izspert
izspert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsperu | izsperam | izspēru | izspērām | izsperšu | izspersim |
| 2. pers. | izsper | izsperat | izspēri | izspērāt | izspersi | izspersiet, izspersit |
| 3. pers. | izsper | izspēra | izspers | |||
Pavēles izteiksme: izsper (vsk. 2. pers.), izsperiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsperot (tag.), izsperšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izspertu
Vajadzības izteiksme: jāizsper
1.Strauji izlikt (kāju, parasti uz priekšu).
2.Sperot panākt, ka (kas) izkrīt, izlīst.
3.sarunvaloda Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Soģi pēc atkārtojuma lēma, ka Bertāns metiena laikā izspēris kāju.
- Tad, gluži kā izsperta no gultas, viņa pielēca kājās.
- – Kamēr vien viņus no turienes neizsper ar celi pa dibenu...
- Turklāt viņš ar kāju izspēra starpsienu, kas atdala vadītāju no pasažiera.
- Un braukās, kamēr pliks pauris būs vai šefs no darba izspers.