Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Kr.

Atrasts vārdos (467):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
spriests (Krāsns) velves daļa
nozvākšēt (Krītot) dobji noskanēt
krāsojums [Krāsa]{s:1739}.
krāsojums [Krāsa]{s:1740}
sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā
Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā
Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā
Objačeva Abjacjoja, apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, tās nosaukums krievu valodā
Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā
Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova
ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība
Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība Krievijā no 18. gs. līdz 1930. gadam
volosna Administratīvi teritoriāla pamatvienība laukos Krievijā (līdz 1919. gadam)
župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
tūkstošnieks Administrators vietējā pārvaldē Krievijā līdz 19. gs.
Balakenas rajons adminstratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Zagatalas rajonu. kā arī ar Gruziju un Krieviju
zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
Aghizela Agidela, pilsēta Krievijā
kreķelieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji
Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants
Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā
Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā
Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
krievciemieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" iedzīvotāji
kriškalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Kriškalni" iedzīvotāji
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju"
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
Ulatora Alatira - pilsēta Krievijā
Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji
mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina
Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km)
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
mahaiskisms Anarhistisks novirziens Krievijas politiskajā kustībā, radās 19. gs. beigās
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski
Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m)
krauklieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski
Kromāni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants
Kromoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants
Kromuoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukums latgaliski
Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums
rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu
uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
Baranovka apdzīvot vieta Krievijā, Altaja novada dienvidu daļā
Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
Aleksandrova apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
Mežāre apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
Ezernieki apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 50 km no Krāslavas, pagasta centrs
Inciems apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā 60 km no Rīgas un 13 km no Siguldas
Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas
Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Parūķis apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Armaņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Soleimi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Auguļova apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Prinosini apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Brasla apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā
Vētras apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā
Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Krimūnu pagastā
Bisenieki apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Kūku pagastā
Pāpuļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā
Bisenieki apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā
Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Lopdārzi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Mežākas apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Sankaļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Krapesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā
Veckrapes Kalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā
Eikaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā
Turaidas skola apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā
Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Aišpūri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Vikiški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Čaplinščina apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
Kuzmini apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
Zagorci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
Dreģeļi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Manuha apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Juhņeviči apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Suhorukova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Volkojedi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Leiši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Bički apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Bikova apdzīvota vieta (skrajciems. izzudis) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Kaupiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Krampiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Mežupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Naglīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Purviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Runcene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Vakšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Vītoli apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Zeltupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Žogi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Otrie Kromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā (agrāk — Kromoni)
Artjomovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krālavas novada Andzeļu pagastā
Ķepova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Dagdas
Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši
Andiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Birža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Biža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Dilmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Dinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Dubņagi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Klismeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Oloveca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Piruški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Domoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Gajova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Klīsmeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Kļukuški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Noglas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Aprobavci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Butkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Kiuliņauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Klabauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Ļutavci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Mazā Asūne apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Mazā Jolza apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Parfenova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Paukštova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Pļupova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Anči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Bleideļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Buseniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Butkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Čerpinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Drieģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Drongāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Ezergali apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Grītāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Jākaveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Kaktiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Kalviši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Kiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Krūģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Kubari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Māteji apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Meža Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Lejas Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Kalna Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Lielie Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Nitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Plotie apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Ramaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Rubeni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Šķipi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Veiguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Viļamāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Visauleja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Žaunerāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Zīperi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Budovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Buraki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Cepliši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Dehteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Keiļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Loceiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Nazari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Pauļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Pļeņčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Alženova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā
Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā
Aksjonova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Altinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Egļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Essenmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Garaudži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Lielā Garavatka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Niperi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Ostravļani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Paholki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Primisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Piļori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas
Akmenīca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Apšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Belkauski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Belogrudova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Eižvertiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Gailiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Jelinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Kļišova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Ostrovs apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Purpuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Raģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Raginski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
Auguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Baltā apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Bārtuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Barzjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Blukovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Breimari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Butkunova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Dailidova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Dargeļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Fiļipovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Ganusova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Geidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Gorodišče apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Izova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Janeļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Karklinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Kazinci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Kelova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Kevreļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Kikovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Kļasi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Lapoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Liniķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Maksimova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Masiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Mateiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Melnā apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Naktjunova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Osiņņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Ostrovna apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Petrovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Pugači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Rusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Saveiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Savenci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Semjoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Šņokova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Udinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Vaicuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Zareki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Zeļonščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Zizovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
Bernadski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Beržine apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Butāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Celitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Eliši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Gubernati apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Hmeļnicki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Kalviši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Kozliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Leikumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Livkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Meža Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Jaunie Račini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lejas Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Škipori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Kalna Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Lielie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Mazie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Kalna Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Naiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Pitrini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Pupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Sprūģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Sturmoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Torpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Tukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Undrukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
Atgoniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Baldeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Baltica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Baltiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Bindari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Buciniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Čaupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Caurumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Daudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dauguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dilbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dorotpole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dubrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Evarti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Grabežiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Juhniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Juragova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kačāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Karoliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kurpnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Leiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Lielindrica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Livčāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Loņki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Ļukati apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Lukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Obročnaja Statja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Jaloveckaja Gora apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kalna Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Tālie Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Otrie Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Nipaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Pakuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Paulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Peļniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Podži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Prikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Raudaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Ringi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Šakini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Silovi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Spalvi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Spalviški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Stainiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Stalti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Stirniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Streiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Taulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Trestiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Trušeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Vaičuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Zarembovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Bangas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Dvorišči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Gaiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Gandeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Gaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Māliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Matulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Rožupole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Rusteiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Saulkrasti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Smetani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Teņki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Upmale apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Upmalieši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Varnaviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Vecborne apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Veckaplava apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Zimaši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Aleksandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Bergofa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Blaževiči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Deņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Dunski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Jegorova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Kauškaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Ladiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Ļesinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Kalna Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Lejas Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Ņikitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Novosjolki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Ogurecka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Protiriha apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Pustoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā
Ašari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Balūži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Banceniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Bauriškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Bragas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Čaupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Cihani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Cimoškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Dobromiļa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Dombrova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Dricmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Ģeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Gribuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Jadlovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Kebzeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Kropiškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Krumpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Kūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Kursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Ļakses apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Ludzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Sarkanais Rags apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Lielie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Mazie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Mazie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Lielie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Pītrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Plintes apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Pliuči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Sēneitis apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Skadiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Turki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Vagaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Valdiniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Vidoki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Virveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Virveliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Voronkas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Zubri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Žuras apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Avlasenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Ojatnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Pervelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Aišpuri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Baltica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Cimoškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Ģerķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Gintauti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Gribuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Kozindi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Krumpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Liučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Pirmie Tračumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Otrie Tračumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Naudīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Podboroks apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Rusaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Skumbiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Voiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
Aišpūri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants
Barinauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
Blusova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
Dinaborčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
Mazie Apaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
Aleksandrova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Apoļinovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Berjozki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Berjozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Cirmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Domnopole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Domopole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Dvorčani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Gorbačova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Kiseļevci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Koškovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Krivoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Kuļbova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Lazoviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Makņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Marki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Patarnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Škļarovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Stremki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Toloevci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Andinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Blusi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Borovina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Broģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Butkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Denisova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Dunci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Gelutjova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Ikaženci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Jalova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Joņini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kaļedovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kazinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Krumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kseverova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kuhtiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kulakiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Ļumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Maksimova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Masāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Meļevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Meņgova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Mikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Nauļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Nikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Okolica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Parahņova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pavļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pipiri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pleiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Plitarova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podjuhnevici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podleškova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Podozerci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Poreči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Pupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Sinkeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Skuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Stanislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Teļežki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Tresteniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Zaharova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Žakeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Zareniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Zulova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Žurilova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Bebriši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Berniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Brenciški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Čenčupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Dembovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Ekši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Gaugariški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Glagači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Grundāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Indrica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Kališkas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Kaziņči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Kuliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Ļaksi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Lipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Loņki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Ludviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Pirmie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Otrie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Lejas Trušeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Otrā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Pirmā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Ņemčinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Ornicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Orupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Pipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Podļesicas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Pouriški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Puzi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Romuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Seikaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Skradeli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Smildiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Stoli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Stolņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Teneismuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Trapciški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Treikaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Trušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Unzuli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Vainiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Valteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Veterovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Babrovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Beresņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Bunčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Dobročina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Panova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Plutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Putramniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
Borkuici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Davidenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Dunduri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Kiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Mazie Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Novički apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Oļšaniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Peickova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Ratkova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Landskorona apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona
Aksenova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Ancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Barševski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Boreksti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Borovije apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Kazuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Kloviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Pildigi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Prusaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči
Augustiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Bancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Bartkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Cauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Dunski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Kaplava apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Kazanova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Ludvikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Misjūni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Mazie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Ūdrīši 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Lejas Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Kalna Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Stacija “Krāslava” apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Lielie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Odigjāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Pankjāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Pukjāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Pukjaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Saksoni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Silavi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Skerškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Stašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Stigeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Stoli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Užingorska apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Užinkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Valeiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Veiguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Vilmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Zapoļniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Aišpuri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62)
Kastuļina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā)
Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā
Krasnoļenka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā
Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā
Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā
Mazie Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā
Lielie Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā
Kvietaines apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Atašienes pagastā
Sietnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Krustpils pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Kūku pagastā
Meždibeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Mežāres pagastā
Vāguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā
Glāznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Glāznieksala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Gruntsala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Irbenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Kaktusala apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Kalnsētas apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Melderes apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Tiltnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Uģērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Urķērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Zeļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Zvidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils pagastā
Križuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā; Križuta
Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā
Ilzenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils novada Kūku pagastā
Meždārzi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils pagastā
Akācijas apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Pētera Upīša dārzs-muzejs apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
Vircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs
Grāveri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1950.-2009. g. Krāslavas rajonā) 22 km no Krāslavas, pagasta centrs
Šķeltova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni
Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova
Neikšāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe
Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs
Svariņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Kombuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs
Kaplava apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Izvalta apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1625. g., pagasta centrs
Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
Augstkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne
Piedruja apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
Ezerkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 4 km no Krāslavas, Krāslavas pagasta administratīvais centrs
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
Račeva apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Podvigailova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Punduri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni
Andžāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā 12 km no Krāslavas
Apaļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
Lupandi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
Skaista apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists
Borovka apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
Asūne apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 10 km no Dagdas un 47 km no Krāslavas, pagasta centrs
Andzeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs
Sunīši apdzīvota vieta (vidējciems) Krimuldas pagastā
Turaida apdzīvota vieta (vidējciems) Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā
Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
Krape apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs
Lobe apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Krapes pagastā
Veckrape apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Krapes pagastā
Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
Gaigalava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs
Aizpuri apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Robeždaugavas apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Vilnīši apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Varšavas apdzīvota vieta (viensēta) Krimuldas pagastā
Barsukovska apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Jamalas Nencu autonomajā apvidū
Belozernija apdzīvota vieta bez patstāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Tjumeņas apgabala Hanti-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidaustrumu daļā
Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
Ķirpēni apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce)
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
Tasīlaka apdzīvota vieta Grenlandes austrumos, Karaļa Kristiāna IX Zemes dienvidos
Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā
Anoja apdzīvota vieta Grieķijā (_Anógeia_), Krētas salas vidusdaļā
Auleja apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs
Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi
Adamova apdzīvota vieta Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī
Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā
Ahtirska apdzīvota vieta Krievijā (_Ahtyrskij_), Krasnodaras novadā
Aikina apdzīvota vieta Krievijā (_Ajkino_), Komi Republikā; Ajkatila
Aktala apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Tal_), Tivas Republikā
Akerika apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Ѐrik_), Tivas Republikas dienvidu daļā
Akbulaka apdzīvota vieta Krievijā (_Akbulak_), Orenburgas apgabala dienvidos
Akmuruna apdzīvota vieta Krievijā (_Akmurun_), Baškorostānas republikas dienvidaustrumu daļā
Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā
Aksjonovozilovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo-Zilovskoe_), Aizbaikāla novadā
Aksubajeva apdzīvota vieta Krievijā (_Aksubaevo_), Tatarstānas Republikā; Aksubaja
Akša apdzīvota vieta Krīevijā (_Akša_), Aizbaikāla novada dienvidos
Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
Aktaša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktaš_), Altaja Republikā
Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā
Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā
Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā
Aļkina apdzīvota vieta Krievijā (_Al’kino_), Samaras apgabala austrumos
Aļmeņeva apdzīvota vieta Krievijā (_Al’menevo_), Kurgānas apgabalā
Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos
Alandska apdzīvota vieta Krievijā (_Alandskoe_), Orenburgas apgabala austrumu daļā
Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā
Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā
Aleksandroņevska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandro-Nevskij_), Rjazaņas apgabala dienvidos
Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
Aleksandrovskijzavoda apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskij Zavod_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Kirova apgabala rietumos
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Stavropoles novadā
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabala austrumos
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Ļeņingradas apgabala rietumu daļā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Omskas apgabalā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabala rietumu daļā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevsk_), Irkutskas apgabalā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskaja_), Volgogradas apgabala ziemeļrietumu daļā
Aleksejevska apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskoe_), Saratovas apgabala rietumu daļā
Aļeksina apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksino_), Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas
Algasova apdzīvota vieta Krievijā (_Algasovo_), Tambovas apgabala ziemeļos
Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā
Alla apdzīvota vieta Krievijā (_Alla_), Burjatijas Republikā, Barguzinas grēdas austrumu malā
Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_Allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā)
Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā
Aloļa apdzīvota vieta Krievijā (_Alol’_), Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā
Aļonka apdzīvota vieta Krievijā (_Alonka_), Habarovskas novada rietumos, Turanas grēdas austrumu malā
Alova apdzīvota vieta Krievijā (_Alovo_), Mordvijas Republikas austrumos; Aloveļe
Altaiska apdzīvota vieta Krievijā (_Altajskoje_), Altaja novada dienvidaustrumos
Altata apdzīvota vieta Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumu daļā
Altinaja apdzīvota vieta Krievijā (_Altynaj_), Sverdlovskas apgabalā
Altuhova apdzīvota vieta Krievijā (_Altuhovo_), Brjanskas apgabala dienvidaustrumu daļā
Amazara apdzīvota vieta Krievijā (_Amazar_), Aizbaikāla novada austrumos
Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos
Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā; Amma
Amgu apdzīvota vieta Krievijā (_Amgu_), Piejūras novadā, Japāņu jūras piekrastē
Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā
Amguņa apdzīvota vieta Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā
Amura apdzīvota vieta Krievijā (_Amur_), Altaja Republikas dienvidrietumu daļā
Amurzeta apdzīvota vieta Krievijā (_Amurzet_), Ebreju autonomā apgabala dienvidos
Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā
Anapska apdzīvota vieta Krievijā (_Anapskaja_), Kranodaras novada dienvidrietumu daļā
Anastasijevska apdzīvota vieta Krievijā (_Anastasievskaja_), Krasnodaras novada rietumu daļā
Anaša apdzīvota vieta Krievijā (_Anaš_), Krasnojarskas novadā, Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krastā
Anavgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Anavgaj_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidienē
Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā
Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Novgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
Ančenki apdzīvota vieta Krievijā (_Ančenki_), Pleskavas apgabalā
Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā
Andrejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevka_), Orenburgas apgabala rietumos
Andrejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevo_), Vladimiras apgabalā
Andrjušina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjušino_), Sverdlovskas apgabalā
Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā
Angasjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Angasjak_), Baškorostānas Republikā
Aņihovka apdzīvota vieta Krievijā (_Anihovka_), Orenburgas apgabala austrumos
Aņisimova apdzīvota vieta Krievijā (_Anisimovo_), Pleskavas apgabalā
Aņuiska apdzīvota vieta Krievijā (_Anjujsk_), Čukotkas autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā
Aņņenskijmosta apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskij Most_), Vologdas apgabala ziemeļrietumu daļā
Aņņenska apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskoe_), Čeļabinskas apgabalā
Anosova apdzīvota vieta Krievijā (_Anosovo_), Irkutskas apgabalā
Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā
Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
Antropova apdzīvota vieta Krievijā (_Antropovo_), Kostromas apgabalā
Anučina apdzīvota vieta Krievijā (_Anučino_), Piejūras novadā
Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos
Apača apdzīvota vieta Krievijā (_Apača_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussaalas dienvidu daļā
Apanasenkovska apdzīvota vieta Krievijā (_Apanasenkovskoe_), Stavropoles novada ziemeļu daļā
Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā
Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
Aprosova apdzīvota vieta Krievijā (_Aprosovo_), Pleskavas apgabalā
Apuka apdzīvota vieta Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Beringa jūras Oļutoras līča austrumu piekrastē
Arbaža apdzīvota vieta Krievijā (_Arbaž_), KIrovas apgabalā
Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā
Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā
Arefina apdzīvota vieta Krievijā (_Arefino_), Jaroslavļas apgabala ziemeļu daļā
Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē
Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos
Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skaja_), Krasnodaras novadā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Baškorostānas Republikā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Kirovas apgabalā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Stavropoles novada austrumu daļā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Tulas apgabala dienvidu daļā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Voroņežas apgabalā
Arhara apdzīvota vieta Krievijā (_Arhara_), Amūras apgabala dienvidos
Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē
Arhiza apdzīvota vieta Krievijā (_Arhyz_), Karačajas-Čerkesijas Repiblikā
Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā
Arkuļa apdzīvota vieta Krievijā (_Arkul’_), Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisajā krastā
Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
Armizonska apdzīvota vieta Krievijā (_Armizonskoe_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
Arsinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arsinskij_), Čeļabinskas apgabalā
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Irkutskas apgabalā
Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā
Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā
Artjomovska apdzīvota vieta Krievijā (_Artëmovskij_), Irkutskas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Arteziana apdzīvota vieta Krievijā (_Artezian_), Kalmikijas Republikas dienvidaustrumos
Arti apdzīvota vieta Krievijā (_Arti_), Sverdlovskas apgabala dienvidrietumu daļā
Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā
Arzgira apdzīvota vieta Krievijā (_Arzgir_), Stavropoles novada austrumu daļā
Asbestovska apdzīvota vieta Krievijā (_Asbestovskij_), Sverdlovskas apgabalā
Asekejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Asekeevo_), Orenburgas apgabala ziemeļu daļā
Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē
Askina apdzīvota vieta Krievijā (_Askino_), Baškorostānas Republikas ziemeļos
Askiza apdzīvota vieta Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā
Aspa apdzīvota vieta Krievijā (_Aspa_), Permas novada dienvidu daļā
Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
Ašapa apdzīvota vieta Krievijā (_Ašap_), Permas novada dienvidu daļā
Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā
Atagaja apdzīvota vieta Krievijā (_Atagaj_), Irkutskas apgabalā
Ataki apdzīvota vieta Krievijā (_Ataki_), Pleskavas apgabalā
Atamanova apdzīvota vieta Krievijā (_Atamanovo_), Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisajā krastā
Atemara apdzīvota vieta Krievijā (_Atemar_), Mordvijas Republikā
Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
Atjaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Atjaševo_), Mordvijas Republikas austrumos
Atjurjeva apdzīvota vieta Krievijā (_Atjur'evo_), Mordvijas Republikā
Atka apdzīvota vieta Krievijā (_Atka_), Magadanas apgabalā
Atlasova apdzīvota vieta Krievijā (_Atlasovo_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidusdaļā
Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
Atrata apdzīvota vieta Krievijā (_Atrat_), Čuvašijas Republikā
Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā
Avturi apdzīvota vieta Krievijā (_Avtury_), Čečenijas Republikā
Azanka apdzīvota vieta Krievijā (_Azanka_), Sverdlovskas apgabala austrumu daļā
Azejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Azeevo_), Rjazaņas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, Vidusurālos
Azova apdzīvota vieta Krievijā (_Azovo_), Omskas apgabala dienvidu daļā
Babiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Babynino_), Kalugas apgabalā
Babuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Babuškino_), Kaļiņingradas apgabala austrumos
Bačatska apdzīvota vieta Krievijā (_Bačatskij_), Kemerovas apgabala dienvidrietumu daļā
Badarminska apdzīvota vieta Krievijā (_Badarminsk_), Irkutskas apgabalā, Badarmas kreisajā krastā
Baga-Čonosa apdzīvota vieta Krievijā (_Baga-Čonos_), Kalmikijas Republikas rietumos
Bagajevska apdzīvota vieta Krievijā (_Bagaevskaja_), Rostovas apgabalā, Donas kreisajā krastā
Bagana apdzīvota vieta Krievijā (_Bagan_), Novosibirskas apgabala dienvidrietumu daļā
Bagarjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Bagarjak_), Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Bagdarina apdzīvota vieta Krievijā (_Bagdarin_), Burjatijas Republikā
Bahanaja apdzīvota vieta Krievijā (_Bahanai_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
Babuškina ciems apdzīvota vieta Krievijā (_imeni Babuškina_), Vologdas apgabalā
Ahļebiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Ахлебинино_), Kalugas apgabalā
Gauri apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry
Kačanova apdzīvota vieta Krievijā (Kačanovo) 12 km no Latvijas robežas, 1925.-1944. g. saucās Kacēni
Linava apdzīvota vieta Krievijā (Linovo) 7 km no Latvijas robežas
Purvmala apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī
Višgoroda apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Aizbaikāla novadā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novada dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bajeva apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novada ziemeļu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novada ziemeļu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belova apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novadā, <10000 iedzīvotāju
Baliktujula apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā
Beļaši apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā, Argutas kreisajā krastā
Balikča apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā, Čuļčas upes krastā
Belušja Guba apdzīvota vieta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, NovajaZemļa salas dienvidrietumu piekrastē
Bedejeva Poļana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā
Bainazarova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā, Belajas (Agizelas) upes kreisajā krastā
Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos
Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana
Bala-Četirmana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidrietumos, Aškadaras upes krastā
Bakali apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas rietumu daļā
Baikibaševa apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā
Ablajeva apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Republikā; Ablaja
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos
Bokova apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā
Belije Berega apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā
Belaja Berjozka apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidu daļā
Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
Barguzina apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikā
Bajangola apdzīvota vieta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidu daļā
Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
Kisigača apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija
Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē
Batireva apdzīvota vieta Krievijā, Čuvašijas Republikas dienvidaustrumu daļā
Aksaja apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belidži apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos
Arakula apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
Ašti apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
Ansalta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumos
Andi apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumu daļā
Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā
Aima apdzīvota vieta Krievijā, Habarovskas novadā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas kreisā krasta pietekas Abakanas labajā krastā
Beļtirska apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas pietekas Abakanas kreisajā krastā
Baliksa apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikas rietumu daļā
Anga apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā
Belaja Zima apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā
Balahņinska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļbaikāla kalnienes ziemeļu daļā
Balaganska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras kreisajā krastā
Belorečenska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras pietekas Boļšaja Belaja labajā krastā
Barluka apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Okas labajā krastā
Baikala apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, pie Angaras iztekas no Baikāla ezera
Bajandaja apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Priekšbaikāla ieplakā
Borisogļebska apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā
Argudana apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas austrumu daļā
Bezengi apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā
Altuda apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
Baruna apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
Barjatina apdzīvota vieta Krievijā, Kalugas apgabala rietumu daļā
Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
Ačaivajama apdzīvota vieta Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļu daļā
Aliberdukovska apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā; Aliberdike
Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble
Barzasa apdzīvota vieta Krievijā, Kemerovas apgabalā
Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā
Baisa apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala dienvidu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabalā, \~30 km uz austrumiem no Kirovas, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abjacjoja apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumu daļā; Objačeva
Ustjščugera apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, Pečoras krastos
Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā
Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla
Belaja Gļina apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada austrumos
Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
Balahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā
Bellika apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļas rietumos, netālu no Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krasta
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumos
Bahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumu daļā, Jeņisejas labajā krastā
Aginska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, <10000 iedzīvotāju
Beļaki apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Angaras pietekas Irkiņejevas krastā
Bartata apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, aptuveni 80 km uz ziemeļiem no Krasnojarskas
Baklaņiha apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā
Baikalovska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas lejteces labajā krastā
Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabalā
Belozjorska apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabalā
Barina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabala ziemeļu daļā
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
Marica apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
Belaja apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabala dienvidos
Beguņici apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas aogabala rietumu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Arka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgabalā, Ohotas upes labajā krastā
Palatka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgbalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Beloomuta apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumu daļā, Okas kreisajā krastā
Borodina apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta
Beloozjorska apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie apvedceļa dienvidaustrumos no Maskavas pilsētas
Belije Stolbi apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Maskavas apvedceļa, dienvidos no Domodedovas lidostas
Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
Baraševa apdzīvota vieta Krievijā, Mordvijas Republikas ziemeļrietumu daļā
Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā
Batecka apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabala rietumos
Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čulima apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju
Belasovka apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā
Fokina apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belogrivka apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
Belousovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
Ždanovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos
Irikļinska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas upes kreisajā krastā
Bekova apdzīvota vieta Krievijā, Penzas apgabala dienvidrietumu daļā
Bašmakova apdzīvota vieta Krievijā, Penzas apgabala rietumos
Čermoza apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota
Bartima apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada dienvidu daļā
Belojeva apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada Komi-Permiešu apvidū
Kuva apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada Komi-Permiešu apvidū, <10000 iedzīvotāju
Basima apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada ziemeļu daļā
Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Permas novadā, Kamas (Votkinskas ūdenskrātuves) labajā krastā
Barda apdzīvota vieta Krievijā, Permas novadā, Tulvas kreisajā krastā
Agzu apdzīvota vieta Krievijā, Piejūras novada ziemeļaustrumos
Advorici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
Barbaši apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos
Beļskka apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, pie Igaunijas robežas
Beloruska apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Rītupes (Utrojas) labajā krastā
Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
Beļajeva apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Ščepecas upes labajā krastā
Ajutinska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā
Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumu daļā
Bazkovska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļu daļā, Donas labajā krastā
Kuibiševa apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
Čehova apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju
Krasnogorska apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā
Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka
Bala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Sartangas krastā
Barilasa apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnē, Sartangas krastos
Batagaja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnes ziemeļos, Sartangas labajā krastā
Balagači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta zemienē
Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
Batagajalita apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Verhojanskas grēdāja ziemeļu dalas austrumu nogāzē
Beļkači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Pieļenas plato dienvidaustrumu malā, Aldanas kreisajā krastā
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
Balašeika apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala rietumos
Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.)
Bakuri apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļrietumu daļā
Baltaja apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
Bazarnijkarabulaka apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
Belogornoje apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
Ačikulaka apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Andrejkurgana apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Edisija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Kajasula apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Kurska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Mahmudmekteba apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Mirnija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Ņini apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Petropavlovska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Pokoinoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Sadovoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Soldatoaleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Stepnoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Turksada apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Veļičajevska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Zaterečnija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Aleksandrija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada Sederekas rajonā
Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
Basjanovska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
Barančinska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tambovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bazarnije Mataki apdzīvota vieta Krievijā, Tatarastānas Republikā
Baltasi apdzīvota vieta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā
Adirkežiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
Bajhāka apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
Balgazina apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikā
Baliktiga apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas dienvidaustrumu daļā
Bajtala apdzīvota vieta Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā
Ačiri apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Agana apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Abatska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.)
Belojarska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugra ziemeļos.
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidu daļā, Obas labajā krastā, rietumos no Surgutas
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bazjani apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Irtišas lejteces kreisajā krastā
Aksarka apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas lejteces labajā krastā, uz polārā loka
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala austrumos, Obas pietekas Čulimas ziemeļu krastā
Bakčara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabala dienvidu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Ketas krastā
Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Kijas kreisajā krastā
Arseņjeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā
Begičevska apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala austrumu daļā
Agejeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala rietumu daļā
Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
Belijgorodoka apdzīvota vieta Krievijā, Tveras apgabala austrumu daļā, Volgas labajā krastā
Belija apdzīvota vieta Krievijā, Tveras apgabala dienvidrietumu daļā
Bemiža apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas dienvidrietumu daļā
Baļezina apdzīvota vieta Krievijā, Udmurtijas Republikas ziemeļu daļā
Bazarnijsizgana apdzīvota vieta Krievijā, Uļjanovskas apgabala rietumu daļā
Bavļeni apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā
Balakireva apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumu daļā
Jurjeveca apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Anna apdzīvota vieta Krievijā, Voroņežas apgabalā
Belogorje apdzīvota vieta Krievijā, Voroņežas apgabalā
Arhonska apdzīvota vieta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā
Akjara apdzīvota vieta Krievijas Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos
Alhankala apdzīvota vieta Krievijas Čečenijas Republikā, dienvidrietumos no Groznijas
Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka
Agvali apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā
Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā
Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā
Ajana apdzīvota vieta Krievijas Habarovskas novadā (_Ajan_), Ohotskas jūras piekrastē
Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
Malomožaiska apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, vācu - Altenkirhe
Ajanka apdzīvota vieta Krievijas Kamčatkas novada ziemeļos (_Ajanka_), Penžinas upes krastos
Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā
Usogorska apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikas rietumos
Ahmetovska apdzīvota vieta Krievijas Krasnodaras novadā
Abana apdzīvota vieta Krievijas Krasnojarskas novada austrumos (_Aban_), rajona administratīvais centrs, 9200 iedzīvotāju (2010. g.)
Alakurti apdzīvota vieta Krievijas Murmanskas apgabala dienvidrietumos (_Alakurtti_)
Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, Kumas kreisajā krastā
Ļevokumska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2017. g.)
Akduruga apdzīvota vieta Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā (_Ak-Durug_)
Severozadonska apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta
Aksaja apdzīvota vieta Krievijas Volgogradas apgabala dienvidu daļā
Jamburga apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki
Azovske apdzīvota vieta Krimā (_Azovs'ke_)
Čornomorske apdzīvota vieta Krimā, Tarhankutas pussalas ziemeļu piekrastē; Akmenčita
Hurzufa apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks"
Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
Ankštaķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ankštakiai_), Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Barzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Darbēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Grūšlauķe apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Jokūbava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Kartena apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Kūlupēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Raguvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Rūdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Vīdmanti apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē
Rītupe apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā)
Elmhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Älmhult_), Krūnuberjas lēnē
Alvesta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alvesta_), Krūnuberjas lēnē
Osēda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åseda_), Krūnuberjas lēnē
Hūvmantorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hovmantorp_), Krūnuberjas lēnē
Lammhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lammhult_), Krūnuberjas lēnē
Lenhovda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lenhovda_), Krūnuberjas lēnē
Lessebū apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lessebo_), Krūnuberjas lēnē
Jungbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ljungbi_), Krūnuberjas lēnē
Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē
Moheda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Moheda_), Krūnuberjas lēnē
Rīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ryd_), Krūnuberjas lēnē
Rotne apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rottne_), Krūnuberjas lēnē
Stremsnēsbruka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Strömsnäsbruk_), Krūnuberjas lēnē
Tingsrīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tingsryd_), Krūnuberjas lēnē
Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
Tolkova Apdzīvotās vietas "Linava" ("Linovo") Krievijā bijušais nosaukums
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
Belojarska apdzīvotta vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
Apeineišu ezers Apeineišu ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,9 ha; Apinīšu ezers; Apenīšu ezers
Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā
Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums
Ordaņbuje Ardatova, pilsēta Krievijā
Ārdaukas ezers Ārdavs, ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m
karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā)
Orga Arguna - pilsēta Krievijā, Čečeijas Republikā
Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji
Šantaru salas arhipelāgs Ohotskas jūras rietumos, Krievijas teritorija, sastāv no 15 salām, kopējā platība - \~2500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 701 m
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums
Admiralitāte arhitektūras piemineklis Krievijā, Sanktpēterburgā ar 407 m garu fasādi un torni tās centrā virs vārtu arkas ar 72 m augstu smaili
Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem
dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā
feierverkers Artilērijas jaunākā komandējošā sastāva dienesta pakāpe Krievijas armijā līdz 1917. g.
arzamasas Arzamasas zosis - Krievijas izcelsmes zosu šķirne, dzīvsvarā līdz 8 kg
rotans asarveidīgo kārtas suga, neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight")
Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā
Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā
Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs
Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km
saimes ļaudis atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, cariskajā Krievijā)
ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu
Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra Ukrainā (_Azovs'ke more_) un Krievijā (_Azovskoe more_), Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m
Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m
Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām
Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā)
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi
Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe
Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus
Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe
Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
Vidusgrēda Atrodas Kamčatkas pussalā, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 1200 km, platums - līdz 120 km, augstums - 3621 m (Ičas sopka)
Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija
Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
Krāslavas perspektīvais smilts laukums atrodas Krāslavas austrumu malā, platība - 400 ha, derīgā slāņa vidējais biezums - 12 m
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers
Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā
Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns
Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni
Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
Deņevas ezers atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 13,6 ha; Deņevo
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
Gazimuras grēda atrodas Krievijā, Aizbaikāla novada austrumu daļā, Gazimuras upes labajā krastā, garums — 200 km, augstums — līdz 1372 m
Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m
Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu
Kronoku pussala atrodas Krievijā, Kamčatkas pussalas austrumos, starp Kronoku un Kamčatkas līci
Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru
Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m
Belgorodas apgabals atrodas Krievijas rietumu daļā, platība — 27100 kvadrātkilometru, 1525000 iedzīvotāju (2009. g.)
Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru
Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus
Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
Aģes purvs atrodas Krimuldas novadā, Aģes baseinā, platība - 1363 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 6 m
Sunīšu kalns atrodas Krimuldas pagastā, garums — 1,5 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 74,3 m vjl., relatīvais augstums — \~30 m
Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti
Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns)
Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas
Rietumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas salas dienvidrietumu daļā, Krievijā, garums - 650 km, augstums - līdz 1330 m, sastāv no vairākām paralēlēm grēdām
Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m
Brēku ezers atrodas Teiču purvā, Krustpils novada Atašienes pagastā, platība - 12,8 ha; Teiču II ezers
Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra
Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m
noziedzīga nodarījuma mazsvarīgums atzīstams gadījumos, kad persona izdarījusi nodarījumu, kam formāli gan ir Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā
gubernators Augstākā amatpersona novadā, apgabalā, guberņā Krievijā
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā)
labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās
Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m
agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu
Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m
Ļedņikovaja augstākā virsotne Birrangas kalnos, Taimiras pussalā, Krievijā, augstums - 1146 m
Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
Petermana kalns augstākā virsotne Karaļa Kristiana X Zemē, Grenlandes ziemeļaustrumos, augstums - 2490 m
Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m
Idas kalns augstākā virsotne Krētas salā, augstums - 2456 m
Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m
Kropotkina kalns augstākā virsotne Oļokmas Stanovikā, Krievijas Aizbaikāla novada austrumos, augstums — 1911 m
Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m
Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m
Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
Iņaptuka kalns augstākā virsotne Ziemeļbaikāla kalnienē, Krievijas Burjatijas Republikā, augstums - 2514 m
Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi
valsts kanclers augstākais civilais amats dažās valstīs, Krievijā līdz 1917
Ida Augstākais kalns (2456 m) Krētas salā, Grieķijā
Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi
Romankošs Augstākais kalns Krimas pussalā, Krimas kalnu Galvenajā gradā, augstums - 1545 m, akmeņainas kalnu pļavas
Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas
Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
kursiste Augstāko sieviešu kursu audzēkne Krievijā (līdz 1917. g.)
Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene
Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži
Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi
Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
Wyschgorodok Augšpils (tagad Vyšgorodok, Krievijā)
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi
Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā
Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu
drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei
anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme
Austrumtuva Austrumtiva - Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa
antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas
epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā
ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā
Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika
Aginskas Burjatija autonoms apvidus Krievijas Aizbaikāla novadā, 76000 iedzīvotāju (2008. g.), platība - 19000 km^2^
Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas
Arabata līcis Azovas jūras līcis Ukrainā (_Arabats'ka zatoka_), Krimā, Kerčas pussalas ziemeļrietumos
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
Misovska Babuškina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1941. g.
Kreicnaha Bādkreicnaha, pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach")
Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
kvanadi Baguli - tautība Dagestānā, Krievijā
Gorjačinska Balneoloģiskais kūrorts Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla austrumu krastā, 186 km no Ulanudes
Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti
Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas
Belojes ezers Baltais ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci
Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums
Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
Baltas ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā
Balta ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā
Baltais ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā
Bolta ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā
austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā
žagieši Balvu novada Krišjāņi pagasta apdzīvotās vietas "Žagi" iedzīvotāji
Kaupines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaupiņas" nosaukuma variants
krišjānieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji
Krišani Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants
Krišāni Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" nosaukuma variants
mežupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežupe" iedzīvotāji
naglīši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" iedzīvotāji
Nagleiši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Naglīši" nosaukuma variants
Pūriņas Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants
Pūrines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants
Runcine Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Runcene" nosaukuma variants
Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants
Veituli Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" nosaukuma variants
zeltupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" iedzīvotāji
Zaltupe Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" nosaukuma variants
žogieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Žogi" iedzīvotāji
krutovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Krutova" iedzīvotāji
Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m)
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
krišjānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji
kronieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji
krievgalieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Krievgaļi" iedzīvotāji
nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
Babrova Bebrupe Krustpils novadā
bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus
Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums 1926.-1935. g.
Beloreta Belorecka – pilsēta Krievijā, tās nosaukums baškīru valodā
Belozerska Belozjorska – pilsēta Krievijā
Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā
krūškalnieši Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Krūškalne" iedzīvotāji
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne"
Kryškynova Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kriškinova" nosaukums latgaliski
Kromoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukuma variants
Kromuoni Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski
Krīvkolns Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krievkalns" nosaukums latgaliski
Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu
Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst
Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu
Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m
Baskunčaks beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabala austrumos, 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta
kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda
Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte
Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers
Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes
Engelhardshof bijušās Engelārtes muižas nosaukums, kuras teritorijā Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana
Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems
Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune
Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems
Brīvie arāji bijušie dzimtļaudis Krievijā, kas tika atbrīvoti no dzimtbūšanas atkarības 1803. g. un tika iekļauti valsts zemnieku kategorijā 1848. g.
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
krasnajieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
krasnasalieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
krasnieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
Krasnā Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnaja Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski
Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski
krivošejevieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" iedzīvotāji
Krivošejevka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants
Krivošeji Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivošejeva" nosaukuma variants
Boļšije Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukuma variants
Lielie Krīviņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Krivini” nosaukuma variants
Lelī Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski
Lelī Krīvini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski
Belogorska Bilohirska - pilsēta Krimā
Karasuvbazara Bilohirskas pilsētas Krimā nosaukums līdz 1944. g.
kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums
enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
Kreici Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" nosaukuma variants
Bodaiba Bodaibo - pilsēta Krievijā
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru)
Bogučara Bogučarka - upe Krievijā
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
Boulenodžals Bolons - ezers Krievijas Habarovskas novadā
Nuriodžals Bolons, ezers Krievijas Habarovskas novadā
Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
Lielhehcira rezervāts Boļšehehcira rezervāts Krievijā, Habarovskas novadā
lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā
Čeremšana Boļšojčeremšana - upe Krievijā
Zurčimešena Boļšojčeremšana - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā
Lielā Jugana Boļšojjugana, upe Krievijā
Kineļa Boļšojkineļa - upe Krievijā
Uzeņa Boļšojuzeņa - upe Krievijā un Kazahstānā
Bondariški Bondarišku ezers - atrodas Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 5,5 ha; Bondarišķis; Bondarišķu ezers
Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju
maidāns brīvs laukums austrumzemju pilsētās (arī Krievijas dienvidu apvidos un Ukrainā) vai to apkaimē sapulcēm, tirgum un izpriecām
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles
Prikumska Budjonovska, pilēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1935. g. un 1957.-1973. g.
Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
krotenieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Krote" iedzīvotāji
Buusaahs Bustahs - ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
apanāžas zemes cara ģimenes locekļu īpašumi Krievijā 18. gs. b. - 20. gs. sākumā
patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (Krievijā līdz 1917)
illegālists Cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
ģenerālgubernatūra Cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām
kamerālpalāta Cariskajā Krievijā finanšu ministrijas institūcija kādā guberņā no 1775. g.
kontrolpalāta Cariskajā Krievijā valsts kontroles provinces (guberņas) orgāns
remontieris Cariskās Krievijas armijā - virsnieks, kas iepērk zirgus
maģistrants Cariskās Krievijas universitātēs persona, kas nokārtojusi maģistra eksāmenus
carists Cariskās valsts iekārtas piekritējs Krievijā
gaponiāde Carisma pasākumi valdības kontrolētu legālu strādnieku organizāciju radīšanai Krievijā 20. gs. sākumā
skomorohs Ceļojošs komediants Kijevas Krievzemē, Krievijā (no 11. gadsimta līdz 19. gadsimtam)
četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem
prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesiska institūcija (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam)
krauklēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe
Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska
Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti
ērkšķu kronis ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
baltgvards cilvēks, kas cīnījies balto armijā, Pilsoņu karā Krievijā
vicmundieris Civildienesta ierēdņu formas svārki Krievijā pirms 1917. g.
titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
kolēģijas asesors civildienesta rangs (Krievijā līdz 1917. g.)
Ranenburga Čapligina, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.
Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.)
Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā
Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka
Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
Akmečita Čornomorske, apdzīvota vieta Krimā, tās nosaukums tatāru valodā
Akmenčita Čornomorske, apdzīvota vieta Krimā, tās nosuakums Krimas tatāru valodā
Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā
Čukotka Čukotkas autonomais apvidus - Krievijas Federācijas subjekts, ietver Čukču pussalu un teritoriju uz ziemeļaustrumiem no tās, platība - 721500 kvadrātkilometru, 49500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Anadira
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā
Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.)
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums
Batpaisaghirs dabas apgabals Kazahstānas Atirau apgabalā un Krievijas Astrahaņas apgabalā
Baltās jūras-Kulojas plato dabas apgabals Krievijas ziemeļos, austrumos no Baltās jūras
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces
Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos
Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija
Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus
krūmājieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Krūmāji" iedzīvotāji
dagestāņi Dagestānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
Imana Daļņerečenska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi
Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava
Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
grivenka Dārgmetālu u. c. dārglietu svara mērvienība 14.-18. gs. Krievijā
kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā
Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka
Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera
Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče
Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera
Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis
Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna
goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji
kraujieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" iedzīvotāji
civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri
sloboda Dažādu apdzīvoto vietu nosaukums Krievijā 11.-17. gs., kuru iedzīvotāji uz laiku bija atbrīvoti no valsts nodokļiem
milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
kristcelieši Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Kristceles" iedzīvotāji
Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
griveniks Desmitkapeiku sudraba naudas apzīmējums līdz 19. gs. Krievijā
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
strēļi dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks; dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros; karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas
lielgabalnieki Dienesta muižnieki Krievijā 16.-17. gs., kurus pēc iesaukuma ņēma dienestā artilērijas vienībās un šis amats bija mantojams
čina Dienesta pakāpe (cariskajā Krievijā)
rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe
Baikāla kalnzeme Dienvidsibrījas kalnāju austrumu daļa Krievijā, ap Baikāla ezeru un uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no tā līdz robežai ar Mongoliju un Ķīnu, platība — 1 mlj. kvadrātkilometru
Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m
Theotokas Dieva dzemdētāja, Kristus māte Marija
jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu
Unio hypostatia Dieva un cilvēka dabas apvienošanās Kristus personā
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu
Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu
ketoglutārskābe Divbāziska ketonskābe, ogļhidrātu, aminoskābju, olbaltumu, kā arī tauku apmaiņas starpprodukts (savienojums, kas rodas Krebsa ciklā)
kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi
Hantaikas ezeri divi savstarpēji savienoti ezeri, atrodas Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Putoranas plato 73 m vjl.
tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam)
Bībeles apustuļi divpadsmit Jēzus Kristus izvēlētie mācekļi
dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas
dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas
funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā
Dmitrijeva-Ļgovska Dmitrijeva - pilsēta Krievijā
Dmitrovska-Orlovska Dmitrovskas pilsētas Krievijā, Orlas apgabalā, nosaukums 1929.-1992. g.
Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
kreijenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Kreijas" iedzīvotāji
Audzu muiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" bijušais nosaukums
akācijenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" iedzīvotāji
akācijnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" iedzīvotāji
avotiņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Avotiņi" iedzīvotāji
bīlastnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Bīlasti" iedzīvotāji
Degmuiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degu muiža" nosaukuma variants
degumnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Degummuiža" iedzīvotāji
glūdenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Glūda" iedzīvotāji
kalnapluņķenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapluņķi" iedzīvotāji
krimūnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Krimūnas" iedzīvotāji
lipstenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Lipsti" iedzīvotāji
parūķnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Parūķis" iedzīvotāji
Upīša dārzs Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Pētera Upīša dārzs-muzejs" nosaukuma variants
siteņnieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Siteņi" iedzīvotāji
krišjāņenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji
subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
Garais ezers Dolgoje, ezers Krāslavas pagastā
Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Gundorovka Doņeckas pilsētas Krievijā, Rostovas apgabalā, nosaukums līdz 1955. g.
krīvēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvi" iedzīvotāji
Allenburga Družba, apdzīvota vieta Krievijas Kaļņingradas apgabalā
Dubovka Dubnas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Grāveru pagastā
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa
Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā
Dunekļa ezers Dūneklis, ezers Krāslavas pagasrtā
Dūnekļa ezers Dūneklis, ezers Krāslavas pagasrtā
krustceļnieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Krustceļi" iedzīvotāji
Ugdana Dūņu dziedniecības kūrorts Krievijas Aizbaikāla amatā, 12 km no Čitas, sāļezera krastā, sanatorija
krupmuižnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Krupmuiža" iedzīvotāji
Krapāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants
Krāpāniški Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķi" nosaukuma variants
krapānieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji
krapānišķieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Krapānišķis" iedzīvotāji
Dvūra Dvūra Krālove pie Labas - Dvūrkrālove pie Labas, pilsēta Čehijā
Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā
Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla"
Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām
Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža"
Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.)
eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā
stolovaja Ēdnīca (parasti Krievijā)
krauklieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā
konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm
konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā
Eikaži Eikažu dīķis - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,9 ha
Kezleva Eipatorija - pilsēta Ukrainā, Krimā
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita
kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
Stepnoje Elista, pilsēta Krievijas Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
Engelhardtshof Engelartas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā
Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
Jesentuki Esentuki, pilsēta Krievijas Stavropoles novadā
škaraji Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā
tapanti Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā
kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā
čuvani Etnogrāfiska grupa Krievijas galējos ziemeļaustrumos, Anadiras baseinā, parasti tiek pieskaitīti pie čukčiem
negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms
čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem
kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm
misione Evaņģēlija pasludināšana, ko kristietis veic, pamatojoties uz Kristus pavēli
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe
Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
Križovs ezers Andrupenes pagastā, platība - 25,2 ha; Križovas ezers; Križava ezers; Križutu ezers
Kromančuks ezers Andzeļu pagastā, platība - 7,5 ha, Kromanu ezers; Kromānu ezers; Kromaņu ezers; Lūsēnu ezers; Mamanu ezers; Mamonu ezers
Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers
Pekuļņeiska ezers ezers Beringa jūras piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomā apvidus dienvidu daļā, platība - 435 kvadrātkilometri, notece uz Beringa jūru
Čornojes ezers ezers Brigu pagastā un Krievijā, kopējā platība - 24 ha; Černoja ezers; Zaleskoje ezers
Ķiruma ezers ezers Burtnieka līdzenumā, Vecates pagastā, 53,6 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - 320 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Dūma ezers; Kreņu ezers; Kākulis; Kurpnieka ezers
Iļdzeits ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers
Galšūns ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers
Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers
Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers
Ildza ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā pie Bogdāniem, platība - 26 ha, garums - \~1,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,9 m; Ildze; Ildzis; Ilzas ezers
Kulis ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers
Balts ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers
Kruku ezers ezers Demenes pagastā, platība - 9,4 ha; Kruki ezers
Kroga ezers ezers Drustu pagastā, 173 m vjl., platība - 10,7 ha, garums - \~0,7 km, lielākais platums - \~0,3 km; Krogus ezers
Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
Peipuss ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers
Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja
Umbezers ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā
Lovezers ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru
Ašars ezers Kombuļu pagastā, uz ziemeļiem no Krāslavas pilsētas, platība - 19 ha, garums - \~1,1 km; Ašaru ezers, Asaru ezers; Ašera ezers
Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers
Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers
Ņemčiks ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 7,7 ha; Ņemčika ezers
Bebrišu ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 2,4 ha; Belbošu ezers
Dubulis ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība 10,2 ha; Dubļu ezers
Diunoklis ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 19,6 ha; Danakļa ezers; Dunakļa ezers; Dunekļa ezers
Borauga ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 22,5 ha; Dauguļu ezers
Lodiņu ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 7,7 ha
Bedinka ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 8,9 ha; Bedenkas ezers; Bedinkas ezers; Betinka ezers
Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers
Bondarišku ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība — 5,5 ha; Bondarišķis
Galenis ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība - 4,3 ha; Galājais; Galējais ezers
Ļutavcu ezers ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība — 14,5 ha
Skrudinieku ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,8 ha; Skrudiņa ezers; Skrudzinieku ezers
Lubāniņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,9 ha; Lubančika ezers; Lubančiks
Ildzas ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 12,8 ha; Ildzīša ezers; Ilza ezers
Ūgliņs ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 16,9 ha; Ogliņa ezers; Ugliņas ezers; Ugļu ezers
Iudrineits ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2 ha; Judriņkijs ezers; Jūdriņš; Ūdriņas ezers
Plaudiņs ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 22,2 ha; Plaudineitis; Plaudineits; Plaudinis; Plaudiņš; Plaudiņa ezers; Plaudiņu ezers; Plaudīšu ezers; Plavdiņa ezers
Maceņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 8,1 ha, dziļums - līdz 1 m, aizaugošs; Mateja ezers; Mateļa ezers; Mateļu ezers; Mateņu ezers
Mazais Dubeļu ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība — <1 ha
Juguļu ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu nomalē, platība - 4,1 ha
Dubuleits ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - \~8 ha
Nomaškaļs ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha; Namačkalis; Namačkalnu ezers; Namačkalu ezers; Namaškalu ezers; Kamaškalu ezers
Boļtiņais ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,4 ha; Beļenkoje; Bieļenkoje
Kāšūns ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,7 ha; Kaušanu ezers; Kaušaņu ezers
Paholku ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība — 2,2 ha
Plataču ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība 2,2 ha
Pisiņs ezers Krāslavas novada Grāveru pagastā, platība - 2,0 ha; Tiksiņš
Izovas ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 19,4 ha; Ižovas ezers
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 34 ha; Belojes ezers
Ustubnīks ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers
Maču ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1 ha
Deģeru ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,6 ha
Zīmeļs ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,8 ha; Ziemeļu ezers; Zimeļu ezers
Dziļais ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 11,6 ha
Purva ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha
Rinģis ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 20,7 ha; Černavu ezers; Rinču ezers
Dūņu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 3,6 ha
Prudoka ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 4,7 ha; Milaka ezers; Orilana ezers
Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers
Noviku ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,9 ha
Mazais Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 1,8 ha; Silava ezers
Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
Gulbju ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 6,5 ha; Gulbņa ezers
Celmu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 9,4 ha
Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers
Dubinka ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 2,3 ha, Dubinas ezers; Dubinkas ezers
Jablonkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 4,3 ha
Saučenku ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Saučinkas ezers; Savčenko ezers
Baļščina ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 7 ha; Balticas ezers; Baltijas ezers; Baltu ezers
Mazais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Bolovatkas ezers; Borvinka ezers; Borvinkas ezers
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagasta dienvidaustrumu daļā, 12,7 ha; Baltas ezers; Baltezers; Beloje
Pasiņas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11,6 ha, maksimālais dziļums - 7,7 m; Aktica; Pasinecas ezers; Pisiņš
Plautinkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 5,7 ha; Platonovkas ezers; Plautinka; Plautiņka; Plavdinka
Foļvarkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 4,6 ha; Foļvarka ezers
Varkļons ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - <1 ha
Guļbiņš ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers
Solkas ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 2,1 ha; Salnas ezers; Saules ezers
Dridzes ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,1 ha; Priedulāju ezers
Nameņš ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,6 ha; Namiņa ezers; Namiņš; Nemeta ezers
Dubiņs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 7,6 ha; Dubina ezers; Dubiņa ezers
Zubru ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,8 ha
Joda ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,9 ha; Iodezers; Jodezers
Lejs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība 177,4 ha, līčains, 3 salas; Lejas ezers
Mandeļu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - \~1 ha; Mandaļas ezers; Mandele
Krugloje ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - <1 ha
Dūneklis ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 2 ha, Dunekļa ezers; Dūnekļa ezers
Dolgoje ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 2,5 ha
Skujiņu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 8,9 ha; Skujeņa ezers; Skusņas ezers
Skumbiņu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība — 1 ha
Zarosloje ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 3,1 ha
Kaloda ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,6 ha; Koloda; Kolodas ezers
Goreloje ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 3,4 ha; Kuļbovas ezers
Makņu ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 6,4 ha; Makņenskoje ezers
Čornoje ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā un Baltkrievijā
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā uz Baltkrievijas robežas, kopējā platība — 141,3 ha; Baltezers; Belojes ezers; Beloje (Baltkrievijā)
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
Mošņica ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10 ha; Moščnīcas ezers; Mošņicas ezers
Mateika ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10,2 ha; Maceika; Maceiku ezers; Mateikas ezers; Moseikas ezers
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
Orļinoje ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 8 ha; Ērgļu ezers; Oriol; Orlas ezers; Orļonoka ezers
Ikažencu ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 2,3 ha
Žabinka ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 3 ha
Suhorukovas ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 4,7 ha, dziļums — līdz 3,7 m
Lāču ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 7,9 ha; Medvedka ezers
Trudiņka ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība 4,4 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Trudinkas ezers; Trudniku ezers; Trudņika ezers; Trudņiku ezers
Lotas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 1,6 ha
Margaucis ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers
Rūbežnīks ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11,3 ha; Robežnieku ezers; Rūbežu ezers
Teneiss ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 12 ha; Tenisa ezers; Tenīsa ezers; Teņa ezers
Kauseņš ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 13,8 ha; Kausiņš; Kausiņu ezers; Kovšika ezers; Kovšuna ezers
Dūņu ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 14,6 ha
Linokas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 3,3 ha; Linoksa ezers; Lipaks
Lubāns ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 5,2 ha; Lubančiku ezers; Lubāniņš; Lubānu ezers
Trešā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, aizaugošs
Lubānītis ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - <1 ha; Mačulkas I ezers
Noviku ezers ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 2,8 ha; Novika ezers
Lielā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 21,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 0,5 m
Mazā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība — 18,5 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 0,5 m
Osvas ezers ezers Krāslavas pagastā, platība — 14,8 ha
Persteņa ezers ezers Krāslavas pilsētas teritorijā, platība - \~2,5 ha; Percinka ezers; Perciņa ezers
Bērzu ezers ezers Krāslavas rajona Kalniešu pagastā, platība — 2,8 ha
Andezers ezers Krievijā (_Andozero, ozero_), Vologdas apgabala rietumu daļā. iztek Sudas kreisā krasta pieteka Andoga
Andrejevskas ezers ezers Krievijā (_Andreevskoe, ozero_), Tjumeņas apgabalā
Aslikuls ezers Krievijā (_Asly-Kulˈ, ozero_ / _Asylykül_), Baškorostānas Republkā
Babinas ezers ezers Krievijā (_Babinskoe, ozero_), Ļeņingradas apgabala dienvidrietumu daļā
Belojes ezers ezers Krievijā (_Beloe, ozero_), Krasnojarskas novada dienvidrietumu daļā
Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels
Kučukas ezers ezers Krievijā, Altaja novadā, platība — \~200 kvadrātkilometru
Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
Čebarkuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
Aidikuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Čukčagiras ezers ezers Krievijā, Habarosvskas novadā, 70 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 6 m, daudz augstu (līdz 60 m) mežainu salu
Bolons ezers Krievijā, Habarovskas novadā, 18,7 m vjl., platība - 338 kvadrātkilometri, garums - \~70 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 3-4 m; Nuriodžals, Boulenodžals
Jenisjervi ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē
Ņuks ezers Krievijā, Karēlijas Republikā, Rietumkarēlijas augstienes ziemeļu daļā 134 m vjl., platība - 214 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 40 m, līčains, daudz salu
Kerets ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļos 91 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri (kopā ar salām), vidējais dziļums 4,5 m, lielākais dziļums - 26 m, \~130 salu (kopējā platība - 50 kvadrātkilometru)
Topezers ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 109 m vjl., platība - 986 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 56 m, krasta līnija izrobota
Tikšes ezers ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā, 111 m vjl., platība - 209 kvadrātkilometri (kopā ar salām - 232 kvadrātkilometri), dziļums - līdz 40 m
Gaļičas ezers ezers Krievijā, Kostromas apgabalā 101 m vjl., platība — 7540 ha, dziļums — līdz 4,5 m, krasti zemi, dūņains
Labazs ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru
Jesejs ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži
Kovdezers ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri
Imandra ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu
Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā)
Belaja Strugas ezers ezers Krievijā, Pleskavas apgabalā, noteka uz Veļikajas (Mudes) upi
Bustahs ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas-Indigirkas zemienē 7 m vjl., platība – 249 kvadrātkilometri; Buusaahs
Bologoje ezers Krievijā, Tveras apgabalā, šīs pilsētas teritorijā
Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona
Beloje ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve
Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera
Udils ezers Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces kreisajā krastā 2,6 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5 m, garums - 50 km, platums - 9 km
Orels ezers Krievijas Habarovskas novadā, platība - 314 km^2^, dziļums - līdz 3,8 m, krasti zemi, purvaini
Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa
Sjamezers ezers Krievijas Karēlijas Republikā 106 m vjl., platība - 266 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 24 m, 80 salu ar kopējo platību 4,3 kvadrātkilometri, krasti zemi, smilšaini, akmeņaini
Segezers ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m
Ņižņeje Kuito ezers Krievijas Karēlijas Republikā; Alakuitijervi
Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^)
Vodlezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas dienvidaustrumu daļā 136 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 16 m, \~200 salu
Pēezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 kvadrātkilometri), krasti augsti, stāvi, klinšaini
Otradnoje ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha
Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru
Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti
Mogotojevo ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers
Aitars ezers Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta zemienē
Vože ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru
Sasika ezers ezers Krimā; Sasiks
Jērkules ezers ezers Krimuldas pagastā, platība - 13,8 ha, garums - 550 m, lielākais platums - 380 m, dziļums - 0,5-1 m, apkārt kūdrājs, aizaugums, dibenā dūņas; Ierkules ezers
Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
Krustezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1,6 ha; Krustenes ezers; Krustene
Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Arla ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 27,3 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 10,8 m, eitrofs
Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers
Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis
Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m
Seklis ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis
Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers
Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Ilzas ezers
Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
Sivers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers
Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers
Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers
Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
Ots ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers
Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
Drīdzs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers
Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels
Indrs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers
Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m
Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
Cārmins ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers
Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%
Skaists ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%
Olksns ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers
Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav
Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers
Salājs ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs
Asariņs ezers Latvijā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 3,9 ha
Peiteļa ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā (~40% platības) un Krievijā (~60%), 107,6 m vjl., platība - 347 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 2,0 km, lielākais dziļums - 2,2 m, aizaugums - niecīgs; Pītelis; Piteļa ezers
Bakans ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers
Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers
Kraku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 18,7 ha; Kraķu ezers
Mazais Krivoje ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,5 ha; Krivaja ezers
Punga ezers Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,7 ha; Pungas ezers
Pīļu ezers ezers Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 9,7 ha
Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļkarēlijas reģiona dienvidaustrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci
Hankas ezers ezers Tālajos Austrumos, Krievijā (Piejūras novadā) un Ķīnā (Heilundzjanas provincē), platība — 4190 kvadrātkilometru, garums — \~90 km, platums — 68 km, lielākais dziļums — 10,6 m, izveidojies tektoniskā depresijā 68 m vjl.
Terehols ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā
Maksimovas ezers ezers uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 46 ha (Latvijā 16,1 ha), garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums Latvijas daļā — 1,3 m, eitrofs, stipri aizaug; Maksimova ezers; Maksimovo ezers
Seligers ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu
Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m
Krāčezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha; Krāču ezers
Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
Vivi ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^
Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru
Pjasina ezers ezers Ziemeļsibīrijas zemienes dienvidu daļā 33 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība — 735 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 10 m, iztek Pjasina
Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Ņīvu ezers
Heljašens ezers Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē
Mekelns ezers Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē
obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (Krievijā līdz 1861. g.)
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
ciltsvietība Feodālās hierarhijas sistēma Krievijā 15.-17. gs.; dižciltīgākas izcelsmes feodālis varēja pretendēt uz augstāku amatu un pie galda uz vietu tuvāk valdniekam
apanāžas zemnieki feodāli atkarīgie Krievijas lauku iedzīvotāji, kas piederēja cara ģimenes locekļiem
holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem
bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Krievzemē 10.-17. gs.)
dvēseļu revīzija feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei
iedalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās sadaloties Kijevas Krievzemei, un vēlāk, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm
Dalienu kņazistes feodāļu zemes īpašumi Krievijā 12.-16. gs., kas izveidojās, sadrumstalojoties lielajām kņazistēm
Kefe Feodosija - pilsēta Ukrainā, Krimā
Kroņa palāta finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (cariskajā Krievijā līdz 1917.gadam)
kamerālvalde Finanšu ministrijas institūcija valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai Krievijā 1775.-1917.; kroņa palāta
apustuliskais sveiciens formula "Kunga Jēzus Kristus žēlastība ..." pēc 2Kor 13,13
otzovisti Frakcionāra grupa Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, kas izveidojās 1908. gadā un prasīja atsaukt pārstāvjus no legālajām organizācijām
trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai
Alfredfora franču vissezonas pētniecības stacija Subantarktikā, Krozē salās; izvietota arhipelāga lielākās Posesionas salas austrumos
Sereda Furmanovas pilsētas Krievijā nosaukums līdz 1941. g.
a. C. gadā pēc Kristus dzimšanas (lat. "anno Christi")
a. a. C. gadā pirms Kristus dzimšanas (lat. "anno ante Cristum")
vecā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs
Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
krauklieši Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski
melnsimtnieks galēji reakcionāru organizāciju biedrs 20. gs. sākumā Krievijā
hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību
kambarkungs galminieks cara Krievijā un dažās citās monarhistiskās valstīs
Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti
lielkņaziste Galvenā kņaziste (feodālajā Krievijā)
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs)
euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens
jaila Ganības Krimas kalnu galvenās grēdas bezmežu platoveida kaļķakmens virsotnēs
duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu
stola Gara un šaura auduma lente, garīdznieka liturģiskā apģērba sastāvdaļa; uz pleciem uzlikta, tā simbolizē Kristus jūgu
Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai
kristaceļš Garīgo dziesmu kopums par Jēzus Kristus ciešanu un nāves upuri
metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]; pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem; metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas
Kraukle Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Bēršu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Zāģeru upe Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Cīruļu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas
Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas
Gilgeričaja Gjuļgeričaja, upe Krievijas Dagestānas Republikā
Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m)
pietà glezna vai skulptūra, kurā Jaunava Marija tur mirušo Kristu klēpī vai rokās
Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem
elkesaīti Gnostiķu sekta, nodarbojās ar astroloģiju, maģiju, turējās cieši pie bauslības, apgraizīšanas un Kristus progresīvas inkarnācijas
dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā
Kalvarija Golgāta - vieta, kur sists krustā Jēzus Kristus
gaziks Gorkijas automobiļu rūpnīcas (Ņižņijnovgorodā Krievijā) ražotais vieglais automobilis ar brezenta jumtu (1930. gadu modelis)
Oirotura Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums 1932.-1948. g.
Ulala Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums līdz 1932. g.
Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Grašupe Grašupīte Krimuldas pagastā
četverka Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 18. gs., 19. gs. un 20. gs. sākumā - 6,55942 litri
osmina Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 104,95 litri
četverte Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā, 209,909 litri
Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas
Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei
krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji
Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā)
Salmonejs grieķu mitoloģijā - Aiola un Ainaretes dēls, Krēteja, Sīsifa un Atamanta brālis, kuru Zevs sodīja par nekaunīgu lepnību nosperot ar zibeni
Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru
Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu
Ions grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Kreūsas dēls, no kura vārda cēlies Jonijas nosaukums
Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni
Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls
Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs
Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu
Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās
daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs
Aerope Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja mazmeita, kuru tēvs bija licis noslīcināt jūrā vai pārdot verdzībā
Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību
Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā
Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista
Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras
Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
Reja grieķu mitoloģijā - Olimpa dievu māte, titanīda, Gajas un Urāna meita, Krona sieva
meliādas Grieķu mitoloģijā - ošu nimfas, kas piedzima, Krona izkastrētā Urāna asinīm nokrītot uz Zemes - Gajas
Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu
Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte
Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu
Eiridike grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta sieva
Megara grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta vecākā meita un Hērakla pirmā sieva
Nausitojs grieķu mitoloģijā - Tēseja kuģa stūrmanis braucienā uz Krētu
Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs
Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība
Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē
Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā
Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos
persiešu kari grieķu-persiešu kari notika starp Persiju un grieķu polisām 490-449 pr. Kr.
Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m
Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m
Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m
Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m
griveņiks Grivna - sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam)
krūtenieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Krūte" iedzīvotāji
kistīņi Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīnieši
kistīnieši Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīņi
Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji
Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
krapēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Krapa" iedzīvotāji
krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji
Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Gusinoozerska Gusinoozjorska - pilsēta Krievijā
Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
kavalergardi gvardes kavalērijas pulks Krievijas impērijā (pastāvēja no 1799. līdz 1917. g.), kura virsnieki piederēja pie augstākās aristokrātijas aprindām
Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729
ostgoti ģermāņu cilts, gotu austrumu atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras ziemeļu piekrastē, arī Krimā; 488. g. iebruka Itālijā un 493. g. tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554. g.
Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.)
Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām
Jugra hantu un mansu autonomais apvidus – Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, administratīvais centrs- Hantimansijska, platība – 534800 kvadrātkilometru, 1520000 iedzīvotāju (2009.)
Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina
HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā
nestoriānisms Herētiska kristiešu mācība, kuras piekritēji apgalvoja, ka Kristus inkarnāciju veido divas savstarpēji nesaistītas personas - cilvēciskā un dievišķā
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
Baladeva hindu mitoloģijā - Balarāma, Krišnas brālis
Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe
Balarāma Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas vecākais brālis, kas piedalījās daudzos Krišnas varoņdarbos
avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras
Rukminī Hindu mitoloģijā - dievietes Lakšmī avatāra (iemiesojums), viena no dieva Krišnas sievām - pirmā sieva
džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā
Džagannātha hindu mitoloģijā - īpaša Višnu-Krišnas forma, ko sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā
Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns
Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko
Vasudeva hindu mitoloģijā - Krišnas tēvs un Kuntī, pāndavu mātes brālis, eposa "Mahābhārata" varonis
Vāsudeva hindu mitoloģijā - Krišnas un Višnu vārds (Krišna ir viņa iemiesojums)
Kansa Hindu mitoloģijā - ļaunais Mathuras valdnieks, Krišnas ienaidnieks
Amsruds Hindu mitoloģijā - viens no Indijas skaistākajiem varoņiem, dieva Krišnas mazdēls
krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā
nairīts Hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums Krievijā
Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Gurzufa Hurzufa, apdzīvota vieta Krimas dienvidos
Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piemēram, mūsdienu Krievijā)
raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs; šī starpslāņa pārstāvji
Bezengi ielejas šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā, Bezengi sienā, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums - \~14 km, platība - >40 kvadrātkilometru, noslīd līdz 2000 m vjl.
Gdaņskas līcis ielīcis Baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m
Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes
Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km
Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m
Barguzinas ieplaka ieplaka starp Barguzinas un Itakas grēdu, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums — >200 km, platums — līdz 35 km, augstums — 470-600 m
činavnieks Ierēdnis (Krievijā līdz 1917)
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete
Deņevas strauts ietek Deņevas ezerā Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, garums — 11 km
paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas
Jenšēpingas lēne ietver Smolandes ziemeļrietumu daļu, platība — 10495 kvadrātkilometri, 337000 iedzīvotāju, izveidojās 1687. g., atdaloties no Krūnubergas lēnes
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
igarkieši Igarkas pilsētas un apkārtnes (Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos) iedzīvotāji
Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers
Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers
Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju
Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru
Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
Elneta Iļeta - upe Krievijā, Marijelas Republikā, tās nosaukums mariešu valodā
krustinieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji
Sēnīte Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" otrs nosaukums
Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām
Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m)
karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs, Ziemeļāfrikā)
Koromandelas krasts Indostānas pussalas Bengālijas līča piekraste ("Coromandel") uz dienvidiem no Krišnas grīvas, Indijā, garums - 700 km, platums - 80-100 km
Izovas strauts Indricas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Indras pagastā
Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.)
Boļšojinzera Inzeras upes (Krievijā, Baškortostānas Republikā) augšteces nosaukums Dienvidurālos, Jamantava piekājē
lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē
atpakaļējs spēks ir Krimināllikumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi ir labvēlīgs personai
krakusi Iregulārs poļu jātnieku pulks, ko sastādīja 1812. gadā Krakovā un arī 1831. gadā
Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m
Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m
Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato
Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos
turktatāru rietumu dialekti Irtišas tatāru, kirgīzu, karakirgīzu, karakalpaku, nogajiešu un Eiropas Krievijas tatāru valodas
Jahja Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jānim Kristītājam
Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem
Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
Ivanovozņesenska Ivanova – pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
Izabelina Izabelinas pagasts - Krāslavas novada Skaistas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas
krekeliškieši Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" iedzīvotāji
Krekeliškas Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" nosaukuma variants
Krekeliškys Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" nosaukums latgaliski
Kalniešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. pirmskara Skaistas pagasta dienvidu daļu un pievienota neliela daļa no bijušā Krāslavas pagasta
Ūdrīšu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem bijušā Krāslavas pagasta dienvidrietumu daļu un ļoti nelielu bijušā Izvaltas pagasta daļu
Variešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, to veido daļa no pirmskara Krustpils, Ungurmuižas (1939. g. pārdēvēts par Medņu pagastu) un Aiviekstes pagasta teritorijas
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m
Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m
Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
izķerrot Izvest ķerrā (naidīgu uzraugu, meistaru, spiegu u. tml.) no fabrikas, uzņēmuma, paužot protestu (pirmsrevolūcijas Krievijā)
Izjva Ižma - upe Krievijā, Komi Republikā
ižmieši Ižmas komieši - komiešu etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Komi Republikā
Ižora Ižoras zeme - apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ingrija
ingri Ižori un somi, kas dzīvo agrākajā Ingrijā (Ingermanlande), tagadējā Ļeņingradas apgabala rietumu daļā, Krievijā
iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri
Kalns Jalovecka Kalns - Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam
Oimjakonas kalniene Janas-Oimjakonas kalnienes daļa Indigirkas baseinā, Krievijā, augstums — līdz 1891 m
Palmnikene Jantarnija, apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Zakarija un Elizabete Jāņa Kristītāja vecāki
Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts
neps Jaunā ekonomiskā politika - Krievijas (PSRS) ekonomiskā politika periodā no 1921. gada līdz 1930. gadu 2. pusei
JKP Jaunā Kristīgā partija
junkurs Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas armijā 1802.-1869. g.
poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Jāņa evaņģēlijs Jaunās Derības ceturtā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve; rakstīts, domājams, mūsu ēras 90. gados, no pārējiem evaņģēlijiem atšķiras pēc formas un satura
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam
krūzēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Krūzes" iedzīvotāji
Boļšojjegorlika Jegorlika - Maničas kreisā krasta pieteka Krievijā
Kriškināni Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kriškanāni" nosaukuma variants
Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums
Peņīgas Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Peņigas" nosaukuma variants
prižānieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji
purninieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Purniņi" iedzīvotāji
Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga
krustpilieši Jēkabpils pilsētas daļas Krustpils iedzīvotāji
Alabugha Jelabuga, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, tās nosaukums tatāru valodā
Čadana Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tivas Republikā
Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina
Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja
Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera
Taimiras ieplaka Jeņisejas-Hatangas ieplaka Krievijas Krasnojarskas novadā
Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs"
jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
vienpiedzimušais Jēzus Kristus
Jēzus Jēzus Kristus - kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs
pasija Jēzus Kristus ciešanas un nāve
Ziemassvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki
Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki; [Ziemassvētki]{s:900}
apustulis Jēzus Kristus māceklis
Dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija
Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā
mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija
Carjovokokšaiska Joškarola - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1919. g.
Krasnokokšaiska Joškarola, pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1919.-1927. g.
Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies
Jūda Jūda Iskariots, viens no Jēzus Kristus mācekļiem
Jūda no Kariotas Jūda Iskariots, viens no Jēzus Kristus mācekļiem
krastieši Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji
gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.)
Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu (_Anadyrskij zaliv_), Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m
Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m
Agrahanas līcis jūras līcis Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikā
Avačas līcis jūras līcis Krievijā (_Avačinskij zaliv_), Kamčatkas pussalas dienvidaustrumu piekrastē
Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m
Pomoru šaurums jūras šaurums Barenca jūrā starp Kolgujevas salu un Eiropas kontinentālo daļu, Krievijas Eiropas daļas ziemeļos
Antikitiras šaurums jūras šaurums Grieķijā (_Andikithfron, Steno_), starp Kitiras un Antikitiras salu, savieno Jonijas un Krētas jūru
Amūras limāns jūras šaurums Krievijā (_Amurskij liman_), savieno Sahalīnas līci ar Tatāru šaurumu, atdala Sahalīnas ziemeļu daļu no kontinenta, garums — 185 km, platums — līdz 40 km, dziļums — 3-5 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas \~2 m
Jugorskijšars Jūras šaurums Krievijas ziemeļos, starp Vaigača salu un kontinentu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 46 km, platums - 3-13 km
Laperūza šaurums jūras šaurums starp Sahalīnas (Krievija) un Hokaido salu (Japāna), savieno Japāņu un Ohotskas jūru, garums - 94 km, mazākais platums - 43 km, dziļums - 27-118 m
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
Jurjeva-Poļska Jurjevpoļska, pilsēta Krievijā
Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai
Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.)
Ozolaite kāda meža nosaukums Krapes apkārtnē
mandieši kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju
sekas Kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, kas radies citas personas nelikumīgas rīcības vai bezdarbības rezultātā
strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē
Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.)
Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m
Armaks kalna virsotne Krievijā (_Armak, gora_), Burjatijas Republikā, augstums - 2079 m
Baikāla smaile kalna virsotne Krievijā, Burjatijas Republikā, austrumos no Baikāla ezera, augstums - 2841 m
Bedeligs kalna virsotne Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, Rietumsajānos, Kurtušibinas grēdas dienvidrietumos, augstums - 2491 m
Svjatojnoss Kalnaina pussala Baikāla austrumu piekrastē, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~50 km, augstums - līdz 1877 m, ar krastu saista zems, šaurs zemesšaurums
Aldanas-Učuras grēda kalnbu grēda Krievijā (_Aldano-Učurskij hrebet_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienē, augstākā virsotne -2243 m
Krkonoše kalni (čehu val. "Krkonoše", poļu val. "Karkonosze"), Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas, garums - \~40 km, augstākā virsotne - 1602 m (Sņežka)
Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m
Kravans kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns)
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru
Birrangas kalni kalni Taimiras pussalas ziemeļu daļā, Krievijā, garums - 1100 km, platums - \~200 km, augstākā virsotne - 1146 m
Džugdžura grēda kalni Tālajos Austrumos, Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā (Habarovskas novadā), garums - 700 km, vidējais augstums - 800-1200 m, augstākā virsotne - 1906 m, sastāv no vairākām grēdām un masīviem
Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m
Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km
Sajāni Kalniene Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums rietumu-austrumu virzienā - 850 km, ziemeļu-dienvidu virzienā - 500 km
Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m
Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m
Kalnieši Kalniešu pagasts - pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Skaistas, Robežnieku, Indras, Piedrujas, Kaplavas un Krāslavas pagastu
Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes
Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m
Apsaks kalns Krievijā (_Apsak, gora_), Irkutskas apgabala ziemeļu daļā, augstums - 570 m
Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m
Arvjakrjazs kalns Krievijā (_Arvjakrjaz’, gora_), Baškorostānas Republikā, Dienvidurālos, augstums - 1068 m
Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
Belijkameņs kalns Krievijā, Irkutskas apgabalā, austrumos no Angaras upes, starp Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzariem
Bakenings kalns Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas dienvidu daļā, augstums - 2277 m
Akaška kalns Krievijas Baškorostānas Republikas austrumos (_Akkaška, gora_), Dienvidurālu kalnu masīva ziemeļrietumos, augstums 778 m
Baraņja Joļga kalns Krievijas Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumu daļā, augstums - 785 m
Sauleskalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m
Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns
Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns
Beluha kalns uz Krievijas Altaja Republikas un Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabala robežas, augstums - 4506 m
Blagodats kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes
Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
Akadēmiķa Obručeva grēda kalnu grēda (_Akademika Obručeva, hrebet_), Sajānos, Krievijas Tivas Republikā, vairāk nekā 250 km garumā austrumu-rietumu virzienā, augstākā virsotne 2895 m
Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes
Caganhurtejs Kalnu grēda Aizbaikālā, Krievijas Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, garums - 250 km, augstums - līdz 1581 m, lapegļu taiga, pundura ciedrupriežu audzes, akmeņu tundra
Ermaņa grēda kalnu grēda Aizbaikālā, Ononas labajā krastā, Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - 175 km, augstums - līdz 1434 m
Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m
Čulišmanas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums — \~125 km, augstums — līdz 3051 m, nogāzēs gk. taiga, virs 1900-2100 m - kalnu pļavas un akmeņu tundra
Anujas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļu daļā, Krievijā, Altaja novadā, garums — 130 km, lielākais augstums — 1815 m
Šapšalas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijā, uz Altaja novada un Tivas Republikas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3507 m, virsotnēs augstkalnu tundra, nelieli šļūdoņi
Ziemeļčujas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - \~120 km
Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi
Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
Okas grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijā, uz Irkutskas apgabala un Burjatijas Republikas robežas, garums — \~100 km, augstums — \~2500 m
Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi
Agulas grēda kalnu grēda Austrumsajānu centrālajā daļā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - \~50 km, lielākais augstums - 2626 m vjl.
Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs
Barguzinas grēda kalnu grēda Baikāla ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~280 km, augstums - līdz 2840 m
Dienvidčujas grēda kalnu grēda Centrālajā Altajā, Krievijas Altaja novadā, garums - 120 km, augstākā virsotne - 3942 m, vairāk nekā 100 šļūdoņi, lielākais - 8 km
Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru
Momas grēda kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 470 km, augstums - līdz 2533 m
Narī grēda kalnu grēda Dienvidurālos, gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - 45 km, augstums - līdz 1328 m
Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m
Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži
Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m
Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns)
Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu
Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām
Aņujas grēda kalnu grēda Krievijā (_Anjujskij hrebet_), Čukotkas autonomajā apgabalā, lielākais augstums — 1735 m
Kalaras grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumu daļā, garums — \~350 km, augstums — līdz 2482 m
Borščovočnija grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā, Šilkas labajā krastā, garums - \~450 km, augstums - līdz 1498 m
Baščelakas grēda kalnu grēda Krievijā, Altaja novadā un Altaja Republikā, augstākā virsotne - 2423 m
Tukuringra Kalnu grēda Krievijā, Amūras apgabalā, garums - 230 km, augstums - līdz 1605 m, seismiski aktīvs rajons
Burejas grēda kalnu grēda Krievijā, Habarovskas novadā, garums — \~400 km, līdz 2167 m, nogāzēs skujkoku un platlapju meži, virsotnēm kailkalnu forma
Badžalas grēda kalnu grēda Krievijā, Habarovskas novadā, Pieamūrā, Amūras un Amguņas ūdensšķirtne, garums - 220 km, augstums - līdz 2640 m
Bateņu skrausts kalnu grēda Krievijā, Hakasijas Republikā
Bardimas grēda kalnu grēda Krievijā, Sverdlovskas dienvidrietumos un Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos
Ņerčas grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - \~200 km, augstums - līdz 1477 m
Dauru grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - \~300 km, augstums - līdz 2523 m, granīti un kristāliski slānekļi, nogāzēs priežu un lapegļu meži
Čerska grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums — \~800 km, augstākā virsotne — 2119 m
Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne
Ikatas grēda kalnu grēda Krievijas Burjatijas Republikā, Piebaikālā, garums - >200 km, vidējais augstums - 1800-2000 m, lielākais - 2612 m, virsotnes lēzenas
Majas grēda kalnu grēda Krievijas Habarovskas novada ziemeļu daļā, garums — 200 km, augstums — līdz 1983 m, metamorfie ieži un granīti, dienvidaustrumos — izvirdumieži, dziļas ielejas
Penžinas grēda kalnu grēda Krievijas Kamčatkas novada ziemeļu daļā, garums — 420 km, augstums — līdz 1045 m, nogāzē līdz 300-700 m vjl. pundura ciedrupriežu audzes, augstāk — zāļu-ķērpju tundra
Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām
Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām
Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra
Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
Piekrastes grēda kalnu grēda Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 650 km, platums — 30-50 km, augstums — līdz 1662 m
Jamalins Kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, uz Amūras apgabala un Habarovskas novada robežas, garums - 180 km, augstums - līdz 2295 m
Hamardabans Kalnu grēda Piebaikālā, Baikāla dienvidu un dienvidrietumu piekrastē, Krievijā, garums - 420 km, augstums - līdz 2371 m
Džidas grēda kalnu grēda Piebaikālā, uz Krievijas un Mongolijas robežas, garums — \~350 km, augstums — līdz 2636 m
Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m
Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš
Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles)
Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots
Kuzņeckas Alatau kalnu grēda Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums — \~300 km, platums — līdz 150 km, vidējais augstums — 1000-1200 m, augstākā virsotne — 2178 m
Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m
Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru
Džagdi Kalnu grēda Tālajos Austrumos, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums >2000 km, augstums - līdz 1593 m
Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m
Munguntaiga Kalnu masīvas Krievijas Tivas Republikas dienvidrietumos, augstums - līdz 3976 m
Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi)
Iremels Kalnu masīvs Dienvidurālos, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1582 m, kvarcīti un kristāliski slānekļi
Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m
Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji
Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne
Baitaiga Kalnu masīvs Rietumsajānos, Alašas labajā krastā, Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā, augstums - līdz 3129 m
Birangas kalni kalnu masīvs Taimiras pussalas ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, garums - 1100 km, platums - >200 km, lielākais augstums austrumu daļā - 1146 m vjl., apledojums - >50 kvadrātkilometru
Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile)
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā)
Torugarts Kalnu pārkāpe Iekšējā Tjanšanā, uz Krgizstānas un Ķīnas robežas, augstums - 3752 m vjl.
Oļokmas Stanoviks kalnu sistēma Aizbaikāla novada austrumos, Krievijā, garums - \~400 km, platums - līdz 125 km, augstums - līdz 1911 m (Kropotkina kalns)
Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs
Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m
Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m)
Austrumsajāni kalnu sistēma Dienvidsibīrijā (_Vostočnyj Sajan_), Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m vjl., mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju
Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas pussalas austrumos (_Vostočnyj hrebet_), Krievijas Kamčatkas novadā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens (2485 m); Austrumu grēdājs
Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m
Hingāns Kalnu sistēma Ķīnā, Mongolijā un Krievijā
Mazais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumu daļā un Krievijā, garums - \~500 km, platums - līdz 320 km, augstākā virsotne - 1150 m
Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi
Arbans kalnu virsotne Krievijā (_Arban, gora_), Irkutskas apgabala dienvidu daļā, augstums -1497 m
pusdenga Kalta sudraba monēta Krievijā 14.-16. gs.
Kalu Kalu ezers - atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,4 ha
Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.)
krivānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvāni" iedzīvotāji
krīvānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvāni" iedzīvotāji
Krīvāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krivāni" nosaukuma variants
Krutoruča Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants
Krutoruči Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants
Krusātdroga Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Krusāta" bijušais nosaukums
krusātnieki Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Krusāti" iedzīvotāji
Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.)
Kēnigsberga Kaļiņingradas pilsētas (Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā), nosaukums līdz 1946. g.
Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji
Zāmlandes pussala Kaļiņingradas pussala Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
kamazs Kamas autorūpnīcā (Krievijā) ražots smagais automobilis
Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m
kamerkollēģija Kambarkollēģija - valsts pārvaldes iestāde Krievijā 1718.-1785. g., kas uzraudzīja un pārvaldīja nodokļus u. c. valsts ienākumus
Kamčatka Kamčatkas ieplaka - tektonisks pazeminājums Kamčatkas pussalas vidienē, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 350 km, platums - 5-100 km
Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra
Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
Kameņa Kameņa Krajenska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
Kameņa Kameņa pie Obas - pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
Azovas kanāls kanāls Krievijā (_Azovskij kanal_), Rostovas apgabalā, savieno Azovas jūras Taganrogas līci ar Proļetarskas ūdenskrātuves atzara ziemeļrietumu galu
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
djaks Kancelejas vadītājs un rakstvedis Krievijā līdz 18. gs.
Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43)
kristcelieši Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceles" iedzīvotāji
kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo
kupolveida kapenes kapenes, segtas ar kupolu; slavenas ir Mikēnu kupolveida kapenes Grieķijā (ap 1500-1300 pr. Kr.)
Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas
kereksuri Kapu izbūves (1. gt. p. m. ē. un 6.-10. gs. m. ē.) Mongolijā, Tuvas Autonomajā Republikā un Aizbaikālā (Krievijā); no akmeņiem izveidotie kurgāni apjozti ar kvadrātveida vai riņķveida mūra žogu, kam piebūvēti riņķveida klāsti
Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.)
Kluhori Karačajevska - pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
Karačjšahara Karačajevska, pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
Mikojanšahara Karačajevska, pilsēta Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1929.-1944. g.
Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku
junkurs Karaskolas audzēknis (cariskajā Krievijā)
Karasubazara Karasuvbazaras (Bilohirskas) pilsētas Krimā nosaukuma variants
tūkstošnieks Karavadonis Senkrievijā 9.-10. gs.; zemessardzes militārais vadītājs Krievijā līdz 15. gs. vidum
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā); vaivads (1)
vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam); vojevoda (1)
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram
sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki
Karēlija Karēlijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Petrozavodska, platība - 180500 kvadrātkilometru, 687500 iedzīvotāju (2009.)
Kargopoļa Kargopole, pilsēta Krievijā
Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus
turku pupas kāršu pupu nosaukums bijušajā Krievijas impērijā, kur tās sākotnēji (18. gs.) ieveda no Turcijas
rāte Kārtu tiesas institūcija Krievijas miestos un mazpilsētās 1775.-1864. g. (Baltijā līdz 1889. g.)
Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
Kasjma Kasma, upe Krievijā
konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā
krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei
Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha
Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
Kaudzīšu Kaudzīšu ezers - atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Kaudišu ezers; Kavdišu ezers
Kauliņi Kauliņu ezers - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,2 ha; Kauliņezers
Kauliņezers Kauliņu ezers Krimuldas pagastā
Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kromoni" nosaukums latgaliski
Ūtrī Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Kromoni” nosaukums latgaliski
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
žuzas Kazahu cilšu apvienība un to apdzīvotās teritorijas 15. gs. beigās un 16. gs. sākumā izveidojās Kazahu hanistē; 17. gs. tās kļuva par patstāvīgām hanistēm, 1731.-1846. g. pievienotas Krievijai
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā)
simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); sotņa
Kazana Kazanka - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā
Ščeglovska Kemerova - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
Kemerova Kemerovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 95500 kvadrātkilometru, 2822000 iedzīvotāju (2009.)
Kenkeme Kengkeme - Upe Krievijā, Sahas Republikā
Karaļauči Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
Kerča Kerčas pussala - Krimas pussalas austrumu daļa starp Azovas un Melno jūru, rietumos 17 km plats zemesšaurums savieno to ar Krimas pārējo daļu, platība - \~3000 kvadrātkilometru, augstuns līdz 189 m vjl.
Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā
Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
Jamburga Kingisepa - pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums 1707.-1922. g.
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka
Kireins Kireins Kroins - skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - milzīga ūdensčūska, vislielākais radījums pasaulē
Vjatka Kirova - pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums 1780.-1934. g.
Hlinova Kirova, pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums līdz 1780. g.
Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.)
Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
Hibinogorska Kirovska - pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1934. g.
Kišjenē Kišineu-Kriša - pilsēta Rumānijā
Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m
Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus
Hembeldira Kizila - pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums 1918.-1926. g.
Belocarska Kizila – pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1918. g.
Kizira-Kazira Kiziras-Kaziras grēda - Križina grēda Austrumsajānos, Krievijā
Troickosavska Kjahta - pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
Alhanajs klans Krievijā (_Alhanaj, gora_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā, augstums 1662 m
Alkina II klimatiskais kūrorts Krievijā (_Alkino II_), Baškortostānas Republikā, 35 km no Ufas, sanatorija, ārstniecībā izmanto kumisu
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos
Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms
Klusu Klusu ezers - atrodas Daugavpils novada Demenes pagastā, platība - 9,1 ha; Klusuma ezers; Klusumu ezers; Kruglišku ezers; Kruglišķu ezers
Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji
tiuns Kņaza vai bajāra kalps - administrators Kijevas Krievzemē, Krievijas kņazistēs 11.-15. gs. un Maskavas valstī 15.-17. gs., kurš pārvaldīja sava kunga saimniecību un attiecībā uz tās iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas
pilsētvaldis Kņaza vietvaldis Kijevas Krievzemē 10.-11. gs.
Kurunčana Kočečuma, upe Krievijas Krasnojarskas novadā
Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m
sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē); radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne
Gidans Kolimas kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
Komi Komi Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Siktivkara, platība - 416800 kvadrātkilometru, 958500 iedzīvotāju (2009.)
Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā
Kuzņecova Konakova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1930. g.
nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā
Kromoni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukuma variants
Kromuoni Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kromāni" nosaukums latgaliski
kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija Krievijā 1905.-17. g.; šīs partijas biedrs
kuntušs Kontušs, poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm, ko tie patapinājuši no Krimas tatāriem
kroņa ļaudis kopējs nosaukums pilsētu un lauku iedzīvotājiem Krievzemē 12.-17. gs., kuri maksāja visu veidu valsts nodokļus un pildīja dažādas valsts klausības
Cusimas šaurums Korejas šauruma austrumu daļa starp Cusimas salām rietumos, Iki un Okinosimu austrumos, mazākais platums — 46 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 92 m; Austrumu šaurums; Krūzenšterna ceļš
Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Kozjmodemjanska Kozmodemjanska, pilsēta Krievijā
krabi Krabis
krabs Krabis
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem
brachiura Krabji
brachyura Krabji
grapsidae Krabju nodalījuma dzimta
portunidae Krabju nodalījuma dzimta
carcinus Krabju nodalījuma ģints
eriocheir Krabju nodalījuma ģints
vijoļniekkrabis Krabju suga, kas bieži sastopama mangrovju audzēs
thomisidae Krabjzirnekļu dzimta
coriarachne Krabjzirnekļu dzimtas ģints
diaea Krabjzirnekļu dzimtas ģints
misumena Krabjzirnekļu dzimtas ģints
oxyptila Krabjzirnekļu dzimtas ģints
xysticus Krabjzirnekļu dzimtas ģints
straule Krāce
krākažiņas Krācēji
ķērkata Krācējs
krāklis Krācējs
krākonis Krācējs
krākulis Krācējs
krāķis Krācējs, gulētājs, dīkdienis
grūbes Krāces
kr. Krāces (kartogrāfijā)
ķegums Krāces Daugavā
porogi Krāces Krievijas upēs
ķigums Krāces, ķegums
krācienis Krāciens
kradzināt Krācināt
šķērbalains Krācošs, aizsmacis, neskaidrs (par balsi)
šķerbalains Krācošs, rupjš, aizsmacis (par skaņu)
šķerbelains Krācošs, rupjš, aizsmacis (par skaņu)
sakrākt Krācot (kaut ko) piesaistīt, sasaukt
aizkrākt Krācot apdullināt
iekrākt Krācot ievirzīt
izkrākt Krācot izdvest
nokrākt Krācot nomirt
uzkrākt Krācot uzmodināt
Reizu grāvis Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā
Reizu valks Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā
krāčupe Krāčaina upe
krāčainis Krāčains
Krāču ezers Krāčezers, ezers Puzes pagastā
kračas Krači - siena un salmu maisījums
cinclidotus Krāčsūna
Kratzen Krāču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Krāčupīte Krāčupe, Gaujas pieteka
Veckuldīga Krāčupīte, Ventas pieteka
krāģēnu Krāģēnu raksts - kāds izplatīts izšuvumu raksts
knaģēt Kraģēt
pleģis Krāģis
skraģis Krāģis (2)
skrāģis Krāģis (2)
kreģis Kraģis 2
krainzia Krainzia guelzowiana - Gelzova mamilārijas ("Mammillaria guelzowiana") nosaukuma sinonīms
krainzia Krainzia longiflora - garziedu mamilārijas ("Mammillaria longiflora") nosaukuma sinonīms
kraiškāt Kraistīt
kraistēt Kraistīt
sakraistīt Kraistot savākt pietiekošu daudzumu
uzkraistīt Kraistot uzlikt krējumu (piemēram, uz maizes)
KS Krājaizdevu sabiedrība
kredītinspektors Krājaizdevu sabiedrības amatpersona, kas izskata biedru aizdevuma pieprasījumus krājaizdevu sabiedrības noteiktās kredītpolitikas robežās
retināšana Krājas kopšanas cirte 21-40 gadus vecās skujkoku un 21-30 gadus vecās lapkoku audzēs
krājēja Krājējs
krātnieks Krājējs
kasa Krājkase
špārkase Krājkase
grāmateņa Krājkases grāmatiņa
krājdepozīts Krājnoguldījums - viens no kredītiestāžu depozīta veidiem
piekrāt Krājot papildināt (kā daudzumu)
pamatfonds Krājuma, rezerves galvenā, nozīmīgākā daļa
pamatkrājumi Krājumi, ar ko pietiek, lai izpildītu apstiprinātus operatīvos plānus iepriekš noteiktam sākotnējam periodam
resursi Krājumi, līdzekļi izmantošanai noteiktam mērķim
zapasi Krājumi, rezerves
kožņa Krājums
sāpasts Krājums
zāpass Krājums
rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā; tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām
martiroloģijs Krājums ar nostāstiem par kristīgo mocekļiem
krāja Krājums, ietaupījums
krāšks Krājums, ietaupījums; krējuma krājums
bagāža Krājums, kopums, ko veido cilvēka zināšanas
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās)
sagāds Krājums, manta, pārtika; sagāda
padoms Krājums, rezerve
zāpasts Krājums, sagāds
FIFO Krājumu vienveidīgu priešmetu novērtēšanas paņēmiens (saīs. no angļu "first in - first out")
krākot Krākāt (1)
krākuļot Krākāt (1)
krākot Krākāt (2)
krākot Krākāt (3)
Krakatavs Krakatau, darbīgs vulkāns Zunda šaurumā
kārdzoņe Krākoņa
rūcoņa Krākoņa, dārdoņa, rīboņa
cracovienne Krakovjaks
nāburgjānis Krakovjaks
trakaisjakts Krakovjaks
krākstēt Krakstēt
kraks Krakš
kraikšēt Krakšķēt
krakstēt Krakšķēt
karkšēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem)
kārkšēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem)
karkšķēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem)
kārkšķēt Krakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem)
ņikšķēt Krakšķēt, čīkstēt, kurkstēt, ķērkt, varkšķēt, bļaustīties
krūkšēt Krakšķēt, grabētt
krakstināt Krakšķināt
kraksts Krakšķis
krakstoņa Krakšķoņa
dzerkstēt Krākt
gādzēt Krākt
ģerkstēt Krākt
hrapīt Krākt
kņārkt Krākt
krācēt Krākt
krākalēt Krākt
krancināt Krākt
krokti Krākt
kurcēt Krākt
tūkšēt Krākt
tūkšķēt Krākt
zāgāt Krākt
gārkt Krākt (krūtīs)
nokrākt Krākt (visu laikposmu) un pārstāt krākt
atskārbīt Krākt pretim, atkrākt
gārdzināt Krākt, gārgt
kārkuļot Krākt, gārgt
gārdzuļot Krākt, gārgt un burbuļot
gārdzenēt Krākt, gārgt; gārdzināt
krācenēt Krākt, ķērkt
kracināt Krākt, ķērkt
sērkt Krākt, sēkt krūtīs
Kraķu ezers Kraku ezers Mākoņkalna pagastā
Kirājhelmeca Krāļovski Hlmeca - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
nuklejs Krama gabals, no kura ar sišanu atdalīja asas šķilas, ko izmantoja akmens darbarīku vai ieroču izgatavošanai
hexactinellidae Krama sūkļu grupa
lithistida Krama sūkļu kārta, masīvi dzīvnieki ļoti dažādā ārējā formā, no augšsilūra līdz mūsdienām, jurā un krītā izveidoja kaļķa slāņus
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem
radiolarīts Kramains nogulumiezis, kas sastāv no vienšūnas planktona organismu radiolāriju skeletiem, izmanto cementa rūpniecībā
achnanthaceae Kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimta
diatomeja Kramaļģe
bacillariophyta Kramaļģes - zemāko aļģu nodalījums
cocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, 50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
eucocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
ahnante Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Achnanthaceae"), vienšūnas vai koloniju organismi, kas ietverti krama bruņās, 4 ģintis, kas sastopamas arī Latvijā
hetoceras Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Chaetoceraceae"), šūnas īsi cilindriskas, šūnu vāciņi elipsoidāli, retāk apaļi, ķēdesveida kolonijās, gk. jūrās
koscinodiski Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Coscinodiscaceae"), vienšūnas un koloniju kramaļģes, šūnas cilindriskas vai diskveidīgas
fragilārija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Fragilariaceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, \~20 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis
ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas
surirella Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Surirellaceae"), vienšūnas aļģes, 4 ģintis, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu
suriellas Kramaļģu nodalījuma dzimta, vienšūnas aļģes, līdzīgas saplacinātai kārbiņai, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu
asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu
navikula Kramaļģu nodalījuma lielākā dzimta ("Naviculaceae"), \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 19 ģinšu
cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas
surirella Kramaļģu nodalījuma surirellu dzimtas ģints, kurā \~200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
epitēka Kramaļģu šūnapvalka lielākā daļa, kas kā vāciņš uzvāzta hipotēkai
hipotēka Kramaļģu šūnapvalka mazākā daļa, kam kā kārbiņas vāciņš uzvāzta epitēka
sālsķērsa Krambe ("Crambe")
arkebūze Kramenīca, šautene pirmajā laikā pēc pulvera izgudrošanas; arkebūza
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli
kladīt Krāmēt
rāmēt Krāmēt
pudāt Krāmēt, sakraut, saslānīt
ķimerēties Krāmēties
krāmāt Krāmēties
krāmāties Krāmēties
paunēties Krāmēties pa savām mantām
nagāt Krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot
kravažāties Krāmēties, rakņāties
munsturēt Krāmēties; mēģināt izlabot lietas
krams Kramgalvis
grabuļi Krāmi
krāms Krāmi
kravalda Krāmi
kravalga Krāmi
pampars Krāmi
plaškas Krāmi, paunas
kravažas Krāmi, vecas lietas
draņas Krāmi; nederīgas lietas
kramīties Kramīties virū - uzmākties
obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres
krampes Krampes nauda - nauda, kas tiek savākta kāzās līgavai
krampa Krampis (parasti durvīm, vārtiem, logam)
angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi
jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās
elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot)
sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi); arī dusmīgs, nicinošs
sažņirgties Krampjaini un čirkstot saspiesties kopā
korčs Krampji
krampi Krampji
tipuļi Krampji
pēšņi Krampji bērnam
idiospazma Krampji ķermeņa vienā daļā
monospazma Krampji, kas skar tikai vienu ķermeņa daļu, vienu muskuļu grupu vai vienu muskuli
spazmolīze Krampju apturēšana
krampjveidīgs Krampjveida
spazmodermija Krampjveida motoriska ādas reakcija, piem., zosāda
uretrospazma Krampjveidīga urīnizvadkanāla sfinkteru saraušanās
krampjlauzis Kramplauzējs
kramplauzējs Kramplauzis, zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus
kramakmens Krams
krems Krams
skrams Krams
kramesls Krāms
krāmis Krāms
kramis Krams 1(1)
lauza Krāms, nevajadzīga lieta
kramšļāt Kramstīt
skramstīt Kramstīt
kramšļāties Kramstīties
kremstīties Kramstīties
kramstekls Kramsts
skramšināt Kramšķināt 2
skramšķināt Kramšķināt 2
Krāmene Krāmu ielas 4 pagrabs, agrāk populāra alternatīvo koncertu vieta
tamaša Krāmu pārdevējs
krāmtirgotājs Krāmu tirgotājs
barahlovka Krāmu tirgus
talkučka Krāmu tirgus
smiltājplatkāji Kranca retējs ("Potentilla crantzii")
krancojs Krancains
krampbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi
vainagbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi
krandzināt Krancināt 1(1)
katabaziāls Kranioloģijā galvaskauss, kuram bazions atrodas zemāk par opistionu
koronions Kraniometrijā apakšžokļa vainagveida izauguma galotne
optikonazions Kraniometrijā atstatums no redzes kanāla mugurējā stūra līdz nazionam
interpterions Kraniometrijā atstatums starp pterioniem
bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts
ortocefālija Kraniometrijā galvaskauss ar vertikālo indeksu 70,1 grāds līdz 75 grādiem
inions Kraniometrijā pakauša ārējā paugura virsotne
opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
nazions Kraniometrijā pieres kaula un deguna šuves viduspunkts
mezognatisks Kraniometrijā tāds, kam apakšžoklis mēreni izvirzīti uz priekšu (žokļa indekss 98-103)
ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī
prostions Kraniometrijā zemākais priekšējais punkts uz augšžokļa alveolārā izauguma, starp vidējiem priekšzobiem
gonijs Kraniometrisks punkts apakšžokļa leņķa
gonions Kraniometrisks punkts apakšžokļa leņķa virsotnē
porions Kraniometrisks punkts ārējās auss atveres augšmalā
stafilions Kraniometrisks punkts cieto aukslēju viduslīnijas mugurējā malā
akantions Kraniometrisks punkts deguna priekšējās smailes galā
stenions Kraniometrisks punkts deniņu bedrē, deniņu apvidus īsākā šķērsdiametra galos
dakrions Kraniometrisks punkts frontomaksilārās, lakrimomaksilārās un frontolakrimālās šuves savienojuma vietā
eirions Kraniometrisks punkts galvaskausa vislielākā šķērsdiametra galos
zigions Kraniometrisks punkts katrā bregmatiskā diametra galā
asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes
krotafions Kraniometrisks punkts spārnkaula līelā spārna augšējā stūrī
antinions Kraniometrisks punkts starp uzacīm (galvaskausa pieres pols), diametrāli pretējs inionam
pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns
zigomaksilārs Kraniometrisks punkts vaiga kaula un augšžokļa šuves apakšējā galā
genions Kraniometrisks punkts zoda izciļņa
ģenions Kraniometrisks punkts zoda izciļņa virsotnē
klitions Kraniometrisks punkts, kas atrodas spārnkaula nogāzes priekšējās malas vidū
staurions Kraniometrisks punkts, kurā aukslēju šķērsšuve krusto vidusšuvi
stefanions Kraniometrisks punkts, kurā krustojas vainaga šuve ar apakšējo deniņu līniju
rinions Kraniometrisks punkts, šuves lejasgals starp deguna kauliem
sfenions Kraniometrisks punkts; spārnkaula un paura kaula šuves priekšējais punkts
encefalotomija Kraniotomija dzemdību laikā
kraniotoms Kraniotomijas instruments
sfenotrēzija Kraniotomijas veids, kurā perforē augļa galvaskausa pamatu
kraņāties Kranīties
krankšķēt Krankšķināt
āņķens Krāns
Kranupe Kranupīte, Skujas ezera pieteka
Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā
kripicene Krapčene
Kroppenhof Krape
Kroppenhof Krapes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krapes pagastā
fraudātors Krāpīgs
Buki Krapišķu Buki - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
nokrāpt Krāpjot atņemt (kādam)
izkrāpt Krāpjot iegūt (ko no kāda)
izskultēt Krāpjot, blēdoties panākt, ka (kāds) zaudē (naudu); izkrāpt, izblēdīt, izmānīt
krapkarmīns Kraplaka, sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem
krāpnīca Krāpniece
lomščica Krāpniece, kas izkrāpj naudu pārdevējam, parādot lielu naudaszīmi, bet, neiedodot to, pieprasa un saņem atlikumu no it kā samaksātas naudas summas par nopirkto preci
UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention")
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu
afjora Krāpnieks
bobjors Krāpnieks
kidala Krāpnieks
krāpenieks Krāpnieks
krāpinieks Krāpnieks
mašeiņiks Krāpnieks
palšenieks Krāpnieks
podsadčiks Krāpnieks
šmaucējs Krāpnieks
štelmanis Krāpnieks
žohs Krāpnieks
šmugulmanis Krāpnieks (tirdzniecībā); blēdis
spilkankrancis Krāpnieks, blēdis
spituls Krāpnieks, blēdis
viltotājs Krāpnieks, blēdis
zvingulis Krāpnieks, blēdis
mānītājs Krāpnieks, blēdis, māns
vaičuks Krāpnieks, blēdis, viltnieks
defraudants Krāpnieks, cilvēks, kas piesavinājies cita naudu
kukoļņiks Krāpnieks, kas krāpj, izmantojot imitācijas (viltotas naudas paku u. tml.)
šnejerzon Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas
šnejerzons Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas
apkrāpējs Krāpnieks, mānītājs
prestidižitators Krāpnieks, pūšļotājs
mānūžnieks Krāpnieks, viltnieks
makaris Krāpnieks, viltnieks, blēdis
šeļma Krāpnieks; arī viltnieks
kraps Krapš
fufeļ Krāpšana
fufeļs Krāpšana
kantoris Krāpšana
kidņaks Krāpšana
kontora Krāpšana
šmaukšona Krāpšana
krāpniecība Krāpšana (1)
baratērija Krāpšana ar tirdznieciskiem rēķiniem
mackopšana Krāpšana, slepena saziņa
dorga Krāpšana, viltus, blēdība
humbugs Krāpšana; viltīga reklāma (parasti ASV)
kolodka Krāpšanai domāta sagriezta papīra paciņa, kam abās pusēs pielikts pa vienai naudaszīmei
prohodņaks Krāpšanas veids, paņemot naudu, lai it kā kaut ko nopirktu vai kādam iedotu, ieejot veikalā vai birojā pa vienu un izejot pa otru izeju
uzkrapšināt Krapšinot uzkāpt
krapstēt Krapšķēt
krapstināt Krapšķināt
krapstoņa Krapšķoņa
ķeipt Krāpt
krucīt Krāpt
šmaukt Krāpt, mānīt
vilāt Krāpt, mānīt
jāt Krāpt, mānīt, vilt
šmaukties Krāpties
hromato- Krās-, krāsains (piem., hromatogrāfija)
glīve Krāsa
krāsna Krāsa
krāss Krāsa
perve Krāsa
plauka Krāsa
vāpe Krāsa
vēre Krāsa (audumam, dzijai)
māsts Krāsa (dzīvnieka apspalvojuma)
segkrāsa Krāsa (kā) pārklāšanai, virsmas aizsargāšanai
akvamarīns Krāsa jūras ūdens zaļumā
kūlenis Krasa pārvērtība, pārmaiņa
šķautne Krasa pretruna, sarežģījums (darbībā, norisē u. tml.)
trusls Krāsa, kas līdzīga alkšņa krāsai
pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai
piekrāsa Krāsa, kas piešķir pamatkrāsai citādu toni, niansi
kvēlkrāsa Krāsa, kas rodas uz metāla virsmas, ja to karsē
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu
papildkrāsa Krāsa, ko iegūst sajaucot divas pamatkrāsas
īpatkrāsa Krāsa, ko parasti drukā ar vienas krāsas tinti
māle Krāsa, krāsojums
proceskrāsa Krāsa, kuras drukāšanai izmanto četras atsevišķas drukāšanas krāsas - zilganzaļu, vīnsarkanu, dzeltenu un melnu
anilīnkrāsviela Krāsa, kuras pagatavošanai lieto anilīnu; organiska krāsviela
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu
silikātkrāsa Krāsa, kuras sastāvā ir silikāti
masts Krāsa, spalva (dzīvniekam), kāršu šķira
smāķis Krāsa; kosmētika
šmāķis Krāsa; kosmētika
mataukla Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam
mataukle Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam; mataukla
matauklis Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam; mataukla
šatierītis Krāsaina dzija
hromofotogrāfija Krāsainā fotogrāfija
aprote Krāsaina iešuve karavīru formas tērpa malās vai šuvēs, kuras krāsa norāda ieroču šķiras vai karaspēka veidu
pastele Krāsaina krīta irbulis
serpentīna Krāsaina papīra lentas, ar kurām apmētā un aptin dejotājus karnevālos, ballēs utt.
hromorinoreja Krāsaina sekrēta izdalīšanās no deguna
hromokrīnija Krāsaina sekrēta vai ekskrēta izdalīšanās
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai)
hromocīts Krāsaina šūna, piem., eritrocīts
greids Krāsaina, horizontāla svītra (audumā)
graids Krāsaina, horizontāla svītra, parasti audumam, adījumam, bet var attiecināt uz jebkuru krāsainu (arī iezīmētu) svītru
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai)
zīmējamais krīts Krāsainais krītiņš
fotohromija Krāsainās fotogrāfijas metode
uvahromija Krāsainās fotogrāfijas paņēmiens ar trīs uzņēmumiem, dzeltena, sarkana un zila, kuru kopijas saskaņo citu ar citu un malās salipina, iegūstot krāsainu diapozitīvu
iridizācija Krāsainas gaismas starojums (dārzs) ap gaismas avotu, ko redz glaukomas slimnieki
oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gs. beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas faktūru, audekla struktūru
hromospermija Krāsainas spermas izdale
graidāt Krāsainas svītras aust (īpaši gar auduma malu)
tatvas Krāsaini ģeometriskie simboli, ko izmanto meditāciju praksē, lai attīstītu gaišredzību - pieci primārie simboli, kurus mēdz arī kombinēt pa diviem
opalizēt Krāsaini laistīties, kā opālam
lampjoni Krāsaini lukturīši apuguņošanai, kurus nes kārts galā
pseidohromhidroze Krāsaini sviedri no hromatogēnu baktēriju iedarbības
blefarhromhodroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu
blefarohromhidroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu
minerālkrāsas Krāsaini vai balti ieži, ko izmanto krāsvielu ražošanai
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
krāsiņi Krāsainie krītiņi
quarterones Krāsainie, t. i. dažādu rasu piederīgie, kas atšķiras no baltās rases ar nebaltu ādu
kolorists Krāsaino iespieddarbu speciālists
krāsainis Krāsains
krāsaiņš Krāsains
pigmentēts Krāsains
krāsa Krāsains (piemēram, valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols
hromocinkogrāfija Krāsains cinka iespiedums
iluminācija Krāsains gotikas stila zīmējums, ar kādiem viduslaikos izrotāja rokraksta grāmatas
hromotipogrāfija Krāsains izcilspiedums
hromksilogrāfija Krāsains kokgrebuma iespiedums
hromofotoksilogrāfija Krāsains kokgrebums ar fotogrāfijas palīdzību
barbotīns Krāsains materiāls (baltā māla, smilšu un krāsas sajaukums), no kura izgatavo veidotus greznojumus krāsns podiņiem un citiem keramikas izstrādājumiem; uzklājams uz izstrādājuma pirms tā apdedzināšanas
hromatisks Krāsains, krāsots
krizuļains Krāsains, raibi izrotāts
pervīgs Krāsains, spilgts
metahromotipija Krāsainu litogrāfisku zīmējumu pārvešana no papīra uz stikla, metāla, koka utt.
hromhidroze Krāsainu sviedru izdalīšanās
parahromatoze Krāsas (īpaši ādas krāsas) pārmaiņas
heliotropisms Krāsas maiņa gaismas iedarbībā
dishromija Krāsas maiņa, izbalēšana; pigmenta zudums (ādā)
atkrāsošana Krāsas noņemšana
safari Krāsas nosaukums - viena no baltās krāsas nokrāsām
stipse Krāsas piesaistīšana; asiņošanas apturēšana
kolorizācija Krāsas piešķiršana priekšmetiem vai vielām
hromestēzija Krāsas sajutās asociācija ar dzirdes, garšas vai ožas sajūtām
ehofotonija Krāsas sajūtas rašanās, uztverot skaņas
krāstonis Krāsas tonis
krāsojums Krāsas tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso
pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs krāsas tonis
miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu
iekrāsojums Krāsas tonis, kas rodas, ko iekrāsojot
notonis Krāsas tonis, nokrāsa
spektrālkrāsas Krāsas, ko iegūst laižot balto (saules) gaismu caur trīsšķautņu stikla prizmu
anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu; organiskas krāsvielas
grims Krāsas, uzlīmējumi, plastiskais materiāls, ko lieto grimēšanai
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo)
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā); izcelties (3)
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi; strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.)
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties
mest kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krasi pārvērsties, pārmainīties
Krasilova Krasiļiva, pilsēta Ukrainā
Kraslau Krāslava
Kreslau Krāslava
andenieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andeņi" ("Andiņi") iedzīvotāji
andiņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" iedzīvotāji
Andeņi Kraslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants
Andeni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski
andrupieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" ("Andrupiene", "Andrupine") iedzīvotāji
Ondrupine Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" nosaukums latgaliski
Bykova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski
Dilmaņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukuma variants
Dylmani Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukums latgaliski
Dynduni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dinduni" nosaukums latgaliski
Foļvarki Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" bijušais nosaukums
kazimirovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji
Klismetes Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants
Klīsmeti Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants
Klīsmetis Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukums latgaliski
Olovecs Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Oloveca" bijušais nosaukums
Piruškas Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" bijušais nosaukums
Piruškys Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" nosaukums latgaliski
pozdņakovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" iedzīvotāji
Pozņakova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" nosaukuma variants
Andrepenskaja Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Andrepen Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
andzelieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Andzeļi" iedzīvotāji
Andzeli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Andzeļi" nosaukums latgaliski
Armani Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Armaņi" nosaukuma variants latgaliski
artjomovcieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Artjomovka" iedzīvotāji
Domariški Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Domoriški" nosaukuma variants
Dukuli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļi" nosaukums latgaliski
klīsmetieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" iedzīvotāji
Klīsmetes Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants
Klīsmetis Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukums latgaliski
Pihteļova Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondraši" otrs nosaukums
Noglys Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Noglas" nosaukums latgaliski
Pauleni Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukums latgaliski
Auļi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Auleja" bijušais nosaukums
Bukmuiža Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums
Baļbinova Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Indra" nosaukums līdz 1918. gadam
Kumbuļs Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Kombuļi" nosaukums latgaliski
Pūstine Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Robežnieki bijušā nosaukuma Pustiņa variants latgaliski
Geibi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Skaista" bijušais nosaukums
Skaists Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Skaista" nosaukuma variants
Šķeļteni Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Šķeltova" nosaukuma variants
Šķeltiņi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Šķeltova" nosaukuma variants
Iudreiši Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ūdrīši" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Aprobauci Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Aprobavci" nosaukuma variants
Osiuna Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants
Osiune Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants
Osiuns Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants
Osyuna Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski
Osyune Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski
Osyuns Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski
Butkuoni Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski
Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" cits nosaukums
Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums
Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums
Ļutauci Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ļutavci" nosaukuma variants
Mazā Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants
Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski
račevieši Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" iedzīvotāji
Račova Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" nosaukuma variants
Aņči Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Anči" nosaukums latgaliski
Bleideli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Bleideļi" nosaukums latgaliski
Businiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukuma variants
Businiški Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukuma variants
Businiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukums latgaliski
busenišķieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Busenišķi" iedzīvotāji
businiškieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Businiškas" iedzīvotāji
Butkoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkeviči" nosaukuma variants
Butkuoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski
Cierpinski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Čerpinski" nosaukuma variants
Driegi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Drieģi" nosaukums latgaliski
dzalbieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji
Azargoli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ezergali" nosaukuma variants
Jākoveļi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants
Jākaveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski
Jākoveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski
Kakteni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kaktiņi" nosaukums latgaliski
Kolna Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna podnieki” nosaukuma variants
kalvīši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvīši" iedzīvotāji
Kaļvi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants
Krūgeri Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Krūģeri" nosaukums latgaliski
lejaspodnieki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" iedzīvotāji
Lejas Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" nosaukuma variants
Lejis Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski
Lelī Doski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Doski" nosaukums latgaliski
matejieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Mateji" iedzīvotāji
Neiciškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Neiciškas" nosaukums latgaliski
Neiciškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Nitiški" nosaukuma variants
Ostrauski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukums latgaliski
Peipeni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski
Plotī Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Plotie" nosaukums latgaliski
Rubini Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukuma variants
Rubyni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukums latgaliski
rubenieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
rubinieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji
šķipieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" iedzīvotāji
Škipi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" nosaukums latgaliski
vanadzieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji
veigulieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" iedzīvotāji
Veiguli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski
vigulieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīguļi" iedzīvotāji
Vikiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukuma variants
Vikiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukums latgaliski
Vysauleja Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Visauleja" nosaukums latgaliski
Zīperes Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukuma variants
Zīperis Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukums latgaliski
Žalnerčiki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Žaunerāni" nosaukuma variants
Žaunerčiki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Žaunerāni" nosaukuma variants
aulejieši Krāslavas novada Aulejas pagasta iedzīvotāji
Degteri Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Dehteri" nosaukuma variants
Keiļova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Keiļeva" nosaukuma variants
andžānieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Andžāni" iedzīvotāji
Luoceiši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Loceiši" nosaukums latgaliski
pauļukalnieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" iedzīvotāji
Pauļukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
Pauņukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
Plenčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukuma variants
Pleņčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukums latgaliski
porečieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" iedzīvotāji
pundurieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji
puščieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pušča" iedzīvotāji
bojārieši Krāslavas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji
jubelieši Krāslavas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Jubeļi" iedzīvotāji
altinicieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji
altiniecieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji
Aļtinīki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altinīki" nosaukuma variants
Bykova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski
bukmuizieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bukmuiža" iedzīvotāji
egļavieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" iedzīvotāji
Egļi Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļova" bijušais nosaukums
Eseļmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Esenmuiža" bijušais nosaukums
Esenmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Essenmuiža" nosaukuma variants
Bukumuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums
ezernieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji
Garaudžova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Garaudži" nosaukuma variants
jaundomieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaundome" iedzīvotāji
Juguli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski
Leluo Garavatka Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukums latgaliski
Lubgani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lubgaņi" nosaukums latgaliski
Jaundome Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums
Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski
Novomysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski
novomislieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji
novomišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji
Ostrovļani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ostravļaņi" nosaukuma variants
patmalnieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
Piļuori Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Piļori" nosaukums latgaliski
Prymysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primisļi" nosaukums latgaliski
primišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primišļi" iedzīvotāji
Bukmuižskaja Krāslavas novada Ezernieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bukmuižas pagasts Krāslavas novada Ezernieku pagasta nosaukums līdz 1939. gadam
akmenīcieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" iedzīvotāji
Akmineica Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" nosaukuma variants
Apšinīki Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
Belkovščizna Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belkauski" nosaukuma variants
belogrudovietis Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" (arī "Belogrudovo") iedzīvotāji
Egļi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" daļa
Belagrudova Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukuma variants
Belagrudi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukums latgaliski
Eižvertini Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Eižvertiņi" nosaukums latgaliski
Bondari Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Jelinski" otrs nosaukums
Klišova Kraslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kļišova" nosaukums latgaliski
Luni Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski
Ostrova Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovs" nosaukuma variants
Proški Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovs" otrs nosaukums
raginskieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raginski" iedzīvotāji
raģelieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" iedzīvotāji
Rageļi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukuma variants
Rageli Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukums latgaliski
Beloje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Baltā" bijušais nosaukums
bārtulieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" iedzīvotāji
belojietis Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Beloje" iedzīvotāji
butkunavieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Butkunava" iedzīvotāji
butkunovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Butkunovo" iedzīvotāji
Čapļinščina Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Čaplinščina" nosaukuma variants
čornojieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Čornoje" iedzīvotāji
Daiļidova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Dailidova" bijušais nosaukums
dargeļevieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Dargeļeva" iedzīvotāji
fiļipovcieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Fiļipovci" iedzīvotāji
gorodiškieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Gorodišče" iedzīvotāji
Baļbinova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Indra" daļa
Rusanova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Indra" daļa
indrieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Indra" iedzīvotāji
kārklinavieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinava" iedzīvotāji
kārklinovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinova" iedzīvotāji
Ķelova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Kelova" nosaukuma variants
ķelovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Ķelova" iedzīvotāji
Ļiņiki Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Liniķi" nosaukuma variants
Čornoje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Melnā" bijušais nosaukums
ostrovnieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovna" iedzīvotāji
rusakovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji
ruskovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji
saveicieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveiki" iedzīvotāji
Pirmā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Otrā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Trešā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" nosaukuma variants
saveņcieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveņci" iedzīvotāji
semeškieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Semeški" iedzīvotāji
šņekovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Šņekova" iedzīvotāji
vaicuļevieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" iedzīvotāji
Vaicuļova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" nosaukuma variants
zarekieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Zareki" iedzīvotāji
Smitrusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Bernadski" otrs nosaukums
Būtāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants
Jeliši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Eliši" nosaukuma variants
Hmeļņicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukuma variants
Meļņicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukuma variants
Meļnicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukums latgaliski
hmeļņickajieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņickaja" iedzīvotāji
izvaldieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Izvalda" iedzīvotāji
izvaltieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Izvalta" iedzīvotāji
Izvolts Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Izvalta" nosaukuma variants
jaunračinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Račina" iedzīvotāji
Jaunā Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Račini" nosaukuma variants
Jaunuo Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Račini” nosaukums latgaliski
Kolna Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukuma variants
Kolna Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukums latgaliski
Kolna Japini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Japini" nosaukums latgaliski
Kaļveiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants
Kozliškas Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozliški" nosaukuma variants
Kozliškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozliški" nosaukums latgaliski
kozļiskieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozļiškas" iedzīvotāji
kreķeliškieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" iedzīvotāji
Kūrseiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiši" nosaukuma variants
Lejas Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukuma variants
Lejis Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukums latgaliski
Geņgersola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Gengeri" nosaukuma variants
Škipurusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Šķipuri" nosaukuma variants
Lielie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukuma variants
Lelī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski
Ločusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants
Luočusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants latgaliski
Lelī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Loči” nosaukums latgaliski
Lelī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Murāni" nosaukums latgaliski
Ondzuļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Onzuļi" nosaukuma variants
Lielie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukuma variants
Lelī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukums latgaliski
Lelī Pokuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Pokuļi” nosaukums latgaliski
Lielie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukuma variants
Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukums latgaliski
Lielie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Škipori" nosaukuma variants
Lelī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Šķipuri" nosaukums latgaliski
Trūļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukuma variants
Lelī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukums latgaliski
Valaiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukuma variants
Liukāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Livkāni" nosaukuma variants
ļivkānieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Ļivkāni" iedzīvotāji
ļūkānieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Ļivkāni" iedzīvotāji
Geņgereiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants
Mazie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants
Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski
Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants
Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski
Mozī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Murāni" nosaukums latgaliski
Ondzuleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants
Ondzuleits Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants
Mazie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukuma variants
Mozī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukums latgaliski
Mazie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukuma variants
Mozī Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukums latgaliski
Cjukiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" otrs nosaukums
Lābiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" otrs nosaukums
Mazie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukuma variants
Mozī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukums latgaliski
Piņciriškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" otrs nosaukums
Trūleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukuma variants
Mozī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukums latgaliski
Valaineiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukuma variants
Umbraškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Japini" otrs nosaukums
japinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Meža japiņi" iedzīvotāji
Naiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Naiņi" nosaukuma variants
Naini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Naiņi" nosaukums latgaliski
pitrinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrini" iedzīvotāji
Pitryni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrini" nosaukums latgaliski
Sprūgi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūģi" nosaukums latgaliski
Kaļvusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūģi" otrs nosaukums
stivrinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Stivriņi" iedzīvotāji
stūrainieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Stūraiņi" iedzīvotāji
Sturmaki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sturmoviči" nosaukuma variants
trolieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Troļi" iedzīvotāji
trūlieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Trūļi" iedzīvotāji
veleinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" iedzīvotāji
Užvaldskaja Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Uschwalden Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums vāciski
andžānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Andžāni" iedzīvotāji
Adgoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukuma variants
Atguoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukums latgaliski
Baļdiniškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants
Baļdiniškis Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants
Baļdiniškys Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukums latgaliski
Gribuliški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" bijušais nosaukums
balticieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" iedzīvotāji
baltinieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji
Byndari Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski
Dauguli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski
Dylbi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dilbi" nosaukums latgaliski
Dregeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dreģeļi" nosaukums latgaliski
indricieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" iedzīvotāji
Jalovecka Kalns Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants
Kolna Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukuma variants
Kolna Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukums latgaliski
Šterenbergs Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" bijušais nosaukums
kalnieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" iedzīvotāji
Karoliškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karoliški" nosaukuma variants
karolišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karolišķi" iedzīvotāji
karolišķieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karolišķi" iedzīvotāji
Kurpnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukuma variants
Kūrpinīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukums latgaliski
Lejnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lainiki" nosaukums latgaliski
Lielā Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants
Nīdreica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants latgaliski
Leluo Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukums latgaliski
Liučāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Livčāni" nosaukuma variants
nīdreicīši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji
niedrīcieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji
novikieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji
Ūtrī Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukums latgaliski
pakulišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Pakulišķi" iedzīvotāji
patmalnieki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
Pauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulinova" bijušais nosaukums
Peļnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Peļniki" nosaukuma variants
podgurjieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Podgurje" iedzīvotāji
Prīkšāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Prikšāni" nosaukuma variants
raudaviškieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Raudaviški" iedzīvotāji
Riņgi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Ringi" nosaukums latgaliski
rukmānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmāni" iedzīvotāji
Rukmoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukuma variants
Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukums latgaliski
Silavi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" bijušais nosaukums
Sylovi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski
Spaļvi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" nosaukuma variants
spalvieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" vai "Spalvji" iedzīvotāji
Spaļviški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalviški" nosaukuma variants
stainiški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stainiški" iedzīvotāji
staltieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stalti" iedzīvotāji
Styrniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniški" nosaukums latgaliski
šakinieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šakini" iedzīvotāji
šterenberģieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šterenbergs" iedzīvotāji
Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukuma variants
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukums latgaliski
Tauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Taulinova" nosaukuma variants
tresteniškieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tresteniški" iedzīvotāji
Tresciški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trestiški" bijušaisnosaukums
Trušeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trušeļi" nosaukums latgaliski
Veceli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Vikaiņi" nosaukums latgaliski
Zacišje Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Zatišje" bijušais nosaukums
bornieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Borne" iedzīvotāji
borovojieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Borovoje" iedzīvotāji
Dvorišče Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorišči" bijušais nosaukums
kaplavieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaplava" iedzīvotāji
Jaunā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Kaplava” nosaukuma variants
matuliškieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matuliški" iedzīvotāji
Matuliški Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matulišķi" nosaukuma variants
rožupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Rožupole" jeb "Rouožupole" iedzīvotāji
ružupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružupole" iedzīvotāji
Ksaverina Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Saulkrasti" bijušais nosaukums
Ceņķi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Teņki" nosaukuma variants
Upmaļi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmale" bijušais nosaukums
Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā
varnavicieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" iedzīvotāji
vārpieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji
Altborne Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" bijušais nosaukums
vecbornieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" iedzīvotāji
Vecā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Veckaplava” bijušais nosaukums
vilnīši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnīši" iedzīvotāji
Bornskaja Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Born Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums vāciski
blaževicieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Blaževiči" iedzīvotāji
deņevieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Deņeva" iedzīvotāji
Dubuli Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski
dunskieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji
Foļvarks Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" nosaukuma variants
foļvarocieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" iedzīvotāji
jaunokrieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunokra" iedzīvotāji
Kolna Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Butkāni" nosaukums latgaliski
Kauškali Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kauškaļi" nosaukums latgaliski
Ladyškina Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ladiškina" nosaukums latgaliski
Lejis Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Butkāni" nosaukums latgaliski
ļesinskieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ļesinski" iedzīvotāji
ogureckajieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogureckaja" iedzīvotāji
ogureckieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogureckaja" iedzīvotāji
Eisbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems; Eizbahova
Eizbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems; Eisbahova
priežmalieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" iedzīvotāji
protirihieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Protiriha" iedzīvotāji
balodieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" iedzīvotāji
Baloži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Balūži" nosaukuma variants
Boluži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Balūži" nosaukums latgaliski
Banciniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukuma variants
Baņciniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukums latgaliski
Bauriškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bauriškas" nosaukums latgaliski
Dombrova Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" bijušais nosaukums
Bragys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" nosaukums latgaliski
Cimoškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" nosaukums latgaliski
čaupieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Čaupi" iedzīvotāji
dzalbieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji
Lielie Gribuļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Mazie Gribuļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Geriņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukuma variants
Gereni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukums latgaliski
Jadlovieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" bijušais nosaukums
Jadlovīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" nosaukums latgaliski
Ķezberi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kebzeri" bijušais nosaukums
kombulieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kombuļi" iedzīvotāji
Kropiškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kropiškas" nosaukums latgaliski
Cešļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kropiškas" otrs nosaukums
Kūdeņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdiņi" nosaukuma variants
Kūdeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdiņi" nosaukums latgaliski
Kursīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" nosaukuma variants
Lelī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Unguri" nosaukums latgaliski
Lelī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zīmaiži" nosaukums latgaliski
Ļaksis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļakses" nosaukums latgaliski
Mozī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Unguri" nosaukums latgaliski
Mozī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zīmaiži" nosaukums latgaliski
Pliņtes Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukuma variants
Pliņtis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukums latgaliski
Plyuči Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pliuči" nosaukums latgaliski
Pluocini Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
Romuli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Romuļi" nosaukums latgaliski
sālīmieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sālīmi" iedzīvotāji
Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski
sauleskalnieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji
Sēneites Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukuma variants
Sēneiši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukums latgaliski
skadenieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" iedzīvotāji
skadinieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" iedzīvotāji
Skadeņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadiņi" nosaukuma variants
Skadeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadiņi" nosaukums latgaliski
Skrebeli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski
Solimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" neprecīzs nosaukuma variants
Suoleimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" nosaukums latgaliski
solimieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Solimi" iedzīvotāji
Vagali Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski
Vaļdiniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants
Oldiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants latgaliski
Vaļdiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukums latgaliski
Bļūdoņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums
Bļūduoni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums latgaliski
Vydoki Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vidoki" nosaukums latgaliski
Vyrveliškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" nosaukums latgaliski
Iubeles Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums
Iubelis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums latgaliski
Vyrveli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveļi" nosaukums latgaliski
Voronkys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Voronkas" nosaukums latgaliski
Žurys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Žuras" nosaukums latgaliski
aleksandrovieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandrova" iedzīvotāji
Bogdoni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukuma variants
Bogduoni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski
eisakieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Eisaki" iedzīvotāji
nartišāni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Nartiši" iedzīvotāji
Ojotnīki Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ojatnieki" nosaukuma variants
Ojuotnīki Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ojatnieki" nosaukums latgaliski
Perveliški Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pervelišķi" nosaukuma variants
punculieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji
Punculi Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
Baļtica Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" nosaukuma variants
Balticu ūdensdzirnavas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" bijušais nosaukums
Cepleiši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukums latgaliski
Pirmās Cimoškas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Otrās Cimoškas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
ezerkalnieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalni" (tagad - "Ezerkalns") iedzīvotāji
Pastari Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums
Ezerkalni Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums padomju laikā
Gerki Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķi" nosaukums latgaliski
ģintautieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģintauti" iedzīvotāji
Kozyndi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozindi" nosaukums latgaliski
Ūtruos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Cimoškas" nosaukums latgaliski
Ūtrī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Tračumi" nosaukums latgaliski
pastarieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pastari" iedzīvotāji
Pyrmuos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Cimoškas" nosaukums latgaliski
Pyrmī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Tračumi" nosaukums latgaliski
priedainieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji
Skumbini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Skumbiņi" nosaukums latgaliski
Voini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Voiņi" nosaukums latgaliski
krāslavieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta iedzīvotāji
Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" nosaukums latgaliski
Dynaborceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski
Dynaburceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski
Kepova Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" nosaukums latgaliski
Lelī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Katriniški" nosaukums latgaliski
Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski
Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski
Ošupe Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" bijušais nosaukums padomju laikā
neikšānieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" iedzīvotāji
ošupieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji
plesņevieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Plesņeva" iedzīvotāji
aleksandrovieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandrova" (arī "Aleksandrovo") iedzīvotāji
berjožkieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Berjožki" iedzīvotāji
Cyrmani Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" nosaukums latgaliski
Logovci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" otrs nosaukums
daugavieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji
dvorčānieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorčāni" iedzīvotāji
gorbačevieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Gorbačeva" iedzīvotāji
krivoseļcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Krivoseļci" iedzīvotāji
lupandieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Lupandi" iedzīvotāji
Makni Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Makņi" nosaukums latgaliski
marcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji
markieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji
patarnieki Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Patarnieki" iedzīvotāji
Aleksandrova Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Piedruja" daļa
piedrujieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Piedruja" iedzīvotāji
Tolojevci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Toloevci" nosaukuma variants
tolojevicieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Tolojevici" iedzīvotāji
Pridruiskaja Krāslavas novada Piedrujas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lielā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Mazā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
auguļevieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Auguļeva" iedzīvotāji
Brogi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Broģi" nosaukuma variants
Deņisova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Denisova" nosaukuma variants
Gilutjova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gelutjova" nosaukuma variants
gromikieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" iedzīvotāji
Gromyki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" nosaukums latgaliski
ikažencieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ikaženci" iedzīvotāji
joninieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Joniņi" iedzīvotāji
Kaveriški Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Koveriški" nosaukuma variants
Krumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krumāni" bijušais nosaukums
Ksaverova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kseverova" bijušais nosaukums
Leluo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Andinova" nosaukums latgaliski
Ļumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļumāni" bijušais nosaukums
Maišeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Maišeļi" nosaukums latgaliski
Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski
Mihailova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" nosaukuma variants
Mykova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mikova" nosaukums latgaliski
nauļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Nauļāni" iedzīvotāji
novļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Novļāni" iedzīvotāji
Okoļica Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okolica" nosaukuma variants
okoļicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okoļica" iedzīvotāji
Pauļinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavļinova" nosaukuma variants
pipirieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pipiri" iedzīvotāji
Pļeiki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" bijušais nosaukums
pleicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" iedzīvotāji
Pļitarova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Plitarova" bijušais nosaukums
Podjuhņeviči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podjuhnevici" nosaukuma variants
Podļeškova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podleškova" nosaukuma variants
Pareči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Poreči" bijušais nosaukums
pustinieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pustiņa" iedzīvotāji
Pustiņa Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
robežnieki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji
Rūbežnīki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums latgaliski
Siņķeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sinkeļi" nosaukuma variants
Siņkeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Siņķeļi" nosaukums latgaliski
Maišeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuki" daļa
Skuķi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuki" kļūdains nosaukuma variants
skuķieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuķi" iedzīvotāji
Staņislavova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stanislavova" nosaukuma variants
Žakeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žakeļi" nosaukums latgaliski
Babri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bebriši" nosaukuma variants
Bierniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukuma variants
Bierniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukuma variants
Bierniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukums latgaliski
Blūzmas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukuma variants
Blūzmi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukuma variants
Blūzmys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukums latgaliski
bogdānieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bodāni" iedzīvotāji
Bogdoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukuma variants
Bogduoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski
Brenciškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukuma variants
Breņciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukums latgaliski
ezerinieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" iedzīvotāji
Ezerci Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukuma variants
Ezereņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukuma variants
Ezereni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukums latgaliski
Gaugariškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukuma variants
Gaugariškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukums latgaliski
geibieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Geibi" (arī "Geibas", "Ģeibas", "Ģeibji") iedzīvotāji
Klagači Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Glagači" nosaukuma variants
ģeibieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeibas" iedzīvotāji
Mazā Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants
Mozuo Nīdreica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas “Indrica” nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukums latgaliski
izabelinieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Izebelina" iedzīvotāji
Kališkys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kališkas" nosaukums latgaliski
Kuliniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukuma variants
Kuliniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukums latgaliski
Konstantinopole Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Leiši" bijušais nosaukums
Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski
Līpeņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukuma variants
Līpeni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukums latgaliski
Ļudviki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants
Ļudvikova Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants
Luni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski
Ļakses Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukuma variants
Ļaksis Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukums latgaliski
Orneicāni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants
Uornacāni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants latgaliski
Ūtruo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Skaista" nosaukums latgaliski
Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums
Ūtrī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" nosaukums latgaliski
Peipini Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski
Peipiņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pipiņi" nosaukuma variants
Pyrmuo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Skaista" nosaukums latgaliski
Zukuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" bijušais nosaukums
Pyrmī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" nosaukums latgaliski
Podļesici Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukuma variants
Podļesicys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukums latgaliski
Povariški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pouriški" nosaukuma variants
Povriški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pouriški" nosaukuma variants
Punculi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
Puzas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukuma variants
Puzys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukums latgaliski
Romuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukuma variants
Romuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukums latgaliski
Seikali Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Seikaļi" nosaukums latgaliski
skaistieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skaista" iedzīvotāji
skradalieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skaradaļi" iedzīvotāji
skradelieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradaļi" iedzīvotāji
Skradaļi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeli" nosaukuma variants
Skradeļi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeli" nosaukuma variants
Smiļdziškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants
Smiļdziški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants
Smiļdziškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukums latgaliski
stolieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stoli" iedzīvotāji
Stoļnīki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants
Stoļņiki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants
Trapciškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukuma variants
Trapciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukums latgaliski
Treikaniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukuma variants
Treikaniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukums latgaliski
vainiškieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" iedzīvotāji
Voiniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" nosaukuma variants
Vaļteri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Valteri" nosaukuma variants
vecelieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" iedzīvotāji
Veceli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski
veterovcieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veterovka" iedzīvotāji
veterovkieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veterovka" iedzīvotāji
Zukuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvoto vietu "Pirmie Zukuliški" un "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums latgaliski
Izabieļinskaja Krāslavas novada Skaistas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Izabelinas pagasts Krāslavas novada Skaistas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam
Bunčova Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Bunčeva" nosaukuma variants
dobročinieši Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Dobročina" iedzīvotāji
Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski
Pluciškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants
Pluciški Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants
Pluciškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukums latgaliski
Putromniškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukuma variants
Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski
Byčki Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski
landskoronieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" iedzīvotāji
Ļandskorona Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" nosaukuma variants
Mozī Andžāni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Andžāni" nosaukuma variants
novičkieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji
Ostrauski Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukuma variants
Poliščina Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukuma variants
Paličuoni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukums latgaliski
Ljanskoronskaja Krāslavas novada Šķaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski
aksenovieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Aksenova" iedzīvotāji
Baršauski Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Barševski" nosaukuma variants
Baravī Eksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" nosaukums latgaliski
Sila Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums
Syla Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums latgaliski
Baravie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukuma variants
Baravī Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukums latgaliski
Foļvarka Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" nosaukuma variants
Jaudzimi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Ploņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazuliški" bijušais nosaukums
Kloveņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukuma variants
Kluoveni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukums latgaliski
Mazie Joniki Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants
Mozī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski
Malnī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski
peipinieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" iedzīvotāji
Peipeņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants
Peipeni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski
Peipini Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski
Piļdigi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Pildigi" nosaukuma variants
Padskoči Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Podskočeva" nosaukuma variants
prusacieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji
prusakieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji
adamovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" ("Adamovo") iedzīvotāji
aišpūrieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Aišpūri" ("Aišpuri") iedzīvotāji
Aišpūri Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants
Škagališkas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļa
Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums
Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski
augstkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" iedzīvotāji
Augškaļne Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" nosaukums latgaliski
Augustinišķi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" neprecīzs nosaukuma variants
Augustiniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukuma variants
Augustiniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukums latgaliski
bancānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" iedzīvotāji
Baņciniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukuma variants
Baņciniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukums latgaliski
banciņiskieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Banciņiškas" iedzīvotāji
baraucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (arī "Borovka") iedzīvotāji
barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" (senāk - "Barkeviči") iedzīvotāji
barkevicieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" (senāk - "Barkeviči") iedzīvotāji
bartkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" iedzīvotāji
bartkevicieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" iedzīvotāji
Barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" nosaukuma variants
Biernāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants
borovcieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji
Barauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukums latgaliski
caunieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" iedzīvotāji
Caunes Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukuma variants
Caunis Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukums latgaliski
dunckieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Duncki" iedzīvotāji
dunskieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji
Kolna Romuļi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukuma variants
Kolna Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukums latgaliski
kazanovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" iedzīvotāji
Kazinova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukuma variants
Kazynova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukums latgaliski
Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski
lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešauski" iedzīvotāji
Lemešauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants
Lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants
Lelī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Muļķi” nosaukums latgaliski
Ļudvikova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ludvikova" bijušais nosaukums
ļudvikovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļudvikova" iedzīvotāji
Mozī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Muļķi” nosaukums latgaliski
muļķieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Muļķi" iedzīvotāji
odigāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigāni" iedzīvotāji
odigānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigāni" iedzīvotāji
Odiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants
Odiģēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants
Uodiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants latgaliski
Paņķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants
Paņķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants
Pluocini Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
Prinosina Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Prinosini" nosaukuma variants
Puķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants
Puķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants
Puķāniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants
Puķēniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants
Puķāniški Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski
Puķāniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski
rakucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji
rakutieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji
Rakuci Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants
Rakuči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants
rimšānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rimšāni" iedzīvotāji
saksonieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Saksoni" iedzīvotāji
Sylovi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Silavi" nosaukums latgaliski
Skierškāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Skerškāni" nosaukuma variants
Šķierškāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Skerškāni" nosaukuma variants
Krāslavas stacija Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Stacija “Krāslava”” nosaukuma variants
Kruoslovys staceja Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stacija "Krāslava"" nosaukums latgaliski
stašānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stašāni" iedzīvotāji
Stiģeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stigeviči" nosaukums latgaliski
tartakieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Tartaks" iedzīvotāji
Otrie Ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants
Otrie Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants
Ūtrī Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukums latgaliski
ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši" iedzīvotāji
užingorieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užingora" iedzīvotāji
užinkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" iedzīvotāji
Užinkolns Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" nosaukuma variants
Veceli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski
Veiguli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski
vilmanieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" iedzīvotāji
Viļmani Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" nosaukuma variants
Zapoļnīki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants
Zapoļņiki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants
Grybuli Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski
krasnoļenkieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoļenka" iedzīvotāji
Krīveņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukuma variants
Krīveni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukums latgaliski
kusinieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Kusini" iedzīvotāji
Lielie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukuma variants
Lelī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukums latgaliski
Mazie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukuma variants
Mozī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukums latgaliski
miglānieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" iedzīvotāji
Myglāni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski
Priedaine Krāslavas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā
krāslavieši Krāslavas pilsētas iedzīvotāji
Adamovas pilskalns Krāslavas pilskalns Krāslavas rietumu daļā
Šokolādes kalns Krāslavas pilskalns Krāslavas ziemeļu daļā
krānsmatas Krāsmatas
krāšmatas Krāsmatas (1)
krāšņatas Krāsmatas (1)
krāstēvs Krāsnesis vai filistrs, kas rūpējas par kāda savas korporācijas zēna audzināšanu līdz uzņemšanai speciālā konventā
komāngarants Krāsnesis vai filistrs, kas uz laiku zaudējis tiesības nēsāt krāsas
tetirvēns Krāsnī cepts jaunpiens
cimuss Krāsnī sutināts kāļu, burkānu un kartupeļu ēdiens
pieseris Krāsnij vistuvākais piesērums rijā
Krindačovka Krasnijluča, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1929. g.
krāšņkuris Krāsnkuris
namiķis Krāsnkuris lauku muižās
Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
Krasnoarmeiska Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā
Grišina Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Jekaterinodara Krasnodara - pilsēta Krievijas dienvidos, tās nosaukums līdz 1920. g.
Sorokina Krasnodona - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Krasnogorovka Krasnohorivka, pilsēta Ukrainā
Krasnograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā
Krasnohradska Krasnohrada, pilsēta Ukrainā
Konstantinograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1922. g.
Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
four Krāsns
krāns Krāsns
krānts Krāsns
krāsis Krāsns
krāsne Krāsns
krāss Krāsns
krāsts Krāsns
krosns Krāsns
kura Krāsns
krāsnis Krāsns 1
aizšautne Krāsns aizbīdnis; aizšaujamais
kruški Krāsns aizšaujamie dūmejas nosprostošanai un siltuma saglabāšanai
elektrokrāsns Krāsns ar elektrisko apsildi
kakturis Krāsns augšējā daļa
kakturs Krāsns augšējā daļa
plazdi Krāsns augšējās virsmas ķieģeļi
krāsbedre Krāsns bedre rijā
bīstaklis Krāsns bikstāmais koks
bīstēkls Krāsns bikstāmais koks
bīsteklis Krāsns bikstāmais koks, arī slotaskāts
aizgore Krāsns caure; rovis, rievis
mūreņš Krāsns daļa, kas atrodas pie siltumejas; siltumkrāsns
ķeres Krāsns daļa, kur sabirst izdedži
restes Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo
grička Krāsns dūmvada aizdare
griška Krāsns dūmvada aizdare
juška Krāsns durtiņas
krāsduris Krāsns durvis
krāsdurvis Krāsns durvis
krāsnduris Krāsns durvis
krāsndurvis Krāsns durvis
rievis Krāsns iedobums
odere Krāsns iekšējā ķieģeļu kārta
loda Krāsns iere
krāskakts Krāsns kakts
krāsnkakts Krāsns kakts
tvīkme Krāsns karstums; siltums ar tvanu
bidzulis Krāsns kruķis
bijstarags Krāsns kruķis
bīšķis Krāsns kruķis
bīskocis Krāsns kruķis
bīstarags Krāsns kruķis
čikstiklis Krāsns kruķis
čučeris Krāsns kruķis
čučurbikstis Krāsns kruķis
dalba Krāsns kruķis
dalbe Krāsns kruķis
delba Krāsns kruķis
ķeksis Krāsns kruķis
pažarka Krāsns kruķis
pomelnieks Krāsns kruķis
urka Krāsns kruķis
bigulis Krāsns kruķis - dzelzs stienis ar liektu, paplatinātu galu kurināmā rušināšanai
čičkoks Krāsns kruķis, bigulis
čiksteklis Krāsns kruķis, bigulis
bīstekls Krāsns kruķis, krāsns urķis
bīstkocis Krāsns kruķis; bīskocis
dalbs Krāsns kruķis; miets sera irdināšanai rijas ārdos
bīkstaklis Krāsns kruķis; sitamais, nūja
bistāgs Krāsns kruķis; sitamais, nūja
bīstākls Krāsns kruķis; sitamais, nūja
krāskungs Krāsns kungs, kaķis
krāsnkungs Krāsns kungs, kaķis
krāskuris Krāsns kūrējs, kurinātājs
krāsnsmūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties
mūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties
krāsmala Krāsns mala
krāsnmala Krāsns mala
pudlingkrāsns Krāsns metāla pudlingošanai
podmala Krāsns mūra vai plīts mala, kurā iemūrēts vārāmais katls
iere Krāsns mūrītis
ieris Krāsns mūrītis
krāsmūrītis Krāsns mūrītis
krāsnmūrītis Krāsns mūrītis
krāscaurums Krāsns mute
krāsncaurums Krāsns mute
krāsmute Krāsns mute - krāsns atvere, ko izmanto kurināmā ievietošanai un papildināšanai
krāsnmute Krāsns mute - krāsns atvere, ko izmanto kurināmā ievietošanai un papildināšanai
plāte Krāsns mutes aizbīdnis
zībogs Krāsns mutes augšējais spraislis
sībogs Krāsns mutes augšējais spraislis; zībogs
podīni Krāsns podiņi
podeņš Krāsns podiņš
krāsnpriekša Krāsns priekša
priekškrāsns Krāsns priekšējā daļa
čore Krāsns rieris
čorītis Krāsns rieris
čikstelis Krāsns rušināmais koks
čučabīkšķis Krāsns rušināmais koks
čučabīšķis Krāsns rušināmais koks
čučarags Krāsns rušināmais koks
čučrags Krāsns rušināmais koks
čuslis Krāsns rušināmais koks
čuča Krāsns rušināmais kruķis, koks
pažags Krāsns slakāmais kruķis; slotaskāts; krāsns slota
čauksturis Krāsns slaukāmā slota
čaugsta Krāsns slota
čauksta Krāsns slota
palna Krāsns slota
pažagari Krāsns slota
pažaģine Krāsns slota
pažaks Krāsns slota
tapica Krāsns slota
špilkums Krāsns spelte (kur saglabāt siltu ēdamo)
čoza Krāsns spelte; maza iere krāsns pakājē
ielaidnis Krāsns spraislis, uz kā liek karsējamos akmeņus
aizote Krāsns stūris
kvelda Krāsns svelme pirtī
siltumkrāsne Krāsns telpas apsildīšanai
siltumkrāsns Krāsns telpas apsildīšanai
bīstakls Krāsns urķis
šķilts Krāsns velve
kriški Krāsns vilkmes nosprostotājs, dūmvada aizdare (vāks, metāla plāksne)
krāsnsmala Krāsns virsas malējā daļa
krāsaugša Krāsns virsējā daļa; krāsnsaugša
For Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Fornax Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
maizeskrāsne Krāsns, kurā cep maizi
maizeskrāsns Krāsns, kurā cep maizi
pečka Krāsns; centrālapkures katls
krāsnaugša Krāsnsaugša, krāsns virsējā daļa
grūvis Krāsnspriekša
krāskodne Krāsojoša kodne, beice
korektors Krāsojoša viela (kā) nomaskēšanai, aizkrāsošanai
piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā; izlabot krāsas bojājumus
izpervēt Krāsojot izlietot; krāsojot iztukšot; nosmiņķēties
ziedināt Krāsojot izraibināt
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam)
izāderēt Krāsojot izveidot svītras (kokmateriālā)
nosamaļavāties Krāsojot notraipīties ar krāsvielu
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt
piekrāsot Krāsojot pieskaņot (kā) krāsu vēlamajam, paredzētajam paraugam
tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu
ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa
izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam)
dekolorizācija Krāsojuma iznīcināšana, izbalināšana, at-krāsošana
dekolorācija Krāsojuma iznīcināšana, izbalināšana; atkrāsošana
starptonis Krāsos tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem
madarošana Krāsošana ar dabiskām kodināmām krāsvielām, gk. sarkanā krāsā
argentācija Krāsošana ar sudraba nitrāta sāļiem
rusts Krāsošanai nomizotās alkšņu mizas
krāsotājs Krāsošanas darbu speciālists
ota Krāsošanas programmas rīks attēlu veidošanai un zīmējumu laukumu aizpildīšanai ar krāsu
pervēt Krāsot
pindzelēt Krāsot
rāvēt Krāsot
vāpēt Krāsot
krāšļot Krāsot (2)
drukāt Krāsot (audumu)
batikot Krāsot (audumu) batikas tehnikā
pervēties Krāsot (audumus, dzijas); veikt ar krāsošanu saistītus darbus
krāsāt Krāsot (audumus, dziju, diegus u. tml.)
mālēt Krāsot (celtnes, telpas); arī gleznot
bruzenēt Krāsot (dzijas brūnos toņos)
dakrāsāt Krāsot (ko) papildus
maļavāt Krāsot (koka vai metāla izstrādājumus)
krāsāt Krāsot (koksni, metālu)
madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām
rustot Krāsot ar alkšņa mizām brūnganu
smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem
nobrūnot Krāsot brūnu
dzeltināt Krāsot dzeltenā krāsā
dzeltīt Krāsot dzeltenā krāsā
rudīt Krāsot rudu
sarkanot Krāsot sarkanā krāsā
pleisēt Krāsot svītras
brusenēt Krāsot tumši brūnā krāsā
nokrāsot Krāsot un pabeigt krāsot (kā virsmu)
nozeltīt Krāsot un pabeigt krāsot ar krāsu, kas rada zeltam līdzīgu spīdumu
izkrāsot Krāsot un pabeigt krāsot; nokrāsot
pārkrāsot Krāsot vēlreiz, no jauna
zaļināt Krāsot zaļu
zelināt Krāsot zaļu
mēļot Krāsot zilu
knitēt Krāsot, balināt ar mūrnieka otu
āderēt Krāsot, veidojot svītras (kokmateriālā)
pervināt Krāsot; likt, dot krāsot
sālīšana Krāsota kažokādas pusfabrikāta apstrāde ar dažādu sāļu ūdensšķīdumiem
mālderzellis Krāsotāja palīgs
karbinieks Krāsotājs
krāsātājs Krāsotājs
mālētājs Krāsotājs
moļars Krāsotājs
permanis Krāsotājs
pervmanis Krāsotājs
pindzelmanis Krāsotājs
mālderis Krāsotājs (2); arī gleznotājs
māleris Krāsotājs, kas nodarbojas ar celtņu, telpu krāsošanu
madarnieks Krāsotājs, kurš krāso ar madarām
škunstmāleris Krāsotājs; daiļkrāsotājs
špatelis Krāsotāju lāpstiņa (krāsu maisīšanai, tepēšanai)
simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali
pervūzis Krāsotava
hidrotipija Krāsoti fotogrāfiski želatīna attēli
krāšļoties Krāsoties (3)
kosties Krāsoties (par dziju, audumu)
smiņķēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem
pervēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; grimēties
nobrūnēties Krāsoties brūnam, kļūt brūnam
zeltēt Krāsoties dzeltenam, zeltīties
norudīt Krāsoties sarkanīgam, kļūt sarkanbrūnam
krāsojs Krāsots
chromatisks Krāsots, krāsains
ziepjošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai
ziepošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai
raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni
lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā)
lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā)
kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā)
kontrasts Krass pretstats; krasa atšķirība
strēle Krasta akumulatīvā forma, šaura, uzskalota sauszemes josla, kas iestiepjas jūrā no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru garumā
bangotne Krasta bangas – viļņi, kas sitas pret krastu
Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā
ekipāža Krasta daļa (flotes ekipāža), no kuras papildina flotes komandas
Krastene Krasta ielas masīvs
eliņš Krasta ierīce ar slīpu pamatu (stāpeli) kuģu būvēšanai
mudas Krastā izskaloti jūras augi
mudi Krastā izskaloti jūras augi; mudas
zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē
atkrante Krasta nogāze
pakraste Krasta nogāze vai tās pamatne
pakrasts Krasta nogāze vai tās pamatne
bulverķis Krasta nostiprinājums; izbūvēta krastmala
semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem
CES Krasta stacija (angļu "Coast Earth Station")
piekrasta Krasta tuvumā
malspus Krasta virzienā
kompaktāti Krastbraucēju kuģu apdrošināšanas biedrība
littorella Krastenes
eupatorium Krastkaņepes
krastmale Krastmala
ephydridae Krastmušu dzimta
hydrellia Krastmušu dzimtas ģints
ptychnopteridae Krastodu dzimta
valērs Krāstonis, kas gleznā izteic gaišuma vai tumšuma gradāciju
skrasts Krasts
krava Krasts, kraulis
elaphrus Krastskrējēji
čurksta Krastu bezdelīga; čurkste
čurksts Krastu bezdelīga; čurkste
alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās
čura Krastu čurkste ("Riparia riparia")
čurkšķi Krastu čurkstes, alenes
paralometrija Krastu raksturojums ar skaitliskiem datiem
georyssidae Krastvaboļu dzimta
georyssus Krastvaboļu dzimtas ģints
akromatopsija Krāsu aklība
tritanopia Krāsu akluma veids, kad neatšķir zilo krāsu - trešo spektra pamatkrāsu
tritanopija Krāsu akluma veids, kad neatšķir zilo krāsu - trešo spektra pamatkrāsu
deiteranopija Krāsu akluma veids, kurā neuztver zaļo krāsu
monoblepsija Krāsu akluma veids, spēja uztvert tikai vienu krāsu
akritohromāzija Krāsu aklums
parahromatopsija Krāsu aklums
hemiahromatopsija Krāsu aklums redzes lauka vienā pusē
hromāzija Krāsu efekts, ko rada optisko lēcu hromatiskā aberācija
saisteklis Krāsu fabrikācijā pernica, kas krāsvielu piesaista papīram
klīdināšana Krāsu fabrikās un spiestuvēs sauso krāsu samalšana un sajaukšana ar pernicu speciālās mašīnās
hidrotipija Krāsu filmu pozitīvo kopiju iegūšanas metode ar subtraktīvo 3 krāsu sintēzi, kurā izmanto ūdenī šķīstošas krāsvielas; lieto gk. krāsu kinofilmu izgatavošanai lielā tirāžā
hromatisms Krāsu halucinācija
chromolitogrāfija Krāsu iespiedums
vanagnadziņi Krāsu irbulene ("Genista tinctoria")
hromatoptometrija Krāsu izšķirtspējas noteikšana
koloristika Krāsu kombinācija
kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā)
palete Krāsu kopums, kombinācija (piemēram, priekšmetiem, to grupām)
palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos); krāszieds
krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos)
krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (priekšmetiem, to grupām)
celte Krāsu miešķis ("Asperula tinctoria")
meziķe Krāsu miešķis ("Asperula tinctoria")
ciānfuksīndzeltenmelnais Krāsu modelis, kurā visas krāsas ir aprakstītas kā četru krāsu - ciāna, fuksīna (madžentas), dzeltenas un melnas sajaukums
miltošanās Krāsu novājināšanās sekas, kad krāsas ķermeņi pietiekami nesaistās ar uzsūcīgiem papīriem, jo tie uzsūc saistekli
hromatoskopija Krāsu redzes pārbaude
ksantociānopija Krāsu redzes traucējums, kura gadījumā uztver dzeltenu un zilu krāsu, bet neredz sarkanu
pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi
krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra
CMYK Krāsu sistēma, kas sastāv no četrām krāsām: C - (Cyan) zila, M - (Magenta) sarkanā jeb fuksīna, Y - (Yellow) dzeltena, K - (black) melnā; ciānfuksīndzeltenmelnā krāsu sistēma
krāsberzis Krāsu veltnis, krāsu ierīces tērauda, dzelzs vai misiņa daļa, kas pārnes uz pārējām velmēm griezeniskās kustības
zāģene Krāsu zeltlape ("Serratula tinctoria")
zeltlapa Krāsu zeltlape ("Serratula tinctoria")
zīmuļkrāsas Krāsu zīmuļi
crassula Krasulas
pārba Krāsviela
perve Krāsviela
briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai
karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
heliotrops Krāsviela, ar ko audumus krāso violetā krāsā
lokao Krāsviela, ko iegūst Ķīnā, vārot "Rhamnus utilis" un "Rhamnus chloroporus" mizu; lieto kokvilnas un zīda krāsošanai zaļā krāsā; Ķīnas zaļā
orleans Krāsviela, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Bixa orellana"
hematoksilīns Krāsviela, ko iegūst no kampeškoka un lieto mikroskopijā šūnu kodolu nokrāsošanai sarkanvioletā krāsā
garansins Krāsviela, ko iegūst no rubijas; tagad to aizstāj sintētiskās krāsas
saflors Krāsviela, ko iegūst no šā auga ziediem
iekrāsošana Krāsvielas ievadīšana materiālā (papīrmasā, audumā, polimērā), lai tas iegūtu vieglu krāsu toni
šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai
krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas)
melnotnes Krāsvielas, ar ko krāso melnu
ciankrāsvielas Krāsvielas, ko iegūst nogulsnējot attiecīgas dzelzs sālis ar asinssālīm
rozantreni Krāsvielas, ko lietoja kokvilnas krāsošanai
cianīni Krāsvielu tips; no dabā sastopamajiem cianīniem atkarīga ziedu un tauriņu spārnu krāsa
ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā
sazieds Krāszieds
kraši Kraši rati - grezni rati; kariete
krāšņa Krāšmata
coreidae Krāšņblakšu dzimta
mesocerus Krāšņblakšu dzimtas ģints
rhopalus Krāšņblakšu dzimtas ģints
ornamentblaktis Krāšņblaktis
regulus Krāšņgalvīši
illūminēt Krāšņi apgaismot, sarīkot ilumināciju
kipseks Krāšņi izdota grāmata vai albums ar tekstu un attēliem
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas)
fastoso Krāšņi, koši; iedomīgi, uzpūtīgi
pomposamente Krāšņi, lieliski
splendido Krāšņi, spoži; lieliski; grezni, starojoši
chrysididae Krāšņlapseņu dzimta
chrysis Krāšņlapseņu dzimtas ģints
krāšņot Krāšņoties (2)
plusiinae Krāšņpūcīšu apakšdzimta
plusia Krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints
plusidia Krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints
krāšns Krāšņs
rota Krāšņs, dekoratīvs tērps, arī tērpa krāšņa, dekoratīva sastāvdaļa
pompozs Krāšņs, grezns; arī svinīgs
krāsns Krāšņs, skaists
coenagrion Krāšņspārītes
krāsspārnis Krāšņspārnis - nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem
calopterygidae Krāšņspārņu dzimta
calopterix Krāšņspārņu dzimtas ģints
coenagrionidae Krāšņspāru dzimta
krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos
zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi
sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem
raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti
sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs
ugunsspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama un aizsargājama suga
pečņiks Krāšņu mūrnieks
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa)
veigelija Krāšņuma krūms 1-1,5 m augsts, pretimstāvošas, ovāli smailas lapas, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 ziedlapiņām
košumaugs Krāšņumaugs
košumdārzs Krāšņumdārzs
košumkoks Krāšņumkoks
košumkrūms Krāšņumkrūms
krāsnība Krāšņums, skaistums
krāsnums Krāšņums, skaistums
buprestidae Krāšņvaboļu dzimta
buprestis Krāšņvaboļu dzimtas ģints
phaenops Krāšņvaboļu dzimtas ģints
šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu
coraciidae Krāšņvārnu dzimta
coracias Krāšņvārnu dzimtas ģints
coraciiformes Krāšņvārnveidīgie
krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna
zaļvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas krāšņvārnu dzimtas suga ("Coracias garrulus"), kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām, Eiropā aizsargājams
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
Mičurina aronija krāšņziedu aronijas hibrīds, kas Krievijā klasificēts kā suga ("Aronia mitchurinii")
estrildidae Krāšņžubīšu dzimta
amadina Krāšņžubīšu dzimtas ģints
chloebia Krāšņžubīšu dzimtas ģints
estrilda Krāšņžubīšu dzimtas ģints
laganosticta Krāšņžubīšu dzimtas ģints
lonchura Krāšņžubīšu dzimtas ģints
neochmia Krāšņžubīšu dzimtas ģints
padda Krāšņžubīšu dzimtas ģints
poephila Krāšņžubīšu dzimtas ģints
uraeginthus Krāšņžubīšu dzimtas ģints
krašu Krašu rati - groza rati, mizotu klūgu rati
vāsmot Krāt
dakrāt Krāt (ko) papildus
viekšt Krāt, sakrāt
gārbāt Krāt, taupīt, taupīties
gārbīt Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt
gārbīties Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt
kratītājs Krateklis
kratine Kratenis
kratinis Kratenis
kratījums Kratenis - dažādi ēdieni sajaukti kopā
krateklis Kratenis (1)
krāters Krāteris
triecienkrāteris Krāteris, kas izveidojas Zemes vai cita debess ķermeņa virsmā sadursmē ar asteroīdu
krāterveidīgs Krāterveida
krāterizācija Krāterveida gabala izgriešana no kaula
grēdoties Krāties
čupāties Krāties kaudzēs
kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām)
palmospazma Kratīgi, raustīgi krampji
kratījums Kratījumi
kratītājs Kratīklis
krāteņš Krātiņš
kreitiņš Krātiņš
krāts Krātiņš (1)
ķozuls Krātiņš, būrītis
krētiņš Krātiņš, cietums
šamonts Kratīšana
šmonka Kratīšana
šmons Kratīšana
dricināt Kratīt
drickāt Kratīt
klandīt Kratīt
krēst Kratīt
lecināt Kratīt
žvacīt Kratīt
purināt Kratīt (2)
žladzināt Kratīt (kādu šķidrumu slēgtā traukā)
pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur; kratīt (ko) vēlreiz, no jauna
kulšināt Kratīt (trauku ar šķidrumu)
kručināt Kratīt augļus (no koka)
drikšināt Kratīt nost ogli no degoša skala
kazāt Kratīt rijas sietu
pļuncināt Kratīt trauku ar šķidrumu
ucāt Kratīt, braucot pa nelīdzenu ceļu
grumstīt Kratīt, grūst
traucināt Kratīt, kustināt
dūkāt Kratīt, purināt
karcerēt Kratīt, purināt
tirpināt Kratīt, purināt
trapīt Kratīt, purināt
krecelēt Kratīt, purināt (piemēram, braucot pa nelīdzenu ceļu)
kresīt Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
krest Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
krēsties Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
dūcīt Kratīt, purināt, grūstīt (mazu bērnu)
šļanderēt Kratīt, skalināt
šļaņģerēt Kratīt, skalināt
žļadzināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
zlankšināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
zlankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
žļankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
žlankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
žļankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
kuldurēt Kratīt, šūpot turp un atpakaļ
ietirināt Kratīt, tricināt
tripināt Kratīt, tricināt
dricelēt Kratīt; grūstīt; šūpināt
kačāties Kratīties
dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu
lencēt Kratīties, kratīt
ļencēt Kratīties, kratīt; lencēt
kuldurēties Kratīties, kustēties
ļeperēt Kratīties, kustēties
krecelēties Kratīties, purināties
svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem)
mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam
dricelēties Kratīties; šūpoties
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost
piekratīt Kratot (ko), piepildīt (ar to)
lecināt Kratot atdalīt piestā nogrūstos graudus no nenogrūstiem
iepurināt Kratot iekvēlināt, uzkurt
piekratināt Kratot ievietot un piepildīt
iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā)
izkratīt Kratot iztukšot
izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
aizkratīt Kratot ļaut aizkrist, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.)
aiztirināt Kratot ļaut nokrist aiz kaut kā
nokratīties Kratot nejauši nokratīt
nokrēst Kratot nomocīt
atkratīt Kratot nopurināt
atdricināt Kratot padarīt vaļīgu
uzkratīt Kratot pamodināt
apkratīt Kratot pavirzīt zem kā
piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt)
sažļuncināt Kratot sajaukt (šķidrumu)
saļundināt Kratot sajaukt (ūdeni un zāles)
piekrēst Kratot savākt
uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
krateniski Kratot, nevienmērīgi
sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu
izdindināt Kratot, tricinot panākt, ka nokrīt, nobirst
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus
miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem)
aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.)
atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.)
atdricināties Kratoties atraisīties
noklaburēties Kratoties atskrūvēties un nokrist (par skrūvi, uzgriezni)
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu)
apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā
sakuldurēties Kratoties saputot
žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā)
attricināt Kratoties, tricinoties kļūt vaļīgam
banka Krātuve (piemēram, datu banka, terminu banka u. tml.)
apcirknis Krātuve, glabātava
kraudzināt Kraucināt (par putniem)
Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums
Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
kāple Krauja vai stāva nogāze, kas norobežo dažādā augstumā atrodošās virsas
nozviļa Krauja vieta, nogāze, krauja
stāvulis Krauja, stāva nogāze
skraule Krauja, stāva vieta
krauta Krauja, stāvs krasts
piekrauje Kraujas mala
nokrauja Kraujas sāni, kraujas nogāze
kraujmala Kraujas, nogāzes mala
krauļmala Kraujas, nogāzes mala
nogāzeniski Krauji
kraujmalis Kraujmala
kraujammetrs Kraujmetrs; sters
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.)
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt
salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus)
uzkraut Kraujot (ko) virsū, izveidot (piemēram, kaudzi, grēdu)
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
nokraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.)
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.)
piekraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, transportlīdzekli)
dakraut Kraujot (ko), piepildīt (ar to)
nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu)
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā)
izkraut Kraujot iztukšot (ko)
izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
atkrāmēt Kraujot novietot (atpakaļ, nost no kā u. tml.)
aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā); kraujot aizsprostot
piekrāmēt Kraujot novietot (pie kā, kam klāt)
piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt)
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā
atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt
atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā)
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur)
uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam)
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
apkrāmēt Kraujot novietot zem kā
aplādēt Kraujot novietot zem kā
aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā)
nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml)
pārkraut Kraujot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
pārkrāmēt Kraujot pārvietot; pārkraut ko (kādā platībā)
pakraut Kraujot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.)
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut
apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās)
pievantēt Kraujot, sviežot u. tml. (ko kur iekšā), piepildīt (ar to)
stāve Kraujums, stāvums (strauja vieta)
atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē
atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles
izkraukāt Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem)
kraupes Kraukas
kraukaļāt Kraukāt
kraukalēt Kraukāt
krēkāt Kraukāties
krēpaļāt Kraukāties, spļaudīt gļotas
krēpuļot Kraukāties, spļaudīt gļotas
actaea Krauklenes
velnakrēsli Krauklenes
krauklenēt Krauklēt
krauklinēt Krauklēt
kramšķins Krauklis
krankšķins Krauklis
krankšķis Krauklis
kraulis Krauklis (1)
Corvus Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
Crv Krauklis, neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
Gravendahl Kraukļi
krauklēns Kraukļu mazulis
Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka
krauks Kraukš
naukšis Kraukšis
ņaukšis Kraukšis
kraukstēt Kraukšķēt
kreukšēt Kraukšķēt
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu
čarkstīgs Kraukšķīgs
kraukstināt Kraukšķināt
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst
saskraukšķināt Kraukšķinot sakost, apēst
krinkšēt Kraukšķot plaisāt
sabrinkšķināt Kraukšķot sakost
sējasvārna Krauķis
crawl Krauls
krouls Krauls - peldēšanas stils
kraulmala Krauļmala - kraujas, nogāzes mala
ķeve Kraupa
krama Kraupa, kreve
drāza Kraupa, krevele; kaut kas nelīdzens
drūzains Kraupains
krebuļains Kraupains
rupučains Kraupains
kramavecis Kraupains vecis
skabiozs Kraupains, kašķains
kramains Kraupains, kreveļains
ķauze Kraupis, ādas slimība
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos
krevains Kraupjains, kreveļains
sakrepējis Kraupjains, raupjš
Selaginella kraussiana Krausa selaginella
krāva Kraušana
mekse Kraušana, ņemšana (ar kādu rīku)
cif-cena Kraušanas darījuma cena, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija
cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas
krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce
pirmtransportieris Kraušanas transportieris, kas pārņem preces krāvēja krastmalā, tās pārvadā pa savu ceļa posmu un pārkrauj nākošā posma transporta līdzeklī
grēdot Kraut
kladīt Kraut
maktēt Kraut (daudz, vairāk nekā vajadzīgs, vēlams)
gruzīt Kraut (kravu); krāmēt
trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā
žākarēt Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa
žākarot Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa
ķērpāt Kraut (sienu, āboliņu) uz žāvējamiem kokiem
ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās; stirpot
dakšot Kraut ar dakšām
atkraut Kraut atpakaļ
packāt Kraut daudz pancku mugurā
tāpelēt Kraut grēdās
gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.)
lādēt Kraut iekšā vai ārā (ko, piemēram, transportlīdzeklī)
štabelēt Kraut kārtās (parasti dēļus)
kaudzēt Kraut kaudzē, arī zārdā
gubāt Kraut kaudzēs sienu vai labību
čupināt Kraut kaudzītēs
lādēt Kraut ko iekšā vai ārā (piemēram, transportlīdzeklī)
skārst Kraut labību zārdā
skārstīt Kraut labību zārdā
atkraut Kraut nost
zlanīt Kraut slāņos, slānīt
zlānīt Kraut slāņos, slānīt
sliktēt Kraut sliktā, sliktot
pārkrāmēt Kraut vēlreiz (to pašu)
pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
krostīt Kraut, celt; rakt
kladēt Kraut, likt
prakāt Kraut, likt
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās
zārdēt Kraut, likt zārdā
zārdot Kraut, likt zārdā
vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu
meksēt Kraut, ņemt (ar kādu rīku)
valēt Kraut, pildīt
ranstīt Kraut, slānīt
vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai
krautene Krautuve
gruzi Krava
tranzītkrava Krava, kas attiecīgajā valstī atrodas caurceļā uz citu valsti
konteinerkrava Krava, ko pārvieto, transportē konteinerā
maskrava Krava, kuras masas vienība aizņem nosacīta lieluma tilpuma vienību (parasti līdz 40 kubikpēdu jeb 1,13 kubikmetru)
tilpumkrava Krava, kuras masas vienība aizņem par kādu nosacītu vienību lielāku tilpumu, parasti tās tonna aizņem par 40 kubikpēdām (1,13 kubikmetriem) lielāku tilpumu
smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu
kurzuls Krava, nasta, slogs
beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas
piekravāt Kravājot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu)
aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt; kravājot (ko), aizsprostot; aizkraut
atkravāt Kravājot atbrīvot (vietu)
atkravāt Kravājot atgādāt šurp; kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.)
iekravāt Kravājot ievietot (kur iekšā)
izkravāt Kravājot iztukšot (ko)
izkravāt Kravājot izvietot (parasti izklaidus)
izkravāt Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
nokravāt Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu
nokravāt Kravājot novietot (kur)
atkravāt Kravājot novietot atstatu, nost (no kā)
nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
pakravāt Kravājot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
nokravāt Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.)
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem)
grozis Kravas automašīna
gruzoviks Kravas automašīna
smags Kravas automašīna
transportmašīna Kravas automašīna
fūre Kravas automašīna ar furgonu
fūrinieks Kravas automašīna ar furgonu
fūris Kravas automašīna ar furgonu
polutorka Kravas automašīna ar pusotras tonnas kravnesību
gruzaviks Kravas automobilis
autokokvedis Kravas automobilis baļķu pārvadāšanai
darbnīcautomobilis Kravas automobilis, kas aprīkots ar remontdarbu instrumentiem, ierīcēm un iekārtām
kontreilers Kravas automobiļa puspiekabveida konteiners
lihterpacēlājs Kravas celtnis, ar kuru izceļ lihterus no ūdens līdz kravas klāja līmenim un novieto uz sliežu ratiņiem
trice Kravas ceļamais mehānisms, kas parasti sastāv no vairākiem trīšiem
polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve
nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā
ķerra Kravas daudzums, kas ietilpst šādā transportlīdzeklī
puskravā Kravas kraušanas laika vidū
bāidaks Kravas kuģis
praktnieks Kravas kuģis
lihters Kravas kuģis bez dzenskrūves
karavāna Kravas kuģu grupa, kas devusies ceļā karakuģu apsardzībā; ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis; vairāki kuģi, kas cits aiz cita seko ledlauzim
štauvēšana Kravas novietošana uz kuģa klāja vai kuģī
stauvēšana Kravas novietošana uz kuģa klāja vai kuģī; štauvēšana
lēnvedums Kravas pārsūtīšanas veids, kad netiek prasīta piegādes steidzamība
pneimotransports Kravas pārvietošana pa cauruļvadiem ar gaisa plūsmu
krautne Kravas platforma (automobilim)
kargo Kravas preču saraksts
destinātārs Kravas saņēmējs kuģniecībā
konteinersūtījums Kravas sūtījums konteinerā bez pārkraušanas no nosūtītāja līdz saņēmēja noliktavai
kravsvars Kravas svars
celtspēja Kravas svars, kādu var uzņemt kuģis, saglabājot navigācijas spēju
gruzotaksī Kravas taksometrs
gruzotaksis Kravas taksometrs
pārvadājamība Kravas tilpums vai svars, ko var pārvadāt ar transportlīdzekli
transportnieks Kravas transportlīdzeklis (parasti transportlidmašīna, transportkuģis)
abandons Kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no savām tiesībām uz apdrošinātu īpašumu par labu apdrošinātājam, kas par to viņam apņemas samaksāt pilnu apdrošinājuma summu
līnijkuģošana Kravas vai pasažieru pārvadāšana pa noteiktu maršrutu starp divām vai vairākām ostām
praktnieks Kravas vilciens
uzkrava Kravas virsējā daļa
pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā
kravinieks Kravas, smagais automobilis
saiņot Kravāt (piemēram, somu, portfeli)
atkravāt Kravāt nost
aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
krāvāt Kravāt, pārcilāt
ķelāties Kravāties
krāvāties Kravāties
aizkravāties Kravāties prom; nokļūt (kur) ar visu iedzīvi
kāmerēties Kravāties, jaukt, vandīt, okšķerēt
opēties Kravāties, meklēt, rosīties
poperēties Kravāties, rakņāties
rickāties Kravāties, rīkoties
lādēties Kravāties; kraut (mantas) piemēram, iekārtojoties transportlīdzeklī
gruščiks Krāvējs
gruzčiks Krāvējs
lādētājs Krāvējs
konteinerpārvadājumi Kravu beztaras pārvadāšana konteineros
sīksūtījums Kravu sūtījums, kura masa ir no 10 kg līdz 10 t un tā pārvadāšanai vajadzīgs tilpums, kas ir mazāks par 1/3 četrasīgā vagona tilpuma
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm)
pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī)
kreatinīns Kreatīna anhidrīds; asiņu un urīna normāla sastāvdaļa
kreatinēmija Kreatīna daudzuma palielināšanās asinīs
kreatinūrija Kreatīna daudzuma palielināšanas urīnā
kreatons Kreatīna derivāts muskuļos
kreatīnfosfāts Kreatīna fosforilēšanās produkts, ar enerģiju bagāts, nestabils savienojums; sadalās līdz kreatīnam; veidojas gk. muskuļu un nervu audos; fosfokreatīns
sinektika Kreativitātes metode
Olarājupe Krebicupīte, Ventas pieteka
krecējums Krece, kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs
skretelēt Krecelēt, kricelēt
krečot Krecināt 1
kremināties Krečot
rekuperācija Kredīta dzēšana, parāda atdošana u. tml.
blankokredits Kredīta grupējuma veids, t. s. personālais kredīts, pretstatā reālam kredītam
restrukturizācija Kredīta noteikumu vai tā atmaksas termiņa maiņa
rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu
diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām
kredītsistēma Kredīta sistēma, pastāvošo kredītattiecību (kredīta formu un metožu) kopums
bona Kredītdokuments, pret kuru tā īpašnieka noteiktā termiņā var saņemt no citas personas vai iestādes naudas summu vai citas vērtības
delkrēdere Kredītēšanas risks
krājkase Kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas
kredītpolitika Kredītiestādes darbības plānošana kreditēšanas jomā, kā arī kredītu izmantošanas kontroles organizēšana
kredītanalītiķis Kredītiestādes darbinieks, kas analizē klienta aizdevuma pieprasījumu un novērtē klienta spēju pildīt saistības kredīta izsniegšanas gadījumā līdz saistību dzēšanai
privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus
refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām
depozītoperācija Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu
delkrēdere Kredītiestāžu uzkrājumi, no kuriem sedz neatmaksātos kredītus
tranša Kredītlīnijas vai aizdevuma daļa
kredītrisks Kreditora iespēja ciest zaudējumus, aizdodot naudas līdzekļus, ja parādnieks (debitors) nepilda aizdevuma līgumā noteiktās saistības pret kreditoru, t. i. nespēj vai nevēlas atmaksāt noteikto kredīta summu noteiktā laikā
rekurss Kreditora tiesības pieprasīt parāda apmaksu galvotājam, ja galvenais debitors nav spējīgs izpildīt savas kredīta saistības
delegātārijs Kreditors, kurš piekritis parāda pārnešanai no deleganta jaunam delegātam
designācija Kreditoru personu paraksti
KP Kredītpunkts
credit Kredīts
būvkredīts Kredīts celtniecībai
agrārkredīts Kredīts zemes iegādei vai lauksimniecības darbu nodrošinājumam
eksportkredīts Kredīts, kas tiek piešķirts ārvalstu juridiskajām personām - valsts preču un pakalpojumu pircējiem
mērķaizdevums Kredīts, ko banka ir piešķīrusi noteiktam mērķim
akceptkredīts Kredīts, ko banka piešķir kredīta ņēmējam, akceptējot viņa tratu
komerckredīts Kredīts, ko pārdevējs preču formā piešķir pircējam, uz laiku atliekot maksājumu par pārdotajām precēm
revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna
dezintermediācija Kredītu resursu noplūde aiz valsts banku sistēmas robežām
kredītportfelis Kredītu skaita un veidu kopums, ko apkalpo viena organizācija vai indivīds
arbitrants Kredītu un finanšu kompānija, kas veic arbitrāžas darījumus preču, fondu, valūtas un naudas tirgos
kontrolsprūds Kredītvienošanās nosacījums, ar ko automātiski iestājas zināmas sekas, piemēram, prasība pirms termiņa dzēst kredītu
kreucers Kreiceris
kreicene Kreiča dāma (kārtīs)
Kraienhof Kreijas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
ķeirība Kreilība
kreilums Kreilība
ačgārnis Kreilis
čete Kreilis
ķeilis Kreilis
ķeiris Kreilis
kreisrociņa Kreilis
kreisrocis Kreilis
pseidolabrocis Kreilis, kurš spiests darboties ar labo roku
vēžinieks Kreilis, tāds, kas pin uz otru pusi
atkalniski Kreiliski
atkaļņš Kreiliski
atkaļņu Kreiliski
ķeiriski Kreiliski
atkaļņi Kreiliski (adīt)
kreisisks Kreilisks
atkalnis Kreilisks adījums
čete Kreiļa kreisā roka
ķetra Kreiļa kreisā roka
leuša Kreiļa kreisā roka
physa Kreiļgliemežu dzimtas ģints
Zundu ezers Kreiļu ezers Drustu pagastā
krejumene Kreimene
žagatmēle Kreimene
convallaria Kreimenes
kreimele Kreimules ("Pinguicula")
taucene Kreimules ("Pinguicula")
pinguicula Kreimules jeb pingvīkulas
LUL Kreisā augšējā daiva (angļu "left upper lobe")
hemisistole Kreisā kambara sistole, kas seko katrai otrai priekškambaru sistolei tā, ka diviem sirdspukstiem atbilst tikai viens pulsa sitiens
kreisākrasta Kreisā krasta
KPK Kreisā partija - komunisti (Zviedrijā)
kreispuse Kreisā puse
otrapuse Kreisā puse (piemēram, drānas)
ķedele Kreisā roka
ķeire Kreisā roka
ķete Kreisā roka
kreilis Kreisā roka
manca Kreisā roka
LCA Kreisā vainagartērija (angļu "left coronary artery")
spartakieši Kreisā, internacionālistiskā vācu sociāldemokrātu grupa, kas izveidojās pirmā pasaules kara laikā
sinistra Kreisā, kreisais
sinistro Kreisā, kreisais
gauche Kreisais
kr. Kreisais (kr. krasts, kr. pieteka)
LUQ Kreisais augšējais kvadrants (angļu "left upper quadrant")
bakborts Kreisais borts (kuģim, laivai), pie kura izliekama sarkana sānuguns
kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos
boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu
sinister Kreisais, kreisā
montaņāri Kreisās politiskās grupas Nacionālajā konventā Lielajā Francijas 18. gs. revolūcijā
minitonneris Kreiserjahta ar maksimālo fiksēto sacensību balli līdz 5,03 m (16,5 pēdas)
lavēt Kreisēt
naksalīti Kreisi orientētu dumpinieku grupa Indijā
ebertisti Kreisie jakobīņi (pēc kreisā jakobīņa Ebēra vārda), kas pauda Parīzes amatnieku uzskatus
spartakisti Kreiso radikāļu grupa Vācijā Pirmā pasaules kara beigās
kairis Kreisrocis, kreilis; ķeiris
kairs Kreiss
ķeirs Kreiss
independenti Kreiss puritāņu nogrupējums Anglijā (16. un 17. gadsimta mijā)
piekreimot Krejojot (krējumu traukā), piepildīt (trauku ar to)
piekriet Krejojot (krējumu traukā), piepildīt (trauku ar to); piekreimot
jimt Krejot
ķērnēt Krejot
kraistīt Krejot
kreijot Krejot
kreimāt Krejot
krejāt Krejot
krējot Krejot
krijāt Krejot
smalstēt Krejot
krāškāt Krejot (1)
kreimot Krejot (parasti ar karoti)
seperēt Krejot ar piena separatoru
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (pienu)
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu)
krējotava Krejotava
krējumnīca Krejotava
centrifugalkrejošana Krējuma atdalīšana no piena ar piena separatoru
pakarīnas Krējuma atliekas nokrejotā pienā
krējumcepts Krējumā cepts
pakariņas Krējuma daļas gar malām un virs rūgušpiena
kreimbombonga Krējuma konfekte
kreimene Krējuma konfekte
kreimkompete Krējuma konfekte
kreimzoste Krējuma mērce
krējummērce Krējuma mērce
kraiškas Krējuma paliekas piena podā pēc krējuma nosmelšanas ar karoti
tapainis Krējuma pods ar tapu
kreijoklis Krējuma smalstāmā karote
krejoklis Krējuma smalstāmā karote
krējumnieks Krējuma trauks, ķērne
kreimans Krējumains
kreimens Krējumains
kreimīgs Krējumains
kreimots Krējumains
krējumīgs Krējumains
krējumots Krējumains
krējumlaiža Krējumlaizis (1)
krējumlaiža Krējumlaizis (2)
kreimalaišķis Krējumlaizis, rādītāja pirksts
kreimalaizis Krējumlaizis, rādītāja pirksts
kreimališķis Krējumlaizis, rādītāja pirksts
kreimmaize Krējummaize - ar krējumu apziesta maize
belīmais Krējums
kreimeņš Krējums
kreimiņš Krējums
kreimīns Krējums
kreims Krējums
krējms Krējums
krēms Krējums
kriems Krējums
krijums Krējums
smatana Krējums
smetonka Krējums
tume Krējums
virsiņa Krējums (kas nostājies virs piena)
virss Krējums (virs piena)
virsus Krējums (virs piena)
kraistījums Krējums; krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
nokraiška Krējums; krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas
sasukties Krējumu kuļot, tam pārveidoties sviestā
krējumveidīgs Krējumveida
majonēze Krējumveida konsistences emulsija (mērce) no augu eļļas, olas dzeltenuma (vai visas olas), etiķa, citrona vai laima sulas ar dažādam garšvielām (sāli, saldinātajiem, sinepēm, papriku) u. c. piedevām
krekingprocess Krekings - process, kurā iegūst viegli gaistošas degvielas no smagajiem naftas produktiem
krak-process Krekings - viegli gaistošas degvielas ieguves process no smagajiem naftas produktiem
kreklājā Kreklā
kregalis Krekla apakšējā daļa
kvalles Krekla apšuves
spēdele Krekla daļa, papildus iešūts drēbes gabals; iešuvums vai ieadījums
ielaida Krekla iešuvums, ielaidums
ielaidenis Krekla iešuvums, ielaidums
lāstaugs Krekla uzplecis
lāstauks Krekla uzplecis
pārkamiesis Krekla uzplecis
lēstaugs Krekla uzplecis; lāstaugs
lastaugi Krekla uzpleči
lupstagi Krekla uzpleči, plecu uzšuves
krenklītis Krekliņš
bobiška Krekls
bobišs Krekls
kregālis Krekls
krenklis Krekls
krenkls Krekls
leidiņi Krekls
raspisuha Krekls
tīširts Krekls bez pogām ar īsām piedurknēm
apužkrekls Krekls ko velk zem kāda cita krekla
camisia Krekls, it īpaši katoļu garīdznieku baltais kora krekls
naktskrekls Krekls, kas paredzēts gulēšanai
bobičs Krekls, T-krekls
bobņaks Krekls, T-krekls
bobočka Krekls, T-krekls
stibenes Kreklu aproči
stibeņi Kreklu aproči
stibiņi Kreklu aproči
kniepķens Kreklu sakta - divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem
kreklveidīgs Kreklveida
krēkšēt Krekstēt
krenkšķināt Krekstēt
krenkstēt Krekstēt
atkrekstēties Krekstot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē; atkrekšķēties
iekrekstēties Krekstot ierunāties
nokrekšināt Krekšinot noteikt, pateikt
krekstēt Krekšķēt (1)
krekstēt Krekšķēt (2)
remskāt Krekšķēt, kāselēt, krecelēt
krāpāt Krekšķēt, krimšķināt
kremkšķināt Krekšķināt
krecelēt Krekšķināt, nedaudz klepot; atkāsēt
krākāties Krekšķināt, smagi elpot ar iesnainu degunu, krākt
nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt
atkrekšķēties Krekšķot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē; atkrekstēties
iekrekšēties Krekšķot ierunāties
iekrekšķēties Krekšķot ierunāties
dzijkoks Kreķis, dzijas uztinamais
buburīte Krelles
kreļļots Kreļļains
kreļļveidīgs Kreļļveida
krēpsla Krēma
Kremata Krēmars
krematorijs Krematorija
kremavs Krēmbalts
kremelis Kremelde
Kremeņeca Kremeneca, pilsēta Ukrainā
Kraemershof Krēmera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
kremātorēt Kremēt
kremātorizēt Kremēt
Kremennaja Kreminna, pilsēta Ukrainā
krējumkrāsa Krēmkrāsa - balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu
krēmšnite Krēmkūka
pūderkrēms Krēms ar pūdera piejaukumu
aizsargkrēms Krēms, kas aizsargā
karameļkrēms Krēms, ko gatavo ar sabrūninātiem cukurgraudiem jeb karamelēm
creme Krēms, ziede ādas kopšanai; liķieru nosaukumos apzīmē biezu liķieri
kremzt Kremst
pārkrimst Kremtot pārkost
krēmsiers Krēmveida siers, ko parasti gatavo no biezpiena
krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezzupa
biezzupa Krēmzupa - krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezeņzupa
krenči Krencumi
klapati Kreņķi, nepatikšanas
kreatofagija Kreofagija, gaļas lietošana barībai, gaļas ēšana
kreozoteļļa Kreozots
krētauzas Krēpainās auzas
krēpelēt Krēpaļāt
krēpoties Krēpaļāt, krēpāties
gļiema Krēpas
krākas Krēpas
kraukas Krēpas
kraukatas Krēpas
kraupas Krēpas
kraupe Krēpas
krēpačas Krēpas
krepas Krēpas
krepeči Krēpas
krepsli Krēpas
krepučas Krēpas
krepuči Krēpas
krēpuči Krēpas
spļaudeklis Krēpas
spuņģis Krēpas
sputum Krēpas
krēpulis Krēpas, deguna gļotas
izmeslis Krēpas, putas, atkritumi
atkāsas Krēpas, spļaudekļi
kraukaļas Krēpas, spļaudekļi
krempāt Krēpāt
kremslot Krēpāt
kraupoties Krēpāt, krēpāties
krēpeles Krēpele
krepelis Krepele 2
kreite Krēpes
krētas Krēpes
krēte Krēpes
krētis Krēpes
krēts Krēpes
odega Krēpes
skrēpes Krēpes
krēšas Krēpes, krētes
nokrēpot Krēpojot notraipīt (ar krēpām)
piekrēpot Krēpojot piepildīt (ar krēpām, piemēram, trauku)
krepečot Krēpot
nokrēpoties Krēpot un pabeigt krēpot; izkrēpoties
crepe Kreps, smalks viegls zīda, puszīda vai vilnas audums, kam ar īpašu apretūras paņēmienu izveidota grubuļaina virsma
atkrēpošana Krēpu izdalīšanās klepojot
krepučot Krepučāt
ziepene Krese ("Lepidium sativum")
tropaeolum Kreses
kresenes Kreses ("Tropaeolum")
dzesna Krēsla
ēna Krēsla
notumsa Krēsla
satumsa Krēsla
nokrēsla Krēsla (1)
mugara Krēsla atzveltne
galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās)
pakrēslums Krēsla, daļēja krēsla; rīta vai vakara krēsla
sakrēsla Krēsla, mijkrēsla
patimsis Krēsla, patumsa
ietumsa Krēsla, puskrēsla
notumse Krēsla, tumsa
patumse Krēsla; patimsis
sakrēslis Krēsla; sakrēsla
sakrēsls Krēsla; sakrēsla
krēslaine Krēslaina vieta
krēslība Krēslainība (1)
krēslība Krēslainība (2)
krēslums Krēslainība, ēnains
krēslaini Krēslains
krēslainums Krēslains
nokrēslains Krēslains
krēslīgs Krēslains (1)
krēsls Krēslains (1)
krēslīgs Krēslains (2)
krēsls Krēslains (2)
krēslīgs Krēslains (3)
krēsls Krēslains (3)
Krēslīte Krēsle, Aiviekstes pieteka
krēslenieks Krēslinieks
krēšļot Krēslot
krēsloties Krēslot
krēslīt Krēslot; aust (gaisma)
vakarot Krēslot; iestāties vakaram
krēšļoties Krēsloties
stuls Krēsls
goda krēsls Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo
buka Krēsls bez atzveltnes
dreslis Krēsls uz ragavām ērtākai braukšanai
goda krēsls Krēsls, kas paredzēts ciemiņiem, viesiem
guļamkrēsls Krēsls, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai
papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem
Kreslen Kreslu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
tropaeolaceae Krešu dzimta
ūdenskrese Krešu dzimtas ģints ("Nasturtium"), diezgan reti sastopami augi, kas labi nosedz dīķa dibenu; ūdensķērsa; baltķērsa
krēpauzas Krētainā auza ("Avena orientalis")
ledaine Krētainā auza ("Avena orientalis")
ledene Krētainā auza ("Avena orientalis")
ledenīcas Krētainā auza ("Avena orientalis")
vienpušnicas Krētainā auza ("Avena orientalis")
vienpušņicas Krētainā auza ("Avena orientalis")
zobiņauzas Krētainā auza ("Avena orientalis")
Anthemis cretia var. cupaniana Krētas ilzīte
Pteris cretica Krētas spārnpaparde
kretelis Kretels
cretonne Kretons, ļoti izturīgs kokvilnas audums
krētulis Kretulis
Krauna Kreuna, upe Prodes pagastā
Prode Kreunas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Eglaines pagastā
krevelains Krevains
krevuļains Krevains
krave Kreve (1)
krevs Kreve (1)
krevuļi Kreve (1)
krobis Kreve (1)
kuza Kreve rētai
kuzla Kreve rētai
kuzma Kreve rētai
kuzna Kreve rētai
krepējums Krevele
krepelis Krevele
kreva Krevele
kreve Krevele
krevelis Krevele
krija Krevele
kroza Krevele
perpe Krevele
krobe Krevele (1)
krobulis Krevele (1)
drauza Krevele; kraupis
leķe Kreveļaina vāts
uzkraupēt Kreveļainam kļūt
kramots Kreveļains
krevulains Kreveļains
krozains Kreveļains
grauzains Kreveļains, blaugznains
šērvains Kreveļains, kašķains
šērvots Kreveļains, kašķains
Kreziņģe Krēziņģe, Vēždūkas pieteka
krezorcīns Krezola derivāts, dzeltena krāsviela; indikators (pH 4-6)
saprols Krezolu saturošs darvas eļļas un minerāleļļas maisījums, tumši brūns šķidrums, ko lieto dezinfekcijai
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni
cribrariaceae Kribrāriju dzimta
cribraria Kribrāriju dzimtas ģints
dictidium Kribrāriju dzimtas ģints
lindbladia Kribrāriju dzimtas ģints
Kričeva Kričava, pilsēta Baltkrievijā
kridžināt Kričināt
krieķoga Krieķene 1
Krieķu strauts Krieķupīte, Krimeldes pieteka
krienis Kriens 1
kriešu Kriešu zāle - ziepenītes ("Polygala")
krietals Krietele
krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus
krieti Krietni
sapočkāties Krietni apsmulēties
sasmērēt Krietni apziest, saziest, ieziest
sadūrēt Krietni ar dūrēm apstrādāt
atšļudzis Krietni atkusis (par laika apstkļiem)
izmurkāt Krietni burzīt, kutināt
zuntēt Krietni dauzīt, pērt (dzīvnieku)
ķeskāt Krietni ēst
ķeskot Krietni ēst
mizot Krietni ēst
ņūcīt Krietni ēst
zloķēt Krietni ēst
sašmorēt Krietni iedzert, uzdzīvot
sasvaidīt Krietni iesmērēt, uzsmērēt
sasvaidīties Krietni ieziesties
izzeģināt Krietni izbārt
nodrātēt Krietni izbārt
sadrūkstīt Krietni izbārt, pārmācīt
izdīvīties Krietni izbrīnīties
ievērpties Krietni izstrādāties vērpjot
izpurpināties Krietni kurnēt, bārties
atlaizīties Krietni laizīties
sabrīdināt Krietni nobrīdināt, piedraudēt
sazaimot Krietni noķengāt, nopulgot
izzipsnāt Krietni nopērt
nogazēt Krietni nopērt
nogāzēt Krietni nopērt
norantīt Krietni nopērt
noslonīt Krietni nopērt
sasveikt Krietni nopērt
telzt Krietni nopērt
noāzēt Krietni nopērt; izsmiet, zākāt
izjēgties Krietni nopūlēties
izpirdināt Krietni nostrādināt (darbā nomocīt)
vērtens Krietni paaudzis, gandrīz pieaudzis
aizēdināt Krietni pabarot
izņukāt Krietni pacienāt ar sitieniem pa sāniem
izņurkāt Krietni pacienāt ar sitieniem pa sāniem
uzpeizēt Krietni paēst
miltāt Krietni pērt
ramtēt Krietni pērt
miltot Krietni pērt; dauzīt
nobēterēt Krietni sabārt
nobricīt Krietni sabārt
pārbrammēt Krietni sabārt
nodrauvēt Krietni sabārt, izbārt
pārstrostēt Krietni sabārt, izbārt
sadraškāt Krietni sabārt, izbārt
izsluinīt Krietni sabārt, izlamāt
saduktēt Krietni sabārt, piedraudēt
sabružināt Krietni saberzēt
izmurkšīt Krietni saburzīt, izkutināt
izmušīt Krietni saburzīt, izkutināt, izmocīt
izmurzīt Krietni saburzīt, izspaidīt
svelot Krietni sadot
pleicēt Krietni sadot, sasist
parēpt Krietni saēsties
pieķīpot Krietni saēsties
piekrauties Krietni saēsties
sazolēties Krietni saēsties
sazvekstēties Krietni saēsties
meksēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu
meksīt Krietni saēsties, piebāzt vēderu
mekšķēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu
piezoņķēties Krietni saēsties, pierīties
luntēt Krietni saēsties; klencēt; strēbt
izbamzāt Krietni sapērt
izpaisīt Krietni sapērt
noblaizīt Krietni sapērt
noencēt Krietni sapērt
saķūzēt Krietni sapērt
sapauksnīt Krietni sapērt
saplauksnāt Krietni sapērt ar plaukstu
saplaukstēt Krietni sapērt ar plaukstu
sašmaukt Krietni sapliķēt
samugāt Krietni saspaidīt
izpiktoties Krietni skaisties, dusmoties
bricēt Krietni, sātīgi ēst
lāga Krietnība, tikums, labums
riekts Krietns
šķests Krietns
ārdoņa Krietns lauku darbu strādnieks, kas visu it kā ārdīt ārda
memols Krietns loms
kampa Krietns maizes, siera u. c. gabals
kamps Krietns maizes, siera u. c. gabals
ārdams Krietns strādnieks (kas visu kā ārdīt izārda)
ārdonis Krietns strādnieks, kas visu it kā ārdīt ārda
matars Krietns tēviņš
gadīgs Krietns, cienījams, pavecs
tārps Krietns, derīgs
drošprātīgs Krietns, drosmīgs
galvenais Krietns, dūšīgs
jestīgs Krietns, kārtīgs; labs; patīkams
kriets Krietns, puslīdz liels
dabravecis Krietns, saprātīgs cilvēks
kantīgs Krietns, spēcīgs; kārtīgs, centīgs
tārpens Krietns, spējīgs, derīgs
smārks Krietns, stiprs
valtīgs Krietns, teicams, lietpratīgs, prasmīgs, stiprs
ontlīgs Krietns; kārtīgs; pamatīgs
krietnība Krietnums
gadība Krietnums, godīgums, taisnīgums
lāgs Krietnums; derīgums, labums
Ruszendorf Krievciema muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Aiviekstes pagastā
sieri Krievi
slāvi Krievi
lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem)
lielkrievi Krievi (parasti kā sakāpinātu nacionālistisku ideju paudēji)
austrumslāvi Krievi, baltkrievi un ukraiņi
duņa Krieviete
krievene Krieviete
krievuška Krieviete
plašā Krievija
Putlerlande Krievija
Rassņa Krievija
jefimki Krievijā 16. un 17. gs. ārzemju sudraba dālderi, kas vispirms kalti Joahimstālē, no kā to nosaukums
heroldija Krievijā 1722.-1917. g. muižnieku titulu un privilēģiju resors
bursa Krievijā 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē - garīgā semināra nosaukums (sākumā semināra kopmītne, kur dzīvoja valsts uzturētie audzēkņi)
purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai
sociālrevolucionāri Krievijā 1901. g. nodibināta un pēc 1917. g. revolūcijas padomju valdības apspiesta atsevišķa sociālistu partija - eseri
oblast Krievijā guberņai līdzīga pārvaldes vienība; apgabals
tamga Krievijā līdz 17. gs. - tirdzniecības darījumu nodoklis
eksekutors Krievijā līdz 1917 - ierēdnis, kas pārzināja kādas iestādes saimniecību
kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas)
kazarma Krievijā līdz 20. gs. vidum - celtne, kurā atradās strādnieku kopmītne
kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos
pirmsrevolūcijas Krievija Krievija pirms 1917. g. apvērsuma
kalašņikovs Krievijā ražots strēlnieku automātiskais šaujamierocis, automāts
doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu
filhelēņi Krievijā un Rietumeiropā - grieķu tautas atbrīvošanās kustības piekritēji (bieži arī aktīvi dalībnieki) grieķu cīņā pret turku jūgu 19. gs. 20. gados
Dahūrijas cimicifūga Krievijā Usūrijas novadā augošs augs, kura sakni lieto kā nomierinātāju un hipotensīvu līdzekli
RUS Krievija, valsts trīsburtu kods
žigulis Krievijā, Volgas autorūpnīcā ražots vieglais automobilis
Baikonuras kosmodroms Krievijai izīrēta (līdz 2050. g.) teritorija Kazahstānā, kur atrodas kosmodroms
Iskosols Krievijas 12. armijas kareivju deputātu padomju izpildu komiteja, kas 1917. g. revolūcijas laikā reprezentēja šo Latvijā esošo armiju
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā)
Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši
plastuni Krievijas armijas kazaku kājnieku vienības līdz 1920. g., kas komplektējās no Kubaņas kazakiem; arī Bermonta armijā 1919. gadā
KBA Krievijas Banku asociācija
KBDP Krievijas Brīvā demokrātiskā partija
cara tētiņš Krievijas cars
Aleksandrs I Krievijas cars (dzīv. 1777.-1825. g., cars no 1801. g.), 1807. g. noslēdza savienību ar Napoleonu, bet vēlāk līgumu lauza, kas izraisīja Napoleona iebrukumu Krievijā 1812. g., viens no "Svētās savienības" dibinātājiem
Aleksandrs II Krievijas cars (dzīv. 1818.-1881. g., cars no 1855. g., Aleksandra I brāļadēls), atcēla dzimtbūšanu 1861. g., nogalināts atentātā
Aleksandrs III Krievijas cars (dzīv. 1845.-1894. g., cars no 1881. g., Aleksandra II dēls), pārtrauca Aleksandra II iesāktās reformas, izvērsa pārkrievošanas kampaņu, uzsāka ebreju vajāšanu
Izvestija Krievijas dienas laikraksts, bijušās PSRS valdības laikraksts, dibināts 1917. g.
slūpe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos būvēts koka kuģis; liela laiva
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.)
Federācijas padome Krievijas Federācijas parlamenta augšpalāta, kurā ietilpst deputāti, kas vienādā skaitā pārstāv katru federācijas subjektu
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
Arhangeļskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Arhangel’skaja oblast’_), atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, platība — 587400 kvadrātkilometru, 126200 iedzīvotāju (2009. g.)
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
Jamalas Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Saļeharda, platība — 769300 kvadrātkilometru, 543700 iedzīvotāju (2009.)
Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.)
Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
Astrahaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas dienvidu daļā, Volgas lejtecē, platība — 44100 kvadrātkilometru, 1005000 iedzīvotāju (2009. g.)
Volgogradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība - 113900 kvadrātkilometru, 2599000 iedzīvotāju (2009.)
Vologdas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība - 145700 kvadrātkilometru, 128000 iedzīvotāju (2009.)
Tulas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 25700 kvadrātkilometru, 1553000 iedzīvotāju (2009.)
Tambovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 34300 kvadrātkilometru, 1097000 iedzīvotāju (2009.)
Uļjanovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 37300 kvadrātkilometru, 1305000 iedzīvotāju (2009.)
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku
Penzas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 43200 kvadrātkilometru, 1380000 iedzīvotāju (2009.)
Tveras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 84100 kvadrātkilometru, 1370000 iedzīvotāju (2009.)
Ļipeckas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, uz dienvidiem no Maskavas, platība — 24100 kvadrātkilometru, 1163000 iedzīvotāju (2009.)
Orenburgas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība — 124000 km2, 2111000 iedzīvotāju (2009.)
Baškortostānas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība — 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs — Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā
Stavropoles novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība — 66500 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.)
Orlas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas rietumos, platība — 24700 km^2^, 816900 iedzīvotāju (2009.)
Voroņežas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas rietumos, platība — 52400 kvadrātkilometru, 2270000 iedzīvotāju (2009.)
Vladimiras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība - 29000 kvadrātkilometru, 1440000 iedzīvotāju (2009.)
Ivanovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība — 21800 kvadrātkilometru, 1073000 iedzīvotāju (2009.)
Kostromas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība — 60100 kvadrātkilometru, 692300 iedzīvotāju (2009.)
Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Narjanmara, platība - 176800 kvadrātkilometru, 42000 iedzīvotāju (2009. g.)
Novgorodas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, platība — 55300 kvadrātkilometru, 646000 iedzīvotāju (2009.)
Smoļenskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumos, pie Baltkrievijas robežas, platība — 49800 kvadrātkilometru, 974000 iedzīvotāju (2009.)
Brjanskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumu daļā, pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, platība — 34900 kvadrātkilometru, 1300000 iedzīvotāju (2009. g.)
Kurskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumu daļā, platība — 29800 kvadrātkilometru, 1155000 iedzīvotāju (2009.)
Piejūras novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs — Vladivostoka, platība — 165900 kvadrātkilometru, 1988000 iedzīvotāju (2009.)
Burjatija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Baikāla ezera, administratīvais centrs - Ulanude, platība - 351300 kvadrātkilometru, 961000 iedzīvotāju (2009. g.)
Pleskavas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Latvijas un Igaunijas robežas, platība — 55300 kvadrātkilometru, 696400 iedzīvotāju (2009.)
Tjumeņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, platība — 1435200 kvadrātkilometru, 3399000 iedzīvotāju (2009.)
Tomskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, platība — 316900 kvadrātkilometru, 1039000 iedzīvotāju (2009.)
Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu
Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
Kurgānas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidrietumu daļā, platība — 71000 kvadrātkilometru, 952700 iedzīvotāju (2009.)
Habarovskas novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, pie Ohotskas jūras, platība — 788600 kvadrātkilometru, 1402000 iedzīvotāju (2009.)
Ziemeļosetija-Alānija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Vladikaukāza, platība - 8000 kvadrātkilometru, 702000 iedzīvotāju (2009.)
Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska
Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Murmanskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 144900 kvadrātkilometru, 842500 iedzīvotāju (2009.)
Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu
Novosibirskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 178200 kvadrātkilometru, 2640000 iedzīvotāju (2009.)
Krasnojarskas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 2339700 kvadrātkilometru, 2890000 iedzīvotāju (2009.)
Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu
Maskavas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 46000 kvadrātkilometru, 6713000 iedzīvotāju (2009.)
Magadanas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 461400 kvadrātkilometru, 163000 iedzīvotāju (2009.)
Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
Ņižņijnovgorodas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76900 kvadrātkilometru, 3340000 iedzīvotāju (2009.)
Čeļabinskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 87900 kvadrātkilometru, 3509000 iedzīvotāju (2009. g.)
FDD Krievijas Federālais drošības dienests
kvartīrmeistars Krievijas flotē līdz 1910. g. - jaunākais apakšvirsnieks
GLONASS Krievijas globālā satelītnavigācijas sistēma
Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā
kavalergardi Krievijas imperatora ģimenes locekļu goda sardze un miesassargi sevišķi svinīgos gadījumos
17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti
Lielkrievija Krievijas impērijas Eiropas daļas oficiāls nosaukums XIX-XX gs., ko Krievija bija iekarojusi XVII gs. un kuras 30 guberņas pārsvarā apdzīvoja krievi
katjenka Krievijas impērijas naudas 100 rubļu banknote ar Katrīnas II (Katrīnas Lielās) portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1866. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.)
petjenka Krievijas impērijas naudas 500 rubļu banknote ar Pētera I portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1898. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.)
Augstā Ekselence Krievijas impērijas rangu sistēmā 1. un 2. klases amatpersonu uzrunas forma
ekselence Krievijas impērijas rangu sistēmā 3. un 4. klases amatpersonu uzrunas forma
ITAR Krievijas Informācijas aģentūra
Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.)
pulcēšanās Krievijas jūras kara flotē noteiktā kuģu personālsastāva nostādīšana ierindā
SPI Krievijas kompānija "Sojuzplodimport"
KK(b)P Krievijas Komunistiskā (boļševiku) partija
Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas
KLB Krievijas latviešu biedrība
Krievija Krievijas līdzenums - Austrumeiropas līdzenums
ģeržava Krievijas lielvalsts negatīvā kontekstā
Jura krusts Krievijas militārais apbalvojums, dibināts 1807. g., no 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, tika piešķirts visi bieži, saņēmuši arī daudzi latvieši - 1. pasaules kara dalībnieki
globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes
Maskavija Krievijas nosaukums viduslaikos
Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.)
KPFSR Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika
domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls
rašists Krievijas patriots un aizstāvis
Krievija Krievijas plāte - Austrumeiropas platformas centrālā daļa, kas pārklāta ar nogulumiežu segu, Latvija atrodas tās rietumu daļā
Krievmala Krievijas robeža, Krievija
Krievmale Krievijas robeža, Krievija
Krievmalis Krievijas robeža, Krievija
kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.)
RUB Krievijas rublis; Krievijas Federācijas valūtas kods, sīknauda - kapeika
KST Krievijas sabiedriskā televīzija (arī ORT)
ORT Krievijas sabiedriskā televīzija (krievu "obščestvennoje rosijskoje televidenije")
deržavņiki Krievijas sabiedriski politisko kustību pārstāvji, kas aizstāv ideju par Krieviju kā pasaules superlielvalsti
Salsola australis Krievijas sālszāle
Salsola ruthenica Krievijas sālszāles "Salsola australis" nosaukuma sinonīms
KSDSP Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
Oktobra apvērsums Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas organizēts un Sociālistu-revolucionāru partijas radikālākā virziena, t. s. kreiso eseru atbalstīts, kā arī Vācijas politiskās un militārās vadības finansēts valsts apvērsums Krievijā 1917. g. 24.X/6.XI - 26.X/8.XI
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ortodoksālo marksistu frakcijas pārstāvis; Ļeņina uzskatu piekritējs
pusgrivna Krievijas sudraba naudas un svara vienība 10.-14. gs.; jaunākos laikos tā saukta Krievijas 5 kapeiku monēta
Suaeda salsa Krievijas sveda
čukča Krievijas Tālo Austrumu vai Ziemeļu tautu piederīgais
ROSTA Krievijas Telegrāfa aģentūra
apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību
Austrumtiva Krievijas Tivas Republikas austrumu daļa
cezarevičs Krievijas troņmantnieka tituls
Inturist Krievijas tūrisma un ceļojumu akciju sabiedrība, dib. 1929. gadā
Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā
Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas
boļševiks Krievijas un PSRS Komunistiskās (boļševiku) partijas biedrs (līdz 1952. g.); komunists
Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes
Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai)
Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju
kremlis Krievijas valdība
asambleja Krievijas valdnieka Pētera I ieviestas sapulces privātās mājās, kurās gan risināja lietišķas sarunas, gan nodevās izpriecām
GOELRO Krievijas Valsts elektrifikācijas komisija (krievu "GOsudarstvennaja komissija ELektrifikacii ROssiji")
Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas
zemščina Krievijas valsts teritorijas daļa, kas neietilpa opričņinā; administratīvais centrs - Maskava. Pēc opričņinas atcelšanas (1572. g.) atšķirība pakāpeniski izzuda
desmana Krievijas vihuholi
Desmana moschata Krievijas vihuhols
pusimperiāls Krievijas zelta 5 rubļu monēta 18. -19. gs.
uluss Krievijas ziemeļu un austrumu nomalēs līdz 1917. g. - administratīvi teritoriāla vienība
Molodjožnaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Enderbiju Zemē, Alašejeva līča klinšainajā krastā 42 m vjl., dibināta 1962. g.
Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
Belinshauzena Krievijas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā, Maksvela līča piekrastē
Vostoka Krievijas zinātnskā stacija Austrumantarktīdā, Dienvidu ģeomagnētiskā pola rajonā 3488 m vjl., ledus biezums - 1748 m
Pulkova Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija, kas atrodas Pulkovas augstienes ziemeļu paugurā
Svētā alianse Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība
krieviskām Krieviski
krieviskis Krieviski
mātot Krieviski rupji lamāties
mātoties Krieviski rupji lamāties
ivans Krievs
krievenieks Krievs
krievinieks Krievs
krievnieks Krievs
mackalis Krievs
mackulis Krievs
moskovīts Krievs
pūkainais Krievs
utainais Krievs
vaņa Krievs
vaņka Krievs
gusļi Krievu (arī poļu) tautas strinkšķināmais mūzikas instruments
mordki Krievu 12. gs. naudas vienības caunu galvās vai ādās
diskopļaskas Krievu apmeklēta diskotēka
maskačka Krievu apmeklēta diskotēka
volga Krievu automobiļu marka; šīs markas automobilis
biokosmisms Krievu avangarda literārais grupējums 20. gs. 20. gados, proletkulta tipa dzejnieki; daiļrades kredo lielā mērā neoreliģisks
stoglavs Krievu baznīcas likumu un noteikumu krājums ar 100 nodaļām, pieņemts Krievijas baznīcas saeimā 1551. g. ar nolūku atjaunot un uzlabot baznīcas un ticības dzīvi un izskaust nelādzības baznīcas pārvaldē un saimniecībā
kruki Krievu baznīcas mūzikas senā nošu raksta nosaukums, identiski ar Bizantijas 12.-13. gs. nošu rakstu
Sadko Krievu biļinu mitoloģizēts varonis, kurš bija gusļu spēlmanis Novgorodā, vēlāk apprecēja jūras valdnieka meitu
berkovecs Krievu birkavs = 10 pudu = 400 mārciņu = 163,8 kg, Latvijas teritorijā ieviests 1845. g. un lietots līdz 20. gs. sākumam, kad ieviesta metriskā mēru sistēma
Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem
streļci Krievu caru miesas sardze 16. un 17. gs.
rusofils Krievu draugs
Ahmatova Krievu dzejniece (Anna Akhmatova, 1889.-1966. g.), akmeisma pārstāve, tulkoja J. Raiņa dzeju (krājums "Čūsku vārdi")
Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem
opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka")
jaunkrievs Krievu jaunbagātnieki, kas radās 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā; par vienu no raksturīgākajām jaunā krieva pazīmēm kļuva ārišķīga statusa apliecināšana
seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu
oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai
petimetrs Krievu literatūrā - mazkulturāls jauns muižnieks, kas verdziski seko ārzemju, lielākoties franču modei, manierēm utt.
pastilla Krievu marmelāde, ko pagatavo no sasmalcinātiem augļiem, tos saputojot ar cukuru; pēc tam izkaltē un sagriež gabaliņos
panihida Krievu mirušo piemiņas dievkalpojums
paņihida Krievu mirušo piemiņas dievkalpojums
Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi
bermontiāde Krievu monarhistu un Vācijas militāristu mēģinājums nostiprināt savu kundzību Latvijā 1919. g. rudenī
Krewing Krievu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Īles pagastā
Krewy Krievu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
botvina Krievu nacionālais ēdiens, ko pagatavo no kvasa, vēžiem, gurķiem, cieti novārītām olām un skāba krējuma
panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas
barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji
paškovieši Krievu pareizticības sekta 19. gs. un 20. gs. sākumā, nodarbojās arī ar filantropiju
sinode krievu pareizticīgo baznīcā - Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevējinstitūcija
pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons)
atjauninātāji Krievu pareizticīgo baznīcas virziens 20. gs. 20.-40. gados, kas tiecās uz baznīcas atbalstu padomju režīmam
Krievu-Jersikas purvs Krievu purvs Līvānu un Preiļu novadā
poluška Krievu pusdengas nosaukums: 17. gs. sudraba, vēlāk vara monēta
poļitruks Krievu saīsinajums - politiskais vadītājs - ideoloģiski politiskā darba vadītājs padomju armijā, arī uzņēmumos
anakrūza Krievu sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā - liekas (t. i., tādas, kas pārsniedz zilbju skaitu pēda) zilbes ritmiskā perioda sākumā
dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē
pustuļi Krievu svētbildes
senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam); Kijevas Krievzemes iedzīvotāji
rajošņiks Krievu tautas brīvās dzejas forma ar blakusatskaņām, bez stingra dalījuma pantos
poļeņica Krievu tautas eposā vientuļa jātniece, karotāja, amazone
lapta Krievu tautas komandu spēle ar bumbiņu un vālīti
častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu
domra Krievu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar apaļu koka korpusu (ar divām, trim vai četrām stīgām)
krievelēns Krievu tautības bērns
čapārni Krievu tirgotāji vezumnieki, kas pārvadāja preces ratos
kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei
Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai
sierene Krievu valoda (kā mācību priekšmets)
kraķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krauklene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kraukšķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kreivene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kribele Krievu valoda (mācību priekšmets)
kričene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kriečene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krieķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krievele Krievu valoda (mācību priekšmets)
krievene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krievuša Krievu valoda (mācību priekšmets)
kriezlene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krifele Krievu valoda (mācību priekšmets)
krifelene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krifene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kriķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krikšķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krīle Krievu valoda (mācību priekšmets)
krilene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krilis Krievu valoda (mācību priekšmets)
krillene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kriluška Krievu valoda (mācību priekšmets)
krimtiks Krievu valoda (mācību priekšmets)
krīne Krievu valoda (mācību priekšmets)
kripele Krievu valoda (mācību priekšmets)
kripene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krīplene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kriučene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kriuķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kriuklene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kriukščene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kriukšķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kriukšķis Krievu valoda (mācību priekšmets)
kriupene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kriuzene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krivčene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krivele Krievu valoda (mācību priekšmets)
krīvene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krīvīte Krievu valoda (mācību priekšmets)
krivķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krivkšķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krivpene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krīvuška Krievu valoda (mācību priekšmets)
krīze Krievu valoda (mācību priekšmets)
krīzene Krievu valoda (mācību priekšmets)
krīžene Krievu valoda (mācību priekšmets)
kruikšķene Krievu valoda (mācību priekšmets)
slāvene Krievu valoda (mācību priekšmets)
Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības
krievinieks Krievu zirgs
kr. Krievu-; krievu valoda
Provodņiks Krievu-franču kopuzņēmums Rīgā, kas ražoja gumijas izstrādājumus, dibināts 1888. gadā
Radiņkalns Krievukalns, kalns Embūtes pagastā
Anthemis ruthenica Krievzemes ilzīte
Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši
Mores dzirnavezers Krīgaļu dzirnavezers Nītaures pagastā
krustiņš Krija (tītavu) sastāvdaļa
krijs Krija, liepu miza
krijš Krija, liepu miza
krikits Krikets
creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni
krīčka Krīklis
kriķis Krīklis
krikšķe Krīklis
kripša Krīklis
kurķe Krīklis ("Ana crecca")
griškis Krīklis ("Anas crecca")
krīplis Krīklis ("Anas crecca")
krīpšķe Krīklis ("Anas crecca")
kroka Krīklis ("Anas crecca")
lošņa Krīklis ("Anas crecca")
kroķe Krīklis ("Anas crecca"); kroka 2(1)
krokpīle Krīklis ("Anas crecca"); kroka 2(1)
krīklēns Krīklis 1
krīklītis Krīklis 1
krislītis Kriksītis
krik Krikš
kriks Krikš
thelmatophilus Krikši
kņirkstēt Krikšķēt
krikstēt Krikšķēt
krikstēties Krikšķēt
krimšēt Krikšķēt
krimšķēt Krikšķēt
krinkšķēt Krikšķēt
kroikstēt Krikšķēt
kraikšķēt Krikšķēt, tarkšķēt, čīkstēt
krikstināt Krikšķināt
krekt Krikšķināt, ķiķināt
kriksts Krikšķis
krikaimi Krikumi
drapsnas Krikumi, drupatas, atkritumi
krikājs Krikums
krikēms Krikums
arba Krimā un Dienvidukrainā - gari četrriteņu saimniecības rati
sopka Krimā un Kaukāzā - dubļu vulkāns
čurvjaki Krimā, Kaukāzā un citos rajonos valkāti mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli
Krimas Autonomā Republika Krima, Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība, tās pilnais nosaukums
Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu
Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu
Tilia x euchlora Krimas liepa
Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe
Ziemeļkrima Krimas pussalas ziemeļu daļa
krimaldiņa Krimelde
krimaldiņš Krimelde
krimalds Krimelde
krimele Krimelde
krimiezis Krimelde
krimildiņš Krimelde
krimilzītis Krimelde
krimulda Krimelde
krimulde Krimelde
krimuldene Krimelde
krimulds Krimelde
Krimilde Krimelde, Cieceres pieteka
Rītupe Krimelde, Cieceres pieteka
Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts
Lašupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Saldus un Lutriņu pagastā, garums - 8 km
Limenis Krimeldes labā krasta pieteka Saldus novadā
kremele Krimilde
krimelte Krimilde
krimilzis Krimilde
blatjaks Kriminālaktīvists
blatnojs Kriminālaktīvists
blatskijs Kriminālaktīvists
bratva Kriminālās autoritātes, kas ievēro kriminālās tradīcijas
pedagogs Kriminālās grupas vadonis
poņatka Kriminālās pasaules dzīves noteikumi
bandītisms Kriminālās vai politiskās darbības metode; bandu darbības izplatība teritorijā vai valstī kā tiesiskās kārtības trūkuma pazīme
shodka Kriminālautoritāšu saiets
shodņaks Kriminālautoritāšu saiets
vors Kriminālautoritāte
krutais Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko
krutois Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko
kodno Kriminālgrupa
šaraga Kriminālgrupa
jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem
torpēda Kriminālgrupas dalībnieks
pahans Kriminālgrupas vadonis
rodskijs Kriminālgrupas vadonis
ivans Kriminālgrupas vadonis, kas neatklāj īsto vārdu
bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu
kļikuha Krimināliesauka
kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa
pēdas Kriminālistikā - kāda objekta ārienes struktūras materiāla atspoguļojums cita objekta virsmā
habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā
trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pētī pēdu (2) izcelsmi, izstrādā to atrašanas, saglabāšanas, fiksēšanas, izņemšanas un izpētes metodes
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām
tiesballistika Kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī šaujamieročus, munīciju un to lietošanas pēdu atrašanas, fiksācijas, izņemšanas un izpētes metodiku un tehniku, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus, identificētu ieroci, munīciju, kā arī lai noskaidrotu citus krimināllietās nozīmīgus jautājumus
daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana
tiesfotogrāfija Kriminālistikas tehniskā nozare: zinātniski izstrādātu fotografēšanas veidu un metožu sistēma, ko lielo noziegumu izmeklēšanas procesā, kriminālist. ekspertīzē, operatīvās kriminālās meklēšanas darbā, lai iegūtu un fiksētu pierādījumus, kā arī noziegumu profilaksē
KK Kriminālkodekss
lapša Krimināllieta
talmuds Krimināllieta
soda veids Krimināllikuma noteikts konkrēts piespiedu līdzeklis, ko tiesa piemēro noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai
baklanka Krimināllikuma pants par kautiņu, huligānismu
noziedzīga nodarījuma sastāvs Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbību (nodarījumu) varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu
krimināluzraugs Kriminālmeklēšanas inspektors
kriminālnoziegums Kriminālnodarījums
kriminālnoziedzniece Kriminālnoziedznieks
blatņiks Kriminālo aprindu cilvēks
kiļdims Kriminālo autoritāšu saiets (Krievijā)
kriminālpolicists Kriminālpolicijas ierēdnis
banderša Kriminālpolicijas priekšniece
banders Kriminālpolicijas priekšnieks
pahans Kriminālpolicijas priekšnieks
kūms Kriminālpolicists
tiharjs Kriminālpolicists privātās drēbēs
Kpk Kriminālprocesa kodekss
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts
drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi
krimināltiesāšana Kriminālprocesa tiesas darbību kopums
kriminālprāva Kriminālprocess (2)
blatnejs Krimināls
katorga Kriminālsods - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos)
masķ Kriminālspecializācija (piem., laupītājs, kabatzaglis)
starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma
sistemātiskums Krimināltiesībās - noteikta noziedzīgās darbības tendence, kas izpaužas vairāk nekā divu tādu pašu noziedzīgu nodarījumu vai citu darbību izdarīšanā
tālākdošana Krimināltiesībās dažu noziegumu izdarīšanas veids, kas sodāms tad, ja tas veido kādu tiesībās aizliegta rezultāta rašanās stadiju
viltošana Krimināltiesībās noziegums, kas izpaužas neīsta dokum. izgatavošanā vai īsta dokum. falsificējam
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā
piesaistība Krimināltiesībās, noziedzīga darbība, kas ir sakarā un seko kādam izdarītam noziegumam
kriminālists Krimināltiesību speciālists; kriminālistikas speciālists
iesaistīšana Krimināltiesiskā nozīmē - darbība nolūkā radīt citā personā vēlēšanos, tieksmi piedalīties noziedzīgā darbībā vai izdarīt patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu
cvets Kriminālvide
autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas
svojs Kriminālvidei piederīgs
djavols Kriminālvides apzīmējums cilvēkam, kas, nebūdams noziedznieks, uzdodas par tādu
šersķanovs Kriminālvides autoritātei tuvu stāvošs cilvēks
tolkovišče Kriminālvides saiets
resocializācija Kriminoloģijā noziedznieka labošana vai labošanās
rezocializacija Kriminoloģijā noziedznieka labošana vai labošanās
viktimoloģija Kriminoloģijas nozare, kas pētī noziegumu upurus; mācība par noziedznieku upuriem
kriminologs Kriminoloģijas speciālists
biokriminoloģija Kriminoloģijas virziens, kas centās pierādīt, ka noziegums ir bioloģiska parādība
kremplīns Krimplēns
krimplins Krimplēns
kremsle Krimslis
krimšelis Krimslis (1)
kremle Krimslis, skrimstala
skrumslis Krimslis; kaulu izvirzījums, paresninājums (locītavā)
kramst Krimst
krimt Krimst
kremst Krimst (2)
krupšināt Krimst, grauzt
kremtīt Krimst, skrubināt
krimstīt Krimst, skrubināt
skrimstināt Krimst, skrubināt (kaulu)
krumslata Krimstala
kremsties Krimsties, skrubināt
skrimšināt Krimšķināt (1)
skrimšķināt Krimšķināt (1)
skrimšināt Krimšķināt (2)
skrimšķināt Krimšķināt (2)
nokrimšināt Krimšķinot noēst
nokrimškināt Krimšķinot noēst
skremsteļains Krimšļains
Kremon Krimulda
Kremon Krimuldas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā
inciemieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Inciems" iedzīvotāji
incīšnieki Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Incīši" iedzīvotāji
krimuldieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Krimulda" iedzīvotāji
raganieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Ragana" iedzīvotāji
vējinieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" iedzīvotāji
aijažnieki Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Aijaži" iedzīvotāji
lācieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji
lodieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lodes" iedzīvotāji
micieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Miči" iedzīvotāji
mudurdzieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" iedzīvotāji
rentieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rentas" iedzīvotāji
riemerieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Riemeri" iedzīvotāji
auseklieši Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Ausekļi" iedzīvotāji
englārtieši Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Englārte" iedzīvotāji
Ķizbele Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Putniņi" otrs nosaukums
Centrs Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā
Krimulda Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā
sunīšnieki Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" iedzīvotāji
turaidieši Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Turaida" iedzīvotāji
Kremon Krimuldas pagasta bijušais nosaukums
Kremonskaja Krimuldas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Cremun Krimuldas pils
Siguldas Lielā Velnala Krimuldas Velnala
lauciņnieki Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņi" iedzīvotāji
crinum Krīnijas
širki Krinolīna šķirne
krinoliņš Krinolīns
krinulīns Krinolīns; krinolīna stīpa
kriofibrinogenēmija Kriofibrinogēns asinīs
kriologs Krioloģijas speciālists
kriolitozona Kriosfēras daļa, Zemes garozas virsējais slānis, kurā visu gadu vai arī īsāku laiku ir negatīva iežu un augsnes temperatūra
algeoskopija Krioskopija
gripats Kripata
knibatiņa Kripata
kripats Kripata
kripšis Kripata
tirmaiza Kripata
tirmaīza Kripata
skripata Kripata (1)
žipatiņa Kripatiņa
žiputiņa Kripatiņa
krips Kripš
kript Kripš
kripēt Kripšķēt
kripstēt Kripšķēt
kripstināt Kripšķināt
cryptanthus Kriptantes
kriptīts Kriptas iekaisums
kriptektomija Kriptas izgriešana vai aizaudzēšana
cryptophyceae Kriptoficeju klase
cryptophyta Kriptofītaļģes
cyanomonas Kriptofītaļģu ģints
cryptochrysis Kriptofītaļģu nodalījuma ģints
cryptomonas Kriptofītaļģu nodalījuma ģints
rhodomonas Kriptofītaļģu nodalījuma ģints
kriptoloģija Kriptogrāfija - zinātne par datu šifrēšanu un atšifrēšanu, par informācijas kodēšanu
kriptogrāfs Kriptogrāfijas speciālists
kriptograma Kriptogramma
kriptokarpisks Kriptokarpiski augi - tādi augi, kuriem augļi nav ārēji redzami
afanītieži Kriptokristāliskie ieži - magmatiskie ieži, kuru atsevišķie minerāli ar neapbruņotu aci nav saskatāmi
hidrogetīts Kriptokristālisks getīta un lepidokrokīta veidojums ar palielinātu adsorbcijas ūdens daudzumu
cryptomeria Kriptomērijas
cryptomycetaceae Kriptomicēšu dzimta
cryptomyces Kriptomicēšu dzimtas ģints
hypodermella Kriptomicēšu dzimtas ģints
kriptovalūta Kriptonauda
cryptonemiales Kriptonēmiju rinda
kriptorhids Kriptorhisms, patoloģisks stāvoklis vīrietim, kad abi sēklinieki neatrodas normālā vietā
kris-kros Kris-kross
baknēt Krist
grohņīties Krist
klumbt Krist
maukties Krist
pulēt Krist
pult Krist
bukot Krist (bērnu valodā)
atvirst Krist atpakaļ
aizkrist Krist ciet; aizcirsties
aizģībt Krist ģībonī
krusot Krist krusai
ļepot Krist lielām pārslām (par sniegu)
ļēpot Krist lielām pārslām (par sniegu)
nobadot Krist nabadzībā
sašķērsoties Krist naidā
birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu)
tvirst Krist no kājām, kad maz gulējis
atkrist Krist nost
plezināties Krist un celties slapjā vietā
nokrist Krist un pabeigt krist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) - par meteoriem
murižiķ Krist uz nerviem
pariķ Krist uz nerviem
klaipāt Krist veldrē
plēmēt Krist veldrē
klēpēt Krist veldrē, liekties pie zemes
pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu); krist, arī tecēt (par pilieniem)
svelties Krist, gāzties
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt
mest kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt
kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju
kūleņot Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt
mest kūleni Krist, gāzties, velties ar galvu uz leju
tetartoedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 12 vienādmalu piecstūra plāksnēm
diakisdodekaedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 24 trapecām, kristalogrāfijā regulārās (kubiskas) singonijas (sistēmas) pamatforma
tetrakisheksaedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 24 vienādsānu trijstūra plāksnēm, kristalogrāfijā kubiskās (heksaedriskās) singonijas vienkārša forma
pinakoīds Kristāla forma, kas sastāv no 2 paralēlām plāksnēm, kas nevar pastāvēt kā vienkārša forma, bet parasti noslēdz prizmatisku formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu
līnijdefekts Kristāla veidojošo daļiņu precīza periodiskā sakārtojuma izkropļojums, ko veido virkne punkta defektu
kristālfiziķis Kristālfizikas speciālists
kristalūrija Kristāli urīnā, kas rada nieru kairinājumu, piem., sulfonamīdu kristāli
tetrahlorhinons Kristāli zelta dzeltenumā, sublimējas nekūstot un nesadaloties, bieži rodas hlorējot dažādus organiskus savienojumus, lieto par oksidētāju un tehnikā dažu krāsvielu pagatavošanai
parahemoglobīns Kristāliskā hemoglobīna forma audos pēc izteiktas hemolīzes
protagons Kristāliska masa, kas izkrīt alkoholiskiem smadzeņu audu ekstraktiem atdziestot; t. s. baltā substance
bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās
cisteīnskābe Kristāliska skābe, iegūta, oksidējot cisteīnu vai cistīnu
citrakonskābe Kristāliska skābe, kas iegūta, destilējot citronskābi
anīsskābe Kristāliska skābe, ko iegūst no anīsa
kaprīnskābe Kristāliska taukskābe, kas glicerīda veidā atrodama sviestā u. c. dzīvnieku taukos
elaterīns Kristāliska viela šāvējgurķa "Ecballium elaterium" sulā
kristālhidrāts Kristāliska viela, kas sastāv no savstarpēji saistītām ogļūdeņražu un ūdens molekulām
kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā
aloksāns Kristāliska viela, urīnskābes oksidācijas produkts; rada aizkuņģa dzidzera Langerhansa saliņu nekrozi
flogozīns Kristāliska, slāpekli nesaturoša viela, kas izolēta no piogēnu koku kultūrām; izraisa strutainu iekaisumu
zilakmenis Kristāliskais vara vitriols
zilakmens Kristāliskais vara vitriols
kristalīts Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija
grauds Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija, tā veidojas no viena kristalizācijas centra, tiem neveidojas pareizas ģeometriskās formas
kristāls Kristāliskas vielas atsevišķa daļiņa, atsevišķs gabals
kristallisks Kristālisks
kristāliski Kristālisks (2)
kristalainis Kristālisks (par vielu)
apocinamarīns Kristālisks aglukons kendiras zemesstumbrā
ukambīns Kristālisks alkaloids Āfrikas bultu inde, darbojas līdzīgi strofantīnam
dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu
homohelidonīns Kristālisks alkaloīds strutenēs ("Chelidonium majus L.") u. c. augos
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu)
neriantīns Kristālisks glikozīds oleandra "Nerium oleander L." lapās, mazāk aktīvs par oleandrīnu
digoksīns Kristālisks glikozīds, iegūts no vilnainās uzpirkstītes lapām
stiklkeramika Kristālisks stikla materiāls, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas paņēmieniem, t. i., izstrādājumu presē no stikla pulvera un pēc tam kristalizē (sk. kristalizācija) divpakāpju vai vairākpakāpju režīmā
gencianoze Kristālisks trisaharīds genciānas saknē
jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai)
implantācija Kristālisku hormonu ievadīšana zem ādas, lai radītu depo
Džiringa Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi
Kontuma Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi
Mi Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi
kristalbumīns Kristalizējamo albumīnu kopīgs nosaukums
kristallizēt Kristalizēt
pārkristalizēt Kristalizēt vēlreiz, no jauna
kristallizēties Kristalizēties, pārvērsties krstālos
tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts
kristālķīmiķis Kristālķīmijas speciālists
ikositetraedrs Kristalla forma, ka sierobežota ar 24 vienādām trapecas plāksnēm, kristallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
deltoīddodekaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoedrs
deltoedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoīddodekaedrs
heksakistetraedrs Kristalla forma, kas ierobežota 24 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
heksakisoktaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 48 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
kristallofizika Kristallfizika
idioblasti Kristallisku slānekļu minerāli, kam idiomorfas kontūras
kristalloptika Kristalloloģijas daļa, kas pētī optiskās parādības kristālos
kristalogrāfs Kristalogrāfijas speciālists
skalenoedrs Kristalogrāfiskā forma, daudzskaldnis, kura skaldnes ir neregulāri trijstūri
kristallografs Kristalogrāfs
kristalloīds Kristaloīds
kristāloptiķis Kristāloptikās speciālists
pusporcelāns Kristālporcelāns - keramikas materiāls, kura drumstalai ir lielāka ūdens uzsūce nekā porcelānam
kristalls Kristāls
monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi
pjezokristāls Kristāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības
drūza Kristālu grupa, to saaugums
kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra
supervijums Kristālu izvietojuma tehnoloģija, ko izmanto šķidro kristālu displejos, lai nodrošinātu plašāku redzes leņķi un uzlabotu attēla kontrastainību
kristalometrija Kristālu leņķu mērīšana; arī kristālu fizikālo, piem., optisko, īpašību mērīšana
kristalometrs Kristālu leņķu mērīšanas rīks
triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (beršana, spiešana, šķelšana)
kristallometrs Kristālu plakņu leņķu mērīšanas rīks
vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā
kristallizēšana Kristālu radīšana un audzēšana laboratorijās vai rūpnieciski
kristallizācija Kristālu rašanās un augšana, kas norisinās, gāzveidīgai vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī
drūza Kristālu sakopojums uz kopīgas pamatnes, parasti uz iežu dobuma sienām; iecienīts kolekciju materiāls
krustamzīme Kristamzīme
krustāmzīme Kristamzīme
cristatella Kristatella
evaņģēlijs Kristiānisma mācība
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs
Doplers Kristiāns Doplers - austriešu fiziķis (1803.-1853. g.), teorētiski pamatojis to, ka gaismas un skaņas svārstību frekvence, ko uztver novērotājs, ir atkarīga no novērotāja un svārstību avota kustības ātruma
Kristjānsanna Kristiansanna, pilsēta Norvēģijā
Kristjānsunna Kristiansunna, pilsēta Norvēģijā
kristabas Kristības
krustabas Kristības
krustības Kristības
krustiņa Kristības
krustubas Kristības
krustūbas Kristības
ostabas Kristības
krustībnieks Kristībnieks
kristabnieks Kristībnieks - kristību dalībnieks, viesis
kristāmkleita Kristību ceremonijai šūta kleita, kristību tērps
kristībnieks Kristību dalībnieks, viesis
krustabnieks Kristību dalībnieks, viesis
krustubnieks Kristību viesis
izsekloties Kristies (par ūdeni), izsīkt
atsēst Kristies (par ūdens līmeni)
apskaidrošanās Kristieša stāvoklis mūžībā, kur viņš vairs nebūs pakļauts iznīcības draudiem
neatkarīgie Kristieši, kuri atbalsta savas vietējās baznīcas autoritāti un neatkarību, apgalvojot, ka šāda sistēma atbilst agrīnajai baznīcu kārtībai; kongregacionālisti
stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais"
prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm
evaņģēlisms Kristiešu evaņģēliju sludināšana neticīgajiem
basilijieši Kristiešu garīgā ordeņa mūki; ordenis radās Bizantijā 4. gs., tā statūtu izveidi piedēvē agrīnās kristietības teologam Basilijam Lielajam
šķelšanās Kristiešu iepriekš nodomāta sadalīšanās, kas sagrāva baznīcas vienotību
krustakupols Kristiešu kulta ēkas kupola tips, kas sastāv no galvenā kupola un četriem mazākiem kupoliem virs ēkas atzarojumu velvēm
pelāgisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvba un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību
pelagiānisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvība un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
epitrahils Kristiešu priestera garīgās varas simbols: gara, plata lente, ko rotā zelta izšuvumi un krustu attēli
brūderhofieši Kristiešu protestantu atzars, kas pēc reliģiskiem uzskatiem ir tuvs menonītiem
apoloģēti Kristiešu rakstnieki (Justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem
apologēti Kristiešu rakstnieki (Justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem; apoloģēti
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18. un 19. gadsimtā), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; arī brāļu draudze
kristīšana Kristiešu sakraments, ar ko jaunkristīto uzņem draudzē, kulta darbība - rituāla šķīstīšana ar ūdeni, apslakot ar to vai iegremdējot tajā
piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze; šīs sektas locekļi
šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi
amalrihieši Kristiešu sekta 13. gs., kas atmeta sakramentus, svēto pielūgšanu un pāvestu ieskatīja par antikristu
arhontiķi Kristiešu sekta 2. gs., kas mācīja, ka pasauli radījuši debesu valstības augstākie ierēdņi arhonti
agonistiķi Kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām
independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs; kongregacionālisti
ābramīti Kristiešu sekta, kas 18. gs. izveidojās Bohēmijā pasludinot, ka seko "Ābrahāma reliģijai", proti, senebreju reliģijai līdz apgraizīšanas rituāla ieviešanai
apustulieši Kristiešu sekta, kas apvienoja zemnieku un plebeju antifeodālās kustības dalībniekus 13. gs. 2. p. - 14. gs. sāk. Z-Itālijā; prasīja atjaunot sociālo vienlīdzību agrās kristietības izpratnē
sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana; šīs sektas locekļi
kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju
Origens Kristiešu teologs (ap 184.-254. g.), kurš interpretēja Bībeli, izmantojot hellēnisma idejas, un uzskatīja, ka visas radības ir iespējams glābt; 553. gadā viņa mācību pasludināja par herēzi
Kristus Kristiešu tradīcijā kristietības pamatlicējs, dievcilvēks; Jēzus Kristus; vārda "mesija" tulkojums sengrieķu valodā
Pestītājs Kristietībā - Jēzus Kristus
lieldienas Kristietībā - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki
herēzija Kristietībā - no Baznīcas doktrīnas atšķirīgi uzskati
sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību; dažādās konfesijās izpratne par to būtiski atšķiras
Eons Kristietībā apzīmē gan mūžību, gan pasauli, kas ietver cilvēces garīgās attīstības laikmetu, kas sākas ar pasaulles radīšanu un beidzas ar tās iznīcināšanu un pārveidošanos par Dieva Valstību
Joahims un Anna kristietībā jaunavas Marijas — Jēzus Kristus mātes vecāki
uzņemšana debesīs kristietībā Jēzus Kristus uzcelšana debesīs 40. dienā pēc Augšāmcelšanās
kristietisms Kristietība, kristiānisms
Pāvils Kristietības apustulis, kurš nodibināja jaunas baznīcas visā Mazāzijā un Maķedonijā, sarakstījis vairākas Jaunās Derības vēstules
kristianizācija Kristietības ieviešana, pievēršana kristietībai
dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā
Filips Kristietības mitoloģijā - viens no divpadsmit apustuļiem
Abadons Kristietības mitoloģijā — iznīcības eņģelis, kā arī mirušo valstības un bezdibeņa personifikācija
kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā eņģelis, kas zaudējis savus spārnus nepareizas ticības dēļ
kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm
Marija Magdalēna kristietības mitoloģijā sieviete no Galilejas, kuru bija apsēduši septiņi velni un kuru izdziedināja Jēzus Kristus
arhonti Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā gari, pasaules pārvaldītāji, varenas un noslēpumainas, Dievam un cilvēkiem naidīgas būtnes
Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā
Tēkla Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - jaunava no Ikonijas, apustuļa Pāvila pavadone
Toms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - viens no 12 apustuļiem, kurš nebija kopā ar pārējiem mācekļiem, kad pie viņiem ieradās augšāmcēlies Jēzus Kristus, un sākotnēji atteicās tam ticēt
Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu
Nikodēms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās slepens Jēzus Kristus māceklis, farizejs
Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu
Anna Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, māte
Joahims Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, tēvs
antitrinitārisms Kristietības novirzieni, kas noliedz trīsvienības doktrīnas atsevišķus aspektus, mūsu dienās antitrinitārismu pauž galvenokārt unitārisms
kristietis Kristietības piekritējs; kristīgās baznīcas loceklis
patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 2. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi)
debesbraukšana Kristietības reliģiskajā mitoloģijā — Jēzus Kristus atgriešanās dievišķajā esamības sfērā pēc zemes dzīves
Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks
Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris
pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem
monofizītisms Kristietības virziens, kas radās 5. gs. Bizantijā; tā interpretācijā Kristum piemīt tikai viena - dievišķa daba
monofelītisms kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā (šajā interpretācijā Kristum piemītt divas dabas: dievišķa daba un cilvēka daba)
monotelētisms Kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā; sludinot Kristus divējādo dabu, pieņēma, ka tam ir viena griba; Konstantinopoles 3. ekumeniskajā koncilā tika nosodīts
protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā
krišķāns Kristietis
kristnieks Kristietis
fundamentālists Kristietis vai musulmanis, kas uzskata, ka Bībele vai Korāns jāsaprot burtiski
dievgaldīns Kristīga ceremonija, kuras laikā ticīgie pieņem maizi un vīnu, kas ir Kristus mies un asinis
idiomata Kristīgā dogmatikā - apzīmējums Jēzus Kristus divu dabu (cilvēka un dieva) īpašībām
protevaņģelijs Kristīgā dogmatikā Jahves lāsti pār čūsku paradīzes dārzā
soteroloģija Kristīgā dogmatikā mācība par pestītāju un pestīšanu
adventisms Kristīga konfesija, kuras mācību raksturo uzskats, ka Kristus otrā atnākšana ir tuvu, un sestdienas, kā svinamās dienas ievērošana
Septītās dienas adventisti kristīga kustība, protestantisma paveids, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un kuras locekļi svin sestdienu
taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi
priore Kristīgā reliģiskā kopienā abates palīdze, kas atbild par disciplīnu; dažos katoļu ordeņos - sieviešu klostera priekšniece
huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija)
KBF Kristīgais bērnu fonds
paraments Kristīgajā dievkalpojumā - liturģisks apģērbs; altārim, kancelei un liturģiskiem priekšmetiem izmantotais audums
Antikrists Kristīgajā mācībā galvenais Kristus pretinieks, kurš parādīsies pirms pasaules gala un kuru Kristus uzvarēs
logoss Kristīgajā teoloģijā - Dieva prāts, kas cilvēkam aptverams intelektuālā apcerē; Jēzus Kristus, dievišķa persona, kas cilvēkam aptverama reliģiskā atklāsmē
perihorēze Kristīgajā teoloģijā - Svētās Trīsvienības personas
substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens
nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku
Jānis Kristītājs kristīgajos priekšstatos pēdējais no praviešiem, mesijas atnākšanas vēstnešiem, tiešais Jēzus Kristus priekštecis
advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ
oktoihs Kristīgās baznīcas mūzikas skaņkārtu sistēma
apustulicitāte Kristīgās baznīcas nemainīgā, pastāvīgā iezīme - baznīcas ticības un prakses atbilstība autoritatīvajai Kristus apustuļu mācībai, kas atklāta Jaunās Derības rakstos
konfesors Kristīgās draudzes loceklis, kas vajāšanas laikā mocīts, bet palicis dzīvs
asinsliecinieks Kristīgās draudzes loceklis, kas vajāšanu laikā atdevis dzīvību par savu ticību
sociālētika Kristīgās ētikas nozare, kas pētī cilvēku sadzīves ētisko normu problēmas; sadzīves ētisko normu sistēma; pretstats: individuālā ētika
prefācija Kristīgās liturģijas ievaddaļa, pateicība un slavinājums
katechisms Kristīgās reliģijas mācības grāmata; katehisms; katķisms
molokāņi Kristīgās reliģijas novirziena "garīgā kristietība" pārstāvji, radās Krievijā 18. gs. 60. gadu beigās, atsakās no mācītāju un baznīcas starpniecības dieva un cilvēku attiecībās
biblistika Kristīgās teoloģijas nozare, kas pēta visas Bībeles un atsevišķu tās rakstu rašanās procesus un sistematizē uzrakstīto materiālu
kripte Kristīgas ticības pirmajos laikos maza baznīciņa apakš zemes; vēlāk apakš baznīcām spraislis, kurā uzglabāja relikvijas; kripta
archontiķi Kristīgās ticības sekta 2. gs., kas mācīja, ka pasauli radījuši debesu valstības aigstākie ierēdņi - archonti
KDS Kristīgi demokrātiskā apvienība (Latvijā)
CSU Kristīgi sociālā savienība, konservatīva politiska partija Bavārijā, Vācijā (vācu "Christlich-Soziale Union")
kopti Kristīgie senās Ēģiptes iedzīvotāji, viņu pēcteči
emporas Kristīgo baznīcās virs sānjomiem un virs priekštelpas esošās galerijas
KDS Kristīgo demokrātu savienība (Vācijā)
klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu)
baznīca Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne
āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā
monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē
cherubs Kristīgo mācībā paradīzes sargi, augstāki eņģeļi
martirijs Kristīgo paciestās mocības ticības labad, asins apliecība
dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis
sabellieši Kristīgo sekta 3. gadsimtenī, kura Trīsvienībā atzina vienīgā Dieva trejādas parādības
agnoēti Kristīgo sekta 6. gs., kas apgalvoja, ka Kristus nav bijis visu zinātājs
sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem
nazareji Kristīgo sekta, kas piepaturēja arī dažas Mozus mācības
pasionāls Kristīgu leģendu krājums par Kristu, Dievmāti un apustuļiem
kristniecība Kristīgums
Christinenhof Kristiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
krists Kristīšana, kristību ceremonija
submersija Kristīšanas veids, kad kristāmais tiek pilnīgi pagremdēts zem ūdens
apkrustīt Kristīt
krustīt Kristīt (1)
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā)
krustīties Kristīties
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu
abelīti Kristītu ļaužu sekta mūsu ēras 1. gs., kuras locekļi gan devās laulībā, bet atturējās no dzimumdzīves; laulātie adoptēja 1 zēnu un 1 meiteni, kas nākotnē apņēmās dzīvot pēc sektas tradīcijām
Kristovala Kolona kalns Kristobala Kolona smaile Kolumbijā
Allium christophii Kristofa sīpols
christoloģija Kristoloģija
Kristu purvs Kristpurs Valdgales pagastā
mandorla Kristu vai Dievmāti ietveroša mandeļveidīga gaismas starojuma attēlojums kristietisma mākslā
Sēkejkerestūra Kristurusekujeska - pilsēta Rumānijā
Kristiņš Kristus
ērglis Kristus augšāmcelšanās simbols kristīgajā mākslā
stigmatizācija Kristus brūču zīmju iegūšana uz rokām, kājām, ķermeņa ekstāzes stāvoklī; to izskaidro ar pašiedvesmošanos; izplatīta tikai katoļu baznīcā
Via dolorosa Kristus ceļš no Poncija Pilāta pils uz Golgātu (lat. "sāpju ceļš")
anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana Vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana
debesbraucamā diena Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām
reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos
Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis
Corpus Christi Kristus miesa; Romas katoļu baznīcā altāra sakramentā klātesošā Kristus miesa
parūzija Kristus otrā atnākšana, kas pēc kristiešu ticējumiem būs laiks, kad tiks spriesta tiesa un tiks nodibināta pilnīga Dieva valstība
antikrists Kristus pretinieks; kristīgās baznīcas pretinieks; nešķīstais, velna apsēstais
galilietis Kristus prievārds
apustulis Kristus sūtnis, evaņģēlija vēsts nesējs
galilieši Kristus un viņa mācekļu nosaukums
kristums Krišana, kritums, lejupslīde
Kristjānstade Krišanstade, pilsēta Zviedrijā
Krišbarona Krišjāņa Barona iela (Rīgā)
Christianshof Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā
Krampines Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krampiņas" nosaukuma variants
Krishna Krišna
Kistna Krišna - upe Indijā
Krišupīte Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā
Krišu strauts Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā
neokoms Krīta formācijas nodalījums, kas aptver šādus apakšējā krīta stāvus: Valanžas, Otrīvas ("Hauterive"), Barēmas un Apta
triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums – 9 m, masa – 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš
tilozaurs Krīta perioda dinozaurs, viens no lielākajiem ūdenī dzivojošajiem rāpuļiem, garums - 15 m, pārtika no citiem rāpuļiem un haizivīm
eomaja Krīta perioda dzīvnieks, agrīnais zīdītājs, garums - 10 cm, dzīvojis pirms \~125 miljoniem gadu
tiranozaurs Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - \~12 m, masa - 6-9 t, tam bija 30 cm gari zobi - vislielākie dinozauru vidū; dzīvojis Eirāzijā un Ziemeļamerikā
velociraptors Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - 2 m, medījumu nogalināja ar pakaļkāju pusmēness formas nagiem
ihtiozaurs Krīta perioda sākumā izmirusi rāpuļu klases kārta ("Ichthyosauria"), jūras dzīvnieks ar garu zivjveidīgu ķermeni (garums - 1-13 m) un pleznveida ekstremitātēm
kalcinācija Krīta, kaļķa, sodas, sāļu, rūdu karsēšana, ar ko tos atbrīvo no gaistošām vielām, piem., ūdens, ogļskābās gāzes; kalcinēšana
kritenis Kritala
krītenis Kritala
kriteņi Kritalas
kritumi Kritalas
kritums Kritalas
laužņa Kritalas
lauzumi Kritalas
krituļi Kritalas, kritaļi
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži
krītuļāt Krītaļāt
piekritene Krītamā kaite, epilepsija
piekritine Krītamā kaite, epilepsija
piekritinis Krītamā kaite, epilepsija
kritinis Kritenis (2)
blaukstiens Kritiena, sitiena skaņu atdarinoša interjekcija
kritienis Kritiens
zavals Kritiens (velosportā)
lejupkritiens Kritiens lejup
kūlenis Kritiens, arī velšanās, griežoties ar galvu uz leju
kritiķis Kritikas (2) speciālists
metakritika Kritikas kritika, t. i., kritikas principu, metožu un terminoloģijas pētīšana
pārspriedējs Kritiķis, recenzents
pasteļkrītiņš Krītiņa formā sapresēta pasteļkrāsa
dienaskrietiņš Krītiņš (ar ko vēžo dienā)
kriets Krītiņš (vēžu, zivju ķeramais rīks); krietiņš
kreitiņš Krītiņš vēžošanai
kritala Kritis, satrunējis koks
aizrādījums Kritiska piezīme
recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs
kinokritika Kritisks raksts par kinomākslas darbu
kriška Kritisks stāvoklis
nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma
pieķerties Kritizējot, arī vērojot atrast vainu (kādam)
kriticēt Kritizēt
kritiķēt Kritizēt
lamāt Kritizēt, rāt, nosodīt
satjajuga Kritjajuga - nākamais laikmets jeb juga hinduismā - patiesības, tīrības un laimes laikmets
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniega pārsla
pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums
aizkritne Krītošas durvis uz pazemi: skatuves gremdētava; lūka, piemēram, peļu slazda aizvars
kritns Krītošs
lejupejošs Krītošs (par skaņām, arī balsi)
lejupkrītošs Krītošs (par skaņām, arī balsi)
lejupslīdošs Krītošs (par skaņām, arī balsi)
krišus Krītot
krītāt Krītot
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties
iekritināt Krītot ievietot iekšā
iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā)
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
apkrist Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī
aizkrist Krītot nokļūt (aiz kā)
apkrist Krītot nokļūt kam apakšā
atkrist Krītot nonākt (iepriekšējā vietā)
piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko)
pakrist Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā
piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu)
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
blīšķēties Krītot radīt troksni
zvapstēt Krītot radīt troksni
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem)
nokrītot Krītot un pabeigt krītot
uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem
nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur)
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu)
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
sasadauzīties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu)
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to)
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu
boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim
vantarot Krītot, klūpot steigties
kritnus Krītot, krišus
kritņus Krītot, krišus
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu)
ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā)
krīte Krīts
penderis Krīts
skrīts Krīts
kritins Kritums
stambans Krituša koka stumbrs; celms
losms Krituši augļi dārzā
spoliatorijs Kritušo gladiatoru izģērbšanas telpa, vispār ģērbtuve
aizcirtnis Kritušu koku veidots šķērslis
kriuks Kriukš
kriukstēt Kriukšķēt
Aukštanu ezers Krivānu ezers Kalupes pagastā
Kristāla salaktītu ala Krivčenskas salaktītu ala Ukrainā
Krivojroga Krivijriha, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krieviski
Kriwinischek Krivinišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā
Kriwiszi Krivinskas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
Līkie ezeri Krivoje ezeri Ozolaines pagastā
Križevnieku ezeri Krivoje ezeri Ozolaines pagastā
Krīvu Gorbuni Krīvu Gorbuni - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka
hrizantēma Krizantēma
krezente Krizantēma
sūdpuķe Krizantēma ("Chrysanthemum")
chrysanthemum Krizantēmas
chrizantemas Krizantēmas ("Chrysanthemum")
hrizantemi Krizantēmas ("Chrysanthemum")
mārtiņpuķes Krizantēmas ("Chrysanthemum")
mārtiņrozes Krizantēmas ("Chrysanthemum")
krīzdaugs Krīzdogs - trīsstūrī sienams galvas vai plecu lakats
struktūrkrīze Krīze ekonomikā: saimnieciskās struktūras ilgstoša neatbilstība sociāli ekonomiskā progresa prasībām
izšķirība Krīze, grūts brīdis
dižķibele Krīze, liela ķibele
hrisantēma Krizntēma
chrysothemis Krizotēmas
Križava ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā
Križovas ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā
Križutu ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā
križulis Križuks
Križuta Križuti, apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
Karkonoše Krkonoše, kalni, Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas
Potentilla crntzii Krnca retējs
Kroacija Kroātija, Horvātijas nosaukums dažās valodās
krobis Krobiķis
krodzenica Krodziniece
krodzenīca Krodziniece
krodzenice Krodziniece
krodzeniete Krodziniece
krodzinīca Krodziniece
krodzenieks Krodzinieks
krodznieks Krodzinieks
kroģeris Krodzinieks
kroģētājs Krodzinieks
kroznieks Krodzinieks
šķiņķis Krodzinieks
salūns Krodziņš ar bāru (gk. ASV)
pabs Krodziņš ar bāru, kur pārdod un lieto alkoholiskus dzērienus, tajā iespējams arī ieturēt maltīti
čarda Krodziņš Ungārijas stepē
Krogus ezers Kroga ezers Drustu pagastā
krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus
priekškrogs Kroga priekšnams, vestibils
šinkāt Krogot, tirgoties ar dzērieniem
knaipe Krogs
traktieris Krogs
krunka Krogs, dzertuve
baznīckrogs Krogs, kas atrodas pie baznīcas
dzertava Krogs, traktieris, dzertuve
sliznētājs Krogus brālis, žūpa
kuriņš Krogus mājiņa tirgū
taberna Krogus, dzertuve
žūpotava Krogus, dzertuve
krūklands Krogzemis
krogāt Kroģēt
Kraujvalks Krojvalks, Rindas pieteka
gofra Kroka
kroķis Kroka
krokla Kroka
epiblefarons Kroka apakšējā plakstiņa ādā, kas liek skropstām griezties uz iekšu
rievens Kroka, grumba sejā
gumba Kroka, grumba, izliekums, nelīdzenums
grumba Kroka, ieloce (apģērbam)
polds Kroka, kroka
ķurza Kroka, krunka
krumpa Kroka; ieloce; negludums (apģērbā)
grumbaine Krokaina āda vai drēbe
mēnešroze Krokainā roze
rožogacs Krokainā roze ("Rosa rugosa")
ķermasa Krokaini sieviešu svārki
krokaine Krokaini sieviešu svārki
krokainīši Krokaini sieviešu svārki
enicmus Krokainīši
krokainīši Krokainītis
čočerains Krokains
grūbans Krokains
kroķains Krokains
kruntains Krokains
krokots Krokains (1)
krokots Krokains (3)
čākarains Krokains, grumbains
čumulīgs Krokains; grumbains
runkains Krokains; krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu)
pollles Krokas
spārns Krokas slīpā sānu daļa
kroķete Krokete
krokits Krokets
krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta)
crocodilus Krokodili
krokodilis Krokodils
crocodilidae Krokodilu dzimta
crocodilia Krokodilu kārta
kaimans Krokodilu kārtas aligatoru dzimtas rāpulis (2 sugas); izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā
aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā
piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu); krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba)
kupiere Krokojums, viļņojums (audumā); krokots garena auduma gabals, ko izmanto tērpa rotāšanai
kupieris Krokojums, viļņojums (audumā); krokots garena auduma gabals, ko izmanto tērpa rotāšanai
montbretia Krokosmija
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu
crocosmia Krokosmija jeb montbrēcija
čuņčurot Krokot
krokāt Krokot
kroķēt Krokot
kroklēt Krokot
krumpāt Krokot
rapēt Krokot
krunkot Krokot (1)
grumbāt Krokot (apģērbu)
raukšt Krokot (tērpu, audumu)
krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai)
krokāties Krokoties
burbuļains Krokots
burbuļāts Krokots
čevurains Krokots
čunkurains Krokots
kroķēts Krokots
krumpains Krokots
krumpaiņš Krokots
grumbainis Krokots (par apģērbu)
grumbāts Krokots (par apģērbu)
muduris Krokots ielaidums (apģērba gabalā)
krokauts Krokots lakats
kroķauts Krokots lakats
urkas Krokots rotājums
kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu
runkots Krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu)
ķurzains Krokots, kruzuļains
ķurzaiņš Krokots, kruzuļains
leucocoprinus Kroksardzenes
mezenteriplikācija Kroku izveidošana pārmērīgi plašā apzarnī
Korbjēri Kroku-cilu kalni Francijas dienvidos, Pireneju ziemeļaustrumu atzars, garums - >50 km, augstums - līdz 1231 m
crocus Krokusi
krokusi Krokuss ("Crocus")
aulacomniaceae Krokvācelīšu dzimta
aulacomnium Krokvācelīšu dzimtas ģints
Kroļeveca Kroleveca, pilsēta Ukrainā
Krovlija Kroli, pilsēta Lielbritānijā ("Crawley")
Kromanu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā
Lūsēnu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā
Mamanu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā
Mamonu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā
Kromaņu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā
Kromānu Kromānu ezers - Kromančuks Andzeļu pagastā
Homo sapiens fossilis Kromaņonas cilvēks
Kromaņu kalns Kromonu kalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
reģionālais ileīts Krona slimība - tievās zarnas beigu daļas vai resnās zarnas augšupejošās daļas slimība, kam raksturīga granulomu veidošanās zarnas sienā
kroniji Krona svētki, ko Atēnās svinēja Hekatombaiona mēnesī (jūlija beigās), atbilst romiešu sāturnālijiem
cronartium Kronarcijas
cronartiaceae Kronarciju dzimta
peridermija Kronarciju dzimtas ģints ("Peridermium"), Latvijā konstatēta 1 suga
koronācija Kronēšana - svinīga ceremonija, kurā jauno monarhu pasludina par valdnieku un viņam pasniedz valsts varas simbolus
apkronēt Kronēt
krona Kronis
krone Kronis (1)
vainags Kronis (1)
Krūnstade Kronstate, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
Kronšlote Kronštate, cietoksnis Krievijā, tā nosaukums līdz 1723. g.
Kluss Kroņa (Kluses) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
Kronhof Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Sohsenhof Kroņa Zosēnu (Zosas) muiža, kuras teritorijā tagadējā Zosēnu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Melbārži
Krons-Roennen Kroņrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
krops Kropi
Kirovograda Kropivnicka - pilsēta Ukrainā
Kirovohrada Kropivnicka - pilsēta Ukrainā
mīkrosomija Kroplaini mazs augums
monstrozitāte Kroplība, attīstības anomālija
nozencefālija Kroplība, kam raksturīgi galvaskausa un smadzeņu attīstības traucējumi
teratoģenēze Kroplības rašanas vai attīstīšanās
diplosomija Kroplības veids, kad kādā ķermeņa vietā saauguši pilnīgi attīstīti dvīņi
amelija Kroplības veids, kad trūkst visu vai dažu locekļu; kāju, roku
anorhija Kroplības veids, kad vīriešiem trūkst abu sēklinieku
kinocefālis Kroplīgs embrijs ar galvu, kas līdzīga suņa galvai
kinocefāls Kroplīgs embrijs ar galvu, līdzīgu suņa galvai
dismorfija Kroplīgums, neglītums
gaudenis Kroplis
kaleika Kroplis
šķībulis Kroplis
tizlis Kroplis
urods Kroplis (lieto kā lamuvārdu)
dicefāls Kroplis ar divām galvām
kraniodidīms Kroplis ar divām galvām
augnats Kroplis ar diviem apakšžokļiem
iniodīms Kroplis ar diviem ģīmjiem, četrām acīm, diviem deguniem un 2-4 ausīm
cefalodiprozops Kroplis ar diviem ģīmjiem, kuram pie galvas piestiprināta otra, nepilnīga galva
astoms Kroplis ar iedzimtu mutes trūkumu
atretocefāls Kroplis ar iedzimtu mutes vai nāsu atveru trūkumu
iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
cistencefāls Kroplis ar iekšējo hidrocefāliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu
kokcicefāls Kroplis ar knābjveida galvu
išiomels Kroplis ar lieku locekli sēžas apvidū
gastromels Kroplis ar lieku locekli vidukļa priekšpusē
kriptocefāls Kroplis ar neizveidotu un apslēptu galvu
hemimels Kroplis ar rudimentāriem locekļiem
atretokorms Kroplis ar vienas vai vairāku dabisko atveru atrēziju
ciklops Kroplis ar vienu aci ģīmja vidū
atlantodidīms Kroplis ar vienu ķermeni, vienu kaklu un divām galvām
hemisoms Kroplis ar vienu nepilnīgi attīstītu ķermeņa laterālo pusi
epignāts Kroplis epignatismā
desmiognāts Kroplis, kura žoklim piestiprināta neattīstīta parazīta galva
ciklencefāls Kroplis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā
gnatocefāls Kroplis, kuram galvas vietā ir palielināts apakšžoklis
hemiencefāls Kroplis, kuram ir tikai viena galvas smadzeņu puslode
hemianencefālis Kroplis, kuram vienā pusē trūkst galvas smadzeņu
ķeņķis Kroplis; kropls, ļoti mezglots koks
kroplains Kropls (1)
kroplains Kropls (2)
kroplaiņš Kropls (par augiem)
gaudens Kropls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); arī vārgs, nespēcīgs
kuilis Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kura dēļ (kāposti) pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst
čeveris Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kuru dēļ kāposti pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst
kroplis Kropls cilvēks vai dzīvnieks
cecere Kropls koks
greizulis Kropls, greizs
klešņa Kropls, slimīgs cilvēks
ģibsteļi Kropļi
kroplot Kropļot
tetacisms Kropļota vai neskaidra "t" skaņas izruna
bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna
kroskontri Kross - sporta disciplīna
Krohten Krotes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā
krao Kru - tautu grupa Libērijā
krumeni Kru - tautu grupa Libērijā
crucifixus Krucifikss
krists Krucifikss
krucifiks Krucifikss
moka Krucifikss
krīža Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
krīžis Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
krīžus Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
krūklis Kruiklis - strīda uzsācējs
kruiza Kruīzs
kruizers Kruīzs
krujš Krujš cilvēks - kroplis
krīkle Krūka (māla pudele)
garose Krūka ar gariem rokturiem
Krūkliņu Krūkliņu ūdenskrātuve - atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 40 ha
krūkļi Krūklis
krūklinājs Krūklis
kazenājs Krūklis ("Frangula alnus")
bukakārkls Krūklis ("Rhammus frangula")
bukkārkls Krūklis ("Rhammus frangula")
krīklēns Krūklītis
krīklītis Krūklītis
frangulīns Krūkļa glikozīds
kazene Krūkļa oga
frangula Krūkļi
Niguļupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka
Nūtupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka
Kruki ezers Kruku ezers Demenes pagastā
Daubu pilskalns Krūku pilskalns Pelču pagastā
kruķot Kruķēt
bīkšķis Kruķis
bīšķarags Kruķis
ķeķa Kruķis
kascele Kruķis (slimniekiem, ievainotajiem u. tml.)
biksteklis Kruķis krāsns bikstīšanai
bizuls Kruķis, koks; metamais, sitamais
klinšrozīte Krūma čuža
krūmplatkājis Krūma čuža - retēju suga ("Potentilla fruticosa")
krūmveidā Krūma veidā, formā
kārnēklis Krūmaina pļava
brukšļains Krūmains
brukstalas Krūmāja paliekas
brukstuli Krūmāja paliekas
gloži Krūmāji ar pelēku, gludu mizu
riesti Krūmāji, kur riesta laikā uzturas medņi
kuiti Krūmājs
lapiens Krūmājs
krūmaine Krūmājs (1)
krūmiene Krūmājs (1)
krūmiens Krūmājs (1)
šuriens Krūmājs (1)
utgārša Krūmājs, kur gana govis
garrulax Krūmājsīļi
timalia Krūmājstrazdi
timaliinae Krūmājstrazdu apakšdzimta
alcippe Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints
heterophasia Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints
chamaea Krūmčivuļi
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens")
Krūmu dīķis Krumešu dīķis Remtes pagastā
bradybaenidae Krūmgliemežu dzimta
eulotidae Krūmgliemežu dzimtas "Bradybaenidae" nosaukuma sinonīms
bradybaena Krūmgliemežu dzimtas ģints
krūmgriezējs Krūmgriezis
bigne Krūmi, aizaugušas, neiztīrītas vietas; biežņa
cemeris Krūmiem apaugusi purvaina vieta mežā
bruksla Krūmiem apaugušas ganības
brukslājs Krūmiem apaugušas ganības
boga Krūmiem vai kokiem apaudzis gabals uz lauka, apaļa koku grupa
čūkslains Krūmiem, brikšņiem aizaudzis
brukši Krūmiene
brukšķi Krūmiene
kūliens Krūmiņš, cers
Krūmiņu upīte Krūmiņupīte, Silupītes pieteka
thamniaceae Krūmīšu dzimta
thamnobryum Krūmīšu dzimtas ģints
bradypterus Krūmķauķi (viena no divām ģintīm)
morēnuvāls Krumlins - lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā
cērmala Krūmmala
krūmmale Krūmmala
krūmmalis Krūmmala
čenkurot Krūmot, čemurot
atrichornithidae Krūmputnu dzimta
atrichornis Krūmputnu dzimtas ģints
cērpa Krūms
strobris Krūms
rooibos Krūms "Aspalathus linearis", no kura lapām iegūst bezkofeīna tēju ar zemu tanīna līmeni
krūmājs Krūms (1)
suņmirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs
suņumirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs
tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem; vīteņkrūms
bārbala Krūms, cers
čankurs Krūms, cers
kūliņš Krūms, cers
mētara Krūms, cers
mētars Krūms, cers
mētera Krūms, cers
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms
aveņkrūms Krūms, kurā aug avenes
gerygone Krūmsvilpējs
brunči Krūmu atliekas
krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris; ar krūmiem apaugusi vieta
krūms Krūmu audze, krūmu puduris; vieta, kur aug krūmi; krūmājs (1)
krūmmala Krūmu audzes mala; krūmu audzes tuvākā apkārtne
brukšņi Krūmu biezoknis
šķuta Krūmu biezoknis
žagzdas Krūmu biezoknis
šķīnis Krūmu griežamā izkapts
grieztava Krūmu griežamais nazis, līdzīgs izkaptij
krūmpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pērļpupas Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pundurpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs
cērokslis Krūmu vai puķu grupa
sertaons Krūmu, mežu un krūmāju formācija Brazīlijas vidienes sausākos novados, kas iedalās kātingas un serado paveidos
cettia Krūmuķauķi (viena no divām ģintīm)
krūmveidīgs Krūmveida
krūmogulājs Krūmveida ogulājs
krūmot Krūmveidīgi augt, krūmu riest
pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus
čumulains Krūmveidīgs, pušķveidīgs; saviebts; zarains, žuburots
čumurains Krūmveidīgs, pušķveidīgs; saviebts; zarains, žuburots
kruncuļains Krunculains
krumba Krunka, grumba
grunka Krunka, grumba, kroka
runka Krunka, grumba; kroka
helophorus Krunkainīši
grumbājs Krunkains
krunkotains Krunkains
krunkulains Krunkains
krunkuļains Krunkains
krunkots Krunkains (1); grumbains (1)
krunkots Krunkains (2)
krūzāts Krunkains, raibs, cirtains
krumpains Krunkains, rievots
certains Krunkais, raibs; sprogains, lokains
krempas Krunkas, grumbas
grindzeles Krunkas, kas iesitas striķī, to visai grodi vijot
kruņķēt Krunkot, krokot; burzīt
krunkāt Krunkot; krokot
krempāt Krunkoties
krunčoties Krunkoties, burzīties
krūzulēt Krunkoties, burzīties
kruņķēties Krunkoties, krokāties; burzīties
apķis Krupis
depe Krupis
depsa Krupis
depšis Krupis
depucis Krupis
depučis Krupis
kaukainis Krupis
ķauķis Krupis
kaupiņš Krupis
kaupis Krupis
kaupītis Krupis
krupe Krupis
naģis Krupis
rupakšķis Krupis
rupucs Krupis
rupulis Krupis
rupuls Krupis
rupults Krupis
depis Krupis (dzīvnieks)
gabbawa Krupis, rupucis
kaucens Krupis, varde
ķaupis Krupis, varde
rupucis Krupis; arī bruņurupucis
kaupenis Krupis; kaupītis
kraupis Krupis; niecināms cilvēks vai dzīvnieks
kukucis Krupis; rupucis
frinolizīns Krupja Bombinator igneus hemolītiska inde
bufonidae Krupju dzimta
bufo Krupju dzimtas ģints
ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā
bufoterapija Krupju indes lietošana terapijā
antifrinolizīns Krupju indes pretinde
bufotoksīns Krupju un ķirzaku ādas dziedzeru toksīns
krupēt Krupt
čāpuri Krusa; ledus gabaliņi
Krussen Krusas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Slates pagastā
Krussat-Drogen Krusātdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
krustveidā Krusta (4) veidā, formā
kāršains Krustā austs (par audeklu)
kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu
krustakarš Krusta karš; ticības karš
krustkarš Krusta karš; ticības karš
sacrum Krusta kauls gūžās
āzīši Krusta koki divslīpu jumtu galos vai virs kores; jumtāži
krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam
sirubs Krusta pakšos cirstas guļbūves celtnes vainagu kopums
staurodūlija Krusta pielūgšana
Neuhausen Krusta pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
flerons Krusta puķe - dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā - stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām
krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls
ataxia Krusta vājums un nedrošas, streipuļojošas kustības iešanā
krustaine Krusta zīme
arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis
kristaceļš Krustaceļš (katoļu dievkalpojuma daļa)
senecio Krustaines
ēdējzāle Krustaines ("Senecio ")
ēdājs Krustaines ("Senecio")
krustenes Krustaines ("Senecio")
krustlapji Krustaines ("Senecio")
krustziedīte Krustaines ("Senecio")
kristaniski Krustainiski
kristeniski Krustainiski
kristiniski Krustainiski
kristinisku Krustainiski
kristains Krustains
krustots Krustains (1)
Aizupe Krustalīce, Pededzes pieteka
Kristalīce Krustalīce, Pededzes pieteka
Krustalica Krustalīce, Pededzes pieteka
Krustalpe Krustalīce, Pededzes pieteka
Krustalīču upe Krustalīce, Pededzes pieteka
Robežupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte
krustēm Krustām
krustiem Krustām
krustim Krustām
krustīm Krustām
krustkrustīm Krustām
pārkrustis Krustām - perpendikulāri vai slīpi pāri
kristainis Krustām austa drēbe
izšķērēt Krustām šķērsām izstaigāt
sietaine Krustām šķērsām strīpota seģene
elderelderiem Krustām šķērsām, bezmērķīgi
krustšķērsām Krustām un šķērsām
krustšķērsu Krustām un šķērsām
lenkuriskam Krustām un šķērsām
krustkrustām Krustām un šķērsām, juku jukām
krustkrustēm Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām
krustkrustiem Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām
krustkrustim Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām
krustkrustinis Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām
krustkrustumis Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām
krustkrustums Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām
krustis Krustām, šķērsām
pārkrustiem Krustām; pārkrustis
dižvedējs Krustāmā bērna vedējs
kristabērns Krustbērns
kristbērns Krustbērns
krustabērns Krustbērns
krisceles Krustceles
kristceles Krustceles
krusciles Krustceles
krustciles Krustceles
šķirtene Krustceles, vieta, kur kaut kas sadalās vairākos atzaros
ceļkrusti Krustceļš
satakas Krustceļš
sateka Krustceļš
satekons Krustceļš
trīvijs Krustceļš ar trim ceļiem, ceļa jūtis
kristdēls Krustdēls
pādēns Krustdēls
krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1)
krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2)
kristdiena Krustdiena
kristdiene Krustdiena
kristdūrienis Krustdūriens
ķieriski Krusteniski
kristiem Krusteniski
kristingi Krusteniski
kristinišķi Krusteniski
kristu Krusteniski
kristungi Krusteniski
kristus Krusteniski
krustāniski Krusteniski
krustāniskis Krusteniski
krusteniskis Krusteniski
krustiniski Krusteniski
pārstūris Krusteniski
pārstūriski Krusteniski
kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai)
nokristīt Krusteniski pārsvītrot
tupelīte Krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
krists Krusteniski sastiprināti koki, ko uzliek uz rata priekšējās ass baļķu balstīšanai, piesiešanai
kristmeteriem Krusteniski, krustiski
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu
siksniski Krusteniski, plakanā mezglā
kristinga Krustenisks
krustānisks Krustenisks
krustisks Krustenisks
šķērsranta Krustenisks iegriezums
krustainisks Krustenisks, krustveida
Krustenes ezers Krustezers Kurmenes pagastā
Krustene Krustezers, ezers Kurmenes pagastā
jūtavas Krusti
krustenes Krusti (anat.)
tutursla Krusti (ķermeņa daļa), jo īpaši putniem
tuturslis Krusti (ķermeņa daļa), jo īpaši putniem
tuperklis Krusti (muguras daļa)
tupērklis Krusti (muguras daļa)
mītņi Krusti, apvidus starp abiem gūžu kauliem
stuperklis Krusti, muguras gals; dibens
Krustenis Krustiņš, ezers Bērzaunes pagastā
Krustenītis Krustiņš, ezers Bērzaunes pagastā
Krustiņu ezers Krustiņš, ezers Bērzaunes pagastā
krustiškam Krustiski
krustiskis Krustiski
krustisku Krustiski
krustiskus Krustiski
krustmesterēm Krustiski
ķegumi Krustiski koki jumta korē un zelminī
Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
Krustkalni Krustkalnu dabas rezervāts Madonas novadā
krustdegunis Krustknābis
leitene Krustknābis
loxia Krustknābji
izpugas Krustlapu drudzene ("Gentiana cruciata")
cruciata Krustmadaras
kristamāte Krustmāte
kristmāte Krustmāte
kristumāte Krustmāte
krustamāte Krustmāte
krustumāte Krustmāte
kukāte Krustmāte
kumāte Krustmāte
kūmiene Krustmāte, kūma
kristameita Krustmeita
pādiņa Krustmeita
pādžiņa Krustmeita
kreicnagleņa Krustnagliņa
kreicnagliņa Krustnagliņa
kreicnaglīna Krustnagliņa
kreicnegliņa Krustnagliņa
nagliņa Krustnagliņa
naglīna Krustnagliņa
neglīna Krustnagliņa
nāgelkenes Krustnagliņas
nāģelķenes Krustnagliņas
nēgelkenes Krustnagliņas
nēģelķenes Krustnagliņas
kariofilīns Krustnagliņu eļļas kampars jeb sveķi
mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem
tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai
mītavas Krustojuma vai pārmiju vieta
dekusācija Krustojums
hiasma Krustojums
juka Krustojums
jukrs Krustojums
jūta Krustojums
sakrusts Krustojums (diviem vai vairākiem ceļiem, ielām)
mezgls Krustojums (piemēram, ceļiem, ielām)
krusts Krustojums 1 (1)
dzimumhibridizācija Krustošana dzimumceļā un šādu krustojumu iegūšana (augu vai dzīvnieku valstī)
bastardģenerācija Krustošanā radušies pēcnācēji, pirmie tiešie un to pēcnācēji
sariete Krustošanās punkts, krustceļi
kristāt Krustot
hibridizēt Krustot (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu īpatņus)
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus)
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus)
sašķērsot Krustot, šķērsot (lielākā daudzumā)
kristāties Krustoties
Kreutzburg Krustpils
Kreuzburg Krustpils
Kryzbork Krustpils muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
rijnieki Krustpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" iedzīvotāji
atašāni Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji
atašānieši Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji
atašēnieši Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji
kaķīši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
prizieši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji
Lidlauks Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" otrs nosaukums
druķānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Druķi" iedzīvotāji
kūkānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" iedzīvotāji
skramānieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Skramāni" iedzīvotāji
trepmuizieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Trepmuiža" iedzīvotāji
vilcinieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji
Meždibeni Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Meždibeņi" nosaukuma variants
ratītieši Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" iedzīvotāji
antuzieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" ("Antuži") iedzīvotāji
bitēnieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Bites" iedzīvotāji
laidieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Laides" iedzīvotāji
mednieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
rusulieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rusuļi" iedzīvotāji
rasieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežarasas" iedzīvotāji
poļacieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Poļakas" iedzīvotāji
trepieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Trepe" iedzīvotāji
vīpieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Vīpe" iedzīvotāji
glāznieki Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Glāznieki" iedzīvotāji
irbenieki Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Irbenieki" iedzīvotāji
lopdārzieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Lopdārzi" iedzīvotāji
melderieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Melderes" iedzīvotāji
sankalieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" iedzīvotāji
Spuņģēni Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Spunģēni" nosaukuma variants
spuņģēnieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Spuņģēni" iedzīvotāji
zeļcieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Zeļķi" iedzīvotāji
zvidzānieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Zvidzāni" iedzīvotāji
Kreuzburg Krustpils pagasta bijušais nosaukums
Kreicburgskaja Krustpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kreicburga Krustpils senāks nosaukums
Krisburga Krustpils senāks nosaukums
Krizburga Krustpils senāks nosaukums
kreicpolka Krustpolka - populāra deja 19. gs. beigās
kreičpolka Krustpolka; kreicpolka
šķērsotne Krustpunkts, krustošanās vieta, pārbrauktuve
krists Krusts
kreicis Krusts (5)
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1)
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts
svastika Krusts ar vienā virzienā taisnā leņķī saliektiem zariem, kas rada riņķveidīgas kustības iespaidu
Cru Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
Crux Krusts jeb Dienvidu Krusts, debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā
kūmība Krusttēva (krustmātes) pienākumi
kristtēvs Krusttēvs
krustēvs Krusttēvs
krustiķis Krusttēvs
krusttētis Krusttēvs
kūms Krusttēvs (1)
kūmiņi Krusttēvs ar krustmāti, krustību liecinieki
kūmenieks Krusttēvs, kūms
hierolistēze Krustu kaula izmežģījums
sakrolistēze Krustu kaula izvirzījums uz priekšu attiecībā pret V jostas skriemeli
sakrokoksīts Krustu kaula un zarnkaula locītavas iekaisums
sakrektomija Krustu kaula vai tā daļas izgriešana
sarkektomija Krustu kaula vai tā daļas izgriešana
LBP Krustu sāpes, lumbago (angļu "low back pain")
lumbalizācija Krustu skriemeļa izveidošanās līdzīgi jostas skriemelim, nesaplūstot ar pārējiem krustu skriemeļiem
kūms Krustvecāki (1)
krustējs Krustveida
krustkrustains Krustveida
krustveidīgs Krustveida
kristā Krustveidā
krustā Krustveidā
krustiņš Krustveida detaļa
krišmeterēm Krustveidā, krustām un šķērsām
pārkučkus Krustveidā; kristām
pārkrusteniski Krustveidā; krustām
pārkrusteniskis Krustveidā; krustām
krustus Krustveidā; krusteniski
skrustus Krustveidā; krusteniski
balistrārijs Krustveidīga šaujamā spraugasenlaiku nocietinājumu mūros
krustkrustenes Krustveidīgi, krustām
gušņa Krustziedis ar zaļiem lakstiem, ko ēd pavasarī
zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis)
kruciferi Krustzieži
krustziedaiņi Krustzieži
krustziedainie Krustzieži
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā
torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
brassicaceae Krustziežu dzimta
cruciferae Krustziežu dzimtas "Brassicaceae" nosaukuma sinonīms
rāceņi Krustziežu dzimtas augs "Brassica rapa", lopbarības sakņaugs
abriēta Krustziežu dzimtas augs ("Abrieta") ar violetiem vai rozā ziediem, kas sakopoti ziedkopās, savvzaļā izplatīts Mazāzijā un Balkānos, citviet Eiropā audzē kā dekoratīvu augu
medene Krustziežu dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem
slotzāles Krustziežu dzimtas augu ģints, garenām, olējādām sēklotnēm, augļi bez knābja vai ar ļoti īsu knābi, 3 sugas
hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas
alises Krustziežu dzimtas ģints ("Alyssum"), nelieli lakstaugi, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās
smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm
mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu
zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kāposti Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles
šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
idra Krustziežu dzimtas ģints ("Camelina"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
šķirsēklīte Krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
karotene Krustziežu dzimtas ģints ("Cochlearia"), divdīgļlapji ar karotes veida apakšējām lapām
trūkumzāle Krustziežu dzimtas ģints ("Cochleria"), dekoratīvi augi
tīrumkāpostiņš Krustziežu dzimtas ģints ("Conringia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
vārnaspēda Krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas
drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus
pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas
drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga
pazvērīte Krustziežu dzimtas ģints ("Eruca"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
snīpainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; eiklīdija
vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
briežzvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Hirschfeldia"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem, stīviem matiņiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
cietķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Lipidium"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, visas lakstaugi, no tām 1 ir dārzbēglis
lobulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Lobularia"), dekoratīvi ziedaugi
mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
matiola Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), dekoratīvs lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros
lefkoja Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem
miagra Krustziežu dzimtas ģints ("Myagrum"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas
vakarenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
tornītis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga
hormungijas Krustziežu dzimtas ģints, nelieli, viengadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām uz stublāja un rozetē, ziedi balti
kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām; lopbarības kāposti; šo augu virszemes daļas
cilpene Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ("Iberis"), savvaļā sastopams Kaukāzā un Dienvideiropā, vairākas sugas audzē arī kā krāšņumaugus
obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem
bunija Krustziežu dzimtas lakstaugs, divdīgļlapis, stepju augs (līdz 125 cm augsts), ar nevienāda veida rozetes un stublāja lapām, dzelteniem ziediem ciešos ķekaros
lacītis Krūšautiņš - bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu
slienautiņš Krūšautiņš (bērnam), lacītis
Kruschkaln Krūškalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
Krūžkalns Krūškalns
torakss Krūškurvis
torakometrija Krūškurvja apkārtmēra mērīšana un tā starpības noteikšana ieelpas un izelpas stāvoklī
toraktomija Krūškurvja atsegšanas operācija, ko veic, lai piekļūtu tajā esošajiem orgāniem
torakociloze Krūškurvja deformācija
torakocirtoze Krūškurvja izliekums
stetomiozīts Krūškurvja muskuļu iekaisums
fibrotorakss Krūškurvja pārmaiņas plaušu cirozes gadījumā; vienas puses procesu raksturo krūšu sienas iegrimums, skolioze, sirds novirze uz slimo pusi
torakostenoze Krūškurvja sašaurinājums
krūškorsete Krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim
bumbvedējs Krūšturi
tesmeņsargi Krūšturi
kamzuļka Krūšturis
karātavas Krūšturis
ķibeķeikas Krūšturis
ļifčiks Krūšturis
ļifons Krūšturis
lipčuks Krūšturis
puptaļļa Krūšturis
pupturis Krūšturis
šņurauka Krūšturis
taļļa Krūšturis
taļļeņa Krūšturis
turnis Krūšturis
ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē
krūtaža Krūšu apvidus (dzīvniekiem)
krūteža Krūšu apvidus (dzīvniekiem)
grieztava Krūšu bomis (stellēm)
šķērsts Krūšu bomis aužamajās stellēs
thorax Krūšu bruņas, krūšu būris; mugurkaula dzīvnieku un posmkāju krūšu apzīmējums
krūtēzis Krūšu daļa (dzīvniekam)
krūtežnieks Krūšu daļa, krūšu apvidus
pleirogrāfija Krūšu dobuma rentgenoloģiska izmeklēšana
krūšdobums Krūšu dobums
mamogrāfija Krūšu izmeklēšana ar rentgenstaru (vai citu staru) metodi
torakopāgs Krūšu kaula apvidū kopā saauguši dvīņi
LSB Krūšu kaula kreisā mala (angļu "left sternal border")
sternotomija Krūšu kaula pāršķelšana
ksifoidīts Krūšu kaula smailes iekaisums
kleidartrīts Krūšu kaula un atslēgas kaula locītavas iekaisums
sternals Krūšu kaula-, uz krūšu kaulu attiecīgs, ar to saistīts
krūškauls Krūšu kauls
sternum Krūšu kauls
piščiks Krūšu kurvis
žabri Krūšu kurvis
torakotomija Krūšu kurvja ķirurģiska atvēršana
ribgals Krūšu kurvja lejasdaļa, ribu loki; arī vieta krūšu kurvja lejasdaļā
ribugals Krūšu kurvja lejasdaļa, ribu loki; arī vietakrūšu kurvja lejasdaļā
priekškrūtis Krūšu nodalījuma pirmais posms (posmkājiem)
galaktedēma Krūšu piepampums no piena uzkrāšanās
mamaplastika Krūšu plastiskā operācija
pleuritis Krūšu plēves iekaisums
mastalgijas Krūšu sāpes sievietēm
herme Krūšu tēls jeb galva staba galā, ko Atēnās lietoja kā ceļa rādītāju; vēlāk sastopamas arī ar 2 galvām
birka Krūšu uzšuve ar uzvārdu
krūštēls Krūšutēls
krūtseža Krūtaža
Kruhten Krūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
elstiņš Krūteža
krūpene Krūteža
krūtaine Krūteža
krūtene Krūteža
krūtežis Krūteža (1)
krūtežs Krūteža (1)
krūtēžs Krūteža (1)
krūpenis Krūteža; krūpene
krūpins Krūteža; krūpene
duša Krūtis
dušņiks Krūtis
faņera Krūtis
pectus Krūtis
pakrūte Krūtis (dzīvniekiem)
pups Krūtis (sievietēm)
krūslis Krūts
krūšlis Krūts
krūte Krūts
mastektomija Krūts dziedzera (vai tā daļas) izgriešana
mastadenoma Krūts dziedzera adenoma
mastatrofija Krūts dziedzera atrofija
mastīts Krūts dziedzera iekaisums
hipomastija Krūts dziedzera nepietiekama attīstība
mastoplastika Krūts dziedzera plastiskā operācija
mastogrāfija Krūts dziedzera rentgenogrāfija
mastogramma Krūts dziedzera rentgenogramma
galaktocēle Krūts dziedzera retencijas cista
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību
komedokarcinoma Krūts dziedzera vēzis, kas sastāv no ķekarveidā sakārtotiem vadiem, pildītiem ar sacietējušu sekrētu
mastospargoze Krūts dziedzeru piebriedums laktācijas laikā
komedomastīts Krūts kanāla paplašinājums
spargoze Krūts pierietēšana
perimastīts Krūts saistaudu iekaisums
mastoskirs Krūts skirs
areolīts Krūts zirnīša joslas iekaisums
atēlija Krūts zirnīša trūkums vai nepietiekama attīstība; nespēja tādēļ zīdīt
papilla Krūts, pupa gals
telorāģija Krūtsgala asiņošana
mamilīts Krūtsgala iekaisums
telerētisms Krūtsgala uzbriešana
čiči Krūtsgali
krūšgals Krūtsgals
lučuks Krūtsgals, krūts zīžamais gals
Krutu Krutu grāvis - Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā
Sloku grāvis Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novadā
Medņu strauts Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā
Krutupe Krutupīte, Pededzes pieteka
Krūtupe Krutupīte, Pededzes pieteka
krivess Kruvesis
krivezis Kruvesis
krubezis Kruvesis
krivažains Kruvešains
krivesains Kruvešains
krivesājs Kruvešains
krivesāts Kruvešains
krubežains Kruvešains
krubšēns Kruvešains
kruvesainis Kruvešains
kruvuļains Kruvešains
krivežains Kruvešains; krivažains
krivaži Kruveši
kurcumi Kruveši
kriveži Kruveši; krivaži
krūzulains Krūzains
krodze Krūze
skroze Krūze
skrūze Krūze
standals Krūze (dzeramais trauks) no kadiķu koka
kroze Krūze 1
kruhans Krūze 1
kruška Krūze 1
krūza Krūze 1
kruzele Krūze 1
krūzele Krūze 1
kružka Krūze 1
kreimkrūze Krūze ar krējumu
kukšins Krūze, kanna
kružka Krūzes saturs
stuģīte Krūzīte
krējumkrūzīte Krūzīte ar krējumu
cūkubezdes Krūzmētra
krūšmētra Krūzmētra
krūzene Krūzmētra ("Mentha spicata", senāk "Mentha crispa")
krūzmātera Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmātere Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmētera Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmēteres Krūzmētra ("Mentha spicata")
cūkmētras Krūzmētras ("Mentha crispata")
krūzains Krūzots
krumpene Kruzulis, riša
krūza Kruzulis, riša
krūze Kruzulis, riša
grindzins Kruzuļaina matu cirta
čuras Kruzuļaini svārki
porzans Kruzuļains
cikcakots Kruzuļains, mežģīņains
kruzulaiņš Kruzuļains; krokots
kruzeles Kruzuļi, rišas
dictynidae Kruzuļzirnekļu dzimta
dictyna Kruzuļzirnekļu dzimtas ģints
krūzveidīgs Krūzveida
Kudeba Kūdupe, Veļikajas pieteka, tās nosaukums Krievijā
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
Baltās–Baltijas jūras kanāls kuģošanas kanāls Krievijā, Karēlijas Republikā, savieno Oņegas ezeru ar Balto jūru, garums 227 km, 19 slūžu, 15 aizsprostu, 49 dambji, vidējais dziļums 5 m
Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
Kuhva Kūkova, Veļikajas kreisā krasta pietekas nosaukums Krievijā
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka
krāčenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji
krāčnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Krāči" iedzīvotāji
kroņenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji
kroņnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji
kroņrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji
Rendasmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants
Rendsmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņrenda" bijušā nosaukuma variants
krogsētnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Krogsēta" iedzīvotāji
Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas
Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
Kumertava Kumertau, pilsēta Krievijā
Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā (_Aiudah, hora_ / _Ayuv Dağ_), augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji
Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts
Adlera kūrorts Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, Soču pilsētas daļa
Manaseina revīzija Kurzemes un Vidzemes guberņas vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude 1882.-1883. g., ko vadīja Krievijas senators N. Manaseins
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
Siltene Ķeibas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas un Krišjāņu pagastā, garums - 9 km
amānats Ķīlnieks, kas tika dots, lai nodrošinātu kāda līguma izpildīšanu (senajā Krievzemē un dažās austrumzemēs)
kriptons ķīmiskais elements Kr, atomnupurs 36, atommasa 83,80, cēlgāze
bogdihans Ķīnas imperatora tituls, ko lietoja 16. - 18. gs. Krievijā oficiālos dokumentos un citā literatūrā
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
Heilundzjana Ķīnas un Krievijas robežupes Amūras nosaukums Ķīnā
Kipsal Ķizbeles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā
štucernieki Labākie šāvēji, kurus Krievijas armijā, sākot ar 1842. g., sešus katrā rotā apbruņoja ar štuceriem (īsas šautenes ar vītnēm)
krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus)
CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union")
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas
Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā
Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Kaspijska Lagaņa, pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1992. g.
Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē
bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons
Lajiša Laiševa, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā
kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos
kazikumuhi Laki - tauta Krievijas Dagestānas Republikā
Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru
Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija
Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu
Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils
Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā
bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts
Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem
Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
Aizupeņka Latviešu kolonijas "Aizupe" nosaukums Krievijas pārvaldes dokumentos 1915. g., kad tā kļuva par pašvaldības vienību
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas
Krēmars Latviešu mitoloģijā - cūku aizbildnis gars, kas gādājis arī par apslēptu naudu un mantu; arī Kremata
Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi
17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē
nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām
krievenieks Latvietis, kurš ilgāku laiku dienējis Krievijā un saprot krievu valodu
krievinieks Latvietis, kurš ilgāku laiku dienējis Krievijā un saprot krievu valodu
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
LJSK Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts
LKB Latvijas Krājbanka
LKMAA Latvijas Krievu mācībvalodas atbalsta asociācija
LAŠOR Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (krievu "Latvijskaja associacija škol obučajuščih na russkom jazike")
LKA Latvijas Kristīgā akadēmija
Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes
Lielais Kristaps Latvijas nacionālā filmu skate, kā arī tajā piešķirtā balva — Lielā Kristapa statuete
Latvija Latvijas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras austrumu piekrastē, platība - 64589 kvadrātkilometri, robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī ar Baltijas jūru; valsts nosaukums atvasināts no vārda latvis ar latīņu galotnei "-ia" līdzīgo latvisko galotni "-ija"
kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski
repšēns Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
repsītis Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
LSK Latvijas Sarkanais Krusts
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota
arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.)
desentīna Laukuma mērs Krievijā no 15. gs. līdz 1927. g.; sākotnēji kvadrāts, kura malu garums 0,1 versts, no 1753. g. 2400 kvadrātasis (1,0925 ha)
Sudzuhes rezervāts Lazo rezervāts Krievijas Piejūras novadā, tā nosaukums līdz 1970. g.
krustinieši Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji
Acta Pilati leģendārs tēlojums par Kristus nopratināšanu un ciešanām
Lejas ezers Lejs, ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Austrumsomija lēne Somijā (_Itā-Suomi / Östra Finland_), pastāvēja 1998.-2009. g., robežojās ar Oulu, Rietumsomijas un Dienvidsomijas lēni, kā arī ar Krieviju, administratīvais centrs bija Mikeli
Levante Levantes jūra - Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums
Beļskas augstiene lēzens reljefa paaugstinājums Krievijā, Smoļenskas apgabala ziemeļu daļā
džadidisms Liberāla nacionālistiska kustība Krimā, Pievolgā, Vidusāzijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
Jabloko Liberaldemokrātiskas ievirzes Krievijas politiskā partija, izveidota 1993. gadā kā Javlinska, Boldireva un Lukina vēlēšanu bloks, 1998. gadā pārveidota par partiju
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā)
Varangerfjords Līcis Barenca jūras dienvidrietumos, uz Norvēģijas un Krievijas robežas, garums – 120 km, platums pie ieejas – 50 km, dziļums – līdz 420 m, pusdiennakts plūdmaiņas – 2,2 m
Karagas līcis līcis Beringa jūras dienvidrietumos, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, Krievijā, garums — 117 km, dziļums — 30-60 m, neregulāras plūdmaiņas — 2,4 m
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam
Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku
Feodosijas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, Krimas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē — 13 km, platums pie ieejas — 31 km, dziļums — 20-28 m
Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m
krivandieši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krivanda" iedzīvotāji
Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m
Kulundas līdzenums līdzenums — atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā, uz austrumiem no Irtišas, Krievijā un Kazahstānā, platība — \~100000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums — līdz 250 m
Zejas–Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes
Okas–Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā
Boļšojjeņiseja Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā
Bijhema Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā, Tivas Republikā
Elbruss Lielā Kaukāza augstākais masīvs, atrodas Krievijā, aprimis konusveida vulkāns ar 2 virsotnēm, augstākā 5642 m, virsotnē apledojums - 134,5 kvadrātkilometri (>50 šļūdoņi)
Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens)
Runtiņa avotakmens Lielais akmene jeb Runtiņupītes akmens Krimuldas novada Krimuldas pagastā
astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem
Kizi Lielais Kizi - ezers Krievijā, Habarovskas novadā, Sihotealina ziemeļu daļā 5,6 m vjl., platība - 280 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, rietumu daļā savienots ar Amūru
Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru
Daugava Lielākā Latvijas upe, garums 1005 km (Krievijā 325 km, Baltkrievijā 328 km, Latvijā 352 km), kritums - 221 m (Latvijā 99 m); Baltkrievijā saucas - Zachodniaja Dvina, Krievijā - Zapadnaja Dvina
Solovku sala lielākā no Solovku salām, XV-XVI gs. šeit uzcelts viens no lielākajiem klosteriem Krievijā
Beringa sala lielākā sala Komandora salu grupā, Krievijā, Kamčatkas novadā, apdzīvota, platība — 1660 kvadrātkilometru, augstums — līdz 751 m vjl.
Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra
Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem
Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m
pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri
zemnieku kari lielas zemnieku sacelšanās (Rietumeiropā, Krievijā, Baltijā no 14. gadsimta līdz 18. gadsimtam), ko izraisīja dzimtbūšanas spaidu pastiprināšanās
Katriniški Lielie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
Lielie Škipori Lielie Škipori - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
boļševiki Lielinieki, Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa radikālā vairākuma pārstāvji
Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā
Gross-Niekratzen Lielmuiža, Krāces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
Krotenskaja Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums krieviski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā
Kroten Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums vāciski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā
Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru
Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā; Krievijas parlamenta (Federālās padomes) apakšpalāta
asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs; Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas)
asfodelīne Liliju dzimtas krāšņumaugs, gk. Krimā un Kaukāzā (5 sugas), tuvs asfodelam
Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus
krujkalnieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Krujkalns" iedzīvotāji
Palejnieku māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 2 km uz austrumiem no Krustpils dzelzceļa stacijas
Krivacnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Krivoki" bijušais nosaukums
Krivaki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Krivoki" nosaukuma variants
Kroļauka Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kroļovka" nosaukuma variants
Kroļavka Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kroļovka" nosaukuma variants
Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu
Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam
Viskāļu ezers Lobes ezers Krapes pagastā
Lubīte Lobes kreisā krasta pieteka Ogres novada Krapes pagastā
Centrālāzijas rase lokāla rase, pieder pie lielās mongoloīdās rases, izplatīta Mongolijā, Krievijas Tivas Republikā un Dienvidaltajā, arī starp burjatiem un jakutiem
Oranienbauma Lomonosova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.; tagad Sanktpēterburgas sastāvā
Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
Kravali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski
kreičānieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" iedzīvotāji
kreicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" iedzīvotāji
Krīvu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants
Krievu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants
Lža Ludzas upes nosaukums Krievijā
Plaskavas augstiene Lugas augstiene Krievijā
Pleskavas augstiene Lugas augstiene Krievijā
Salupe Lukstupes labā krasta pieteka Krustpils pagastā
Lukševa Lukšova, Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā
izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās
sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi
kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas
kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz
ubikvists Luterāņu teologs, kas atzīst, ka Kristus miesa esot visur svētā vakarēdienā
Koļčugina Ļeņinska-Kuzņecka, pilsēta Krievijā, tās senāks nosaukums
Ļikinoduļova Ļikina-Duļova, pilsēta Krievijā
Linde Ļinde, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
Svoboda Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1937.-1943. g.
Georgiudeža Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1965.-1991. g.
Portartura Ļuišuņas pilsētas Ķīnā, Liaoninas provincē, Guandunas pussalas dienvidu galā, nosaukums 1898.-1905. g., kad tā bija iznomāta Krievijai
arminiānisms mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam
teantropoloģija mācība par dievības un cilvēcības savienojumu Kristū
kristoloģija mācība par Jēzus Kristus personu un darbu
akceptilācija Mācība, ka Dievs uzlūkojis par pilnīgu Kristus satisfakciju, kas pati par sevi it kā nebūtu bijusi pilnīga
konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu
Krompāni Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Krampāni" nosaukuma variants
Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas
Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
Makņi Makņu ezers - atrodas Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,4 ha; Makņenskoje ezers
kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium)
Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m
Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES
Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
Suna Malaja Suna - upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā
Uzeņa Malijuzeņa - upe Krievijā, Saratovas apgabalā
Krīveni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski
Altenkirhe Malomožaiska, apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās vācu nosaukums
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune
Gelzova mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria guelzowiana syn Krainzia guelzowiana")
garziedu mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria longiflora syn. Krainzia longiflora")
Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Mandele Mandeļu ezers Krāslavas pagastā
Mandaļas ezers Mandeļu ezers Krāslavas pagastā
Zapadnijmaniča Maniča - upe Krievijā
Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas
Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli
kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. g.
jaunava Marija Marija - Jēzus Kristus māte
pietā Marijas un mirušā Jēzus Kristus attēlojums mākslas darbā
Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.)
Mari Republika Marijelas Republika Krievijā
Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu
ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā
matica Mātes kase, mātes fonds, slāvu kultūras organizācijas Austijā, Vācijā un Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā
Malijjeņiseja Mazā Jeņiseja, upe Krievijā
Krivaja ezers Mazais Krivoje ezers Ozolaines pagastā
distrikts mazākā administratīvi teritoriālā vienība Krievijā 18. gs.
Katriniški Mazie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
krūminieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krūmiņi" iedzīvotāji
grāns Medicīnas un aptiekas svaru mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,06220885 grami
krivinišķi Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Krivinišķi" iedzīvotāji
krivinišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Krivinišķi" iedzīvotāji
Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
Bondjužska Mendeļejevska - pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, šīs apdzīvotās vietas nosaukums līdz 1967. g.
Krīvu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
Mjoža Meža, upe Krievijas Kostromas apgabalā
Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats
Kozlova Mičurinska, pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1932. g.
čuvjaki Mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli, valkā Krimā, Kaukāzā un dažos citos rajonos
junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas
Mineraļnije Vodi Miņeraļnije Vodi, pilsēta Krievijā
Magotojeva ezers Mogotojevo, ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
Mojera Mojero, upe Krievijā
Moloda Molodo, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes lēmums, rīkojums, kam bija likuma spēks (Krievijā)
nikolajs Monēta ar Krievijas cara Nikolaja gravīru
tarbagans Mongolijas murkšķis; liels grauzējs, izplatīts Ķīnā un Mongolijā, Krievijā - Aizbaikālā; medību objekts
polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos
eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Āzijas (Krievijas) ziemeļaustrumos
kristietība monoteiska reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristiānisms
karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā
Mordvija Mordvijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Saranska, platība - 26100 kvadrātkilometru, 833000 iedzīvotāju (2009.)
Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži
Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m
Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m
Maskavas augstiene morēnu pauguraine no Vorjas un Maskavas augšteces rietumos līdz Kolokšas augštecei austrumos, Krievijas Maskavas un Vladimiras apgabalā, garums — >300 km, augstums — līdz 310 m
Nīdreica Mozuo Nīdreica - Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants latgaliski
Veļikajas zemiene Mudavas zemiene - glaciāls līdzenums Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā un Latvijas austrumu daļā
haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā)
imamāts Murīdu valsts Dagestānā un Čečenijā, radās 19. gs. 20. gados, kad Kaukāza tautas cīnījās pret Krieviju
starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu
Dunsku ezers Mušas ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas
jariga Nabadzīgāko iedzīvotāju pārstāvis Krievijā 16.-18. gs.; arī zemākais kalpotājs prikazos ar policejiskām funkcijām
komieši Nācija, dzīvo Komi Republikā (Krievijā), runā komiešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
Krīgera nacionālais parks nacionālais parks Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumos (“Kruger National Park”), Limpopo un Mpumalanas provinces austrumu daļā, pie Mozambikas robežas, platība — 18200 kvadrātkilometru, dibināts 1898. g. kā rezervāts, nacionālā parka statuss kopš 1926. g.
Austrumcavo nacionālais parks nacionālais parks Kenijā (_Tsavo East National Park_), Austrumu provinces dienvidos un Krasta provincē
Aizbaikāla nacionālais parks nacionālais parks Krieviijas Burjatijas Republikā un Irkutskas apgabalā (_Zabajkal'skij nacional'nyj park_), Baikāla ezera austrumu un dienvidu piekrastē
Alānijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā (_"Alanija", Nacionalʾnyj park_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas dienvidrietumu daļā
Baškīrijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā, Baškorostānas Republikā, izveidots buferzona starp saimnieciski attīstītajām zemienēm rietumos un kalnaino un mazapdzīvoto Šūlgentašas dabas rezervātu un Altinsolokas ("Zelta bišukoka") entomoloģisko rezervātu austrumos un ziemeļos
Alhanaja nacionālais parks nacionālais parks Krievijas Aizbaikāla novadā (_"Alhanaj", Nacionalˈny park_), izveidots šīs teritorijas floras un faunas saglabāšanai
komūna Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijā 1918.-1930. gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā)
stigma Naglu brūce, Jēzus Kristus, arī svēto brūce vai rēta
nahimovietis Nahimova karaskolas audzēknis Krievijā
Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
Obitele Narūta, upe Krāslavas novadā
rublis naudas vienība (Krievijā kopš 1534. g., un arī Latvijā līdz 1922. g. un 1940.-1993. g.); attiecīga naudas zīme, monēta
kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā
rezana Naudas vienība Senajā Krievzemē, kūfiskā dirhēma fragments; 11. gs. līdzinājās 1/50 grivnas, 2/5 nogatas, 1/2 kunas; masa - 1,02 g.
ostnauda Naudaszīmes un monētas Vācijas karaspēka okupētajos Krievijas rietumu apgabalos 1. pasaules kara laikā, kas Latvijā bija likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 1920. g. 18. martam
hoftenberģieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Hoftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji
Hoftenberga Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" bijušais nosaukums
krivinieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krivini" iedzīvotāji
Krīveniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krīviņi" nosaukuma variants
Krīviniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krīviņi" nosaukuma variants
Mozī Krīvini Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Krīviņi” nosaukums latgaliski
Novļāni Nauļāni, apdzīvota vieta Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Jaunezers Nauļānu ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Novļānu ezers Nauļānu ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros
Armatja neliela sala Krētas jūras dienvidaustrumu daļā (_Armathiá, Nísos_), ziemeļos no Kasas salas
Viktorijas sala neliela sala Ziemeļu Ledus okeānā, Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija
voti neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Krievijā, Ļeņingradas apgabalā
Golgāta neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus
spunde neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu)
Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ)
Apotru salas nelielu salu grupa Indijas okeāna Krozē salu ziemeļos, Francijas aizjūras teritorija
Ņemana Nemunas lejteces nosaukums Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
nepmanis Nepa perioda (Krievijā 1921-28) privātuzņēmējs, privāttirgotājs
russ Nerealizēta cariskās Krievijas naudas vienība; 1895. g. bija iecerēts laist apgrozībā zelta 5, 10 un 15 rusu monētas
krastēnieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji
Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā
Ņeveļa Neveļa, pilsēta Krievijas Pleskavas apgabala dienvidos
Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā
hurrieši Nezināmas izcelsmes senas ciltis Tuvajos Austrumos; Mezopotāmijā nodibināja Mitannijas valsti 2000-1500 pr. Kr. bija vadošā lielvara Āzijā
tavgieši Nganasani - tautība, dzīvo Krievijas Kranojarskas novada ziemeļos
giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem
tabuna zirgi no Krievijas ievesti zirgi, lieli, resnām kājām
Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā
kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās)
paļaude Nodevu ievākšana Kijevas Krievzemē; vēlāk noteikta lieluma nodeva
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
staciņš Nodoklis karaspēka vajadzībām, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem
Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti)
kenīti Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas
ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti
policmeisters nomaļas pilsētas policijas vadītājs Krievijā 1733.-1917. g.; policijas valdes vadītājs guberņas pilsētās 18. gs. beigās; 19. gs. galvaspilsētas policijas augsts ierēdnis
Vestagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Kristiansanna
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
Oslo Norvēģijas Karalistes galvaspilsēta (1624.-1924. g. Kristiānija), osta Oslofjorda krastā, 634500 iedzīvotāju (2013. g.)
laika Nosacīta suņu šķirne; Krievijā šis nosaukums tiek piedēvēts visiem suņiem, kam ir stāvas ausis, aste ritenī un kupls kažoks
Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
Želaņija rags Novaja Zemļa arhipelāga ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m
ultimātisti Novirziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (KSDSP) 1908.-1909. g.; otzovisma paveids
likvidatorisms Novirziens Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam, kas prasīja likvidēt boļševiku partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju
Česnokovka Novoaltaiska, pilsētas Krievijā, Altaja novadā, tās nosaukums līdz 1962. g.
Kuzņecka Novokuzņeckas pilsētas nosaukums līdz 1932. g., Krievijā, Kemerovas apgabalā
Novolazarevska Novolazarevskaja, Krievijas (līdz 1992. g. - PSRS) zinātniskā stacija Antarktīdā
Staļinogorska Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums 1934.-1961. g.
Bobriki Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums līdz 1934. g.
Novonikolajevska Novosibirskas pilsētas (Krievijā) nosaukums līdz 1925. g.
soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
mafija Noziedzīga organizācija, kurā līdzdarbojas arī valsts varas amatpersonas (piem., Itālijā, ASV, Krievijā)
Negeša Nuguša, upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidu daļā
Ragnīte Ņemana, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā
Alakuitijervi Ņižņeje Kuito, ezers Krievijas Karēlijas Republikā (_Ala-Kuitijärvi_), tā nosaukums somu valodā
Jukezers Ņuks, ezers Krievijas Karēlijas Republikā
Ņuokijervi Ņuks, ezers Krievijas Karēlijas Republikā
Aļeja Obas augšteces kreisā krasta pieteka, Krievijā, Altaja novadā, garums - 858 km
Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
Agana Obas labā krasta pieteka Krievijā, Tjumeņas apgabalā
Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā
Bija Obas labā satekupe Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, garums - 301 km, iztek no Teļecas ezera
Obročnaja Obročnaja Statja - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
krapieši Ogres novada Krapes pagasta apdzīvotās vietas "Krape" iedzīvotāji
Krappenskaja Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krappenhof Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums vāciski
krodzinieki Ogres novada Lauberes pagasta apdzīvotās vietas "Krodzinieki" iedzīvotāji
krauzēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Krauzas" iedzīvotāji
Olksna Olksnas ezers - Olksns, ezers Krāslavas pagastā
Volksnas ezers Olksns, ezers Krāslavas pagastā
Halturina Orlova - pilsētas Krievijā (Kirovas apgabalā) nosaukums 1923.-1991. g.
digori Osetīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas rietumu un ziemeļu daļā
Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā
Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra
enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra
Krīveni Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveni" nosaukums latgaliski
Krīveņi Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukuma variants
anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9
čačkas Pa dzelzceļu stumjami zemi un plati ratiņi Krievijā
LEF Padomju Krievijā 20. gados izveidojies literātu grupējums (krievu "ļevij front"), kas literatūras (dzejas) vērtību uzlūkoja no praktiskās lietderības viedokļa
Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju
Aeroflote Padomju Savienības vienīgā civilās aviācijas kompānija, kas bija lielākā pasaulē, dibināta 1923. g., turpina darbību Krievijā
Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji
akorda punkti padošanās līgumi, ko Ziemeļu kara laikā 1710. g. 4. jūlijā Dreiliņos noslēdza Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un Krievijas karaspēka pavēlnieks
Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu
Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja
Liepnas pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; bijušie nosaukumi: Lipnas pagasts, krieviski — Lipnovskaja
Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā
Salienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Skrudalienas, Vecsalienas un Naujenes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Sallonay, krieviski — Sallonaiskaja
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja
Šķilbēnu pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Baltinavas, Briežuciema, Lazdulejas, Medņevas un Vecumu pagastu, kā arī ar Krieviju
Tilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vectilžas, Lazdulejas, Briežciema, Baltinavas, Krišjānu, Bērzpils un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Kokorevas pagasts, krieviski — Kokorevskaja
Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa
Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts
Auru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Krimūnu pagastu, kā arī ar Dobeles pilsētu un Tērvetes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Auermunde, krieviski — Auermjundskaja
Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
Variešu pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Jēkabpils pilsētu, Mežāres, Kūku un Krustpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Madonas novadu
Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja
Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja
Ūdrīšu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Augstkalnē, robežojas ar Krāslavas pilsētu, Izvaltas, Kombuļu, Krāslavas un Kaplavas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu
Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā
Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu
Bērziņu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Porečjē (Upmaļos), robežojas ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, kā arī ar Baltkrieviju
Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā
Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus
Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja
Izvaltas pagasts pagasts Krāslavas novada rietumu daļā, robežojas ar Kombuļu un Ūdrīšu pagastu, kā arī ar Daugavpils un Aglonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Uschwalden, krieviski — Užvaldskaja
Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā
Piedrujas pagasts pagasts Krāslavas novadā, izveidots 1990. g. bijušā pirmskara pagasta dienvidu daļā, robežojas ar Kaplavas, Kalniešu un Indras pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: Indras pagasts (1937.-1949. g.), krieviski — Pridruiskaja
Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja
Šķeltovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aglonas un Grāveru pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu
Konstantinovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastu
Andrupenes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas un Kastuļinas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Andrepen, krieviski - Andrepenskaja
Kombuļu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aulejas, Skaistas, Krāslavas, Ūdrīšu, Izvaltas un Grāveru pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krāslavas pagasta teritorijā
Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja
Svariņu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Ezernieku, Šķaunes, Bērziņu, Ķepovas, Asūnes un Dagdas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst daļa pirmskara Ezernieku un Asūnes pagasta teritorijas
Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.)
Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā
Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja
Skaistas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Robežnieku, Kalniešu, Krāslavas, Kombuļu un Aulejas pagastu; bijušie nosaukumi: Izabelinas pagasts, krieviski — Izabieļinskaja
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja
Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja
Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja
Goliševas pagasts pagasts Ludzas novada ziemeļaustrumu daļā pie Krievijas robežas, robežojas arī ar Blontu, Mērdzenes un Malnavas pagastu
Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri
Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju
Līdumnieku pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Ciblas un Blontu pagastu, kā arī ar Krieviju (2009.-2021. g. Ciblas novadā, bet 2000.-2009. g. ietilpa Ciblas novadā un nepastāvēja kā patstāvīga administratīva vienība)
Malnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Goliševas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Kārsavas pagasta teritorijas lielāko daļu
Pasienes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Istras un Zaļesjes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu, Krieviju un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Posiņskaja
Salnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Kārsavas pilsētu, Malnavas un Mežvidu pagastu, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja
Lēdmanes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Lauberes, Madlienas, Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ledemannshof, krieviski — Ledemanskaja
Krapes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Krappenhof, krieviski — Krappenskaja
Aglonas pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā), robežojas ar Rušonas pagastu, kā arī ar Agšdaugavas un Krāslavas novadu
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
Kaunatas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Ludzas un Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: krieviski - Kaunatskaja
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas
Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja
Lēdurgas pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Krimuldas pagastu, kā arī ar Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lodiger, krieviski — Loddigerskaja
Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
pallasīts Pallasa dzelzs - 0,65 t smags meteorīts, ko P. Pallass 1769. g. atklāja Jeņisejas guberņā Krievijā
piespiedu līdzekļi pamats to pielietošanai ir procesa dalībnieku pretdarbība Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību izdarīšanai, to kavēšana, procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga izpildīšana, pamatotas aizdomas par iespējamo noziedzīgās darbības turpināšanu vai izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kā arī nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi
apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām
Šopera–Rīglera aparāts papīrmasas maluma pakāpes noteikšanas aparāts, ko izmanto lielākajā daļā Eiropas valstu un Krievijā
transporta darbs parametrs, kas raksturo pārvadājumos veiktā darba rezultātus: pārvadājumu apjoma un pārvadājumu vidējā attāluma reizinājums. Kravas automobiļiem to mēra tonnkilometros, pasažieru automobiļiem - pasažierkilometros
Parapoļska Parapoļskas ieplaka - atrodas Krievijā, Kamčatkas novadā, starp Penžinas grēdu un Korjaku kalnieni, garums - 425 km, augstums - pārsvarā 150-200 m, purvi, ezeri, tundra, pundura ciedrupriežu audzes
Marija parasti savienojumā "Jaunava Marija": Dievmāte - Jēzus Kristus māte
vakarēdiens parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā
atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei
vadžu raksts Pareizticīgo baznīcas dziedājumu pieraksts (Krievijā līdz 17. gadsimtam)
Belogorskas klosteris pareizticīgo klosteris vīriešiem, Krievijā, Permas novadā, Tulvas augstienē
hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
kibitka Pārjumti rati vai kamanas (Krievijā, līdz 20. gs. sāk.)
Mamisonas pārkāpe pārkāpe Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, Ardonas un Rioni augšteces baseinā, uz Gruzijas un Krievijas robežas, augstums - 2820 m, Osetijas Kara ceļa augstākais posms
Baidaras vārti pārkāpe pār Krimas galveno grēdu no Baidaras ielejas uz Melnās jūras piekrasti, augstums - 503 m vjl.
gorals pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju ģints ("Goral"), izplatīta Himalajos, Austrumtibetā, Ķīnas dienvidaustrumos, Korejas pussalā un Krievijas Piejūras novadā
Sučana Partizanska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1972. g.
kerigma Pasludināšana, it īpaši Jēzus Kristus mācības saturs
Piltenes apgabals pastāvēja 1560.-1817. g.; līdz 1585. g. bija Dānijas valdījumā, 1585.-1798. g. Polijas-Lietuvas sastāvā, 1798.-1817. Krievijas sastāvā, 1817. g. iekļauts Kurzemes guberņā
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Jēkabpils cukurfabrika pastāvēja 1932.-1999. g. (līdz 1962. g. Krustpils cukurfabrika, no 1991. g. SIA "Latvijas cukurs" uzņēmums, no 1996. g. akciju sabiedrība), 30. gados ražoja smalko cukuru (12-15 tk. t gadā) no cukurbietēm, no 1956. g. arī no importēta cukurniedru jēlcukura, 1981. g. saražoja 80 tk. t cukura (9000 t no cukurbietēm)
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Aglonas novads pastāvēja 2009.-2021. g., to veidoja tagadējā Preiļu novada Aglonas pagasts, un Krāslavas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasts
Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai
Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts
Kacēnu pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad tika pievienots Krievijai
Upmales pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī 1936.-1944. g.; teritorija 1936. g. izdalīta no Kacēnu pagasta, 1944. g. pievienota Krievijai
Gauru pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī līdz 1944. gadam, kad teritorija pievienota Krievijai
Pustiņas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Robežnieku pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastā
Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā
Višgorodas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Augšpils pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
Tolkovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Linavas pagastu; mūsdienās Krievijas teritorijā
Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā
Cīņas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Variešu pagastu (tagad Krustpils novadā)
Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā
Landskoronas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Šķaunes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā
Turaidas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā
Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
imperiālais stauts paši grādīgs un salds [stauta]{s:2059}veids, radies 18.gs. ar mērķi importēt to cariskajā Krievijā
Dienvidosetija Pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, administratīvais centrs - Chinvali, 50000 iedzīvotāju (2008. g.), platība - 3900 kvadrātkilometru
Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra
pelikāns Pašuzupurēšanās un uzticības simbols, kas kristiešiem nozīmē Kristu
Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera
carisms Patvaldnieciska valsts iekārta Krievijā 1557.-1917. g.
Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi
Sibīrijas Uvāli paugurainu augstieņu sistēma Rietumsibīrijas līdzenumā, Krievijā, stiepjas 900 km no Obas līdz Jeņisejas ielejai, lielākais augstums — 285 m, egļu, lapegļu un priežu meži, daudz purvu, naftas un dabasgāzes atradnes
Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija
čeka pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK)
belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus
Jānis Evaņģēlists pēc kristietības reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, Jēzus Kristus iemīļotais māceklis, kas līdzās Pēterim ir centrālā persona divpadsmit apustuļu vidū
Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu
apostolāts pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas
Boļšezemeļskas tundra Pečoras zemienes ziemeļu daļa Barenca jūras krastā, Krievijā, lielākais augstums - līdz 250 m, lielākajā daļā teritorijas mūžīgais sasalums
Krutupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Krutupe; Krūtupe
Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča
Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
Peipsi Peipuss, ezers Igaunijā un Krievijas Pleskavas apgabalā, tā nosaukums igauņu valodā
Boļšojpelima Pelima - upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā
Pereslavļa-Zaļeska Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā
Perejaslavļa Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā (Jaroslavļas apgabalā), tās nosaukums līdz 15. gs.
bajāru dome periodiski sasaukta vai pastāvīga padomdevēja iestāde pie Krievijas kņaziem, izveidojās 9.-10. gs., atcelta 1711. g.
Molotova Perma, pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1940.-1957. g.
vatņiks persona ar nostalģiskām PSRS laika simpātijām vai imperiālistiskiem šovinistiskiem uzskatiem Krievijas atbalstam
izdarītājs persona, kura noziedzīgu nodarījumu pati izdarījusi vai nodarījuma izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar Krimināllikuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības
attaisnotais persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu
galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, Krievijā līdz 1917, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos
Percinka ezers Persteņa ezers Krāslavas pilsētā
Perciņa ezers Persteņa ezers Krāslavas pilsētā
akadēmiskā ģimnāzija Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g.
drabanti Pētera I laikā Krievijā - kavalergardu nosaukums
sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
Rangu tabula Pētera Pirmā izdots likumdošanas akts Krievijā 18.-20. gs., saskaņā ar kuru valsts dienests tika iedalīts trijos veidos (militārais, civilais un galma dienests) un 14 rangos: augstākais bija pirmais rangs
Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka
Beloruska pētniecības stacija Krievijā, Tjumeņas apgabala austrumu daļā
Pēterpils Petrograda (mūsdienu Sanktpēterburga), pilsēta Krievijā
Daugavieši Piedruja - Krāslavas novada Piedrujas pagasta administratīvais centrs
īsterns Piedzīvojumu filma, kur darbība notiek Austrumeiropā, Krievijā vai Austrumos
Solncedara Piejūras klimatoloģiskais kūrorts, Krievijas Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, bērnu sanatorija
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts
Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs
Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības
adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā)
Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m
Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Nova Huta Pilijas pilsētas Krakovas rajons 12 km uz austrumiem no centra
noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pilnīgas atbilstības konstatēšana starp noziedzīga nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm
Kirhdorfa pilsēta Austrijā ("Kirchdorf an der Krems"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kremsa pilsēta Austrijā ("Krems an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, osta Donavas kreisajā krastā, 24000 iedzīvotāju (2015. g.)
Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreševa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kresna pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
Kričima pilsēta Bulgārijā ("Kričim"), Plovdivas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Krivodola pilsēta Bulgārijā ("Krivodol"), Vracas apgabalā, 3260 iedzīvotāju (2014. g.)
Krumovgrada pilsēta Bulgārijā ("Krumovgrad"), Kardžali apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2014. g.)
Česki Krumlova pilsēta Čehijā ("Český Krumlov"), Dienvidčehijas apgabalā, 13290 iedzīvotāju (2012. g.)
Dvūrkrālove pie Labas pilsēta Čehijā ("Dvůr Králové nad Labem"), Hradeckrāloves apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.)
Krāluva Dvura pilsēta Čehijā ("Králův Dvůr"), Vidusčehijas apgabalā, 7270 iedzīvotāju (2012. g.)
Helsingēra pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Zēlandes salas ziemeļaustrumu daļā, pie Ēresuna, 46400 iedzīvotāju (2014. g.), 15. gs. baznīca un klosteris, Kronborgas pils, celta 1574.-1585. g.
Krīgersdorpa pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Krugersdorp"), Ziemeļrietumu provincē, 140600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kronstate pilsēta Dienvidāfrikas Republikas vidienē ("Kroonstad"), Frīsteitas provincē, 97800 iedzīvotāju (2011. g.)
Antiba pilsēta Francijā (_Antibes_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
Apta pilsēta Francijā (_Apt_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamentā
Arla pilsēta Francijā (_Arles_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem
Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa
Obaņa pilsēta Francijā ("Aubagne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kāņa pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.)
Kannas pilsēta Francijā ("Cannes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 73200 iedzīvotāju (2010. g.)
Karpantrā pilsēta Francijā ("Carpentras"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kavaijona pilsēta Francijā ("Cavaillon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.)
Dragiņāna pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.)
Frēžī pilsēta Francijā ("Fréjus"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 51800 iedzīvotāju (2010. g.)
Gapa pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
Gardāna pilsēta Francijā ("Gardanne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
Grasa pilsēta Francijā ("Grasse"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.)
Jēra pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.)
Istre pilsēta Francijā ("Istres"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 42500 iedzīvotāju (2010. g.)
Lekannē pilsēta Francijā ("La Cannet"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.)
Lasiota pilsēta Francijā ("La Ciotat"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lagarda pilsēta Francijā ("La Garde"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.)
Laseina pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.)
Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Lekremlēna Bisertra pilsēta Francijā ("Le Kremlin-Bicetre"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Manoska pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Mariņāna pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
Martiga pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Mantona pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
Miramā pilsēta Francijā ("Miramas"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.)
Oranža pilsēta Francijā ("Orange"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīza departamentā, 29100 iedzīvotāju (2010. g.)
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senrafaela pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
Salondeprovansa pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.)
Tulona pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vallorīsa pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrole pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Barselonete pilsēta Francijā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas-Alpu departamentā
Aviņona pilsēta Francijas dienvidaustrumos (_Avignon_), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.)
Nica pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem
Marseļa pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju
Ajosnikolaja pilsēta Grieķijā (_Άγιος Νικόλαος_, _Ágios Nikólaos_), Krētas perifērijā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.)
Anoviana pilsēta Grieķijā ("Ἀνω Βιάννος"), Krētas perifērijā, 770 iedzīvotāju (2011. g.)
Arhane pilsēta Grieķijā ("Αρχάνες"), Krētas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.)
Vama pilsēta Grieķijā ("Βάμος"), Krētas perifērijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Vukole pilsēta Grieķijā ("Βουκολιές"), Krētas perifērijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
Gaze pilsēta Grieķijā ("Γάζι"), Krētas perifērijā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Gortina pilsēta Grieķijā ("Γόρτυν/Γόρτυς/Γόρτυνα"), Krētas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
Guva pilsēta Grieķijā ("Γούβες"), Krētas perifērijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
Iraklija pilsēta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Krētas salas ziemeļu piekrastē, Krētas perifērijas administratīvais centrs, 173500 iedzīvotāju (2011. g.)
Jerapetra pilsēta Grieķijā ("Ιεράπετρα"), Krētas perifērijā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.)
Kandana pilsēta Grieķijā ("Κάνδανος/Κάντανος"), Krētas perifērijā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kisama pilsēta Grieķijā ("Κίσσαμος"), Krētas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kolimbare pilsēta Grieķijā ("Κολυμβάρι"), Krētas perifērijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Malija pilsēta Grieķijā ("Μάλια"), Krētas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Moira pilsēta Grieķijā ("Μοίρες"), Krētas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.)
Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Krētas perifērijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Paleohora pilsēta Grieķijā ("Παλαιόχωρα/Παλιόχωρα"), Krētas perifērijā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.)
Retimna pilsēta Grieķijā ("Ρέθυμνο"), Krētas perifērijā, 29000 iedzīvotāju (2011. g.)
Sitija pilsēta Grieķijā ("Σητεία"), Krētas perifērijā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.)
Suda pilsēta Grieķijā ("Σούδα"), Krētas perifērijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
Tilisa pilsēta Grieķijā ("Τύλισος"), Krētas perifērijā, 3940 iedzīvotāju (2011. g.)
Timpake pilsēta Grieķijā ("Τυμπάκι"), Krētas perifērijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Hanja pilsēta Grieķijā ("Χανιά"), Krētas perifērijā, Krētas salas rietumu daļā, Krētas jūras piekrastē, 108300 iedzīvotāju (2011. g.)
Hersonisa pilsēta Grieķijā ("Χερσόνησος"), Krētas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
Zoniana pilsēta Grieķijā (Ζωνιανά), Krētas perifērijā, 1580 iedzīvotāju (2011. g.)
Klanjeca pilsēta Horvātijā ("Klanjec"), Krapinas-Zagorjes županijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Koprivnica pilsēta Horvātijā ("Koprivnica"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 30900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kraljevica pilsēta Horvātijā ("Kraljevica"), Piejūras-Kalnu županijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
Krapina pilsēta Horvātijā ("Krapina"), Krapinas-Zagorjes županijā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Križevci pilsēta Horvātijā ("Križevci"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
Krka pilsēta Horvātijā ("Krk"), Piejūras-Kalnu županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Oroslavje pilsēta Horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Pregrada pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Zaboka pilsēta Horvātijā ("Zabok"), Krapinas-Zagorjes županijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
Zlatara pilsēta Horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Džurdževaca pilsēta Horvātijā, Koprivnicas-Križevcu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Narva pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī, pie Krievijas robežas, 58660 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
Vidžajavāda pilsēta Indijā, Āndhra Pradēšas štatā, osta Krišnas deltā, Bengālijas līča tuvumā, 1048000 iedzīvotāju (2011. g.)
Amarāvati pilsēta Indijas dienvidaustrumos (telugu: అమరావతి, _Amarāvati_), Āndhras Pradēšas štata oficiālā galvaspilsēta, štata vidusdaļā Krišnas upes labajā krastā iepretī Vidžajavādas pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā
Mauntbeljū pilsēta Īrijā (_Mountbellew_), Golvejas grāfistē, 1900 iedzīvotāju (2011. g.); Kregona
Kazalmadžore pilsēta Itālijā ("Casalmaggiore"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čiro Marina pilsēta Itālijā ("Cirò Marina"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čiro pilsēta Itālijā ("Ciro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotronei pilsēta Itālijā ("Cotronei"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Krema pilsēta Itālijā ("Crema"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kutro pilsēta Itālijā ("Cutro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Izola di Kapo Ricuto pilsēta Itālijā ("Isola di Capo Rizzuto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezoraka pilsēta Itālijā ("Mesoraca"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Petīlija Polikastro pilsēta Itālijā ("Petilia Policastro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Roka di Neto pilsēta Itālijā ("Rocca di Neto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sončīno pilsēta Itālijā ("Soncino"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 7750 iedzīvotāju (2014. g.)
Sorezīna pilsēta Itālijā ("Soresina"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Strongoli pilsēta Itālijā ("Strongoli"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Baikonira pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Mombasa pilsēta Kenijā, nelielā koraļļu salā Indijas okeāna piekrastē (ar kontinentu savieno dambji un tilts), Krasta provinces administratīvais centrs, 862100 iedzīvotāju (2006. g.)
Sonbona pilsēta Korejas Tutas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sonbong"), Rasonas provincē, pie Krievijas un Ķīnas robežas, Japāņu jūras Ungi līča krastā, 27300 iedzīvotāju (2006. g.)
Agriza pilsēta Krievijā (_Agryz_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1646. g.
Aleksandrova pilsēta Krievijā (_Aleksandrov_), Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence
Aleksandrovska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk_), Permas novadā, Litvas upes krastos, 1500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1783. g.
Aleksandrovska-Sahaļinska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk-Sahalinskij_), Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Amurska pilsēta Krievijā (_Amursk_), Habarovskas novadā, Amūras kreisajā krastā, 41100 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1958. g., pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Anadira pilsēta Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, osta Beringa jūras Anadiras līča krastā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1889. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
Anapa pilsēta Krievijā (_Anapa_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, 66700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1846. g.
Angarska pilsēta Krievijā (_Angarsk_), Irkutskas apgabalā, 229600 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1948. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka
Anžerosudženska pilsēta Krievijā (_Anžero-Sudžensk_), Kemerovas apgabalā, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1897. g., pilsētas tiesības kopš 1931. g.
Apatīti pilsēta Krievijā (_Apatity_), Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Apšeronska pilsēta Krievijā (_Apšeronsk_), Krasnodaras novadā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947 g.
Ardatova pilsēta Krievijā (_Ardatov_), Mordvijas Republikas ziemeļaustrumu daļā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.; Ordaņbuje
Ardona pilsēta Krievijā (_Ardon_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.; Eridona
Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē
Arhangeļska pilsēta Krievijā (_Arhangel’sk_), tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras
Arkadaka pilsēta Krievijā (_Arkadak_), Saratovas apgabala rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Armavira pilsēta Krievijā (_Armavir_), Krasnodaras novada austrumos, Kubaņas kreisajā krastā, 190800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1914. g.
Arska pilsēta Krievijā (_Arsk_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2008. g.
Artjoma pilsēta Krievijā (_Artëm_), Piejūras novada dienvidu daļā, 102400 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovsk_), Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovskij_), Sverdlovskas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Arzamasa pilsēta Krievijā (_Arzamas_), Ņižņijnovgorodas apgabalā, 105000 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš dibināšanas 1578. g.
Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Asina pilsēta Krievijā (_Asino_), Tomskas apgabala austrumu daļā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.)
Atkarska pilsēta Krievijā (_Atkarsk_), Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
Aznakajeva pilsēta Krievijā (_Aznakaevo_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā, 34860 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1762. g.
Azova pilsēta Krievijā (_Azov_), Rostovas apgabala dienvidu daļā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1067. g., pilsētas tiesības kopš 1708. g.
Babajeva pilsēta Krievijā (_Babaevo_), Vologdas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Babajurta pilsēta Krievijā (_Babajurt_), Dagestānas Republkā, Piekaspijas zemienes dienvidos
Babuškina pilsēta Krievijā (_Babuškin_), Burjatijas Republikā, Baikāla dienvidu krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
Gaja pilsēta Krievijā (_Гай_), Orenburgas apgabalā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gavrilovposada pilsēta Krievijā ("Gavrilov Posad"), Ivanovas apgabalā, 6050 iedzīvotāju (2014. g.)
Gornoaltaiska pilsēta Krievijā ("Gorno-Altajsk"), Altaja Republikā, 61400 iedzīvotāju (2014. g.)
Holma pilsēta Krievijā ("Holm"), Novgorodas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolpina pilsēta Krievijā ("Kolpino"), Sanktpēterburgas piepilsēta (tās dienvidaustrumos), Ižoras krastos, 139000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālajā pilsētā
Krasnijkuta pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.)
Suvorova pilsēta Krievijā ("Suvorov"), Tulas apgabala rietumos, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Belova pilsēta Krievijā (Belova), Kemerovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Soļikamska pilsēta Krievijā Permas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Kamas kreisajā krastā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sestrorecka pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera, kopš 1999. g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā, balneoloģisks un klimatoloģisks kūrorts
Puškina pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Adigeiska pilsēta Krievijā, Adigejas Republikā, 12250 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Maikopa pilsēta Krievijā, Adigejas Republikā, 144500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnokamenska pilsēta Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.)
Borzja pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novada dienvidos, 29800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Petrovska-Zabaikaļska pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novada dienvidu daļā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hiloka pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Šilka pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mogoča pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čita pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, 335800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1851. g.
Aginska pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, Agas upes ielejā, \~50000 iedzīvotāju
Ņerčinska pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ņerčas kreisajā krastā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sretenska pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, piestātne Šilkas krastos, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Baļeja pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, Undas krastos, 11830 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Novoaltaiska pilsēta Krievijā, Altaja novada ziemeļos, Obas labajā krastā, 71000 iedzīvotāju (2014. g.), tilts pār Obu savieno ar Barnaulu
Slavgoroda pilsēta Krievijā, Altaja novada ziemeļrietumos, 31000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorņaka pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Belokuriha pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rubcovska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 147400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jarovoje pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Aleiska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Zarinska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 47600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aļeiska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Aļejas upes krastos, 29500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1913. g.
Bijska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Bijas krastos, 204000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1709. g. kā cietoksnis, pilsētas tiesības kopš 1782. g.
Kameņa pie Obas pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
Zmeinogorska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Rūdu Altajā, Korobļihas un tās pietekas Zmejovkas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Blagoveščenska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala administratīvais centrs, osta pie Zejas ietekas Amūrā, 220000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1858. g.
Belogorska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja
Zavitinska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Svobodnija pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, osta Zejas labajā krastā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Aleksejevska
Šimanovska pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidrietumos, Boļšaja Peras krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
Skovorodina pilsēta Krievijā, Amūras apgabala rietumos, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Raičihinska pilsēta Krievijā, Amūras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tinda pilsēta Krievijā, Amūras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vologda pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 308200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kurgāna pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 325700 iedzīvotāju (2014. g.)
Smoļenska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 331000 iedzīvotāju (2009. g.)
Belgoroda pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
Kurska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 431200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 487000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļipecka pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 509700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rjazaņa pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 530300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kemerova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 544000 iedzīvotāju (2014. g.)
Orenburga pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, atrodas Urālas krastos, 529600 iedzīvotāju (2007. g.), 1938.-1957. g. saucās Čkalova
Kaļiņingrada pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči
Uļjanovska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska
Tomska pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Tomas labajā krastā, 557200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tjumeņa pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Turas krastā, 679900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kostroma pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas kreisajā krastā, 273400 iedzīvotāju (2014. g.)
Saratova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tambova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Cna kreisajā krastā, 285000 iedzīvotāju (2014. g.)
Soļvičegodska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Šenkurska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Veļska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, Veļas krastos, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
Oņega pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala ziemeļrietumos, jūras osta Oņegas grīvā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Severodvinska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 187300 iedzīvotāju (2014. g.), 1938.-1957. g. saucās Molotovska
Ņandoma pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirnija pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 31400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezeņa pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2014. g.)
Korjažma pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Novodvinska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotlasa pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kargopole pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Oņegas kreisajā krastā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ahtubinska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
Narimanova pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Znamenska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Harabali pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamizjaka pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnojarska pilsēta Krievijā, Austrumsibīrijā, osta Jeņisejas krastos, novada administratīvais centrs, 927200 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņeftekamska pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.)
Salavata pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 154600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mežgorje pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Janaula pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Djurtjuļi pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kumertau pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 61900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sibaja pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.)
Belorecka pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, 66900 iedzīvotāju (2014. g.); Beloreta
Išimbaja pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Belajas krastos, 66200 iedzīvotāju (2014. g.)
Davļekanova pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Djomas krastos, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oktjabrska pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Ikas labajā krastā, 112200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sterļitamaka pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, piestātne Belajas kreisajā krastā, 277000 iedzīvotāju (2014. g.)
Blagoveščenska pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
Birska pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
Tuimazi pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, Useņas krastos, 67600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ufa pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas administratīvais centrs, atrodas Belajas upes krastos pie Djomas ietekas Ufas upē, 1096700 iedzīvotāju (2014. g.)
Učali pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas austrumos, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Baimaka pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidaustrumos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Meleuza pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidrietumos, 60000 iedzīvotāju (2014. g.)
Belebeja pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas rietumos, rajona administratīvais centrs, 59500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g., kā apdzīvota vieta dibināta 1757. g.
Agidela pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļrietumu daļā, Lejaskamas ūdenskrātuves krastā, 16360 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības no 1980. g.
Šebekina pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
Gubkina pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala ziemeļos, 87900 iedzīvotāju (2014. g.)
Starijoskola pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 220600 iedzīvotāju (2014. g.)
Stroiteļa pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
Aļeksejevka pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
Koroča pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Graivorona pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Birjuča pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
Novijoskola pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Oskolas kreisajā krastā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Valuiki pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Valujas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Brjanska pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala administratīvais centrs, 408500 iedzīvotāju (2014. g.)
Karačeva pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā austrumos, Sņežetas krastos, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Trubčevska pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidos, Desnas labajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Zlinka pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala rietumos, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Žukovka pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala ziemeļos, Desnas kreisajā krastā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fokina pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Seļca pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Staroduba pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Uņeča pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Djatjkova pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Novozibkova pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sevska pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mgļina pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Suraža pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas krastos, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Počepa pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Sudostas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kļinci pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Turosnas krastos, 61900 iedzīvotāju (2014. g.)
Gusinoozjorska pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Severobaikaļska pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ulanude pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Udas ietekas Selengā, 421500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. saucās Verhņeudinska
Kjahta pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidos, Mongolijas pierobežā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.)
Zakamenska pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas dienvidrietumos, Džidas labajā krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1959. g. saucās Gorodoka
Arguna pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, \~15 km uz austrumiem no Groznijas, Argunas upes labajā krastā, 33200 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Gudermesa pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 50000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šali pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
Urusmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 54200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačhojmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā; Teha Marta
Groznija pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikas administratīvais centrs, 280300 iedzīvotāju (2014. g.)
Aša pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Karabaša pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļos, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Satka pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņazepetrovska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, Ņazjas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jurjuzaņa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kopeiska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 141900 iedzīvotāju (2014. g.)
Miasa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasļi pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Katavivanovska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kusa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bakala pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 20260 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Jemanželinska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
Trjohgornija pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Korkina pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kištima pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.)
Magņitogorska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 414900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sņežinska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ozjorska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
Čebarkuļa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Čebarkula ezera krastā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Zlatousta pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, Ajas krastos, 171000 iedzīvotāju (2014. g.)
Plasta pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālu austrumu nogāzē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kartali pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Kartaliajatas kreisajā krastā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ustjkatava pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Katavas ietekas Jurjuzaņā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Troicka pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
Miņjara pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sima pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas upes krastos, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņijufaļeja pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Ufaļejas krastos, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņeuraļska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Urālas augšteces kreisajā krastā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Južnouraļska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Uveļkas kreisajā krastā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
Biļibina pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Peveka pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus ziemeļos, Ziemeļu jūrasceļa osta Austrumsibīrijas jūras Čaunas līča krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bilibina pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Kanaša pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, 45800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mariinskijposada pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Civiļska pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, Boļšojciviļas labajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alatira pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
Čeboksari pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas galvaspilsēta, 468700 iedzīvotāju (2014. g.)
Šumerļa pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas rietumu daļā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kozlovka pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļaustrumos, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novočeboksarska pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļos, Volgas labajā krastā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jadrina pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļrietumos, piestātne Suras kreisajā krastā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Južnosuhokumska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Derbenta pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 120500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hasavjurta pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 135300 iedzīvotāju (2014. g.)
Dagestanskije Ogņi pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
Izberbaša pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 56300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaspijska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Kaspijas jūras krastā, 105100 iedzīvotāju (2014. g.)
Buinakska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Lielā Kaukāza priekškalnē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1922. g. saucās Temirhanšura
Kiziljurta pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Sulakas krastos, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kizļara pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Terekas deltā, 48000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mahačkala pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikas galvaspilsēta, osta Kaspijas jūras krastā, 578300 iedzīvotāju (2007. g.)
Čeļabinska pilsēta Krievijā, Dienvidurālos, Miasas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1169000 iedzīvotāju (2014. g.)
Birobidžana pilsēta Krievijā, Ebreju autonomā apgabala administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopā 1937. g.
Oblučje pilsēta Krievijā, Ebreju autonomajā apgabalā, Hingānas krastos, 8850 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikolajevska pie Amūras pilsēta Krievijā, Habarovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Habarovska pilsēta Krievijā, Habarovskas novada administratīvais centrs, 601000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovetskaja Gavaņa pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidaustrumos, osta pie Tatāru šauruma, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjazemska pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bikina pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, rajona administratīvais centrs, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Beja pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā
Sorska pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sajanogorska pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.)
Černogorska pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 73200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
Abaza pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas upes krastos, 17100 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1957. g. kā kalnraču ciemats, kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 1867. g.
Abakana pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, 168600 iedzīvotāju (2012. g.), osta pie Abakanas ietekas Jeņisejā; Aghbana
Ļantora pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomais apvidū - Jugrā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pokači pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovetska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jugorska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 35800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitjaha pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
Langepasa pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurga, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
Radužnija pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Megiona pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņagaņa pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kogalima pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 61000 iedzīvotāju (2014. g.)
Uraja pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Kondas labajā krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņevartovska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 266000 iedzīvotāju (2014. g.)
Surguta pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 332300 iedzīvotāju (2014. g.)
Belojarska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū – Jugrā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nazraņa pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikā, 105800 iedzīvotāju (2014. g.)
Karabulaka pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.)
Malgobeka pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikā, Terekas grēdas dienvidu nogāzē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Magasa pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikas administratīvais centrs, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Baikaļska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Baikāla dienvidu krastā, 13120 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Šeļehova pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, 46800 iedzīvotāju (2014. g.); Šeļihova
Sļudjanka pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Baikāla ezera dienvidu piekrastē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Zima pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Okas krastos, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
Svirska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, osta Angāras kreisajā krastā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tuluna pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Ijas krastos, 42300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņeudinska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Udas krastos, 34800 iedzīvotāju (2014. g.)
Taišeta pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, 33800 iedzīvotāju (2014. g.)
Birjusinska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Birjusas labajā krastā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Vihorevka pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Vihorevas kreisajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bodaibo pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
Žeļeznogorska-Iļimska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirenska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, osta pie Kirengas ietekas Ļenā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ustjiļimska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļrietumos, Angāras kreisajā krastā, 83600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sajanska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čeremhova pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 51300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
Usoļje-Sibirska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Usoļje
Alzamaja pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ustjkuta pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, osta Ļenas kreisajā krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bratska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vičuga pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala vidienē, 36100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jurjeveca pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Privolžska pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļrietumos, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Juža pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rodņiki pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Komsomoļska pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pučeža pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Gorkijas ūdenskrātuves rietumu krastā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiņešma pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 86000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pļosa pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Navoloki pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šuja pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Tezas krastos, 58600 iedzīvotāju (2014. g.)
Furmanova pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kohma pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, Ivanovas piepilsēta, 29400 iedzīvotāju (2014. g.)
Teikova pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Vjazmas krastos, 33800 iedzīvotāju (2014. g.)
Zavolžska pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Saļeharda pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
Nojabrska pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 107400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novijurengoja pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 115700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarkosaļe pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gubkinska pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
Labitnagi pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai)
Muravļenka pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
Daņilova pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Gavrilovjama pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rostova pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļubima pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Miškina pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pošehoņje pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska
Ugļiča pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tutajeva pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska
Pereslavļzaļeska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Pļeščejeva ezera dienvidaustrumu krastā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz XV gs. saucās Perejaslavļa
Ribinska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Volgas krastos, 194800 iedzīvotāju (2010. g.)
Čegema pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2000. g.
Tereka pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nartkala pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Baksana pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 37370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Tirniauza pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Kaukāza ziemeļu nogāzē 1300 m vjl., Baksanas krastos, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
Prohladnija pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Malkas kreisajā krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.)
Maiska pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas labajā krastā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Naļčika pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas administratīvais centrs, Kaukāza ziemeļu priekškalnēs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lagaņa pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorodovikovska pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Elista pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikas administratīvais centrs, 104000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kozeļska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidaustrumos, Žizdras krastos, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Žizdra pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidos, Žizdras krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarusa pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Obņinska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 107300 iedzīvotāju (2014. g.)
Balabanova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 25660 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1972. g.
Mediņa pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Medinkas krastos, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Borovska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Protvas krastos, rajona administratīvais centrs, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., apkaimē arhitektūras ansamblis - Borovskas Pafnutija klosteris
Juhnova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļrietumos, Ugras labajā krastā, 6460 iedzīvotāju (2014. g.)
Jermoļina pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kremjonki pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sosenska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Žukova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Suhiņiči pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kondrova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Malojaroslaveca pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļudinova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
Meščovska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mosaļska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Spasdemenska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Belousova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, Bolvas krastos, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čerņahovska pilsēta Krievijā, Kaļiņigradas apgabalā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās - Insterburga, pilsētas tiesības kopš 1336. g.
Ozjorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, 4430 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1539. g., līdz 1946. g. saucās Darkemena
Pravdinska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidos, Lavas krastos, 4300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Frīdlande
Laduškina pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidrietumos, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g., līdz 1946. g. saucās Ludvigsorta
Svetlogorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Raušene
Svetlija pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Baltijska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, neaizsalstoša osta, 32900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Pillava
Slavska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Heinrihsvalde
Sovetska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte
Pioņerska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Neikūrene
Zeļenogradska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Kranca
Ņemana pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gvardeiska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gurjevska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņesterova pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Štallupēnene
Bagrationovska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās - Prūšu Eilava
Mamonova pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1301. g., līdz 1947. g. saucās Heiligenbeila
Poļeska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Deimas kreisajā krastā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Labiava
Primorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Fišhauzene
Guseva pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, pie Krasnajas ietekas Pissā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoznamenska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisajā krastā, 3360 iedzīvotāju (2014. g.)
Perma pilsēta Krievijā, Kamas krastos, novada administratīvais centrs, 1026500 iedzīvotāju
Petropavlovska-Kamčatska pilsēta Krievijā, Kamčatkas novada administratīvais centrs, atrodas Kamčatkas pussalas austrumu krastā, osta Avačas līcī, 182700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Petropavlovskijporta
Jeļizova pilsēta Krievijā, Kamčatkas novada dienvidos, Avačas krastos, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Viļučinska pilsēta Krievijā, Kamčatkas novadā, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Čerkeska pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska
Teberda pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē (1280-1420 m vjl.), 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ustjdžeguta pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas labajā krastā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.)
Karačajevska pilsēta Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kemi pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Segeža pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kostomuška pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kondopoga pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
Suojervi pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lahdenpohja pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, Lādogas ezera ziemeļrietumu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Oloņeca pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, Olonkas krastos, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Medvežjegorska pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, osta Oņegas ezera Poveņecas līča krastā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Belomorska pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, pie Baltās-Baltijas jūras kanāla, rajona administratīvais centrs, osta Baltās jūras krastā, 10400 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Kema pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, pie Kemas ietekas Baltajā jūrā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.)
Pitkeranta pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļaustrumu krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sortavala pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļu krastā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Serdoboļa
Petrozavodska pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikas administratīvais centrs, osta Oņegas ezera rietumu krastā, 272100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pudoža pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikas dienvidaustrumos, Vodlas krastos, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kronštate pilsēta Krievijā, kas administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, atrodas Somu līča austrumos (Kotļinas salā), 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Belogorska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala austrumos
Kaltana pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidos, Kondomas krastos, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Berjozovska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļos, 47250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
Topki pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļrietumos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jurga pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļrietumos, 81400 iedzīvotāju (2014. g.)
Prokopjevska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 202700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gurjevska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Polisajeva pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 27200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mariinska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
Salaira pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiseļovska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 94500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļeņinska-Kuzņecka pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 99300 iedzīvotāju (2014. g.)
Miski pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kalnu Šorijā, pie Mrasu ietekas Tomā, 42600 iedzīvotāju (2014. g.)
Taštagola pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kondomas krastos, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Osiņņiki pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Kandalepas ietekas Kondomā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.)
Meždurečenska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Usas ietekas Tomā, 98900 iedzīvotāju (2014. g.)
Novokuzņecka pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Tomas krastos, 550200 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1931. g. saucās Kuzņecka, 1931.-1932. g. - Novokuzņecka, 1932.-1961. g. - Staļinska
Luza pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Belaja Holuņica pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1764. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
Koteļņiča pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
Muraši pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Malmiža pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirsa pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Zujevka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Čepcas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jaranska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Jaraņas labajā krastā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Omutņinska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Omutnajas krastos, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirovočepecka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovetska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sosnovka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas kreisajā krastā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Slobodska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjatskije Poļani pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
Orlova pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina
Novovjatska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, tagad Kirovas pilsētas rajons
Uržuma pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Uržumkas kreisajā krastā, 10080 iedzīvotāju (2014. g.)
Noļinska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Vojas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vladimira pilsēta Krievijā, Kļazmas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 350100 iedzīvotāju (2014. g.)
Usinska pilsēta Krievijā, Komi Republikā apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vutkila pilsēta Krievijā, Komi Republikā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Jemva pilsēta Krievijā, Komi Republikā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Inta pilsēta Krievijā, Komi Republikā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sosnogorska pilsēta Krievijā, Komi Republikā, Ižmas krastos, 27100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1957. g. saucās Ižma
Pečora pilsēta Krievijā, Komi Republikā, osta Pečoras labajā krastā, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
Siktivkara pilsēta Krievijā, Komi Republikā, piestātne Sisolas kreisajā krastā, 242000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1930. g. saucās Ustjsisoļska
Uhta pilsēta Krievijā, Komi Republikā, Uhtas krastos, 99200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mikuņa pilsēta Krievijā, Komi Republikas dienvidrietumos, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Manturova pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala austrumos, Unžas labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kologriva pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļos, piestātne Unžas krastos, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Soļigaļiča pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļrietumos, Kostromas krastos, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Volgorečenska pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gaļiča pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņerehta pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šarja pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čuhloma pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
Makarjeva pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņeja pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Buja pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas upes krastos, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Novokubanska pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas kreisajā krastā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kropotkina pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kurgaņinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Labas labajā krastā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.)
Abinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada dienvidrietumos, rajona centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tihorecka pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada ziemeļaustrumos, 60000 iedzīvotāju (2014. g.)
Timašovska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada ziemeļrietumos, 52900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hadiženska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Novorosijska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 256600 iedzīvotāju (2014. g.), osta Melnās jūras Cemesas līča krastā
Guļkeviči pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 34500 iedzīvotāju (2014. g.)
Korenovska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 41300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tuapse pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 63200 iedzīvotāju (2014. g.)
Slavjanska pie Kubaņas pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 65100 iedzīvotāju (2014. g.)
Krimska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Agadumas krastos, 57100 iedzīvotāju (2014. g.)
Belorečenska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
Labinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorjačijkļuča pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gelendžika pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
Soči pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, osta Melnās jūras krastā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.)
Temrjuka pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 38800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ustjlabinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 42300 iedzīvotāju (2014. g.)
Primorskoahtarska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jeiska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šaripova pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nazarova pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ilanska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 92100 iedzīvotāju (2014. g.)
Divnogorska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidos, Jeņisejas labajā krastā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Užura pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogotola pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Ačinska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.)
Noriļska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, aiz Ziemeļu polārā loka, 176500 iedzīvotāju (2014. g.)
Dudinka pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļrietumos, upes un jūras osta Jeņisejas krastā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1667. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Igarka pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, upes un jūras osta Jeņisejas lejtecē, 673 km no grīvas, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ujara pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kodinska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Borodina pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1982. g.
Jeņiseiska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sosnovoborska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 35500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļesosibirska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeļenogorska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 64300 iedzīvotāju (2014. g.)
Minusinska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 68900 iedzīvotāju (2014. g.)
Žeļeznogorska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 84900 iedzīvotāju (2014. g.)
Zaozjornija pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Bargas krastos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Petuhova pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Šumiha pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ščučje pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidrietumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kataiska pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala ziemeļrietumos, Isetas krastos, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kurtamiša pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Makušina pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dalmatova pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas krastos, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Šadrinska pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas kreisajā krastā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sudža pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala dienvidos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Riļska pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala rietumos, Seimas labajā krastā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Žeļeznogorska pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala ziemeļrietumos, 97600 iedzīvotāju (2014. g.)
Obojaņa pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ščigri pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļgova pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kurčatova pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1983. g.
Fateža pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 5850 iedzīvotāju (2014. g.)
Dmitrijeva pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pikaļova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Boksitogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Sosnovijbora pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumos, 67100 iedzīvotāju (2014. g.)
Visocka pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa
Kamenogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Vuoksas kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Volosova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sjastroja pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņikoļska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
Komunara pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirovska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļubaņa pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
Volhova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Volhovstroja
Kingisepa pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sertolova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vsevoložska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 64400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novaja Lādoga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Gatčina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
Luga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas kreisajā krastā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivangoroda pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Narvas labajā krastā, iepretim Narvas pilsētai (Igaunijā), 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Viborga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, osta Somu līča krastā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.)
Priozjorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma
Otradnoje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Ņevas kreisajā krastā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
Primorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Somu līča ziemeļaustrumu krastā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1949. g. saucās Koivisto
Podporožje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tihvina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
Slanci pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Pļusas kreisajā krastā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tosno pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Tosnas krastos, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiriši pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labajā krastā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.)
Svetogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Vuoksas krastos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Enso
Zadonska pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.)
Jeļeca pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 106400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čapligina pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga
Dankova pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
Grjazi pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 46200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļebedjaņa pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Donas krastos, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Susumana pilsēta Krievijā, Magadanas apgabala rietumos, Bjorjoļohas krastos, pie Magadanas-Jakutskas autotrases, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kozmodemjanska pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Volžska pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
Joškarola pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas administratīvais centrs, 260300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zveņigova pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ožereļje pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jegorjevska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 71100 iedzīvotāju (2014. g.)
Zaraiska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, Osjotras krastos, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Voskresenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ozjori pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stupina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
Puščina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, Okas labajā krastā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vereja pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidrietumos, Protvas labajā krastā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ščerbinka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala Novomoskovskas rajonā, 34 km uz dienvidiem no Maskavas, 47500 iedzīvotāju (2017. g.)
Volokolamska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala rietumos, Gorodenkas krastos, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Zveņigoroda pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Maskavas upes krastos, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Podoļska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Pahras krastos, 218500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnozavodska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļaustrumos, Kuņjas krastos, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Taldoma pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Solņečnogorska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Seņežas ezera krastā, 52800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kļina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Sestras krastos, 79500 iedzīvotāju (2014. g.)
Visokovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļrietumos, Vjazas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Noginska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 101900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ramenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sergijevposada pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.)
Drezna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnogorska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 132000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ruza pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Peresveta pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Odincova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 140400 iedzīvotāju (2014. g.)
Žeļeznodorožnija pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 146200 iedzīvotāju (2014. g.)
Elektrostaļa pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 157400 iedzīvotāju (2014. g.)
Goļicina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mitišči pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 183200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļuberci pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 185000 iedzīvotāju (2014. g.)
Koroļova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 187800 iedzīvotāju (2014. g.)
Elektrougļi pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rošaļa pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kubinka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2004. g.
Hotjkova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Černogolovka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
Staraja Kupavna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Himki pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 225700 iedzīvotāju (2014. g.)
Elektrogorska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Apreļevka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Dedovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.)
Luhovici pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.)
Možaiska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļikina-Duļova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
Šatura pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
Istra pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2014. g.)
Domodedova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37 km uz dienvidiem no Maskavas, 108200 iedzīvotāju (2014. g.)
Protvina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoznamenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
Koteļņiki pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 39400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kašira pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dzeržinska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kļimovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vidnoje pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 57300 iedzīvotāju (2014. g.)
Frjazina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 58200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dmitrova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 64900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čehova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Dubna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 74800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lobņa pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 82000 iedzīvotāju (2014. g.)
Reutova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.)
Dolgoprudnija pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ščolkova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 116400 iedzīvotāju (2014. g.)
Orehovozujeva pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 120700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pavlovskijposada pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labajā krastā, 65600 iedzīvotāju (2014. g.)
Žukovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes krastos, 107500 iedzīvotāju (2014. g.)
Litkarina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisajā krastā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.)
Narofominska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Naras krastos, 62300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kurovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Ņerskas krastos, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolomna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, osta pie Maskavas upes ietekas Okā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.)
Balašiha pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Pehorkas krastos, 247000 iedzīvotāju (2014. g.)
Serpuhova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Naras ietekas Okā, 127100 iedzīvotāju (2014. g.)
Losinopetrovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Vorjas ietekas Kļazmā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jahroma pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas kanāla krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Puškina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 106100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivantejevka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoarmeiska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Vorjas krastos, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
Saranska pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikā, 299200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ruzajevka pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikā, 46400 iedzīvotāju (2014. g.)
Insara pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kovilkina pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikā, Mokšas kreisajā krastā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoslobodska pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikā, Mokšas kreisajā krastā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Temņikova pilsēta Krievijā, Mordvijas Republikas ziemeļrietumos, Mokšas labajā krastā, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kovdora pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidrietumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Zapoļarnija pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala ziemeļrietumos, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kola pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gadžijeva pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sņežnogorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ostrovnoja pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2014. g.)
Oļeņegorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirovska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
Zaozjorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 9860 iedzīvotāju (2014. g.)
Poļarnija pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Barenca jūras Kolas līča rietumu krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mončegorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Imandras ezera krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
Poļarnije Zori pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumos, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kandalakša pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidu daļā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
Severomorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, osta Barenca jūras Kolas līča austrumu krastā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņeftejuganska pilsēta Krievijā, Nantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 125800 iedzīvotāju (2014. g.)
Stavropole pilsēta Krievijā, novada administratīvais centrs, 419800 iedzīvotāju (2014. g.), 1935.-1943. g. saucās Vorošilovska
Krasnodara pilsēta Krievijā, novada administratīvais centrs, 805700 iedzīvotāju (2014. g.)
Veļikijnovgoroda pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2021. g.), līdz 1999. g. - Novgorda
Boroviči pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumos, Msta krastos, rajona administratīvais centrs, 52700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
Malaja Višera pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čudova pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
Pestova pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Mologas kreisajā krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Okulovka pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labajā krastā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Soļci pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Šeloņas kreisajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Valdaja pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Valdaja ezera krastā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Oba pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumos, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
Berdska pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumu daļā, 101700 iedīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
Čerepanova pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidaustrumos, 18500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Tatarska pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala rietumos, Barabas stepē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bolotnoje pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala ziemeļaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
Čuļima pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Kupina pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Karasuka pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuibiševa pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 44500 iedzīvotāju (2014. g.)
Iskitima pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kargata pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Togučina pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas kreisajā krastā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Barabinska pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
Balahna pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
Pervomaiska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Navašina pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Viksa pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 54200 iedzīvotāju (2014. g.)
Zavolžje pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Gorkijas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vorsma pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Kišmas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorbatova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, piestātne Okas krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogorodska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
Volodarska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Seimas krastos, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Šahuņja pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumos, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļukojanova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sergača pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Liskova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Dzeržinska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 235800 iedzīvotāju (2014. g.)
Semjonova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuļebaki pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 34000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kņagiņina pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Perevoza pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 94100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čkalovska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, osta Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pavlova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, piestātne Okas labajā krastā, 59000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ureņa pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labajā krastā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorodeca pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bora pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Lukojanova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla dienvidaustrumos, Tjošas krastos, 14200 iedzīvotāju (2016. g.)
Vetluga pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla ziemeļos, tāda paša nosaukuma upes labajā krastā, 8550 iedzīvotāju (2014. g.)
Kstova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorogdas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.)
Orla pilsēta Krievijā, Okas krastos, apgabala administratīvais centrs, 319100 iedzīvotāju (2009. g.)
Kalačinska pilsēta Krievijā, Omskas apgabala dienvidaustrumos, Omas kreisajā krastā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tjukaļinska pilsēta Krievijā, Omskas apgabala vidienē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tara pilsēta Krievijā, Omskas apgabala ziemeļos, piestātne Irtišas kreisajā krastā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nazivajevska pilsēta Krievijā, Omskas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Isiļkuļa pilsēta Krievijā, Omskas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Soļiļecka pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, Iļekas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Buguruslana pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļrietumos, Boļšojkineļas krastos, 50000 iedzīvotāju (2014, g.)
Abduļina pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1795. g.
Jasnija pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuvandika pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Buzuluka pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 84700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mednogorska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Bļavas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Orska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.)
Soročinska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisajā krastā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Novotroicka pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas labajā krastā, 93600 iedzīvotāju (2014. g.)
Dmitrovska pilsēta Krievijā, Orlas apgabala dienvidrietumos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novosiļa pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs
Bolhova pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļrietumos, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g.
Maloarhangeļska pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mcenska pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļivni pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņijnovgoroda pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tvera pilsēta Krievijā, osta Volgas krastos, apgabala administratīvais centrs, 411000 iedzīvotāju (2014. g.)
Volgograda pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada
Kuzņecka pilsēta Krievijā, Penzas apgabala austrumos, Trujevas krastos, 86100 iedzīvotāju (2014. g.)
Spaska pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2014. g.) pilsētas tiesības kopš 1779. g., 1925.-2005. g. saucās Bednodemjanovska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems
Bednodemjanovska pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems
Ņižņijlomova pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņikoļska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
Serdobska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 34000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamenka pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.)
Zarečnija pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorodišče pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Beļinska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g., līdz 1948. g. saucās Čembara
Surska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, Suras kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vereščagina pilsēta Krievijā, Permas apgabala dienvidrietumos, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Očora pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nitva pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Berezņiki pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, osta Kamas ūdenskrātuves krastā, 150700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
Krasnokamska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Kamas labajā krastā, 53700 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoviršerska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Višeras kreisajā krastā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ohanska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Votkinskas ūdenskrātuves krastā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gornozavodska pilsēta Krievijā, Permas novadā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kizela pilsēta Krievijā, Permas novadā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
Osa pilsēta Krievijā, Permas novadā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gubaha pilsēta Krievijā, Permas novadā, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Černuška pilsēta Krievijā, Permas novadā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Dobrjanka pilsēta Krievijā, Permas novadā, 33400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čormoza pilsēta Krievijā, Permas novadā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Čusovoja pilsēta Krievijā, Permas novadā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Čerdiņa pilsēta Krievijā, Permas novadā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Kolvas labajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1535. g.
Lisjva pilsēta Krievijā, Permas novadā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gremjačinska pilsēta Krievijā, Permas novadā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Čaikovska pilsēta Krievijā, Permas novadā, osta Votkinskas ūdenskrātuves dienvidrietumu krastā, 82900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Kungura pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Ireņas un Šakvas ietekas Silvā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kudimkara pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Kuvas ietekas Iņvā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Usoļje pilsēta Krievijā, Permas novadā, piestātne Kamas ūdenskrātuves rietumu krastā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Narjanmara pilsēta Krievijā, pie Pečoras upes grīvas, aiz polārā loka, Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Samara pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa
Partizanska pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidos, Sučanas upes ielejā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās Sučana
Spaska-Daļņija pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidrietumos, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
Arseņjeva pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidu daļā, Daubihes labajā krastā, 54000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Nahodka pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, 156400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fokina pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
Daļņerečenska pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
Daļņegorska pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1989. g.
Ļesozavodska pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.)
Boļšojkameņa pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, 39100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1989. g.
Usurijska pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, Suifunas krastos, 166800 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1935. g. saucās Ņikoļska-Usurijska, 1935.-1957. g. - Vorošilova
Barnaula pilsēta Krievijā, piestātne Obas kreisajā krastā, pie Barnaulkas ietekas Obā, Altaja novada administratīvais centrs, 600100 iedzīvotāju (2007. g.)
Novosokoļņiki pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Neveļa pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novorževa pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Gdova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļrietumos, Peipusa ezera austrumu piekrastē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pečori pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Opočka pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ostrova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pustoška pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitalova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene
Sebeža pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5660 iedzīvotāju (2014. g.)
Dno pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Veļikije Luki pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 96500 iedzīvotāju (2014. g.)
Porhova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Šeloņas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Omska pilsēta Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidos pie Omas ietekas Irtišā, apgabala centrs, 1166000 iedzīvotāju (2014. g.)
Skopina pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala dienvidrietumos, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Spaskļepiki pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala ziemeļos, Pra krastos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Korabļina pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Novomičurinska pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ribnoje pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rjažska pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Šacka pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sasova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Cna labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasimova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1152. g., no XV gs. līdz XVII gs. beigām - Kasimovas hanistes administratīvais centrs
Spaska-Rjazanska pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1929. g. saucās Spaska
Mihailova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Proņas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.)
Volgodonska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala austrumos, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 170100 iedzīvotāju (2014. g.)
Proļetarska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidos, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Taganroga pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumos, osta Azovas jūras līča krastā, 253600 iedzīvotāju (2014. g.)
Novočerkaska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Aksajas labajā krastā, 173500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnijsuļina pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Kundrjučjas kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
Morozovska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamenska-Šahtinska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Doņecas labajā krastā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.)
Novošahtinska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bataiska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Cimļanska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Zvereva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šahti pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 237400 iedzīvotāju (2014. g.), 1881.-1920. g. saucās Aleksandrovska-Gruševska
Millerova pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 36100 iedzīvotāju (2014. g.)
Doņecka pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1955. g. saucās Gundorovka
Saļska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gukova pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 65200 iedzīvotāju (2014. g.)
Semikarakorska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
Konstantinovska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Belaja Kaļitva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
Aksaja pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, Rostovas pie Donas piepilsēta, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
Doļinska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Južnosahaļinska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 192700 iedzīvotāju (2014. g.)
Holmska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Korsakova pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Makarova pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Aniba pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā)
Poronaiska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka
Severokuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara
Neveļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ugļegorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Esutoru
Tomari pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru
Šahtjorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro
Gornozavodska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē
Oha pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļaustrumos, Ohotskas jūras krastā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņurba pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Udačnija pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirnija pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aldana pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 530 km uz dienvidiem no Jakutskas, 21300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Ņerjungri pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 58800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pokrovska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oimjakona pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu
Sredņekolimska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Kolimas kreisajā krastā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Oļokminska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tommota pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jakutska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) galvaspilsēta, Ļenas kreisajā krastā, 294000 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhojanska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļu daļā, Janas upes labajā krastā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.)
Pohvistņeva pilsēta Krievijā, Samaras apgabala ziemeļaustrumos, Boļšojkineļas kreisajā krastā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņeftegorska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kineļa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Otradnija pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2014. g.)
Novokuibiševska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 6 km no Volgas kreisā krasta, 106000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čapajevska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 72400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1927. g.
Toljati pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole
Sizraņa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oktjabrska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Žiguļovska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
Novouzenska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidaustrumos, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoarmeiska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidos, 23700 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1942. g. saucās Baļcera, līdz 1926. g. - Golijkaramiša
Pugačova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Boļšojirgizas labajā krastā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hvalinska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnikuta pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jeršova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Engelsa pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 217800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rtiščevo pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.)
Šihani pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Voļska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
Kaļiņinska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Balandas labajā krastā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Balašova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Hopjoras krastos, 79700 iedzīvotāju (2014. g.)
Petrovska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas krastos, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
Marksa pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
Balakova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Magadana pilsēta Krievijā, Sibīrijas austrumos, Ohotskas jūras krastā, apgabala administratīvais centrs, 94300 iedzīvotāju (2014. g.)
Roslavļa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabala dienvidos, Ostjoras krastos, 50800 iedzīvotāju (2017. g.)
Dorogobuža pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Desnogorska pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gagarina pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Duhovščina pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Safonova pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
Poslavļa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.)
Veliža pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Šičjovska pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pičinoka pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Počinoka pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2010. g.)
Rudņa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Jeļņa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Desnas augšteces apvidū, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Demidova pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, pie Gobzas ietekas Kaspļā, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjazma pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vjazmas krastos, 54700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jarceva pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vopas kreisajā krastā, 46300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lomonosova pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā
Pēterhofa pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu
Ļermontova pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
Novopavlovska pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Budjonovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada austrumos, Kumas krastos, 63600 iedzīvotāju 2014. g., līdz 1935. g. un 1957.-1973. g. saucās Prikumska
Budjonnovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Zeļenokumska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidaustrumos, Kumas kreisajā krastā, 35600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kislovodska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Lielā Kaukāza ziemeļu priekškalnēs 700-1000 m vjl., 130000 iedzīvotāju (2014. g.), liels balneoloģiskais un klimatiskais kūrorts (darbojas no 1803. g.)
Pjatigorska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas krastos, 146000 iedzīvotāju (2014. g.)
Esentuki pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas upes ielejā 600-650 m vjl., 103100 iedzīvotāju (2014. g.)
Novoaleksandrovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada ziemeļrietumos, Rasševatkas krastos, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņevinnomiska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 117600 iedzīvotāju (2014. g.)
Žeļeznogorska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ipatova pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņeftekumska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
Izobiļnija pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Georgijevska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 71000 iedzīvotāju (2014. g.)
Miņeraļnije Vodi pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 76200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mihailovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 79600 iedzīvotāju (2014. g.)
Svetlograda pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas krastos, 38100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1965. g. saucās Petrovska
Blagodarnija pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, rajona administratīvais centrs, 31950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
Penza pilsēta Krievijā, Suras krastos, apgabala administratīvais centrs, 509200 iedzīvotāju (2007. g.)
Jekaterinburga pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala administratīvais centrs, Urālu kalnu austrumu daļā, Isetas krastos, 1412300 iedzīvotāju (2014. g.), 1924.-1991. g. saucās Sverdlovska
Tavda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Irbita pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidaustrumos, 37800 iedzīvotāju (2014. g.)
Berjozovska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, 55200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Kamišlova pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, Pišmas krastos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogdanoviča pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Degtjarska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoufimska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, Ufas labajā krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Aramiļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Krasnouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kušva pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivdeļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļos, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Volčanska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoturjinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, Turjas krastos, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
Novaja Ļaļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamenska-Uraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 171500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirovgrada pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Siserta pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņevjanska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Zarečnija pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Reža pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kačkanara pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļesnoja pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
Revda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 61900 iedzīvotāju (2010. g.)
Redva pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62000 iedzīvotāju (2014. g.)
Poļevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62900 iedzīvotāju (2014. g.)
Novouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 83100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mihailovska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņije Sergi pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Serova pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 98300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pervouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Čusovajas labajā krastā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sredņeuraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Isetas ezera krastā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Alapajevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
Verhņaja Pišma pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas augšteces krastā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.)
Taļica pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Suhojloga pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas augšteces krastos, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas augšteces rajonā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Turinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhoturje pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisajā krastā, 8770 iedzīvotāju (2014. g.)
Karpinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turjas krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Severouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vagranas krastos, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vidusurālos, Tagilas krastos, 357300 iedzīvotāju (2014. g.)
Voroņeža pilsēta Krievijā, tāda paša nosaukuma upes krastos, apgabala administratīvais centrs, 1014600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vladivostoka pilsēta Krievijā, Tālajos Austrumos, Piejūras novada administratīvais centrs, osta Klusā okeāna Amūras līča austrumu krastā, 603200 iedzīvotāju (2007. g.)
Uvarova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala dienvidaustrumos, Voronas labajā krastā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Moršanska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala ziemeļos, piestātne Cna krastos, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
Žerdevka pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirsanova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotovska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rasskazova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 44900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mičurinska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, Ļesnojvoroņežas labajā krastā, 96600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mendeļejevska pilsēta Krievijā, Tatarastānas Republikā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības no 1967. g.
Laiševa pilsēta Krievijā, Tatarastānas Republikā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.); Lajiša
Innopolisa pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 155000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
Bavli pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 22180 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
Nurlata pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zainska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
Naberežnije Čelni pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 522000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čistopole pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 61100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
Ļeņinogorska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 63700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bolgara pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Menzeļinska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Menzeļas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņekamska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, osta Kamas kreisajā krastā, 235600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mamadiša pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeļenodoļska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisajā krastā, 98100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazaņa pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, 1191000 iedzīvotāju (2014. g.)
Buguļma pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, 87200 iedzīvotāju (2014. g.)
Aļmetjevska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, Zajas upes kreisajā krastā, 149900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
Buinska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, Karlas krastos, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tetjuši pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jelabuga pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, pie Toimas ietekas Kamā, 72000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čadana pilsēta Krievijā, Tivas Republikā, 8850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Šagonara pilsēta Krievijā, Tivas Republikā, Jeņisejas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kizila pilsēta Krievijā, Tivas Republikas galvaspilsēta, 114000 iedzīvotāju (2014. g.)
Turana pilsēta Krievijā, Tivas Republikas ziemeļrietumos, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jalutorovska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidos, Tobolas krastos, 38300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zavodoukovska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Agiriša pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala rietumos
Išima pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hantimansijska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.)
Nadima pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.)
Toboļska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, osta Irtišas labajā krastā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.)
Severska pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 109000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kedrovi pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
Streževoja pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 41500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolpaševa pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, osta Obas labajā krastā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
Novomoskovska pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 128000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. - Bobriki, 1934.-1961. g. - Staļinogorska
Kimovska pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
Uzlovaja pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 53300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogorodicka pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
Beļova pilsēta Krievijā, Tulas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Veņova pilsēta Krievijā, Tulas apgabala ziemeļaustrumos, Veņovkas krastos, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Čekaļina pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1944. g. saucās - Ļihvina
Jasnogorska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirejevska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jefremova pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2014. g.)
Ščokina pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 58500 iedzīvotāju (2014. g.)
Donska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļipki pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 8950 iedzīvotāju (2014. g.)
Bolohova pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
Plavska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Plavas krastos, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovetska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Upas kreisajā krastā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Zubcova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Starica pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, Volgas krastos, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zapadnaja Dvina pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Daugavas (Zapadnaja Dvinas) kreisajā krastā, 8630 iedzīvotāju (2014. g.)
Toropeca pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Toropas krastos, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Višņijvoločoka pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnijholma pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, Ņeļedinas krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vesjegonska pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves rietumu krastā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bologoje pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, 22170 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
Ostaškova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, piestātne Seligera ezera dienvidu krastā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļihoslavļa pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kašina pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņeļidova pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Udomļa pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 29400 iedzīvotāju (2014. g.)
Konakova pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rževa pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 60800 iedzīvotāju (2014. g.)
Andreapole pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Daugavas augšteces krastos, 7500 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1907. g., pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Bežecka pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
Kuvšinova pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Osugas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kimri pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaļazina pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Toržoka pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Tveras krastos, 46900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kambarka pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Možga pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, 49800 iedzīvotāju (2014. g.)
Votkinska pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.)
Glazova pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, Čepcas krastos, 94900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarapula pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikā, piestātne Kamas labajā krastā, 99800 iedzīvotāju (2014. g.)
Iževska pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikas administratīvais centrs, atrodas Ižas (Kamas pietekas) krastos, 611000 iedzīvotāju (2009. g.), pilsētas tiesības kopš 1918. g.
Dimitrovgrada pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa
Novouļjanovska pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Inza pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sengileja pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bariša pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Barišas krastos, rajona centrs, 16600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Tula pilsēta Krievijā, Upas krastos, apgabala administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivanova pilsēta Krievijā, Uvodas krastos, apgabala administratīvais centrs, 409200 iedzīvotāju (2014. g.)
Jaroslavļa pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
Sudogda pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala centrālajā daļā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vjazņiki pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kameškova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kovrova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.)
Struņina pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiržača pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kiržačas krastos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jurjevpoļska pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kolokšas krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
Koļčugina pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Pekšas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
Karabanova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Serajas labajā krastā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorohoveca pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Meļenki pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lakinska pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pokrova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
Radužnija pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
Suzdaļa pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 26 km uz ziemeļiem no Vladimiras, Kamenkas krastos, 10000 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1024. g.
Gushrustaļnija pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 57600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kurļova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kosterjova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sobinka pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas krastos, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Petuški pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Muroma pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 111500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoslobodska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Volžska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.)
Surovikina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Žirnovska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļos, Medvedicas kreisajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novoaņņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Urjupinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamišina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļu daļā, osta Volgogradas ūdenskrātuves rietumu krastā, 115000 iedzīvotāju (2014. g.)
Petrovvala pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Dubovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikolajevska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļeņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pallasovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Koteļņikova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Frolova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mihailovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
Serafimoviča pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ustjužna pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala dienvidrietumos, piestātne Mologas krastos, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Veļikijustjuga pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Suhonas kreisajā krastā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
Viterga pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļrietumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Grjazoveca pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čerepoveca pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 316700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Kadņikova pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņikoļska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Harovska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasavina pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Severnaja Dvinas kreisajā krastā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sokola pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Suhonas krastos, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Belozjorska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
Kirillova pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Siverskas ezera ziemeļu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Totjma pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisajā krastā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalača pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala austrumos, pie Podgornajas ietekas Tolučejevkā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogučara pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidos, Bogučarkas krastos, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1779. g.
Ostrogožska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala rietumos, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Novohopjorska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Hopjoras labajā krastā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Borisogļebska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Voronas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 64200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1704. g.
Ertiļa pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļos, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Semiluki pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļrietumos, Donas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Povorina pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novovoroņeža pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļipski pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļiski pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2014. g.)
Rosoša pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bobrova pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Bitjugas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1711. g.
Buturļinovka pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Oseredas krastos, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pavlovska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mozdoka pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.)
Alagira pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, pie Osetijas Kara ceļa, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1850. g.
Beslana pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labajā krastā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Digora pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ursdonas kreisajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vladikaukāza pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas galvaspilsēta, 308300 iedzīvotāju (2014. g.), 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g. saucās Ordžonikidze, 1944.-1954. g. - Dzaudžikava
Zeja pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, piestātne Zejas labajā krastā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ahti pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā (_Ahty_), Lielā Kaukāza Samuras grēdas dienvidos
Murmanska pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Kolas pussalā, apgabala administratīvais centrs, 299100 iedzīvotāju (2014. g.)
Komsomoļska pie Amūras pilsēta Krievijas Habarovskas novadā, 255000 iedzīvotāju (2014. g.)
Taiga pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Vorkuta pilsēta Krievijas Komi Republikas ziemeļaustrumos, \~100 km aiz Polārā loka, Vorkutas krastos, 61600 iedzīvotāju (2014. g.)
Usmaņa pilsēta Krievijas Ļipeckas apgabala dienvidos, Usmaņas krastos, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novosibirska pilsēta Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumos, apgabala administratīvais centrs, osta pie Obas, 1548000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Novonikolajevska
Pleskava pilsēta Krievijas rietumu daļā (krievu val. "Псков"), apgabala administratīvais centrs, 206700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaluga pilsēta Krievijas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 334200 iedzīvotāju (2014. g. )
Zernograda pilsēta Krievijas Rostovas apgabala dienvidrietumos, 25800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1960. g. saucās Zernovoja
Ļenska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), liela upes osta, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Viļuiska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Žeļeznovodska pilsēta Krievijas Stavropoles novada dienvidos 570-650 m vjl., 24400 iedzīvotāju (2010. g.)
Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve
Vitegra pilsēta Krievijas Vologdas apgabala ziemeļrietumos, pie Volgas-Baltijas kanāla, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Saki pilsēta Krimā, 23650 iedzīvotāju (2013. g.); Saka
Džankoja pilsēta Krimā, 36000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jalta pilsēta Krimā, Ukrainā, 78100 iedzīvotāju (2013. g.), kūrorts
Bahčisaraja pilsēta Krimas pussalā (ukraiņu: _Бахчисарáй_; tatāru: _Bağçasaray_), Čuruksas upes ielejā, hana pils ansamblis (XVI gs.), 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēzekne pilsēta Latvijā, Latgalē, valstspilsēta no 2021.g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2008. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. apriņķa centrs) 242 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
Dagda pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
Varakļāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Viļāni pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā
Lērgana pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā
Portadauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā
Kretinga pilsēta Lietuvā ("Kretinga"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1609. g.
Pakroja pilsēta Lietuvā ("Pakruojis"), Šauļu apriņķī, Krojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Salanti pilsēta Lietuvā ("Salantai"), Klaipēdas apriņķī, Kretingas rajonā, 1530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Baubļi pilsēta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Rusne pilsēta Lietuvas rietumu daļā, pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas, Nemunas deltā uz tāda paša nosaukuma salas, 1600 iedzīvotāju
Tiraspole pilsēta Moldovā, Piedņestras Moldāvijas Republikas (pašpasludinātas valsts Krievijas aizbildniecībā) galvaspilsēta, 135700 iedzīvotāju (2014. g.)
Cagānnūra pilsēta Mongolijas ziemeļrietumos ("Cagaan Nuur"), pie Krievijas robežas, <10000 iedzīvotāju
Krabendeike pilsēta Nīderlandē ("Krabbendijke"), Zēlandes provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Krimpena pie Lekas pilsēta Nīderlandē (“Krimpen aab de Lek”), Dienvidholandes provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krimpena pie Eiselas pilsēta Nīderlandē ("Krimpen aan den Ijssel"), Dienvidholandes provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kromenī pilsēta Nīderlandē ("Krommenie"), Ziemeļholandes provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalabara pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos ("Calabar"), Krosriveras štata administratīvais centrs, osta Krosas grīvlīča krastā, 429700 iedzīvotāju (2005. g.)
Kristiansanna pilsēta Norvēģijā ("Kristiansand"), Vestagderes filkes administratīvais centrs, osta Skageraka ziemeļu piekrastē, Ūtras grīvā, 86000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kriņica Zdroja pilsēta Polijā (“Krynica-Zdrój”), Mazpolijas vojevodistes dienvidos pie Slovākijas robežas, Sončas Beksidos, balneoloģiskais kūrorts, ziemas sporta un tūrisma centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1889. g.
Krosno Odžaņske pilsēta Polijā ("Krosno Odrzańskie"), Lubušas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1238. g.
Sempolno Krajeņske pilsēta Polijā ("Sępolno Krajeńskie"), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1360. g.
Kragujevaca pilsēta Serbijā ("Kragujevac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kraļeva pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kruševaca pilsēta Serbijā ("Kruševac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
Irkutska pilsēta Sibīrijā, Krievijā, 613000 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvais centrs, universitāte (dib. 1918. g.), pilsētas tiesības kopš 1686. g.
Cerknica pilsēta Slovēnijā ("Cerknica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ilirska Bistrica pilsēta Slovēnijā ("Ilirska Bistrica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.)
Krško pilsēta Slovēnijā ("Krško"), Lejassavas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Postojna pilsēta Slovēnijā ("Postojna"), Notraņsko Kraškas reģionā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kraņa pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Kranj"), Goreņskas reģionā, Savas krastos, 37200 iedzīvotāju (2011. g.)
Kreiclingene pilsēta Šveicē (_Kreuzlingen_), Turgavas kantonā, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Krīsna pilsēta Šveicē (_Kriens_), Lucernas kantonā
Krīnsa pilsēta Šveicē ("Kriens"), Lucernas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Āulika pilsēta Taizemē (_Ao Luek_), Krabī provinces ziemeļu daļā
Alupka pilsēta Ukrainā (_Алупка_), Krimas pussalas dienvidos, 17 km uz dienvidrietumiem no Jaltas, 7770 iedzīvotāju (2014. g.)
Alušta pilsēta Ukrainā (_Алушта_), Krimas Autonomajā Republikā, 33 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, Krimas dienvidu piekrastē, 28400 iedzīvotāju (2013. g.)
Armjanska pilsēta Ukrainā (_Армянськ_), Krimas pussalas ziemeļos, netālu no Perekopa, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sevastopole pilsēta Ukrainā (Krievijas okupētajā Krimas pussalā), 342500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bilohirska pilsēta Ukrainā, Krimā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.); Karasuvbazara
Eipatorija pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 106800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ščolkine pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 11180 iedzīvotāju (2013. g.)
Sudaka pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 15450 iedzīvotāju (2013. g.)
Feodosija pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 69460 iedzīvotāju (2013. g.)
Starijkrima pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kerča pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, osta pie Kerčas šauruma, 145300 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnoperekopska pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, Perekopa šaurumā, Starojes ezera krastā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.)
Simferopole pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomās Republikas administratīvais centrs, 362400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkreicnaha pilsēta Vācijā (_Bad Kreuznach_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkrocingene pilsēta Vācijā (_Bad Krozingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Krēfelde pilsēta Vācijā (_Krefeld_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 222100 iedzīvotāju (2013. g.)
Klingentāle pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs
Kraihtāle pilsēta Vācijā ("Kraichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Krakovamzē pilsēta Vācijā ("Krakow am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kranihfelde pilsēta Vācijā ("Kranichfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.)
Krautheima pilsēta Vācijā ("Krautheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kremmene pilsēta Vācijā ("Kremmen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Krempe pilsēta Vācijā ("Krempe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreictāle pilsēta Vācijā ("Kreuztal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.)
Krēpelīne pilsēta Vācijā ("Kroepelin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.)
Kronaha pilsēta Vācijā ("Kronach"), Bavārijas federālajā zemē, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kronberga pilsēta Vācijā ("Kronberg on Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kroppenštete pilsēta Vācijā ("Kroppenstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1450 iedzīvotāju (2013.g.)
Krumbaha pilsēta Vācijā ("Krumbach im Schwaben"), Bavārijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Krišanstade pilsēta Zviedrijā (_Kristianstad_), Skones lēnes administratīvais centrs, 35700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kristīnehamna pilsēta Zviedrijā (_Kristinehamn_), Vermlandē, osta Vēnera ezera ziemeļaustrumu krastā, 17800 iedzīvotāju (2010. g.)
Vekše pilsēta Zviedrijā (_Vekše_), Krūnuberjas lēnes administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2010. g.)
Jungbī pilsēta Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē, 15200 iedzīvotāju (2010. g.)
iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā)
policijmeistars Pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs; Krievijā līdz 1917)
Bulvāru loks pilsētbūvniecības ansamblis Rīgas centrā, atrodas bijušā Rīgas cietokšņa un citadeles glasisa teritorijā (starp Aspazijas, Basteja un Kronvalda bulvāri, Elizabetes ielu un Centrālo dzelzceļa staciju), izveidots 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā pēc Rīgas veco nocietinājumu vaļņu nojaukšanas
Asveja Pilsētciemats Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, Asvejas ezera dienvidu krastā, 1300 iedzīvotāju (2010. g.)
Aksakova Pilsētciemats Krievijā, Baškortostānas Republikā, klimatiskais kūrorts
Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā
Amderma Pilsētciemats Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū, osta Karas jūras krastā, 650 iedzīvotāju (2002. g.)
Novopašijska Pilsētciemats Krievijā, Permas apgabalā, kurš 1965. g. pārveidots par Gornozavodskas pilsētu
Ohotska Pilsētciemats Krievijas Habarovskas novada ziemeļos, zvejas osta Ohotskas jūras krastā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
Ustjordinska Pilsētciemats Krievijas Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Kudas krastos, 14550 iedzīvotāju (2017. g.)
Palana Pilsētciemats Krievijas Kamčatkas novadā, bijušais Korjaku autonomā apgabala administratīvais centrs, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
Šušenska Pilsētciemats Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2016. g.)
Revda Pilsētciemets Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas vidienē, 8400 iedzīvotāju (2008. g.)
Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos
Pustoškas baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Ezernieku pagastā, savrups, 10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 30 x 15 m, datējums nav zināms
Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Ostrovnas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagastā, Ostrovnas ezera austrumu krastā, \~20 m augsts paugurs, plakums — \~50 x 15 m, zemāk izveidota terase un nocietinājumi, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Stāvais kalns pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, starp Stirnu un Ustubnīku ezeru, ir \~15 m augsts paugurs, izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo formu, plakums - 150 x 80 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~5 gs.; Peļņiku stāvais kalns
Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms
Jadlovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta
Bantenišķu gaisa kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, savrups paaugstinājums Ildzīša ezera ziemeļrietumu krastā, kas daļēji zaudējis sākotnējo formu, plakumā (80 x 100 m) konstatēts kultūrslānis, atrastas 1. gt. 2. puses keramikas lauskas
Bogdānu pilskalns pilskalns Krāslavas novada Konstantinovas pagasta Bogdānos, bijis savrups pacēlums (garums \~50 m, platums \~20 m, augstums \~4 m) zemā, līdzenā vietā, noarts jau agrākos laikos, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms
Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
Ekšu pilskalniņš pilskalns Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, Stirnu ezera ziemeļu krastā, \~0,5 km no Ekšu pilskalna, plakums - \~50 x 20 m, ļoti stāvas nogāzes
Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Viešu pilskalns pilskalns Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labajā krastā, ir reljefa veidojums (augstums virs Gaujas līmeņa — \~60 m), ko austrumos un rietumos pusē norobežo dziļas gravas, plakums — ovāls \~65 x 15 m, precīzs datējums nav zināms, ir izteiktas domas par tā saistību ar Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu vecāko Vesiķi
Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms
Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence
Poliščinas pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Poleščinas (Poliščinas) ciemā, pie Latvijas un Krievijas robežas, ir \~10 m augsts, savrups paugurs, postīts noarot nogāzes, plakums — 35 x 20 m, datējums nav zināms
Saldu piliņgore pilskalns un senkapi Krāslavas novada Konstantinovas pagastā starp Ignatovas un Saldu ciemu; pilskalns ir 13 m augsts, tagad kokiem apaudzis paugurs, plakums 40 x 20 m, datējums nav zināms
Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
Neikūrene Pioņerska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Kara artikuls pirmais militārais kriminālkodekss Krievijā, kas bija spēkā 1715.-1835. g.; Kara ustavs
nazareji Pirmatnējs nosaukums ebrejiem, kas ticēja Kristum
kromaņonieši Pirmie homo sapiens pārstāvji, cilvēki, kuru skeletus pirmoreiz atrada 1868. g. Kromaņonā, Francijā un kurus uzskata par eiropiešu senčiem; Kromaņonas cilvēki
Ichthys Pirmkristiešu simbols Kristus apzīmēšanai; sastādīts no grieķu vārdu "Jesūs Christos Theū Yios Sotēr" (Jēzus kristus, Dieva Dēls, Glābējs) pirmajiem burtiem
parūsija Pirmkristietībā un kristīgā dogmatikā Jēzus Kristus (otra) atnākšana; ar to saistās priekštats par tiesu un Dieva valstības galīgu nodibināšanu
ante Christum pirms Kristus dzimšanas, pirms mūsu ēras
prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība
pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem
pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā un Rietumeiropas monarhijās - viszemākais galma amats
Vitimas plakankalne plakankalne Aizbaikāla centrālajā daļā, Krievijā, plaši uvāli mijas ar starpkalnu ieplakām, augstums - līdz 1753 m vjl.
Čulišmanas plakankalne plakankalne Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, vidējais augstums 1800-2200 m, lielākais - 3148 m, līdz 1900-2100 m vjl. lapegļu taiga, augstāk - krūmu tundra
Ukoks Plakankalne Altajā, Krievijas Altaja novadā, augstums - >2800 m, stepe (ganības), kalnu tuksnesis un kalnu tundra
Anadiras plakankalne plakankalne Anadiras augšteces baseinā (_Anadyrskoje ploskogor’e_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m
Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
Oļokmas–Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m
Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns)
Sauleskalns Plašs reljefa pacēlums Limbažu viļņotā līdzenuma dienvidu malā, Krimuldas pagastā, absolūtais augstums - 110 m vjl., relatīvais augstums - ziemeļu pusē 45 m
kvadrātlīnija Platības mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 0,064516 kvadrātcentimetri
kvadrāttočka Platības mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 0,064516 kvadrātmilimetri
kvadrātaršina Platības mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 0,5058 kvadrātmetri
kvadrātveršoks Platības mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 19,7580 kvadrātcentimetri
kvadrātsažens Platības mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 4,5522 kvadrātmetri
kvadrātcolla Platības mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 6,4516 kvadrātcentimetri
Gunibs Plato Dagestānas Republikā, Krievijā, starp Avāras Koisu un Karakoisu lejteci, platība - \~50 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2354 m, ierobežo stāvas kraujas
Ļenas-Angaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, starp Angaras un Kirengas upēm, Krievijā, augstums - līdz 1464 m, ziemeļos pazeminās līdz 500 m
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra
Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi
Stavropoles augstiene platoveida augstiene Centrālajā Priekškaukāzā, gk. Krievijas Stavropoles novadā, garums — \~300 km, platums — 170 km, augstums — līdz 831 m (Strižaments), saposmo ielejas, gravas, vecgravas
Salairas skrausts platoveida augstiene Sibīrijas dienvidrietumos, Krievijā, garums — \~300 km, lielākais augstums — 621 m, stāva ziemeļaustrumu nogāze
Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m
Čatirdags Platoveida masīvs Krimas kalnu Galvenajā grēdā pie Aluštas, augstums - 1527 m
Sredņaja Tunguska Podkamennaja Tunguska, upe Krievijā
pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (cariskajā Krievijā); policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā cariskajā Krievijā)
apsardzes nodaļa policijas departamenta vietējā iestāde Krievijā (1866.-1917. g.), kuras uzdevums bija apkarot revolucionāras organizācijas
Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra
aizsardzībniecība Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas
aizsardzībnieki Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas
trudoviki Politiska organizācija cariskajā Krievijā, deputātu frakcija I-IV Valsts domē (1906-17)
niveleri Politiska partija Anglijā Kromvela laikos, tā centās pēc vispārējas vienlīdzības
oktobristi Politiska partija Krievijā (1905-17; "17. oktobra savienība")
eseri Politiska partija Krievijā 20. gs. pirmajā cet., kuru galvenā cīņas forma bija individuālais terors
ohranka Politiskās policijas apsardzības nodaļa (cariskajā Krievijā)
ekonomisms Politisks virziens Krievijas sociāldemokrātijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas uzskatīja, ka strādniekiem jācīnās par ekonomiskām tiesībām, bet ar politiku lai nodarbojas liberāļi
Labiava Poļeskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingrdas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
Poļevskoja Poļevska, pilsēta Krievijā
kolo Poļu nacionālistisko partiju pārstāvju apvienība cariskās Krievijas Valsts domē un ķeizariskās Vācijas un Austroungārijas parlamentos
Upmaļi Porečje - apdzīvota vieta Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 61 km no Krāslavas un 25 km no Dagdas
Sikuka Poronaiska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Pošehoņje-Volodarska Pošehoņjes pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1918.-1991. g.
Frīdlande Pravdinskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
Pregoļa Prēgele, upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
Krapišku Buki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Krapišķu Buki" nosaukuma variants
Krievu Balborži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Balbārži" nosaukuma variants
kartupeļu dumpji pret dzimtbūšanu vērsti zemnieku nemieri Krievijā (1834. g., 1840.-1844. g.)
dekabrists Pret dzimtniecību un patvaldību Krievijā vērstās 1825. gada 14. decembra sacelšanās dalībnieki
pogroms Pret noteiktu iedzīvotāju grupu vērstu varas darbu apzīmējums cariskajā Krievijā, kur, īpaši pēc 1905. g. rīkoja gk. žīdu pogromus
Nogaju stepe Priekškalnu līdzenums Piekaspijas zemienes dienvidrietumos, Terekas un Kumas upstarpā, Krievijā, augstums - no 170 m vjl. līdz 28 m zjl.
Koivisto Primorskas pilsēta Krievijā (Ļeņingradas apgabalā), tās nosaukums līdz 1949. g.
Fišhauzene Primorskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
Keksholma Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1948. g.
Korela Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
Antrepriz Privāta teātra nosaukums Jaroslavļā, Krievijā, ko 1750. g. nodibināja F. Volkovs; pirmais profesionālais teātris Krievijā
vaučers Privatizācijas sertifikāts dažās valstīs (Čehijā, Krievijā u. c.)
licejs privileģēta vidējā (arī augstākā) mācību iestāde vīriešiem (cariskajā Krievijā)
ordinārs profesors profesors, kam bija kārtēji noteikta katedra augstākajā mācību iestāde (Krievijā līdz 1917)
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu
Heilundzjana Province Ķīnas ziemeļaustrumos ("Heilongjiang"), platība - 454800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjiliņas provinci, Iekšējo Mongoliju un Krieviju
reaktoloģija Psiholoģijas hipotēze, kas aplūkoja reakciju kā universālu visām dzīvām būtnēm piemītošu uzvedības shēmu; 20. gs. 20. gados, gk. Krievijā
FIAN PSRS (tagad Krievijas) Zinātņu akadēmijas Fizikas institūts (krievu "Fizičeskij Institut Akademii Nauk")
Lielais Tēvijas karš PSRS karš pret nacionālsociālistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem 1941.-1945. g., kas bija daļa no 2. pasaules kara; nosaukums lietots gk. PSRS un Krievijas historiogrāfijā
Mi PSRS un Krievijā ražoto helikopteru tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Mi-4, Mi-8, Mi-12 u. c.
Il PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Il-2, Il-14, Il-18 u. c.
Tu PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Tu-2, Tu-134, Tu-154 u. c.
Nikolajevska Pugačova, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
Punyhof Punu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
Purnača Purna, upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā
Gainis Purvs Līvānu un Krustpols novadā, \~10 km uz ziemeļiem no Līvāniem, platība - 1431 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m
Kristpurs Purvs Talsu novada Valdgales pagastā, \~8 km uz ziemeļrietumiem no Talsiem, platība - 559 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 5 m, vietām zem kūdras sapropelis; Kristu purvs
poludenga Pusdenga - kalta sudraba monēta Krievijā kopš 14. gs.
poluimperiāls Pusimperiāls - zelta 5 rubļu monēta Krievijā 18.-19. gs.
poltina Pusrublis, naudas vienība Krievijā 14.-17. gs.
poltiņiks Pusrublis, naudas vienība Krievijā 14.-17. gs.
Kamčatka Pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā, platība - 370000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, platums - līdz 450 km, augstākā virsotne - 4750 m, 28 darbīgi vulkāni
Čukču pussala pussala Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), platība — 49000 kvadrātkilometru, apskalo Čukču jūra, Beringa šaurums, Beringa jūras Anadiras līcis
Taimiras pussala pussala Āzijas ziemeļos starp Karas jūras Jeņisejas līci un Laptevu jūras Hatangas līci, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - \~400000 kvadrātkilometru, platums - \~1000 km, lielākais augstums - 1146 m
Jamalas pussala pussala Āzijas ziemeļrietumos, Krievijā, starp Baidaratas līci un Karas jūru rietumos un Obas līcis austrumos, platība - 122000 kvadrātkilometru, garums - 700 km, platums - līdz 240 km, lielākais augstums - 84 m vjl., mūžīgais sasalums
Oņegas pussala pussala Baltās jūras dienvidu piekrastē starp Oņegas un Dvinas līci, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, reljefs paugurains, līdz 190 m vjl.
Skorsbija Zeme pussala Grenlandes ziemeļaustrumos, uz dienvidaustrumiem no Karaļa Kristiana X Zemes un Petermana kalna
Agrahanas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikas teritorija
Kriļona pussala pussala Krievijā, Sahalīnas salas dienvidu daļā, starp Tatāru šaurumu rietumos un Aņivas līci austrumos, augstums - līdz 588 m
Jugras pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumu daļā, starp Karas un Barenca jūru, platība - 18000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 467 m
Admiralitātes pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Novaja Zemļa salas rietumu malā
Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala
Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži
Kolas pussala pussala Krievijas ziemeļrietumos starp Balto jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta
Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra
Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m
Kristceļnieki Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" kļūdains nosaukuma variants
Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā
Lietuvas dižkunigaitija radās 13. gs. 30. gados, kad Lietuvā vienpersoniski valdīja Mindaugs, kurš 1253. g. tika kronēts par karali, dižkunigaitija pastāvēja līdz 1795. g., kad pēc Polijas 3. dalīšanas tās teritorijas lielākā daļa tika pievienota Krievijas impērijai
ūdensglāzes teorija radikāla teorija un prakse Krievijā pēc 1917. g. komunistu apvērsuma, kas dzimumu attiecības uzskatīja par elementāru instinktu apmierināšanu un sludināja, ka izdarīt dzimumaktu esot tikpat vienkārši, kā izdzert glāzi ūdens
boļševisms Radikāls marksistisks politiskās domas virziens, komunistiska mācība, kas realizējās Krievijas un PSRS kompartijas darbībā un bija arī paraugs citu valstu komunistiskajām partijām; vēlāk bieži vien pazemojošs apzīmējums revolucionārajam komunismam
rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā)
Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici
Viduspievolga Reģions Krievijā, Volgas vidusteces apkārtne
kristiānisms Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristietība
sauskotīti Reliģiska kustība, kas radās 19. gs pirmajā pusē Anglijā un tās sekotāji ASV izveidoja tādas sektas kā "Kristiešu izraelīti" un "Dāvida nams"
mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi
skopci Reliģiska sekta, kas radās Krievijas centrālajās guberņās 18. gs. 60.-70. gados, atdaloties no hlistiem, sākotnēji izcēlās ar galēju askētismu, veica savu locekļu kastrāciju; pastāvēja līdz 20. gs. 20. gadiem
relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi
krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām
josifīti Reliģiski politisks virziens Krievijā 15.-16. gs., cīnījās par baznīcas dogmu neaizskaramību, atbalstīja teoriju par cara varas dievišķo izcelsmi
mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā
Andogas grēda reljefa paaugstinājums Krievijā (_Andogskaja grjada_), Vologdas apgabala dienvidrietumu daļā, aptuveni no Beloje ezera līdz Ribinskas ūdenskrātuvei, augstums - līdz 299 m
Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m
Aganas Uvāls reljefa paaugstinājums Krievijā, Tjumeņas apgabalā, augstākā virsotne 158 m vjl.
narodņičestvo Revolucionāra kustība Krievijā 19. gs. 70.-80. gados ar saukli "visu tautai un visu caur tautu!"
Krīvmaizis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvmaizes" nosaukums latgaliski
krupieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupi" iedzīvotāji
krācieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krāce" iedzīvotāji
Krupeniškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukuma variants
Krupeniškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukums latgaliski
Kravali Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski
Kristceli Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļi" nosaukums latgaliski
Kryžyni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Križini" nosaukums latgaliski
Krīvu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukuma variants
Krīvu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukums latgaliski
kristinki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kristinki" iedzīvotāji
kristinkieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kristinki" iedzīvotāji
Kristiņki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kristiņkas" nosaukuma variants
Križevnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukuma variants
Kryževnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukums latgaliski
Krīvu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Sloboda" nosaukums latgaliski
krīvinieši Rēzeknes novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" iedzīvotāji
Krisceļnīki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" nosaukuma variants
Kraupeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kraupeļi" nosaukums latgaliski
krukānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kruki" iedzīvotāji
Barguzinas rezervāts rezervāts Krievijā, Burjatijas Republikā, Barguzina grēdas rietumu nogāzē un Baikāla ziemeļaustrumu piekrastē (~100 km gara, 3 km plata akvatorijas josla), platība — 2632 kvadrātkilometri (sauszeme), augstums — 456-3000 m, dibināts 1916. g.
Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus
Zejas rezervāts rezervāts Krievijas Amūras apgabalā, Giļujas lejteces rajonā, platība — 823 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1506 m, dibināts 1963. g., lai saglabātu specifiskos lapegļu mežus
Kronoku rezervāts rezervāts Krievijas Kamčatkas novadā, Kronoku pussalā, platība - 9640 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3528 m, dibināts 1934. g., lai saglabātu vienu no Kamčatkas vulkāniskajiem rajoniem (~15 vulkānu), geizeru ieleju, krātera ezerus, relikto baltegļu audzi, vietējos sabuļus un brūnos lāčus
Stolbi Rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, Kujsumas kalnu atzaros, platība - 472 kvadrātkilometri, dibināts - 1925. g., \~100 sadēdējušu neparastas formas sienīta klinšu (līdz 100 m augstas)
Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas
Lapzemes rezervāts rezervāts Krievijas Murmanskas apgabalā, Imandras ezera baseinā, uz ziemeļiem un rietumiem no tā, platība — 1613 kvadrātkilometru, dibināts 1930. g., lai saglabātu pirmatnējos dabas kompleksus
Suputinkas rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Dadjanšanagrēdas dienvidu nogāzē, platība - 404 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m, dibināts 1932. g., lai saglabātu Sihotealina skujkoku-platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, iekārtota žeņšeņa plantācija
Lazo rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Tačina grēdas austrumos, platība - 1165 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1380 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu skujkoku un platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, Ķīnas goralus
Rositene Ribačija - apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Ščerbakova Ribinska - pilsēta Krievijas Jaroslavļas apgabalā, tās nosaukums 1946.-1957. g.
balbārdieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji
balbordieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji
Krejanka Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Krejāni" nosaukuma variants
Kriejāni Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Krejāni" nosaukuma variants
Melnās jūras Kaukāzs Rietumkaukāza vidēji augstie (līdz 2000 m) kroku kalni Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļrietumiem no Fišta kalna (2867 m), Krievijas Krasnodaras novadā, garums - >150 km
oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms)
Pieirtišas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma daļa Kazahstānas ziemeļos un Krievijas Omskas un Tjumeņas apgabala dienvidos, reljefs - līdzens, daudz ezeru un purvu
Vasjugaņje Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa Obas un Irtišas upstarpā, Krievijā, dienvidos tas pāriet Barabas stepē, lielākais augstums - 166 m vjl., 70% teritorijas aizņem purvi
Išimas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa starp Irtišu un Tobolu, Krievijā un Kazahstānā, daudz saldūdens un sāļūdens ezeru, vasarās nelielie ezeri un upes izžūst
Pieobas plato Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa, Obas kreisajā krastā, Krievijas Altaja novadā, augstums - 250-260 m, ko saposmo Barnaulkas, Kamalas, Kulundas un Burlas ielejas (līdz 80-120 m dziļas)
vislieši Rietumslāvu cilšu savienība ar centru Krakovā; vēstures avotos pirmoreiz minēti 9. gs.
Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu
berklāviņš Rīgā ražotā degvīna "Kristāldzidrais" iesauka tautā, 1950. gadu otrajā pusē
RKF Rīgas Krēslu fabrika
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela)
Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha
Krojvalks Rindas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā; Kraujvalks
kroņsusējieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Kroņa Susēja" iedzīvotāji
Lada Rītupes labā krasta pieteka Krievijā, augštece un izteka Ludzas novada Malnavas pagastā
Ludza Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novadā, kā arī Krievijā, garums - 156 km, (Latvijā 29 km, Latvijas un Krievijas robežupe \~80 km), kritums - 115 m, iztek no Lielā Ludzas ezera, Krievijā saucas Lža
Utroja Rītupes nosaukums Krievijā
krimināltiesisko normu konkurence rodas gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums atbilst vairākiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, kas paredzēti Krimināllikuma dažādos pantos vai pantu daļās
salvatorieši Romā 1881. g. dibināta apustuliska mācības biedrība iekšējai un ārējai misijai, 1905. g. Sv. Krēsla atzīta un 1922. g. izstrādāta galīgā satversme
labars Romas imperatoru karogs, ko nesa karaspēkam pa priekšu; šaurākā nozīmē kristiešu laika ar Kristus monogrammu rotāts uzvaras karogs
pāpālisms Romas katoļu baznīcas mācība par pāvesta varu kā Dieva jeb Jēzus Kristus liktu baznīcas pamatu
Via Appia romiešu kara ceļš no Romas uz Kapuju, vēlāk līdz Brindizi, ko 312 pr. Kr. ierīkoja cenzors Apijs Klaudijs
Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis
Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe
Akšeiha Rozdoļne - apdzīvota vieta Krimā, tās nosaukums tatāru valodā (_Aq-Şeyh_)
mespils Rožu dzimtas ģints ("Mespilus"), koks vai krūms ar ēdamiem augļiem (Krimā, Kaukāzā)
Rtiščeva Rtiščevo, pilsēta Krievijā
Tartaka Rudņa, Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā
Bukupe Rudņa, Daugavas pieteka Krāslavas novadā
Malnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā, garums - \~8 km
Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte
Krampines Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Krampenes" nosaukuma variants
kraukļavieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji
kraukļevieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji
Kraukļova Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļeva" nosaukuma variants
Krištopeni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Krištopeņi" nosaukums latgaliski
narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām
kopēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas punkts (Krievijā pilsoņu kara laikā)
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim
smenovehisms Sabiedriski politisks strāvojums 20. gs 20. gados, gk. krievu emigrantu inteliģences vidū, kas gaidīja drīzu politisko apstākļu maiņu Krievijā
slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš
Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
7. Hērakla varoņdarbs Sagūstīja un pieradināja mežonīgo Krētas vērsi
Austrumsahalīna Sahalīnas salas Krievijā, Ohotskas jūrā, austrumu daļa
Ziemeļsahalīna Sahalīnas salas ziemeļu daļa, Krievijas Sahalīnas apgabalā
Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.)
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
Označennoje Sajanogorska, pilsēta Krievijas Hakasijas Republikā, tās nosaukums līdz 1975. g.
Saka Saki, pilsēta Krimā
Hakmara Sakmara, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā
ģenerālfeldcechmeistars Sākot ar viduslaiku beigām artilērijas priekšnieks, austriešu armijā katra pilna ģenerāļa tituls, Krievijā pastāvēja 1699. - 1909. g.
impanācija Sakramentāla Kristus miesas un Sv. Vakarēdiena maizes savienošanās
Ajona sala Austrumsibīrijas jūrā (_Ajon_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Čaunas līča ziemeļos, platība - \~2000 km^2^, augstums - līdz 64 m vjl., arktiskā tundra, briežu vasaras ganības
Henrietas sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
Žanetes sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
Žohova sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
Benneta sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupas ziemeļu daļā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā)
Sahalīna sala Āzijas austrumu piekrastē, starp Ohotskas jūru un Japāņu jūru, Krievijā, platība - 76400 kvadrātkilometru, garums - 948 km, platums - 100-125 km, augstākā virsotne - 1609 m
Oļhona sala Baikāla vidusdaļā, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība - 730 km^2^, augstums - līdz 1276 m
Anzera sala Baltajā jūrā (_Anzerskij, ostrov_), Solovku salu dienvidaustrumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
Hoglande sala Baltijas jūrā, Somu līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, platība - 21 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 158 m
Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija
Kolgujeva sala Barenca jūras dienvidaustrumos, Krievijā, platība - 5200 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 181 m, vasarā ligzdo daudz putnu
Aleksandras Zeme sala Barenca jūras ziemeļos (_Zemlja Aleksandry_), Franča Jozefa Zemes rietumos, Krievijas teritorija
Karaga sala sala Beringa jūras Karagas līcī, pie Kamčatkas austrumu krasta, Krievijas Kamčatkas novadā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 912 m, krasti krauji, klinšaini, tundra (pundura ciedrupriedes)
Arakamčečena sala Beringa šauruma dienvidaustrumos (_Arakamčečen, ostrov_), Čukču pussalas piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā
Ratmanova sala sala Beringa šaurumā, Diommeda salu grupā, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, platība - \~10 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 513 m
Treila sala sala Grenlandes jūras dienvidrietumu piekrastē, pie Karaļa Kristiana X Zemes krastiem
Ruskija sala Japāņu jūras Pētera Lielā līcī, Krevijas Piejūras novadā, uz dienvidiem no Vladivostokas, garums - \~18 km, platums - līdz 13 km, platlapju mežs
Askolda sala Japāņu jūras rietumu piekrastē (_Askol’d, ostrov_), Pētera Lielā līcī, Krievijas Piejūras novada teritotija
Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m
Belija sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra
Sibirjakova sala sala Karas jūras austrumu daļā, pie ieejas Jeņisejas līcī, Krievijas Krasnoojarskas novadā, platība - \~800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 50 m, reljefs paugurains, daudz ezeru, sīku upju, piekrastē sēkļi
Karpata sala Krētas jūrā ("Kárpathos"), uz ziemeļaustrumiem no Krētas (Grieķija), platība - 304 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1215 m (Kalilimnes kalns)
Anafe sala Krētas jūras ziemeļu daļā (_Anáfi, Nisos_), Kiklādu salu dienvidaustrumu daļā, Grieķijas teritorija
Urupa sala Kuriļu salu dienvidos, Krievijā, platība - 1500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1426 m, 25 vulkāni, no kuriem 2 - darbīgi
Kunašira sala Kuriļu salu dienvidrietumos, Krievijā, platība - 1500 kvadrātkilometru, ziemeļu daļā darbīgs vulkāns, augstums - 1819 m
Iturupa sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji
Simušira sala Kuriļu salu vidējā daļā Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 58 km, platums - 6-10 km, to veido saplūdušu vulkānu virkne
Paramušira sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes
Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos
Lielā Begičeva sala sala Laptevu jūras dienvidaustrumu daļā, pie izejas no Hatangas līča, Krievijā, platība - 1800 kvadrātkilometru, garums - 61 km, platums - 57 km, augstums - līdz 201 m
Hījumā sala Monzunda arhipelāgā ("Hiiumaa"), Baltijas jūrā pie Somu jūras līča, pieder Igaunijai, 965 kvadrātkilometri, 18000 iedzīvotāju, 1582.-1781. piederēja Zviedrijai, pēc tam Krievijai, no 1918. neatkarīgās Igaunijas sastāvā; Dago
Tjuļeņija sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas
Atlasova sala sala Ohotskas jūras austrumos (_Atlasova, ostrov_), Krievijas Sahalīnas apgabalā
Komsomoļeca sala Severnaja Zemļas arhipelāga ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 9000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 780 m, apledojums - \~65% teritorijas
Kotļina sala Somu jūras līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā
Ahtamara sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas
Antikitira sala Vidusjūrā (_Antikýthira, Nisos_), starp Kitiras un Krētas salu, Grieķijas teritorija
Artura sala sala Ziemeļu Ledus okeānā (_Artura, ostrov_), Franča Jozefa Zemes rietumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
Beļkova sala sala Ziemeļu Ledus okeāna Laptevu jūrā, Jaunsibīrijas salu rietumos, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija
Ruskija sala Ziemeļu Ledus okeānā Nordenšelda arhipelāgā, Karas jūrā, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 309 kvadrātkilometri
Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m
Vaigača sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Barenca jūru, uz dienvidiem no Novaja Zemļas, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija, platība - \~3400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 170 m vjl.
Viktorija sala Ziemeļu Ledus okeānā, uz austrumiem no Špicbergenas, Krievijas teritorija
Solovku salas salas Baltajā jūrā, pie ieejas Oņegas grīvlīcī, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - 347 kvadrātkilometri, augstums - līdz 107 m, sastāv no 3 lielām salām un vairākām mazām salām, meži, purvi
Baruntorejs Sālsnogulu ezers Krievijā, Aizbaikāla novadā Mongolijas pierobežā, \~600 m vjl., ūdens bagātos gados platība - līdz 578 kvadrātkilometri, sausos gados izžūst
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums
Komandora salas salu grupa Beringa jūras dienvidrietumos, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), ietver 4 vulkāniskas salas, kopējā platība - 1800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 751 m
Ļahova salas salu grupa Jaunsibīrijas salu arhipelāgā starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, augstums - līdz 270 m
Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas
Arktikas Institūta salas salu grupa Karas jūrā (_ostrova Arktičeskogo Instituta_), Krievijas Krasnojarskas novadā
Nordenšelda arhipelāgs salu grupa Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, sastāv no 90 salām, ko iedala vairākās grupās
Litkes salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Pahtusova salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Viļicka salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Civoļko salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Belajas Zemļas salas salu grupa Ziemeļu Ledus okeānā, Franča Jozefa Zemes ziemeļos, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
Obdorska Saļeharda, pilsēta Krievijas Tjumeņas apgabalā, tās nosaukums līdz 1933. g.
Sasiks Sāļezers Krimas pussalā 0,6 m zjl. ("ozero Sasyk"), platība -75,3 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1,2 m, lagūnas ezers, smilšu sēre to atdala no Melnās jūras
Pēterburga Sanktpēterburga, pilsēta Krievijā
Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā
Asūnīca Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā (lejtece Baltkrievijā), robežupe 6,4 km, iztek no Dagdas ezera tek caur Lielo Asūnes ezeru; Asūne; Osuņica (Baltkrievijā)
Deņica Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 12 km; Denica; Dēnīca; Guseļņica; Gusiļņica
Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja
sarkanais krusts Sarkanā Krusta biedrība
Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrība
Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme - sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona)
sarkanais krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona)
Licross Sarkanā Krusta biedrību līga ("League of Red Cross Societies")
START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
Adamovas ūdenskrātuve saukta arī par Krāslavas sovhoza ūdenskrātuvi, atradās Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, platība - 2 ha
Katrīnbāde Saulkrastu pilsētas teritorijas Pabaži senāks nosaukums, kas, domājams, saistās ar 1764. gadu, kad tur caurbraucot apmetās Krievijas imperatore Katrīna II
Ostupe Savica, Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, garums - 12 km
Harē savienojumā "Harē Krišna", Krišnas kustība - reliģiska kustība, pieslējusies hinduismam, dibināta ASV 1965.; tās locekļiem ir vienkāršs dzīvesveids; regulāri meditē; staigā skūtām galvām un oranžās "togās"
abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi
ariāņi Sekta, kura neatzina Kristus dievišķību, ariānisma piekritēji, dibinājis Aleksandrijas kristiešu garīdznieks Ārijs
dokētisms Sektantiska mācība kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā
ieguldījumu pakalpojumu sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības un citas finanšu iestādes Kredītiestāžu likuma izpratnē
banku sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības: banka, komercsabiedrība, kura nav banka vai finanšu iestāde, bet kuras pamatdarbība ir īpašuma pārvaldīšana, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana vai līdzīga palīgdarbība, kas papildina, paplašina vai veicina vienas bankas vai vairāku banku darbību, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē
ostjakosamojedi Selkupi - tutība Krievijā, tās senāks nosaukums
dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu
nagata sena naudas vienība Krievijas ziemeļdaļā un Livonijā, domājams, ka ādu (igauņu "nahhad") naudas norēķinu veids
Insterburga sena pilsēta Austrumprūsijā, pilsētas tiesības kopš 1336. g., pēc 2. pasaules kara iekļauta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, 1946. g. pārdēvēta par Čerņahovsku
Knosa sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.)
Tilzīte sena prūšu pilsēta tagadējā Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā, 1946. g. pārdēvāta par Sovetsku
kabala Senajā Krievijā (no \~14. gs.) parādu kalpības nosaukums; Livonijā pa daļai atbilst drellība
gosudars Senāk Krievijas ķeizara un lielkņazu tituls
Kipras jūra senāk lietots Vidusjūras austrumu daļas (starp Āfriku, Mazāziju un Krētu) nosaukums, dziļums - līdz 4486 m, ietek Nīla
Ecekiēls Senebreju pravietis, 597 pr. Kr. aizvests uz Babiloniju; Vecajā Derībā pravieto par Dieva sodu un Jeruzalemes norietu
mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī
Mīnoss Senējs Krētas salas valdnieks, kas bija slavens savas taisnības dēļ
Zevs Sengrieķu mitoloģijā - augstākais dievs, dievu un cilvēku tēvs, dievu valdnieks, titānu Krona un Rejas dēls
Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem
Radamants Sengrieķu mitoloģijā - Zeva un Eiropas dēls, Mīnoja brālis; taisnīgākais no visiem ļaudīm, likumdevējs Krētas salā; pēc nāves, tāpat kā Mīnojs, kļuva par mirušo dvēseļu tiesnesi pazemes valstībā Aīdā
Ariadne Sengrieķu mitoloģijā — Krētas valdnieka Mīnoja meita, kas Atēnu varonim Tēsejam ar diegu kamolu palīdz izkļūt no labirinta
Agha senindiešu mitoloģijā - asura, valdnieka Kansas karaspēka pavēlnieks, kurš iecerējis nogalināt Krišnu un viņa draugus, pārvērtās par čūsku ar tik milzīgu rīkli, ka Krišnas draugi to noturēja par alu, kur nolēma patverties, taču Krišna viņus izglāba
Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras
Rohinī Senindiešu mitoloģijā - vairāki tēli - riši Kāsjapas meita, dieva Dakšas meita, dieva Krišnas sieva, Vāsudevas sieva, Hiranjakašipu meita, devītās nakšatras apzīmējums u. tml.
Rjuriks Senkrievu leģendās - ģenealoģiskais varonis, varjags, kuru kopā ar viņa diviem brāļiem slāvu ciltis aicināja valdīt Krievzemē
drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem
Mikēnas Senpilsēta Grieķijā, Peloponesā, viens no senās Krētas-Mikēnu kultūras (III gt. vidus - II gt. p. m. ē.) galvenajiem centriem, nopostīta 470. g. p. m. ē.
Kirēna Senpilsēta Krēnaikā, Lībijas ziemeļaustrumos, 15 km no Vidusjūras, dibinājuši grieķu kolonisti 630 g. p. m. ē., nopostījuši arābi VII gs.
Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu
Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu
verve Sens kopienas organizācijas veids Krievzemē un citās slāvu zemēs
četverts Sens tilpuma mērs Krievijā, 210 litri
Aizvējiņi Sens vietvārds (mājas izzudušas) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Mellēni Sērenes pagasta apdzīvotās vietas "Krolīši" otrs nosaukums
Kirova Sergeja Kirova salas - 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km^2^, arktiskā tundra
Sergijeva Sergijevposada - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1919.-1930. g.
Zagorska Sergijevposada - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1930.-1991. g.
Nadeždinska Serova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1939. g.
severjani Severi - austrumslāvu cilšu savienība 8.-10. gs. Desnas, Seimas un Sulas baseinā, 8.-9. gs. maksāja meslus hazāriem, ap 884. g. tika iekļauti Kijevas Krievzemē
Keltma Severnaja Keltma - upe Krievijas Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka
Oktobra Revolūcijas sala Severnaja Zemļas lielākā sala Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeānā, platība 14200 km^2^, augstums - līdz 965 m; Sv. Aleksandras sala
Molotovska Severodvinska, pilsēta Krievijas Arhangeļskas apgabalā, tās nosaukums 1938.-1957. g.
Kasivobara Severokuriļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai
direktrise Sieviešu mācību iestādes vadītāja Krievijā līdz 1917. g.; direktore
eikazieši Siguldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Eikaži" iedzīvotāji
pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa")
kapeika sīknaudas vienība Krievijā (arī PSRS) - rubļa simtā daļa
Ustjsisoļska Siktivkara - pilsēta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums līdz 1930. g.
Aportu salas sīku salu grupa Francijas Dienvidjūru Zemēs (_Ilots des Apôtres_), Krozē salās
čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā
IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai (latīņu "Jēsūs Hominum Salvātor" - "Jēzus cilvēku glābējs (pestītājs)")
Akmesdžita Simferopolee pilsētas nosaukums (_Aqmescit_) Krimas tatāru valodā
varavīksne Simts rubļu naudas zīme Krievijas impērijā, iekrāsota varavīksnes krāsā
Sēmejervi Sjamezers - ezers Krievijas Karēlijas Republikā, tā nosaukums karēļu valodā
Sēmezers Sjamezers, ezers Krievijas Karēlijas Republikā
Sena Sjuņa, upe Krievijā, Belajas pieteka
Soļanka Skaistas labā krasta pieteka Krāslavas pagastā, iztek no Balta ezera; Saļanka
varjagi Skandināvu vikingi (Krievzemes tekstos)
Ruhlova Skovorodina - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Vetrenijpojass Skrausts Krievijas Arhangeļskas apgabalā un Karēlijas Republikā, garums - 200 km, augstums - līdz 344 m
Kranupīte Skujas ezera pieteka Limbažu pagastā, garums - 6 km; Kranupe
Skujeņa ezers Skujiņu ezers Krāslavas pagastā
Skusņas ezers Skujiņu ezers Krāslavas pagastā
Heinrihsvalde Slavska - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
cars Slāvu tautu valdnieka tituls; oficiālais valsts galvas tituls Krievijā (1547.-1721. g.; neoficiālais - līdz 1917. g.) un Bulgārijā (1908.-1946. g.)
kolēģija Slēgta mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropā)
Pāžu korpuss slēgta tipa militāra mācību iestāde augstākās muižniecības bērniem Pēterburgā Krievijā (dibināta 1759. g.)
Smoļenskas-Maskavas augstiene Smoļenskas-Maskavas augstiene - atrodas Baltkrievijā un Krievijā, garums - \~500 km, lielākais augstums - 320 m, viļņots morēnu reljefs
Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru
Numi-Torems Somugru (Obas apvidus, Krievija) mitoloģijā - dievs - demiurgs
pečori Somugru cilts, kas dzīvoja Pečoras upes baseinā, 12.-14. gs. bija Novgorodas feodālās republikas, no 15. gs. Krievijas valsts pakļautībā
mordvieši Somugru tauta (divas grupas - erzji un mokši), dzīvo pie Volgas vidusdaļas (Krievijā), runā mordviešu valodā
Serdoboļa Sortavalas pilsētas Krievijā (Karēlijas Republikā) nosaukums līdz 1940. g.
Ižma Sosnogorska - pilsēta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums līdz 1957. g.
sisitijas Spartā fiditijas - pilntiesīgu pilsoņu kopīgas maltītes dažās senās Grieķijas valstīs (Krētas salā, Spartā)
Spaska Spaskas-Rjazanskas pilsētas Krievijā (Rjazaņas apgabalā) nosaukums līdz 1929. g.
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (cariskajā Krievijā)
burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā
tosols spēkratu motoru dzeses šķidrums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stigrību, augstu siltumietilpību un mazu iztvaikotspēju. Krievijā ražots antifrīzs
kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
Akrukss spožākā zvaigzne Dienvidu Krusta zvaigznājā (α, latīņu "Acrux"), balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri, kopējais zvaigžņlielums 0,79, atrodas 321 ly attālumā
Gijena spožākā zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (Kraukļa γ; arābu "kraukļa spārns"), tās spožums ir 2,6. zvaigžņlielums, un tā atrodas 165 ly attālumā
kristobieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krištobi" iedzīvotāji
krištobieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krištobi" iedzīvotāji
Eski Krima Starijkrima, pilsēta Ukrainā, Krimā
izocitronskābe Starpprodukts Krebsa trikarbonskābju ciklā ar kura starpniecību notiek ogļhidrātu, tauku un olbaltumu vielu maiņa
Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība
brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms
SSKK Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja
2. internacionāle starptautiska sociālistisko un strādnieku partiju apvienība, dibināta 1889. g. 20. jūlijā Parīzē, sašķēlās pēc 1917. g. Oktobra apvērsuma Krievijā, radikālākas ievirzes partijas 1919. g. nodibināja Komunistisko internacionāli
Potjomkina sādža stāsta, ka Potjomkins centies carienei Katrīnai II radīt iluzorisku priekšstatu par stāvokli iekarotajā Krimā - kad cariene 18. gs. 80. gados apceļoja jaunpievienotās zemes, un pavēlējis gar ceļiem uzcelt skaistas paraugsādžas
Vorošilovska Stavropole - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1935.-1943. g.
Agas stepe stepe Krievijā, Aizbaikāla novadā, aizņem kalnu grēdu lēzenās nogāzes un Agas baseina upju ielejas, garums \~100 km, augstums 600-800 m
Barabas stepe stepe Krievijā, Novosibirskas apgabalā
baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku
Stabi Stolbi - rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā
padome Strādnieku un zaldātu pārvaldes institūcijas, kas veidojās Krievijas Oktobra revolūcijas laikā
Apaščas svīta stratigrāfiska vienība apakšsilūra nogulumu slāņkopā Latvijas dienvidu daļā, Lietuvas rietumu rajonos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums - līdz 11 m, nogulumi satur hitinozojus un konodontu elementus, kuru sastāvs liecina par piederību pie Landoveru stāva
Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples
burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (cariskajā Krievijā, gk. Volgas baseinā)
pedelis studentu uzraugs pirmsrevolūcijas Krievijas, kā arī Vācijas universitātēs
Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
grona Sudraba desmit kapeiku gabals cariskajā Krievijā
nogata Sudraba monēta Senajā Krievzemē (10.-15. gs.)
Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk - 10 kapeikas, bet 19. gs. - 3 kapeikas
denga Sudraba un vara monēta Krievijā (14.-19. gs.)
antonomāze Sugasvārda aizstāšana ar īpašvārdu (piem., vārda "bagātnieks" - ar īpašvārdu "Krēzs")
krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz")
Arguna Sunžas labā krasta pieteka, izteka Gruzijā, plūst Krievijā (Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā)
Sora Surga - upe Krievijas Čuvašijas Republikā, tās nosaukums čuvašu valodā
kravalieši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" iedzīvotāji
Kristacalms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukuma variants
Kristacelms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukuma variants
Krystacalms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukums latgaliski
Bartolomejs Sv. Bartolomejs - Sv. Bērtulis (Bartholomew the Apostle) - Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā
Bērtulis Sv. Bērtulis — Sv. Bartolomejs (Bartholomew of Apostle) – Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā
doļa Svara mērs Krievijā, 44,4349 mg
Kromoniškas Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromaniški" nosaukuma variants
Kromoniškys Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Kromaniški" nosaukums latgaliski
atgriešanās Svētā Gara izraisīta pievēršanās Dievam - savu grēku atzīšana, nožēlošana un paļāvība, ka Jēzus Kristus dēļ tiek dāvāta grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana
Apustuliskais krēsls Svētais Krēsls - pāvesta, kā arī Romas katoļu baznīcas vara
pūpolu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens)
palmu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokās; pūpolsvētdiena
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1)
Raušene Svetlogorska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Petrovska Svetlogradas pilsētas Krievijā (Stavropoles novadā) nosaukums līdz 1965. g.
Enso Svetogorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
hierotēka Svētumu skapis; relikviju šķirsts, sevišķi ar Kristus krusta atliekām
Zeja Svijaga - upe Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
Aleksejevska Svobodnijas pilsētas Krievijā (Amūras apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
Aleksandrovska-Gruševska Šahti pilsētas (Krievijā, Rostovas apgabalā) nosaukums 1881.-1920. g.
Toro Šahtjorskas pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu
Arabata strēle šaura, gara jūras ūdeņu uzskalota pussala, atdala Sivašu no Azovas jūras, garums - \~100 km, platums - 270 m - 8 km, dienvidu gals pie Krimas, ziemeļos strēli no kontinenta šķir Geņičeskas šaurums (platums - 80-150 m)
Kuršu kāpas šaura, gara smilšu kāpu strēle Baltijas jūras austrumu piekrastē, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras, garums — 98 km, platums — līdz 3,8 km, augstums — līdz 70 m
Lemmijervs šaurumveida saldūdens ezers uz Igaunijas un Krievijas robežas, kas savieno Peipusa ezeru ziemeļos ar Pleskavas ezeru dienvidos
Šeļihova Šeļehovas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) retāk lietots nosaukums
krasnopolieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Krasnopole" iedzīvotāji
Lūkačupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, garums - 7 km; Lūkača; Krieviņu upe
krekelieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji
Krekeli Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" nosaukuma variants
Krekeliškas Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" nosaukuma variants
Krekeliškys Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" nosaukums latgaliski
Krīveni Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski
četverte Šķidrumu tilpuma mērs cariskajā Krievijā - 3,074 litri
škaļiks Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,0615 litri
sotka Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,1299 litri
sorokovka Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,3074 litri
Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
Mensu šļūdonis šļūdonis Beluhas kalna ziemeļaustrumu nogāzē Katuņas grēdā, Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - 10,5 km, platība - 13,2 kvadrātkilometri, noslīd līdz 1930 m vjl., liels leduskritums (augstums - 250 m, platums - 1000 m)
Šternberga Šternberga ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
Čuja Šu upes augšteces nosaukums Krgizstānā
Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu
Anno Domini tā Kunga gadā, t. i. pēc Kristus dzimšanas
kerigmātisks tāds, kas attiecas uz Jēzus Kristus mācības pasludināšanu
pirmsoktobra tāds, kas pastāv, noris pirms komunistu apvērsuma jeb Oktobra revolūcijas Krievijā
hērostratisks tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā
apustulisks tāds, kas saistīts ar Jēzus Kristus apustuļu mācību
mīnojisks tāds, kas saistīts ar Krētas salu bronzas laikmetā
Iskras pagasts tagadējā Konstantinovas pagasta nosaukums 1990. gadā (Krāslavas rajonā)
Oirotu autonomais apgabals tagadējās Altaja Republikas (Krievijā) teritorijas nosaukums 1922.-1948. g.
Kalnu Altaja autonomais apgabals tagadējās Altaja Republikas teritorijas (Krievijā) nosaukums 1948.-1992. g., kad tā bija Altaja novada teritoriāla vienība
Detskoje Selo tagadējās Sanktpēterburgas pilsētas Krievijā daļas - Puškinas - nosaukums 1917.-1937. g.
Bangkoka Taizemes galvaspilsēta, osta Menamčaoprajas deltā, provinces centrs, 4,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Krungtepa
Krungtepa Taizemes galvaspilsētas Bangkokas nosaukums taizemiešu valodā "Krung Thep"
Klīsmetes Tālās Klīsmetes - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants
kronīšnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kronīši" iedzīvotāji
Kroņi Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņmuiža" nosaukuma variants
Ģibuļi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums
Ģibuļmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums
Krievrags Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Krievragciems" nosaukuma variants
krievradznieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Krievrags" iedzīvotāji
Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
Krimuldas viduslaiku pils tās atliekas atrodas Siguldā pie tagadējā rehabilitācijas centra "Krimulda", celta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, būvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem vietā, no kuras labi pārredzama apkārtne, 16. gs. beigu revīzijas materiālos celtnes minētas jau kā drupas
Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda
Tatarstāna Tatarstānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Kazaņa, platība - 67800 kvadrātkilometru, 3769000 iedzīvotāju (2009.)
nagaibaki Tatāru etnogrāfiska grupa Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, valoda - tatāru, ticīgie - pareizticīgie
kalmiki tauta - Kalmikijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji
dargani tauta Dagestānā (Krievijā), runā darganu valodā, ticīgie - musulmaņi
laki tauta Dagestānā (Krievijā); runā laku valodā, ticīgie -musulmaņi
rutuli tauta Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
tabasarani tauta Dagestānas Republikā (Krievijā), runā tabasaranu valodā, ticīgie - musulmaņi
oroči tauta Habarovskas novadā (Krievijā), valoda pieder pie tungusu-mandžūru valodām
tati tauta Irānā, Azerbaidžānā, kā arī Dagestānas Republikā (Krievijā); ticīgie gk. musulmaņi
tofi tauta Irkutskas apgabalā Krievijā, Austrumsajānu ziemeļu daļā; valoda pieder pie tjurku valodām; līdz 20. gs. bija saglabājuši šamanismu
ņenci tauta Krievijā - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji; runā ņencu valodā
altajieši tauta Krievijā, Altaja Republikā (1922.-1948. g. oiroti, pašnosaukums altai-kiži)
andi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
baguli tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
čamali tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ginuhi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
godoberi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
gunzebi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
hvarši tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
karati tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
cezi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); didoji
bežti tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči
botlihi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi
ahvahi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas ziemeļrietumos, viena no andocezu tautām, pašnosaukums - ašvado, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
teptjari tauta Krievijā, Dienvidurālu priekškalnēs, kādas senas tautas atlieku sajaukums ar baškīriem, tatāriem un somugriem, ko oficiālā statistika pieskaita pie baškīriem
šori tauta Krievijā, Kemerovas apgabalā (gk. Kalnu Šorijā), runā šoru valodā, ticīgie - pareizticīgie
jukagiri tauta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā; runā jukagiru valodā
selkupi tauta Krievijā, Tjumeņas un Tomskas apgabalos un Krasnojarskas novadā, Obas augšteces un Jeņisejas vidusteces kreisā krasta baseinā
udehi tauta Krievijas austrumos, Sihotealina kalnos, Habarovskas un Piejūras novada robežapgabalos, runā udehu valodā, kas pieder pie tungusmandžuru grupas
nivhi tauta Krievijas Habarovskas novadā, arī Sahalīnas ziemeļos, valoda savrupa paleoaziātu valodu grupā, Amūras baseina paleolīta iedzīvotāju tiešie pēcteči
itelmeņi tauta Krievijas Tālajos Austrumos, dzīvo Kamčatkas novada ziemeļu daļā, runā itelmeņu valodā
dolgani tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms
adigejieši tauta, Adigejas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji; ticīgie - musulmaņi
baškīri tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
burjati tauta, Burjatijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, runā burjatu valodā, ticīgie - pareizticīgie, lamaisti
aleuti tauta, dzīvo Aleutu salās un Aļaskas pussalā (ASV), kā arī Komandora salās (Krievijā); runā aleutu valodā
aguli tauta, dzīvo Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi
korjaki tauta, dzīvo gk. Korjaku autonomajā apvidū (Krievijā); runā korjaku valodā
nogaji tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
cahuri tauta, dzīvo Kaukāzā, Dagestānā (Krievijā) un Azerbaižānā, Samuras augšteces apvidū, valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
keti tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči
abāzi tauta, dzīvo Krievijā Stavropoles novada Karačajas - Čerkesijas autonomā apgabala ziemeļu daļā, kā arī Turcijā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ižori tauta, dzīvo Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumu daļā (daži simti cilvēku); runā ižoru un krievu valodās; ticīgie - pareizticīgie
dargi tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ulči tauta, dzīvo Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces un Ņeveļskoja šauruma krastā, valoda pieder pie tungusu-mandžūru grupas valodām (tuva manaju valodai)
mansi tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus (Krievijā) rietumdaļas pamatiedzīvotāji; runā mansu valodā, ticīgie - pareizticīgie
karačaji tauta, Karačaju-Čerkesu autonomā apgabala (Krievijā) iedzīvotāji; runā karačaju-balkāru valodā; ticīgie - musulmaņi
karēļi tauta, Karēlijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Ļeņingradas, Novgorodas, Tveras u. c. apgabalos
vepsi tauta, kas dzīvo nelielās grupās Sanktpēterburgas un Vologdas apgabalā, Krievijā
čečenieši tauta, kas dzīvo Ziemeļkaukāzā (Krievijā)
čukči tauta, Krievijas Čukču nacionālā apgabala pamatiedzīvotāji
čuvaši tauta, Krievijas Čuvašijas Republikas pamatiedzīvotāji
jakuti tauta, Krievijas Federācijas Sahas Republikas (Jakutijas) pamatiedzīvotāji; runā jakutu valodā
krievi tauta, Krievijas Federatīvās Republikas pamatiedzīvotāji; runā krievu valodā, ticīgie - pareizticīgie, nedaudz vecticībnieku
marieši tauta, Marijelas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Baškīrijā, Udmurtijā un Tatārijā; runā mariešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
tuvieši tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji; runā tuviešu valodā, ticīgie - budisti (lamaisti)
udmurti tauta, Udmurtijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, runā udmurtu valodā, ticīgie - pareizticīgie
kabardieši tauta, vieni no Kabardas-Balkārijas (Krievijā) pamatiedzīvotājiem
osetīni tauta, Ziemeļosetijas (Krievijā) un Dienvidosetijas (Gruzijā) pamatiedzīvotāji; runā osetīnu valodā, ticīgie - gk. pareizticīgie, daļa - musulmaņi (sunnīti)
veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam
kumiki tautība Dagestānā (Krievijā); runā kumiku valodā, ticīgie - musulmaņi
tindi tautība Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
komieši-permieši tautība Krievijā, dzīvo Krievijas Federācijas Permas apgabala ziemeļrietumu daļā, runā komiešu-permiešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
oroki tautība Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu daļā, valoda pieder pie tugunsmandžūru grupas, animistiski ticējumi, šamanisms
čečeni tautība Ziemeļkaukāzā (Krievijā), runā čečenu valodā, ticīgie - musulmaņi
krimčaki tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši)
eveni tautība, dzīvo Krievijā Tālo Austrumu taigas un mežatundras joslā, uz austrumiem no Ļenas lejteces, runā evenu valodā
arči tautība, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, \~1000 cilvēku, valoda pieder pie dagestāņu grupas, saplūst ar avāriem, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
nganasani tautība, dzīvo Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas apvidū, valoda pieder pie samodiešu grupas, vistālāk Eirāzijas ziemeļos dzīvojošā tauta
enci tautība, dzīvo pie Jeņisejas, Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, valoda pieder pie samodiešu grupas, tuvu radniecīgi ņenciem, senāk dēvēti par Jeņisejas samojediem
hakasi tautība, Hakasijas autonomā apgabala Krievijā pamatiedzīvotāji, runā hakasu valodā, ticīgie - pareizticīgie
nanaji tautība, kas dzīvo Amūras lejtecē Krievijā un neliela grupa (liedzi) Ķīnā; runā nanaju valodā
karaīmi tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas
Dānis Holgers teiksmains dāņu varonis, kurš it kā guļot velvē zem Kronborgas pils un celšoties augšā, kad Dānijai draudēs lielas briesmas
Latvijas ieliece tektoniska Austrumeiropas platformas struktūra Latvijas austrumu daļā, Krievijas Pleskavas apgabala dienvidrietumos un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļā, izmēri 300 x 200 km, kristāliskā pamatklintāja virsa atrodas 700-1000 m dziļumā
Longitudinālā ieleja tektoniska ieplaka Andos, starp Krasta un Galveno Kordiljeru, Čīlē, virsa pazeminās no 1200 m ziemeļos līdz okeāna līmenim dienvidos (Ankudas līcis)
Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis
Abajas stepe tektoniskas izcelsmes ieplaka Altaja kalnos, Krievijā, Altaja novadā, 1100 m vjl., garums - 25 km, platums - 6-9 km, starp Holzuna un Terekti grēdu
cūkans Tēls kanādiešu rakstnieces Mārgaretas Atvudas (dz. 1939. g.) romānā "Oriksa un Kreiks" - būtne, kas radīta kā orgānu donors
Erekteions Templis Atēnu Akropolē ar 6 marmora kariatīdēm, celts 421-406 pr. Kr. joniskā stilā
krusta teoloģija teoloģija, kuras centrā ir Jēzus Kristus krusta nāve un tās nozīme grēcinieku glābšanai
semiariaņi Teoloģisks virziens, kas noraidīja ariānismu, bet Nikajas simbola vietā atzina, ka Dievs Tēvs un Jēzus Kristus ir tikai līdzīgas būtnes
Sibīrija Teritorija Āzijas ziemeļos, Krievijā, stiepjas no Urāliem rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekrastē austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijas robežām dienvidos, platība - \~10 mlj kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju
Austrumprūsija Teritorija Baltijas jūras piekrastē, aptvēra kādreizējās prūšu zemes un Klaipēdas apgabalu, 1871.-1945. g. Vācijas sastāvdaļa, ietver tagadējo Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas Olštinas vojevodisti un Lietuvas Klaipēdas apgabalu
Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs)
Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola
Pavlovska Teritorija Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās dienvidu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, šeit esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Rietumsibīrija Teritorija Krievijas Āzijas daļā, Sibīrijas rietumu daļa starp Urāliem un Jeņiseju
Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals
Zvirbuļu kalni teritorija Krievijas galvaspilsētas Maskavas dienvidrietumu daļā, Maskavas upes labajā krastā, starp Setuņas ieteku un Loka dzelzceļa tiltu, pamatkrasts, augstums — līdz 80 m
Pieamūra Teritorija Tālajos austrumos, Amūras vidusteces un lejteces baseinā, gk. kreisajā krastā, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, zemienēs - mežastepe, kalnu nogāzēs - taiga
akcidence Terminu lietoja teoloģijā, lai izskaidrotu Kristus būtnes noslēpumu - kā pēc maizes un vīna substances pārvēršanās Kristus miesā un asinīs turpina pastāvēt iepriekšējās akcidences - kvantitāte, krāsa, garša
kroņaucenieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kroņauce" iedzīvotāji
kroņaucnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kroņauce" iedzīvotāji
unitārieši Ticīgie, kas tic Dievam un Jēzum Kristum kā augstākajām dievībām, bet noliedz Trīsvienības doktrīnu; draudzes radās Eiropā 16.-17. gadsimtā, uzplauka ASV 19.-20. gadsimtā
kriptokalvīnisti Tie Melanchtona piekritēji, kas nepievienojās luteriskai svētvakarēdiena mācībai, ka ar maizi un vīnu pasniedz Kristus miesu un asinis, bet, līdzīgi kalvīnistiem, uzlūkoja maizi un vīnu par Kristus miesas un asiņu simbolu
tiesu pristavs tiesu izpildītājs (pirmsrevolūcijas Krievijā)
būtiska līdzdalība tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības darbību (Kredītiestāžu likums)
obščina Tiešo ražotāju sociāls kolektīvs (cariskajā Krievijā)
Ciblas novads tika izveidots 2000. g. Ludzas rajona sastāvā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastu; 2009.-2021. g. apvienoja Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadu, kā arī ar Krieviju; 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
reformēto baznīcu sakraments tikai kristīšana un euharistija, jo tās abas ir iedibinājis Kristus
solus christus tikai Kristus
kubikaršina Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 0,359728 kubikmetri
kubikcolla Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 16,3871 kubikcentimetri
kubiklīnija Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 16,3871 kubikmilimetri
kubikveršoks Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 87,8244 kubikcentimetri
kubiksažens Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 9,71268 kubikmetri
bočka tilpuma mērs Krievijā (gk. degvīna tirdzniecībā), kas tika lietots arī Rīgā, 18. gs. 520,4 l, 19 gs. - 491,958 litri
časte Tilpuma mērs Krievijā, 0,109323 l
četveriks Tilpuma mērs Krievijā, 26,2387 l
garnica Tilpuma mērvienība cariskās Krievijas laikā - 3,27984 litri, četverika astotā daļa; šāda tilpuma mērtrauks
Vakša Tilžas labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, garums - 7 km
kupcis Tirgotājs (parasti cariskajā Krievijā)
ģilde Tirgotāju kategorija pēc kapitāla apmēriem (Krievijā līdz 1917. gadam, arī Latvijā līdz 1924. gadam)
noziedzīgs nodarījums tīši vai aiz neuzmanības darīta darbība vai bezdarbība, kura paredzēta Krimināllikumā un par kuras izdarīšanu draud kriminālsods
Tuva Tiva - Krievijas Federācijas subjekts - Tivas Republika
Tiva Tivas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidrietumos, pie Mongolijas robežas, administratīvais centrs - Kizila, platība - 168600 kvadrātkilometru, 314000 iedzīvotāju (2009.)
Klīsmetis Tiveimuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski
Klīsmetis Tivejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski
torki Tjurku klejotāju ciltis, no 11. gs. vidus dzīvoja D-Krievijas stepēs, no 12. gs. pamazām daļa pārslāvojās un daļa saplūda ar polovciešiem
berendeji Tjurku nomadu cilts, 11. gs. 2. p. apmetās D-Krievijas stepēs Rosas upes apvidū, 13. gs. daļa pārceļoja uz Bulgāriju un Ungāriju, daļa saplūda ar Zelta Ordas iedz
tatāri Tjurku valodās runājošu mongoļu tautu grupa (piemēram, Pievolgā, Urālos, Krimā); runā tatāru valodā, ticīgie gk. musulmaņi
pečeņegi Tjurku, sarmatu un somugru ciltis, kas 8.-9. gs. dzīvoja Aizvolgas stepēs, no 9. gs. D-Krievijas stepēs; 13.-14. gs. saplūda ar polovciešiem, ungāriem, krieviem u. c. tautām
Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
Tavda Tobolas kreisā krasta pieteka (Obas baseinā) Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, izveidojas, satekot Lozjvai un Sosjvai, garums 719 km (kopā ar Lozvju - 1356 km)
karagasi Tofi - tauta Krievijas Irkutskas apgabalā
tofalari Tofi - tauta Krievijas Irkutskas apgabalā
Stavropole Toljati pilsētas Krievijā (Samaras apgabalā) nosaukums līdz 1964. g.
Tomarioru Tomari pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
Tosna Tosno - pilsēta Krievijā
Treppenhof Trepes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
dvāparajuga Trešā no četrām jugām jeb laikmetiem hinduisma laika ciklā; tā sākas dienā kad Krišna pamet šo planētu un turpinās 864 tūkstošus gadu
Krāku ezeri trīs ezeri Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 150 m vjl., lielākā Krāku ezera platība - 18,7 ha, garums - 0,7 km, vidējais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis, zivīm bagāts, ziemeļu pusē no tā neliels ezeriņš
Krivoje ezeri trīs ezeri Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība 4,9 ha, 1,7 un 1,5 ha; Križevnieku ezeri; Līkie ezeri
Kuito ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri (Augšējais, Vidējais un Apakšējais ezers) Krievijas Karēlijas Republikā, Kemas baseinā
Tamarugalas pampa tuksnesis Longitudinālajā ielejā ("Pampa del Tamarugal"), starp Rietumu un Krasta Kordiljerām, Čīles ziemeļos, platums - 30-60 km, augstums - 900-1200 m, atsevišķi gadi bez nokrišņiem
krīvenieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvi" iedzīvotāji
Malozemeļskas tundra tundra Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Indigu un Pečoras lejteci un Sulas upi dienvidos, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, paugurains līdzenums, vidējais augstums - 40-50 m, lielākais - 162 m, daudz ezeru un purvu, mūžīgais sasalums
Tunguskas plato Tunguskas plato - atrodas Vidussibīrijas plakankalnes rietumu daļā, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 600 km, augstums - līdz 930 m
Tunkas kailkalni Tunkas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~175 km, augstums - līdz 3266 m, līdz 1900-2000 m vjl. taiga (ciedrupriedes, lapegles), augstāk - tundra
Klīsmetis Tuoleimuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants latgaliski
Klīsmetis Tuolejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants latgaliski
Abo Turku, pilsētas Somijā nosaukums laikā, kad Somija bija iekļauta Krievijā (1809.-1917. g.); arī Obu un Obū (zviedru val.)
Romanova-Borisogļebska Tutajevas pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1822.-1918. g.
Klīsmetes Tuvās Klīsmetes - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants
sojoni Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums
sojoti Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums
urjanhaji Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums
Ubsa Ubsunūrs - beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijas Tivas Republikā
Cimļanskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Donas vidustecē, Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, platība 2700 kvadrātkilometru, garums — 260 km, platums — līdz 38 km, vidējais dziļums — 8,8 m
Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes
Augštulomas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhnetulomskoe vodohranilišče_), Murmanskas apgabala rietumu daļā, Kolas pietekas Tulomas augštecē un tās satekupēs
Augšurālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhneural’skoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, izveidota uz Urālas upes
Pavlovkas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Baškorostānas Republikā, platība - 120 kvadrātkilometru, garums - 160 km, lielākais platums - 2 km, vidējais dziļums - 11,8 m, izveidota pēc HES aizsprosta izbūves 1959. g.
Beisugas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Krasnodaras novadā, izveidota uz Beisugas upes
Čerepovecas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Vologdas apgabalā, paltība — 1670 kvadrātkilometru, garums — 160 km, vidējais dziļums — 4 m, ūdenslīmeņa svārstības — 1,7 m, izveidota transporta vajadzībām (ietilpst Volgas-Baltijas ūdensceļa sistēmā)
Narvas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Narvā, Igaunijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, kopējā platība — 191 kvadrātkilometrs, garums — līdz 40 km, platums — līdz 15 km, izveidota 1956. g.
Novosibirskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Obas augštecē, Krievijas Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, platība — 1070 kvadrātkilometru, garums — 200 km, platums — līdz 17 km, vidējais dziļums — 8,3 m, līmeņa svārstības — 5 m, izveidojās pēc Novosibirskas HES aizsprosta uzcelšanas 1957. g.
Ribinskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas augštecē, Krievijā, platība — 4580 kvadrātkilometru, garums pa Volgas gultni — 112 km, pa Mologas — 198 km, pa Šeksnas gultni — 204 km, lielākais platums — 60 km, izveidota 1947. g., ceļot Ribinskas HES
Saratovas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Samaras apgabalā, platība — 1831 kvadrātkilometri, garums — 357 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 78 m, izveidota 1967. g.
Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m
Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs
Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
Girvass Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā
Podporogs Ūdenskritums Sunas upē, Krievijas Karēlijas Republikā
Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe
Zvirgzdupīte ūdenstece Drustu pagastā, ietek Kreiļu ezerā
Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu
Dunsku strauts ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, ietek Mušas ezerā
Randovka ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, iztek no Kustaru ezera, ietek Geraņimovas Ilzas ezerā, garums - 5 km; Raudovka
Narūta ūdenstece Krāslavas novadā, iztek no Ežezera, augštecē ir Andzeļu un Ezernieku pagasta robežupe, lejāk Andzeļu un Dagdas pagasta robežupe, tek Dagdas pagastā cauri Galšūna ezeram, lejtece Dagdas pilsētā, ietek Dagdas ezerā; Obitele
Grašupīte ūdenstece Krimuldas pagastā, ietek Jērkules ezerā; Grašupe
Aklā upīte ūdenstece Krustpils novada Atašienes pagastā, iztek no Teiču purva, ietek Marinzejas ezerā, garums - \~7 km
Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe
Mazupīte ūdenstece Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī netālu no Rojas grīvas; Krākšupīte; Vēverupe
Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru
Baznīcvalks ūdenstece Talsu novada Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes baznīcas; Bazoņgrāvis; Krogvalks; Katrīnvalks
Krumešu dīķis ūdenstilpe Remtes pagastā, platība - 2,2 ha; Krūmu dīķis
Laimas dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,1 ha
Eikažu dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība — 1,9 ha
votjaki Udmurti - somugru cilts, kas dzīvo starp Vjatkas un Kamas upi Vjatkas un Ufas apgabalos (guberņās) Krievijā
Udmurtija Udmurtijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Iževska, platība - 42100 kvadrātkilometru, 1528000 iedzīvotāju (2009.)
besermeņi Udmurtu etnogrāfiska grupa Krievijā, Udmurtijas Republikā, dzīvo pie Čepcas upes, domājams cēlušies no Volgas bulgāriem
Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
Esutoru Ugļegorska - Pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Verhņeudinska Ulanude - pilsēta Krievijas Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
olči Ulči - tauta Krievijas Habarovskas novadā
mangusti Ulči, tauta Krievijas Habarovskas novadā
Simbirska Uļjanovskas pilsētas Krievijā (Uļjanovskas apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
Limpopo upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā
Ascjora upe Baltkrievijā (_Ascior_), Sožas kreisā krasta pieteka, robežupe ar Krieviju, kur saucas - Ostjora
Avsjanka upe Baltkrievijā (_Aūsianka_), Vitebskas apgabala ziemeļaustrumos, izteka Haradokas augstienē, ietek nelielā ezerā Krievijas Plekavas apgabala dienvidos
Bjesjedza upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda
Zilupe upe Baltkrievijā, Latvijā un Krievijā, Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 195 km, no tiem Latvijas teritorijā 80 km, kritums - 30 m, atsevišķos posmos ir Latvijas un Baltkrievijas un Latvijas un Krievijas robežupe; Krievijā saucas Siņaja, Baltkrievijā - Siniucha
Nemuna upe Baltkrievijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (liet. val. _Nemunas_), garums - 937 km, izteka Minskas augstienē, lejtece sadalās 2 attekās, ietek Baltijas jūras Kuršu jomā
Krokodilrifīra upe Dienvidāfrikas Republikā ("Krokodilriver"), Limpopo labā krasta pieteka
Dņepra upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā
Anglēna upe Francijā (_Anglin_), Krēzas kreisā krasta pieteka
Aržāna upe Francijā (_Argens_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī
Pinza upe Igaunijā un Krievijā, izceļas Igaunijas Veru apriņķa dienvidu daļā, šķērso Pelvas apriņķa dienvidu daļu, lejtece Krievijas Pleskavas apgabalā, ietek Pleskavas ezerā
Narva upe Igaunijā un Krievijā, visā garumā šo valstu robežupe, iztek no Peipusa ezera, garums - 77 km, ietek Somu līcī
Krišna upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Krishna"), Indijā, garums - 1400 km, sākas Rietumgatos 1337 m vjl., 64 km no Arābijas jūras piekrastes, ietek Bengālijas līcī
Neļgese upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~500 km
Čarki upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~300 km
Tuostaha upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~400 km
Eleka upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē
Išima upe Kazahstānā (Esila) un Krievijā, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 2450 km, sākas Kazahstānas sīksopkainē, lejtecē palos pārplūst līdz 15 km platumā
Ora upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai
Ponoja upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, garums - 410 km, sākas Keivi augstienē, ietek Baltajā jūrā, lejtece kanjonveida ielejā, krāčaina
Umba upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Umbezera, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī
Ačerjoka upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka
Losinga upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka
Purna upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas labā krasta pieteka
Jula upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
Pokšeņga upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
Belaja upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas satekupēm, garums - 44 km
Ježuga upe Kreivijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
Čornaja upe Kreivijas Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas sateupēm, garums - \~40 km
Akšibaja upe Krievijā (_Akšibai_), Rostovas apgabalā un Kalmikijas Republikā, Karasalas kreisā krasta pieteka
Aktaja upe Krievijā (_Aktai_), Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisā krasta pieteka
Aktaja upe Krievijā (_Aktaj_), Tatarstānas Republikā, Kuibiševas ūdenskrātuves kreisā krasta pieteka
Aktaša upe Krievijā (_Aktaš_), Dagestānas Republikā, Sulakas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čečenijas Republikā
Alaja upe Krievijā (_Alaj_), Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Tereškas labā krasta pieteka
Alaša upe Krievijā (_Alaš_), Tivas Republikas rietumu daļā, Hemčikas kreisā krasta pieteka
Algama upe Krievijā (_Algama_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Gonamas labā krasta pieteka
Alimka upe Krievijā (_Alymka_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka
Allaiha upe Krievijā (_Allaiha_), Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka tās lejtecē
Aloļa upe Krievijā (_Alolja_), Pleskavas apgabalā, Veļikajas (Mudes) augšteces labā krasta pieteka
Altata upe Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumos, Boļšojuzeņas kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
Amediči upe Krievijā (_Amediči_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas augšteces kreisā krasta pieteka
Amguema upe Krievijā (_Amguèma_), Čukču autonomajā apgabalā, ietek Čukču jūrā
Amņa upe Krievijā (_Amnja_), Tjumeņas apgabalā, Kazimas kreisā krasta pieteka
Amputa upe Krievijā (_Amputa_), Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka
Anadira upe Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, garums - 1150 km, sākas Anadiras plakankalnē, ietek Beringa jūras Anadiras līcī, grīvā līdz 7 km plata
Andarma upe Krievijā (_Andarma_), Tomskas apgabalā, Obas baseinā, Parbigas labā krasta pieteka
Andoga upe Krievijā (_Andoga_), Vologdas apgabalā, Sudas kreisā krasta pieteka
Andoma upe Krievijā (_Andoma_), Vologdas apgabala ziemeļos, ietek Oņegas ezerā
Aņepa upe Krievijā (_Anep_), Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā krasta pieteka
Angara upe Krievijā (_Angara_), Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla
Anuja upe Krievijā (_Anjuj_), Piejūras novadā, Amūras labā krasta pieteka
Anuja upe Krievijā (_Anuj_), Obas kreisā krasta pieteka Altaja novadā, augštece Altaja Republikā
Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka
Apuka upe Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, izceļas Korjaku kalnienē, ietek Beringa jūras Oļutoras līcī
Arčada upe Krievijā (_Arčada_), Penzas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
Areja upe Krievijā (_Arei_), Baškorostānas Republikas ziemeļos, vidustece Permas novada dienvidos, Kamas kreisā krasta pieteka
Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Artjugina upe Krievijā (_Artjugina_), Krasnojarskas novadā, Turuhanskas zemienē, Jeņisejas kreisā krasta pieteka
Askiza upe Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā, Abakanas labā krasta pieteka
Asa upe Krievijā (_Assa_), Ingušijas Republikā, Sunžas labā krasta pieteka
Ašita upe Krievijā (_Ašit_), Volgas kreisā krasta pieteka Mari El Republikā, augštece Tatarstānas Republikā
Aškadara upe Krievijā (_Aškadar_), Baškortostānas Republikas dienvidu daļā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka
Ašlika upe Krievijā (_Ašlyk_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas pietekas Vagajas kreisā krasta pieteka
Atkara upe Krievijā (_Atkara_), Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
Atmisa upe Krievijā (_Atmis_), Penzas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka
Avāru Koisu upe Krievijā (_Avarskoe Kojsu_), Dagestānas Republikas dienvidos, Sulakas labā krasta pieteka
Babka upe Krievijā (_Babka_), Permas novadā, Silvas kreisā krasta pieteka
Badarma upe Krievijā (_Badarma_), Irkutskas apgabalā, Angaras kreisā krasta pieteka
Bagana upe Krievijā (_Bagan_), Novosibirskas apgabala dienvidu daļā, lejtecē izsīkst
Bagarjaka upe Krievijā (_Bagarjak_), Sverdlovskas un Čeļabinskas apgabalā. Sinaras kreisā krasta pieteka
Augšjeņiseja upe Krievijā (_Verhnij Enisej_), Tivas Republikā, izveidojas satekot Lielajai Jeņisejai un Mazajai Jeņisejai, satekot ar Hemčiku izveido Jeņiseju
Iļeka upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē
Sudosta upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka
Belaja upe Krievijā (gk. Baškortostānas Republikā, baškīru val. _Agizela_), Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 1430 km, sākas Dienvidurālos pie lielā Iremela kalna
Birjusa upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona
Olima upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
Beseda upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka
Iputa upe Krievijā un Baltkrievijā (Ipuca), Sožas kreisā krasta pieteka, garums - 437 km
Baldža upe Krievijā un Mongolijā, Ononas kreisā krasta pieteka
Ņukža upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Oļokmas labā krasta pieteka
Čikoja upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā (daļēji Krievijas un Mongolijas robežupe), Selengas labā krasta pieteka, garums 769 km
Hiloka upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Selengas labā krasta pieteka, garums - 840 km, iztek no Arahļeja ezera
Oļokma upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos
Gazimura upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Arguņas kreisā krasta pieteka, garums - 592 km, sākas Ņerčas grēdā
Menza upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Čikojas kreisā krasta pieteka
Čita upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas kreisā krasta pieteka
Džila upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka
Čara upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē
Tungira upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Oļokmas labā krasta pieteka
Borzja upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka
Unda upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ononas labā krasta pieteka
Ingoda upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina
Bludnaja upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka
Ungo upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas kreisā krasta pieteka
Suhara upe Krievijā, Aizbaikālā, Hilokas labā krasta pieteka
Belaja upe Krievijā, Altaja novada dienvidu daļā, Obas pietekas Čarišas kreisā krasta pieteka
Koksa upe Krievijā, Altaja novadā un Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka
Kučuka upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kučuka ezerā
Kulunda upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā
Sujetka upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā
Barnaulka upe Krievijā, Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka
Čumiša upe Krievijā, Altaja novadā, Obas labā krasta pieteka, garums 644 km, sākas Salairas skraustā
Iša upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Katuņas labā krasta pieteka
Pesčanaja upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka
Čariša upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka, garums 547 km, sākas Korgonas grēdas nogāzēs
Katuņa upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
Baškausa upe Krievijā, Altaja Republikā, Čulišmanas kreisā krasta pieteka
Sema upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka
Ursula upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka
Arguta upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka
Kadrina upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka
Čuja upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka, garums 320 km
Uļma upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas kreisā krasta pieteka
Nora upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas labā krasta pieteka
Selemdža upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā
Giļuja upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē
Kosma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka
Ciļma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā
Šapkina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera
Kolva upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km
Oņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, garums 416 km, sākas Lačas ezerā, ietek Baltās jūras Oņegas līcī
Kima upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
Peza upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai
Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
Soina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras pietekas Sulas kreisā krasta pieteka
Bludnaja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas kreisā satekupe
Ročuga upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas labā satekupe, garums - 172 km
Vija upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
Iļeša upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
Ustja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos
Piņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai
Kubena upe Krievijā, Arhangeļskas un Vologdas apgabalā, ietek Kubenas ezerā
Vitima upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā
Boļšojika upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
Sakmara upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē
Zilaira upe Krievijā, Baškorostānas Republikā, Sakmaras labā krasta pieteka
Tanalika upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē
Ika upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 571 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē
Malijinzera upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Inzeras labā krasta pieteka
Baza upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka
Karmasana upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka
Uršaka upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka
Čermasana upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Semesena
Sjuņa upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Kamas pietekas Belajas kreisā krasta pieteka; Sena
Inzera upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Simas kreisā krasta pieteka, garums - 307 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava piekājē
Nuguša upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidos, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka
Bira upe Krievijā, Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas kreisā krasta pietekas Belajas labā krasta pieteka
Aidara upe Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos un Ukrainā (_Ajdara_)
Psjola upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Tihaja Sosna upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums — \~150 km
Sņežeta upe Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā, Desnas kreisā krasta pieteka
Uņeča upe Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka
Bulakita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Cirika upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Demjada upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Gorbiloka upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Ima upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Kevekte upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Krivaja upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Majgunda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Nimnokita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Sivakita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Talikita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Uakita upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Želbana upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas kreisā krasta pieteka
Aktragda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
Bira upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
Bojme upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
Bugarikta upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
Bulanki upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
Konnorina upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
Nerungda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
Olingda upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
Vojmakana upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Cipas labā krasta pieteka
Barguzina upe Krievijā, Burjatijas Republikā, ietek Baikāla ezerā
Cipa upe Krievijā, Burjatijas Republikā, Vitimas kreisā krasta pieteka, garums 692 km, sākas Ikatas grēdas nogāzēs
Molbo upe Krievijā, Čaras kreisā krasta pieteka
Toko upe Krievijā, Čaras labā krasta pieteka
Aksaja upe Krievijā, Čečenijā un Dagestānā, Novijterekas labā krasta pieteka
Jurjuzaņa upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē
Miasa upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu
Čusovaja upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
Ufa upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos
Belaja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Anadiras kreisā krasta pieteka
Oloičana upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
Oloja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
Boļšojaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km
Malijaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km
Bula upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
Karla upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
Kubņa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
Boļšojciviļa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka
Hopjora upe Krievijā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 979 km, sākas Pievolgas augstienē
Aksaja upe Krievijā, Donas labā krasta pieteka Rostovas apgabalā
Učura upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos
Maja upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē
Judoma upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā
Ajakita upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe
Suluka upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe
Gorbi upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas kreisā krasta pieteka
Akačana upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas labā krasta pieteka
Aima upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka
Batomga upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka
Maimakana upe Krievijā, Habarovskas novadā, Majas kreisā krasta pieteka
Belijijusa upe Krievijā, Hakasijas Republikā, satekot ar Čornijilusu izveido Obas labā krasta pieteku Čulimu
Malijabakana upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas labā satekupe
Barlika upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
Serdoba upe Krievijā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
Savala upe Krievijā, Hopjoras labā krasta pieteka
Dimka upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka
Meļļa upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka
Menzeļa upe Krievijā, Ikas kreisā krasta pieteka
Useņa upe Krievijā, Ikas labā krasta pieteka
Oka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
Katanga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe
Ļena upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 4400 km, sākas Baikāla grēdas rietumu nogāzē, ietek Laptevu jūrā
Čona upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē
Iļima upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars
Čerčeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Čermančeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Kremenšeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Ļistvenņičnaja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Ņersa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Penčeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Tagula upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Tanšeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Tenišeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Tumanšeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Verhņaja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Hindičeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
Izana upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
Kočetara upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
Kunčeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
Malaja Birjusa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
Peja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
Sļudjanka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
Takučeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
Toporoka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
Žuja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Čaras kreisā krasta pieteka, garums 337 km, izteka Patomas kalnienē
Ija upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - 486 km, sākas Austrumsajānu ziemeļu nogāzē, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
Ikeja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka
Iļira upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka
Kireja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas labā krasta pieteka
Čora upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka
Turiga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka
Kočenga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka
Handa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas kreisā krasta pieteka
Miņa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka
Uļkana upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka
Kirenga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm
Ņepa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā
Teza upe Krievijā, Ivanovas apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
Luha upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
Ņerļa upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
Kasta upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
Sota upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
Abakana upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana)
Baksana upe Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas kreisā krasta pieteka, sākas no Elbrusa ledājiem
Protva upe Krievijā, Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka
Lava upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km
Oklana upe Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Penžinas labā krasta pieteka
Penžina upe Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļos, garums - 713 km, sākas Kolimas kalnienē, ietek Ohotskas jūras Penžinas līcī
Kamčatka upe Krievijā, Kamčatkas novadā, garums - 758 km, sākas Vidusgrēdā, tek pa mežaino Kamčatkas ieplaku, ietek Klusā okeāna Kamčatkas līcī
Iča upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalalas vidusdaļā, ietek Ohotskas jūrā
Bistraja upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes kreisā krasta pieteka
Jelovka upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes kreisā krasta pieteka
Ščapina upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas upes labā krasta pieteka
Avača upe Krievijā, Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos
Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe
Urupa upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Malaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas kreisā satekupe
Boļšojzeļenčuka upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Malijzeļenčuka upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Teberda upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Učkulana upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa
Ullukama upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja
Kasma upe Krievijā, Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka
Iņa upe Krievijā, Kemerovas un Novosibirskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 633 km, sākas Kuzņeckas ieplakā
Sisola upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km
Lala upe Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, Luzas labā krasta pieteka
Pušma upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka
Baisa upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Moloma upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka, garums - 419 km
Luza upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km
Vetluga upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km)
Debina upe Krievijā, Kolimas kreisā krasta pieteka
Bahapča upe Krievijā, Kolimas labā krasta pieteka
Lopju upe Krievijā, Komi Republikā daļā, Luzas labā krasta pieteka
Mezeņa upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā
Vaška upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas kreisā krasta pieteka, garums - 605 km
Šoča upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
Ļohta upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka
Tobiša upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka
Mila upe Krievijā, Komi Republikā, Ciļmas labā krasta pieteka
Paļju upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas kreisā krasta pieteka
Kogeļa upe Krievijā, Komi Republikā, Iličas labā krasta pieteka
Aijuva upe Krievijā, Komi Republikā, Ižmas labā krasta pieteka
Jurjaha upe Krievijā, Komi Republikā, Lajas labā krasta pieteka
Iliča upe Krievijā, Komi Republikā, Pečoras labā krata pieteka, garums - 411 km, sākas Ziemeļurālu piekājē, lejtece Pečoras zemienē
Boļšaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka
Malaja Vizinga upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas kreisā krasta pieteka
Lopju upe Krievijā, Komi Republikā, Sisolas labā krasta pieteka
Ožina upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka
Poruba upe Krievijā, Komi Republikas dienvidu daļā, Luzas labā krasta pieteka
Kostroma upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā
Andoba upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
Gaļičska upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
Meza upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
Šača upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
Tebza upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
Veksa upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
Meža upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos
Laba upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka, garums - 214 km, izveidojas, satekot Boļšajai un Malajai Labai
Farsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Labas kreisā krasta pieteka
Beisužekļevija upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Beisugas kreisā krasta pieteka
Beisuga upe Krievijā, Krasnodaras novadā, ietek Azovas jūrā, lejtecē izveidojot Beisugas limānu
Abina upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Afipsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Belaja upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Psekupsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Pšiša upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Čamlika upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labā krasta pieteka
Agapa upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka
Jangoda upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka
Tareja upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka
Ajava upe Krievijā, Krasnojarskas novada austrumos, Katangas labā krasta pieteka
Kungusa upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Agulas kreisā krasta pieteka
Agula upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka
Kana upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos
Anža upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka
Ribnaja upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas kreisā krasta pieteka
Kuriša upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Kanas labā krasta pieteka
Poima upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Jeņiseja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, Austrumsibīrijas un Rietumsibīrijas robežupe, plūst no Ziemeļmongolijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam, garums - 3487 km, ietek Karas jūrā, lejtecē gultnes platums sasniedz 20 km, dziļums - līdz 15-20 m, lielākā daļa kuģojama, taču \~8-9 mēnešus gadā ir aizsalusi
Pjasina upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, garums - 818 km, ietek Karas jūras, lejtecē sadalās attekā, grīvas posmā daudz salu
Gusiha upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, iztek no Portņagina ezera, ietek Laptevu jūras Hatangas līcī
Hantaika upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, aiz polārā loka, Jeņisejas labā krasta pieteka
Dudipta upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Pjasinas labā krasta pieteka, garums 687 km, iztek no Makara ezera
Jeika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
Čerčeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Čipinšeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Kojoka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Pakanačeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Početa upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Podkamennaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Šigašeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Talaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas kreisā krasta pieteka
Kņazeva upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
Osinovaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
Tenčeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
Tulenčeta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Birjusas labā krasta pieteka
Kimču upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
Mutoraja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
Tičani upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas kreisā krasta pieteka
Ņižņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka
Verhņaja Čunku upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Čuņas labā krasta pieteka
Maimeča upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Hetas labā krasta pieteka, garums - 650 km
Bahta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka
Kureika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē
Turu upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas kreisā krasta pieteka
Embemčime upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka
Tembenči upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kočečumas labā krasta pieteka
Mojero upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem
Ambardaha upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Maimečas kreisā krasta pieteka
Mojerokona upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Mojero labā krasta pieteka
Kočečuma upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato
Iļimpeja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
Učami upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
Tutončana upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
Severnaja upe KrievIjā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
Čuņa upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai
Pura upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka
Čistjakova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Durakova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Kuzminka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Ņikoļskaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Poģelannaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Šišina upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Usolka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Bojarskaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Lugovaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Mašukovka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Rižkova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Rodina upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Barņeva upe Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas labā krasta pieteka
Iseta upe Krievijā, Kurgānas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka
Svapa upe Krievijā, Kurskas apgabalā, augštecē arī robežupe ar Orlas apgabalu, Seimas labā krasta pieteka
Tuskara upe Krievijā, Kurskas apgabalā, Seimas labā krasta pieteka
Tima upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, Sosnas labā krasta pieteka
Kšeņa upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
Ņeva upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem
Ižora upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka
Svira upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, iztek no Oņegas ezera, ietek Lādogas ezerā
Oredeža upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas labā krasta pieteka
Mga upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka
Tosna upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka
Ohta upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas labā krasta pieteka
Tihvinka upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sjasas labā krasta pieteka, garums - 144 km
Paša upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka
Baigora upe Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Matiras kreisā krasta pieteka, Matiras ūdenskrātuves augšgalā
Molongda upe Krievijā, Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apgabala robežupe, Omolonas labā krasta pieteka
Jasačnaja upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka
Omolona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros
Baligičana upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka
Korkodona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka
Kedona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas kreisā krasta pieteka
Kegaļi upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
Gižiga upe Krievijā, Magadanas apgabalā, sākas Kolimas augstienā, ietek Ohotskas jūras Šeļihova līcī, garums - \~150 km
Iļeta upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta
Drezna upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka
Pehorka upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisā krasta pieteka
Nara upe Krievijā, Maskavas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 158 km, sākas Maskavas augstienē
Kļazma upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē
Siviņa upe Krievijā, Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka
Ņiva upe Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 36 km, sākas Imandras ezerā, tek caur Pinezeru, Pļosezeru, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī
Pola upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, garums - 267 km, sākas Valdajas ziemeļrietumu nogāzē (Tveras apgabalā), ietek Ilmeņa ezerā
Redja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka
Holova upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka
Ļņanaja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka
Huba upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka
Mda upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka
Uvera upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka
Polometa upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Polas labā krasta pieteka
Holiņja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Poļistas kreisā krasta pieteka
Volhova upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, kritums - 13 m, iztek no Ilmeņa ezera, ietek Ladogas ezerā
Sjasa upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā
Luga upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 353 km, sākas Tjosovskas purvos, ietek Somu līča Lugas grīvlīcī
Berezaika upe Krievijā, Novgorodas un Tveras apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka
Koboža upe Krievijā, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka
Karasuka upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, ietek Boļšoje Topoļnojes ezerā pie Kazahstānas robežas
Kamenuška upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka
Ora upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka
Iča upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka
Kama upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka
Tartasa upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka
Tara upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu
Šegarka upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
Baksa upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Šegarkas labā krasta pieteka
Hosedaju upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Adzjvas labā krasta pieteka
Adzjva upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka
Boļšaja Rogovaja upe Krievijā, Ņencu autonomajā apvidū un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka
Pjana upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves
Alatira upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas Republikā un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka
Tjoša upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Okas labā krasta pieteka
Urga upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka
Aipima upe Krievijā, Obas baseinā, Pungas labā krasta pieteka
Kosesa upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka
Limbeļka upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka
Sangiļka upe Krievijā, Obas pietekas Timas labā krasta pieteka
Suunduka upe Krievijā, Orenburgas apgabala austrumuos, Urālas kreisā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē
Borovka upe Krievijā, Orenburgas apgabala rietumu daļā, Samaras labā krasta pieteka
Djoma upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē
Kupagana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras kreisā krasta pieteka
Kargalka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
Salmiša upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
Buzuluka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka
Boļšojurana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
Kuvaja upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
Malijurana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
Toka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
Kutuluka upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka
Malijkineļa upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka
Boļšojkineļa upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē
Soka upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē
Sosna upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē
Isa upe Krievijā, Penzas apgabalā un Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka
Vada upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka
Mokša upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju
Viša upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā, Cna labā krasta pieteka
Buja upe Krievijā, Permas apgabalā un Baškorostānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
Kolva upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs
Tanipa upe Krievijā, Permas novada dienvidos un Baškortostānas Republikas ziemeļu daļā, Kamas pietekas Belajas labā krasta pieteka
Piza upe Krievijā, Permas novadā un Baškorostānas Republikā, Bujas labā krasta pieteka
Kambarka upe Krievijā, Permas novadā un Udmurtijas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
Kuva upe Krievijā, Permas novada ziemeļrietumu daļā, Iņvas kreisā krasta pieteka
Iņva upe Krievijā, Permas novada ziemeļrietumu daļā, Kamas kreisā krasta pieteka
Koiva upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka
Usvja upe Krievijā, Permas novadā, Čusovajas labā krasta pieteka
Uļviča upe Krievijā, Permas novadā, Jaivas labā krasta pieteka
Obva upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka
Jaiva upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 303 km, sākas Kvarkuša grēdas dienvidrietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
Velva upe Krievijā, Permas novadā, Komi-Permiešu apvidū, Iņvas kreisā krasta pieteka
Barda upe Krievijā, Permas novadā, Silvas labā krasta pieteka
Aloja upe Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā, Veļikajas (Mudes) labā krasta pieteka
Pļusa upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē
Lovate upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, garums - 530 km, iztek no Lovateca ezera Baltkrievijā, ietek Ilmeņa ezerā
Šeloņa upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, ietek Ilmeņa ezerā
Poļista upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka
Kuņja upe Krievijā, Pleskavas, Tveras un Novgorodas apgabalā, Lovates labā krasta pieteka
Oba upe Krievijā, Rietumsibīrijā, veidojas satekot Bijai un Katuņai, garums - 3650 km (kopā ar Katuņu 4338 km, kopā ar Irtišu 5410 km), ietek Karas jūrā
Vasjugana upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1082 km
Čižapka upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka
Ņuroļka upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka
Čertala upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka
Jagiļjaha upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka
Ranova upe Krievijā, Rjazaņas un Tambovas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka
Proņa upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi
Sala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā)
Kaļitva upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Doņecas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, sākas Donas grēdas dienvidu nogāzē
Boļšaja upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
Oļhovaja upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
Boļšaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka
Malaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka
Karasala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas labā krasta pieteka
Čira upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē
Derbeke upe Krievijā, Saha Republikā (Jakutijā), Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~250 km
Malaja Kuonamka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Anabaras labā krasta pieteka
Oļeņoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā
Hroma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci
Čondona upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā
Moma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā
Bitantaja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km
Dulgalaha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā satekupe
Abirabita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā krasta pieteka
Sartanga upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde
Ožogina upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju
Boļšaja Čukočja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas zemienē, garums — 758 km, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Aldana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
Molodo upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu
Muna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai
Kengkeme upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km
Morkoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas kreisā krasta pieteka
Hanja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas labā krasta pieteka
Birekte upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Bura upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Pura upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Ukukita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Unukita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Merčimdena upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Siļigira upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Hoska upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas kreisā krasta pieteka
Čočoļugjuna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas labā krasta pieteka
Deļkju upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
Sulakana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
Marha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos
Ņuja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, tek pa Pieļenas plato
Betinče upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Hamaki upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Očugujmurbaji upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Timpičana upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Ulahanmurbaji upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Sutama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Gonamas labā krasta pieteka
Gonama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
Rosoha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai
Alazeja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Argajurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe
Iļinjurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe, garums - 337 km
Anabara upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, garums - 939 km, sākas Anabaras plato dienvidu daļā, ietek Laptevu jūras Anabaras līcī, baseinā dimantu atradnes
Karalika upe Krievijā, Samaras apgabalā, Boļšojirgizas labā krasta pieteka
Sjezžaja upe Krievijā, Samaras apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka
Kondruča upe Krievijā, Samaras apgabalā, Sokas labā krasta pieteka
Surguta upe Krievijā, Samaras apgabalā, Solas kreisā krasta pieteka
Čapajevka upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst
Sestra upe Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
Malijuzeņa upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
Boļšojkušuma upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
Kameļika upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
Idolga upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
Karamiša upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
Balanda upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
Ilovļa upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs
Medvedica upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina
Jeruslana upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā
Viļuja upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē
Ostjora upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora
Voroņica upe Krievijā, Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Kr.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: