Paplašinātā meklēšana

Meklējam Si.

Atrasts vārdos (412):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (5179):

Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē
LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation")
VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction")
VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation")
VSD (Sirds) kambaru starpsienas defekts (angļu "ventricular septal defect")
VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation")
LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy")
LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium")
RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy")
RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle")
simtnieks [Simts]{s:1718}.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā
Abusimbela Abū Simbela
Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju
Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise
Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm
sigulieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Siguļi" iedzīvotāji
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
Abas Tibetiešu un Cjanu autonomā prefektūra administratīvi teritoriāla vienība Sičuaņas provincē Ķīnā
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Allažu un Siguldas pagasta teritorijas
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
Sīnapūrs Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" nosaukuma variants
Mikāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" otrs nosaukums
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
silājieši Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Silāji" iedzīvotāji
silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga
liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā
Sibiraea altaiensis Altaja sibirejas "Sibiraea laevigata" nosaukuma sinonīms
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā
Amērsforta Amersforta - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā
minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis
Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā
Stīveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Siguldas novada Allažu pagastā
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas
Inciems apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā 60 km no Rīgas un 13 km no Siguldas
Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas
Vecružina apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Mālpils apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs
Allaži apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā
Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
Antonopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Baļucki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Belobabina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Jekimovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Karnopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Krasutina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Odumāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Ostrovski apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zahariha apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Plānupe apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Allažu pagastā
Eikaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā
Turaidas skola apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā
Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
Aijaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā
Kotļarova apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā
Rozalina apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā
Seveļi apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Brāslava apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā, Sivera ezera rietumu galā
Katrinsils apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
Antāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Arhipova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Dumbrova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Krievu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Latviešu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Ornīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Agejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Beloglazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Bikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Bodrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Burlakovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Čulki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Danilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Deneliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Feklistovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Gasuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Groveriški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Gruzdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Gušči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Hatki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Ignatovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Indričāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Jaskina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Jaunružina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Kļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Kurteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Kvasovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Lisovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Losa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Māmulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Meža Juri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Teiruma Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Trūpu Zamoži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Losu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Meža Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Paramonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Paški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Patrejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Putni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Rubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Sopri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Špēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Sprinda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Šutovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Tarakanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zabolotje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zaikovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zakutajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zemski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zuji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā
Akenstaka apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā
Eglaine apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā
Kārtūži apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā
Mores muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā
Červoniki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Golubi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Jačmeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Kairīši apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Kostigi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Krevi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Kuļči apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Latatujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Leitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Muktiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Nalobņa apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Ščadrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Špaki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Stražvaldi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Sudari apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Ušpeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā
Trūpu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā
Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā
Purviņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā
Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā
Kļavas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Inčukalna pagastā
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Turaida apdzīvota vieta (vidējciems) Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā
Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
Silmala apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola)
Kruki apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Prezma apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Pustinka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Štikāni apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Tiskādi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
More apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs
Allažmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Allažu pagasta dienvidu daļā
Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā
Jūdaži apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Siguldas pagastā
Kalnabeites apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā
Ķipari apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā
Nurmiži apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā
Rogoviki apdzīvota vieta (vidējciems) Silmalas pagastā
Ziras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs
Avotmuiža apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
Billītes apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas
Kalnaklaukas apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā
Tožas apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā
Vecdreļļi apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā
Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā
Sidni apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sidni apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sidni apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Silverspringsa apdzīvota vieta ASV ("Silver Spring"), Mērilendas štatā, 71400 iedzīvotāju (2010. g.)
Bajirkuma apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Sirdarjas rietumu piekrastē
Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
Aželi apdzīvota vieta Ķīnā (_Ayeli_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Keškeras prefektūrā
Akči apdzīvota vieta Ķīnā (_Akqi_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona rietumu daļā
Aksakmarala apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksakmaral_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā
Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā
Azgana apdzīvota vieta Ķīnā (_Azgan_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Hotenas prefektūrā
Utuncjao apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons
Čarkilika apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Nije apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Tatrana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Vašahrī apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Ģezura apdzīvota vieta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Luhuo apdzīvota vieta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Dečhena apdzīvota vieta Ķīnā, Sičuaņas provinces rietumos
Derge apdzīvota vieta Ķīnā, Sičuaņas provinces rietumos
Lithana apdzīvota vieta Ķīnā, Sičuaņas provinces rietumu daļā
Seršuala apdzīvota vieta Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļrietumos
Beituņa apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļos
Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
Akmečita apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Buja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Karakaša apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Argana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā
Balguntaja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tjanšana kalnu ielejā
Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā
Abū Kurīna apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Qurīn_), Sidras šeibijā
Sīlinjervi apdzīvota vieta Somijā (_Siilinjärvi_), Ziemeļsavo reģionā
Simo apdzīvota vieta Somijā (_Simo_), Lapzemes dienvidrietumos
Sinete apdzīvota vieta Somijā (_Sinettä_), Lapzemē
Sirka apdzīvota vieta Somijā (_Sirkka_), Lapzemē
Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs
Bahta apdzīvota vieta Uzbekistānā, Sirdarjas vilojatā
Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā
siksnēnieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji
Barisāla apgabals Bangladešas dienvidaustrumos, robežojas ar Khulnas, Dakas un Siletas apgabalu, dienvidos apskalo Bengālijas līcis
Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
zingers ar roku vai kāju darbināma firmas "Singer" ražota šujmašīna
Beitina arheoloģiskais piemineklis Ķīnā, senpilsētas drupas tagadējā Šindžanas / Sidzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Džungārijas līdzenuma dienvidaustrumos
Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas
kolorpoints Arī noteiktas krāsas apmatojuma Siāmas īsspalvas kaķa varietāte
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale")
ķelvkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Sisymbrium nasturtium")
ķērkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
ķērnis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
ķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
kūkojeņš Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
pērkoņi Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
slotzāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
tāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
ūdensšķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
žultine Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā
jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas
Vašingtonas štats ASV štats, atrodas ASV ziemeļrietumos pie Klusā okeāna, administratīvais centrs — Olimpija, platība — 184666 kvadrātkilometri, 7061500 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta — Sietla
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs
Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums
Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru
Dzjudžaigou ielejas nacionālais parks atrodas Ķīnas Sičuaņas provincē, izveidots 1984. g., platība - 720 km^2^
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi
Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes
Raudas dzirnavezers atrodas Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 1,8 ha
Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m
Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers
Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
Akbara Lielā mauzolejs atrodas Sikandrā, netālu no Agras, celtniecība pabeigta 1613. g.
Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis
Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums
Užavas polderis atrodas Užavas abos krastos no Sises līdz Užavai, platība — 3400 ha, maģistrālajos grāvjos ierīkoti regulatori, kas daļēji pasargā no pārplūšanas, nav sūkņu staciju
Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
Linarda smaile augstākā virsotne Silvreta masīvā Rētijas Alpos, augstums - 3411 m
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija
Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums
Oksfordas stāvs augšjuras stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu stūrī, biezums — līdz 1,6 m, Rucavas un Sikšņu apkaimē veido pamatiežu virsu
purga Auksta sniega vētra Sibīrijas austrumu piekrastē
Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi
burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
Azovas-Sivaša rezervāts Azovas-Sivaša nacionālais parks
Baičena Baja - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
Bacillus anthracis baktēriju suga, kas ierosina liesassērgu jeb Sibīrijas mēri
sinepes Baltā sinepe ("Sinapis alba")
BSBL Baltijas Sieviešu basketbola līga
Sylagaili Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski
silamalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" iedzīvotāji
Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski
Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski
silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji
Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski
Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski
Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē
sitieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sita" iedzīvotāji
silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji
Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants
Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski
Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti
ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti
padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
Ružina Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana
Pulakas muiža bijušās muižas nosaukums tagadējā Siguldas novada Mālpils pagasta teritorijā
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža
Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža
Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga
Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene
silagailieši Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" iedzīvotāji
Sylagaili Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski
sisto Boloņā 16. gs. kalts pāvesta (Siksta V) sudraba grasis, kas līdzinājās 44 kvantriniem
Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km
manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi
flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls
sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus
Gaujmala Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
Dzirnupe Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
platlapu cemere cemeru suga ("Sium latifolium"), Latvijā diezgan bieži aug ūdeņu krastmalās, mitrās pļavās un slapjos mežos
krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi
burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm
tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri
izsūtītais cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā)
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs
cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Silagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukuma variants
Sylagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukums latgaliski
Šenheida Čuriškas upe, Sila ezera pieteka
Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala
Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu
Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls
Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada
Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km
Vecdreļļu ūdenskritums Daudas ūdenskritums Daudas upē pie Siguldas
maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička
Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē
baraucieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (tagad - "Silene") iedzīvotāji
uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons
māzerefekts dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne
Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
kapodecina Desmit kaujinieku vienības komandieris Sicīlijas mafijā
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne
Balbārži divas apdzīvotas vietas Preiļu novada Silajāņu pagastā
sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi
siderīts Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Sideritis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele
siteņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Siteņi" iedzīvotāji
Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca
Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta
SD Drošības dienests (vācu Sicherheitsdienst)
sikšņenieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji
titanīts dzeltenbrūns minerāls, kalcija un titāna silikāts CaTiO(SiO~4~), titāna rūda
forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem
topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
DzKR Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., DzKR "Sigulda")
sarkankrūšu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta canadensis")
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
Mazāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta krueperi")
klinšu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta neumayer")
sīkais dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta pygmaea")
priekškaļņu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta tephronota")
Ķīnas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta villosa")
Korsikas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta whiteheadi")
Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā
Girla Dzirla, Sitas pieteka
Plānupes dzirnavezers dzirnavezers Siguldas novada Allažu pagastā, platība — 1,1 ha
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km
Silupīte Egļupes nosaukums tās augštecē, Siguldas novada Allažu pagastā
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
Eikaži Eikažu dīķis - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,9 ha
Nucifraga caryocatactes Eirāzijas riekstroža Sibīrijas pasuga
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā
acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum")
Fuflunss etrusku mitoloģijā - augu valsts un auglības dievība, tiek identificēts ar grieķu Dionīsu un romiešu Silvānu
Jeserne Ezernes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Silkalnu ezers ezers Aglonas pagastā, platība - 1,5 ha; Silakalnu ezers
Bedušu ezers ezers Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, Silenes dabas parka teritorijā, platība - 4,6 ha
Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers
Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni
Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers
Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers
Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers
Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers
Sivēns ezers Inešu pagastā, platība - 1,2 ha; Griķēnu Sivēns; Sivēnu ezers
Hāmūns ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros
Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers
Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers
Mazais Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 1,8 ha; Silava ezers
Ajakumkels ezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes
Ačikels ezers Ķīnā, Tibetas kalnienes ziemeļu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas autonomajā reģionā
Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti
Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers
Siežu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~300 m; Sieža ezers
Sivēniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sivēnītis
Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers
Paļšas ezers ezers Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 4,3 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, dažos avotos tiek saukts par vienu no Ostrovas ezeriem; Palšas ezers; Paļšas ezers; Polšas ezers
Semena ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1,7 ha; Siemanīša ezers
Dupenu ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha
Dužņeva ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha
Gluhoje ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,2 ha
Sļepoje ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,5 ha; Slemoje ezers
Baļucku ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,8 ha
Javines ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,1 ha
Timseņš ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers
Veduščeje ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 7,6 ha
Prezmas ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 3 ha, dziļums — līdz 3,4 m; Prezmu ezers
Sudrabezers ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers
Silezers ezers Ropažu pagastā, platība - 4,5 ha; Sila ezers; Silu ezers
Šiķana ezers ezers Salienas pagastā, pie Baltkrievijas robežas, platība - 2,3 ha; Sikjana ezers; Sikjanka ezers; Šikjana ezers; Šikjanka ezers
Vecezers ezers Siguldas novada Allažu pagastā, platība - <1 ha
Punga ezers Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,7 ha; Pungas ezers
Pīļu ezers ezers Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 9,7 ha
Mellīšu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība - <1 ha
Kārtūžu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers
Mazais ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,9 ha
Ummuru ezers ezers Siguldas pagastā, 100,4 m vjl., platība - 13,2 ha, garums - 0,77 km, lielākais platums - 0,22 km, lielākais dziļums - 6,8 m, distrofs, aizaugums - \~10%
Markovas ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 2,5 ha
Lielais Ostrovas ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 24,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - >3 m; Ostrava ezers; Ostrovas ezers
Špaku ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 3,5 ha
Mazais Ostrovas ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m; Ostrovas ezers
Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers
Kondratjeva ezers ezers Silmalas pagastā, platība - 4,2 ha
Gluhoje ezers ezers Silmalas pagastā, platība — <1 ha
Slīpju ezers ezers Smiltenes novada Smiltenes pagastā, platība - 19,3 ha, dziļums - līdz 6,8 m; Naugārdes ezers; Sikšņu ezers; Slepu ezers; Sliepu ezers; Slīpa ezers; Slīpis; Slīpu ezers
Simojervi ezers Somijā (_Simojärvi_), Lapzemē
Silezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 2,3 ha; Sila ezers; Silu ezers
Sirdsezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 112 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~100 m, lielākais platums - \~50 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Sirds ezers; Sukturezers; Sukturu ezers
Sivēnu ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,7 ha; Sivenu ezers
Silezers ezers Valkas novada Valkas pagastā, platība - 3,8 ha; Sila ezers
Skarbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,6 ha; Skarbais ezers; Skarbes ezers; Silkalēju ezers
Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers
Sezēris ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers
Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš
Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena
laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem
nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā
sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos)
Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
Endenhof Galu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā
litofilie elementi galvenie iežveidotāji ķīmiskie elementi (O, Si, Al, Na, K, Ca, Mg u. c.), kas ir vairāk nekā 90% no Zemes garozas masas
torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām)
Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe
Nurmižupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā
Lorupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, garums - 11 km, kritums - 89 m, iztek no Ummuru ezera (97 m vjl.)
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts
Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
Lorupes grants atradne Gaujas senā alūvija un fluvioglaciālās deltas nogulumu iegula Siguldas novadā, 8 km uz rietumiem no Siguldas, derīgā slāņa biezums - 5,3 m, grants derīga betonam, tika izmantota līdz 1979. g.
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem
Paradīzes kalns Gleznotāju krauja Siguldā
krāšņā gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia speciosa syn. Sinningia speciosa"), dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem
Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs
Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs
almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem
pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi
garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra")
klēts graudsmecernieks graudsmecernieku suga ("Sitophilus granarius")
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga
Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā)
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai
Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
Aktorīdi Grieķu mitoloģijā reizēm tā dēvē Molinoīdus - Siāmas dvīņus no Elīdas, Aktora un Moliones dēlus
Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe
silenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" iedzīvotāji
Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa
Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants
siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji
Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā
Minjakgankars Gungašaņs, augstākā virsotne Sinotibetas kalnos, Ķīnā
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha
Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu
Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu
Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.)
endonema Hamesifonu klases rindas "Siphonematales" zaļaļģu ģints
ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā
Harčonoks Harčenku ezers Silmalas pagastā
Harčonku ezers Harčenku ezers Silmalas pagastā
Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m
hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~)
hidromuskovīts hidrovizlu grupas minerāls (K,H~3~O)Al~2~·[(H~2~O,OH)~2~/AlSi~3~O~10~]
hidrobiotīts Hidrovizlu grupas minerāls (K,H2O)(Mg,Fe,Mn)3[(OH,H2O)2/AlSi3O10]
Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m
Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks
Vesantara Hindu mitoloģijā - princis, Budas pēdējā cilvēciskā inkarnācija, pirms viņš kļuva par Sidhartu Guatamu
Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.)
Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
silicītieži Ieži, kas sastāv gk. (> 50%) no SiO2 minerāliem (opāla, kvarca, halcedona)
feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu
hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi
Batmana ils Turcijas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mušas, Bitlisas, Siirtas, Mardinas un Dijarbakiras ilu
Amasja ils Turcijas ziemeļu daļā (_Amasya_), robežojas ar Ordu, Sivasas, Jozgatas, Čorumas un Samsunas ilu
Sylaraši Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski
Ilgen Iļģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija
šinfeiners Īrijas Nacionālās atbrīvošanās kustības dalībnieks; partijas "Sinn Fein" biedrs
Katānija Itālijas province (_Provincia di Catania_), Sicīlijas reģiona austrumu daļā, platība 3552 kvadrātkilometri, 1090700 iedzīvotāju (2012. g.)
Kaltaniseta Itālijas province ("Provincia di Caltanisseta"), Sicīlijas autonomajā reģionā, platība - 2128 kvadrātkilometru, 275000 iedzīvotāju, iedalās 22 komūnās
Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), Sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.)
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā
Ennas province Itālijas Sicīlijas reģiona province ("Provincia di Enna"), platība — 2562 kvadrātkilometri, 171900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās
sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda)
muskovīts izplatītākais vizlu grupas minerāls KAl~2~[AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~], gaišā vizla; izmanto radio un televīzijas tehnikā, elektroierīcēs
Daudu avots izplūst Daudas upītes kreisajā krastā, Siguldas pagastā
pie baltajiem lāčiem izsūtījumā uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem vai Tālajiem Ziemeļiem
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam
Feimaņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielas platības no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
Šardaras ūdenskrātuve izveidota apūdeņošanas, noteces regulēšanai un enerģētikas vajadzībām (Šardaras HES) Sirdarjā, platība - 900 kvadrātkilometru, garums - 70 km, platums - līdz 25 km, vidējais dziļums - 6,5 m
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
Japāņu Japāņu jūra - pusslēgtā jūra starp Koreju, Japānas salām un Sibīriju, platība - 978000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3670 m
Zdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Neu-Appusen Jaunapuzes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
Neu-Seeksaten Jaunsieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
Dzineļu ezers Javines ezers Silmalas pagastā
sidrabnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji
sidrebenieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji
sidrabnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
sidrebenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
sidrabnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabe" iedzīvotāji
sidrebenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
bačenieki Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Bačas" iedzīvotāji
picens Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sibīrijas tatāru mitoloģijā
Tīruma ezers Jūdažu ezers Siguldas pagastā
Judasch Jūdažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā
Jukagiras plakankalne Jukagiru plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos
Sinope Jupitera pavadonis ("Sinope"), vidējais attālums no planētas - 23939000 km, izmēri - 38 km
Bāndona līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Siāmas līča dienvid rietumos, Taizemē, Malakas pussalas austrumu piekrastē
Ajonoras līcis jūras līcis Egejas jūras ziemeļrietumos (_Agíou Órous, Kólpos_), starp Ajonoras un Sitonijas pussalu, Grieķijas teritorija
Ragaja līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Sibujanas jūras ziemeļos
Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
Bangkokas līcis jūras līcis Taizemes piekrastē, Dienvidķīnas jūras Siāmas līča ziemeļos
Hintololo šaurums jūras šaurums Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, starp Masbates un Panajas salu, savieno Sibujanas un Visaju jūru
Tablasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Mindoro salu rietumos un Bantonas, Simaras, Tablasas un Karabao salu austrumos
Sibutu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu arhipelāga rietumu daļā, starp Sibutu salu rietumos un Tavitavi un Simunulas salu austrumos
Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru
Dinagatas šaurums jūras šaurums Filipīnu salu austrumos, strap Dinagatas salu ziemeļrietumos un Siargao salu dienvidaustrumos
Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m
Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m
Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m
Seto jūra jūras un šaurumu sistēma starp Honsju, Kjusju un Sikoku salām, Kii un Bungo šaurumi to savieno ar Kluso okeānu, Kanmona šaurums - ar Japāņu jūru, garums - 445 km, platums - līdz 55 km, lielākais dziļums - 241 m, krasta līnija izrobota
sibirnieks kāds, kurš pārcēlies dzīvot uz Sibīriju
siāmieši Kaķu šķirne - Siāmas kaķi - krēmkrāsas īsvilnas kaķi ar brūnu seju un ausīm un zilām acīm
mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni
Berghof Kalna muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
Kalna Kalna Uspeļu ezers - Raudas ezers Silajāņu pagastā
Beišaņs kalnājs Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala austrumos (augstākā virsotne - 1610 m (Kiziltaks)) un Gaņsu provinces ziemeļrietumos (augstākā virsotne - 2584 m (Madzunšaņs))
Rietumu Sjerramadre kalni Kordiljeros ("Sierra Madre Occidental"), Meksikas kalnienes rietumu malā, Meksikā, garums — 1300 km, platums — 80-200 km, augstums 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3150 m
Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. _Sierra Madre Orientals_), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m
Sjerramorena kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m
Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m
Sajāni Kalniene Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums rietumu-austrumu virzienā - 850 km, ziemeļu-dienvidu virzienā - 500 km
Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m
Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m
Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
Lisa kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi
Peļņu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, absolūtais augstums — 136 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Piģu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, ir 1 km garš un 0,3 km plats vaļņveida paugurs ar vairākām virsotnēm, augstākā 127,7 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti
Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m
Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns)
Dienvidsjerramadre Kalnu grēda Kordiljeros (sp. val. "Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums 750 km, platums - līdz 150 km, lielākais augstums - 3703 m
Sjerranevada Kalnu grēda Kordiljeru rietumos, ASV (sp. val. "Sierra Nevada"), garums - 750 km, platums - līdz 80 km, augstākā virsotne - 4418 m
Bajanhars kalnu grēda Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē
Barkeltags kalnu grēda Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstākā virsotne - 4281 m
Kuzņeckas Alatau kalnu grēda Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums — \~300 km, platums — līdz 150 km, vidējais augstums — 1000-1200 m, augstākā virsotne — 2178 m
Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m
Periha grēda kalnu grēda Ziemeļrietumu Andos ("Sierra de Perija") uz Kolumbijas un Venecuēlas robežas, garums - \~300 km, augstums - līdz 3540 m
dabans kalnu grēda, kalnu pāreja Centrālāzijā un Sibīrijā; davans
Pampu grēdas kalnu grēdas Argentīnas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos (“Pampine Sierren”), starp Andiem un Pampām, augstums — 1500-2000 m vjl., maksimumā līdz 5500 m
Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru
Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās
Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile)
Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
Sisyrinchium bermudiana kalnu sizirinhijas "Sisyrinchium montanum" nosaukuma sinonīms
Abū Alī ibn Sīnas smaile kalnu virsotne (_Abūalī ibni Sino, qullai ba nomi_) uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, augstums 7134 m
Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski
Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis
Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki
silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai
martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai
glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju
Kārtūži Kārtūžu dīķis - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - <1 ha
Kārtūži Kārtūžu ezers - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers
Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha
Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums
Kaulinka Kaulinka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers
Kauliņa Kauliņa ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kauliņi Kauliņu ezers - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,2 ha; Kauliņezers
Kauliņi Kauliņu ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
samveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Siluriformes")
sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
Kaupiņka Kaupiņka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha
Kazimirowa Kazimiravas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā)
Juitiaņa Kerije - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā
distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti
Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Klepinu Klepinu ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, mežā uz austrumiem no Silenes, 177,5 m vjl., platība - 34 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 5,5 m, distrofs, aizaugums - niecīgs
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha
Komi Komi Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Siktivkara, platība - 416800 kvadrātkilometru, 958500 iedzīvotāju (2009.)
Riču ezera apkārtne un Silenes mežs kompleksais dabas liegums Daugavpils novada Demenes un Skrudalienas pagastā, pie robežas ar Baltkrieviju, dibināts 1977. g., platība - 3790 ha, ietilpst Riču un Sitas ezeru Latvijas daļa, Sila ezers (262 ha) u. c. mazāki ezeri
Siverhofa Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums
Sivermuiža Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums
Sivergals Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" nosaukuma variants
Sivergols Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" nosaukuma variants
sivergalieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergals" iedzīvotāji
Silavi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" bijušais nosaukums
Sylovi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski
Siņķeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sinkeļi" nosaukuma variants
Siņkeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Siņķeļi" nosaukums latgaliski
Sylovi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Silavi" nosaukums latgaliski
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas
Krewy Krievu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu
Krūmiņu upīte Krūmiņupīte, Silupītes pieteka
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas
silasciemieši Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" iedzīvotāji
knislis kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu
sialis kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimtas "Sialidae" ģints
dūņene kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros
ragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas
silavieši Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji
Kummeln Kumbuļu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
mārdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Silybum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, 2 sugas
ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā
inkongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana sadaloties; piemēram, galvenais cementa minerāls 3CaO·SiO~2~ kūst inkongruenti 2070°C, sadaloties par 2CaO·SiO~2~+CaO
silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa
silīcija dioksīds ķīmisks savienojums SiO~2~, kura izplatītākās formas ir minerāli kvarcs un kvarca smiltis
Ķīnas Tautas Republika Ķīna - valsts pilnais nosaukums, iedalās 22 provincēs, 5 autonomos reģionos: Iekšējā Mongolija, Tibeta, Siņdzjana, Guansi, Ninsja
Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.)
maizes ķirmis ķirmju dzimtas suga ("Stegobium paniceum syn. Sitodrepa panicea")
ramikola lapiņu sēņu ģints ("Simocybe", syn. "Ramicola")
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs
labības laputs laputu apakškārtas suga ("Sitobion avenae")
ievu-labības laputs laputu pakškārtas suga ("Rhopalosiphum padi syn. Siphonaphis padi")
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas
Imantas pulks latviešu nacionālā karaspēka vienība Sibīrijā, kas 1920. g. pa daļām ar kuģiem izbrauca uz Latviju
Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā
oksitropis Latvijā rets stepju elements, tauriņziedis pazvilu stublāju un bāli dzelteniem ziediem, sastopams tikai pie Tukuma, Siguldas un Indras
LSL Latvijas Sieviešu līga
LSUA Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija
Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
silenieši Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" iedzīvotāji
ortoklazs laukšpatu grupas minerāls KAlSi~3~O~8~; viens no galvenajiem iežu veidotājiem
Silinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants
Silenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski
uzlabojamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar 0,30–0,50% oglekļa un līdz 5% leģējošo elementu (Cr, Ni, Mn, Si); izmanto atbildīgu mašīnu detaļu izgatavošanai
petalīts LiAl(Si2O5)2, bezkrāsas vai gaišas krāsas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā)
Akabas līcis līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā, starp Arābijas un Sinaja pussalu, garums - 180 km, platums - 28 km
Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
Kizi Lielais Kizi - ezers Krievijā, Habarovskas novadā, Sihotealina ziemeļu daļā 5,6 m vjl., platība - 280 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, rietumu daļā savienots ar Amūru
Ostrava ezers Lielais Ostrovas ezers Silajāņu pagastā
Ostrovas ezers Lielais Ostrovas ezers Silajāņu pagastā
Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs
Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta
Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā)
Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "Sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru
Gūdenoena Lielākā upe Dānijā, Jitlandes pussalas austrumos, garums - 158 km, tek caur Silkeborgas apkaimes ezeriem, ietek Kategatā
Visla lielākā upe Polijā, garums - 1047 km, izteka Silēzijas Beskidos 1106 m vjl., ietek Baltijas jūras Gdaņskas līcī
Džudzjana Lielākais atzars (estuārs) Sidzjanas, Beidzjanas un Dundzjanas kopējā deltā Ķīnas dienvidaustrumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Džudzjankovas līcī, garums - \~60 km, platums - 1-3 km
sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji
Mergupe Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu un Siguldas novadā, garums - 53 km, kritums - 140 m, iztek no Būnēnu ezera; Mērgupe
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā
Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži
Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
Pikelhof Liepkalnu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
antrakss Liesas sērga jeb Sibīrijas mēris
Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski
Dīveņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukuma variants
Dīveni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukums latgaliski
Sprūģi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukuma variants
Sprūgi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukums latgaliski
Mazās Silavas Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" nosaukums latgaliski
Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta
Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, dziļums - 3-5 m dienvidaustrumos un pakāpeniski palielinās līdz 18-20 m rietumu galā
Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, platums 150-450 m, dziļums līdz 18-20 m rietumu galā, pa to tek Lorupe, nogāzes ir stāvas, dienvidrietumu virzienā tās kļūst zemākas un lēzenākas
Greba grāvis Lorupes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā
Čači Losu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā
Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Sybylina Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļina" nosaukums latgaliski
Sibilinas Šķaune Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants
Sibiļinas Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants
Sybylinays Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukums latgaliski
Sylovi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski
Sūnupļava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" literarizēts nosaukuma variants
Syunupļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" nosaukums latgaliski
Ludžova Ludžou, pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Silaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Sylaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukums latgaliski
silavnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silavnieki" iedzīvotāji
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums
skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
mervinīts magneziālo ugunsizturīgo materiālu sastāvdaļa 3CaO·MgO·2SiO
enstatīts magnija silikāts MgO·SiO2; ugunsizturīgs materiāls
Austrumsibīrijas jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (_Vostočno-Sibirskoe more_), Āzijas Ziemeļu piekrastē, starp Jaunsibīrijas salām un Vrangeļa salu
Rikteres muiža Mālpils novada apdzīvotās vietas “Sidgunda” bijušais nosaukums
sidgundieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Sidgunda" iedzīvotāji
Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte
Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra
Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km
Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā
sidalceja Malvu dzimtas ģints ("Sidalcea"), dekoratīvi ziedaugi
Sylacirši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silacirši" nosaukums latgaliski
Sylkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkina" nosaukums latgaliski
Silkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkini" nosaukuma variants
meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“Sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis
Silamalas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" nosaukuma variants
Silava ezers Mazais Silavu ezers Kalniešu pagastā
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija
Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.)
silagailieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" iedzīvotāji
Sylagaili Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukuma variants latgaliski
Sylkāni Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silkāni" nosaukuma variants latgaliski
Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe
Straujupīte Mērgupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā; Piģeleja
volastonīts metamorfs silikātu minerāls, kalcija silikāts CaSiO~3~; izmanto keramikā, laku, krāsu un papīra rūpniecībā
sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
kolčakiāde Militārs režīms 1918 XI - 1920 II, ko nodibināja A. Kolčaks Sibīrijā, Urālos un Tālajos Austrumos
talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu
taumasīts minerāls Ca~3~\[CO~3~/SO~4~/SiO~4~\](OH)~6~·12H~2~O, kas veidojas ģipša, cementa un pucolānu saistvielu izstrādājumos hidratācijas un cietēšanas procesā
litionīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu)
cinvaldīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu); litionīts
sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai
kristobalīts minerāls, silīcija dioksīda SiO~2~ polimorfa modifikācija, augsttemperatūras (virs 1470 °C) silīcija dioksīda paveids, kas kristalizējas silikātmateriālos
serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls
pazvilā misiņsmilga misiņsmilgu suga ("Sieglingia decumbens", sdenāk "Triodia decumbens")
tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis
Siksola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Siksala" nosaukums latgaliski
silagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" iedzīvotāji
Silagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukuma variants
Sylagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukums latgaliski
natrolits Na2Al2Si3O10 2H2O, ceolitu grupas minerāls, parasti baltā krāsā, kristalizējas rombiskās singonijās adatveidīgos vai šķiedrveidīgos kristālos
sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti
Agaltas grēdas nacionālais parks nacionālais parks Hondurasā (_Sierra de Agalta, Parque Nacional_), Olančo departamentā
Alaundo Kasapas nacionālais parks nacionālais parks Mjanmā (_Alaungdaw Kathapa_), Sikainas apgabala dienvidrietumu daļā
NHLBI Nacionālais Sirds, asins un plaušu institūts (ASV) (angļu "National Heart Blood Lung Institute")
petļurieši Nacionālās neatkarības kustības dalībnieki Ukrainā 1918.-1920. g., pēc viena no vadītājiem Simona Petļuras vārda
Dahra Naftas atradņu centrs Lībijas ziemeļos ("Dahra"), naftas vads (136 km) uz Sideras un Raslanufas ostu
jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.)
grano Neapolē, Sicīlijā un Maltā no 15. gs. beigām mazākā vara nauda
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
Belakanpadana neliela sala Singapūras šauruma dienvidu daļā, Riau arhipelāga ziemeļos, Indonēzijas Riau Salu provinces teritorija
Kautraka kalns neliels kalns starp Lielo un Mazo Kautraka gravu, Siguldas novada Siguldas pagastā
Ānthonas salas nelielu salu grupa Bāndona līcī (_Ang Thong, Mu Ko_), Siāmas līča rietumos, Taizemes teritorija
Anthojas salas nelielu salu grupa Siamas līča austrumos (_An Thới, quần đảo_), Vjetnamas teritorija
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija
silenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Silnieku ciems" iedzīvotāji
silnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Silnieku ciems" iedzīvotāji
lazaroni Nicināms nosaukums Neapoles un Sicīlijas bezpajumtniekiem un nabagiem
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
ANG Nīderlandes Antiļu guldenis; Kirasao un Sintmartēnas valūtas kods, sīknauda - cents
Garkalnes pagasts no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
sikaņi no Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies Sicīlijā
Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā
Mālpils novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra tikai Mālpils pagastu, kas tagad iekļauts Siguldas novadā
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu
Novgoroda-Severska Novhoroda-Siverska, pilsēta Ukrainā
Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.)
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte
NYHA Ņujorkas Sirds asociācija (angļu "New York Heart Association")
Malus baccata ogābele jeb Sibīrijas ogābele
Simtiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, garums - 3 km; Simka
silavieši Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji
Ahangarana Ohangarona, Sirdarjas pieteka
Angrena Ohangarona, Sirdarjas pieteka
stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori
Hexapla Origena (miris 254. g.) sastādīts Vecās Derības tekstu krājums, kurā paralēlās slejās izvietoti 6 dažādu valodu un kodeksu teksti (ebreju teksts, tā grieķu transliterācija, kā arī Akvilas, Simmaha, LXX un Teodotiona grieķu teksta versija)
Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari
aučenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Auči" iedzīvotāji
briņķenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
eglenieks Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Egles" iedzīvotāji
emburdznieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" iedzīvotāji
garoznieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji
garožnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoze" iedzīvotāji
plāņenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji
rencelnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Renceles" iedzīvotāji
stēguļnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji
toņenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Toņi" iedzīvotāji
gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde)
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja
Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja
Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu
Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
Vidrižu pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Gravās, robežojas ar Skultes un Limbažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Widrisch, krieviski — Vidrižskaja
Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja
Suntažu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Lauberes, Ogresgala un Tīnūžu pagastu, kā arī ar Ropažu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sunzeln, krieviski — Sunceļskaja
Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja
Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja
Silajāņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rušonas, Riebiņu un Galēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Silionskaja
Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu
Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā
Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.)
Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja
Mores pagasts pagasts Siguldas novadā (2003.-2009. g. Rīgas rajona Siguldas novadā, 1990.-2003. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Siguldas pagastu, kā arī ar Līgatnes, Amatas un Mālpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Moritzberg, krieviski — Moreskaja
Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja
Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja
Lēdurgas pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Krimuldas pagastu, kā arī ar Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lodiger, krieviski — Loddigerskaja
Allažu pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Siguldas, Inčukalna un Mālpils pagastu, kā arī ar Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Allasch, krieviski - Allažskaja
Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja
Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja
Polšas ezers Paļšas ezers Silajāņu pagastā
Palšas ezers Paļšas ezers Silajāņu pagastā
Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs
pleikšķene Parastā jeb platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
pūslīte parastā plaukšķene (_Silene cucubalus_, senāk _Silene vulgaris_)
pūslis parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
plaukšis Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūsline Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
Silene cucubalus parastās plaukšķenes "Silene vulgaris" nosaukuma sinonīms
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu
Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā)
spīdzene partastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām)
WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health")
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Borovkas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Silenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugavpils novada Demenes, Salienas un Skrudalienas pagastā
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā
Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā
Vildogas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam un 1927.-1949. g.; 1925.-1927. g. bija pārdēvēts par Nurmižu pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā
Rikteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Sidgundas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā, neliela daļa — Allažu pagastā
Turaidas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā
Sidnejas latviešu kopiena pastāvēja jau 19. gs. beigās, 1930. gados bija daži simti latviešu, 1980. gados bija \~6000 cilvēku, darbojas pamatskola, Sidnejas Latviešu teātris, dažādas interešu kopas
Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts
Rakhaina pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) (_Rakhine_; _Arakana_), administratīvais centrs - Sitve, platība - 36780 kvadrātkilometru, 2915000 iedzīvotāju (2002. g.)
Krīvu krīvs pēc dominikāņu mūka Simona Grūnava apraksta, Romoves valdnieks, kam bijuši pakļauti citi krīvi un priesteri
Bandāna periodiski izsīkstoša upe Irānā, Dienvidhorasānas un Sistānas un Beludžistānas ostānā, lietus periodā ietek Sāberī ezerā
Barkels periodiski izžūstošs sālsezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā
kolorpoints Persijas kaķa varietāte, respektīvi, Persijas kaķis ar Siāmas kaķa krāsojumu, tiek saukts arī par Himalaju kaķi
Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers
Adolfolopesa Mateosa pilsēt Meksikā (_Adolfo López Mateos_), Sinaloa štata ziemeļos
Sidī Bil Abāsa pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Sidi-Bel-Abbes"), vilājas administratīvais centrs, 212900 iedzīvotāju (2008. g.)
Antofagasta de la Sjerra pilsēta Argentīnā (_Antofagasta de la Sierra_), Katamarkas provincē
Bjūta pilsēta ASV (_Butte_, arī _Butte-Silver Bow_), Motānas štatā, Kilnšu kalnu rietumu nogāzē, 34000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjutsilverbova pilsēta ASV ("Butte-Silver Bow"), Montānas štatā, 33980 iedzīvotāju (2014. g.)
Evereta pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, Sietlas piepilsēta, osta Pjūdžeta līča krastā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sidni pilsēta ASV ("Sidney"), Ohaio štatā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sjeravistasoutīsta pilsēta ASV ("Sierra Vista Southeast"), Arizonas štatā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sjeravista pilsēta ASV ("Sierra Vista"), Arizonas štatā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
Saikstona pilsēta ASV ("Sikeston"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sailomspringsa pilsēta ASV ("Siloam Springs"), Ārkanzasas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Silversitija pilsēta ASV ("Silver City"), Ņūmeksikas štatā, 101200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sūsitija pilsēta ASV ("Sioux City"), Aiovas štatā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sūfolsa pilsēta ASV ("Sioux Falls"), Dienviddakotas štatā, 168600 iedzīvotāju (2014. g.)
Penrita pilsēta Austrālijā (_Perith_), Sidnejas rietumu piepilsēta, 11800 iedzīvotāju (2011. g.)
Batersta pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu
Gosforda pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Jaundienvidvelsas štatā, \~50 km uz ziemeļiem no Sidnejas, 158200 iedzīvotāju (2006. g.)
Vollonona pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Jaundienvidvelsas štatā, \~60 km uz dienvidiem no Sidnejas, 184200 iedzīvotāju (2006. g.)
Benalla pilsēta Austrālijā, Viktorijas štatā, pie Melburnas-Sidnejas autoceļa
Melburna pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos ("Melbourne"), pie Portfilipa līča, Viktorijas štata administratīvais centrs, otrā lielākā pilsēta Austrālijā (aiz Sidnejas), 3,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Groszighartse pilsēta Austrijā ("Gross-Siegharts"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Siradžgandža pilsēta Bangladešā ("Sirajganj"), osta Džamunas labajā krastā, 156100 iedzīvotāju (2012. g.)
Sintniklāsa pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Nicolas_, nl., vācu _Sint-Niklaas_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.)
Sinttreidena pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Trond_, nl., vācu _Sint-Truiden_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.)
Alfatara pilsēta Bulgārijā (_Alfatar_), Silistras apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
Dulova pilsēta Bulgārijā ("Dulovo"), Silistras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Glavinica pilsēta Bulgārijā ("Glavinica"), Silistras apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
Silistra pilsēta Bulgārijā ("Silistra"), apgabala administratīvais centrs, 38300 iedzīvotāju (2014. g.)
Simeonovgrada pilsēta Bulgārijā ("Simeonovgrad"), Haskovas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Simitli pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tutrakana pilsēta Bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Česki Tešīna pilsēta Čehijā ("Český Těšín"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 25150 iedzīvotāju (2012. g.)
Frīdekmīsteka pilsēta Čehijā ("Frydek-Mistek"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 57800 iedzīvotāju (2012. g.)
Ostrava pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais centrs, 297400 iedzīvotāju (2012. g.)
Studēnka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2012. g.)
Frenštāta pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10990 iedzīvotāju (2012. g.)
Hlučīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.)
Bruntāla pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 16990 iedzīvotāju (2012. g.)
Bohumīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2012. g.)
Kopršivnice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 2340 iedzīvotāju (2012. g.)
Novi Jičīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.)
Krnova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 24650 iedzīvotāju (2012. g.)
Budišova pie Budišovkas pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3040 iedzīvotāju (2012. g.)
Orlova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2012. g.)
Janova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 330 iedzīvotāju (2012. g.)
Štramberka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2012. g.)
Bržidlična pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.)
Mesto Albrehtice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3560 iedzīvotāju (2012. g.)
Tršineca pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 36750 iedzīvotāju (2012. g.)
Andelska Hora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.)
Brušperka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
Paskova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
Dolni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
Klimkovice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4240 iedzīvotāju (2012. g.)
Vrbno pie Pradēda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
Jablunkova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.)
Opava pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2012. g.)
Karvina pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58900 iedzīvotāju (2012. g.)
Fulneka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5920 iedzīvotāju (2012. g.)
Vītkova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.)
Šenova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6020 iedzīvotāju (2012. g.)
Kravarže pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6740 iedzīvotāju (2012. g.)
Vratimova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6930 iedzīvotāju (2012. g.)
Petršvalda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7060 iedzīvotāju (2012. g.)
Rihvalda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.)
Odri pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.)
Bīloveca pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7560 iedzīvotāju (2012. g.)
Havīržova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2012. g.)
Rīmaržova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršībora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8640 iedzīvotāju (2012. g.)
Frīdlanta pie Ostravices pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.)
Amersforta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā; Amērsforta
Amstērdama pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amsterdam_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā
Balfūra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Mpumalanas provincē, Hērta Sibandes distriktā
Arīša pilsēta Ēģiptē (_Al ‘Arīsh_), Sināja pussalas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
Abū Simbela pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Abū Simbel_), Nāsira (Nasera) ezera rietumu krastā
Dapa pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Siargao salas dienvidu piekrastē
Santamonika pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Siargao salas ziemeļu daļā, Dinagatas šauruma krastā
Baluda pilsēta Filipīnās, Masbates salas un provinces rietumos Sibujanas jūras krastā
Romblona pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras Romblonas salā
Nabasa pilsēta Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļu daļā, Sibujanas jūras piekrastē
Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.)
Apollonija pilsēta Grieķijā ("Απολλωνίας"), Dienvidegejas perifērijā, Sifnas salā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ermupole pilsēta Grieķijā ("Ερμούπολη"), Dienvidegejas perifērijā, Siras salā, Kiklādu nomes administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sigiri pilsēta Gvinejas Republikas ziemeļaustrumos ("Siguiri"), Nigēras krastā, 28300 iedzīvotāju (2008. g.)
Glina pilsēta Horvātijā ("Glina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Hrvatska Kostajnica pilsēta Horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kutina pilsēta Horvātijā ("Kutina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 22800 iedzīvotāju (2011. g.)
Novska pilsēta Horvātijā ("Novska"), Sisakas-Moslavinas županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
Petriņa pilsēta Horvātijā ("Petrinja"), Sisakas-Moslavinas županijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.)
Popovača pilsēta Horvātijā ("Popovača"), Sisakas-Moslavinas županijā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.)
Siņa pilsēta Horvātijā ("Sinj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sisaka pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.)
Sillamē pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos ("Sillamäe"), Austrumu apriņķī, Narvas līča krastā, 13700 iedzīvotāju (2017. g.)
Sidipeta pilsēta Indijā (_Siddipet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 114100 iedzīvotāju (2011. g.)
Gāntoka pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Himalajos, netālu no Natu pārejas 1900 m vjl., Sikimas štata administratīvais centrs, 98700 iedzīvotāju (2012. g.)
Šimla pilsēta Indijas ziemeļos, Himalaju pakājē, Himāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 2275 m vjl., 169600 iedzīvotāju (2015. g.); senāk - Simla
Bampūra pilsēta Irānā, Sistānas un Beludžistānas ostānā
Benta pilsēta Irānā, Sistānas un Beludžistānas ostāna dienvidrietumu daļā
Avola pilsēta Itālijā (_Avola_), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bagērija pilsēta Itālijā (_Bagheria_), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 54300 iedzīvotāju (2014. g.)
Katānija pilsēta Itālijā (_Catania_), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas Sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.)
Akate pilsēta Itālijā ("Acate"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ači Kastello pilsēta Itālijā ("Aci Castello"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ači Katena pilsēta Itālijā ("Aci Catena"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ači Santantonio pilsēta Itālijā ("Aci Sant'Antonio"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačireāle pilsēta Itālijā ("Acireale"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvedolči pilsēta Itālijā ("Acquedolci"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Adrāno pilsēta Itālijā ("Adrano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
Adžīra pilsēta Itālijā ("Agira"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8420 iedzīvotāju (2014. g.)
Agridžento pilsēta Itālijā ("Agrigento"), Sicīlijas reģiona dienvirietumos, provinces administratīvais centrs, 58000 iedzīvotāju (2014. g.), antīkās pilsētas "Agrigentum" drupas
Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkāmo pilsēta Itālijā ("Álcamo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 45100 iedzīvotāju (2014. g.)
Altofonte pilsēta Itālijā ("Altofonte"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Augusta pilsēta Itālijā ("Augusta"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
Balestrate pilsēta Itālijā ("Balestrate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6560 iedzīvotāju (2014. g.)
Belmonte Modzenjo pilsēta Itālijā ("Belmonte Mezzagno"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Belpaso pilsēta Itālijā ("Belpasso"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjankavilla pilsēta Itālijā ("Biancavilla"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bisakvīno pilsēta Itālijā ("Bisacquino"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 4750 iedzīvotāju (2014. g.)
Bivona pilsēta Itālijā ("Bitonto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Borgeto pilsēta Itālijā ("Borgetto"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bronte pilsēta Itālijā ("Bronte"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Butera pilsēta Itālijā ("Butera"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kakamo pilsēta Itālijā ("Caccamo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalatabjāno pilsēta Itālijā ("Calatabiano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalatafimi Sedžesta pilsēta Itālijā ("Calatafimi Segesta"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaltadžirone pilsēta Itālijā ("Caltagirone"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaltaniseta pilsēta Itālijā ("Caltanissetta"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kameri pilsēta Itālijā ("Cameri"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamarata pilsēta Itālijā ("Cammarata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanikati pilsēta Itālijā ("Canicatti"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapači pilsēta Itālijā ("Capaci"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapo d'Orlando pilsēta Itālijā ("Capo d'Orlando"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Karīni pilsēta Itālijā ("Carini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.)
Karlentīni pilsēta Itālijā ("Carlentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelbuono pilsēta Itālijā ("Castelbuono"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasteldača pilsēta Itālijā ("Casteldaccia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasteltermini pilsēta Itālijā ("Casteltermini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelvetrāno pilsēta Itālijā ("Castelvetrano"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čefalu pilsēta Itālijā ("Cefalu"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Činizi pilsēta Itālijā ("Cinisi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Korleone pilsēta Itālijā ("Corleone"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kustonači pilsēta Itālijā ("Custonaci"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Enna pilsēta Itālijā ("Enna"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
Eriče pilsēta Itālijā ("Erice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
Favāra pilsēta Itālijā ("Favara"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fikarači pilsēta Itālijā ("Ficarazzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Florīdija pilsēta Itālijā ("Floridia"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Frankavilla Sinni pilsēta Itālijā ("Francavilla in Sinni"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4250 iedzīvotāju (2014. g.)
Gandži pilsēta Itālijā ("Gangi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džela pilsēta Itālijā ("Gela"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 75600 iedzīvotāju (2014. g.)
Džaratāna pilsēta Itālijā ("Giarratana"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Džarre pilsēta Itālijā ("Giarre"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džoioza Marea pilsēta Itālijā ("Gioiosa Marea"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Grammikele pilsēta Itālijā ("Grammichele"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Izola delle Femmine pilsēta Itālijā ("Isola delle Femmine "), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ispika pilsēta Itālijā ("Ispica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lentīni pilsēta Itālijā ("Lentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Leonforte pilsēta Itālijā ("Leonforte"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lerkara Friddi pilsēta Itālijā ("Lercara Friddi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Likata pilsēta Itālijā ("Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Linguaglosa pilsēta Itālijā ("Linguaglossa"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Marineo pilsēta Itālijā ("Marineo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Marsala pilsēta Itālijā ("Marsala"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
Maskali pilsēta Itālijā ("Mascali"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Maskaluča pilsēta Itālijā ("Mascalucia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Madzāra del Vallo pilsēta Itālijā ("Mazara del Vallo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
Macarīno pilsēta Itālijā ("Mazzarino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Melilli pilsēta Itālijā ("Melilli"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Menfi pilsēta Itālijā ("Menfi"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Milaco pilsēta Itālijā ("Milazzo"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mineo pilsēta Itālijā ("Mineo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mizilmeri pilsēta Itālijā ("Misilmeri"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Misterbjanko pilsēta Itālijā ("Misterbianco"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mistreta pilsēta Itālijā ("Mistretta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Modika pilsēta Itālijā ("Modica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 54100 iedzīvotāju (2014. g.)
Monreāle pilsēta Itālijā ("Monreale"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Montelepre pilsēta Itālijā ("Montelepre"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mota Sant’Anastasija pilsēta Itālijā (“Motta Sant’Anastasia”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Musomeli pilsēta Itālijā ("Mussomeli"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nara pilsēta Itālijā ("Naro"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikolosi pilsēta Itālijā ("Nicolosi"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikozija pilsēta Itālijā ("Nicosia"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nišemi pilsēta Itālijā ("Niscemi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
Noto pilsēta Itālijā ("Noto"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Nova Siri pilsēta Itālijā ("Nova Siri"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pakīno pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pačeko pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Palagonija pilsēta Itālijā ("Palagonia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Palacolo Akreide pilsēta Itālijā (“Palazzolo Acreide”), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Palma di Montekjāro pilsēta Itālijā (“Palma di Montechiaro”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Partanna pilsēta Itālijā ("Partanna"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Partiniko pilsēta Itālijā ("Partinico"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Paterno pilsēta Itālijā ("Paterno"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pati pilsēta Itālijā ("Patti"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pedara pilsēta Itālijā ("Pedara"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Petrzīno pilsēta Itālijā ("Petrosino"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjana delji Albanēzi pilsēta Itālijā (“Piana degli Albanesi”), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjaca Armerīna pilsēta Itālijā ("Piazza Armerina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Polici Dženeroza pilsēta Itālijā ("Polizzi Generosa"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Empedokle pilsēta Itālijā (“Porto Empedocle”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pocallo pilsēta Itālijā ("Pozzallo"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Prici pilsēta Itālijā ("Prizzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rakalmuta pilsēta Itālijā ("Racalmuto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Raffadali pilsēta Itālijā ("Raffadali"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Raguza pilsēta Itālijā ("Ragusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ramaka pilsēta Itālijā ("Ramacca"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Randaco pilsēta Itālijā ("Randazzo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ribēra pilsēta Itālijā ("Ribera"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Riezi pilsēta Itālijā ("Riesi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Riposto pilsēta Itālijā ("Riposto"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rometa pilsēta Itālijā ("Rometta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rozolīni pilsēta Itālijā ("Rosolini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Salemi pilsēta Itālijā ("Salemi"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sambuka di Sicīlja pilsēta Itālijā ("Sambuca di Sicilia"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sankataldo pilsēta Itālijā ("San Cataldo"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sančipirello pilsēta Itālijā ("San Cipirello"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfilipo del Mela pilsēta Itālijā ("San Filippo del Mela"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžovanni Džemini pilsēta Itālijā ("San Giovanni Gemini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžovanni la Punta pilsēta Itālijā ("San Giovanni la Punta"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sengregorio di Katānija pilsēta Itālijā ("San Gregorio di Catania"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanpjetro Klarenca pilsēta Itālijā ("San Pietro Clarenza"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Santagata di Militello pilsēta Itālijā ("Sant'Ágata di Militello"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sant'Agata li Batiāti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata li Battiati"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Santakaterina Villarmosa pilsēta Itālijā ("Santa Caterina Villarmosa"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Santakroče Kamerīna pilsēta Itālijā ("Santa Croce Camerina"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaflāvija pilsēta Itālijā ("Santa Flavia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaninfa pilsēta Itālijā ("Santa Ninfa"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaterēza di Riva pilsēta Itālijā ("Santa Teresa di Riva"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Santavenerīna pilsēta Itālijā ("Santa Venerina"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šaka pilsēta Itālijā ("Sciacca"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 41100 iedzīvotāju (2014. g.)
Šikli pilsēta Itālijā ("Scicli"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Skordija pilsēta Itālijā ("Scordia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
Serradifalko pilsēta Itālijā ("Serradifalco"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
Siāno pilsēta Itālijā ("Siano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("Sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Siderno pilsēta Itālijā ("Siderno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sjēna pilsēta Itālijā ("Siena"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2014. g.)
Silvi pilsēta Itālijā ("Silvi"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sinalunga pilsēta Itālijā ("Sinalunga"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Siniskola pilsēta Itālijā ("Siniscola"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sirakūzas pilsēta Itālijā ("Siracusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2014. g.)
Solarīno pilsēta Itālijā ("Solarino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sommatīno pilsēta Itālijā ("Sommatino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 7250 iedzīvotāju (2014. g.)
Sortīno pilsēta Itālijā ("Sortino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Spadafora pilsēta Itālijā ("Spadafora"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Taormīna pilsēta Itālijā ("Taormina"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Terme Viljatore pilsēta Itālijā ("Terme Vigliatore"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Termini Imereze pilsēta Itālijā ("Termini Imerese"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.)
Terranova da Sibari pilsēta Itālijā ("Terranova da Sibari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Terrazīni pilsēta Itālijā ("Terrasini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Torregrota pilsēta Itālijā ("Torregrotta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrita di Sjēna pilsēta Itālijā ("Torrita di Siena"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tortoriči pilsēta Itālijā ("Tortorici"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Trapāni pilsēta Itālijā ("Trapani"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2014. g.)
Trekastanji pilsēta Itālijā ("Trecastagni"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tremestjēri Etneo pilsēta Itālijā ("Tremestieri Etneo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Troina pilsēta Itālijā ("Troina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Valderiče pilsēta Itālijā ("Valderice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Valguarnera Karopepe pilsēta Itālijā ("Valguarnera Caropepe"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Valverde pilsēta Itālijā ("Valverde"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Viagrande pilsēta Itālijā ("Viagrande"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Villabāte pilsēta Itālijā ("Villabate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vitorija pilsēta Itālijā ("Vittoria"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 62400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vidzini pilsēta Itālijā ("Vizzini"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džaderāna Etnea pilsēta Itālijā ("Zafferana Etnea"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Palermo pilsēta Itālijā (it. val. _Palermo_), osta Sicīlijas ziemeļu piekrastē, Sicīlijas reģiona un Palermo provinces administratīvais centrs, 655000 iedzīvotāju (2014. g.)
Barrafranka pilsēta Itālijā, Sicīlijas reģiona Ennas provinces dienvidu daļā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Barčellona Poco di Goto pilsēta Itālijā, Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 41500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mesīna pilsēta Itālijā, Sicīlijas reģionā, Sicīlijas salas ziemeļaustrumos, provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.)
Abū Sināna pilsēta Izraēlā (_Abū Sinān_, _Abu Snan_), Ziemeļu apgabalā
Imabari pilsēta Japānā ("Imabari"), Sikoku salas ziemeļrietumos, osta Bingonadas līča krastā, 166500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ņiigata pilsēta Japānā ("Niigata"), Honsju salas rietumos, osta Sinano grīvā, prefektūras administratīvais centrs, 810200 iedzīvotāju (2015. g.)
Ņiihama pilsēta Japānā ("Niihama"), Sikoku salas ziemeļos, Seto jūras krastā, 119900 iedzīvotāju (2015. g.)
Numadzu pilsēta Japānā ("Numazu"), Honsju salas dienvidos, Sidzuokas prefektūrā, osta Surugas līča krastā, 195600 iedzīivotāju (2015. g.)
Šimonoseki pilsēta Japānā ("Shimonoseki"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Simonoseki šauruma krastā, 268500 iedzīvotāju (2015. g.)
Takamacu pilsēta Japānā ("Takamatsu"), Sikoku salas ziemeļaustrumos, Kagavas prefektūras administratīvais centrs, osta Seto jūras krastā, 420700 iedzīvotāju (2015. g.)
Sīsophona pilsēta Kambodžā ("Sisophon"), Bantīejmīenķeajas provinces administratīvais centrs, 190400 iedzīvotāju (2012. g.)
Sianukvila pilsēta Kambodžā, provinces administratīvais centrs, osta Siāmas līča krastā, 66700 iedzīvotāju (2002. g.)
Monterija pilsēta Kolumbijas Republikā ("Monteria"), Kordovas departamenta administratīvais centrs, osta Sinu krastos, 299700 iedzīvotāju (2007. g.)
Sinpho pilsēta Korejas Tautas Demokrātiakajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinp'o"), zvejas osta Austrumkorejas līča krastā, 131000 iedzīvotāju (2009. g.)
Sinijdžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinuiju"), Phjonanpukto provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.)
Uļjanovska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska
Aša pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Miņjara pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sima pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas upes krastos, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Siktivkara pilsēta Krievijā, Komi Republikā, piestātne Sisolas kreisajā krastā, 242000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1930. g. saucās Ustjsisoļska
Kungura pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Ireņas un Šakvas ietekas Silvā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
Poronaiska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka
Magadana pilsēta Krievijā, Sibīrijas austrumos, Ohotskas jūras krastā, apgabala administratīvais centrs, 94300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirillova pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Siverskas ezera ziemeļu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Taiga pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Aksu pilsēta Ķīnā (_Aķsu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos
Aņčana pilsēta Ķīnā (_Anchang_), Sičuaņas provincē
Aņjue pilsēta Ķīnā (_Anyue_), Sičuaņas provincē
Juejana pilsēta Ķīnā (_Anyue_), Sičuaņas provincē
Arasana pilsēta Ķīnā (_Arasan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
Aratirika pilsēta Ķīnā (_Aratürük_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumos
Arišana pilsēta Ķīnā (_Arixang_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Kazahstānas pierobežā; Veņcjuaņa
Atuša pilsēta Ķīnā (_Artux_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala rietumos, Tjanšana dienvidu piekājē
Avata pilsēta Ķīnā (_Avat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu daļā
Avata pilsēta Ķīnā (_Awat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona Keškeras prefektūrā
Baja pilsēta Ķīnā (_Bay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā; Baičena
Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
Nasji pilsēta Ķīnā (_Naxi_, _Anfu_), Sičuaņas provinces dienvidu daļā
Bačhena pilsēta Ķīnā (_Wagên_), Sičuaņas provincē
Guldža pilsēta Ķīnā ("Gulja"), Šindzanas/Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 542500 iedzīvotāju (2015. g.); Inina ("Yining")
Hotena pilsēta Ķīnā ("Hotan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos 1382 m vjl., 322300 iedzīvotāju (2010. g.); Hetiana; Hotana
Sipina pilsēta Ķīnā ("Siping"), Dzjiliņas provincē, 508500 iedzīvotāju (2002. g.)
Vansjana pilsēta Ķīnā ("Wanxian"), Sičuaņas provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 260000 iedzīvotāju (1970. g.)
Čerčena pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
Baosjina pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Barkhama pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Darcemdo pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Dudzjanjaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Dzijana pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Haņjuaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Lešaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Meigu pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Meišaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Miaņnina pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Sjičana pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Sjujuna pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Veņčuaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē
Neidzjana pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 334600 iedzīvotāju (2002. g.)
Ludžou pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 404600 iedzīvotāju (2002. g.)
Miaņjana pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 466800 iedzīvotāju (2002. g.)
Dziguna pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 486000 iedzīvotāju (2002. g.)
Naņčuna pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 508900 iedzīvotāju (2002. g.)
Ibiņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, osta pie Miņdzjanas ietekas Jandzi, 836300 iedzīvotāju (2010. g.)
Jaaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, uz dienvidrietumiem no Čendu, 1507000 iedzīvotāju (2010. g.)
Badžuna pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces austrumu daļā
Dadžou pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces austrumu daļā
Huajina pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces austrumu daļā
Suinina pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces austrumu daļā
Vaņjuaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces austrumu daļā
Paņdžihua pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces dienvidos, 507400 iedzīvotāju (2002. g.)
Dečana pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces dienvidu daļā
Beičuaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces Miaņjanas prefektūrā
Kardze pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces rietumu daļā
Guanjuaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļaustrumu daļā
Dzoge pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļos
Sunpaņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļu daļā
Barkela pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā
Čira pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Šaidulla pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
Kerije pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā; Juitiaņa
Baekela pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļaustrumos
Čendu pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā, Mindzjanas upes ielejā, Sičuaņas provinces administratīvais centrs, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Naņnina pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes osta Sidzjanas krastā, Guansji Džuanu autonomā reģiona administratīvais centrs, 807000 iedzīvotāju (2007. g.)
Guandžou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces administratīvais centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona
Jekena pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Yarkant"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, Jarkantas kreisajā krastā, oāzes centrs
Kašgara pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, oāzē Tjanšana dienvidu piekājē, 340600 iedzīvotāju (2000. g.)
Turpana pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Turpan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļaustrumos, 570000 iedzīvotāju (2003. g.)
Karamaja pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Karamai"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 401500 iedzīvotāju (2015. g.)
Kumula pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Kumul"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 140700 iedzīvotāju
Manasa pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Manas"), Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju
Urumči pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Urumchi"), Tjanšana ziemeļu priekškalnēs, Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvais centrs, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof)
Sidra pilsēta Lībijā ("As Sidrah"), naftas izvedosta Sidras līča krastā, naftas vadi no Mabrukas un Dahras atradnēm, 9200 iedzīvotāju (1995. g.)
Marsalbrēga pilsēta Lībijā ("Marsā al Buraygah"), naftas izvedosta Vidusjūras Sidras līča krastā, 7000 iedzīvotāju (2006. g.)
Adždābija pilsēta Lībijā, netālu no Sidras līča austrumu piekrastes, 102000 iedzīvotāju (2004. g.)
Rāslānūfa pilsēta Lībijas ziemeļos ("Rā's Lānūf"), naftas izvedosta Sidras līča krastā
Sitingborna pilsēta Lielbritānijā (_Sittingbourne_), Anglijā, Kentas grāfistes ziemeļu daļā, 62500 iedzīvotāju (2021. g.)
Simna pilsēta Lietuvā ("Simnas"), Alītas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 1440 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
Aome pilsēta Maksikā (_Ahome_), Sinaloas pavalsts ziemeļrietumos
Kutiala pilsēta Mali Republikā, Sikaso reģionā, 99300 iedzīvotāju (2002. g.)
Ajūn Sīdī Melluka pilsēta Marokā (_El Aioun Sidi Mellouk_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā
Sīdī Īfnī pilsēta Marokas dienvidrietumos ("Sidi Ifni"), Sūsa-Māsa-Draa reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 20000 iedzīvotāju (2005. g.)
Adolforuisa Kortinesa pilsēta Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines_), Sinaloa štata ziemeļu daļā
Badiragvato pilsēta Meksikā (_Badiragvato_), Sinaloas pavalstī
Kuljakana pilsēta Meksikā ("Culiacan"), Sinaloas pavalsts administratīvais centrs, 605300 iedzīvotāju (2005. g.)
Masatlana pilsēta Meksikā, Sinaloas pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, 352500 iedzīvotāju (2005. g.)
Mounšva pilsēta Mjanmā, Sikainas apgabalā, 163400 iedzīvotāju (2004. g.)
Biruniča pilsēta Moldovā, Sindžerejas rajonā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sitarda-Gelēna pilsēta Nīderlandē (_Sittard-Geleen_), Limburgas provincē
Simpelvelda pilsēta Nīderlandē ("Simpelveld"), Limburgas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintantonisa pilsēta Nīderlandē ("Sint Anthonis"), Ziemeļbrabantes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintjakobirahī pilsēta Nīderlandē ("Sint Jacobiparochie"), Frīzlandes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintjanstēna pilsēta Nīderlandē ("Sint Jansteen"), Zēlandes provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintpankrasa pilsēta Nīderlandē ("Sint Pancras"), Ziemeļholandes provincē, 5050 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintvilerbrorda pilsēta Nīderlandē ("Sint Willebrord"), Ziemeļbrabantes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintmihīlsgestela pilsēta Nīderlandē ("Sint-Michielsgestel"), Ziemeļbrabantes provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintūdenrode pilsēta Nīderlandē ("Sint-Oedernrode"), Ziemeļbrabantes provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ahmadpura Siāla pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur Siāl_), Pendžābas štata vidienē
Badīna pilsēta Pakistānā (_Badīn_), Sindas provinces dienvidu daļā
Bādrāha pilsēta Pakistānā (_Bādrāh_), Sindas provincē
Lārkāna pilsēta Pakistānā, Sindas provincē, 270000 iedzīvotāju (1998. g.)
Sukura pilsēta Pakistānā, Sindas provincē, 355000 iedzīvotāju (2000. g.)
Haidarābāda pilsēta Pakistānas dienvidaustrumos (_Haidarābād_), Sindas provincē, osta Indas krastā, 1392000 iedzīvotāju (2005. g.)
Dombrova Gurņiča pilsēta Polijā ("Dąbrowa Górnicza"), Silēzijas vojevodistē, 124700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
Jastšembe Zdroja pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Javožno pilsēta Polijā ("Jaworzno"), Silēzijas vojevodistē, 94300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1901. g.
Koņecpola pilsēta Polijā ("Koniecpol"), Silēzijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1443. g.
Seņava pilsēta Polijā ("Sieniawa"), Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
Seradza pilsēta Polijā ("Sieradz"), Lodzas vojevodistē, Vartas kreisajā krastā, 43700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1250. g.
Zabže pilsēta Polijā ("Zabrze"), Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 179500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
Visla pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 11300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Tihi pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 129100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Klobucka pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 13300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1244. g.
Ribņika pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 140800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
Ruda Slonska pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 142300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
Pšova pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1265. g.
Skočova pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 14900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
Ustroņa pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 16000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Leņdzini pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 16700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1966.-1975. g. un kopš 1991. g.
Radzjonkova pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 17100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Radlina pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
Sosņicovice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1506.-1742. g., 1853.-1945. g. un kopš 1996. g.
Piskovice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1256. g.
Beruņa pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 19500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Ožeše pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 19800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Pilica pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1393.-1870. g. un kopš 1994. g.
Lubņevice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1808.-1945. g. un kopš 1995. g.
Ridultovi pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 21900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1228. g.
Kšanovice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1265.-1945. un kopš 2001. g.
Laziska Gurne pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 22500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Čenstohova pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 234500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1356. g.
Lubliņeca pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 24400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1272. g.
Kozeglovi pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1472.-1870. g. un kopš 1950. g.
Pščina pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 26000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs. beigām
Červjonka-Leščini pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 28500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Vilamovice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1818. g.
Živeca pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 32300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
Miškova pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 32700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Čeladza pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 33300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1262. g.
Čehovice-Dzedzice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 35500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Strumeņa pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1482. g.
Tošeka pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
Ščekocini pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības 1398.-1870. g. un kopš 1923. g.
Knurova pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 39300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Mikolova pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 39600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
Ogrodzeneca pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
Žarki pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1406.-1864. un kopš 1949. g.
Kšepice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1357. g.
Vozņiki pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
Vodzislava Slonska pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 49200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Zaverce pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 51700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1915. g.
Sventohlovice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 52400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Seveža pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1276.-1870. g. un kopš 1962. g.
Kuzņa Raciborska pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Raciboža pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 56100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1217. g.
Pekari Slonski pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 57500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Ščirka pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Tarnovske Guri pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 61000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1526. g.
Žori pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 62100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1272. g.
Semjanovice Slonske pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 69500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
Lazi pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 7100 iedzīvotāju (2012. g.)
Slavkova pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 7100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
Mjastečko Slonske pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 7500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1561. g.
Mislovice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 75300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1360. g.
Imelina pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 8500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Kaleti pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Poremba pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 8800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1973.-1975. g. un kopš 1982. g.
Vojkovice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Blahovņa pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 9900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Sosnoveca pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 213500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
Glivice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas anglomerācijā, 186200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētības tiesības kopš 1250. g.
Belsko-Bjala pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Beskidu piekājē, 174400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Cešina pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 36000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1155. g.
Hožova pilsēta Polijas dienvidos ("Chorzov"), Silēzijas vojevodistē, 111700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
Beņdzina pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Katovices, ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā, 58700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., arhitektūras pieminekļi – karaļa pils (1364. g., tagad muzejs), pilsētas mūru un torņu fragmenti
Bitoma pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijas ziemeļos, 175000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.; Beitene
Katovice pilsēta Polijas dienvidu daļā, Silēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 307200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1865. g.
Silviša pilsēta Portugālē ("Silves"), Faru apgabalā, 37100 iedzīvotāju (2011. g.)
Siniša pilsēta Portugālē ("Sines"), Setubalas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.)
Avriga pilsēta Rumānijā (_Avrig_), Sibiu žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.)
Agnita pilsēta Rumānijā ("Agnita"), Sibiu žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
Seini pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.); Sinērvāralja
Sinaja pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 860 m vjl., 10400 iedzīvotāji (2011. g.), pilsēta izaugusi ap Sinaja klosteri, kas dibināts 1695. g.
Šimleisilvanjeja pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.); Silāģšomijo
Čisnedije pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
Okna Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.)
Merkurja Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kopšamike pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Selište pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Telmaču pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Dumbreveni pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
Mediaša pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, Tirnavamares ielejā, 47200 iedzīvotāju (2011. g.)
Irkutska pilsēta Sibīrijā, Krievijā, 613000 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvais centrs, universitāte (dib. 1918. g.), pilsētas tiesības kopš 1686. g.
Sjero pilsēta Spānijā ("Siero"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sidžesa pilsēta Spānijā ("Sitges"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.)
Apūra pilsēta Surinamā (_Apoera_), Sipalivini distrikta ziemeļrietumos
Sjēra pilsēta Šveicē (fr., it. _Sierre_, vācu _Siders_), Valē kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sjona pilsēta Šveicē (fr., retoromāņu _Sion_, vācu _Sitten_, it. _Seduno_), Valē kantona administratīvais centrs, 32800 iedzīvotāju (2023.)
Siona pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Sion", vācu "Sitten"), Ronas ielejā, Valē kantona administratīvais centrs, 29300 iedzīvotāju (2008. g.)
Hudžanda pilsēta Tadžikistānā ("Khujand"), Fergānas ielejas rietumos, Sirdarjas krastos, Sugdas vilojata administratīvais centrs, 154700 iedzīvotāju (2007. g.)
Ajutthaja pilsēta Taizemē (_Phra Nakhon Si Ayutthaya_), provinces administratīvais centrs
Ajuthaja pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija
Sonkhla pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānsaphāna pilsēta Taizemē, Pračuapkhīrīkhanas provincē, Siāmas līča piekrastē
Rajona pilsēta Taizemē, Siāmas līča piekrastē, provinces administratīvais centrs, 106700 iedzīvotāju (2000. g.)
Aba pilsēta Tibetas austrumos (_Aba_), Ķīnas Sičuaņas provincē, 920000 iedzīvotāju (2012. g.); Nava
Altinjajla pilsēta Turcijā (_Altinyayla_), Sivasas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajandžika pilsēta Turcijā ("Ayancik"), Sinopas ilā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Akindžilara pilsēta Turcijā ("Akincilar"), Sivasas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bojabata pilsēta Turcijā ("Boyabat"), Sinopas ilā, 26600 iedzīvotāju (2013. g.)
Dikmena pilsēta Turcijā ("Dikmen"), Sinopas ilā, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
Erfeleka pilsēta Turcijā ("Erfelek"), Sinopas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Eruha pilsēta Turcijā ("Eruh"), Siirtas ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gemereka pilsēta Turcijā ("Gemerek"), Sivasas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gerze pilsēta Turcijā ("Gerze"), Sinopas ilā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hafika pilsēta Turcijā ("Hafik"), Sivasas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Jildizeli pilsēta Turcijā ("Yildizeli"), Sivasas ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Imranli pilsēta Turcijā ("Imranli"), Sivasas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kangala pilsēta Turcijā ("Kangal"), Sivasas ilā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kojulhisara pilsēta Turcijā ("Koyulhisar"), Sivasas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kurtalana pilsēta Turcijā ("Kurtalan"), Siirtas ilā, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pervari pilsēta Turcijā ("Pervari"), Siirtas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Siirta pilsēta Turcijā ("Siirt"), ila administratīvais centrs, 135400 iedzīvotāju (2013. g.)
Silifke pilsēta Turcijā ("Silifke"), Mersinas ilā, 55500 iedzīvotāju (2013. g.)
Silivri pilsēta Turcijā ("Silivri"), Stambulas ilā, 137900 iedzīvotāju (2013. g.)
Silopi pilsēta Turcijā ("Silopi"), Širnakas ilā, 84200 iedzīvotāju (2013. g.)
Silvana pilsēta Turcijā ("Silvan"), Dijarbakiras ilā, 43700 iedzīvotāju (2013. g.)
Simava pilsēta Turcijā ("Simav"), Kitahjas ilā, 23500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sindžana pilsēta Turcijā ("Sincan"), Ankaras ilā, 479500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sindzika pilsēta Turcijā ("Sincik"), Adijamanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Sindirgi pilsēta Turcijā ("Sindirgi"), Balikesiras ilā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sivasa pilsēta Turcijā ("Sivas"), ila administratīvais centrs, 312600 iedzīvotāju (2007. g.)
Sivasli pilsēta Turcijā ("Sivasli"), Ušakas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Sivereka pilsēta Turcijā ("Siverek"), Šanliurfas ilā, 120600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sivridže pilsēta Turcijā ("Sivrice"), Elazīgas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sivrihisara pilsēta Turcijā ("Sivrihisar"), Eskišehiras ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Tillo pilsēta Turcijā ("Tillo"), Siirtas ilā, 1830 iedzīvotāju (2013. g.)
Zara pilsēta Turcijā ("Zara"), Sisavas ilā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Širvana pilsēta Turcijā, Siirtas ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajkana pilsēta Turcijā, Siirtas ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarajdizi pilsēta Turcijā, Sinopas ilā, 1100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tirkeli pilsēta Turcijā, Sinopas ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Durāgana pilsēta Turcijā, Sinopas ilā, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
Divrigi pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Doganšara pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 1400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sušehri pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šarkišla pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelova pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulaša pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sinopa pilsēta Turcijas ziemeļos ("Sinop"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 38600 iedzīvotāju (2013. g.)
Izjuma pilsēta Ukrainā ("Ізюм"), Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas krastā, 51500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaluša pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Sivcas krastos, 67600 iedzīvotāju (2013. g.)
Novodružeska pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.)
Sitka pilsēta un osta ASV ("Sitka"), Aļaskas štata dienvidaustrumu daļā, Aleksandra arhipelāga Baranova salā, Klusā okeāna piekrastē, 8900 iedzīvotāju (2015. g.)
Simontorņa pilsēta Ungārijā ("Simontornya"), Tolnas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jangijera pilsēta Uzbekistānā ("Yangiyer"), Sirdarjas vilajetā, 29600 iedzīvotāju (1991. g.)
Uļjanova pilsēta Uzbekistānā ("Ulyanovo"), Sirdarjas vilojatā, 23900 iedzīvotāju (2005. g.)
Bekoboda pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada
Gulistona pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilajeta administratīvais centrs, 77300 iedzīvotāju (2010. g.)
Širina pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilajetā, 14000 iedzīvotāju (2004. g.)
Sirdarja pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilojatā, 30500 iedzīvotāju (2011. g.)
Zīgburga pilsēta Vācijā ("Siegburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 39600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zīgene pilsēta Vācijā ("Siegen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 99400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zigmāringene pilsēta Vācijā ("Sigmaringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zimbaha pilsēta Vācijā ("Simbach am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zimmerne pilsēta Vācijā ("Simmern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zindelfingene pilsēta Vācijā ("Sindelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 61700 iedzīvotāju (2013. g.)
Zingene pilsēta Vācijā ("Singen am Hohentwiel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45700 iedzīvotāju (2013. g.)
Zinsheima pilsēta Vācijā ("Sinsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.)
Zinciga pilsēta Vācijā ("Sinzig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Žaķza pilsēta Vjetnamā ("Rach Gia"), valsts dienvidu daļā, Siāmas līča piekrastē, 207600 iedzīvotāju (2004. g.)
Sigtūna pilsēta Zviedrijā (_Sigtuna_), Stokholmas lēnē, 8400 iedzīvotāju (2010. g.)
Simrishamna pilsēta Zviedrijā (_Simrishamn_), Skones lēnē, 6500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bedoka pilsētas daļa Singapūras dienvidaustrumos
Anmokio pilsētas rajons Singapūrā (_Ang Mo Kio_)
Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns
Silovas pilskalns pilskalns Ludzas novada Ņukšu pagasta Silovu ciemā, ir \~15 m augsts paugurs starp Pildas ezeru un Mazo Zurzu ezeru, plakums - \~40 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Kārļa kalns pilskalns Siguldā, \~250 m uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, tas ir reljefa pacēlums (130 x 40 m), ko no 3 pusem norobežo Gaujas sāngravas, ziemeļrietumu pusē nocietināts ar grāvi un 2 pakavveida vaļņiem (garums 40 m)
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen")
Rata kalns pilskalns Siguldā, Gaujas senlejas labajā pamatkrastā, to norobežo gravas, 200 m plats un 600 m garš senkrasta kores izvirzījums; Rata kakts; Karātavu kalns
Vildogas pilskalns pilskalns Siguldas pagastā, savrups paugurs, ko ierobežo Nurmižupītes un Sviķupītes gravas, plakums \~120 x 90 m, bijis apdzīvots pirms 10. gs.
Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā)
Salienas pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas ziemeļrietumu daļā tagad ir izveidots Vecsalienas pagasts, savukārt tagadējā Salienas pagastā ir iekļauta daļa no bijušā Silenes pagasta
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības
ūdensvēre Platlapu cemere ("Sium latifolium")
vidriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium")
vidriekste Platlapu cemere ("Sium latifolium")
vidrikste Platlapu cemere ("Sium latifolium")
vīdriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium"), taisnsēkļi, ūdensaugi ar dzļi rievainu, kantīgu stublāju, skujaini šķeltām lapām
cīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
čikstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
čīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
kulbenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
paukšene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plaukšenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pleikšķenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plikstiņš Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plukstene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūslene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūslīši Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulstpuķe Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulznene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulznenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi)
Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra
Sidabra Platones labā krasta pietekas Sidrabes nosaukums Lietuvā
Salairas skrausts platoveida augstiene Sibīrijas dienvidrietumos, Krievijā, garums — \~300 km, lielākais augstums — 621 m, stāva ziemeļaustrumu nogāze
buļpautiņi Plaukšķenes ("Silene")
čaukstini Plaukšķenes ("Silene")
graules Plaukšķenes ("Silene")
kulbenes Plaukšķenes ("Silene")
pakšķini Plaukšķenes ("Silene")
paukšini Plaukšķenes ("Silene")
paukšinis Plaukšķenes ("Silene")
paukšķenes Plaukšķenes ("Silene")
plaukšene Plaukšķenes ("Silene")
plaukšenes Plaukšķenes ("Silene")
pļaukšinis Plaukšķenes ("Silene")
pleišķenes Plaukšķenes ("Silene")
plokši Plaukšķenes ("Silene")
pūkšins Plaukšķenes ("Silene")
pūslene Plaukšķenes ("Silene")
pūsliņi Plaukšķenes ("Silene")
pūšliņi Plaukšķenes ("Silene")
pūslīši Plaukšķenes ("Silene")
pleišķeni Plaukšķenes ("Silene"); pleikšķenes
sīkziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene borysthemica"), Latvijā aizsargājama
zaļziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene chlorantha"), Latvijā aizsargājama
dakšainā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene dichotoma")
Gallijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene gallica")
daudzziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene multiflora")
nokarenā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene nutans")
ausainā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene otites"), Latvijā aizsargājama
pazvilu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene procumbens")
ložņu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene repens")
Tatārijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene tatarica"), Latvijā aizsargājama
lipīgā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene viscosa", arī "Melendrium viscosum" un "Elisanthe viscosa")
parastā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
Volgas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene wolgensis")
plejāda Plejādes (2), zvaigžņu kopa Sietiņš
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
sirmauši Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Sirmauši" iedzīvotāji
Sila Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukuma variants
Syla Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski
Syla Daukšti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski
Silinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants
Solujuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums latgaliski
Silajoņi Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" nosaukuma variants
Sylajuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" nosaukums latgaliski
Balbuorži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Balborži" nosaukums latgaliski
bikovieši Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" iedzīvotāji
Bykova Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukuma variants
Ļadi Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" bijušais nosaukums
Krievu Balborži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Balbārži" nosaukuma variants
Orneiši Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ornīši" nosaukuma variants
Prezmu ezers Prezmas ezers Silmalas pagastā
Mesīna Province Itālijā ("Provincia di Messina"), Sicīlijas reģionā, platība - 3247 kvadrātkilometri, 651900 iedzīvotāju (2012. g.)
Raguza Province Itālijā ("Provincia di Ragusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 1614 kvadrātkilometru, 320000 iedzīvotāju (2012. g.)
Sjēna Province Itālijā ("Provincia di Siena"), Toskānas reģionā, platība - 3821 kvadrātkilometrs, 273300 iedzīvotāju (2012. g.)
Sirakūzas Province Itālijā ("Provincia di Siracusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 2109 kvadrātkilometri, 396200 iedzīvotāju (2012. g.)
Trapāni Province Itālijā ("Provincia di Trapani"), Sicīlijas reģionā, platība - 2460 kvadrātkilometru, 436500 iedzīvotāju (2012. g.)
Šaaņsji province Ķīnā, robežojas ar Minsjas Hueju atonomo reģionu, Iekšējās Mongolijas autonomo reģionu, Šaņsji, Henaņas, Hubei, Čuncjinas, Sičuaņas un Gaņsu provinci, administratīvais centrs - Sjiaņa
Čuncjina province Ķīnas centrālajā daļā, robežojas ar Šaansji, Hubei, Hunaņas, Guidžou un Sičuaņas provinci
Juņnaņa province Ķīnas dienvidos, platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu)
Sinda Province Pakistānā ("Sindh"), atrodas tās teritorijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Karāči, platība - 140914 kvadrātkilometri, 51377000 iedzīvotāju (2009. g.)
Austrumu kalniene province Papuā-Jaungvinejā (_Eastern Highlands_), atrodas valsts vidienē, robežojas ar Madangas, Morobes, Gallfas un Simbu provinci, administratīvais centrs - Goroka
Adamshof Pulakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta teritorijā
Saukas purvs purvs Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība — 615 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, zem kūdras vietām sapropelis; Siena purvs
Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m
Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m
akceptors pusvadītājos piemaisījumu atoms ar zemāku valenci (B atomi Si, Ge), kas var satvert elektronu no valences zonas; elektronu satveršana ir ekvivalents cauruma radīšanai valences zonā
sipkānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" iedzīvotāji
Sipkas Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" nosaukuma variants
Sipkys Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" nosaukums latgaliski
dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia")
dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis")
lielā skujkoku ragaste ragastu suga ("Sirex gigas"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tās kāpuri koksnē attīstās 2 vai vairākus gadus un dažkārt stipri bojā egļu stumbrus
sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus")
Karātavu kalns Rata kalns Siguldā
Raudu ezers Raudas ezers Silajāņu pagastā
Reja Reja Silvija - Romas pilsētas dibinātāja
Silamola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants
Silmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants
Sylmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski
Silaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Silovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Sylaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski
Sylovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski
Sylagaili Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski
Sivgaļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" kļūdains nosaukuma variants
Syugali Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" nosaukums latgaliski
silinieki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" iedzīvotāji
Silinīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants
baļuckieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Baļucki" iedzīvotāji
Belobabino Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Belobabina" kļūdains nosaukuma variants
beloglazovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji
beloglazovkietis Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji
Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants
Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski
ciskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji
čulkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Čulki" iedzīvotāji
Daņilovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Danilovka" nosaukuma variants
Denelišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Deneliški" literarizēts nosaukuma variants
denelišķieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Denelišķi" iedzīvotāji
Dzeni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski
Fekļistovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Feklistovka" nosaukuma variants
gasulieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" iedzīvotāji
Gasuli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" nosaukums latgaliski
Gorņica Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gornica" nosaukuma variants
gorņicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gorņica" iedzīvotāji
Groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" kļūdains nosaukuma variants
Gruoveriški Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" nosaukums latgaliski
groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" iedzīvotāji
Gruzdeli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gruzdeļi" nosaukums latgaliski
Jaši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaskina" nosaukuma variants
jaunružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunružina" iedzīvotāji
Karnopoles Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukuma variants
Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski
krukānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kruki" iedzīvotāji
Kurtiņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" neprecīzs nosaukuma variants
Kurteni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" nosaukums latgaliski
Losi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants
Loši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants
Luosi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski
Luoši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski
Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants
Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski
ļisovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ļisovski" iedzīvotāji
Māmuļnīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Māmuļnieki" nosaukuma variants
Mežajuri Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Juri" nosaukuma variants
piegāznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Piegāžņi" iedzīvotāji
pīgoznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža pīgožņi" iedzīvotāji
Meža Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Pīgožņi" nosaukuma variants
mežajurieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežajuri" iedzīvotāji
ostrovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" iedzīvotāji
paramonovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Paramonovka" iedzīvotāji
prezmieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Prezma" iedzīvotāji
pustinkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" iedzīvotāji
Pustynka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" nosaukums latgaliski
putnieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Putni" iedzīvotāji
rogovicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rogoviki" iedzīvotāji
Rubini Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants
Rubyni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants latgaliski
ružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji
ružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji
silmalieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" iedzīvotāji
Sylamola Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski
sprindieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" iedzīvotāji
Sprynda Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" nosaukuma variants latgaliski
Špeļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" kļūdains nosaukuma variants
Špieļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukuma variants
Špieli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukums latgaliski
štikānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" iedzīvotāji
Štikoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukuma variants
Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski
Tīruma Pīgožņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Teiruma Pīgožņi" nosaukuma variants
Teiruma Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Teiruma Pīgožņi” nosaukuma variants
tiskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji
Ciskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
Tiskadi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
Cyskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukums latgaliski
Trūpi-Zamoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukuma variants
Trūpi-Zamuoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukums latgaliski
tūčenieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji
Tūči Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
vecružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji
vecružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji
Vacružina Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" nosaukuma variants
Zemskie Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukuma variants
Zemskī Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukums latgaliski
Suputinkas rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Dadjanšanagrēdas dienvidu nogāzē, platība - 404 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m, dibināts 1932. g., lai saglabātu Sihotealina skujkoku-platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, iekārtota žeņšeņa plantācija
paramonovkieši Rēzkenes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Paramonovka" iedzīvotāji
Silica Riču ezera pieteka no Sila ezera Skrudalienas pagastā; Sila; Silīca; Silupe
Rybiniszki Riebiņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
červonicieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" iedzīvotāji
červonikieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" iedzīvotāji
jačmeniškieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" iedzīvotāji
markavieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji
Rozaļina Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" nosaukuma variants
špakānieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Špaki" iedzīvotāji
balbārdieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji
balbordieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji
Sidarauka Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sidorovka" nosaukuma variants
Siggund Rikteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā
coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam
Palinūrs Romiešu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs un stūrmanis, kurš braucot no Sicīlijas aizsnaudās pie stūres un pārkrita pār bortu, bet krastā viņu nogalināja vietējie iedzīvotāji
Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni
Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu
Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu
sibireja Rožu dzimtas ģints ("Sibiraea"), vasarzaļi, zemi krūmi, ziedi viendzimuma, sakopoti skarveida ziedkopās vasu galos, 2-4 sugas
siksnenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji
Kalnmuiža Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Sieksāte" bijušais nosaukums
sieksātnieki Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Sieksāte" iedzīvotāji
silenieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" iedzīvotāji
Silinīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants
Silenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski
Enčupīte Rūjas pietekas Silupītes paralēls nosaukums tās augštecē
Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
siverinieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" iedzīvotāji
Siverina Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" nosaukuma variants
Siverine Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" nosaukuma variants
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
sibīrisks saistīts ar Sibīriju, sibīriešiem, Sibīrijai, sibīriešiem raksturīgs
Masbate sala Filipīnās, arhipelāga centrālajā daļā, Bikolas reģiona dienvidu daļā, rietumos apskalo Sibujanas jūra, rietumos - Samaras jūra, dienvidos - Visaju jūra, ziemeļaustrumos - Masbates šaurums, platība 3270 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 697 m, tropu musonu klimats, tropu meži
Simara sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras rietumos un Tablasas šauruma austrumos, starp Bantonas salu ziemeļos un Tablasas salu dienvidos
Tablasa sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras rietumu daļā un Tablasas šauruma austrumos
Romblona sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras ziemeļrietumu daļā
Marinduke sala Filipīnās, Sibujanas jūras ziemeļos, Mimaropas regiona teritorija
Buriasa sala Filipīnās, Sibujanas jūras ziemeļu daļā, Bikolas reģionā, ziemeļrietumos - Buriasas šaurums
Panaja sala Filipīnu arhipelāgā, starp Mindoro un Negrosu, rietumos apskalo Sulu jūra, ziemeļos - Sibujanas jūra, austrumos - Visaju jūra, dienvidaustrumos - Gimarasas šurums, dienvidos - Panajas līcis, platība - 11500 kvadrātkilometru, rietumu daļā kalni līdz 2127 m
Dinagata sala Filipīnu austrumos, rietumos Surigao šaurums to norobežo no Leites salas, dienvidos Initvana šaurums - no Mindanao salas un dienvidrietumos Dinagatas šaurums - no Siargao salas
Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos
Singapūra sala Malakas pussalas dienvidu piekrastē, no kontinenta atdala Džohoras šaurums, no Batamas salas dienvidos - Singapūras šaurums, platība - 692,7 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 177 m vjl.
Sinkepa sala Natunas jūrā ("Singkep"), ietilpst Lingas arhipelāgā, Indonēzijā, platība 828 kvadrātkilometri
silabriedieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Silabrieži" iedzīvotāji
silabriežnieki Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Silabrieži" iedzīvotāji
Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē
silaiņnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Silaiņi" iedzīvotāji
salgalieši Salgales (1990.-2011. g. Sidrabenes) pagasta apdzīvotās vietas "Salgale" iedzīvotāji
Sylaraši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski
Lingas arhipelāgs salu grupa Natunas jūrā (“Kepulauan Lingga”), starp Sumatru un Malakas pussalu, Indonēzijā, platība — 2200 kvadrātkilometru, lielākās salas — Sinkepa un Linga
Egadu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isole Egadi"), uz rietumiem no Sicīlijas, platība - 38,8 kvadrātkilometri, augstums - līdz 684 m
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā
Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus)
Siarnāks Saturna pavadonis ("Siarnaq"), vidējais attālums no planētas - 17531000 km, izmēri - 40 km
Mains Saules sargātājs Sibīrijas tautas - evenku mitoloģijā
Žanadarja Sausgultne Kizilkumā, Kazahstānā, garums - 836 m, \~500 km garā posmā ievadīti Sirdarjas ūdeņi, upes krastos apūdeņojumzemkopība, aitkopība
Baji el Hāibs sausgultne Lībijā, lietus periodā Baji el Kebīra pieteka, Sidras šebījā, augštece Džufras šebījā
Baji el Kebīrs sausgultne Lībijā, Sidras šebījā, lietus periodā ietek Sidras līcī, augštece Mizdas šebījā
sidrabinieši Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabiņi" iedzīvotāji
kramošanās Sekundāra iežu bagātināšanās ar dažādām SiO2 modifikācijām - opālu, halcedonu, kvarcu
Satezele sena Gaujas lībiešu pils, kas 12. gs. atradās tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā
dukāts sena naudas vienība; sākotnēji sudraba (Itālijā, Sicīlijas hercogistē 1140. g.), vēlāk visplašāk izplatītā zelta monēta Eiropā; sākot ar 1523. g., kalta arī Latvijā
kavallo Senāk Neapoles vara sīknauda, pēc izskata līdzīga vecām Kartāgas un Sicīlijas monētām, no kurām bij patapināts zirga attēls
sidonieši Senās Feniķijas lielākās pilsētas Sidonas iedzīvotāji; arī feniķieši vispār, sevišķi Homēra darbos
petalisms Senējās Sirākūzās pilsoņa iztremšana, to izbalsojot ar eļļas koka lapām
Rāhu senindiešu mitoloģijā - dēmons (asura), daitju valdnieka Vikpračiti un Dakšas meitas Simhikas dēls, ko uzskatīja arī par planētu, kas rada saules un mēness aptumsumus
Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu
Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši
Atapuerkas senvieta senvieta Spānijā (_Archeological Site of Atapuerca_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē
kalkarona Sēra ieguves krāsns jeb bedre, kurā dedzina sēru saturošo minerālu masu; senāk izplatīts sēra ieguves veids gk. Sicīlijā
Bampūra sezonāli izžūstoša ūdenstece Irānas dienvidu daļā, Sistānas un Beludžistānas ostānā, lietus periodā ietek Džāzmūrijānā
sialadenitis Sialadenīts
sial Sials
Taizemes līcis Siāmas līcis Dienvidķīnas jūrā
pai Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta
painungs Siamas vara monēta vienlīdzīga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta
pahi Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala vai bahta
tainoji Siāmieši jeb kontaji - Taizemes pamatiedzīvotāji
Kampongsaoma Sianukvila - pilsēta Kambodžā, tās senāks nosaukums
sibaritisks Sibarītam raksturīgs
sibsi Sibi - viena vecāku pāra pēcteči, kas cēlušies no dažādām zigotām dažādā laikā (brāļi un māsas)
Sobolino Sibilinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
sibiraea Sibirejas
Altaja sibireja sibireju ģints suga ("Sibiraea laevigata syn. Sibiraea altaiensis"), kuru Latvijā paretam audzē kā dekoratīvu krūmu
Atragene sibirica Sibīrijas atragēne
Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai
Atriplex sibirica Sibīrijas balodene
abies sibirica Sibīrijas baltegle
Perisoreus infaustus Sibīrijas bēdrozis
Horidojs Sibīrijas burjatu mitoloģijā - vīrietis, kas apprecēja gulbju jaunavu
Pinus sibirica Sibīrijas ciedrupriede
Elymus sibiricus Sibīrijas ciņuvārpata
Anthus gustavi Sibīrijas čipste
Draba sibirica Sibīrijas drojene
Picea obovata Sibīrijas egle
Geranium sibiricum Sibīrijas gandrene
sibīrieši Sibīrijas iedzīvotāji
sibernieks Sibīrijas iedzīvotājs
Nepeta sibirica Sibīrijas kaķumētra
Larix sibirica Sibīrijas lapegle
Heracleum sibiricum Sibīrijas latvānis
latvaņi Sibīrijas latvānis (_Heracleum sibiricum_)
bārkšes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
barkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkšķes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkšķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bāršķis Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bāršļi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
boaršķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
ķepaiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
lāčnagi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latvārņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latviņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
letiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
Zoothera sibirica Sibīrijas māņplušķis
Ligularia sibirica Sibīrijas mēlziede
Mertensia sibirica Sibīrijas mertensija
Ficedula mugimaki Sibīrijas mušķērājs
Prunella montanella Sibīrijas peļkājīte
Ziemeļāzijas rase Sibīrijas rase
Lactuca sibirica Sibīrijas salāts
Iris sibirica Sibīrijas skalbe
šķelpa Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
šķelpas Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobenājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobenes Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobinājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobines Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
Carpodacus roseus Sibīrijas svilpis
Trisetum sibiricum Sibīrijas zeltauzīte
Bombycilla japonica Sibīrijas zīdaste
Ziemeļsibīrija Sibīrijas ziemeļu daļa
Scilla sibirica Sibīrijas zilsniedzīte
sniegpulksteniņi Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica")
zilsniedzītes Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica")
Dienvidsibīrija Sibīrjas dienvidu daļu
Sibiva Sibiu, pilsēta Rumānijā
biedrināties Sicializēties, veidot biedrību
sičiliana Siciliāna
sičiliano Siciliāna
siciliāna Sicīliešu deja vai dejudziesma līganā, mierīgā kustībā, trijdaļīgā metrā
Nectarascordum siculum Sicīlijas nektāraskorde
Agridžento province Sicīlijas reģiona province (_Provincia di Agrigento_) Itālijā, atrodas Sicīlijas salas dienvidrietumos, platība - 3042 km^2^, 453300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 43 komūnās
Tunisas šaurums Sicīlijas šaurums Vidusjūrā starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju
oncia Sicīlijas un Neapoles zelta monēta, pirmoreiz kalta 1735. g. Palermo
sicista Sicistas
Sarkanais baseins Sičuanas ieplaka Ķīnā
Sičuana Sičuaņa, province Ķīnā
sida Sida - divdīgļlapju augu ģints
Soido Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Sosoms un Souvs
Souvs Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Sosoms
Sosoms Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Souvs
sida Sida - vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimtas "Sididae" ģints
Sido Sida, Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Soido, Sosoms un Souvs
sidalcea Sidalcejas
sniegbaltā sidalceja sidalceju suga ("Sidalcea candida")
Oregonas sidalceja sidalceju suga ("Sidalcea oregana")
kambati Sidami tauta grupa Etiopijā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas
sigapiksis Siderbiksis
sigumpiks Siderbiksis
sidarbiksis Siderbiksis - viegls vakara paēdiens
siderbikse Siderbiksis - viegls vakara paēdiens
sideritis Siderīti - lūpziežu dzimtas ģints
Siggund Sidgunda
Vecais kalns Sidgundas pilskalns Mālpils pagastā
Sidībelabesa Sidī Bil Abāsa, pilsēta Alžīrijā
Sidera Sidra, pilsēta Lībijā
sidrabtīrs Sidrabains
Sidrabene Sidrabe, Platones pieteka
Sudrabene Sidrabe, Platones pieteka
Sudabra Sidrabe, Zizmas pieteka
Sidabrene Sidrabene - zemgaļu centrs 13. gadsimtā
Sidrabe Sidrabene - zemgaļu pils 13. gadsimtā
Garoze Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" bijušais nosaukums
Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Šantes kalns Sidrabiņu pilskalns Dvietes pagastā
Lielais Sirts Sidras līcis Vidusjūras dienvidos
sididae Sidu dzimta
latona Sidu dzimtas ģints
sieciņvieta Sieciņa vieta - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu (1/6 pūra) labības
dvīleksnis Sieciņš
dvīgnis Sieciņš, 1/2 sieka
zīmturis Siegel
siekvieta Sieka vieta - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības
slienains Siekalains
tilkains Siekalains
pena Siekalas
sailas Siekalas
sēles Siekalas
siekala Siekalas
sliekalas Siekalas
sliekas Siekalas
šliekas Siekalas
šļiekas Siekalas
sliekatas Siekalas
slieki Siekalas
slienas Siekalas
stannes Siekalas
stennas Siekalas
tilkas Siekalas
krempas Siekalas, atkrēpojumi, tuberkulozes izdalījumi
ļekatas Siekalas, kas tek skrejošam sunim no mutes
tecīkla Siekalas, kas vecam cilvēkam smēķējot tek bārdā
sailes Siekalas, sailas
šļemmas Siekalas, slienas
krapači Siekalas, spļaudekļi
plocka Siekalas, spļaudekļi, biezas gļotas
seilas Siekalas; sailas
seiles Siekalas; sailas
slieķis Siekalis
slienis Siekalis
pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt
salivācija Siekalošanās; pārmērīga, nepārtraukta siekalu izdalīšanās
šmurgļāt Siekalot (ēdienu, dzērienu)
seilāties Siekaloties
siekalāt Siekaloties
siekalāties Siekaloties
siekalot Siekaloties
sliekāt Siekaloties
šliekāt Siekaloties
šļiekāt Siekaloties
sliekatāt Siekaloties
sliekāties Siekaloties
šliekāties Siekaloties
šļiekāties Siekaloties
sliekot Siekaloties
sliekoties Siekaloties
slienāties Siekaloties
stennāties Siekaloties
tilkāt Siekaloties
tilkāties Siekaloties
tilkoties Siekaloties
zendelēt Siekaloties
žaberēties Siekaloties (par bērnu)
zamblāt Siekaloties, nosmērēties ar siekalām (par mazu bērnu)
zomblāt Siekaloties, nosmērēties ar siekalām (par mazu bērnu)
zabelēt Siekaloties, slienāt
sailoties Siekaloties, slienāties
zabelēties Siekaloties, slināties (kā mazs bērns)
ptialolitiāze Siekalu akmens veidošanās
ptialīns Siekalu amilāze, kas cieti šķeļ vienkāršākos saharīdos
aptiālisms Siekalu atdalīšanās trūkums, mutes sausums, piem., pēc saindēšanās ar belladonnu, atropīnu
sialogramma Siekalu dziedzera (izvadkanāla) rentgenattēls
sialogrāfija Siekalu dziedzera (izvadkanāla) rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu
sialoma Siekalu dziedzera audzējs
sialocēle Siekalu dziedzera cista vai audzējs
sialadenīts Siekalu dziedzera iekaisums
sialoadenektomija Siekalu dziedzera izgriešana
sialodohīts Siekalu dziedzera izvadkanāla iekaisums
sialostenoze Siekalu dziedzera izvadkanāla sašaurināšanas
sialangiektāzija Siekalu dziedzera kanāla paplašinājums
sialadenektomija Siekalu dziedzera pārgriešana, atvēršana
sialoadenotomija Siekalu dziedzera pārgriešana, atvēršana
sialīts Siekalu dziedzera vai tā izvadkanāla iekaisums
sialolitotomija Siekalu dziedzera vai tā izvadkanāla pārgriešana, lai izņemtu akmeni
elektrosialogramma Siekalu dziedzeru elektriskās aktivitātes grafiskais attēls
sialoangiektāzija Siekalu dziedzeru kanāla paplašinājums
sialangiogrāfija Siekalu dziedzeru kanālu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas injekcijas
sialoangiogrāfija Siekalu dziedzeru kanālu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas injekcijas
saaudums Siekalu dziedzeru sekrēta veidojums, ko rada kāpuri iekūņojoties
burzgalas Siekalu pilieni
sialoshēze Siekalu sekrēcijas nomākšana
sialisms Siekalu tecēšana, siekalāšana
sialorrēja Siekalu tecēšana, siekalāšana; sialisms
pseidoptiālisms Siekalu uzkrāšanās un izdalīšanās disfāgijas gadījumā
sialemēze Siekalu vemšana histērijas gadījumā
spļaudekļi Siekalu, krēpu kopums, ko izspļauj
siekalveidīgs Siekalveida
cieks Sieks
dieks Sieks
kilmets Sieks
Sexaten Sieksāte
Seeksaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
Sexaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
ciksta Sieksta
ciksts Sieksta
siekste Sieksta
cieksts Sieksta, zemē gulošs koks
šuls Sieksts, ko piestiprina pie ēkas pakša piebūves piesaistīšanai
vālaks Siena apārds
leveris Siena apārnis
ciršana Siena apgriešana
sagramša Siena atliekas
piemejs Siena atliekas, kas paliek kaudzes vietā
barzaks Siena bez vārtiem, kas atdala debesis no Allāha troņa; sūfiju tēlu valodā tā apzīmē mistisko šķērsli starp cilvēku un Dievu, kuru var pārvarēt ar garīgajiem vingrinājumiem
kūķītis Siena čupa
pudžags Siena galviņa, kas pie drēbēm pieķeras
baule Siena grīste
kūģis Siena guba
kuģis Siena guba, kas veselā veidā ievesta šķūnī
tupucis Siena guba, siena kaudze; labības kaudze, stirpa (uz lauka); statiņš
gabanvieta Siena gubas vieta
ķestes Siena gubu nesamie koki
pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam
parastati Sienā iemūrēti atbalsta stabi
aploda Sienā iestiprināts un ailu aptverošs ietvars loga vai durvju iestiprināšanai
slikta Siena jeb labības kaudze, slānis
šķauba Siena jumta galā
šļaupsts Siena jumta galā; šķauba
gābana Siena kaudze
meta Siena kaudze
rūta Siena kaudze
sienakaudze Siena kaudze
sienguba Siena kaudze
stagana Siena kaudze
abruķis Siena kaudzes centrālā koka kārts, balsts
noraušana Siena kaudzes gala sašaurināšana, pakāpeniski noapaļojot
sienalaiks Siena laiks
cīlavas Siena nesamā ierīce ar 2 kopā sastiprinātām garām kārtīm
rīds Siena nesamais režģis
knauķis Siena nešanai paredzēts virves galā piesiets koka gabals
nīte Siena redeles
griezni Siena savākšana
sausna Siena smalkumi
truka Siena smalkumi, atliekas, saslaukas
grābslis Siena smalkumu atkritumi
vidussiena Siena starp divām telpām, diviem telpiskiem veidojumiem
atbods Siena šķūnī par priekšas sienu tālāk uzkrautais siens
siennica Siena šķūnis
stabune Siena šķūnis
brodiņš Siena šķūņa augšējās durvis
ūdgarnis Siena tīkls
ķūķis Siena tupesis
ķūķītis Siena tupesis
pasērs Siena un salmu krājumi ziemai
sērs Siena un salmu ziemas krājumi
trizduļi Siena vai labības dakšas ar 3 vai 4 zariem apakšā un vienu zaru augšā labības saturēšanai
ručkas Siena vai labības daudzums, kas ietilpst orē līdz virsējiem šķērskokiem
bende Siena vai labības kārta, slānis, daļa
bendele Siena vai labības kārta, slānis, daļa
bendelis Siena vai labības kārta, slānis, daļa
tupa Siena vai labības kaudze
valsts Siena vai labības pants šķūnī
ķuks Siena vai salmu ķīpa
balle Siena vai salmu sainis
grīzte Siena vāls
sienavāle Siena vāls
vāliņģis Siena vāls
valsta Siena vāls
zvīle Siena vāls
šuls Sienā vertikāli iebūvēts baļķis, kura robos horizontāli ievieto baļķu galus
grīzoklis Siena vezums
žāpurs Siena, āboliņa žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem)
žēpurs Siena, āboliņa žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem)
stumburs Siena, āboliņa žāvējamais koks (paresns stumbrs ar apcirstiem zariem)
stumburbānis Siena, āboliņa žāvējamo koku (stumburu) kaudze
žāpurbānis Siena, āboliņa žāvējamo koku kaudze
valle Siena, aizsargmūris
aizsargsiena Siena, kas aizsargā
sānsiena Siena, kas atrodas (kā) sanu daļā
dibensiena Siena, kas atrodas tālāk (no galvenās ieejas ēkā, telpā); siena, kas atrodas pretim logam, ārsienai
spoguļsiena Siena, kas ir klāta ar spoguļiem vai spoguli
rievsiena Siena, kas ir veidota no elementiem, kurus savieno ar rievu un ierievi
galasiena Siena, kas norobežo (celtni, telpu) garenvirzienā
starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās
šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās; starpsiena (1)
slāģis Siena, labības pants
slida Siena, labības pants
slita Siena, labības pants; slikta
grabši Siena, labības sakasas
grabšķis Siena, labības sakasas
ķērpa Siena, labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem
puzagi Siena, salmu atbirumi, smalkumi; gruži, saslaukas
pužagi Siena, salmu atbirumi, smalkumi; gruži, saslaukas; puzagi
pante Siena, salmu, labības kārta vai atsevišķs nodalījums šķūnī
adata Sienamā aparāta darbīgā daļa, kas siešanas procesā aptver stiebru (linu, labības) kūlīti un auklu padod spīlēm
risaklis Sienamais, saišķis; salmu saišķis, ar ko sien kūļus
Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe
Melderu upe Sienapurva upīte, Daugavas pieteka
pasiena Sienas apakšējā daļa; vieta pie sienas apakšējās daļas; arī pasekne (2)
pasiene Sienas apakšējā daļa; vieta pie sienas apakšējās daļas; arī pasekne (2)
sienasavīze Sienas avīze - rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kuru novieto pie sienas
atika Sienas daļa virs dzegas, parasti uzrakstiem vai bareljefiem
bra Sienas gaismeklis
pasienmalis Sienas pamatne
sienenis Sienas pulkstenis
ietambumba Sienas pulksteņa atsvars, kas darbina pulksteņa mehānismu
pendele Sienas pulksteņa svārsteklis
šlaka Sienas pulksteņa svārsteklis
šļaka Sienas pulksteņa svārsteklis
šļaks Sienas pulksteņa svārsteklis
spraudkontakts Sienas rozete, kontakts
sienassega Sienas sega
tepiķis Sienas sega
žirandole Sienas svečturis ar vairākām svecēm
galenieks Sienas šķērsvirzienā iemūrēts ķieģelis
sienaugšiene Sienaugša
spoks Sienāzim un sisenim līdzīgs kukainis tropiskās zemēs, kas pēc izskata un krāsas atgādina augu lapas, zarus vai citas augu daļas
cizāzītis Sienāzis
sienabuks Sienāzis
sienakaza Sienāzis
žāgs Sienāzis
sisinis Sienāzis ("Tettigonia")
tettigoniodea Sienāži
decticus Sienāžu apakškārtas ģints
dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis
degunradžsienāzis Sienāžu ģints ("Copiphora rhinoceros") ar savdabīgu ragu uz galvas un košās krāsās, sastopams tropos, vienpatnis
bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem
cirsis Sienāžu suga
Siena ezers Sienezers, ezers Lazdonas pagastā
apsiet Sienot (ap ko, kam apkārt), apņemt
sasiet Sienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu)
sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā)
sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus)
sasiet Sienot (kā) saites, sastiprināt, aizdarīt (to)
aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizklāt ciet
aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt; sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet
samezglot Sienot (ko), izveidot (tajā) mezglus
nosiet Sienot (parasti cieši, stingri), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem)
aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.)
apsiet Sienot apņemt (ar ko)
pārsiet Sienot apņemt, sasaistīt (ar ko)
iesiet Sienot iestiprināt (piemēram, lenti)
iesieties Sienot iestiprināt sevi (virvēs)
pārsiet Sienot iestiprināt, nostiprināt vēlreiz, no jauna
iesiet Sienot ieveidot (cilpu, mezglu, piemēram, auklā)
iesiet Sienot ievietot (piemēram, lakatā, segā, drānā u. tml.)
izsiet Sienot izlietot (daudz vai visu)
izsiet Sienot izveidot, izgatavot
sasieties Sienot ko, izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā
iesiet Sienot novietot un nostiprināt (starp ko)
uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas)
uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta)
piesiet Sienot piesaistīt (cilvēku pie kā, kam klāt)
piesiet Sienot piesaistīt (dzīvnieku pie kā, kam klāt)
piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus
iesiet Sienot piestiprināt (ko pie auklas, diega u. tml.)
piesiet Sienot piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt)
uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli
sasiet Sienot savienot (kā) galus, stūrus u. tml.; sienot savienot (kā galus, stūrus u. tml.)
raisīt Sienot vaļā, atbrīvot, atlaist (ko piesietu)
saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt
mesties Sienoties, pinoties u. tml., veidoties (piemēram, cilpā, grīstē, mezglā)
sēns Siens
sienssalmi Siens un salmi
apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu
pussiens Siens, ko graudnieks saņēma pļaujot saimnieka vai kunga pļavu
smalksiens Siens, ko iegūst no apkaltētas un sasmalcinātas zāles, kaltējot to ar aktīvās ventilācijas paņēmienu
tapiserija Siensega (austas tapetes)
linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums
isodoms Sienu būvveids ar vienāda augstuma kaltiem akmeņiem
isidoms Sienu būvveids ar vienāda augstuma kaltiem akmeņiem; isodoms
stereohromija Sienu gleznošanas tehnika - sienu zīmējumus zīmē ar krāsām, kas pēc tam tiek pārklātas ar šķīstošā stikla kārtu
apšuvums Sienu pārklājums ēkas siltumtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai
tapetes Sienu un griestu apdares materiāls - papīra (retāk cita materiāla) sloksnes
stukatura Sienu vai griestu apmetums ar ģipša, kaļķa un smilšu maisījumu
kancis Siera gabals
sierenieks Siera gatavotājs muižā; siernieks
sierdaris Siera gatavotājs; siernieks
siernica Siera kaltējamais namiņš
siernīca Siera kaltējamais namiņš
siernice Siera kaltējamais namiņš
siernīce Siera kaltējamais namiņš
siernieks Siera kaltējamais namiņš
siernīts Siera kaltējamais namiņš
sierunams Siera kaltējamais namiņš
sieruzis Siera kaltējamais namiņš
sierūzis Siera kaltējamais namiņš
sirnīca Siera kaltējamais namiņš
ustkāka Siera kūka - pudiņam līdzīgs tradicionāls zviedru ēdiens
sierniecība Siera ražošana
siernieks Siera ražotājs; siera gatavošanas speciālists
apaļsiers Siera ritulis
siermalis Siera rituļa mala; siera gabals no rituļa malas
sierrūpniecība Siera rūpniecība
žuburs Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas)
stūriņš Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals no malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas)
žuburis Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals no malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas)
sierinīca Siera spiedne
česters Siera šķirne
gorgonzola Siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers; gorgondzola
aizlīmsiers Siera veids, kas izgatavots vairākkārtīgu uzlējumu ceļā
trigonella Sierāboliņi
sierveidīgs Sieram līdzīgs
sierains Sieram līdzīgs, sierveidīgs
sierūzis Siernīca, siera darītava
siernīca Sierotava
fromage Siers
sīrs Siers
jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods
krējumsiers Siers, ko iegūst, ar teļa glumenieku saraudzējot pienu, to uzsildot un atdalot sūkalas
brinza Siers, ko parasti gatavo no aitu piena
atlejamsiers Siers, kura sagatavošana norit ar šķidrās masas liešanu traukos sastingšanai
vāraka Siers; biezpiens
Kaeshof Sieru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
kanaķ Siet
kocaķ Siet
nērt Siet
rist Siet
tībēt Siet
sieties Siet (ko) ap savu ķermeņa daļu
mezglot Siet (ko), veidojot (tajā) mezglus
karinēt Siet (mājlopus) tādā laukā, kur ir maza zāle
kartonēt Siet (parasti grāmatu) kartona vākos
streņģot Siet ar valgu
streņģēt Siet ar virvi, valgu
aizsiet Siet ciet
nazgot Siet mezglā
panarot Siet saini
atsiet Siet vaļā
raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu)
pārsaistīt Siet vēlreiz, no jauna
pasiet Siet zem (pirms) kaut kā
siksnot Siet, arī saistīt ar siksnu
mežģēt Siet, cilpot
ķiņķēt Siet, jūgt
urvēt Siet, saistīt
siksnāt Siet, saistīt ar siksnu
valgot Siet, saistīt ar valgu, virvi u. tml.
šņorēties Siet, saitēt (savus apavus) ar auklu, saiti
plenēt Siet, savienot (kokmateriālus) plosta plenēs
krijus Sieta apmale
koksinomantija Sieta tecināšana, pareģošana ar sietiņu, bij visai iecienīta senā pasaulē
sītava Sietava
sietavas Sietava 1
strimpa Sietava, zeķe bez pēdām
svietas Sietavas, auti
koskinomantija Sietiņa tecināšana - zīlēšana ar iekārtu sietiņu, ļaujot tam brīvi kustēties un norādīt īsto vietu
Sietiņš Sietiņiezis Vaidavas pagastā
Vellala Sietiņieža Velnala Vaidavas pagastā
etmoidīts Sietiņkaula dobumu (t. s. šūniņu) iekaisums; sinusīts
etmoīdotomija Sietiņkaula labirinta atvēršana
etmoīdektomija Sietiņkaula šūnu izgriešana
plejādes Sietiņš, zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā; ar neapbruņotu aci redzamas 7 zvaigznes, bet kopā to ir ap 250
etmoidāls Sietiņveida
slīces Sietknābju putnu ģints ar divām parasti uz jūras vai ap piekrasti dzīvojošām sugām tālajos ziemeļos, kas ziemā atceļo arī līdz Ziemeļjūrai, ledus pīles un žākstes pīles
Lepju ezers Sietnieku ezers Vestienas pagastā
Lepu ezers Sietnieku ezers Vestienas pagastā
Liepu ezers Sietnieku ezers Vestienas pagastā
drēbelis Siets
sietava Siets
kretulis Siets graudu sijāšanai
ķists Siets izkulto salmu izkratīšanai
šķirsiets Siets, ar ko norobežo bišu māti atsevišķā ligzdas daļā
aizsargsiets Siets, kas aizsargā
kolatorija Siets, kāstuve
krataļa Siets, kuru jākrata
šarvis Siets, sarvis
šelkogrāfija Sietspiedums - iespiedtehnikas veids, kurā krāsu caur dabiskā zīda iespiedformu izspiež uz papīra vai cita materiāla
sietveidīgs Sietveida
kratīklis Sietveida ierīce lielāko (kā) daļu atšķiršanai no sīkajām, smalkajām
bāba Sieva
banderša Sieva
laulene Sieva
mammulis Sieva
manējs Sieva
sieviķis Sieva
sievuža Sieva
vece Sieva
vecine Sieva
sievele Sieva (1)
sievene Sieva (1)
vecene Sieva (1)
valdīšana Sieva (parasti stingra rakstura, valdonīga)
sievabērni Sieva un bērni
anakonda Sieva, dzīvesbiedre
takale Sieva, kas daudz skraida apkārt
ūdenspoliceja Sieva, kas seko dzērājam vīram
porga Sieva, kas šo to nelabi dara, bojā
maikatene Sieva, kas viesībās mājas mātes vietā rūpējas par viesu mielošanu
kadina Sieva, sieviete; sultāna sieva
mačka Sieva; sieviete
sievasbrālis Sievas brālis; svainis
znotens Sievas brāļa dēls
znotene Sievas brāļa meita
māša Sievas brāļa sieva
ietara Sievas brāļa sieva vai vīra brāļa sieva; brāļa sieva, svaine; ietaļa
nāmats Sievas galvas auts
parafernālijas Sievas manta, kas nav ieskaitīta pūrā un ar ko sieva var rīkoties pēc pašas patikas
sievasmāsa Sievas māsa; svaine
kalavaris Sievas māsas vīrs
ķelavainis Sievas māsasvīrs, svainis
ķeliņš Sievas māsasvīrs, svainis
ķeluvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis
ķelvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis
sororāts Sievas māsu piedalīšanās laulības dzīvē, kad atsevišķos gadījumos (īpaši svētkos) jaunākās māsas tiek uzskatītas par vecākās māsas vīra blakus sievām
sievasmāte Sievas māte
mātīce Sievas māte vai vīra māte
pārprecēšana Sievas ņemšana no pārnovada
osvis Sievas tēvs
sievastēvs Sievas tēvs
uztupis Sievas trešais vīrs
uztups Sievas trešais vīrs
svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs
svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva
svainiene Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva
mātīca Sievas vai vīra māte
mātice Sievas vai vīra māte
mātīciņa Sievas vai vīra māte
mātiga Sievas vai vīra māte
sievasveči Sievas vecāki
ķošča Sievasmāte
tjošča Sievasmāte
tēvucis Sievastēvs
osis Sievastēvs vai vīratēvs
mātieņu Sieviešu
mātiešu Sieviešu
ginarhija Sieviešu (grieķu "gynē") kundzība
medzosoprāns Sieviešu (zēnu) balss, kas pēc diapazona atrodas starp soprānu un altu
striķubikses Sieviešu apakšbikses, kas sastāv ne vairāk kā no striķīša
dessous Sieviešu apakšdrēbes
apakšlindraks Sieviešu apakšsvārki
apakšiņas Sieviešu apakšveļa
ičkara Sieviešu apdzīvotā daļa musulmaņu mājā
karako Sieviešu apģērbā 18. gs., viduklī pieguloša, priekšā aizpogājama jaka, ko lietoja kā mājas un jātnieku apģērbu
korsāža Sieviešu apģērba augšējā daļa līdz jostas vietai
ņieburs Sieviešu apģērba gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai
augšiņa Sieviešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu; tops
tunika Sieviešu apģērba gabals, piemēram, vieglas, pagaras blūzes veidā
šarpe Sieviešu apģērba piederums - drēbes lenta uz pleciem vai ap vidukli
palantīns Sieviešu apģērba piederums - plata, parasti kažokādas vai samta, šalle
jeunesse Sieviešu apģērbā plata saite, kas, apsieta ap zodu un ausīm, sarga no aukstuma
spencele Sieviešu blūze (ar vai bez rokām); spenseris
līpstene Sieviešu blūze bez piedurknēm, ar dziļu kakla izgriezumu
spendzele Sieviešu blūze bez rokām
špencelis Sieviešu blūze vai jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis)
šemizete Sieviešu blūzēs ieliekama priekšiņa, mazs krekliņš
lesinis Sieviešu brunči
kapata Sieviešu brunči, sašūti kopā ar jaku
ķika Sieviešu cepure, aube
egrete Sieviešu cepurei stāvus piesprausta spalva vai kāds cits tamlīdzīgs rotājums
štagere Sieviešu cepures veids
štokmice Sieviešu cepures veids
kurjatņiks Sieviešu cietums
filogins Sieviešu draugs
jārniece Sieviešu dzimtas persona, kurai patīk klaiņot apkārt
māma Sieviešu dzimtas putns
zvirbulene Sieviešu dzimtas zvirbulis
maestrīna Sieviešu dzimte vārdam "maestro"
guļšņavniece Sieviešu dzimtes guļava
dūkņa Sieviešu dzimtes meža gars
meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam)
meita Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem)
Milzene Sieviešu dzimuma pārdabiska būtne, kas mīt mežā vai kādā citā nomaļā vietā; darbībā tuva velna mātei vai raganai
peķis Sieviešu dzimumorgāni, kaunums, īpaši klitors
pneimoginogramma Sieviešu dzimumorgānu rentgenogrāfija pēc gaisa ievadīšanas dzemdē
ginaikejs Sieviešu dzīvojamā telpa
zēngalviņa Sieviešu frizūra, kurai raksturīgi īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus
līkainis Sieviešu galvas lakats
skora Sieviešu galvas vai ap pleciem apliekams lakats
blūmeri Sieviešu garās bikses 19. gs.; kuplas bikses līdz potītēm, virs kurām valkāja svārkus
tribādija Sieviešu homoseksuālisms
sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem
plecis Sieviešu jaka bez piedurknēm
bruslis Sieviešu jaka bez rokām
lamži Sieviešu kamzolis
feminīns Sieviešu kārta; sieviešu kārtas vārds
dieviete Sieviešu kārtas dievība (vairāku dievu kultā)
Melnā Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot
melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2
nira Sieviešu kārtas ūdens gars
pupi Sieviešu kārtas zīdītāju dzīvnieku orgāni ar piena dziedzeriem mazuļu zīdīšanai
plēģis Sieviešu katūna jaka
poča Sieviešu kaunums
sukne Sieviešu kleita
kurjatņiks Sieviešu kompānija
jezuītes Sieviešu kongregācija, ko 1609. g. pēc jezuītu ordeņa noteikumiem dibināja meiteņu un jaunavu audzināšanai
magdalēnītas Sieviešu kongregācijas prostitūcijas apkarošanai
koscjums Sieviešu kostīms
pietriekums Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjāka, izturīgāka materiāla
pierote Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2)
pierētnis Sieviešu krekla apakšējā daļa
pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma
virsgabalis Sieviešu krekla augšdaļa
virsgabals Sieviešu krekla augšdaļa
puškreklis Sieviešu krekla augšdaļa no linu auduma
puskreklis Sieviešu krekla augšējā daļa no linu auduma
lāstauka Sieviešu krekla uzplecis
stāns Sieviešu krekls (bez rokām)
kombinē Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma
apakškleita Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma; kombinē
laiveņa Sieviešu kurpe ar ovālu izgriezumu priekšpusē, bez aizdares
lodočka Sieviešu kurpe ar ovālu izgriezumu priekšpusē, bez aizdares; laiviņa
baletkurpes Sieviešu kurpes bez aizdarēm, ar noapaļotu purngalu uz ļoti zemiem papēžiem
ķeda Sieviešu ķilda
dādu Sieviešu ķildas
lāmene Sieviešu lakata veids
kuntine Sieviešu lakats
nātene Sieviešu linu sega vai svārki
direktrise Sieviešu mācību iestādes vadītāja Krievijā līdz 1917. g.; direktore
kuldoskopija Sieviešu mazā iegurņa orgānu apskate ar kuldoskopu, kas ievadīts iegurņa dobumā caur maksts mugurējo velvi
mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu
matronejs Sieviešu nodalījums pirmskristīgo bazilikās
servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm
hospitālietes Sieviešu ordeņu biedrības pēc hospitāliešu parauga
bāzlis Sieviešu pavedējs
maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piemēram, uzvedībā)
tamža Sieviešu pusmētelis ar krokainiem pleciem senlaikos
māsa Sieviešu reliģiskā ordeņa locekle; mūķene
ridikuls Sieviešu rokas somiņa; ridikils
reģiks Sieviešu rokassomiņa
ķēpene Sieviešu sagša, sega, ko ņem uz pleciem
santene Sieviešu samta cepure; santenīca
bruncēni Sieviešu svārki
bruņči Sieviešu svārki
čabraki Sieviešu svārki
ķedele Sieviešu svārki
ķedelis Sieviešu svārki
puskleite Sieviešu svārki
truncīši Sieviešu svārki
ujagi Sieviešu svārki
pusbrunči Sieviešu svārki (līdz viduklim)
vidusbrunči Sieviešu svārki (līdz viduklim)
lindraki Sieviešu svārki (parasti gari, paplati)
simarre Sieviešu svārki ar garu asti
stāvkocis Sieviešu svārki ar vertikālām raksta joslām
stabenieki Sieviešu svārki ar vertikālām svītrām jeb "stabiem"
porģeles Sieviešu svārki un apakšsvārki
brunkas Sieviešu svārki, brunči, lindraki
kapats Sieviešu svārki, kas šūti vienā gabalā ar jaku
virsbrunči Sieviešu svārki, ko valkā virs apakšsvārkiem; sieviešu svārki
praki Sieviešu svārki, lindraki
atstote Sieviešu svārku (brunču) lejas malas atloks
bruņčapuža Sieviešu svārku apakšējā daļa
pastote Sieviešu svārku apakšējā mala; apmale
atšuva Sieviešu svārku apakšējās malas atloks
apskrote Sieviešu svārku augšējā mala
apdroksts Sieviešu svārku jostasvieta (vai josta)
krunkas Sieviešu svārku krokas
bruņčpakaļa Sieviešu svārku mugurējā daļa
apdroksts Sieviešu svārku noskrandusī mala
bruņčaste Sieviešu svārku pagarinājums mugurpusē; svārku mugurdaļa
korsāža Sieviešu svārku pieguļošā daļa
bruņčpriekša Sieviešu svārku priekšējā daļa
brunčupriekša Sieviešu svārku priekšējā daļa
ķīlīte Sieviešu svārku šķēlums
kūle Sieviešu svārku šķēlums
mautuve Sieviešu svārku veids
titelis Sieviešu svārku veids
pāraiņi Sieviešu svārku veids (ar divu krāsu svītrām)
svārkapuža Sieviešu svārku, brunču apakšējā daļa; vieta zem svārkiem, brunčiem
nāmats Sieviešu tautastērpa piederums, iegarens, četrstūrains linauts, ko Rucavas novadā sievietes tin ap galvu
kostīms Sieviešu tērps, kas sastāv no žaketes ar oderi vai bez tās un svārkiem; arī kostīmkleita
kleita Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa - svārkiem
modiste Sieviešu tērpu vai veļas šuvēja; arī cepurniece
spanogīnija Sieviešu trūkums; sieviešu dzimstības samazināšanās
mediums Sieviešu un bērnu balsu vidējais reģistrs
zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm
COPEC Sieviešu un vīriešu līdztiesības attīstības apvienotā komiteja (fr. "comite paritaire de l'egalite des chances")
dzimumlīdztiesība Sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzība
botes Sieviešu vai bērnu ziemas apavi, ko parasti valkā virs kurpēm un kas aptver pēdu arī no virspuses
ginekokrātija Sieviešu vara, vājā dzimuma vara; vājo vara
apakšsvārki Sieviešu veļas gabals - svārki, ko valkā zem tērpa
taļļiņa Sieviešu veļas gabals krūtīm; krūšturis
virslindraki Sieviešu virsējie svārki
virsjaks Sieviešu virsjaka
rotonda Sieviešu virstērps - garš apmetnis bez piedurknēm
strumpe Sieviešu zeķe bez pēdas
uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti no kažokādas) roku iebāšanai, lai pasargātu tās no aukstuma
uzkājis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti rakstains adījums) ko uzmauca stilbos pār auklu vietu
S Sieviešu- (tualete)
baba Sieviete
bāba Sieviete
bābietis Sieviete
bapsis Sieviete
core Sieviete
damsīte Sieviete
damsītis Sieviete
femme Sieviete
ķoķins Sieviete
ķoša Sieviete
kundze Sieviete
maitiskis Sieviete
mara Sieviete
marjana Sieviete
maruška Sieviete
mātene Sieviete
mātītis Sieviete
meitietis Sieviete
meitišķis Sieviete
piža Sieviete
platbikse Sieviete
sieva Sieviete
sievele Sieviete
sievietis Sieviete
sieviets Sieviete
sieviška Sieviete
sievišķa Sieviete
sievišķe Sieviete
sievišķene Sieviete
sievišķis Sieviete
vampīrs Sieviete
maša Sieviete - noziedznieku grupas vadone
meita Sieviete - tautas, kolektīva u. tml. locekle
dāma Sieviete - vīrieša partnere, piemēram, dejās, viesībās
lācīte Sieviete (jauna) "lāča apģērbā"
kastruļa Sieviete (nicinoši)
tantuks Sieviete (parasti gados vecāka)
krustmeita Sieviete (parasti jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā
čība Sieviete (parasti negatīvi vērtēta, piem., tūļīga, neizdarīga)
staruha Sieviete (parasti nesimpātiska)
čura Sieviete (pazemojošs apzīmējums)
ķeska Sieviete (pazemojošs apzīmējums)
prostitūta Sieviete (un arī vīrieši), kas nodarbojas ar prostitūciju, proti, sniedz seksuālos pakalpojumus par naudu
klukstene Sieviete (veca), kas pastāvīgi kaut ko jautā vai prasa
garpīne Sieviete ar garām matu pīnēm
stugica Sieviete ar īsiem svārkiem
cirpa Sieviete ar izspūrušiem matiem
krēpe Sieviete ar izspūrušiem matiem
lielpupe Sieviete ar lielām krūtīm
sīkseja Sieviete ar mazu, glītu seju
zvička Sieviete ar ne visai labu pagātni (uzdzīvotāja)
standala Sieviete ar pārāk īsiem svārkiem
supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem
platgūža Sieviete ar platām gūžām
tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku
saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu dzīvnieku
saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu priekšmetu
ķauķernīte Sieviete gaidībās
grūtniece Sieviete grūtniecības stāvoklī
brunči Sieviete kā seksuālās tieksmes objekts
krīža Sieviete netīrā apģērbā
nedēļniece Sieviete pēcdzemdību periodā
rude Sieviete sarkanā vai brūnā apģērbā
līgava Sieviete savu kāzu dienā; ļaudava
seksponāts Sieviete vai vīrietis, kurš tiek uzlūkots kā iekāres objekts
sekssimbols Sieviete vai vīrietis, kurš vispilnīgāk atbilst konkrētā vēsturiskā situācijā vispārpieņemtajam seksuālās pievilcības priekšstatam
jauniete Sieviete vecumā starp pusaudzes un brieduma gadiem
mātīte Sieviete; arī sieva
vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne
efeminācija Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī
sievišķošanās Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī
nimfonanija Sievietēm sevišķs onanijas veids, kairinot mazās kaunuma lūpas
sieviešgājums Sievietes
ginandri Sievietes ar sekundārām vīriešu dzimuma pazīmēm (šauriem gurniem, ūsām, bārdu utt.)
vulva Sievietes ārējie dzimumorgāni - lielās un mazās kaunuma lūpas, maksts priekštelpa un kuteklis
epiziorāģija Sievietes ārējo dzimumorgānu asiņošana
vulvīts Sievietes ārējo dzimumorgānu iekaisums
kumbitmaka Sievietes ārējo dzimumorgānu kairināšana ar lūpām un mēli, lai izraisītu sievietes orgasmu, kunilings
kunilings Sievietes ārējo dzimumorgānu kairināšana ar muti (lūpām, mēli)
epizioklīzija Sievietes ārējo dzimumorgānu ķirurģiska noslēgšana
kunilinkcija Sievietes ārējo dzimumorgānu laizīšana
kunnilinkcija Sievietes ārējo dzimumorgānu laizīšana
epiziorāfija Sievietes ārējo dzimumorgānu plīsuma sašūšana
mizoginija Sievietes diskriminācija sabiedriskajā dzīvē un sadzīvē
ciklogramma Sievietes dzimumcikla fāzes grafisks attēlojums (endokrinogramma)
mesalīnisms Sievietes dzimumizlaidība, nekontrolēta tieksme pēc jutekliskas baudas
havirka Sievietes dzimumorgāni
kopilka Sievietes dzimumorgāni
lapene Sievietes dzimumorgāni
mincītis Sievietes dzimumorgāni
muliebrija Sievietes dzimumorgāni
pāksts Sievietes dzimumorgāni
petuhs Sievietes dzimumorgāni
čāča Sievietes dzimumorgāns
čoža Sievietes dzimumorgāns
medene Sievietes dzimumorgāns
brīvlādīte Sievietes dzimumorgānu apzīmējums
ginoplastika Sievietes dzimumorgānu plastiska operācija
ginekogrāfija Sievietes dzimumorgānu rentgenoloģiska izmeklēšana
ginekojatrija Sievietes dzimumorgānu slimību terapija
ginatrēzija Sievietes dzimumorgānu, visbiežāk maksts, iedzimta atrēzija
aube Sievietes galvassega; precētu sieviešu cepure (mice)
joni Sievietes ģenitāliju attēls hinduismā kā pielūgšanas objekts - šakti izpausme
deflorācija Sievietes jaunavības plēves pārplēšana pirmā dzimumakta laikā
podstavkas Sievietes kājas
pecītis Sievietes kaunuma apkārtne
šķeltna Sievietes kaunuma sprauga
doķis Sievietes kaunums
gnieze Sievietes kaunums
ģūģa Sievietes kaunums
mendža Sievietes kaunums
pāpis Sievietes kaunums
župka Sievietes kaunums
cīcis Sievietes kaunums (īpaši bērniem)
koķetēšana Sievietes klīrīga uzvešanās, lai patiktu vīrietim
bacilli Sievietes krūtis
buferi Sievietes krūtis
bumba Sievietes krūtis
markotaški Sievietes krūtis
pupi Sievietes krūtis
tesmenis Sievietes krūtis
tomāši Sievietes krūtis
pāpis Sievietes krūts
tizis Sievietes krūts, piena dziedzeris
klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā veidojas auglis
kapute Sievietes mētelis
menakme Sievietes mūža posms, kurā notiek menstruācijas; menstruālās aktivitātes augstākais punkts
andromānija Sievietes neapmierināma dzimumtieksme, pārmērīga kaislība
atokija Sievietes neauglība, primāra sterilitāte
misogīns Sievietes nīstošs
grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā
multiorgasms Sievietes orgasms, kas viena dzimumakta laikā ieilgst vai atkārtojas
andronīms Sievietes personvārds, kas darināts no vīra personvārda
mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā
muči Sievietes plecu lakats, ko var pārlikt arī pār galvu
rakom Sievietes poza (četrrāpus), izdarot dzimumaktu
pseidoarenija Sievietes pseidohermafrodītisms ar šķietamām vīrišķajām dzimumpazīmēm
ginandrisim Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei
ginandrisms Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei
plura Sievietes rotaslietas ap kaklu
nesieviete Sievietes spoks, rēgs
kariatīde Sievietes statuja, kas balsta siju pārsegumu un kam ir kolonnas funkcija
ievešana Sievietes svētīšana pēcdzemdību periodā (katoļiem)
Ofēlija Sievietes tēls V. Šekspīra lugā "Hamlets"
skinīts Sievietes urīnizvadkanāla dziedzeru vai blakusvadu iekaisums
uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu
uretrocēle Sievietes urīnizvadkanāla mugurējās sienas maisveida paplašinājums
cistouretrocēle Sievietes urīnizvadkanāla un urīnpūšļa trūce
topless Sievietes vakara tualete vai speciāls tērps, kas pilnīgi atsedz krūtis
Trīne Sievietes vārds
pseidoginīms Sievietes vārds, ko kā pseidonīmu izmanto vīrietis
Oča Sievietes vārds, saīsinājums no Ortija
sievietīgs Sievietisks
ielasmeita Sievišķā dzimuma prostitūta, kas savus pakalpojumus piedāvā uz ielas
makrogameta Sievišķā dzimumšūna
olšūna Sievišķā dzimumšūna, no kuras ar apaugļošanas vai bez tās attīstās jauns organisms
oocīts Sievišķā olšūna nobriešanas periodā jeb nenogatavojusies olšūna
plaikšķine Sievišķa persona
olnīca Sievišķais dzimumdziedzeris, kurā attīstās olšūnas
estriols Sievišķais dzimumhormons
estradiols Sievišķais dzimumhormons ar spēcīgāko bioloģisko iedarbību; gk. veidojas olnīcās, veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību
mīzele Sievišķais dzimumorgāns
mīžka Sievišķais dzimumorgāns
pīzda Sievišķais dzimumorgāns
čuriņa Sievišķais dzimumorgāns (bērnu valodā)
puža Sievišķais dzimumorgāns; pīzda; vulva
maksts Sievišķais iekšējais dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem (vagīna)
dimlādite Sievišķais kaunums
šakti Sievišķais princips hinduismā, purušas (Visuma dvēseles) sievišķā izpausme
makrostrobils Sievišķais strobils
singāmija Sievišķās un vīrišķās dzimumšūnas (gametas) saplūšana un kvalitatīvi jaunas šūnas (zigotas) izveidošanās apaugļošanās procesā
sievietiskums Sievišķība
feminizācija Sievišķības pazīmju, sievišķu īpašību attīstīšanās vīriešos
olnīcas Sievišķie dzimumdziedzeri, kuros attīstās olšūnas
atļurbene Sievišķie dzimumorgāni
ginaikejs Sievišķie dzimumorgāni ziedā, visi kopā ņemti, augļlapju kopa
pedene Sievišķie dzimumorgāni, kaunums
petene Sievišķie dzimumorgāni, kaunums
petenis Sievišķie dzimumorgāni, kaunums
petens Sievišķie dzimumorgāni, kaunums
sievišks Sievišķīgs
ieteps Sievišķīgs, labsirdīgs, nedaudz vientiesīgs cilvēks
vilkata Sievišķis ar vilka dabu
nimfomānija Sievišķo dzīvnieku dzimumcikla traucējumi ar paaugstinātu vai nepārtrauktu dzimumuzbudinājumu
tūkste Sievišķo ģenitāliju ārējā daļa
feminizācija Sievišķo sekundāro dzimumpazīmju attīstīšanās vīrišķiem indivīdiem
jonitatva Sievišķo un vīrišķo dzimumorgānu izdalījumi, ko iegūst rituālajā dzimumaktā - maithunā
roga Sievišķo ziedu ziedkopa (apiņiem); ziedkopa (graudzālēm); tukša, no stiebra nolauzta vārpa
efeminēšana Sievišķošanās - sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī
sukube Sievišķs gars, kas līdzīgs inkubam
elsholtzia Sievmētras
sievāties Sievoties
athyrium Sievpapardes - sievpaparžu dzimtas ģints
athyriaceae Sievpaparžu dzimta
pūslīšpaparde Sievpaparžu dzimtas ģints ("Cystopteris"), nelieli, 20-25 cm augsti daudzgadīgi lakstaugi, 18 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sapans Sievu galvas sega
ginaikomānija Sievu kāre
dāderkarš Sievu ķīviņš
ginekonoms Sievu uzraugs, Senajās Atēnās - īpašs amats sievu greznības apkarošanai
ginaikonoms Sievu uzraugs, senās Atēnās īpašs amats sievu greznības apkarošanai
ginaikokratija Sievu valdība; matriarhāts
Sieža ezers Siežu ezers Liezēres pagastā
sifilidologs Sifilidoloģijas speciālists
merkurializācija Sifilisa ilgstoša ārstēšana ar mazām dzīvsudraba savienojumu devām
sifiloma Sifilisa izraisīta infekcioza granuloma
lūes Sifiliss
luess Sifiliss
sifilids Sifiliss
sifilis Sifiliss
zifilis Sifiliss
zifiliss Sifiliss
sifiloderma Sifilītiska ādas slimība
sifilīdi Sifilītiski ādas izsitumi
siphonophora Sifonoforu apakšklase
siphonocladales Sifonokladu rinda
sphaeropleaceae Sifonokladu rindas dzimta
sphaeroplea Sifonokladu rindas ģints
sugambri Sigambri
Sigeta Sigetumarmaceja, pilsēta Rumānijā
Signahi Sighnaghi, pilsēta Gruzijā
zīmogkoki Sigilārijas - izmiruši lepidodendru rindas koki, kas parādījās karbona vidū un izmira perma sākumā, līdz 30 m (biežāk 10-15 m) augsti ar taisnu, kolonveidīgu, galotnē dihotomiski sazarotu stumbru
sigillariales Sigilāriju rinda
Šegešvāra Sigišoara - pilsēta Rumānijā
sigmoīds Sigmai līdzīgs; pie sigmveida zarnas piederīgs
sigmoidīts Sigmveida zarnas iekaisums
sigmoidopeksija Sigmveida zarnas nostiprināšana, piešujot to pie vēdera sienas
detektēšana Signāla atrašana (piem., radiotehnikā)
vājināšanās Signāla jaudas samazināšanās pārraides laikā
mapa Signāla karodziņš sacīkstēs
TDMA Signāla pakešu dalījums pēc laika (angļu "Time Division Multiple Access") digitālo sakaru tehnoloģijā, kas ļauj vairākiem lietotājiem vienlaicīgi izmantot vienu sakaru kanālu
simplekss Signāla pārraide vienlaikus tikai vienā virzienā
fluīdistors Signāla pastiprinātājs, kura darbība balstās uz fluīda (šķidruma, gāzes) strūklu savstarpējo dinamisko iedarbību
pneimistors Signāla pastiprinātājs, kura darbība balstās uz gaisa strūklu savstarpējo dinamisko iedarbību
satumsināšana Signāla zemāko frekvenču saspiešana, kas izraisa būtisku attēla detaļu zudumu tā tumšākajās daļās
klabata Signāldēlis - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste
falšfeiers Signālierīce ar bengālisku, rokās turamu spilgtu uguni
zvans Signālierīce, kas rada noteiktas frekvences skaņas
zignalizacija Signalizācija
radiosignalizācija Signalizācija ar radiotehniskiem līdzekļiem
tālsignalizācija Signalizācija samērā lielā attālumā ar telemehānikas līdzekļiem
signalizators Signalizācijas ierīce, iekārta
SCB Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas iekārtas (spec.)
signalizētājs Signalizators
signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus
signālspuldze Signalizēšanai paredzēta spuldze
signālsvilpe Signalizēšanai paredzēta svilpe
signāltaure Signalizēšanai paredzēta taure
signāluguns Signalizēšanai paredzēts gaismas avots
signālkarogs Signalizēšanai paredzēts karogs
signālpīkstenis Signalizēšanai paredzēts pīkstenis; signālzummers
signālzummers Signalizēšanai paredzēts zummers; signālpīkstenis
signālzvans Signalizēšanai paredzēts zvans
zignalizēt Signalizēt
izklapēt Signalizēt (par darba atsākšanu pēc pārtraukuma), sitot, piemēram, vienu metāla gabalu pret otru
atzvanīt Signalizēt (parasti ar telefona zvanu telefona centrālei), ka saruna beigusies
ieklapēt Signalizēt (parasti par darba pārtraukumu vai darba beigām), sitot, piemēram, vienu metāla gabalu pret otru
pīpināt Signalizēt ar īsiem skaņas signāliem
grīzēt Signalizēt ar laternu vai kādu degošu materiālu (par zvejniekiem vētrainos laika apstākļos atklātā jūrā)
taurinēt Signalizēt taurējot
zignalists Signalizētājs
cink Signāls
cinks Signāls
zignals Signāls
stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību
videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai un reproducēšanai magnētiskajos glabātājos (lentēs, diskos u. c.)
atzvans Signāls telefona centrālei par sarunas beigšanu
sastrēgumsignāls Signāls, ko pārraida maģistrāles tīkla stacija, lai informētu citas stacijas par to, ka tās nedrīkst sākt pārraidi
radiosignāls Signāls, ko rada ar radiotehniskiem līdzekļiem
signālkods Signālu kods
bods Signālu pārraides ātruma mērvienība telegrāfijā un datu pārraidē - pārraidāmo elementāro impulsu skaits 1 sekundē
transponderis Signālu uztvērējs, kas uz saņemto signālu automātiski atbild, pārraidīdams kādu papildinformāciju; retranslators
retranslācija Signālu uztveršana un tālāka noraidīšana tādos pārraides traktos, kuros signāls jāraida lielākā attālumā
sekvencers Signālu virknes ģenerators
pārtraukumuguns Signāluguns ar vienādi ilgiem zibšņiem un starpbrīžiem starp tiem
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, lai ieturētu transportlīdzekļu vēlamo kustības virzienu
signifikatīvs Signifikatīvais īpašvārds - īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds
Segewold Sigulda
Zēgevolde Sigulda
SCMAS Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija
Ausmas Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
allažmuižnieki Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" iedzīvotāji
ezerkalnieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" iedzīvotāji
grundulieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Grunduļi" iedzīvotāji
klintieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Klintis" iedzīvotāji
plānupieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Plānupe" iedzīvotāji
silciemieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Silciems" iedzīvotāji
skaistkalnieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalns" iedzīvotāji
stīverieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Stīveri" iedzīvotāji
zvirgzdieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Zvirgzdi" iedzīvotāji
allažnieki Siguldas novada Allažu pagasta iedzīvotāji
Draudzība Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Egļupe" bijušais nosaukums
siguldieši Siguldas novada apdzīvotās vietas "Sigulda" iedzīvotāji
eikazieši Siguldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Eikaži" iedzīvotāji
diķieši Siguldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Diķi" iedzīvotāji
akanstakieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" (arī "Akanstaka") iedzīvotāji
Akenstakas muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" bijušais nosaukums
akenstakieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" iedzīvotāji
akselieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akseles" iedzīvotāji
Eglene Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums
Eglēnu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums
eglainieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji
eglēnieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglēni" iedzīvotāji
Kārtūžu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" bijušais nosaukums
kārtūzēni Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" iedzīvotāji
kārtuzieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" iedzīvotāji
Kārtuži Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" nosaukuma variants
morēnieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "More" un šī pagasta iedzīvotāji
Moritzberg Siguldas novada Mores pagasta bijušais nosaukums
Moreskaja Siguldas novada Mores pagasta bijušais nosaukums krieviski
jūdažnieki Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Jūdaži" iedzīvotāji
kaķīšnieki Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
Beites Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnabeites" bijušais nosaukums
kundzinieši Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziņi" iedzīvotāji
ķiparieši Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Ķipari" iedzīvotāji
nurmižnieki Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Nurmiži" iedzīvotāji
pelītieši Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Pelītes" iedzīvotāji
kalnabeitieši Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnabeites" iedzīvotāji
mazsvīķieši Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Mazsvīķi" iedzīvotāji
toženieki Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Tožas" iedzīvotāji
Segewold Siguldas pagasta bijušais nosaukums
Zegevoļdskaja Siguldas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schloss Segewold Siguldas pils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā
Krimulda Siguldas pilsētas daļa Gaujas senlejas labajā krastā, līdz 12. gs. bija Gaujas lībiešu apdzīvotā Kubeseles novada centrs, 1953. g. pievienota Siguldas pilsētai
ādzele Sija
dziede Sija
dzieds Sija
sijas Sija
siņa Sija
lāga Sija (viena no vairākām), uz kā balstās grīda
klājsija Sija zem kuģa klāja
dziedris Sija, dziedrs 1(1)
vārcele Sija, dzieds jeb vērbaļķis
vārcelis Sija, dzieds jeb vērbaļķis
šķērssija Sija, kas iet pāri švertlaivas kokpitam no viena borta uz otru
zieds Sija, slita
dzierde Sija, šķērssija
lonžerons Sijai līdzīgs garenvirziena elements (karkasos) lidmašīnas spārnā, kas padara to stabilu
apsijāt Sijājot (ko) apbērt, apbārstīt
piesijāt Sijājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
aizsijāt Sijājot aizbirdināt (aiz kā, kam garām u. tml.)
pieērpēt Sijājot ar ērpi piepildīt
atsijāt Sijājot atdalīt
nosijāt Sijājot atdalīt nost; atsijāt
iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā)
izsijāt Sijājot iztīrīt, izšķirot
izsijāt Sijājot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
piesijāt Sijājot papildināt (kā daudzumu)
piesijāt Sijājot pievienot (pie kā, kam klāt)
piekritināt Sijājot radīt kaudzi
uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
pasija Sijas apakša
kamans Sijas resnais gals
kamāns Sijas resnais gals
ubaģe Sijas, pie kurām piestiprināti ārdi rijā
šķesteres Sijas, uz kurām nostiprina grīdu
čangaļi Sijāšanas atkritumi
pasijas Sijāšanas atkritumi
siejāt Sijāt
siekāt Sijāt
uzrežģīt Sijāt
vangot Sijāt
pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur
ērpēt Sijāt, miltus no graudiem (vai smiltis no kartupeļiem)
krejot Sijāt, vētīt
šarvēt Sijāt, vētīt, šķirot
būvsmilts Sijātā grants bez akmeņiem
Siazaņa Sijezena, pilsēta Azerbaidžānā
kronis Siju vainags būvniecības laikā
Sikasa Sikaso, pilsēta Mali
sukatīns Sikatīvs
sausviela Sikatīvs - mangānborāta žuveklis piejaukšanai iespiežamajām krāsām
granthī Sikhismā - vīrietis vai sieviete, kas dievkalpojumā lasa no svētās grāmatas "Gurugranthsahiba"
Satguru Sikhismā dievs, īstenais un mūžīgais guru
sikisms Sikhisms - jaunākā Dienvidāzijas reliģija, kas radusies 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība
divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā
sikhs Sikhu reliģijas sekotājs
kirpans Sikhu reliģijas simbols - īpašas formas izliekts nazis jeb duncis, kas kalpo kā ceremoniāls ierocis
gurdvara Sikhu templis un sapulcēšanās vieta, kas sastāv no sapulču vietas, kur atrodas ādigrantha, un ēdiena gatavošanas un ēšanas vietas, kur notiekošās simboliskās maltītes noslēdz sikhu lūgšanu ceremonijas
adigranta Sikisma svētā grāmata, sastādīta 1604. g.
sikomora Sikomore
sikomors Sikomore
Sīksalas ezers Siksalas ezers Murmastienes pagastā
guļtiks Siksna
sprēdze Siksna
zobsiksna Siksna (2) ar zobveida virsmu vienā tās pusē, paredzēta kustības pārnesei starp zobratiem
mugursiksna Siksna (iejūgam), ko novieto pār dzīvnieka muguru
vēderjosta Siksna ar vairākām sprādzēm sedulku un sedlu nostiprināšanai, apsprādzējot ap zirga ķermeni
pavēdere Siksna vai josta, ko piesprādzē pie sedulkām to saturēšanai
gūžas Siksna, ar kuru tiek savienotas sakas ar loku un ilksi
martengals Siksna, kas iet no iemauktiem lejup uz pavēderes siksnu
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli
banduljēra Siksna, kuru pār plecu liek virs svārkiem ieroču nēsāšanai
ņaika Siksna, rīkste; lokana rīkste
skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa - rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi
alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt
štripe Siksniņa
basanoškas Siksniņkurpes, vaļējas vasaras kurpes
siksnveidīgs Siksnveida
fledermausis Sikspārnis
ļerpis Sikspārnis
plikspārnis Sikspārnis
rokspārnis Sikspārnis
siksnspārnis Sikspārnis
sīkspārnis Sikspārnis
sīkstspārnis Sikspārnis
gluddegunis Sikspārnis - zīdītāju klases sikspārņu kārtas dzimta ("Vespertilionidae")
skrējējsikspārnis Sikspārnis ar biezu pelēku vai brūnu apmatojumu, kura priekšējās ekstremitātes apņem blīva lidplēves kroka, uz kuras balstoties tas veikli skraida pa zemi; sastopams mežainos apvidos Jaunzēlandē
chiroptera Sikspārņi
vespertilionidae Sikspārņu dzimta
eptesicus Sikspārņu dzimtas ģints
nyctalus Sikspārņu dzimtas ģints
plecotus Sikspārņu dzimtas ģints
vespertilio Sikspārņu dzimtas ģints
platausis Sikspārņu dzimtas ģints ("Barbastella")
mazsikspārņi Sikspārņu dzimtas ģints, kukaiņēdāji, līdz 10 cm gari dzīvnieki
pundursikspārnis Sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus pipistrellus syn. Vespertilio pipistrellus"), aizsargājams dzīvnieks, mazākais sikspārnis Eiropā, ķermeņa garums - 36-51 mm, masa - 3,5-9 g.
harpijas Sikspārņu ģints Indijā un Malajas arhipelāgā
lielsikspārņi Sikspārņu ģints, līdz 40 cm gari dzīvnieki, pārtiek no augļiem
dižsikspārnis Sikspārņu kārtas apakškārta ("Megachiroptera"), 1 dzimta, \~175 sugas, Latvijā nav konstatēta
sīksikspārnis Sikspārņu kārtas apakškārta ("Microchiroptera"), 17-18 dzimtu, \~775 sugas, Latvijā konstatēta 1 dzimta
kalonga Sikspārņu kārtas augļsikspārņu dzimtas suga ("Pteropus vampirus"), lielākais sikspārņu kārtas dzīvnieks, spārnu plētums sasniedz 1,5 m, sastopams Indonēzijā
vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta ("Desmodontidae"), sīki, līdz 9 cm gari sikspārņi (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis, 3 sugas; asinssūcējs sikspārnis
augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas
pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos
lasiurus Sikspārņu kārtas ģints
naktssikspārnis Sikspārņu kārtas sīksikspārņu apakškārtas sikspārņu dzimtas ģints ("Myotis"), \~80 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas retas un aizsargājamas
peļāda Sikspārņu suga
pelāda Sikspārņu suga; peļāda
pelēda Sikspārņu suga; peļāda
sixtina Siksta kapela, Siksta Madonna
Vaucluse Sikšņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
Ustjsisoļska Siktivkara - pilsēta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums līdz 1930. g.
Silene parviflora sīkziedu plaukšķenes "Silene borysthenica" nosaukuma sinonīms
vīliņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea")
villiņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea")
sildoņi Sila doņi - doņu dzimtas ģints, augi plakanām lapām ar spilvotu apmali
Silezers Sila ezers Lejasciema pagastā
Sils Sila iela - Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" daļa
silķirzaka Sila ķirzaka - 20 cm gara pelēkbrūna vai zaļgana ķirzaka ar melniem un baltiem plankumiem, oldējēja, sastopama saulainos smiltājos
silmala Sila mala
silmale Sila mala; silmala
Heidenhof Sila muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
virses Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris")
virzenes Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris")
cedriņš Sila virsis ("Calluna vulgaris")
cedrs Sila virsis ("Calluna vulgaris")
melatņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
mellotņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
silāji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
sili Sila virsis ("Calluna vulgaris")
siliņš Sila virsis ("Calluna vulgaris")
silis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
sils Sila virsis ("Calluna vulgaris")
vērsnis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viersēji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
vieršļi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
vieršņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viersnis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsāji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsājs Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viršājs Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsēji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsējiņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsnes Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viršņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsnis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virzāji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virze Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virzēji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virži Sila virsis ("Calluna vulgaris")
silnieks Sila, meža apdzīvotājs
Sila ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Jaungulbenes dzirnavezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Liedes ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Solujeny Silajāņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
Červoņiki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants
Čirvinīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants
Čirvoļnīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants
Kaireiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kairīši" nosaukuma variants
Kairiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kairīši" nosaukuma variants
kostidzieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kostigi" iedzīvotāji
Kostygi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kostigi" nosaukums latgaliski
kotļarovieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kotļarova" iedzīvotāji
markovieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji
Muhtiņi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Muktiņi" nosaukuma variants
Mukteņi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Muktiņi" nosaukuma variants
Mukteni Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Muktiņi" nosaukums latgaliski
Naluobne Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Nalobne" nosaukums latgaliski
Nalobne Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Nalobņa" nosaukuma variants
Uorneiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ornīši" nosaukums latgaliski
Zaltakolns Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" bijušais nosaukums
rozalinieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" iedzīvotāji
rozolinieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" iedzīvotāji
Seveli Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Seveļi" nosaukums latgaliski
silajānieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Silajāņi" iedzīvotāji
Kačanova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums
Kačinova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums
sudarieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Sudari" iedzīvotāji
Sudarinkas Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Sudari" nosaukuma variants
Ščadrinīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ščadrinieki" nosaukuma variants
ušpelieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" iedzīvotāji
Ūšpeļi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants
Ūšpeli Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants latgaliski
Ūšpeļnīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants latgaliski
Silionskaja Silajāņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Velna kalns Silaješku pilskalns Rankas pagastā
silaine Silājs (1)
silaine Silājs (2)
Pilātes kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā
Augstais kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā
Melderu grāvis Silakroga grāvis, Alauksta un Tauna savienojums
Silameteļu ezers Silamiķeļu ezers Lejasciema pagastā
Dilles ezers Silamiķeļu ezers Lejasciema pagastā
Silamitītes strauts Silamītes strauts, Vaidavas pieteka
pārsijāt Silāt vēlreiz, no jauna
Žīdu grāvis Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā
Lielais Silavu ezers Silavu ezers Kalniešu pagastā
Lielais Silava ezers Silavu ezers Kalniešu pagastā
radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze
sildīklis Sildeklis - ierīce, aparāts, kas silda, sildītājs
sildāmiekārta Sildiekārta
sildāmierīce Sildierīce
perēt Sildīt (olas) ar savu ķermeni, lai (tajās) attīstītos mazuļi
rimdināt Sildīt (tā, lai kļūtu remdens)
karsēt Sildīt (vielu) līdz vārīšanās temperatūrai; pakļaut (vielu) karstuma iedarbībai
perēt Sildīt ar savu ķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem)
pārsildīt Sildīt vēlreiz, no jauna
gozāt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept, cepināt
gozēt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt
ziediņš Sildīta piena drumstala
gurzāties Sildīties pie krāsns vai saulē, slinkot
pantāgs Sildīts jaunpiens; jaunpiena sacepums
olinieks Sildīts, cepts jaunpiens (ar olu un nelielu miltu piedevu)
konvektors Sildķermenis - apkures sistēmas elements telpu apsildīšanai; parasti ribotas caurules, pa kurām plūst siltumnesējs - karsts ūdens vai tvaiks
perēt Sildot olas ar savu ķermeni, panākt, ka tajās attīstās (mazuļi)
iesildīt Sildot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, vieta) kļūst silts
uzsildīt Sildot panākt, ka (parasti šķidrums, masa) iegūst vēlamo sasiluma pakāpi
atsildīt Sildot panākt, ka kļūst atkal silts
kupināt Sildot recināt
kupt Sildot recināt
sīkuļot Sildot sākt šņākt un sīki burbuļot (par ūdeni)
sīkuļoties Sildot sākt šņākt un sīki burbuļot (par ūdeni)
sakupināt Sildot sarecināt
apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt)
atkausēt Sildot, kausējot panākt, ka atkūst
Saldus ezers Sildu ezers Mētrienas pagastā
Saldes ezers Sildu ezers Mētrienas pagastā
rīksele Sile trauku mazgāšanai
kapājamsile Sile, kurā kapā lopbarību
rīksile Sile, kurā mazgā, berž koka traukus
kapātuve Sile, kurā sasmalcina (kapā) barību lopiem
buline Silei līdzīga laiva, kas izgrebta no kokas stumbra
bullītis Silei līdzīga no bluķa izcirsta laiviņa
čigānietes Silenes
kremīzeris Siles grauzējs
krimbīteris Siles grauzējs
Sillen Siles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
galdiņa Siles veida trauks, ko lietoja gk. bērnu mazgāšanai, bet arī pīrāgu iejaukšanai utt.
silesveidīgs Silesveida
Seleti Sileti, upe Kazahstānā
Seletitenizs Siletitenizs, ezers Kazahstānā
Silu ezers Silezers Balgales pagastā
Silu ezers Silezers Ropažu pagastā
Sila ezers Silezers, ezers Balgales pagastā
Sila ezers Silezers, ezers Ropažu novadā
Sila ezers Silezers, ezers Valkas pagastā
sleiša Sileziešu auduma
quartensis Silēzijas 13.-14. gs. sudraba monēta, vienāda ar 1/96 Polijas markas
silfes Silfides, viduslaiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi
Siguldas ezers Silguldas ezers Mālupes un Liepnas pagastā
Siguldas purvs Silguldas purvs Liepnas un Mālupes pagastā
silli Sili
Sila Silica, Daugavas pieteka
Silīca Silica, Riču ezera pieteka
Silupe Silica, Riču ezera pieteka
silikātu modulis silīcija dioksīda (SiO~2~) masas attiecība pret alumīnija un dzelzs oksīda masu (Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~)
kramainis Silīcija dioksīds
silikagels Silīcija dioksīds, kas iegūts mikroporainas masas veidā, sorbents
karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
silicīds Silīcija savienojums ar metāliem
silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi - toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku; silāns
silāns Silīcija savienojums ar ūdeņradi - toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku; silīcijūdeņradis
silicīja karbīds silīcija un oglekļa savienojums SiC; karborunds
kramenis Silīcijs
Si Silīcijs
zilicijs Silīcijs
ziliciums Silīcijs
kramskābe Silīcijskābe
polisilicijskābe Silicijskābes polimēri
silikāti Silīcijskābju sāļi
primārie silicītieži silicītieži, kas sastāv no bezūdens vai hidratizētā SiO2 un gk. ir nogulumieži
silāre Siliem apauguši pauguri, kam pa vidu labības lauki
alīts silikātmateriāls - portlandcementa galvenā sastāvdaļa, trikalcija silikāts 3CaO·SiO~2~
rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju, alumīniju; berilija rūda
vizla Silikātu grupas minerāls, parasti ar plākšņainu uzbūvi, sastopams magmatisko, metamorfo un noguluma iežu sastāvā
torīts Silikātu grupas radioaktīvs minerāls, ko izmanto torija ieguvei
turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības
hrizokolla Silikātu klases minerāls zaļā vai zilā krāsā; tas izveidojas dažādu vara rūdu sadalīšanās rezultātā; rūda, no kuras iegūst varu
čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā
pollucīts Silikātu klases minerāls; rūda, no kuras iegūst Cēziju
silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns, zaļgans minerāls
silikonsveķi Silikonu polimēri
tuberkulosilikoze Silikoze vienlaikus ar tuberkulozi
siliqua Silikva
Alaužu ezers Silītis, ezers Aiviekstes pagastā
Silakalnu ezers Silkalnu ezers Aglonas pagastā
silksnes Silksnis - polsterējums saku iekšpusē
silkste Silksnis - polsterējums saku iekšpusē
silkstis Silksnis - polsterējums saku iekšpusē
pakope Silksnis - polsterējums zem līkajiem saku kokiem
padalka Silksnis (1)
silkss Silksnis (1)
paduška Silkšņa daļa - polsterējums bez ādas, auduma pārvalka
silabisks Sillabisks
zilabisks Sillabisks
zillabisks Sillabisks
silabubs Sillabubs
silabs Sillabus
silabus Sillabus
silabuss Sillabus
sillabs Sillabus
sillabuss Sillabus
fesaki Silloki - berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos
kovaļovcieši Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļovka" iedzīvotāji
mods Siloģisma veids, kam raksturīgas īpašas kvantitatīvas un kvalitatīvas atšķirības
sillogisms Siloģisms
silloģisms Siloģisms
sorīts Siloģismu ķēde, kurā izlaistas dažas sarežģīta slēdziena starppremisas
polisiloģisms Siloģismu rinda, kas savstarpēji saistīti tā, ka iepriekšējā siloģisma slēdziens ir nākamā siloģisma premisa
sillogistika Siloģistika
silloģistika Siloģistika
sillogistisks Siloģistisks
silloģistisks Siloģistisks
silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi)
silo Siloss
anemone Silpurene ("Pulsatilla")
salakpuķe Silpurene ("Pulsatilla")
silmalītes Silpurene ("Pulsatilla")
silpureni Silpurene ("Pulsatilla")
salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem
pulsatilla Silpurenes
sila Sils
gāršs Sils, gārša
hipparchia Silsamteņi
uzsilt Silstot sasniegt vēlamo sasiluma pakāpi; kļūt siltam
pašsilšana Silšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
aļaska Silta dūnu virsjaka ar kapuci, parasti klāta ar ūdensnecaurlaidīgu virsmateriālu
oklūzija Silta gaisa izspiešana uz augšu, kad zem tā ieplūst auksts gaiss (parādība ciklonā)
tepidārijs Siltā gaisa kamera romiešu pirtī
baika Silta jaka
līpstiķi Silta jaka bez piedurknēm
kurosivo Silta jūras strāva Klusajā okeānā, kura apskalo dažādas japāņu salas
dienvidi Siltā klimata zemes
taškenta Silta krāsns
tepidārijs Silta pelde
siltrasa Silta rasa
baptistērijs Silta ūdens baseins sengrieķu pirtīs; romiešiem - telpa peldēm
ķeļega Silta veste
žora Silta vieta, spelte
kudža Silta villaine, plecu lakats
ausaine Silta, elastīga aplī savienota lenta, ko nēsā ap galvu ausu sildīšanai
goza Silta, karsta vieta, siltums, karstums
purpurgliemeži Siltajās jūrās mītoši gliemeži no kuru gļotu dziedzeriem mantijas dobuma sieniņā izdalās purpurs
Siltāji Siltāju dīķis - Lejas dīķis Lizuma pagastā
iesila Siltākais (dienas) laiks
bieķezis Siltalus
siltals Siltalus
bumbierenes Siltās sieviešu apakšbikses (parasti ar gumiju staras galā)
siltasinīgs Siltasiņu
siltasiņi Siltasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru misas temperatūra nav atkarīga no ārējās temperatūras: cilvēks, zīdītāji, putni
homoiotermi Siltasiņu dzīvnieki (putni un zīdītāji), kam ķermeņa temperatūra ir relatīvi patstāvīga, neatkarīga no apkārtējās vides temperatūras
heterotermi Siltasiņu dzīvnieki, kas nelabvēlīgus apstākļus pārcieš mazaktīvā stāvoklī
hematotermāls Siltasiņu, piem., dzīvnieks
siltans Siltens
siltīgs Siltens, samērā silts
novamzēt Silti apģērbt
pondzelēt Silti apģērbt
novamzēties Silti apģērbties
pondzelēties Silti apģērbties
sapudžēties Silti apģērbties
sapudžīties Silti apģērbties
pubulēt Silti ģērbt, ievīstīt
ņūņāt Silti ietīt, ievīstīt
sapumbuļot Silti saģērbt
notuntuļāt Silti saģērbt (bērnu)
sapumbuļoties Silti saģērbties, satīties, uzpucēties
sapudžināt Silti satīt
veltenis Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
burluči Silti zābaki
akratotermas Silti, ķīmiski indiferenti avoti
aļaskas Siltināti uzpūsti zābaki ar biezu zoli, klāti ar sintētisku ūdensnecaurlaidīgu materiālu
nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana
siltmiegains Silts
siltsalds Silts un salds
shashi Silts vai svelmains siroko vējš
svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls)
sēņlietus Silts, auglīgs lietus rudens pusē
vamžas Silts, biezs apģērbs
činuks Silts, mitrs vējš, kas ASV rietumu piekrastē pūš no Klusā okeāna
činuks Silts, sauss vējš, kas pūš Klinšu kalnu austrumu nogāzēs (ASV un Kanādā)
zefīrs Silts, viegls (parasti rietumu) vējš
kalori- Siltum-, siltuma (piem., kalorifers, kalorimetrs)
kalorizācija Siltuma aplikācija
siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp kā virsmu un vidi, kas ar to saskaras
iztvaikotājs Siltuma apmaiņas aparāts, kas iztvaicē kondensatorā sašķidrināto aukstuma aģentu
kalorimetrija Siltuma daudzuma mērīšana
kalorija Siltuma daudzuma mērvienība
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība
siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte
aukstumjauda Siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj aizvadīt no dzesējamā objekta laika vienībā
kalorāža Siltuma daudzums, ko rada, piemēram, uzņemtie uzturlīdzekļi, barība
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā
siltumenerģija Siltuma enerģija
termoenerģija Siltuma enerģija
kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības
termofikācija Siltuma enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgāde ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu)
izkust Siltuma iedarbībā izveidoties
atkust Siltuma iedarbībā kļūt brīvam (no ledus, apsarmojuma u. tml.)
žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku)
izkust Siltuma iedarbībā kļūt viscaur šķidram, pārvērsties par šķidrumu
kust Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi)
atkust Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē)
azbotermīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no azbestšīfera atkritumiem, diatomīta un īsām azbesta šķiedrām, karsto virsmu pārklāšanai līdz 800 Celsija grādiem
azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai
azbestvizla Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta, ar vizlas piemaisījumu, ko lieto pie temperatūrām līdz 600 Celsija grādiem
termestēzija Siltuma maņa
MKSK Siltuma mērvienību sistēma, kuras pamatvienība ir metrs, kilograms, sekunde un kelvins; SI sastāvdaļa
čits Siltuma mūris, kas veido plīts aizmugurējo (augstāko) sienu
siltumvadāmība Siltuma pārneses veids - pārnese no vielas karstākas daļas uz aukstāku daļu; realizējas, daļiņām (atomiem, molekulām, elektroniem) ar lielāku enerģiju tieši nododot enerģiju daļiņām ar mazāku enerģiju
konvekcija Siltuma pārvietošanās ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām
kontaktžāvēšana Siltuma pievade žāvējamajam materiālam no karstas starpsienas, kas atdala to no siltumaģenta
distermozija Siltuma produkcijas traucējums
termoģenēze Siltuma rašanās, sevišķi dzīvnieka organismā
dusēt Siltumā sabojāties, sasmakt (parasti par biezā slānī sabērtiem miltiem)
tetervans Siltumā sarecējis jaunpiens
tetervēns Siltumā sarecējis jaunpiens
kust Siltuma un spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā
termosterēze Siltuma zudums
termoakumulators Siltumakumulators - ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās
siltumpiegāde Siltumapgāde
siltumvads Siltumapgādes cauruļvads
siltumtīkls Siltumapgādes cauruļvadu sistēma
siltumtrase Siltumapgādes trase
termotrase Siltumapgādes trase; siltumtrase
LS Siltumapgādes uzņēmums "Liepājas siltums"
siltumpārnese Siltumapmaiņa starp diviem siltumnesējiem, kas atdalīti ar sieniņu vai fāžu saskares virsmu
ekonomaizers Siltumapmaiņas aparāts ūdens vai gaisa iepriekšējai sildīšanai, izmantojot izplūdes dūmgāzu siltumu
SC Siltumcentrāle
siltumterapija Siltumdziedniecība
siltumelektrocentrāle Siltumelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle
siltumenerģētiķis Siltumenerģētikas speciālists
siltumslodze Siltumenerģijas izstrādes daudzums
siltumfiziķis Siltumfizikas speciālists
akmensvate Siltumizolācijas materiāls
perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus
siltumcietīgs Siltumizturīgs
celīts Siltumizturīgs celulozes preparāts; arī nesējmateriāls analītiskajā hromatogrāfijā
SM Siltummezgls
siltumnesis Siltumnesējs
darbviela Siltumnesējs - kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltumapmaiņu
dreipūzis Siltumnīca
siltaudze Siltumnīca
treipūzis Siltumnīca
oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi)
siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā
siltme Siltums
siltuma Siltums
kaliditāte Siltums, karstums
garme Siltums; karstums; tvaiks
siltumtehniķis Siltumtehnikas speciālists
peloīdterapija Siltumterapija, it īpaši dūņu dziedniecība
ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses
termogens Siltumu radošs
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas
vorsalīns Siltumu un skaņu izolējošs grīdas seguma materiāls, kam augškārta veidota no sintētiskās dzijas cilpām, bet pamatne ir polivinilhlorīda plēve
Ejušu strauts Siltupīte, Cieceres pieteka
silografs Silu autors
siluete Siluets
apveids Siluets, kontūras
veidols Siluets, kontūru kopums
psaligravīra Siluetu pagatavošana metāla plāksnēs dobspiedumam
psaligravūra Siluetu pagatavošana metāla plātnēs dobspiedumam
Vidovka Silupe, Daugavas pieteka
Silupka Silupe, Daugavas pieteka Sventes pagastā
Silupīte Silupe, Stendes pieteka
Vecupe Silupe, Stendes pieteka
Zilupe Silupe, Stendes pieteka
Silupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā
Ratupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kuģniekupīte Silupīte Rojas novadā
Greimica Silupīte, Rojas pieteka
Grenica Silupīte, Rojas pieteka
Silupe Silupīte, Rojas pieteka
Skolupīte Silupīte, Rūjas pieteka
Veserupīte Silupītes kreisā krasta pieteka Lodes pagastā
Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu
karvestrens Silvestrena optiski inaktīva modifikācija
mauka Siļķe
silce Siļķe
siļķis Siļķe
ēriņģe Siļķe (vācu "Hering")
ersla Siļķes zvīņas un iekšas
ērslakas Siļķes zvīņas un iekšas
clupeidae Siļķu dzimta
sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos
clupea Siļķu dzimtas ģints
sprattus Siļķu dzimtas ģints
palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe
Siļķes upe Siļķupīte, Gaujas pieteka
Glūda Siļķupītes kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - \~3 km; Bērzaine; Smirdupīte
clupeiformes Siļķveidīgie
ektosimbionts Simbionts, kurš dzīvo ārpus organisma, ar ko tas ir bioloģiski saistīts
frankia Simbiotisku slāpekļsaistītāju aktinomicēšu ģints, kas dzivo alkšņu, smiltsērkšķu, purvmiršu, eleagnu saknēs
kopdzīve Simbioze
zimbioze Simbioze
simbionts Simbiozē iekļauts organisms
trofobioze Simbiozes paveids, kas novērojams, piem., skudrām, kuras barojas ar laputu izdalījumiem
metabioze Simbiozes veids, kurā labumu gūst tikai viens organisms
simblefars Simblefarons
zimbolika Simbolika
mandala Simboliska figūra
asamblēšana Simboliskā valodā rakstītas programmas pārvēršana mašīnvalodā rakstītā programmā, aizvietojot simboliskos operāciju kodus un adreses ar absolūtiem vai relatīviem kodiem, kā arī nepieciešamības gadījumā ieslēdzot tajā programmu no kādas programmu bibliotēkas
IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai (latīņu "Jēsūs Hominum Salvātor" - "Jēzus cilvēku glābējs (pestītājs)")
nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme (2) (1)
žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme 2(2)
žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē; nozīme 2 (1)
emblemātika Simboliski alegoriskas mākslas nozare manierisma un baroka laikmetā
nopūpuļot Simboliski nopērt ar pūpoliem
zimbolisks Simbolisks
komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos
mnemokods Simbolisks kādas komandas vai iebūvētas funkcijas apzīmējums, kas veidots kā izpildāmās darbības nosaukuma saīsinājums
mandala Simbolisks ornaments, kas attēlo Visumu; bieži četrstūra forma ar tajā iezīmētiem apļiem un citām ģeometriskām figūrām, dievību attēliem u. c.; madara^1^(4)
mičošana Simbolisks rituāls latviešu kāzu tradīcijās, līgavas un līgavaiņa uzņemšana sievas un vīra kārtā
anagoge Simbolisks, alegorisks salīdzinājums
semeiotisks Simbolisks, ar zīmes nozīmi
simbolists Simbolisma (2) pārstāvis
zimbolisms Simbolisms
zimbolists Simbolists
zimbolizācija Simbolizācija
simtiem Simbolizē iespējami lielu daudzumu, vairumu
zimbolizēt Simbolizēt
nozīmāt Simbolizēt (ko)
zimbols Simbols
aizzīme Simbols (parasti aplis vai kvadrāts) teksta rindiņas sākumā, kas norāda, ka ar šo rindiņu sākas kāda īpaša teksta daļa vai kāda saraksta elements
Fn Simbols hibrīdu paaudžu apzīmēšanai
x Simbols hromosomu pamatskaita apzīmēšanai
omfals Simbols paštaisnam nacionālismam
atzīme Simbols vai simbolu secība, kas nosaka datnes, datu bloka, ieraksta vai vārda sākumu vai beigas
konstante Simbols, kas formālā sistēmā apzīmē fiksētu elementu, operāciju vai attieksmi
zīmolis Simbols, zīme
signatūra Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums
simbolisms Simbolu kopums, sistēma, arī simboliska izteiksme (piem., rakstnieka, dzejnieka daiļradē)
apjomskaitļi Simbolu sistēma kopu apjoma raksturošanai; kardinālskaitļi
parole Simbolu virkne, kas dod iespēju identificēt datorsistēmas lietotāju
simbolika Simbolu, arī simbolu nozīmju kopums, sistēma
pantomorfija Simetrijas stāvoklis
asimetrija Simetrijas trūkums vai tās neievērošana
kvadrupols Simetriska elektriski lādētu daļiņu sistēma, kuras pilnais elektriskais lādiņš ir vienāds ar nulli un kuru vispārējā gadījumā var uzskatīt par otrās kārtas multipolu
triaks Simetriskais tiristors
pigopāgs Simetriski dvīņi, kas savienoti gūžu apvidū
adenolipomatoze Simetriski nesāpīgi tauku nogulsnējumi limfmezglos ap kaklu, padusēm un cirkšņiem
anizorefleksija Simetrisko refleksu nevienādība
arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas
žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass var mainīt savu virzienu telpā
diplēģija Simetrisku daļu paralīze ķermeņa abās pusēs
homotipija Simetrisku orgānu līdzība
Akmesdžita Simferopolee pilsētas nosaukums (_Aqmescit_) Krimas tatāru valodā
symphyla Simfilas
scolopendrellopsis Simfilu apakšklases ģints
scutigerella Simfilu apakšklases ģints
symphylella Simfilu apakšklases ģints
simfiziotomija Simfīzes dalīšana dzemdību atvieglošanai, palielinot iegurņa apjomu
simfizeotomija Simfiziotomija
sinfonia Simfonija
symphonia Simfonija
simfonists Simfoniķis - mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā
šķindekļi Simfoniskā un pūtēju orķestra sitamais instruments
simhat Simhat Tora - akafots
kolonnāda Simmetriski nostādītu stabu, kolonnu rinda
simjūdi Simona un Jūdas diena, (28.10.), senāk parasta tirgus diena uz laukiem
zimonija Simonija
Vīzentāls Simons Vīzentāls - Austrijas ebrejs, pret ebrejiem vērsto kara noziegumu pētnieks ("Wiesenthal", 1908.-2005. g.)
zimpatija Simpātija
patikšana Simpātijas (pret kādu cilvēku); arī mīlestība, draudzība
asimpātija Simpātijas, līdzsajūtas trūkums
dziksīte Simpātiska meitene
gangliosimpātektomija Simpātiskā mezgla izgriešana
simpatikotomija Simpātiskā nerva pārgriešana
kadra Simpātiska sieviete
krutā Simpātiska, iekārojama meitene
simpatiks Simpatiskās nervu sistēmas daļa, simpatiskais nervs
simpatektomija Simpātiskās nervu sistēmas daļu izgriešana paaugstināta arteriālā asinsspiediena gadījumā
simpatogoniji Simpātiskās nervu sistēmas embrionālās šūnas
simpatīns Simpātiskas nervu sistēmas mediators, kas sastāv no noradrenalīna un adrenalīna
hiposimpatikotonuss Simpātiskās nervu sistēmas pazemināts tonuss
ganglioplēģija Simpātisko impulsu vadīšanas pārtraukšana vai vājināšana veģetatīvās nervu sistēmas ganglijos ar noteiktiem medikamentiem
simpatikoneirīts Simpātisko nervu, īpaši simpātiskā stumbra mezglu iekaisums
sympathicus Simpātisks
zimpatisks Simpātisks
simps Simpods
symposion Simpozijs
starpsimpozijs Simpozijs, kas notiek laikposmā starp diviem kārtējiem simpozijiem
zimptomatoloģija Simptomatoloģija
zimptoms Simptoms
simptomātika Simptomu (1) kopums
simptomatogrāfija Simptomu apraksts
dekrudescence Simptomu intensitātes mazināšanās
fluoroze Simptomu komplekss cilvēkiem, kas ilgstoši lietojuši uzturā ūdeni ar pārmērīgu fluora saturu (>1 mg/l): zobu emaljas displāzija; stomatīts; nagu displāzija; matu distrofija; dažādas dermatozes u. c.
diencefalopātija Simptomu komplekss perēkļainu hipotalāma bojājumu gadījumā
adisonisms Simptomu komplekss, kas atgādina Edisona sindromu: ādas pigmentācija, adinamija bez virsnieru bojājuma, visbiežāk plaušu tuberkulozē
oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā
adenoīdisms Simptomu komplekss, kas raksturo limfadenoīdo audu hipertrofiju: apgrūtināta elpošana pa degunu, deguna balss, sejas skeleta nepareiza attīstība
sindroms Simptomu kopums, kas attīstās noteikta patoloģiska stāvokļa vai slimības gadījumā un nosaka šīs slimības klīnisko ainu
katastāze Simptomu samazināšanās un nomierināšanās
Rhododendron simsii Simsa rodondrens
simts Simt (1)
simts Simt (2)
simts Simt (2); arī liels (kā) daudzums
simtgade Simt gadu ilgs laikposms
simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena)
simts grami (arī gramu), arī simt gramu Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena)
simtreiz Simt reižu
simtkārtīgs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks
simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs
procents Simtā (kā) daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%)
simtdaļa Simtā daļa
Dzirnes ala Simtēnu ala Drabešu pagastā (ko 1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
saecularis Simtgadīgs, laicīgs (iznīcīgs), pasaulīgs (šai pasaulei piederīgs)
simtgovju Simtgovju piens - medus
simtgovu Simtgovu piens - medus
simtgrādu Simtgrādu skala - temperatūras skala, kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu un ūdens viršanas punktu sadalīts 100 vienādās daļās
cimti Simti
Simka Simtiņa, Ogres pieteka
chilopoda Simtkāji
suteklis Simtkājis
kokuts Simtkājis ("Oniscus murarius"), stepes mitrene
diplopodi Simtkāju apakšklase
lithobius Simtkāju apakšklases ģints
litobius Simtkāju apakšklases ģints
geophilus Simtkāju apakšklases ģints, kuras sugas sastopamas augsnē līdz 60 cm dziļumā, uz 1 m^2^ augsnes var būt līdz 2000 īpatņu
sotka Simtniece (piemēram, caurule ar 100 mm diametru)
simtenieks Simtnieks
sotņiks Simtnieks (piem., 100 gramu degvīna, arī 100 rubļu)
štuks Simtnieks (piem., naudas vienību)
stabs Simtnieks (rubļu vai latu)
simtureiz Simtreiz
ādinieks Simtrubļu naudaszīme
gadsimts Simts gadu ilgs laika posms (skaitot no jebkura gada)
hektograms Simts gramu
hektosters Simts kubikmetri
sarkanie Simts latu naudas zīme
hektolitrs Simts litru
hektometrs Simts metru
stoļņiks Simts rubļu
varavīksne Simts rubļu naudas zīme Krievijas impērijā, iekrāsota varavīksnes krāsā
simttūkstoši Simts tūkstoši
simttūkstoškārtīgs Simts tūkstošu reižu
hektovats Simts vatu
sotaks Simts, simtnieks
ādelnieks Simtsrubļu naudaszīme
ādenieks Simtsrubļu naudaszīme
ādnieks Simtsrubļu naudaszīme
Simtēnupīte Simtupe, Rakšupes pieteka
zimulacija Simulācija
zimulants Simulants
filoniķ Simulēt
zimulēt Simulēt
lišķēt Simulēt, būt nepatiesam
kosiķ Simulēt, izlikties par garīgi slimu
marķēt Simulēt, izlikties; arī tēlot
zimultans Simultāns
zinagoga Sinagoga
bimahs Sinagogā izveidots paaugstinājums, no kura mēdz lasīt Toras rulli
mikva Sinagogas baseins, kurā notiek rituāla apmazgāšanās
sinanthropus Sinantrops
sinantropisks Sinantrops 2
sindēze Sinapse
asinapse Sinaptonemālā kompleksa veidošanās traucējums, kas vājina vai pilnīgi izslēdz homoloģisko hromosomu konjugāciju
sinaptonemālais Sinaptonemālais komplekss - submikroskopiska struktūra, ko mejozes profāzē veido konjugējošo hromosomu elementi
sincis Sinces - neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma
megalosindaktilija Sindaktilija kopā ar pirkstu izteiktu palielinājumu
zindetikons Sindetikons
sindetiks Sindetikons - bieza līme papīra un kartona līmēšanai
sindikālists Sindikālisma piekritējs
zindikalisms Sindikālisms
zindikālists Sindikālists
zindikals Sindikāls
zindikats Sindikāts
zindiks Sindiks
hemisindroms Sindroms, kas liecina par muguras smadzeņu bojājumu vienā pusē
aniacinoze Sindroms, ko rada niacīnamīda (nikotīnskābes amīda) trūkums uzturā
Marošsentģerģa Sindžordžu de Mureša, pilsēta Rumānijā
synedra Sinedras
sanhedrins Sinedrijs
sinehotomija Sinehijas pārgriešana
sinekdocha Sinekdoha - metonīmijas paveids rakstu mākslā, minot daļu vesela vietā vai otrādi
Siņeļņikova Sineļņikove, pilsēta Ukrainā
kinemātika Sinemātika - filmu depozitārijs, filmu arhīvs, filmu "bibliotēka"
sināpis Sinepe
sinapes Sinepe ("Sinapis")
siņepes Sinepe ("Sinapis")
sinupes Sinepe ("Sinapis")
garčica Sinepes
sinapis Sinepes
siņupes Sinepes
teesdalia Sinepītes
dihlorodietilsulfīds Sinepju gāze, iprīts, indīga kaujas viela (eļļains šķidrums); kairina ādu, acis un elpošanas ceļus
dichlordietilsulfids Sinepju gāze, Pirmajā pasaules karā izplatīta kaujas gāze, vairāk pazīstama ar nosaukumu Dzeltenais krusts, jo tāds bij uz šāviņiem
baltā sinepe sinepju suga ("Sinapis alba"), Latvijā adventīva
tīruma sinepe sinepju suga ("Sinapis arvensis")
melnā sinepe sinepju suga ("Sinapis nigra"), reizēm tiek audzēta kā ārstniecisks augs
sinaistezija Sinestēzija
singāļi Singali
singalieši Singali
sinhalieši Singali
singal. Singalu valoda
Singapūras Republika Singapūra, valsts Āzijas dienvidaustrumos
SG Singapūra, valsts divburtu kods
SGP Singapūra, valsts trīsburtu kods
SGD Singapūras dolārs; Singapūras Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti
singapūrieši Singapūras Republikas iedzīvotāji
Singapūra Singapūras valsts galvaspilsēta, 3,6 mlj iedzīvotāju
syngonium Singonijas
singonists Singonisma piekritējs
singulars Singulāris
synchytrium Sinhitrijas
synchytriaceae Sinhitriju dzimta
micromyces Sinhitriju dzimtas ģints
fazotrons Sinhrociklotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci
čukstustulkošana Sinhronā tulkošana, kurā tulks sēž (vai stāv) blakusklausītājam un sinhroni čukst pārtulkoto tekstu
tērzēšana Sinhrona, reālā laikā notiekoša informācijas apmaiņa starp lietotājiem, izmantojot datoru tīklu
postsinhronizācija Sinhronas skaņas ierakstīšana filmā agrāk uzņemtam attēlam
segmentēšana Sinhronās tulkošanas paņēmiens - teksta sadalīšana vienkāršākos fragmentos, tādējādi atvieglojot gan tulka darbu, gan klausītāju uztveri, gan citu tulku darbu (starpniektulkojumā)
soļdzinējs Sinhrondzinējs, kas pārveido elektriskus impulsus diskrētā mehāniskā kustībā
variantums Sinhroniska valodas vienību (variantu) pastāvēšana un funkcionēšana
sinchronisks Sinhronisks - vienlaicīgs, vienā laikā notiekošs
sinhrons Sinhronisks (2)
sinhro- Sinhronisks; sinhronizēts
sinhronisms Sinhroniskums (1)
sinhronitāte Sinhroniskums (1)
sinhronisms Sinhroniskums (2)
sinhronitāte Sinhroniskums (2)
resinhronizācija Sinhronisma atjaunošana pēc tā zaudēšanas
sinhronoskops Sinhronizācijas aparāts, kas nodrošina frekvenču, spriegumu vienlīdzību un to, ka paralēlam darbam ieslēdzamo sinhrono mašīnu spriegumi fāzēs sakrīt
sinhroskops Sinhronizācijas aparāts, kas nodrošina frekvenču, spriegumu vienlīdzību un to, ka paralēlam darbam ieslēdzamo sinhrono mašīnu spriegumi fāzēs sakrīt
sinhroimpulss Sinhronizācijas impulss
sinchronizēt Sinhronizēt - radīt vienlaicīgu darbības norisi starp vairākām darbībām
SIMV Sinhronizētā intermitējošā obligātā ventilācija (angļu "synchronized intermittent mandatory ventilation")
Sinica Sinicas strauts - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā
sinjorita Sinjorīna
syncardia Sinkarīdu virskārta
brahisinklināle Sinklināla, parasti ovālas formas slāņu kroka
sinkopa Sinkope
ragtime Sinkopētā deju mūzika
alepa Sinkrētiska reliģiska kustība Japānā (angļu "Aleph"), apvieno gk. budisma un kristietības elementus, dibināta 1987. g.
rjobusinto Sinkrētisks sintoisma paveids Japānā, kurā ietverti arī budisma elementi
sinningia Sinningia speciosa - krāšņās gloksīnijas ("Gloxinia speciosa") nosaukuma sinonīms
sinods Sinode
zinode Sinode
zinods Sinode
sinodālis Sinodes loceklis
Sinole Sinoles krāces - straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums - 10 m un dolomīta radzes gultnē
Sinohlen Sinoles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā
Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
sinologs Sinoloģijas speciālists; zinātnieks, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu
bauhauzs Sinonīms Jaunās lietišķības un funkcionālisma arhitektūrai; stila apzīmējums radies funkcionālisma skolotāja V. Gropiusa vadītajā augstskolā Vācijā 20. gs. 20. gados
sinonīmika Sinonīmu kopums, sistēma
sinoptiķis Sinoptikas speciālists
sinoptiķi Sinoptiķis
sinoptiķi Sinoptiskie evaņģēliji - pirmie trīs Jaunās Derības evaņģēliji
Sičuaņas Alpi Sinotibetas kalni
sinovīts Sinoviālā apvalka iekaisums
asinovija Sinoviālā šķidruma trūkums
artikulācija Sinoviālais savienojums
artrocēle Sinoviālās membrānas trūce caur locītavas kapsulu
sinovioma Sinoviālo apvalku un gļotsomiņu audzējs
vilusektomija Sinoviālo bārkšu izgriešana
miosinovīts Sinoviālo membrānu un apkārtējās muskulatūras iekaisums
sinovija Sinovijs
osteosinovīts Sinovīts ar iekaisumu apkārtējos kaulos
Sinpo Sinpho - pilsēta Ziemeļkorejā
sinsemantisks Sinsemantisks vārds - vārds, kam lietojumā nepieciešama noteikta semantiska vai sintaktiska apkaime; relatīvas nozīmes vārds
sintagmātika Sintagmatika
zintakse Sintakse
veidotājgramatika Sintakses kārtulu kopums, kas apraksta pareizu teikumu veidošanas procedūru
sintaksists Sintakses speciālists
figūra Sintaktiska konstrukcija, ko lieto izteiksmīguma pastiprināšanai
polisindetons Sintaktiska konstrukcija, kurai raksturīga saikļu skaita palielināšana
pārnesums Sintaktiski cieši vienotas frāzes turpinājums nākamajā dzejas rindā
sintaksisks Sintaktisks
zintaktisks Sintaktisks
sintapons Sintepons - viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.
ligāzes Sintetāzes - fermentu klase; katalīzē divu molekulu saistīšanos
rezoldarva Sintētiska darva, ko iegūst, sārmainā vidē kondensējot fenolu un formalīnu; to plaši lieto plastisko masu izgatavošanā
lukoleļļa Sintētiska eļļa, linu eļļas atvietojums, ko gatavo no dzīvnieku eļļu un tauku oleīna, satur sveķu vielas, tāpēc labi noder otēšanai
neoprēns Sintētiskā gumija, hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums ASV
idoze Sintētiska heksoze, glukozes izomērs
akroze Sintētiska heksoze, kas iegūta, polimerizējot formaldehīdu; iegūta divās izomērās formās
tartrazīns Sintētiska krāsviela, ko izmanto kā pārtikas produktu krāsas uzlabotāju
antrahinonkrāsviela Sintētiska krāsviela, kuras molekulas pamatā ir antrahinona struktūra
karbamīdlīme Sintētiska līme, kuras pamatā karbamīdsveķu ūdensšķīdums
līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi
amfetamīns Sintētiska narkotiska zāļu viela, ko nelegāli lieto kā stimulantu
E Sintētiska piedeva pārtikai (kopā ar indeksu)
perlons Sintētiska poliamīdu šķiedra; izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras
dulcīns Sintētiska saldviela bez barības vērtības, 200-300 reizes saldāka par niredru cukuru; lieto saharīna vietā
sintīns Sintētiska šķidrā degviela, iegūta no akmeņoglēm pēc Fišera-Tropša metodes
nitrons Sintētiska šķiedra - poliakrilnitrils
poliakrilnitrilšķiedra Sintētiska šķiedra (piem., nitrons, akrilāns), ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai tā kopolimēra; vieglas, mehāniski, termiski izturīgas, ar labu siltumizolētspēju; lieto gk. kopā ar vilnu un kokvilnu trikotāžas audumu, segu, kažokādu, paklāju ražošanā
anīds Sintētiska šķiedra, ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem, paaugstināta termiskā izturība un elastība
neilons Sintētiska šķiedra, ko iegūst no kaprolaktāma; izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras
lakmoīds Sintētiska zila krāsviela, ko iegūst no rezorcīna; tāpat kā lakmuss, skābā vidē kļūst sarkans (pH <4,4), bāziskā - zils (pH >6,4)
gallocianīns Sintētiska, gaismas izturīga, zila vai zili violeta krāsviela dažādos toņos, gallusskābes atvasinājums; lieto kokvilnas un vilnas audumu krāsošanai ar hroma kodinātāju
nigrozīns Sintētiska, organiska tumšzila vai melna krāsviela
butilkaučuks Sintētiskais kaučuks, izobutilēna un izoprēna kopolimērs
poliuretāns Sintētiskais polimērs, ko izmanto, piem., līmju, putuplastu, plēves, mākslīgo ādu ražošanā
poliuretānšķiedras Sintētiskas elastomēru šķiedras, ko iegūst no poliuretānu urīnvielas blokpolimēriem; ļoti izturīgas pret stiepšanu, locīšanu, nodilumu, organiskiem šķīdinātājiem
azīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, fenazīna atvasinājumi; lieto kokvilnas, vilnas, zīda, papīra, ādas krāsošanai
oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas
hinonimīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, ķīmiski neizturīgas, intensīvi zilā vai zaļā krāsā
poliakrillīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir akrilskābe, metakrilskābe, šo savienojmu atvasinājumi, to polimerizācijas produkti
epoksīdlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir epoksīdsveķi
fenolformaldehīdlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir fenolformaldehīdsveķu šķīdumi spirtā
poliesterlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir nepiesātinātie vai piesātinātie poliesteri
poliuretānlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir poliuretānu izejvielas
cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās
nitrozokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir nitrozogrupa -N=O
tiazolkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir viens vai vairāki tiazola cikli
tiazīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā katjona veidā ir fentiazīna cikls
nitrokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, nitrofenolu un nitronaftolu (oksinitrokrāsvielas) vai aromātisko nitroamīnu atvasinājumi (aminonitrokrāsvielas)
poliamīdšķiedras Sintētiskas šķiedras (piem., anīds. kaprons, neilons), ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem; izturīgas un elastīgas
jēlšķiedra Sintētiskās šķiedras izgatavošanas starpprodukts
enkurtrose Sintētiskas šķiedras trose (bez bojājumiem), ko iesien enkura gredzenā
poliolefīnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polietilēna vai polipropilēna
poliopropilēnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polipropilēna
polininilhlorīdšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no vinilhlorīda polimēra vai kopolimēriem
psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs
plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei
karboksilātkaučuki Sintētiski kaučuki, lineāri izoprēna vai butadiēna kopolimēri ar nepiesātinātām karbonskābēm
uretānkaučuki Sintētiski kaučuki, poliuretānu elastomēri, izmanto gk. autorūpniecībā un apavu ražošanā
fianīti Sintētiski kristāli uz cirkonija, hafnija, retzemju elementu u. c. oksīdu bāzes, tiem piemīt liela cietība, blīvums, augsta kušanas temperatūra utt., izmanto konstrukciju materiālos, lēcās, lāzermateriālos
fenolplasti Sintētiski materiāli, plastmasas, ko gatavo no fenoliem un formaldehīda (dažus lieto kā līmvielas, citus kā elektroizolācijas materiālus vai aparātu sastāvdaļas); fenolsveķi
poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu
poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku
termoelastoplasti Sintētiski polimēri, kam parastajā temperatūrā piemīt gumijas īpašības, bet kas paaugstinātā temperatūrā pāriet viskozi tekošā stāvoklī
poliesteri Sintētiski polimēri, no kuriem iegūst, piemēram, sveķus, lakas, līmvielas
fenolformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, fenolu (monooksibenzola, ksilolu) un formaldehīda polikondensācijas produkti
fenolaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, fenolu un aldehīdu polikondensācijas produkti
karbamīdsveķi Sintētiski sveķi, karbamīda (urīnvielas), melamīna vai to atvasinājumu un formaldehīda polikondensācijas produkti
amīnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst amīnu vai amīdu polikondensācijā ar aldehīdiem; lieto aminoplastu un saistvielu iegūšanai
rezolsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst no fenola un formalīna; lieto plastmasu izgatavošanai
kumaronindēnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst, termiski (200-600 C) vai iniciatoru klātbūtnē polimerizējot kumaronu un indēnu, iepriekš tos neizdalot no naftas solventfrakcijas
melamīnformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, melamīna un formaldehīda polikondensācijas produkts; lieto slāņaino plastu, laku, emalju, koksnes šķiedru un skaidu plātņu ražošanā
furānsveķi Sintētiski sveķi, oligomēri ar furāna ciklu molekulā
bakelīts Sintētiski sveķi, viens no fenolformaldehīdsveķu veidiem un uz to bāzes izgatavots minerāls, izmanto gk. elektroizolējošu izstrādājumu ražošanā, pirmoreiz iegūts 1907. g.; 20. gs. 30. gados Latvijā iegūts no kazeīna un formaldehīda
rezoli Sintētiski termoreaktīvi sveķi, ko iegūst no fenola un formaldehīda; lieto plastmasu izgatavošanai; rezolsveķi
poliakrilāti Sintētiskie akrilskābes esteru polimēri; termoplastiskas, pret ultravioleto, jonizējošo starojumu, ķīmisko iedarbību izturīgas vielas, ko lieto laku, krāsu, līmju u. c. ražošanai, par konstrukciju materiāliem, stomatoloģijā
butadiēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna polimēri
butadiēnnitrilkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un akrilnitrila (17–40%) kopolimēri
butadiēnstirolkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un stirola kopolimēri
etilēnpropilēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri etilēna un propilēna kopolimēri
izoprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri izoprēna polimēri
hloroprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki; hloroprēna homopolimēri vai kopolimēri ar stirolu, akrilnitrilu, metilmetakrilātu; h-u gumiju lieto līmes, apavu zoļu, dzensiksnu u. c. izgatavošanai
epoksīdsveķi Sintētiskie sveķi, ko izmanto līmju, laku, stiegroto plastu u. c. ražošanā
hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu
tetorons Sintētisko poliesteršķiedru paveids, ko ražo Japānā, no tā izgatavo virves, tauvas un troses, kā arī buru audeklu
nitrofurāns Sintētisks antibakteriāls līdzeklis
dezoksipiridoksīns Sintētisks antimetabolīts, kas darbojas kā piridoksīna antagonists
akrihīns Sintētisks ārstniecības līdzeklis - malārijas pretlīdzeklis, kas aizstāj hinīnu, agrāk visizplatītākais līdzeklis pret malāriju
altroze Sintētisks D-glukozes stereoizomērs
dimestrols Sintētisks estrogēns preparāts
karboholīns Sintētisks holīna derivāts, balts kristālisks higroskopisks pulveris, viegli šķīst ūdenī
polibutadiēns Sintētisks kaučuks, butadiēna H2C-CH=CH-CH2 polimerizācijas produkts
polihloroprēns Sintētisks kaučuks, hloroprēna polimerizācijas produkts
lauramīds Sintētisks kokoseļlas atvasinājums
plazmocīds Sintētisks malārijas ārstēšanas preparāts
premikss Sintētisks materiāls ar dažādām pildvielām
dezoksimorfīns Sintētisks morfīna derivāts, kas ir spēcīgāks, bet arī indīgāks par morfīnu; darbojas īsāku laiku
metadons Sintētisks morfīnam (morfijam) līdzīgs preparāts, ko lieto kā aizstājēju līdzekli morfīna un heroīna lietotāju ārstēšanā
spaiss Sintētisks narkotisko vielu maisījums
pentagastrīns Sintētisks pentapeptīds, aktīvs hormona gastrīna fragments, balts, amorfs pulveris, ievadīts injekcijas veidā, spēcīgi stimulē kuņģa sekrēciju
poliakrilnitrils Sintētisks polimērs - cieta, balta viela, no kā iegūst šķiedras
polipropilēns Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu
polidiēns Sintētisks polimērs ar eļļas īpašībām
polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP
polihlorvinils Sintētisks polimērs materiāls
dietilstilbestrols Sintētisks preparāts, kam piemīt sieviešu dzimumhormona īpašības; lieto olnīcu disfunkcijas gadījumos
goserelīns Sintētisks preparāts, ko lieto krūts un prostatas vēžā gadījumā
dikumarols Sintētisks pretrecēšanas līdzeklis, K vitamīna antagonists
promedols Sintētisks pretsāpju līdzeklis, darbojas līdzīgi morfīnam, daudz lietojot var izraisīt narkotisku atkarību
buserelīns Sintētisks pretvēža medikaments, ko lieto krūts un prostatas vēža gadījumā
tartāns Sintētisks sporta skrejceļu segums
prednizons Sintētisks steroīds, kam viena dubultsaite vairāk nekā kortizonam; vājāk aiztur organismā nātriju un ūdeni nekā kortizons
prednizolons Sintētisks steroīds, oksidējot iegūst hidrokortizonu
akrilāns Sintētisks šķiedrmateriāls
akrilšķiedra Sintētisks šķiedrmateriāls, ko iegūst no akrilskābes esteriem
orotons Sintētisks, metāliska tīkliņa veida audums
sintētika Sintētisku vielu kopums; izstrādājumu kopums no sintētiskām izejvielām
sintiķis Sintezators
sintiņš Sintezators
S Sintēze (ģenētikā)
sintols Sintīna ieguves starpprodukts, ketons
sintpops Sintīpops - elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators
sintoists Sintoisma piekritējs
kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas
Ņihongi Sintoisma raksti, kuros aprakstīts japāņu radīšanas mīts un leģendas par dieviem; sākotnēji tas bija rakstīts ķīniešu valodā
macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās
sinto Sintoisms
kagura Sintoistu kulta rituālā deja, demonstrējot krūtis un ģenitālijas
matsuri Sintoistu reliģiskie svētki Japānā
džindža Sintoistu svētnīca
sinuzits Sinuīts
synura Sinūras
synuraceae Sinūru dzimta
chrysosphaerella Sinūru dzimtas ģints
conradiella Sinūru dzimtas ģints
mycroglena Sinūru dzimtas ģints
sinusotomija Sinusa atvēršana
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem
SSS Sinusa mezgla vājuma sindroms (angļu "sick sinus syndrome")
sinuzoīda Sinusoīda
sinus Sinuss
Siņdzjana Siņdzjanas (Šindžanas) Uiguru autonomais reģions - administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Urumči, platība - 1660000 kvadrātkilometru, 20950000 iedzīvotāju (2007. g.)
Siņecas ezers Siņicas ezers Līdumnieku pagastā
Siņeca Siņicas ezers Līdumnieku pagastā
signoria Siņorija
sepoji Sipaji
sepoy Sipaji
sipoji Sipaji
Zubenes dzirnavezers Sipenes ezers Puzes pagastā
Zupenes dzirnavezers Sipenes ezers Puzes pagastā
siphonapis Siphonapsis padi - ievu-labību laputs "Rhopalosiphum padi" nosaukuma sinonīms
Sipingaja Sipina - pilsēta Ķīnā
Ohangarona Sirdarjas labā krasta pieteka Uzbekistānā, garums - 223 km; Angrena; Ahangarana
sirdulis Sirdeklis, kas ātri skaišas
sirdsēdas Sirdēsti - bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi
sirdsēsti Sirdēsti (1) - bēdas, raizes
sirdsēsti Sirdēsti (2) - sirdsapziņas pārmetumi
sirdīgums Sirdība (1)
sirdīgums Sirdība (2)
cīle Sirdība, dūšība, spēcība
sirdīgai Sirdīgi
būzis Sirdīgs suns vai cilvēks; bubulis
kardiaorta Sirdij vistuvākais aortas posms, sākot no izejas vietas līdz augšdelma un galvas stumbra (bezvārda artērijas) sākumam
skuroties Sirdīties
sirsnīties Sirdīties, dusmoties
sirties Sirdīties, dusmoties
sirstīties Sirdīties, dusmoties; sirsnīties
žagnīties Sirdīties, sirdīgi censties
grežot Sirdīties, tītīties kā mazi bērni
cor Sirds
dvižoks Sirds
motors Sirds
pulkstenis Sirds
smēdule Sirds
ercis Sirds (spēļu kārtīs)
ercs Sirds (spēļu kārtīs)
piesirds Sirds apkārtne
kardiogrāfija Sirds apraksts
kardiotopometrija Sirds apslāpējuma lauka mērīšana
sirdsapjoms Sirds apvidus, apkārtne
piesirde Sirds apvidus; arī pakrūte
perikards Sirds ārējais apvalks
sirdsmaksts Sirds ārējais apvalks, perikards
elektroversija Sirds aritmijas pārtraukšana, izmantojot elektrisko strāvu
kardiolīze Sirds atbrīvošana no mediastināliem un perikardiāliem saaugumiem, izdarot operāciju
levokardija Sirds atrašanās krūškurvja kreisajā pusē, ja pārējie iekšējie orgāni transponēti
dekstrokardija Sirds atrašanās labajā pusē sakarā ar iedzimtu attīstības anomāliju; šādas sirds struktūra ir it kā normālas sirds spoguļa attēls
NR Sirds atrioventrikulārā mezgla ritms (angļu "nodal rhythm")
kardiolīze Sirds audu sabrukums
kardiotrofija Sirds barojums; sirds apjoms
elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna
prediastole Sirds cikla intervāls tieši pirms diastoles
ercene Sirds dāma (spēļu kārtīs)
adiastole Sirds diastoliskās kustības trūkums (arī šķietams)
intrakardiāls Sirds dobumos esošs, norisošs
sirdsdrošība Sirds drošība, jautrība, vaļsirdība
sirdsdibens Sirds dziļumi
dekstrokardiogramma Sirds elektriskās ass novirze pa labi
densogrāfija Sirds ēnas rentgenoloģiska reģistrācija sirds cikla laikā
digitoksīns Sirds glikozīds, ko iegūst no vairākām uzpirkstīšu sugām, lieto gk. sirds mazspējas ārstēšanā
adonizīds Sirds glikozīds, no auga adonisa izgatavoto zāļu darbīgā viela
kardiomegālija Sirds hipertrofija
auksokardija Sirds hipertrofija vai dilatācija
hormokardiols Sirds hormons, vardes sirds sinusa ekstrakts, kas stimulē vardes sirds ventrikula kontrakcijas
kardīts Sirds iekaisums
endokardīts Sirds iekšējā apvalka - endokarda iekaisums
endokards Sirds iekšējais apvalks
andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos
cinobufagīns Sirds inde, iegūta no krupja "Bufo gargarisans" ādas
SIS Sirds išēmiskā slimība
aneirisma Sirds iztilpums pēc infarkta
ventrikulotomija Sirds kambara sienas pārgriešana sirds operācijā
ventrikulogrāfija Sirds kambaru kontrastrentgenogrāfija
kardioseptopeksija Sirds kambaru starpsieniņas defekta slēgšanas operācija, lai novērstu savienojumu starp labo un kreiso sirds kambari
kardiometrija Sirds kontrakcijas stipruma novērtēšana
ezofagokardiogrāfija Sirds kustību grafiskas reģistrācijas metode caur barības vadu
ubaīns Sirds līdzeklis, kas darbojas līdzīgi digitālam
kardiometrija Sirds lieluma noteikšana ar auskultāciju un perkusiju
lauvaste Sirds mātere ("Leonurus cardica")
lauvastes Sirds mātere ("Leonurus cardica")
madara Sirds mātere ("Leonurus cardica")
sirdsvājums Sirds mazspēja
hiperkinēmija Sirds minūtes tilpuma palielināšanās
atriokomisuropeksija Sirds mistrālā vārstuļa labošana ar šuvēm no kambara caur vārstuļa virām un priekškambara sienu, lai koriģētu mistrālo insuficienci
miokards Sirds muskulatūra
kardiomalācija Sirds muskulatūras atmiekšķēšanās
kardiofibroze Sirds muskulatūras sacietēšana, saistaudiem saviešoties bojā gājušo muskuļšķiedru vietā
batmotropisms Sirds muskulatūras uzbudināmības ietekmēšana
asistolija Sirds muskuļa saraušanās vājums, kas izraisa sirdsdarbības atslābumu
kardiorāfija Sirds muskuļa sašūšana
automātija Sirds muskuļa spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē
kardiomiocīti Sirds muskuļa šūnas
kardiomiolipoze Sirds muskuļa taukainā deģenerācija
kardioskleroze Sirds muskuļa un asinsvadu skleroze, fibrozo audu attīstīšanās miokardā, sevišķi, ja ir asinsvadu ateroskleroze vai izslimots miokardīts
kardioperikardīts Sirds muskuļa un perikarda iekaisums
amiokardija Sirds muskuļa vājums
miokardīts Sirds muskuļaudu (miokarda) iekaisums
sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā
defibrillācija Sirds muskuļu fibrillācijas pārtraukšana
atelokardija Sirds nepilnīga attīstība
anizoritmija Sirds neregulāra darbība vai nevienlaicīga abu priekškambaru vai kambaru kontrakcija
kardianeirija Sirds nervu stimulācijas trūkums
auksokardija Sirds normāla palielināšanās diastolē, diastolizācija
eisistole Sirds normāla savilkšanās
kardioptoze Sirds noslīdējums, zems novietojums
kardiopneimonopeksija Sirds operācija, kurā savieno sirdi ar kreiso plaušu, lai radītu kolaterālu asinsriti sirds muskulī
akleistokardija Sirds ovālās atveres nepilnīga slēgšanās
trohokardija Sirds pagriešanās ap garenisko asi
trohorizokardija Sirds pagriešanās ap garenisko asi un novirze horizontālajā plaknē
kardiorekse Sirds plīsums
atriotomija Sirds priekškambara sienas pārgriešana
ekstrasistole Sirds pukstiens, kas noticis pirms normālā laika sirds ritmā un kam var sekot kompensatoriska pauze
sirdspuksts Sirds puksts
kardiocentēze Sirds punkcija vai incīzija
telerentgenogrāfija Sirds rentgenuzņēmuma (telerentgenogrammas) iegūšanas metode, palielinot attālumu starp filmu un rentgenlampu
pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās
skaidrsirdība Sirds skaidrums, šķīstība
sirdsslimība Sirds slimība
tireokardīts Sirds slimība, saistīta ar hipertireoidismu
kardioterapija Sirds slimību ārstēšana
perikardijs Sirds somiņa, plāna saišķaudaina plēve, kas ietver sirdi
perikardiocentēze Sirds somiņas dobuma punkcija; veic šķidruma aspirācijai
kardiosimfīze Sirds somiņas obliterācija, epikarda saaugums ar perikardu un perikarda saaugums ar videni
sirdstoņi Sirds toņi
tenofonija Sirds troksnis; uzskata, ka to izraisa pārmaiņas cīpslainajās stīgās
sirdstrokšņi Sirds trokšņi
kardiocēle Sirds trūce, sirds iespiešanās vēdera dobumā caur diafragmas spraugu vai caur ievainojumu
kardiohepatomegālija Sirds un aknu palielināšanās
kardioaortoskleroze Sirds un aortas skleroze
angiokardīts Sirds un asinsvadu iekaisums
mildronāts Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas preparāts, sintezēts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā, ražo a/s "Grindeks"
kardiopneimogramma Sirds un elpošanas kustību grafisks attēls
kinangiokardiogrāfija Sirds un lielo asinsvadu fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā
angiokardiogrāfija Sirds un lielo asinsvadu rentgenogrāfiska izmeklēšana, ievadot cirkulācijas sistēmā kontrastvielu
angiokardiopātija Sirds un lielo asinsvadu saslimšana
kardiotopogrāfija Sirds un tās apvidus topogrāfiskā anatomija
kardionekroze Sirds vai tās daļas nekroze, piem., pēc infarkta
vājsirdība Sirds vājums
klapans Sirds vārstulis
kurlausis Sirds vārstulis
kardiovalvulotomija Sirds vārstuļa (gk. divviru vārstuļa) pāršķelšana, lai novērstu stenozi
miegauši Sirds vārstuļi
kardiovalvulīts Sirds vārstuļu iekaisums
sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums
batikardija Sirds zema guļa
aktinokimogrāfija Sirds, plaušu, vai citu orgānu kustību reģistrēšana ar staru enerģijas palīdzību
kardiostenoze Sirds, sevišķi arteriozā konusa, sašaurinājums
apziņa Sirdsapziņa
conscientia Sirdsapziņa
sirdsbalss Sirdsapziņa
kazuistika Sirdsapziņas konfliktiem veltītā teoloģijas daļa
sirdspārmetumi Sirdsapziņas mokas, sirds nemiers
sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi
sirdsgrausti Sirdsapziņas pārmetumi
sirdsbailība Sirdsapziņas šaubas
ercdāma Sirdsdāma
vektorkardiogrāfija Sirdsdarbības elektrisko potenciālu virziena un lieluma noteikšana; sirds elektriskās aktivitātes pētīšanas metode, reģistrējot vektora cilpas projekciju (potenciālu starpības lieluma un virziena pārmaiņu attēlu sirds cikla laikā)
kardiogrāfija Sirdsdarbības izraisīto krūšu kurvja sieniņas kustību pierakstīšana ar speciālu aparātu
kardiataksija Sirdsdarbības koordinācijas traucējums
tahisistolija Sirdsdarbības paātrināšanās pirms priekškambaru fibrilācijas iestāšanās
fonokardiogramma Sirdsdarbības radīto toņu un trokšņu grafisks pieraksts
fonokardiogrāfija Sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācija ar aparātu - fonokardiogrāfu
sirdsdedze Sirdsdegsme - dedzība, jūsma, aizrautība
ēstoties Sirdsdēstus, pašpārmetumus izjust
sirgasts Sirdsēsti
sirgaste Sirdsēsti, raizes
sirgasti Sirdsēsti, raizes
Sukturu ezers Sirdsezers Talsu novada Lībagu pagastā
Sukturezers Sirdsezers Talsu novada Lībagu pagastā
Sirds ezers Sirdsezers, ezers Lībagu pagastā
kardioamorfija Sirdskaite (iedzimta vai iegūta)
klape Sirdsklauves
klauves Sirdsklauves
cardaria Sirdsķērsas
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni
sirdsmierība Sirdsmiers
sirdspukstiens Sirdspuksts
palmoskopija Sirdspukstu un pulsa novērošana
dicentra Sirdspuķe - magoņu dzimtas ģints
dicentra Sirdspuķes
sāpulis Sirdssāpes, skumjas
sirdsšķīstība Sirdsskaidrība
sirdsšķīsts Sirdsskaidrs
kardioplēģija Sirdstrieka, sirds paralīze
sirdsveidīgs Sirdsveida
sirdveidīgs Sirdsveida
sirsniņmaizīte Sirdsveida maizīte
sirenidae Sirēnu dzimta
lamantīns Sirēnu jeb zālēdāju valzivju kārtas zīdītājs, līdz 6 m garš; sastopams Atlantijas okeānā Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastē un upēs, kas ietek šai okeānā, kā arī Čadas ezerā
Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos
Sereta Siretas upes augšteces nosaukums Ukrainā, Čerņivcu apgabalā
paļāties Sirgt
paļoties Sirgt
sirguļot Sirgt
drudžot Sirgt ar drudzi
sirkt Sirgt, nīkt, vārgt
žļembāt Sirgt, vārguļot
sirgoņa Sirgulis
siringobulbija Siringomiēlija iegarenajās smadzenēs
siringomeningocēle Siringomielocēlei līdzīga meningocele
šērķis Sirks (sirms) zirgs
sirķis Sirks zirgs
sirmula Sirma govs
salns Sirma, iesarkani brūna krāsa
serijs Sirmais
baltvēderiņi Sirmais retējs ("Potentilla canescens")
dūce Sirmas vai pelēkas govs vārds
Sirmeln Sirmeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
sirmenes Sirmene
berteroa Sirmenes – krustziežu dzimtas ģints
sirmmāmiņa Sirmgalve
večka Sirmgalve
gerontoss Sirmgalvis
sarmmatis Sirmgalvis
sārmmatis Sirmgalvis
tēvuliņš Sirmgalvis, vecs vīrs
tēvulītis Sirmgalvis, vecs vīrs
palsains Sirmi plankumains
sirms Sirmis
šķimelis Sirmis
baltot Sirmot
sarmt Sirmot
sirmēt Sirmot
sirmoties Sirmot
sirmt Sirmot
sudrabot Sirmot (1)
nosirmojis Sirms
sirmais Sirms
salns Sirms (par cilvēka apmatojumu)
pelēksirms Sirms ar pelēku nokrāsu
balts Sirms, arī ļoti sirms
sarma Sirmums
serma Sirmums
sudrabs Sirmums
struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls
latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters
sasirot Sirojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; sirojot iegūt (kā lielāku daudzumu)
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās); sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās)
scirocco Siroko
široko Siroko
siroks Siroko
sira Sirošana
siras Sirošana
serot Sirot
sīrāt Sirot
sirēt Sirot
sišāt Sirot
nosirot Sirot (visu laikposmu) un pabeigt sirot
sīrāji Sirotāji
siri Sirotāji, ienaidnieki, kas siro
vaidi Sirotāji, laupītāji
sirenieks Sirotājs
sisis Sirotājs, laupītājs
vaidenieks Sirotājs, laupītājs
vaidinieks Sirotājs, laupītājs
vaidnieks Sirotājs, laupītājs
sira Sirotājs, sirenieks
ritulis Sirpim līdzīga ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā galvenās ass pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi
brukšas Sirpis
cirpa Sirpis
cirpis Sirpis
pļautava Sirpis
pļautive Sirpis
pļautuve Sirpis
pļautuvis Sirpis
sirpe Sirpis
sirps Sirpis
cirpe Sirpis - sens pļaušanas rīks; kaut kas, kam sirpjveidīga forma
seks Sirpis, izkapts
sēks Sirpis, zāģis
pēds Sirpja sastāvdaļa
drepanocladus Sirpjlapes
drepanidae Sirpjspārņu dzimta
drepana Sirpjspārņu dzimtas ģints
sirpjveidīgs Sirpjveidā
vitenis Sirpjveida (cepts) pīrāgs
drepanocīts Sirpjveida eritrocīts
gaiļāboliņš Sirpjveida lucerna ("Medicago falcata")
gaiļuzirņi Sirpjveida lucerna ("Medicago falcata")
menisks Sirpjveida skrimslis ceļa locītavā
sirreālists Sirreālisma pārstāvis
bambarbaks Sirsenis
bamberbuks Sirsenis
cirsens Sirsenis
irsis Sirsenis
sirsis Sirsenis
sirsonis Sirsenis
sirsons Sirsenis
sirsūnis Sirsenis
širšūns Sirsenis ("Vespa crabro")
dunduris Sirsenis (1)
dunkuris Sirseņu perēklis
sirsnīgums Sirsnība (2)
lirisms Sirsnība, maigums, arī jūtīgums (cilvēkam, tā psihei)
mīlinājums Sirsnības, maiguma izpaudums (parasti valodā)
cordialiter Sirsnīgi
garši Sirsnīgi
sirsnīgai Sirsnīgi
no (visas) sirds Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti
nosiržu Sirsnīgi, pamatīgi
kordiāls Sirsnīgs, draudzīgs
mīļš Sirsnīgs, laipns (par dzīvu būtni)
lirisks Sirsnīgs, maigs, arī jūtīgs (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm)
lirika Sirsnīgu, maigu emocionālu elementu kopums (tēlotājas mākslas darbā)
sirsniņa Sirsniņgliemene
cardium Sirsniņgliemenes
cardiidae Sirsniņgliemeņu dzimta
ķepoties Sis tar ķepu vai ķetnu
zizalkaņepes Sisalkaņepes
Zise Sise - neliela upe Mazās Juglas baseinā, Abzes labā krasta pieteka, garums - 5 km
Zisse Sise, Abzes pieteka
Sisse Sise, Mzās Juglas pieteka
cisinis Sisenis
cisiņš Sisenis
sisainis Sisenis
sisinis Sisenis
acridodae Siseņi
bryodema Siseņu apakškārtas ģints
locusta Siseņu apakškārtas ģints
oedipoda Siseņu apakškārtas ģints
omocestus Siseņu apakškārtas ģints
psophus Siseņu apakškārtas ģints
sphingonotus Siseņu apakškārtas ģints
dzidzināt Sisināt
sircināt Sisināt
sirsināt Sisināt
sisenēt Sisināt
sisinēt Sisināt
sizināt Sisināt
circināt Sisināt (par circeni); čirkstināt
sirināt Sisināt, čirkstēt (par sienāžiem)
locustella Sisinātājķauķi
bendzot Sist
bicināt Sist
bimbāt Sist
binnēt Sist
bleijāt Sist
bleitēt Sist
bleivēt Sist
blentēt Sist
blezēt Sist
bozēt Sist
buhņīt Sist
buzovaķ Sist
dābt Sist
dalbēt Sist
dot Sist
ēcēt Sist
ērcēt Sist
gniezt Sist
gvelzēt Sist
īvēt Sist
jaukt Sist
juznēt Sist
kaņiķeļiķ Sist
ķesēt Sist
ķest Sist
klammēt Sist
klānīt Sist
klaugāt Sist
klesēt Sist
kliest Sist
knaģēt Sist
knaicēt Sist
knallēt Sist
knaulēt Sist
knecēt Sist
kneķēt Sist
kniķēt Sist
kremst Sist
ķūlēt Sist
laitīt Sist
leģēt Sist
liet Sist
ļockāt Sist
mālēt Sist
malstīt Sist
maukt Sist
mēgt Sist
meķeļiķ Sist
mērcēt Sist
mērkt Sist
mēzt Sist
miešķēt Sist
miezt Sist
mikt Sist
milkšēt Sist
milnāt Sist
milnīt Sist
milzt Sist
močīt Sist
mugurēt Sist
muistīt Sist
muitāt Sist
pangot Sist
paugāt Sist
pizģīt Sist
pletēt Sist
pokāt Sist
popēt Sist
punīt Sist
pūst Sist
rieķēt Sist
skaut Sist
slāt Sist
šļaukt Sist
šļaut Sist
slomīt Sist
šļopnīt Sist
smalīt Sist
šmaukāt Sist
šmaukt Sist
smecēt Sist
šmeitēt Sist
smelt Sist
smērēt Sist
šmiegt Sist
šņorēt Sist
spalēt Sist
spaļot Sist
špunīt Sist
stēkāt Sist
šustīt Sist
sveķēt Sist
talznīt Sist
tampīt Sist
tamstīt Sist
tapīt Sist
tauvēt Sist
tempt Sist
tervēt Sist
trolēt Sist
vaķēt Sist
vaļīt Sist
vamzāt Sist
vamžot Sist
vaņķīt Sist
vazāt Sist
ventēt Sist
vetēt Sist
vieķēt Sist
vīlēt Sist
vilnīt Sist
volohaķ Sist
žaut Sist
žļadzīt Sist
žmagot Sist
zvecēt Sist
zvekstēt Sist
zveņķēt Sist
žvidzināt Sist
zvieķēt Sist
vārīt Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko)
mentēt Sist (ar menti)
stērkāt Sist (ar nūju)
uzbozēt Sist (ar nūju)
šurcēt Sist (ar pātagu vai rīksti), kamēr kļūst redzamas svītras
žvicināt Sist (ar pirtsslotu); vicināt, ātri kustināt
plokņīt Sist (ar plaukstu); dunkāt
šmaukstinēt Sist (ar rīksti vai pātagu)
kult Sist (ar vāli, rungu) tā, ka (audums) kļūst mīksts, gluds
pātagot Sist (cilvēku) ar pātagu
pātagot Sist (dzīvnieku) ar pātagu, parasti dzenot (to) kādā virzienā
krāmēt Sist (kādam)
vilkt Sist (kādam)
pluinīt Sist (kādam), arī grūstīt (kādu)
klāt Sist (kādam), cirst (ar ieroci)
milnot Sist (kādam), parasti ar ko smagu
zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut
kokot Sist (kādu) ar koku (parasti sodot)
dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties
zniebt Sist (kāršu spēlē)
plāt Sist (ko)
šķiebt Sist (pa ausi)
pauksnīt Sist (pa galvu)
plāt Sist (pa ko)
spert Sist (par kāju)
ķaulēt Sist (piem., vārītas olas)
plītēt Sist (piemēram, ar pātagu)
zventēt Sist (vairākkārtīgi, stipri)
zventīt Sist (vairākkārtīgi, stipri)
pliekšt Sist ar āmuru
kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti)
bletēt Sist ar bletni
dukāt Sist ar dūri
dukņīt Sist ar dūri
dūksnīt Sist ar dūri
kulakāt Sist ar dūri
kulakot Sist ar dūri
nobukāt Sist ar dūri
pommēt Sist ar dūri
dunkāt Sist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru)
bukstēt Sist ar dūri, dunkāt
pipkāt Sist ar elastīgu sitamo
žvegāt Sist ar garu, lapainu rīksti
bauzēt Sist ar kādu priekšmetu
bicatāt Sist ar kāju vai kājām pa zemi, palēkāt (par aitām, jēriem)
kančukāt Sist ar kančuku, ādas pātagu
kančukot Sist ar kančuku, ādas pātagu; kančukāt
spikāt Sist ar kārkla rīksti
kult Sist ar knābi graudus, sēklas laukā no vārpām, skarām, pākstīm u. tml. (par putniem)
bungot Sist ar knābi, radot troksni (par putniem)
ķūzēt Sist ar ķūzi
luntēt Sist ar lunti, pātagu
lūtāt Sist ar lūtagu
mietnēt Sist ar mietu
mietot Sist ar mietu
knojāt Sist ar nūju
kūjāt Sist ar nūju
džindžalāt Sist ar pātagu
džindžalēt Sist ar pātagu
karbačot Sist ar pātagu
piķenēt Sist ar pātagu
pipāt Sist ar pātagu
plīckāt Sist ar pātagu
džindžot Sist ar pātagu, rīksti
ģeņģelēt Sist ar pātagu, slānīt
sviept Sist ar pātagu; pērt; kult
pipkot Sist ar pipku
pitkāt Sist ar pitku
plaukstāt Sist ar plaukstām
plaukstēt Sist ar plaukstām
plauksnāt Sist ar plaukstu
plauksnīt Sist ar plaukstu
pļetēt Sist ar pletni
pletnēt Sist ar pletni
pleknēt Sist ar pletni, plekni
izšaust Sist ar rīksti
spināt Sist ar rīksti
duļāt Sist ar roku vai dūri
dūļāt Sist ar roku vai kulaku
krausēt Sist ar rungu
rungot Sist ar rungu
ķestīt Sist ar siena gubu nesamo koku
vantēt Sist ar smagu koka sitamo
spriguļot Sist ar spriguli
stebēt Sist ar strupu rīksti
nostostēt Sist ar svārku vai priekšauta stūri
šnapēt Sist ar tievu rīksti
vāļot Sist ar vāli
uzbauzēt Sist ar vāli vai spriguli
vangalēt Sist ar vangali
atšautīt Sist atpakaļ, pūst atpakaļ
karambolēt Sist biljarda spēlējamo bumbu tā, ka tā aizskar vismaz divas citas bumbas
bundzināt Sist bungas
aizsist Sist ciet
blicot Sist kādam
bikāt Sist kājas pret zemi
knipināt Sist knipi
kniukšķināt Sist knipi
knipēt Sist knipjus
krucificēt Sist krustā
nocepēt Sist līdz asinīm
zabīt Sist līdz nāvei
šļurkāt Sist pa kādu šķidrumu
šmaugt Sist pa muti
žmaugt Sist pa muti
mūļāt Sist pa seju
spungāt Sist pa tādu trauku, kas skan
bulstakot Sist pa ūdeni ar bulstaku
porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu
purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu
aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
atslānīt Sist pretī
žurcēt Sist tā, ka paliek zilums uz ādas
siksnāties Sist vienam otru, citam citu; kauties
sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1)
zekseris Sist zekserus - spēlēt rotaļu ar monētām
knapāt Sist, aplaudēt
mīcīt Sist, arī grūstīt, spaidīt (parasti cilvēku)
maknīt Sist, belzt
melzt Sist, belzt
metināt Sist, belzt
dabt Sist, cirst
likt Sist, cirst
sadrāztīt Sist, cirst (ar pātagu)
bliezt Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu)
knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi
blietēt Sist, dauzīt
boķēt Sist, dauzīt
būkāt Sist, dauzīt
dulnīt Sist, dauzīt
ķīlēt Sist, dauzīt
klummēt Sist, dauzīt
kulmīt Sist, dauzīt
paisīt Sist, dauzīt
štaukāt Sist, dauzīt
talsīt Sist, dauzīt
trolīt Sist, dauzīt
zipāt Sist, dauzīt
žvanckāt Sist, dauzīt
žvonckāt Sist, dauzīt
pinnēt Sist, dauzīt (ar āmuru)
ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt
trapināt Sist, dauzīt ar kājām
trapinēt Sist, dauzīt ar kājām; trapināt
blaikšķēt Sist, dauzīt, dauzīties, trokšņot
velēt Sist, dauzīt; kult
brukt Sist, dzīt
klambāt Sist, dzīt
bleknīt Sist, grūst
poļīt Sist, grūst
treksnēt Sist, grūst
mokšīt Sist, grūstīt
prīģelēt Sist, grūstīt, stumdīt
knotēt Sist, iekaustīt
driegt Sist, iesist
uzģērēt Sist, iesist
uzplitkāt Sist, iesist
apkūļāt Sist, iesist, dauzīt
lipīt Sist, iesist, iebelzt
kraustīt Sist, kaustīt
tusīt Sist, kaustīt
pamūksnīt Sist, kauties
kļaut Sist, kraut
šautēt Sist, kult
gandēt Sist, mocīt
pīckāt Sist, parasti ar pātagu; pātagot
pleitēt Sist, parasti stipri (ar pletni, pātagu u. tml.)
pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu)
pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt
šmarīt Sist, pātagot
svaipīt Sist, pātagot
bendēt Sist, pērt
blantēt Sist, pērt
blektēt Sist, pērt
blūzgāt Sist, pērt
bokāt Sist, pērt
buņķēt Sist, pērt
daidzīt Sist, pērt
drātīt Sist, pērt
endelēt Sist, pērt
ģērēt Sist, pērt
jozēt Sist, pērt
judēt Sist, pērt
kancēt Sist, pērt
kaut Sist, pērt
kazāt Sist, pērt
kazot Sist, pērt
knesēt Sist, pērt
kniedēt Sist, pērt
koklēt Sist, pērt
laubt Sist, pērt
leskāt Sist, pērt
loskāt Sist, pērt
lupīt Sist, pērt
mastot Sist, pērt
mietnat Sist, pērt
miltīt Sist, pērt
mūksnīt Sist, pērt
dot pa mici Sist, pērt
dot pa biksēm Sist, pērt
pinkāt Sist, pērt
pleikāt Sist, pērt
plektēt Sist, pērt
plucināt Sist, pērt
skost Sist, pērt
slocīt Sist, pērt
slonīt Sist, pērt
slotēt Sist, pērt
smērtēt Sist, pērt
stērstēt Sist, pērt
strieblāt Sist, pērt
strostēt Sist, pērt
stukņīt Sist, pērt
sutināt Sist, pērt
svaist Sist, pērt
tāstīt Sist, pērt
taukšēt Sist, pērt
teskāt Sist, pērt
tresēt Sist, pērt
tresīt Sist, pērt
tusēt Sist, pērt
vanckāt Sist, pērt
veicēt Sist, pērt
veitēt Sist, pērt
veķēt Sist, pērt
vencēt Sist, pērt
verdēt Sist, pērt
zloķēt Sist, pērt
zotēt Sist, pērt
zvalstīt Sist, pērt
zvaņķēt Sist, pērt
zveķēt Sist, pērt
žvelbēt Sist, pērt
zveltēt Sist, pērt
zvīnāt Sist, pērt
driepēt Sist, pērt (ar driepi)
knotkāt Sist, pērt (ar rīksti, žagaru)
sluinīt Sist, pērt (ar siksnu, pātagu u. tml.); lamāt, kaunināt
depāt Sist, pērt ar koka gabalu
pātagāt Sist, pērt ar pātagu
žeickāt Sist, pērt ar rīksti
žoickāt Sist, pērt ar rīksti - žoicku
zipsnāt Sist, pērt ar siksnu
stibāt Sist, pērt ar stibu
stibēt Sist, pērt ar stibu
stibot Sist, pērt ar stibu
bulbulēt Sist, pērt ar žagariem, triekt, kliegt
vietēties Sist, pērt, pērties (pirtī)
skostīt Sist, pērt, plītēt, nodauzīt putekļus
bumburēt Sist, pērt, tā ka rodas pampumi
mietēt Sist, pērt; miet (2)
miet Sist, pērt; mietēt
slokāt Sist, pērt; slocīt
slotot Sist, pērt; slotēt
šaustīt Sist, pērt; šaust (1)
šaust Sist, pērt; šaustīt (1)
žvikāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru)
žvickāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru); žvikāt
treipt Sist, pliķēt
sašventrēt Sist, sapērt
blaugāt Sist, sisties
slenēt Sist, slānīt
slostīt Sist, slānīt
švakāt Sist, slānīt ar rīksti vai nūju (švaku 1)
sloksnēt Sist, slānīt, pātagot
āmarot Sist, strādāt ar āmuru
āmurot Sist, strādāt ar āmuru
ploķēt Sist, sviest ko slapju, lipīgu
blokšēt Sist, tā ka skan
iknāt Sist, viegli dauzīt
zostēt Sist; ar ādas pletni pērt
pļokāt Sist; arī pļaukāt
plokņīt Sist; arī spert, pļaukāt
mīstīt Sist; arī stipri pērt
mizāt Sist; arī stipri pērt
pārdrāzt Sist; iebiedēt
klapēt Sist; iekaustīt; pērt
kātavāt Sist; pērt
šļaukāt Sist; pērt; pļaukāt
atjaukt Sist; piekaut
Seistānas ieplaka Sistānas ieplaka Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā
sistuve Sistava - aužamo steļļu detaļa
mustava Sistava, šķietlāde
mustenes Sistava, šķietlāde
musteves Sistava, šķietlāde
mustuve Sistava, šķietlāde
nuistavas Sistava, šķietlāde
nustava Sistava, šķietlāde
AFIS Sistēma (kartotēka) pirkstu nospiedumu identifikācijai (angļu "Automatical fingerprints investigation system")
mehānisms Sistēma (parasti kāda darba, kādu darbību veikšanai)
termosifons Sistēma iekšdedzes motora dzesēšanai ar šķidrumu (ūdeni); šajā sistēmā ūdens cirkulāciju motora apvalkā un radiatorā rada siltā un aukstā ūdens blīvuma starpība
kapnogrāfs Sistēma oglekļa dioksīda koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā
signālsistēma Sistēma signālu (1) radīšanai un pārraidei, arī uztveršanai, fiksēšanai
draftēšana Sistēma, ar kuras palīdzību profesionālās sporta komandas izvēlas jaunus spēlētājus un slēdz līgumus ar tiem
aspirācija Sistēma, ar kuru kādā telpā uzsūc putekļus; visu sūcējiekārtu kopums
apkure Sistēma, ar kuru telpās aukstajā gada periodā rada un uztur vēlamo gaisa temperatūru
pievads Sistēma, ietaise, iekārta (kā) pievadīšanai
kārtība Sistēma, kādā (kas) izvietojas, notiek, tiek izvietots, risināts
konveijers Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā)
priekšgalsistēma Sistēma, kas parasti ir izveidota klienta datorā, lai piekļūtu aizmugursistēmas serverī uzglabājamiem datiem
mezoatoms Sistēma, kas sastāv no atoma kodola, elektroniem un negatīvi lādēta mezona
rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai
dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienādiem, bet pretējas zīmes lādiņiem, kuri atrodas viens no otra noteiktā attālumā
mezonijs Sistēma, kas sastāv no mezona un elektrona; tā atgādina ūdeņraža atomu ar mezonu kā atoma kodolu
triplets Sistēma, kas sastāv no trim daļām
rezonators Sistēma, kurā ārēja impulsa iedarbībā var rasties ilgstošas periodiskas svārstības
galaktika Sistēma, kurā ietilpst zvaigznes, planētas un to pavadoņi, gāzu un putekļu miglāji
korpussistēma Sistēma, kurā korpusa biezne bija cicero līdzīga vienība
nodaļa Sistēmai pakārtota stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kurai ģeohronoloģiskajā iedalījumā atbilst epoha
savienojamība Sistēmai vai ierīcei piemitīga īpašība, kas ļauj to bez modificēšanas pievienot citām sistēmām vai ierīcēm
atiestate Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī
atiestatīšana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī
atgriešana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestatīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī
automorfisms Sistēmas atsevišķu daļu strukturāla vienādība
apakšsistēma Sistēmas daļa, kas izpilda vienu vai vairākas tās pamat- vai palīgfunkcijas
subordinācija Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
nebīstamība Sistēmas īpašība nekad nekaitēt tās lietotājam vai apkārtējai videi
lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus
izkārtojums Sistēmas izveidojums, iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķās sastāvdaļas, elementus
granularitāte Sistēmas modularitātes pakāpe
verifikācija Sistēmas pārbaude, ko parasti veic tās izstrādāšanas gaitā, lai pārliecinātos, vai izstrādāšanas procesā aplūkojamā posma rezultāti atbilst tā sākumā definētajiem noteikumiem un prasībām
relaksācija Sistēmas pāreja no nelīdzsvara stāvokļa līdzsvara stāvoklī
hamiltoniāns Sistēmas pilnās enerģijas operators kvantu mehānikā
paštestēšana Sistēmas spēja pārbaudīt tās darbību, lai konstatētu, vai sistēma var izpildīt tai paredzētās funkcijas
pašdiagnosticēšana Sistēmas spēja patstāvīgi atklāt, lokalizēt un analizēt kļūdas un atteices
tolerance Sistēmas spēja turpināt normālu darbību apstākļos, kad tās parametru vērtības noteiktās robežās atšķiras no nominālajām
atkritumsaimniecība Sistēmas un procesi, ko izmanto uzņēmumi un organizācijas, lai samazinātu atkritumus vai to glabāšanas izmaksas, vai arī lai nodrošinātu to atkārtotu izmantošanu pēc papildu apstrādes
modularitāte Sistēmas vai programmas organizētība pa moduļiem - atsevišķiem funkcionāliem komponentiem
testgultne Sistēmas vai tās atsevišķu komponentu testēšanas vide, kurā ir aparatūra, instrumentālie un valodas līdzekļi, imitācijas un cita nepieciešamā programmatūra, kas ļauj kontrolēt testēšanas starprezultātu apstrādi
izmantojamība Sistēmas vai tās komponenta spēja konkrētos apstākļos izpildīt uzdotās funkcijas noteiktā laika sprīdī vai laika posmā, pieņemot, ka pieprasītie ārējie resursi ir nodrošināti
veiktspēja Sistēmas vai tās komponentu spēja izpildīt paredzētās funkcijas; par kvantitatīviem kritērijiem parasti izmanto atbildes laiku, caurlaidspēju un izmantojamību
homogenizācija Sistēmas viendabīguma radīšana (metodes un procesi)
nodalījums Sistemātikas augstākais pamattaksons, kas botānikā apvieno radniecīgas klases
kariosistemātika Sistemātikas nozare, kurā pēta dažādu taksonu organismu kodola struktūrelementu uzbūvi un evolūciju
sistemātiķis Sistemātikas speciālists
biotakse Sistemātiskā bioloģija, dzīvo organismu klasifikācija
iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, izanalizēt, novērtēt
masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka (vai dzīvnieka) ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus
džimkrovisms Sistemātiska melnādaino amerikāņu segregācijas prakse, kas ASV dienvidu pavalstīs bija visai izplatīta līdz pat 20. gs. 60. gadiem
etnocīds Sistemātiska noteiktas tautas kultūras iznīcināšana
ģedovšķina Sistemātiska vardarbība pret jaunākiem kareivjiem
demoskopija Sistemātiska viedokļu aptauja
pašmācība Sistemātiska zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi
slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi)
sekot Sistemātiski interesēties par kāda konta saturu kādā sociālo tīklu vietnē
aprakstīt Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību)
propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus
nopļēgurāt Sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus)
indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu; atrasties ļoti kaitīgos apstākļos
sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos)
digesta Sistemātiski sakārtotu un tematiski apvienotu senās Romas juristu darbu krājums, kas pēc imperatora Justiniana pavēles tika publicēts 533. g., tam bija likuma spēks
apcerēt Sistemātiski un vispusīgi aplūkot, iztirzāt (domās, vārdos); pārdomāt
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu)
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko)
pieradināt Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei
apcerējums Sistemātisks un vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā)
metodisks Sistemātisks; tāds, kas laiku pa laikam atkārtojas
pašaudzināšana Sistemātisku darbību kopums, kura mērķis ir savas personības pilnveidošana
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības; politiskas mācības
sasistematizēt Sistematizējot sakārtot, sasaistīt (parādības, laktus, jēdzienus u. tml.)
kārtot Sistematizēt (piemēram, domas, iespaidus)
programminženierija Sistematizēta pieeja zinātnisko un tehnoloģisko zināšanu, metožu un pieredzes izmantošanai funkcionāli efektīvas programmatūras izstrādāšanas, testēšanas un ieviešanas procesā
kadastrs Sistematizēti kādu zemes vai ūdens nogabalu vai citu objektu dati
koncepcija Sistematizēti sakopoti uzskati par kādu parādību, procesu
kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums
fototēka Sistematizēts fotogrāfiju vai to negatīvu krājums, krātuve
kodekss Sistematizēts jaunizdotu likumu krājums kādā tiesību nozarē
nomenklatūra Sistematizēts kādas zinātnes nozares terminu kopums
kartotēka Sistematizēts kartīšu krājums ar noteiktām ziņām, informāciju
filmotēka Sistematizēts kinofilmu krājums, krātuve
likumkrājums Sistematizēts likumu vai citu normatīvo aktu sakopojums
fonotēka Sistematizēts skaņu ierakstu krājums, krātuve
diskotēka Sistematizēts skaņuplašu krājums vai krātuve
videotēka Sistematizēts videoierakstu krājums, krātuve
gazetīrs Sistematizēts vietvārdu saraksts vai ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca; vietvārdnīca
SBF Sistēmiskā asinsrite (angļu "systemic blood flow")
SLE Sistēmiskā sarkanā vilkēde (angļu "systemic lupus erythematosus")
SVR Sistēmiskā vaskulārā pretestība (angļu "systemic vascular resistance")
ielādētājs Sistēmprogramma, kas ieraksta izpildāmo programmu no diska brīvpieejas atmiņā
sistēmtehniķis Sistēmtehnikas speciālists
šaustīties Sisties
knaulēties Sisties (ar olām)
klapēties Sisties (pret ko)
pleitēties Sisties (pret ko), parasti ievainojot, bojājot
blaugāties Sisties, dauzīties
bokāties Sisties, dauzīties
vicēties Sisties, kauties, plēsties
stukņīties Sisties, pērties
zvelēties Sisties; kauties
perisistole Sistolei sekojošais periods - diastole un pauze
heterosistolija Sistoles spēka nevienmērība
sBP Sistoliskais asinsspiediens (angļu "systolic blood pressure")
sistra Sistrs - mūzikas instruments senā Ēģiptē
dūrošana Sišana, dauzīšana ar dūri
Paraselu salas Sišas salas Dienvidķīnas jūrā
kneģis Sitamais
sislis Sitamais
skabene Sitamais
šķinis Sitamais
slāns Sitamais
smeltne Sitamais
vante Sitamais
vebiķis Sitamais
zmeļamais Sitamais
žvetka Sitamais
dalba Sitamais koks
dalbe Sitamais koks
sitaminstruments Sitamais mūzikas instruments
sitams Sitamais mūzikas instruments
marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes
kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina
trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo
triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu; trijstūris (3)
bunga Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu
bungas Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu
zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas
tubafons Sitamais mūzikas instruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa
ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
triangolo Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no trijstūrveridā izliekta, brīvi pakarama tērauda stienīša, pa kuru sit ar metāla nūjiņu
šķīvis Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no viena vai diviem metāla diskiem un kam ir raksturīga asa skaņa
metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes
kančaka Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka
kančuklis Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka
lundzaks Sitamais, kas izveidots iesienot mezglu dvielī vai lakatā
bizūne Sitamais, koks sišanai
pritags Sitamais, peramais no paresnas virves
slāneklis Sitamais, runga
siteklis Sitamais, vāle
žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu)
fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu
bongo Sitaminstruments no Latīņamerikas, divas kopā savienotas nelielas, iegarenas bungas, ko spēlē ar pirkstiem, turot starp ceļgaliem
darbuka Sitaminstruments, atgādina ēģiptiešu tablas
idiofons Sitaminstruments, kam skaņu rada visa instrumenta svārstības (piemēram, zvans, gongs)
doli Sitaminstruments, kas izplatīts Gruzijā; divpusīgas cilindriskas bungas
zvaniņi Sitaminstruments, kas sastāv no metāla plāksnītēm, kas izvietotas 2 rindās (kā klaviatūras melnie un baltie taustiņi) un kuras sit ar metāla vai koka āmuriņiem
kociņš Sitaminstruments, skanīgu kociņu pāris ritma un koloristisku efektu atskaņošanai
timpāni Sitamo mūzikas instrumentu komplekts, kuriem raksturīga puslodes forma un maināms skaņu augstums; šī komplekta instrumenti
pauka Sitams mūzikas instruments
celesta Sitams plāksnīšu taustiņinstruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanēšanu
timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis
sītara Sitāra - indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem
Liepupīte Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu padastā
Vilkarūcis Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā
Dvorupe Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla
Apkārtupe Sitas labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, garums - 12 km
sipaks Sitējs, dauzītājs
sitnis Sitenis - ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas
klopsis Sitenis (gaļas ēdiens)
žmekšēt Sitiena trokšņa atdarinājums
bukts Sitiena, trieciena u, tml. rezultātā radies iespiedums, ieliekums (metāla priekšmetā)
šausti Sitieni
kāviens Sitieni (piemēram, piekaujot); stiprs pēriens
ziedlapprinteris Sitienprinteris rakstzīmju virknes drukāšanai, kura drukājošais elements veidots rotējoša diska veidā ar ziedlapveidīgiem, burtus saturošiem izciļņiem
dūre Sitiens
gāziens Sitiens
grieziens Sitiens
joziens Sitiens
klapējums Sitiens
krāviens Sitiens
melziens Sitiens
mērciens Sitiens
rukstiņš Sitiens
sitienis Sitiens
šmauciens Sitiens
snājiens Sitiens
štose Sitiens
svēriens Sitiens
temziens Sitiens
trauka Sitiens
vēliens Sitiens
vtička Sitiens
žvaka Sitiens
šuse Sitiens (uz vārtiem sporta spēlēs)
dunkšķis Sitiens ar dūri
dunska Sitiens ar dūri
dunka Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru)
buks Sitiens ar dūri, dunka
sakade Sitiens ar lociņu pa vairākām stīgām reizē
pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pliķis
pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļauka
bauzis Sitiens ar spriguli
fuhtelis Sitiens ar zobenu plakaniski
aperkots Sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
bekhends Sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā)
forhands Sitiens no labās puses tenisā vai galda tenisā
forhends Sitiens no labās puses tenisā vai galda tenisā
huks Sitiens no sāniem (boksā)
štose Sitiens pa vārtiem (parasti futbolā)
štanga Sitiens pa vārtu stabu vai pārliktni (piem., futbolā)
hafvolej Sitiens pēc bumbas atlēciena no zemes (tenisā, retāk - futbolā)
smešs Sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā
pretsitiens Sitiens, ar kuru reaģē uz citu sitienu
tipo- Sitiens, attēls, paraugs
liciens Sitiens, belziens
mējiens Sitiens, belziens
smēliens Sitiens, belziens
švaukšķis Sitiens, belziens
knābiens Sitiens, cirtiens ar knābi
ņikutis Sitiens, dunka
coup Sitiens, grūdiens
blauziens Sitiens, pēriens
bukauka Sitiens, pēriens
mēziens Sitiens, pēriens
nieska Sitiens, pēriens
blauziņš Sitiens, pēriens; blauziens
ķeģis Sitiens, trieciens
treksne Sitiens, trieciens
štauka Sitiens; belziens
spēriens Sitiens; trieciens
siti Sitija
Picea sitchensis Sitkas egle
sitodrepa Sitodrepa panicea - maizes ķirmja "Stegobium paniceum" nosaukuma sinonīms
siteniski Sitot
izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli)
skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost
apsist Sitot (ar ko), apdzēst (uguni)
sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds
noplītēt Sitot (ar žagaru, rīksti u. tml.), nodauzīt, nopurināt
izsist Sitot (kādu), novērst (kādu īpašību); sitot (kādu), panākt rezultātu
pablākšt Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), izkult, panākt, ka izbirst (graudi)
pasist Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), pakult
piekaut Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus)
piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
klauvēt Sitot (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), radīt troksni, lai signalizētu
aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.)
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti)
klambāt Sitot ar dzelzs stieni pa iekārtu dzelzs gabalu signalizēt ganam un ganāmpulkam, ka jānāk mājās
dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem
izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) - par putniem
noknipēt Sitot ar knipi kādu pievārēt
noknipot Sitot ar knipi kādu pievārēt
izdzildināt Sitot ar nātrēm radīt pietiekoši jūtamas degošas sāpes
spert Sitot ar strauju, kājas kustību, virzīt (ko)
izvaļģīt Sitot ar virvi, izdzīt ārā
atklapēt Sitot atliekt
ieķūlāt Sitot iedzīt, ietriekt
iedzīt Sitot ievirzīt (kur iekšā)
izspalot Sitot izdzīt
izspaļot Sitot izdzīt
apkuļāt Sitot izkustināt
izbleivēt Sitot izlīdzināt (sablīvēta māla klonu)
uzsist Sitot izveidot (kur) caurumu, robu u. tml.
izdzīt Sitot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izdzīt Sitot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
malstīt Sitot lauzīt (linus)
noplīckāt Sitot nolietot
nosist Sitot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku)
nokapāt Sitot nosmērēt
izplakanot Sitot padarīt plakanu (saplacināt)
nosist Sitot panākt, ka (kas) atdalās un nokrīt; sitot panākt, ka (kas) nokrīt, nogāžas
aizmielot Sitot patriekt
sasist Sitot sašķelt, saplēst
sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa dalu)
sadauzīt Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu)
iesist Sitot skart, dot triecienu
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus)
uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam)
pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā
piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt)
nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost
izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt; sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu)
izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu; sitot, ar sitienu pārdalīt
noklapēt Sitot, dauzot nonāvēt
uzsist Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur)
damēgt Sitot, perot panākt (ko)
uzpērt Sitot, perot radīt asiņošanu
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist
stampāt Sitot, spiežot (parasti ar stampu), smalcināt, arī blīvēt
kaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus)
nokaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus)
samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml, savainot; arī piekaut
cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu)
cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu)
cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku
cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu)
lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt
buktēt Sitot, triecot u. tml. radīt iespiedumu, ieliekumu (metāla priekšmetā)
cirst Sitot, triecot virzīt cirvi, arī asu priekšmetu (kur iekšā)
sišus Sitot; savienojumā ar "sist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
kulšus Sitot; veļot, lai pastiprinātu kulšanu
izklopēt Sitots (ar āmuru), padarīt plānāku (gaļas šķēli)
ramsi Situācija
strupsaķere Situācija datu apstrādes sistēmā, kad divi procesi, kas pieprasa vienus un tos pašus resursus, bloķē viens otru
klinčs Situācija datu apstrādes sistēmā, kad divi procesi, kas pieprasa vienus un tos pašus resursus, bloķē viens otru; strupsaķere
bloķēšana Situācija hokejā, kad ripa nav spēlē, bet, piem., ir piespiesta pie apmales
atteice Situācija vai stāvoklis, kad pārtrauc vai beidz realizēties process
variants Situācija, apstākļi
pavadība Situācija, apstākļu kopums, kad (kāds) dodas līdzi, pavada, atrodas kopā ar kādu (kur)
pirmsvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu)
priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu); pirmsvēsture (2)
signāls Situācija, arī darbība, kas liecina par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu
nepatikšanas Situācija, arī pārdzīvojums, kas saistīts ar ko nepatīkamu, uztraucoša
bezdarbs Situācija, kad cilvēks spēj un grib strādāt, bet nevar atrast darbu
goļaks Situācija, kad kaut kā trūkst
dezintermediācija Situācija, kad klienti izņem noguldījumus no banku kontiem, lai izvietotu šos līdzekļus naudas tirgus instrumentos procenta likmju pieauguma periodos
dezintermediācija Situācija, kad kredītu finanšu iestādēm nav iespēju izpildīt savas starpnieka funkcijas
taimauts Situācija, kad process gaida kādu ārēju notikumu vai iepriekš noteiktā laika intervāla beigas, bet procesa gaidīšanas laiks beidzas agrāk, nekā notiek ārējais notikums vai beidzas noteiktais laika intervāls
duopsons Situācija, kad tirgū ir tikai divi pircēji, bet piedāvājuma pusē pilnīga konkurence
anšlāgs Situācija, kad visas biļetes (piemēram, uz teātra izrādi) ir pārdotas
problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma; problēmiskā situācija
kultūrkonflikts Situācija, ko rada spriedze starp aktuālām vērtībām un saskarsmes modeļiem no vienas puses un tradicionālām normām, reliģiskiem vai ideoloģiskiem priekšrakstiem no otras puses
pašpietiekamība Situācija, kur kāds indivīds vai grupa savā dzīvē nav atkarīgs no ārpasaules
robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem
robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml.; situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi; marginālā situācija
tīri papīri Situācija, kurā nav iemeslu sarežģījumiem, nepatikšanām
sāncensība Situācija, kurā pārraides vides pieejas protokols ļauj vairākām lokālā tīkla stacijām sākt datu pārraidi vienā laikā, riskējot ar sadursmes rašanos
štelle Situācija, stāvoklis
specimens Situācijas pazīme
sitkoms Situāciju komēdija (angļu "situation comedy")
eksofora Situatīva atsauce; valodas vienība, kas daļu savas nozīmes iegūst no ekstralingvistiskās situācijas
Akjaba Sitve - pilsēta Mjanmā
Vakantanka Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - augstākā dievība, kas simbolizē mistisko dzīvības spēku
Vakinjani Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - gari, kas simbolizē uguni, pērkonu un zibeni
Iktomi Siu un dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvidakota, Nebraska) mitoloģijā - ķildu izraisītājs, zirneklis - triksters un kultūrvaronis, cilvēku valodas izgdrotājs
crow Siu valodā runājoši nomadu mednieki, R no Misūri, dzīvo rezervātā Montānas štatā
Takuškanškani Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvaddakota, Nebraska) mitoloģijā - vēja gari un vienlaikus vējš, kas sevī apvieno četrus vējus - pēc četrām debess pusēm
Hejoka Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienviddakota, Nebraska) mitoloģijā - pērkona dievība un medību aizgādnis
vakonda Siuksu indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
sivēnaste Sivēna aste
sivēngaļa Sivēna gaļa
grendzele Sivēna gredzenotā aste
nūskiņa Sivēna vai cūkas purns
Sivēnītis Sivēniņš, ezers Liezēres pagastā
cučka Sivēnmāte
čučka Sivēnmāte
maška Sivēnmāte
urguča Sivēnmāte (grūtniece)
čūčelīte Sivēnmāte, kurai pirmo reizi ir sivēni
mātainīte Sivēnmāte, vista vai pīle ar mazuļiem
cūcene Sivēnmāte; cūka (2)
cūcēns Sivēns
cūkalēns Sivēns
repsis Sivēns
roksis Sivēns
ruicis Sivēns
ruišēns Sivēns
ruksēns Sivēns
rūkulis Sivēns
siuka Sivēns
siveneks Sivēns
sivenis Sivēns
sovans Sivēns
suīpis Sivēns
sukantiņš Sivēns
suvēns Sivēns
kvencis Sivēns (grūti noganāms)
jozis Sivēns ar šķērsu svītru pār muguru
Sivēnu ezers Sivēns, ezers Inešu pagastā
virpastis Sivēns, kam aste gredzenā
šnerglis Sivēns, kurš slikti ēd
repis Sivēns, novājējis mājkustonis
suķāns Sivēns, puscūcis
suķēns Sivēns, puscūcis
suiķis Sivēns, puscūka
svīkalts Sivēns, suķis
siuķis Sivēns; siuka
siventiņš Sivēntiņš
Sivenu ezers Sivēnu ezers Tumes pagastā
Sīvera ezers Sivers, ezers Aulejas un Skaistas pagastā
Jama Siverska - pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums līdz 1973. g.
Severska Siverska, pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums 1973.-1991. g.
Severskijdoņeca Siverskijdoņeca, upe Ukrainā
sizerenitāte Sizerēna virsvara pār vasaļiem; tas, ka attiecīgajam feodālim ir virsvara pār attiecīgo zemāko feodāli
sisyrinchium Sizirinhijas
kalnu sizirinhija sizirinhiju suga ("Sisyrinchium montanum syn. Sisyrinchium bermudiana")
šizītis Sizofrēniķis
scenārijs Sižeta izklāsts, plāns, dramatiskās darbības apraksts (parasti baletam, pantomīmai)
retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā); vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem)
kriminālsižets Sižets (kinofilmā, daiļdarbā), kam pamatā ir nozieguma atklāšana
detektīvsižets Sižets (piedzīvojumu filmās, literatūrā), kam pamatā ir kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana
meti Sižets, motīvi, galvenā tēma (parasti mākslas darbā, kādā tekstā)
soggetto Sižets; fūgas vai imitācijas tēma
sujet Sižets; subjekts
Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju
Egishjalmrs Skandināvu mitoloģijā - bruņucepure, kas piederēja pūķim Fāfniram, kurš sargāja zeltu un kuru nogalināja Sigurds (Zīgfrīds)
Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs
Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu)
Sloboda Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" daļa
silenieši Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" iedzīvotāji
mafija Slepena organizācija, kas 18. gs. beigās izveidojās Sicīlijā
Slemoje ezers Sļepoje ezers Silmalas pagastā
Sofijas smalkžodzene smalkžodzeņu suga ("Descurainia sophia", arī "Sisymbrium sophia"), sastopama samērā bieži, 20-70 cm augsts augs
graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm
Piearāla Karakums smilšu Tuksnesis Turānas zemienes ziemeļos, no Arāla jūras ziemeļaustrumiem līdz Sirdarjas lejtecei, Kazahstānā, augstums - līdz 10 m, starp smilšu pauguriem - sāļezeri, smilšu pauguros - gruntsūdeņi
Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru
silvēnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silva" iedzīvotāji
Bahi solončaks Tanzānijā, Singidas un Dodomas provincē jeb administratīvajā rajonā
pīlādzene Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
pīlādžspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā
Maja spoža zvaigzne Plejāžu (Sietiņa) zvaigznājā
marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai
Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m
ICOMOS Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome (angļu "International Council of Monuments and Sites")
S Starptautisks signāls "Sierra" - nozīmē "kuģa dzinēji strādā atpakaļgaitā"
kvarca stikls stiklveida silīcija dioksīds (SiO~2~), kam piemīt liela termiskā un ķīmiskā izturība; lieto ķīmiskās aparatūras un trauku izgatavošanai, kvarca šķiedras ieguvei, izmantošanai gaismas vados
marsala Stiprs vīns no Sicīlijas
silzemnieki Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Silzemnieki" iedzīvotāji
Sinoles krāces straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums — 10 m un dolomīta radzes gultnē
Starožvalie Stražvaldu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte
Dūņupe Sudas labā krasta pieteka Siguldas novadā, garums - 13 km; Kapura; Kapurga
Sudas-Zviedru purvs Sudas purvs Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā
samojedi Suņu šķirne, kuru tās dzimtenē Sibīrijā izmanto kā kamanu vilcējus un briežu ganus
silasciemieši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" iedzīvotāji
Syls Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Sils" nosaukums latgaliski
silleri Šampanieša šķirne, ko iegūst no vīnogām Silleri sādžas vīna dārzos Remsas apkārtnē Francijā
Arabata strēle šaura, gara jūras ūdeņu uzskalota pussala, atdala Sivašu no Azovas jūras, garums - \~100 km, platums - 270 m - 8 km, dienvidu gals pie Krimas, ziemeļos strēli no kontinenta šķir Geņičeskas šaurums (platums - 80-150 m)
lapkoku šaurvabole šaurvaboļu ģints suga ("Silvanus unidentatus")
Benī Valīda šebīja Lībijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Misrātas, Sidras, Mizdas un Terhūna un Messellāta šebīju
Schoenheyden Šengeidas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Šonona Šenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Sionainn_)
Šindžana Šindžanas (Siņdzjanas) Uiguru autonomais reģions (sk. Siņdzjana)
plaukšķene šīs apakšdzimtas ģints ("Silene"), daudzgadīgs lakstaugs (retāk puskrūmi) ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām; ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā; \~400 sugas, Latvijā 13 sugas
sams šīs dzimtas ģints ("Silurus")
austrumu zilstrazds šīs ģints suga ("Sialia sialis")
zālāju dzeltenstērste šīs ģints suga ("Sicalis luteola")
sams šīs ģints suga ("Silurus glanis"), liela (garums - līdz 5 m, Latvijā - līdz 2 m), plēsīga saldūdens zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi
Dermatina fuscicinerea šīs ģints suga, kas konstatēta uz lapu kokiem ēnainās vietās Siguldā
Schillingshof Šķiliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā
Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra
Šeršņiški Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sirseņi" nosaukuma variants
Transsibīrijas tāds, kas šķērso Sibīriju (parasti par ceļiem, pārvadājumiem)
Siguldas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts gandrīz viss pirmskara Siguldas pagasts, izņemot nelielu platību rietumu malā, kas pievienota Allažu un Inčukalna pagastu un Siguldas pilsētai, tagadējā pagasta ziemeļaustrumu daļā iekļauta daļa no bijušā Vildogas pagasta
Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma
silenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji
silnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji
siliņnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji
silmuižnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Silmuiža" iedzīvotāji
silkalnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Silkalni" iedzīvotāji
silainieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silaine" iedzīvotāji
Tarakanova Tarakanova ezers - Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
Tarakanovka Tarakanovkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers; Tarakanova ezers; Tarakanovas ezers
Ludinkas ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
Ludzenkas ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
Ludziņa ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
Krimuldas viduslaiku pils tās atliekas atrodas Siguldā pie tagadējā rehabilitācijas centra "Krimulda", celta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, būvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem vietā, no kuras labi pārredzama apkārtne, 16. gs. beigu revīzijas materiālos celtnes minētas jau kā drupas
udehi tauta Krievijas austrumos, Sihotealina kalnos, Habarovskas un Piejūras novada robežapgabalos, runā udehu valodā, kas pieder pie tungusmandžuru grupas
idzi tauta Ķīnā (gk. Sičuaņas provincē), valoda pieder pie ķīniešu-tibetiešu valodām, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
lepči tauta, dzīvo gk. Sikimā, arī Rietumbengālē (Indijā), Nepālas austrumos un Butānas rietumos, pieder pie himalajiešu tautām, reliģija - budisms (lamaisms), arī animistiski ticējumi
cjani tauta, dzīvo Ķīnā, Sičuaņas provinces kalnu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms), izplatīta senā tibetiešu reliģija, arī animistiski ticējumi
uiguri tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
malajieši tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji; īstie malajieši
javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti)
krimčaki tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši)
sibo tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms
botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms
malajieši Tautu grupa dienvidaustrumu Āzijā, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā, kā arī Malaizijā, Singapūrā, Brunejā); ticīgie - gk. musulmaņi
Umerupīte Teiļupes labā krasta pieteka Siguldas pagastā
Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi
leģētie tēraudi tēraudi, kuru sastāvā ir ogleklis un leģējošie elementi (Ti, W, V, Si, Mn u. c.), kas uzlabo mehāniskās, fizikālās un tehnoloģiskās īpašības; to markā uzrāda oglekļa un leģējošo elementu daudzumu
Rudbāržu pagasta teritorija teritoriālo reformu rezultātā pagastā iekļauts viss pirmskara Sieksātes pagasts, savukārt daļa no bijušās Rudbāržu pagasta teritorijas iekļauta Nīkrāces un Skrundas pagastos
Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā
Rietumsibīrija Teritorija Krievijas Āzijas daļā, Sibīrijas rietumu daļa starp Urāliem un Jeņiseju
Tomsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
Tumšņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
Timsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
Tumsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
Timsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā
Tumsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā
pakulaines Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
pakūlaines Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
pakūlainis Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
pērkaunes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
pērkoņi Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
pērkons Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
rūgtene Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
rūgtiņi Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
sinape Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
sinapes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
sinapiņa Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
sinapīte Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
siņepe Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
sinepes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
siņepes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
sinepiņa Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
sinepiņas Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
sineps Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
sinupe Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
siņupe Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
sinupes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
sinupīte Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
sinupītes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
zvēres Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis")
pērkone tīruma sinepe (“Sinapis arvensis”)
zvēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); viengadīgs krustziežu dzimtas augs, nezāle ar dzelteniem ziediem un augli pākstī, kas atveras gareniski
svēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); zvērene
Ciskada ezers Tiskāda ezers Silmalas pagastā
seldžuki Tjurku oguzu cilšu atzars, kas 10 gs. pārcēlās no Sirdarjas lejteces uz Nuratas kalnu rajonu un pieņēma islāmu
dioptazs Trigonālās singonijas smaragdzaļš, rets minerāls; sastopams Altintubē Sibirijā, Kliftonā Arizonā, Ķīnā
Ostrovas ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Silajāņu pagastā, \~150 m vjl., 11 km uz austrumiem no Preiļiem, eitrofi, maz aizauguši
Čači Trūpu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Simpsona tuksnesis tuksnesis Austrālijas vidienē (angļu val. "Simpson Desert"), Lielā Artēziskā baseina Rietumu daļā, platība - \~300000 kvadrātkilometru, raksturīgas paralēlas smilšu grēdas (augstums - līdz 30 m)
Kumkati tuksnesis Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
silenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji
silenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji
silnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji
fajalīts tumšo iežveidotāju minerālu grupas olivīns Fe~2~SiO~4~; izmanto metalurģijā veidņu ražošanai, ugunsizturīgiem materiāliem, juvelierizstrādājumiem
Kaļķavotupīte Tumšupes augšteces kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā
Plānupe Tumšupes labā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā
Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju
lamuti Tungusu cilts Sibīrijas ziemeļaustrumu stūrī, Kolimas baseinā, sevišķi Ohotskas jūras piekrastē
Turksib Turkestānas - Sibīrijas dzelzceļš
silavieši Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji
Begenas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, uzstādināta uz Sirdarjas labā krasta pietekas Begenas
A. L. Mateosa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo López Mateos, Presa_), Sinaloas pavalstī, uzpludināta uz Remedjosas upes
Harčenku ezers ūdenskrātuve Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 11,8 ha; Harčonku ezers; Harčonoks
Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe
Andira ūdenstece Ķīnā (_Andir He_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā dienvidu daļā, sezonāli veidojas no Aktaga ledājiem, pakāpeniski izžūst tuksnesī
Kerije ūdenstece Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas kalnos pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
Siliņupe ūdenstece Lapmežciema pagastā, Duņiera ezera notece uz Vecsloceni un Rīgas jūras līci; Siliņupīte
Zušupīte Ūdenstece Siguldas novada Siguldas pagastā, ietek Jūdažu ezera dienvidaustrumu galā
Čuriškas upe ūdenstece Skrudalienas pagastā, tek no Šengeidas ezera uz Sila ezeru
Laimas dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,1 ha
Eikažu dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība — 1,9 ha
Kārtūžu dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Mores pagastā, platība — <1 ha
Lejas dīķis ūdenstilpne Gulbenes novada Lizuma pagastā, platība — 9 ha; Siltais dīķis; Siltais ūdens; Siltāju dīķis
kašgārieši Uiguri, kas dzīvo Kašgaras oāzē (Ķīnā, Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā)
Plenti upe Austrālijas vidienē, Ziemeļu teritoriju dienvidu daļā, izceļas Hārtsa grēdas ziemeļu nogāzēs, izsīkst Simpsona tuksnesī, sausajā sezonā izžūst
Zilupe upe Baltkrievijā, Latvijā un Krievijā, Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 195 km, no tiem Latvijas teritorijā 80 km, kritums - 30 m, atsevišķos posmos ir Latvijas un Baltkrievijas un Latvijas un Krievijas robežupe; Krievijā saucas Siņaja, Baltkrievijā - Siniucha
Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe
Akana upe Filipīnās (_Akan_), Rietumu Visajas reģionā, Panajas salā, ietek Sibujanas jūrā
Menamčaopraja upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama
Hilmenda upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros
Beliče upe Itālijā, Sicīlijas rietumu daļā, ietek Vidusjūras Sicīlijas šaurumā
Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā
Aršali upe Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabalā, Sileti labā krasta pieteka
Sileti upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos
Begena upe Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Sirdarjas labā krasta pieteka
Šu upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju
Karadarja upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km
Čatkala upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km
Narina upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos
Babka upe Krievijā (_Babka_), Permas novadā, Silvas kreisā krasta pieteka
Bagarjaka upe Krievijā (_Bagarjak_), Sverdlovskas un Čeļabinskas apgabalā. Sinaras kreisā krasta pieteka
Inzera upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Simas kreisā krasta pieteka, garums - 307 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava piekājē
Boļšaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka
Malaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka
Lopju upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas labā krasta pieteka
Barda upe Krievijā, Permas novadā, Silvas labā krasta pieteka
Viļuja upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē
Vovča upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka
Oskola upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Usuri upe Krievijas Piejūras un Habarovskas novadā, daļēji robežupe ar Ķīnu, Amūras labā krasta pieteka, veidojas Sihotealina grēdā, garums - 897 km
Omoloja upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 593 km, sākas Sijetindes grēdā (Verhojanskas grēdājā), tek uz ziemeļiem gar Kulara grēdu, ietek Laptevu jūras Buorhajas līcī
Taza upe Krievijas Tjumeņas apgabala un Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļos, garums - 1401 km, sākas Sibīrijas Uvālos, ietek Karas jūras Obas līcī, veidojot grīvlīci
Salgira upe Krimas pussalā, garums - 204 km, sākas Krimas kalnu Galvenās grēdas ziemeļu nogāzē, augštece šaurā aizā, ietek Sivaša līcī
Bahe upe Ķīnā (_Ba He_), Sičuaņas provincē, Jandzī kreisā krasta baseinā
Morona upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, arī Sičuaņas un Juņnaņas prrovincē, Jandzi augštece
Tograsaja upe Ķīnā, , Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumu daļā, lejtece Cjinhai provincē, kur ietek Gaskela ezerā
Daduhe upe Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē, Jalundzjanas kreisā krasta pieteka
Sjaņšuihe upe Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē, Jalundzjaņas kreisā krasta pieteka
Bailundzjana upe Ķīnā, Gaņsu, Sičuaņas un Čuncjinas provincē, Jandzi kreisā krasta pietekka
Mišui upe Ķīnā, Hunaņas provinces austrumu daļā, Siandzjanas labā krasta pieteka
Fudzjana upe Ķīnā, Sičuaņas provincē, Dzjalindzjanas labā krasta pieteka
Lithana upe Ķīnā, Sičuaņas provincē, Jalundzjanas labā krasta pieteka
Baihe upe Ķīnā, Sičuaņas provinces ziemeļrietumos, Huanhe labā krasta pieteka
Karakaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, izceļas kalnos pie Pakistānas robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
Jurunkaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamanaka tuksnesī
Čerčena upe Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lopnūra (Lobnora) ezera dienvidrietumos
Akmeņrūcis upe Latvijā, Gulbenes un Balvu novada robežupe, Sitas labā krasta pieteka
Bārana upe Pakistānā, Sindas provincē, Indas labā krasta pieteka
Lisvarta upe Polijā ("Liswarta"), Silēzijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka
Nisa Klodzka upe Polijas dienvidrietumos, Odras kreisā krasta pieteka, garums — 195 km, kritums — 835 m, izteka Sudetos, šķērso Klodzko ieplaku, lejpus Nisas pilsētas tek pa Silēzijas zemieni
Birlada upe Rumānijā, Siretas kreisā krasta pieteka
Kolima upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Jana upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā
Indigirka upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Arupīte upe Siguldas novada Allažu pagastā, lejtecē 9 km arī Siguldas un Ropažu novada robežupe, Tumšupes kreisā krasta pieteka, garums - 14 km
Pēterupe upe Siguldas un Saulkrastu novadā, ietek Rīgas jūras līcī Saulkrastu pilsētas dienvidu daļā, garums - 46 km, kritums - 52 m, sākas kā grāvis netālu no Aģes ezera, \~10 km posmā arī Limbažu novada robežupe
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte
Singapūra upe Singapūras salā
Simojoki upe Somijā (_Simojoki_), Lapzemes dienvidu daļā, Simojervi ezera noteka uz Botnijas līci
Alkanadre upe Spānijā (_Alcanadre_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē, Sinkas labā krasta pieteka
Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla
Ajdara upe Ukrainā (_Aidar_), Luhanskas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, augštece un izteka Krievijas Belgorodas apgabalā, kur tās nosaukums ir _Aidara_
Balakļeika upe Ukrainā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka Harkivas apgabalā
Oskila upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES
Čirčika upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai
Piskoma upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km
Zīge upe Vācijā (_Sieg_), Reinas labā krasta pieteka, garums - 130 km
Aģe upe Vidzemes rietumu daļā, iztek no Aģes ezera Siguldas novada Lēdurgas pagastā, šķērso Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagastu un ietek Rīgas līcī Saulkrastu novadā netālu no Skultes, garums - 39 km; Indriķa hronikā 13. gs. pieminēta ar nosaukumu "Adya"; Skultes upe
Usoļje Usoļjes-Sibirskas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
Bālimelas ūdenskrātuve uzpludināta uz Sileras upes Indijā, Orisas štata dienvidos
Bukas dīķis uzpludināts Siguldas novada Mālpils pagastā uz Sudas upes, platība — 4,5 ha; Bukas dzirnavezers; Lejasjaunzemju dzirnavezers
Sila dzirnavezers uzstādināts uz Silupītes Talsu novada Īves pagastā, platība — 4,5 ha
Singhs Uzvārds, ko lieto sikhi; tas nozīmē "lauva" un izsaka kareivīgumu, ko guru Govinds Singhs attiecināja uz visu sikhu kopienu
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks
Siliņa Užavas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km; Siliņu upe; Valka
kapračvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silphidae"), plakanas 4-40 mm garas vaboles, pārtiek no beigtiem dzīvniekiem, 350-500 sugu., Latvijā konstatēts \~20 sugu; līķvabole
šaurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silvanidae"), ķermenis šaurs, garens, 2-4,5 mm garš, dzeltens līdz brūnmelns, Latvijā konstatētas 6 sugas
līķvabole Vaboļu kārtas kapračvaboļu dzimta ("Silphidae"), kukainis, kas parasti pārtiek no beigtiem dzīvniekiem; visā pasaulē, gk. mērenajā joslā >350 sugu, Latvijā 19 sugu
Stasi Vācu "Staatssicherheitsdienst" (Valsts drošības dienests) -- bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības spēki, Padomju Savienības VDK analogs; StaSi
Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna
Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts
lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā
tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi
metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem
sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa
Silinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski
Syla Čeirāni Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Čeirāni" nosaukums latgaliski
Sitņagi Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sitnīki" bijušais nosaukums
sitņadzieši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sitņagi" iedzīvotāji
Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts
Ēnava Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 41,9 m, sākas pie Sieksātes, ietek Ventā pie Raņķiem
sinipnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Sinipi" iedzīvotāji
sirgumnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Sirgumi" iedzīvotāji
silmalnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" iedzīvotāji
sisenieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sise" iedzīvotāji
sisnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sise" iedzīvotāji
Alkione Vērša eta, Sietiņa jeb Plejādu spožākā zvaigzne
Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
Džungārija Vēsturisks novads Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Jungaria"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, platība - \~700000 kvadrātkilometru
Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai
Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru
Kirēnaika Vēsturisks reģions Lībijas ziemeļos ("Cyrenaica"), starp Bombas un Sidras līci, platība - 885000 kvadrātkilometru
sida Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Sididae"), vēžu galva izteikti nodalīta no krūtīm, 8 ģintis, gk. saldūdeņos, Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā viena suga
hromansils Vidēji leģēts konstrukciju tērauds, kas satur Cr, Mn un Si (katru \~1%)
uluss Vidusāzijas un Centrālās Āzijas, Sibīrijas tjurku un mongoļu tautām - cilts apvienība
Jonijas jūra Vidusjūras daļa starp Balkānu un Apenīnu pussalu, Krētas un Sicīlijas salu (it. val. "Mare Ionio")
sikani viena no senākajām ciltīm Sicīlijas salā, kas 7.-4. gs. p. m. ē. nonāca Kartāgas un Grieķijas ietekmē un pakāpeniski tika helenizēti
sikuli viena no senākajām ciltīm Vidusitālijā, Dienviditālijā un no 13. gs. p. m. ē. Sicīlijā; valoda bija līdzīga latīņu valodai; 4. gs. p. m. ē tos pakļāva grieķi un pakāpeniski tika hellenizēti
stišovīts viena no silīcija dioksīda (SiO~2~) polimorfām kristāliskām modifikācijām, kas iegūta augstā spiedienā; ļoti blīva
SIMD arhitektūra vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Single Instruction stream, Multiple Data stream")
sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
protokols SMTP vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols (angļu "Simple Mail Transfer Protocol")
SMTP vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols (angļu "Simple Mail Transfer Protocol")
protokols SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol")
SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol")
SVD Vienlaicīga balss un datu pārraide (angļu "Simultaneous Voice and Data")
protokols DSVD vienlaicīgas balss un datu ciparpārraides protokols (angļu "Digital Simultanious Voice/Data")
SDSL vienlīnijas ciparu abonentlīnija (angļu "Single-line Digital Subscriber Line")
A2 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene)
Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi
Bādža vilāja Tunisijā (_Bājah_), valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Binzertas, Menūbas, Zegvānas, Siljānas un Džundūbas vilāju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
Sikšņu muiža Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" bijušais nosaukums
Aktags virsotne Altintaga kalnu grēdas rietumos (_Aktag_), Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienviodu daļā, augstums - 6716 m
Sylavyški Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Silaviški" nosaukums latgaliski
silavišķānieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Silavišķi" iedzīvotāji
Syubri Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Siubri" nosaukums latgaliski
sirmelnieki Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sirmele" iedzīvotāji
vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas
Lipāru salas vulkānisku salu grupa Tirēnu jūrā (_Lipari, Isole_), Itālijas teritorija uz ziemeļiem no Sicīlijas, ietver 17 salu, kopējā platība - 117 kvadrātkilometru, augstums - līdz 926 m; Eola salas; Aiola salas
sifonoklada Zaļaļģu nodalījuma rinda ("Siphonocladales"), laponis pavedienveidīgs, zarots vai lodveidīgs, šūnās daudz kodolu, raksturīga izomorfiskā paaudžu maiņa, 6 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi
Phylloscopus proregulus zeltgalvas lapuķauķis jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis
Braya supina zemās žodzenes ("Sisymbrium supinum") nosaukuma sinonīms
Izola delle Korrenti zemesrags Sicīlijas dienvidaustrumos
Kra Zemesšaurums Taizemes dienvidu daļā, starp Andamanu jūru un Siāmas līci, savieno Malakas pussalu ar pārējo Indoķīnas pussalu, šaurākās vietas platums - \~40 km, augstums - līdz 500 m
Perekopa zemesšaurums zemesšaurums, kas savieno Krimas pussalu ar kontinentu starp Melnās jūras Karkinitas līci un Sivašu, garums - 30 km, platums - 8-23 km, augstums - līdz 20 m, jūras krasti stāvi (augstums - līdz 5 m)
Sidrabene zemgaļu centrs 13. gadsimtā, pirmoreiz minēta atskaņu hronikā 1289. g., 1290. g. zemgaļi pili pameta un devās uz Lietuvu, bet pili Livonijas ordenis nodedzināja; atrašanās vieta nav precīzi zināma; Sidrabe; Sidabrene
Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā
Piekarību zemiene zemiene Kolumbijā, Magdalenas, Kaukas un Sinu lejtecē, daudz atteku un ezeru, purvi, vietām pauguraini Andu atzari (augstums - līdz 800 m vjl.)
Lejasamūras zemiene zemiene Krievijā, Habarovskas novada dienvidu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumos, to veido Amūras terases starp Burejas un Sihotealina grēdu, platība — \~100000 kvadrātkilometru (no tiem Krievijā — \~65000 kvadrātkilometru), augstums — līdz 100 m, lapegļu taiga, slapjas ciesu pļavas, purvi
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju
Janas-Indigirkas zemiene zems līdzenums Sibīrijas ziemeļaustrumos, Laptevu un Austrumsibīrijas jūras piekrastē, no Omolojas ielejas rietumos līdz Indigirkai austrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), platums - līdz 300 km, vidējais augstums - <100 m, atliku kalni - līdz 500 m
Alazejas zemiene zems līdzenums ziemeļaustrumu Sibīrijā, Alazejas baseinā, Kolimas zemienes sastāvdaļa, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
jūrassirēna zīdītāju klases kārta ("Sirenia"), ziloņiem radniecīgi, lieli, masīvi jūras zīdītāji ar vārpstveida ķermeni, garums - līdz 5 m, masa - līdz 650 kg
pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes
ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m
Brunhilde Ziemeļu teikā - valkīra, kurai Odins par nepaklausību liek iemigt dziļā miegā liesmu apņemtā kalnā, līdz Sigurds viņu uzmodina
hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas
zobeniņš Zilie zobeniņi - Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
dzilnīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Sittidae"), nelieli putni (garums - 9,5-19 cm, masa - 15-40 g), 3-4 ģintis, 25 sugas, Latvijā tikai dzilnītis
Žīdu Žīdu grāvis - Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā
augstā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium altissimum")
Lēzela žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium loeselii")
ārstniecības žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium officinale"), Latvijā autohtona
austrumu žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium orientale")
daudzveidīgā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium polymorphum")
zemā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium supinum"), Latvijā aizsargājama, autohtona
Volgas žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium wolgense")
Ardžeša žudecs Rumānijā (_Argeș_), robežojas ar Brašovas, Dimbovicas, Teleormanas, Oltas, Vilčas un Sibiu žudecu
Alba žudecs Rumānijas centrālajā daļā (_Alba_), robežojas ar Klužas, Murešas, Sibiu, Vilčas, Hunedoaras, Aradas un Bihoras žudecu

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Si.