vaņka
vaņka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vaņka | vaņkas |
| Ģen. | vaņkas | vaņku |
| Dat. | vaņkai | vaņkām |
| Akuz. | vaņku | vaņkas |
| Lok. | vaņkā | vaņkās |
Stabili vārdu savienojumiVaņka kresķjaņins.
- Vaņka kresķjaņins — cilvēks, kas kriminālvidē uzdodas par noziedznieku, bet tas nav
Avoti: Žrg, KZ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es redzēju, ka vaņkas bēga projām ar mazām mugursomiņām.
- Bet te tad nu top skaidrs, kas tie bija par vaņkām Staldzenē.
- Vācu puiši nemaz neatgādināja lempīgos, drūmos, glūnīgos, mūžam aizdomīgos " vaņkas".
- Uz tornīšiem bija četri vaņkas.
- Dirsā tev papirosus, utainais vaņka,” es nepakustējies atbildēju.