Paplašinātā meklēšana
Meklējam nij.
Atrasts vārdos (508):
- nij:2
- nij:1
- nijāt:1
- nijkā:1
- nijama:1
- nijana:1
- nijēja:1
- amnijs:1
- bunija:1
- Bunija:1
- bunijs:1
- cīnija:1
- Dānija:1
- Denija:1
- eonija:1
- feniji:1
- genijs:1
- gonijs:1
- ģēnijs:1
- -gonija:1
- -mānija:1
- -pēnija:1
- adēnija:1
- adēnija:2
- adonijs:1
- afonija:1
- agonija:1
- aģīnija:1
- ahēnijs:1
- Aionija:1
- alīnija:1
- amonijs:1
- aponija:1
- arīnija:1
- aronija:1
- Aronija:1
- atonija:1
- avēnija:1
- cinnija:1
- čatnijs:1
- Černija:1
- dafnija:1
- dubnijs:1
- dženija:1
- Eginija:1
- elēnijs:1
- hafnijs:1
- heknijs:1
- hernija:1
- kopčonij:1
- -krīnija:1
- ahvanija:1
- akapnija:1
- akrānija:1
- akrīnija:1
- aktīnija:1
- aktīnijs:1
- Albānija:1
- aliēnija:1
- alpīnija:1
- ammonijs:1
- anamniji:1
- Antonijs:1
- aplīnija:1
- aptēnija:1
- Armenija:1
- Armēnija:1
- Aronijas:1
- artonija:1
- Askanijs:1
- asomnija:1
- astēnija:1
- aurīnija:1
- bacānija:1
- balsnijs:1
- Banonija:1
- begonija:1
- Berunija:1
- Betānija:1
- birīnija:1
- Birunija:1
- bitīnija:1
- braunijs:1
- brionija:1
- cidonija:1
- Čečenija:1
- čozēnija:1
- dēmonija:1
- dibenijs:1
- difonija:1
- domīnija:1
- dominijs:1
- eifonija:1
- eifonijs:1
- eironija:1
- eitonija:1
- ektēnija:1
- erīnijas:1
- eufonija:1
- evernija:1
- felonija:1
- Fēronija:1
- fitonija:1
- fotīnija:1
- gašenijs:1
- gazānija:1
- geranija:1
- gerānija:1
- Goianija:1
- Gojanija:1
- Groznija:1
- grūsnijs:1
- ģerānija:1
- hēdonija:1
- helēnija:1
- himēnijs:1
- firmennij:1
- Abesīnija:1
- Abisinija:1
- ademonija:1
- agripnija:1
- ahujenijs:1
- akufonija:1
- Aleponija:1
- alumīnijs:1
- Amazonija:1
- anadēnija:1
- anodīnija:1
- apofonija:1
- ārlīnijas:1
- asplēnija:1
- asplēnija:2
- asternija:1
- avoksnijs:1
- baciļnijs:1
- bāzlīnija:1
- bekmanija:1
- bergēnija:1
- betušnijs:1
- bignonija:1
- bioģenija:1
- Britānija:1
- Burhanije:1
- būvlīnija:1
- cirkonijs:1
- čitrīnija:1
- daimonijs:1
- daldīnija:1
- datronija:1
- davoļnijs:1
- decennijs:1
- delfīnija:1
- diafānija:1
- diafonija:1
- diakonija:1
- diazonijs:1
- diksonija:1
- dilēnijas:1
- disfonija:1
- disgonija:1
- disomnija:1
- distonija:1
- edogonija:1
- egofonija:1
- egomānija:1
- ehofonija:1
- eihornija:1
- eikapnija:1
- eistēnija:1
- ekomānija:1
- epifānija:1
- Epifānija:1
- fiskonija:1
- fledonija:1
- fosfonijs:1
- Fridonija:1
- frulānija:1
- galtonija:1
- gardēnija:1
- Gastonija:1
- germānijs:1
- glicīnija:1
- gnomonija:1
- gusmanija:1
- ģeogonija:1
- ģeoģenija:1
- ģeranijas:1
- ģermānijs:1
- ģežurnijs:1
- harmonija:1
- Harmonija:1
- harmonijs:1
- hermīnija:1
- abjedenija:1
- agromānija:1
- akromānija:1
- Akvitānija:1
- alkuronijs:1
- amfitēnija:1
- amfotonija:1
- amiotonija:1
- anhedonija:1
- antifonijs:1
- apepsīnija:1
- Apollonija:1
- arhegonijs:1
- arhigonija:1
- autofonija:1
- autogonija:1
- aviolīnija:1
- Babilonija:1
- barifonija:1
- Beveronija:1
- cefalonija:1
- centennijs:1
- ceratonija:1
- ceremonija:1
- citopēnija:1
- derodīnija:1
- diahronija:1
- dihogēnija:1
- dioksonijs:1
- doromānija:1
- dorstenija:1
- eikomīnija:1
- eisplēnija:1
- ektogonija:1
- epikrānijs:1
- epilimnijs:1
- Erihtonijs:1
- eritronija:1
- eskalonija:1
- fagomānija:1
- fergonijas:1
- filofonija:1
- filogēnija:1
- filoģenija:1
- filumēnija:1
- firmennijs:1
- fonomānija:1
- fotomānija:1
- gadolīnijs:1
- gamomānija:1
- gloksīnija:1
- hegemonija:1
- heģemonija:1
- helikonija:1
- hemifonija:1
- heromānija:1
- hidramnijs:1
- hipofonija:1
- hipomanija:1
- hipomānija:1
- hipotonija:1
- holotonija:1
- homofonija:1
- homoionija:1
- honkēnijas:1
- abulomānija:1
- aerastēnija:1
- agamogonija:1
- ahilodīnija:1
- akroklīnija:1
- algolagnija:1
- ambiofonija:1
- amenomānija:1
- amfikrānija:1
- amiostēnija:1
- amonijmēsli:1
- androginija:1
- androgīnija:1
- andromānija:1
- anglomānija:1
- ankilonnija:1
- antrodīnija:1
- aposelēnijs:1
- artrodīnija:1
- astoņlīniju:1
- astuņlīniju:1
- avicennijas:1
- baldžeznijs:1
- bītlomānija:1
- bromomānija:1
- cezalpīnija:1
- ciparlīnija:1
- ciparmānija:1
- daknomānija:1
- dermotonija:1
- diplotēnija:1
- dipsomānija:1
- dipteronija:1
- dromomānija:1
- duktopēnija:1
- ehofotonija:1
- einšteinijs:1
- eipareinija:1
- ektrogēnija:1
- eleusinijas:1
- elevsīnijas:1
- endokrīnijs:1
- enharmonija:1
- enozimānija:1
- enteomānija:1
- ergastēnija:1
- erotomānija:1
- eteromānija:1
- fonastēnija:1
- fosfopēnija:1
- frenodīnija:1
- gallomānija:1
- gimnadēnija:1
- gimnodīnija:1
- glenodīnija:1
- glikatonija:1
- glikopēnija:1
- glotogonija:1
- glukatonija:1
- grafomānija:1
- grizelīnija:1
- hebefrēnija:1
- heirotonija:1
- hemastēnija:1
- hemiatonija:1
- hemikrānija:1
- hemokonijas:1
- hidromānija:1
- hidropēnija:1
- hieromānija:1
- hipermānija:1
- hipertonija:1
- hiphedonija:1
- hipoadēnija:1
- hipofrēnija:1
- hipofrēnijs:1
- hipogimnija:1
- hipokapnija:1
- hipolimnijs:1
- hiposkēnijs:1
- hiposomnija:1
- hipostēnija:1
- hipotrēnijs:1
- hloropēnija:1
- holeplānija:1
- horeomānija:1
- hormetonija:1
- hormogoniji:1
- ablutomānija:1
- adenastēnija:1
- alaklopēnija:1
- alkalopēnija:1
- amfiktionija:1
- amforofonija:1
- angelofānija:1
- angiastēnija:1
- anhidramnija:1
- anizeikonija:1
- anizohronija:1
- ankilorīnija:1
- aposaturnijs:1
- aritmomānija:1
- baletomānija:1
- bibliomānija:1
- Blagodarnija:1
- blastogēnija:1
- bradifrēnija:1
- brahikrānija:1
- bronhofonija:1
- bruksomānija:1
- cefalomēnija:1
- ciklofrēnija:1
- Cisleitānija:1
- cistoplenija:1
- desmitlīniju:1
- diembrionija:1
- dinamofānija:1
- disharmonija:1
- dismiotonija:1
- dispareinija:1
- dodekafonija:1
- dūralumīnijs:1
- ekdemomānija:1
- eozinopēnija:1
- eritropēnija:1
- faneromānija:1
- fibroadēnija:1
- filharmonija:1
- fisharmonijs:1
- frankomanija:1
- frenastēnija:1
- gametogonija:1
- gametogonijs:1
- gastromēnija:1
- guturofonija:1
- ģerevjannijs:1
- hematopēnija:1
- hemerafonija:1
- hemitetānija:1
- heteradēnija:1
- heterofonija:1
- heterogonija:1
- heterotonija:1
- hidroplānija:1
- hierofānijas:1
- himēnijsēnes:1
- hiperfrēnija:1
- hiperkapnija:1
- hipersomnija:1
- hiperstēnija:1
- holerafonija:1
- holoakrānija:1
- hordokrānijs:1
- abonentlīnija:1
- adelfoktonija:1
- aizsarglīnija:1
- akromiotonija:1
- alkoholmānija:1
- antropogēnija:1
- arteriotonija:1
- aviokompānija:1
- benzinomānija:1
- cerebrotonija:1
- cervikodīnija:1
- chlorammonijs:1
- daimonomānija:1
- dekalkomānija:1
- Dolgoprudnija:1
- dolihokrānija:1
- elektrolīnija:1
- embrioktonija:1
- ergaziomānija:1
- eskalonijaugs:1
- farmakomānija:1
- gastrastēnija:1
- gigantomānija:1
- ginaikomānija:1
- gredzenlīnija:1
- ģenerāllīnija:1
- heterohronija:1
- heterokrānija:1
- himēnijslānis:1
- hiperhedonija:1
- hipomiotonija:1
- hipopepsīnija:1
- hondrokonijas:1
- hondrokrānijs:1
- arterioplānija:1
- autofonomānija:1
- bazocitopēnija:1
- benzoheksonijs:1
- bronhotetānija:1
- cerebrastēnija:1
- cezalpīnijaugi:1
- citokalipēnija:1
- deizidaimonija:1
- diagonāllīnija:1
- dismorfomānija:1
- dzelzceļlīnija:1
- eretizofrēnija:1
- fiziognomonija:1
- flagellomanija:1
- fonomioklonija:1
- galaktoplānija:1
- ginomerogonija:1
- Gushrustaļnija:1
- guturotetānija:1
- hemihipotonija:1
- hemimiastēnija:1
- hemivagotonija:1
- hiperpepsīnija:1
- hipoproteīnija:1
- homicidomānija:1
- acidocitopenija:1
- anagnozastēnija:1
- androfonomānija:1
- datortelefonija:1
- diametrāllīnija:1
- hemiamiostēnija:1
- hemihipertonija:1
- hidropneimonija:1
- holecistatonija:1
- bronhopneimonija:1
- bronhopneumonija:1
- dizarteriotonija:1
- endokrīnastēnija:1
- erotografomānija:1
- hematocitopēnija:1
- hidrodipsomānija:1
- hiperosteogēnija:1
- hipolibidomānija:1
- holdingkompānija:1
- alumīnijmiecēšana:1
- alumīnijorganisks:1
- bronchopneumonija:1
- ceremonijmeistars:1
- Čečenija-Ingušija:1
- četrpadsmitlīniju:1
- diastematokrānija:1
- fibrinogenopēnija:1
- filopatridomānija:1
- granulocitopēnija:1
- ģenerālkapteinija:1
- hidropneimogonija:1
- hiperlibidomānija:1
- daktilkampsodīnija:1
- eritroblastopēnija:1
- bronhopleiropneimonija:1
- Dehivala-Mauntlavīnija:1
- Džavahetijas-Armēnijas:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (8912):
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
- direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
- Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
- Mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- bruņinieku ordeņi, garīgie 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
- nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu“Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kasietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- Līgovakars 23. jūnija vakars.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- Mazais Ararats 3925 m augsta virsotne Armēnijas kalnienē.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- garais centners 50,80 kg (lieto Lielbritānijā).
- Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
- Abisinija Abesīnija.
- abesīnietis Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs
- abesīņi Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs; etiopietis
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
- cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss.
- eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā.
- alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
- adenium Adēnijas.
- resnā adēnija adēniju suga ("Adenium obesum").
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
- ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem.
- marzs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts teritorālajiem apgabaliem.
- muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā.
- vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā.
- žudecs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Rumānijā.
- grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs).
- āmte Administratīvi teritoriāla vienība Dānijā.
- Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_).
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija.
- aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe.
- paralītiskā afonija afonija no balss muskuļu paralīzes.
- spastiskā afonija afonija no balss muskuļu spazmas.
- oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas.
- Sparmania africana Āfrikas sparmānija.
- jodirīts AgJ, rets minerāls, kristalizējas heksagonālā singonijā.
- agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle.
- garrote Agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi.
- Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
- Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava.
- rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki.
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes.
- rubrika Aile - divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs.
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē.
- Delphinium ajacis Ajaksa delfīnija.
- tiflatonija Aklās zarnas atonija.
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas.
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga.
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas.
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- Lakoruņa Akoruņa, pilsēta Spānijā.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- heliptera Akroklīnija ("Helipterum").
- helipterum Akroklīnijas.
- Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana").
- Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii").
- aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
- actiniaria Aktīnijas.
- Ac Aktīnijs (ķīm. elements).
- Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas.
- alkohola mānija akūta mānija, kuras cēlonis ir alkohola lietošana.
- Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos.
- Altamira Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
- Škipetare Albānija (pašnosaukums).
- AL Albānija, valsts divburtu kods.
- ALB Albānija, valsts trīsburtu kods.
- ADP Albānijas Darba partija.
- Albānija Albānijas Republika.
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā "Tirane"), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386 tūkstoši iedzīvotāju.
- AlbTR Albānijas Tautas Republika.
- ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika.
- Ziemeļalbānija Albānijas ziemeļu daļa.
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
- akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- alpinia Alpīnijas.
- purpurziedu alpīnija alpīniju suga ("Alpinia purpurata").
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
- kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju.
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā.
- alumināti Alumīnija hidroksīda sāļi.
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- plaušu aluminoze alumīnija māla putekļu izraisīta pneimokonioze (podniecībā nodarbinātiem).
- aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
- duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
- partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
- alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- aluminiums Alumīnijs - ķīmiskais elements.
- alumins Alumīnijs - ķīmiskais elements.
- Al Alumīnijs (ķīm. elements).
- alumīntermija Alumotermija - metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri.
- elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds.
- azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai.
- Alhesirasa Alvoranas jūras līcis Spānijas dienvidos, rietumos no Gibraltāra, platums - \~10km.; Gibraltāras līcis.
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jaza'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints.
- aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints.
- ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- aphanomyces Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints.
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
- ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms.
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
- amnionīts Amnija iekaisums.
- mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas.
- amniorekse Amnija plīsums.
- amnioģenēze Amnija veidošanās.
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
- perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
- amsalitris Amonija salpetris (minerālmēsli).
- hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība.
- amonija mēsli amonijmēsli.
- topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem.
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
- andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs.
- Bētikas Kordiljera Andalūzijas kalni Spānijā.
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- Andora Andoras Firstiste - parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (kataloņu un angļu val. "Andorra"), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
- interseksualitāte Androginija.
- androginija Androgīnija.
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
- angļi Anglija; Lielbritānija.
- albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums.
- sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
- Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi.
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā.
- Asplenium antiquum antīkā asplēnija, šīs ģints suga.
- kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam).
- neostibozāns Antimona preparāts, pretleišmaniju līdzeklis.
- trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju.
- halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai.
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā.
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā.
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā.
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m.
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā.
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m.
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m.
- līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas.
- Jungermannia sphaerocarpa apaļvācelītes jungermannija.
- sadalītājs Aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros).
- integrāfs Aparāts integrāllīnijas uzzīmēšanai pēc dotā diferenciālvienādojuma.
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
- pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs; izvadītājs (2).
- izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
- AK Apdrošināšanas kompānija.
- Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā.
- Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.).
- Hūrona Apdzīvota vieta ("Huron"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Idavere Apdzīvota vieta (ciems) Ziemeļigaunijā.
- Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20 gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
- Glūda Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas.
- Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā.
- Nabala Apdzīvota vieta (vidējciems) Igaunijas ziemeļu daļā, Harju apriņķa Kiili pagastā.
- Ahurjana apdzīvota vieta Armēnijā (_Akhurian_), Širakas mjarzā.
- Sardarabada Apdzīvotā vieta Armēnijā, no kuras izauga tagadējā pilsēta Armavira, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos.
- Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Kalifornijas štatā.
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kārlaila Apdzīvota vieta ASV ("Carlisle"), Pensilvānijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klīrfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Clearfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Korninga Apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fejitvila Apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gonzālisa Apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksaida Apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Virdžīnijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lebanona Apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Luisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lewisburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Luistona Apdzīvota vieta ASV ("Lewiston"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Orindža Apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pītersbērga Apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rokimaunta Apdzīvota vieta ASV ("Rocky Mount"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Samerseta Apdzīvota vieta ASV ("Somerset"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sauthila Apdzīvota vieta ASV ("South Hill"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Spensera Apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taitusvila Apdzīvota vieta ASV ("Titusville"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorena Apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vudstoka Apdzīvota vieta ASV ("Woodstock"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā.
- Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju.
- Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī.
- Ahja apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahja_), Pelvas apriņķa ziemeļos.
- Ahtme apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahtme_), Austrumviru apriņķī.
- Keina apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā salas dienvidaustrumos.
- Adavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumos.
- Ahula apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļu daļā.
- Marina apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī.
- Kerla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalā.
- Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
- Īde apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Serves pussalā.
- Abjaku apdzīvota vieta Igaunijā, Vīlandes apriņķī.
- Mustla Apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 800 iedzīvotāju (2012. g.), 1938.-1979. g. tai bija pilsētas tiesības.
- Kukruze Apdzīvota vieta Igaunijas ziemeļos, Kohtla-Jerves apriņķī.
- Lontova Apdzīvota vieta Igaunijas ziemeļu daļā.
- Adira apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā.
- Glastonberija Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
- Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
- Solihala Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā.
- Taroka Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos.
- Breidsa Apdzīvota vieta Montserratā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tamakautona Apdzīvota vieta Okeānijā, Niuē, 140 iedzīvotāju (2006. g.).
- Hakupu Apdzīvota vieta Okeānijā, Niuē, 230 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ruhnu apdzīvota vieta Roņu salā, Rīgas jūras līcī, Igaunijā.
- Sfintugeorge Apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos.
- Balasote Apdzīvota vieta Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Truhiljo Apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sangaste Apdzīvota vieta, pils, pagasta centrs Igaunijā, \~25 km attālumā no Valgas.
- Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas.
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.).
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai.
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
- piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš.
- piemūriņš Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis.
- ietvarot Aplikt salikumam tipogrāfisku ietvaru vai līniju.
- uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē.
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- apmalot Apņemt ar līniju, ornamentu vai vinjeti (tekstu vai attēlu).
- bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma.
- shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās; arī skice, pirmuzmetums.
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
- Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km.
- automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru.
- atonitāte Apstulbums, stupurozs stāvoklis katatonijā.
- kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
- bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri.
- rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku.
- Līguma Omāna Apvienoto Arābu Emirātu nosaukums līdz 1971. g. 2. decembrim, kad šī teritorija bija Lielbritānijas protektorāts.
- illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
- vēre Apzīmējums lappušu piezīmēm lappuses beigās zem līnijas vai bez tās.
- Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku.
- perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas.
- dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet.
- izkaķēt Ar būvamatnieku rīku - kaķi - iezīmēt, novilkt līnijas baļķiem (lai pēc tam iezīmēto daļu izcirstu).
- interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu.
- noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
- ironicamente Ar ironiju, zobgalīgi.
- ironico Ar ironiju, zobgalīgi.
- novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas.
- aizkaķēt Ar kaķi baļķiem ievilkt divas līnijas.
- albertoli Ar kolofonija esteriem modificēti fenolaldehīdu sveķi.
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- kāzas Ar laulībām saistīta ceremonija un svinības.
- banderilja Ar lentēm izgreznots šķēps; lieto vēršu cīņās Spānijā.
- monomaniaks Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- monomāns Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
- videne Ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē.
- iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- garote Ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē.
- gijošēt Ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai.
- poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
- mozarabi Arābu nosaukums kristīgiem, kurus viņi Spānijā uzvarēja un kuri dzīvoja starp viņiem un zem viņu valdības.
- Alhambra Arābu valdnieku pils ansamblis Spānijas austrumos, Granādā: celts vēlajā mauru stilā 13.-14. gs.
- Alagezs Aragacs - kalnu masīvs Armēnijā.
- Arasa Araksa - upe Turcijā, Irānā, Armēnijā un Azerbaidžānā.
- poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs.
- Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
- Erdēda Arduda - pilsēta Rumānijā.
- patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu).
- arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns.
- Arhentino ezers Arhentino ezers - atrodas Argentīnas dienvidos ("Lago Argentino"), Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 187 m vjl., platība - 1400 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 300 m.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11 gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoma sastāvdaļa, platība - 1400 kvadrātkilometru, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Toršhavna, lielākā sala - Streimoja.
- Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (angļu val. "Shetland Islands"), Lielbritānijas teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Orkney Islands"), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola.
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. “Āland”, somu val. “Ahvenanmaa”), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Abaiana arhipelāgs Klusajā okeānā (_Abaiang_), Okeānijā, Kiribati ziemeļu daļā.
- Abemama arhipelāgs Klusajā okeānā (_Abemama_), Okeānijā, Kiribati ziemeļu daļā, \~50 km uz ziemeļiem no ekvatora.
- entrelacs Arhitektūrā un ornamentikā loku vai citādu ģeometrisku līniju savstarpēji caurvijumi.
- plataresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā ar vijīgu, plastisku, filigrānu ornamentiku.
- plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika.
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
- apokamnoze Ārkārtīgs vai ātri sajūtams nogurums, piem., miastēnijā.
- Oktemberjana Armavira, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1932.-1992. g.
- AM Armēnija, valsts divburtu kods.
- ARM Armēnija, valsts trīsburtu kods.
- tenars Armēnijas 12.-14. gs. zelta monēta arābu dināra vērtībā, kalti arī no sudraba.
- Muscari armeniacum Armēnijas muskare.
- ANK Armēnijas Nacionālā kustība.
- ArmPSR Armēnijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- Ečmiacina Armēnijas pilsētas Vagaršapatas (armēņu: Վաղարշապատ) nosaukums 1945.-1995. g. (armēņu: Էջմիածին).
- AR Armēnijas Republika.
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- Arevs Armēņu mitoloģijā - saules personifikācija, viņa kults Armēnijā bija izplatīts kopš senseniem laikiem, viņam upurēja zirgus; Aregaks.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts.
- dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā.
- armeria Armērijas - divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- Pelargonium graveolens aromātiskā pelargonija.
- rezionīds aromātiska viela, ko iegūst no plūmju evernijas un izmanto parfimērijā.
- difenilēteris Aromātiskais ēteris, bezkrāsas kristāli ar gerāniju smaržu, izmanto parfimērijā.
- vlahi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
- vlehi Aromūni - seno romanizēto ilīriešu un trāķiešu cilšu pēcteči Albānijā.
- melnais pīlādzis aronija.
- aronia Aronijas - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
- zemeņkoklapu aronija aroniju suga ("Aronia arbutifolia").
- krāšņziedu aronija aroniju suga ("Aronia floribunda").
- melnaugļu aronija aroniju suga ("Aronia melanocarpa").
- ekstraamniotisks Ārpus amnija, starp amniju un horiju esošs.
- abaksiāls Ārpus ass līnijas esošs, kas tiecas prom no ass.
- bujenes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- bulroze Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- bulrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- lielrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- paionija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- peonje Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pijene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pimanija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pīneja Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- piule Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- piuline Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pojene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pojine Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- puīne Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pujene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pujenīte Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- stulpane Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- stulpene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- Paeonia officinalis ārstniecības peonija.
- ertugs Ārtava, sudraba sīknaudas gabals 14.-17. gs. Livonijā.
- renovaskulārā hipertonija arteriālā hipertonija, kas saistīta ar nieru asinsvadu bojājumu.
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis.
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
- arthonia Artonijas - asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints.
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko.
- ADSL Asimetriskā ciparu abonentlīnija (angļu "Asymmetric Digital Subscriber Line").
- vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
- lejupējie Asinsradinieki taisnā līnijā, skaitot tos no kāda šīs līnijas locekļa uz leju.
- arthoniaceae Asku ķērpju klases artoniju dzimta.
- arthothelium Asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints.
- opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas.
- garenass Ass līnija, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un ir vērsta tā normāla kreisēšanas ātruma lidojuma virzienā.
- astenoģenēze Astēnijas rašanās.
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
- astuņlīniju Astoņlīniju.
- vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli.
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai.
- CNN ASV kabeļtelevīzijas kompānija (angļu "Cable News Networks").
- Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m.
- svings ASV komercbanku atvērtā kredītlīnija saviem klientiem.
- Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers.
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas ("Arizona"), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīs. - Ariz.; AZ.
- Atara Ātāra - pilsēta Mauritānijas vidienē.
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija.
- atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija.
- nij Atkārtojumā "nij - nij" lieto tāpat kā "ne - ne".
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
- agaricales Atmatenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
- agaricus Atmatenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints.
- Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts.
- Štarka efekts atomu un molekulu enerģijas līmeņu sašķelšanās elektriskā laukā, kas izraisa spektrālo līniju sašķelšanos.
- izotopiskā pārbīde atomu un molekulu spektrāllīniju pārbīde, kas rodas, ja kāda ķīmiskā elementa atomu aizstāj ar šā elementa izotopu.
- Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zuudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15 gs.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
- Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
- Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis.
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
- HDSL ātrdarbīga abonenta ciparlīnija (angļu "High bit-rate Digital Subscriber Line").
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Valbonas ielejas nacionālais parks atrodas Albānijas ziemeļos, izveidots 1996. g., platība - 80 km^2^.
- Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu.
- Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ugandas-Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm.
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja.
- Viduseiropas līdzenums atrodas Dānijā, Vācijas ziemeļu daļā un Polijā, garums rietumu-austrumu virzienā - \~600 km, platums - 200-300 km, augstums - 50-100 m (Vežicas kalns - 323 m).
- Apenīnu pussala atrodas Dienvideiropā, garums - \~1100 km, platums - 130-300 km, apskalo Tirēnu, Ligūrijas, Adrijas, Jonijas jūra.
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
- Vikas-Aojas nacionālais parks atrodas Grieķijā tuvu Albānijas robežai, izveidots 1973. g., platība - 12600 km^2^.
- Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri.
- Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta.
- Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m.
- Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m.
- Vādī Ruma nacionālais parks atrodas Jordānijas dienvidos, Arābijas tuksneša malā, izveidots 1978. g., platība - 740 km^2^.
- Sekvoju nacionālas parks atrodas Kalifornijas štatā, ASV, izveidots 1890. g., platība - 1635 km^2^.
- Masaju Maras nacionālais parks atrodas Kenijas dienvidrietumos, izveidots 1961. g., platība - 1510 km^2^.
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
- Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m.
- Leik-Distriktas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Anglijā, izveidots 1951. g., platība - 2362 km^2^.
- Snoudonijas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Velsā, izveidots 1951. g., platība - 2130 km^2^.
- Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu.
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa.
- Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m.
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
- Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas).
- Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. "Cordillera Iberica"), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m.
- Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m.
- Armēnijas kalniene atrodas Rietumāzijā, Turcijā, Armēnijā un Irānā, vidējais augstums - 2200 m, augstākā virsotne - 6165 m.
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti.
- Donavas delta atrodas Rumānijas austrumos, platība 4423 kvadrātkilometri, no tiem 3100 kvadrātkilometri sauszemes, kura periodiski applūst, Donava dalā 3 galvenajos atzaros (Kilija, Sulina un Sfintugeorge).
- Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu.
- Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā.
- Kērngorma nacionālais parks atrodas Skotijā, Lielbritānijā, izveidots 2003. g. platība - 4528 km^2^.
- Triglava nacionālais parks atrodas Slovēnijā, izveidots 1981. g., platība - 880 km^2^.
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Teides nacionālais parks atrodas Spānijā, Kanāriju Salās, izveidots 1954. g., platība - 190 km^2^.
- Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats.
- Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
- Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju ("Saint George's Channel"), savieno Īrijas jūru ar Atlantijas okeānu, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m.
- Irbes šaurums atrodas starp Serves (Sirves) pussalu (Igaunijā) un Kurzemes pussalu, savieno Rīgas līci ar Baltijas jūru, mazākais platums - 30 km, garums - 60 km (no Ovīšraga līdz Kolkasragam); Irves šaurums; Irves jūras šaurums.
- Kilimandžāro nacionālais parks atrodas Tanzānijā, izveidots 1973. g., platība - 1668 km^2^.
- Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine.
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
- Doiranes ezers atrodas Ziemeļmaķedonijā ("Dorjansko") un Grieķijā ("Doiranēs"), 148 m vjl., platība - 43 kvadrātkilometri (Ziemeļmaķedonijā - 27,4 kvadrātkilometri), dziļums līdz 10 m.
- līnijas ātrums ātrums, ar kādu var pārraidīt informāciju pa sakaru līniju.
- delistings Atsaukums - vērtspapīru atsaukšana no biržas saraksta ar biržas vai pašas kompānijas lēmumu.
- balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
- singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem.
- Air Atsevišķu aviācijas kompāniju nosaukuma daļa.
- bāze Atskaites virsma, līnija vai punkts tehnikā; izmanto mērījumiem, aprēķiniem un izstrādājumu izgatavošanā.
- MCL Atslēgas kaula viduslīnija.
- risaris Atspere dažiem transportlīdzekļiem, parasti līnijdroškai, ratiem.
- attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums.
- iegrime Attālums no peldlīdzekļa ūdenslīnijas līdz ķīļa vai šverta viszemākajai vietas; peldes dziļums.
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
- brīvsānu augstums attālums no ūdenslīnijas līdz augšējai klāja malai.
- ģeodēziskā bāze attālums starp diviem apvidū fiksētiem punktiem, kas izmērīts ar augstu precizitāti un tiek izmantots triangulācijas līniju garuma noteikšanā.
- zāģkopas platums attālums starp malējo iezāģējumu līnijām.
- sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm).
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.).
- skicēšana Attēla veidošana, zīmējot līnijas, kas savieno noteiktus punktus.
- pilntēls Attēls visā lappusē; dažādi burti, ornamenti un līnijas, kuru attēli aizņem visu burtstabiņa vai līnijas virsu.
- jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls.
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- signāla un trokšņa attiecība attiecība starp signāla jaudas vai skaļuma amplitūdu un trokšņa amplitūdu pārraides līnijā; pārraides kanālā šo attiecību parasti mēra decibelos.
- amniohoriāls Attiecīgs uz amniju un horiju.
- inioglabellārs Attiecīgs uz pakauša pauguru un mediālo līniju.
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu.
- liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
- iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
- peribronhīts Audu iekaisums ap bronhiem; subakūta bronhopneimonija.
- hepatizācija Audu konsolidācija par aknām līdzīgu masu; novēro plaušās pneimokoku pneimonijas gadījumā.
- tapa Audums, ko Okeānijas iedzīvotāji izgatavo no lūkiem (koku mizas iekšējās daļas).
- amnioma Audzējs, kas cēlies no amnija.
- zoofīts Augam līdzīgs dzīvnieks (piem., hidra, aktīnija u. tml.); agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu.
- zoofīti Augiem līdzīgi dzīvnieki (piem., hidra, aktīnija u. tml.), kurus agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu.
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā.
- Molinia altissima augstā molīnija.
- sjerra Augsta, asi izrobota kalnu grēda Spānijā un valstīs, kur lieto spāņu valodu.
- Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers).
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija.
- gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā.
- Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
- Alpi Augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā "Alpen", franču valodā "Alpes", itāliešu valodā "Alpi"), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
- amedli Augstākā sociālā grupa Babilonijā.
- ameli Augstākā sociālā grupā Babilonijā.
- Pjetrosa kalns augstākā virsotne (2305 m) Austrumkarpatos, Rodnas kalnos, Rumānijas ziemeļos.
- Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē.
- Mulasens Augstākā virsotne (3479 m) Pireneju pussalā, Sjerranevadas grēdā, Spānijā, ziemeļu nogāzē neliels šļūdonis.
- Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m.
- Lielais Ararats augstākā virsotne Armēnijas kalnienē, augstums - 5165 m, tajā ir mūžīgais sniegs un \~30 nelielu šļūdoņu.
- Avrins augstākā virsotne Armēnijas kalnienes Kotura grēdā, augstums - 3623 m.
- Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā.
- Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
- Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas.
- Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m.
- Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
- Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m.
- Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m.
- Munameģis Augstākā virsotne Igaunijā un Baltijas valstīs, Hānjas augstienē, augstums - 318 m vjl.
- Grintoveca kalns augstākā virsotne Karavanki grēdā Austrumalpos, uz Austrijas un Slovēnijas robežas, augstums - 2558 m.
- Matagalsa kalns augstākā virsotne Katalonijas kalnos, augstums - 1894 m.
- Skofels Augstākā virsotne Kemberlendas kalnos, Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Leikdistrikta nacionālajā parkā, augstums - 978 m.
- Snoudons Augstākā virsotne Kembrianu kalnos ("Snowdon"), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m.
- Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
- Peljagas kalns augstākā virsotne Retezata masīvā Rumānijas dienvidrietumos, augstums - 2509 m.
- Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
- Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m.
- Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi.
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- enteomānija Augstākās sūtības mānija, reliģisks ārprāts.
- amnioti Augstākie mugurkaulnieki ("Amniota"), kas piemēroti dzīvošanai uz sauszemes; tiem agrīnā attīstības stadijā veidojas amnijs.
- gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība.
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
- Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
- Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri).
- Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.).
- Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota.
- Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums.
- senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem.
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā.
- Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis.
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem.
- lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā).
- augšupejošā līnija augšupējā līnija.
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- Kalifornijas straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Klusā okeāna Ziemeļu straumes turpinājums, plūst gar Kaliforniju no ziemeļiem uz dienvidiem, savienojas ar Ziemeļpasātu straumi, platums 550-650 km, ātrums — 1-2 km/h.
- gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
- auriscalpiaceae Ausenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta.
- korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas.
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju.
- Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi.
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
- Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija.
- duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1).
- telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai.
- automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
- Greifera transportieris automātiskas līnijas transporta mehānisms, kas paceļ apstrādājamo objektu virs bāzējošajiem elementiem un pārvieto to par soli uz nākamo darba pozīciju.
- darba pozīcija automātiskas līnijas vai agregātmašīnas ierobežota vieta līdz ar aprīkojumu, kurā tiek novietots darba priekšmets un veikta tehnoloģiskā operācija.
- soļu transportieris automātisku līniju transporta sistēma ar periodisku kustību.
- darbgalva Automātisku līniju un agregātmašīnu mehānismu bloks apstrādes vai salikšanas operāciju veikšanai.
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika.
- Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.).
- Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.).
- Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.).
- Madrides apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, platība — 8030 kvadrātkilometru, 6303000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.).
- Friuli-Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
- safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi.
- avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%).
- planēšana Aviācijas lidaparāta vienmērīga kustība pa slīpu taisnlīnijas trajektoriju.
- avicennia Avicennijas.
- atombumba Aviobumba, kurā sprādzienu izraisa urāna vai plutonija atomu kodolu dalīšanās reakcijā atbrīvotā enerģija; kodolbumba.
- aviosabiedrība Aviokompānija, lidsabiedrība.
- gaisa līnija aviolīnija.
- karapapahi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa gk. Turcijas austrumos, Irānas rietumos, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā.
- azosametināšana Azosametināšanas reakcija - diazonija sāļu reakcija gk. ar fenoliem, aromātiskajiem amīniem; plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- Marduks Babiloniešu mitoloģijā - dievs, Babilonas pilsētas aizbildnis, vēlāk Babilonijas valsts augstākais dievs.
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
- Hammurapi Babilonijas valdnieks (1792.-1750. g. p. m. ē.).
- bazzania Bacānijas - sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints.
- trejdaivu bacānija bacāniju suga ("Bazzania trioblata").
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- plutomānija Bagātības mānija.
- bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
- maniofobija Bailes saslimt ar māniju.
- Felšēbāņa Bajasprije - pilsēta Rumānijā.
- Jungermannia hyalina bālā jungermannija.
- ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu.
- Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti.
- Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
- datorsaistes telefonija balss telefonijas un datu bāzu apvienojums.
- Galtonia candidans baltā galtonija.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds NH~4~Cl.
- pseidakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia").
- robinija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia").
- viltakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia").
- Robinia pseudoacacia baltā robīnija.
- parastā robīnija baltā robīnija.
- zirgamols Baltais mārabuls, 30-150 cm garumā, stāvu stublāju, baltiem ziediem skrajos ķekaros, zied no jūnija līdz septembrim (medus augs).
- robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība.
- skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
- BSC Baltijas cukura kompānija (angļu "Baltic Sugar Company")
- Pērnavas līcis Baltijas jūras līcis pie Igaunijas dienvidrietumu krastiem.
- Veinameri Baltijas jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu, platība - 2200 km^2^, garums - 85 km, platums - 6-35 km, lielākais dziļums - 24 m.
- landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
- Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
- akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā.
- BTIK Baltijas Tirdzniecības un investīciju kompānija (Liepājā).
- hidrargilīts balts minerāls, alumīnija hidroksīds Al(OH)~3~, viens no galvenajiem boksītu komponentiem.
- ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem.
- leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus).
- dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
- Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā.
- koloniālbanka Banka, ko dibina koloniālvalsts savu koloniju izmantošanai un savu kolonistu kredītēšanai.
- ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā.
- kizaramo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kidzalamo.
- kidzalamo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kizaramo.
- Barota Baraolta - pilsēta Rumānijā.
- barbilophozia Bārdlapes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases jaungermanniju dzimtas ģints.
- kultūra Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai.
- hebra Bars; kompānija.
- hevera Bars; kompānija.
- hevere Bars; kompānija.
- rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši.
- profila viduslīnija bāzes līnija, kurai ir nomināla profila forma un kura liekta tā, lai bāzes garuma robežās profila vidējā kvadrātiskā novirze līdz šai līnijai būtu minimāla.
- himenofors Bazīdijsēņu augļķermeņa virsmas daļa, uz kuras rodas himēnijs.
- clavariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases afilloforu rindas vāleņu dzimta.
- holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas.
- fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas.
- auriculariales Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rinda.
- auriculariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas ausaiņu dzimta.
- fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga.
- septobasidiaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta.
- ledus matu sēne bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas sēņu suga ("Exidiopsis effusa").
- kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera").
- ausaine Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales").
- dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales").
- receklene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tremellales").
- ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- atmatene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Agaricales").
- afillofora Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Aphyllophorales").
- beka Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Boletales").
- eksobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Exobasidiales").
- bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales").
- tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta.
- pergamentsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases poliporu rindas ģints ("Phlebiopsis").
- himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes.
- lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
- alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
- leduspuķe Begonija.
- šķīblape Begonija.
- begonia Begonijas - divdīgļlapju klases begoniju dzimtas ģints.
- begoņi Begonijas ("Begonia").
- begoniaceae Begoniju dzimta.
- kamolbegonija Begoniju hibrīdcilmes suga ("Begonia x tuberhybrida").
- Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju.
- Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju.
- begoniales Begoniju rinda.
- Bovera begonija begoniju suga ("Begonia boweri").
- ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi.
- lielā begonija begoniju suga ("Begonia grandis").
- mazā begonija begoniju suga ("Begonia minor syn. Begonia nitida").
- karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
- Sazerlenda begonija begoniju suga ("Begonia sutherlandii").
- beckmannia Bekmanijas - graudzāļu dzimtas ģints.
- parastā bekmanija bekmaniju suga ("Beckmannia erucifirmis").
- SABENA Beļģijas aviokompānija (fr. "Societe anonvme Belge d'exploitation de la navigation aerienne").
- apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
- bergenia Bergēnijas – akmeņlauzīšu dzimtas ģints.
- sirdslapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia cordifolia").
- biezlapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia crassifolia").
- sārtā bergēnija bergēniju suga ("Bergenia purpurascens").
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- izvadīšana Bēru ceremonija - atvadīšanas no mirušā.
- funerālijas Bēru ceremonija, apbedīšanas izdevumi.
- kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā.
- Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
- Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
- Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm".
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
- Beveronia Beveronija - Latvijas Universitātes studentu korporācija.
- sans facon bez ceremonijām.
- henna bezakotu lavsonija ("Lawsonia inermis"), augs, no kura lapām iegūst šo krāsvielu.
- māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns.
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums.
- aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta.
- aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints.
- taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
- geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās.
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- Vana ezers beznoteces ezers Turcijas austrumos (turku val. "Van"), Armēnijas kalnienē 1646 m vjl., platība — 3713 kvadrātkilometru, garums — 120 km, platums — 80 km, dziļums — līdz 145 m.
- Rukvas ezers beznoteksāļezers Austrumāfrikā, Tanzānijas dienvidrietumos, atrodas tektoniskā ieplakā 792 m vjl., sekls, izžūstošs, lietus sezonā izplūst 150 km garumā un 25-30 km platumā.
- Urmijas ezers beznoteksāļezers Irānas ziemeļrietumos, Armēnijas kalnienē 1275 m vjl., platība — 3900-5900 kvadrātkilometru, garums — 140-150 km, platums — 40-50 km, dziļums — līdz 15-16 m, platība mainās līdz ar pieteku ūdenīguma izmaiņām.
- Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m.
- roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums.
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
- Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
- bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai.
- maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji.
- Bergenia crassifolia biezlapu bergēnija.
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
- mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija.
- Helenium bigelovii Biglova helēnija.
- inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām.
- tekoma Bignoniju dzimtas koks vai krūms; izplatīts subtropos un tropos.
- Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira).
- Franču Somālija bijusī Francijas kolonija Austrumāfrikā, 1967.-1977. g. Francijas Afāru un Isu Teritorija, kopš 1977. g. - Džibutija.
- Franču Kongo bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Congo Francais"), tagadējā Kongo Republika.
- Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika.
- Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika.
- Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika.
- Franču Sudāna bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Sudan Francaise"), kopš 1960. g. - Mali.
- neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā attīstītās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko ietekmi.
- Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899.--1956. g.), tagad -- Sudāna un Dienvidsudāna
- Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja.
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienē; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
- Britu Somālija bijušais Lielbritānijas protektorāts Austrumāfrikā, kopš 1960. gada iekļauta tagadējā Somālijā.
- Basutolenda Bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā ("Basutoland"), kopš 1966. g. - Lesoto.
- Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
- Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
- karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē.
- Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs.
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
- Mahonia bealii Bila mahonija.
- oogons Bioloģijā šūna, no kuras rodas olšūna; oogonijs.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- Waldsteinia geoides biteņu valdšteinija.
- bithynia Bitīnijas - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimtas ģints.
- bithyniidae Bitīniju dzimta.
- mazā bitīnija bitīniju suga ("Bithynia leachi").
- parastā bitīnija bitīniju suga ("Bithynia tenaculata").
- rastrvektora konversija bitkartētu attēlu pārveidošana vektoros vai līniju segmentos.
- Monastira Bitola, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās senāks nosaukums.
- Kapblans Blana rags ("Cap Blanc") uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas, Atlantijas okeāna krastā.
- tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu.
- pikareskais romāns blēžu romāns (radās 16. gs. Spānijā; ietekmēja arī citu tautu literatūru).
- bosņaki Bosnieši - tauta Bosnijā un Hercegovinā.
- BA Bosnija un Hercegovina, valsts divburtu kods.
- BIH Bosnija un Hercegovina, valsts trīsburtu kods.
- BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš.
- Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Begonia boweri Bovera begonija.
- braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām.
- Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru.
- Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_).
- euraziāts Britānijas Indijā persona, kas dzimusi vietējās izcelsmes sievietei no eiropieša.
- pahi Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
- pai Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
- painungs Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
- paisa Britānijas Indijas monētu sistēmas (līdz 20. gs. vidum) vienība un vara monēta vienāda ar 1/64 daļu no rūpijas, 1/4 annas un 3 pai.
- Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā.
- BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.).
- Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums.
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
- Britu sadraudzība brīvprātīga Lielbritānijas, tās bijušo koloniju (tagad neatkarīgu valstu), esošo koloniju un protektorātu apvienība.
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
- egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai.
- bronchopneumonija Bronhopneimonija.
- klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella").
- ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta.
- Draba bruniifolia brunijlapu drojene.
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā).
- košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
- gaišie burti burti, ko veido smalkas līnijas.
- tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem.
- pielaidums Burtliktuvē līniju, ornamentu, vinješu utt. salaidums.
- līniju burtnīca burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līnijburtnīca.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līniju burtnīca.
- krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- pasvītrošana Burtu, vārdu un rindu uzsvēršana ar dažādu līniju palīdzību, it īpaši sludinājumu salikumos.
- kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu).
- kreisēšana Burukuģa iešana pret vēju pa lauztu līniju (lavēšana).
- kreisēt burukuģim iet pret vēju pa lauztu līniju (lavēt).
- ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
- aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
- iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
- vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve.
- būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas.
- trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
- troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- sulpirīds C15H23N3O4S, antidepresants un antipsihotisks līdzeklis; lieto shizofrēnijas u. c. psihožu ārstēšanā.
- tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem.
- robinīns C33H40O19, baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") ziedu glikozīds.
- mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu.
- Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni.
- diafānija Caurspīdīgs attēls uz stikla, to iegūst ar dekalkomānijas palīdzību.
- lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
- rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets).
- pipa Caurules veida trauks Spānijā un Portugālē, kā vīna mērs ap 500 l liels.
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums.
- armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums.
- armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
- sakrālā arhitektūra celtnes, ko izmanto reliģiskai darbībai un ceremonijām.
- ceļa nomales šķautne ceļa nomales virsmas un nogāzes krustojuma līnija.
- ceļa klātnes šķautne ceļa nomales virsmas un uzbēruma nogāzes krustojuma līnija.
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- Čujas Belki Centrālā Altaja grēdas, kas paceļas virs sniega līnijas.
- stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus.
- skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens.
- ceremoniāls Ceremonija (1).
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
- sieriša Ceremonija, izdarība.
- precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo.
- taklidi-seifs Ceremonija, kas izpilda kronēšanas vietu, pie kam sultānam apjož šķēpu.
- barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
- barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
- laulība Ceremonija, kurā noslēdz laulību.
- cierišas Ceremonija.
- prezentants Ceremonijas vadītājs, sabiedrības iepazīstināšanā ar jaunu izstrādājumu, produkciju u. tml.
- serjeants-at-arms Ceremoniju ierēdņi Anglijas karaļa galmā.
- brizenes Cezalpīnija krāsošanai.
- bruzenes Cezalpīnija krāsošanai.
- caesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta.
- cesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta.
- kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās.
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
- kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei.
- caesalpinia Cezalpīniju dzimtas ģints.
- ceratonia Cezalpīniju dzimtas ģints.
- logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
- XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms.
- stromatolīti Ciānbaktēriju koloniju pārakmeņojumi.
- Cydonia oblonga cidonija.
- kvite Cidonija.
- cydonia Cidonijas.
- īstā cidonija cidoniju ģints vienīgā suga ("Cydonia oblonga").
- Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības.
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
- Arukila Ciemats Igaunijā netālu no Tartu.
- Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā.
- metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām.
- konstebls cietokšņa, pils komandants (Lielbritānijā).
- piekaramais konteiners ciets plūdlīniju korpuss ar nodalījumiem; lieto kravas, aprīkojuma un ieroču pārvadāšanai; hermētiskus piekaramos konteinerus izmanto par degvielas tvertnēm, kuras var nomest pēc degvielas izlietošanas.
- fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju.
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
- iniciācija Cilvēka pāriešana jaunā sociālajā statusā; rituāli un ceremonijas, kas saistīti ar šo pāreju.
- dermatoglifika Cilvēka plaukstu un pēdu ādas papillārlīniju un to zīmējumu pētīšana.
- kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
- leišmanioze Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi.
- drellis Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
- psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
- grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
- maniaks Cilvēks, kam piemīt mānija (2).
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos); kompānijas (1) dalībnieks.
- apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
- pusmācītājs Cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu).
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- biblioklasts Cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas.
- filofoniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar filofoniju.
- filumēnists Cilvēks, kas nodarbojas ar filumēniju.
- onānists Cilvēks, kas nododas onānijai.
- skvoters Cilvēks, kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (gk. Lielbritānijā).
- dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
- kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
- pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
- stokers Cilvēks, kas sirgst ar izsekošanas māniju.
- kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
- maniaks Cilvēks, kas slimo ar māniju (1).
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
- shizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar shizofrēniju.
- šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju.
- pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
- šopholiķis Cilvēks, kuru pārņēmusi iepirkšanas mānija.
- brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
- loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- zinnia Cīnijas.
- gleznā cīnija cīniju suga ("Zinnia elegans").
- šaurlapu cīnija cīniju suga ("Zinnia haageana").
- Zr Cirkonijs (ķīm. elements).
- bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai.
- Pelargonium crispum cirtainā pelargonija.
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā.
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
- formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu.
- Lusavana Čarencavana, pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1970. g.
- čatni Čatnijs.
- čečna Čečenijas novads Ziemeļkaukāzā.
- Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā.
- čedars Čedaras siers - Lielbritānijas izcelsmes maigi skābs cietais siers; nosaukums no Čedaras ciema.
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
- Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības.
- klipe Četrstūrainas sudraba monētas, kas bija apgrozībā Livonijā 16. gs.
- Chosenia arbutifolia čozēnija.
- chosenia Čozēnijas.
- lielas stiprības čuguns čuguns ar lodveida formas grafītu; iegūst, šķidram čugunam pievienojot modifikatoru, piemēram, magniju.
- minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti).
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
- Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri.
- Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem.
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km.
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu.
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni.
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
- Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama.
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma.
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
- Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei.
- magnija rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot magnija iegūšanai, galvenie minerāli magnezīts, dolomīts.
- ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- daphnia Dafnijas jeb ūdensblusas.
- daphniidae Dafniju dzimta.
- ceriodaphnia Dafniju dzimtas ģints.
- scapholeberis Dafniju dzimtas ģints.
- simocephalus Dafniju dzimtas ģints.
- Daphnia cristata dafniju suga.
- Daphnia cucullata dafniju suga.
- Daphnia longispina dafniju suga.
- Daphnia magna dafniju suga.
- Daphnia pulex dafniju suga.
- Aeonium decorum daiļā eonija.
- lodveida daldīnija daldīniju ģints sēņu suga ("Daldinia concentrica").
- sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
- DK Dānija, valsts divburtu kods.
- DNK Dānija, valsts trīsburtu kods.
- DCAA Dānijas centrālā arodbiedrību apvienība.
- RB Dānijas informācijas aģentūra (dāņu "Ritzaus Bureau").
- Dānija Dānijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā "Danmark"), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (t. sk. 2 autonomi - Grenlane un Fēru salas), robežojas ar Vāciju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru, bet ar Zviedriju savieno tilts pāri Ēresuna (Zunda) šaurumam.
- Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.).
- rigsdags Dānijas kārtu pārstāvības institūcija (1468.-1660. g.).
- DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra.
- Dkr Dānijas krona.
- danebrogs Dānijas nacionālais karogs ar baltu krustu uz sarkana fona.
- landstings Dānijas parlamenta augšpalāta līdz 1953. g.
- rigsdags Dānijas parlaments (1849.-1953. g.), kas sastāvēja no folketinga (apakšpalātas) un landstinga (augšpalātas).
- folketings Dānijas parlaments ar vienu palātu.
- Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts.
- Ēresunds Dānijas šaurumu austrumu daļa starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu, savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums - 102 km, platums - 3,4-49 km, lielākais dziļums - 38 m; Zunda šaurums.
- folkething Dānijas tautas vietnieku nams.
- Astragalus danicus Dānijas tragantzirnis.
- dānebrogs Dānijas valsts karogs.
- pakešu attālā ievade darba pakešu ievade datorā no attāla termināļa, izmantojot datu pārraides līniju.
- marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas).
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
- dekapitalizācija Darbība, kuras rezultātā kompānija zaudē savu kapitālu.
- Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m).
- Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži.
- Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
- lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
- Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Delphinium x cultorum dārza delfīnija.
- tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju.
- zīmēšanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, izmantojot tādus zīmējuma elementus kā līnijas, lokus un aploces, ko uzglabā atmiņā matemātisku formulu veidā, un ar vektorgrafikas palīdzību ļauj viegli atveidot attēlus dažādos lielumos.
- datu ķēde datu kanāls, kas nodrošina divvirzienu datu apmaiņu un sastāv no datu ķēdes galaiekārtas un datu pārraides līnijas.
- platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu).
- paralēlā ievadizvade datu pārraide starp ārējo ierīci un datoru tādā veidā, ka visi rakstzīmēm vai vārdam atbilstošie biti tiek pārraidīti vienlaicīgi pa atsevišķām līnijām. Atsevišķas paralēlas līnijas lieto arī vadības signālu pārraidei.
- ķēžu komutācija datu pārraides ceļa izveides metode, kas paredz veidot savienojumu no ķēdē saslēgtiem sakaru posmiem; līniju komutācija.
- datu posms datu pārraides līnija un tai pievienotu divu vai vairāku staciju apvienojums, kas nodrošina tiešu datu pārsūtīšanu starp datu avotu un datu saņēmēju, neizmantojot datu uzglabāšanas un apstrādes starppunktus.
- vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols.
- maģistrālā līnija datu pārraides līnija, kas savieno divas sakaru sistēmas un parasti var realizēt simtiem vai pat tūkstošiem loģisko kanālu.
- ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju.
- datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem.
- demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm.
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija.
- apvilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas malas pieskaras dotajai riņķa līnijai.
- ievilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas virsotnes atrodas uz dotās riņķa līnijas.
- ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas.
- mirnijieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Mirnijs" iedzīvotāji.
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
- civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri.
- mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā.
- pasvītrojums dažas tekstu apstrādes programmas dod iespēju izcelt teksta daļu kā ar vienkāršu līniju, tā arī ar dubultlīniju vai punktlīniju.
- ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
- gludināšana Dažu lāzerprinteru izmantotā tehnika līkņu nogludināšanai, ko īsteno, samazinot līniju veidojošo punktu lielumu.
- raganu riņķis dažu sēņu augļķermeņu novietojums pa gandrīz precīzu riņķa līniju, ko izveido sēnes micēlija hifas, kas katru gadu visos virzienos izaug aptuveni vienādā attālumā.
- kozuris Dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums.
- sporozoīts Dažu vienšūņu zigotas pārveidojums šizogonijas procesā.
- Dibra Debara - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
- matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
- ekliptikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra ekliptikas plaknei un iet caur debess sfēras centru.
- Galaktikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra Galaktikas ekvatoram un iet caur debess sfēras centru.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts.
- paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram.
- nadīrs Debess sfēras un vertikālās līnijas krustpunkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam.
- astrolatrija Debess spīdekļu pielūgšana; bija izplatīta, piem., Asīrijā un Babilonijā.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
- Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.).
- elektronsakausējums Degmaisījums, kas sastāv no 96% magnija, 3% alumīnija un 1% citām vielām, uzliesmo 600 Celsija grādos un paaugstina temperatūru līdz 2800 grādiem.
- plutonisms Deģeneratīvas pārmaiņas eksperimenta dzīvniekos pēc plutonija iedarbības: spalvu nosirmošana, aknu deģenerācija un audzēju rašanās.
- Dehivala Dehivalas-Mauntlavīnijas vēsturiska daļa.
- aplombs Dejā - noturīgums, vertikālās līnijas (no galvas līdz kājām) ievērošana.
- tarantisms Dejošanas mānija, kas rodoties no tarantula kodiena.
- kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids.
- Paeonia delavayi Delaveja peonija.
- Ajaksa delfīnija delfīniju suga ("Delphinium ajacis").
- lielziedu delfīnija delfīniju suga ("Delphinium grandiflorum").
- kailstumbra delfīnija delfīniju suga ("Delphinium nudicaule").
- Ruisa delfīnija delfīniju suga ("Delphinium x ruysii").
- Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
- lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni.
- dementija Demence - iegūta plānprātība (pretstatā iedzimtajai - oligofrēnijai).
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
- MKD Denārs; Ziemeļmaķedonijas Republikas valūtas kods, sīknauda - dens.
- Denija Denja - pilsēta Spānijā.
- Derija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
- Landonderi Deri, pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
- Londonderija Deri, pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā.
- Dekapole Desmit neatkarīgu pilsētu savienība Ziemeļpalestīnā un Austrumjordānijā (63. g. p. m. ē. - apmēram 200. g.).
- zibot Dēstīt (stādus) zigzagveida līnijā.
- ziboties Dēstīt stādus zigzagveda līnijā.
- moto devīze; vadlīnija.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- diazonijs Diazonija savienojumi - organiskas vielas, ko plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
- eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu.
- Washingtonia filifera diegveida vašingtonija.
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
- junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda.
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakarjunda.
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
- baski Dienvideiropas tauta, dzīvo pie Biskajas līča Francijā, Basku zemē un Navarrā Spānijā.
- sertuks Dienvidigaunijas novada "Setumā" iedzīvotājs.
- Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans).
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas Republikas pamatiedzīvotāji, runā slovēņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā.
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku.
- Dicksonia antarctica dienvidu diksonija.
- līnijvirsma Diferenciālģeometrijā - virsma, ko veido visu to taišņu (veiduļu) kopa, kuras katra krusto līniju (vaduli) vienā un tikai vienā punktā.
- DSL Digitālā abonenta līnija interneta pieslēgumam mājā; ciparu abonentlīnija (angļu "Digital Subscriber Line").
- ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network").
- dicksonia Diksonijas.
- dienvidu diksonija diksoniju suga ("Dicksonia antarctia").
- dilleniidae Dilēniju apakšklase.
- dilleniales Dilēniju rinda.
- tirss Dionīsa un viņa pavadoņu zizlis - ar efejas un vīnogulāju lapām apvīta nūja, kuras galā uzsprausts pīnijas čiekurs.
- dipteronia Dipteronijas.
- Dipteronia sinensis dipteroniju suga, aug Ķīnā.
- hipofonija Disfonija ar samazinātu skaņas veidošanos; izraisa čukstēšanu.
- pneimofonija Disfonijas forma, kam raksturīgs aizsmakums.
- tromofonija Disfonijas veids, kam raksturīga balss drebēšana.
- disgāmija Disharmonija laulāto dzimumdzīvē.
- skrūves dislokācija dislokācija, kas veidojas kristālā no vienas vienīgas atomu vai jonu izliektas kārtas, kura vītņveidīgi aptver skrūves dislokācijas līniju.
- rastra displejs displejs, kas izspīdina attēlus ekrānā, izmantojot skenēšanas līnijas; attēlu veido izgaismojot atsevišķus pikseļus uz katras no šīm līnijām.
- aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
- krists Divas līnijas, kas krusto viena otru.
- režģis Divas līniju kopas, kuru elementi krustojas taisnā leņķī.
- obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
- paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā.
- ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas.
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
- heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas.
- filants Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju dzimtas ģints ("Phyllanthus"), uz tā saplacināto zaru malām attīstās ziedi, šie zari izskatās pēc ziedošām lapām.
- šāvējgurķis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Ecballium"), 1 suga.
- kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
- kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai.
- balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos.
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
- mirsīnijaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Myrsiniaceae").
- teofrastaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Theophrastaceae").
- kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu.
- ķirbis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Cucurbitales"), kurā ir tikai 1 dzimta.
- diapensija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Diapensiales"), 1 dzimta, \~20 sugu, kalnos.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu.
- ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu.
- ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu.
- pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu.
- tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu.
- zalktene Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Thymelaeales").
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
- tamarikaugi Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tamariku rindas dzimta ("Tamaricaceae"), \~120 sugu.
- kalofila Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Calophyllum").
- carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē.
- lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis.
- binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija.
- vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
- armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes.
- nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē.
- kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon").
- cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā.
- nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta.
- dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu.
- vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā.
- Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m.
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
- florīns Divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
- mozaīcisms Divu vai vairāku šūnu līniju klātiene organismā; abas līnijas kariotipiski vai genotipiski savā starpā atšķiras un ir attīstījušās no vienas zigotas.
- reālapvienība Divu vai vairāku valstu apvienība (ūnija) ar kopīgu valdnieku un kopīgu iekārtu (institūcijām), bet tajā pašā laikā paturot autonomiju.
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā.
- dodekafoniķis Dodekafonists - komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi.
- kravaszīme Dokuments, kas nosaka līguma noteikumus starp kravas nosūtītāju un transporta kompāniju, saskaņā ar kuru krava jānogādā uz noteiktu vietu par noteiktu samaksu.
- Kilija Donavas deltas ziemeļu atzars, garums - 103 km, Rumānijas un Ukrainas robežupe visā garumā.
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā, garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES.
- Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā.
- Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta.
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta.
- AMD Drams; Armēnijas Republikas valūtas kods, sīknauda - luma.
- preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska.
- Begoni dregei Drega begonija.
- Drina Drini - upe Albānijā.
- Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera.
- Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā.
- Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums.
- Db Dubnijs (ķīm. elements).
- spektrālā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponenti optiski nav atšķirami, tā konstatējama vienīgi pēc spektra līniju periodiskām novirzēm Doplera efekta dēļ.
- aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu.
- duralumins Dūralumīnijs.
- Durresa Duresi - pilsēta Albānijā.
- Vostandvina Dvina - senpilsēta Armēnijā.
- Paeonia lutea dzeltenā peonija.
- forsterīts Dzeltenīgs iežveidotājs minerāls, magnija silikāts 2(MgO)·SiO~2~; viens no olivīnu izomorfās rindas galējiem locekļiem; izmato ugunsizturīgiem materiāliem.
- ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas.
- Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
- Ilmāja Dzelzcela stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Saldus-Liepāja, atrodas Vecpils pagastā.
- elektrificēta dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kas aprīkota ar iekārtu kompleksu elektriskās enerģijas pārveidošanai un pārvadei no vilces apakšstacijām caur kontakttīklu elektrolokomotīvju un elektrovilcienu barošanai.
- divceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir divi galvenie ceļi vilcienu kustībai noteiktā virzienā.
- vairākceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir vairāki galvenie ceļi ar noteiktu vilcienu kustības virzienu tajos atkarībā no vilcienu plūsmu sadalījuma pa kustības virzieniem.
- vienceļa dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir viens galvenais ceļš, pa kuru vilcienu kustība notiek abos virzienos ar vilcienu izmaiņu un apdzīšanu stacijās un izmaiņas punktos.
- dzelzceļa līnijas posms dzelzceļa līnijas daļa starp diviem blakus esošiem sadales punktiem (stacijām, izmaiņas un apdzīšanas punktiem).
- dzelzceļa līnijas iecirknis dzelzceļa līnijas daļa starp iecirkņa stacijām.
- pikets Dzelzceļa līnijas garuma mērvienība (100 metri).
- noteicošais kāpums dzelzceļa līnijas noteicošais kāpums.
- blokiecirknis Dzelzceļa līnijas posma daļa starp diviem blakus esošiem garāmejas signāliem vai starp stacijas ieejas vai izejas un garāmejas signāliem.
- garāmejas luksofors dzelzceļa līnijas sadales punkts ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa posmos.
- ceļa postenis dzelzceļa līnijas sadales punkts bez ceļu izvērses; paredzēts vilcienu kustības regulēšanai līnijās ar pusautomātisko bloķēšanu.
- apdzīšanas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts divceļu līnijā, kam ir ceļu izvērse vilcienu apdzīšanai un nepieciešamības gadījumos vilciena pārejai no viena galvenā ceļa uz otru.
- izmaiņas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts vienceļa līnijā, kur ir ceļu izvērse vilcienu izmaiņai un apdzīšanai un kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, atsevišķos gadījumos arī nelielas kravu operācijas.
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
- Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
- Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Anuži Dzelzceļa pietura Kuldīgas novada Alsungas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 47 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
- Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe.
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
- Ārdava dzelzceļa pietura Preiļu novada Pelēču pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 36 km no Daugavpils, atklāta 1931. g.
- Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
- Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla".
- Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
- Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
- Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Bērziņi Dzelzceļa pieturas punkts Ventspils novada Ziru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils–Liepāja, 31 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
- Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Garupe Dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 27 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Gauja dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 32 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
- Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
- Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne".
- Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
- Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
- Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
- Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
- Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Zolitūde Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, \~8,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām.
- Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām.
- Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Inčupe Dzelzceļa pieturpunkts Saulkrastu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 43 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā.
- Spīgana Dzelzceļa pieturvieta pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 8 km no Pļaviņām.
- Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga).
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe".
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi".
- Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā.
- Āraiši Dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā (2,5 km no Āraišu ciema), atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 84 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni".
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ērgļi Dzelzceļa stacija Ērgļu novada Ērgļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 97 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
- Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
- Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
- Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
- Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
- Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Carnikava Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 30 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1933. gadā.
- Jaundubulti Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 26,6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
- Aegvīdu dzelzceļa stacija pie līnijas Tallina - Narva.
- Vecāķi Dzelzceļa stacija pie Rīgas-Skultes dzelzceļa līnijas, 18,3 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils.
- Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene.
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo.
- Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
- Augšciems Dzelzceļa stacija Ropažu novada Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 42 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- Bajāri Dzelzceļa stacija Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 28 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g. pie dzelzceļa līnijas Rīga-Suntaži.
- Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā.
- Kastrāne Dzelzceļa stacija uz līnijas Rīga-Ērgļi, Ogres novada Ķeipenes pagastā.
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
- Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
- Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā.
- automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem.
- metratonija Dzemdes atonija.
- sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā.
- Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti.
- alīti Dziļas iežu ķīmiskās dēdēšanas produkti, kas sastāv no alumīnija oksīdiem un hidroksīdiem.
- -gonija Dzimšana, izcelšanās, piem., heterogonija, kosmogonija.
- manūstuprācija Dzimumdziņas apmierināšana ar roku, onānijas veids.
- sukcinimids Dzintarskābes imīds, pagatvojams, pārtvaicējot amonija sukcinātu, kā arī darbojoties uz dzintarskābes anhidrīdu ar amonjaku.
- Mahonia nervosa dzīslotā mahonija.
- vecvecāku forma dzīvnieku šķirnes vai līnijas, kuras izmanto krustošanai, lai iegūtu vecāku formu.
- nukleārā grupa dzīvnieku vai putnu līnijas ģenētiskais pamats.
- fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti.
- bioģenija Dzīvo būtņu attīstības vēsture plašākā nozīmē; ontoģenija un filoģenija kopā.
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
- frīdžezs Džeza mūzikas paveids, kam raksturīga atteikšanās no tonalitātes, taktsmēra, tempa, ritma, harmonijas.
- bībops Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. 40. gados; tam raksturīgas disonējošas harmonijas, izteikti sinkopēti ritmi.
- luo Džoluo - tauta Kenijā un Tanzānijā.
- Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli.
- eksils Ebreju tautas daļas aizvešana uz Babiloniju 6. gs. p. m. ē.
- oedogonium Edogonijas.
- oedogoniaceae Edogoniju dzimta.
- bulbochaete Edogoniju dzimtas ģints.
- Oedogonium calcareum edogoniju suga.
- Oedogonium cardiacum edogoniju suga.
- Oedogonium fragile edogoniju suga.
- Oedogonium itzigsonii edogoniju suga.
- Oedogonium lautumnarium edogoniju suga.
- Oedogonium minus edogoniju suga.
- Oedogonium mitratum edogoniju suga.
- Oedogonium oblongum edogoniju suga.
- Oedogonium ovoidosporum edogoniju suga.
- Oedogonium plagiostomum edogoniju suga.
- Oedogonium pringsheimii edogoniju suga.
- Oedogonium rivulare edogoniju suga.
- Oedogonium undulatum edogoniju suga.
- Eforija Eforije - pilsēta Rumānijā.
- Karmensilva Eforije, pilsēta Rumānijā, tās senāks nosaukums.
- abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
- eufonija Eifonija.
- eucominales Eikomīniju rinda.
- precesijas leņķis Eilera leņķis, kas novietots starp nekustīgo (Ox) asi un mezglu līniju (OM).
- Es Einšteinijs, (ķīm. elements).
- koloniālstils Eiropas būvstils, atdarināts aizjūras kolonijās.
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.
- ELJA Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā.
- Reitox Eiropas Narkotiku un narkomānijas informācijas tīkls.
- EMCDDA Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction").
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
- EMU Eiropas Savienības ekonomiskā un monetārā ūnija (angļu "Economic and Monetary Union"), darbību uzsāka 1999, kopējo valūtu (eiro) ieviesa 2002.
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas.
- sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
- aytoniaceae Eitoniju dzimta - ietilpst aknu sūnu klases maršanciju apakšklasē.
- reboulia Eitoniju dzimtas ģints.
- zakomara Ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju.
- Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
- čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā.
- alveolu katars eksudāts plaušu alveolās; bronhopneimonija.
- paralēle Ekvatoram paralēla līnija, kuras visos punktos ģeogrāfiskais platums ir vienāds.
- negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas.
- ēlamīti Ēlamas valsts iedzīvotāji senās Babilonijas austrumos pie Persijas līča (~3. gt. p. m. ē.).
- Elče Elča - pilsēta Spānijā ("Elche").
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
- līnijas strāva elektriskā strāva trīsfāžu sistēmu līniju vados.
- trīsfāžu strāva elektriskā strāva trīsfāžu sistēmu slēgumos (fāzes, līnijas strāva, strāva nullvadā).
- ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli.
- elektropārvades līnija elektrolīnija lielu jaudu pārvadīšanai lielā attālumā.
- kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
- nozarlīnija Elektrolīnija, kas atzarojas no galvenās līnijas.
- tiešā līnija elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus.
- gredzenlīnija Elektrolīniju kopa, kas veido noslēgtu kontūru.
- gaisvads Elektrolīniju vads virs zemes (uz izolatoriem).
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
- griežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar rotoram piekārtotiem slīdkontaktiem, kas ļauj komutēt sakaru līnijas pēc pienākošo signālu impulsiem; meklētājs (3).
- grupmeklētājs Elektromehāniskās telefona centrāles meklētājs, kurš saņemot signālu paceļ meklētāja slīdkontaktus atbilstoši saņemtā signāla impulsu skaitam un pagriežoties apstājas pie pirmās neaizņemtās līnijas tālākam savienojumam.
- indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem.
- rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
- kross Elektrosakaros, telefona (telegrāfa) centrāļu iekārta līnijas vadu un centrāles vadu savienošanai; arī telpa, kurā izvietota šī iekārta.
- telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
- telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros.
- radiorelejsakari Elektrosakaru veids, kurā sakaru līniju veido retranslācijas stacijas jeb retranslatoru virkne (radioreleju līnija).
- daudzkanālu sakari elektrosakaru veids, kurā vienu sakaru līniju un tās iekārtu izmanto liela skaita dažādu ziņojumu vienlaicīgai pārraidei, raidot katru pa savu sakaru kanālu.
- elektrokonvulsīvā terapija elektrošoka terapija ir metode, ar ko ārstē depresijas, maniakālās depresijas un dažu veidu šizofrēnijas slimniekus, izraisot konvulsijas laižot caur smadzenēm elektrisko strāvu.
- vilces apakšstacija elektrotehnisko iekārtu komplekss, kas elektrificētajās līdzstrāvas dzelzceļa līnijās pazemina pievadītās trīsfāžu strāvas spriegumu un pārveido to līdzstrāvā.
- elektrotermisks Elektrotermisks process - augstas temperatūras radīšanas process, kurā izmanto elektrisko strāvu, piem., fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
- kabeļtīkls Elektrotīkls vai sakaru tīkls, kurā galvenokārt ir pazemes kabeļlīnijas.
- magnijorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
- magnijorganisks Elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
- alumīnijorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu veids, kuros alumīnijs saistīts ar oglekļa atomu.
- platīnmetāli Elementu periodiskās sistēmas astotās grupas elementi (rutēnijs, rodijs, pallādijs, osmijs, irīdijs, platīns), grūti kūstoši plastiski metāli, kopā ar sudrabu un zeltu veido cēlmetālu grupu.
- Eļbasana Eļbasani - pilsēta Albānijā.
- zemes krāsas eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
- Mētra Emajegi, upe Igaunijā.
- ekstraembrionālā mezoderma embrija agrīnā mezoderma, kas, iespējams, attīstījusies no trofoblasta; veido daļu amnija, horiju, dzeltenuma maisu un savienotājstiebru.
- energoapgādes komersanta objekts energoapgādes komersantam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei.
- hidrauliskais slīpums enerģijas līnijas kritums – lielums ūdens kustības raksturošanai vaļējā gultnē – plūsmas enerģijas maiņas attiecība pret plūsmas noieto ceļu; vienmērīgā plūsmā tas ir vienāds ar gultnes ģeodēzisko slīpumu.
- starpvalstu savienojums enerģijas pārvades līnija, kas saista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas.
- aeonium Eonijas.
- kokveida eonija eoniju suga ("Aeonium arboreum", arī "Sempervivum arboreum").
- daiļā eonija eoniju suga ("Aeonium decorum").
- galdiņveida eonija eoniju suga ("Aeonium tabuliforme").
- morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā.
- mezolabijs Eratostena izgudrots rīks, ar kuru uzmeklēt vidējo proporcionāli starp divi dotām līnijām.
- ēra ēre - naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta 1 ē = 1/100 kronas; agrāk = 1/18 markas.
- Erivaņa Erevānas pilsētas Armēnijā nosaukums līdz 1936. g.
- erīnyes Erīnijas.
- erythronium Eritronijas.
- Kalifornijas eritronija eritroniju suga ("Erythronium californicum").
- suņzoba eritronija eritroniju suga ("Erythronium dens-canis").
- Hendersona eritronija eritroniju suga ("Erythronium hendersonii").
- Tolumnas eritronija eritroniju suga ("Erythronium tuolumnense").
- escallonia Eskalonijas.
- escalloniaceae Eskalonijaugi.
- Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
- leibls Etiķete, uzlīme; uzšuve ar ziņām par izgatavotāju; mūzikas ierakstu kompānija, arī zīmols.
- Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. "Ītyōpp'ya") platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija.
- samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
- autohtonā minoritāte etniska minoritāte, kas pastāvīgi dzīvo etnoģenētiskajā minoritātes teritorijā, piemēram, lībieši Latvijā, velsieši Lielbritānijā, sorbi Vācijā.
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
- evernia Evernija.
- izplestā evernija everniju suga ("Evernia divaricata"), Latvijā aizsargājama.
- vidējā evernija everniju suga ("Evernia mesomorpha"), Latvijā aizsargājama.
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
- Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru jārv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā.
- Asala ezers ezers Āfrikas austrumos, netālu no Adenas līča rietumu gala, Džibutijā, Denakilas (Afāras) ieplakā, senā vulkāna krāterī, tā virsma atrodas 155 m zjl, un tā krasta līnija ir otrā dziļākā sauszemes ieplaka pasaulē un zemākā vieta Āfrikā.
- Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers.
- Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
- Sevans Ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana.
- Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers.
- Škodras ezers ezers Balkānu pussalā ("Liqeni i Shkodrēs"), Melnkalnē un Albānijā, platība — 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos — līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums — 4-8 m (lielākais — 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta; Skadaras ezers.
- Prespa ezers ezers Balkānu pussalā (Maķedonijā, Albānijā un Grieķijā) 853 m vjl., platība - 28600 ha (18900 ha - Ziemeļmaķedonijā), dziļums - līdz 54 m, tektoniskas izcelsmes.
- Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers.
- Trihonidas ezers ezers Grieķijā ("Trichonida"), Rietumgrieķijas perifērijas kontinentālajā daļā, tektoniskā ieplakā 18 m vjl., platība - 97 kvadrātkilometri, rietumu piekrastē purvaina zemiene, notece uz Aheloju, kas ietek Jonijas jūrā.
- Peipuss Ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu.
- Vertsjervs Ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers.
- Topezers Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 109 m vjl., platība - 986 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 56 m, krasta līnija izrobota.
- Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
- Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
- Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti.
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers.
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m.
- Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
- Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
- Lohness Ezers Lielbritānijā ("Loch Ness"), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa.
- Neja ezers ezers Lielbritānijā ("Lough Neagh"), Ziemeļīrijā 16 m vjl., platība - 396 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 31 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, zemi krasti; Lohnejs.
- Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā ("Loch Lomond"), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu.
- Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers.
- Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes.
- Buenosairess Ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km.
- Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
- Lagoarhentino ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē (sp. val. "Lago Argentino"), 187 m vjl., Argentīnas dienvidos, platība - 1460 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 300 m.
- Navelvapi Ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m.
- Razims Ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju.
- Keitele Ezers Somijā ("Keitele"), Ezeru plato ziemeļrietumu daļā, Kimijoki baseinā 99 m vjl., platība - 526 kvadrātkilometri (bez salām - 430 kvadrātkilometru), garums - 85 km, platums - 10 km, dziļums - līdz 64 m, krasta līnija (1250 km) ļoti izrobota.
- Pihejervi Ezers Somijā, Oulu reģionā, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci.
- Mīrics Ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m.
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- Glēzeris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers.
- Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā).
- Turnetresks Ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci.
- vaidhibhakti Ezoterismā Dieva pielūgsme, it sevišķi ievērojot daudz rituālu un ceremoniju.
- svāhā Ezoterismā mantra ar nozīmi "lai tā būtu!", kastiek atkārtota pēc lūgšanas vai arī kādas reliģiskas ceremonijas laikā.
- subbasa atslēga F atslēga uz 5. līnijas.
- Fakse Fakse Ladepladsa - pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.).
- faktoreja Faktorija - tirdzniecības kantoris un apmetne (parasti kolonijās).
- almohadi Fanātiski noskaņotas musulmaņu ciltis Ziemeļāfrikā, kas 12. gs. iebruka Spānijā pēc kristiešu mēģinājuma atkarot Spāniju no musulmaņiem.
- falanga fašistiska partija Spānijā (1933.-1977. g.).
- Fortguro Fderika - pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums.
- Idžila Fderika - pilsēta Mauritānijas rietumos.
- laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
- nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā.
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11 gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- investitūra Feodālismā - ceremonija, kurā vasalim nodeva feodu.
- Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā.
- dezamidāze Ferments, kas katalizē amonija hidrolītisku atšķelšanu no amīdiem.
- Elferola Ferola - pilsēta Spānijā.
- Touršhavna Fēru salu, Dānijas autonomās sastāvdaļas galvaspilsēta, 12400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas.
- Fidžija Fidži, salu valsts Okeānijā.
- grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
- filene Filharmonija.
- ofšors Firma, kompānija u. tml., kas reģistrēta ārzemēs, beznodokļu zonā.
- kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām.
- firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem.
- cie Firmu nosaukumos nozīmē - kompānija (franču "compagnie").
- Firno Firno salas - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju, Basa šauruma austrumos.
- physconia Fiskonijas.
- Physconia detersa fiskoniju suga.
- Physconia enteroxantha fiskoniju suga.
- Physconia grisea fiskoniju suga.
- Physconia pulverulacea fiskoniju suga.
- Ābergvaina Fišgārda, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abergwaun_).
- fittonia Fitonijas.
- Veršafelta fitonija fitoniju suga ("Fittonia verschaffeltii").
- datu signāls fizikāla datu forma, kurā tos pārsūta pa datu pārraides līnijām (piemēram, elektriski vai gaismas impulsi, elektromagnētisko viļņu svārstības u. c.).
- sakaru līnija fizikālā vide un tehnisko līdzekļu komplekss informatīvā signāla pārraidei no raidītāja līdz uztvērējam; fizikālā vide var būt gaisa vadi, metāliskās un stikla šķiedras kabeļlīnijas, vilņvadi un ēters.
- abonentlīnija Fiziska līnija, kas savieno publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu.
- kalanētika Fizisko vingrinājumu programma, ko izstrādājusi Kalana Pinknija ("Callan Pinckney", ASV).
- kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs.
- florins Florīns - divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
- plūsmas līnija fluīda plūsmas līnija, kam pieskare katrā punktā sakrīt ar attiecīgās fluīda daļiņas ātruma vektoru.
- fogteja Fogta amata iecirknis Livonijā vācu laikos, ap 1500. g.; vācu ordeņa valstī tādu bija 12.
- Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
- photinia Fotīnijas.
- matainā fotīnija fotīniju suga ("Photinia villosa").
- Frēzera fotīnija fotīniju suga ("Photinia x fraserii").
- pseidosolarizācija Fotografēšanas paņēmiens, kurā eksponētu fotoemulsijas slāni daļēji attīsta, nefiksētu vienmērīgi sagaismo un attīsta vēlreiz; arī fotoattēla (negatīvā un pozitīvā attēla detaļas, kas atdalītas ar kontūrlīniju), kas iegūts šādā veidā.
- gaismkopēšana Fotogrāfiska attēla iegūšana, kurā izmanto diazosavienojumu, gk. diazonija sāļu gaismjutību; diazotipija.
- fotoalgrafija Fotografiskā ceļā pagatavota alumīnija forma gludspiedumam.
- miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība.
- superplatleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs ar fokusa attālumu līdz 20 mm un ļoti lielu redzes leņķi, kāds nepieciešams ainavu un arhitektūras fotogrāfiskai uzņemšanai; konstruēts tā, lai novērstu visas taisno līniju deformācijas.
- phragmobasidiomycetidae Fragmobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase.
- Franču Francijas aizjūras departamentu un koloniju nosaukuma satāvdaļa.
- Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- Air France franču aviācijas kompānija, dibināta 1933. g., viena no lielākajām pasaulē.
- messidor Franču lielās revolūcijas kalendāra 10. mēnesis (no 20. jūnija līdz 19. jūlijam).
- nacionālsapulce Franču tautas vietnieku sapulces nosaukums no 1789. g. 27. jūnija līdz 9. jūlijam un 1871-75. g. kā arī vēlāk deputātu kameras un senāta kopsapulcei.
- frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
- Frederisija Fredericija - pilsēta Dānijā.
- fasonfrēze Frēze ar saliktas līklīnijas zobiem, kuru konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam.
- cilindriskā frēze frēze ar skrūvlīnijas vai taisniem zobiem uz cilindriskas virsmas.
- gliemežfrēze Frēze ar zobiem uz cilindriska vai koniska ķermeņa virsmas ar zobu novietojumu pa skrūves līniju.
- Photinia x fraserii Frēzera fotīnija.
- rokāde Frontes līnijai paralēls ceļš.
- frullania Frulānijas.
- apsitīrija Funkcionāla afonija, pilnīgs mēmums, nespēja pat čukstēt.
- psihoneiroze Funkcionāla centrālās nervu sistēmas slimība, piem., neirastēnija, histērija.
- hipoparatireoze Funkcionālas epitēlijķermenīšu mazspējas sindroms, kam raksturīga tetānija, neirāli, psihiski un kalcija maiņas traucējumi.
- Torenia fournieri Furnjē torēnija.
- stūra sitiens futbolā - sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- neveldzētie kaļķi gabalveida vai maltie kaļķi, kuru pamatkomponenti ir kalcija oksīds (CaO) un magnija oksīds (MgO).
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- Gd Gadolīnijs (ķīm. elements).
- delphinium Gaiļpieši jeb delfīnijas.
- aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā.
- applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību.
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers.
- aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults.
- Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā.
- dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
- Aeonium tabuliforme galdiņveida eonija.
- rīsmete Galdnieka instruments paralēlu līniju nopvilkšanai.
- rīšmete Galdnieka instruments paralēlu līniju novilkšanai.
- Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags.
- Gaļega Galjego - upe Spānijā.
- arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- bagaudi Gallijas un Ziemeļspānijas zemnieki, kas mūsu ēras 3.-5. gs. sacēlās pret Romas vergturu jūgu.
- galtonia Galtonijas.
- baltā galtonija galtoniju suga ("Galtonia candidans").
- zaļziedu galtonija galtoniju suga ("Galtonia viridiflora").
- encefalopātija Galvas smadzeņu bojājuma dēļ radušies traucējumi: astēnija, atmiņas traucējumi, intelekta pazemināšanās.
- deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
- diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā.
- magistrāle Galvenā līnija.
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija.
- fatans Galvenā telpa čaņbudisma klosterī, kurā notiek regulārās ceremonijas ar visu kopienas biedru piedalīšanos.
- maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām).
- darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu.
- Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu.
- pamatvilciens Galvenajās līnijās; pamatos, arī galvenokārt.
- Pelargonium capitatum galviņu pelargonija.
- šorthorņi gaļas vai gaļas un piena govju šķirne; izveidota Lielbritānijā 18. gs.; šorthorņu govis.
- Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
- Zelta Krasts Gana, tās nosaukums līdz 1957. g. ("Gold Coast"), kad tā bija Lielbritānijas kolonija.
- Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris.
- Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā.
- Kemijoki Garākā upe Somijā (somu val. "Kemijoki"), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
- Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru.
- difenīlmetāns Garas adatas ar patīkamu oranžas atgādinošu smaršu, viegli šķīst spirtā, ēterā un benzolā, lieto ziepju rūpniecībā ģerāniju eļļas vietā.
- gardenia Gardēnijas.
- jasmīnveida gardēnija gardēniju suga ("Gardenia jasminoides").
- cistīdas Garenas sterilas šūnas, kuras atrodas himēnijā starp bazīdijām un kuru gali izvirzās ārpus himēnija.
- reverends Garīdznieka tituls Lielbritānijā, ASV un dažās citās zemēs, kur runā angliski.
- holergāzija Garīgs traucējums, kas saskalda personības struktūru, piem., šizofrēnija.
- līga Garuma mērvienība (gk. Lielbritānijā un ASV), vienāda ar 3 jūdzēm, t. i. 5,56 km (jūras līga) vai 4,83 km (sauszemes līga).
- Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
- Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
- Kamo Gavara - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1959.-1991. g.
- Norbajazeta Gavara, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1959. g.
- gazania Gazānijas.
- spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
- spektrālā spuldze gāzizlādes gaismas avots, kas izstaro noteiktas spektrāllīnijas vai nepārtrauktu spektru ar noteiktu gaismas plūsmas spektrālo blīvumu.
- Agmaganas grēda Gegamas grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē.
- Ģerģosentmikloša Georgeni - pilsēta Rumānijā.
- būneja gerānija ("Geranium").
- Ge Germānijs (ķīm. elements).
- ģermānijs Germānijs.
- gymnadenia Gimnadēnijas.
- gymnodinium Gimnodīnijas.
- Gymnodinium aeruginosum gimnodīniju suga.
- Gymnodinium eurytopum gimnodīniju suga.
- Gymnodinium fungiforme gimnodīniju suga.
- Gymnodinium fuscum gimnodīniju suga.
- Gymnodinium latum gimnodīniju suga.
- Gymnodinium mirabile gimnodīniju suga.
- Gymnodinium palustre gimnodīniju suga.
- Gymnodinium triceratium gimnodīniju suga.
- Ļeņinakana Gjumri, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1924.-1992. g.
- Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km.
- glenodinium Glenodīnijas.
- Glenodinium berolinense glenodīniju suga.
- Glenodinium dinobryonis glenodīniju suga.
- Glenodinium elpatiewskyi glenodīniju suga.
- Glenodinium gymnodinium glenodīniju suga.
- Glenodinium ocellatum glenodīniju suga.
- Glenodinium penardiforme glenodīniju suga.
- Glenodinium pulvisculus glenodīniju suga.
- Glenodinium quadridens glenodīniju suga.
- Zinnia elegans gleznā cīnija.
- bitīnija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimta ("Bithyniidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
- siningija Gloksīnija - dekoratīvs lakstaugs ar ovālām, pūkainām lapām lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
- gloxinia Gloksīnijas.
- platlapu gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia latifolia").
- krāšņā gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia speciosa syn. Sinningia speciosa"), dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
- leiastēnija Gludās muskulatūras astēnija.
- leiodistonija Gludās muskulatūras distonija.
- Jungermannia leiantha gludkausiņa jungermannija.
- aluminogrāfija Gludspieduma realizēšanas paņēmiens, kur par iespiedformu lieto alumīnija plātni; algrāfija.
- algrāfija Gludspieduma realizēšanas paņēmiens, kur par iespiedformu lieto alumīnija plātni; aluminogrāfija.
- miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi.
- cidonīns Gļotviela cidonijas sēklās un augļos.
- gnomoniaceae Gnomoniju dzimta.
- gnomonia Gnomoniju dzimtas ģints.
- gnomoniella Gnomoniju dzimtas ģints.
- mamiania Gnomoniju dzimtas ģints.
- Goianija Gojanija.
- Gostivari Gostivara, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- gotu burti gotiskie burti - latīņu burtu paveids burti ar stūrainām līnijām.
- Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis.
- grafikas primitīvs grafikas pamatelements (loks, līnija, aizpildīts laukums u. c.), ko izmanto, lai veidotu sarežģītākus grafikas attēlus.
- rastrgrafika Grafiku vai zīmējumu attēlošanas veids, kurā līnijas displeja ekrānā veidotas no atsevišķiem punktiem (rastra elementiem).
- ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas.
- Sautjorkšīra Grāfiste Lieelbritānijā ("South Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Bārnsli, platība - 1552 kvadrātkilometri, 1393400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Eivona Grāfiste Lielbritānijā ("Avon"), Anglijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Bristole, platība - 1342,68 kvadrātkilometru, 1080000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bedfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Bedfordshire"), Anglijas austrumu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Bedforda, platība - 1235 kvadrātkilometri, 664600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bakingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Buckinghamshire"), Anglijas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Eilsburija, platība - 1874 kvadrātkilometri, 803400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kembridžšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cambridgeshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Kembridža, platība - 3389 kvadrātkilometru, 847200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.).
- Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.).
- Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kambrija Grāfiste Lielbritānijā ("Cumbria"), Anglijas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Kārlaila, platība - 6768 kvadrātkilometru, 498400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Darema Grāfiste Lielbritānijā ("Durham"), Ziemeļaustrumanglijas reģionā, platība - 2676 kvadrātkilometru, 902500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g).
- Glosteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Gloucestershire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Glostera, platība - 3150 kvadrātkilometru, 907200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Hereforda un Vustera grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes.
- Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti.
- Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vaitas sala grāfiste Lielbritānijā ("Island of Wight"), administratīvais centrs — Ņūporta, platība — 384 km^2^, 141000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Kenta Grāfiste Lielbritānijā ("Kent"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Meidstona, platība - 3544 kvadrātkilometru, 1554600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Linkolnšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lincolnshire"), Anglijas austrumu daļā, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Linkolna, platība - 6959 kvadrātkilometri, 1082300 iedzīvotāju (2017. g.).
- Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.).
- Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Oksfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Oxfordshire"), Anglijas dienvidu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Oksforda, platība - 2605 km^2^, 682400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Samerseta Grāfiste Lielbritānijā ("Somerset", senāk "Somersetshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Tontona, platība - 4171 kvadrātkilometrs, 956700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Stefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Staffordshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Steforda, platība - 2713 kvadrātkilometru, 1126200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.).
- Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.).
- Taina un Vīra grāfiste Lielbritānijā ("Tyne and Wear"), Anglijas ziemaļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Ņūkāsla, platība - 538 kvadrātkilometri, 1129500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vestjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("West Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Veikfīlda, platība - 2029 kvadrātkilometri, 230700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vestmidlendsa Grāfiste Lielbritānijā ("West Midlands"), Anglijā, administratīvais centrs - Vestbromviča, platība - 902 kvadrātkilometri, 2897300 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Viltšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Wiltshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Troubridža, platība - 3485 kvadrātkilometri, 716400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vusteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Worcestershire"), Anglijā, administratīvais centrs - Vustera, platība - 1741 kvadrātkilometrs, 588400 iedzīvotāju (2017. g.).
- county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV.
- lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
- saistība grāmatvedības bilances sadaļa, kurā tiek atspoguļoti kompānijas (bankas) veidošanās avoti un to izlietojumi.
- Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
- grāvja šķautne grāvja nogāzes un zemes virsmas šķelšanās līnija.
- Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi.
- anellaria Gredzenītes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints.
- Jārmuta Greitjārmuta, pilsēta Lielbritānijā.
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
- Robinia luxurians greznā robīnija.
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
- Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
- Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju.
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
- Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process.
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
- Ions grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Kreūsas dēls, no kura vārda cēlies Jonijas nosaukums.
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas.
- Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā.
- Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
- Nefele Grieķu mitoloģijā - mākoņu dieviete, kura miniju cilts vadonim Boiotijā Atamantam dzemdēja dēlu Frisku un meitu Helli.
- Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā.
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs.
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei.
- Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
- Atamants Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadonis Boiotijā, valdnieka Aiola dēls un mākoņu dievietes Nefeles iemīļotais.
- Helle Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles meita, Friksa māsa.
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - najāda, atēniešu valdnieka Erihtonija sieva, Pandīona māte.
- Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls.
- eimenīdas grieķu mitoloģijā - pret noziedzniekiem, kas savus pārkāpumus nožēlo, labvēlīgas dievietes, erīniju (fūriju - romiešu mitoloģijā) pārvērtības forma.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss.
- Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu.
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā.
- Haoss Grieķu mitoloģijā - un Hēsioda poēmā "Teogonija", pirmsākums, kas pastāvēja pirms pasaules radīšanas.
- Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis.
- Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām.
- Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu.
- Dardans grieķu mitoloģijā - Zeva un plejādas Elektras dēls, Trojas valdnieku ciltstēvs, Dardanijas dibinātājs un šī novada valdnieks.
- mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
- Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu.
- slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
- griselinia Grizelīnijas.
- piekrastes grizelīnija grizelīniju suga ("Griselinia litoralis").
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
- Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari.
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
- ambas Grūti pieejamas plakankalnes Abesīnijas (Etiopijas) kalnājā, stāvām nogāzēm.
- kistīņi Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīnieši.
- kistīnieši Gruzijas čečeni, dzīvo gk. Pankisi ielejā pie robežas ar Čečeniju (Krievijā); kistīņi.
- Gūdena Gūdenoena, upe Dānijā.
- guzmania Gusmanijas.
- mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu.
- basku valoda ģenealoģiski izolēta valoda, oficiālā valoda Basku zemē, Spānijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- testers Ģenētikā - populācija (līnija), ko lieto citas populācijas (līnijas) īpašību pārbaudei.
- dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
- krosbrīdings Ģenētiski dažādu šķirņu vai līniju krustošana.
- konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā.
- izokrimas ģeogrāfiskā kartē novilktas līnijas, kas savieno jūras virsmas punktus, kuros visaukstākajā gada mēnesī ir vienāda temperatūra.
- Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729.
- bāze Ģeometrijā līnija vai virsma, uz kuras atrodas iedomātais priekšmets.
- daudzstūris ģeometriska figūra, ko ierobežo noslēgta lauzta līnija; poligons.
- pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
- smaguma centrs ģeometrisks punkts ķermenī vai ārpus tā, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- muškets ģerānija ("Geranium").
- geraniācejas Ģerāniju dzimtas divdīgļlapju augi, gk. lakstaugi un puskrūmi mērenajā joslā.
- ģerevjannijs Ģerevjannijs banģits - šķūnīšu un pagrabu apzadzējs.
- anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
- juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi.
- kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm.
- alemaņi Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste.
- dāni Ģermāņu cilts, kas 5.-6. gs. pārcēlās uz Dānijas arhipelāga salām, no tās veidojusies dāņu tautība.
- Išoko Hadzapu (Tanzānija) mitoloģijā - saules dievs, demiurgs, kultūrvaronis.
- Hf Hafnijs (ķīm. elements).
- Hulla Halla - pilsēta Lielbritānijā.
- karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
- ārtonalitāte Harmonijas funkcionālā izvērsuma princips skaņdarbā, kurā priekšplānā izvirzās tonāli nenoturīga muzikāla domāšana, kas balstās u eliptiskiem savienojumiem un daļēji tonālām ieskaņām.
- melodija Harmonijas mācībā - augšējā balss.
- harmonika Harmonijas mācība mūzikā.
- ģenerālbass Harmonijas mācība.
- fisharmonijs Harmonijs.
- simfonija harmonisks daudzu (kaut kā) sastāvdaļu savienojums vienā veselē, piemēram, krāsu simfonija, dzīves simfonija.
- Robinia hartwigii Hartviga robīnija.
- Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo.
- Hastingsa Heistingsa - pilsēta Lielbritānijā.
- hakneijs Heknijs.
- haknejs Heknijs.
- hekni Heknijs.
- helenium Helēnijas.
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
- vālanta Helēniju ālante ("Inula helenium").
- Inula helenium helēniju ālante.
- alanta Helēniju staģe ("Inula helenium").
- alante Helēniju staģe ("Inula helenium").
- alantes Helēniju staģe ("Inula helenium").
- ālants Helēniju staģe ("Inula helenium").
- alīva Helēniju staģe ("Inula helenium").
- helēna Helēniju staģe ("Inula helenium").
- staģes Helēniju staģe ("Inula helenium").
- stiepata Helēniju staģe ("Inula helenium").
- stiepats Helēniju staģe ("Inula helenium").
- sūriči Helēniju staģe ("Inula helenium").
- inula Helēniju staģe.
- rudens helēnija helēniju suga ("Helenium autumnale"), kuras atsevišķas šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- Bīglova helēnija helēniju suga ("Helenium bigelovii").
- Hupa helēnija helēniju suga ("Helenium hoopesii").
- heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā).
- heliconia Helikonijas.
- papagaiļu helikonija helikoniju suga ("Heliconia psittacorum").
- rostrālā helikonija helikoniju suga ("Heliconia rostrata").
- milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija.
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
- Erythronium hendersonii Hendersona eritronija.
- chaenomeles Henomeles jeb krūmcidonijas.
- pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence.
- Hereforda Hereforda un Vustera - grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes.
- herminium Hermīnijas.
- vienguma hermīnija hermīniju suga ("Herminium monorchis"), Latvijā aizsargājama.
- līniju hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot dažādas inbredlīnijas.
- Petunia x hybrida hibrīdiskā petūnija.
- hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
- gonofori Hidroīdpolipu un sīfonoru kolonijās tie īpatņi, kas rada dzimuma produktus: medūzas, sporosaki.
- metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
- folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām.
- šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki.
- hipotēcijs Hifu slānis zem dažu sēņu himēnija apotēciju apakšējā daļā.
- Dago Hījumā - sala Monnzunda arhipelāgā, Igaunijā.
- Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
- himenomicētes Himēnija sēnes, liela sēņu grupa, kurām sporu veidotāju šūnu kārta (himēnijs) atrodas augļķermeņa virspusē; pie himenomicētēm pieder gandrīz visas cepurīšu sēnes.
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
- brūnā pagrabu klājpiepe himēnija sēņu afilloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas Latvijā bieži atrodama dažādās celtnēs.
- gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas.
- himēnija sēnes himēnijsēnes - bazīdiju sēņu klase ("Hymenomycetes"); tajā ietilpst ari cepurīšu sēnes.
- hymenomycetes Himēnijsēnes.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- sakņpiepe himēnijsēņu grupas (piepjusēņu) piepju dzimtas ģints ("Heterobasidion"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga - ("Heterobasidion annosum").
- kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas.
- plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- himenohēte Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Hymenochaetaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 25 sugas.
- sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
- sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna.
- telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga.
- posaspiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas himeohēšu dzimtas ģints ("Phellinus").
- sausene himēnijsēņu klases afilloforu rindas piepju sēņu himenohēšu dzimtas ģints ("Coltricia").
- sīkstene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Lentinus").
- kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
- puslocene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Phyllotopsis").
- kārpsēne Himēnijsēņu klases afilloforu rindas teleforu dzimtas ģints ("Telephora"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
- parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- agaricaceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimta.
- dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- graudcepurīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Cystoderma"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
- sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kroksardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocoprinus").
- brūnsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeolepiota"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas.
- sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas.
- sārtlapīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Entolomataceae"), 3 ģintis, 140 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
- pūkaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Tricholomataceae"), 98 ģintis, Latvijā konstatētas 33 ģintis, 160 sugu.
- skaistgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas ģints ("Pseudoclitocybe").
- tīrumene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Agrocybe").
- samtmicīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Conocybe" un "Pholiotina").
- amanitaceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimta.
- gļotaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ģints ("Limacella"), 8 sugas.
- amanita Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas mušmiru ģints.
- tricholomataceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimta.
- celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm.
- skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
- ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- asterophora Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
- plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas.
- tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas.
- čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu.
- biezkāte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Inoloma").
- gļotpēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Myxacium").
- gļotgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Phlegmacium").
- jostene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Telamonia").
- gredzenīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Anellaria"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
- svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu.
- svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pacelmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Kuehneromyces"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- kailgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Psilocybe"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
- zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
- zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- cūkausis himēnijsēņu klases cūkausu dzimtas ģints ("Gomphus").
- mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
- gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas.
- piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
- piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu.
- kazbārde Himēnijsēņu klases dzimta ("Sparassidaceae"), 2 ģintis, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- atmateņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, lieli, ar vispārēju vai daļēju plīvuru, kas uz kātiņa atstāj gredzenu.
- bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā.
- pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu.
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
- stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu.
- lentārija himēnijsēņu klases koralleņu grupas ģints ("Lentaria").
- peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis").
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
- antrodia Himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas ģints.
- bērzupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis", syn. "Piptoporus"), kas aug uz bērziem.
- sierpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Aurantiporus" un "Tyromyces").
- samtpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Ischnoderma").
- mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia").
- cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas.
- antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi.
- dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi.
- datronija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Datronia").
- smalkpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Ceriporia").
- pelēkpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cinereomyces").
- citīdija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cytidia").
- klimakociste himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Climacocystis").
- ozolpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedalea").
- labirintpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedaleopsis").
- lazdupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Dichomitus").
- diplomitopore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Diplomitoporus").
- plānpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Gleoporus").
- zeltpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Hapalopilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- sakņupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Heterobasidion").
- spulgpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Inonotus").
- jungūnija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Junghuhnia").
- lapiņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Lenzites").
- vaskaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Peniophora").
- mitrumpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Physisporinus").
- egļpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporellus").
- cinobrpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporus").
- cietpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Rigidoporus").
- baltene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Skeletocutis").
- sarene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes") atsevišķas sugas.
- tauriņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes").
- violetpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trichaptum").
- apmalpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Fomitopsis").
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
- sērapiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Laetiporus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- apaļpore himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Oxyporus").
- krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans").
- aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas.
- čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem.
- eksīdija Himēnijsēņu klases recekleņu dzimtas ģints ("Exidia"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
- brūnsvārcene himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģintis ("Hymenochaete" un "Hymenochaetopsis").
- rūtaine himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģints ("Xylobolus").
- ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām.
- svečtursēne himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Artomyces").
- dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni.
- korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu.
- tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti.
- pterula himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas sēņu ģints ("Petrula").
- sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas.
- pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
- koriolas Himēniju sēņu afilloforu rindas dzimta, kas jaunākajā sistemātiskajā iedalījumā apvienota ar piepju dzimtu.
- Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas.
- upanajana Hinduisma ticības mūku iesvētīšanas ceremonija.
- ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai.
- labdabīgā hipertensija hipertonijas slimības pirmā, neirotiskā stadija, kas nav saistīta ar asinsvadu sklerozi vai nieru insuficienci.
- preskleroze Hipertonijas stāvoklis, arteriosklerozes priekšstadija.
- hypogymnia Hipogimnijas.
- hypogymniaceae Hipogimniju dzimta.
- pseudevernia Hipogimniju dzimtas ģints.
- uzpūstā hipogimnija hipogimniju suga ("Hypogymnia physodes").
- lentveida hipogimnija hipogimniju suga ("Hypogymnia vittata"), Latvijā aizsargājama.
- Hypogymnia bitteriana hipogimniju suga.
- Hypogymnia tubulosa hipogimniju suga.
- Jerringa Hjerringa, pilsēta Dānijā.
- pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā.
- holobasidiomycetidae Holobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase.
- ansamblis Homoseksuālistu kompānija.
- Honckenya peploides honkēnija.
- honckenya Honkēnijas.
- bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas.
- karnīze Horizontāla līnija kokgriezumā vai akmens kalumā, kas izvietota gar ēkas ārsienu.
- kadru dalījumsvītra horizontāla līnija, kas atdala kadrus filmas lentē.
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
- rastrs horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā; katra rastra līnija sastāv no punktiem, ko sauc par pikseļiem; pikseļus var izgaismot atsevišķi, tādējādi veidojot rakstzīmes un grafiku.
- paratireoidīns Hormonpreparāts, ko iegūst no liellopu epitēlijķermenīšiem; lieto pret dažādām tetānijas formām, spazmofiliju, alerģiskām slimībām.
- Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra.
- houttuynia Hotūnijas.
- sirdsveida hotūnija hotūniju suga ("Houttuynia cordata").
- Razdana Hrazdana, pilsēta Armēnijā.
- Razdana Hrazdana, upe Armēnijā.
- diplonēma Hromosomas diplotēnijas stadijā.
- strepsinēma Hromosomas pavediens strepsitēnijas stadijā.
- eritromieloze Hroniska vai akūta febrila asinsrades orgānu sistēmas slimība ar sarkanās rindas hiperplāziju, progresējošu anēmiju, trombocitopēniju, hemorāģisko diatēzi, hepato - un splenomegāliju.
- Bānfihuņada Hujedina – pilsēta Rumānijā.
- Helipterum humboldtiana Humbolta akroklīnija.
- Helenium hoopesii Hupa helēnija.
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
- luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija.
- dāņu valoda ide val. saimes ģermāņu val. grupas valoda, ofic. val. Dānijā, rakstības pamatā lat. alfabēts.
- spāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, ofic. valoda Spānijā un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodām) Andorā.
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
- hortulanus Iebūvieša nosaukums Livonijas poļu laikmeta latīņu tekstos.
- datuma maiņas līnija iedomāta līnija, kas iet pa 180° ģeogrāfiskā garuma meridiānu ar nelielām novirzēm ap salām un kontinentiem; šķērsojot to austrumu virzienā, nākamajai dienai paliek iepriekšējās dienas datums, bet rietumu virzienā - nākamās dienas datumu izlaiž.
- iedomātā rampa iedomāta līnija, kas norobežo filmēšanas vidi no kameras un ko kamera filmēšanas gaitā nedrīkst šķērsot.
- skatiena (arī skata) līnija iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- skata (arī skatiena) līnija iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- kollimācijas līnija iedomāta līnija, kas savieno tālskata objektīva centru ar okulāra pavedienu plates vidējā vertikālā un horizontālā pavediena krustošanās punktu.
- ģeogrāfiskais meridiāns iedomāta līnija, kura iet caur Zemes ģeogrāfiskajiem poliem un kuras visos punktos ir vienāds ģeogrāfiskais garums.
- meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- finiša līnija iedomāta taisna līnija starp divām finiša zīmēm (markām).
- ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
- satekpunkts Iedomāts punkts, uz kuru dabā šķietami tiecas horizontālas paralēlās līnijas, kuras it kā attālinās no skatītāja.
- ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments.
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
- plaušu karsonis iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; pneimonija.
- šķērssavienotāju ciparsistēma iekārta datoru tīklā, ko izmanto, lai komutētu vai multipleksētu neliela ātruma balss un datu signālus liela ātruma līnijās un otrādi.
- reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; kodolreaktors.
- radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā).
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
- Josemitu ieleja ieleja — atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums — 11 km, platums — 800-1600 m, dziļums — līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
- Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha.
- šopholisms Iepirkšanās mānija, iepirkšanās atkarība.
- šopingisms Iepirkšanās mānija.
- Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m.
- Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
- rakstu mācītāji ierēdņi, kuri organizēja jūdu kopienas reliģisko dzīvi pēc Babilonijas trimdas (597.-538. g. p. m. ē.).
- pavadoņierīce Ierīce apstrādājamās sagataves vai saliekamā izstrādājuma detaļu novietošanai, kuru transportsistēma pārvieto pa visām automātiskās līnijas pozīcijām.
- abonenta komplekts ierīce automātiskajā telefona centrālē, kurai pieslēdz abonenta telefona līniju.
- kolonimetrs Ierīce baktēriju koloniju saskaitīšanai uz cietas barotnes.
- reģenerators Ierīce datoru tīklā, kas no sakaru līnijas uztver diskrētos signālus un tos no jauna ģenerē tālākai pārraidei, ja uztvertais signāls pārraides procesā ir kropļots.
- rastrālis Ierīce līnijkopu veidošanai; nošu līniju vilkšanai.
- rastrs ierīce nošpapīra grafēšanai, kas vienlaicīgi novelk piecas paralēlas līnijas.
- helioskops ierīce Saules virsmas novērošanai vienas spektra līnijas gaismā.
- mērlata Ierīce vertikālo attālumu no punkta līdz vizūras līnijai mērīšana.
- pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
- modems ierīce, kas ciparsignālu pārveido analogsignālā un otrādi, lai pārraidītu pa analogo sakaru (piemēram, telefona) līnijām.
- ISDN termināļa adapters ierīce, kas pievieno datoru tīkla _ISDN_ ciparlīnijai.
- datu ķēdes galiekārta ierīču kopums datu pārraides tīklos, kas no datu galiekārtas saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju; tas var būt atsevišķs funkcionāls bloks vai arī konstruktīvi iekļauties datu galiekārtā.
- izvērstā ierinda ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
- Turkanas ezers iesāļš beznotekezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos (ziemeļu piekraste Etiopijā), atrodas šaurā tektoniskā ieplakā 375 m vjl., platība - 6800 kvadrātkilometru, garums - 290 km, lielākais platums - 32 km, lielākais dziļums - 109 m; Rūdolfa ezers.
- dzelzceļa līnijas caurvedspēja iespējamais kravas pārvadājumu apjoms (miljonos tonnu), ko attiecīgajā līnijā var pārvadāt gada laikā.
- apaļošana Iespieddarbu lapu stūru apstrāde, piešķirot tiem riņķa līnijas daļas formu.
- tipometrija iespieddarbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums; tipogrāfiskā mēru sistēma.
- atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
- uzkrājējs Ietaise pusfabrikātu uzglabāšanai starp automātiskās līnijas iecirkņiem.
- ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas.
- paralēlā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta informācijas ātrai sinhronai pārsūtīšanai pa paralēlām līnijām starp datoru un ārējām ierīcēm (piemēram, paralēlo printeri).
- ielocīt Ieveidot ielocījuma līniju.
- smičot ieziest stīginstrumenta lociņu ar kolofoniju.
- nobirzāt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- nobirzīt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- laineris Iezīmēta līnija, uzklājot krāsojumu u. tml.
- girozs Iezīmēts vai norobežots ar apļa līnijām.
- hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi.
- kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs.
- EE Igaunija, valsts divburtu kods.
- Igaunijas Republika Igaunija, valsts pilnais nosaukums ("Eesti Vabariik").
- EST Igaunija, valsts trīsburtu kods.
- Estija Igaunija.
- Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā.
- Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis.
- Hījumā apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Hiiu maakond"), administratīvais centrs - Kerdla, platība - 1023,2 km^2^, 8580 iedzīvotāju (2015. g.).
- Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Ida-Viru maakond"), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arā ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers .
- Jervas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Järva maakond"), administratīvais centrs - Paide, platība - 2459,58 km^2^, 30110 iedzīvotāju (2015. g.), viens pagasts.
- Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers.
- Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis.
- Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra.
- Raplas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Rapla maakond"), administratīvais centrs - Rapla, platība - 2979,70 km^2^, 34440 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Lēnes, Harju, Jervas un Pērnavas apriņķi.
- Lēnes apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Lääne maakond”), administratīvais centrs - Hāpsalu, platība - 2383,14 km2, 24070 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi, rietumos apskalo Baltijas jūra.
- Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers.
- Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers.
- Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju.
- Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju.
- Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju.
- IB Igaunijas Banka.
- Rēvele Igaunijas galvaspilsētas Tallinas nosaukums 1219.-1917. g.
- Lasnamē Igaunijas galvaspilsētas Tallinas rajons.
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
- Ekr. Igaunijas krona.
- EEK Igaunijas kronas starptautiskais apzīmējums.
- IgPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- IPSR Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- Dorpat Igaunijas pilsētas Tartu bijušais nosaukums vāciski.
- Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru.
- IR Igaunijas Republika.
- Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rīgikogu Igaunijas Republikas parlaments (igauņu "Riigikogu").
- sausureja Igaunijas rūgtlape ("Saussurea esthonica").
- Saussurea esthonica Igaunijas rūgtlape.
- Saussurea alpina Igaunijas rūgtlapes "Saussurea esthonica" nosaukuma sinonīms.
- igaunītis Igaunijas šķirnes zirgs; Igaunijā pirkts zirgs.
- ITF Igaunijas Tautas fronte.
- sadzīves tērpi ikdienas, lietišķie, atpūtas, ārstnieciskie, svinību un ceremoniju tērpi.
- paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
- peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu.
- konsole Ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (Lielbritānijā).
- Begonia cuccullata ilgziedīgā begonija.
- Begonia semperflorens ilgziedīgās begonijas sinonīms nosaukums.
- jokuti Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- nivoki Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli jaunā daļa ("New Delhi"), kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli.
- Indoķīna Indoķīnas pussalas austrumu daļa, kas no 19. gs. beigām līdz 1949. g. bija franču kolonijas, ietver Vjetnamu, Kambodžu un Laosu.
- elektrosakari informācijas pārraide ar elektriskiem vai optiskiem signāliem pa sakaru līnijām un kanāliem vai ēteru.
- telesakari Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību; telekomunikācijas.
- telekomunikācija Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību.
- ātrdarbīga abonenta ciparlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no protokolu kopas _xDSL_ protokoliem, nodrošina ātru datu pārraidi pa parastām telefona līnijām, izmantojot attiecīgi divus vai trīs vīto vadu pārus.
- asimetriskā ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzekliss, kas, izmantojot vienu no protokolu xDSL protokoliem, lejupplūsmas pārraidi (no servera uz klientu) veic daudz ātrāk nekā augšupplūsmas pārraidi (no klienta uz serveri); asimetriskās ciparu abonentlīnijas izmantošana ir piemērota tīmekļa pārlūkošanai un klienta - servera lietojumprogrammu izpildei.
- datu komunikācija informācijas pārsūtīšana no viena datora otram, izmantojot kabeļus vai telefona līnijas un modemus, atbilstoši izvēlētajam protokolam.
- Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- kurvimetrs Instruments līku līniju garuma mērīšanai.
- rastrāls Instruments nošu līnijēšanai.
- spoguļvizieris Instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā.
- mikrodensitometrs Instruments, ko lieto spektroskopijā spektra līniju mērīšanai gaismas intensitātes mērījumos.
- CTI integrētā datortelefonija (angļu "computer-telephony integration (CTI)").
- sistēma CTI integrētā datortelefonija.
- pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni.
- interbrigāde Internacionāla brigāde - brīvprātīgo kaujas vienība, kas Spānijas pilsoņu karā (1936-38) cīnījās republikāņu pusē.
- virtuālā saimniekošana internetā - tāda globālā tīmekļa vietņu un citu pakalpojumu izmantošana, kas ļauj lietotājiem atteikties no savu globālā tīmekļa serveru (hostdatoru un savienojošo līniju) iegādes un uzturēšanas.
- IP Interneta [sakaru] protokols (kopā ar apzīmētāju: IP telefonija).
- protokols SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol").
- SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol").
- Olofats Iolofats - mikronēziešu (Okeānija) mitoloģijā kultūrvaronis un krāpnieks, bieži vien identificēts ar sauli.
- kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus.
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
- lustrs Īpaša romiešu tautas šķīstīšanās ceremonija ar publisku (cūkas, auna un vērša) ziedojumu.
- jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
- riti Īpaši rituāli un ceremonijas, kuriem ierādīta nozīmīga vieta dievkalpojumos vai personas dzīvē.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis.
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes.
- koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi.
- pī Iracionāls, bezgalīgs skaitlis (3,141592...), kas izteic attiecību starp riņķa līnijas garumu un tās diametru (parasti noapaļo līdz 3,14).
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
- mbuli Irakvi - tauta Tanzānijā.
- alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
- Iskandars Irāņu mitoloģijā - un eposā Maķedonijas Aleksandrs, kas attēlots, kā iekarotājs, uzurpators, kurš iznīcina irāņu svētumu - Avestu.
- Ziemeļīrija Īrijas ziemeļaustrumu daļa, tās lielāko daļu aizņem 6 bijušās Olsteras provinces, platība - 14122 kvadrātkilometri, 1,6 mlj iedzīvotāju, formāli patstāvīga valsts daļa, ūnijā ar Lielbritāniju, ir sava valdība un parlaments, administratīvais centrs - Belfāsta.
- pašironija Ironija pašam par sevi.
- vīpsna Ironija, nievīgums (piemēram, attieksmē pret ko).
- eironija Ironija, smalks izzobojums, slavējot to, ko grib pelt, un peļot to, ko grib slavēt.
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- ortodroma Īsākā sfēras vai citas rotācijas virsmas līnija, kas savieno divus šās virsmas punktus; lieto navigācijā.
- neonatālā miastēnija īslaicīga (no nedēļas līdz mēnesim) jaundzimušo miastēnija, kas rodas miastēnisku sieviešu pēcnācējiem; raksturīga pazīme ir zīšanas un rīšanas grūtības.
- distribūtisms Īslaicīga zemes pārdales kustība Lielbritānijā, ap 1925.-35. g.
- starpkonts Īslaicīgs konts grāmatvedības iegrāmatojuma atspoguļošanai; pēc šādiem kontiem iegūtais saldo tiek izmantots korespondēšanai ar citiem kompānijas grāmatvedības bilances kontiem; nekumulatīvs konts.
- almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.).
- ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām.
- aiva Īstā cidonija ("Cidonia oblonga).
- komercdokumenti Īstermiņa kredītu naudas dokumentu veidi, ko izlaiž kompānijas kā alternatīvu īstermiņa bankas kredītam.
- tramontāna Itālijā un Spānijā ziemeļu vējš.
- Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
- Benevento province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 2071 kvadrātkilometrs, 287000 iedzīvotāju (2012. g.). iedalās 78 komūnās.
- Avellīno province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Avellino"), platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās.
- Izernija Itālijas Molizes reģiona Izernijas province ("Isernia" / "Provincia di Isernia"), platība - 1529 kvadrātkilometri, 88400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 52 komūnās.
- Pinus pinea Itālijas priede jeb pīnija.
- Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās.
- Kazerta Itālijas province ("Provincia di Caserta"), Kampānijas reģionā, platība - 2639 kvadrātkilometri, 920500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Neapole Itālijas province ("Provincia di Napoli"), Kampānijas reģionā, platība - 1171 kvadrātkilometrs, 3079000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nuoro Itālijas province ("Provincia di Nuoro"), Sardīnijas reģionā, platība - 3934 kvadrātkilometri, 158000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
- matrilinearitāte Izcelsmes un radniecības noteikšana un mantošanas tiesības pa mātes līniju matriarhāta sabiedrībā.
- dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks; ģēnijs.
- kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14-15 gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā.
- Izernijas province Izernija - Itālijas Molizes reģiona province ("Provincia di Isernia").
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network").
- nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda).
- graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos.
- stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
- syringoporidae Izmirusi koraļļu dzimta, kas veidoja lielas kolonijas no tievām cilindriskām caurulēm.
- tabulata Izmirusi koraļļu grupa, kuras kolonijas sastāv no prizmatiskām vai apaļām kaļķa caurulītēm, kas pieskaras tieši viena otrai.
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
- syringophyllum Izmirusi koraļļu ģints, izveido samērā lielas, apaļas kolonijas, kas sastāv no cilindriskām caurulēm.
- syringopora Izmirusi koraļļu ģints, nereti lielās krūmu veida, savā starpā ar sānu zariem savienotu cilindrisku cauruļu kolonijās.
- spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
- izovela Izoanemona - izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu vēja vidējo ātrumu.
- izopiesta Izobāra - līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
- izoatma Izolīnija, kas savieno punktus ar vienāda daudzuma iztvaikojamiem.
- izohalīna Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādi sāļu ūdeni.
- izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā.
- izohiona Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu sniega līnijas atrašanās augstumu.
- izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā.
- izotaha Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu vēja, straumes u. c. ātrumu.
- izoanemona Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu vidējo vēja ātrumu; izovela.
- izohasma Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu ziemeļblāzmas atkārtojamību.
- izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienā un tai pašā mirklī dzirdēts pērkona grāviens.
- izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienāds dienu skaits gadā, kad dzirdams pērkons.
- izohrona Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus iestājas kāda meteoroloģiska parādība.
- izofēna Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus ir iestājusies kāda ar dzīvo dabu saistīta parādība.
- izoseista Izolīnija, kas savieno punktus, kuros zemestrīce bijusi vienādi stipra.
- termoizoanomāle Izolīnija, kas savieno vietas ar vienādu temperatūras anomāliju.
- izoģeoterma Izolīnija, kas savieno Zemes garozas punktus ar vienādu temperatūru.
- Evernia divaricata izplestā evernija.
- iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- duopols Izsaka divu monopolu hegemoniju kādas preces ražošanai un realizācijai bez vienošanās par cenām, noieta tirgiem, kvotām.
- debordēt Izstiept kaujas līniju tik tālu, lai karaspēks varētu apiet ienaidnieka izvietojumu no flangiem.
- bojs Izsūtāmais zēns; apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
- Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu; nolīdzināt (kā šķautnes).
- nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- iespraidīt Izveidot no akmeņiem krāsnij arkveidīgu augšdaļu.
- iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
- pamatnostādne Izvirzītā uzdevuma nostādne, vadlīnija.
- Dipteronia brownii izzudusi dipteroniju suga.
- alumogels Izžāvēts alumīnija hidroksīda gels; lieto par adsorbentu.
- elektromagnētiskās indukcijas likums ja magnētiskā laukā perpendikulāri tā spēka līnijām pārvieto vadītāju, tad vadītājā inducējas elektrodzinējspēks, kura lielums proporcionāls lauka indukcijas un vada ātruma reizinājumam.
- platums ūdenslīnijā jahtas visplatākā vieta ūdenslīnijas augstumā.
- Palmnikene Jantarnija, apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Jāņudiena Jāņa diena (24. jūnijs).
- Mahonia japonica Japānas mahonija.
- ukijoe Japāņu glezniecības un grafikas skola 17.-19. gs., kuras darbiem raksturīgs sižetu demokrātisms, tēlu psiholoģiska ievirze, lokālo krāstoņu lietojums, niansēti līniju ritmi.
- Gardenia jasminoides jasmīnveida gardēnija.
- līnijslēdzis Jaudas slēdzis, kas atrodas attiecīgās elektropārvades līnijas ligzdā un paredzēts tās komutēšanai.
- sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās.
- New wave jaunais vilnis - vispārīgs apzīmējums mūzikai, kas radā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē ASV un Lielbritānijā kā viens no panku mūzikas attīstības virzieniem.
- gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex".
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls.
- Jaunpomerānija Jaunbritānija, sala Melanēzijā, Papua-Jaungvinejā, tās nosaukums līdz 1920. gadam.
- iesvētamais Jaunietis, kurš ar reliģisku ceremoniju tiek uzņemts par pilntiesīgu draudzes locekli.
- NCL Jaunkaledonija, teritorijas trīsburtu kods.
- jaunkaledonieši Jaunkaledonijas iedzīvotāji.
- mehāniskā izvērses ierīce jebkura mehāniska ierīce, kas fiksē uzņemamo ainu punktu pēc punkta un līniju pēc līnijas, veidojot elektrisku signālu.
- līnijas troksnis jebkurš signāls, kas rodas līnijā un nav pārraidāmais signāls, to var radīt sprieguma fluktuācijas, temperatūras maiņa, magnētiskie vai elektriskie lauki un dažādi starojumi.
- makroelementi jebkurš uzturvielu ķīmiskais elements, piem., kalcijs, hlors, magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs un sērs, kas organismā vai uzturā ir relatīvi lielā daudzumā.
- profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes.
- Kigumīza Jegala - upe Igaunijā.
- Jeni Jeneda, upe Igaunijas ziemeļu daļā.
- Radnota Jernuta, pilsēta Rumānijā.
- Dienvidjitlande Jitlandes dienvidu daļa Dānijā, bijušās Šlēsvigas-Holšteinas dāņu daļa, kas tautas nobalsošanā 1920. g. iekļāvās Dānijā.
- Limonium sinuatum jomainā limonija.
- JO Jordānija, valsts divburtu kods.
- Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah").
- JOR Jordānija, valsts trīsburtu kods.
- jordānieši Jordānijas arābi - tauta, Jordānijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- JOD Jordānijas dinārs; Jordānijas Hāšimītu Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils = 0,001 dinārs.
- Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (angļu valodā "Amman"), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija.
- Jordānija Jordānijas Hāšimītu Karaliste - valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu.
- Transjordānija Jordānijas valsts nosaukums līdz 1946. g.
- Josemiti Josemitu ieleja - atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums - 11 km, platums - 800-1600 m, dziļums - līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
- loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
- šļāce Josla, līnija, iestaigāta sliede.
- vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
- sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
- vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
- Pearidinium cinctum jostainā peridīnija.
- karaīti Jūdaisma sektas locekļi, radās 8. gs. Babilonijā, neatzīst Talmudu un par dievišķu uzskata tikai Veco Derību.
- Babilonijas gūstniecība jūdu izvešana uz Babiloniju un uzturēšanās tur pēc Jeruzalemes izpostīšanas 597. un 587. g. p. m. ē. (atgriešanās no gūsta no 538. g. p. m. ē.); eksils.
- Taikomols Juku un hučnomu (Kalifornija) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kultūrvaronis, kurš radījis zemi un cilvēkus.
- kalnieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnijas" iedzīvotāji.
- kalnijieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnijas" iedzīvotāji.
- jungermanija Jungermannija.
- jungermannia Jungermannijas.
- jungermannidae Jungermanniju apakšklase.
- jungermanniaceae Jungermanniju dzimta.
- nardija Jungermanniju dzimtas ģints ("Nardia"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Amblystegium jungermannoides jungermanniju strupknābe.
- velēnu jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia caespiticia"), aizsargājama.
- gludkausīšu jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia leiantha"), aizsargājama.
- apaļvācelītes jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia sphaerocarpa"), aizsargājama.
- ziedu (arī papuves) mēnesis jūnijs.
- ziedu (art papuves) mēnesis jūnijs.
- jūnija Jūnijs.
- junis Jūnijs.
- ziedmēnesis Jūnijs.
- Amphimallon solsitialis jūnijvabole - šīs ģints suga.
- admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
- flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem.
- bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m.
- Biskajas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, starp Franciju un Spāniju, platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 1715 m, lielākais - 5100 m.
- Matsalu līcis jūras līcis Baltijas jūras austrumu daļā, Igaunijas piekrastē.
- Adaira līcis jūras līcis Kalifornijas līča ziemeļos, Meksikā, Sonoras štatā.
- Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m.
- Sūrveins jūras šaurums Baltijas jūrā, starp Muhu salu un Igaunijas kontinentālo daļu, savieno Rīgas jūras līci ar Veinameri.
- Veikeveins jūras šaurums Igaunijā, starp Sāmsalu un Muhu salu, savieno Veinameri ar Rīgas jūras līci.
- Krūzenšterna šaurums jūras šaurums Kuriļu salu loka ziemeļu daļā, starp Lovušku salām ("Kamennije Lovuški") un Raikokes salu, platums - 55 km, dziļums - līdz 1764 m.
- Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m.
- Basa šaurums jūras šaurums starp Austrāliju un Tasmāniju (angļu val. "Bass Straits"), savieno Tasmana jūru ar Indijas okeānu, garums — 490 km, platums — 213-287 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 51 m.
- Padekalē Jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. "Pas de Calais", angļu val. "Strait of Dover"), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums.
- Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. "La Manche") kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. "English Channel").
- Bonifačo šaurums jūras šaurums Vidusjūrā ("Bouches de Bonifacio"), starp Korsiku un Sardīniju, garums - \~19 km, platums - 12-16 km, dziļums - līdz 69 m.
- Otranto šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (it. val. “Canale di Otranto”), starp Apenīnu un Balkānu pussalu, savieno Adrijas un Jonijas jūru, mazākais platums — 75 km, dziļums — līdz 984 m; Otrantas šaurums.
- Seto jūra jūras un šaurumu sistēma starp Honsju, Kjusju un Sikoku salām, Kii un Bungo šaurumi to savieno ar Kluso okeānu, Kanmona šaurums - ar Japāņu jūru, garums - 445 km, platums - līdz 55 km, lielākais dziļums - 241 m, krasta līnija izrobota.
- admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs Lielbritānijā.
- statstars Jūrniecībā virziens perpendikulārs kuģa ķīļa līnijai.
- gravēšana Kāda ornamenta, līniju, burtu utt. iegriešana metālā, stiklā, akmenī u. c.; attēla izveidošanas metode vara plāksnē ar tievu grebli.
- plūsmas diagramma kāda procesa vai programmas projektēšanai vai dokumentēšanai paredzēts grafisks attēls, kurā process vai problēmas pakāpenisks risinājums parādīts ar anotētām ģeometriskām figūrām, ko savieno plūsmas līnijas; plūsmkarte.
- plūsmkarte Kāda procesa vai programmas projektēšanai vai dokumentēšanai paredzēts grafisks attēls, kurā process vai problēmas pakāpenisks risinājums parādīts ar anotētām ģeometriskām figūrām, ko savieno plūsmas līnijas.
- tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu.
- celiektomija Kāda vēdera orgāna izoperēšana; klejotājnerva vēdera zaru izoperēšana kā hipertonijas slimības ārstēšanas metode.
- jaunpilsēta Kādas lielpilsētas vai cita rūpniecības centra pavadoņpilsēta, kuras celšana plānota centralizēti (gk. Lielbritānijā, pēc Otrā pasaules kara).
- gaisa flote kādas valsts (kara vai civilo) vai aviokompānijas lidaparātu kopums.
- sālīšana Kailādas apstrāde ar koncentrētiem amonija sulfāta, nātrija sulfāta, nātrija hlorīda ūdensšķīdumiem.
- Delphinium nudicaule kailstumbra delfīnija.
- tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā.
- banderiljero Kājnieks, kas, bruņojies ar banderilju, piedalās vēršu cīņās Spānijā.
- pedilavium Kāju mazgāšanas ceremonija, ko Romas katoļu baznīcā izpilda Zaļās ceturtdienas liturģijā.
- abesīnietis kaķu šķirne Abesīnijas kaķis
- kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis.
- pienakmens Kalcija, magnija fosfāta, olbaltumvielu un citu vielu nogulsnes piena slaukšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas iekārtās.
- torņskābe Kalcija, nātrija, magnija vai amonija bisulfīta un sērpaskābes H~2~SO~3~ ūdens šķīduma maisījums.
- Brodiaea californica Kalifornijas brodija.
- Erythronium californicum Kalifornijas eritronija.
- Eschscholtzia californica Kalifornijas ešolcija.
- Fremontodendron californicum Kalifornijas fremontodendrs.
- Gymnogyps californianus Kalifornijas kondors.
- Zalophus californianus Kalifornijas lauvronis.
- Rosa california Kalifornijas roze.
- UCLA Kalifornijas universitāte Losandželosā (angļu "University of California at Los Angeles").
- bevatrons Kalifornijas universitātes (ASV) sinhofazotrons, ar ko iegūst protonus ar 6,2 GeV lielu enerģiju.
- hoverbaiks Kalifornijas uzņēmuma "Aeroflex" inženieru izstrādāts lidojošais motocikls.
- Veratrum californicum Kalifornijas veratre.
- vīrakciedrs Kalifornijas vīrakciedrs - ciprešu dzimtas suga ("Calocedrus decurrens"), ko Latvijas rietumu daļā paretam audzē kā krāšņumaugu.
- skaistciedrs Kalifornijas vīrakciedrs ("Calocedrus decurrens").
- Calocedrus decurrens Kalifornijas vīrakciedrs.
- Aesculus californica Kalifornijas zirgkastaņa.
- Cf Kalifornijs (ķīm. elements).
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- Ziemeļalbānijas Alpi kalni Dināru kalnienē, Albānijas ziemeļos, daļēji Kosovā, Melnkalnē un Serbijā, garums — \~100 km, augstākā virsotne — Jezerca (2694 m).
- Pinds Kalni Grieķijas rietumu daļā (angļu val. "Pindus"), ziemeļu atzari Albānijā, garums - \~200 km, lielākais augstums - 2637 m.
- Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni.
- Penini Kalni Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 893 m.
- Sjerramorena Kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m.
- Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m).
- Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m.
- Priekšāzijas kalnienes kalnieņu grupa Rietumāzijā, ietver Mazāzijas, Armēnijas un Irānas kalnieni, platība — >3500000 kvadrātkilometru.
- lignozīts Kalnrūpniecībā pieļaujama spridzināmā viela, kuras sastāvā galvenais ir amonija salpetris.
- Negojs Kalns Dienvidkarpatos, Fegeraša masīvā, Rumānijā, augstums - 2535 m.
- Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m.
- Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
- Aickori kalns Spānijā (_Aitzkorri_), Basku Zemē, augstums 1544 m.
- Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži.
- Karabajas Kordiljera kalnu grēda Andos, Peru dienvidaustrumos, garums — \~300 km, augstums — līdz 6384 m (Ausangates kalns), sniega līnija — \~5000 m vjl., virsotnēs ledāji.
- Gegamas grēda kalnu grēda Armēnijā, Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, uz rietumiem no Sevana ezera, augstākā virsotne - 3597 m ("Aždaks").
- Kotura grēda kalnu grēda Armēnijas kalnienē (“Qutur”), uz Turcijas un Irānas robežas, garums — \~240 km, augstums — līdz 3623 m (Avrina kalns), vairāki atzari.
- Karavanki Kalnu grēda Austrumalpos (Slovēņu val. "Karavanke", vācu val. "Karawanken"), uz Slovēnijas un Austrijas robežas, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 2558 m (Grintoveca kalns).
- Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
- Sarikela grēda kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā un Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6316 m, sniega līnija - \~5000 m vjl., nelieli šļūdoņi.
- Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks).
- Andijas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu.
- Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km.
- Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti.
- Afolle kalnu grēda Mauritānijas dienvidos (_Affollé, Massif de l’_), Asābas un Rietumhodas vilājā.
- Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags).
- Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m.
- Alingangri Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidrietumos, Ķīnā, garums - \~600 km, sniega līnija 4500 vjl., šļūdoņi.
- Saurs Kalnu grēda uz dievidaustrumiem no Zaisana ezera Kazahstānā un Ķīnā, garums - 140 km, augstums - līdz 3816 m, sniga līnija - 3300 m vjl., apledojums - 16,6 kvadrātkilometri, šļūdoņi.
- Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas.
- Austrumkordiljeras Kalnu grēdas Andu austrumu malā ("Cordillera Oriental"), Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Bolīvijā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns Kolumbijā), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
- Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m.
- kordiljeras Kalnu grēdu virknes Spānijā un Latīņamerikā.
- Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns).
- Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile).
- Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa.
- Bučegi Kalnu masīvs Dienvidkarpatu austrumos, Rumānijā, augstākā virsotne - Omu - 2507 m.
- Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas.
- Adrārs kalnu masīvs Mauritānijā (_Adrar, Dhar_), Adrāra vilājā, augstākā virsotne 620 m vjl.
- Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš.
- Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija.
- Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m.
- Pireneji Kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. "Pirineos", fr. val. "Pyrenees"), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m.
- Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m.
- Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas.
- Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m.
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m.
- tramontans Kalnu vējš - auksts ziemeļu un ziemeļaustrumu vējš Itālijā un Ziemeļspānijā.
- nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija).
- prezbiteriāņi Kalvinistiska protestantisma novirziena (radās 16. gs Lielbritānijā) piekritēji.
- duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi.
- serpulīti Kaļķakmens veidojumi, kas radušies serpulīdu koloniju posmtārpiem atmirstot.
- KamAZ Kamas automobiļu rūpnīca (krievu "Kamskij Avtomobiļnij Zavod").
- akambi Kambi - tauta Kenijas dienvidos.
- kamersimfonija Kamerstila simfonija.
- Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā.
- Begonia x tuberhybrida kamolbegonija.
- kampeškoks Kampešs - cezalpīniju dzimtas koks.
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
- Kantabrija Kantabrijas kalni - atrodas Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā ("Cordillera Cantabrica"), gar Biskajas līci, Spānijā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2648 m.
- Kafana Kapana, pilsēta Armēnijā.
- Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā).
- mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
- bruņukuģis Karakuģis ar lielkalibra artilēriju un bruņām uz klāja un gar kuģa ūdenslīniju. Izplatīts gk. 19. gs. b.
- patrulēšana Karakuģu darbība (manevrēšana) noteikta jūras rajona noteiktā robežā (līnijā), lai veiktu noteiktu uzdevumu.
- reindžers Karalisko dārzu un mežu uzraugs Lielbritānijā.
- Begonia rex karalsikā begonija.
- korehidors karaļa ierēdnis feodālajā Spānijā (13. gs. - 1835. g.) un tās kolonijās; pilsētās un provincēs tam bija administratora un tiesneša funkcijas
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- goda eskorts karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
- KAS Karbamīda-amonija salpetris.
- venta Karbonāru organizācija un pulcēšanās vieta Francijā un Spānijā.
- gliemeždolomīts karbonātiezis, kas sastāv gk. no gliemežu, nautilu un žaunkāju čaulām, stromatoporu, koraļļu kolonijām, kuras metasomatiski pārveidojušās.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā.
- ksantokrāsvielas Karbonija grupas organiskas krāsvielas, piem., pironīns, akridīnsarkanā, rodamīns.
- metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
- Kairdīza Kārdifa - pilsēta Lielbritānijā, Velsā.
- Āberteivi Kārdigana, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberteifi_).
- Naģkāroja Kareja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
- Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m.
- Traskeva kalni Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) daļas masīvs, augstums - līdz 1370 m.
- Metaliči Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) masīvs, augstākā virsotne - 1438 m.
- Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni.
- Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m.
- salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba.
- Grīnbraiera Karsta ala Alegeinu plato ("Greenbrier"), ASV, Rietumvirdžīnijā, zāļu un eju kopgarums - 55 km.
- solāns Karsts vējš Dienvidspānijā, pūš no Āfrikas no jūnija līdz septembrim.
- solano Karsts vējš Spānijā.
- Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus.
- būru karš karš starp Lielbritāniju un būru republiku Transvālu un Oranjes brīvvalsti (1899.-1902. g.).
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- izodinama Kartē novilkta līnija, kas savieno Zemes punktus ar vienādu magnētiskā lauka intensitāti.
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību.
- mērogs Kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā.
- kordu darbi kārtnieku darbi, klaušu veids Livonijā.
- estamento Kārtu saeima, tautas vietniecība Spānijā un Portugālē.
- senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā.
- Kasteļona de la Plana Kasteljona de la Plana, pilsēta Spānijā.
- Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana.
- katalonieši Katalonijas iedzīvotāji.
- minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā.
- Syngonium podophyllum kātlapu singonija.
- Livonijas ordenis katoliska vācu bruņinieku organizācija Latvijā un Igaunijā 1237.-1562. g.
- eksekvijas Katoļu mirušo apglabāšanas ceremonijas, rituāls.
- papillārās līnijas katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
- Jūnona Katras sievietes sargātājs gars, kas atbilda vīriešu ģēnijam.
- pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
- ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita.
- Aizkaukāzs Kaukāza dienvidu daļa uz dienvidiem no Galvenās Kaukāza grēdas līdz Turcijas un Irānas robežai, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā.
- angulārā osteotomija kaula leņķveida pārciršana lauztā līnijā.
- caulinia Kaulīnijas.
- lokanā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia flexilis syn. Najas flexilis").
- mazā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia minor syn. Najas minor").
- Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā.
- marsupijs Kausveidīgs jungermanniju orgāns, kurā attīstās sporogons.
- dzīšana kaut kā veidošana garā, taisnā līnijā
- Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.).
- lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
- Tēnuze Kazari - upe Igaunijā.
- družba Kāzinieki; kāzu ciemiņi, kas piedalās laulību ceremonijā.
- Kazjonnija Kazjonnijas sala - Apšu sala Rāznas ezerā.
- brālenieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis.
- brālinieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis.
- guldības Kāzu paraša liecinieku klātbūtnē ar īpašām ceremonijām guldināt jaunlaulātos.
- laulobnīki kāzu viesi, kas piedalās laulību ceremonijā un sēž pie kāzu galda.
- Kefalinija Kefalonija - sala Jonijas jūrā.
- Kembrianu Kembrianu kalni - atrodas Lielbritānijā, Velsas pussalā (angļu val. "Cambrian Mountains"), garums - \~150 km, augstākā virsotne - 1085 m.
- Kembrija Kembrijas kalni - Kembrianu kalni Velsas pussalā Lielbritānijā.
- KE Kenija, valsts divburtu kods.
- KEN Kenija, valsts trīsburtu kods.
- Nairobi Kenijas galvaspilsēta (angļu val. "Nairobi"), atrodas augstkalnes plato 1600 m vjl., 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri).
- kenijieši Kenijas pamatiedzīvotāji.
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers.
- KES Kenijas šiliņš; Kenijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
- keramiskās ugunsizturīgās šķiedras keramikas šķiedras ar 40–75% alumīnija oksīda Al~2~O~3~ un iegūšanas temperatūru 1250–1600 °C; lieto par izolācijas materiālu augstā temperatūrā.
- Korfu Kerkira, sala Jonijas jūrā, Grieķijas teritorija.
- Kerkira Kerkiras šaurums - atdala Kerkiras salu no kontinentālās Grieķijas un Albānijas.
- Kerngorma Kerngormas rezervāts - atrodas Lielbritānijā ("Cairngorms"), Skotijas ziemeļos, Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā, platība - 259,5 kvadrātkilometri, dibināts - 1954. g.
- Kerčova Kičeva - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā.
- Kilinginemme Kilingi-Nemme - pilsēta Igaunijā.
- Kimpulunga Kimpulunga Moldoveneska - pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kinga Kinga sala - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju ("King Island"), Basa šauruma rietumu daļā, platība 1125 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 213 m, 1700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
- Kišjenē Kišineu-Kriša - pilsēta Rumānijā.
- cladonia Kladonijas.
- cladoniaceae Kladoniju dzimta.
- lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama.
- paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- Cladonia bacillaris kladoniju suga.
- Cladonia botrytes kladoniju suga.
- Cladonia cariosa kladoniju suga.
- Cladonia cenotea kladoniju suga.
- Cladonia coccifera kladoniju suga.
- Cladonia cornuta kladoniju suga.
- Cladonia deformis kladoniju suga.
- Cladonia digitata kladoniju suga.
- Cladonia fimbriata kladoniju suga.
- Cladonia furcata kladoniju suga.
- Cladonia gracilis kladoniju suga.
- Cladonia macilenta kladoniju suga.
- Cladonia subulata kladoniju suga.
- Cladonia unicalis kladoniju suga.
- Cladonia vertcillata kladoniju suga.
- klasiskais kostīms klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
- kārtnieku darbi klaušu veids Livonijā 15. gs., tās pildīja viss pagasts kolektīvi; kordu darbi.
- karlisti Klerikālmonarhiskas politiskās kustības pārstāvji Spānijā 19. gs.
- Mamaja Klimatoloģisks un dūņu dziedniecības kūrorts Rumānijā, Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Konstancas.
- Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos.
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- kollimācijas kļūda kļūda, kas rodas instrumentam, ja kollimācijas līnija nav perpendikulāra horizontālajai asij, ap ko tālskatis griežas.
- datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju.
- dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām); bālēt.
- padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
- Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
- kodeks kodera un dekodera komplekss daudzkanālu sakaros telefonijā un informācijas sistēmās; kodētājs-dekodētājs.
- metahromkrāsvielas Kodināmās azotkrāsvielas, ko lieto vilnas krāsošanai ar amonija bihromāta kodinātāju.
- ķēdes reakcija kodolreakcija, kurā reakcijas produkti ir elementārdaļiņas, kas uztur šo reakciju; praksē zināma urāna un plutonija kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kurā atbrīvotie neitroni izraisa jaunu dalīšanos.
- Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
- Kohtlajerve Kohtla-Jerve - pilsēta Igaunijā.
- akmeņkoks Koka betona veids, ko gatavo no mitrām zāģu skaidām piejaucot magnija oksīdu un magnija hlorīda šķīdumu.
- kārtene Koka kārts ar salmu saišķi augšējā galā mērīšanai vai līnijas nospraušanai.
- koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
- Aeonium arboreum kokveida eonija.
- Paeonia suffrutiicosa kokveida peonija.
- upursvētki Kolektīvs upurēšanas pasākums, upurēšanas ceremonija; upura pieņemšanas svinības.
- Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
- tallu kolofonijs kolofonijs, ko iegūst, vakuumā rektificējot talleļļu.
- kalifonijs Kolofonijs.
- kalpijons Kolofonijs.
- sveķskābe Kolofonijs.
- kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
- setlments Koloniju (2) vai puskoloniju pilsētās nodalīta ārzemnieku apmešanās vieta ar priekšrocībām vai neatkarību pārvaldībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā u. tml.
- koloniālkaraspēks Koloniju karaspēks metropoles aizsardzībai.
- kompradoru buržuāzija koloniju un ekonomiski atpalikušo valstu buržuāzijas daļa, kas bija vidutāji starp nacionālo tirgu un ārzemju kapitālu.
- kompradorburžuāzija Koloniju un mazattīstīto zemju uzņēmēji, kas uzstājas kā vidutāji starp nacionālo tirgu un ārzemju lielkapitālu.
- koloniālvalsts Koloniju valsts.
- Riokolorada Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā.
- Riokolorado Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā.
- regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktņa un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
- specifiskā kombinatīvā spēja kombinatīvā spēja, ko raksturo konkrētas līnijas hibrīdu produktivitāte.
- vispārīgā kombinatīvā spēja kombinatīvā spēja, ko raksturo līnijas pēcnācēju vidējā prodiktivitāte daudzos krustojumos.
- tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju.
- leinafoss Kombinēts mēslojums, diamofosa un amonija sulfāta maisījums.
- kompānija Komercuzņēmums; sabiedrība (piem., aviokompānija, televīzijas kompānija).
- V.32 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 9,6 kilobitiem sekundē, izmantojot modemus, publisko telefonu tīklu vai nomātas līnijas.
- V.42 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kurā paredzētas kļūdu labošanas iespējas, kas ļauj novērst līniju trokšņu radītos nevēlamos efektus.
- lendrovers Kompānijā "Rover" ražota apvidus automobiļu marka ar ļoti spēcīgu dzinēju; pirmais lendrovers izgatavots 1949. gadā.
- Co. Kompānija (firmu nosaukumos).
- akvizitors Kompānija, kas ieguvusi tiesības kontrolēt citas kompānijas tīros aktīvus, iepērkot tās akcijas tirgū.
- Zepter Internatiol kompānija, kas ražo, pārdod un izplata ekskluzīvas patēriņa preces (kosmētika, uztura bagātinātāji, priekšmeti mājai un virtuvei u. c.).
- plene Kompānija; draugu pulciņš.
- kompaška Kompānija.
- taktels Kompānijas "DuPont" zīmols: elastīga sintētiska šķiedra, tās ražošana uzsākta 1983. gadā.
- silverstons Kompānijas "DuPont" zīmols: nepiedegošs klājums, ko izmanto pannu virsmas apdarē.
- kopieņēmmums Kompānijas ekonomiskās peļņas palielināšanās pārskata periodā, kas atspoguļojas pārskatā par ienākumiem.
- makromārketings Kompānijas pārvaldes sistēma, kas balstās uz mārketinga principiem.
- insaiders Kompānijas uzticamības persona, kam ir pieeja konfidenciālai informācijai par firmas lietām, pateicoties savam dienesta stāvoklim un radniecības saitēm, ar kuru palīdzību rodas iespēja saņemt konfidenciālu informāciju.
- pūlings Kompāniju saplūšana.
- deviācijas zīmes kompasa deviācijas noteikšanai paredzētas speciālas vadlīnijas zīmes krastā.
- deklinācija Kompasa magnētadatas novirze no meridiāna līnijas.
- dodekafonists Komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi.
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
- iezvanlīnija Komutējama sakaru līnija, kas, izmantojot vispārējās lietošanas telefona kanālus, paredzēta divu datoru sadarbībai. Datori sadarbojas ar automātiskās telefona centrāles starpniecību.
- Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.).
- li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
- tečerisms Konservatīvo politika Lielbritānijā 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados, laikā, kad valsts premjerministre bija Mārgareta Tečere.
- bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu.
- applūsmas čaula konstrukcijas plūdlīnijas formas papildelements, ko uzstāda konstrukciju agregātu savienojumu vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību.
- līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka).
- Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī.
- pasaules daļa kontinents ar apkārtējām salām; ir sešas pasaules daļas: Austrālija kopā ar Okeāniju, Āzija, Eiropa, Amerika, Āfrika un Antarktika.
- aplīnija Kontūrlīnija.
- Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas.
- Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas.
- Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas.
- Rietummidlenda Konurbācija Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ietver \~10 pilsētas ar Birmingemu kā centru.
- Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
- preriāls Konventa nodibinātā (1793) Franču revolūcijas laika kalendāra devītais mēnesis (no 20.-21. maija līdz 19.-20. jūnijam).
- kredītsabiedrība Kooperatīva tipa depozītu finanšu iestāde, ko organizē arodbiedrības, baznīcas, lielas kompānijas.
- aerofotoainas koordinātu sistēma koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts ir pretējās rāmja markas savienojošo līniju krustpunkts.
- koordinātu tīkls koordinātu sistēmai atbilstošs vertikālu un horizontālu līniju tīkls.
- koplīnija kopējā līnija.
- Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru.
- Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās).
- alkalds Kopienas vecākais, tiesnesis - Spānijā un Latīņamerikas zemēs.
- telefona un telegrāfa slodze kopīgais vienlaikus aizņemto telefona vai telegrāfa līniju (kanālu, savienojuma traktu) laiks vienas stundas laikā; mērvienība – aizņemtības stunda jeb erlangs.
- mandātapgabali Kopīgs apzīmējums bijušām vācu kolonijām un turku zemēm, kuras pēc 1. pasaules kara Tautu Savienība nodevusi citu valstu pārvaldībā.
- vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji.
- salaidināt Kopsalikuma, piemēram, pildeņu un līniju saskaņošana.
- melngalvji Kopš 14. gs. visādu ierēdņu un kalpotāju biedrības Livonijas ordeņa, virsbīskapa un bīskapu pilīs.
- koraļļu polipi koraļļpolipi - zarndobumaiņu tipa jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās.
- oktokoraļļi Koraļļu apakšklase, astoņstarainie koraļļi; oktaktīnijas.
- akmenskoraļļi Koraļļu kārta, plašākā zarndobumaiņu tipā, sēdoši koloniāli dzīvnieki ar ārēju kaļķa skeletu; krūmveida, plātņveida vai lodveida kolonijas, galvenie koraļļu rifu veidotāji; >2500 sugu.
- alcionārijas Koraļļu polipu kārta, izveido stumbrveidīgas, zarotas kolonijas; polipi ar 8 kārtainiem taustekļiem, sauc arī par oktokoraļļiem.
- millepori Koraļļu sugas, kuru kolonijas līdzīgas kokam lapai vai mizai.
- radiokorespondents Korespondents, kas strādā radiofonijā.
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
- cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju.
- Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni.
- Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums).
- Kovāsna Kovasna, pilsēta Rumānijā.
- ahnante Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Achnanthaceae"), vienšūnas vai koloniju organismi, kas ietverti krama bruņās, 4 ģintis, kas sastopamas arī Latvijā.
- hetoceras Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Chaetoceraceae"), šūnas īsi cilindriskas, šūnu vāciņi elipsoidāli, retāk apaļi, ķēdesveida kolonijās, gk. jūrās.
- koscinodiski Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Coscinodiscaceae"), vienšūnas un koloniju kramaļģes, šūnas cilindriskas vai diskveidīgas.
- fragilārija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Fragilariaceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, \~20 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis.
- ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas.
- asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas.
- ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī.
- stafilions Kraniometrisks punkts cieto aukslēju viduslīnijas mugurējā malā.
- stefanions Kraniometrisks punkts, kurā krustojas vainaga šuve ar apakšējo deniņu līniju.
- krapkarmīns Kraplaka, sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem.
- īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
- pieseris Krāsnij vistuvākais piesērums rijā.
- Krindačovka Krasnijluča, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1929. g.
- palete krāsu kopa, kas pieejama zīmēšanas vai krāsošanas programmām, tajā var ietilpt arī šabloni, otu veidi un dažāda biezuma līnijas.
- krāšņā siningija krāšņā gloksīnija.
- Gloxinia speciosa krāšņā gloksīnija.
- Aronia floribunda krāšņziedu aronija.
- Mičurina aronija krāšņziedu aronijas hibrīds, kas Krievijā klasificēts kā suga ("Aronia mitchurinii").
- kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā.
- tranša Kredītlīnijas vai aizdevuma daļa.
- arbitrants Kredītu un finanšu kompānija, kas veic arbitrāžas darījumus preču, fondu, valūtas un naudas tirgos.
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
- Pleskavas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Latvijas un Igaunijas robežas, platība — 55300 kvadrātkilometru, 696400 iedzīvotāju (2009.).
- Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.).
- SPI Krievijas kompānija "Sojuzplodimport".
- ORT Krievijas sabiedriskā televīzija (krievu "obščestvennoje rosijskoje televidenije").
- Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā.
- Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas.
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju.
- opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka").
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
- crinum Krīnijas.
- Pauela krīnija krīniju suga ("Crinum powelii").
- diakisdodekaedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 24 trapecām, kristalogrāfijā regulārās (kubiskas) singonijas (sistēmas) pamatforma.
- tetrakisheksaedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 24 vienādsānu trijstūra plāksnēm, kristalogrāfijā kubiskās (heksaedriskās) singonijas vienkārša forma.
- ikositetraedrs Kristalla forma, ka sierobežota ar 24 vienādām trapecas plāksnēm, kristallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma.
- heksakistetraedrs Kristalla forma, kas ierobežota 24 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma.
- heksakisoktaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 48 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma.
- singonija kristalogrāfiska sistēma - radniecīgu simetrijas veidu grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem; ir 7 singonijas: triklīnā (vismazāk simetriskie kristāli), monoklīnā, rombiskā, trigonālā, tetragonālā, heksagonālā, kubiskā (vissimetriskākie kristāli).
- kristāmkleita Kristības ceremonijai šūta kleita, kristību tērps.
- Svētceļnieku tēvi kristiešu puritāņu grupa, kas 1620. gadā pameta Angliju un devās uz Ameriku, kur Plimutā (Masačūsetas štatā) nodibināja koloniju.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi; hernhūtisms; brāļu unitāte.
- Pāvils Kristietības apustulis, kurš nodibināja jaunas baznīcas visā Mazāzijā un Maķedonijā, sarakstījis vairākas Jaunās Derības vēstules.
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
- Tēkla Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - jaunava no Ikonijas, apustuļa Pāvila pavadone.
- dievgaldīns Kristīga ceremonija, kuras laikā ticīgie pieņem maizi un vīnu, kas ir Kristus mies un asinis.
- huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju.
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- Mefistofelis kristīgajā demonoloģijā - viens no 7 velniem, šaubu un ironijas gars.
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē.
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
- krists Kristīšana, kristību ceremonija.
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- Sēkejkerestūra Kristurusekujeska - pilsēta Rumānijā.
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
- Krovlija Kroli, pilsēta Lielbritānijā ("Crawley").
- koronācija Kronēšana - svinīga ceremonija, kurā jauno monarhu pasludina par valdnieku un viņam pasniedz valsts varas simbolus.
- pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus.
- cudonia Kudonijas.
- cirtainā kudonija kudoniju ģints sēņu suga ("Cudonia circinans").
- peldspējas rezerve kuģa korpusa ūdensnecaurlaidīgās daļas tilpums virs ūdenslīnijas.
- kravas līnija kuģa sānos pret vidu ūdenslīnijas augstumā, uzkrāsota balta kravas markas līnija, kas norāda kuģa pieļaujamo iegrimi, kad to piekrauj.
- brīvsāni Kuģa vai jahtas sāni virs ūdens līnijas, skaitot no kravas markas centra līdz augšējam klājam.
- batokss Kuģa vai laivas vertikālā garengriezuma līnija.
- Mayflower Kuģis, ar kuru 1620. gada 11. novembrī Ziemeļamerikā ieradās pirmie pārceļotāji, kas nodibināja Plimutas koloniju Jaunanglijā.
- Korintas kanāls kuģojams kanāls Korintas zemesšaurumā (angļu val. “Corinth Canal”), Grieķijas dienvidos, savieno Jonijas jūras Korintas līci ar Mirtejas jūras Saronika līci, garums — 6,3 km, platums — 25 m, dziļums — \~8 m.
- Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas).
- termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā.
- mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu.
- lustrācija Kultiska šķīstīšanās ceremonija.
- Rīgas vietniecība kurā ietilpa Vidzeme un Dienvidigaunija pastāvēja 1783.- 1796. g.
- Kurdistāna Kurdu apdzīvots novads Rietumāzijā (angļu val. "Kurdistan"), gk. Armēnijas un Irānas kalnienēs, Irakas, Irānas, Sīrijas un Turcijas teritorijā.
- Kingisepa Kuresāre - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1952.-1990. g.
- DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns).
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- kuršu ķoniņš kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
- kuršu ķoniņi kuršu dižciltīgo pēcteči, kas bija kļuvuši par Livonijas ordeņa vasaļiem, senākās liecības ir atrodamas 1320. g. lēņa dokumentos.
- Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
- spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- spelts Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim.
- cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija.
- Andreja sala Kurzemes hercogistes kolonija (1651.-1664. g.), atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, Gambijas upes grīvā.
- Gambija Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonija 1651. - 1661. g., atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, to veidoja vairākas apmetnes.
- Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni.
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- enoze Kustība par Kipras apvienošanos ar Grieķiju, kas sākās 20. gs. 30. gados un noveda pie ūnijas ar Grieķiju pasludināšanas 1974. g., Turcijas iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas divās zonās.
- raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
- virziens Kustības, pārvietošanās, ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
- virsma kustīgas līnijas veidota punktu kopa.
- cousinia Kuzīnijas.
- kvaternijs Kvaternija-18 hektorīts - kosmētikas sastāvdaļa, viskozitātes regulētājs, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, iedeguma želejās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- kvaternijs Kvaternijs-15 - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, acu kairinājumus, var radīt izsitumus uz ādas, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- kvaternijs Kvaternijs-26 - kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, antistatiķis, izmanto līdzekļos, kas piešķir matiem spīdumu, var radīt acu kairinājumu, kontakta dermatītu, kancerogēns.
- plēvaiņi Kvēpu plēvītes, kas paceļas skurstenī un virs tā krāsnij kuroties.
- Tirāna Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Duresi, Dibras, Eļbasani un Fieri ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
- Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
- Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju.
- Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
- Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni.
- Mils Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotājs, kura tēvocis, ieraudzījis Īriju no augsta torņa Spānijā, ieradies Īrijā, kur to nogalinājuši danieši.
- Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus.
- Mapons Ķeltu dievišķais jauneklis, kuru pielūdza Gallijā un Ziemeļbritānijā.
- dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā.
- ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai.
- adukcija Ķermeņa daļas vai locekļa pievilkšana viduslīnijai.
- abdukcija Ķermeņa locekļa atvirzīšana no ķermeņa viduslīnijas.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- hemimiastēnija Ķermeņa vienas puses miastēnija.
- bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- arthoniales Ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases artoniju rinda.
- mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu, aptver arī koksnes termisko pārstrādi, kolofonija, terpentīna, skuju ēterisko eļļu, miecvielu u. c. produktu ražošanu.
- radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
- mežķīmiskā rūpniecība ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar koksnes un meža produktu ķīmisko pārstrādi (koksnes sauso pārtvaici, koksnes pārogļošanu, kolofonija ražošanu, talleļļas pārstrādi, karotīna un skuju miltu ražošanu, kampara sintēzi u. c.).
- platinoīdi Ķīmiskie elementi, kuru fizikālās un ķīmiskās īpašības ir līdzīgas platīnam (rutēnijs, rodijs, palladijs, osmijs un iridijs).
- Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
- bagua ķīniešu mitoloģijā - astoņas trigrammas, astoņas pa trīs sagrupētu pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- pasers Labība, kas (rijā) izlikta žāvēšanai uz tievām kārtīm blakus krāsnij (nevis uz cepļa sijām).
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
- agatodemons Labs gars, labs ģēnijs.
- laboulbenia Labulbēnijas.
- laboulbeniaceae Labulbēniju dzimta.
- laboulbeniales Labulbēniju rinda.
- Laboulbenia vulgaris labulbēniju suga.
- Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā.
- lagedinium Lagedīnijas.
- lagenidiaceae Lagedīniju dzimta.
- lagenidiales Lagedīniju rinda.
- Lagedinium rabenhorstii lagedīniju suga.
- lachnocladiaceae Lahnoklādijas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta.
- vasaras saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vislielāko deklināciju un atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā (ap 21. jūniju), tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visgarākā diena.
- vācu laiki laika periods Latvijas vēsturē no 1207.-1561. g., kad liela daļa Latvijas teritorijas bija Livonijas ordeņa pakļautībā.
- drakoniskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret orbītas mezglu līniju.
- laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
- Langelanna Langelande, sala Baltijas jūrā, Dānijas teritorija.
- Sama de Langreja Langreo, pilsēta Spānijā.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
- Cladonia foliacea lapveida kladonija.
- Laspalmasa Laspalmasa de Grankanārija, pilsēta Spānijā, Kanāriju Salās.
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
- fraktūra Latīņu burtu paveids - burti ar stūrainām līnijām; gotiskie burti.
- gotiskie burti latīņu burtu paveids burti ar stūrainām līnijām.
- Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā, Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
- Abukava Latviešu kolonija Vitebskas apriņķī, dibināta 1884. g., kad te 19 ģimenes nopirka zemi, apmaksājot visu skaidrā naudā.
- Aizupeņka Latviešu kolonijas "Aizupe" nosaukums Krievijas pārvaldes dokumentos 1915. g., kad tā kļuva par pašvaldības vienību.
- Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
- Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu.
- Birmingemas latviešu kopiena latviešu kopiena Lielbritānijā, Vestmidlendsas metropolgrāfistē, kas izveidojās 1940. gadu beigās, kad ieceļoja latviešu bēgļu ģimenes no Vācijas bēgļu nometnēm.
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
- LNPL Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā.
- Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons.
- lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene.
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
- Cēsu kaujas Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas daļu kaujas ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju 1919. g. 5.-23. jūnijā Latvijas Brīvības cīņu laikā.
- Helsinki-86 Latvijas cilvēktiesību aizstāvju grupa, dibināta 1986. g. jūlijā Liepājā, 1987. g. organizēja 14. jūnija demonstrāciju un 23. augusta demonstrāciju, kā arī bija vairāku citu trešās atmodas prasību un pasākumu iniciatori.
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
- mūzikas ierakstu gada balva Latvijas Mūzikas producentu apvienības balva, ko ik gadu piešķir labākajiem ieskaņojumiem dažādās kategorijās; arī šās balvas pasniegšanas ceremonija-koncerts.
- LNŽA Latvijas Narkomānijas un žūpības apkarošanas fonds.
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
- Latvija Latvijas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras austrumu piekrastē, platība - 64589 kvadrātkilometri, robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī ar Baltijas jūru; valsts nosaukums atvasināts no vārda latvis ar latīņu galotnei "-ia" līdzīgo latvisko galotni "-ija".
- LSAKA Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija.
- Pagaidu Satversme Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. 27. maijā un 1. jūnijā pieņemti normatīvie akti (Deklarācija par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi), kuros noteikti Latvijas valsts politiskās iekārtas un administratīvās pārvaldes galvenie principi.
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
- LII Latvijas un Igaunijas institūts (Valkā).
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- Baltijas Antante Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savienība, kas tika izveidota 1934. g. 12. IX Ženēvā, Baltijas valstīm noslēdzot Saprašanās un sadarbības līgumu; likvidēta 1940. g. jūnijā pēc Baltijas valstu okupēšanas.
- pastāvīgie redzamie signāli lauka luksofori, ko novieto noteiktās dzelzceļa līnijas vietās, un lokomotīvju luksofori.
- audzēšana pa līnijām lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu izkopšanas metode, pēc kuras vaislinieku izlasi un pāru atlasi veic līnijas ietvaros.
- brovka Laukuma mala gar sānu līniju (piem., futbolā).
- plaza laukums vai tirguslaukums (gk. Spānijas pilsētās).
- ketubs Laulības dokuments jūdaismā, ko līgavainis paraksta pirms laulību ceremonijas, tajā viņš solās uzņemties saistības pret savu līgavu.
- malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
- Baltijas grēda ledāja veidota pauguraiņu josla, kas lokveidā stiepjas līdztekus Baltijas jūrai no Dānijas caur Vāciju, Poliju, Lietuvas austrumiem un Latvijas dienvidaustrumiem, garums — \~1500 km, platums — 80-90 km, augstums — 200-300 m.
- Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
- roka ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu).
- Levkada Lefkada, sala Jonijas jūrā, Grieķijā.
- leģioneloze Leģionāru slimība - pneimonijveida slimība, ko izraisa aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs.
- lēgitimisti Leģitimisma teorijas aizstāvji; Francijā Burbonu dinastijas, Spānijā Donkarlosa atbalstītāji.
- Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes.
- hiportocitoze Leikopēnija ar atsevišķo leikocītu formu normālām savstarpējām attiecībām.
- hiperhipocitoze Leikopēnija ar palielinātu neitrofilu skaitu.
- novadnieks Leimanis (Livonijā).
- Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California").
- Ziemeļu Lejaskalifornija Lejaskalifornija.
- lejupejošā līnija lejupējā līnija.
- ALL Leks; Albānijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota, senāk - kintars.
- Lankastera Lenkastera, pilsēta ASV, Pensilvānijas štatā.
- Hypogymnia vittata lentveida hipogimnija.
- miljema Leņķa mērīšanas vienība - centra leņķis, kas vienāds ar 1/6400 no riņķa līnijas garuma un kura garums aptuveni atbilst 1/1000 daļai no rādiusa (attāluma).
- objektīva leņķis leņķis starp divām nosacītām līnijām, kas vilktas no objektīva centra uz kadrā ietvertās telpas diviem malējiem punktiem; objektīva leņķa lielums nosaka kadrā ietvertās telpas apjomu.
- lēcienleņķis Leņķis starp izsviedes līniju un šaušanas līmeni.
- izlidleņķis Leņķis starp pacēluma līniju (stobra kanāla ass turpinājumu mērķēšanas brīdī) un izsviedes līniju (stobra kanāla ass turpinājumu brīdī, kad lode izlido no šaujamieroča stobra kanāla).
- spārna iestādīšanas leņķis leņķis starp spārna centrālo hordu un lidmašīnas bāzes asi; šis leņķis ir pozitīvs, ja hordas priekšējais punkts ir augstāks par pakaļējo attiecībā pret lidmašīnas bāzes līniju.
- direkcionālais leņķis leņķis, kas raksturo Zemes virsmas līnijas virzienu horizontālā plaknē, parasti attiecībā pret koordinātu asīm.
- centra leņķis leņķis, kura virsotne ir riņķa līnijas centrā un malas veido divi rādiusi.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- tūsklapas Lēpeņu, māllēpju lapas, ko ievāc maijā, jūnijā un izmanto pretklepus līdzekļu izgatavošanā.
- lesoniaceae Lesoniju dzimta.
- macrocystis Lesoniju dzimtas aļģu ģints.
- lessonia Lesoniju dzimtas ģints.
- Lessonia flavicans lesoniju suga.
- petalīts LiAl(Si2O5)2, bezkrāsas vai gaišas krāsas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā.
- moderādosi Liberāli konservatīva partija Spānijā 1820. gadā.
- Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī.
- Rīgas līcis līcis Baltijas jūras austrumu daļā, Latvijas un Igaunijas piekrastē, platība - 16300 kvadrātkilometru, garums - 174 km, lielākais platums - 137 km, lielākais dziļums - 67 m.
- Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m.
- Fērtoforts Līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā ("Firth of Forth"), Skotijas austrumu piekrastē (Lielbritānijā), garums - 80 km, platums pie ieejas - 25 km, dziļums - līdz 46 m, daudz sēkļu unrifu, pusdiennakts plūdmaiņas - >6 m.
- Marifērts Līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Moray Firth"), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m.
- adaptīvais spārns lidmašīnas spārns, kura profils katrā lidojuma režīmā pieņem gandrīz optimālu formu; spārna priekšējā un astes daļa automātiski atliecas atkarībā no lidojuma Maha skaitļa un uzplūdes leņķa, saglabājot plūdlīnijas ārējo virsmu.
- lidmašīnas peldspēja lidmašīnas spēja peldēt ūdenī noteiktu laiku, iegrimstot līdz ūdenslīnijai.
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
- borta žurnāls lidojumu uzskaites žurnāls, kas ietver šādu informāciju: gaisakuģa valstisko piederību un reģistrējumu; aviokompānijas pilnu nosaukumu; apkalpes locekļu uzvārdus un amatus; lidojuma plānu; lidojuma tipu (privāts, aviācijas specdarbi, regulārais vai čartera reiss u. tml.); lidojuma laikā novērotās aviotehnikas darba novirzes no normas, bojājumus un atteices; bojājumu novēršanu; uzpildi ar degvielu un tās atlikumu; piederumu komplektu; gaisakuģa tehniskos parametrus.
- Midlenda Līdzenums Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ziemeļos to norobežo Peninu kalni, rietumos - Kembrianu kalni, dienvidos un dienvidaustrumos - augstienes, augstums - 100-150 m, lielākais - 278 m, blīvi apdzīvots.
- līkne Liekta līnija (riņķa līnija, elipse, parabola, hiperbola).
- Begonia grandis lielā begonija.
- Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m.
- Aleksandrija Liela ostas pilsēta Ēģiptē pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.).
- neuzvaramā armāda liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- impērija Liela valsts, kurai ir plašas kolonijas.
- piepju sēnes liela, heterogēna himēnijsēņu klases sēņu grupa, kurā ietilpst daudzas dzimtas; piepe.
- astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem.
- Dienviddžordžija Lielākā sala šajā teritorijā, sniega līnija \~450 m vjl., augstākais kalns 2934 m, ledājs klāj >50% teritorijas.
- Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā.
- Gūdenoena Lielākā upe Dānijā, Jitlandes pussalas austrumos, garums - 158 km, tek caur Silkeborgas apkaimes ezeriem, ietek Kategatā.
- tjūtors Lielbritānijā - augstskolas mācībspēks, kas ir noteiktu studentu konsultants un padomdevējs.
- džentlmenis Lielbritānijā - mantīgo un izglītoto aprindu pārstāvis.
- UK Lielbritānija (angļu "United Kingdom").
- čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "Chippendales").
- Britu impērija Lielbritānija kopā ar tās bijušajām kolonijām.
- lenčs Lielbritānijā un dažās citās valstīs - otrās (vēlās) brokastis, ko ietur ap 11:00-12:00; vieglas uzkodas.
- summārais process Lielbritānijā, ASV un vairākās citās valstīs - vienkāršota un paātrināta dažu krimināllietu izskatīšana tiesā.
- GB Lielbritānija, valsts divburtu kods.
- GBR Lielbritānija, valsts trīsburtu kods.
- Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji, lielākais augstums - 347 m vjl.
- Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
- Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus.
- MI6 Lielbritānijas ārējās izlūkošanas dienests.
- Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
- Griniča Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvais rajons, kurā atradās astronomiskā observatorija, kas 1953. g. pārcelta 75 km uz dienvidaustrumiem.
- Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra.
- angļi Lielbritānijas iedzīvotāji.
- P. A. Lielbritānijas informācijas aģentūra (angļu "Press Association").
- Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā.
- BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts").
- MI Lielbritānijas militārās izlūkošanas dienests (angļu "Military Intelligence").
- sterliņu mārciņa Lielbritānijas naudas pamatvienība, vienāda ar 100 pensiem (līdz 1971. gadam - 20 šiliņiem jeb 240 pensiem); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Admiraltibeja Lielbritānijas pētniecības stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā.
- MI5 Lielbritānijas pretizlūkošanas dienests.
- Bečuanalenda Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā 1885.-1966. g., kopš 1966. g. Botsvānas Republika.
- Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.).
- BASW Lielbritānijas Sociālo darbinieku asociācija.
- paunds Lielbritānijas sterliņu mārciņa.
- paunts Lielbritānijas sterliņu mārciņa.
- Velsas princis Lielbritānijas troņmantnieks; Lielbritānijas troņmantnieka tituls.
- komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības.
- Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru.
- Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dauningstrīta Lielbritānijas valdība.
- Vaithols Lielbritānijas valdība.
- Bermuda Lielbritānijas valdījums (angļu val. "Bermuda") Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, atrodas >900 km no Ziemeļamerikas kontinenta, platība – 53,3 kvadrātkilometri, administratīvais centrs – Hamiltona, administratīvais iedalījums – 9 kopienas un 2 municipalitātes; Bermudu salas.
- Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
- Gērnsija Lielbritānijas valdījums Lamanšā (angļu val. "Guernsey"), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta, augstums - līdz 114 m.
- Gibraltārs Lielbritānijas valdījums Pireneju pussalas dienvidos (angļu val. "Gibraltar"), ietver 425 m augstu klinti un smilšainu zemes šaurumu, platība - 6,5 kvadrātkilometri, 28000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
- Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (angļu valodā "Anguilla"), ietver Angilju (platība - 91 kvadrātkilometrs), Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli.
- Ardžentainailesa Lielbritānijas zinātniskā stacija ("Argentine Islands") uz salas Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē, dibināta 1947. g.
- Helibeja Lielbritānijas zinātniskā stacija Austrumantarktīdā ("Halley Bay"), Vedela jūras austrumu piekrastē uz Branta šelfa ledāja 35 m vjl.
- Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas.
- Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas.
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
- lendlordisms lielo zemes īpašumu sistēma, bija ļoti raksturīgs Lielbritānijā, tā pamatā - lendlordu monopols uz zemi.
- megalomānija Lieluma mānija, vairākām psihozēm raksturīgs simptoms.
- prīškys plōciņs lieluma mānijas apsēsts cilvēks.
- kratomānija Lielummānija, tieksme iegūt varu pār citiem.
- mania grandiosa lielummānija.
- Delphinium grandiflorum lielziedu delfīnija.
- muškaturis Lielziedu pelargonija ("Pelargonium grandiflorum").
- Pelargonium grandifolum lielziedu pelargonija.
- no (kā) puses Lieto, lai noradītu radniecības līniju.
- pieteikšanās Lietotāja identificēšanās procedūra, pievienojoties datoram pa sakaru līniju.
- kopējā lietotāju piekļuves arhitektūra lietotāja un datora dialoga organizēšanas vadlīnijas, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātām sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina vienotu lietotāju piekļuvi datu apstrādes sistēmai.
- Jagailis Lietuvas lielkņazs (1377.-1392. g., ar pārtr.) un Polijas karalis (Vladislavs II; no 1386. g.); 1385. g. noslēdza Polijas un Lietuvas ūniju.
- Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā.
- brālis Līgavas vai līgavaiņa pavadonis kāzu ceremonijā.
- Jāņudiena Līgo diena (23. jūnijs).
- līgodiena Līgosvētku diena - 23. jūnijs.
- Šengenas līgums līgums par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu starp Eiropas valstīm, noslēgts 1985. g. 14. jūnijā uz kuģa Mozeles upē pie Šengenas.
- Asplenium nidus ligzdu asplēnija, šīs ģints suga.
- loksodrome Līka līnija zemes virsū, kas šķērso visus meridiānus vienādā leņķī, t. i. līnija ar pastāvīgu azimutu.
- parabole Līka līnija, ko dabū konu griežot blakiski vieniem sāniem; parabola (1).
- rodonejas Līkas aplī iezīmētas līnijas.
- tangenciālais paātrinājums līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts pa kustības trajektorijas pieskari.
- normālais paātrinājums līklīnijas kustībā - paātrinājums, kas vērsts perpendikulāri kustības trajektorijas pieskarei.
- telpas līkne līkne, kas ir divu virsmu šķēluma līnija.
- brēke Likuma vai noteikuma pārkāpums un sods par to, kas bija paredzēts Livonijas likumos un dažu Rīgas amatnieku apvienību statūtos.
- kortesi Likumdevēja sapulce, parlaments (Spānijā, arī Portugālē līdz 1911. gadam).
- labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu.
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
- likvidusa Likvidusa līnija - līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
- Ainažu pagasts Limbažu novada pagasts, kas atrodas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Ainažu pilsētu un Salacgrīvas un Alojas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Ainažu pilsētas lauku teritorija, vāciski - Hainasch, krieviski - Hainažskaja.
- Limfjords Līmfjordens, jūras šaurums Dānijā, Jitlandes pussalas ziemeļos.
- relatīvā limfocitoze limfocītu procentuāls pieaugums leikocītu pārējo formu vidū, ko novēro gk. neitropēnijas gadījumā.
- limoniaceae Limoniju dzimta.
- limonium Limoniju dzimtas ģints.
- spilvenveida limonija limoniju suga ("Limonium dumosum").
- platlapu limonija limoniju suga ("Limonium latifolium").
- Peresa limonija limoniju suga ("Limonium perezii").
- jomainā limonija limoniju suga ("Limonium sinuatum").
- Suvorova limonija limoniju suga ("Limonium suworowii").
- linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
- lekāls Lineāls vai šablons līku līniju zīmēšanai.
- vilciens Līnija - raksta vai atsevišķa burta elements.
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
- svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
- punktlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- vecuma līnija līnija demogrāfiskajā tīkliņā, kura norāda uz indivīda konkrēto vecumu demogrāfiskā notikuma iestāšanās momentā (parasti šo līniju grafiskajā attēlā neiezīmē).
- dzīves līnija līnija grafiskajā attēlā (demogrāfiskajā tīkliņā), kura savieno cilvēka dzimšanas un miršanas momentus.
- vadošā seglīnija līnija jūras kartē - kuģuceļa apzīmējums.
- malas dislokācija līnija kristālā, gar kuru izbeidzas ("apraujas") kāda no kristāliskā režģa plaknēm.
- abonenta līnija līnija no klienta vietas līdz vietējai telefona pakalpojumu sniedzējai firmai.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- vārtu līnija līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
- magnētiskais ekvators līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
- robežlīnija Līnija uz iegurņa kauliem, kas atdala lielo iegurni no mazā iegurņa.
- radiālis Līnija uz Zemes virsmas, kuras visiem punktiem ir vienāds azimuts.
- stāvokļa līnija līnija uz zemeslodes virsmas ar vienādu aeronavigācijas parametra lielumu, piemēram, vienāda attāluma līnija ir riņķa līnija ar centru vietā, kurā uzstādīts retranslators.
- piekāje Līnija vai šaura pārejas josla, kas plānā vai kartē norobežo kalna nogāzes pārejas posmu no blakus esošās līdzenās teritorijas.
- robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu; arī robežjosla (1).
- abriss Līnija, ar kuru iezīmēta priekšmeta ārējā forma.
- ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
- būvlaide Līnija, kas apzīmē ēku un citu objektu tuvāko attālumu no ceļa vai ielas.
- starplīnija Līnija, kas atdala nodaļas, daļas u. c.
- izohora Līnija, kas grafiski attēlo procesu, kurā tilpums paliek nemainīgs.
- izohromata Līnija, kas grafiski attēlo sakarību starp melna ķermeņa radiācijas intensitāti un temperatūru (dotam viļņa garumam).
- izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
- izogona Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu magnētisko deklināciju.
- izoklīna Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu magnētisko inklināciju.
- izoterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru.
- izohimēna līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus, kuros vidējā gaisa temperatūra ziemā ir vienāda.
- izallobara Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu barometriskā spiediena maiņu zināmā laikā.
- izokorrelāta Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu korrelācijas koeficientu.
- izonefa līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu mākoņu daudzumu.
- izalloterma Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno vietas ar vienādu temperatūras maiņu zināmā laikā.
- izopleta Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu divu mainīgo funkcijas vērtību.
- izodrosoterma Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu rasas punktu jeb temperatūru, kurā tvaiki sāk kondensēties.
- izohela Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu saules spīdēšanas ilgumu.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
- ekvipotenciāle Līnija, kas iet caur punktiem ar vienādu potenciālu.
- diametrāllīnija Līnija, kas iet peldlīdzekļa garenvirzienā un sakrīt ar tā diametrālo plakni.
- pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) pamatu.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- izoglosa Līnija, kas kartē rāda valodas parādības izplatību.
- izodensa Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu iedzīvotāju blīvuma rādītāju.
- izoritma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu kādas parādības vai procesa attīstības tempu.
- izoanomālija Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu noviržu vērtību no normālās vērtības.
- izotera Līnija, kas kartē savieno vietas ar vienādu vidējo vasaras temperatūru.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- loksodroma Līnija, kas kartē šķērso visus meridiānus zem viena un tā paša leņķa.
- augstumlīkne Līnija, kas kartē vai plānā savieno punktus, kuri atrodas vienādā augstumā.
- izolīnija Līnija, kas kartē, shēmā, maketā, grafikā savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām.
- piekļuves līnija līnija, kas pievieno gala lietotāju telefona centrālei; šo līniju bieži sauc arī par pēdējo jūdzi.
- hidroizohipse Līnija, kas plānā savieno punktus ar vienādu gruntsūdens līmeņa augstumu.
- solidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas beigu kritiskās temperatūras; zem šīs līnijas sakausējumi atrodas cietā stāvoklī.
- likvidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
- apsīdu līnija līnija, kas savieno apsīdas.
- izogona Līnija, kas savieno punktus ar vienādu vēja virzienu.
- agona Līnija, kas savieno tās vietas, kur magnētiskā deklinācija ir nulle.
- izohista Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur vienāds lietus daudzums nolīst.
- izogeotenna Līnija, kas savieno zemes virsū visas vietas, kur zināmā dziļumā zemes siltums ir vienāds.
- mediālā līnija līnija, kas šķeļ simmetrisku ķermeni divās vienādās pusēs.
- izobata Līnija, kas ūdenstilpju kartēs savieno punktus ar vienādu dziļumu; tā attēlo zemūdens reljefu.
- hidroizohipsa Līnija, kas uz kartes savieno punktus ar vienādu gruntsūdens līmeņa absolūto augstumu.
- termiskais ekvators līnija, kas uz zemeslodes savieno vietas ar augstāko vidējo mēneša vai gada gaisa temperatūru.
- kontūrlīnija Līnija, kas veido (kā) kontūras.
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē; apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- palīglīnija Līnija, ko novelk, piemēram, citas līnijas precizēšanai.
- ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
- matrilīnija Līnija, kurā cilvēkus vieno kopēja matrilineāra izcelsme un nereti arī matrilokāla dzīvesvieta.
- lauzta līnija līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
- riņķis līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no centra; apļa ārējā daļa
- aploce Līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta; riņķa līnija.
- ugunslīnija Līnija, no kuras šauj (kādā mērķī); arī ugunspozīcija.
- slēgta līnija līnija, pa kuru kustoties punkts var nonākt iepriekšējā stāvoklī.
- viduslīnija Līnija, svītra, kas atrodas (kā) vidū.
- līniņš Līnija, šaura svītra.
- slejs Līnija, taisna līnija, svītra, rinda.
- fokālā līnija līnija, uz kuras atrodas staru kūļa fokusi pēc staru atspoguļošanās no sfēriskā spoguļa vai lūšanas optiskajā stiklā.
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- izorahijas Līnijas jūru kartē, kas savieno punktus, kur paisums iestājas vienlaicīgi.
- izopahitas Līnijas kartē, kas savieno punktus ar vienādu iežu slāņu biezumu.
- izohipses Līnijas reljefa kartē, kas savieno punktus ar vienādu augstumu virs jūras līmeņa.
- spēka līnijas līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikviena punkta norada virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
- izobates Līnijas ūdens kartē, kas savieno punktus ar vienādu dziļumu.
- kombinatīvā spēja līnijas vai šķirnes spēja krustojumos dot pēcnācējus ar paaugstinātu produktivitāti.
- līnijēt Līnijas vilkt.
- koizogēniskās līnijas līnijas, kas atšķiras cita no citas tikai ar vienu gēnu.
- homoseismi līnijas, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus, kuros zemestrīce iestājas vienā laikā.
- izalobāras Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno punktus, kuros gaisa spiediens zināmā laika posmā mainās par vienādu lielumu.
- izalotermas Līnijas, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno Zemes virsmas punktus, kuros gaisa temperatūra zināmā laika posmā mainās par vienu un to pašu lielumu.
- izopletes līnijas, kas rādafizikālu lielumu, kurš izpaužas kā divu mainīgu lielumu funkcija (piemēram, ūdenstilpes sāļums atkarībā no dziļuma un attāluma no krasta).
- izobazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums; izanabazes.
- izanabazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums.
- batigrāfiskā līkne līnijas, kas savieno vienāda dziļuma ūdensbaseina punktus un pēc kurām grafiski var aprēķināt baseina tilpumu.
- homoseistas Līnijas, kas savieno vietas zemes virsū, kur zemestrīces grūdieni novērojami reizē.
- lineika Līnijdroška.
- līnijrati Līnijdroška.
- līniņrati Līnijdroška.
- portee Līnijkopa.
- transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
- LTIe Līniju tehniskais iecirknis.
- augstsprieguma tīkls līniju un iekārtu kopums elsktroenerģijas pārvadei ar spriegumu 110 kV un 330 kV.
- tīkls Līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai un sakaru nodrošināšanai.
- velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- ūdenslīnija Līnijveida ūdenszīme.
- līnijveidīgs Līnijveida.
- Robinia viscosa lipīgā robīnija.
- mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai.
- perlamutra listra listra, ko veido bismuta oksīds kopā ar alumīnija, svina vai cinka oksīdiem.
- konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.).
- giljošir-mašīna Litogrāfijas ornamentālu viļņu u. c. mehānisku līniju grebjamā mašīna.
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
- Šārkeza Livada - pilsēta Rumānijā.
- arkla tiesnesis Livonijā 15.-17. gs. tiesnesis, kam bija jāgādā par aizbēgušu arkla vīru izdošanu viņu agrākajam kungam.
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība.
- Vartberges Hermaņa hronika Livonijas 13.-14. gadsimta vēstures avots, sarakstīta 14. gs. 70. gados latīņu valodā, aprakstīti notikumi Livonijā un tās kaimiņzemēs (gk. Lietuvā) no 12. gs. 2. puses līdz 1378. g., izmantoti gan Livonijas ordeņa arhīva dokumenti, gan vairākas 13.-14. gs. hronikas.
- Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem.
- Rīgas kanna Livonijas laikā 14. gs. 1 kanna = 2 stopi = \~2,58 l.
- Heiligenberga Livonijas ordeņa koka pils, kas 1285.-1290. g. atradās Zviedru kalnā Tērvetes novada Tērvetes pagastā.
- Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- Velves Andrejs Livonijas ordeņa mestrs 1241. g. un 1248.-1253. g.
- Dunaburg Livonijas ordeņa pils, ko sāka celt 1275. gadā un 16. gadsimtā izveidojās pilsēta - Daugavpils.
- Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
- Koadjutora karš Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa militāra sadursme 1556. g.
- Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
- Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem.
- Rēveles bīskapija Livonijas sastāvdaļa tagadējā Ziemeļigaunijā 1219.-1561. g.
- ozerings Livonijas sudraba naudas vienība vienāda ar pusmārku vai 8 lotīm sudraba; 1212. g. minēts Indriķa hronikā un līdz 1582. g. citos dokumentos, stieņu nauda, ko lietoja arī aproču un gredzenu veidā; ozeriņš.
- Pārdaugavas hercogiste Livonijas teritorijas daļas uz ziemeļiem no Daugavas (latīņu "Ducatus Ultradunensis") no 1566. g. līdz 1629. g., kad šī teritorija bija Polijas un Lietuvas pakļautībā.
- Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam.
- kūrija Livonijas valstu un kārtu pārstāvju nogrupējums Livonijas landtāgā.
- zemnieku paražu tiesības Livonijas vietējo tautību paražu tiesības, kas kodificētas 13. gs. un ar papildinājumiem bija spēkā līdz 16. gadsimtam.
- stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem).
- Logroņa Logronjo, pilsēta Spānijā.
- loka grāds loka garuma vienība, 1/360 daļa no riņķa līnijas.
- vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_.
- koplietojamās vides lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā visi mezgli savienoti ar kopīgu pārraides vidi, piemēram, līniju vai kabeli.
- Caulinia flexilis lokanā kaulīnija.
- Najas flexilis lokanās kaulīnijas "Caulinia flexilis" nosaukuma sinonīms.
- līkne Lokveida ceļš, ceļa posms; iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā).
- līkne Lokveidā liekta līnija.
- Lollana Lollande, sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāgā.
- Lollanna Lollande, sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāgā.
- Lohlomonds Lomonds jeb Lomonda ezers Lielbritānijā, Skotijā.
- Dauningstrīta Londonas iela, kur atrodas Lielbritānijas premjerminista rezidence, ārlitu ministrija un dažas valdības iestādes.
- Vestminstera Londonas pilsētas rajons Lielbritānijā ("Westminster"), Anglijā, Temzas kreisajā krastā, 219400 iedzīvotāju (2011. g.).
- aprobācija lopkopībā - jaunizveidotu dzīvnieku šķirņu vai ciltslīniju novērtēšana.
- masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu.
- Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži.
- Ospitaleta Lospitaleta de Ļobregata - pilsēta Spānijā.
- Mahonia repens ložņu mahonija.
- Marošludaša Luduša, pilsēta Rumānijā.
- izlaist Ļaut izdzist (ugunij); ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.).
- izlaist uguni ļaut izdzist ugunij.
- VDSL ļoti ātrdarbīga ciparu abonentlīnija (angļu "Very high bit-rate Digital Subscriber Line").
- korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs).
- Dipteronia dyeriana ļoti reta dipteroniju suga, kas iekļauta Sarkanajā grāmatā, aug Ķīnā.
- Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu.
- bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē.
- arminiānisms Mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam.
- rituālistika Mācība par baznīcas ceremoniju kārtību.
- konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu.
- micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas.
- magniko Magnētisks materiāls uz dzelzs bāzes, kas satur kobaltu, niķeli, alumīniju un varu.
- neskvegonīts magnija karbonāta trihidrāts (MgCO~3~·3H~2~O), fāze, kas veidojas magneziālo saistvielu hidratācijā.
- magnēzijs Magnija oksīds; balts pulveris, ko lieto medicīnā, ugunsizturīgu ķieģeļu ražošanā, cementa rūpniecībā.
- enstatīts magnija silikāts MgO·SiO2; ugunsizturīgs materiāls.
- magnija trisilikāts magnija silikāts.
- rūgtais sāls magnija sulfāts, ko medicīnā izmanto, piemēram, par caurejas līdzekli, žultsdzinēju līdzekli, sāpju mazināšanai.
- olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
- Mg Magnijs (ķīm. elements).
- magonkoks Magoņkoks, mahagonijs.
- ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
- obiamens Mags un burvis pokomānijas sektā, kas darbojas Jamaikas salā.
- sēkleri Maģāru zemnieki Transilvānijā, kas no 11. gs. nometināti Karpatu ielejās pie kalnu pārejām, robežu apsardzībai pret rumāņiem.
- Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas.
- magoņkoks Mahagonijs (2).
- magonikoks Mahagonijs.
- mahagonikoks Mahagonijs.
- īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē.
- mahonia Mahonijas.
- mahoberberis Mahonijbārbeles.
- Mahoberberis neubertii mahonijbārbeļu suga.
- parastā mahonija mahoniju suga ("Mahonia aquifolium"), ko audzē arī Latvijā.
- Bila mahonija mahoniju suga ("Mahonia bealii").
- Japānas mahonija mahoniju suga ("Mahonia japonica").
- dzīslotā mahonija mahoniju suga ("Mahonia nervosa").
- ložņu mahonija mahoniju suga ("Mahonia repens").
- vidējā mahonija mahoniju suga ("Mahonia x media").
- Vāgnera mahonija mahoniju suga ("Mahonia x wagneri").
- mahonijbārbele Mahoniju un bārbeļu krustojums ("x Mahoberberis"), ko dažkārt audzē kolekcionāri.
- kreicēt Mainot halzes kursā cieši pie vēja, ar buru peldlīdzekli pa zigzagveida līniju pārvietoties uz vēja (virsvēja) pusi; kreicēt pret vēju.
- dirhēms Maiņas monēta Katarā, Lībijā un Jordānijā.
- dirhams Maiņas monēta Lībijā un Jordānijā.
- trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu.
- Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
- ledusšķirtne Maksimālā augstuma līnija, no kuras segledāja daļa pārvietojas pretējos vai stipri atšķirīgos virzienos.
- abstrakts Mākslā - tāds, kam raksturīgs brīvs krāsu, līniju un formu salikums, nevis reālu priekšmetisku formu attēlojums.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piemēram, krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu.
- papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli.
- līnijizlase Mākslīgā izlase pa radniecīgu īpatņu grupām (līnijām), kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes.
- astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos.
- titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai.
- neptūnijs mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements, Np, atomnumurs 93, atommasa 237,05, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 11 radioaktīvie izotopi; sabrūkot veido plutoniju.
- ammofoss Mākslīgie mēsli, kuri satur amonija fosfātus un amonija sulfātu.
- elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
- izšūšana Mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam).
- adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts, ko pasniedz svinīgā ceremonijā.
- matorāls Makvisa vietējais nosaukums Spānijā.
- MK Maķedonija, valsts divburtu kods.
- MKD Maķedonija, valsts trīsburtu kods.
- diadohi Maķedonijas Aleksandra karavadoņi, kuri pēc viņa nāves (323. g. p. m. ē.) sadalīja impēriju vairākās valstīs.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- Maķedonija Maķedonijas Republika - Ziemeļmaķedonijas Republikas nosukums līdz 2019. g. februārim.
- Kasandrs Maķedonijas valdnieks (306.-298. g. p. m. ē.), karavadonis, diadohs.
- Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
- Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. "Irish Sea"), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m.
- Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m.
- Zālamana jūra malas jūra Klusajā okeānā, starp Zālamana, Jaungvinejas un Jaunbritānijas salu (angļu val. "Solomon Sea"), platība - 755000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2652 m, lielākais - 9103 m, diennakts plūdmaiņas - \~1 m.
- Njasalenda Malāvijas bijušais nosaukums (līdz 1964. g.), kad tā bija Lielbritānijas protektorāts ("Nyasaland").
- Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju.
- ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- spīganis Malduguns; mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- Mali Mali Republika - valsts Rietumāfrikas vidienē, platība - 1240192 kvadrātkilometri, 13443200 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bamako, administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1 distrikts, robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinfaso, Kotdivuāru, Gvineju, Senegālu un Mauritāniju.
- eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos.
- Čornaja Maltas kreisā krasta pieteka Galēnu pagastā, garums - 10 km; Černija.
- Helipterum manglesii Manglesa akroklīnija.
- monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
- amenomānija Mānija, kuras simptomi izpaužas jautrībā, tieksmē skaisti ģērbties, kā dižošanās ar savu sociālo stāvokli u. tml.; priecīgs un jautrs delīrijs; slimīga jūsma; maniakāli depresīvās psihozes maniakālā fāze.
- fotomānija Mānija, kuras simptomi pastiprinās gaismas ietekmē.
- mendele Mānija; dullums.
- mendelis Mānija; dullums.
- Manresa Manresa, pilsēta Spānijā.
- JM2p Mans 2 peniju ieguldījums (angļu "just my 2 pennyworth"; īsziņās).
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja.
- Mārgita Mārgeita, pilsēta Lielbritānijā.
- Mari līcis Marifērts, līcis Ziemeļjūrā, Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē.
- septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā.
- mikromārketings Mārketings atsevišķas kompānijas līmenī, kas nodrošina saikni starp ražotājiem un patērētājiem.
- osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
- pusmaršrutētājs Maršrutētājs, kas ar modema starpniecību pievieno datoru tīklu sakaru līnijai.
- Marbelja Marvelja, pilsēta Spānijā ("Marbella").
- Aragacotna Marza Armēnijā, administratīvais centrs - Aštaraka.
- Lori Marza Armēnijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vanadzora.
- centners Masas mērvienība dažās valstīs = 50 kg; Lielbritānijā - 50,8023 kg; ASV - 45,3592 kg.
- kvintāls masas mērvienība vairākās Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs, Francijā, Spānijā, Portugālē (svārstās starp 45 un 69 kg); īsais centners.
- masta slīpums masta stāvoklis attiecībā pret klāju vai ūdenslīniju, ko fiksē atkarībā no trimmēšanas rezultātiem.
- loķis Mašīnu būvniecībā ierīce punktu, virsmu vai ķermeņu virzīšanai pa noteiktu ceļu, bieži taisnlīnijas kustības ieturēšanai.
- Photinia villosa matainā fotīnija.
- Matara Mataro, pilsēta Spānijā, Katalonijā.
- nefroīda Matemātiska līkne, ar kuras palīdzību riņķa līniju var sadalīt 7, 21, 35 ..., 7N (kur N - pirmskaitlis) vienādās daļās.
- centrālais spēks materiālam punktam vai ķermenim pieliktais spēks, kura darbības līnija vienmēr iet caur vienu un to pašu punktu (spēka centru).
- metroklīnija Matroklīnija.
- pčolka Matu griezuma veids - īsāki mati pieres daļā; ponijs, cekuls.
- mondejari Mauri Spānijā, kas pēc Granadas krišanas nāca zem kristīgo valdības.
- MR Mauritānija, valsts divburtu kods.
- Mauritānijas Islāma Republika Mauritānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Islāmiyyah al Mūrītāniyyah").
- MRT Mauritānija, valsts trīsburtu kods.
- Mauretānija Mauritānija.
- Nuakšota Mauritānijas galvaspilsēta (fr. val. "Nouakchott"), osta Atlantijas okeāna krastā, 753000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
- mauritānieši Mauritānijas Islāma Republikas iedzīvotāji.
- Trogosita mauritanicus Mauritānijas māņasmalis.
- mauri Mauritānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē); šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
- Begonia minor mazā begonija.
- Bithynia leachi mazā bitīnija.
- Guzmania minor mazā gusmanija.
- Caulinia minor mazā kaulīnija.
- Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju.
- golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā.
- Begonia nitida mazās begonijas ("Begonia minor") nosaukuma sinonīms.
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
- Pedeli Mazās Emajegi kreisā krasta pietekas Pedeles nosaukums Igaunijā.
- amotols Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no 80% amonija nitrāta un 20% tola maisījuma.
- amonāls Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no amotola, dinamona un alumīnija pulvera maisījuma.
- dinamons Mazas jaudas sprāgstviela, kas sastāv no amonija salpetra un 10-12% nesprāgstošu degošu vielu piemaisījuma.
- Najas minor mazās kaulīnijas "Caulinia minor" nosaukuma sinonīms.
- virsgarums Mazo burtu augšpus m līnijas augstuma zīmējums, piem., b, d, k, l.
- sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni.
- narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
- libeksīns Medikaments, pretklepus līdzeklis, kas nenomāc elpošanas centrus un nevar izraisīt narkomāniju.
- grēns Medikamentu, dārgakmeņu un pērļu svars, dažādās sistēmās dažāds; Lielbritānijā zeltam 3,8879 g, dārgakmeņiem 0,0513 g, aptiekāru svaru sistēmā 64,799 mg, tirdzniecības svaru sistēmā 59,0615 mg.
- mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā.
- megakarioftīze Megakariocītu trūkums kaulu smadzenēs, kas rada trombocitopēniju asinīs.
- Vaša Meģe Ungārijas rietumos ("Vas"), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju.
- zarnu piķis mekonijs.
- Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.).
- Frams Džons melanēziešu (Okeānija) kargo kulta galvenais varonis, tiek uzskatīts par augstākās būtnes Karaperamuna iemiesojumu.
- melanconiaceae Melankoniju dzimta.
- cryptosporiopsis Melankoniju dzimtas ģints, kas reizēm tiek pieskaitīta gleosporiju ģintij.
- colletotrichum Melankoniju dzimtas ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā gnomoniju dzimtas sugas, bet citas kā gleosporiju ģints.
- kabatiella Melankoniju dzimtas ģints.
- marssonina Melankoniju dzimtas ģints.
- phragmotichum Melankoniju dzimtas ģints.
- titaesporina Melankoniju dzimtas ģints.
- Gloeosporium fructigenum melankoniju dzimtas sugas "Collectotrichum gloeosporioides" nosaukuma sinonīms.
- Gloeosporium tremulae melankoniju dzimtas sugas "Titaesporina tremulae" nosaukuma sinonīms.
- melanconiales Melankoniju rinda.
- Meliljas autonomā pilsēta Melilja, Spānijas anklāvs Āfrikā ("Ciudad Autonoma de Melilla”).
- Meliļa Melilja, Spānijas autonoma pilsēta Vidusjūras Āfrikas piekrastē.
- Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
- sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
- Aronia melanocarpa melnaugļu aronija.
- Pseudoplectania nigrella melnganā pseidoplektānija.
- Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru.
- melomaniaks Melomānijas apsēsts cilvēks.
- pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs.
- epakta Mēness vecums no neomenijas (jaunās Mēness fāzes), skaitot par izejas punktu noteiktu dienu gadā.
- vernjers Mēraparāta palīgskala, uz kuras nolasa pamatskalas iedaļu iedaļas; nonijs.
- leņķmērs mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs.
- šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas; lineāls, uz kura ir šāds attēlojums.
- Mērtertidvila Mērtirtidvila, pilsēta Lielbritānijā, Velsā.
- amonijmēsli Mēslojums, kas satur amonija sāļus.
- landmaršals Mestra vietnieks un kara lietu pārzinis Livonijā.
- skrents Metāla riņķis līnijdroškas priekšējās ass regulēšanai.
- presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša.
- vieglie metāli metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- alumīnija pulverkausējumi metālkeramisks materiāls, ko iegūst, sapresējot alumīnija vai alumīnija un silīcija sakausējuma pulveri, saķepinot un karsti deformējot.
- vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību.
- alumotermija Metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri.
- aluminotermija Metālu oksīdu reducēšana ar alumīnija palīdzību.
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta.
- kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem.
- monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā.
- staurolīts Metamorfs iežveidotājs minerāls, dzelzs un alumīnija silikāts.
- spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini.
- polikross Metode svešapputes augu līniju un šķirņu vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- magnētiskā dzēšana metode temperatūras iegūšanai zem 1 K, adiabatiski atmagnetizējot paramagnētisku vielu, piemēram, gadolīnija sulfātu (GdSO~4~); izslēdzot magnētisko lauku, iepriekš ārējā laukā orientētie atomu elektronu spini iegūst haotisku orientāciju un vielas temperatūra pazeminās.
- pupinizācija Metode, ar kuru analogajās sakaru līnijās palielina raidījumu attālumu, līnijā ieslēdzot pašindukcijas spoles ik pēc 1,5-2 km.
- grafiskā metode metode, kas izteic skaitļus ar noteikta lieluma līnijām.
- koloniālkaraspēks Metropoles karaspēks koloniju aizsardzībai.
- koloniāltirdzniecība Metropoles tirdzniecība ar savu koloniju.
- metrolīnija Metropolitēna satiksmes līnija.
- piekļuves mezgls mezgli uz piekļuves tīkla, kas nodrošina individuālam lietotājam piekļuvi tīklam; šādā mezglā individuālās piekļuves līnijas tiek apvienots padeves maģistrālē; šajos mezglos var veikt arī dažādu protokolu konversiju vai adaptāciju.
- mesotaeniaceae Mezotēniju dzimta.
- cylindrocystis Mezotēniju dzimtas ģints.
- mesotaenium Mezotēniju dzimtas ģints.
- netrium Mezotēniju dzimtas ģints.
- roya Mezotēniju dzimtas ģints.
- spirotaenia Mezotēniju dzimtas ģints.
- Mesotaenium endlicherianum mezotēniju suga.
- Mesotaenium macrococcum mezotēniju suga.
- Mesotaenium violascens mezotēniju suga.
- Paeonia anomala meža peonija.
- Aronia mitschurinii Mičurina aronija.
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
- stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
- emisijas miglājs miglājs, kura spektrs sastāv galvenokārt no ūdeņraža, hēlija, jonizēta skābekļa u. c. emisijas spektrāllīnijām.
- mikania Mikānijas.
- trīskāršā mikānija mikāniju suga ("Mikania ternata"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
- Iolofats Mikronēziešu (Okeānija) mitoloģijā - kultūrvaronis un krāpnieks, saukts arī par Olofatu, bieži vien identificēts ar sauli.
- pneimobacilis Mikroorganisms, kas ierosina pneimoniju.
- drūza Mikroorganismu (sēnīšu) kolonija; kraupis.
- mikrokolonija Mikroskopiska baktēriju kolonija.
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
- Meletina Miletina, upe Rumānijā.
- Āberdaiglēde Milfordheivena, pilsēta Velsā, Lielbritānijā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberdaugleddau_).
- Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju.
- miltonia Miltonijas.
- klīnocoizīts Minerāla epidota ar Fe nabagā pasuga, kristalizējas monoklīnā singonijā.
- alumosilikāti Minerāli (laukšpati, vizlas, māla minerāli), kuru struktūrā alumīnijam ir tāda pati vieta kā silīcijam.
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kuros galvenais augu barības elements ir slāpeklis (N); biežāk lietotie slāpekļa m. ir urīnviela, amonija sulfāts, amonija hlorīds, amonija nitrāts, sašķidrināts amonjaks, amonjaka ūdens.
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g.
- smaragds Minerāls - berilija alumīnija silikāts (dārgakmens) zaļās krāsas dažādās nokrāsās.
- kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls; lieto lauka kultūraugu mēslošanai.
- safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (alumīnija oksīds ar dažādiem piemaisījumiem, parasti dārgakmens).
- talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu.
- hēmimorfīts Minerāls kalamīns, kas kristalizējas rombiskā singonijā.
- periklazs Minerāls MgO, kristalizējas kubiskā singonijā, kontakta joslas minerāls.
- piromorfīts Minerāls zaļā krāsā, kristalizējas heksagonālā singonijā, sastopams kopā ar citiem svina minerāliem, kā pēdējo pārvēršanās produkts.
- badelīts minerāls ZrO~2~, cirkonija dioksīds, ugunsizturīgs materiāls.
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi.
- kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu.
- seladonīts Minerāls, dzelzs, magnija un kālija silikāts, zemjains vai sīkzvīņains, sastopams pārveidotu tufu un mandeļiežu tukšumos, lieto kā zaļu krāsvielu.
- leicīts Minerāls, kālija alumosilikāts, gaišā krāsā, izveidojas, sacietējot lavai, kurā maz kramzemes; var izmantot zemes mēslošanai un alumīnija un kālija iegūšanai.
- melanterīts Minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā, dabā sastopams samērā reti, jo viegli šķīst, un tādēļ nepastāvīgs.
- pektolits Minerāls, kristalizējas triklīnā singonijā, satopams bāzisku izvirdumu iežu tukšumos.
- epsomīts minerāls, magnija sulfāts MgSO~4~·7H~2~O, kas veidojas sālsezeros, minerālavotos, ar sēra oksīdiem piesārņota gaisa ietekmē arī uz ēku sienām, pieminekļiem; izmanto medicīnā, ķīmiskajā un papīrrūpniecībā u. c.
- špinelis Minerāls, magnija un alumīnija oksīds, kura dzidrie paveidi (piem., cēlšpinelis jeb Bālas rubīns) ir dārgakmeņi.
- kriolīts Minerāls, nātrija alumīnija fluorīds, ko lieto stikla rūpniecībā un alumīnija ražošanā.
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
- vezuvīns Minerāls, salikts kalcija un alumīnija silikāts dzeltenā, zaļā, tumšbrūna krāsā; dažkārt lieto kā sīkizstrādājumu materiālu.
- eidialīts Minerāls, sārts, aveņsarkans, brūns vai dzeltens, no tā iegūst cirkoniju.
- kallaīts Minerāls, satur alumīniu un fosforu ar vara dzelzs piemaisījumiem, kristalizējas triklīnā singonijā, tomēr kristāli ļoti reti, bet parasti tas atrodams blīvās nierveidīgās masās vai stalaktītos.
- serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls.
- neorganiskie siltumizolācijas materiāli minerālvate, stikla vate un izstrādājumi uz to bāzes, šūnbetoni, uzputināts perlīts un vermikulīts, šūnbetoni un putustikls, alumīnija folija u. c.
- Hygrocybe miniata mīnijsarkanā stiklene.
- Clivia miniata Mīniju klīvija
- Mineraļnije Vodi Miņeraļnije Vodi, pilsēta Krievijā.
- hipotireotiskā miopātija miopātija hipotireozes slimniekiem: muskuļu hipertrofija, sāpīgas muskuļu spazmas, pseidomiotonija; hipotireozes pazīmes.
- neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste.
- Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- myrinia Mirīnijas.
- myrinaceae Mirīniju dzimta.
- palienes mirīnija mirīniju suga ("Myrinia pulvinata").
- myrsiniaceae Mirsīnijaugu dzimta.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- apbedīšana Mirušā apglabāšana, parasti ar sēru ceremoniju; bēres.
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām.
- spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- Čīksereda Mjerkurjačuka - pilsēta Rumānijā.
- automātiska īpašību saskaņošana modema spēja noteikt un saskaņot ātrumu, kļūdu pārbaudi un datu saspiešanas metodi ar modemu, kas atrodas līnijas otrā galā.
- tiešsavienojuma modems modems, ko telefona līnijai pievieno, izmantojot speciālu savienotāju, nevis akustisko uzmavu.
- Modesta Modesto, pilsēta ASV, Kalifornijā.
- Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni.
- Moldova Moldovas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumu daļā (moldāvu valodā "Moldova"), platība - 33700 kvadrātkilometru, 4320700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kišiņeva, administratīvais iedalījums - 32 rajoni, 3 pilsētas, 2 autonomas teritoriālas vienības, robežojas ar Ukrainu un Rumāniju.
- rotācijas spektrs molekulu spektra līnijas un joslas, kas saistītas ar molekulu daļu savsterpējo griešanos.
- pīpjuzāle Molīnija - graudzāļu dzimtas ģints.
- molinia Molīnijas.
- augstā molīnija molīniju suga ("Molinia altissima").
- niedru molīnija molīniju suga ("Molinia arundinacea"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs.
- zilganā molīnija molīniju suga ("Molinia caerulea"), Latvijā sastopama samērā bieži, tiek audzēta arī kā krāšņumaugs un izveidotas vairākas šķirnes.
- tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
- Arasate Mondragona - pilsēta Spānijā.
- rindsecīgā izvērse monitoros izmantojama attēla izspīdināšanas tehnoloģija, kas elektronu staru vienā caurgājienā monitora ekrānā zīmē pēc kārtas visas līnijas; parasti to pielieto datorgrafikā izmantojamos monitoros, jo tā dod blīvu attēlu un novērš ekrāna mirgoņu.
- mono Monofonisks; monofonija.
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī.
- monologruna Monologa formā veidota runa, kam raksturīga cenšanās plaši izvērst noteiktas tematikas stāstījumu gramatiski noformētās konstrukcijās, ar iestarpinājumiem, sižetiskās līnijas atkāpēm u. tml.
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
- Sāmsala Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā (ig. val. "Saaremaa"), Igaunijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 50 m vjl.; Sāremā.
- Morogora Morogoro, pilsēta Tanzānijā.
- Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns.
- konģenitālā miastēnija muguras smadzeņu priekšējo ragu motorisko šūnu attīstības traucējumi ar iedzimtu muskulatūras vājumu (iespējams, autosomali recesīva pārmantošana): simetriska ekstremitāšu un viduma muskulatūras atonija vai hipotonija (visbiežāk kājās), pavājināti cīpslu un periostālie refleksi, mērena muskulatūras atrofija.
- Adžlūna muhāfaza Jordānijā (_ʻAjlūn_), valsts ziemeļrietumu daļā.
- landsknehts Muižkungs (Livonijā).
- gēzi Muižnieku savienības locekļi, kas Nīderlandes revolūcijas (16. gs.) sākumā bija opozīcijā pret Spānijas valdību; vēlāk tautas partizāni.
- augļu koku mūķiene mūķiene, kas apgrauž lapu koku lapas, gadā divas paaudzes, kas izlido jūnijā un augustā.
- viļņgarumdales multipleksēšana multipleksēšanas metode, kas speciāli izstrādāta optiskajām sakaru līnijām un ir frekvenčdales multipleksēšanas ekvivalents gadījumam, ja pārraidei izmanto optiskās sakaru līnijas.
- Lielā Valahija Muntenija, Valahijas austrumu daļa.
- imamāts Murīdu valsts Dagestānā un Čečenijā, radās 19. gs. 20. gados, kad Kaukāza tautas cīnījās pret Krieviju.
- rahītiskā miopātija muskuļu atonija un atrofija rahītiskiem bērniem.
- Melnupe Mustjegi - Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja.
- Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
- Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā.
- Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
- Mustoja Mustjegi, Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Melnupe.
- Omeijādi Musulmaņu halīfu dinastija (661.-750. g.), kuru iedibināja Omeiju ģimene no Mekas, tās 11 halīfu valdīšanas laikā islāms izplatījās līdz Spānijai un Indijai.
- stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
- cikliskā forma mūzikā apvieno vairākas apjomīga skaņdarba relatīvi patstāvīgas daļas, kas pēc struktūras un satura ir atšķirīgas, bet tonāli un tematiski radniecīgas (sonāte, simfonija, oratorija, kantāte, instrumentāls vai vokāls cikls).
- kara mūzika mūzika, ko izmanto karavīru gājieniem ierindā, militārām ceremonijām.
- sarsuela Muzikāli skatuviska darba nacionālais paveids Spānijā, tuvs operetes žanram, radies 17. gs. sākumā.
- dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
- natrolits Na2Al2Si3O10 2H2O, ceolitu grupas minerāls, parasti baltā krāsā, kristalizējas rombiskās singonijās adatveidīgos vai šķiedrveidīgos kristālos.
- jamaikieši Nācija, Jamaikas pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Lielbritānijā, ASV, Nikaragvā, Kostarikā; runā angļu valodā (sarunvalodā - jamaikiešu dialekts); ticīgie - gk. protestanti.
- NVV Nacionālā vienotības valdība (Igaunijā).
- mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem.
- Kamarga Nacionālais parks Francijas dienvidos, Ronas deltā, platība 720 kvadrātkilkometru, dibināts 1967. g. (rezervāts no 1928. g.), flamingu kolonija (lielākā Eiropā), gājputnu apmešanās un ziemošanas vieta, aizsargā bebrus un savvaļā pārgājušos zirgus un vēršus.
- Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m.
- Lahemā nacionālais parks nacionālais parks Igaunijā, Rakveres apriņķī, Somu līča piekrastē (sauszeme, salas, jūras akvatorija), platība - 725 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g.
- Vilsandi Nacionālais parks Igaunijā, Sāmsalas tuvumā, Baltijas jūras akvatorijā, 104 salas, platība - 109 kvadrātkilometri, dibināts kā rezervāts 1910. g., lai saglabātu un pavairotu jūras putnus, pētītu to ekoloģiju un parka floru.
- Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu.
- Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži.
- Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne.
- Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā.
- Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
- renasimjento Nacionālās atdzimšanas kustība Spānijā 19. gs. beigās un 20 gs. sākumā.
- komūna Nacionāli teritoriāla vienība (Krievijā 1918.-1930. gados, Igaunijā, Latvijā 1919. gadā).
- Nahčivana Nahčivanas Autonomā Republika - Azerbaidžānas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 5363 kvadrātkilometri, 398000 iedzīvotāju (2009. g.), teritoriāli nodalīta no Azerbaidžānas Republikas, robežojas ar Armēniju un Irānu.
- godēcija Naktssveču dzimtas ģints ("Godetia"), viengadīgi lakstaugi, \~20 s. (Ziemeļamerikā, īpaši Klifornijā).
- Namīra Namīras province - viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.).
- opiomānija Narkomānija, ko izraisa opija un tā atvasinājumu lietošana.
- hašišisms Narkomānijas veids, ko izraisa hašiša lietošana.
- broms Nātrija, kālija vai amonija bromīds, ko lieto ārstniecībā.
- salpetris nātrija, kālija, amonija, kalcija vai bārija nitrāts.
- Zunda muita naudas nodeva, ko Dānija 15.-19. gadsimtā iekasēja no tirdzniecības kuģiem, kas brauca cauri Zunda šaurmam (Ērensumam).
- mīna Naudas un svara mērvienība Babilonijā, Grieķijā un citās senās pasaules zemēs; mīnai dažādās valstīs bija dažāda vērtība.
- dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme.
- marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- artava Naudas vienība (galvenokārt Livonijā).
- mārciņa Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Lielbritānijā, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- leja Naudas vienība (Rumānijā un Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- leks Naudas vienība Albānijā, vienāda ar 100 kintariem.
- drams Naudas vienība Armēnijā.
- krona Naudas vienība Čehijā, Dānijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā.
- krona Naudas vienība Igaunijā un Slovākijā pirms eiro ieviešanas.
- šiliņš Naudas vienība Kenijā, Somālijā, Tanzānijā, Ugandā (Anglijā līdz 1971. g., Austrijā līdz 2002. g.); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penijs naudas vienība Lielbritānijā - 1/100 sterliņu mārciņas (līdz 1971. g. - 1/240 sterliņu mārciņas); attiecīgā naudas zīme, monēta (daudzskaitlī - pensi).
- pensi naudas vienība Lielbritānijā - 1/100 sterliņu mārciņas (līdz 1971. g. - 1/240 sterliņu mārciņas); attiecīgā naudas zīme, monēta (vienskaitlī - penijs).
- ugija Naudas vienība Mauritānijas Islāma Republikā, sīknauda - kums.
- bans Naudas vienība Rumānijā un Moldovā, vienāda ar 1/100 lejas.
- peseta Naudas vienība Spānijā no 18. līdz 20. gs., attiecīgā naudas zīme, monēta.
- denārs Naudas vienība Ziemeļmaķedonijas Republikā.
- pusgineja Naudas vienība, summa, kas vienāda ar 10,5 šiliņiem (Lielbritānijā, līdz 1971. g.).
- Ļesnie Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukuma variants.
- Lesnī Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukums latgaliski.
- Areops-Enaps Nauru (Okeānija) iedzīvotāju mitoloģijā - pirmatnējais zirneklis, kas sāka jūras un debesu radīšanu.
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
- kuģuceļa ugunis navigācijas signālugunis (vadlīnijas, ar gaismas signāliem aprīkotas bojas un stoderes), kas norāda un norobežo kuģuceļu (fārvateru).
- vadlīnijas ugunis navigācijas ugunis, ar kurām aprīkota vadlīnija - tās ir divas ugunis, kas krastā novietotas dažādā augstumā un tā, lai taisne, kura tās savieno, būtu kuģuceļa (fārvatera) turpinājums.
- nerokas Neaicinātas, ļaunas rokas; tirānija, despotisms.
- disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam; harmonijas, saskaņas trūkums.
- poriomania Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, shizofrēnijas gadījumā.
- poriomānija Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, šizofrēnijas gadījumā.
- klaunisms Nedabiskas pozas, kādas ieņem histēriski slimnieki; arī plānprātīgu, psihopātisku bērnu un šizofrēnijas slimnieku manierība.
- Batērstas latviešu kopiena nedaudzi latvieši pēc nometnes ir palika šajā pilsētā un izveidoja latviešu koloniju.
- nebulijs Neeksistējošs ķīmisks elements, kam piedēvēja planetāro miglāju spektru, intensīvās emisijas līnijas, ko īstenībā veido divkārt jonizēts skābeklis.
- akūts nefrīts nefrīts, kam raksturīga proteinūrija un hematūrija bez edēmas un hipertonijas.
- peižāt neglīti rakstīt, vilkt nekārtīgas līnijas.
- neurastenija Neirastēnija - nervu vājums; nervu slimība, kas izpaužas nedibinātās bailēs.
- mioneirastēnija Neirastēnija ar muskuļu vājumu.
- abdominālā neirastēnija neirastēnija, kad dominē gremošanas traucējumu simptomi.
- NCA Neirocirkulatoriskā astēnija (angļu "neurocirculatory asthenia").
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- neurocranium Neirokrānijs.
- pseidokrīze Neīsta krīze, drudža temperatūras īslaicīga krišanās, ko novēro pneimonijas u. c. slimību gadījumā.
- katalītiskie neitralizatori neitralizatori, kuros izmanto ar platīnu, protaktīniju, niķeli, varu vai dzelzi klātas keramiskas lodītes; darba temperatūra 400-600 Celsija grādu; pievadot gaisa papilddevu, tiek neitralizēti 85% ogļūdeņražu un 90% oglekļa oksīda.
- jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas.
- autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ.
- medikamentozā neitropēnija neitropēnija, kuras pamatā visbiežāk ir imunoloģiski mehānismi - neitrofilos leikocītus destruktīvi ietekmējošu antivielu veidošanās vai imūnkompleksu veidošanās, kuri saistās pie neitrofilajiem leikocītiem; seko granulopoēzes nomākums un tiešs kaulu smadzeņu bojājums.
- Lohnejs Neja ezers Ziemeļīrijā ("Lough Neagh"), Lielbritānijā.
- miokarda infarkts nekrozes perēklis sirds muskulī, radies no akūtas išemijas koronaras asinsrites traucējuma gadījumos; simptomi: sāpes, hipotonija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, leikocitoze u. c.
- simfonieta Neliela apjoma simfonija.
- truksis Neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa.
- truksnis Neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa.
- raidošā telekamera neliela portatīva telekamera, kas pārraida attēlu pa radiosakaru līniju.
- Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas.
- Alvorana Neliela sala Alvoranas jūras centrālajā daļā, pieder Spānijai.
- Tagomaga Neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- intrāde Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai, augstu personu iznāciena vai gājiena pavadīšanai.
- intrāda Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai.
- ielīcis Neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas.
- palte Neliels miests, apmetne pie pils vai baznīcas viduslaikos Livonijā.
- baltā akācija neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija.
- baltā (neīstā) akācija neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija.
- aktīvās jaudas zudumi nelietderīga pārvadāmās elektriskās enerģijas neatgriezeniska pārveidošanās siltuma enerģijā (zudumi elektropārvades līniju vados, elektromašīnu un aparātu tinumos u. c.).
- dzēst Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām).
- alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes.
- aizšūties Nemanāmi pazust no kompānijas vai no notikuma vietas.
- oligohidramnijs Nenormāli mazs amnija šķidruma daudzums.
- mezokardija Nenormāls sirds stāvoklis uz krūškurvja viduslīnijas.
- neass Nenoteikts, izplūdis (par līnijām, formām).
- chronos ageraos nenovecojošs laiks - orfisma teogonijā pasaules tiešais pirmcēlonis, ko radījis Ūdens un Zeme.
- Akali Neolīta un bronzas laikmeta apmetne (3.-1. gt. p. m. ē.) Igaunijas austrumu daļā, Emajegi upes krastā.
- paratips Neparasts sugas tips, piem., baktēriju kolonijās.
- trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
- intensitātes skaņas celiņš nepārtrauktas līnijas platuma gradācijas perpendikulāri skaņu celiņa malai.
- pilns Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju).
- citronellols Nepiesātināts alkohols, atrodams rožu un gerāniju eļļās, arī citroneļļā un vienmēr kopā ar geraniolu, no kura to grūti atdalīt.
- trombopātija Nepilnīga, nepietiekama asinsrece; stāvoklis, kam raksturīga spontāna asiņošana bez trombopēnijas.
- asteroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, gnomoniju dzimtas sēņu anamorfa.
- cylindrosporella Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, gnomoniju dzimtas sēņu anamorfa.
- celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu.
- cilindrosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Cylindrosporium"), sēnes parzitē uz augu lapām, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu.
- Np Neptūnijs (ķīm. elements).
- horeomānija Nervu sistēmas darbības traucējums, kas izpaužas dejošanā vai citās ritmiskās kustībās; dejošanas mānija.
- disharmonija Nesaskaņa, griezīgs skanējums; saskaņas, harmonijas traucējums.
- banderša Netiklības, narkomānijas, alkoholiķu perēkļa turētāja.
- banders Netiklības, narkomānijas, alkoholiķu perēkļa turētājs.
- Benneviss Neviss – augstākā virsotne Lielbritānijā.
- Livonijas spogulis nezināma autora feodālo tiesību krājums, kas, iespējams, sastādīts 1322.-1337. g., pārstrādājot Sakšu spoguli un piemērojot to Livonijas vajadzībām.
- hurrieši Nezināmas izcelsmes senas ciltis Tuvajos Austrumos; Mezopotāmijā nodibināja Mitannijas valsti 2000-1500 pr. Kr. bija vadošā lielvara Āzijā.
- Ngorongors Ngorongoro, aprimuša vulkāna krāteris Tanzānijā.
- Molinia arundinacea niedru molīnija.
- nefroskleroze Nieru sacietēšana un sakrunkošanās, ja tajās saauguši saistaudi; arī nieru bojājumi hipertonijas gadījumā.
- alumels Niķeļa sakausējums ar alumīniju (1,8-2,5%), silīciju (0,85-2%) un mangānu (1,8-2,2%).
- mētromānija Nimfomānija.
- Nīna Nīne, upe Lielbritānijā.
- skatulis No 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība.
- nurags No akmens būvēta, nocietināta torņveida celtne Sardīnijā bronzas un agrajā dzelzs laikmetā (15.-3. gs. p. m. ē.).
- alunīts No alumīnija folijas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
- automātiskā rotoru līnija no automātiskām, ar transporta rotoriem saistītām rotoru mašīnām izveidota automātiskā līnija.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
- bārs No jūras sanešiem veidojies iegarens sēklis vai virsūdens grēda, kas stiepjas paralēli krasta līnijai vai ir ar krastu daļēji savienots.
- matrilaterāls No mātes puses, pa mātes līniju.
- gaisa kastes no plāna alumīnija skārda vai cita nerūsoša blīva materiāla izgatavotas tilpnes, kas nodrošina peldlīdzekļa noturēšanos virs ūdens.
- brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
- periants No saaugušām augšējām lapām veidojies zieda apziednis, aizsargslānis ap jungermanniju arhegoniju.
- sveķu kolofonijs no skujkoku sveķiem ražots kolofonijs.
- sikaņi No Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies Sicīlijā.
- patrilaterāls No tēva puses, pa tēva līniju.
- tipoburti No tipogrāfiska materiāla (līnijām, ormnamentiem u. c.) veidoti burti.
- tipomontāža No tipogrāfiskiem elementiem, līnijām, burtiem, ornamentiem, apmalēm u. c. zīmēm, salikti attēli, viņetes utt.
- vērpta dzīsla no vairākām maza šķērsgriezuma alumīnija vai vara stieplēm savīta dzīsla.
- kapsīns No viengadīgās paprikas gatavots komplekss preparāts, ko lieto par kairinātāju līdzekli artrīta, neirīta, radikulīta, reimatisku slimību, pneimonijas gadījumā.
- ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils).
- alkazars Nocietināta pils Spānijā; lielākā daļa šādu piļu celta mauru stilā.
- Mēdiešu mūris nocietināts zemes valnis starp Eifratu un Tigru ziemeļos no Bagdādes, kas celts 5. gs. p. m. ē. Babilonijas aizsargāšanai.
- alkabala Nodeva (galvenokārt tirdzniecības) Spānijā (12. gs.-1845) un tās kolonijās, 5-14% no preces vērtības.
- Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju.
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
- atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
- Pelargonium peltatum nokarenā efejlapu pelargonija.
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- noniuss Nonijs.
- amnio- Norāda uz amniju.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā radiofonijā.
- pneimonīts Norobežots plaušu iekaisums, labdabīga pneimonija.
- Oslo Norvēģijas Karalistes galvaspilsēta (1624.-1924. g. Kristiānija), osta Oslofjorda krastā, 634500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Statoil Norvēģijas valsts naftas kompānija, uzņēmums, kas dibināts 1972, lai aizsargātu valsts intereses naftas un dabas gāzes ieguvē Ziemeļjūrā.
- ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām; Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
- kabeļu līnijas ass nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu un nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu.
- robeža nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- robeža nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
- krasta līnija nosacīta robeža starp jūras, ezera, okeāna vai cita ūdensbaseina virsu un sauszemi, kas mainās, mainoties ūdensbaseina līmenim; par krasta līniju pieņem ilggadējo vidējo ūdenstilpes līmeni.
- Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju.
- Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju.
- Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians).
- Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru.
- paraterezeomānija Noskatīšanās mānija, slimīga ziņkāre.
- laulāties Noslēgt laulību reliģiskā ceremonijā.
- nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
- rāmis Noslēgta līnija, kontūras, kas norobežo tekstu, attēlu; ielogojums (2).
- Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
- atslēga Nošatslēga - grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
- spacija Nošu līniju sistēmā attālums starp 2 līdzās stāvošām līnijām.
- nošatslēga Nošu raksta zīme līnijkopas sākumā, kas norāda, kāda nots noteiktā vietā (uz vai starp līnijām un palīglīnijām) atrodas, mūsdienās parasti izmanto vijoles jeb Sol, basa jeb Fa un alta jeb Do atslēgu.
- nošu atslēga nošu raksta zīme, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
- līnijintegrālis Noteiktā integrāļa vispārinājums, ja integrācijas kopa ir līnija (līkne).
- triecienlīnija Noteikta pozīcija starp izejas līniju un objektu, kur vienība pilnīgi izvēršas triecienizkārtojumā (izvērš visas apakšvienības).
- triecienpozīcija Noteikta pozīcija starp izejas līniju un objektu, kur vienība pilnīgi izvēršas triecienizkārtojumā (izvērš visas apakšvienības).
- ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- horizontālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves.
- vertikālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- krass Noteikts, ass (par kontūrām, līnijām u. tm.).
- ass Noteikts, krass, spilgts (par līnijām, formām, kontrastiem).
- tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem).
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
- Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu.
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu.
- magnēzijs Novecojis metāliskā magnija pulvera nosaukums; agrāk lietoja fotografēšanā zibspuldzes vietā, jo degot rada spilgtu gaismu.
- nowellia Novellijas - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints.
- pusdienas līnija novērotāja meridiāna plaknes un horizonta plaknes šķelšanās līnija.
- Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- pārstigot Novilkt vai izcirst robežlīniju (par mērnieku).
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu).
- dievgaldīns Nožogota vieta altāra priekšā, kur notiek šī ceremonija.
- Portetjēna Nuadibu, pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums.
- Nuadiba Nuadibu, pilsēta Mauritānijā.
- pakalpojuma veida identifikators numurs, ko telefonu sabiedrība piekārto _ISDN_ līnijai, lai norādītu, kādus pakalpojumus _ISDN_ līnija var saņemt. _SPID_ garums svārstās no 8 līdz 14 cipariem.
- vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši.
- O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
- Oandu Oandu horizonts - vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums - 2-7 m, nodalīta Ziemeļigaunijā.
- anastigmatiskais objektīvs objektīvs, ar ko var vienlīdz precīzi uzņemt vertikālās un horizontālās līnijas.
- attālā vadība objektu vadīšana ar signālu vai ziņojumu palīdzību, ko pa sakaru līnijām raida dators vai specialīzēta vadības ierīce.
- Sēkejudvarheja Odorhejusekujeska - pilsēta Rumānijā.
- Gymnadeia conopsea odu gimnadēnija.
- prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
- parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
- perilēns Ogļūdeņradis C~20~H~12~, ko iegūst karsējot naftalīnu kopā ar bezūdens alumīnija hlorīdu.
- Mikronēzija Okeānijas daļa Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Micronesia"), gk. uz ziemeļiem no ekvatora, platība - 2600 kvadrātkilometru, \~300000 iedzīvotāju, ietver \~1500 salu 8 mlj kvadrātkilometru plašā akvatorijā.
- all'ottava Oktāvā; ar pārtrauktu līniju vai punktiņiem apzīmēto melodiju, skaņu vai akordu lasīt oktāvu augstāk vai zemāk.
- Ālandu salas Olandes salas Botnijas līča dienvidos.
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
- Dauna slimība oligofrēnijas forma, kurā garīgās un fiziskās attīstības atpalicība saistīta ar īpatnēju somatisku sindromu un slimnieka izskatu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcijas traucējumiem, bieži arī ar dažādām kroplībām.
- fajalits Olivīna grupas minerāls, tumši zaļā vai melnā krāsā, kristalizājas rombiskā singonijā.
- forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
- Olsteras unionisti Olsteras Unionistu partijas un Olsteras Demokrātiskās unionistu partijas biedri un piekritēji, kas iestājas par politisku ūniju starp Britāniju un Ziemeļīriju un noraida ūniju starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
- Mazā Valahija Oltenija, Valahijas rietumu daļa.
- Georgegeorgiudeža Onešti pilsētas Rumānijā nosaukums 1965.-1991. g.
- Abācija Opatija - apdzīvota vieta Horvātijā, Piejūras-Kalnu županijā.
- dīlings Operācijas ar valūtu vai vērtspapīriem (parasti starp bankām vai finanšu kompānijām).
- selektorsakari Operatīvie telefona sakari starp centrālo pulti un abonentiem, kuru telefona aparāti pieslēgti pie vienas kopīgas sakaru līnijas.
- ēnu kabinets opozīcijas politiķu grupa (Lielbritānijā u. c.), kas uzrauga katrs savu valdības politikas jomu un gatavojas kļūt par ministriem iespējamā valdības maiņas gadījumā.
- ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
- difrakcijas režģis optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai, izmantojot difrakcijas parādību; parasti veido no ļoti daudzām paralēlām līnijām, kas ar dimanta griezni iegravētas stiklā, pulētā metālā vai uzputinātā alumīnija slānī.
- attēla asums optiskas sistēmas reproducēta vai filmā fiksēta asuma precizitāte, ko bieži izsaka ar izšķiramo līniju vai citu elementu skaitu laukuma vienā mm^2^.
- spektrokomparators Optiski mehāniska ierīce, ar ko mērī divu zvaigžņu spektrāllīniju viļņu garumu atšķirību.
- lāzersakari Optiskie sakari ar augstas intensitātes koherentu starojumu parasti gaismas vadu līnijās.
- semafora telegrāfs optisks telegrāfs ziņojumu vizuālai pārraidei ar semafora ābeces palīdzību; līnijā tiešās redzamības attālumā izvietotos torņos bija no 3 kustīgām latām izveidoti semafori.
- Naģvārada Oradja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- Nabalas horizonts ordovika stratogrāfiskā vienība Baltijā, biezums Latvijā — 3-26 m, nodalīts Ziemeļigaunijā.
- aurancija Organiska oranža krāsviela, heksanitrodifenilamīna nātrija vai amonija sāls; lieto mitohondriju krāsošanai.
- rozolskābe Organiska sintētiska karbonija krāsviela.
- abietīnskābe Organiska, nepiesātināta monokarbonskābe C~19~H~29~COOH, kolofonija galvenā sastāvdaļa, iegūst no skuju koku sveķiem ar destilāciju.
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- citrāls Organisks savienojums, viens no svarīgākajiem aldehīdiem; atrodas citronmelisu, dažu eikaliptu sugu un citu augu ēteriskajās eļļās; lieto parfimērijā, kā arī hipertonijas un acu slimību ārstēšanā.
- detoksikācija Organisma attīrīšanas kurss alkoholisma vai narkomānijas ārstēšanā.
- organizācijas kultūra organizācijā pastāvošo priekšstatu sistēma, kura nosaka organizācijas vērtības un normas, mītus, rituālus un ceremonijas, personu izturēšanos un organizācijas tēlu.
- interneta telefonijas pakalpojumu sniedzējs organizācija, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējs vai telefonu sabiedrība, kas nodrošina interneta telefoniju.
- OEM Oriģinālās iekārtas izgatavotājs (angļu "Original Equipment Manufacturer"), kompānija (firma), kas saliek kopā datorus no citu kompāniju ražotām detaļām (blokiem) un pārdod tos ar savu vārdu.
- līklocis Ornamenta motīvs tautas mākslā - regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
- lingurs Ornamenta, raksta elements - līkumota līnija, figūra.
- raksts Ornamentāls (kā) rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.
- rakstaudzis Ornamentāls rotājums, kas sastāv no regulāri sakārtotām līnijām, krāsu laukumiem u. tml.; veidojums no kādām regulāri sakārtotām sastāvdaļām.
- digori Osetīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas rietumu un ziemeļu daļā.
- Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos.
- Hāpsalu Ostas pilsēta Igaunijā ("Haapsalu"), Lēnes apriņķa administratīvais centrs, agrāk Igaunijas zviedru kultūras centrs, 10250 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Aberdīna ostas pilsēta Lielbritānijā (_Aberdeen_), Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, 210000 iedzīvotāju (2015. g.), universitāte (dibināta 1495. g.).
- Heistingsa Ostas pilsēta Lielbritānijā ("Hastings"), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šaurumā, 90300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Otepe Otepē - pilsēta Igaunijā.
- Otepe Otepes augstiene - Otepē augstiene Igaunijā.
- Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns.
- Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns).
- Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- deiterojesaja Otrais Jesaja; pēc daudzu teologu domām, nezināms Babilonijas eksila pravietis, Jesajas grāmatas 40.-66. (citi uzskata 40.-55.) nodaļu iespējamais autors.
- konika Otrās kārtas līnija, t. i., plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir 2. pakāpes algebrisks vienādojums (piem., elipse, parabola, hiperbola).
- Atlantijas okeāns otrs lielākais (aiz Klusā okeāna) pasaules okeāns, platība - 76,76 miljoni kvadrātkilometru, par dienvidu daļas robežlīniju pieņemta 60 grādu dienvidu paralēle.
- Orense Ourense, pilsēta Spānijā.
- onkoliti Ovāli, koncentriski slāņoti kaļķakmens bumbuļi, kas veidojušies no zilzaļo aļģu kolonijām jūras piekrastē viļņošanās zonā.
- ovāli Ovālveidīgas misiņa līnijas spiedogu un sludinājumu salikšanai.
- Ovjeda Ovjedo, pilsēta Spānijā.
- katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
- pāne paaugstināta līnija, kur kādreiz atradies žogs.
- ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu.
- iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
- Duvras šaurums Padekalē, jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju.
- 14. jūnija deportācija padomju okupācijas varas īstenota masveidīga iedzīvotāju izvešana no Latvijas 1941. g. 14. jūnijā.
- Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1940. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
- Aeroflote Padomju Savienības vienīgā civilās aviācijas kompānija, kas bija lielākā pasaulē, dibināta 1923. g., turpina darbību Krievijā.
- Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja.
- Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja.
- Mārkalnes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Lāzberģa pagasts, vāciski — Fianden, krieviski — Lasbergskaja.
- Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja.
- Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja.
- Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja.
- Vilpulkas pagasts pagasts Rūjienas novadā, robežojas ar Lodes, Ķoņu, Jeru, Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Igauniju.
- Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja.
- Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja.
- Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja.
- Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja.
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja.
- Ērģemes pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Kārķu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Ermeshoft, krieviski — Ermesskaja.
- Lodes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Metzkull, krieviski — Meckjuļskaja.
- Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja.
- Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja.
- Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu.
- Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja.
- nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
- vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija.
- ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
- Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra.
- hemokonioze Palielināts hemokoniju daudzums asinīs.
- hipermagnezēmija Palielināts magnija daudzums asinīs.
- hipersfiksija Palielināts pulsa spiediens, piem., hipertonijā.
- Myrinia pulvinata palienes mirīnija.
- latānija Palmu ģints; istabas puķkopībā par latāniju nepareizi sauc palmu, kas pieder pie livistonu ģints; īstās latānijas istabā neaudzē.
- angioopteris Palmu paparde Indijā un Okeānijā, resnu stumbru un vairāk nekā 5 m gariem vēdekļiem.
- grafikas elements pamatelements, piemēram, punkts, lauzta līnija, kuru izmanto apvidus objekta attēlošanai vektoru kartē.
- klons Pamatne (maizes krāsnij).
- komplikācija Pamatslimībai pievienojies patoloģisks process, kas nav pamatslimībai obligāts, tomēr ir ar to saistīts, piemēram, virusāla pneimonija gripas laikā.
- skvots Pamesta māja (gk. Nīderlandē un Lielbritānijā), kurā ievācas bariņš neformāļu un dzīvo, nemaksājot īri (angļu "squat").
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains.
- pievienot panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts; radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību; arī pieslēgt.
- derināt Panākt, ka savstarpēji apsolās slēgt laulību; svinēt šādu solīšanos; būt lieciniekam šādā ceremonijā.
- raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
- plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
- Vicia pannonica Pannonijas vīķis.
- aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros.
- Heliconia psittacorum papagaiļu helikonija.
- direkcijs Papildu līnijkopa virs orķestra partijas, kurā ieraksta galvenās citu partiju melodiskās balsis ar norādēm par katra instrumenta iestāšanos.
- direkcions Papildu nošu līnijkopa orķestra instrumenta partijā; tajā ierakstīts citu orķestra instrumentu partiju galvenais melodiskais materiāls.
- edžeoskopija Papillārlīniju nospiedumu malu izpēte, ja nav pietiekami daudz citu pazīmju.
- līniju papīrs papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- nošu papīrs papīrs ar iespiestām (arī iezīmētām) līnijkopām.
- veržē Papīrs ar tīkla ornamentu, ko veido divas paralēlu līniju sistēmas (līdzīgi ūdenszīmēm).
- līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
- Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas.
- Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts - valsts Okeānijā (angļu val. "Papua New Guinea"), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions, 1 galvaspilsētas apgabals.
- Rivjēra Par rivjērām dažkārt dēvē ainaviski līdzīgus piejūras kūrortu rajonus citās valstīs, piemēram, Kornvolas rivjēra Lielbritānijā.
- peons Parādu verdzībā, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
- peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem.
- lineārā perspektīva paralēlu telpas līniju satuvināšanās efekts atkarā no kameras attāluma.
- paratonija Paralīzes veids, kad ir noteiktas muskuļu grupas hipertonija un tās antagonistu hipotonija.
- Beckmannia eruciformis parastā bekmanija.
- Bithynia tenaculata parastā bitīnija.
- Mahonia aquifolium parastā mahonija.
- Pelargonium zonale parastā pelargonija.
- hrizoberils Parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens).
- ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
- mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- patrilineāra radniecība paraža noteikt bērna izcelšanos pēc vīriešu līnijas.
- Delfu orākuls pareģošanas vieta, ko esot dibinājis Apollons un kas kļuva par vispāratzītu grieķu padomdevēju politiskajos, koloniju dibināšanas un citos jautājumos.
- Cladonia incrassata paresninātā kladonija.
- zastups Pārkāpiens (atspēriena dēlītim vai metiena līnijai vieglatlētikā).
- osteokrānijs Pārkaulojies augļa galvaskauss atšķirā no hondrokrānija.
- ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana.
- maršruts pārlidojamos ģeogrāfiskos punktus secīgi savienojoša līnija aeronavigācijas kartē.
- mevalonacidūrija Pārmantota aminoacidopātija, kas radusies mevalonātkināzes deficīta dēļ; raksturīga pārmērīga mevalonskābes izdalīšanās ar urīnu, attīstības aizture, hipotonija, hepatosplenomegālija un dažādu orgānu darbības traucējumi.
- tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija.
- mekonioreja Pārmērīga mekonija izdale.
- hiperseksualitāte Pārmērīgi paaugstināta seksuālā aktivitāte; nimfomānija.
- aizzīmēt Pārnest punktus un līnijas no rasējuma, piemēram, uz kāda materiāla, detaļas.
- naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā.
- amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- talks pārtikas piedeva E553b (magnija silikāts), pretsalipes viela, var radīt kuņģa problēmas, veicināt vēzi (kuņģa un olvadu), veicināt klepu, vemšanu, radīt elpošanas problēmas.
- kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
- E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
- E521 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas.
- E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E520 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - vidēji toksisks, alerģija, var ietekmēt dzimstību.
- E173 Pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E403 Pārtikas uzlabotājs - amonija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E442 Pārtikas uzlabotājs - amonija fosfatīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E527 Pārtikas uzlabotājs - amonija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- E150c Pārtikas uzlabotājs - amonija karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, var ietekmēt aknas, kuņģi, testos uz dzīvniekiem izraisīja asins saindēšanos žurkām.
- E503 Pārtikas uzlabotājs - amonija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E517 Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E150d Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfīta karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, pastiprinātu zarnu darbību, žurkām izraisa asins saindēšanos.
- E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E445 Pārtikas uzlabotājs - kolofonija glicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - nav datu par nekaitīgumu.
- E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E343 Pārtikas uzlabotājs - magnija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E528 Pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E511 Pārtikas uzlabotājs - magnija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E504 Pārtikas uzlabotājs - magnija karbonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E530 Pārtikas uzlabotājs - magnija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E553a Pārtikas uzlabotājs - magnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
- E470b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju magnija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E380 Pārtikas uzlabotājs - triamonija citrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- gerilja Partizānu karš Spānijā un Latīņamerikas zemēs; ievērojamākā bija spāņu gerilja (1808.-1814. g.).
- atmografija Pārveduma paņēmiens keramikā, dobspieduma vara plāksnes zīmējumu aizpilda ar alumīnija pulveri vai apstrādā ar citiem ķīmiskiem savienojumiem var iegūt higroskopisku pārvedumu, ko apputina ar kūstošām krāsām.
- nitrificēt Pārveidot (amonija sāļus) nitrātos.
- EVW Pārvietoto personu apzīmējums Lielbritānijā pēc 2. pasaules kara (angļu "European Voluntary Workers").
- brīnumpasakas Pasaku žanra paveids, pasakas, kurās galvenā sižetiskā līnija saistīta ar pārdabisku spēku darbību.
- tanzanīts Pasaulē visretāk sastopamais dārgakmens, kuru var atrast tikai četrus kilometrus garā joslā Kilimandžāro piekalnēs Tanzānijā.
- Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoma sastāvdaļa, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā "Gronland", eskimosu valodā "Kalaallit nunaat"), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns.
- prado Pastaigu vieta Spānijā; birze, pļava, dārzs.
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
- Piltenes apgabals pastāvēja 1560.-1817. g.; līdz 1585. g. bija Dānijas valdījumā, 1585.-1798. g. Polijas-Lietuvas sastāvā, 1798.-1817. Krievijas sastāvā, 1817. g. iekļauts Kurzemes guberņā.
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju.
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Salacgrīvas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Ainažu un Salacgrīvas pilsētas un Ainažu, Liepupes un Slacgrīvas pagastus, robežojās ar Alojas un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju un Rīgas jūras līci; līdz 2009. g. minētie pagasti bija Limbažu rajonā, 2021. g. tie iekļauti Limbažu novadā.
- Urartu valsts pastāvēja 9.-6. gs. p. m. ē. Armēnijas kalnienē (tag. Armēnijas, Turcijas un Irānas ter.).
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- pektorilokvija Pastiprināta bronhofonija, ko dzird, izklausot kavernu vai infiltrātu bronha tuvumā.
- incuhtlīnija Pašapputes līnija - augu paaudzes, kas iegūtas no svešapputes augiem, tiem vairākkārt izdarot piespiedu pašapputi (incuhti).
- kapustņiks Pašdarbniecisks komisks uzvedums, kurā izsmietas vietējās negācijas un netikumi; sākotnēji vārds apzīmēja jautru pasēdēšanu aktieru kompānijā, mielojoties ar kāpostu pīrāgiem.
- Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu.
- sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas.
- Patagonija Patagonijas Kordiljera - Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne - 4058 m.
- Patagonijas Andi Patagonijas Kordiljera.
- aluminoze Patoloģiska alumīnija koncentrācija organismā.
- sinharmonija patskaņu harmonija.
- cenobijs Patstāvīgu šūnu vai vienšūnas organismu kolonija, kuru kopā satur kopīgs apvalks.
- Crinum powelii Pauela krīnija.
- Sautdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu dienvidu daļa, augstums - 271 m, garums - 100 km.
- Nortdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu ziemeļu daļa, augstums - 294 m, garums - 120 km.
- Daunsi Paugurainas kaļķakmeņu kuestu grēdas Lielbritānijas dienvidaustrumos, lielākais augstums - 294 m, garums - līdz 120 km.
- Otepē augstiene pauguraine Igaunijas dienvidaustrumos, augstums — līdz 217 m.
- Pandiveres augstiene pauguraine Igaunijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 166 m, osu virknes, silūra kaļķakmeņu atsegumi, karsta procesi.
- pāvilieši Paulikāņi, antifeodālas ķeceru kustības piekritēji kristietībā; kustība radās 7. gs. R-Armēnijā.
- paulonija Paulovnija.
- paulownia Paulovnijas.
- pūkainā paulovniju paulovniju suga ("Paulownia tomentosa"), ko Latvijā reizēm kultivē, bet bieži apsalst.
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā.
- ielogojums Paveikta darbība, rezultāts --> ielogot (2); ar līniju ierobežots laukums (uz papīra).
- Gaujaszeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 11 ainavapvidus ap Gauju vai gar kreiso krastu (tur, kur Gauja ir Igaunijas robežupe).
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos.
- zīlēt pēc rokas (arī delnas) pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
- kristībzīme Pēc kristību ceremonijas baznīcas izsniegta apliecība ar kristīšanas apstiprinājumu.
- septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
- Nimrods Pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas.
- Pedetsi Pededzes augšteces nosaukums Igaunijā.
- Laikupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā pie Igaunijas robežas, atsevišķos posmos arī robežupe.
- Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova.
- Limnejas jūra pēdējā no Igaunijas piekrastē nodalītajām Baltijas jūras attīstības stadijām, kas aptver pēdējos 4000 gadu - subboreālā laika 2. pusi un subatlantisko laiku, Latvijas piekrastē šai stadijai atbilstotrā Litorīnas jūras transgresija un Pēclitorīnas stadija.
- Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe.
- Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
- Peipsi Peipuss, ezers Igaunijā un Krievijas Pleskavas apgabalā, tā nosaukums igauņu valodā.
- bunijs Pelargonija – istabas augs ("Pelargonium").
- apaļlapa Pelargonija ("Pelargonium").
- jeronīms Pelargonija ("Pelargonium").
- ģerānija Pelargonija kā telpaugs.
- rāne Pelargonija, ģerānija.
- rānis Pelargonija, ģerānija.
- filigons Pelargonija.
- fergonijas Pelargonijas ("Pelargonium").
- gerānija Pelargonijas ("Pelargonium").
- ģerānija Pelargonijas ("Pelargonium").
- jerāle Pelargonijas ("Pelargonium").
- jerālis Pelargonijas ("Pelargonium").
- jerāms Pelargonijas ("Pelargonium").
- jerānis Pelargonijas ("Pelargonium").
- jerums Pelargonijas ("Pelargonium").
- kumeļpēda Pelargonijas ("Pelargonium").
- mēnešroze Pelargonijas ("Pelargonium").
- mušāts Pelargonijas ("Pelargonium").
- piligons Pelargonijas ("Pelargonium").
- rānija Pelargonijas ("Pelargonium").
- rāniņi Pelargonijas ("Pelargonium").
- rānīte Pelargonijas ("Pelargonium").
- pelargonium Pelargonijas.
- galviņu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium capitatum").
- cirtainā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium crispum").
- smaržīgā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium fragrans").
- lielziedu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium grandifolum").
- aromātiskā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium graveolens").
- nokarenā efejlapu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium peltatum").
- parastā pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium zonale").
- diagonālkrustbūve Peldlīdzekļa apšuves veids, kur plankojums ir divās savstarpēji perpendikulārās kārtās, bet laides no ķīļplankas iet uz augšu 45 grādu leņķī pret ūdenslīniju.
- līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa.
- Salvinia natans peldošā salvīnija.
- torpēda Peldošs plūdlīnijas zemūdens šāviņš, kam ir dzinējs un kas ir paredzēts kuģu vai krasta būvju iznīcināšanai.
- makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
- peniophora Peniofora - himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints.
- Acer pensilvanicum Pensilvānijas kļava.
- Cerasus pensylvanica Pensilvānijas ķirsis.
- Fraxinus pennsyllvanica var. pennsyllvanica Pensilvānijas osis.
- Myrica pensylvanica Pensilvānijas purvmirte.
- Pensilvānija Pensilvānijas Sadraudzība - štats ASV ("Pennsylvania" / "Commonwealth of Pennsylvania"), administratīvais centrs - Harisbērga, platība - 119282 kvadrātkilometri, 12787200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matteuccia pensilvanica Pensilvānijas strauspaparde.
- bujene Peonija ("Paeonia").
- paionija Peonija ("Paeonia").
- pojene Peonija ("Paeonia").
- pujene Peonija ("Paeonia").
- boja Peonija.
- jāņaroze Peonija.
- jāņroze Peonija.
- pajente Peonija.
- poja Peonija.
- pojente Peonija.
- paeonia Peonijas.
- rāžas Peonijas.
- paenoiales Peoniju rinda.
- meža peonija peoniju suga ("Paeonia anomala").
- Delaveja peonija peoniju suga ("Paeonia delavayi").
- pienziedu peonija peoniju suga ("Paeonia lactiflora").
- dzeltenā peonija peoniju suga ("Paeonia lutea").
- ārstniecības peonija peoniju suga ("Paeonia officinalis").
- kokveida peonija peoniju suga ("Paeonia suffruticosa").
- smalklapu peonija peoniju suga ("Paeonia tenuifolia").
- Limonium perezii Peresa limonija.
- peridinejas Peridīnijas - mikroskopiskas, kustīgas vienkāršākās aļģes brūnganā krāsā.
- peridinium Peridīnijas - zemāko aļģu dinofītaļģu nodalījuma ģints.
- jostainā peridīnija peridīniju suga ("Pearidinium cinctum").
- Pearidinium aciculiferum peridīniju suga.
- Pearidinium bipes peridīniju suga.
- Pearidinium marchicum peridīniju suga.
- Pearidinium palatinum peridīniju suga.
- Pearidinium palustre peridīniju suga.
- Pearidinium pusillum peridīniju suga.
- Pearidinium quadridens peridīniju suga.
- Pearidinium umbonatum peridīniju suga.
- Pearidinium villei peridīniju suga.
- Pearidinium volzii peridīniju suga.
- aktinoīdi Periodiskās sistēmas 3. grupas 14 (90.-103.) ķīmiski tuvu radioaktīvu elementu (metālu) kopa, kas šai sistēmā atrodas aiz aktīnija; dabā sastopami urāns un torijs, citus iegūst mākslīgi.
- aktinīdi Periodiskās sistēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs; aktinoīdi.
- Sloka Pērļupīte, Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Alūksnes novadā.
- Pernu Pērnava, pilsēta Igaunijā.
- Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā.
- kontrollīnija Perpendikulāri kustības virzienam novilkta līnija, lai kontrolētu vienības pārvietošanos.
- kolonists Persona, kas izcieš sodu kolonijā (3).
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
- petrine Pētera diena - 29. jūnijs.
- Petrošeni Petrošani, pilsēta Rumānijā.
- surfīnija Petūnija - nakteņu dzimtas ģints.
- petunia Petūnijas.
- hibrīdiskā petūnija petūniju suga ("Petunia x hybrida").
- Petunia axillaris petūniju suga.
- Petunia violacea petūniju suga.
- līnijkopa Piecu taisnu paralēlu, horizontālu līniju kopa nošu rakstībā.
- izvadīt Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.); arī apbedīt.
- Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijas augstākajās aprindās).
- Griselinia litoralis piekrastes grizelīnija.
- piekaris Pieliekams rotājums taisnu līniju un dažādu ornamentu nobeigumiem.
- donors Piemaisījumu (piem., fosfora) atoms pusvadītājos ar augstāku valenci nekā pamatvielas (piem., silīcijs, germānijs) atomiem; var atbrīvot elektronu vadāmības zonā.
- transportkanna Piena, krējuma, vājpiena, paniņu pārvadāšanai no alvota tērauda vai alumīnija izgatavota 20, 25, 30 l tilpuma kanna, kas cieši aizvākojama.
- Paeonia lactiflora pienziedu peonija.
- krīze Piepešs bīstams pavērsiens slimības gaitā; strauja temperatūras krišanās dažādu slimību (piemēram, pneimonijas) gadījumā.
- parastā datronija piepju sēņu grupas datroniju ģints suga ("Cerioporus mollis", syn. "Datronia mollis").
- šokolādes jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia collabens").
- spožā jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia nitida").
- piepju jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia pseudozilingiana").
- samtainā onnija piepju sēņu onniju ģints suga ("Onnia tomentosa").
- alitēt Piesātināt ar alumīniju metāla visrsmu.
- afiliācija Pievienošana "mātes" kompānijai nodaļas, filiāles u. tml. statusā.
- nirējs Pīlādžu kode - mazs tauriņš tīklu kožu dzimtā, maija beigās un jūnijā sastopams pīlādžu un ābeļu lapu apakšpusē, oliņas dēj uz pīlādžu ogām un āboliem, kāpuri graužas ābolos.
- kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti.
- holoedri Pilnplākšņi, vienkāršas kristāla formas, kādas piemīt katrā singonijā tai klasei, kam visaugstākā simetrijas pakāpe (holoedriskā klase).
- atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
- virāža Pilotāžas figūra - lidmašīnas lidojums ar sānsveri pa riņķa līniju horizontālā plaknē.
- dirižablis Pilotējams plūdlīnijas formas aerostats ar vienu vai vairākiem dzinējiem, kas darbina propellerus.
- Fieri Pilsēta Albānijā ("Fieri"), ķarka administratīvais centrs, 55800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kavaja Pilsēta Albānijā ("Kavaja"), Tirānas ķarkā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Škodra Pilsēta Albānijā ("Shkodra"), ķarka administratīvais centrs, 82400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ļušņa Pilsēta Albānijā, Fieri ķarkā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vļora Pilsēta Albānijā, ķarka administratīvais centrs, 77700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Eļbasani Pilsēta Albānijā, ķarka administratīvais centrs, 87800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Duresi Pilsēta Albānijā, ķarka administratīvais centrs, 99500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Korča Pilsēta Albānijas dienvidaustrumos, ķarkas administratīvais centrs, atrodas ieplakā \~900 m vjl., 51200 iedživotāju (2011. g.).
- Ģirokastra Pilsēta Albānijas dienvidos ("Gjirokastra"), ķarkas administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Berati Pilsēta Albānijas dienvidos, Osumi labajā krastā, ķarka administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju.
- Ačadžura pilsēta Armēnijā (_Achajur_, Աչաջուր), Tavušas marzā.
- Idževana Pilsēta Armēnijā ("Ijevan"), Tavušas marzas administratīvais centrs, 21100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vagaršapata Pilsēta Armēnijā (armēņu: Վաղարշապատ), Armaviras marzā, 46500 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 685. g. p. m. ē.; 1945.-1995. g. saucās Ečmiadzina (Էջմիածին).
- Diližana Pilsēta Armēnijā, Agstevas krastos, 17700 iedzīvotāju (2011. g.), kalnu klimatoloģiskais un balneoloģiskais kūrorts 1225-1510 m vjl.
- Talina Pilsēta Armēnijā, Aragacotnas marzā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aparana Pilsēta Armēnijā, Aragacotnas marzā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aštaraka Pilsēta Armēnijā, Aragacotnas marzas administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta IX gs., baznīcu mūri arī no V gs.
- Artašata Pilsēta Armēnijā, Araksas kreisajā krastā, Ararata marzas administratīvais centrs.
- Vedi Pilsēta Armēnijā, Ararata marzā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Masisa Pilsēta Armēnijā, Ararata marzā, 22200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mecamora Pilsēta Armēnijā, Armaviras marzā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Abovjana Pilsēta Armēnijā, Erevānas piepilsēta, Kotajkas marzā, 1360 m vjl., 46800 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Martuni Pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vardenisa Pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzā, 12700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sevana Pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzā, 23200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čambaraka Pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gavara Pilsēta Armēnijā, Geharkunikas marzas administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Norhačna Pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jehvarda Pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bjureghavana Pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, 8400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čarencavana Pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, Ararata ielejā, 25100 iedzīvotāju (2011. g.), līdz 1970. g. saucās Lusavana.
- Cahkadzora Pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, Marmarikas ielejā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 574. g.
- Hrazdana Pilsēta Armēnijā, Kotajkas mjarzas administratīvais centrs, 53400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stepanavana Pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tumanjana Pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ahtala Pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šamluga Pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tašira Pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Spitaka Pilsēta Armēnijā, Lori marzā, Pambakas krastos 1550 m vjl., 15100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Armavira Pilsēta Armēnijā, marzas administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2011. g.), padomju laikā saucās "Oktemberjana".
- Vanadzora Pilsēta Armēnijā, Pambakas labajā krastā 1425 m vjl., Lori marzas administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dastakerta Pilsēta Armēnijā, Sjunikas marzā, 300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Megri Pilsēta Armēnijā, Sjunikas marzā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sisiana Pilsēta Armēnijā, Sjunikas marzā, Vorotanas kreisajā krastā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Agaraka pilsēta Armēnijā, Sjunikas marzas dienvidrietumos, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kapana Pilsēta Armēnijā, Sjunikas mjarzas administratīvais centrs, 45500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Maralika Pilsēta Armēnijā, Širakas marzā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Artika Pilsēta Armēnijā, Širakas marzā, Aragaca ziemeļrietumu piekājā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gjumri Pilsēta Armēnijā, Širakas mjarza administratīvais centrs, 146100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ararata Pilsēta Armēnijā, tāda paša nosaukuma marzā, 20700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dilidžana Pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 15600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajruma Pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nojemberjana Pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Berda Pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džermuka Pilsēta Armēnijā, Vajocdzora marzā, Arpas augšteces labajā krastā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.), kūrorts 2100 m vjl.
- Vajka Pilsēta Armēnijā, Vajocdzoras marzā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jegegnadzora Pilsēta Armēnijā, Vajocdzoras marzā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gorisa Pilsēta Armēnijas dienvidaustrumos, Sjunikas marzā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kadžarana Pilsēta Armēnijas dienvidu daļā ("K'arajan"), Sjunikas marzā 2000 m vjl., 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alaverdi Pilsēta Armēnijas ziemeļos, Lori marzā, Debedas kanjonā, 16350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Adelanto Pilsēta ASV ("Adelanto"), Kalifornijas štatā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alamo Pilsēta ASV ("Alamo"), Kalifornijas štatā, 14570 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aleksandrija Pilsēta ASV ("Alexandria"), Virdžīnijas štatā, Vašingtonas piepilsēta, 150500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1695. g.
- Altūna Pilsēta ASV ("Altoona"), Pensilvānijas štatā, Apalačos 353 m vjl., 45600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anahaima Pilsēta ASV ("Anaheim"), Kalifornijas štata Orinžas apgabalā, Losandželosas piepilsēta, 347000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andersona Pilsēta ASV ("Anderson"), Kalifornijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Entioka Pilsēta ASV ("Antioch"), Kalifornijas štatā, 108900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eplveli Pilsēta ASV ("Apple Valley"), Kalifornijas štatā, 71600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkeita Pilsēta ASV ("Arcata"), Kalifornijas štatā, 17730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardenārkeida Pilsēta ASV ("Arden-Arcade"), Kalifornijas štatā, 92200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ārdmora Pilsēta ASV ("Ardmore"), Pensilvānijas štatā, 12500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Virdžīnijas štatā, ASV galvaspilsētas Vašingtonas pierobežā, 207600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aroiogranda Pilsēta ASV ("Arroyo Grande"), Kalifornijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārtīža Pilsēta ASV ("Artesia"), Kalifornijas štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārvina Pilsēta ASV ("Arvin"), Kalifornijas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ešbērna Pilsēta ASV ("Ashburn"), Virdžīnijas štatā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ataskadero Pilsēta ASV ("Atascadero"), Kalifornijas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Etvotera Pilsēta ASV ("Atwater"), Kalifornijas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Klaifornijas štatā, 139500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avinela Pilsēta ASV ("Avenal"), Kalifornijas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beikersfīlda Pilsēta ASV ("Bakersfield"), Kalifornijas štatā, 368000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boldvina Pilsēta ASV ("Baldwin"), Pensilvānijas štatā, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bārstova Pilsēta ASV ("Barstow"), Kalifornijas štatā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boumonta Pilsēta ASV ("Beaumont"), Kalifornijas štatā, 42250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bekli Pilsēta ASV ("Beckley"), Rietumvirdžinijas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērkli Pilsēta ASV ("Berkeley"), Kalifornijas štatā, Sanfrancisko piepilsēta, Sanfrancisko līča austrumu krastā, 118800 iedzīvotāju (2014. g.), Kalifornijas universitāte, dibināta 1873. g. un ir viena no lielākajām ASV.
- Bērvika Pilsēta ASV ("Berwick"), Pensilvānijas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betelpārka Pilsēta ASV ("Bethel Park"), Pensilvānijas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bētlihema Pilsēta ASV ("Bethlehem"), Pensilvānijas štatā, 75100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beverlihilsa Pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Kalifornijas štatā, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bleksbērga Pilsēta ASV ("Blacksburg"), Virdžīnijas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blaita Pilsēta ASV ("Blythe"), Kalifornijas štatā, 19250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūmsbērga Pilsēta ASV ("Bloomsburg"), Pensilvānijas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūfīlda Pilsēta ASV ("Bluefield"), Rietumvirdžīnijas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bredforda Pilsēta ASV ("Bradford"), Pensilvānijas štata ziemeļrietumos, <10000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Broli Pilsēta ASV ("Brawley"), Kalifornijas štatā, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bristola Pilsēta ASV ("Bristol"), Virdžīnijas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berbanka Pilsēta ASV ("Burbank"), Kalifornijā, Losandželosas piepilsēta.
- Bērka Pilsēta ASV ("Burke"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Batlera Pilsēta ASV ("Butler"), Pensilvānijas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaleksiko Pilsēta ASV ("Calexico"), Kalifornijas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalifornijasitija Pilsēta ASV ("California City"), Kalifornijas štatā, 13250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kembrija pilsēta ASV ("Cambria"), Kalifornijas štatā, Klusā okeāna piekrastē.
- Kameronpārka Pilsēta ASV ("Cameron Park"), Kalifornijas štatā, 18200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kārlsbāda Pilsēta ASV ("Carlsbad"), Kalifornijas štatā, 112300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārsona Pilsēta ASV ("Carson"), Kalifornijas štatā, 93200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katīdralsitija Pilsēta ASV ("Cathedral City"), Kalifornijas štatā, 53400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keispringa Pilsēta ASV ("Cave Spring"), Virdžīnijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čārlstona Pilsēta ASV ("Charleston"), Rietumvirdžīnijas štata administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šarlotsvila Pilsēta ASV ("Charlottesville"), Virdžīnijas štatā, 45600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Česapīka Pilsēta ASV ("Chesapeake"), Virdžīnijas štatā, 233400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestera Pilsēta ASV ("Chester"), Pensilvānijas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestera Pilsēta ASV ("Chester"), Virdžīnijas štatā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čiko Pilsēta ASV ("Chico"), Kalifornijas štatā, 89100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čaučila Pilsēta ASV ("Chowchilla"), Kalifornijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čulavista Pilsēta ASV ("Chula Vista"), Kalifornijas štatā, 261000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sitrushaitsa Pilsēta ASV ("Citrus Heights"), Kalifornijas štatā, 86100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klēmonta Pilsēta ASV ("Claremont"), Kalifornijas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klārksbērga Pilsēta ASV ("Clarksburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klīrleika Pilsēta ASV ("Clearlake"), Kalifornijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klovisa Pilsēta ASV ("Clovis"), Kalifornijas štatā, 102200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolinga Pilsēta ASV ("Coalinga"), Kalifornijas štatā, 16450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbija Pilsēta ASV ("Columbia"), Pensilvānijas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konkorda Pilsēta ASV ("Concord"), Kalifornijas štatā, 127500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korkorana Pilsēta ASV ("Corcoran"), Kalifornijas štatā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koronādo Pilsēta ASV ("Coronado"), Kalifornijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krestlaina Pilsēta ASV ("Crestline"), Kalifornijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalpepera Pilsēta ASV ("Culpeper"), Virdžīnijas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deilsitija Pilsēta ASV ("Dale City"), Virdžīnijas štatā, 66000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Deilsitija Pilsēta ASV ("Daly City"), Kalifornijas štatā, 106000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denvila Pilsēta ASV ("Danville"), Kalifornijas štatā, 43900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denvila Pilsēta ASV ("Danville"), Virdžīnijas štatā, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dārbi Pilsēta ASV ("Darby"), Pensilvānijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deivisa Pilsēta ASV ("Davis"), Kalifornijas štatā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deleino Pilsēta ASV ("Delano"), Kalifornijas štatā, 52600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deli Pilsēta ASV ("Delhi"), Kalifornijas štatā, 10750 iedzīvotāju (2010. g.).
- Dinuba Pilsēta ASV ("Dinuba"), Kalifornijas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Diksona Pilsēta ASV ("Dixon"), Kalifornijas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dauni Pilsēta ASV ("Downey"), Kalifornijas štatā, 114100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dablina Pilsēta ASV ("Dublin"), Kalifornijas štatā, 54700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Danmora Pilsēta ASV ("Dunmore"), Pensilvānijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Īstona Pilsēta ASV ("Easton"), Pensilvānijas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elkahona Pilsēta ASV ("El Cajon"), Kalifornijas štatā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elsentro Pilsēta ASV ("El Centro"), Kalifornijas štatā, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elpasodiroblsa Pilsēta ASV ("El Paso de Robles"), Kalifornijas štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elizabetauna Pilsēta ASV ("Elizabethtown"), Pensilvānijas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ensinitasa Pilsēta ASV ("Encinitas"), Kalifornijas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Efrata Pilsēta ASV ("Ephrata"), Pensilvānijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ēri Pilsēta ASV ("Erie"), Pensilvānijas štatā, 99500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eskondido Pilsēta ASV ("Escondido"), Kalifornijas štatā, 150200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurīka Pilsēta ASV ("Eureka"), Kalifornijas štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eksetera Pilsēta ASV ("Exeter"), Kalifornijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērfīlda Pilsēta ASV ("Fairfield"), Kalifornijas štatā, 111100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērmonta Pilsēta ASV ("Fairmont"), Rietumvirdžīnijas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Folbruka Pilsēta ASV ("Fallbrook"), Kalifornijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Filmora Pilsēta ASV ("Fillmore"), Kalifornijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortūna Pilsēta ASV ("Fortuna"), Kalifornijas štatā, 204900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederiksbērga Pilsēta ASV ("Fredericksburg"), Virdžīnijas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frīmonta Pilsēta ASV ("Fremont"), Kalifornijas štatā, 214000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frezno Pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fresno Pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, Kalifornijas ielejā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frantrojala Pilsēta ASV ("Front Royal"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fulertona Pilsēta ASV ("Fullerton"), Kalifornijas štatā, 139600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fulertona Pilsēta ASV ("Fullerton"), Pensilvānijas štatā, 14900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Geinsvila Pilsēta ASV ("Gainesville"), Virdžīnijas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gilroja Pilsēta ASV ("Gilroy"), Kalifornijas štatā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glendeila Pilsēta ASV ("Glendale"), Kalifornijas štatā, 200100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Graftona Pilsēta ASV ("Grafton"), Rietumvirdžinijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grāsveli Pilsēta ASV ("Grass Valley"), Kalifornijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greitfolsa Pilsēta ASV ("Great Falls"), Virdžīnijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Grīnfīlda Pilsēta ASV ("Greenfield"), Kalifornijas štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnsbērga Pilsēta ASV ("Greensburg"), Pensilvānijas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Groverbīča Pilsēta ASV ("Grover Beach"), Kalifornijas štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grovtona Pilsēta ASV ("Groveton"), Virdžīnijas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heivorda Pilsēta ASV ("Hayward"), Kalifornijas štatā, 154600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hemptona Pilsēta ASV ("Hampton"), Virdžīnijas štatā, 136900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanforda Pilsēta ASV ("Hanford"), Kalifornijas štatā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanovera Pilsēta ASV ("Hanover"), Pensilvānijas štatā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harisbērga Pilsēta ASV ("Harrisburg"), Pensilvānijas štata administratīvais centrs, 49100 iedzīvotāju (2014. g.); 1979. g. 28. martā netālu notika kodolreaktora katastrofa, kurai bija liela nozīme turpmākā atomreaktoru attīstībā.
- Herisonbērga Pilsēta ASV ("Harrisoburg"), Virdžīnijas štatā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hotorna Pilsēta ASV ("Hawthorne"), Kalifornijas štatā, 57500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heizltona Pilsēta ASV ("Hazleton"), Pensilvānijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heldsbērga Pilsēta ASV ("Healdsburg"), Kalifornijas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hemeta Pilsēta ASV ("Hemet"), Kalifornijas štatā, 83000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hesperija Pilsēta ASV ("Hesperia"), Kalifornijas štatā, 92700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hailenda Pilsēta ASV ("Highland"), Kalifornijas štatā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holistera Pilsēta ASV ("Hollister"), Kalifornijas štatā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hopvela Pilsēta ASV ("Hopewell"), Virdžīnijas štatā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantingtonbīča Pilsēta ASV ("Huntington Beach"), Kalifornijas štatā, 200800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantingtona Pilsēta ASV ("Huntington"), Rirtumvirdžīnijas štatā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Impieriala Pilsēta ASV ("Imperial"), Kalifornijas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Indiana Pilsēta ASV ("Indiana"), Pensilvānijas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Indio Pilsēta ASV ("Indio"), Kalifornijas štatā, 85600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inglvuda Pilsēta ASV ("Inglewood"), Kalifornijas štatā, 111900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jorka Pilsēta ASV ("York"), Pensilvānijas štatā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ērvaina Pilsēta ASV ("Irvine"), Kalifornijas štatā, 248500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jubasitija Pilsēta ASV ("Yuba City"), Kalifornijas štatā, 65700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jukaveli Pilsēta ASV ("Yucca Valley"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džonstauna Pilsēta ASV ("Johnstown"), Pensilvānijas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingsitija Pilsēta ASV ("King City"), Kalifornijas štatā, 13580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingstona Pilsēta ASV ("Kingston"), Pensilvānijas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lamīsa Pilsēta ASV ("La Mesa"), Kalifornijas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lapalma Pilsēta ASV ("La Palma"), Kalifornijas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavērna Pilsēta ASV ("La Verne"), Kalifornijas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lafīeta Pilsēta ASV ("Lafayette"), Kalifornijas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leiksaida Pilsēta ASV ("Lakeside"), Kalifornijas štatā, 2060000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leikvuda Pilsēta ASV ("Lakewood"), Kalifornijas štatā, 81600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lamonta Pilsēta ASV ("Lamont"), Kalifornijas štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Kalifornijas štatā, 161000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Pensilvānijas štatā, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebanona Pilsēta ASV ("Lebanon"), Pensilvānijas štatā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līsbērga Pilsēta ASV ("Leesburg"), Virdžīnijas štatā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lemūra Pilsēta ASV ("Lemoore"), Kalifornijas štatā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenoksa Pilsēta ASV ("Lennox"), Kalifornijas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levitauna Pilsēta ASV ("Levittown"), Pensilvānijas štatā, 53000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linčbērga Pilsēta ASV ("Lynchburg"), Virdžīnijas štatā, 79000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolna Pilsēta ASV ("Lincoln"), Kalifornijas štatā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linda Pilsēta ASV ("Linda"), Kalifornijas štatā, 17750 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lindsi Pilsēta ASV ("Lindsay"), Kalifornijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laivoka Pilsēta ASV ("Live Oak"), Kalifornijas štatā, 17150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Livermora Pilsēta ASV ("Livermore"), Kalifornijas štatā, 86900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Livingstona Pilsēta ASV ("Livingston"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodi Pilsēta ASV ("Lodi"), Kalifornijas štatā, 63900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lompoka Pilsēta ASV ("Lompoc"), Kalifornijas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longbīča Pilsēta ASV ("Long Beach"), Kalifornijas štatā, 473500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losandželosa Pilsēta ASV ("Los Angeles"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 3928000 iedzīvotāju (2014. g).
- Losbanosa Pilsēta ASV ("Los Banos"), Kalifornijas štatā, 37100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madera Pilsēta ASV ("Madera"), Kalifornijas štatā, 63600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magalija Pilsēta ASV ("Magalia"), Kalifornijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mantīka Pilsēta ASV ("Manteca"), Kalifornijas štatā, 73500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina pilsēta ASV ("Marina"), Kalifornijas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Kalifornijas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinesa Pilsēta ASV ("Martinez"), Kalifornijas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinsbērga Pilsēta ASV ("Martinsburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Virdžīnijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makfārlenda Pilsēta ASV ("McFarland"), Kalifornijas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makinlivila Pilsēta ASV ("McKinleyville"), Kalifornijas štatā, 15200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mīdvila Pilsēta ASV ("Meadville"), Pensilvānijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mendota Pilsēta ASV ("Mendota"), Kalifornijas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merseda Pilsēta ASV ("Merced"), Kalifornijas štatā, 81700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mišenvjeho Pilsēta ASV ("Mission Viejo"), Kalifornijas štatā, 97200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modesto Pilsēta ASV ("Modesto"), Kalifornijas štatā, 209200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monrovila Pilsēta ASV ("Monroeville"), Pensilvānijas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monrovija Pilsēta ASV ("Monrovia"), Kalifornijas štatā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montereja Pilsēta ASV ("Monterey"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morenoveli Pilsēta ASV ("Moreno Valley"), Kalifornijas štatā, 203000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morganhila Pilsēta ASV ("Morgan Hill"), Kalifornijas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morgantauna Pilsēta ASV ("Morgantown"), Rietumvirdžīnijas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morobeja Pilsēta ASV ("Morro Bay"), Kalifornijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntintopa Pilsēta ASV ("Mountain Top"), Pensilvānijas štatā, 11000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mautinvjū Pilsēta ASV ("Mountain View"), Kalifornijas štatā, 79300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Murīeta Pilsēta ASV ("Murrieta"), Kalifornijas štatā, 108300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Napa Pilsēta ASV ("Napa"), Kalifornijas štatā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta ASV ("New Castle"), Pensilvānijas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņuarka Pilsēta ASV ("Newark"), Kalifornijas štatā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūportņūsa Pilsēta ASV ("Newport News"), Virdžīnijas štatā, 180700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nipomo Pilsēta ASV ("Nipomo"), Kalifornijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norfolka Pilsēta ASV ("Norfolk"), Virdžīnijas štatā, osta pie Atlantijas okeāna Hemptonrodsas līča, 242800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noristauna Pilsēta ASV ("Norristown"), Pensilvānijas štatā, 34500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortona Pilsēta ASV ("Norton"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Norvolka Pilsēta ASV ("Norwalk"), Kalifornijas štatā, 107000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okpārka Pilsēta ASV ("Oak Park"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Okdeila Pilsēta ASV ("Oakdale"), Kalifornijas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oklenda Pilsēta ASV ("Oakland"), Kalifornijas štatā, 413700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okli Pilsēta ASV ("Oakley"), Kalifornijas štatā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ošensaida Pilsēta ASV ("Oceanside"), Kalifornijas štatā, 174500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oilsitija Pilsēta ASV ("Oil City"), Pensilvānijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ontārio Pilsēta ASV ("Ontario"), Kalifornijas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orindža Pilsēta ASV ("Orange"), Kalifornijas štatā, 139800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orkata Pilsēta ASV ("Orcutt"), Kalifornijas štatā, 28900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Orovila Pilsēta ASV ("Oroville"), Kalifornijas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksnarda Pilsēta ASV ("Oxnard"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 205400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmspringsa Pilsēta ASV ("Palm Springs"), Kalifornijas štatā, 46800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmdeila Pilsēta ASV ("Palmdale"), Kalifornijas štatā, 158000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peradaisa Pilsēta ASV ("Paradise"), Kalifornijas štatā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pārkersbērga Pilsēta ASV ("Parkersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pasadīna Pilsēta ASV ("Pasadena"), Kalifornijas štatā, Losandželosas ziemeļaustrumu piepilsēta, 140800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petersona Pilsēta ASV ("Patterson"), Kalifornijas štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petaluma Pilsēta ASV ("Petaluma"), Kalifornijas štatā, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pītersbērga Pilsēta ASV ("Petersburg"), Virdžīnijas štatā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filadelfija Pilsēta ASV ("Philadelphia"), Pensilvānijas štatā, jūras osta Delavēras krastos, 150 km no Atlantijas okeāna, 1560300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pīdmonta Pilsēta ASV ("Piedmont"), Kalifornijas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsbērga Pilsēta ASV ("Pittsburg"), Kalifornijas štatā, 68000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsburga Pilsēta ASV ("Pittsburgh"), Pensilvānijas štatā, osta Ohaijo upes sākumā (pie Alegeini un Monongahilas satekas), 305400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomona Pilsēta ASV ("Pomona"), Kalifornijas štatā, 153300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portsmuta Pilsēta ASV ("Portsmouth"), Virdžīnijas štatā, 96000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Potstauna Pilsēta ASV ("Pottstown"), Pensilvānijas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Potsvila Pilsēta ASV ("Pottsville"), Pensilvānijas štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redforda Pilsēta ASV ("Radford"), Virdžīnijas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redinga Pilsēta ASV ("Reading"), Pensilvānijas štatā, osta Skulkilas kreisajā krastā, 87800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redblafa Pilsēta ASV ("Red Bluff"), Kalifornijas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redinga Pilsēta ASV ("Redding"), Kalifornijas štatā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rīdli Pilsēta ASV ("Reedley"), Kalifornijas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričmonda Pilsēta ASV ("Richmond"), Kalifornijas štatā, 108500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričmonda Pilsēta ASV ("Richmond"), Virdžīnijas štata administratīvais centrs, osta Džeimsas krastos, 217800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ridžkresta Pilsēta ASV ("Ridgecrest"), Kalifornijas štatā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ripona Pilsēta ASV ("Ripon"), Kalifornijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riversaida Pilsēta ASV ("Riverside"), Kalifornijas štatā, 319500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roanoka Pilsēta ASV ("Roanoke"), Virdžīnijas štatā, 99400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ronertpārka Pilsēta ASV ("Rohnert Park"), Kalifornijas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozamonda Pilsēta ASV ("Rosamond"), Kalifornijas štatā, 18150 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rozdeila Pilsēta ASV ("Rosedale"), Kalifornijas štatā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sakramento Pilsēta ASV ("Sacramento"), Kalifornijas ielejas ziemeļu daļā, Kalifornijas štata administratīvais centrs, osta pie Sakramento upes, 485200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentolbansa Pilsēta ASV ("Saint Albans"), Rietumvirdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentmērisa Pilsēta ASV ("Saint Marys"), Pensilvānijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Virdžīnijas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salaida Pilsēta ASV ("Salida"), Kalifornijas štatā, 13700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Salinasa Pilsēta ASV ("Salinas"), Kalifornijas štatā, 156600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbernardīno Pilsēta ASV ("San Bernandino"), Kalifornijas štatā, 215000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandjego Pilsēta ASV ("San Diego"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 24 km no Meksikas robežas, 1380000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfrancisko Pilsēta ASV ("San Francisco"), Kalifornijas štatā, pussalā starp Kluso okeānu, Zelta vārtu šaurumu un Sanfrancisko līci, 716000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sanhosē Pilsēta ASV ("San Jose"), Kalifornijas štatā, 1015000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sanlūisobispo Pilsēta ASV ("San Luis Obispo"), Kalifornijas štatā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarkosa Pilsēta ASV ("San Marcos"), Kalifornijas štatā, 92900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmateo Pilsēta ASV ("San Mateo"), Kalifornijas štatā, 102900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sengera Pilsēta ASV ("Sanger"), Kalifornijas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaana Pilsēta ASV ("Santa Ana"), Kalifornijas štatā, 334900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santabarbara Pilsēta ASV ("Santa Barbara"), Kalifornijas štatā, 91200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaklēra Pilsēta ASV ("Santa Clara"), Kalifornijas štatā, 122200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaklarita Pilsēta ASV ("Santa Clarita"), Kalifornijas štatā, 181500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakrūza Pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakrusa Pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 63400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarija Pilsēta ASV ("Santa Maria"), Kalifornijas štatā, 103400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamonika Pilsēta ASV ("Santa Monica"), Kalifornijas štatā, 93000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaroza Pilsēta ASV ("Santa Rosa"), Kalifornijas štatā, 174000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saratoga Pilsēta ASV ("Saratoga"), Kalifornijas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skrantona Pilsēta ASV ("Scranton"), Pensilvānijas štatā, 75300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sīsaida Pilsēta ASV ("Seaside"), Kalifornijas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Selma Pilsēta ASV ("Selma"), Kalifornijas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šāftera Pilsēta ASV ("Shafter"), Kalifornijas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šerona Pilsēta ASV ("Sharon"), Pensilvānijas štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soledada Pilsēta ASV ("Soledad"), Kalifornijas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soutleiktaho Pilsēta ASV ("South Lake Tahoe"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Virdžīnijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Stenforda Pilsēta ASV ("Stanford"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Stantona Pilsēta ASV ("Stanton"), Kalifornijas štatā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Steitkolidža Pilsēta ASV ("State College"), Pensilvānijas štatā, 42100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stontona Pilsēta ASV ("Staunton"), Virdžīnijas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stoktona Pilsēta ASV ("Stockton"), Kalifornijas štatā, 302400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Safolka Pilsēta ASV ("Suffolk"), Virdžīnijas štatā, 86800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saniveila Pilsēta ASV ("Sunnyvale"), Kalifornijas štatā, 150000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūzanvila Pilsēta ASV ("Susanville"), Kalifornijas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teisveli Pilsēta ASV ("Teays Valley"), Rietumvirdžīnijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tihačapī Pilsēta ASV ("Tehachapi"), Kalifornijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Temekjula Pilsēta ASV ("Temecula"), Kalifornijas štatā, 109400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tauzandoksa Pilsēta ASV ("Thoausand Oaks"), Kalifornijas štatā, 129300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toransa Pilsēta ASV ("Torrance"), Kalifornijas štatā, Losandželosas piepilsēta, 148500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treisi Pilsēta ASV ("Tracy"), Kalifornijas štatā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trakī Pilsēta ASV ("Truckee"), Kalifornijas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tulērī Pilsēta ASV ("Tulare"), Kalifornijas štatā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tērloka Pilsēta ASV ("Turlock"), Kalifornijas štatā, 71200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tventīnainpālmsa Pilsēta ASV ("Twentynine Palms"), Kalifornijas štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūkaia Pilsēta ASV ("Ukiah"), Kalifornijas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūnionsitija Pilsēta ASV ("Union City"), Kalifornijas štatā, 73600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūniontauna Pilsēta ASV ("Uniontown"), Pensilvānijas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vekavila Pilsēta ASV ("Vacaville"), Kalifornijas štatā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valeiho Pilsēta ASV ("Vallejo"), Kalifornijas štatā, 120200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viktorvila Pilsēta ASV ("Victorville"), Kalifornijas štatā, 121900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjena Pilsēta ASV ("Vienna"), Rietumvirdžīnijas štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjena Pilsēta ASV ("Vienna"), Virdžīnijas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Virdžīnijabīča Pilsēta ASV ("Virgina Beach"), Virdžīnijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastē, 451000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaiselja Pilsēta ASV ("Visalia"), Kalifornijas štatā, 129800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vista Pilsēta ASV ("Vista"), Kalifornijas štatā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veinsboro Pilsēta ASV ("Waynesboro"), Pensilvānijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veinsboro Pilsēta ASV ("Waynesboro"), Virdžinijas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veikfīlda Pilsēta ASV ("Wakefield"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Volnatkrīka Pilsēta ASV ("Walnut Creek"), Kalifornijas štatā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vasko Pilsēta ASV ("Wasco"), Kalifornijas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Pensilvānijas štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votsonvila Pilsēta ASV ("Watsonville"), Kalifornijas štatā, 53100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vīrtona Pilsēta ASV ("Weirton"), Rietumvirdžīnijas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestminstera Pilsēta ASV ("Westminster"), Kalifornijas štatā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vīlinga Pilsēta ASV ("Wheeling"), Rietumvirdžīnijas štatā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaithola Pilsēta ASV ("Whitehall"), Pensilvānijas štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitjera Pilsēta ASV ("Whittier"), Kalifornijas štatā, 87300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilksa-Bāra Pilsēta ASV ("Wilkes-Barre"), Pensilvānijas štatā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljamsbērga Pilsēta ASV ("Williamsburg"), Virdžīnijas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljamsporta Pilsēta ASV ("Williamsport"), Pensilvānijas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinčestera Pilsēta ASV ("Winchester"), Virdžinijas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinzora Pilsēta ASV ("Windsor"), Kalifornijas štatā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vudlenda Pilsēta ASV ("Woodland"), Kalifornijas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alentauna Pilsēta ASV (angļu val. "Allentown"), Pensilvānijas štatā, 119100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hobārta Pilsēta Austrālijā ("Hobart"), Tasmanijas salas dienvidu daļā, Tasmanijas štata administratīvais centrs, 205600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kvīnstauna Pilsēta Austrālijā, Tasmānijas salas rietumu daļā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lonsestona Pilsēta Austrālijā, Tasmanijas salas ziemeļos, osta Teimaras grīvā, 62200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Šarlruā Pilsēta Beļģijā ("Charleroi"), Valonijas reģiona Eno provincē, 203900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šalte Pilsēta Beļģijā ("Chatelet"), Valonijas reģiona Eno provincē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šievra Pilsēta Beļģijā ("Chievres"), Valonijas reģiona Eno provincē, 6670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šimē Pilsēta Beļģijā ("Chimay"), Valonijas reģiona Eno provincē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šinī Pilsēta Beļģijā ("Chiny"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinē Pilsēta Beļģijā ("Ciney"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kuvena Pilsēta Beļģijā ("Couvin"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dināna Pilsēta Beļģijā ("Dinant"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Durbuī Pilsēta Beļģijā ("Durbuy"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elpene Pilsēta Beļģijā ("Eupen"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Flērusa Pilsēta Beļģijā ("Fleurus"), Valonijas reģiona Eno provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Florenvila Pilsēta Beļģijā ("Florenville"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fosa la Vila pilsēta Beļģijā ("Fosses-la-Ville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herve Pilsēta Beļģijā ("Herve"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laluvjēra Pilsēta Beļģijā ("La Louviere"), Valonijas reģiona Eno provincē, 78800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lerē Pilsēta Beļģijā ("Le Roeulx"), Valonijas reģiona Eno provincē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lozē Eno pilsēta Beļģijā ("Leuze-en-Hainaut"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maršanfamena Pilsēta Beļģijā ("Marche-en-Famenne"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nefšato Pilsēta Beļģijā ("Neufchateau"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Otigni Lovena la Nove pilsēta Beļģijā ("Ottignies-Louvain-la-Neuve"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pēruvelza Pilsēta Beļģijā ("Peruwelz"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filipvilla Pilsēta Beļģijā ("Philippeville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rošfora Pilsēta Beļģijā ("Rochefort"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintgilēna Pilsēta Beļģijā ("Saint-Ghislain"), Valonijas reģiona Eno provincē, 23000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinthuberta Pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Serēna Pilsēta Beļģijā ("Seraing"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 63600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Spā Pilsēta Beļģijā ("Spa"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Stavelote Pilsēta Beļģijā ("Stavelot"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tūna Pilsēta Beļģijā ("Thuin"), Valonijas reģiona Eno provincē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vervjē Pilsēta Beļģijā ("Verviers"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 55900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Virtona Pilsēta Beļģijā ("Virton"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valkūra Pilsēta Beļģijā ("Walcourt"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laroša Ardēnos pilsēta Beļģijā (“La Roche-en-Ardenne”), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bomona Pilsēta Beļģijā (fr. "Beaumont"), Valonijas reģiona Eno provincē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borena Pilsēta Beļģijā (fr. "Beauraing"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buijona Pilsēta Beļģijā (fr. "Bouillon"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ljēža Pilsēta Beļģijā (fr. "Liege", vācu "Luettich", nl. "Luik"), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 195600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limburga Pilsēta Beļģijā (fr. "Limbourg", vācu, nl. "Limburg"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sintvita Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint Vith", nl., vācu "Sankt Vith"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 9450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Suaņi Pilsēta Beļģijā (fr. "Soignies", nl., vācu "Zinnik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Engena Pilsēta Beļģijā (fr. un vācu "Enghien", nl. "Edingen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hufalize Pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Houffalize", vācu "Hohenfels"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malmedī Pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Malmedy", vācu "Malmuende"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brena le Konte pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Braine-le-Comte", nl. "'s-Gravenbrakel"), Valonijas reģiona Eno provincē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Komine-Varnetona Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Comines-Warneton", nl. "Komen-Waasten"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žamblū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Gembloux", nl. "Gembloers"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ženapa Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Genappe", nl. "Genepien"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hannū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Hannut", nl. "Hannuit"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Huja Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Huy", nl. "Hoei"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žoduāna Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Jodoigne", nl. "Geldenaken"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lesīne Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Lessines", nl. "Lessen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Muskrona Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Mouscron", nl. "Moeskroen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 56000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Namīra Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Namur", nl. "Namen"), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 110100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nivele Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Nivelles", nl. "Nijvel"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Turnē Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Tournai", nl. "Doornik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 69600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vizē Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Vise", nl., "Wezet"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vareme Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Waremme", nl. "Borgworm"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vavra Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Wavre", nl. "Waver"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fontene l Eveke pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ata Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Benša Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Antoinga Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bastoņa Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arlona Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Andene Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hamiltona Pilsēta Bermuda salā ("Hamilton"), Lielbritānijas valdījuma "Bermudu salas" administratīvais centrs, \~30000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Dubica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šamaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bratunaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Breza Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kostajnica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Broda Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bugojno Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bugojno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 34600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Busovača Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Busovača"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čajniče Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cazina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čapļina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čelinaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čitluka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Derventa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Derventa"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doboja Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Drvara Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Drvar"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Foča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fojnica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gacko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Glamoča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Glamoč"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Goražde Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Goražde"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Bosniešu Podriņes kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gračanica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gradačaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradačac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 41800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gradiška Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grude Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Grude"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilidža Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilijaša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jablanica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jajce Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kakaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalesija Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalinovika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kiseļaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kiseljak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kladaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kladanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kļuča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kneževa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koņica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Konjic"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kotorvaroša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreševa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kupresa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laktaši Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Livno Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Livno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ļubiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ļubuški Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubuški"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lopare Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lukavaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maglaja Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miliči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Modriča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Modriča"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mrkoņičgrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neuma Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Neum"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nevesiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Odžaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Odžak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Olova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Olovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Orašje Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Orašje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pale Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Petrova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Petrovo"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Posušje Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Posušje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prijedora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Prņavora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prozora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rogatica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ruda Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sapna Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sokolaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Srbaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Srebrenika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Srebrenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Stolaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šipova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teočaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teočak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tesliča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tešaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tomislavgrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Travnika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trebiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trnova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tuzla Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ugļevika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vareša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Visoka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Višegrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viteza Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vlasenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zvornika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žepče Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Živinice Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mostara Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hadžiči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čeliča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Banoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bihača Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zavidoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bijeļina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bileča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šekoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brčko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. ).
- Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Portuveļu Pilsēta Brazīlijā ("Porto Velho"), osta Madeiras labajā krastā, Rondonijas štata administratīvais centrs, 511200 iedzīvotāju (2016. g.).
- Prezidenti Medisi pilsēta Brazīlijā (“Presidente Medici”), Rondonijas štatā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Temuko Pilsēta Čīlē, Araukānijas reģiona administratīvais centrs, 232500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Brīle Pilsēta Dānijā ("Brylle"), Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadersleva Pilsēta Dānijā ("Haderslev"), Ziemeļjitlandes reģionā, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holstebro Pilsēta Dānijā ("Holstebro"), Vidusjitlandes reģionā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hvidesande Pilsēta Dānijā ("Hvide Sande"), Vidusjitlandes reģionā, 3050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirke Hīlinge pilsēta Dānijā ("Kirke Hyllinge"), Zēlandes reģionā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirke Hvalse pilsēta Dānijā ("Kirke Hvalsø"), Zēlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirke Sobī pilsēta Dānijā ("Kirke Saaby"), Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nakskova Pilsēta Dānijā ("Nakskov"), Zēlandes reģionā, Lollandes salas rietumos, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nī Hamersholta pilsēta Dānijā ("Ny Hammersholt"), Galvaspilsētas reģionā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Falsteras Nikēbinga pilsēta Dānijā ("Nykøbing Falster"), Zēlandes reģionā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morsas Nikēbinga pilsēta Dānijā ("Nykøbing Mors"), Ziemeļjitlandes reģionā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zēlandes Nikēbinga pilsēta Dānijā ("Nykøbing Sjælland"), Zēlandes reģionā, 5140 iedzīvotāju (2014. g.).
- Renne Pilsēta Dānijā ("Renne"), Galvaspilsētas reģionā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slāgelse Pilsēta Dānijā ("Slagelse"), Zēlandes reģiona dienvidrietumos, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svendborga Pilsēta Dānijā ("Svendborg"), Ziemeļjitlandes reģionā, osta Fīnas salas dienvidaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vejle Pilsēta Dānijā ("Vejle"), Dienviddānijas reģiona administratīvais centrs, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viborga Pilsēta Dānijā ("Viborg"), Vidusjitlandes reģionā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Outrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hameleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1010 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brobīverka Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korinta Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1030 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nībela Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1040 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grejsa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesterskerninge Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Felsteda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gredstedbro Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hejnsviga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sommersteda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beke Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Overjerstāla Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gārsleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troense Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1140 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hejera Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1180 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boldersleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1190 iedzīvotāju (2014. g.).
- Egebeka Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1190 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agerskova Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alsleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eberupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stubeka Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rinkesena Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1220 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klipleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorbase Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1270 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agerbeka Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ansagera Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gisleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skodborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Āgārda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1320 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīlderupa-Bova Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ejlstrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varde Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tīregoda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tīstupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1380 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brenderupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ollerupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Brodī pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bredebro Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edsteda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestersotrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midelfarta Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nesbīhoveda-Brodī Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Overhollufa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obenro Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erbeka Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1590 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tommenrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kverndrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1640 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesternbela Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1640 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moruda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alminda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stenstrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gelsteda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1710 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sendera Ome pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1720 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bredstena Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1720 iedzīvotāju (2014. g.).
- Odense Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 172500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gerdinga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rīslinge Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skārupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askova Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1840 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rantzausminde Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sendera Bjerta pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jelsa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 1970 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerresundbī Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lejta Kirkebī pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Egtveda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2280 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vindebī Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grama Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārbī Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redinga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tingleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ullersleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanktklemensa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brejninga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksbela Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 2880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senderse Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skerbeka Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holsteda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Visenbjerga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glamsbjerga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tūrebī Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3270 iedzīvotāju (2014. g.).
- Augustenborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3280 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toftlunda Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Broagera Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogense Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Legumklostera Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārsleva Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fredericija Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grānstena Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4230 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brerupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Padborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Striba Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Give Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Runkēbinga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Nebela pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Lindelse pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bellinge Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berkopa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4960 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otterupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 4960 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vamdrupa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koldinga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 54900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Munkebo Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 5580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ringe Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolinga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerteminde Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 5850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asensa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 5950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rēdekro Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nordborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esbjerga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 71600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tendera Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vojensa Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 7650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rībe Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vejena Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grindstede Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, 9660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senderborga Pilsēta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Alsas salas dienvidrietumos, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vindereda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvistgārda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svaneke Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gerlese Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vejbī Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gadevanga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blistrupa Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēdehusene-Flenga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dragera Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 11950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tulstrupa Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brendersleva Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skodsborga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verlese Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smidstrupa Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīhamersholta Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anise Norda pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sengelese Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederikssunda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lillereda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Allinge-Sanvīga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1630 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevanga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fāruma Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māleva-Smerumnedre Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birkereda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okirkebī Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 2050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elstike-Stenlese Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blovstreda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 2170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grese Bakebī pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hillereda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skibbī Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tostrupa Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gredsteda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neksē Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līnge-Ugelese Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 4050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jegersprisa Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grēvestranda Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 41300 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hersholma Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hornbeka-Dronningmelle Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hellebeka-Ālsgārde Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gilleleje Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hornsleta Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slangerupa Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Niva Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Helsinge Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 8050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fredensborga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hundestede Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederiksberga Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 91700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Humlebeka Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Helsingēra Pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Zēlandes ziemeļaustrumu daļā, pie Ēresuna, 46400 iedzīvotāju (2014. g.), 15. gs. baznīca un klosteris, Kronborgas pils, celta 1574.-1585. g.
- Laurbjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torninga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorgoda-Barde Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1015 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Nisuma pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raskmelle Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strūera Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 10250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevinda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Daugārda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esterbjeregrāva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haridsleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klakringa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Servada Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jebjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soringa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hvidbjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hēdenstede Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 11350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ballinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1140 iedzīvotāju (2014. g.).
- Odera Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hjerma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1160 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meldrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvisa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spjalda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ugelbelle Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vemba Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torsagera Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1320 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eruma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārvanga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gammelerīe Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ulduma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lema Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gjerna Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grēno Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glīngere Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hova Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senderfeldinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voela Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merke Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1520 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ikasta Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harboere Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1530 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brīrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hatinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hornsīlda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redkersboro Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1620 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ejstrupholma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alingārbro Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolinda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lengstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skalsa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torse Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bremdāla Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1830 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skanderborga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ansa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gullestrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lāsbī Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stevnstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lunda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 1950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ulfborga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2030 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ulstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2030 iedzīvotāju (2014. g.).
- Estbirka Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gedveda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Homegārda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tēme Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bordinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rīomgārda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spentrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orhūsa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 259700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kibeka Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seftena Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2720 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hejsleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rende Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sabro Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trige Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lunderskova Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Auluma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinderupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hjortsheja Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Virklunda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taulova Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jellinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3370 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asentofta Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solbjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harleva Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bredstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3760 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elgoda Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Juelsminde Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svejbeka Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vildbjerga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sundsa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarma Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vīdebeka Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silkeborga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herninga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mārsleta Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kellerupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Horsensa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rī Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hammela Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lemvīga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brande Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Legtena-Skedstrupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hērninga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hinnerupa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjerringboro Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ebeltofta Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skjerna Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galtena-Skovbī Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadstēne Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedera-Malinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ringkēbinga Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Randersa Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, āmtes administratīvais centrs, osta Gūdenas krastos, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skīve Pilsēta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, osta Limfjorda krastā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jīlinge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eskilstrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Knabstrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serbīmagle Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vedeleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1140 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hasleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Undlese Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vordingborga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holme-Olstrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Idestrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Store Merlesa pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1230 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herlufmagle Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vegerlese Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Āgerupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holebī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1420 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hejbī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korsēra Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gislinge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solreda Stranda pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lille Skensveda pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stensveda Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redbihavna Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1630 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalundborga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gevninge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redvinga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1690 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rudsa Vedbī pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karrebeksminde Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norbīene Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārevejle Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1780 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ersleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merkeva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1830 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogenstrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ubī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1930 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gadstrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 1940 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stenlille Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2040 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redbī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Regstrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostede Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glumse Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2140 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ringstede Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karise Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vindinge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stubbekebinge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svebelle Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gundsemagle Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2370 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Alsleva pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gerleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2430 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rennede Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2430 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīrāda Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2440 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holbeka Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svinninge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sundbī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fakse Ladepladasa pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asnesa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjeverskova Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ejbī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederiksberga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3440 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kēge Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 35800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tellese Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3720 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prestē Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stege Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3830 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fakse Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strebī Egende pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Diānalunda Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havdrupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jīderupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nestveda Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Henga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svogersleva Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4320 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borupa Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sakskebinga Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vibī Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fensmarka Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tune Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maribo Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīsteda Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skelskēra Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 6550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorē Pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roskilde Pilsēta Dānijā, Zēlandes salā, Zēlandes reģiona administratīvais centrs, 48700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olborga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģiona administratīvais centrs, 109100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hornuma Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ranuma Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tornbī Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1020 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neragera Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1040 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norsa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ulstede Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bindslēve Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dallvillabī Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valsgārda Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1120 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mou Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1140 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aso Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hobro Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Snedsteda Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1180 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ellinga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederiksverka Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suldrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1220 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerre Halne pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1270 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tistede Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tīlstrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1320 iedzīvotāju (2014. g.).
- Estervrā Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kongersleva Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sulsteda Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gandrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terndrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīborga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Biersteda Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tārsa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 1920 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaduma Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederikshavna Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vrā Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Halsa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesterhasinga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hjerringa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mariagera Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frejleva Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestbjerga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olestrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brovsta Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hūrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2760 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pandrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 2880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sindāle Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dronninglunda Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Farsē Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Storvorde Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fjerritsleva Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gistrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hjallerupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langeskova Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Legstēra Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vodskova Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klarupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadsunda Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nībe Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obibro Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 5560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hirtshalsa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 5960 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stevringa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svenstrupa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bramminga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 7060 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foborga Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orsa Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skāgena Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sebī Pilsēta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentheljēra Pilsēta Džērsijā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 29000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Torshavna Pilsēta Fēru salās, šīs Dānijas autonomās sastāvdaļas administratīvais centrs, 12700 iedzīvotāju (2015. g.).
- Stenli Pilsēta Folklenda salu Austrumfoklendas salas austrumu piekrastē, Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1640 iedzīvotāju (2004. g.).
- Anglē Pilsēta Francijā ("Anglet"), Aktivānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bēgla Pilsēta Francijā ("Bègles"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Beržeraka Pilsēta Francijā ("Bergerac"), Akvitānijas reģiona Dordoņas departamentā, 27600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bordo Pilsēta Francijā ("Bordeaux"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, reģiona administratīvais centrs, osta Garonnas estuāra Žirondas krastā, 97 km no Biskajas līča, 239200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senona Pilsēta Francijā ("Cenon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Daksa Pilsēta Francijā ("Dax"), Akvitānijas reģiona Landas departamentā, Adūras kreisajā krastā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gradiņāna Pilsēta Francijā ("Gradignan"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Latestdebiša Pilsēta Francijā ("La Teste-de-Buch"), Aktivānijas reģiona Žirondas departamentā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lebuska Pilsēta Francijā ("Le Bouscat"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Liburna Pilsēta Francijā ("Libourne"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Meriņaka Pilsēta Francijā ("Mérignac"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 66100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mondemarsāna Pilsēta Francijā ("Mont-de-Marsan"), Akvitānijas reģiona Landas departamentā, 31200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Po Pilsēta Francijā ("Pau"), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 81200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Perigē Pilsēta Francijā ("Périgueux"), Akvitānijas reģiona Dordoņas departamentā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentmēdaranžēla Pilsēta Francijā ("Saint-Médard-en-Jalles"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Talansa Pilsēta Francijā ("Talence"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 40600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilnēva d'Ornona pilsēta Francijā ("Villeneuve-d'Ornon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 28400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilnēva pie Lo pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot"), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, 23500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ažāna Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Agen"), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, Garonnas labajā krastā, 34000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Baijonna Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Bayonne"), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, osta pie Adūras ietekas Atlantijas okeānā, 44800 iedzīvotāju (2010. g.), arhitektūras piemineklis - katedrāle (XIII-XVI gs.).
- Biarica Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Biarritz"), Biskajas līča krastā, Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.); Miarice.
- Denkerka Pilsēta Francijas ziemeļos ("Dunkirk"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.), prāmja satiksme ar Duvru Lielbritānijā.
- Sentpīterporta Pilsēta Gērnsijā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 16500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Abdera pilsēta Grieķijā ("Άβδηρα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 19000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosatanasa pilsēta Grieķijā ("Άγιος Αθανάσιος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajospavlosa pilsēta Grieķijā ("Άγιος Παύλος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosperta pilsēta Grieķijā ("Άγιος Πέτρος"), Jonijas salu perifērijā, 580 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajane pilsēta Grieķijā ("Αιανή"), Rietummaķedonijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eginija pilsēta Grieķijā ("Αιγίνιο/Αιγίνιον"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksandrija pilsēta Grieķijā ("Αλεξάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~50 km uz rietumiem no Salonikiem, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksandrupole pilsēta Grieķijā ("Αλεξανδρούπολη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļā, Trāķijas jūras piekrastē, 72700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alistrate pilsēta Grieķijā ("Αλιστράτη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ampelokipa pilsēta Grieķijā ("Αμπελόκηποι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 41000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amindeja pilsēta Grieķijā ("Αμύνταιο"), Rietummaķedonijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amfipolisa pilsēta Grieķijā ("Αμφίπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aksupole pilsēta Grieķijā ("Αξιούπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Apollonija pilsēta Grieķijā ("Απολλωνία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Argosorestika pilsēta Grieķijā ("Άργος Ορεστικό"), Rietummaķedonijas perifērijā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Argostole pilsēta Grieķijā ("Αργοστόλι"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arideja pilsēta Grieķijā ("Αριδαία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vatī Pilsēta Grieķijā ("Βαθύ"), Jonijas salu perifērijā, 1040 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vasilika Pilsēta Grieķijā ("Βασιλικά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vasilike Pilsēta Grieķijā ("Βασιλική"), Jonijas salu perifērijā, 430 iedzīvotāju (2011. g.).
- Velvenda Pilsēta Grieķijā ("Βελβεντός"), Rietummaķedonijas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Verija Pilsēta Grieķijā ("Βέροια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~60 km uz rietumiem no Salonikiem, nomes administratīvais centrs, 66600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Janica pilsēta Grieķijā ("Γιαννιτσά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 29800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gumenisa pilsēta Grieķijā ("Γουμένισσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grevena pilsēta Grieķijā ("Γρεβενά"), Rietummaķedonijas perifērijā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Didimotiha pilsēta Grieķijā ("Διδυμότειχο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Diona pilsēta Grieķijā ("Δίον"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doksata pilsēta Grieķijā ("Δοξάτο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Edesa pilsēta Grieķijā ("Έδεσσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 18200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Elefterija-Kordelija pilsēta Grieķijā ("Ελευθέριο-Κορδελιό"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 21600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Elefterupole Pilsēta Grieķijā ("Ελευθερούπολη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Epanome pilsēta Grieķijā ("Επανομή"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Efkarpija pilsēta Grieķijā ("Ευκαρπία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Evosma pilsēta Grieķijā ("Εύοσμος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 52600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zakinta Pilsēta Grieķijā ("Ζάκυνθος"), Jonijas salu perifērijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.), tāda paša nosaukuma salas lielākā pilsēta un osta.
- Tasa Pilsēta Grieķijā ("Θάσος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļaustrumu piekrastē, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Terme Pilsēta Grieķijā ("Θέρμη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 53200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jasma pilsēta Grieķijā ("Ίασμος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kavala Pilsēta Grieķijā ("Καβάλα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, osta Trāķijas jūras krastā, 70400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalamarja pilsēta Grieķijā ("Καλαμαριά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Soloniku piepilsēta, 91300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalandra pilsēta Grieķijā ("Καλάνδρα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 670 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kasandreja pilsēta Grieķijā ("Κασσάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2780 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kastorija pilsēta Grieķijā ("Καστοριά"), Rietummaķedonijas perifērijā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Katonevrokopja pilsēta Grieķijā ("Κάτω Νευροκόπι"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Keramote pilsēta Grieķijā ("Κεραμωτή"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kilkida pilsēta Grieķijā ("Κιλκίς"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 28700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kozane pilsēta Grieķijā ("Κοζάνη"), Rietummaķedonijas perifērijas administratīvais centrs, 70400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kolindra pilsēta Grieķijā ("Κολινδρός"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Korina pilsēta Grieķijā ("Κορινός"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kufalja pilsēta Grieķijā ("Κουφάλι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krinida pilsēta Grieķijā ("Κρηνίδες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krija Vrise pilsēta Grieķijā ("Κρύα Βρύση"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kiprina pilsēta Grieķijā ("Κυπρίνος"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 1160 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lagkada pilsēta Grieķijā ("Λαγκαδάς"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 41100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leptokarja pilsēta Grieķijā ("Λεπτοκαρυά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lefkada pilsēta Grieķijā ("Λευκάδα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu galā, 16300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lefkimme pilsēta Grieķijā ("Λευκίμμη"), Jonijas salu perifērijā, Kerkiras (Korfu) salas dienvidu daļā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Liksure pilsēta Grieķijā ("Ληξούρι"), Jonijas salu perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Litohora pilsēta Grieķijā ("Λιτόχωρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lutrohore pilsēta Grieķijā ("Λουτροχώρι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 460 iedzīvotāju (2011. g.).
- Menemeni pilsēta Grieķijā ("Μενεμένη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Saloniku piepilsēta, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metaksade pilsēta Grieķijā ("Μεταξάδες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 870 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nausa pilsēta Grieķijā ("Νάουσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 32500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neamudanja pilsēta Grieķijā ("Νέα Μουδανιά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neapotedaja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ποτείδαια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Rietummaķedonijas perifērijā, 2320 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nigrita pilsēta Grieķijā ("Νιγρίτα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nidre pilsēta Grieķijā ("Νυδρί"), Jonijas salu perifērijā, 1250 iedzīvotāju (2011. g.).
- Olimpiake Akte pilsēta Grieķijā ("Ολυμπιακή Ακτή"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 320 iedzīvotāju (2011. g.).
- Orestjada pilsēta Grieķijā ("Ορεστιάδα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumos, 18400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ormilija pilsēta Grieķijā ("Ορμύλια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Uranupole Pilsēta Grieķijā ("Ουρανούπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 960 iedzīvotāju (2011. g.).
- Panorama pilsēta Grieķijā ("Πανόραμα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Patra pilsēta Grieķijā ("Πάτρα"), Peloponesas pussalas ziemeļos, Rietumgrieķijas perifērijas administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, 167400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pefkohore pilsēta Grieķijā ("Πευκοχώρι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1650 iedzīvotāju (2011. g.).
- Platamona pilsēta Grieķijā ("Πλαταμώνας"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Plati pilsēta Grieķijā ("Πλατύ"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polihne pilsēta Grieķijā ("Πολίχνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 36100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polijira pilsēta Grieķijā ("Πολύγυρος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 22000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polikastra pilsēta Grieķijā ("Πολύκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polihrona pilsēta Grieķijā ("Πολύχρονο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1060 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prosocane pilsēta Grieķijā ("Προσοτσάνη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ptolemaīda pilsēta Grieķijā ("Πτολεμαΐδα"), Rietummaķedonijas perifērijā, 32100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pidna pilsēta Grieķijā ("Πύδνα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pitija pilsēta Grieķijā ("Πύθιο"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 560 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pilaja pilsēta Grieķijā ("Πυλαία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rodoliva Pilsēta Grieķijā ("Ροδoλίβος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Same Pilsēta Grieķijā ("Σάμη"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salas austrumu daļā, 2340 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sapes Pilsēta Grieķijā ("Σάπες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Seres Pilsēta Grieķijā ("Σέρρες"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 76200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sjatista Pilsēta Grieķijā ("Σιάτιστα"), Rietummaķedonijas perifērijā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sidirokastra Pilsēta Grieķijā ("Σιδηρόκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sinarade Pilsēta Grieķijā ("Σιναράδες"), Jonijas salu perifērijā, 1120 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sufle Pilsēta Grieķijā ("Σουφλί"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumos, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sikes Pilsēta Grieķijā ("Συκιές"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Torone Pilsēta Grieķijā ("Τορώνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tihera Pilsēta Grieķijā ("Τυχερό"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Feres pilsēta Grieķijā ("Φέρες"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Florina pilsēta Grieķijā ("Φλώρινα"), Rietummaķedonijas perifērijā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Halastra pilsēta Grieķijā ("Χαλάστρα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Halkidona pilsēta Grieķijā ("Χαλκηδόνα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 33700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Haniotisa pilsēta Grieķijā ("Χανιώτης/Χανιώτη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 970 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hortjatisa pilsēta Grieķijā ("Χορτιάτης"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hrisupole pilsēta Grieķijā ("Χρυσούπολη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 22300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oreokastra pilsēta Grieķijā ("Ωραιόκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arnaja Pilsēta Grieķijā, Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Drama pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Δράμα"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 44800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ksante pilsēta Grieķijas ziemeļaustrumos ("Ξάνθη"), Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijā, 70900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saloniki Pilsēta Grieķijas ziemeļos ("Θεσσαλονίκη"), Centrālās Maķedonijas perifērijas administratīvais centrs, osta Egejas jūras Termes līča krastā, 790800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kerkira Pilsēta Grieķijas ziemeļrietumos ("Κέρκυρα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salā, 39700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Katerine pilsēta Grieķijas ziemeļu daļā ("Κατερίνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, netālu no Termes līča rietumu krasta, 85800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Bakara Pilsēta Horvātijā ("Bakar"), Piejūras-Kalnu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beli Manastira pilsēta Horvātijā ("Beli Manastir"), Osijekas-Baraņas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belišče Pilsēta Horvātijā ("Belišče"), Osijekas-Baraņas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Benkovaca Pilsēta Horvātijā ("Benkovac"), Zadaras županijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Biograda na Moru pilsēta Horvātijā ("Biograd na Moru"), Zadaras županijā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bjelovara Pilsēta Horvātijā ("Bjelovar"), Bjelovaras-Bilogoras županijas administratīvais centrs, 40300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Buje Pilsēta Horvātijā ("Buje"), Istras županijā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Buzeta Pilsēta Horvātijā ("Buzet"), Istras županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Cresa Pilsēta Horvātijā ("Cres"), Piejūras-Kalnu županijā, lielākā apdzīvotā vieta tāda paša nosaukuma salā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Crikvenica Pilsēta Horvātijā ("Crikvenica"), Piejūras-Kalnu županijā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čabara Pilsēta Horvātijā ("Čabar"), Piejūras-Kalnu županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čakoveca Pilsēta Horvātijā ("Čakovec"), Piejūras-Kalnu županijā, 27100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čazma Pilsēta Horvātijā ("Čazma"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Daruvara Pilsēta Horvātijā ("Daruvar"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Delnice Pilsēta Horvātijā ("Delnice"), Piejūras-Kalnu županijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doņa Stubica pilsēta Horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doņi Miholjaca pilsēta Horvātijā ("Donji Miholjac"), Osijekas-Baraņas županijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Drniša Pilsēta Horvātijā ("Drniš"), Šibenikas-Kninas županijā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Duga Resa pilsēta Horvātijā ("Duga Resa"), Karlovacas županijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dugo Selo pilsēta Horvātijā ("Dugo Selo"), Zagrebas županijā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Garešnica Pilsēta Horvātijā ("Garešnica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Glina Pilsēta Horvātijā ("Glina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gospiča Pilsēta Horvātijā ("Gospič"), Likas-Seņas županijā, 12700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grubišno Poļe pilsēta Horvātijā ("Grubišno Poļe"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hrvatska Kostajnica pilsēta Horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hvara Pilsēta Horvātijā ("Hvar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iloka Pilsēta Horvātijā ("Ilok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Imotski Pilsēta Horvātijā ("Imotski"), Splitas-Dalmācijas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ivaneca Pilsēta Horvātijā ("Ivanec"), Varaždinas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ivaničgrada Pilsēta Horvātijā ("Ivanič-Grad"), Zagrebas županijā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jastrebarsko Pilsēta Horvātijā ("Jastrebarsko"), Zagrebas županijā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karlovaca Pilsēta Horvātijā ("Karlovac"), Karlovacas županijas administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kastava Pilsēta Horvātijā ("Kastav"), Piejūras-Kalnu županijā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaštela Pilsēta Horvātijā ("Kaštela"), Splitas-Dalmācijas županijā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Klanjeca Pilsēta Horvātijā ("Klanjec"), Krapinas-Zagorjes županijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Knina Pilsēta Horvātijā ("Knin"), Šibenikas-Kninas županijā, 15400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Komiža Pilsēta Horvātijā ("Komiža"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koprivnica Pilsēta Horvātijā ("Koprivnica"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 30900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Korčula Pilsēta Horvātijā ("Korčula"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kraljevica Pilsēta Horvātijā ("Kraljevica"), Piejūras-Kalnu županijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krapina Pilsēta Horvātijā ("Krapina"), Krapinas-Zagorjes županijā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Križevci Pilsēta Horvātijā ("Križevci"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krka Pilsēta Horvātijā ("Krk"), Piejūras-Kalnu županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kutina Pilsēta Horvātijā ("Kutina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 22800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kutjevo Pilsēta Horvātijā ("Kutjevo"), Požegas-Slavonijas županijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Labina Pilsēta Horvātijā ("Labin"), Istras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lepoglava Pilsēta Horvātijā ("Lepoglava"), Varaždinas županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lipika Pilsēta Horvātijā ("Lipik"), Požegas-Slavonijas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ludbrega Pilsēta Horvātijā ("Ludbreg"), Varaždinas županijā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Makarska Pilsēta Horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mali Lošiņa pilsēta Horvātijā ("Mali Lošinj"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metkoviča Pilsēta Horvātijā ("Metkovič"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mursko Središče pilsēta Horvātijā ("Mursko Središče"), Medžimurjes županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Našice Pilsēta Horvātijā ("Našice"), Osijekas-Baraņas županijā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nina Pilsēta Horvātijā ("Nin"), Zadaras županijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Gradiška pilsēta Horvātijā ("Nova Gradiška"), Brodas-Posavinas županijā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novaļa Pilsēta Horvātijā ("Novalja"), Likas-Seņas županijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novigrada Pilsēta Horvātijā ("Novigrad"), Istras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novska Pilsēta Horvātijā ("Novska"), Sisakas-Moslavinas županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Obrovaca Pilsēta Horvātijā ("Obrovac"), Zadaras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ogulina Pilsēta Horvātijā ("Ogulin"), Karlovacas županijā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Omiša Pilsēta Horvātijā ("Omiš"), Splitas-Dalmācijas županijā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Opatija Pilsēta Horvātijā ("Opatija"), Piejūras-Kalnu županijā, kūrorts Adrijas jūras Rijekas līča rietumu krastā (aptver 20 km garu piekrasti Učkas kalna piekājē), 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Opuzena Pilsēta Horvātijā ("Opuzen"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Orahovica Pilsēta Horvātijā ("Orahovica"), Vitrovicas-Podravinas županijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oroslavje Pilsēta Horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Osijeka Pilsēta Horvātijā ("Osijek"), Osijekas-Baraņasa županijas administratīvais centrs, 108000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Otočaca Pilsēta Horvātijā ("Otočac"), Likas-Seņas županijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Otoka Pilsēta Horvātijā ("Otok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ozaļa Pilsēta Horvātijā ("Ozalj"), Karlovacas županijā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paga Pilsēta Horvātijā ("Pag"), Zadaras županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pakraca Pilsēta Horvātijā ("Pakrac"), Požegas-Slavonijas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pazina Pilsēta Horvātijā ("Pazin"), Istras županijā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petriņa Pilsēta Horvātijā ("Petrinja"), Sisakas-Moslavinas županijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pleternica Pilsēta Horvātijā ("Pleternica"), Požegas-Slavonijas županijā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ploče Pilsēta Horvātijā ("Ploče"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Popovača Pilsēta Horvātijā ("Popovača"), Sisakas-Moslavinas županijā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Poreča Pilsēta Horvātijā ("Poreč"), Istras županijā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Požega Pilsēta Horvātijā ("Požega"), Požegas-Slavonijas županijā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pregrada Pilsēta Horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Preloga Pilsēta Horvātijā ("Prelog"), Medžimurjes županijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pula Pilsēta Horvātijā ("Pula"), Istras županijā, Istras pussalas dienvidos, 57500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Raba Pilsēta Horvātijā ("Rab"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rijeka Pilsēta Horvātijā ("Rijeka"), Piejūras-Kalnu županijas administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roviņa Pilsēta Horvātijā ("Rovinj"), Istras županijā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Samobora Pilsēta Horvātijā ("Samobor"), Zagrebas županijā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Seņa Pilsēta Horvātijā ("Senj"), Likas-Seņas županijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Siņa Pilsēta Horvātijā ("Sinj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sisaka Pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Skradina Pilsēta Horvātijā ("Skradin"), "Šibenikas-Kninas županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slatina Pilsēta Horvātijā ("Slatina"), Viroviticas-Podravinas županijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slavonski Broda pilsēta Horvātijā ("Slavonski Brod"), Brodas-Posavinas županijas administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sluņa Pilsēta Horvātijā ("Slunj"), Karlovacas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Solina Pilsēta Horvātijā ("Solin"), Splitas-Dalmācijas županijā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Splita Pilsēta Horvātijā ("Split"), Splitas-Dalmācijas županijas administratīvais centrs, 178100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stari Grada pilsēta Horvātijā ("Stari Grad"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Supetara Pilsēta Horvātijā ("Supetar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sveta Nedeļa pilsēta Horvātijā ("Sveta Nedelja"), Zagrebas županijā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sveti Ivana Zelina pilsēta Horvātijā ("Sveti Ivan Zelina"), Zagrebas županijā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šibenika Pilsēta Horvātijā ("Šibenik"), Šibenikas-Kninas županijas administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastša, 46300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Triļa Pilsēta Horvātijā ("Trilj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trogira Pilsēta Horvātijā ("Trogir"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Umaga Pilsēta Horvātijā ("Umag"), Istras županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valpova Pilsēta Horvātijā ("Valpovo"), Osijekas-Baraņas županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Varaždina Pilsēta Horvātijā ("Varaždin"), županijas administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Varaždinske Toplice pilsēta Horvātijā ("Varaždinske Toplice"), Varaždinas županijā, 6400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veļika Gorica pilsēta Horvātijā ("Velika Gorica"), Zagrebas županijā, 63500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vinkovci Pilsēta Horvātijā ("Vinkovci"), Vukovaras-Srijemas županijā, 35300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Virovitica Pilsēta Horvātijā ("Virovitica"), Viroviticas-Podravinas županijā, 21300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Visa Pilsēta Horvātijā ("Vis"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vodice Pilsēta Horvātijā ("Vodice"), Šibenikas-Kninas županijā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vodņana Pilsēta Horvātijā ("Vodnjan"), Istras županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrboveca Pilsēta Horvātijā ("Vrbovec"), Zagrebas županijā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrbovsko Pilsēta Horvātijā ("Vrbovsko"), Primorskas-Goranskas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrgoraca Pilsēta Horvātijā ("Vrgorac"), Splitas-Dalmācijas županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrlika Pilsēta Horvātijā ("Vrlika"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vukovara Pilsēta Horvātijā ("Vukovar"), Vukovaras-Srijemas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zaboka Pilsēta Horvātijā ("Zabok"), Krapinas-Zagorjes županijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zadara Pilsēta Horvātijā ("Zadar"), županijas administratīvais centrs, 75100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zlatara Pilsēta Horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Župaņa Pilsēta Horvātijā ("Županja"), Vukovaras-Srijemas županijā, 12100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džurdževaca Pilsēta Horvātijā, Koprivnicas-Križevcu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džakova Pilsēta Horvātijā, Osijekas-Baraņas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zaprešiča Pilsēta Horvātijā, Zagrebas županijā, 25200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dubrovnika Pilsēta Horvātijas dienvidos ("Dubrovnik"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, osta Adrijas jūras krastā, 42600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jegeva pilsēta Igaunijā ("Jõgeva"), apriņķa administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kerdla pilsēta Igaunijā ("Kärdla"), Hījumā salas ziemeļu daļā, Hījumā apriņķa administratīvais centrs, 3050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Karksi-Nuija pilsēta Igaunijā ("Karksi-Nuia"), Viljandi apriņķī, 1930 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Kilingi-Nemme pilsēta Igaunijā ("Kilingi-Nõmme"), Pērnavas apriņķī, 2070 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kivieli pilsēta Igaunijā ("Kiviõli"), Austrumviru apriņķī, 5630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Kuresāre pilsēta Igaunijā ("Kuressaare"), Sāmsalas dienvidos, Sāremā apriņķa administratīvais centrs, 13200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1563. g.
- Mārdu pilsēta Igaunijā ("Maardu"), Harju apriņķī, Tallinas piepilsēta, 17500 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1980. g.
- Meizakila pilsēta Igaunijā ("Mõisaküla"), Viljandi apriņķī, pie Latvijas robežas, 830 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Mustvē pilsēta Igaunijā ("Mustvee"), Jegevas apriņķī, piestātne Peipusa ezera ziemeļrietumu krastā, 1360 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Narva-Jēsū pilsēta Igaunijā ("Narva-Jõesuu"), Austrumviru apriņķī, Narvas līča krastā, 2630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
- Otepē Pilsēta Igaunijā ("Otepää"), Valgas apriņķī, 2100 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Pērnava pilsēta Igaunijā ("Pärnu"), osta pie Baltijas jūras, apriņķa administratīvais centrs, 39730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Peltsamā pilsēta Igaunijā ("Põltsamaa"), Jegevas apriņķī, 4190 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Pisi pilsēta Igaunijā ("Püssi"), Austrumviru apriņķī, 1080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Repina pilsēta Igaunijā ("Räpina"), Pelvas apriņķī, 2750 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Sūrejāni pilsēta Igaunijā ("Suure-Jaani"), Viljandi apriņķī, 1040 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Terva pilsēta Igaunijā ("Tõrva"), Valgas apriņķī, 2730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Tiri pilsēta Igaunijā ("Türi"), Jervas apriņķī, 5950 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Vehma pilsēta Igaunijā ("Võhma"), Viljandi apriņķī, 1310 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Loksa Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, Haras līča (Somu līcī) krastā, 2760 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Kehra Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, 2900 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Saue Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, 5510 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1994. g.
- Paldiski Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, Pakri pussalā, Baltijas jūras piekrastē, 4080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1783. g.
- Lihula Pilsēta Igaunijā, Lēnes apriņķī, 1400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1999. g.
- Sindi Pilsēta Igaunijā, Pēranavas apriņķī, 4080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Tamsalu Pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķī, 2240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1996. g.
- Tapa Pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķī, 5900 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Kunda Pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķī, Somu jūras līča krastā, 3420 iedzīvotāji (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Viljandi Pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 17470 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.; Vīlande.
- Rapla Pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 5630 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
- Elva Pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, 5600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kallaste Pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, Peipusa ezera krastā, 850 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Antsla Pilsēta Igaunijā, Veru apriņķī, pagasta administratīvais centrs, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Abja-Paluoja Pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 1240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Pelva Pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Põlva"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 6580 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Veru pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Võru"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 12670 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1784. g.
- Tartu Pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā, Emajegi krastos, 2. lielākā Igaunijas pilsēta, Tartu apriņķa administratīvais centrs, 97600 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1632. g.), pilsētas tiesības kopš 1224. g.
- Paide Pilsēta Igaunijas vidienē, Jervas apriņķa administratīvais centrs, 8230 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Sillamē Pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos ("Sillamäe"), Austrumu apriņķī, Narvas līča krastā, 13700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Narva Pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī, pie Krievijas robežas, 58660 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
- Kohtla-Jerve pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumu daļā ("Kohtla-Järve"), Austrumviru apriņķī, 37200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Jehvi pilsēta Igaunijas ziemeļu daļā ("Jõhvi"), Austrumviru apriņķa administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Rakvere Pilsēta Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru apriņķa administratīvais centrs, 20 km uz dienvidiem no Somu līča, 15260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1302. g.
- Suleimānija Pilsēta Irākā ("Sulaimaniya"), Kurdistānas reģionā, Suleimānijas muhāfazas administratīvais centrs, 591700 iedzīvotāju (2003. g.).
- Agropoli pilsēta Itālijā (_Agrópoli_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, Tirēnu jūras Salerno līča krastā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačerno Pilsēta Itālijā ("Acerno"), Kampnijas reģiona Salerno provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačera Pilsēta Itālijā ("Acerra"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Kastello pilsēta Itālijā ("Aci Castello"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Katena pilsēta Itālijā ("Aci Catena"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ači Santantonio pilsēta Itālijā ("Aci Sant'Antonio"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačireāle Pilsēta Itālijā ("Acireale"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adrāno Pilsēta Itālijā ("Adrano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Afradžola Pilsēta Itālijā ("Afragola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 63700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Airola Pilsēta Itālijā ("Airola"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albanella Pilsēta Itālijā ("Albanella"), Kampānijas reģiona Salemo provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Algēro Pilsēta Itālijā ("Alghero"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alife Pilsēta Itālijā ("Alife"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amalfi Pilsēta Itālijā ("Amalfi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Angri Pilsēta Itālijā ("Angri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apolosa Pilsēta Itālijā ("Apollosa"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adriāno Iprīno pilsēta Itālijā ("Ariano Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arcakēna Pilsēta Itālijā ("Arzachena"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arcāno Pilsēta Itālijā ("Arzano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askea Pilsēta Itālijā ("Ascea"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atripalda Pilsēta Itālijā ("Atripalda"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Auleta Pilsēta Itālijā ("Auletta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avella Pilsēta Itālijā ("Avella"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avellīno Pilsēta Itālijā ("Avellino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 52800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aversa Pilsēta Itālijā ("Aversa"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baronisi Pilsēta Itālijā ("Baronissi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Batipalja Pilsēta Itālijā ("Battipaglia"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beliči Pilsēta Itālijā ("Bellizzi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bellona Pilsēta Itālijā ("Bellona"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 5860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belpaso Pilsēta Itālijā ("Belpasso"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjankavilla Pilsēta Itālijā ("Biancavilla"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boza Pilsēta Itālijā ("Bosa"), Sardīnijas reģiona Oristāno provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boskoreāle Pilsēta Itālijā ("Boscoreale"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bračiljāno Pilsēta Itālijā ("Bracigliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bronte Pilsēta Itālijā ("Bronte"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bučīno Pilsēta Itālijā ("Buccino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buonabitakolo Pilsēta Itālijā ("Buonabitacolo"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buonalberdžo Pilsēta Itālijā ("Buonalbergo"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kabrasa Pilsēta Itālijā ("Cabras"), Sardīnijas reģiona Oristāno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadžāno Pilsēta Itālijā ("Caggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaljāri Pilsēta Itālijā ("Cagliari"), Sardīnijas autonomā reģiona un provinces administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaivana Pilsēta Itālijā ("Caivano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatabjāno Pilsēta Itālijā ("Calatabiano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalitri Pilsēta Itālijā ("Calitri"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaltadžirone Pilsēta Itālijā ("Caltagirone"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameri Pilsēta Itālijā ("Cameri"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamerota Pilsēta Itālijā ("Camerota"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampanja Pilsēta Itālijā ("Campagna"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapačo Pilsēta Itālijā ("Capaccio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapoterra Pilsēta Itālijā ("Capoterra"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapri Pilsēta Itālijā ("Capri"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapuja Pilsēta Itālijā ("Capua"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karbonija Pilsēta Itālijā ("Carbonia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karloforte Pilsēta Itālijā ("Carloforte"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazerta Pilsēta Itālijā ("Caserta"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 74900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazorija Pilsēta Itālijā ("Casoria"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 78200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellabate Pilsēta Itālijā ("Castellabate"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelsardo Pilsēta Itālijā ("Castelsardo"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katānija Pilsēta Itālijā ("Catania"), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas Sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čentola Pilsēta Itālijā ("Centola"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerāzo Pilsēta Itālijā ("Ceraso"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolliāno Pilsēta Itālijā ("Colliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kontursi Terme pilsēta Itālijā ("Contursi Terme"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korbara Pilsēta Itālijā ("Corbara"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Doljanova Pilsēta Itālijā ("Dolianova"), Sardīnijas reģiona Kajāri provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dorgāli Pilsēta Itālijā ("Dorgali"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eboli Pilsēta Itālijā ("Eboli"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erkolano Pilsēta Itālijā ("Ercolano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fišāno Pilsēta Itālijā ("Fisciano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foljānize Pilsēta Itālijā ("Foglianise"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forīna Pilsēta Itālijā ("Forino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forio Pilsēta Itālijā ("Forio"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fratamadžore Pilsēta Itālijā ("Frattamaggiore"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džarre Pilsēta Itālijā ("Giarre"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džifoni Sei Kazali pilsēta Itālijā ("Giffoni Sei Casali"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džifoni Valle Pjana pilsēta Itālijā ("Giffoni Valle Piana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džuljāno Pilsēta Itālijā ("Giugliano in Campania"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 110600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gonosfandidža Pilsēta Itālijā ("Gonnosfanadiga"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grammičele Pilsēta Itālijā ("Grammichele"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotaminārda Pilsēta Itālijā ("Grottaminarda"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grumo Nevāno pilsēta Itālijā ("Grumo Nevano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guardija Sandramondi pilsēta Itālijā ("Guardia Sanframondi"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guspīni Pilsēta Itālijā ("Guspini"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iglēziasa Pilsēta Itālijā ("Iglesias"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iskija Pilsēta Itālijā ("Ischia"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, tāda paša nosaukuma salā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Itiri Pilsēta Itālijā ("Ittiri"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- La Madalēna pilsēta Itālijā ("La Maddalena"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lanuzei Pilsēta Itālijā ("Lanusei"), Sardīnijas reģiona Oljastras provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Letere Pilsēta Itālijā ("Lettere"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linguaglosa Pilsēta Itālijā ("Linguaglossa"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lioni Pilsēta Itālijā ("Lioni"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makomēra Pilsēta Itālijā ("Macomer"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madaloni Pilsēta Itālijā ("Maddaloni"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maiori Pilsēta Itālijā ("Maiori"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marčianīze Pilsēta Itālijā ("Marcianise"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mariljāno Pilsēta Itālijā ("Marigliano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskali Pilsēta Itālijā ("Mascali"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskaluča Pilsēta Itālijā ("Mascalucia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merkato Sanseverīno pilsēta Itālijā ("Mercato San Severino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merkoljāno Pilsēta Itālijā ("Mercogliano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minjāno Monte Lungo pilsēta Itālijā ("Mignano Monte Lungo"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineo Pilsēta Itālijā ("Mineo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minori Pilsēta Itālijā ("Minori"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirabella Elkāno pilsēta Itālijā ("Mirabella Eclano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Misterbjanko Pilsēta Itālijā ("Misterbianco"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mojāno Pilsēta Itālijā ("Moiano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molināra Pilsēta Itālijā ("Molinara"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mondragone Pilsēta Itālijā ("Mondragone"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekoriče Pilsēta Itālijā ("Montecorice"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekorvīno Puljāno pilsēta Itālijā ("Montecorvino Pugliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monteforte Irpino pilsēta Itālijā ("Monteforte Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montella Pilsēta Itālijā ("Montella"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montemileto Pilsēta Itālijā ("Montemiletto"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montezāno sulla Marčellāna pilsēta Itālijā ("Montesano sulla Marcellana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montezarkjo Pilsēta Itālijā ("Montesarchio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montoro Inferiore pilsēta Itālijā ("Montoro Inferiore"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mugnāni del Kardināla pilsēta Itālijā ("Mugnano del Cardinale"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolosi Pilsēta Itālijā ("Nicolosi"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nočera Inferjore pilsēta Itālijā ("Nocera Inferiore"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nola Pilsēta Itālijā ("Nola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nuoro Pilsēta Itālijā ("Nuoro"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 36400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olbija Pilsēta Itālijā ("Olbia"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olevāno sul Tušāno pilsēta Itālijā ("Olevano sul Tusciano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oliveto Čitra pilsēta Itālijā ("Oliveto Citra"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oristāno Pilsēta Itālijā ("Oristano"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ocjēri Pilsēta Itālijā ("Ozieri"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Padula Pilsēta Itālijā ("Padula"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pagāni Pilsēta Itālijā ("Pagani"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palagonija Pilsēta Itālijā ("Palagonia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palomonte Pilsēta Itālijā ("Palomonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pannarāno Pilsēta Itālijā ("Pannarano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paterno Pilsēta Itālijā ("Paterno"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pedara Pilsēta Itālijā ("Pedara"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pellečāno Pilsēta Itālijā ("Pellezzano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjāno di Sorrento pilsēta Itālijā ("Piano di Sorrento"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjedimonte Mateze pilsēta Itālijā ("Piedimonte Matese"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetrelčīna Pilsēta Itālijā ("Pietrelcina"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pišota Pilsēta Itālijā ("Pisciotta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polla Pilsēta Itālijā ("Polla"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pollika Pilsēta Itālijā ("Pollica"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomiljāno d'Arka pilsēta Itālijā ("Pomigliano d'Arco"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pompeji Pilsēta Itālijā ("Pompei"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontekanjāno Fajāno pilsēta Itālijā ("Pontecagnano Faiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portiči Pilsēta Itālijā ("Portici"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portotorresa Pilsēta Itālijā ("Porto Torres"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pocuoli Pilsēta Itālijā ("Pozzuoli"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 80800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvaliāno Pilsēta Itālijā ("Qualiano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvartu Santelena pilsēta Itālijā ("Quartu Sant'Elena"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ramaka Pilsēta Itālijā ("Ramacca"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Randaco Pilsēta Itālijā ("Randazzo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riposto Pilsēta Itālijā ("Riposto"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokadaspide Pilsēta Itālijā ("Roccadaspide"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokapjemonte Pilsēta Itālijā ("Roccapiemonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokarainola Pilsēta Itālijā ("Roccarainola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sala Konsilīna pilsēta Itālijā ("Sala Consilina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salerno Pilsēta Itālijā ("Salerno"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančipriāno Pičentīno pilsēta Itālijā ("San Cipriano Picentino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sangavīno Monreāle pilsēta Itālijā ("San Gavino Monreale"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo a Kremano pilsēta Itālijā ("San Giorgio a Cremano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo del Sannio pilsēta Itālijā ("San Giorgio del Sannio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni a Piro pilsēta Itālijā ("San Giovanni a Piro"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni la Punta pilsēta Itālijā ("San Giovanni la Punta"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sengregorio di Katānija pilsēta Itālijā ("San Gregorio di Catania"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sangregorio Magno pilsēta Itālijā ("San Gregorio Magno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarcāno sul Sarno pilsēta Itālijā ("San Marzano sul Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpjetro Klarenca pilsēta Itālijā ("San Pietro Clarenza"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvalentīno Torio pilsēta Itālijā ("San Valentino Torio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanluri Pilsēta Itālijā ("Sanluri"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santagata de Džoti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata de' Goti"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Agata li Batiāti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata li Battiati"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Antimo Pilsēta Itālijā ("Sant'Antimo"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Arsēnio pilsēta Itālijā ("Sant'Arsenio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sant'Endžidio del Monte Albīno pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio del Monte Albino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarija Kapuja Vetere pilsēta Itālijā ("Santa Maria Capua Vetere"), Kampānijas reģiona Kazetras provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarina pilsēta Itālijā ("Santa Marina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaterēza Galura pilsēta Itālijā ("Santa Teresa Gallura"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santavenerīna pilsēta Itālijā ("Santa Venerina"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanca Pilsēta Itālijā ("Sanza"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sapri Pilsēta Itālijā ("Sapri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarno Pilsēta Itālijā ("Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasāno Pilsēta Itālijā ("Sassano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasāri Pilsēta Itālijā ("Sassari"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 126000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Savjāno Pilsēta Itālijā ("Saviano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skafāti Pilsēta Itālijā ("Scafati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skordija Pilsēta Itālijā ("Scordia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serīno Pilsēta Itālijā ("Serino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serre Pilsēta Itālijā ("Serre"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesa Aurunka pilsēta Itālijā ("Sesa Aurunca"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siāno Pilsēta Itālijā ("Siano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("Sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siniskola Pilsēta Itālijā ("Siniscola"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solofra Pilsēta Itālijā ("Solofra"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Somma Vezuviāna pilsēta Itālijā ("Somma Vesuviana"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorento Pilsēta Itālijā ("Sorrento"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorso Pilsēta Itālijā ("Sorso"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teāno Pilsēta Itālijā ("Teano"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tedžāno Pilsēta Itālijā ("Teggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Telese Terme pilsēta Itālijā ("Telese Terme"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tempo Pauzānija pilsēta Itālijā ("Tempio Pausania"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torre Annunciata pilsēta Itālijā ("Torre Annunziata"), Kampanijas reģiona Neapoles provincē, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torre del Greko pilsēta Itālijā ("Torre del Greco"), Kampanijas reģiona Neapoles provincē, 85300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortoli Pilsēta Itālijā ("Tortoli"), Sardīnijas reģiona Oljastras provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tramonti Pilsēta Itālijā ("Tramonti"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trekastanji Pilsēta Itālijā ("Trecastagni"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tremestjēri Etneo pilsēta Itālijā ("Tremestieri Etneo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vallo della Lukānija pilsēta Itālijā ("Vallo della Lucania"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valverde Pilsēta Itālijā ("Valverde"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venafro Pilsēta Itālijā ("Venafro"), Molizes reģiona Izernijas provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viagrande Pilsēta Itālijā ("Viagrande"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vibonati Pilsēta Itālijā ("Vibonati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viko Ekuense pilsēta Itālijā ("Vico Equense"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vietri sul Mare pilsēta Itālijā ("Vietri sul Mare"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villačidro Pilsēta Itālijā ("Villacidro"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villamasardža Pilsēta Itālijā ("Villamassargia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidzini Pilsēta Itālijā ("Vizzini"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasala di Principe pilsēta Itālijā (“Casal di Principe”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasala Velīno pilsēta Itālijā (“Casal Velino”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sandžirdžo pilsēta Itālijā (“Castel San Giorgio”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sanlorenco pilsēta Itālijā (“Castel San Lorenzo”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Volturno pilsēta Itālijā (“Castel Volturno”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellammāre di Stabija pilsēta Itālijā (“Castellammare di Stábia”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, 66000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marano di Napoli pilsēta Itālijā (“Marano di Napoli”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 57200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekorvīno Rovella pilsēta Itālijā (“Montecorvino Rovella”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montoro Superiore pilsēta Itālijā (“Montoro Superiore”), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mota Sant’Anastasija pilsēta Itālijā (“Motta Sant’Anastasia”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nočera Superjore pilsēta Itālijā (“Nocera Superiore”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benevento Pilsēta Itālijas dienvidos ("Benevento"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neapole Pilsēta Itālijas dienvidos ("Napoli"), Vezuva piekājē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, Kampānijas reģiona administratīvais centrs, 958000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vē Pilsēta Jaunkaledonijas Lifū salā, Klusā okeāna rietumu daļā, Salu Provinces administratīvais centrs, 8700 iedzīvotāju (1989. g.).
- Dumbea Pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4200 iedzīvotāju (1996. g.).
- Huailū Pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4330 iedzīvotāju (1996. g.).
- Puandimī Pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4340 iedzīvotāju (1996. g.).
- Burela Pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4360 iedzīvotāju (1996. g.).
- Numea Pilsēta Jaunkaledonijas salas dienvidos, osta Koraļļu jūras krastā, Francijas aizjūras teritorijas "Jaunkaledonija" administratīvais centrs, 91400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Oklenda Pilsēta Jaunzēlandes ziemeļos ("Auckland"), Ziemeļsalā, osta pie Hauraki līča, 442000 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā pilsēta Jaunzēlandē un visā Okeānijā.
- Ain el Beida pilsēta Jordānijā (_Al Ayn al Baydā'_), Tafīlas muhāfazā.
- Adžlūna pilsēta Jordānijā (_ʻAjlūn_), muhāfazas administratīvais centrs.
- Rusaifa Pilsēta Jordānijā ("Ar Rusayfah"), Ammānas ziemeļaustrumu piepilsēta, 280000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Zarka Pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā'"), Ammānas piepilsēta, 395200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Zerka Pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā"), ziemeļaustrumos no galvaspilsētas Ammānas, muhāfazas administratīvais centrs, 481300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mādeba Pilsēta Jordānijā, Balkas muhāfazas administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2004. g.).
- Salta Pilsēta Jordānijā, Balkas muhāfazas administratīvais centrs, 73500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Ramta Pilsēta Jordānijā, Irbidas muhāfazā, 71400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hāšimīja Pilsēta Jordānijā, Zerkas muhāfazā, 135500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Akaba Pilsēta Jordānijas dienvidos, pie Sarkanās jūras tāda paša nosaukuma līča, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Irbida Pilsēta Jordānijas ziemeļos ("Irbid"), muhāfazas administratīvais centrs, 250600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Džordžtauna Pilsēta Kaimanu salās ("Georgetown"), šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 31800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Malindi Pilsēta Kenijā ("Malindi"), osta Indijas okeāna krastā, 53800 iedzīvotāju (1999. g.).
- Marsabita Pilsēta Kenijā ("Marsabit"), Austrumu provincē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Eldoreta Pilsēta Kenijā, 195200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Meru Pilsēta Kenijā, 42700 iedzīvotāju (1999. g.).
- Bungoma Pilsēta Kenijā, 44200 iedzīvotāju (1999. g.).
- Kitale Pilsēta Kenijā, 63200 iedzīvotāju (1999. g.).
- Ruiru Pilsēta Kenijā, 79700 iedzīvotāju (1999. g.).
- Mombasa Pilsēta Kenijā, nelielā koraļļu salā Indijas okeāna piekrastē (ar kontinentu savieno dambji un tilts), Krasta provinces administratīvais centrs, 862100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kakamega Pilsēta Kenijā, Rietumu provinces administratīvais centrs, 57100 iedzīvotāju (1999. g.).
- Ņeri Pilsēta Kenijā, Vidusprovinces administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (1999. g.).
- Garisa Pilsēta Kenijā, Ziemeļrietumu provinces administratīvais centrs, 51000 iedzīvotāju (1999. g.).
- Kisumu Pilsēta Kenijas rietumos ("Kisumu"), osta Viktorijas ezera austrumu krastā, 227100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Nakuru Pilsēta Kenijas vidienē ("Nakuru"), Riftveli provinces administratīvais centrs, 256300 iedzīvotāju (2004. g.).
- Tika Pilsēta Kenijas vidienē, 82700 iedzīvotāju (1999. g.).
- Arguna Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, \~15 km uz austrumiem no Groznijas, Argunas upes labajā krastā, 33200 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Gudermesa Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 50000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šali Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Urusmartana Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ačhojmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā; Teha Marta.
- Groznija Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikas administratīvais centrs, 280300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivangoroda Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Narvas labajā krastā, iepretim Narvas pilsētai (Igaunijā), 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balahna Pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
- Mozdoka Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alagira Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, pie Osetijas Kara ceļa, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības no 1850. g.
- Ardona Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.; Eridona.
- Beslana Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labajā krastā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Digora Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ursdonas kreisajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vladikaukāza Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas galvaspilsēta, 308300 iedzīvotāju (2014. g.), 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g. saucās Ordžonikidze, 1944.-1954. g. - Dzaudžikava.
- Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
- Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
- Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
- Valka Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļos uz Igaunijas robežas, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 157 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1584. g. (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g.), 1369. g. dēvēta par miestu, pirmo reizi minēta ar nosaukumu "Pedele" 1286. g. Rīgas parādnieku grāmatā.
- Rūjiena Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā.
- Aimuta pilsēta Lielbritānijā (_Eyemouth_), Skotijas dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē.
- Eilsburija Pilsēta Lielbritānijā ("Aylesbury"), Anglijā, 58 km no Londonas, Bakingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ēra Pilsēta Lielbritānijā ("Ayr"), Skotijas dienvidrietumos, osta Fērtofklaida līča krastā, 47200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Armā Pilsēta Lielbritānijā ("Armagh"), Ziemeļīrijā, 59300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bangora Pilsēta Lielbritānijā ("Bangor"), Velsā, 17600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bārnsli Pilsēta Lielbritānijā ("Barnsley"), Anglijā, \~30 km uz dienvidiem no Līdsas, Sautjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 71500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Beri Pilsēta Lielbritānijā ("Barry"), Velsā, osta Bristoles līča krastā, apdzīvota vieta kopš VII gs.
- Berova Fernesā pilsēta Lielbritānijā ("Barrow-in-Furness"), Anglijā, osta Īrijas jūras krastā, 56700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bezildona Pilsēta Lielbritānijā ("Basildon"), atrodas 51 km uz austrumiem no Londonas centra.
- Beizingstoka Pilsēta Lielbritānijā ("Basingstoke"), Anglijas dienvidos, 87300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bebingtona Pilsēta Lielbritānijā ("Bebington"), Anglijas ziemeļrietumos, 15800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bedforda Pilsēta Lielbritānijā ("Bedford"), Anglijā, uz ziemeļrietumiem no Londonas, 81600 iedzīvotāju (2011. g.), Bedfordšīras grāfistes administratīvais centrs. vēstures avotos pirmo reizi minēta 571. g.
- Belfāsta Pilsēta Lielbritānijā ("Belfast"), Ziemeļīrijas administratīvais centrs, 281000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Berika pie Tvīdas pilsēta Lielbritānijā ("Berwick-upon-Tweed"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, Northamberlendas grāfistes administratīvais centrs, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bērkenheda Pilsēta Lielbritānijā ("Birkenhead"), Anglijas rietumos, osta Mērsi līča krastā, ekonomiski saistīta ar Liverpūli.
- Blekbērna Pilsēta Lielbritānijā ("Blackburn"), Anglijā, Liverpūles-Līdsas kanāla krastā, 106500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Blekpūla Pilsēta Lielbritānijā ("Blackpool"), Anglijā, Īrijas jūras piekrastē, 142900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Blaita Pilsēta Lielbritānijā ("Blyth"), Anglijas ziemeļu daļā, Ziemeļjūras krastā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bognorīdžisa Pilsēta Lielbritānijā ("Bognor Regis"), Anglijas dienvidos, Lamanša krastā, 24000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Būtla Pilsēta Lielbritānijā ("Bootle"), Anglijā, Mērsisaidas konurbācijā, osta, 77600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Bredforda Pilsēta Lielbritānijā ("Bradford"), Anglijā, Līdsas piepilsēta, 304600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Braitona Pilsēta Lielbritānijā ("Brighton"), Anglijā, Lamanša piekrastē, Īstsaseksas grāfistes administratīvais centrs, 138200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bērnli Pilsēta Lielbritānijā ("Burnley"), Anglijā, 73500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bērtona pie Trentas pilsēta Lielbritānijā ("Burton upon Trent"), Anglijas centrālajā daļā, 72300 iedzīvotāju (2011. g.), Benediktiešu klostera (1022. g.) drupas.
- Kembridža Pilsēta Lielbritānijā ("Cambridge"), Anglijas austrumu daļā, Kembridžšīras grāfistes administratīvais centrs, 123900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1209. g.).
- Kenterberija Pilsēta Lielbritānijā ("Canterbury"), Anglijas dienvidaustrumos, 151100 iedzīvotāju (2011. g.), Kenterberijas arhibīskapa - anglikāņu baznīcas galvas rezidence.
- Kārdifa Pilsēta Lielbritānijā ("Cardif"), Velsā, Bristoles līča piekrastē, 346100 iedzīvotāju (2011. g.); Kairdīza.
- Kārlaila Pilsēta Lielbritānijā ("Carlisle"), Anglijas ziemeļos, Kambrijas grāfistes administratīvais centrs, 75300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Četema Pilsēta Lielbritānijā ("Chatham"), Anglijas dienvidaustrumos, osta pie Medvejas grīvas, 76800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čelmsforda Pilsēta Lielbritānijā ("Chelmsford"), Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Londonas, Eseksas grāfistes administratīvais centrs. 168300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čeltnema Pilsēta Lielbritānijā ("Cheltenham"), Anglijas rietumu daļā, 116500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestera Pilsēta Lielbritānijā ("Chester"), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Česterfīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Chesterfield"), Anglijā, uz dienvidiem no Šefīldas, 104300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čičestera Pilsēta Lielbritānijā ("Chichester"), Anglijā, Vestaseksas grāfistes administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kotbridža Pilsēta Lielbritānijā ("Coatbridge"), Skotijā, 44200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kolčestera Pilsēta Lielbritānijā ("Colchester"), Anglijas dienvidaustrumos, 121900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koventri Pilsēta Lielbritānijā ("Coventry"), Anglijas vidienē, 316900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kroli Pilsēta Lielbritānijā ("Crawley"), Anglijas dienvidu daļā, uz dienvidiem no Londonas, 106600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krū Pilsēta Lielbritānijā ("Crewe"), Anglijas rietumos, 72900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dārlingtona Pilsēta Lielbritānijā ("Darlington"), Anglijas ziemeļaustrumos, Skernas krastos, 106000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dārbi Pilsēta Lielbritānijā ("Derby"), Anglijas vidienē, 248800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Derri Pilsēta Lielbritānijā ("Derry"), Ziemeļīrijā, 107900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Donkastera Pilsēta Lielbritānijā ("Doncaster"), Anglijā, 68000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Dorčestera Pilsēta Lielbritānijā ("Dorchester"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Dorsetas grāfistes administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dadli Pilsēta Lielbritānijā ("Dudley"), Anglijas centrālajā daļā, 79400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dandī Pilsēta Lielbritānijā ("Dundee"), Skotijā, 148200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Danfērmlina Pilsēta Lielbritānijā ("Dunfermline"), Skotijā, uz ziemeļaustrumiem no Edinburgas, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), skotu karaļa rezidence (XI gs.), benediktiešu klosteris (1072. g.) u. c. XI gs. arhitektūras pieminekļi, pilsēta dibināta 1067. g.
- Darema Pilsēta Lielbritānijā ("Durham"), Anglijas ziemeļu daļā, grāfistes administratīvais cents, 94400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Edinburga Pilsēta Lielbritānijā ("Edinburgh"), Skotijas administratīvais centrs, osta Fērtoforta līča krastā, 468700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eli Pilsēta Lielbritānijā ("Ely"), Anglijā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Epsoma-Jūela Pilsēta Lielbritānijā ("Epsom and Ewell"), Londonas pavadoņpilsēta, 78300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērema Pilsēta Lielbritānijā ("Fareham"), Anglijā, osta pie Lamanša, 42200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Folkstona Pilsēta Lielbritānijā ("Folkestone"), Anglijas dienvidaustrumos, osta Padekalē krastā, 46700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Geitsheda Pilsēta Lielbritānijā ("Geteshead"), Anglijas ziemeļrietumos, osta Tainas labajā krastā, 120000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gilingema Pilsēta Lielbritānijā ("Gillingham"), Anglijas dienvidaustrumos, Medvejas grīvlīča krastā, 104200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Glostera Pilsēta Lielbritānijā ("Gloucester"), Anglijas rietumu daļā, osta Sevērnas krastos, Glosteršīras grāfistes administratīvais centrs, 123000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1163. g.
- Gosporta Pilsēta Lielbritānijā ("Gosport"), Anglijas dienvidos, Portsmutas piepilsēta, osta pie Lamanša, 84300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greitjārmuta Pilsēta Lielbritānijā ("Great Yarmouth"), Anglijas dienvidaustrumos, 58000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Grīnoka Pilsēta Lielbritānijā ("Greenock"), Skotijā, Glāzgovas priekšosta Fērtofklaida līča krastā, 44200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Grimsbi Pilsēta Lielbritānijā ("Grimsby, Great Grimsby"), Anglijas austrumos, 88200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gilforda Pilsēta Lielbritānijā ("Guildford"), Anglijas dienvidos, 137200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Helifeksa Pilsēta Lielbritānijā ("Halifax"), Anglijā, Kolderas krastos, 82000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Hārlova Pilsēta Lielbritānijā ("Harlow"), Anglijā, Londonas ziemeļu piepilsēta.
- Herogita Pilsēta Lielbritānijā ("Harrogate"), Anglijā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārtlpūla Pilsēta Lielbritānijā ("Hartlepool"), Anglijas ziemeļaustrumos, 116000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hemelhempstida Pilsēta Lielbritānijā ("Hemel Hempstead"), Anglijā, Londonas pavadoņpilsēta, 39 km uz ziemeļrietumiem no Londonas, 91900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hereforda Pilsēta Lielbritānijā ("Hereford"), Anglijs rietumu daļā, Herefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hārforda Pilsēta Lielbritānijā ("Hertford"), Anglijā, \~30 km uz ziemeļiem no Londonas, Hārfordšīras grāfistes administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hova Pilsēta Lielbritānijā ("Hove"), Anglijā, piejūras kūrorts Lamanša krastā, 1977. g. apvienota ar Braitonu.
- Hadersfīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Huddersfield"), Anglijā, 163000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Invernesa Pilsēta Lielbritānijā ("Inverness"), Skotijas ziemeļos, osta Marifērta krastā, 58000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jorka Pilsēta Lielbritānijā ("York"), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), tērauda, tekstila un ādas apstrādes rūpniecība, arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta.
- Ipsviča Pilsēta Lielbritānijā ("Ipswich"), Anglijas austrumos, osta Orvelas grīvlīča krastā, Safolkas grāfistes administratīvais centrs, 133400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kītli Pilsēta Lielbritānijā ("Keighley"), Anglijas ziemeļaustrumos, 51400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Kilmārnoka Pilsēta Lielbritānijā ("Kilmarnock"), Skotijas dienvidrietumos, 46350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kingstona Pilsēta Lielbritānijā ("Kingston upon Thames"), Anglijā, ietilpst Lielās Londonas sastāvā, tās teritorijas dienvidrietumu daļā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kērkoldi Pilsēta Lielbritānijā ("Kirkcaldy"), Skotijas austrumos, osta Fērtoforta līča ziemeļu krastā, 49500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lenkastera Pilsēta Lielbritānijā ("Lancaster"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, 138400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Līdsa Pilsēta Lielbritānijā ("Leeds"), Anglijā, 751500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lestera Pilsēta Lielbritānijā ("Leicester"), Anglijā, Lesteršīras grāfistes administratīvais centrs, 329800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ličfīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Lichfield"), Anglijā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Linkolna Pilsēta Lielbritānijā ("Lincoln"), Anglijā, Linkolnšīras grāfistes administratīvais centrs, 93500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lisbērna Pilsēta Lielbritānijā ("Lisburn"), Ziemeļīrijā, 120200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Deri Pilsēta Lielbritānijā ("Londonderry"), Ziemeļīrijā, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū.
- Loustofta Pilsēta Lielbritānijā ("Lowestoft"), Anglijas austrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Meidenheda Pilsēta Lielbritānijā ("Maidenhead"), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu.
- Mančestra Pilsēta Lielbritānijā ("Manchester"), Anglijas rietumos, osta pie kanāla, kas to savieno ar Īrijas jūru, 395000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mensfīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Mansfield"), Anglijas vidienē, 99600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mārgeita Pilsēta Lielbritānijā ("Margate"), Anglijas dienvidaustrumos, kūrorts Ziemeļjūras krastā, 61200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metloka Pilsēta Lielbritānijā ("Matlock"), Anglijas vidienē, Dārbšīras grāfistes administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Midlsbro Pilsēta Lielbritānijā ("Middlesbrough"), Anglijas ziemeļaustrumos, osta Tīsas grīvlīča krastā, 145600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Matervela Pilsēta Lielbritānijā ("Motherwell"), Skotijā, Glazgovas dienvidaustrumu piepilsēta, 31900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta Lielbritānijā ("Newcastle"), Ziemeļīrijas dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē, 7400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ņūporta Pilsēta Lielbritānijā ("Newport"), Anglijas dienvidos, Vaitas salā, Vaitas salas grāfistes administratīvais centrs, 145700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūrī Pilsēta Lielbritānijā ("Newry"), Ziemeļīrijā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nortelertona Pilsēta Lielbritānijā ("Northallerton"), Anglijas ziemeļu daļā, Nortjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Noridža Pilsēta Lielbritānijā ("Norwich"), Anglijas austrumos, Norfolkas grāfistes administratīvais centrs, 132500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nanitona Pilsēta Lielbritānijā ("Nuneaton"), Anglijas vidienē, Koventri piepilsēta, 81900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oldema Pilsēta Lielbritānijā ("Oldham"), Anglijā, Mančestras piepilsēta, 96600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Peizli Pilsēta Lielbritānijā ("Paisley"), Skotijā, Ērvinas krastos, 76800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Penzensa Pilsēta Lielbritānijā ("Penzance"), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, 21200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pērta Pilsēta Lielbritānijā ("Perth"), Skotijā, 45800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pīterboro Pilsēta Lielbritānijā ("Peterborough"), Anglijā, 183600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Plimuta Pilsēta Lielbritānijā ("Plymouth"), Anglijā, Kornvolas pussalā, Lamanša piekrastē, 256400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pūla Pilsēta Lielbritānijā ("Poole"), Anglijas dienvidos, osta Lamanša krastā, 147600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Porttolbota Pilsēta Lielbritānijā ("Port Talbot"), Velsas dienvidos, osta Bristoles līča krastā, 35600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Portsmuta Pilsēta Lielbritānijā ("Portsmouth"), Anglijā, Lamanša piekrastē, 205000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prestona Pilsēta Lielbritānijā ("Preston"), Anglijas ziemeļrietumos, osta Riblas grīvlīča krastā, Lankašīras grāfistes administratīvais centrs, 140200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Redinga Pilsēta Lielbritānijā ("Reading"), Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, Bērkšīras grāfistes administratīvais centrs, 155000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rediča Pilsēta Lielbritānijā ("Redditch"), Anglijā, 24 km uz dienvidiem no Birmingemas, 85200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Ronda Pilsēta Lielbritānijā ("Rhondda"), Velsas dienvidos, 59600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ripona Pilsēta Lielbritānijā ("Ripon"), Anglijā, 17200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ročdeila Pilsēta Lielbritānijā ("Rochdale"), Anglijas vidienē, 211700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roterema Pilsēta Lielbritānijā ("Rotherham"), Anglijas vidienē, 257300 iedzīvotāju (2011.g.).
- Ragbi Pilsēta Lielbritānijā ("Rugby"), Anglijas vidienē, Eivonas krastos, 70600 iedzīvotāju (2011. g.), \~1823. g. te radusies sporta spēle - regbijs.
- Senthelensa Pilsēta Lielbritānijā ("Saint Helens"), Anglijas rietumos, Liverpūles piepilsēta, 102600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Solsberija Pilsēta Lielbritānijā ("Salisbury"), Anglijā, 39900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Skārboro Pilsēta Lielbritānijā ("Scarborough"), Anglijā, Ziemeļjorkšīras grāfistē, 61700 iedzīvotāju (2019. g.).
- Skantorpa Pilsēta Lielbritānijā ("Scunthorpe"), Anglijas austrumos, 65200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šefīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Sheffield"), Anglijas vidienē, 552700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šrūsberi Pilsēta Lielbritānijā ("Shrewsbury"), Anglijas rietumos, Šropšīras grāfistes administratīvais centrs, 71700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slau Pilsēta Lielbritānijā ("Slough"), Anglijā, Londonas piepilsēta, 161000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Sautenda Pilsēta Lielbritānijā ("Southend-of-Sea"), Anglijas dienvidaustrumos, osta Temzas grīvlīča ziemeļu krastā, 179800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sautporta Pilsēta Lielbritānijā ("Southport"), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 90400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sentalbana Pilsēta Lielbritānijā ("St Albans"), Anglijā, 140600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sentasafa Pilsēta Lielbritānijā ("St Asaph"), Velsā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sentdeividsa Pilsēta Lielbritānijā ("St Davids"), Velsā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Steforda Pilsēta Lielbritānijā ("Stafford"), Anglijas vidienē, Stefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stērlinga Pilsēta Lielbritānijā ("Stirling"), Anglijā, 34800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stokporta Pilsēta Lielbritānijā ("Stockport"), Anglijas vidienē, Mančestras dienvidaustrumu piepilsēta, 136100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stoktona pie Tīsas pilsēta Lielbritānijā ("Stockton-on-Tees"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, 105700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Stoka pie Trentas pilsēta Lielbritānijā ("Stoke-on-Trent"), Anglijā, 249000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stretforda pie Eivonas pilsēta Lielbritānijā ("Stratford-upon-Avon"), Anglijas vidienē, 30800 iedzīvotāju (2020. g.).
- Stretforda pilsēta Lielbritānijā ("Stretford"), Anglijas vidienē, Mančestras kanāla krastos, 46900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanderlenda Pilsēta Lielbritānijā ("Sunderland"), Anglijas ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 275500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Suonsī Pilsēta Lielbritānijā ("Swansea"), Anglijā, 239000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Svonzi Pilsēta Lielbritānijā ("Swansea"), Velsā, Bristoles līča piekrastē, 172200 iedzīvotāju (2005. g.); Ābertau.
- Svindona Pilsēta Lielbritānijā ("Swindon"), Anglijas dienvidos, 182400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tontona Pilsēta Lielbritānijā ("Taunton"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Samersetas grāfistes administratīvais centrs, 60500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tainmuta Pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā.
- Torbeja Pilsēta Lielbritānijā ("Torbay"), Anglijas dienvidos, osta Laima līča rietumu krastā, 131000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Troubridža Pilsēta Lielbritānijā ("Trowbridge"), Anglijas dienvidu daļā, Viltšīras grāfistes administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trūro Pilsēta Lielbritānijā ("Truro"), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas grāfistes administratīvais centrs, 19400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veikfīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Wakefield"), Anglijas centrālajā daļā, Vestjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 325800 iedzīvotāju (2011. g.), ietilpst Vestraidingas konurbācijā.
- Volesi Pilsēta Lielbritānijā ("Wallasey"), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Volsola Pilsēta Lielbritānijā ("Walsall"), Anglijas vidienē, 67600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Voringtona Pilsēta Lielbritānijā ("Warrington"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, 208800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Votforda Pilsēta Lielbritānijā ("Watford"), Anglijā, Londonas ziemeļrietumu piepilsēta, 90300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veimuta Pilsēta Lielbritānijā ("Weymouth"), Anglijas dienvidos, osta un kūrorts Lamanša krastā, 52300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Velsa Pilsēta Lielbritānijā ("Wells"), Anglijā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vestbromviča Pilsēta Lielbritānijā ("West Bromwich"), Anglijā, Vestmidledsas grāfistes administratīvais centrs, 75400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vestonsjūpermēra Pilsēta Lielbritānijā ("Weston-Super-Mare"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Bristoles līča piekrastē, 76100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vaitheivena Pilsēta Lielbritānijā ("Whitehaven"), Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras piekrastē, 24000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vigana Pilsēta Lielbritānijā ("Wigan"), Anglijas rietumu daļā, 103600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vinčestera Pilsēta Lielbritānijā ("Winchester"), Anglijas dienvidos, Ičenas krastos, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Vindzora Pilsēta Lielbritānijā ("Windsor"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 32200 iedzīvotāju (2016. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Meidenhedu ("Maidenhead").
- Vokinga Pilsēta Lielbritānijā ("Woking"), Anglijā, Londonas dienvidrietumu piepilsēta, 62800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vulverhemptona Pilsēta Lielbritānijā ("Wolverhampton"), Anglijā, Birmingemas piepilsēta, 249500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vustera Pilsēta Lielbritānijā ("Worcester"), Anglijā, Vusteršīras grāfistes administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vērtinga Pilsēta Lielbritānijā ("Worthing"), Anglijas dienvidos, kūrorts Lamanša krastā, 104600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (“Newcastle upon Tyne”), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla pie Laimas pilsēta Lielbritānijā (“Newcastle-under-Lyme”), Anglijas rietumos, 75100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Duvra Pilsēta Lielbritānijā (angļu val. "Dover"), Anglijas dienvidaustrumos, Padekalē krastā, \~28000 iedzīvotāju.
- Liverpūle Pilsēta Lielbritānijā (angļu val. "Liverpool"), Anglijas ziemeļrietumos, osta pie Mērsi ietekas Īrijas jūrā, Mērsisaidas grāfistes administratīvais centrs, 468000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Notingema Pilsēta Lielbritānijā (angļu val. "Nottingham"), Anglijā, Trentas krastos, Notingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 305700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vimbldona Pilsēta Lielbritānijā (Wimbledon"), Anglijā, Lielās Londonas dienvidaustrumu daļā, 68200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bāta Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā ("Bath"), Eivonas krastā, uz dienvidaustrumiem no Bristoles, 84000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vorika Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā ("Warwick"), Vorikšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lūtona Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, \~50 km uz ziemeļiem no Londonas, 186100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Boltona Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Dienvidaustrumu Lankašīras konurbācijā, \~200000 iedzīvotāju.
- Ročestera Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kentas grāfistē, 27000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Sauthemptona Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Lamanša piekrastē, iepretī Vaita salai, 239100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bornmuta Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas dienvidos, Lamanša piekrastē, 167700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Birmingema Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē ("Birmingham"), 1092000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Northemptona Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, Northemptonšīras grāfistes administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sautšīldsa Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 75300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Penrita Pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, 15200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Glāzgova Pilsēta Lielbritānijā, Skotijā (angļu val. "Glasgow"), osta Klaidas krastos, 589900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mērtirtidvila Pilsēta Lielbritānijā, Velsas dienvidos ("Merthyr Tydfil"), 69900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bristole Pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol"), Anglijas dienvidrietumu daļā, osta Eivonas krastā, Eivonas grāfistes administratīvais centrs, 435000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eksetera Pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos ("Exeter"), Anglijā, Devonas grāfistes administratīvais centrs, osta Eksas upes krastā, 129800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Gargždi pilsēta Lietuvā ("Gargždai"), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajona pašvaldībā, Minijas upes labajā krastā, 17 km uz austrumiem no Klaipēdas, 15000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Akžužta Pilsēta Mauritānijā ("Akjoujt"), izaugusi no kalnrūpniecības ciemata, vara rūdas ieguve, vara rūdas bagātināšanas fabrika, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nuadibu Pilsēta Mauritānijā ("Nuadibu"), Dahlet Nuadibu vilāja administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kifa Pilsēta Mauritānijā, Asābas vilāja administratīvais centrs, 50800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Selibabi Pilsēta Mauritānijā, Gidimakas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kaedi Pilsēta Mauritānijā, Gorgolas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Zuerata Pilsēta Mauritānijā, Tīris Zemmūras vilāja administratīvais centrs, 44700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Roso Pilsēta Mauritānijā, Trarzas vilāja administratīvais centrs, 27000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Fderika Pilsēta Mauritānijas rietumu daļā ("Fdérick"), Tīris Zemmūra vilājā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ātāra Pilsēta Mauritānijas vidienē, Adrāras vilāja administratīvais centrs.
- Veli Pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļos, Angiljas salā, Lielbritānijas valdījuma "Angilja" administratīvais centrs, 117000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ensenada Pilsēta Meksikā ("Ensenada"), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, osta Klusā okeāna krastā, 519800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Gvajmasa Pilsēta Meksikā ("Guaymas"), Sonoras štatā, osta Kalifornijas līča krastā, 134200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Lapasa Pilsēta Meksikā ("La Paz"), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 189200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Lasarokardenasa Pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Ensenadas municipalitātē, 16300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lasarokardenasa Pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Sankintinas municipalitātē, 15000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mehikali Pilsēta Meksikā ("Mexicali"), Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tihuana Pilsēta Meksikas ziemeļrietumos (sp. val. "Tijuana"), Lejaskalifornijas pavalstī, 5 km no Klusā okeāna, pie ASV robežas, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Daglasa Pilsēta Menas Salā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 26200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Gaselterneivēna Pilsēta Nīderlandē ("Gasselternijveen"), Drentes provincē, 1950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fakaofo Pilsēta Okeānijā, Jaunzēlandes aizjūras teritorijas Tokelau administratīvais centrs, 480 iedzīvotāju (2006. g.).
- Titikaveka Pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, 1050 iedzīvotāju (2001. g.).
- Arorani Pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, 2380 iedzīvotāju (2001. g.).
- Avarua Pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, ar Jaunzēlandi brīvi asociētās valsts administratīvais centrs, 4590 iedzīvotāju (2001. g.), osta Rarotongas ziemeļu krastā.
- Alofi Pilsēta Okeānijā, Niue salā, ar Jaunzēlandi brīvi asociētas valsts administratīvais centrs, 580 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rabaula Pilsēta Papua-Jaungvinejā ("Rabaul"), osta Jaunbritānijas salas ziemeļos, daļēji pamesta pēc postoša vulkāna izvirduma 1994. g., 3900 iedzīvotāju (2012. g.; 17000 - 1990.g.).
- Kokopo Pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumjaunbritānijas provinces administratīvais centrs, 20300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Valga Pilsēta pie Igaunijas dienvidu robežas, kur savienojas ar Valku Latvijā, Valgas apriņķa administratīvais centrs, 12260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1584. g.
- Adžuda pilsēta Rumānijā (_Adjud_), Vrančas žudecā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Abruda Pilsēta Rumānijā ("Abrud"), Albas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Agnita Pilsēta Rumānijā ("Agnita"), Sibiu žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajuda Pilsēta Rumānijā ("Aiud"), Albas žudecā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kimpina Pilsēta Rumānijā ("Cimpina"), Prahovas žudecā, 32900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kimpulunga Pilsēta Rumānijā ("Cimpulung"), Ardžešas žudecā, 31800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kluža-Napoka Pilsēta Rumānijā ("Cluj-Napoca"), Klužas žudeca administratīvais centrs, 324500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konstanca Pilsēta Rumānijā ("Constanta"), Melnās jūras piekrastē, žudeca administratīvais centrs, 283900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deža Pilsēta Rumānijā ("Dej"), Klužas žudecā, Somešas augšteces kreisajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eforije Pilsēta Rumānijā ("Eforie"), Konstancas žudecā, Melnās jūras krastā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fegeraša pilsēta Rumānijā ("Făgăras"), Brašovas žudecā, 30700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džurdžu Pilsēta Rumānijā ("Giurgiu"), žudeca administratīvais centrs, 61300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hunedoara Pilsēta Rumānijā ("Hunedoara"), 60500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lugoža Pilsēta Rumānijā ("Lugoj"), Timišas žudecā, Timišas krastos, 40400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pjatranjamca Pilsēta Rumānijā ("Piatra Neamt"), Njamcas žudeca administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Romana Pilsēta Rumānijā ("Roman"), Njamcas žudecā, 50700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slatina Pilsēta Rumānijā ("Slatina"), Oltas žudecā, 70300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Timišoara Pilsēta Rumānijā ("Timisoara"), Timišas žudeca administratīvais centrs, 319300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgumureša Pilsēta Rumānijā ("Tirgu-Mures"), Murešas žudeca administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2011. g.); Mārošvāšārheja.
- Turnumegurele Pilsēta Rumānijā ("Turnu-Magurele"), Teleormanas žudecā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viktorija Pilsēta Rumānijā ("Victoria"), Brašovas štatā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oknamureša Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Blaža Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kudžira Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 21400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baja de Arješa pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tejuša Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kimpeni Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zlatna Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sebeša Pilsēta Rumānijā, Albas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lipova Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sintana Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pečika Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sebiša Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pinkota Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nedlaka Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kurtiča Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kišineu-Kriša Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Kišjenē.
- Ineu Pilsēta Rumānijā, Aradas žudecā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pitešti Pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudeca administratīvais centrs, 155400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Topoloveni Pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kostešti Pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Štefinešti Pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mjoveni Pilsēta Rumānijā, Ardžešas žudecā, 32000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirguokna Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dermenešti Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Buhuši Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Komenešti Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 19600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moinešti Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Onešti Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 39200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slenika-Moldova Pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alešda Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bejušta Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sekueni Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejhīda.
- Margita Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Salonta Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.); Naģsalonta.
- Nučeta Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vaškeu Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šteja Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valja lui Mihaja pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.); Ērmihājfalva.
- Bekljana Pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neseuda Pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sindžorzbeja Pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pogoanele Pilsēta Rumānijā, Bluzeu žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fleminzi Pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dorohoja Pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 24300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bučeča Pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Štefenešti Pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Seveni Pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Darabani Pilsēta Rumānijā, Botošanu žudecā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rišnova Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kodlja Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zernešti Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 23500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sečele Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 30800 iedzīvotāju (2011. g.); Nēģfalu.
- Gimbava Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Predjala Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rupja Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Janka Pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Feureja Pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Insureceja Pilsēta Rumānijā, Breilas žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nehoju Pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rimnikuserata Pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 33800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petirladžele Pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Geješti Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pučoasa Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moreni Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rekari Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fjeni Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Titu Pilsēta Rumānijā, Dimbovicas žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Segarča Pilsēta Rumānijā, Dolčas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Debuleni Pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Filjaši Pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalafata Pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 17300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beilešti Pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bečeta Pilsēta Rumānijā, Dolžas žudecā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bolintina-Vale Pilsēta Rumānijā, Džurdžu žudecā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Miheilešti Pilsēta Rumānijā, Džurdžu žudecā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Berešti Pilsēta Rumānijā, Galacas žudecā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgubužora Pilsēta Rumānijā, Galacas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgužiu Pilsēta Rumānijā, Goržas žudeca administratīvais centrs, 82500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rovinari Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Motru Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 19100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Cikleni Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novača Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tismana Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgukerbunešti Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bumbešti-Žiu Pilsēta Rumānijā, Goržas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Toplica Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.); Marošhēvīza.
- Beiletušnada Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 1650 iedzīvotāju (2011. g.).
- Georgeni Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 18400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Borseka Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Odorhejusekujeska Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 34300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mjerkurjačuka Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 39000 iedzīvotāju (2011. g.); Čīksereda.
- Belana Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vlehica Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.); Senteģhāza.
- Kristurusekujeska Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 9650 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejkerestūra.
- Kelana Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Simerija Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 12600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brada Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oreštje Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 18200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petrošani Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 37200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aninoasa Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Urikani Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hacega Pilsēta Rumānijā, Hunedoaras žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džoadžu Pilsēta Rumānijā, Huneodaras žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Buftja Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudeca administratīvais centrs, 22200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Megurele Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Otopeni Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bragadiru Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Popešti-Leordeni Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 21900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vulkana Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pantelimona Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 25600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Voluntari Pilsēta Rumānijā, Ilfovas žudecā, 42900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgovište Pilsēta Rumānijā, Jalomicas labajā krastā, Dimbovicas žudeca administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Cendereja Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Urzičeni Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fetešti Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 30200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kezenešti Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slobozija Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 45900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ferbinci-Tirga Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amara Pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgufrumosa Pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hirleu Pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 10900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paškani Pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 33700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Poduiloajeja Pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rešica Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudeca administratīvais centrs, 73300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ocelurošu Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 1050 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oravica Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moldovanue Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bokša Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karansebeša Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beileherkulane Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anina Pilsēta Rumānijā, Karašas-Severinas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oltenica Pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lehliu-Gare Pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fundulja Pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Budešti Pilsēta Rumānijā, Kelerašu žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gerla Pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 21000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kimpijaturzi Pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 22200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Turda Pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 47700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hujedina Pilsēta Rumānijā, Klužas žudecā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.); Bānfihuņada.
- Tirgusekujeska Pilsēta Rumānijā, Koivasnas žudecā, 18500 iedzīvotāju (2011. g.); Kēzdivāšārheja.
- Murfatlara Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ovidiu Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Černavode Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 17000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nevodari Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 33000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mangalija Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 36400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medžidija Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 39800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Negruvode Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Benjasa Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tekirgjola Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hiršova Pilsēta Rumānijā, Konstancas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sfintugeorge Pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudeca administratīvais centrs, 56000 iedzīvotāju (2011. g.); Šepšisentģerģa.
- Intorsurabuzeuluja Pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baraolta pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tirgulepuša Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Višeu de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bajasprije Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.); Felšēbāņa.
- Borša Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 27600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dragomirešti Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sigetumarmaceja Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Selištja de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kavnika Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Teuci-Megereuša Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ulmeni Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šomkutamare Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Seini Pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.); Sinērvāralja.
- Drobeta-Turnuseverina Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudeca administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oršova Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Strehaja Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vinžumare Pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baja de Arame pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sovata Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.); Sovāta.
- Luduša Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.); Marošludaša.
- Tirneveni Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 22100 iedzīvotāju (2011. g.); Dičesentmartona.
- Sigišoara Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 28100 iedzīvotāju (2011. g.); Šegešvāra.
- Regina Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 33300 iedzīvotāju (2011. g.); Sāšrēgena.
- Sindžordžu de Mureša pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.); Marošsentģerģa.
- Merkurja Niražului pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sermašu Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ungeni Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jernuta Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.); Radnota.
- Tirgunjamca Pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bikaza Pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Roznova Pilsēta Rumānijā, Njamcas žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rimnikuvilča Pilsēta Rumānijā, Oltas labajā krastā, Vilčas žudeca administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dregenešti-Olta Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 10900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Skorničešti Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Korabija Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Balša Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kurtja de Ardžeša pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karakala Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 31000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Potkoava Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pjartra-Olta Pilsēta Rumānijā, Oltas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ploješti Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudeca administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Urlaci Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Boldešti-Skejeni Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Komarnika Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veleni de Munte pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mizila Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brjaza Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beikoja Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 18000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Azuga Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slenika Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Plopeni Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sinaja Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 860 m vjl., 10400 iedzīvotāji (2011. g.), pilsēta izaugusi ap Sinaja klosteri, kas dibināts 1695. g.
- Bušteni Pilsēta Rumānijā, Prahovas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Negrešti-Oaša Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kareja Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arduda Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.); Erdēda.
- Livada Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Šārkeza.
- Tešnada Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Tasnāda.
- Žibou Pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šimleisilvanjeja Pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.); Silāģšomijo.
- Zaleu Pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.); Zilaha.
- Cehusilvanjeja Pilsēta Rumānijā, Selažas žudecā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Avriga Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 12800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čisnedije Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Okna Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Merkurja Sibiului pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kopšamike Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Selište Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Telmaču Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dumbreveni Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mediaša Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, Tirnavamares ielejā, 47200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Satumare Pilsēta Rumānijā, Somešas krastos, žudeca administratīvais centrs, 102400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dolhaska Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 10300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vikovu de Susa pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gurahumoruluja Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vatradorneja Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Solka Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Redeuci Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Feltičeni Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 25700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Milišeuci Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brošteni Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Frasina Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kažvana Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sireta Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Salča Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Liteni Pilsēta Rumānijā, Sučavas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kovasna Pilsēta Rumānijā, tāda paša nosaukuma žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksandrija Pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudeca administratīvais centrs, 45400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Videle Pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zimniča Pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rošjori de Vede pilsēta Rumānijā, Teleormanas žudecā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Deta Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 1000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Žimbolija Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sinnikolaumare Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čakova Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Getaja Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fedžeta Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Buzjaša Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rekaša Pilsēta Rumānijā, Timišas žudecā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Isakča Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mečina Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Babadaga Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sulina Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, pie Donavas deltas vidējā atzara ietekas Melnajā jūrā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Huši Pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 26300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Murdženi Pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Negrešti Pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 8400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dregešani Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beilegovora Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oknelemari Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beileolenešti Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Berbešti Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belčesti Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brezoja Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Horezu Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kelimenešti Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bebeni Pilsēta Rumānijā, Vilčas žudecā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fokšani Pilsēta Rumānijā, Vrančas žudeca administratīvais centrs, 79300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Merešešti Pilsēta Rumānijā, Vrančas žudecā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Panču Pilsēta Rumānijā, Vrančas žudecā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Odobešti Pilsēta Rumānijā, Vrančas žudecā, 9400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Botošani Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 106800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Buzeu Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 115500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sibiu Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 147300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brašova Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 253200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jasi Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 290400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vasluja Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 55400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tulča Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 73700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sučava Pilsēta Rumānijā, žudeca administratīvais centrs, 92100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Galaca Pilsēta Rumānijas austrumos ("Galati"), žudeca administratīvais centrs, atrodas Donavas kreisajā krastā, 150 km no Melnās jūras, osta pieejama jūras kuģiem, 249400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tekuča Pilsēta Rumānijas austrumos, Galacas žudecā, 34900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Birlada Pilsēta Rumānijas austrumos, Vaslujas žudecā, Birladas labajā krastā, 55800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Keleraši Pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos ("Calarasi"), osta pie Donavas attekas Borčas un Keleraši ezera, žudeca administratīvais centrs, 65200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Breila Pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 180300 iedzīvotāju (2011. g.), osta Donavas kreisajā krastā, līdz kurai brauc jūras kuģi.
- Aleksandrija Pilsēta Rumānijas dienvidos, Teleormanas žudeca administratīvais centrs, dibināta 1834. g.
- Krajova Pilsēta Rumānijas dienvidrietumos ("Craiova"), Dolžas žudeca administratīvais centrs, 269500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Arada Pilsēta Rumānijas rietumos ("Arad"), Murešas labajā krastā, žudeca administratīvais centrs, 159100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Deva Pilsēta Rumānijas rietumos ("Deva"), Murešas vidusteces kreisajā krastā, Hunedoaras žudeca administratīvais centrs, 61100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lupeni Pilsēta Rumānijas rietumos ("Lupeni"), Hunedoaras žudecā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petrila Pilsēta Rumānijas rietumos ("Petrila"), Hunedoaras žudecā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Albajulija Pilsēta Rumānijas vidienē ("Alba Iulia"), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.).
- Bakeu Pilsēta Rumānijas ziemeļaustrumos, žudeca administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bistrica Pilsēta Rumānijas ziemeļos, Bistricas upes krastos, Bistricas-Neseudas žudeca administratīvais centrs.
- Bajamare Pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos ("Baia-Mare"), Maramurešas žudeca administratīvais centrs, 123800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oradja Pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Bihoras žudeca administratīvais centrs, 196400 iedzīvotāju (2011. g.); Naģvārada.
- Falesiu Pilsēta Samoā Neatkarīgajā valstī, Okeānijā, 3200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Vaitele Pilsēta Samoā Neatkarīgajā valstī, Okeānijā, 5200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Tigranokerta Pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
- Ajdovščina Pilsēta Slovēnijā ("Ajdovščina"), Goriškas reģionā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Boveca Pilsēta Slovēnijā ("Bovec"), Goriškas reģionā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brežice Pilsēta Slovēnijā ("Brežice"), Lejassavas reģionā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ceļe Pilsēta Slovēnijā ("Celje"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, Podravskas reģionā, Saviņas ielejā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Cerknica Pilsēta Slovēnijā ("Cerknica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Črnomeļa Pilsēta Slovēnijā ("Črnomelj"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Domžale Pilsēta Slovēnijā ("Domžale"), Centrālslovēnijas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dravograda Pilsēta Slovēnijā ("Dravograd"), Karintijas reģionā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gorņa Radgona pilsēta Slovēnijā ("Gornja Radgona"), Pomurskas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grosupļe Pilsēta Slovēnijā ("Grosuplje"), Centrālslovēnijas reģionā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hrastnika Pilsēta Slovēnijā ("Hrastnik"), Centrālsavas reģionā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Idrija Pilsēta Slovēnijā ("Idrija"), Goriškas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ilirska Bistrica pilsēta Slovēnijā ("Ilirska Bistrica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Izola Pilsēta Slovēnijā ("Izola"), Slovēnijas piejūras reģionā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kamnika Pilsēta Slovēnijā ("Kamnik"), Centrālslovēnijas reģionā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kočevje Pilsēta Slovēnijā ("Kočevje"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kopera Pilsēta Slovēnijā ("Koper"), Slovēnijas piejūras reģionā, osta Triestes līča dienvidos, 25800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kostanjevica Pilsēta Slovēnijā ("Kostanjevica ob Kirki"), Lejassavas reģionā, 750 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krško Pilsēta Slovēnijā ("Krško"), Lejassavas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Laško Pilsēta Slovēnijā ("Laško"), Saviņas reģionā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lendava Pilsēta Slovēnijā ("Lendava"), Pomurskas reģionā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Litija Pilsēta Slovēnijā ("Litija"), Centrālsavas reģionā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ļutomera Pilsēta Slovēnijā ("Ljutomer"), Pomurskas reģionā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Logateca Pilsēta Slovēnijā ("Logatec"), Centrālslovēnijas reģionā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Maribora Pilsēta Slovēnijā ("Maribor"), Podravskas reģionā, Dravas krastos, 95600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medvode Pilsēta Slovēnijā ("Medvode"), Centrālslovēnijas reģionā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mengeša Pilsēta Slovēnijā ("Mengeš"), Centrālslovēnijas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metlika Pilsēta Slovēnijā ("Metlika"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mežica Pilsēta Slovēnijā ("Mežica"), Karintijas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Murska Sobota pilsēta Slovēnijā ("Murska Sobota"), Pomurskas reģionā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Gorica pilsēta Slovēnijā ("Nova Gorica"), Goriškas reģionā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novo Mesto pilsēta Slovēnijā ("Novo mesto"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ormoža Pilsēta Slovēnijā ("Ormož"), Pomurskas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pirana Pilsēta Slovēnijā ("Piran"), Istras pussalas ziemeļrietumos, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Postojna Pilsēta Slovēnijā ("Postojna"), Notraņsko Kraškas reģionā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prevaļe Pilsēta Slovēnijā ("Prevalje"), Karintijas reģionā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ptuja Pilsēta Slovēnijā ("Ptuj"), Podravskas reģionā, 24000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Radeče Pilsēta Slovēnijā ("Radeče"), Lejassavas reģionā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Radovļica Pilsēta Slovēnijā ("Radovljica"), Goreņskas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ravne Pilsēta Slovēnijā ("Ravne na Koroškem"), Karintijas reģionā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ribnica Pilsēta Slovēnijā ("Ribnica"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rogaška Slatina pilsēta Slovēnijā ("Rogaška Slatina"), Saviņas reģionā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ruše Pilsēta Slovēnijā ("Ruše"), Podravskas reģionā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sevnica Pilsēta Slovēnijā ("Sevnica"), Lejassavas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sežana Pilsēta Slovēnijā ("Sežana"), Slovēnijas piejūras reģionā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sloveņgradeca Pilsēta Slovēnijā ("Slovenj Gradec"), Karintijas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slovenska Bistrica pilsēta Slovēnijā ("Slovenska Bistrica"), Podravskas reģionā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slovenske Koņice pilsēta Slovēnijā ("Slovenske Konjice"), Saviņas reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šempetera Pilsēta Slovēnijā ("Šempeter pri Gorici"), Slovēnijas piejūras reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šentjura Pilsēta Slovēnijā ("Šentjur"), Saviņas reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Škofja Loka pilsēta Slovēnijā ("Škofja Loka"), Goreņskas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šoštaņa Pilsēta Slovēnijā ("Šoštanj"), Saviņas reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tolmina Pilsēta Slovēnijā ("Tolmin"), Goriškas reģionā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trbovļe Pilsēta Slovēnijā ("Trbovlje"), Centrālsavas reģionā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trebņe Pilsēta Slovēnijā ("Trebnje"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tržiča Pilsēta Slovēnijā ("Tržič"), Goreņskas reģionā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veleņe Pilsēta Slovēnijā ("Velenje"), Saviņas reģionā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Višņa Gora pilsēta Slovēnijā ("Višnja Gora"), Centrālslovēnijas reģionā, 800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vrhnika Pilsēta Slovēnijā ("Vrhnika"), Centrālslovēnijas reģionā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zagorje Pilsēta Slovēnijā ("Zagorje pie Savas"), Centrālsavas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žaleca Pilsēta Slovēnijā ("Žalec"), Saviņas reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Železniki Pilsēta Slovēnijā ("Železniki"), Goreņskas reģionā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žiri Pilsēta Slovēnijā ("Žiri"), Goreņskas reģionā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bleda Pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Bled"), Goreņskas reģionā, kalnu kūrorts, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jesenice Pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Jesenice"), Goreņskas reģionā, Savas augšteces ielejā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kraņa Pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Kranj"), Goreņskas reģionā, Savas krastos, 37200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kemi Pilsēta Somijā ("Kemi"), Lapzemes reģiona dienvidos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tornio Pilsēta Somijā ("Tornio"), Lapzemes reģionā, osta Tornionjoki krastā, netālu no ietekas Botnijas līcī, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rauma Pilsēta Somijā (somu val. "Rauma", zviedru val. "Raumo"), Satakuntas reģionā, osta Botnijas līča krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jākobstāde Pilsēta Somijā (zviedru val. "Jakobstad"), Pohjanmā reģionā, osta Botnijas līča krastā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.); pilsētas nosaukums no somu valodas - Pietarsāri ("Pietarsaari"), bet iedzīvotāju vairākums lieto zviedrisko nosaukumu.
- Pori Pilsēta Somijas dienvidrietumos (somu val. "Pori"), Satakuntas reģiona administratīvais centrs, osta Botnijas līča krastā, 83500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kokola Pilsēta Somijas rietumos ("Kokkola"), Viduspohjanmā reģionā, Botnijas līča krastā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aestrada pilsēta Spānijā (_A Estrada_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agvarda pilsēta Spānijā (_A Guarda_), Galisijas autonomā apgabala dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē.
- Agudo pilsēta Spānijā (_Agudo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provinces rietumu daļā.
- Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē.
- Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē.
- Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ainsa pilsēta Spānijā (_Aínsa_), Aragonas autnomā apgabala Veskas provincē.
- Aoisa pilsēta Spānijā (_Aoiz_), Navarras autonomajā apgabalā (provincē), kas ietilpst kultūrvēsturiskajā reģionā, ko plašāk pazīst kā Basku zemi.
- Salvatjerra pilsēta Spānijā (_Salvatierra_), Basku Zemē; spānu valodā - Aguraina (_Agurain_).
- Adehe Pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adra Pilsēta Spānijā ("Adra"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aguimesa Pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ajamonte Pilsēta Spānijā ("Ayamonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alakuasa Pilsēta Spānijā ("Alacuas"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alboraja Pilsēta Spānijā ("Alboraya"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā ("Alcala de Guadaira"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala la Reala pilsēta Spānijā ("Alcala la Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkantariļa Pilsēta Spānijā ("Alcantarilla"), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā ("Alcazar de San Juan"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alsira Pilsēta Spānijā ("Alcira"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkobendasa Pilsēta Spānijā ("Alcobendas"), Madrides apgabala Madrides provincē, 112200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkorkona Pilsēta Spānijā ("Alcorcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aldaja Pilsēta Spānijā ("Aldaya"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfafara Pilsēta Spānijā ("Alfafar"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfasa del Pi pilsēta Spānijā ("Alfaz del Pi"), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhesirasa Pilsēta Spānijā ("Algeciras"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā.
- Alhemesi Pilsēta Spānijā ("Algemesi"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhete Pilsēta Spānijā ("Algete"), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alama de Mursija pilsēta Spānijā ("Alhama de Mursija"), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā ("Alhaurin de la Torre"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā ("Alhaurin el Grande"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almansa Pilsēta Spānijā ("Almansa"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almasora Pilsēta Spānijā ("Almassora"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almendraleho Pilsēta Spānijā ("Almendralejo"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almonte Pilsēta Spānijā ("Almonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almunjekara Pilsēta Spānijā ("Almun~ecar"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altea Pilsēta Spānijā ("Altea"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amesa Pilsēta Spānijā ("Ames"), Galisijas autonomā apgabala Alkoruņas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amposta Pilsēta Spānijā ("Amposta"), Katalonijā, Taragonas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anduhara Pilsēta Spānijā ("Andujar"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Antekera Pilsēta Spānijā ("Antequera"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aranda de Dvero pilsēta Spānijā ("Aranda de Duero"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aranhvesa Pilsēta Spānijā ("Aranjuez"), Madrides apgabala Madrides provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Arcos de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arganda del Reja pilsēta Spānijā ("Arganda del Rey"), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Armilja Pilsēta Spānijā ("Armilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arona Pilsēta Spānijā ("Arona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arresisife Pilsēta Spānijā ("Arrecife"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arteišo Pilsēta Spānijā ("Arteijo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arukasa Pilsēta Spānijā ("Arucas"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aspe Pilsēta Spānijā ("Aspe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā ("Azuqueca de Henares"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Badalona Pilsēta Spānijā ("Badalona"), Katalonijā, Vidusjūras krastā, Barselonas piepilsēta, 217200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baena Pilsēta Spānijā ("Baena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baraņaina Pilsēta Spānijā ("Baran~ain"), Navarras apgabala Navarras provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barbate Pilsēta Spānijā ("Barbate"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barbera del Valjesa pilsēta Spānijā ("Barbera del Vallesa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basauri Pilsēta Spānijā ("Basauri"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basa Pilsēta Spānijā ("Baza"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benalmadena Pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benikarlo Pilsēta Spānijā ("Benicarlo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benidorma Pilsēta Spānijā ("Benidorm"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betera Pilsēta Spānijā ("Betera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blanesa Pilsēta Spānijā ("Blanes"), Katalonijā, Žironas provincē, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boadilja del Monte pilsēta Spānijā ("Boadilla del Monte"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burhasota Pilsēta Spānijā ("Burjasot"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burrjana Pilsēta Spānijā ("Burriana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavra Pilsēta Spānijā ("Cabra"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadisa Pilsēta Spānijā ("Cadiz"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalafelja Pilsēta Spānijā ("Calafell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalaorra Pilsēta Spānijā ("Calahorra"), Larjohas autonomajā apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatajuda Pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalpe Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpa.
- Kalpa Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpe.
- Kalvija Pilsēta Spānijā ("Calvia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamargo Pilsēta Spānijā ("Camargo"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamasa Pilsēta Spānijā ("Camas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kambre Pilsēta Spānijā ("Cambre"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kambrilsa Pilsēta Spānijā ("Cambrils"), Katalonijā, Taragonas provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampeljo Pilsēta Spānijā ("Campello"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandelarija Pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kangasa Pilsēta Spānijā ("Cangas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karavaka de la Krusa pilsēta Spānijā ("Caravaca de la Cruz"), Mursijas reģionā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karbaļo Pilsēta Spānijā ("Carballo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karkaišenta Pilsēta Spānijā ("Carcaixent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karmona Pilsēta Spānijā ("Carmona"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartahena Pilsēta Spānijā ("Cartagena"), Mursijas reģionā, Vidusjūras krastā, 216500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartama Pilsēta Spānijā ("Cartama"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteldefelsa Pilsēta Spānijā ("Casteldefels"), Katalonijā, Barselonas provincē, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteljara del Valjesa pilsēta Spānijā ("Castellar del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteljona de la Plana pilsēta Spānijā ("Castellon de la Plana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 173800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastriljona Pilsēta Spānijā ("Castrillon"), Astūrijas autonomajā apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastro-Urdjalesa Pilsēta Spānijā ("Castro-Urdiales"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kataroha Pilsēta Spānijā ("Catarroja"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seuta Pilsēta Spānijā ("Ceuta"), Spānijas teritorijas anklāvs Ziemeļāfrikā, iepretī Gibraltāram, autonoma pilsēta, 85000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čirivelja Pilsēta Spānijā ("Chirivella"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjemposuelosa Pilsēta Spānijā ("Ciempozuelos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjesa Pilsēta Spānijā ("Cieza"), Mursijas reģionā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjudadreala Pilsēta Spānijā ("Ciudad Real"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kojna Pilsēta Spānijā ("Coin"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolmenarvjeho Pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konila de la Frontera pilsēta Spānijā ("Conil de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kordova Pilsēta Spānijā ("Cordoba"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kornelja de Ļobregata pilsēta Spānijā ("Cornella de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 86200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koslada Pilsēta Spānijā ("Coslada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 88800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kreviļenta Pilsēta Spānijā ("Crevillente"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuarta de Pobleta pilsēta Spānijā ("Cuart de Poblet"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvenka Pilsēta Spānijā ("Cuenca"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļera Pilsēta Spānijā ("Cullera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļeredo Pilsēta Spānijā ("Culleredo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denja Pilsēta Spānijā ("Denia"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Donbenito Pilsēta Spānijā ("Don Benito"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dosermanasa Pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Durango Pilsēta Spānijā ("Durango"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esiha Pilsēta Spānijā ("Ecija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eibara Pilsēta Spānijā ("Eibar"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elehido Pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elmasnou Pilsēta Spānijā ("El Masnou"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elprata de Ljobregata pilsēta Spānijā ("El Prat de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elda Pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elča Pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče.
- Erandio Pilsēta Spānijā ("Erandio"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esparagvera Pilsēta Spānijā ("Esparraguera"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asplugasa de Ļobregata pilsēta Spānijā ("Esplugas de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esplugasa de Ļobregata pilsēta Spānijā ("Esplugas de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 46100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Estepona Pilsēta Spānijā ("Estepona"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferola Pilsēta Spānijā ("Ferrol"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 70400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Figeresa Pilsēta Spānijā ("Figueras"), Katalonijā, Žironas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuenhirola Pilsēta Spānijā ("Fuengirola"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 75900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuenlavrada Pilsēta Spānijā ("Fuenlabrada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galapagara Pilsēta Spānijā ("Galapagar"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galdakano Pilsēta Spānijā ("Galdacano"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galdara Pilsēta Spānijā ("Galdar"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gandja Pilsēta Spānijā ("Gandia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 76500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gava Pilsēta Spānijā ("Gava"), Katalonijā, Barselonas provincē, 46300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žirona Pilsēta Spānijā ("Gerona"), Katalonijā, provinces administratīvais centrs, 97200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hetafe Pilsēta Spānijā ("Getafe"), Madrides apgabala Madrides provincē, 173000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granada Pilsēta Spānijā ("Granada"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 237500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granoļersa Pilsēta Spānijā ("Granollers"), Katalonijā, Barselonas provincē, 59900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadalahara Pilsēta Spānijā ("Guadalajara"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadiksa Pilsēta Spānijā ("Guadix"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gečo Pilsēta Spānijā ("Guecho"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eljina Pilsēta Spānijā ("Hellin"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velva Pilsēta Spānijā ("Huelva"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 147200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veska Pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ibi Pilsēta Spānijā ("Ibi"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ibica Pilsēta Spānijā ("Ibiza"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 49700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jekla Pilsēta Spānijā ("Yecla"), Mursiijas reģiona Mursijas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Igvalada Pilsēta Spānijā ("Igualada"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iljeskasa Pilsēta Spānijā ("Illescas"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inka Pilsēta Spānijā ("Inca"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inhenio Pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iruna Pilsēta Spānijā ("Irun"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haena Pilsēta Spānijā ("Jaen"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 115800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hativa Pilsēta Spānijā ("Jativa"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
- Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Humilja Pilsēta Spānijā ("Jumilla"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lospitaleta de Ļobregata pilsēta Spānijā ("L'Hospitalet de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 253500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija.
- Laoliva Pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laorotava Pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Larinkonada Pilsēta Spānijā ("La Rinconada"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laguna de Dvero pilsēta Spānijā ("Laguna de Duero"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lalina Pilsēta Spānijā ("Lalin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langreo Pilsēta Spānijā ("Langreo"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lasrosasa de Madride pilsēta Spānijā ("Las Rozas de Madrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 92800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lostoresa de Kotiljasa pilsēta Spānijā ("Las Torres de Cotillas"), Mursijas reģionā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebriha Pilsēta Spānijā ("Lebrija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leganesa Pilsēta Spānijā ("Leganes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 186700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lehona Pilsēta Spānijā ("Lejona"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leona Pilsēta Spānijā ("Leon"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 129600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lepe Pilsēta Spānijā ("Lepe"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linaresa Pilsēta Spānijā ("Linares"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lirija Pilsēta Spānijā ("Liria"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļoreta de Mara pilsēta Spānijā ("Lloret de Mar"), Katalonijā, Žironas provincē, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļukmažora Pilsēta Spānijā ("Lluchmayor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loha Pilsēta Spānijā ("Loja"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorka Pilsēta Spānijā ("Lorca"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 91800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losbarjosa Pilsēta Spānijā ("Los Barrios"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losrealohosa Pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lusena Pilsēta Spānijā ("Lucena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lugo Pilsēta Spānijā ("Lugo"), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 98600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mao Pilsēta Spānijā ("Mahon"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mahadaonda Pilsēta Spānijā ("Majadahonda"), Madrides apgabalā, 70400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manakora Pilsēta Spānijā ("Manacor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manisesa Pilsēta Spānijā ("Manises"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manļeva Pilsēta Spānijā ("Manlleu"), Katalonijā, Barselonas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manreza Pilsēta Spānijā ("Manresa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marasena Pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marvelja Pilsēta Spānijā ("Marbella"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 138700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina pilsēta Spānijā ("Marin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marači Pilsēta Spānijā ("Marrachi"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martoreļa Pilsēta Spānijā ("Martorell"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martosa Pilsēta Spānijā ("Martos"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mataro Pilsēta Spānijā ("Mataro"), Katalonijā, Barselonas provincē, 124300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masarrona Pilsēta Spānijā ("Mazarron"), Mursijas reģionā, 35500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mehorada del Kampo pilsēta Spānijā ("Mejorada del Campo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merida Pilsēta Spānijā ("Merida"), Estremaduras autonomā apgabala administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mjeresa Pilsēta Spānijā ("Mieres"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihasa Pilsēta Spānijā ("Mijas"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mislata Pilsēta Spānijā ("Mislata"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogana Pilsēta Spānijā ("Mogan"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogera pilsēta Spānijā ("Moguer"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molina de Segura pilsēta Spānijā ("Molina de Segura"), Mursijas reģionā, 68800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molinsa de Reja pilsēta Spānijā ("Molins de Rey"), Katalonijā, Barselonas provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moljeta de Vaļesa pilsēta Spānijā ("Mollet del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 51700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkada Pilsēta Spānijā ("Moncada"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mondragona Pilsēta Spānijā ("Mondragon"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.); Arasate.
- Montilja Pilsēta Spānijā ("Montilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mostolesa Pilsēta Spānijā ("Mostoles"), Madrides apgabala Madrides provincē, 205700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Motrila Pilsēta Spānijā ("Motril"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mučamela Pilsēta Spānijā ("Muchamiel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mursija Pilsēta Spānijā ("Murcia"), reģiona administratīvais centrs, 439700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narona Pilsēta Spānijā ("Naron"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navalkarnero Pilsēta Spānijā ("Navalcarnero"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerha Pilsēta Spānijā ("Nerja"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nihara Pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novelda Pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oleirosa Pilsēta Spānijā ("Oleiros"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olesa de Monserata pilsēta Spānijā ("Olesa de Montserrat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oliva Pilsēta Spānijā ("Oliva"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ulota Pilsēta Spānijā ("Olot"), Katalonijā, Žironas provincē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Onda Pilsēta Spānijā ("Onda"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ontiņenta Pilsēta Spānijā ("Ontinyent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ourense Pilsēta Spānijā ("Orense"), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē, 106900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orivela Pilsēta Spānijā ("Orihuela"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 83400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paiporta Pilsēta Spānijā ("Paiporta"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pahara Pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palafružeļa Pilsēta Spānijā ("Palafrugell"), Katalonijā, Žironas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palensija Pilsēta Spānijā ("Palencia"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma Pilsēta Spānijā ("Palma"), Baleāru salu autonomajā apgabalā, Maļorkas salā, 428000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pamplona Pilsēta Spānijā ("Pamplona"), Navarras privileģētā apgabala administratīvais centrs, 196200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parla Pilsēta Spānijā ("Parla"), Madrides apgabala Madrides provincē, 125300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paterna Pilsēta Spānijā ("Paterna"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 67200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrela Pilsēta Spānijā ("Petrel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikasenta Pilsēta Spānijā ("Picasent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjelagosa Pilsēta Spānijā ("Pielagos"), Kantarbijas autonomā apgabala Kantarbijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pineda de Mara pilsēta Spānijā ("Pineda de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pinto Pilsēta Spānijā ("Pinto"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasensija Pilsēta Spānijā ("Plasenica"), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponferrada Pilsēta Spānijā ("Ponferrada"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontebedra Pilsēta Spānijā ("Pontevedra"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 82900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portugalete Pilsēta Spānijā ("Portugalete"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 47100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Posuelo de Alarkona pilsēta Spānijā ("Pozuelo de Alarcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 84400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Premija de Mara pilsēta Spānijā ("Premia de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puentehenila Pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponteareasa Pilsēta Spānijā ("Puenteareas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puertoreala Pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puertoljano Pilsēta Spānijā ("Puertollano"), Kastīlijass-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redondela Pilsēta Spānijā ("Redondela"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reinosa Pilsēta Spānijā ("Reinosa"), Kantabrijas autonomajā apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Renterija Pilsēta Spānijā ("Renteria"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rekena Pilsēta Spānijā ("Requena"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reusa Pilsēta Spānijā ("Reus"), Katalonijā, Taragonas provincē, 105000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ripoleta Pilsēta Spānijā ("Ripollet"), Katalonijā, Barselonas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rivasa-Vasiamadride Pilsēta Spānijā ("Rivas-Vaciamadrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 80500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribeira Pilsēta Spānijā ("Riveira"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rohalesa Pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ronda Pilsēta Spānijā ("Ronda"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rota Pilsēta Spānijā ("Rota"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rubi Pilsēta Spānijā ("Rubi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sabadeļa Pilsēta Spānijā ("Sabadell"), Katalonijā, Barselonas provincē, 207400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sagunta Pilsēta Spānijā ("Sagunt"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 65000 iedzīvotāju (2014. g.); Sagunto.
- Salamanka Pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salou Pilsēta Spānijā ("Salou"), Katalonijā, Taragonas provincē, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salta Pilsēta Spānijā ("Salt"), Katalonijā, Žironas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanadriana de Besosa pilsēta Spānijā ("San Adrian de Besos"), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanandresa de la Barka pilsēta Spānijā ("San Andres de la Barca"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanantonio Abada pilsēta Spānijā ("San Antonio Abad"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanboi de Ļebregara pilsēta Spānijā ("San Baudilio de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 83100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankugara del Valjesa pilsēta Spānijā ("San Cugat del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 87100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfeliū de Ļobregata pilsēta Spānijā ("San Feliu de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfernando Pilsēta Spānijā ("San Fernando"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhavjera Pilsēta Spānijā ("San Javier"), Mursijas reģionā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhosē Pilsēta Spānijā ("San Jose"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana Despi pilsēta Spānijā ("San Juan Despi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpedro de Ribasa pilsēta Spānijā ("San Pedro de Ribas"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanpedro del Pinatara pilsēta Spānijā ("San Pedro del Pinatar"), Mursijas reģionā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanroke Pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansevastjana Pilsēta Spānijā ("San Sebastian"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, Biskajas līča piekrastē, 186100 iedzīvotāju (2014. g.); Donostija.
- Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakoloma de Gramaneta pilsēta Spānijā ("Santa Coloma de Gramanet"), Katalonijā, Barselonas provincē, 118700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaeulalja Pilsēta Spānijā ("Santa Eulalia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, Eivisas (Ivisas) salas austrumu piekrastē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaperpetua de Mogoda pilsēta Spānijā ("Santa Perpetua de Moguda"), Katalonijā, Barselonas provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santapola Pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.).
- Santurse Pilsēta Spānijā ("Santurce"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sardaņola del Vaļesa pilsēta Spānijā ("Sardañola del Vallés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Segovija Pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sestao Pilsēta Spānijā ("Sestao"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjero Pilsēta Spānijā ("Siero"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sidžesa Pilsēta Spānijā ("Sitges"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorija Pilsēta Spānijā ("Soria"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sueka Pilsēta Spānijā ("Sueca"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Takoronte Pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terasa Pilsēta Spānijā ("Tarrasa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 215500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tegise Pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Telde Pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tervela Pilsēta Spānijā ("Teruel"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tiasa Pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toledo Pilsēta Spānijā ("Toledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomaresa Pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomeljosa Pilsēta Spānijā ("Tomelloso"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrepačeko Pilsēta Spānijā ("Torre Pacheco"), Mursijas reģionā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrelavega Pilsēta Spānijā ("Torrelavega"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrelodonesa Pilsēta Spānijā ("Torrelodones"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torremolinosa Pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torenta Pilsēta Spānijā ("Torrente"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrevjeha Pilsēta Spānijā ("Torrevieja"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 91400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tortoza Pilsēta Spānijā ("Tortosa"), Katalonijā, Taragonas provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Totana Pilsēta Spānijā ("Totana"), Mursijas reģionā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treskantosa Pilsēta Spānijā ("Tres Cantos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tudela Pilsēta Spānijā ("Tudela"), Navarras autonomajā apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ubeda Pilsēta Spānijā ("Ubeda"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 35900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Utrera Pilsēta Spānijā ("Utrera"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdemoro Pilsēta Spānijā ("Valdemoro"), Madrides apgabala Madrides provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdepenjasa Pilsēta Spānijā ("Valdepen~as"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valjadolida Pilsēta Spānijā ("Valladolid"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.).
- Vaļsa Pilsēta Spānijā ("Valls"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velesa-Managa Pilsēta Spānijā ("Velez-Malaga"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vendrela Pilsēta Spānijā ("Vendrell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vikara Pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vika Pilsēta Spānijā ("Vich"), Katalonijā, Barselonas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viladekansa Pilsēta Spānijā ("Viladecans"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilagarsija de Arousa pilsēta Spānijā ("Vilagarcia de Arousa"), Galisijas autonomā apgabala Ponterbedras provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilaseka Pilsēta Spānijā ("Vilaseca"), Katalonijā, Taragonas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilafranka del Penedesa pilsēta Spānijā ("Villafranca del Panadés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villahojosa Pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilanova i la Želtru pilsēta Spānijā ("Villanueva y Geltru"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilareala Pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala.
- Viljarreala Pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala.
- Viljarrovledo Pilsēta Spānijā ("Villarrobledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilavisjosa de Odona pilsēta Spānijā ("Villaviciosa de Odon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljena Pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinarosa Pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
- Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
- Samora Pilsēta Spānijā ("Zamora"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarauca Pilsēta Spānijā ("Zarauz"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkada i Rešada pilsēta Spānijā (“Moncada y Reixach”), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Donostija Pilsēta Spānijā, Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē, 183100 iedzīvotāju (2007. g.); Sansevastjana.
- Vigo Pilsēta Spānijā, Galisijas autonomajā apgabalā, Pontebedras provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 297700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akoruņa pilsēta Spānijā, Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, 244800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santandera Pilsēta Spānijā, Kantabrijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 175700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burgosa Pilsēta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 177800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļeida Pilsēta Spānijā, Katalonijā, provinces administratīvais centrs, 139200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Logronjo Pilsēta Spānijā, Larjohas autonomā apgabala administratīvais centrs, Ebro labajā krastā, 152000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alakanta Pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Valensija pilsēta Spānijas austrumu daļā (spāņu valodā _Valencia_), autonomā apgabala administratīvais centrs, 786400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avila Pilsēta Spānijas centrālajā daļā ("Avila"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkoja Pilsēta Spānijas dienvidaustrumos, Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alvasete Pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (sp. val. "Albacete"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malaga Pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sevilja Pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almerija Pilsēta Spānijas dienvidos pie Vidusjūras ("Almeria"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 200 km uz austrumiem no Malagas, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas.
- Badahosa Pilsēta Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, Gvadjanas kreisajā krastā, 150500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaseresa Pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barselona Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Barcelona"), Vidusjūras krastā (sp. val. "Barcelona"), Katalonijas galvaspilsēta, 1602400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taragona Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Tarragona"), Katalonijā, osta Vidusjūras krastā, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saragosa Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. "Zaragoza"), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.).
- Barakaldo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Baracaldo"), Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas provincē, 100080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilbao Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Bilbao"), pie Biskajas līča, Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provinces administratīvais centrs, 346600 iedz (2014. g.).
- Hihona Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Gijon"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, Biskajas līča piekrastē, 285000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovjedo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Oviedo"), Astūrijas autonomā apgabala (Astūrijas katralistes) administratīvais centrs, 223800 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 757. gadā, 810. g. kļuva par Astūrijas karalistes galvaspilsētu.
- Avilesa Pilsēta Spānijas ziemeļos, Astūrijā, osta Biskajas līča krastā, 81700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeimstauna Pilsēta Svētās Helēnas Salā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (1995. g.).
- Mauntlavīnija Pilsēta Šrilankas dienvidrietumos ("Mount Lavinia"), Indijas okeāna krastā, iekļauta Kolombo kā tās dienvidu priekšpilsēta, 216700 iedzīvotāju (2006. g.); Dehivala-Mauntlavīnija.
- Iringa Pilsēta Tanzānijā ("Iringa"), provinces administratīvais centrs, 55500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kigoma Pilsēta Tanzānijā ("Kigoma"), valsts rietumu daļā, Tangaņikas ezera austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 349600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Mtvara Pilsēta Tanzānijā ("Mtwara"), valsts dienvidrietumu daļā, osta Indijas okeāna krastā, provinces administratīvais centrs, 55100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Dāresalāma Pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Zanzibāra Pilsēta Tanzānijā, tāda paša nosaukuma salā, osta Indijas okeāna šauruma krastā, 422000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Morogoro Pilsēta Tanzānijā, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 132400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Tanga Pilsēta Tanzānijā, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 141700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Singida Pilsēta Tanzānijā, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 58200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Tabora Pilsēta Tanzānijā, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 97200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Mbeja Pilsēta Tanzānijā, valsts dienvidrietumu daļā, provinces administratīvais centrs, 266400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Songea Pilsēta Tanzānijā, valsts dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs, 54200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Moši Pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļaustrumu daļā, Kilimandžāro provinces administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Aruša Pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 233000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Mvanza Pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, osta Viktorijas ezera dienvidu krastā, 349600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Musoma Pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, Viktorijas ezera austrumu piekrastē, Maras provinces administratīvais centrs, 72500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Bukoba Pilsēta Tanzānijā, Viktorijas ezera rietumu piekrastē, Kageras provinces administratīvais centrs, 57000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Lindi Pilsēta Tanzānijas dienvidaustrumos ("Lindi"), osta Indijas okeāna krastā, 41500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Udžidži Pilsēta Tanzānijas rietumos ("Ujiji"), Tanganjikas ezera krastā, Kigomas dienvidu piepilsēta.
- Kokbērntauna Pilsēta Tērksu un Kaikosas Salās, šīs Lielbritānijas aizjūras teriorijas administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Erzuruma Pilsēta Turcijā ("Erzurum"), Armēnijas kalnienē 1960 m vjl., ila administratīvais centrs, 367200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hasanbejli Pilsēta Turcijā ("Hasanbeyli"), Osmanijes ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kadirli Pilsēta Turcijā ("Kadirli"), Osmanijes ilā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sumbasa Pilsēta Turcijā ("Sunbas"), Osmanijes ilā, 2050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Toprakale Pilsēta Turcijā ("Toprakkale"), Osmanijes ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bahče Pilsēta Turcijā, Osmanijes ilā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dizdži Pilsēta Turcijā, Osmanijes ilā, 43000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karsa Pilsēta Turcijas ziemeļaustrumos ("Kars"), netālu no Armēnijas robežas, ila administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lucka Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala administratīvais centrs, 215000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novovolinska Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, 53200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ustiluha Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ļubomļa Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 10250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rožišče Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 13320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kiverci Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berestečko Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volodimira-Volinska Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 38870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horohiva Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 9090 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamiņa-Kaširska Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Ciras krastos, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koveļa Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Turijas krastos, 68900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ani Pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
- Altentreptova Pilsēta Vācijā ("Altentreptow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Anklama Pilsēta Vācijā ("Anklam"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādoberāna Pilsēta Vācijā ("Bad Doberan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzilce Pilsēta Vācijā ("Bad Sülze"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.).
- Barta Pilsēta Vācijā ("Barth"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bergene Pilsēta Vācijā ("Bergen auf Rügen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Boicenburga Pilsēta Vācijā ("Boizenburg am Elbe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīele Pilsēta Vācijā ("Brüel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brugštargarde Pilsēta Vācijā ("Brug Stargard"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bicova Pilsēta Vācijā ("Bützow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krīvica Pilsēta Vācijā ("Crivitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Darguna Pilsēta Vācijā ("Dargun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dasova Pilsēta Vācijā ("Dassow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Demmīne Pilsēta Vācijā ("Demmin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dēmica Pilsēta Vācijā ("Doemitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Egezīne Pilsēta Vācijā ("Eggesin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Flensburga Pilsēta Vācijā ("Flensburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, pie Dānijas robežas, jūras osta, 84000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Francburga Pilsēta Vācijā ("Franzburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdlande Pilsēta Vācijā ("Friedland"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gādebuša Pilsēta Vācijā ("Gadebusch"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Garca Pilsēta Vācijā ("Garz/Ruegen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Rīgenes salas dienvidos, 2220 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gnoiene Pilsēta Vācijā ("Gnoien"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Goldberga Pilsēta Vācijā ("Goldberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grābova Pilsēta Vācijā ("Grabow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Greifsvalde Pilsēta Vācijā ("Greifswald"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 56400 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1456. g.).
- Grēvesmīlene Pilsēta Vācijā ("Grevesmuehlen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grimmene Pilsēta Vācijā ("Grimmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gistrova Pilsēta Vācijā ("Guestrow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gickova Pilsēta Vācijā ("Guetzkow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hāgenova Pilsēta Vācijā ("Hagenow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jarmene Pilsēta Vācijā ("Jarmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Klica Pilsēta Vācijā ("kluetz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krakovamzē Pilsēta Vācijā ("Krakow am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krēpelīne Pilsēta Vācijā ("Kroepelin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kīlungsborna Pilsēta Vācijā ("Kuehlungsborn"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lāge Pilsēta Vācijā ("Laage"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lasana Pilsēta Vācijā ("Lassan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1520 iedzīvotāju (2013. g.).
- Loica Pilsēta Vācijā ("Loitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsluste Pilsēta Vācijā ("Ludwigslust"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libtēna Pilsēta Vācijā ("Luebtheen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Libca Pilsēta Vācijā ("Luebz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malhīne Pilsēta Vācijā ("Malchin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malhova Pilsēta Vācijā ("Malchow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marlova Pilsēta Vācijā ("Marlow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīrova Pilsēta Vācijā ("Mirow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neibrandenburga Pilsēta Vācijā ("Neubrandenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 63400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neibūkova Pilsēta Vācijā ("Neubukow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neikālene Pilsēta Vācijā ("Neukalen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neiklostere Pilsēta Vācijā ("Neukloster"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištate-Glēve Pilsēta Vācijā ("Neustadt Glewe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neištrēlica Pilsēta Vācijā ("Neustrelitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Parhima Pilsēta Vācijā ("Parchim"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pāzevalka Pilsēta Vācijā ("Pasewalk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Penkuna Pilsēta Vācijā ("Penkun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Penclīne Pilsēta Vācijā ("Penzlin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plava Pilsēta Vācijā ("Plau am See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Putbusa Pilsēta Vācijā ("Putbus"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēna Pilsēta Vācijā ("Rehna"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rērika Pilsēta Vācijā ("Rerik"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ribnica-Damgartene Pilsēta Vācijā ("Ribnitz-Damgarten"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rihtenberga Pilsēta Vācijā ("Richtenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1380 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rēbele Pilsēta Vācijā ("Roebel"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5140 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rostoka Pilsēta Vācijā ("Rostock"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 203400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zasnica Pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šenberga Pilsēta Vācijā ("Schoenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švāna Pilsēta Vācijā ("Schwaan"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šverīne Pilsēta Vācijā ("Schwerin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 91600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štāfenhāgene Pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šternberga Pilsēta Vācijā ("Sternberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrālzunde Pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štrāsburga Pilsēta Vācijā ("Strasburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tesīne Pilsēta Vācijā ("Tessin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3920 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tēterova Pilsēta Vācijā ("Teterow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Torgelova Pilsēta Vācijā ("Torgelow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8620 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tribzēse Pilsēta Vācijā ("Tribsees"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 2630 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ikerminde Pilsēta Vācijā ("Ueckermuende"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ūzedoma Pilsēta Vācijā ("Usedom"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vārene Pilsēta Vācijā ("Waren"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vārīne Pilsēta Vācijā ("Warin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēzenberga Pilsēta Vācijā ("Wesenberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vismāra Pilsēta Vācijā ("Wismar"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vitenburga Pilsēta Vācijā ("Wittenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Voldegka Pilsēta Vācijā ("Woldegk"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volgaste Pilsēta Vācijā ("Wolgast"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Carentīne Pilsēta Vācijā ("Zarrentin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinica Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 10900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Delčeva Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 11500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kočani Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 28300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Pehčeva Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 3200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Štipa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 40000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Makedonska Kamenica pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 5100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Berova Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 7000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Probištipa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Austrumu reģionā, 8700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Debara Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 14600 iedzīvotāju (2002. g.); Dibra.
- Gevgelija Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 15700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Radoviša Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 16200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Strumica Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 35300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Valandova Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 4400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Bogdanci Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidaustrumu reģionā, 6000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Struga Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 16600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kičeva Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 27100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Makedonska Broda pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 3700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ohrida Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Dienvidrietumu reģionā, 42000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Demirhisara Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 2600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kruševa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 5300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Prilepa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 66200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Resena Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pelagonijas reģionā, 8700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Gostivara Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pologas reģionā, 35800 iedzīvotāju (2002. g.).
- Tetova Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Pologas reģionā, Šarplaninas piekājē, 52900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Negotina Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 13300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Sveti Nikole pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 13700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kavadarci Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 29200 iedzīvotāju (2002. g.).
- Velesa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 43700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Demirkapija Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardavas reģionā, 3300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kriva Palanka pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Ziemeļaustrumu reģionā, 14600 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kratova Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Ziemeļaustrumu reģionā, 6900 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kumanova Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Ziemeļaustrumu reģionā, 70800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bitola Pilsēta Ziemeļmaķedonijas dienvidos, Pelagonijas reģionā, 74600 iedzīvotāju (2005. g.); Monastira.
- Keila Pilsēta ziemeļrietumu Igaunijā, Harju apriņķī, 9800 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Halmstade Pilsēta Zviedrijā ("Halmstad"), Dienvidhalandē, pie Nisanas ietekas Laholmas līcī, Hallandes lēnes administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2010. g.), osta (prāmju satiksme ar Dāniju), līdz 1645. g. piederēja Dānijai (Bremsebrū miers).
- Sundsvalla Pilsēta Zviedrijā ("Sundsvall"), Vesternorlandes lēnē, osta Botnijas līča krastā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lūleo Pilsēta Zviedrijā, Botnijas līča ziemeļrietumu piekrastē, Norbotenas lēnes administratīvais centrs, 46600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Īstade Pilsēta Zviedrijas dienvidos ("Ystad"), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
- Gibraltāra Pilsēta, Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Gibraltārs" administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju, 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Spānijas pilsētas Lanilejas de la Konsepsjonas.
- lordmērs pilsētas pašvaldības galva (Londonā un dažās citās Lielbritānijas pilsētās).
- Aegvīdu pilsētciemats Igaunijā (_Aegviidu_), Harju apriņķī, 700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Verhovina Pilsētciemats Ukrainas Ivanofrankovskas apgabalā, Čornijčeremošas kreisajā krastā, 5900 iedzīvotāju (2016. g.).
- apbūves līnija jeb būvlaide pilsētplānošanas dokumentos zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka apbūves attālumu no sarkanās līnijas.
- Lehaveres pilskalns pilskalns Igaunijā, 25 km uz ziemeļiem no Vīlandes, bija nozīmīgs igauņu atbalsta punkts cīņā pret krustnešiem, tajā atradusies Leoles pils, ko krustneši nodedzināja 1224. g.
- Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā.
- Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs.
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
- piniolas Pīnijas čiekuru ēdamās sēklas (riekstiņi).
- pīpkolonoja Pīpkalonija.
- Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā.
- oniomānija Pirkšanas mānija.
- autorrinda Pirmā horizontālā līnija kataloga kartītē.
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai.
- indekss pirmais vai pirmie divi, trīs, četri cipari abonentu līniju numerācijā, kuri raksturīgi reģiona, rajona, pilsētas vai telefona centrālei atsevišķi pieslēgtajiem aparātiem.
- Lielbritānijas latviešu kopienas pirmās kopienas radās 20. gs. sākumā, kad pēc 1905. g. revolūcijas Lielbritānijā ieceļoja latviešu politiskie emigranti, 20. gs. 30. gados Lielbritānijā bija \~500 latviešu, pēc 2. pasaules kara apmetās \~18000 latviešu, kas vēlāk daļēji izceļoja uz ASV, Austrāliju, Vāciju u. c. valstīm, \~1970.-1980. gados vēl bija \~9000 latviešu.
- Nareau Pirmatnējā dievība Gilberta salu (Okeānija) iedzīvotāju mitoloģijā, kura aizsāka pasaules radīšanu, pierunājot zuti, lai tas nošķir debesis no zemes.
- mātes ģints pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc matēs līnijas; matriarhāts.
- tēva ģints pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas; patriarhāts (1).
- preagonāls Pirms agonijas.
- pirolagnija Piromānija, tieksme dedzināt, saistīta ar seksuālu baudu.
- Pīterbora Pīterboro, pilsēta Lielbritānijā.
- Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
- Masaju stepe plakankalne Tanzānijas austrumos, vidējais augstums - 1000 m, atsevišķi kalni - līdz 2000 m, sarkanbrūnās augsnes, graudzāļu un krūmu savanna.
- ievilkts leņķis plakans leņķis, ko veido divas hordas, kuras iziet no viena un tā paša riņķa līnijas punkta.
- horizonta plakne plakne, kas ir perpendikulāra vertikālai līnijai.
- konforms attēlojums plaknes attēlojums sevī, kas saglabā leņķus starp visām līnijām (piem., līdzības transformācija).
- rumbs plaknes leņķa ārpussistēmas mērvienība - 1/32 daļa (jūras navigācijā) vai 1/16 daļa (meteoroloģijā) no horizonta riņķa līnijas.
- strēķis plaknes leņķa ārpussistēmas mērvienība (11,25 grādi jeb 11 grādi un 15 minūtes), kas ir 1/32 daļa no horizonta riņķa līnijas, virziens (no novērotāja) uz horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm.
- radiāns plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 radiāns ir leņķis starp diviem riņķa līnijas rādiusiem, kuru ietvertā loka garums ir vienāds ar rādiusu; 1 rad = 180⁰/π ≈ 57⁰ 17' 44,8".
- leptocīts Plāns eritrocīts ar samazinātu tilpumu salīdzinājumā ar diametru; tā izskats atgādina šaušanas mērķi - hemoglobinēta perifērijas līnija apjož gaišu laukumu ar pigmentētu centru.
- arhegonālie augi plaša augu grupa, kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
- faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu.
- Moisekuell Plateres muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā.
- Gloxinia latifolia platlapu gloksīnija.
- Limonium latifolium platlapu limonija.
- Turgenia latifolia platlapu turgēnija.
- galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā; sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas.
- splenizācija Plaušu stāvoklis pneimonijas indurācijas stadijā, kad plaušu audi krāsas un konsistences ziņā ir līdzīgi liesai.
- II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu.
- kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids. Var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi.
- pleurotaenium Pleirotēnijas.
- Pleurotaenium coronatum pleirotēniju suga.
- Pleurotaenium ehrenbergii pleirotēniju suga.
- Pleurotaenium minutum pleirotēniju suga.
- Pleurotaenium nodosum pleirotēniju suga.
- Pleurotaenium robustum pleirotēniju suga.
- Pleurotaenium trabecula pleirotēniju suga.
- Pleurotaenium tridentulum pleirotēniju suga.
- Pleurotaenium truncatum pleirotēniju suga.
- smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- aerodinamiskais profils plūdlīniju ķermeņa vai spārna šķēlums ar plakni paralēli bāzes plaknei; profilu raksturo ar formu (simetrisku, rombveida, trīsstūra u. c.), hordas garumu, relatīvo biezumu (maksimālo spārna biezuma attiecību pret profila hordu) un izliekumu.
- Aronia x prunifolia plūmjlapu aronija.
- Evernia prunastri plūmju evernija.
- kokzāģēšanas plūsma plūsmas līnija, kas nodrošina tehnoloģisko un transporta operāciju kopumu zāģbaļķu pārstrādei zāģmateriālos.
- plūsmas caurule plūsmas līniju kopa, kas iet caur kādas noslēgtas līnijas visiem punktiem, veidojot cauruļveida virsmu; ja noslēgtās līnijas ietvertais laukums ir ļoti mazs (tiecas uz 0), tādu plūsmas cauruli sauc par elementāru plūsmas caurulīti.
- gaita Plūšana (ūdenim, straumei); virzīšanās (ugunij).
- Pu Plutonijs (ķīm. elements).
- vēršacītis Pļavas vēršacītis - tauriņu kārtas samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), kas jūnijā - augustā samērā bieži sastopams pļavās, mežmalās, laukos.
- pneimotoksīns Pneimokoku toksīns, kas izraisa lobāro pneimoniju.
- hidropneimonija Pneimonija ar pleiras eksudātu; seroza infiltrācija plaušās.
- tifopneimonija Pneimonija vienlaikus ar vēdertīfu.
- pneumonija Pneimonija.
- leģionāru slimība pneimonijai līdzīga slimība, ko izraisa baktērija leģionella.
- fonika Poētiskās runas skaņu organizācija (skaņu pieraksts, ieskaņošana, eifonija).
- Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
- superintendents policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstākspar inspektoru (Lielbritānijā).
- polismenis Policists (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- polyphonie Polifonija.
- imitāciju polifonija polifonijas veids, kas balstās uz imitācijām, resp. vienas vai vairāku tēmu tiešiem vai variētiem atkārtojumiem dažādās balsīs.
- polifonisks Polifons - saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež.
- Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju.
- Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija.
- piebalsu polifonija polilonijas veids (parasti tautas mūzikā), kurā izmanto piebalsis.
- aramīds Polimērs uz aromātisko poliamīdu bāzes, izturīgāks par dzelzi un vieglāks par alumīniju; lieto kosmonautikā, aviorūpniecībā un autobūvē.
- antikoloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju atbrīvošanu un pret jaunu koloniju iegūšanu.
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu.
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija; šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
- vigi Politiska partija Lielbritānijā (no 17. līdz 19. gadsimtam) - Lielbritānijas liberālās partijas priekštece; šīs partijas biedri.
- reinzemnieki Politiska partija Livonijas ordeņa valstī 14. un 15. gs., kurā sastāvēja gk. no Reinzemes ieceļojušie bruņinieki.
- leiboristu partija politiska partija, kas veidota, lai aizstāvētu strādnieku intereses (Lielbritānijā, Austrālijā un dažās citās valstīs).
- siguranca Politiskā policija Rumānijā (1921.-1944. g.).
- frakcija politiskas partijas daļa, kuras uzskati var nesaskanēt ar partijas kopīgo līniju.
- kasiks Politisks darbinieks Spānijā un Latīņamerikā, kurš ieguvis varu kādā valsts rajonā.
- Po Polonijs (ķīm. elements).
- Salix daphnoides ssp. pomerancia Pomerānijas vītols.
- poni Ponijs.
- ponis Ponijs.
- ponītis Ponijs.
- ponni Ponijs.
- pundurzirdziņš Ponijs.
- ponijfans Poniju pielūdzējs, entuziasts.
- Islandes zirgs poniju šķirne, domājams, norvēģu un īru poniju krustojums, maza auguma (skausta augst. 115-135 cm), spēcīgs.
- Pontevedra Pontebedra, pilsēta Spānijā.
- Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju.
- Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta.
- serpulīdi Posmtārpu ģints ("Serpula"), dzīvo ūdenī kolonijās, nekustīgi piestiprinājušies pie grunts, parādījušies silūrā, ir arī recentās formas.
- Ādelsbergas grota Postojnas ala Slovēnijā.
- potencslejas Potenclīniju starpas.
- ditons Pozitronijs; nosaukums izvirzīts kā hipotēze aptuveni 20 gadus pirms pozitronija atklāšanas.
- Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā.
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
- koloniālprece Prece, ko ieved no kolonijām (piemēram, kakao, kafija, rīsi, tēja).
- bezmaksas akcija premiāla akciju izlaide ar nolūku sadalīt tās kādas kompānijas akcionāriem, parasti proporcionāli viņiem jau piederošajām akcijām.
- Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva.
- Kontinentālā blokāde pret Lielbritāniju vērsta Francijas politisko un ekonomisko pasākumu sistēma 1806.-1809. g., kuru ieviesa ar Napoleona I dekrētu 1806. g. 21. novembrī un kas aizliedza visām Francijai pakļautajām un sabiedrotajām valstīm tirdzniecības, pasta u. c. sakarus ar Lielbritāniju; to atcēla 1814. g. pēc Napoleona I atteikšanās no troņa.
- 14. jūnija demonstrācija pret padomju okupāciju vērsta protesta akcija 1987. g. 14. jūnijā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, 1941. g. 14 jūnija deportāciju upuru piemiņai.
- fronte Priekšējā (celtnes) līnija, arī (celtnes) priekšpuse.
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma.
- riņķis priekšmets, veidojums, kam ir apļa forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru vai tās ārējo līniju
- noplūdes vadītspēja primārais parametrs (G~0~) ekvivalentai shēmai, kas aizvieto ķēdi ar izkliedētiem parametriem; mērvienība sīmenss uz kilometru (S/km); raksturo aktīvos jaudas zudumus gaisvadu (kabeļu) līnijās, kurus rada nepilnīga izolācija starp līnijas vadiem un zemi.
- kortūza Prīmulu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, zied maijā, jūnijā purpursarkaniem ziediem čemuros.
- infanta Princeses tituls Spānijā, Portugālē; princese (parasti monarha vecākā meita).
- konsorts Princis konsorts - Lielbritānijā valdošās karalienes vīrs, kas pats nav karalis.
- infants Prinča tituls Spānijā, Portugālē; princis (monarha otrais dēls).
- ātrdarbīgs printeris printeris, kura darbības ātrums ir saskaņots ar datu apstrādes ātrumu un kurš var strādāt līnijrežīmā.
- elektrotermiskie procesi procesi, kuros augstas temperatūras radīšanai izmanto elektrisko strāvu, piemēram, fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
- nesēja atklāšana process, kura rezultātā lietotājs tiek informēts, ka modems ir identificējis nesēja signālu, kas tam pārraidīts pa telefona līniju no cita modema.
- profila vidējā aritmētiskā novirze profila noviržu no viduslīnijas absolūto lielumu vidējā aritmētiskā vērtība bāzes garuma robežās.
- dzinis Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; draiveris.
- draiveris Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; dzinis.
- rindiņa Programmēšanā - priekšraksts (instrukcija), kas aizņem vienu līniju programmas tekstā.
- Pa Protaktīnijs (ķīm. elements).
- properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības.
- protoginija Proteroginija.
- investitūra Protestantiem - svinīga ceremonija, kurā jaunu garīgo amatpersonu ievada amatā.
- 16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam.
- Luksemburga province Beļģijā, Valonijas reģiona dienvidu daļā.
- Kaljāri Province Itālijā ("Provincia di Cagliari"), Sardīnijas autonomajā reģionā, platība - 4570 kvadrātkilometru, 551000 iedzīvotāju (2012. g.), atrodas salas dienvidaustrumu daļā, iedalās 71 komūnā.
- Oristāno Province Itālijā ("Provincia di Oristano"), Sardīnijas reģionā, platība - 3040 km^2^, 166300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Salerno Province Itālijā ("Provincia di Salerno"), Kampānijas reģionā, platība - 4918 kvadrātkilometru, 1092300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sasāri Province Itālijā ("Provincia di Sassari"), Sardīnijas reģionā, platība - 4282 kvadrātkilometri, 336600 iedzīvotāju (2012. g.).
- ārpusembrija orgāni provizoriski orgāni, kas attīstās un funkcionē tikai embrionālās attīstības laikā; dzeltenuma maiss, amonijs, serozais apvalks, alantojs un horijs.
- melnganā pseidoplektānija pseidoplektāniju ģints suga ("Pseudoplectania nigrella").
- izlīdzinātība Psihiska līdzsvarotība; arī saskaņa, harmonija.
- somatogēnās psihozes psihiski traucējumi, kas radušies pēc dažādām somatiskām neinfekcijas slimībām un ir pamatslimības simptoms, piem., delīrijs, astēnija, hipohondrija u. c.
- traumatiskās psihozes psihiski traucējumi, ko radījušas galvas smadzeņu traumas: astēnija, traumatiskā encefalopātija.
- psihopātija Psihopatoloģisks stāvoklis, kam ir raksturīga krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- Baltijas ekonomiskais rajons PSRS ekonomiskās rajonēšanas struktūra, kas aptvēra Igaunijas PSR, Latvijas PSR, Lietuvas PSR un KPFSR Kaļiņingradas apgabalu
- Baltijas atsevišķais kara apgabals PSRS kara apgabals Baltijas valstu teritorijā 1940.-1941. g., kas tika izveidots pēc Baltijas valstu okupēšanas 1940. g. augustā, tā štābs atradās Rīgā; 1941. g. jūnijā atkāpjoties no Baltijas valstīm tas evakuējās uz Novgorodu, un tur to izformēja.
- Atsevišķais Latvijas strēlnieku rezerves pulks PSRS karaspēka daļa 2. pasaules kara laikā, izveidota 1942. g. 18. februārī, 1944. g. 16. jūnijā pārveidota par 308. latviešu strēlnieku divīziju un iekļauta Latviešu strēlnieku korpusā.
- GOST PSRS valsts standarts (krievu "gosudarstvennij standart"); parasti kopā ar vairākciparu skaitli, kas apzīmēja attiecīgā standarta reģistrācijas numuru.
- publiskais komutējamais telefonu tīkls publiskais telefonu tīkls, kas izmantojot komutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus.
- katalogs OPAC publiskais tiešsaistes katalogs (angļu "Online Public Access Catalog"); publiskais līnijkatalogs.
- pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu.
- Puertoļana Puertoljano, pilsēta Spānijā.
- Paulownia tomentosa pūkainā paulovnija.
- puccinia Pukcīnijas.
- pucciniaceae Pukcīniju dzimta.
- cumminsiella Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- gymnoconia Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- trachyspora Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- gymnosporangium Pukcīniju dzimtas ģints.
- triphragmium Pukcīniju dzimtas ģints.
- Puccinia coronata pukcīniju suga, kas ierosina auzu lapu rūsu.
- Puccinia graminis pukcīniju suga, kas ierosina graudzāļu svītru rūsu.
- Puccinia dispersa pukcīniju suga, kas ierosina rudzu lapu brūno rūsu.
- Puccinia striiformis pukcīniju suga, kas izraisa graudzāļu dzelteno rūsu.
- Puccinia arenaria pukcīniju suga.
- Puccinia heliathi pukcīniju suga.
- Puccinia menthae pukcīniju suga.
- Puccinia poarum pukcīniju suga.
- Puccinia triticina pukcīniju suga.
- Puccinia coronifera pukcīniju sugas "Puccinia coronata" nosaukuma sinonīms.
- Puccinia recondita pukcīniju sugas "Puccinia dispersa" nosaukuma sinonīms.
- Puccinia glumarum pukcīniju sugas "Puccinia striiformis" nosaukuma sinonīms.
- veldzētie kaļķi pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)~2~), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)~2~); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni.
- termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C).
- fotonadīrs Punkts, kurā vertikālā līnija caur fotoaparārta lēcas perspektīvas centru šķērso fotoplakni.
- figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris); punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
- purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
- Alpinia purpurata purpurziedu alpīnija.
- Nigula purvs purvs Igaunijas dienvidrietumu daļā, Pērnavas rajonā, platība - 27 kvadrātkilometri, 1958. g. tam noteikts rezervāta statuss, lai saglabātu dabas kompleksus (augsto purvu un mežu).
- Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs.
- siesta Pusdienas atpūta; viskarstākais dienas laiks (Spānijā, Itālijā un dažās citās zemēs).
- spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
- Hypogymnia physodes pūslīšu hipogimnija.
- zemes ziemeļu un dienvidu puslodes puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās dalās pa ekvatora līniju.
- Vilsona pussala pussala Austrālijas dienvidos, iepretī Tasmānijai, Basa šauruma ziemeļos, augstums — līdz 709 m, pussalas galā — kontinenta galējais dienvidu punkts.
- Istras pussala pussala Balkānu pussalas ziemeļrietumu daļā (horvātu val. "Istra", it val. "Istria"), Horvātijā, Slovēnijā un Itālijā, platība — 3700 kvadrātkilometru, platums — līdz 60 km.
- Kepu pussala pussala Baltijas jūrā, Hījumā salas rietumos, Igaunijā, garums - \~20 km, platums - līdz \~6 km.
- Darsa-Cingste Pussala Baltijas jūras dienvidos ("Darss-Zingst"), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
- Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. "Jylland", vācu val. "Juetland"), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km.
- Balkānu pussala pussala Eiropas dienvidaustrumu daļā, ko apskalo Adrijas, Jonijas, Egejas un Melnā jūra, platība - 505000 kvadrātkilometru.
- Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra.
- Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns).
- Tagameizas pussala pussala Igaunijā, Sāmsalas rietumu daļā.
- Salentīnas pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, starp Adrijas un Jonijas jūru, garums - \~150 km, paugurains līdzenums, augstums - līdz 300 m.
- Kornvola Pussala Lielbritānijas dienvidrietumos (angļu val. "Cornwall"), starp Bristoles līci un Lamanšu, garums - \~150 km, platums - 72 km, augstums - līdz 621 m.
- Serves pussala pussala Sāremā salas dienvidos, Igaunijas Sāremā apriņķī, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, dienvidos Irbes šaurums, garums \~25 km, lielākais platums \~10 km.
- Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m.
- Adrijas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras ziemeļos starp Apenīnu un Balkānu pussalām (itāļu "Mare Adriatico", horvātu "Jadransko more"), Otranto šaurums to savieno ar Jonijas jūru; garums 796 km, platums 93-222 km.
- pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW.
- puschkinia Puškīnijas.
- zilsniedzīšu puškīnija puškīniju suga ("Puschkinia scilloides var. libanotica").
- sultāns Pušķis pie huzāra cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās).
- olas čaumala putna olas aizsargkārta, kas sastāv no kalcija, magnija, fosfora un citiem sāļiem.
- kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās.
- alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas.
- bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā.
- ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai.
- palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi.
- briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai.
- kollaterālie radinieki radinieki sānu līnijā, pretēji radiniekiem taisnā (tiešā) līnijā.
- lineārie radinieki radinieki tiešajā līnijā (tēvs, māte, dēls, meita).
- transurāna elementi radioaktīvi ķīmiskie elementi, kas periodiskajā sistēmā atrodas aiz urāna (piemēram, neptūnijs, plutonijs); rodas kodolreakcijās.
- dabiskā radioaktivitāte radioaktivitāte, kas piemīt dažiem dabā sastopamajiem ķīmiskajiem elementiem, galvenokārt smagajiem elementiem, kuri atrodas periodiskās sistēmas beigās (urāna, aktīnija un torija saimes).
- radioaktīvā ķēde radioaktīvo nuklīdu rinda, kuras katrs nākamais nuklīds veidojas iepriekšējā nuklīda alfa vai beta sabrukšanā, bet pēdējais ķēdes nuklīds ir stabils; zināmas četras šādas ķēdes: urāna (^238^U --> ^208^Pb), torija (^232^Th --> ^208^Pb), aktīnija (^235^U --> ^207^Pb) un neptūnija (^237^Np --> ^209^Bi, iegūta mākslīgi) ķēde.
- radioaktīnijs Radioaktīvs torija izotops ar pussabrukšanas periodu 18,17 dienas; izstarodams alfa starojumu, tas pārvēršas par aktīniju X.
- translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu.
- tiešraide Radiofonijā, televīzijā - tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u.tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
- radiofons Radiofonijai nepieciešamo iekārtu kopums.
- radiodarbinieks Radiofonijas darbinieks.
- radiokompānija Radiofonijas kompānija.
- radiokorporācija Radiofonijas korporācija.
- radiosabiedrība Radiofonijas sabiedrība.
- tūners Radiofonijas uztverošā kompleksa autonoma sastāvdaļa - atsevišķā blokā noformēts radiouztvērējs, kam ir savs barošanas avots un ligzda galvas telefona pieslēgšanai.
- fīders Radiotehnikā - enerģijas pārvades līnija, ko lieto augstfrekvences signālu pārvadei vai sadalei starp atsevišķiem iekārtu blokiem.
- šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju troksni (piemēram, sāpēs, agonijā); atskanēt šādam troksnim.
- ambilineāra radniecība radniecības atzīšana, skaitot izcelmi gan pa sieviešu, gan pa vīriešu līniju.
- patrilinearitāte Radniecības, izcelsmes noteikšana pa tēva līniju.
- inbredlīnija Radniecisku īpatņu grupa (līnija), kas iegūta inbrīdinga rezultātā.
- matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā).
- vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
- zīmējums Raksts (3); ornamentāls veidojums (piemēram, no līnijām, kontūrām u. tml.).
- lineārais raksts raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
- sejas panti raksturīgs sejas veidojums, sejas līnijas, vaibsti.
- kagu Raļļu dzērve, sīgai līdzīgs dzērvju putns pelnu krāsā ar cekulu, nakts putns, Jaunkaledonijā.
- Rannersa Randersa, pilsēta Dānijā.
- rastrvektora Rastrvektora konversija - bitkartētu attēlu pārveidošana vektoros vai līniju segmentos.
- Washingtonia robusta raupjā vašingtonija.
- Razelms Razims, ezers Rumānijā ("Lacul Razelm").
- Apšu sala Rāznas ezera lielākā sala, atrodas netālu no ezera ziemeļrietumu krasta, Zosnagala līcī, apaugusi ar mežu; Kazjonnijas sala.
- reālūnija Reālā ūnija, divu valstu apvienība, kurām ir kopīgs vad. un parasti kopīgas ārlietu institūcijas, piem., Zviedrijas un Norvēģijas apvienība 1814-1905.
- tremellales Receklenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda.
- hroniskās aftas recidivējošas, sāpīgas čūlas uz mutes dobuma un mēles gļotādas; asinīs leikopēnija.
- relegācija recidīvistu un bīstamu noziedznieku izsūtīšana uz kolonijām, kurās ir smagi klimatiskie apstākļi.
- šautras zibens redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
- aizsega signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas norāda sliežu ceļa krustošanās vietu vienā līmenī ar citu dzelzceļa līniju, kā arī tramvaju ceļiem, trolejbusa līnijām, paceļamiem tiltiem.
- anortopija Redzes traucējums, kurā taisnas līnijas liekas līkas.
- fabiāņi Reformistiska inteliģentu organizācija Lielbritānijā, kas dibināta 1884. g.; sludināja pāreju no kapitālisma uz sociālismu reformu ceļā.
- amerikāņu futbols regbijam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāja mērķis ir aiznest un piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos.
- Sāšrēgena Regina, pilsēta Rumānijā.
- līnijkuģniecība Regulāra kuģniecība, kas nodrošina pastāvīgus kravu un pasažieru pārvadājumus (līnijpārvadājumus) pa noteiktiem maršrutiem (līnijām).
- Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra.
- Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis.
- Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra.
- Apūlija Reģions Itālijā ("Regione Puglia"), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra.
- Jūlijas Krajina reģions Slovēnijas rietumos, pie Itālijas robežas, ko pēc Ropallo līguma 1920. g. nodeva Itālijai, bet 1947. g. - Dienvidslāvijai (izņemot Triesti).
- Dārfūra reģions Sudānas rietumos (arābu: دارفور; Dārfūr — 'furu zemes'), kas no 17. līdz 19. gadsimtam pastāvēja kā neatkarīgs sultanāts, bet pēc tam bija daļa no Britu impērijas Āfrikas kolonijām.
- splēniskā neitropēnija un reimatoīdais artrīts reimatoīdā artrīta forma: reimatoīdais poliartrīts, palielināta liesa, leikopēnija, granulocitopēnija, trombocitopēnija, anēmija, hiper- un disproteinēmija.
- grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
- ordinācija Reliģiska ceremonija - uzņemšana garīdznieka amatā vai mūka kārtā.
- vāmačara Reliģiska ceremonija senāk austrumos, kurā izmantoja "vīnu, sievietes un dziesmas", lai iemācītu reliģijas sekotāju atbrīvoties no kaislībām.
- iesvētīšana Reliģiska ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu baznīcas draudzes locekli; viens no kristietības sakramentiem.
- iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; tai sekojošās svinības, mielasts.
- kronēšana Reliģiska ceremonija, monarham kāpjot tronī.
- lūgšana reliģiska ceremonija, tās sastāvdaļa - vēršanās pie dieva ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā ceremonijā izmantojamais teksts
- auto Reliģiska drāma viduslaiku Spānijā; to uzveda ielās un laukumos.
- pārejas rituāli reliģiskas ceremonijas, kas iezīmē pāreju no viena dzīves stāvokļa uz citu.
- begīnes Reliģiskas labdarības savienības locekles; savienība radās 12. gs. beigās Brabantē un 13. gs. izplatījās Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Polijā; Rīgā begīnes pieminētas jau 1295. gadā.
- kulta kalpotājs (retāk kalps) reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
- tondrakīti Reliģiskas un antifeodālas kustības dalībnieki Armēnijā 9. gs. 30. gados - 11. gs. vidū; kustības centrs atradās Tondrakas ciemā.
- fiesta Reliģiski svētki; svētki un brīvdienas; svinības par godu kādam notikumam, kura laikā tiek rīkoti gājieni, koncerti, uguņošana; karnevāls Spānijā un spāniski runājošās zemēs.
- kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu.
- Re Rēnijs (ķīm. elements).
- eka-ekamangāns Rēnijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 75. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
- adenium obesum resnā adēnija.
- enargīts Reta vara un arsēna rūda, kristalizējas rombiskā singonijā.
- hroniska labdabīgā neitropēnija reta, autosomāli dominanti pārmantota neitropēnija, parasti bērniem; raksturīgs recidivējošas infekcijas ar spontānu remisiju.
- zemeņāboliņš Reti sastopama āboliņa suga (pļavās, gar upjmalām, jūrmalā), 7-20 cm garumā, zied no jūnija līdz septembrim, rožsārtiem ziediem, auglis nogatavojoties uzpūsts.
- koloniālā revolūcija revolūcija kolonijā, puskolonijā vai atkarīgajā zemē.
- Marsabita rezervāts rezervāts Kenijas ziemeļu daļā (“Marsabit”), platība 26700 kvadrātkilometru, izveidots 1948. g. atsevišķu dzīvnieku sugu saglabāšanai (Grevi zebras, strausu ziemeļu pasuga).
- Kotodoņanas rezervāts rezervāts Spānijas dienvidu daļā, uz rietumiem no Gvadalkiviras ietekas Kadisas līcī, platība - 250 kvadrātkilometru, dibināts 1966 g., ietver 40 km garu kāpu joslu, aiz kuras - sāļpurvs, ziemeļu daļā - savanna, mīt dažādi dzīvnieki, ziemo un pārlido daudz putnu.
- rhizotrogus Rhizotrogus solsitialis - jūnijvaboles "Amphimallon solsitialis" nosaukuma sinonīms.
- Kurzemes pussala Rietumlatvijas ziemeļu daļa starp Baltijas jūru un Rīgas līci, dienvidu robeža ir Rīgas līča dienvidu krasta līnijas turpinājums sauszemē pa līniju Kauguri — Ziemupe.
- Rietumrumānija Rietumrumānijas kalni - Apuseni.
- novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
- 1297.-1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu.
- Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību.
- RJL Rīgas Jūras līnija (prāmju satiksmes sabiedrība).
- Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu.
- Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu.
- Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās.
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
- Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm.
- Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
- Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm.
- Purvciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas, robežojas ar Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Pļavnieku, Dārzciema un Grīziņkalna apkaimēm.
- Vecāķi Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas līča piekrastē starp Vecdaugavas attekas ziemeļrietumu galu un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, Rīgas pilsētā iekļauta 1949. g., kopš 1999. g. ietilpst Piejūras dabas parka teritorijā.
- Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
- Mīlgrāvja līgums Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa līgums, noslēgts 1330. g. 30. martā, ar to beidzās Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu (1297.-1330. g.), kurā rīdzinieki cieta sakāvi.
- Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase.
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
- Riigikogu Rīgikogu, Igaunijas Republikas parlaments.
- līniāls Rīks taisnu līniju uzvilkšanai; līneāls.
- Rimnikulvilča Rimnikuvilča, pilsēta Rumānijā.
- ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība.
- nokrišana Rindu pirmā vai pēdējā burta iztrūkums rokas salikumā, īpaši starpinātos salikumos; arī līniju iztrūkums līniju malu salikumos.
- ekvants Riņķa līnija Ptolemaja ģeocentriskajā sistēmā ar centru ārpus Zemes, pa kuru kustībā ap Zemi vienmērīgi pārvietojas planētas projekcija.
- apvilkta riņķa līnija riņķa līnija, kas iet caur visām dotā daudzstūra virsotnēm.
- ievilkta riņķa līnija riņķa līnija, kas pieskaras visām dotā daudzstūra malām.
- lielais riņķis riņķa līnija, pa kuru sfēru šķeļ plakne, kas iet caur sfēras centru.
- alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
- alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume.
- kristības Rituāla šķīstīšanas ceremonija, pēc kuras persona tiek uzņemta reliģiskā draudzē.
- krasts Robeža, robežlīnija.
- gaisvadu līnijas gabarīts robežattālums no vadiem un līnijas balstiem līdz dzelzceļa sliežu galviņu virsmai, kā arī no zemes līdz dažādām būvēm un iekārtām.
- robinija Robīnija ("Robinia").
- sidrabakacija Robīnija ("Robinia").
- robinia Robīnijas.
- Hartviga robīnija robīniju suga ("Robinia hartwigii").
- rozā robīnija robīniju suga ("Robinia hispida").
- greznā robīnija robīniju suga ("Robinia luxurians").
- baltā robīnija robīniju suga ("Robinia pseudoacacia").
- lipīgā robīnija robīniju suga ("Robinia viscosa").
- Robinia ambigua robīniju suga.
- figūrzāģis rokas elektroinstruments ar šauru asmeni zāģēšanai, arī līklīnijas zāģēšanai.
- divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlisma kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- palmoskopija roku plaukstas ādas papilāro līniju uzbūves izpēte.
- blēžu romāns romāns par klaidoņu un dēkaiņu piedzīvojumiem, bieži sarakstīts pirmajā personā, radies 16. gs. Spānijā.
- rumāņi Romāņu tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji. runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā.
- coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam.
- aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.).
- Silvijs romiešu mitoloģijā - pirmais Albalongas valdnieks, Lavīnijas dēls, kuru Lavīnija dzemdējusi mežā (tāpēc viņam vārds, kas nozīmē "mežainis").
- Māter Mātūta romiešu mitoloģijā - sieviešu dieviete, kurai par godu 11. jūnijā tika svinēti Matrāliji, kuru laikā sievietes aizlūdza par savu māsu bērniem.
- Amāta Romiešu mitoloģijā - valdnieka Latīna sieva, Lavīnijas māte, kura pretojās orākula spriedumam izdot meitu par sievu Ainejam.
- Kaledonija Romiešu nosaukums Lielbritānijas ziemeļu daļai, t. i. tagadējai Skotijas augstienei.
- Antonijs Romiešu politiķis un karavadonis Marks Antonijs ("Antonius", ap 82.-30. g. p. m. ē.), Cēzara piekritējs, vēlāk Oktaviāna sāncensis cīņā par varu.
- kognāti Romiešu tiesībās - vīriešu vai sieviešu līnijas asinsradinieki, kas nav pakļauti attiecīgās ģimenes galvas varai.
- Heliconia rostrata rostrālā helikonija.
- ratiņš Rotējoša lagas detaļa, kas novietota zem ūdenslīnijas netālu no peldlīdzekļa ķīļa.
- Robinia hispida rozā robīnija.
- henomele Rožu dzimtas ģints ("Chaenomeles"), vasarzaļi krūmi, retāk koki, 4 sugas, kas izplatītas Ķīnā un Japānā; krūmcidonija.
- Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku.
- ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli.
- Helenium autumnale rudens helēnija.
- maconi Rūgušpiena paveids, iecienīts Kaukāzā, gk. Armēnijā.
- Delphinium x ruysii Ruisa delfīnija.
- Juldurga Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, lielāko daļu garuma ir Ķoņu un Naukšēnu pagasta robežupe, garums - 12 km, izteka Naukšēnu pagastā pie Igaunijas robežas; Juldruga.
- Kolkupīte Rūjas labā krasta pieteka Rūjienas novada Lodes pagastā, augštece Igaunijā, garums - 8 km; Kolkas upe; Kolkiņa.
- Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe.
- Pestava Rūjas labā krasta pietekas Saprašas nosaukums tās augštecē Igaunijā.
- RO Rumānija, valsts divburtu kods.
- ROU Rumānija, valsts trīsburtu kods.
- Bukareste Rumānijas galvaspilsēta (rumāņu valodā "Bucuresti"), atrodas Lejasdonavas līdzenumā, Dimbovicas krastos, 1883400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Agerpres Rumānijas informācijas aģentūra (rumāņu "Agentia Romana de Presa").
- RON Rumānijas leja; Rumānijas valūtas kods, sīknauda - bans.
- Medicago romanica Rumānijas lucerna.
- Rietumrumānija Rumānijas rietumu daļa.
- RSR Rumānijas Sociālistiskā Republika.
- ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam.
- Kēhaloma Rupja - pilsēta Rumānijā.
- fragmīdija Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Phragmidium"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- uromice Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Uromyces"), parazītiskas sēnes, parazitē uz dažādiem lakstaugiem un ierosina to rūsu, \~550 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
- spermāciji Rūsas un asku sēņu sporas, kas attīstās spermogonijā.
- Ru Rutēnijs (ķīm. elements).
- rūtiņpapīrs Rūtiņu papīrs - papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- Savadeļa Sabadeļa, pilsēta Spānijā.
- holdingsabiedrība Sabiedrība, kas pārvalda vairākus citus uzņēmumus, formāli nepārņemot tos savā īpašumā; holdingkompānija.
- zelšafte Sabiedrība; kompānija.
- matriarhāts sabiedrības attīstības stadija, kur izcelsmi (radniecību) nosaka pēc mātes līnijas un sievietēm ir dominējošā loma.
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
- dubultfiliācija Sabiedrībās, kurās ievēro gan matrilīniju, gan patrilīniju, - princips, saskaņā ar kuru indivīds ir gan mātes, gan tēva puses radinieku grupu loceklis.
- eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki).
- illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus.
- hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
- virves vilkšana sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
- vēršu cīņas sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- sklerocijs Sacietējusi sēņotne dažām parazītiskām sēnēm, piem., vilka zobiem, dažām sklerotīniju sugām u. c.
- topmarka Sacīkšu jahtas masta augšdaļā uzkrāsota melna līnija (marka), kas norāda, līdz kurai vietai drīkst pacelt buras fallstūri.
- kross Saderīgu līniju kombinācija produktīvu pēcnācēju ieguvei.
- derinātājs Saderināšanās ceremonijas vadītājs.
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta šādas saduras tuvumā.
- Sagunto Sagunta, pilsēta Spānijā ("Sagunto").
- Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- toksiko- Saindēts; toksisks; ar indi saistīts (piem., toksikomānija).
- laulāt Saistīt laulības attiecībās ar reliģisku ceremoniju.
- lineārs Saistīts ar (attēla) līnijām, tām raksturīgs; tāds, ko veido līnijas.
- astēnisks Saistīts ar astēniju, tai raksturīgs; vājš, kalsnējs.
- diahronisks Saistīts ar diahroniju.
- diakonisks Saistīts ar diakoniju, raksturīgs tai.
- disharmonisks Saistīts ar disharmoniju (1), tai raksturīgs.
- dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
- harmonisks Saistīts ar harmoniju (2), tai raksturīgs.
- hegemonistisks Saistīts ar hegemoniju, tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (1), tai raksturīgs.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (2), tai raksturīgs.
- hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
- homofonisks Saistīts ar homofoniju, tai raksturīgs.
- homofons Saistīts ar homofoniju, tai raksturīgs.
- kakofonisks Saistīts ar kakofoniju, tai raksturīgs.
- katatonisks Saistīts ar katatoniju, tai raksturīgs.
- koloniāls Saistīts ar kolonijām (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijām (1) vai koloniālismam.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (4), tai raksturīgs.
- kosmogonisks Saistīts ar kosmogoniju, tai raksturīgs.
- kvadro- Saistīts ar kvadrofoniju, kvadrofonisks (piem., kvadroatskaņotājs).
- kvadro Saistīts ar kvadrofoniju, tāds, kam raksturīga elektroakustiskā signāla četrkanālu realizācija.
- kvadrofonisks Saistīts ar kvadrofoniju, tai raksturīgs.
- lizogēnisks Saistīts ar lizogēniju, tai raksturīgs.
- maniakāls Saistīts ar māniju (1), tai raksturīgs.
- maniakāls Saistīts ar māniju (2), tai raksturīgs.
- metalogēnisks Saistīts ar metalogēniju, tai raksturīgs.
- narkomānisks Saistīts ar narkomāniju, tai raksturīgs.
- neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs.
- neokoloniāls Saistīts ar neokoloniju, tai raksturīgs.
- oligofrēns Saistīts ar oligofrēniju, tai raksturīgs.
- polifons Saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- poligīns saistīts ar poligīniju (1), tai raksturīgs
- poligīns saistīts ar poligīniju (2), tai raksturīgs
- poligīns saistīts ar poligīniju (3), tai raksturīgs
- psihastēnisks Saistīts ar psihastēniju, tai raksturīgs.
- puskoloniāls Saistīts ar puskolonijām, tām raksturīgs.
- radiofonisks Saistīts ar radiofoniju, tai raksturīgs.
- radiotelefonisks Saistīts ar radiotelefoniju, tai raksturīgs.
- sinharmonisks Saistīts ar sinharmoniju, tai raksturīgs.
- stereo Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; stereofonisks.
- stereofonisks Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; tāds, kas rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- šizofrēnisks Saistīts ar šizofrēniju, tai raksturīgs.
- lineārs Saistīts ar taisnu līniju, tai raksturīgs; līdzīgs taisnai līnijai.
- telefonisks Saistīts ar telefoniju, tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (1), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (2), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (3), tai raksturīgs; arī despotisks (1).
- toksikomānisks Saistīts ar toksikomāniju, tai raksturīgs.
- videotelefonisks Saistīts ar videotelefoniju, tai raksturīgs.
- telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
- garvilce Sakaru ierīce, kas nodrošina signāla pārraidi pa sakaru līnijām lielos attālumos.
- īsvilce Sakaru ierīce, kas nodrošina signāla pārraidi pa sakaru līnijām, kas nepārsniedz 30 km.
- multipleksors sakaru ierīce, kas nodrošina vairāku signālu pārraidi pa vienu un to pašu datu pārraides līniju. Parasti izmanto kā multipleksoru, tā arī demultipleksoru, kas saņēmēja pusē veic multipleksēto signālu atdalīšanu. Šāda kombinēta apstrāde nodrošina gan ienākošo, gan arī izejošo signālu apstrādi.
- radiokanāls Sakaru kanāls, kas sastāv no radioraidītāja, radiosakaru līnijas un radiouztvērēja.
- analogkanāls Sakaru kanāls, piem., telefona līnija, pa kuru tiek pārraidīti signāli, kas nepārtraukti mainās un var pieņemt noteiktā diapazonā jebkuru vērtību.
- ciparlīnija Sakaru līnija ciparsignālu pārraidei.
- līnija E1 sakaru līnija standartizētiem parametriem, kas ļauj pārraidīt datus ar ātrumu 2,048 megabiti sekundē.
- atvēlētā līnija sakaru līnija, kas izdalīta pastāvīga savienojuma izveidošanai starp diviem lietotājiem un ko izmanto ar kādu noteiktu uzdevumu saistītai datu apmaiņai.
- nekomutējama līnija sakaru līnija, kas pastāvīgi savieno divus punktus sakaru sistēmā.
- nelīdzsvarotā līnija sakaru līnija, ko veido vadi ar dažādiem elektriskajiem parametriem.
- krustošanās Sakaru līnijas pāreja no elektrolīnijas vienas puses uz otru pusi.
- frekvenčdale Sakaru līniju caurlaidspējas palielināšanas metode, pārraidot telegrāfa signālus šaurās frekvenču joslās.
- pēdējā jūdze sakaru līniju posms no komutācijas mezgla (telefona centrāles) līdz abonenta galaiekārtai.
- sakaru kanāls sakaru līniju un pārraides aparatūras komplekss informatīvā signāla pārraidei starp raidītāju un uztvērēju; bez pārraides aparatūras sakaru līnija nodrošina vienu kanālu; lietojot pārraides aparatūru, no vienas līnijas var iegūt vairākus sakaru kanālus.
- sakaru kabelis sakaru līniju un pārraides aparatūras komplekss informatīvā signāla pārraidei starp raidītāju un uztvērēju; bez pārraides aparatūras sakaru līnija nodrošina vienu kanālu; lietojot pārraides aparatūru, no vienas līnijas var iegūt vairākus sakaru kanālus.
- analogais telefons sakaru sistēma, kurā skaņas svārstības tiek pārveidotas analoģiskās elektromagnētiskajās svārstībās, ko pārraida pa sakaru līnijām un atkal pārveido skaņas svārstībās.
- kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks sakaru sistēmas bloks, kas sastāv no divām funkcionāli atšķirīgām ierīcēm. Kanāla pakalpojumu bloks (bloks CSU) veic sakaru līnijas aizsardzību un diagnosticēšanu. Datu pakalpojumu bloks (bloks DSU) ir ierīce, kas pārveido diskrētos datus analogajos signālos, ko var nosūtīt pa telefona līnijām. Parasti šīs divas ierīces tiek konstruktīvi apvienotas un veido vienu bloku, kas veic jaudīga un visai dārga modema funkcijas.
- pseidodupleksēšana Sakaru tehnika, kas imitē pilnu duplekso pārraidi pusdupleksa līnijā, ļoti ātri mainot pārraides līniju.
- illijs Sakausējums no 60,5% niķeļa, 21% hroma, 6,4% vara, 4,7% molibdēna, 2,1% volframa un niecīgiem mangāna, silīcija, alumīnija, dzelzs, bora titāna un oglekļa daudzumiem.
- silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā.
- galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā).
- galastacija Sākuma vai beigu stacija (satiksmes līnijā).
- Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas.
- Fuerteventura Sala Atlantijas okeānā ("Fuerteventura"), Kanāriju salu grupā (Spānijā), platība 1700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 724 m.
- Grandtērka Sala Atlantijas okeānā ("Grand Turk"), Tērksu salās, kas ietilpst Lielbritānijas aizjūras teritorijā "Tērksas un Kaikosas".
- Malla Sala Atlantijas okeānā ("Mull"), Hebridu salu arhipelāgā, Lielbritānijā, Skotijas rietumu piekrastē, platība - 782 kvadrātkilometri, līčaini, klinšaini krasti, augstums - līdz 966 m vjl.
- Skaja Sala Atlantijas okeānā ("Skye"), Hebridu salu arhipelāgā ("Skye"), Lielbritānijā, Skotijā, platība - 1656 kvadrātkilometri, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūisa Sala Atlantijas okeānā, Hebridu salu arhipelāgā (Lielbritānijā), platība - 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos - nelieli kalni (augstums - līdz 799 m), pļavas, kūdrāji.
- Meinlenda Sala Atlantijas okeānā, Šetlendu salu grupā (Lielbritānija), platība 938 kvadrātkilometri.
- Āgersē sala Baltijas jūrā (_Agersø_), Lielajā Beltā, Dānijas teritorija.
- Langelande Sala Baltijas jūrā ("Langeland"), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 284 kvadrātkilometri, līdz 46 m augsta morēnu pauguraine, dižskābaržu meži.
- Lollande Sala Baltijas jūrā (dāņu val. "Lolland"), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 1241 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 25 m, ar Falsteras salu savieno tilti, prāmja satiksme ar Fēmarnas salu (Vācijā).
- Falstera Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga dienvidaustrumos, platība - 514 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums - līdz 44 m vjl.
- Fīna Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga rietumos (dāņu val. "Fyn"), Dānijas teritorija, platība - 2980 kvadrātkilometru, 447000 iedzīvotāju (2006. g.), augstums - līdz 131 m vjl., tilti savieno ar Zēlandes salu un Jitlandes pussalu.
- Zēlande Sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga ziemeļaustrumos, Ēresuna šaurums šķir no Zviedrijas, platība - 7016 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 126 m vjl., daudz ezeru.
- Vilsandi sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas, vistālāk rietumos novietotā apdzīvotā sala Igaunijā, platība - 8,75 km^2^, 30 iedzīvotāju.
- Age sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Agö_), Zviedrijas teritorija.
- Bornholma Sala Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (angļu val. "Bornholm"), Dānijas teritorija, platība - 588 kvadrātkilometri, 43200 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Renne, osta.
- Vormsi Sala Baltijas jūras Igaunijas piekrastē, ceturtā lielākā Igaunijas sala, atrodas starp Hījumā un Igaunijas kontinentālo daļu, ietilpst Lēnes apriņķī, platība - 93 km^2^, garums - 16 km, platums - 10 km, lielākais augstums 13 m vjl., 415 iedzīvotāju.
- Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis.
- Aegna sala Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas teritorija, 14 km uz ziemeļiem no Tallinas.
- Alsa Sala Dānijā, Mazajā Beltā, Dānijas arhipelāga dienvidrietumos, platība - 314 km^2^, 51300 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 81 m augsta morēnu pauguraine, 1864.-1920. g. piederēja Vācijai.
- Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona.
- Aileja sala Hebridu jūras dienvidaustrumos (_Islay_), Lielbritānijas (Skotijas) teritotija, Iekšējo Hebridu salu dienvidos.
- Mafija Sala Indijas okeānā ("Mafia"), Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā, platība - 442 kvadrātkilometri, koraļļu kaļķakmeņi.
- Pemba Sala Indijas okeānā pie Āfrikas austrumu krasta, Tanzānijas teritorija, platība - 984 kvadrātkilometri, augstums - līdz 99 m.
- Zanzibāra Sala Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā (angļu val. "Zanzibar"), platība - 1658 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, augstums - līdz 120 m, norobežo koraļļu rifi.
- Mena Sala Īrijas jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām (angļu val. "Isle of Man"), platība - 572 kvadrātkilometri, 76000 iedzīvotāju (2007. g.), Lielbritānijas teritorija ar plašām pašpārvaldes tiesībām, administratīvais centrs - Daglasa; Menas sala.
- Kefalonija Sala Jonijas jūrā ("Cephalonia"), Grieķijā, platība - 752 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1628 m.
- Kerkira Sala Jonijas jūrā ("Kerkyra"), Jonijas salu grupas ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 593 kvadrātkilometru, ziemeļu daļa kalnaina, augstums - līdz 906 m.
- Lefkada Sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 295 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1158 m, olīvkoku audzēšana, audzē arī citrusus, vīnkokus.
- Zakinta Sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 408 kvadrātkilometri, rietumos - kaļķakmens masīvs, augstums - līdz 756 m, austrumos - paugurains līdzenums.
- Itaka Sala Jonijas jūras austrumu daļā, Jonijas salu grupā; sengrieķu mitoloģijā - Odiseja dzimtene un viņa valsts.
- Tenerife Sala Kanāriju Salās, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā.
- Grankanārija Sala Kanāriju Salu grupā, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1949 m.
- Gvadalupe Sala Klusajā okeānā ("Guadalupe"), Meksikas teritorija, \~1000 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, platība - 264 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1372 m, aizsargā roņus.
- Makvorija sala sala Klusajā okeānā ("Macquarie Island"), uz dienvidaustrumiem no Tasmānijas, Austrālijas teritorija, garums - 34 km, platums - līdz 5 km, klinšaina, augstums - līdz 433 m vjl.
- Džērsija Sala Lamanšā (angļu val. "Jersey"), Normandijas salu grupā, Lielbritānijas valdījums, platība - 116 kvadrātkilometri, 91500 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs un lielākā osta - Sentheljēra, augstums - līdz 143 m.
- Grīnailenda Sala Lielajā Barjerrifā ("Green Island"), iepretī Kērnsai Kvīnslendā (Austrālijas ziemeļaustrumi), zemūdens nacionālais parks - daudzkrāsainas koraļļu kolonijas ar raksturīgo faunu, platība - 13 ha.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- Montserrata Sala Mazo Antiļu salu grupā (angļu val. "Montserrat"), Lielbritānijas aizjūras teritorija, platība - 102 kvadrātkilometri, administratīvais centrs bija Plimuta (neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma, valdības mītne - Breidsā).
- Jaunbritānija Sala Melanēzijā (angļu val. "New Britain"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 36519 kvadrātkilometri, garums - 575 km, lielākais platums - \~100 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās Jaunpomerānija.
- Hījumā Sala Monzunda arhipelāgā ("Hiiumaa"), Baltijas jūrā pie Somu jūras līča, pieder Igaunijai, 965 kvadrātkilometri, 18000 iedzīvotāju, 1582.-1781. piederēja Zviedrijai, pēc tam Krievijai, no 1918. neatkarīgās Igaunijas sastāvā, daudzos zviedrus, kas te bija dzīvojuši kopš viduslaikiem, krievi 1721. g. pārvietoja uz zviedru ciematiem Ukrainā; Dago.
- Muhu Sala Monzunda arhipelāgā, Baltijas jūrā Igaunijā, platība - 204 kvadrātkilometri, augstums - līdz 24 m, veido kaļķakmeņi, dolomīti, dambis (4 km) savieno ar Sāmsalu.
- koraļļu sala sala no mehāniski sadrupušiem koraļļu kaļķakmeņiem un dzīvo koraļļu kolonijām uz koraļļu rifu virsmas (atoli).
- Sereja Sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijā, platība - 816 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, krasta līnija izrobota, tundra.
- Jaunkaledonija Sala Okeānijā (fr. val. "Nouvelle Caledonie", angļu val. "New Caledonia"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 16117 kvadrātkilometri, garums - 400 km, augstākās virsotnes >1600 m vjl.
- Ķīļu sala sala Rīgas jūras līča ziemeļos, pie Pērnavas līča, Igaunijas teritorija, platība - 19,2 km^2^, <500 iedzīvotāju (2014. g.); Kihnu.
- Kihnu sala Rīgas jūras līča ziemeļos, pie Pērnavas līča, Igaunijas teritorija, platība - 19,2 kvadrātkilometru, <500 iedzīvotāju (2014. g.); Ķīļu sala.
- Maļorka Sala Vidusjūrā ("Mallorca"), Baleāru salu grupā, Spānijā, platība - 3600 kvadrātkilometru, pauguraine, līdz 1445 m augsti kalni.
- Menorka Sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts.
- Eivisa Sala Vidusjūrā, Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 572 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Rēmē Sala Ziemeļjūrā Dānijas piekrastē, viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 100 kvadrātkilometri.
- Fāne Sala Ziemeļjūrā Dānijas piekrastē, viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 60 kvadrātkilometri.
- Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km.
- Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m.
- jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās.
- Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas.
- šķērslīnija Salikuma darbos, sevišķi tabulās, pāri stateniskām iespiestas līmeniskas līnijas.
- tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
- apmalēt Salikumu vai attēlu ietilpināt līniju vai ornamentu apmalē.
- Sallonay Salnijas (Salanājas) muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Naģsalonta Salonta, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- chlorammonijs Sālskābais amonijs, amonija hlorīds, mākslīgs slāpekļmēsls.
- Kurijamurijas salas salu grupa Arābijas pussalas dienvidu piekrastē ("Kuria Muria"), Jemenas Republikā, 5 tuksnešainas klinšu salas, lielākā - Hallanija, kopējā platība - 76 kvadrātkilometri, augstums - līdz 502 m.
- Sili salas salu grupa Atlantijas okeānā ("Isles of Scilly"), Kornvolas pussalas rietumu piekrastes tuvumā, Lielbritānijā, ietilpst 140 salu, platība - 16 kvadrātkilometru.
- Normandijas salas salu grupa Atlantijas okeānā (angļu val. “Channel Islands”), Lamanšā, Lielbritānijas valdījums, ietilpst Džērsija, Gērnsija un vairākas nelielas salas, platība — 195 kvadrātkilometri, lielākais augstums — 148 m vjl.
- Monzunda arhipelāgs salu grupa Baltijas jūras austrumu daļā, pieder Igaunijai, platība — \~4000 kvadrātkilometru, ietver 3 lielas salas (Sāmsalu, Hījumā, Muhu) un >500 nelielu salu, no kontinenta šķir Veinameri un Irbes šaurums.
- Jaunhebridu salas salu grupa Okeānijas dienvidrietumos, Melanēzijā, platība - 12190 kvadrātkilometru, >800 km meridionālā virzienā izstiepta kalnainu salu grupa, >80 salas, augstākā virsotne - 1810 m.
- Baleāru salas salu grupa Vidusjūrā (spāņu val. "Islas Baleares"), 200 km uz austrumiem no Pireneju pussalas, Spānijas autonomais apgabals, platība - 4990 kvadrātkilometru, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka).
- Aguraina Salvatjerra, pilsēta Sānijā, Basku zemē, tās nosaukums spāņu valodā (_Agurain_).
- salvinia Salvīnijas.
- azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde.
- salviniales Salvīniju rinda.
- peldošā salvīnija salvīniju suga ("Salvinia natans").
- Magadi Sāļezers Kenijas dienvidos ("Lake Magadi"), platība - 300-900 kvadrātkilometru, atrodas Austrumāfrikas lauzumzonā starp sāļus saturošiem izvirdumiežiem.
- hipomagnēmija Samazināts magnija daudzums asinīs.
- Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu.
- Samoa Neatkarīgā Valsts Samoa, valsts Okeānijā (angļu val. "Samoa / Independent State of Samoa"; samoāņu "Sāmoa / Mālō Sa'oloto Tuto'atasi o Sāmoa").
- Sāremā Sāmsala - Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā, Igaunijā.
- vasandavi Sandavi - tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē.
- Lalaguna Sankristovala de la Laguna, pilsēta Spānijā, Kanāriju salās.
- saprolegnia Saprolegnija.
- saprolegniaceae Saprolegniju dzimta.
- dictyuchus Saprolegniju dzimtas ģints.
- isoachlya Saprolegniju dzimtas ģints.
- leptolegnia Saprolegniju dzimtas ģints.
- protoachlya Saprolegniju dzimtas ģints.
- pythiopsis Saprolegniju dzimtas ģints.
- trausthotheca Saprolegniju dzimtas ģints.
- saprolegniales Saprolegniju rinda.
- Saprolegnia ferax saprolegniju suga.
- Saprolegnia latvica saprolegniju suga.
- Saprolegnia litoralis saprolegniju suga.
- Saprolegnia monoica saprolegniju suga.
- Saprolegnia parasitica saprolegniju suga.
- sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās.
- saracēnijaugi Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae").
- sarraceniaceae Saracēniju dzimta.
- sarraceniales Saracēniju rinda.
- raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- dzeltenā saracēnija saracēniju suga ("Sarracenia flava").
- purpura saracēnija saracēniju suga ("Sarracenia purpurea").
- rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies.
- mirto Sardīnijā izplatīts alkoholiskais dzēriens -- uzlējums (32%).
- Ranunculus sardous Sardīnijas gundega.
- karlīno Sardīnijas Kārļa Emanuela (1730-73) zelta nauda, apmēram 55 liru vērtībā.
- sardi Sardīnijas pirmiedzīvotāji, ibēru cilts.
- sardīnieši Sardīnijas salas iedzīvotāji.
- Sāmsalas apriņķis Sāremā apriņķis Igaunijā.
- Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis.
- mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
- kraplaka Sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem; krapkarmīns.
- rozanilīns Sarkanas krāsas karbonija krāsviela.
- tempraniljo Sarkano vīnogu šķirne, izplatīta Spānijā un Jaunajā pasaulē; tempranillo.
- Bergenia purpurascens sārtā bergēnija.
- milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs").
- Baltijas brīvības diena saskaņā ar ASV Kongresa lēmumu tika atzīmēta katru gadu 14. jūnijā no 1983. g. līdz Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai 1991. g.
- frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem kaujas laikā vai stabilizācijas periodā.
- krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi; krasts (2).
- CSLIP saspiestais interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Compressed Serial Line Internet Protocol").
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē.
- Satmārnēmeti Satumare - pilsēta Rumānijā.
- Saūda Saūda Arābijas Karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. "As Su'ūdīyah"), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- izofāzes Saules aptumsuma izofāzes - maksimālās aptumsuma fāzes vienādu vērtību izolīnijas.
- flokula Saules atmosfēras veidojumi, kas novērojami hromosfērā virs fotosfēras lāpām; pastiprināti tās staro hromosfēras spektra līnijās.
- parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā.
- Vācijas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera periclymenum"), līdz 4-6 m augsts krūms, lapas violeti zaļganas, ziedi balti, zied jūnijā, jūlijā.
- piekraste Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- krustvārdu Savienojumā "krustvārdu mīkla"; burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- pols Savienojumā "magnētiskais pols": pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiska lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- puskreiss Savienojumā "puskreisais uzbrucējs": tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un kreisās puses spēlētāju.
- puslabs Savienojumā "puslabais uzbrucējs": tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
- vajāšana Savienojumā "vajāšanas mānija": slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- vilkšana Savienojumā "virves vilkšana": sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
- attālums Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
- adamsija Savrupējs koraļļu polips (aktīnija), kas dzīvo simbiozē ar vēzi vientuļnieku.
- derības Savstarpēja vienošanās (parasti ar noteiktu ceremoniju), ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- betizu Savvaļas liellopu šķirne, autohtona Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidaustrumos, Pireneju kalnos.
- Begonia sutherlandii Sazerlenda begonija.
- senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087).
- vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- Nēģfalu Sečele, pilsēta Rumānijā.
- Sinērvāralja Seini - pilsēta Rumānijā.
- prozopospazma Sejas muskuļu spazma, piem., tetānijas gadījumā.
- vaibsti Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums; raksturīgas līnijas sejā; arī sejas izteiksme.
- seksterapija Seksuālo disharmoniju un dažādu dzimumtraucējumu profilakse un psihofizioloģiska korekcija.
- Sēkejhīda Sekueni - pilsēta Rumānijā.
- Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam.
- haldieši Semītu ciltis, kas dzīvoja Persijas jūras līča ziemeļrietumu piekrastē (1. gt. 1. puse p. m. ē.); 626.-538. g. p. m. ē. Babilonā izveidoja Jaunbabilonijas valsti.
- amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās.
- kušītu valodas semītu-hamītu valodu saimes grupa, izplatības teritorija - Etiopija, Somālija, Sudāna, Kenija, Tanzānija, Džibuti; tipoloģiski daudzveidīgas, attīstīts konsonantisms (faringālās skaņas), attīstīta locīšanas sistēma.
- feniķiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda; lietota Feniķijā un tās kolonijās 2. gt. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
- Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
- dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu.
- nagata Sena naudas vienība Krievijas ziemeļdaļā un Livonijā, domājams, ka ādu (igauņu "nahhad") naudas norēķinu veids.
- maravedi Sena Spānijas monēta.
- reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
- pikti Sena tauta Ziemeļbritānijā, kas 9. gs., sajaucoties ar skotiem, piedalījās Skotijas karalistes veidošanā.
- Asīrija Sena valsts tagadējās Irākas teritorijā, kas sāka veidoties ap 20. gs. p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza ap 9.-7. gs. p. m. ē., bet ap 600. g. p. m. ē. to sagrāva Babilonija un Mēdija.
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā).
- pistole Sena zelta monēta (Spānijā, vēlāk arī Francijā, Itālijā, Vācijā un citās zemēs).
- pavana Sena, svinīga pāru deja lēnā tempā; iespējams, ka cēlusies Spānijā, 16.-17. gs. bija izplatīta Francijas galma ceremonijās.
- metropole Senajā Grieķijā - pilsētvalsts, kam bija kolonijas.
- kabala Senajā Krievijā (no \~14. gs.) parādu kalpības nosaukums; Livonijā pa daļai atbilst drellība.
- feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus.
- duumvirs Senajā Romā - viens no diviem vienlīdzīgiem augstiem ierēdņiem 2 vīru kolēģijā, ko ievēlēja uz 1 g. dažādu uzdevumu veikšanai; arī augstākās amatpersonas Romas municipijās un kolonijās.
- mistagogs Senajiem grieķiem - priesteris, kas pārzināja mistērijas (slepenās reliģiskās ceremonijas).
- eumenīdas Senajiem grieķiem atriebējas sievietes, cits apzīmējums erīnijām.
- piastrs Senāk - dažādu Eiropas valstu, piem., Spānijas, monētu nosaukums.
- marco Senāka dārgmetālu un naudas svara vienība Spānijā un Latīņamerikā \~230 g, arī Augšitālijā - 234.-245. g.
- senslāvu valoda senākā slāvu literārā rakstu valoda, kas radusies 9.-10. gs. uz senbulgāru valodas D-Maķedonijas jeb Solunas (tag. Saloniki) dialekta pamata.
- mandiļa Senāku laiku mētelis Spānijā un Portugālē.
- Dušara Senarābu (vēst. Nabatejas valsts) mitoloģijā - augstākā dievība, kosmiskā dievība, pasaules harmonijas un kārtības ierīkotājs, pasaules valdnieks.
- babilonieši Senās Babilonijas iedzīvotāji.
- ibēri Senas ciltis Spānijā, kuras 6.-3. gs. p. m. ē. sajaucās ar ķeltiem, bet, pakļautas Romai, pamazām romanizējās.
- ķeltibēri Senas ciltis ZA Spānijā, cēlušies 6.-3. gs. p. m. ē., ieceļojušajiem ķeltiem sajaucoties ar vietējām ibēru ciltīm; 2. gs. p. m. ē. pakļāva romieši.
- druīdi Senās Gallijas, Britānijas un Īrijas ķeltu priesteri, pareģi, kas izpildīja arī tiesnešu pienākumus.
- cantus firmus senās IX-XV gs. polifonijas raksturīgs veids, kura pamatā ir pazīstama melodija un daudzveidīga apstrāde.
- maķedonieši Senās Maķedonijas iedzīvotāji.
- Dakija Senās Romas province (106-271), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari.
- Sennerborga Senderborga, pilsēta Dānijā.
- Ecekiēls Senebreju pravietis, 597 pr. Kr. aizvests uz Babiloniju; Vecajā Derībā pravieto par Dieva sodu un Jeruzalemes norietu.
- Senegāla Senegālas Republika - valsts Rietumāfrikā, platība - 196722 kvadrātkilometri, 13711600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Dakara, administratīvais iedalījums - 14 reģionu, robežojas ar Mauritāniju, Mali, Gvineju, Gvineju-Bisavu un Gambiju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- kalokagatija Sengrieķu filozofijā - cilvēka iekšējo un ārējo īpašību, viņa fizisko un garīgo spēju harmonija.
- Megera Sengrieķu mitoloģijā - viena no trim erīnijām (atriebības dievēm); viņu tēloja kā nejauku veceni ar čūskām matu vietā.
- mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija).
- filipika Sengrieķu oratora Dēmostena apsūdzības runa (4. gs. p. m. ē.) pret Maķedonijas valdnieku Filipu II (katra no daudzām); Cicerona kritiskās runas (44 .- 43. g. p. m. ē.) pret Marku Antoniju.
- Sparta Sengrieķu polisa Lakonijā, kas izveidojās 9. gs. p. m.ē., no 6. gs. p. m. ē. - valsts, 27. g. p. m. ē. - iekļauta Senās Romas Ahajas provincē.
- eleusinijas Sengrieķu svētki, kurus svinēja Eleusinas pilsētiņā 10 dienas no vietas, rudenī; svētku dalībniekus uzņēma it kā reliģiskā sabiedrībā, kur bija jāiepazīstas ar svētku ceremonijām, Eleusinas mistērijām.
- parods Sengrieķu teātrī - starp amfiteātri un parascēniju atstāta eja, pa kuru koris dodas uz skatuvi.
- višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
- lukāni Senitāļu samnītu grupas ciltis, kas 5. gs. beigās p. m. ē. apmetās Itālijas D daļā un nosauca šo teritoriju par Lukāniju.
- tjaņ Senķīniešu "debesis", viens no ķīniešu mitoloģijas, kosmogonijas un reliģijas galvenajiem jēdzieniem.
- kurvatūra Seno grieķu arhitektūrā novērojamā pabūves pacila, kas līmenisko līniju atvieto ar viegli izliektu līniju.
- kamilla Seno romiešu apzīmējums meitenēm, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterienes.
- kamills Seno romiešu apzīmējums zēniem, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterus.
- Dvina Senpilsēta Armēnijā, 35 km uz dienvidiem no Erevānas, no IV gs. Armēnijas valdnieku rezidence, 1236. g. nopostīja mongoļi; Vostandvina.
- Teišebaini Senpilsēta Armēnijā, Erevānas tuvumā, Urartu cietoksnis, pilsēta VII gs. - VI gs. sāk. p. m. ē., \~585 g. p. m. ē. vietējās un skitu ciltis to sagrāva.
- Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā.
- Sabrata Senpilsēta Lībijā, Tripolitānijā, Vidusjūras krastā, dibinājuši feniķieši 1. gt. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gs.) un VI gs., nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās romiešu un bizantiešu laika celtņu drupas.
- Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi.
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas.
- d Sens angļu sīknaudas penija (lat. "denarius") apzīmējums.
- tefs sens graudzāļu dzimtas kultūraugs, ātraudzīgs, sausumizturīgs, mazprasīgs; graudi sīki; kultivē kā labību Indijā, Etiopijā, Somālijā, Kenijā, Dienvidāfrikā, ASV, Gviānā, Austrālijā; izmanto uzturā, kā arī lopbarībai; Abesīnijas tefs.
- Frīģija sens novads Mazāzijas ziemeļrietumu daļā, ko apdzīvoja indoeiropeiskās frīģiešu zemnieku ciltis, kas bija ienākušas no Maķedonijas vai Trāķijas (15. - 13. gs p. m. ē.).
- Svētā Džordža šaurums Sentdžordža šaurums starp Lielbritāniju un Īriju.
- Dienvidu kanāls Sentdžordža šaurums starp Lielbritāniju un Īriju.
- bazīdijsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Basidiomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju, pasaulē zināmas \~900 ģintis, \~12000 sugu, Latvijā konstatēts >300 ģinšu, \~1360 sugu, tās pieder pie himēnijsēņu, pūpēžu un teliomicēšu klases.
- G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība (ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija - angļu "Group of Seven").
- Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (ASV, Japāna, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda) vadītāju regulārās tikšanāsaugstākajā līmenī.
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
- Naģsārmāšu Sermašu, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- alons sērskābā alumīnija un sērskābā kālija dvīņsāls; alauns.
- alūns Sērskābā alumīnija un sērskābā kālija dvīņsāls.
- Gokča Sevans, ezers Armēnijā, tā nosaukums turku valodā.
- Seviļa Sevilja, pilsēta Spānijā.
- ekvators sfēras viduslīnija.
- Šepšisentģerģa Sfintugeorge - pilsēta Rumānijā.
- Sfintulgeorge Sfintugeorge, pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā.
- latentā shizofrēnija shizofrēnija, kam raksturīgi tīri shizofrēnijas simptomi, bet nav psihotisku shizofrēnisku epizožu vēstures; ietver stāvokli, ko ambulatoriski sauc par robežu, pirmspsihotisku, pseidoneirotisku un pseidopsihotisku shizofrēniju, kurā nav akūtu psihotisku epizožu.
- oneirofrēnija Shizofrēnijas forma ar apziņas traucējumiem (ilūzijām, konfūzijām, dezorientāciju), amnēziju, stuporu un halucinācijām.
- Sibiva Sibiu, pilsēta Rumānijā.
- kurjatņiks Sieviešu kompānija.
- mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- padružka Sieviete, kas kāzu ceremonijā iet aiz jaunā pāra.
- nimfomāne Sieviete, kas sirgst ar nimfomāniju.
- vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
- nimfonanija Sievietēm sevišķs onanijas veids, kairinot mazās kaunuma lūpas.
- Sigeta Sigetumarmaceja, pilsēta Rumānijā.
- Šegešvāra Sigišoara - pilsēta Rumānijā.
- fils Sīka monēta Irākā, Jordānijā un Kuveitā, dināra tūkstošā daļa.
- gurdvara Sikhu templis un sapulcēšanās vieta, kas sastāv no sapulču vietas, kur atrodas ādigrantha, un ēdiena gatavošanas un ēšanas vietas, kur notiekošās simboliskās maltītes noslēdz sikhu lūgšanu ceremonijas.
- sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūneņi.
- feniņš Sīknauda Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas konvertējamās markas simtdaļa.
- kums Sīknauda Mauritānijas Islāma Republikā, ugijas simtdaļa.
- ēre sīknaudas monēta Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1 ē = 1/100 kronas).
- kintars Sīknaudas vienība Albānijā, bija vienāda ar 0,01 leku, izņemta no apgrozības.
- luma Sīknaudas vienība Armēnijā, vienāda ar 0,01 dramu.
- dens Sīknaudas vienība Ziemeļmaķedonijas Republikā, denāra simtā daļa.
- pseidokolonija Sīks kristālisku vielu agregāts, kas atgādina baktēriju koloniju; dažreiz konstatējams uz sterila seruma agara virsmas, sevišķi ilgstoši glabājot.
- ledenīte Sīkziedu begonija, leduspuķe.
- silikātu modulis silīcija dioksīda (SiO~2~) masas attiecība pret alumīnija un dzelzs oksīda masu (Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
- berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju, alumīniju; berilija rūda.
- Ziemeļatlantijas straume siltā straume Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Golfa straumes turpinājums uz ziemeļaustrumiem no Ņūfaulendas sēkļa, virzās gar Lielbritānijas, Islandes, Norvēģijas krastiem uz Špicbergenu, ātrums 0,1-0,25 m/s.
- Klusā okeāna ziemeļu straume siltā straume Klusā okeāna ziemeļos, Kurosio straumes turpinājums (no 150 austrumu garuma grādiem), šķērso okeānu rietumu-austrumu virzienā (apm. starp 40 un 42 ziemeļu platuma grādu), ātrums - līdz 2 km/h, ap 150 rietumu garuma grādiem sadalās Aļaskas un Kalifornijas straumē.
- Austrumaustrālijas straume siltā straume Klusajā okeānā pie Austrālijas austrumu krastiem, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas Koraļļu jūras rietumu daļā, plūst no ziemeļiem uz dienvidiem, pie Tasmanijas pagriežas uz austrumiem, ātrums līdz 2 km/h.
- Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu.
- Rotsikilas svīta silūra sistēmas Venlokas nodaļas nogulumu litostratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļu daļā, nodalīta Igaunijā, Latvijā nodalīta 54. Kolkas urbumā, kur to veido 36 m bieza dolomitizēta kaļķakmens un dolomīta slāņkopa.
- sinfonia Simfonija.
- symphonia Simfonija.
- zimonija Simonija.
- Marošsentģerģa Sindžordžu de Mureša, pilsēta Rumānijā.
- syngonium Singonijas.
- kātlapu singonija singoniju suga ("Syngonium podophyllum"), kurai radītas daudzas dekoratīvās šķirnes.
- sinningia Sinningia speciosa - krāšņās gloksīnijas ("Gloxinia speciosa") nosaukuma sinonīms.
- fianīti Sintētiski kristāli uz cirkonija, hafnija, retzemju elementu u. c. oksīdu bāzes, tiem piemīt liela cietība, blīvums, augsta kušanas temperatūra utt., izmanto konstrukciju materiālos, lēcās, lāzermateriālos.
- hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu.
- kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas.
- macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- miokarda fragmentācija sirds muskuļu šķiedru sabrukšana agonijā.
- Bergenia cordifolia sirdslapu bergēnija.
- Houttuynia cordata sirdsveida hotūnija.
- Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos.
- Sīrija Sīrijas Arābu Republika - valsta Rietumāzijā (arābu val. "Sūriya"), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu.
- struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls.
- latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
- ihtiols Sīrupveida šķidrums, kas satur organiskos sēra savienojumus un ko lieto par antiseptisku un pretiekaisuma līdzekli; ihtiolsulfoskābes amonija sāls.
- faksa mašīna sistēma dokumentu (tekstu, zīmējumu, shēmu attēlu) pārraidei pa sakaru līnijām. Raidierīce nosūtāmo dokumentu skenē un pārvērš analogsignālā vai ciparsignālā, bet uztvērējierīce no šī signāla atveido dokumenta kopiju.
- unilineāra izcelsme sistēma, kur radniecību atzīst tikai pa sieviešu vai tikai pa vīriešu līniju.
- ksilenzilā Skāba zilas krāsas karbonija grupas organiska krāsviela.
- kallomānija Skaistuma mānija, slimīga iedoma par savu skaistumu.
- aritmomānija Skaitīšanas mānija, uzmācīga dziņa skaitīt, domāt par cipariem, skaitļiem.
- π skaitlis 3,14159..., kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret tās diametru; viena no svarīgākajām matemātikas konstantēm.
- laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
- skandināvi Skandināvijas valstu (Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas) iedzīvotāji.
- Hadings Skandināvu mitoloģijā - Dānijas karaļa Gorma dēls, kas uzauga Zviedrijā pie milžiem, kuri viņam iemācīja maģiju.
- Starkads skandināvu mitoloģijā - vikings, ar kura vārdu saistīti daudzi varoņdarbi, kas paveikti Dānijā un Zviedrijā.
- klavierizvilkums Skaņdarba (piemēram, operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem, pēc kuriem interprets atšifrē un veido pārējās balsis; ciparotais bass.
- ciparotais bass skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem; ģenerālbass.
- amplitūdas skaņas celiņš skaņu celiņš no divām daļām – caurspīdīgās un necaurspīdīgās, kuru robežu veido skaņas signāla oscilogrāfiska fiksējuma līnija.
- marialits Skapolitu grupas minerāls baltā vai gaišā krāsā, kristalizējas tetragonālā singonijā.
- meionīts Skapolitu grupas minerāls baltā vai gaišā krāsā, kristalizējas tetragonālā singonijā.
- melilits Skapolitu grupas minerāls, no dzeltenganbaltas līdz brūnai krāsai, kalcija, alumīnija, magnija un dzelzs silkāts, kas satur arī nātriju.
- noskrambāt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- noskrāpēt Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā); skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā.
- rinda skatītāju zāles vietu, kuras ir sakārtotas vienā līnijā, kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē).
- sclerotinia Sklerocīnijas.
- Stromatinia pseudotuberosa sklerocīniju dzimta.
- sclerotiniaceae Sklerocīniju dzimta.
- ciboria Sklerocīniju dzimtas ģints.
- monilinia Sklerocīniju dzimtas ģints.
- rutsroemia Sklerocīniju dzimtas ģints.
- stromatinia Sklerocīniju dzimtas ģints.
- botryotinia Sklerocīniju dzimtas sēņu ģints.
- Sclerotinia fuckeliana sklerocīniju dzimtas sugas "Botryotinia fuckeliana" nosaukuma sinonīms.
- Sclerotinia cinerea sklerocīniju dzimtas sugas "Monilinia cinerea" nosaukuma sinonīms.
- Sclerotinia fructigena sklerocīniju dzimtas sugas "Monilinia fructigena" nosaukuma sinonīms.
- Sclerotinia sclerotiorum sklerocīniju suga.
- Sclerotinia tuberosa sklerocīniju suga.
- Sclerotinia libertiana sklerocīniju sugas "Sclerotinia sclerotiorum" nosaukuma sinonīms.
- bumbuļu sklerotīnija sklerotīniju ģints sēņu suga ("Dumantinia tuberosa", syn. "Sclerotinia tuberosa").
- Škupi Skopje - Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta ("Shkup"), tās nosaukums albāņu valodā.
- Skople Skopje - Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta.
- saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā; skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- ieskrāpēt Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas); mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
- kursa līnija skrejceļa ass līnijai vistuvākā punktu ģeometriskā vieta jebkurā horizontālā plaknē, kurā signālu modulāciju starpība ir vienāda ar nulli.
- skuju raksts skujiņu raksts - ornamenta raksts, ko veido divas leņķī savienotas taisnas līnijas.
- ammonijs Slāpekļa vai ūdeņraža savienojums; amonijs.
- nitrāti Slāpekļskābes sāļi vai esteri; amonija, kālija, kalcija un nātrija nitrātus sauc par salpetriem; dabā sastopami minerālu veidā; tos izmanto par minerālmēsliem, ārstniecības līdzekļu, sprāgstvielu ražošanā.
- Slava Slau - pilsēta Lielbritānijā.
- Apells Slavenākais sengrieķu gleznotājs (4. gs. p.m.ē.), bija Maķedonijas valdnieku galma gleznotājs.
- Tafaki Slavens maori (Okeānija) mītu varonis, kas devās atriebt savu tēvu, ko bija nogalinājuši briesmoņi.
- bloķēt Slēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
- riņķa līnija slēgta plaknes līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā r (r - riņķa līnijas rādiuss) no fiksēta punkta - riņķa līnijas centra; riņķa līnijas garums ir 2πr.
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
- fenieši Slepenas īru organizācijas (dibināta 1858. g.) biedri, kas cīnījās par neatkarīgas Īrijas republikas nodibināšanu; feniji.
- androfonomānija Slepkavības mānija.
- nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?).
- pseidohipoparatireoze Slimība ar hipokalcēmisku tetāniju, kas tomēr ir refraktāra pret parathormonu (iespējams, recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): mazs augums, hipoplastiska miesasbūve, vispārēja adipozitāte; apaļa, pilnīga seja; pahidermija; zobu emaljas hipoplāzija ar agrīnu zobu izkrišanu; īsas ekstremitātes; sevišķi saīsināti ir ulnārās puses pirksti.
- osteomielodisplāzija Slimība, kam raksturīga kaula smadzeņu dobumu paplašināšanās, kaulaudu samazināšanās, leikopēnija un drudzis.
- parapneimonija Slimība, kas klīniski atgādina pneimoniju.
- hipersplenisms Slimīgs stāvoklis, ko izraisa liesas hemolītiskās funkcijas pastiprināšanās; to raksturo splenomegālija (ne vienmēr), trombocitopēnija, normāla kaulu smadzeņu aina.
- izkliedēta slodze slodze, kurā spēku pielikšanas punkti ir izkliedēti pa tilpumu, laukumu vai līniju.
- gleznotājspalva Slokas spārna pirmā lidspalva, mednieka trofeja; tā ir 2-3 cm gara, cieta, ar ļoti smalku, asu un stingru smaili; gleznotāji šo spalvu kādreiz izmantojuši ļoti smalku līniju gleznošanai; daži mednieki no tām gatavo rotaslietas.
- Slovēnijas Republika Slovēnija, valsts Dienvideiropā.
- SI Slovēnija, valsts divburtu kods.
- SVN Slovēnija, valsts trīsburtu kods.
- tolars Slovēnijas naudas pamatvienība no 1991. g. līdz 2006. g. 31. decembrim.
- Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru.
- Ļubļana Slovēnijas Republikas galvaspilsēta (slovēņu valodā "Ljubljana"), atrodas starpkalnu ieplakā, Ļubļaņicas krastos, 277600 iedzīvotāju (2011. g.).
- SARS Smagais akūtais respiratorais sindroms jeb netipiskā pneimonija - angļu "Severe Acute Respiratory Syndrome".
- floridīns Smalki māli ar lielu kalcija un magnija oksīdu un sārmu piejaukumu; lieto galvenokārt kā adsorbentu naftas produktu tīrīšanai.
- pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- Paeonia tenuifolia smalklapu peonija.
- šaurlapu peonija smalklapu peonija.
- Pelargonium fragrans smaržīgā pelargonija.
- vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās).
- vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā.
- Dogera sēklis smilšu sēklis Ziemeļjūras centrālajā daļā ("Dogger Bank"), starp Lielbritāniju un Dāniju, garums - 260 km, platums - \~33 km, dziļums - 13-36,5 m, intensīvas zvejas rajons.
- sniega robeža sniega līnija, augstuma līmenis, virs kura sniegs u. c. cietie nokrišņi var saglabāties uz horizontālām virsmām sniega paliku veidā visu gadu.
- blizards Sniegavētra, putenis ar stipru ziemeļrietumu vēju un salu ASV un Lielbritānijā.
- kārklu mūķiene sniegbalti tauriņi, kas izlido jūnijā un jūlijā, kāpuri grauž lapu koku lapas, dažkārt savairojas lielās masās.
- Begonia socotrana Sokotras begonija.
- Solsberi Solsberija - pilsēta Lielbritānijā.
- oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā.
- plēsējsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Dasyuridae"), morfoloģiski dažādi primitīvi zoofāgi, 4 apakšdzimtas, 20 ģinšu, \~50 sugu, sastopami Austrālijā, Tasmanijā, Jaungvinejā.
- igauņu valoda somugru valodu grupas valoda, valts valoda Igaunijā.
- Sovāta Sovata - pilsēta Rumānijā.
- mocarabi Spāniešu kristieši, kas islāma uzvaras gaitā palika arābu virskundzībā un saglabāja tur savas kulta, varbūt arī dogmu īpatnības, kas sakņojas Spānijas vestgotu baznīcā.
- duenja Spānijā - mājas pārzine, ekonome; vecāka sieviete - jaunas meitenes pavadone.
- geriļas Spānijā apbruņoti iedzīvotāju pulciņi, kas ienaidniekam iebrūkot vai pilsoņu kara gadījumā karo uz savu roku; partizāni.
- guerillas Spānijā apbruņoti iedzīvotāju pulciņi, kas ienaidniekam iebrūkot vai pilsoņu kara gadījumā karo uz savu roku; partizāni.
- tartana Spānijā divriči ar audekla jumtu.
- meneni Spānijā īstenu prinču skolas biedri.
- mudahar-stils Spānijā pēc mauru izdzīšanas (1492) nodibinājies jaukts arhitektūras stils, no gotikas, renesanses un mauru arhitektūras elementiem.
- proceri Spānijā pilsētas augstmaņi, valsts padomnieki, augšnama locekļi; vispār ievērojamākie, dižciltīgie.
- patio Spānijā un Latīņamerikā - mājas iekšpagalms, uz kuru iziet dzīvojamās telpas.
- pronunsjamento Spānijā un Latīņamerikā - militārs valsts apvērsums, kā arī kūdīšana uz apvērsumu.
- infante Spānijā un Portugālē karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls.
- ES Spānija, valsts divburtu kods.
- Spānijas Karaliste Spānija, valsts Rietumeiropā.
- ESP Spānija, valsts trīsburtu kods.
- quartillo Spānijas 16. gs. 1/4 reāla monēta, kas vērtībā vienāda ar 8-8,5 maravedi.
- kvadrupla Spānijas 18. gs. zelta 4 pistoļu monēta; quadrupla.
- quadrupla Spānijas 18. gs. zelta 4 pistoļu monēta.
- abies pinsapo Spānijas baltegle.
- Karlistu kari Spānijas Burbonu dinastijas pārstāvju savstarpējie kari 1833.-1840. un 1872.-1876. g.
- kastīlieši Spānijas centrālā apgabala - Kastīlijas - iedzīvotāji.
- gitano Spānijas čigānu nosaukums.
- kaudiljo Spānijas diktatora F. Franko tituls no 1939. līdz 1973. g.
- Genista hispanica Spānijas irbulene.
- Estremaduras autonomais apgabals Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs — Merida, platība — 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
- Andalūzija Spānijas Karalistes Andalūzijas autonomais apgabals (spāniski "Andalucia"), administratīvais centrs - Sevilja, statuss - autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība - 47719 kvadrātkilometri, 1320760 iedzīvotāju (2009. g.).
- Valensijas apgabals Spānijas Karalistes autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība — 23255 kvadrātkilometri, 5024000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mursijas reģions Spānijas Karalistes autonoms apgabals, platība — 11313 kvadrātkilometru, 1455000 iedzīvotāju (2009.).
- Galisija Spānijas Karalistes Galisijas autonomais apgabals ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Santjago de Kompostela, platība - 29574 kvadrātkilometri, 2737000 iedzīvotāju (2009.).
- Madride Spānijas Karalistes galvaspilsēta (spāņu valodā "Madrid") un autonomā apgabala administratīvais centrs, atrodas Spānijas centrālajā daļā, Mesetas plakankalnē (~650 m virs jūras līmeņa), 3,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantabrija Spānijas Karalistes Kantabrijas autonomais apgabals ("Comunidad Autonoma de Cantabria"), atrodas valsts ziemeļos Biskajas līča piekrastē, administratīvais centrs - Santndera, platība - 5321 kvadrātkilometrs, 578700 iedzīvotāju (2009.).
- ģenerālkapteinis Spānijas karaļa iecelts kādas kolonijas teritorijas pārvaldnieks.
- Goija Spānijas kinobalva, Oskara nacionālais analogs.
- asiento Spānijas līgumi ar Ameriku un Angliju, 16.-18. gs. par vergu tirdzniecību Spānijas Amerikas kolonijās.
- patagons Spānijas Nīderlandē kaltā t. s. Alberta dāldera vai krusta dāldera spāniskais nosaukums.
- Nigella hispanica Spānijas nigella.
- Ibērija Spānijas nosaukums pirms romiešu iekarojumiem 3.-2. gs. p. m. ē.
- Hyacinthoides hispanica Spānijas pahiacinte.
- hermandada Spānijas pilsētu savienība vidus laikos, lai uzturētu zemē iekšēju mieru un aprobežotu muižnieku varmācības.
- ermandada Spānijas pilsētu savienība viduslaikos cīņai pret feodāļu patvaļu.
- Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus.
- Platanus hispanica Spānijas platāna.
- falangists Spānijas politiskās partijas "Spānijas falanga" biedrs.
- melnsakne Spānijas raudupe ("Scorzonera hispanica").
- Scorzonera hispanica Spānijas raudupe.
- čija Spānijas salvija ("Salvia hispanica"), tās sēklas ir vērtīgs pārtikas produkts.
- pataka Spānijas sudraba peso nosaukums Brazīlijā, kas bija apgrozībā līdz 1848. gadam.
- Vaccaria hispanica Spānijas vakārija.
- Vaccaria pyramidata Spānijas vakārijas "Vaccaria hispanica" nosaukuma sinonīms.
- asjento Spānijas valdības līgums 16.-18. gs. ar atsevišķām personām, tirdzniecības kompānijām, valstīm par nēģeru vergu ievešanas monopolu spāņu kolonijās Amerikā.
- caudillo Spānijas valsts un valdības vadītāja 1939.-1975. g. (Francisko Franko) tituls.
- dženets Spāņu dženets - zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā.
- spartiati Spartieši, valdošā kārta Lakonijā, kas sastāvēja no iekarotājiem doriešiem un kam vienīgiem piederēja pilsoņu tiesības.
- burtveidols Speciāla drukāto rakstzīmju izveide, kam raksturīgs noteikts slīpums un līniju biezums.
- komandoss Speciālas desanta vienības karavīrs (ASV, Lielbritānijā un dažās citās valstīs).
- montieris Speciālists, kas uzstāda mašīnas, iekārto elektrolīnijas, montē ierīces.
- vecāku forma specializētās un sintētiskās dzīvnieku līnijas vai šķirnes, ko izmanto krustošanai, lai iegūtu hibrīdus.
- protokola analizators specializēts dators vai programma, ar kuras palīdzību var pieslēgties datu pārraides līnijai, novērot un analizēt datu apmaiņas procesu.
- sakaru procesors specializēts ievadizvades procesors, kas vada sakaru līniju vai sakaru ierīču darbību. Komunikāciju procesorus izmato arī datu apstrādei.
- grafikas līdzprocesors specializēts mikroprocesors, kas, izpildot datora instrukcijas, ģenerē grafikas attēlus (līnijas, krāsainus laukumus u. c.), tādējādi atbrīvojot centrālo procesoru citiem uzdevumiem.
- briganti Spēcīga tauta senās Britānijas ziemeļos, kas ilgi un neatlaidīgi pretojās romiešiem; uzvarēti Domiciāna laikā, bieži sacēlās līdz pat Antonīna Pija laikam.
- multiplēti Spektrāllīniju daudzkārtņi.
- spektrālās sērijas spektrāllīniju kopas, kas veidojas, notiekot kvantu pārejām starp noteiktu apakšējo enerģijas līmeni un dažādiem augšējiem līmeņiem.
- līniju spektrs spektrs, kas sastāv no atsevišķām līnijām; līnijspektrs.
- līnijspektrs Spektrs, kas sastāv no atsevišķām līnijām; līniju spektrs.
- absorbcijas spektrs spektrs, ko iegūst, ja baltā gaisma iet caur kādu vidi; tas sastāv no atsevišķām tumšām līnijām vai dažāda platuma joslām, kas raksturo attiecīgās vides īpašības.
- pretspiediena vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas rada šķidruma vai gāzes līnijā pretspiedienu; lieto, piem., lai neļautu hidrocilindra virzulim pārvietoties smaguma spēka iedarbībā u. c. nolūkiem.
- lūžņas Spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiālu atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
- Gazania x rigens spilgtā gazānija.
- Limonium dumosum spilvenveida limonija.
- loksodroma Spirālveida līnija uz sfēras, kas ar visiem meridiāniem veido vienādus leņķus.
- vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
- spirāls Spirālveida līnijai līdzīgs.
- centra uzbrucējs sporta spēļu komandas uzbrucējs, kas spēlē uzbrucēju līnijas centrā.
- labais (arī kreisais) malējais uzbrucējs sporta spēļu komandas uzbrucējs, kas spēlē uzbrucēju līnijas labajā (kreisajā) malā.
- Aiters Spožais augšējais gaiss ("ēters"), viena no pirmatnējām dievībām, kas saskaņā ar Hēsioda "Teogoniju" piedzima pasaules radīšanas sākumā.
- perdīts Sprāgstviela, kas sastāv no 72% amonija nitrāta, 10% kālija perhlorāta, 15%trinitrotoluola ub=n dinitrotoluola maisījuma un 3% koka miltu.
- nitrolīts Sprāgstviela, sastāv no amonija nitrāta, koka miltiem, nitroglicerīna un trotila.
- amonīti Sprāgstvielas, kas satur amonija nitrātu NH~4~NO~3~ kopā ar citiem savienojumiem; kopā ar trinitrotoluolu nosaukums ir amotols, kopā ar trinitrotoluolu un alumīnija pulveri - amonāls, kopā ar trinitrotoluolu, heksogēnu un alumīnija pulveri - klinšu amonīts.
- spraislīt spraišļus sliet (piemēram, pirts krāsnij, tiltam, no plakaniem akmeņiem).
- donarīts Spridzināma viela, sastāv 70 daļām amonija nitrāta, 25 daļām trinitrotoluola un 5 daļām nitroglicerīna.
- dāmenīts Spridzināma viela, sastāv no 90 daļām ammonija nitrāta, 65 daļām naftalīna un 35 daļām kālija bichromāta.
- ammonāls Spridzināma viela: alumīnija pulvera maisījums ar slāpekļskābo amoniju.
- līnijspriegums Spriegums starp elektrolīnijas fāzes vadiem; starpfāžu spriegums.
- līnijas spriegums spriegums trīsfāžu sistēmā starp diviem līnijas vadiem.
- fāzes spriegums spriegums trīsfāžu sistēmās starp līnijas vadu un nullvadu; spriegums starp zvaigznes slēgumā slēgta ģeneratora, transformatora, patērētāja fāzi un nullpunktu; trīsfāžu sistēmās trijstūra slēgumā fāzes spriegums ir vienāds ar līnijas spriegumu.
- diazoli Stabilizēti diazonija sāļi.
- jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets.
- pamatnovirze Standartā reglamentēta augšējā vai apakšējā novirze (faktiskā izmēra atšķirība no nominālizmēra), kas atrodas tuvāk nulles līnijai.
- sarkanā nobīde starojuma spektrāllīniju viļņu garumu palielināšanās.
- Transilvānijas plato starpkalnu plato Karpatu dienvidu daļā, Rumānijā, ietver Dienvidkarpati, Austrumkarpati un Apuseni, garums — \~180 km, platums — līdz 150 km, augstums — 500-800 m, paugurainas augstienes un kuestu grēdas saposmo Murešas un tās pieteku ielejas un gravas.
- interlineārs Starplīniju; tāds, kas rakstīts vai iespiests līniju (rindiņu) starpā.
- autostacija Starppilsētu un piepilsētas autobusu līniju pasažieru apkalpošanas ēka ar kasēm, uzgaidāmajām telpām u. c.
- Fidži jūra starpsalu jūra Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Fiji Sea"), tropu zonā starp Fidži salām, Kermadeka salām, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, robežojas ar Tasmana un Koraļļu jūru, platība — 3180000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 2741 m, lielākais dziļums — 7633 m.
- Bismarka jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "New Guinea Sea"), Bismarka arhipelāgā starp Jaungvineju, Admiralitātes salām, Jaunīriju un Jaunbritāniju, platība — 338000 kvadrātkilometru, lilelākais dziļums — 2900 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 0,5 m; Jaungvinejas jūra.
- AMF starptautiska kompānija, kurai pieder ļoti plašs boulinga zāļu tīkls, boulinga zāles aprīkojuma un spēles piederumu ražotāja.
- masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība.
- brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms.
- CCITT Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (franču "Comite Consultatif International Telegraphique et Telephonique").
- skauti starptautiskās jaunatnes neformālās audzināšanas kustības dalībnieki, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis.
- V.24 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas izstrādāta standarta saskarne, kas nosaka datu galiekārtu un datu ķēdes galiekārtu sadarbību.
- X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi.
- X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus.
- X.25 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu funkcionēšanas pamatprincipi.
- X.75 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu savienošanas principi gadījumā, kad šo tīklu pamatā ir rekomendācijas X.25 dažādas realizācijas.
- standarts X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi. Šī datu bāze ietver lietotāju vārdus, pasta adreses, telefona un faksa numurus, kā arī citu nepieciešamo informāciju.
- standarts X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus. Standarts _X.400_ atšķiras no internetā izmantotajiem elektroniskā pasta standartiem. Lai ziņojumus varētu pārsūtīt no vienas sistēmas otrā, tiek izmantotas vārtejas.
- ITU-T Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (angļu "International Telecommunication Union") komiteja, kas nodarbojas arelektrosakaru standartu izstrādāšanu; līdz 1990. g. sākumam bija pazīstama kā Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (CCITT).
- auts Stāvoklis sporta spēlēs, kad bumba atrodas ārpus laukuma līnijām.
- saskaņa Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja atbilstība, harmonija, arī vienprātība.
- vaduguns līnija stāvoklis, kurā kuģis (jahta) atrodas tad, kad augšējā un apakšējā vaduguns no klāja redzama uz vertikālas līnijas.
- sterliņš sterliņu mārciņa - Lielbritānijas naudas pamatvienība.
- GBP Sterliņu mārciņa; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valūtas kods, sīknauda - penss.
- dzīslojums Stiegrojums, arī līniju kopums (kādā materiālā).
- liena Stiga, līnija mežā.
- hygrocybe Stiklenes, himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints.
- heulandīts Stilbīts, ceolitu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā.
- derečo Stipri viesuļi ASV ar pārvietošanās fronti taisnā līnijā; postošā darbība lokāla.
- lēcienlīnija Stobra ass turpinājuma līnija, šāviņam (lodei) atstājot stobru.
- Store Hedinge Store Hedinge - pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā.
- mērknaibles Strāvmainis ar atveramu serdi līnijas vada apņemšanai; tām ir tikai viens ar ampērmetru savienots sekundārais tinums, bet primārā tinuma funkcijas veic serdes aptvertais līnijas vads ar mērāmo strāvu.
- beveroņi Studentu korporācijas "Beveronija" locekļi.
- selonis Studentu korporācijas "Selonija" loceklis.
- ass Stūrains, nenoapaļots (parasti par līnijām, vaibstiem, kustībām).
- fotopsija Subjektīva gaismas sajūta dzirksteļu, lauztu līniju, plankumu veidā tīklenes atslāņošanās gadījumā.
- gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- denārs Sudraba monēta dažās Rietumeiropas valstīs viduslaikos, kala no 7. līdz 13. gs.; bija arī vietējie nosaukumi: Anglijā - penijs, Vācijā - feniņš, Francijā - denjē.
- ārtigs Sudraba monēta Livonijā 14.-15. gs.; 1/24 markas vai 1/3 ēres vai 3 Lībekas tipa feniņi; pēc 1425. g. sāka saukt par šiliņiem.
- peso Sudraba monēta Spānijā 16.-19. gs.
- sterliņš sudraba monēta viduslaikos Anglijā, angļu dinārs jeb penijs (240 sterliņi veidoja 1 sterliņu mārciņu).
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis.
- livonēzi Sudraba monētas Vidzemē un Igaunijā; tās kala Maskavā (1756.-57.) pēc dālderu sistēmas 2, 4, 24, 48 un 96 kapeiku vērtībā.
- līgavas kronis sudraba, bieži arī apzeltīts kronis, kas līgavai ir uz galvas laulības ceremonijas laikā baznīcā, jaunavības simbols; 19. gs. kļuva populārs miršu vainadziņš.
- kimukoni Suki - tauta Kenijas rietumos un Ugandas kaimiņrajonos.
- pokoti Suki - tauta Kenijas rietumos un Ugandas kaimiņrajonos.
- upi Suki - tauta Kenijas rietumos un Ugandas kaimiņrajonos.
- bacānija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Bazzania"), \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kurcija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Kurzia"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Arguna Sunžas labā krasta pieteka, izteka Gruzijā, plūst Krievijā (Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā).
- hispaniolietis Suņu šķirne, kas ievesta Anglijā caur Spāniju no Haiti, gara pacieta spalva, garas ausis, glīta aste.
- Erythronium dens-canis suņzoba eritronija.
- Sūre-Jāni Sūrejāni - pilsēta Igaunijā.
- surfinea Surfīnijas.
- Limonium suworowii Suvorova limonija.
- Bartolomejs Sv. Bartolomejs - Sv. Bērtulis (Bartholomew the Apostle) - Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā.
- Bērtulis Sv. Bērtulis — Sv. Bartolomejs (Bartholomew of Apostle) – Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā.
- vasvahili Svahili - tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā.
- Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams.
- bušelis Svara mērs Lielbritānijā ar mainīgu saturu, atkarībā no tā ko sver.
- Mbabane Svatini Karalistes (Svazilendas) galvaspilsēta (angļu val. "Mbabane"), 81300 iedzīvotāju, dzelzceļa līnija savieno ar jūras ostu - Maputu (Mozambikā).
- svēdenborgieši Svēdenborga (1688.-1772.) reliģisko uzskatu piekritēji, gk. ASV un Lielbritānijā; pirmā draudze izveidojās 1787. g. Londonā.
- Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali.
- vestālijas Svētki par godu Vestai, jūnija mēnesī.
- atklāšana Svinīga ceremonija, pasākums, kurā pēc celtniecības, izveides (ko) nodod lietošanai, padara pieejamu, skatāmu.
- rītus Svinīgi paņēmieni, ceremonijas, it sevišķi reliģijā.
- štara Svītra, līnija, stiga.
- šņīpe Svītra, līnija; arī rieva.
- rīksna Svītra, līnija.
- štautra Svītra, līnija.
- strīpe Svītra, līnija.
- Aleksejevska Svobodnijas pilsētas Krievijā (Amūras apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- Svonsi Svonzi - pilsēta Lielbritānijā.
- Ābertau Svonzi, apvienotā pārvalde (administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība) Velsā, Lielbritānijā.
- Ābertau Svonzi, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abertawe_).
- marrāni Šādā vārdā Spānijā vai Portugālē nievīgi dēvēti vietējie ebreji, kuri 14. un 15. gadsimtā pārgāja kristīgajā ticībā, lai izvairītos no inkvizīcijas vajāšanām un nāvessoda.
- noslēgt Šādā veidā pārtraucot, piemēram, vada, līnijas darbību, panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) netiek piegādāts.
- zeltainais šakālis šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā.
- dzega Šaura līnija vai rotājums (parasti lappuses platumā vai garumā) pirms teksta (nodaļas, daļas) sākuma.
- šūla Šaura mākoņu līnija, kas stiepjas gar horizontu no vienas malas līdz otrai.
- Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš.
- goliļa Šaura, šķīvja veida, stīva linu apkakle 17. gs. vīriešu apģērbam Spānijā.
- Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu.
- Zinnia haageana šaurlapu cīnija.
- Litlminčs Šaurums Atlantijas okeānā, Lielbritānijā, Skotijā, starp Skajas salu un Ārējām Hebridu salām, garums - \~70 km, platums - 30-60 km, dziļums - līdz 208 m.
- Norrakvarkens Šaurums Baltijas jūrā (zv. val. "Norra Kvarken"), savieno Botnijas līča ziemeļu daļu Botenvikenu ar dienvidu daļu Botenhavetu, platums - 75 km, dziļums - līdz 29 m.
- Ziemeļu šaurums šaurums starp Lielbritānijas un Īrijas salu (angļu val. "North Channel"), savieno Īrijas jūru ar Atlantijas okeānu, garums — 170 km, platums — 20-40 km, dziļums — līdz 272 m.
- Sēdrakvarkens Šaurums starp Olandes salām un Skandināvijas pussalu, savieno Botnijas līci ar Baltijas jūru, platums - \~40 km, dziļums - līdz 244 m.
- Silāģšomijo Šimleisilvanjeja - pilsēta Rumānijā.
- gandrene Šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas.
- navikula Šīs dzimtas ģints ("Navicula"), aļģes, kas dzīvo pa vienai, reti veidojot lentveida vai krūmveida kolonijas; >1000 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga.
- kormorāns Šīs dzimtas ģints ("Phalacrocorax"); garš kakls, īsi spārni un noapaļota aste; teicami peld un nirst; ēd zivis, ligzdo kolonijās; 3 ģintis, 33 sugas; Latvijā retumis jūraskrauklis.
- Menzjesa madrone šīs ģints suga ("Arbutus menziesii"), sastopama ASV no Oregonas dienvidiem līdz Kalifornijas ziemeļu daļai, mūžzaļš koks ar daudziem nelieliem oranži sarkaniem augļiem.
- milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība.
- Chlorosaccus fluidus šīs ģints suga, kas veido gļotainas kolonijas, Latvijā konstatēta Ķemeru apkaimes purvos.
- Cyclonexis annularis šīs ģints suga, kas veido piltuvveida kolonijas, mīt Lielupes attekā pie Slokas.
- Dyseriocrania subpurpurella šīs ģints suga, kuras kāpuri jūnijā veido lielus, caurspīdīgus alojumus ozolu lapās.
- Electra crustulenta var. baltica šīs ģints suga, kuras plānās, mizveidīgās kolonijas atrastas Baltijas jūrā pie Liepājas un Rīgas līcī.
- kults Šīs pielūgšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās; reliģisku rituālu un ceremoniju kopums.
- hitrīdija Šīs rindas dzimta ("Chytridiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas parazitē uz zaļaļģēm edogonijām.
- schizofrenija Šizofrēnija - gara slimība.
- hebefrēnija Šizofrēnijas forma, kas parasti sākas pubertātes vecumā, izpaužas polimorfā abortīvā simptomātikā un ātri noved dziļā psihes degradācijā.
- kastrofrēnija Šizofrēnijas pacienta slimīgas bailes vai iedoma, ka ienaidnieki izņem viņam no smadzenēm domas.
- likantropija Šizofrēnijas slimnieka murgu ideja par pārvēršanos vilkā.
- merozoīts Šizogonijā radies īpatnis - sporozoītu dalīšanās procesa rezultāts, no kura noteiktos apstākļos var rasties gameta.
- Skutari Škodra - pilsēta Albānijā, tās senāks nosaukums.
- Škodra Škodras ezers - atrodas Balkānu pussalā, Melnkalnē un Albānijā, platība - 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos - līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums - 4-8 m (lielākais - 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta.
- Skadaras ezers Škodras ezers Melnkalnē un Albānijā ("Skadarsko jezero").
- pinte Šķidru un beramu vielu tilpuma mērvienība angļu mēru sistēmā; Lielbritānijā - 1/8 galona = 0,568 l, ASV - 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām).
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā; šķidruma kvarta Lielbritānijā (1,136 l), ASV (0,946 l), beramu vielu kvarta ASV (1,1 l).
- metāla šķiedra šķiedra, ko iegūst no vara, misiņa, niķeļa vai citu metālu stieplītes vai sagriežot šaurās sloksnītēs plānu alumīnija foliju; izplatītākie komercnosaukumi – alunīts, metlons u. c.
- esparto Šķiedras, ko iegūst no Spānijas kaviļas lapām.
- azbestīns Šķiedrveida talks (magnija, alumīnija vai kalcija silīcijskābes sāls), kam ir ļoti laba pildvielu noturība papīrā.
- mātes šķirne šķirne, no kuras mātītes izmanto rūpnieciskā krustošanā, bet hibridizācijā – mātes līniju veidošanai.
- tēva šķirne šķirne, no kuras rūpnieciskajā krustošanā izmanto tikai vaisliniekus, bet hibridizāciju programmās – tēva līniju veidošanai.
- Upsalas šļūdonis šļūdonis Andos, Argentīnā, garums - 60 km (garākais Dienvidamerikā), sākas Patagonijas dienvidu ledājā, ieslīd Lagoarhentina ezerā, iekļauts Losglasjaresas nacionālajā parkā.
- Santadeo Šļūdonis Čīlē ("San Tadeo"), Andu rietumu nogāzē, garums - 57 km, platums - 8 km, sākas Patagonijas ziemeļu ledājā, ieslīd Ofki zemesšauruma zemienē.
- septisks šoks šoks, kas rodas, ja ir smagas infekcijas slimības (piemēram, peritonīts, pneimonija, septisks aborts).
- Ņujorka Štats ASV ("New York"), administratīvais centrs - Olbani, platība - 141299 kvadrātkilometri, 19746200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vermontu, Masčūsetu, Konnektikutu, Rodailendu, Ņūdžersiju un Pensilvāniju, kā arī ar Kanādu.
- Ņūdžersija Štats ASV ("New Jersey"), administratīvais centrs - Trentona, platība - 22587 kvadrātkilometri, 8938200 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Delavēru, Pensilvāniju un Ņujorku.
- Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu.
- nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
- diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā.
- cistoblasts Šūnu slānis, kas izklāj amnija dobumu agrīnā attīstības stadijā.
- Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju.
- divgājienu Tāda (vītne), kurai ir liels solis un divas vītņu līnijas.
- krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti, to elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
- mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
- ciets Tāds (ūdens), kas satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
- kvadratūra tāds Saules, Zemes un ārājās planētas vai Mēness stāvoklis, kur līnija, kas savieno Zemes un Saules centru, veido taisnu leņķi ar līniju, kas savieno Zemes un planētas vai Zemes un Mēness centru.
- lokālais terminālis tāds terminālis, kas pievienots datoram tieši, nevis ar sakaru līnijas starpniecību.
- arhegoniāls Tāds, kam ir arhegonijs.
- krāšņs Tāds, kam ir izcils (formu, krāsu, līniju u. tml.) bagātīgums, skaistums.
- līnijveida Tāds, kam ir līnijas (2) forma, veids.
- līks Tāds, kam ir lokveida izliekums vai ieliekums, arī tāds, kam ir līkumi (par līniju).
- ciets Tāds, kam ir noteiktas, asas, arī nekustīgas līnijas, kontūras (par seju, vaibstiem).
- maniakāli depresīvs tāds, kam ir periodiskas patoloģiskas garastāvokļa izmaiņas: pacilāts garastāvoklis (mānija) mainās ar nomāktību (depresiju).
- plašs Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu); plats.
- plats Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu).
- trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu); tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
- ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kuras atgādina ģeometriskus objektus, tāds, kurā izmantoti ģeometrijas abstrakcijas paņēmieni (parasti par mākslas darbu).
- ugunīgs Tāds, kam ir ugunij raksturīgas īpašības (parasti spožums, karstums); tāds, kas ir saistīts ar degšanas procesu.
- šķautņains Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2); tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
- stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri; tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
- taisns Tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, arī tāds, kam nav līkumu (par līniju).
- vienlīnijas tāds, kas apmainās ar informāciju pa vienu sakaru līniju.
- entamniotisks Tāds, kas atrodas amnija dobumā.
- anterolaterāls Tāds, kas atrodas priekšpusē, tālāk no viduslīnijas.
- anteromediāns Tāds, kas atrodas priekšpusē, tuvāk viduslīnijai.
- diagonāls Tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) - par līniju, virzienu.
- mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā.
- mediālais Tāds, kas atrodas tuvāk viduslīnijai vai vidusplaknei.
- vidējs Tāds, kas atrodas vidū (piemēram, starp diviem punktiem, līnijām, priekšmetiem u. tml.).
- meziāls Tāds, kas atrodas vidū; tāds, kas atrodas tuvāk zobu loka viduslīnijai.
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
- ambilineārs Tāds, kas attiecas uz divām līnijām.
- bilineārs Tāds, kas attiecas uz divām līnijām.
- lineārs tāds, kas attiecas uz izcelsmes līniju.
- iniomeziāls Tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un mediālo līniju.
- unilineārs Tāds, kas attiecas uz vienu līniju.
- vienamnija Tāds, kas attīstās vienā amnija dobumā (piem., par monozigotiskiem dvīņiem).
- mediāns Tāds, kas iet pa viduslīniju.
- premaniakāls Tāds, kas ievada ciklofrēnijas maniakālo fāzi.
- pustrekns Tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām).
- daiļš Tāds, kas izraisa estētisku baudījumu; tāds, kas izceļas (starp līdzīgiem) ar formas pareizumu, krāsu, toņu, līniju u. tml. harmoniju; ļoti skaists.
- kreolisks Tāds, kas izveidojies divu valoda mijiedarbībā (parasti par valodu kolonijās).
- nekristīts Tāds, kas nav izgājis kristīšanas ceremoniju.
- maigs Tāds, kas nav kontrastains, krass (par līnijām, formām).
- nelineārs Tāds, kas nav saistīts ar taisnu līniju, vienmērīgumu.
- mīksts Tāds, kas nav spilgts, krass, kontrastains (piemēram, par līnijām, formām).
- nelīdzens Tāds, kas nav veidots viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par burtiem), tāds, kurā burti nav viscaur noteiktā lielumā, arī vienā līnijā (par rakstu, rokrakstu).
- matrilineārs Tāds, kas saistīts ar mātes līniju, ar radniecību pa mātes līniju.
- patrilineārs Tāds, kas saistīts ar radniecību pēc tēva vai vīriešu līnijas.
- magneziāls Tāds, kas satur magnija oksīdu.
- metapneimonisks Tāds, kas seko pneimonijai vai cēloniski ar to saistīts.
- lauzīt Tāds, ko veido dažāda virziena posmi (parasti par līniju).
- trekns Tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.); plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.).
- taisnlīnijas Tāds, ko veido taisna līnija (taisnas līnijas); tāds, kura formai raksturīga taisna līnija (taisnas līnijas).
- vienlīniju Tāds, kur ir tikai viena virziena (parasti horizontālas) līnijas (piemēram, par burtnīcu, papīra loksni).
- alumīnijorganisks tāds, kurā alumīnijs saistīts ar oglekļa atomu.
- stūrains Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- vijīgs Tāds, kura elementi raksturīgi vijai (1); bez krasiem izliekumiem, stūriem (par ornamentu, tā līnijām, mākslas darbu, ko veido vai rotā ar šādiem ornamentiem, to līnijām).
- plūdens Tāds, kura formai nav asu līniju, lauzumu.
- zobgalīgs Tāds, kurā izpaužas ironija, arī, parasti nedaudz, nievīgums, izsmējīgums.
- ironisks Tāds, kurā izpaužas ironija; izsmejoši zobgalīgs.
- dzēlīgs Tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija.
- pašironisks Tāds, kurā izpaužas pašironija.
- shizoīds Tāds, kura rakstura īpatnības atgādina shizofrēniju.
- dzēlīgs Tāds, kura saturā ir nicinājums, arī ironija.
- līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
- Aleksandropole Tagadējās Gjumri pilsētas Armēnijā nosaukums 1840.-1924. g., 1924.-1992. - Ļeņinakana.
- Rabatammona Tagadējās Jordānijas galvapilsētas Ammānas senais nosaukums (pirms helēņu-romiešu perioda).
- Filadelfija Tagadējās Jordānijas galvaspilsētas Ammānas nosaukums hellēņu-romiešu periodā.
- gaisa līnijā taisnā līnijā (no vienas vietas līdz otrai).
- seglīnija Taisna līnija dabā, kuras galos ir krasta zīmes ar ugunīm, kas, skatoties no jebkura šās līnijas punkta, redzamas vienā un tai pašā virzienā.
- vērumlīnija Taisna līnija, kas iet caur stāvēšanas punktu un diviem raksturīgākajiem apvidus punktiem (orientieriem).
- lineāls Taisna, šaura plāksne (parasti ar iezīmētu garuma mērvienību skalu) taisnu līniju novilkšanai, kā arī garuma mērīšanai; vairākstūru (parasti trīsstūra) veidojums no šādām plāksnēm.
- diametrs Taisnes nogrieznis, kas savieno divus riņķa līnijas (vai lodes virsmas) punktus un iet caur tās centru.
- rādiuss Taisnes nogrieznis, kas savieno riņķa līnijas vai lodes centru ar kādu riņķa līnijas punktu vai lodes virsmas punktu.
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
- Tamerlans Tamerlana vārti - kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums - 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškendas-Samarkandas dzelzceļa līnija.
- TZ Tanzānija, valsts divburtu kods.
- TZA Tanzānija, valsts trīsburtu kods.
- tanzānieši Tanzānijas Apvienotās Republikas iedzīvotāji.
- Dodoma Tanzānijas galvaspilsēta ("Dodoma"), 196000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tanganjika Tanzānijas kontinentālā daļa ("Tanganyika"), platība - 939000 kvadrātkilometru, kā neatkarīga valsts pastāvēja no 09.12.1961. līdz 26.04.1964., kad tai apvienojoties ar Zanzibāru izveidojās Tanzānija.
- Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns.
- TZS Tanzānijas šiliņš; Tanzānijas Savienotās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
- groža pēc tāpat vien (kompānijas pēc).
- Tarragona Taragona - pilsēta Spānijā.
- Tarantas līcis Taranto līcis Jonijas jūrā.
- avozeta Tārtiņveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi; melns un balts; gar. \~45 cm; ligzdo kolonijās; Latvijā redzēts tikai dažas reizes; īlenknābis.
- Jurjeva Tartu - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1030.-1224. g. un 1893.-1919. g.
- Tērbata Tartu - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1224.-1893. g.
- taisne Tas, kam ir šādas līnijas forma, veids.
- hegemons Tas, kam pieder hegemonija; tas, kas realizē hegemoniju; vadītājs, ietekmētājs.
- zars Tas, kas ir garenvirzienā atdalījies (no kā) un aizstiepjas, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļu, upi, dzelzceļa līniju, kalnu).
- Tasmānijas velns Tasmānijas velnsomainis.
- liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā.
- Armēnijas Taurs Taura kalnu austrumu daļa Armēnijas kalnienes dienvidos, Turcijas dienvidaustrumos, garums - >600 km, augstākā virsotne - Nurhaka kalns - 3090 m vjl., austrumos to saposmo Tigras un Eifratas ielejas (dziļums - līdz 1500 m).
- alotājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Tischeriidae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, sīki tauriņi ar spārnu plētumu līdz 10 mm, lido maija beigās un jūnijā ozolu audzēs; kāpuri rudenī ozolu lapu virspusē veido vienu vai vairākus lielus, pelēkbaltus alojumus.
- ziedsprīžotājs Tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu.
- armēņi Tauta - Armēnijas pamatiedzīvotāji.
- beludži Tauta Beludžistānā (Pakistānas dienvidrietumos), Irānā, Afganistānā, arī Turkmēnijā, runā beludžu valodā, ticīgie – musulmaņi.
- bosnieši Tauta Bosnijā un Hercegovinā, runā bosniešu (serbhorvātu) valodā, ticīgie - musulmaņi.
- gallasi Tauta Etiopijā, Kenijā, Sudānā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi.
- iloki Tauta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu piekrastē un Kagajanas ielejā, arī Mindanao piekrastē, dzīvo arī Havaju salās, Guamā un Kalifornijā (ASV), runā iloku valodā, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, ticīgie - katoļi.
- džoluo Tauta Kenijā, dzīvo Viktorijas ezera ziemeļaustrumu krastā (gk. Kenijā, arī Tanzānijā), valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
- luhji Tauta Kenijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus; baluhji.
- kikuji Tauta Kenijā, valoda pieder pie bantu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus; daļa - kristieši.
- soninki Tauta Mauritānijas dienvidos un Mali rietumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas.
- tukuleri Tauta Mauritānijas dienvidu daļā un Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas.
- volofi Tauta Senegālā, dzīvo arī Mauritānijā, Gambijā, Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz kristiešu.
- galisieši Tauta Spānijā (gk. Galisijā), Latīņamerikā, runā galisiešu valodā, ticīgie - katoļi.
- svahili Tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā; runā svahilu valodā, ticīgie - gk. musulmaņi.
- ņamvezi Tauta Tanzānijā; valoda pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- albāņi Tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji; runā albāņu valodā, ticīgie - musulmaņi (70%), katoļi, pareizticīgie.
- barundi Tauta, Burundijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Tanzānijā un Zairā, valoda (kirundi) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- dāņi Tauta, Dānijas pamatiedzīvotāji.
- aromūni Tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā).
- nogaji Tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- asīrieši Tauta, dzīvo Irānā (Rezaijes ezera rietumu krastā), Irakā (uz ziemeļiem no Mosulas), Gruzijā un Armēnijā, Sīrijā (Haburas upes ielejā), arī Libānā, Jordānijā, ASV; valoda (jaunsīriešu) pieder pie semīthamītu saimes semītu grupas.
- vaņiki Tauta, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms (sunnisms), daļa saglabājuši ģints kultus.
- kambi Tauta, dzīvo Kenijas dienvidos, gk. Galanas baseinā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodu saimes, tradicionālie ticējumi, daļa kristieši; akambi.
- baluhji Tauta, dzīvo Kenijas rietumos un Ungadas dienvidaustrumos, valoda (luhja) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliels skaits kristīgo.
- turkani Tauta, dzīvo Kenijas ziemeļos starp Turkanas ezeru un Ugandas robežu, arī kaimiņrajonos Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, tuvu radniecīgi teso, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- vajao Tauta, dzīvo Malāvijas dienvidaustrumos, Tanzānijas dienvidos un Mozambikas ziemeļrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- makvi Tauta, dzīvo Mozambikas ziemeļaustrumos, Malāvi dienvidu daļā, Tanzānijā, valoda pieder pie Konko-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši (katoļi) vai musulmaņi.
- vafipi Tauta, dzīvo Tanzānijā un Zambijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- vadžagi Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, Kilimandžāro masīva nogāzēs, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- vahehi Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda (kihehe) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- vazarami Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, stipra svahilu un arābu kultūras ietekme, reliģija - islāms (sunnisms).
- vapari Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- vasagari Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- makondi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidaustrumos un Mozambikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodu saimes, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti).
- angoni Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos, kopskaits \~0,5 mlj cilvēku, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas.
- vafifi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- vakingi Tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā, valoda (ukinga) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- vapokomi Tauta, dzīvo Tanzānijas un Kenijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- vateiti Tauta, dzīvo Tanzānijas un Kenijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- sandavi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, Bubu un Mpondes upstarpā, valoda pieder pie nilotu saimes hotentotu grupas, daļa runā bantu saimes vaņaturu valodā, vietējie tradicionālie ticējumi un kulti, daļa - kristīgie.
- vagogi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- vaņaturi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (dabas spēku un senču kults), ir arī kristīgie.
- irakvi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas (veido tās apakšgrupu), vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- vašambali Tauta, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā, valoda (kišambala) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, liela svahilu kultūras ietekme, reliģijas - islāms, kristiānisms, daļa saglabājuši dabas spēku un senču kultu.
- teso Tauta, dzīvo Ugandā, uz ziemeļaustrumiem no Kjogas ezera un Kenijas pierobežā, tuvu radniecīgi karamodži (Ugandā) un turkani (Kenijā), valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, reliģija - kristiānisms (gk. katolicisms), daļa saglabājuši senču un dabas spēku kultu.
- karamodži Tauta, dzīvo Ugandas austrumos un Kenijas ziemeļrietumos, valoda pieder pie nilotu saimes austrumu grupas.
- bembi Tauta, dzīvo Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Tanzānijā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie – kristieši; saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- igauņi Tauta, Igaunijas pamatiedzīvotāji; runā igauņu valodā, ticīgie - gk. luterieši.
- katalāņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Valensijā, Baleāru s-s; nedaudz arī Francijā, Andorā, Itālijā; runā katalāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- maltieši Tauta, Maltas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Austrālijā, Lielbritānijā, Kanādā, runā maltiešu valodā, ticīgie - katoļi.
- tatogi Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos un Tanzānijā, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kamasiji Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- suki Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- dorobi Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- endo Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kejo Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- kipsigisi Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- marakveti Tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spāņi (1).
- turkmēņi Tauta, Turkmēnijas pamatiedzīvotāji; runā turkmēņu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
- maķedonieši Tauta, Ziemeļmaķedonijas Republikas pamatiedzīvotāji.
- narkomindjels Tautas ārlietu komisariāts, PSRS ārlietu ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat inostrannih djel").
- narkompross Tautas izglītības komisariāts, PSRS izglītības ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat prosveščeņija").
- narkoms Tautas komisārs, PSRS ministra nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissar").
- cortes Tautas priekšstāvība Spānijā un Portugalē (kortesi).
- malāvi Tautu grupa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- radiotehnika Tehnikas nozare, kas pētī radioviļņu rašanos, izplatīšanos, uztveršanu, pārveidošanu un to tehnisko izmantošanu radiosakaros, radiofonijā, televīzijā, radiolokācijā u. tml.
- transparentā keramika tehniskās keramikas veids, keramisko materiālu grupa, kam raksturīga liela gaismcaurlaidība, piemēram, alumīnija oksīda un alumīnija oksinitrīda AlON keramika.
- vienlaicīga balss un datu pārraide tehnoloģija, saskaņā ar kuru balsi un datus vienlaicīgi pārraida pa parastu telefona līniju, izmantojot modemu.
- operāciju sinhronizācija tehnoloģisko operāciju kombinēšana (veicot to diferenciāciju un koncentrāciju) ar nolūku tuvināt operāciju izpildes laikus, lai vienmērīgāk noslogotu automātiskās vai plūsmas līnijas iekārtas.
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
- modificēšana Tehnoloģisks paņēmiens kristalizācijas centru skaita palielināšanai, ievadot šķidrā materiālā cietas daļiņas - modifikatorus, kas kalpo par mākslīgiem kristalizācijas centriem; čuguniem par modifikatoriem lieto magniju, alumīnijam - nātriju, polimēriem - indigo.
- Anduvāns teiksmaina persona Latvijas vēsturē (9. gs. beigas - 10. gs. sākums), iespējams, ka bijis valdnieks Daugmalē, minēts (latīņu "Handuwanus") hronista Sakša Gramatiķa sarakstītajā Dānijas vēsturē.
- Dānis Holgers teiksmains dāņu varonis, kurš it kā guļot velvē zem Kronborgas pils un celšoties augšā, kad Dānijai draudēs lielas briesmas.
- nonkonformisms teistisks virziens Anglijā, kas neatzīst valsts anglikāņu baznīcas mācību un ceremonijas.
- aizsarglīnija Teksta aizsardzībai pret izdzēšanu lietota 1 vai 2 punktu līnija vai šādu paralēlu līniju kombinācija.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā.
- robežsvītra Tekstapstrādē - taisna līnija, kas norobežo kādu teksta daļu vai grafisku attēlu no pārējā lappuses satura.
- lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā); lasāmais gabals.
- lasāmais gabals teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā).
- Gora Tektoniska beznoteces ieplaka Rietumāzijā, Sīrijā un Jordānijā, Sarkanās jūras tektoniskā iegruvuma turpinājums, garums - \~400 km, platums - līdz 25 km, stāvas, līdz 1400 m augstas nogāzes.
- Lejaskalifornijas ieleja tektoniska ieliece Koldiljeros, pie Kalifornijas līča, ASV un Meksikā, augstums — no 81 m zjl. (Soltonsī ezera līmenis) līdz 200 m vjl.
- Gulbenes ieplaka tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja, Kaledonijas un hercīnā kompleksa iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu izcilni un Daugavpils monoklināli; Gulbenes depresija.
- Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis.
- ciparsignāla centrāle telefona centrāle, kurā pa abonenta līniju pienākošo runas elektrisko signālu pārveido ciparsignālā un pārraida uz nākamajām komutācijas pakāpēm.
- lokālā cilpa telefona līnija no abonenta līdz lokālajam telefona sakaru centram. Šo sakaru tīkla posmu bieži sauc par pēdējo jūdzi.
- saskarne TAPI telefonijas lietojumprogrammu saskarne (angļu "Telephony Application Programming Interface").
- TAPI telefonijas lietojumprogrammu saskarne (angļu "Telephony Application Programming Interface").
- telefoncentrāle telefonu tīkla komutācijas mezgls, kas 20. gs. parasti sastāvēja no daudzām griežmeklētāju statnēm un atsevišķas abonentu līniju un centrāles vadu savienošanas iekārtas.
- līnija T3 telefonu tīkla liela joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 45 megabiti sekundā, tajā ir 672 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē.
- līnija T1 telefonu tīkla vidēja joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 1,544 megabiti sekundē; tajā it 24 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraidi ar ātrumu 64 kilobiti sekundē.
- ondulators Telegrammu pieņemšanas aparāts, kas uz papīra lentes pieraksta saņemtos signālus nepārtrauktas līčloču līnijas veidā; to lietoja, raidot ar Morzes kodu radiotelegrāfijā un dienesta sarunās pa vadu telegrāfu.
- videotekss Teleinformacionāla sistēma, kurā abonents pa telefona sakaru līniju saistījās ar elektronisko skaitļotāju informācijas apmaiņai ar kādu datu banku vai citu abonentu.
- teletekss Teleinformacionāla sistēma, kurā teksts (burti, cipari) pa sakaru (telefona, datu pārraides) līnijām tiek pārraidīts uz abonentu galaierīcēm (personālajiem skaitļotājiem, displejiem, elektroniiskām rakstāmmašīnām).
- interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru.
- ciparsignāla tīkls telekomunikāciju tīkls, kurā telefona centrālēs un starpcentrāļu sakaru līnijās pārraida ciparsignālu.
- telekompānija Televīzijas kompānija.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
- grafika Tēlotājas mākslas veids, kurš ietver zīmējumu, estampu fotomehānisko izpildījumu (parasti uz papīra) un kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
- opārts Tēlotājmākslas modernisma virziens, kurā izmanto līniju rakstus un krāsu optiskos efektus.
- postscēnijs Telpa aiz skatuves, pretstats proscēnijam.
- anfilāde Telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām.
- skīnija Teltī ierīkots pārvietojams dievnams, kurā senie ebreji piekopa reliģiskās ceremonijas, pirms Jeruzalemē tika uzcelts templis.
- sāntēmēšana Tēmēšana bombardēšanā pēc virziena novadot lidmašīnu uz mērķi tā, lai lidmašīnas lidojuma līnija ietu no vēja puses attiecībā pret mērķi bumbas novirzes attālumā.
- aizlūgumu templis templis Senajā Ēģiptē, kurā notika mirušajam veltītās ceremonijas.
- tempranillo Tempraniljo - sarkano vīnogu šķirne, izplatīta Spānijā un Jaunajā pasaulē.
- taenia Tenija.
- Tarrasa Terasa - pilsēta Spānijā.
- alitēšana Tērauda un cita metāla detaļu virsmas piesātināšana ar alumīniju; pasargā metālu no korozijas, palielina karstumizturību.
- buiburti Tēraudalumīnija burti, piemēroti rupju, graudainu papīru, maisu, ādas, koka u. c. materiālu apdrukāšanai.
- mandātteritorija teritorija (bijusī kolonija), kas pēc 1. pasaules kara ar Tautu Savienības mandātu nonāca atsevišķu uzvarētāju valstu pārvaldīšanā; tagad tās visas ir neatkarīgas valstis.
- atsavinātā josla teritorija dzelzceļa līnijas vai valsts autoceļa abās pusēs, ko 30, 40 vai 50 un pat vairāk metru attālumā no ceļa ass līnijas nodod tam resoram, kura pārziņā atrodas ceļš.
- Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs).
- Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.).
- ģenerālkapteinija Teritorija spāņu kolonijās Amerikas kontinentā 16. gs. - 19. gs. sāk., ko pārvaldīja ģenerālkapteinis, kuru iecēla Spānijas karalis.
- neitrālā josla teritorija starp pretinieku frontes līnijām.
- aizmugure Teritorija, kas atrodas aiz frontes līnijas.
- fronte Teritorija, kur noris kara darbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku; stratēģisks rajons ar tajā novietotajiem bruņotajiem spēkiem.
- attālais terminālis terminālis, kas pieslēgts pie datoru sistēmas, izmantojot datu pārraides līniju.
- offšors termins, ko pielieto attiecībā uz dažiem pasaules finanšu centriem un dažiem banku operāciju veidiem; tie ir tādi centri kuros: 1) kredīta u. c. iestādes (nacionālās un ārvalstu) veic operācijas ar nerezidentiem (ārvalstu fiziskām un juridiskām personām) ar dotai valstij ārvalstu valūtu; 2) šeit reģistrētām iestādēm (kompānijām) tiek veidots īpaši labvēlīgs nodokļu režīms, līdz pat pilnīgai atbrīvošanai no nodokļiem.
- izobāra Termodinamikā - vienāda vai pastāvīga spiediena līnija.
- silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.).
- riza Tērps, ko garīdznieks valkā mises ceremonijā; rizas krāsa ir atkarīga no tā, kādus svētkus vai atceres dienu svin.
- Tasnāda Tešnada - pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
- hemitetānija Tetānija, kas skar tikai vienu ķermeņa pusi.
- stinguma (arī stīvuma) krampji tetānija.
- stīvuma (arī stinguma) krampji tetānija.
- ortotonuss Tetāniski krampji, kad galva, ķermenis un locekļi fiksēti taisnā līnijā.
- dievkalpojums Ticīgo kopīgas lūgšanas, reliģiskas ceremonijas garīdznieka vadībā.
- klaiņottieksme Tieksme klaiņot; poriomānija.
- finiša kuģis tiesnešu kuģis, kas noenkurojies finiša līnijas turpinājumā, bet finiša līnijā neietilpst.
- algvasils Tiesu, kā arī policijas dienesta pakāpe Spānijā.
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
- Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci.
- attālās piekļuves maršrutētājs tīkla ierīce, kas privātās līnijas vai publiskos datu nesējus savieno ar attālām iekārtām (abos datu nesēja galos) un nodrošina protokola konversiju starp lokālo un teritoriālo datoru datoru tīklu.
- unce Tilpuma mērvienība - 29,57 kubikcentimetri ASV un 28,41 kubikcentimetri Lielbritānijā.
- viadukts Tilts pār dzelzceļa līniju, aizu, ceļu.
- pustilts Tilts, kas ar modema starpniecību pievieno datoru tīklu sakaru līnijai.
- tinto Tintes vīns, biezs sarkans vīns no Spānijas.
- groteskie burti tipogrāfijas burti ar vienāda platuma līnijām burta attēlā (līnijas bez nobeigumiem jeb austiņām).
- groteska Tipogrāfijas burtu tips ar dažāda biezuma līnijām.
- ietvarojums Tipogrāfisks iertvars vai līnija ap slikumu.
- kaklakundzība Tirānija.
- tirannija Tirānija.
- faktorija Tirdzniecības kantoris un apmetne, ko tirgotāji organizē kolonijās.
- Mārošvāšārheja Tirgumureša, pilsēta Rumānijā.
- Kēzdivāšārheja Tirgusekujeska - pilsēta Rumānijā.
- Dičesentmartona Tirneveni - pilsēta Rumānijā.
- agrocybe Tīrumenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints.
- tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā un Itālijā (lieto vārda priekšā).
- turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts.
- Erythronium tuolumnense Tolumnas eritronija.
- Tonga Tongas Karaliste - valsts Okeānijā, Polinēzijas dienvidrietumos, platība - 748 kvadrātkilometri, 122580 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nukualofa, administratīvais iedalījums - 5 iecirkņi.
- Hina Tongiešu (Okeānija) mītos sieviete, kas izaudzēja pirmo kokospalmu.
- tonsura Tonzūras izskūšanas ceremonija.
- Marošhēvīza Toplica, pilsēta Rumānijā.
- torenia Torēnijas.
- Furnjē torēnija torēniju suga ("Toreina fournieri").
- kvēlzeķe Torija, cirkonija vai citos retos sāļos samērcēts kokvilnas audums, kas novietots gāzes liesmā, kvēlojot izplata baltu, patīkamu gaismu; kvēlzeķīte; kvēlsietiņš.
- klājeniska trajektorija trajektorija, kuras kāpuma zara leņķis ir mazāks par maksimālā attāluma leņķi (artilērijas ieročiem), trajektorija, kura nepaceļas, virs mērķēšanas līnijas augstāk par apšaudāmo mērķi (strēlnieku ieročiem).
- daki Trāķiešu cilts, kas vairākus gs. p. m. ē. un mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja uz Z no Donavas tagadējās Rumānijas teritorijā.
- klaiņkuģniecība Trampkuģniecība, neregulāra jūras kuģniecība - kravu pārvadājumus pēc līguma (čartera) veic ar noteiktām jūras līnijām nesaistīti kuģi.
- tramvajlīnija Tramvaja līnija.
- Cephalaria transsylvanica Transilvānijas cefalārija.
- Syringa josikaea Transilvānijas ceriņš.
- Hepatica transsylvanica Transilvānijas vizbulīte.
- autoosta transporta organizācija, kas apkalpo autobusu vai kravas automobiļu līnijas, parasti pilsētās un apdzīvotās vietās; autoostā (autostacijā) var būt izvietoti arī automobiļu stāvlaukumi vai apjumtas stāvvietas; kravas autostacijas var būt izvietotas arī pie ostām un dzelzceļa stacijām.
- autostacija transporta organizācija, kas apkalpo autobusu vai kravas automobiļu līnijas, parasti pilsētās un apdzīvotās vietās; autoostā (autostacijā) var būt izvietoti arī automobiļu stāvlaukumi vai apjumtas stāvvietas; kravas autostacijas var būt izvietotas arī pie ostām un dzelzceļa stacijām.
- disharmonēt Traucēt, izjaukt saskaņu, harmoniju.
- tredjūnists Tredjūnijas biedrs.
- tredjuniji Tredjūnijas.
- tredjunioni Tredjūnijas.
- tredjunionsi Tredjūnijas.
- tredunioni Tredjūnijas.
- tredjūnisms Tredjūniju sistēma.
- Bazzania trilobata trejdaivu bacānija.
- Hambers Trentas un Jorkšīras Ūzas kopējs estuārs Lielbritānijā ("Humber"), pie Ziemeļjūras, garums - 59 km, platums - līdz 13 km, paisumā līmenis ceļas par 6,5 m.
- priekšbilance Trešā kompānijas grāmatvedības bilances sastādīšanas stadija, t. i., pirms regulatīvajiem iegrāmatojumiem.
- Indijas okeāns trešais lielākais (aiz Klusā un Atlantijas okeāna) pasaules okeāns, atrodas starp Āfriku, Āziju, Austrāliju un Antarktīdu, no Atlantijas okeāna un Klusā okeāna tiek atdalīts ar robežu, kas nosacīti vilkta pa meridiānu, kurš iet caur Adatas ragu Āfrikā un Dienvidu ragu Tasmānijā, robeža ar Dienvidu okeānu tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli, platība — 68,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7729 m.
- triamonijs Triamonija citrāts - pārtikas piedeva E380 (citronskābes triamonija sāls), skābuma regulētājs, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uzmononātrija glutamātu.
- dioptazs Trigonālās singonijas smaragdzaļš, rets minerāls; sastopams Altintubē Sibirijā, Kliftonā Arizonā, Ķīnā.
- Rodēzijas un Njasalendas federācija triju bijušo Lielbritānijas koloniju administratīvi politiska apvienība Dienvidāfrikā (1953.-1963. g.), ietilpa Dienvidrodēzija (tagad Zimbabve), Ziemeļrodēzija (Zambija) un Njasalenda (Malāvija).
- trigrammas Triju pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas daoismā noteiktu dabas parādību (ūdens, kalna, pērkona, vēja, uguns, zemes, ezera, purva vai debesu) apzīmēšanai.
- Kirke trīs Dānijas pilsētu nosaukumu pirmā daļa.
- līnijuguns Trīs un vairāk zemes aeronavigācijas ugunis, kas novietotas uz šķērslīnijas ar nelieliem intervāliem tā, ka no attāluma izskatās kā īsa gaismas josla.
- mazais stagaris trīsadatu stagars ("Gasterosteus aculeatus"), līdz 11 cm gara zivs, nārsto no aprīļa līdz jūnijam.
- karkasmodelis Trīsdimensiju objekta modelis, ko parasti izmanto datorgrafikā vai datorizētās projektēšanas sistēmās un kas tiek veidots no atsevišķām līnijām un lokiem.
- Mikania ternata trīskāršā mikānija.
- Waldsteinia ternata trīskāršā valdšteinija.
- bipolārais tranzistors trīsslāņu silīcija vai germānija struktūra ar divām p–n pārejām un trīs izvadiem - emiters, bāze un kolektors.
- Tritonia crocata tritonija.
- tritonia Tritonijas.
- imūntrombocitopēnija Trombocitopēnija, ko izraisa antitrombocitāras antivielas.
- kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena.
- sarkankoks Tropu koks ar dekoratīvu sarkanīgu, brūnu, cietu koksni (piemēram, sekvoja, mahagonijs); šī koka koksne.
- Mohaves tuksnesis tuksnesis Kordiljeros (angļu val. "Mojave Desert"), Lielā Baseina kalnienes dienvidos, ASV (Kalifornijas dienvidos), platība - 30000 kvadrātkilometru, kalnu grēdas (līdz 3366 m vjl. - Teleskopa smaile) mijas ar zemienēm (līdz 85 m zjl. - Nāves ieleja).
- Akšārs Tuksnesis Mauritānijas rietumu daļā, Inširi un Adrāra vilājā.
- tulasnellales Tulasnellas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
- pirargirīts Tumši sarkanā sudraba rūda, minerāls tumši pelēkā vai melnā krāsā, kas caurejošā gaismā izskatās sarkans, kristalizējas trigonālā singonijā.
- mene-tekel Tumši vārdi, kas sludina drīzu galu; neredzama roka tos esot uzrakstījusi uz Babilonijas karaļa Nabonida pils sienas, pec kam karalis dabūjis galu.
- piroksēni Tumši zaļi vai brūni līdz melni iežu veidotāji minerāli, kas satur galvenokārt dzelzi un magniju un kam piemīt laba skaldnība.
- amfiboli Tumšo iežveidotāju minerālu grupa, kalcija, nātrija, magnija, dzelzs un alumīnija silikāti; izplatīti magmatisko un metamorfo iežu komponenti.
- Jungermannia atrovirens tumšzazļā jungermannija.
- Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju.
- Eirotunelis Tunelis zem Lamanša šauruma (37 km no kopējā garuma 50 km), kas savieno Lielbritāniju un Franciju, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu "Eurostar" no Londonas uz Parīzi vai Briseli, automašīnu, autobusu un kravu pārvadājumiem ar vilcienu "le Shuttle" no Čeritonas uz Kalē.
- Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra.
- rulete Tureklī iestiprināts ritenītis punktu un līnijveida padziļinājumu veidošanai metāla plāksnē, ko lieto dažos grafiskos paņēmienos.
- turgenia Turgēnijas.
- platlapu turgēnija turgēniju suga ("Turgenia latifolia").
- Gvadalavjara Turija - upe Spānijā, tās augšteces nosaukums.
- paradors Tūristu mītņu tips Spānijā, tūristiem pielāgota mītne vēsturiskās celtnēs (pilīs un klosteros), kur piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus, un tās atrodas valsts pārziņā.
- Rūdolfa ezers Turkanas ezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos.
- TurkmPSR Turkmēnijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- Nišapūras kalni Turkmēnijas-Horasanas kalnu dienvidu daļa Irānas ziemeļaustrumos, garums — \~350 km, augstums — līdz 3314 m (Kengzoška kalns).
- tušas mazgājums tuša, ko uzklāj ar ūdenī samitrinātu otu, tad ar otu pārklāj spalvas vai cita instrumenta ievilktās līnijas, veidojot toņu nianses.
- arabeska Tuvo Austrumu tautu ornamentācijas veids, kam raksturīgs līniju, ģeometrisku formu, stilizētu augu elementu savdabīgs apvienojums; šāds ornaments.
- konverģence Tuvu esoša objekta fiksēšana, redzes līnijām krustojoties acu iekšupvērstā kustībā.
- dublets tuvu stāvošu spektra līniju pāris.
- atstatā asimilācija tuvu, bet ne blakus esošu valodas skaņu artikulācijas pielāgošanās, piemēram, patskaņu sinhronija.
- tandēmtvaikmašīna Tvaikmašīna, kam darba cilindri ir novietoti uz vienas ass, vienā līnijā.
- pseidoglobulīns Ūdenī šķīstošu globulīnu frakcija, kas izgulsnējama puspiesātinātā amonija sulfāta šķīdumā.
- ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
- ūdens karbonātiskā cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija hidrogēnkarbonāti.
- ūdens nekarbonātu cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija sulfāti, hlorīdi, silikāti un fosfāti.
- ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem.
- pelaģiāle Ūdens slānis virs bentāles (ūdenstilpes dibens, kur dzīvo organismi) okeānos, jūrās, ezeros; iedala 3 zonās: epilimnijs, metalimnijs, hipolimnijs.
- kaļķains ūdens ūdens, kas satur kalcija un magnija sāļus.
- ciets ūdens ūdens, kas satur, parasti, kālija un magnija, sāļus.
- hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus.
- Ahurjanas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Armēnijā (_Akhurian jrambar_), izveidota uz Ahurjanas upes, daļēji saplūst ar Turcijā izveidoto Arpas ūdenskrātuvi.
- Narvas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Narvā, Igaunijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, kopējā platība — 191 kvadrātkilometrs, garums — līdz 40 km, platums — līdz 15 km, izveidota 1956. g.
- Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m.
- Bērzupurva grāvis ūdenstece Smiltenes novada Apes pagastā un Igaunijā, Melnupes labā krasta pieteka Igaunijā.
- Balmera sērija ūdeņraža atoma spektra spektrāllīniju sērija, kuras daļa atrodas spektra redzamajā daļā.
- Uganda Ugandas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā, platība - 241139 kvadrātkilometri, 32369500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kampala, administratīvais iedalījums - 79 distrikti, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Sudānu, Keniju, Tanzāniju, Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku.
- MRO Ugija; Mauritānijas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - kums.
- Rietumukraina Ukrainas daļa (tag. Ļvivas, Ivanofrankivskas, Ternopiles, Volīnijas un Rivnas apgabalu teritorijas), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā (1939. X).
- Eiropas ulekss uleksu suga ("Ulex europaeus"), ziedi dzelteni, jūnijā-jūlijā.
- Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā "Magyarorszag"), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju.
- sekleri Ungāru etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Transilvānijā (Rumānijā), skaits - \~600000 cilvēku.
- virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
- Kagera Upe Āfrikā ("Kagera"), Ruandā, Tanzānijā un Ugandā, veidojas Ruandas un Tanzānijas pierobežā 2440 m vjl., garums - 420 km, ietek Viktorijas ezerā.
- Atbara Upe Āfrikā (angļu val. "Atbara"), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst.
- Tana Upe Āfrikas austrumu daļā ("Tana"), Kenijā, garums - \~800 km, sākas Aberdera kalnos, ietek Indijas okeānā, grīvā smilšu bārs.
- Senegāla Upe Āfrikas rietumu daļā, Gvinejā, Mali, Senegālas un Mauritānijas robežupe, garums - 1430 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā.
- Devoli Upe Albānijas vidienē ("Devoll"), Semani labā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 181 km.
- Osumi upe Albānijas vidienē ("Osum"), Semani kreisā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 126 km
- Semani Upe Albānijas vidienē ("Semani"), izveidojas, satekot Devoli un Osumi, kas abas sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 85 km, lejtece piejūras zemienē meandrē, ietek Adrijas jūrā.
- Rionegro Upe Argentīnā ("Rio Negro"), veidojas Andos, satekot Neukenai un Limajai, garums (kopā ar Neukenu) - 1300 km, tek pa Patagoniju, ietek Atlantijas okeānā.
- Čubuta Upe Argentīnā, garums 810 km, sākas Andu austrumu nogāzē, šaurā, dziļā ielejā šķērso Patagonijas plato un piekrastes zemieni, ietek Atlantijas okeānā.
- Ahsteva upe Armēnijā (_Aghstev_), Kūras labā krasta pieteka, lejtece Azerbaidžānā.
- Arpa Upe Armēnijā un Azerbaidžānā (Nahičvanas Autonomajā Republikā), Araksas kreisā krasta pieteka.
- Debeda Upe Armēnijā un Gruzijā, Kūras labā krasta pieteka.
- Vorotana Upe Armēnijā un Kalnu Karabahā, Araksas kreisā krasta pieteka.
- Hrazdana Upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka, garums - 141 km, iztek no Sevana ezera, augštece šaurā aizā, lejtece Ararata līdzenumā.
- Kasaha Upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka.
- Ahurjana Upe Armēnijā, kā arī Armmēnijas un Turcijas robežupe, Araksas kreisā krasta pieteka.
- Kolorādo Upe ASV un Meksikā (angļu val. "Colorado"), garums - 2740 km, sākas Klinšu kalnu Priekšējā grēdā, ietek Klusā okeāna Kalifornijas līcī, šķērsojot Kolorādo plato veido kanjonus; Rietumkolorādo.
- Šenandoa Upe ASV, Virdžīnijas un Rietumvirdžīnijas štatā, Potomakas labā krasta pieteka.
- Ficroja Upe Austrālijas ziemeļrietumos ("Fitzroy"), garums 520 km, iztek no Kimbernijas plato, ietek Indijas okeāna Kinga līcī.
- Mūra Upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu "Mur", horv. val. "Mura"), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā.
- Ruvuma Upe Austrumāfrikā ("Ruvuma"), Tanzānijas un Mozambikas robežupe, garums - \~800 km, sākas kalnos uz Austrumiem no Nasjas ezera, ietek Indijas okeānā.
- Rufidži Upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā.
- Ahuma upe Azerbaidžānā (_Axum_), Kūras labā krasta pieteka, izteka un augštece Armēnijā.
- Tigra Upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
- Pripete Upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Neretva Upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā.
- Krka Upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, ietek Adrijas jūrā.
- Krivaja Upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā).
- Spreča Upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā).
- Bosna Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā.
- Vrbasa Upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka, garums - 240 km.
- Sana Upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km.
- Unaca Upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka.
- Biobio Upe Čīles vidusdaļā, garums - 380 km, sākas Patagonijas Andos, ietek Klusajā okeānā pie Konsepsjonas.
- Alinga Upe Dānijā, Jitlandes pussalā, Gūdenoenas kreisā krasta pieteka.
- Nereja Upe Dānijā, Jitlandes pussalā, Gūdenoenas kreisā krasta pieteka.
- Drava Upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
- Gavdepo Upe Francijas dienvidrietumos ("Gave de Pau"), Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums 170 km.
- Garonna Upe Francijas dienvidrietumos (fr. val. "Garonne"), garums - 650 km, sākas Spānijā, Pirenejos, Aneto masīva ziemeļu nogāzēs, ietekot Biskajas līcī veido estuāru (garums - 75 km, platums - 3-10 km), sniegūdeņu un lietus ūdeņu uzplūdieni (līdz 12 m), estuāra paisums (5 m).
- Lija Upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras kreisā krasta pieteka, garums \~120 km.
- Midūza Upe Francijas dienvidrietumos, Akvitānijas reģionā, Adūras labā krasta pieteka, garums \~100 km.
- Aheloja upe Grieķijā (_Achelóos_), Tesālijas un Rietumgrieķijas perifērijā, sākas Atamana grēdas ziemeļu daļā, ietek Jonijas jūrā.
- Alfija upe Grieķijā ("Αλφειός"), Peloponēsas pussalā, ietek Jonijas jūrā, garums - 110 km.
- Aksja Upe Grieķijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
- Aljakmona Upe Grieķijā, Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijā, garums - 314 km, sākas Pinda kalnu ziemeļu daļā, ietek Egejas jūras Termes līcī; Vistrica.
- Una Upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē.
- Ahelo upe Igaunijā (_Ahelo_), Veru apriņķa dienvidrietumos, Mustjegi labā krasta pieteka.
- Aiju upe Igaunijā (_Rõuge_), Veru apriņķī, izteka Hānjas augstienē, ietek Vagulas ezerā.
- Narva Upe Igaunijā un Krievijā, visā garumā šo valstu robežupe, iztek no Peipusa ezera, garums - 77 km, ietek Somu līcī.
- Keila Upe Igaunijā, garums - 107 km, ietek Somu līcī, ietekas posmā \~5 m augsts ūdenskritums.
- Pirita Upe Igaunijā, Harju apriņķī, garums - 100 km, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Somu līča Tallinas ielīcī.
- Leivajegi Upe Igaunijā, Harju apriņķī, Piritas labā krasta pieteka.
- Emajegi Upe Igaunijā, iztek no Pihajerva Otepes augstienē, ietek Peipusa ezerā, garums - \~250 km.
- Pernu Upe Igaunijā, Jervas un Pērnavas apriņķī, sākas Pandiveres augstienē, garums - 144 km, ietek Pērnavas līcī.
- Navesti Upe Igaunijā, Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Pernu kreisā krasta pieteka.
- Pedja Upe Igaunijā, Lielās Emajegi kreisā krasta pieteka, garums - 128 km.
- Amme Upe Igaunijā, Lielās Emajegi kreisā krasta pieteka.
- Ahja Upe Igaunijā, Lielās Emajegi labā krasta pieteka.
- Elva Upe Igaunijā, Lielās Emajegi labā krasta pieteka.
- Keru Upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
- Vendra Upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
- Jegala Upe Igaunijā, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Somu līcī 23 km uz austrumiem no Tallinas, garums - 103 km, netālu no ietekas 7 m augsts ūdenskritums.
- Kazari Upe Igaunijas rietumos, garums - 109 km, sākas purvos 15 km no Raplas, ietek Matsalas līcī, kritums 62 m, ūdenslīmeņa svārstības līdz 2,5 m.
- Kunda Upe Igaunijas ziemeļu daļā, ietek Somu jūras līcī.
- Rāzika Upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas kreisā krasta pieteka.
- Sodla Upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas kreisā krasta pieteka.
- Jeneda Upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka; Jeni.
- Ambla Upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka.
- Ērna upe Īrijas salā, Lielbritānijā (Ziemeļīrijā) un Īrijā, savieno Louerērna ezeru ar Atlantijas okeāna Donegolas līci, garums - 115 km.
- Agri upe Itālijā (_Agri_), izceļas Lukānijas Apenīnos, ietek Jonijas jūras Taranto līcī.
- Jordāna Upe Izraēlā un Jordānijā, kuras kreiso krastu, Rietumkrastu, 1967. g. okupēja Izraēla, sākas Hermona kalnā Sīrijas dienvidos un ietek Nāves jūrā, garums - \~35O km.
- Aksaja Upe Krievijā, Čečenijā un Dagestānā, Novijterekas labā krasta pieteka.
- Hroma Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci.
- Čondona Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā.
- Uruha Upe Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, iztek no Karaugoma šļūdoņa Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē.
- Oka Upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas.
- Sunža Upe Krievijas Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē.
- Ujandina Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros.
- Klaida Upe Lielbritānijā ("Clyde"), Skotijā, garums - 170 km (kopā ar estuāru - 208 km), augštece Dienvidskotijas augstienē.
- Greitūza Upe Lielbritānijā ("Great Ouse"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, garums - 258 km, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
- Ūza Upe Lielbritānijā ("Ouse"), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā.
- Sveila Upe Lielbritānijā ("Swale"), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas kreisā satekupe, garums - 125 km.
- Trenta Upe Lielbritānijā ("Trent"), Anglijā, garums - 274 km, izteka Peninu kalnu dienvidos, ietek Ziemeļjūrā.
- Jūra Upe Lielbritānijā ("Ure"), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas labā satekupe.
- Velenda Upe Lielbritānijā ("Welland"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
- Vitema Upe Lielbritānijā ("Witham"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
- Aidla Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka.
- Dava Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka.
- Dērventa Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka.
- Sora Upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas labā krasta pieteka.
- Eksa Upe Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā, Kornvolas pussalā, sākas Eksmūras augstienē, ietek Lamanša Laima līcī.
- Nīne upe Lielbritānijā, Anglijas vidusdaļas austrumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī.
- Ērna Upe Lielbritānijā, Skotijā, sākas Grempjanu kalnos, ietek Ziemeļjūras Fērtofteja līcī.
- Temza Upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km).
- Sevērna Upe Lielbritānijas dienvidrietumos ("Severn"), augštece Kembriānu kalnos Velsā, garums - 320 km (kopā ar estuāru - 390 km), ietek Bristoles līcī.
- Babrunga Upe Lietuvā, Telšu apriņķī, Minijas labā krasta pieteka, iztek no Plateļu ezera.
- Lima Upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km.
- Kolorado Upe Patagonijas ziemeļos (sp. val. "Rio Colorado"), Argentīnā, garums - 1200 km, sākas Andos, satekot Riograndei un Barankasai, ietek Atlantijas okeāna Elrinkona līcī; Riokolorado.
- Taho Upe Pireneju pussalas vidienē, Spānijā un Portugālē (sp. val. "Tajo", port. val. "Tejo"), garums - 1010 km, ietek Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no Lisabonas.
- Ebro Upe Pireneju pussalas ziemeļaustrumos, Spānijā, garums - 928 km, sākas Kantabrijas kalnos 850 m vjl., ietek Vidusjūrā.
- Doru Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Portugālē (port. val. "Douro"), Spānijā - Dvero (sp. val. "Duero"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Dvero Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Spānijā (sp. val. "Duero"), Portugālē - Doru (port. val. "Douro"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Tereka Upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā.
- Begaveke Upe Rumānijā ("Bega Veche"), Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā.
- Krasna Upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka.
- Dimbovica Upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst.
- Jalomica Upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās.
- Žižija Upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km.
- Someša Upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
- Timiša Upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
- Birzava Upe Rumānijā un Serbijā, Tamišas kreisā krasta pieteka.
- Mureša Upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša.
- Kereša Upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km.
- Sabara Upe Rumānijā, Ardžešas kreisā krasta pieteka.
- Miletina Upe Rumānijā, Botošanu un Jasu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka.
- Sihna Upe Rumānijā, Botošanu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka.
- Sfintugeorge Upe Rumānijā, Donavas deltas dienvidu atzars, garums - 113 km.
- Jalomičoara Upe Rumānijā, Jalomicas augšteces nosaukums Dienvidkarpatos.
- Bahluja Upe Rumānijā, Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka.
- Birlada Upe Rumānijā, Siretas kreisā krasta pieteka.
- Somešulmika Upe Rumānijā, Somešas kreisā satekupe, izteka - Bihoras grēdā.
- Somešulmare Upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos.
- Pogeniša Upe Rumānijā, Timišas kreisā krasta pieteka.
- Amaradija Upe Rumānijā, Žiu kreisā krasta pieteka.
- Džilorta Upe Rumānijā, Žiu kreisā krasta pieteka.
- Motru Upe Rumānijā, Žiu labā krasta pieteka.
- Olta Upe Rumānijas vidienē, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 709 km, izteka Austrumkarpatos.
- Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam.
- Tamiša Upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas.
- Drina Upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai.
- Pčiņa Upe Serbijā un Ziemeļmaķedonijā ("Pčinja"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 122 km.
- Jermūka Upe Sīrijā un Jordānijā ("Yarmūk"), Jordānas kreisā krasta pieteka.
- Sutla Upe Slovēnijā un tās robežupe ar Horvātiju, Savas kreisā krasta pieteka.
- Saviņa Upe Slovēnijā, Savas kreisā krasta pieteka.
- Krka Upe Slovēnijā, Savas labā krasta pieteka.
- Ahtevenjoki upe Somijā (_Ahtāvānjoki_), iztek no Lapajervi ezera, ietek Baltijas jūras Botnijas līcī.
- Kokemeenjoki Upe Somijas dienvidrietumos ("Kokemaenjoki"), ezeru plato rietumos, garums - \~400 km, sākas pie Tamperes, ietek Botnijas līcī pie Pori.
- Muonio Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī.
- Muonioelvena Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī.
- Tornionjoki Upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī.
- Ageda upe Spānijā (_Agueda_), Dvero kreisā krasta pieteka, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, lejtecē \~25 km robežupe ar Portugāli.
- Balasote Upe Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, Hukaras labā krasta pieteka.
- Kavrjela Upe Spānijā ("Cabriel"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka, garums - 218 km.
- Sinka Upe Spānijā ("Cinca"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka, garums - 192 km.
- Henila Upe Spānijā ("Genil"), Gvadalkiviras kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Sjerranevadā, Mulasena nogāzē 2900 m vjl., šķērso Andalūzijas kalnus, lejtece Andalūzijas zemienē.
- Gvadalimara Upe Spānijā ("Guadalimar"), Gvadalkiviras labā krasta pieteka.
- Magre Upe Spānijā ("Magre"), Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka.
- Nogera Paraļesa upe Spānijā ("Noguera Pallaresa"), Katalonijā, Segre labā krasta pieteka.
- Gvadalkivira Upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru.
- Gvadjana Upe Spānijā un Portugāles dienvidos (sp. val. "Guadiana"), garums - 820 km, izteka Lamančas plato 890 m vjl, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī.
- Adaha Upe Spānijā, Duero kreisā krasta pieteka, garums - 191 km.
- Tormesa Upe Spānijā, Duero kreisā krasta pieteka, garums - 284 km.
- Aragona Upe Spānijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 160 km.
- Galjego Upe Spānijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 190 km.
- Halona Upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka, garums - 234 km.
- Gvadalope Upe Spānijā, Ebro labā krasta pieteka.
- Hukara Upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī.
- Turija Upe Spānijas austrumos, garums - 243 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūrā pie Valensijas.
- Mundo Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Mundo"), Seguras kreisā krasta pieteka.
- Sangonera Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Sangonera"), Seguras labā krasta pieteka.
- Segura Upe Spānijas dienvidaustrumos ("Segura"), garums - 341 km, izteka Betikas Kordiljerā, ietek Vidusjūrā.
- Segre Upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā.
- Boedo Upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Sea Upe Spānijas ziemeļos ("Cea"), Eslas kreisā krasta pieteka tās vidustecē, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
- Esla Upe Spānijas ziemeļos ("Esla"), Dvero labā krasta pieteka, garums 280 km, izteka Kantabrijas kalnu augstākajā daļā.
- Pisverga Upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni.
- Porma Upe Spānijas ziemeļos ("Porma"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
- Torio Upe Spānijas ziemeļos ("Torio"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā.
- Arlansona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
- Karrjona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Miņo Upe Spānijas ziemeļrietumos, lejtecē Spānijas un Portugāles (kur saucas - Miņu) robežupe, garums - 340 km, ietek Atlantijas okeānā.
- Aliste Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Aliste"), Eslas labā krasta pieteka tās lejtecē.
- Esgeva Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
- Orvigo Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Orbigo"), Eslas labā krasta pieteka tās vidustecē.
- Tera Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Tera"), Eslas labā krasta pieteka tās lejteces posmā.
- Kūra Upe Turcijā, Gruzijā un Azerbaidžānā (turku val. "Kura", gruz. val. "Mtkvari", azerb. val. "Kuer"), garums - 1364 km, sākas Turcijā, Armēnijas kalnienē, 2742 m vjl., ietek Kaspijas jūrā.
- Araksa Upe Turcijā, Irānā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Kūras lielākā pieteka (labā krasta), garums - 1072 km, sākas Bingelas grēdā (Turcijā), ir Armēnijas un Turcijas robežupe, Armēnijas un Irānas robežupe, arī Azerbaidžānas un Irānas robežupe, ietek Kūrā pie Sibirabadas.
- Eifrata Upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
- Murata Upe Turcijas austrumos ("Murat Nehri"), satekot ar Karasu, veido Eifratu, garums - 610 km, sākas Aladaga grēdā, tek pa Armēnijas kalnieni.
- Pruta Upe Ukrainā, kā arī Moldovas un Rumānijas robežupe, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 953 km, sākas Austrumkarpatos (Ukrainā), Goverlas masīva apkaimē.
- Luha Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Bugas labā krasta pieteka.
- Stohida Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km.
- Turija Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka.
- Lva Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka.
- Teteriva Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
- Kražna Upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna.
- Samoša Upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
- Omuļupe Upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km.
- Rūja upe Valmieras novadā, iztek no Ruhijerva ezera Igaunijā, garums - 77 km, (Latvijā 72 km, 2 km Latvijas un Igaunijas robežupe), kritums - 40 m, ietek Burtniekā.
- Bregalnica Upe Ziemeļmaķedonijā ("Bregalnica"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 184 km.
- Crna Upe Ziemeļmaķedonijā ("Crna reka"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 201 km.
- Treska Upe Ziemeļmaķedonijā ("Treska"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 112 km.
- Vardara Upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
- Indālselvena Upe Zviedrijā ("Indalsaelven"), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas.
- Jungana Upe Zviedrijā ("Ljungan"), garums - 350 km, sākas no Hēlagfjella, ietek Botnijas līcī pie Sundsvallas, vairākas HES.
- Jusnana Upe Zviedrijā ("Ljusnan"), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā, ietek Botnijas līcī pie Jusnes, vairākas HES.
- Ongermanelvena Upe Zviedrijas vidienē, garums - 450 km, sākas Skandināvijas kalnos, dziļā ielejā tek pa Norlandes plakankalni, ietek Botnijas līcī.
- Dālelvena Upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī.
- Kālikselvena Upe Zviedrijas ziemeļos ("Kalixaelven"), garums - 430 km, sākas Skandināvijas kalnos uz dienvidiem no Kebnekaises kalna, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
- Pīte Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 305 km, sākas Skandivānijas kalnos, tek caur šauru ezeru virkni, ūdenskritumi vairākās pakāpēs, ietek Botnijas līcī.
- Šelleftelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī.
- Lūlelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 450 km, sākas Norvēģijā, ietek Botnijas līcī pie Lūleo.
- Tornelvena upe Zviedrijas ziemeļos, satekot ar Somijas un Zviedrijas robežupi Muonioelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas visā tās garumā arī ir Somijas un Zviedrijas robežupe un ietek Botnijas līcī.
- Torne Upe Zviedrijas ziemeļu daļā, robežupe ar Somiju (kur saucas - Tornionjoki), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonioelvenai (somu - Muonio), ietek Botnijas līcī.
- Ūmelvena Upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenā, garums - 460 km, sākas Everumana ezerā 520 m vjl., Norlandes plakankalnē tek pa dziļu ieleju caur ezeriem, ietek Botnijas līcī.
- tālvegs upes ielejas dibena, gravas, sengravas visdziļākā ass līnija; ūdens sateces līnija dabā, kas iet pa mikroreljefa ieplaku zemākajām vietām; ievalka (3).
- balani Ūskāju vēžu apakškārta, ar cietām čaulām nošķeltas piramīdas veidā, dzīvo kolonijās jūrā.
- Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers.
- pirkstu nospiedums uz pirksta gala iekšējās virsmas esošā līniju tīkla (papilārlīniju) nospiedums.
- šizoīds Uz šizofrēniju tendēts.
- tandēms Uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu vienveidīgu mašīnu, ierīču u. tml. vai to daļu secīgs sakārtojums agregātā.
- mielavas Uzcienāšana baznīcā tūlīt pēc laulību ceremonijas.
- pašapdrošināšanās Uzņēmuma pasākumu komplekss, kuru mērķis ir samazināt iespējamos zudumus, neizmantojot apdrošināšanas kompānijas pakalpojumus.
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- radiotīkls Uztverošo un raidošo radiostaciju tīkls, kas paredzēts radiofonijas programmu pārraidēm.
- grand slam uzvara visās noteikta cikla sacensībās, čempionātos (parasti Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un ASV tenisa čempionātos).
- sakrīžāt uzvilkt (ieskrāpēt) nekārtīgas līnijas.
- Brandenburgas zeme Vācijas federālā zeme ("Brandenburg"), platība — 29479 kvadrātkilometri, 2518000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Potsdama, robežojas ar Saksijas, Saksijas-Anhaltes, Lejassaksijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemi, kā arī ar Poliju, iekšējā robeža ar Berlīni.
- Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru.
- Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā.
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts.
- Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu.
- Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību.
- Atlantijas valnis vācu nocietinājumu līnija gar Atlantijas okeāna krastu 2. pasaules kara laikā.
- landmeister Vācu ordeņa mestra nosaukums Livonijā.
- DSF Vācu televīzijas kompānija, kuras raidījumu galvenā tematika ir sports (vācu "Deutsche SportFernsehen GbmH").
- iršeniešu kolonisti vācu zemnieku kolonija Iršos, izveidota 1762. g.
- izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
- Vaitbreds Vadošais izklaides industrijas uzņēmums Lielbritānijā "Witbread".
- direktrisa Vadule, analītiskā ģeometrijā vispārīgi līnija, pret ko pastāvīgi jāatspiežas kādai citai līnijai (veidulei), lai veidotu zināmu virsmu.
- čagi Vadžagi - tauta Tanzānijā.
- džagi Vadžagi - tauta Tanzānijā.
- fifi Vafifi - tauta Tanzānijā.
- membi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- rungi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- vaņamvangi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- Mahonia x wagneri Vāgnera mahonija.
- aprēķina masa vagonu sastāva masa, ko attiecīga lokomotīve dzelzceļa līnijas noteicošajā ceļa kāpumā velk ar tai noteikto aprēķina ātrumu.
- hehi Vahehi - tauta Tanzānijā.
- vabeni Vahehu tautai tuvu radniecīga etnogrāfiska grupa Tanzānijas austrumos.
- vapogori Vahehu tautai tuvu radniecīga etnogrāfiska grupa Tanzānijas austrumos.
- Melnāpurva grāvis Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā pie Igaunijas robežas.
- sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
- antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
- metālveidne Vairākkārt izmantojama (parasti tērauda, čuguna) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai; kokile.
- kokile Vairākkārt izmantojama (parasti tērauda) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai.
- zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags.
- zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija: zigzaglīnija.
- dzelzceļa mezgls vairāku dzelzceļa līniju savienojuma punkts, kurā ir savienotājceļi, kas saista vairākas dzelzceļa līnijas.
- antante Vairāku lielvalstu nolīgums un bloks; visvairāk pazīstama ir Lielbritānijas, Francijas un Krievijas Antante (Trejsabiedrība), kas izveidojās 1904.-1907. g. un 1. pasaules karā cīnījās pret Vāciju un tās sabiedrotajiem.
- loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
- anagnozastēnija Vāja atmiņa; neirastēnijas forma, kurā lasīšana ātri nogurdina.
- jao Vajao - tauta Malāvijā, Mozambikā un Tanzānijā.
- kingi Vakingi - tauta Tanzānijā, arī Zambijā un Malāvijā.
- safvi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- vaņaķisi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- ndali Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas doienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- vamatengi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas doienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- tirāns Valdnieks tirānijā (1).
- tirāns Valdnieks tirānijā (2).
- Seleikīdi Valdnieku dinastija (312.-64. p. m. ē.), kuru valsts izveidojās pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukuma.
- Negus negesti valdnieku valdnieks, Abesīnijas ķeizara tituls.
- waldsteinia Valdšteinijas.
- biteņu valdšteinija valdšteiniju suga ("Waldsteinia geoides").
- trīskāršā valdšteinija valdšteiniju suga ("Waldsteinia ternata").
- Vaļeha Valeiho, pilsēta ASV, Kalifornijā.
- Ērmihājfalva Valja lui Mihaja - pilsēta Rumānijā.
- Vaļadolida Valjadolida, pilsēta Spānijā.
- Kuldīgas struktūra valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu — austrumu virzienā.
- ķinamvezi Valoda, kurā runā ņamvezi (vaņamvezi) tauta un radniecīgās ciltis Tanzānijā, pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- kiņanturu Valoda, kurā runā vaņaturi tauta un radniecīgās ciltis Tanzānijas vidienē, pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- kiņika Valoda, kurā runā vaņiki tauta un radniecīgās ciltis Kenijas dienvidaustrumos, pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- kišambala Valoda, kurā runā vašambali Tanzānijā, pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- solecisms Valodas kļūda; nepareizs, attiecīgās valodas normām neatbilstošs vārdu savienojums (nosaukums cēlies no Solās - senās Atēnu kolonijas, kur grieķiski runāts visai nepareizi).
- Valoņu reģions Valonija, viens no trijiem Beļgijas reģioniem.
- lielvalstis Valstis, kam ir vadoša loma pasaules politikā un starptautiskajās attiecībās; pēc 2. pasaules kara saskaņā ar ANO Statūtiem šāds juridiskais statuss ir ASV, Francijai, Ķīnai, Lielbritānijai un PSRS, bet no 1992. g. pēdējās vietā tās tiesību pārmantotāja Krievija.
- ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande).
- Baltijas hercogiste valstisks veidojums, ko vācu okupācijas vara un Baltijas bruņniecība 1918. g. plānoja izveidot okupētajā Latvijas un Igaunijas teritorijā.
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai.
- Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika valsts 1967.-1990. g. tagadējās Jemenas Republikas teritorijas dienvidu daļā (Dienvidjemena), kas 1937.-1967. g. bija britu kolonija.
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns.
- Burundi valsts Āfrikas centrālajā daļā, platība - 27834 kvadrātkilometru, 9511330 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Gitega, administratīvais iedalījums - 17 provinces, robežojas ar Ruandu, Tanzāniju un Kongo Demokrātisko Republiku.
- Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu.
- Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijeva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju.
- Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu.
- Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu.
- Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni.
- Austrālijas Savienība valsts dienvidu puslodē (angļu "Commonwealth of Australia"), ietver visu Austrālijas kontinentu, kā arī Tasmāniju un mazākas salas piekrastē, platība — 7,69 miljoni kvadrātkilometru, galvaspilsēta — Kanbera.
- Ziemeļmaķedonija valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā, platība - 25713 kvadrātkilometri, 2066700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Skopje, administratīvais iedalījums - 74 kopienas, 1 pilsēta, robežojas ar Serbiju, Bulgāriju, Grieķiju, Albāniju un Kosovu.
- Albānijas Republika valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. "Shqiperia", angļu val. "Albania"), platība - 28748 km2, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra.
- Tērbatas bīskapija valsts Livonijā, dibināta 1224. g., platība \~9600 km^2^, aizņēma tagadējo Igaunijas dienvidaustrumu daļu - bijušo Ugaunijas zemi un dažas kaimiņteritorijas, tās centrs atradās Tērbatā (tagadējā Tartu), pārvaldīja bīskaps un domkapituls; beidza pastāvēt Livonijas kara sākumā 1558. g., kad iebruka Krievijas karaspēks
- Kurzemes bīskapija valsts Livonijas konfederācijā, ko nodibināja 1234. g. un pastāvēja līdz 1560. g., kad tās vietā izveidojās Piltenes apgabals.
- Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru.
- marīnisms Valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
- Tuvalu Valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 26 kvadrātkilometri, 10472 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Vaiaku, administratīvais iedalījums - 9 distrikti.
- Jaunzēlande Valsts Okeānijas dienvidrietumos (angļu val. "New Zealand", maoru val. "Aotearoa"), ietilpst 3 lielas salas (Ziemeļsala, Dienvidsala, Stjuarta sala) un vairākas nelielas salas un salu grupas, 270534 kvadrātkilometri, 4252270 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Velingtona, administratīvais iedalījums - 12 reģionu.
- Zālamana Salas valsts Okeānijas rietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), ietver Zālamana salas (izņemot Bugenvila un Buka salu), Santakrusas salas, kā arī dažas tālākas salas un salu grupas, platība — 27556 kvadrātkilometru, 609800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Honiara, administratīvais iedalījums — 9 provinces un 1 galvaspilsētas teritorija.
- konsulta Valsts padome, sevišķi Itālijā un Spānijā.
- patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; vienvaldība, monarhija, tirānija.
- apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II).
- Īrija Valsts Rietumeiropā, Īrijas salā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), galvaspilsēta - Dublina, iedalās 29 grāfistēs un 5 pilsētās, robežojas ar Lielbritāniju (Ziemeļīriju); neatkarīga valsts no 1937. g., Lielbritānijas domīnija 1921.-1937. g. (dēvēta arī par Īrijas brīvvalsti), Lielbritānijas kolonija līdz 1921. g.
- Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste.
- Vēlā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 1070. g. p. m. ē. un nomainīja sairušo Jauno valsti; pastāvēja līdz 331. g. p. m. ē., kad Seno Ēģipti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs, un tās vēsturē sākās grieķu-romiešu periods.
- Frīģija valsts šajā teritorijā, kas pastāvēja 10. - 8. gs. p. m. ē. ar galvaspilsētu Gordiju, 7. gs. 70. gados tās lielāko daļu iekaroja kimeri, bet 6, gs. pakļāva Līdija, 546. g. - persieši, 333. g. - Maķedonijas Aleksandrs, no 133. g. Romas pakļautībā.
- Antigva un Barbuda valsts Vidusamerikā (angļu valodā "Antigua and Barbuda"), Mazo Antiļu salu ziemeļos, parlamentāra monarhija Nāciju Sadraudzībā, valsts galva - Lielbritānijas karaliene, kuru pārstāv ģenerālgubernators, galvaspilsēta - Sentdžonsa, administratīvais iedalījums - 6 kopienas un 2 teritorijas, 69500 iedzīvotāju.
- koloniāla (arī koloniju) valsts valsts, kurai ir kolonijas.
- koloniju (arī koloniāla) valsts valsts, kurai ir kolonijas.
- metropole Valsts, kurai pakļautas kolonijas.
- Nāciju Sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
- SDR grozs valūtu grupa, kurām bija (1993.-2004. g.) piesaistīts Latvijas lats; to veido: ASV dolārs (45%), eiro (29%), Lielbritānijas sterliņu mārciņa (11%) un Japānas jena (15%).
- selga Vaļņveida reljefa forma Karēlijā, Kolas pussalā, Somijā un Igaunijā.
- Kirovakana Vanadzora - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
- Karaklisa Vanadzora, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Vanuatu Vanuatu Republika - valsts Okeānijā (Melanēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 12190 kvadrātkilometru, 221550 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vila, administratīvais iedalījums - 6 provinces.
- konongi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā.
- sukumi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā.
- sumbvi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā.
- arimi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē.
- ņaturi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē.
- turi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē.
- ņiki Vaņiki - tauta Kenijas dienvidaustrumos.
- digo Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos.
- durumi Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos.
- girjami Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos.
- rabaji Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos.
- kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē.
- konne Vardes nosaukums Igaunijas pierobežā.
- ekspresīvā leksika vārdi, kam piemīt nozīmes papildkomponents ar emocionāli ekspresīvu nokrāsu - mīlinājumu, humoru, cildinājumu, ironiju, nievājumu, nicinājumu, familiritāti u. tml.
- hasina Vārds, ar ko Madagaskarā apzīmē garīgu spēku, kas piemīt visām dzīvām būtnēm un kam ir īpaša loma konkrētās ceremonijās un attiecībā uz zināmiem objektiem.
- kristītais (arī kristāmais) vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā.
- kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
- vārddarināšanas līdzeklis vārdu darināšanā izmantotais līdzeklis: afikss, skaņu mija, metatonija, sintaktiskais sakars.
- kolonizācija varmācīga kādas valsts vai teritorijas pārvēršana par koloniju.
- kolonizēt Varmācīgi pārvērst (valsti, apgabalu) par koloniju.
- klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā.
- vidusvasara Vasaras vidus (no 24. jūnija līdz 24. jūlijam).
- šambali Vašambali - tauta Tanzānijā.
- bondeji Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā.
- kveri Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā.
- zigvi Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā.
- washingtonia Vašingtonijas.
- diegveida vašingtonija vašingtoniju suga ("Washingtonia filifera").
- raupjā vašingtonija vašingtoniju suga ("Washingtonia robusta").
- dzalami Vazarami - tauta Tanzānijā.
- zarami Vazarami - tauta Tanzānijā.
- kvadrupls Veca zelta monēta Spānijā: 4 dukāti.
- agnihora Vēdiskā kulta ikdienas rituāls - govs piena upuris ugunij saulei lecot un norietot.
- antarikša vēdu un hindu kosmogonijā - gaisi jeb starpslānis starp debesīm un zemi, kas palaikam ietiecas arī pazemē, ietverot arī to vietu, kur saule pārlaiž nakti.
- loks Veidojums (organismā), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
- konstruēt Veidot (ģeometrisku figūru), izmantojot (tās) dotos elementus; veidot (līniju), izmantojot (tās) dotās īpašības.
- dzīt veidot (ko) garā, taisnā līnijā (ar virzīšanos saistītā, parasti smagā, darbā)
- šņīpāt Veidot svītras, līnijas, arī rievas.
- kristīt Veikt (kā) kristības ceremoniju; pakļaut (ko) kristībai.
- pakrustīt Veikt (kā) kristības ceremoniju.
- nodrātēt Veikt kādu darbību taisnā līnijā.
- impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments.
- Titovvelesa Velesa - pilsēta Ziemeļmaķedonijā ("Titov Veles"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši).
- pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko); velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru).
- apvilkt Velkot izveidot (līniju).
- birzēt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- birzīt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- Huelva Velva - pilsēta Spānijā.
- vendetta Vendeta - asinsatriebība, paraža nogalināt asinsradinieka slepkavu (izplatīta Korsikas un Sardīnijas salas iedz. vidū).
- pavēre Vēre vēru salikumā, ko parasti saliek ar vienu grādu smalkākiem burtiem nekā vēres un atdala ar smalku līniju.
- Fittonia verschaffeltii Veršafelta fitonija.
- lūgsna vēršanās pie dieva ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību, kā arī šādā ceremonijā izmantojamais teksts; [lūgšana]{s:1251}
- vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
- korrida Vēršu cīņu izrāde Spānijā, Portugālē, D-Francijā un Latīņamerikas zemēs; piedalās 3 toreadori, kuriem ar zobenu katram jānogalina 2 vērši.
- vertikāle Vertikāla līnija.
- svērteņa līnija vertikālā līnija.
- taktssvītra Vertikāla svītra, kas šķērso līnijkopu un atdala takti no takts.
- Vircezers Vertsjervs, ezers Igaunijā.
- Verava Veru, pilsēta Igaunijā, tās senāks nosaukums.
- Antonīca Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā (pirms lejteces iztaisnošanas bija Savītes pieteka), garums - 14 km; Antonijas strauts.
- Hueska Veska - pilsēta Spānijā.
- akreditācijas raksts vēstnieka vai cita pilnvarota diplomātiskā pārstāvja pilnvaras apliecinošs dokuments, ko viņam izsniedz pilnvarojošās valsts galva un ko viņš akreditācijas ceremonijā pasniedz tās valsts vadītājam, kurp viņš ir nosūtīts.
- Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments.
- Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls.
- jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km.
- Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos.
- Artašata Vēsturiska pilsēta, kas atradās netālu no tagadējās pilsētas ar tādu pašu nosaukumu, senās "Lielās Armēnijas" galvaspilsēta, dibināta ap 176. g. p. m. ē.
- Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu.
- Bearne Vēsturiska province Francijas dienvidrietumos, Pireneju ziemeļrietumu priekškalnē, ietver gk. Atlantijas Pireneju departamentu Akvitānijas reģionā, lielākā pilsēta - Po.
- Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē.
- Aplokciems Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera krastā, apkaimes "Mīlgrāvis" austrumu daļa, starp Mežaparku un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, tā ziemeļu daļā atrodas Latvijā lielākais golfa klubs "Ozo Golf Club".
- Armēnija Vēsturiska teritorija Āzijas dienvidrietumu daļā, starp Melno un Kaspijas jūru, ko apdzīvoja gk. armēņi, turki un kurdi, politiski sadalīta Armēnijā, Turcijā un Irānā.
- kiligunda Vēsturiskajos avotos 13. gs. lietots apzīmējums apdzīvotai teritorijai - zemei vai draudzei Igaunijā un Kursā.
- Trāķija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļaustrumos, tagadējās Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļa.
- Maķedonija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļos, ietver Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijas, kā arī Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas rietumu daļu.
- reliģiskās konfesijas vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (Svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas.
- Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
- gnomons Vēsturisks astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata; pēc stieņa ēnas garuma nosaka Saules leņķisko augstumu, bet pēc īsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu.
- Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā.
- Hercegovina Vēsturisks novads Balkānos ("Heregovina"), mūsdienās Bosnijas-Hercegovinas sastāvā, tās dienvidu daļa.
- Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā.
- Kolhīda Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Melnās jūras austrumu piekraste, kur no VI gs. p. m. ē. radās grieķu kolonijas, VI-II gs. p. m. ē. pastāvēja Kolhīdas valsts, kas vēlāk ietilpa dažādās Gruzijas valstīs.
- Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā.
- Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā.
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina).
- Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti.
- Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā.
- Muntenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, Valahijas novada austrumu daļa; Lielā Valahija.
- Oltenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidrietumos, Valahijas daļa; Mazā Valahija.
- Transilvānija Vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā.
- Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs.
- Sasuna Vēsturisks novads senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera (tag. Turcijas teritorija), no X gs. līdz Timura karagājieniem XIV gs. beigās - patstāvīga kņaziste.
- Leona Vēsturisks novads Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, platība 38400 kvadrātkilometru, ietver Leonas, Salamankas un Samoras provinci.
- Jaunkastīlija Vēsturisks novads Spānijas centrālajā daļā ("Castilia la Nueva"), ietver tagadējo Madrides apgabalu un rajonus ap to, kopējā platība - 72300 kvadrātkilometru.
- Basku-Navarras Zeme vēsturisks novads Spānijas ziemeļos ("Pais Basco-navarro"), platība - 17600 kvadrātkilometru, ietver aptuveni tagadējo Basku Zemi un Navarru.
- Astūrija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļos un autonoms apgabals "Astūrijas karaliste" Biskajas līča piekrastē, platība - 10604 kvadrātkilometri, 1057200 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Ovjedo, robežojas ar Kantarbiju, Kastīliju un Leonu un Galisiju.
- Veckastālija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa.
- Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru.
- Zangezura Vēsturisks novads un kalnu rajons Armēnijas dienvidaustrumos, tagadējās Sjunikas marzas teritorijā.
- Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu.
- Maskavas priekšpilsēta vēstursika Rīgas pilsētas daļa starp Daugavas labo krastu, Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ķengaragu (tagadējās Latgales priekšpilsētas daļa).
- burātājs Vētrasputnveidīgo kārtas jūras putnu dzimta ("Hydrobatidae"), kas uz sauszemes sastopami tikai vairošanās laikā, ligzdo kolonijās neapdzīvotos jūru krastos un salās, 8 ģintis, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Vīborga Viborga - pilsēta Dānijā.
- hemoflagelāts Vicainis, kas parazitē asinīs, piemēram, tripanosoma un leišmanija.
- Evernia mesomorpha vidējā evernija.
- Mahonia x media vidējā mahonija.
- profila negludumu vidējais solis vidējais attālums starp profila krustpunktiem ar viduslīniju bāzes garuma robežās.
- kombinēbiksītes viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju; tedijs.
- Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
- interdikts Viduslaikos - katoļu baznīcas (Romas pāvesta) soda līdzeklis - aizliegums rīkot dievkalpojumus un reliģiskas ceremonijas noteiktā teritorijā (lokālais interdikts) vai aizliegums piedalīties šādās ceremonijās (personālais interdikts).
- herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis; kārtības uzturētājs ceremonijās; pavēļu, rīkojumu izsaucējs.
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
- gravamina Viduslaikos Vācijā un Livonijā sūdzības, ko kārtas iesniedza valdniekam.
- paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām.
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga.
- noilguma tiesības viduslaiku pilsētu privilēģija, kas noteica, ka pilsētā iebēdzis dzimtcilvēks pēc noteikta tur nodzīvota laika kļuva brīvs; Livonijā noilguma termiņš bija 1 gads un 1 diena.
- marāni Viduslaiku Spānijā - ebreji un mauri, kas formāli bija pieņēmuši kristīgo ticību, bet slepeni turējās pie savas vecās reliģijas; tos nežēlīgi vajāja inkvizīcija.
- simultāndekorācija viduslaiku teātrī - tāds uzveduma dekorāciju noformēšanas veids, kad uz skatuves taisnā līnijā cita aiz citas vienlaicīgi tika uzstādītas visas darbības gaitā nepieciešamās dekorācijas.
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu.
- Novgorodas hronikas viduslaiku vēstures avots 5 hronikās, vecākās (pirmās) no tām sākumdaļā aprakstīti notikumi no 11. gs. līdz 1234. g., rakstīšana turpinājusies līdz 17. gs., tajās ir ziņas par krievu karagājieniem uz Atzeli 1111. un 1180. g., sirojumiem Latgalē 1200. g., kā arī par Livonijas ordeņa cīņām 13.-14. gs. ar Novgorodu un Pleskavu, izdotas vairākkārt krievu (senkrievu) valodā.
- Uhaku horizonts vidusordovika Landeilas stāva apakšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 12-14 m, nodalīts Ziemeļigaunijā.
- Kukruzes horizonts vidusordovika statigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 7-30 m, nodalīts Ziemeļigaunijā.
- Lasnamē horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 7-10 m, nodalīts Ziemeļigaunijā Tallinas apkaimē.
- Rakveres horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums — līdz 11 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, kur to veido viendabīgu mikrokristālisku kaļķakmeņu slāņkopa.
- silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu).
- aerons Viegls alumīnija, vara un silīcija sakausējums, dažkārt ar litija piemaisījumu.
- makadamīts Viegls un ļoti ciets metālu sakausējums no 72 daļām alumīnija, 24 daļām cinka un 4 daļām vara.
- desikanti Vielas (piem., kalcija un magnija hlorāti, deboss, reģions), kas paātrina augu izžūšanu.
- antipirēni Vielas vai maisījumi, kas kavē vai novērš koksnes, plastmasu u. c. materiālu aizdegšanos; visbiežāk lieto amonija fosfātu, amonija sulfātu, boraku un borskābi.
- defolianti Vielas, kas veicina augu lapu priekšlaicīgu nobiršanu (piem., kalcija ciānamīds, magnija hlorāts, butifoss); lieto, lai atvieglotu ražas novākšanu.
- dzidrinātāji Vielas, ko ievada stikla šihtā, lai stikla masu kausēšanas beigās atbrīvotu no gāzu pūslīšu ieslēgumiem; biežāk lietotie dzidrinātāji ir trīsvērtīgie arsēna un antimona oksīdi, nātrija un amonija nitrāti.
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u.tml.) kopums; rinda.
- rinda Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums.
- slita Viena līnija vai vairāku līniju kopums, kas savieno atsevišķas sīka dalījuma notis.
- Ararata Viena no 10 Armēnijas marzām, atrodas valsts dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no galvaspilsētas Erevēnas, administratīvais centrs - Artašata.
- skalena Viena no 12 skalenoedra trijstūra plaknēm trigonalās hiposingonijas gadījumā.
- Velsa Viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām ("Wales"), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra.
- Drošības padome viena no ANO vadošajām institūcijām, kuras uzdevums ir veicināt starptautisko mieru un drošību; pastāvīgie pārstāvji: ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija un Ķīna.
- kihehe Viena no bantu saimes austrumu grupas valodām, kurā runā vahehu tauta un tai radniecīgas grupas Tanzānijas austrumos.
- Ljēža viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3844 kvadrātkilometri, 1034000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Namīras province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ljēžas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 3844 kvadrātkilometri, 1034000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luksemburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 4443 kvadrātkilometri, 256000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Arlona.
- Eno province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3800 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Monsa.
- Valoņu Brabantes province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 1093 kvadrātkilometri, 347000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Vavra.
- Skotija Viena no četrām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes daļām, platība - 78772 kvadrātkilometri, 5168500 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Edinburga, sauszemes robeža ar Angliju, apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra.
- sefārdi Viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai.
- vadlīnijas zīme viena no divām navigācijas zīmēm, ar kurām nosprauž vadlīniju.
- Megaira Viena no erīnijām sengrieķu mitoloģijā, naida un atriebības iemiesojums.
- patakaungs Viena no galvenajām Brazīlijas sudraba naudas vienībām, ar Brazīlijas zīmogu apzīmogots Spānijas sudraba peso, no 1805-48 arī Brazīlijā kalta 3 pataku monēta.
- laukšpats Viena no galvenajām iežus veidojošo minerālu grupām, kuri sastāv no alumīnija, kālija, nātrija un kalcija silikātiem.
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
- EMI Viena no lielākajām pasaules mūzikas ierakstu kompānijām "Electric and Music Industries".
- buli Viena no lieltonnāžas virsūdens kuģu bortu zemūdens daļas prettorpēdu un pretmīnu konstruktīvās aizsardzības sistēmām, pussfēras veida pludlīnijas formas metāla pierīces, kas aizsedz kuģa korpusa zemūdens daļu.
- nošu līnija viena no līnijkopas līnijām.
- tehvelči Viena no patagoniešu ciltīm, kas dzīvo Argentīnas dienvidu daļā (Patagonija, Pampa), valoda pieder pie savrupas saimes.
- vaterštaga Viena no štagām, ar kuru stiprina bugšpritu, tā nāk no bugšprita gala (noka) un iet uz priekšvadni pie ūdenslīnijas.
- Mangaļu polderis vienā sistēmā apvienota Eimura-Mangaļu poldera dienvidu daļa, no kuras ūdens plūst uz Mangaļu sūkņu staciju pie Kalngales, robeža starp abām daļām (polderiem) iet pa Rīgas — Saulkratsu dzelzceļa līniju.
- diagonāllīnija Viena vai divkārša diagonāla līnija (sākot ar 6 punktiem un vairāk) ķīmisku formulu salikumiem.
- arhesporijs Viena vai vairākas šūnas, no kurām sporaugiem attīstās sporas, bet ziedaugiem makros poru vai mikrosporu mātšūnas - oogoniji un spermatogoniji.
- izostera Vienāda gaisa blīvuma līnija.
- reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu vai mēlīšu kopa taustiņu pūšamam vai mēlīšu instrumentam (piemēram, ērģelēm, harmonijam, akordeonam u. c.).
- izometabola Vienādas gaisa spiediena interdiurnās maiņas līnija.
- balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips.
- reliģiskā draudze vienas konfesijas vai netradicionālās reliģiskās organizācijas ticīgo apvienība, kas piedalās kopīgā reliģisko ceremoniju norisē, veido vienu (singulāru) organizatorisku struktūru un ir lokalizēta noteiktā apdzīvotā vietā.
- reciprokā krustošana vienas šķirnes vai līnijas tēviņu pārošana ar otras šķirnes mātītēm un otrādi; pārbauda šķirņu un līniju saderību.
- starplīniju krustošana vienas šķirnes vai vairāku pēc saderības pārbaudītu šķirņu specializēto vai sintētisko līniju krustošana.
- amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas.
- madijas Viengadīgi kurvjziežu dzimtas augi, kurus audzē Čīlē, Kalifornijā un Eiropā; madiju sēklās ir apmēram 35% eļļas, ko, lieto pārtikai un ziepju vārīšanai.
- Herminium monorchis vienguma hermīnija.
- Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu.
- paralēlā pārraide vienlaicīga informācijas pārraide pa vairākiem kanāliem vai arī pārraide pa vienu sakaru līniju, pielietojot multipleksēšanu.
- SDSL vienlīnijas ciparu abonentlīnija (angļu "Single-line Digital Subscriber Line").
- delimitēt Vienošanās ceļā izlemt oficiālās valstu robežlīnijas un tās iezīmēt ģeogrāfiskā kartē.
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4); līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
- amīns Viens no amonija atvasinājumiem, kuros ūdeņraža atoma vietā ir alkila vai arila grupa; pēc aizvietoto ūdeņraža atomu skaita atšķir pirmējos, otrējos, trešējos amīnus.
- hercogs Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā (lielbritānijā saglabājies līdz mūsdienām); persona, kam ir šāds tituls.
- interneta seriālās līnijas protokols viens no diviem interneta standartprotokoliem, kas, izmantojot telefona līnijas, nodrošina atsevišķas darbstacijas vai datora tiešu pieslēgšanu tīklam.
- Akrotiri Viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali).
- Dekelija Viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali).
- divpunktu protokols viens no diviem standartprotokoliem datoru tiešai pievienošanai internetam, izmantojot parasto telefona līniju. Atšķirībā no agrāk lietotā protokola _SLIP_ šis protokols īsteno datu saskaņošanu, saspiešanu un kļūdu labošanu.
- A3 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka).
- A2 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene).
- A1 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži).
- zīmējums Viens no grafikas pamatveidiem - unikāls attēls, kas iegūts brīvā darbībā ar roku, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus - punktus, līnijas, laukumus: ar šādiem tēlošanas līdzekļiem veidots darbs.
- Telangāna viens no Indijas štatiem (telugu: తెలంగాణ, urdu: تلنگانہ), dibināts 2014. gada 2. jūnijā, kad 10 apgabali atdalījās no Āndhras Pradēšas štata; administratīvais centrs - Haidarābādu, platība - 114 840 km^2^, štatā dzīvo aptuveni 35,2 miljoni iedzīvotāju.
- prezbiteriānisms Viens no kalvinisma virzieniem, kas sāka veidoties Lielbritānijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- Glastonberijas roka festivāls viens no lielākiem un populārākiem šāda veida festivāliem Eiropā, notiek kopš 1970. gada jūnija pēdējā nedēļā.
- viļņu pretestība viens no pārvades līnijas parametriem; gaisvadu līnijām tā ir ap 500 Ω, kabeļlīnijām –50 Ω.
- Aragona Viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads, kas viduslaikos bija varena karaļvalsts, platība - 47719 kvadrātkilometru, 1325000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos.
- dzelzceļa līnijas noteicošais kāpums viens no stāvākiem un ilgstošiem kāpumiem dzelzceļa līnijā, pēc kura vērtības nosaka sastāva aprēķina masas normu konkrētai lokomotīvei ar minimālo kustības aprēķina ātrumu.
- fāze Viens no trīsfāžu strāvas līnijas vadiem.
- oospora Vienšūnas spora, kas attīstās no apaugļotas olšūnas dažu aļģu un zemāko sēņu oogonijā.
- posāda Viesnīca, krogs Spānijā.
- posadero Viesnīcas, kroga saimnieks Spānijā.
- parove Vieta blakus maizes krāsnij, kur ēdienu vāra.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas; vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
- Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.
- topalģija Vietējas sāpes; sāpīgs punkts vai vieta histērijas vai neirastēnijas gadījumā.
- Bigo Vigo - pilsēta Spānijā.
- vijums Vijot (1) līdzīgs ornaments, līniju, formas veidojums.
- viktoriānisms Viktoriānisma laikmets - 1837.-1901. g. - Lielbritānijas un Īrijas karalienes Viktorijas valdīšanas laiks.
- Adrāra vilāja Mauritānijā (_Adrar_).
- Vilande Viljandi - pilsēta Igaunijā.
- Vīlande Viljandi, pilsēta Igaunijā.
- šrafēt Vilkt rasējumā tievas paralēlas līnijas (piemēram, ēnojuma parādīšanai).
- novilkt Vilkt un pabeigt vilkt (līniju).
- līnijot Vilkt, veidot līnijas.
- Virdžīnijas Sadraudzība Virdžīnija, ASV pavalsts (štats).
- Hamamelis virginiana Virdžīnijas burvjlazda.
- Physostegia virginiana Virdžīnijas fizostēgija.
- Diospyros virginiana Virdžīnijas hurma.
- Padus virginiana Virdžīnijas ieva.
- Juniperus virginiana Virdžīnijas kadiķis.
- Botrychium virginianum Virdžīnijas ķekarpaparde.
- Mertensia virginica Virdžīnijas mertensija.
- Ostrya virginiana Virdžīnijas ostrija.
- Rosa virginiana Virdžīnijas roze.
- Virdžīnija Virdžīnijas Sadraudzība - štats ASV ("Virginia" / "Commonwealth of Virginia"), administratīvais centrs - Ričmonda, platība - 110784 kvadrātkilometri, 8326300 iedzīvotāju (2014. g.).
- hionantīns Virdžīnijas sniegpārslu koka ("Chionanthus virginicus") saknes mizas glikozīds.
- Chionanthus virginicus Virdžīnijas sniegpārslu koks.
- Tradescantia virginiana Virdžīnijas tradeskancija.
- Veronica virginica Virdžīnijas veronika.
- Fragaria virginiana Virdžīnijas zemene.
- agnāti Vīriešu dzimuma senča abu dzimumu pēcnācēji pa vīriešu līniju.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
- ac Virsdomēns akadēmiskās iestādes apzīmēšanai (Lielbritānijā).
- rotācijas virsma virsma, ko iegūst, ja plaknes līnija (veidule) rotē ap asi, kas atrodas tai pašā plakne (piemēram, taisns riņķa cilindrs, sfēra).
- katenoīds Virsma, ko veido ķēdes līnija, rotējot ap asi, kura perpendikulāra tās simetrijas asij.
- konoīds Virsma, ko veido taisna līnija, virzoties paralēli dotajai plaknei un krustojot doto taisni.
- profils Virsmas šķēluma līnija ar plakni.
- Abjons virsotne (_Avión, Faro de_) Pireneju pussalas ziemeļrietumos, Spānijā, Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē.
- Vilhelma kalns virsotne Jaungvinejas salas austrumu daļā, Papua-Jaungvinejā, augstums - 4700 m vjl., piektā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
- Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns.
- Mandala Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4700 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
- Ngapilimsits Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4717 m vjl., trešā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
- Trikors Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4730 m vjl., otrā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
- Agasiss virsotne Patagonijas Kordiljeras dienvidos (_Agassiz, Cape_), uz Argentīnas un Čīles robežas, augstums 3180 m.
- Aitana virsotne Spānijā (_Aitana_), Valensijas autonomā apgabala Alakantas reģionā, augstums 1558 m.
- Ačkasara kalns virsotne uz Armēnijas un Gruzijas robežas, augstums 3198 m.
- koraļļu rifi virsūdens un zemūdens ģeoloģiski veidojumi, kas sastāv no koloniju koraļļu kaļķakmeņiem.
- pabalte Viršziežiem piederīgs purvāju augs, iegareni blietējādām, pat līnijveidīgām lapām ar ierotītu apmali, izcilu dzīslojumu un zilganbaltu apakšpusi, gariem kātiem gaišsarkaniem ziediem - galotnes čemuros.
- eirokomunisms Virziens Francijas, Itālijas un dažu citu valstu komunistiskajās partijās 20. gs. 70. gados, kas neatzina padomju kompartijas ģenerāllīniju un vadošo lomu.
- panbabilonisms Virziens historiogrāfijā, kas par pasaules kultūras pamatu uzskatīja Babiloniju; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā to iedibināja vācu orientālisti.
- vērpties Virzīties (piemēram, pa riņķa līniju, lokveidā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sliekties Virzīties pa šķietami liektu līniju, tuvojoties, piemēram, horizontam (parasti par sauli).
- vektors virzīts līnijas segments datorgrafikā.
- ievilkt Virzoties (pa gaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā).
- vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
- izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
- Visbijas tiesības Visbijas pilsētas vācu tirgotāju tiesības, ko Rīgas bīskaps Alberts 1211. g. piešķīra Gotlandes tirgotājiem Rīgā un citās Livonijas ostās, atbrīvojot tos no muitas, tiesas divkaujas, karstas dzelzs pārbaudījuma un krasta tiesas; vēlāk tās kļuva par par pirmajām Rīgas pilsētas tiesībām.
- krāsainie metāli visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C).
- ģenealoģiskā līnija visi pēcteči, kas cēlušies no līnijas dibinātāja.
- iekšzemes ūdeņi visi stāvošie un tekošie ūdeņi uz zemes virsmas, kā arī visi pazemes ūdeņi uz sauszemes pusi no bāzes līnijas (pamatlīnijas, no kuras mēra teritoriālās jūras ūdeņus).
- dzelzceļa līnijas caurlaidspēja vislielākais noteiktas masas vilcienu vai vilcienpāru skaits, kādu ar esošo tehnisko aprīkojumu, ritošo sastāvu un vilcienu kustības organizācijas metodēm var izlaist noteiktā līnijā vienā laika vienībā (diennaktī, stundā).
- publiskais telefonu tīkls vispārējas lietošanas sakaru tīkls, kas, izmantojot komutējamas vai nekomutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus.
- labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība; eifonija.
- Turkmenbašī Visu turkmēņu tēvs - šādi tiek dēvēts Turkmenistānas prezidents Saparmurats Nijazovs, kurš no 1985. gada bija Turkmēnijas PSR kompartijas vadītājs un 1991.-2006. g. valsts prezidents.
- Jaštas Visvecākā Avestas grāmata, kurā snigti zoroastrisma galvenie reliģiskie uzskati, kā arī aprakstītas kulta ceremonijas, aizsardzība pret ļauniem gariem, lāstu formulas, grēku nožēlošanas veidi utt.
- Gasteisa Vitorija, pilsēta Spānijā.
- vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas.
- ainavas vizuālais piesārņojums vizuāli nosakāma ainavas harmonijas izjaukšana ar ainavai neatbilstīgām ēkām, inženierbūvēm, lielu atkritumu daudzumu.
- Tonkina Vjetnamas ziemeļu daļas, kas 1884.-1945. g. ietilpa bijušajā Francijas kolonijā, t. s. Franču Indķīnā, agrākais nosaukums.
- Dzaudžikava Vladikaukāzas pilsētas Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1944.-1954. g.
- Ordžonikidze Vladikaukāzas pilsētas Krievijā, (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā) nosaukums 1931.-1944. g. un 1954.-1991. g.
- Senteģhāza Vlehica, pilsēta Rumānijā.
- jaolofi Volofi - tauta Senegālā, dzīvo arī Gambijā, Mali, Mauritānijā.
- Bargjušada Vorotana - upe Armēnijā, tās retāk lietots otrs nosaukums.
- Marsabits Vulkāniskas izcelsmes kalns Kenijā, augstums - 1701 m.
- Aragacs Vulkānisks kalnu masīvs Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, Armēnijā, platība - \~8000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 4090 m; Alagezs.
- Sebelans Vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē ("Sabalan"), Irānas ziemeļaustrumos, piekājē pustuksnesis, augstāk - sausās kalnu stepes, pļavas, sniega līnija - \~4000 m vjl.
- Ararats Vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē, Turcijas ziemeļaustrumos, pie Armēnijas un Irānas robežas, sastāv no divu aprimušu vulkānu bazalta konusiem.
- Kilimandžāro Vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē, Tanzānijas ziemeļaustrumos, sastāv no 3 aprimušu vulkānu konusiem, t. sk. Kibo - augstākā virsotne Āfrikā - 5895 m vjl., tajā 10 šļūdoņi ar kopējo platību \~7 kvadrātkilometri.
- Druzu kalni vulkānisks masīvs Sīrijas dienvidos un Jordānijā ("Jebel ed Druz"), garums - \~100 km, platums - \~50 km, augstākā virsotne - 1803 m.
- Kanāriju salas vulkānisku salu grupa Atlantijas okeānā (sp. val. "Islas Canarias"), 100-120 km no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Spānijas autonoms apgabals, platība - 7447 kvadrātkilometri, 2089700 iedzīvotāju (2009. g.).
- Ibērijas zaķis zaķu suga ("Lepus granatensis"), plaši izplatīta Spānijā.
- Zilaha Zaleu - pilsēta Rumānijā.
- volvokss Zaļaļģu klases aļģu rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtas, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
- harācija Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Characiaceae"), bipolāras, parasti pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju zaļaļģes, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
- gleocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Gloeocystidaceae"), parasti apvienotas gļotainās kolonijās, šūnas lodveidīgas vai elipsoidālas, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis.
- hlorokoki Zaļaļģu klases rinda ("Chlorococcales"), nekustīgas vienšūnas, koloniju vai cenobiju aļģes, gk. saldūdens planktonā un kā aerofīti uz mitra substrāta; ietilpst ķērpju sastāvā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu", vietām veido "ūdenstīkliņu", \~1000 sugu, ko parasti apvieno 26 dzimtās, Latvijā konstatēts 18 dzimtu.
- tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā.
- tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā.
- volovoksi Zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
- volvokas Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas vai koloniju aļģes, mīt ūdeņos, augsnē, 10 dzimtu, >100 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
- epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi.
- Galtonia viridiflora zaļziedu galtonija.
- umbellas Zarndobumaiņu tipa dzīvnieki, kas veido kolonijas, fosilijām raksturīgi kārtaini kaļķa skeleti, kas sastāv no daudzām horizontālām plāksnītēm - lamīnām - un vertikāliem stabiņiem, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
- koraļļpolipi Zarndobumaiņu tipa klase, pie kuras pieder jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās; šīs klases dzīvnieki.
- aktīnija Zarndobumaiņu tipa koraļļu klases kārta ("Actiniaria"), vientuļi, retāk koloniju bezskeleta polipi, diametrs - no dažiem mm līdz 1,5 m, izplatīti jūrās līdz 8000 m dziļumam, \~1500 sugu.
- enteroneiroze Zarnu darbības traucējums neirastēnijā.
- arboroīds Zarots, kokam līdzīgs, piem., protozoju kolonija.
- kuprors Zelta krāsā alumīnija bronza mākslas priekšmetiem, sastāv no 94,2% vara un 5,8% alumīnija.
- ulāns Zelta ordā hana ģimenes loceklis no sānu līnijām.
- onza Zelta unce, līdz 1848. g. kalta Spānijas zelta monēta, kvadrupls (4 pistoli jeb 8 eskudo).
- dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas.
- izohrizīdas Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Isohrysidiaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- ohromonāde Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Ochromonadaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas viešūnas, retāk koloniju aļģes, kamšūnas parasti ir dorsiventrālas, bez šūnapvalka, klātas ar periplastu, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
- sinūra Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Synuraceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, šūnas lodveidīgas vai olveidīgas, retāk pagarinātas, ietvertas plānā periplastā, kas klāts ar krama zvīņu bruņām, kolonijas parasti lodveidīgas.
- apaugšana Zem ūdenslīnijas esošās peldlīdzekļa daļas pārklāšanās ar aļģēm un sīkbūtnēm.
- konstebls zemākā dienesta pakāpe policijā (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs); policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kramaļģe Zemāko aļģu nodalījums ("Bacillariophyta"), mikroskopiskas vienšūnas vai koloniju aļģes ar krama un pektīna apvalku, \~320 ģinšu, 20000 sugu, Latvijā konstatēts 440 sugu; diatomeja.
- zeltainās aļģes zemāko augu nodalījums ("Chrysophyta"), kustīgas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu (pavedienveida, plātņveida) aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu, \~1200 sugu, Latvijā konstatēta 71 suga
- zilaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cyanophyta"), pēc cita sistemātiskā iedalījuma ir baktēriju valsts ciānbaktēriju klase ("Cyanobacteria syn. Oxyphotobacteria"), vienšūnas, koloniju vai pavedienveida daudzšūnu organismi, vissenākie organismi uz Zemes, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 390 sugu.
- eiglēnaļģe Zemāko augu nodalījums ("Euglenophyta"), iegarenas vai apaļas kustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes; 6 dzimtas, 60 ģinšu, \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 189 sugas.
- pirofīti Zemāko augu nodalījums ("Pyrrophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas koloniju, retumis pavedienveida, aļģes, kuru šūnas ir kailas vai ietvertas divdaļīgās bruņās; pirofītaļģes.
- dzeltenzaļās aļģes zemāko augu nodalījums ("Xanthophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas, koloniju, daudzšūnu un sifonveida aļģes dzeltenzaļā, retāk zilā vai zilganā krāsā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 51 suga.
- Aronia arbutifolia zemeņkoklapu aronija.
- sarkanā aronija zemeņkoklapu aronija.
- ananaszemenes Zemeņu šķirne, Čīles zemeņu un Virdžīnijas zemeņu krustojums.
- Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa.
- sima Zemes garozas apakšējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un magnija minerāliem.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, ko veido galvenokārt silīcija un alumīnija minerāli.
- magnētiskais meridiāns Zemes magnētiskā lauka spēka līniju projekcija uz Zemes starp magnētiskajiem poliem.
- magnētiskais Dienvidpols Zemes virsmas apgabals, kurā ieiet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
- magnētiskais Ziemeļpols Zemes virsmas apgabals, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
- magnētiskie poli Zemes virsmas apgabalu, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas, sauc par magnētisko Ziemeļpolu, apgabalu, kurā spēka līnijas ieiet, – par magnētisko Dienvidpolu.
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis (1).
- apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; horizonts.
- repartimjenta Zemes, vietējo iedzīvotāju un preču sadalīšana starp kolonistiem Spānijas kolonijās Amerikā, sākot ar 15. gs. beigām.
- Blana rags zemesrags Āfrikas rietumos, uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas ("Cap Blanc"), Atlantijas okeāna krastā; Kapblans.
- Aktija Zemesrags Grieķijas rietumos ("Aktion"), kur 31. g. p. m. ē. Oktaviāna karavadonis Agripa jūras kaujā uzvarēja Antoniju un Kleopatru.
- Skāgena rags zemesrags Jitlandes pussalā ("Skagens rev"), Dānijas ziemeļos, smilšains, no austrumiem to apskalo Kategats, no rietumiem — Skageraks.
- Abreohosa rags zemesrags Meksikā (_Abreojos, Punta_), Dienvidu Lejaskalifornijas štatā, Kalifornijas pussalas vidusdaļas rietumu piekrastē.
- Trafalgaras rags zemesrags Pireneju pussalas dienvidu daļā ("Cabo de Trafalgar"), Spānijā, Atlantijas okeāna piekrastē, \~50 km uz ziemeļrietumiem no Gibraltāla šauruma.
- Ringsu zemesrags Roņu salas dienvidaustrumu daļā, Rīgas jūras līcī, Igaunijā.
- Kūnsi rags zemesrags Roņu salas ziemeļu daļā, Rīgas jūras līcī, Igaunijā.
- Serves rags zemesrags Serves pussalas dienvidos, Igaunijas Sāmsalas apriņķī.
- Aho rags zemesrags Spānijā (_Ajo, Cabo de_), Kantabrijā, Pireneju pussalas ziemeļos, izvirzījums Biskajas līcī.
- Undvas rags zemesrags Tagameizas pussalas ziemeļu galā, Igaunijā, Sāremā salas ziemeļritumos.
- aizsargtrose Zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- Silene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., kas 1254. g. nonāca Rīgas arhibīskapa pakļautībā, bet 13. gs. beigās - Livonijas ordeņa pakļautībā, nav precīzu ziņu par robežām, bet zināms, ka atradies starp Tērvetes un Žagares novadu.
- Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā.
- Sidrabene zemgaļu centrs 13. gadsimtā, pirmoreiz minēta atskaņu hronikā 1289. g., 1290. g. zemgaļi pili pameta un devās uz Lietuvu, bet pili Livonijas ordenis nodedzināja; atrašanās vieta nav precīzi zināma; Sidrabe; Sidabrene.
- Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu.
- Garonnas zemiene zemiene Garonnas lejtecē, starp Pirenejiem dienvidos un Centrālo masīvu ziemeļaustrumos, garums — \~200 km, zems, akumulatīvs līdzenums, mežainākais rajons Francijā; Akvitānija.
- Vertsjerva zemiene zemiene Igaunijas dienvidu daļā, gk. uz ziemeļiem no Vertsjerva ezera, purvains morēnu līdzenums, drumlini, smiltāji, kūdras un māla ieguve.
- Glenmora Zemiene Lielbritānijā, šaurā tektoniskā ieplakā starp Grempjanu kalniem un Ziemeļskotijas kalnienes ziemeļrietumu daļu no Marifērta austrumos līdz Lohlines līcim dienvidrietumos, garums - \~100 km, gari, šauri ezeri, kurus savā starpā un ar jūru savieno Kaledonijas kanāls.
- laterīts Zemjains, ķieģeļsarkans iezis, kas sastāv galvenokārt no alumīnija un dzelzs oksīdiem un oksīdu hidrātiem; veidojas dziļas iežu ķīmiskas dēdēšanas procesā.
- amata nauda zemnieku nodevas Livonijas ordeņa un bīskapu ierēdņiem par pagasta dzīru rīkošanu, ko bieži sauca arī pēc tā ierēdņa amata nosaukuma, kam bija tiesības to ievākt (mestra, komtura, fogta, staļļmeistara, galda brāļu, skrīvera nauda u. c.).
- maizeskoks Zīdkoku dzimtas ģints, lieli tropisko mežu koki, Āzijas dienvidaustrumos, Okeānijā, \~50 sugu.
- Skvovelija Ziemas sporta centrs ASV ("Squaw Valley"), Kalifornijā, Sjerranevadas kalnos 1889 m vjl., uz dienvidaustrumiem no Donera pārkāpes, šeit norisinājās VIII ziemas olimpiskās spēles 1960.g.
- Prokletije Ziemeļalbānijas Alpu senāks nosaukums.
- Kuksu Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā (Kalifornijas indiāņiem - maidu, pomo, vintuniem u. c.) - pirmais cilvēks, cilvēku skolotājs, kuram veltīti slepenie rituāli, kas bija saistīti ar iniciācijām un notika ziemā lielā, apaļā zemnīcā.
- potlačs Ziemeļamerikas ziemeļrietumkrasta indiāņiem - ceremoniāla dāvanu apmaiņa lielos apmēros, no kuriem bija atkarīgs šās ceremonijas dalībnieku sociālais prestižs.
- unionisti Ziemeļīrijas Unionistu partija (aizstāv ūniju ar Lielbritāniju); šās partijas biedri.
- Voša līcis Ziemeļjūras līcis Lielbritānijas austrumu piekrastē ("The Wash"), garums - 26 km, platums pie ieekas - 23 km, dziļums - līdz 41 km, pusdiennakts plūdmaiņas - 7,6 m, stipras plūdmaiņas straumes, ātrums - līdz 4 km/h.
- MK Ziemeļmaķedonija, valsts divburtu kods.
- MKD Ziemeļmaķedonija, valsts trīsburtu kods.
- Skopje Ziemeļmaķedonijas Republikas galvaspilsēta, 506900 iedzīvotāju.
- Pleskavas hronikas ziemeļrietumu Krievijas viduslaiku vēstures avots, ir 13 hronikas, kas sarakstītas 14.-17. gs. un aptver laiku no 9. gs., 3. hronikā ir ziņas par Baltijas tautām un Pleskavas cīņām ar Livoniju un Lietuvu.
- Grempjanu kalni Ziemeļskotijas kalnienes dienvidu daļa (angļu val. "Grampians"), augstākie kalni Lielbritānijā, garums - \~250 km, platums - 100 km, augstākā virsotne - 1343 m.
- suseklītis Zilā zīdene - viengadīga un divgadīga, 30-75 cm gara, bieži sastopama starp labību, sevišķi rudziem, zied no jūnija līdz augustam (medus augs), ziliem, retāk violetiem vai baltiem ziediem.
- zilganais vīteņsausserdis zilais sausserdis ("Lonicera caerulea"), līdz 4-5 m augsts krūms, lapas lielas, pelēkzaļas, ziedi dzeltenīgi, zied jūnijā-augustā.
- nostoki Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Nostoc"), pavedienveida aļģes, kas apvienotas gļotainās kolonijās, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu, kas mīt saldūdeņos, kā arī uz augsnes.
- rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- merismopēdija Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Merismopedia"), kolonijas mikroskopiskas, līdzīgas taisnstūra plāksnītēm, dažreiz neregulāras, biežāk sastopamas ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni, 14 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- mikrocista Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Microcystis"), veido mikroskopiskas vai makroskopiskas (līdz 8 mm garas) nenoteiktas formas, retāk ieapaļas kolonijas, 25 suga, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas.
- hiromantija Zīlēšana pēc rokas līnijām.
- Molinia caerulea zilganā molīnija.
- feofitīns Zili melna vaskam līdzīga viela, ko iegūst no chlorofila apstrādājot to ar skābēm, pie kam pēdējās atskalda no chlorofila molekulas magniju.
- ziemeļu ziloņronis ziloņruņa suga ("Mirounga angustirostris"), dzīvo pie Kalifornijas krastiem un ir nedaudz mazāks par dienvidu ziloņroni.
- Puschkinia scilloides var. libanotica zilsniedzīšu puškīnija.
- nots Zīme, kas līnijkopā fiksē skaņas augstumu un ilgumu.
- krusts Zīme, ornamenta elements, ko pamatos veido divas līnijas, kuras krusto viena otru.
- izzīmēt Zīmējot izveidot (piemēram, līniju, attēlu).
- giljošs zīmējums uz banknotēm un vērtspapīriem, kas apgrūtina to viltošanu un ko veido līku līniju pinuma kombinācija.
- flomāsters Zīmējumu tehnikas veids, kam raksturīgas mīksti plūstošas līnijas.
- strīpelēt Zīmēt līnijas (ar zīmuli), skricelēt.
- mašīnzinātne Zinātnes nozare, kas pētī mehānismu, aparātu, mašīnu, agregātu, automātu, automātisko līniju, automātisko ražotņu un līdzīgu objektu vai elementu funkcionēšanu, veic to aprēķinus, projektēšanu, mērīšanu, izgatavošanu, izmēģināšanu un diagnostiku, kā arī veic pētījumus par ražošanas sagatavošanu un izstrādā tehnoloģiskos procesus.
- mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību.
- barbs Zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā; berberu zirgs.
- soraija Zirgu šķirne, kas mūsdienās savvaļā dzīvo Portugāles teritorijā, 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā.
- mezioversija Zoba noliece uz viduslīnijas pusi.
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
- pneumatofori Zooloģijā zarndobumaino dzīvnieku sifonoforu kolonijām īpašās gaisa kameras kolonijas augšgalā, kas šīs brīvi peldošās kolonijas notur svērteniskā stāvoklī (hidrostatisks aparāts).
- spektrālās zvaigžņu klases zvaigžņu klasifikācija pēc līniju intensitātes to optiskajos spektros (šī intensitāte atkarīga no fizikālajiem apstākļiem to atmosfērā).
- simbiotiska zvaigzne zvaigžņveida objekts, kam zemas temperatūras absorbcijas spektru papildina augstas temperatūras emisijas līnijas.
- iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
- iezvanīt Zvanot pavēstīt par (reliģiskas ceremonijas) sākumu.
- izzvanīt Zvanot pavēstīt par reliģiskas ceremonijas beigšanos.
- riksdags Zviedrijas (līdz 1953. g. arī Dānijas) parlaments.
- Herona Žirona - pilsēta Spānijā ("Gerona").
- gnations Žokļa viszemākais punkts viduslīnijā.
- Hunedoara Žudecs Rumānijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Deva.
- holecistatonija Žultspūšļa atonija.
- radiožurnālistika Žurnālistika, kas ir saistīta ar radiofoniju.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa nij.