izspeķot
izspeķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izspeķoju | izspeķojam | izspeķoju | izspeķojām | izspeķošu | izspeķosim |
2. pers. | izspeķo | izspeķojat | izspeķoji | izspeķojāt | izspeķosi | izspeķosiet, izspeķosit |
3. pers. | izspeķo | izspeķoja | izspeķos |
Pavēles izteiksme: izspeķo (vsk. 2. pers.), izspeķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izspeķojot (tag.), izspeķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izspeķotu
Vajadzības izteiksme: jāizspeķo
Viscaur iespeķot.
Avoti: LLVV