kreims
kreims vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kreims | kreimi |
| Ģen. | kreima | kreimu |
| Dat. | kreimam | kreimiem |
| Akuz. | kreimu | kreimus |
| Lok. | kreimā | kreimos |
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Peen lidz puttras wyrſums, kreims, D. Kreisums.
- Mamma agrāk deva lauku olas un kreimu, bet gaļu jau ne — tā tik uz svētkiem un tad arī kāva vecu vistu, ko stundām ilgi vajadzēja šmorēt.
- Dienišķie burkāni jāēd lēni, saprotot jau, ka vēders pēc divu nedēļu tikai skatīšanās uz ēdienu un ēdējiem var nesaprast piebāšanu ar kreimu, lētu desu, ceptām olām...
- Ir jādzer bērzsulas, jāmielojas ar kanēļmaizi, kas aizdarīta ar kreimu vien, treknāko kreimu vien, rabarberplātsmaizēm un jāknābā, kā dziesmās dzied, – dzīvā labībiņa – ar medu pārlieti diedzēti kviešu graudiņi.
- Incis kreima podā noslīka,