Paplašinātā meklēšana
Meklējam apg..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (6784):
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
- apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei.
- apguve [apgūšana]{s:416} , mācīšanās process
- ferio 1. slēdzienu figūras 4. modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- festino 2. slēdzienu figūras 4. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- ferison 3. slēdzienu figūras 6. modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- fesapo 4. slēdzienu figūras 4. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu.
- acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām.
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
- ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem.
- marzs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts teritorālajiem apgabaliem.
- kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem.
- ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem.
- meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem.
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē.
- Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_).
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
- ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā).
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos.
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos.
- rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
- dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
- eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot.
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
- grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements.
- Agelastica alni alkšņu zilais lapgrauzis.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes.
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
- amata puisis amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli.
- instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā.
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km.
- Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots.
- anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
- apagoģisks Apagoģisks pierādījums - formālajā loģikā - netiešs pierādījums, kad secinājumu par kādas tēzes pareizību izdara, apgāžot tai pretrunīgu tēzi.
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā.
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus).
- guldīt zemes klēpī apbedīt, apglabāt.
- atdot zemei (arī zemes klēpim) apbedīt, apglabāt.
- apguldīt Apbedīt, apglabāt.
- guldināt Apbedīt, apglabāt.
- guldīt Apbedīt, apglabāt.
- pabest Apbedīt, apglabāt.
- ramdīt Apbedīt, apglabāt.
- bērot Apbērēt, apglabāt.
- apgudrēt Apdomāt, apgudrot.
- Apgulde Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā.
- Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Rahačova Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
- Žodziški Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
- Svislača Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Afikima apdzīvota vieta Izraēlā (_Afiqim_), Ziemeļu apgabalā.
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos.
- Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Kazahstānā, Akmolas apgabala ziemeļu daļā.
- Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabalā.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā.
- Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabalā.
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos.
- Adajevka apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā.
- Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
- Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā.
- Čapajeva Apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā.
- Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā.
- Ahļebiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Ахлебинино_), Kalugas apgabalā.
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos.
- Kisigača Apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija.
- Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
- Artjomovska Apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā.
- Borisogļebska Apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā.
- Jantarnija Apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene.
- Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabalā, \~30 km uz austrumiem no Kirovas, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā.
- Marica Apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Palatka Apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgbalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Borodina Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta.
- Shodņa Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons.
- Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā.
- Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čulima Apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju.
- Ardatova Apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā.
- Fokina Apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā.
- Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos.
- Irikļinska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ždanovka Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā.
- Čermoza Apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota.
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā.
- Advorici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā.
- Kuibiševa Apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Čehova Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju.
- Krasnogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā.
- Aļeksina Apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
- Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tambovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abatska Apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ačiri apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
- Agana apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agejeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala rietumu daļā.
- Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
- Arseņjeva Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā.
- Jurjeveca Apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ribačija Apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Severozadonska Apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos.
- Truhiljo Apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu.
- Dašava Apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu.
- Kiriļivka Apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Jasiņa Apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Balakleja Apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.).
- Adžamka apdzīvota vieta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā.
- Rītupe Apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā).
- Bobra Apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- apēdaļāt Apēst; apgrauzt.
- Frenela zonas apg., kādos tiek sadalīta gaismas vai skaņas viļņu frontes virsma, lai aprēķinātu gaismas (skaņas) difrakcijas ainu.
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts.
- mezoterms apgabals apgabals ar gada vidējo temperatūru +15-20 Celsija grādu.
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās.
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu.
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu.
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- virspilskunga tiesa apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.).
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Portu Apgabals Portugālē ("Distrito de Porto"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju.
- beznoteces baseins apgabals, kam nav noteces uz jūru.
- maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
- pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze.
- aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti.
- ģimenes slodze apgādājamo skaits uz vienu ģimenes locekli, kam ir pastāvīgi ienākumi.
- apgāda Apgādāšana, apgāde, uzturēšana, kopšana.
- apgāde Apgādāšana, apgādība (1).
- slēģot apgādāt (logus) ar slēģiem.
- finansēt apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
- internetizēts apgādāts ar internetu.
- maizes māte apgādniece.
- maizes tēvs apgādnieks; arī darba devējs.
- apgādība Apgāds, apgādniecība.
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai.
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas.
- lukssekunde Apgaismojuma daudzuma mērvienība; apgaismojuma daudzums, ko saņem virsma 1 s, ja apgaismojums ir 1 lx.
- fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu.
- lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu.
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu.
- dominējošais pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, līdz minimumam samazinot tonālos kontrastus.
- vājināts pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, radot izteiksmīgu ēnu zīmējumu.
- telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
- rampas gaisma apgaismojums, ko rada rampā novietoti gaismas avoti.
- zvaigznes redzamais spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni.
- redzamais zvaigznes spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni.
- apgaisme Apgaismošana (1); apgaismojums (1).
- apgaisme Apgaismošana (2); apgaismojums (3).
- kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs.
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors.
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- gāzes radziņš apgaismošanas ierīce, kur gaismu rada degoša gāze.
- elektriskā apgaisme apgaismošanas sistēma, kurā izmanto elektriskās gaismas avotus.
- rūķis apgaismošanas skals vai cits dedzināms gaismas avots.
- sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī).
- matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis).
- kails apgalvojums apgalvojums bez pierādījuma.
- lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug.
- sodīties apgalvot (kā ebreji un čigāni tirgojoties).
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst.
- apkritināt Apgāzt, ļaut apgāzties.
- apkūleņoties Apgāzties, apkrist, apgriezties.
- apglaustīt Apglaust, apglāstīt, glaudīt, nogludināt (atkārtoti visapkārt).
- appļikšināt Apgludināt, apglaust ar rokām (viegli uzsitot).
- apcirpt Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu.
- raušķēt apgriezt ar raušķi (1).
- lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību.
- aktīvā vadītspēja apgriezts lielums aktīvajai pretestībai ( R ): (G=1/R).
- induktīvā vadītspēja apgriezts lielums induktīvajai pretestībai
- īpatnējā elektriskā vadītspēja apgriezts lielums īpatnējai elektriskajai pretestībai, mērvienība S/m.
- kapacitīvā vadītspēja apgriezts lielums kapacitīvajai pretestībai
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
- kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB).
- reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
- piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu.
- ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā.
- cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties.
- dzīvot uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
- sēdēt uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu.
- kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt.
- ciets vēders apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- skulbīt Apkapāt, apgraizīt, pļaustīt.
- izkaunēt Apkaunot, noķengāt, apgānīt.
- apkribināt Apknibināt; apgrauzt, apkrimst.
- apgramžļāt Apkodīt, apgrauzt, apkrimst, apskrubināt visapkārt.
- apraizēt Apkopt, apgādāt.
- tikt galā (pašam) ar sevi Apkopt, arī apgādāt (sevi).
- apgnauzt Apkrimst, apgrauzt visapkārt (ar lūpām).
- apķarstīt Apķerstīt; apgrābstīt, aptaustīt.
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
- garnēt aplikt, apgādāt ar piederumiem.
- kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai.
- onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā.
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m.
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
- aprubināt Apskrubināt, apgrauzt.
- apmirdzināt Apspīdēt, apgaismot.
- nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties.
- nokampļāt Aptaustīt, apgrābstīt.
- makulēt Aptraipīt, apgānīt.
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras.
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
- apcirst Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- uzcērtāt Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- uzvāļāt Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- uzvāļot Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- joms Apvidus, apgabals; posms.
- apvids Apvidus, apgabals.
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1).
- noļembāt Apzelēt, apgrauzt.
- kontrapgaismība Apzīmējums 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma kustībai, kas bija vērsta pret apgaismību un noveda pie plurālisma idejas rašanās.
- illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
- atgāzene Ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis.
- turbodinamo Ar augsta apgriezienu skaita spēkmašīnu (turbīnu) sajūgts elektriskās strāvas ģenerators (dinamomašīna).
- ļakains Ar cilpām un lentām apgādāts.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
- automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums.
- gredzenains Ar gredzeniem apgādāts.
- pievedējtraktors Ar hidromanipulatoru un kravas platformu apgādāts traktors kokmateriālu pievešanai paceltā stāvoklī.
- triecienzivs Ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu.
- atstiprināt Ar jaunu spēku apgādāt, atsvaidzināt.
- kopēšanas virpa ar kopēšanas mehānismu apgādāta virpa profilvirpošanai.
- gaismas kabata ar koridoru saistīta telpa (koridora paplašinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru.
- stangots Ar laužņiem apgādāts (par zirgu).
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- lakta Ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai.
- darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- apmežotība Ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos.
- motodeltaplāns ar motoru propelleru apgādāts deltaplāns.
- defraudācija Ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot.
- zīlaiņš Ar pērlēm, spīguļiem apgādāts.
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
- ķāpāt Ar rokām apgrābstīt ēdienu, ķencēt.
- būt pa kājām (kādam) ar savu atrašanos tuvumā traucēt, apgrūtināt kādu.
- hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- apvēzt Ar vēzienu apgriezt (uz otru pusi); apvērst.
- žvanguļains Ar zvārguļiem apgādāts.
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai.
- apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus.
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- abiotiskie faktori ārējās vides faktori: temperatūra, mitrums, apgaismojums u. c., kā arī konstrukcijas, ar kurām dzīvniekiem ir tieša saskare, - sienas, grīda utt.
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto.
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji.
- arktomontāns Arktiskajiem kalnu apgabaliem raksturīgs.
- dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli.
- asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem.
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
- cinarizīns Asinsapgādi uzlabojošs medikaments, kalcija kanālu blokators.
- dusulis Astma; klepus; apgrūtināta elpošana.
- grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti).
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības.
- reversibls Atgriezenisks; arī apgriežams.
- atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas.
- atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
- apcelēt Atkārtoti (ceļot) apgriezt.
- atgrozīt Atkārtoti apgriezt.
- apvirpināt Atkārtoti apgrozīt (starp pirkstiem).
- apvārtināt Atkārtoti apgrozīt.
- gulstuļot Atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku).
- pārskolot atkārtoti sūtīt skolā, likt apgūt (ko) no jauna.
- izgāztuve atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām.
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas.
- bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību.
- cēlības Atlīdzība, palīdzot uzcelt apgāzto vezumu.
- vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos).
- valentā zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtās nulles temperatūrā ir pilnīgi aizpildīts ar valences elektroniem.
- atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma.
- lappušatmiņa Atmiņa, kas sadalīta vienādos apgabalos - lappusēs, ko izmanto virtuālās atmiņas pārvaldīšanas procesā un datu apmaiņu veic veselām lappusēm.
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
- paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja.
- kopīgais apgabals atmiņas apgabals, ko rezervē divu vai vairāku programmu kopīgai izmantošanai.
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
- ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2.
- aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus.
- siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus.
- kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā.
- Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās.
- Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (1).
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
- ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm).
- apsitināties Ātri apgriezties apkārt (atkārtoti).
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga.
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
- Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe.
- Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus.
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km).
- Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija.
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra.
- Angaras skrausts atrodas Krievijā, Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
- Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus.
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā, starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs.
- Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns).
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē.
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m.
- Askanija Novas rezervāts atrodas Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, platība 110 kvadrātkilometru, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu.
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā.
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m.
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- vietējā apgaisme atsevišķa objekta pastiprināta apgaismošana ar gaismekli, kas parasti atrodas nelielā attālumā no apgaismojamā objekta; darbojas vienlaikus ar vispārējo apgaismi.
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals.
- EP Atskaņotāja skaņuplates, kuru griešanās ātrums ir 45 apgr./min. (angļu "extended play").
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas.
- faktorija Attālos medību rajonos iekārtots centrs medījumu iepirkšanai un mednieku apgādei.
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
- solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
- ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- ombrofili Augi, kas aug apgabalos, kur daudz līst.
- mezotermi augi augi, kas aug mezotermos apgabalos.
- psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai.
- ombrofobi Augi, kas nepanes noēnojumu un aug sausos apgabalos.
- gaismas augi augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
- kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts.
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija.
- gubernators Augstākā amatpersona novadā, apgabalā, guberņā Krievijā.
- retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru.
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas.
- Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m.
- Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m.
- Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m.
- Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m.
- Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m.
- Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks".
- Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe.
- ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve.
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m.
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā, Krievijā, Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums.
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene.
- Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe.
- atmiņas apgabals HMA augšējās atmiņas apgabals (angļu "high memory area (HMA)").
- HMA augšējās atmiņas apgabals.
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma.
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta.
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā.
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- etiolācija Augu izstīdzēšana, augot tumsā vai nepietiekamā apgaismojumā.
- augājs Augu sega (uz zemes); augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
- adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā.
- heliobionts augu valsts un dzīvnieku valsts sugas, kuru attīstībai nepieciešams Saules apgaismojums.
- gaisma Ausma; saullēkta laiks; attiecīgais apgaismojums.
- apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
- AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
- Semipalatinskas apgabals Austrumkazahstānas apgabala nosaukums 1939.-1991.
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas.
- aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām.
- autobetonvedējs Automašīna betonmasas transportēšanai, uz kuras šasijas ir uzmontēta aizverama, apgāžama tvertne; var transportēt betonmasu līdz 25 km attālumam.
- imobilaizers Automašīnu drošības ierīce, kas apgrūtina tās aizdzīšanu; immobilaizers.
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus.
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
- Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.).
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.).
- Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.).
- Madrides apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, platība — 8030 kvadrātkilometru, 6303000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.).
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
- Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- glomerulozs Bagātīgi apgādāts ar kamoliņiem.
- applūdināt Bagātīgi, plaši apgaismot (par sauli, mēnesi).
- Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.).
- rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas.
- topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
- Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes.
- Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
- emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas.
- artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali.
- arhibīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, arhibīskapa pārvaldes apgabals.
- bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārvaldes apgabals.
- sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana.
- petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai.
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas (Krievijā, Amūras apgabalā) nosaukums 1926.-1935. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums līdz 1935. g.
- Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā.
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- deklarēt Bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā).
- bērnunams bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde; bērnu nams.
- pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos.
- saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients.
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100.
- pseidoteksts bezjēdzīgas frāzes, ko ievieto šifrētā ziņojumā, lai apgrūtinātu tā atšifrēšanu.
- adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
- Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst.
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu.
- Alakels Beznoteksāļezers Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās; Alakols; Alakuls.
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
- Baskunčaks Beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabalā 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds.
- pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
- pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
- apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
- Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā.
- seimelis Bijušā Klaipēdas apgabala saeima; arī leišu nosaukums seimikam.
- peza Bijušās vācu Austrumāfrikas vara monēta, 1/64 rūpijas, bij apgrozībā līdz 1904. gadam.
- prizmatiskais binoklis binoklis, kura konstrukcijas pamatā ir Keplera tālskatis; tieša attēla iegūšanai prizmatiskajā binoklī iebūvēta apgriezējsistēma.
- bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi.
- blāzmains Blāzmas apgaismots.
- atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums; atblāzma.
- apblāzmot Blāzmojot apspīdēt; mazliet apgaismot.
- barošanas bloks bloks, kas apgādā iekārtu vai tās sastāvdaļu ar noteikta sprieguma, frekvences un jaudas elektrisko enerģiju.
- Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē.
- Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā.
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
- bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu.
- bloks Brošēts un apgriezts papīra lapu kopojums.
- mantapgāde Bruņoto spēku karaspēka apgādes sistēma ar mantām, mazgāšanas līdzekļiem un remonta materiāliem, ko veic speciāls apgādes dienests.
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
- būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
- sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- karāties kaklā būt (kādam) par apgrūtinājumu; būt atkarīgam (no kāda).
- nogulēt Būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā).
- gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
- gulēt mūža miegā būt apbedītam, apglabātam.
- gulēt mūža miegu būt apbedītam, apglabātam.
- gulēt Būt apglabātam (kapā).
- gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām būt apglabātam (kapos).
- atdusēties Būt apglabātam (par mirušo).
- kotēties Būt apgrozībā (biržā).
- ēst kāda maizi būt kāda apgādībā, strādāt pie kāda.
- mētāties pa kājām būt liekam, nevajadzīgam, apgrūtināt kādu.
- būt zem zemes (retāk zemēm) būt mirušam un apglabātam.
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- būt uz kakla būt par apgrūtinājumu kādam, būt kāda rūpju lokā, kāda ziņā.
- iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
- krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
- aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
- mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- galvāt Būt pārliecinātam (par ko); izteikt drošu spriedumu, apgalvojumu.
- turēt savu galvu būt patstāvīgam, neatkarīgam; apgādāt sevi.
- liesmot Būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam.
- zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
- kvēlot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- apasiņot Būt tādam, kas apgādā ar asinīm.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2).
- runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
- pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā.
- palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu.
- camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu.
- fondapgādātība Centralizētās plānošanas sistēmas ekonomikas rādītājs, kas raksturo materiālajā ražošanā nodarbināto apgādātību ar ražošanas pamatfondiem.
- ultracentrifūga Centrifūga ar rotācijas ātrumu līdz 70 000 apgr./min.; izmanto makromolekulu un dažādu bioloģisku sistēmu pētīšanā, izotopu atdalīšanai utt.
- deflācija cenu vispārējā līmeņa pazemināšanās, ko panāk, samazinot valstī apgrozībā esošos naudas līdzekļus.
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
- apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
- calemes Ceturtās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs.
- dimatis Ceturtās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums pa daļai apgalvojošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai apgalvojošs.
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska.
- Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā.
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- vīkšķis Cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei.
- zibīte Cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei.
- nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu.
- polārzemes Cietzemes apgabali, kas atrodas aiz abiem polārajiem lokiem.
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- fantoms Cilvēka ķermeņa vai tā daļas modelis dabiskā lielumā ķirurģisku u. c. paņēmienu apgūšanai vai mācību demonstrējumiem.
- māceklis cilvēks, kas (kaut ko) mācās, apgūst amatu, profesiju
- apgādātājs Cilvēks, kas apgādā (2) kādu; apgādnieks (1).
- apmācāmais Cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- gatavēdājs Cilvēks, kas dzīvo citu apgādībā, negrib strādāt.
- gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu); apgādnieks.
- tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
- pusamatnieks Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu.
- pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
- apguvējs cilvēks, kas kaut ko apgūst, mācās
- skolnieks Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
- pirmapguvējs Cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst.
- apgādātājs Cilvēks, kas sagādā, apgādā (1).
- pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
- izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu.
- laistītājautomobilis Cisternautomobilis, kas apgādāts ar laistīšanas ierīcēm.
- Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
- komplūvijs Četrstūraina atvere seno romiešu dzīvojamās mājas jumtā virs implūvija, kas kalpoja mājas centrālās daļas jeb ātrija apgaismošanai un lietusūdens savākšanai.
- klipe Četrstūrainas sudraba monētas, kas bija apgrozībā Livonijā 16. gs.
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
- Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā.
- Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā.
- aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē.
- Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū.
- Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu.
- Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši.
- Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru.
- Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m.
- Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti.
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru.
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m.
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes.
- Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku.
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m.
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži.
- Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m.
- Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km.
- Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle.
- Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini.
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
- Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri.
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
- Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m.
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
- Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem.
- Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma.
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
- province dabas zonas daļa viena fizioģeogrāfiskā apgabala robežās.
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti.
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
- gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
- luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
- piruete Daiļslidošanā - ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
- flips Daiļslidošanā - lēciens ar apgriezieniem gaisā.
- aksels Daiļslidošanā un skrituļslidošanā - lēciens ar pusotru apgriezienu un piezemēšanos uz pretējās kājas.
- eirovalūtu tirgus daļa no starptautiskā valūtas tirgus, kurā operācijas tiek veiktas ārpus to nacionālās naudas apgrozības jomas.
- homotips Daļa, kas ir apgriezti simetriska tai pašai ķermeņa daļai, piem., plauksta.
- imersija Daļēja iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek apgūstamajā valodā ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā.
- apžļaukt Daļēji apgāzt.
- pusapgaismots Daļēji, nepilnīgi apgaismots.
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
- dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes.
- finiera grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finiera gabalu apgriešanai.
- finieru grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finieru gabalu apgriešanai.
- pakalpojumi kooperatīvās sabiedrības biedriem darbi, kurus kooperatīvā sabiedrība izpildījusi pēc savu biedru pasūtījuma, kā arī preču apgrozījums starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem.
- apgaismošana Darbība --> apgaismot (1).
- apgaismošana Darbība --> apgaismot (2); izskaidrošana; noskaidrošana.
- apgaismošana Darbība --> apgaismot (3); izglītošana.
- atmiņas iedalīšana darbība, kas atmiņas apgabalu piešķir atsevišķiem procesiem.
- pierādīšana Darbība, kas vērsta uz apgalvojuma pareizības un patiesības apstiprināšanu.
- apgraizīšana Darbība, process --> apgraizīt.
- agents Darbības vadītājs, darbības apgādātājs.
- Alaids Darbīgs vulkāns Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m.
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m.
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m.
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m.
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
- tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē.
- indeksētā sekvenciālā datne datne, kas apgādāta ar tādu indeksu sistēmu, kura ļauj ātri piekļūt tās ierakstiem.
- instrukcijas adrese datora atmiņas apgabala adrese, kurā ierakstīta instrukcija.
- diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu.
- ievades apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kas dotajā momentā izdalīts ievaddatu glabāšanai.
- izvadapgabals Datora pamatatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts izvaddatu glabāšanai.
- saglabāšanas apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kurā tiek saglabāts reģistru saturs.
- kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku.
- elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi.
- darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem.
- datu cimds datu ievadierīce vai kontrolieris, kas izveidots cimda formā un apgādāts ar sensoriem, kuri pārveido rokas un pirkstu kustības komandās.
- steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus.
- magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti.
- notīrīšana Datu iznīcināšana vienā vai vairākos atmiņas apgabalos, tos piepildot ar nullēm vai kādu citu rakstzīmi.
- pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru; datu pārsūtīšana.
- datu pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru.
- norause Datu vai to identifikatoru dzēšana no atmiņas tā, lai attiecīgo atmiņas apgabalu varētu izmantot citu datu ierakstīšanai.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- sateikt Daudz stāstīt, runāt, apgalvot.
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
- nošņīpāt Daudzkārt apgraizīt.
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
- polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos.
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
- Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā.
- stratēģiskais bruņojums dažāda veida ieroči (gk. raķešu ieroči) un kara tehnika, kā arī vadības un apgādes līdzekļi, kas nepieciešami stratēģisku uzdevumu veikšanai.
- pazemes ledus dažādas izcelsmes ledus, kas ietilpst litosfērā mūžīgā sasaluma apgabalos.
- gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā.
- brāzeklis Dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā.
- dubultošanās Dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem.
- endoskops dažādi konstruētas caurulītes ar optiku un apgaismošanu dobumorgānu un cauruļveida orgānu apskatei.
- atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot.
- manna Dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos).
- Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā.
- sist sev pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot, dievoties, apzvērēt.
- sist pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot.
- riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu.
- gazifikācija Deggāzes plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgādāšana ar iekārtu deggāzes plašai izmantošanai.
- transiluminācija Deguna blakusdobumu apgaismošana ar slimnieka mutē ievietotu gaismas avotu.
- iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
- krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos.
- garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi.
- Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- DGN Derīgu grāmatu nodaļa (Rīgas Latviešu biedrības apgāds).
- Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta.
- cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
- landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri.
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets.
- niktalopija Dienas aklums, nakts redze; redzes vājums dienas gaismā, ja ir pastiprināta tīklenes jutība; spēja redzēt vājā apgaismojumā.
- apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- KRW Dienvidkorejas vona; Korejas Republikas valūtas kods, sīknauda - izņemta no apgrozības, senāk - čons.
- Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām.
- Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
- komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas.
- apgriezts Divd. --> apgriezt 1.
- apgrozāms Divd. --> apgrozīt.
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos.
- limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos.
- sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos.
- cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā.
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
- nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu.
- parietāles Divdīgļlapju augu rinda kārtniem, retāk arī nekārtniem ziediem, parasti divdzimuma ar divkāršu, parasti piecskaitļa apziedni, ap 30 dzimtu gk siltākos un tropu apgabalos.
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu.
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību.
- reciproki skaitļi divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4); savstarpēji apgriezti skaitļi.
- asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības.
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai.
- minimakss Divu mainīgo funkcijas ekstrēms, ko iegūst, ņemot minimumu viena mainīgā maiņas apgabalā no maksimumiem otra mainīgā maiņas apgabalā.
- kalnu mezgls divu vai vairāku kalnu grēdu krustošanās apgabals.
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas.
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
- Dmitrovska-Orlovska Dmitrovskas pilsētas Krievijā, Orlas apgabalā, nosaukums 1929.-1992. g.
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē.
- Lielabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lielapgulde" bijušais nosaukums.
- Lielapguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas “Lielapgulde” bijušais nosaukums.
- galvanografija Dobiespieduma paņēmiens, ar galvaniskā ceļā sagatavotu iepriekš ar eļļas krāsām apgleznotu un grafita pulveri apkaisītu apsudrabotu vara plātni.
- de fide dogmatiski nemaināms apgalvojums, kas skaitās patiess un to noliegt ir herētiski.
- zīme Dokuments, kas apliecina (ko), apgalvo (ko).
- pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni.
- liecība Dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi.
- izglītības dokuments dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu.
- emisijas prospekts dokuments, kurā ir detalizēta informācija par emitentu un vērtspapīriem, ko tas piedāvā publiskajā apgrozībā.
- spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina.
- Gundorovka Doņeckas pilsētas Krievijā, Rostovas apgabalā, nosaukums līdz 1955. g.
- avansēt Dot avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem avansveidā.
- pierādījums Dotā apgalvojuma (tēzes, teorēmas) patiesuma pamatojums, secinot to no citu zināmu apgalvojumu (premisu, argumentu) patiesuma.
- apžaustīt Draiskojoties apgāzt.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu.
- virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā.
- Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums.
- Streda Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja.
- tulukšot Durt zivis (ar speciālu zivju duramo, naktī ar mākslīgu apgaismojumu).
- tulukšēt Durt zivis (ar speciālu zivju duramo, naktī mākslīgā apgaismojumā).
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
- pārnese Dzimtās valodas ietekme uz mērķvalodu tās apguves procesā.
- roģina Dzimtene; dzimtā vieta, apgabals.
- galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos.
- spirito Dzīvi, apgaroti, spēcīgi.
- animando Dzīvi; apgaroti; tempa paātrinājuma apzīmējums.
- barošana Dzīvnieku apgādāšana ar barību.
- labiekārtots dzīvoklis dzīvoklis, kurā ir ūdensvads, kanalizācija, centralizēta siltumapgāde un gāze.
- Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.).
- Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus.
- moels Ebreju reliģiskā rituāla dalībnieks, kas veic apgraizīšanu.
- saviras Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa; savara.
- savara Ecēšu šķērskoks; arī ragavu apgalveņu virsējā daļa.
- mute Ēdājs; arī apgādājamais.
- Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā.
- kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma; šāds miltu maisījums.
- Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā.
- mancinella Eiforbiju dzimtas koks ar indīgu, pienainu sulu lapās un mizā, aug Amerikas tropu apgabalos.
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā.
- hinterlande Ekonomģeogrāfijā - apgabals, ko pastāvīgas kravu un pasažieru plūsmas saista ar ostu, pilsētu pie upes vai citu centru; aizzona.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
- kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
- polārekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai.
- barošanas avots elektriska ierīce, kas apgādā datoru ar elektroenerģiju; pieslēdzot barošanas avotu elektriskajam tīklam, tajā parasti notiek maiņstrāvas pārvēršana vajadzīgā sprieguma līdzstrāvā, sprieguma stabilizācija un pulsāciju filtrēšana.
- apgaismes armatūra elektriskās apgaismes ierīču kopums.
- rotācijas frekvence elektrisko mašīnu rotoru apgriezienu skaits minūtē.
- tiešā līnija elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus.
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai.
- aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
- Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai.
- Emsa Emsas stāvs - Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs.
- pašēna Ēna - neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums tēlotājmākslas darbā.
- endēmisms Endēmisku formu parādīšanās vai pastāvēšana kādā apgabalā.
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
- energoapgādes komersanta objekts energoapgādes komersantam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei.
- sistēmas operators energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu u. tml.
- neatkarīgais ražotājs energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā ir iekļauts.
- ERP Energoapgādes regulēšanas padome.
- enerģijas ražošana energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā.
- enerģijas sadale energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību.
- enerģijas tirdzniecība energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem.
- enerģijas pārvade energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību.
- pārvades sistēma enerģijas pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai.
- sadales sistēma enerģijas sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei.
- Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti.
- fosfotransacetilāze Enzīms, kas katalizē apgriezenisku acetilgrupas pārnešanu no A acetilkofermenta uz fosfātu un acetilfosfāta veidošanos.
- Epira Ēpeira - vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros").
- ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
- Renaval ES kuģubūves apgabalu konversijas atbalsta programma.
- Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam.
- Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks.
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
- apņurīt Ēst (apgrauzt, apkrimst) vairākās vietās.
- Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
- egoicisms Ētikas mācība, ka mēs meklējam tikai savu apgaismoto pašlabumu un ka visas mūsu vēlmes attiecas uz mums pašiem.
- Jalpuhs Ezers (Donavas limāns) Ukrainā, Odesas apgabala dienvidrietumu daļā 2 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, garums - 40 km, platums - līdz 5 km.
- Aboļes ezers ezers Baltkrievijā (_Abole, voziera_), Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā.
- Absternas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Asvejas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis.
- Peipuss Ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu.
- Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja.
- Kurgaldžins Ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram.
- Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
- Umbezers Ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā.
- Lovezers Ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru.
- Lača Ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega.
- Aidikuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos.
- Čebarkuls Ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
- Gaļičas ezers ezers Krievijā, Kostromas apgabalā 101 m vjl., platība — 7540 ha, dziļums — līdz 4,5 m, krasti zemi, dūņains.
- Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
- Imandra Ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu.
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
- Bologoje Ezers Krievijā, Tveras apgabalā, šīs pilsētas teritorijā.
- Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona.
- Belojes ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
- Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera.
- Vištītis Ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā pie Lietuvas robežas 173 m vjl., platība - 1787 ha, cauri tek Prēgeles pieteka Pissa.
- Otradnoje Ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha.
- Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti.
- Aitars ezers Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta zemienē.
- Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
- Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
- Terehols Ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā.
- Sasika ezers ezers Ukrainā, Odesas apgabalā
- Seligers Ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu.
- Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m.
- faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības.
- atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga.
- abpusējs sānapgaismojums filmējamās ainas apgaismojums no abiem sāniem.
- kontrapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no aizmugures.
- apakšapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no apakšas.
- augšapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no augšas.
- jaukts apgaismojums filmējamās ainas apgaismojums no dažādām pusēm.
- sānapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no sāniem.
- tiešais apgaismojums filmējsmās ainas apgaismojums no priekšpuses.
- akcentapgaismojums Filmēšanas laukuma daļas apgaismojums.
- sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai.
- centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole.
- virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma.
- fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā.
- absorbcijas konstante fizikāls lielums, apgriezti proporcionāls attālumam, kuru noejot, monohromatiskā starojuma plūsma (kā paralēls kūlis) absorbcijas dēļ vājinās e reizes; mērvieniba - m^-1^.
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam.
- gaismas ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar virsmas apgaismojuma integrāli apgaismošanas laikā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – lukssekunde (lx·s).
- servera telpas nodrošinātājs fiziska persona, firma vai cita organizācija, kas, parasti par maksu, nodrošina serverī kāda atmiņas apgabala iedalīšanu globālā tīmekļa lappušu veidošanai.
- enerģijas lietotājs fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā.
- HUF Forints; Ungārijas valūtas kods, sīknauda - fillers, izņemts no apgrozības.
- spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm.
- neaktīniskais apgaismojums fotolaboratorijas apgaismojums, kura gaismas viļņu spektrālais sastāvs nesagaismo fotomateriālu, neskar tā spektrālās sensibilizācijas zonas.
- pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
- fotoobjektīva gaismasspēja fotoobjektīva projicētā optiskā attēla apgaismojuma attiecība gaismjutīgā materiāla atrašanās plaknē pret fotografējamā objekta apgaismojumu.
- kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību.
- bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu.
- negatīvs fotoplate vai filma ar apgrieztu fotoattēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- arronissemen Francijas departamenta apgabals, arī Parīzē.
- komitāts Frankiem grāfa amata un pārvaldes apgabala nosaukums.
- jožiks Frizūra - īsi apgriezti mati.
- neierobežota funkcija funkcija, kuras vērtību apgabals (atbilstoši dotajam definīcijas apgabalam) nav ierobežots.
- Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
- advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu.
- lamberts Gaismas avota vai apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība, kas vienāda ar 3183 nitiem.
- anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās.
- interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā.
- optiskais filtrs gaismas filtrs, kas paredzēts uz tā krītoša optiska starojuma spektra vienas vai vairāku sastāvdaļu vai pat apgabalu selektīvai izdalīšanai vai nomākšanai (izgriešanai).
- uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- oreola efekts gaišs aplis ap intensīvāk apgaismotajām kadra daļām, ko rada gaismas atstarošanās no kinolentes pretējās virsmas; efekts, kas izraisa oreola parādīšanos ap objektiem televīzijas attēlā.
- senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks.
- Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
- Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu.
- Akra Ganas galvaspilsēta (angļu valodā "Accra"), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.).
- skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
- arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju.
- Akvitānija Garonnas zemiene, zems akumulatīvs līdzenums, atrodas Francijas dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, imperatora Augusta laikā bija romiešu province.
- centralizētā gāzesapgāde gāzesapgādes sistēma, kurā gāzi no ieguves rajoniem vai gāzes fabrikām pa maģistrālajiem gāzes vadiem piegādā gāzes sadales stacijām, no kurām tā pēc spiediena samazināšanas nonāk patērētāju gāzes tīklos.
- vietējā gāzesapgāde gāzesapgādes sistēma, kurā patērētājiem sašķidrinātu gāzi piegādā pēc tās regazēšanas.
- iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas.
- glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes.
- glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību.
- glaciomorfostrukturāls Glaciomorfostrukturālais reljefs - apledojuma apgabala iekšējās apakšzonas reljefa tipi un formas.
- diorāma Glezniecības veids - gleznojums uz caurspīdīga, speciāli apgaismota materiāla.
- globālais virtuālais privātais tīkls globāls organizācijas tīkls, kurš pārraidei izmanto citu kooperējošos organizāciju pārraides vides un kurš apgādāts ar aparatūru un programmatūru, kas neļauj piekļūt šim tīklam no ārpuses.
- elkesaīti Gnostiķu sekta, nodarbojās ar astroloģiju, maģiju, turējās cieši pie bauslības, apgraizīšanas un Kristus progresīvas inkarnācijas.
- Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- gotlandiešu Gotlandiešu valodā runā atsevišķos Gotlandes apgabalos, raksturīgs dziedošais tonis un vairāki no senās valodas saglabājušies vienkāršie patskaņi un divskaņi, kā arī jaunveidoti divskaņi.
- diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
- gozīt Gozēt - sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
- celle GPS bāzes sistēmas izveidots apgabals starp sistēmas izvēlētām bāzes stacijām.
- apcirpšana Grafiska attēla rediģēšana, kurā apgriež attēla malas vai atmet nevajadzīgās daļas, lai to varētu ievietot atvēlētajā displeja ekrāna laukumā.
- county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV.
- augšgriezums Grāmatas augšmalas apgriezums.
- apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus.
- iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos.
- formējums Grāmatu spiestuvēs brošētām grāmatām vāku malu pārlaišana visām trim pusēm, grāmatu iepriekš apgriežot.
- piepapēšana Grāmatu spiestuvēs mašīnu iesējumā sašūto un apgriezto grāmatas bloku iestiprināšana vākos.
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
- apgrozījumu pārskats grāmatvedības uzskaites reģistrs, kurā uzrāda debeta un kredīta apgrozījumus pārskata periodā, kā arī sākuma un beigu atlikumus.
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
- mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā.
- svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti.
- apcirpt Griežot, pļaujot u. tml. saīsināt (zarus) vai aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
- neskaidrs Grūti uztverams, parasti apgrūtinātas artikulācijas dēļ (par runu).
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
- aerodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerodinamisko eļļošanu; darbojas ar ļoti lielu ritu (apgriezienu) skaitu.
- apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.).
- parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu.
- gaisa baloni gumijota auduma baloni, kas iebūvēti švertlaivās, lai pēc tam, kad tās apgāzušās, pasargātu komandu un laivu no grimšanas.
- Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu.
- aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos.
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta).
- Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti.
- ģimenes galva ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
- Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā.
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
- methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
- oksihemoglobīns Hemoglobīna un skābekļa savienojums, kas elpošanas procesā audus apgādā ar skābekli.
- nestoriānisms Herētiska kristiešu mācība, kuras piekritēji apgalvoja, ka Kristus inkarnāciju veido divas savstarpēji nesaistītas personas - cilvēciskā un dievišķā.
- kuģa lūka hermētiski aizdarāma atvere kuģa klājā kravas iekraušanai un izkraušanai, arī iekļūšanai tilpnē un tās apgaismošanai.
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m.
- Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m.
- Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m.
- austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus.
- Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.).
- Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- monomorfisms Homomorfisms, kura apgrieztā atbilstība arī ir viennozīmiga.
- Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens.
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā.
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā.
- Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas.
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus.
- Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli.
- katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodām) Andorā.
- enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
- apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
- teomānija Iedomāta apgarotība, reliģioza murgošana.
- Zemes ass iedomāta taisne, ap kuru notiek Zemes rotācija, veicot pilnu apgriezienu diennakts laikā.
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
- kartīšu sistēma iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
- kolonizācija iedzīvotāju apmešanās vai to nometināšana neapdzīvotos apgabalos valsts nomalēs.
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
- ishēmiskais miozīts iekaisumreakcija muskulī kā samazinātas asinsapgādes sekas, piem., pēc ilgstošas pārāk cieša ģipša pārsēja lietošanas.
- dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
- konduktori elementu montāžai iekārtas dzelzsbetona vai metāla konstrukciju fiksēšanai projekta stāvoklī, veicot montāžas darbus; parasti konduktori ir apgādāti ar regulējošām skrūvēm.
- aprīkots iekārtots; apgādāts.
- četrtaktu motors iekšdedzes motors, kura virzuļa kustība cilindrā notiek četros posmos (iesūkšana, kompresija, izplešanās, izpūšana) divu kloķvārpstas apgriezienu laikā.
- viscerotoms Iekšējā orgāna apvidus, kas apgādāts ar sensoriskām šķiedrām no viena spinālā nerva.
- beznoteces apgabals iekškontinentālās noteces apgabals, ko upju sistēma nesaista ar okeānu un iekšējām jūrām.
- iellukturis Ielas apgaismojuma laterna.
- dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
- robežieņēmumi Ienākumi, kas rodas, pārdodot vienu papildu produkcijas vienību virs plānotā apgrozījuma.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- marginalizācija iepriekšējo sociālo saišu zaudēšana un jaunās sociālās vides kultūras un ētisko vērtību nepilnīga apgūšana.
- negatīva pārnese iepriekšējo zināšanu negatīvā ietekme uz jauno zināšanu apguvi.
- luksmetrs Ierīce apgaismojuma mērīšanai.
- perambulātors Ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu.
- fotometrs Ierīce gaismas avota stipruma, kā arī virsmas apgaismojuma mērīšanai.
- uzliesmotājs Ierīce pulvera lādiņu, raķešu cietās degvielas, aizdedzinošo un apgaismošanas sastāvu u. c. uzliesmošanai.
- siltumsūknis Ierīce siltuma pārnesei (termiskais sūknis) no siltuma avota ar zemāku temperatūru (āra gaiss, grunts, ūdenstilpne, notekūdeņu kolektors u. c.) uz patērētāju ar augstāku temperatūru (siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas sistēmas u. c.), patērējot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
- inženierkomunikācija Ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem.
- pretzagļu ierīce ierīce, kas bloķē kādu transportlīdzekļa mezglu vai sistēmu, apgrūtinot tā aizbraukšanu.
- digitālais prožektors ierīce, kas dod iespēju ar digitāliem līdzekļiem panākt prožektora apgaismojuma efektu talevīzijas attēlā.
- gaisma Ierīce, kas dod mākslīgu apgaismojumu.
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
- avota adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, no kuras tiek pārraidīti dati.
- saņēmēja adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, uz kuru tiek pārsūtīti dati.
- elektroarmatūra ierīču kopums, ar kurām nostiprina elektriskā apgaismojuma iekārtas, pievada tām strāvu, pasargā no bojājumiem u. c.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- predella Ierobežota, bieži apgleznota, plakne altāra retabla apakšējā daļā.
- aplāgs Ierobežots iecirknis; apgaita.
- potenciāla barjera ierobežots telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir stipri lielāka nekā pārējā telpas daļā.
- aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt.
- aizgruzdēt Iesākt gruzdēt; mazliet apgruzdēt.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem); īsu brīdi izstarot gaismu.
- iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
- iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt.
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- pārvietojamība iespēja programmu ielādēt jebkurā pieļaujamā operatīvās atmiņas vietā, kā arī bez modificēšanas pārvietot to no viena atmiņas apgabala uz otru.
- ekspokorekcija Iespēja veikt ekspozīcijas izmaiņas automātiskos eksponēšanas režīmos, fotografējot sarežģītos apgaismojuma apstākļos.
- emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- piena virtuve iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- avioklubs Iestāde, kurā var apgūt aviācijas pamatzināšanas un amatieru apmācību kursu.
- iegalvāt Iestāstīt; arī apgalvot.
- likties uz aci iet gulēt, apgulties.
- apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres; dot praktisku pieredzi.
- iztērpt Ietērpt, apgādāt.
- datorterminālis Ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram vai datoru tīklam datu ievadīšanai un izvadīšanai, parasti apgādāta ar tastatūru un displeju.
- introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
- motorizēt Ieviest motorus (kādā nozarē, uzņēmumā); apgādāt ar motoriem (ierīci, iekārtu).
- dasamanīties Ievingrināties kādā darbā; apgūt darba prasmi.
- enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite.
- izkrēšļoties Ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim).
- immobilaizers Imobilaizers - automašīnu drošības ierīce, kas apgrūtina tās aizdzīšanu.
- maskoji Indiāņu cilšu grupa (lengvi, angaiti u. c.), dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
- karaībi Indiāņu cilšu grupa, kas apdzīvoja plašu apgabalu Karību jūras piekrastē un Antiļu salās.
- mataki Indiāņu cilts Argentīnas ziemeļu apgabalos.
- angaiti Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
- lengvi Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija.
- endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- bronhiālā astma infekciozi alerģiska slimība, kurai raksturīga bronhu sašaurināšanās un apgrūtināta elpošana.
- stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus.
- vērķīzeris Instruments zirgu nagu apgriešanai un kopšanai.
- interiorizēt Internalizēt - apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni.
- kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze.
- kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību.
- tumans Irānas sudraba, vēlāk zelta monēta, kas bija apgrozībā līdz 1932. gadam; tomans.
- Nasu Irāņu mitoloģijā - nāves dēmons, kuru iztēlojās kā pretīgu līķu mušu, kas drīz pēc cilvēka nāves atlido no ziemeļiem, lai iegūtu viņa dvēseli un apgānītu ķermeni.
- Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m.
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m.
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos.
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos.
- Irtišas-Karaghandi kanāls Irtišas-Karaghandi kanāls - apūdeņošanas un ūdensapgādes kanāls Kazahstānā, sākas no Irtišas pie Aksu, stiepjas līdz Karaghandi rūpniecības rajoniem, izbūvēts 1966.-1971. g., garums - 451 km, platums - 20-40 m, dziļums - 5-7 m, apūdeņo 120000 ha zemes.
- Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
- pastrupināt Īsināt, apgraizīt, atdalīt galu.
- harams Islāma Austrumos - svēts, aizliegts apgabals vai iecirknis.
- sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; izdomājums.
- sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums; sadomājums.
- izdomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, stāstījums.
- Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- iztērpties Izdaiļoties, apgādāties.
- apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
- gaismas josla izgaismots displeja ekrāna apgabals, kurā atrodas izvēlnē atlasītais elements.
- apliecība par pamatizglītību izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi.
- atestāts par vispārējo vidējo izglītību izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi.
- speciālā skola izglītības iestāde, kurā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas.
- pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
- vērtējums Izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums.
- mācību priekšmeta vai kursa programma izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- izpičkāt Izķēmot, ar zīmēm apgādāt.
- ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas.
- emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus).
- nodedzināt Izlietot, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (elektrisko strāvu).
- izlietotā iepakojuma apsaimniekošana izlietotā iepakojuma savākšana, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, reģenerācija (pārstrāde vai enerģijas iegūšana) vai apglabāšana, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana.
- gazificēt Izmantot deggāzi (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgādāt ar iekārtu deggāzes izmantošanai.
- konfiscēt Izņemt no apgrozības (piemēram, iespieddarbus).
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
- da Izsaka apgalvojumu; jā.
- ak tu nolāpīts izsaucas nepatikā, dusmās par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- lai pērkons mani sasper izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
- lai zibens mani nosper izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
- izdzēst Izslēgt (piemēram, elektriskos apgaismes ķermeņus).
- apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
- fosforescēt Izstarot (ilgstoši) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
- fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
- elektrolītiskā disociācija izšķīdušās vielas apgriezeniska sadalīšanās anjonos un katjonos.
- konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
- implikācija izteikuma slēptais saturs, kas netiek tieši apgalvots, bet loģiski izriet no izteikuma satura.
- presupozīcija Izteikuma slēptais saturs, resp., fona informācija, kas netiek tieši apgalvota un saglabājas noliegumā.
- grunči Izvārīti apgriezumi no žāvējamas cūkgaļas.
- iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas; apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot (2).
- Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
- Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m.
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m.
- aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
- Ižora Ižoras zeme - apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ingrija.
- ingri Ižori un somi, kas dzīvo agrākajā Ingrijā (Ingermanlande), tagadējā Ļeņingradas apgabala rietumu daļā, Krievijā.
- Palmnikene Jantarnija, apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- meidzi Japānas imperatora Mucuhito valdīšanas laika (1867.-1912. g.) oficiālais nosaukums (no 1868. g.; japāņu "apgaismota valdīšana").
- sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas.
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā.
- Emma Japāņu mitoloģijā - elles (dzidzoku) valdnieks, kas sprieda tiesu grēciniekiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma nosūtīja dvēseli uz vienu no 16 soda apgabaliem.
- Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus.
- Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
- NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau.
- retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
- nostiprināšanās Jebkādu iemaņu un zināšanu apguves iestrādāšanas stadija, kad iemaņas un zināšanas tiek labi iegaumētas un tās iespējams atkārtot jebkurā vajadzīgā brīdī.
- dictum de omni et nullo jebko, kas apgalvojams vai noliedzams attiecībā uz visu klasi, varam apgalvot vai noliegt arī attiecībā uz jebkādu tās daļu (Aristoteļa princips); _burtiski_: "par visu un neko teiktais".
- kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu.
- komutatīvā operācija jebkura bināra operācija °, kas apmierina vienādību x°y=y°x visiem x un y to definīcijas apgabalā. Veselo skaitļu saskaitīšana, piemēram, ir komutatīva operācija, bet atņemšana tāda nav.
- ģeotelpiskā informācija jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisku apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts.
- teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām.
- absorbcijas miglājs jebkurš miglājs, kura tuvumā vai iekšienē nav spožas zvaigznes, kas to apgaismotu, tāpēc tas pie debess redzams kā tumšs veidojums uz gaišo miglāju vai blīva zvaigžņu lauka fona; tumšais miglājs.
- līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
- funkcionālais analfabētisms jēdziens, ko attiecina uz nepietiekamu rakstpratības un rēķinpratības apguvi, kas būtiski ierobežo cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas un mazina iespējas piedalīties sociālajās aktivitātēs.
- glīzains Jēls, izmircis, apglumējis.
- JPY Jena; Japānas valūtas kods, sīknauda - sens, izņemts no apgrozības.
- Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.).
- krijājoga Jogas novirziens, kas sastāv no trijām daļām, kurās apgūst kontroli pār ķermeni, prātu un garīgajām prasībām.
- buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus.
- loma josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals.
- loms Josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals.
- subtropu josla joslas abpus ekvatoram polu virzienā no tropu joslas, pārejas apgabali starp tropu un mēreno joslu; subtropi.
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
- pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums.
- peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem.
- tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā.
- transgresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ).
- abisāle Jūras vai okeāna lielāko dziļumu apgabals (2000 m un dziļāk); abisālā zona.
- bangošana Jūras viļņu apgāšanās piekrastē un sišanās pret krastu; jūras brāzma.
- apakšlietotājs Juridiska vai fiziska persona, kuras enerģijas vai gāzes apgādes sistēma ir pieslēgta kāda lietotāja apgādes sistēmai un kura par patērēto enerģiju vai gāzi norēķinās ar šo lietotāju.
- Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
- apgube Kad sienu izārdīja, tad, kur plānāks, kasīja apgubēs.
- avifauna Kāda apgabala vai pasaules daļas putnu valsts.
- transiluminācija Kāda objekta apgaismošana ar caurejošu gaismu.
- mēdieši Kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju.
- pārapgaismotība Kādas kadra daļas pārmērīga ekspozīcija, ko izraisa neadekvāti liels attiecīgās telpas daļas apgaismojums.
- dispraksija Kādas ķermeņa daļas apgrūtināta vai sāpīga darbība.
- ihtiofauna kādas ūdenstilpes, baseina, zooģeogrāfiskā apgabala vai kāda ģeoloģiskā laikmeta zivju un apaļmutnieku sugu komplekss; pasaulē ir \~20000 sugu, Latvijā - \~70 sugu.
- otrā valoda kādas valsts sabiedrības vairākuma (majoritātes) vai ar likumu oficiālas (valsts) valodas statusā pasludinātā valoda, kuru lieto kā sazināšanās līdzekli (valsts valodu) attiecīgajā valstī un kuru mācās, apgūst un lieto minoritātes pārstāvis, kuram tā nav dzimtā valoda.
- šlukūzis Kāds, kas ir nošļukušā apgērbā.
- brauska Kāds, kurš iet neskatīdamies apkārt, un tādēļ apgāž vai saplēš ceļā esošos priekšmetus.
- lakaris kāds, kurš izsaka dažādus apgalvojumus par vienu un to pašu tēmu.
- sierūzis kāds, kurš nepievērš uzmanību ceļam un tāpēc ejot ko apgāž.
- lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā.
- psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.).
- antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās.
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- Arkādija Kalnains apgabals Peloponēsā, Grieķijā ("Arkadia"), platība - 4419 kvadrātkilometru, 104000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Tripole.
- Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās.
- Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m).
- Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km.
- Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m.
- urbšana Kalnrakšanas darbi, kuros, ar speciālām ierīcēm sagraujot iežus, izveido zemē cilindriskus kanālus; izmanto dažādos ģeoloģiskos darbos, ūdensapgādē.
- Goverla Kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas.
- Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes.
- Aidarli kalns Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums 262 m vjl.
- Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts.
- Blagodats Kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes.
- Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas.
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira.
- Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m.
- Okas grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijā, uz Irkutskas apgabala un Burjatijas Republikas robežas, garums — \~100 km, augstums — \~2500 m.
- Agulas grēda kalnu grēda Austrumsajānu centrālajā daļā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - \~50 km, lielākais augstums - 2626 m vjl.
- Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m.
- Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži.
- Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns).
- Kalaras grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumu daļā, garums — \~350 km, augstums — līdz 2482 m.
- Tukuringra Kalnu grēda Krievijā, Amūras apgabalā, garums - 230 km, augstums - līdz 1605 m, seismiski aktīvs rajons.
- Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne.
- Jamalins Kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, uz Amūras apgabala un Habarovskas novada robežas, garums - 180 km, augstums - līdz 2295 m.
- Aņujas grēda kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos starp Boļšojaņuju un Malijaņuju, Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), lielākais augstums — 1735 m.
- Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m.
- Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru.
- Džagdi Kalnu grēda Tālajos Austrumos, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums >2000 km, augstums - līdz 1593 m.
- KKAA Kalnu Karabahas autonomais apgabals.
- Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās.
- Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m.
- Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji.
- pagūres Kalnu nogāzes, strautu krasti, grāvji, ko maz apgaismo saule.
- Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš.
- Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš.
- Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m.
- Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m.
- Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi.
- Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m.
- Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka.
- orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni.
- Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.).
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kēnigsberga Kaļiņingradas pilsētas (Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā), nosaukums līdz 1946. g.
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji.
- Zāmlandes pussala Kaļiņingradas pussala Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m.
- Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra.
- Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- mezoskafs Kamera okeānu vidējo dziļumu pētīšanai, kas apgādāta ar speciālu aparatūru un var patstāvīgi pārvietoties zem ūdens.
- Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā.
- Kamenka Kamjanka - pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā.
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
- Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes.
- Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m.
- kapitāla riņķojums kapitāla kustība ražošanas un apgrozības sfērā.
- apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
- KA Kara apgabals.
- jūras kara bāze kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas.
- baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā.
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
- kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
- ilinoisas kārija kāriju suga ("Carya illinoensis"), ko plaši kultivē siltākos apgabalos, tās sēklkas - pekanriekstus izmanto uzturā.
- zendgrāfs Kārļa Lielā ik gadus ieceltas divi personas, garīga un pasaulīga, apgabalu pārvaldīšanai.
- markgrāfs Karolingu impērijas pierobežas apgabala (markas) pārvaldnieks.
- pārbruņošana Karspēka (spēku) apgādāšana ar jaunu, pilnīgāku kara tehniku.
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā.
- siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
- Leptinotarsa decemlineata kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole.
- Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana.
- loculus Katakombas sienā taisīts šķirstveidīgs izdobums, kurā apglabā mirušo.
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- eksekvijas Katoļu mirušo apglabāšanas ceremonijas, rituāls.
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- kaukāzieši Kaukāza valstu un autonomo apgabalu iedzīvotāji.
- apguve kaut kā jauna (teritoriju, resursu) ietveršana savā darbības lokā, izmantošanas sākšana; [apgūšana]{s:417}.
- krimsla Kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa.
- krimstala Kaut kas apgrauzts.
- krimstale Kaut kas apgrauzts.
- krimstele Kaut kas apgrauzts.
- Ēģiptes mocības kaut kas ļoti apgrūtinošs, neciešams, nepanesams.
- iepaurēties Kaut ko iemācīties, apgūt.
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
- Kemerova Kemerovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 95500 kvadrātkilometru, 2822000 iedzīvotāju (2009.).
- Karaļauči Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m.
- Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā.
- Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Jamburga Kingisepa - pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums 1707.-1922. g.
- LAK Kips; Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - ats, izņemts no apgrozības.
- Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
- Vjatka Kirova - pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums 1780.-1934. g.
- Hlinova Kirova, pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums līdz 1780. g.
- Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.).
- Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Hibinogorska Kirovska - pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Klaštereca Klaštereca pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.).
- musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara.
- ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties.
- Klobouki Klobouki pie Brno - pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji.
- iedegties Kļūt ļoti gaišam, spožam, tiekot apgaismotam.
- uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties.
- nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties.
- apslīpēties Kļūt pieklājīgākam, apgūt manieres.
- atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
- iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
- iekvēloties Kļūt spožam, tiekot apgaismotam.
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums; zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- apglitēt Kļūt visapkārt slidenam, glumam, jēlam, gļotainam; apglumēt.
- atvizmot Kļūt vizmojošam (par ko apgaismotu).
- atzalgot Kļūt zalgojošam (par ko apgaismotu).
- saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
- satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
- Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- kasone Koka lāde ar apgleznotām sieniņām, kas bija populāra viduslaikos un renesanses laikā Itālijā.
- ķīļrāmis Koka rāmis, uz kura tiek nostiepts apgleznojamais audekls; palogs.
- kadaki Koka tupeles; nonēsāti apavi, kam augšdaļa apgriezta.
- ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā.
- Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m.
- Kolima Kolimas kalniene - vidēji augstu kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā), garums - 1300 km, veido ūdensšķirtni starp Kolimas baseina un Klusā okeāna baseina upēm, augstākā virsotne - 1962 m.
- Gidans Kolimas kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā.
- Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
- D.C. Kolumbijas apgabals (ASV) (angļu "District of Columbia").
- vertikāli integrēts elektroapgādes komersants komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība.
- faktorings Komisijas tirdzniecības darījuma paveids, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, faktiski kreditējot sava klienta apgrozības kapitāla apriti.
- pārvaldāmā objekta robeža konceptuāls ierobežots pārvaldāmo objektu definīcijas apgabals, kurā ietvertie resursi ir uzrādīti pārvaldībai.
- kultūrvajadzība Konkrētas vajadzības izraisīta nepieciešamība apgūt noteiktu kultūras sasniegumu.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137.
- līdzkonstruēšana Konstruktīva sadarbība, produktīva mijiedarbība, kuras iespaidā notiek jaunas darbības apgūšana un spēju attīstība.
- starpleduslaikmeta nogulumi kontinentālie vai jūras nogulumi, kas apledojumu skartajos vai tiem pieguļošajos apganbalos veidojušies laikposmos starp diviem apledojumiem.
- loģistikas kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt loģistikas mērķu sasniegšanu, apgādāt loģistikas struktūrvienības ar visu nepieciešamo informāciju, atklāt loģistikas šaurās vietas un loģistikas ķēžu vājos posmus, samazināt loģistikas izmaksas.
- Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus.
- Birzula Kotovska - pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Kirājhelmeca Krāļovski Hlmeca - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
- Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
- Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
- Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
- illūminēt Krāšņi apgaismot, sarīkot ilumināciju.
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
- oblast Krievijā guberņai līdzīga pārvaldes vienība; apgabals.
- kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
- Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
- Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku.
- Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu u Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu.
- Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu.
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu.
- Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
- Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu.
- Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu.
- Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku.
- katjenka Krievijas impērijas naudas 100 rubļu banknote ar Katrīnas II (Katrīnas Lielās) portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1866. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
- petjenka Krievijas impērijas naudas 500 rubļu banknote ar Pētera I portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1898. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
- Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas.
- Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem.
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
- Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu.
- kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
- krāsu centri kristāliskā režģa defekti kas absorbē gaismu spektrālajā apgabalā, kurā pats kristāls gaismu neabsorbē; vērojami neorganiskos dielektriķu kristālos un stiklos dabiskos minerālos.
- neatkarīgie Kristieši, kuri atbalsta savas vietējās baznīcas autoritāti un neatkarību, apgalvojot, ka šāda sistēma atbilst agrīnajai baznīcu kārtībai; kongregacionālisti.
- ābramīti Kristiešu sekta, kas 18. gs. izveidojās Bohēmijā pasludinot, ka seko "Ābrahāma reliģijai", proti, senebreju reliģijai līdz apgraizīšanas rituāla ieviešanai.
- agnoēti Kristīgo sekta 6. gs., kas apgalvoja, ka Kristus nav bijis visu zinātājs.
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai).
- ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
- šipčandlers Kuģu apgādes aģents.
- Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
- Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m.
- rantnazis Kurpnieka darbarīks - nazis, ar ko apgriež apavu zoļu malas.
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas (apgabala) pārvaldnieks (vācu "Oberhauptmann").
- nereālisms Kustība, kas veidojās uz Dieva nāves teoloģijas pamata, tās pārstāvji apgalvoja, ka reliģiskas doktrīnas attiecas tikai uz cilvēciskiem vērtību avotiem un neattiecas uz objektīvo realitāti.
- smadzeņu noplūde kvalificētu speciālistu došanās uz citu valsti, apgabalu, uzņēmumu, iestādi u. tml.
- Tirāna Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Duresi, Dibras, Eļbasani un Fieri ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
- Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
- Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju.
- Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
- Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni.
- svesioni Ķeltu tauta senajā Beļģijā, vēlākā Suasonas apgabalā.
- Nehalennija Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - Nīderlandes piekrastes apgabalu jūras dieviete, kuras kults uzplauka 3. gs.
- ķimperēties Ķēpāties; nodarboties ar ko apgrūtinošu.
- intravenozā pilināšana ķermeņa apgāde ar asinīm, barojoša šķidruma un/vai sāls šķīduma ievadīšana ar vēnā iedurtas injekcijas adatas palīdzību.
- bodiārts Ķermeņa apgleznošana.
- gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē.
- lāpēt Ķert zivis naktī pie mākslīga apgaismojuma (parasti durot ar žebērkli).
- lāktāt Ķert zivis, durot ar žebērkli (naktī pie mākslīgā apgaismojuma).
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai.
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
- komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai.
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
- Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē.
- planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli.
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika.
- diena Laika mērvienība - 24 h laika posms, kurā zeme apgriežas ap savu asi; diennakts.
- diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
- polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.
- skallaiks Laika posms, kad apgaismošanai lietoja skalus.
- stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda.
- gads Laika sprīdis, kurā planēta veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu.
- gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu; šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
- polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- izlaist Laist apgrozībā (parasti naudu, aizņēmuma obligācijas).
- L Lamberts (apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība); arī La.
- jupiters Lampa ar lokizlādes spuldzi; to lieto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
- naktslampa Lampa, kas apgaismo mazu laukumu un paredzēta izmantošanai pie guļasvietas naktī.
- dūlis Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk - vēžus ķerot).
- chrysomelidae Lapgraužu dzimta.
- vairogvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Cassidinae"), Latvijā konstatēts >20 sugu.
- zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas.
- sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
- chrysolina Lapgraužu dzimtas ģints.
- chrysomela Lapgraužu dzimtas ģints.
- clytra Lapgraužu dzimtas ģints.
- leptinotarsa Lapgraužu dzimtas ģints.
- phaedon Lapgraužu dzimtas ģints.
- lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- cassidinae Lapgraužu dzimtas vairogvaboļu apakšdzimta.
- donaciinae Lapgraužu dzimtas zaigvaboļu apakšdzimta.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- Lapzeme Lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. "Lappi", zviedru val. "Lappmark") Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru.
- latensifikācija Latentā fotogrāfiskā attēla pastiprināšana pirms fotomateriāla attīstīšanas, apstrādājot to ar speciāliem šķīdumiem, dzīvsudraba tvaikiem vai papildus apgaismojot eksponēto gaismjutīgo slāni.
- blende Laterna raktuves apgaismošanai (koka laterna, kas no iekšpuses izsista ar skārdu).
- bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā, Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
- Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
- Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu.
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
- Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi.
- LVAVP Latviešu valodas apguves valsts programma (spec.).
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
- garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam.
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
- kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski.
- krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā.
- repšēns Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- repsītis Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- LSUA Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija.
- agrorūpnieciskais komplekss lauksaimniecības produktu ražošanā tehnoloģiski, organizatoriski un ekonomiski saistītu nozaru kopums; tika veidoti PSRS 1980. gadu otrajā pusē ar mērķi paplašināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu un uzlabot iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un citām patēriņa precēm; beidza pastāvēt 1990. gadu sākumā.
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
- palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari.
- Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- optiskais stiprums lēcas (lēcu sistēmas) fokusa attālumam apgriezti proporcionāls fizikāls lielums, kas raksturo lēcas vai lēcu sistēmas gaismas viļņu laušanas spēju; mēra dioptrijās.
- mūžīgais ledus ledus (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst.
- šļūdonis ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi; glečers.
- driasa flora leduslaikmeta fosilā arktiskā un alpīnā flora, kuras atliekas atrodamas apledojuma apgabalos un to periglaciālajās joslās.
- brīvzeme Leimaņa novads pretstatā pārējai pagasta un gobas zemei, kas bija apgrūtināta ar reālnastām.
- ēnu teātris leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
- breikšķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kas visam pieskaras, uzgrūžas un kaut ko apgāž.
- LBP Libānas mārciņa; Libānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs, izņemts no apgrozības.
- Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- licences darbības zona licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs.
- energoapgādes komersants licencēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi.
- Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m.
- atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus.
- landslags Līdz 1734 vispārējs likumu krājums Zviedrijas apgabaliem.
- maksāšanas līdzeklis līdzeklis (atsevišķi vai kopā ar citu maksāšanas līdzekli), kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas, saņemt vai veikt maksājumus, dot rīkojumu naudas līdzekļu pārvedumam vai apstiprināt naudas līdzekļu pārvedumu un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli.
- Zejas-Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes.
- Okas-Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
- Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā.
- apsvērties Līdzsvara traucējuma dēļ mainīt stāvokli, arī apgriezties, nosveroties (uz kādu pusi).
- vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
- ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
- zona liela okeāna daļa ar noteiktiem dabiskiem apstākļiem (dziļumu, apgaismojumu, augiem, dzīvniekiem).
- ģeosinklinālais apgabals liela, relatīvi nošķirta ģeosinklinālās joslas daļa, kas atšķiras no blakusapgabala pēc krokošanās senuma un attīstības īpatnībām.
- Chrysomela populi lielais apšu lapgrauzis.
- Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m.
- glaciomorfoģenētiskās zonas lielākās apledojuma apgabala reljefa teritoriālā iedalījuma vienības, kas atspoguļo dažādu segledāja paleoglacioloģisko zonu atšķirības glaciodinamikā un litomorfoģenētiskos procesos.
- girondieši Lielās franču 1789. g. revolūcijas laika mēreno republikāņu partija, kuras pārstāvji Satversmes sapulcē vairumā nāca no Girondes apgabala; pēc jakobīniešu sacelšanās lielākā daļa mira uz ešafota,; saukti arī par brissotiešiem.
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
- bāriskās sistēmas lieli atmosfēras bāriskā lauka apgabali ar tipisku atmosfēras spiediena sadalījumu, zema un augsta spiediena apgabali - cikloni, anticikloni, sedlienes, atzari, vaļņi.
- grūtums Liels apgrūtinājums.
- programmatūras kešatmiņa liels brīvpiekļuves atmiņas apgabals, kurā ar speciālu programmu starpniecību tiek glabāti bieži lietojami dati un programmas.
- drednauts Liels kara kuģis, kas apgādāts ar spēcīgu artilēriju; nosaukums cēlies no pirmā šāda tipa karakuģa nosaukuma.
- Holarktika Liels sauszemes bioģeogrāfiskais apgabals uz ziemeļiem no Vēža tropa (ziemeļu saulgriežu loka).
- makroklimats lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats.
- konstante Lielums, kas dotajā argumentu maiņas apgabalā nemaina savu vērtību; arī bieži lietots nemainīgs skaitlis (piem., p, e).
- kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals.
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem.
- pluviāls Lietains; tāds laikposms (epoha, laikmets), kurā arīdos apgabalos iestājas mitrs klimats.
- tiestiešam Lieto "tiešām" vietā, lai šo apgalvojumu īpsši uzsvērtu.
- bez šaubām lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu; protams, katrā ziņā, nešaubīgi.
- nudien Lieto, lai izteiktu apgalvojumu, apstiprinājumu.
- kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
- kā lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu, pastiprinātu apgalvojumu
- praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
- iespējams lieto, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs; varbūt.
- o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu (noliegumu).
- kā nu ne lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- aļa Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- ba Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- sistēmas Gopher serveris lietojumprogramma, kas apgādā ar dokumentiem un izvēlnēm _Gopher_ klientus un ļauj tiem uzsākt nepieciešamās informācijas meklēšanu.
- tūce Lietus nelielā apgabalā, vietējs lietus.
- Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. "Vilnius"), apgabala un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
- elektroretinogramma Līkne, kas grafiski attēlo elektriskās svārstības tīklenē, to apgaismojot.
- atsieties Likt mierā, neapgrūtināt.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
- Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem.
- nekrosadisms Līķa apgānīšana, kropļošana dzimumdziņas apmierināšanai.
- asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi.
- iedevums Lingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācību uzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss, kas veido mācību saturu.
- lingvokulturoloģisks Lingvokulturoloģiskā pieeja - valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu. lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām.
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
- Lipnīka Lipnīka pie Bečvas - pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Liptovski Hrādoka Liptovski Hrādoka - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.).
- starpliktuve Logošanas vidē rezervēts atmiņas apgabals, kurā kāda dokumenta kopija vai izgriezums no tā (teksts vai grafika) tiek saglabāts, lai to vēlāk ievietotu tai pašā vai citā dokumentā.
- baralips Loģikā 4. sillogisma figūras 5. modus, kur abas premisas vispār apgalvojošas, bet slēdziens pa daļai apgalvojošs.
- bocardo Loģikā trešās slēdziena figūras piektais modus: virsteikums partikulāri noliedzējs, apakšteikums vispār apgalvotājs, bet slēdziens partikulāri noliedzējs.
- hysteron-proteron Loģiska kļūda, kas tiek pielaista, kad kādu apgalvojumu grib pierādīt ar kaut ko, kas pats var tikt pierādīts tikai ar šo apgalvojumu.
- ekskluzīvā VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus apgalvojumus vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka tās rezultāts ir patiess tad un tikai tad, ja _P_ vai _Q_ (nevis _P_ un _Q_) ir patiesi. tā kā šīs operācijas rezultāts ir patiess tikai pie dažādām operandu vērtībām, to sauc arī par ekvivalences nolieguma operāciju.
- lx Lukss (apgaismojuma mērvienība).
- miglas lukturis lukturis ar platu un ļoti zemu gaismas kūli, kas nodrošina efektīvu apgaismojumu miglas, lietus un sniega krišanas laikā.
- grozāmlukturis Lukturis, kas apgaismo ceļu atkarībā no priekšējo riteņu pagriešanas virziena, vai lukturis, kuru var pagriezt vēlamā virzienā objekta saskatīšanai vai darba zonas apgaismošanai.
- tālās gaismas lukturis lukturis, kas apgaismo ceļu transportlīdzekļa priekšā ar tālo gaismu.
- tuvās gaismas lukturis lukturis, kas apgaismo ceļu transportlīdzekļa priekšā ar tuvo gaismu (2).
- zempārsega lukturītis lukturītis, kas apgaismo motora telpu.
- karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā.
- apgriezināt Ļaut apgriezt, apcirpt.
- apgulināt Ļaut apgulties, apguldīt.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
- Svoboda Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1937.-1943. g.
- Georgiudeža Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1965.-1991. g.
- hiperinflācija Ļoti ātra cenu celšanās un apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās, kad inflācijas līmenis var pārsniegt 50% mēnesī vai vairākus simtus procentu gadā.
- ar drošu pieri ļoti droši, bravūrīgi; nekaunīgi (ko apgalvot, teikt).
- jēls Ļoti izmircis, arī apglumējis, satrūdējis (par augiem, to daļām).
- bora Ļoti stiprs un brāzmains vējš, kas piejūras apgabalos pūš no kalniem, kad tur ieplūst auksta gaisa masas.
- pasaules otra mala ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
- sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
- līdz kaklam ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama).
- mācībstunda Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī.
- mācību stunda Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdī.
- arodmāceklis Māceklis, kas apgūst amatu, arodu.
- murīds Māceklis, kas apgūst islāma slepenās mācības; sevišķi bij sastopami dervišu ordenī.
- nosoģeogrāfija Mācība par slimību ģeogrāfisko izplatību, sevišķi to slimību, kas saistītas ar zināmiem klimata apgabaliem.
- pārnesums Mācības ar rezultātu citā neapgūtā jomā; psihofizisku modeļu vispārīguma princips.
- problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu; problēmiskās mācības.
- problēmiskās mācības mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu; problēmmācības.
- ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apgūšanai; pirmmācības grāmata.
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- darba vidē balstītas mācības mācību organizēšanas un īstenošanas pieeja, kurā izglītības un tālākizglītības programmas teoriju un praksi izglītojamie apgūst pārmaiņus izglītības iestādē un uzņēmumā, organizācijā vai pie individuāla saimnieciskās darbības veicēja.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- rakstīšana Mācību priekšmets - rakstības prasmes apgūšana.
- lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
- projektu metode mācību sistēma, kuras ietvaros zināšanu apguve norisinās arvien sarežģītāku praktisku uzdevumu - projektu plānošanas un izpildes gaitā.
- trenažieris mācību, treniņa ierīce prasmju, iemaņu apgūšanai, uzturēšanai, arī veselības stiprināšanai.
- damācīt Mācīt (ko), līdz (tas) tiek apgūts.
- pastorāts Mācītāja pārvaldītais apgabals, kas var ietvert vienu vai vairākas draudzes.
- iemācīt Mācot panākt, ka apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- ievadīt Mācot panākt, ka sāk apgūt (piemēram, kādas iemaņas).
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- iemācīties Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus).
- izjemt Mācoties spēt izprast, apgūt (mācību vielu).
- sinhronā rotācijas frekvence maiņstrāvas elektrisko mašīnu magnētiskā griežlauka apgriezienu skaits minūtē.
- nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi.
- sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi.
- redzamības tālums maksimālais attālums, kurā redzami un atpazīstami neapgaismoti zemes virsmas objekti dienā un apgaismoti objekti naktī; ir horizontālā, vertikālā un slīpā redzamība.
- uzturētspēja Maksimālais attiecīgās sugas dzīvnieku skaits, ko kāds apgabals var uzturēt.
- litoponija Māksla iestrādāt gleznieciskus tēlojumus plānās porcelāna plātnēs, kas apskatāmas tiešā apgaismojumā (uz servisēm, krāsns podiņiem u. tml.).
- ugunsgaisma Mākslīgais apgaismojums.
- apgaismošanas ķermenis mākslīgas gaismas avots; apgaismes ķermenis.
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
- skrebs Makvisa nosaukums Austrālijā - sausumizturīga mūžzaļu krūmu audze Austrālijas sausajos apgabalos; arī skrabs.
- apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
- Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- maliena Maliene - attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
- Uzeņa Malijuzeņa - upe Krievijā, Saratovas apgabalā.
- atskaļi Malkas skaliņi, kas tika dedzināti vērpšanas laikā kā apgaismojums.
- Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- sarežģīta pilotāža manevrēšana grupā vai apgrieztajā stāvoklī.
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei.
- Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
- enimagi Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
- mačikuji Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
- apgriezējmašīna Mašīna ar kuru apgriež lietas vai štancētas detaļas materiāla liekās daļas.
- diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai.
- ortogonāla matrica matrica, kurai apgrieztā matrica ir arī tās transponētā matrica, t.i, ortogonālas matricas reizinājums ar tās transponēto matricu dod vienības matricu.
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
- petriņš maza krāsniņa rijas apgaismošanai.
- separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- Apguldes dzirnavezers Mazapguldes dzirnavezers Dobeles novada Auru pagastā.
- signālspuldze mazas jaudas apgaismojuma spuldze elektrisko objektu un ierīču vadības paneļos, kas informē par objektu un ierīču darba režīmiem.
- Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
- miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs.
- frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus); skūt (bārdu).
- blāvināt Mazināt apgaismojumu.
- aplīdzināt Mazliet apgriezt (matus).
- poļaciņš Mazs puika ar apgrieztiem matiem.
- gurba Mazs putnu stallītis, sapīts no kārklu vicām, līdzīgs apgāztam kurvim.
- Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs.
- introzīcija Meiteņu apgraizīšanas veids dažās Austrālijas ciltīs, varmācīgi ar roku vai akmens nazi atplēšot un paplašinot meitenes maksti un pēc tam veicot piespiedu dzimumaktu ar vairākiem vīriešiem.
- melasoma Melasoma populi - lielā apšu lapgrauža "Chrysomela populi" nosaukuma sinonīms.
- biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus.
- biešu melnais kapracis melna, plakana vabole 11-15 mm garumā, ķermeņa virspuse reti matota, gandrīz kaila, vaboles un kāpuri apgrauž biešu lapas.
- Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā.
- mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā; Mēness sirpis.
- Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
- mēnessvaigs Mēness apgaismotā, no Zemes redzamā daļa.
- pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns Mēness.
- jaunmēness Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama.
- Mēness pēdējais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz kreiso pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
- Mēness pirmais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz labo pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
- mēnesnīca Mēness gaisma; šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas.
- masmini Mēness gravitācijas lauka samazināšanās apgabali virs vairākiem Mēness krāteriem.
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
- augošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst lielāka.
- dilstošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka.
- reģistrējošie mēraparāti mēraparāti, kas apgādāti ar ierīci, kura reģistrē rezultātus.
- probabilisms Mērena skepticisma virziens platonismā, kura pamattēze definēja, ka droši neko nevar apgalvot, bet visi atzinumi ir labākā gadījumā tikai paticami un derīgi praktiskai dzīvei.
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā.
- darba terapija mērķtiecīga dažādu darba procesu izmantošana terapeitiskā nolūkā un sociālo prasmju apgūšana, lai veicinātu sociālo iekļaušanos normālā dzīvē.
- liekums Mērs plaknes līknes atvirzei no pieskares pieskaršanās punkta apkārtnē, kas ir apgriezti proporcionāls attiecīgā riņķa rādiusam.
- papildmēslojums Mēslojums, ar ko apgādā augus to augšanas laikā.
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem.
- praktiskie darbi metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
- Mjoža Meža, upe Krievijas Kostromas apgabalā.
- Kozlova Mičurinska, pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- domēns Mikroskopiska izmēra apgabals, kas izveidojas feromagnētiķī vai segnetoelektriķī pie temperatūras, kas zemāka par Kirī punktu.
- polarizācijas mikroskops mikroskops mineraloģiskiem vai bioloģiskiem pētījumiem, kurā pētāmo objektu apgaismo ar polarizētu gaismu.
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas.
- patruļa Militāru, bruņotu vai civilu cilvēku grupa, kas uztur kārtību vai apsargā kādu teritoriju veicot tās apgaitu.
- aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts.
- mīnēšana Mīnulauku iekārtošana, atsevišķu mīnu un mīnu grupu likšana, lai pretiniekam radītu zaudējumus, apgrūtinātu tā manevru un iznīcinātu būves.
- Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miranda Miranda du Doru - pilsēta Portugālē ("Miranda do Douro", arī "Miranda de l Douro"), Bragansas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- apmirgot Mirgojot apgaismot.
- apbedīšana Mirušā apglabāšana, parasti ar sēru ceremoniju; bēres.
- vāķenieks Mirušā apstāvētājs naktī pirms apglabāšanas.
- ka Mirušā cilvēka enerģija Senās Ēģiptes reliģijā, jeb dzīvības spēks, kas kopā ar mūmiju mīt kapā un ietu bojā, ja nelaiķa ģimene to neapgādātu ar pārtiku.
- pūlināt mocīt, apgrūtināt, nopūlēties, velti izlietot.
- evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
- epistēmiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību.
- trenažieris modeļierīce, ar ko (piemēram, lidotāji, kosmonauti) trenējas izpildīt darba operācijas, kuras dabiskos apstākļos nevar apgūt (piemēram, vingrinās saslēgt kosmosa kuģus).
- Kameņa Modri Kameņa - pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.).
- anna Monēta (1/16 rūpijas), kas bija apgrozībā Indijā līdz 1957. g. un Pakistānā līdz 1961. g.
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
- zemindars Mongoļu Rītindijā apgabala pārvaldnieks.
- kristāliskie bloki monokristāla apgabali (ar izmēriem no mikrometriem līdz centimetriem), kas nav stingri paralēli cits citam.
- garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu.
- Montaņa Montanja, dabas apgabals Andu priekškalnēs, Peru.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži.
- Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m.
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m.
- Maskavas augstiene morēnu pauguraine no Vorjas un Maskavas augšteces rietumos līdz Kolokšas augštecei austrumos, Krievijas Maskavas un Vladimiras apgabalā, garums — >300 km, augstums — līdz 310 m.
- vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem.
- Veļikajas zemiene Mudavas zemiene - glaciāls līdzenums Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā un Latvijas austrumu daļā.
- Murina diagramma Mūdija diagrammai līdzīga diagramma, kurā izmanto relatīvā raupjuma apgrieztās vērtības.
- gumdināt Mudināt, rīdīt; apgrūtināt, mocīt; piespiest, uzmākties.
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai.
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- augļu koku mūķiene mūķiene, kas apgrauž lapu koku lapas, gadā divas paaudzes, kas izlido jūnijā un augustā.
- inženierbruņojums Munīcija, mašīnas, mehānismi un citi inženiertehniskie līdzekļi un mantas ko izmanto kaujasdarbības inženiertehniskajam nodrošinājumam un kas atrodas karaspēka apbruņojumā vai apgādē.
- miodistrofija Muskuļu barošanās traucējumi, deģenerācijas priekšstadija; atšķirībā no deģenerācijas apgriezeniska.
- Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas.
- makja Mūžam zaļš cietlapju krūmājs Vidusjūras apgabalā.
- Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals.
- Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē.
- Kačinu valsts nacionāls autonoms apgabals Birmas Savienībā.
- aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
- taseomantija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumiem tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām.
- taseogrāfija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumu veidotā zīmējuma tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām.
- varde Naktssarga saimniecības apgaita.
- NAMSA NATO Uzturēšanas un apgādes organizācija ("NATO Maintenance and Supply Agency").
- revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- naudas sistēma naudas apgrozības sistēma (parasti kādā valstī).
- finanses naudas līdzekļu kopums; naudas apgrozījums
- ozeriņš Naudas un aprēķina vienība; liets sudraba stienītis (masa - \~100 g), Latvijas teritorijā bija apgrozībā no 10. gs. 2. puses.
- emisija Naudas un vērtspapīru izlaide apgrozībā.
- ēra naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
- kips Naudas vienība Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - ats (izņemta no apgrozības).
- ostnauda Naudaszīmes un monētas Vācijas karaspēka okupētajos Krievijas rietumu apgabalos 1. pasaules kara laikā, kas Latvijā bija likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 1920. g. 18. martam.
- papīrnauda naudaszīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta un sudraba) naudu, monētas.
- simpātiskā iridoplēģija nav zīlītes reakcijas uz otras acs apgaismošanu vai ādas kairinājumu.
- neaktīnisks Neaktīniskais apgaismojums - fotolaboratorijas apgaismojums, kura gaismas viļņu spektrālais sastāvs nesagaismo fotomateriālu, neskar tā spektrālās sensibilizācijas zonas.
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- neskartās zemes neapgūtas, bet lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības.
- a priori neatkarīgi no pieredzes, pirms pieredzes; iepriekš, pirms laika (apgalvot, noliegt, piekrist).
- uzgruzdināt Nedaudz apgrauzdēt; uzgrauzdēt.
- piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
- apspicēt Nedaudz apgriezt.
- apšpicēt Nedaudz apgriezt.
- uzgrust Nedaudz apgruzdēt.
- uzgruzdēt Nedaudz apgruzdēt.
- iegramstīties Nedaudz apgūt (piemēram, kādu svešvalodu).
- aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību); šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
- slasts nedruoša vieta, kas var ātri sabrukt vai apgāzties, piemēram, vecs jumts, tilts u. tml.
- klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi).
- angiopātiskā neiropātija neiropātija, ko izraisa to asinsvadu bojājums, kuri nodrošina nervu asinsapgādi; parasti sistēmiska dažādu slimību, piem., sarkanās vilkēdes, reimatoīdā artrīta, sklerodermijas u. c. komplikācija.
- nāve Nelaime; apgrūtinājums.
- gulēt virsū (naudai) nelaist apgrozībā (naudu); būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- gulēt virsū naudai nelaist apgrozībā naudu; būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- kabatas baterija neliela elektriskā apgaismošanas ierīce, kuras enerģijas avots parasti ir sausā baterija.
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- kabatas laterna (arī lukturītis) neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce.
- spirta lampiņa neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
- voti Neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Krievijā, Ļeņingradas apgabalā.
- sīkuzņēmums Neliels (tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības) uzņēmums ar mazu gada apgrozījumu.
- ceplītis Neliels kamīns rijas piedarbā, kurā kurināja smalki sacirstu malku, lai nodrošinātu apgaismojumu.
- kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
- Ņemana Nemunas lejteces nosaukums Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- tukšs apgalvojums nepamatots apgalvojums.
- neērts Neparocīgs, arī apgrūtinošs.
- homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības.
- izmelot Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot.
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības.
- sagatavošanās nepieciešamo zināšanu, iemaņu apgūšana (noteiktam uzdevumam, profesijai)
- neinformētība Nepietiekama apgāde ar informāciju; informācijas trūkums.
- pusēna Nepilnīgi, daļēji apgaismota vieta.
- russ Nerealizēta cariskās Krievijas naudas vienība; 1895. g. bija iecerēts laist apgrozībā zelta 5, 10 un 15 rusu monētas.
- atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās.
- emiters Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar lielu lādiņnesēju (elektronu vai caurumu) koncentrāciju.
- bāze Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar mazu lādiņnesēju koncentrāciju, kurā caurlaides virziena sprieguma gadījumā no emitera ieplūst lādiņnesēji.
- kvestas Nesimetriskas reljefa grēdas un kāples, kas veidojušās mīksto iežu izskalošanās rezultātā apgabalos, kuru uzbūvē ir dažādas cietības iežu slāņi.
- iegulties Netikt laistam apgrozībā, netikt izmantotam.
- gānība Netīrība, apgānījums.
- netropisks Netropiskais apgabals - viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem pamatapgabaliem, ietver Centrālo Ameriku un Dienvidameriku.
- apsnāt Nevajadzīgi apgriezt.
- overķīlis Neveikls pagrieziens vai cits manevrs, kura rezultātā peldlīdzeklis apgāžas ar ķīli (dibenu) uz augšu.
- Ņeveļa Neveļa, pilsēta Krievijas Pleskavas apgabala dienvidos.
- Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- apcirpaļāt Nevērīgi apgriezt, apcirpt.
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali.
- Zambe Njambe - augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā.
- holofāns No caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani.
- aramiešu alfabēts no fēniķiešu alfabēta cēlies raksts, ko sastop papirusa tīstokļos blakus vadžu rakstiem arābu apdzīvotos apgabalos.
- patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals.
- ēna No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
- norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku.
- armijas uzturs nodoklis 17. gs. Vidzemē, ko zemnieki maksāja naudā, ienākumus izlietoja armijas apgādei.
- apgāde Nodrošināšana (ar nepieciešamo, vajadzīgo); apgādāšana.
- Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
- nokrimstīt Nograuzt, apgrauzt (vairākus priekšmetus).
- illiņi Nogurums, apgurums.
- propozīcija Nojēgums, kas pēc formas atgādina spriedumu, taču ir tikai sprieduma sastāvdaļa, tāpēc patstāvīgi neko neapgalvo un nav ne patiess, ne nepatiess.
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
- neapgāžams Nolieguma divdabis --> apgāzt.
- uzturēšanas remonts nolietotu vai bojātu spēkratu remonts, atjaunojot atsevišķu mezglu un sistēmu darbspēju. Par spēkratu uzturēšanas remontu parasti maksā no apgrozāmiem līdzekļiem.
- notutināt Nolikt, novietot kaut ko tā, lai tas neapgāztos.
- pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības.
- atstāt Nomirstot pamest (kādu tuvinieku) vienu, bez apgādības.
- iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) nomirt un tikt apglabātam.
- nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
- bez Norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
- kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
- zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu.
- ekspozīcijas skaitlis nosacīts skaitlis, kas raksturo uzņemšanas apgaismojuma lielumu, pēc kura nosaka optimālo ekspozīciju.
- normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
- M1 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kurā ietilpst apgrozībā esošā skaidrā naudas masa, kurā ietilpst apgrozībā esošā skaidrā nauda un pieprasījuma noguldījumi.
- M2X Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, plašā nauda, kas raksturo valsts naudas sistēmu; tā ietver apgrozībā esošo skaidro naudu bez atlikumiem banku kasēs, pieprasījuma noguldījumus un termiņnoguldījumus.
- kredītpunkts Noteikta studiju kursa apjoma apguves uzskaites vienība.
- signālrādītāji Noteiktas formas un krāsas gaismas, apgaismojamās vai neapgaismojamās tāfeles vai lukturi ar nosacītiem apzīmējumiem vai uzrakstiem, kas dod lokomotīvju brigādei papildu informāciju par kustības maršrutu, attiecīgu iekārtu atrašanas vietu un stāvokli.
- hidroloģiskā rajonēšana noteiktas zemes virsas platības (upju baseinu) iedalīšana apgabalos (rajonos) ar viendabīgu virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu.
- zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
- naudas reforma noteiktos termiņos un noteiktā attiecībā veikta apgrozībā esošo naudaszīmju daļēja vai pilnīga apmaiņa pret jaunām naudaszīmēm.
- fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
- ģeosinklinālā sistēma noteikts ģeosinklinālā apgabala posms vai atzars, ko norobežo senākas konsolidētas struktūras.
- trepopnoja Noteikts stāvoklis, kādu cenšas atrast slimnieks, lai atvieglotu apgrūtināto elpošanu.
- zvērests Noteikts, arī svinīgs apgalvojums, apsolījums.
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- Včelnice Nova Včelnice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Želaņija rags Novaja Zemļas ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m.
- Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža.
- Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu).
- Kuzņecka Novokuzņeckas pilsētas nosaukums līdz 1932. g., Krievijā, Kemerovas apgabalā.
- Staļinogorska Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums 1934.-1961. g.
- Bobriki Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums līdz 1934. g.
- nošķendēt Nozākāt, nosunīt, apkaunot, apgānīt.
- au pair nozīmē, ka kāda persona strādā citas personas ģimenē, kā samaksu saņemot uzturu, gultasvietu un kabatas naudu, parasti ārzemēs, lai apgūtu valodu.
- teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- aškuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- dameli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- kalaši nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- kati nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- paluri nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- parsuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- vaigeli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- vamaji nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- Ragnīte Ņemana, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā.
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
- Agana Obas labā krasta pieteka Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
- apofātisms Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- apofāze Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- katafāze Objekta raksturošana, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu; katafātisms.
- katafātisms Objekta raksturošana, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu.
- avārijapgaisme objekta vai telpas apgaismošana laikā, kad avārijas dēļ nedarbojas vispārējā apgaisme.
- pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
- dementēt Oficiāli atsaukt nepatiesas ziņas, melus; atspēkot melīgus apgalvojumus.
- netiešā oftalmoskopija oftalmoskopija, ar lēcu; acs dibens redzams apgrieztā veidā.
- tiešā oftalmoskopija oftalmoskopija, bez lēcas; acs dibens redzams neapgrieztā veidā.
- nobirkstis Ogļu gabali, ko atdala no degoša skala (kas kalpo par apgaismojuma avotu).
- abisālais līdzenums okeāna gultnes vai jūras dziļūdens apgabals ar dziļumu >2000 m.
- abisālie līdzenumi okeāna un jūras dziļūdens apgabali, kuru dziļums pārsniedz 2000 m.
- laktātdehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, katalīzē apgriezenisku pirovīnogskābes pārvēršanos pienskābē.
- atņemšana Operācija, kas apgriezta saskaitīšanai: ja a+b=c, tad b=c-a (skaitļu c un a starpība).
- buferpūls Operatīvās atmiņas apgabals, ko operētājsistēma rezervē ievadizvades buferiem.
- fragmentēšana Operētājsistēmā DOS - datnes izkaisīšana pa dažādiem diskatmiņas apgabaliem, pievienojot datnei jaunus datus brīvajos atmiņas apgabalos.
- COM datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne kuras paplašinājumā ietilpst sufikss "COM". Šo sufiksu izmanto lai apzīmētu datni, kas satur nepārvietojamu, no viena segmenta sastāvošu izpildāmu programmu, kura ietilpst atmiņas apgabalā, kas mazāks par 64 kilobaitiem.
- datņu iedales tabula operētājsistēmu DOS un OS/2 datņu sistēmas sastāvdaļa, kurā tiek glabāti visu diskā ierakstīto datņu lielumi un izvietojums, jo datne var būt ierakstīta vairākos savstarpēji nesaistītos atmiņas apgabalos; tabula FAT.
- kondensators optikā – īsfokusa lēca vai lēcu sistēma, ko optiskajās sistēmās lieto aplūkojamo vai projicējamo objektu apgaismošanai.
- eksponometrija Optikas nozare, kurā pēta gaismas un apgaismojuma mērīšanas metodes, kā noteikt efektīvākās fotoaparāta slēdža un objektīva diafragmas kombinācijas optimālā fotomateriāla ekspozīcijas lieluma nodrošināšanai.
- fotometrija optikas nozare, kurā pēta un mēra optiskā starojuma enerģētiskos raksturlielumus (intensitāti, gaismas plūsmu, apgaismojumu, avota spožumu u. c.) un starojuma emisijas, izplatīšanās, absorbcijas un izkliedes procesu parametrus.
- apgriezējsistēma Optiskās sistēmas sastāvdaļa, kas apgriež paralēlu staru kūli.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu galvenā sastāvdaļa - optiska sistēma, kas savāc no priekšmeta nākošo gaismu un rada šī priekšmeta īstu, apgrieztu attēlu.
- aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs.
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus.
- inervācija Orgāna un audu apgādātība ar nervu šķiedrām, kas nodrošina saistījumu ar centrālo nervu sistēmu.
- mineralizācija Organisma apgāde ar minerālvielām, piem., dzerot minerālūdeņus.
- krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos.
- pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases, kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus; arī attiecīgā mācību iestāde.
- nodarbība Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas.
- asinsapgāde Orgānu, ķermeņa daļu apgāde ar asinīm.
- Halturina Orlova - pilsētas Krievijā (Kirovas apgabalā) nosaukums 1923.-1991. g.
- pašaliks Osmaņu impērijā (Turcijā) - apgabals, kuru pārvaldīja pašā.
- ačgārnis Otrādi apgriezts burts tipogrāfiskajā salikumā.
- atgriezenisks Otrāds, pretējs (piemēram, par kārtību, secību); apgriezts.
- camestres Otrās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs.
- cesare Otrās slēdzienu figūras pirmais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispāri apgalvojošs, bet slēdziens vispāri noliedzošs.
- papildinošais bilingvisms otras valodas apguve, vienlaikus saglabājot un attīstot pirmo valodu.
- iegremdēšana Otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības tiek organizētas tikai apgūstamajā valodā vai ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā.
- Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km.
- akmens ozols ozolu suga ("Quercus ilex"), kas sastopama Vidusjūras apgabalā, mūžzaļš.
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza.
- aizaelšana Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
- aizelsa Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
- pabalsts apgādnieka nāves gadījumā pabalsts, kas tiek nodrošināts mirušās personas pārdzīvojušajiem, kuras ir apgādājusi mirusī persona.
- iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
- gaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; apgaismot (3), izglītot.
- Marksisma ļeņinisma universitāte padomju izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā apguva marksismu ļeņinismu.
- gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde).
- izticināt Paēdināt, apgādāt; sagādāt iztiku (kādam).
- exc. Pagatavojis; sākot no 16-18 gs. uz vara gravējumiem u. c. pielikums apgādātāja vārdam.
- Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas.
- ģimenes asistenta pakalpojums pakalpojums, kas nodrošina personai (ģimenei) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuālu plānu.
- heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā.
- izņemt Pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā.
- sēsties (kādam) uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu.
- piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
- eksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai; apgaismot.
- invertēt Pakļaut inversijai; apgriezt otrādi; saskaldīt, sašķelt; pārveidot.
- dakrist Pakrist, apgāzties.
- sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos.
- salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos.
- reģions pamatatmiņas apgabals, ko multiprogrammu režīmā strādājošs dators nodala (atvēl) darba vai sistēmas uzdevumu izpildei.
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās.
- izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- ratrapāža Panākšana, paātrināta apgūšana.
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- dedzināt gaismu panākt, ka (kas, parasti apgaismošanas ierīces) izstaro gaismu
- pārpildīt Panākt, ka (piemēram, tirgus, veikals) ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko).
- saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) apgulās, parasti ganībās.
- apgurdināt Panākt, ka apgurst; nogurdināt.
- apgrozīt Panākt, ka atrodas apgrozībā (1) (parasti nauda).
- dedzināt Panākt, ka izstaro gaismu (elektriskās apgaismošanas ierīces).
- izņemt no apgrozības panākt, ka nav vairs apgrozībā.
- nodot Panākt, ka pārņem, apgūst (piemēram, zināšanas, tradīcijas).
- milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi.
- kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali.
- papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
- bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un ir kolekcionēšanas priekšmets.
- asignāti Papīrnauda, ko Francijā Satversmes sapulce, izlaida revolūcijas laikā 18. gs. beigās un kas bija apgrozībā 1789.-1796, g.
- inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
- Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts - valsts Okeānijā (angļu val. "Papua New Guinea"), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions, 1 galvaspilsētas apgabals.
- iegailēties Par debess spīdekļiem, apgaismes ķermeņiem, arī gaismu.
- aizkvēloties Par ko apgaismotu.
- pārprasīt Par visu plaši, bet virspusēji aptaujāt, tostarp bērnu par mācībās apgūto.
- uzliesmot Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) - par blāzmu, gaismu; parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam.
- parāls Parālā metode - mācīšana, attīstot sākotnēji apgūto.
- bērna dzīvesvieta parasti bērna vecāku dzīvesvieta; ja bērna vecāki ir šķīrušies, tad parasti tā ir mātes dzīvesvieta, ja vien vecāki nav vienojušies par dzīvesvietu pie tēva vai pieņemts attiecīgs tiesas spriedums; bērnu nams - bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem.
- dzimtā valoda parasti pirmā valoda, kuru cilvēks apguvis bērnībā.
- pagriezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi", "uz otru pusi": apgriezt (uz pretējo pusi).
- valkāt Parasti savienojumā ar "līdzi": apgrūtinoši, nevajadzīgi nēsāt (ko) sev līdzi, arī vadāt (kādu) sev līdzi.
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piemēram, mācību viela, uzdevums).
- apkratīt Pārbērt; purinot, kratot apgāzt.
- dabīgie robežnosacījumi parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu sakarības uz apgabala robežas, kas vienādas ar nulli.
- atcelāt Pārcilāt (un apgrozīt) vairākus vai daudzus objektus.
- tirgoties Pārdot preces; apgādāt pircējus ar noteikta veida precēm.
- zvejas bāzeskuģis paredzēts zivju un citu zvejas objektu saņemšanai no zvejas kuģiem jūrā, zivju pārstrādāšanai un transportēšanai, zvejas kuģu apgādei ar degvielu, ūdeni u. c.
- atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
- eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm.
- elektronu - caurumu pāreja pārejas apgabals starp divām pusvadītāja daļām, kurām vienai ir n tipa, otrai - p tipa vadītspēja, p - n pāreja.
- pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- aprakstīt Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu; izrakstīt.
- ugunslākturis Pārnēsājama apgaismes ierīce, lākturis.
- lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
- vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
- aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
- pieņemt Pārņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus).
- apgrozījumu rentabilitāte pārskata perioda peļņas (vai zaudējumu) attiecība pret uzņēmuma neto apgrozījumu.
- apvērst Pāršujot apgriezt uz otru pusi (apģērbu).
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1).
- lappuses iztrūkumpārtraukums pārtraukums, ko izsauc programmatūra, kas mēģina lasīt no virtuālās atmiņas vai ierakstīt tajā, kaut gan attiecīgais virtuālās atmiņas apgabals šajā brīdī neatrodas fiziskajā atmiņā.
- ielauzties Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt, apgūt.
- negociators Pārvedu vekseļu vai citu apgrozāmo dokumentu pircējs.
- diskontpolitika Pasākumi, ar kuriem centrālā emisijas banka regulē īstermiņa saistību diskonta procenta lielumu (mainot diskonta procentu, regulē un ietekmē vekseļa kursu, cenu līmeni, naudas apgrozību, ārējo tirdzniecību, uzņēmēju peļņu, brīvo kapitālu ieplūšanu bankā vai valstī).
- radiopretdarbība Pasākumi, kas pretiniekam liedz vai apgrūtina tā radiotehnisko līdzekļu izmantošanu.
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
- ūdens apgāde pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni; ūdensapgāde.
- ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni.
- profesionālā rehabilitācija pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim.
- Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu.
- dabiskās robežas pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni.
- pasažierapgrozība Pasažieru apgrozība, rādītājs, kas raksturo izpildīto transporta darba apjomu, pārvadājot pasažierus: pārvesto pasažieru skaita reizinājums ar pārvadāšanas attālumu.
- pasažierkilometrs Pasažieru apgrozības rādītājs transportā, ko aprēķina, pārvadāto pasažieru skaitu reizinot ar vidējo pārvadājumu attālumu.
- koč Pastiprina teikumā izteikto apgalvojumu.
- pasportizācija Pasu sistēmas ieviešana; apgādāšana ar pasēm.
- autofagija Paškropļošanās, apgraužot pašam savus locekļus; barošanās no sava paša taukiem.
- stikla bloku starpsiena pašnesoša siena, ko lieto telpu apgaismošanai, kurām nav logu.
- mitofobija Patoloģiskas bailes izteikt nepareizu apgalvojumu.
- dizartrija Patoloģisks runas traucējums, kas apgrūtina atsevišķu vārdu, zilbju vai skaņu izrunāšanu.
- patriarhija Patriarha (3) pārvaldītais apgabals; patriarhāts (3).
- patriarhāts Patriarha (3) pārvaldītais apgabals; patriarhija.
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi.
- apgleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> apgleznot.
- apgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> apgriezt 2.
- apgriezties Pavērsties pretējā virzienā; refl. --> apgriezt 1(2).
- atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
- apgraizīt Pavirši apgriezt 2 (visapkārt vai vietumis).
- apsnāt Pavirši apgriezt, appļaut.
- subpolārās depresijas pazemināta gaisa spiediena apgabali; ziemeļu puslodē - Islandes un Aleutu depresija, dienvidu puslodē - subantarktiskās depresijas.
- laukums Pēc krāsas vai apgaismojuma atšķirīga vieta šķietamā virsmā; šādas virsmas norobežota daļa.
- belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus.
- novēlēt Pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā.
- ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru.
- Peipsi Peipuss, ezers Igaunijā un Krievijas Pleskavas apgabalā, tā nosaukums igauņu valodā.
- pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
- mācību kuģis peldlīdzeklis, uz kura jūras praksi apgūst jūrskolu audzēkņi.
- bakens Peldoša konusveidīga, cilindriska vai lodveidīga brīdinājuma zīme, kas noenkurota kuģu ceļā bīstamu vietu norādīšanai vai arī kuģu ceļa norobežošanai; apgādāta ar skaņu vai gaismas signālierīci.
- Boļšojpelima Pelima - upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā.
- rendits Peļņa no kapitāla ieguldījuma vai no apgrozījuma (mazumtirdzniecībā), izteikta procentos.
- bruto peļņa peļņa, ko aprēķina no neto apgrozījuma, atskaitot ražošanas izmaksas; peļņas vai zaudējumu aprēķina starprezultāts, ko iegūst kā starpību starp posteņos "Neto apgrozījums" un "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" uzrādītajām summām.
- Austrumpendžāba Pendžabas dabas apgabala un vēsturiskā novada austrumu daļa Indijas ziemeļrietumos (aptuveni Pendžābas un Harjānas štata teritorija).
- Rietumpendžaba Pendžabas dabas apgabals un vēsturisks novada rietumu daļa Pakistānas ziemeļaustrumos, platība - 182000 kvadrātkilometru.
- Perejaslavļa Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā (Jaroslavļas apgabalā), tās nosaukums līdz 15. gs.
- appirkt Pērkot apgādāt ar vajadzīgo (daudzus vai visus).
- dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam.
- tīmekļa pārzinis persona, kas ir atbildīga par kāda globālā tīmekļa apgabala (zonas) administrēšanu.
- mohels Persona, kas jūdaistiem izdara apgraizīšanu.
- iluminators Persona, kas pārzina iluminācijas (apgaismojuma) iekārtas.
- kvartīrmeistars Persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.).
- intendants Persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- ģimenes apgādnieks persona, kas pelna iztiku sev un saviem apgādājamiem ģimenes locekļiem.
- ģimenes asistents persona, kura pēc apmācības sniedz sociālo pakalpojumu personai vai ģimenei ar apgrūtinātām spējām sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ.
- augšējās atmiņas apgabals personālajos datoros, kuru pamatatmiņas apjoms ir 1 megabaits, augšējās atmiņas apgabals ir pirmie paplašinātās atmiņas 64 kilobaiti (no 1024 kilobaitiem līdz 1088 kilobaitiem).
- apģērbapgāde Personālsastāva apgāde ar nepieciešamo apģērbu.
- mūžizglītība Personas zināšanu un prasmju apguves un attieksmju pilnveides nepārtraukts process mūža garumā.
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā.
- libra Peru naudas vienība, kas bija apgrozībā no 1897. līdz 1930. g. (tās vietā ieviesa solu).
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā.
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā.
- peļņas sliekšņa analīze pētīšanas metode, ko izmanto, lai salīdzinātu kā kopējās izmaksas un peļņa mainās atkarībā no pārdošanas ieņēmuma (neto apgrozījuma), un noteiktu, kāds pārdošanas apjoms (neto apgrozījums) vajadzīgs, lai izvairītos no zaudējumiem vai iegūtu vēlamo peļņas lielumu.
- pironafta Petroleja ar augstu aizdegšanās temperatūru, ko lietoja tādu telpu apgaismošanai, kurās ir augsta temperatūra.
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā); kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
- noskrējens Piebraukts (ceļš), ka ragavas var viegli apgāzties.
- pieclatnieks Piecu latu sudraba monēta, kas bija apgrozībā 1929.-1940. g.
- problēmā bāzētā izglītība pieeja izglītības procesam, kura sākas ar reālas dzīves problēmas izvirzīšanu, kas mācību procesa laikā tiek atrisināta, pirms tam noskaidrojot zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, lai līdz atrisinājumam nonāktu.
- pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
- izvest Piegādāt (preces citam valsts rajonam, apgabalam u. tml.).
- ievest Piegādāt (preces no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
- dinamiskais protokols SLIP piekļuves veids, kas apgādā interneta lietotāju ar jaunām _IP_ adresēm.
- pretpiemērs Piemērs matemātikā vai loģikā, kas demonstrē kādas hipotēzes aplamību vai nepamatotību, norādot konkrētu objektu, kuram agrāk izvirzītais hipotēzes apgalvojums nav piemērojams.
- vecāku loma pienākumu un atbildības kopums, kas ietver emocionāli un fiziski drošas vides veidošanu bērnam, bērna pieņemšanu, pozitīvus apstiprinājumus vēlamai uzvedībai, atbalstu un aktīvu iesaisti kopīgās aktivitātēs, bērna pašapziņas stiprināšanu, pašregulācijas veicināšanu, sociālo prasmju apgūšanu.
- pārņemt Pieņemt, pārmantot (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus); apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
- postulācija Pieņēmums; apgalvojums.
- arodprakse Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts praktiski apgūstot kādu amatu.
- nodievoties Piesaukt dievu, izmantot Bībeles teicienus, lai apgalvotu, pierādītu.
- dievoties Piesaukt dievu, lietot Bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt.
- apgāzt Pieskaroties, piegrūžoties u. tml., pārvietot uz sāniem; gāžot apgriezt otrādi.
- grūds Piestā apgrūsti graudi.
- kūčys piestā no sēnalām "apgrūzti" izžāvēti un izvārīti miežu graudi.
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m.
- Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu.
- submersija Pilnīga iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek tikai apgūstamajā valodā, nesniedzot atbalstu apguvējam viņa dzimtajā valodā.
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- aprite pilns cikls, kas periodiski atkārtojas; apgrozījums.
- pagrieziens uz kalniņa (ranversmans) pilotāžas figūra – gaisakuģis kalniņa izpildes laikā pagriežas par 180° bez apgriešanās ap savu garenisko asi un pikēšanas kalniņam pretējā virzienā.
- Anahaima Pilsēta ASV ("Anaheim"), Kalifornijas štata Orinžas apgabalā, Losandželosas piepilsēta, 347000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Honolulu Pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas.
- Batērsta Pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu.
- Bresta Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, 310800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grodņa Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gomeļa Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Sožas krastos, 484300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogiļova Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Dņepras krastos, 354000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Davidharadoka Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabala austrumos, piestātne Hariņas krastos, 6500 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta XII gs.
- Ļahaviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malarita Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjelaazjorska Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mikaševiči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žabinka Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hancaviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drahičina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščučina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivanava Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baranaviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 168200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pružani Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kosava Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivaceviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivaseviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luņiņeca Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Visokaje Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamjaņeca Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stoļina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Goriņas krastos, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjaroza Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Jaseļdas krastos, 29400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g.
- Pinska Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, osta pie Pinas ietekas Pripetē, 130600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kobrina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitebska Pilsēta Baltkrievijā, Daugavas ("Zahodņaja Dzvina") krastos, apgabala administratīvais centrs, 348800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jeļska Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala dienvidos, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetrikava Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mazira Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 108100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hojņiki Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žitkaviči Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dobruša Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Turava Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaļinkaviči Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rahačova Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vasiļeviči Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svjetlahorska Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 69900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žlobina Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Dņepras labajā krastā, dzelzceļa mezgls.
- Vjetka Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narovļa Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buda-Kašaļova Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rečica Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, osta Dņepras labajā krastā, 64600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čačerska Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjarozavka Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skidaļa Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ašmjani Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masti Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navahrudaka Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smarhoņa Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vavkaviska Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sloņima Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svislača Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzjatlava Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivje Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Astravjeca Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļida Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 97600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červjeņa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. - Igumeņa, pilsētas tiesības kopš 1795. g.
- Saļihorska Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 102300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valožina Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lahojska Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starija Darohi pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļubaņa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Faņipaļa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņasviža Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaslavje Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barisava Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 147100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1127. g.
- Smaļaviči Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stovbci Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marjina Horka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzjaržinska Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slucka Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 61400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žodzina Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mjadzjela Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krupki Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Uzda Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maladzječna Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 97600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapiļa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļecka Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Laņas kreisajā krastā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjerazino Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Bjarezinas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viļejka Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Vilijas krastos, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asipoviči Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šklova Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slavharada Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Čavusi Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mscislava Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kascjukoviči Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļimaviči Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Horki Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļičava Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiravska Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Babrujska Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Berezinas krastos, 215100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerikava Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas krastos, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kričava Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas labajā krastā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzisna Pilsēta Baltkrievijā, Vitebska apgabalā, pie Dzisnas ietekas Daugavā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baraņa Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 11980 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haradoka Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navalukomļa Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bihava Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
- Ļepjeļa Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hlibokaje Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pastavi Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dokšici Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjerhņadzvinska Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dubrovna Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjanno Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mjori Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polocka Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Braslava Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novopolocka Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 98200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talačina Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Drucas krastos, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orša Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, piestātne Dņepras krastos, 117200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čašņiki Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Ullas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sileta Pilsēta Bangladešā, apgabala centrs, 394000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rādžšāhī Pilsēta Bangladešā, apgabala centrs, 447000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Khulna Pilsēta Bangladešā, apgabala centrs, 830000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Barisāla Pilsēta Bangladešā, Gangas un Bramaputras deltas dienvidrietumos, apgabala administratīvais centrs, 205000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Čitagonga Pilsēta Bangladešas dienvidaustrumos (angļu val. "Chittagong"), apgabala centrs, jūras osta Karnapuli krastā, 15 km no Bengālijas līča, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kulna Pilsēta Bangladešas dienvidrietumos (angļu val. "Khulna"), osta Gangas deltas attekas krastā, apgabala centrs, 830000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rangpūra Pilsēta Bangladešas ziemeļrietumos ("Rangpur"), apgabala administratīvais centrs, 650000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brčko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. ).
- Ahtopole Pilsēta Bulgārijā ("Ahtopol"), Burgasas apgabalā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aitosa Pilsēta Bulgārijā ("Ajtos"), Burgasas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aksakova Pilsēta Bulgārijā ("Aksakovo"), Varnas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfatara Pilsēta Bulgārijā ("Alfatar"), Silistras apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aprilci Pilsēta Bulgārijā ("Aprilci"), Lovečas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardina Pilsēta Bulgārijā ("Ardino"), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balčika Pilsēta Bulgārijā ("Balčik"), Dobričas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balgarova Pilsēta Bulgārijā ("Balgarovo"), Burgasas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banska Pilsēta Bulgārijā ("Bansko"), Blagojevgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belene Pilsēta Bulgārijā ("Belene"), Plevenas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belogradčika Pilsēta Bulgārijā ("Belogradčik"), Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beloslava Pilsēta Bulgārijā ("Beloslav"), Varnas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berkovica Pilsēta Bulgārijā ("Berkovica"), Montanas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Slatina pilsēta Bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bobovdola pilsēta Bulgārijā ("Bobovdol"), Kjustendilas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boļarova Pilsēta Bulgārijā ("Boljarovo"), Jambolas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Botevgrada Pilsēta Bulgārijā ("Botevgrad"), Sofijas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burgasa Pilsēta Bulgārijā ("Burgas"), apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Carkalojana Pilsēta Bulgārijā ("Car Kalojan"), Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Careva Pilsēta Bulgārijā ("Carevo"), Burgasas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čepelare Pilsēta Bulgārijā ("Čepelare"), Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červenbrjaga Pilsēta Bulgārijā ("Červen Brjag"), Plevenas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiprovci Pilsēta Bulgārijā ("Čiprovci"), Montanas apgabalā, 1840 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čirpana Pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalgopole Pilsēta Bulgārijā ("Dalgopol"), Varnas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dobriča Pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina.
- Dolna Mitropolija pilsēta Bulgārijā ("Dolna Mitropolija"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolni Čiflika pilsēta Bulgārijā ("Dolni čiflik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolni Dabnika pilsēta Bulgārijā ("Dolni Dăbnik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dospata Pilsēta Bulgārijā ("Dospat"), Smoļanas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drjanova Pilsēta Bulgārijā ("Drjanovo"), Gabrovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dulova Pilsēta Bulgārijā ("Dulovo"), Silistras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dunavci Pilsēta Bulgārijā ("Dunavci"), Vidinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dupnica Pilsēta Bulgārijā ("Dupnica"), Kjustendilas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dvemogili Pilsēta Bulgārijā ("Dve Mogili"), Ruses apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elena Pilsēta Bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elhova Pilsēta Bulgārijā ("Elhovo"), Jambolas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elinpelina Pilsēta Bulgārijā ("Elin Pelin"), Sofijas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Etropole Pilsēta Bulgārijā ("Etropole"), Sofijas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gabrova Pilsēta Bulgārijā ("Gabrovo"), apgabala administratīvais centrs, 60200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galabova Pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Generaltoševa Pilsēta Bulgārijā ("General Toševo"), Dobričas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glavinica Pilsēta Bulgārijā ("Glavinica"), Silistras apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goce Delčeva pilsēta Bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Godeča Pilsēta Bulgārijā ("Godeč"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guļanci Pilsēta Bulgārijā ("Guljanci"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harmanli Pilsēta Bulgārijā ("Harmanli"), Haskovas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hisarja Pilsēta Bulgārijā ("Hisarja"), Plovdivas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ihtimana Pilsēta Bulgārijā ("Ihtiman"), Sofijas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iskara Pilsēta Bulgārijā ("Iskar"), Plevenas apgabalā, 3470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Isperiha Pilsēta Bulgārijā ("Isperih"), Razgradas apgabalā, 9050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivailovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Ivajlovgrad"), Haskovas apgabalā, 3670 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jablanica Pilsēta Bulgārijā ("Jablanica"), Lovečas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jakoruda Pilsēta Bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karlova Pilsēta Bulgārijā ("Karlovo"), Plovdivas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karnobata Pilsēta Bulgārijā ("Karnobat"), Burgasas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaspičana Pilsēta Bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavarna Pilsēta Bulgārijā ("Kavarna"), Dobričas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazanlaka Pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kermena Pilsēta Bulgārijā ("Kermen"), Slivenas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjustendila Pilsēta Bulgārijā ("Kjustendil"), apgabala administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kneža Pilsēta Bulgārijā ("Kneža"), Plevenas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kosteneca Pilsēta Bulgārijā ("Kostenec"), Sofijas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostinbroda Pilsēta Bulgārijā ("Kostinbrod"), Sofijas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotela Pilsēta Bulgārijā ("Kotel"), Slivenas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kozloduja Pilsēta Bulgārijā ("Kozloduj"), Vracas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kresna Pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kričima Pilsēta Bulgārijā ("Kričim"), Plovdivas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krivodola Pilsēta Bulgārijā ("Krivodol"), Vracas apgabalā, 3260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krumovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Krumovgrad"), Kardžali apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kubrata Pilsēta Bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kula Pilsēta Bulgārijā ("Kula"), Vidinas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laki Pilsēta Bulgārijā ("Laki"), Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levska Pilsēta Bulgārijā ("Levski"), Plevenas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļaskoveca Pilsēta Bulgārijā ("Ljaskovec"), Veliko Tarnovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļubimeca Pilsēta Bulgārijā ("Ljubimec"), Haskovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loma Pilsēta Bulgārijā ("Lom"), Montanas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loveča Pilsēta Bulgārijā ("Loveč"), Osamas krastos, apgabala administratīvais centrs, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loznica Pilsēta Bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lukovita Pilsēta Bulgārijā ("Lukovit"), Lovečas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madana Pilsēta Bulgārijā ("Madan"), Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magliža Pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melnika Pilsēta Bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezdra Pilsēta Bulgārijā ("Mezdra"), Vracas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mizija Pilsēta Bulgārijā ("Mizija"), Vracas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Momčilgrada Pilsēta Bulgārijā ("Momčilgrad"), Kardžali apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montana Pilsēta Bulgārijā ("Montana"), apgabala administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nesebara Pilsēta Bulgārijā ("Nesebar"), Burgasas apgabalā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikopole Pilsēta Bulgārijā ("Nikopol"), Plevenas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nova Zagora pilsēta Bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omurtaga Pilsēta Bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opaka Pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orjahova Pilsēta Bulgārijā ("Orjahovo"), Vracas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Panagjurište Pilsēta Bulgārijā ("Panagjurište"), Pazardžikas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parvomaja Pilsēta Bulgārijā ("Parvomaj"), Plovdivas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pāvelbaņa Pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlikeni Pilsēta Bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pazardžika Pilsēta Bulgārijā ("Pazardžik"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pernika Pilsēta Bulgārijā ("Pernik"), apgabala administratīvais centrs, 78900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peštera Pilsēta Bulgārijā ("Peštera"), Paradžikas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pirdopa Pilsēta Bulgārijā ("Pirdop"), Sofijas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plovdiva Pilsēta Bulgārijā ("Plovdiv"), apgabala administratīvais centrs, 369300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polski Trambeša pilsēta Bulgārijā ("Polski Trambeš"), Veliko Tarnovas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomorije Pilsēta Bulgārijā ("Pomorie"), Burgasas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Popova Pilsēta Bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pordima Pilsēta Bulgārijā ("Pordim"), Plevenas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Praveca Pilsēta Bulgārijā ("Pravec"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Primorska Pilsēta Bulgārijā ("Primorsko"), Burgasas apgabalā, 3550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Provadija Pilsēta Bulgārijā ("Provadija"), Varnas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Radneva Pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Radomira Pilsēta Bulgārijā ("Radomir"), Pernikas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakitova Pilsēta Bulgārijā ("Rakitovo"), Pazardžikas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakovska Pilsēta Bulgārijā ("Rakovski"), Plovdivas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Razgrada Pilsēta Bulgārijā ("Razgrad"), apgabala administratīvais centrs, 35200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Razloga Pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rila Pilsēta Bulgārijā ("Rila"), Kjustendilas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Romana Pilsēta Bulgārijā ("Roman"), Vracas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rudozema Pilsēta Bulgārijā ("Rudozem"), Smoļanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ruse Pilsēta Bulgārijā ("Ruse"), apgabala administratīvais centrs, 160400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samokova Pilsēta Bulgārijā ("Samokov"), Sofijas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandanska Pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Septemvri Pilsēta Bulgārijā ("Septemvri"), Pazardžikas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevlijeva Pilsēta Bulgārijā ("Sevlievo"), Gabrovas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silistra Pilsēta Bulgārijā ("Silistra"), apgabala administratīvais centrs, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Simeonovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Simeonovgrad"), Haskovas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Simitli Pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slivena Pilsēta Bulgārijā ("Sliven"), apgabala administratīvais centrs, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slivnica Pilsēta Bulgārijā ("Slivnica"), Sofijas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smjadova Pilsēta Bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smoļana Pilsēta Bulgārijā ("Smoljan"), apgabala administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sopota Pilsēta Bulgārijā ("Sopot"), Plovdivas apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sozopole Pilsēta Bulgārijā ("Sozopol"), Burgasas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sredeca Pilsēta Bulgārijā ("Sredec"), Burgasas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stambolijska Pilsēta Bulgārijā ("Stambolijski"), Plovdivas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Straldža Pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stražica Pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strelča Pilsēta Bulgārijā ("Strelča"), Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sungurlare Pilsēta Bulgārijā ("Sungurlare"), Burgasas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suvorova Pilsēta Bulgārijā ("Suvorovo"), Varnas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svilengrada Pilsēta Bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svištova Pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svoge Pilsēta Bulgārijā ("Svoge"), Sofijas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šabla Pilsēta Bulgārijā ("Šabla"), Dobričas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šivačeva Pilsēta Bulgārijā ("Šivačevo"), Slivenas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šumena Pilsēta Bulgārijā ("Šumen"), apgabala administratīvais centrs, 89200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Targovište Pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tervela Pilsēta Bulgārijā ("Tervel"), Dobričas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tetevena Pilsēta Bulgārijā ("Teteven"), Lovečas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Topolovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Topolovgrad"), Haskovas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trjavna Pilsēta Bulgārijā ("Trjavna"), Gabrovas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trojana Pilsēta Bulgārijā ("Trojan"), Lovečas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tutrakana Pilsēta Bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvardica Pilsēta Bulgārijā ("Tvardica"), Slivenas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ugarčina Pilsēta Bulgārijā ("Ugarčin"), Lovečas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valčedrama Pilsēta Bulgārijā ("Valčedram"), Montanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valčidola Pilsēta Bulgārijā ("Valči dol"), Varnas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varbica Pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varna Pilsēta Bulgārijā ("Varna"), apgabala administratīvais centrs, 348500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veliko Tarnova pilsēta Bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velingrada Pilsēta Bulgārijā ("Velingrad"), Pazardžikas apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vetova Pilsēta Bulgārijā ("Vetovo"), Ruses apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidina Pilsēta Bulgārijā ("Vidin"), apgabala administratīvais centrs, 51600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vraca Pilsēta Bulgārijā ("Vraca"), apgabala administratīvais centrs, 61800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaveta Pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlatograda Pilsēta Bulgārijā ("Zlatograd"), Smoļanas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dobrinište Pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadžidomova Pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belica Pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kitena Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aheloja Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černomoreca Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obzora Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kableškova Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sveti Vlasa pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamena Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plačkovci Pilsēta Bulgārijā, Gabrovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meričleri Pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madžarova Pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džebela Pilsēta Bulgārijā, Kardžali apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boboševa Pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kočerinova Pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sapareva Baņa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Letnica Pilsēta Bulgārijā, Lovečas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brusarci Pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boičinovci Pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baršeca Pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vetrena Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bataka Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarnica Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belova Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bracigova Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostandova Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zemena Pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Batanovci Pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2220 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trana Pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brezņika Pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slavjanova Pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4360 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koinare Pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trastenika Pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4530 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klisura Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brezova Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuklena Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sadova Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalofera Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baņa Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peruštica Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saedinenije Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senova Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borova Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sliva Poļe pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glodževa Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martena Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nedelina Pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Debina Pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Momina Prohoda pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koprivštica Pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dragomana Pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolna Baņa pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlatica Pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Božurište Pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šipka Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gurkova Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolajeva Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krana Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pliska Pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaolinova Pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Antonova Pilsēta Bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ignatieva Pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Debņa Pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suhindola Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kilifareva Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Čerkva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlatarica Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolna Orjahovica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Debeleca Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimova Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gramada Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bregova Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jambola Pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asenovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Asenovgrad"), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka.
- Dimitrovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haskova Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Haskovo"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kardžali Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagojevgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja.
- Petriča Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plevena Pilsēta Bulgārijas ziemeļos ("Pleven"), apgabala administratīvais centrs, 112700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bora Pilsēta Čehijā ("Bor"), Plzeņas apgabalā, 4190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Heba Pilsēta Čehijā ("Cheb"), Karlovi Varu apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Homutova Pilsēta Čehijā ("Chomutov"), Ūstu apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česka Līpa pilsēta Čehijā ("Česká Lípa"), Liberecas apgabalā, 36800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česka Tršebova pilsēta Čehijā ("Česká Třebová"), Pardubices apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česke Budejovice pilsēta Čehijā ("České Budějovice"), Dienvidčehijas apgabala administratīvais centrs, Vltavas krastos, 96050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česke Velenice pilsēta Čehijā ("České Velenice"), Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Duba pilsēta Čehijā ("Český Dub"), Liberecas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Krumlova pilsēta Čehijā ("Český Krumlov"), Vidusčehijas apgabalā, 13290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Tešīna pilsēta Čehijā ("Český Těšín"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 25150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dvūrkrālove pie Labas pilsēta Čehijā ("Dvůr Králové nad Labem"), Hradeckrāloves apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frīdekmīsteka Pilsēta Čehijā ("Frydek-Mistek"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 57800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hodonīna Pilsēta Čehijā ("Hodonin"), Dienvidmorāvijas apgabalā, Morāvas labajā krastā, 25090 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jihlava Pilsēta Čehijā ("Jihlava"), Visočinas apgabalā, 50600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krāluva Dvura pilsēta Čehijā ("Králův Dvůr"), Vidusčehijas apgabalā, 7270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Olomouca Pilsēta Čehijā ("Olomouc"), apgabala administratīvais centrs, 99500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pardubice Pilsēta Čehijā ("Pardubice"), Labas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 89500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rokitnice Orlickičhorāha pilsēta Čehijā ("Rokytnice v Orlických horách"), Hradeckrāloves apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Meziržīči pilsēta Čehijā ("Velké Meziřiči"), Visočinas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Broda pilsēta Čehijā (Český Brod"), Vidusčehijas apgabalā, 6860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plzeņa Pilsēta Čehijā, apgabala administratīvais centrs, 168000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krasna Hora pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kralupi pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Knina pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libšice pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zruča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lisa pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 8990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Prahatice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 11190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mirotice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1210 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sedlice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Husineca Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strmilova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bavorova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mirovice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vlahovo Bržezi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lomnice nad Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jistebnice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2010 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jindržihūvhradeca Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 21820 iedzīvotāju (2012. g.); Jindržihov Hradeca; Jindrihūva Hradeca.
- Horni Plana pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kardašova Rešice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strakonice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 22920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Včelnice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hīnova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rūdolfova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slavonice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Viššī-Broda Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Hradi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Netolice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mlada Vožice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2710 iedzīvotāju (2012. g.).
- Piseka Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 29720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Voline Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3010 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plana pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Bistržice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tabora Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 35000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Suhdola pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zliva Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rožmberka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Volari Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velešīna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Borovani Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lišova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Protivīna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trhove Svini pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Behine Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 5340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veseli pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6440 iedzīvotāju (2012. g.).
- Blatna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vodnani Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kaplice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sobesļava Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7210 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sezimovo Ūsti pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7310 iedzīvotāju (2012. g.).
- Deštna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dačice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vimperka Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tīna pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršebona Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8590 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāže pie Nežarkas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Milevsko Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brno Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais centrs, 385900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kuržima Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jevišovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kijova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veseli pie Morāvas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Olešnice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Blansko Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 20840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Viškova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Kounice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržeclava Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 24920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ždānice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kunštāta Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ivanovice pie Hanas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Podivīna Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Miroslava Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2910 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Pavlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3080 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūjezda pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrušovani pie Jevišovkas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Znojmo Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 33960 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 1221. g.
- Rajhrada Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valtice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rājeca-Jestršebi Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Židlohovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lanžhota Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zbīšova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Bīlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Opatovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bzeneca Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vracova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Adamova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Oslavani Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pohorželice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modržice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4890 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rousīnova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāžnice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rosice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hustopeče Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5870 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravski Krumlova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ivančice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sladkova pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dubņani Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bučovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Letovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šlapanice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mikulova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tišnova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 8920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Boskovice Pilsēta Čehijā, Diewnvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rihnova pie Knēžas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 11250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Špindlerūva Mlīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pilnīkova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jaromērša Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrhlabi Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Železnice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jičīna Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nasavrki Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libaņa Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Teplice pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nāhoda Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 20430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lāzne Bēlohrada pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svoboda pie Ūpos pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Borohrādeka Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kopidlno Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nehanice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Solnice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2330 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sobotka Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mezimešti Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Smiršice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rtine Podkrkonoši pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trutnova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 30860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Opočno Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žaclērža Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3440 iedzīvotāju (2012. g.).
- Police pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hostinne Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vamberka Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česka Skalice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlumeca pie Cidlinas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūpice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Starkova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hronova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tīnište pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobruška Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Bidžova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Broumova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Janske Lāzņe pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Červeni Kosteleca pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8530 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horšice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke Veseli pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Miletīna Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Paka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9330 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Metijas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Bečova pie Teplas pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.).
- Abertami Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aša Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hodova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lāzne Kinžvarta pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ostrova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 17200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hroznetīna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Olovi Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.).
- Skalna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1950 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bohova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Boži Dara pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 210 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plesna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hranice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sokolova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 23880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lubi Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žlutice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Sedlo pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržezova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Loketa Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tepla Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jāhimova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3390 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rotava Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Toužima Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Role pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4140 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krasne Ūdoli pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Habartova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kinšperka pie Ohržes pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Slavkova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hiše Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršebuza Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 75 iedzīvotāji (2012. g.).
- Krasno Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nejdeka Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 8220 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Blatna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Františkovi Lāzne pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Rūdu kalnu piekājē, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kraslice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Vācijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Vācijas pilsēta Klingentāle), 6950 iedzīvotāju (2012. g.).
- Osečna Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Bora pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rovensko pie Troskami pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke pie Jizeras pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Turnova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 14340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Harrahova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1550 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jabloneca pie Jirezes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lučani pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Duba Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žandova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ralsko Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rihnova Jablonce pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hejnice Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hodkovice pie Mohelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zākupi Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2810 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Hamri pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2820 iedzīvotāju (2012. g.).
- Raspenava Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rokitnice pie Jirezas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2890 iedzīvotāju (2012. g.).
- Desna Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Smržovka Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3520 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jablonne Podještēdi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3690 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Smrkemes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāže pie Ralskes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4020 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kamenicki Šenova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Cvikova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jabloneca pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 45300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Doksi Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jilemnice Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lomnice pie Popelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrastava Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Železņi Broda pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mimoņa Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tanvalda Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frīdlanta Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7590 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrādeka pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Semili Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 8630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ostrava Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais centrs, 297400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Studēnka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frenštāta pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlučīna Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bruntāla Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 16990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bohumīna Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kopršivnice Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 2340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Jičīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krnova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 24650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Budišova pie Budišovkas pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Orlova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Janova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 330 iedzīvotāju (2012. g.).
- Štramberka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržidlična Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesto Albrehtice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršineca Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 36750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Andelska Hora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brušperka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Paskova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Klimkovice Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrbno pie Pradēda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jablunkova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Opava Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Karvina Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Fulneka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vītkova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šenova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6020 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kravarže Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vratimova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Petršvalda Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7060 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rihvalda Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Odri Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bīloveca Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Havīržova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rīmaržova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršībora Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frīdlanta pie Ostravices pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uničova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jesenīka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Potštāta Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūsova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žulova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šternberka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vidnava Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zābržeha Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hranice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nemčice pie Hanas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Štīti Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stare Mesto pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plumlova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tovačova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šumperka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Konice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca Hanā pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Javornīka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2970 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velka Bistršice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Loštice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3060 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravski Berouna pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hanušovice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zlate Hori pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Prostejova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 44400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršerova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 45000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kojetīna Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 6380 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lipnīka pie Bečvas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mohelnice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Litovela Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlinsko Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lanškrouna Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Litomišla Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke Mīto pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 12470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brandīsa pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūsti pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravska Tršebova pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bistre Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ronova pie Doubravas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Seča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svitavi Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržezova pie Svitavas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrohūvtīneca Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Jeleni pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Proseča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrudima Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 23200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dašice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Luže Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2530 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jevīčko Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hvaletice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrasta Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršemošnice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jablonne pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lāzne Bohdaneča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sezemice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slatiņani Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krālīki Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Heržmanūvmesteca Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Skuteča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 5230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žamberka Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Letohrada Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hoceņa Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Polička Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8970 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršelouča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hartmanice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1060 iedzīvotāju (2012. g.).
- Domažlice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 11100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mečīna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sušice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 11270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Manētīna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2012. g.).
- Černošīna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nalžovske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tahova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hostouņa Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Všerubi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kasejovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāžova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kožlani Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rokicani Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kašperske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mīto Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kladrubi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1530 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršimda Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1540 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pobēžovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Planice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.).
- Švihova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Železņa Ruda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Radnice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bēla pie Radbuzas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesto Touškova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mirošova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Klatovi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 22370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Janovice pie Ūhlavas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rejštejna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zbiroha Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2540 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plasi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spālene Poršīči pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2670 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrādeka Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kaznējova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3110 iedzīvotāju (2012. g.).
- Staņkova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kralovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stoda Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nepomuka Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3810 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Bržiza pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Blovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūteri Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rabi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršemošna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holīšova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stari Plzeneca pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4950 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horšovski Tīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nīrsko Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kdiņe Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5210 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plana Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5520 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horaždžovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobržani Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nīržani Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršeštice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stršibro Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bezdružice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 910 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libereca Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plezņa Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 162600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Karlovi Vari pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zlīna Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 75600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hradeckrālove Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ūsti pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Verneržice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rumburka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 11150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Roudnice pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hržibska Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krupka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 14430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hoštka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Varnsdorfa Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bīlina Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15710 iedzīvotāju (2012. g.).
- Klaštereca pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršebenice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kadaņa Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 18760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Louni Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19160 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Jiršetīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Poustevna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velki Šenova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrouteka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žateca Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Budiņe pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hroba Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2090 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jirkova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mikulašovice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kriri Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Habaršovice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bohušovice pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Litvīnova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 27400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūštēka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Koštaņi Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Terezīna Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trmice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vejprti Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libohovice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krasna Ļipa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Loma Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vīsluni Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 380 iedzīvotāju (2012. g.).
- Benešova pie Polučnici pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hora Svate Kateršini pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jiržikova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlumeca Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Meziborži Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4820 iedzīvotāju (2012. g.).
- Oseka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dečīna Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 50300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Teplice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Postoloprti Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5160 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jilove Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libočani Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 520 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česka Kamenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ledvice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šluknova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Podboržani Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Maštova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dubi Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Štēti Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Loučna pie Kļinovces pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 90 iedzīvotāju (2012. g.).
- Duhcova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lovosice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9390 iedzīvotāju (2012. g.).
- Blšani Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Litomeržice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, Labas labajā krastā, 25520 iedzīvotāju (2012. g.).
- Milovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Časlava Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10140 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libēhova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Čelakovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vlašima Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Podebradi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 13990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ršicani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14410 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nimburka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14610 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mšeno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Roždalovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Neratovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16410 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rakovnīka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hostomice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Benešova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pišeli Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1690 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jesenice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kouršima Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zāsmuki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veltrusi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Berouna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 18920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Smečno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Meļnīka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 19350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kutna Hora pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 20350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tineca pie Labas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žebrāka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Neveklova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Bousova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Klecani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2610 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sedleca-Prčice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesteca Krālove pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velvari Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libušīna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Buštehrada Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uhlīršķe Janovica pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3090 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rševnice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mnihovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sadska Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršībrama Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 33030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobrovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3310 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobršichovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca pie Černīmi Lesi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržeznice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3610 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sāzava Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bistršice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4010 iedzīvotāju (2012. g.).
- Unhošta Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4110 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zdice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jilove Prāga pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mlada Boleslava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 44230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rožmitāla pie Tršemšīnas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pečki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Votice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rudna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosmonosi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hluboka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4970 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mnišeka pie Brdi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Strašeci pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Odolena Voda pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stohova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tineca pie Sazavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūvali Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Černošice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horšovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kladno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 69400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Benatki pie Jirezes pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sedlčani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hostivice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Roztoki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mnihovo Hradište pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobržiša Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kolīna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, osta Labas krastos, 31030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hoteborža Pilsēta Čehijā, Visocinas apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Červena Ržečice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto Morāvijā pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Humpoleca Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Habri Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svratka Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pelhržimova Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrotovice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Cerekeva pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.).
- Černovice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ždjara pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Havličkūvbroda Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 23500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Počatki Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Golčūva Jenīkova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žirovnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ždireca pie Doubravas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brtnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršebīča Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršibislava Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jaromeržice pie Rokitnas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jemnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pacova Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nāmešta pie Oslavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velka Biteša pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Polna Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5140 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ledeča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Telča Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršešta Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svetla pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravske Budejovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 7580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bistršice pie Pernštenjas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 8480 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holešova Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rožnova pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uherski Broda pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Otrokovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valašske Meziržīči pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uherske Hradište pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Karolinka Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vsetīna Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 26800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kelča Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kromeržīža Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Koričani Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Morkovice-Slīžani Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slušovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frištāka Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uherski Ostroha pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hluka Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bojkovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vizovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valašske Kolobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valašske Klobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hropiņe Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Luhačovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kunovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zubrži Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brumova-Bilnice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stare Mesto pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slavičīna Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hulīna Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Napajedla Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bistršice pie Hostīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mosta Pilsēta Čehijas Republikā, Ūstu apgabalā, 67200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvandžu Pilsēta Dienvidkorejas dienvidos (angļu val. "Kwangju"), provinces centrs, veido atsevišķu administratīvu vienību - Kvandžu apgabalu, 1413400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lautoka Pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabala administratīvais centrs, Viti Levu salā, 36100 iedzīvotāju (1996. g.).
- Nandi Pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabalā, Viti Levu salā, 9170 iedzīvotāju (1996. g.).
- Lambasa Pilsēta Fidži Republikā, Ziemeļu apgabala administratīvais centrs, Vanua Levu salā, 6490 iedzīvotāju (1996. g.).
- Afula pilsēta Izraēlā (_'Afula_), Ziemeļu apgabalā.
- Abū Sināna pilsēta Izraēlā (_Abū Sinān_, _Abu Snan_), Ziemeļu apgabalā.
- Abaja pilsēta Kazahstānā (_Abay_), Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Agadira pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), Karaghandi apgabalā; Akadira.
- Baikonira Pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Kekšetau Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala administratīvais centrs, 140950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1832. g.
- Ereimentau Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala austrumu daļā, 10350 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Stepnogora Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.
- Deržavina Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, Esilas (Išimas) kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Sergejevka Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, pie Esilas upes, 7300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Esila Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 10900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Akkela Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Makinska Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 17200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Atbasara Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1892 g.
- Stepņaka Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 3840 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Ščučinska Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 46000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Hromtau Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Algha Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga.
- Embi Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Žema Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Temira Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
- Šalkara Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1928. g.
- Kandiaghaša Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 32100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Taldikorghana Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala administratīvais centrs, 135900 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Išarala Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
- Ištebe Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Tekeli Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Esika Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 38440 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Žarkenta Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 42800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1891. g.
- Talghara Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Sarkanta Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Kapšaghaja Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaskelena Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 64600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Kizilorda Pilsēta Kazahstānā, apgabala administratīvais centrs, 214600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Atirau Pilsēta Kazahstānā, apgabala administratīvais centrs, osta Urālas kreisajā krastā, 197500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Kulsari Pilsēta Kazahstānā, Atirau apgabalā, rajona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Eskemena Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska.
- Ridera Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Kurčatova Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Semeja Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 311500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1782. g.; Semipalatinska.
- Ajageza Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Zirjanovska Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šara Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 7710 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Serebrjanska Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 9070 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Zaisana Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 15700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šemonaiha Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Aksvata Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā.
- Džetisaja Pilsēta Kazahstānā, Čimkentas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs.
- Šimkenta Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem.
- Šardara Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 30850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Arisa Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Tirkistana Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, 156300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kentau Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau grēdas nogāzē, 64700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Sariaghaša Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lengera Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Žetsaja Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Aksukenta Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā.
- Akšatau Pilsēta Kazahstānā, Karagandhi apgabalā.
- Aksuajuli Pilsēta Kazahstānā, Karagandhi apgabalā.
- Priozera Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 13370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Temirtau Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Šahtinska Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Sarana Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Aktau pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra.
- Setbajeva Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Žezkazghana Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 84800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Karažala Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Balkaša Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, Balhaša ezera ziemeļu krastā, 71300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Karkarali Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
- Arala Pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabalā, 31760 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kazali Pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Kostanaja Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala administratīvais centrs, 222600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1893. g.
- Arkalika Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala austrumos, 28900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Rudnija Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, 114200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Ļisakovska Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 36800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
- Žitikara Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, Šortandi krastos, rajona administratīvais centrs, 35100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Aktau pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko.
- Žanaezena Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, 107450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Fortševčenko Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
- Ekibastuza pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā, 131250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Aksu Pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Orala Pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 228300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1613. g.; Uraļska.
- Aksaja Pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Karaghandi Pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 485700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Aktebe Pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska.
- Petropavla Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 207900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1807. g.; Petropavlovska.
- Bulajeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļos, 7600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Sergejeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Tajinša Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Mamļuta Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 7240 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Taraza Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala administratīvais centrs, 352800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žanatasa Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, 21650 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Karatau Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Šu Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Pavlodara Pilsēta Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Irtišas labajā krastā, 330500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1861. g.
- Ammohosta Pilsēta Kipras salas austrumos, apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa.
- Karasū Pilsēta Kirgizstānā ("Kara-Suu"), Ošas apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Toktogula Pilsēta Kirgizstānā ("Toktogul"), Džalalabatas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kekdžangaka Pilsēta Kirgizstānā, Džalalabatas apgabalā, Fergānas grēdas nogāzē 1500 m vjl., \~20000 iedzīvotāju.
- Taškemira Pilsēta Kirgizstānā, Džlalabatas apgabalā, Narinas labajā krastā, 34800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aksū pilsēta Kirgizstānā, Isikula apgabalā, \~10000 iedzīvotāju.
- Čolponata Pilsēta Kirgizstānā, Isikula apgabalā, piestātne Isikula ziemeļu krastā, 10500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Džalalabata Pilsēta Kirgizstānā, Kugartas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 85100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mailūsū Pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabalā 1300 m vjl., 22900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Sulukta Pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabala dienvidrietumos, Turkestānas grēdas ziemeļu nogāzē 1380 m vjl., 20700 iedzīvotāju (2009. g.).
- Uzgena Pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabalā, Fergānas grēdas rietumu piekājē, Karadarjas labajā krastā, 49400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Talasa Pilsēta Kirgizstānas Republikā 1280 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 34500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Oša Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Narina Pilsēta Kirgizstānas Republikā, apgabala administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Tokmoka Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabala administratīvais centrs, 54900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Karabalta Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabalā, 41900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Karakola Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabala administratīvais centrs, 61900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Balikči Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabalā, Isikula ezera rietumu galā, 40700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ezgena Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, 48000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kizilkija Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, 31600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Gavrilovposada Pilsēta Krievijā ("Gavrilov Posad"), Ivanovas apgabalā, 6050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holma Pilsēta Krievijā ("Holm"), Novgorodas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnijkuta Pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Suvorova Pilsēta Krievijā ("Suvorov"), Tulas apgabala rietumos, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gaja Pilsēta Krievijā ("Гай"), Orenburgas apgabalā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļikamska Pilsēta Krievijā Permas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Kamas kreisajā krastā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Astrahaņa Pilsēta Krievijā pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnokamenska Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala administratīvais centrs, osta pie Zejas ietekas Amūrā, 220000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1858. g.
- Belogorska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja.
- Zavitinska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svobodnija Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, osta Zejas labajā krastā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Aleksejevska.
- Šimanovska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidrietumos, Boļšaja Peras krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skovorodina Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala rietumos, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raičihinska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tinda Pilsēta Krievijā, Amūras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vologda Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 308200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurgāna Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 325700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smoļenska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 331000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Belgoroda Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
- Kurska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 431200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 487000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļipecka Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 509700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rjazaņa Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 530300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kemerova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 544000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orenburga Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, atrodas Urālas krastos, 529600 iedzīvotāju (2007. g.), 1938.-1957. g. saucās Čkalova.
- Kaļiņingrada Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči.
- Uļjanovska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska.
- Tomska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Tomas labajā krastā, 557200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tjumeņa Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Turas krastā, 679900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostroma Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas kreisajā krastā, 273400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saratova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tambova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Cna kreisajā krastā, 285000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļvičegodska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šenkurska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, Veļas krastos, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oņega Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala ziemeļrietumos, jūras osta Oņegas grīvā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Severodvinska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 187300 iedzīvotāju (2014. g.), 1938.-1957. g. saucās Molotovska.
- Ņandoma Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirnija Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 31400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezeņa Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korjažma Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novodvinska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotlasa Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kargopole Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Oņegas kreisajā krastā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ahtubinska Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narimanova Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Znamenska Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harabali Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamizjaka Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šebekina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gubkina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala ziemeļos, 87900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starijoskola Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 220600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stroiteļa Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aļeksejevka Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koroča Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Graivorona Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birjuča Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Novijoskola Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Oskolas kreisajā krastā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksejevka Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
- Valuiki Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Valujas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brjanska Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala administratīvais centrs, 408500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karačeva Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā austrumos, Sņežetas krastos, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trubčevska Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidos, Desnas labajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlinka Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala rietumos, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žukovka Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala ziemeļos, Desnas kreisajā krastā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fokina Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seļca Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Staroduba Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Uņeča Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Djatjkova Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novozibkova Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevska Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mgļina Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suraža Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas krastos, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Počepa Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Sudostas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļinci Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Turosnas krastos, 61900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Karabaša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļos, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Satka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņazepetrovska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, Ņazjas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurjuzaņa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kopeiska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 141900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miasa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasļi Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katavivanovska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kusa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bakala Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 20260 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Jemanželinska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trjohgornija Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korkina Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kištima Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magņitogorska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 414900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sņežinska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjorska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čebarkuļa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Čebarkula ezera krastā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Zlatousta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, Ajas krastos, 171000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālu austrumu nogāzē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartali Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Kartaliajatas kreisajā krastā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjkatava Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Katavas ietekas Jurjuzaņā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troicka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miņjara Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sima Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas upes krastos, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņijufaļeja Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Ufaļejas krastos, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņeuraļska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Urālas augšteces kreisajā krastā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Južnouraļska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Uveļkas kreisajā krastā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeļabinska Pilsēta Krievijā, Dienvidurālos, Miasas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1169000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birobidžana Pilsēta Krievijā, Ebreju autonomā apgabala administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopā 1937. g.
- Oblučje Pilsēta Krievijā, Ebreju autonomajā apgabalā, Hingānas krastos, 8850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolajevska pie Amūras pilsēta Krievijā, Habarovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baikaļska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Baikāla dienvidu krastā, 13120 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Šeļehova Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, 46800 iedzīvotāju (2014. g.); Šeļihova.
- Sļudjanka Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Baikāla ezera dienvidu piekrastē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zima Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Okas krastos, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svirska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, osta Angāras kreisajā krastā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tuluna Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Ijas krastos, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņeudinska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Udas krastos, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taišeta Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birjusinska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Birjusas labajā krastā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Vihorevka Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Vihorevas kreisajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bodaibo Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
- Žeļeznogorska-Iļimska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirenska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, osta pie Kirengas ietekas Ļenā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjiļimska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļrietumos, Angāras kreisajā krastā, 83600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Angarska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 229600 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1948. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Sajanska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeremhova Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 51300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Usoļje-Sibirska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Usoļje.
- Alzamaja Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjkuta Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, osta Ļenas kreisajā krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bratska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vičuga Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala vidienē, 36100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurjeveca Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Privolžska Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļrietumos, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Juža Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rodņiki Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Komsomoļska Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pučeža Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Gorkijas ūdenskrātuves rietumu krastā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiņešma Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 86000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pļosa Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navoloki Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šuja Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Tezas krastos, 58600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Furmanova Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kohma Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, Ivanovas piepilsēta, 29400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teikova Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Vjazmas krastos, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavolžska Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Daņilova Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Gavrilovjama Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rostova Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļubima Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miškina Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pošehoņje Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska.
- Ugļiča Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tutajeva Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska.
- Pereslavļzaļeska Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Pļeščejeva ezera dienvidaustrumu krastā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz XV gs. saucās Perejaslavļa.
- Ribinska Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Volgas krastos, 194800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kozeļska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidaustrumos, Žizdras krastos, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žizdra Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidos, Žizdras krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarusa Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obņinska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 107300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balabanova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 25660 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1972. g.
- Mediņa Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Medinkas krastos, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borovska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Protvas krastos, rajona administratīvais centrs, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., apkaimē arhitektūras ansamblis - Borovskas Pafnutija klosteris.
- Juhnova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļrietumos, Ugras labajā krastā, 6460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jermoļina Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kremjonki Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sosenska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žukova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suhiņiči Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kondrova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malojaroslaveca Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļudinova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meščovska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mosaļska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spasdemenska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belousova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, Bolvas krastos, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerņahovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņigradas apgabalā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās - Insterburga, pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Ozjorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, 4430 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1539. g., līdz 1946. g. saucās Darkemena.
- Pravdinska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidos, Lavas krastos, 4300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Frīdlande.
- Laduškina Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidrietumos, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g., līdz 1946. g. saucās Ludvigsorta.
- Svetlogorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Raušene.
- Svetlija Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baltijska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, neaizsalstoša osta, 32900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Pillava.
- Slavska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Heinrihsvalde.
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte.
- Pioņerska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Neikūrene.
- Zeļenogradska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Kranca.
- Ņemana Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvardeiska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gurjevska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņesterova Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Štallupēnene.
- Bagrationovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās Prūšu Eilava.
- Mamonova Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1301. g., līdz 1947. g. saucās Heiligenbeila.
- Poļeska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Deimas kreisajā krastā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Labiava.
- Primorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Fišhauzene.
- Guseva Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, pie Krasnajas ietekas Pissā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoznamenska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisajā krastā, 3360 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerkeska Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska.
- Kaltana Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidos, Kondomas krastos, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļos, 47250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Topki Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļrietumos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurga Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļrietumos, 81400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prokopjevska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 202700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gurjevska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polisajeva Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mariinska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anžerosudženska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1897. g., pilsētas tiesības kopš 1931. g.
- Salaira Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiseļovska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 94500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļeņinska-Kuzņecka Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 99300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miski Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kalnu Šorijā, pie Mrasu ietekas Tomā, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taštagola Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kondomas krastos, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osiņņiki Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Kandalepas ietekas Kondomā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meždurečenska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Usas ietekas Tomā, 98900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belova Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Novokuzņecka Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Tomas krastos, 550200 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1931. g. saucās Kuzņecka, 1931.-1932. g. - Novokuzņecka, 1932.-1961. g. - Staļinska.
- Belaja Holuņica pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1764. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Luza Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koteļņiča Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muraši Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malmiža Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirsa Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zujevka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Čepcas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jaranska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Jaraņas labajā krastā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omutņinska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Omutnajas krastos, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirovočepecka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sosnovka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas kreisajā krastā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slobodska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjatskije Poļani pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orlova Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina.
- Novovjatska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, tagad Kirovas pilsētas rajons.
- Uržuma Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Uržumkas kreisajā krastā, 10080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noļinska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Vojas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vladimira Pilsēta Krievijā, Kļazmas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 350100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Usinska Pilsēta Krievijā, Komi Republikā apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manturova Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala austrumos, Unžas labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kologriva Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļos, piestātne Unžas krastos, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļigaļiča Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļrietumos, Kostromas krastos, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volgorečenska Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gaļiča Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņerehta Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šarja Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čuhloma Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Makarjeva Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņeja Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buja Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas upes krastos, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novokubanska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas kreisajā krastā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kropotkina Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurgaņinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Labas labajā krastā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Artjomovska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Šaripova Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nazarova Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petuhova Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šumiha Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščučje Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidrietumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kataiska Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala ziemeļrietumos, Isetas krastos, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurtamiša Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makušina Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalmatova Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas krastos, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Šadrinska Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas kreisajā krastā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sudža Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala dienvidos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riļska Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala rietumos, Seimas labajā krastā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žeļeznogorska Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala ziemeļrietumos, 97600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obojaņa Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščigri Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļgova Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurčatova Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1983. g.
- Fateža Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 5850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dmitrijeva Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikaļova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boksitogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Sosnovijbora Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumos, 67100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Visocka Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa.
- Kamenogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Vuoksas kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volosova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjastroja Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņikoļska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Komunara Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirovska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļubaņa Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volhova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Volhovstroja.
- Kingisepa Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sertolova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vsevoložska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novaja Lādoga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gatčina Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas kreisajā krastā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivangoroda Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Narvas labajā krastā, iepretim Narvas pilsētai (Igaunijā), 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viborga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, osta Somu līča krastā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priozjorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma.
- Otradnoje Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Ņevas kreisajā krastā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šliselburga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta.
- Primorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Somu līča ziemeļaustrumu krastā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1949. g. saucās Koivisto.
- Podporožje Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tihvina Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slanci Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Pļusas kreisajā krastā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tosno Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Tosnas krastos, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiriši Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labajā krastā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svetogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Vuoksas krastos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Enso.
- Zadonska Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jeļeca Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 106400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čapligina Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga.
- Dankova Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Grjazi Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļebedjaņa Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Donas krastos, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Susumana Pilsēta Krievijā, Magadanas apgabala rietumos, Bjorjoļohas krastos, pie Magadanas-Jakutskas autotrases, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ožereļje Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jegorjevska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 71100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaraiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, Osjotras krastos, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voskresenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjori Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stupina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puščina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, Okas labajā krastā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vereja Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidrietumos, Protvas labajā krastā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščerbinka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala Novomoskovskas rajonā, 34 km uz dienvidiem no Maskavas, 47500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Volokolamska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala rietumos, Gorodenkas krastos, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zveņigoroda Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Maskavas upes krastos, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podoļska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Pahras krastos, 218500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnozavodska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļaustrumos, Kuņjas krastos, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taldoma Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solņečnogorska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Seņežas ezera krastā, 52800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Sestras krastos, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Visokovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļrietumos, Vjazas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noginska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 101900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ramenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sergijevposada Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drezna Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnogorska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ruza Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peresveta Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Odincova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 140400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žeļeznodorožnija Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 146200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elektrostaļa Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 157400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goļicina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mitišči Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 183200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļuberci Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 185000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koroļova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 187800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elektrougļi Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rošaļa Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kubinka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2004. g.
- Hotjkova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černogolovka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Staraja Kupavna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Himki Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 225700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apreļevka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Elektrogorska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dedovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luhovici Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Možaiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļikina-Duļova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šatura Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Istra Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Domodedova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37 km uz dienvidiem no Maskavas, 108200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Protvina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoznamenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koteļņiki Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 39400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kašira Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzeržinska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļimovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidnoje Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 57300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frjazina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 58200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dmitrova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 64900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čehova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Dubna Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 74800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lobņa Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 82000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reutova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolgoprudnija Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščolkova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 116400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orehovozujeva Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 120700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlovskijposada Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labajā krastā, 65600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žukovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes krastos, 107500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Litkarina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisajā krastā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narofominska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Naras krastos, 62300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Ņerskas krastos, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolomna Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, osta pie Maskavas upes ietekas Okā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balašiha Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Pehorkas krastos, 247000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serpuhova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Naras ietekas Okā, 127100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losinopetrovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Vorjas ietekas Kļazmā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jahroma Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas kanāla krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Broņņici Pilsēta krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas upes labajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puškina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 106100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivantejevka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 66700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoarmeiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Vorjas krastos, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kovdora Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidrietumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zapoļarnija Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala ziemeļrietumos, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kola Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gadžijeva Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sņežnogorska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostrovnoja Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oļeņegorska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirovska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaozjorska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 9860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poļarnija Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Barenca jūras Kolas līča rietumu krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apatīti Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Mončegorska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Imandras ezera krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poļarnije Zori pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumos, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandalakša Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidu daļā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Severomorska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, osta Barenca jūras Kolas līča austrumu krastā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļikijnovgoroda pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2021. g.), līdz 1999. g. - Novgorda.
- Boroviči Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumos, Msta krastos, rajona administratīvais centrs, 52700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Malaja Višera pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čudova Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Pestova Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Mologas kreisajā krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okulovka Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labajā krastā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļci Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Šeloņas kreisajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdaja Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Valdaja ezera krastā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oba Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumos, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berdska Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumu daļā, 101700 iedīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Čerepanova Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidaustrumos, 18500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Tatarska Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala rietumos, Barabas stepē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolotnoje Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala ziemeļaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Čuļima Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Kupina Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karasuka Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuibiševa Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 44500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iskitima Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kargata Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Togučina Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas kreisajā krastā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barabinska Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Balahna Pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
- Pervomaiska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navašina Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viksa Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavolžje Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Gorkijas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorsma Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Kišmas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorbatova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, piestātne Okas krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogorodska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Volodarska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Seimas krastos, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šahuņja Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumos, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arzamasa Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 105000 iedzīvotāju, dibināta un pilsētas tiesības kopš 1578. g.
- Ļukojanova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sergača Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Liskova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzeržinska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 235800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Semjonova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļebaki Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 34000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kņagiņina Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Perevoza Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 94100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čkalovska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, osta Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, piestātne Okas labajā krastā, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ureņa Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labajā krastā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorodeca Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bora Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Lukojanova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla dienvidaustrumos, Tjošas krastos, 14200 iedzīvotāju (2016. g.).
- Vetluga Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla ziemeļos, tāda paša nosaukuma upes labajā krastā, 8550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kstova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorogdas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orla Pilsēta Krievijā, Okas krastos, apgabala administratīvais centrs, 319100 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kalačinska Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala dienvidaustrumos, Omas kreisajā krastā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tjukaļinska Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala vidienē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tara Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala ziemeļos, piestātne Irtišas kreisajā krastā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nazivajevska Pilsēta Krievijā, Omskas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Isiļkuļa Pilsēta Krievijā, Omskas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļiļecka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, Iļekas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buguruslana Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļrietumos, Boļšojkineļas krastos, 50000 iedzīvotāju (2014, g.).
- Abduļina Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1795. g.
- Jasnija Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuvandika Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buzuluka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 84700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mednogorska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Bļavas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soročinska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisajā krastā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novotroicka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas labajā krastā, 93600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dmitrovska Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala dienvidrietumos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novosiļa Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs.
- Bolhova Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļrietumos, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g.
- Maloarhangeļska Pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mcenska Pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļivni Pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņijnovgoroda Pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvera Pilsēta Krievijā, osta Volgas krastos, apgabala administratīvais centrs, 411000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volgograda Pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada.
- Kuzņecka Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala austrumos, Trujevas krastos, 86100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spaska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2014. g.) pilsētas tiesības kopš 1779. g., 1925.-2005. g. saucās Bednodemjanovska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Bednodemjanovska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Ņižņijlomova Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņikoļska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serdobska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 34000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamenka Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zarečnija Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorodišče Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beļinska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g., līdz 1948. g. saucās Čembara.
- Surska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, Suras kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vereščagina Pilsēta Krievijā, Permas apgabala dienvidrietumos, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Očora Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nitva Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berezņiki Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, osta Kamas ūdenskrātuves krastā, 150700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
- Krasnokamska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Kamas labajā krastā, 53700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoviršerska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Višeras kreisajā krastā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ohanska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Votkinskas ūdenskrātuves krastā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samara Pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa.
- Novosokoļņiki Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neveļa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novorževa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Gdova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļrietumos, Peipusa ezera austrumu piekrastē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pečori Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opočka Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostrova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pustoška Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitalova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene.
- Sebeža Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dno Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļikije Luki pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 96500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porhova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Šeloņas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omska Pilsēta Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidos pie Omas ietekas Irtišā, apgabala centrs, 1166000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skopina Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala dienvidrietumos, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spaskļepiki Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala ziemeļos, Pra krastos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korabļina Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novomičurinska Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribnoje Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rjažska Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šacka Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasova Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Cna labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasimova Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1152. g., no XV gs. līdz XVII gs. beigām - Kasimovas hanistes administratīvais centrs.
- Spaska-Rjazanska Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1929. g. saucās Spaska.
- Mihailova Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Proņas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volgodonska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala austrumos, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 170100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Proļetarska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidos, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taganroga Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumos, osta Azovas jūras līča krastā, 253600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Azova Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidu daļā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1067. g., pilsētas tiesības kopš 1708. g.
- Novočerkaska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Aksajas labajā krastā, 173500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnijsuļina Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Kundrjučjas kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morozovska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamenska-Šahtinska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Doņecas labajā krastā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novošahtinska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bataiska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Cimļanska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Zvereva Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šahti Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 237400 iedzīvotāju (2014. g.), 1881.-1920. g. saucās Aleksandrovska-Gruševska.
- Millerova Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 36100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Doņecka Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1955. g. saucās Gundorovka.
- Saļska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 59700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gukova Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 65200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Semikarakorska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konstantinovska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belaja Kaļitva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Aksaja Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, Rostovas pie Donas piepilsēta, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Aņiva Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka.
- Doļinska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Južnosahaļinska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 192700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holmska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korsakova Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makarova Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aniba Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā).
- Poronaiska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka.
- Severokuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara.
- Neveļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ugļegorska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Esutoru.
- Tomari Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru.
- Šahtjorska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro.
- Gornozavodska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē.
- Aleksandrovska-Sahaļinska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
- Oha Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļaustrumos, Ohotskas jūras krastā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pohvistņeva Pilsēta Krievijā, Samaras apgabala ziemeļaustrumos, Boļšojkineļas kreisajā krastā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņeftegorska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kineļa Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otradnija Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novokuibiševska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 6 km no Volgas kreisā krasta, 106000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čapajevska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 72400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1927. g.
- Toljati Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole.
- Sizraņa Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oktjabrska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žiguļovska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novouzenska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidaustrumos, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoarmeiska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidos, 23700 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1942. g. saucās Baļcera, līdz 1926. g. - Golijkaramiša.
- Atkarska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Arkadaka Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Pugačova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Boļšojirgizas labajā krastā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hvalinska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnikuta Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jeršova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Engelsa Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 217800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rtiščevo Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šihani Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voļska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Kaļiņinska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Balandas labajā krastā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balašova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Hopjoras krastos, 79700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrovska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas krastos, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marksa Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balakova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Arhangeļska Pilsēta Krievijā, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, apgabala administratīvais centrs, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras.
- Magadana Pilsēta Krievijā, Sibīrijas austrumos, Ohotskas jūras krastā, apgabala administratīvais centrs, 94300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roslavļa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabala dienvidos, Ostjoras krastos, 50800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Dorogobuža Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Desnogorska Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gagarina Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Duhovščina Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Safonova Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poslavļa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veliža Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šičjovska Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pičinoka Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Počinoka Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rudņa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jeļņa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Desnas augšteces apvidū, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Demidova Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, pie Gobzas ietekas Kaspļā, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjazma Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vjazmas krastos, 54700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jarceva Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vopas kreisajā krastā, 46300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļermontova Pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novopavlovska Pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Penza Pilsēta Krievijā, Suras krastos, apgabala administratīvais centrs, 509200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jekaterinburga Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala administratīvais centrs, Urālu kalnu austrumu daļā, Isetas krastos, 1412300 iedzīvotāju (2014. g.), 1924.-1991. g. saucās Sverdlovska.
- Tavda Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Irbita Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidaustrumos, 37800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, 55200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kamišlova Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, Pišmas krastos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogdanoviča Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Degtjarska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoufimska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, Ufas labajā krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aramiļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Asbesta Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~50 km uz ziemeļaustrumiem no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Krasnouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kušva Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivdeļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļos, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volčanska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoturjinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, Turjas krastos, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novaja Ļaļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamenska-Uraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 171500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirovgrada Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siserta Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņevjanska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zarečnija Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Artjomovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Reža Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kačkanara Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļesnoja Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Revda Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 61900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Redva Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poļevska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 83100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihailovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņije Sergi pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serova Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 98300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pervouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Čusovajas labajā krastā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sredņeuraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Isetas ezera krastā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alapajevska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
- Verhņaja Pišma pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas augšteces krastā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taļica Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suhojloga Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņijtagila Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas augšteces krastos, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas augšteces rajonā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Turinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhoturje Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisajā krastā, 8770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turjas krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Severouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vagranas krastos, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņijtagila Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vidusurālos, Tagilas krastos, 357300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voroņeža Pilsēta Krievijā, tāda paša nosaukuma upes krastos, apgabala administratīvais centrs, 1014600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Uvarova Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala dienvidaustrumos, Voronas labajā krastā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moršanska Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala ziemeļos, piestātne Cna krastos, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žerdevka Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirsanova Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotovska Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rasskazova Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 44900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mičurinska Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, Ļesnojvoroņežas labajā krastā, 96600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jalutorovska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidos, Tobolas krastos, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavodoukovska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agiriša pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala rietumos.
- Išima Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantimansijska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nadima Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toboļska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, osta Irtišas labajā krastā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asina Pilsēta Krievijā, Tomskas apgabala austrumu daļā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Severska Pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 109000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kedrovi Pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Streževoja Pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 41500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolpaševa Pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, osta Obas labajā krastā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novomoskovska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 128000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. - Bobriki, 1934.-1961. g. - Staļinogorska.
- Kimovska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Uzlovaja Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogorodicka Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
- Beļova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veņova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala ziemeļaustrumos, Veņovkas krastos, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aļeksina Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Čekaļina Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1944. g. saucās - Ļihvina.
- Jasnogorska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirejevska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jefremova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščokina Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 58500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Donska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļipki Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 8950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolohova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Plavska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Plavas krastos, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Upas kreisajā krastā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zubcova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starica Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, Volgas krastos, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zapadnaja Dvina pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Daugavas (Zapadnaja Dvinas) kreisajā krastā, 8630 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toropeca Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Toropas krastos, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Višņijvoločoka Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnijholma Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, Ņeļedinas krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesjegonska Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves rietumu krastā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bologoje Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, 22170 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Ostaškova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, piestātne Seligera ezera dienvidu krastā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļihoslavļa Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kašina Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņeļidova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udomļa Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 29400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konakova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rževa Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andreapole Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Daugavas augšteces krastos, 7500 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1907. g., pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Bežecka Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
- Kuvšinova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Osugas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kimri Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaļazina Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toržoka Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Tveras krastos, 46900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimitrovgrada Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa.
- Novouļjanovska Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inza Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sengileja Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bariša Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Barišas krastos, rajona centrs, 16600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Tula Pilsēta Krievijā, Upas krastos, apgabala administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivanova Pilsēta Krievijā, Uvodas krastos, apgabala administratīvais centrs, 409200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jaroslavļa Pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
- Sudogda Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala centrālajā daļā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjazņiki Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameškova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kovrova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Struņina Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiržača Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kiržačas krastos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurjevpoļska Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kolokšas krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koļčugina Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Pekšas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karabanova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Serajas labajā krastā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorohoveca Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meļenki Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lakinska Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pokrova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Radužnija Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suzdaļa Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 26 km uz ziemeļiem no Vladimiras, Kamenkas krastos, 10000 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1024. g.
- Gushrustaļnija Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 57600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandrova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence.
- Kurļova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kosterjova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sobinka Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas krastos, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petuški Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muroma Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 111500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoslobodska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volžska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surovikina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žirnovska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļos, Medvedicas kreisajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novoaņņinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Urjupinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamišina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļu daļā, osta Volgogradas ūdenskrātuves rietumu krastā, 115000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrovvala Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dubovka Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolajevska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļeņinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pallasovka Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koteļņikova Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotova Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frolova Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihailovka Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serafimoviča Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjužna Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala dienvidrietumos, piestātne Mologas krastos, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļikijustjuga Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Suhonas kreisajā krastā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viterga Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļrietumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Babajeva Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Grjazoveca Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerepoveca Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 316700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Kadņikova Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņikoļska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harovska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasavina Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Severnaja Dvinas kreisajā krastā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sokola Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Suhonas krastos, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belozjorska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Kirillova Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Siverskas ezera ziemeļu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Totjma Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisajā krastā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalača Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala austrumos, pie Podgornajas ietekas Tolučejevkā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogučara Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidos, Bogučarkas krastos, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1779. g.
- Ostrogožska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala rietumos, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novohopjorska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Hopjoras labajā krastā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borisogļebska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Voronas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 64200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1704. g.
- Ertiļa Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļos, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Semiluki Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļrietumos, Donas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Povorina Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novovoroņeža Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļipski Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļiski Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosoša Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bobrova Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Bitjugas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1711. g.
- Buturļinovka Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Oseredas krastos, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlovska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeja Pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, piestātne Zejas labajā krastā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Murmanska Pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Kolas pussalā, apgabala administratīvais centrs, 299100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taiga Pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Usmaņa Pilsēta Krievijas Ļipeckas apgabala dienvidos, Usmaņas krastos, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novosibirska Pilsēta Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumos, apgabala administratīvais centrs, osta pie Obas, 1548000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Novonikolajevska.
- Pleskava Pilsēta Krievijas rietumu daļā (krievu val. "Псков"), apgabala administratīvais centrs, 206700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaluga Pilsēta Krievijas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 334200 iedzīvotāju (2014. g. ).
- Zernograda Pilsēta Krievijas Rostovas apgabala dienvidrietumos, 25800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1960. g. saucās Zernovoja.
- Vitegra Pilsēta Krievijas Vologdas apgabala ziemeļrietumos, pie Volgas-Baltijas kanāla, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meidenheda Pilsēta Lielbritānijā ("Maidenhead"), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu.
- Rusne Pilsēta Lietuvas rietumu daļā, pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas, Nemunas deltā uz tāda paša nosaukuma salas, 1600 iedzīvotāju.
- Mandalaja Pilsēta Mjanmā ("Mandalay"), apgabala administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Pji Pilsēta Mjanmā ("Pyay"), Pegu apgabalā, osta Iravadi kreisajā krastā, 131200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Magve Pilsēta Mjanmā (Birmā), Iravadi kreisajā krastā ("Magway"), apgabala administratīvais centrs, 289200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mjei Pilsēta Mjanmā (Birmā), Tanintaji apgabalā, 148200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pegu Pilsēta Mjanmā, apgabala administratīvais centrs, 200900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Baseina Pilsēta Mjanmā, Iravadi apgabala administratīvais centrs, 215600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pakhoku Pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā, 112500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pjinulvina Pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 113900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Meitila Pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 161000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pjinmana Pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mounšva Pilsēta Mjanmā, Sikainas apgabalā, 163400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hinzada Pilsēta Mjanmas (Birmas) dienvidrietumos ("Hinthada"), Iravadi apgabalā, osta Iravadi krastā, 170300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mjindžana Pilsēta Mjanmas (Birmas) vidienē, Mandalajas apgabalā, osta Iravadi kreisajā krastā, 128600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pāračināra Pilsēta Pakistānā ("Pārachinār"), federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos 1700 m vjl., 5600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Pešāvara Pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē, šīs provinces un Federāli pārvaldīto cilšu apgabalu administratīvais centrs, 1240000 iedzīvotāju (2005. g.).
- polārpilsēta Pilsēta polārajā apgabalā.
- Abrantiša Pilsēta Portugālē ("Abrantes"), Santareimas apgabalā, 39300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ageda Pilsēta Portugālē ("Agueda"), Aveiru apgabalā, 47700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Albergarija a Velja pilsēta Portugālē ("Albergaria-a-Velha"), Aveiru apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Albufeira Pilsēta Portugālē ("Albufeira"), Faru apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alkasera du Sala pilsēta Portugālē ("Alcacer do Sal"), Setubalas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alkobasa Pilsēta Portugālē ("Alcobaca"), Leirijas apgabalā, 56700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alfena Pilsēta Portugālē ("Alfena"), Portu apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Almeirima Pilsēta Portugālē ("Almeirim"), Santareimas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amarante Pilsēta Portugālē ("Amarante"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amora Pilsēta Portugālē ("Amora"), Lisabonas piepilsēta, Setubala apgabalā, 48600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anadija Pilsēta Portugālē ("Anadia"), Aveiru apgabalā, 29200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aveiru Pilsēta Portugālē ("Aveiro"), apgabala administratīvais centrs, 78500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Barseluša Pilsēta Portugālē ("Barcelos"), Bragas apgabalā, 120400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bareiru Pilsēta Portugālē ("Barreiro"), Setubalas apgabalā, zvejas osta Težu estuāra dienvidu krastos, 78800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beža Pilsēta Portugālē ("Beja"), apgabala administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Borba Pilsēta Portugālē ("Borba"), Evoras apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bragansa Pilsēta Portugālē ("Bragansa"), apgabala administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaldaša da Raiņa pilsēta Portugālē ("Caldas da Rainha"), Leirijas apgabalā, 51700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kantaņedi Pilsēta Portugālē ("Cantanhede"), Koimbras apgabalā, 36600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kartašu Pilsēta Portugālē ("Cartaxo"), Santareimas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaštelu Branku pilsēta Portugālē ("Castelo Branco"), apgabala administratīvais centrs, 56100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šaviša Pilsēta Portugālē ("Chaves"), Vilarealas apgabalā, 41200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koimbra Pilsēta Portugālē ("Coimbra"), Mondegas labajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 200. g. p. m. ē.
- Kosta da Kaparika pilsēta Portugālē ("Costa da Caparica"), Setubala apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koviļana Pilsēta Portugālē ("Covilhā"), Kaštelu Branku apgabalā, Eštrelas kalnu dienvidos, 51800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Elvaša Pilsēta Portugālē ("Elvas"), Portalegri apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Entronkamentu Pilsēta Portugālē ("Entroncamento"), Santareimas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ermezinde Pilsēta Portugālē ("Ermesinde"), Portu apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ešmoriša Pilsēta Portugālē ("Esmoriz"), Aveiru apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ešpiņu Pilsēta Portugālē ("Espinho"), Aveiru apgabalā, 31800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ešpozendi Pilsēta Portugālē ("Esposende"), Bragas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eštarreža Pilsēta Portugālē ("Estarreja"), Aveiru apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eštremoša Pilsēta Portugālē ("Estremoz"), Evoras apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Evora Pilsēta Portugālē ("Evora"), apgabala administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fafi Pilsēta Portugālē ("Fafe"), Bragas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Faru Pilsēta Portugālē ("Faro"), apgabala administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 64600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fatima Pilsēta Portugālē ("Fatima"), Santareimas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Felgeiraša Pilsēta Portugālē ("Felgueiras"), Portu apgabalā, 58100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Figeira da Foša pilsēta Portugālē ("Figueira da Foz"), Koimbras apgabalā, 62100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Freamunde Pilsēta Portugālē ("Freamunde"), Portu apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gafanja da Nazare pilsēta Portugālē ("Gafanha da Nazatre"), Aveiru apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gandra Pilsēta Portugālē ("Gandra"), Portu apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gondomara Pilsēta Portugālē ("Gondomar"), Portu apgabalā, 168000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gouveja Pilsēta Portugālē ("Gouveia"), Gvardas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gvarda Pilsēta Portugālē ("Guarda"), apgabala administratīvais centrs, 42500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gimarainša Pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iļavu Pilsēta Portugālē ("Ilhavo"), Aveiru apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lagoa Pilsēta Portugālē ("Lagoa"), Faru apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Laguša Pilsēta Portugālē ("Lagos"), Faru apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lamegu Pilsēta Portugālē ("Lamego"), Viseu apgabalā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Liša Pilsēta Portugālē ("Lixa"), Portu apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lordelo Pilsēta Portugālē ("Lordelo"), Portu apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Loule Pilsēta Portugālē ("Loule"), Faru apgabalā, 70600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Loriša Pilsēta Portugālē ("Loures"), Lisabonas apgabalā, 205000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Loroza Pilsēta Portugālē ("Lourosa"), Aveiru apgabalā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Masedu di Kavaleiruša pilsēta Portugālē ("Macedo de Cavaleiros"), Bragansa apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mašiku Pilsēta Portugālē ("Machico"), Madeira apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Maia Pilsēta Portugālē ("Maia"), Portu apgabalā, 40100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mangvaldi Pilsēta Portugālē ("Mangualde"), Viseu apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Marku di Kanaveziša pilsēta Portugālē ("Marco de Canaveses"), Portu apgabalā, 53500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mariņagrandi Pilsēta Portugālē ("Marinha Grande"), Leirijas apgabalā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Matoziņjoša Pilsēta Portugālē ("Matosinhos"), Portu apgabalā, 175500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mealjada Pilsēta Portugālē ("Mealhada"), Aveiru apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Meda Pilsēta Portugālē ("Meda"), Gvardas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mirandela Pilsēta Portugālē ("Mirandela"), Bragansas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Montemora u Novu pilsēta Portugālē ("Montemor-o-Novo"), Evoras apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Montižu Pilsēta Portugālē ("Montijo"), Setubalas apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moura Pilsēta Portugālē ("Moura"), Bežas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oļauna Pilsēta Portugālē ("Olha~o"), Faru apgabalā, 45400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oliveira do Azemeiša pilsēta Portugālē ("Oliveira de Azeméis"), Aveiru apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ourena Pilsēta Portugālē ("Ourem"), Santareimas apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ovara Pilsēta Portugālē ("Ovar"), Aveiru apgabalā, 55400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pasuša di Ferreira pilsēta Portugālē ("Pac,os de Ferreira"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Parediša Pilsēta Portugālē ("Paredes"), Portu apgabalā, 86900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Penafiela Pilsēta Portugālē ("Penafiel"), Portu apgabalā, 15700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Peniši Pilsēta Portugālē ("Peniche"), Leirijas apgabalā, 27800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pezu da Regva pilsēta Portugālē ("Peso da Re'gua"), Vilareala apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Piņela Pilsēta Portugālē ("Pinhel"), Gvardas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pombala Pilsēta Portugālē ("Pombal"), Leirijas apgabalā, 55200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ponti di Sora pilsēta Portugālē ("Ponte de Sor"), Portalegri apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Portalegri Pilsēta Portugālē ("Portalegre"), apgabala administratīvais centrs, 24900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Portimauna Pilsēta Portugālē ("Portima~o"), Faru apgabalā, 55600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Povoa di Santa Irija pilsēta Portugālē ("Povoa de Santa Iria"), Lisabonas apgabalā, 40400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kvarteira Pilsēta Portugālē ("Quarteira"), Faru apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Keluša Pilsēta Portugālē ("Queluz"), Lisabonas apgabalā, 78300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rebordoza Pilsēta Portugālē ("Rebordosa"), Portu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Regenguša di Monsaraša pilsēta Portugālē ("Reguengos de Monsaraz"), Evoras apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Riumaiora Pilsēta Portugālē ("Rio Maior"), Santareimas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Riutintu Pilsēta Portugālē ("Rio Tinto"), Portu apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sabugala Pilsēta Portugālē ("Sabugal"), Gvardas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sakavena Pilsēta Portugālē ("Sacave'm"), Lisabonas apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Samora Korreija pilsēta Portugālē ("Samora Correia"), Santareimas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santakomba Dana pilsēta Portugālē ("Santa Comba Da~o"), Viseu apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santakruša Pilsēta Portugālē ("Santa Cruz"), Madeiras apgabalā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santamarija da Feira pilsēta Portugālē ("Santa Maria da Feira"), Aveiru apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santana Pilsēta Portugālē ("Santana"), Madeiras apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santareima Pilsēta Portugālē ("Santare'm"), apgabala administratīvais centrs, 62200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santutirsa Pilsēta Portugālē ("Santo Tirso"), Portu apgabalā, 71500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanžoauna da Madeira pilsēta Portugālē ("São João da Madeira"), Aveiru apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanmamedi di Infesta pilsēta Portugālē ("São Mamede de Infesta"), Portu apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanpedru du Sula pilsēta Portugālē ("São Pedro do Sul"), Viseu apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Seja Pilsēta Portugālē ("Seia"), Gvardas apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Seišala Pilsēta Portugālē ("Seixal"), Setubalas apgabalā, 158300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Senjora da Hora pilsēta Portugālē ("Senhora da Hora"), Portu apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Serpa Pilsēta Portugālē ("Serpa"), Bežas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Setubala Pilsēta Portugālē ("Setubal"), apgabala administratīvais centrs, 121200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Silviša Pilsēta Portugālē ("Silves"), Faru apgabalā, 37100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Siniša Pilsēta Portugālē ("Sines"), Setubalas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Taroka Pilsēta Portugālē ("Tarouca"), Viseu apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tavira Pilsēta Portugālē ("Tavira"), Faru apgabalā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tomara Pilsēta Portugālē ("Tomar"), Santareimas apgabalā, 40700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tondela Pilsēta Portugālē ("Tondela"), Viseu apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Torišnovaša Pilsēta Portugālē ("Torres Novas"), Santareimas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Torišvedraša Pilsēta Portugālē ("Torres Vedras"), Lisabonas apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trankozu Pilsēta Portugālē ("Trancoso"), Gvardas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trofa Pilsēta Portugālē ("Trofa"), Portu apgabalā, 39000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valboma Pilsēta Portugālē ("Valbom"), Portu apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vali di Kambra pilsēta Portugālē ("Vale de Cambra"), Aveiru apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valensa Pilsēta Portugālē ("Valença"), Viana du Kaštelu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valongo Pilsēta Portugālē ("Valongo"), Portu apgabalā, 93900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vendašnovaša Pilsēta Portugālē ("Vendas Novas"), Evoras apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viana du Kaštelu pilsēta Portugālē ("Viana do Castelo"), apgabala administratīvais centrs, 88700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vila du Kondi pilsēta Portugālē ("Vila do Conde"), Portu apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilafranka de Šira pilsēta Portugālē ("Vila Franca de Xira"), Lisabonas apgabalā, 136900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilanova de Foškoa pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Foz Côa"), Gvardas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilanova de Gaja pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Gaia"), Portu apgabalā, 392300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilareala di Santuantonju pilsēta Portugālē ("Vila Real de Santo Anto'nio"), Faru apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilareala Pilsēta Portugālē ("Vila Real"), apgabala administratīvais centrs, 51800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viseu Pilsēta Portugālē ("Viseu"), apgabala administratīvais centrs, 99300 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1. g. m. ē.
- Vizela Pilsēta Portugālē ("Vizela"), Bragas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oliveira di Bairu pilsēta Portugālē (“Oliveira do Bairro”), Aveiru apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oliveira du Ošpitala pilsēta Portugālē (“Oliveira do Hospital”), Koimbras apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Povoa di Varzina pilsēta Portugālē (“Povoa de Varzim”), Portu apgabalā, 63400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leirija Pilsēta Portugālē, apgabala administratīvais centrs, 126900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fiainša Pilsēta Portugālē, Aveiru apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fundauna Pilsēta Portugālē, Kaštelu Branku apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valpasuša Pilsēta Portugālē, Vilarealas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Braga Pilsēta Portugāles ziemeļos ("Braga"), apgabala administratīvais centrs, 181500 iedzīvotāju (2011. g.), 12. gs. katedrāle, pilsētas tiesības kopš 20. g. p. m. ē.
- Portu Pilsēta Portugāles ziemeļos ("Porto", arī "Oporto"), apgabala administratīvais centrs, osta Doru grīvā, 2. lielākā Portugāles pilsēta, 237600 iedzīvotāju (2011. g.); Oportu.
- Senžozefa Pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sensizanna Pilsēta Reinjonā ("Saint-Suzanne"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmarī Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bačka Palanka pilsēta Sebijā ("Bačka Palanka"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bačka Topola pilsēta Sebijā ("Bačka Topola"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.); Bāčtopoja.
- Ada Pilsēta Serbijā ("Ada"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksandrovaca Pilsēta Serbijā ("Aleksandrovac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksinaca Pilsēta Serbijā ("Aleksinac"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Apatina Pilsēta Serbijā ("Apatin"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arandželovaca Pilsēta Serbijā ("Arandelovac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ariļe Pilsēta Serbijā ("Arilje"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Babušnica Pilsēta Serbijā ("Babušnica"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bajina Bašta Pilsēta Serbijā ("Bajina Bašta"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bečeja Pilsēta Serbijā ("Bečej"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, Tisas labajā krastā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.); Obeče.
- Bela Crkva pilsēta Serbijā ("Bela Crkva"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bela Palanka pilsēta Serbijā ("Bela Palanka"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beočina Pilsēta Serbijā ("Beočin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Blace Pilsēta Serbijā ("Blace"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Boļevaca Pilsēta Serbijā ("Boljevac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 3330 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bujanovaca Pilsēta Serbijā ("Bujanovac"), Centrālās Pčiņas Toplicas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Crvenka Pilsēta Serbijā ("Crvenka"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čačaka Pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čičevaca Pilsēta Serbijā ("Čičevac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čuprija Pilsēta Serbijā ("Čuprija"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Despotovaca Pilsēta Serbijā ("Despotovac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Futoga Pilsēta Serbijā ("Futog"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gorņi Milanovaca pilsēta Serbijā ("Gornji Milanovac"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ivaņica Pilsēta Serbijā ("Ivanjica"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jagodina Pilsēta Serbijā ("Jagodina"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaņiža Pilsēta Serbijā ("Kanjiža"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2011. g.); Maģarkaniža.
- Kikinda Pilsēta Serbijā ("Kikinda"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kladova Pilsēta Serbijā ("Kladovo"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kņaževaca Pilsēta Serbijā ("Knjaževac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kosjeriča Pilsēta Serbijā ("Kosjerič"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kostolaca Pilsēta Serbijā ("Kostolac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kovačica Pilsēta Serbijā ("Kovačica"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kovina Pilsēta Serbijā ("Kovin"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kragujevaca Pilsēta Serbijā ("Kragujevac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kraļeva Pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kruševaca Pilsēta Serbijā ("Kruševac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 58700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kučeva Pilsēta Serbijā ("Kučevo"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 3950 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kuršumlija Pilsēta Serbijā ("Kuršumlija"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lapova Pilsēta Serbijā ("Lapovo"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lazarevaca Pilsēta Serbijā ("Lazarevac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 25500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lebane Pilsēta Serbijā ("Lebane"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leskovaca Pilsēta Serbijā ("Leskovac"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ļiga Pilsēta Serbijā ("Ljig"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Loznica Pilsēta Serbijā ("Loznica"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Majdanpeka Pilsēta Serbijā ("Majdanpek"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mladenovaca Pilsēta Serbijā ("Mladenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Negotina Pilsēta Serbijā ("Negotin"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Niša Pilsēta Serbijā ("Niš"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabala administratīvais centrs, 183200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Niška Baņa pilsēta Serbijā ("Niška Banja"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 4380 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Varoša pilsēta Serbijā ("Nova Varoš"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Pazara pilsēta Serbijā ("Novi Pazar"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 66500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Obrenovaca Pilsēta Serbijā ("Obrenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Odžaci Pilsēta Serbijā ("Odžaci"), Vojvodinas Rietumbackas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paliča Pilsēta Serbijā ("Palič"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pančeva Pilsēta Serbijā ("Pančevo"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 76200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paračina Pilsēta Serbijā ("Paračin"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petrovaca Pilsēta Serbijā ("Petrovac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 7450 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pirota Pilsēta Serbijā ("Pirot"), Centrālās Serbijas daļā, apgabala administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Požarevaca Pilsēta Serbijā ("Požarevac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 44200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Požega Pilsēta Serbijā ("Požega"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Preševa Pilsēta Serbijā ("Preshevo"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Priboja Pilsēta Serbijā ("Priboj"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prijepoļe Pilsēta Serbijā ("Prijepolje"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prokupļe Pilsēta Serbijā ("Prokuplje"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Raška Pilsēta Serbijā ("Raška"), apgabala administratīvais centrs Centrālajā Serbijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ruma Pilsēta Serbijā ("Ruma"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 30100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Senta Pilsēta Serbijā ("Senta"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, Tisas labajā krastā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.); Zenta.
- Sevojno Pilsēta Serbijā ("Sevojno"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sjenica Pilsēta Serbijā ("Sjenica"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Smedereva Pilsēta Serbijā ("Smederevo"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, osta Donavas labajā krastā, 64200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Smederevska Palanka pilsēta Serbijā ("Smederevska Palanka"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sokobaņa Pilsēta Serbijā ("Sokobanja"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sombora Pilsēta Serbijā ("Sombor"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Srbobrana Pilsēta Serbijā ("Srbobran"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.); Senttamāša.
- Sremska Mitrovica pilsēta Serbijā ("Sremska Mitrovica"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Surdulica Pilsēta Serbijā ("Surdulica"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Svilajnaca Pilsēta Serbijā ("Svilajnac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Svrļiga Pilsēta Serbijā ("Svrjliga"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šabaca Pilsēta Serbijā ("Šabac"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 53900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šida Pilsēta Serbijā ("Šid"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Temerina Pilsēta Serbijā ("Temerin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 19700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Topola Pilsēta Serbijā ("Topola"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trstenika Pilsēta Serbijā ("Trstenik"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tutina Pilsēta Serbijā ("Tutin"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Uba Pilsēta Serbijā ("Ub"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Užice Pilsēta Serbijā ("Užice"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabala administratīvais centrs, 59700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vaļeva Pilsēta Serbijā ("Valjevo"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabala administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vladičinhana Pilsēta Serbijā ("Vladičin Han"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vlasotince Pilsēta Serbijā ("Vlasotince"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vraņe Pilsēta Serbijā ("Vranje"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vraņska Baņa pilsēta Serbijā ("Vranjska Banja"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrbasa Pilsēta Serbijā ("Vrbas"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrņačka Baņa pilsēta Serbijā ("Vrnjačka Banja"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vršaca Pilsēta Serbijā ("Vršac"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zaječara Pilsēta Serbijā ("Zaječar"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zreņanina Pilsēta Serbijā ("Zrenjanin"), Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 76500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Žabaļa Pilsēta Serbijā ("Žabalj"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Banatski Karlovaca pilsēta Serbijā (“Banatski Karlovac”), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stara Pazova pilsēta Serbijā (“Stara Pazova”), Vojvodinas Sremas apgabalā, 18600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rudovci Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Surčina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sopota Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ovča Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pinosava Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rucka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 320 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ostružnica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veļiki Crļeni pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Umka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pečani Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 560 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dobanovci Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grocka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doņi Milanovaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brza Palanka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 850 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bački Jaraka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veļika Gradište pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grdelica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medvedža Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vučje Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sijarinska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 360 iedzīvotāju (2011. g.).
- Divčibare Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 130 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mionica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 1570 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belanovica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lajkovaca Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mali Zvornika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krupaņa Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baņa Koviļača pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Guča Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lučani Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksinački Rudnika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bosilegrada Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bela Poļe pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dimitrovgrada Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Resavica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brusa Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jošanička Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baļevaca Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ribnica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mataruška Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rača Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Batočina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kuršumlijska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bogovina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zlatibora Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.); Terekbeče.
- Jaša Tomiča pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Žitište Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kača Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sremska Kamenica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petrovaradina Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veternika Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Titela Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bača Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sremski Karlovci pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alibunara Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Opova Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Pazova pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kačareva Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Starčeva Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kula Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lačaraka Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Indžija Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 26000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mačvanska Mitrovica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iriga Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Subotica Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 97900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čoka Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mola Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bora Pilsēta Serbijas austrumos ("Bor"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 34150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Irkutska Pilsēta Sibīrijā, Krievijā, 613000 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvais centrs, universitāte (dib. 1918. g.), pilsētas tiesības kopš 1686. g.
- Banska Bistrica pilsēta Slovākijā ("Banská Bystrica"), apgabala administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2019. g.).
- Dolni Kubīna pilsēta Slovākijā ("Dolný Kubín"), Žilinas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dubnica pie Vāhas pilsēta Slovākijā ("Dubnica nad Váhom"), Trenčīnas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Košice Pilsēta Slovākijā ("Košice"), apgabala administratīvais centrs, 239800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Martina Pilsēta Slovākijā ("Martin"), Žilinas apgabalā, 56600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nitra Pilsēta Slovākijā ("Nitra"), apgabala administratīvais centrs, 78400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pještjani Pilsēta Slovākijā ("Piešt'any"), Trnavas apgabalā, Vāhas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Prešova pilsēta Slovākijā ("Prešov"), apgabala administratīvais centrs, 91000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trnava Pilsēta Slovākijā ("Trnava"), apgabala administratīvais centrs, 66000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žilina pilsēta Slovākijā ("Žilina"), Vāhas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 81000 iedzīvotāju (2018. g.).
- Trenčīna Pilsēta Slovākijā, apgabala administratīvais centrs, 55900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Banska Štjavnica pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Fiļakovo Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.); Fileka.
- Veļki Krtīša pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Revūca Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dudince Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Detva Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modri Kameņa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žara pie Hornas pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 19600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brezno Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rimavska Sobota pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 24300 iedzīvotāju (2012. g.); Rimasombata.
- Lučeneca Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jelšava Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tisoveca Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 4250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zvolena Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sljača Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kremnica Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Poltāra Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žarnovica Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tornaļa Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Baņa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hnūštja Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hriņova Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krupina Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stupava Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Malacki Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Seneca Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pezinoka Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sveti Jura pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modra Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moldava pie Bodvas pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rožņava Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trebišova Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišske Vlahi pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišska Nova Vesa pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Černa pie Tisas pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mihalovce Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 39700 iedzīvotāju (2012. g.); Rožņo.
- Medzeva Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 4340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāžske Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobšina Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sobrance Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 5950 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gelnica Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krāļovski Hlmeca pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.); Kirājhelmeca.
- Sečove Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krompahi Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veļke Kapušani pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šurani Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Štūrovo Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2012. g.); Pārkāņa.
- Zlate Moravce pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šaļa Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2012. g.); Vāgšelja.
- Topoļčani Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 26600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Levice Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Komārno Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 34550 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tlmače Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 3740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Zāmki pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2012. g.); Ēršekūjvāra.
- Željezovce Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šahi Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hurbanovo Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kolārovo Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrāble Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 8840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stropkova Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svidnīka Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sabonova Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Levoča Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stara Ļubovņa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kežmaroka Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Snina Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišska Stara Vesa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vranova pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Podolīneca Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bardejova Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 33300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Humenne Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 34500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hanušovce pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišske Podhradje pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Giraltovce Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke Tatri pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4160 iedzīvotāju (2012. g.).
- Poprada Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 52700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veļki Šariša pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 5630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lipani Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišska Bela pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Medzilaborce Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6730 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svita Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Dubnica pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mijava Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Handlova Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 17600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pūhova Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bānovce pie Bebravas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 19100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Partizānske Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Považska Bistrica pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trenčanske Teplice pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novāki Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2012. g.).
- Prjevidza Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Vāhas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bojnice Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brezova pie Bradlas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ilava Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nemšova Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stara Tura pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holīča Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šamorina Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Skalica Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Galanta Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sereda Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Senica Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlohoveca Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dunajska Streda pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja.
- Leopoldova Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 4130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šaštīna-Strāže Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gbeli Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slādkovičova Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrbove Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veļki Medera pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bitča Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kisucke Nove Mesto pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Čadca Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ružomberoka Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 27900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rajecke Teplice pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Liptovski Mikulāša pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 31800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rajeca Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Turčanske Teplice pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 6570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krāsno pie Kisucas pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trstena Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrūtki Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Turzovka Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nāmestovo Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tvrdošīna Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 9360 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aestrada pilsēta Spānijā (_A Estrada_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agvarda pilsēta Spānijā (_A Guarda_), Galisijas autonomā apgabala dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē.
- Agudo pilsēta Spānijā (_Agudo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provinces rietumu daļā.
- Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē.
- Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē.
- Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ainsa pilsēta Spānijā (_Aínsa_), Aragonas autnomā apgabala Veskas provincē.
- Aoisa pilsēta Spānijā (_Aoiz_), Navarras autonomajā apgabalā (provincē), kas ietilpst kultūrvēsturiskajā reģionā, ko plašāk pazīst kā Basku zemi.
- Adehe Pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adra Pilsēta Spānijā ("Adra"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aguimesa Pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ajamonte Pilsēta Spānijā ("Ayamonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alakuasa Pilsēta Spānijā ("Alacuas"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alboraja Pilsēta Spānijā ("Alboraya"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā ("Alcala de Guadaira"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala la Reala pilsēta Spānijā ("Alcala la Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkantariļa Pilsēta Spānijā ("Alcantarilla"), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā ("Alcazar de San Juan"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alsira Pilsēta Spānijā ("Alcira"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkobendasa Pilsēta Spānijā ("Alcobendas"), Madrides apgabala Madrides provincē, 112200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkorkona Pilsēta Spānijā ("Alcorcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aldaja Pilsēta Spānijā ("Aldaya"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfafara Pilsēta Spānijā ("Alfafar"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfasa del Pi pilsēta Spānijā ("Alfaz del Pi"), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhesirasa Pilsēta Spānijā ("Algeciras"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā.
- Alhemesi Pilsēta Spānijā ("Algemesi"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhete Pilsēta Spānijā ("Algete"), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alama de Mursija pilsēta Spānijā ("Alhama de Mursija"), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā ("Alhaurin de la Torre"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā ("Alhaurin el Grande"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almansa Pilsēta Spānijā ("Almansa"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almasora Pilsēta Spānijā ("Almassora"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almendraleho Pilsēta Spānijā ("Almendralejo"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almonte Pilsēta Spānijā ("Almonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almunjekara Pilsēta Spānijā ("Almun~ecar"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altea Pilsēta Spānijā ("Altea"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amesa Pilsēta Spānijā ("Ames"), Galisijas autonomā apgabala Alkoruņas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anduhara Pilsēta Spānijā ("Andujar"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Antekera Pilsēta Spānijā ("Antequera"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aranda de Dvero pilsēta Spānijā ("Aranda de Duero"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aranhvesa Pilsēta Spānijā ("Aranjuez"), Madrides apgabala Madrides provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Arcos de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arganda del Reja pilsēta Spānijā ("Arganda del Rey"), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Armilja Pilsēta Spānijā ("Armilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arona Pilsēta Spānijā ("Arona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arresisife Pilsēta Spānijā ("Arrecife"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arteišo Pilsēta Spānijā ("Arteijo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arukasa Pilsēta Spānijā ("Arucas"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aspe Pilsēta Spānijā ("Aspe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā ("Azuqueca de Henares"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baena Pilsēta Spānijā ("Baena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baraņaina Pilsēta Spānijā ("Baran~ain"), Navarras apgabala Navarras provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barbate Pilsēta Spānijā ("Barbate"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basauri Pilsēta Spānijā ("Basauri"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basa Pilsēta Spānijā ("Baza"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benalmadena Pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benikarlo Pilsēta Spānijā ("Benicarlo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benidorma Pilsēta Spānijā ("Benidorm"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betera Pilsēta Spānijā ("Betera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boadilja del Monte pilsēta Spānijā ("Boadilla del Monte"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burhasota Pilsēta Spānijā ("Burjasot"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burrjana Pilsēta Spānijā ("Burriana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavra Pilsēta Spānijā ("Cabra"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadisa Pilsēta Spānijā ("Cadiz"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalaorra Pilsēta Spānijā ("Calahorra"), Larjohas autonomajā apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatajuda Pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalpe Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpa.
- Kalpa Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpe.
- Kalvija Pilsēta Spānijā ("Calvia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamargo Pilsēta Spānijā ("Camargo"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamasa Pilsēta Spānijā ("Camas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kambre Pilsēta Spānijā ("Cambre"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampeljo Pilsēta Spānijā ("Campello"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandelarija Pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kangasa Pilsēta Spānijā ("Cangas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karbaļo Pilsēta Spānijā ("Carballo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karkaišenta Pilsēta Spānijā ("Carcaixent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karmona Pilsēta Spānijā ("Carmona"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartama Pilsēta Spānijā ("Cartama"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteljona de la Plana pilsēta Spānijā ("Castellon de la Plana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 173800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastriljona Pilsēta Spānijā ("Castrillon"), Astūrijas autonomajā apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastro-Urdjalesa Pilsēta Spānijā ("Castro-Urdiales"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kataroha Pilsēta Spānijā ("Catarroja"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čirivelja Pilsēta Spānijā ("Chirivella"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjemposuelosa Pilsēta Spānijā ("Ciempozuelos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjudadreala Pilsēta Spānijā ("Ciudad Real"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kojna Pilsēta Spānijā ("Coin"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolmenarvjeho Pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konila de la Frontera pilsēta Spānijā ("Conil de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kordova Pilsēta Spānijā ("Cordoba"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koslada Pilsēta Spānijā ("Coslada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 88800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kreviļenta Pilsēta Spānijā ("Crevillente"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuarta de Pobleta pilsēta Spānijā ("Cuart de Poblet"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvenka Pilsēta Spānijā ("Cuenca"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļera Pilsēta Spānijā ("Cullera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļeredo Pilsēta Spānijā ("Culleredo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denja Pilsēta Spānijā ("Denia"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Donbenito Pilsēta Spānijā ("Don Benito"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dosermanasa Pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Durango Pilsēta Spānijā ("Durango"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esiha Pilsēta Spānijā ("Ecija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eibara Pilsēta Spānijā ("Eibar"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elehido Pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elda Pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elča Pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče.
- Erandio Pilsēta Spānijā ("Erandio"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Estepona Pilsēta Spānijā ("Estepona"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferola Pilsēta Spānijā ("Ferrol"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 70400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuenhirola Pilsēta Spānijā ("Fuengirola"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 75900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuenlavrada Pilsēta Spānijā ("Fuenlabrada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galapagara Pilsēta Spānijā ("Galapagar"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galdakano Pilsēta Spānijā ("Galdacano"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galdara Pilsēta Spānijā ("Galdar"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gandja Pilsēta Spānijā ("Gandia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 76500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hetafe Pilsēta Spānijā ("Getafe"), Madrides apgabala Madrides provincē, 173000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granada Pilsēta Spānijā ("Granada"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 237500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadalahara Pilsēta Spānijā ("Guadalajara"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadiksa Pilsēta Spānijā ("Guadix"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gečo Pilsēta Spānijā ("Guecho"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eljina Pilsēta Spānijā ("Hellin"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velva Pilsēta Spānijā ("Huelva"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 147200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veska Pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ibi Pilsēta Spānijā ("Ibi"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ibica Pilsēta Spānijā ("Ibiza"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 49700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iljeskasa Pilsēta Spānijā ("Illescas"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inka Pilsēta Spānijā ("Inca"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inhenio Pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iruna Pilsēta Spānijā ("Irun"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haena Pilsēta Spānijā ("Jaen"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 115800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hativa Pilsēta Spānijā ("Jativa"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
- Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Humilja Pilsēta Spānijā ("Jumilla"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija.
- Laoliva Pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laorotava Pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Larinkonada Pilsēta Spānijā ("La Rinconada"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laguna de Dvero pilsēta Spānijā ("Laguna de Duero"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lalina Pilsēta Spānijā ("Lalin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langreo Pilsēta Spānijā ("Langreo"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lasrosasa de Madride pilsēta Spānijā ("Las Rozas de Madrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 92800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebriha Pilsēta Spānijā ("Lebrija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leganesa Pilsēta Spānijā ("Leganes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 186700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lehona Pilsēta Spānijā ("Lejona"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leona Pilsēta Spānijā ("Leon"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 129600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lepe Pilsēta Spānijā ("Lepe"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linaresa Pilsēta Spānijā ("Linares"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lirija Pilsēta Spānijā ("Liria"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļukmažora Pilsēta Spānijā ("Lluchmayor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loha Pilsēta Spānijā ("Loja"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorka Pilsēta Spānijā ("Lorca"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 91800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losbarjosa Pilsēta Spānijā ("Los Barrios"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losrealohosa Pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lusena Pilsēta Spānijā ("Lucena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lugo Pilsēta Spānijā ("Lugo"), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 98600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mao Pilsēta Spānijā ("Mahon"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mahadaonda Pilsēta Spānijā ("Majadahonda"), Madrides apgabalā, 70400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manakora Pilsēta Spānijā ("Manacor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manisesa Pilsēta Spānijā ("Manises"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marasena Pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marvelja Pilsēta Spānijā ("Marbella"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 138700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina pilsēta Spānijā ("Marin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marači Pilsēta Spānijā ("Marrachi"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martosa Pilsēta Spānijā ("Martos"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mehorada del Kampo pilsēta Spānijā ("Mejorada del Campo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merida Pilsēta Spānijā ("Merida"), Estremaduras autonomā apgabala administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mjeresa Pilsēta Spānijā ("Mieres"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihasa Pilsēta Spānijā ("Mijas"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mislata Pilsēta Spānijā ("Mislata"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogana Pilsēta Spānijā ("Mogan"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogera pilsēta Spānijā ("Moguer"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkada Pilsēta Spānijā ("Moncada"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mondragona Pilsēta Spānijā ("Mondragon"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.); Arasate.
- Montilja Pilsēta Spānijā ("Montilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mostolesa Pilsēta Spānijā ("Mostoles"), Madrides apgabala Madrides provincē, 205700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Motrila Pilsēta Spānijā ("Motril"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mučamela Pilsēta Spānijā ("Muchamiel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narona Pilsēta Spānijā ("Naron"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navalkarnero Pilsēta Spānijā ("Navalcarnero"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerha Pilsēta Spānijā ("Nerja"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nihara Pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novelda Pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oleirosa Pilsēta Spānijā ("Oleiros"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oliva Pilsēta Spānijā ("Oliva"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Onda Pilsēta Spānijā ("Onda"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ontiņenta Pilsēta Spānijā ("Ontinyent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ourense Pilsēta Spānijā ("Orense"), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē, 106900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orivela Pilsēta Spānijā ("Orihuela"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 83400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paiporta Pilsēta Spānijā ("Paiporta"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pahara Pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palensija Pilsēta Spānijā ("Palencia"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma Pilsēta Spānijā ("Palma"), Baleāru salu autonomajā apgabalā, Maļorkas salā, 428000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pamplona Pilsēta Spānijā ("Pamplona"), Navarras privileģētā apgabala administratīvais centrs, 196200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parla Pilsēta Spānijā ("Parla"), Madrides apgabala Madrides provincē, 125300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paterna Pilsēta Spānijā ("Paterna"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 67200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrela Pilsēta Spānijā ("Petrel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikasenta Pilsēta Spānijā ("Picasent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjelagosa Pilsēta Spānijā ("Pielagos"), Kantarbijas autonomā apgabala Kantarbijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pinto Pilsēta Spānijā ("Pinto"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasensija Pilsēta Spānijā ("Plasenica"), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponferrada Pilsēta Spānijā ("Ponferrada"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontebedra Pilsēta Spānijā ("Pontevedra"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 82900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portugalete Pilsēta Spānijā ("Portugalete"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 47100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Posuelo de Alarkona pilsēta Spānijā ("Pozuelo de Alarcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 84400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puentehenila Pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponteareasa Pilsēta Spānijā ("Puenteareas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puertoreala Pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puertoljano Pilsēta Spānijā ("Puertollano"), Kastīlijass-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redondela Pilsēta Spānijā ("Redondela"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reinosa Pilsēta Spānijā ("Reinosa"), Kantabrijas autonomajā apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Renterija Pilsēta Spānijā ("Renteria"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rekena Pilsēta Spānijā ("Requena"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rivasa-Vasiamadride Pilsēta Spānijā ("Rivas-Vaciamadrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 80500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribeira Pilsēta Spānijā ("Riveira"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rohalesa Pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ronda Pilsēta Spānijā ("Ronda"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rota Pilsēta Spānijā ("Rota"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sagunta Pilsēta Spānijā ("Sagunt"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 65000 iedzīvotāju (2014. g.); Sagunto.
- Salamanka Pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanantonio Abada pilsēta Spānijā ("San Antonio Abad"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfernando Pilsēta Spānijā ("San Fernando"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhosē Pilsēta Spānijā ("San Jose"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanroke Pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansevastjana Pilsēta Spānijā ("San Sebastian"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, Biskajas līča piekrastē, 186100 iedzīvotāju (2014. g.); Donostija.
- Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaeulalja Pilsēta Spānijā ("Santa Eulalia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, Eivisas (Ivisas) salas austrumu piekrastē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santapola Pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.).
- Santurse Pilsēta Spānijā ("Santurce"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Segovija Pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sestao Pilsēta Spānijā ("Sestao"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjero Pilsēta Spānijā ("Siero"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorija Pilsēta Spānijā ("Soria"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sueka Pilsēta Spānijā ("Sueca"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Takoronte Pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tegise Pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Telde Pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tervela Pilsēta Spānijā ("Teruel"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tiasa Pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toledo Pilsēta Spānijā ("Toledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomaresa Pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomeljosa Pilsēta Spānijā ("Tomelloso"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrelavega Pilsēta Spānijā ("Torrelavega"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrelodonesa Pilsēta Spānijā ("Torrelodones"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torremolinosa Pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torenta Pilsēta Spānijā ("Torrente"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrevjeha Pilsēta Spānijā ("Torrevieja"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 91400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treskantosa Pilsēta Spānijā ("Tres Cantos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tudela Pilsēta Spānijā ("Tudela"), Navarras autonomajā apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ubeda Pilsēta Spānijā ("Ubeda"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 35900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Utrera Pilsēta Spānijā ("Utrera"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdemoro Pilsēta Spānijā ("Valdemoro"), Madrides apgabala Madrides provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdepenjasa Pilsēta Spānijā ("Valdepen~as"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valjadolida Pilsēta Spānijā ("Valladolid"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.).
- Velesa-Managa Pilsēta Spānijā ("Velez-Malaga"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vikara Pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilagarsija de Arousa pilsēta Spānijā ("Vilagarcia de Arousa"), Galisijas autonomā apgabala Ponterbedras provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villahojosa Pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilareala Pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala.
- Viljarreala Pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala.
- Viljarrovledo Pilsēta Spānijā ("Villarrobledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilavisjosa de Odona pilsēta Spānijā ("Villaviciosa de Odon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljena Pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinarosa Pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
- Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
- Samora Pilsēta Spānijā ("Zamora"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarauca Pilsēta Spānijā ("Zarauz"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Donostija Pilsēta Spānijā, Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē, 183100 iedzīvotāju (2007. g.); Sansevastjana.
- Vigo Pilsēta Spānijā, Galisijas autonomajā apgabalā, Pontebedras provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 297700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akoruņa pilsēta Spānijā, Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, 244800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santandera Pilsēta Spānijā, Kantabrijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 175700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burgosa Pilsēta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 177800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Logronjo Pilsēta Spānijā, Larjohas autonomā apgabala administratīvais centrs, Ebro labajā krastā, 152000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alakanta Pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Valensija pilsēta Spānijas austrumu daļā (spāņu valodā _Valencia_), autonomā apgabala administratīvais centrs, 786400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avila Pilsēta Spānijas centrālajā daļā ("Avila"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkoja Pilsēta Spānijas dienvidaustrumos, Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alvasete Pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (sp. val. "Albacete"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malaga Pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sevilja Pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almerija Pilsēta Spānijas dienvidos pie Vidusjūras ("Almeria"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 200 km uz austrumiem no Malagas, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas.
- Badahosa Pilsēta Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, Gvadjanas kreisajā krastā, 150500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaseresa Pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saragosa Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. "Zaragoza"), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.).
- Barakaldo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Baracaldo"), Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas provincē, 100080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilbao Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Bilbao"), pie Biskajas līča, Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provinces administratīvais centrs, 346600 iedz (2014. g.).
- Hihona Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Gijon"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, Biskajas līča piekrastē, 285000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovjedo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Oviedo"), Astūrijas autonomā apgabala (Astūrijas katralistes) administratīvais centrs, 223800 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 757. gadā, 810. g. kļuva par Astūrijas karalistes galvaspilsētu.
- Dāresalāma Pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sokode Pilsēta Togo Republikā, Centrālā apgabala administratīvais centrs, 101000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Arapgira Pilsēta Turcijā ("Arapgir"), Malatjas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilovajska Pilsēta Ukrainā ("Ilovais'k"), Doņeckas apgabalā, 15950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vahruševa Pilsēta Ukrainā ("Vakhrusheve"), Luhanskas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izmaila Pilsēta Ukrainā ("Ізмаїл"), Odesas apgabalā, 73000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izjuma Pilsēta Ukrainā ("Ізюм"), Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas krastā, 51500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rahiva Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 15240 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berehove Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 24450 iedzīvotāju (2013. g.), gotikas katedrāle (1418.g.).
- Vinohradiva Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 25560 iedzīvotāju (2013. g.).
- Perečina Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čopa Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tjačiva Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iršava Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9220 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svaļava Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mukačeve Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 85000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Husta Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, pie Rikas ietekas Tisā, 28640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Užhoroda Pilsēta Ukrainā, Aizkarptu apgabalā, Užas krastos, 116350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ternopiļa pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 217100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kropivnicka Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 234300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rivne Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 250300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Černivci Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 258800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žitomira Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 271200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čerkasi Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 285600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Poltava Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 296760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dnipro Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.).
- Zaporižja Pilsēta Ukrainā, apgabala centrs, upes osta Dņepras krastā, 770700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špola Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabala vidienē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hristiņivka Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 10860 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamjanka Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 12650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Taļne Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žaškiva Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14230 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horodišče Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14290 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vatutine Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zvenihorodka Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korsuņa-Ševčenkivska Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 18650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zolotonoša Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 28370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Smila Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Umaņa Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 87100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monastirišče Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 9040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaņiva Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, piestātne Dnepras labajā krastā, 25550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čihirina Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Tjasminas labajā krastā, 9370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bahmača Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabala austrumos, 18800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borzna Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bobrovica Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ičņa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11580 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mena Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horodņa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korjukivka Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novhoroda-Siverska Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nosivka Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 14070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baturina Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostera Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 6340 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ņižina Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 73280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Semeņivka Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ščorsa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska.
- Priluki Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Udajas krastos, 58450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novodņistrovska Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Storožineca Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 14470 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herca Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vižnica Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novoselica Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 7760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zastavna Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 8060 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sokirjani Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaškivci Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Čeremošas labajā krastā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hotina Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 9690 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kicmaņa Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Sovicas krastos, 6760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hmeļnicka Pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinnica Pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 371700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamjanska pilsēta Ukrainā, Dnipro apgabalā, 241900 iedzīvotāju (2013. g.), osta Dņepras labajā krastā; 1991.-2016. g. saukta Dņiprodzeržinska, 1936.–1991. - Dņeprodzeržinska, līdz 1936. g. – Kamenska.
- Apostolove Pilsēta Ukrainā, Dņepetropetrovskas apgabala dienvidrietumos, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls.
- Marhaneca Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala dienvidos, 48500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krivijriha Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala rietumu daļā, pie Saksagaņas ietekas Inguļecā, 656000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verhivceve Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pereščepine Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 10180 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pavlohrada Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 110000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ņikopole Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 118300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Zelenodoļska Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 13950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verhņodņiprovska Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pjatihatki Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 18950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pidhorodne Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viļnohirska Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 23760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Terņivka Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Peršotravenska Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sineļnikove Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 31570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ordžonikidze Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 41370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novomoskovska Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 70800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žovti Voda pilsēta Ukrainā, Dņipropetrovskas apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mariupole Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabala dienvidos, osta Azovas jūras krastā, pie Kaļmiusas grīvas, 461800 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1989. g. saucās Ždanova.
- Časivjara Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilozerske Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 16250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dokučajevka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horlivka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 256700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Debaļceve Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 25770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dobropiļļa Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 31200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Torecka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 1938. g. - 2016. g. saucās Dzeržinska, līdz 1938. g. - Ščerbinovka.
- Dzeržinska pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 2016. g. pārdēvēta par Torecku.
- Avdijivka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dimitrova Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 49640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harcizka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 59300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Družkivka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 59800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Artemivska Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saucās Bahmuta, padomju laikā – Artjomovska.
- Bilicke Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 8690 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rodinska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mospine Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hirnika Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Soledara Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Slovjanska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Komsomoļske Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novoazovska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ždanivka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siverska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 12150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Junokomunarivska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 14150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vuhledara Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novohrodivka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mikolajivka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnohorivka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kramatorska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 164250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zuhresa Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 18550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kurahove Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volnovaha Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limana Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Selidove Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 24140 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirovske Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 28290 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novoekonomična Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jasinuvata Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 35200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svjatohirska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 4650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sņižne Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 48500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šahtarska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 51000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnoarmijska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 64900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kostjantiņivka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 77000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Toreza Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 80800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jenakijeve Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 82600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marjinka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Derhači Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 18150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vovčanska Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 19080 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ļubotina Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Balakļija Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Čuhujiva Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 32280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lozova Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pivdenne Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valki Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Barvinkove Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnohrada Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Berestovajas krastos, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kupjanska Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Oskolas krastā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tavrijska Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nova Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berislava Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hola Pristaņa pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 14870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Skadovska Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 18940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cjurupinska Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heņičeska Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 20350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kahovka Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, piestātne Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 37400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamjaneca-Podiļska Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabala dienvidos, Smotričas krastos, 102700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Deražņa Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dunajivci Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horodoka Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Voločiska Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasiļiva Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 19740 iedzīvotāju (2013. g.).
- Polonne Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 21750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Slavuta Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 35600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Netišina Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šepetivka Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 43370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izjaslava Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, Goriņas krastos, 17170 iedzīvotāju (2013. g.).
- Starokostjantiņiva Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, Slučas krastos, 34950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zmijiva Pilsēta Ukrainā, iapgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Merefa Pilsēta Ukrainā, iapgabalā, 22280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bohoduhiva Pilsēta Ukrainā, iapgabalā, Merlo upes krastos, rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1681. g.
- Sņatina Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burština Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dolina Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nadvirna Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haliča Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rohatina Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kosiva Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8540 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tlumača Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8830 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horodenka Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 9380 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tismenicja Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kolomija Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prustas krastos, 61400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jaremče Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 8120 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaluša Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Sivcas krastos, 67600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bolehiva Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mikolajiva Pilsēta Ukrainā, jūras un upes osta Melnās jūras Bugas limāna krastā, apgabala administratīvais centrs, 496200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilacerkva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
- Čornobiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
- Tarašča Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vasiļkiva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miroņivka Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Uzina Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tetijiva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 13330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaharlika Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 13750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ukrajinka Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 15640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berezaņa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Skvira Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Slavutiča Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 24900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Višhoroda Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 26530 iedzīvotāju (2013. g.).
- Perejaslava-Hmeļnicka Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 27950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buča Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obuhiva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bojarka Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Višneve Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 37450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Irpiņa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 42920 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borispiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 59500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1590. g.
- Ržiščiva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 7530 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pripjata Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, neapdzīvota kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. g.
- Brovari Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 98200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bohuslava Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava.
- Jahotina Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Supojas kreisajā krastā, 20440 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fastiva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Unavas krastos, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bobrineca Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mala Viska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11140 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novomirhoroda Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novoukrajinka Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 17740 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dolinska Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Znamjanka Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 23980 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svitlovodska Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Uļjanovka Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oleksandrija Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pomična Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 9210 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hajvorona Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, Dienvidbugas kreisajā krastā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miusinska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabala dienvidos, Miusas krastos, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Irmino Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hirske Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lisičanska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 104300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sjeverodonecka Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alčevska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.); 1931.–1961. g. saucās Vorošilovska, 1961.–1992. g. – Kommunarska.
- Petrovske Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zolote Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Červonopartizanska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lutuhine Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svatove Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Starobiļska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreminna Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Suhodiļska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21060 iedzīvotāju (2013. g.).
- Popasna Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Molodohvardijska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 23330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Perevaļska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 25940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirovska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pervomajska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 38430 iedzīvotāju (2013. g.).
- Almazna Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Roveņki Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 47850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rubižne Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 60370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sverdlovska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 65270 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zorinska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 7330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Artemivska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1991. g. saucās Artjomovska.
- Stahanova Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 77600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnijluča Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 82750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zimohirja Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Priviļļe Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnodona Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Kamenkas kreisajā krastā, 44280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brjanka Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Lozovajas krastos, 47500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ščastja Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Severskijdoņecas kreisajā krastā, 12770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Skole Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabala dienvidu daļā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dubļani Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10240 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamjanka-Buzka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Židačiva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11180 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sosnivka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.), padomju laikā saucās Sosnovka.
- Javoriva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žovkva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mikolajiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horodoka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinniki Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Stebnika Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sokaļa Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brodi Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zoločiva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 24070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novijrozdila Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Truskaveca Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novojavorivske Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29580 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hliņani Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sambira Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 34900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bibrka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Komarno Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3840 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hiriva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4080 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dobromiļa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rudki Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 5430 iedzīvotāju (2013. g.).
- Strija Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 60100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Moršina Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veliki Mosti pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6120 iedzīvotāju (2013. g.).
- Starijsambira Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sudova Višņa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6460 iedzīvotāju (2013. g.).
- Peremišļani Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Turka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2013. g.).
- Drohobiča Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 77080 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buska Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pustomiti Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9110 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mostiska Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Radehiva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hodoriva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9830 iedzīvotāju (2013. g.).
- Červonohrada Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Bugas kreisajā krastā, 68000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rava-Ruska Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, netālu no Polijas robežas, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borislava Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
- Belza Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
- Nova Odesa pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baštanka Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sņihurivka Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Očakiva Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 14630 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novijbuha Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 15530 iedzīvotāju (2013. g.).
- Voznesenska Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 36600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Južnoukrajinska Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 40550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pervomajska Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 66670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arciza Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabala dienvidu daļā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teplodara Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tatarbunari Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Biļajivka Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 12050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rozdiļna Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reņi Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 19480 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kiļija Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Južne Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kotovska Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 40700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilhoroda-Dņistrovska Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 50250 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1944. g. saucās Akermana, 1944.-1991. g. - Belgoroda-Dņestrovska.
- Čornomorske Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 59700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kodima Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 8850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berezivka Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 9760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilkove Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Donavas Kiļijas atzara kreisajā krastā, 8480 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bolhrada Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Jalpuha ezera krastā, rajona administratīvais centrs, 15600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopā 1821. g.
- Balta Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Kodimas krastos, 19200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iļjičivska Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Melnās jūras krastā (26 km uz dienvidiem no Odesas).
- Anaņjiva Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pirjatina Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabala ziemeļrietumos, Udajas labajā krastā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlobine Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lohvica Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 11860 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horola Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 13590 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karļivka Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kremenčuka Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 225900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hadjača Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mirhoroda Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 41100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Komsomoļska Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 51730 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ziņkiva Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hrebinka Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Oržicas krastos, 10960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lubni Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, piestātne Sulas labajā krastā, 47640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kobeļaki Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Vorsklas labajā krastā, 10180 iedzīvotāju (2013. g.).
- Radiviļiva Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska.
- Berezne Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zdolbuņiva Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 24570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sarni Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 28620 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kostopiļa Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 31590 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kuznecovska Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 41500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koreca Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dubrovica Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dubno Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Ikvas krastā, 38000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostroha Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Vilijas krastos, 15650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilopiļļa Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trostjaneca Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 21350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hluhiva Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 34570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Romni Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ohtirka Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 49050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Družba Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 5030 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vorožba Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 7440 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šostka Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 79000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Seredina-Buda Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.).
- Konotopa Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 88780 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buriņa Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ahtirka Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, rajona centrs.
- Kroleveca Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Retas krastos, 23570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Putivļa Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Sejmas labajā krastā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lebedina Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Viļšankas krastos, 26130 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bučača Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabala dienvidrietumos, Stripas krastos, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borščiva Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zbaraža Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kremeneca Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Terebovļa Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 217100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pidhajci Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čortkiva Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 29640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Skalata Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šumska Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kopičinci Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 6890 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zboriva Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 6920 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horostkiva Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 7050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Počajiva Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 7840 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laņivci Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 8750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zaļiščiki Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monastiriska Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Koropecas krastos, 6090 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berežani Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beršada Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala dienvidaustrumos, Dohnas krastos, rajona administratīvais centrs, 13160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jampiļa Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iļļinci Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11360 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nemiriva Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hnivaņa Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 12580 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tuļčina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaliņivka Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ladižina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kozjatina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 24250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hajsina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hmiļnika Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žmerinka Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 35430 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls.
- Šarhoroda Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 6970 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lipoveca Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pohrebišče Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mohiļiva-Podiļska Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, piestātne Dņestras krastā, 32050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bara Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Rovas krastos, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lucka Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala administratīvais centrs, 215000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novovolinska Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, 53200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ustiluha Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ļubomļa Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 10250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rožišče Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 13320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kiverci Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berestečko Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volodimira-Volinska Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 38870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horohiva Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 9090 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamiņa-Kaširska Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Ciras krastos, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koveļa Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Turijas krastos, 68900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Primorska Pilsēta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamjanka-Dņiprovska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Huļajpole Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 14350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viļņanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 15680 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meļitopole Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 157000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dņiprorudne Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Polohi Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tokmaka Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Enerhodara Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 54700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Moločanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vasiļivka Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kahovkas ūdenskrātuves krastā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Orihiva Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kinskas kreisajā krastā, 15280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berdjanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko.
- Olevska Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 10230 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baraņivka Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malina Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 26930 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novohrada-Volinska Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 56000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čudņiva Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berdičiva Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 78500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1845. g.
- Andrušivka Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ovruča Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Norinas kreisajā krastā, 16610 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korostišiva Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas krastos, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Radomišļa Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas kreisajā krastā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korosteņa Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Užas krastos, 65500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Antracita Pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita.
- Novodružeska Pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.).
- Donecka Pilsēta Ukrainas austrumu daļā, apgabala centrs, 953200 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saukta Južovka, 1924.–1961. g. – Staļina.
- Luhanska Pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, apgabala centrs, 425000 iedzīvotāju (2013. g.), 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g. saucās Vorošilovgrada.
- Amvrosijivka Pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Doneckas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.), Ukrainas mēroga cementa un būvniecības materiālu centrs.
- Hersona Pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, apgabala administratīvais centrs, 299000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Odesa Pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, osta Melnās jūras ziemeļrietumu krastā, apgabala administratīvais centrs, 1016000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ivanofrankivska Pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.).
- Ļviva Pilsēta Ukrainas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 730300 iedzīvotāju (2013. g.), 1772.-1918. g. saucās Lemberga.
- Sumi Pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala administratīvais centrs, 269200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harkiva Pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas, Lopaņas, Udas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1442500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Černihiva Pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Desnas labajā krastā, 296000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jaipana Pilsēta Uzbekistānā ("Yaypan"), Fergānas apgabala rietumu daļā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Marhamata Pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas apgabala dienvidos, Fergānas ielejā, Dienvidu Fergānas kanāla krastā, 15800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hēdemūra Pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā. 7300 iedzīvotāju (2010. g.), vecākā ēka - baznīca (celta ap 1290. g.), pilsētas tiesības kopš 1446. g. apgabala vecākā pilsēta.
- diacēze Pilsētas apgabals vai provinces daļa Senajā Romā 1. gs. p. m. ē. - 3. gs. b., vēlāk administratīvi teritoriāla vienība, kurā ietilpa vairākas (līdz 16) provinces.
- Asveja Pilsētciemats Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, Asvejas ezera dienvidu krastā, 1300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Novopašijska Pilsētciemats Krievijā, Permas apgabalā, kurš 1965. g. pārveidots par Gornozavodskas pilsētu.
- Ustjordinska Pilsētciemats Krievijas Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Kudas krastos, 14550 iedzīvotāju (2017. g.).
- Palana Pilsētciemats Krievijas Kamčatkas novadā, bijušais Korjaku autonomā apgabala administratīvais centrs, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vorohta Pilsētciemats Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 4300 iedzīvotāju (2016. g.), klimatoloģisks kūrorts, ziemas sporta centrs.
- Voloveca Pilsētciemats Ukrainas Aizkrpatu apgabala ziemeļos, Vičas upes ielejā, 5200 iedzīvotāju (2016. g.).
- Verhovina Pilsētciemats Ukrainas Ivanofrankovskas apgabalā, Čornijčeremošas kreisajā krastā, 5900 iedzīvotāju (2016. g.).
- Revda Pilsētciemets Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas vidienē, 8400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Piltenes statūti Piltenes apgabala civiltiesību un krimināltiesību kopojums, ko 1611. g. apstiprināja Polijas-Lietuvas karalis, sastāvēja no 4 daļām: politiskā un tiesu iekārta; civiltiesības; mantojuma tiesības; krimināltiesības un kriminālprocess.
- dolina Piltuves veida zemes iebrukums kaļķakmeņu, dolomītu un ģipšu apgabalos.
- māri Piltuvveidīgi vai cilindriski iedobumi zemes virsmā, kas radušies vulkāniskos apgabalos, eksplodējot gāzēm, bet neizplūstot lavai vai tās irdenajiem produktiem; tos bieži piepilda ūdens, un tie kļūst par ezeriem.
- Neikūrene Pioņerska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- pirmapmācība Pirmā, sākotnējā apmācība (parasti kā elementāro pamatu, iemaņu apguvei).
- celarent Pirmās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispārīgi apgalvojošs, bet slēdziens vispārīgi noliedzošs.
- darii Pirmās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens partikulāri apgalvojošs.
- ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas.
- Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m.
- Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m.
- Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums.
- Oļokmas-Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m.
- Anadiras plakankalne plakankalne Tālo Austrumu ziemeļu daļā, Anadiras augšteces baseinā, Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
- plafons Plakans apgaismes armatūras elements, kas parasti novietots pie griestiem.
- Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns).
- Plana Plana pie Lužnices - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
- skaliņis Plāns, šaurs, apmēram metru garš koksnes stienītis, ko lietoja telpu apgaismošanai; skals.
- reģions plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
- komplekss plašākā nozīmē – nestabils savienojums, ko apgriezeniski veido ar kovalentām saitēm nesaistītas citu savienojumu molekulas; šaurākā nozīmē – jebkura nestabila, reakcijas gaitā no divām citām daļiņām radusies molekula, kas noārdās par reakcijas beigu produktu.
- klimatiskā josla plaši, klimatiskā ziņā samērā viendabīgi Zemes apgabali.
- Klusā okeāna dienvidu pacēlums plašs apgabals Klusā okeāna dienvidu daļā starp Klusā okeāna Austrumu pacēlumu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4300 km, platums 500-1500 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m.
- kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
- vairogs Plašs ledāja apgabals.
- fjērds Plašs ūdenstilpes apgabals ar daudzām šērām.
- dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu; leduslācis.
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu.
- sipaks Pleskavas apgabala iedzīvotājs.
- polārnakts Polārā nakts - laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- kajurs Polārajos apgabalos - polārkamanās iejūgtu suņu dzinējs.
- polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama.
- polārpētnieks Polāro apgabalu pētnieks, polārekspedīcijas dalībnieks.
- intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež.
- Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra.
- politskola Politisko mācību forma politisko pamatjautājumu apgūšanai.
- Labiava Poļeskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingrdas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- Sikuka Poronaiska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
- Pošehoņje-Volodarska Pošehoņjes pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1918.-1991. g.
- garīgie vingrinājumi praktiski paņēmieni, kas sekmē sasniegt mistisku stāvokli - pēkšņu apgaismību, apskaidrību, tiešu kontaktu vai sazināšanos ar dievību.
- uzcelties Prasmīgi rīkojoties, uzcelt taisni apgāztu švertlaivu (uz ūdens).
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
- konkrēciāņi Prātnieki, kas apgalvo, ka miesa ar dvēseli saauguši, sakusuši kopā.
- Frīdlande Pravdinskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- koordinātizvirpošana Precīzi izvietotu caurumu izvirpošana, ko veic īpašās mašīnās, kas apgādātas ar galda precīzas pārvietošanas ietaisēm.
- tirgus preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra.
- Pregoļa Prēgele, upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- pretapgalvojums Pretējs apgalvojums.
- apgriezenisks Pretējs, otrāds; apgriezts.
- caurlaides tipa pirts pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija).
- antiloģija Pretrunīgu simptomu kopums, kas apgrūtina slimības diagnozi.
- prezbitērijs Prezbiteriešu baznīcas pārvaldes instance, kurai ir likumdošanas un administratīvas tiesības pār noteiktu apgabalu.
- ark- Priedēklis, kas pievienojams tiešo trigonometrisko funkciju (sinusa, kosinusa, tangensa, kotangensa, sekansa un kosekansa) nosaukumiem, lai iegūtu attiecīgo apgriezto trigonometrisko funkciju (arksinusa u. c.) nosaukumus.
- priekšdziedzera hipertrofija priekšdziedzera palielināšanās vecākiem vīriešiem; apgrūtina urinēšanu.
- malas ieliece priekšmalas ieliece, priekškaļņu ieliece; tektoniska sinklināla tipa struktūra platformu un ģeosinklinālo apgabalu robežzonā; rodas kalnu veidošanās laikā.
- babka Priekšmets spēlē - klucis, ripa u. tml., ko cenšas apgāzt sviežot ar nūju.
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie.
- Koivisto Primorskas pilsēta Krievijā (Ļeņingradas apgabalā), tās nosaukums līdz 1949. g.
- Fišhauzene Primorskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- Keksholma Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1948. g.
- Korela Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- ķīmiskā adsorbcija process (hemosorbcija), kurā starp adsorbentu un adsorbātu notiek ķīmiska reakcija un process lielākoties ir neapgriezenisks.
- kognitīvā attīstība process, kurā cilvēks apgūst, organizē un mācās izmantot zināšanas.
- maska Process, kurā izvēlas atsevišķus apgabalus, kam jāpaliek nemainītiem, ja pats attēls tiek pārveidots.
- retroaktīvā aizture process, kurā jaunas vielas apgūšana kavējoši iedarbojas uz jau apgūto.
- sociālais aktīvists profesionāls organizators sociālajā darbā vai persona, kas apguvusi prasmi paaugstināt sabiedrības apziņas līmeni attieksmē pret sociālām problēmām vai sociālām netaisnībām.
- rezidentprogramma Programma, kas datu apstrādes procesa laikā pastāvīgi atrodas kādā noteiktā operatīvās atmiņas apgabalā.
- disasambleris Programma, kas pārveido mašīnvalodas programmu, objekta vai ielādes moduli ekvivalentā asamblera programmā, nosakot iezīmes, apakšprogrammu ieejas punktus, kā arī atdalot komandu un datu apgabalus.
- pārklājumprogramma Programma, kas sadalīta segmentos tā, ka tās izpildes gaitā secīgi tiek izmantots viens un tas pats pamatatmiņas apgabals.
- adreses izlīdzināšana programmas adresēšanai rezervēto datora atmiņas apgabalu izvietošana tādās vietās, kas ļauj ērtāk izpildīt komandas.
- dinamiskā pārvietošana programmas adrešu piesaiste tās izvietojumam datora atmiņā, kas notiek programmas ielādes vai tās pārvietošanas laikā no viena atmiņas apgabala citā.
- POP pastkastīte programmatūra, kas nodrošina elektroniskā pasta saņemšanu, izmantojot protokolu _POP_, un kas apgādā lietotāju ar interneta adresi, kura ļauj saņemt elektroniskā pasta ziņojumus pat tad, kad lietotāja dators nav pievienots internetam.
- pārklāšana Programmu izpildes paņēmiens, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
- megaskops Projekcijas iekārta, kurā projicējamo priekšmetu ar spoguļu palīdzību apgaismo no mugurpuses.
- prostatisms Prostatas hipertrofijas simptomu komplekss, kas izpaužas ar apgrūtinātu un biežu urinēšanu.
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
- pamatapgaismojuma prožektors prožektors, kas dod vienlaidus izlīdzinātu apgaismojumu ar vājām ēnām.
- melanholija psihiska slimība, kuras izpausme ir ilgstoši nomākts garastāvoklis, apgrūtināta domu gaita un palēninātas kustības; depresija.
- agrīnā bērnība psihiskās attīstības stadija, kas aptver 2. un 3. bērna dzīves gadu; galvenās psihiskās attīstības jomas šajā vecumā: kustību pilnveidošanās, intensīva runas attīstība, priekšmetu īpašību un funkciju apgūšana, saskarsmes iemaņu attīstība, kognitīvo procesu attīstība, gribasspēka veidošanās, pašapziņas un dzimumidentifikācijas veidošanās.
- konstantums Psiholoģijā - uztveres objektu īpašību (lieluma, formas, krāsas utt.) relatīvā pastāvība, mainoties uztveres nosacījumiem (attālumam, rakursam, apgaismojumam utt.).
- Baltijas ekonomiskais rajons PSRS ekonomiskās rajonēšanas struktūra, kas aptvēra Igaunijas PSR, Latvijas PSR, Lietuvas PSR un KPFSR Kaļiņingradas apgabalu
- Baltijas atsevišķais kara apgabals PSRS kara apgabals Baltijas valstu teritorijā 1940.-1941. g., kas tika izveidots pēc Baltijas valstu okupēšanas 1940. g. augustā, tā štābs atradās Rīgā; 1941. g. jūnijā atkāpjoties no Baltijas valstīm tas evakuējās uz Novgorodu, un tur to izformēja.
- Nikolajevska Pugačova, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- apkrēst Purinot, kratot likt apgāzties, notriekt, apgāzt gar zemi.
- Purnača Purna, upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā.
- trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
- pusapgrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna apgrieziena.
- Oņegas pussala pussala Baltās jūras dienvidu piekrastē starp Oņegas un Dvinas līci, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, reljefs paugurains, līdz 190 m vjl.
- Jugras pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumu daļā, starp Karas un Barenca jūru, platība - 18000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 467 m.
- Admiralitātes pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Novaja Zemļa salas rietumu malā.
- Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala.
- Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži.
- Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra.
- p-n pāreja pusvadītāja apgabals, kurā notiek pāreja no elektronu vadāmības uz caurumu vadāmību; elektroncaurumu pāreja.
- fotopretestība Pusvadītāja ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās atkarībā no apgaismojuma, kas uz to krīt.
- fototranzistors Pusvadītāju ierīce ar divām p-n pārejām, kurā kolektora strāvu maina, apgaismojot bāzes slāni.
- Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā.
- ornis Putns; pieņemtā nozīmē arī kāda apgabala putnu fauna.
- kazuārveidīgie Putnu kārta, lieli (masa - 40-90 kg), nelidojoši putni, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā, kazuāru un emu dzimtas.
- dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā.
- Phaedon cochleariae rāceņu lapgrauzis.
- klusuma zona Radiofizikā - apgabals, kurā nav uztverami noteikta īsviļņu radioraidītāja signāli, bet aiz kura šos signālus atkal var uztvert.
- celulārs radiotelefons radiotelefona sistēma, kurā apraides apgabals sadalīts mazākos iecirkņos ("šūnās"); Eiropā parasti saukts par mobilo telefonu.
- sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
- pārrakstīšana Rakstītprasmes apguves vingrinājums vai pārbaudes uzdevums, kurā valodas apguvējs pārraksta tekstu, parasti rokrakstā, lai pilnveidotu pareizrakstības prasmes.
- zilbošana Rakstpratības apguvei paredzēto paņēmienu kopums, kas paredz lasīšanas un rakstīšanas laikā vārdu izrunāt pa zilbēm.
- katafātisks Raksturojums, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu.
- gaismas raķete raķete, kuru izmanto apvidus apgaismošanai.
- drēģis Rāmis, ko liek uz zemnieku ratiem, lai tajos varētu vairāk iekraut; apgrozs 3; arī šāds rāmis ragavu paplašināšanai.
- skinki Rāpuļu dzimta ar kādām 30 ģintīm un 575 sugām, plaši izplatīti siltākos tuksnešainos apgabalos.
- čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā.
- kontrolētā klasificēšana rastra analīzes - klasificēšanas paņēmiens, kad katrai objektu klasei ir vismaz viens atbalsta apgabals, lai no tā varētu iegūt klašu iedalījuma kritērijus.
- stažēšanās Ražošanas darbība pieredzes apguvei vai kvalifikācijas paaugstināšanai.
- bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus.
- pāraminēšanās Reakcija, kurā notiek aminogrupas apgriezeniska fermentatīva pārnese no alfa-aminoskābes uz alfa-ketoskābi.
- apgādāties Refl. --> apgādāt(1).
- apgaismoties Refl. --> apgaismot(1); tikt apgaismotam (ar gaismas avotu).
- apgāzties Refl. --> apgāzt (1).
- apglausties Refl. --> apglaust (3).
- apvelties Refl. --> apvelt (1); apgāzties.
- dzirdināšana Regulāra dzīvnieku apgāde ar dzeramo ūdeni.
- pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija; ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram.
- kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā).
- reģija Reģions, apgabals; robeža; gaisa kārta.
- brīžatmiņa Reģistrs vai rezervēts atmiņas vai diska apgabals, ko izmanto īslaicīgai informācijas uzglabāšanai.
- soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību.
- Jēkaba skola rēķinu skola Rīgā, dibināta 17. gs. 40. gadu sākumā, gatavoja tirdzniecības darbiniekus, līdztekus lasīšanai un rakstīšanai apguva arī aritmētiskas darbības un grāmatvedības iemaņas, 1705. g. tajā mācījās 125 zēni un 96 meitenes, 1885. g. iekļauta 1. apvienotajā elementārskolā.
- pirmā zvaigžņu populācija relatīvi jaunas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem relatīvi bagātas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku diskos un neregulāro galaktiku zvaigžņu veidošanās apgabalos.
- ticības mācība Reliģisku atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās; attiecīgais mācību priekšmets.
- patrice Reljefa apgriezta iespiedzīmes forma, kas paredzēta matrices izgatavošanai.
- altiplanācija Reljefa izlīdzināšanās augstkalnu apgabalos.
- Aganas Uvāls reljefa paaugstinājums Krievijā, Tjumeņas apgabalā, augstākā virsotne 158 m vjl.
- serbomis Resna, apaļa kārts, bomis, ko liek pāri labības vezumam (lai vezumu varētu nosiet, lai tas būtu stabils, neapgāztos).
- Kurgaldžina rezervāts rezervāts Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidos, platība — 1852 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai aizsargātu un pētītu ūdensputnu ligzdošanas un apmešanās vietas.
- Zejas rezervāts rezervāts Krievijas Amūras apgabalā, Giļujas lejteces rajonā, platība — 823 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1506 m, dibināts 1963. g., lai saglabātu specifiskos lapegļu mežus.
- Lapzemes rezervāts rezervāts Krievijas Murmanskas apgabalā, Imandras ezera baseinā, uz ziemeļiem un rietumiem no tā, platība — 1613 kvadrātkilometru, dibināts 1930. g., lai saglabātu pirmatnējos dabas kompleksus.
- Karpatu rezervāts rezervāts Ukrainā, Ivanofrankivskas un Aizkarpatu apgabalā, platība — 127 kvadrātkilometri, dibināts 1968. g., lai saglabātu, pētītu un atjaunotu Karpatu dabas kompleksus.
- slēptās rezerves rezerves, kas nav saskatāmas, bet apzināti ieslēgtas bilancē (apzināti samazināti aktīvi, novērtējot apgrozāmos līdzekļus, apzināti palielināti pasīva posteņi).
- tastatūras buferis rezervēts atmiņas apgabals, kurā informācija par taustiņu piesitieniem saglabājas līdz tam laikam, kad programma var tos apstrādāt; tas nodrošina iespēju strādāt ar tastatūru tajā laikā, kad dators izpilda citus uzdevumus.
- apgaismojums Rezultāts --> apgaismot (2); attēlojums, izskaidrojums.
- apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības; balasts.
- apgurums Rezultāts --> apgurt; pagurums.
- Rositene Ribačija - apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ščerbakova Ribinska - pilsēta Krievijas Jaroslavļas apgabalā, tās nosaukums 1946.-1957. g.
- Pieirtišas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma daļa Kazahstānas ziemeļos un Krievijas Omskas un Tjumeņas apgabala dienvidos, reljefs - līdzens, daudz ezeru un purvu.
- RAR Rīgas apgaismes tehnikas rūpnīca.
- Rīgas marka Rīgas landfogteja un Rīgas patrimoniālais apgabals - Rīgas pilsētas lauku novads 1226.-1940. g.
- Rīgas landfogteja Rīgas patrimoniālā apgabala jeb Rīgas pilsētas lauku novada nosaukums 1226.-1606. g.
- dalbāt Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību.
- dalbot Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību.
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume.
- apgraizīšana Ritualizēta dzimumlocekļa priekšādiņas nogriešana vīriešiem vai iekšējo kaunuma lūpu apgriešana sievietēm.
- terminators Robeža starp (debess ķermeņa) apgaismoto un neapgaismoto daļu.
- robežnoteikumi Robežnosacījumi - sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos.
- apmālis Robežu apgabals; pļavas, kas atrodas starp laukiem vai mežiem.
- tehnoloģiskais robots robots, kas ir apgādāts ar tehniskiem līdzekļiem tehnoloģiskas operācijas izpildīšanai.
- zizlis Rokā turama ierīce, kas apgādāta ar optisko skeneri un ir izmantojama rokraksta, mašīnraksta, iespiesta teksta, rakstzīmju, ka arī svītrkoda nolasīšanai un ievadīšanai datorā vai citā datu apstrādes iekārtā.
- limitrofs Romas impērijā - pierobežas apgabals, kas uzturēja tur novietoto karaspēku.
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru.
- Roudnice Roudnice pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.).
- gerokomija Rūpes par veciem cilvēkiem, to kopšana, apgāde un nodrošināšana.
- studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, arī pētīšana.
- ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- sīksabiedrība Sabiedrība, kuras tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības uzņēmums gada apgrozījuma ziņā līdzinās sīkuzņēmumam.
- galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
- blokpostenis Sadales punkts bez sānceļiem dzelzceļa iecirknī, kas apgādāts ar automātiskas un pusautomātiskas bloķēšanas ierīcēm.
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
- apstāvināt Sadzīt kopā (ganāmpulku) un vairs neļaut izklīst (līdz ganāmpulks apgulstas).
- kvalifikācijas paaugstināšana sagatavotības pakāpes pilnīgošana kādā darbības jomā (piemēram, turpinot izglītību dažādās mācību iestādēs, mācoties kursos, apgūstot citu pieredzi).
- Ziemeļsahalīna Sahalīnas salas ziemeļu daļa, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
- apmītņošana Saimnieciskās politikas virziens jaunu teritoriju apgūšanā, kas galveno uzmanību pievērš apmetņu radīšanai un veidošanai.
- kalkulācija Saimnieciskās uzskaites nozare - uzņēmuma ražošanas, pārvaldes un apgrozības izmaksu noteikšana.
- šajā (arī šinī, šai) ziņā saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
- apgaismniecisks Saistīts ar apgaismniecību.
- transarktisks Saistīts ar arktisko apgabalu šķērsošanu, tai raksturīgs.
- komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs; saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
- arktisks Saistīts ar zemeslodes ziemeļu polāro apgabalu, tam raksturīgs.
- jausmots Sajūsmināts, apgarots, jūsmīgs.
- kā krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- kā nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- kā slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- kā posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (kā) akmens kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte.
- nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- no dieva puses saka, emocionāli pastiprinot izteikuma saturu apgalvojuma teikumos - katrā ziņā.
- elpa sitas ciet saka, ja ir apgrūtināta elpošana.
- būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
- melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz melo, apgalvo ko pavisam neticamu.
- kā dieva lopiņš saka, ja kāds ir cita apgādībā, dzīvo bezrūpīgi.
- iznest ar kājām pa priekšu saka, ja kādu nes apglabāt.
- aiznest ar kājām pa priekšu saka, ja kādu nes apglabāt.
- sit (arī ņem, rauj) elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
- kā akmens kaklā saka, ja kas ir par lielu apgrūtinājumu.
- būt uz kakla saka, ja kas ļoti apgrūtina, nomāc.
- vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
- deguns ir ciet saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
- tā viņš ir saka, ko apstiprinot, apgalvojot.
- kā es te stāvu saka, ko kategoriski apgalvojot.
- tā kā tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti būs, notiks.
- tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
- tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā) saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
- agrāk vai vēlāk saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti notiks.
- un kā vēl saka, lai ko apstiprinātu, apgalvotu.
- kā (nu) ne saka, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- kā bankā saka, pastiprinot apgalvojuma ticamību.
- piespļaut acis (kādam) saka, pastiprinot sava apgalvojuma ticamību.
- ēst neprasa (kaut kas kādam) saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
- galvenie robežnosacījumi sakarības parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu atrašanai uz apgabala robežas, kas jāizpilda, izvēloties atrisinājumu precīzās aproksimējošās funkcijās.
- robežnosacījumi Sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos; robežnoteikumi.
- Hakmara Sakmara, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- atblāzmot Sākt blāzmot, tiekot apgaismotam.
- iesukt Sākt griezties, sasniegt vajadzīgos apgriezienus.
- atmirdzēt Sākt mirdzēt, tiekot apgaismotam.
- atmirgot Sākt mirgot, tiekot apgaismotam.
- atspīdēt Sākt spīdēt, tiekot apgaismotam.
- atspulgot Sākt spulgot, tiekot apgaismotam.
- atvizēt Sākt vizēt, tiekot apgaismotam.
- atvizuļot Sākt vizuļot, tiekot apgaismotam.
- atzaigot Sākt zaigot, tiekot apgaismotam.
- Oļhona Sala Baikāla vidusdaļā, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība - 730 km^2^, augstums - līdz 1276 m.
- Hoglande Sala Baltijas jūrā, Somu līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, platība - 21 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 158 m.
- Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija.
- Ratmanova sala sala Beringa šaurumā, Diommeda salu grupā, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, platība - \~10 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 513 m.
- Belija Sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra.
- Iturupa Sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji.
- Simušira Sala Kuriļu salu vidējā daļā Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 58 km, platums - 6-10 km, to veido saplūdušu vulkānu virkne.
- Paramušira Sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes.
- Tjuļeņija Sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas.
- Kotļina Sala Somu jūras līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā.
- Vaigača sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Barenca jūru, uz dienvidiem no Novaja Zemļas, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija, platība - \~3400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 170 m vjl.
- Solovku salas salas Baltajā jūrā, pie ieejas Oņegas grīvlīcī, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - 347 kvadrātkilometri, augstums - līdz 107 m, sastāv no 3 lielām salām un vairākām mazām salām, meži, purvi.
- Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru).
- Šalkars Sālsnogulu ezers Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, platība - 200 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais - 13,5 m, iztek Urālas pieteka Soļanka.
- Komandora salas salu grupa Beringa jūras dienvidrietumos, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), ietver 4 vulkāniskas salas, kopējā platība - 1800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 751 m.
- Baleāru salas salu grupa Vidusjūrā (spāņu val. "Islas Baleares"), 200 km uz austrumiem no Pireneju pussalas, Spānijas autonomais apgabals, platība - 4990 kvadrātkilometru, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka).
- Obdorska Saļeharda, pilsēta Krievijas Tjumeņas apgabalā, tās nosaukums līdz 1933. g.
- Sasiks Sāļūdens limāns Melnās jūras ziemeļrietumos ("ozero Sasyk"), Ukrainā, Odesas apgabalā, platība - 210 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2,7 m, platums - 3-12 km.
- Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu.
- santehnika Sanitārā tehnika - tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala.
- Armorika Saposmotu, zemu kalnu un augstieņu apgabals Francijas ziemeļrietumos, augstums - līdz 417 m (Normandijas augstiene).
- mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
- sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu.
- Kunduka ezers Sasiks, sāļūdens limāns Ukrainā, Odesas apgabalā.
- iekarot Sasniegt (ko grūti pieejamu); sasniegt un izpētīt, apgūt (ko grūti pieejamu).
- lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā.
- smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1).
- Mēness fāzes Saules apgaismotā Mēness daļas formas, kas redzamas no Zemes un periodiski atkārtojas: jaunmēness jeb jauns Mēness, pirmais ceturksnis, pilnmēness jeb pilns Mēness un pēdējais ceturksnis.
- fākela Saules fotosfēras lāpa; fotosfēras lāpas ir tās rajoni ar pastiprinātu spožumu, kas parasti parādās aktīvajos apgabalos agrāk par plankumiem un pazūd pēc to izzušanas.
- insolācija Saules radītais starojums, apgaismojums.
- asteroīdu josla Saules sistēmas apgabals starp Marsa un Jupitera orbītām, kurā riņķo vairums mazo planētu.
- heliofīts Saulmīļi, augi, kuru attīstībai nepieciešams pilns saules apgaismojums.
- sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē.
- darbokslis Sauss, izžāvēts skals uguns iekuram vai telpas apgaismošanai.
- savāres Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- savāri Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- savires Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- sovari Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- socializēšanās Savas sabiedrības sociālo vērtību, normu, jēdzienu, simbolu, valodas, ticējumu, atziņu, tradīciju un institūtu, kā arī noteiktu sociālo lomu apguve mūža gaitā.
- lukturītis Savienojumā "kabatas lukturītis": neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna.
- gaišs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
- patumšs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu.
- krēslains Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu.
- izurbties Savienojumā ar "cauri": pilnīgi izlasīt, izskatīt, arī apgūt.
- tumšs Savienojumu ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
- līdzinieku sniegti pakalpojumi savstarpējās palīdzības forma, kurā cilvēki sniedz atbalstu citiem ar līdzīgām problēmām (piemēram, seniori iesaistās citu senioru aprūpē, cilvēki ar psihiskām slimībām palīdz saviem līdziniekiem apgūt noderīgas prasmes).
- sociālo lomu teorija savstarpēji saistītu teoriju apkopojums socioloģijā un sociālajā psiholoģijā, kas skaidro indivīda sociālās mijiedarbības dinamiku vidē un saistībā ar sociālās uzvedības modeļiem, kur fokuss vērsts uz dažādu sociālo lomu (piemēram, meita, māte, vadītāja) apguvi un izpildi.
- kauslampa Sekls sfērisks reflektors ar vienu lampu; lieto pamatapgaismojumam.
- pigmalionisms Seksuālās perversijas veids, kad slimnieks iemīlas pats savā (vai citu) darinājumā (piem., statuju apgānīšana).
- zināšanu bāze semantisks modelis, ko izmanto datoros, lai attēlotu cilvēka uzkrātās zināšanas par kādu noteiktu priekšmetu apgabalu.
- Džetisu Semirečje - dabas un vēsturisks apgabals Kazahstānā.
- hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts).
- dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu.
- ekijs sena franču zelta vai sudraba monēta, ko sāka kalt 1266. gadā, bija apgrozībā līdz 18. gs.
- pēlīgni Sena itāļu tauta Abrucu kalnu apgabalā, ko 304. g. pakļāva romieši.
- amaleķieši Sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
- boji Sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā.
- Insterburga Sena pilsēta Austrumprūsijā, pilsētas tiesības kopš 1336. g., pēc 2. pasaules kara iekļauta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, 1946. g. pārdēvēta par Čerņahovsku.
- Tilzīte Sena prūšu pilsēta tagadējā Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā, 1946. g. pārdēvāta par Sovetsku.
- solīds Sena romiešu zelta (4,55 g) monēta (apgrozībā no 312. g.).
- tetrarhija Senajā Grieķijā - apgabala ceturtā daļa, ko pārvaldīja tetrarhs.
- annona Senajā Romā - gada raža un labības krājumi, kas nepieciešami pilsētas apgādei, kā arī labības cena; vēlīnajā impērijā - produktos maksājamas nodevas.
- orts Senāk apgrozībā bijusi nauda pusdāldera vērtībā (30 kapeikas sudrabā).
- čons Senāk lietota monēta Dienvidkorejā, bija vienāda ar 0,01 Dienvidkorejas vonu, nav apgrozībā.
- Dakara Senegālas galvaspilsēta (angļu val. "Dakar") un apgabala centrs, atrodas Atlantijas okeāna krastā, lielākā Rietumāfrikas osta, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- kleruhija Sengrieķu (gk. atēniešu) militāra apmetne (6.-4. gs. p. m. ē.), ko dibināja pakļauto un sabiedroto valstu teritorijā lai apgādātu grieķu kolonistus ar zemi un nodrošinātu militāru un politisku kontroli pār sabiedrotajiem.
- epopts Sengrieķu iesvētītais, kurš izturējis iepriekšējo pārbaudījumu ciklu un apguvis dažādu mistēriju noslēpumainās zināšanas.
- piksīda Sengrieķu kārbiņa (izgatavota no keramikas, koka, metāla) kosmētikas glabāšanai; raksturīga cilindriska forma ar izliektām, ieliektām vai taisnām malām, virsma apgleznota.
- fiale Sengrieķu trauks: plakans metāla (retāk māla) trauks ar ieliektām malām, rotāts ar ciļņiem vai apgleznots; lietots sadzīves vai kulta vajadzībām.
- trēveri Senģermāņu tauta ķeltu Gallijā, abpus Mozelei, to galvenais centrs bijusi tagadējā Trieras pilsēta Reinas apgabalā.
- ašvamedha senindiešu mitoloģijā - sīki aprakstīts mitoloģiska rakstura rituāls ar teiksmainu iedarbības spēku, kas, kā apgalvo upanašidas, spēj iecelt rituāla rīkotāju pasaules valdnieka godā un gāzt Indru no debesu troņa.
- diakonisa Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
- Ābele Seno latgaļu apdzīvots apgabals starp Abreni, Berezni un Jersikas zemēm.
- Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
- Olbija Senpilsēta Ukrainā ("Olbia"), Nikolajevas apgabalā, Bugas limāna rietumu krastā, pastāvējusi no VI gs. p. m. ē. līdz V gs. m. ē., kopš XX gs. 20. gadiem - rezervāts.
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
- zaļā karte sertifikāts, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir apguvis golfa spēles noteikumus un uzvedības etiķeti
- Ņikoļska Setbajeva, pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabala rietumos, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Molotovska Severodvinska, pilsēta Krievijas Arhangeļskas apgabalā, tās nosaukums 1938.-1957. g.
- Kasivobara Severokuriļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- pašapgāde Sevis apgāde.
- ciršana Siena apgriešana.
- apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu.
- zēngalviņa Sieviešu frizūra, kurai raksturīgi īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
- kazaciete Sieviete, kas dzimusi kādā no bijušajiem kazaku karaspēka apgabaliem.
- čohs Sīka monēta ar kvadrātveida caurumu vidū; tā bija apgrozībā Ķīnas ziemeļrietumu provincēs līdz otrajam pasaules karam.
- čentezimo Sīka naudas vienība, monēta: Itālijā = 0,01 lira, bija apgrozībā līdz 2002. g.; Somālijā = 0,01 somalo, bija apgrozībā līdz 1960. g.
- sestercijs Sīka sudraba monēta Senajā Romā, bet vēlāk bronzas monēta, kas bija apgrozībā 187.-217. g.
- pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa").
- kintars Sīknaudas vienība Albānijā, bija vienāda ar 0,01 leku, izņemta no apgrozības.
- gozāt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept, cepināt.
- gozēt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
- čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā.
- termofikācija Siltuma enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgāde ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
- siltumpiegāde Siltumapgāde.
- siltumvads Siltumapgādes cauruļvads.
- siltumtīkls Siltumapgādes cauruļvadu sistēma.
- centralizētā siltumapgādes sistēma siltumapgādes sistēma, kas apgādā dzīvojamo vai rūpniecības ēku rajonu, ciematu vai pilsētu no kopējā siltuma avota (TEC, rajona katlumājas u. c.).
- vietējā siltumapgāde siltumapgādes sistēma, kas apkalpo vienu vai vairākas ēkas no individuāla siltuma avota.
- termotrase Siltumapgādes trase; siltumtrase.
- siltumtrase Siltumapgādes trase.
- LS Siltumapgādes uzņēmums "Liepājas siltums".
- ūdens sildītājs siltummainis ūdens sildīšanai ar tvaiku vai karstu ūdeni, izmantojot gāzi vai elektroenerģiju; izmanto karstā ūdens apgādes, apkures, katlu iekārtu sistēmās un sadzīvē.
- adenoīdisms Simptomu komplekss, kas raksturo limfadenoīdo audu hipertrofiju: apgrūtināta elpošana pa degunu, deguna balss, sejas skeleta nepareiza attīstība.
- sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma.
- Arisa Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā.
- sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā.
- Sereta Siretas upes augšteces nosaukums Ukrainā, Čerņivcu apgabalā.
- paraboliskās kāpas sirpjveida iekšzemes kāpas pārpūstu smilšu apgabalos, kas veidojušās humīda klimata apstākļos.
- formālā izglītība sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments.
- konveijers Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā).
- lietojamība sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- pašmācība Sistemātiska zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi.
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības; politiskas mācības.
- profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā.
- Vakantanka Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - augstākā dievība, kas simbolizē mistisko dzīvības spēku.
- Vakinjani Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - gari, kas simbolizē uguni, pērkonu un zibeni.
- Jama Siverska - pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums līdz 1973. g.
- Severska Siverska, pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums 1973.-1991. g.
- Frītauna Sjerraleones galvaspilsēta (angļu val. "Freetown"), Rietumu apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 835000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju.
- harmoniska virkne (arī rinda) skaitļu virkne (rinda), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3, utt.).
- sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai.
- svētecis Skalu turētājs (apgaismošanai).
- noneja Skarblapju dzimtas ģints ("Nonea"), \~30 sugu, gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- noskatīties Skatoties, vērojot apgūt, pārņemt.
- sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai.
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
- arodskola Skola, kurā apgūst arodu.
- praktikants Skolas audzēknis, augstskolas students, kas ko apgūst praksē (3).
- tālmāči Skolēni, kas apgūst mācību vielu tālmācības veidā, parasti internetā.
- izglītojamais skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga; tas, kuru māca, izglīto
- Vetrenijpojass Skrausts Krievijas Arhangeļskas apgabalā un Karēlijas Republikā, garums - 200 km, augstums - līdz 344 m.
- parazītskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Lebia"), plakanas vaboles, gk. uz augiem, kāpuri parazitē lapgraužu kūniņās, \~500 sugu, Latvijā - 3 sugas.
- stratigrāfs Slāņu rakstītājs, kas automātiski atzīmē urbja ieurbšanās ātruma attiecību pret urbja apgriezienu skaitu un tā ļauj spriest par caururbto slāņu blīvumu un veidu.
- makuba Slavena šņaucamās tabakas šķirne no Martinikas salas kāda apgabala ar tādu pašu nosaukumu.
- Heinrihsvalde Slavska - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- illūmināti Slepens ordenis, kas dibināts 1776. g. ar nolūku apvienot visu zemju domātājus prāta attīstības veicināšanai reliģiskas apgaismības ceļā.
- zagt amatu slepus vērojot, apgūt amata prasmi (pie meistara).
- paradoksija Sliecība uz pārdrošiem apgalvojumiem.
- apskubīt Slikti (nekārtīgi) apgriezt (matus), nekārtīgi nopļaut.
- miokardiodistrofija Slimība, ko izraisa miokarda koloidāli ķīmiskās struktūras bojājumi; to cēlonis ir nepietiekama asinsapgāde.
- funkcionālais traucējums slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā.
- morbiditāte Slimīgums; zināmas slimības statistika kādā apgabalā.
- Bratislava Slovākijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs ("Bratislava"), atrodas Donavas krastos, 418000 iedzīvotāju (2014. g.).
- apsludināt Sludināt (lielā apgabalā).
- slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
- Barsuki Smilšu tuksneši Turānas zemienes ziemeļos, gk. Kazahstānas Aktebes apgabalā, kas 2 garās, šaurās joslās no Arāla jūras meridionāli stiepjas uz ziemeļiem.
- nivācija Sniega izsaukta iežu sala dēdēšana, galvenokārt polārajos, subpolārajos un augstkalnu apgabalos.
- sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos).
- mūžīgais sniegs sniegs (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst.
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst.
- sociālais darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālā darba specializācija, kas ietver darbu ar cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem vai psihiskām slimībām, kuras ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi sevi aprūpēt, apgrūtina viņu iekļaušanos sabiedrībā un palielina sociālās atstumtības risku.
- izglītotāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi izglītot indivīdu, grupu vai kopienu par: a) viņiem pieejamiem vai viņu rīcībā esošiem resursiem; b) noteiktu sociālo prasmju apguvi vai pilnveidi; c) bērnu audzināšanu un aprūpi; d) savstarpējo attiecību modeļiem un efektīvas komunikācijas veidiem; e) medicīniska rakstura jautājumiem; f) vardarbības identificēšanu un novēršanu.
- sociālā izglītība sociālās mijiedarbības forma, kurā cilvēks mācās un apgūst zināšanas par sociālo vidi un dažādām sabiedrības sistēmām, to darbību, kā arī uzkrāj sociālo pieredzi
- pansionāts Sociālās nodrošināšanas iestāde, kurā valsts apgādībā dzīvo pirmās un otrās grupas invalīdi un vecāki darba nespējīgi pilsoņi.
- apgādībā esošs ģimenes loceklis sociāli apdrošinātās personas ģimenes loceklis, kuram saskaņā ar likumu būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju sociāli apdrošinātās personas nāves gadījumā.
- sociālā izglītība sociāli integratīvs process, kas vērsts uz attiecību izpēti un apguvi sabiedrībā, papildinot formālas izglītības stratēģijas, didaktiskos uzdevumus un saturu.
- kultūras deprivācija socializācijas pieredzes, kultūras apguves nepietiekamība, kas kavē indivīdam rīkoties kultūras normām un vērtībām atbilstošā veidā.
- mikrosociolingvistika Sociolingvistikas nozare, kurā pēta mijiedarbību starp valodu un indivīdu, piemēram, pēta variantu izvēli indivīda runā, iemeslus, kas ietekmē stilu, izrunas mainīšanos, otras valodas apguves motivāciju.
- lužiciešu valodas sorbu valodas - slāvu valodu grupas valodas, runā Vācijā Drēzdenes un Kotbusas apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Sosnovka Sosnivka - pilsēta Ukrainā (Ļvivas apgabalā), tās nosaukums krievu valodā.
- aprietināt Spaidot apglāstīt govs pupus pirms slaukšanas (un nogaidīt, līdz sāk plūst piens).
- spūstele Spalvas stumbrs ar apgrieztiem galiem, ko izmantoja, lai ievadītu (iepūstu) zāles dzīvnieka slimajā acī.
- sovrana Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
- sovrano Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
- suvrendors Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or".
- kastīlieši Spānijas centrālā apgabala - Kastīlijas - iedzīvotāji.
- Andalūzija Spānijas Karalistes Andalūzijas autonomais apgabals (spāniski "Andalucia"), administratīvais centrs - Sevilja, statuss - autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība - 47719 kvadrātkilometri, 1320760 iedzīvotāju (2009. g.).
- Valensijas apgabals Spānijas Karalistes autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība — 23255 kvadrātkilometri, 5024000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mursijas reģions Spānijas Karalistes autonoms apgabals, platība — 11313 kvadrātkilometru, 1455000 iedzīvotāju (2009.).
- Galisija Spānijas Karalistes Galisijas autonomais apgabals ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Santjago de Kompostela, platība - 29574 kvadrātkilometri, 2737000 iedzīvotāju (2009.).
- Madride Spānijas Karalistes galvaspilsēta (spāņu valodā "Madrid") un autonomā apgabala administratīvais centrs, atrodas Spānijas centrālajā daļā, Mesetas plakankalnē (~650 m virs jūras līmeņa), 3,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantabrija Spānijas Karalistes Kantabrijas autonomais apgabals ("Comunidad Autonoma de Cantabria"), atrodas valsts ziemeļos Biskajas līča piekrastē, administratīvais centrs - Santndera, platība - 5321 kvadrātkilometrs, 578700 iedzīvotāju (2009.).
- pataka Spānijas sudraba peso nosaukums Brazīlijā, kas bija apgrozībā līdz 1848. gadam.
- Spaska Spaskas-Rjazanskas pilsētas Krievijā (Rjazaņas apgabalā) nosaukums līdz 1929. g.
- polārā aviācija speciālās aviācijas vienības ar aprīkojumu darbam ekstremālos Ziemeļpola un Dienvidpola apgabalos ar zemu gaisa temperatūru.
- sāngrābeklis Speciālas konstrukcijas ierīce siena grābšanai, ārdīšanai, vālu apgriešanai.
- glābšanas laiva speciāli būvēta daudzvietīga, negrimstoša airu laiva, ko grūti apgāzt un piesmelt.
- zāģmateriālu žāvētava speciāli būvēta hermētiski noslēgta telpa ar labu siltuma izolāciju, aprīkota ar žāvēšanas aģenta cirkulācijas, siltuma apgādes, gaisa apmaiņas, mitrināšanas un žāvēšanas procesa kontroles un vadības sistēmām.
- atkritumu poligons speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi.
- kurinātājs Speciālists, kas apgādā kurtuvi ar kurināmo, regulē un uzrauga apkurināšanas gaitu.
- bibliotēku kolektors specializēta grāmatu tirdzniecības iestāde, kas regulāri apgādā bibliotēkas ar grāmatām un bibliotēku tehniku.
- astronomiskā observatorija specializēta zinātniskās pētniecības iestāde, kas apgādāta ar aparatūru astronomiskiem pētījumiem.
- buferizācija Speciālu atmiņas apgabalu izmantošana operatīvajā atmiņā datu īslaicīgai glabāšanai, lai īstenotu datu apmaiņu starp atmiņu un ārējām ierīcēm.
- iegaismoties Spēji kļūt gaišam, tiekot apgaismotam; īsu brīdi spēji kļūt gaišam, tiekot apgaismotam.
- vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā.
- ķeglis Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniskas figūras.
- ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
- izturēt Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus); arī izmitināt.
- korona Spīdošs rajons, apgabals ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā gāzu izlādē.
- apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) - par gaismas avotu; apgaismot, krītot (uz ko) - par gaismu.
- pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu; apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - pargaismu.
- vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
- nullibisti Spirituālisti, kas apgalvo, ka gars, nebūdams miesisks, nevar pastāvēt izplatījumā.
- Vesa Spišska Nova Vesa - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vesa Spišska Stara Vesa - pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
- SAF Sporta apgāda fonds.
- radiosports Sporta veids, kas ietver radiotehnikas pamatu apgūšanu, radiosakaru uzturēšanu, radiopelengāciju.
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (celtnes, ielas, dārzus, parasti svētkos, svinībās).
- iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains (celtņu, ielu, dārzu) apgaismojums (parasti svētkos, svinībās).
- kupole Spraislis, kas apsedz ēku, ar apaļu vai daudzstūrainu pamatu, līdzīgi uz acīm apgāztam podam.
- apspridzināt Spridzinot apgāzt.
- modalitāte Sprieduma raksturojums pēc tajā izteiktā apgalvojuma ticamības.
- apgalvojuma spriedums spriedums ar apgalvojošo kopulu "ir".
- hipotētisks spriedums spriedums, kurā apgalvojums ir atkarīgs no noteiktiem nosacījumiem.
- termolampa Spuldze, kas reizē der apgaismošanai un apsildīšanai.
- laternas stabs stabs, pie kura piestiprināta laterna (piemēram, ielu apgaismošanai).
- rūķis Stacionāra (piemēram, pavardveida) apgaismes ierīce.
- lukturis Stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu.
- centrālais slēdzis starp fotoobjektīva lēcām iebūvēts slēdža mehānisms, kas nodrošina ekspozīciju, vienlaikus apgaismojot visu gaismjutīgā materiāla laukumu.
- SRAU Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmums.
- starpkultūru mācīšanās starpkultūru komunikācijā nepieciešamo zināšanu un prasmju apguves process, savas un citu kultūru izpratne, priekšstats par kultūru mijiedarbības principiem.
- izsūkt (arī izzīst) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- izzīst (arī izsūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- (iz)zīst (retāk (iz)-sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- sūkt no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- zīst (arī sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- tumsa stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- sabalansētība Stāvoklis tautsaimniecībā, uzņēmumā, ja savstarpēji atbilstīgie rādītāji ir līdzsvarā, piem., piedāvājums un pieprasījums, apgrozībā esošās naudas daudzums un tās segums ar dārgmetāliem un konvertējamu ārzemju valūtu utt.
- mūža dusa Stāvoklis, kad mirušais ir apbedīts, apglabāts.
- aizstājošā divvalodība stāvoklis, kad, apgūstot otrās valodas prasmi, pirmā valoda zaudē savas sociolingvistiskās funkcijas vai vispār netiek lietota.
- tehniskais stikls stikls un tā izstrādājumi ar specifiskām īpašībām lietošanai noteiktās tehnikas nozarēs (piemēram, kvarca stikls, optiskais stikls, apgaismes tehnikas stikls, radiācijizturīgs stikls u. c.).
- retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
- nodievoties Stingri apgalvot, apzvērēt.
- apodeiktisks Stingrs, noteikts, pierādāms, neapgāžams.
- valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
- nosadievāties Stipri apgalvot, apzvērēt.
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
- stažēties Strādāšana (kādā specialitātē) pieredzes apguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai, arī piemērotības noteikšanai.
- Apaščas svīta stratigrāfiska vienība apakšsilūra nogulumu slāņkopā Latvijas dienvidu daļā, Lietuvas rietumu rajonos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums - līdz 11 m, nogulumi satur hitinozojus un konodontu elementus, kuru sastāvs liecina par piederību pie Landoveru stāva.
- apzvelt Strauji apgāzt.
- apcirsties Strauji apgāzties, apsviesties.
- apsperties Strauji apgāzties.
- apsviest Strauji apgriezt, apvērst (uz otru pusi, otrādi).
- apmest Strauji apgriezt, apvērst uz otru pusi, otrādi; apgāzt.
- apmesties Strauji apgriezties (guļot).
- apsasviesties Strauji apgriezties pretējā virzienā.
- apsviesties Strauji apgriezties pretējā virzienā.
- apmesties Strauji apgriezties uz pretējo pusi.
- apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
- apšauties Strauji apgriezties; strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apcirsties Strauji apgriezties.
- pārmesties Strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājas uz augšu).
- apsperties Strauji speroties, apgriezties.
- apšņāpt Strauji, pavirši apgriezt.
- apcirtiens Straujš pagrieziens, apgrieziens.
- rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos.
- pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti).
- vērtībspriedums Subjektīvs apgalvojums, kurā kaut kas novērtēts kā tikumiski, estētiski, ideoloģiski vai teorētiski labs vai slikts.
- zemmilzis Submilzu zvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases.
- zempunduris Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases.
- trīspelhers Sudraba monēta 1,5 graša vērtībā, jeb 1/60 dāldera; no 1620. g. kalti arī Rīgā un Jelgavā, zviedru laikā tos sāka saukt par vērdiņiem; bijuši apgrozībā vēl 18. gs. 30. gados.
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis.
- krona Sudraba vai zelta monēta, kas senāk bija apgrozībā Anglijā, Francijā un dažās citās zemēs.
- glaciālrelikts Suga, kuras ieviešanās sākumi apgabalos, kas bijuši zem šļūdoņa vai atradušies tuvumā, datējami pēdējā ledus laikmetā.
- strūpenis Suns ar apgrieztu asti.
- bordercollie Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts.
- borderkollijs Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts.
- borderterjers Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, alu dzīvnieku medībām, ūdram līdzīga galva, īss, raupjš apmatojums, sarkanīga krāsa.
- izvadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
- vadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
- Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali.
- Raušene Svetlogorska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Enso Svetogorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- sakrilēģija svētuma (piemēram, relikvijas, svētvietas) apgānīšana.
- profanācija Svētuma apgānīšana, atņemšana jeb neievērošana, nicināšana.
- Aleksejevska Svobodnijas pilsētas Krievijā (Amūras apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- mācība Šāda atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai skolās.
- kazaks Šādu bijušo apgabalu iedzīvotāji, kas parasti tur ir dzimuši.
- Aleksandrovska-Gruševska Šahti pilsētas (Krievijā, Rostovas apgabalā) nosaukums 1881.-1920. g.
- Toro Šahtjorskas pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- Kuršu kāpas šaura, gara smilšu kāpu strēle Baltijas jūras austrumu piekrastē, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras, garums — 98 km, platums — līdz 3,8 km, augstums — līdz 70 m.
- listella Šaurākas pēc izmēriem nekā standarta flīzes, parasti ar reljefu, ornamentiem, apgleznojumiem u. tml.
- īsstobrene Šautene ar saīsinātu (apgrieztu) stobru.
- raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
- Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
- Šeļihova Šeļehovas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) retāk lietots nosaukums.
- svīre Šīs dzimtas ģints ("Apus"), 15 sugu, izplatītas gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- laurs Šīs dzimtas ģints ("Laurus"), kas izplatīta Vidusjūras apgabalā.
- aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
- dipsaks Šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu.
- aizšķaudīt šķaudot negribot norādīt uz tikko izteiktā apgalvojuma neīstumu.
- aizsprosts šķērsām ūdens plūsmai ierīkota hidrotehniska būve, kas aiztur ūdens noteci un paaugstina ūdenslīmeni augšbjefā, veidojot ūdenskrātuvi; šādas būves ierīko ūdens enerģijas izmantošanai, kuģošanai, apūdeņošanai, ūdensapgādei, plūdu novēršanai; dambis.
- sāngaismojums Šķidro kristālu apgaismošanas veids, ko parasti izmanto piezīmjdatoros un klēpjdatoros, iebūvējot papildus gaismas avotu ekrāna sānos.
- aizmugurgaismojums Šķidro kristālu displeju apgaismošanas veids, kas piezīmjdatoros un klēpjdatoros uzlabo displeja lasāmību un ko īsteno, iebūvējot gaismas avotu displeja ekrāna aizmugurē.
- filtrācija šķidruma kustība caur porainu vidi, kas notiek hidrostatiska spiediena starpības dēļ filtrācijas apgabala dažādos punktos – 1) ūdens pieplūst drenām, urbumiem, susināšanas grāvjiem u. tml; 2) ūdens plūst caur zemes vai betona aizsprostu ķermeņiem un zem tiem un no grāvju nogāzēm, kur tā ir nevēlama parādība, jo apdraud nogāžu noturību, palielina ūdens zudumus no ūdenskrātuvēm u. tml.
- Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
- Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
- Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- guanofora Šūna, pildīta ar guanīna kristāliem, kas apgaismojumā tai piešķir sudrabotu izskatu (piem., zivju zvīņās).
- CHF Šveices franks; Šveices Konfederācijas valūtas kods, sīknauda - santīms; apgrozībā arī Lihtenšteinā.
- apgaismības dialektika T. Adorno un M. Horkheimera grāmata (1947. g.), kurā autori dziļi izanalizēja apgaismības būtību un visu Rietumu kultūru.
- haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt.
- griezeniski aizsviest tā sviest, lai sviežamais priekšmets horizontāli vairākkārt pats ap sevi apgriežas.
- roka Tā, ka (kas) ir iegūts, arī panākts, apgūts, sagaidīts.
- par nastu (kādam) tā, ka apgrūtina citus cilvēkus (parasti, nespējot sevi apkopt).
- pie gaismas Tad, kad ir dienas gaisma; tad, kad ir kāds apgaismojums.
- bezkondensoru tāda (apgaismošanas iekārta), kurā netiek izmantots kondensors.
- dinamiskā atmiņas iedalīšana tāda atmiņas sadale, kuras rezultātā atmiņas apgabalu iedalīšana programmām notiek pēc zināmiem, no laika atkarīgiem kritērijiem, tādējādi panākot apstrādes laika un atmiņas izmantošanas optimizāciju.
- zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmantozeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
- hierarhiskā sakaru sistēma tāda sakaru līdzekļu fiziska organizācija, kad augstākā līmeņa aparatūra darbojas plašākā ģeogrāfiskā apgabalā un izpilda sarežģītākas funkcijas nekā zemākā līmeņa aparatūra.
- bezēnu Tāds (apgaismojums), kas novērš ēnas.
- gaišs Tāds (parasti diennakts posms), kad ir labs dabiskais apgaismojums.
- patumšs Tāds (parasti diennakts posms), kad ir pavājš dabiskais apgaismojums.
- pieejams Tāds (piemēram, darbs, nodarbošanās), kura apgūšana nav sevišķi sarežģīta.
- pārklājums Tāds programmu izpildes veids, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
- tumšs Tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu); tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu).
- tumšs Tāds, kad nav dabiskā apgaismojuma (par diennakts posmu, parasti nakti).
- līdzans Tāds, kam pēc apgriešanas ir vienāds garums (parasti par matiem).
- atraisīts Tāds, kam raksturīgs apgarots vieglums, māksliniecisks pacēlums.
- fotohromatisks Tāds, kas apgaismojuma ietekmē maina krāsu.
- smags Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par gaisu); smacīgs, arī spiedīgs.
- smacīgs Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par parādībām telpā, vidē); tāds, kad gaisa sastāvs, arī parādības telpa, vidē apgrūtina elpošanu (par laikposmu).
- sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- pārrobeža Tāds, kas atrodas aiz (parasti valsts, apgabala, arī pagasta) robežām.
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu).
- starpapgabalu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp apgabaliem.
- reģionāls tāds, kas attiecas uz kādu atsevišķu apgabalu, valsti vai valstu grupu.
- autodidaktisks Tāds, kas balstās uz pašmācības ceļā apgūtām zināšanām.
- patumšs Tāds, kas dod pavāju apgaismojumu (par gaismas avotu); pavājš (par gaismu).
- gaišs Tāds, kas dod stipru apgaismojumu (par gaismas avotu); stiprs (par gaismu).
- tumšs Tāds, kas dod vāju apgaismojumu, atspīdumu (par gaismas avotu); tāds, kas nedod apgaismojumu (par gaismas avotu).
- blāvs Tāds, kas dod vāju, niecīgu apgaismojumu (par gaismas avotu); vājš (par gaismu).
- noturīgs Tāds, kas ilgstoši nevājinās (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- radžots tāds, kas ir apgādāts ar radzēm.
- spilvenots Tāds, kas ir apgādāts ar spilveniem.
- motorizēts Tāds, kas ir apgādāts ar transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar motoru.
- žagarots Tāds, kas ir apgādāts, pārklāts ar žagariem.
- gaišs Tāds, kas ir labi apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.).
- stabils Tāds, kas ir labi iegaumēts, apgūts (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- pārpilns Tāds, kas ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko) - piemēram, par veikalu, tirgu.
- patumšs Tāds, kas ir pavāji apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.).
- apgriezti proporcionāls tāds, kas ir saistīts apgrieztā proporcionalitātē.
- tumšs Tāds, kas nav apgaismots, izgaismots vai ir ļoti vāji apgaismots, izgaismots.
- neaptēsts Tāds, kas nav apguvis pieklājības normas, manieres; tāds, kas nav vēl ieguvis dzīves pieredzi.
- negatavs Tāds, kas nav vēl pilnībā apguvis, piemēram, kādas iemaņas; tāds, kas nav sagatavots, sagatavojies (kā veikšanai).
- viegls Tāds, kas neapgrūtina elpošanu, arī tīrs, nepiesārņots (par gaisu).
- dabisks Tāds, kas piemīt jau no dzimšanas (pretstatā vēlāk iegūtam, apgūtam); iedzimts.
- endēmisks Tāds, kas sastopams tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- jaunapgūts Tāds, kas tikko vai nesen ir apgūts.
- negaišs Tāds, kas vāji apgaismo (par gaismas avotu).
- vakarblāzmots Tāds, ko apgaismo vakara gaismas atspīdums.
- smags Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt, tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli; grūts (2).
- viegls Tāds, ko nav grūti nokārtot, atrisināt, izlemt, apgūt; tāds, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
- mazapgaismots Tāds, kur ir vājš apgaismojums.
- smacīgs Tāds, kurā gaisa sastāvs apgrūtina elpošanu (parasti par telpu, vidi).
- mierīgs Tāds, kurā nav spilgtu kontrastu (piemēram, par krāsu toņiem, apgaismojumu).
- grūts Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa lielu psihisku piepūli.
- pasmags Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli; pagrūts (2).
- pagrūts Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli.
- vienkāršs Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, arī izpratnei, apguvei, izlemšanai nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle.
- bruņots Tāds, kura rīcībā ir kaujas līdzekļi; tāds, kas ir apgādāts ar apbruņojumu; apbruņots.
- tumšs Tāds, kurā rodas vājš apgaismojums, vāja gaisma (par uguni, degšanu).
- smacīgs Tāds, kura sastāvs apgrūtina elpošanu (parasti par gaisu).
- neērts Tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti.
- gaisma Tāds, no kura izplatās apgaismojums, tāds, kas ir apgaismots (par vietu).
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- reunija Tādu valsts apgabalu pievienojums, kuri agrāk piederējuši šai valstij.
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
- stratēģiskie ieroči tālās distances un starpkontinentālās raķetes, kas parasti apgādātas ar kodolieročiem.
- far-west Tālie Rietumi - ASV rietumu apgabalu apzīmējums kolonizācijas laikā.
- Keplera tālskatis tālskatis, kura okulārs ir sakopojoša optiskā sistēma, kas dod apgrieztu attēlu; tieša attēla iegūšanai Keplera tālskatī izmanto apgriezējsistēmu.
- sidhāntāčāra Tantrista sestā garīgās attīstības pakāpe, kurā viņš apgūst svēto tekstu dziļākās gudrības un kļūst par sidha jogu ar pārcilvēciskām spējām - sidhi.
- akmeņtārtiņš Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas suga ("Arenaria interpres"), Latvijā pareti jūrmalas joslā sastopams putns, caurceļotājs, ap 23 cm garumā, melnbrūnu mugurpusi, baltu vēderu un rīkli; barību meklējot apgroza akmentiņus un gliemežvākus.
- valdījums Tas (parasti zeme, apgabals), ko pārvalda (piemēram, monarhs).
- nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs; tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
- avots Tas (priekšmets, parādība u. tml.), no kā iegūst (ko), kas apgādā, nodrošina (ar ko).
- pirmavots Tas (priekšmets, parādība u. tml.), no kā tieši iegūst (ko, parasti tālāk apstrādājamu), kas tieši apgādā, nodrošina (ar ko, parasti tālāk apstrādājamu).
- saulmīlis Tas (tāds), kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
- plenisti Tās mācības sekotāji, kas apgalvo, ka daba nekur neciešot tukšumu.
- neērtība Tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu; ērtību trūkums.
- sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- balasts Tas, kas nav vajadzīgs; tas, kas apgrūtina.
- lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
- kā pineklis pie kājām tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
- pineklis Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
- valgs Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
- apguvums tas, ko kāds ir apguvis, iemācījies, apgūtais
- Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda.
- nagaibaki Tatāru etnogrāfiska grupa Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, valoda - tatāru, ticīgie - pareizticīgie.
- flogoskops Taupības krāsns, kura nevien silda, bet arī apgaismo telpu; ierīce, kas rāda karstuma grādus.
- kapelēt Taupīt, apgādāt.
- parastā otiņaste tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas suga ("Orgya antiqua"), kas apgrauž daudzu koku lapas (skujas).
- tofi Tauta Irkutskas apgabalā Krievijā, Austrumsajānu ziemeļu daļā; valoda pieder pie tjurku valodām; līdz 20. gs. bija saglabājuši šamanismu.
- šori Tauta Krievijā, Kemerovas apgabalā (gk. Kalnu Šorijā), runā šoru valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- jukagiri Tauta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā; runā jukagiru valodā.
- selkupi Tauta Krievijā, Tjumeņas un Tomskas apgabalos un Krasnojarskas novadā, Obas augšteces un Jeņisejas vidusteces kreisā krasta baseinā.
- udehi Tauta Krievijas austrumos, Sihotealina kalnos, Habarovskas un Piejūras novada robežapgabalos, runā udehu valodā, kas pieder pie tungusmandžuru grupas.
- azerbaidžāņi Tauta, Azerbaidžānas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Irānas ziemeļu apgabalos.
- baškīri Tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- keti Tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči.
- abāzi Tauta, dzīvo Krievijā Stavropoles novada Karačajas - Čerkesijas autonomā apgabala ziemeļu daļā, kā arī Turcijā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- ižori Tauta, dzīvo Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumu daļā (daži simti cilvēku); runā ižoru un krievu valodās; ticīgie - pareizticīgie.
- karačaji Tauta, Karačaju-Čerkesu autonomā apgabala (Krievijā) iedzīvotāji; runā karačaju-balkāru valodā; ticīgie - musulmaņi.
- karēļi Tauta, Karēlijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Ļeņingradas, Novgorodas, Tveras u. c. apgabalos.
- vepsi tauta, kas dzīvo nelielās grupās Sanktpēterburgas un Vologdas apgabalā, Krievijā.
- čukči Tauta, Krievijas Čukču nacionālā apgabala pamatiedzīvotāji.
- mazākumtautība tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem); etniskā minoritāte; nacionālā minoritāte.
- frumentatio Tautas apgādāšana ar maizi par lētu maksu vai pat par velti uz valsts rēķina.
- komieši-permieši Tautība Krievijā, dzīvo Krievijas Federācijas Permas apgabala ziemeļrietumu daļā, runā komiešu-permiešu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- oroki Tautība Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu daļā, valoda pieder pie tugunsmandžūru grupas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- hanti Tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji, runā hantu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- hakasi Tautība, Hakasijas autonomā apgabala Krievijā pamatiedzīvotāji, runā hakasu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- tirdzniecība tautsaimniecības nozare, kas ietver preču apgrozību, to kustību no ražošanas sfēras uz patērēšanas sfēru.
- grāmatu tirdzniecība tautsaimniecības nozare, kas organizē grāmatu apgrozību, nogādā grāmatu izdevniecību produkciju patērētājiem; grāmatu un citas poligrāfiskās produkcijas (brošūru, plakātu, atklātņu, nošu u. c.) pirkšana un pārdošana.
- sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- solīt Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
- solīt Teikt, apgalvot, ka (kas, piemēram, noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies.
- solīt Teikt, apgalvot, ka ir ar mieru maksāt (noteiktu summu), arī piedāvāt (noteiktu summu).
- lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā); lasāmais gabals.
- lasāmais gabals teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā).
- Latvijas ieliece tektoniska Austrumeiropas platformas struktūra Latvijas austrumu daļā, Krievijas Pleskavas apgabala dienvidrietumos un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļā, izmēri 300 x 200 km, kristāliskā pamatklintāja virsa atrodas 700-1000 m dziļumā.
- Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis.
- vidusmasīvs Tektoniskā ziņā mazkustīga Zemes garozas daļa ģeosinklinālā apgabala robežās; parasti tā pamatā ir lieli arhaja vecuma magmatisko un metamorfo iežu bloki.
- struktūrzonas Tektoniskās zonas - zonas krokojuma apgabalā, retāk platformu teritorijā, kurām raksturīgas noteiktas tektoniskas struktūras, nogulumu uzkrāšanās, magmatisko procesu, endogēnās mineralizācijas īpatnības.
- talasokratons Tektoniski mazkustīgs okeāna gultnes apgabals (okeāniskā platforma), kura pamatā ir bazalta slānis, ko sedz dažādi nogulumi.
- piekļuves skaitlis telefona numurs, ko izmato, lai saistītos ar lokālo pakalpojumu sniedzēju; lai tiktu pievienots internetam, lietotājam vispirms jāizveido konts sava apgabala pakalpojumu sniedzēja iestādē, tad tas saņem telefonu numuru sarakstu, ar kādiem iespējams iezvanīties pakalpojumā.
- ortikons Televīzijas raidlampa gaismas attēlu pārveidei par elektriskiem impulsiem; to lietoja, raidot attēlus vājā apgaismojumā.
- diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas.
- elektriskā ekranēšana telpas apgabala aizsardzība pret ārēju elektrisko lauku ietekmi.
- elektromagnētiskā ekranēšana telpas apgabala aizsardzība pret augstas frekvences elektromagnētisko lauku iespaidu.
- potenciāla bedre telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir mazāka nekā ārpus šī apgabala.
- dabiskais apgaismojums telpas apgaismojums caur logiem; tā noteikšanai izmanto loga laukuma attiecību pret grīdas laukumu.
- gaismas loks telpas, apkārtnes daļa, ko apgaismo kāds gaismas avots.
- vispārējā apgaisme telpas, laukuma vai atsevišķa objekta apgaismošana ar gaismekli, kas novietots lielā augstumā virs zemes (grīdas).
- Austrumslovākijas apgabals teritoriāla vienība Čehoslovākijā, kas aptvēra tagadējo Prešovas un Košices apgabalu Slovākijā.
- pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala, arī pagasta) robežas.
- Austrumprūsija Teritorija Baltijas jūras piekrastē, aptvēra kādreizējās prūšu zemes un Klaipēdas apgabalu, 1871.-1945. g. Vācijas sastāvdaļa, ietver tagadējo Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas Olštinas vojevodisti un Lietuvas Klaipēdas apgabalu.
- Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs).
- Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola.
- Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals.
- Aizkarpati Teritorija starp Vidusdonavas līdzenumu un Karpatiem, ietver Austrumkarpatu dienvidrietumu daļu un Aizkarpatu zemieni Ukrainas Aizkarpatu apgabalā.
- Pieamūra Teritorija Tālajos austrumos, Amūras vidusteces un lejteces baseinā, gk. kreisajā krastā, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, zemienēs - mežastepe, kalnu nogāzēs - taiga.
- lietotājdraudzīgs termins apzīmē datu apstrādes sistēmas, datorus,ierīces vai programmas, ko viegli apgūt un izmantot un ar ko strādājot lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
- ģeotermālā elektrostacija termoeleklrostacija, kurā izmanto Zemes dzīļu siltumu elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei.
- polimetilmetakrilāts Termoplastisks polimērs [-CH2-C(CH3)(COOCH3)-]n, bezkrāsains, caurspīdīgs materiāls; lieto kontaktlēcām, līmēm, apgaismes tehnikā, aviorūpniecībā dažāda biezuma organiskā stikla lokšņu izgatavošanai u. c.
- dogmats Tēze, apgalvojums, mācība, ko pieņem par nemainīgu patiesību, nekritiski, neievērojot konkrētos apstākļus; dogma (1).
- dogma Tēze, apgalvojums, mācība, ko pieņem par nemainīgu patiesību, nekritiski, neievērojot konkrētos apstākļus.
- arguments tēzes vai apgalvojuma pamatojums; spriedums vai spriedumu kopums, ko lieto cita sprieduma vai spriedumu kopuma patiesuma apstiprināšanai.
- sociālā audzināšana tiek skaidrota kā mērķtiecīga audzinošā darbība, kas nodrošina indivīda un grupas sociālo adaptāciju vidē, saskarsmes un sadarbības kultūru, sociālo normu izpratni, sava sociālā “es” apzināšanos sabiedrībā, kā arī sociālo un kultūras vērtību sistēmas apguvi.
- Rīgas pilsētas lauku novads tika izveidots 1226. g. un bija pakļauts Rīgas pilsētai (apm. 75000 ha), ko pārvaldīja rātes kungi - landfogti, 1606. g. pārdēvēts par Rīgas patrimoniālo apgabalu.
- priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas.
- pagult zem (zaļām) velēnām tikt apglabātam (kapos).
- sagult Tikt apglabātam (par vairākiem, daudziem).
- gulties Tikt apglabātam.
- nodegt Tikt izlietotam, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (par elektrisko strāvu).
- pamatoties Tikt pamatotam ar kādiem faktiem, atziņām u. tml. (piemēram, par darbību, rīcību, arī apgalvojumu, teoriju).
- rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
- padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.).
- tīmekļmeistars Tīmekļa pārzinis - persona, kas ir atbildīga par kāda globālā tīmekļa apgabala (zonas) administrēšanu.
- melošana Tīša nepatiesu apgalvojumu izteikšana, kuras nolūks ir krāpt vai maldināt.
- Tavda Tobolas kreisā krasta pieteka (Obas baseinā) Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, izveidojas, satekot Lozjvai un Sosjvai, garums 719 km (kopā ar Lozvju - 1356 km).
- karagasi Tofi - tauta Krievijas Irkutskas apgabalā.
- tofalari Tofi - tauta Krievijas Irkutskas apgabalā.
- Stavropole Toljati pilsētas Krievijā (Samaras apgabalā) nosaukums līdz 1964. g.
- Tomarioru Tomari pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- aizsargiespiedums Tonēts iespiedums vērtspapīriem, lai apgrūtinātu to viltošanu.
- tonālā gradācija toņu intensitātes atšķirības kadrā atkāra no filmējamās ainas apgaismojuma pakāpes.
- gradētava torņveida būve ar režģveida pildījumu ūdens atdzesēšanai ar gaisu slēgtā ūdensapgādes sistēmas ciklā, kurā ūdeni izmanto ražošanas procesa liekā siltuma aizvadīšanai; izmanto termoelektrostacijās, kompresoru stacijās u. c.
- ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijās novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
- tonnkilometrs Transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 kilometra attālumā.
- tuvā gaisma transportlīdzekļa lukturu gaisma, kas apgaismo ceļu apmēram 30 m pirms transportlīdzekļa.
- tālā gaisma transportlīdzekļa lukturu gaisma, kas apgaismo ceļu ne mazāk kā 100 metru pirms transportlīdzekļa.
- sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla traucēt, apgrūtināt (kādu); uzspiest (kādam) savu gribu; uzkundzēties.
- lakrimātorijs Trauks, kurā senie romieši sakrāja miroņus apglabājot izlietās asaras.
- Trenčanske Trenčanske Teplice - pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- datisi Trešās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens pa daļai apgalvojošs.
- darapti Trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību; taisnlenķa trijstūra šaurā leņķa kosekanss ir hipotenūzas attiecība pret kateti, kas atrodas šim leņķim pretī.
- Tršebehovice pie Orebas Tršebehovice pie Orebas - pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.).
- bedlends Tuksnesim līdzīgs, grūti pieejams, neauglīgs apgabals priekškalnē.
- Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras.
- Velda plato Tuksnešainu plato apgabals Āfrikas dienvidos, starp Limpopo, Vālu un Oranžas augšteci, DĀR, pakāpienveidā paaugstinās Drakonu kalnu virzienā.
- Gobi Tuksnešu un pustuksnešu apgabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (angļu val. "Gobi"), ierobežo Hangaja grēda un Mongolijas Altajs, Naņšaņs un Altintags, garums - \~2000 km, platums - 200-400 km, viļņots līdzenums, vidējais augstums - 900-1300 m vjl.
- korolārijs Tūlītējs secinājums; apgalvojums, kas tieši izriet no jau pierādīta apgalvojuma.
- nakts Tumsa, arī raksturīgais apgaismojums šajā laikposmā.
- Mēness jūra tumšs Mēness virsmas apgabals.
- Malozemeļskas tundra tundra Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Indigu un Pečoras lejteci un Sulas upi dienvidos, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, paugurains līdzenums, vidējais augstums - 40-50 m, lielākais - 162 m, daudz ezeru un purvu, mūžīgais sasalums.
- virpuļsūknis Turbomašīna, kas no centrbēdzes sūkņa atšķiras ar darbības principu un pašuzsūces spēju; galvenā daļa ir ripveida skrejrats ar lāpstiņām un horizontālu asi; lieto nelielās ūdensapgādes iekārtās, ugunsdzēsībā u. tml. (kur vajadzīga pašuzsūce).
- medžidije Turcijas zelta un sudraba monēta, bija apgrozībā līdz 1916. g.
- tūrisma areāls tūrisma objektu un pakalpojumu koncentrācijas apgabals.
- rādīt Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko) - par cilvēku; izstarojot gaismu, apgaismot (ko) - par gaismas avotu.
- rādīt uguni turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko).
- Romanova-Borisogļebska Tutajevas pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1822.-1918. g.
- Cimļanskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Donas vidustecē, Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, platība 2700 kvadrātkilometru, garums — 260 km, platums — līdz 38 km, vidējais dziļums — 8,8 m.
- Čerepovecas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Vologdas apgabalā, paltība — 1670 kvadrātkilometru, garums — 160 km, vidējais dziļums — 4 m, ūdenslīmeņa svārstības — 1,7 m, izveidota transporta vajadzībām (ietilpst Volgas-Baltijas ūdensceļa sistēmā).
- Narvas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Narvā, Igaunijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, kopējā platība — 191 kvadrātkilometrs, garums — līdz 40 km, platums — līdz 15 km, izveidota 1956. g.
- Novosibirskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Obas augštecē, Krievijas Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, platība — 1070 kvadrātkilometru, garums — 200 km, platums — līdz 17 km, vidējais dziļums — 8,3 m, līmeņa svārstības — 5 m, izveidojās pēc Novosibirskas HES aizsprosta uzcelšanas 1957. g.
- iztvaicēšanas baseins ūdenskrātuve ūdens savākšanai; ierīko līdzenā apvidū reljefa zemākajā vietā, kad ūdens izvadīšana no ceļa sāngrāvjiem un sānu rezervēm ir apgrūtināta.
- Saratovas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Samaras apgabalā, platība — 1831 kvadrātkilometri, garums — 357 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 78 m, izveidota 1967. g.
- Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m.
- votjaki Udmurti - somugru cilts, kas dzīvo starp Vjatkas un Kamas upi Vjatkas un Ufas apgabalos (guberņās) Krievijā.
- Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
- Esutoru Ugļegorska - Pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- kurēklis Uguns apgaismojums.
- Rietumukraina Ukrainas daļa (tag. Ļvivas, Ivanofrankivskas, Ternopiles, Volīnijas un Rivnas apgabalu teritorijas), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā (1939. X).
- Kijiva Ukrainas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Dņepras krastos, 2845000 iedzīvotāju (2013. g.).
- lemki Ukraiņu etnogrāfiska grupa Karpatos, starp Sanu un Popradu, kā arī uz rietumiem no Užas, daļa pārvietojušies uz Ļvivas, Ternopiles un Nikolajevas apgabalu.
- Galīcija Ukraiņu Rietumu novadu (tagadējās Ukrainas Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu) vēsturisks nosaukums.
- Simbirska Uļjanovskas pilsētas Krievijā (Uļjanovskas apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- beisiks Universāla programmēšanas valoda, kas ērti apgūstama programmētājiem nespeciālistiem, BASIC.
- vienkausa ekskavators universāls cikliskas darbības ekskavators ar maināmiem darborgāniem (tiešo kausu, apgriezto kausu, blietplāksni, ēveli, aizbērēju u. c.).
- Bjesjedza Upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda.
- Scviha Upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha.
- Jasjeļda Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 242 km.
- Pina Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
- Mišanka Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Ščaras labā krasta pieteka.
- Ļva Upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka.
- Ščara Upe Baltkrievijā, Brestas un Grodņas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 325 km, sākas Baltkrievijas grēdas dienvidu nogāzē.
- Ubarca Upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km.
- Nemuna Upe Baltkrievijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (liet. val. "Nemunas"), garums - 937 km, izteka Minskas augstienē, lejtece sadalās 2 attekās, ietek Baltijas jūras Kuršu jomā.
- Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala austrumu daļā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļrietumos, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
- Hajna Upe Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- Laņa Upe Baltkrievijā, Minskas un Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
- Aresa Upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pcičas labā krasta pieteka.
- Sluča Upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
- Oļsa Upe Baltkrievijā, Minskas un Mogiļevas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
- Pciča Upe Baltkrievijā, Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 486 km, sākas Minskas augstienē.
- Ala Upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Gomeļas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
- Kļava Upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Minskas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
- Proņa Upe Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas labā krasta pieteka.
- Adrova upe Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidos, Dņepras labā krasta pieteka.
- Loma Upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka.
- Krumovica Upe Bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka.
- Uhlava Upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka, garums - 102 km.
- Uslava Upe Čehijā, Plzeņas apgaalā, Berounkas labā krasta pieteka.
- Mže Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas kreisā satekupe, garums - 107 km.
- Radbuza Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas labā satekupe, garums - 111 km.
- Sileti Upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos.
- Ilkenkobda Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Iļekas (Urālas pietekas) kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Karahobdai un Sarihobdai, garums - 277 km.
- Irghiza Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs.
- Temira Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Žemas labā krasta pieteka.
- Saghiza Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums - 511 km, sākas Mugodžaru rietumu malā, tek pa Piekaspijas zemieni, izsīkst solončakos 60-70 km attālumā no Kaspijas jūras.
- Žema Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums 712 km, sākas Mughalžara rietumu nogāzē, tek pa sausām stepēm, lejtecē pa Piekaspijas pustuksnesi un tuksnesi, bieži izsīkst, nesasniegusi Kaspijas jūru.
- Uila upe Kazahstānā, Aktebes, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalā, garums - 800 km, sākas Mugodžaru rietumu daļā, izsīkst Piekaspijas zemienē.
- Tenteka Upe Kazahstānā, Almati apgabala austrumos, iztek no Džungarijas Alatau, ietek Sasikkelā, lejtecē mēdz izsīkt.
- Aksu Upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā.
- Ajageza Upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā.
- Ora Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai.
- Šijli Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe.
- Terisbutaka Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe.
- Aksaja Upe Kirgizstānā, Narinas apgabalā.
- Ponoja Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, garums - 410 km, sākas Keivi augstienē, ietek Baltajā jūrā, lejtece kanjonveida ielejā, krāčaina.
- Umba Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Umbezera, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī.
- Ačerjoka Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka.
- Losinga Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka.
- Purna Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas labā krasta pieteka.
- Jula Upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka.
- Pokšeņga Upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka.
- Belaja upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas satekupēm, garums - 44 km.
- Ježuga Upe Kreivijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
- Čornaja Upe Kreivijas Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas sateupēm, garums - \~40 km.
- Sudosta Upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka.
- Birjusa Upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona.
- Olima Upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
- Beseda Upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka.
- Ņukža Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Oļokmas labā krasta pieteka.
- Oļokma Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos.
- Čara Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē.
- Uļma Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas kreisā krasta pieteka.
- Nora Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas labā krasta pieteka.
- Selemdža Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā.
- Giļuja Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē.
- Kosma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka.
- Ciļma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā.
- Šapkina Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera.
- Kolva Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km.
- Oņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, garums 416 km, sākas Lačas ezerā, ietek Baltās jūras Oņegas līcī.
- Peza Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai.
- Kima Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
- Sula Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
- Sula Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
- Soina Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras pietekas Sulas kreisā krasta pieteka.
- Bludnaja Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas kreisā satekupe.
- Ročuga Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas labā satekupe, garums - 172 km.
- Vija Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka.
- Iļeša Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
- Ustja Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos.
- Piņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai.
- Kubena Upe Krievijā, Arhangeļskas un Vologdas apgabalā, ietek Kubenas ezerā.
- Boļšojika Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Sakmara Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē.
- Tanalika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Aidara upe Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos un Ukrainā (_Ajdara_).
- Psjola Upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Tihaja Sosna upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums — \~150 km.
- Sņežeta Upe Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā, Desnas kreisā krasta pieteka.
- Uņeča Upe Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka.
- Jurjuzaņa Upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē.
- Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Čusovaja Upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
- Oloičana Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Oloja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Aksaja Upe Krievijā, Donas labā krasta pieteka Rostovas apgabalā.
- Oka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Angara Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla.
- Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska.
- Katanga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe.
- Ļena Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 4400 km, sākas Baikāla grēdas rietumu nogāzē, ietek Laptevu jūrā.
- Čona Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē.
- Iļima Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars.
- Čerčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Čermančeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Kremenšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Ļistvenņičnaja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Ņersa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Penčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tagula Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tanšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tenišeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tumanšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Verhņaja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Malaja Birjusa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Hindičeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Izana Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Kočetara Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Kunčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Peja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Sļudjanka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Takučeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Toporoka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Žuja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Čaras kreisā krasta pieteka, garums 337 km, izteka Patomas kalnienē.
- Ija Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - 486 km, sākas Austrumsajānu ziemeļu nogāzē, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Ikeja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka.
- Iļira Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka.
- Kireja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas labā krasta pieteka.
- Čora Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka.
- Turiga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka.
- Kočenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka.
- Handa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas kreisā krasta pieteka.
- Miņa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka.
- Uļkana Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka.
- Kirenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm.
- Ņepa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā.
- Teza Upe Krievijā, Ivanovas apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Luha Upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Ņerļa Upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Kasta Upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Sota Upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Protva Upe Krievijā, Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka.
- Lava Upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km.
- Kasma Upe Krievijā, Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka.
- Iņa Upe Krievijā, Kemerovas un Novosibirskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 633 km, sākas Kuzņeckas ieplakā.
- Sisola Upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km.
- Lala Upe Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, Luzas labā krasta pieteka.
- Pušma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka.
- Moloma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka, garums - 419 km.
- Luza Upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km.
- Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
- Mezeņa Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā.
- Vaška Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas kreisā krasta pieteka, garums - 605 km.
- Šoča Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
- Ļohta Upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka.
- Kostroma Upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā.
- Andoba Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Gaļičska Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Meza Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Šača Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Tebza Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Veksa Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Meža Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos.
- Agapa Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka.
- Jangoda Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
- Tareja Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
- Agula Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka.
- Poima Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Jeika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
- Iseta Upe Krievijā, Kurgānas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka.
- Svapa Upe Krievijā, Kurskas apgabalā, augštecē arī robežupe ar Orlas apgabalu, Seimas labā krasta pieteka.
- Tuskara Upe Krievijā, Kurskas apgabalā, Seimas labā krasta pieteka.
- Tima Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, Sosnas labā krasta pieteka.
- Kšeņa Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
- Ņeva Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem.
- Ižora Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Svira Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, iztek no Oņegas ezera, ietek Lādogas ezerā.
- Oredeža Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas labā krasta pieteka.
- Mga Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Tosna Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Ohta Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas labā krasta pieteka.
- Tihvinka Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sjasas labā krasta pieteka, garums - 144 km.
- Paša Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka.
- Molongda Upe Krievijā, Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apgabala robežupe, Omolonas labā krasta pieteka.
- Jasačnaja Upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka.
- Omolona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros.
- Korkodona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka.
- Kedona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas kreisā krasta pieteka.
- Kegaļi Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Gižiga Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, sākas Kolimas augstienā, ietek Ohotskas jūras Šeļihova līcī, garums - \~150 km.
- Drezna Upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka.
- Pehorka Upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisā krasta pieteka.
- Nara Upe Krievijā, Maskavas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 158 km, sākas Maskavas augstienē.
- Kļazma Upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē.
- Ņiva Upe Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 36 km, sākas Imandras ezerā, tek caur Pinezeru, Pļosezeru, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī.
- Pola Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, garums - 267 km, sākas Valdajas ziemeļrietumu nogāzē (Tveras apgabalā), ietek Ilmeņa ezerā.
- Redja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka.
- Holova Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
- Ļņanaja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
- Huba Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Mda Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Uvera Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Polometa Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Polas labā krasta pieteka.
- Holiņja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Poļistas kreisā krasta pieteka.
- Volhova Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, kritums - 13 m, iztek no Ilmeņa ezera, ietek Ladogas ezerā.
- Sjasa Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā.
- Luga Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 353 km, sākas Tjosovskas purvos, ietek Somu līča Lugas grīvlīcī.
- Berezaika Upe Krievijā, Novgorodas un Tveras apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
- Koboža Upe Krievijā, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka.
- Karasuka Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, ietek Boļšoje Topoļnojes ezerā pie Kazahstānas robežas.
- Kamenuška Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka.
- Ora Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka.
- Iča Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
- Kama Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
- Tartasa Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
- Tara Upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Šegarka Upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Pjana Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves.
- Alatira Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Tjoša Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Okas labā krasta pieteka.
- Urga Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Suunduka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala austrumuos, Urālas kreisā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Borovka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala rietumu daļā, Samaras labā krasta pieteka.
- Djoma Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē.
- Kupagana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras kreisā krasta pieteka.
- Kargalka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Salmiša Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Buzuluka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka.
- Boļšojurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Kuvaja Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Malijurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Toka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Kutuluka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka.
- Malijkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka.
- Boļšojkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē.
- Soka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Sosna Upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Isa Upe Krievijā, Penzas apgabalā un Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka.
- Atmisa Upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka.
- Vada Upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka.
- Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
- Viša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā, Cna labā krasta pieteka.
- Kolva Upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs.
- Pļusa Upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē.
- Lovate Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, garums - 530 km, iztek no Lovateca ezera Baltkrievijā, ietek Ilmeņa ezerā.
- Šeloņa Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, ietek Ilmeņa ezerā.
- Poļista Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka.
- Kuņja Upe Krievijā, Pleskavas, Tveras un Novgorodas apgabalā, Lovates labā krasta pieteka.
- Ranova Upe Krievijā, Rjazaņas un Tambovas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka.
- Proņa Upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi.
- Sala Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā).
- Kaļitva Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Doņecas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, sākas Donas grēdas dienvidu nogāzē.
- Boļšaja Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka.
- Oļhovaja Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka.
- Boļšaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka.
- Malaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka.
- Karasala Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas labā krasta pieteka.
- Čira Upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē.
- Karalika Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Boļšojirgizas labā krasta pieteka.
- Sjezžaja Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka.
- Kondruča Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Sokas labā krasta pieteka.
- Surguta Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Solas kreisā krasta pieteka.
- Čapajevka Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst.
- Sestra Upe Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka.
- Malijuzeņa Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Boļšojkušuma Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka.
- Kameļika Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka.
- Idolga Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka.
- Karamiša Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka.
- Atkara Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
- Balanda Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
- Ilovļa Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs.
- Medvedica Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina.
- Jeruslana Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā.
- Ostjora Upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora.
- Voroņica Upe Krievijā, Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka.
- Kosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas labā krasta pieteka.
- Alapaiha Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas kreisā krasta pieteka.
- Ņeiva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņicas kreisā satekupe.
- Kakva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Ļaļa Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas labā krasta pieteka.
- Lozjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē.
- Sosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē.
- Ņica Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Silva Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci.
- Pišma Upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Cna Upe Krievijā, Tambovas un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka, garums 465 km.
- Ertiļa Upe Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Bitjugas kreisā krasta pieteka.
- Agitka upe Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidu daļā, Vagajas labā krasta pieteka.
- Nadima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, garums - 545 km, ietek Karas jūras Obas līcī.
- Poluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Obas labā krasta pieteka, veidojas Rietumsibīrijas līdzenumā, satekot Glubokijpolujai un Suhojpolujai, garums - 369 km.
- Glubokijpoluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe, garums - 266 km.
- Suhojpoluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe.
- Pura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļu daļā, garums - 389 km, ietek Karas jūras Tazas līcī, veidojas satekot Aivasedapurai un Pjakupurai.
- Malijjugana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Boļšojjuganas labā krasta pieteka.
- Boļšojaltima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Ļamina Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Nazima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Tromjogana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Konda Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru.
- Boļšojtapa Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
- Jukonda Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
- Kama Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
- Mulimja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
- Kuma Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas labā krasta pieteka.
- Ščučja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas labā krasta pieteka.
- Amņa Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Kazimas kreisā krasta pieteka.
- Soruma Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Kazimas labā krasta pieteka.
- Severnaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Malaja Obas kreisā krasta pieteka, garums — 754 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē, Obas ielejā sadalās attekās.
- Boļšojjugana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1063 km, kuģojama 457 km no ietekas.
- Boļšojsalima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Kazima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 659 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļu.
- Purpe Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras kreisā krasta pieteka.
- Vingapura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras labā krasta pieteka.
- Hadute Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
- Jevojaha Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
- Tabjaha Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
- Pjakupura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā satekupe, garums - 542 km (kopā ar Jangjagunu - 635 km).
- Aivasedapura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras labā satekupe.
- Ļapina Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Vogulka Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Malaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas labā krasta pieteka.
- Vagaja Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka.
- Mendeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas kreisā krasta pieteka.
- Ļisica Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
- Orlovka Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
- Sočura Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
- Parabeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai.
- Čaja Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Labrjogana Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Čuzika Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas kreisā satekupe.
- Kenga Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas labā satekupe, garums - 498 km.
- Mogoča Upe Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas labā krasta pieteka.
- Msta Upe Krievijā, Tveras un Novgorodas apgabalā, garums - 445 km, iztek no Mstino ezera Valdaja augstienes ziemeļaustrumos, ietek Ilmeņa ezerā.
- Mologa Upe Krievijā, Tveras, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - \~450 km, ietek Ribinskas ūdenskrātuvē.
- Vala Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Kiļmezas kreisā krasta pieteka.
- Čepca Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē.
- Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Bariša Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Suras labā krasta pieteka, garums - \~250 km.
- Sura Upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē.
- Kiržača Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Kolokša Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Pekša Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Sudogda Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka.
- Šura Upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe.
- Buzuluka Upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka.
- Torguna Upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Jeruslanas kreisā krasta pieteka.
- Arčeda Upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka.
- Kovža Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Megra Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Kičmeņga Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka.
- Šaržeņga Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka.
- Jentala Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka.
- Čagodošča Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka.
- Uftjuga Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisā krasta pieteka.
- Tolšma Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka.
- Vologda Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka.
- Suhona Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 558 km, iztek no Kubenas ezera.
- Obnora Upe Krievijā, Vologdas un Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Juga Upe Krievijā, Vologdas un Kirovas apgabalā, satekot ar Suhonu veido Ziemeļu Dvinu, garums - 574 km, sākas Ziemeļuvālos.
- Monza Upe Krievijā, Vologdas un Kostromas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Ojata Upe Krievijā, Vologdas un Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka.
- Bogučarka Upe Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidrietumos, Donas labā krasta pieteka.
- Zeja Upe Krievijas Amūras apgabalā, Amūras lielākā pieteka, garums - 1242 km, izteka Stanovoja grēdā.
- Depa Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka.
- Toma Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka.
- Brjanta Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
- Urkana Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
- Mezeņas Pižma upe Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
- Vovča Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka.
- Vorkslica Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka.
- Vorskla Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē.
- Veļikaja Upe Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, izveidojas Korjaku kalnienē, garums - 451 km, tek pa Anadiras zemieni, veidojot attekas, ietek Beringa jūras Onemenas līcī.
- Pečora Upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu.
- Maja Upe Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, Udas kreisā krasta pieteka.
- Toma Upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē.
- Mama Upe Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Vitimas kreisā krasta pieteka.
- Tuba Upe Krievijas Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka.
- Žizdra Upe Krievijas Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka.
- Reseta Upe Krievijas Kalugas apgabalā, Žizdras labā krasta pieteka.
- Resa Upe Krievijas Kalugas un Smoļenskas apgabalā, Ugras labā krasta pieteka.
- Pissa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Angrapas labā krasta pieteka, iztek no Vištīta ezera Lietuvas pierobežā.
- Prēgele Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 123 km, veidojas satekot Angrapai un Instručai, ietek Baltijas jūras Vislas līča Kaļiņingradas līcī; Pregoļa.
- Angrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera.
- Instruča Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) labā satekupe.
- Agrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles kreisā satekupe, izteka Polijā.
- Ura Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka.
- Kondoma Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka.
- Mrasu Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka.
- Ņižņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Sredņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Verhņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Taidona Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Usa Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Vjatka Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē.
- Lumpuna Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
- Soza Upe Krievijas Kirovas apgabala ziemeļos, Kobras kreisā krasta pieteka.
- Soma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Belajas Holuņicas kreisā krasta pieteka.
- Ivkina Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Bistricas kreisā krasta pieteka.
- Lobaņa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
- Fedorovka Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kobras labā krasta pieteka.
- Kuzjuga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka.
- Šubrjuga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka.
- Volmanga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas labā krasta pieteka.
- Bokovaja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka.
- Juma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka.
- Iža Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Jaraņa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Belaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Čornaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Bistrica Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Kiškiļa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Ludjana Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Ņemda Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Voja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Pižma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Veļikaja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Suma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vojas labā krasta pieteka.
- Irdoma Upe Krievijas Kirovas un Kostromas apgabalā, Vohmas kreisā krasta pieteka.
- Usta Upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Vičegda Upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā.
- Kobra Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Ļetka Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Berjozovka Upe Krievijas Komi Republikā un Permas apgabalā, Kolvas labā krasta pieteka.
- Ņelša Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Ņejas labā krasta pieteka.
- Belijluha Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka.
- Kņažaja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka.
- Ņeja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Ponga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Viga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Boļšaja Šanga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Ņeja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Piščuga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Voča Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vohmas labā krasta pieteka.
- Tasejeva Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km).
- Tima Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Kazira Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos.
- Seima Upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Černaja Upe Krievijas Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Tigoda Upe Krievijas Ļeņingradas un Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka.
- Usmaņa Upe Krievijas Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka.
- Laža Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka.
- Ņemda Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Tuloma Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Notezera, ietek Barenca jūras Kolas līcī, garums - 64 km, krāčaina, ūdenskritumi.
- Peča Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek.
- Uļita Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek.
- Keresta Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka.
- Oskuja Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Pževča Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Čeka Upe Krievijas Novosibirskas apgabalā, Taras labā krasta pieteka.
- Oma Upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska.
- Juronga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Rutka Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē.
- Ižma Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas kreisā krasta pieteka.
- Čornaja Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka.
- Vaja Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka.
- Lapšanga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ļunda Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Vola Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ošma Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Šukša Upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Uza Upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Vorona Upe Krievijas Penzas, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Hopjoras labā krasta pieteka, garums - 454 km.
- Višera Upe Krievijas Permas apgabalā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 415 km, sākas Ziemeļurālu rietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Berjozovaja Upe Krievijas Permas apgabalā, Kolvas kreisā krasta pieteka.
- Jazvja Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
- Ulsa Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
- Veisa Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
- Veļikaja Upe Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 430 km, sākas Bežaņicu augstienē un tek caur 18 ezeriem, ietek Pleskavas ezerā.
- Maniča Upe Krievijas Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 219 km, iztek no Maničgudila ezera.
- Berjozovaja Upe Krievijas Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka.
- Čagra Upe Krievijas Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Saratovas ūdenskrātuvē.
- Boļšojuzeņa Upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Tersa Upe Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
- Vorja Upe Krievijas Smoļenskas apgabalā (lejtecē robežupe ar Kalugas apgabalu), Ugras kreisā krasta pieteka.
- Soža Upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē.
- Ugra Upe Krievijas Smoļenskas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, sākas Smoļenskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, krasti stāvi, vietām krauji.
- Jegorlika Upe Krievijas Stavropoles novadā un Rostovas apgabalā, Maničas kreisā krasta pieteka, garums - 448 km, sākas Stavropoles augstienē, sniegūdeņu un gruntsūdeņu pieplūde.
- Boļšojousa Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Pelimas labā krasta pieteka.
- Pelima Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā krasta pieteka, garums - 707 km.
- Tagila Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Tura Upe Krievijas Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā.
- Matira Upe Krievijas Tambovas un Ļipeckas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka.
- Voroņeža Upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems.
- Taza Upe Krievijas Tjumeņas apgabala un Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļos, garums - 1401 km, sākas Sibīrijas Uvālos, ietek Karas jūras Obas līcī, veidojot grīvlīci.
- Ļevaja Heta upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Nadimas kreisā krasta pieteka.
- Aikojegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka.
- Vaha Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 964 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma centrālo daļu, līkumaina.
- Koļikjegana Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
- Kulinigola Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
- Sabuna Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
- Upa Upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Veņovka Upe Krievijas Tulas apgabalā, Osjotras labā satekupe.
- Plava Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas kreisā krasta pieteka.
- Šata Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka.
- Uperta Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka.
- Toropa Upe Krievijas Tveras apgabalā, Daugavas labā krasta pieteka, garums - 174 km.
- Seļižarovka Upe Krievijas Tveras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka.
- Kiļmeza Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros.
- Ļuga Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Usa Upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Kema Upe Krievijas Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Lundonga Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas kreisā satekupe.
- Juza Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Kunoža Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Kema Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā satekupe, garums - 105 km.
- Vaga Upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Severnaja Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 575 km, sākas purvos, tek pa mežainu apvidu.
- Kokšenga Upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ustjas kreisā krasta pieteka.
- Vohma Upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ida Upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vigas kreisā krasta pieteka.
- Unža Upe Krievijas Vologdas, Kostromas, Ivanovas apgabalā, garums - 426 km, iztekas Kema un Lundonga sākas Ziemeļurālu rietumu daļā, ietek Gorkijas ūdenskrātuvē.
- Tersa upe Krievjas Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Volgas labā krasta pieteka.
- Arguņa Upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km).
- Jundinhe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni.
- Širvinta Upe Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisā krasta pieteka.
- Pilica Upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei.
- Šešupe Upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 299 km, sākas Baltijas grēdā.
- Lina Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km.
- Loma Upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka.
- Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Vuoksi Upe Somijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, garums - 156 km (no tiem Krievijā - 143 km), iztek no Saimas ezera, ietek Lādogas ezerā, kritums - 172 m.
- Ageda upe Spānijā (_Agueda_), Dvero kreisā krasta pieteka, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, lejtecē \~25 km robežupe ar Portugāli.
- Boedo Upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Pisverga Upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni.
- Arlansona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
- Karrjona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Esgeva Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
- Oržica Upe Ukrainā ("Orzhytsia"), Sulas labā krasta pieteka Poltavas apgabalā, izteka – Kijivas apgabala austrumos.
- Psela Upe Ukrainā ("Psel"), Dņepras kreisā krasta pieteka, izteka Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, kur saucas - Psjola, kopējais garums - 717 km.
- Miusa Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā.
- Krinka Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, Miusas labā krasta pieteka.
- Tjasmina Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Viļšanka Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Udaja Upe Ukrainā, Černihivas un Poltavas apgabalā, Sulas labā krasta pieteka.
- Ostera Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka.
- Snova Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā.
- Bazavluka Upe Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kahovkas ūdenskrātuvē.
- Bika Upe Ukrainā, Doneckas un Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras pietekas Samaras kreisā krasta pieteka.
- Sluča Upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji.
- Zolota Lipa upe Ukrainā, iun Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka.
- Sivca Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka.
- Čeremoša Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka.
- Supija Upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Inhula Upe Ukrainā, Kirovohradas un Nikolajevas apgabalā, garums - 354 km, sākas Piedņestras augstienē, lejtecē sazarojas un ietek Dienvidbugā.
- Inhuleca Upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē.
- Strija Upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē.
- Stripa upe Ukrainā, Ļvivas un Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka.
- Ikva Upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka.
- Tiļihula Upe Ukrainā, Odesas apgabala ziemeļaustrumos, ietek Melnajā jūrā, veido limānu \~60 km garumā.
- Kodima Upe Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā, Dienvidbugas labā krasta pieteka.
- Stviha Upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha).
- Balakļeika Upe Ukrainā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka Harkivas apgabalā.
- Sula upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē, grīvā plašs līcis.
- Pena Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas kreisā krasta pieteka.
- Gruņa Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka.
- Horola Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka.
- Sereta Upe Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka.
- Zbruča Upe Ukrainā, Ternopiļas un Hmeļnickas apgabala robežupe, Dņestras kreisā krasta pieteka.
- Soba Upe Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Dienvidbugas kreisā krasta pieteka.
- Gnilopjata Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
- Hujva Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
- Rosa Upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē.
- Rostovica Upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka.
- Luha Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Bugas labā krasta pieteka.
- Stohida Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km.
- Turija Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka.
- Lva Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka.
- Vovča Upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē.
- Uborta Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km.
- Irša Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterivas kreisā krasta pieteka.
- Teteriva Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Irpiņa Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka.
- Uža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km.
- Zdviža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
- Mokri Jali upe Ukrainas Doņeckas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka.
- Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
- Kolomaka Upe Ukrainas Harkivas un Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka.
- Merlo Upe Ukrainas iun Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka.
- Sejma Upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima.
- Hajčura Upe Ukrainas Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka.
- Entreriosa Upstarpa - dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā.
- Mezopotāmija Upstarpa, dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā.
- Polārie Urāli Urālu daļa starp Hulgas augšteci un Konstantinovkameņa kalnu, Krievijā uz Komi Republikas un Tjumeņas apgabala robežas, garums - 380 km, platums - 40-100 km, augstums - līdz 1472 m (Pajers).
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas.
- Usoļje Usoļjes-Sibirskas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Ūsti Ūsti pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūsti Ūsti pie Orlices - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.).
- argirografija Uz apgaismotas bromsudraba plāksnes zīmē ar attīstītāju vai arī glezno un iegūst kopējamu negatīvu.
- transparents Uz caurspīdīga materiāla veidots, no aizmugures apgaismots attēls.
- brīvpiekļuves ēnatmiņa uz mikroprocesoru _Intel 80386_ vai _Intel 80486_ bāzes izveidotu personālo datoru augšējās atmiņas apgabals starp 64 kilobaitiem un 1 megabaitu; šī atmiņas daļa tiek rezervēta programmām, ko parasti uzglabā lasāmatmiņā.
- riņķī Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apgriezties).
- apkārt Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.).
- kāpt (arī lēkt) uz ancuka uzbāzties, apgrūtināt, piesieties.
- kārties kaklā uzbāzties, apgrūtināt.
- gāzties virsū uzbāzties; apgrūtināt; piesieties; uzbrukt.
- robežproblēma Uzdevums atrast diferenciālvienādojuma vai to sistēmas atrisinājumu, kas apmierina noteiktus papildnosacījumus uz attiecīgā apgabala robežas (robežnosacījumus).
- urdzināt Uzmākties, apgrūtināt.
- apgaismojuma līmenis uzņemamās (filmēšanas) telpas vispārējās apgaismotības raksturlielums, ko nosaka filmējamo objektu dabiskā atstarošanas spēja salīdzinājumā ar kontrastainību attiecīgā apgaismojumā.
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmējsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitālu (statūtu fondu) veido dalībnieku ieguldītais īpašums - kapitāla daļas, kas nav publiskās apgrozības objekts; SIA.
- konkurence Uzņēmējsabiedrības stratēģija un tāda ekonomiski patstāvīgu uzņēmēju sacensība, kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības apstākļus (cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu (pakalpojumu sniegšanu) atbilstoši pieprasījumam.
- pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu); arī adoptēt.
- nepabeigtā ražošana uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu daļa, ieskaitot produkciju, kas atrodas ražošanas procesa starpstadijās un neietilpst gatavā produkcijā; naudas izteiksmē tā ietver konkrētā ražošanas stadijā izmantoto izejvielu, materiālu, kurināmā, enerģijas vērtību, amortizācijas atskaitījumus, aprēķināto darba algu un sociālo nodokli.
- agrīnās brīdināšanas sistēma uzņēmuma informācijas sistēmas specializēts novirziens, kas savlaicīgi apgādā uzņēmuma vadību ar ziņām par uzņēmuma tirgus un konkurences pozīciju apdraudējumu un to stiprināšanas iespējām nākotnē.
- monopolstāvoklis Uzņēmuma izņēmuma stāvoklis kādas preces ražošanā (pakalpojuma sniegšanā) un iekļūšana visas valsts vai vietējā tirgū, kas dod viņam iespēju pašam vai sadarbībā ar citiem uzņēmumiem būtiski ietekmēt konkurenci, apgrūtinot citiem uzņēmējiem piekļūšanu tirgum vai kā citādi ietekmējot viņu ekonomiskās darbības brīvību.
- aizņemtais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kas nav tā īpašums, bet ir iesaistīta apgrozībā, izmantojot bankas kredītu, komerckredītu vai obligāciju izlaidi.
- apgrozāmais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kura ieguldīta apgrozāmo līdzekļu veidošanai.
- mazais vai vidējais uzņēmums uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā strādā ne vairāk par 250 darbiniekiem un kura gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonu eiro vai bilances kopsumma - 43 miljonus eiro.
- mazais un vidējais uzņēmums uzņēmums, kurā strādā ne vairāk par 250 darbiniekiem un kura gada neto apgrozījums nepārsniedz 2,81 miljonus eiro vai bilances kopsumma - 1,41 miljonu eiro.
- rūpnieciskā frekvence uzņēmumu, pilsētu un lauku apdzīvoto vietu elektriskās enerģijas apgādes tīkla frekvence.
- zvaigžņu karte uzskatāms zvaigžņotās debess vai atsevišķu tās apgabalu attēlojums, kurā parādīts zvaigžņu u. c. objektu (zvaigžņu kopu, miglāju, galaktiku) redzamais stāvoklis, spožums u. c. palīginformācija.
- eksemplārisms Uzskats, ka lietu izziņa iespējama ar Dieva apgaismības palīdzību, un visu lietu pirmsakne meklējama Dievā.
- apercipēt Uztvert, apgūt, pamatojoties uz pieredzi.
- ņemt Uzzināt, arī apgūt (piemēram, tekstu, domu), lai (to) izmantotu.
- tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas.
- spradzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Halticinae"), neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša vabole, kas spēj tālu lēkt, Latvijā konstatēts >110 sugu; zemes blusa.
- kārklgrauzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints ("Phratora").
- agelastica Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints.
- kartupeļu lapgrauzis vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), Kolorado vabole.
- aphthona Vaboļu klases lapgraužu dzimtas spradžu apakšdzimtas ģints.
- ostmarka Vācu nosaukums (laika posmā starp pasaules kariem) apgabaliem Vācijas austrumu pierobežā, kas no 1918. g. pieder Polijai.
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
- Jērikas roze vairākas kurvjziežu dzimtas sugas Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas tuksnešu apgabalos, t. sk. "Odontospermum pygmaeum", sausā laikā savelkas kamolā, bet mitrā laikā atkal atveras, lai varētu izkrist sēklas.
- iedejot Vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju).
- apgraizelēt Vairākkārt mazliet apgriezt.
- skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.); skraidīt (2).
- skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
- aizkapa dzīve vairums mistisko mācību apgalvo, ka cilvēka dzīve ar fizisko nāvi nebeidzas, bet katram cilvēkam piemīt kāds nemirstīgs elements (dvēsele, gars utt.), kas atstāj mirušo ķermeni un dodas uz citu pasauli.
- mijkrēšļains Vāji apgaismots (par vietu, telpu); krēslains (2).
- krēslains Vāji apgaismots (par vietu, telpu).
- batiāle Vāji apgaismots okeāna dibena apgabals uz kontinenta nogāzes 200-2000 m dziļumā.
- neīstā gadskārta vāji iezīmējusies un nepilnīgi izveidojusies gadskārta kokiem ar vainaga bojājumiem veģetācijas sezonā (kukaiņu nograuztas lapas vai skujas, apgriezts vai apdedzis vainags); pseidogadskārta.
- izdzist Vājinoties apgaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu).
- nodzist Vājinoties apgaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu).
- kaķaste Vājš apgaismojuma avots.
- krēslains Vājš, patumšs (par gaismu, apgaismojumu).
- pasīvā valoda valoda (avotvaloda), kuru tulks vai tulkotājs ir apguvis pietiekamā līmenī, lai no tās tekstu tulkotu, bet ne tik pietiekamā līmenī, lai spētu tajā tekstu tulkot.
- mācībvaloda Valoda, kurā tiek apgūtas zināšanas izglītības sistēmas ietvaros.
- pirmā valoda valoda, kuru cilvēks hronoloģiski apgūst pirmo.
- konekcionisms Valodas apguves teorija, kas skaidro valodas un domāšanas attīstību, balstoties uz neironu savienojumiem (konekcijām), kuri, runas elementiem atkārtojoties, rodas galvas smadzenēs.
- lingvodidaktiskā pieeja valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu un mācību līdzekļu, kā arī mācību organizācijas un sasniegumu vērtēšanas formu izvēli atkarībā no valodas apguves mērķa, uzdevumiem un valodas apguvēja vajadzībām.
- lingvodidaktika Valodas didaktika - valodniecības un pedagoģijas starpnozare, kurā pēta valodas apguves, mācīšanas un mācīšanās procesa teorētiskos pamatus, mērķus, uzdevumus, valodas mācību saturu, valodas mācību principus, pieejas, metodes, metodiskos paņēmienus, kā arī valodas mācību organizācijas formas un valodas mācīšanas un mācīšanās sasniegumu vērtēšanas sistēmu.
- atdevums Valodas lietojums, ko valodas apguvējs producēsaņemtā iedevuma apstrādes procesā, atbildot uz jautājumiem, vizuālo vai verbālo informāciju, instrukcijām, norādījumiem u. tml.
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai.
- VAPP Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde.
- partikulārisms Valsts atsevišķu daļu, apgabalu tiekšanās pēc iespējami lielākas neatkarības, pēc savu vietējo tiesību neaizskaramības.
- Baltkrievijas Republika valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta — Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijeva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju.
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra.
- Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru.
- eksklāvs Valsts daļa, ko no valsts pārējās teritorijas atdala cita valsts vai valstis (piem., Krievijai eksklāvs ir Kaļiņingradas apgabals).
- pavalsts Valsts daļa; apgabals, province, štats.
- Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni.
- integrācija valsts iedzīvotāju konsolidēšanās, minoritāšu iekļaušanās sabiedrībā, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus, pārliecību un apgūstot valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru.
- asinsdonoru centrs valsts iestāde, kas sagatavo asinis un asins komponentus, pārbauda asins paraugus un apgādā ārstniecības iestādes ar kvalitatīvām konservētām asinīm, asins komponentiem un preparātiem.
- papīra nauda valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- mašīnu un traktoru stacija valsts lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- Kurzemes bīskapija valsts Livonijas konfederācijā, ko nodibināja 1234. g. un pastāvēja līdz 1560. g., kad tās vietā izveidojās Piltenes apgabals.
- muhafsa Valsts pārvaldes apgabals Ēģiptē.
- apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II).
- gubernators Valsts prezidenta pārstāvis katrā no Krievijas apgabaliem.
- Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste.
- valūtas politika valsts un centrālo banku veicamie pasākumi naudas apgrozības un valūtas attiecību sfērā, kuru mērķis ir ietekmēt naudas pirktspēju, valūtas kursus un valsts ekonomiku kopumā.
- ģenerālatornejs Valsts vai noteikta apgabala augstākā justīcijas amatpersona Anglijā un ASV.
- sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
- valstība valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
- uzņēmējvalsts Valsts, kas pieņem spēkus/apgādi no sabiedrotajiem to izvietošanas, operāciju vai arī tranzīta laikā.
- zeme Valsts, pavalsts; teritorija, novads, apgabals.
- teritorija valsts, zemes, iekšējo un piekrastes ūdeņu platība ar noteiktām robežām, piemēram, valsts teritorija, pilsētas teritorija, arī gaisa telpa virs tās; noteikts Zemes virsas apgabals.
- Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m.
- dievvārds Vārds, ko lieto apzvērot, apgalvojot (ko).
- partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi); šīs vārdšķiras vārds.
- netiešā vārdu secība vārdu secība, kas izpaužas kā vārdkopas komponentu vai teikuma aktuālā dalījuma komponentu apgriezts novietojums un izsaka stilistisku vai emocionālu papildinformāciju.
- kolonizēt Varmācīgi pārvērst (valsti, apgabalu) par koloniju.
- klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā.
- melnfigūru stils Vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.; oranžsarkani ietonētu māla virsmu apgleznoja ar laku, kas pēc apdedzināšanas kļuva spīdīgi melna.
- babiši Vecākā zināmā papīra nauda, kas pēc Marko Polo 13. gs. liecības un pēc Pegoloti 14. gs. liecības apgrozījusies Ķīnā.
- Voroža Vēdas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 48 km (Latvijā 15 km), kritums - 32 m.
- peritoneotoms Vēderplēves segments, kas apgādāts ar viena muguras smadzeņu nerva sensoriskām šķiedrām.
- briedumzari Veģetatīvie (augļu koku) zari, kurus, koku vainagu veidojot, īsi apgriež.
- sagulināt veicināt apgulšanos un ļaut gulēt.
- kriogēnā morfoskulptūra veidojas sala dēdēšanas, nivācijas, soliflukcijas, termokarsta, uzledojuma, ciļņošanās u. c. procesos mūžīgā sasaluma apgabalos.
- komercveikals Veikals, kurā preces pārdod bez kartītēm, par paaugstinātām cenām, pastāvot iedzīvotāju apgādes kartīšu sistēmai.
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā atkarā no gadalaika maina virzienu, ziemā tas ir galvenokārt no sauszemes uz okeānu, vasarā - pretēji.
- zīmognodoklis Vekseļa nodoklis - vekseļa apgrozības nodoklis, kura apmērs ir atkarīgs no vekseļa summas.
- vektoru lauks vektorfunkcijas vērtību kopa dotajā plaknes vai telpas apgabalā; vektoru lauka teorijā izmanto matemātisko analīzi.
- šeņ sjaņ vēlajā daoismā svētie nemirstīgie, kas sasnieguši augstāko pilnību, ar "iekšējās alķīmijas" palīdzību radot sevī "jaunu apgarotu ķermeni".
- vēlēšanu iecirknis Vēlēšanu apgabala daļa.
- džerimandra Vēlēšanu apgabala robežu pārgrozīšana, kuras nolūks - valdošajai partijai sagādāt negodīgas priekšrocības.
- uninomināls apgabals vēlēšanu apgabals dažās valstīs, no kura ievēlē vienu deputātu.
- polinomināls apgabals vēlēšanu apgabals, no kura ievēlē vairākus deputātus.
- edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās.
- šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta Bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plana Veļika Plana - pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novgoroda Veļikijnovgoroda (līdz 1999. g. - Novgoroda) ir pirmā senās Krievzemes galvaspilsēta, vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta, šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Sanktpēterburgas, 225000 iedzīvotāju (2021. g.).
- Kapušani Veļke Kapušani - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.).
- arterializācija Venozo asiņu apgāde ar skābekli; pārvēršanās par arteriālām asinīm; arteriālo asiņu piegāde; vaskularizācija.
- dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi.
- cerbuls Vertikāli uzstādīts koks, kuru spēles dalībnieki cenšas apgāzt, metot tam ar nūjām.
- Trāķija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļaustrumos, tagadējās Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļa.
- Maķedonija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļos, ietver Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijas, kā arī Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas rietumu daļu.
- Ēpeira Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros"), ietilpst daļa Pindu kalnu (augstums - līdz 2637 m).
- Anžū Vēsturisks apgabals ("Anjou") Francijas rietumos, Luāras lejtecē.
- Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
- Žemaitija Vēsturisks apgabals tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu daļā, kas 13. gs. bija neatkarīga valsts, 13. gs. beigās to iekaroja Vācu ordenis, 15. gs. atbrīvojās un apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti.
- mērrīkste vēsturisks garuma mērs, ko lietoja ģeodēzijā, minēta 1232. g. Rīgas patrimoniālā apgabala zemju uzmērīšanas rīkojumā, bet nav precīzu ziņu par reālo garumu, domājams, ka lietota flāmu mērrīkste, 16.-17. gs. Vidzemē lietoja 7, 7,5 un 10 Rīgas olektis garu mērrīksti (~376, 403 un 537,5 cm).
- Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā.
- Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
- Leona Vēsturisks novads Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, platība 38400 kvadrātkilometru, ietver Leonas, Salamankas un Samoras provinci.
- Jaunkastīlija Vēsturisks novads Spānijas centrālajā daļā ("Castilia la Nueva"), ietver tagadējo Madrides apgabalu un rajonus ap to, kopējā platība - 72300 kvadrātkilometru.
- Astūrija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļos un autonoms apgabals "Astūrijas karaliste" Biskajas līča piekrastē, platība - 10604 kvadrātkilometri, 1057200 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Ovjedo, robežojas ar Kantarbiju, Kastīliju un Leonu un Galisiju.
- Veckastālija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa.
- Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru.
- arodģimnāzija Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā apgūst sevišķi sarežģītas profesijas un vidējo izglītību.
- sejas tonis vidējais gaismas līmenis uz cilvēka sejas, kas apgaismota atbilstoši televīzijas prasībām.
- makrošoks Vidēji augsta līmeņa elektriskās strāvas impulss, kas šķērso divus intaktus ādas apgabalus; apm. 100 mA var izraisīt kambaru fibrilāciju.
- Centrālais Masīvs vidēji augstu plakankalņu un plato apgabals Francijas centrālajā un dienvidu daļā ("Massif Central"), garums - 450 km, vidējais augstums - 400-700 m, augstākā virsotne - 1885 m.
- mediterrāns Vidusjūras apgabalam piederīgs vai raksturīgs.
- Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m.
- brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
- balji Viduslaiku Francijā - karaļa ierēdnis, kam bija administratīva un tiesu vara plašā apgabalā (baljāžā).
- pfalcs Viduslaiku karaļa pils; apgabals, ko pārvalda pfalcgrāfs.
- valoda BASIC viegli apgūstama un lietojama programmēšanas valoda, kas domāta darbam dialogrežīmā un ko izmanto visu tipu datoros.
- Bordo vīni vieglie vīni, kas ražoti Bordo apgabalā Francijā.
- Liebfraumilch viegls Reinas apgabala baltvīns, ko sākotnēji ražoja sieviešu klosterī, kura aizbildne bija Jaunava Marija (_Liebfrau_)
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā); arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- saistības pakāpe vienā hromosomā lokalizēto gēnu saistītās iedzimšanas biežums, ko raksturo saistības pakāpei apgriezti proporcionālais rekombināciju biežums.
- spieķartērija Viena no artērijām, kuras zari veido arteriālo loku, kas apgādā plaukstu ar asinīm.
- paralēlklase Viena no divām vai vairākām klasēm (vienā skolā), kurās viena mācību gada laikā skolēni apgūst vienu un to pašu programmu.
- Kuzņeckas akmeņogļu baseins viena no nozīmīgākajām akmeņogļu bāzēm Krievijā, atrodas Krievijas Kemerovas apgabalā, daļēji arī Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, garums — 330 km, platums — līdz 100 km.
- socializētāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālajām lomām, kurā viņš palīdz apgūt sociālās mijiedarbības modeļus un veidot sociālo kompetenci, tādējādi sekmējot indivīda sociālo integrāciju vidē.
- akasha Viena no tatvām - tumši zila olveida elipse, mazs aplītis, vai otrādi apgriezts komats - mūžīgās gudrības, smalkā elementa "ēters" un ādžņa čakras simbols.
- špalieri Vienādi apgrieztu krūmu vai koku rindas gar celiņu malām, piem., dārzos.
- monopods Vienbalsta fotostatīvs operatīvai fotografēšanai vai filmēšanai ierobežotā apgaismojumā.
- balansapgaismojums Viendabīgs neintensīvs apgaismojums, kas novērš pārāk spilgtus ēnu kontrastus.
- leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas.
- sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra.
- lalemancija Viengadīgs lūpziežu dzimtas eļļas augs, kas Eiropā ievests no Irānas un tiek kultivēts siltākos apgabalos eļļas ieguvei.
- ervilija Viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs Āzijas kalnainajos apgabalos ar 30-40 cm garu stublāju, sīkiem, gaiši ziliem ziediem, audzē sēklu un zaļās masas ieguvei.
- kontrolpārbaude Vienotas uzdevumu sistēmas vai testa izmantošana, lai novērtētu mācību kursa apgūšanu un attiecīgu zināšanu vai prasmju līmeni.
- Mon Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs.
- Monoceros Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs.
- vertikālā integrācija viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas pārvade vai sadale vai dabasgāzes uzglabāšana un vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas ražošana vai tirdzniecība.
- Akrotiri Viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali).
- Dekelija Viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali).
- sūknis viens no galvenajiem ūdensapgādes sistēmas elementiem ūdens pārvietošanai gan vertikāli, gan horizontāli.
- Telangāna viens no Indijas štatiem (telugu: తెలంగాణ, urdu: تلنگانہ), dibināts 2014. gada 2. jūnijā, kad 10 apgabali atdalījās no Āndhras Pradēšas štata; administratīvais centrs - Haidarābādu, platība - 114 840 km^2^, štatā dzīvo aptuveni 35,2 miljoni iedzīvotāju.
- Kujaļnikas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā.
- Tiļihulas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā.
- Kilibobs Viens no pusdievišķiem dvīņu brāļiem (otrs - Manups) Papua-Jaungvinejas Madangas apgabala mitoloģijā - un reliģijās.
- Neoarktika Viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas kopā ar Paleoarktiku veido Holarktiku.
- izglītojoša grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kur grupas mērķis ir jaunu zināšanu un prasmju apgūšana vai esošo padziļināšana grupas dalībnieku sociālās funkcionēšanas uzlabošanai.
- Aragona Viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads, kas viduslaikos bija varena karaļvalsts, platība - 47719 kvadrātkilometru, 1325000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos.
- imitētājvingrinājums Viens no vispopulārākajiem vingrinājumu veidiem, lai apgūtu konkrētas darbības iemaņas vai iejustos cita cilvēka ādā, apzināti atdarinot ārēju paraugu.
- arktogeja Viens no zooģeogrāfiskajiem sauszemes pamata apakšnodalījumiem, kas aptver visus zooģeogrāfiskos apgabalus, izņemot Dienvidamerikas (neogeju), Austrālijas (notogeju) un Antarktikas apgabalu.
- pusēna Vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem; pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā).
- gaisma Vieta, no kuras izplatās apgaismojums; apgaismota vieta, laukums, kur ir gaišs.
- mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, arī nezināma).
- nomale Vieta, novads, apgabals, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra.
- zeķes Vieta, priekšmets u. tml., kur krāj naudu mājas apstākļos, nelaižot to apgrozībā.
- mioišēmija Vietējs asinsapgādes trūkums muskulī.
- mioishēmija Vietējs asinsapgādes trūkums muskulī.
- impērijas štathalteri vietvalži fašistiskajā Vācijā, kas valsts vadītāja vārdā pārvaldīja apgabalus, provinces utt.
- karkass Vīksnu dzimtas sausu kalnu apgabalu koks ar ļoti cietu un smagu koksni.
- Vilanova di Famalikauna Vilanova di Famalikauna - pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Famalicão"), Bragas apgabalā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.).
- restorānvagons Vilciena vagons pasažieru apgādāšanai ar karstiem ēdieniem.
- pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
- subincizija Vīriešu apgraizīšanas paņēmiens, kas izpaužas urīnkanāla (uretra) apakšējās daļas uzgriešanā, gk. sastopama Ziemeļrietumu un Centrālā Austrālijā.
- ezītis Vīriešu frizūra - īsi apgriezti mati.
- kolbe Vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu.
- kazaks Vīrietis, kas dzimis kādā no šādiem bijušajiem apgabaliem.
- alfonss Vīrietis, kas ir mīļākās apgādībā.
- mežzinis virsmežzinim pakļauts valsts civildienesta ierēdnis, kas uzrauga un kontrolē mežu apsaimniekošanu savas apgaitas teritorijā teritorijā, vada un kontrolē mežziņa vietnieka, mežniecības darbinieku darbu.
- Abjons virsotne (_Avión, Faro de_) Pireneju pussalas ziemeļrietumos, Spānijā, Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē.
- Aborigēna smaile virsotne Krievijā, Magadanas apgabala rietumu daļā, augstums 2286 m.
- Aitana virsotne Spānijā (_Aitana_), Valensijas autonomā apgabala Alakantas reģionā, augstums 1558 m.
- nausa Virszemes apbedīšanas celtne, kurā novietoja osuārijus vai tikai mirušā kaulus, tos neierokot zemē, cēla zoroastrisma piekritēji, jo šī reliģija aizliedza mirušos apglabāt zemē.
- fuetē Virtuozs baleta elements, primbalerīnas (parasti 32) apgriezieni uz vienas kājas par 360 grādiem, otru ieliecot un vēzējot.
- Mufumbira Virunga, vulkānisks apgabals Austrumāfrikā.
- subjektīvā metode socioloģijā virziens socioloģijā, kura pamatā ir apgalvojums, ka sabiedrības attīstību nosaka nevis objektīvas likumsakarības, bet gan subjektīvi faktori - atsevišķu personu griba un centieni.
- riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); apgaismojums laikā, kad saule riet.
- izgaismot Viscaur, pilnīgi apgaismot (telpu, vietu).
- Ūrasa Visockas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- arodpamatskola Vispārējās izglītības divgadīga skola vienkāršāko profesiju apguvei, kurā uzņem jauniešus ar pamatskolas izglītību, arī tadus, kuri nav apguvuši pilnu pamatskolas kursu.
- apgarotība Vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apgarotums Vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas; arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
- vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un zināšanas apgūst strādājošie.
- motora darba cikls visu procesu norise motora cilindra kloķvārpstas viena apgrieziena laikā noteikta secībā.
- pamatzīme Vizuālās valodas zīme, ko var uztvert jau pirmajā mirklī un ko var saskatīt gan spilgtā gan vājā apgaismojumā, piemēram, ēkas kopforma, siluets.
- Ahtuba Volgas kreisā krasta atteka Krievijā, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, garums - 537 km, sākas augšpus Volgogradas, kuģojama tikai palu laikā.
- Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē.
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Boļšojirgiza Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, garums - 675 km, sākas Obščijsirtā.
- Volhovstroja Volhovas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums.
- Kanāriju salas vulkānisku salu grupa Atlantijas okeānā (sp. val. "Islas Canarias"), 100-120 km no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Spānijas autonoms apgabals, platība - 7447 kvadrātkilometri, 2089700 iedzīvotāju (2009. g.).
- zaporožecs Zaporižjas pilsētas un apgabala (Ukrainā) iedzīvotājs.
- karlsdors Zelta monēta, kuru Bavārijas kūrfirsts Karls Alberts kala ap 1726. gadu pēc luidora parauga, bija apgrozībā līdz 18. gs. vidum.
- dāriks zelta vai sudraba monēta Persijas impērijā ap 500. g. p. m. ē.; zelta dārikus kala tikai pēc imperatora pasūtījuma, sudraba varēja kalt nozīmīgi ģenerāļi un satrapi; šīs monētas bija apgrozībā arī ārpus Persijas, t. sk. Eiropas centrālajā un austrumu daļā
- kondors Zelta vai sudraba monēta; bija apgrozībā dažās Dienvidamerikas valstīs (Čīlē, Kolumbijā, Ekvadorā) 1851.-1933. g.
- Kranca Zeļenogradskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- bāriskā depresija zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
- depresija Zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
- atmosfēras aktivitātes centri zema vai augsta spiediena apgabali klimatiskajās kartēs; tos nosaka ciklonu un anticiklonu statistiskais pārsvars attiecīgā rajonā.
- Zemes rotācija Zemes cietā apvalka griešanās ap savu asi virzienā no rietumiem uz austrumiem; pilns apgrieziens notiek 23 stundās 56 minūtēs un 4,09 sekundēs.
- glacioizostāzija Zemes garozas vertikālās kustības, kas noris tagadējā laikmeta un leduslaikmetu apledojumu apgabalos, segledājiem uzkrājoties (iegrimšana) vai izkustot (celšanās).
- termiskā josla Zemes ģeogrāfiskā platuma josla ar noteiktu gaisa termisko režīmu, kuras veidošanos nosaka dažādu apgabalu saņemtais atšķirīgais Saules siltuma daudzums; siltuma josla.
- Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti.
- mufete Zemes plaisa vulkāniskos apgabalos, no kuras plūst laukā ogļskābā gāze.
- zemes dzīles zemes slāņi, kas atrodas zem zemes virskārtas un tiek izmantoti derīgo izrakteņu un pazemes ūdeņu ieguvei, pazemes noliktavām, tuneļiem u. c. būvēm, kā arī bīstamo atkritumu apglabāšanai.
- bioģeoķīmiskās provinces Zemes virsmas apgabali, kuros viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī) ir palielināts vai samazināts.
- magnētiskais Dienvidpols Zemes virsmas apgabals, kurā ieiet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
- magnētiskais Ziemeļpols Zemes virsmas apgabals, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
- magnētiskie poli Zemes virsmas apgabalu, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas, sauc par magnētisko Ziemeļpolu, apgabalu, kurā spēka līnijas ieiet, – par magnētisko Dienvidpolu.
- zirgu platumi Zemes ziemeļu un dienvidu pusložu subtropiskie apgabali (tuvu 30–35° ziemeļu un dienvidu platuma) virs okeāniem ar vājiem vējiem un biežiem bezvējiem subtropisko okeānisko anticiklonu iekšienē.
- irigācija Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; apūdeņošana.
- apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; irigācija.
- Antarktika Zemeslodes dienvidu polārais apgabals, kas ietver Antarktīdu, Atlantijas, Klusā un Indijas okeāna dienvidu daļu un salas (Dienvidu okeāns).
- Arktika Zemeslodes ziemeļu polārais apgabals, kas aptver Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas kontinentu nomales un gandrīz visu Ziemeļu Ledus okeānu ar visām tā salām, kā arī Atlantijas un Klusā okeāna tuvējās daļas.
- Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras piekrastē, starp Kolas pussalas Teras un Murmanskas krastiem, Krievijas Murmanskas apgabalā.
- Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras Timana krastā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā.
- Adžijaska rags zemesrags Ukrainā (_Adzhyiasʾk, mys_), Nikolajevas apgabalā, Melnās jūras ziemeļu piekrastē.
- landesvērs Zemessardze, ko organizēja Prūsijas apgabali cīņā ar Napoleonu I.
- Karēlijas zemesšaurums zemesšaurums starp Baltijas jūras Somu līci un Lādogas ezeru, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, gk. granīti un gneisi, dienvidos — osi, kēmi, morēnu plato (augstums — līdz 173 m), daudz ledāja veidotu ezeru.
- Vidusamūras zemiene zemiene Amūras kreisajā krastā, starp Zejas un Hingānas upju grīvām, Krievijas Amūras apgabalā, garums — 280 km, platums — 25-50 km, vidējais augstums — 50 m vjl.
- Orinoko zemiene zemiene Dienvidamerikas ziemeļaustrumos, Venecuēlā un Kolumbijā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, ietilpst Orinokoļanas dabas apgabalā.
- Nemunas zemiene zemiene Nemunas augšteces un vidusteces baseinā, gk. Baltkrievijas Grodņas apgabalā, augstums 90-150 m, ledāja kušanas ūdeņu un upju nogulumi.
- Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru.
- Timas-Poronajas zemiene zemiene Sahalīnas salā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, starp Rietumsahalīnas un Austrumsahalīnas kalniem, garums - 250 km, platums - 5-60 km.
- Meščora Zemiene starp Kļazmu - ziemeļos, Maskavu - dienvidrietumos, Oku - dienvidos, Sudogu un Kolpu - austrumos, Krievijā, Maskavas, Vladimiras un Rjazaņas apgabalā, vidējais augstums dienvidos - 80-100 m, ziemeļos - 120-130 m, daudz ezeru, purvu; Meščoras zemiene.
- Anadiras zemiene zemiene Tālo Austrumu ziemeļu daļā, Anadiras līča piekrastē, Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 270 km, augstums — līdz 100 m vjl., mūžīgais sasalums.
- apūdeņojumzemkopība Zemkopība sausa klimata apgabalos, kur tā iespējama tikai regulāri veicot mākslīgu apūdeņošanu.
- Zernovoja Zernograda - pilsēta Krievijas Rostovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1960. g.
- kāmis Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, \~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas.
- maundi Ziemeļamerikā senlaikos - indiāņu cilšu veidotie uzbērumi vai akmens krāvumi, sevišķi austrumu apgabalos; kapu kalniņi.
- pionieris Ziemeļamerikas kolonists, kas apguva jaunas teritorijas, it īpaši ASV rietumdaļā.
- ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m.
- Ziemeļkazahijas apgabals Ziemeļkazahstānas apgabals.
- hiperboreji Ziemeļnieki, ziemeļu, polāro apgabalu iedzīvotāji.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
- boreālā fauna ziemeļu puslodes mērenās joslas jūru zooģeogrāfiskā apgabala dzīvnieku komplekss un ziemeļu puslodes sauszemes mērenās joslas skujkoku un jaukto mežu dzīvnieku komplekss.
- zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu.
- giljošs zīmējums uz banknotēm un vērtspapīriem, kas apgrūtina to viltošanu un ko veido līku līniju pinuma kombinācija.
- seksuālā audzināšana zināšanu apguve par seksualitātes funkcionēšanas veidiem, bioloģiskajām norisēm, sajūtām un iespējamo veselības risku.
- mācīšanās zināšanu apguve, skolotāja vadītas vai patstāvīgas mācības
- kurss Zināšanu kopums, ko apgūst kādā mācību iestādē.
- sociālā pedagoga kompetence zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību kopums, kas vērsts uz socializēšanās traucējumu mazināšanu vai apgrūtinājumu novēršanu cilvēka uzvedībā.
- pārzināt Zināt (par ko visu kopumā); būt pilnīgi apguvušam (ko visu kopumā).
- kognitīvā psiholoģija zinātne, kas pēta cilvēku un dzīvnieku kognitīvos (izziņas) procesus un šo procesu kopsakaru ar mācīšanos, atmiņu, spriešanu un valodas apguvi.
- apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, feodālisma apkarošana 17.-19. gadsimtā, raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.). Radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- deduktīva teorija zinātniskas teorijas veids, kurā visus apgalvojumus (teorēmas) iegūst no sākumā pieņemtajiem pamatterminiem un aksiomām dedukcijas (loģiskās secināšanas, izveduma) ceļā.
- polārstacija Zinātniski pētnieciska stacija polārajā apgabalā.
- šauri ganaši zirga eksterjera kļūda – attālums starp žokļa stūriem ir par mazu; šādam dzīvniekam var būt apgrūtināta elpošana.
- gremeklis Zirgu slimība, kuras laikā tas apgrauž aizgalda vai barošanas siles malu.
- galvenās secības zvaigzne zvaigzne, kas atrodas atbilstošajā Hercšprunga–Rasela diagrammas apgabalā; tās galvenais enerģijas avots ir kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā.
- subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris.
- submilzis Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases; submilzu zvaigzne.
- ekosfēra Zvaigznes apkaimes apgabals, kurā var attīstīties dzīvība.
- zvaigžņu atlants zvaigžņu karte, kurā detalizēti attēloti atsevišķi zvaigžņotās debess apgabali.
- glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris.
- zvejas baseins zvejas apgabals.
- mienoties Zvērēt; apgalvot.
- Lapzeme Zviedrijas lielākais apgabals, kas aizņem vairāk nekā ceturto daļu valsts teritorijas, atrodas vistālāk uz ziemeļiem; \~110000 iedzīvotāju, no tiem \~9000 sāmu, apvidus gk. kalnains un mežains.
- firks Zviedru vara nauda 16. 17. gs., apaļa un četršķautņaina, 1/4 ēras vērtībā, bija apgrozībā arī Baltijā.
- Žolkva Žovkva - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums līdz 1951. g.
- Ņesterova Žovkva, pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums 1951.-1992. g.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa apg..