Paplašinātā meklēšana
Meklējam t. sk..
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (1578):
- Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa.
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
- adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā.
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
- aizērģelēt Aiziet, skaļi raudot.
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
- aiztēkāt Aizskriet, nonākt, skraidot šurpu turpu.
- vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu.
- arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
- fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
- d Alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
- baltskārds Apalvots skārds.
- lāzeratskaņotājs Aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa.
- inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
- oksihemogrāfs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs narkozes laikā.
- hemoksometrs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs.
- fonometrs Aparāts skaņas stipruma mērīšanai.
- kimogrāfs Aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā.
- magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un atskaņošanai.
- atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs, kompaktdiskos).
- filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē.
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
- Rembate apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ķeguma novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā, t. sk. 2002.-2009. Ogres rajona Ķeguma novadā) 15 km no Ogres, pagasta administratīvais centrs.
- telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- skaustīt Apkampt, skaut.
- bizene Apkārts skrējēja meitene.
- žļirks Apraksta īslaicīgas ūdens šalts radītu skaņu.
- žvarks Apraksta skaņu, kāda rodas metāla priekšmetam nokrītot uz cieta pamata.
- žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata.
- pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot.
- žvingš Apraksta skaņu, kas rodas pļaujot ar izkapti vai saplēšot stiklu.
- šļirkš Apraksta skaņu, kas rodas šļircinot.
- apskaitīt Aprēķināt, skaitīt.
- coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa.
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso.
- rantēt Aptēst, skaldīt.
- zirgu ķerzine aptuveni 1 metru augsts skalu grozs, ar kuru nes sauso lopbarību.
- belkanto Apzīmējums itāļu dziedāšanas veidam, kur galvenā vērība pievērsta skaista toņa attīstīšanai.
- akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija.
- zimsa Ar asu instrumentu izveidots skrambājums kokā.
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
- bes Ar dubultbemolu – par veselu toni – pazemināta skaņa "h (si)".
- nots Ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs; šādu skaņdarbu kopums.
- nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
- izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
- melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
- mest cilpu (arī cilpas) Ar līkumu iet, skriet, braukt.
- buku Ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums.
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- cipars Ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums.
- gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
- škamba Ar triecienu, sprādzienu atšķelta skaida.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
- kramptīt Ar zobiem grauzt, skrubināt.
- kanēļskābe Aromātiska nepiesātināta skābe C~6~H~5~CH=CH-COOH.
- aerojonoterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni (aerojoni).
- aerjonterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni.
- RAEB Ārstēšanai nepakļāvīga anēmija ar palielinātu blastu skaitu (angļu "refractory anemia with excess of blasts").
- aftenksija Artikulētu skaņu vāja vai neskaidra izruna.
- disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
- plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē.
- aplastiskā anēmija asinsrades orgānu saslimšana, ko raksturo samazināts leikocītu un trombocītu skaits un eritrocītu reģenerācijas traucējumi.
- parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls.
- fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu.
- ļur Atkārtojumā apraksta skaņas, kas rodas šķidrumam plūstot, burbuļojot.
- ļuru Atkārtojumā apraksta skaņas, kas rodas šķidrumam plūstot, burbuļojot.
- reoksidēšana Atkārtota skābekļa saistīšana (piem., hemoglobīnam) pārmaiņus ar reducēšanu.
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu.
- saklāstīt atkārtoti klāt, klajināt (attiecināms uz lielāku priekšmetu skaitu.
- dīkāt Atkārtoti skaļi raudāt.
- dīkuļot Atkārtoti skaļi raudāt.
- sakliegāt Atkārtoti skaļi saucot sasaukt.
- durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
- saskraidīt atkārtoti skriet, lai kaut kur nokļūtu.
- zizināt Atkārtoti skubināt, pieteikt.
- aperto Atklāta skaņa; norādījums noņemt surdīni (pūšamajiem instrumentiem).
- atmosfēras akustika atmosfēras fizikas un akustikas nozare, kurā pēta skaņas izplatīšanos un ģenerācijas īpatnības reālā atmosfērā un pēta atmosfēru ar akustikas metodēm.
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties.
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot).
- laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uztecēt Ātri ejot, skrienot uzkļūt (kur augšā).
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
- sukāt Ātri iet, skriet, arī braukt.
- šķīt Ātri iet, skriet, braukt.
- vārīt Ātri iet, skriet, braukt.
- vārīties Ātri iet, skriet, braukt.
- špegot Ātri iet, skriet, doties prom; bēgt.
- lingot Ātri iet, skriet.
- lingot Ātri iet, skriet.
- lipīt Ātri iet, skriet.
- dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Ātri iet, skriet.
- nasāt Ātri iet, skriet.
- viksot Ātri iet, skriet.
- mačīt Ātri iet; skriet.
- vīlēt Ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt).
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- špārēt Ātri virzīties, parasti skriešus.
- vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
- (iet, skrien u. tml.) kā misiņš ātri, steidzīgi (iet, skrien).
- lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt.
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu.
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
- Sagarmatas nacionālais parks atrodas Nepālā, ietver 14 kalnus, t. sk. Everestu, izveidots 1976. g., platība - 1244 km^2^.
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
- Rīgas pilsētas meži atrodas Rīgas pilsētas un apkārtējo novadu teritorijā, platība 61700 ha, t. sk. 2226 ha nemeža zemes un 59,5 hameža zemes; no tiem 51700 ha meža zemes.
- Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki).
- remancipacija Atsavinātas mantas atdošana; kāda dokumenta anulēšana, t. sk. laulības šķiršana.
- albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
- relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam.
- parafāzijas Atsevišķu, neparedzētu skaņu, burtu vai vārdu nomainīšana, aizvietošana, pārstatīšana vietām runājot.
- šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai.
- izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu).
- nospēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņuplati).
- bezzudumu saspiešana attēlu saspiešanas metode, ar kuru samazina bitu skaitu, ko izmanto attēla katra pikseļa veidošanai. Saspiešanas rezultātā netiek zaudēta ne informācija, ne attēla asums.
- zudumradošā saspiešana attēlu saspiešanas metode, kura ļauj attēlā samazināt katra pikseļa veidošanai izmantojamo bitu skaitu, bet kuras izmantošana ir saistīta ar informācijas zudumiem.
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- leikosarkoma Audzējs, kas sastāv gk. no monocītiem; asinīs palielināts limfocītu skaits.
- ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language").
- Plagiomnium elatum augstā skrajlape.
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- AMSS Automotosporta skola.
- avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus.
- altārskapis Bagātīgi izrotāts skapis virs altāra, parasti trīsdaļīgs (triptihs), kura sānu daļas rotātas ar skulptūrām vai gleznojumiem.
- rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
- Calocybe leucocephala baltā skaistgalve.
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
- baznīcas skola baznīcas dibināta un pārraudzīta skola.
- bazofilija Bazofilo leikocītu skaita palielināšanās cirkulējošas asinīs (normāli 0,5%).
- bazocitoze Bazofilo leikocītu skaita pārmērs asinīs.
- miglīt Bēgt, skriet.
- zaķot Bēgt, skriet.
- fugot Bēgt; skriet.
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu.
- tekainītis Bērns, kas jau sācis staigāt, skraidīt.
- BJSS Bērnu un jaunatnes sporta skola.
- apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem.
- apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
- žvikāt Berzēt, kasīt, skrāpēt.
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums.
- čankāt Biedēt, trenkāt, skubināt.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- biti sekundē bināri kodētās informācijas pārraides ātruma mērvienība - bitu skaits sekundē.
- vārda garums bitu skaits vārdā; parasti 8, 16 vai 32.
- bitu blīvums bitu skaits, ko iespējams ierakstīt datu vides garuma vai laukuma vienībā.
- apbizenēt Bizot apkārt kaut kam (satraukti skriet).
- uzbļaut Bļaujot, skaļi runājot, uzmodināt.
- vispārējā bonitāte bonitāte, kas noteikta saskaņā ar M. Orlova 1911. g. izstrādāto skalu audžu bonitēšanai pēc vidējā augstuma 100 gadu vecumā.
- Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- važot Braukt; skriet; doties kaut kur.
- kašāt Braukt; skriet.
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
- bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
- apbradāt Brienot (smagnēji ejot) nobradāt, sabradāt (noteiktu skaitu vietu).
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
- knibēt Burzīt, skrubināt, kņudēt, kutēt. kalt.
- ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet; bēgt; iet, skriet; bēgt.
- (pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
- (vai) plīst no (arī aiz) skaudības būt ļoti skaudīgam.
- noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
- ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, senākiem telefona aparātiem).
- Goliāts Centrālāfrikā izplatīta skarabeju dzimtas vabole.
- iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt.
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
- undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka).
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves.
- cik (arī ko) kājas nes cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem).
- dzirdes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti skaņu svārstību uztveršanai un analīzei.
- zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- kazaks Cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot.
- sakliedzējs Cilvēks, kas mēdz kliegt, skaļi runāt.
- dzimumaudzināšana cilvēku vairošanās un seksualitātes visu aspektu izskaidrošana; mācību priekšmets skolās, kurš apskata dzimumdzīves bioloģiju, higiēnu un ētiku.
- sveķu cirsma cirsma, kurā paredzēts skujkokus pirms izstrādes atsveķot.
- trapistieši Cisterciešu ordeņa atzars, dibināts 17. gs., stingri noteikumi, t. sk. aizliegums runāt.
- paragammacisms Citu skaņu (d, t) izruna "g" un "k" vietā.
- pararotacisms Citu skaņu (l, v, n, g) izruna "r" vietā.
- parasigmatisms Citu skaņu izruna "s" un "z" vietā.
- pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā.
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- meisteris Cunftīgs amata pratējs, kas šo pakāpi bija ieguvis pēc īpaša pārbaudījuma; to skaits vienā pilsētā katrā amatā bija ierobežots, lai novērstu konkurenci.
- kvantskaitļi Četri kvantu skaitļi, kas viennozīmīgi raksturo elektronu un tā stāvokli atomā.
- čuldīt Čudīt, skubināt.
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā.
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas).
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
- akmens plātne dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus).
- akmens plātnes dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus).
- aizskaust Dabūt prom (aizvākt) skaudības dēļ.
- aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot.
- dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties.
- identiskas daļiņas daļiņas, kuru fizikālās īpašības ir vienādas, tām ir vienāds lādiņš, masa, spins, un citi kvantu skaitļi; šādas daļiņas kvantu mehānikā tiek uzskatītas par neatšķiramām.
- Dānija Dānijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā "Danmark"), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (t. sk. 2 autonomi - Grenlane un Fēru salas), robežojas ar Vāciju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru, bet ar Zviedriju savieno tilts pāri Ēresuna (Zunda) šaurumam.
- cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā.
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
- pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot).
- cikliskais bezdarbs darbvietu skaita samazināšanās un masveida bezdarbs, kas rodas ekonomiskās aktivitātes līmeņa periodisku svārstību dēļ un ir saistīts ar starptautisko tirdzniecības ciklu.
- dundināt Dārdēt, skanēt, grabēt.
- summators datora bloks, kas paredzēts mašīnvārdu formā kodētu skaitļu saskaitīšanai.
- datņkope Datora datņu sakārtošana, t. sk., īslaicīgo datņu un dublējumdatņu dzēšana, atmiņas sadrumstalotības likvidēšana.
- attēlu analīze datora izmantošana, lai iegūtu skaitlisku informāciju par izvēlētiem attēla raksturlielumiem, piemēram, par kontūru garumu, laukumu lielumu, formu u. c.
- pagaidu atmiņa datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; darbatmiņa.
- darbatmiņa Datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; pagaidu atmiņa.
- datorsistēma Datora un tā perifērijas ierīču (t. sk. diskdziņu, monitora, dažādu ievadizvades ierīču u. c.) pilna konfigurācija, kas operētājsistēmas vadībā kopīgi veic datu apstrādi.
- datorizētā projektēšana datoru izmantošana tehnisku izstrādņu, t. sk. drukāto shēmu un integrēto shēmu projektēšanai. Datorizētas projektēšanas sistēmas parasti strādā dialogrežīmā un izmanto konkrētās nozares objektu izstrādei izveidotu speciālu programmatūru, grafikas ievadizvadi, skenerus un citas perifērijas ierīces.
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
- paplašināmā adresēšana datoru tīklu objektu adresēšanas veids, kas paredz dažāda garuma adrešu izmantošanu, ļauj palielināt adresējamo elementu skaitu un ietvert adreses laukā papildus informāciju par šo elementu struktūru.
- datu vārdnīca datu bāzes pārvaldības sistēmā - tabula, kurā ir informācija par visiem datu bāzes elementiem, t. sk. ziņas par ierakstu un datņu tipiem, indeksi un cita informācija par datu bāzes izmantošanu.
- kilobiti sekundē datu pārraides ātrums, ko mēra ar pārraidīto kilobitu skaitu sekundē.
- caurspīdīgums datu pārraides sistēmās - datu pārraides režīms, kurā dati var saturēt jebkuras rakstzīmes, t. sk. izmantot pārraides vadības rakstzīmes, un ir izslēgta iespēja, ka uztverošajai ierīcei vai programmai rodas grūtības šo datu interpretēšanā.
- bļerkšēt Daudz runāt (parasti skaļi, neskaidri, juceklīgi).
- blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt.
- entie Daudzi, nenoteikts skaits.
- čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
- pārkaļķošanās Dažādu vielu, t. sk. kalcija sāļu nogulsnēšanās organisma audos.
- desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā.
- mirmekofilija Dažu augu uzbūves īpatnības, ko izmanto skudras, piem., dobi stublāji ar plānām sienām, kuros tās apmetas uz dzīvi, saldi izdalījumi uz lapām, ar kuriem tās barojas.
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā.
- prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko); skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
- pseidogadījumskaitlis determinētā veidā iegūts skaitlis (skaitļu secība), ar kuru zinātniskos pētījumos un tehnisku problēmu risinājumos aizstāj gadījumskaitli.
- nona Devītā skaņa (tonis) no pamatskaņas.
- leikodiagnoze Diagnoze, ko nosaka, balstoties uz leikocītu skaita, formu attiecību vai specifisko jutību.
- ciparisks digitāls; tāds, kas izmanto skaitļus.
- dikšķināt Dikāt, skriet, skraidīt.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- dibēt Dimdēt, skanēt.
- fortisimo Dinamikas apzīmējums ļoti stipri, ļoti skaļi.
- hipofonija Disfonija ar samazinātu skaņas veidošanos; izraisa čukstēšanu.
- nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu.
- reciproki skaitļi divi skaitļi, kuru reizinājums ir 1 (piemēram, 0,25 un 4); savstarpēji apgriezti skaitļi.
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- publiskā atslēgšifrēšana divu matemātiski saistītu skaitļu pāru jeb atslēgu izmantošana, no kuriem viens ir publiski izmantojams.
- peroksigrupa Divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa -O-O.
- bunkšoņa Dobja, apspiesta skaņa.
- RFC dokumenti dokumenti, ko izplata internetā, tajos aprakstīti tīkla protokoli (t. sk. visi interneta standarti), kā arī to pārbaudes un izmantošanas rezultāti.
- pašs domino kauliņš ar vienādu punktu skaitu abās pusēs.
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet.
- drašķīt Drāzt, griezt, skaldīt, šķelt.
- aizdrāztīt Drāžot, kasot, skrāpējot, ļaut nokļūt aiz kaut kā.
- dzindzināt Dūkt, džinkstēt, skandināt.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam.
- brīvā dzeja dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
- lipogramma Dzejolis, kurā apzināti nav lietota tā vai cita skaņa.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
- dainot Dziedāt, skandēt.
- strofa Dziedātājputnu dziesmas (baurošanas u. c. riesta skaņu) daļa, kas atkārtojas.
- pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot.
- nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
- nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
- ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas.
- splenst dzīt, skubināt (cūkas).
- čūdīt Dzīt, skubināt.
- murt Dzīt, skubināt.
- litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži).
- Selketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete skorpions, kuras pārziņā bija dzemdības un kura uzraudzīja mumificētos ķermeņus bēru laikā.
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
- iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
- apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
- pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
- ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
- automobiļu darbizbrauces koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo automobiļu parka faktiskās izmantošanas pakāpi: tā ir faktiski ekspluatācijā esošo automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu.
- tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu.
- elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai.
- gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi.
- nautofons Elektromagnētisks aparāts skaņu signālu raidīšanai no bākām.
- eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
- sintezators elektroniska iekārta skaņu ieguvei.
- e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
- barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām.
- pūšļāt Elst, skaļi elpot, pūst.
- hondromērs Embrionālajā mugurkaulā no hialīniskā skrimšļa veidots skriemelis.
- formants Enerģijas koncentrācijas vieta skaņas spektrā, kuras frekvence atbilst balss trakta rezonanses frekvencei.
- kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos.
- eritroblastopēnija Eritroblastu skaita mazināšanās kaulu smadzenēs.
- eritrocitoze Eritrocītu skaita pavairošanās perifēriskajās asinīs kā skābekļa trūkuma sekas dažu sirdskaišu, plaušu slimību u. c. gadījumos.
- hipoeritrocitēmija Eritrocītu skaita samazināšanās asinīs.
- aglobūlija Eritrocītu skaita samazināšanās.
- RBC Eritrocītu skaits.
- timerēt Ēst, skribināt.
- Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula.
- dehidrāzes Fermenti, kas oksidējamai organiskai vielai atšķeļ ūdeņradi un nodod to skābeklim vai īpašām vielām - ūdeņraža akceptoriem.
- fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
- vieglā pornogrāfija filma, grāmata vai glezna, kurā seksualitāte ir parādīta skaistā ietvarā ar skaistiem cilvēkiem un stila ziņā izturētā veidā.
- aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras.
- fizikālā lieluma vienība fizikāls lielums, kam pēc definīcijas ir piešķirta skaitliskā vērtība.
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- katakustika Fizikas nozare, kas pētī skaņas atstarošanu, atbalsošanu.
- akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās īpašības un skaņas viļņu (elastisko svārstību un viļņu) mijiedarbību ar vielu, kā arī to izmantošanas iespējas; šādu svārstību intervāls ir no 0 līdz 10 GHz.
- fonogrammas producents fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu.
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- labiālbalsis Flautu skanējums orķestrī.
- fonoloģija Fonētikas nozare, kas pētī skaņu funkcijas valodā.
- Fz Forzato - stipri akcentēt to skaņu, virs kuras šis apzīmējums stāv.
- ikonometrs fotoaparāta skatu meklētājs, ko izmanto kadra robežu noteikšanai.
- robežfrekvence Frekvence, pie kuras elektrisko signālu pārvades ķēdes izejas sprieguma (strāvas) attiecība pret ieejas spriegumu (strāvu) samazinās noteiktu skaitu reižu.
- minimizācija funkcijas minimuma atrašana, ko izmanto skaitļošanas matemātikā, matemātiskajā programmēšanā, optimālajā plānošanā un vadībā.
- datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu.
- fiziskais vecums gadskārtu skaits celma augstumā, kam pieskaita 3–5 gadus, kas nepieciešami celma augstuma sasniegšanai.
- pneimoencefalogrāfija Galvas smadzeņu diagnostiskā izmeklēšana, kurā par kontrastvielu lieto skābekli vai gaisu, ko ievada ar punkciju.
- darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- nuskat Garlaicīgi meklēt, skatīt, ostīt.
- splains Gluda gabaliem polinomiāla funkcija, ko definē kā polinomu (vai cita veida funkciju) katrā no dotā intervāla daļām; izmanto skaitļošanas matemātikas uzdevumos.
- starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
- skrebēt grabēt, skrapstēt; čaukstēt.
- skrabēt Grabēt, skrapstēt; pļāpāt.
- šļanka Grāmatu plaukts skolas solā.
- kases izdevumu orderis grāmatvedības dokuments, kas pamato skaidras naudas izsniegšanu no uzņēmuma kases.
- kases ieņēmumu orderis grāmatvedības dokuments, kas pamato skaidras naudas saņemšanu uzņēmuma kasē.
- hipogranulocitoze Granulocītu skaita samazināšanās asinīs.
- grebzdēt Grauzt, skrubināt, kasīt.
- žlebināt Grauzt, skrubināt, košļāt, valstīt pa muti.
- krempt Grauzt; krimst, skrubināt.
- kremstīt Grauzt; krimst, skrubināt.
- iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē).
- karalisks Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
- ķēnišķīgs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
- ķēnišķs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs.
- sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt.
- bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
- bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
- bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot.
- apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks.
- melnie griesti griestu starpkārta skaņizolācijas un siltumizolācijas balstīšanai.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- pelnīt Gūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
- riņķis ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli; [aplis]{s:458}
- šarmantās daļiņas hadronu grupa, kam kvantu skaitlis ir atšķirīgs no nulles.
- hromocitometrija Hemoglobīna procenta vai eritrocītu skaita noteikšana asinīs.
- aleikija Hemopoētiskās sistēmas saslimšana, ko raksturo leikocītu un trombocītu skaita stipra samazināšanās.
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
- tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais".
- dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju.
- lokapalas Hindu mitoloģijā - debespušu dievības un sargi, sākotnēji mītos pieminēti četri, bet vēlāk to skaits pieaug līdz astoņiem.
- gugols Hipotētisks skaitlis 1 ar 100 nullēm, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot 100. pakāpē.
- gugolplekss Hipotētisks skaitlis, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot gugolā (1 ar 100 nullēm).
- mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs.
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
- oligodaktilija Iedzimts nepilns pirkstu skaits.
- kifoskoliotisks iegurnis iegurnis, kurā apvienota kā kifotiskā, tā skoliotiskā iegurņa īpatnības.
- nopelnīt Iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
- ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
- rentgendifraktometrs Iekārta rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar kvantu skaitītājiem.
- audioierakstītājs Iekārta skaņas fiksēšanai ar magnētiskiem (magnetofonu) vai optiskiem līdzekļiem (optisko ierakstītāju).
- iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis).
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros.
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi.
- iemiglot Ienākt ar apmiglotu skatienu (par iedzērušu cilvēku).
- krāsu biti iepriekš fiksēta skaita biti, kas tiek piekārtoti katram pikselim, lai noteiktu tā displeja ekrānā attēlojamo ktāsu, piemēram, divi krāsu biti nepieciešami, lai attēlotu 4 krāsa, 8 krāsu biti - lai attēlotu 256 krāsas.
- leikocitometrs Ierīce leikocītu skaitīšanai.
- dempfers Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne.
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- televizora pierīce ierīce, kas ļauj izmantot televizoru kā lietotāja saskarni ar internetu; faktiski tas ir specializēts dators, kurā ir instalēta globālā tīmekļa pārlūkprogramma un galvenās interneta programmas, t. sk. _TCP/IP_ protokolu saime.
- kopnes paplašinātājs ierīce, kas pagarina datorkopni vai palielina pa to pārraidāmo bitu skaitu.
- universālās secīgās kopnes centrmezgls ierīce, kas palielina datora kopnes _USB_ portu skaitu; tā tiek pievienota datoram kopnes _USB_ pieslēgvietā.
- akustiskais interferometrs ierīce, kurā izmanto skaņas viļņu interferenci, lai noteiktu skaņas ātrumu un absorbcijas koeficientu šķidrumos un gāzēs.
- ierīces iedalīšana ierīces resursu iedalīšana tās lietotājiem (t. sk. programmām un citām ierīcēm).
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
- šļakatot Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakāt (2).
- šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakatot (2).
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
- lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
- ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
- vicot Iet, skriet, parasti ātri.
- lepēt Iet, skriet.
- šļūkt Iet, skriet.
- vaļīt Iet, skriet.
- ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, arī daiļdarbā).
- Ovīdijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas mākla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem.
- makroplanocitoze Ievērojams makroplanocītu skaits kuņģa vēža slimnieku asinīs.
- klīst Ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem).
- saluņģinēt Ilgāku laiku nepārtraukti skraidīt (par suni).
- sadiebt Ilgāku laiku skraidīt, skriet.
- iztecēties Ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus.
- izžampāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties.
- izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
- sasūroties Ilgāku laiku, nepārtraukti skumt.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā vairāk vai mazāk brīvi virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- pedāļskaņa Ilgstoši izturēta skaņa, īpaši basā, kam ir relatīvi patstāvīga harmoniskā jēga.
- skrapstināties Ilgstoši, intensīvi skrapstināt; skrapšķināties.
- skrapšināties Ilgstoši, intensīvi skrapšināt; skrapstināties.
- skrapšķināties Ilgstoši, intensīvi skrapšķināt; skrapstināties.
- zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu signālierīces radītu skaņu kopums
- čaloņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1); čala (1).
- čerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
- čērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1).
- čiepstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt.
- čirkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2).
- čirpstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2).
- čukstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt.
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1).
- čurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
- dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
- dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4).
- dūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5).
- dunoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); duna (4).
- duna Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); dunoņa (4).
- džinkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt.
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1).
- gaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2).
- grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1).
- guldzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1).
- irdzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1).
- kaukoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2).
- kaucoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2).
- krākoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1).
- kurkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2).
- ķerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1).
- ķerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
- ķērkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1).
- ķērkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2).
- murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
- ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1).
- ņerkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt(2).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1).
- ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2).
- pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1).
- pīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (1).
- rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2).
- rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4).
- reja Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet.
- rukšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt.
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6).
- rūkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(1).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(2).
- sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(3).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1); sīkoņa (1).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2); sīkoņa (2).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3); sīkoņa (3).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3).
- sīcoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4); sīkoņa (4).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4).
- sīkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(5).
- skandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1.
- skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa.
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1).
- smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (1).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3).
- spindzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4).
- stenas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1).
- strinkšķoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt.
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkoņa (1).
- šalkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2).
- šalkas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkoņa (2).
- šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
- šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1).
- zumoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1).
- zuzoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (2).
- žūžas Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> žūžot (1).
- skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa.
- skrapšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa.
- medības ar pievilināšanu individuālo medību veids, kurā izmanto skaņu signālus (imitētas putnu riesta dziesmas, aicinājuma saucienus, peļu pīkstienus, zaķu baiļu kliedzienus, briežu buļļu riesta aurus, vilku sagaudošanos) vai mānekļus; šādi medī putnus, pārnadžus un plēsējus (vilkus).
- infarktektomija Infarkta skarto audu izgriešana.
- bitu kartēšana informācijas attēlošanas metode displeja ekrānā, kur katram attēla elementam atbilst viens vai vairāki biti; vienkrāsas displejos bitu skaits, kas atbilst vienam attēla elementam, nosaka attēla toņu gradāciju; krāsu displejos vienam attēla elementam atbilstošais bitu skaits sakrīt ar attēla krāsu skaitu.
- toņmērs Instruments skaņu augstuma un stipruma noteikšanai.
- tonometris Instruments skaņu augstuma un stipruma noteikšanai.
- hondrotoms Instruments skrimšļa griešanai.
- skrūvgriezis Instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai.
- augstas pakāpes integrācija integrēto shēmu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj vienā kristālā izvietot lielu komponentu skaitu.
- IQ Intelekta koeficients (angļu "Intelligence Quotient") - statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni, kā arī prasmi pielietot akadēmiskās zināšanas.
- nopūsties Intensīvā, parasti skaļā, izelpā noteikt, pateikt.
- sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.; intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
- interfiksācija Interfiksu izmantošana neērtu skaņu kopu novēršanai morfēmu sadurā.
- bir Interjekcija bēršanas, izbārstīšanas, krišanas izraisīto skaņu apzīmēšanai.
- intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām.
- interneta adrese IP adrese - skaitliska adrese, kas viennozīmīgi identificē katru datoru internetā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 192.100.81.101.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
- uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- uzsaukties Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens.
- skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens.
- stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem.
- nodvinkstēt Īsu brīdi šalkt, švīkstēt, skanēt.
- nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2).
- nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2).
- novīvelēt Izārstēt, skaitot vīveļu vārdus.
- brukstalas Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- brūkstalas Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- brukstuli Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- brukstuļi Izcirsta vieta skuju mežā, kur aug jaunas eglītes un priedītes.
- nogrebt Izgrebt; izgatavot grebjot (noteiktu skaitu priekšmetu).
- apšaudelēt Izklejot, skraidot šurpu turpu.
- izbļaut Izkliegt (parasti skaļi, nesavaldīgi).
- izklēgāt Izkliegt, skaļi izteikt.
- lampaža Izlaidīga, nekārtīga sieviete skrandainā apģērbā.
- intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
- pladaukš Izmanto, lai raksturotu skaļu, plaukšķošu skaņu.
- centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos.
- kianti Izplatīta skāba itāļu sarkanvīna šķirne; kjanti (it. "chianti")- nosaukums pēc Kjanti ielejas.
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
- skrapt Izsauksmes vārds (parasti atkārtojumā), apraksta skrāpēšanas, kasīšanas troksni.
- slorks Izsauksmes vārds, kas apraksta skaņu, kāda rodas, piemēram, skaļi strebjot kādu šķidrumu.
- izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt.
- paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas).
- aprakstoša izteiksme izteiksmes veids, kurā atsevišķa (konkrēta) vārda vai vārdkopas vietā izmantots garāks, parasti skaidrojošs (raksturojošs) vārdu savienojums.
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1).
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
- trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- dikņīt Izveicīgi un ātri skriet, skraidīt.
- izkristalizēt Izveidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu).
- eritroleikoblastoze Jaunpiedzimušo eritroblastoze ar jauno leikocītu skaita pavairošanos.
- veckatoļi Jebkura no Romas Katoļu baznīcas atšķēlusies grupa, t. sk. tās, kas noraidīja 1870. gadā pasludināto pāvesta nemaldīguma doktrīnu.
- rievelēt Jokot, trakot, skubināt draiskuļot.
- dekatrons jonu aparāts elektrisko ķēžu pārslēgšanai; izmanto skaitļošanas tehnikā.
- lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls.
- drōneica jumta skaida, plēsta no koka (apmēram 1,5 m gara).
- šindels Jumta skaida.
- klāšus Kā klāšus (atklāt) - ļoti skaidri, saprotami izskaidrot.
- ķilkāt Kā zaķim lēkt, skriet.
- ķilkot Kā zaķim lēkt, skriet.
- notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību.
- redukcija kāda skaņdarba partitūras pārveidošana mazākam balsu vai instrumentu skaitam.
- bibliofilu izdevums kādas grāmatas izdošana ierobežotā skaitā, bieži vien eksemplāru skaits ir numurēts.
- indikācija Kādas informācijas parādīšanās uz ekrāna, gaismas tablo, aparāta skalas u. tml.
- apmānošais kadrs kadrs, kurā nav iekļauta daļa uzņemamā skata, līdz ar to skatītājam rodas cits priekšstats par notiekošo.
- šķenderis kāds, kam patīk nevietā skaļi runāt.
- šļepstis Kāds, kas šļupst, skaidri neizrunā visas skaņas.
- pabauroties Kādu laiku baurot, skaļi raudāt.
- saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst).
- sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt.
- bloks Kāju balstīšanai domāta ierīce sprinta skrējienu startā, starta paliktnis.
- Liepas kalns kalns Vidzemes augstienē, Liepas pagastā, absolūtais augstums — 115,5 m vjl., iekārtots skatu tornis.
- aizkalt Kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka tā skar naga dzīvo daļu.
- Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes.
- kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo.
- kļāpt Kārīgi ēst, ātri iedzert; skaļi strēbt.
- brukšķēt Kasīt, skrambāt.
- skrāpstīt Kasīt, skrambāt.
- kracēt Kasīt, skrāpēt (piem., veco krāsu).
- apgrandīt Kasīt, skrāpēt visapkārt.
- erbīt Kasīt, skrāpēt; ķildoties, strīdēties.
- ēzēt Kasīt, skrāpēt.
- gramšļāt Kasīt, skrāpēt.
- krecēt Kasīt, skrāpēt.
- skramšīt Kasīt, skrāpēt.
- braunāt Kasīt, skrubināt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- uzkast Kasot, skrāpējot atsegt, radīt ievainojumu.
- nokasīt Kasot, skrāpējot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
- apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- uzkrecēt Kasot, skrāpējot uzplēst.
- eņģēt Kašņāt, skrāpēt.
- kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats.
- pašs Kauliņu mešanā - vienāds punktu skaits uz vairākiem kauliņiem.
- agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
- bregus Kaut kas ļoti skābs.
- šmērgots Kaut kas ļoti skābs.
- rubikons Kaut kas tāds, kam tikai vēl jātiek pāri, lai viss būtu skaidrs.
- uzgrauzt Kaut ko grauzt, skrubināt, krimst.
- vaizīties Klaigāt, ķērkt, kaukt; skaļi žēloties.
- klavierliteratūra Klavierēm komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
- klaviermūzika Klavierēm komponēti skaņdarbi.
- klaiga Kliedzējs, bļauris; ļoti skaļš cilvēks.
- piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- žvairēt Kliegt, brēkt, baurot, skaļi raudāt.
- bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
- žārnīties Kliegt, skaļi runāt, lamāties.
- lielā klijkaija klijkaiju suga ("Catharacta skua"); lielā laupītājkaija.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- polkšēt Klusināta skaņa (saduroties dzelzs priekšmetiem).
- ieskābt Kļūt (mazliet) skābam.
- izgaismoties Kļūt ļoti skaidram (parasti par domu).
- nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- piebirt Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
- klaikšķēt Knakšķēt, skanēt.
- faktors Koeficients, skaitlis, kas tiek reizināts ar kādu citu skaitli.
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas).
- skonto Komercdarījumos - atlaide no preces cenas par labu pircējam, ja saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
- skonts Komercdarījumos - pircējam saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu dota atlaide no preces cenas, ja samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība; attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu; veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- operāciju koncentrācija komplicētāku operāciju izveidošana, apvienojot vairākas tehnoloģiskās pārejas ar nolūku samazināt tehnoloģiskā procesa izpildē aizņemto darbmašīnu vai darba vietu skaitu.
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
- kolāža Kompozicionāls paņēmiens, kura pamatā ir cita komponista skaņdarba (arī paša autora agrāk sarakstīta skaņdarba) fragmentu izmantošana samērā mehāniskā savienojumā.
- karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs.
- melanža Koncentrētu skābju vai oksidētāju maisījums ķīmiskajā rūpniecībā un raķešu tehnikā.
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
- marinēt Konservēt (pārtikas produktus) marinādē, arī citā skābā šķidrumā.
- skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
- pocenis Kopā salikti skali; lāpa.
- bezgalīga kopa kopa, kuras elementu skaits nav izsakāms ar naturālu skaitli.
- paketes garums kopējais baitu skaits paketē, ko nosaka tīkla slāņa vadības protokols.
- multipleksētā kopne kopne, kuras vadu skaits ir mazāks par pārraidāmo adrešu vai datu bitu skaitu. Izmantojot šādas kopnes, informācija tiek pārraidīta laikdales multipleksēšanas režīmā.
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
- kora diriģents korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kordiriģents.
- heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu.
- stearoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto skūšanās želejā, var izraisīt nitrozamīnu veidošanos.
- hlorksilenols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antibakteriāla viela, izmanto skūšanās krēmos, šampūnos, dezodorantos, arī pretsēnīšu līdzekļos, toksisks, ja apēd, toksisks aknām un imūnsistēmai, var radīt ādas kairinājumu.
- linsēklu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto skūšanas krēmos, medicīniskās ziepes, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- žļadzināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
- zlankšināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
- zlankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
- žļankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
- žlankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
- žļankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu).
- šļanderēt Kratīt, skalināt.
- šļaņģerēt Kratīt, skalināt.
- kredītportfelis Kredītu skaita un veidu kopums, ko apkalpo viena organizācija vai indivīds.
- papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
- Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
- skrimstināt Krimst, skrubināt (kaulu).
- kremtīt Krimst, skrubināt.
- krimstīt Krimst, skrubināt.
- tetacisms Kropļota vai neskaidra "t" skaņas izruna.
- krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls.
- lumbalizācija Krustu skriemeļa izveidošanās līdzīgi jostas skriemelim, nesaplūstot ar pārējiem krustu skriemeļiem.
- pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mastoskirs Krūts skirs.
- tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām; veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
- snakšķināt kustināt žokļus, it kā gatavojoties ēst; skaļi ēst.
- stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula.
- deģenerācija Kvantu mehānikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad sistēmas noteiktajam enerģētiskajam stāvoklim atbilst vairākas viļņu funkcijas; to skaits nosaka attiecīgā enerģijas līmeņa deģenerācijas kārtu.
- atbilstības princips kvantu mehānikas postulāts: kvantu mehānikas rezultāti robežgadījumā (ja ir lieli kvantu skaitļi) vienmēr sakrīt ar klasiskās fizikas rezultātiem.
- dīvainība Kvantu skaitlis, kas raksturo elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā (hadronus).
- šarms kvantu skaitlis, kas raksturo hadronus vai kvarkus.
- leptonlādiņš Kvantu skaitlis, kas raksturo leptonus un saglabājas visās mijiedarbībās; pieņem, ka leptoniem tas ir vienāds ar +1, antileptoniem - -1, pārējām elementārdaļiņām - 0; leptonu skaitlis.
- aromāts Kvantu skaitļu kopa, ar kuru vienu kvarku tipu atšķir no cita.
- Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai.
- uzķepums ķīļveidīgs veidojums uz instrumenta skaidvirsmas, kas tai pielīp vai piemetinās griešanas procesā; u. jūtami maina griežņa ģeometriju un apstrādātās virsmas kvalitāti.
- peroksīds ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; superoksīds.
- reakcijas ātrums ķīmiskās reakcijas aktu skaits laika vienībā.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- Džuandzī Ķīniešu daoistu skolotājs (dzīvoja ap 370.-300. g. p. m. ē.), kurš slavināja dabisku dzīvesveidu un vērsās pret konfūcisma konvencijām, akcentēja garīgas disciplīnas nepieciešamību, kas ved uz meditāciju, uz bezformas dao.
- He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene.
- skarifikators Ķirurģisks instruments skarifikācijai.
- skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs; (9).
- ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
- sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
- atkāpelēt Laipojot atnākt, skatoties, kur liek kājas.
- žļandzināt Laistīt, skalināt.
- spraustava Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
- spraustuve Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
- jumiķa lāpsta lāpstai līdzīgs, no koka darināts jumiķa darbarīks ar ko pielīdzina jumta skaliņus.
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- lasāmība Lasāmā teksta skaidrības, uztveramības pakāpe.
- čilināt Laukirbes radīto skaņu apzīmējums.
- aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- leikocitoze Leikocītu skaita palielināšanās asinīs.
- leukopenija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs, samērā reta parādība, pretstats leikocitozei.
- leikopēnija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs.
- leikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits 1 mm3 perifērisko asiņu ir ļoti liels (pārsniedz 15 000).
- aleikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits perifēriskajās asinīs ir normāls vai samazināts; asinsainā, kā arī mieloīdajos un limfoīdajos audos pārsvarā ir jaunās formas.
- aplastiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā samazināts eritrocītu, leikocītu un trombocītu skaits šo elementu ģenēzes trūkuma dēļ asinsrades orgānos.
- tākaļāt Lēkāt, skraidīt apkārt, tekalēt.
- ķirpot Lēkāt, skraidīt.
- sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās.
- žēlāt Liegt; skopoties.
- koiza Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
- koizaka Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
- koizika Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
- hialīniskais leikocīts liela mononukleāra šūna, kas atgādina lielo limfocītu; normāli to ir maz, bet to skaits pieaug dažu slimību, piem., malārijas gadījumā.
- kubuls liels koka toveris alus brūvēšanai vai kāpostu skābēšanai.
- radioaktīvā starojuma avota aktivitāte lielums, kas raksturo laika periodā notiekošo sabrukšanas aktu skaitu; mērvienība SI mērvienību sistēmā bekerels (Bq).
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu.
- vektors lielums, ko parasti attēlo kā sakārtotu skaitļu kopu.
- skalārais lielums lielums, kuru pilnīgi nosaka tā skaitliskā vērtība.
- ģeoakustika Lietišķās akustikas un ģeofizikas nozare, kas pētī skaņas un ultraskaņas diapazona akustiskos viļņus, kas izplatās Zemes garozā, kā arī to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- čīru Lieto savienojumā "čīru, čūru", lai aprakstītu skaņu, kas rodas ielejot alu.
- zliukš Lieto, lai aprakstītu skaņu, kas rodas krītot kādam koka priekšmetam.
- kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- žvoukst Lieto, lai atdarinātu skaļu troksni, kas rodas, ko šķeļot.
- džindž Lieto, lai atdarinātu skaļu troksni.
- bur Lieto, lai atdarinātu skaņu kopu, kas rodas, padobjiem trokšņiem atkārtojoties ar nelieliem starplaikiem.
- čark Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot.
- čerk Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu.
- tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- cst Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
- tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
- daļī Lieto, lai norādītu uz kādas darbības (parasti skriešanas, bēgšanas) strauju izpausmi.
- lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai.
- tīkla ievadizvades pamatsistēma lietojumprogrammu un operētājsistēmu (t. sk. _MS-DOS_, _OS/2_ un dažu _UNIX_ versiju) sadarbības procedūru kopums, kas lokālajam tīklam pievienotajiem personālajiem datoriem nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus.
- atprasīt Likt (parasti skolēniem), lai pastāsta (iemācīto).
- aizlikties Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties.
- Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem.
- eritronija Liliju dzimtas ģints ("Erythronium"), dekoratīvi bumbuļaugi ar koši zaļām lapām, kuras rotā skaisti plankumi vai dzīslas.
- priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas.
- absolūtā limfocitoze limfocītu absolūtā skaita palielināšanās.
- limfocitoze Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs; to novēro sakarā ar dažādām akūtām (garais klepus) vai hroniskām infekcijas slimībām (tuberkuloze, infekciozā mononukleo-ze, infekciozais hepatīts), vai arī kā nenobriedušo limfocītu skaita pieaugumu limfoleikozes gadījumā.
- limfocitēmija Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs.
- limfopēnija Limfocītu skaita samazināšanās perifēriskajās asinīs.
- Franopole Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta skrajciema "Franapole" nosaukuma variants.
- ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām.
- uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī); būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
- tā, ka kājas pie zemes nemetas ļoti ātri (iet, skriet).
- kā vēja nests ļoti ātri (parasti skriet).
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- lupcavāt Ļoti ātri iet, skriet.
- ņirbināt Ļoti ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, skriet.
- pluska Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks; plukata (1).
- plukata Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks.
- (visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
- (visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
- (tikpat) kā uz delnas Ļoti skaidri (izteikt, izpaust).
- krass Ļoti skaidri uztverams, spilgts.
- melns uz balta ļoti skaidri, nepārprotami (izteikts, uzrakstīts, parādīts).
- mells uz balta ļoti skaidri, nepārprotami.
- kā uz delnas ļoti skaidri, saprotami.
- kristālskaidrs Ļoti skaidrs (parasti par skaņu).
- kristālskaidrs Ļoti skaidrs, dzidrs; kristāldzidrs (1).
- kā atvērta grāmata ļoti skaidrs, izprotams, viegli uztverams.
- dzidrs Ļoti skaidrs, tīrs (par mirdzumu, spožumu).
- skaidrs kā vienreizviens ļoti skaidrs.
- bārbija Ļoti skaista meitene.
- Paradīzes dārzs zemes virsū ļoti skaista vieta, kur var dzīvot laimē un pārpilnībā.
- zied kā laba diena ļoti skaisti, kupli ziedēt.
- kā dimants ļoti skaisti, zaigojoši mirdzēt.
- adonis Ļoti skaists jauneklis.
- poētisks Ļoti skaists, valdzinošs, pievilcīgs (piemēram, par parādībām dabā).
- debešķīgs Ļoti skaists; ļoti labs; brīnišķīgs.
- atkliegt Ļoti skaļā balsī atbildēt.
- nokliegt Ļoti skaļā balsī nodziedāt.
- norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt; ļoti skaļā balsī norunāt.
- sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- kliegšana ļoti skaļa runāšana
- nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
- brēkt Ļoti skaļā, kliedzošā balsī runāt.
- Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis.
- ff Ļoti skaļi (it. "fortissimo").
- pilnā mutē ļoti skaļi (runāt, smieties).
- notaurēt Ļoti skaļi noteikt, pateikt.
- pakliegt Ļoti skaļi pasaukt (kādu).
- pakliegt Ļoti skaļi pateikt, arī parunāt.
- taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
- runā tā, ka ausis plīst pušu ļoti skaļi runā.
- ietaurēt Ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- taurēt Ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt.
- kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
- atriet Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
- atrieties Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
- izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
- pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties).
- pilnā rīklē ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- ka vai griesti līgojas ļoti skaļi, spēcīgi.
- kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt).
- riet Ļoti skaļi, strupi runāt (parasti dusmās).
- fortissimo Ļoti skaļi.
- negants Ļoti skaļš (par skaņu).
- caururbjošs Ļoti skaļš, spalgs, griezīgs (par skaņu).
- spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
- makrofonisks Ļoti skaļš.
- būt mugurā (kādam) ļoti skarbi, uzstājīgi ko prasīt, uzbrukt kādam, sagrābt ko.
- skaudrs Ļoti skarbs, arī stingrs (par cilvēku).
- zaļš aiz skaudības ļoti skaudīgs.
- zaļš aiz (arī no) skaudības ļoti skaudīgs.
- sīksts Ļoti skops, mantrausīgi taupīgs.
- skauģpiepis Ļoti skops, skaudīgs cilvēks; skauģbānis.
- skauģbānis Ļoti skops, skaudīgs cilvēks.
- skauģtupele Ļoti skops, skaudīgs cilvēks.
- graut Ļoti spēcīgi skanēt; ļoti skaļi runāt.
- vētra Ļoti stiprs vējš, kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes (9 balles pēc Boforta skalas - 20,8-24,4 m/sek., bet plašākā nozīmē - 8-11 balles pēc Boforta skalas, t. i. 17,2-32,6 m/sek.).
- auka Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra.
- badināties Ļoti taupīt, skopoties.
- badoties Ļoti taupīt, skopoties.
- noknapināt Ļoti taupot, skopojoties, nomērīt (ko pārāk maz, nepietiekami).
- skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
- skatīties (ar) abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
- gratāža M. Ernsta izgudrotā skrāpējuma tehnika; strādājot šajā tehnikā mākslinieks vispirms citu uz cita uzklāj vairākus krāsas slāņus, kuros pēc tam izskrāpē attēlu.
- rēķenāšana Mācību priekšmets skolā - matemātika.
- rokdarbi Mācību priekšmets skolās pirmo vienkāršāko darba prasmju un iemaņu veidošanai.
- glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
- kompozīcija Mākslas darbs (parasti skatuves mākslā), kurā apvienoti (daiļdarba, skaņdarba) fragmenti.
- performanss Mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā netiek iesaistīti skatītāji; virziens 20. gs. 70.-80. gadu mākslā; performance.
- mazināmais Matemātikā - skaitlis, no kura atņem citu skaitli.
- matene Matemātika (priekšmets skolā).
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- desādiņa Materiāls, kas tiek izmantots desu iepildīšanai; iegūst no lopu (t. sk. cūku, aitu, teļu) zarnām; izgatavo arī no sintēt. materiāla.
- pārpiere Matu skropsta uz pieres.
- paglītot Mazliet izglītot, skolot.
- pieskrabināt Mazliet, nedaudz skrāpēt, skrambāt.
- izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu).
- sasveķošanās Mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem.
- nuskāt Meklēt, skatīt, izokšķerēt.
- nūskāt Meklēt, skatīt, izokšķerēt.
- pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas).
- Pseudobryum cinclidioides melnkāta skrajsamtīte.
- rādītājbultiņa Mēraparāta skalas rādītājs.
- nulles punkts mērinstrumenta skalas sākuma iedaļas apzīmējums; arī robeža starp skalas pozitīvo un negatīvo iedaļu rindām; nullpunkts.
- manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
- pjezoelektriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru darbības pamatā ir pjezoefekts, proti, kristāla deformācijas izsauc uz tā skaldnēm pretējas zīmes elektriskus lādiņus.
- metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru.
- subleikēmiskā mieloze mieloze ar normālu leikocītu skaitu perifēriskās asinīs un nenobriedušām leikocītu formām.
- leikēmiskā mieloze mieloze ar palielinātu leikocītu skaitu perifēriskās asinīs un nenobriedušām leikocītu formām.
- aleikēmiskā mieloze mieloze ar samazinātu leikocītu skaitu asinīs.
- emisijas miglājs miglājs, kura spektrs sastāv galvenokārt no ūdeņraža, hēlija, jonizēta skābekļa u. c. emisijas spektrāllīnijām.
- katodofons Mikrofons, kurā izmantots skaņas viļņu iespaids uz jonizētu gāzi.
- ieraugs Mikroorganismu (pienskābes baktēriju) koncentrāts skābpiena produktu garšas, smaržas un konsistences veidošanai.
- tīklošanas mikroshēma mikroprocesors, kas nodrošina datu nosūtīšanu un saņemšanu (t. sk. audio- un videoinformāciju) datu pārraides tīklos tā, ka šo funkciju izpildei papildierīces nav nepieciešamas.
- habituss Minerālu kristālu forma, to skaldņu kopums.
- skābbarības kombains mobils agregāts skābbarības kultūraugu pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī – sastāvdaļas: griezējaparāts, masas sasmalcinātājtrumulis un izvadcaurule.
- kāpostmuca Muca kāpostu skābēšanai.
- spriņģu Mudinājums lēkāt, skraidīt.
- tūdīt Mudināt, skubināt, kūdīt (uz kaut ko).
- bakstēt Mudināt, skubināt.
- bakstīt Mudināt, skubināt.
- budzēt Mudināt, skubināt.
- būdzīt Mudināt, skubināt.
- čudīt Mudināt, skubināt.
- izbūdzīt Mudinot, skubinot panākt rezultātu.
- mukormikoze Mukoru ierosināta mikoze, kas parasti skar plaušas.
- fundamentālisms Mūsdienu protestantisma virziens, kas atzīst, ka ticības pamats - svētie raksti - ir nemaldīgs, pieļauj tikai burtisku šo rakstu skaidrojumu un noraida jebkādu Bībeles kritisko analīzi.
- gēnu mutācijas mutācijas, kuru cēlonis ir submikroskopiskas, citoloģiski nekonstatējamas ķīmiskas vai strukturālas gēnu pārmaiņas, kas parasti skar tikai vienu gēnu.
- zvanars Mutes varonis; kas daudz un ļoti skaļi runā.
- mi-diēzs Mūzikā par pustoni paaugstināta skaņa "mi".
- mi-bemols Mūzikā par pustoni pazemināta skaņa "mi".
- rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas; šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
- ritminstruments Mūzikas instruments skaņdarba ritma izcelšanai.
- skaņotāja Mūzikas instrumentu skaņošanas speciāliste.
- skaņotājs Mūzikas instrumentu skaņošanas speciālists.
- skrimšķis Neartikulēta skaņa, kas nāk no rīkles.
- urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt).
- norakstīt Neatļauti pārrakstīt (cita paveikta uzdevuma tekstu) savām vajadzībām (parasti skolā).
- nobastot Neattaisnoti neierasties (parasti skolā).
- paknaisīt Nedaudz, mazliet kasīt, skrāpēt.
- nebulijs Neeksistējošs ķīmisks elements, kam piedēvēja planetāro miglāju spektru, intensīvās emisijas līnijas, ko īstenībā veido divkārt jonizēts skābeklis.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
- parubināt Neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- neitrofilija Neitrofilo leikocītu skaita palielināšanās virs normas perifērijas asinīs.
- neitropēnija Neitrofilo leikocītu skaita pazemināšanās zem normas perifērijas asinīs.
- žulgāt Nekārtīgi mazgāt, skalot.
- žuļgāt Nekārtīgi mazgāt, skalot.
- vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm.
- gulēt virsū (naudai) nelaist apgrozībā (naudu); būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- gulēt virsū naudai nelaist apgrozībā naudu; būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- lāde Neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai.
- skobelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
- skorbelis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
- skorbis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
- skorbulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
- skrandulis Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
- skrandzele Neliels, arī vecs (parasti skārda) trauks.
- pochette Neliels, vijolei līdzīgs lociņinstruments, ko 16.-18. gs. lietoja deju skolotāji stundās, jo tās mazo izmēru dēļ, komplicētu figūru rādot, skolotājs lika instrumentu svārku kabatā.
- mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
- jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties.
- mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
- peroksisavienojumi Neorganiski un organiski savienojumi, kuru molekulā ir 2 savstarpēji saistīti skābekļa atomi; peroksosavienojumi.
- galeropija Neparasti skaidra un gaiša redze sakarā ar kādu redzes aparāta funkcionālu traucējumu.
- brīnišķīgs Neparasti skaists, jauks; tāds, kas ļoti valdzina, sajūsmina.
- brīnumaini Neparasti un ļoti skaisti, jauki.
- rotacisms Nepareiza "r" skaņas izruna vai tās aizstāšana ar citu skaņu.
- bindžot nepārtraukti skatīties kādu seriālu vai filmu.
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
- trallas Nepārtrauktu skaņu kopums --> trallināt.
- dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas).
- pietakts Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā; uztakts.
- ūkoņa Neskaidrs troksnis, apslāpēta skaņa.
- ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
- nenoskatīties Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- ļekāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1).
- ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1).
- ļekāt Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
- ļepot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
- tenterēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet, skriet.
- ļumpāt Neveikli iet, skriet.
- svompāt Neveikli, smagiem soļiem iet, skriet.
- bukuris Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.); tenteriski.
- kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.).
- anizoploīdija Nevienāds hromosomu komplektu skaits organisma somantiskajās šūnās.
- nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
- pavīdēt Nīst, skaust, vēlēt ļaunu.
- vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
- kokāmurs no koka izgatavots āmurs, ko parasti lieto skārda virsmu izlīdzināšanai un skārda mezglu (piemēram, durvju) deformēšanai to izmēru un formas pielāgošanas nolūkā.
- ledusskulptūra no ledus gabala veidota skulptūra
- brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
- rūcene no putraimiem gatavota skābā putra.
- iejavine No rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu.
- nodarbinātības līmenis nodarbināto skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
- skablīt Nokasīt; skalbīt.
- skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus.
- sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
- aizskraidelēt Nonākt, skraidot šurpu turpu.
- pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
- pār Norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās).
- uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
- vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens.
- orto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur vairāk ūdens.
- spiedējs Norakstītājs (parasti skolā).
- fizioloģiskā leikocitoze normāla, ritmiska ikdienas leikocītu skaita palielināšanās cirkulējošās asinīs.
- anizoleikocitoze Normāls leikocītu skaits asinīs un nepareizas skaitliskas attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu.
- ekspozīcijas skaitlis nosacīts skaitlis, kas raksturo uzņemšanas apgaismojuma lielumu, pēc kura nosaka optimālo ekspozīciju.
- atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku).
- valutēt Noteikt termiņu, ar kuru sākas procentu skaitīšana debetējamām vai kreditējamām summām.
- trupa Noteiktai darbībai angažētu cilvēku grupa (parasti skatuves mākslā).
- dziesme Noteikts putna balss veidotu skaņu kopums.
- kavs Noteikts skaits.
- kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- loģiskais interfeiss noteikumi, kas nosaka divu funkcionālu bloku sadarbību, t. sk. signālu, ko pārsūta starp ierīcēm, identifikācija un šo iekārtu atbildes reakcija.
- skapstīt Novīst, sarūsēt; skapstēt.
- vecāku varas atņemšana nozīmē to tiesību atņemšanu, kas izriet no radniecības ar bērnu un pieder vecākiem līdz laikam, kad bērni iegūst pilnīgu rīcībspēju, kā arī dažu likumā paredzēto personisko un mantisko tiesību atņemšanu, to skaitā uzturlīdzekļu saņemšanu no pilngadīgiem bērniem.
- vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
- skaņas lokācija objekta atrašanās vietas noteikšana, izmantojot tā radīto atstaroto skaņu.
- datņturis Operētājsistēmās _MS-DOS_, _OS/2_ un _Windows NT_ lietots skaitlis, kurā sistēmas pārvērtušas datnes vārdu, ko tās izmanto, lai realizētu piekļuvi datnei.
- binoklis optiska ierīce ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai.
- attēla asums optiskas sistēmas reproducēta vai filmā fiksēta asuma precizitāte, ko bieži izsaka ar izšķiramo līniju vai citu elementu skaitu laukuma vienā mm^2^.
- aerobs Organisms, kas spēj dzīvot tikai tādā vidē, kurā ir nesaistīts skābeklis.
- Amerikas Nacionālais standartu institūts organizācija, kas dibināta 1918. gadā ASV un ko subsidē šīs valsts rūpnieku aprindas; tās darbības mērķis - izstrādāt ASV nacionālos standartus, t. sk. datu apstrādes un programmatūras jomā, kā arī saskaņot tos ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas pieņemtajiem standartiem.
- neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- mālikīti Ortodoksālā islāma sunnītu skolas pārstāvji.
- paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku.
- Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1940. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
- konsultēšana Padomu sniegšana ražotājiem un tirgotājiem par dažādiem ekonomiskiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar saimniecību un tiesībām, t. sk. par ārējo ekonomisko darbību.
- tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu nosaka tonika.
- policitoze Palielināts eritrocītu un leikocītu skaits asinīs, samazinoties plazmas tilpumam.
- monocitoze Palielināts monocītu skaits perifēriskajās asinīs.
- hiperoksēmija Palielināts skābekļa daudzums asinīs.
- hipertrombocitēmija Palielināts trombocītu skaits asinīs.
- sabalsoties Panākt savstarpēji saskanīgu skanējumu; skanēt saskanīgi, arī vienlaicīgi (ar ko citu skanošu).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks.
- skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst; skrapšķināt.
- piešķindināt Panākt, ka (kas) nošķind; piesist (ko pret kādu priekšmetu), lai radītu skaņu.
- tirāde Pantforma senfranču eposā, kas sastāv no nenoteikta skaita rindām (~7-35), bet ar noteiktu zilbju skaitu rindās (10) un biežām asonansēm.
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
- iepīkstēties Par aparātiem, ierīcēm, arī par to radīto skaņu.
- kā lelle par ļoti skaistu sievieti.
- apslāpēt Par skaņu (kas nomāc citu skaņu).
- apslāpt Par skaņu (kuru nomāc cita skaņa).
- slāpēt Par skaņu, kas nomāc citu skaņu.
- pārbļāvināt Pārāk ilgi ļaut bļaut, skaļi raudāt.
- ēdamskārbiņa Parastā skābene ("Rumex acetosa").
- gāds Parastā skābene ("Rumex acetosa").
- skābenes Parastā skābene ("Rumex acetosa").
- skābenīte Parastā skābene ("Rumex acetosa").
- skābine Parastā skābene ("Rumex acetosa").
- skābines Parastā skābene ("Rumex acetosa").
- Rumex acetosa parastā skābene, kas pieder pie īsto skābeņu apakšģints.
- pļavas skābene parastā skābene.
- Poa trivialis parastā skarene.
- skujainis Parastā skujene ("Hippuris vulgaris").
- Hippuris vulgaris parastā skujene.
- skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
- paskriet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) skriet.
- pabiūvāt Paraudāt (parasti skaļi).
- pabimbāt Pāraudāt (parasti skaļi).
- pabimbāties Paraudāties (parasti skaļi).
- pabiūvāties Paraudāties (parasti skaļi).
- psihometriskais tests pārbaudes darbs, kurā novērtē skolēnam piemītošo īpašību kopumu, izmantojot izvēles tipa uzdevumus.
- onomantija Pareģošana pēc cilvēka vārda burtiem vai patskaņiem vai burtu skaitliskās vērtības.
- aizliegtās pārejas pārejas starp diviem elektroniskajiem stāvokļiem molekulās vai atomos, kuras ir pretrunā ar izvēles likumiem, kas nosaka atļautās kvantu skaitļu izmaiņas.
- pārbaudīt Pārliecināties (parasti rēķinot, skaitot) par (aprēķinu) pareizumu.
- skaņu (arī fonēmu) mija pārmaiņas, kurās kādas vārda, morfēmas skaņas (fonēmas) vietā rodas cita skaņa (fonēma).
- bitu (pārraides) ātrums pārraidīto bitu skaits laika vienībā, parasti sekundē.
- pārraides ātrums pārraidīto bitu, baitu, rakstzīmju, vārdu, vārdu grupu, ierakstu vai citu informācijas elementu skaits laika vienībā (sekundē vai minūtē).
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (citu skaņu, smaržu) - par intensīvāku, stiprāku skaņu, smaržu.
- pāršalkt Pārspēt skaļumā (citu skaņu); pārskanēt (3).
- pārskanēt Pārspēt skaļumā (citu skaņu).
- hiperkompensācija pārspīlēta kompensācija, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanās pāri normai mitrālās stenozes gadījumā; pārmērīgs eritrocītu skaita pieaugums pēc asins zuduma vai hemolīzes gadījumā.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
- instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (2).
- ieskenēt Pārveidot attēlu grafisku datu masīvā, kuru var izmantot dators; parasti skenerim ar gaismas staru rindu nolasot attēlu pa punktiem.
- džointers Pārveidots skimkolters, ko izmanto ASV.
- doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- ziktēties Paslepus vērot, skatīties.
- visvisskaistākais Pats skaistākais.
- šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skaļi, teikt, runāt; arī bārties, rāties.
- reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, ko atrod reizināšanas rezultātā.
- histohipoksija Pazemināta skābekļa koncentrācija audos.
- hipaciditāte Pazemināts skābums kuņģa sulā.
- baletmūzika Pēc libreta sacerēts skaņdarbs, kam atbilstoši veidota horeogrāfiskā darbība.
- izskūpstīties Pēc sirds patikas skūpstīt, skūpstīties.
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- skrituļklīze Peldlīdzekļa sānu (borta) klīze, kuras galos ir nevis atdures, bet divi perimetrāli rievoti skrituļi, kas samazina troses vai enkurķēdes dilšanu.
- tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu; muzikāla skaņa.
- superoksīdi Peroksīdi - ķīmiski savienojumi, kas satur divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- likumīgais pārstāvis persona, kura likumā paredzētajā kārtībā uzstājas visās, t. sk. tiesas, ietādēs, aizsargājot nerīcībspējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo vai to rīcībspējīgo, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ (slimības, vecuma u. tml.) nevar personīgi realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības un likumīgās intereses.
- lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji personas, kas veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādātāji, cukurfabrikas), un lopbarības ražotāji, kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju.
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1).
- pantoskopisks Piemērots skatīšanai tālumā un tuvumā, piem., bifokāla lēca.
- aiztūdīt Pierunāt aiziet (mudinot, skubinot).
- aizkart Pieskarties, aiztikt, skart.
- uztakts Pietakts; nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā.
- izblunkšķēties Pietiekoši blunkšēt, skaloties.
- bitu dziļums pikselim piekārtoto bitu skaits, kas nosaka, cik krāsu vienlaicīgi var tikt attēlotas; ciparvideo attēlošanai vajadzīgi vismaz 15 biti.
- pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piemēram, kādu procesu, kādu darbību kopumu).
- piepilsētas autobuss pilsētas vai piepilsētas satiksmei paredzēts maršruta autobuss ar palielinātu stāvvietu skaitu, pasažieru uzkrājuma laukumiem un vismaz divām platām durvīm, lai paātrinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu.
- grezelis Pīts skalu grozs, grezele (1).
- plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
- spondilodēze Plastiska operācija blakusskriemeļu nostiprināšanai, implantējot kaula plātnīti; lieto skriemeļa sabrukuma, lūzuma vai izmežģījuma gadījumā.
- firma "America Online" plaši pazīstama tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija ar lielu abonentu skaitu (angļu "America Online, Inc.").
- ieplēst Plēšot, skrāpējot ievainot.
- ieplēst Plēšot, skrāpējot radīt (kur skrambu, ievainojumu).
- čalkstināties Plunkšķēt, skaloties.
- žeberēt Pļāpāt, skaļi runāt; nesaprotami runāt.
- house Popmūzikas virziens (angļu "house music"); t. s. klubu mūzika; deju mūzika, kas attīstījās no diskomūzikas un kuras atskaņošanā liela nozīme ir dīdžejam, viņa prasmei samplēt, skrečot, respektīvi, veikt manipulācijas ar ierakstiem.
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
- tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml.; tīrskanība.
- žaugāties Priecājoties lēkāt, skraidīt (par govīm, kas pavasarī pirmo reizi ganos).
- atrisināmības problēma problēmas būtība - noteikt, vai eksistē dotā uzdevuma risināšanas algoritms, t. i. via var atrast šī uzdevuma atrisinājumu, izpildot ierobežotu skaitu elementāru operāciju (soļu).
- bīdītājs Procesora ierīce, kas veic mašīnvārdu vai to daļu pārbīdi par noteikto vietu skaitu.
- transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā.
- ekspertsistēma Programmu sistēma, kurā ietvertas speciālistu zināšanas par kādas konkrētas nozares problēmām un kura, realizēta skaitļotājā, spēj pieņemt ekspertlēmumus šajā nozarē.
- digitālais oksimetrs pulsa oksimetrs, kura sensors piestiprināts pie pirksta; lieto skābekļa daudzuma noteikšanai asinīs.
- iemutnis Pūšamā instrumenta sastāvdaļa, lingvālais jeb mēlīšu piemutnis, ko atskaņotājs ņem mutē, lai ievadot tajā gaisa strāvu, radītu skaņu.
- pointers putnu suns ar īsu gludu apmatojumu; ieraudzījis medījumu, tas nekustīgi uz to skatās; attiecīgā suņu šķirne
- pūst Radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu).
- skrimšķināt Radīt kādu neartikulētu skaņu.
- žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai.
- saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- kaukt Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai.
- burtnīcu papīrs rakstāmpapīrs ar ierobežotu gludumu un noteiktu necaurspīdīgumu; lieto skolēnu burtnīcu izgatavošanai.
- izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt (4).
- izsacīt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt (4).
- dzira Raudzēta rudzu miltu skābā putra.
- virspārdots lidojums regulārs lidojums, uz kuru pārdoto biļešu skaits pārsniedz gaisa kuģī izmantojamo vietu skaitu - pārvadātājam ir pienākums noteikumos noteiktajā kārtībā aviopasažierim izsniegt kompensāciju.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
- abortu līmenis reģistrēto abortu skaits uz 1000 sievietēm reproduktīvajā vecumā, parasti no 15 līdz 44 vai 49 gadiem kalendārā gada laikā.
- raiblēties Reibt, streipuļot, skurbt.
- eozinofilija Relatīva un absolūta eozinofilo leikocītu skaita palielināšanās asinīs mieloleikozes, skarlatīnas, helmintozes, bronhiālās astmas u. c. gadījumos.
- motete Reliģisks polifoniskā tehnikā veidots skaņdarbs ar Bībeles tekstu korim bez pavadījuma.
- RORS Republikas olimpisko rezervju sporta skola (spec.).
- Lazo rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Tačina grēdas austrumos, platība - 1165 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1380 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu skujkoku un platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, Ķīnas goralus.
- atskārta Rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
- atskārtums Rezultāts --> atskārst; skaidrs ieskats par lietām vai lietu, kas agrāk bija nesaprotama.
- reidzēt Rībēt, skanēt.
- aizbrazdāt Rībinot, trokšņojot, skaļi runājot aiziet prom.
- vaušķēt Riet, skaļi runāt vai klaigāt.
- pieklencēt Rijīgi un steigšus daudz ēst, skaļi strebjot.
- uzripelēt Rīkojot, skubinot u. tml. panākt, ka pieceļas, sāk (ko) darīt.
- žurgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot); žorgāties.
- žorgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot).
- žampāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
- žompāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
- sīrēne Rīks, ar ko var dabūt toņus dažādā augstumā, to lietā skanošu ķermeņu viļņojumu izmērīšanai.
- skaitļot Risināt, parasti skaitlisku, matemātisku uzdevumu; arī rēķināt.
- sklerodaktilija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu.
- sklerodaktīlija Roku vai kāju pirkstu skleroze slimniekiem ar sklerodermijas akrosklerotisko formu.
- ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam).
- sibireja Rožu dzimtas ģints ("Sibiraea"), vasarzaļi, zemi krūmi, ziedi viendzimuma, sakopoti skarveida ziedkopās vasu galos, 2-4 sugas.
- hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā.
- krūšu apkārtmērs rumpja lielākā horizontālā perimetra somatomērs krūšgalu līmenī; tā skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; plecģērbu lielumu skalas vadmērs.
- mitacisms Runas defekts, "m" skaņas bieža izrunāšana citu skaņu vietā.
- turēt Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).
- plēst Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi.
- burties Runāt, skaitīt maģiskus vārdus, veikt maģiskas darbības.
- dairīties Sadalīties, plaisāt, skaldīties.
- horeogrāfiskā rotaļa sadzīves horeogrāfijas norise, kurā darbojas neierobežots skaits dalībnieku, kas paši dzied pavadījumu.
- apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt.
- inscenēt Sagatavot (piemēram, lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
- kā konfekte saka par ko ļoti skaistu, labu (biežāk par jaunu sievieti, māju).
- kā bilde saka par ko ļoti skaistu.
- kā pasakā saka par ko neparasti skaistu, ļoti labu, brīnumainu, neticamu.
- kā Ēdenes dārzs saka par ļoti skaistu, auglīgu vietu.
- kakls kā gulbim saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.
- (tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- ausis plīst (vai) pušu saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- (tā, ka arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- (tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
- pļērpt Saka par zemesvēža radītu skaņu.
- kā glāze saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, ja pie debesīm nav neviena mākonīša.
- saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saule (arī saulīte) ripo (retāk staigā) pa zemi (arī zemes virsu) saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis.
- papēži deg saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt.
- cieta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
- kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami.
- kā lakstīgala saka, ja kāds ļoti skaisti dzied.
- kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
- kā uz iesma uzdurts saka, ja kāds ļoti skaļi, spiedzīgi kliedz.
- kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu.
- kājas nes saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien.
- zviedz kā ķēve saka, ja sieviete ļoti skaļi smejas.
- artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%.
- uzņemt Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- poliskaņkārta Salikta skaņkārta, kas apvieno dažādu vienas tonikas skaņkārtu elementus.
- hipocitēmija Samazināts eritrocītu skaits asinīs.
- hipoglobulija Samazināts eritrocītu skaits asinīs.
- hipolimfēmija Samazināts limfocitu skaits asinīs.
- monocitopēnija Samazināts monocītu skaits perifēriskajās asinīs.
- šanēt Sanēt, skanēt.
- penalgēzija Sāpīgo un jutīgo punktu skaita samazināšanās trijzaru nerva neiralģijas gadījumā.
- saraksta galva saraksta elements, kas satur saraksta sākuma adresi un, iespējams, arī citu papildu informāciju, piemēram, elementu skaitu sarakstā un pēdējā saraksta elementa adresi.
- izrēdīt Sasaukt, likt atnākt, izrīkot, skubināt.
- apsveķošanās Sasveķošanās - mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem.
- lāns Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Myrtillosa"), augsne - podzolēta smilts ar rūsas horizontu, vietām māla paslānis, virskārtā skābā trūda slānis, galvenā suga - parastā priede, egle aug piemistrojumā, pamežā paegļi, pīlādži.
- darbokslis Sauss, izžāvēts skals uguns iekuram vai telpas apgaismošanai.
- ļeku Savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības.
- ļiku Savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības.
- palielināts Savienojumā "palielinātā skaņkārta": skaņkārta, kurā visi trijskaņi visās pakāpēs ir palielināti par pustoni.
- pamazināts Savienojumā "pamazinātā skaņkārta": skaņkārta, kuru veido periodiska toņu un pustoņu mija.
- skaitlis Savienojumā "skaitļa vārds": vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- skrapata Savienojumā "skrapata skrapatām iet" raksturo ātru iešanu (palecoties, skriešus).
- džinkš Savienojumā ar "džankš" lieto skaļu trokšņu atdarināšanai.
- švimbu Savienojumā ar "švambu" apraksta skaņas, kas rodas strebjot.
- švambu Savienojumā ar "švimbu" apraksta skaņas, kas rodas strebjot.
- opuss Savienojumā ar kārtas numuru lieto, lai apzīmētu komponista norādīto skaņdarba vai skaņdarbu grupas hronoloģisko secību viņa daiļradē.
- liels Savienojumā ar mērvienības un fizikālā lieluma nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
- tik Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz daudzuma pakāpi.
- visai Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
- ļoti Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi.
- ne- Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz samērā mazu skaitu, daudzumu.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
- ļira Savienojumos ar "ļara" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
- ļiru Savienojumos ar "ļaru" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
- ļara Savienojumos ar "ļira" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
- ļaru Savienojumos ar "ļiru" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
- skaņkārta Savstarpēji pakārtotu skaņu sistēma, kuras apvieno tonika.
- sedilka Sedulka - zirga iejūga piederums, ar jostu piesprādzēti segliņi, kas palīdz nest sakas un loku, lai tie pārāk nespietu skaustu.
- fiziognomika Sejas vaibstu skaidrojums.
- sēklu krāsošana sēklapvalku pārklāšana ar spilgtas krāsas indīgām ķimikālijām, lai pasargātu skujkoku dīgstus no putniem.
- trīs Sekmju vērtējums, atzīme "apmierinoši" (parasti skolā); trijnieks.
- trijnieks Sekmju vērtējums, atzīme "apmierinoši" (parasti skolā); trīs.
- desmitnieks Sekmju vērtējums, atzīme "izcili" (parasti skolā); desmit
- divnieks Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); divi.
- divi Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); divnieks.
- viens Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); vieninieks.
- vieninieks Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); viens.
- pieci Sekmju vērtējums, atzīme "teicami" (parasti skolā); piecnieks.
- hidro-oligocitēmija Sekundārās anēmijas forma ar absolūtu plazmas daudzuma palielināšanās un absolūtu eritrocītu skaita samazināšanos.
- hidrooligocitēmija Sekundārās anēmijas forma, kam raksturīga kopējā plazmas daudzuma palielināšanās un eritrocītu skaita samazināšanās.
- skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzināti skeleti.
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
- peri Senajiem persiešiem ļoti skaisti labi gari.
- rabijs senebreju skolotājs, vēlāk - Svēto Rakstu skaidrotājs, speciālists Talmūda jautājumos.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko dibinājis Sokrāta skolnieks Antistens 4. gs. p. m. ē.; noliedza sabiedrībā pieņemto morāli, aicināja uz askētismu, vienkāršību un atgriešanos pie dabas.
- Platons Sengrieķu filozofs (427.-347. g. p. m. ē.), Sokrata skolnieks, mācīja teoriju par formām jeb idejām, kas ir ikdienas pieredzē doto parādību mūžīgie pirmtēli; pāri visam stāv Labā ideja, kas visām citām idejām piešķir vienotību un vērtību.
- dūkas Sens ide tautu pūšams instruments, ko vēl tagad lieto skotu un Balkānu tautu kara orķestrī, īru zemnieki, bet Latvijā suiti; somu (soma) dūdas.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- zilējums Sēņu izraisīts skujkoku koksnes bojājums - zilganpelēks vai zaļganpelēks aplievas iekrāsojums.
- addolorato Sērojot, skumji, bēdīgi, žēlabaini.
- addolorando Sērojot, skumji, bēdīgi.
- pārskundēt Sērot, skumt.
- zvanīšana signālierīces, iekārtas radītu skaņu atskanēšana
- ļukšāt Sīkiem soļiem iet, skriet.
- dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli.
- sīkstoties Sīkstuļot, skopoties.
- tartāns Sintētisks sporta skrejceļu segums.
- faksa mašīna sistēma dokumentu (tekstu, zīmējumu, shēmu attēlu) pārraidei pa sakaru līnijām. Raidierīce nosūtāmo dokumentu skenē un pārvērš analogsignālā vai ciparsignālā, bet uztvērējierīce no šī signāla atveido dokumenta kopiju.
- elektroniskās bankoperācijas sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai izmantojot tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
- fonotēka Sistematizēts skaņu ierakstu krājums, krātuve.
- diskotēka Sistematizēts skaņuplašu krājums vai krātuve.
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
- peroksīdskābe Skābe, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa.
- pseudoskābes Skābes izomērs, kurā ūdeņradis saistīts pie noteikta skābekļa atoma, nevis atskaldīts jona veidā, kā īstā skābē.
- ieskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kāds) saprot; skaidrojot pārliecināt.
- pātarāt Skaitīt lūgšanas; lasīt, skaitīt reliģiskus tekstus.
- pātarot Skaitīt lūgšanas; lasīt, skaitīt reliģiskus tekstus.
- apgrieztais skaitlis skaitlis 1/a, kura reizinājums ar doto skaitli a (a nav vienāds ar 0) ir 1.
- vidējais ģeometriskais lielums skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu.
- mazinātājs Skaitlis, ko atņem no cita skaitļa.
- apgriezts skaitlis skaitlis, ko dabū, dalot vieninieku ar doto skaitli.
- antilogaritms Skaitlis, kura logaritms ir vienāds ar doto skaitli.
- mazināms Skaitlis, no kā atņem citu skaitli.
- IP adrese skaitliska adrese, kas identificē katru datoru interneta tīklā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 148.158.16.151.
- punktadrese skaitliska trīsdesmit divu bitu _IP_ adrese, kas uzdota skaitlis-punkts-skaitlis-punkts-skaitlis-punkts-skaitlis formā. Katrs no šiem skaitļiem var mainīties robežās no 0 līdz 255.
- kopuma skaitļa vārds skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu.
- pamata skaitļa vārds skaitļa vārds, kas ir abstrakta skaitļa vai priekšmetu un parādību skaita nosaukums.
- digitāls Skaitļos pārvērsts; tāds, kas izmanto skaitļus.
- kongruence skaitļu teorijā - skaitļu īpašība dot vienādus atlikumus, ja tos dala ar doto skaitli (moduli).
- logaritmiskā skala skala, uz kuras punktu attālumi līdz sākuma punktam ir proporcionāli to skaitļu logaritmiem, kas ir atzīmēti uz skalas.
- kulčināt Skalināt, skalot.
- kuļčinēt Skalināt, skalot.
- kulčot Skalināt, skalot.
- noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt; skalojot novirzīt nost.
- gārkšināt Skalot rīkli, burbuļot (radīt klusinātu skaņu).
- blancīt Skalot, skaloties.
- blancīties Skalot, skaloties.
- dārbokslis Skals (sīkāk saskaldīta skalu malka).
- izkliegt Skaļā balsī runājot, izreklamēt; skaļā balsī runājot, piedāvāt (preci).
- nokliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt; skaļā balsī, kliedzot norunāt.
- kvalkšēt Skaļi riet, skaļā balsī runāt.
- tumba Skanda - kastveida konstrukcijā ievietota skaļruņu sistēma.
- vāni Skandināvu mitoloģijā auglības dievu grupa, t. sk. Njords, Freirs un Freija; karoja ar āsiem, tad salīga mieru un tika uzņemti viņu vidū.
- punkšēt skanēt smalkā, norautā skaņā.
- skambēt Skanēt, skandināt.
- skumbēt Skanēt, skandināt.
- skumbināt Skanēt, skandināt.
- saplūst Skanot vienlaikus, kļūt par vienotu skanējumu, arī kļūt neatšķiramam citam no cita (par skaņām, izteikumiem u. tml.).
- paralambdacisms Skaņas "l" aizstāšana runā ar citu skaņu.
- audioieraksts Skaņas ieraksts - magnētisks skaņas ieraksts lentā, optisks ieraksts kompaktdiskā, elektronisks ieraksts datora atmiņā vai citā datu nesējā (agrāk - arī mehānisks ieraksts skaņuplatē), ko izmanto informācijas uztverei ar dzirdi.
- mēmais negatīvs skaņu filmas nnegatīvs, kuram nav piemontēts skaņas celiņš.
- skandeklis skaņu signalizācijas rīks, piemēram, pie pažobeles piekārts skārda priekšmets, pa kuru dauzot signalizē par darbu pārtraukumu saimniecībā.
- miksēšana Skaņu tehnikā: atsevišķi ierakstītu skaņu sajaukšana to vienlaicīgai pārraidei.
- pirkšķēt Skaņu verbs, ko izmanto braucošu ratu radīto skaņu raksturošanai.
- pakāpe Skaņurindas skaņa attiecībā pret kādu citu skaņu šajā skaņurindā.
- ače Skat; skati.
- lūkot Skatīt, skatīties.
- raudzīt Skatot, skatoties noskaidrot (ko), pārbaudīt (ko).
- lūkot Skatot, skatoties pārbaudīt.
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
- sofite Skatuves augšdaļā iekārts skatuves ietērpa, dekorācijas fragments.
- šņorbēniņi Skatuves daļa dziļumā, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
- plakanvirsmas skeneris skeneris ar plakanu caurspīdīgu virsmu, uz kuras novieto skenējamo dokumentu (attēlu, grāmatu u. c.).
- veltņskeneris Skeneris, kurā skenējamais dokuments rotē ap stacionāri novietotu skenēšanas galviņu.
- brīvskola Skola, kurā nav jāmaksā mācību maksa, parasti pagasta uzturēta skola.
- hospitācija Skolotāja vai augstskolas mācību spēka ierašanās cita skolotāja vai augstskolas mācību spēka stundā, resp. lekcijā vai seminārā.
- bizot Skraidīt, skriet (par cilvēku).
- ieskrambāt Skrambājot mazliet, arī vietumis ievainot; skrambājot radīt (piemēram, brūci).
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot; skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
- skrāpsnāt Skrāpēt, skrambāt.
- kramšāties Skrāpēt, skrāpēties.
- skrabēt Skrāpēt, skrāpt.
- krīžāt Skribelēt, skrīpāt.
- skrīdināt Skriedināt, mudināt, skubināt.
- dikāt Skriet, skraidīt.
- krankāt Skriet, skraidīt.
- limpāt Skriet, skraidīt.
- saskrūvēt Skrūvējot savienot, sastiprināt; skrūvējot salabot.
- ieskurināt Skurinot, skurinoties ievirzīt (kur iekšā).
- pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
- kinodīva Slavena, ļoti skaista kinoaktrise; kinozvaigzne.
- kopgalds Slēgta tipa ēdnīca (parasti skolā vai kādā iestādē).
- grafofobija Slimīgas bailes rakstīt, sevišķi, ja citi skatās.
- ļaļa Slinka, parasti skaista sieviete.
- fasete Slīpēta skaldne (piemēram, dārgakmenim).
- skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
- konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
- ciparsignālu procesors speciāls mikroprocesors, kas izstrādāts ātrai signālu apstrādei, un ko izmanto dažādu datoru tipu aparatūrā, t. sk. skaņu kartēs, modemos, kā arī aparatūrā, kas veic audio- un videoinformācijas saspiešanu reālajā laikā.
- čeku grāmatiņa speciālu veidlapu grāmata čeku izrakstīšanai; tiek izmantota skaidras naudas saņemšanai no bankas konta.
- muzikālā dzirde spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību
- saspēle Spēle (parasti skatuves mākslā, mūzikā), kuras dalībnieki savstarpēji saskaņo savas darbības.
- diktāts spēlētu vai dziedātu skaņu pierakstīšana nošu rakstā pēc skaņas.
- skrejceļš Sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas.
- palestra Sporta skola zēniem Senajā Grieķijā.
- s/k Sporta skola.
- SS Sporta skola.
- cross-country Sporta skrējiens pa lauku, gk. 10 km distancē.
- parasportists sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t. sk. Paraolimpiskajās spēlēs; paraolimpiskais sports.
- oksilikvīts Sprāgstviela, kurā oksidētājs ir sašķidrināts skābeklis vai sašķidrināts gaiss.
- sprausta Spraustava, kurā iesprauž aizdegtu skalu.
- skrēgāt Sprēgāt, plaisāt; skrēdāt.
- rīžot Staigalēt, skraidīt.
- lēverēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot; skraidīt, plosīties.
- vaikstīties Staigāt, skraidīt.
- elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts starptautiska profesionāla organizācija, kas apvieno inženierus, zinātniekus un studentus elektronikas un tai radniecīgās nozarēs. Viens no šīs organizācijas galvenajiem darbības virzieniem ir standartizācija t. sk. standartu izstrādāšana lokālajiem tīkliem un pilsēttīkliem.
- potēt Stāstīt; skaidrot; pārliecināt.
- klārēt Stāstīt; skaidrot.
- pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad ir pārsniegts pretinieka punktu skaits.
- normoortocitoze Stāvoklis, kad kopējais leikocītu skaits asinis ir palielināts, bet dažādo formu skaitliskās attiecības ir normālas.
- normoskeocitoze Stāvoklis, kad leikocītu skaits asinīs ir normāls, bet palielināts nenobriedušo formu daudzums; leikogrammas novirze pa kreisi.
- pārredzamība Stāvoklis, kad var aptvert, skaidri izprast (ko).
- jaņi Stāvoklis, situācija kāršu spēlē, kad (pēc spēles noteikumiem) neiegūst minimāli noteikto punktu skaitu.
- spradzīt Steidzīgi iet, skriet.
- drīzināt Steidzināt, skubināt, mudināt, paātrināt.
- sveloņa Steiga, karsta skuba.
- žēlabains Stiepts, parasti spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
- forzato Stipri akcentēt to skaņu, virs kuras šis apzīmējums stāv.
- dirkņāt Stipri kasīt, skrāpēt.
- uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- šaut Strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.).
- spriņģēt Strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
- dancāt Strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parastik par dzīvniekiem).
- nasāties Strauji skriet, skraidīt.
- stringt Strinkšķēt, skanēt.
- vīna Strinkšķināms indiešu stīgu instruments ar ieapaļu izgrebta koka vai kaltēta ķirbja korpusu, kas savienots ar masīvu un garu kaklu; instrumentam ir maigs, nokrāsām bagāts skanējuma tembrs.
- noskaldīt Strupi, asi noteikt, pateikt; ļoti skaidri un ātri noteikt, pateikt.
- sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- kombinētā skābbarība sulīgā barība, ko iegūst, skābējot kopā 3–5 barības līdzekļus, lai samazinātu skābēšanas zudumus, uzlabotu skābbarības kvalitāti un bioloģisko vērtību.
- skābene Sūreņu dzimtas ģints ("Rumex"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- acetosa Sūreņu dzimtas skābeņu ģints īsto skābeņu apakšģints.
- gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot).
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
- skrīpstāt svītrot, skrambāt; ar skrīpstu vai abrkasi kasīt.
- skrīpsnāt Svītrot, skrambāt.
- skrīpstināt Svītrot, skrambāt.
- skrīpāt Svītrot; skrambāt.
- dārds Šāds mūzikas instrumentu skanējums.
- tasks Šahā - kompozīcija, kurā kāda taktiskā ideja izstrādāta maksimāli lielā variantu skaitā.
- sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu).
- portulaka Šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600).
- gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas.
- tetrabrometans Šķidrums ar īpatnējo svaru 2,943, tādēļ to izmanto mehāniskai minerālu analīzei, t. sk. dimantu atšķiršanai no smiltīm.
- vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe).
- normalitāte Šķīdumu koncentrācijas mērs - vielas gramekvivalentu skaits litrā.
- čipstēt Šķindēt, skandināt.
- šļaukšķēt Šļakstēt, skaloties.
- šļaukstēt Šļakstēt, skaloties.
- žvinkšķēt Šņākt, skanēt (ausīs).
- pleocitoze Šūnu skaita pavairošanās, piem., limfocītu skaita pavairošanās muguras smadzeņu šķidrumā.
- valcīt Šurp un turp staigāt, skraidīt.
- kūleniski Tā (iet, skriet u. tml.), ka klūp, krīt.
- zubriķe Tā (parasti skolniece), kas daudz, arī pārmērīgi vai bez izpratnes, mācās.
- baltskare Tāda (parasti, auza), kam ir balta skara; auzas epitets.
- baltsare Tāda, kam ir balta skara; auzas epitets; baltspure.
- baltzare Tāda, kam ir balta skara; auzas epitets; baltspure.
- baltspure Tāda, kam ir balta skara; auzas epitets.
- racionālas funkcijas tādas funkcijas, kuru vērtības var aprēķināt izdarot galīgu skaitu saskaitīšanas, reizināšanas un dalīšanas darbību ar argumentu vērtībām un ar galīgu skaitu fiksētu skaitļu.
- vidējs Tāds (lielums), ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu.
- palatalizēts Tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto.
- mirmekofils Tāds (parasti augs), kas piemērots skudru mājvietai (dobumi).
- aspekts tāds horoskopā attēloto debess spīdekļu izvietojums, kurā to ekliptisko garumu starpības absolūtā vērtība ir noteikts skaitlis; ja šis skaitlis ir tuvs 0°, aspektu sauc par konjunkciju, ja tuvs 60° - par sekstilo aspektu, ja tuvs 72° - par kvintilo aspektu, ja tuvs 90° - par kvadratūru, ja tuvs 120° - par trigonālo aspektu, ja tuvs 180° - par opozīciju.
- skaļš Tāds, kad ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par laikposmu).
- sīvs Tāds, kam ir asa, piemēram, rutkiem raksturīgā (rūgti skāba vai rūgti sāļa) garša.
- nomināls tāds, kam ir kādā dokumentā fiksēts skaitliskais raksturojums.
- skaļš Tāds, kam ir samērā augsts skaļuma līmenis (par skaņu); tāds, kas rada skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni.
- rekords Tāds, kam ir visaugstākā, parasti skaitliskās, vērtības pakāpe.
- krass Tāds, kas (ko) izpauž ļoti spilgti; tāds, kas ir ļoti skarbs.
- mudrs Tāds, kas ātri iet, skrien u. tml.
- skujainis Tāds, kas austs skujotā trinīša rakstā (par audumu).
- skujāts Tāds, kas austs skujotā trinīša rakstā (par audumu).
- pasakains Tāds, kas ir līdzīgs pasaku tēliem: neparasti skaists, arī ļoti labs.
- teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī fantastisks.
- trokšņains tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku)
- scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
- lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvara ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
- murmuļains Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; mormoļains; verveļains.
- morķīgs Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; tāds, kam ir izaugumi (par koka stumbra gabalu).
- mormoļains Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms.
- griezīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spilgti (piemēram, par attiecībām); ļoti skarbs, aizskarošs, arī naidīgs.
- spulgs Tāds, kas izplata skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); skaidrs, dzidrs (par gaismu).
- daiļš Tāds, kas izraisa estētisku baudījumu; tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju; ļoti skaists.
- šķērms Tāds, kas izraisa nepatīkamu nenoteiktas garšas sajūtu; tāds, kas rūgstot, skābstot ir sabojājies.
- traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
- galējs Tāds, kas ļoti skaidri izpaužas; tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi; arī krass.
- vellapsēsts Tāds, kas nepārtraukti kur iet, skrien, steidzas u. tml.; nemierpilns.
- griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina dzirdi, ļoti skaļš (par skaņu).
- bezpriekšmetu Tāds, kas noris, tiek veikts bez priekšmetiem (parasti skatuves mākslā).
- lupiķis Tāds, kas otram deviņas ādas grib pār acīm nomaukt, skopulis, izspiedējs; lupis.
- lupis Tāds, kas otram deviņas ādas grib pār acīm nomaukt, skopulis, izspiedējs.
- skaistvārdīgs Tāds, kas runā, raksta skaistiem vārdiem, parasti bez pietiekama pamata saturā.
- humanitārs Tāds, kas saistīts ar zinātnēm, kas pētī sabiedrību un cilvēku kā sabiedrisku būtni (t. sk. kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku), šīm zinātnēm raksturīgs.
- burvīgs Tāds, kas valdzina, patīk; ļoti skaists, jauks.
- skujams Tāds, ko izmanto skūšanai.
- skaļš Tāds, kur ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par vietu, telpu, vidi).
- heksadecimāls Tāds, kur par pamatu izmantots skaitlis sešpadsmit.
- traģikomisks Tāds, kurā ir saistīts skumjais ar smieklīgo (par notikumu, apstākļiem u. tml.).
- tonāls Tāds, kurā izmanto skaņas, tāds, kuru veic ar skaņām.
- jozēt Tālu iet, skriet, lielāku attālumu noiet.
- zubrila Tas (parasti skolēns), kas daudz, arī pārmērīgi vai bez izpratnes, mācās.
- logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis, lai iegūtu doto skaitli.
- sapnis Tas, kas ir neparasti skaists, arī labs.
- pasaka Tas, kas ir neparasti skaists, arī ļoti labs.
- trikšināties Taupīgi lietot; skopoties.
- sebēt Taupīt, skopoties.
- sebināt Taupīt, skopoties.
- sebt Taupīt, skopoties.
- ticināt Taupīt, skopoties.
- ticināties Taupīt, skopoties.
- pseudomerija Tautomerijas gadījums, kur kāds par sevi neitrāls savienojums ķīmiskā ziņā izturas tā, it kā tas būtu skābe vai bāze, t. i. ar bāzēm vai skābēm rada sālis.
- saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
- tēkāt Tekāt; lēkāt, skraidīt apkārt.
- dziesma Teksts skaņdarbam, arī dzejolis.
- lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā); lasāmais gabals.
- lasāmais gabals teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā).
- dekoratīvā būvplastika tēlniecības veids, ēku un citu arhitektūras objektu skulpturāls dekors.
- brīvais temats temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- temporitms Tempa un ritma saistījums, kas rada (darbības, norises u. tml.) specifiskas īpašības (parasti skatuves mākslā).
- Khadžuraho Tempļu komplekss Indijā, Madhjapradešas štatā, kulta erotikas arhitektūras piemineklis, celts ap 1000 gadu, saglabājušies 20 (no 80) paraboliski tempļi, kuru sienas rotā skulpturālas joslas ar vīriešu un sieviešu attēliem visdažādākajās dzimumakta pozās un kombinācijās.
- demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos.
- dzelnis Tērauda darba rīks ar diagonāli noslīpētu asmeni; lieto gravēšanai, t. sk. vara grebumiem.
- valutēšana Termiņa noteikšana, ar kuru sākas procentu skaitīšana debetējamām un kreditējamām summām.
- kostimērija Tērpu, apavu, rotas lietu kopums (parasti skatuves mākslā).
- ulseknēt Tīkot, gribēt, skatīties, bet neko nedarīt.
- krist Tikt izteiktam (parasti skarbi).
- ķudīt Tipināt, skraidīt sīkiem soļiem.
- ūdinis Tīrs ūdens, ar kuru nomaina netīru ūdeni, ko mazgājot, skalojot.
- šķērēt Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei).
- t. sk. to skaitā; tai skaitā.
- lemingtons tradicionāla austrāliešu biskvīta kūka, kas pagatavota no biskvīta, šokolādes masas, kakao un kokosriekstu skaidiņām.
- ušu Tradicionālās ķīniešu cīņas mākslas, kas balstās uz filozofiskiem, ētiskiem un psihofiziskiem personības pilnveidošanas aspektiem; specifiska fizisku vingrinājumu sistēma, t. sk. cīņas paņēmieni ar dažādiem ieroču veidiem un bez tiem.
- sust trakot, skriet.
- žvikoņa Troksnis, kas rodas berzējot, kasot, skrāpējot.
- alasāt Trokšņot, skaļi runājot, kliedzot.
- buzoties Trokšņot, skandalēties.
- dauzīties Trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.
- žabravāt Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt.
- žabravot Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt.
- clarino Trompete; agrāk partitūras solo trompete ar šaurāku piemutni, augstā skaņojumā.
- turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu. A N Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
- vētras viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko izraisa ilgstošs vējš ar ātrumu 20–24 m/s, t. i., ap 9 ballēm pēc Boforta skalas.
- gastrohidroreja Ūdeņainas kuņģa sulas atdalīšanās lielā daudzumā un ar samazinātu skābumu.
- ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu H~2~O~2~, bezkrāsains sīrupveida šķidrums; lieto dezinfekcijai, audumu un papīra balināšanai u. c.
- kostohondrāls Uz ribām un to skrimšļiem attiecīgs.
- žaudzīties Uzmākties, apkampt, skūpstīt (galvenokārt par mazu bērnu).
- paradzināt Uzmudināt, skubināt.
- aklamēt Uzsaukt, skaļi saucot izteikt piekrišanu.
- inscenējums uzvedums, izrāde (parasti skatuviski sarežģīta, ar lielu personāžu).
- smecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Curulionidae"), kurā ietilpst sīki vai nelieli, retāk vidēji lieli augēdāji kukaiņi, kam ir raksturīgs smeceris, >50 tk sugu, Latvijā konstatētas >350 sugas, bet to skaits varētu būt divreiz lielāks, jo maz pētīta.
- ādgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Dermestidae"), kuras kāpuri pārtiek, piemēram, no ādas, vilnas, >1000 sugu, Latvijā vairāk nekā 20 sugu un to skaits gandrīz katru gadu palielinās.
- nazareji Vācu mākslinieku grupa, kas ar Fr. Overbeku priekšgalā 19. gadsimteņa sākumā centās atjaunot reliģisku glezniecību, atgriezdamās pie itāliešu 15. gadsimta skolas.
- Jērikas roze vairākas kurvjziežu dzimtas sugas Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas tuksnešu apgabalos, t. sk. "Odontospermum pygmaeum", sausā laikā savelkas kamolā, bet mitrā laikā atkal atveras, lai varētu izkrist sēklas.
- bunte Vairāki kopā sasieti skali.
- atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
- nospēlēt Vairākkārt atskaņojot, nolietot (parasti skaņuplati).
- kaukāt Vairākkārt aukaini pūst, radot nevienmērīgu stieptu skaņu (par vēju).
- cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- zvaigāt Vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi).
- mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot; mīdīt (1).
- mīdīt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
- hromskābe Vāji disociēta skābe, veidojas, šķīstot ūdenī hroma anhidrīdam; brīvā veidā nav izdalīta.
- minoritātes valoda valoda, kas atšķiras no valsts oficiālās valodas un ko tradicionāli lieto skaitliski neliela (par pārējo iedzīvotāju daļu mazāka) valsts iedzīvotāju grupa.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistības valsts funkciju, valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuru noteikumiem budžeta finansēta institūcija veic maksājumus saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- ilgtermiņa saistības valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem.
- glosa Vārds; reti lietots, neparasts vai nesaprotams vārds, arī tā skaidrojums vai tulkojums (gk. rokrakstu vai grāmatu malās).
- numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; skaitļa vārds.
- skaitļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- onomatopoēze Vārdu veidošana, to skanējumā atdarinot dabas skaņas.
- šņurt Vārgt, skumt, nīkuļot.
- hondrīns Vārot iegūta skrimšļa līme, kas sastāv no hondromukoīda un glutīna.
- toniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- kristalizēt Veidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu); ļoti stingri vērtēt šķirojot, atlasot.
- kristalizēties Veidoties ļoti skaidri, iegūt ļoti skaidru formu (piemēram, par domu, priekšstatu).
- teciņus Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņiem.
- teciņiem Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņus.
- balle Vēja stipruma mērvienība (stiprumu nosaka vizuāli pēc F. Boforta skalas m/s, jūras jūdzēs vai km stundā).
- vekseļa diskonts vekseļa pārdošana bankai vai citai kredītiestādei, lai saņemtu skaidru naudu pirms vekseļa termiņa iestāšanās brīža.
- proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kurā ievēlēto skaits no katras partijas ir proporcionāls tai nodoto balsu skaitam.
- kritērijs Velotreka sacensību paveids ar īpašu punktu skaitīšanas sistēmu.
- velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās).
- pētīt Vērīgi uztvert kādu objektu (parasti skatoties), lai (ko) noskaidrotu.
- ķīķerēt Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus).
- vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu.
- toniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- šurp Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties).
- krāstabula vērtību tabula, kurā katrai krāsai, kas glabājas datora atmiņā un var tikt attēlota displeja ekrānā, piekārtots noteikts skaitlisks lielums; videopārlūktabula; krāsu karte.
- dematerializēts vērtspapīrs vērtspapīrs, kas nav drukāts uz papīra un eksistē skripturāla iegrāmatojuma veidā.
- dalāmība Vesela skaitļa spēja dalīties bez atlikuma ar kādu citu skaitli.
- kvantu skaitļi veseli vai pusveseli skaitļi, kas nosaka mikroobjektus raksturojošo fizikālo lielumu (enerģijas, orbitālā impulsa momenta, spina u. c.) iespējamās, diskrētās vērtības, piem., atoma elektronu čaulas enerģija un citi raksturlielumi ir atkarīgi no galvenā kvantu skaitļa, orbitālā kvantu skaitļa, magnētiskā kvantu skaitļa, spina projekcijas kvantu skaitļa u. tml.
- daudzkārtnis Vesels skaitlis, kas dalās ar doto skaitli vai dotajiem skaitļiem bez atlikuma.
- orkāns vētra, kuras vēja ātrums pārsniedz 32 m/s (12 balles pēc Boforta skalas); tropiskā ciklona paveids.
- vēzām Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
- vēzu Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
- svilpt Vibrējot, skarot kā virsmu, radīt augstu, samērā griezīgu skaņu (par rīkiem, ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- vibrafons Vibrofons - sitaminstruments ar dažāda garuma metāla plāksnītēm un rezonatoriem, kuriem ir noteikts skaņas augstums; to spēlē ar vālītēm.
- neandertālieši Vidējā vai vēlā akmens laikmeta hominīdi, dzīvojuši pirms 100-40 tk. g.; nosaukti pēc 1856. g. Neanderes ielejā atrasta skeleta.
- kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās.
- datu projektors videoierīce, kas projicē datora izvaddatus (t. sk. krāsu attēlus) uz attāla lielu izmēru ekrāna.
- pieskandināt Viegli piesist (parasti pie kāda trauka), lai radītu skaņu.
- pieskandināt Viegli pieskarties (parasti ar savu glāzi pie kāda cita glāzes), lai radītu skaņu pirms, parasti alkoholiska dzēriena, dzeršanas.
- rūgste Viela, kas radusies, kam rūgstot, skābstot.
- rentgenkontrastviela Viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta attēlu.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (viena no SI pamatvienībām); 1 mols ir tāds vielas daudzums (elementārobjektu skaits), kas vienāds ar atomu skaitu 0,012 kg oglekļa izotopa ^12^C - 6,0221367 x 10^23^.
- fototropisms vielas formas vai molekulārās struktūras pārveidošanās (t. sk. krāsas maiņa) gaismas ietekmē.
- skābuma regulētāji vielas, kas regulē produktu skābuma pakāpi.
- fontu saime viena burtveidola dažāda lieluma fontu kopa, t. sk. piemēram, šo fontu slīpraksta un treknraksta variācijas.
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
- gematrija Viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem.
- interpretācija viena no konsultēšanas metodēm psiholoģijā, psihoterapijā un sociālajā darbā: ietver speciālista skaidrojumus par iespējamiem klienta uzvedības motīviem un cēloņiem; visbiežāk balstās kādā noteiktā teorētiskā pieejā, piemēram, psihodinamiskajā pieejā, piesaistes teorijā.
- instrumentācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
- orķestrācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana orķestrim; instrumentācija (2).
- bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi.
- eiročeks Vienota formāta un krāsas starptautiskas vienības čeks, kas paredzēts skaidras naudas saņemšanai noteikta limita ietvaros visā Eiropā.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- frontistērijs Vieta prātelēšanai: auditorija, frontistu skola.
- teatrons Vieta skatītājiem sengrieķu teātrī, kas puslokā ieskāva orhestru - apaļu laukumu, uz kura notika izrāde.
- krāšņa Vieta skurstenī gaļas žāvēšanai.
- kraška Vieta skurstenī, kur senāk žāvēja šķiņķi un desas.
- krāška Vieta skurstenī, kur senāk žāvēja šķiņķi un desas.
- paradīze zemes virsū vieta, kur ir laimīga dzīve, pārpilnība, kur ir ļoti skaisti.
- vijoļliteratūra Vijolei komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
- vijoļmūzika Vijolei komponēti skaņdarbi.
- iesildīties Vingrojot, skrienot u. tml. panākt, ka muskulatūra, ķermeņa daļas kļūst elastīgākas, vingrākas (piemēram, pirms sacensībām).
- virs ūdens virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti, to skarot).
- slīdēt Virzīties (piemēram, iet, skriet, līst), parasti vienmērīgā gaitā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- taurēt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt spēcīgu, stieptu skaņu (parasti par vēju).
- pāri Viscaur vietā, telpā (izjust darbību, parasti skaņas izplatīšanos).
- slieksnis Vislielākā vai vismazākā, arī pieļaujamā (ka), parasti skaitliska, vērtība, intensitāte; arī robeža (3).
- burvība Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparasts skaistums; arī valdzinājums.
- harmonika Visu harmonisko izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopsumma kādā skaņdarbā vai kāda komponista skaņdarbos vispār.
- serenata Vokāla kompozīcija (18. gs.), kas formas ziņā līdzinājās operai, bet nebij domāta skatuviskam uzvedumam.
- Kilimandžāro Vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē, Tanzānijas ziemeļaustrumos, sastāv no 3 aprimušu vulkānu konusiem, t. sk. Kibo - augstākā virsotne Āfrikā - 5895 m vjl., tajā 10 šļūdoņi ar kopējo platību \~7 kvadrātkilometri.
- centrskanis XX gs. pirmajā pusē nosacīts skaņkārttonāli organizējošs elements t. s. centra tehnikā.
- radiāla griezuma zāģmateriāli zāģmateriāli, kam to gadskārtas ir taisnā (vai gandrīz taisnā) leņķī pret plato skaldni.
- morķaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra; morčaks.
- morčaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra.
- murmulis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals; mormolis.
- morķis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
- mormolis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
- longtoms Zelta skalojamais aparāts (angļu "Long Tom").
- dāriks zelta vai sudraba monēta Persijas impērijā ap 500. g. p. m. ē.; zelta dārikus kala tikai pēc imperatora pasūtījuma, sudraba varēja kalt nozīmīgi ģenerāļi un satrapi; šīs monētas bija apgrozībā arī ārpus Persijas, t. sk. Eiropas centrālajā un austrumu daļā
- Rihtera skala zemestrīču klasifikācijas sistēma pēc magnitūdām; tās pamatā ir seismisko viļņu enerģijas novērtējums, ko veic pēc 12 punktu skalas.
- sīkā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum minimum"), Latvijā sastopama reti skujkoku un jauktos mežos, augļķermenis līdz 3,5 cm diametrā, saprofīts, aizsargājama.
- zēnu istaba zēnu tualete (parasti skolā); zēnistaba.
- zēnistaba Zēnu tualetes istaba (parasti skolā); zēnu istaba.
- žiekāt Ziest, skrāpēt, berzējot nodzēst.
- koksnes zilēšana zilējums - sēņu izraisīts skujkoku koksnes bojājums.
- ārpusskolas izglītība zināšanas un iemaņas, ko bērni un jaunieši iegūst no skolas mācībām brīvajā laikā, piemēram, mūzikas vai mākslas skolās, skolēnu namos, sporta skolās u. tml.
- bļinkstēt Zvanīt, skanēt.
- skulbināt Zvanīt; skulbēt.
- intimisti Zviedru mākslinieku grupa, t. sk., T. Palms, A. Munte, V. Akselsons, kuri 1917 kļuva ievērojami ar intīmi lirisku ainavu glezniecību.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa t. sk..