apšķērēt
Lietojuma biežums :
apšķērēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apšķērēju | apšķērējam | apšķērēju | apšķērējām | apšķērēšu | apšķērēsim |
| 2. pers. | apšķērē | apšķērējat | apšķērēji | apšķērējāt | apšķērēsi | apšķērēsiet, apšķērēsit |
| 3. pers. | apšķērē | apšķērēja | apšķērēs | |||
Pavēles izteiksme: apšķērē (vsk. 2. pers.), apšķērējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apšķērējot (tag.), apšķērēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apšķērētu
Vajadzības izteiksme: jāapšķērē
Apgriezt (ar šķērēm, dzirklēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apšķērētie sapņu spārni.
- Vispirms apšķērē mehāniski bojātos un apsalušos dzinumus, pēc tam, otrajā tūrē, retina veselos.
- Jā, tajos — sešdesmitajos — gados augstā valdīšana nosprieda apšķērēt privātīpašnieciskos zemes gabalus Imantas sanumurētajās līnijās.
- Viņa turpina eksperimentēt: nosacīti tukšie laukumi kļūst arvien lielāki un enerģētiski uzlādētāki, figūras un fona samēru attiecības – arvien disonējošākas, turklāt figūras kadrējumā parādās iezīme, kam vispiemērotākais apzīmējums varētu būt “ Krastiņas griezums”, proti – figūras ir apšķērētas šķietami visnepiemērotākajās vietās: zēnam ir apgrieztas pēdas ( “ Stāvošais”), balerīnai – pēdas un plaukstas ( “ Dejotāja”), sievietei – pirkstu gali ( “ Gājēja”), bet mazajiem prinčiem vispār nogriezts gandrīz viss ķermenis, palicis tikai kakls un galva ar smagajiem torņveida kroņiem ( “ Mazie prinči”).
- Otrs bija drukns maza auguma mūks tīri izmazgātā sutanā, īsi apšķērētiem nagiem un baltiem, jo rūpīgi iztīrītiem aiznadžiem.