krēslaine
Lietojuma biežums :
krēslaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krēslaine | krēslaines |
| Ģen. | krēslaines | krēslaiņu |
| Dat. | krēslainei | krēslainēm |
| Akuz. | krēslaini | krēslaines |
| Lok. | krēslainē | krēslainēs |
Krēslaina vieta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gan Holmss, gan Moriartijs ir pagaisuši vēstures krēslainē...
- Vienīgi reizēm putnu rotaļas viļņu galotnēs vai vakara krēslaines pirmās zvaigznes viņai atgādināja jokaino puisi, kas palika paugura virsotnē.
- Skaidri redzēju, ka tā ir tikai izdēdējusi gumija, ka tas ir tikai sarūsējis metāls, tikai nopalsis brezents, taču nespēju novērsties, lūkojos ar klusām drausmām, un man pretim no meža ēnas ar savu tukšo skatienu raudzījās iznīcības vieplis, sargājot šo zaļo elli, kas oda pēc trūdiem, šo krēslaini, kuru kā spoku stundu varēja pāršķelt vienīgi gaiļa iekliedziens.
- Un izrādās, ka vari lasīt kopā ar viņu - jaunu, uz vārdiem kāru - , jo tur atstātas sen sadzeltējušas zīmītes ar to, kas iegaršojies no Sudrabkalna: " pienains", " viņpasaulīgs", " pašnodziļināšanās", " krēslaine".