strostēt
Lietojuma biežums :
strostēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | strostēju | strostējam | strostēju | strostējām | strostēšu | strostēsim |
2. pers. | strostē | strostējat | strostēji | strostējāt | strostēsi | strostēsiet, strostēsit |
3. pers. | strostē | strostēja | strostēs |
Pavēles izteiksme: strostē (vsk. 2. pers.), strostējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strostējot (tag.), strostēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strostētu
Vajadzības izteiksme: jāstrostē
1.Bārt.
2.Sist, pērt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudz esmu strostēta par plato un šauro “ e” pielietojumu.
- Strostēja arī viņa mīlēdama, nevis pienākuma dēļ vai aiz dusmām.
- Pavedis gabaliņu tālāk, Kaža strostē manu kaimiņu kā skolas puiku.
- Paziņosim, kur pienākas, negaidīti reidā ienākušie miliči bargi strostēja.
- Neizdarīgās amatpersonas Lukašenko nu kameras priekšā strostēja kā nogrēkojušos skolniekus.