Paplašinātā meklēšana

Meklējam Si.

Atrasts vārdos (435):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (5192):

Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē.
LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation").
VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction").
VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation").
VSD (Sirds) kambaru starpsienas defekts (angļu "ventricular septal defect").
VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation").
LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy").
LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium").
RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy").
RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle").
simtnieks [Simts]{s:1718}.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
Abusimbela Abū Simbela
Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
sigulieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Siguļi" iedzīvotāji.
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu.
Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Abas Tibetiešu un Cjanu autonomā prefektūra administratīvi teritoriāla vienība Sičuaņas provincē Ķīnā.
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Allažu un Siguldas pagasta teritorijas.
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta.
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
Sīnapūrs Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" nosaukuma variants.
Mikāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" otrs nosaukums.
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
silājieši Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Silāji" iedzīvotāji.
silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji.
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums.
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā.
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m.
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā.
Sibiraea altaiensis Altaja sibirejas "Sibiraea laevigata" nosaukuma sinonīms.
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants.
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā.
Stīveri Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Siguldas novada Allažu pagastā.
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas.
Inciems Apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā 60 km no Rīgas un 13 km no Siguldas.
Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.
Vecružina Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Berģi Apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu.
Lēdurga Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs.
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs.
Mālpils Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs.
Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs.
Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā.
Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Antonopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Baļucki Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Belobabina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Jekimovka Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Karnopole Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Krasutina Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Odumāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Ostrovski Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zahariha Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Plānupe Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Allažu pagastā.
Eikaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā.
Turaidas skola apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā.
Aijaži Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā.
Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
Kotļarova apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
Rozalina apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
Seveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā.
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Brāslava apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā, Sivera ezera rietumu galā.
Katrinsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Dumbrova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Krievu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Latviešu Balbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Ornīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Paļša apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Antāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Arhipova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Silajāņu pagastā.
Meža Juri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Teiruma Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Trūpu Zamoži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Losu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Meža Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Agejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Beloglazovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Bikaunieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Bodrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Bondari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Burlakovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Čulki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Danilovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Deneliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Dzeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Feklistovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Gasuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Groveriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Gruzdeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Gušči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Hatki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Ignatovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Indričāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Jaskina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Jaunružina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Kļonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Kurteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Kvasovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Lisovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Losa Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Māmulnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Paramonovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Paški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Patrejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Rubāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Sopri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Špēļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Sprinda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Šutovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tarakanovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zabolotje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zaikovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zakutajevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zemski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Zuji Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā.
Mores muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
Akenstaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
Eglaine Apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
Kārtūži Apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Mores pagastā.
Červoniki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Golubi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Jačmeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Kairīši apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Kostigi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Krevi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Kuļči apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Latatujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Leitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Muktiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Nalobņa apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Ščadrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Špaki apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Stražvaldi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Sudari apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Ušpeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Silajāņu pagastā.
Trūpu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
Purviņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā.
Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā.
Kļavas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Inčukalna pagastā.
Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
Turaida apdzīvota vieta (vidējciems) Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā.
Gornica Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs.
Silmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola).
Kruki Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Prezma Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Pustinka Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Štikāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Tiskādi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
More Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs.
Allažmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Allažu pagasta dienvidu daļā.
Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā.
Jūdaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Siguldas pagastā.
Kalnabeites apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā.
Ķipari apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā.
Nurmiži apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas pagastā.
Rogoviki apdzīvota vieta (vidējciems) Silmalas pagastā.
Ziras Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs.
Avotmuiža Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
Billītes Apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas.
Kalnaklaukas apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā.
Vecdreļļi apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā.
Tožas Apdzīvota vieta (viensēta) Siguldas pagastā.
Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā.
Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Silverspringsa Apdzīvota vieta ASV ("Silver Spring"), Mērilendas štatā, 71400 iedzīvotāju (2010. g.).
Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā.
Akči apdzīvota vieta Ķīnā (_Akqi_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona rietumu daļā.
Aksakmarala apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksakmaral_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā.
Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā.
Argana apdzīvota vieta Ķīnā (_Argan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā.
Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
Akmečita apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos.
Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā.
Abū Kurīna apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Qurīn_), Sidras šeibijā.
Sīlinjervi apdzīvota vieta Somijā (_Siilinjärvi_), Ziemeļsavo reģionā.
Simo apdzīvota vieta Somijā (_Simo_), Lapzemes dienvidrietumos.
Sinete apdzīvota vieta Somijā (_Sinettä_), Lapzemē.
Sirka apdzīvota vieta Somijā (_Sirkka_), Lapzemē.
Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs.
Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā.
siksnēnieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji.
Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m.
Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā.
zingers Ar roku vai kāju darbināma firmas "Singer" ražota šujmašīna.
Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas.
kolorpoints Arī noteiktas krāsas apmatojuma Siāmas īsspalvas kaķa varietāte.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale").
ķelvkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Sisymbrium nasturtium").
ķērkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
ķērnis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
ķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
kūkojeņš Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
pērkoņi Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
slotzāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
tāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
ūdensšķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
žultine Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā.
jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
Vašingtonas štats ASV štats, atrodas ASV ziemeļrietumos pie Klusā okeāna, administratīvais centrs — Olimpija, platība — 184666 kvadrātkilometri, 7061500 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta — Sietla.
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
Daudu dzižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē.
Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs.
Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums.
Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis.
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru.
Dzjudžaigou ielejas nacionālais parks atrodas Ķīnas Sičuaņas provincē, izveidots 1984. g., platība - 720 km^2^.
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers.
Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi.
Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes.
Raudas dzirnavezers atrodas Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 1,8 ha.
Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers.
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m.
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m.
Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers.
Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis").
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
Akbara Lielā mauzolejs atrodas Sikandrā, netālu no Agras, celtniecība pabeigta 1613. g.
Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis.
Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas.
Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums.
Užavas polderis atrodas Užavas abos krastos no Sises līdz Užavai, platība — 3400 ha, maģistrālajos grāvjos ierīkoti regulatori, kas daļēji pasargā no pārplūšanas, nav sūkņu staciju.
Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums.
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis.
Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m.
Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m.
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra.
Linarda smaile augstākā virsotne Silvreta masīvā Rētijas Alpos, augstums - 3411 m.
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m.
Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija.
Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m.
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums.
Oksfordas stāvs augšjuras stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu stūrī, biezums — līdz 1,6 m, Rucavas un Sikšņu apkaimē veido pamatiežu virsu.
purga Auksta sniega vētra Sibīrijas austrumu piekrastē.
Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu.
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi.
burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas.
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
Azovas-Sivaša rezervāts Azovas-Sivaša nacionālais parks.
Bacillus anthracis baktēriju suga, kas ierosina liesassērgu jeb Sibīrijas mēri.
sinepes Baltā sinepe ("Sinapis alba").
BSBL Baltijas Sieviešu basketbola līga.
Sylagaili Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
silamalieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" iedzīvotāji.
Sylamola Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Silamala" nosaukums latgaliski.
Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski.
silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji.
Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski.
Sylacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums latgaliski.
Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē.
sitieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sita" iedzīvotāji.
silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji.
Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants.
Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski.
Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants.
Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants.
Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti.
padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos.
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
Ružina Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes.
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
Pulakas muiža bijušās muižas nosaukums tagadējā Siguldas novada Mālpils pagasta teritorijā.
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža.
Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga.
Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene.
silagailieši Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" iedzīvotāji.
Sylagaili Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
sisto Boloņā 16. gs. kalts pāvesta (Siksta V) sudraba grasis, kas līdzinājās 44 kvantriniem.
Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km.
manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi.
flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls.
sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus.
Gaujmala Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
Dzirnupe Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
platlapu cemere cemeru suga ("Sium latifolium"), Latvijā diezgan bieži aug ūdeņu krastmalās, mitrās pļavās un slapjos mežos.
krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi.
burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu.
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm.
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri.
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
Silagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukuma variants.
Sylagols Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Silagoli" nosaukums latgaliski.
Šenheida Čuriškas upe, Sila ezera pieteka.
Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri.
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma.
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala.
Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala.
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti.
Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas.
dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu.
Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls.
Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada.
Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km.
Vecdreļļu ūdenskritums Daudas ūdenskritums Daudas upē pie Siguldas.
maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības.
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička.
Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē.
baraucieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (tagad - "Silene") iedzīvotāji.
uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons.
māzerefekts Dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne.
Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks.
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
kapodecina Desmit kaujinieku vienības komandieris Sicīlijas mafijā.
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m.
Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne.
Balbārži divas apdzīvotas vietas Preiļu novada Silajāņu pagastā.
sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
siderīts Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Sideritis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele.
siteņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Siteņi" iedzīvotāji.
Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca.
Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta.
SD Drošības dienests (vācu Sicherheitsdienst).
sikšņenieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji.
titanīts dzeltenbrūns minerāls, kalcija un titāna silikāts CaTiO(SiO~4~), titāna rūda.
forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem.
topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
DzKR Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., DzKR "Sigulda").
sarkankrūšu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta canadensis").
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
Mazāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta krueperi").
klinšu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta neumayer").
sīkais dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta pygmaea").
priekškaļņu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta tephronota").
Ķīnas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta villosa").
Korsikas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta whiteheadi").
Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā.
Girla Dzirla, Sitas pieteka.
Plānupes dzirnavezers dzirnavezers Siguldas novada Allažu pagastā, platība — 1,1 ha.
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km.
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km.
Silupīte Egļupes nosaukums tās augštecē, Siguldas novada Allažu pagastā.
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
Eikaži Eikažu dīķis - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,9 ha.
Nucifraga caryocatactes Eirāzijas riekstroža Sibīrijas pasuga
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā.
acālija Ēriku dzimtas rododendru ģints dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem un vairākām šķirnēm, kas veidotas galvenokārt no Simsa rododendra ("Rhododendron simsii") un Indijas rododendra ("Rhododendron indicum").
Fuflunss etrusku mitoloģijā - augu valsts un auglības dievība, tiek identificēts ar grieķu Dionīsu un romiešu Silvānu.
Jeserne Ezernes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Silkalnu ezers ezers Aglonas pagastā, platība - 1,5 ha; Silakalnu ezers.
Bedušu ezers ezers Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, Silenes dabas parka teritorijā, platība - 4,6 ha.
Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers.
Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni.
Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers.
Pakurlītis Ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers.
Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers.
Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers.
Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers.
Sivēns ezers Inešu pagastā, platība - 1,2 ha; Griķēnu Sivēns; Sivēnu ezers.
Hāmūns Ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros.
Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers.
Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers.
Mazais Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 1,8 ha; Silava ezers.
Ajakumkels ezers Ķīnā (_Ayakkum Köl_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes.
Ačikels ezers Ķīnā, Tibetas kalnienes ziemeļu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas autonomajā reģionā.
Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti.
Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers.
Siežu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~300 m; Sieža ezers.
Sivēniņš Ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sivēnītis.
Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers.
Paļšas ezers ezers Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 4,3 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, dažos avotos tiek saukts par vienu no Ostrovas ezeriem; Palšas ezers; Paļšas ezers; Polšas ezers.
Semena ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1,7 ha; Siemanīša ezers.
Dupenu ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha.
Dužņeva ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha.
Gluhoje Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,2 ha.
Sļepoje ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,5 ha; Slemoje ezers.
Baļucku ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,8 ha.
Javines ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,1 ha.
Timseņš Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers.
Veduščeje Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 7,6 ha.
Prezmas ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 3 ha, dziļums — līdz 3,4 m; Prezmu ezers.
Sudrabezers Ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers.
Silezers ezers Ropažu pagastā, platība - 4,5 ha; Sila ezers; Silu ezers.
Šiķana ezers ezers Salienas pagastā, pie Baltkrievijas robežas, platība - 2,3 ha; Sikjana ezers; Sikjanka ezers; Šikjana ezers; Šikjanka ezers.
Vecezers Ezers Siguldas novada Allažu pagastā, platība - <1 ha.
Punga ezers Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,7 ha; Pungas ezers.
Pīļu ezers ezers Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 9,7 ha.
Mellīšu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība - <1 ha.
Kārtūžu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers.
Mazais ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,9 ha.
Ummuru ezers ezers Siguldas pagastā, 100,4 m vjl., platība - 13,2 ha, garums - 0,77 km, lielākais platums - 0,22 km, lielākais dziļums - 6,8 m, distrofs, aizaugums - \~10%.
Markovas ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 2,5 ha.
Lielais Ostrovas ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 24,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - >3 m; Ostrava ezers; Ostrovas ezers.
Špaku ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 3,5 ha.
Mazais Ostrovas ezers ezers Silajāņu pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m; Ostrovas ezers.
Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers.
Kondratjeva ezers ezers Silmalas pagastā, platība - 4,2 ha.
Gluhoje ezers ezers Silmalas pagastā, platība — <1 ha.
Slīpju ezers ezers Smiltenes novada Smiltenes pagastā, platība - 19,3 ha, dziļums - līdz 6,8 m; Naugārdes ezers; Sikšņu ezers; Slepu ezers; Sliepu ezers; Slīpa ezers; Slīpis; Slīpu ezers.
Simojervi ezers Somijā (_Simojärvi_), Lapzemē.
Silezers Ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 2,3 ha; Sila ezers; Silu ezers.
Sirdsezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 112 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~100 m, lielākais platums - \~50 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Sirds ezers; Sukturezers; Sukturu ezers.
Sivēnu ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,7 ha; Sivenu ezers.
Silezers Ezers Valkas novada Valkas pagastā, platība - 3,8 ha; Sila ezers.
Skarbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,6 ha; Skarbais ezers; Skarbes ezers; Silkalēju ezers.
Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km.
Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers.
Sezēris Ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers.
Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš.
Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena.
laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā.
sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
Endenhof Galu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
litofilie elementi galvenie iežveidotāji ķīmiskie elementi (O, Si, Al, Na, K, Ca, Mg u. c.), kas ir vairāk nekā 90% no Zemes garozas masas.
torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā.
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Lorupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, garums - 11 km, kritums - 89 m, iztek no Ummuru ezera (97 m vjl.).
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
Nurmižupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā.
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe.
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts.
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
Lorupes grants atradne Gaujas senā alūvija un fluvioglaciālās deltas nogulumu iegula Siguldas novadā, 8 km uz rietumiem no Siguldas, derīgā slāņa biezums - 5,3 m, grants derīga betonam, tika izmantota līdz 1979. g.
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
Paradīzes kalns Gleznotāju krauja Siguldā.
krāšņā gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia speciosa syn. Sinningia speciosa"), dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem.
pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra").
klēts graudsmecernieks graudsmecernieku suga ("Sitophilus granarius").
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga.
Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā).
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību.
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Aktorīdi Grieķu mitoloģijā reizēm tā dēvē Molinoīdus - Siāmas dvīņus no Elīdas, Aktora un Moliones dēlus.
Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe.
silenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" iedzīvotāji.
Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa.
Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants.
siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji.
Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā.
Minjakgankars Gungašaņs, augstākā virsotne Sinotibetas kalnos, Ķīnā.
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala.
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā.
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m.
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas.
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m.
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m.
Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala.
Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m.
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu.
Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.).
endonema Hamesifonu klases rindas "Siphonematales" zaļaļģu ģints.
ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā.
Harčonoks Harčenku ezers Silmalas pagastā.
Harčonku ezers Harčenku ezers Silmalas pagastā.
Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m.
hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
hidromuskovīts hidrovizlu grupas minerāls (K,H~3~O)Al~2~·[(H~2~O,OH)~2~/AlSi~3~O~10~].
hidrobiotīts Hidrovizlu grupas minerāls (K,H2O)(Mg,Fe,Mn)3[(OH,H2O)2/AlSi3O10].
Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m.
Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
Vesantara Hindu mitoloģijā - princis, Budas pēdējā cilvēciskā inkarnācija, pirms viņš kļuva par Sidhartu Guatamu.
Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.).
Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
silicītieži Ieži, kas sastāv gk. (> 50%) no SiO2 minerāliem (opāla, kvarca, halcedona).
feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu.
hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi.
Amasja ils Turcijas ziemeļu daļā (_Amasya_), robežojas ar Ordu, Sivasas, Jozgatas, Čorumas un Samsunas ilu.
Sylaraši Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski.
Ilgen Iļģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
šinfeiners Īrijas Nacionālās atbrīvošanās kustības dalībnieks; partijas "Sinn Fein" biedrs.
Katānija Itālijas province (_Provincia di Catania_), Sicīlijas reģiona austrumu daļā, platība 3552 kvadrātkilometri, 1090700 iedzīvotāju (2012. g.).
Kaltaniseta Itālijas province ("Provincia di Caltanisseta"), Sicīlijas autonomajā reģionā, platība - 2128 kvadrātkilometru, 275000 iedzīvotāju, iedalās 22 komūnās.
Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), Sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.).
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
Ennas province Itālijas Sicīlijas reģiona province ("Provincia di Enna"), platība — 2562 kvadrātkilometri, 171900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās.
sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda).
muskovīts izplatītākais vizlu grupas minerāls KAl~2~[AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~], gaišā vizla; izmanto radio un televīzijas tehnikā, elektroierīcēs.
Daudu avots izplūst Daudas upītes kreisajā krastā, Siguldas pagastā.
pie baltajiem lāčiem izsūtījumā uz Sibīriju, Tālajiem Austrumiem vai Tālajiem Ziemeļiem.
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam.
Feimaņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielas platības no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
Šardaras ūdenskrātuve izveidota apūdeņošanas, noteces regulēšanai un enerģētikas vajadzībām (Šardaras HES) Sirdarjā, platība - 900 kvadrātkilometru, garums - 70 km, platums - līdz 25 km, vidējais dziļums - 6,5 m.
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu.
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
Japāņu Japāņu jūra - pusslēgtā jūra starp Koreju, Japānas salām un Sibīriju, platība - 978000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3670 m.
Zdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Neu-Appusen Jaunapuzes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
Neu-Seeksaten Jaunsieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
Dzineļu ezers Javines ezers Silmalas pagastā.
sidrabnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji.
sidrebenieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji.
sidrabnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
sidrebenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
sidrabnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabe" iedzīvotāji.
sidrebenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
bačenieki Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Bačas" iedzīvotāji.
picens Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sibīrijas tatāru mitoloģijā.
Tīruma ezers Jūdažu ezers Siguldas pagastā.
Judasch Jūdažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
Jukagiras plakankalne Jukagiru plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos.
Sinope Jupitera pavadonis ("Sinope"), vidējais attālums no planētas - 23939000 km, izmēri - 38 km.
Ajonoras līcis jūras līcis Egejas jūras ziemeļrietumos (_Agíou Órous, Kólpos_), starp Ajonoras un Sitonijas pussalu, Grieķijas teritorija.
Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m.
Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m.
Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m.
Seto jūra jūras un šaurumu sistēma starp Honsju, Kjusju un Sikoku salām, Kii un Bungo šaurumi to savieno ar Kluso okeānu, Kanmona šaurums - ar Japāņu jūru, garums - 445 km, platums - līdz 55 km, lielākais dziļums - 241 m, krasta līnija izrobota.
sibirnieks Kāds, kurš pārcēlies dzīvot uz Sibīriju.
siāmieši Kaķu šķirne - Siāmas kaķi - krēmkrāsas īsvilnas kaķi ar brūnu seju un ausīm un zilām acīm.
mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
Kalna Kalna Uspeļu ezers - Raudas ezers Silajāņu pagastā.
Rietumu Sjerramadre kalni Kordiljeros ("Sierra Madre Occidental"), Meksikas kalnienes rietumu malā, Meksikā, garums — 1300 km, platums — 80-200 km, augstums 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3150 m.
Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. "Sierra Madre Orientals"), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m.
Sjerramorena Kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m.
Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m.
Sajāni Kalniene Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums rietumu-austrumu virzienā - 850 km, ziemeļu-dienvidu virzienā - 500 km.
Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m.
Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m.
Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
Lisa Kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi.
Peļņu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, absolūtais augstums — 136 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Piģu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, ir 1 km garš un 0,3 km plats vaļņveida paugurs ar vairākām virsotnēm, augstākā 127,7 m vjl., relatīvais augstums - 15 m.
Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi.
Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti.
Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m.
Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns).
Dienvidsjerramadre Kalnu grēda Kordiljeros (sp. val. "Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums 750 km, platums - līdz 150 km, lielākais augstums - 3703 m.
Sjerranevada Kalnu grēda Kordiljeru rietumos, ASV (sp. val. "Sierra Nevada"), garums - 750 km, platums - līdz 80 km, augstākā virsotne - 4418 m.
Kuzņeckas Alatau kalnu grēda Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums — \~300 km, platums — līdz 150 km, vidējais augstums — 1000-1200 m, augstākā virsotne — 2178 m.
Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra.
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass).
Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m.
Periha grēda kalnu grēda Ziemeļrietumu Andos ("Sierra de Perija") uz Kolumbijas un Venecuēlas robežas, garums - \~300 km, augstums - līdz 3540 m.
dabans kalnu grēda, kalnu pāreja Centrālāzijā un Sibīrijā; davans.
Pampu grēdas kalnu grēdas Argentīnas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos (“Pampine Sierren”), starp Andiem un Pampām, augstums — 1500-2000 m vjl., maksimumā līdz 5500 m.
Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru.
Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās.
Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile).
Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m.
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m.
Sisyrinchium bermudiana kalnu sizirinhijas "Sisyrinchium montanum" nosaukuma sinonīms.
Abū Alī ibn Sīnas smaile kalnu virsotne (_Abūalī ibni Sino, qullai ba nomi_) uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, augstums 7134 m.
Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski.
Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki.
silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai.
martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
Kārtūži Kārtūžu dīķis - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - <1 ha.
Kārtūži Kārtūžu ezers - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers.
Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha.
Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums.
Kaulinka Kaulinka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers.
Kauliņa Kauliņa ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
Kauliņi Kauliņu ezers - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,2 ha; Kauliņezers.
Kauliņi Kauliņu ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
samveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Siluriformes").
sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
Kaupiņka Kaupiņka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha.
Kazimirowa Kazimiravas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā).
distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti.
Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
Klepinu Klepinu ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, mežā uz austrumiem no Silenes, 177,5 m vjl., platība - 34 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 5,5 m, distrofs, aizaugums - niecīgs.
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m.
Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha.
Komi Komi Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Siktivkara, platība - 416800 kvadrātkilometru, 958500 iedzīvotāju (2009.).
Riču ezera apkārtne un Silenes mežs kompleksais dabas liegums Daugavpils novada Demenes un Skrudalienas pagastā, pie robežas ar Baltkrieviju, dibināts 1977. g., platība - 3790 ha, ietilpst Riču un Sitas ezeru Latvijas daļa, Sila ezers (262 ha) u. c. mazāki ezeri.
Siverhofa Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums.
Sivermuiža Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums.
Sivergals Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" nosaukuma variants.
Sivergols Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" nosaukuma variants.
sivergalieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergals" iedzīvotāji.
Silavi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" bijušais nosaukums.
Sylovi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
Siņķeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sinkeļi" nosaukuma variants.
Siņkeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Siņķeļi" nosaukums latgaliski.
Sylovi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Silavi" nosaukums latgaliski.
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši.
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku.
Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas.
Krewy Krievu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu.
Krūmiņu upīte Krūmiņupīte, Silupītes pieteka.
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
silasciemieši Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" iedzīvotāji.
knislis Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
sialis Kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimtas "Sialidae" ģints.
dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
ragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas.
silavieši Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji.
Kummeln Kumbuļu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
mārdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Silybum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, 2 sugas.
ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā.
inkongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana sadaloties; piemēram, galvenais cementa minerāls 3CaO·SiO~2~ kūst inkongruenti 2070°C, sadaloties par 2CaO·SiO~2~+CaO.
silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa.
silīcija dioksīds ķīmisks savienojums SiO~2~, kura izplatītākās formas ir minerāli kvarcs un kvarca smiltis.
Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.).
maizes ķirmis ķirmju dzimtas suga ("Stegobium paniceum syn. Sitodrepa panicea").
ramikola lapiņu sēņu ģints ("Simocybe", syn. "Ramicola").
asminis Lāpstas asā mala. Sirpja asā mala.
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
labības laputs laputu apakškārtas suga ("Sitobion avenae").
ievu-labības laputs laputu pakškārtas suga ("Rhopalosiphum padi syn. Siphonaphis padi").
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
Imantas pulks latviešu nacionālā karaspēka vienība Sibīrijā, kas 1920. g. pa daļām ar kuģiem izbrauca uz Latviju.
Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
oksitropis Latvijā rets stepju elements, tauriņziedis pazvilu stublāju un bāli dzelteniem ziediem, sastopams tikai pie Tukuma, Siguldas un Indras.
LSL Latvijas Sieviešu līga.
LSUA Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija.
Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
silenieši Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" iedzīvotāji.
ortoklazs laukšpatu grupas minerāls KAlSi~3~O~8~; viens no galvenajiem iežu veidotājiem.
Silinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants.
Silenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
uzlabojamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar 0,30–0,50% oglekļa un līdz 5% leģējošo elementu (Cr, Ni, Mn, Si); izmanto atbildīgu mašīnu detaļu izgatavošanai.
petalīts LiAl(Si2O5)2, bezkrāsas vai gaišas krāsas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā.
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā).
Akabas līcis līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā, starp Arābijas un Sinaja pussalu, garums - 180 km, platums - 28 km.
Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts.
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri).
Kizi Lielais Kizi - ezers Krievijā, Habarovskas novadā, Sihotealina ziemeļu daļā 5,6 m vjl., platība - 280 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, rietumu daļā savienots ar Amūru.
Ostrava ezers Lielais Ostrovas ezers Silajāņu pagastā.
Ostrovas ezers Lielais Ostrovas ezers Silajāņu pagastā.
Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs.
Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta.
Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā).
Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "Sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru.
Gūdenoena Lielākā upe Dānijā, Jitlandes pussalas austrumos, garums - 158 km, tek caur Silkeborgas apkaimes ezeriem, ietek Kategatā.
Visla lielākā upe Polijā, garums - 1047 km, izteka Silēzijas Beskidos 1106 m vjl., ietek Baltijas jūras Gdaņskas līcī.
Džudzjana Lielākais atzars (estuārs) Sidzjanas, Beidzjanas un Dundzjanas kopējā deltā Ķīnas dienvidaustrumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Džudzjankovas līcī, garums - \~60 km, platums - 1-3 km.
sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
Mergupe Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu un Siguldas novadā, garums - 53 km, kritums - 140 m, iztek no Būnēnu ezera; Mērgupe.
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā.
Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži.
Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
Pikelhof Liepkalnu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
antrakss Liesas sērga jeb Sibīrijas mēris.
Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski.
Dīveņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukuma variants.
Dīveni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukums latgaliski.
Sprūģi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukuma variants.
Sprūgi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukums latgaliski.
Mazās Silavas Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" nosaukums latgaliski.
Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta.
Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, dziļums - 3-5 m dienvidaustrumos un pakāpeniski palielinās līdz 18-20 m rietumu galā.
Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, platums 150-450 m, dziļums līdz 18-20 m rietumu galā, pa to tek Lorupe, nogāzes ir stāvas, dienvidrietumu virzienā tās kļūst zemākas un lēzenākas.
Greba grāvis Lorupes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā.
Čači Losu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā.
Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
Sybylina Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļina" nosaukums latgaliski.
Sibilinas Šķaune Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants.
Sibiļinas Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukuma variants.
Sybylinays Škauna Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Sibiļinas Šķaune" nosaukums latgaliski.
Sylovi Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
Sūnupļava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" literarizēts nosaukuma variants.
Syunupļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" nosaukums latgaliski.
Ludžova Ludžou, pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē.
Silaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants.
Sylaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukums latgaliski.
silavnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silavnieki" iedzīvotāji.
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums.
skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne.
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam.
mervinīts magneziālo ugunsizturīgo materiālu sastāvdaļa 3CaO·MgO·2SiO.
enstatīts magnija silikāts MgO·SiO2; ugunsizturīgs materiāls.
Rikteres muiža Mālpils novada apdzīvotās vietas “Sidgunda” bijušais nosaukums.
sidgundieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Sidgunda" iedzīvotāji.
Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km.
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte.
Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe.
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra.
Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km.
Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
sidalceja Malvu dzimtas ģints ("Sidalcea"), dekoratīvi ziedaugi.
Sylacirši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silacirši" nosaukums latgaliski.
Sylkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkina" nosaukums latgaliski.
Silkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkini" nosaukuma variants.
meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“Sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis.
Silamalas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" nosaukuma variants.
Masbate Masbates šaurums - atrodas Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
Silava ezers Mazais Silavu ezers Kalniešu pagastā.
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.).
silagailieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" iedzīvotāji.
Sylagaili Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukuma variants latgaliski.
Sylkāni Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silkāni" nosaukuma variants latgaliski.
Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe.
Straujupīte Mērgupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā; Piģeleja.
volastonīts metamorfs silikātu minerāls, kalcija silikāts CaSiO~3~; izmanto keramikā, laku, krāsu un papīra rūpniecībā.
sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
kolčakiāde Militārs režīms 1918 XI - 1920 II, ko nodibināja A. Kolčaks Sibīrijā, Urālos un Tālajos Austrumos.
talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu.
taumasīts minerāls Ca~3~\[CO~3~/SO~4~/SiO~4~\](OH)~6~·12H~2~O, kas veidojas ģipša, cementa un pucolānu saistvielu izstrādājumos hidratācijas un cietēšanas procesā.
cinvaldīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu); litionīts.
litionīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu).
sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
kristobalīts minerāls, silīcija dioksīda SiO~2~ polimorfa modifikācija, augsttemperatūras (virs 1470 °C) silīcija dioksīda paveids, kas kristalizējas silikātmateriālos.
serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls.
pazvilā misiņsmilga misiņsmilgu suga ("Sieglingia decumbens", sdenāk "Triodia decumbens").
tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis.
Siksola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Siksala" nosaukums latgaliski.
silagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" iedzīvotāji.
Silagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukuma variants.
Sylagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukums latgaliski.
natrolits Na2Al2Si3O10 2H2O, ceolitu grupas minerāls, parasti baltā krāsā, kristalizējas rombiskās singonijās adatveidīgos vai šķiedrveidīgos kristālos.
sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti.
Agaltas grēdas nacionālais parks nacionālais parks Hondurasā (_Sierra de Agalta, Parque Nacional_), Olančo departamentā.
Alaundo Kasapas nacionālais parks nacionālais parks Mjanmā (_Alaungdaw Kathapa_), Sikainas apgabala dienvidrietumu daļā.
NHLBI Nacionālais Sirds, asins un plaušu institūts (ASV) (angļu "National Heart Blood Lung Institute").
petļurieši Nacionālās neatkarības kustības dalībnieki Ukrainā 1918.-1920. g., pēc viena no vadītājiem Simona Petļuras vārda.
Dahra Naftas atradņu centrs Lībijas ziemeļos ("Dahra"), naftas vads (136 km) uz Sideras un Raslanufas ostu.
jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.).
grano Neapolē, Sicīlijā un Maltā no 15. gs. beigām mazākā vara nauda.
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
Kautraka kalns neliels kalns starp Lielo un Mazo Kautraka gravu, Siguldas novada Siguldas pagastā.
Ānthonas salas nelielu salu grupa Bāndona līcī (_Ang Thong, Mu Ko_), Siāmas līča rietumos, Taizemes teritorija.
Anthojas salas nelielu salu grupa Siamas līča austrumos (_An Thới, quần đảo_), Vjetnamas teritorija.
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija.
silenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Silnieku ciems" iedzīvotāji.
silnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Silnieku ciems" iedzīvotāji.
lazaroni Nicināms nosaukums Neapoles un Sicīlijas bezpajumtniekiem un nabagiem.
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
ANG Nīderlandes Antiļu guldenis; Kirasao un Sintmartēnas valūtas kods, sīknauda - cents.
Garkalnes pagasts no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā.
sikaņi No Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies Sicīlijā.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās.
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā.
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu.
Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā.
Mālpils novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra tikai Mālpils pagastu, kas tagad iekļauts Siguldas novadā.
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu.
Novgoroda-Severska Novhoroda-Siverska, pilsēta Ukrainā.
Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.).
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
NYHA Ņujorkas Sirds asociācija (angļu "New York Heart Association").
Malus baccata ogābele jeb Sibīrijas ogābele.
Simtiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, garums - 3 km; Simka.
silavieši Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji.
Ahangarana Ohangarona, Sirdarjas pieteka.
Angrena Ohangarona, Sirdarjas pieteka.
stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori.
Hexapla Origena (miris 254. g.) sastādīts Vecās Derības tekstu krājums, kurā paralēlās slejās izvietoti 6 dažādu valodu un kodeksu teksti (ebreju teksts, tā grieķu transliterācija, kā arī Akvilas, Simmaha, LXX un Teodotiona grieķu teksta versija).
Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari.
aučenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Auči" iedzīvotāji.
briņķenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
eglenieks Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Egles" iedzīvotāji.
emburdznieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" iedzīvotāji.
garoznieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji.
garožnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoze" iedzīvotāji.
plāņenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji.
rencelnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Renceles" iedzīvotāji.
stēguļnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji.
toņenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Toņi" iedzīvotāji.
gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde).
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja.
Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja.
Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja.
Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu.
Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts.
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja.
Vidrižu pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Gravās, robežojas ar Skultes un Limbažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Widrisch, krieviski — Vidrižskaja.
Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja.
Suntažu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Lauberes, Ogresgala un Tīnūžu pagastu, kā arī ar Ropažu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sunzeln, krieviski — Sunceļskaja.
Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja.
Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu.
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja.
Silajāņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rušonas, Riebiņu un Galēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Silionskaja.
Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu.
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja.
Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu.
Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā.
Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas.
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja.
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja.
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.).
Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja.
Mores pagasts pagasts Siguldas novadā (2003.-2009. g. Rīgas rajona Siguldas novadā, 1990.-2003. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Siguldas pagastu, kā arī ar Līgatnes, Amatas un Mālpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Moritzberg, krieviski — Moreskaja.
Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja.
Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja.
Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja.
Lēdurgas pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Krimuldas pagastu, kā arī ar Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lodiger, krieviski — Loddigerskaja.
Allažu pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Siguldas, Inčukalna un Mālpils pagastu, kā arī ar Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Allasch, krieviski - Allažskaja.
Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja.
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja.
Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja.
Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja.
Polšas ezers Paļšas ezers Silajāņu pagastā.
Palšas ezers Paļšas ezers Silajāņu pagastā.
Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs.
pleikšķene Parastā jeb platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata").
pūslis parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
puslīte parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
plaukšis Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
pūsline Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
Silene cucubalus parastās plaukšķenes "Silene vulgaris" nosaukuma sinonīms.
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu.
Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā).
spīdzene partastā plaukšķene ("Silene vulgaris").
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health").
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
Borovkas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Silenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugavpils novada Demenes, Salienas un Skrudalienas pagastā.
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā.
Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
Vildogas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam un 1927.-1949. g.; 1925.-1927. g. bija pārdēvēts par Nurmižu pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
Rikteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Sidgundas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā, neliela daļa — Allažu pagastā.
Turaidas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā.
Sidnejas latviešu kopiena pastāvēja jau 19. gs. beigās, 1930. gados bija daži simti latviešu, 1980. gados bija \~6000 cilvēku, darbojas pamatskola, Sidnejas Latviešu teātris, dažādas interešu kopas.
Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts.
Rakhaina pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) (_Rakhine_; _Arakana_), administratīvais centrs - Sitve, platība - 36780 kvadrātkilometru, 2915000 iedzīvotāju (2002. g.).
Krīvu krīvs pēc dominikāņu mūka Simona Grūnava apraksta, Romoves valdnieks, kam bijuši pakļauti citi krīvi un priesteri.
kolorpoints Persijas kaķa varietāte, respektīvi, Persijas kaķis ar Siāmas kaķa krāsojumu, tiek saukts arī par Himalaju kaķi.
Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka.
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers.
Adolfolopesa Mateosa pilsēt Meksikā (_Adolfo López Mateos_), Sinaloa štata ziemeļos.
Sitve Pilsēta ("Sittwe") Mjanmas Savienībā (Birmā), Rakhainas pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.).
Sidī Bil Abāsa pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Sidi-Bel-Abbes"), vilājas administratīvais centrs, 212900 iedzīvotāju (2008. g.).
Antofagasta de la Sjerra pilsēta Argentīnā (_Antofagasta de la Sierra_), Katamarkas provincē.
Bjūta pilsēta ASV (_Butte_, arī _Butte-Silver Bow_), Motānas štatā, Kilnšu kalnu rietumu nogāzē, 34000 iedzīvotāju (2014. g.).
Bjutsilverbova Pilsēta ASV ("Butte-Silver Bow"), Montānas štatā, 33980 iedzīvotāju (2014. g.).
Evereta Pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, Sietlas piepilsēta, osta Pjūdžeta līča krastā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sidni Pilsēta ASV ("Sidney"), Ohaio štatā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sjeravistasoutīsta Pilsēta ASV ("Sierra Vista Southeast"), Arizonas štatā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
Sjeravista Pilsēta ASV ("Sierra Vista"), Arizonas štatā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
Saikstona Pilsēta ASV ("Sikeston"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sailomspringsa Pilsēta ASV ("Siloam Springs"), Ārkanzasas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Silversitija Pilsēta ASV ("Silver City"), Ņūmeksikas štatā, 101200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sūsitija Pilsēta ASV ("Sioux City"), Aiovas štatā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sūfolsa Pilsēta ASV ("Sioux Falls"), Dienviddakotas štatā, 168600 iedzīvotāju (2014. g.).
Penrita Pilsēta Austrālijā ("Perith"), Sidnejas rietumu piepilsēta, 11800 iedzīvotāju (2011. g.).
Batērsta Pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu.
Gosforda Pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Jaundienvidvelsas štatā, \~50 km uz ziemeļiem no Sidnejas, 158200 iedzīvotāju (2006. g.).
Vollonona Pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Jaundienvidvelsas štatā, \~60 km uz dienvidiem no Sidnejas, 184200 iedzīvotāju (2006. g.).
Melburna Pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos ("Melbourne"), pie Portfilipa līča, Viktorijas štata administratīvais centrs, otrā lielākā pilsēta Austrālijā (aiz Sidnejas), 3,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Groszighartse Pilsēta Austrijā ("Gross-Siegharts"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Siradžgandža Pilsēta Bangladešā ("Sirajganj"), osta Džamunas labajā krastā, 156100 iedzīvotāju (2012. g.).
Sintniklāsa Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint-Nicolas", nl., vācu "Sint-Niklaas"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.).
Sinttreidena Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint-Trond", nl., vācu "Sint-Truiden"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.).
Alfatara pilsēta Bulgārijā (_Alfatar_), Silistras apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
Dulova Pilsēta Bulgārijā ("Dulovo"), Silistras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Glavinica Pilsēta Bulgārijā ("Glavinica"), Silistras apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
Silistra Pilsēta Bulgārijā ("Silistra"), apgabala administratīvais centrs, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
Simeonovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Simeonovgrad"), Haskovas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Simitli Pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Tutrakana Pilsēta Bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
Česki Tešīna pilsēta Čehijā ("Český Těšín"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 25150 iedzīvotāju (2012. g.).
Frīdekmīsteka Pilsēta Čehijā ("Frydek-Mistek"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 57800 iedzīvotāju (2012. g.).
Ostrava Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais centrs, 297400 iedzīvotāju (2012. g.).
Studēnka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2012. g.).
Frenštāta pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10990 iedzīvotāju (2012. g.).
Hlučīna Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.).
Bruntāla Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 16990 iedzīvotāju (2012. g.).
Bohumīna Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2012. g.).
Kopršivnice Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 2340 iedzīvotāju (2012. g.).
Novi Jičīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.).
Krnova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 24650 iedzīvotāju (2012. g.).
Budišova pie Budišovkas pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3040 iedzīvotāju (2012. g.).
Orlova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2012. g.).
Janova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 330 iedzīvotāju (2012. g.).
Štramberka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2012. g.).
Bržidlična Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.).
Mesto Albrehtice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3560 iedzīvotāju (2012. g.).
Tršineca Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 36750 iedzīvotāju (2012. g.).
Andelska Hora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.).
Brušperka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
Paskova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
Dolni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
Klimkovice Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4240 iedzīvotāju (2012. g.).
Vrbno pie Pradēda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
Jablunkova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.).
Opava Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2012. g.).
Karvina Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58900 iedzīvotāju (2012. g.).
Fulneka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5920 iedzīvotāju (2012. g.).
Vītkova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.).
Šenova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6020 iedzīvotāju (2012. g.).
Kravarže Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6740 iedzīvotāju (2012. g.).
Vratimova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6930 iedzīvotāju (2012. g.).
Petršvalda Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7060 iedzīvotāju (2012. g.).
Rihvalda Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.).
Odri Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.).
Bīloveca Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7560 iedzīvotāju (2012. g.).
Havīržova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2012. g.).
Rīmaržova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršībora Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8640 iedzīvotāju (2012. g.).
Frīdlanta pie Ostravices pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.).
Amērsforta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
Amstērdama pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amsterdam_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
Abū Simbela pilsēta Ēģiptes dienvidos (_Abū Simbel_), Nāsira (Nasera) ezera rietumu krastā.
Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.).
Apollonija pilsēta Grieķijā ("Απολλωνίας"), Dienvidegejas perifērijā, Sifnas salā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
Ermupole pilsēta Grieķijā ("Ερμούπολη"), Dienvidegejas perifērijā, Siras salā, Kiklādu nomes administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sigiri Pilsēta Gvinejas Republikas ziemeļaustrumos ("Siguiri"), Nigēras krastā, 28300 iedzīvotāju (2008. g.).
Glina Pilsēta Horvātijā ("Glina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
Hrvatska Kostajnica pilsēta Horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
Kutina Pilsēta Horvātijā ("Kutina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 22800 iedzīvotāju (2011. g.).
Novska Pilsēta Horvātijā ("Novska"), Sisakas-Moslavinas županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.).
Petriņa Pilsēta Horvātijā ("Petrinja"), Sisakas-Moslavinas županijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
Popovača Pilsēta Horvātijā ("Popovača"), Sisakas-Moslavinas županijā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.).
Siņa Pilsēta Horvātijā ("Sinj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.).
Sisaka Pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.).
Sillamē Pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos ("Sillamäe"), Austrumu apriņķī, Narvas līča krastā, 13700 iedzīvotāju (2017. g.).
Sidipeta pilsēta Indijā (_Siddipet_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 114100 iedzīvotāju (2011. g.).
Gāntoka Pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Gangtok"), Himalajos, netālu no Natu pārejas 1900 m vjl., Sikimas štata administratīvais centrs, 98700 iedzīvotāju (2012. g.).
Katānija pilsēta Itālijā (_Catania_), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas Sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.).
Akate Pilsēta Itālijā ("Acate"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ači Kastello pilsēta Itālijā ("Aci Castello"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ači Katena pilsēta Itālijā ("Aci Catena"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ači Santantonio pilsēta Itālijā ("Aci Sant'Antonio"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ačireāle Pilsēta Itālijā ("Acireale"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
Akvedolči Pilsēta Itālijā ("Acquedolci"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Adrāno Pilsēta Itālijā ("Adrano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
Adžīra Pilsēta Itālijā ("Agira"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8420 iedzīvotāju (2014. g.).
Agridžento Pilsēta Itālijā ("Agrigento"), Sicīlijas reģiona dienvirietumos, provinces administratīvais centrs, 58000 iedzīvotāju (2014. g.), antīkās pilsētas "Agrigentum" drupas.
Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkāmo pilsēta Itālijā ("Álcamo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 45100 iedzīvotāju (2014. g.).
Altofonte Pilsēta Itālijā ("Altofonte"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Augusta Pilsēta Itālijā ("Augusta"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
Avola Pilsēta Itālijā ("Avola"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Bagērija Pilsēta Itālijā ("Bagheria"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 54300 iedzīvotāju (2014. g.).
Balestrate Pilsēta Itālijā ("Balestrate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6560 iedzīvotāju (2014. g.).
Barčellona Poco di Goto pilsēta Itālijā ("Barcellona Pozzo di Gotto"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 41500 iedzīvotāju (2014. g.).
Barrafranka Pilsēta Itālijā ("Barrafranca"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Belmonte Modzenjo pilsēta Itālijā ("Belmonte Mezzagno"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Belpaso Pilsēta Itālijā ("Belpasso"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
Bjankavilla Pilsēta Itālijā ("Biancavilla"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
Bisakvīno Pilsēta Itālijā ("Bisacquino"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 4750 iedzīvotāju (2014. g.).
Bivona Pilsēta Itālijā ("Bitonto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Borgeto Pilsēta Itālijā ("Borgetto"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Bronte Pilsēta Itālijā ("Bronte"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
Butera Pilsēta Itālijā ("Butera"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kakamo Pilsēta Itālijā ("Caccamo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalatabjāno Pilsēta Itālijā ("Calatabiano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalatafimi Sedžesta pilsēta Itālijā ("Calatafimi Segesta"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaltadžirone Pilsēta Itālijā ("Caltagirone"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaltaniseta Pilsēta Itālijā ("Caltanissetta"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kameri Pilsēta Itālijā ("Cameri"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kamarata Pilsēta Itālijā ("Cammarata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanikati Pilsēta Itālijā ("Canicatti"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kapači Pilsēta Itālijā ("Capaci"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kapo d'Orlando Pilsēta Itālijā ("Capo d'Orlando"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Karīni Pilsēta Itālijā ("Carini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 36600 iedzīvotāju (2014. g.).
Karlentīni Pilsēta Itālijā ("Carlentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelbuono Pilsēta Itālijā ("Castelbuono"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasteldača Pilsēta Itālijā ("Casteldaccia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasteltermini Pilsēta Itālijā ("Casteltermini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelvetrāno Pilsēta Itālijā ("Castelvetrano"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Čefalu Pilsēta Itālijā ("Cefalu"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
Činizi Pilsēta Itālijā ("Cinisi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Korleone Pilsēta Itālijā ("Corleone"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kustonači Pilsēta Itālijā ("Custonaci"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Enna Pilsēta Itālijā ("Enna"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
Eriče Pilsēta Itālijā ("Erice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
Favāra Pilsēta Itālijā ("Favara"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
Fikarači Pilsēta Itālijā ("Ficarazzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Florīdija Pilsēta Itālijā ("Floridia"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
Frankavilla Sinni pilsēta Itālijā ("Francavilla in Sinni"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4250 iedzīvotāju (2014. g.).
Gandži Pilsēta Itālijā ("Gangi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Džela Pilsēta Itālijā ("Gela"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 75600 iedzīvotāju (2014. g.).
Džaratāna Pilsēta Itālijā ("Giarratana"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Džarre Pilsēta Itālijā ("Giarre"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
Džoioza Marea pilsēta Itālijā ("Gioiosa Marea"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Grammičele Pilsēta Itālijā ("Grammichele"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Izola delle Femmine pilsēta Itālijā ("Isola delle Femmine "), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ispika Pilsēta Itālijā ("Ispica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
Lentīni Pilsēta Itālijā ("Lentini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
Leonforte Pilsēta Itālijā ("Leonforte"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Lerkara Friddi pilsēta Itālijā ("Lercara Friddi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
Likata Pilsēta Itālijā ("Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
Linguaglosa Pilsēta Itālijā ("Linguaglossa"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Marineo Pilsēta Itālijā ("Marineo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Marsala Pilsēta Itālijā ("Marsala"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
Maskali Pilsēta Itālijā ("Mascali"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Maskaluča Pilsēta Itālijā ("Mascalucia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
Madzāra del Vallo pilsēta Itālijā ("Mazara del Vallo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
Macarīno Pilsēta Itālijā ("Mazzarino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Melilli Pilsēta Itālijā ("Melilli"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Menfi Pilsēta Itālijā ("Menfi"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
Milaco Pilsēta Itālijā ("Milazzo"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
Mineo Pilsēta Itālijā ("Mineo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Mizilmeri Pilsēta Itālijā ("Misilmeri"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
Misterbjanko Pilsēta Itālijā ("Misterbianco"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mistreta Pilsēta Itālijā ("Mistretta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
Modika Pilsēta Itālijā ("Modica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 54100 iedzīvotāju (2014. g.).
Monreāle Pilsēta Itālijā ("Monreale"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
Montelepre Pilsēta Itālijā ("Montelepre"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Musomeli Pilsēta Itālijā ("Mussomeli"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Nara Pilsēta Itālijā ("Naro"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
Nikolosi Pilsēta Itālijā ("Nicolosi"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Nikozija Pilsēta Itālijā ("Nicosia"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nišemi Pilsēta Itālijā ("Niscemi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
Noto Pilsēta Itālijā ("Noto"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Nova Siri pilsēta Itālijā ("Nova Siri"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pakīno Pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pačeko Pilsēta Itālijā ("Paceco"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Palagonija Pilsēta Itālijā ("Palagonia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
Partanna Pilsēta Itālijā ("Partanna"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Partiniko Pilsēta Itālijā ("Partinico"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Paterno Pilsēta Itālijā ("Paterno"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
Pati Pilsēta Itālijā ("Patti"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pedara Pilsēta Itālijā ("Pedara"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Petrzīno Pilsēta Itālijā ("Petrosino"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjaca Armerīna pilsēta Itālijā ("Piazza Armerina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
Polici Dženeroza pilsēta Itālijā ("Polizzi Generosa"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pocallo Pilsēta Itālijā ("Pozzallo"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
Priolo Gargallo pilsēta Itālijā ("Priolo Gargallo"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Prici Pilsēta Itālijā ("Prizzi"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rakalmuta Pilsēta Itālijā ("Racalmuto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
Raffadali Pilsēta Itālijā ("Raffadali"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Raguza Pilsēta Itālijā ("Ragusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ramaka Pilsēta Itālijā ("Ramacca"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Randaco Pilsēta Itālijā ("Randazzo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ribēra Pilsēta Itālijā ("Ribera"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
Riezi Pilsēta Itālijā ("Riesi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Riposto Pilsēta Itālijā ("Riposto"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
Rometa Pilsēta Itālijā ("Rometta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Rozolīni Pilsēta Itālijā ("Rosolini"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Salemi Pilsēta Itālijā ("Salemi"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sambuka di Sicīlja pilsēta Itālijā ("Sambuca di Sicilia"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sankataldo Pilsēta Itālijā ("San Cataldo"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sančipirello Pilsēta Itālijā ("San Cipirello"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfilipo del Mela pilsēta Itālijā ("San Filippo del Mela"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni Džemini pilsēta Itālijā ("San Giovanni Gemini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni la Punta pilsēta Itālijā ("San Giovanni la Punta"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sengregorio di Katānija pilsēta Itālijā ("San Gregorio di Catania"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanpjetro Klarenca pilsēta Itālijā ("San Pietro Clarenza"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Santagata di Militello pilsēta Itālijā ("Sant'Ágata di Militello"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sant'Agata li Batiāti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata li Battiati"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakaterina Villarmosa pilsēta Itālijā ("Santa Caterina Villarmosa"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakroče Kamerīna pilsēta Itālijā ("Santa Croce Camerina"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaflāvija pilsēta Itālijā ("Santa Flavia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaninfa pilsēta Itālijā ("Santa Ninfa"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaterēza di Riva pilsēta Itālijā ("Santa Teresa di Riva"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santavenerīna pilsēta Itālijā ("Santa Venerina"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Šaka Pilsēta Itālijā ("Sciacca"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 41100 iedzīvotāju (2014. g.).
Šikli Pilsēta Itālijā ("Scicli"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
Skordija Pilsēta Itālijā ("Scordia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
Serradifalko Pilsēta Itālijā ("Serradifalco"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
Siāno Pilsēta Itālijā ("Siano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("Sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
Siderno Pilsēta Itālijā ("Siderno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sjēna Pilsēta Itālijā ("Siena"), Toskānas reģionā, provinces administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2014. g.).
Silvi Pilsēta Itālijā ("Silvi"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sinalunga Pilsēta Itālijā ("Sinalunga"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
Siniskola Pilsēta Itālijā ("Siniscola"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sirakūzas Pilsēta Itālijā ("Siracusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2014. g.).
Solarīno Pilsēta Itālijā ("Solarino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sommatīno Pilsēta Itālijā ("Sommatino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 7250 iedzīvotāju (2014. g.).
Sortīno Pilsēta Itālijā ("Sortino"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Spadafora Pilsēta Itālijā ("Spadafora"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Taormīna Pilsēta Itālijā ("Taormina"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Terme Viljatore pilsēta Itālijā ("Terme Vigliatore"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Termini Imereze pilsēta Itālijā ("Termini Imerese"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
Terranova da Sibari pilsēta Itālijā ("Terranova da Sibari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Terrazīni Pilsēta Itālijā ("Terrasini"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Torregrota Pilsēta Itālijā ("Torregrotta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
Torrita di Sjēna pilsēta Itālijā ("Torrita di Siena"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tortoriči Pilsēta Itālijā ("Tortorici"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Trapāni Pilsēta Itālijā ("Trapani"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
Trekastanji Pilsēta Itālijā ("Trecastagni"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Tremestjēri Etneo pilsēta Itālijā ("Tremestieri Etneo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Troina Pilsēta Itālijā ("Troina"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
Valderiče Pilsēta Itālijā ("Valderice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
Valguarnera Karopepe pilsēta Itālijā ("Valguarnera Caropepe"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Valverde Pilsēta Itālijā ("Valverde"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Viagrande Pilsēta Itālijā ("Viagrande"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
Villabāte Pilsēta Itālijā ("Villabate"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vitorija Pilsēta Itālijā ("Vittoria"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 62400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vidzini Pilsēta Itālijā ("Vizzini"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Džaderāna Etnea pilsēta Itālijā ("Zafferana Etnea"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Mota Sant’Anastasija pilsēta Itālijā (“Motta Sant’Anastasia”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Palacolo Akreide pilsēta Itālijā (“Palazzolo Acreide”), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Palma di Montekjāro pilsēta Itālijā (“Palma di Montechiaro”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjana delji Albanēzi pilsēta Itālijā (“Piana degli Albanesi”), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
Porto Empedokle pilsēta Itālijā (“Porto Empedocle”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Palermo pilsēta Itālijā (it. val. _Palermo_), osta Sicīlijas ziemeļu piekrastē, Sicīlijas reģiona un Palermo provinces administratīvais centrs, 655000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mesīna Pilsēta Itālijā, Sicīlijas reģionā, Sicīlijas salas ziemeļaustrumos, provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.).
Abū Sināna pilsēta Izraēlā (_Abū Sinān_, _Abu Snan_), Ziemeļu apgabalā.
Imabari Pilsēta Japānā ("Imabari"), Sikoku salas ziemeļrietumos, osta Bingonadas līča krastā, 166500 iedzīvotāju (2010. g.).
Ņiigata Pilsēta Japānā ("Niigata"), Honsju salas rietumos, osta Sinano grīvā, prefektūras administratīvais centrs, 810200 iedzīvotāju (2015. g.).
Ņiihama Pilsēta Japānā ("Niihama"), Sikoku salas ziemeļos, Seto jūras krastā, 119900 iedzīvotāju (2015. g.).
Numadzu Pilsēta Japānā ("Numazu"), Honsju salas dienvidos, Sidzuokas prefektūrā, osta Surugas līča krastā, 195600 iedzīivotāju (2015. g.).
Šimonoseki Pilsēta Japānā ("Shimonoseki"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Simonoseki šauruma krastā, 268500 iedzīvotāju (2015. g.).
Takamacu Pilsēta Japānā ("Takamatsu"), Sikoku salas ziemeļaustrumos, Kagavas prefektūras administratīvais centrs, osta Seto jūras krastā, 420700 iedzīvotāju (2015. g.).
Sīsophona Pilsēta Kambodžā ("Sisophon"), Bantīejmīenķeajas provinces administratīvais centrs, 190400 iedzīvotāju (2012. g.).
Sianukvila Pilsēta Kambodžā, provinces administratīvais centrs, osta Siāmas līča krastā, 66700 iedzīvotāju (2002. g.).
Monterija Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Monteria"), Kordovas departamenta administratīvais centrs, osta Sinu krastos, 299700 iedzīvotāju (2007. g.).
Sinpho Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiakajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinp'o"), zvejas osta Austrumkorejas līča krastā, 131000 iedzīvotāju (2009. g.).
Sinijdžu Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinuiju"), Phjonanpukto provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.).
Uļjanovska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska.
Aša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Miņjara Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sima Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas upes krastos, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
Siktivkara Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, piestātne Sisolas kreisajā krastā, 242000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1930. g. saucās Ustjsisoļska.
Kungura Pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Ireņas un Šakvas ietekas Silvā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.).
Poronaiska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka.
Magadana Pilsēta Krievijā, Sibīrijas austrumos, Ohotskas jūras krastā, apgabala administratīvais centrs, 94300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kirillova Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Siverskas ezera ziemeļu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Taiga Pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Aksu pilsēta Ķīnā (_Aķsu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos.
Aņčana pilsēta Ķīnā (_Anchang_), Sičuaņas provincē.
Aņjue pilsēta Ķīnā (_Anyue_), Sičuaņas provincē.
Arasana pilsēta Ķīnā (_Arasan_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā.
Aratirika pilsēta Ķīnā (_Aratürük_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona austrumos.
Nasji pilsēta Ķīnā (_Naxi_, _Anfu_), Sičuaņas provinces dienvidu daļā.
Guldža Pilsēta Ķīnā ("Gulja"), Šindzanas/Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 542500 iedzīvotāju (2015. g.); Inina ("Yining").
Hotena Pilsēta Ķīnā ("Hotan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos 1382 m vjl., 322300 iedzīvotāju (2010. g.); Hetiana; Hotana.
Jaaņa Pilsēta Ķīnā ("Ya'an"), Sičuaņas provincē, uz dienvidrietumiem no Čendu, 1507000 iedzīvotāju (2010. g.).
Ibiņa Pilsēta Ķīnā ("Yibin"), Sičuaņas provincē, osta pie Miņdzjanas ietekas Jandzi, 836300 iedzīvotāju (2010. g.).
Ludžou Pilsēta Ķīnā ("Luzhou"), Sičuaņas provincē, 404600 iedzīvotāju (2002. g.).
Sipina Pilsēta Ķīnā ("Siping"), Dzjiliņas provincē, 508500 iedzīvotāju (2002. g.).
Vansjana Pilsēta Ķīnā ("Wanxian"), Sičuaņas provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 260000 iedzīvotāju (1970. g.).
Miaņjana Pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 466800 iedzīvotāju (2002. g.).
Dziguna Pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 486000 iedzīvotāju (2002. g.).
Paņdžihua Pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 507400 iedzīvotāju (2002. g.).
Naņčuna Pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, 508900 iedzīvotāju (2002. g.).
Neidzjana Pilsēta Ķīnā, Sičunaņas provincē, 334600 iedzīvotāju (2002. g.).
Čuncjina Pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Chongqing"), Sičuaņas provincē, osta Jandzi krastā, 4,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Juičena; Basjana.
Čendu Pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā (ķīn. val. "Chengdu"), Mindzjanas upes ielejā, Sičuaņas provinces centrs, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Naņnina Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Nanning"), upes osta Sidzjanas krastā, Guansji Džuanu autonomā reģiona administratīvais centrs, 807000 iedzīvotāju (2007. g.).
Guandžou Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (广州 Guǎngzhōu), upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona.
Jekena Pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Yarkant"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, Jarkantas kreisajā krastā, oāzes centrs.
Kašgara Pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, oāzē Tjanšana dienvidu piekājē, 340600 iedzīvotāju (2000. g.).
Turpana Pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Turpan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļaustrumos, 570000 iedzīvotāju (2003. g.).
Karamaja Pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Karamai"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 401500 iedzīvotāju (2015. g.).
Kumula Pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Kumul"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, 140700 iedzīvotāju.
Manasa Pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Manas"), Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju.
Urumči Pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Urumchi"), Tjanšana ziemeļu priekškalnēs, Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvais centrs, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof).
Sidra Pilsēta Lībijā ("As Sidrah"), naftas izvedosta Sidras līča krastā, naftas vadi no Mabrukas un Dahras atradnēm, 9200 iedzīvotāju (1995. g.).
Marsalbrēga Pilsēta Lībijā ("Marsā al Buraygah"), naftas izvedosta Vidusjūras Sidras līča krastā, 7000 iedzīvotāju (2006. g.).
Adždābija pilsēta Lībijā, netālu no Sidras līča austrumu piekrastes, 102000 iedzīvotāju (2004. g.).
Rāslānūfa Pilsēta Lībijas ziemeļos ("Rā's Lānūf"), naftas izvedosta Sidras līča krastā.
Simna pilsēta Lietuvā ("Simnas"), Alītas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 1440 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
Aome pilsēta Maksikā (_Ahome_), Sinaloas pavalsts ziemeļrietumos.
Kutiala Pilsēta Mali Republikā, Sikaso reģionā, 99300 iedzīvotāju (2002. g.).
Ajūn Sīdī Melluka pilsēta Marokā (_El Aioun Sidi Mellouk_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā.
Sīdī Īfnī pilsēta Marokas dienvidrietumos ("Sidi Ifni"), Sūsa-Māsa-Draa reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 20000 iedzīvotāju (2005. g.).
Adolforuisa Kortinesa pilsēta Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines_), Sinaloa štata ziemeļu daļā.
Kuljakana Pilsēta Meksikā ("Culiacan"), Sinaloas pavalsts administratīvais centrs, 605300 iedzīvotāju (2005. g.).
Masatlana Pilsēta Meksikā, Sinaloas pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, 352500 iedzīvotāju (2005. g.).
Mounšva Pilsēta Mjanmā, Sikainas apgabalā, 163400 iedzīvotāju (2004. g.).
Biruniča Pilsēta Moldovā, Sindžerejas rajonā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Simpelvelda Pilsēta Nīderlandē ("Simpelveld"), Limburgas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintantonisa Pilsēta Nīderlandē ("Sint Anthonis"), Ziemeļbrabantes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintjakobirahī Pilsēta Nīderlandē ("Sint Jacobiparochie"), Frīzlandes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintjanstēna Pilsēta Nīderlandē ("Sint Jansteen"), Zēlandes provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintpankrasa Pilsēta Nīderlandē ("Sint Pancras"), Ziemeļholandes provincē, 5050 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintvilerbrorda Pilsēta Nīderlandē ("Sint Willebrord"), Ziemeļbrabantes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintmihīlsgestela Pilsēta Nīderlandē ("Sint-Michielsgestel"), Ziemeļbrabantes provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sintūdenrode Pilsēta Nīderlandē ("Sint-Oedernrode"), Ziemeļbrabantes provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sitarda Pilsēta Nīderlandē ("Sittard"), Limburgas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ahmadpura Siāla pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur Siāl_), Pendžābas štata vidienē.
Lārkāna Pilsēta Pakistānā, Sindas provincē, 270000 iedzīvotāju (1998. g.).
Sukura Pilsēta Pakistānā, Sindas provincē, 355000 iedzīvotāju (2000. g.).
Haidarābāda pilsēta Pakistānas dienvidaustrumos (_Haidarābād_), Sindas provincē, osta Indas krastā, 1392000 iedzīvotāju (2005. g.).
Dombrova Gurņiča pilsēta Polijā ("Dąbrowa Górnicza"), Silēzijas vojevodistē, 124700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
Jastšembe Zdroja pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Javožno Pilsēta Polijā ("Jaworzno"), Silēzijas vojevodistē, 94300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1901. g.
Koņecpola Pilsēta Polijā ("Koniecpol"), Silēzijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1443. g.
Seņava Pilsēta Polijā ("Sieniawa"), Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
Seradza Pilsēta Polijā ("Sieradz"), Lodzas vojevodistē, Vartas kreisajā krastā, 43700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1250. g.
Zabže pilsēta Polijā ("Zabrze"), Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 179500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
Visla pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 11300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Tihi Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 129100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Klobucka Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 13300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1244. g.
Ribņika Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 140800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
Ruda Slonska pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 142300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
Pšova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1265. g.
Skočova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 14900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
Ustroņa Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 16000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Leņdzini Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 16700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1966.-1975. g. un kopš 1991. g.
Radzjonkova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 17100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Radlina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
Sosņicovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1506.-1742. g., 1853.-1945. g. un kopš 1996. g.
Piskovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1256. g.
Beruņa Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 19500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Ožeše Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 19800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Pilica Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1393.-1870. g. un kopš 1994. g.
Lubņevice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1808.-1945. g. un kopš 1995. g.
Ridultovi Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 21900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1228. g.
Kšanovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1265.-1945. un kopš 2001. g.
Laziska Gurne pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 22500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Čenstohova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 234500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1356. g.
Lubliņeca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 24400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1272. g.
Kozeglovi Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1472.-1870. g. un kopš 1950. g.
Pščina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 26000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs. beigām.
Červjonka-Leščini Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 28500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Vilamovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1818. g.
Živeca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 32300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
Miškova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 32700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Čeladza Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 33300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1262. g.
Čehovice-Dzedzice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 35500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Strumeņa Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1482. g.
Tošeka Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
Ščekocini Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības 1398.-1870. g. un kopš 1923. g.
Knurova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 39300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Mikolova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 39600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
Ogrodzeneca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
Žarki Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1406.-1864. un kopš 1949. g.
Kšepice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1357. g.
Vozņiki Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
Vodzislava Slonska pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 49200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Zaverce Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 51700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1915. g.
Sventohlovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 52400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Seveža Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1276.-1870. g. un kopš 1962. g.
Kuzņa Raciborska pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Raciboža Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 56100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1217. g.
Pekari Slonski pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 57500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Ščirka Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Tarnovske Guri pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 61000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1526. g.
Žori Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 62100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1272. g.
Semjanovice Slonske pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 69500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
Slavkova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 7100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
Lazi Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 7100 iedzīvotāju (2012. g.).
Mjastečko Slonske pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 7500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1561. g.
Mislovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 75300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1360. g.
Imelina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 8500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Kaleti Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Poremba Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 8800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1973.-1975. g. un kopš 1982. g.
Vojkovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Blahovņa Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 9900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Sosnoveca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 213500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
Glivice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas anglomerācijā, 186200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētības tiesības kopš 1250. g.
Belsko-Bjala Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Beskidu piekājē, 174400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Cešina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 36000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1155. g.
Hožova Pilsēta Polijas dienvidos ("Chorzov"), Silēzijas vojevodistē, 111700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
Beņdzina Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Katovices, ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā, 58700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., arhitektūras pieminekļi – karaļa pils (1364. g., tagad muzejs), pilsētas mūru un torņu fragmenti.
Bitoma Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijas ziemeļos, 175000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.; Beitene.
Katovice Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Silēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 307200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1865. g.
Silviša Pilsēta Portugālē ("Silves"), Faru apgabalā, 37100 iedzīvotāju (2011. g.).
Siniša Pilsēta Portugālē ("Sines"), Setubalas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.).
Agnita Pilsēta Rumānijā ("Agnita"), Sibiu žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
Seini Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.); Sinērvāralja.
Sinaja Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 860 m vjl., 10400 iedzīvotāji (2011. g.), pilsēta izaugusi ap Sinaja klosteri, kas dibināts 1695. g.
Šimleisilvanjeja Pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.); Silāģšomijo.
Avriga Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.).
Čisnedije Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
Okna Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
Merkurja Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
Kopšamike Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
Selište Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
Telmaču Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
Dumbreveni Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
Mediaša Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, Tirnavamares ielejā, 47200 iedzīvotāju (2011. g.).
Irkutska Pilsēta Sibīrijā, Krievijā, 613000 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvais centrs, universitāte (dib. 1918. g.), pilsētas tiesības kopš 1686. g.
Sjero Pilsēta Spānijā ("Siero"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sidžesa Pilsēta Spānijā ("Sitges"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
Apūra pilsēta Surinamā (_Apoera_), Sipalivini distrikta ziemeļrietumos.
Sjēra Pilsēta Šveicē (fr., it. "Sierre", vācu "Siders"), Valē kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sjona Pilsēta Šveicē (fr., retoromāņu "Sion", vācu "Sitten", it. "Seduno"), Valē kantona administratīvais centrs, 32800 iedzīvotāju (2023.).
Siona Pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Sion", vācu "Sitten"), Ronas ielejā, Valē kantona administratīvais centrs, 29300 iedzīvotāju (2008. g.).
Hudžanda Pilsēta Tadžikistānā ("Khujand"), Fergānas ielejas rietumos, Sirdarjas krastos, Sugdas vilojata administratīvais centrs, 154700 iedzīvotāju (2007. g.).
Ajutthaja pilsēta Taizemē (_Phra Nakhon Si Ayutthaya_), provinces administratīvais centrs.
Ajuthaja Pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija.
Sonkhla Pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.).
Rajona Pilsēta Taizemē, Siāmas līča piekrastē, provinces administratīvais centrs, 106700 iedzīvotāju (2000. g.).
Aba pilsēta Tibetas austrumos (_Aba_), Ķīnas Sičuaņas provincē, 920000 iedzīvotāju (2012. g.); Nava.
Altinjajla pilsēta Turcijā (_Altinyayla_), Sivasas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajandžika pilsēta Turcijā ("Ayancik"), Sinopas ilā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Akindžilara Pilsēta Turcijā ("Akincilar"), Sivasas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bajkana Pilsēta Turcijā ("Baykan"), Siirtas ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bojabata Pilsēta Turcijā ("Boyabat"), Sinopas ilā, 26600 iedzīvotāju (2013. g.).
Dikmena Pilsēta Turcijā ("Dikmen"), Sinopas ilā, 1200 iedzīvotāju (2013. g.).
Erfeleka Pilsēta Turcijā ("Erfelek"), Sinopas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Eruha Pilsēta Turcijā ("Eruh"), Siirtas ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gemereka Pilsēta Turcijā ("Gemerek"), Sivasas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerze Pilsēta Turcijā ("Gerze"), Sinopas ilā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hafika Pilsēta Turcijā ("Hafik"), Sivasas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Jildizeli Pilsēta Turcijā ("Yildizeli"), Sivasas ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Imranli Pilsēta Turcijā ("Imranli"), Sivasas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kangala Pilsēta Turcijā ("Kangal"), Sivasas ilā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kojulhisara Pilsēta Turcijā ("Koyulhisar"), Sivasas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kurtalana Pilsēta Turcijā ("Kurtalan"), Siirtas ilā, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
Pervari Pilsēta Turcijā ("Pervari"), Siirtas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Siirta Pilsēta Turcijā ("Siirt"), ila administratīvais centrs, 135400 iedzīvotāju (2013. g.).
Silifke Pilsēta Turcijā ("Silifke"), Mersinas ilā, 55500 iedzīvotāju (2013. g.).
Silivri Pilsēta Turcijā ("Silivri"), Stambulas ilā, 137900 iedzīvotāju (2013. g.).
Silopi Pilsēta Turcijā ("Silopi"), Širnakas ilā, 84200 iedzīvotāju (2013. g.).
Silvana Pilsēta Turcijā ("Silvan"), Dijarbakiras ilā, 43700 iedzīvotāju (2013. g.).
Simava Pilsēta Turcijā ("Simav"), Kitahjas ilā, 23500 iedzīvotāju (2013. g.).
Sindžana Pilsēta Turcijā ("Sincan"), Ankaras ilā, 479500 iedzīvotāju (2013. g.).
Sindzika Pilsēta Turcijā ("Sincik"), Adijamanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Sindirgi Pilsēta Turcijā ("Sindirgi"), Balikesiras ilā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivasa Pilsēta Turcijā ("Sivas"), ila administratīvais centrs, 312600 iedzīvotāju (2007. g.).
Sivasli Pilsēta Turcijā ("Sivasli"), Ušakas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivereka Pilsēta Turcijā ("Siverek"), Šanliurfas ilā, 120600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivridže Pilsēta Turcijā ("Sivrice"), Elazīgas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivrihisara Pilsēta Turcijā ("Sivrihisar"), Eskišehiras ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Tillo Pilsēta Turcijā ("Tillo"), Siirtas ilā, 1830 iedzīvotāju (2013. g.).
Zara Pilsēta Turcijā ("Zara"), Sisavas ilā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Širvana Pilsēta Turcijā, Siirtas ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarajdizi Pilsēta Turcijā, Sinopas ilā, 1100 iedzīvotāju (2013. g.).
Tirkeli Pilsēta Turcijā, Sinopas ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Durāgana Pilsēta Turcijā, Sinopas ilā, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
Divrigi Pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Doganšara Pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 1400 iedzīvotāju (2013. g.).
Sušehri Pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
Šarkišla Pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelova Pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ulaša Pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sinopa Pilsēta Turcijas ziemeļos ("Sinop"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 38600 iedzīvotāju (2013. g.).
Izjuma Pilsēta Ukrainā ("Ізюм"), Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas krastā, 51500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kaluša Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Sivcas krastos, 67600 iedzīvotāju (2013. g.).
Novodružeska Pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.).
Sitka Pilsēta un osta ASV ("Sitka"), Aļaskas štata dienvidaustrumu daļā, Aleksandra arhipelāga Baranova salā, Klusā okeāna piekrastē, 8900 iedzīvotāju (2015. g.).
Simontorņa Pilsēta Ungārijā ("Simontornya"), Tolnas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
Jangijera Pilsēta Uzbekistānā ("Yangiyer"), Sirdarjas vilajetā, 29600 iedzīvotāju (1991. g.).
Uļjanova Pilsēta Uzbekistānā ("Ulyanovo"), Sirdarjas vilojatā, 23900 iedzīvotāju (2005. g.).
Bekoboda Pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada.
Gulistona Pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilajeta administratīvais centrs, 77300 iedzīvotāju (2010. g.).
Širina Pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilajetā, 14000 iedzīvotāju (2004. g.).
Sirdarja Pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas vilojatā, 30500 iedzīvotāju (2011. g.).
Zīgburga Pilsēta Vācijā ("Siegburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 39600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zīgene Pilsēta Vācijā ("Siegen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 99400 iedzīvotāju (2013. g.).
Zigmāringene Pilsēta Vācijā ("Sigmaringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zimbaha Pilsēta Vācijā ("Simbach am Inn"), Bavārijas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zimmerne Pilsēta Vācijā ("Simmern"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zindelfingene Pilsēta Vācijā ("Sindelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 61700 iedzīvotāju (2013. g.).
Zingene Pilsēta Vācijā ("Singen am Hohentwiel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45700 iedzīvotāju (2013. g.).
Zinsheima Pilsēta Vācijā ("Sinsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.).
Zinciga Pilsēta Vācijā ("Sinzig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Žaķza Pilsēta Vjetnamā ("Rach Gia"), valsts dienvidu daļā, Siāmas līča piekrastē, 207600 iedzīvotāju (2004. g.).
Sigtūna pilsēta Zviedrijā (_Sigtuna_), Stokholmas lēnē, 8400 iedzīvotāju (2010. g.).
Simrishamna pilsēta Zviedrijā (_Simrishamn_), Skones lēnē, 6500 iedzīvotāju (2010. g.).
Anmokio pilsētas rajons Singapūrā (_Ang Mo Kio_).
Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns.
Silovas pilskalns pilskalns Ludzas novada Ņukšu pagasta Silovu ciemā, ir \~15 m augsts paugurs starp Pildas ezeru un Mazo Zurzu ezeru, plakums - \~40 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Kārļa kalns pilskalns Siguldā, \~250 m uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, tas ir reljefa pacēlums (130 x 40 m), ko no 3 pusem norobežo Gaujas sāngravas, ziemeļrietumu pusē nocietināts ar grāvi un 2 pakavveida vaļņiem (garums 40 m).
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen").
Rata kalns pilskalns Siguldā, Gaujas senlejas labajā pamatkrastā, to norobežo gravas, 200 m plats un 600 m garš senkrasta kores izvirzījums; Rata kakts; Karātavu kalns.
Vildogas pilskalns pilskalns Siguldas pagastā, savrups paugurs, ko ierobežo Nurmižupītes un Sviķupītes gravas, plakums \~120 x 90 m, bijis apdzīvots pirms 10. gs.
Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā).
Salienas pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas ziemeļrietumu daļā tagad ir izveidots Vecsalienas pagasts, savukārt tagadējā Salienas pagastā ir iekļauta daļa no bijušā Silenes pagasta.
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums.
plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
vīdriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium"), taisnsēkļi, ūdensaugi ar dzļi rievainu, kantīgu stublāju, skujaini šķeltām lapām.
ūdensvēre Platlapu cemere ("Sium latifolium").
vidriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium").
vidriekste Platlapu cemere ("Sium latifolium").
vidrikste Platlapu cemere ("Sium latifolium").
cīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
čikstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
čīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
kulbenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
paukšene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
plaukšenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
pleikšķenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
plikstiņš Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
plukstene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
pūslene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
pūslīši Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
tulstpuķe Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
tulznene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
tulznenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris").
Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi).
Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra.
Sidabra Platones labā krasta pietekas Sidrabes nosaukums Lietuvā.
Salairas skrausts platoveida augstiene Sibīrijas dienvidrietumos, Krievijā, garums — \~300 km, lielākais augstums — 621 m, stāva ziemeļaustrumu nogāze.
pleišķeni Plaukšķenes ("Silene"); pleikšķenes.
buļpautiņi Plaukšķenes ("Silene").
čaukstini Plaukšķenes ("Silene").
graules Plaukšķenes ("Silene").
kulbenes Plaukšķenes ("Silene").
pakšķini Plaukšķenes ("Silene").
paukšini Plaukšķenes ("Silene").
paukšinis Plaukšķenes ("Silene").
paukšķenes Plaukšķenes ("Silene").
plaukšene Plaukšķenes ("Silene").
plaukšenes Plaukšķenes ("Silene").
pļaukšinis Plaukšķenes ("Silene").
pleišķenes Plaukšķenes ("Silene").
plokši Plaukšķenes ("Silene").
pūkšins Plaukšķenes ("Silene").
pūslene Plaukšķenes ("Silene").
pūsliņi Plaukšķenes ("Silene").
pūšliņi Plaukšķenes ("Silene").
pūslīši Plaukšķenes ("Silene").
sīkziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene borysthemica"), Latvijā aizsargājama.
zaļziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene chlorantha"), Latvijā aizsargājama.
dakšainā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene dichotoma").
Gallijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene gallica").
daudzziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene multiflora").
nokarenā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene nutans").
ausainā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene otites"), Latvijā aizsargājama.
pazvilu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene procumbens").
ložņu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene repens").
Tatārijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene tatarica"), Latvijā aizsargājama.
lipīgā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene viscosa", arī "Melendrium viscosum" un "Elisanthe viscosa").
parastā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata").
Volgas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene wolgensis").
plejāda Plejādes (2), zvaigžņu kopa Sietiņš.
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
sirmauši Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Sirmauši" iedzīvotāji.
Sila Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukuma variants.
Syla Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski.
Syla Daukšti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski.
Silinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants.
Solujuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums latgaliski.
Silajoņi Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" nosaukuma variants.
Sylajuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" nosaukums latgaliski.
Balbuorži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Balborži" nosaukums latgaliski.
bikovieši Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" iedzīvotāji.
Bykova Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukuma variants.
Ļadi Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" bijušais nosaukums.
Krievu Balborži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Balbārži" nosaukuma variants.
Orneiši Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ornīši" nosaukuma variants.
Prezmu ezers Prezmas ezers Silmalas pagastā.
Mesīna Province Itālijā ("Provincia di Messina"), Sicīlijas reģionā, platība - 3247 kvadrātkilometri, 651900 iedzīvotāju (2012. g.).
Raguza Province Itālijā ("Provincia di Ragusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 1614 kvadrātkilometru, 320000 iedzīvotāju (2012. g.).
Sjēna Province Itālijā ("Provincia di Siena"), Toskānas reģionā, platība - 3821 kvadrātkilometrs, 273300 iedzīvotāju (2012. g.).
Sirakūzas Province Itālijā ("Provincia di Siracusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 2109 kvadrātkilometri, 396200 iedzīvotāju (2012. g.).
Trapāni Province Itālijā ("Provincia di Trapani"), Sicīlijas reģionā, platība - 2460 kvadrātkilometru, 436500 iedzīvotāju (2012. g.).
Juņnaņa Province Ķīnas dienvidos (ķīn. val. "Yunnan"), platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu).
Sinda Province Pakistānā ("Sindh"), atrodas tās teritorijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Karāči, platība - 140914 kvadrātkilometri, 51377000 iedzīvotāju (2009. g.).
Adamshof Pulakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta teritorijā.
Saukas purvs purvs Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība — 615 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, zem kūdras vietām sapropelis; Siena purvs.
Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m.
Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m.
akceptors pusvadītājos piemaisījumu atoms ar zemāku valenci (B atomi Si, Ge), kas var satvert elektronu no valences zonas; elektronu satveršana ir ekvivalents cauruma radīšanai valences zonā.
sipkānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" iedzīvotāji.
Sipkas Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" nosaukuma variants.
Sipkys Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" nosaukums latgaliski.
dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia").
dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis").
lielā skujkoku ragaste ragastu suga ("Sirex gigas"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tās kāpuri koksnē attīstās 2 vai vairākus gadus un dažkārt stipri bojā egļu stumbrus.
sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus").
Karātavu kalns Rata kalns Siguldā.
Raudu ezers Raudas ezers Silajāņu pagastā.
Reja Reja Silvija - Romas pilsētas dibinātāja.
Sylmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski.
Silamola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants.
Silmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants.
Sylaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
Sylovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
Silaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants.
Silovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants.
Sylagaili Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski.
Sivgaļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" kļūdains nosaukuma variants.
Syugali Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" nosaukums latgaliski.
silinieki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" iedzīvotāji.
Silinīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants.
baļuckieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Baļucki" iedzīvotāji.
Belobabino Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Belobabina" kļūdains nosaukuma variants.
beloglazovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji.
beloglazovkietis Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji.
Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants.
Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
ciskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji.
čulkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Čulki" iedzīvotāji.
Daņilovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Danilovka" nosaukuma variants.
Denelišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Deneliški" literarizēts nosaukuma variants.
denelišķieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Denelišķi" iedzīvotāji.
Dzeni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski.
Fekļistovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Feklistovka" nosaukuma variants.
gasulieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" iedzīvotāji.
Gasuli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" nosaukums latgaliski.
Gorņica Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gornica" nosaukuma variants.
gorņicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gorņica" iedzīvotāji.
Groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" kļūdains nosaukuma variants.
Gruoveriški Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" nosaukums latgaliski.
groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" iedzīvotāji.
Gruzdeli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gruzdeļi" nosaukums latgaliski.
Jaši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaskina" nosaukuma variants.
jaunružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunružina" iedzīvotāji.
Karnopoles Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukuma variants.
Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski.
krukānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kruki" iedzīvotāji.
Kurtiņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" neprecīzs nosaukuma variants.
Kurteni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" nosaukums latgaliski.
Luosi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski.
Luoši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski.
Losi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants.
Loši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants.
Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski.
Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants.
ļisovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ļisovski" iedzīvotāji.
Māmuļnīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Māmuļnieki" nosaukuma variants.
Mežajuri Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Juri" nosaukuma variants.
piegāznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Piegāžņi" iedzīvotāji.
pīgoznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža pīgožņi" iedzīvotāji.
Meža Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Pīgožņi" nosaukuma variants.
mežajurieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežajuri" iedzīvotāji.
ostrovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" iedzīvotāji.
paramonovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Paramonovka" iedzīvotāji.
prezmieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Prezma" iedzīvotāji.
pustinkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" iedzīvotāji.
Pustynka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" nosaukums latgaliski.
putnieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Putni" iedzīvotāji.
rogovicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rogoviki" iedzīvotāji.
Rubyni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants latgaliski.
Rubini Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants.
ružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji.
ružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji.
silmalieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" iedzīvotāji.
Sylamola Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski.
sprindieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" iedzīvotāji.
Sprynda Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" nosaukuma variants latgaliski.
Špeļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" kļūdains nosaukuma variants.
Špieļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukuma variants.
Špieli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukums latgaliski.
štikānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" iedzīvotāji.
Štikoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukuma variants.
Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski.
Tīruma Pīgožņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Teiruma Pīgožņi" nosaukuma variants.
tiskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji.
Ciskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants.
Tiskadi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants.
Cyskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukums latgaliski.
Trūpi-Zamoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukuma variants.
Trūpi-Zamuoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukums latgaliski.
tūčenieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji.
Tūči Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
vecružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji.
vecružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji.
Vacružina Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" nosaukuma variants.
Zemskie Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukuma variants.
Zemskī Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukums latgaliski.
Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski.
Teiruma Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Teiruma Pīgožņi” nosaukuma variants.
Suputinkas rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Dadjanšanagrēdas dienvidu nogāzē, platība - 404 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m, dibināts 1932. g., lai saglabātu Sihotealina skujkoku-platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, iekārtota žeņšeņa plantācija.
paramonovkieši Rēzkenes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Paramonovka" iedzīvotāji.
Silica Riču ezera pieteka no Sila ezera Skrudalienas pagastā; Sila; Silīca; Silupe.
Rybiniszki Riebiņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
červonicieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" iedzīvotāji.
červonikieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" iedzīvotāji.
jačmeniškieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" iedzīvotāji.
markavieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji.
Rozaļina Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" nosaukuma variants.
špakānieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Špaki" iedzīvotāji.
balbārdieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji.
balbordieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji.
Sidarauka Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sidorovka" nosaukuma variants.
Siggund Rikteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā.
coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam.
Palinūrs Romiešu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs un stūrmanis, kurš braucot no Sicīlijas aizsnaudās pie stūres un pārkrita pār bortu, bet krastā viņu nogalināja vietējie iedzīvotāji.
Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni.
Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu.
Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu.
sibireja Rožu dzimtas ģints ("Sibiraea"), vasarzaļi, zemi krūmi, ziedi viendzimuma, sakopoti skarveida ziedkopās vasu galos, 2-4 sugas.
siksnenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji.
Kalnmuiža Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Sieksāte" bijušais nosaukums.
sieksātnieki Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Sieksāte" iedzīvotāji.
silenieki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" iedzīvotāji.
Silinīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants.
Silenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
Enčupīte Rūjas pietekas Silupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
siverinieši Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" iedzīvotāji.
Siverina Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" nosaukuma variants.
Siverine Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Siveriņa" nosaukuma variants.
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā.
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim.
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
sibīrisks Saistīts ar Sibīriju, sibīriešiem, Sibīrijai, sibīriešiem raksturīgs.
Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos.
Singapūra Sala Malakas pussalas dienvidu piekrastē, no kontinenta atdala Džohoras šaurums, no Batamas salas dienvidos - Singapūras šaurums, platība - 692,7 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 177 m vjl.
Sinkepa Sala Natunas jūrā ("Singkep"), ietilpst Lingas arhipelāgā, Indonēzijā, platība 828 kvadrātkilometri.
silabriedieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Silabrieži" iedzīvotāji.
silabriežnieki Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Silabrieži" iedzīvotāji.
Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē.
silaiņnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Silaiņi" iedzīvotāji.
salgalieši Salgales (1990.-2011. g. Sidrabenes) pagasta apdzīvotās vietas "Salgale" iedzīvotāji.
Sylaraši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski.
Lingas arhipelāgs salu grupa Natunas jūrā (“Kepulauan Lingga”), starp Sumatru un Malakas pussalu, Indonēzijā, platība — 2200 kvadrātkilometru, lielākās salas — Sinkepa un Linga.
Egadu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isole Egadi"), uz rietumiem no Sicīlijas, platība - 38,8 kvadrātkilometri, augstums - līdz 684 m.
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus).
Siarnāks Saturna pavadonis ("Siarnaq"), vidējais attālums no planētas - 17531000 km, izmēri - 40 km.
Mains Saules sargātājs Sibīrijas tautas - evenku mitoloģijā.
Žanadarja Sausgultne Kizilkumā, Kazahstānā, garums - 836 m, \~500 km garā posmā ievadīti Sirdarjas ūdeņi, upes krastos apūdeņojumzemkopība, aitkopība.
sidrabinieši Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabiņi" iedzīvotāji.
kramošanās Sekundāra iežu bagātināšanās ar dažādām SiO2 modifikācijām - opālu, halcedonu, kvarcu.
Satezele Sena Gaujas lībiešu pils, kas 12. gs. atradās tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā.
dukāts Sena naudas vienība; sākotnēji sudraba (Itālijā, Sicīlijas hercogistē 1140. g.), vēlāk visplašāk izplatītā zelta monēta Eiropā; sākot ar 1523. g., kalta arī Latvijā.
kavallo Senāk Neapoles vara sīknauda, pēc izskata līdzīga vecām Kartāgas un Sicīlijas monētām, no kurām bij patapināts zirga attēls.
sidonieši Senās Feniķijas lielākās pilsētas Sidonas iedzīvotāji; arī feniķieši vispār, sevišķi Homēra darbos.
petalisms Senējās Sirākūzās pilsoņa iztremšana, to izbalsojot ar eļļas koka lapām.
Rāhu senindiešu mitoloģijā - dēmons (asura), daitju valdnieka Vikpračiti un Dakšas meitas Simhikas dēls, ko uzskatīja arī par planētu, kas rada saules un mēness aptumsumus.
Nībelungi Seno ģermāņu eposā - dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu.
Harahota Senpilsēta Ķīnā ("Hara Hoto"), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā, Gobi tuksnesī, bijušās tangutu Sisjas valsts galvaspilsēta, ko 1225.-1226. g. sagrāba mongoļi un 1375. g. nopostīja ķīnieši.
kalkarona Sēra ieguves krāsns jeb bedre, kurā dedzina sēru saturošo minerālu masu; senāk izplatīts sēra ieguves veids gk. Sicīlijā.
sialadenitis Sialadenīts.
sial Sials.
Taizemes līcis Siāmas līcis Dienvidķīnas jūrā.
pai Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta.
painungs Siamas vara monēta vienlīdzīga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta.
pahi Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala vai bahta.
tainoji Siāmieši jeb kontaji - Taizemes pamatiedzīvotāji.
Kampongsaoma Sianukvila - pilsēta Kambodžā, tās senāks nosaukums.
sibaritisks Sibarītam raksturīgs.
sibsi Sibi - viena vecāku pāra pēcteči, kas cēlušies no dažādām zigotām dažādā laikā (brāļi un māsas).
Sobolino Sibilinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā.
sibiraea Sibirejas.
Altaja sibireja sibireju ģints suga ("Sibiraea laevigata syn. Sibiraea altaiensis"), kuru Latvijā paretam audzē kā dekoratīvu krūmu.
Atragene sibirica Sibīrijas atragēne.
Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai.
Atriplex sibirica Sibīrijas balodene.
abies sibirica Sibīrijas baltegle.
Perisoreus infaustus Sibīrijas bēdrozis.
Horidojs Sibīrijas burjatu mitoloģijā - vīrietis, kas apprecēja gulbju jaunavu.
Pinus sibirica Sibīrijas ciedrupriede.
Elymus sibiricus Sibīrijas ciņuvārpata.
Anthus gustavi Sibīrijas čipste.
Draba sibirica Sibīrijas drojene.
Picea obovata Sibīrijas egle.
Geranium sibiricum Sibīrijas gandrene.
sibīrieši Sibīrijas iedzīvotāji.
sibernieks Sibīrijas iedzīvotājs.
Nepeta sibirica Sibīrijas kaķumētra.
Larix sibirica Sibīrijas lapegle.
bārkšes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
barkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
bārkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
bārkšķes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
bārkšķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
bāršķis Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
bāršļi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
boaršķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
ķepaiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
lāčnagi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
latiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
latvaņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
latvārņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
latviņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
letiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
Heracleum sibiricum Sibīrijas latvānis.
Zoothera sibirica Sibīrijas māņplušķis.
Ligularia sibirica Sibīrijas mēlziede.
Mertensia sibirica Sibīrijas mertensija.
Ficedula mugimaki Sibīrijas mušķērājs.
Prunella montanella Sibīrijas peļkājīte.
Ziemeļāzijas rase Sibīrijas rase.
Lactuca sibirica Sibīrijas salāts.
šķelpa Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
šķelpas Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
zobenājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
zobenes Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
zobinājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
zobines Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
Iris sibirica Sibīrijas skalbe.
Carpodacus roseus Sibīrijas svilpis.
Trisetum sibiricum Sibīrijas zeltauzīte.
Bombycilla japonica Sibīrijas zīdaste.
Ziemeļsibīrija Sibīrijas ziemeļu daļa.
sniegpulksteniņi Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica").
zilsniedzītes Sibīrijas zilsniedzīte ("Scilla sibirica").
Scilla sibirica Sibīrijas zilsniedzīte.
Dienvidsibīrija Sibīrjas dienvidu daļu.
Sibiva Sibiu, pilsēta Rumānijā.
biedrināties Sicializēties, veidot biedrību.
sičiliana Siciliāna.
sičiliano Siciliāna.
siciliāna Sicīliešu deja vai dejudziesma līganā, mierīgā kustībā, trijdaļīgā metrā.
Nectarascordum siculum Sicīlijas nektāraskorde.
Agridžento province Sicīlijas reģiona province (_Provincia di Agrigento_) Itālijā, atrodas Sicīlijas salas dienvidrietumos, platība - 3042 km^2^, 453300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 43 komūnās.
Tunisas šaurums Sicīlijas šaurums Vidusjūrā starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju.
oncia Sicīlijas un Neapoles zelta monēta, pirmoreiz kalta 1735. g. Palermo.
sicista Sicistas.
Sarkanais baseins Sičuanas ieplaka Ķīnā.
Sičuana Sičuaņa, province Ķīnā.
sida Sida - divdīgļlapju augu ģints.
Soido Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Sosoms un Souvs.
Souvs Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Sosoms.
Sosoms Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Souvs.
sida Sida - vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimtas "Sididae" ģints.
Sido Sida, Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Soido, Sosoms un Souvs.
sidalcea Sidalcejas.
sniegbaltā sidalceja sidalceju suga ("Sidalcea candida").
Oregonas sidalceja sidalceju suga ("Sidalcea oregana").
kambati Sidami tauta grupa Etiopijā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas.
sidarbiksis Siderbiksis - viegls vakara paēdiens.
siderbikse Siderbiksis - viegls vakara paēdiens.
sigapiksis Siderbiksis.
sigumpiks Siderbiksis.
sideritis Siderīti - lūpziežu dzimtas ģints.
Siggund Sidgunda.
Vecais kalns Sidgundas pilskalns Mālpils pagastā.
Sidībelabesa Sidī Bil Abāsa, pilsēta Alžīrijā.
Sidera Sidra, pilsēta Lībijā.
sidrabtīrs Sidrabains.
Sidrabene Sidrabe, Platones pieteka.
Sudrabene Sidrabe, Platones pieteka.
Sudabra Sidrabe, Zizmas pieteka.
Sidabrene Sidrabene - zemgaļu centrs 13. gadsimtā.
Sidrabe Sidrabene - zemgaļu pils 13. gadsimtā.
Garoze Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" bijušais nosaukums.
Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Šantes kalns Sidrabiņu pilskalns Dvietes pagastā.
Lielais Sirts Sidras līcis Vidusjūras dienvidos.
sididae Sidu dzimta.
latona Sidu dzimtas ģints.
sieciņvieta Sieciņa vieta - zemes platība, kas apsējama ar sieciņu (1/6 pūra) labības.
dvīgnis Sieciņš, 1/2 sieka.
dvīleksnis Sieciņš.
zīmturis Siegel.
siekvieta Sieka vieta - zemes platība, kas apsējama ar sieku labības.
slienains Siekalains.
tilkains Siekalains.
krempas Siekalas, atkrēpojumi, tuberkulozes izdalījumi.
ļekatas Siekalas, kas tek skrejošam sunim no mutes.
tecīkla Siekalas, kas vecam cilvēkam smēķējot tek bārdā.
sailes Siekalas, sailas.
šļemmas Siekalas, slienas.
plocka Siekalas, spļaudekļi, biezas gļotas.
krapači Siekalas, spļaudekļi.
seilas Siekalas; sailas.
seiles Siekalas; sailas.
pena Siekalas.
sailas Siekalas.
sēles Siekalas.
siekala Siekalas.
sliekalas Siekalas.
sliekas Siekalas.
šliekas Siekalas.
šļiekas Siekalas.
sliekatas Siekalas.
slieki Siekalas.
slienas Siekalas.
stannes Siekalas.
stennas Siekalas.
tilkas Siekalas.
slieķis Siekalis.
slienis Siekalis.
pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt.
salivācija Siekalošanās; pārmērīga, nepārtraukta siekalu izdalīšanās.
šmurgļāt Siekalot (ēdienu, dzērienu).
žaberēties Siekaloties (par bērnu).
zamblāt Siekaloties, nosmērēties ar siekalām (par mazu bērnu).
zomblāt Siekaloties, nosmērēties ar siekalām (par mazu bērnu).
zabelēt Siekaloties, slienāt.
sailoties Siekaloties, slienāties.
zabelēties Siekaloties, slināties (kā mazs bērns).
seilāties Siekaloties.
siekalāt Siekaloties.
siekalāties Siekaloties.
siekalot Siekaloties.
sliekāt Siekaloties.
šliekāt Siekaloties.
šļiekāt Siekaloties.
sliekatāt Siekaloties.
sliekāties Siekaloties.
šliekāties Siekaloties.
šļiekāties Siekaloties.
sliekot Siekaloties.
sliekoties Siekaloties.
slienāties Siekaloties.
stennāties Siekaloties.
tilkāt Siekaloties.
tilkāties Siekaloties.
tilkoties Siekaloties.
zendelēt Siekaloties.
ptialolitiāze Siekalu akmens veidošanās.
ptialīns Siekalu amilāze, kas cieti šķeļ vienkāršākos saharīdos.
aptiālisms Siekalu atdalīšanās trūkums, mutes sausums, piem., pēc saindēšanās ar belladonnu, atropīnu.
sialogramma Siekalu dziedzera (izvadkanāla) rentgenattēls.
sialogrāfija Siekalu dziedzera (izvadkanāla) rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu.
sialoma Siekalu dziedzera audzējs.
sialocēle Siekalu dziedzera cista vai audzējs.
sialadenīts Siekalu dziedzera iekaisums.
sialoadenektomija Siekalu dziedzera izgriešana.
sialodohīts Siekalu dziedzera izvadkanāla iekaisums.
sialostenoze Siekalu dziedzera izvadkanāla sašaurināšanas.
sialangiektāzija Siekalu dziedzera kanāla paplašinājums.
sialadenektomija Siekalu dziedzera pārgriešana, atvēršana.
sialoadenotomija Siekalu dziedzera pārgriešana, atvēršana.
sialīts Siekalu dziedzera vai tā izvadkanāla iekaisums.
sialolitotomija Siekalu dziedzera vai tā izvadkanāla pārgriešana, lai izņemtu akmeni.
elektrosialogramma Siekalu dziedzeru elektriskās aktivitātes grafiskais attēls.
sialoangiektāzija Siekalu dziedzeru kanāla paplašinājums.
sialangiogrāfija Siekalu dziedzeru kanālu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas injekcijas.
sialoangiogrāfija Siekalu dziedzeru kanālu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas injekcijas.
saaudums Siekalu dziedzeru sekrēta veidojums, ko rada kāpuri iekūņojoties.
burzgalas Siekalu pilieni.
sialoshēze Siekalu sekrēcijas nomākšana.
sialorrēja Siekalu tecēšana, siekalāšana; sialisms.
sialisms Siekalu tecēšana, siekalāšana.
pseidoptiālisms Siekalu uzkrāšanās un izdalīšanās disfāgijas gadījumā.
sialemēze Siekalu vemšana histērijas gadījumā.
spļaudekļi Siekalu, krēpu kopums, ko izspļauj.
siekalveidīgs Siekalveida.
cieks Sieks.
dieks Sieks.
kilmets Sieks.
Sexaten Sieksāte.
Seeksaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
Sexaten Sieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
cieksts Sieksta, zemē gulošs koks.
ciksta Sieksta.
ciksts Sieksta.
siekste Sieksta.
šuls Sieksts, ko piestiprina pie ēkas pakša piebūves piesaistīšanai.
vālaks Siena apārds.
leveris Siena apārnis.
ciršana Siena apgriešana.
piemejs Siena atliekas, kas paliek kaudzes vietā.
sagramša Siena atliekas.
barzaks Siena bez vārtiem, kas atdala debesis no Allāha troņa; sūfiju tēlu valodā tā apzīmē mistisko šķērsli starp cilvēku un Dievu, kuru var pārvarēt ar garīgajiem vingrinājumiem.
kūķītis Siena čupa.
pudžags Siena galviņa, kas pie drēbēm pieķeras.
baule Siena grīste.
kuģis Siena guba, kas veselā veidā ievesta šķūnī.
tupucis Siena guba, siena kaudze; labības kaudze, stirpa (uz lauka); statiņš.
kūģis Siena guba.
gabanvieta Siena gubas vieta.
ķestes Siena gubu nesamie koki.
pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
parastati Sienā iemūrēti atbalsta stabi.
aploda Sienā iestiprināts un ailu aptverošs ietvars loga vai durvju iestiprināšanai.
slikta Siena jeb labības kaudze, slānis.
šļaupsts Siena jumta galā; šķauba.
šķauba Siena jumta galā.
gābana Siena kaudze.
meta Siena kaudze.
rūta Siena kaudze.
sienakaudze Siena kaudze.
sienguba Siena kaudze.
stagana Siena kaudze.
abruķis Siena kaudzes centrālā koka kārts, balsts.
noraušana Siena kaudzes gala sašaurināšana, pakāpeniski noapaļojot.
sienalaiks Siena laiks.
cīlavas Siena nesamā ierīce ar 2 kopā sastiprinātām garām kārtīm.
rīds Siena nesamais režģis.
knauķis Siena nešanai paredzēts virves galā piesiets koka gabals.
kares Siena ore.
nīte Siena redeles.
griezni Siena savākšana.
truka Siena smalkumi, atliekas, saslaukas.
sausna Siena smalkumi.
grābslis Siena smalkumu atkritumi.
vidussiena Siena starp divām telpām, diviem telpiskiem veidojumiem.
atbods Siena šķūnī par priekšas sienu tālāk uzkrautais siens.
siennica Siena šķūnis.
stabune Siena šķūnis.
brodiņš Siena šķūņa augšējās durvis.
ūdgarnis Siena tīkls.
ķūķis Siena tupesis.
ķūķītis Siena tupesis.
pasērs Siena un salmu krājumi ziemai.
sērs Siena un salmu ziemas krājumi.
trizduļi Siena vai labības dakšas ar 3 vai 4 zariem apakšā un vienu zaru augšā labības saturēšanai.
ručkas Siena vai labības daudzums, kas ietilpst orē līdz virsējiem šķērskokiem.
bende Siena vai labības kārta, slānis, daļa.
bendele Siena vai labības kārta, slānis, daļa.
bendelis Siena vai labības kārta, slānis, daļa.
tupa Siena vai labības kaudze.
valsts Siena vai labības pants šķūnī.
ķuks Siena vai salmu ķīpa.
balle Siena vai salmu sainis.
grīzte Siena vāls.
sienavāle Siena vāls.
vāliņģis Siena vāls.
valsta Siena vāls.
zvīle Siena vāls.
šuls Sienā vertikāli iebūvēts baļķis, kura robos horizontāli ievieto baļķu galus.
grīzoklis Siena vezums.
žāpurs Siena, āboliņa žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem).
žēpurs Siena, āboliņa žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem).
stumburs Siena, āboliņa žāvējamais koks (paresns stumbrs ar apcirstiem zariem).
stumburbānis Siena, āboliņa žāvējamo koku (stumburu) kaudze.
žāpurbānis Siena, āboliņa žāvējamo koku kaudze.
valle Siena, aizsargmūris.
aizsargsiena Siena, kas aizsargā.
sānsiena Siena, kas atrodas (kā) sanu daļā.
dibensiena Siena, kas atrodas tālāk (no galvenās ieejas ēkā, telpā); siena, kas atrodas pretim logam, ārsienai.
spoguļsiena Siena, kas ir klāta ar spoguļiem vai spoguli.
rievsiena Siena, kas ir veidota no elementiem, kurus savieno ar rievu un ierievi.
galasiena Siena, kas norobežo (celtni, telpu) garenvirzienā.
šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās; starpsiena (1).
starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās.
slita Siena, labības pants; slikta.
slāģis Siena, labības pants.
slida Siena, labības pants.
grabši Siena, labības sakasas.
grabšķis Siena, labības sakasas.
ķērpa Siena, labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem.
pužagi Siena, salmu atbirumi, smalkumi; gruži, saslaukas; puzagi.
puzagi Siena, salmu atbirumi, smalkumi; gruži, saslaukas.
pante Siena, salmu, labības kārta vai atsevišķs nodalījums šķūnī.
adata Sienamā aparāta darbīgā daļa, kas siešanas procesā aptver stiebru (linu, labības) kūlīti un auklu padod spīlēm.
risaklis Sienamais, saišķis; salmu saišķis, ar ko sien kūļus.
Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe.
Melderu upe Sienapurva upīte, Daugavas pieteka.
pasiena Sienas apakšējā daļa; vieta pie sienas apakšējās daļas; arī pasekne (2).
pasiene Sienas apakšējā daļa; vieta pie sienas apakšējās daļas; arī pasekne (2).
sienasavīze Sienas avīze - rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kuru novieto pie sienas.
atika Sienas daļa virs dzegas, parasti uzrakstiem vai bareljefiem.
bra Sienas gaismeklis.
pasienmalis Sienas pamatne.
sienenis Sienas pulkstenis.
ietambumba Sienas pulksteņa atsvars, kas darbina pulksteņa mehānismu.
pendele Sienas pulksteņa svārsteklis.
šlaka Sienas pulksteņa svārsteklis.
šļaka Sienas pulksteņa svārsteklis.
šļaks Sienas pulksteņa svārsteklis.
spraudkontakts Sienas rozete, kontakts.
sienassega Sienas sega.
tepiķis Sienas sega.
žirandole Sienas svečturis ar vairākām svecēm.
galenieks Sienas šķērsvirzienā iemūrēts ķieģelis.
sienaugšiene Sienaugša.
spoks Sienāzim un sisenim līdzīgs kukainis tropiskās zemēs, kas pēc izskata un krāsas atgādina augu lapas, zarus vai citas augu daļas.
sisinis Sienāzis ("Tettigonia").
cizāzītis Sienāzis.
sienabuks Sienāzis.
sienakaza Sienāzis.
žāgs Sienāzis.
tettigoniodea Sienāži.
decticus Sienāžu apakškārtas ģints.
dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis.
degunradžsienāzis Sienāžu ģints ("Copiphora rhinoceros") ar savdabīgu ragu uz galvas un košās krāsās, sastopams tropos, vienpatnis.
bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem.
cirsis Sienāžu suga.
Siena ezers Sienezers, ezers Lazdonas pagastā.
apsiet Sienot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
sasiet Sienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus kādā kopumā, veidojumā).
sasiet Sienot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus).
sasiet Sienot (kā) saites, sastiprināt, aizdarīt (to).
aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizklāt ciet.
aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt; sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet.
samezglot Sienot (ko), izveidot (tajā) mezglus.
nosiet Sienot (parasti cieši, stingri), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sasiet Sienot (vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.).
apsiet Sienot apņemt (ar ko).
pārsiet Sienot apņemt, sasaistīt (ar ko).
iesiet Sienot iestiprināt (piemēram, lenti).
iesieties Sienot iestiprināt sevi (virvēs).
pārsiet Sienot iestiprināt, nostiprināt vēlreiz, no jauna.
iesiet Sienot ieveidot (cilpu, mezglu, piemēram, auklā).
iesiet Sienot ievietot (piemēram, lakatā, segā, drānā u. tml.).
izsiet Sienot izlietot (daudz vai visu).
izsiet Sienot izveidot, izgatavot.
sasieties Sienot ko, izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā.
iesiet Sienot novietot un nostiprināt (starp ko).
uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta).
piesiet Sienot piesaistīt (cilvēku pie kā, kam klāt).
piesiet Sienot piesaistīt (dzīvnieku pie kā, kam klāt).
piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
iesiet Sienot piestiprināt (ko pie auklas, diega u. tml.).
piesiet Sienot piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt).
uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
sasiet Sienot savienot (kā) galus, stūrus u. tml.; sienot savienot (kā galus, stūrus u. tml.).
raisīt Sienot vaļā, atbrīvot, atlaist (ko piesietu).
saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
mesties Sienoties, pinoties u. tml., veidoties (piemēram, cilpā, grīstē, mezglā).
sienssalmi Siens un salmi.
apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu.
pussiens Siens, ko graudnieks saņēma pļaujot saimnieka vai kunga pļavu.
smalksiens Siens, ko iegūst no apkaltētas un sasmalcinātas zāles, kaltējot to ar aktīvās ventilācijas paņēmienu.
sēns Siens.
tapiserija Siensega (austas tapetes).
linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
isidoms Sienu būvveids ar vienāda augstuma kaltiem akmeņiem; isodoms.
isodoms Sienu būvveids ar vienāda augstuma kaltiem akmeņiem.
stereohromija Sienu gleznošanas tehnika - sienu zīmējumus zīmē ar krāsām, kas pēc tam tiek pārklātas ar šķīstošā stikla kārtu.
apšuvums Sienu pārklājums ēkas siltumtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai.
tapetes Sienu un griestu apdares materiāls - papīra (retāk cita materiāla) sloksnes.
stukatura Sienu vai griestu apmetums ar ģipša, kaļķa un smilšu maisījumu.
kancis Siera gabals.
sierenieks Siera gatavotājs muižā; siernieks.
sierdaris Siera gatavotājs; siernieks.
siernica Siera kaltējamais namiņš.
siernīca Siera kaltējamais namiņš.
siernice Siera kaltējamais namiņš.
siernīce Siera kaltējamais namiņš.
siernieks Siera kaltējamais namiņš.
siernīts Siera kaltējamais namiņš.
sierunams Siera kaltējamais namiņš.
sieruzis Siera kaltējamais namiņš.
sierūzis Siera kaltējamais namiņš.
sirnīca Siera kaltējamais namiņš.
ustkāka Siera kūka - pudiņam līdzīgs tradicionāls zviedru ēdiens.
sierniecība Siera ražošana.
siernieks Siera ražotājs; siera gatavošanas speciālists.
apaļsiers Siera ritulis.
siermalis Siera rituļa mala; siera gabals no rituļa malas.
sierrūpniecība Siera rūpniecība.
žuburs Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
stūriņš Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals no malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
žuburis Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals no malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
sierinīca Siera spiedne.
gorgonzola Siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers; gorgondzola.
česters Siera šķirne.
aizlīmsiers Siera veids, kas izgatavots vairākkārtīgu uzlējumu ceļā.
trigonella Sierāboliņi.
sierains Sieram līdzīgs, sierveidīgs.
sierveidīgs Sieram līdzīgs.
sierūzis Siernīca, siera darītava.
siernīca Sierotava.
jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, sāls un bieži ķimeņu piedevu un kam nav nepieciešams īpašs nogatavināšanas periods.
krējumsiers Siers, ko iegūst, ar teļa glumenieku saraudzējot pienu, to uzsildot un atdalot sūkalas.
brinza Siers, ko parasti gatavo no aitu piena.
atlejamsiers Siers, kura sagatavošana norit ar šķidrās masas liešanu traukos sastingšanai.
vāraka Siers; biezpiens.
fromage Siers.
sīrs Siers.
Kaeshof Sieru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
sieties Siet (ko) ap savu ķermeņa daļu.
mezglot Siet (ko), veidojot (tajā) mezglus.
karinēt Siet (mājlopus) tādā laukā, kur ir maza zāle.
kartonēt Siet (parasti grāmatu) kartona vākos.
streņģot Siet ar valgu.
streņģēt Siet ar virvi, valgu.
aizsiet Siet ciet.
nazgot Siet mezglā.
panarot Siet saini.
raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
atsiet Siet vaļā.
pārsaistīt Siet vēlreiz, no jauna.
pasiet Siet zem (pirms) kaut kā.
siksnot Siet, arī saistīt ar siksnu.
mežģēt Siet, cilpot.
ķiņķēt Siet, jūgt.
siksnāt Siet, saistīt ar siksnu.
valgot Siet, saistīt ar valgu, virvi u. tml.
urvēt Siet, saistīt.
šņorēties Siet, saitēt (savus apavus) ar auklu, saiti.
plenēt Siet, savienot (kokmateriālus) plosta plenēs.
kanaķ Siet.
kocaķ Siet.
nērt Siet.
rist Siet.
tībēt Siet.
krijus Sieta apmale.
koksinomantija Sieta tecināšana, pareģošana ar sietiņu, bij visai iecienīta senā pasaulē.
sietavas Sietava 1.
strimpa Sietava, zeķe bez pēdām.
sītava Sietava.
svietas Sietavas, auti.
koskinomantija Sietiņa tecināšana - zīlēšana ar iekārtu sietiņu, ļaujot tam brīvi kustēties un norādīt īsto vietu.
Sietiņš Sietiņiezis Vaidavas pagastā.
Vellala Sietiņieža Velnala Vaidavas pagastā.
etmoidīts Sietiņkaula dobumu (t. s. šūniņu) iekaisums; sinusīts.
etmoīdotomija Sietiņkaula labirinta atvēršana.
etmoīdektomija Sietiņkaula šūnu izgriešana.
plejādes Sietiņš, zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā; ar neapbruņotu aci redzamas 7 zvaigznes, bet kopā to ir ap 250.
etmoidāls Sietiņveida.
slīces Sietknābju putnu ģints ar divām parasti uz jūras vai ap piekrasti dzīvojošām sugām tālajos ziemeļos, kas ziemā atceļo arī līdz Ziemeļjūrai, ledus pīles un žākstes pīles.
Lepju ezers Sietnieku ezers Vestienas pagastā.
Lepu ezers Sietnieku ezers Vestienas pagastā.
Liepu ezers Sietnieku ezers Vestienas pagastā.
kretulis Siets graudu sijāšanai.
ķists Siets izkulto salmu izkratīšanai.
šķirsiets Siets, ar ko norobežo bišu māti atsevišķā ligzdas daļā.
aizsargsiets Siets, kas aizsargā.
kolatorija Siets, kāstuve.
krataļa Siets, kuru jākrata.
šarvis Siets, sarvis.
drēbelis Siets.
sietava Siets.
šelkogrāfija Sietspiedums - iespiedtehnikas veids, kurā krāsu caur dabiskā zīda iespiedformu izspiež uz papīra vai cita materiāla.
kratīklis Sietveida ierīce lielāko (kā) daļu atšķiršanai no sīkajām, smalkajām.
sietveidīgs Sietveida.
sievele Sieva (1).
sievene Sieva (1).
vecene Sieva (1).
valdīšana Sieva (parasti stingra rakstura, valdonīga).
sievabērni Sieva un bērni.
anakonda Sieva, dzīvesbiedre.
takale Sieva, kas daudz skraida apkārt.
ūdenspoliceja Sieva, kas seko dzērājam vīram.
porga Sieva, kas šo to nelabi dara, bojā.
maikatene Sieva, kas viesībās mājas mātes vietā rūpējas par viesu mielošanu.
kadina Sieva, sieviete; sultāna sieva.
mačka Sieva; sieviete.
bāba Sieva.
banderša Sieva.
laulene Sieva.
mammulis Sieva.
manējs Sieva.
sieviķis Sieva.
sievuža Sieva.
vece Sieva.
vecine Sieva.
sievasbrālis Sievas brālis; svainis.
znotens Sievas brāļa dēls.
znotene Sievas brāļa meita.
ietara Sievas brāļa sieva vai vīra brāļa sieva; brāļa sieva, svaine; ietaļa.
māša Sievas brāļa sieva.
nāmats Sievas galvas auts.
parafernālijas Sievas manta, kas nav ieskaitīta pūrā un ar ko sieva var rīkoties pēc pašas patikas.
sievasmāsa Sievas māsa; svaine.
kalavaris Sievas māsas vīrs.
ķeluvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis.
ķelvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis.
ķelavainis Sievas māsasvīrs, svainis.
ķeliņš Sievas māsasvīrs, svainis.
sororāts Sievas māsu piedalīšanās laulības dzīvē, kad atsevišķos gadījumos (īpaši svētkos) jaunākās māsas tiek uzskatītas par vecākās māsas vīra blakus sievām.
mātīce Sievas māte vai vīra māte.
sievasmāte Sievas māte.
pārprecēšana Sievas ņemšana no pārnovada.
osvis Sievas tēvs.
sievastēvs Sievas tēvs.
uztupis Sievas trešais vīrs.
uztups Sievas trešais vīrs.
svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
svainiene Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
mātīca Sievas vai vīra māte.
mātice Sievas vai vīra māte.
mātīciņa Sievas vai vīra māte.
mātiga Sievas vai vīra māte.
sievasveči Sievas vecāki.
ķošča Sievasmāte.
tjošča Sievasmāte.
osis Sievastēvs vai vīratēvs.
tēvucis Sievastēvs.
ginarhija Sieviešu (grieķu "gynē") kundzība.
medzosoprāns Sieviešu (zēnu) balss, kas pēc diapazona atrodas starp soprānu un altu.
striķubikses Sieviešu apakšbikses, kas sastāv ne vairāk kā no striķīša.
dessous Sieviešu apakšdrēbes.
apakšlindraks Sieviešu apakšsvārki.
apakšiņas Sieviešu apakšveļa.
ičkara Sieviešu apdzīvotā daļa musulmaņu mājā.
karako Sieviešu apģērbā 18. gs., viduklī pieguloša, priekšā aizpogājama jaka, ko lietoja kā mājas un jātnieku apģērbu.
korsāža Sieviešu apģērba augšējā daļa līdz jostas vietai.
ņieburs Sieviešu apģērba gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
augšiņa Sieviešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu; tops.
tunika Sieviešu apģērba gabals, piemēram, vieglas, pagaras blūzes veidā.
šarpe Sieviešu apģērba piederums - drēbes lenta uz pleciem vai ap vidukli.
palantīns Sieviešu apģērba piederums - plata, parasti kažokādas vai samta, šalle.
jeunesse Sieviešu apģērbā plata saite, kas, apsieta ap zodu un ausīm, sarga no aukstuma.
spencele Sieviešu blūze (ar vai bez rokām); spenseris.
līpstene Sieviešu blūze bez piedurknēm, ar dziļu kakla izgriezumu.
spendzele Sieviešu blūze bez rokām.
špencelis Sieviešu blūze vai jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis).
šemizete Sieviešu blūzēs ieliekama priekšiņa, mazs krekliņš.
kapata Sieviešu brunči, sašūti kopā ar jaku.
lesinis Sieviešu brunči.
ķika Sieviešu cepure, aube.
egrete Sieviešu cepurei stāvus piesprausta spalva vai kāds cits tamlīdzīgs rotājums.
štagere Sieviešu cepures veids.
štokmice Sieviešu cepures veids.
kurjatņiks Sieviešu cietums.
filogins Sieviešu draugs.
jārniece Sieviešu dzimtas persona, kurai patīk klaiņot apkārt.
māma Sieviešu dzimtas putns.
zvirbulene Sieviešu dzimtas zvirbulis.
maestrīna Sieviešu dzimte vārdam "maestro".
guļšņavniece Sieviešu dzimtes guļava.
dūkņa Sieviešu dzimtes meža gars.
meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
meita Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
Milzene Sieviešu dzimuma pārdabiska būtne, kas mīt mežā vai kādā citā nomaļā vietā; darbībā tuva velna mātei vai raganai.
peķis Sieviešu dzimumorgāni, kaunums, īpaši klitors.
pneimoginogramma Sieviešu dzimumorgānu rentgenogrāfija pēc gaisa ievadīšanas dzemdē.
ginaikejs Sieviešu dzīvojamā telpa.
zēngalviņa Sieviešu frizūra, kurai raksturīgi īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
līkainis Sieviešu galvas lakats.
skora Sieviešu galvas vai ap pleciem apliekams lakats.
blūmeri Sieviešu garās bikses 19. gs.; kuplas bikses līdz potītēm, virs kurām valkāja svārkus.
tribādija Sieviešu homoseksuālisms.
sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
plecis Sieviešu jaka bez piedurknēm.
bruslis Sieviešu jaka bez rokām.
lamži Sieviešu kamzolis.
feminīns Sieviešu kārta; sieviešu kārtas vārds.
dieviete Sieviešu kārtas dievība (vairāku dievu kultā).
melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2.
Melnā Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot.
nira Sieviešu kārtas ūdens gars.
pupi Sieviešu kārtas zīdītāju dzīvnieku orgāni ar piena dziedzeriem mazuļu zīdīšanai.
plēģis Sieviešu katūna jaka.
poča Sieviešu kaunums.
sukne Sieviešu kleita.
kurjatņiks Sieviešu kompānija.
jezuītes Sieviešu kongregācija, ko 1609. g. pēc jezuītu ordeņa noteikumiem dibināja meiteņu un jaunavu audzināšanai.
magdalēnītas Sieviešu kongregācijas prostitūcijas apkarošanai.
koscjums Sieviešu kostīms.
pietriekums Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjāka, izturīgāka materiāla.
pierote Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2).
piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma.
pierētnis Sieviešu krekla apakšējā daļa.
puškreklis Sieviešu krekla augšdaļa no linu auduma.
virsgabalis Sieviešu krekla augšdaļa.
virsgabals Sieviešu krekla augšdaļa.
puskreklis Sieviešu krekla augšējā daļa no linu auduma.
lāstauka Sieviešu krekla uzplecis.
stāns Sieviešu krekls (bez rokām).
apakškleita Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma; kombinē.
kombinē Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
lodočka Sieviešu kurpe ar ovālu izgriezumu priekšpusē, bez aizdares; laiviņa.
laiveņa Sieviešu kurpe ar ovālu izgriezumu priekšpusē, bez aizdares.
baletkurpes Sieviešu kurpes bez aizdarēm, ar noapaļotu purngalu uz ļoti zemiem papēžiem.
nagliņkurpes Sieviešu kurpes uz aigstiem un ļoti smailiem papēžiem.
ķeda Sieviešu ķilda.
dādu Sieviešu ķildas.
lāmene Sieviešu lakata veids.
kuntine Sieviešu lakats.
nātene Sieviešu linu sega vai svārki.
direktrise Sieviešu mācību iestādes vadītāja Krievijā līdz 1917. g.; direktore.
kuldoskopija Sieviešu mazā iegurņa orgānu apskate ar kuldoskopu, kas ievadīts iegurņa dobumā caur maksts mugurējo velvi.
mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
matronejs Sieviešu nodalījums pirmskristīgo bazilikās.
servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm.
hospitālietes Sieviešu ordeņu biedrības pēc hospitāliešu parauga.
bāzlis Sieviešu pavedējs.
maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piemēram, uzvedībā).
tamža Sieviešu pusmētelis ar krokainiem pleciem senlaikos.
māsa Sieviešu reliģiskā ordeņa locekle; mūķene.
ridikuls Sieviešu rokas somiņa; ridikils.
reģiks Sieviešu rokassomiņa.
ķēpene Sieviešu sagša, sega, ko ņem uz pleciem.
santene Sieviešu samta cepure; santenīca.
pusbrunči Sieviešu svārki (līdz viduklim).
vidusbrunči Sieviešu svārki (līdz viduklim).
lindraki Sieviešu svārki (parasti gari, paplati).
simarre Sieviešu svārki ar garu asti.
stāvkocis Sieviešu svārki ar vertikālām raksta joslām.
stabenieki Sieviešu svārki ar vertikālām svītrām jeb "stabiem".
porģeles Sieviešu svārki un apakšsvārki.
brunkas Sieviešu svārki, brunči, lindraki.
kapats Sieviešu svārki, kas šūti vienā gabalā ar jaku.
virsbrunči Sieviešu svārki, ko valkā virs apakšsvārkiem; sieviešu svārki.
praki Sieviešu svārki, lindraki.
bruncēni Sieviešu svārki.
bruņči Sieviešu svārki.
čabraki Sieviešu svārki.
ķedele Sieviešu svārki.
ķedelis Sieviešu svārki.
puskleite Sieviešu svārki.
truncīši Sieviešu svārki.
ujagi Sieviešu svārki.
atstote Sieviešu svārku (brunču) lejas malas atloks.
bruņčapuža Sieviešu svārku apakšējā daļa.
pastote Sieviešu svārku apakšējā mala; apmale.
atšuva Sieviešu svārku apakšējās malas atloks.
apskrote Sieviešu svārku augšējā mala.
apdroksts Sieviešu svārku jostasvieta (vai josta).
krunkas Sieviešu svārku krokas.
bruņčpakaļa Sieviešu svārku mugurējā daļa.
apdroksts Sieviešu svārku noskrandusī mala.
bruņčaste Sieviešu svārku pagarinājums mugurpusē; svārku mugurdaļa.
korsāža Sieviešu svārku pieguļošā daļa.
bruņčpriekša Sieviešu svārku priekšējā daļa.
brunčupriekša Sieviešu svārku priekšējā daļa.
ķīlīte Sieviešu svārku šķēlums.
kūle Sieviešu svārku šķēlums.
pāraiņi Sieviešu svārku veids (ar divu krāsu svītrām).
mautuve Sieviešu svārku veids.
titelis Sieviešu svārku veids.
svārkapuža Sieviešu svārku, brunču apakšējā daļa; vieta zem svārkiem, brunčiem.
nāmats Sieviešu tautastērpa piederums, iegarens, četrstūrains linauts, ko Rucavas novadā sievietes tin ap galvu.
kostīms Sieviešu tērps, kas sastāv no žaketes ar oderi vai bez tās un svārkiem; arī kostīmkleita.
kleita Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa - svārkiem.
modiste Sieviešu tērpu vai veļas šuvēja; arī cepurniece.
spanogīnija Sieviešu trūkums; sieviešu dzimstības samazināšanās.
mediums Sieviešu un bērnu balsu vidējais reģistrs.
zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm.
COPEC Sieviešu un vīriešu līdztiesības attīstības apvienotā komiteja (fr. "comite paritaire de l'egalite des chances").
dzimumlīdztiesība Sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzība.
botes Sieviešu vai bērnu ziemas apavi, ko parasti valkā virs kurpēm un kas aptver pēdu arī no virspuses.
ginekokrātija Sieviešu vara, vājā dzimuma vara; vājo vara.
apakšsvārki Sieviešu veļas gabals - svārki, ko valkā zem tērpa.
taļļiņa Sieviešu veļas gabals krūtīm; krūšturis.
virslindraki Sieviešu virsējie svārki.
virsjaks Sieviešu virsjaka.
rotonda Sieviešu virstērps - garš apmetnis bez piedurknēm.
strumpe Sieviešu zeķe bez pēdas.
uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti no kažokādas) roku iebāšanai, lai pasargātu tās no aukstuma.
uzkājis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti rakstains adījums) ko uzmauca stilbos pār auklu vietu.
S Sieviešu- (tualete).
mātieņu Sieviešu.
mātiešu Sieviešu.
maša Sieviete - noziedznieku grupas vadone.
meita Sieviete - tautas, kolektīva u. tml. locekle.
dāma Sieviete - vīrieša partnere, piemēram, dejās, viesībās.
lācīte Sieviete (jauna) "lāča apģērbā".
kastruļa Sieviete (nicinoši).
tantuks Sieviete (parasti gados vecāka).
krustmeita Sieviete (parasti jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
čība Sieviete (parasti negatīvi vērtēta, piem., tūļīga, neizdarīga).
staruha Sieviete (parasti nesimpātiska).
čura Sieviete (pazemojošs apzīmējums).
ķeska Sieviete (pazemojošs apzīmējums).
prostitūta Sieviete (un arī vīrieši), kas nodarbojas ar prostitūciju, proti, sniedz seksuālos pakalpojumus par naudu.
klukstene Sieviete (veca), kas pastāvīgi kaut ko jautā vai prasa.
garpīne Sieviete ar garām matu pīnēm.
stugica Sieviete ar īsiem svārkiem.
cirpa Sieviete ar izspūrušiem matiem.
krēpe Sieviete ar izspūrušiem matiem.
lielpupe Sieviete ar lielām krūtīm.
sīkseja Sieviete ar mazu, glītu seju.
zvička Sieviete ar ne visai labu pagātni (uzdzīvotāja).
standala Sieviete ar pārāk īsiem svārkiem.
supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem.
platgūža Sieviete ar platām gūžām.
tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu dzīvnieku.
saimniece Sieviete attiecībā pret tai piederošu priekšmetu.
ķauķernīte Sieviete gaidībās.
grūtniece Sieviete grūtniecības stāvoklī.
brunči Sieviete kā seksuālās tieksmes objekts.
krīža Sieviete netīrā apģērbā.
nedēļniece Sieviete pēcdzemdību periodā.
rude Sieviete sarkanā vai brūnā apģērbā.
līgava Sieviete savu kāzu dienā; ļaudava.
seksponāts Sieviete vai vīrietis, kurš tiek uzlūkots kā iekāres objekts.
sekssimbols Sieviete vai vīrietis, kurš vispilnīgāk atbilst konkrētā vēsturiskā situācijā vispārpieņemtajam seksuālās pievilcības priekšstatam.
jauniete Sieviete vecumā starp pusaudzes un brieduma gadiem.
jājamzirdziņš Sieviete, ar kuru bieži ir seksuālas attiecības.
piekabe Sieviete, ar kuru iet zem rokas.
sirdsdāma Sieviete, ar kuru ir intīmas attiecības; arī iemīļotā.
pabrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) draudzējas vai uztur intīmas attiecības (parasti bez nolūka apprecēties).
pusbrūte Sieviete, jauniete, ar kuru (kāds) saietas (parasti bez nolūka apprecēt).
padraudzene Sieviete, jauniete, ar kuru saista ne visai dziļa draudzība; paziņa.
cietumnīca Sieviete, kam ir grūti dzīves apstākļi.
primigravida Sieviete, kam ir pirmā grūtniecība.
puišinīca Sieviete, kam ļoti simpatizē vīrieši.
viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
adītāja Sieviete, kas ada; strādniece, kas strādā ar adāmmašīnu.
koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos, manierēm un tualetēm cenšas patikt vīriešiem, pievērst sev viņu uzmanību.
braška Sieviete, kas ātri nobružā, apvārta apģērbu.
bārdāma Sieviete, kas bāros, lokālos kavē viesiem laiku (20. gs. 20.-30. gados).
žvīga Sieviete, kas bezjēdzīgus sīkumus pļāpā.
ciemslota Sieviete, kas bieži mēdz iet ciemos un tenkot.
pātārnīca Sieviete, kas bieži skaita pātarus.
spļaudene Sieviete, kas bieži spļaudās.
čiebene Sieviete, kas bieži vaimanā.
prečmāte Sieviete, kas cenšas (kādus) saprecināt; precinātāja.
kokete Sieviete, kas cenšas patikt citiem.
sufražiste Sieviete, kas cīnās par vēlēšanu tiesību iegūšanu.
žākstīkla Sieviete, kas daudz pļāpā un lamājas.
trese Sieviete, kas daudz runā.
pīpnīca Sieviete, kas daudz smēķē.
garga Sieviete, kas daudz un ātri runā.
dundurnīca Sieviete, kas dunduro.
skaistule Sieviete, kas dusmojas.
pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
dzemdētāja Sieviete, kas dzemdē.
daudzdzemdētāja Sieviete, kas dzemdējusi divus vai vairākus bērnus.
kazaciete Sieviete, kas dzimusi kādā no bijušajiem kazaku karaspēka apgabaliem.
civilsieva Sieviete, kas dzīvo civillaulībā (2).
konkubīne Sieviete, kas dzīvo konkubinātā.
konkubīna Sieviete, kas dzīvoja ar vīrieti konkubinātā; mīļākā; draugaļa.
saimniece Sieviete, kas gatavo, arī izsniedz ēdienus (piemēram, ēdnīcā, talkās, viesībās).
pipaste Sieviete, kas ģērbusies svārkos ar pagarinātu mugurdaļu.
pipkaste Sieviete, kas ģērbusies svārkos ar pagarinātu mugurdaļu.
žausteve Sieviete, kas ielaižas ar daudziem vīriešiem.
žaustītava Sieviete, kas ieleižas ar daudziem vīriešiem.
krustmāte Sieviete, kas ievada kādu (parasti jaunieti) savā arodā, profesijā.
gājēja Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
māsa Sieviete, kas ir cieši saistīta (ar kādu).
līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; ļaudava.
māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
vampirella Sieviete, kas izmanto savu seksuālo pievilcību ar nolūku panākt, lai vīrieši izpilda kādu viņas prasību.
vamps Sieviete, kas izmanto savu seksuālo pievilcību ar nolūku panākt, lai vīrieši izpilda kādu viņas prasību.
iznēsātājmāte Sieviete, kas iznēsā citas sievietes apaugļoto olšūnu; surogātmāte.
dāmiņa Sieviete, kas iztaisās smalka, vai kas izvairās no darba.
padružka Sieviete, kas kāzu ceremonijā iet aiz jaunā pāra.
krāška Sieviete, kas krejo.
nesējmāte Sieviete, kas kristībās nes bērnu.
greča Sieviete, kas lēnām un rupji vērpj.
pūderdoze Sieviete, kas lieto daudz kosmētiku.
merkaza Sieviete, kas maisās citu runā, bet pati nevar neko skaidri izteikt.
kazacene Sieviete, kas maz uzturas mājā, mēdz staigāt apkārt.
čalata Sieviete, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
grecele Sieviete, kas mēdz lēnām un rupji vērpt.
jauktava Sieviete, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākiem vīriešiem.
kaulnīca Sieviete, kas mīl kaulēties.
kaulniece Sieviete, kas mīl kaulēties.
ķeda Sieviete, kas mīl skaļi runāt.
pakutnīca Sieviete, kas mokās, cieš.
ieteksne Sieviete, kas nāk strādāt gadījuma darbus.
malstīkla Sieviete, kas naktī klaiņo apkārt.
nemāte Sieviete, kas nav (kādam) māte; slikta, nežēlīga māte.
nesnaudaļa Sieviete, kas neilgi guļ, čakla meitene.
nesaimnīca Sieviete, kas neprot saimniekot.
slorpa Sieviete, kas nevīžīgi iet (velkot kājas gar zemi).
saiminīca Sieviete, kas nodarbojas ar ēdienu gatavošanu (piemēram, godos, viesībās), viesību rīkošanu.
sieva Sieviete, kas nodarbojas ar ko, piemēram, tirgojas.
saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē; arī sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); namamāte.
mājsaimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē; sieviete, kas strādā algotu darbu mājsaimniecībā.
namamāte Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē.
kraiška Sieviete, kas nosmalstīja ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
putnika Sieviete, kas pagalmā uzrauga mājputnus.
ardava Sieviete, kas paradusi skaļi runāt.
māršaviņa Sieviete, kas pārdzen līgavas lopus uz līgavaiņa māju.
stebene Sieviete, kas pārvietojas maziem, sīkiem soļiem.
saimniece Sieviete, kas pārzina (kādu objektu), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicēja (kur, pār ko).
markitante Sieviete, kas pavadīja armiju karagājienā tirgojoties ar sīkprecēm, kārtojot karavīru sadzīves jautājumus, pildot sievas pienākumus.
krustmāte Sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
soska Sieviete, kas piekopj orālo seksu.
audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
māgužiņa Sieviete, kas saģērbusies pārāk lielās drēbēs.
surogātmāte Sieviete, kas savā dzemdē iznēsā augli, kas attīstījies no citas sievietes olšūnas.
nimfomāne Sieviete, kas sirgst ar nimfomāniju.
dusmīte Sieviete, kas skaišas, dusmojas.
miegreģe Sieviete, kas slimo ar somnambulismu (mēnessērdzību).
dūla Sieviete, kas sniedz nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām.
vanska Sieviete, kas staigā noplīsušā apģērbā.
vancka Sieviete, kas staigā noskrandušā apģērbā.
perminīca Sieviete, kas strādā fermā.
sufleze Sieviete, kas suflē.
šaudeve Sieviete, kas šaudās (2).
šauduve Sieviete, kas šaudās (2).
šķeterētāja Sieviete, kas šķeterē (1).
viebaļa Sieviete, kas šķobās.
nabašnīca Sieviete, kas tikko vai nesen ir nomirusi.
tirgussieva Sieviete, kas tirgojas tirgū.
čopene Sieviete, kas uzlasa un izmanto visu, ko kāds cits ir izmetis.
namamāte Sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); mājasmāte.
mājasmāte Sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); namamāte (1).
sētinīca Sieviete, kas uzrauga māju citu prombūtnes laikā.
valdinīca Sieviete, kas vada (piemēram, saimniecību).
knauce Sieviete, kas vāja darbā.
naktssardzene Sieviete, kas veic naktssarga pienākumus.
šnīpstere Sieviete, kas visu grib zināt, okšķerēt kā ložņa.
zīdītāja Sieviete, kas zīda savu bērnu.
klarba Sieviete, kas zog un melo, un kļuvusi pazīstama ar to.
zadriga Sieviete, ko zagļi neciena.
piedzīvotājīša Sieviete, kura dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kurai (ar to) ir intīmas attiecības, piedzīvotāja.
domina Sieviete, kura saviem partneriem, kas pārsvarā sliecas uz mazohismu, tēlo valdonīgas pavēlnieces lomu un sagādā viņiem baudu sodīdama, pārmācīdama un pazemodama.
mudža Sieviete, kurai darbi nevedas.
baronese Sieviete, kurai ir barona tituls.
bērnmāte Sieviete, kurai ir bērni.
blusinīca Sieviete, kurai ir daudz blusu.
kontralts Sieviete, kurai ir šāda balss.
bēdmāsa Sieviete, kurai ir tāda pati nelaime.
viencicīte Sieviete, kurai ir tikai viens piena dziedzeris.
bezbērne Sieviete, kurai nav bērnu.
saimniece Sieviete, kuras rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
favorīte Sieviete, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona; šādas personas mīļākā.
pasija Sieviete, kuru kāds mīl vai iekāro; mīļākā.
bēdmāte Sieviete, māte, kurai ir tāda pati nelaime.
draudzene Sieviete, meitene, ar ko saista draudzība.
pusdraudzene Sieviete, meitene, ar ko saista samērā vāja draudzība.
meitiete Sieviete, meitene.
meituka Sieviete, meitene.
meituks Sieviete, meitene.
ciltsmāte Sieviete, no kuras cēlusies kāda radinieku kopa, cilts.
zīdītāja Sieviete, parasti algota, kas zīda cita bērnu.
mamzele Sieviete, parasti augstprātīga, kundziska.
čulkste Sieviete, parasti meitene, kas runā niekus.
sieviņa Sieviete, parasti paveca.
vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
meitiskis Sieviete, sievišķis.
sofitka Sieviete, uzvedinātāja uz noziegumu.
mātīte Sieviete; arī sieva.
baba Sieviete.
bāba Sieviete.
bābietis Sieviete.
bapsis Sieviete.
core Sieviete.
damsīte Sieviete.
damsītis Sieviete.
femme Sieviete.
ķoķins Sieviete.
ķoša Sieviete.
kundze Sieviete.
maitiskis Sieviete.
mara Sieviete.
marjana Sieviete.
maruška Sieviete.
mātene Sieviete.
mātītis Sieviete.
meitietis Sieviete.
meitišķis Sieviete.
piža Sieviete.
platbikse Sieviete.
sieva Sieviete.
sievele Sieviete.
sievietis Sieviete.
sieviets Sieviete.
sieviška Sieviete.
sievišķa Sieviete.
sievišķe Sieviete.
sievišķene Sieviete.
sievišķis Sieviete.
vampīrs Sieviete.
vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
efeminācija Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
sievišķošanās Sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
nimfonanija Sievietēm sevišķs onanijas veids, kairinot mazās kaunuma lūpas.
ginandri Sievietes ar sekundārām vīriešu dzimuma pazīmēm (šauriem gurniem, ūsām, bārdu utt.).
vulva Sievietes ārējie dzimumorgāni - lielās un mazās kaunuma lūpas, maksts priekštelpa un kuteklis.
epiziorāģija Sievietes ārējo dzimumorgānu asiņošana.
vulvīts Sievietes ārējo dzimumorgānu iekaisums.
kumbitmaka Sievietes ārējo dzimumorgānu kairināšana ar lūpām un mēli, lai izraisītu sievietes orgasmu, kunilings.
kunilings Sievietes ārējo dzimumorgānu kairināšana ar muti (lūpām, mēli).
epizioklīzija Sievietes ārējo dzimumorgānu ķirurģiska noslēgšana.
kunilinkcija Sievietes ārējo dzimumorgānu laizīšana.
kunnilinkcija Sievietes ārējo dzimumorgānu laizīšana.
epiziorāfija Sievietes ārējo dzimumorgānu plīsuma sašūšana.
mizoginija Sievietes diskriminācija sabiedriskajā dzīvē un sadzīvē.
ciklogramma Sievietes dzimumcikla fāzes grafisks attēlojums (endokrinogramma).
mesalīnisms Sievietes dzimumizlaidība, nekontrolēta tieksme pēc jutekliskas baudas.
havirka Sievietes dzimumorgāni.
kopilka Sievietes dzimumorgāni.
lapene Sievietes dzimumorgāni.
mincītis Sievietes dzimumorgāni.
muliebrija Sievietes dzimumorgāni.
pāksts Sievietes dzimumorgāni.
petuhs Sievietes dzimumorgāni.
čāča Sievietes dzimumorgāns.
čoža Sievietes dzimumorgāns.
medene Sievietes dzimumorgāns.
brīvlādīte Sievietes dzimumorgānu apzīmējums.
ginoplastika Sievietes dzimumorgānu plastiska operācija.
ginekogrāfija Sievietes dzimumorgānu rentgenoloģiska izmeklēšana.
ginekojatrija Sievietes dzimumorgānu slimību terapija.
ginatrēzija Sievietes dzimumorgānu, visbiežāk maksts, iedzimta atrēzija.
aube Sievietes galvassega; precētu sieviešu cepure (mice).
joni Sievietes ģenitāliju attēls hinduismā kā pielūgšanas objekts - šakti izpausme.
deflorācija Sievietes jaunavības plēves pārplēšana pirmā dzimumakta laikā.
podstavkas Sievietes kājas.
pecītis Sievietes kaunuma apkārtne.
šķeltna Sievietes kaunuma sprauga.
cīcis Sievietes kaunums (īpaši bērniem).
doķis Sievietes kaunums.
gnieze Sievietes kaunums.
ģūga Sievietes kaunums.
mendža Sievietes kaunums.
pāpis Sievietes kaunums.
župka Sievietes kaunums.
koķetēšana Sievietes klīrīga uzvešanās, lai patiktu vīrietim.
bacilli Sievietes krūtis.
bamperis Sievietes krūtis.
buferi Sievietes krūtis.
bumba Sievietes krūtis.
markotaški Sievietes krūtis.
pupi Sievietes krūtis.
tesmenis Sievietes krūtis.
tomāši Sievietes krūtis.
tizis Sievietes krūts, piena dziedzeris.
pāpis Sievietes krūts.
klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā veidojas auglis.
kapute Sievietes mētelis.
menakme Sievietes mūža posms, kurā notiek menstruācijas; menstruālās aktivitātes augstākais punkts.
andromānija Sievietes neapmierināma dzimumtieksme, pārmērīga kaislība.
atokija Sievietes neauglība, primāra sterilitāte.
misogīns Sievietes nīstošs.
grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
multiorgasms Sievietes orgasms, kas viena dzimumakta laikā ieilgst vai atkārtojas.
andronīms Sievietes personvārds, kas darināts no vīra personvārda.
mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā.
muči Sievietes plecu lakats, ko var pārlikt arī pār galvu.
rakom Sievietes poza (četrrāpus), izdarot dzimumaktu.
pseidoarenija Sievietes pseidohermafrodītisms ar šķietamām vīrišķajām dzimumpazīmēm.
ginandrisim Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei.
ginandrisms Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei.
plura Sievietes rotaslietas ap kaklu.
nesieviete Sievietes spoks, rēgs.
kariatīde Sievietes statuja, kas balsta siju pārsegumu un kam ir kolonnas funkcija.
ievešana Sievietes svētīšana pēcdzemdību periodā (katoļiem).
Ofēlija Sievietes tēls V. Šekspīra lugā "Hamlets".
skinīts Sievietes urīnizvadkanāla dziedzeru vai blakusvadu iekaisums.
uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu.
uretrocēle Sievietes urīnizvadkanāla mugurējās sienas maisveida paplašinājums.
cistouretrocēle Sievietes urīnizvadkanāla un urīnpūšļa trūce.
topless Sievietes vakara tualete vai speciāls tērps, kas pilnīgi atsedz krūtis.
pseidoginīms Sievietes vārds, ko kā pseidonīmu izmanto vīrietis.
Oča Sievietes vārds, saīsinājums no Ortija.
Trīne Sievietes vārds.
sieviešgājums Sievietes.
sievietīgs Sievietisks.
ielasmeita Sievišķā dzimuma prostitūta, kas savus pakalpojumus piedāvā uz ielas.
olšūna Sievišķā dzimumšūna, no kuras ar apaugļošanas vai bez tās attīstās jauns organisms.
makrogameta Sievišķā dzimumšūna.
oocīts Sievišķā olšūna nobriešanas periodā jeb nenogatavojusies olšūna.
plaikšķine Sievišķa persona.
olnīca Sievišķais dzimumdziedzeris, kurā attīstās olšūnas.
estradiols Sievišķais dzimumhormons ar spēcīgāko bioloģisko iedarbību; gk. veidojas olnīcās, veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
estriols Sievišķais dzimumhormons.
čuriņa Sievišķais dzimumorgāns (bērnu valodā).
puža Sievišķais dzimumorgāns; pīzda; vulva.
mīzele Sievišķais dzimumorgāns.
mīžka Sievišķais dzimumorgāns.
pīzda Sievišķais dzimumorgāns.
maksts Sievišķais iekšējais dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem (vagīna).
dimlādite Sievišķais kaunums.
šakti Sievišķais princips hinduismā, purušas (Visuma dvēseles) sievišķā izpausme.
makrostrobils Sievišķais strobils.
singāmija Sievišķās un vīrišķās dzimumšūnas (gametas) saplūšana un kvalitatīvi jaunas šūnas (zigotas) izveidošanās apaugļošanās procesā.
sievietiskums Sievišķība.
feminizācija Sievišķības pazīmju, sievišķu īpašību attīstīšanās vīriešos.
olnīcas Sievišķie dzimumdziedzeri, kuros attīstās olšūnas.
ginaikejs Sievišķie dzimumorgāni ziedā, visi kopā ņemti, augļlapju kopa.
pedene Sievišķie dzimumorgāni, kaunums.
petene Sievišķie dzimumorgāni, kaunums.
petenis Sievišķie dzimumorgāni, kaunums.
petens Sievišķie dzimumorgāni, kaunums.
atļurbene Sievišķie dzimumorgāni.
ieteps Sievišķīgs, labsirdīgs, nedaudz vientiesīgs cilvēks.
sievišks Sievišķīgs.
vilkata Sievišķis ar vilka dabu.
nimfomānija Sievišķo dzīvnieku dzimumcikla traucējumi ar paaugstinātu vai nepārtrauktu dzimumuzbudinājumu.
tūkste Sievišķo ģenitāliju ārējā daļa.
feminizācija Sievišķo sekundāro dzimumpazīmju attīstīšanās vīrišķiem indivīdiem.
jonitatva Sievišķo un vīrišķo dzimumorgānu izdalījumi, ko iegūst rituālajā dzimumaktā - maithunā.
roga Sievišķo ziedu ziedkopa (apiņiem); ziedkopa (graudzālēm); tukša, no stiebra nolauzta vārpa.
efeminēšana Sievišķošanās - sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
sukube Sievišķs gars, kas līdzīgs inkubam.
elsholtzia Sievmētras.
sievāties Sievoties.
athyrium Sievpapardes - sievpaparžu dzimtas ģints.
athyriaceae Sievpaparžu dzimta.
pūslīšpaparde Sievpaparžu dzimtas ģints ("Cystopteris"), nelieli, 20-25 cm augsti daudzgadīgi lakstaugi, 18 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sapans Sievu galvas sega.
ginaikomānija Sievu kāre.
dāderkarš Sievu ķīviņš.
ginekonoms Sievu uzraugs, Senajās Atēnās - īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
ginaikonoms Sievu uzraugs, senās Atēnās īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
ginaikokratija Sievu valdība; matriarhāts.
Sieža ezers Siežu ezers Liezēres pagastā.
sifilidologs Sifilidoloģijas speciālists.
merkurializācija Sifilisa ilgstoša ārstēšana ar mazām dzīvsudraba savienojumu devām.
sifiloma Sifilisa izraisīta infekcioza granuloma.
lūes Sifiliss.
luess Sifiliss.
sifilids Sifiliss.
sifilis Sifiliss.
zifilis Sifiliss.
zifiliss Sifiliss.
sifiloderma Sifilītiska ādas slimība.
sifilīdi Sifilītiski ādas izsitumi.
siphonophora Sifonoforu apakšklase.
siphonocladales Sifonokladu rinda.
sphaeropleaceae Sifonokladu rindas dzimta.
sphaeroplea Sifonokladu rindas ģints.
sugambri Sigambri.
Sigeta Sigetumarmaceja, pilsēta Rumānijā.
Signahi Sighnaghi, pilsēta Gruzijā.
zīmogkoki Sigilārijas - izmiruši lepidodendru rindas koki, kas parādījās karbona vidū un izmira perma sākumā, līdz 30 m (biežāk 10-15 m) augsti ar taisnu, kolonveidīgu, galotnē dihotomiski sazarotu stumbru.
sigillariales Sigilāriju rinda.
Šegešvāra Sigišoara - pilsēta Rumānijā.
sigmoīds Sigmai līdzīgs; pie sigmveida zarnas piederīgs.
sigmoidīts Sigmveida zarnas iekaisums.
sigmoidopeksija Sigmveida zarnas nostiprināšana, piešujot to pie vēdera sienas.
detektēšana Signāla atrašana (piem., radiotehnikā).
vājināšanās Signāla jaudas samazināšanās pārraides laikā.
mapa Signāla karodziņš sacīkstēs.
TDMA Signāla pakešu dalījums pēc laika (angļu "Time Division Multiple Access") digitālo sakaru tehnoloģijā, kas ļauj vairākiem lietotājiem vienlaicīgi izmantot vienu sakaru kanālu.
simplekss Signāla pārraide vienlaikus tikai vienā virzienā.
fluīdistors Signāla pastiprinātājs, kura darbība balstās uz fluīda (šķidruma, gāzes) strūklu savstarpējo dinamisko iedarbību.
pneimistors Signāla pastiprinātājs, kura darbība balstās uz gaisa strūklu savstarpējo dinamisko iedarbību.
satumsināšana Signāla zemāko frekvenču saspiešana, kas izraisa būtisku attēla detaļu zudumu tā tumšākajās daļās.
klabata Signāldēlis - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste.
falšfeiers Signālierīce ar bengālisku, rokās turamu spilgtu uguni.
zvans Signālierīce, kas rada noteiktas frekvences skaņas.
radiosignalizācija Signalizācija ar radiotehniskiem līdzekļiem.
tālsignalizācija Signalizācija samērā lielā attālumā ar telemehānikas līdzekļiem.
zignalizacija Signalizācija.
signalizators Signalizācijas ierīce, iekārta.
SCB Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas iekārtas (spec.).
signalizētājs Signalizators.
signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
signālspuldze Signalizēšanai paredzēta spuldze.
signālsvilpe Signalizēšanai paredzēta svilpe.
signāltaure Signalizēšanai paredzēta taure.
signāluguns Signalizēšanai paredzēts gaismas avots.
signālkarogs Signalizēšanai paredzēts karogs.
signālpīkstenis Signalizēšanai paredzēts pīkstenis; signālzummers.
signālzummers Signalizēšanai paredzēts zummers; signālpīkstenis.
signālzvans Signalizēšanai paredzēts zvans.
izklapēt Signalizēt (par darba atsākšanu pēc pārtraukuma), sitot, piemēram, vienu metāla gabalu pret otru.
atzvanīt Signalizēt (parasti ar telefona zvanu telefona centrālei), ka saruna beigusies.
ieklapēt Signalizēt (parasti par darba pārtraukumu vai darba beigām), sitot, piemēram, vienu metāla gabalu pret otru.
pīpināt Signalizēt ar īsiem skaņas signāliem.
grīzēt Signalizēt ar laternu vai kādu degošu materiālu (par zvejniekiem vētrainos laika apstākļos atklātā jūrā).
taurinēt Signalizēt taurējot.
zignalizēt Signalizēt.
zignalists Signalizētājs.
stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai un reproducēšanai magnētiskajos glabātājos (lentēs, diskos u. c.).
atzvans Signāls telefona centrālei par sarunas beigšanu.
sastrēgumsignāls Signāls, ko pārraida maģistrāles tīkla stacija, lai informētu citas stacijas par to, ka tās nedrīkst sākt pārraidi.
radiosignāls Signāls, ko rada ar radiotehniskiem līdzekļiem.
cink Signāls.
cinks Signāls.
zignals Signāls.
signālkods Signālu kods.
bods Signālu pārraides ātruma mērvienība telegrāfijā un datu pārraidē - pārraidāmo elementāro impulsu skaits 1 sekundē.
transponderis Signālu uztvērējs, kas uz saņemto signālu automātiski atbild, pārraidīdams kādu papildinformāciju; retranslators.
retranslācija Signālu uztveršana un tālāka noraidīšana tādos pārraides traktos, kuros signāls jāraida lielākā attālumā.
sekvencers Signālu virknes ģenerators.
pārtraukumuguns Signāluguns ar vienādi ilgiem zibšņiem un starpbrīžiem starp tiem.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, lai ieturētu transportlīdzekļu vēlamo kustības virzienu.
signifikatīvs Signifikatīvais īpašvārds - īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds.
Segewold Sigulda.
Zēgevolde Sigulda.
SCMAS Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija.
Ausmas Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
allažmuižnieki Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" iedzīvotāji.
ezerkalnieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" iedzīvotāji.
grundulieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Grunduļi" iedzīvotāji.
klintieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Klintis" iedzīvotāji.
plānupieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Plānupe" iedzīvotāji.
silciemieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Silciems" iedzīvotāji.
skaistkalnieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalns" iedzīvotāji.
stīverieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Stīveri" iedzīvotāji.
zvirgzdieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Zvirgzdi" iedzīvotāji.
allažnieki Siguldas novada Allažu pagasta iedzīvotāji.
Draudzība Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Egļupe" bijušais nosaukums.
siguldieši Siguldas novada apdzīvotās vietas "Sigulda" iedzīvotāji.
eikazieši Siguldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Eikaži" iedzīvotāji.
diķieši Siguldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Diķi" iedzīvotāji.
akanstakieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" (arī "Akanstaka") iedzīvotāji.
Akenstakas muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" bijušais nosaukums.
akenstakieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" iedzīvotāji.
akselieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akseles" iedzīvotāji.
Eglene Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums.
Eglēnu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums.
eglainieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji.
eglēnieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglēni" iedzīvotāji.
Kārtūžu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" bijušais nosaukums.
kārtūzēni Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" iedzīvotāji.
kārtuzieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" iedzīvotāji.
Kārtuži Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" nosaukuma variants.
morēnieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "More" un šī pagasta iedzīvotāji.
Moreskaja Siguldas novada Mores pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Moritzberg Siguldas novada Mores pagasta bijušais nosaukums.
jūdažnieki Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Jūdaži" iedzīvotāji.
kaķīšnieki Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
Beites Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnabeites" bijušais nosaukums.
kundzinieši Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziņi" iedzīvotāji.
ķiparieši Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Ķipari" iedzīvotāji.
nurmižnieki Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Nurmiži" iedzīvotāji.
pelītieši Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Pelītes" iedzīvotāji.
kalnabeitieši Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnabeites" iedzīvotāji.
mazsvīķieši Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Mazsvīķi" iedzīvotāji.
toženieki Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Tožas" iedzīvotāji.
Zegevoļdskaja Siguldas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Segewold Siguldas pagasta bijušais nosaukums.
Schloss Segewold Siguldas pils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā.
Krimulda Siguldas pilsētas daļa Gaujas senlejas labajā krastā, līdz 12. gs. bija Gaujas lībiešu apdzīvotā Kubeseles novada centrs, 1953. g. pievienota Siguldas pilsētai.
lāga Sija (viena no vairākām), uz kā balstās grīda.
klājsija Sija zem kuģa klāja.
dziedris Sija, dziedrs 1(1).
vārcele Sija, dzieds jeb vērbaļķis.
vārcelis Sija, dzieds jeb vērbaļķis.
šķērssija Sija, kas iet pāri švertlaivas kokpitam no viena borta uz otru.
zieds Sija, slita.
dzierde Sija, šķērssija.
ādzele Sija.
dziede Sija.
dzieds Sija.
sijas Sija.
siņa Sija.
lonžerons Sijai līdzīgs garenvirziena elements (karkasos) lidmašīnas spārnā, kas padara to stabilu.
apsijāt Sijājot (ko) apbērt, apbārstīt.
piesijāt Sijājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
aizsijāt Sijājot aizbirdināt (aiz kā, kam garām u. tml.).
pieērpēt Sijājot ar ērpi piepildīt.
nosijāt Sijājot atdalīt nost; atsijāt.
atsijāt Sijājot atdalīt.
iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
izsijāt Sijājot iztīrīt, izšķirot.
izsijāt Sijājot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
piesijāt Sijājot papildināt (kā daudzumu).
piesijāt Sijājot pievienot (pie kā, kam klāt).
piekritināt Sijājot radīt kaudzi.
uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
pasija Sijas apakša.
kamans Sijas resnais gals.
kamāns Sijas resnais gals.
ubaģe Sijas, pie kurām piestiprināti ārdi rijā.
šķesteres Sijas, uz kurām nostiprina grīdu.
čangaļi Sijāšanas atkritumi.
pasijas Sijāšanas atkritumi.
pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
ērpēt Sijāt, miltus no graudiem (vai smiltis no kartupeļiem).
šarvēt Sijāt, vētīt, šķirot.
krejot Sijāt, vētīt.
siejāt Sijāt.
siekāt Sijāt.
uzrežģīt Sijāt.
vangot Sijāt.
būvsmilts Sijātā grants bez akmeņiem.
Siazaņa Sijezena, pilsēta Azerbaidžānā.
kronis Siju vainags būvniecības laikā.
Sikasa Sikaso, pilsēta Mali.
sausviela Sikatīvs - mangānborāta žuveklis piejaukšanai iespiežamajām krāsām.
sukatīns Sikatīvs.
granthī Sikhismā - vīrietis vai sieviete, kas dievkalpojumā lasa no svētās grāmatas "Gurugranthsahiba".
Satguru Sikhismā dievs, īstenais un mūžīgais guru.
sikisms Sikhisms - jaunākā Dienvidāzijas reliģija, kas radusies 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība.
divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā.
sikhs Sikhu reliģijas sekotājs.
kirpans Sikhu reliģijas simbols - īpašas formas izliekts nazis jeb duncis, kas kalpo kā ceremoniāls ierocis.
gurdvara Sikhu templis un sapulcēšanās vieta, kas sastāv no sapulču vietas, kur atrodas ādigrantha, un ēdiena gatavošanas un ēšanas vietas, kur notiekošās simboliskās maltītes noslēdz sikhu lūgšanu ceremonijas.
adigranta Sikisma svētā grāmata, sastādīta 1604. g.
sikomora Sikomore.
sikomors Sikomore.
Sīksalas ezers Siksalas ezers Murmastienes pagastā.
zobsiksna Siksna (2) ar zobveida virsmu vienā tās pusē, paredzēta kustības pārnesei starp zobratiem.
mugursiksna Siksna (iejūgam), ko novieto pār dzīvnieka muguru.
vēderjosta Siksna ar vairākām sprādzēm sedulku un sedlu nostiprināšanai, apsprādzējot ap zirga ķermeni.
pavēdere Siksna vai josta, ko piesprādzē pie sedulkām to saturēšanai.
gūžas Siksna, ar kuru tiek savienotas sakas ar loku un ilksi.
martengals Siksna, kas iet no iemauktiem lejup uz pavēderes siksnu.
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli.
banduljēra Siksna, kuru pār plecu liek virs svārkiem ieroču nēsāšanai.
ņaika Siksna, rīkste; lokana rīkste.
guļtiks Siksna.
sprēdze Siksna.
skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa - rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt.
štripe Siksniņa.
basanoškas Siksniņkurpes, vaļējas vasaras kurpes.
siksnveidīgs Siksnveida.
gluddegunis Sikspārnis - zīdītāju klases sikspārņu kārtas dzimta ("Vespertilionidae").
skrējējsikspārnis Sikspārnis ar biezu pelēku vai brūnu apmatojumu, kura priekšējās ekstremitātes apņem blīva lidplēves kroka, uz kuras balstoties tas veikli skraida pa zemi; sastopams mežainos apvidos Jaunzēlandē.
fledermausis Sikspārnis.
ļerpis Sikspārnis.
plikspārnis Sikspārnis.
rokspārnis Sikspārnis.
siksnspārnis Sikspārnis.
sīkspārnis Sikspārnis.
sīkstspārnis Sikspārnis.
chiroptera Sikspārņi.
vespertilionidae Sikspārņu dzimta.
platausis Sikspārņu dzimtas ģints ("Barbastella").
mazsikspārņi Sikspārņu dzimtas ģints, kukaiņēdāji, līdz 10 cm gari dzīvnieki.
eptesicus Sikspārņu dzimtas ģints.
nyctalus Sikspārņu dzimtas ģints.
plecotus Sikspārņu dzimtas ģints.
vespertilio Sikspārņu dzimtas ģints.
pundursikspārnis Sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus pipistrellus syn. Vespertilio pipistrellus"), aizsargājams dzīvnieks, mazākais sikspārnis Eiropā, ķermeņa garums - 36-51 mm, masa - 3,5-9 g.
harpijas Sikspārņu ģints Indijā un Malajas arhipelāgā.
lielsikspārņi Sikspārņu ģints, līdz 40 cm gari dzīvnieki, pārtiek no augļiem.
dižsikspārnis Sikspārņu kārtas apakškārta ("Megachiroptera"), 1 dzimta, \~175 sugas, Latvijā nav konstatēta.
sīksikspārnis Sikspārņu kārtas apakškārta ("Microchiroptera"), 17-18 dzimtu, \~775 sugas, Latvijā konstatēta 1 dzimta.
kalonga Sikspārņu kārtas augļsikspārņu dzimtas suga ("Pteropus vampirus"), lielākais sikspārņu kārtas dzīvnieks, spārnu plētums sasniedz 1,5 m, sastopams Indonēzijā.
vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta ("Desmodontidae"), sīki, līdz 9 cm gari sikspārņi (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis, 3 sugas; asinssūcējs sikspārnis.
augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas.
pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos.
lasiurus Sikspārņu kārtas ģints.
naktssikspārnis Sikspārņu kārtas sīksikspārņu apakškārtas sikspārņu dzimtas ģints ("Myotis"), \~80 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas retas un aizsargājamas.
pelāda Sikspārņu suga; peļāda.
pelēda Sikspārņu suga; peļāda.
peļāda Sikspārņu suga.
sixtina Siksta kapela, Siksta Madonna.
Vaucluse Sikšņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
Ustjsisoļska Siktivkara - pilsēta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums līdz 1930. g.
Silene parviflora sīkziedu plaukšķenes "Silene borysthenica" nosaukuma sinonīms.
vīliņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea").
villiņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea").
sildoņi Sila doņi - doņu dzimtas ģints, augi plakanām lapām ar spilvotu apmali.
Silezers Sila ezers Lejasciema pagastā.
Sils Sila iela - Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" daļa.
silķirzaka Sila ķirzaka - 20 cm gara pelēkbrūna vai zaļgana ķirzaka ar melniem un baltiem plankumiem, oldējēja, sastopama saulainos smiltājos.
silmale Sila mala; silmala.
silmala Sila mala.
Heidenhof Sila muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
virses Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris").
virzenes Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris").
cedriņš Sila virsis ("Calluna vulgaris").
cedrs Sila virsis ("Calluna vulgaris").
melatņi Sila virsis ("Calluna vulgaris").
mellotņi Sila virsis ("Calluna vulgaris").
silāji Sila virsis ("Calluna vulgaris").
sili Sila virsis ("Calluna vulgaris").
siliņš Sila virsis ("Calluna vulgaris").
silis Sila virsis ("Calluna vulgaris").
sils Sila virsis ("Calluna vulgaris").
vērsnis Sila virsis ("Calluna vulgaris").
viersēji Sila virsis ("Calluna vulgaris").
vieršļi Sila virsis ("Calluna vulgaris").
vieršņi Sila virsis ("Calluna vulgaris").
viersnis Sila virsis ("Calluna vulgaris").
virsāji Sila virsis ("Calluna vulgaris").
virsājs Sila virsis ("Calluna vulgaris").
viršājs Sila virsis ("Calluna vulgaris").
virsēji Sila virsis ("Calluna vulgaris").
virsējiņi Sila virsis ("Calluna vulgaris").
virsnes Sila virsis ("Calluna vulgaris").
viršņi Sila virsis ("Calluna vulgaris").
virsnis Sila virsis ("Calluna vulgaris").
virzāji Sila virsis ("Calluna vulgaris").
virze Sila virsis ("Calluna vulgaris").
virzēji Sila virsis ("Calluna vulgaris").
virži Sila virsis ("Calluna vulgaris").
silnieks Sila, meža apdzīvotājs.
Sila ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā.
Jaungulbenes dzirnavezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā.
Liedes ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā.
Solujeny Silajāņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
Červoņiki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants.
Čirvinīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants.
Čirvoļnīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Červoniki" nosaukuma variants.
Kaireiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kairīši" nosaukuma variants.
Kairiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kairīši" nosaukuma variants.
kostidzieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kostigi" iedzīvotāji.
Kostygi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kostigi" nosaukums latgaliski.
kotļarovieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kotļarova" iedzīvotāji.
markovieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji.
Muhtiņi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Muktiņi" nosaukuma variants.
Mukteņi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Muktiņi" nosaukuma variants.
Mukteni Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Muktiņi" nosaukums latgaliski.
Naluobne Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Nalobne" nosaukums latgaliski.
Nalobne Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Nalobņa" nosaukuma variants.
Uorneiši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ornīši" nosaukums latgaliski.
Zaltakolns Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" bijušais nosaukums.
rozalinieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" iedzīvotāji.
rozolinieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" iedzīvotāji.
Seveli Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Seveļi" nosaukums latgaliski.
silajānieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Silajāņi" iedzīvotāji.
Kačanova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums.
Kačinova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums.
sudarieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Sudari" iedzīvotāji.
Sudarinkas Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Sudari" nosaukuma variants.
Ščadrinīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ščadrinieki" nosaukuma variants.
ušpelieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" iedzīvotāji.
Ūšpeli Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants latgaliski.
Ūšpeļnīki Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants latgaliski.
Ūšpeļi Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Ušpeļi" nosaukuma variants.
Silionskaja Silajāņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Velna kalns Silaješku pilskalns Rankas pagastā.
silaine Silājs (1).
silaine Silājs (2).
Pilātes kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā.
Augstais kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā.
Melderu grāvis Silakroga grāvis, Alauksta un Tauna savienojums.
Silameteļu ezers Silamiķeļu ezers Lejasciema pagastā.
Dilles ezers Silamiķeļu ezers Lejasciema pagastā.
Silamitītes strauts Silamītes strauts, Vaidavas pieteka.
pārsijāt Silāt vēlreiz, no jauna.
Žīdu grāvis Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā.
Lielais Silavu ezers Silavu ezers Kalniešu pagastā.
Lielais Silava ezers Silavu ezers Kalniešu pagastā.
radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze.
sildīklis Sildeklis - ierīce, aparāts, kas silda, sildītājs.
sildāmiekārta Sildiekārta.
sildāmierīce Sildierīce.
perēt Sildīt (olas) ar savu ķermeni, lai (tajās) attīstītos mazuļi.
rimdināt Sildīt (tā, lai kļūtu remdens).
karsēt Sildīt (vielu) līdz vārīšanās temperatūrai; pakļaut (vielu) karstuma iedarbībai.
perēt Sildīt ar savu ķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem).
pārsildīt Sildīt vēlreiz, no jauna.
gozāt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept, cepināt.
gozēt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
ziediņš Sildīta piena drumstala.
gurzāties Sildīties pie krāsns vai saulē, slinkot.
pantāgs Sildīts jaunpiens; jaunpiena sacepums.
olinieks Sildīts, cepts jaunpiens (ar olu un nelielu miltu piedevu).
konvektors Sildķermenis - apkures sistēmas elements telpu apsildīšanai; parasti ribotas caurules, pa kurām plūst siltumnesējs - karsts ūdens vai tvaiks.
perēt Sildot olas ar savu ķermeni, panākt, ka tajās attīstās (mazuļi).
iesildīt Sildot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, vieta) kļūst silts.
uzsildīt Sildot panākt, ka (parasti šķidrums, masa) iegūst vēlamo sasiluma pakāpi.
atsildīt Sildot panākt, ka kļūst atkal silts.
kupināt Sildot recināt.
kupt Sildot recināt.
sīkuļot Sildot sākt šņākt un sīki burbuļot (par ūdeni).
sīkuļoties Sildot sākt šņākt un sīki burbuļot (par ūdeni).
sakupināt Sildot sarecināt.
apkausēt Sildot, karsējot panākt, ka izkūst, nokūst (no virspuses vai visapkārt).
atkausēt Sildot, kausējot panākt, ka atkūst.
Saldus ezers Sildu ezers Mētrienas pagastā.
Saldes ezers Sildu ezers Mētrienas pagastā.
rīksele Sile trauku mazgāšanai.
kapājamsile Sile, kurā kapā lopbarību.
rīksile Sile, kurā mazgā, berž koka traukus.
kapātuve Sile, kurā sasmalcina (kapā) barību lopiem.
buline Silei līdzīga laiva, kas izgrebta no kokas stumbra.
bullītis Silei līdzīga no bluķa izcirsta laiviņa.
čigānietes Silenes.
kremīzeris Siles grauzējs.
krimbīteris Siles grauzējs.
Sillen Siles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
galdiņa Siles veida trauks, ko lietoja gk. bērnu mazgāšanai, bet arī pīrāgu iejaukšanai utt.
silesveidīgs Silesveida.
Seleti Sileti, upe Kazahstānā.
Seletitenizs Siletitenizs, ezers Kazahstānā.
Silu ezers Silezers Balgales pagastā.
Silu ezers Silezers Ropažu pagastā.
Sila ezers Silezers, ezers Balgales pagastā.
Sila ezers Silezers, ezers Ropažu novadā.
Sila ezers Silezers, ezers Valkas pagastā.
sleiša Sileziešu auduma.
quartensis Silēzijas 13.-14. gs. sudraba monēta, vienāda ar 1/96 Polijas markas.
silfes Silfides, viduslaiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi.
Siguldas ezers Silguldas ezers Mālupes un Liepnas pagastā.
Siguldas purvs Silguldas purvs Liepnas un Mālupes pagastā.
silli Sili.
Sila Silica, Daugavas pieteka.
Silīca Silica, Riču ezera pieteka.
Silupe Silica, Riču ezera pieteka.
silikātu modulis silīcija dioksīda (SiO~2~) masas attiecība pret alumīnija un dzelzs oksīda masu (Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
silikagels Silīcija dioksīds, kas iegūts mikroporainas masas veidā, sorbents.
kramainis Silīcija dioksīds.
karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
silicīds Silīcija savienojums ar metāliem.
silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi - toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku; silāns.
silāns Silīcija savienojums ar ūdeņradi - toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku; silīcijūdeņradis.
silicīja karbīds silīcija un oglekļa savienojums SiC; karborunds.
kramenis Silīcijs.
Si Silīcijs.
zilicijs Silīcijs.
ziliciums Silīcijs.
kramskābe Silīcijskābe.
polisilicijskābe Silicijskābes polimēri.
silikāti Silīcijskābju sāļi.
primārie silicītieži silicītieži, kas sastāv no bezūdens vai hidratizētā SiO2 un gk. ir nogulumieži.
silāre Siliem apauguši pauguri, kam pa vidu labības lauki.
alīts silikātmateriāls - portlandcementa galvenā sastāvdaļa, trikalcija silikāts 3CaO·SiO~2~.
rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju, alumīniju; berilija rūda.
vizla Silikātu grupas minerāls, parasti ar plākšņainu uzbūvi, sastopams magmatisko, metamorfo un noguluma iežu sastāvā.
torīts Silikātu grupas radioaktīvs minerāls, ko izmanto torija ieguvei.
turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
hrizokolla Silikātu klases minerāls zaļā vai zilā krāsā; tas izveidojas dažādu vara rūdu sadalīšanās rezultātā; rūda, no kuras iegūst varu.
čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā.
pollucīts Silikātu klases minerāls; rūda, no kuras iegūst Cēziju.
silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns, zaļgans minerāls.
silikonsveķi Silikonu polimēri.
tuberkulosilikoze Silikoze vienlaikus ar tuberkulozi.
siliqua Silikva.
Alaužu ezers Silītis, ezers Aiviekstes pagastā.
Silakalnu ezers Silkalnu ezers Aglonas pagastā.
silksnes Silksnis - polsterējums saku iekšpusē.
silkste Silksnis - polsterējums saku iekšpusē.
silkstis Silksnis - polsterējums saku iekšpusē.
pakope Silksnis - polsterējums zem līkajiem saku kokiem.
padalka Silksnis (1).
silkss Silksnis (1).
paduška Silkšņa daļa - polsterējums bez ādas, auduma pārvalka.
silabisks Sillabisks.
zilabisks Sillabisks.
zillabisks Sillabisks.
silabubs Sillabubs.
silabs Sillabus.
silabus Sillabus.
silabuss Sillabus.
sillabs Sillabus.
sillabuss Sillabus.
fesaki Silloki - berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
kovaļovcieši Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļovka" iedzīvotāji.
mods Siloģisma veids, kam raksturīgas īpašas kvantitatīvas un kvalitatīvas atšķirības.
sillogisms Siloģisms.
silloģisms Siloģisms.
sorīts Siloģismu ķēde, kurā izlaistas dažas sarežģīta slēdziena starppremisas.
polisiloģisms Siloģismu rinda, kas savstarpēji saistīti tā, ka iepriekšējā siloģisma slēdziens ir nākamā siloģisma premisa.
sillogistika Siloģistika.
silloģistika Siloģistika.
sillogistisks Siloģistisks.
silloģistisks Siloģistisks.
silors Silora periods - paleozoja trešais periods; šajā periodā attīstījās jūras bezmugurkaulnieki (trilobīti, graptolīti u. c); pirmoreiz parādījās mugurkaulnieki (bruņu un skrimšļu zivis), kā arī pirmie virszemes augi (papardes, staipekņi).
silo Siloss.
salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem.
anemone Silpurene ("Pulsatilla").
salakpuķe Silpurene ("Pulsatilla").
silmalītes Silpurene ("Pulsatilla").
silpureni Silpurene ("Pulsatilla").
pulsatilla Silpurenes.
gāršs Sils, gārša.
sila Sils.
hipparchia Silsamteņi.
uzsilt Silstot sasniegt vēlamo sasiluma pakāpi; kļūt siltam.
pašsilšana Silšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
aļaska Silta dūnu virsjaka ar kapuci, parasti klāta ar ūdensnecaurlaidīgu virsmateriālu.
oklūzija Silta gaisa izspiešana uz augšu, kad zem tā ieplūst auksts gaiss (parādība ciklonā).
tepidārijs Siltā gaisa kamera romiešu pirtī.
līpstiķi Silta jaka bez piedurknēm.
baika Silta jaka.
kurosivo Silta jūras strāva Klusajā okeānā, kura apskalo dažādas japāņu salas.
dienvidi Siltā klimata zemes.
taškenta Silta krāsns.
tepidārijs Silta pelde.
siltrasa Silta rasa.
baptistērijs Silta ūdens baseins sengrieķu pirtīs; romiešiem - telpa peldēm.
ķeļega Silta veste.
žora Silta vieta, spelte.
kudža Silta villaine, plecu lakats.
ausaine Silta, elastīga aplī savienota lenta, ko nēsā ap galvu ausu sildīšanai.
goza Silta, karsta vieta, siltums, karstums.
purpurgliemeži Siltajās jūrās mītoši gliemeži no kuru gļotu dziedzeriem mantijas dobuma sieniņā izdalās purpurs.
Siltāji Siltāju dīķis - Lejas dīķis Lizuma pagastā.
iesila Siltākais (dienas) laiks.
bieķezis Siltalus.
siltals Siltalus.
bumbierenes Siltās sieviešu apakšbikses (parasti ar gumiju staras galā).
siltasiņi Siltasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru misas temperatūra nav atkarīga no ārējās temperatūras: cilvēks, zīdītāji, putni.
homoiotermi Siltasiņu dzīvnieki (putni un zīdītāji), kam ķermeņa temperatūra ir relatīvi patstāvīga, neatkarīga no apkārtējās vides temperatūras.
heterotermi Siltasiņu dzīvnieki, kas nelabvēlīgus apstākļus pārcieš mazaktīvā stāvoklī.
hematotermāls Siltasiņu, piem., dzīvnieks.
siltasinīgs Siltasiņu.
siltīgs Siltens, samērā silts.
siltans Siltens.
novamzēt Silti apģērbt.
pondzelēt Silti apģērbt.
novamzēties Silti apģērbties.
pondzelēties Silti apģērbties.
sapudžēties Silti apģērbties.
sapudžīties Silti apģērbties.
pubulēt Silti ģērbt, ievīstīt.
ņūņāt Silti ietīt, ievīstīt.
notuntuļāt Silti saģērbt (bērnu).
sapumbuļot Silti saģērbt.
sapumbuļoties Silti saģērbties, satīties, uzpucēties.
sapudžināt Silti satīt.
veltenis Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
burluči Silti zābaki.
akratotermas Silti, ķīmiski indiferenti avoti.
aļaskas Siltināti uzpūsti zābaki ar biezu zoli, klāti ar sintētisku ūdensnecaurlaidīgu materiālu.
nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana.
siltsalds Silts un salds.
shashi Silts vai svelmains siroko vējš.
svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls).
sēņlietus Silts, auglīgs lietus rudens pusē.
vamžas Silts, biezs apģērbs.
činuks Silts, mitrs vējš, kas ASV rietumu piekrastē pūš no Klusā okeāna.
činuks Silts, sauss vējš, kas pūš Klinšu kalnu austrumu nogāzēs (ASV un Kanādā).
zefīrs Silts, viegls (parasti rietumu) vējš.
siltmiegains Silts.
kalori- Siltum-, siltuma (piem., kalorifers, kalorimetrs).
kalorizācija Siltuma aplikācija.
siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp kā virsmu un vidi, kas ar to saskaras.
iztvaikotājs Siltuma apmaiņas aparāts, kas iztvaicē kondensatorā sašķidrināto aukstuma aģentu.
kalorimetrija Siltuma daudzuma mērīšana.
kalorija Siltuma daudzuma mērvienība.
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība.
siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
aukstumjauda Siltuma daudzums, ko aukstummašīna spēj aizvadīt no dzesējamā objekta laika vienībā.
kalorāža Siltuma daudzums, ko rada, piemēram, uzņemtie uzturlīdzekļi, barība.
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā.
siltumenerģija Siltuma enerģija.
termoenerģija Siltuma enerģija.
kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
termofikācija Siltuma enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgāde ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
izkust Siltuma iedarbībā izveidoties.
atkust Siltuma iedarbībā kļūt brīvam (no ledus, apsarmojuma u. tml.).
žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
izkust Siltuma iedarbībā kļūt viscaur šķidram, pārvērsties par šķidrumu.
kust Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi).
atkust Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē).
azbotermīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no azbestšīfera atkritumiem, diatomīta un īsām azbesta šķiedrām, karsto virsmu pārklāšanai līdz 800 Celsija grādiem.
azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai.
azbestvizla Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta, ar vizlas piemaisījumu, ko lieto pie temperatūrām līdz 600 Celsija grādiem.
termestēzija Siltuma maņa.
MKSK Siltuma mērvienību sistēma, kuras pamatvienība ir metrs, kilograms, sekunde un kelvins; SI sastāvdaļa.
čits Siltuma mūris, kas veido plīts aizmugurējo (augstāko) sienu.
siltumvadāmība Siltuma pārneses veids - pārnese no vielas karstākas daļas uz aukstāku daļu; realizējas, daļiņām (atomiem, molekulām, elektroniem) ar lielāku enerģiju tieši nododot enerģiju daļiņām ar mazāku enerģiju.
konvekcija Siltuma pārvietošanās ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
kontaktžāvēšana Siltuma pievade žāvējamajam materiālam no karstas starpsienas, kas atdala to no siltumaģenta.
distermozija Siltuma produkcijas traucējums.
termoģenēze Siltuma rašanās, sevišķi dzīvnieka organismā.
dusēt Siltumā sabojāties, sasmakt (parasti par biezā slānī sabērtiem miltiem).
tetervans Siltumā sarecējis jaunpiens.
tetervēns Siltumā sarecējis jaunpiens.
kust Siltuma un spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā.
termosterēze Siltuma zudums.
termoakumulators Siltumakumulators - ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās.
siltumpiegāde Siltumapgāde.
siltumvads Siltumapgādes cauruļvads.
siltumtīkls Siltumapgādes cauruļvadu sistēma.
termotrase Siltumapgādes trase; siltumtrase.
siltumtrase Siltumapgādes trase.
LS Siltumapgādes uzņēmums "Liepājas siltums".
siltumpārnese Siltumapmaiņa starp diviem siltumnesējiem, kas atdalīti ar sieniņu vai fāžu saskares virsmu.
ekonomaizers Siltumapmaiņas aparāts ūdens vai gaisa iepriekšējai sildīšanai, izmantojot izplūdes dūmgāzu siltumu.
SC Siltumcentrāle.
termoterapja Siltumdziedniecība - ārstēšana ar siltumu (piem., dūņu dziedniecība, mālu dziedniecība, ultraīsviļņu terapija u. c.).
siltumterapija Siltumdziedniecība.
siltumelektrocentrāle Siltumelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle.
siltumenerģētiķis Siltumenerģētikas speciālists.
siltumslodze Siltumenerģijas izstrādes daudzums.
siltumfiziķis Siltumfizikas speciālists.
perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus.
akmensvate Siltumizolācijas materiāls.
celīts Siltumizturīgs celulozes preparāts; arī nesējmateriāls analītiskajā hromatogrāfijā.
siltumcietīgs Siltumizturīgs.
SM Siltummezgls.
darbviela Siltumnesējs - kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltumapmaiņu.
siltumnesis Siltumnesējs.
oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi).
dreipūzis Siltumnīca.
siltaudze Siltumnīca.
treipūzis Siltumnīca.
siltumnīcefekts Siltumnīcas efekts - temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā; izraisa noteikti ķīmiskie savienojumi (CO~2~ u. c.), kas relatīvi nedaudz aiztur Saules gaismu, bet stipri kavē planētas virsmas siltuma starojuma aizplūšanu kosmosā.
kaliditāte Siltums, karstums.
garme Siltums; karstums; tvaiks.
siltme Siltums.
siltuma Siltums.
siltumtehniķis Siltumtehnikas speciālists.
peloīdterapija Siltumterapija, it īpaši dūņu dziedniecība.
ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses.
termogens Siltumu radošs.
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators.
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
vorsalīns Siltumu un skaņu izolējošs grīdas seguma materiāls, kam augškārta veidota no sintētiskās dzijas cilpām, bet pamatne ir polivinilhlorīda plēve.
Ejušu strauts Siltupīte, Cieceres pieteka.
silografs Silu autors.
apveids Siluets, kontūras.
veidols Siluets, kontūru kopums.
siluete Siluets.
psaligravīra Siluetu pagatavošana metāla plāksnēs dobspiedumam.
psaligravūra Siluetu pagatavošana metāla plātnēs dobspiedumam.
Silupka Silupe, Daugavas pieteka Sventes pagastā.
Vidovka Silupe, Daugavas pieteka.
Silupīte Silupe, Stendes pieteka.
Vecupe Silupe, Stendes pieteka.
Zilupe Silupe, Stendes pieteka.
Ratupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Silupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā.
Kuģniekupīte Silupīte Rojas novadā.
Greimica Silupīte, Rojas pieteka.
Grenica Silupīte, Rojas pieteka.
Silupe Silupīte, Rojas pieteka.
Skolupīte Silupīte, Rūjas pieteka.
Veserupīte Silupītes kreisā krasta pieteka Lodes pagastā.
Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu.
karvestrens Silvestrena optiski inaktīva modifikācija.
ēriņģe Siļķe (vācu "Hering").
mauka Siļķe.
silce Siļķe.
siļķis Siļķe.
ersla Siļķes zvīņas un iekšas.
ērslakas Siļķes zvīņas un iekšas.
clupeidae Siļķu dzimta.
sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
clupea Siļķu dzimtas ģints.
sprattus Siļķu dzimtas ģints.
palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe.
Siļķes upe Siļķupīte, Gaujas pieteka.
Glūda Siļķupītes kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - \~3 km; Bērzaine; Smirdupīte.
clupeiformes Siļķveidīgie.
ektosimbionts Simbionts, kurš dzīvo ārpus organisma, ar ko tas ir bioloģiski saistīts.
frankia Simbiotisku slāpekļsaistītāju aktinomicēšu ģints, kas dzivo alkšņu, smiltsērkšķu, purvmiršu, eleagnu saknēs.
simbionts Simbiozē iekļauts organisms.
kopdzīve Simbioze.
zimbioze Simbioze.
trofobioze Simbiozes paveids, kas novērojams, piem., skudrām, kuras barojas ar laputu izdalījumiem.
metabioze Simbiozes veids, kurā labumu gūst tikai viens organisms.
simblefars Simblefarons.
zimbolika Simbolika.
mandala Simboliska figūra.
asamblēšana Simboliskā valodā rakstītas programmas pārvēršana mašīnvalodā rakstītā programmā, aizvietojot simboliskos operāciju kodus un adreses ar absolūtiem vai relatīviem kodiem, kā arī nepieciešamības gadījumā ieslēdzot tajā programmu no kādas programmu bibliotēkas.
IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai (latīņu "Jēsūs Hominum Salvātor" - "Jēzus cilvēku glābējs (pestītājs)").
nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme (2) (1).
žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme 2(2).
žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē; nozīme 2 (1).
emblemātika Simboliski alegoriskas mākslas nozare manierisma un baroka laikmetā.
nopūpuļot Simboliski nopērt ar pūpoliem.
komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos.
mnemokods Simbolisks kādas komandas vai iebūvētas funkcijas apzīmējums, kas veidots kā izpildāmās darbības nosaukuma saīsinājums.
mandala Simbolisks ornaments, kas attēlo Visumu; bieži četrstūra forma ar tajā iezīmētiem apļiem un citām ģeometriskām figūrām, dievību attēliem u. c.; madara^1^(4).
mičošana Simbolisks rituāls latviešu kāzu tradīcijās, līgavas un līgavaiņa uzņemšana sievas un vīra kārtā.
anagoge Simbolisks, alegorisks salīdzinājums.
semeiotisks Simbolisks, ar zīmes nozīmi.
zimbolisks Simbolisks.
simbolists Simbolisma (2) pārstāvis.
zimbolisms Simbolisms.
zimbolists Simbolists.
zimbolizācija Simbolizācija.
simtiem Simbolizē iespējami lielu daudzumu, vairumu.
nozīmāt Simbolizēt (ko).
zimbolizēt Simbolizēt.
aizzīme Simbols (parasti aplis vai kvadrāts) teksta rindiņas sākumā, kas norāda, ka ar šo rindiņu sākas kāda īpaša teksta daļa vai kāda saraksta elements.
Fn Simbols hibrīdu paaudžu apzīmēšanai.
x Simbols hromosomu pamatskaita apzīmēšanai.
omfals Simbols paštaisnam nacionālismam.
atzīme Simbols vai simbolu secība, kas nosaka datnes, datu bloka, ieraksta vai vārda sākumu vai beigas.
konstante Simbols, kas formālā sistēmā apzīmē fiksētu elementu, operāciju vai attieksmi.
signatūra Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums.
zīmolis Simbols, zīme.
zimbols Simbols.
simbolisms Simbolu kopums, sistēma, arī simboliska izteiksme (piem., rakstnieka, dzejnieka daiļradē).
apjomskaitļi Simbolu sistēma kopu apjoma raksturošanai; kardinālskaitļi.
parole Simbolu virkne, kas dod iespēju identificēt datorsistēmas lietotāju.
simbolika Simbolu, arī simbolu nozīmju kopums, sistēma.
pantomorfija Simetrijas stāvoklis.
asimetrija Simetrijas trūkums vai tās neievērošana.
kvadrupols Simetriska elektriski lādētu daļiņu sistēma, kuras pilnais elektriskais lādiņš ir vienāds ar nulli un kuru vispārējā gadījumā var uzskatīt par otrās kārtas multipolu.
triaks Simetriskais tiristors.
pigopāgs Simetriski dvīņi, kas savienoti gūžu apvidū.
adenolipomatoze Simetriski nesāpīgi tauku nogulsnējumi limfmezglos ap kaklu, padusēm un cirkšņiem.
anizorefleksija Simetrisko refleksu nevienādība.
arsēnkeratoze Simetrisks difūzs vai perēkļains raga slāņa sabiezējums pēdās un plaukstās no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass var mainīt savu virzienu telpā.
diplēģija Simetrisku daļu paralīze ķermeņa abās pusēs.
homotipija Simetrisku orgānu līdzība.
Akmesdžita Simferopolee pilsētas nosaukums (_Aqmescit_) Krimas tatāru valodā.
symphyla Simfilas.
scolopendrellopsis Simfilu apakšklases ģints.
scutigerella Simfilu apakšklases ģints.
symphylella Simfilu apakšklases ģints.
simfiziotomija Simfīzes dalīšana dzemdību atvieglošanai, palielinot iegurņa apjomu.
simfizeotomija Simfiziotomija.
sinfonia Simfonija.
symphonia Simfonija.
simfonists Simfoniķis - mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
šķindekļi Simfoniskā un pūtēju orķestra sitamais instruments.
simhat Simhat Tora - akafots.
kolonnāda Simmetriski nostādītu stabu, kolonnu rinda.
simjūdi Simona un Jūdas diena, (28.10.), senāk parasta tirgus diena uz laukiem.
zimonija Simonija.
Vīzentāls Simons Vīzentāls - Austrijas ebrejs, pret ebrejiem vērsto kara noziegumu pētnieks ("Wiesenthal", 1908.-2005. g.).
zimpatija Simpātija.
patikšana Simpātijas (pret kādu cilvēku); arī mīlestība, draudzība.
asimpātija Simpātijas, līdzsajūtas trūkums.
dziksīte Simpātiska meitene.
gangliosimpātektomija Simpātiskā mezgla izgriešana.
simpatikotomija Simpātiskā nerva pārgriešana.
kadra Simpātiska sieviete.
krutā Simpātiska, iekārojama meitene.
simpatiks Simpatiskās nervu sistēmas daļa, simpatiskais nervs.
simpatektomija Simpātiskās nervu sistēmas daļu izgriešana paaugstināta arteriālā asinsspiediena gadījumā.
simpatogoniji Simpātiskās nervu sistēmas embrionālās šūnas.
simpatīns Simpātiskas nervu sistēmas mediators, kas sastāv no noradrenalīna un adrenalīna.
hiposimpatikotonuss Simpātiskās nervu sistēmas pazemināts tonuss.
ganglioplēģija Simpātisko impulsu vadīšanas pārtraukšana vai vājināšana veģetatīvās nervu sistēmas ganglijos ar noteiktiem medikamentiem.
simpatikoneirīts Simpātisko nervu, īpaši simpātiskā stumbra mezglu iekaisums.
sympathicus Simpātisks.
zimpatisks Simpātisks.
simps Simpods.
starpsimpozijs Simpozijs, kas notiek laikposmā starp diviem kārtējiem simpozijiem.
symposion Simpozijs.
zimptomatoloģija Simptomatoloģija.
zimptoms Simptoms.
simptomātika Simptomu (1) kopums.
simptomatogrāfija Simptomu apraksts.
dekrudescence Simptomu intensitātes mazināšanās.
fluoroze Simptomu komplekss cilvēkiem, kas ilgstoši lietojuši uzturā ūdeni ar pārmērīgu fluora saturu (>1 mg/l): zobu emaljas displāzija; stomatīts; nagu displāzija; matu distrofija; dažādas dermatozes u. c.
diencefalopātija Simptomu komplekss perēkļainu hipotalāma bojājumu gadījumā.
adisonisms Simptomu komplekss, kas atgādina Edisona sindromu: ādas pigmentācija, adinamija bez virsnieru bojājuma, visbiežāk plaušu tuberkulozē.
oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā.
adenoīdisms Simptomu komplekss, kas raksturo limfadenoīdo audu hipertrofiju: apgrūtināta elpošana pa degunu, deguna balss, sejas skeleta nepareiza attīstība.
sindroms Simptomu kopums, kas attīstās noteikta patoloģiska stāvokļa vai slimības gadījumā un nosaka šīs slimības klīnisko ainu.
katastāze Simptomu samazināšanās un nomierināšanās.
Rhododendron simsii Simsa rodondrens.
simts Simt (1).
simts Simt (2); arī liels (kā) daudzums.
simts Simt (2).
simtgade Simt gadu ilgs laikposms.
simt gramu, arī simts grami (arī gramu) Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
simts grami (arī gramu), arī simt gramu Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs.
simtkārtīgs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
simtreiz Simt reižu.
procents Simtā (kā) daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%).
simtdaļa Simtā daļa.
Dzirnes ala Simtēnu ala Drabešu pagastā (ko 1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
saecularis Simtgadīgs, laicīgs (iznīcīgs), pasaulīgs (šai pasaulei piederīgs).
simtgovju Simtgovju piens - medus.
simtgovu Simtgovu piens - medus.
simtgrādu Simtgrādu skala - temperatūras skala, kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu un ūdens viršanas punktu sadalīts 100 vienādās daļās.
cimti Simti.
Simka Simtiņa, Ogres pieteka.
chilopoda Simtkāji.
kokuts Simtkājis ("Oniscus murarius"), stepes mitrene.
suteklis Simtkājis.
diplopodi Simtkāju apakšklase.
geophilus Simtkāju apakšklases ģints, kuras sugas sastopamas augsnē līdz 60 cm dziļumā, uz 1 m^2^ augsnes var būt līdz 2000 īpatņu.
lithobius Simtkāju apakšklases ģints.
litobius Simtkāju apakšklases ģints.
sotka Simtniece (piemēram, caurule ar 100 mm diametru).
sotņiks Simtnieks (piem., 100 gramu degvīna, arī 100 rubļu).
štuks Simtnieks (piem., naudas vienību).
stabs Simtnieks (rubļu vai latu).
simtenieks Simtnieks.
simtureiz Simtreiz.
ādinieks Simtrubļu naudaszīme.
gadsimts Simts gadu ilgs laika posms (skaitot no jebkura gada).
hektograms Simts gramu.
hektosters Simts kubikmetri.
sarkanie Simts latu naudas zīme.
hektolitrs Simts litru.
hektometrs Simts metru.
varavīksne Simts rubļu naudas zīme Krievijas impērijā, iekrāsota varavīksnes krāsā.
stoļņiks Simts rubļu.
simttūkstoši Simts tūkstoši.
simttūkstoškārtīgs Simts tūkstošu reižu.
hektovats Simts vatu.
sotaks Simts, simtnieks.
ādelnieks Simtsrubļu naudaszīme.
ādenieks Simtsrubļu naudaszīme.
ādnieks Simtsrubļu naudaszīme.
Simtēnupīte Simtupe, Rakšupes pieteka.
zimulacija Simulācija.
zimulants Simulants.
lišķēt Simulēt, būt nepatiesam.
kosiķ Simulēt, izlikties par garīgi slimu.
marķēt Simulēt, izlikties; arī tēlot.
filoniķ Simulēt.
zimulēt Simulēt.
zimultans Simultāns.
bimahs Sinagogā izveidots paaugstinājums, no kura mēdz lasīt Toras rulli.
zinagoga Sinagoga.
mikva Sinagogas baseins, kurā notiek rituāla apmazgāšanās.
sinantropisks Sinantrops 2.
sinanthropus Sinantrops.
sindēze Sinapse.
asinapse Sinaptonemālā kompleksa veidošanās traucējums, kas vājina vai pilnīgi izslēdz homoloģisko hromosomu konjugāciju.
sinaptonemālais Sinaptonemālais komplekss - submikroskopiska struktūra, ko mejozes profāzē veido konjugējošo hromosomu elementi.
sincis Sinces - neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
megalosindaktilija Sindaktilija kopā ar pirkstu izteiktu palielinājumu.
sindetiks Sindetikons - bieza līme papīra un kartona līmēšanai.
zindetikons Sindetikons.
sindikālists Sindikālisma piekritējs.
zindikalisms Sindikālisms.
zindikālists Sindikālists.
zindikals Sindikāls.
zindikats Sindikāts.
zindiks Sindiks.
hemisindroms Sindroms, kas liecina par muguras smadzeņu bojājumu vienā pusē.
aniacinoze Sindroms, ko rada niacīnamīda (nikotīnskābes amīda) trūkums uzturā.
Marošsentģerģa Sindžordžu de Mureša, pilsēta Rumānijā.
synedra Sinedras.
sanhedrins Sinedrijs.
sinehotomija Sinehijas pārgriešana.
sinekdocha Sinekdoha - metonīmijas paveids rakstu mākslā, minot daļu vesela vietā vai otrādi.
Siņeļņikova Sineļņikove, pilsēta Ukrainā.
kinemātika Sinemātika - filmu depozitārijs, filmu arhīvs, filmu "bibliotēka".
sinapes Sinepe ("Sinapis").
siņepes Sinepe ("Sinapis").
sinupes Sinepe ("Sinapis").
sināpis Sinepe.
garčica Sinepes.
sinapis Sinepes.
siņupes Sinepes.
teesdalia Sinepītes.
dihlorodietilsulfīds Sinepju gāze, iprīts, indīga kaujas viela (eļļains šķidrums); kairina ādu, acis un elpošanas ceļus.
dichlordietilsulfids Sinepju gāze, Pirmajā pasaules karā izplatīta kaujas gāze, vairāk pazīstama ar nosaukumu Dzeltenais krusts, jo tāds bij uz šāviņiem.
baltā sinepe sinepju suga ("Sinapis alba"), Latvijā adventīva.
tīruma sinepe sinepju suga ("Sinapis arvensis").
melnā sinepe sinepju suga ("Sinapis nigra"), reizēm tiek audzēta kā ārstniecisks augs.
sinaistezija Sinestēzija.
singāļi Singali.
singalieši Singali.
sinhalieši Singali.
singal. Singalu valoda.
Singapūras Republika Singapūra, valsts Āzijas dienvidaustrumos.
SG Singapūra, valsts divburtu kods.
SGP Singapūra, valsts trīsburtu kods.
SGD Singapūras dolārs; Singapūras Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti.
singapūrieši Singapūras Republikas iedzīvotāji.
Singapūra Singapūras valsts galvaspilsēta, 3,6 mlj iedzīvotāju.
syngonium Singonijas.
singonists Singonisma piekritējs.
singulars Singulāris.
synchytrium Sinhitrijas.
synchytriaceae Sinhitriju dzimta.
micromyces Sinhitriju dzimtas ģints.
fazotrons Sinhrociklotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci.
čukstustulkošana Sinhronā tulkošana, kurā tulks sēž (vai stāv) blakusklausītājam un sinhroni čukst pārtulkoto tekstu.
tērzēšana Sinhrona, reālā laikā notiekoša informācijas apmaiņa starp lietotājiem, izmantojot datoru tīklu.
postsinhronizācija Sinhronas skaņas ierakstīšana filmā agrāk uzņemtam attēlam.
segmentēšana Sinhronās tulkošanas paņēmiens - teksta sadalīšana vienkāršākos fragmentos, tādējādi atvieglojot gan tulka darbu, gan klausītāju uztveri, gan citu tulku darbu (starpniektulkojumā).
soļdzinējs Sinhrondzinējs, kas pārveido elektriskus impulsus diskrētā mehāniskā kustībā.
variantums Sinhroniska valodas vienību (variantu) pastāvēšana un funkcionēšana.
sinchronisks Sinhronisks - vienlaicīgs, vienā laikā notiekošs.
sinhrons Sinhronisks (2).
sinhro- Sinhronisks; sinhronizēts.
sinhronisms Sinhroniskums (1).
sinhronitāte Sinhroniskums (1).
sinhronisms Sinhroniskums (2).
sinhronitāte Sinhroniskums (2).
resinhronizācija Sinhronisma atjaunošana pēc tā zaudēšanas.
sinhronoskops Sinhronizācijas aparāts, kas nodrošina frekvenču, spriegumu vienlīdzību un to, ka paralēlam darbam ieslēdzamo sinhrono mašīnu spriegumi fāzēs sakrīt.
sinhroskops Sinhronizācijas aparāts, kas nodrošina frekvenču, spriegumu vienlīdzību un to, ka paralēlam darbam ieslēdzamo sinhrono mašīnu spriegumi fāzēs sakrīt.
sinhroimpulss Sinhronizācijas impulss.
sinchronizēt Sinhronizēt - radīt vienlaicīgu darbības norisi starp vairākām darbībām.
SIMV Sinhronizētā intermitējošā obligātā ventilācija (angļu "synchronized intermittent mandatory ventilation").
Sinica Sinicas strauts - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā.
sinjorita Sinjorīna.
syncardia Sinkarīdu virskārta.
brahisinklināle Sinklināla, parasti ovālas formas slāņu kroka.
sinkopa Sinkope.
ragtime Sinkopētā deju mūzika.
alepa Sinkrētiska reliģiska kustība Japānā (angļu "Aleph"), apvieno gk. budisma un kristietības elementus, dibināta 1987. g.
rjobusinto Sinkrētisks sintoisma paveids Japānā, kurā ietverti arī budisma elementi.
sinningia Sinningia speciosa - krāšņās gloksīnijas ("Gloxinia speciosa") nosaukuma sinonīms.
sinods Sinode.
zinode Sinode.
zinods Sinode.
sinodālis Sinodes loceklis.
Sinole Sinoles krāces - straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums - 10 m un dolomīta radzes gultnē.
Sinohlen Sinoles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
sinologs Sinoloģijas speciālists; zinātnieks, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
bauhauzs Sinonīms Jaunās lietišķības un funkcionālisma arhitektūrai; stila apzīmējums radies funkcionālisma skolotāja V. Gropiusa vadītajā augstskolā Vācijā 20. gs. 20. gados.
sinonīmika Sinonīmu kopums, sistēma.
sinoptiķis Sinoptikas speciālists.
sinoptiķi Sinoptiķis.
sinoptiķi Sinoptiskie evaņģēliji - pirmie trīs Jaunās Derības evaņģēliji.
Sičuaņas Alpi Sinotibetas kalni.
sinovīts Sinoviālā apvalka iekaisums.
asinovija Sinoviālā šķidruma trūkums.
artikulācija Sinoviālais savienojums.
artrocēle Sinoviālās membrānas trūce caur locītavas kapsulu.
sinovioma Sinoviālo apvalku un gļotsomiņu audzējs.
vilusektomija Sinoviālo bārkšu izgriešana.
miosinovīts Sinoviālo membrānu un apkārtējās muskulatūras iekaisums.
sinovija Sinovijs.
osteosinovīts Sinovīts ar iekaisumu apkārtējos kaulos.
Sinpo Sinpho - pilsēta Ziemeļkorejā.
sinsemantisks Sinsemantisks vārds - vārds, kam lietojumā nepieciešama noteikta semantiska vai sintaktiska apkaime; relatīvas nozīmes vārds.
sintagmātika Sintagmatika.
zintakse Sintakse.
veidotājgramatika Sintakses kārtulu kopums, kas apraksta pareizu teikumu veidošanas procedūru.
sintaksists Sintakses speciālists.
figūra Sintaktiska konstrukcija, ko lieto izteiksmīguma pastiprināšanai.
polisindetons Sintaktiska konstrukcija, kurai raksturīga saikļu skaita palielināšana.
pārnesums Sintaktiski cieši vienotas frāzes turpinājums nākamajā dzejas rindā.
sintaksisks Sintaktisks.
zintaktisks Sintaktisks.
sintapons Sintepons - viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.
ligāzes Sintetāzes - fermentu klase; katalīzē divu molekulu saistīšanos.
rezoldarva Sintētiska darva, ko iegūst, sārmainā vidē kondensējot fenolu un formalīnu; to plaši lieto plastisko masu izgatavošanā.
lukoleļļa Sintētiska eļļa, linu eļļas atvietojums, ko gatavo no dzīvnieku eļļu un tauku oleīna, satur sveķu vielas, tāpēc labi noder otēšanai.
neoprēns Sintētiskā gumija, hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums ASV.
idoze Sintētiska heksoze, glukozes izomērs.
akroze Sintētiska heksoze, kas iegūta, polimerizējot formaldehīdu; iegūta divās izomērās formās.
tartrazīns Sintētiska krāsviela, ko izmanto kā pārtikas produktu krāsas uzlabotāju.
antrahinonkrāsviela Sintētiska krāsviela, kuras molekulas pamatā ir antrahinona struktūra.
karbamīdlīme Sintētiska līme, kuras pamatā karbamīdsveķu ūdensšķīdums.
līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
amfetamīns Sintētiska narkotiska zāļu viela, ko nelegāli lieto kā stimulantu.
E Sintētiska piedeva pārtikai (kopā ar indeksu).
perlons Sintētiska poliamīdu šķiedra; izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
dulcīns Sintētiska saldviela bez barības vērtības, 200-300 reizes saldāka par niredru cukuru; lieto saharīna vietā.
sintīns Sintētiska šķidrā degviela, iegūta no akmeņoglēm pēc Fišera-Tropša metodes.
nitrons Sintētiska šķiedra - poliakrilnitrils.
poliakrilnitrilšķiedra Sintētiska šķiedra (piem., nitrons, akrilāns), ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai tā kopolimēra; vieglas, mehāniski, termiski izturīgas, ar labu siltumizolētspēju; lieto gk. kopā ar vilnu un kokvilnu trikotāžas audumu, segu, kažokādu, paklāju ražošanā.
anīds Sintētiska šķiedra, ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem, paaugstināta termiskā izturība un elastība.
neilons Sintētiska šķiedra, ko iegūst no kaprolaktāma; izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
lakmoīds Sintētiska zila krāsviela, ko iegūst no rezorcīna; tāpat kā lakmuss, skābā vidē kļūst sarkans (pH <4,4), bāziskā - zils (pH >6,4).
gallocianīns Sintētiska, gaismas izturīga, zila vai zili violeta krāsviela dažādos toņos, gallusskābes atvasinājums; lieto kokvilnas un vilnas audumu krāsošanai ar hroma kodinātāju.
nigrozīns Sintētiska, organiska tumšzila vai melna krāsviela.
butilkaučuks Sintētiskais kaučuks, izobutilēna un izoprēna kopolimērs.
poliuretāns Sintētiskais polimērs, ko izmanto, piem., līmju, putuplastu, plēves, mākslīgo ādu ražošanā.
poliuretānšķiedras Sintētiskas elastomēru šķiedras, ko iegūst no poliuretānu urīnvielas blokpolimēriem; ļoti izturīgas pret stiepšanu, locīšanu, nodilumu, organiskiem šķīdinātājiem.
azīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, fenazīna atvasinājumi; lieto kokvilnas, vilnas, zīda, papīra, ādas krāsošanai.
oksazīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, kuru molekulā ir 1 vai 2 fenoksazīna cikli, spilgtu toņu krāsvielas (no gaišzila līdz violetam); molekulas ar 2 fenoksazīna cikliem ir gaismizturīgas.
hinonimīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, ķīmiski neizturīgas, intensīvi zilā vai zaļā krāsā.
poliakrillīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir akrilskābe, metakrilskābe, šo savienojmu atvasinājumi, to polimerizācijas produkti.
epoksīdlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir epoksīdsveķi.
fenolformaldehīdlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir fenolformaldehīdsveķu šķīdumi spirtā.
poliesterlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir nepiesātinātie vai piesātinātie poliesteri.
poliuretānlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir poliuretānu izejvielas.
cianīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas spilgtos toņos, neizturīgas pret gaismu, skābēm, sārmiem; krāsa atkarīga no metīngrupu skaita, molekulu simetrijas, heterociklisko grupu veida un aizvietotājiem tajās.
nitrozokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir nitrozogrupa -N=O.
tiazolkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā ir viens vai vairāki tiazola cikli.
tiazīnkrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, kuru molekulā katjona veidā ir fentiazīna cikls.
nitrokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, nitrofenolu un nitronaftolu (oksinitrokrāsvielas) vai aromātisko nitroamīnu atvasinājumi (aminonitrokrāsvielas).
poliamīdšķiedras Sintētiskas šķiedras (piem., anīds. kaprons, neilons), ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem; izturīgas un elastīgas.
jēlšķiedra Sintētiskās šķiedras izgatavošanas starpprodukts.
enkurtrose Sintētiskas šķiedras trose (bez bojājumiem), ko iesien enkura gredzenā.
poliolefīnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polietilēna vai polipropilēna.
poliopropilēnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polipropilēna.
polininilhlorīdšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no vinilhlorīda polimēra vai kopolimēriem.
psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs.
plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei.
karboksilātkaučuki Sintētiski kaučuki, lineāri izoprēna vai butadiēna kopolimēri ar nepiesātinātām karbonskābēm.
uretānkaučuki Sintētiski kaučuki, poliuretānu elastomēri, izmanto gk. autorūpniecībā un apavu ražošanā.
fianīti Sintētiski kristāli uz cirkonija, hafnija, retzemju elementu u. c. oksīdu bāzes, tiem piemīt liela cietība, blīvums, augsta kušanas temperatūra utt., izmanto konstrukciju materiālos, lēcās, lāzermateriālos.
fenolplasti Sintētiski materiāli, plastmasas, ko gatavo no fenoliem un formaldehīda (dažus lieto kā līmvielas, citus kā elektroizolācijas materiālus vai aparātu sastāvdaļas); fenolsveķi.
poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu.
poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku.
termoelastoplasti Sintētiski polimēri, kam parastajā temperatūrā piemīt gumijas īpašības, bet kas paaugstinātā temperatūrā pāriet viskozi tekošā stāvoklī.
poliesteri Sintētiski polimēri, no kuriem iegūst, piemēram, sveķus, lakas, līmvielas.
fenolformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, fenolu (monooksibenzola, ksilolu) un formaldehīda polikondensācijas produkti.
fenolaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, fenolu un aldehīdu polikondensācijas produkti.
karbamīdsveķi Sintētiski sveķi, karbamīda (urīnvielas), melamīna vai to atvasinājumu un formaldehīda polikondensācijas produkti.
amīnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst amīnu vai amīdu polikondensācijā ar aldehīdiem; lieto aminoplastu un saistvielu iegūšanai.
rezolsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst no fenola un formalīna; lieto plastmasu izgatavošanai.
kumaronindēnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst, termiski (200-600 C) vai iniciatoru klātbūtnē polimerizējot kumaronu un indēnu, iepriekš tos neizdalot no naftas solventfrakcijas.
melamīnformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, melamīna un formaldehīda polikondensācijas produkts; lieto slāņaino plastu, laku, emalju, koksnes šķiedru un skaidu plātņu ražošanā.
furānsveķi Sintētiski sveķi, oligomēri ar furāna ciklu molekulā.
bakelīts Sintētiski sveķi, viens no fenolformaldehīdsveķu veidiem un uz to bāzes izgatavots minerāls, izmanto gk. elektroizolējošu izstrādājumu ražošanā, pirmoreiz iegūts 1907. g.; 20. gs. 30. gados Latvijā iegūts no kazeīna un formaldehīda.
rezoli Sintētiski termoreaktīvi sveķi, ko iegūst no fenola un formaldehīda; lieto plastmasu izgatavošanai; rezolsveķi.
poliakrilāti Sintētiskie akrilskābes esteru polimēri; termoplastiskas, pret ultravioleto, jonizējošo starojumu, ķīmisko iedarbību izturīgas vielas, ko lieto laku, krāsu, līmju u. c. ražošanai, par konstrukciju materiāliem, stomatoloģijā.
butadiēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna polimēri.
butadiēnnitrilkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un akrilnitrila (17-40%) kopolimēri.
butadiēnstirolkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un stirola kopolimēri.
etilēnpropilēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri etilēna un propilēna kopolimēri.
izoprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri izoprēna polimēri.
hloroprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki; hloroprēna homopolimēri vai kopolimēri ar stirolu, akrilnitrilu, metilmetakrilātu; h-u gumiju lieto līmes, apavu zoļu, dzensiksnu u. c. izgatavošanai.
epoksīdsveķi Sintētiskie sveķi, ko izmanto līmju, laku, stiegroto plastu u. c. ražošanā.
hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu.
tetorons Sintētisko poliesteršķiedru paveids, ko ražo Japānā, no tā izgatavo virves, tauvas un troses, kā arī buru audeklu.
nitrofurāns Sintētisks antibakteriāls līdzeklis.
dezoksipiridoksīns Sintētisks antimetabolīts, kas darbojas kā piridoksīna antagonists.
akrihīns Sintētisks ārstniecības līdzeklis - malārijas pretlīdzeklis, kas aizstāj hinīnu, agrāk visizplatītākais līdzeklis pret malāriju.
altroze Sintētisks D-glukozes stereoizomērs.
dimestrols Sintētisks estrogēns preparāts.
karboholīns Sintētisks holīna derivāts, balts kristālisks higroskopisks pulveris, viegli šķīst ūdenī.
polibutadiēns Sintētisks kaučuks, butadiēna H2C-CH=CH-CH2 polimerizācijas produkts.
polihloroprēns Sintētisks kaučuks, hloroprēna polimerizācijas produkts.
lauramīds Sintētisks kokoseļlas atvasinājums.
plazmocīds Sintētisks malārijas ārstēšanas preparāts.
premikss Sintētisks materiāls ar dažādām pildvielām.
dezoksimorfīns Sintētisks morfīna derivāts, kas ir spēcīgāks, bet arī indīgāks par morfīnu; darbojas īsāku laiku.
metadons Sintētisks morfīnam (morfijam) līdzīgs preparāts, ko lieto kā aizstājēju līdzekli morfīna un heroīna lietotāju ārstēšanā.
spaiss Sintētisks narkotisko vielu maisījums.
pentagastrīns Sintētisks pentapeptīds, aktīvs hormona gastrīna fragments, balts, amorfs pulveris, ievadīts injekcijas veidā, spēcīgi stimulē kuņģa sekrēciju.
polivinilhlorīds Sintētisks polimērs - balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piemēram, šķiedras, plēves.
polietilēns Sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
poliakrilnitrils Sintētisks polimērs - cieta, balta viela, no kā iegūst šķiedras.
polipropilēns Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
polidiēns Sintētisks polimērs ar eļļas īpašībām.
polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP.
polihlorvinils Sintētisks polimērs materiāls.
dietilstilbestrols Sintētisks preparāts, kam piemīt sieviešu dzimumhormona īpašības; lieto olnīcu disfunkcijas gadījumos.
goserelīns Sintētisks preparāts, ko lieto krūts un prostatas vēžā gadījumā.
dikumarols Sintētisks pretrecēšanas līdzeklis, K vitamīna antagonists.
promedols Sintētisks pretsāpju līdzeklis, darbojas līdzīgi morfīnam, daudz lietojot var izraisīt narkotisku atkarību.
buserelīns Sintētisks pretvēža medikaments, ko lieto krūts un prostatas vēža gadījumā.
tartāns Sintētisks sporta skrejceļu segums.
prednizons Sintētisks steroīds, kam viena dubultsaite vairāk nekā kortizonam; vājāk aiztur organismā nātriju un ūdeni nekā kortizons.
prednizolons Sintētisks steroīds, oksidējot iegūst hidrokortizonu.
akrilšķiedra Sintētisks šķiedrmateriāls, ko iegūst no akrilskābes esteriem.
akrilāns Sintētisks šķiedrmateriāls.
orotons Sintētisks, metāliska tīkliņa veida audums.
sintētika Sintētisku vielu kopums; izstrādājumu kopums no sintētiskām izejvielām.
sintiķis Sintezators.
sintiņš Sintezators.
S Sintēze (ģenētikā).
sintols Sintīna ieguves starpprodukts, ketons.
sintpops Sintīpops - elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators.
sintoists Sintoisma piekritējs.
kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas.
Ņihongi Sintoisma raksti, kuros aprakstīts japāņu radīšanas mīts un leģendas par dieviem; sākotnēji tas bija rakstīts ķīniešu valodā.
macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās.
sinto Sintoisms.
kagura Sintoistu kulta rituālā deja, demonstrējot krūtis un ģenitālijas.
matsuri Sintoistu reliģiskie svētki Japānā.
džindža Sintoistu svētnīca.
sinuzits Sinuīts.
synura Sinūras.
synuraceae Sinūru dzimta.
chrysosphaerella Sinūru dzimtas ģints.
conradiella Sinūru dzimtas ģints.
mycroglena Sinūru dzimtas ģints.
sinusotomija Sinusa atvēršana.
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
SSS Sinusa mezgla vājuma sindroms (angļu "sick sinus syndrome").
sinuzoīda Sinusoīda.
sinus Sinuss.
Siņdzjana Siņdzjanas (Šindžanas) Uiguru autonomais reģions - administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, administratīvais centrs - Urumči, platība - 1660000 kvadrātkilometru, 20950000 iedzīvotāju (2007. g.).
Siņecas ezers Siņicas ezers Līdumnieku pagastā.
Siņeca Siņicas ezers Līdumnieku pagastā.
signoria Siņorija.
sepoji Sipaji.
sepoy Sipaji.
sipoji Sipaji.
Zubenes dzirnavezers Sipenes ezers Puzes pagastā.
Zupenes dzirnavezers Sipenes ezers Puzes pagastā.
siphonapis Siphonapsis padi - ievu-labību laputs "Rhopalosiphum padi" nosaukuma sinonīms.
Sipingaja Sipina - pilsēta Ķīnā.
Ohangarona Sirdarjas labā krasta pieteka Uzbekistānā, garums - 223 km; Angrena; Ahangarana.
sirdulis Sirdeklis, kas ātri skaišas.
sirdsēdas Sirdēsti - bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi.
sirdsēsti Sirdēsti (1) - bēdas, raizes.
sirdsēsti Sirdēsti (2) - sirdsapziņas pārmetumi.
sirdīgums Sirdība (1).
sirdīgums Sirdība (2).
cīle Sirdība, dūšība, spēcība.
sirdīgai Sirdīgi.
būzis Sirdīgs suns vai cilvēks; bubulis.
kardiaorta Sirdij vistuvākais aortas posms, sākot no izejas vietas līdz augšdelma un galvas stumbra (bezvārda artērijas) sākumam.
sirstīties Sirdīties, dusmoties; sirsnīties.
sirsnīties Sirdīties, dusmoties.
sirties Sirdīties, dusmoties.
žagnīties Sirdīties, sirdīgi censties.
grežot Sirdīties, tītīties kā mazi bērni.
skuroties Sirdīties.
ercis Sirds (spēļu kārtīs).
ercs Sirds (spēļu kārtīs).
piesirds Sirds apkārtne.
kardiogrāfija Sirds apraksts.
kardiotopometrija Sirds apslāpējuma lauka mērīšana.
sirdsapjoms Sirds apvidus, apkārtne.
piesirde Sirds apvidus; arī pakrūte.
sirdsmaksts Sirds ārējais apvalks, perikards.
perikards Sirds ārējais apvalks.
elektroversija Sirds aritmijas pārtraukšana, izmantojot elektrisko strāvu.
kardiolīze Sirds atbrīvošana no mediastināliem un perikardiāliem saaugumiem, izdarot operāciju.
levokardija Sirds atrašanās krūškurvja kreisajā pusē, ja pārējie iekšējie orgāni transponēti.
dekstrokardija Sirds atrašanās labajā pusē sakarā ar iedzimtu attīstības anomāliju; šādas sirds struktūra ir it kā normālas sirds spoguļa attēls.
NR Sirds atrioventrikulārā mezgla ritms (angļu "nodal rhythm").
kardiolīze Sirds audu sabrukums.
kardiotrofija Sirds barojums; sirds apjoms.
elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna.
prediastole Sirds cikla intervāls tieši pirms diastoles.
ercene Sirds dāma (spēļu kārtīs).
adiastole Sirds diastoliskās kustības trūkums (arī šķietams).
intrakardiāls Sirds dobumos esošs, norisošs.
sirdsdrošība Sirds drošība, jautrība, vaļsirdība.
sirdsdibens Sirds dziļumi.
dekstrokardiogramma Sirds elektriskās ass novirze pa labi.
densogrāfija Sirds ēnas rentgenoloģiska reģistrācija sirds cikla laikā.
digitoksīns Sirds glikozīds, ko iegūst no vairākām uzpirkstīšu sugām, lieto gk. sirds mazspējas ārstēšanā.
adonizīds Sirds glikozīds, no auga adonisa izgatavoto zāļu darbīgā viela.
auksokardija Sirds hipertrofija vai dilatācija.
kardiomegālija Sirds hipertrofija.
hormokardiols Sirds hormons, vardes sirds sinusa ekstrakts, kas stimulē vardes sirds ventrikula kontrakcijas.
kardīts Sirds iekaisums.
endokardīts Sirds iekšējā apvalka - endokarda iekaisums.
endokards Sirds iekšējais apvalks.
andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos.
cinobufagīns Sirds inde, iegūta no krupja "Bufo gargarisans" ādas.
SIS Sirds išēmiskā slimība.
aneirisma Sirds iztilpums pēc infarkta.
ventrikulotomija Sirds kambara sienas pārgriešana sirds operācijā.
ventrikulogrāfija Sirds kambaru kontrastrentgenogrāfija.
kardioseptopeksija Sirds kambaru starpsieniņas defekta slēgšanas operācija, lai novērstu savienojumu starp labo un kreiso sirds kambari.
kardiometrija Sirds kontrakcijas stipruma novērtēšana.
ezofagokardiogrāfija Sirds kustību grafiskas reģistrācijas metode caur barības vadu.
ubaīns Sirds līdzeklis, kas darbojas līdzīgi digitālam.
kardiometrija Sirds lieluma noteikšana ar auskultāciju un perkusiju.
lauvaste Sirds mātere ("Leonurus cardica").
lauvastes Sirds mātere ("Leonurus cardica").
madara Sirds mātere ("Leonurus cardica").
sirdsvājums Sirds mazspēja.
hiperkinēmija Sirds minūtes tilpuma palielināšanās.
atriokomisuropeksija Sirds mistrālā vārstuļa labošana ar šuvēm no kambara caur vārstuļa virām un priekškambara sienu, lai koriģētu mistrālo insuficienci.
miokards Sirds muskulatūra.
kardiomalācija Sirds muskulatūras atmiekšķēšanās.
kardiofibroze Sirds muskulatūras sacietēšana, saistaudiem saviešoties bojā gājušo muskuļšķiedru vietā.
batmotropisms Sirds muskulatūras uzbudināmības ietekmēšana.
asistolija Sirds muskuļa saraušanās vājums, kas izraisa sirdsdarbības atslābumu.
kardiorāfija Sirds muskuļa sašūšana.
automātija Sirds muskuļa spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē.
kardiomiocīti Sirds muskuļa šūnas.
kardiomiolipoze Sirds muskuļa taukainā deģenerācija.
kardioskleroze Sirds muskuļa un asinsvadu skleroze, fibrozo audu attīstīšanās miokardā, sevišķi, ja ir asinsvadu ateroskleroze vai izslimots miokardīts.
kardioperikardīts Sirds muskuļa un perikarda iekaisums.
amiokardija Sirds muskuļa vājums.
miokardīts Sirds muskuļaudu (miokarda) iekaisums.
sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā.
defibrillācija Sirds muskuļu fibrillācijas pārtraukšana.
atelokardija Sirds nepilnīga attīstība.
anizoritmija Sirds neregulāra darbība vai nevienlaicīga abu priekškambaru vai kambaru kontrakcija.
kardianeirija Sirds nervu stimulācijas trūkums.
auksokardija Sirds normāla palielināšanās diastolē, diastolizācija.
eisistole Sirds normāla savilkšanās.
kardioptoze Sirds noslīdējums, zems novietojums.
kardiopneimonopeksija Sirds operācija, kurā savieno sirdi ar kreiso plaušu, lai radītu kolaterālu asinsriti sirds muskulī.
akleistokardija Sirds ovālās atveres nepilnīga slēgšanās.
trohorizokardija Sirds pagriešanās ap garenisko asi un novirze horizontālajā plaknē.
trohokardija Sirds pagriešanās ap garenisko asi.
kardiorekse Sirds plīsums.
atriotomija Sirds priekškambara sienas pārgriešana.
ekstrasistole Sirds pukstiens, kas noticis pirms normālā laika sirds ritmā un kam var sekot kompensatoriska pauze.
sirdspuksts Sirds puksts.
kardiocentēze Sirds punkcija vai incīzija.
telerentgenogrāfija Sirds rentgenuzņēmuma (telerentgenogrammas) iegūšanas metode, palielinot attālumu starp filmu un rentgenlampu.
pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
miokardija Sirds saraušanās sistolē. Contr. auxocardia.
skaidrsirdība Sirds skaidrums, šķīstība.
tireokardīts Sirds slimība, saistīta ar hipertireoidismu.
sirdsslimība Sirds slimība.
kardioterapija Sirds slimību ārstēšana.
perikardijs Sirds somiņa, plāna saišķaudaina plēve, kas ietver sirdi.
perikardiocentēze Sirds somiņas dobuma punkcija; veic šķidruma aspirācijai.
kardiosimfīze Sirds somiņas obliterācija, epikarda saaugums ar perikardu un perikarda saaugums ar videni.
sirdstoņi Sirds toņi.
tenofonija Sirds troksnis; uzskata, ka to izraisa pārmaiņas cīpslainajās stīgās.
sirdstrokšņi Sirds trokšņi.
kardiocēle Sirds trūce, sirds iespiešanās vēdera dobumā caur diafragmas spraugu vai caur ievainojumu.
kardiohepatomegālija Sirds un aknu palielināšanās.
kardioaortoskleroze Sirds un aortas skleroze.
angiokardīts Sirds un asinsvadu iekaisums.
mildronāts Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas preparāts, sintezēts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā, ražo a/s "Grindeks".
kardiopneimogramma Sirds un elpošanas kustību grafisks attēls.
kinangiokardiogrāfija Sirds un lielo asinsvadu fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā.
angiokardiogrāfija Sirds un lielo asinsvadu rentgenogrāfiska izmeklēšana, ievadot cirkulācijas sistēmā kontrastvielu.
angiokardiopātija Sirds un lielo asinsvadu saslimšana.
kardiotopogrāfija Sirds un tās apvidus topogrāfiskā anatomija.
kardionekroze Sirds vai tās daļas nekroze, piem., pēc infarkta.
vājsirdība Sirds vājums.
klapans Sirds vārstulis.
kurlausis Sirds vārstulis.
kardiovalvulotomija Sirds vārstuļa (gk. divviru vārstuļa) pāršķelšana, lai novērstu stenozi.
miegauši Sirds vārstuļi.
kardiovalvulīts Sirds vārstuļu iekaisums.
sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
batikardija Sirds zema guļa.
aktinokimogrāfija Sirds, plaušu, vai citu orgānu kustību reģistrēšana ar staru enerģijas palīdzību.
kardiostenoze Sirds, sevišķi arteriozā konusa, sašaurinājums.
cor Sirds.
dvižoks Sirds.
motors Sirds.
pulkstenis Sirds.
smēdule Sirds.
apziņa Sirdsapziņa.
conscientia Sirdsapziņa.
sirdsbalss Sirdsapziņa.
kazuistika Sirdsapziņas konfliktiem veltītā teoloģijas daļa.
sirdspārmetumi Sirdsapziņas mokas, sirds nemiers.
sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
sirdsgrausti Sirdsapziņas pārmetumi.
sirdsbailība Sirdsapziņas šaubas.
ercdāma Sirdsdāma.
vektorkardiogrāfija Sirdsdarbības elektrisko potenciālu virziena un lieluma noteikšana; sirds elektriskās aktivitātes pētīšanas metode, reģistrējot vektora cilpas projekciju (potenciālu starpības lieluma un virziena pārmaiņu attēlu sirds cikla laikā).
kardiogrāfija Sirdsdarbības izraisīto krūšu kurvja sieniņas kustību pierakstīšana ar speciālu aparātu.
kardiataksija Sirdsdarbības koordinācijas traucējums.
tahisistolija Sirdsdarbības paātrināšanās pirms priekškambaru fibrilācijas iestāšanās.
fonokardiogramma Sirdsdarbības radīto toņu un trokšņu grafisks pieraksts.
fonokardiogrāfija Sirdsdarbības skaņu svārstību reģistrācija ar aparātu - fonokardiogrāfu.
sirdsdedze Sirdsdegsme - dedzība, jūsma, aizrautība.
ēstoties Sirdsdēstus, pašpārmetumus izjust.
sirgaste Sirdsēsti, raizes.
sirgasti Sirdsēsti, raizes.
sirgasts Sirdsēsti.
Sukturu ezers Sirdsezers Talsu novada Lībagu pagastā.
Sukturezers Sirdsezers Talsu novada Lībagu pagastā.
Sirds ezers Sirdsezers, ezers Lībagu pagastā.
kardioamorfija Sirdskaite (iedzimta vai iegūta).
klape Sirdsklauves.
klauves Sirdsklauves.
cardaria Sirdsķērsas.
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
sirdsmierība Sirdsmiers.
sirdspukstiens Sirdspuksts.
palmoskopija Sirdspukstu un pulsa novērošana.
dicentra Sirdspuķe - magoņu dzimtas ģints.
dicentra Sirdspuķes.
sāpulis Sirdssāpes, skumjas.
sirdsšķīstība Sirdsskaidrība.
sirdsšķīsts Sirdsskaidrs.
kardioplēģija Sirdstrieka, sirds paralīze.
sirsniņmaizīte Sirdsveida maizīte.
sirdsveidīgs Sirdsveida.
sirdveidīgs Sirdsveida.
sirenidae Sirēnu dzimta.
lamantīns Sirēnu jeb zālēdāju valzivju kārtas zīdītājs, līdz 6 m garš; sastopams Atlantijas okeānā Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastē un upēs, kas ietek šai okeānā, kā arī Čadas ezerā.
Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos.
Sereta Siretas upes augšteces nosaukums Ukrainā, Čerņivcu apgabalā.
drudžot Sirgt ar drudzi.
sirkt Sirgt, nīkt, vārgt.
žļembāt Sirgt, vārguļot.
paļāties Sirgt.
paļoties Sirgt.
sirguļot Sirgt.
sirgoņa Sirgulis.
siringobulbija Siringomiēlija iegarenajās smadzenēs.
siringomeningocēle Siringomielocēlei līdzīga meningocele.
šērķis Sirks (sirms) zirgs.
sirķis Sirks zirgs.
sirmula Sirma govs.
salns Sirma, iesarkani brūna krāsa.
baltvēderiņi Sirmais retējs ("Potentilla canescens").
serijs Sirmais.
dūce Sirmas vai pelēkas govs vārds.
Sirmeln Sirmeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
sirmenes Sirmene.
berteroa Sirmenes – krustziežu dzimtas ģints.
sirmmāmiņa Sirmgalve.
večka Sirmgalve.
tēvuliņš Sirmgalvis, vecs vīrs.
tēvulītis Sirmgalvis, vecs vīrs.
gerontoss Sirmgalvis.
sarmmatis Sirmgalvis.
sārmmatis Sirmgalvis.
palsains Sirmi plankumains.
sirms Sirmis.
šķimelis Sirmis.
sudrabot Sirmot (1).
baltot Sirmot.
sarmt Sirmot.
sirmēt Sirmot.
sirmoties Sirmot.
sirmt Sirmot.
salns Sirms (par cilvēka apmatojumu).
pelēksirms Sirms ar pelēku nokrāsu.
balts Sirms, arī ļoti sirms.
nosirmojis Sirms.
sirmais Sirms.
sarma Sirmums.
serma Sirmums.
sudrabs Sirmums.
struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls.
latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
sasirot Sirojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; sirojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās); sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
scirocco Siroko.
široko Siroko.
siroks Siroko.
sira Sirošana.
siras Sirošana.
nosirot Sirot (visu laikposmu) un pabeigt sirot.
serot Sirot.
sīrāt Sirot.
sirēt Sirot.
sišāt Sirot.
siri Sirotāji, ienaidnieki, kas siro.
vaidi Sirotāji, laupītāji.
sīrāji Sirotāji.
sisis Sirotājs, laupītājs.
vaidenieks Sirotājs, laupītājs.
vaidinieks Sirotājs, laupītājs.
vaidnieks Sirotājs, laupītājs.
sira Sirotājs, sirenieks.
sirenieks Sirotājs.
ritulis Sirpim līdzīga ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā galvenās ass pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
cirpe Sirpis - sens pļaušanas rīks; kaut kas, kam sirpjveidīga forma.
seks Sirpis, izkapts.
sēks Sirpis, zāģis.
brukšas Sirpis.
cirpa Sirpis.
cirpis Sirpis.
pļautava Sirpis.
pļautive Sirpis.
pļautuve Sirpis.
pļautuvis Sirpis.
sirpe Sirpis.
sirps Sirpis.
pēds Sirpja sastāvdaļa.
drepanocladus Sirpjlapes.
drepanidae Sirpjspārņu dzimta.
drepana Sirpjspārņu dzimtas ģints.
vitenis Sirpjveida (cepts) pīrāgs.
drepanocīts Sirpjveida eritrocīts.
gaiļāboliņš Sirpjveida lucerna ("Medicago falcata").
gaiļuzirņi Sirpjveida lucerna ("Medicago falcata").
menisks Sirpjveida skrimslis ceļa locītavā.
sirpjveidīgs Sirpjveidā.
sirreālists Sirreālisma pārstāvis.
širšūns Sirsenis ("Vespa crabro").
dunduris Sirsenis (1).
bambarbaks Sirsenis.
bamberbuks Sirsenis.
cirsens Sirsenis.
irsis Sirsenis.
sirsis Sirsenis.
sirsonis Sirsenis.
sirsons Sirsenis.
sirsūnis Sirsenis.
dunkuris Sirseņu perēklis.
sirsnīgums Sirsnība (2).
lirisms Sirsnība, maigums, arī jūtīgums (cilvēkam, tā psihei).
mīlinājums Sirsnības, maiguma izpaudums (parasti valodā).
no (visas) sirds Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti.
nosiržu Sirsnīgi, pamatīgi.
cordialiter Sirsnīgi.
garši Sirsnīgi.
sirsnīgai Sirsnīgi.
kordiāls Sirsnīgs, draudzīgs.
mīļš Sirsnīgs, laipns (par dzīvu būtni).
lirisks Sirsnīgs, maigs, arī jūtīgs (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
lirika Sirsnīgu, maigu emocionālu elementu kopums (tēlotājas mākslas darbā).
sirsniņa Sirsniņgliemene.
cardium Sirsniņgliemenes.
cardiidae Sirsniņgliemeņu dzimta.
ķepoties Sis tar ķepu vai ķetnu.
zizalkaņepes Sisalkaņepes.
Zise Sise - neliela upe Mazās Juglas baseinā, Abzes labā krasta pieteka, garums - 5 km.
Zisse Sise, Abzes pieteka.
Sisse Sise, Mzās Juglas pieteka.
cisinis Sisenis.
cisiņš Sisenis.
sisainis Sisenis.
sisinis Sisenis.
acridodae Siseņi.
bryodema Siseņu apakškārtas ģints.
locusta Siseņu apakškārtas ģints.
oedipoda Siseņu apakškārtas ģints.
omocestus Siseņu apakškārtas ģints.
psophus Siseņu apakškārtas ģints.
sphingonotus Siseņu apakškārtas ģints.
circināt Sisināt (par circeni); čirkstināt.
sirināt Sisināt, čirkstēt (par sienāžiem).
dzidzināt Sisināt.
sircināt Sisināt.
sirsināt Sisināt.
sisenēt Sisināt.
sisinēt Sisināt.
sizināt Sisināt.
locustella Sisinātājķauķi.
vārīt Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
mentēt Sist (ar menti).
stērkāt Sist (ar nūju).
uzbozēt Sist (ar nūju).
šurcēt Sist (ar pātagu vai rīksti), kamēr kļūst redzamas svītras.
žvicināt Sist (ar pirtsslotu); vicināt, ātri kustināt.
plokņīt Sist (ar plaukstu); dunkāt.
šmaukstinēt Sist (ar rīksti vai pātagu).
kult Sist (ar vāli, rungu) tā, ka (audums) kļūst mīksts, gluds.
pātagot Sist (cilvēku) ar pātagu.
pātagot Sist (dzīvnieku) ar pātagu, parasti dzenot (to) kādā virzienā.
pluinīt Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
klāt Sist (kādam), cirst (ar ieroci).
milnot Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
krāmēt Sist (kādam).
vilkt Sist (kādam).
zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
kokot Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties.
zniebt Sist (kāršu spēlē).
plāt Sist (ko).
šķiebt Sist (pa ausi).
pauksnīt Sist (pa galvu).
plāt Sist (pa ko).
spert Sist (par kāju).
ķaulēt Sist (piem., vārītas olas).
plītēt Sist (piemēram, ar pātagu).
zventēt Sist (vairākkārtīgi, stipri).
zventīt Sist (vairākkārtīgi, stipri).
kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti).
pliekšt Sist ar āmuru.
bletēt Sist ar bletni.
dunkāt Sist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
bukstēt Sist ar dūri, dunkāt.
dukāt Sist ar dūri.
dukņīt Sist ar dūri.
dūksnīt Sist ar dūri.
kulakāt Sist ar dūri.
kulakot Sist ar dūri.
nobukāt Sist ar dūri.
pommēt Sist ar dūri.
pipkāt Sist ar elastīgu sitamo.
žvegāt Sist ar garu, lapainu rīksti.
bauzēt Sist ar kādu priekšmetu.
bicatāt Sist ar kāju vai kājām pa zemi, palēkāt (par aitām, jēriem).
kančukot Sist ar kančuku, ādas pātagu; kančukāt.
kančukāt Sist ar kančuku, ādas pātagu.
spikāt Sist ar kārkla rīksti.
kult Sist ar knābi graudus, sēklas laukā no vārpām, skarām, pākstīm u. tml. (par putniem).
bungot Sist ar knābi, radot troksni (par putniem).
ķūzēt Sist ar ķūzi.
luntēt Sist ar lunti, pātagu.
lūtāt Sist ar lūtagu.
mietnēt Sist ar mietu.
mietot Sist ar mietu.
knojāt Sist ar nūju.
kūjāt Sist ar nūju.
džindžot Sist ar pātagu, rīksti.
ģeņģelēt Sist ar pātagu, slānīt.
sviept Sist ar pātagu; pērt; kult.
džindžalāt Sist ar pātagu.
džindžalēt Sist ar pātagu.
karbačot Sist ar pātagu.
piķenēt Sist ar pātagu.
pipāt Sist ar pātagu.
plīckāt Sist ar pātagu.
pipkot Sist ar pipku.
pitkāt Sist ar pitku.
plaukstāt Sist ar plaukstām.
plaukstēt Sist ar plaukstām.
plauksnāt Sist ar plaukstu.
plauksnīt Sist ar plaukstu.
pleknēt Sist ar pletni, plekni.
pļetēt Sist ar pletni.
pletnēt Sist ar pletni.
izšaust Sist ar rīksti.
spināt Sist ar rīksti.
duļāt Sist ar roku vai dūri.
dūļāt Sist ar roku vai kulaku.
krausēt Sist ar rungu.
rungot Sist ar rungu.
ķestīt Sist ar siena gubu nesamo koku.
vantēt Sist ar smagu koka sitamo.
spriguļot Sist ar spriguli.
stebēt Sist ar strupu rīksti.
nostostēt Sist ar svārku vai priekšauta stūri.
šnapēt Sist ar tievu rīksti.
uzbauzēt Sist ar vāli vai spriguli.
vāļot Sist ar vāli.
vangalēt Sist ar vangali.
atšautīt Sist atpakaļ, pūst atpakaļ.
karambolēt Sist biljarda spēlējamo bumbu tā, ka tā aizskar vismaz divas citas bumbas.
bundzināt Sist bungas.
aizsist Sist ciet.
blicot Sist kādam.
bikāt Sist kājas pret zemi.
knipināt Sist knipi.
kniukšķināt Sist knipi.
knipēt Sist knipjus.
krucificēt Sist krustā.
nocepēt Sist līdz asinīm.
zabīt Sist līdz nāvei.
šļurkāt Sist pa kādu šķidrumu.
šmaugt Sist pa muti.
žmaugt Sist pa muti.
mūļāt Sist pa seju.
spungāt Sist pa tādu trauku, kas skan.
bulstakot Sist pa ūdeni ar bulstaku.
porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu.
purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu.
aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
atslānīt Sist pretī.
žurcēt Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1).
siksnāties Sist vienam otru, citam citu; kauties.
zekseris Sist zekserus - spēlēt rotaļu ar monētām.
knapāt Sist, aplaudēt.
mīcīt Sist, arī grūstīt, spaidīt (parasti cilvēku).
maknīt Sist, belzt.
melzt Sist, belzt.
metināt Sist, belzt.
sadrāztīt Sist, cirst (ar pātagu).
bliezt Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
dabt Sist, cirst.
likt Sist, cirst.
pinnēt Sist, dauzīt (ar āmuru).
ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt.
trapinēt Sist, dauzīt ar kājām; trapināt.
trapināt Sist, dauzīt ar kājām.
blaikšķēt Sist, dauzīt, dauzīties, trokšņot.
velēt Sist, dauzīt; kult.
blietēt Sist, dauzīt.
boķēt Sist, dauzīt.
būkāt Sist, dauzīt.
dulnīt Sist, dauzīt.
ķīlēt Sist, dauzīt.
klummēt Sist, dauzīt.
kulmīt Sist, dauzīt.
paisīt Sist, dauzīt.
štaukāt Sist, dauzīt.
talsīt Sist, dauzīt.
trolīt Sist, dauzīt.
zipāt Sist, dauzīt.
žvanckāt Sist, dauzīt.
žvonckāt Sist, dauzīt.
brukt Sist, dzīt.
klambāt Sist, dzīt.
bleknīt Sist, grūst.
poļīt Sist, grūst.
treksnēt Sist, grūst.
prīģelēt Sist, grūstīt, stumdīt.
mokšīt Sist, grūstīt.
knotēt Sist, iekaustīt.
apkūļāt Sist, iesist, dauzīt.
lipīt Sist, iesist, iebelzt.
driegt Sist, iesist.
uzģērēt Sist, iesist.
uzplitkāt Sist, iesist.
kraustīt Sist, kaustīt.
tusīt Sist, kaustīt.
pamūksnīt Sist, kauties.
kļaut Sist, kraut.
šautēt Sist, kult.
gandēt Sist, mocīt.
pīckāt Sist, parasti ar pātagu; pātagot.
pleitēt Sist, parasti stipri (ar pletni, pātagu u. tml.).
pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
šmarīt Sist, pātagot.
svaipīt Sist, pātagot.
driepēt Sist, pērt (ar driepi).
knotkāt Sist, pērt (ar rīksti, žagaru).
sluinīt Sist, pērt (ar siksnu, pātagu u. tml.); lamāt, kaunināt.
depāt Sist, pērt ar koka gabalu.
pātagāt Sist, pērt ar pātagu.
žoickāt Sist, pērt ar rīksti - žoicku.
žeickāt Sist, pērt ar rīksti.
zipsnāt Sist, pērt ar siksnu.
stibāt Sist, pērt ar stibu.
stibēt Sist, pērt ar stibu.
stibot Sist, pērt ar stibu.
bulbulēt Sist, pērt ar žagariem, triekt, kliegt.
vietēties Sist, pērt, pērties (pirtī).
skostīt Sist, pērt, plītēt, nodauzīt putekļus.
bumburēt Sist, pērt, tā ka rodas pampumi.
mietēt Sist, pērt; miet (2).
miet Sist, pērt; mietēt.
slokāt Sist, pērt; slocīt.
slotot Sist, pērt; slotēt.
šaustīt Sist, pērt; šaust (1).
šaust Sist, pērt; šaustīt (1).
bendēt Sist, pērt.
blantēt Sist, pērt.
blektēt Sist, pērt.
blūzgāt Sist, pērt.
bokāt Sist, pērt.
buņķēt Sist, pērt.
daidzīt Sist, pērt.
drātīt Sist, pērt.
endelēt Sist, pērt.
ģērēt Sist, pērt.
jozēt Sist, pērt.
judēt Sist, pērt.
kancēt Sist, pērt.
kaut Sist, pērt.
kazāt Sist, pērt.
kazot Sist, pērt.
knesēt Sist, pērt.
kniedēt Sist, pērt.
koklēt Sist, pērt.
laubt Sist, pērt.
leskāt Sist, pērt.
loskāt Sist, pērt.
lupīt Sist, pērt.
mastot Sist, pērt.
mietnat Sist, pērt.
miltīt Sist, pērt.
mūksnīt Sist, pērt.
dot pa mici Sist, pērt.
dot pa biksēm Sist, pērt.
pinkāt Sist, pērt.
pleikāt Sist, pērt.
plektēt Sist, pērt.
plucināt Sist, pērt.
skost Sist, pērt.
slocīt Sist, pērt.
slonīt Sist, pērt.
slotēt Sist, pērt.
smērtēt Sist, pērt.
stērstēt Sist, pērt.
strieblāt Sist, pērt.
strostēt Sist, pērt.
stukņīt Sist, pērt.
sutināt Sist, pērt.
svaist Sist, pērt.
tāstīt Sist, pērt.
taukšēt Sist, pērt.
teskāt Sist, pērt.
tresēt Sist, pērt.
tresīt Sist, pērt.
tusēt Sist, pērt.
vanckāt Sist, pērt.
veicēt Sist, pērt.
veitēt Sist, pērt.
veķēt Sist, pērt.
vencēt Sist, pērt.
verdēt Sist, pērt.
zloķēt Sist, pērt.
zotēt Sist, pērt.
zvalstīt Sist, pērt.
zvaņķēt Sist, pērt.
zveķēt Sist, pērt.
žvelbēt Sist, pērt.
zveltēt Sist, pērt.
zvīnāt Sist, pērt.
žvickāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru); žvikāt.
žvikāt Sist, piemēram, ar asti, to ātri kustinot no vienas puses uz otru; ātri kustināt (no vienas puses uz otru).
treipt Sist, pliķēt.
sašventrēt Sist, sapērt.
blaugāt Sist, sisties.
švakāt Sist, slānīt ar rīksti vai nūju (švaku 1).
sloksnēt Sist, slānīt, pātagot.
slenēt Sist, slānīt.
slostīt Sist, slānīt.
āmarot Sist, strādāt ar āmuru.
āmurot Sist, strādāt ar āmuru.
ploķēt Sist, sviest ko slapju, lipīgu.
blokšēt Sist, tā ka skan.
iknāt Sist, viegli dauzīt.
zostēt Sist; ar ādas pletni pērt.
pļokāt Sist; arī pļaukāt.
plokņīt Sist; arī spert, pļaukāt.
mīstīt Sist; arī stipri pērt.
mizāt Sist; arī stipri pērt.
pārdrāzt Sist; iebiedēt.
klapēt Sist; iekaustīt; pērt.
šļaukāt Sist; pērt; pļaukāt.
kātavāt Sist; pērt.
atjaukt Sist; piekaut.
bendzot Sist.
bicināt Sist.
bimbāt Sist.
binnēt Sist.
bleijāt Sist.
bleitēt Sist.
bleivēt Sist.
blentēt Sist.
blezēt Sist.
bozēt Sist.
buhņīt Sist.
buzovaķ Sist.
dābt Sist.
dalbēt Sist.
dot Sist.
ēcēt Sist.
ērcēt Sist.
gniezt Sist.
gvelzēt Sist.
īvēt Sist.
jaukt Sist.
juznēt Sist.
kaņiķeļiķ Sist.
ķesēt Sist.
ķest Sist.
klammēt Sist.
klānīt Sist.
klaugāt Sist.
klesēt Sist.
kliest Sist.
knaģēt Sist.
knaicēt Sist.
knallēt Sist.
knaulēt Sist.
knecēt Sist.
kneķēt Sist.
kniķēt Sist.
kremst Sist.
ķūlēt Sist.
laitīt Sist.
leģēt Sist.
liet Sist.
ļockāt Sist.
mālēt Sist.
malstīt Sist.
maukt Sist.
mēgt Sist.
meķeļiķ Sist.
mērcēt Sist.
mērkt Sist.
mēzt Sist.
miešķēt Sist.
miezt Sist.
mikt Sist.
milkšēt Sist.
milnāt Sist.
milnīt Sist.
milzt Sist.
močīt Sist.
mugurēt Sist.
muistīt Sist.
muitāt Sist.
pangot Sist.
paugāt Sist.
pizģīt Sist.
pletēt Sist.
pokāt Sist.
popēt Sist.
punīt Sist.
pūst Sist.
rieķēt Sist.
skaut Sist.
slāt Sist.
šļaukt Sist.
šļaut Sist.
slomīt Sist.
šļopnīt Sist.
smalīt Sist.
šmaukāt Sist.
šmaukt Sist.
smecēt Sist.
šmeitēt Sist.
smelt Sist.
smērēt Sist.
šmiegt Sist.
šņorēt Sist.
spalēt Sist.
spaļot Sist.
špunīt Sist.
stēkāt Sist.
šustīt Sist.
sveķēt Sist.
talznīt Sist.
tampīt Sist.
tamstīt Sist.
tapīt Sist.
tauvēt Sist.
tempt Sist.
tervēt Sist.
trolēt Sist.
vaķēt Sist.
vaļīt Sist.
vamzāt Sist.
vamžot Sist.
vaņķīt Sist.
vazāt Sist.
ventēt Sist.
vetēt Sist.
vieķēt Sist.
vīlēt Sist.
vilnīt Sist.
volohaķ Sist.
žaut Sist.
žļadzīt Sist.
žmagot Sist.
zvecēt Sist.
zvekstēt Sist.
zveņķēt Sist.
žvidzināt Sist.
zvieķēt Sist.
Seistānas ieplaka Sistānas ieplaka Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā.
sistuve Sistava - aužamo steļļu detaļa.
mustava Sistava, šķietlāde.
mustenes Sistava, šķietlāde.
musteves Sistava, šķietlāde.
mustuve Sistava, šķietlāde.
nuistavas Sistava, šķietlāde.
nustava Sistava, šķietlāde.
AFIS Sistēma (kartotēka) pirkstu nospiedumu identifikācijai (angļu "Automatical fingerprints investigation system").
mehānisms Sistēma (parasti kāda darba, kādu darbību veikšanai).
termosifons Sistēma iekšdedzes motora dzesēšanai ar šķidrumu (ūdeni); šajā sistēmā ūdens cirkulāciju motora apvalkā un radiatorā rada siltā un aukstā ūdens blīvuma starpība.
kapnogrāfs Sistēma oglekļa dioksīda koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā.
signālsistēma Sistēma signālu (1) radīšanai un pārraidei, arī uztveršanai, fiksēšanai.
draftēšana Sistēma, ar kuras palīdzību profesionālās sporta komandas izvēlas jaunus spēlētājus un slēdz līgumus ar tiem.
aspirācija Sistēma, ar kuru kādā telpā uzsūc putekļus; visu sūcējiekārtu kopums.
apkure Sistēma, ar kuru telpās aukstajā gada periodā rada un uztur vēlamo gaisa temperatūru.
pievads Sistēma, ietaise, iekārta (kā) pievadīšanai.
kārtība Sistēma, kādā (kas) izvietojas, notiek, tiek izvietots, risināts.
konveijers Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā).
priekšgalsistēma Sistēma, kas parasti ir izveidota klienta datorā, lai piekļūtu aizmugursistēmas serverī uzglabājamiem datiem.
mezoatoms Sistēma, kas sastāv no atoma kodola, elektroniem un negatīvi lādēta mezona.
rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienādiem, bet pretējas zīmes lādiņiem, kuri atrodas viens no otra noteiktā attālumā.
mezonijs Sistēma, kas sastāv no mezona un elektrona; tā atgādina ūdeņraža atomu ar mezonu kā atoma kodolu.
triplets Sistēma, kas sastāv no trim daļām.
rezonators Sistēma, kurā ārēja impulsa iedarbībā var rasties ilgstošas periodiskas svārstības.
galaktika Sistēma, kurā ietilpst zvaigznes, planētas un to pavadoņi, gāzu un putekļu miglāji.
korpussistēma Sistēma, kurā korpusa biezne bija cicero līdzīga vienība.
nodaļa Sistēmai pakārtota stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kurai ģeohronoloģiskajā iedalījumā atbilst epoha.
savienojamība Sistēmai vai ierīcei piemitīga īpašība, kas ļauj to bez modificēšanas pievienot citām sistēmām vai ierīcēm.
atiestate Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
atiestatīšana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestādīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
atgriešana Sistēmas (iekārtas, ierīces) iestatīšana sākuma vai kādā citā iepriekš noteiktā stāvoklī.
automorfisms Sistēmas atsevišķu daļu strukturāla vienādība.
apakšsistēma Sistēmas daļa, kas izpilda vienu vai vairākas tās pamat- vai palīgfunkcijas.
subordinācija Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
nebīstamība Sistēmas īpašība nekad nekaitēt tās lietotājam vai apkārtējai videi.
lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
izkārtojums Sistēmas izveidojums, iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
granularitāte Sistēmas modularitātes pakāpe.
verifikācija Sistēmas pārbaude, ko parasti veic tās izstrādāšanas gaitā, lai pārliecinātos, vai izstrādāšanas procesā aplūkojamā posma rezultāti atbilst tā sākumā definētajiem noteikumiem un prasībām.
relaksācija Sistēmas pāreja no nelīdzsvara stāvokļa līdzsvara stāvoklī.
hamiltoniāns Sistēmas pilnās enerģijas operators kvantu mehānikā.
paštestēšana Sistēmas spēja pārbaudīt tās darbību, lai konstatētu, vai sistēma var izpildīt tai paredzētās funkcijas.
pašdiagnosticēšana Sistēmas spēja patstāvīgi atklāt, lokalizēt un analizēt kļūdas un atteices.
tolerance Sistēmas spēja turpināt normālu darbību apstākļos, kad tās parametru vērtības noteiktās robežās atšķiras no nominālajām.
atkritumsaimniecība Sistēmas un procesi, ko izmanto uzņēmumi un organizācijas, lai samazinātu atkritumus vai to glabāšanas izmaksas, vai arī lai nodrošinātu to atkārtotu izmantošanu pēc papildu apstrādes.
modularitāte Sistēmas vai programmas organizētība pa moduļiem - atsevišķiem funkcionāliem komponentiem.
testgultne Sistēmas vai tās atsevišķu komponentu testēšanas vide, kurā ir aparatūra, instrumentālie un valodas līdzekļi, imitācijas un cita nepieciešamā programmatūra, kas ļauj kontrolēt testēšanas starprezultātu apstrādi.
izmantojamība Sistēmas vai tās komponenta spēja konkrētos apstākļos izpildīt uzdotās funkcijas noteiktā laika sprīdī vai laika posmā, pieņemot, ka pieprasītie ārējie resursi ir nodrošināti.
veiktspēja Sistēmas vai tās komponentu spēja izpildīt paredzētās funkcijas; par kvantitatīviem kritērijiem parasti izmanto atbildes laiku, caurlaidspēju un izmantojamību.
homogenizācija Sistēmas viendabīguma radīšana (metodes un procesi).
nodalījums Sistemātikas augstākais pamattaksons, kas botānikā apvieno radniecīgas klases.
kariosistemātika Sistemātikas nozare, kurā pēta dažādu taksonu organismu kodola struktūrelementu uzbūvi un evolūciju.
sistemātiķis Sistemātikas speciālists.
biotakse Sistemātiskā bioloģija, dzīvo organismu klasifikācija.
iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, izanalizēt, novērtēt.
masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka (vai dzīvnieka) ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
džimkrovisms Sistemātiska melnādaino amerikāņu segregācijas prakse, kas ASV dienvidu pavalstīs bija visai izplatīta līdz pat 20. gs. 60. gadiem.
etnocīds Sistemātiska noteiktas tautas kultūras iznīcināšana.
ģedovšķina Sistemātiska vardarbība pret jaunākiem kareivjiem.
demoskopija Sistemātiska viedokļu aptauja.
pašmācība Sistemātiska zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi.
slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
sekot Sistemātiski interesēties par kāda konta saturu kādā sociālo tīklu vietnē.
aprakstīt Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību).
propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
nopļēgurāt Sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu; atrasties ļoti kaitīgos apstākļos.
sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
digesta Sistemātiski sakārtotu un tematiski apvienotu senās Romas juristu darbu krājums, kas pēc imperatora Justiniana pavēles tika publicēts 533. g., tam bija likuma spēks.
apcerēt Sistemātiski un vispusīgi aplūkot, iztirzāt (domās, vārdos); pārdomāt.
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
pieradināt Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei.
apcerējums Sistemātisks un vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
metodisks Sistemātisks; tāds, kas laiku pa laikam atkārtojas.
pašaudzināšana Sistemātisku darbību kopums, kura mērķis ir savas personības pilnveidošana.
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības; politiskas mācības.
sasistematizēt Sistematizējot sakārtot, sasaistīt (parādības, laktus, jēdzienus u. tml.).
kārtot Sistematizēt (piemēram, domas, iespaidus).
programminženierija Sistematizēta pieeja zinātnisko un tehnoloģisko zināšanu, metožu un pieredzes izmantošanai funkcionāli efektīvas programmatūras izstrādāšanas, testēšanas un ieviešanas procesā.
kadastrs Sistematizēti kādu zemes vai ūdens nogabalu vai citu objektu dati.
koncepcija Sistematizēti sakopoti uzskati par kādu parādību, procesu.
kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums.
fototēka Sistematizēts fotogrāfiju vai to negatīvu krājums, krātuve.
kodekss Sistematizēts jaunizdotu likumu krājums kādā tiesību nozarē.
nomenklatūra Sistematizēts kādas zinātnes nozares terminu kopums.
kartotēka Sistematizēts kartīšu krājums ar noteiktām ziņām, informāciju.
filmotēka Sistematizēts kinofilmu krājums, krātuve.
likumkrājums Sistematizēts likumu vai citu normatīvo aktu sakopojums.
fonotēka Sistematizēts skaņu ierakstu krājums, krātuve.
diskotēka Sistematizēts skaņuplašu krājums vai krātuve.
videotēka Sistematizēts videoierakstu krājums, krātuve.
gazetīrs Sistematizēts vietvārdu saraksts vai ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca; vietvārdnīca.
SBF Sistēmiskā asinsrite (angļu "systemic blood flow").
SLE Sistēmiskā sarkanā vilkēde (angļu "systemic lupus erythematosus").
SVR Sistēmiskā vaskulārā pretestība (angļu "systemic vascular resistance").
ielādētājs Sistēmprogramma, kas ieraksta izpildāmo programmu no diska brīvpieejas atmiņā.
sistēmtehniķis Sistēmtehnikas speciālists.
knaulēties Sisties (ar olām).
pleitēties Sisties (pret ko), parasti ievainojot, bojājot.
klapēties Sisties (pret ko).
blaugāties Sisties, dauzīties.
bokāties Sisties, dauzīties.
vicēties Sisties, kauties, plēsties.
stukņīties Sisties, pērties.
zvelēties Sisties; kauties.
šaustīties Sisties.
perisistole Sistolei sekojošais periods - diastole un pauze.
heterosistolija Sistoles spēka nevienmērība.
sBP Sistoliskais asinsspiediens (angļu "systolic blood pressure").
sistra Sistrs - mūzikas instruments senā Ēģiptē.
dūrošana Sišana, dauzīšana ar dūri.
Paraselu salas Sišas salas Dienvidķīnas jūrā.
dalba Sitamais koks.
dalbe Sitamais koks.
marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes.
kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina.
trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo.
triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu; trijstūris (3).
bunga Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
bungas Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
zvans Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
tubafons Sitamais mūzikas instruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
triangolo Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no trijstūrveridā izliekta, brīvi pakarama tērauda stienīša, pa kuru sit ar metāla nūjiņu.
šķīvis Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no viena vai diviem metāla diskiem un kam ir raksturīga asa skaņa.
metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes.
sitaminstruments Sitamais mūzikas instruments.
sitams Sitamais mūzikas instruments.
kančaka Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka.
kančuklis Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka.
lundzaks Sitamais, kas izveidots iesienot mezglu dvielī vai lakatā.
bizūne Sitamais, koks sišanai.
pritags Sitamais, peramais no paresnas virves.
slāneklis Sitamais, runga.
siteklis Sitamais, vāle.
kneģis Sitamais.
sislis Sitamais.
skabene Sitamais.
šķinis Sitamais.
slāns Sitamais.
smeltne Sitamais.
vante Sitamais.
vebiķis Sitamais.
zmeļamais Sitamais.
žvetka Sitamais.
žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu.
bongo Sitaminstruments no Latīņamerikas, divas kopā savienotas nelielas, iegarenas bungas, ko spēlē ar pirkstiem, turot starp ceļgaliem.
darbuka Sitaminstruments, atgādina ēģiptiešu tablas.
idiofons Sitaminstruments, kam skaņu rada visa instrumenta svārstības (piemēram, zvans, gongs).
doli Sitaminstruments, kas izplatīts Gruzijā; divpusīgas cilindriskas bungas.
zvaniņi Sitaminstruments, kas sastāv no metāla plāksnītēm, kas izvietotas 2 rindās (kā klaviatūras melnie un baltie taustiņi) un kuras sit ar metāla vai koka āmuriņiem.
kociņš Sitaminstruments, skanīgu kociņu pāris ritma un koloristisku efektu atskaņošanai.
timpāni Sitamo mūzikas instrumentu komplekts, kuriem raksturīga puslodes forma un maināms skaņu augstums; šī komplekta instrumenti.
pauka Sitams mūzikas instruments.
celesta Sitams plāksnīšu taustiņinstruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanēšanu.
timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis.
sītara Sitāra - indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem.
Liepupīte Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu padastā.
Vilkarūcis Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā.
Dvorupe Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla.
Apkārtupe Sitas labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, garums - 12 km.
sipaks Sitējs, dauzītājs.
sitnis Sitenis - ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un ar gaļas āmura palīdzību izdauzītas gaļas.
klopsis Sitenis (gaļas ēdiens).
žmekšēt Sitiena trokšņa atdarinājums.
bukts Sitiena, trieciena u, tml. rezultātā radies iespiedums, ieliekums (metāla priekšmetā).
kāviens Sitieni (piemēram, piekaujot); stiprs pēriens.
šausti Sitieni.
ziedlapprinteris Sitienprinteris rakstzīmju virknes drukāšanai, kura drukājošais elements veidots rotējoša diska veidā ar ziedlapveidīgiem, burtus saturošiem izciļņiem.
šuse Sitiens (uz vārtiem sporta spēlēs).
dunka Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
buks Sitiens ar dūri, dunka.
dunkšķis Sitiens ar dūri.
dunska Sitiens ar dūri.
sakade Sitiens ar lociņu pa vairākām stīgām reizē.
pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pliķis.
pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļauka.
bauzis Sitiens ar spriguli.
fuhtelis Sitiens ar zobenu plakaniski.
aperkots Sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
bekhends Sitiens no kreisās puses (tenisā vai galda tenisā).
forhands Sitiens no labās puses tenisā vai galda tenisā.
forhends Sitiens no labās puses tenisā vai galda tenisā.
huks Sitiens no sāniem (boksā).
štose Sitiens pa vārtiem (parasti futbolā).
štanga Sitiens pa vārtu stabu vai pārliktni (piem., futbolā).
hafvolej Sitiens pēc bumbas atlēciena no zemes (tenisā, retāk - futbolā).
smešs Sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
pretsitiens Sitiens, ar kuru reaģē uz citu sitienu.
tipo- Sitiens, attēls, paraugs.
liciens Sitiens, belziens.
mējiens Sitiens, belziens.
smēliens Sitiens, belziens.
švaukšķis Sitiens, belziens.
knābiens Sitiens, cirtiens ar knābi.
ņikutis Sitiens, dunka.
coup Sitiens, grūdiens.
blauziņš Sitiens, pēriens; blauziens.
blauziens Sitiens, pēriens.
bukauka Sitiens, pēriens.
mēziens Sitiens, pēriens.
nieska Sitiens, pēriens.
ķeģis Sitiens, trieciens.
treksne Sitiens, trieciens.
štauka Sitiens; belziens.
spēriens Sitiens; trieciens.
dūre Sitiens.
gāziens Sitiens.
grieziens Sitiens.
joziens Sitiens.
klapējums Sitiens.
krāviens Sitiens.
melziens Sitiens.
mērciens Sitiens.
rukstiņš Sitiens.
sitienis Sitiens.
šmauciens Sitiens.
snājiens Sitiens.
štose Sitiens.
svēriens Sitiens.
temziens Sitiens.
trauka Sitiens.
vēliens Sitiens.
vtička Sitiens.
žvaka Sitiens.
siti Sitija.
Picea sitchensis Sitkas egle.
sitodrepa Sitodrepa panicea - maizes ķirmja "Stegobium paniceum" nosaukuma sinonīms.
izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli).
skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost.
apsist Sitot (ar ko), apdzēst (uguni).
sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds.
noplītēt Sitot (ar žagaru, rīksti u. tml.), nodauzīt, nopurināt.
izsist Sitot (kādu), novērst (kādu īpašību); sitot (kādu), panākt rezultātu.
pablākšt Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), izkult, panākt, ka izbirst (graudi).
pasist Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), pakult.
piekaut Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus).
piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
klauvēt Sitot (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), radīt troksni, lai signalizētu.
aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.).
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
klambāt Sitot ar dzelzs stieni pa iekārtu dzelzs gabalu signalizēt ganam un ganāmpulkam, ka jānāk mājās.
dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem.
izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) - par putniem.
noknipēt Sitot ar knipi kādu pievārēt.
noknipot Sitot ar knipi kādu pievārēt.
izdzildināt Sitot ar nātrēm radīt pietiekoši jūtamas degošas sāpes.
spert Sitot ar strauju, kājas kustību, virzīt (ko).
izvaļģīt Sitot ar virvi, izdzīt ārā.
atklapēt Sitot atliekt.
ieķūlāt Sitot iedzīt, ietriekt.
iedzīt Sitot ievirzīt (kur iekšā).
izspalot Sitot izdzīt.
izspaļot Sitot izdzīt.
apkuļāt Sitot izkustināt.
izbleivēt Sitot izlīdzināt (sablīvēta māla klonu).
uzsist Sitot izveidot (kur) caurumu, robu u. tml.
izdzīt Sitot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izdzīt Sitot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
malstīt Sitot lauzīt (linus).
noplīckāt Sitot nolietot.
nosist Sitot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
nokapāt Sitot nosmērēt.
izplakanot Sitot padarīt plakanu (saplacināt).
nosist Sitot panākt, ka (kas) atdalās un nokrīt; sitot panākt, ka (kas) nokrīt, nogāžas.
aizmielot Sitot patriekt.
sasist Sitot sašķelt, saplēst.
sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa dalu).
sadauzīt Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu).
iesist Sitot skart, dot triecienu.
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus).
uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam).
pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt).
nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt; sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu; sitot, ar sitienu pārdalīt.
noklapēt Sitot, dauzot nonāvēt.
uzsist Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur).
damēgt Sitot, perot panākt (ko).
uzpērt Sitot, perot radīt asiņošanu.
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
stampāt Sitot, spiežot (parasti ar stampu), smalcināt, arī blīvēt.
kaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
nokaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
samīcīt Sitot, spiežot, grūžot u. tml, savainot; arī piekaut.
cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), radīt (ievainojumu).
cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
buktēt Sitot, triecot u. tml. radīt iespiedumu, ieliekumu (metāla priekšmetā).
cirst Sitot, triecot virzīt cirvi, arī asu priekšmetu (kur iekšā).
sišus Sitot; savienojumā ar "sist" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
kulšus Sitot; veļot, lai pastiprinātu kulšanu.
siteniski Sitot.
izklopēt Sitots (ar āmuru), padarīt plānāku (gaļas šķēli).
klinčs Situācija datu apstrādes sistēmā, kad divi procesi, kas pieprasa vienus un tos pašus resursus, bloķē viens otru; strupsaķere.
strupsaķere Situācija datu apstrādes sistēmā, kad divi procesi, kas pieprasa vienus un tos pašus resursus, bloķē viens otru.
bloķēšana Situācija hokejā, kad ripa nav spēlē, bet, piem., ir piespiesta pie apmales.
atteice Situācija vai stāvoklis, kad pārtrauc vai beidz realizēties process.
variants Situācija, apstākļi.
pavadība Situācija, apstākļu kopums, kad (kāds) dodas līdzi, pavada, atrodas kopā ar kādu (kur).
priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu); pirmsvēsture (2).
pirmsvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu).
signāls Situācija, arī darbība, kas liecina par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
nepatikšanas Situācija, arī pārdzīvojums, kas saistīts ar ko nepatīkamu, uztraucoša.
bezdarbs Situācija, kad cilvēks spēj un grib strādāt, bet nevar atrast darbu.
goļaks Situācija, kad kaut kā trūkst.
dezintermediācija Situācija, kad klienti izņem noguldījumus no banku kontiem, lai izvietotu šos līdzekļus naudas tirgus instrumentos procenta likmju pieauguma periodos.
dezintermediācija Situācija, kad kredītu finanšu iestādēm nav iespēju izpildīt savas starpnieka funkcijas.
taimauts Situācija, kad process gaida kādu ārēju notikumu vai iepriekš noteiktā laika intervāla beigas, bet procesa gaidīšanas laiks beidzas agrāk, nekā notiek ārējais notikums vai beidzas noteiktais laika intervāls.
duopsons Situācija, kad tirgū ir tikai divi pircēji, bet piedāvājuma pusē pilnīga konkurence.
anšlāgs Situācija, kad visas biļetes (piemēram, uz teātra izrādi) ir pārdotas.
problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma; problēmiskā situācija.
kultūrkonflikts Situācija, ko rada spriedze starp aktuālām vērtībām un saskarsmes modeļiem no vienas puses un tradicionālām normām, reliģiskiem vai ideoloģiskiem priekšrakstiem no otras puses.
pašpietiekamība Situācija, kur kāds indivīds vai grupa savā dzīvē nav atkarīgs no ārpasaules.
robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem.
robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml.; situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi; marginālā situācija.
tīri papīri Situācija, kurā nav iemeslu sarežģījumiem, nepatikšanām.
sāncensība Situācija, kurā pārraides vides pieejas protokols ļauj vairākām lokālā tīkla stacijām sākt datu pārraidi vienā laikā, riskējot ar sadursmes rašanos.
štelle Situācija, stāvoklis.
ramsi Situācija.
specimens Situācijas pazīme.
sitkoms Situāciju komēdija (angļu "situation comedy").
eksofora Situatīva atsauce; valodas vienība, kas daļu savas nozīmes iegūst no ekstralingvistiskās situācijas.
Akjaba Sitve - pilsēta Mjanmā.
Vakantanka Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - augstākā dievība, kas simbolizē mistisko dzīvības spēku.
Vakinjani Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - gari, kas simbolizē uguni, pērkonu un zibeni.
Iktomi Siu un dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvidakota, Nebraska) mitoloģijā - ķildu izraisītājs, zirneklis - triksters un kultūrvaronis, cilvēku valodas izgdrotājs.
crow Siu valodā runājoši nomadu mednieki, R no Misūri, dzīvo rezervātā Montānas štatā.
Takuškanškani Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvaddakota, Nebraska) mitoloģijā - vēja gari un vienlaikus vējš, kas sevī apvieno četrus vējus - pēc četrām debess pusēm.
Hejoka Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienviddakota, Nebraska) mitoloģijā - pērkona dievība un medību aizgādnis.
vakonda Siuksu indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
sivēnaste Sivēna aste.
sivēngaļa Sivēna gaļa.
grendzele Sivēna gredzenotā aste.
nūskiņa Sivēna vai cūkas purns.
Sivēnītis Sivēniņš, ezers Liezēres pagastā.
urguča Sivēnmāte (grūtniece).
čūčelīte Sivēnmāte, kurai pirmo reizi ir sivēni.
mātainīte Sivēnmāte, vista vai pīle ar mazuļiem.
cūcene Sivēnmāte; cūka (2).
cučka Sivēnmāte.
čučka Sivēnmāte.
maška Sivēnmāte.
kvencis Sivēns (grūti noganāms).
jozis Sivēns ar šķērsu svītru pār muguru.
Sivēnu ezers Sivēns, ezers Inešu pagastā.
virpastis Sivēns, kam aste gredzenā.
šnerglis Sivēns, kurš slikti ēd.
repis Sivēns, novājējis mājkustonis.
suķāns Sivēns, puscūcis.
suķēns Sivēns, puscūcis.
suiķis Sivēns, puscūka.
svīkalts Sivēns, suķis.
siuķis Sivēns; siuka.
cūcēns Sivēns.
cūkalēns Sivēns.
repsis Sivēns.
roksis Sivēns.
ruicis Sivēns.
ruišēns Sivēns.
ruksēns Sivēns.
rūkulis Sivēns.
siuka Sivēns.
siveneks Sivēns.
sivenis Sivēns.
sovans Sivēns.
suīpis Sivēns.
sukantiņš Sivēns.
suvēns Sivēns.
siventiņš Sivēntiņš.
Sivenu ezers Sivēnu ezers Tumes pagastā.
Sīvera ezers Sivers, ezers Aulejas un Skaistas pagastā.
Jama Siverska - pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums līdz 1973. g.
Severska Siverska, pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums 1973.-1991. g.
Severskijdoņeca Siverskijdoņeca, upe Ukrainā.
sizerenitāte Sizerēna virsvara pār vasaļiem; tas, ka attiecīgajam feodālim ir virsvara pār attiecīgo zemāko feodāli.
sisyrinchium Sizirinhijas.
kalnu sizirinhija sizirinhiju suga ("Sisyrinchium montanum syn. Sisyrinchium bermudiana").
šizītis Sizofrēniķis.
scenārijs Sižeta izklāsts, plāns, dramatiskās darbības apraksts (parasti baletam, pantomīmai).
retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā); vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem).
kriminālsižets Sižets (kinofilmā, daiļdarbā), kam pamatā ir nozieguma atklāšana.
detektīvsižets Sižets (piedzīvojumu filmās, literatūrā), kam pamatā ir kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
meti Sižets, motīvi, galvenā tēma (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
soggetto Sižets; fūgas vai imitācijas tēma.
sujet Sižets; subjekts.
Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju.
Egishjalmrs Skandināvu mitoloģijā - bruņucepure, kas piederēja pūķim Fāfniram, kurš sargāja zeltu un kuru nogalināja Sigurds (Zīgfrīds).
Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs.
Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu).
Sloboda Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" daļa.
silenieši Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" iedzīvotāji.
mafija Slepena organizācija, kas 18. gs. beigās izveidojās Sicīlijā.
Slemoje ezers Sļepoje ezers Silmalas pagastā.
Sofijas smalkžodzene smalkžodzeņu suga ("Descurainia sophia", arī "Sisymbrium sophia"), sastopama samērā bieži, 20-70 cm augsts augs.
graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm.
Piearāla Karakums smilšu Tuksnesis Turānas zemienes ziemeļos, no Arāla jūras ziemeļaustrumiem līdz Sirdarjas lejtecei, Kazahstānā, augstums - līdz 10 m, starp smilšu pauguriem - sāļezeri, smilšu pauguros - gruntsūdeņi.
Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru.
silvēnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silva" iedzīvotāji.
pīlādzene Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
pīlādžspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā.
Maja spoža zvaigzne Plejāžu (Sietiņa) zvaigznājā.
marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai.
Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m.
ICOMOS Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome (angļu "International Council of Monuments and Sites").
S Starptautisks signāls "Sierra" - nozīmē "kuģa dzinēji strādā atpakaļgaitā".
kvarca stikls stiklveida silīcija dioksīds (SiO~2~), kam piemīt liela termiskā un ķīmiskā izturība; lieto ķīmiskās aparatūras un trauku izgatavošanai, kvarca šķiedras ieguvei, izmantošanai gaismas vados.
marsala Stiprs vīns no Sicīlijas.
silzemnieki Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Silzemnieki" iedzīvotāji.
Sinoles krāces straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums — 10 m un dolomīta radzes gultnē.
Starožvalie Stražvaldu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte.
Dūņupe Sudas labā krasta pieteka Siguldas novadā, garums - 13 km; Kapura; Kapurga.
Sudas-Zviedru purvs Sudas purvs Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā.
samojedi Suņu šķirne, kuru tās dzimtenē Sibīrijā izmanto kā kamanu vilcējus un briežu ganus.
silasciemieši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" iedzīvotāji.
Syls Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Sils" nosaukums latgaliski.
silleri Šampanieša šķirne, ko iegūst no vīnogām Silleri sādžas vīna dārzos Remsas apkārtnē Francijā.
Arabata strēle šaura, gara jūras ūdeņu uzskalota pussala, atdala Sivašu no Azovas jūras, garums - \~100 km, platums - 270 m - 8 km, dienvidu gals pie Krimas, ziemeļos strēli no kontinenta šķir Geņičeskas šaurums (platums - 80-150 m).
lapkoku šaurvabole šaurvaboļu ģints suga ("Silvanus unidentatus").
Schoenheyden Šengeidas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā.
Šonona Šenona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Sionainn_).
Šindžana Šindžanas (Siņdzjanas) Uiguru autonomais reģions (sk. Siņdzjana).
plaukšķene Šīs apakšdzimtas ģints ("Silene"), daudzgadīgs lakstaugs (retāk puskrūmi) ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām; ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā; \~400 sugas, Latvijā 13 sugas.
sams Šīs dzimtas ģints ("Silurus").
austrumu zilstrazds šīs ģints suga ("Sialia sialis").
zālāju dzeltenstērste šīs ģints suga ("Sicalis luteola").
sams Šīs ģints suga ("Silurus glanis"), liela (garums - līdz 5 m, Latvijā - līdz 2 m), plēsīga saldūdens zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
Dermatina fuscicinerea šīs ģints suga, kas konstatēta uz lapu kokiem ēnainās vietās Siguldā.
Schillingshof Šķiliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagastā.
Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra.
Sikima Štats Indijas ziemeļaustrumu daļā ("Sikkim"), robežojas ar Rietumbengāles štatu, kā arī ar Nepālu, Ķīnu un Butānu, administratīvais centrs - Gāntoka, platība - 7096 kvadrātkilometri, 594000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - nepāliešu.
Šeršņiški Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sirseņi" nosaukuma variants.
Siguldas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts gandrīz viss pirmskara Siguldas pagasts, izņemot nelielu platību rietumu malā, kas pievienota Allažu un Inčukalna pagastu un Siguldas pilsētai, tagadējā pagasta ziemeļaustrumu daļā iekļauta daļa no bijušā Vildogas pagasta.
Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
silenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
silnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
siliņnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji.
silmuižnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Silmuiža" iedzīvotāji.
silkalnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Silkalni" iedzīvotāji.
silainieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silaine" iedzīvotāji.
Tarakanova Tarakanova ezers - Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā.
Tarakanovka Tarakanovkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers; Tarakanova ezers; Tarakanovas ezers.
Ludinkas ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā.
Ludzenkas ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā.
Ludziņa ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā.
Krimuldas viduslaiku pils tās atliekas atrodas Siguldā pie tagadējā rehabilitācijas centra "Krimulda", celta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, būvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem vietā, no kuras labi pārredzama apkārtne, 16. gs. beigu revīzijas materiālos celtnes minētas jau kā drupas.
udehi Tauta Krievijas austrumos, Sihotealina kalnos, Habarovskas un Piejūras novada robežapgabalos, runā udehu valodā, kas pieder pie tungusmandžuru grupas.
idzi Tauta Ķīnā (gk. Sičuaņas provincē), valoda pieder pie ķīniešu-tibetiešu valodām, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
lepči Tauta, dzīvo gk. Sikimā, arī Rietumbengālē (Indijā), Nepālas austrumos un Butānas rietumos, pieder pie himalajiešu tautām, reliģija - budisms (lamaisms), arī animistiski ticējumi.
cjani Tauta, dzīvo Ķīnā, Sičuaņas provinces kalnu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms), izplatīta senā tibetiešu reliģija, arī animistiski ticējumi.
uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
malajieši Tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji; īstie malajieši.
javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti).
krimčaki Tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši).
sibo Tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms.
botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms.
malajieši Tautu grupa dienvidaustrumu Āzijā, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā, kā arī Malaizijā, Singapūrā, Brunejā); ticīgie - gk. musulmaņi.
Umerupīte Teiļupes labā krasta pieteka Siguldas pagastā.
Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi.
leģētie tēraudi tēraudi, kuru sastāvā ir ogleklis un leģējošie elementi (Ti, W, V, Si, Mn u. c.), kas uzlabo mehāniskās, fizikālās un tehnoloģiskās īpašības; to markā uzrāda oglekļa un leģējošo elementu daudzumu.
Rudbāržu pagasta teritorija teritoriālo reformu rezultātā pagastā iekļauts viss pirmskara Sieksātes pagasts, savukārt daļa no bijušās Rudbāržu pagasta teritorijas iekļauta Nīkrāces un Skrundas pagastos.
Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā.
Rietumsibīrija Teritorija Krievijas Āzijas daļā, Sibīrijas rietumu daļa starp Urāliem un Jeņiseju.
Tomsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā.
Tumšņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā.
Timsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā.
Tumsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā.
Timsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā.
Tumsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā.
zvēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); viengadīgs krustziežu dzimtas augs, nezāle ar dzelteniem ziediem un augli pākstī, kas atveras gareniski.
svēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); zvērene.
pakulaines Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
pakūlaines Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
pakūlainis Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
pērkaunes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
pērkoņi Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
pērkons Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
rūgtene Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
rūgtiņi Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
sinape Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
sinapes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
sinapiņa Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
sinapīte Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
siņepe Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
sinepes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
siņepes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
sinepiņa Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
sinepiņas Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
sineps Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
sinupe Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
siņupe Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
sinupes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
sinupīte Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
sinupītes Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
zvēres Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis").
pērkone tīruma sinepe (“Sinapis arvensis”).
Ciskada ezers Tiskāda ezers Silmalas pagastā.
seldžuki Tjurku oguzu cilšu atzars, kas 10 gs. pārcēlās no Sirdarjas lejteces uz Nuratas kalnu rajonu un pieņēma islāmu.
dioptazs Trigonālās singonijas smaragdzaļš, rets minerāls; sastopams Altintubē Sibirijā, Kliftonā Arizonā, Ķīnā.
Ostrovas ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Silajāņu pagastā, \~150 m vjl., 11 km uz austrumiem no Preiļiem, eitrofi, maz aizauguši.
Čači Trūpu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Simpsona tuksnesis tuksnesis Austrālijas vidienē (angļu val. "Simpson Desert"), Lielā Artēziskā baseina Rietumu daļā, platība - \~300000 kvadrātkilometru, raksturīgas paralēlas smilšu grēdas (augstums - līdz 30 m).
silenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
silenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
silnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
fajalīts tumšo iežveidotāju minerālu grupas olivīns Fe~2~SiO~4~; izmanto metalurģijā veidņu ražošanai, ugunsizturīgiem materiāliem, juvelierizstrādājumiem.
Kaļķavotupīte Tumšupes augšteces kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā.
Plānupe Tumšupes labā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā.
Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju.
lamuti Tungusu cilts Sibīrijas ziemeļaustrumu stūrī, Kolimas baseinā, sevišķi Ohotskas jūras piekrastē.
Turksib Turkestānas - Sibīrijas dzelzceļš.
silavieši Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji.
A. L. Mateosa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo López Mateos, Presa_), Sinaloas pavalstī, uzpludināta uz Remedjosas upes.
Harčenku ezers ūdenskrātuve Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 11,8 ha; Harčonku ezers; Harčonoks.
Dukurgrāvis Ūdenstece Cēsu pilsētas ziemeļu daļā un Cēsu novada Priekuļu pagastā, Siļķupītes kreisā krasta pieteka, \~300 m posmā arī Cēsu pilsētas robežupe.
Andira ūdenstece Ķīnā (_Andir He_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā dienvidu daļā, izveidojas no Aktaga ledājiem, pakāpeniski izžūst tuksnesī.
Siliņupe ūdenstece Lapmežciema pagastā, Duņiera ezera notece uz Vecsloceni un Rīgas jūras līci; Siliņupīte.
Zušupīte Ūdenstece Siguldas novada Siguldas pagastā, ietek Jūdažu ezera dienvidaustrumu galā.
Čuriškas upe ūdenstece Skrudalienas pagastā, tek no Šengeidas ezera uz Sila ezeru.
Laimas dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,1 ha.
Eikažu dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība — 1,9 ha.
Kārtūžu dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Mores pagastā, platība — <1 ha.
Lejas dīķis ūdenstilpne Gulbenes novada Lizuma pagastā, platība — 9 ha; Siltais dīķis; Siltais ūdens; Siltāju dīķis.
kašgārieši Uiguri, kas dzīvo Kašgaras oāzē (Ķīnā, Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā).
Plenti Upe Austrālijas vidienē, Ziemeļu teritoriju dienvidu daļā, izceļas Hārtsa grēdas ziemeļu nogāzēs, izsīkst Simpsona tuksnesī, sausajā sezonā izžūst.
Zilupe Upe Baltkrievijā, Latvijā un Krievijā, Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 195 km, no tiem Latvijas teritorijā 80 km, kritums - 30 m, atsevišķos posmos ir Latvijas un Baltkrievijas un Latvijas un Krievijas robežupe; Krievijā saucas Siņaja, Baltkrievijā - Siniucha.
Mazirbe upe Dundagas un Kolkas pagastā, Irves līdzenumā, ietek Baltijas jūras Irbes šaurumā pie Mazirbes, garums - 26 km, kritums - \~26 m, sākas purvainos mežos uz ziemeļiem no Slīteres Zilo kalnu rietumu gala; Reinupe; Siliņupe; Upe.
Akana upe Filipīnās (_Akan_), Panajas salā, ietek Sibujanas jūrā.
Menamčaopraja Upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama.
Hilmenda Upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros.
Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā.
Sileti Upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos.
Šu Upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju.
Karadarja Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km.
Čatkala Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km.
Narina Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos.
Inzera Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Simas kreisā krasta pieteka, garums - 307 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava piekājē.
Boļšaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka.
Malaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka.
Lopju Upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas labā krasta pieteka.
Viļuja Upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē.
Vovča Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka.
Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Usuri Upe Krievijas Piejūras un Habarovskas novadā, daļēji robežupe ar Ķīnu, Amūras labā krasta pieteka, veidojas Sihotealina grēdā, garums - 897 km.
Omoloja Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 593 km, sākas Sijetindes grēdā (Verhojanskas grēdājā), tek uz ziemeļiem gar Kulara grēdu, ietek Laptevu jūras Buorhajas līcī.
Taza Upe Krievijas Tjumeņas apgabala un Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļos, garums - 1401 km, sākas Sibīrijas Uvālos, ietek Karas jūras Obas līcī, veidojot grīvlīci.
Salgira Upe Krimas pussalā, garums - 204 km, sākas Krimas kalnu Galvenās grēdas ziemeļu nogāzē, augštece šaurā aizā, ietek Sivaša līcī.
Akmeņrūcis Upe Latvijā, Gulbenes un Balvu novada robežupe, Sitas labā krasta pieteka.
Lisvarta Upe Polijā ("Liswarta"), Silēzijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka.
Nisa Klodzka upe Polijas dienvidrietumos, Odras kreisā krasta pieteka, garums — 195 km, kritums — 835 m, izteka Sudetos, šķērso Klodzko ieplaku, lejpus Nisas pilsētas tek pa Silēzijas zemieni.
Birlada Upe Rumānijā, Siretas kreisā krasta pieteka.
Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
Jana Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā.
Indigirka Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
Arupīte Upe Siguldas novada Allažu pagastā, lejtecē 9 km arī Siguldas un Ropažu novada robežupe, Tumšupes kreisā krasta pieteka, garums - 14 km.
Pēterupe upe Siguldas un Saulkrastu novadā, ietek Rīgas jūras līcī Saulkrastu pilsētas dienvidu daļā, garums - 46 km, kritums - 52 m, sākas kā grāvis netālu no Aģes ezera, \~10 km posmā arī Limbažu novada robežupe
Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte.
Singapūra Upe Singapūras salā.
Simojoki upe Somijā (_Simojoki_), Lapzemes dienvidu daļā, Simojervi ezera noteka uz Botnijas līci.
Alkanadre upe Spānijā (_Alcanadre_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provincē, Sinkas labā krasta pieteka.
Ara upe Spānijā (_Ara_), Sinkas labā krasta pieteka, Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces ziemeļu daļā, izceļas Pirenejos netālu no Viņmāla.
Ajdara upe Ukrainā (_Aidar_), Luhanskas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, augštece un izteka Krievijas Belgorodas apgabalā, kur tās nosaukums ir _Aidara_.
Balakļeika Upe Ukrainā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka Harkivas apgabalā.
Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
Čirčika Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai.
Piskoma Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km.
Zīge Upe Vācijā ("Sieg"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 130 km.
Aģe upe Vidzemes rietumu daļā, iztek no Aģes ezera Siguldas novada Lēdurgas pagastā, šķērso Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagastu un ietek Rīgas līcī Saulkrastu novadā netālu no Skultes, garums - 39 km; Indriķa hronikā 13. gs. pieminēta ar nosaukumu "Adya"; Skultes upe.
Usoļje Usoļjes-Sibirskas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
Bukas dīķis uzpludināts Siguldas novada Mālpils pagastā uz Sudas upes, platība — 4,5 ha; Bukas dzirnavezers; Lejasjaunzemju dzirnavezers.
Sila dzirnavezers uzstādināts uz Silupītes Talsu novada Īves pagastā, platība — 4,5 ha.
Singhs Uzvārds, ko lieto sikhi; tas nozīmē "lauva" un izsaka kareivīgumu, ko guru Govinds Singhs attiecināja uz visu sikhu kopienu.
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks.
Siliņa Užavas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km; Siliņu upe; Valka.
kapračvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silphidae"), plakanas 4-40 mm garas vaboles, pārtiek no beigtiem dzīvniekiem, 350-500 sugu., Latvijā konstatēts \~20 sugu; līķvabole.
šaurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silvanidae"), ķermenis šaurs, garens, 2-4,5 mm garš, dzeltens līdz brūnmelns, Latvijā konstatētas 6 sugas.
līķvabole Vaboļu kārtas kapračvaboļu dzimta ("Silphidae"), kukainis, kas parasti pārtiek no beigtiem dzīvniekiem; visā pasaulē, gk. mērenajā joslā >350 sugu, Latvijā 19 sugu.
Stasi Vācu "Staatssicherheitsdienst" (Valsts drošības dienests) -- bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības spēki, Padomju Savienības VDK analogs; StaSi.
Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna.
Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts.
lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā.
tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi.
metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem.
sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
Silinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
Syla Čeirāni Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Čeirāni" nosaukums latgaliski.
Sitņagi Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sitnīki" bijušais nosaukums.
sitņadzieši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sitņagi" iedzīvotāji.
Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe.
Kraukļupīte Vējupītes kreisā krasta pieteka Siguldā, garums - \~2 km; Kraukļu strauts.
Ēnava Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 41,9 m, sākas pie Sieksātes, ietek Ventā pie Raņķiem.
sinipnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Sinipi" iedzīvotāji.
sirgumnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Sirgumi" iedzīvotāji.
silmalnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" iedzīvotāji.
sisenieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sise" iedzīvotāji.
sisnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sise" iedzīvotāji.
Alkione Vērša eta, Sietiņa jeb Plejādu spožākā zvaigzne.
Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos.
Džungārija Vēsturisks novads Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Jungaria"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, platība - \~700000 kvadrātkilometru.
Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai.
Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru.
Kirēnaika Vēsturisks reģions Lībijas ziemeļos ("Cyrenaica"), starp Bombas un Sidras līci, platība - 885000 kvadrātkilometru.
sida Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Sididae"), vēžu galva izteikti nodalīta no krūtīm, 8 ģintis, gk. saldūdeņos, Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā viena suga.
hromansils Vidēji leģēts konstrukciju tērauds, kas satur Cr, Mn un Si (katru \~1%).
uluss Vidusāzijas un Centrālās Āzijas, Sibīrijas tjurku un mongoļu tautām - cilts apvienība.
Jonijas jūra Vidusjūras daļa starp Balkānu un Apenīnu pussalu, Krētas un Sicīlijas salu (it. val. "Mare Ionio").
sikani Viena no senākajām ciltīm Sicīlijas salā, kas 7.-4. gs. p. m. ē. nonāca Kartāgas un Grieķijas ietekmē un pakāpeniski tika helenizēti.
sikuli Viena no senākajām ciltīm Vidusitālijā, Dienviditālijā un no 13. gs. p. m. ē. Sicīlijā; valoda bija līdzīga latīņu valodai; 4. gs. p. m. ē tos pakļāva grieķi un pakāpeniski tika hellenizēti.
stišovīts viena no silīcija dioksīda (SiO~2~) polimorfām kristāliskām modifikācijām, kas iegūta augstā spiedienā; ļoti blīva.
SIMD arhitektūra vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Single Instruction stream, Multiple Data stream").
sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
protokols SMTP vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols (angļu "Simple Mail Transfer Protocol").
SMTP vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols (angļu "Simple Mail Transfer Protocol").
protokols SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol").
SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol").
SVD Vienlaicīga balss un datu pārraide (angļu "Simultaneous Voice and Data").
protokols DSVD vienlaicīgas balss un datu ciparpārraides protokols (angļu "Digital Simultanious Voice/Data").
SDSL vienlīnijas ciparu abonentlīnija (angļu "Single-line Digital Subscriber Line").
A2 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene).
Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi.
Sikšņu muiža Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" bijušais nosaukums.
Aktags virsotne Altintaga kalnu grēdas rietumos (_Aktag_), Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienviodu daļā, augstums - 6716 m.
Sylavyški Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Silaviški" nosaukums latgaliski.
silavišķānieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Silavišķi" iedzīvotāji.
Syubri Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Siubri" nosaukums latgaliski.
sirmelnieki Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sirmele" iedzīvotāji.
vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas.
Lipāru salas vulkānisku salu grupa Tirēnu jūrā (_Lipari, Isole_), Itālijas teritorija uz ziemeļiem no Sicīlijas, ietver 17 salu, kopējā platība - 117 kvadrātkilometru, augstums - līdz 926 m; Eola salas; Aiola salas.
sifonoklada Zaļaļģu nodalījuma rinda ("Siphonocladales"), laponis pavedienveidīgs, zarots vai lodveidīgs, šūnās daudz kodolu, raksturīga izomorfiskā paaudžu maiņa, 6 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi.
Phylloscopus proregulus zeltgalvas lapuķauķis jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis.
Braya supina zemās žodzenes ("Sisymbrium supinum") nosaukuma sinonīms.
Izola delle Korrenti zemesrags Sicīlijas dienvidaustrumos.
Kra Zemesšaurums Taizemes dienvidu daļā, starp Andamanu jūru un Siāmas līci, savieno Malakas pussalu ar pārējo Indoķīnas pussalu, šaurākās vietas platums - \~40 km, augstums - līdz 500 m.
Perekopa zemesšaurums zemesšaurums, kas savieno Krimas pussalu ar kontinentu starp Melnās jūras Karkinitas līci un Sivašu, garums - 30 km, platums - 8-23 km, augstums - līdz 20 m, jūras krasti stāvi (augstums - līdz 5 m).
Sidrabene zemgaļu centrs 13. gadsimtā, pirmoreiz minēta atskaņu hronikā 1289. g., 1290. g. zemgaļi pili pameta un devās uz Lietuvu, bet pili Livonijas ordenis nodedzināja; atrašanās vieta nav precīzi zināma; Sidrabe; Sidabrene.
Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā.
Piekarību zemiene zemiene Kolumbijā, Magdalenas, Kaukas un Sinu lejtecē, daudz atteku un ezeru, purvi, vietām pauguraini Andu atzari (augstums - līdz 800 m vjl.).
Lejasamūras zemiene zemiene Krievijā, Habarovskas novada dienvidu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumos, to veido Amūras terases starp Burejas un Sihotealina grēdu, platība — \~100000 kvadrātkilometru (no tiem Krievijā — \~65000 kvadrātkilometru), augstums — līdz 100 m, lapegļu taiga, slapjas ciesu pļavas, purvi.
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
Janas-Indigirkas zemiene zems līdzenums Sibīrijas ziemeļaustrumos, Laptevu un Austrumsibīrijas jūras piekrastē, no Omolojas ielejas rietumos līdz Indigirkai austrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), platums - līdz 300 km, vidējais augstums - <100 m, atliku kalni - līdz 500 m.
Alazejas zemiene zems līdzenums ziemeļaustrumu Sibīrijā, Alazejas baseinā, Kolimas zemienes sastāvdaļa, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
jūrassirēna zīdītāju klases kārta ("Sirenia"), ziloņiem radniecīgi, lieli, masīvi jūras zīdītāji ar vārpstveida ķermeni, garums - līdz 5 m, masa - līdz 650 kg.
pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m.
Brunhilde Ziemeļu teikā - valkīra, kurai Odins par nepaklausību liek iemigt dziļā miegā liesmu apņemtā kalnā, līdz Sigurds viņu uzmodina.
hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas.
zobeniņš Zilie zobeniņi - Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica").
dzilnīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Sittidae"), nelieli putni (garums - 9,5-19 cm, masa - 15-40 g), 3-4 ģintis, 25 sugas, Latvijā tikai dzilnītis.
Žīdu Žīdu grāvis - Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā.
augstā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium altissimum").
Lēzela žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium loeselii").
ārstniecības žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium officinale"), Latvijā autohtona.
austrumu žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium orientale").
daudzveidīgā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium polymorphum").
zemā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium supinum"), Latvijā aizsargājama, autohtona.
Volgas žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium wolgense").
Ardžeša žudecs Rumānijā (_Argeș_), robežojas ar Brašovas, Dimbovicas, Teleormanas, Oltas, Vilčas un Sibiu žudecu.
Alba žudecs Rumānijas centrālajā daļā (_Alba_), robežojas ar Klužas, Murešas, Sibiu, Vilčas, Hunedoaras, Aradas un Bihoras žudecu.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Si.