apšķērēt

apšķērēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana

Lietojuma biežums :

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: apšķērē (vsk. 2. pers.), apšķērējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: apšķērējot (tag.), apšķērēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: apšķērētu

Vajadzības izteiksme: jāapšķērē

Apgriezt (ar šķērēm, dzirklēm).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Apšķērētie sapņu spārni.
Vispirms apšķērē mehāniski bojātos un apsalušos dzinumus, pēc tam, otrajā tūrē, retina veselos.
Jā, tajos — sešdesmitajos — gados augstā valdīšana nosprieda apšķērēt privātīpašnieciskos zemes gabalus Imantas sanumurētajās līnijās.
Viņa turpina eksperimentēt: nosacīti tukšie laukumi kļūst arvien lielāki un enerģētiski uzlādētāki, figūras un fona samēru attiecības – arvien disonējošākas, turklāt figūras kadrējumā parādās iezīme, kam vispiemērotākais apzīmējums varētu būt “ Krastiņas griezums”, proti – figūras ir apšķērētas šķietami visnepiemērotākajās vietās: zēnam ir apgrieztas pēdas ( “ Stāvošais”), balerīnai – pēdas un plaukstas ( “ Dejotāja”), sievietei – pirkstu gali ( “ Gājēja”), bet mazajiem prinčiem vispār nogriezts gandrīz viss ķermenis, palicis tikai kakls un galva ar smagajiem torņveida kroņiem ( “ Mazie prinči”).
Otrs bija drukns maza auguma mūks tīri izmazgātā sutanā, īsi apšķērētiem nagiem un baltiem, jo rūpīgi iztīrītiem aiznadžiem.