Paplašinātā meklēšana
Meklējam māksla.
Atrasts vārdos (27):
- māksla:1
- būvmāksla:1
- op-māksla:1
- popmāksla:1
- pusmāksla:1
- antimāksla:1
- fotomāksla:1
- karamāksla:1
- kinomāksla:1
- opermāksla:1
- pop-māksla:1
- stājmāksla:1
- ērģeļmāksla:1
- metālmāksla:1
- pavārmāksla:1
- skaņumāksla:1
- videomāksla:1
- aktiermāksla:1
- pseidomāksla:1
- tautasmāksla:1
- aerosolmāksla:1
- tekstilmāksla:1
- tēlotājmāksla:1
- juveliermāksla:1
- atskaņotājmāksla:1
- izpildītājmāksla:1
- noformētājmāksla:1
Atrasts vārdu savienojumos (30):
- ābeces māksla
- abstraktā māksla
- afrikāņu māksla
- aktīvā māksla
- antīkā māksla
- avangarda māksla
- baroka lietišķā māksla
- brutālā māksla
- burvju māksla
- datorvides māksla
- deģeneratīvā māksla
- dekoratīvā māksla
- dekoratīvi lietišķā māksla
- grāmatu māksla
- hennas māksla
- informālā māksla
- instalāciju māksla
- kara māksla
- konceptuālā māksla
- lietišķā māksla
- minimālā māksla
- monumentālā māksla
- nav (nekāda, arī liela) māksla
- profesionālā māksla
- rakstu māksla
- skaņu māksla
- spaģiriskā māksla
- tēlotāja māksla
- triviālā māksla
- vārda māksla
Atrasts skaidrojumos (1021):
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- činkvečento 16. gs. itāliešu renesanses māksla un literatūra.
- romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
- minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- AMM Aizrobežu mākslas muzejs.
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- aldas Aldīnas - 15.-16. gs. grāmatmākslas paraugi.
- cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju.
- estētiskais virziens angļu 19. gs. beigu māksliniecikais strāvojums, kas realizēja doktrīnu "māksla mākslas dēļ".
- atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana.
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu).
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu).
- reģence Apzīmējums tā laika mākslas un arhitektūras stilam, kas ir pāreja no baroka uz rokoko.
- gleznot ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu); atveidot (ko) glezniecības darbā
- samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (teksts, mākslas darbs, teorija, apstākļi u.tml.).
- izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
- neorokoko Ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- portretēt Ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība.
- neogotisms Arhitektūras un mākslas virziens 19. gs., mēģināja atdzīvināt v-laiku gotiskās formas.
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
- restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā.
- Tirs Armēņu mitoloģijā - rakstības, zinātņu un mākslas dievs, dieva Aramazda rakstvedis un likteņa pareģotājs.
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
- sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit").
- konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- antīkizēt Atdarināt antīkos mākslas darbus.
- atsegsme Atklāšana, parādīšana (parasti mākslas darbā).
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot.
- atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs).
- honorārs atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti.
- fragments Atsevišķa (parasti mākslas darba) daļa.
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā.
- tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu.
- notēlot Atspoguļot, atveidot (mākslas tēlos); attēlot (1).
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- ietēlot Attēlot (piemēram, mākslas darbā).
- ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt.
- atkailināt Attēlot tieši, arī vienkāršoti (mākslas darbā).
- ietvert Attēlot, atspoguļot (parasti mākslas darbā).
- parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
- skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
- sliecība Attīstības virziens; satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- slieksme Attīstības virziens; satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- nosliece Attīstības virziens; satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- novest Attīstīt, izveidot (ko mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
- atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
- modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem.
- kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu).
- iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4).
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
- gastronomija Augstākā pavārmāksla.
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
- daiļaušana Aušana, kā daiļamatniecības jeb lietišķās mākslas veids.
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
- autordarbs Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības.
- kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
- kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
- mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
- fonaksija Balss vingrināšana, seno grieķu dziedāšanas un runas māksla.
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
- bezpriekšmetisks Bezpriekšmetiskā māksla - abstrakcionisms.
- Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas.
- Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika.
- bjennāle Biennāle - mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem.
- paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai.
- bonzai Bonsai - japāņu pundurkociņi; šo kociņu audzēšanas māksla.
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- Božintojs Burjatu (Austrumsibīrija, Aizbaikāls) mitoloģijā - debesu gars, kalēju mākslas un kalēju aizgādnis.
- pesteļošana Buršana, burvju māksla, maģija; vārdošana; zīlēšana; maģisku darbību veikšana.
- ietverties Būt attēlotam, atspoguļotam (parasti mākslas darbā).
- atēnoties Būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- caurvīt Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piem., par tēmu, ideju mākslas darbā).
- cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
- skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu u. tml.).
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
- uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
- sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
- iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
- paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
- austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
- kodols Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā).
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
- architektūra Celtniecības māksla; arhitektūra.
- architekts Celtniecības mākslas speciālists; arhitekts.
- nervs Centrālā tēma, galvenā ievirze (mākslas darbā).
- apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā).
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
- garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē.
- pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
- māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- adepts Cilvēks, kas pamatīgi iedziļinājies kādas mācības, mākslas utt. noslēpumos.
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
- estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
- palaistrika Cīņas māksla, vingrošana, ģimnastika.
- prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
- dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
- akrobātika Cirka mākslas žanrs.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana.
- tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- garīga barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- gara (arī garīga) barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
- dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
- opus Darbs, mākslas darbs, skaņdarbs; sacerējums.
- paust Darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās.
- parkūrs dažādu fizisku aktivitāšu veids un mākslas žanrs, kurā izpildītājs veic dažādu šķēršļu pārvarēšanu urbānā vai citā šķēršļotā vidē.
- neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms.
- jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
- orhēstika Dejas māksla.
- choreogrāfija Dejas mākslas iestudējums vai režija; horeogrāfija.
- gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
- dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1).
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte.
- DMK Dekoratīvās mākslas kombināts.
- noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai.
- baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana.
- robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu).
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets.
- Pta Dievs seno ēģiptiešu reliģijā; sākotnēji (3. gt. p. m. ē.) uzskatīts par mākslas un amatu aizbildni.
- krustojums Divu vai vairāku mākslas virzienu, veidu u. tml. apvienojums.
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- uzsvēršana Domas vai elementu izcelšana runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.
- piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3).
- dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
- Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus.
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
- erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
- trausls Dziļi, nemāksloti lirisks (par mākslas darbu); arī sirsnīgs, maigs.
- savoir-vivre Dzīves prasme, dzīves māksla.
- kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta.
- dermatoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija.
- dermoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija.
- Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem.
- džidžits Džiudžitss - japāņu pašaizsargāšanās māksla un cīņas veids.
- pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana; kulinārija (1).
- kulinārija Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana.
- Ptahs ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, sākotnēji kā visa esošā radītājs, vēlāk mākslas un amatu aizbildnis; Pta.
- boutique Ekskluzīvs veikaliņš, kurā pārdod modes preces, ko neražo sērijveidā, bižutēriju, mākslas darbus u. c.
- aktīvā māksla ekspresionisma novirziens, kura piekritēji uzskatīja, ka mākslai jātuvinās dzīvei, jāiesaistās aktīvā cīņā pret negatīvajām parādībām; aktīvisms.
- kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts.
- pašēna Ēna - neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums tēlotājmākslas darbā.
- ēnojums Ēnas attēlojums tēlotājas mākslas darbā.
- ērģeļmāksla Ērģeļmūzikas komponēšanas, atskaņošanas māksla.
- gravīra Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- pavārība Ēstgatvošanas prasme, māksla.
- džen Ezoterismā cilvēcīgums, māksla būt cilvēkam.
- piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemetām, mākslas darbu).
- izveids Forma (mākslas darbam).
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
- parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu.
- sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi).
- eiropeāde Gadskārtējs Eiropas tautu mākslas festivāls.
- galerists galerijas īpašnieks; uzņēmējs, kas nodarbojas ar mākslas darbu eksponēšanu un pārdošanu galerijā (6).
- ideja Galvenā doma, galvenā problēma (piemēram, mākslas darbā).
- vadlīnija Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā).
- pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī ideja (4).
- pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa (mākslas darbā).
- pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā): galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē).
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā); arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
- skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums; galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants.
- ready-made Gatavu objektu izmantošana oriģināla mākslas darba veidošanā.
- dekoratīvā glezniecība glezniecības veids, ko izmanto arhitektūras ansambļu vai lietišķās mākslas priekšmetu apdarē.
- iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
- tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
- Cow Parade govju parāde, publiskās mākslas un mecenātisma projekts.
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris.
- polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās.
- grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus.
- Atēna grieķu mitoloģijā - kara, uzvaras, gudrības, mākslas un amatniecības dieviete, Zeva meita; romiešu mitoloģijā - Atēnai atbilda Minerva.
- Hēfaists Grieķu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā - Vulkāns).
- Melpomene grieķu mitoloģijā - viena no 9 mūzām, traģēdijas aizbildne; skatuves mākslas simbols.
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus.
- Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis.
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu.
- smiekli Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā).
- heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
- doma Ideja, atziņa (piemēram, mākslas darbā).
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- preromantisms Idejisks un mākslas virziens Eiropas un ASV garīgajā kultūrā 18. gs., kas noveda pie romantisma uzplaukuma.
- ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
- ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
- ieliedēt Iekļaut (piemēram, mākslas darbā).
- iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā); pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu.
- pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā.
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā.
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
- ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā).
- speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē.
- iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
- apercepēt Iespaidus apzinīgi uztvert, īpatnēji uzņemt ierosmi mākslas darba procesā.
- izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
- ieveidot Ietvert, attēlot (mākslas darbā).
- deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību).
- deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā.
- Valsts Ermitāža ievērojams mākslas muzejs Sanktpēterburgā.
- houpi Indiāņu tauta Arizonā, ASV; \~10000 cilv.; nodarbojas ar lauksaimniecību; pazīstami ar saviem mākslas izstrādājumiem.
- individualizācija Individuālu īpatnību izveidošana (parasti mākslas tēlam).
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- instrumentālais teātris instrumentālā mūzika, kuras atskaņojumā iekļauti dažādi vizuāli (teātra, cirka, tēlotājas mākslas) elementi.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
- piesitiens īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
- recensija Īsa atsauksme par kādu literatūras, mākslas, vai zinātnes ražojumu, teātra izrādi vai koncertu; recenzija.
- koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- vorticisms Īslaicīgs britu literatūras un mākslas virziens 1912.-1915. gadā; radies kubisma un futūrisma iespaidā, gleznoja griezīgos toņos, asiem leņķiem, pusabstraktā stilā.
- atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
- teatrālisms īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli; teatralitāte (1).
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā).
- trecento Itāliešu apzīmējums 14. gadsimtenim mākslas vēsturē.
- aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi.
- aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
- sečentisms Itāliešu literatūras un mākslas stila novirziens, kas visspēcīgāk izpaudās 17. gs. (it. "seicento").
- cinkvečentisti Itālijā mākslas un literatūras pārstāvji 15. gs.
- uzsvērt Izcelt (piem., domu, formas elementu runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- korifejs Izcils (zinātnes, mākslas) darbinieks.
- maestro Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā).
- šedevrs Izcils mākslas darbs, izcils sasniegums (parasti mākslā); meistardarbs (1).
- meistardarbs Izcils mākslas darbs.
- skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
- dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks; ģēnijs.
- daidžests izdevums, kas satur mākslas darb adaptētu izklāstu.
- psaligrāfija Izgrieztu ēnu attēlu pagatavošanas māksla.
- šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija.
- piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt.
- pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
- izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
- pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- izsacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
- izteikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
- izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
- atklāties Izpausties (mākslas darbā).
- ieskanēties Izpausties (mākslas darbā).
- iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā).
- iestudējums izpildītājmākslas darbs (parasti izrāde, skaņdarba atskaņojums).
- aktiermāksla Izpildītājmākslas veids, prasme radīt skatuves vai kino tēlu un darboties tā vārdā.
- demonstrēt Izrādīt (filmu), rādīt (tēlotājas mākslas darbu).
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
- rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā); šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
- dzīvs Izteiksmīgs (parasti par mākslas darbu).
- kreftīgs izteiksmīgs, spilgts, sulīgs (par izteikumu, mākslas darbu, arī darbību)
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi).
- sadomāt Iztēlē radīt, sacerēt (mākslas darbu).
- hermeneutika Iztulkojuma mākslas teorija, kas jo sevišķi izkopta reliģijas un tiesību zinātnē, interpretāciju veidā.
- sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
- nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
- iztaisīt Izveidot (piemēram, mākslas darbu).
- pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
- izzīmēt Izveidot, notēlot (daiļdarbā, mākslas tēlā).
- nodibināt Izveidot, radīt (mākslas darba veidu, tradīcijas mākslā).
- pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz.
- RLMVM J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs).
- si vis pacem, para bellum ja gribi mieru, gatavojies karam (romiešu karamākslas teorētiķa Vegetija vārdi).
- Roži Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skola.
- buto japāņu laikmetīgā deja un kustību mākslas forma, kas izveidojusies vācu ekspresionisma, postmodernās dejas un Japāņu tradicionālā teātra ietekmē.
- origami Japāņu mākslas veids - dekoratīvu figūriņu locīšana no papīra.
- ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
- antimāksla Jebkura tīši provokatīva mākslas izpausme, piemēram, bezjēgas (nonsensa) dzeja.
- samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.
- atdarināšana Jēdziens mākslas kā īstenības atveides izcelsmes un būtības raksturošanai.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
- atribūts Kādas sabiedriskas parādības, mākslas tēla vai mitoloģiskas būtnes simbols.
- apakšnozare Kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa.
- kalve kalēja darbnīca metāla sadzīves priekšmetu, būvdetaļu un darbarīku izgatavošanai, zirgu apkalšanai, arī lauksaimniecības mašīnu remontēšanai un mākslas priekšmetu izgatavošanai.
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- kara māksla karamāksla.
- mahētika Kaujas, cīņas māksla.
- kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu; attiecīgais kinomākslas žanrs.
- skaņu kino kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
- kino kinomāksla; kinematogrāfija (1).
- ķincis Kinomāksla; kinematogrāfija.
- ķinis Kinomāksla; kinematogrāfija.
- kinematogrāfija Kinomāksla; kino (1).
- kinokompozīcija Kinomākslas darba kompozīcija.
- šaurfilma Kinomākslas darbs, kas ir uzņemts uz šādas filmas.
- filma kinomākslas darbs; kinofilma.
- kinofilma Kinomākslas darbs.
- kinofestivāls Kinomākslas darbu festivāls.
- kinokritika Kinomākslas darbu kritika.
- kinokritiķis Kinomākslas darbu kritiķis.
- kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
- kinoklasika Kinomākslas klasika.
- kinoklasiķis Kinomākslas klasiķis.
- televīzijas kino kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
- kinodokumentālistika Kinomākslas nozare, kas specializēta dokumentālo kinofilmu veidošanai.
- kinooperators Kinomākslas speciālists, kas filmē.
- aktierkino Kinomākslas veids, kura pamatā ir inscenēts sižets, ko īstenojis režisors apvienodams radošās grupas dalībnieku darbu.
- kinovēsture Kinomākslas vēsture.
- kinožanrs Kinomākslas žanrs.
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs.
- kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi.
- pirmiespiedums Klasiķu pirmizdevumi, inkunābulas un grāmatu mākslas pirmie ražojumi pilsētās, kur tie pirmoreiz parādījās.
- klaunāde Klaunu māksla; uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni.
- pianisms Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums.
- iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu).
- ksilogliptika Koku izgriešanas māksla.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs komersants (arī komisionārs), kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons, veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu.
- humors Komiskais (parasti mākslas darbā); komiska situācija, notikums.
- motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā); attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
- daļa kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
- izokefālija Kompozicionāls paņēmiens tēlotājmākslā: daudzfigūru kompozīcijā visu figūru galvas novietotas vienādā augstumā neatkarīgi no figūru lieluma un pozas; īpaši raksturīga antīkajai un Bizantijas mākslai.
- kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskanējums (2).
- kopskanējums Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskaņa (2).
- koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
- spaģiriskā māksla kopš 16. gs. apzīmējums alķīmijai, vai mākslai par atdalīšanu un savienošanu.
- ermitāža Kopš 18. gs. - dažas Ziemas pils zāles ar mākslas kolekcijām Sanktpēterburgā.
- komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
- malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
- oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai.
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- kinokritika Kritisks raksts par kinomākslas darbu.
- mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.).
- bīdermeiera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
- bīdermeijers Kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo.
- festivāls kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki.
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
- kunfu Kungfu - ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus.
- Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- kungfu Ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus; kunfu.
- Lao-Laņs Ķīniešu mitoloģijā - aktiermākslas dievs, aktieru un dziedātāju aizstāvis.
- barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus.
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību; arī epigrāfs (2).
- auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
- LLMC Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.
- Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
- lielforma Liela apjoma mākslas darbs.
- Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
- BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts").
- LLMV Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (rāj.).
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- metālmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto metālu.
- tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
- sudrabkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina lietišķus un dekoratīvus sudraba izstrādājumus.
- zeltkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina, parasti dekoratīvus, zelta izstrādājumus; arī rotkalis.
- LMV Lietišķās mākslas vidusskola.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana; metālapstrāde (2).
- metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
- konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.).
- groteska Literatūras un mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
- aktīvisms Literatūras un mākslas virziens (ekspresionisma novirziens), kas izcēlās Vācijā ap 1910. g., sludina aktīvu, tiešu, audzinošu īstenības iespaidošanu ar mākslas palīdzību; aktīvā māksla.
- skatuviskā darbība loģiski vienots, mērķtiecīgs psihofiziskās darbības process - viena no galvenajām aktiermākslas izpausmēm, līdzeklis mākslinieciska tēla radīšanai.
- pince ļaunā māksla, burvestība.
- spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tekstu).
- miniatūrs Ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju).
- miniatūra Ļoti mazs, detalizēts tēlotājas mākslas, fotogrāfijas darbs.
- kapitāldarbs Ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs); kapitāls darbs.
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
- M.A. Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds ko piešķir mākslas augstskolas.
- MA Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds, ko piešķir mākslas augstskolas.
- formālisms Mākslā - teorija un metode, kas noniecina mākslas saturu un absolutizē mākslas darbu formas nozīmi.
- abstraktā māksla māksla, kas neataino ārējo īstenību, tiek saukta arī par nonfiguratīvo mākslu, piemēram, kubisms (aptubveni kopš 1910. g.), spontānisms (aptuveni kopš 1950. g.).
- profesionālā māksla māksla, ko rada cilvēki, kas parasti ir ieguvuši attiecīgo izglītību.
- datorvides māksla māksla, kuras darbi tiek radīti datora atmiņā un demonstrēti ar datora palīdzību; virtuālā māksla.
- ars longa, vita brevis mākslai ilgs mūžs, cilvēkam - īss.
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- instalāciju māksla mākslas darba forma - no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
- gleznošana mākslas darba radīšana ar glezniecības līdzekļiem
- tendence mākslas darba vai izteikuma idejiskā ievirze.
- antimāksla Mākslas darbi, kas izstādīti tradicionālā kontekstā, taču būtībā izsmej nopietno mākslu vai izaicina mākslas darbu.
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piemēram, kinofilmas, lugas) radīšanai.
- deja mākslas darbs ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku; attiecīgo kustību kopums
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- faux art mākslas darbu kopiju izgatavošana.
- mākslinieku dienas mākslas dienu nosaukums līdz 1973. g.
- teātris mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
- mimēze mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība.
- mimeze Mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība.
- telpiski mākslas veidi mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
- lietišķā māksla mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
- tēlotāja māksla mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
- aso malu glezniecība mākslas veids, kas radās kā pretmets abstraktajam sirreālismam un ievadīja minimālās mākslas virzienu, maksimāli vienkāršoti attēlojot ģeometrisku ķermeņu kontūras.
- deja mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- dekoratīvi lietišķā māksla mākslas veids, lietišķās mākslas nozare, kas pievēršas galvenokārt cilvēku sadzīvei domātu mākslas priekšmetu darināšanai.
- izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
- dekoratīvā māksla mākslas veidu kopums, kuriem galvenā ir dekoratīvā funkcija.
- ābeces māksla mākslas virziens (galvenokārt tēlniecībā un mūzikā), kuram raksturīga ārkārtīgi vienkāršota kompozīcija; minimālā māksla.
- postmodernisms Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 70. gados kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm, atgriešanās pie tradicionālajām mākslas vērtībām; pēcmodernisms.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piemēram, krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- naivisms Mākslas virziens, kurā darbojas neprofesionāli mākslinieki un kura pamatā ir daļēji bērnu un daļēji tautas mākslas uztvere; robežojas ar primitīvismu.
- teātra zinātne mākslas zinātnes nozare, kas pētī teātra mākslu.
- kritika Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas darbu, tās procesu analīzi un vērtēšanu.
- monumentālā māksla mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
- ilustratīvisms Mākslinieciska pasivitāte, dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus; literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- envaironments Mākslinieciski organizēta telpiskā kompozīcija, modernās mākslas virziens.
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai); mākslas darba žanrs, variants.
- daiļrade Mākslinieka radošā darbība; mākslas darba radīšanas process.
- monumentālists Mākslinieks, kas rada monumentālās mākslas darbus.
- mākņa Māņu gudrība, burvju māksla.
- mākne Māņu gudrība, burvju māksla.
- pietā Marijas un mirušā Jēzus Kristus attēlojums mākslas darbā.
- Buclers Mārtiņš Buclers - fotogrāfs, fotorūpnieks, izdevējs (1866.-1944. g.), Latvijas fotomākslas pamatlicējs, 1903. g. atvēris pirmo fotopreču veikalu Latvijā, sarakstījis pirmo fotografēšanas pašmācības grāmatu latviešu valodā, nodibinājis pirmo latviešu fotogrāfu biedrību.
- madonna Māte ar bērnu (mākslas darbos).
- konservēšana Materiālu, detaļu, mākslas darbu, ēku u. c. objektu apstrāde ar konservantiem, antiseptiskiem u. tml. līdzekļiem, lai pasargātu no bojāšanās; speciālu uzglabāšanas apstākļu radīšana.
- sīkforma Maza apjoma mākslas darbu forma; maza apjoma mākslas darbu kopums.
- mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
- pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
- safabricējums mazvērtīgs mākslas darbs.
- plakete Medaļu mākslas darbs, kas no tradicionālās medaļas atšķiras ar taisnstūrveida formu.
- grodums Mērķtiecība, skaidrība (parasti mākslas darba kompozīcijā).
- izsvarotība Mērķtiecīga (kāda kopuma sastāvdaļu) saskaņotība (parasti mākslas darbā).
- izsvarot Mērķtiecīgi izkārtot, saskaņot (kāda kopuma sastāvdaļas, parasti mākslas darbā).
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
- koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu; būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
- minimālisms Minimālā māksla, mākslas virziens, kurā pielieto tikai viselementārākās ģeometriskās formas (gk. tēlniecībā).
- deģeneratīvā māksla modernās mākslas apzīmējums nacistiskajā Vācijā.
- freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- reminiscence Motīvs, elements u. tml. (parasti mākslas darbā), kas ir pārņemts no tā paša vai cita autora agrākā darba.
- muzīvzelts Mozaīkas zelts - misiņa šķirne, ko lieto mākslas amatniecībā, sastāv no 65% vara un 35% cinka.
- multimediji Mūsdienīgs mākslas veids - dažādu audiomākslas un vizuālās mākslas elementu apvienojums jaunā mākslas darbā.
- mūzikls Muzikāls skatuves darbs, kurā izmantoti operetes, baleta, operas un estrādes mākslas elementi.
- skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs (nošu raksta vai atskaņojuma veidā).
- atskaņotājmāksla Mūzikas mākslas veids - skaņdarbu atskaņošana, dziedāšana.
- tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi.
- musica Mūzu māksla.
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis.
- aprauties Negaidīti izbeigties (par mākslas darba uzbūves elementiem).
- epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
- pusmāksla Neīsta, amatnieciska māksla.
- kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
- triviālā māksla neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla māksla.
- pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs (par vārdiem).
- epizode Neliela daļa, kam ir samērā patstāvīga nozīme (mākslas darbā).
- andergraunds Neortodoksāli, valsts nefinansēti mākslas, mūzikas, kultūras virzieni, kurus oficiālās varas sistēma neatbalsta vai pat apspiež.
- mākslinieciskā pašdarbība neprofesionāla daiļrade kādā mākslas nozarē.
- ismi Nicinošs apzīmējums modernajiem filozofijas un mākslas veidiem.
- Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu.
- standartobjekts No rūpniecības izstrādājumiem veidota objekta nosaukums, kuru mākslinieks pasniedz kā mākslas darbu.
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- nonfiguratīvs Nonfiguratīvā māksla - mākslas virziens, kas reālu formu attēlojuma vietā liek ģeometriskus vai abstraktus elementus.
- N. b. m. d. Nopelniem bagātais mākslas darbinieks.
- par Norāda uz (kā, parasti teksta, mākslas darba) saturu.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- izskaņa Noslēguma daļa, posms (mākslas darbā).
- noskaņojums Noteikta garastāvokļa izpausme, arī atspoguļojums (parasti mākslas darbā); arī noskaņa.
- noskaņa Noteiktas emocionālā stāvokļa kvalitātes, arī intensitātes pakāpes izpausme, atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
- ietvars noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u.tml.).
- izturēts Noteikts, nemainīgs, noturīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- detaļa Nozīmīga, raksturīga sastāvdaļa (piemēram, mākslas darbā, teksta saturā).
- slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
- asemblāža Objektu mākslas paveids - dažādu (citām vajadzībām paredzētu) priekšmetu apkopojums plaknē vai telpā.
- licence oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, programmatūru, literatūras vai mākslas darbu u. tml.
- operkultūra Opermākslas kultūra.
- retorika Oratora mākslas teorija un prakse.
- salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
- kopija Oriģinālam (piemēram, mākslas darbam) līdzīgs atveidojums.
- ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
- primitivizēt Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu; arī apzināti vienkāršot (ko).
- paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
- sabiezināt Padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli).
- samudžināt Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
- iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut (2).
- nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
- saasināt Padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu).
- pieklusināt Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
- krāsu gamma pakāpeniska krāsu rinda, kurā ietilpst visas spektra krāsas vai tikai daļa no tām; to lieto mākslas darba radīšanā tēlotājmākslā un dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- piekārtot Pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai.
- ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
- piestrāvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā).
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst spēcīgāks, spilgtāks.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
- izveidot Panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām; arī pilnveidot.
- maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
- papildināties Papildus izglītoties, papildus apgūt iemaņas, prasmi (kādā, parasti zinātnes, mākslas, nozarē).
- savdabīgs Par mākslas darbiem, to sastāvdaļām.
- izaugt Par mākslas darbiem.
- raisīties Par mākslas darbu.
- nobriest Par mākslas, zinātnes darbiem.
- pārpilns Par tekstu, mākslas darbu u. tml.
- attēlot Parādīt (mākslas tēlos), atspoguļot.
- izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
- deheroizēt parādīt objektīvi to, kam iepriekš piedēvētas ideāla īpašības (parasti mākslas darbā); novērtēt zemāk nekā iepriekš
- uzskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistāku, labāku (parasti mākslas darbā).
- izskaistināt Parādīt, attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
- ievest Parādīt, atveidot (mākslas darbā).
- atspoguļot Parādīt, atveidot (mākslas tēlos); attēlot.
- atspoguļoties Parādīties, atveidoties (mākslas tēlos).
- klajā Parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- plakāts Parasti savienojumā "plakāta māksla": grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu.
- mantika Pareģošanas māksla, zīlēšana.
- ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana.
- hiperbola Pārmērīgs tēla vai domas pārspīlējums (mākslas darbā).
- litota Pārmērīgs tēla vai domas samazinājums (mākslas darbā).
- manierīgs Pārspīlēts, pārsmalcināts, samākslots (par mākslas darbu).
- pārtvert Pārveidojot iekļaut (ko mākslas darbā).
- pārtaisīt Pārveidot (piemēram, mākslas darbu, tā elementus) citādi, arī par ko citu.
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem.
- modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
- skate Pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē.
- izstāde pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) tiek izstādīts.
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- runāt Paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- pavārgs Pavājš (parasti par mākslas darbu).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3); tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3); tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas; pirmā (spēju, talanta) izpausme.
- izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību (parasti par mākslas darbu, tā kompozīciju).
- lege artis pēc (visiem) mākslas likumiem.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums.
- pedvālisms Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja (dabas un instalāciju parka) ideja un norises šīs idejas īstenošanā; Pedvāles garam raksturīgais.
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- salons Periodiska mākslas darbu izstāde.
- protorenesanse Periods mākslas vēsturē Itālijā (13. gs. 2. p.- 14. gs. 1. p.), kura laikā tika likti pamati renesanses mākslai.
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu mākslas, muzejniecisku vai cita rakstura pasākumu un pārrauga tā norisi (piemēram, izstādes kurators).
- ļaunglābējs Persona, kas savas buršanas, vārdošanas u. c. mākslas lietojis, palīdzēdams cilvēkiem un mājlopiem.
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.).
- detektīvžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīga kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšanas tematika.
- kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- piekabināt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, ko lieku, neiederīgu).
- piekārt Pievienot (piemēram, mākslas darbam, parasti ko lieku, neiederīgu).
- atraktivitāte Pievilcējspēks; spēja pievilkt, saistīt (par cilvēkiem, mākslas izpausmēm u. tml.).
- pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
- iedvest dzīvību Pilnveidot (parasti mākslas darbu).
- pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
- barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju.
- pirmveidojums Pirmais, sākotnējais (kā, piemēram, mākslas darba) veidojums.
- pirmelements Pirmais, sākotnējais elements (piemēram, mākslas darbā).
- oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs; mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja; pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
- olimpiāde plaša sacensība (kādā, piemēram, zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, skolniekiem - kādā mācību priekšmetā); arī plašs konkurss, plaša skate.
- izvērst Plaši, daudzpusīgi risināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot (mākslas tēlu).
- panorāma Plašs reālās īstenības (parasti sabiedrisko parādību) attēlojums (mākslas darbā).
- bagāts Plašs, daudzpusīgs (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- pop-māksla Popmāksla.
- transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām.
- pēcmodernisms Postmodernisms - mākslas virziens, kas rdās 20. gs. 70. gados kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
- postavangards Postmodernisms - mākslas virziens, kas rdās 20. gs. 70. gados kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
- fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem.
- Buclera prēmija prēmija Latvijas fotomākslas pamatlicēja M. Buclera piemiņai, ko Latvijas Fotomākslas biedrība 1987.-1997. g. piešķīra vienreiz gadā.
- konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
- piemineklis Priekšmets, mākslas darbs u. tml., kas izraisa atmiņas par tā veidotāju.
- gids Profesionāls tūristu pavadonis, kas iepazīstina ar kultūras pieminekļiem, ievērojamām vietām, mākslas darbiem u. tml.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- bonsai Pundurkociņi, kas tiek audzēti puķpodos kā mākslas darbi Ķīnā un Japānā, piem., priede, kadiķis u. c.; bonzai.
- rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
- noapaļot Radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu.
- safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
- pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu).
- interpretēt Radoši atklāt (mākslas darba ideju, saturu, parasti izpildītājmākslā).
- piekonstruēt Radot (mākslas darbu), samāksloti, neatbilstoši īstenībai izveidot (tā atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- vaibsti Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā).
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju atspoguļojums, atveidojums (mākslas darbā).
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- skanējums Raksturīgu īpatnību kopums (parasti mākslas darbā).
- autorlīgums Rakstveida vienošanās starp autoru vai viņa tiesību pārņēmēju un izdevniecību, teātri, kinostudiju u. tml. par literatūras, zinātniska vai mākslas darba izmantošanu pret atlīdzību.
- veidoties rasties (par tekstu, mākslas darbu, teoriju u.tml.)
- verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus.
- neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
- naturālisms Reāls priekšmets, detaļa (mākslas darbā).
- mūža stipendija regulārs naudas pabalsts, ko piešķir Valsts kultūrkapitāla izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā.
- lietišķie Rīgas lietišķās mākslas koledža (agrāk - Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola).
- RLMV Rīgas lietišķās mākslas vidusskola.
- Minerva Romiešu mitoloģijā - gudrības dieviete, zinātnes, mākslas un amatu aizbildne.
- Vulkāns Romiešu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (sengrieķu mitoloģijā tam atbilst Hēfaists).
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to; šādi veidots mākslas darbs.
- tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
- parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā).
- garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
- stratēģisks saistīts ar [stratēģiju]{s:1783} (kara mākslas nozari), tai raksturīgs
- klaunisks Saistīts ar klaunu mākslu, klauniem, klaunu mākslai, klauniem raksturīgs.
- saturisks Saistīts ar mākslas darba saturu, tam raksturīgs.
- skatuve Saistīts ar mākslas veidiem, kuru darbus izrāda šādā vietā, arī telpā, telpas vai celtnes daļā, tiem raksturīgs.
- monumentāls Saistīts ar monumentu, tam raksturīgs; plašs, ļoti nozīmīgs (par mākslas darbu).
- patētisks Saistīts ar saviļņojošu, aizraujoši emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (mākslas darbā), tam raksturīgs; tāds, kurā attēloti saviļņojoši, aizraujoši emocionāli pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par tēlotājas mākslas darbu).
- grafisks Saistīts ar tēlotājas mākslas veidu - grafiku, tai raksturīgs.
- miesa un asinis saka par īstu, reāli eksistējošu cilvēku, par patiesu, pilnvērtīgu mākslas tēlu.
- ar miesu un asinīm saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.
- mets Sākotnējais variants (parasti mākslas darbam); uzmetums, skice.
- pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
- iemīlēt Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu); sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- iemīļot Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu); sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
- sakonstruētība Samākslotība (mākslas darbā, tā elementos), pilnīga vai daļēja neatbilstība īstenībai.
- pasīks Samērā nebūtisks, nenozīmīgs (parasti par mākslas darbu, tā saturu).
- pasekls Samērā nenozīmīgs, nebūtisks (piemēram, par mākslas darbu), samērā virspusīgs (piemēram, par kā saturu).
- sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacensība Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- konversācija Saruna (parasti sabiedrībā); māksla sabiedrībā patīkami sarunāties.
- krampjainība Sasaistītība, arī samākslotība (parasti mākslas darbā).
- krampjains Sasaistīts, arī samākslots (parasti par mākslas darbu, tā elementiem).
- akords Saskaņa (piemēram, mākslas darbā, cilvēku attiecībās).
- piedzīvot Sasniegt (piemēram, noteiktu izrāžu, izdevumu skaitu.) - par mākslas darbu.
- kāpinājums Sasprindzinājuma pieaugums, virzība uz kulmināciju (mākslas darbā).
- komponents Sastāvdaļa (mākslas darbā).
- izkārtojums Sastāvdaļu, elementu iekļāvums, izvietojums noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- līnija Sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
- skaņa Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī noskaņa.
- nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- laist Savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- cikls Savstarpēji saistīts (norišu, procesu, mākslas darbu u. tml.) komplekss, kas veido saturisku veselumu.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu, faktu kopums, kuri attēloti mākslas darbā.
- secesionisms Secesiju, galvenokārt jūgendstila un simbolisma māksla.
- epigonisms Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas.
- pinakotēka Senajā Grieķijā - telpa, kurā glabājās tēlotājas mākslas darbi.
- arhaika Senākais posms mākslas vai kultūras attīstībā; visbiežāk - sengrieķu mākslā 7.-6. gadsimtā p. m. ē.
- Adriāns Senās Romas imperators (76.-138. g., imperators no 117. g.; latīņu "Hadrianus"), reformēja valsts pārvaldi un tiesvedību, izvērsa celtniecību, sekmēja literatūras un mākslas attīstību.
- elektrums Senatnes metālu sakausējums no 3 daļām zelta un 1 daļas sudraba, lietots mākslas priekšmetiem.
- mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija).
- Drona Senindiešu mitoloģijā - un "Mahābhārata" varonis, kara mākslas zinātājs, kas apmāca jaunos pāndavus un kauravus.
- antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla.
- arhaizācija Seno mākslas formu apzināta atdarināšana.
- Tanija Senpilsēta Ēģiptes ziemeļos, Senās Ēģiptes politikas un mākslas centrs Nīlas deltā, hiksu galvaspilsēta, Ramzesa II laikā - Ēģiptes 2. galvaspilsēta, vairāki arhitektūras pieminekļi no XIII-X gs. p. m. ē.
- Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu.
- Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka.
- Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas.
- antīks Sens, senlaiku (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
- necke sīkplastikas veids, kas raksturīgs vienīgi japāņu dekoratīvi lietišķajai mākslai.
- rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- emblemātika Simboliski alegoriskas mākslas nozare manierisma un baroka laikmetā.
- lirika Sirsnīgu, maigu emocionālu elementu kopums (tēlotājas mākslas darbā).
- meti Sižets, motīvi, galvenā tēma (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- hepenings skaņdarbs, skatuves mākslas darbs, ko veido, parasti vairāki, improvizētāji; arī iesaistot skatītājus.
- daiļdarbs Skaņdarbs, tēlotājas mākslas darbs.
- skaņumāksla Skaņu māksla; mūzika.
- izrāde skatuves mākslas darba, kinofilmas rādīšana skatītājiem.
- izrāde skatuves mākslas darbs (parasti luga) aktieru izpildījumā.
- balets Skatuves mākslas darbs, kura saturs izteikts muzikāli horeogrāfiskos tēlos; attiecīgais skatuves mākslas veids.
- uzvedums skatuves mākslas darbs; daiļdarba, skaņdarba, dejas u. tml. priekšnesums.
- Staņislavska sistēma skatuves mākslas teorijas un aktiertehnikas sistēma, ko izstrādājis krievu režisors, skatuves mākslas pedagogs un teātra teorētiķis K. Staņislavskas.
- teātris skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u.tml.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- opermāksla Skatuves mākslas veids, kura darbu saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos.
- drāma Skatuves mākslas veids, kurā izmanto šī daiļliteratūras veida darbus.
- baletopera Skatuves mākslas veids, operas paveids, kur baleta ainām ir tikpat nozīmīga vieta kā vokālajām ainām.
- lamentācija Skumjas, žēlas, to izpausme (parasti mākslas darbā).
- kontrabanda Slepena (kā) ieviešana (piemēram, mākslas darbā); tas, kas ir slepeni ieviests.
- peiza slikta māksla, melnā māksla.
- delikāts Smalks, atturīgs (parasti par mākslas darbiem).
- maieutika Sokrāta nosaukums iztaujāšanas mākslai.
- kancionero Spāniešu un portugāliešu mākslas dzeja.
- bistelārs Speciāls teleobjektīvs portreju un dabas skatu mākslas uzņēmumiem.
- patētika Spēcīgs, saviļņojošs, aizraujošs emocionāls stāvoklis; spēcīgu, saviļņojošu, aizraujošu jūtu atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
- viktorīna Spēle, kurā (mutvārdos vai rakstveidā) jāatbild uz vairākiem jautājumiem, kas parasti ir saistīti ar dažādām zinātnes vai mākslas nozarēm.
- atplaiksnīties Spilgti atainojies, atspoguļoties (mākslas darbā).
- atdzīvināt Spilgti attēlot (mākslas darbā).
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
- krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- bālasinība Spilgtu iezīmju, nozīmības trūkums (piemēram, mākslas darbā).
- FIAP Starptautiskā fotomākslas federācija (franču "Federation Internationale de l'Art Photographique"), dib. 1950., sadarbojas ar UNESCO.
- MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP.
- EFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par nopelniem izstāžu darbībā.
- AFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - mākslinieks (A - artist), ko piešķir par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs pēdējo 5 gadu laikā.
- ESFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par ilggadēju sabiedrisku darbību mākslas fotogrāfijas laukā.
- samocītība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, mākslas darbam, darbībai) piemīt nemākulīgums, pretrunīgums, nevajadzīga sarežģītība.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā; stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
- ieturētība Stila tīrība klasiskajā mākslas zinātnē - pareizā elementu kombinācija vai samērs mākslas darbā.
- kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas.
- polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- raksts Struktūra (mākslas darbam).
- kompozīcija Struktūra, uzbūve (daiļdarbā, teātra mākslas darbā, kinofilmā).
- fotoreālisms Superreālisms - 20. gs. otrās puses tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji ar glezniecības vai tēlniecības līdzekļiem fotogrāfiski precīzi atveidoja vizuālo realitāti.
- ikonogrāfija svēto attēlu (gleznu, ikonu statuju, reljefu u. c.) izgatavošanas māksla
- dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā.
- vernisāža Svinīga mākslas izstādes atklāšana.
- augsts Svinīgs, pacilāts (par literatūras, mākslas parādībām).
- opera Šāda mākslas darba uzvedums, atskaņojums.
- operete Šāda mākslas darba uzvedums.
- erotika Šāda rakstura literatūra, mākslas darbi.
- akvarelis Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- akvatinta Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- pastelis Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- tempera Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- litogrāfija Šādā tehnikā gatavots mākslas darbs, attēls, teksts.
- ksilogrāfija Šādā tehnikā veidots mākslas darbs; kokgriezums, kokgrebums.
- asējums Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- oforts Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- galerija Šādā telpā izstādīto mākslas darbu kopums.
- kalt Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā; šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā.
- autolitogrāfija Šādā veidā darināts mākslas darbs.
- batika Šādi krāsots audums; šādā tehnikā darināts mākslas priekšmets.
- keramika Šādu izstrādājumu darināšana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- linogriezums Šī grafikas paveida mākslas darbs.
- teātris šī mākslas veida darbs; arī izrāde.
- glezniecība Šī mākslas veida darbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, kāda gleznotāja jaunradē).
- daiļliteratūra Šī mākslas veida darbu kopums.
- renesanse Šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva Senās Grieķijas un Romas mākslā; attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils.
- sīkplastika Šī tēlniecības, lietišķās mākslas veida darbs.
- grafika Šī tēlotājas mākslas veida darbs.
- karikatūra Šī žanra mākslas darbs.
- sociālistiskais reālisms šķietami reālistisks mākslas un literatūras virziens, ko stingri reglamentēja komunistiskā partija PSRS u. c. komunistiskajās zemēs; raksturīgs darba tautas heroizēts attēlojums.
- hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi).
- Nisaba Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ražas dieviete, vēlāk arī rakstu mākslas, skaitļu, zinātņu, arhitektūras un astronomijas dieviete.
- dekadence Tāda literatūras un mākslas strāva, kas atsakās no reālisma, sociālajām un nacionālajām idejām, pievēršas subjektīvajam, anormālajam, amorālajam, misticiskajam; tradicionāli par dekadenci sauc 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma norises Eiropas literatūrā un mākslā.
- erudīts Tāds (cilvēks), kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
- figurāls Tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki kustībā, darbībā; tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu kustībā, darbībā.
- iejūtīgs Tāds (mākslas darbs), kurā izpaužas mākslinieka iejušanās spēja.
- vēsturisks tāds (mākslas veids, paņēmiens), kas attēlo pagātnes notikumus
- himnisks Tāds (parasti mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums, pacilātība.
- viegls Tāds (žanrs, mākslas darbs), kam ir izklaidējošs raksturs.
- skaļš Tāds kur ir spilgti kontrasti (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kam ir krasas krāsu toņu atšķirības.
- meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes, arī izteiksmīgs, tēlains (piemēram, par mākslas darbu, izteikumu, arī darbību).
- krāsains tāds, kam ir spilgts, daudzveidīgs saturs, forma (par mākslas darbu, tā sastāvdaļu)
- ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kuras atgādina ģeometriskus objektus, tāds, kurā izmantoti ģeometrijas abstrakcijas paņēmieni (parasti par mākslas darbu).
- pabāls Tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs; pavājš (1).
- bezsejains Tāds, kam nav savu raksturīgu individuālu iezīmju (par literāru tēlu, mākslas darbu); bāls, pelēcīgs.
- nedzīvs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām); tāds, kas neizraisa pārdzīvojumu.
- mazasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs.
- bāls Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); nepilnvērtīgs, mazvērtīgs; vājš, neizdevies.
- bālasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju, nozīmības (parasti par mākslas darbu); vājš, neizdevies.
- plakātisks Tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām).
- tēlains tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums
- mākslots tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (parasti par mākslas darbu)
- samākslots Tāds, kam, parasti ievērojami, trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (piemēram, par mākslas darbu).
- māksliniecisks tāds, kas atbilst [mākslas]{s:2103} prasībām
- moderns Tāds, kas atbilst kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
- skarbs Tāds, kas atklāti, tieši atspoguļo ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- psiholoģisks Tāds, kas atspoguļo cilvēka psihi (par mākslas darbu).
- sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā (parasti par literatūras, mākslas žanru).
- māksliniecisks tāds, kas attiecas uz [mākslu]{s:2102}, mākslas darbiem
- mitoloģisks Tāds, kas ir aizgūts no mitoloģijas, tāds, kurā ir izmantota mitoloģija (piemēram, par mākslas darbu).
- noderīgs Tāds, kas ir derīgs, izmantojams, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, tāds, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- rafinēts Tāds, kas ir izsmalcināts, izkopts vissīkākajās niansēs (parasti par mākslas darbu).
- pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
- skaidrs Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
- oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu); tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
- plastisks Tāds, kas ir telpisks, apjomīgs, tāds, kam ir gaismēnas radīta iluzora forma (parasti par tēlotājas mākslas darbu).
- komerciāls Tāds, kas ir veidots ar nolūku iegūt lielus ienākumus (piemēram, par mākslas iestādi, mākslas darbu).
- rustikāls Tāds, kas ir veidots, neapdarinot detalizēti (parasti par mākslas darbu).
- populārzinātnisks Tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu).
- pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
- strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
- nopietns Tāds, kas izraisa dziļu pārdzīvojumu, dziļas pārdomas (par mākslas darbu, tā saturu).
- saulains Tāds, kas izraisa ļoti pozitīvu, līdzsvarotu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli (parasti par mākslas darbiem, to elementiem).
- lielisks Tāds, kas izraisa sevišķi spēcīgu pārdzīvojumu un sagādā lielu estētisku baudu (par mākslas darbu).
- iespaidīgs Tāds, kas izraisa spēcīgu pārdzīvojumu, sagādā estētisku baudu (par mākslas darbu).
- pusgatavs Tāds, kas nav pilnīgi izstrādāts, tāds, kura sacerēšana, veidošana nav pabeigta (piemēram, par mākslas darbu).
- nemāksliniecisks Tāds, kas nesatur ko mākslai raksturīgu, mākslas elementus; tāds, kas neatbilst mākslas kritērijiem.
- starpnozare Tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, mākslas u.tml. nozarēm.
- nosacīts Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- dzīvīgs Tāds, kas saglabā savu nozīmīgumu, spēj pastāvēt (parasti par mākslas darbiem).
- caurviju Tāds, kas savijas, sasaistās ar ko citu; tāds (motīvs, tēma u. tml.), kas vieno mākslas darba elementus.
- kluss Tāds, kur nav spilgtu kontrastu (piemēram, par mākslas darbu, ainavu); viegli niansēts, ar nelielām krāsu toņu atšķirībām.
- antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
- heroisks Tāds, kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem attēlota varonība (par mākslas darbu).
- izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
- vijīgs Tāds, kura elementi raksturīgi vijai (1); bez krasiem izliekumiem, stūriem (par ornamentu, tā līnijām, mākslas darbu, ko veido vai rotā ar šādiem ornamentiem, to līnijām).
- operete Tāds, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus (par teātri).
- pilnmetrāžas Tāds, kura garums ir vismaz piecas daļas (par dokumentālu kinofilmu), tāds, kura garums ir vismaz septiņas daļas (par mākslas kinofilmu).
- varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
- revija Tāds, kurā iestudē, izrāda šāda skatuves mākslas veida uzvedumus.
- tipisks Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas (par mākslas tēlu, tā elementiem).
- nemākslots Tāds, kurā ir atspoguļots, izpaužas patiess, īsts pārdzīvojums (parasti par mākslas darbu).
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura, tāds, kam ir maza nozīme (piemēram, par mākslas darbu).
- ekscentrisks Tāds, kurā ir pārsteiguma efekti (parasti par cirka mākslas numuriem).
- skaudrs Tāds, kurā izpaužas sāpīgi, traģiski, arī heroiski pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
- lamentozs Tāds, kurā izpaužas skumjas, žēlas (parasti par mākslas darbu).
- skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
- gatavs Tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums.
- mierīgs Tāds, kurā nav atspoguļoti asi konflikti, kurā nav spilgtu kontrastu (par mākslas darbu).
- rāms Tāds, kurā nav attēloti asi konflikti, tāds, kas neizraisa spēcīgu pārdzīvojumu (par mākslas darbu).
- neizturēts Tāds, kurā nav ievērota pamatotība, mērķtiecība (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- uzskatāms Tāds, kura saturs atklājas konkrētā, labi uztveramā formā (piemēram, par mākslas tēlu, tekstu).
- pasīks Tāds, kurš ir samērā detalizēts, kurā ir samērā daudz sastāvdaļu (piemēram, par mākslas darbu, stāstījumu).
- Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas.
- fecit taisījis, darinājis (bieži vien atrodams uz mākslas darbiem pirms mākslinieka paraksta)
- motīvs Tālāk nedalāms elements, tālāk nedalāma sastāvdaļa (mākslas darbā); arī temats, pamatdoma (mākslas darbā).
- jēlviela Tas (piemēram, mākslas darbs), kas vēl nav līdz galam izveidots.
- temats Tas (piemēram, parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.); īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums.
- tēma Tas (piemēram, parādība, fakts, to kopums), kas ir izvēlēts mākslas darba veidošanai.
- zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
- zemstrāva Tas, kas (piemēram, mākslas darbā) nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts (kāda grupējuma, arī kāda mākslas, sabiedriska, politiska virziena ietvaros).
- saturs tas, kas ir izpausts, izteikts, attēlots (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
- karognesējs Tas, kas pauž progresīvas idejas (parasti māksla, literatūra).
- virsuzdevums Tas, kas pauž, izteic galveno domu, mērķi (parasti mākslas darbā).
- TLMS Tautas lietišķās mākslas studija (kopā ar nosaukumu, piem., TLMS "Liepava").
- tautasmāksla Tautas māksla.
- TMS Tautas mākslas studija (kopā ar nosaukumu, piem., TMS "Kamolītis").
- tautas celtniecība tautas materiālās kultūras sastāvdaļa, celtniecība, kurā tiek radīti tikai attiecīgajam etnosam raksturīgi būvmākslas paraugi vai to elementi.
- teatrālis Teātra mākslas cienītājs, pazinējs.
- opera Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus; šāda teātra celtne.
- operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus; šāda teātra celtne.
- varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus; šāda teātra celtne.
- veidošanās teksta, mākslas darba, teorijas u.tml. rašanās
- poētisks Tēlains, arī lirisks (par mākslas darbu); tāds, kurā ir dzejai raksturīgā tēlainība, emocionāls īstenības atspoguļojums.
- skulptūra Tēlniecības mākslas darbs.
- ģipša nolējums tēlniecības vai lietišķās mākslas darba precīza kopija, ko veido noņemot no oriģināla formu un tajā ielejot ģipsi vai kādu sintētisku masu.
- sīkplastika Tēlniecības, lietišķās mākslas veids, kas ietver neliela apjoma darbu darināšanu; šādu darbu darināšana.
- izteiksme Tēlošanas veids, stilistiskie līdzekļi (mākslas darbā).
- teikt Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā; [sacīt]{s:1819}.
- sacīt Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā; [teikt]{s:1820}.
- stilizēt Tēlot (ko) mākslas darbā, vispārinot (to), piemēram, dekoratīvās, ornamentālās formās.
- skaistināt Tēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā).
- rādīt Tēlot, atspoguļot (ko mākslas darbā).
- varonis Tēlotā persona (kādā mākslas darbā).
- tēlotājmāksla Tēlotāja māksla - mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
- klusā daba tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus); šī žanra mākslas darbs.
- karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums.
- jaunreālisms tēlotājas mākslas (gk. glezniecības un grafikas) virziens 20. gs. 20.-30. gados, kas radās kā pretreakcija modernisma virzienu abstrahējošajām tendencēm, tā bija kā atgriešanās pie vizuālās realitātes tēlojuma, mazinot formālo elementu nozīmi.
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas.
- stājdarbs Tēlotājas mākslas darbs, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- glezna Tēlotājas mākslas darbs, kas veidots ar glezniecības līdzekļiem.
- guaša Tēlotājas mākslas darbs, kas veidots ar šādām krāsām.
- dubultportrets Tēlotājas mākslas darbs, kurā ietverti divu cilvēku portreti.
- scenogrāfija Tēlotājas mākslas nozare, kas ietver skatuves telpas māksliniecisko izveidi atbilstoši uzveduma darbības apstākļiem un saturam.
- mākslas foto tēlotājas mākslas nozare, kur mākslas darbu izstrādā ar fotografēšanas tehniku; fotomāksla.
- fotomāksla Tēlotājas mākslas nozare, kur mākslas darbu izstrādā ar fotografēšanas tehniku; mākslas foto.
- mitoloģiskais žanrs tēlotājas mākslas paveids ar mitoloģisku saturu, Latvijā pirmsākumi rodami lielāko piļu interjeru dekorā 18. gs. 2. pusē un tālāk attīstās 19. un 20. gs., arī Brīvības pieminekļa ansamblī.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- tēlniecība Tēlotājas mākslas veids, kas īstenību atspoguļo apjomīgos, telpiskos tēlos.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
- grafika Tēlotājas mākslas veids, kurš ietver zīmējumu, estampu fotomehānisko izpildījumu (parasti uz papīra) un kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
- popārts Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u. tml.
- portrets Tēlotājas mākslas žanrs, kam raksturīga pievēršanās cilvēka individualizētam attēlojumam; šī žanra mākslas darbs.
- ģīmetne Tēlotājas mākslas žanrs, kam raksturīga pievēršanās cilvēka individualizētam attēlojumam.; šī žanra mākslas darbs; portrets.
- ainava Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
- peizāža Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; ainava (2).
- vēsturiskais žanrs tēlotājas mākslas žanrs, kas pievēršas sociāli un politiski nozīmīgu pagātnes notikumu un personību attēlošanai.
- batālija Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo kauju un frontes dzīves epizodes; šī žanra mākslas darbs.
- marīna Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlota jūra, jūrmala, cilvēka darbs, kas saistīts ar jūru; šī žanra mākslas darbs.
- tašisms Tēlotājas mākslas, galvenokārt glezniecības, novirziens (20. gadsimtā), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- tēlene Tēlotājmāksla (mācību priekšmets).
- informālā māksla tēlotājmākslas modernisma virziens, kas izpaužas bezformīgu, plastiski izveidotu krāsu traipu kombinācijās.
- opārts Tēlotājmākslas modernisma virziens, kurā izmanto līniju rakstus un krāsu optiskos efektus.
- animālistiskais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas pievēršas dzīvnieku attēlošanai.
- batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
- sirreālisms Tēlotājmākslas, literatūras un kinomākslas virziens (pēc 1. pasaules kara), kam raksturīga dažādu nereālu, fantastisku motīvu tēlošana.
- galerija Telpa pastāvīgai mākslas darbu izstādei.
- plastika Telpiskums, apjomīgums (parasti tēlotājas mākslas darbam).
- loma tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums.
- siderogrāfija Tērauda grebuma māksla un iespiedums.
- terminoloģija Terminu kopums, sistēma (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, arī valodā).
- attēloties Tikt atspoguļotam (mākslas darbā).
- ienākt Tikt atspoguļotam, attēlotam (mākslas darbos).
- izpausties Tikt atveidotam, ietvertam (parasti mākslas darbā).
- izkārtoties Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā) - par sastāvdaļām, elementiem.
- pārstaigāt Tikt izrādītam, eksponētam u. tml. (daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - piemēram, par lugu, mākslas darbu.
- kārtoties Tikt kārtotam, izvietotam noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā) - par sastāvdaļām, elementiem.
- rasties Tikt sacerētam, arī parādīties atklātībā (par mākslas darbu); veidoties (piemēram, par mākslas tēlu).
- atdzīvoties Tikt spilgti attēlotam (mākslas darbā).
- paraugs Tipisks, raksturīgs (piemēram, kāda virziena, laikposma) mākslas darbs.
- reproducēt Tipogrāfiski vai fotogrāfiski atveidot oriģināldarbu (piemēram, mākslas darbu, tekstu), parasti vairākos vai daudzos eksemplāros, kā arī samazinātos izmēros.
- merčendaizings Tirgvedības nozare: māksla pārdot un reklamēt preci.
- konservācija To līdzekļu un paņēmienu kopums, ar kuriem paildzina pieminekļu, mākslas darbu, grāmatu, dokumentu, arheoloģisku atradumu utt. mūžu.
- tonalitāte Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai); šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai).
- ušu Tradicionālās ķīniešu cīņas mākslas, kas balstās uz filozofiskiem, ētiskiem un psihofiziskiem personības pilnveidošanas aspektiem; specifiska fizisku vingrinājumu sistēma, t. sk. cīņas paņēmieni ar dažādiem ieroču veidiem un bez tiem.
- triloģija Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- triptihs Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti tēlotājas mākslas darbu) kopums.
- perlamutra stikls tumši krāsots, sudraba un zelta vizuļiem bagāts stikls mākslas amatniecības izstrādājumiem.
- izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
- konstrukcija Uzbūve, (sastāvdaļu) izkārtojums (piemēram, tekstā, mākslas darbā, jēdzienu grupā).
- arhitektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā); sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
- tektonika Uzbūve, kompozīcija (mākslas darbā); sastāvdaļu saliedējums harmoniskā vienībā (mākslas darbā).
- zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē.
- estētisms Uzskats par mākslu, kas pamatojas uz ideju par tīro mākslu, "mākslu mākslai".
- skatīt uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu)
- lasīt Uztvert, izprast (ko, parasti daiļdarbu, mākslas darbu).
- līdzautorība Vairāku personu līdzdalība zinātniska, literāra, mākslas vai muzikāla darba radīšanā.
- poliptihs Vairāku saturā saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
- VTMC Valsts Tautas mākslas centrs.
- kristallotehnija Vāpēšanas, glazēšanas māksla.
- termins vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- heroisms Varonības attēlojums ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem (mākslas darbā).
- kalums Veidojums, apdare (parasti mākslas darbam).
- niansēt Veidot (kam) nianses; darīt ko (piemēram, mākslas darbu) niansēm bagātu.
- tipizēt Veidot (ko mākslas darbā) ar tipiskām īpašībām.
- oriģinalizēt Veidot (ko, piemēram, mākslas darbu) tādu, kas ievērojami atšķiras no citiem; veidot (ko) neparastu, savdabīgu.
- improvizēt Veidot (mākslas darbu, piemēram, skaņdarbu, daiļdarbu, izrādes tēlu, arī runu) izpildījuma procesā.
- konstruēt Veidot (mākslas darbu, tā tēlus u. tml.) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
- skaistināt Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu) tādu, kurā kas tiek tēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- rustikalizēt Veidot (parasti mākslas darbu), neapdarinot (to) detalizēti.
- ģeometrizēt Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot ģeometrijas abstrakcijas paņēmienus.
- skaldņot Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot plaknes.
- cirst Veidot ar asu priekšmetu (cietā materiālā, parasti tēlotājas mākslas darbu).
- darināt Veidot, radīt (mākslas darbu).
- mataiotehnija Veltīga un lieka māksla.
- keimēlijs Vērtīgs rīks vai mākslas darbs, dārgums, ko uzglabā.
- virsbūve vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- kunstkamera Vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm.
- videooperators Videomākslas speciālists, kas strādā ar videoaparatūru.
- estrāde Vieglā žanra mākslas veidu kopums.
- kabazahs Viena no tantriskās mīlas mākslas tehnikām, kur liela nozīme ir sievietes vaginālās muskulatūras attīstībai.
- sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
- lējums Viengabalains (piemēram, mākslas darba, tēla) veidojums, parasti no vairākiem elementiem.
- naivisms vienkāršotība, tīšs primitīvisms (mākslas darbos).
- naivs Vienkāršots, primitīvs (par mākslas darbu).
- izdošanas (kopijas) tiesības vienošanās, ar kuru autors dod tiesības pavairot literatūras vai mākslas darbu.
- kompakts Vienots, koncentrēts (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kurā ir attēlota spraiga darbība, norise.
- nabadzīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- nabags Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- trūcīgs Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- akrobātija Viens no cirka mākslas veidiem: pārdroši lēcieni, iešana pa virvi, trapecas vingrošana, ekvilibristika.
- vizuāli plastiskās mākslas terapija viens no mākslu terapijas veidiem, kurā tiek izmantotas dažādas mākslas tehnikas, piemēram, zīmēšana, gleznošana, grafika, kolāža, veidošana no māla.
- ekspresionisms Virziens mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu.
- klasicisms Virziens mākslā, mākslas metode un estētikas teorija, kas par normu un paraugu izvirza antīko mākslu (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam Eiropā un no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Krievijā).
- kolorīts Vispārīgā (mākslas darba) struktūra, formas raksturīgas īpatnības.
- būvmāksla Vispārīgi mācēšana būvēt; šaurākā nozīmē arī arhitektūra jeb mākslas būvniecība.
- haute cuisine vissmalkākā pavārmāksla, it īpaši franču virtuve.
- vizene vizuālā māksla.
- balss Vokālās mākslas materiāls; skaņu kopums, kas raksturīgs dziedāšanai.
- ciest Zaudēt vērtību, kvalitāti (piemēram, par mākslas darbu).
- kuprors Zelta krāsā alumīnija bronza mākslas priekšmetiem, sastāv no 94,2% vara un 5,8% alumīnija.
- landarts Zemes māksla, vides mākslas paveids, ainavas veidošanas māksla; arī ainavu arhitektūra; lendarts, lendārts.
- simbols Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.
- iezīmēt Zīmējot atveidot (mākslas darbā).
- mets Zīmējums, pēc kura veido (piemēram, skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus).
- ārpusskolas izglītība zināšanas un iemaņas, ko bērni un jaunieši iegūst no skolas mācībām brīvajā laikā, piemēram, mūzikas vai mākslas skolās, skolēnu namos, sporta skolās u. tml.
- kultūras kapitāls zināšanas un prasmes, ko veido formālā un neformālā izglītība, kā arī kultūras artefakti (piemēram, īpašumā esoši mākslas priekšmeti).
- etnopsiholoģija Zinātne par tautu, etnisku grupu psiholoģiju; tās pētījumu objekts ir valoda, mitoloģija, paražas, tiesības, māksla u. c.
- agiogrāfija Zinātne, kura kompleksi aplūko un apraksta svēto dzīves un to atspoguļojumu reliģijas, mākslas un kultūras pieminekļos.
- mākslas zinātne zinātnes nozare, kas pētī plastiskās mākslas veidus, mūzikas, teātra un kino attīstību, nozīmi un izveides likumsakarības, kā arī mākslas un kultūras teoriju un vēsturi.
- starpnozare Zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
- ikonoloģija Zinātniska metode, kas palīdz noskaidrot mākslas darba saikni ar laiku un vidi, kurā tas radīts.
- muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
- odontotehnija Zobu ielikšanas māksla.
- brutālā māksla Ž. Dibifē ieviests apzīmējums psihiski slimu cilvēku radītajai mākslai.
māksla citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV