izspert
Lietojuma biežums :
izspert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Strauji izlikt (kāju, parasti uz priekšu).
2.Sperot panākt, ka (kas) izkrīt, izlīst.
3.sarunvaloda Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri