kuriņš
kuriņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kuriņš | kuriņi |
| Ģen. | kuriņa | kuriņu |
| Dat. | kuriņam | kuriņiem |
| Akuz. | kuriņu | kuriņus |
| Lok. | kuriņā | kuriņos |
1.Namiņš zivju žāvēšanai.
2.Krogus mājiņa tirgū.
Avoti: LLVV, ME