vaņķis
vaņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vaņķis | vaņķi |
| Ģen. | vaņķa | vaņķu |
| Dat. | vaņķim | vaņķiem |
| Akuz. | vaņķi | vaņķus |
| Lok. | vaņķī | vaņķos |
1.Vīstoklis.
2.Labi nobarots bērns vai sivēns.
3.Paliels gabals (piemēram, maizes).
4.Apaļš un mīksts vēders.
5.14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
Avoti: LE, EH, TlV