Paplašinātā meklēšana
Meklējam iesākt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (159):
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- ar diegiem nav aršana ar nemākuļiem nav ko iesākt.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- atzilgt Atkal iesākt zaļot, atgūties.
- ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- iejosta Aust iesākta josta.
- sadrauvēties Baidīties (ko) iesākt.
- kā dieva nepieņemts bezdarbībā, bez noteikta uzdevuma, neziņā, ko iesākt.
- iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
- plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt.
- dristīns Cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu).
- uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2).
- iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
- iedziedāt Dziedot iesākt, ievadīt (piemēram, laika posmu).
- tineklis Dzijas šķetere, kas iesākta tīt.
- pervēt vaļā enerģiski iesākt.
- iemodēties Ierast, iesākt (ko lietot, darīt).
- aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
- pasākt Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt.
- iedurt skatienu iesākt cieši skatīties (kur).
- iegulties dreifā iesākt dreifēt (parasti par kuģi).
- iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
- iedungoties Iesākt dungot; iesākt dungot un tūlīt apklust.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā); ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
- ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
- ieelsties Iesākt elst; iesākt elst un tūlīt pārstāt.
- ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
- pašķirt (arī pavērt, retāk atvērt) jaunu lappusi iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
- pavērt (arī pašķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
- iemēģināt roku iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi.
- iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties; _(biežāk)_ iesākties.
- aizpukstēties Iesākt pukstēt; īsu brīdi pukstēt; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt; _(biežāk)_ iepukstēties.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iedziedāties Iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
- ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt.
- ierist Iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
- ierunāties Iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
- aizskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieskanēties.
- ieskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
- ieslaukt Iesākt slaukt; iesākt slaukt, bet nepabeigt.
- aizšalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešalkties.
- iešalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un tūlīt pārstāt.
- ietrallināties Iesākt trallināt; iesākt trallināt un tūlīt apklust.
- pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
- ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu); sākt aust (par gaismu).
- atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt.
- ieraudāt Iešņukstēties; iesākt raudāt.
- iezvanīt Ievadīt, iesākt (ko jaunu).
- darbu rinda ievadīto darbu saraksts, kuru izpilde vēl nav iesākta.
- sazvadzināt Īsu brīdi skandināt, iesākt skandināt un pārtraukt.
- aiztikšēties Īsu brīdi tikšķēt, iesākt sprakstēt, par īsu tikšķošu skaņu.
- aiztikšķēties Īsu brīdi tikšķēt, iesākt sprakstēt, par īsu tikšķošu skaņu.
- aizvaukšēties Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt.
- aizvaukšķēt Izdot rejošu, krakšķošu skaņu, iesākt riet, iesākt krakšķēt, iesākt čaukstēt.
- iegriezties Izmainīties, iesākt pūst no citas puses (par vēju).
- renga Japāņu klasiskās dzejas žanrs, kas radās kā sacensība improvizācijas mākslā, kur vairāki dalībnieki tematiski papildina iesākto pa 2 vai 3 rindām, kamēr pietiek spēka un iedvesmas.
- sācenīte Kaut kas, kas ir iesākts.
- aizdzeltēt Kļūt iedzeltenam, iesākt dzeltēt (par lapām, kokiem).
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
- iepazīt Kļūt pazīstamam (ar kādu); iesākt pazīt (kādu); iepazīties (1).
- Aleksandrs III Krievijas cars (dzīv. 1845.-1894. g., cars no 1881. g., Aleksandra II dēls), pārtrauca Aleksandra II iesāktās reformas, izvērsa pārkrievošanas kampaņu, uzsāka ebreju vajāšanu.
- maizdona Maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt.
- iekarst Mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam.
- nevierīties Neapstāties, kamēr nav pabeigts iesāktais.
- ieķeverot Neglīti iesākt veidot pinumnu (grozu vai vīzes).
- cēls Neiesākts; neaizskarts.
- iepenterēt Nekārtīgi iesākt.
- ieķerlāt Nekārtīgi paņemt un pamest; nekārtīgi iesākt darbu un nepabeigt; iesaistīt.
- iezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
- piezagties Nemanāmi iesākties, iestāties (par laikposmu, parādībām dabā).
- uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- pamest (arī atstāt) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- atstāt (arī pamest) pusceļā nepabeigt (ko iesāktu), nepaveikt (ko) līdz galam.
- pamest pusratā nepabeigt (ko iesāktu).
- atstāt pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
- ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt.
- uzdot Nespējot izturēt līdz galam, pārtraukt ko veikt, neturpināt iesākto.
- palikt pusceļā netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam
- izlaist tirgū nodot (piemēram, attiecīgajām organizācijām) pārdošanai; iesākt pārdot.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
- uzbeigt Pabeigt darīt (ko iesāktu).
- izlaist Pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi).
- paņemt rokā grāmatu (arī avīzi, žurnālu u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (grāmatu, avīzi, žurnālu u. tml.).
- paņemt rokā žurnālu (arī grāmatu, avīzi u. tml.) palasīt, iesākt lasīt (žurnālu, grāmatu, avīzi u. tml.).
- palikt pusratā palikt nepabeigtam (par iesāktu darbu); nepabeigt.
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
- pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, lai turpinātu tā iesākto darbību.
- iesākt Parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt.
- likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
- aizbrēkt Pārkliegt; iesākt kliegt, raudāt.
- datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora.
- atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu); pamest.
- pamest (biežāk atmest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- atmest (retāk pamest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- atmest (retāk pamest) visam ar roku pārtraukt, neturpināt (visu iesākto).
- atmest ar roku Pārtraukt, pamest (ko iesāktu); atstāt (ko) novārtā.
- pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- pusvārdā apstāties (arī apklust u. tml.) pēkšņi apklust, neizsakot iesākto līdz galam; nepilnīgi izteikt (ko).
- iesvilties Pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju).
- iekrist Pēkšņi iesākt runāt, pārtraucot citu runātāja.
- sasacelties Pēkšņi iesākties, izraisīties (par parādībām dabā).
- izcelties Pēkšņi iesākties, rasties.
- pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam.
- izacelties Pēkšņi rasties, iesākties.
- pasacelties Pēkšņi, negaidīti iesākties.
- aizkustināt Pieskaroties ierosināt kustību, iesākt kustināt; iekustināt, sakustināt.
- ierūkt Pirmo reizi (gadā) iesākt rūkt (par pērkonu).
- izraisīties Rasties, iesākties (par cilvēka darbību, par norisēm sabiedrībā).
- izraisīties Rasties, iesākties (par norisēm dabā, procesiem ierīcēs u. tml.).
- sacelties Rasties, iesākties, parasti pēkšņi (par parādībām dabā).
- iešūpoties Sagatavoties un iesākt (piemēram, darbu, kādu pasākumu).
- kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt.
- kā pazudis saka, ja kāds nezina, ko iesākt, ir samulsis, nomākts.
- apsākt Sākt, iesākt.
- izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
- spontaneitate Spēja pašam no sevis iesākt kaut ko, pašnoteikšanās.
- izturēt Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto).
- pusrats Stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam.
- pusdarbs Tā, ka ir iesākts veidot, bet nav līdz galam izveidots.
- pusšūts Tāds, kas iesākts šūt, bet nav pašūts.
- pussmēķēts Tāds, kas ii iesākts smēķēt, bet nav izsmēķēts.
- pusbūvēts Tāds, kas ir iesākts būvēt, bet nav uzbūvēts.
- puscelts Tāds, kas ir iesākts celt, bet nav uzcelts (par celtni).
- puscepts Tāds, kas ir iesākts cept, bet nav izcepts.
- pusdarīts Tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts.
- pusdzerts Tāds, kas ir iesākts dzert, bet nav izdzerts.
- pusēsts Tāds, kas ir iesākts ēst, bet nav apēsts.
- pusmazgāts Tāds, kas ir iesākts mazgāt, bet nav izmazgāts, nomazgāts.
- pusperēts Tāds, kas ir iesākts perēt, bet nav izperēts.
- puspļauts Tāds, kas ir iesākts pļaut, bet nav nopļauts.
- pusslaukts Tāds, kas ir iesākts slaukt, bet nav izslaukts.
- pusteikts Tāds, kas ir iesākts teikt, bet nav pateikts līdz galam.
- pusvārīts Tāds, kas ir iesākts vārīt, bet nav izvārīts.
- pusžāvēts Tāds, kas ir iesākts žāvēt, bet nav izžāvēts.
- nenobeigts Tāds, kas ir iesākts, bet nav pabeigts.
- aizsākts Tāds, kas ir iesākts.
- aizsākts Tas, kas ir iesākts.
- kacens Tikko adīt iesākts cimds.
- iemeklis Tīkls, kas iesākts gatavot.
- izpindzelēties Tūļīgi, gausi sagatavoties un iesākt (ko darīt).
- pārņemt stafeti turpināt kāda iesākto darbu, darbību.
- ievadīt Uzsākt, iesākt (ko).
- nodot stafeti uzticēt citam turpināt iesākto darbu, darbību.
- nākt Veidoties, iestāties, iesākties (piemēram, par kādu stāvokli, parādību).
- uzsākt Veikt pašu pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu; iesākt (1).
iesākt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV