Paplašinātā meklēšana

Meklējam sc.

Atrasts vārdos (682):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2776):

PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos
hematapostēma Abscess, kurā ir asinis
ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium")
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
Tursiops truncatus afalīna jeb lielā jūrascūka
illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci
Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca")
košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea")
ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta")
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae")
ditiscus Airvaboles "Dytiscus"
macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints
dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus")
zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis")
apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.)
sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta
mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens")
hepatofīma Aknu audzējs vai abscess
Fasciola hepatica aknu fasciola
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
Varševiča alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa warscewicsii")
iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota
kokveida alveja alveju suga ("Aloe arborescens")
fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci
skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium")
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu
luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija
Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation")
imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju
Cintractia fischeri antrakoīdeju sugas "Anthracoidea fischeri" nosaukuma sinonīms
disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā
caurumkamera aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu
fonoelektrokardiogrāfs aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu
fosforoskops aparāts fosforescences pētīšanai
oscilometrs aparāts oscilāciju mērīšanai
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām
fluorescējoša apdruka apdruka, kas nav redzama parastā gaismā, bet kas fluorescē (t. i., kļūst redzama) UV gaismā
Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krāces apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Lapati apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Latvasas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Olekši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Pirtsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Salaki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zvārtavi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
Jānuži apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Sinole apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos
Atabaska apdzīvota vieta Kanādā (_Athabasca_), Albertas provincē
Garmiša-Partenkirhene apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija
izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs
apglotēt Apglumēt, kļūt viscaur gļotainam, glumam
RIND Apgriezeniskais išēmiskais neiroloģiskais deficits (angļu "reversible ischemic neurologic deficit")
kēpelējošais apinis apiņu suga ("Humulus scandens")
raibā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista luscina", syn. "Lepista panaeola")
apdeķēt Apsegt viscaur (ar segu)
nočamdīt Aptaustīt, iztaustīt (viscaur, no visām pusēm)
puscūcis Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā); puscūka (1)
no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur (noskatīt u. tml.)
velvičija Apvalksēkļu klases rinda ("Welwitschales")
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen")
SOC Apziņas līmenis (angļu "state of consciousness")
ultravioletais starojums ar aci neuztverams elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 2 līdz 400 nanometriem; daudzos materiālos tas rada fluorescenci, līdz ar to tie sāk izdalīt jau redzamu starojumu
piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu
imūnfluorescence ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos
ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš
valdēt ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām)
ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
sarullēt ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu
poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur
arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens")
krūmu argirantēma argirantēmu suga ("Argyranthemum frutescens")
Arishoefscher Arishoefscher See - Svētais ezers
vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls
ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope")
outré ārpus pieņemtā vai parastā; ekscentrisks
ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus
FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
dakrioscintigrāfija Asaru kanāliņa scintigrāfija
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
ascidiae Ascīdijas
sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit")
ADSL Asimetriskā ciparu abonentlīnija (angļu "Asymmetric Digital Subscriber Line")
lipene Asinszāle (senāk "Lychnis viscaria")
hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri)
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti
bumbuļu asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias tuberosa"), ko reizēm audzē saulainās, sausās vietās
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
anaptychia Asku ķērpju klases lekanoru rindas fisciju dzimtas ģints
hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu
sarkoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcoscypha")
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
belonidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hialoscifu dzimtas ģints "Trichopeziza" sinonīms nosaukums
askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas
purpurlāsene asku sēņu nodalījuma ģints ("Ascocoryne")
dižspulgaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Caloscypha")
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
mikroasks Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases rinda ("Microascales")
kauslāčpurns asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Disciotis")
kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta
ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni
astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās
atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija
dižsporu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus urinascens", syn. "Agaricus macrosporus")
fluorogēns Atomu sakārtojums, kas ķīmiskā savienojumā noteic fluorescenci
HDSL ātrdarbīga abonenta ciparlīnija (angļu "High bit-rate Digital Subscriber Line")
Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m
Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā
jonu traips attēla defekts, kas rodas dažās katodstaru oscilogrāfa lampās, joniem bombardējot nelielu laukumu izvērses rastra centrā
ugunīgais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes franciscanus")
histofluorescence Audu fluorescence pēc fluorescējoša preparāta ievadīšanas un rentgenstarojuma iedarbības
parapleirīts Audu iekaisums starp parietālo pleiru un krūškurvja fasciju
pneimofasciogramma Audu rentgenogramma pēc gaisa ievadīšanas fascijstarpu telpā
pāraugusi audze audze, kas ir vecāka par virscirtmeta vecumklasi
celosoms Auglis ar iedzimtu viscerālu trūci
cauraugt Augot (kam), tikt viscaur pārņemtam (ar to)
cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko)
kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai
katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki
augu dzīvesforma augu dzīvības forma — auga (vai augu grupas) ārējais veids, kurā atspoguļojas tā dzīvescikls un pielāgotība vides apstākļiem
baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās
fasciācija augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām
parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare")
Kostjuško kalns Austrālijas augstākā virsotne (angļu val. "Mount Kosciusko"), atrodas Austrālijas Alpos, augstums - 2228 m
lakstīgala Austrumu lakstīgala ("Erithacus luscinia")
ADN Austrumvācijas (VDR) informācijas aģentūra 1946.-1990. g. (vācu "Allgemeiner Deutscher Nachrichtendienst")
dižastes strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Quoscalus mexicanus")
zviedru muša auzu melnā stiebrmuša (“Oscinella pusilla”)
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt
saišķu pīlārs bagātīgi profilēts balsts, kas no visām pusēm ir papildināts ar pilastriem, puskolonnām, trīsceturtdaļkolonnām u. tml.
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu
fotobaktērijas Baktērijas ar bioluminiscences spējām
statiskā balansēšana balansēšana, kas novērš rotora masas ekscentricitāti
baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs
Polyscias balfouriana Balfūra poliscija
kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama
ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem
āmals Baltais āmulis ("Viscum album")
amolis Baltais āmulis ("Viscum album")
amols Baltais āmulis ("Viscum album")
amulis Baltais āmulis ("Viscum album")
amuls Baltais āmulis ("Viscum album")
aumulis Baltais āmulis ("Viscum album")
omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album")
ramols Baltais āmulis ("Viscum album")
teiba baltais sapals (_Leuciscus leuciscus_)
tulcis baltais sapals ("Leuciscus leuciscus")
baltiņš Baltais sapals ("Leuciscus leuciscus")
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms
BMW Bavārijas motorrūpnīca (vācu "Baverische Motorenwerke") un automobiļu, motociklu marka
ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti
benzoterapija Benzoātu lietošana terapijā, it īpaši nātrija benzoāta injekcijas vēnā plaušu abscesa gadījumos
sārtā bergēnija bergēniju suga ("Bergenia purpurascens")
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
plankumainā bērzlape bērzlapju suga ("Russula vesca")
aitbeka Bērzu beka ("Boletus Leccium scabrum")
paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas
purva bērzs bērzu suga ("Betula pubescens")
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
pelēkais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus fuscus")
mezobilileikāns Bezkrāsains mezobilifuscīna priekštecis
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni
sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra")
birkšis Birkšķis - drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas
izbirzt Birstot kļūt viscaur robainam, caurumainam u. tml.
vairoga bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Discina ancilis", syn. "Discina perlata"); pērļainā discīna
parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne)
argilīts Blīvs, akmensciets māla iezis, kas ūdenī neatmiekšķējas
izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam
boros Boros schneideri - Šneidera mizmīlis
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
sirmā briežzvēre briežzvēru suga ("Hirschfeldia incana")
velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis")
brūnganējošā briorija brioriju suga ("Bryoria fuscescens"), kas bieži sastopama priežu mežos uz priežu stumbriem kā tumšbrūni lapoņi
SPF brīvs no noteiktiem patogēniem (angļu _specific-pathogen-free_, vācu _spezifisch pathogenfrei_)
lipīgā brovālija brovāliju suga ("Browallia viscosa")
zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga
lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs
kopaugošā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum concrescens")
grubuļainā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum scrobiculatum")
sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki
vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris
subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku
saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
Bušmeņezers Bušmaņa ezers Lejasciema pagastā
sakarst būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
sasilt būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
pieliet būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
piepildīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
saputot būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju)
pieblāzmot būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
piespīdēt būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
piesmaržot būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
izliedēt būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt
piemiglot būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē)
saliedēt būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš
pārklāt būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi
klāt būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu
apknidis būt sākušam viscaur kņudēt, niezēt (no netīrības)
pārplūst būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu
izkarst būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem)
izsilt būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām)
austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus"
sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību
rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā
rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi
tetrametilputrescīns C~8~H~20~N~2~, indīgs putrescīna atvasinājums, iedarbība līdzīga muskarīnam
tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence
ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela
noratropīns C16H21NO3, alkaloīds, ko iegūst, norhiosciamīnu racemizējot ar sārmu
prodigiozins C20H25N3O, antibiotisks sarkans pigments, ko izdala "Serratia marcescens"
skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius")
rodamīns C28H31ClN2O3, fluorescējoša sarkana krāsviela, fluoresceīna atvasinājums
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam
camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu
zemes ceļš ceļš, kura segums ir dabiska grunts; zemesceļš
smilts ceļteka ceļteku suga ("Plantago scobra", senāk "Plantago psyllium", arī "Plantago arenaria" un "Plantago ramosum")
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
Boma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
Bomīšu ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
Buma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
parascaris Cērmju apakškārtas dzimtas "Ascaridae" ģints
vistu cērme cērmju suga ("Ascaridia galli")
cilvēka cērme cērmju suga ("Ascaris lumbricoides")
cūku cērme cērmju suga ("Ascaris suum")
zirgu cērme cērmju suga ("Parascaris equorum")
ceru ķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
ceru purvuķauķis ceru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus schoenobaenus")
Šidē cibotija cibotiju suga ("Cibotium schiedei")
iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata")
kapri cieši piegulošas trīsceturtdaļgaruma sieviešu bikses
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
sūkalu siers ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, iebiezinot sūkalas, pievienojot (vai nepievienojot) pienu, krējumu vai citus piena produktus
termoluminiscence cietvielu spēja uzkrāt ārējās iedarbības (piemēram, jonizējošā starojuma) enerģiju, kas sildot tiek atdota gaismas kvantu veidā; termostimulētā luminiscence
leišmanioze cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi
fasciolopsidoze cilvēka vai cūku helmintoze, ko ierosina fasciolopses
rekonvalescents cilvēks rekonvalescences stāvoklī
dezorganizators cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju
fizkultūrietis cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru
parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu
CD-DA kompaktdisks ciparaudio kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Digital Audio")
fasciodēze Cīpslas piešūšana citai fascijai vai cīpslai
poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās
lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis
pieaugusi audze cirtmeta vai virscirtmeta vecumklases audze
hidromfāls Cistai līdzīga nabas izspiešanās ascīta gadījumā
krešendo Crescendo - pakāpenisks skaņas pastiprinājums
puscūka Cūka vecumā no četriem līdz aptuveni deviņiem mēnešiem; puscūcis (1)
reksis Cūka, puscūcis
pussuķis Cūka, puscūka
muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti
deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas
meža cūka cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām
garastainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius schach")
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
suņburkšķi čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas
egļu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus esculentus")
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē
asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā
luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
dejas uz ledus daiļslidošanas disciplīna - deju izpilde uz ledus ar slidām
kvadrantektomija Daļēja mastektomija, kuras gadījumā audzēju izoperē vienā krūts kvadrantā, ietverot lielā krūšu muskuļa fasciju un ādu
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.)
krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki
konfiskācija darbība, process --> konfiscēt (2)
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
tēlojums darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1.1)
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
četrcīņa Daudzcīņa četrās disciplīnās
desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons
pieccīņa Daudzcīņa piecās disciplīnās
sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā
jaunciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaisciems" iedzīvotāji
Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā
dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri
oscilometrija Dažādu oscilāciju, sevišķi cirkulācijas svārstību mērīšana ar stīgas galvanometru vai oscilometru
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company"
spīkulas dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
skarbā deicija deiciju suga ("Deutzia scabra")
nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem
tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas
pupurtiņš dem. --> pupurs; maza drusciņa
vidusceliņš dem. --> vidusceļš
PDS Demokrātiskā sociālisma partija (vācu Partei des Demokratischen Sozialismus)
pārdestilēt Destilēt (ko) visu, viscaur; destilēt ko vēlreiz, no jauna
tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs
astainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum bombyciferum")
Heiksa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum chaixii")
blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs
miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs
melnais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum nigrum")
Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum")
violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs
parastais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum thapsus")
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu
saules dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia helioscopia")
DSL Digitālā abonenta līnija interneta pieslēgumam mājā; ciparu abonentlīnija (angļu "Digital Subscriber Line")
sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
putniegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Ornithischia"), kurā ir 4 apakškārtas
zauriegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Saurischia"), kurā ir 3 apakškārtas
sauropoda Dinozauru rindas "saurischia" iedalījums, ūdens un purvu apdzīvotāji, vislielākās formas līdz 30 m lielumā
dichodon Diochodon viscidum - šaubīgās radzenes "Cerastium dubium" nosaukuma sinonīms
spārnainā dioskoreja dioskoreju suga ("Discorea alata")
drūkste Disciplīna
drūksts Disciplīna
pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas
datora veiktspējas novērtēšana disciplīna, kas nodarbojas ar datora veiktspējas noteikšanu un pētī metodes, ar kuru palīdzību datora veiktspēju var uzlabot
rājiens Disciplinārsoda veids; attiecīgais sods
demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana
pleiras krustveida discisija discisija strutu evakuācijai empiēmā
distomum Distomum hepaticum - aknu fasciolas "Fasciola hepatica" nosaukuma sinonīms
bizārs Dīvains, ekscentriski savdabīgs
vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis
asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas
hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu
kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
eskalonijaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Escalloniaceae"), 17 ģintis, \~150 sugu, gk. Andos
eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
holescintigramma Divdimensionāls žults sistēmas attēls, kas iegūts, izmeklējot holescintigrāfiski
lopbarības sakņaugi divgadīgi lakstaugi, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai (bietes, burkāni, puscukurbietes, cukurbietes, kāļi, turnepši)
kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas
slotiņu divzobe divzobju suga ("Dicranum scoparium")
Etiopijas dižkalla dižkallu suga ("Zantedeschia aethiopica")
brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti
parastā dižsirpe dižsirpju suga ("Scorpidium scoripoides")
lielā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Aeschna grandis"), spārnu plētums - līdz 105 mm
liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens")
muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis
liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.)
driģine Driģene ("Hyoscyamus")
gulbene Driģene ("Hyoscyamus")
melnā driģene driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem
pasāža drošs jūrasceļš starp salām un rifiem
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu
izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri)
drusceņ Drusciņ
druscij Drusciņ
druscīniņ Drusciņ
druscīties Drusciņ
drusniņu Drusciņ
pochissimo Drusciņ, mazliet, tikko, ļoti maz
drušķele Drusciņa
drusliņa Drusciņa
truksnis Drusciņa
birkšķis Drusciņa miltu vai citas kādas smalkas vielas
dropstala Drusciņa, gabaliņš
dropstelīte Drusciņa, gabaliņš
droztala Drusciņa, gabaliņš
droztalis Drusciņa, gabaliņš
droztalītis Drusciņa, gabaliņš
droztele Drusciņa, gabaliņš
krislis Drusciņa, krikums
skribata drusciņa, kripatiņa
krikšis Drusciņa, mazumiņš
krikšķis Drusciņa, mazumiņš; neliela alkohola porcija
drimala Drusciņa, neliels daudzums, niecīgs apjoms
krapata Drusciņa, pilīte
kraps Drusciņa, pilīte
druscītiņ Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscīt
druscīt Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscītiņ
drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz; druscīt; druscītiņ
pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
bālganā dūkstenīte dūkstenīšu suga ("Chiloscyphus pallescens")
daudzkausiņu dūkstenīte dūkstenīšu suga ("Chiloscyphus polyanthos")
Kūkstiņu ezers Dūkstiņu ezers Lejasciema pagastā
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu
vīru dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis mascula")
eritrozīns Dzelteni sarkana krāsviela, fluoresceīna jodderivāts; lieto mikroskopijā
Ditiscus circumcinctus dzeltenmalu airvabole "Dytiscus circumcinctus"
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
diferenciāltarifs Dzelzceļa vai ūdensceļa vedummaksa, kas, palielinoties attālumam, attiecīgi samazinās
distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma)
lielā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea scabiosa")
rindzajisms Dzenbudisma skola ar uzsvaru uz stingru klostera disciplīnu un pēkšņu apskaidrību, kas gūstama meditējot
kluicens Dzērve ("Gruscinerea")
Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks
LDL Dzirdes diskomforta slieksnis (angļu "loudness discomfort level")
gaismas orgāni dzīvnieku orgāni, kam piemīt spīdēšanas jeb bioluminiscences spēja
piedžinkstēt Džinkstot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi)
lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku
eglene Ēdama sēne, dzeltenā krimilde ("Lactarius scrobiculatus")
Tauša egilopss egilopsu suga ("Aegilops tauschii")
Nemti Ēģiptiešu mitoloģijā - austrumu, tuksneša un jūrasceļu dievs, kuru attēloja vanaga veidolā
svītrainā ehmeja ehmeju suga ("Aechmea fasciata"), izplatīts telpaugs
Šimpera eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia schimperi")
COST Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā ("European cooperation in science and technology")
Codest Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komiiteja (fr. "Comite de developpment europeen de la science et de la technologie")
skarbā ekremokarpa ekremokarpu suga ("Eccremocarpus scaber")
necentrāls trieciens ekscentrisks trieciens
ekscentrība Ekscentrisms
ekscentriks Ekscentrs
ekscepcionāli Ekscepcionāls
izekscerpēt Ekscerpēt un pabeigt ekscerpēt
excipulaceae Ekscipulu dzimta
discella Ekscipulu dzimtas ģints
dothichiza Ekscipulu dzimtas ģints
heteropatella Ekscipulu dzimtas ģints
otrā ekvatoriālā koordinātu sistēma ekvatoriālā koordinātu sistēma, kuras koordinātas ir rektascensija un deklinācija
fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums
skenējošais elektronmikroskops elektronmikroskops, kurā elektronstaru kūlis, skenējot paraugu no punkta uz punktu, izraisa sekundārā kūļa emisiju, kas veido attēlu uz monitora fluorescējošā ekrāna; ar to var iegūt trīsdimensiju attēlu
AEG Elektrotehnikas ražotājfirma (vācu "Allgemeine Elektrizitäts - Gesellschaft")
ķiploku embotiņš embotiņu suga ("Teucrium scordium"), Latvijā aizsargājams augs
episcia Episcija
neļķziedu episcija episciju suga ("Episcia dianthiflora")
escherichia Escherchia coli - kolibaktērijas jeb zarnu nūjiņas
Ešuelzehta Eša pie Alzetas - pilsēta Luksemburgā (_Esch-Uelzecht_)
Loba ešinante ešinantu suga ("Aeschynanthus lobbianus")
lienošā ešinante ešinantu suga ("Aeschynanthus radicans")
krāšņā ešinante ešinantu suga ("Aeschynanthus speciosus")
Kalifornijas ešolcija ešolciju suga ("Eschscholtzia californica"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu
Aita etrusku mitoloģijā - pazemes valstība valdnieks, attēlots ar kroni, scepteri vai vilka skalpu uz galvas
exoascus Exoascus cerasi - vējslotsēņu sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms
Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu
Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha
Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers
Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis
Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha
Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers
Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m
Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers
Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers
Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers
Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers
Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
Umbezers ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis
Beloje ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
ezeru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
mazais niedru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
ezeru purvuķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam
dižā ežlape ežlapju suga ("Thuidium tamariscinum")
lipīgā facēlija facēliju suga ("Phacelia viscida")
fascīts Fascijas iekaisums
fasciektomija Fascijas izgriešana, īpaši strēmeļu izgriešana no platās fascijas laterālās daļas plastiskajā ķirurģijā
fasciotomija Fascijas pārgriešana
fascioplastika Fascijas plastiska operācija
fasciorāfija Fascijas sašūšana
glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock"
heksahloretāns Fasciolīns C2Cl6 - bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai
phaeophyscia Feofiscijas
Phaeophyscia ciliata feofisciju suga
Phaeophyscia nigricans feofisciju suga
Phaeophyscia orbicularis feofisciju suga
Phaeophyscia sciastra feofisciju suga
zilganzaļais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus glaucescens")
Švarca ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus schwazii")
UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu
krāsainais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus pubescens var. verrucosus ")
pūkainais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus pubescens")
vizuālā montāža filmas kombinēšana no uzņemtu kadru kopuma, neizmantojot scenāriju
sarkanīgais filodendrs filodendru suga ("Philodendron erubescens")
vijīgais filodendrs filodendru suga ("Philodendron scandens")
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi
pārfiltrēt Filtrēt (ko) visu, viscaur; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna
Netscape firma _Netscape Communications Corporation_, kas izstrādājusi globālā tīmekļa pārlūkprogrammu _Netscape Navigator_, kā arī tīmekļa serverus un līdzekļus iekštīklu veidošanai
Kadeti firmas _Cadets de Gascogne_ kafejnīcas Rīgā
valoda JScript firmas _Microsoft_ izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas _Netscape_ izstrādātajai _JavaScript_, bet nav ar to pilnīgi saderīga
standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā
hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols firmas _Netscape_ izstrādāts globālā tīmekļa protokols, kas iebūvēts šīs firmas pārlūkprogrammā, tas šifrē un atšifrē kā lietotāja lappušu pieprasījumus, tā arī lappuses, kuras no tīmekļa servera tiek nosūtītas lietotājam
valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu
saskarne NSAPI firmas _Netscape_ servera lietojumprogrammu saskarne (angļu "Netscape Server API")
physcia Fiscijas
physciaceae Fisciju dzimta
buellia Fisciju dzimtas ģints
rinodina Fisciju dzimtas ģints
Physcia aipolia fisciju suga
Physcia ascendens fisciju suga
Physcia caesia fisciju suga
Physcia semipinnata fisciju suga
Physcia stellaris fisciju suga
Physcia tenella fisciju suga
Physcia tribacia fisciju suga
Veršafelta fitonija fitoniju suga ("Fittonia verschaffeltii")
zemeņu fizālis fizāļu suga ("Physalis pubescens"), ko arī Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
bakteriofluorescīns Fluorescējoša krāsviela, ko ražo dažas baktēriju sugas
fluorofotometrija Fluorescējošas vielas kvantitatīva noteikšana šķīdumā, salīdzinot tās fluorescenci ar standartšķīduma fluorescenci
fluoroskops Fluorescējošs ekrāns kā rentgenaparatūras sastāvdaļa
fluorescencija Fluorescence
antistoka pigments fluoriscējoši materiāli, kas pārveido krāsas spektru uz augšu (up-converting); apstarojot ar spēcīgu 900 nm infrasarkano starojumu, tie spīd redzamajā gaismas diapazonā
fonendoskiaskops Fonendoskops, kas kombinēts ar fluorescējošu ekrānu sirds kustību novērošanai auskultācijas laikā
FDT tehnika formālās aprakstīšanas tehnika (angļu "Formal Description Technique (FDT)")
FDT Formālās aprakstīšanas tehnika (angļu "Formal Description Technique")
fosforhidroze Fosforescējošu sviedru izdalīšanās
kristālfosforu fosforescence fosforescence, kas rodas, rekombinējot elektroniem ar caurumiem, kuri radīti ierosināšanas laikā un kādu laiku atradušies lokalizētā stāvoklī uz citiem kristāliskā režģa defektiem, kurus sauc par elektronu un caurumu ķērājcentriem
fosforizēt Fosforescēt
diskveida fraileja fraileju suga ("Frailea phaeodisca")
simbolofideisms Franču reformatoru teoloģijas virziens, kas atzīst reliģisku atziņu par subjektīvu, teoloģisku un simbolisku un uzskata tās jēdzienus tikai par reliģijas transcedentās pasaules simboliem
esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci
BVJS Freie Deutsche Jugend (FDJ) – Brīvās vācu jaunatnes savienība (VDR)
frīsteils Frīstails - kalnu slēpošanas trīscīņas paveids
Kamčatkas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria camtschatcensis")
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa (_Ostfriesische Inseln_), kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste
šmikuts Gabaliņš, drusciņa, neliels daudzums
zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos
elektroretinogrāfija Gaismas iedarbībā radušos acs tīklenes bioelektrisko potenciālu reģistrēšana ar oscilogrāfu
fotoģenēze Gaismas vai fosforescences rašanās, piem., baktērijās
tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā
luciferāze Gaismu izstarojošs proteīns, kas aktivizējas ķīmiskās reakcijās un rada bioluminescences efektus
bezmērība Galējība, pārmērība, izlēciens, ekscess
encefalopioze Galvas smadzeņu sastrutojums vai abscess
čutne gandrīz, mazdrusciņ
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums
Dumbrāji Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Ramaņi Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ziemeļnieki"
juglasciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji
juglciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji
Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi"
upesciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" iedzīvotāji
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
Juglas kanāls Gaujas-Daugavas ūdensceļš, ko izbūvēja 20. gs. sākumā koku pludināšanai
asklēpiju genciāna genciānu suga ("Gentiana asclepidea")
episcija Gesnēriju dzimtas ģints ("Episcia")
Polyscias guilfoylei Gilfoila poliscija
glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock"
glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock"
izglāstīt Glāstot viscaur izlīdzināt
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1)
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus)
diska gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus discoideus")
iesārtā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus erubescens")
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga
pārlūkprogramma "Netscape Navigator" globālā tīmekļa pārlūkprogramma, ko izstrādājusi firma _Netscape Communications_ un ko bez maksas var izmantot ar protokola _FTP_ starpniecību
Rotšilda glorioza gloriozu sugu ("Gloriosa rothschildiana")
visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur; parasti; arī īpaši
vīnsarkanā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella vinosorubescens")
parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse
goniodiscus Goniodiscus ruderatus - brūnās rievpolītes "Discus ruderatus" nosaukuma sinonīms
gorgondzola Gorgonzola - siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
lielais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus scolytus")
Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā
sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV
gumumeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Bolboschoenus"), ko agrāk iekļāva meldru ģintī, 7-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
brūnganais grīslis grīšļu suga ("Carex brunnescens")
bālganais grīslis grīšļu suga ("Carex pallescens")
Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama
nogruzdēt Gruzdot kļūt viscaur brūnam
nogrust Gruzdot kļūt viscaur brūnam; nogruzdēt
Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē
Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums
Ķēriķi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Aļļi" daļa
cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji
dūrenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji
jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji
krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji
lapatieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" iedzīvotāji
Lopati Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" nosaukuma variants
lejasciemieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
lejenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji
mālenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" iedzīvotāji
Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants
Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē
Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants
Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants
Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa
Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants
vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji
Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums
Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
ļaunā gundega gundegu suga ("Ranunculus sceleratus")
HST Habla kosmiskais teleskops ("Hubble Space Telescope")
fasciolīns Heksahloretāns, bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai
kokveida heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium arborescens"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence)
hyaloscyphaceae Hialoscifu dzimta
cistella Hialoscifu dzimtas ģints
hyalopeziza Hialoscifu dzimtas ģints
hyaloscypha Hialoscifu dzimtas ģints
lachnellula Hialoscifu dzimtas ģints
lachnum Hialoscifu dzimtas ģints
phialina Hialoscifu dzimtas ģints
psilachnum Hialoscifu dzimtas ģints
trichopeziza Hialoscifu dzimtas ģints
trichopezizella Hialoscifu dzimtas ģints
clavidiusculum Hialoscifu dzimtas ģints "Cistella" nosaukuma sinonīms
dasyscyphus Hialoscifu dzimtas ģints "Lachnum" nosaukuma sinonīms
kokveida hibiskmalva hibiskmalvu suga ("Malvaviscus arboreus")
Sīrijas hibisks hibisku suga ("Hibiscus syriacus")
samtpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Ischnoderma")
Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā
bālganais hipns hipnu suga ("Hypnum pallescens")
zilzaļā hlorociborija hlorociboriju sēņu ģints suga ("Chlorociboria aeruginascens")
zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
kokveida hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea arborescens")
sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos
utrakvisti Husītu labējais spārns, kas pauda čehu bagāto pilsētnieku un lielgruntnieku intereses; prasīja konfiscēt baznīcas zemi un nodot to muižniekiem
robotā iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia onisca")
luminiscences kamera kodolfizikā iekārta, kurā novēro jonizējošo daļiņu kustības trajektoriju pēc luminiscences, ko šī daļiņa izraisa luminoforā
elementu diagnostika iekārtu tehniskās diagnostikas veids, kad to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbus veic tikai kādai to sastāvdaļai (elementam)
Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas)
CD-R kompaktdisks ierakstāmais kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Recordable")
fluorometrs ierīce fluorescences dzišanas laika mērīšanai
scintilāciju skaitītājs ierīce kodolstarojuma reģistrēšanai; sastāv no scintilatora un fotoelektronu daudzkāršotāja
aerogrāfs ierīce krāsas izsmidzināšanai ar saspiestu gaisu; lieto tekstilrūpniecībā, poligrāfijā, scenogrāfijā, grafikā, keramikas izstrādājumu dekorēšanai u. c.
fluorometrs ierīce luminescences intensitātes mērīšanai
starteris ierīce luminiscences spuldžu iededzināšanai
bortu izpletējs ierīce riepas bortu izplešanai diagnoscēšanas un remonta vajadzībām, kas dod iespēju vizuāli novērtēt riepas iekšpuses stāvokli, atklāt iespējamos bojājumus un vajadzības gadījumā arī tos novērst
starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
spintariskops ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci
spektrofotometrs ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām
iridescenta iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas fluorescē redzamajā gaismas spektrā, ja tā ir stimulēta ar UV gaismu
fosforescējoša iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kura turpina spīdēt pēc tam, kad uz to iedarbojusies gaisma (redzamā vai UV); atšķirībā no fluorescences fosforescence norisinās daudz izlgākā laika periodā (līdz pat vairākām stundām)
samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu)
Mustera kanāls ietek Mustera ezerā Gulbenes novada Lejasciema pagastā
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas
vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus
garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci
klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to) - par audiem, audu kārtu
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem
apziepēties Ieziepēties viscaur
Ežupīte Iežupe, Gaujas pieteka Lejasciema pagastā
Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis
Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe
imūnanalīze Ikviena metode vielu kvantitatīvai noteikšanai, izmantojot specifisku antigēna vai haptēna saistīšanos ar homoloģisku antivielu; imūnanalīzes metodes ietver radioimūnanalīzi, enzimātisko imūnanalīzi, fluorescento imūnanalīzi u. c.
izglāstīt ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt
izglaudīt ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt
izglaust ilgāku laiku, daudz glaust; viscaur glaust; izglaudīt (1)
āšrams Indiešu kopiena, kuras locekļi dzīvo vienkāršības, disciplīnas un pašatsacīšanās garā, pašaizliedzīgi kalpodami sabiedrībai
helvelskābe Indīga hemolītiska viela lāčpurnos ("Helvella esculenta")
giromitrīns indīga viela, kas sastopama parastās bisītes ("Gyromitra esculenta") augļķermeņos
IFO Informācija un izpēte (vācu "Information un Forschung")
CIREA Informācijas, diskusiju un apmaiņas centrs patvēruma jautājumos ("Centre for Information, Discussion and Exchange on Asylum")
kocaca Inscenēt miesas bojājumu
inscenētāja Inscenētājs
harmonografs Instruments, ar ko var uzņemt 2 harmonisku oscilāciju kopējo grafiku
ortopsihiatrija Interdisciplināra nozare, kas apvieno psihiatriju ar psiholoģijas, socioloģijas, sociālā darba u. c. nozaru principiem, lai pētītu un praktiski izmantotu psihiskās veselības atjaunošanu, uzsverot garīgo slimību profilaksi
ISCV Internacionālā studentu celtnieku vienība (kopā ar nosaukumu, piem., ISCV "Freundschaft")
indigitācija Intususcepcija
intususcepts Intususcepcijas iekšējā, iemauktā daļa
līnijtiesa Īpaša tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri apdraud (dzelzceļa vai ūdensceļu) transporta normālu darbību
negātrons Īpatnēja elektronu lampa elektromagnētisko oscilāciju radīšanai; tanī ir katods (kvēldiegs), tīkliņš un 2 anodi
štuceris Īscaurule; uzmava
kursi īslaicīgs lekciju cikls, kurā sistemātiski izklāsta kādas zinātnes, ražošanas nozares vai praktiskas disciplīnas pamatus, māca valodas
Askoli Pičēno province Itālijas Markes reģiona province (_Provincia di Áscoli Piceno_), platība - 1228 kvadrātkilometri, 212800 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās
Peskāra Itālijas province ("Provincia di Pescara"), Abruco reģionā, platība - 1225 kvadrātkilometri, 323700 iedzīvotāju (2012. g.)
sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam
fluorāns Izejviela fluoresceīna un tā derivātu iegūšanai
nožurnēt izmirkt, kļūt viscaur slapjam
noplaušāties Izmirkt, kļūt viscaur slapjam
plaušāties Izmirkt, kļūt viscaur slapjam
paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās
salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu
pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu
pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu
piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot
piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu; arī piedvašot
piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu
pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu
piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu
pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu)
izķedināt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu)
kosīt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu)
izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu)
norūtēt izveidot (ar arklu) rūtis, kvadrātus (viscaur kādā platībā)
savagot izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas
safaltēt izveidot (visapkārt, viscaur) ieloces (apģērba daļā, audumā)
sapaltēt izveidot (visapkārt, viscaur) ieloces (apģērba daļā, audumā)
izbetonēt izveidot no betona; viscaur ieklāt ar betonu
nofaltēt izveidot viscaur ar ielocēm (apģērba daļu)
nopaltēt izveidot viscaur ar ielocēm (apģērba daļu)
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā)
sasprogāt Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā)
sasprogot Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā)
dižā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sceptrum carolinum"), Latvijā aizsargājama
vārpainā jāņoga jāņogu suga ("Ribes spicatum var. pubescens"), sastopama upju ielejās, krūmājos, arī lapkoku mežos
Siocuči Japāņu mitoloģijā - jūrasceļu un jūras straumju dievs
konkūrs Jāšanas sporta disciplīna, kas saistīta ar šķēršļu pārvarēšanu
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam
manēžas jāšana jātnieku trīscīņas un divcīņas sastāvdaļa (manēžā)
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt (ko) vēlreiz, no ļauna; pārmaisīt (1)
YES Jauniešu apmaiņas shēma ("youth exchange scheme")
tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes
badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo"
zilais valis joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera musculus")
Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m
MAST Jūras zinātne un tehnoloģijas ("Marine science and technology")
Palavanas pasāža jūrasceļš Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos starp Filipīnu Palavanas salu un Spartlija (Kalajana) salām
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri
cavia Jūrascūciņas
kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg
mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā
Cavia porcellus jūrascūciņu suga, ko izmanto laboratorijās
jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru
divplankumu jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobiusculus flavescens")
mazais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Pomatoschistus minutus")
Scirpus maritimus jūrmalas gumumeldra "Bolboschoenus maritimus" nosaukuma sinonīms
Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
asociatīvā montāža kadru kombinēšana epizodē, vadoties no kādas kopīgas idejas un neizmantojot scenāriju
reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā
zilkāta kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe cyanescens")
aporokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Aporocactus", arī "Discocactus")
zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla
Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja
Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m
Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
Vaskarans kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs
Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē
Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu
lipīgā kalocera kaloceru suga ("Calocera viscosa")
Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja
Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
ēdamā kamasija kamasiju suga ("Camassia quamash syn. Camassia esculenta")
midzene Kameņu suga "Bombus muscorum", kas ierīko migu sūnās
Šrenka kamene kameņu suga ("Bombus schrenckii"), Latvijā aizsargājama
Ašersona kamolzāle kamolzāļu suga ("Dactylis polygama syn. Dactylis aschersoniana, Dactylis glomerata subsp. polygama")
Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
Cietokšņa kanāls kanāls Liepājas pilsētas ziemeļu daļā, ieplūst Ālandē un izveido ūdensceļu no Ziemeļu fortiem uz Liepājas ezeru
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
ezera kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus scirpaceus", kas sastopama arī Latvijā
iesirmā kāpsmildzene kāpsmildzeņu suga ("Corynephorus canescens")
kokveida karagana karaganu suga ("Caragana arborescens")
zvirbulis Kārklu zvirbulis - niedru stērste ("Emberiza schoeniclus")
sapals karpu dzimtas suga (_Leuciscus cephalus_), saldūdens zivs ar platu muguru, sarkanām spurām
ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
orfa Karpu dzimtas sugas ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), audzē dīķos un akvārijos; zelta ālants
zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas; šīs šķirnes karpa
rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts
Kostjukoviči Kascjukoviči, pilsēta Baltkrievijā
kaspars Kastaņa ("Castanea vesca")
Kastiljone della Peskaja Kastiljone della Peskaja - pilsēta Itālijā ("Castiglione della Pescaia"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
videosignālu monitors katodstaru osciloskops, kas īpaši pielāgots televīzijas signālu atspoguļošanai
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem
koalescentais mastoidīts kaula šķērssienas starp gaisa šūnām plīst, veidojas lieli dobumi; kaula erozijas turpināšanās izraisa in-trakraniālā abscesa risku
dzīslainais kauslāčpurns kauslāčpurnu ģints sēņu suga ("Disciotis venosa")
ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī
tumšzaļā kazroze kazrožu suga ("Epilobium obscurum"), Latvijā aizsargājama
spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus
kinoscenārijs Kinofilmas scenārijs
kinodramaturģija Kinofilmu scenāriju veidošana; attiecīgā daiļrades nozare
aktierkino Kinomākslas veids, kura pamatā ir inscenēts sižets, ko īstenojis režisors apvienodams radošās grupas dalībnieku darbu
kinodramaturgs Kinoscenāriju autors
kinoscenārists Kinoscenāriju autors
piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām
pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
gadījuma apraksts klienta sociālās situācijas koncentrēts rakstisks vai mutisks raksturojums, ko sociālie darbinieki izmanto praksē, piemēram, supervīzijās, starpinstitucionālā vai starpdisciplinārā sadarbībā, kā arī izglītībā un tālākizglītībā
Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers
Klincs Klinča ezers Lejasciema pagastā
Ezerkalnu ezers Klinča ezers Lejasciema pagastā
Klinšu Klinšu ezers - Klinča ezers Lejasciema pagastā
Klints Klints ezers - Klinča ezers Lejasciema pagastā
rūsganā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum rufescens")
sarkanā kliņģerene kliņģereņu suga ("Hydnum rufescens"), tās cepurīte oranža līdz ķieģeļsarkana
nodzeltēt kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu)
saliedēties kļūt lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjam
izalaisties kļūt nedisciplinētam, nepaklausīgam, palaidnīgam
izčāgāt kļūt porainam, viscaur irdenam
piekalst kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs
sasilt kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē
saglumēt kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
pieplūst kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža)
piemilzt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni
pieskanēt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi)
piesmirdēt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi)
piesmaržot kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi)
pietvaikot kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku)
pietvanēt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi
pietvanot kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi
piebirt kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma)
sapārsloties kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārslot
sapārslot kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārsloties
noblauzgāties kļūt viscaur blaugznainam (par galvas ādu)
apgļitēt kļūt viscaur gļotainam, glumam, slidenam
izdēdēt kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem)
izkarst kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni)
nomigloties kļūt viscaur miglainam
izļumt kļūt viscaur mitram, mīkstam un glumam
piesūkties kļūt viscaur mitram, slapjam (par apģērbu, audumu, apaviem u. tml.)
nočervelēt kļūt viscaur negludam, grubuļainam (piemēram, par koku, tā mizu)
saplekšēt kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
sapļakšēt kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties)
sakoskāties kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasūkties (ar netīrumiem, sviedriem u. tml.)
sakoskāt kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasviedrēt
saskrabt kļūt viscaur netīram, saskretušam (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
apkaitināties kļūt viscaur niknam, sadusmoties
apgrabēt kļūt viscaur nolietotam, notrītam, nodeldētam
izšūnāt kļūt viscaur porainam, čauganam; izacot
izšūnot kļūt viscaur porainam, čauganam; izacot
izpraulēt kļūt viscaur praulainam
izsausēt kļūt viscaur sausam vai sausākam; izžūt
izkurtēt kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot)
nobarbalēt kļūt viscaur skrandainam, stērbeļainam (par apģērbu, tā daļām)
izmirkt kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku
izmirkt kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem)
sažarīt kļūt viscaur slapjam lietū
izsilt kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu)
sasveķoties kļūt viscaur sveķainam
nokārtāt kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju)
salēkšķēt kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram
sadugt kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu)
saburbēt kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt
samitrot kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram
savilgt kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam
saslapt kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam
samirkt kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
samirkt kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem)
sakaist kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam
sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
sakarst kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem)
sasilt kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem)
sacietēt kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu)
sasekšēt kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu)
sasekšķēt kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu)
sačervelēties kļūt, parasti viscaur, červeļainam
sačokuroties kļūt, parasti viscaur, čokurainam
saglīzdēt kļūt, parasti viscaur, glīzdainam (par maizi)
saglumēt kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot
sagļotēt kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem)
sagļotot kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem)
sacietēt kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem)
saspurāties kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu)
saspuroties kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu)
sakrevēt kļūt, parasti viscaur, kreveļainam
sarepēt kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu)
saplūksnoties kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1)
saplūksnāties kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1)
saplūksnāt kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties
saplūksnot kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties
sakalst kļūt, parasti viscaur, sausam
sačaukstēt kļūt, parasti viscaur, sausam, čaukstošam
sacietēt kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām)
sacietēt kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām)
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu
kāpelējošā kobeja kobeju suga ("Cobaea scandens")
slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
tumšbrūnā koksnene koksneņu ģints sēņu suga ("Hypoxylon fuscum")
vītolu zaļais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Aromia moschata")
plostu laišana koku transportēšana pa ūdensceļiem, ko Latvijā plaši izmantoja līdz 20. gs. 60. gadiem, bet Gaujā pēdējie plosti pludināti 70. gados
mežs Koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā
alvijs Kokveida aloje ("Aloe arborescens")
Amerikas kokžņaudzējs kokžņaudzēju suga ("Celastrus scandens")
oleotorakss Kolapsterapijas veids; sterilas eļļas ievadīšana pleiras dobumā vai starp pleiru un krūšu fasciju plaušu tuberkulozes ārstēšanai
ultrafiltrācija Koloidālu sistēmu un šķīdumu sadalīšanas metode, kur izmanto puscaurlaidīgas membrānas
ēdamā kolokāzija kolokāziju suga ("Colocasia esculenta")
kokveida koluteja koluteju suga ("Colutea arborescens")
tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā
capitolo Komiski, satīriski, nereti arī obscēni dzejoļi tercīnās
CREST Komiteja zinātniskās un tehniskās pētniecības jautājumos (fr. "comite de la recherche scientifique at technique")
CD Kompaktdisks - disks optiskai digitālās informācijas ierakstīšanai (angļu "Compact Disc")
SACD Kompaktdisku ierakstu tehnoloģijas nosaukums; angļu "super audio compact disc"
konfisķēt Konfiscēt
konpiscēt Konfiscēt
norūķēt Konfiscēt
kompleksā plakne koordinātu plakne, kuras katram punktam (x, y) piekārtots komplekss skaitlis z=x+yi; abscisu un ordinātu asi kompleksajā plaknē sauc attiecīgi par reālo un imagināro asi
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
coscinodiscaceae Koscinodisku dzimta
coscinodiscus Koscinodisku dzimtas ģints
sceletonema Koscinodisku dzimtas ģints
stephanodiscus Koscinodisku dzimtas ģints
thalassiosira Koscinodisku dzimtas ģints
cinka miristāts kosmētikas sastāvdaļa (miristīnskābes cinka sāls), opalescētājs, viskozitātes regulētājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, nagu lakā, toksisks, var veicināt piņņu veidošanos, ja ieēd, var radīt nelabumu un vemšanu
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas
magnija miristāts kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, izmato kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos
mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām
meldru kosa kosu suga ("Equisetum scirpoides"), Latvijā aizsargājama
Sarcoscypha coccinea košā agrene jeb sarkoscifa
koscinodiski Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Coscinodiscaceae"), vienšūnas un koloniju kramaļģes, šūnas cilindriskas vai diskveidīgas
ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
Šmita krasula krasulu suga ("Crasula schmidtii")
raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti
joslainā amadīnžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Amadina fasciata")
pārkratīt Kratīt (ko) visu, viscaur; kratīt (ko) vēlreiz, no jauna
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos
kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā
tievkāta krinipela krinipelu suga ("Crinipellis scabella", syn. "Crinipellis stipitaria")
melnceru kripse kripšu suga ("Crypsis schoenoides")
triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (beršana, spiešana, šķelšana)
priore Kristīgā reliģiskā kopienā abates palīdze, kas atbild par disciplīnu; dažos katoļu ordeņos - sieviešu klostera priekšniece
krūmu krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthenum frutescens")
Bavārijas mežs kroku-cilnu kalni Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayerischer Wald"), garums - \~140 km, augstākā virsotne - Einedrīgels - 1121 m, ziemeļaustrumu nogāze lēzena, dienvidrietumos stāvi nolaižas uz Donavu
kroskontri Kross - sporta disciplīna
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens")
rudvēdera krūmputns krūmputnu suga ("Atrichornis rufescens")
Polyscias fruticosa krūmu poliscija
lipīgā krustaine krustaiņu suga ("Senecio viscosus")
smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
briežzvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Hirschfeldia"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem, stīviem matiņiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
virspleiras membrāna krūškurvja fascijas daļa, kas piestiprināta pie I ribas iekšējās malas un pārklāj pleiras galotni
pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība
Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas
Kugrītis Kugru ezers Lejasciema pagastā
Kugres ezers Kugru ezers Lejasciema pagastā
Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas)
kukaiņpelējums Kukaiņpelējumu suga ("Empusa musca")
muša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta
piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē)
maura kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria discoides", arī "Matricaria matricarioides")
konservatīvais jūdaisms kustība, kas tiecas ieņemt vidusceļu starp ortodoksālo un progresīvo jūdaismu, atzīst talmūdisko tradīciju, bet Toru interpretē atbilstoši mūsdienu prasībām
izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu)
sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu)
piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē)
Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka
piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
dzeltensvītru ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus inornatus")
zeltgalvas ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus proregulus")
zaļais ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus trochiloides")
lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis
mīkstā ķemmzare ķemmzaru suga ("Ctenidium molluscum")
pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
rentgenoskopija Ķermeņa daļu izmeklēšana ar rentgenstarojumu, iegūstot attēlu uz fluorescējošā ekrāna
asku ķērpji ķērpju nodalījuma klase ("Ascolichenes"), lapoņus veido asku sēnes, kurām ir raksturīga simbioze ar aļģēm, 20000 sugu, Latvijā konstatēta 481 suga, kas pieder pie 8 rindām
grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās
indikators ķīmijā ķīmiskais savienojums, kura spēju ķīmiskās reakcijās mainīt krāsu, luminiscēt, veidot vai izšķīdināt nogulsnes izmanto kvalitatīvajā un kvantitatīvajā ķīmiskajā analīzē
BASF Ķīmiskās rūpniecības koncerns Vācijā, dib. 1865. g.; Bādenes Anilīna un sodas fabrika (vācu "Badische Anilin-& Soda-Fabrik AG")
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
Džuandzī Ķīniešu daoistu skolotājs (dzīvoja ap 370.-300. g. p. m. ē.), kurš slavināja dabisku dzīvesveidu un vērsās pret konfūcisma konvencijām, akcentēja garīgas disciplīnas nepieciešamību, kas ved uz meditāciju, uz bezformas dao
mazie maurloki ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum")
būlītis Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum")
bullīši Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum")
bullītis Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum")
čūskloki Ķiploku sīpols ("Allium scorodoprasum")
kuplociņi Ķiploku sīpols, sīpolu ģints suga ("Allium scorodoprasum")
muskata ķirbis ķirbju suga ("Cucurbita moschata")
CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union")
lachnea Lachnea scutellata - humāriju dzimtas sugas "Scutellina scutellata" nosaukuma sinonīms
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē
parastais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella esculenta")
Lāčezers Lāču ezers Lejasciema pagastā
Lāčupe Lāču strauts Lejasciema pagastā
Lāčupīte Lāču strauts Lejasciema pagastā
Kamčatkas laimiņš laimiņu suga ("Sedum kamtschaticum")
laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti
ārstniecības lakacis lakaču suga ("Pulmonaria obscura")
epinastija Lapu koku zaru gadskārtu gredzenu ekscentrība, gredzeni platāki zara augšpusē
sīkvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Catoscopiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
pūšļcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Physcomitrium"), Latvijā konstatēta 1 suga
sarmenīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
pumpurīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Phascum"), Latvijā konstatēta 1 suga
baltvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus bonelli")
ziemeļu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus borealis")
brūnais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus fuscatus") jeb tumšais ķauķītis, kas Latvijā ieceļo ļoti reti
Centrālāzijas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus griseolus")
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs
Irānas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus neglectus")
dzeltenvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus nitidus")
kalnu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus occipitalis")
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs
resnknābja lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus schwarzi")
gaiškāju lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus tenellipes")
zaļais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus trochiloides") jeb zaļais ķauķītis, kas Latvijā ligzdo reti
Laschen Laschen und Paddern-Hasenpoht - Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
kizučs Lašu dzimtas Klusā okeāna lašu ģints suga ("Oncorhynchus kisutsch")
kuprlasis Lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus gorbuscha"), zivs ar smalkām zvīņām (Klusā okeāna ziemeļu daļā); gorbuša
istabas muša Latvijā visizplatītākā mušu dzimtas suga ("Musca domestica")
dzeltensvītras kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion fascinatus")
rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
trixagidae Lēcējvaboļu dzimtas "Throscidae" nosaukuma sinonīms
Psora scalaris lecideju sugas "Hypocenomyce scalaris" nosaukuma sinonīms
ēdamā lēca lēcu suga ("Lens esculenta")
ledusspogulis Leduslaukums, ledusceliņš
Aahof Lejasciems
auciems Lejasciems pretstatā ciemam kalnā
Lejas dzirnavezers Lejasdzirnavu dzirnavezers Lejasciema pagastā
saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to)
salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens")
zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama
slotveida leptosperma leptospermu suga ("Leptospermum scoparium"), ko dēvē arī par Jaunzēlandes tējaskoku, no tās izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
lidsagatavošana Lidotāju mācības pilotēšanas tehnikā, lidaparātu vadīšanā, lidošanā grupā un viņu apmācības līmenis šajās mācību disciplīnās
afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā
Svanetijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu atzars Gruzijā, starp Inguri un Chenisckali augšteci, garums — 85 km, augstums — līdz 4008 m (Lailas kalns), virsotnēs apledojums (šļūdoņi)
Neomys fodiens lielais ūdenscirslis
smicenis Lielais ūdenscirslis ("Neomys fodiens")
smicens Lielais ūdenscirslis ("Neomys fodiens")
Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu
dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē)
dzeltenīgā liepa liepu suga ("Tilia flavescens"), ko retumis audzē parkos
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu)
nošļandēties Lietū viscaur izmirkt
oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna; šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.)
disciplinēt likt pakļauties disciplīnai 2; pieradināt pie noteiktas kārtības
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte
puškīnija Liliju dzimtas ģints ("Puschkinia"), krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās
Ainažu pagasts Limbažu novada pagasts, kas atrodas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Ainažu pilsētu un Salacgrīvas un Alojas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Ainažu pilsētas lauku teritorija, vāciski - Hainasch, krieviski - Hainažskaja
lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem
pērlenīšu liriope liriopu suga ("Liriope muscari")
pielīt Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi)
librets Literārs scenārijs (baletam, arī pantomīmai)
mošus Literatūrā sastopams auga "Mimulus moschatus" nosaukums
irši Literatūrā sastopams staltbriežu nosaukums (vācu "Edelhirsch")
Kamčatkas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton camtschatcensis")
heilotomija Locītavas dobuma malu kaula izauguma ekscīzija
erāzija Locītavas ekscīzija
ascoloculares Lokuloaskomicētes - asku sēņu nodalījuma klases "Loculoascomycetes" sinonīms nosaukums
fosforescence Luminiscence ar ilgstošu pēcspīdēšanu
fluorescence Luminiscence ar īslaicīgu pēcspīdēšanu
fosforscence Luminiscence ar samērā ilgu pēcspīdēšanas laiku (no dažām mikrosekundēm līdz dažām dienām)
ķimioluminiscence Luminiscence ķīmiska procesa rezultātā neatkarīgi no augstas temperatūras
termostimulētā luminiscence luminiscence, kas rodas, ja silda cietvielu, kura ierosināta, iepriekš to apstarojot ar gaismu vai citu radiāciju; termoluminiscence
elektroluminiscence Luminiscence, ko ierosina elektriskais lauks
hemiluminiscence Luminiscence, ko ierosina enerģija, kas izdalās ķīmiskā reakcijā
fotoluminiscence Luminiscence, ko ierosina gaisma
radioluminiscence Luminiscence, ko ierosina radioaktīvais starojums
katodluminiscence Luminiscence, ko izraisa elektronu plūsma, kura atduras pret luminofora virsmu
sensibilizētā luminiscence luminiscence, kurā ierosinošā enerģija, ko absorbē vieni atomi (molekulas, defekti), enerģijas pārneses procesā tiek nodota citiem, kuri pēc tam luminiscē
mākslīgā kalnu saule luminiscences (parasti dzīvsudraba un argona) spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai
luminoforais ekrāns luminiscentu ķīmisku savienojumu pārklājums uz katodstaru lampas ekrāna daļas
podskelis Lupata katla nocelšanai no plīts; podscelis
luscinia Luscinia luscinia - lakstīgalas "Erithacus luscinia" nosaukuma sinonīms
jettatura Ļauns skats; fascinācija
izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari
VDSL ļoti ātrdarbīga ciparu abonentlīnija (angļu "Very high bit-rate Digital Subscriber Line")
kā pa drāti ļoti disciplinēti, pedantiski, kārtīgi
VLT ļoti lielais teleskops ("Very Large Telescope")
kolienterīts ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem
sasalt ragā ļoti nosalt, pārsalt, būt viscaur aukstuma pārņemtam, sasalstot kļūt ļoti cietam
elementārteorija Mācību disciplīna par mūzikas pamatelementiem
propedeitisks kurss mācību viela, ko īsā un elementārā formā aplūko pirms kādas disciplīnas dziļākas studēšanas
Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces
Šultesa madara madaru suga ("Galium schultesii"), Latvijā aizsargājama
ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu
pārmaisīt maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no jauna
vārpu pele mājas peļu pasuga ("Mus musculus hortulanus")
tipiskā mājas pele mājas peļu pasuga ("Mus musculus musculus")
Japānas makaks makaku suga ("Macaca fuscata")
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu
frakts Maksa (cena) par kravu vai pasažieru pārvadāšanu pa ūdensceļiem (gk. jūras pārvadājumos)
pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu
starptautiskie kanāli mākslīgi izveidoti starptautiski ūdensceļi, kas šķērso valsts vai valstu teritoriju un atrodas to suverenitātē
Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES
scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā
Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus
malkcirtējs Malkascirtējs
malkcirtis Malkascirtējs
pārmalt Malt (ko) visu, viscaur; ne sevišķi rūpīgi malt (ko) visu, viscaur
Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
hibiskmalva Malvu dzimtas ģints ("Malvaviscus"), dekoratīvi krūmi, kas līdzīgi gan hibiskiem, gan istabas kļavām
smaržīgā malva malvu suga ("Malva moschata")
Šūmaņa mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria schumannii syn. Bartschella schumannii")
ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai
garknābja māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Neodrepanis coruscans")
Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m
beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem
augstākā matemātika matemātikas disciplīna, kas (pretstatā elementārajai matemātikai) nosacīti aptver analītiskās ģeometrijas, lineārās algebras un matemātiskās analīzes pamatus
vektorrēķini Matemātikas disciplīna, kas pētī darbības ar vektoriem
programmēšana Matemātikas disciplīna, kurā pēta funkciju ekstrēmu atrašanu galīgdimensiju vektoru telpu apakškopās (piem., lineārā, kvadrātiskā, veselskaitļu programmēšana)
matemātiskā analīze matemātikas disciplīnu kopums, kurās pēta un izmanto funkcijas robežas, atvasinājuma, diferenciāļa un integrāļa jēdzienus
piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
cūkkumeles Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
cūkkumelnīca Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
kumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
ramoliņš Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelīte Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
stulbumkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
suņkumele Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeliņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
Matricaria matricarioides maura kumelītes "Matricaria discoidea" nosaukuma sinonīms
brūnganpelēkā mauraga mauragu suga ("Hieracium fuscocinereum")
ķiploki Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
lociņi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
lokavi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
loki Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
loks Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
maurloči Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
maurlociņi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
ivaka Maza drusciņa
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru
apburnīt mazliet saburzīt viscaur
čut mazliet, druscīt
šnipsta mazs gabaliņš, drusciņa
šņipsts mazs gabaliņš, drusciņa
ķikars mazs kumosiņš, drusciņa
pasāža Mazsvarīgs skats kinoscenārijā, pāreja no vienas situācijas otrā
kribis Mazumiņš, drusciņa
smelgana Mazumiņš, drusciņa
šņipata Mazums; mazs gabaliņš, drusciņa
butilskopolamīns Medikaments, kas pārtrauc gludās muskulatūras spazmas, lieto kuņģa un zarnu trakta, žultsceļu, urīnceļu, bronhu, dzemdes muskulatūras atslābināšanai
patentšotklampa Mehāniska ierīce ar ekscentriem vai žokļiem, kas automātiski iespīlē (fiksē) šotes stāvokli
arhimēdes Mehāniskas rēķināmās mašīnas nosaukums, ko ražoja firma "Fischer & Poethig, Glashutte" 20. gs. 1. pusē
sakārnīt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību
sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakņāt (2)
sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt (3)
Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.)
Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.)
Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.)
dridzenes Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
dridži Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
dridžine Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
dridžiņi Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
driģine Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
jodene Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
labdarīte Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
vērmele Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
pikaza Mērkaziņa ("Gallinago gallinago", senāk "Ascalopax gallinago")
merulius Merulius molluscus - konioforu dzimtas sugas "Leucogyrophana mollusca" nosaukuma sinonīms
imūnlimfoscintigrāfija Metastātiska audzēja scintigrāfiskā noteikšana limfmezglos, izmantojot radioaktīvi iezīmētas monoklonālas antivielas vai antivielu fragmentus, kas ir specifiski pret audzēja antigēniem
luminiscentā defektoskopija metode, ar ko dažādos materiālos atklāj virsmas defektus, uzlejot fluorescējošu šķidrumu un novērojot tā luniniscenci
radioencefalogrāfija Metode, ar ko pētī injicētu iezīmētu radioaktīvo izotopu plūsmu caur smadzeņu asinsvadiem, noteicot to ar ārēju scintilācijas skaitītāju
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus
stabilogrāfija Metode, ko izmanto bioloģiskos pētījumos, - stāvoša cilvēka ķermeņa svārstību reģistrācija, izmantojot oscilogrāfu
subtrakcija Metode, ko lieto neskaidru anatomisku struktūru rentgenogrāfiskā vai scintigrāfiskā attēla uzlabošanai; attēla negatīvu, kas iegūts pirms kontrastvielas vai radioizotopa ievadīšanas, datorizēti vai fotogrāfiski atdala no vēlāk iegūta attēla
splanhnopleira Mezodermas viscerālā lapa, kas apņem daudzšūnu dzīvnieku iekšējos orgānus
mežacūka Meža cūka - cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), mājas cūkas priekštece, nometnieks, vērtīgs medījams dzīvnieks
burkāns Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris", senāk arī "Chaerophyllum silvestre")
suņburkšķi meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
gosķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
kārvele Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
kārveles Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
ķerbelis Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
suņķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
svētas Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
svētes Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
meniedzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemanes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenāji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemeņi Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenīcas Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenīte Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenītes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemeņoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemetene Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemināji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemine Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemines Meža zemene ("Fragaria vesca")
zeminis Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemiņoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemlīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnāji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīca Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīcājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīcas Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīdzājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte
kalnu erickiņš mežastrazdu apakšdzimtas suga (“Enicurus scouleri”)
silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi
tumšā mežskudra mežskudru suga ("Formica fusca")
PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma
pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana
pārmīcīt Mīcīt (kādu masu) visu, viscaur; mīcīt (kādu masu) vēlreiz, no jauna
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu
trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos
elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto elektronu kūli vakuumā un stikla lēcu vietā fokusējošus elektromagnētus; izšķirtspēja līdz 5 angstrēmi (gaismas mikroskopam 2000 angstrēmi); attēlu novēro uz luminiscējoša ekrāna vai fotografē
skenējošais elektronmikroskops mikroskops, kurā liela palielinājuma un izšķirtspējas attēla iegūšanai izmanto elektronstaru kūli; attēlu var apskatīt uz fluorescējoša ekrāna vai nofotografēt
rūsganais mīkstspārnis mīkstspārņu suga ("Cantharis fusca"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski
izmīt Minot viscaur sablīvēt
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu
pārmīņāt Mīņāt (ko) visu, viscaur; mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna
strutainais miokardīts miokardīts ar nekrozes perēkļu un abscesu veidošanos miokarda
piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
iesārtā miskante miskantu suga ("Miscanthus purpurascens"), ko Latvijā bieži audzē kā krāšnumaugu
raibziedu miskante miskantu suga ("Miscanthus sacchariflorus")
Ķīnas miskante miskantu suga ("Miscanthus sinensis")
milzu miskante miskantu suga ("Miscantus floridulus syn. Miscantus synensis var. giganteus")
samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs
izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi)
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem)
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu
Šneidera mizmīlis mizmīļu suga ("Boros schneideri")
vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu
panmongolisms Mongoļu tautas cenšanās pēc pasaules iekarošanas; šīs idejas vēsturiska reminiscence
Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Movess Moveša ezers Lejasciema pagastā
Moves ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
Movešu ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
Moveža ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
Movieša ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
Mūveša ezers Moveša ezers Lejasciema pagastā
Mstislavļa Mscislava, pilsēta Baltkrievijā
Maskara Muaskara, pilsēta Alžīrijā ("Mascara")
apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija
MS Multiplā skleroze (angļu "multiple sclerosis")
Armēnijas muskare muskaru suga ("Muscari armeniacum")
debeszilā muskare muskaru suga ("Muscari azureum")
mazā muskare muskaru suga ("Muscari botryoides")
Kolhīdas muskare muskaru suga ("Muscari colchicum")
pušķu muskare muskaru suga ("Muscari comosum")
platlapu muskare muskaru suga ("Muscari latifolium")
vārpu muskare muskaru suga ("Muscari neglectum")
ķekaru muskare muskaru suga ("Muscari racemosum")
miofascīts Muskuļa un tā fascijas iekaisums
cūku muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis miescheriana")
Mustura ezers Mustera ezers Lejasciema pagastā
Musteru ezers Mustera ezers Lejasciema pagastā
mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti
lāsumainais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa griseisticata")
brūnais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa latirostris")
rudastes mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa ruficauda")
Austrumāzijas mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa sibirica")
pelēkais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa striata"), sastopama arī Latvijā
sarkanā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita muscaria")
sarkstošā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita rubescens")
Albertīna Muzejs Vīnē ("Albertina; Graphische Sammlung Albertina") ar vienu no pasaulē lielākajiem zīmējumu, akvareļu un grafikas krājumiem, dibināts 1768. g.
muzejzinātne Muzeoloģija - zinātnes disciplīna, kas pētī muzeja izcelsmes un attīstības likumsakarības un sociālās funkcijas, muzeju darba teoriju un praksi, vēsturi, avotu mācību, muzeogrāfiju un metodiku
Austrumšeldas nacionālais parks nacionālais parks Nīderlandē (_Nationaal Park Oosterschelde_), Zēlandes provincē, ietver Austrumšeldas līci un tā piekrastes
fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību
reprivatizācija Nacionalizētā vai konfiscētā privātīpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā
driģene Nakteņu dzimtas ģints ("Hyosciamus"), indīgs lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
šlāpmice Naktscepure
zemessomiņu nardija nardiju suga ("Nardia geoscyphus")
kāpnīšu nardija nardiju suga ("Nardia scalaris")
ne ilmakas ne drusciņas
raibā neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis discolor", arī "Myosotis versicolor")
nebūt dieva raugu mutē ņēmušam nebūt ne drusciņas, ne kripatiņas ēdušam
Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums
NM Neiromuskulārs (angļu "neuromuscular")
ne cepts, ne vārīts neizdevies, pusceļā palicis; nenoteikts, svārstīgs; neievērojams
Sicīlijas nektāraskorde nektāraskordu suga ("Nectarascordum siculum")
elektrostarteris neliela mirdzizlādes lampa zemspiediena luminiscences lampu iededzināšanai
sīkaliņš neliels gabaliņš, drusciņa
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru
sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga
Fišera neļķe neļķu suga ("Dianthus fischeri"), Latvijā aizsargājama
Episcia dianthiflora neļķziedu episcija
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā)
distropija Nenormāla, ekscentriska izturēšanās
NNRTI Nenukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors (angļu "non-nucleoside reverse transcriptase inhibitor")
kristālfosfori Neorganiski kristāliski luminofori - pusvadītāji un dielektriķi, kuros ievadīti luminiscences centri
fosfori Neorganiskie luminofori - kristāliskas vielas ar piejaukumiem (aktivatoriem), kurās ārējo faktoru iedarbībā rodas luminescence
finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem
suķelis nepieaugusi cūka; puscūcis
dienvidblāzma Neregulāra parādība Zemes atmosfērā - izretināta gaisa luminiscence 90-100 km augstumā dienvidpola tuvumā
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu
progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli
sīklenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sīklesciems" iedzīvotāji
skatrenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Skatresciems" iedzīvotāji
ANP Nīderlandes informācijas aģentūra (nīderlandiešu "Algemeen Nederlandsch Presbureau")
gnajiņš Nieciņš, piciņa, drusciņa
gnajs Nieciņš, piciņa, drusciņa; tas, kas ir sīks, mazs, neizaudzis
mazais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpacreus")
Seivi ķauķis niedru sisinātājķauķis ("Locustella luscinioides")
radikālā nefrektomija nieres izoperēšana kopā ar tās fasciju pēc iepriekšējas nieres artērijas un vēnas nosiešanas, ietverot virsnieru un visus reģionālos limfmezglus; izmanto nieres karcinomas gadījumā
Damaskas nigella nigellu suga ("Nigella damascena"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
kolicīns no "Escherichia coli" iegūts antibiotiks, kas ietekmē tās pašas sugas citus celmus
no viena gala līdz otram no sākuma līdz beigām; pilnīgi; viscaur
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur
sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur
sagrantēt Noklāt, pārklāt viscaur ar granti
viss norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur
pa norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā
pār norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās)
sa- norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas
sa- norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains
viss norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur
sa- norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības
subnormāle Normāles projekcija uz abscisu ass
apgrūdīt Norūdīt viscaur (dzelzi, iegremdējot ūdenī)
semiserio Nosaukums nopietnai operai ar atsevišķām komiskām scēnām (it. "pusnopietni")
eksohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes dibena piestiprināšana vēdera sienai ārpus vēderplēves, zem fascijas
disciplinārreglaments Noteikumu kopojums par disciplināru pārkāpumu un sodu būtību un uzlikšanas kārtību (kara un tiesu resoram)
saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur
sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur
ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe; nozīmīga upe (kādā teritorijā)
NRTI Nukleozīdu atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors (angļu "nucleoside reverse transcriptase inhibitor")
pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piovārijs Olnīcas abscess
brūnējošā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha rufescens"), kas aug uz lapu kokiem, tai iegareni, dihotomiski (dakšveidā) zaroti apotēciji
MS-DOS Operētājsistēma (Microsoft Disc Operating System), kuru lietoja ar IBM saderīgajos datoros pirms Windows sistēmas izstrādes
kristālu spektri optiskās absorbcijas, luminiscences, fotovadāmības, kombinatīvās gaismas izkliedes, atstarošanās spektri, kas rodas, gaismai mijiedarbojoties ar vielu kristāliskā stāvoklī
atroscīns Optiski neaktīvs hioscīna izomērs, alkaloīds; kā midriātisks līdzeklis stiprāks par hioscīnu
kristālspektri Optiskie absorbcijas, atstarošanās, izkliedes, luminiscences spektri, ko iegūst ar kristālu spektroskopijas metodēm
eliptiska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tā ātrums ir robežās starp pirmo un otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 0 un mazāka par 1
hiperboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar ātrumu, kas pārsniedz otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 1
paraboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 1
riņķveida orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar pirmo kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 0
zelta ālants orfa - mākslīgi izveidota ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), ko audzē kā krāšņumzivi dīķos, parku baseinos un akvārijos
luciferīns Organiska viela luminiscējošos organismos, kas, oksidējoties ar enzīma luciferāzes starpniecību, izstaro gaismu līdzīgi jāņtārpiņam
optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai
stilbēns Organisks savienojums, aromātiskās rindas ogļūdeņradis, kura kristālus lieto scintilāciju skaitītājos jonizējošu starojumu reģistrācijai; tā derivātus lieto medicīnā
kārtība Organizētība, disciplīna
dezorganizācija Organizētības trūkums; kārtības jaukšana, disciplīnas neievērošana; nesaskaņotība, sajukums
mušu ofrīda orhideju dzimtas suga (“Ophrys insectifera syn. Ophrys muscifera”), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama, aug pārpurvotos priežu mežos, kaļķainos zāļu purvos un purvainās pļavās
oscillācija Oscilācija
oscillatoria Oscilatorijas
Oscillatoria agardhii oscilatoriju suga
Oscillatoria chlorina oscilatoriju suga
Oscillatoria formosa oscilatoriju suga
Oscillatoria lacustris oscilatoriju suga
Oscillatoria limnetica oscilatoriju suga
Oscillatoria limosa oscilatoriju suga
Oscillatoria plantonica oscilatoriju suga
Oscillatoria princeps oscilatoriju suga
Oscillatoria putrida oscilatoriju suga
Oscillatoria rubescens oscilatoriju suga
Oscillatoria subtilissima oscilatoriju suga
Oscillatoria tenuis oscilatoriju suga
oscillātors Oscilators
oscillēt Oscilēt
oscillografs Oscilogrāfs
osciloskops Oscilogrāfs mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai
oscillogramma Oscilogramma
intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt
burzināt Pa druscītei drupināt, sīki smalcināt
dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia")
zaļais paalksnis paalkšņu suga ("Duschekia viridis syn. Alnus viridis"), ko Latvijā stāda visbiežāk
izgrambāt padarīt (ko) viscaur grambainu
izkrokot padarīt (ko) viscaur krokainu
izkruzuļot padarīt (ko) viscaur kruzuļainu
izrievot padarīt (ko) viscaur rievainu
izrobot padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu
sarūtot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu
savandīt padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi
izvagot padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt
izčagināt padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt
sasmērēties padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru
izalot padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm
izcaurumot padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu)
sasmurguļot padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņorgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņurkāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņurgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt
izplacināt padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru)
saraibot padarīt viscaur raibu
izraibināt padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs
sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt
Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja
Neretas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Pilskalnes un Zalves pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nerftsche, krieviski — Nerfstskaja
Sunākstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Seces un Staburaga pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sonnaxtsche, krieviski — Sonnakstskaja
Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja
Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja
Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja
Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja
Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
Īles pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Bēnes, Lielauces un Zebrenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ihlensche, krieviski — Ilenskaja
Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja
Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja
Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja
Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja
Izvaltas pagasts pagasts Krāslavas novada rietumu daļā, robežojas ar Kombuļu un Ūdrīšu pagastu, kā arī ar Daugavpils un Aglonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Uschwalden, krieviski — Užvaldskaja
Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja
Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja
Vidrižu pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Gravās, robežojas ar Skultes un Limbažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Widrisch, krieviski — Vidrižskaja
Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja
Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja
Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja
Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja
Allažu pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Siguldas, Inčukalna un Mālpils pagastu, kā arī ar Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Allasch, krieviski - Allažskaja
Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
parastā pahiacinte pahiacinšu suga ("Hyacinthoides non-scripta")
izkodināt pakļaut viscaur kā kodīga iedarbībai
Pakurlīšu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
Pakurļu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
Sikšņu ezers Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
Pakurlīts Pakurlītis, ezers Lejasciema pagastā
palīgnozare Palīgdisciplīna
palīgzinātne Palīgdisciplīna
biešu muša pamušu dzimtas suga (Pegomyia hyoscyami"), divspārnis ar 6-8 mm garu ķermeni, ko klāj dzeltenpelēki matiņi, kaitīgi to kāpuri, kas alo un barojas biešu, balandu, spinātu lapās
sakrokot panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas
resnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks
samīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts
saplūksnāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains
saplūksnot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains
pievēsmot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
sairdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens
sadubļot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains
saduļķot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains
sadūņot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains
samiklināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls
sataukot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains
saraibināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, raibs
saķepēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs
piešķiest panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
tievināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks
pieplūdināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa)
sadūmot panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem
piebārstīt panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē)
izsausināt panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks
pieskanēt panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
piesmirdināt panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
piesmaržināt panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
sakurināt panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā
sakurt panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2)
izkarsēt panākt, ka izkaist, ļaut vai panākt, ka kļūst viscaur karsts
izsildīt panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts
pipirkšis Papirkšķis - mazumiņš, drusciņa
jūras spīdēšana parādība, ko izraisa jūras virsslānī dzīvojoši organismi ar bioluminiscences jeb spīdēšanas spējām
diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu
kumeļa pauti parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Helvella esculenta"), ķervelis
ķerpulis Parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Morchella esculenta")
murķelis parastā bisīte ("Gyromitra esculenta"), nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"; augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
Šinca šņibītis parastā šņibīša pasuga ("Calidris alpina schinzii"), kas sastopama arī Latvijā, aizsargājama
deveņvīraspēcis Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deveņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīrpuķe Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīrs Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīrspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņvīrzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
deviņzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
lāčauss Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
lāčauza Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
maldsveces Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
saulessvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
saulesvieši Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
saulsvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus")
čēpuks Parastais lāčpurnis ("Morchella esculenta")
ērzeļa pauti parastais lāčpurns ("Morchella esculenta")
čermulis Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta")
ķēpucis Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta")
ķēpuks Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta")
ķēpups Parastais lāčpurns ("Morchella esculenta")
kastainis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kastaiņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kastanājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kaštani Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kaštaņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kastanis Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kastaņkoks Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kaštans Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kaštāns Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kastens Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
krastiņi Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
krastnāji Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
skrastenājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
skrastinājs Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum")
kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks
sakņu biete parastās bietes ("Beta vulgaris") varietāte ("convar. crassa syn subsp. esculenta"), kuras dažādas varietātes un šķirnes Latvijā plaši kultivē
Lychnis viscaria parastās sveķenes "Viscaria vulgaris" nosaukuma sinonīms
sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām)
ekstrapleirālā pneimonolīze parietālās pleiras atdalīšana no krūšu dobuma fascijas
savākot pārklāt šūnas viscaur ar vaska kārtiņu (par bitēm); aizvākot
piemirkt pārklāties ar mitrumu (par augiem, to dalām); kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā)
sakūpēt pārklāties viscaur ar kvēpiem, putekļiem; piesūkties ar dūmiem, putekļiem
nokrebulēt pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt
nokrepēt pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt
sapiepēt pārklāties viscaur ar piepēm
izglumēt pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā)
apkurtēt Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses)
sacukuroties Pārkristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu)
programmatūra CoolTalk pārlūkprogrammā "Netscape Navigator" iebūvēta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telefona sarunām, audiokonferencēm un tērzēšanas sesiju organizēšanai
muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu
saputekļot Pārputekļot, parasti viscaur
saputekļoties Pārputekļoties, parasti viscaur
izsliedēt Pārvietojoties radīt, izveidot viscaur pēdas, taku (parasti zālē, labībā)
garnizona dienests pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību
lineārā pasāre pasāru suga ("Digitaria ischaemum")
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā
nekārtīgs Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kas neievēro disciplīnu
izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam
diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli
ascomycetes pēc senākas klasifikācijas askusēnes jeb somiņsēnes, tagad "Ascomycota"
pārlaicība Pēcnāves pasaule; cita, neizprotama pasaule; transcendentālitāte
erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu
sniega zoss pelēko zosu ģints suga ("Ancer caerulescens"), Latvijā caurceļotāja
pelēkais valis pelēkvaļu dzimtas vienīgā suga ("Eschrichtius gibbosus")
blāvā peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella fulvescens")
mājas pele peļu suga ("Mus musculus"), aprakstīts \~60 pasugu, Latvijā konstatētas 2 pasugas
Skaulera penstemone penstemoņu suga ("Penstemon scouleri")
pericystis Pericystis apis - askosfēru dzimtas sugas "Ascosphaera apis" nosaukuma sinonīms
krūmveida perilla perillu suga ("Perilla frutescens")
sinceloms Periviscerālie ķermeņa dobumi kā vienota struktūra; pie tiem pieder pleiras, perikarda un vēderplēves dobums, kā arī sēklinieka makstapvalka dobums
skrajā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum diffusum syn. Erysimum canescens")
mauraglapu pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum hieracifolium syn. Erysimum marschallianum")
komercstarpnieks persona, kura profesionāli uzņemascitu personu labā starpniecību līgumu slēgšanā par preču vai vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, par apdrošinājumiem, preču pārvadāšanu, kuģu nomu vai arī par citām komercdarbībām uz vienreizēja pilnvarojuma pamata
bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā
izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi
sazāļot Pieaugt, saaugt viscaur ar zālēm
samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
pietvaikot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā)
pietvanēt Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
nodzeldēt Pieļaut, ka (augi, kam ir dzeloņi) viscaur ievaino, sadzeļ (ādu, kādu ķermeņa daļu)
nodzeldināt Pieļaut, ka (augi, kam ir dzeloņi) viscaur ievaino, sadzeļ (ādu, kādu ķermeņa daļu)
saburzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu
izliedināt Pieļaut, ka viscaur salīst
dzeltenā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius scrobiculatus"), saukta arī par egleni
sārtā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus subrubescens")
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
brūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fuscoporia ferruginosa", syn. "Phellinus ferruginosus")
tumšbrūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinidium ferrugineofuscum", syn. "Phellinus ferrugineofuscus")
iedzeltenā diplomitopore piepju sēņu grupas diplomitoporu ģints suga ("Diplomitoporus flavescens")
melnā samtpiepe piepju sēņu grupas samtpiepju ģints suga ("Ischnoderma benzoinum")
tumšā violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum fuscoviolaceum")
subtangente Pieskares projekcija uz abscisu ass
sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt, parasti viscaur, mitram, slapjam
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, kļūt viscaur mīkstam
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam
salasēt piesūkties ar mitrumu (un kļūt viscaur slapjam)
piesmirdēt Piesūkties ar smaku, kļūt viscaur smirdīgam
samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi
dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta
Zviedrijas pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus intermedia", arī "Sorbus scandia")
damazgāt Pilnīgi, tīri, viscaur izmazgāt; nomazgāties; vairākkārt, bieži mazgāt
izdzist Pilnīgi, viscaur atdzist
izdzeltēt Pilnīgi, viscaur nodzeltēt (par augiem, to daļām)
Bešāra pilsēta Alžīrijas rietumu daļā ("Beschar"), vilājas administratīvais centrs, 165000 iedzīvotāju (2008. g.)
Muaskara pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Mascara"), vilājas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2008. g.)
Agvaeskondida pilsēta Argentīnā (_Agua Escondida_), Mendosas provincē, pie Lapampas provinces rietumu robežas
Ataskadero pilsēta ASV (_Atascadero_), Kalifornijas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ataskosita pilsēta ASV (_Atascocita_), Teksasas štatā, 65800 iedzīvotāju (2010. g.)
Eskanaba pilsēta ASV ("Escanaba"), Mičiganas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Eskondido pilsēta ASV ("Escondido"), Kalifornijas štatā, 150200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kībiskeina pilsēta ASV ("Key Biscane"), Floridas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Moskova pilsēta ASV ("Moscow"), Aidaho štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Maskatīna pilsēta ASV ("Muscatine"), Aiovas štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Maslšolsa pilsēta ASV ("Muscle Shoals"), Alabamas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Paskagula pilsēta ASV ("Pascagoula"), Misisipi štatā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pesko pilsēta ASV ("Pasco"), Vašingtonas štatā, 68600 iedzīvotāju (2014. g.)
Preskota pilsēta ASV ("Prescott"), Arizonas štatā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfrancisko pilsēta ASV ("San Francisco"), Kalifornijas štatā, pussalā starp Kluso okeānu, Zelta vārtu šaurumu un Sanfrancisko līci, 716000 iedzīvotāju (2007. g.)
Taskalūsa pilsēta ASV ("Tuscaloosa"), Alabamas štatā, 96100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vasko pilsēta ASV ("Wasco"), Kalifornijas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Viskonsinrepidsa pilsēta ASV ("Wisconsin Rapids"), Viskonsinas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bādišle pilsēta Austrijā (_Bad Ischl_), Augšaustrijas federālajā zemē, pie Traunas un Išles satekas, 13700 iedzīvotāju (2013. g.), kūrorts, ziemas slēpošanas bāze
Bišofshofena pilsēta Austrijā (_Bischofshofen_), Zalcburgas federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Doičvāgrama pilsēta Austrijā ("Deutsch-Wagram"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Doičlandsberga pilsēta Austrijā ("Deutschlandsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Fišamende pilsēta Austrijā ("Fischamend"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kiršlāga pilsēta Austrijā ("Kirchschlag in der Buckligen Welt"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ličava pilsēta Austrijā ("Litschau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mircušlāga pilsēta Austrijā ("Muerzzuschlag"), Štīrijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Štātšlaininga pilsēta Austrijā ("Stadtschlaining"), Burgenlandes federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ārshota pilsēta Beļģijā (_Aarschot_), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
Muskrona pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Mouscron_, nl. _Moeskroen_), Valonijas reģiona Eno provincē, 56000 iedzīvotāju (2013. g.)
Asensjona de Gvarajosa pilsēta Bolīvijā (_Ascención de Guarayos_), Santakrusas departamenta ziemeļu daļā
Asensjona pilsēta Bolīvijā (_Ascención_), Santakrusas departamenta austrumu daļā, pie Brazīlijas robežas
Sanfransisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā ("San Francisco de Macoris"), 188100 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēvadaska pilsēta Francijā (_Villeneuve-d'Ascq_), Noras-Padekalē reģionā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lebuska pilsēta Francijā ("Le Bouscat"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
Calendžiha pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čanisckali krastos, 9600 iedzīvotāju (2012. g.)
Cageri pilsēta Gruzijā, Rača-Lečhumi un Lejassventijas reģionā, Chenisckali labajā krastā, 1800 iedzīvotāju (2012. g.)
Eskuintla pilsēta Gvatemalā ("Escuintla"), departamenta administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.)
Marmagao pilsēta Indijā ("Marmagao", "Vasco da Gama"), Goa štatā, Arābijas jūras piekrastē, 100000 iedzīvotāju (2011. g.)
Eniskorti pilsēta Īrijā (_Enniscorthy_), Veksfordas grāfistē, 3250 iedzīvotāju (2011. g.); Iniškorhiga
Roskomona pilsēta Īrijā ("Roscommon"), grāfistes administratīvais centrs, 1700 iedzīvotāju (2011. g.)
Roskreja pilsēta Īrijā (angļu_Roscrea_; īru _Ros Cre_), Ofali grāfistē, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Askea pilsēta Itālijā (_Ascea_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Olevāno sul Tušāno pilsēta Itālijā (_Olevano sul Tusciano_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ašāno pilsēta Itālijā ("Asciano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Askoli Santriāno pilsēta Itālijā ("Ascoli Satriano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.)
Bišelje pilsēta Itālijā ("Bisceglie"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
Boskoreāle pilsēta Itālijā ("Boscoreale"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Buska pilsēta Itālijā ("Busca"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kašāna Terme Lari pilsēta Itālijā (“Casciana Terme Lari”), Toskānas reģiona Pizas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Černusko sul Naviljo pilsēta Itālijā ("Cernusco sul Naviglio"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fišāno pilsēta Itālijā ("Fisciano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fraskati pilsēta Itālijā ("Frascati"), Lacio reģiona Romas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fuskaldo pilsēta Itālijā ("Fuscaldo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gradiska d'Izonco pilsēta Itālijā ("Gradisca d'Isonzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Goricijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kadeo pilsēta Itālijā ("Ischia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Iskija pilsēta Itālijā ("Ischia"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, tāda paša nosaukuma salā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Maršāno pilsēta Itālijā ("Marsciano"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Maskali pilsēta Itālijā ("Mascali"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Maskaluča pilsēta Itālijā ("Mascalucia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Monteskaljozo pilsēta Itālijā ("Montescaglioso"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mošāno Santandželo pilsēta Itālijā ("Mosciano Sant'Angelo"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Moskufo pilsēta Itālijā ("Moscufo"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Nišemi pilsēta Itālijā ("Niscemi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)
Notaresko pilsēta Itālijā ("Notaresco"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Oldžate Komasko pilsēta Itālijā ("Olgiate Comasco"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Peskāra pilsēta Itālijā ("Pescara"), Abruco reģionā, provinces administratīvais centrs, 116600 iedzīvotāju (2014. g.)
Peskjēra Borromeo pilsēta Itālijā ("Peschiera Borromero"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Peša pilsēta Itālijā ("Pescia"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pešīna pilsēta Itālijā ("Pescina"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjosasko pilsēta Itālijā ("Piossasco"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pišota pilsēta Itālijā ("Pisciotta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rošāno pilsēta Itālijā ("Rosciano"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Siniskola pilsēta Itālijā ("Siniscola"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tuskānija pilsēta Itālijā ("Tuscania"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Askoli Pičēno pilsēta Itālijas centrālajā daļā (_Áscoli Piceno_), Markes reģiona provinces administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2014. g.)
Peveka pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus ziemeļos, Ziemeļu jūrasceļa osta Austrumsibīrijas jūras Čaunas līča krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof)
Ešene pilsēta Lihtenšteinā ("Eschen"), pagasta administratīvais centrs, 4300 iedzīvotāju (2012. g.)
Eša pie Alzetas pilsēta Luksemburgas Lielhercogistes dienvidos (_Esch-sur-Alzette_), 29900 iedzīvotāju (2011. g.); Ešuelzehta
Asensjona pilsēta Meksikā (_Ascensión_), Čivavas pavalsts ziemeļrietumu daļā
Agvaskaljentesa pilsēta Meksikas vidienē ("Aguascalientes"), pavalsts administratīvais centrs, 722300 iedzīvotāju (2013. g.)
Enshede pilsēta Nīderlandē (_Enschede_), Overeiselas provinces administratīvais centrs, 158000 iedzīvotāju (2014. g.)
Berhenhūka pilsēta Nīderlandē ("Bergschenhoek"), Dienvidholandes provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bunshotene pilsēta Nīderlandē ("Bunschoten"), Utrehtas provincē, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēsha pilsēta Nīderlandē ("Heesch"), Ziemeļbrabantes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Leidshendama pilsēta Nīderlandē ("Leidschendam"), Dienvidholandes provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Oirshota pilsēta Nīderlandē ("Oirschot"), Ziemeļbrabantes provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkveskara pilsēta Spānijā (_Alcuéscar_), Estremaduras autonomā reģiona Kaseresas provinces dienvidos
Veska pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.)
Iljeskasa pilsēta Spānijā ("Illescas"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alšvīle pilsēta Šveicē (_Allschwil_), Bāzeles lauku kantonā, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Askona pilsēta Šveicē (_Ascona_), Tičīno kantonā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bišofscelle pilsēta Šveicē (_Bischofszell_), Turgavas kantonā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kapriaska pilsēta Šveicē (_Capriasca_), Tičīno kantona dienvidu daļā, 1180 iedzīvotāju (2013. g.)
Biaska pilsēta Šveicē ("Biasca"), Tičīno kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Roršhaha pilsēta Šveicē ("Rorschach"), Sanktgallenes kantonā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Isdžehisara pilsēta Turcijā ("Iscehisar"), Afjonkarahisaras ilā, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kibrisdžika pilsēta Turcijā ("Kibriscik"), Bolu ilā, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
Pilisčaba pilsēta Ungārijā ("Piliscsaba"), Peštas meģē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ašafenburga pilsēta Vācijā (_Aschaffenburg_), Bavārijas ziemeļrietumos, osta Mainas labajā krastā, 67800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ašerslēbene pilsēta Vācijā (_Aschersleben_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 28000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bramše pilsēta Vācijā (_Bramsche_), Lejassaksijas federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gešere pilsēta Vācijā (_Gescher_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bergišgladbaha pilsēta Vācijā ("Bergisch Gladbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bišofsheima pilsēta Vācijā ("Bischofsheim an der Rhön"), Bavārijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bišofsverda pilsēta Vācijā ("Bischofswerda"), Saksijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Braunšveiga pilsēta Vācijā ("Braunschweig"), Lejassaksijas federālajā zemē, Okeres krastos, 247200 iedzīvotāju (2013. g.)
Buršeide pilsēta Vācijā ("Burscheid"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Krimmičava pilsēta Vācijā ("Crimmitschau"), Saksijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dēliča pilsēta Vācijā ("Delitzsch"), Saksijas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Dommiča pilsēta Vācijā ("Dommitzsch"), Saksijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Donavšingene pilsēta Vācijā ("Donaueschingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešborna pilsēta Vācijā ("Eschborn"), Hesenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešenbaha pilsēta Vācijā ("Eschenbach in der Oberpfalz"), Bavārijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešershauzene pilsēta Vācijā ("Eschershausen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešvēge pilsēta Vācijā ("Eschwege"), Hesenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešveilere pilsēta Vācijā ("Eschweiler"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 55000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gādebuša pilsēta Vācijā ("Gadebusch"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Groiča pilsēta Vācijā ("Groitzsch"), Saksijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosrāshene pilsēta Vācijā ("Grossraeschen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosširma pilsēta Vācijā ("Grossschirma"), Saksijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lihtenava pilsēta Vācijā ("Hessisch Lichtenau"), Hesenes federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hezišoldendorfa pilsēta Vācijā ("Hessisch Oldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hiršava pilsēta Vācijā ("Hirschau"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hiršberga pilsēta Vācijā ("Hirschberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hiršhorna pilsēta Vācijā ("Hirschhorn"), Hesenes federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hēhštate pilsēta Vācijā ("Hoechstadt an der Aisch"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaizerseša pilsēta Vācijā ("Kaisersesch"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.)
Kičere pilsēta Vācijā ("Kitzscher"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēnigšteina pilsēta Vācijā ("Koenigstein (Saechsische Schweiz)"), Saksijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.)
Koršenbroiha pilsēta Vācijā ("Korschenbroich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauša pilsēta Vācijā ("Lauscha"), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lommača pilsēta Vācijā ("Lommatzsch"), Saksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lorša pilsēta Vācijā ("Lorsch"), Hesenes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Līdenšeide pilsēta Vācijā ("Lüdenscheid"). Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes dienvidos, Zauerlandes kalnos, 75700 iedzīvotāju (2010. g.)
Merkišbuholca pilsēta Vācijā ("Maerkisch Buchholz"), Brandenburgas federālajā zemē, 740 iedzīvotāju (2014. g.)
Manderšeide pilsēta Vācijā ("Manderscheid"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mērbuša pilsēta Vācijā ("Meerbusch"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54400 iedzīvotāju (2013. g.)
Mešede pilsēta Vācijā ("Meschede"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
Monšava pilsēta Vācijā ("Monschau"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nekārbišofheima pilsēta Vācijā ("Neckarbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nečkava pilsēta Vācijā ("Netzschkau"), Saksijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Aisch"), Bavārijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Obermošele pilsēta Vācijā ("Obermoschel"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1080 iedzīvotāju (2013. g.)
Ēre-Erkenšike pilsēta Vācijā ("Oer-Erkenschwick"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ošaca pilsēta Vācijā ("Oschatz"), Saksijas federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ošerslēbene pilsēta Vācijā ("Oschersleben am Bode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Preiziša pilsēta Vācijā ("Preussisch Oldendorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Raušenberga pilsēta Vācijā ("Rauschenberg"), Hesenes federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
Remšeide pilsēta Vācijā ("Remscheid"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 109000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rodeviša pilsēta Vācijā ("Rodewisch"), Saksijas federālajā zemē, 6650 iedzīvotāju (2013. g.)
Širgisvalde-Kiršava pilsēta Vācijā ("Schirgiswalde-Kirschau"), Saksijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gminde pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Gmuend"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58600 iedzīvotāju (2013. g.)
Halle pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Hall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tauberbišofsheima pilsēta Vācijā ("Tauberbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Teišnica pilsēta Vācijā ("Teuschnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tīršenreita pilsēta Vācijā ("Tirschenreuth"), Bavārijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Torneša pilsēta Vācijā ("Tornesch"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Unteršleisheima pilsēta Vācijā ("Unterschleissheim"), Bavārijas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Fečava pilsēta Vācijā ("Vetschau"), Brandenburgas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaišenfelde pilsēta Vācijā ("Waischenfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vindišešenbaha pilsēta Vācijā ("Windischeschenbach"), Bavārijas federālajā zemē, 5050 iedzīvotāju (2013. g.)
Volframša-Ešenbaha pilsēta Vācijā ("Wolframs-Eschenbach"), Bavārijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čopava pilsēta Vācijā ("Zschopau"), Saksijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
tumšā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Melanitta fusca")
Adeles pingvīns pingvīnu suga (_Pygoscelis adeliae_), garums - 70 cm, svars - 6 kg
hemifalangektomija Pirksta falangas daļēja ekscīzija
pirminscenējums Pirmais (kā) inscenējums
pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā)
pistia Piscijas
Pistia stratiotes pisciju suga
pīsla Pīslis, drusciņa, kripata
mastika Pistācijas koka ("Pistacia lentiscus L.") sveķi; koloidāla šķīduma veidā lieto muguras smadzeņu šķidruma izmeklēšanai neirosifilisa diagnostikā
fluorescējoša aizsargjosla plāna polimēra, metāla vai cita materiāla josla, kas papīra izgatavošanas procesā ir pilnībā vai daļēji iestrādāta substrātā; fluorescē UV gaismā
plakanais displejs plāns displeja ekrāns, ko lieto klēpjdatoros un piezīmjdatoros; plakanā displeja izgatavošanai izmanto šķidro kristālu, gāzes plazmas, elektroluminiscences vai plāno plēvju tranzistoru tehnoloģiju; plakanais ekrāns
ziemeļu jūrasbullis platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs; ziemeļu platgalve
lipīgā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene viscosa", arī "Melendrium viscosum" un "Elisanthe viscosa")
dobumainais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria scrobiculata"), Latvijā aizsargājama
PVR Plaušu asinsvadu pretestība (angļu "pulmonary vascular resistance")
Madagaskaras plektrants plektrantu suga ("Plectranthus madagascariensis")
saplisēt Plisējot izveidot, parasti viscaur, ieloces (piemēram, tērpā, audumā)
plostošana Plostu pārvietošana pa ūdensceļiem
izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu)
kausiņa plūmene plūmeņu ģints sēņu suga ("Clitopilus scyphoides")
vējplūmes Plūmju slimība, ko izraisa sēne "Exoascus pruni", slimiem kokiem vai to atsevišķiem zariem veidojas pākstīm līdzīgi plakani, kropli, krunkaini 4-6 cm gari augļi ar tukšu dobumu kauliņa vietā
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem
izpļaut Pļaujot viscaur atbrīvot (kādu vietu) no zāles, labības
auzas Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens")
pļavauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens")
zeltauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens")
pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež
Aušvica Polijas pilsētas Osvencimas nosaukums vācu valodā (_Auschwitz_), kur vāciešiem 2. pasaules kara laikā bija vairākas koncentrācijas nometnes
Leskerjē polija poliju suga ("Pohlia lescuriana"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
polyscias Poliscijas
Balfūra poliscija polisciju suga ("Polyscias balfouriana")
krūmu poliscija polisciju suga ("Polyscias fruticosa")
Gilfoila poliscija polisciju suga ("Polyscias guilfoylei")
centrisms Politiskā nostāja, kam raksturīga vidusceļu meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana un radikālisma izslēgšana
batskelisms Politisks kurss, kura pamatā ir cenšanās ieturēt vidusceļu, lai iegūtu tautas atbalstu
levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi
regālija Priekšmets, kas simbolizē monarha varu (piemēram, kronis, scepteris, tronis, valstsābols, purpura tērps)
luminators Priekšmets, viela, kas luminiscē
PSC Primārs sklerotizējošais holangīts (angļu "primary sclerosing cholangitis")
pūkainā prīmula prīmulu suga ("Primula x pubescens"), kas iegūta sugas krustojot
FAST Prognozes un novērtējums zinātnes un tehnoloģiju jomā ("forecasting and assessment in the field of science and technology")
valoda Estelle programmēšanas valodas "Pascal" paplašinājums datora tīklu protokolu formātu specifikāciju izstrādāšanai. Šajā valodā protokoli tiek aprakstīti kā savstarpēji saistītu neterminētu galīgo automātu kompozīcija
Baltijas prostoms prostomu suga ("Prostoma obscurum")
sc: Proti (latīņu "scillicet")
dianētika Psihoterapijas paveids, kuru radījis ASV rakstnieks, zinātniskās fantastikas darbu autors L. Rons Habards (1911.-1986. g.); tā kļuvusi par scientoloģijas pamatu
baltā pūce pūču dzimtas suga ("Nyctea scandiaca"), Latvijā sastopama tikai retumis, kā ziemas viesis, Eiropā aizsargājama
mežauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
svinauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
zaķauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
zvīņauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās
Ruiša pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum ruyschiana"), Latvijā aizsargājama
Portenšlaga pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula portenschlageana")
Požarska pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula poscharksyana")
smaillapu pumpurīte pumpurīšu suga ("Phascum cuspidatum"), Latvijā aizsargājama
melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos
rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama
pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur; purināt (ko) vēlreiz, no jauna
kausveida purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne cylinchium")
krokainā purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne sarcoides")
balzambērzs Purva bērzs ("Betula pubescens")
pūkbērzs Purva bērzs ("Betula pubescens")
purainis Purva bērzs ("Betula pubescens")
purainīte Purva bērzs ("Betula pubescens")
purvainis Purva bērzs ("Betula pubescens")
semipermeabilitāte Puscaurlaidība
Hieracium diaphanoides puscaurspīdīgā mauraga
pergamenta papīrs puscaurspīdīgs, ar sērskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri mitrumu un taukus
puskārteniski Pusceļā
puskārtiņ Pusceļā
puskārtenis pusceļā (par nepadarītu darbu)
puskalniņā pusceļā starp virsotni un kalna pakāji
pusdebesīs pusceļā uz debesīm
pusrats Pusceļā, puslīdz
pusceļ Pusceļš
pusel Pusceļš
puscepis Puscepts
mecoreljefs Puscilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma
dranīca Puscollu biezs dēlis
pusķūķis puscūka
pusika Puscūka
pusiķis Puscūka
puscukrabiets Puscukurbiete
puscukurniece Puscukurbiete
pusdebeša pusē debesu, pusceļā uz debesīm
jaņi Puse; pusceļš
konha Puskupols, kas pārsedz puscilindrisku ēkas daļu (apsīdu, nišu)
slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti
sasilt Pūstot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā)
izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram
zilsniedzīšu puškīnija puškīniju suga ("Puschkinia scilloides var. libanotica")
Potamochoerus porcus pušķauscūka
alksnāja pūšļcepurene pūšļcepureņu suga ("Physcomitrium pyriforme")
auspūcīte Putnu klases pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Otus scops"), Latvijā sastopama kā rets maldu viesis
čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura")
mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas
lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon")
saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā); putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas)
rentgenluminiscence Radioluminiscences paveids, kas rodas, apstarojot luminoforu ar rentgenstariem vai gamma stariem; lieto rentgendiagnostika attēla vizualizācijai
izrētot radīt viscaur brūces, rētas
piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem
pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē)
Atēnu skola Rafaēla freska Vatikānā (angļu "The school of Athens"), kurā vienkopus attēloti dažādu laikmetu domātāji
neaizmirsteles Raibā neaizmirstule ("Myosotis discolor")
Scindapsus pictus raibais scindapsis
mazais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Araschina levana")
smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt
pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur; rakņāt (ko) vēlreiz, no jauna
scr. Rakstīja (latīņu "scripsit"), senāk dokumentos pirms to rakstītāja vārda
sc: Rakstījis (latīņu "scripsit")
anarhisks Raksturīgs anarhijai (2), saistīts ar to; patvaļīgs, nedisciplinēts
pārrakt Rakt (ko) visu, viscaur
zilganais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla glaucescens syn. Alchemilla glaucescens")
iziet Rasties un pārņemt (ko) viscaur uz brīdi
sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu)
sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu)
sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā
plukšķis Rauda ("Rutilus rutilus", senāk "Leuciscus rutilus")
villenes Rauplapju ģints ar zilu, riteņveidīgu, smaildaļainu, kādu puscentimetru paltu vainadziņu un no tā izkārušamies putekšlapām
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus)
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību)
disciplinārais reglaments reglaments, kas nosaka militārās disciplīnas pamatus
Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra
pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
rektascencija Rektascensija
reliģioloģija Reliģijas zinātniskās izpētes disciplīnu kopums
liturģiskā drāma reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē bībeles sižetus
mistērija Reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē Bībeles sižetus; liturģiskā drāma
RVH Renovaskulārā hipertensija (angļu "renovascular hypertension")
fluorogrāfija Rentgenoloģiska pētīšanas metode - rentgenogrāfiskā attēla pārnešana no fluorescējoša ekrāna uz fotofilmas
sirmais retējs retēju suga ("Potentilla canescens")
fluorocīts Retikulocits, kam piemīt sarkana fluorescence
pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
lumiflavīns Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē bāziskā vidē; dzeltenzaļa fluorescence; nepiemīt vitamīna īpašības
lumihroms Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē skābā vai neitrālā vidē; fluorescē zili; nepiemīt vitamīna īpašības
medus riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria escharoides", syn. "Alnicola melinoides")
tumšbrūnā riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria scolecina", syn. "Alnicola scolecina")
brūnā rievspolīte rievspolīšu suga ("Discus ruderatus syn. Goniodiscus ruderatus")
Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā
Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm
Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi
pirmais iekšā, pirmais ārā rindošanas disciplīna, kas paredz, ka nākošais apkalpojamais rindas elements ir elements, kas rindā atrodas visilgāk
rindas pārvaldība rindošanas disciplīnas realizācijas veids, kas ar speciālas vadības programmas palīdzību nosaka kārtību, kādā klienti pievienojami rindai vai kādā veidā rindā esošie klienti apkalpojami
pielūgšana Rituāla Dieva vai dievu godināšana; tajā ietilpst upurēšana, lūgšanas un citi rituāli (inscenējumi, dejas, ekstātiskas runas, meditācijas, rituālā mūzika un himnas)
lipīgā robīnija robīniju suga ("Robinia viscosa")
Šlipenbaha rododendrs rododendru suga ("Rhododendron schlippenbachii")
kastaņlapu rodžersija rodžersiju suga ("Rodgersia aesculifolia")
Šerarda roze rožu suga ("Rosa scherardii"), Latvijā aizsargājama
Papes ciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas “Papesciems” nosaukuma variants
pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
sarkanastis Rudais erickiņš ("Lusciola phoenicurus")
ruču rauda rudulis ("Scardinius erythrophthalmus", senāk "Leuciscus erythrophtalmus")
rūnis rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta")
rūnēni Rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta")
rūniķi Rumpauši, lācpurni ("Morchella esculenta")
Discina ancilis rumpuču sugas "Discina perlata" nosaukuma sinonīms
pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā)
Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.)
appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt (visapkārt, viscaur)
Šrēbera rūsaine rūsaiņu suga ("Pleurozium schreberi"), Latvijā sastopama ļoti bieži skujkoku un jauktos mežos
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu
izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, viscaur apstrādāt (sējumu, stādījumu)
GmbH Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (vācu "Gesellschaft mit beschränkter Haftung")
sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli; recot iegūt vēlamās īpašības
savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt
apkaitēt Sabojāt, izpostīt viscaur
apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam
divcīņa Sacensības divās disciplīnās vai divos sporta veidos
divcīņa Sacensības starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā
trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās
viencīņa Sacensības vienā disciplīnā vai vienā sporta veidā
izrūtēt Sadalīt viscaur (lauku, platību) rūtīs, izveidojot tās ar arklu
ekscesīvs saistīts ar ekscesu (1), tam raksturīgs
ekscesīvs saistīts ar ekscesu (2), tam raksturīgs
oscilogrāfisks saistīts ar oscilogrāfiju, tai raksturīgs
scenogrāfisks saistīts ar scenogrāfiju, tai raksturīgs
scientioloģisks saistīts ar scientioloģiju, tai raksturīgs; zinātniecisks
zinātniecisks saistīts ar zinātniecību, tai raksturīgs; scientioloģisks
izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš
parastais sakņmīlis sakņmīļu suga ("Dascillus cervinus"), 10-12 mm gara ovāla, melna vabole, kas sastopama uz ziediem, kāpuri attīstās mitrā augsnē un pārtiek no augu saknēm
apkņudēt sākt kniest, niezēt viscaur (no netīrības)
apknist sākt viscaur niezēt, kņudēt (sviedru dēļ)
Ūzedoma sala Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu "Usedom", poļu "Uznam"), kopā ar Volinu atdala Ščecinas līci no Pomožes līča, platība - 445 kvadrātkilometri (no tiem 354 kvadrātkilometri ir Vācijas teritorija, austrumu daļa ar Svinoujsces ostu - Polijas)
Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja
Tershelinga sala Ziemeļjūrā (_Terschelling_), Nīderlandes piekrastē, viena no Rietumfrīzu salām, platība - 86 kvadrātkilometri, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
transdisciplināra pieeja salīdzinoši jauna sadarbības pieeja, kuru izmanto sociālajā darbā dažādu jomu speciālistu sadarbībā, tiem izejot ārpus savu disciplīnu robežām un kopīgi meklējot plašāku izpratni, skaidrojumu un risinājumus kompleksām problēmām
nosālīt Sālīt un pabeigt sālīt; sālot panākt, ka kļūst (viscaur) sāļš
dažādkrāsu salvija salviju suga ("Salvia discolor")
skarbā salvija salviju suga ("Salvia scabra")
svītrainā sansevjēra sansevjēru suga ("Sanseviera trifasciata"), dēvēta arī par Gvinejas sansevjēru
izmugāt Saplūkāt, izplūkāt, savandīt, izrakņāt; viscaur saspiest
liektā sariņsmilga sariņsmilgu suga ("Lerchenfeldia flexuosa syn. Deschampsia flexuosa")
mūsmere Sarkanā mušmire ("Amanita muscaria", senāk "Agaricus muscarius")
eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns
sarkanguzīte Sarkankrūtītis ("Lusciola rubecula")
sarkankaklīte Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula")
sarkankaklītis Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula")
sirmā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium canescens"), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants
sarothamnus Sarothamnus scoparius - parastā slotzara "Cytisus scoparius" nosaukuma sinonīms
fikoeritrīns Sārtaļģēs sastopamā sarkanā krāsviela ar oranždzeltenu fluorescenci
apgramžāt Saskrāpēt, saskrambāt viscaur
sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur
uzstādīt pirmrekordu sasniegt pirmo augstāko rezultātu (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā)
nokrobulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt
nokrubulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt
sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām)
iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses)
iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses)
iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses); iztrunēt
iztrusēt Satrusēt (viscaur vai no iekšpuses)
caurskreja Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
kārpuzāle Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
kārpzāles Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
kašķpuķe Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
pienaine Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
piene Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
pienene Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
pienines Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
plaušķenīce Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
porva Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
saulgrieze Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
vējapupa Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
vējpupa Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
vilkpiene Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
vilkpienenes Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
vilkupienenes Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia")
vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē
Kamčatkas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera kamtschatica"), Latvijā introducēta
piebirzīt Savagot - izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas
lēkšana savienojumā "lēkšana no tramplīna": ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna
grūšana savienojumā "lodes grūšana": sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību
N. savienojumā "N. N." - saīs. no latīņu "nomen nescio" - "vārdu nezinu" vai "notetur nomen" - "šeit jāraksta vārds" - aizstāj personas vārdu
pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē
caur- savienojumā ar verbu vai ar atvasinājumiem no verba norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai
apziepēt Saziepēt viscaur
literārais scenārijs scenārijs, kas uzrakstīts stāsta vai lugas veidā
Scenedesmus acuminatus scenedesmu suga
Scenedesmus apiculatus scenedesmu suga
Scenedesmus arcuatus scenedesmu suga
Scenedesmus bijugatus scenedesmu suga
Scenedesmus denticulatus scenedesmu suga
Scenedesmus granulatus scenedesmu suga
Scenedesmus hystrix scenedesmu suga
Scenedesmus obliquus scenedesmu suga
Scenedesmus opoliensis scenedesmu suga
Scenedesmus quadricauda scenedesmu suga
raibais scindapsis scindapšu suga ("Scindapsus pictus")
svītrainais scinks scinku dzimtas suga ("Chalcides sexlineatus"), sastopama Kanāriju salās
Scytonema brunneum scitonēmu suga
Scytonema crispum scitonēmu suga
Scytonema hofmannii scitonēmu suga
Scytonema julianum scitonēmu suga
Scytonema mirabile scitonēmu suga
Scytonema myochrous scitonēmu suga
Scytonema ocellatum scitonēmu suga
Scytonema varium scitonēmu suga
kriķāji Sējas griķi ("Fagopyrum esculentum")
kriķis Sējas griķi ("Fagopyrum esculentum")
brūnais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fuscum")
Leskerjē sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum lescurii"), Latvijā aizsargājama
pupiņu sēklgrauzis sēklgraužu suga ("Acanthoscelides obtectus")
subi sekotāji kādā sociālajā tīklā (no angļu _subscribers_)
populiscitum Senā Romā tautas sapulces lēmums, sākotnēji romiešu tautas ("populus Romanus"), vēlāk visas tautas (ieskaitot plebejus) lēmums, pretstatā vienīgi plebeju lēmumiem (plebiscītiem) viņu sapulcēs
delators Senajā Romā - slepens ziņotājs, kas uzrādīja noziegumus, par kuriem draudēja mantas konfiskācija; bija tiesīgs saņemt daļu konfiscētās mantas
stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem
Aishils Sengrieķu dramaturgs, traģēdijas žanra pamatlicējs ("Aeschylus"; ap 525. - ap 456. g. p. m. ē.); Eshils
Eshils Sengrieķu dramaturgs, traģēdijas žanra pamatlicējs ("Aeschylus"; ap 525.-ap 456. g. p. m. ē.); Aishils
parods Sengrieķu teātrī - starp amfiteātri un parascēniju atstāta eja, pa kuru koris dodas uz skatuvi
purpurbrūnā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena purpureofusca")
brūnganais sēņmīlis sēņmīļu suga ("Cortiarina fuscula")
askusēne sēņu nodalījums ("Ascomycota"), sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un kas vairojas ar askusporām, kuras parasti pa 8 attīstās askos jeb somiņās (tādēļ dažkārt sauc arī par somiņsēnēm)
askusēnes Sēņu valsts nodalījums ("Ascomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju; \~30 tūkstoši sugu, Latvijā konstatēts \~230 ģinšu, 640 sugu
akūts strutojošais nefrīts septiskas infekcijas forma; parasti attīstās pēc uroģenitālā trakta operācijas; raksturīga multipla abscesu veidošanās
novirzītā serde serdes ekscentrisks novietojums; parasti izpaužas stumbra ovālumā
rūgtā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma fasciculare")
askohitas Sferopsīdu dzimtas ģints ("Ascochyta"), viena no lielākajām nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģintīm, parazītiskas un fakultatīvi saprofītiskas sēnes, parazitē gk. uz augu lapām, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 135 sugas
sigilogrāfija Sfragistika - vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogus
sigillogrāfija sfragistika, vēstures palīgdisciplīna
piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt
gorgonzola Siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers; gorgondzola
uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu
pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur
mikroplāksnītes sīkas, krāsainas plāksnītes, kas tiek iestrādātas papīrā izgatavošanas procesā; tās var būt metāliskas, caurspīdīgas, fluorescēt UV gaismā vai būt iridescentas
divkrāsainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Vespertilio murinus syn. Vespertilio discolor")
knajs Sīkums, krislis, kripata, drusciņa
melnējošā sīkvācelīte sīkvācelīšu suga ("Catoscopium nigritum")
Silezers Sila ezers Lejasciema pagastā
sila strazds sila mežastrazds ("Turdus viscivorus")
Silameteļu ezers Silamiķeļu ezers Lejasciema pagastā
Dilles ezers Silamiķeļu ezers Lejasciema pagastā
izkust Siltuma iedarbībā kļūt viscaur šķidram, pārvērsties par šķidrumu
SIM SIM karte - abonenta identifikācijas modulis (angļu "subscriber identity module"), kas ir ievietots ikvienā mobilajā telefonā, un satur nepieciešamo drošības informāciju, atmiņu telefona numuru ierakstīšanai
Akmesdžita Simferopolee pilsētas nosaukums (_Aqmescit_) Krimas tatāru valodā
sympecna Sympecna paedisca - ziemspārītes "Sympycna annulata" nosaukuma sinonīms
kokuts Simtkājis ("Oniscus murarius"), stepes mitrene
Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
polietilēns sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu
šalote Sīpolu ģints suga ("Allium ascalonicum"), kurai katrs sīpols sastāv no vairākiem maziem sīpoliņiem; maiga garša
maurloks Sīpolu suga ("Allium schoenoprasum"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem
ķiploku sīpols sīpolu suga ("Allium scorodoprasum")
lulis Sīpolu suga ("Allium scorodoprasum"), ķiploku sīpols
lullītis Sīpolu suga ("Allium scorodoprasum"), ķiploku sīpols; lulis (2)
elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna
baltvēderiņi Sirmais retējs ("Potentilla canescens")
niedru sisinātājķauķis sisinātājķauķu ģints suga ("Locustella luscinioides"), Latvijā vietām sastopama samērā bieži
lielais sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella fasciolata")
SVR Sistēmiskā vaskulārā pretestība (angļu "systemic vascular resistance")
sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds
suķāns Sivēns, puscūcis
suķēns Sivēns, puscūcis
suiķis Sivēns, puscūka
filtrācijas koeficients skaitlis, kas raksturo pazemes ūdenscaurlaidības spēju, to parasti izsaka metros diennaktī (m/d) vai centimetros sekundē (cm/s); izmanto urbumu un aku debita aprēķinos, nosakot ūdens filtrācijas zudumus hidrotehnisko būvju aprēķinos u. c.
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu
piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
Carex pulchella Skandināvijas grīšļa "Carex scandinavica" nosaukuma sinonīms
piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā)
amplitūdas skaņas celiņš skaņu celiņš no divām daļām – caurspīdīgās un necaurspīdīgās, kuru robežu veido skaņas signāla oscilogrāfiska fiksējuma līnija
vārpucis Skarbā sūrene ("Polygonum scabrum")
priekšskatuve Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā); avanscēna
slaloms skeitborda disciplīna - braukšana pa slīpu ceļu starp mākslīgiem šķēršļiem
SEM Skenējošā elektronmikroskopija (angļu "scanning electron microscopy")
Sclerotinia libertiana sklerocīniju sugas "Sclerotinia sclerotiorum" nosaukuma sinonīms
alotājskrejvaboles Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Broscus"), Latvijā tikai viena suga
parastā skropstaine skropstaiņu ģints sēņu suga ("Scutellinia scutellata")
hiponastija Skuju koku zaru gadskārtu gredzenu ekscentrība, gredzeni platāki zara apakšpusē
dzeltenīgā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium lutescens")
saslacīt Slakot (piemēram, ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš
izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju
izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju
saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3)
fuzospirohetoze Slimība ar nekrotisku audu veidošanos, piem., gingivīti, Pluta un Vensāna angīna, plaušu abscesi u. c., kuros atrastas fuzobaktērijas un spirohetas
parastais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus scoparius syn. Sarothamnus scoparius"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet Priekules novada Gramzdā tā pārgājusi arī savvaļā
holangiohepatīts Smags žultsceļu iekaisums cilvēkam, atgremotājdzīvniekiem un zirgiem; bieži saistīts ar aknu trematožu invāziju, kas rada žultsvadu obstrukciju
astīšu smaillape smaillapju suga ("Lophozia ascendens"), aizsargājama
pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu
pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu
Sofijas smalkžodzene smalkžodzeņu suga ("Descurainia sophia", arī "Sisymbrium sophia"), sastopama samērā bieži, 20-70 cm augsts augs
malve Smaržīgā malva ("Malva moschata")
piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš
rudzupuķu smilšbeka smilšbeku suga ("Gyroporus cyanescens"), aug gaišos, smilšainos priežu un jauktos mežos
ceļmallapa Smiltāju ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra")
blusenes Smilts ceļteka ("Plantago scobra")
Plantago arenaria smilts ceļtekas "Plantago scabra" nosaukuma sinonīms
sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu
snovbordkross Snovborda disciplīna: četri sportisti vienlaikus traucas lejup pa trasi, uz kuras ir ierīkoti tramplīni, rumbas (pumpas), virāžas; BX; borderdkross
borderkross Snovbordkross - snovborda disciplīna: četri sportisti vienlaikus traucas lejup pa trasi, uz kuras ir ierīkoti tramplīni, rumbas (pumpas), virāžas; BX
Kapzemes somzīlīte somzīlīšu suga ("Anthoscopus minutus")
Vasko Nunjess de Balvoja spāņu konkistadors (Vasco Nunez de Balboa; ap 1475.-1519. g.), kurš 1510. g. nodibināja pirmo pastāvīgo eiropiešu apmetni Amerikas kontinentā, 1513. g. šķērsoja Panamas zemes šaurumu un kā pirmais eropietis nonāca Klusā okeāna krastā
izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku
diagnosts Speciālists, kas, labi pārzinot tehniskās diagnostikas veikšanas tehnoloģisko procesu, iekārtas un aparatūru, kā arī diagnoscējamo mašīnu un mehānismu uzbūvi un darbību, prot veikt tehniskās diagnostikas operācijas
izspaidīt Spēcīgi, viscaur spaidīt
vibroakustiskā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšana notiek, mērot vibrāciju parametrus. Šīs metodes vienkāršots variants ir spēkratu sistēmu un agregātu vispārējā tehniskā stāvokļa vērtēšana pēc neraksturīgiem trokšņiem un vibrācijām, bez speciālas aparatūras, izmantojot tikai operatora pieredzi un intuīciju
subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus
plānotā diagnostika Spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu, to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbi ir plānoti un izpildāmi pēc noteiktiem spēkratu darba periodiem
ekspluatācijas diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu, to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbi notiek to ekspluatācijas periodā; parasti tie ir spēkratu pārbaudes, kontroles darbi pirms pamatdarba sākuma, darba laikā un pēc darba maiņas beigām, kā arī novērtējot ievērotos traucējumus darba gaitā; ekspluatatīvā diagnostika
autokross sporta disciplīna - braukšana ar automašīnām pa speciāli būvētu šķēršļotu trasi; sacensības šajā sporta disciplīnā
motokross sporta disciplīna - motobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā
kross sporta disciplīna - skriešana, braukšana vai jāšana apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā
mešana sporta disciplīna - sporta rīka (šķēpa, diska, granātas, vesera) raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu
šķēpa mešana sporta disciplīna - šķēpa raidīšana pa gaisu, lai sasniegtu kādu attālumu
velokross sporta disciplīna - velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā
grūšana sporta disciplīna svarcelšanā - stieņa pacelšana uz krūtīm un no krūtīm iztaisnotās rokās virs galvas
lodes grūšana sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību
daudzcīņa sporta sacensības, arī sporta vingrinājumu komplekss, kurā ietilpst vairākas kāda sporta veida disciplīnas vai vairāki sporta veidi
metējs Sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā
trekists Sportists, kas specializējies kādā no treka disciplīnām
trīscīņnieks Sportists, kas specializējies trīscīņa
tumšais sprakšķis sprakšķu dzimtas suga ("Agriotes obscurus")
izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot; spraudot izvietot
piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
psihosomatiskā medicīna starpdisciplināra medicīnas nozare, kas aptver tādu traucējumu un slimību diagnostiku, psihoterapeitisko ārstēšanu un profilaksi, kuru izcelsme ir saistīta ar psihoemocionāliem faktoriem, to mijiedarbību ar fizioloģiskajām norisēm un sociālo vidi
biogrāfiskā pieeja starpdisciplināra pētnieciska pieeja, kā arī apzīmējums vairākām metodēm sociālajā darbā, tā pievērš uzmanību attiecībām starp individuālo dzīvi, sociālajām struktūrām un vēsturiskajiem procesiem, kas šo dzīvi ietekmējuši un veidojuši; pēta arī to, kā individuālā un personiskā pieredze tiek stāstīta
ekosociālais darbs starpdisciplināra pieeja sociālajā darbā un prakse, kas sociālos jautājumus un problēmas aplūko un risina nevis no antropocentriskām pozīcijām, bet uzsver vides un sociālās ilgtspējas savstarpējo sasaisti ilgtspējīgas planetārās labklājības nodrošināšanā, kā arī resursu taisnīgu un ilgtspējīgu lietošanu
attīstības psiholoģija starpdisciplināra un integratīva psiholoģijas nozare, kas pēta likumsakarības cilvēka uzvedībā, psihiskajos procesos un to īpašībās visos vecumposmos, sākot no prenatālā perioda līdz vēlīnam pieaugušā vecumam
kognitīvistika Starpdisciplināra zinātne par izziņu (izzinātājdarbību), zināšanām un atziņām; aptver psiholoģiju, neirofizioloģiju, lingvistiku, filozofiju u. tml.
sistemoloģija Starpdisciplināra zinātne par sistēmām
rekrealoģija Starpdisciplināra zinātne, kas pētī rekreācijas procesu; zinātne par cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošanas procesiem un metodēm
terminzinātne Starpdisciplināra zinātnes nozare, kurā pēta terminoloģijas teorētiskos aspektus, dažādu nozaru terminu struktūru, nozaru terminu sistēmu veidošanu, attīstību, lietošanu un pārvaldību
datorlingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, kurā pēta un pilnveido valodas izmantošanu un reproducēšanu elektroniskajos informācijas tehnoloģijas līdzekļos, kā arī pēta dažādus valodas aspektus, izmantojot datortehnoloģiju
neirozinātne starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta nervu sistēmas attīstību, funkcijas un ietekmi uz cilvēku kopumā; tradicionāli tiek klasificēta kā bioloģijas nozare, tā ir saistīta ar fizioloģiju, anatomiju, molekulāro un attīstības bioloģiju, kā arī ar matemātisko modelēšanu, psiholoģiju u. c. disciplīnām
kritiskā teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas pretstatā t. s. tradicionālajai teorijai, kura vērsta uz pastāvošo sociālo attiecību izskaidrošanu un reproducēšanu, priekšplānā izvirza šo attiecību kritisku izvērtējumu un sabiedrībā pastāvošās nevienlīdzības pārvarēšanu
vispārējā sistēmu teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas skaidro procesus un attiecības starp dažādiem sistēmas elementiem, akcentē noteiktas attiecību likumsakarības starp sistēmas elementiem un palīdz izskaidrot savstarpējās mijiedarbības procesus; šī teorija balstās atziņā, ka jebkurā dzīvā sistēmā veidojas attiecības un to kopums ir lielāks nekā daļu aritmētiskā summa
dziednieciskā pedagoģija starpdisciplinārs pedagoģijas virziens, kas balstās uz holistisku skatījumu un apvieno humānās, speciālās, sociālās pedagoģijas un attīstības psiholoģijas atziņas par cilvēka un dabas saikni
CIOS Starptautiskā darba zinātniskās organizācijas komiteja (franču "Conseil international pour l'organisation scientifique")
starptautisks jūras šaurums starptautisks jūrasceļš, kas savieno atklātās jūras un okeānus, kā arī reģionālo jūru ar atklāto jūru
parastā stāvvācelīte stāvvācelīšu suga ("Entosthodon fascicularis")
tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem
kailais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), tās podēciji kaili, ar mazliet tūbainām galotnēm un graudveida filoklādijiem, apotēciji attīstās retāk nekā kailajam stereokaulonam
niedru stērste stērstu dzimtas suga ("Emberiza schoeniclus"), kas bieži ligzdo Latvijā
auzu melnā stiebrmuša stiebrmušu suga ("Oscinella frit"), ko sauc arī par zviedru mušu
miežu melnā stiebrmuša stiebrmušu suga ("Oscinella pusilla")
SAST Stratēģiskā analīze zinātnes un tehnoloģiju jomā ("strategic analysis in the field of science and technology")
apsirties strauji izaugt, sadīgt viscaur
piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu
RDF Strukturāls resursu apraksts (angļu Resources Description Framework)
Fraternitas Lettica studentu korporācija, dib. 1870. g. Maskavā (statūti no 1902. g., līdz 1920. g. nosaukums - Fraternitas Moscoviensis), (LU)
lancentiskā trematode sūcējtārpu klases suga ("Dicrocoelium lanceatum syn. Fasciola lanceolata"), parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem
aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās
fasciola Sūcējtārpu klases trematožu ģints ("Fasciola")
Sudalu ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Sudaļu ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Sudāļu ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Tolku dzirnavezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Dzirnavu dzirnavezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Sudala ezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Dambja dzirnavezers Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Sudals Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
Sidoles ezers Sudalezers, ezers Lejasciema un Zeltiņu pagastā
Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts
Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
sūmala Sūkala, drusciņa šķidruma
suiķēns Suķis - puscūcis, sivēns
surķis suķis, cūka; puscūka
joslainā sūneklene sūnekleņu ģints suga ("Arrhenia spathulata", syn. "Leptoglossum muscigenum")
lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas
baltā sūnvālīte sūnvālīšu sēņu ģints suga ("Eocronartium muscicola")
kārveles Suņburkšķis ("Anthriscus")
meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju
dārza suņburkšķis suņuburkšķu suga ("Anthriscus cerefolium")
spožais suņburkšķis suņuburkšķu suga ("Anthriscus nitida"), Latvijā reta un aizsargājama
Baldžuānas sūrene sūreņu suga ("Polygonum baldschuanicum")
skarbā sūrene sūreņu suga ("Polygonum scabrum", arī "Polygonum lapathifolium")
izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu; būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu
mazais susuris susuru dzimtas suga ("Muscardinus avellanarius"), Latvijā aizsargājama
OSC Svārstība, oscilācija
sveķelene Sveķene ("Viscaria")
sveķelīte Sveķene ("Viscaria")
parastā sveķene sveķeņu suga ("Viscaria vulgaris syn. Viscaria viscosa, Lychnis viscaria")
lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti
piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
apvade Svītra viscauri apkārt adījumam
hameja Svītrainā hameja - svītrainais krūmčivulis ("Chamaea fasciata")
Gvinejas sansevjēra svītrainā sansevjēra ("Sansevieria trifasciata") jeb līdakaste
replika Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā; šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
olīvkrāsas lapmūrnieks šīs apakšdzimtas suga ("Automolus infuscatus")
zirgkastaņa šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās
asklēpija šīs dzimtas ģints ("Asclepias"), Latvijā konstatēta 1 suga
sīkvācelīte šīs dzimtas ģints ("Catoscopium"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
vija šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
dioskoreja šīs dzimtas ģints ("Dioscorea")
airvabole šīs dzimtas ģints ("Dytiscus"), Latvijā konstatētas 6 sugas
fiscija šīs dzimtas ģints ("Physcia"), \~135 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
āmulis šīs dzimtas ģints ("Viscum"), parazītiski divmāju krūmi, 70 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
aiaijs šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis
muzikālais medusputns šīs dzimtas suga ("Meliphaga virescens")
augļukoku medusputns šīs dzimtas suga ("Myzomela sclateri")
zivjdēle šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos
makrele šīs dzimtas suga ("Scomber scombrus"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūras austrumu daļā ir reta ieceļotāja, vairākkārt konstatēta arī Rīgas līcī; Atlantijas makrele
muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos
velvičija šīs dzimtas vienīgā ģints ("Welwitschia")
sarkoscifa šīs ģints suga "Sarcoscypha coccnea" jeb agrene
stublājgrauzis šīs ģints suga ("Agapanthia villosoviridescens")
melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti
taro šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos
dioneja šīs ģints suga ("Dionea muscipula"), kas aug purvainās vietās Ziemeļamerikā, kukaiņēdājs augs ar lapām, kas gar malām apaugušas sariņiem, kurus aiztiekot lapas aizveras
austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži
kaktusu zemesžube šīs ģints suga ("Geospiza scandens")
hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe
raibā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe finschii")
melnbaltā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe pleschanka")
olīvmuguras mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus obscurus")
sila mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus viscivorus"); sila strazds
Alnus x hybrida šīs ģints sugas "Alnus x pubescens" nosaukuma sinonīms
svītrainais krūmčivulis šīs ģints sugas ("Chamaea fasciata")
mikroasks šīs rindas dzimta ("Microascaceae")
velvičija šīs rindas dzimta ("Welwitschiaceae")
šķērceļš šķērsceļš
osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas
ultrafiltrēšana Šķidruma atdalīšana no tādām daļiņām, kuru izmēri ir no dažiem mikroniem līdz molekulārajiem izmēriem, filtrējot caur puscaurlaidīgu membrānu 0,1-0,12 megapaskālu (MPa) spiedienā
sonoluminiscence Šķidrumu luminiscence, kas tiek ierosināta ar ultraskaņu
osmotiskais spiediens šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi, kurus atdala puscaurlaidīga membrāna
pretējā osmoze šķīdumu filtrācija zem spiediena (0,3–0,4 MPa) caur puscaurlaidīgu membrānu disociētu jonu līmenī (molekulmasa < 1000, daļiņu izmērs < 0,005 m)
piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
Aleča šļūdonis šļūdonis Bernes Alpos ("Aletschgletscher"), Šveicē, garums - 24 km (garākais šļūdonis Eiropā), platība - \~87 km^2^, \~800 m biezs ledus
piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu)
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt
Viskonsina Štats ASV ("Wisconsin"), administratīvais centrs - Medisona, platība - 169639 kvadrātkilometri, 5757600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lahamas Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdenī mītoši dēmoni, puscilvēki, puszvēri, kurus radījis dievs Enki vairāk nekā 50 dažādos veidos
visgarām tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; arī gluži (1); viscaur
tabasko Tabasko mērce (angļu "Tabasco") -- zīmols: asa sarkana mērce, kuru gatavo pamatā no sarkanajiem pipariem
metaģenēze Tāda dzīvnieku paaudžu mija, kur dzimumpaaudzei (paaudzei, kurā vairošanās noris dzimumiski) seko viena vai vairākas bezdzimumpaaudzes (kur vairošanās noris dalīšanās vai pumpurošanās ceļā); sastopama daudziem zarndobumaiņiem (hidrozojiem un scifozojiem), dažiem tārpiem, zemākajiem hordaiņiem
militarizēts tāds, kam ir bruņotajiem spēkiem raksturīga organizācija un disciplīna
interdisciplinārs tāds, kas aptver divas vai vairākas disciplīnas (1)
transdisciplinārs tāds, kas aptver vairākas disciplīnas, sniedzas pāri vienas disciplīnas robežām
parapankreātisks tāds, kas atrodas aizkuņģa dziedzera tuvumā, piem., abscess
paratonsilārs tāds, kas atrodas aukslēju mandeles tuvumā vai ap to, piem., abscess
interpleirāls tāds, kas atrodas starp viscerālo un parietālo plaušu plēvi
epifasciāls tāds, kas atrodas virs fascijas
subfasciāls tāds, kas atrodas zem fascijas
disciplinārs tāds, kas attiecas uz disciplīnu2; tāds, kas saistīts ar disciplīnu2
telolecitāls tāds, kas attiecas uz olu, kuras dzeltenums sakopots ekscentriski
fluorescējošs tāds, kas fluorescē
disciplinēts tāds, kas ievēro disciplīnu 2; tāds kas pieradis pie noteiktas kārtības
izrētots tāds, kas ir (parasti viscaur) klāts ar rētām
izkurtējis tāds, kas ir kļuvis viscaur sauss, šķiedrains, arī ar tukšu vidu (pāraugot)
fosforizēts tāds, kas ir pārklāts ar fosforescējošu vielu
piesmirdis tāds, kas ir piesūcies ar smaku, kļuvis viscaur smirdīgs
kārtīgs tāds, kas ir rūpīgs, precīzs, disciplinēts, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumu
miekšķēns tāds, kas ir viscaur izmircis
saskretis tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem
sakretis tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem; sakretis
luminiscents tāds, kas luminiscē; tāds, kurā izmantota luminiscence
nelīdzens tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu)
pašdisciplinēts tāds, kas pakļaujas disciplīnai pats pēc savas gribas
fotogēns tāds, kas rada gaismu, fosforescējošs
veltenisks tāds, kas šķērsgriezumā ir apaļš, bet nav viscaur vienādā diametrā, resnumā
disruptīvs tāds, kas uztrūkst, plīst, piem., abscess
vienbiezuma tāds, kas viscaur ir vienādā biezumā; tāds, kas ir vienādā biezumā (ar ko)
vienplatuma tāds, kas viscaur ir vienādā platumā; tāds, kas ir vienādā platumā (ar ko)
caurrūdzis tāds, kas viscaur izrūdzis, sarūdzis, ieskābējies
ieturēts tāds, kas viscaur izveidots noteiktā veidā, formā
pills tāds, kas viscaur, visā platībā ir noklāts, aizņemts, piepildīts u. tml. (ar ko)
disciplinēts tāds, kurā izpaužas disciplīna 2
perihromisks tāds, kurā Nisla ķermenīši ("corpuscula Nissl-i") izkaisīti pa visu citoplazmu (nervu šūna)
putas tāds, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras
putains tāds, kurā viscaur ir daudz pūslīšu, poru
Dzelzciems Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Talsciems" bijušais nosaukums
aklajciemnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Aklaisciems" iedzīvotāji
rudgalvas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus fuscicollis")
zilais tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Thraupis episcopus")
pietarkšināt Tarkšinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pietarkšēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pietarkšķēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
multidisciplinārs Tās, kurā ir aptvertas vairākas disciplīnas
pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
alotājkode tauriņu kārtas dzimta ("Tischeriidae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, sīki tauriņi ar spārnu plētumu līdz 10 mm, lido maija beigās un jūnijā ozolu audzēs; kāpuri rudenī ozolu lapu virspusē veido vienu vai vairākus lielus, pelēkbaltus alojumus
pārtaustīt Taustīt (ko) visu, viscaur; taustīt (ko) vēlreiz, no jauna
kompleksā diagnostika tehniskās diagnostikas veids sistēmu un agregātu darbības vispārējam kompleksam tehniskā stāvokļa vērtējumam, ko veido, uz speciāliem stendiem vai ekspluatācijas izmēģinājumos nosakot ieskriešanās intensitāti, degvielas patēriņu, jaudu un/vai citus kompleksos parametrus. Pēc noteikto parametru lielumu salīdzināšanas ar to nominālām vai pieļaujamām vērtībām pieņem lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām
resursu diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības parametru noteikšanai, lai prognozētu turpmāko darbspēju, nosakot iespējamo darba resursu. Resursu diagnostikā parametrus vērtē kā sistēmu, kuru veido šo parametru retrospekcija (to iepriekšējās vērtības), diagnoscēšana (pašreiz noteiktie parametri) un turpmākā darba resursa prognozēšana
objektīvā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus vērtē pēc aparātu uzrādītām diskrētām parametru vērtībām un lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām pieņem pēc to salīdzināšanas ar nominālām un pieļaujamām vērtībām
vispārīgā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratus vai to agregātus diagnoscē pēc parametriem, kas raksturo to vispārējo tehnisko stāvokli, neizdalot konkrētus defektus. Vispārīgo diagnostiku lieto arī kā ekspresdiagnostiku, galvenokārt to agregātu, sistēmu un mehānismu diagnoscēšanai, kas nodrošina kustības drošību
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi
diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas
postscēnijs telpa aiz skatuves, pretstats proscēnijam
resilience teorētisks starpdisciplinārs jēdziens, kas veidojies 20. gs. 70. gados un raksturo gan veiksmīgu adaptācijas procesu pēc pārdzīvotiem nelaimes gadījumiem, traumām, traģēdijām, draudiem un citiem nozīmīgiem stresa faktoriem, gan indivīda vai grupas īpašības un spējas pretoties grūtībām
saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi
sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (par vielu, priekšmetu)
sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu)
sadilt Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem)
kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām
disciplināratbildība Tiesiska atbildība par disciplināru pārkāpumu; juridiskās atbildības veids
zilganā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caerulescens")
pavalku tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius collinitus", syn. "Cortinarius muscigenus")
bērzu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Byctiscus betulae")
apšu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Byctiscus populi")
deuzeit Tipveida laika čarterlīgums Vācijā līdz \~20. gs. vidum (vācu "deutscher Zeitfrachtvertrag")
pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur; tīrīt vēlreiz, no jauna
Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
Sudaliņa Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 9 km, kritums - 22 m, iztek no Sudalezera, ietek Tirzā pie Lejasciema; Sudala; Sudaliņš
Bebrupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
Svārbe Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 11 km; Svārbīte; Svārde
Silupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Lejasciema pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Virešu pagastā
Zellene Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe
Tolka Tolkas dzirnavezers - Sudalezers Zeltiņu un Lejasciema pagastā
ēdamais tomāts tomātu suga ("Lycopersicon lycopersicum syn. Lycopersicon esculentum, Solanum lycopersicum"), ko kultivē visā pasaulē, \~2000 šķirņu un formu
mazais torņgliemezis torņgliemežu suga ("Ena obscura")
tradeskancijas Tradeskancija ("Tradescantia")
žīdbārda Tradeskancija ("Tradescantia")
žīdbārdiņa Tradeskancija ("Tradescantia")
Andersona tradeskancija tradeskanciju suga ("Tradescantia andersoniana")
Virdžīnijas tradeskancija tradeskanciju suga ("Tradescantia virginiana"), ko Latvijā audzē brīvā dabā, stublājs 60-70 cm, lapas lineāras, sēdošas, posmā pa 2
pietrallināt Trallinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
TM Transcendentālā meditācija
paragnozija Transcendentāla uztvere
transcendentālists Transcendentālisma piekritējs
transcendents Transcendentāls
TNS Transkutānā nervu stimulācija (angļu "transcutaneous nerve stimulation")
ūdenstransports Transports pa ūdensceļiem; ūdens transports
ūdens transports transports pa ūdensceļiem; ūdenstransports
kērings treka riteņbraukšanas disciplīna, aizmotora braukšana
kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā brauc aiz motocikla
kosinuss Trigonometriska funkcija - kustīgās leņķa malas patvaļīga punkta abscisas attiecība pret šī punkta vektora garumu; taisnleņķa trijstūra šaurā leņķa kosinuss ir šim leņķim pieguļošās katetes attiecība pret hipotenūzu
triatlons Trīscīņa, kurā ietilpst peldēšana, riteņbraukšana un skriešana
trijciparu Trīsciparu
trīsskaitlis Trīsciparu skaitlis
trikirijs Trīsžuburu svečturis ar scecēm, kuru Austrumu baznīcas bīskapi lieto liturģijā svētīšanas laikā; trikirions
raupjā tumšbeka tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs
ascīdija Tunikātu klase ("Ascidiae"), vientuļas un koloniālas formas bezmugurkaulnieki jūrās un okeānos, Baltijas jūrā konstatētas 6 sugas
DISK Turcijas revolucionārā strādnieku arodbiedrību konfederācija. (turku "Devrimci Iscileri Sendikasi Konfederasvonu")
satveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts
kuģojamība Ūdensceļa piemērotība kuģošanai
gātis Ūdensceļš niedrājā
Jetas kanāls ūdensceļš no Baltijas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums — 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums — 3 m, platums dibenā — 14 m, pie ūdens virsas — 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
Daugavas-Dņepras ūdensceļš ūdensceļš starp Baltijas jūru un melno jūru pa Daugavu, Dņepru un to pietekām, 1797.-1805. g. tika izrakts kanāls, kas savienoja Daugavas pieteku Ulu un Dņepras pieteku Bjarezinu, tomēr tas reāli netika izmantots dēļ nelielā dziļuma un krāču dēļ; 19. gs. 1. pusē izmantoja koku pludināšanai no Bjarezinas uz Rīgu
Emsas-Jādes kanāls ūdensceļš Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā, savieno Emsas un Jādes līci
Ilinoisas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Mičigana ezeru ar Misisipi ("Illinois waterway"), ASV, garums 520 km, sākas Čikāgā, tālāk izmantota Despleinsas un Ilinoisas upe, izbūvēts 1900.-1933. g.
Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva
Gaujas–Daugavas kanāls ūdensceļu sistēma, kas izbūvēta 1899.-1903. g. koku pludināšanai, sastāv no Gaujas-Baltezera un Juglas kanāla, abiem Baltezeriem, Ķīšezera un Mīlgrāvja izveidojot Gaujas savienojumu ar Daugavu, kopgarums - 25 km; Juglas kanāls
dīrīns Ūdenscirslis
Druvas dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1 ha
Cepļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 3,3 ha; Boma ezers; Bomīšu ezers; Buma ezers
Čerepovecas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Vologdas apgabalā, paltība — 1670 kvadrātkilometru, garums — 160 km, vidējais dziļums — 4 m, ūdenslīmeņa svārstības — 1,7 m, izveidota transporta vajadzībām (ietilpst Volgas-Baltijas ūdensceļa sistēmā)
Argentīnas ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus schulzi")
Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe
Baranu grāvis ūdenstece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Zellenes labā krasta pieteka
Lāču strauts ūdenstece starp Lāču un Musteru ezeru Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Lāčupe
Pilskalna dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — <1 ha
pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
ultravioletā mikroskopija ultravioletās gaismas izmantošana mikroskopā ar kvarca lēcām; attēlu aplūko uz luminiscējoša ekrāna, uz elektrooptiskā pārveidotāja vai fotografē; nav nepieciešama preparāta fiksācija un krāsošana
Umbas Umbas ezers - Umbezers Lejasciema pagastā
Umba Umbezers Lejasciema pagastā
Umbazars Umbezers Lejasciema pagastā
Umbis Umbezers Lejasciema pagastā
fluorescējošs sērijas numurs unikāls numurs, ko iespiež dokumentā identifikācijas vajadzībām un kas fluorescē UV gaismā
Androskogina upe ASV (_Androscoggin River_), Meinas un Vērmontas štatā, Konektikutas kreisā krasta pieteka
Gaskoina upe Austrālijas rietumos ("Gascoyne"), garums 780 km, augštece Rietumaustrālijas plakankalnē, ietek Indijas okeāna Šārkbeja līcī, sausajā sezonā izsīkst
Ascjora upe Baltkrievijā (_Ascior_), Sožas kreisā krasta pieteka, robežupe ar Krieviju, kur saucas - Ostjora
Fresku upe Brazīlijā ("Rio Fresco"), Šingu labā krasta pieteka
Esko upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda"
Asinsupīte upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe
Atabaska upe Kanādas rietumos (_Athabasca_), Makenzi baseinā, garums - 1231 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Atabaskas ezerā
Ostjora upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora
Noteca upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru
Aiša upe Vācijā (_Aisch_), Bavārijā, Mainas baseinā
upenieki Upju krastos un to tuvumā dzīvojošie ļaudis, kas nodarbojas ar zvejniecību un izmanto ūdensceļus
Francisko Urāna pavadonis ("Francisco"), vidējais attālums no planētas - 4276000 km, izmēri - 22 km
pamatmontāža Uzņemtā materiāla savietošana un saskaņošana scenārijam atbilstošā veidā
Dūres ūdenskrātuve uzpludināta uz Iežupes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 8,3 ha
Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha
Jānužu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — \~1 ha
feerija Uzvedums ar krāšņām dekorācijām, kostīmiem, inscenējuma efektiem
Lapsinīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaideri" bijušais nosaukums
Zascenku Vaikulīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaikuļāni" bijušais nosaukums
sakņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Dascillidae"), 250 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
airvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae"), ūdenskukainis, vaboles un kāpuri plēsīgi, pasaulē >3200 sugu, Eiropā 300 sugu, Latvijā varētu būt >120 sugu; ūdensvaboļu dzimta
lēcējvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Throscidae syn. Trixagidae"), 230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, 1,5-5 mm garš, sastopamas gk. mežos vecu koku stumbros un celmos, jūras krastā zem izskalojumiem, pārlidojumu laikā - zālē
DAAD Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (vācu "Deutscher Akademischer Austauschdienst")
DDR Vācijas Demokrātiskā republika (bij. A-Vācija); (vācu "Deutsche Demokratische Republik")
Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru
DPA Vācijas informācijas aģentūra (vācu "Deutsche Presse-Agentur")
ARD Vācijas TV kanāls (vācu "Arbeitsgemeinschaft Rundfunkanstalten Deutschlands")
špandavers Vācu armijas ložmetējs "MG-08" ("Maschinengewehr 08"), ko lietoja 1. pasaules kara laikā un ražoja Špandavas pilsētā (tagad Berlīnes rajons)
DAF Vācu darba fronte (vācu "Deutsche Arbeitsfront")
Edeka vācu koloniālpreču tirgotāju uz kooperatīviem pamatiem dibināto organizāciju kopējais nosaukums (vācu "Einkaufsgenossenschaft deutscher Kolonialwarenhandler"); tajā ietilpa laikrakstu izdevniecība, organizācija naudas operācijai un kooperatīvu finansēšanai, oganizācija preču iepirkšanai un organizācija arodinterešu pārstāvēšanai un apvienoto kooperatīvu revīzijām
D.Mark Vācu marka - Vācijas naudas vienība līdz 2002. g. (vācu "Deutsche Mark")
NSDAP Vācu nacionālsociālistu partija (vācu "Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei")
DIN Vācu rūpniecības standarts (vācu _Deutsche Industrie Norm_)
DSF Vācu televīzijas kompānija, kuras raidījumu galvenā tematika ir sports (vācu "Deutsche SportFernsehen GbmH")
Lēļa ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
Leļu ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
Lēļu ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
Vagulis Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
sabraukt vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
iztricināt vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt
iztrīcināt vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt
insignijas Valdnieku vai priesteru augstākās varas simboli (kronis, scepteris, zelta diadēma, ziloņkaula krēsls, tiāra, mitra, zizlis u. tml.)
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu)
valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar attiecīgā valodas lietotāju kolektīva dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības
parastā valvāta valvātu suga ("Valvata piscinalis"), kas arī dzīvo gk. ezeros
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru
cūkdelfīns Vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Phocoena phocoena"), Latvijas piekrastē pēdējo reizi konstatēts 1974. g.; jūrascūka
pelēkvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Eschrichtiidae"), tikai 1 suga - pelēkais valis, dzīvo Klusā okeāna ziemeļu daļā
pārvandīt Vandīt (ko) visu, viscaur; vandīt (ko) vēlreiz, no jauna
Rotšilda vanda vandu suga ("Vanda x rotschildiana")
LOD Varbūtību attiecības noteikšanas logaritms (angļu "logarithm of the odds ratio score")
Ribes pubescens vārpainās jāņogas "Ribes spicatum var. pubescens" nosaukuma sinonīms
zaļā varde varžu dzimtas suga ("Rana esculenta")
brūnais varžukrupis varžukrupju suga ("Pelobates fuscus")
parastā vāverastīte vāverastīšu suga ("Leucodon sciuroides")
leikoriboflavīns Veidojas, reducējoties riboflavīnam; tas ir bezkrāsains un nefluorescē
aranžēt veidot mizanscēnas (teātra izrādes mēģinājumos)
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu
daturīns Velnābola alkaloīds, identisks hiosciamīnam, atropīna izomērs
iedzīšanas brauciens velosporta disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot pretējās treka pusēs
Laidze Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Laidzesciems" nosaukuma variants
vairoga veronika veroniku suga ("Veronica scutellata")
rūgtā vēršmēlene vēršmēļu ģints sēņu suga ("Sarcodon scabrosus")
podēciji Vertikāli izaugumi uz ķērpju lapoņa, kuru izcelsme saistīta ar ekscīpulu
bonistika Vēstures palīgdisciplīna un numismātikas nozare, kas pētī papīra naudaszīmes un vērtspapīrus
veksiloloģija vēstures palīgdisciplīna, kas pētī karogu un to simbolikas rašanās vēsturi
diplomātika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskus dokumentus - to rašanos, saturu un formu
sfragistika vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogu veidus, formu un saturu, kā arī to tiesisko, vēsturisko un kultūrvēsturusko nozīmi; sigillogrāfija
Basku-Navarras Zeme vēsturisks novads Spānijas ziemeļos ("Pais Basco-navarro"), platība - 17600 kvadrātkilometru, ietver aptuveni tagadējo Basku Zemi un Navarru
pārvētīt Vētīt (ko) visu, viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, no jauna
Maršala vībotne vībotņu suga ("Artemisia marschalliana")
slotiņu vībotne vībotņu suga ("Artemisia scoparia")
Baltupe Vidagas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
MCHC Vidējā eritrocītu hemoglobīna koncentrācija (angļu "mean corpuscular hemoglobin concentration")
MCH Vidējā eritrocītu hemoglobīna koncentrācija (angļu "mean corpuscular hemoglobin")
via media vidusceļš, kompromiss
pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti
tāllēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana tālumā
šķēršļu skrējiens vieglatlētikas disciplīna vīriešiem - skriešana 3000 m garā distancē, kurā ir 35 šķēršļi, no tiem 7 šķēršļi ir ar ūdeni
lēkšana Vieglatlētikas disciplīnas - augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana
rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu)
luminofors viela ar luminiscences īpašībām; izmanto tehnikā (spīdošas krāsas, kineskopi,dienasgaismas spuldzes u. c.)
fragarīns Viela meža zemeņu lapās (Fragaria vesca L.), kas atslābina dzemdes muskulatūru
auksoflors viela, kas pastiprina kāda ķīmiska savienojuma fluorescences intensitāti
batoflors viela, kas vājina kāda ķīmiska savienokjuma fluorescences intensitāti
putas viela, vietu maisījums, kura uzbūvei viscaur ir raksturīgi ar gaisu, gāzi pildīti pūslīši, poras
luminescence vielas elektromagnētiskais starojums, kura enerģija ir lielāka nekā termiskā starojuma enerģija tajā pašā temperatūrā, piemēram, fluorescence, fosforescence, radioluminiscence
fluorohroms viena no fluorescējošām vielām, kuras absorbē daži audi, kas paši nefluorescē
akustiskā metode viena no fonētikas pētīšanas instrumentālajām (kimogrammu, oscilogrammu un spektrogrammu) metodēm, kuras pamatā ir akustiskā analīze
taipāns viena no indīgākajām pasaules čūskām ("Oxyuranus scutellatus") ar tumši brūnu slaidu, līdz 3 m garu ķermeni un krēmkrāsas galvu, sastopama Austrālijā, bet ļoti reti
auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra
mitrene Vienādkājvēžu kārtas apakškārta ("Oniscoidea"), neliels posmkāju tipa vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās; \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 19 sugu
transcendents vienādojums vienādojums, kas satur nezināmo kā kādas transcendentas funkcijas argumentu
invaginācija Vienas zarnas daļas iemaukšanās otrā, blakus daļā, kas izraisa aizsprostojumu un strangulāciju; intususcepcija
hialīns Viendabīgs puscaurspīdīgs proteīns, audu hialīniskās deģenerācijas produkts
ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu
dioskoreja Viendīgļlapju klases liliju rindas dzimta ("Dioscoreaceae"), lakstaugi ar vijīgu stumbru un resnu sakneni vai bumbuļiem; gk. tropos un subtropos, dažas sugas arī ziemeļu mērenajā joslā; 11 ģinšu, >650 sugu
Vinajapitaka Vieni no senākajiem budistu rakstiem, ko veido sanghas locekļu disciplīnas likumi un ar tiem saistīti komentāri
SDSL vienlīnijas ciparu abonentlīnija (angļu "Single-line Digital Subscriber Line")
plazmas displejs viens no elektroluminiscento displeju paveidiem, kurā par gaismu emitējošā pildījuma slāni izmantota gāze; sauc arī par gāzizlādes displejiem; parasti izmanto klēpjdatoros
tetrametilendiamins viens no ptomaīniem jeb pūšanas indēm, saukts arī putrascīns, vāji indīga viela, dažu slimību gadījumos sastopams arī urīnā
blīzums vieta stāvviļņos, kur oscilācijas amplitūda ir vislielākā
Krievijas vihuhols vihuholu suga ("Desmana moschata")
apiņtītenis Vijas ("Cuscuta")
idra Vijas ("Cuscuta")
idrīte Vijas ("Cuscuta")
linsūcis Vijas ("Cuscuta")
linutīteņi Vijas ("Cuscuta")
mārsila Vijas ("Cuscuta")
pliķis Vijas ("Cuscuta")
sūčtītņi Vijas ("Cuscuta")
vējkriķi Vijas ("Cuscuta")
zīds Vijas ("Cuscuta")
tīruma vija viju suga ("Cuscuta campestris")
linu vija viju suga ("Cuscuta epilinum")
āboliņa vija viju suga ("Cuscuta epithymum")
Eiropas vija viju suga ("Cuscuta europaea")
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko)
Amerikas vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis labrusca"), ko Latvijā audzē kopš 19. gs. sākuma
m vīriešu dzimtes vārds (latīņu “masculinum”)
komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās
pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
Amors virsotne Spānijā (_Amor, Riscos del_), Toledo kalnos, Kastīlijas un Lamanžas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidos, augstums - 1377 m
vīrdzeguzene Vīru dzegužpuķe ("Orchis mascula")
viscaurēm Viscaur
viscauren Viscaur
viscauri Viscaur
viscaurs Viscaur
apgrauļāties Viscaur aplipt ar govju mēsliem (grauli)
izstutēt Viscaur atbalstīt (1)
izstērķelēt Viscaur iecietināt
izstērķulēt Viscaur iecietināt
izspeķot Viscaur iespeķot
piealot Viscaur izalot
izmalt Viscaur izbraukt (8), izdangāt
apgreznoties Viscaur izgreznoties, izpušķoties, apkārties ar rotām, greznumlietām
izžuris Viscaur izmircis
izmuļļāt Viscaur izrakņāt; viscaur izbraukāt (2)
nodrūdzēt Viscaur izsalt, nosalt
nodrūgt Viscaur izsalt, nosalt
izsviedrināties Viscaur izsvīst
caurvīt Viscaur izvīt (ar ko)
izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā)
diloties Viscaur nonēsāties ilgstoši valkājot
iztirpt Viscaur notirpt
izklāt Viscaur pārklāt (no iekšpuses)
engt Viscaur pārmeklēt
nošpēlēt Viscaur piesaistīt, nostiprināt (zoles) ar nelielām koka tapām
apdzaldīt Viscaur sadurstīt, sadzelt (apdedzināt, apsvilināt) (ar nātrēm)
izliedēties Viscaur salīt
izpinkāt Viscaur sapinkāt
apkrapēt Viscaur saplaisāt
izrūsēt Viscaur sarūsēt (parasti no iekšpuses)
izsalt Viscaur sasalt (par pārtikas produktiem)
izskrambāt Viscaur saskrambāt
aplutis Viscaur šļaugani nokarāties
caursalt Viscaur tikt pakļautam sala iedarbībai
pāri Viscaur vietā, telpā (izjust darbību, parasti skaņas izplatīšanos)
no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz
līdz pirkstu galiem viscaur, pavisam, ļoti
izgaismot Viscaur, pilnīgi apgaismot (telpu, vietu)
no matu galiem līdz papēžiem viscaur, pilnīgi; visā savā būtībā
sasālīties Viscaur, stipri iesālīties
branhiomērs Viscerālās mezodermas segments, no kura attīstās žaunu jeb viscerālie loki
pleiroparietopeksija Viscerālās pleiras fiksācija pie parietālās, fiksējot plaušas pie krūškurvja sienas
branhiomērisms Viscerālo loku jeb branhiomēru sērijveida sakārtojums
princeps Viscienījamākais senators Senajā Romā, kura vārds bija pirmais senatoru sarakstā; tas nozīmēja vispāratzītu pilsoni valstī, tādu, kas pārējo vidū izcēlās ar savu autoritāti, bet faktiski bija valdnieks
viļķinīca Viscietākā zāle pļavā (pļaušanas laikā)
vispārēm Vispāri; viscaur kādā platībā
disciplinētība vispārināta īpašība --> disciplinēts, šīs īpašības konkrēta izpausme
ekscentritāte vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentrisms
ekscentrisms vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentritāte
scēniskums vispārināta īpašība --> scēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
transcendence vispārināta īpašība --> transcendentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme
ūdenscaurlaidība vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
ūdenscaurlaidīgums vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
ķiploku vītene vīteņu suga ("Marasmius scorodonius"); ķiploksēne
pievīterot Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
Iskija Vulkāniska saliņa pie Neapoles līča ("Ischia"), Itālijā, platība - 46 kvadrātkilometri siltie avoti, tūrisms, kūrorts
actinastrum Zaļaļģu klases hlorokoku rindas scenedesmu dzimtas ģints
celastras Zaļaļģu klases scenedesmu dzimtas ģints ("Coelastrum"), cenobiju zaļaļģes ar lodveidīgiem cenobijiem, kas parasti sastāv no 8, 12 vai 16 šūnām, 18 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu, kas mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu planktonā, retāk bentosā
dižkalla Zantedešija - kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs, kas veido pazemes sakneņus vai gumus; savvaļā Dienvidāfrikā \~10 sugu
ceļmallapa Zarainā ceļmallapa - smilts ceļteka ("Plantago scobra")
lipīgā zaraine zaraiņu ģints sēņu suga ("Calocera viscosa")
intususcipients Zarnas daļa, kurā intususcepcijā iemaucas otra daļa
diskomedūzas Zarndobumaino kārtas scifomedūzu klases iedaļa
medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis; šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms
kolibaktērija Zarnu nūjiņa ("Escherichia coli"), normālas cilvēka un dzīvnieku zarnu mikrofloras komponents
koliinfekcija Zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznesti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni
toksaskaroze Zarnu slimība, ko ierosina "Toxascaris" ģints nematodes
Riboki Zascenku Riboki - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki Ribaki" nosaukuma variants
pļavas zeltauzīte zeltauzīšu suga ("Trisetum flavescens", arī "Avena flavescens")
iedzeltenā gailene zeltkāta gailene ("Cantharellus lutescens")
zivpeteris Zeltmalu airvabole ("Dytiscus marginalis")
iesārtā zeltstarīte zeltstarīšu ģints suga (“Gagea erubescens”), līdz 15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar olveida sīpolu brūnā apvalkā; Latvijā aizsargājama
meža zemene zemeņu suga ("Fragaria vesca")
baricentrs Zemes un Mēness sistēmas masascentrs; tas atrodas 4800 km attālumā no Zemes centra uz Mēness pusi
brūnā zemesstērste zemesstērstu ģints suga ("Pipilo fuscus")
pundura zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum nanum", syn. "Geastrum schmidelii")
bālganā zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula pallescen")
snuķainis Zīdītāju klases kārta ("Proboscidea"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai; šīs kārtas dzīvnieki
pundurcirslītis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Suncus etruscus")
ešinante Ziedagu ģints ("Aeschynanthus"), kas cēlusies no Dienvidaustrumu Āzijas, ložņīgs mūžzaļš epifīts, ziedi sarkani, ar zaļgandzeltenu kausu
laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu
cianeja Ziemeļu cianeja - zarndobumaiņu tipa scifozoju klases suga ("Cyanea capillata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā, gk. tās dienvidu daļā, Latvijas piekrastē ieklīst reti, Baltijas jūrā medūzas diametrs - līdz 60 cm, sāļākās jūrās >1 m
ziemeļu platgalve ziemeļu jūrasbullis, platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs
ziemeļu buļļzivs ziemeļu jūrasbullis, platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu platgalve
Cottus scorpius ziemeļu platgalves jeb ziemeļu jūrasbuļļa "Myoxocephalus scorpius" nosaukuma sinonīms
oscilatorija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Oscillatoria"), aļģu pavedieni taisni vai izliekti, zilganzaļi, retāk dzeltenzaļi, pa 1 vai pa vairākiem kopā; >1000 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas
Alchelmilla minor zilganā rasaskrēliņa "Alchemilla glaucescens" nosaukuma sinonīms
korektopija Zīlītes ekscentrisks, nepareizs stāvoklis
Miščenko zilsniedzīte zilsniedzīšu suga ("Scilla mischtschenkoana")
Stride zinātne un tehnoloģijas Eiropas reģionālai inovācijai un attīstībai ("science and technology for regional innovation and development in Europe")
NABS Zinātnes budžetu un programmu analīzes un salīdzināšanas nomenklatūra ("nomenclature for the analysis and comparison of science bugets and programmes")
pārslēgšanas teorija zinātnes disciplīna, kas nodarbojas ar loģisko shēmu projektēšanas un analīzes metožu izstrādi, kā arī ar atbilstošo algoritmu praktisko realizāciju
tēlu pazīšana zinātnes disciplīna, kas pētī problēmas, kā izdalīt kādu noteiktu tēlu citu tēlu kopā
demogrāfijas vēsture zinātnes disciplīna, kura pētīdemogrāfijas zinātnes veidošanos, tās attīstību dažādos periodos un valstīs
medicīniskā ģenētika zinātnes nozare, kas pētī ģenētisko faktoru nozīmi slimību etoloģijā, kā arī diagnoscē un ārstē ģenētiskās patoloģijas
zinātniecība Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, zinātnes mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija
metazinātne Zinātnes nozare, kas pētī zinātnes un tehnikas attīstību; scientioloģija, zinātniecība
STOA Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtējums ("scientific and technological options assessment")
SWG Zinātnisks minējums (angļu "scientific wild guess"; īsziņās)
parastais zirgkastanis zirgkastaņu ģints ("Aesculus hippocastanum")
Kalifornijas zirgkastaņa zirgkastaņu suga ("Aesculus californica")
sārtā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus carnea")
palsā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus flava")
kailā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus glabra")
parastā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus hippocastanum")
sīkziedu zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus parviflora")
asinssarkanā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus pavia")
māņskorpioni Zirnekļveidīgo klases kārta ("Pseudoscorpiones"), nelieli posmkāji ar plakanu ķermeni, apakšžokļi ar spīlēm, kas noder barības satveršanai, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
asaris Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Percidae"), saldūdens un puscaurceļotājas zivis, kas mīt ziemeļu puslodes ūdeņos, 12 ģintis, >160 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas
piscikoloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, dēles ("Piscicola geometra")
hilodonelloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Chilodonella piscicola" un "Cilodonella hexasticha")
zilais zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Melanotis caerulescens")
Galapagu zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Nesomimus trifasciatus")
Zivis zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Pisces"; saīsinājums "Psc"), uz dienvidiem no Pegaza kvadrāta; spožu zvaigžņu nav; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
piezvanīt Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
ķirzakveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārtas no 3,5 cm līdz 3 m gari rāpuļi, 20 dzimtu (nozīmīgākās - gekonu, čūskķirzaku, iguānu, agāmu, scinku, ķirzaku, glodeņu, varami, indesķirzaku dzimta), 350 ģinšu, \~3500 sugu; Latvijā 2 dzimtas, 2 ģintis, 3 sugas
dziedātājputni Zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Oscines"), mazi un vidēji lieli putni (masa no 4 g līdz 1,5 kg) ar attīstītu balss aparātu; 44 dzimtas, \~4190 sugu; Latvijā konstatēts 20 dzimtu, >120 sugu
vītītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus trochilus"), mazs dziedātājputns, gājputns
ķauķītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"), neliels dziedātājputns ar olīvzaļu apspalvojumu, 41 suga, Latvijā konstatētas 6 sugas
svirlītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei
zvirbuļputni Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Passeres") jeb dziedātājputni ("Oscines")
holerāģija Žults izplūšana, piem., caur aknu abscesa fistulu
holegrāfija Žultsceļu un žultspūšļa rentgenoloģiska izmeklēšana, lietojot kontrastvielu
holescintigrāfija Žultsvadu sistēmas scintigrāfija
sažūt Žūstot kļūt, parasti viscaur, sausam
piežūžot Žūžojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)

Citās vārdnīcās nav šķirkļa sc.