Paplašinātā meklēšana
Meklējam A.g..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (5114):
- vienstibus (Augs) ar vienu kātu
- ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
- jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
- argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- Abgunst-Greenpelte Abgunst-Gruenfeldt
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- ačagārni Ačgārni
- ačgāniski Ačgārni
- ačgari Ačgārni
- ačgārnis Ačgārni
- ačgārniski Ačgārni
- ačgārnus Ačgārni
- ačigārni Ačgārni
- ačugārniski Ačgārni
- ačugārniskis Ačgārni
- adžgāniski Ačgārni
- adžigārni Ačgārni
- adžugarni Ačgārni
- atkāleņ Ačgārni
- atkaļņi Ačgārni
- atsprēkleņ Ačgārni
- atžagarni Ačgārni
- atžagarnis Ačgārni
- atžagniski Ačgārni
- kleivuski Ačgārni
- obkonisks Ačgārni konisks, ar pamata plāksni uz augšu un virsotni lejup
- adžubeniski Ačgārni, atpakaļiski, otrādi, atmuguriski
- adžubu Ačgārni, otrādi, atmuguriski
- atžubu Ačgārni, otrādi, atmuguriski
- ķedeliski Ačgārni, sajaucot secību
- atkāņu Ačgārni; no labās puses uz kreiso
- adžgārns Ačgārns
- retrogrāfija Ačgārns raksts; spoguļraksts
- antistrefons Ačgārns slēdziens
- Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
- vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
- baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās
- AF Afganistāna, valsts divburtu kods
- Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān)
- AFG Afganistāna, valsts trīsburtu kods
- Syringa afghanica Afganistānas ceriņš
- ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika
- ADJO Afganistānas Demokrātiskās jaunatnes organizācija
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.)
- AIA Afganistānas Islāma apvienība
- Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
- Montifringilla theresae Afganistānas kalnzvirbulis
- kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta
- afgani Afgāns
- AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums)
- alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
- ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
- nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
- ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis
- pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
- acakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts
- alkozaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts
- popalzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
- resurrēkcionisti agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa
- diggeri Agrārās kustības dalībnieki Anglijā 17. gs.
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
- algojums Alga
- algs Alga
- cālungs Alga
- loņa Alga
- lons Alga
- lūne Alga
- olga Alga
- palučka Alga
- polučka Alga
- želavaine Alga
- želaviņa Alga
- lona Alga (1)
- lone Alga (1)
- dāņa Alga naturālijās
- akordalga Alga par paveikto gabaldarbu
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās
- morns Alga, algas daļa natūrā
- pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām)
- algācis Algādzis
- dzīvelnieks Algādzis
- malacis Algādzis
- nomaudnieks Algādzis
- peļņenieks Algādzis
- savinieks Algādzis
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu
- peļņinieks Algādzis; peļņenieks
- kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
- alģebra Algebra
- inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē
- aģe Algebra (mācību priekšmets)
- aldžebra Algebra (mācību priekšmets)
- aļģe Algebra (mācību priekšmets)
- algebrene Algebra (mācību priekšmets)
- alģene Algebra (mācību priekšmets)
- alīzebra Algebra (mācību priekšmets)
- allene Algebra (mācību priekšmets)
- alzebra Algebra (mācību priekšmets)
- alzēbrika Algebra (mācību priekšmets)
- gabrele Algebra (mācību priekšmets)
- gebra Algebra (mācību priekšmets)
- ģebra Algebra (mācību priekšmets)
- polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem
- pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju
- grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru
- alģebrisks Algebrisks
- kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
- Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā
- algināts Algīnskābes sāls
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
- Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris
- Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
- zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma
- jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija
- aldzināt Algot
- algāt Algot
- lonēt Algot
- turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā
- algādzēt Algot darbiniekus
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu
- bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē
- kalpone Algota laukstrādniece
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā)
- avanturjēri Algoti kareivji
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos
- algādzis Algotnis (2)
- hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
- kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā
- kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
- kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības)
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
- aldzinieks Algots darbinieks
- dienests Algots darbs (pie privātas personas)
- klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos
- algotnis Algots strādnieks
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
- zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā
- fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
- Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums
- Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi
- Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
- Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m
- Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā
- angažments Angažements
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā
- AI Angilja, teritorijas divburtu kods
- AIA Angilja, teritorijas trīsburtu kods
- horioangioma Angimatozs horija audzējs
- anginoīds Angīnai līdzīgs
- farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem
- angiokardiogramma Angiokardiogrāfiska izmeklējuma rezultātu grafisks pieraksts
- arterioloģija Angioloģijas nozare par artērijām
- fleboloģija Angioloģijas nozare par vēnām
- kavernoma Angioma
- hondrangioma Angioma ar skrimšļa elementiem
- angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ
- angioneuroze Angioneiroze
- vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā
- angiotriptors Angiotripsijā lietojamais instruments
- jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas
- šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus
- ģenerālsolisitors Anglijā - ģenerālprokurora faktiskais vietnieks
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks
- stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms
- krīks Anglijā - neliels līcis
- komoners Anglijā - netitulēta persona (kas nepieder pie pēriem)
- common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks
- lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām
- troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
- anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais; anglikāņi
- georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
- mandāmus Anglijā karaliskās tiesas pavēle karaļa vārdā
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi
- magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi
- hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai
- hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays
- claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums
- Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress")
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
- billbrokers Anglijā un ASV vekseļu māklers, kas pieņem vekseļus diskontam
- todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus
- asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- angļi Anglija; Lielbritānija
- albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums
- konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
- proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu
- komoners Anglijas parlamenta apakšnama loceklis
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai
- Anglijas revolūcija Anglijas pilsoņu karš
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija
- amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās
- Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
- sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
- drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
- ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television")
- jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem
- Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam
- ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne
- Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma
- lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.)
- džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie
- lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
- self-government Anglijas vietējā pašvaldība
- Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi
- Ziemeļanglija Anglijas ziemeļu daļa
- anglofilija Anglijas, angļu, visa angliskā apjūsmošana
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
- konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu
- konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs
- metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi
- angļiks Anglis
- angols Anglis
- pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
- Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
- briti Angļi (1)
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
- Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV)
- NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
- džingo Angļu (sākotnēji) un amerikāņu urāpatriotu un šovinistu iesauka
- viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji
- aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam
- sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
- lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei
- pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas
- bingo Angļu galda spēle, līdzīga loto spēlei
- čeins Angļu garuma mērs, vienāds ar 20,1 m (1 ķēde = 100 locekļi = 22 jardi)
- kārts Angļu garuma mērvienība ("pole") = 16,5 pēdas = 198 collas = 5,02292 m
- ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m
- astotdaļjūdze Angļu garuma mērvienība = 40 kārtis = 110 asis = 220 jardi = 201,168 m
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm)
- limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem
- tomijs Angļu karavīrs
- tommijs Angļu kareivja palama
- jomenri Angļu leibgvarde
- tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien
- guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta
- futs Angļu pēda, garuma mērs, 0,30479 m
- foot Angļu pēda, puse no jarda, 0,305 m
- portlends Angļu pēru tituls
- angloarābs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums
- kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
- vedžvuds Angļu porcelāns ar baltām, reljefām figūrām uz krāsaina fona
- piligrims Angļu puritānis
- piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību
- lambetvoks Angļu sarīkojumu deja, bija populāra 20. gs. 30. gados
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai
- hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight
- kontrdanss Angļu tautas deja 2/4, 6/8 taktsmērā
- centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg
- trojgrēns Angļu trojgrēns - svara mērvienība - 0,06479895 grami
- links Angļu un amerikāņu garuma mērs 20,116 cm (ķēdes loceklis)
- konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce
- karako Angļu un franču dragūnu kamzolis 15. gs. beigās
- nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai
- prokters Angļu universitātēs studentu inspektors
- mylady Angļu uzruna dižciltīgām kundzēm
- mylord Angļu uzruna dižciltīgiem kungiem
- sir Angļu uzrunas forma, kad nelieto vārdu
- džingoists Angļu vai amerikāņu šovinists, urāpatriots
- anglene Angļu valoda (mācību priekšmets)
- anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets)
- ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets)
- anglene Angļu valoda (saziņas līdzeklis)
- anglofonisks Angļu valodā runājošs; anglofons
- anglene Angļu valodas skolotāja
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
- New- Angļu vietvārdos Jaun-, Ņū-
- lake Angļu vietvārdu priekšā apzīmē ezeru
- gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu
- soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins
- sovereign Angļu zelta nauda, 20 šiliņu
- piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā
- Bogarts Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - gars vai mājas gariņš
- gentry Angļu zemākā muižniecība
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem
- AO Angola, valsts divburtu kods
- AGO Angola, valsts trīsburtu kods
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- ANGOP Angolas informācijas aģentūra (angļu Angola Press)
- angolārs Angolas naudas vienība 1961.-94. g., vienāda ar 100 sentavo
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru
- Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
- angolieši Angolas Republikas iedzīvotāji
- MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola")
- maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
- tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
- Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
- Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
- Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
- Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Vienības apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
- Vilkaiši apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
- Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā
- Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā
- Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Bisteri apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
- Arone apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Auziņi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Ostrovi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā
- Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Augškalne apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Bērzene apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
- Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
- Akleņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Pokropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Akmani apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Baiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
- Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Andrijova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Audzeri apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Baltaiskrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Bībelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Auksteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Gančevski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
- Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- Biruliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Ēģipte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Ērgļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Pļaviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Ragauniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Bandališki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Butiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Diļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Dūdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Kaušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Pritikina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Raščina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Auseika apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
- Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
- Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
- Ausekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā
- Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
- Aizbalti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Baltakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā
- Antāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Balašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Deiķi-Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
- Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Ozolaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Eglīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā
- Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
- Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs
- Laucesa apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 6 km uz dienvidiem no Daugavpils
- Tabore apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Birkineļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Randene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Dunski apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Faļtopi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Salienas pagastā
- Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils
- Ambeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža
- Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs
- Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
- Augstkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne
- Arāji apdzīvota vieta (viensēta) Augšdaugavas novada Sventes pagasta rietumu malā
- Alīheila apdzīvota vieta Afganistānā (_‘Alī Kheyl_), Paktijas vilajeta ziemeļu daļā
- Adraskana apdzīvota vieta Afganistānā (_Adraskan_), Herātas vilajetā
- Anārdarre apdzīvota vieta Afganistānā (_Anār Darreh_), Farrāhas vilajetā
- Asijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_Asīābād_), Samangānas vilajeta ziemeļos
- Asmāra apdzīvota vieta Afganistānā (_Asmār_), Konaras vilajetā, Konaras upes kreisajā krastā
- Bāgrāna apdzīvota vieta Afganistānā (_Bāghrān_), Helmandas vilajeta ziemeļos
- Bagrāma apdzīvota vieta Afganistānā (_Bagrām_), Parvānas vilajetā
- Bahāraka apdzīvota vieta Afganistānā (_Bahārak_), Badahšānas vilajetā
- Alijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_ʻAlīābād_), Kondozas vilajeta dienvidu daļā
- Bālābolūka apdzīvota vieta Afganistānā, Farāhas vilajetā
- Almāra apdzīvota vieta Afganistānā, Fārjābas vijaletā
- Balhāba apdzīvota vieta Afganistānā, Sarepolas vilajetā
- Amgilda apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amguild_), Tamanrāsetas vilājā
- Ailendhārbora apdzīvota vieta Angiljā, Angiljas salas ziemeļu piekrastē
- Altoriosengera apdzīvota vieta Argentīnā (_Alto Río Senguer_), Čubutas provinces rietumu daļā
- Alumine apdzīvota vieta Argentīnā (_Aluminé_), Neukenas provinces rietumos
- Morona apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.)
- Abrapampa apdzīvota vieta Argentīnā, Huhujas štata ziemeļu daļā
- Angehakota apdzīvota vieta Armēnijā (_Angeghakot_), Sjunikas marzā
- Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā
- Algona apdzīvota vieta ASV (_Algona_), Aiovas štata ziemeļu daļā
- Angola apdzīvota vieta ASV (_Angola_), Indiānas štata ziemeļaustrumos
- Ārgaila apdzīvota vieta ASV (_Argyle_), Minesotas štata ziemeļrietumu daļā
- Ogasta apdzīvota vieta ASV ("Augusta"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Beifīlda apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štata ziemeļos, Augšezera krastā
- Baraga apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štata ziemeļu daļā, Augšezera Kiveno līča piekrastē
- Hallštate apdzīvota vieta Austrijā (_Hallstatt_), Augšaustrijas federālās zemes dienvidos; sāls raktuves, kas tika izmantotas jau dzelzs laikmetā
- Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas
- Albēra apdzīvota vieta Francijā (_Albert_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
- Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
- Bernē apdzīvota vieta Francijā (_Bernay_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
- Konša pie Ušas apdzīvota vieta Francijā (_Conches-en-Ouche_), Augšnormandijas reģionā
- Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
- Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes
- Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos
- Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā
- Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
- Ama apdzīvota vieta Francijā (_Ham_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas prefektūras austrumos
- Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
- Luvjē apdzīvota vieta Francijā (_Louviers_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Nonakūra apdzīvota vieta Francijā (_Nonancurt_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Pontodmēra apdzīvota vieta Francijā (_Pont-Audemer_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Verneija pie Avras apdzīvota vieta Francijā (_Verneuil d'Avre et d'Iton_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
- Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā
- Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
- Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
- Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
- Senležēledomāra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģionā
- Mērī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona dienvidu daļā
- Atjēsulona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Brēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Fērantardenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Giņikūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Irsona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Lafertē-Milona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Marla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Monteskūra-Lizerola apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Vaijī pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Oriņī-Sentbenuata apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Pinona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Ribemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Sengobēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Senmišela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Sisona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Venizela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Vervēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Vilērkotreta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
- Monkornē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta austrumu daļā
- Ternjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumu daļā
- Boēnanvermanduā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos
- Etro apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos
- Frenuālegrāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā
- Gīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā, Uāzas krastos
- Korbī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Moreila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Aijī pie Nuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Nela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Perona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Rosjēransantēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Ruā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Vilēra-Bretono apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
- Mondidjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta dienvidos
- Dulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļos
- Bovāla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
- Etrē-Sendenī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Klermona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Krepīanvaluā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Lakruā-Sentuāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Liankūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Muī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Nuajona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Ponsenmaksansa apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Ribēkūra-Drelēnkūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Šantijī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Senlī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Senžistanšosē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Trolī-Breija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
- Breteija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamenta ziemeļos
- Amansa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Erikūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Ešnozlamelēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Favernē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Fontēnlelikseija apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Frena-Senmamē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Fužerola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Grē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Kombofontēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Likseijlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Līra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Marnē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Melisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Monbozona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Sē pie Sonas un Sentalbēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Dampjēra pie Salonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Elvijēra un Ljomona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Senlū pie Semūzas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Fokoņē un Lamēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Pora pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Dampjēra pie Linotas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Noruāleburža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Pema apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Pisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Planšēlemina apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Rioza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Ronšāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Šampaņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Sensovēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Senžērmena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Sola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Vezula apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Vilēreksela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Vovijēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Žī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Žisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
- Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā
- Altkirha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Andolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Benvira apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Bolivlera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Cilisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Danmarī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Ensisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Fereta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Fesenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Gebvilera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Ilcaha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Irsenga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Kaizersberga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Kēmsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Lancera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Laputruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Mazvo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Menstera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Nefbrizaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Riksaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Rufaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Sernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Sirenca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Sucorēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Tana apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Valdigofena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Vincenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Vitenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Sentamarēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamenta rietumu daļā
- Burbonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Fela-Bilo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Klefmona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Otamansa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Šampsevrēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Ternatāla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
- Fēkāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) departamentā, Lamanša krastā
- Barantēna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Iveto apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Lilbona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Bolbeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona rietumu daļā
- Nefšatelanbrē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Gaijona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas kreisajā krastā
- Abondansa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Ansīlevjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Boēža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Bonanšablē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Bonvila apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Duvēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Franžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Gruazī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Krizeija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Labalmdesilēnžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Laklizāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Legranbornāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Lekontamina-Monžoī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Leuša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Maglāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Mežēva apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Morzēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Laroša pie Foronas apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Pasī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Pibljē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Reņē-Ezrī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Rimilī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Salanša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Samoēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Šatela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senoda apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senžandolpa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senžervēlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senžiljēnanženvuā apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senžora apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senžorioza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Sesela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Sionzjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Sjēza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Tanēnža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Tona apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Torēngljēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Vjīzansalāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Eviānlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Ženēvas ezera dienvidu krastā
- Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā
- Bakumba apdzīvota vieta Gabonā, Augšogoves provinces dienvidrietumu daļā
- Anaklija apdzīvota vieta Gruzijā, Megrelijas-Augšsaventijas mhares rietumos, Melnās jūras piekrastē
- Angohrāna apdzīvota vieta Irānā (_Angohrān_), Hormozgānas ostāna dienvidu daļā
- Angljēra apdzīvota vieta Kanādā (_Angliers_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
- Angusa-Bordena apdzīvota vieta Kanādā (_Angus-Borden_), Ontārio provinces dienvidu daļā
- Avgora apdzīvota vieta Kiprā (_Avgórou_), Lielbritānijas suverēnā bāzu apgabala rietumos
- Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
- Alerija apdzīvota vieta Korsikā (_Aleria_), Francijā, Augškorsikas reģiona austrumos
- Algasova apdzīvota vieta Krievijā (_Algasovo_), Tambovas apgabala ziemeļos
- Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā; Amma
- Amgu apdzīvota vieta Krievijā (_Amgu_), Piejūras novadā, Japāņu jūras piekrastē
- Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā
- Amguņa apdzīvota vieta Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā
- Angasjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Angasjak_), Baškorostānas Republikā
- Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē
- Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
- Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos
- Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
- Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā
- Beļaši apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā, Argutas kreisajā krastā
- Balaganska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras kreisajā krastā
- Belorečenska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras pietekas Boļšaja Belaja labajā krastā
- Baikala apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, pie Angaras iztekas no Baikāla ezera
- Beļaki apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Angaras pietekas Irkiņejevas krastā
- Azgana apdzīvota vieta Ķīnā (_Azgan_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Hotenas prefektūrā
- Bērdžishila apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Burgess Hill_), Anglijas dienvidu daļā, Rietumsaksesas grāfistē
- Čārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Chard_), Anglijas dienvidrietumu daļā
- Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
- Lonsestona apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Launceston_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Ņūkī apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newquay_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras krastā
- Redruta apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Redruth_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumos
- Velsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Wells_), Anglijā, Somersetas grāfistē, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Glastonberija apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
- Solforda apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā
- Solihala apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā
- Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē
- Keterikgerisona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidrietumos no Dārlingtonas
- Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos
- Heridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eseksas grāfistes ziemeļaustrumos
- Sidmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidos, Laima līča krastā
- Helstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā
- Bodmina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Sentostela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Veitbridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
- Bjūda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras piekrastē
- Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē
- Etlboro apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
- Īstdīrema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
- Nortvolšema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļrietumu daļā
- Feikenema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļu daļā
- Bistera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistes ziemeļu daļā
- Pikeringa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Skārboro
- Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos
- Ņūmārkita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes rietumos
- Beklsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes ziemeļaustrumu daļā
- Strīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Sommersetas grāfistē
- Tērska apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, starp Midlsbro un Jorku
- Viternsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē
- Sentaivsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas ziemeļrietumu piekrastē
- Bridporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā
- Raida apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaita salas rietumos
- Kausa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaitas salas ziemeļos
- Osvestri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumos, netālu no Velsas robežas
- Hornsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumu krastā, ziemeļaustrumos no Hallas
- Enika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
- Morpeta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
- Vulera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
- Embla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
- Olstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos
- Vindermīra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos
- Miloma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē
- Kezika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā
- Brava apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļu daļā
- Šotona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Anglijas pierobežā
- Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Argalanta apdzīvota vieta Mongolijā (_Argalant_), Centra aimakā
- Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Dzavhanas aimaka ziemeļu daļā
- Asgata apdzīvota vieta Mongolijā (_Asgat_), Suhebatora aimakā
- Algeirauna apdzīvota vieta Mozambikā (_Algueirāo_), Manikas provincē
- Angorama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Angoram_), Austrumsepikas provinces ziemeļu daļā
- Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā
- AAIS Apgabala augļkopības izmēģinājumu stacija
- landstings Apgabala pašvaldība Zviedrijā
- apgabaltiesa Apgabala tiesa
- nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos
- horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē
- deša Apgabala, valsts nosaukums Senajā Indijā
- arronissemen Apgabals
- atgabals Apgabals
- domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes
- appurvis Apgabals ap purvu
- Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs
- Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice
- Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme
- tomans Apgabals Irānā, kas varēja dot 10000 karavīru
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
- virskapitānija Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs; virspilskunga iecirknis
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
- Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
- Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
- Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
- amigdala Apgabals smadzeņu deniņu daivā, emociju kontroles centrs
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals
- regions Apgabals, apvidus
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- palātīnāts Apgabals, kas piederēja falcgrāfam
- baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas
- pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems
- baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi
- satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps
- slāpsna Apgabals, sleja
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.)
- apgāda Apgādāšana, apgāde, uzturēšana, kopšana
- apgāde Apgādāšana, apgādība (1)
- pasamdīt Apgādāt
- barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju
- apbruņot Apgādāt (ar instrumentiem, iekārtu, rīkiem)
- piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību
- radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai
- motorizēt Apgādāt (ko) ar sauszemes transportlīdzekļiem, kuru dzinējs ir motors
- saslēģot Apgādāt (logus) ar slēģiem
- apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem)
- nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko)
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu)
- iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā
- iekārtāt Apgādāt (piemēram, telpu) ar visu nepieciešamo
- apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu
- apaut Apgādāt ar apaviem
- apbruņot Apgādāt ar apbruņojumu
- caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem
- uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku)
- izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus)
- pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu
- datorizēt Apgādāt ar datoriem un ieviest datorsistēmas; automatizēt ar datora palīdzību
- apģērbt Apgādāt ar drēbēm
- nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt (1)
- sabruņot Apgādāt ar ieročiem, (pilnībā) apbruņot
- apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu
- aplintot Apgādāt ar lentēm
- aplinot Apgādāt ar liniem un pārtikas dāvanām
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju)
- izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku)
- pumpāt Apgādāt ar pumpām, izrotāt ar pogām, knopēm
- apadīt Apgādāt ar saviem adījumiem
- ringutot Apgādāt ar sedlu (pavēderes) jostu (zirgu)
- aptakelēt Apgādāt ar visu nepieciešamo un samontēt takelējumu kvalitatīvai ekspluatācijai
- asortēt Apgādāt noliktavu (uzņēmumu) ar dažādām precēm
- apģērbties Apgādāt sevi ar drēbēm
- aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu)
- nosadrošināties Apgādāt un nodrošināt sevi ar eksistences līdzekļiem
- apbēdāt Apgādāt, aprūpēt (tālredzīgi)
- apķuidīt Apgādāt, nodrošināt
- ģērbt Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu
- mitināt Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo
- novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt
- žagarot Apgādāt, pārklāt ar žagariem
- zīļot Apgādāt, rotāt ar stikla pērlītēm, spīguļiem
- gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties
- furnēt Apgādāt; aplīmēt ar finiera plāksnēm
- informētība Apgādātība ar informāciju
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā
- bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem)
- dineirisks Apgādāts ar diviem aksoniem, piem., nervu šūna
- jumtains Apgādāts ar jumtu
- vērzeļots Apgādāts ar vērzelēm, u. c. zirglietām
- medutots Apgādāts, sajaukts ar medu
- atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā
- apgādcentrs Apgādes centrs
- tross Apgādes vienība armijā
- maizestēvs Apgādnieks
- uzturētājs Apgādnieks
- maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem)
- apgādība Apgāds, apgādniecība
- apgādniecība Apgāds, izdevniecība
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai
- lākturis Apgaismes rīks zvejai tumsā
- kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī
- apgaisme Apgaismība
- apgaismniecība Apgaismība
- apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs
- izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē)
- lukssekunde Apgaismojuma daudzuma mērvienība; apgaismojuma daudzums, ko saņem virsma 1 s, ja apgaismojums ir 1 lx
- fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu
- metrsvece Apgaismojuma mērvienība, kas atbilst tādam apgaismojumam, kādu rada 1 sveci stiprs gaismas avots uz virsmas, kas atrodas 1 m attālumā perpendikulāri gaismas stariem; skaitliski vienāda ar 1 luksu
- gaisma Apgaismojums (1)
- atspīdumgaisma Apgaismojums acu atspīduma radīšanai
- noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet
- pagaisma Apgaismojums no apakšas
- pamatapgaismojums Apgaismojums visam filmēšanas laukumam
- pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs
- sāngaisma Apgaismojums, kas krīt no sāniem
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam
- apgaisme Apgaismošana (1); apgaismojums (1)
- apgaisme Apgaismošana (2); apgaismojums (3)
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū
- lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai
- lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai; lākturis
- gaismeklis Apgaismošanas ierīce, gaismas ķermenis
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs
- kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu
- svečturis Apgaismošanas ierīce, kurā iestiprina sveces vai sveci
- skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu
- atgaismis Apgaismošanas ķermeņa sastāvdaļa gaismas sadalīšanai, arī gaismas staru virzīšanai vēlamajā virzienā
- lāps Apgaismošanas lāpa nakts zvejai
- ugunsskals Apgaismošanas skals
- halogēnspuldze Apgaismošanas spuldze, kas pildīta ar fluora, hlora, broma vai joda tvaikiem
- apspožot Apgaismot
- apspulgot Apgaismot
- gaismot Apgaismot (1)
- izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs
- iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu)
- apgaismāt Apgaismot (piemēram, vietu, telpu)
- apzibenēt Apgaismot zibsnījot
- apzibsnīt Apgaismot zibsnījot
- apuguņot Apgaismot, iluminēt
- pie gaismas Apgaismotā vietā
- apgaismnieks Apgaismotājs (2)
- apostilbs Apgaismotas virsmas spožuma vienība
- apnāvīt Apgalēt
- apgalvienis Apgalvene
- apgalvines Apgalvene
- apgalvinis Apgalvene
- apgalvnieks Apgalvene
- apgale Apgalvenis
- robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā
- litota Apgalvojums, kas izteikts, noliedzot pretējo
- afirmācija Apgalvošana, apstiprināšana
- apgalvāt Apgalvot
- apliecināt Apgalvot
- uzstāvēt Apgalvot
- galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies
- afirmēt Apgalvot, apstiprināt
- dievoties Apgalvot, apzvērēt
- nomienoties Apgalvot, apzvērēt
- jausmība Apgarojums, sajūsma, aizrautība
- spirituoso Apgaroti, dedzīgi (mūzikā)
- divoto Apgaroti, dievbijīgi
- trasporto Apgaroti, jūsmīgi
- apgrūst Apgāzt
- appurņīt Apgāzt
- apsviest Apgāzt
- apgrūstīt Apgāzt (atkārtoti)
- apgraut Apgāzt (sagraujot, izpostot)
- aprībināt Apgāzt ar rīboņu (troksni)
- aptrīcināt Apgāzt satricinot
- apļundināt Apgāzt šķidrumu (saskalojot)
- apcirst Apgāzt, apsviest
- apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst
- apspārdīt Apgāzt, atkārtoti sitot (ar kājām), spārdot
- apurdīt Apgāzt, kustinot ar kociņu
- apkritināt Apgāzt, ļaut apgāzties
- gāzt no kājām Apgāzt, nogāzt (cilvēku)
- pagāzt Apgāzt, nogāzt (zemē)
- apspert Apgāzt, sperot ar kāju
- apzvalstīt Apgāzt, vairākkārt zvalstot, sašūpojot
- uzmučis Apgāzta laiva
- apjāt Apgāzties
- apjāties Apgāzties
- aplikties Apgāzties
- apsagāzties Apgāzties
- apsasviesties Apgāzties
- apsviesties Apgāzties
- apvirst Apgāzties
- apķepuroties Apgāzties ķepurojoties
- apkūleņoties Apgāzties, apkrist, apgriezties
- apzvelties Apgāzties, apvelties
- nokūņāties Apgāzties, nokrist
- apgrūt Apgāzties, sabrukt
- apramīt Apglabāt
- nobedīt Apglabāt
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju
- bērēt Apglabāt, apbedīt
- rakt Apglabāt, apbedīt
- apbraucīt Apglāstīt
- appaijāt Apglāstīt
- applicēt Apglaudīt, nogludināt ar rokām (viegli sitot)
- applikšināt Apglaudīt, nogludināt, viegli sitot ar rokām, resp. kājām
- apglaustīt Apglaust, apglāstīt, glaudīt, nogludināt (atkārtoti visapkārt)
- apvāpēt Apglazēt
- apmālēt Apgleznot; apkrāsot
- apglūdēt Apglīdēt
- apglumināt Apgludināt
- apglužināt Apgludināt
- appļikšināt Apgludināt, apglaust ar rokām (viegli uzsitot)
- apglimēt Apglumēt
- noglotēt Apglumēt
- apglotēt Apglumēt, kļūt viscaur gļotainam, glumam
- apglumt Apglumēt; kļūt gļotainam, glumam
- apgrābšļāt Apgrābstīt
- apgrābāt Apgrābstīt (1)
- apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu)
- apgrābāt Apgrābstīt (2)
- apķerstīt Apgrābstīt, aptaustīt
- apsukāt Apgrābt
- apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu)
- apkast Apgrābt, apkasīt
- nogližināt Apgrābt, nogrābstīt
- circumcisio Apgraizīšana
- cirkumcīzija Apgraizīšana; priekšādas nogriešana
- apgraizalēt Apgraizīt
- apranstīt Apgraizīt visapkārt
- apgramšļāt Apgramstīt
- apgraudot Apgrandīt - nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu)
- apgraudēt Apgrauzdēt apkārt
- apgrūst Apgrauzdēties
- apgrauzīt Apgrauzt (atkārtoti)
- apgraužļāt Apgrauzt (atkārtoti)
- apgremzdēt Apgrauzt (koku visapkārt), aplaizīt aplievas mizu
- apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām
- apstrādāt Apgrauzt, apknābāt
- apknabināt Apgrauzt, apkrimst
- apkrubināt Apgrauzt, apkrimst
- apgraušļāt Apgrauzt, apkrimst (atkārtoti)
- apgremzt Apgrauzt, apkrimst (visapkārt)
- apkņērpāt Apgrauzt, apkrimst, apdrupināt
- apgrubināt Apgrauzt, apkrimst, apskrubināt
- apgremzdēt Apgrauzt, apkrimst, nokasīt
- skrabināt Apgrauzt, apskrubināt
- apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās)
- apgrabināt Apgrauzt, apskrubināt visapkārt
- apžlebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut
- apžļebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut
- apskrābāt Apgrauzt, apskrubināt, visapkārt nokasīt, nokasīt, noberzt
- saviļļāt Apgrauzt, sakost, samīcīt
- apkodas Apgrauztais, apkrimstais, aizkostais
- grauzis Apgrauztu augļu atliekas
- apgrāvēt Apgrāvot, rakt grāvi
- apgrēcināties Apgrēkoties
- apgrēcīties Apgrēkoties
- pārkāpties Apgrēkoties
- apgrēcināt Apgrēkoties, nogrēkoties
- apgremzdot Apgremzdēt 1
- transpozīcija Apgriešana, pārstatīšana, pārlikšana vietām
- verte Apgriez; skaties otrā pusē
- RIND Apgriezeniskais išēmiskais neiroloģiskais deficits (angļu "reversible ischemic neurologic deficit")
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu
- reversibilitāte Apgriezeniskums; izārstējamība, izdziedināmība
- apgr/min Apgriezieni minūtē (ārpussistēmas rotācijas frekvences mērvienība)
- apgr/s Apgriezieni sekundē (ārpussistēmas rotācijas frekvences mērvienība)
- apgriezinis Apgrieziens 1
- apšķirt Apgriezt
- apvērzt Apgriezt
- apšķērēt Apgriezt (ar šķērēm, dzirklēm)
- apdzanāt Apgriezt (kokus, krūmus)
- apcirpt Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu
- aplisīties Apgriezt (sev) matus
- apstrižīties Apgriezt (sev) matus
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu)
- atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi
- cirpties Apgriezt matus
- vertatur Apgriezt otrādi, korektūras zīme
- kapēt Apgriezt, apvērst
- pārvārtīt Apgriezt, apvērst (dažreiz vai daudzkārt)
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu)
- apšķibīt Apgriezt, arī aplauzīt
- dzanīt Apgriezt, nogriezt
- apcirpt Apgriezt, saīsināt (spārnus)
- kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta
- apsukties Apgriezties
- apgorīties Apgriezties (goroties, staipoties, stiepjoties)
- vērtīties Apgriezties, vērsties
- ačgārnisks Apgriezts, otrāds
- negociācija Apgrozāmo dokumentu pārdošana un pirkšana
- trēģi Apgrozs^3^
- bagāža Apgrūtinājums
- pekele Apgrūtinājums
- agravēt Apgrūtināt
- aiztušīt Apgrūtināt elpošanu
- inkommodēt Apgrūtināt, nepatīkami traucēt
- grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku
- trobelēt Apgrūtināt; traucēt, trokšņot
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās
- dispnoē Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, aizdusa
- dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums
- distāzija Apgrūtināta stāvēšana
- distītija Apgrūtināta vai neiespējama zīdīšana
- ciklodāmija Apgrūtināta vai nomākta acs akomodācijas spēja
- dishēzija Apgrūtināta vai sāpīga defekācija
- aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās
- strangūrija Apgrūtināta, sāpīga pilienveida urinēšana
- elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm)
- kopodiskinēzija Apgrūtinātas, nepareizas kustības no pārpūles; aroda krampji, neiroze
- dvēst Apgrūtināti elpot, elst, stenēt
- dispareinija Apgrūtināts vai sāpīgs dzimumakts; arī vispārīgs sievietes seksuālo traucējumu apzīmējums
- apgozēt Apgruzdēt, apcepties visapkārt (uz oglēm)
- Abgulde Apgulde
- Abguldes ezers Apguldes ezers
- apguldināt Apguldīt
- pieguldīt Apguldīt (daudzus); dot (daudziem) naktsmājas
- saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus)
- apgule Apgulšanās
- apgult Apgulties
- dagulties Apgulties blakus
- apslīgt Apgulties uz sāniem
- pieguldīties Apgulties, nolikt gulēt
- piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku
- apsagulties Apgulties; arī aizmigt
- apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties
- asimilējams Apgūstams; kas spēj asimilēties
- pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko)
- mākt Apgūt (kādu arodu, kādas prasmes, iemaņas)
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē
- ņemties Apgūt (ko)
- sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas)
- nogludināties Apgūt labas manieres
- davuikt Apgūt, iemācīties
- iesakopties Apgūt, iemācīties
- izvuikt Apgūt, iemācīties
- iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt
- piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt
- piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt; piesavināties (2)
- nodarboties Apgūt, pētīt, izzināt (ko)
- internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas)
- ieņemties Apgūt; iemācīties
- Tupungato Apledojis kalnu masīvs Argentīnā un Čīlē, ledāja platība - 157 kvadrātkilometri
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
- Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m)
- Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
- Ankora apvidus Kambodžas rietumu daļā (_Angkor_) ar 9.-13. gs. tempļu un piļu drupām
- UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess")
- perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas
- safra Argentīnā un Urugvajā - lopu tirgus, aitu cirpšanas sezona
- AR Argentīna, valsts divburtu kods
- ARG Argentīna, valsts trīsburtu kods
- patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu)
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā
- Latvju savienība Argentīnā Argentīnas latvju savienība
- argentino Argentīnas peso - Argentīnas naudas vienības nosaukums
- ARS Argentīnas peso; Argentīnas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
- Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
- Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.)
- Katamarkas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Catamarca” / “Provincia de Catamarca”), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība — 102602 kvadrātkilometri, 404240 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čubutas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chubut" / "Provincia del Chubut"), administratīvais centrs — Rosona, platība — 224686 kvadrātkilometri, 470700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kordovas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Cordoba” / “Provincia de Cordoba”), platība — 165321 kvadrātkilometrs, 3396700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Entreriosas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Entre Rios" / "Provincia de Entre Rios"), administratīvais centrs — Parana, platība — 78781 kvadrātkilometrs, 1282000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe")
- Cinclus schulzi Argentīnas ūdensstrazds
- Belgrano III Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Berknera salas ziemeļos
- Belgrano II Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Kotsa Zemes Luitpolda krastā
- argent. Argentīniešu
- citrulinūrija Arginīnsukcināta sintetāzes deficīts
- argyranthenum Argirantēmas
- krūmu argirantēma argirantēmu suga ("Argyranthemum frutescens")
- argonautidae Argonauti (2)
- pretarguments Arguments, kas ir vērsts pret citu argumentu
- argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana; argumentu kopums; arī pamatojums
- Orga Arguna - pilsēta Krievijā, Čečeijas Republikā
- Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem)
- Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants
- Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas
- piešķūtēt Atgādājot piepildīt
- atvest Atgādāt (ziņas, vēstis)
- atvest Atgādāt šurp (ko) - par transportlīdzekļiem
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību)
- atnest Atgādāt šurp (ziņas, vēstis)
- atvākt Atgādāt, atdabūt šurp
- atskapēt Atgādāt, atnest
- dagādāt Atgādāties
- atgadījiens Atgadījums
- tika Atgadījums, nejaušs gadījums, brīdis, reize
- commonitorium Atgādinājuma raksts
- monitorium Atgādinājuma raksts
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu
- monitum Atgādinājuma vai nosodījuma piezīme, brīdinājums, rājiens
- piebikls Atgādinājums
- aizrādekrāns Atgādinājums, kas lietojumprogrammatūrā regulāri pieprasa, lai lietotājs reģistrētos un maksātu par programmatūru
- ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem
- pieminēšana Atgādināšana (kādam par kaut ko)
- atdaudzināt Atgādināt
- atminināt Atgādināt
- atminstināt Atgādināt
- iedaudzināt Atgādināt
- iegādināt Atgādināt
- piedurnēt Atgādināt
- piemest Atgādināt (ko nepatīkamu)
- admonēt Atgādināt, biedēt
- izgādināt Atgādināt, izrīkot
- rakt augšā Atgādināt, pieminēt
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4)
- atsagadīties Atgadīties
- attrāpīties Atgadīties (1)
- attrāpīties Atgadīties (2)
- ietikties Atgadīties, notikt
- nākt priekšā Atgadīties, notikt
- kliepties Atgadīties, notikties
- kliebties Atgadīties, notikties; kliepties
- atgaināt Atgainīt
- atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt
- atdzanāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus)
- atdzenāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus)
- atganīt Atgaiņāt no sevis, novērst
- atstuidīt Atgaiņāt, aizsargāt
- atkautrēt Atgaiņāt, atdzenāt
- atgaināties Atgaiņāties
- atkarcināties Atgaiņāties
- atkrauties Atgaiņāties
- atšvaitīties Atgaiņāties
- mušāties Atgaiņāties no mušām
- nogainīties Atgaiņāties, aizsargāties
- atklapastīties Atgaiņāties, aizstāvēties
- atklapatāties Atgaiņāties, aizstāvēties
- atganīties Atgaiņāties, atbrīvoties
- atgalīgi Atgalīgs
- atgāle Atgalve
- atgalvis Atgalvene
- piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu
- atgauļot Atgavilēt
- atgaviļot Atgavilēt
- atgāzne Atgāzene
- atdēsies Atgāzies
- atsagāzties Atgāzties; arī atliekties
- atbraucīt Atglaust (matus)
- atsaglausties Atglausties
- atgodināt Atgodāt
- atkast Atgrābt ar grābekli
- atgrābstīt Atgramstīt
- gremošana Atgremošana
- atgremāt Atgremot
- atzelēt Atgremot
- gremot Atgremot
- pārgremot Atgremot
- gremotājdzīvnieki Atgremotāji
- gremotāji Atgremotāji
- ruminantia Atgremotāju apakškārta
- ēdokšņi Atgremotāju dzīvnieku gremoklis
- kārtakslis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa
- kārtaksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis
- kārtāksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija
- timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts
- sebum Atgremotāju dzīvnieku tauki, kas iegūti, iztecinot gk. nieru taukus
- kārzdabītis Atgremotāju grāmatnieks
- habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas
- moniezioze Atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina gk. specifiski lenteņi, biežāk slimo jaundzīvnieki
- kārtoksnis Atgremotāju kuņģa daļa - grāmatnieks
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai
- trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā
- katastāze Atgriešanās agrākajā stāvoklī; kompensācija
- palinptoze Atgriešanās izejas stāvoklī: no nenormāla - normālā vai arī no koriģēta - nenormālā (kā pirms korekcijas)
- regresija Atgriešanās kādā no agrākajām attīstības stadijām
- RTC Atgriešanās klīnikā (angļu "return to clinic")
- returs Atgriešanās, atsūtīšana atpakaļ
- metanoia Atgriešanās, prāta un dzīves virziena izmaiņa, grēku nožēla
- fīdbeks Atgriezeniskā saite - sistēmas darbības rezultātu ietekme uz tās turpmāko darbību
- atkārtām Atgriezeniskā secībā
- atgriez. Atgriezeniskais (vietniekvārds)
- tiksotropija Atgriezeniskas polimēru un dispersu sistēmu fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ja uz tām mehāniski iedarbojas izotermiskos apstākļos
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā
- reversibls Atgriezenisks; arī apgriežams
- pievērtīt Atgriezt (no ļauna uz labu); pārliecināt
- atžurknīt Atgriezt 2(5) nazi
- atvērst Atgriezt iepriekšējā stāvoklī; atjaunot
- atģeibināt Atgriezt pie samaņas
- atgrīzēt Atgriezt, atbrīvot
- atsukt Atgriezties
- atsukties Atgriezties
- iesarasties Atgriezties
- piedurties Atgriezties
- pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem
- pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām
- pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi)
- atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi)
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes)
- pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes)
- repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām)
- reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas
- pārgrozīties Atgriezties mājās (ironiski)
- pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- apgraizes Atgriezumi
- atgraizas Atgriezumi
- atgriezums Atgriezumi
- nograizas Atgriezumi
- nogriežas Atgriezumi
- atgājumi Atgriezumi (3)
- apgraizas Atgriezumi, pārpalikumi
- restītes Atgriezumi; pārpalikumi
- atgriezumi Atgriezums
- tranša Atgriezums, kupons, gabals
- atgrieznis Atgriezums, pārpalikums
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu)
- atgraut Atgrūst
- apdzīt Atgrūst (citam citu) no barības (par dzīvniekiem)
- atbuknīt Atgrūst (vaļā)
- atdairīt Atgrūst, turēt tālumā
- noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot)
- atsagrūsties Atgrūsties
- atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu)
- atgūbene Atgube
- atgultenis Atgula
- atguldināt Atguldīt
- atguldzīt Atguldzinēt
- atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas)
- atsagulties Atgulties
- dagulties Atgulties
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos
- atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu)
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku)
- pārsagulties Atgulties šķērsām
- atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas)
- atgult Atgulties, iet gulēt
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku)
- atgulēties Atgulties, pagulēt
- atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu
- izkretāt Atgulties, parasti kur pagadās
- atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku
- pievalstīt Atguļoties vai miegā savandīt, sajaukt
- atkumt Atgumt
- atmantot Atgūt
- ķegāt Atgūt
- atspēlēties Atgūt (atspēlēt) paspēlēto
- atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli)
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē)
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma)
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu
- attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu
- ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību
- atālēties Atgūt elpu
- atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma)
- atģeibt Atgūt labklājību
- atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas)
- atsadzīvaties Atgūt mundrumu
- atdzīvoties Atgūt mundrumu, možumu, rosīgumu, darbīgumu
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties
- atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma)
- atģeibt Atgūt samaņu
- atģībt Atgūt samaņu
- atgūties Atgūt samaņu
- atjēgties Atgūt samaņu
- atmaņāties Atgūt samaņu
- atmosties Atgūt samaņu
- pamosties Atgūt samaņu
- atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt
- iesvarēt Atgūt spēkus
- atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties
- atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties
- atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam
- atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam
- atspēkoties Atgūt spēkus; palielināt izturību
- atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas
- atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības)
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības)
- atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā)
- atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku
- atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis)
- prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties
- atčuhāties Atgūties
- atgauties Atgūties
- atsagūties Atgūties
- raskumaritsja Atgūties
- žiebeļot Atgūties
- žiebeļoties Atgūties
- atžirbt Atgūties (pēc pārdzīvojuma)
- atgurt Atgūties no noguruma
- atdzīvāties Atgūties no smagas slimības
- atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt
- atžiebt Atgūties pēc smagas slimības
- atžeibināties Atgūties, atpūsties
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m
- Igvasu nacionālais parks atrodas Argentīnā un Brazīlijā, izveidots 1934. g., platība - 2500 km^2^
- Losglasjaresas nacionālais parks atrodas Argentīnā, izveidots 1937. g., platība - 6000 km^2^
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
- Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
- Klaucānu ezers atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 4,7 ha
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas
- Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
- Priežu kalns atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, paugura garums - 0,4 km, platums - 0,2 km, absolūtais augstums - 165 m vjl., relatīvais augstums - 18-25 m
- Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri
- Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
- Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
- Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
- Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m
- Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
- Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m
- Leik-Distriktas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Anglijā, izveidots 1951. g., platība - 2362 km^2^
- Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
- bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
- Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
- Atvelas kanjons Atvelas upes ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm Argentīnā (_Atuel, Cañon del_), Mendosas provincē
- koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus
- elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai
- piturīns Auga "Duboisia hopwoodii" alkaloīds (C~12~H~16~N~2~), nikotīna analogs
- jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis
- kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai
- vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās
- laišķis Auga (parasti sīpola) lociņš
- kamlis Auga (vai koka) apakšējais, resnākais gals
- gaši Auga apakšzemes atvases
- bērns Auga atvase; mazs, jauns augs
- piere Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
- piets Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
- asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām
- šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai
- pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam
- diaspora Auga daļa, kas, dabiski no tā atdalījusies, kļūst par izplatīšanās un vairošanās vienību
- zobens Auga daļa, parasti lapa, kas pēc formas atgādina zobenu
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā
- hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām
- gametogonijs Auga dzimumorgāns, kurā veidojas dzimumšūnas - gametas
- potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai
- skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums
- nastijas Auga kustības, ko izraisa gaismas intensitātes maiņa, ķīmisko vielu vai mehāniskā iedarbība
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija
- zvaigžņmatiņš Auga lapu starains vai zarains matiņš
- kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem
- slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi
- pirmdīglis Auga organisms savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis
- kāja Auga sakne
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
- plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota
- ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā
- nektārijs Auga sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru
- pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte
- heliotropija Auga spēja pagriezties uz saules pusi (piem., saulgriezēm)
- anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām)
- cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls
- vīkne Auga stīga, vasa
- rizoms Auga stumbra daļa zem zemes
- saknājs Auga stumbra daļa zem zemes, rizoms
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim
- stīga Auga vasa ar gariem guļošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis
- vairķermenis Auga veģetatīvā daļa, ar kuru tas vairojas
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga
- potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai
- serds Auga, tā daļas serde
- neauglība Auga, tā daļu nespēja veidot augļus
- zoofīts Augam līdzīgs dzīvnieks (piem., hidra, aktīnija u. tml.); agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu
- klājonis Augam nediferenciēta vasa
- klājons Augam nediferenciēta vasa
- fitofāgi Augēdāji
- gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis
- lecekšaugi Augi (parasti agrīnie dārzeņi), ko audzē lecektīs
- oktandrijas Augi ar astoņiem putekļu trauciņiem
- šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām
- sklerofīti Augi ar koksnainu vasu un sīkam, cietām lapām, piem., kaķpēdiņas
- saknāji Augi ar lopbarībai lietojamu sakni; sakņaugi
- fanerogāmi Augi ar redzamiem dzimumvairošanās orgāniem (pretstatā kriptogāmiem)
- skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
- balstaugi Augi ar stingru, izturīgu stumbru vai stiebru, uz kuriem balstās kāpelējošie augi
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo
- pteridofiti Augi ar vēdekļveida lapām; paparžaugi
- liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma
- eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā
- indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes
- izokontas Augi, dažas zaļaļģes ar vienāda lieluma skropstiņām
- skudraugi Augi, gk. tropos, kuru dažādo orgānu dobumos mājo skudras
- sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3)
- stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas
- hemikriptofīti Augi, kam ziemošanas vai atjaunošanās pumpuri atrodas tieši virs augsnes
- trūdaugi Augi, karu normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne
- akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā
- ombrofili Augi, kas aug apgabalos, kur daudz līst
- sāļmīļi Augi, kas aug ar sāļiem bagātā vidē
- ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnaugi
- ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnmīļi
- psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai
- sālaudži Augi, kas aug sāļās augsnēs
- psammofīti Augi, kas aug smiltājos
- humusaugi Augi, kas dabiskos dzīves apstākļos uzņem barībai organiskus savienojumus no beigtu organismu atliekām (trūdiem) un dzīvo šais trūdos
- sāļbēgļi Augi, kas neaug vai vāji aug ar sāļiem bagātā vidē
- ombrofobi Augi, kas nepanes noēnojumu un aug sausos apgabalos
- ombrofili Augi, kas pa lielākajai daļai aug ēnainās vietās
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
- sausaudži Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē
- oksilofīti Augi, kas piemērojušies augšanai skābās augsnēs
- ūdensaugi Augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai
- kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā
- nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu
- autohori Augi, kas sēklas un augļus izplata bez ārējo faktoru palīdzības
- sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes)
- halofīti Augi, kas spēj augt ļoti sāļās augsnēs (jūras krastos u. tml.)
- sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām
- saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā
- šķiedraugi Augi, ko izmanto šķiedras (2) ieguvei
- kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts
- hamofiti Augi, kuru diasporas pārziemo sniegā
- sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles
- sauszieži Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles
- imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes
- niktofiti Augi, kuru ziedi atveras vai smaržo tikai pa nakti
- ūdensmīlis Augi, kuru ziedus apputina ūdens kustība (piem., jūras zāles)
- plēsumaugi Augi, kurus audzē plēsumā (piemēram, lini)
- vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai
- smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu
- miecētājaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecaugi
- miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecētājaugi
- gūženes Augi, piena dadži
- ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes
- kaķactiņas Augi: dzeguzes spulgnaglene un sarkanā spulgnaglene
- aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam
- dižsporas Augiem ar divējādām sporām lielās sporas, kas attīstās makrosporangijos un dīgstot rada sievišķos pirmdīgļus; makrosporas
- zoofīti Augiem līdzīgi dzīvnieki (piem., hidra, aktīnija u. tml.), kurus agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu
- plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai
- periderms Augiem segaudi, koraļļu polipiem kopējais cauruļveidīgais ģindenis
- internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem)
- fumigācija Augiem un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšana ar indīgu vielu tvaikiem un gāzēm; arī apdūmošana
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai
- pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai
- symphyta Auglapsenes
- koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
- durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
- auglinieks Auglenīca
- sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu
- stilopodijs Auglenīcas irbuļa apakšējā daļa
- sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni
- rasmība Auglība
- fekunditāte Auglība, auglīgums
- Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu
- nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto
- Izīda Auglības un veselības dieviete seno ēģiptiešu mitoloģijā, laulāto uzticības aizbildne, sievietes mātes aizgādne; vēlāk arī ūdens, vēju dieviete, kuģniecības aizbildne
- bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā
- jumaliņa Auglības veicinātāja Jumja sievas personificējums
- jumalīte Auglības veicinātāja Jumja sievas personificējums
- kaukainis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- kauķens Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- ķauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- kauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- kauks Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- Baals Auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu mitoloģijā
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu
- melnzeme Auglīga, trūdvielām bagāta augsne
- īga Auglīgais nogulums, kas pēc plūdiem paliek uz pļavām
- auglīgais pusmēness Auglīgais pusloks
- devīgs Auglīgs
- jauks Auglīgs
- mīknains Auglīgs
- mīkns Auglīgs
- mīksnējs Auglīgs
- lekns Auglīgs (par augsni)
- dikts Auglīgs, arī mālains (par augsni)
- fertils Auglīgs, augļus nesošs; vaislīgs
- rasmīgs Auglīgs, dāsns, ražens
- rodīgs Auglīgs, dāsns, ražens
- meslīgs Auglīgs, ienesīgs
- dāsns Auglīgs, ražens
- rastīgs Auglīgs, ražīgs
- gāds Auglīgums
- rasma Auglīgums
- frukts Auglis
- frutto Auglis
- vaiss Auglis
- somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām
- pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas
- grauds Auglis (graudzālēm)
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets)
- miops Auglis ar divām kopā saplūdušām galvām, no kurām viena ir rudimentāra
- heterocefālis Auglis ar divām nevienāda lieluma galvām
- dipigs Auglis ar divkāršu ķermeņa lejasdaļu
- diprozops Auglis ar divkāršu seju vai tās daļu
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
- celosoms Auglis ar iedzimtu viscerālu trūci
- kokcicefālis Auglis ar knābjveida galvu
- paragnāts Auglis ar lieku apakšžokli
- kriptocefālis Auglis ar neizveidotu, apslēptu galvu
- heteroprozops Auglis ar vienu galvu un divām sejām
- simpods Auglis ar vienu nepilnīgi attīstītu kāju vai kopā saaugušām kājām
- pleirosoms Auglis ar zarnu izvirzījumu un nepilnvērtīgu augšējās ekstremitātes attīstību
- mielacefālis Auglis bez galvas un bez muguras smadzenēm
- opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām
- monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties
- rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām
- pseidencefāls Auglis, kam galvas smadzeņu vietā ir asinsvadu, saistaudu un nervaudu saišķis
- gnatocefālis Auglis, kam galvas vietā ir palielināts apakšžoklis
- tetrahīrs Auglis, kam ir četras plaukstas
- tetradaktils Auglis, kam ir četri roku vai kāju pirksti
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū
- dicefalotorakopāgs Auglis, kam ir divas galvas un saauguši krūškurvji
- tetrots Auglis, kam ir divas sejas, četras acis un četras ausis
- tetroftalms Auglis, kam ir divas sejas, četras acis un divas ausis
- hemiencefālis Auglis, kam ir tikai viena galvas smadzeņu puslode
- opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas
- omacefālis Auglis, kam nav augšējo locekļu un ir vāji attīstīta galva
- anencefālis Auglis, kam nav galvas smadzeņu
- omocefāls Auglis, kam nav roku un ir nepilnīgi izveidota galva
- deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa
- ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas
- sinkarpijs Auglis, kas patiesībā sastāv no vairākiem kopā saaugušiem auglīšiem
- neveronis Auglis, kas pēc sēklu nobriešanas neatveras
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
- notomels Auglis, kura mugurai pieauguši viens vai divi lieki locekļi
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū
- ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā
- tricefālis Auglis, kuram ir trīs galvas
- cefalomels Auglis, kuram pie galvas ir ekstremitāte
- torakomels Auglis, kuram pie krūtīm pieaudzis lieks loceklis
- tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu
- bezsēkle Auglis, oga bez sēklām
- fructus Auglis; ienākums; labums
- mezokarpijs Augļa apvalka vidējā kārta
- perikarpijs Augļa apvalks
- perikarps Augļa apvalks
- fetācija Augļa attīstības process dzemdē
- embriotrofija Augļa barošanās
- epitrihijs Augļa divslāņu epidermas virsējais slānis jeb periderma
- ķeraine Augļa dzelonis (augiem)
- pelvicefalometrija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana
- pelvicefalogrāfija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana ar rentgenogrāfiju
- sfenotripsija Augļa galvaskausa pamata sadragāšana
- bazilīze Augļa galvaskausa pamata sadragāšana patoloģiskās dzemdībās
- transforācija Augļa galvaskausa perforācija
- kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas
- cefalotripsija Augļa galvaskausa sadragāšana patoloģiskās dzemdībās
- sfenoze Augļa galviņas iespiešanās iegurnī
- paragomfoze Augļa galviņas iespiešanās iegurņa kanālā
- kraniotomija Augļa galviņas perforācija patoloģiskās dzemdībās
- augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai
- eviscerācija Augļa krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšana embriotomijā
- fetalometrija Augļa mērīšana dzemdē
- aborta Augļa nodzīšanas līdzeklis
- ecbolica Augļa nodzīšanas līdzekļi; biežāk lieto latīņu "abortiva"
- autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu
- ķēmība Augļa organisma nenormāla attīstība embrionālajā un fetālajā periodā
- fetotomija Augļa sadalīšana, dzīvnieka dzemdību sarežģījumu gadījumā, lai glābtu dzemdētāju
- embriopātija Augļa saslimšana ar patoloģijas attīstīšanos vai bez tās
- fetopātija Augļa saslimšana laikā no grūtniecības 4. mēneša līdz dzemdībām
- serds Augļa sēklotne
- serde Augļa sēklotne; augļa vidusdaļa ar sēklotni
- kardiotokogrāfija Augļa sirds ritma grafiska reģistrēšana
- augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā
- amnioskopija Augļa ūdens pārbaude ar dzimumceļos ievadītu aparātu
- hidramnijs Augļa ūdens pārmērīga uzkrāšanās augļa apvalku dobumos
- amnioreja Augļa ūdens priekšlaicīga noplūšana
- anhidramnija Augļa ūdens trūkums
- pūka Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos
- sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas
- riekstaugi Augļaugu apakšgrupa, kura ietilpst lazdas un valriekstkoks
- frutti Augļi
- būvaugļi Augļi pa kādas mantas ražošanas, celšanas vai izgatavošanas laiku, kas ir attiecīgās mantas izmaksu sastāvdaļa
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās
- atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot
- aizdevi Augļi, procenti
- deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
- kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm
- peridijs Augļķermeņa vai vispār spornešu čaula daudzām sēnēm; sastāv no vienas vai daudzām šūnu kārtām
- stilodijs Augļlapas daļa starp sēklotni un drīksnu
- ginecejs Augļlapu kopa ziedā
- drosophilidaea Augļmušu dzimta
- drosophila Augļmušu dzimtas ģints
- plēsiķis Augļotājs
- pteropus Augļsikspārnu dzimtas ģints
- pteropodidae Augļsikspārņu dzimta
- rhynchites Augļsmecernieki
- ksenokarpija Augļu attīstīšana pēc ksenogāmijas, krustiskas apputekšņošanas
- levuloze Augļu cukura izomērs, kas polarizācijas plakni griež pa kreisi; tas pats, kas fruktoze
- ābelnīca Augļu dārzs
- bumbērnīce Augļu dārzs
- sads Augļu dārzs
- ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā aug tikai vai lielākoties ābeles
- pektāze Augļu enzīms, kas pārveido pektozi par pektīnu
- zafte Augļu ievārījums; marmelāde
- augļkoks Augļu koks
- cerapads Augļu koks, stepes ķirša un Japānas ievas hibrīds
- līmbante Augļu koku kaitēkļu ķeramā josta
- vainagkociņš Augļu koku stāds ar vainagzariem
- sīkstādi Augļu koku, ogu krūmu un krāšņumaugu dīgsti, kurus izpiķē tālākai audzēšanai
- fruktifikācija Augļu nešana, augļu attīstīšana
- granita Augļu saldējums
- kluku Augļu sula ar ūdeni; limonāde
- kluko Augļu sula ar ūdeni; limonāde; kluku
- klukuūdens Augļu sula ar ūdeni; limonāde; kluku
- skābēšana Augļu un dārzeņu bioloģiskais konservēšanas veids, kurā konservants ir mikroorganismu darbības rezultātā radusies pienskābe
- blanšēšana Augļu un ogu apstrādāšana ar karstu ūdeni un tvaiku
- kermess Augļu uts "Coccus ilicis" krāsviela, ko senāk kultivēja D Francijā, Spānijā, Grieķijā un it īpaši Krētas salā
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare
- hidrohorija Augļu, sēklu u. c. auga daļu izplatīšanās ar ūdens palīdzību
- zoohorija Augļu, sēklu un sporu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību
- fruhtvasers Augļūdens, limonāde
- fluhtvasers Augļūdens; limonāde
- fļuktvasers Augļūdens; limonāde
- fruktvaseris Augļūdens; limonāde
- fruktvasers Augļūdens; limonāde
- augons Augonis
- augotnis Augonis
- kunkslis Augonis
- poļa Augonis
- pumpeklis Augonis
- pundega Augonis
- sasis Augonis
- siete Augonis
- skaudulis Augonis
- snārba Augonis
- spētecis Augonis
- trums Augonis
- truns Augonis
- panohija Augonis cirkšņos
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- suņnagla Augonis, furunkuls
- lēkatns Augonis, mēra trums
- sunaglis Augonis, pūte
- sūnākslis Augonis, pūte
- sunnaglis Augonis, pūte
- sunsnagla Augonis, pūte
- apvirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga
- apirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga; apvirde; apirda
- flegmons Augonis, sastrutojums, iekaisums, kas radies, lietojot nesterilu šļirci
- tērpums Augonis, strutojoša vaina
- bezgalis Augonis, suņa nagla
- sunaklis Augonis, suņa nagla
- budzis Augonis, suņa nagla, puns
- nagtiķis Augonis, uztūkums ap nagu
- vātelīte Augons
- pongaļi Augoņi kājās
- ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis
- saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā
- augots Augošs (par Mēness fāzi)
- sausvidis Augošs koks ar dobu, cauru vidu
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
- lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni
- lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1)
- auguļošs Augošs, tāds, kas ir izaugsmes posmā
- ciršana Augošu koku gāšana un sastrādāšana malkas vai kokmateriālu ieguvei
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.)
- cauraugt Augot (kam), tikt viscaur pārņemtam (ar to)
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
- uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
- aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai)
- apžaugties Augot apvīt (kādu citu koku)
- aizcerot Augot ar ceriem aizšķērsot
- aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu)
- uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu)
- pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām)
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku)
- izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
- ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām)
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem
- ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni
- iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām
- iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā)
- pieplēsties Augot izplesties un piepildīt (kādu vietu, platību)
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām
- pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
- sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu dalās) - par augiem
- sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem)
- sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem)
- sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem)
- sacerot Augot izveidot vairākus, daudzus cerus
- sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.)
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām)
- izaugties Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām)
- paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām)
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem
- izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
- izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem)
- vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu
- spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to dalām
- pasvilt Augot kļūt iesarkanam un pacietam (par liniem)
- paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1)
- pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem)
- daaugt Augot kļūt lielākam, augot sasniegt (kāda) lielumu
- uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- uzaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
- izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
- izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu)
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
- pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām
- nošēkstēt Augot nonīkt
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko)
- pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku)
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem)
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem
- pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem
- pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
- griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem)
- satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām)
- pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi
- paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izaugt
- saaugt Augot savienoties
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem
- dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas)
- riest Augot veidot (augu daļas)
- riezt Augot veidot (augu daļas); riest (1)
- lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem)
- stīgot Augot veidot stīgas (par augiem); būt ložņājošam (par augiem, to daļām)
- starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.)
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
- stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā)
- krūmoties Augot veidoties par krūmu
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus)
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu
- cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko)
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē)
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām)
- rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā)
- pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām)
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem)
- uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām)
- pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām)
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku)
- izadoties Augot, attīstoties sākt līdzināties kam
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām)
- aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām
- vīnzālīte Augs - ancītis ("Agrimonia eupatoria")
- čīkstkāposts Augs - čīkstene; čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium")
- čičavičas Augs - ēdamās lēcas ("Lens culinaris")
- dzelzdadzis Augs ("Centaurea jacea")
- māneklis Augs ("Galium spurium")
- saprofīts Augs (mikroorganisms), kas par oglekļa avotu izmanto nedzīvu organismu organiskās vielas
- lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu
- stāds Augs (parasti lakstaugs)
- roze Augs ar (parasti) krāšņiem ziediem
- cietlapis Augs ar cietām lapām
- kārtainis Augs ar kārtām, piem., sīpols, kāpostgalva
- lepauši Augs ar lielām lapām, kas aug mitrās vietās un tiek izmantots cūku barībai
- mīkstlapis Augs ar mīkstām lapām
- raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām
- robaine Augs ar robainām lapām
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs
- vienstibis Augs bez sazarojumiem (arī tāds koks)
- uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena
- sungurksnis Augs pļavu krūmājos
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru
- zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti)
- dadaziņa Augs, dedestiņas
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem
- kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē
- bezziede Augs, kam (šķietami) nav ziedu
- spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi
- ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes
- ēršķēzis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes; dzelksnis
- augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti
- nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs
- potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns
- anaerofīts Augs, kas aug bez skābekļa; anaerobs mikroorganisms
- mitraudzis Augs, kas aug mitrās, slapjās vietās
- krūmine Augs, kas aug tikai krūmos
- virsaudzis Augs, kas aug uz citiem augiem (parasti uz koku stumbriem un zariem)
- epifīts Augs, kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides
- litofīts Augs, kas aug uz klintīm, akmeņiem
- aerofīti Augs, kas barības vielas uzņem no apkārtējās atmosfēras
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds
- punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu
- sēklaudzis Augs, kas ir izaudzis no sēklas
- patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma
- nitrofīts Augs, kas labi aug un attīstās ar slāpekli bagātā augsnē
- reliktaugs Augs, kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta
- migrants Augs, kas migrē
- hidrofobs Augs, kas necieš lieku mitrumu
- lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains
- lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga
- hermafrodīts Augs, kas pats apaugļojas
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vidē
- hidrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei ūdenī
- kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija
- trakumzāle Augs, kas uzbudina nervu sistēmu
- remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā
- oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā
- amfībija Augs, kas var dzīvot gan ūdenī, gan uz sauszemes
- tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus
- nezāle Augs, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesies
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs
- starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem
- laukaugi Augs, ko audzē tīrumā (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos)
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai
- baliņš Augs, ko izmanto krāsošanai
- bāliņš Augs, ko izmanto krāsošanai
- pēcaugs Augs, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas
- priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga
- kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis
- ogaugs Augs, kura auglis ir oga
- bišzāle Augs, kurā ir daudz nektāra, ko audzē medus iegūšanai
- krūmaugs Augs, kuram ir krūma forma, veids
- lādzeknis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne
- lādzeksnis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne
- sēklinieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu
- stēdzelnieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks
- stēdznieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks; stēdzelnieks
- rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers
- vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa
- katenīte Augs, pulkstenīšu suga
- uzne Augs, stāds
- deidars Augs, stāds ar kroplu stublāju
- saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts
- irši Augs, virši
- dinga Augs; audzelīga vieta
- Augustana Augsburgas ticības apliecība
- augsna Augsne
- irdnājs Augsne
- kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai)
- rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem
- pagrants Augsne, kas mazliet satur granti
- pamāls Augsne, kas mazliet satur mālu
- smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām
- plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli
- glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem
- kūdraugsne Augsne, kas veidojusies purvainā vietā
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu
- purvaugsne Augsne, kurai ilgstošā mitruma iedarbībā humusa vietā radies kūdras horizonts
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne
- struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos
- soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai
- irdne Augsne, zeme; augsnes, zemes irdenā virskārta
- apakšaugsne Augsnes apakškārta
- apakšgrunts Augsnes apakškārta
- zemesdarbs Augsnes apstrādāšana, kopšana
- rondalēšana Augsnes apstrāde ar šķīvju kultivatoru
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
- eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai
- milons Augsnes fumigants ar insekticīdām, nematocīdām un herbicīdām īpašībām
- trapekss Augsnes fumigants ar nematocīdām, insekticīdām, fungicīdām un herbicīdām īpašībām
- kankoļi Augsnes gabali, kukuržņi
- ģipšošana Augsnes ģipšošana - ģipša iestrāde sāļainās augsnēs liekās sārmainības novēršanai
- dziļirdināšana Augsnes irdināšana no 15 līdz 20 centimetriem dziļi
- kaplēšana Augsnes irdināšana un nezāļu nociršana ar kapli
- minerālzeme Augsnes maztrūdainā apakškārta
- siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana
- minerālzeme Augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti
- vējerozija Augsnes nopūšana, aizpūšana
- frēzēšana Augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas
- plantāžaršana Augsnes pamatapstrādes process, augsni apvēršot 60-100 cm dziļumā pirms augļu dārzu un vīnogulāju ierīkošanas
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu)
- rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi
- arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis
- agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu
- sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem
- solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās
- ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
- aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis
- virsūklis Augsnes virskārta, velēna, sazēlums purvā, pļavā
- kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc
- šļūkšana Augsnes virspusēja apstrāde ar šļūci
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas
- ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens
- pedoloģija Augsnes zinātne
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija
- zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums
- priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos
- diskants Augsta (parasti bērnu) balss; soprāns
- pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā
- maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā)
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju
- augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem)
- tuleris Augsta cepure
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida u. tml. tvertne
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa
- citrulinūrija Augsta citrulīna koncentrācija urīnā
- slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa
- prelāts Augsta garīgā amatpersona (parasti katoļu, anglikāņu baznīcā)
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai)
- karnozinūrija Augsta karnozīna koncentrācija urīnā, var rasties pēc gaļas ēšanas vai seruma karnozināzes deficīta gadījumā
- PROLOG Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās (angļu "PROgramming in LOGic"); prologs 2
- prologs Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās; PROLOG
- Pascal Augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kuru izmanto lietojumprogrammu un sistēmprogrammu izstrādei
- kompilācija Augsta līmeņa programmēšanas valodā rakstītu programmu pārvēršana mašīnkodā
- SNOBOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda teksta rindu apstrādei
- ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language")
- pavalsts Augsta līmeņa sadaļa (kādā klasifikācijā)
- komandvaloda Augsta līmeņa specializēta valoda ar ierobežotu komandu skaitu, ko tālāk apstrādā komandu interpretators
- kompilēšana Augsta līmeņa valodā uzrakstītas programmas translēšana mašīnvalodā
- pults Augsta mēbele ar slīpu virsu (rakstīšanai, lasīšanai)
- sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem)
- prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā)
- prestižene Augsta prestiža skola, organizācija, iestāde
- muširs Augsta ranga ierēdnis Turcijā
- flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments
- trompete Augsta reģistra metāla pūšamais instruments
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss
- franklinizācija Augsta sprieguma līdzstrāvas elektriskā lauka izmantošana dažu galvas slimību ārstēšanā
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš
- staubēre Augsta vieta kalna galā
- tenors Augsta vīriešu balss
- gardibene Augsta vīriešu filca platmale; arī cilindrs
- papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure
- sjerra Augsta, asi izrobota kalnu grēda Spānijā un valstīs, kur lieto spāņu valodu
- tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem
- kalpaks Augsta, galā šaurāka cepure ar ādas atlokiem
- augstcepure Augsta, liela cepure
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus
- spiegt Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt
- Nīcgales purvs augstais purvs Augšdaugavas novadā (52 ha Preiļu novadā), platība — 962 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6,9 m
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
- Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu
- augšākan Augstāk
- epiderma Augstāk attīstīto augu segaudi; virsmiziņa
- kalnāk Augstāk kalnā
- uzkaļņi Augstāk; augstāks
- robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u.tml.) pieļaujamā pakāpe
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība
- smaile Augstākā (kā, piemetām, procesa, darbības) pakāpe
- virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija
- gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas
- gubernators Augstākā amatpersona novadā, apgabalā, guberņā Krievijā
- arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi
- gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
- rezidentūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs)
- AAK Augstākā atestācijas komisija
- pilnbrieds Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.)
- diskants Augstākā balss vairākbalsu skaņdarbā
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām); arī pilngatavība
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem)
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.)
- Karaperamuns Augstākā būtne, ko Vanutu salu iedzīvotāji pielūdza pirms pievēršanas kristietībai
- ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās
- prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu
- augša Augstāka instance
- Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas
- ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.)
- senāts Augstākā kasācijas tiesu instance
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās
- cenzorāts Augstākā kontroles un uzraudzības institūcija Ķīnā 14. gs. - 20. gs. sāk., kuras kompetencē ietilpa visu valsts ierēdņu uzraudzība un cīņa pret varas ļaunprātīgu izmantošanu
- fileja Augstākā labuma gaļa (liemeņa mugurdaļa bez kauliem)
- filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam
- krupčatka Augstākā labuma, parupji kviešu milti
- virslīga Augstākā līga 1 (2)
- medžliss Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā; madžliss
- samits Augstākā līmeņa sanāksme, valstu vadītāju tikšanās
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde
- arditissimo Augstākā mērā dedzīgi
- legatissimo Augstākā mērā saistot
- jumprava Augstāka muižas kalpone
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā
- abtesa Augstākā mūķeņu klostera priekšniece
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā)
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas
- AP Augstākā Padome
- zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē
- plaukums Augstākā pakāpe (kā) attīstībā, norisē, izpausmē
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai
- oblast Augstākā pārvaldes vienība Dienvidslāvijā 1922.-29. g.
- vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
- gastronomija Augstākā pavārmāksla
- ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi
- Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām
- štrumbantfīrers Augstākā ranga darbinieks
- vēstnieks Augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī
- virskomisārs Augstāka ranga komisārs (1)
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs)
- visokovoļtnijs Augstākā ranga policists
- virsskolotājs Augstāka ranga skolotājs
- virsrevīzija Augstākā revīzija
- podļanka Augstākā sabiedrība
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- iekapsulēšana Augstāka slāņa protokola kadra galvenes un datu ievietošana zemāka slāņa protokola kadrā
- amedli Augstākā sociālā grupa Babilonijā
- ameli Augstākā sociālā grupā Babilonijā
- ješiva Augstākā Talmūda skola zinātniekiem un rabīniem
- virstiesa Augstākā tiesa
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis
- kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā
- areopāgs Augstākā tiesas un politiskās varas institūcija Senajās Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus
- parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta revolūcijas
- noēze Augstākā tipa zināšanas (Platona mācībā); Huserla fenomenoloģijā - psihes (apziņas) akts, kas aplūkots pretstatā tā objektam (noēmai)
- komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās
- virsuzraudzība Augstākā uzraudzība
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu
- pilsētvaldis Augstākā valsts amatpersona Novgorodā 12.-15. gs. un Pleskavā 14.-16. gs. sākumā
- skupščina Augstākā valsts varas un likumdevēja institūcija Dienvidslāvijā
- Rada Augstākā vēlētā valsts likumdevējinstitūcija Ukrainā
- sala Augstāka vieta (purvā, pļavā)
- kontrtenors Augstākā vīriešu balss
- Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm
- Djumbjers Augstākā virsotne ("Dumbier") Zemajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2043 m vjl.
- Monsento Augstākā virsotne ("Mont Cinto") Korsikas salā, augstums - 2710 m
- Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
- Pradeds Augstākā virsotne (1492 m) Augsto Jesenīku grēdā, Sudetu dienvidaustrumos, Čehijā
- Mulasens Augstākā virsotne (3479 m) Pireneju pussalā, Sjerranevadas grēdā, Spānijā, ziemeļu nogāzē neliels šļūdonis
- Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
- Fauvārs Augstākā virsotne Abdelazīza kalnājā ("Tall al Fawwār"), Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, augstums - 920 m
- Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m
- Bistrinskijgoļecs Augstākā virsotne Aizbaikālā - 3253 m vjl., atrodas Dauru grēdā
- Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
- Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs
- Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi
- Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m
- Pelisters Augstākā virsotne Babas grēdā, Ziemeļmaķedonijas dienvidos, augstums - 2601 m, iekļauts Pelistera nacionālajā parkā
- Madzunšans Augstākā virsotne Beišana kalnienē, Ķīnā, augstums - 2791 m
- Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
- Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
- Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m
- Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas
- Meriks Augstākā virsotne Dienvidskotijas augstienē - 843 m vjl.
- Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m
- Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
- Rasdašens Augstākā virsotne Etiopijas kalnienē, Semiena kalnos, sastāv no izvirdumiežīem, augstums - 4620 m
- Šnēbergs Augstākā virsotne Fihtela kalnos, Vācijā, starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem
- Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m
- Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m
- Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m
- Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m
- Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m
- Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m
- Dzalučuds Augstākā virsotne Henteja grēdā, Mongolijā, augstums - 2800 m
- Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km)
- Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā
- Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2
- Dibrars Augstākā virsotne Kaspijas Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 2206 m vjl.
- Puksubeksans Augstākā virsotne Kemas plakankalnē, Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļā, augstums - 2522 m
- Skofels Augstākā virsotne Kemberlendas kalnos, Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Leikdistrikta nacionālajā parkā, augstums - 978 m
- Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m
- Ulugmuzdangs Augstākā virsotne Kuņluņa kalnu sistēmā Ķīnā, augstums - 7723 m
- Boboiobs Augstākā virsotne Kuramas grēdā, atrodas uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, augstums - 3769 m
- Bintumani Augstākā virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas Sjerraleones ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1940 m
- Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs
- Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m
- Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
- Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m
- Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži
- Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m
- Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m
- Mārāns Augstākā virsotne Mekrānas kalnos, Pakistānā, augstums - 3277 m
- Gjamišs Augstākā virsotne Murovdaga grēdā Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 3724 m
- Zargars Augstākā virsotne Nuratava kalnu grēdā Uzbekistānā, augstums - 2165 m
- Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
- Kačkars Augstākā virsotne Pontijas kalnos, Lazistānas grēdā, Turcijas ziemeļaustrumos, augstums - 3932 m
- Anaimudi Augstākā virsotne Rietumgatos Anaimalaja masīvā, Indijas dienvidos, 2698 m vjl., gneisi un kvarcīti
- Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m
- Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m
- Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m
- Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars
- Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs
- Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
- Cjiliaņšaņs Augstākā virsotne šajā grēdā, Gaņsu provincē, Ķīnā, augstums - 5547 m
- Dahšteins Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 2996 m
- Munkusardiks Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3491 m vjl.
- Ortless Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3899 m
- Munguntaiga Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3976 m
- Sebelans Augstākā virsotne šajā masīvā - aprimis vulkāns, augstums - 4821 m
- Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m
- Lembergs Augstākā virsotne Švābu Albā, kvestu grēdā Vācijas dienvidos, augstums - 1015 m
- Juišaņs Augstākā virsotne Taivānā ("Yushan"), augstums - 3997 m, metamorfo iežu masīvs ar smailu virsotni
- Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m
- Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m
- Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags
- Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m
- Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m
- Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m
- Kertvēješs Augstākā virsotne Vērteša plato, Ungārijā, augstums - 479 m vjl.
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
- Fansipans Augstākā virsotne Vjetnamā, Hoanljensona grēdā, augstums - 3148 m, gk. gneisi
- Timpanogoss Augstākā virsotne Voseča grēdā ("Mount Timpanogos"), Klinšu kalnos, ASV, augstums - 3660 m
- Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m
- Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m
- Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali
- Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m
- Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi
- Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu
- virsvadība Augstākā, galvenā (kā) vadība
- virsvara Augstākā, noteicošā vara
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara
- galvenieks Augstākais
- ģeneralitāte Augstākais (bruņoto spēku) komandējošais sastāvs
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums
- archidiakons Augstākais diakons bīskapijā
- Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks"
- Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe
- Odins Augstākais dievs skandināvu mitoloģijā; visu dievu un cilvēku tēvs
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem; lēņa kungs
- primāts Augstākais garīdznieks (katoļu un anglikāņu baznīcā), kura jurisdikcijai ir pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi
- kardinālis Augstākais garīdznieks katoļu baznīcā
- bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva
- dievs Augstākais ideāls, pilnība; centienu augstākais gala mērķis
- vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs; šī ierēdņa tituls
- Ida Augstākais kalns (2456 m) Krētas salā, Grieķijā
- Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi
- Romankošs Augstākais kalns Krimas pussalā, Krimas kalnu Galvenajā gradā, augstums - 1545 m, akmeņainas kalnu pļavas
- Risi kalns augstākais kalns Polijā ("Rysy"), 2499 m, Augstajos Tatros, uz Slovākijas robežas
- Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri
- Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
- jārls Augstākais karaļa ierēdnis agrajos viduslaikos Skandināvijā
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās)
- karavadonis Augstākais komandieris; augstākā komandējošā sastāva karavīrs
- Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
- ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- lielmestrs Augstākais mūku ordeņa priekšnieks
- kutuhta Augstākais priesteris mongoļu budistiem, kam līdz ar to pieder augstākā administratīvā vara
- vertekss Augstākais punkts artilērijas šāviņa trajektorijā
- preztance Augstākais rezultāts
- kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā)
- kronis Augstākais sasniegums; tas, kas ir pārāks par ko citu
- višaks Augstākais soda mērs (nāvessods)
- rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus
- lielmuftijs Augstākais tiesībnieka un teologa tituls Osmaņu impērijā
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls
- maksimālais Augstākais vai lielākais (iespējamais vai atļautais)
- prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.)
- maģistratūra Augstākais valsts amats (senajā Romā)
- valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts
- lielvirsaitis Augstākais virsaitis, augstākais vadonis
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- akro- Augstākais, galīgais
- akr- Augstākais, galīgais; norāda uz locekļiem
- virsvadītājs Augstākais, galvenais (kā) vadītājs
- virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā)
- aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis; dižciltīgie, augstmaņi
- superieur Augstākais, virsējais
- labenieks Augstākajai kārtai piederīgs; labietis
- ārieši Augstākās (ziemeļu) rases pārstāvji (pēc rasisma teorijas)
- sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā)
- autobāns Augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē; autobānis
- ģenerālkonsulāts Augstākās klases, līmeņa konsulāts, ko vada ģenerālkonsuls
- vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs
- difernciālrēķini Augstākās matemātikas nozare, kas pētī atvasinājumu un diferenciāļu īpašības un to izlietojumu
- premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs)
- neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums
- APP Augstākās Padomes Prezidijs
- virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi
- ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem
- aerobātika Augstākās pilotāžas figūru virtuoza izpilde
- ASMS Augstākās sporta meistarības skola
- enteomānija Augstākās sūtības mānija, reliģisks ārprāts
- nobili Augstākās šķiras pārstāvji senajā Romā
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
- virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais (vecākais) tiesnesis
- superarbitrijs Augstākās tiesu instances lēmums
- dinati Augstākās valsts un baznīcas amatpersonas Bizantijā (minētas gk. 10. gs. likumdošanas pieminekļos)
- greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes
- kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām
- cormophyta Augstākie augi jeb kormofīti
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
- amnioti Augstākie mugurkaulnieki ("Amniota"), kas piemēroti dzīvošanai uz sauszemes; tiem agrīnā attīstības stadijā veidojas amnijs
- malacostraca Augstākie vēži
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede
- salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm
- zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas
- stēle Augstāko augu centrālais cilindrs
- fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību
- megasporangijs Augstāko augu orgāns, kurā attīstās megasporas
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana
- zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz
- spermijs Augstāko augu vīrišķā dzimumšūna - gameta, kam nav kustības orgānu - viciņu
- augstība Augstāko feodāļu, aristokrātu tituls
- pektorāls Augstāko garīdznieku krūšu krusts, liturģiskā tērpa sastāvdaļa
- gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība
- pārziepjošana Augstāko karbonskābju sāļu (ziepju) iegūšana tauku hidrolīzē ar sārmu
- nobilis Augstāko kārtu persona Venēcijas republikā
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls
- amnijs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns - plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem
- alantojs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns, kas dīglim nodrošina elpošanu, atdalījumu izvadīšanu un barošanos
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
- horijs Augstāko mugurkaulnieku, arī cilvēka, ārpusembrija orgāns - ārējais dīgļapvalks
- zīdaudēji Augstāko nakts tauriņu dzimta, radniecīga vērpējiem un sfingiem, raksturīgākais pārstāvis - zīdtauriņš
- stiharijs Augstāko pakāpju kleriķu (svētnieka, bīskapa) tērpā to lieto kā apakštērpu
- mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī
- kursiste Augstāko sieviešu kursu audzēkne Krievijā (līdz 1917. g.)
- sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu
- spīļkāji Augstāko vēžu kārta; visbiežāk dzīvo pašraktās ejās jūrās un okeānos
- speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas
- amfipods Augstāko vēžu kārtas piederīgais, mīt galvenokārt jūrā
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
- sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie
- macrojugata Augstāko vienādspārnu tauriņu apakškārta
- blastocista Augstāko zīdītāju (placentāļu) dīgļa pūslīšveida attīstības stadija; dīglis šajā stadijā
- girencefāli Augstāko zīdītāju grupa ar krokotu galvas smadzeņu pusložu virsmu
- superior Augstāks
- bānkungs Augstāks dzelzceļa ierēdnis
- lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs); augstāka militāra persona; arī dzimtkungs
- arhierejs Augstāks pareizticīgās baznīcas garīdznieks (bīskaps, arhibīskaps, metropolīts)
- augst- Augstāks, pārāks par citiem
- ekselence Augstas amatpersonas tituls
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas
- HDTV Augstas izšķirstības televīzija ("high-definition television")
- bums Augstas konjunktūras posms saimnieciskajā dzīvē
- kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne
- ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām
- V. S. O. P. Augstas kvalitātes maigs konjaks (angļu "a very superior Old Pale")
- mērmikrofons Augstas kvalitātes mikrofons, ko izmanto precīzai akustiskā lauka mērīšanai un par etalonu citu mikrofonu relatīvās jutības noteikšanai
- bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums
- stereoplanigrāfs Augstas precizitātes universālais stereofotogrammetrijas instruments, kuru lieto topogrāfisko karšu un plānu sastādīšanai un fototriangulācijas tīklu izveidošanai pēc stereoainām
- haiteks Augstās tehnoloģijas (angļu "high-tech")
- termojoni Augstas temperatūras iedarbībā ķermeņa virsmas izstarotie joni
- apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu
- kompuļi Augstas, stāvas kupenas
- Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
- goreljefs Augstcilnis
- oreljefs Augstcilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes vairāk nekā par pusi no sava biezuma
- hanuma Augstdzimusi sieviete, hana sieva
- beguma Augstdzimušu indiešu sieviešu (musulmaņu) uzruna, īpaši attiecībā uz firstu mātēm vai atraitnēm
- augstiene Augstene
- ātrmaiņu Augstfrekvences
- augstperiodisks Augstfrekvences
- modulēšana Augstfrekvences sprieguma amplitūdas, frekvences vai fāzes variēšana ar zemfrekvences sprieguma palīdzību, piem., no mikrofona pastiprinātāja vai TV kameras
- augš Augsti
- augši Augsti
- aušķi Augsti
- gaišs Augsti attīstīts (par prātu, spējām)
- smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu)
- danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu)
- danciski Augsti cilājot kājas, ar palēcieniem, dejas solī
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
- tarataika Augsti, plati rati
- highness Augstība: līdz Indriķa VIII laikam angļu karaļu tituls
- augstkalnu Augstiem kalniem piemītošs; tāds, kas atrodas augstu kalnos
- augstīne Augstiene
- highland Augstiene
- augstiena Augstiene (1)
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
- Algonkinu augstiene augstiene Kanādā (_Algonquin Upland_), Ontārio provinces dienvidaustrumos, augstums līdz 587 m
- Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri)
- Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.)
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
- Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
- Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m
- Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota
- Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu
- Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m)
- Algomas augstiene augstienne Kanādas dienvidu daļā, Ontārio provincē, uz austrumiem no Augšezera un uz ziemeļiem no Hūrona, augstākā virsotne - 665 m (Ogidaki)
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
- centaurium Augstiņi
- Mežmuižas dzirnavezers Augstkalnes dzirnavezers Augstkalnes pagastā
- Mežamuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums
- Mežmuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums; arī Augstkalnes muiža
- kaijēnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijēni" iedzīvotāji
- meženieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
- mežmuižnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
- svētupnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Svētupe" iedzīvotāji
- Vilkašu muiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" bijušais nosaukums
- vilkaišnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji
- vilkašnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem
- parami Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.
- paramos Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.; parami
- pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
- Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu
- augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā
- flops Augstlēkšanas stils, kurā sportists latiņu pārvar atmuguriski
- osborns Augstlēkšanas stils, kurā sportists pārvar latiņu sāniski
- augstmane Augstmanis
- augstnesis Augstmanis
- augstnieks Augstmanis
- brāķmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- brakulainis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- brammanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- brasmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- braucmanis Augstmanis, augstākai kārtai piederīgs
- magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā)
- augstenieki Augstmaņi, augstākajai ļaužu kārtai piederīgie
- metrdotels Augstmaņu pilīs ēdienu un virtuves pārzinis
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem)
- krekprocess Augstmolekulāru ogļūdeņražu skaldīšana karstumā vienkāršākos produktos
- augstpapēdenes Augstpapēžu kurpes
- klabenes Augstpapēžu kurpes
- špiļka Augstpapēžu kurpes
- augstprātīgums Augstprātība
- augstdegunība Augstprātība, iedomība
- labbatā Augstprātība, lepnība
- augstmanība Augstprātība, lielība
- arogance Augstprātība, uzpūtība
- pārprātība Augstprātība, uzpūtība
- dramatisms Augstprātīga un samākslota valoda un izturēšanās, ko novēro dažās psihiskās slimībās
- bonza Augstprātīga, iedomīga amatpersona
- hipsēloloģija Augstprātīga, uzpūtīga runa; lielīšanās
- izgāzīgi Augstprātīgi, lepni
- aroganti Augstprātīgi, uzpūtīgi
- augstprātis Augstprātīgs cilvēks
- ūpis Augstprātīgs un dusmīgs cilvēks
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas
- izgāzīgs Augstprātīgs, lepns
- labatīgs Augstprātīgs, lepns
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs
- arogants Augstprātīgs, uzpūtīgs
- arrogants Augstprātīgs, uzpūtīgs, bezkaunīgs
- vīzeklis Augstprātīgs, zobgalīgs cilvēks
- cvilve Augstprātis
- lepniķis Augstprātis
- lepnis Augstprātis
- lepnulis Augstprātis
- leponis Augstprātis
- cvelve Augstprātis, varonis
- lieldegunis Augstprātis, vīzdegunis
- blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos)
- Hochrosen Augstroze
- Lielezers Augstrozes Lielezers Umurgas pagastā
- Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā
- augšs Augsts
- austs Augsts
- haut Augsts
- haute Augsts
- high Augsts
- triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs vienā spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli
- staubenis Augsts celms, vai koks bez galotnes
- lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā)
- maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis; vēlēta muižniecības amatpersona
- hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai
- leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums
- ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2)
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors
- intendants Augsts pārvaldes ierēdnis (Francijā, līdz 1790)
- bans Augsts ungāru ierēdnis (ban), turciski - kungs
- kurgāns Augsts uzbērums uz tatāru un slāvu senlaiku kapa (no 4. gt. p. m. ē. līdz 14.-15. gs. m. ē.)
- falsets Augsts vīriešu balss reģistrs; kāda no šī reģistra skaņām; spalga balss
- duprs Augsts, apdrupis celms
- augst- Augsts, augstu; uz augšu vērsts, saistīts ar izcilni
- izcilts Augsts, cēls
- sublims Augsts, cēls
- flageolete Augsts, flautas skaņai līdzīgs tonis, ko rada ar lociņu spēlējams mūzikas instruments, ja stīgām viegli pieskaras ar pirkstu
- svilpt Augsts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpot (3)
- dzidrs Augsts, skanīgs (par skaņu)
- gaišs Augsts, skanīgs (par skaņu)
- smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu)
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem
- špiļka Augsts, smails papēdis (sieviešu kurpēm)
- spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām)
- svilpot Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpt (3)
- lielsirdība Augstsirdība
- dižsirdība Augstsirdība, cēlsirdība
- dižsirdīgs Augstsirdīgs
- ģenerozs Augstsirdīgs, cēls
- augstškola Augstskola
- senāts Augstskolas padome
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki
- lektors Augstskolu mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats
- vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna
- stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus
- īsslēdzējs Augstsprieguma elektrisks aparāts māklīgu īsslēgumu radīšanai apakšstacijās
- atdalītājs Augstsprieguma komutācijas aparāts bez loka dzēšanas ierīcēm redzamu izolējošu pārtraukumu radīšanai
- augstspraigums Augstspriegums
- štagburšoneris Augsttakelēts divmastu šoneris (buru kuģis ar slīpajām burām)
- augši Augstu
- simarre Augstu amatpersonu mētelis, ko uzģērbj svinīgos brīžos
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls
- labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls
- iesasviesties Augstu iešūpoties
- augšlēcīte Augstu lecošā, vardes epitets
- augstlēcīte Augstu lecošā, vardes epitets
- augstraudzīte Augstu lecošā, vardes epitets
- augšlēciņu Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi
- augšlecām Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- augšlecēm Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- augšlēcu Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- auslecēm Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
- kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda; kalnu sistēma
- treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums
- treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi (1)
- trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; treļļi (1)
- hypso- Augstuma
- hipsoterapija Augstuma izmantošana terapeitiskos nolūkos
- altimetrija Augstuma mērīšana
- hipsonoze Augstuma slimība, kalnu slimība
- augša Augstumā, gaisā, debesīs
- augstumrādītājs Augstummērītājs
- augste Augstums
- altitude Augstums; debesu ķermeņa augstums virs horizonta
- līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25,4 mm)
- sortīgs Augstvērtīgs (par dzīvnieku šķirni)
- lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām
- kohinūrs Augstvērtīgs slīpēts dimants
- auška Augša
- augš Augšā
- augšan Augšā
- augši Augšā
- auškā Augšā
- virson Augšā
- augšiene Augša (1)
- ķencele Augšā un apakšā vienādi plats koka trauks ar divi osiņām
- augšene Augša, augšējā daļa
- augstene Augša, augšējā daļa; bēniņi; augšiene
- virsība Augša, virspuse
- auškan Augšan
- augulība Augšana
- auga Augšana, attīstība, raža
- liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums
- lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
- liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
- liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
- somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga
- metafīze Augšanas josla stobrkaula galos starp epifizi un diafīzi
- plastodinamika Augšanas potenciāls
- Daņileviči Augšaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants
- ēģiptieši Augšaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ēģipte" iedzīvotāji
- lieves Augšbaznīca, ērģeļu telpa
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku un noteces caurumiņu apakšmalā
- Šlosberga Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Pilskalne" bijušais nosaukums
- subatieši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Subate" iedzīvotāji
- Šedere Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Šēdere" nosaukuma variants
- Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
- Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
- Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
- Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums
- Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa
- Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums
- Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants
- Konecpole Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" nosaukuma variants
- Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums
- Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants
- Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums
- Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
- Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
- Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants
- Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums
- Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums
- Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums
- ambelieši Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" iedzīvotāji
- Ambeli Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" nosaukums latgaliski
- Augškaļne Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" nosaukums latgaliski
- Jaunstupeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
- Biļinski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" otrs nosaukums
- Pustoškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" bijušais nosaukums
- Jurgeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" nosaukuma variants
- Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski
- Peikstuliškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukuma variants
- Peikstuliškys Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukums latgaliski
- Podgaršani Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Podgaršāni" nosaukuma variants
- Bārtuļi Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums
- Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums
- Dvīta Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Dviete" nosaukuma variants
- Kolups Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Kalupe" nosaukuma variants
- Medums Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Medumi" nosaukuma variants
- Neicgaļs Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgale" nosaukums latgaliski
- Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski
- Salonāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" bijušais nosaukums
- Salanāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" nosaukuma variants
- alksnieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Alksna" iedzīvotāji
- andrijovieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrijova" iedzīvotāji
- Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums
- Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- aklenišķieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Aklenišķi" ("Akleņiški") iedzīvotāji
- Aukliniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants
- Aukliniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukuma variants
- Aukliniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Akleņiški" nosaukums latgaliski
- Bikernīki Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" nosaukums latgaliski
- butēniškieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Butēniški" iedzīvotāji
- Buciniškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants
- Buciniški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukuma variants
- Buciniškys Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Buteņiški" nosaukums latgaliski
- deksnieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji
- Dekšni Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
- Panceliškas Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
- Panteliški Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Panteļiški" nosaukuma variants
- pavlovieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
- pavlovskieši Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlova" iedzīvotāji
- Pavlovska Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
- Pavlovskie Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukuma variants
- Pavlovskī Augšdaugavas novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavlovskoje" nosaukums latgaliski
- Augļi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Auguliški" nosaukuma variants
- Dedeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dedelišķi" nosaukuma variants
- demenieši Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" iedzīvotāji
- demenišķi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" iedzīvotāji
- Dirvaniški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dervaniški" nosaukuma variants
- Fabijanovka Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums
- Labetiški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" bijušais nosaukums
- Kočergina Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kočergino" nosaukuma variants
- Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants
- Akminoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akmani" nosaukuma variants
- Akminuoji Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Akminoji" nosaukuma variants
- Borovie Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants
- Borovije Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukuma variants
- Borovī Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Borovaja" nosaukums latgaliski
- Kierkuži Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski
- Pitrāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Petrāni" nosaukuma variants
- Ancāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludiniški" bijušais nosaukums
- dvietieši Augšdaugavas novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Dviete" iedzīvotāji
- dvietišķi Augšdaugavas novada Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Dviete" iedzīvotāji
- Dvetenskaja Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Dweeten Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- galvānieši Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Galvāni" iedzīvotāji
- Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums
- Birkeneļi Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" nosaukuma variants
- Berķenele Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" senāks nosaukums
- aizupieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji
- Aizupīši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
- aizupnieki Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupnieki" iedzīvotāji
- Audzariškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums
- baltacieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltači" iedzīvotāji
- Boltakrūgs Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltaiskrogs" nosaukuma variants
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
- Barauka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants
- Borovka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants
- bībelišķieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" iedzīvotāji
- Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants
- Ploniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukuma variants
- Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski
- Pramaniškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
- Pramaniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
- Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski
- pūdānieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdāni" iedzīvotāji
- Pudāni Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
- Kolupskaja Augšdaugavas novada Kalupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Gardelišķi Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gardeliški" nosaukuma variants
- peskieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" iedzīvotāji
- ratiškieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ratišķi" iedzīvotāji
- Auksteni Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Auksteņi" nosaukums latgaliski
- Augšpole Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" nosaukuma variants
- aužgulānieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužgulāni" (arī "Aužgulēni") iedzīvotāji
- Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums
- baraviecieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravieki" iedzīvotāji
- baravicieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" iedzīvotāji
- baravīcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravīki" iedzīvotāji
- Baravīki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" nosaukuma variants
- foļvorcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvorcieši" iedzīvotāji
- gančevskieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" iedzīvotāji
- Gančauski Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" nosaukuma variants
- Dranciški Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" bijušais nosaukums
- juksieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" iedzīvotāji
- Patmalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļi" nosaukuma variants
- paukštieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Paukšti" iedzīvotāji
- Riboki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants
- Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski
- Būkšti Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
- Derbaki Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerbaki" nosaukuma variants
- Novaja Porečje Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Porečje" nosaukuma variants
- Jaunā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunā Zeļonovka” bijušais nosaukums
- Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski
- Vecā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Vecā Zeļonovka” bijušais nosaukums
- Vacuo Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski
- Purvmaļi Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviški" bijušais nosaukums
- Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
- Bandališkas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukuma variants
- Bandališkys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukums latgaliski
- buciškieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Buciškas" (arī "Butiški") iedzīvotāji
- Būkšteņi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
- Būkšti Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
- Buciškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants
- Butiškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants
- Buciškys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukums latgaliski
- Sila Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums
- Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski
- Dileviči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" nosaukuma variants
- Dūdeli Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūdeļi" nosaukuma variants
- dunskieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji
- Jureiši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukuma variants
- Lāči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums
- Osmani Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
- pritikinieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pritikini" iedzīvotāji
- putānieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" iedzīvotāji
- Vecā Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukuma variants
- Vacuo Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukums latgaliski
- Maļinovskaja Augšdaugavas novada Naujenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums
- dukurieši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" iedzīvotāji
- Dukurīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dukurieši" nosaukuma variants
- Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums
- Baltaiskrogs Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
- dolnājieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
- dolnišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
- kazimerieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
- kazimirišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
- kazimirišķieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
- Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums
- Faļtofa Augšdaugavas novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faļtopi" nosaukuma variants
- Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums
- belmontieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Belmonte" (arī "Belmonti") iedzīvotāji
- borovcieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji
- dubenišķi Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Dubenišķi" iedzīvotāji
- ezermuizieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji
- ezernieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerņa" iedzīvotāji
- ragulišķieši Augšdaugavas novada Skrundalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ragulišķi" iedzīvotāji
- aronieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Arone" iedzīvotāji
- Bundiški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Bundišķi" nosaukuma variants
- Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants
- Elkšņi Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Oļšanka" otrs nosaukums
- pilacieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Pilaci" iedzīvotāji
- Bambaniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Plikais kalns" otrs nosaukums
- pravdieši Augšdaugavas novada Sventes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Pravda" iedzīvotāji
- alksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Alkšņi" iedzīvotāji
- Arhipiški Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Arhipišķi" nosaukuma variants
- elksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" tagad "Elerne" iedzīvotāji
- Boltakrūgs Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Baltakrogs" nosaukuma variants
- Ceglinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ceglinieki" nosaukuma variants
- Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants
- orbidānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" iedzīvotāji
- Bortnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Osagols" bijušais nosaukums
- Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
- Andenīši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" bijušais nosaukums
- Puokšāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski
- priednieki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
- Prīdnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" nosaukuma variants
- pudānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" iedzīvotāji
- Pudāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
- Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants
- Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski
- Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants
- Dirvoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums
- Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski
- Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski
- Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants
- Azarstarpi Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerstarpi" nosaukuma variants
- Juonāni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukuma variants
- Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski
- Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski
- Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski
- Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski
- monomiozīts Augšdelma divgalvainā muskuļa iekaisums, kas periodiski atkārtojas
- tricepss Augšdelma trīsgalvainais muskulis
- spruds Augšdelms
- fokāra Augšēģiptē, senāk, mācīts vīrs, kas prot lasīt Korānu un rakstīt rakstus
- virss Augšējā (sēnes) augļķemeņa daļa
- cepurīte Augšējā (sēnes) augļķermeņa daļa
- augšdaļa Augšējā daļa
- cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats apakša
- gals Augšējā daļa, augšpuse; virspuse; virsotne
- kora Augšēja daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam)
- kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam)
- koris Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam); kore (2)
- SVC Augšējā dobā vēna (angļu "superior vena cava")
- azigogrāfija Augšējā dobajā vēnā ieejošās nepāra vēnas rentgenogrāfija pēc iezīmēšanas ar kontrastvielu; izmanto lai vērtētu audzēja lielumu videnē
- hipokonuls Augšējā dzerokļa distālais paugurs
- hipokonuss Augšējā dzerokļa distolingvālais paugurs
- parakonuss Augšējā dzerokļa meziobukālais paugurs
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu)
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai)
- kvarteris Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvarterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvaterdeķis Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvāterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvāters Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem
- augšlapa Augšējā lapa
- metakonuss Augšējā lielā dzerokļa ārējais mugurējais (distobukālais) paugurs
- augšlūpa Augšējā lūpa
- augšmala Augšējā mala
- tritokonuss Augšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
- blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai
- ekskurvācija Augšējā plakstiņa deformācija, kurā saistaudu plātnīte izliekta uz āru
- ediakarans Augšējā proterozoja iedalījuma vienība, laikposms tieši pirms kembrija (pirms \~635-542 miljoniem gadu), līdz 2004. g. saucās vends
- augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa
- virspuse Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam); arī virsa (1)
- reilbura Augšējā rājbura (taisnā bura) pilna takelējuma burukuģī; virsbrambura
- augšsēklotne Augšējā sēklotne
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu
- apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma)
- ziedkopa Augšējā, parasti zarota, vasa, uz kuras attīstās ziedi
- augsdējais Augšējais
- augstējais Augšējais
- augšuvējs Augšējais
- augzdējais Augšējais
- tops Augšējais (masta, stengas) gals
- galerija Augšējais balkons skatītāju zālē
- virsakmins Augšējais dzirnakmens
- augšgals Augšējais gals
- saperskripts Augšējais indekss
- augšlogs Augšējais logs, loga augšējā daļa
- margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste
- augšnazis Augšējais nazis kartona griežamām mašīnām
- gotlandijs Augšējais silūrs
- suprēms Augšējais slieksnis
- augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas ir augstāk par citiem
- augšvāks Augšējais vāks
- augšžoklis Augšējais žoklis
- senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem
- augšmākoņi Augšējie mākoņi
- augša Augšējie, augstie (balss) toņi
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma
- kolorēšana Augšējo balsu izrotāšana ornamentālu pārveidojumu rezultātā
- URI Augšējo elpceļu infekcija (angļu "upper respiratory infection")
- platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem
- ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju
- aušķiene Augšene
- Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas
- Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- virsums Augšgals, augšdaļa, virsdaļa
- hiperoons Augšistaba vai stāvs
- Augšķieru ezers Augšķiešu ezers Leimaņu pagastā
- virslūpa Augšlūpa
- zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts
- brahiheilija Augšlūpas vidusdaļas saīsinājums
- laterītaugsnes Augšņu grupa, kam profilā ir laterīta horizonts
- takiraugsnes Augšņu tips, kas veidojies māla tuksnesī un pustuksnesī, lēzenos reljefa pazeminājumos, gandrīz bez veģetācijas
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
- kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers
- atkārteņ Augšpēdu
- vēkšiņpēdu Augšpēdu
- Wyschgorodok Augšpils (tagad Vyšgorodok, Krievijā)
- kalnpus Augšpus
- kalnpusē Augšpus
- amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens
- altāns Augšstāva daļas izlaidums uz (stabu) atbalstiem
- virsstāvs Augšstāvs
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā
- meroparestēzija Augšstilba parestēzija
- lytka Augšstilbs
- cenklis Augšstilbs, ciska
- aukštaiši Augštaiši - etnogrāfiska grupa Lietuvā
- Lietuvas nacionālais parks Augštaitijas nacionālā parka nosaukums 1973.-1991. g.
- augšgals Augštece, arī tās apkārtne
- cyska Augštilbs
- augša Augšup
- augšā Augšup
- augšum Augšup
- debešup Augšup
- celiņas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi
- cilas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi
- ciliņas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi
- pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms
- kalnupus Augšup kalnā
- kalnup Augšup kalnā; augšup
- katrūp Augšup un lejup
- apikāls Augšup vērsts; tāds, kas ir virsotnē
- kāpiens Augšupeja, progress; arī panākumi
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā
- ascendējošs Augšupejošs
- kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem
- Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu
- augšzemieši Augšzemes iedzīvotāji
- augšzemnieki Augšzemes latvieši
- augšļaudis Augšzemnieki
- augšenieks Augšzemnieks
- augšgalietis Augšzemnieks
- augšļaudietis Augšzemnieks
- augšpusietis Augšzemnieks
- virsžoklis Augšžoklis
- augšdzelzi Augšžoklis, augšējais žokļa kauls
- maksilektomija Augšžokļa izgriešana
- starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem)
- hemimaksilektomija Augšžokļa puses izoperēšana
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; oklūzija (3)
- oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; sakodiens
- audzināties Augt
- dzildēt Augt
- vērēt Augt
- riesties Augt (par augiem)
- slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām
- kāpt Augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem
- cerāt Augt ceros
- apceroties Augt ceros apkārt kaut kam
- aizaugt Augt ciet
- aizaugt Augt ciet
- vērīt Augt garam un slaidam, nelokoties
- zalot Augt lapās, lakstos
- tīklot Augt tīklveidīgi (par augu dalām, parasti par saknēm, zariem)
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem)
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem
- staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām)
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem
- apstirpt Augt, izaugt, pastiepties
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām
- kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem)
- dīdzoties Augt, palielināties
- griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida
- zelt Augt, zaļot (par augiem, to kopumu)
- ekotops Augtenes vides komplekss, kas ietekmē augu valsti
- edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora
- agrobiocenoze Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru radījis cilvēks
- metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā
- zaļums Augu, to daļu kopums zaļā krāsā
- Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā
- Krampanu upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka
- Bozenieku upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka
- pūtelis Augumā mazs un resns cilvēks
- ķēmurs Augumā mazs; kaut kas mazs un apaļš
- pustiks Augumā neliela cūka
- kulainis Augumā sīks cilvēks
- stāgs Auguma stāvs
- masa Augums
- noauga Augums
- rumpis Augums
- stans Augums
- facies Augums, āriene: seja, izskats, skats, ārējā parādība
- būda Augums, ķermenis
- hipomezisoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo
- hipomezosoma Augums, nedaudz mazāks par vidējo
- slejs Augums, stāvs
- statura Augums, stāvs
- lituus Auguru zizlis
- irināt Augus ravējot retināt
- kalceāti Augustīniešu, karmelītu u. c. ordeņu nozarojumi, kuru locekļi valkāja apavus
- Augustava Augustova - pilsēta Polijā
- Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
- sternorrhyncha Augutis
- heterometabola Augutu kārtas "Heterometabola" nosaukuma sinonīms
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu
- hermess Augutu kārtas laputu apakškārtas atsevišķu sugu nosaukuma satāvdaļa
- acyrthosiphon Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
- aphrastasia Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
- filoksēra Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints ("Phylloxera"), kas parazitē uz augiem
- hemimetabola Augutu kārtas nodalījums
- Kinderskauts Aukstākā virsotne Peninu kalnu Pīka masīvā, Anglijā, augstums - 636 m
- pampēro Auksti un sausi dienvidu vēji, kas izplatīti Argentīnā, Pampā
- pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses
- Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
- Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
- XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
- Kohibaba Babas grēda Hindukuša kalnu sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados
- lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos
- augstarieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" iedzīvotāji
- Augstori Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Augstari" nosaukuma variants
- augstasilieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" iedzīvotāji
- Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski
- ambundi Bambundi - tauta Angolā
- ambuni Bambundi - tauta Angolā
- mbuni Bambundi - tauta Angolā
- baristers Baristrs - advokāts ar tiesībām uzstāties Anglijas augstākajās tiesās
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu
- Rūrānu batarejas kalns Batarejas kalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Augškaļņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Augškalni" nosaukuma variants
- Baznīcas kalns Baznīckalns Augstrozes paugurvalnī
- makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu
- Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka
- Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte
- ķirzaka Bezkāju ķirzaka - glodene ("Anguis fragilis")
- Šergī beznoteces ieplaka Alžīrijā (_Chott ech Chergui_), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā
- Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m
- Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
- Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde"
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
- Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā
- Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene
- Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne
- augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
- Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
- lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda
- Buenosairesas autonomā pilsēta Buenosairesa - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires")
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lanusa Buenosairesas pilsētas rajons Argentīnā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
- komandoss Būru zemessardzes vienības nosaukums Angļu - būru kara laikā 1899.-1902. g.
- troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā)
- serjeants-at-arms Ceremoniju ierēdņi Anglijas karaļa galmā
- Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības
- Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
- kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums
- eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā
- afgāņi cilvēks, kurš piedalījies karadarbībā Afganistānā
- Čako Čako province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Chaco" / "Provincia del Chaco"), administratīvais centrs - Resistensija, platība - 99633 kvadrātkilometri, 1071100 iedzīvotāju (2010. g.)
- aimaki Čāraimaki - tautu grupa Afganistānā un Irāna
- čartists Čartisma piekritējs, Anglijā 19. gs. pirmajā pusē
- gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene)
- dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene
- Riočiko Čiko, upe Argentīnā
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
- Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
- Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
- Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā
- Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
- Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
- Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
- Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte
- Ļubiste Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā
- Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
- Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
- Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
- Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
- Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
- Ans Debesu dievs šumeru reliģijā un šumeru panteona Augstais dievs; Anu
- Somma departaments Francijā, Augšfrancijas reģiona rietumu daļā
- Artigasa departaments Urugvajā (_Artigas_), valsts ziemeļos, robežojas ar Salto departamentu, kā arī ar Argentīnu un Brazīliju
- teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā
- ABC Dienvidamerikas trīs valstis: Argentīna, Brazīlija, Čīle
- Baiame Dienvidaustrumu Austrālijas aborigēnu ticējumos Augstais Dievs un pasaules radītājs
- Elkazeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" bijušais nosaukums
- Elkuzeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" senāks nosaukums
- elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji
- elkuzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji
- elkzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
- Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur")
- kvirīns Dieva Jānus un ķeizara Augusta nosaukums
- serjeants-at-arms Divi ierēdņi, kas rūpējas par kārtību un drošību Anglijas parlamentā: viens lordu namā pakļauts lordam kancleram, otrs deputātu namā, pakļauts spīkeram
- Abgulden Divu muižu Gross-Abgulden un Klein-Abgulden apzīmējums
- dūdulis Dižzirdzene ("Angelica archangelica")
- bērzainieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji
- klintenieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Klinti" iedzīvotāji
- augstkalnieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta iedzīvotāji
- apguldnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" iedzīvotāji
- Apgultes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums
- Apgultnes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums
- Vecabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas Apgulde bijušais nosaukums
- Dodkas ezers Dodkas ezers - atrodas Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 22,6 ha; Dotka
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
- Drigānes ezers Driģenes ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Aliute Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Višķu pagastā
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
- Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
- Dovera Duvra - pilsēta Lielbritānijā, Anglijā
- Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā
- Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Dželalabada Džalālābāda - pilsēta Afganistānā
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas)
- cilindriskais egilopss egilopsu suga ("Aegilops cylindrica")
- Tauša egilopss egilopsu suga ("Aegilops tauschii")
- Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km
- Mātita Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, kuras kults bija izplatīts Augšēģiptē
- Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija
- Sahs Ēģiptiešu mitoloģijā - Oriona zvaigznāja personifikācija, kuru uzskatīja par zvaigžņu pavēlnieku un attēloja kā valdnieku ar Augšēģiptes valdnieka kroni galvā
- Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai
- derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis
- gaučo Etniska grupa Argentīnā un Urugvajā, radās 16.-17. gs. no spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācējiem
- negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- Arhentino ezers ezers Argentīnas dienvidos (_Lago Argentino_), Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 187 m vjl., platība - 1400 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 300 m
- Auciema ezers ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, 54,6 m vjl., platība — 41 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,45 km, vidējais dziļums — 1,9 m, eitrofs ezers, 15% platības aizņem niedrāji
- Driškins ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers
- Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
- Galvānu ezers ezers Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, platība — 1 ha
- Cabišku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība - 6,1 ha; Ķerubiņu ezers
- Ezernieku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība — 1 ha
- Ancānu ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Akmenka ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība - 22 ha; Akmenkas ezers; Akmeņkas ezers; Akmeņu ezers
- Baltezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 19,5 ha; Baltmuižas ezers
- Arlaka ezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 2,5 ha
- Deguta ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība - 3 ha
- Peļušinas ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 4,8 ha; Pelečinas ezers; Pelečina ezers
- Mazais Kalupes ezers ezers Augšdaugavas novada Kalupes pagastā, platība - 110 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 9,8 m; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Ķeišu ezers
- Adatiņa ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers
- Pjatačoks ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, platība - <1 ha, dziļums - līdz 9 m
- Aklais ezers ezers Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā, platība - 6,7 ha; Gerlaka ezers; Gērlaka ezers
- Bezvārdis ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - \~1 ha
- Bogdānu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 1,9 ha
- Dunas ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 2 ha; Dumlu ezers
- Ozerka ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 4,8 ha
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers
- Driģenes ezers ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība - 1 ha; Drigānes ezers
- Dimantu ezers ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība — 1 ha
- Bedušu ezers ezers Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, Silenes dabas parka teritorijā, platība - 4,6 ha
- Puplakšu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - <1 ha
- Peskuņicas ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,2 ha; Peskunicas ezers; Peskunīcas ezers
- Daškeviča ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība - 1,3 ha; Dubinka; Dubonkas ezers; Duninkas ezers
- Brodu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — \~1 ha
- Ezerkalnu ezers ezers Augšdaugavas novada Sventes pagastā, platība — 2,3 ha
- Dziļais ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība - 11,4 ha; Kovaļevska ezers
- Bērzezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība – 6,5 ha; Berkauzija; Berkinze
- Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka
- Orbidānu ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 1 ha
- Dublinieku ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 4,3 ha
- Daniševkas ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 2,1 ha
- Boltaru ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 9,7 ha
- Ostrova ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība — 1,4 ha
- Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers
- Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers
- Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
- Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
- Drūkšu ezers ezers Augštaitijas augstienē, 141,6 m vjl., uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas (~3 km no Latvijas robežas), platība - 4450 ha, dziļums - līdz 32 m, 5 salas, līčains
- Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu
- Dīsnu ezers ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 24 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6 m, 5 salas
- Āzišķu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, 120,2 m vjl., platība - 26,3 ha, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~300 m; Baļunovka
- Baltišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - \~1,5 ha, garums - \~180 m, lielākais platums - \~100 m
- Apsānu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,5 ha, garums - \~160 m, lielākais platums - \~110 m
- Dubiķis ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers
- Dobene ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m
- Bērzezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība – 5,6 ha, garums – \~300 m, lielākais platums – \~200 m; Bērzu ezers
- Bebru ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība — 1,1 ha, garums — \~170 m, lielākais platums — \~100 m
- Dervanišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, 120,4 m vjl., platība — 68,7 ha, garums 2,2 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, aizaugums — \~13%; Ustankas ezers; Ustaukas ezers
- Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers
- Mācītājezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers
- Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers
- Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers
- Baltmuižas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 130 m vjl., platība 9,2 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~250 m, lielākais dziļums 32,5 m
- Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers
- Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers
- Zabolotņiku ezers ezers Augšzemes augstienē, Salienas pagastā, 147,1 m vjl., platība - 21,0 ha, garums - 0,9 ha, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 15,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
- Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni
- Valņaņišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Skrudalienas pagastā, 145,1 m vjl., platība - 15,3 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,4 km, lielākais dziļums - 3,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Volnanišku ezers; Volnjanišku ezers; Volnjanišķu ezers
- Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Koļesņikova ezers
- Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
- Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers
- Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers
- Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers
- Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis
- Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs
- Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs
- Krīgānu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Rites pagastā, 85,3 m vjl., platība - 61,5 ha, garums - 1,55 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs ezers, aizaugums - 80%
- Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers
- Vīķu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļaustrumu malā, Sēlpils pagastā, 76,8 m vjl., platība — 85,4 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,7 m; Vīķezers
- Kumbuļu ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 145 m vjl., platība — 41,4 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, aizaugums — 70%, sapropeļa iegulas; Kumbules ezers
- Ugarinka ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers
- Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers
- Sila ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 146,3 m vjl., platība - 262 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,8 m, eitrofs, ar aizaugušiem līču krastiem
- Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers
- Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
- Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci
- Aterezers ezers Austrijā (_Attersee_), Augšaustrijā, Zalckammergūta masīvā 467 m vjl., platība - 4680 ha, dziļums - līdz 171 m
- Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers
- Mazapguldes ezers ezers Dobeles novada Auru pagastā, platība - 7,1 ha; Apguldes dzirnavezers; Dzirnezers
- Ansī ezers ezers Francijas austrumos (_Annecy, Lac dˈ_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā
- Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums
- Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
- Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers
- Hāmūns ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros
- Baltezers ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m
- Anajurjualuks ezers Kanādā (_Angajurjualuk Lake_), Nunavutas teritorijas austrumos, Bafina salas ziemeļu daļā
- Anikuni ezers ezers Kanādā (_Angikuni Lake_), Nunavutas teritorijas dienvidu daļā
- Upembas ezers ezers Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani provincē, Upembas nacionālā parka teritorijā
- Andarcho ezers Ķīnā (_Angdar Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā
- Angulinūrs ezers Ķīnā (_Anguli Nur_; _Angu Linao_; 安固里淖), Džandzjakou provinces ziemeļrietumu daļā
- Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
- Augšķiešu ezers ezers Leimaņu pagastā, platība - 3,5 ha; Augšķieru ezers
- Sartu ezers ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība - 1331 ha, dziļums - līdz 21,9 m, līčains, 7 salas (kopplatība - 13,2 ha)
- Lodis ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja
- Ceļmalezeriņš ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Umurgas-Augstrozes ceļa, platība - 0,8 ha
- Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes
- Buenosairess ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km
- Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
- Lagoarhentino ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē (sp. val. "Lago Argentino"), 187 m vjl., Argentīnas dienvidos, platība - 1460 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 300 m
- Navelvapi ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m
- Beļanu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, 149,8 m vjl., platība - 94 ha, no tiem Latvijā 55,4 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs ezers, aizaugums - 23%; Balta ezers; Baltais ezers; Baltezers
- Bruņu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, 147,8m vjl., platība - 37 ha, garums - 0,8 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,6 m, eitrofs, ļoti produktīvs, tiek izmantots zivju audzēšanai; Bruņenes ezers
- Fanjāno ezers ezers Ugunszemā ("Lago Fagnano"), uz Argentīnas un Čīles robežas, platība — 593 kvadrātkilometri
- Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
- Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
- Subates ezeri ezeru pāris Augšzemes augstienē, Subates pilsētā un Lietuvā, 120,2 m vjl.
- persiešu valoda farsi - indoeiropiešu valoda, oficiālā valoda Irānā, runā vairākums Afganistānā, izplatīta Centrālāzijā; arābu raksts
- Faizabada Feizābāda - pilsēta Afganistādā
- manors Feodālā lēņu muiža viduslaiku Anglijā
- frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi
- kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā
- vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks
- kanclers Finanšu ministrs (Anglijā); valsts kases kanclers
- Malvinu salas Folklenda salu nosaukums Argentīnā u. c. spāņu valodas zemēs ("Islas Malvinas")
- Formosa Formosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Formosa" / "Provincia de Formosa"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 722066 kvadrātkilometri, 555700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province
- trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai
- Cegeļņa Gajevā Cegeļņa - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
- argonauti Galvkāji moluski ("Argonautidae"), kas mīt siltās jūrās
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
- Gardeza Gardīza - pilsēta Afganistānā
- latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem
- zirdzenaji Gārsa ("Aegopodium")
- podagras gārsa gārsu suga ("Aegopodium podagraria")
- sturbulis Gāršu sturbulis - meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- hends Garuma mērs Anglijā - 10,16 cm
- aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; Bulgārijā - 0,670 m
- Džilingema Gilingema - pilsēta Anglijā
- povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
- aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
- glotene Glodene ("Anguis fragilis")
- glotens Glodene ("Anguis fragilis")
- glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu
- simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām
- Sautjorkšīra Grāfiste Lieelbritānijā ("South Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Bārnsli, platība - 1552 kvadrātkilometri, 1393400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Eivona Grāfiste Lielbritānijā ("Avon"), Anglijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Bristole, platība - 1342,68 kvadrātkilometru, 1080000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kembridžšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cambridgeshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Kembridža, platība - 3389 kvadrātkilometru, 847200 iedzīvotāju (2017. g.)
- Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.)
- Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.)
- Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.)
- Kambrija Grāfiste Lielbritānijā ("Cumbria"), Anglijas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Kārlaila, platība - 6768 kvadrātkilometru, 498400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.)
- Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g)
- Glosteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Gloucestershire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Glostera, platība - 3150 kvadrātkilometru, 907200 iedzīvotāju (2017. g.)
- Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.)
- Hereforda un Vustera grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes
- Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti
- Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.)
- Kenta Grāfiste Lielbritānijā ("Kent"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Meidstona, platība - 3544 kvadrātkilometru, 1554600 iedzīvotāju (2017. g.)
- Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.)
- Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.)
- Linkolnšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lincolnshire"), Anglijas austrumu daļā, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Linkolna, platība - 6959 kvadrātkilometri, 1082300 iedzīvotāju (2017. g.)
- Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.)
- Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.)
- Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Oksfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Oxfordshire"), Anglijas dienvidu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Oksforda, platība - 2605 km^2^, 682400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.)
- Samerseta Grāfiste Lielbritānijā ("Somerset", senāk "Somersetshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Tontona, platība - 4171 kvadrātkilometrs, 956700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Stefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Staffordshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Steforda, platība - 2713 kvadrātkilometru, 1126200 iedzīvotāju (2017. g.)
- Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.)
- Taina un Vīra grāfiste Lielbritānijā ("Tyne and Wear"), Anglijas ziemaļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Ņūkāsla, platība - 538 kvadrātkilometri, 1129500 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vestjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("West Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Veikfīlda, platība - 2029 kvadrātkilometri, 230700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vestmidlendsa Grāfiste Lielbritānijā ("West Midlands"), Anglijā, administratīvais centrs - Vestbromviča, platība - 902 kvadrātkilometri, 2897300 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Viltšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Wiltshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Troubridža, platība - 3485 kvadrātkilometri, 716400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vusteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Worcestershire"), Anglijā, administratīvais centrs - Vustera, platība - 1741 kvadrātkilometrs, 588400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Bedfordšīra grāfiste Lielbritānijā, Anglijas austrumu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Bedforda, platība - 1235 kvadrātkilometri, 664600 iedzīvotāju (2017. g.)
- Bakingemšīra grāfiste Lielbritānijā, Anglijas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Eilsberi, platība - 1874 kvadrātkilometri, 803400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Bāta un Nortīstsamerseta grāfiste Lielbritānijā, Anglijas rietumos, dienvidos no Bristoles pilsētas
- lordleitnants Grāfistes galva un tiesas izpildītājs (Anglijā)
- kaunte Grāfistes nosaukums Anglijā (angļu "county")
- oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā)
- groat Grasis (Anglijā)
- egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
- Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām
- Lins grieķu mitoloģijā - Apollona un Argosas valdnieka meitas Psamates dēls, ko māte atdeva audzināšanā ganiem, un vēlāk to saplosīja suņi
- Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
- Korebs Grieķu mitoloģijā - Argas pilsētas iedzīvotājs, kurš uzvarēja milzu pūķi un kļuva par Megaras pilsētas dibinātāju
- Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs
- Eirifīle Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Talaja meita un pareģa Amfiarāja sieva
- Kapanejs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kas piedalījās septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
- Akrisijs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kuram bija pareģots, ka viņš ies bojā no savas meitas dēla rokas
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena
- Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs
- Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
- Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs
- Pallants grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona jaunākais dēls, Aigeja brālis un Tēseja tēvocis, ko Tēsejs nogalināja
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
- Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs
- Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps
- Nemeja Grieķu mitoloģijā - ieleja Argolīdā, Peleponesā
- Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību
- Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista
- Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu
- Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Poseidona dēls, viens no argonautiem, kas ieradās pie Jāsona no Milētas un kļuva par kuģa "Argo" stūrmani
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju
- Teāno grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas bija salaulāta ar Aigipta dēlu Fantu
- Args Grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, kuģa "Argo" būvētājs
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
- Aiāks Grieķu mitoloģijā - Zeva un nimfas Aigīnas dēls, Ahilleja un Ajanta vectēvs
- Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
- melnais grifs grifu suga ("Aegypius monachus"), saukts arī par maitu liju
- aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos
- augulieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" (arī "Augulene") iedzīvotāji
- Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums
- galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas
- Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
- Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729
- angļi Ģermāņu cilts, kas 5. gs. no Angelnas rajona Vācijā pārcēlās uz Angliju
- afga Hašišs no Afganistānas
- Heiverhila Heiverila - pilsēta Anglijā, nosaukuma latviskojuma variants
- Hereforda Hereforda un Vustera - grāfiste Lielbritānijā (_Hereford and Worcester_), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes
- Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.)
- Hulma Holma - pilsēta Afganistānā
- Taškurgana Holma - pilsēta Afganistānā
- HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents
- Žužuja Huhuja - pilsēta Argentīnā
- Nova Ližboa Hvambo, pilsēta Angolā, tās nosaukums līdz 1975. g.
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.)
- darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu
- pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā
- Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
- Sanhuljana ieplaka ieplaka Dienvidamerikā, Argentīnā, septītā pasaulē dziļākā sauszemes ieplaka - 105 m zjl.
- komparators ierīce, kas spēj salīdzināt divus lielumus A un B, un salīdzināšanas rezultātā izstrādā izejas signālus, kuru vērtības atbilst vienai no trim situācijām: A<B, A=B, A>B
- apakšnams Ievēlējamā palāta Anglijas parlamentā; pārstāvju palāta
- Ovidijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas māksla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem
- Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus
- Šlosbergskaja Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus
- mataki Indiāņu cilts Argentīnas ziemeļu apgabalos
- araukāņi Indiāņu tauta Čīlē un Argentīnā, \~300000 cilvēku, valoda savrupa
- kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- serdars Indijā un Afganistānā - cilts vecākais, ietekmīgs augstmanis
- ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Īrijas, Anglijas un Francijas apvidos)
- puštu Indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Afganistānā (līdzās dari); rakstības pamatā arābu alfabēts
- indomediterānā Indomediterānā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Ziemeļāfrikā, Dienvideiropā dažos rajonos, Arābijas pussalā, Irānas dienvidos un vidienē, Afganistānā, Indijas ziemeļos, iedalās vairākos vietējos variantos
- Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
- Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū
- Spenta Mainjū irāņu mitoloģijā — gars radītājs, laiku beigās viņš iznīcinās ļauno garu Angra Mainjū, kas ir viņa brālis un pretmets
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m
- Džons Buls ironiska Anglijas vai tipiska angļa personifikācija, arī iesauka
- bīgls Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā)
- Šropšīras aitas īsvilnas gaļas aitu šķirne ar pussmalku vilnu; izveidota Anglijā 18.-19. gs.
- testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē
- Andželiko itāļu gleznotājs (Fra Angelico; ap 1387.-1455. g.), agrīnās renesanses pārstāvis
- 5. Hērakla varoņdarbs Izmēza Elīdas valdnieka Augeja lopu stalli (nebija tīrīts 30 gadus)
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
- Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
- Arisaro izžuvis sālsezers Argentīnā (_Arfzaro, Salar de_), Saltas provinces rietumos
- kregi Jaunākā terciāra (pliocēna) nogulumi Anglijā, sastāv gk. no gliemju čaulu gruvešiem
- abgunstnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Abgunste" iedzīvotāji
- flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem
- bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri
- Bengo līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē, Angolas Bengo provinces rietumos un Luandas provinces ziemeļrietumos
- Baijagrandes līcis jūras līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Argentīnas Santakrusas provinces dienvidu daļas austrumu piekrastē
- Argjēnas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Mauritānijas piekrastē (_Arguin, Baie d’_)
- Baijablankas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna rietumos, Argentīnas Buenosairesas provinces dienvidu daļā
- Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos
- Morkams jūras līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumos, Lielbritānijā, Anglijas rietumu piekrastē
- Angiljas šaurums jūras šaurums Karību jūras austrumos, starp Angiljas un Senmartēnas salu
- Anegadas šaurums jūras šaurums Karību jūras ziemeļaustrumos (_Anegada Passage_), starp Britu Virdžīnām rietumos un Angilju austrumos
- Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_)
- zvērināts advokāts jurists, kas ir nokārtojis Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas eksāmenu, ir nodevis zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam un atbilst arī pārējām Latvijas Republikas Advokatūras likumā norādītajām prasībām un kas var pārstāvēt citas personas visos (iekļaujot kriminālos) pirmstiesas un tiesas procesos
- panterkaķis kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams; ocelots
- UCLA Kalifornijas universitāte Losandželosā (angļu "University of California at Los Angeles")
- Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m
- Argopuro kalna virsotnne Indonēzijā (_Argopuro_), Javas salas austrumu daļā, augstums - 3088 m
- Penini kalni Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 893 m
- Dvietes pilskalns Kalnišķu pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja
- Baklends kalns Argentīnā, Skotijas jūras Estadosas salā, augstums - 1120 m
- Arvons kalns ASV (_Arvon, Mount_), Mičiganas štatā, Augšezera dienvidu piekrastē, augstums - 603 m
- Baznīckalns kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns
- Meduma kalns kalns Augšzemes augstienē, Sventes-Meduma paugurainē, Medumu pagastā, absolūtais augstums — 170 m vjl.
- Gundegu kalns kalns Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, absolūtais augstums - 152,7 mvjl., relatīvais augstums - 20 m
- Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns
- Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns
- Skrudalienas kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, Augšzemes augstienes austrumu daļas augstākā virsotne, absolūtais augstums — 201 m vjl.
- Lauvaskalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
- Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas
- Ardžentārio kalns Itālijā (_Argentario, Monte_), Toskānas reģiona Groseto provinces dienvidrietumos, augstums - 635 m
- Bačavana kalns Kanādā (_Batchawana Mountain_), Ontārio provincē, netālu no Augšezera austrumu piekrastes, augstums - 653 m
- Belijkameņs kalns Krievijā, Irkutskas apgabalā, austrumos no Angaras upes, starp Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzariem
- Augstenbergs kalns Rētijas Alpos (_Augstenberg_), Lihtenšteinā, augstums - 2359 m
- Bājana grēda kalnu grēda Afganistānā, Goura un Dājkondī vilajetā
- Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi
- Argentīnas grēda kalnu grēda Antarktidā (_Argentina Range_), Ronnes šlfa ledāja dienvidaustrumu piekrastē
- Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
- Kaldabruņas grēda kalnu grēda Augšzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, Ilūkstes novada Bebrenes un Pilskalnes pagastā, starp Kaldabruņu un Ilūksti, garums — 25 km, platums — 0,8-1,5 km, absolūtais augstums — 150-195 m vjl.
- Bābas grēda kalnu grēda Hindukuša sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē, garums - \~250 km, augstums - līdz 5143 m; Kohibaba
- Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām
- Badžalas grēda kalnu grēda Krievijā, Habarovskas novadā, Pieamūrā, Amūras un Amguņas ūdensšķirtne, garums - 220 km, augstums - līdz 2640 m
- Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes
- Angonija kalnu grēda Mozambikā (_Angonia_), Tetes provinces ziemeļaustrumos
- Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži
- Hindukušs Kalnu grēda uz robežas starp Afganistānu un Pakistānu (angļu val. "Hindu Kush"), augstākā virsotne - 7690 m vjl.
- Prekordiljera Kalnu grēdas Andu priekškalnēs, Argentīnas ziemeļrietumos, augstums - līdz 4924 m, noapaļotas virsotnes, stāvas nogāzes, pustuksnesis
- Pampu grēdas kalnu grēdas Argentīnas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos (“Pampine Sierren”), starp Andiem un Pampām, augstums — 1500-2000 m vjl., maksimumā līdz 5500 m
- Stari Smokoveca kalnu kūrorts Slovākijā, Augstajos Tatros 1010 m vjl.
- Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām
- Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā
- Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
- Angarhajūls kalnu virsotne Mongolijā (_Angarhaj uul_), uz Arhangaja un Bajanhongoras aimaka robežas, augstums - 3540 m
- batlers Kalpotājs bagātās mājās, galvenokārt Anglijā
- Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers
- Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%
- Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā
- kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo
- sopwith Kara lidmašīnu tips 1. pasaules karā, ko ražoja Anglijā, lietotas arī Latvijas armijā atbrīvošanās cīņās
- gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju
- Kengsbeks Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas
- Kingsbenčs Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas
- bajī karaļa iecelta amatpersona, kas pārstāvēja viņa varu provincēs; bajī tieši karalim bija atbildīgs par vairāku prevo darbu, bajī amats tika izveidots Francijā karaļa Filipa II Augusta (1180.-1223. g.) valdīšanas laikā
- teni Karaļa karadraudzes locekļi Anglijā agrajos viduslaikos
- ordonanse Karaļa likumdošanas akts, arī rīkojums (Francijā un Anglijā)
- vitanahemots Karaļa tuvinieku, lielāko feodāļu un bīskapu sapulce Anglosakšu karalistē 7.-8. gs; no 9. gs. - dienesta aristokrātu sapulce
- Augstiekalni Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Augstīkolni" literarizēts nosaukuma variants
- neoaugustīnisms Katoliskās filozofijas virziens mūsu dienās, kas attīsta Platona un Augustīna tradīcijas
- anglokatolicisms Katolisko ticības un liturģiskās prakses tradīciju atjaunošanas centieni Anglikāņu baznīcā
- kanoniks Katoļu un Anglikāņu baznīcā garīdznieka goda tituls, ko piešķir pāvests vai bīskaps
- Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
- Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
- Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers
- dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata")
- Kočergina Kočerginas ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība 9,4 ha, dziļums līdz 3,8 m; Kačerginas ezers; Kačirginas ezers; Kočergiņu ezers; Petrinišku ezers
- Kokenu Kokenu ezers - Puru ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Kokini Kokinu ezers - Puru ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Riokolorada Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā
- Riokolorado Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā
- balādopera Komiskās operas paveids, kas 18. gs. radās Anglijā
- Surhaba Kondoza - upe Afganistānā
- Kunduza Kondoza, upe Afganistānā
- kongregacionālists kongregacionālisma reliģiskā virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs)
- konsolis Konsole - ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (parasti Anglijā)
- konsols Konsole - ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (parasti Anglijā)
- konstablis Konstebls - ierindas policists (parasti Anglijā)
- konstabls Konstebls - ierindas policists (parasti Anglijā)
- Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas
- Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas
- Rietummidlenda Konurbācija Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ietver \~10 pilsētas ar Birmingemu kā centru
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai
- CPVO Kopienas Augu šķirņu birojs ("Community Plant Variety Office")
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
- Korrjentesas province Korrjentesa, Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 88199 kvadrātkilometri, 1035700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Adgoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukuma variants
- Atguoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukums latgaliski
- auguļevieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Auguļeva" iedzīvotāji
- Škagališkas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļa
- Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums
- Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski
- augstkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" iedzīvotāji
- Augškaļne Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" nosaukums latgaliski
- Augustinišķi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" neprecīzs nosaukuma variants
- Augustiniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukuma variants
- Augustiniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukums latgaliski
- independenti Kreiss puritāņu nogrupējums Anglijā (16. un 17. gadsimta mijā)
- Svētceļnieku tēvi kristiešu puritāņu grupa, kas 1620. gadā pameta Angliju un devās uz Ameriku, kur Plimutā (Masačūsetas štatā) nodibināja koloniju
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi
- uzņemšana debesīs kristietībā Jēzus Kristus uzcelšana debesīs 40. dienā pēc Augšāmcelšanās
- baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
- Kubanga Kubango, Okavango upes augšteces nosaukums Angolā
- Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
- Glivices kanāls kuģojams kanāls Polijas dienvidos ("kanal Gliwicki"), savieno Glivici ar Kozles ostu pie Odras un tādējādi Augšsilēzijas akmeņogļu baseinu ar Baltijas jūru, garums — 40,6 km (daļēji ietver Klodņicas upi), dziļums — 3,5 m
- eskvairs Kungs (vīrieša uzvārda pievārds (Anglijā), ko dažkārt lieto, ja nemin nekādu citu titulu)
- Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
- Klektona kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Clacton-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eksesas grāfistē
- argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām
- klovs Kūts (Augšzemē)
- klāvs Kūts (Latgalē un Augšzemē)
- klēvs Kūts (Latgalē un Augšzemē)
- AOA Kvanza; Angolas valūtas kods, sīknauda - santīms
- decennālijas Ķeizara Augusta ievestie svētki Romā, ik pēc 10 gadiem
- beļģi Ķeltu ciltis Gallijas ziemeļu daļā un Anglijas rietumu piekrastē; 5. gs., kad franki iekaroja Belgiku, beļģus iznīcināja vai asimilēja
- Bārnstaplas līcis Ķeltu jūras līcis Lielbritānijas piekrastē, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs, rubīdijs), šo metālu hidroksīdi ir stipri sārmi
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
- terciārietis laicīga persona, kas pieder pie kāda Romas katoļu baznīcas vai Anglikāņu baznīcas ordeņa un kam nav saistoši daži attiecīgā ordeņa noteikumi (piem., dzīve klosterī, bezlaulība u. c.)
- Lanins Lanina nacionālais parks ("Lanin") Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, platība - 3950 kvadrātkilometru, 25 ezeri, araukāriju un notofāgu meži
- Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Larjohas province Larjoha, Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums (“Provincia de La Rioja”)
- Larjoha Larjohas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Rioja" / "Provincia de La Rioja"), atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, platība - 89680 kvadrātkilometru, 362600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
- Argentīnas latvju savienība latviešu emigrantu sabiedriska organizācija Argentīnā, dibināta 1935. g., darbību beidza 1987. g.
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē)
- Augškurzeme Latvijas kultūrvēsturiskā apvidus "Augšzeme" nosaukuma vēsturisks variants
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī
- Augstākā padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. g. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima
- krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā
- krimināllietu departaments Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata spriedumus krimināllietās kasācijas kārtībā
- Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce
- iežogošana Lauku kopienu zemes sistēmas likvidēšanas un zemniecības masveida ekspropriācijas veids dažās R-Eiropas zemēs; klasiskā formā bija attīstīta Anglijā 15. gs. b. - 19. gs. sākumā
- folverks Lauku lielsaimniecība Latgalē un Augšzemē no vēlā feodālisma līdz 20. gs.
- Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes
- Agavas līcis līcis Augšezera austrumu krastā (_Agawa Bay_), Kanādā, Ontārio provincē
- A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera
- Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km
- Midlenda Līdzenums Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ziemeļos to norobežo Peninu kalni, rietumos - Kembrianu kalni, dienvidos un dienvidaustrumos - augstienes, augstums - 100-150 m, lielākais - 278 m, blīvi apdzīvots
- Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m
- augštaiši Lielākā etnogrāfiskā grupa Lietuvas austrumu daļā (Augštaitijā); lietuviešu cilšu grupa, kas 13. gs. iekļāvās Lietuvas valstī; no 15. gs. tā sauc arī citus lietuviešus, kas dzīvo Augštaitijā; saglabājuši dažas īpatnības valodā un kultūrā
- Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
- lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem
- Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā
- Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli
- Ardžentainailesa Lielbritānijas zinātniskā stacija (_Argentine Islands_) uz salas Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē, dibināta 1947. g.
- Kokini Lieli Kokini - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- soka Lielo zemes īpašnieku privilēģija Anglijā anglosakšu karalistēs 6.-9. gs.
- Sautendonsī lielpilsēta un unitārā pašvaldība Lielbritānijā (_Southend-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eseksā, Temzas estuāra ziemeļu krastā
- hanters liels jājamzirgs, labs lēcējs, spēj aulekšos veikt garas distances pa šķēršļotu apvidu; šādus zirgus audzē Anglijā medību sportam
- Līgate Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" bijušais nosaukums
- augšlīgatieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji
- augšlīgatnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji
- paltmalieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Paltmale" (tagad - "Augšlīgatne") iedzīvotāji
- Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe
- Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa
- asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka)
- bils Likumprojekts (Anglijā, ASV un dažās citās valstīs), ko iesniedz likumdošanas institūcijā
- Schloss Hochrosen Limbažu novada Augstrozes muižas bijušais nosaukums vāciski
- augstrozieši Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstroze" iedzīvotāji
- Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Augstrozes muiža" nosaukuma variants
- cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus
- Ļuļaiļaks Ljuljailjako, vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas
- Lobita Lobitu, pilsēta Angolā
- Loja Loja džirga - Afganistānas tradicionālā tautas sapulce
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā
- Vestminstera Londonas pilsētas rajons Lielbritānijā ("Westminster"), Anglijā, Temzas kreisajā krastā, 219400 iedzīvotāju (2011. g.)
- augšnams Lordu palāta Anglijas parlamentā
- Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži
- Čibinda Ilunga lubu un lundu (dzīvojuši mūsdienu Zairas dienvidaustrumos un Angolas ziemeļaustrumos) valdnieka dēls, lubu valdnieka dzimtas pirmtēva Mbidi Kiluves mazdēls, kura seja esot bijusi balta un mirdzoša kā mēness
- Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva
- Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
- franksēze ļoti izplatīta pretdeja, kas cēlusies Anglijā 17. gs. beigās, un no turienes izplatījusies visā Eiropā
- puls Maiņas monēta Afganistānā (1/100 afgāna)
- tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju
- lords Mantojams tituls (Anglijā); persona, kam ir šāds tituls
- ludīts Masu nemieru dalībnieks Anglijā rūpniecības apvērsuma laikmetā, cīnījās pret mašīnu ieviešanu (18. gs. pēdējā trešdaļa - 19. gs. sākums, ar maksimumu 1811.-1816. g.)
- Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu
- Kokini Mazie Kokini - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
- sabotieris Medību pretinieks Anglijā
- madžliss Medžliss - Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā
- Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs
- Meimene Meimane, pilsēta Afganistānā
- maitu lija melnais grifs ("Aegypius manachus")
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle
- Mendosa Mendosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Mendoza" / "Provincia de Mendoza"), platība - 148827 kvadrātkilometri, 1765700 iedzīvotāju (2010. g.)
- prezbiteriāņi Mērenākais puritāņu grupējums Anglijas buržuāzistiskās revolūcijas laikā
- sungurķis Meža zirdzene ("Angelica silvestris")
- angelikas meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- šautra meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- dzirdzenāji Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- gārša Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- līčstiebri Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- līčstiebrs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- līčstriebulis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- saulessakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- saute Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- šaute Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- šautes Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- sautrene Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- šautrsakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- sautusakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- sente Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- smirdenes Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- stabuļlaksti Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- striebuļi Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- striebulis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- striebuļlaksti Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- svilpene Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- zirdzenājs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- zirdzinājs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- zirdzine Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- zirdzinis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- zirgstobri Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- zirgstobrs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
- sautruma sakne meža zirdzenes (_Angelica sylvestris_) sakne
- Grencgofskaja Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskā nosaukuma krieviskojums
- Grenzhofsche Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskais nosaukums
- Tīsaida Midlsbro - pilsēta Anglijā, tās senāks nosaukums ("Teeside")
- hasari Mongoloīdu tauta Afganistānas vidienē, runā persu valodā, ticīgie - šiīti
- Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža
- Dubno Muižas nosaukums tagadējā Augšdaugavas novadā, kuras teritorijā izveidojies Dubnas ciems; Dubnas muiža
- felonija Mūsdienu Anglijas tiesībās un ASV krimināltiesībās - jebkurš smags noziegums
- burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš
- slum Nabadzīgo iedzīvotāju kvartāls Anglijas lielpilsētās
- argentīnieši Nācija, Argentīnas pamatiedzīvotāji, kuru pamatkodolu veidojuši gk. spāņu ieceļotāju pēcteči ar nelielu vietējo indiāņu piejaukumu
- UNITA Nacionālā savienība Angolas pilnīgai atbrīvošanai (portug. "Uniao Nacional para a Indenpendencia Total de Angola"); dib. 1964. g., kopš 1997. g. valdībā
- Baritu nacionālais parks nacionālais parks Argentīnā, Saltas provinces ziemeļrietumu daļā
- Batekes plato nacionālais parks nacionālais parks Gabonā, Augšogoves provinces dienvidaustrumos
- Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne
- Arginas sēkļa nacionālais parks nacionālais parks Mauritānijas rietumos (_Banc d’Arguin, Parc National du_), Dahlet Nuadibu un Inširi vilājā, Atlantijas okeāna piekrastē, ietver arī Arginas līci
- Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā
- Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē
- Veckatoļu baznīcas nacionālās Baznīcas, kas atdalījās no Romas katoļu baznīcas; kopš 1932. gada tās ir savienībā ar Anglikāņu baznīcu
- jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā
- Mosamediša Namibe, pilsēta Angolā, tās nosaukums līdz 1985. g.
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns
- peso Naudas vienība (piemēram, Argentīnā, Kubā, Meksikā); attiecīgā naudas zīme, monēta
- afgāns Naudas vienība Afganistānā, vienāda ar 100 puliem
- kvanza Naudas vienība Angolas Republikā, sīknauda - santīms
- šiliņš Naudas vienība Kenijā, Somālijā, Tanzānijā, Ugandā (Anglijā līdz 1971. g., Austrijā līdz 2002. g.); attiecīgā naudas zīme, monēta
- pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo
- Anakauitai neliela sala Klusajā okeānā (_Angakauitai_), Franču Polinēzijā, Gambjē salu rietumu daļā
- Buru neliela sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabalā, rietumos no Oldernijas salas
- Bardinska ezers neliels ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagasta austrumu daļā, platība \~1 ha
- Ānthonas salas nelielu salu grupa Bāndona līcī (_Ang Thong, Mu Ko_), Siāmas līča rietumos, Taizemes teritorija
- Kasketas nelielu salu grupa Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabala rietumos
- Fārna salas nelielu salu grupa Ziemeļjūrā, Lielbritānijas teritorija, Anglijas ziemeļaustrumu piekrastē
- baltais pants neritmiska dzeja piectaktu jambā, izveidojās 16. gs. Itālijā, tad to pārņēma Anglijā (gk. Šekspīrs)
- ANP Nīderlandes informācijas aģentūra (nīderlandiešu "Algemeen Nederlandsch Presbureau")
- malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
- angora no Angoras šķirnes trušu apmatojuma iegūta šķiedra
- Argolida nome Grieķijā (_Argolída_), Peloponesas perifērijas austrumu daļā
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- Vidējie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā, starp Eiropu un Pakistānu, dažkārt aizstāj terminu "Tuvie Austrumi", bet biežāk ar to apzīmē Tuvo Austrumu valstis kopā ar Irānu un Afganistānu
- akline Noteikta veida augs (Augškurzemē)
- Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- mangbatu Nubu tautu cilts, mīt ekvatoriālās Āfrikas vidienē ap Augšnīlas un Uelles (Kongo baseinā) ūdensšķirtnēm, mitrā, mežainā apvidū
- Kafiristāna Nūrestāna, vilajets Afganistānas austrumos, tā senāks nosaukums
- aškuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- dameli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- kalaši nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- kati nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- paluri nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- parsuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- vaigeli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- vamaji nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
- O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
- Kubango Okavango upes augšteces nosaukums Angolā
- oolīts Oolītu formācija, vecāks apzīmējums juras formācijai Anglijā, sevišķi formācijas vidējai un augšējai daļai, kur dominē oolītiski kaļķakmeņi
- O. S. A. Ordinis Sancti Augustini - augustīniešu ordeņa loceklis
- aktīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas ietver orientācijas detektorus, kuri mēra KLA faktisko orientāciju, vadības automātiku un izpildelementus (orientācijas un stabilizācijas raķešu mikrodzinējus vai spararatus, kuru rotācijas ātruma maiņa vienā virzienā izraisa KLA griešanos pretējā virzienā)
- Heistingsa ostas pilsēta Lielbritānijā (_Hastings_), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šauruma, 90300 iedzīvotāju (2010. g.)
- ostericum Ostericum palustre - purva mātsaknes "Angelica palustris" nosaukuma sinonīms
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci
- tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi
- Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja
- Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu
- Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja
- Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja
- Biķernieku pagasts pagasts Augšdaugavas novada austrumu daļā, robežojas Naujenes, Maļinovas, Višķu un Ambeļu pagastu, kā arī ar Kārslavas novadu
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
- Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja
- Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja
- Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā
- Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja
- Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā
- Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
- Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā
- Vecsalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Salienas, Skrudalienas un Tabores pagastu, nodibināts 1990. g., tā teritorija aizņem pirmskara Salienas pagasta rietumu daļu
- Tabores pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Vecsalienas, Skrudalienas un Laucesas pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Skrudalienas pagasta ziemeļu daļu
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
- Salienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Skrudalienas, Vecsalienas un Naujenes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Sallonay, krieviski — Sallonaiskaja
- Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja
- Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja
- Skrudalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Skrundalina, krieviski — Skrundaļinskaja
- Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
- Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
- Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja
- Dunavas pagasts pagasts Jēkabpils novada austrumu daļā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Rubenes, Zasas, Dignājas pagastu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā
- Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja
- Ūdrīšu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Augstkalnē, robežojas ar Krāslavas pilsētu, Izvaltas, Kombuļu, Krāslavas un Kaplavas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu
- Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja
- Šķeltovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aglonas un Grāveru pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu
- Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu
- Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu
- Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā
- Engures pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Lapmežciema un Smārdes, Sēmes un Zentenes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Angern, krieviski — Angernskaja
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra
- sangliči Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos
- zebaki Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos
- Pendža Pandža, upe Afganistānā un Tadžikistānā
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja
- Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu
- Altoparana Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts austrumos, robežojas ar Itapvas, Kaasapas, Kaagvasu un Kanindeģu departamentu, kā arī ar Brazīliju un Argentīnu
- Algonkinu provinces parks parks Kanādā (_Algonquin Provincial Park_), Ontārio provinces dienvidaustrumos
- Lordu palāta parlamenta augšpalāta (Anglijā)
- henserds Parlamenta protokolu nosaukums Anglijā
- hansard Parlamenta protokolu nosaukums Anglijā; henserds
- Skuķu ezers pārpurvojies ezers Augšdaugavas novada Dvietes un Pilskalnes pagastā, platība - 110 ha, nolaists 1936. g. lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu, tagadējā "Dvietes palienes dabas parka" (senāk dabas lieguma "Dvietes dumbrāji") teritorijā
- Dvietes ezers pārpurvojies ezers Dvietes senlejas glaciālajā padziļinājumā, Augšdaugavas novada Pilskalnes un Dvietes pagastā, platība - 80 ha
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Salanājas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Salienas un Vecsalienas pagastā
- Višgorodas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Augšpils pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
- Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Kurcuma pagasts pastāvēja Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- lagmani Pašaji - tauta Afganistānas austrumos
- Patagonija Patagonijas Kordiljera - Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne - 4058 m
- MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo
- Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers
- lords protektors pavaldoņa tituls Anglijā 16.-17. gs.
- papists Pāvesta piekritējs; katoļticīgais protestantisma valstīs, īpaši Anglijā
- Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā
- Austrumzemgale pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus starp Rietumzemgali, Piejūru, Daugavzemi un Augšzemi
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi
- augustīnietis pēc Sv. Augustīna noteikumiem ap 500. gadu dibinātā mūku ordeņa loceklis
- stiltons Pelējuma siers, kura dzimtene ir Anglija; nosaukums pēc vietas, kur, kā vēsta nostāsti, 17. gadsimtā tika uzsākta šīs siera šķirnes tirdzniecība
- peerage Pēra stāvoklis, gods; pēru kārtas apzīmējums Anglijā, agrāk arī Francijā
- Pergamina Pergamino, pilsēta Argentīnā
- Arrojoverde periodiski izsīkstoša upe Argentīnā (_Arroyo Verde_), Rionegro provinces dienvidaustrumos, lietus periodā ietek Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcī
- šahsads Persijas, Afganistānas, Turcijas un Indijas prinču tituls
- mecēns persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā
- Lielie ezeri piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā, Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās)
- milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot tiesnesi vai runājot par viņu (Anglijā)
- grifs Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas divas ģintis ("Gyps" un "Aegypius"), ģintī "Gyps" ir 7 sugas, ģintī "Aegypius" - 2 sugas, Latvijā kā ļoti reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas
- Barakī pilsāta Afganistānā, Paktijas vilajeta rietumu daļā
- Aibaka pilsēta Afganistānā (_Aybak_), Samangānas vilajeta administratīvais centrs
- Āgča pilsēta Afganistānā (_Āqchah_), Džouzdžānas vilajetā
- Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Kandahāras vilajetā
- Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Zābolas vilajetā
- Argestāna pilsēta Afganistānā (_Arghestān_), Kandahāras vilajetā
- Aštarlaja pilsēta Afganistānā (_Ashtarlay_), Dājkondī vilajetā
- Atgara pilsēta Afganistānā (_Atghar_), Zābolas vilajeta dienvidu daļā
- Farāha pilsēta Afganistānā ("Farāh"), vilajeta administratīvais centrs, 540000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gardīza pilsēta Afganistānā ("Gardez"), Paktijas vilajeta administratīvais centrs, 70000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Herāta pilsēta Afganistānā ("Herat"), vilajeta administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2006. g.), kādreiz bijis kultūras centrs ar skaistu apbūvi, ko padomju karaspēks iznīcinājis
- Šebergāna pilsēta Afganistānā ("Sheberghān"), Džouzdžānas vilajeta administratīvais centrs, 175600 iedzīvotāju (2015. g.)
- Banova pilsēta Afganistānā, Baglānas vilajetā
- Mazārešarīfa pilsēta Afganistānā, Balhas oāzē, Balhas vilajeta administratīvais centrs, 300600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Belčerāga pilsēta Afganistānā, Fārjābas vilajeta dienvidu daļā
- Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
- Džalālābāda pilsēta Afganistānā, Nangarhāras vilajeta administratīvais centrs, 168600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bārgaja pilsēta Afganistānā, Paktijas vilajeta dienvidaustrumu daļā
- Bāzāraka pilsēta Afganistānā, Pandžšīras vilajeta administratīvais centrs
- Bangī pilsēta Afganistānā, Tahāras vilajeta rietumu pierobežā
- Behsūda pilsēta Afganistānā, Vardakas vilajeta rietumu daļā
- Kondoza pilsēta Afganistānā, vilajeta administratīvais centrs, 117500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Asadābāda pilsēta Afganistānas austrumos (_Asadābād_), Konaras vilajeta administratīvais centrs
- Čārīkāra pilsēta Afganistānas austrumos ("Chārīkār"), Hindukuša kalnu dienvidrietumu ielejā >5000 m vjl., Parvānas vilajeta administratīvais centrs
- Džabalosarādža pilsēta Afganistānas austrumos ("Jabal os Sarāj"), Parvānas vilajetā
- Gaznī pilsēta Afganistānas austrumu daļā (_Ghaznī_) 2219 m vjl., vilajeta administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kandahāra pilsēta Afganistānas dienvidos ("Quqndahar"), vilajeta administratīvais centrs, 324800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Baglāna pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Baghlan"), Kondozas upes ielejā
- Feizābāda pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Fayzabad"), Kokčas krastos 1200 m vjl., Badahšānas vilajeta administratīvais centrs, 44400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Hānābāda pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Khanabad"), Kondozas vilajetā, 75500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Holma pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Kholm"), Balhas vilajetā, oāzē, ko apūdeņo Samanganas lejtece
- Polehomrī pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Pol-e Khomrī"), Baglānas vilajeta administratīvais centrs, 58300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Balha pilsēta Afganistānas ziemeļos, tāda paša nosaukuma vilajetā, \~20000 iedzīvotāju
- Meimane pilsēta Afganistānas ziemeļrietumos ("Meymaneh"), Baktrijas līdzenuma oāzē, Fārjābas vilajeta administratīvais centrs
- Andhoja pilsēta Afganistānas ziemeļu daļā, Turkmenistānas pierobežā, \~30000 iedzīvotāju
- Djūsberi pilsēta Anglijā ("Dewsbury"), Vestjorkšīras grāfistā, 62900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Īli pilsēta Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Kembridžas, 10000 iedzīvotāju, tajā atrodas viena no ievērojamākajām Anglijas viduslaiku katedrālēm (celta no 1083. g., pabeigta ap 1180. g.)
- Oksforda pilsēta Anglijas dienvidos ("Oxford"), Temzas krastos, 151900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1249. g.)
- Halla pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos (_Hull, Kingston upon Hull_), 30 km no Ziemeļjūras, 284300 iedzīvotāju (2011. g.), nozīmīga zvejas, eksporta un importa osta, pilsētas privilēģijas no 1299. g., universitāte (1954. g.)
- Ambriša pilsēta Angolā (_Ambriz_), Bengo provinces ziemeļos, Atlantijas okeāna krastā
- Andulo pilsēta Angolā (_Andulo_), Biē provinces ziemeļrietumu daļā
- Kabinda pilsēta Angolā ("Cabinda"), provinces administratīvais centrs, 287000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lobitu pilsēta Angolā ("Lobito"), Bengelas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 129000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Malanže pilsēta Angolā ("Malange"), Biē provinces administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Namibe pilsēta Angolā ("Namibe"), provinces administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 86400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bengela pilsēta Angolā, Atlantijas okeāna piekrastē, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bajafarta pilsēta Angolā, Bengelas provincē, Atlantijas okeāna piekrastē
- Balombo pilsēta Angolā, Bengelas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Baru du Dande pilsēta Angolā, Bengo provincē, Atlantijas okeāna krastā
- Bara du Kvanza pilsēta Angolā, Bengo provinces dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Bailundo pilsēta Angolā, Hvambo provinces ziemeļu daļā
- Baja duš Tigreša pilsēta Angolā, Namibes provincē, Baja duš Tigreša salā
- Bentjaba pilsēta Angolā, Namibes provinces ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna krastā
- Uiže pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 102000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kvito pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 137000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lubango pilsēta Angolā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 2230 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bembe pilsēta Angolā, Uižes provinces rietumu daļā
- Hvambo pilsēta Angolas vidienē ("Huambo"), provinces administratīvais centrs, 294000 iedzīvotāju (2004. g.), līdz 1975. g. saucās - Nova Ližboa
- Agvaeskondida pilsēta Argentīnā (_Agua Escondida_), Mendosas provincē, pie Lapampas provinces rietumu robežas
- Agvaraja pilsēta Argentīnā (_Aguaray_), Saltas provinces ziemeļos
- Agilaresa pilsēta Argentīnā (_Aguilares_), Tukumanas provincē
- Ajakučo pilsēta Argentīnā (_Ayacucho_), Buenosairesas reģiona dienvidaustrumu daļā
- Aimogasta pilsēta Argentīnā (_Aimogasta_), Larjohas provinces ziemeļaustrumos
- Alema pilsēta Argentīnā (_Alem_), Misjonesas provinces dienvidu daļā
- Aljena pilsēta Argentīnā (_Allen_), Rionegro provincē
- Altagrasija pilsēta Argentīnā (_Alta Gracia_), Kordovas provincē
- Alveara pilsēta Argentīnā (_Alvear_), Korrjentesas provincē, Urugvajas labajā krastā
- Amerika pilsēta Argentīnā (_América_), Buenosairesas provinces rietumos
- Anjatuja pilsēta Argentīnā (_Añatuya_), Santjago del Estero provincē
- Andakollo pilsēta Argentīnā (_Andacollo_), Neukenas provinces ziemeļu daļā
- Andalgala pilsēta Argentīnā (_Andalgalá_), Katamarkas provincē
- Anjelo pilsēta Argentīnā (_Añelo_), Rionegro provinces ziemeļu daļā
- Antofagasta de la Sjerra pilsēta Argentīnā (_Antofagasta de la Sierra_), Katamarkas provincē
- Apolinario Saravija pilsēta Argentīnā (_Apolinario Saravia_), Saltas provincē
- Apostolesa pilsēta Argentīnā (_Apóstoles_), Misjonesas provinces dienvidrietumos
- Arresifesa pilsēta Argentīnā (_Arrecifes_), Buenosairesas provincē
- Arrojito pilsēta Argentīnā (_Arroyito_), Kordovas provincē
- Atamiski pilsēta Argentīnā (_Atamisqui_), Santjago del Estero provincē
- Asula pilsēta Argentīnā (_Azul_), Buenosairesas provincē
- Lamatansa pilsēta Argentīnā (""), Buenosairesas piepilsēta, 1352000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kampana Pilsētā Argentīnā ("Campana"), osta Paranas attekas labajā krastā, 94300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Konkordija pilsēta Argentīnā ("Concordia"), osta Urugvajas labajā krastā, 145200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kordova pilsēta Argentīnā ("Cordoba"), provinces administratīvais centrs, 1319000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Hunina pilsēta Argentīnā ("Junin"), Buenosairesas provincē, 85400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Laplata pilsēta Argentīnā ("La Plata"), Atlantijas okeāna Laplatas līča krastā, Buenosairesas provinces administratīvais centrs, 649000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Larjoha pilsēta Argentīnā ("La Rioja"), provinces administratīvais centrs, 181000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lomasa de Samora pilsēta Argentīnā ("Lomas de Zamora"), Buenosairesas piepilsēta, 627300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mara del Plata pilsēta Argentīnā (“Mar del Plata”), Buenosairesas provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 605300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Matansa pilsēta Argentīnā ("Matanza"), senāk Buenosairesas piepilsēta, tagad Buenosairesas pilsētas sastāvā
- Mendosa pilsēta Argentīnā ("Mendoza"), Andu piekājē 800 m vjl., provinces administratīvais centrs, 846900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Neukena pilsēta Argentīnā ("Neuquen"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 227000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Parana pilsēta Argentīnā ("Parana"), Enteriosas provinces administratīvais centrs, 250000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Pergamino pilsēta Argentīnā ("Pergamino"), Buenosairesas provinces ziemeļu daļā, 105000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kilmesa pilsēta Argentīnā ("Quilmes"), Laplatas līča krastā, Buenosairesas piepilsēta, 230800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Rosona pilsēta Argentīnā ("Rawson"), Čubutas provinces administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Resistensija pilsēta Argentīnā ("Resistencia"), Čako provinces administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Riotersero pilsēta Argentīnā ("Rio Tercero"), uz dienvidiem no Kordovas, 46300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sanhuana pilsēta Argentīnā ("San Juan"), provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanluisa pilsēta Argentīnā ("San Luis"), provinces administratīvais centrs, 171000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sannikolasa pilsēta Argentīnā ("San Nicolas"), Buenosairesas provincē, jūras osta Paranas labajā krastā, 138000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Santafē pilsēta Argentīnā ("Santa Fe"), provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Santarosa pilsēta Argentīnā ("Santa Rosa"), Lapampas provinces administratīvais centrs, 103200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santjago del Estero pilsēta Argentīnā ("Santiago del Estero"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 364300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tandila pilsēta Argentīnā ("Tandil"), Buenosairesas provincē, 110600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tukumana pilsēta Argentīnā ("Tucuman"), provinces administratīvais centrs, 527600 iedzīvotāju (2009. g.)
- Ušvaja pilsēta Argentīnā ("Ushuaia"), Tjerras del Fuego provinces administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vjedma pilsēta Argentīnā ("Viedma"), Rionegro provinces administratīvais centrs, 53100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rosario pilsēta Argentīnā (sp. val. "Rosario"), jūras osta Paranas labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Komodora Rivadavija pilsēta Argentīnā, Atlantijas okeāna Sanhorhes līča krastā, 177000 iedzīvotāju (2010. g.), universitāte (dib. 1961. g.)
- Balkarse pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces dienvidu daļā
- Benitohuaresa pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces dienvidu daļā
- Baijablanka pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces dienvidu daļā, osta Atlantijas okeāna Elrinkona līča krastā, 313000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Baradero pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces ziemeļu daļā
- Belena pilsēta Argentīnā, Katamarkas provincē
- Belvila pilsēta Argentīnā, Kordovas provincē
- Riokvarto pilsēta Argentīnā, Kordovas provincē, 150000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Beljavista pilsēta Argentīnā, Korrjentesa provincē, Paranas upes kreisajā krastā
- Sarate pilsēta Argentīnā, osta Paranas deltā, 98500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Korrjentesa pilsēta Argentīnā, provinces administratīvais centrs, 369500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bariloče pilsēta Argentīnā, Rionegro provinces rietumos
- Barreala pilsēta Argentīnā, Sanhuanas provinces rietumu daļā
- Bandera pilsēta Argentīnā, Santjago del Estero provincē
- Riogaljegosa pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanrafaela pilsēta Argentīnas rietumos ("San Rafael"), Andu piekājē 688 m vjl., Mendosas provincē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Posadasa pilsēta Argentīnas ziemeļaustrumos ("Posadas"), Misjonesas provinces administratīvais centrs, 276000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Formosa pilsēta Argentīnas ziemeļaustrumu daļā ("Formosa"), provinces administratīvais centrs, osta Paragvajas labajā krastā, 221000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Katamarka pilsēta Argentīnas ziemeļrietumos ("Catamarca"), Andu priekškalnē, provinces administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Huhuja pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Jujuy"), Centrālajos Andos, Riograndes ielejā 1260 m vjl., provinces administratīvais centrs, 719000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salta pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Salta"), Andos 1187 m vjl., provinces administratīvais centrs, 462000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Engltona pilsēta ASV ("Angleton"), Teksasas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ogasta pilsēta ASV ("Augusta"), Džordžijas štatā, 196700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ogasta pilsēta ASV ("Augusta"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ogasta pilsēta ASV ("Augusta"), Meinas štata administratīvais centrs, 18300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Dulūta pilsēta ASV ("Duluth"), Minesotas štatā, osta Augšezera rietumu galā, 86200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losandželosa pilsēta ASV ("Los Angeles"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 3928000 iedzīvotāju (2014. g)
- Portendželesa pilsēta ASV ("Porta Angeles"), Vašingtonas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentogastina pilsēta ASV ("Saint Augustine"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanandželo pilsēta ASV ("San Angelo"), Teksasas štatā, 99000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sūseintmarī pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Anurugu pilsēta Austrālijā (_Angurugu_), Ziemeļu teritorijā, Karpentārija līča Grūtailandas salas rietumos
- Bādišle pilsēta Austrijā (_Bad Ischl_), Augšaustrijas federālajā zemē, pie Traunas un Išles satekas, 13700 iedzīvotāju (2013. g.), kūrorts, ziemas slēpošanas bāze
- Eferdinga pilsēta Austrijā (_Eferding_), Augšaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ennsa pilsēta Austrijā (_Enns_), Augšaustrijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Freištate pilsēta Austrijā (_Freistadt_), Augšaustrijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gmundene pilsēta Austrijā (_Gmunden_), Augšaustrijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rīde pilsēta Austrijā (_Ried im Innkreis_), Augšaustrijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šerdinga pilsēta Austrijā (_Schaerding_), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Feklabruka pilsēta Austrijā (_Voecklabruck_), Augšaustrijas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Velsa pilsēta Austrijā (_Wels_), Augšaustrijā, 58900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Altheima pilsēta Austrijā ("Altheim"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ansfeldene pilsēta Austrijā ("Ansfelden"), Augšaustrijas federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Atnanga-Puhaime pilsēta Austrijā ("Attnang-Puchheim"), Augšaustrijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādhalle pilsēta Austrijā ("Bad Hall"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Leonfeldene pilsēta Austrijā ("Bad Leonfelden"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gallneikirhene pilsēta Austrijā ("Gallneukirchen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Graina pilsēta Austrijā ("Grein"), Augšaustrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Griskirhene pilsēta Austrijā ("Grieskirchen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kirhdorfa pilsēta Austrijā ("Kirchdorf an der Krems"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lākirhene pilsēta Austrijā ("Laakirchen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Leondinga pilsēta Austrijā ("Leonding"), Augšaustrijas federālajā zemē, 26100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Linca pilsēta Austrijā ("Linz"), Augšaustrijas federālās zemes administratīvais centrs, 191500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marhtrenka pilsēta Austrijā ("Marchtrenk"), Augšaustrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Matighofena pilsēta Austrijā ("Mattighofen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Perga pilsēta Austrijā ("Perg"), Augšaustrijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Peierbaha pilsēta Austrijā ("Peuerbach"), Augšaustrijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pregartene pilsēta Austrijā ("Pregarten"), Augšaustrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rorbaha pilsēta Austrijā ("Rohrbach in Oberoestereich"), Augšaustrijas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švānenstāte pilsēta Austrijā ("Schwanenstadt"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šteire pilsēta Austrijā ("Steyr"), Augšaustrijas federālajā zemē, 38000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štairega pilsēta Austrijā ("Steyregg"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trauna pilsēta Austrijā ("Traun"), Augšaustrijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Braunava pilsēta Austrijas ziemeļrietumos (_Braunau am Inn_), Augšaustrijas federālajā zemē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Angra duš Reiša pilsēta Brazīlijā (_Angra dos Reis_), Riodežaneiro štata rietumu daļā
- Augustinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Augustinópolis_), Tokantinsas štata ziemeļu daļā
- Bambuti pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Augšbomu prefektūras dienvidaustrumos
- Bani pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Augškoto prefektūrā
- Berberati pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Augšsangas prefektūras administratīvais centrs, 76900 iedzīvotāju (2003. g.)
- Angola pilsēta Čīlē (_Angol_), Araukānijas reģiona ziemeļos
- Losanhelesa pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Los Angeles"), Longitudiālajā ielejā, Biobio provincas administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Portelizabeta pilsēta Dienvidāfrikā ("Port Elizabeth"), Austrumkāpas provincē, osta Indijas okeāna Algoas līča krastā, 312400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ītona pilsēta Dienvidanglijā pie Temzas ("Eton"), 30 km uz rietumiem no Londonas \~4000 iedzīvotāju, šeit atrodas slavenākā Anglijas zēnu internātskola "Eton College" (dib. 1440. g.)
- Malakāla pilsēta Dienvidsudānā, Augšnīlas vilājas administratīvais centrs, 102200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bentiu pilsēta Dienvidsudānā, Vahdas (Rietumu Augšnīlas) vilājas administratīvais centrs
- Abvila pilsēta Francijā (_Abbeville_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā, 24150 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ambazaka pilsēta Francijā (_Ambazac_), Jaunaktivānijas reģiona Augšvjennas departamentā
- Anmasa pilsēta Francijā (_Annemasse_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aržantāna pilsēta Francijā (_Argentan_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā
- Aržanta pilsēta Francijā (_Argentat_), Jaunaktivānijas reģiona Korēzas departamenta dienvidu daļā, Dordoņas krastos
- Aržanteija pilsēta Francijā (_Argenteuil_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aržantona pie Krēzas pilsēta Francijā (_Argenton-sur-Creuse_), Centra reģiona Endras departamenta dienvidu daļā
- Armantjēra pilsēta Francijā (_Armentiéres_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Arrasa pilsēta Francijā (_Arras_), Augšfrancijas reģiona Padekalē departamentā, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Briēlabuisjēra pilsēta Francijā (_Bruay-la-Buissiere_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kalē pilsēta Francijā (_Calais_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā, 73600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kambrē pilsēta Francijā (_Cambrai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, Šeldas krastos, 32600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kolmara pilsēta Francijā (_Colmar_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 67600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kompjeņa pilsēta Francijā (_Compiegne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kreija pilsēta Francijā (_Creil_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Denēna pilsēta Francijā (_Denain_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Duē pilsēta Francijā (_Douai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Evrē pilsēta Francijā (_Évreux_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, 50500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Āzbruka pilsēta Francijā (_Hazebrouck_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Markanbarela pilsēta Francijā (_Marcq-en-Baroeul_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mobēža pilsēta Francijā (_Maubeuge_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Miluza pilsēta Francijā (_Mulhouse_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 109600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rubē pilsēta Francijā (_Roubaix_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 94700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ruāna pilsēta Francijā (_Rouen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Piejūras Sēnas departamenta administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senkantēna pilsēta Francijā (_Saint-Quentin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 56000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tononlebēna pilsēta Francijā (_Thonon-les-Bains_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vernona pilsēta Francijā (_Vernon_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, Sēnas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Anglē pilsēta Francijā ("Anglet"), Aktivānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Blaņaka pilsēta Francijā ("Blagnac"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, Tulūzas piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boagijoma pilsēta Francijā ("Bois-Guillaume-Bihorel"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 21300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šomona pilsēta Francijā ("Chaumont"), Šampaņas-Ardēni reģiona Augšmarnas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kolomjē pilsēta Francijā ("Colomiers"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, 35200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gapa pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Legrāna Kevili pilsēta Francijā ("Le Grand-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Leptī Kevili pilsēta Francijā ("Le Petit-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Limoža pilsēta Francijā ("Limoges"), Limuzēnas reģiona Augšvjennas departamentā, 139100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Manoska pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mirē pilsēta Francijā ("Muret"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sendizjē pilsēta Francijā ("Saint-Dizier"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Augšmarnas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentetjēna pie Rūvjē pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Suasona pilsēta Francijā ("Soissons"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sotevila pie Ruānas pilsēta Francijā ("Sotteville-lès-Rouen"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tarbe pilsēta Francijā ("Tarbes"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.); Tarba
- Turkuāna pilsēta Francijā ("Tourcoing"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 91900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tūrnefei pilsēta Francijā ("Tournefeuille"), Dienvidu-Pireneji reģiona Augšgaronna departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senluī pilsēta Francijā (fr. _Saint-Louis_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentomēra pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Etapla pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona rietumos
- Belaka pilsēta Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Augšvjennas departamentā
- Bastiā pilsēta Francijā, Korsikas reģiona Augškorsikas departamentā, osta Korsikas ziemeļaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010.g.)
- Baņērdelišona pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Augšgaronnas departamenta dienvidos
- Baņērdebigora pilsēta Francijā, Oksitānijas reģiona Augšpireneju departamenta dienvidrietumos
- Dusāra pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Faverža pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Klīza pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Albī pie Šerānas pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Senfēliksa pilsēta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
- Barselonete pilsēta Francijā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas-Alpu departamentā
- Ansī pilsēta Francijas austrumos (_Annecy_), Savojas Alpu rietumu daļā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šamonī pilsēta Francijas austrumos (_Chamonix_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Monblāna ziemeļu piekājē, 1035 m vjl., 9800 iedzīvotāju (2015. g.); netālu Monblāna tuneļa galapunkts
- Aržalē pilsēta Francijas dienvidos (_Argelěs-sur-Mer_; _Argelers_), Oksitānijas reģiona Austrumpireneju departamentā, Lionas līča rietumu krastā
- Tulūza pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Toulouse_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, osta Garonnas krastos, 441800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Angulēma pilsēta Francijas rietumu daļā (_Angoulême_), Šarantas krastos, Puatū-Šarantas reģiona Šarantas departamenta administratīvais centrs, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bētina pilsēta Francijas ziemeļos (_Bethune_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Djepa pilsēta Francijas ziemeļos (_Dieppe_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, osta Lamanša krastā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Denkerka pilsēta Francijas ziemeļos (_Dunkirk_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lāna pilsēta Francijas ziemeļos (_Laon_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lille pilsēta Francijas ziemeļos (_Lille_), pie Beļģijas robežas, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, šī reģiona administratīvais centrs, 227600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Valansjēna pilsēta Francijas ziemeļos (_Valenciennes_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekelē) reģionā Noras departamentā, 43300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Anžē pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Angers_), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamenta administratīvais centrs, pie Mēnas ietekas Luārā, 147600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Havra pilsēta Francijas ziemeļrietumu daļā (_Le Havre_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 175000 iedzīvotāju (2010. g.), liela osta Lamanša (un Atlantijas okeāna) piekrastē, naftas vads līdz Parīzei
- Amjēna pilsēta Francijas ziemeļu daļā (_Amiens_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta administratīvais centrs, Somnas upes krastos, 133400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Akjeni pilsēta Gabonā (_Akiéni_), Augšogoves provincē
- Moanda pilsēta Gabonā, Augšogoves provincē, 30200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Fransvila pilsēta Gabonas dienvidaustrumos ("Franceville"), Augšogoves provinces administratīvais centrs, 43000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Calendžiha pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čanisckali krastos, 9600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Senaki pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhidas zemienē, 28000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Abaša pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhīdas zemienē, rajona administratīvais centrs, 6100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Poti pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Melnās jūras piekrastē, 47000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Zugdidi pilsēta Gruzijā, Mergerijas-Augšsvanetijas mhares administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Angula pilsēta Indijā (_Angul_), Orisas štatā
- Asgarāna pilsēta Irānā (_‘Asgarān_), Isfahānas ostāna rietumu daļā
- Azgale pilsēta Irānā (_Azgaleh_), Kermānšāhas ostāna rietumos
- Andžera pilsēta Itālijā (_Angera_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ardženta pilsēta Itālijā (_Argenta_), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Algēro pilsēta Itālijā ("Alghero"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.); Lalgera
- Angjāri pilsēta Itālijā ("Anghiari"), Toskānas reģiona Areco provincē, 5650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Angri pilsēta Itālijā ("Angri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Angvillāra Sabazia pilsēta Itālijā ("Anguillara Sabazia"), Lacio reģiona Romas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Augusta pilsēta Itālijā ("Augusta"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čita Santandželo pilsēta Itālijā ("Citta Sant'Angelo"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mošāno Santandželo pilsēta Itālijā ("Mosciano Sant'Angelo"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarko Ardžentāno pilsēta Itālijā ("San Marco Argentano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nipigona pilsēta Kanādā ("Nipigon"), Ontārio provinces dienvidos, Augšezera ziemeļu krastā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tanderbeja pilsēta Kanādā ("Thunder Bay"), Ontārio provincē, osta Augšezera krastā, 111000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Algha pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga
- Aba pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aba_), Augšveles provinces austrumos pie Dienvidsudānas robežas, <10000 iedzīvotāju
- Likasi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Augškatangas provincē, 367200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lubumbaši pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
- Anana pilsēta Korejas Republikā (_Angang_), Kjonsanpukto provinces austrumu daļā
- Daloa pilsēta Kotdivuārā, Augšsasandras reģiona administratīvais centrs, 227900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Angarska pilsēta Krievijā (_Angarsk_), Irkutskas apgabalā, 229600 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1948. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē
- Arguna pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, \~15 km uz austrumiem no Groznijas, Argunas upes labajā krastā, 33200 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Svirska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, osta Angāras kreisajā krastā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjiļimska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļrietumos, Angāras kreisajā krastā, 83600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Amgalana pilsēta Ķīnā (_Amgalang_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
- Anansji pilsēta Ķīnā (_Ang’angxi_), Heilundzjanas provincē
- Aņguana pilsēta Ķīnā (_Anguang_), Dzjiliņas provinces ziemeļos
- Aņguo pilsēta Ķīnā (_Anguo_), Hebei provincē
- Subate pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
- Ilūkste pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Daugavpils rajonā, 1950.-1963. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 197 km no Rīgas un 26 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. gada (daļējas pilsētas tiesības piešķirtas 1892. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1559. gadā
- Īstborna pilsēta Lielbrinājā (_Eastbourne_), Anglijas dienvidos pie Lamanša, 101500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Eilsberi pilsēta Lielbritānijā (_Aylesbury_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistē
- Olderšota pilsēta Lielbritānijā (_Aldershot_), Anglijā, Hempšīras grāfistē
- Endovera pilsēta Lielbritānijā (_Andover_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, Rietumoksfordšīras distrikta lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs
- Ešforda pilsēta Lielbritānijā (_Ashford_), Anglijā, Kentas grāfistē, distrikta administratīvais centrs, atrodas grāfistes austrumdaļā Stauras upes krastos
- Berova Fernesā pilsēta Lielbritānijā (_Barrow-in-Furness_), Anglijā, osta Īrijas jūras krastā, 56700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bezildona pilsēta Lielbritānijā (_Basildon_), Anglijā, 51 km uz austrumiem no Londonas centra
- Berika pie Tvīdas pilsēta Lielbritānijā (_Berwick-upon-Tweed_), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, Northamberlendas grāfistes administratīvais centrs, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bideforda pilsēta Lielbritānijā (_Bideford_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Toridžas upes grīvā
- Birmingema pilsēta Lielbritānijā (_Birmingham_), Anglijas vidienē, 1092000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bišopstortforda pilsēta Lielbritānijā (_Bishop's Stortford_), Anglijas dienvidaustrumos, Hārtfordšīras grāfistē, Stortas upes krastos
- Blekbērna pilsēta Lielbritānijā (_Blackburn_), Anglijā, Liverpūles-Līdsas kanāla krastā, 106500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Blekpūla pilsēta Lielbritānijā (_Blackpool_), Anglijā, Īrijas jūras piekrastē, 142900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Blaita pilsēta Lielbritānijā (_Blyth_), Anglijas ziemeļu daļā, Ziemeļjūras krastā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bognorrīdžisa pilsēta Lielbritānijā (_Bognor Regis_), Anglijas dienvidos, Rietumsaseksas grāfistes Erunas distriktā, Lamanša krastā
- Breknela pilsēta Lielbritānijā (_Bracknell_), Anglijā, Bērkšīras grāfistē
- Bredforda pilsēta Lielbritānijā (_Bradford_), Anglijā, Līdsas piepilsēta, 304600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Breintrī pilsēta Lielbritānijā (_Braintree_), Anglijā, Eseksas grāfistes ziemeļdaļā
- Bridžvotera pilsēta Lielbritānijā (_Bridgwater_), Anglijā, Somersetas grāfistes vidusdaļā, Paretas upes krastos
- Bērnli pilsēta Lielbritānijā (_Burnley_), Anglijā, ziemeļos no Mančestras, 73500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bērtona pie Trentas pilsēta Lielbritānijā (_Burton upon Trent_), Anglijas centrālajā daļā, 72300 iedzīvotāju (2011. g.), Benediktiešu klostera (1022. g.) drupas
- Kembridža pilsēta Lielbritānijā (_Cambridge_), Anglijas austrumu daļā, Kembridžšīras grāfistes administratīvais centrs, 123900 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dibināta 1209. g.)
- Kenterberija pilsēta Lielbritānijā (_Canterbury_), Anglijas dienvidaustrumos, 151100 iedzīvotāju (2011. g.), Kenterberijas arhibīskapa - anglikāņu baznīcas galvas rezidence
- Kārlaila pilsēta Lielbritānijā (_Carlisle_), Anglijas ziemeļos, Kambrijas grāfistes administratīvais centrs, 75300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čelmsforda pilsēta Lielbritānijā (_Chelmsford_), Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Londonas, Eseksas grāfistes administratīvais centrs, 168300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čeltnema pilsēta Lielbritānijā (_Cheltenham_), Anglijas rietumu daļā, Glosteršīras grāfistē, 116500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čestera pilsēta Lielbritānijā (_Chester_), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Česterfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Chesterfield_), Anglijā, uz dienvidiem no Šefīldas, 104300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čipnema pilsēta Lielbritānijā (_Chippenham_), Anglijas dienvidrietumos, Eivonas upes krastos
- Kolčistera pilsēta Lielbritānijā (_Colchester_), Anglijas dienvidaustrumos, 121900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Koventri pilsēta Lielbritānijā (_Coventry_), Anglijas vidienē, 316900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kroli pilsēta Lielbritānijā (_Crawley_), Anglijas dienvidu daļā, uz dienvidiem no Londonas, 106600 iedzīvotāju (2011. g.); pilsētas teritorijā atrodas Londonas Getvikas lidosta
- Krū pilsēta Lielbritānijā (_Crewe_), Anglijas rietumos, 72900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dārlingtona pilsēta Lielbritānijā (_Darlington_), Anglijas ziemeļaustrumos, Skernas krastos, 106000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dīla pilsēta Lielbritānijā (_Deal_), Anglijā, Kentas grāfistes Duvras distriktā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
- Dārbi pilsēta Lielbritānijā (_Derby_), Anglijas vidienē, 248800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dorčestera pilsēta Lielbritānijā (_Dorchester_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Dorsetas grāfistes administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Duvra pilsēta Lielbritānijā (_Dover_), Anglijas dienvidaustrumos, Padekalē krastā, \~28000 iedzīvotāju; Dovera
- Dadli pilsēta Lielbritānijā (_Dudley_), Anglijā, Birmingemas piepilsēta, 79400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Darema pilsēta Lielbritānijā (_Durham_), Anglijas ziemeļu daļā, grāfistes administratīvais cents, 94400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Īstlī pilsēta Lielbritānijā (_Eastleigh_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, distrikta administratīvais centrs; atrodas grāfistes dienviddaļā Ičenas upes krastos 15 km no grāfistes centra Vinčesteras
- Felmuta pilsēta Lielbritānijā (_Falmouth_), Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā, Lamanša krastā
- Folkstona pilsēta Lielbritānijā (_Folkestone_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Padekalē krastā, 46700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gilingema pilsēta Lielbritānijā (_Gillingham_), Anglijas dienvidaustrumos, Medvejas grīvlīča krastā, 104200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Glostera pilsēta Lielbritānijā (_Gloucester_), Anglijas rietumu daļā, osta Sevērnas krastos, Glosteršīras grāfistes administratīvais centrs, 123000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1163. g.
- Gūla pilsēta Lielbritānijā (_Goole_), Anglijā, Ūzas labajā krastā
- Greitjārmuta pilsēta Lielbritānijā (_Great Yarmouth_), Anglijas dienvidaustrumos, 58000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gilforda pilsēta Lielbritānijā (_Guildford_), Anglijas dienvidu daļā, Sari grāfistē, 137200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Heivordshīta pilsēta Lielbritānijā (_Haywards Heath_), Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Vidussaseksas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
- Hārlova pilsēta Lielbritānijā (_Harlow_), Anglijā, Londonas ziemeļu piepilsēta
- Herogita pilsēta Lielbritānijā (_Harrogate_), Anglijā, rietumos no Jorkas, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hārtlpūla pilsēta Lielbritānijā (_Hartlepool_), Anglijas ziemeļaustrumos, 116000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Heiverila pilsēta Lielbritānijā (_Haverhill_), Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos pie Eseksas robežas; Heiverhila
- Hereforda pilsēta Lielbritānijā (_Hereford_), Anglijas rietumu daļā, Herefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Heksema pilsēta Lielbritānijā (_Hexham_), Anglijas ziemeļaustrumos, Tainas labajā krastā
- Haivikoma pilsēta Lielbritānijā (_High Wycombe_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistē
- Hadersfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Huddersfield_), Anglijā, 163000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jovila pilsēta Lielbritānijā (_Yeovil_), Anglijas dienvidu daļā, Somersetas grāfistes dienvidaustrumos
- Jorka pilsēta Lielbritānijā (_York_), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta
- Ipsviča pilsēta Lielbritānijā (_Ipswich_), Anglijas austrumos, osta Orvelas grīvlīča krastā, Safolkas grāfistes administratīvais centrs, 133400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Līdsa pilsēta Lielbritānijā (_Leeds_), Anglijā, 751500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lestera pilsēta Lielbritānijā (_Leicester_), Anglijā, Lesteršīras grāfistes administratīvais centrs, 329800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lūisa pilsēta Lielbritānijā (_Lewes_), Anglijā, Austrumsaseksas grāfistes administratīvais centrs
- Linkolna pilsēta Lielbritānijā (_Lincoln_), Anglijā, Linkolnšīras grāfistes administratīvais centrs, 93500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Liverpūle pilsēta Lielbritānijā (_Liverpool_), Anglijas ziemeļrietumos, osta pie Mērsi ietekas Īrijas jūrā, Mērsisaidas grāfistes administratīvais centrs, 468000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lauta pilsēta Lielbritānijā (_Louth_), Anglijā
- Loustofta pilsēta Lielbritānijā (_Lowestoft_), Anglijā, Saffolkas grāfistes ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Meibltorpa pilsēta Lielbritānijā (_Mablethorpe_), Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē
- Meidenheda pilsēta Lielbritānijā (_Maidenhead_), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu
- Mančestra pilsēta Lielbritānijā (_Manchester_), Anglijas rietumos, osta pie kanāla, kas to savieno ar Īrijas jūru, 395000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mensfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Mansfield_), Anglijas vidienē, 99600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mārgeita pilsēta Lielbritānijā (_Margate_), Anglijas dienvidaustrumos, kūrorts Ziemeļjūras krastā, 61200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Miltonkīnza pilsēta Lielbritānijā (_Milton Keynes_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistes ziemeļaustrumos Greitūzas un Ūzelas upju un Grandjūniona kanāla krastos 33 km no grāfistes centra Eilsberi
- Ņūberi pilsēta Lielbritānijā (_Newbury_), Anglijā, Bērkšīras grāfāfistē, 41000 iedzīvotāju (2020. g.)
- Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (_Newcastle upon Tyne_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ņūporta pilsēta Lielbritānijā (_Newport_), Anglijas dienvidos, Vaitas salā, Vaitas salas grāfistes administratīvais centrs, 145700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nortelertona pilsēta Lielbritānijā (_Northallerton_), Anglijas ziemeļu daļā, Nortjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Noridža pilsēta Lielbritānijā (_Norwich_), Anglijas austrumos, Norfolkas grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta, 132500 iedzīvotāju (2011. g.), atrodas grāfistes austrumdaļā Jāras un tās pietekas Vensumas krastos
- Notingema pilsēta Lielbritānijā (_Nottingham_), Anglijā, Trentas krastos, Notingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 305700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nanītona pilsēta Lielbritānijā (_Nuneaton_), Anglijas vidienē, Koventri piepilsēta, 81900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oldema pilsēta Lielbritānijā (_Oldham_), Anglijā, Mančestras piepilsēta, 96600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Penzensa pilsēta Lielbritānijā (_Penzance_), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, 21200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pīterboro pilsēta Lielbritānijā (_Peterborough_), Anglijā, Kembridžšīras grāfistes ziemeļrietumos, 183600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pūla pilsēta Lielbritānijā (_Poole_), Anglijas dienvidos, osta Lamanša krastā, 147600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Prestona pilsēta Lielbritānijā (_Preston_), Anglijas ziemeļrietumos, osta Riblas grīvlīča krastā, Lankašīras grāfistes administratīvais centrs, 140200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rāmsgeita pilsēta Lielbritānijā (_Ramsgate_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidaustrumos, Ziemeļjūras krastā, nozīmīga osta un kūrorts Anglijas dienvidaustrumos
- Rediča pilsēta Lielbritānijā (_Redditch_), Anglijā, 24 km uz dienvidiem no Birmingemas, 85200 iedzīvotāju (2017. g.)
- Raigita pilsēta Lielbritānijā (_Reigate_), Anglijā, Sari grāfistē
- Rojaltanbridžvelsa pilsēta Lielbritānijā (_Royal Tunbridge Wells_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidrietumos, nozīmīgs tūrisma centrs un kūrorts
- Roterema pilsēta Lielbritānijā (_Rotherham_), Anglijas vidienē, 257300 iedzīvotāju (2011.g.)
- Ragbi pilsēta Lielbritānijā (_Rugby_), Anglijas vidienē, Eivonas krastos, 70600 iedzīvotāju (2011. g.), \~1823. g. te radusies sporta spēle - regbijs
- Senthelensa pilsēta Lielbritānijā (_Saint Helens_), Anglijas rietumos, Liverpūles piepilsēta, 102600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Solsberija pilsēta Lielbritānijā (_Salisbury_), Anglijas dienvidu daļā, Eivonas upes krastos, 39900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Skārboro pilsēta Lielbritānijā (_Scarborough_), Anglijā, Ziemeļjorkšīras grāfistē, Ziemeļjūras piekrastē, 61700 iedzīvotāju (2019. g.)
- Sīema pilsēta Lielbritānijā (_Seaham_), Anglijas ziemeļaustrumos
- Šefīlda pilsēta Lielbritānijā (_Sheffield_), Anglijas vidienē, 552700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šrūsberi pilsēta Lielbritānijā (_Shrewsbury_), Anglijas rietumos, Šropšīras grāfistes administratīvais centrs, 71700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sitingborna pilsēta Lielbritānijā (_Sittingbourne_), Anglijā, Kentas grāfistes ziemeļu daļā, 62500 iedzīvotāju (2021. g.)
- Slau pilsēta Lielbritānijā (_Slough_), Anglijā, Bērkšīras grāfistē, 161000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Sautenda pilsēta Lielbritānijā (_Southend-of-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Temzas grīvlīča ziemeļu krastā, 179800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sautporta pilsēta Lielbritānijā (_Southport_), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 90400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sentolbansa pilsēta Lielbritānijā (_St Albans_), Anglijā, Hārtfordšīras grāfistē
- Steforda pilsēta Lielbritānijā (_Stafford_), Anglijas vidienē, Stefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stokporta pilsēta Lielbritānijā (_Stockport_), Anglijas vidienē, Mančestras dienvidaustrumu piepilsēta, 136100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stoktona pie Tīsas pilsēta Lielbritānijā (_Stockton-on-Tees_), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, 105700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Stoka pie Trentas pilsēta Lielbritānijā (_Stoke-on-Trent_), Anglijā, 249000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stretforda pie Eivonas pilsēta Lielbritānijā (_Stratford-upon-Avon_), Anglijas vidienē, Eivonas krastā, 30800 iedzīvotāju (2020. g.)
- Stretforda pilsēta Lielbritānijā (_Stretford_), Anglijas vidienē, Mančestras kanāla krastos, 46900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Strauda pilsēta Lielbritānijā (_Stroud_), Anglijas dienvidrietumos, Glosteršīras grāfistē, Frūmas upes krastos
- Sanderlenda pilsēta Lielbritānijā (_Sunderland_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 275500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Svindona pilsēta Lielbritānijā (_Swindon_), Anglijas dienvidrietumos, 182400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tontona pilsēta Lielbritānijā (_Taunton_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Samersetas grāfistes administratīvais centrs, 60500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tetforda pilsēta Lielbritānijā (_Thetford_), Anglijā, Norfolkas grāfistes dienvidos Litlūzas un Tetas upju satekā
- Tivertona pilsēta Lielbritānijā (_Tiverton_), Anglijā, Devonas grāfistes austrumos, Eksas upes krastos
- Tanbridža pilsēta Lielbritānijā (_Tonbridge_), Anglijā, Kentas grāfistē, Medvejas upes krastos
- Torkī pilsēta Lielbritānijā (_Torquay_), Anglijā, Devonas grāfistes dienvidos, Laima līča rietumu piekrastē
- Troubridža pilsēta Lielbritānijā (_Trowbridge_), Anglijas dienvidu daļā, Viltšīras grāfistes administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Trūro pilsēta Lielbritānijā (_Truro_), Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas grāfistes administratīvais centrs, 19400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alverstona pilsēta Lielbritānijā (_Ulverston_), Anglijā, Kambrijas grāfistes dienvidu daļā
- Volsola pilsēta Lielbritānijā (_Walsall_), Anglijas vidienē, Birmingemas piepilsēta, 67600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Voringtona pilsēta Lielbritānijā (_Warrington_), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, 208800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Votforda pilsēta Lielbritānijā (_Watford_), Anglijā, Londonas ziemeļrietumu piepilsēta, 90300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veimuta pilsēta Lielbritānijā (_Weymouth_), Anglijas dienvidos, osta un kūrorts Lamanša krastā, 52300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vaitheivena pilsēta Lielbritānijā (_Whitehaven_), Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras piekrastē, 24000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vigana pilsēta Lielbritānijā (_Wigan_), Anglijas rietumu daļā, 103600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vinčestera pilsēta Lielbritānijā (_Winchester_), Anglijas dienvidos, Ičenas krastos, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Visbīča pilsēta Lielbritānijā (_Wisbech_), Anglijā, Kembridžšīras grāfistes ziemeļaustrumos, Nenas upes krastos
- Vokinga pilsēta Lielbritānijā (_Woking_), Anglijā, Londonas dienvidrietumu piepilsēta, 62800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vulverhemptona pilsēta Lielbritānijā (_Wolverhampton_), Anglijā, Birmingemas piepilsēta, 249500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vustera pilsēta Lielbritānijā (_Worcester_), Anglijā, Vusteršīras grāfistes administratīvais centrs, 98800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vērtinga pilsēta Lielbritānijā (_Worthing_), Anglijas dienvidos, kūrorts Lamanša krastā, 104600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eilsburija pilsēta Lielbritānijā ("Aylesbury"), Anglijā, 58 km no Londonas, Bakingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bebingtona pilsēta Lielbritānijā ("Bebington"), Anglijas ziemeļrietumos, 15800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bērkenheda pilsēta Lielbritānijā ("Birkenhead"), Anglijas rietumos, osta Mērsi līča krastā, ekonomiski saistīta ar Liverpūli
- Bognorīdžisa pilsēta Lielbritānijā ("Bognor Regis"), Anglijas dienvidos, Lamanša krastā, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Būtla pilsēta Lielbritānijā ("Bootle"), Anglijā, Mērsisaidas konurbācijā, osta, 77600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Braitona pilsēta Lielbritānijā ("Brighton"), Anglijā, Lamanša piekrastē, Īstsaseksas grāfistes administratīvais centrs, 138200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Četema pilsēta Lielbritānijā ("Chatham"), Anglijas dienvidaustrumos, osta pie Medvejas grīvas, 76800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čičestera pilsēta Lielbritānijā ("Chichester"), Anglijā, Vestaseksas grāfistes administratīvais centrs, 25700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Donkastera pilsēta Lielbritānijā ("Doncaster"), Anglijā, 68000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Eli pilsēta Lielbritānijā ("Ely"), Anglijā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fērema pilsēta Lielbritānijā ("Fareham"), Anglijā, osta pie Lamanša, 42200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Geitsheda pilsēta Lielbritānijā ("Geteshead"), Anglijas ziemeļrietumos, osta Tainas labajā krastā, 120000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gosporta pilsēta Lielbritānijā ("Gosport"), Anglijas dienvidos, Portsmutas piepilsēta, osta pie Lamanša, 84300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grimsbi pilsēta Lielbritānijā ("Grimsby, Great Grimsby"), Anglijas austrumos, Hambera dienvidrietumu piekrastē, 88200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Helifeksa pilsēta Lielbritānijā ("Halifax"), Anglijā, Kolderas krastos, 82000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Hemelhempstida pilsēta Lielbritānijā ("Hemel Hempstead"), Anglijā, Londonas pavadoņpilsēta, 39 km uz ziemeļrietumiem no Londonas, 91900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hārforda pilsēta Lielbritānijā ("Hertford"), Anglijā, \~30 km uz ziemeļiem no Londonas, Hārfordšīras grāfistes administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hova pilsēta Lielbritānijā ("Hove"), Anglijā, piejūras kūrorts Lamanša krastā, 1977. g. apvienota ar Braitonu
- Kītli pilsēta Lielbritānijā ("Keighley"), Anglijas ziemeļaustrumos, 51400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Kingstona pilsēta Lielbritānijā ("Kingston upon Thames"), Anglijā, ietilpst Lielās Londonas sastāvā, tās teritorijas dienvidrietumu daļā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lenkastera pilsēta Lielbritānijā ("Lancaster"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, 138400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Metloka pilsēta Lielbritānijā ("Matlock"), Anglijas vidienē, Dārbšīras grāfistes administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Midlsbro pilsēta Lielbritānijā ("Middlesbrough"), Anglijas ziemeļaustrumos, osta Tīsas grīvlīča krastā, 145600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ņūkāsla pie Laimas pilsēta Lielbritānijā (“Newcastle-under-Lyme”), Anglijas rietumos, 75100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Plimuta pilsēta Lielbritānijā ("Plymouth"), Anglijā, Kornvolas pussalā, Lamanša piekrastē, 256400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Portsmuta pilsēta Lielbritānijā ("Portsmouth"), Anglijā, Lamanša piekrastē, 205000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Redinga pilsēta Lielbritānijā ("Reading"), Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, Bērkšīras grāfistes administratīvais centrs, 155000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ripona pilsēta Lielbritānijā ("Ripon"), Anglijā, 17200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ročdeila pilsēta Lielbritānijā ("Rochdale"), Anglijas vidienē, 211700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Skantorpa pilsēta Lielbritānijā ("Scunthorpe"), Anglijas austrumos, 65200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sentalbana pilsēta Lielbritānijā ("St Albans"), Anglijā, 140600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stērlinga pilsēta Lielbritānijā ("Stirling"), Anglijā, 34800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Suonsī pilsēta Lielbritānijā ("Swansea"), Anglijā, 239000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tainmuta pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā
- Torbeja pilsēta Lielbritānijā ("Torbay"), Anglijas dienvidos, osta Laima līča rietumu krastā, 131000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veikfīlda pilsēta Lielbritānijā ("Wakefield"), Anglijas centrālajā daļā, Vestjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 325800 iedzīvotāju (2011. g.), ietilpst Vestraidingas konurbācijā
- Volesi pilsēta Lielbritānijā ("Wallasey"), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vestbromviča pilsēta Lielbritānijā ("West Bromwich"), Anglijā, Vestmidledsas grāfistes administratīvais centrs, 75400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vestonsjūpermēra pilsēta Lielbritānijā ("Weston-super-Mare"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Bristoles līča piekrastē, 76100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vindzora pilsēta Lielbritānijā ("Windsor"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 32200 iedzīvotāju (2016. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Meidenhedu ("Maidenhead")
- Vimbldona pilsēta Lielbritānijā (Wimbledon"), Anglijā, Lielās Londonas dienvidaustrumu daļā, 68200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Benberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijas Oksfordšīras grāfistē, atrodas tās ziemeļos Temzas pietekas Čērvelas krastos
- Bāta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā (_Bath_), dienvidaustrumos no Bristoles, 84000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vorika pilsēta Lielbritānijā, Anglijā ("Warwick"), Vorikšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bārnsli pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, \~30 km uz dienvidiem no Līdsas, Sautjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 71500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lūtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, \~50 km uz ziemeļiem no Londonas, 186100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ličfīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Meklsfīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidos no Stokportas
- Kiderminstera pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidrietumos no Birmingemas
- Lečvērta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Hārtfordšīras grāfistē, Ziemeļhārtfordšīras distrikta administratīvais centrs
- Stīvenidža pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Hārtfordšīras grāfistes ziemeļu daļā
- Boltona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Dienvidaustrumu Lankašīras konurbācijā, \~200000 iedzīvotāju
- Hantingdona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kembridžšīras grāfistē
- Sentneotsa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kembridžšīras grāfistē
- Mārča pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kembridžšīras grāfistes ziemeļaustrumu daļā
- Ročestera pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kentas grāfistē, 27000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Meidstona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kentas grāfistes ziemeļos Medvejas upes krastos
- Ņūtonebota pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē
- Tevistoka pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Devonas grāfistē, Rietumdevonas distrikta administratīvais centrs
- Bārnstapla pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, To upes un tās pietekas Jeo satekā
- Sauthemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Lamanša piekrastē, iepretī Vaita salai, 239100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Geinsboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Linkolnšīras grāfistē, Trentas labajā krastā
- Vindema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
- Kingslinna pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē, Greitūzas upes labajā krastā
- Keteringa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistē
- Velingboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistē
- Korbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistes ziemeļu daļā
- Ebingdona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistē, Temzas labajā krastā
- Stemforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ratlendas apvienotajā pārvaldē
- Ņūtoneiklifa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Midlsbro
- Kromera pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Voša līča, Ziemeļjūras krastā
- Litlhemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Erunas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta; nozīmīgs Anglijas dienvidu piekrastes kūrorts
- Horšema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Horšemas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
- Stoumārkita pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē
- Fīlikstova pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
- Sadberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos
- Temverta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Stefordšīras grāfistē
- Ņūakra pie Trentas pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Trentas upes labajā krastā
- Grāntema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, uz austrumiem no Notingemas
- Bedforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, uz ziemeļrietumiem no Londonas, 81600 iedzīvotāju (2011. g.), Bedfordšīras grāfistes administratīvais centrs. vēstures avotos pirmo reizi minēta 571. g.
- Selbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas krastos
- Imingema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas un Trentas kopējā estuāra, Hamberas dienvidrietumu krastā
- Spoldinga pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Velendas upes krastos, Linkolnšīras grāfistes Dienvidholendas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
- Rojallemingtonspā pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Vorikšīras grāfistē
- Vitbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē
- Skegnesa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē, ziemeļos no Voša līča
- Kenoka pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ziemeļos no Birmingemas
- Telforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ziemeļrietumos no Birmingemas
- Skiptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ziemeļrietumos no Līdsas
- Bridlingtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Flemboroheda
- Drifīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumu daļā, rietumos no Jorkas
- Slīforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumu daļā, starp Notingemu un Voša līci
- Bostona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Voša līča
- Beizingstoka pilsēta Lielbritānijā, Anglijas dienvidos, 87300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bornmuta pilsēta Lielbritānijā, Anglijas dienvidos, Lamanša piekrastē, 167700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lemstera pilsēta Lielbritānijā, Anglijas rietumos
- Molverna pilsēta Lielbritānijā, Anglijas rietumu daļā
- Northemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, Northemptonšīras grāfistes administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Lafboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, starp Notingemu un Lesteru
- Svodlinkota pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidusdaļā, starp Birmingemu un Notingemu
- Ešingtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
- Sautšīldsa pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 75300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pīterlī pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
- Kendala pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos
- Morkama pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras Morkama līča piekrastē
- Vērkingtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē
- Setla pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā
- Penrita pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, 15200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Beverli pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, ziemeļos no Hallas
- Hosa pilsēta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļu daļā
- Eksetera pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos (_Exeter_), Anglijā, Devonas grāfistes administratīvais centrs, osta Eksas upes krastā, 129800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Bristole pilsēta Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol"), Anglijas dienvidrietumu daļā, osta Eivonas krastā, Eivonas grāfistes administratīvais centrs, 435000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vitstabla pilsēta Lielbrtānijā, Anglijā, Kentas grāfistē, Ziemeļjūras krastā
- Veli pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļos, Angiljas salā, Lielbritānijas valdījuma "Angilja" administratīvais centrs, 117000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Angoše pilsēta Mozambikā (_Angoche_), Nampulas provinces dienvidu daļā, Mozambikas šauruma krastā
- Āgtekerke pilsēta Nīderlandē ("Aagtekerke"), Zēlandes provincē, 1480 iedzīvotāju (2014. g.)
- Argungu pilsēta Nigērijā (_Argungu_), Kebi štata ziemeļaustrumu daļā
- Angoterosa Monterriko pilsēta Peru (_Angoteros Monterrico_), Loreto reģiona ziemeļu daļā
- Zabže pilsēta Polijā ("Zabrze"), Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 179500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
- Augustova pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 30800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1557. g.; Augustava
- Sosnoveca pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 213500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
- Glivice pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas anglomerācijā, 186200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētības tiesības kopš 1250. g.
- Beņdzina pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Katovices, ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā, 58700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., arhitektūras pieminekļi – karaļa pils (1364. g., tagad muzejs), pilsētas mūru un torņu fragmenti
- Bitoma pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijas ziemeļos, 175000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.; Beitene
- Angra du Eroižmu pilsēta Portugālē (_Angra do Heroismo_), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salā, 35400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Argūba pilsēta Rietumsahārā (_Al Argoub_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Alhesirasa pilsēta Spānijā (_Algeciras_), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā
- Alhemesi pilsēta Spānijā (_Algemesi_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alžemezi pilsēta Spānijā (_Algemesí_), Valensijas autonomajā apgabala Valensijas provincē
- Alhete pilsēta Spānijā (_Algete_), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arganda del Reja pilsēta Spānijā (_Arganda del Rey_), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ēgle pilsēta Šveicē ("Aigle"), Vo kantonā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pandža pilsēta Tadžikistānā, Hatlonas vilojatā, pie Afganistānas robežas, <10000 iedzīvotāju
- Ānthona pilsēta Taizemē (_Ang Thong_), provinces administratīvais centrs
- Arguvana pilsēta Turcijā ("Arguvan"), Malatjas ilā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bašbedena pilsēta Turkmenistānā, Mari vilajeta dienvidu daļā, pie Afganistānas robežas
- Serhetabata pilsēta Turkmenistānas dienvidos, Mari vilajetā, pie Afganistānas robežas, \~5200 iedzīvotāju (1991. g.)
- Angora pilsēta Uzbekistānā (_Angor_), Surhondarjas vilajeta dienvidu daļā
- Anrena pilsēta Uzbekistānā (_Angren_), Taškentas vilojatā, 128800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Almalika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā, Kuramas grēdas ziemeļu nogāzē, Angrenas kreisajā krastā
- Termiza pilsēta Uzbekistānas dienvidos, Surhondarjas vilajetā pie Afganistānas robežas, 136200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Angerminde pilsēta Vācijā (_Angermünde_), Brandenburgas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Augsburga pilsēta Vācijā (_Augsburg_), Bavārijas federālajā zemē, 276500 iedzīvotāju (2013. g.), dib. 15. g. p. m. ē., 1276.-1805. brīvpilsēta
- Augustusburga pilsēta Vācijā ("Augustusburg"), Saksijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gava-Algesheima pilsēta Vācijā ("Gau-Algesheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktaugustīne pilsēta Vācijā ("Sankt Augustin"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Anmokio pilsētas rajons Singapūrā (_Ang Mo Kio_)
- Aegvīdu pilsētciemats Igaunijā (_Aegviidu_), Harju apriņķī, 700 iedzīvotāju (2017. g.)
- Palazdiņu pilskalns pilskalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta Liellazdu ciemā, ir \~18 m augsts paugurs, ko senāk apliekuši 2 vaļņi un 2 grāvji, stipri postīts ar 1. pasaules kara tranšejām u. c. rakumiem, plakums - \~80 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Greitas kalns pilskalns Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, ir \~30 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Dubna, dienvidrietumu pusē norobežots ar 70 m garu valni un platu grāvi (~10 m augstumu starpība), plakums 90 x 80 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Skromaņu Greitas kalns
- Lapsukalns pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, savrups, 17 m augsts, apaļš, tagad ar mežu apaudzis paugurs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām
- Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk
- Bārenes pilskalns pilskalns Augšdaugavas novada Prodes pagastā, savrups 15-17 m augsts paugurs, ko no vienas puses norobežo strauts, no otras - grava, plakums - \~55 x 55 m, datējums nav zināms
- Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem
- Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns
- Batarejas kalns pilskalns un senkapi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā pie Rurānu mājām, ir 15-20 m augsts paugurs, divās pusēs norobežo gravas, divi plakumi, pirmais \~60 x 25-28 m, otrais \~50 x 23 m, izmantots līdz \~10 gs.
- Anglijas pilsoņu karš pilsoņu karš Anglijā starp karaļa un parlamenta piekritējiem (1641.-1651. g.)
- skrejpīles Pīļu šķirne, ievesta no Indijas, īpaši Anglijā, labas dējējas
- Pytalowa Pitalovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Augšpils pagastā
- Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs)
- Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā
- Ļenas-Angaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, starp Angaras un Kirengas upēm, Krievijā, augstums - līdz 1464 m, ziemeļos pazeminās līdz 500 m
- darbisti Plimutas brāļi - radikāla protestantu sekta, kas 19. gs. pirmajā pusē izveidojās Anglijā un Īrijā
- šautra podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- baršķi Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gārša Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- garsas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gārse Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- garses Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gāršes Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gārši Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gāsa Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gāšas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gāses Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- kazkāja Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- laksti Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- šnitka Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- suņaburkāns Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- zirdzene Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- zirdzine Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria")
- gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni
- garse Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria"); gārsa
- Pulihumri Polehomrī, pilsēta Afganistānas ziemeļaustrumos
- bobijs Policista apzīmējums Anglijā, pēc Roberta (Bobija) Pīla vārda, kurš 1828 realizēja Anglijā policijas likumus
- bobbi Policista iesauka Anglijā
- bobbijs Policista iesauka Anglijā
- sakne polinomam p(x) sakne ir mainīgā x vērtība x=c, kurai p( c )=0. Algebriskam vienādojumam p(x)=0 sakne ir skaitlis x=c, kas to apmierina
- niveleri Politiska partija Anglijā Kromvela laikos, tā centās pēc vispārējas vienlīdzības
- nacionālliberāļi Politiska partija ar nacionālu ievirzi Rietumeiropā (piemēram, Vācijā līdz 1918. gadam, Anglijā)
- leiboristi Politiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā)
- čartisms politiska un sociāla masu kustība Anglijā 19. gs. pirmajā pusē
- Augšmbomu prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haut-Mbomou, Préfekture du_), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Mbomu un Augškoto prefektūru, kā arī ar Dienvidsudānu
- Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria
- Bamingi-Bangorana prefektūra Centrālāfrikas Republikā, administrtīvais centrs - Ndele, robežojas ar Vakagas, Augškoto, Vakas un Nana-Grebizi prefektūru, kā arā ar Čadas Republiku
- Ēna prefektūra Francijā, Augšfrancijas reģiona dienvidaustrumos
- augšmuktieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Augšmukti" iedzīvotāji
- da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-"
- Baktrijas līdzenums priekškalnu līdzenums Afganistānas ziemeļos, Amudarjas kreisajā krastā, garums - \~400 km, platums - līdz 140 km, augstums - 250-500 m vjl.
- angniežnieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Angnieze" iedzīvotāji
- giljotīna Procedūra debašu saīsināšanai vai izbeigšanai Anglijas parlamentā
- sīkeri protestantiskas sektas (Anglijā 17. gs.)
- anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus
- Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali
- kongregacionālisms Protestantisma virziens, kas uzskata, ka ticīgajiem ar Dievu ir tiešas saites un nav vajadzīga garīdznieku starpniecība, un aizstāv draudžu patstāvību; radās 16. gs. otrajā pusē Anglijā, izplatīts arī ASV
- metodisms Protestantisma virziens, sākotnēji anglikāņu baznīcas atzars, ko 1729. g. Anglijā iedibināja brāļi Vesleji
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi
- Bengela province Angolā, valsts rietumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Dienvidkvanzas, Hvambo, Uilas un Namibes provincēm
- Bengo province Angolas ziemeļrietumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Zaires, Uižes, Ziemeļkvanzas un Luandas provinci
- Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši
- Augšlomami province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Lomami_), valsts dienvidu daļā, robežojas ar Tangaņikas, Augškatangas, Lualabas un Lomami provinci
- bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams
- Sabalsku ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Sabaļu ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Sabaļsku ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem
- Bangveulu purvi purvi Zambijā, Luapulas, Ziemeļu un Centrālajā provincē, kā arī Kongo Demokrātiskās Republikas Augškatangas provincē
- Madiešēnu purvs purvs Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 1881 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, zem kūdras līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
- modi Pusaudži motociklisti, kas gk. pievērsa uzmanību savai ārienei (Anglijā, 20. gs. 60. gados)
- Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m
- nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms)
- barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms)
- kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi
- klienis Putns, tārtiņu ģints suga, upes tārtiņš ("Aegialites curonicus")
- garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai
- talebans Radikāla islāma kustība, 1996.-2001. g. atradās pie varas Afganistānā
- Plimutas brāļi radikāla protestantu sekta, kas 19. gs. pirmajā pusē izveidojās Anglijā un Īrijā, centās atjaunot agrīnās kristietības principus, noraidīja garīdzniecības un baznīcas hierarhiju
- leveleri Radikāli demokrātiska partija Anglijā 17. gs., kas centās panākt republikas nodibināšanu, pieprasīja vispārējās vēlēšanu tiesības
- irāņu valodas radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kuras runā Irānas, Afganistānas un dažu citu zemju iedzīvotāji
- lielais meža raibenis raibeņu dzimtas suga ("Argynnis paphia")
- Lielā brīvību harta raksts, kurā Anglijas karalis Jānis Bezzemis 1215. g. atzina karaļa varas ierobežojumus
- glodene Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas dzimta ("Anguidae"), 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- V1 Reaktīvie lādiņi, ko vācieši 1944 izšāva uz Angliju; saīs. no vācu "Vergeltungswaffe" - atriebības ierocis
- V2 Reaktīvie lādiņi, ko vācieši 1944 izšāva uz Angliju; saīs. no vācu "Vergeltungswaffe" - atriebības ierocis
- Registāna Registānas tuksnesis - smilšu tuksnesis Irānas kalnienes austrumu daļā (angļu val. "Registan"), Afganistānas dienvidos, platība - \~40000 kvadrātkilometru, garums - >400 km, platums - līdz 200 km, lēzeni nolaidens līdzenums no 1500 m vjl. austrumos, līdz 800 m rietumos, līdz 60 m augsti kustīgi barhāni
- Atakama reģions Čīlē (_Atacama, Region de_), starp Antofagastas un Kokimbo reģionu, austrumos - Argentīna, rietumos - Klusais okeāns
- Antofagasta reģions Čīles ziemeļu daļā (_Antofagasta, Región de_), robežojas ar Tarpakas un Atakamas reģionu, kā arī ar Bolīviju un Argentīnu
- Lejasnormandija reģions Francijā, pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Augšnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
- Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona
- Austrumberbisa/Koranteina reģions Gajānas austrumos (_East Berbice/Corentyne_), robežojas ar Augštakutu/Augšesekibo, Augšdemerara un Mahaika/Berbisa reģionu, kā arī ar Surinamu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
- sauskotīti Reliģiska kustība, kas radās 19. gs pirmajā pusē Anglijā un tās sekotāji ASV izveidoja tādas sektas kā "Kristiešu izraelīti" un "Dāvida nams"
- Augstīkolni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Augstikalni" nosaukuma variants
- Riču ezers Riču ezers - atrodas Skrudalienas pauguraines nomalē, Augšzemē, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, daļēji Daugavpils novada Demenes pagastā, platība - 1286 ha (Latvijā - 588 ha), garums - 6 km, lielākais platums - 4 km, vidējais dziļums - 9,7 m, lielākais dziļums - 39,7 m, nosacīti mezotrofs ar dzidru ūdeni
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
- atgāzenieši Rīgas pilsētas daļas "Atgāzene" iedzīvotāji
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela)
- Riogaļegosa Riogaljegosa, pilsēta Argentīnas dienvidos
- Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Riotersera Riotersero, pilsēta Argentīnā
- roki Rokeri - ādas jakās tērpušies pusaudži motociklisti, kas pzīstami ar savu huligānisko uzvedību (sākotnēji Anglijā 20. gs. 60. gados); arī pārnestā nozīmē
- normandiešu stils romāņu celtniecības stils, izveidojās 11. gs. Normandijā (piem., Sv. Etjēna bazn. Kānā), izplatījās gk. Anglijā un Itālijas D daļā; to raksturo baznīcu šķērsjomi, garās luktas, divu torņu fasāde R un centrālais tornis starp zāli un šķērsjomu
- Jānis XXIII Romas pāvests 1958.-1963. g. (Angelo Giuseppe Ronccalli; 1881.-1963. g.), reformējis baznīcas liturģiju, sasauca Otro Vatikāna koncilu
- Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies
- fideikomiss Romiešu privāttiesības - mantojuma nodevēja rīkojums mantiniekam par kāda mantojama īpašuma (to arī sauc par fideikomisu) nodošanu trešai personai; feodālisma periodā bija visvairāk izplatīts Anglijā
- augšciemieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Augšciems" iedzīvotāji
- mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras)
- giljotinēt Saīsināt vai izbeigt debates Anglijas parlamentā
- anglo- saistīts ar Angliju, angļiem vai angļu valodu (piem. anglofobija)
- parish Sākumā baznīcas draudze, bet no 1601. g. arī administratīvi zemākā pašvaldības vienība Anglijā
- Argjēna sala Atlantijas okeāna Arginas līča ziemeļos (_Arguin, Île d’_), Mauritānijas teritorija
- Baja duš Tigreša sala sala Atlantijas okeānā, Angolas piekrastē, Angolas Namibes provinces teritorija
- Auterailenda sala Augšezerā (_Outer Island_), tā dienvidrietumu piekrastē, ASV, Viskonsinas štata teritorija
- Ailrojala sala Augšezerā (_Royale, Isle_), ASV Mičiganas štatā
- Anghijaka sala Deivisa šauruma dienvidrietumos (_Angijak Island_), Kanādas teritorija, Bafina salas dienvidaustrumu piekrastē
- Anatau sala Franču Polinēzijā (_Angatau_), Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu malā
- Englsi sala Īrijas jūrā (_Anglesey_), Britu salu arhipelāgā, Velsas ziemeļrietumu piekrastē, platība - 715 kvadrātkilometru, stāvi krasti, paugurains reljefs, lielākā pilsēta un osta - Holiheda
- Angilja sala Karību jūras ziemeļos (_Anguilla_), platība — 91 kvadrātkilometrs
- Aoga sala Klusajā okeānā (_Aoga-shima_), Nampo salu ziemeļu daļā jeb Idzu salu vidusdaļā, Japānas teritotija, Tokijas prefektūrā
- Landi sala Ķeltu jūrā, iepretim Bārnstaplas līcim, Lielbritānijas (Anglijas) teritorija
- Vaita sala Lamanšā (_Wight_), Anglijas dienvidu piekrastē, no Hempšīras grāfistes to atdala Solenta šaurums, platība - 380 kvadrātkilometru, garums - 36 km, platums - 22 km, lielākais augstums - 240 m vjl.
- Oldernija sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā
- Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos
- Ejina sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Aigina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 87,4 km^2^, garums - 18,5 km; Aigīna
- Holiailenda sala Ziemeļjūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Anglijas teritorija, pie tās ziemeļaustrumu krasta
- Riosalada Salado, Kolorado pieteka Argentīnā
- Riosalada Salado, Paranas pieteka Argentīnā
- Riosalado Salado, Paranas pieteka Argentīnā
- augustieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Augustmuiža" iedzīvotāji
- Saltas province Salta, Argentīnas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Salta")
- Salta Saltas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Salta" / "Provincia de Salta"), platība - 155488 kvadrātkilometri, 1267300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aposla salas salu grupa ASV (_Apostle Islands_), Augšezera dienvidrietumu piekrastē, Viskonsinas štata teritorija
- Samaņkas Samaņkas kalns - atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums - 1,1 km, platums - līdz 0,6 km, absolūtais augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja; Samaņku kalns
- Sant'Andželo Sant'Andželo Lodidžiāno - pilsēta Itālijā ("Sant'Angelo Lodigiano"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakrusa Santakrusas province Argentīnā ("Provincia de Santa Cruz")
- Santjago del Estero province Santjago del Estero, Argentīnas Republikas provinces pilnais nosaukums ("Provincia de Santiago del Estero")
- Sareja Sari, grāfiste Anglijā
- sārmmetāls Sārmu metāls - ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elements (piemēram, nātrijs, kālijs)
- habeas corpus saskaņā ar Anglijas likumu par personas neaizskaramību izrakstīta pavēle amatpersonai, kas kādu tur apcietinājumā; _burtiski_: "tev jānogādā aizturētā persona (tiesā)"
- Ajirs Saturna pavadonis ("Aegir"), vidējais attālums no planētas - 20735000 km, izmēri - 6 km
- oddfellows Savādnieku neatkarīgais ordenis, ap 1750. g. Anglijā dibināta labdarības organizācija ar devīzi: draudzība, mīlestība un patiesība
- dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
- sārmzemju savienojumā ar "metāli": ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju
- ziedaugi sēklaugu apakšnodalījums (_Angiospermae_), augi, kas vairojas ar sēklām un parasti zied krāšņiem ziediem; segsēkļi
- segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu
- Dvietes apmetne sena dzīvesvieta, Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, uz dienvidaustrumiem no Dvietes ezera, Dvietes labajā krastā, atrastas mezolīta, neolīta un bronzas laikmeta senlietas
- boji sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā
- Tēbas sena pilsēta Augšēģiptē, kas bija apvienotās Ēģiptes galvaspilsēta \~2200.-1500. g. p. m. ē. un savos ziedu laikos pletās abos Nīlas krastos aptuveni tur, kur tagad Karnaka un Luksora
- quaternio Senā Romā Augusta laikā kalta liela zelta monēta, 4 aureju vērtībā
- marco Senāka dārgmetālu un naudas svara vienība Spānijā un Latīņamerikā \~230 g, arī Augšitālijā - 234.-245. g.
- danaji Senākās grieķu ciltis Argosā; Homēra eposā "Iliāda" - grieķi, kas ieņēma Troju, izmantojot koka zirgu
- Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā
- Vena senindiešu mitoloģijā - valdnieks, Angi un Manu dēls (vai tā pēctecis), kas kļuvis par valdnieku paziņoja, ka cilvēkiem ir jāatsakās no upurēšanas un ka viņš pats ir upurēšanas kungs
- Ogema raksts senīru teikās - ķeltu rakstu un daiļrunības dieva Ogmas darināts raksts, lietots 5. gs. kapakmeņu uzrakstos Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijā (atrasti \~360 šādi uzraksti)
- Balha senpilsēta Afganistānas ziemeļos (netālu no tagadējās Balhas pilsētas), senās Baktras (Baktrijas galvaspilsētas) un viduslaiku Balhas drupas, apmetne dibināta VI-IV gs. p. m. ē., III-II gs. p. m. ē. bijusi Grieķu Baktrijas, vēlāk Kušanas valsts galvaspilsēta, vairāki XV-XVI gs. arhitektūras pieminekļi
- Aigīna Senpilsēta Aigīnas salā Egejas jūrā (tagad Ejinas sala Grieķijā), apmetne no IV gt. beigām līdz III gt. p. m. ē., uzplaukums XVIII-XVI gs. p. m. ē.
- Abīda Senpilsēta Ēģiptē, viena no vecākajām pilsētām un reliģiskais centrs (Ozīrisa kults) Augšēģiptē, vairāku senu (XIV-XII gs. p. m. ē.) tempļu u. c. celtņu drupas
- Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas
- Valhalla Senskandināvu mitoloģijā - kritušo karavīru dvēseļu mājoklis; uzskatīja, ka tā ir pils Asgardā, kur dievs Odins un valkīras uzņem kaujās kritušos varoņus
- Bentjaba sezonāli izsīkstoša upe Angolā, Namibes provinces ziemeļu daļā
- sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem
- santīms Sīkaudas vienība Angolā, vienāda ar 0,01 kvanzu
- avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa
- Ohangarona Sirdarjas labā krasta pieteka Uzbekistānā, garums - 223 km; Angrena; Ahangarana
- Seistānas ieplaka Sistānas ieplaka Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā
- Idavela Skandināvu mitoloģijā - lauks, kurā dzīvoja āsi (Asgardas cietoksnī) un kur tiem atkal jāsapulcējas pēc ragnarjoka
- Jormunganda Skandināvu mitoloģijā - pasaules čūska, ko ļaunajam Lokijam dzemdējusi milze Angerbode
- Bivresta Skandināvu mitoloģijā - varavīksne, kas tika uzskatīta par tiltu starp zemi un debesīm (Asgardu), kuru sargā dievu sargs Heimdals
- Hēla skandināvu mitoloģijā - veļu valstība pazemē, arī tās valdniece, viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko milze Angrboda dzemdējusi Lokijam
- normaņi skandināvu un franku pēcteči, kas dzīvoja Normandijā un 1066. g. iekaroja Angliju
- eskvairs skvairs (1) - lauku muižnieks vai kādā apvidū lielākais zemes īpašnieks Anglijā
- vendi Slāviskie Augšlausitzas un Lejlausitzas iedzīvotāji Vācijā, valoda (vendu jeb sorbu valoda) pieder pie rietumslāvu valodām un sadalās augšsorbu un lejsorbu dialektos, vēl 20. gs. 1. pusē to pa daļai runāja Sprēvaldē un Lausitzā
- trizna Smagāko kriminālnoziegumu nosaukums Anglijā no 14. gs. līdz 1945. g.
- apmetņu kustība sociālā darba vēsturē nozīmīga kustība, kas sākās 19. gs. beigās Anglijā un ASV ar mērķi tuvināt sabiedrības turīgākos iedzīvotājus un strādnieku šķiru gan sociāli, gan teritoriāli
- Ambargasta solončaks Argentīnā (_Ambargasta, Salar de_), Santjago de Estero provinces dienvidos, neliela daļa arī Kordovas provinces ziemeļos
- Salinasgrandess Solončaks Argentīnas ziemeļrietumos, starp Ankasti un Kordovas grēdu, sena ezera vietā 170 m vjl., platība 8500 kvadrātkilometru
- legua Spāniešu jūdze, 5,573 km; Portugālē un Argentīnā 5 km, Meksikā 4,11 km
- asiento Spānijas līgumi ar Ameriku un Angliju, 16.-18. gs. par vergu tirdzniecību Spānijas Amerikas kolonijās
- subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus
- bobinīts Spridzināma viela, melnam pulverim līdzīgs maisījums, lietoja ogļraktuvēs, gk. Anglijā
- coastcon Standartčārtera nosaukums ogļu kravu pārvadājumiem Anglijas piekrastē un Ziemeļu jūrā
- paisuma amplitūda starpība starp paisuma augstāko līmeni (pilnlīmeni) un vidējo ūdenslīmeni kādā laika posmā, kas mēdz būt dažu metru robežas, bet Bristoles kanālā (Anglijas dienvidrietumu piekrastē) sasniedz 15,6 m
- masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība
- brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms
- Stelmaka ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Strēlnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Streļmuku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Streļnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- sterliņģis Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa)
- stērlinģis Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa)
- sterlings Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa)
- viskijs Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko parasti ražo no graudiem un kas pasaulē ir izplatījies no Anglijas, Skotijas un Īrijas
- Perevoza strauts strauts, kas savieno Luknas un Višķu ezeru Augšdaugavas novada Višķu pagastā, garums — 0,3 km
- skebs Streiklauzis (Anglijā un ASV)
- pampa Subtropu joslas stepes līdzenums (Dienvidamerikā, galvenokārt Argentīnā)
- denārs Sudraba monēta dažās Rietumeiropas valstīs viduslaikos, kala no 7. līdz 13. gs.; bija arī vietējie nosaukumi: Anglijā - penijs, Vācijā - feniņš, Francijā - denjē
- sterliņš sudraba monēta viduslaikos Anglijā, angļu dinārs jeb penijs (240 sterliņi veidoja 1 sterliņu mārciņu)
- krona Sudraba vai zelta monēta, kas senāk bija apgrozībā Anglijā, Francijā un dažās citās zemēs
- bordercollie Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts
- borderkollijs Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts
- borderterjers Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, alu dzīvnieku medībām, ūdram līdzīga galva, īss, raupjš apmatojums, sarkanīga krāsa
- hispaniolietis Suņu šķirne, kas ievesta Anglijā caur Spāniju no Haiti, gara pacieta spalva, garas ausis, glīta aste
- supranaturālisms Sv. Augustīna nodibināta mācība par cilvēka prātam pāri stāvošo (nepieejamo) dievišķo atklāsmi
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu
- troā-mārciņa Svara vienība Anglijā, 373,242 g, dārgmetāliem, dārgakmeņiem un medikamentiem
- durbars Svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt., darbars
- šautru Šautru sakne - dižzirdzene ("Angelica archangelica")
- Šibirgana Šebergāna - pilsēta Afganistānā
- Asgordfonna šelfa ledājs Špicbergenā (_Asgårdfonna_), salas ziemeļos, starp Hinlopena šaurumu un Vijdefjordu
- garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte
- zutis šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis
- glodene šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām
- Laucesas ielejveida pazeminājums šķērso Augšzemes augstieni dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, garums - 14 km, platums - 1-2,5 km, dziļums - 20-35 m
- agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Upsalas šļūdonis šļūdonis Andos, Argentīnā, garums - 60 km (garākais Dienvidamerikā), sākas Patagonijas dienvidu ledājā, ieslīd Lagoarhentina ezerā, iekļauts Losglasjaresas nacionālajā parkā
- Minesota Štats ASV ziemeļu daļā ("Minnesota"), dibināts 1858. g., administratīvais centrs - Sentpola, lielākā pilsēta Mineapolisa, platība - 225171 kvadrātkilometri, 5457200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Viskonsinu, Aijovu, Dienviddakotu un Ziemeļdakotu, kā arī ar Kanādu, Ziemeļrietumos apskalo Augšezers
- Santakatarina Štats Brazīlijas dienvidu daļā ("Santa Catarina"), administratīvais centrs - Florjanopolisa, platība - 95346 kvadrātkilometri, 6118700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Paranas un Riugrandi du Sulas štatu, kā arī ar Argentīnu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns
- traktariānisms Tā iesaukta Oksfordas kustība, kas 19. gadsimtā cīnījās par katolicisma atdzimšanu Anglijas Baznīcā
- padome Tā sauca visu līmeņu varas institūcijas PSRS; Augstākā Padome bija parlamenta vietā
- episkopālisms Tā Savienotajās Valstīs dēvē Anglikāņu baznīcu savienību
- Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu
- kebs Taksometrs (gk. ASV un Anglijā)
- talibi Talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā; tālibi
- tālibi Talibi - talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā
- Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda
- pīlādžu tīklkode tauriņu kārtas argirestīdu dzimtas suga (“Argyresthia conjugella”), spārnu plētums — 9-14 mm, Latvijā sastopama dārzos un mežos, kur aug pīlādži, ābeles un vilkābeles
- argirestīdi tauriņu kārtas dzimta ("Argyresthiidae"), sīki tauriņi, spārnu plētums 6-15 mm, kāpuri dzīvo tīmekļu ligzdās kokaugu pumpuros, ziedos, augļos, dzinumos, lapās; Latvijā konstatētas 24 sugas; tīklkodes
- palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni; šī koka koksne
- hazareji tauta Afganistānā, Irānā, runā hazareju valodā, kas tuva dari valodai, pieder pie irāņu valodām; ticīgie - musulmaņi
- dehizeinati tauta Afganistānā, pieder pie čāraimaku tautu grupas
- teimuri tauta Afganistānā, pieder pie čāraimaku tautu grupas
- taimeni tauta Afganistānas vidienē, pieder pie čāraimaku tautu grupas
- džemšidi tauta Afganistānas ziemeļrietumos, arī Irānas ziemeļaustrumos, pieder pie čāraimaku tautu grupas
- firuzkuhi tauta Afganistānas ziemeļrietumos, pieder pie čāraimaku tautu grupas
- mbundi tauta Angolā, Zairā, Zambijā, valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši tradicionālos ticējumus
- hereri tauta Angolas dienvidrietumos un Namībijas ziemeļu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas; 1904. g. sacēlās pret vācu koloniālo varu un gandrīz tika iznīcināta
- ovimbundi tauta Angolas rietumu daļā, valoda (umbundu) pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - katoļi
- beludži tauta Beludžistānā (Pakistānas dienvidrietumos), Irānā, Afganistānā, arī Turkmēnijā, runā beludžu valodā, ticīgie – musulmaņi
- šlehi tauta Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); šilhi
- afgāņi tauta, Afganistānas pamatiedzīvotāji
- arģentīnieši tauta, Argentīnas iedzīvotāji; argentīnieši
- pašaji tauta, dzīvo Afganistānas austrumos, Kabulas labā krasta pieteku ielejās, valoda pieder indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), stipra senindiešu kultūras un budisma, vēlāk tadžiku ietekme
- bambundi tauta, dzīvo Angolā, Kvanzas baseinā un Kvango augšteces apvidū, valoda (kimbundu) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi
- vačokvi tauta, dzīvo Angolas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- vambveli tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- vankoji tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- valučazi tauta, dzīvo Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda (lučazi) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- ovahereri tauta, dzīvo Angolas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- vaņaneki tauta, dzīvo Angolas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa – kristīgie
- afšari tauta, dzīvo gk. Irānas Azerbaidžānā, arī dažos citos Irānas rajonos, Turcijā, Afganistānā, >300000 cilvēku, valoda pieder pie tjurku valodu grupas, tuvu radniecīgi azerbaidžāņiem (dažkārt uzskatīti par to etnogrāfisko grupu), reliģija - islams (šiītisms)
- balundi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, arī Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos, valoda (kilunda jeb čilunda) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie
- kongi tauta, dzīvo Kongo lejteces apvidū (Zairā, Kongo, Angolas Z), valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši
- ovambi tauta, dzīvo Namībijas ziemeļos un Angolas dienvidrietumos, valoda (očiambo) pieder pie bantu saimes rietumu grupas, saglabājušies ģints reliģiskie kulti, daļa - luterāņi
- brahuji tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- bakongi tauta, kas dzīvo Kongo lejteces apvidū (Zairā, Kongo, Angolas ziemeļos), valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa kristieši; kongo
- angļi tauta, kas viduslaikos izveidojusies Anglijas teritorijā
- kirgīzi tauta, Kirgīzijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Uzbekijā, Tadžikijā, Ķīnā, Afganistānā, runā kirgīzu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- mundžani tautība Afganistānas ziemeļaustrumos, kā arī Pakistānas ziemeļos, viena no pamiriešu tautībām, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (šīīti ismailīti)
- mogoli tautība, dzīvo atsevišķās grupās Afganistānas ziemeļrietumos un vidienē, daļa runā arhaiskā mongoļu valodas dialektā, pārējie - dari valodā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), cēlušies no mongoļu ienācējiem (XIII gs.), reliģija - islāms (sunnisms)
- čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki
- Herīrūda Tedženas upes nosaukums tās augštecē, Afganistānā
- nonkonformisms teistisks virziens Anglijā, kas neatzīst valsts anglikāņu baznīcas mācību un ceremonijas
- launteniss Teniss, ko spēlē zāles laukumā (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā)
- augustīnisms Teoloģijas virziens, kas seko Sv. Augustīna (354.-430. g.) teoloģiskajiem uzskatiem
- dzeguzēnieki Tērvetes novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzeguzēni" iedzīvotāji
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi
- Angmagsalika Tirdzniecības stacija Grenlandes dienvidaustrumu piekrastē ("Angmagssalik"), \~2500 iedzīvotāju
- Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km
- lords Tituls, kas saistīts ar dažiem augstiem amatiem (Anglijā); persona, kam ir šāds tituls
- Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.)
- normandieši To ziemeļnieku pēcteči, kas 9. gs. siroja Eiropas piekrastē, 878 iekaroja Demlo Anglijā, 911 - Normandiju; normaņi
- Kuito ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri (Augšējais, Vidējais un Apakšējais ezers) Krievijas Karēlijas Republikā, Kemas baseinā
- Ātešāns tuksnesis Afganistānā (_Āteshān, Dasht-e_), Herātas vilajeta rietumu daļā
- Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes
- Namība tuksnesis tuksnesis Āfrikas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Namib Desert"), Atlantijas okeāna piekrastē, Namībijā, Angolā un DĀR, aizņem piejūras zemienes 50-130 km platā joslā, garums - \~2000 km, kāpļains līdzenums, augstums austrumu daļā - 1000-1200 m vjl.
- Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira
- Ašgabata Turkmenistānas galvaspilsēta (turkmēņu valodā "Asgabat", padomju laikā (1927.-1992. g.) - Ašhabada), atrodas Kopetdaga priekškalnu līdzenumā, Ahalas oāzē, 848000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Poltoracka Turkmenistānas galvaspilsētas Ašgabatas nosaukums 1919.-1927. g.
- Ashabada Turkmenistānas galvaspilsētas Ašgabatas nosaukums līdz 1919. g.
- Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes
- Angosturas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Angostura, Presa la_), Čjapasas štatā
- Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs
- Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (_Salto del Angel_), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē
- Augrabiss Ūdenskritums Oranžas upē ("Aughrabies"), 500 km no grīvas, Dienvidāfrikas Republikā, augstums - 146 m
- Okurjanica ūdenstece Augšdaugavas novada Salienas pagastā, iztek no Dūnakļa ezera, \~1 km garumā ir Baltkrievijas robežupe, ietek Kamienka ezerā Baltkrievijā
- Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa
- Ērmīte Ūdenstece Jākabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, iztek no Augšķiešu ezera, ietek Vārzgūnes ezerā, garums - 10 km
- Alīngāra upe Afganistānā (_‘Alīngār, Daryā-ye_), Kābolas kreisā krasta pieteka Langmānas vilajetā, augštece Nūrestānas vilajetā
- Andarāba upe Afganistānā (_Andarāb_), Baglānas vilajetā, Kondozas labā satekupe
- Argandāba upe Afganistānā (_Arghandāb, Rūd-e_), Helmandas kreisā krasta pieteka
- Argestāna upe Afganistānā (_Arghestān_), Pseinbouras labā krasta pieteka
- Morgāba upe Afganistānā ("Morghāb"), lejtece Turkmenistānā, kur saucas - Murgapa ("Murgap"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā
- Kabula upe Afganistānā un Pakistānā ("Kabul"), Indas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Hindukuša Babas grēdā
- Kāšāna upe Afganistānā un Turkmenistānā ("Kāshān"), Murgapas kreisā krasta pieteka
- Balha upe Afganistānā, Balhas vilajetā, sākas Turkestānas grādas austrumos, izsīkst tuksnesī
- Bandeamīra upe Afganistānā, Bāmijānas un Balhas vilajetā, Balhas kreisā krasta pieteka, sākas Bābas grēdas ziemeļu nogāzē
- Gaznī upe Afganistānā, Gardīzas labā satekupe, Gaznī un Vardakas vilajetā
- Bātūra upe Afganistānā, Gaznī un Orūzgānas vilajetā, Helmandas kreisā krasta pieteka
- Farāha upe Afganistānā, Gouras un Farāhas vilajetā, ietek Sāberī ezerā uz Irānas robežas, izteka Zanga grēdas ziemeļu nogāzē
- Bāmijāna upe Afganistānā, izceļas Hindukuša Bābas grēdā, izsīkst tuksnesī
- Čāla upe Afganistānā, Kondozas labā krasta pieteka
- Tedžena upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda
- Hāšrūda upe Afganistānas dienvidrietumos, Daštimargas tuksneša ziemeļu malā, sākas Zanga grēdas dienvidu malā, lietus periodā ietek Pūzaka ezerā, sausajā periodā izsīkst
- Kvando upe Āfrikā ("Kwando"), Angolā un Namībijā, Namībijas un Zambijas, kā arī Botsvānas un Namībijas robežupe, Zambezi labā krasta pieteka, garums - \~800 km, sākas Bje plakankalnē
- Kvango upe Āfrikā (angļu val. "Kwango", port. val. "Cuango"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai kreisā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Lundas plato; Kuanga
- Kvilu upe Āfrikā (fr. val. "Kouilou"), Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kvango labā krasta pieteka, garums - \~1050 km, sākas Luandas plato
- Kvanza upe Āfrikā (port. val. "Cuanza"), Angolā, garums - 960 km, sākas Bje plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā; Kuanza
- Kunene upe Āfrikā (port. val. "Cunene"), Angolā, lejtecē Angolas un Namībijas robežupe, garums - 945 km, sākas Biē plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā
- Zambezi upe Āfrikas dienvidu daļā, Angolā, Zambijā, Mozambikā, Zambijas un Namībijas, Zambijas un Zimbabves robežupe, garums - 2574 km, sākas Lundas plato (Zambijā), ietek Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, veidojot plašu deltu
- Draa upe Āfrikas ziemeļrietumos, Marokā, garums 1150 km, sākas Augstā Atlasa dienvidu nogāzē, pastāvīga tece 200 km (gandrīz visu ūdeni izmanto apūdeņošanai), Atlantijas okeānu sasniedz tikai kalnu sniega kušanas periodā
- Balombo upe Angolā, Hvamo un Bengelas procincē, ietek Atlantijas okeānā
- Kakuluvara upe Angolā, Kunenes labā krasta pieteka, sākas Lubango plakankalnes rietumu daļā
- Okavango upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando
- Bengo upe Angolā, Ziemeļkvanzas un Bengo prpvincē, sākas netālu no Kamabatela kalna, ietek Atlantijas okeāna Bengo līcī
- Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m
- Atvela upe Argentīnā (_Atuel, Rio_), Mendosas un Lapampas provincē, Salado labā krasta pieteka
- Rionegro upe Argentīnā ("Rio Negro"), veidojas Andos, satekot Neukenai un Limajai, garums (kopā ar Neukenu) - 1300 km, tek pa Patagoniju, ietek Atlantijas okeānā
- Salado upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Kolorado kreisā krasta pieteka (lejtecē - sausgultne)
- Salado upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Paranas labā krasta pieteka, garums - 1300 km, sākas Andos; Riosalado
- Čiko upe Argentīnā, Čubutas labā krasta pieteka
- Čubuta upe Argentīnā, garums 810 km, sākas Andu austrumu nogāzē, šaurā, dziļā ielejā šķērso Patagonijas plato un piekrastes zemieni, ietek Atlantijas okeānā
- Riodulse upe Argentīnas ziemeļrietumos ("Rio Dulce"), garums - \~650 km, sākas Andos, Akonkihas grēdā, sausajā Grančako līdzenumā veido attekas, ietek Marčikitas ezerā, vasarā uzplūdieni
- Kanzasa upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km)
- Balta upe Augšdaugavas novada Ambeļu un Biķernieku pagastā, Daugavas labā krasta pieteka, garums 15 km; Balda
- Kumbule upe Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas un Demenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 24,4 m, iztek no Bruņu ezera, tek cauri Kumbuļu ezeram, ietek Jāņuciema ezerā; Kumbula; Kumbuls; Kumbele; Kumbuļupe
- Trauna upe Austrijā ("Traun"), Augšaustrijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 153 km, tek caur Traunas ezeru
- Agere upe Austrijā, Augšaustrijas federālajā zemē, Traunas kreisā krasta pieteka, iztek no Aterezera
- Bermeho upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē
- Paragvaja upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato
- Urugvaja upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru
- Igvasu upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu
- Marica upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu
- Kasai upe Centrālajā Āfrikā ("Kasai", lejtecē "Kva"), Kongo (Zairas) lielākā, kreisā krasta, pieteka (Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā), garums - 2153 km, sākas Lundas plato, lejtecē Kongo ieplakā līdz 6 km plati ezerveida paplašinājumi
- Pandža upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai
- Angereba upe Etiopijā un Sudānā (_Angereb Wenz_), Atbaras labā krasta pieteka
- Andela upe Francijā (_Andelle_), Augšnormandijas reģionā, Sēnas labā krasta pieteka
- Anglēna upe Francijā (_Anglin_), Krēzas kreisā krasta pieteka
- Aržāna upe Francijā (_Argens_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, ietek Vidusjūras Azūra krastā pie Frēžī
- Aržantona upe Francijā (_Argenton_), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, Tuē kreisā krasta pieteka
- Aro upe Francijā (_Arros_), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju un Žēras departamentā, Aduras labā krasta pieteka
- Avra upe Francijā (_Avre_), Augšfrancijas reģiona Uāzas un Sommas departamentā, Sommas kreisā krasta pieteka
- Vela upe Francijā, Lielā austrumu reģiona Marnas departamentā un Augšfrancijas reģiona Ēnas departamentā, Ēnas kreisā krasta pieteka
- Suipa upe Francijā, Lielo Austrumu reģiona Marnas departamentā un Augšfrancijas reģiona Ēnas departamentā, Ēnas kreisā krasta pieteka
- Ēna upe Francijas ziemeļos (_Aisne_), Uāzas kreisā krasta pieteka, garums 280 km, sākas Argonas augstienē
- Somma upe Francijas ziemeļos (_Somme_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģionā, garums - 245 km, ietekot Lamanšā veido estuāru (Sommas līci)
- Terēna upe Francijas ziemeļos, Pikardijas reģionā, Uāzas labā krasta pieteka, izteka Augšnormandijas reģiona ziemeļaustrumu pierobežā
- Angita upe Grieķijas ziemeļaustrumu daļā (_Angitis_), Strimonas kreisā krasta pieteka
- Hilmenda upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros
- Nipigona upe Kanādā ("Nipigon River"), iztek no Nipigona ezera, ietek Augšezerā, garums - \~50 km
- Sentmērisa upe Kanādā un ASV ("Saint Marys"), šo valstu robežupe, garums - 112 km, iztek no Augšezera Vaitfiša līča, ietek Hūrona ezra Nortčenela šaurumā
- Algama upe Krievijā (_Algama_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Gonamas labā krasta pieteka
- Amguema upe Krievijā (_Amguèma_), Čukču autonomajā apgabalā, ietek Čukču jūrā
- Angara upe Krievijā (_Angara_), Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla
- Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
- Badarma upe Krievijā (_Badarma_), Irkutskas apgabalā, Angaras kreisā krasta pieteka
- Birjusa upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona
- Gazimura upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Arguņas kreisā krasta pieteka, garums - 592 km, sākas Ņerčas grēdā
- Ajakita upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe
- Suluka upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe
- Oka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
- Iļima upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars
- Ņepa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā
- Rosoha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai
- Čepca upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē
- Kama upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves
- Pissa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Angrapas labā krasta pieteka, iztek no Vištīta ezera Lietuvas pierobežā
- Prēgele upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 123 km, veidojas satekot Angrapai un Instručai, ietek Baltijas jūras Vislas līča Kaļiņingradas līcī; Pregoļa
- Vjatka upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē
- Tasejeva upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km)
- Kiļmeza upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros
- Akmeņupe upe Latvijā, Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, Dvietes labā krasta pieteka, garums - 12 km; Akmeņupīte
- Greitūza upe Lielbritānijā (_Great Ouse_), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, garums - 258 km, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Nīne upe Lielbritānijā (_Nene_), Anglijas vidusdaļas austrumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Ūza upe Lielbritānijā (_Ouse_), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā
- Teimara upe Lielbritānijā (_River Tamar_), Anglijā, šķērso Kornvolas pussalu no ziemeļiem, izteka dienvidos no Hārtlenda raga, ietek Lamanšā pie Plīmutas
- Stora upe Lielbritānijā (_Stour_), Anglijā, izteka Kembridžšīras grāfistes austrumos, lielākajā daļā tecējuma ir Sfolkas un Eksesas grāfistes robežupe, ietek Ziemeļjūrā
- Sveila upe Lielbritānijā (_Swale_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas kreisā satekupe, garums - 125 km
- Trenta upe Lielbritānijā (_Trent_), Anglijā, garums - 274 km, izteka Peninu kalnu dienvidos, ietek Ziemeļjūrā
- Jūra upe Lielbritānijā (_Ure_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas labā satekupe
- Velenda upe Lielbritānijā (_Welland_), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Vitema upe Lielbritānijā ("Witham"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Tīsa upe Lielbritānijā, Anglijā, ietek Ziemeļjūrā pie Midlsbro
- Eivona upe Lielbritānijā, Anglijā, izteka austrumos no Bristoles, ietek Lamanšā (Angļu kanālā) uz austrumiem no Bornmutas
- To upe Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalā, ietek Bārnstalpas līcī
- Aidla upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka
- Dava upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas kreisā krasta pieteka
- Sora upe Lielbritānijā, Anglijā, Trentas labā krasta pieteka
- Dērventa upe Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas kreisā krasta pieteka
- Vorfa upe Lielbritānijā, Anglijā, Ūzas labā krasta pieteka
- Veiveni upe Lielbritānijā, Anglijas austrumos, ietek Ziemeļjūrā pie Loustoftas
- Eksa upe Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā, Kornvolas pussalā, sākas Eksmūras augstienē, ietek Lamanša Laima līcī
- Vīra upe Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, ietek Ziemeļjūrā pie Sanderlenas
- Ribla upe Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā, ietek Īrijas jūrā starp Blekpūlu un Sautportu
- Tīma upe Lielbritānijā, augštece Velsā, nelielā posmā Velsas un Anglijas robežupe, lielākā daļa tecējuma Anglijā, Sevērnas labā krasta pieteka
- Vaja upe Lielbritānijā, augštece Velsā, vidustece Anglijā, lejtecē Velsas un Anglijas robežupe, ietek Severnas estuārā iepretim Bristolei
- Tvīda upe Lielbritānijā, Skotijā un Anglijā, lejtecē \~25 km ir Skotijas un Anglijas robežupe, bet pēdējie \~5 km Anglijā, ietek Ziemeļjūrā
- Dī upe Lielbritānijā, Velsā un Anglijā, lejtecē atsevišķos posmos arī to robežupe, ietek Īrijas jūrā
- Sevērna upe Lielbritānijas dienvidrietumos (_Severn_), augštece Kembriānu kalnos Velsā, tālāk Anglijā, garums - 320 km (kopā ar estuāru - 390 km), ietek Bristoles līcī
- Ait Aisa upe Marokā (_Aït Aïssa, Oued_), Austrumu reģionā, izveidojas Augstā Atlasa austrumu nokalnēs un izsīkst pie Alžīrijas robežas, lietus periodā ietek Gīrā
- Kolorado upe Patagonijas ziemeļos (sp. val. "Rio Colorado"), Argentīnā, garums - 1200 km, sākas Andos, satekot Riograndei un Barankasai, ietek Atlantijas okeāna Elrinkona līcī; Riokolorado
- Algodona upe Peru ziemeļos (_Algodón, Río_), Putumajo labā krasta pieteka
- Vengorapa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe
- Kreuna upe Prodes pagastā un Lietuvā, garums - Latvijā 6 km, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Subates, ietek Sartu ezerā Lietuvā; Krauna; Lietuvā - Kriauna
- Algodora upe Spānijā (_Algodor_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, Taho kreisā krasta pieteka
- Arga upe Spānijā (_Arga_), Navarras privileģētajā apgabalā, Aragonas labā krasta pieteka
- Argosa upe Spānijā (_Argos_), Mursijas autonomajā apgabalā, Mundo labā krasta pieteka
- Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
- Murgapa upe Turkmenistānā ("Murgap"), augštece Afganistānā, kur saucas - Morgāba ("Morghāb"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā
- Guški upe Turkmenistānā, Murgapas kreisā krasta pieteka, augštece Afganistānā sezonāli izsīkst
- Amudarja upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā
- Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai)
- Anva upe Zimbabves ziemeļu daļā (_Angwa_), lejtece Mozambikā, Maņames kreisā krasta pieteka
- Vetasjoki upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas kreisā satekupe
- Linaelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas labā satekupe
- Entreriosa Upstarpa - dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā
- Mezopotāmija Upstarpa, dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā
- Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumos, platība - 176215 kvadrātkilometri, 3510400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Montevideo, administratīvais iedalījums - 19 departamentu, robežojas ar Argentīnu un Brazīliju, apskalo Atlantijas okeāns
- Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu
- Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers
- Dauguļu dzirnavezers uzpludināts uz Tartaciņas upes Augšdaugavas novada Salienas pagastā, platība — 2,7 ha; Salienas dzirnavezers
- Pakrāces dzirnavezers uzstādināts ezers Pakrāces upē Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 1 ha, garums — 0,5 km, lielākais platums — 0,1 km, lielākais dziļums — 3,5 m, dzirnavu ēka pārbūvēta atpūtas vajadzībām; Pokrāces dzirnavezers
- ajoki Vačoki - tauta Angolā
- bačoki Vačoki - tauta Angolā
- ciboki Vačoki - tauta Angolā
- valveni Vačokvu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Angolas ziemeļaustrumos un vidienē, valoda pieder pie bantu saimes
- augustnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" iedzīvotāji
- dēmons Vairākumā pasaules reliģiju ļauns gars, spēks vai sākotne, kas ir pretējs Augstākajā Dievībā iemiesotajam Absolūtajam Labajam
- protektorāts Valdīšanas forma Anglijā 1653.-1659. g., kad visa vara bija lordam protektoram
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai
- Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu
- Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu
- Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru
- agrā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 3000. g. p. m. ē., kad Augšēģiptes faraons Narmers iekaroja Lejasēģipti un radīja vienotu Ēģiptes valsti
- ģenerālatornejs Valsts vai noteikta apgabala augstākā justīcijas amatpersona Anglijā un ASV
- balodžaši Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos
- luksagi Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos
- makangali Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos
- mulolučazi Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos
- valuimbi Valučazu tautai tuvu radniecīga cilts Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
- Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni
- munaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos
- ņaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos
- ovaņaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos
- Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša
- Anglas vējdzirnavas vējdzirnavām veltīts dabas muzejs Igaunijā (_Angla tuulikud_), Sāremā apriņķa Leisi pagastā
- Rietumjorkšīra Vestjorkšīra, grāfiste Anglijā
- Rietumsaseksa Vestsaseksa, grāfiste Anglijā
- Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos
- Overņa Vēsturiska province Francijā ("Auvergne"), ietver Pijdedomas, Aljē, Kantālas, Augšluāras departamentu, platība - 26200 km^2^
- Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru
- Limuzēna Vēsturiska province Francijas Centrālā masīva ziemeļrietumos ("Limousin"), ietver Augšvjennas, Krēzas, Korēzas deapartamentu, platība - 17000 kvadrātkilometru
- Dofinē Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos ("Dauphine"), ietver Izēras, Dromas, Augšalpu departamentu, platība - 20400 kvadrātkilometru
- Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu
- Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi
- Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis
- Angumuā vēsturiska province Francijas rietumos (_Angoumois_), ietver Šarantas un daļēji Dordoņas departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru
- Šampaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Champagne"), ietver Ardēnu, Augšmarnas, Marnas, Obas departamentu, platība 25600 kvadrātkilometru
- Pikardija Vēsturiska province Francijas ziemeļos, pie Lamanša, ietver Ēnas, Sommas un Uāzas departamentu, platība 19600 kvadrātkilometru; 2016. g. iekļauta jaunizveidotajā Augšfrancijas reģionā
- Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā
- Jorkšīra Vēsturisks novads Anglijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Yorkshire"), starp Peninu kalnu austrumu nogāzi un Ziemeļjūru
- Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
- Radžputāna Vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā
- Algarve vēsturisks novads Portugāles dienvidos (_Algarve_), Faru apgabalā
- megalapsis Vēžu trilobītu ģints ar lieliem galvas un astes vairogiem, gk. Augšsilūrā, Latvijā laukakmeņos
- džentriji Vidējie un sīkie muižnieki bez tituliem Anglijā 16.-17. gs., t. s. jaunās muižniecības daļa
- Hazaradžati Vidusafganistānas kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes iekšējā daļā, gk. Herirudas un Farahrudas baseinā, Afganistānā, garums - 600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 4182 m (Džama kalns)
- komutācija Viduslaikos (galvenokārt Anglijā) - produktu un klaušu rentes nomaiņa ar feodālo naudas renti
- glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu
- menestereli Viduslaiku dziedoņi un mūziķi Francijā un Anglijā
- piebaldzēns Vidzemes Centrālās Augstienes vidienes (Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas apkārtnes) iedzīvotājs
- kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu
- Velsa viena no 5 Lielbritānijas Karalistes daļām (_Wales_), platība - 20779 kvadrātkilometri, 3004600 iedzīvotāju (2008. g.), adminstratīvais centrs Kārdifa, robežojas ar Angliju (austrumos), apskalo Bristoles līcis, Sentdžordža šaurums un Īrijas jūra
- Skotija viena no četrām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes daļām, platība - 78772 kvadrātkilometri, 5168500 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Edinburga, sauszemes robeža ar Angliju, apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra
- dari viena no divām galvenajām (līdztekus puštu) Afganistānas literārajām valodām
- sargulemi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumos
- iškašimi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidos, Pjandžas augšteces ielejā, kā arī iepretī - Afganistānas ziemeļaustrumos, kur iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - sangliči un zebaki
- vahani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata dienvidos, Afganistānas ziemeļaustrumos, Pakistānas ziemeļos un Ķīnas rietumos
- rušani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumu daļā, Pjandžas augšteces ielejā ap Bartangas ieteku, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos
- šugnani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos
- tehvelči viena no patagoniešu ciltīm, kas dzīvo Argentīnas dienvidu daļā (Patagonija, Pampa), valoda pieder pie savrupas saimes
- disenteri viena no protestantu sektām, kas 16. un 17. gs. atšķēlās no Anglijā valdošās (anglikāņu) baznīcas
- Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
- kebs Vienjūga divriču atsperrati pasažieru pārvadāšanai (Anglijā 18.-19. gs.)
- neogotika viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti gotikas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi; visspilgtāk izpaudās arhitektūrā, radās Anglijā 18. gs. vidū, plašāk izplatījās ap 19. gs. vidu
- Elzasa viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Steļmaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, platība - 6,2 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m: Stelmaka ezers; Strēlnieku ezers; Streļmuku ezers; Streļnieku ezers
- Dubezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība - 1,7 ha, garums - \~150 m
- Tartaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagastā, garums — \~300 m, lielākais platums — \~200 m
- Augšbavārija viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem, atrodas Bavārijas dienvidos, ap Minheni, kas ir apgabala administratīvais centrs; robežojas ar Bavārijas apgabaliem Lejasbavāriju, Augšpfalcu, Vidusfrankoniju un Švābiju, kā arī ar Austriju
- džirga Vietējo cilšu padome Pakistānā un Afganistānā
- Baglāna vilajets Afganistānā (_Baghlān_), robežojas ar Kondozas, Tahāras, Badahšānas, Nūrestānas, Pandžšīras un Samangānas vilajetu, administrtīvais centrs - Polehomrī
- Gaznī vilajets Afganistānā, valsts austrumu daļā
- Nangarhāra Vilajets Afganistānas austrumu daļā, administratīvais centrs - Džalālābāda, robežojas ar Paktijas, Kabulas, Lagmānas un Konaras vilajetu, kā arī ar Pakistānu
- Bāmijāna vilajets Afganistānas centrālajā daļā, robežojas ar Samangānas, Baglānas, Parvānas, Vardakas, Gaznī, Dājkondī, Gouras un Sarepolas vilajetu
- Kandahāra Vilajets Afganistānas dienvidu daļā, robežojas ar Helmandas, Orūgzānas un Zābolas vilajetu, kā arī ar Pakistānu
- Herāta Vilajets Afganistānas rietumu daļā, robežojas ar Bādgīsas, Gouras un Farāhas vilajetu, kā arī ar Irānu un Turkmenistānu
- Badahšāna vilajets Afganistānas ziemeļaustrumos (_Badakhshān_), administrtīvais centrs - Feizābāda
- Bādgīsa vilajets Afganistānas ziemeļrietumu daļā, pie Turkmenistānas robežas, administratīvais centrs - Kale i Nova
- Balha Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, administratīvais centrs Mazārešarīfa, robežojas ar Kondozas, Samangānaa, Sarepolas un Džouzdžānas vilajetu, kā arī ar Uzbekistānu un Tadžikistānu
- Kondoza Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, robežojas ar Tahāras, Baglānas, Samangānas un Balhas vilajetu, kā arī ar Tadžikistānu
- Igate Vilces kreisā krasta pieteka Vilces pagastā, augštece Augstkalnes pagastā, garums - 9 km; Igates strauts
- Fenrirs Vilkveidīgs briesmonis skandināvu mitoloģijā, milzes Angrbodas un ļaunā Loki dēls, kuru āsi bija sasaistījuši, bet viņš spēja atbrīvoties, kad iestājās dievu mijkrēslis
- Ohoss del Salado virsotne Andu kalnos ("Nevado Ojos del Salado"), Argentīnā un Čīlē, augstums - 6893 m vjl., otrā augstākā virsotne Dienvidamerikā
- Mersedario Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6770 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Dienvidamerikā
- Pisiss Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6882 m vjl., trešā augstākā virsotne Dienvidamerikā
- Lomnicas smaile virsotne Augstajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2632 m
- Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem
- Arkalods virsotne Francijā (_Arcalod_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta dienvidos, augstums - 2217 m
- Ardžentēra virsotne Itālijā (_Argentera_), Pjemontas provinces Kuneo provinces dienvidrietumos, augstums - 3297 m
- Ajači virsotne Marokā (_Ayachi, Jebel_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā, Augsā Atlasa grēdas ziemeļu daļā, augstums 3737 m
- Augubs virsotne Namībijā (_Augub_), Karasas reģionā Hibas plakankalnes rietumu daļā, augstums - 1210 m
- Agasiss virsotne Patagonijas Kordiljeras dienvidos (_Agassiz, Cape_), uz Argentīnas un Čīles robežas, augstums 3180 m
- prezbiteriānis Vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums (17. gadsimtā Anglijā, Skotijā)
- prezbiterietis Vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums (17. gadsimtā Anglijā, Skotijā)
- VAAI Vissavienības Augu aizsardzības /zinātniskās pētniecības/ institūts
- Lanins Vulkāns Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, augstums - 3776 m, šļūdoņi
- Sulamīte Zālamana (Solomona) "Augstajā dziesmā" (Bībele, Vecā Derība) pieminētā noslēpumainā mīļotā
- sovrins Zelta monēta sterliņu mārciņas vērtībā (Anglijā)
- baronets Zemākais mantojamais muižnieku tituls Anglijā
- līzholds Zemes nomas veids vēlajos viduslaikos Anglijā
- Albinas rags zemesrags Angolā (_Albina, Ponta_), Namibes provincē, Atlantijas okeāna piekrastē
- Argvelo rags zemesrags ASV (_Arguello, Point_), Kalifornijā, ziemeļos no Santabarbaras šauruma
- Stārta rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidos, Laima līča rietumos, iesniedzas Lamanšā (Angļu kanālā)
- Hārtlenda rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos, iesniedzas Ķeltu jūrā, Bārnstaplas līča dienvidrietumos
- Flemboroheds zemesrags Lielbritānijā, Anglijas austrumu piekrastes izvirzījums Ziemeļjūrā, ziemeļaustrumos no Bridlingtonas
- Portlendas rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijas dienvidos, Laima līča austrumos, iesniedzas Lamanšā (Angļu kanālā)
- Lizarda rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, izvirzījums Kornvolas pussalas dienvidos, kas norobežo Mauntas līci
- Lendsenda rags zemesrags Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas galējais rietumu punkts, Ķeltu jūras dienvidaustrumos un Lamanša (Angļu kanāla) ziemeļrietumos
- Bīčiheds zemesrags Lielbritānijā, Anglijas dienvirietumos, Austrumsaseksas grāfistē, Lamanša (Angļu kanāla) krastā
- Sentbīsheds zemesrags Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu krastā
- Angunci rags zemesrags Madagaskarā (_Angontsy, Tanjona_), salas galējais austrumu izvirzījums Indijas okeānā
- Trāķijas zemiene zemiene Balkānu pussalā, Grieķijas ziemeļaustrumos un Bulgārijas dienvidaustrumos, Rodopu masīva austrumu daļas atzari to sadala Augštrāķijas un Lejastrāķijas zemienē
- Vaļu grēda zemūdens grēda Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, Dienvidatlantijas grēdas atzars, atdala Angolas un Kāpas lielieplakas, garums – 2450 km, dziļums 3000–4000 m, atsevišķos pacēlumos 1188 m un 892 m; šī grēda neļauj piegultnes aukstajiem ūdeņiem izplatīties uz ziemeļiem
- pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas
- kalada Ziemas saulgriežu ieražu dziesma (Augšzemē)
- oranžisti Ziemeļīrijas protestantu apvienība (dibināta 1795. g.); vēlāk tā sauca visus Anglijai paklausīgos īrus
- saute zirdzene ("Angelica")
- zirdzenājs Zirdzene ("Angelica")
- zirdzine Zirdzene ("Angelica")
- zirdzinis Zirdzene ("Angelica")
- purva zirdzene zirdzeņu suga ("Angelica palustris"), kas Latvijā ir freta un aizsargājama; purva mātsakne
- meža zirdzene zirdzeņu suga ("Angelica sylvestris")
- Ķīnas zirdzene zirdzeņu suga ("Angelica sinensis")
- ūdenszirneklis Zirnekļu kārtas piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Argyroneta aquatica"), kas dzīvo ūdenī un kam raksturīga ruda, tumšbrūna (ūdenī sudrabaina) krāsa
- lapseņveida zirneklis zirnekļu suga ("Argiope bruennichi"), dzīvo Eiropas dienvidos, 2004. g. pirmo reizi konstatēts arī Latvijā
- arguloze Zivju helmintozes veids, vēžveida parazīta "Argulus foliaceus" ierosināta zivju slimība, slimo karpu dzimtas zivis, visbiežāk vasarā, konstatēta arī asaru un zandartu mazsveida nobeigšanās
- zutis Zivju klases zušveidīgo kārtas dzimta ("Anguillidae"), 1 ģints, \~20 sugas un pasugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- žūrija zvērināto sastāvs; zvērināto tiesa, piemēram, Anglijā, Francijā un Ziemeļamerikā
- Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu
- lašu zivjēdis žaunastvēžu suga ("Argulus coregoni")
- karpu zivjēdis žaunastvēžu suga ("Argulus foliaceus"); karpu uts
- zivjēdis Žokļkājvēžu apakšklases kārta žaunastvēžu kārtas ģints ("Argulus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- Ardžeša žudecs Rumānijā (_Argeș_), robežojas ar Brašovas, Dimbovicas, Teleormanas, Oltas, Vilčas un Sibiu žudecu
Citās vārdnīcās nav šķirkļa A.g..