rupakšķis
rupakšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rupakšķis | rupakšķi |
| Ģen. | rupakšķa | rupakšķu |
| Dat. | rupakšķim | rupakšķiem |
| Akuz. | rupakšķi | rupakšķus |
| Lok. | rupakšķī | rupakšķos |
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespējams, pat okazionālismi, kuros it kā ir saskatāma motivācija un arī vārddarināšanas līdzeklis, piemēram, rupakšķis ‘rupucis, krupis’ : rupjš, rups.