pletnēt
Lietojuma biežums :
pletnēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pletnēju | pletnējam | pletnēju | pletnējām | pletnēšu | pletnēsim |
| 2. pers. | pletnē | pletnējat | pletnēji | pletnējāt | pletnēsi | pletnēsiet, pletnēsit |
| 3. pers. | pletnē | pletnēja | pletnēs | |||
Pavēles izteiksme: pletnē (vsk. 2. pers.), pletnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pletnējot (tag.), pletnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pletnētu
Vajadzības izteiksme: jāpletnē
Sist ar pletni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un kad vēl pērkons ar zibeņiem no debesīm sāk pletnēt, mācīdams taisnību!
- Ja man vajadzētu kādu šaustīt, es skarbāk pletnētu tādus ļaundarus, kuri pārkāpj vienošanos un nepilda solījumus, ko daba it kā uzrakstījusi tiem uz pieres.
- Kā es sev reiz skaidroju savās “ Etīdēs par tekstu”: radot tekstu, sākumā jāskubina tā atgrūšanās spēks, jāpletnē kaislība, kas tiecas prom no teikšanas kodola, lai tad vēlāk atpakaļiedarbības vai – kāpēc gan arī ne – atriebības kārtībā, autora iniciatīvai nogurstot, ļautu tekstam meklēt ceļu atpakaļ pie sevis, ieraudzītu, kā tas pievilkšanās spēka krampjos sāpīgi un laimīgi savelkas kamolā.
- Parasti te lietus šaltis sitās pret jumtu un pletnēja izpluinītus kokus.
- Mīļotante pletnēja Anitu ar slapjo villdrānu un raudāja: — Tu zini, kāds darbs villdrānu noaust...