mēnessvaigs
mēnessvaigs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēnessvaigs | mēnessvaigi |
| Ģen. | mēnessvaiga | mēnessvaigu |
| Dat. | mēnessvaigam | mēnessvaigiem |
| Akuz. | mēnessvaigu | mēnessvaigus |
| Lok. | mēnessvaigā | mēnessvaigos |
Mēness apgaismotā, no Zemes redzamā daļa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu dzidrā Diāna ar mēnessvaigu!