Paplašinātā meklēšana
Meklējam ārtī.
Atrasts vārdos (85):
- ārtī:1
- pārtī:1
- kārtīt:1
- pārtīt:1
- vārtīt:1
- ārtīkls:1
- kārtība:1
- kārtīgs:1
- mārtīns:1
- pārtīkt:1
- pārtīšs:1
- sārtīte:1
- apkārtīt:1
- apvārtīt:1
- atvārtīt:1
- ievārtīt:1
- izvārtīt:1
- nokārtīt:1
- novārtīt:1
- pārtīkāt:1
- pārtīrīt:1
- pārtīšām:1
- pavārtīt:1
- savārtīt:1
- unārtīgs:1
- uzkārtīt:1
- uzvārtīt:1
- vārtības:1
- vārtīkls:1
- aizkārtīt:1
- aizvārtīt:1
- apkārtīgi:1
- apkārtīns:1
- ārkārtība:1
- ārkārtīgs:1
- kārtīgums:1
- nekārtība:1
- nekārtīgs:1
- pārvārtīt:1
- pievārtīt:1
- sārtīties:1
- vārtīties:1
- atskārtība:1
- atskārtīgs:1
- bezkārtība:1
- divkārtīgs:1
- godkārtīgs:1
- seškārtīgs:1
- apvārtīties:1
- atvārtīties:1
- četrkārtīgs:1
- dievkārtīgs:1
- ievārtīties:1
- izvārtīties:1
- kārtībnieks:1
- kārtībnieks:2
- kārtībsargs:1
- nekārtīgums:1
- novārtīties:1
- pārtīkāties:1
- pārtīmekļot:1
- pavārtīties:1
- pieckārtīgs:1
- savārtīties:1
- simtkārtīgs:1
- trīskārtīgs:1
- uzvārtīties:1
- vienkārtīgs:1
- aizvārtīties:1
- astoņkārtīgs:1
- darbakārtība:1
- daudzkārtīgs:1
- deviņkārtīgs:1
- izavārtīties:1
- neatskārtīgs:1
- atsavārtīties:1
- desmitkārtīgs:1
- dienaskārtība:1
- kārtībassargs:1
- nekārtībnieks:1
- pusotrkārtīgs:1
- septiņkārtīgs:1
- vairākkārtīgs:1
- tūkstoškārtīgs:1
- simttūkstoškārtīgs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1990):
- bez mēra, arī bez gala un bez mēra _sar._ Ļoti, ārkārtīgi.
- pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram _sar._ Ļoti, ārkārtīgi.
- Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- aizjukt (Nekārtībā) kaut kur nonākt.
- pieložņāt (Vairākkārtīgi) pielīst klāt.
- zelta bulla 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs. 2. Kārļa IV (1355.-1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- vārstalas Aizbīdāmi vārti ar 3-4 apaļkoka kārtīm.
- izņemt atvaļinājumu aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
- aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
- alfabetigi Alfabēta kārtībā.
- amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- ostas kapteinis amatpersona, kas atbild par kārtību un kuģošanas drošību ostā.
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- apkārtot Apkalpot; sakārtot, savest kārtībā.
- atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u.tml.
- apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- mūka Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
- mūks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
- mulks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā.
- vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu.
- nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
- piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu 1(1).
- laktāt Apsist ar kārtīm.
- laktot Apsist ar kārtīm.
- latot Apsist ar latām vai kārtīm.
- XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi).
- apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības.
- apsmuļļāt Aptraipīt, apvārtīt.
- apvelt Apvārtīt, apviļāt.
- apviļāt Apvārtīt.
- apviļāties Apvārtīties.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
- piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu.
- darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
- uzkārtīt Ar kārtīm nostiprināt (jumtu).
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- nodibināt Ar likumu noteiktā kārtībā konstatēt (ko juridiski nozīmīgu).
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
- atmilnīt Ar nūju kārtīgi noslānīt.
- konformisms Ar personiskām ērtībām saistīta tiekšanās pēc vienveidības uzskatos ar valdošo kārtību.
- nagāties Ar pirkstiem maisīt, rakņāties, krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot.
- pārtinējs Ar roku vai motoru darbināma ierīce kinolentes pārtīšanai.
- eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija).
- chrēmatistika Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") bagātības un vispār mantas iegūšana maiņas kārtībā.
- hiperadipoze Ārkārtīga aptaukošanās.
- kolapss Ārkārtīga fiziska nespēka stāvoklis.
- hiperfrēnija Ārkārtīga intelektuālā aktivitāte; uzbudinājums.
- agromānija Ārkārtīga lauksaimniecības cienīšana.
- bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles".
- hipermegālija Ārkārtīga palielināšanās.
- hiperakūts Ārkārtīgi akūts.
- hipercianotisks Ārkārtīgi cianotisks.
- acīs cērtas ārkārtīgi gribas.
- satriecošs Ārkārtīgi iespaidīgs.
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
- ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze.
- ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope").
- hipergigantosoma Ārkārtīgi liels augums, gigantisms.
- šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
- zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- kā nāvei caur zobiem izvilkts ārkārtīgi novārdzis, novājējis.
- buftalms Ārkārtīgi palielināts acs ābols, parasti sakarā ar iedzimtu glaukomu.
- hipersarežģīts ārkārtīgi sarežģīts; pārmērīgi sarežģīts.
- supermodele Ārkārtīgi slavena, augsti atalgota modele.
- tonnīgs Ārkārtīgi smags.
- karbilamīns Ārkārtīgi smirdīgs, indīgs savienojums, kurā izociānskābes ūdeņraža atoms aizvietots ar ogļūdeņraža radikāli; izocianīds.
- patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
- erētisks Ārkārtīgi uzbudināts.
- kā ar nazi pie rīkles ārkārtīgi uzstājīgi, aizvainojoši, draudīgi.
- pasauldaudz Ārkārtīgi, ļoti daudz.
- pasaulliels Ārkārtīgi, ļoti liels.
- pasaulplašs Ārkārtīgi, ļoti plašs.
- pasaulsvarīgs Ārkārtīgi, ļoti svarīgs.
- pasaultāls Ārkārtīgi, ļoti tāls.
- bezdievīgs Ārkārtīgi, ļoti.
- pasaulīgs Ārkārtīgi, ļoti.
- pārvari Ārkārtīgi, pārlieku.
- nežēlīgs Ārkārtīgi.
- hipertelēzija Ārkārtīgs gribas spēks.
- skeletizācija Ārkārtīgs novājējums.
- hiperpātija Ārkārtīgs slimīgums.
- akromānija Ārkārtīgs uztraukums, plosīšanās, trakošana.
- apokamnoze Ārkārtīgs vai ātri sajūtams nogurums, piem., miastēnijā.
- fainomenāls Ārkārtīgs, izcils.
- neprātīgs Ārkārtīgs, pārmērīgs.
- ārisks Ārkārtīgs.
- extra Ārpus, bez tam; ārkārtīgi.
- astoņkārtējs Astoņkārtīgs.
- siziliane Astoņu rindu pants ar atskaņu kārtību ("abababcc"); siciliskais pants.
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība.
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt.
- kaukot Atkārtoti, vairākkārtīgi kaukt.
- pietrenkāt Atkārtoti, vairākkārtīgi pietrenkt.
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- skrebelnīca Ātrs, paviršs, nekārtīgs cilvēks; skrebelis.
- skrebelīgs Ātrs, paviršs, nekārtīgs.
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
- dispensēt Atsvabināt, atcelt dispensācijas kārtībā; izsniegt zāles.
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
- onze-et-demi Azartspēle ar 52 kārtīm (vienpadsmit ar pusi).
- makao Azartspēle ar kārtīm vai metamiem kauliņiem.
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- amiants Azbesta paveids, kas var mehāniskā ceļā sašķelties ārkārtīgi smalkos, elastīgos un izturīgos pavedienos.
- aerobijas Baktērijas, kuru kārtīgai attīstībai nepieciešams skābeklis.
- kakodila cianīds balts pulveris, kas gaisam piekļūstot, atdala ārkārtīgi indīgus tvaikus.
- bankrotējušais Bankrotētājs - maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- atzīdelis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma.
- atzīdenis Bērns, ko māte nezīda kārtīgi, bet pēc ilgāka pārtraukuma.
- ametodisks Bez kārtības, nemetodisks.
- piku pikām bez noteiktas kārtības, kā pagadās; juku jukām.
- piku pikiem bez noteiktas kārtības, kā pagadās; juku jukām.
- plegzderīgs Bezrūpīgs, izšķērdīgs, nekārtīgs.
- bambis Biezi ģērbies vīrietis; arī nekārtīgi ģērbies vīrietis.
- čukšļi Biezi un nekārtīgi saauguši krūmi.
- čukšņi Biezi un nekārtīgi saauguši krūmi.
- komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības.
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
- lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- priekšbrauciens Brauciens (pirms sacensību brauciena), kurā noskaidro, piemēram, dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
- BKS Brīvprātīgie kārtības sargi.
- Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
- kāpt pāri galvai būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
- izvilkt Būt darba kārtībā (kādu laika posmu) – par ierīcēm.
- darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā.
- grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
- degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
- būt čikiniekā būt kārtībā.
- nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
- raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
- fašīnu ceļš ceļa klājs no kārtīm, baļķiem, zariem utt.
- kopīgs Centīgs, rosīgs, kārtīgs, saimniecisks.
- ceremonijmeistars Ceremoniāla kārtības pārraudzītājs.
- kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- kamikadze Cilvēks, kas izšķīries par ārkārtīgi riskantu, neprātīgu rīcību.
- dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
- dētuvnieks Cilvēks, kas mēdz nekārtīgi, nevīžīgi ko nolikt.
- šķītūzis Cilvēks, kas nekārtīgi (ko) dara, kaisot, šķiežot u. tml. (ko) uz visām pusēm.
- blūzga Cilvēks, kas nekārtīgi strādā un ir nekārtīgs.
- čomma Cilvēks, kas nekārtīgi, neglīti ēd.
- soloha Cilvēks, kas neko nevar kārtīgi izdarīt.
- konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
- kārneklis Cilvēks, kas rada nekārtību, rakņājas.
- labais mājas gars (arī mājas dvēsele) cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
- kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
- glemža Cilvēks, kas zobu bojājuma vai trūkuma dēļ nevar sakošļāt barību, kārtīgi ēst.
- izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību.
- izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana.
- izvietošana Cilvēku, dzīvnieku izkārtošana noteiktā veidā, kārtībā.
- kravas marķējums ciparu, burtu un nosacītas informācijas uzraksts uz kravas saiņojuma vai speciālām birkām par kravas piederību un tās adresātu, par tās transportēšanas kārtību dažādos transporta veidos.
- krustām šķērsām cits citam pāri, dažādos virzienos; nekārtīgi, juceklīgi.
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
- cūciškai Cūciski, nekārtīgi.
- ticīgs Čakls, darbīgs, kārtīgs; arī tikumīgs, uzticīgs; ticis.
- četrkārt Četrām kārtām, četrkārtīgi.
- četrkāršs Četras reizes lielāks; četrkārtīgs (1).
- četreniski Četrkārtīgi.
- četriniski Četrkārtīgi.
- ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
- programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
- darbakārtība Darba kārtība.
- darba organizācija darba procesa kārtība un uzņēmuma darbinieku darba izmantošanas sistēma.
- pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
- sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- process darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
- mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem.
- vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
- pavirši Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi.
- ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt.
- izbuldurēties Darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties.
- jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
- noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
- ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
- saķēpāt darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
- noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
- brīvpiekļuves datne datne, kas parasti glabājas magnētiskajā diskatmiņā un kuras ierakstus var nolasīt, ierakstīt vai izmainīt jebkurā kārtībā bez citu ierakstu nolasīšanas un pārrakstīšanas.
- ekstranets Datortīkls, kas savieno vairākus uzņēmumus, piem., uzņēmumu ar tā piegādātājiem un produktu izplatītājiem; ārtīkls.
- magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti.
- vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols.
- tautas skaitīšanas metodes datu savākšanas un apstrādāšanas dažādi paņēmieni un metodes, kā arī iegūto datu publicēšanas kārtība.
- sagāzīt Daudz vai vairākās vietās (nekārtīgi) sagāzt.
- daudzkārt Daudzām kārtām, daudzkārtīgi.
- pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
- nogāzīt Daudzkārt vai vairākkārtīgi apbērt.
- aijavas Daudzkārtīgas aijas (1).
- uzmētāt Daudzkārtīgi metot, pa daļām savietot kaut kur augšā.
- pielīkot Daudzkārtīgi noliecoties pielasīt.
- iztencināties Daudzkārtīgi pateikties.
- izveldrēties Daudzkārtīgi sakrist veldrē.
- griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
- nožņurdzīt Daudzkārtīgi spaidot nomocīt vai nogalināt.
- uzsvaidelēt Daudzkārtīgi sviežot vairākus uzsviest.
- tīkavāt Daudzkārtīgi vērot.
- liegāties Daudzkārtīgi, atkārtoti liegties.
- vairākkārtām Daudzkārtīgi, kārtās slāņots.
- sluināt Dauzīt, vairākkārtīgi stipri sist.
- snaidas dažādi nederīgi, nomesti krāmi (lupatas, salmi,diegi u. tml.), kas pinas pa kājām vai rada nekārtīgu izskatu.
- ratifikācija dažās valstīs (piemēram, ASV) - īpaša konstitucionālo labojumu apstiprināšanas kārtība.
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
- desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
- desmitkāršs Desmit reižu lielāks; desmitkārtīgs (1).
- espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā.
- reglamentēt Detalizēti noteikt (darba, darbības kārtību).
- reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
- deviņkārt Deviņām kārtām, deviņkārtīgi.
- saīsinātais sonets deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
- steks Dinamiska datu struktūra, no kuras dati tiek izņemti pretējā kārtībā nekā tajā ievietoti.
- divkārt Divām kārtām, divkārtīgi.
- divkārtains Divām kārtām, divkārtīgi.
- divkārtaiņš Divām kārtām, divkārtīgi.
- divkāršs Divas reizes lielāks; divkārtīgs (1).
- serjeants-at-arms Divi ierēdņi, kas rūpējas par kārtību un drošību Anglijas parlamentā: viens lordu namā pakļauts lordam kancleram, otrs deputātu namā, pakļauts spīkeram.
- asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības.
- otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.); divkārtīgi.
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
- jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā.
- virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- tīri papīri Dokumenti, kuros viss kārtībā, kuri nerada sarežģījumus, nepatikšanas.
- darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus.
- valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību.
- uzraudzības plāns dokuments, kurā noteikta probācijas klienta uzraudzības īstenošanas kārtība.
- eksperta atzinums dokuments, kuru tas sastāda uz izpētījuma pamata saskaņā ar savām speciālajām zināšanām, atspoguļojot tajā izpētes gaitu, paņēmienus un līdzekļus, noteiktā kārtībā dodot motivētas atbildes viņam uzdotajos jautājumos.
- individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- lēģerīgs Draiskulīgs, nebēdnīgs; palaidnīgs; nekārtīgs.
- jūkls Drūzma; kaut kas haotisks, nekārtīgs, irdens.
- dublis Dubls - vairākkārtīgs (viena, un tā paša kinofilmas kadra) uzņēmums.
- dvilinkus Dubulti, divkārtīgi.
- šķeterēta dzija dzija, ko iegūst, sašķeterējot kopā divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas.
- stiegrotā dzija dzija, ko iegūst, vienkārtīgas vai šķeterētas dzijas serdeni apvijot ar pavedienu.
- daudzkārtīgā dzija dzija, kurā viena otrai paralēli savienotas divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas bez šķeterēšanas.
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
- kuldenis Dzīva radība, kas nekārtīgi, streipuļojot iet.
- Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks.
- taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem).
- ārība Ekstravagance, untumi, nekārtība.
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
- tinums Elektrisko mašīnu, aparātu vai iekārtu elements - uz serdeņa noteiktā kārtībā un noteiktā vijumu skaitā uztīts izolēts vads.
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
- čommāt Ēst (parasti nekārtīgi, viļājot pa muti).
- min Ezoterismā liktenis un dievu noteiktā kārtība.
- bēgļu izdošanas līgumi feodāļu savstarpējie līgumi par aizbēgušo dreļļu (parāda vergu) un zemnieku atprasīšanas un izdošanas kārtību.
- sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfelis finanšu instrumentu kopsumma, kas pieder sistēmas dalībnieka ieguldītājiem, kuriem ir tiesības uz kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, un kas aprēķināta saskaņā ar likumu.
- apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību.
- pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
- obligacionārs Fiziska vai juridiska persona, kas noteiktā kārtībā ir iegādājusies obligācijas; obligācijas īpašnieks (turētājs).
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
- paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
- ekartē Franču kāršu spēle 2 personām ar 5 kārtīm; 11-tā kārts ir trumpis, pārējās atliek pirkšanai.
- Sodoma un Gomora galēja nekārtība, troksnis, haoss, izvirtība.
- žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
- abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā.
- dripings Gleznošanas tehnikas paņēmiens abstraktajā māklā - nekārtīga krāsu izšļakstīšana uz audekla, ko izgudroja abstraktā ekspresionisma pārstāvis Dž. Polloks.
- apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt.
- multigrafs grafs, kam ir vairākkārtīgas šķautnes (piemēram, ceļu tīkls starp pilsētām).
- Nemesīda Grieķiem pirms sajēgums, kas apzīmē dievu dusmas par pasaules kārtības traucējumu.
- Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus.
- griezelēt Grozīt (piemēram, bieži un vairākkārtīgi uzvilkt pulksteni).
- viļāt Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt; arī vārtīt (1).
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- Gmerti Gruzīnu mitoloģijā - augstākais debesu dievs, demiurgs, pasaules kārtības iedibinātājs un uzturētājs.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- lauzenis Haoss, nekārtība.
- lauzs Haoss, nekārtība.
- jukla Haoss, nekārtīga balsu, skaņu murdoņa, drūzma.
- jukls Haotisks, nekārtīgs, neritmisks, irdens.
- kompozītmateriāls Heterogēns konstrukciju materiāls kas sastāv no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām ar izteiktu robežvirsmu starp tām; to veido nemetālisks pamatmateriāls (matrice), kurā noteiktā kārtībā izvietoti dažādas izcelsmes pastiprinošie elementi (dispersas daļiņas, monošķiedras, šķiedru kūļi u. c.).
- Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību.
- puķubērni Hipiji - jaunieši, kas savu protestu pret sabiedrisko kārtību pauž ar pasivitāti, izaicinošu izturēšanos un pārspīlētu, ekstravagantu apģērbu; viņu lozungs bija "Flower Power" -- ziedu vara; ziedus sprauda matos, lika aiz auss, tērpās puķainos kreklos.
- pieduckāt Iebukņīt sānos, vairākkārtīgi iesist.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
- iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
- iečammāt Ieēst, kārtīgi nesakožot, viļājot pa muti.
- iezolēt Ieēst; labi, kārtīgi paēst.
- ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā.
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- iegarēties Iekurties, sākt kārtīgi degt.
- slaidrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā.
- slīdrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā.
- secīgā apstrāde ierakstu apstrāde tādā kārtībā, kādā tie sakārtoti datnē.
- ieraža Ieraša - ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā); paradums.
- apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
- iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu).
- rezervācija ierobežota kādas valsts teritorija, kurā aborigēniem ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība.
- rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība.
- aizderglīt Iesākt nekārtīgi ēst.
- kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
- sasmalstīt iesist (vairākkārtīgi; arī savstarpēji viens otram).
- iemočkāt Iespaidīt, ievietot (kur iekšā, parasti nekārtīgi).
- darba birža iestāde, kur noteiktā kārtībā tiek reģistrēti darba meklētāji, bezdarbnieki un vākta informācija par darba piedāvājumiem.
- ņemt atvaļinājumu iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
- līst priekšā iet, neievērojot rindas kārtību.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- iztēzgāt Ieviest nekārtību, izvazāt.
- ievest kārtību ieviest, nodibināt kārtību.
- iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
- iekārtojums Ieviesta, nodibināta kārtība (piemēram, kādā norisē).
- šporēt Iezīmēt stigu ar kārtīm.
- dzegulains Iezīmēts (par spēļu kārtīm).
- apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot.
- ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2).
- novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1).
- izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
- klaudzēties Ilgāku laiku, vairākkārtīgi klaudzēt.
- teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums.
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu.
- frakciju padome institūcija, kas apvieno pa vienam pārstāvim no katras frakcijas un bloka - lai saskaņotu darba kārtībā esošos jautājumus - ir padomdevēja tiesības.
- depozītinstitūcijas Institūcijas (bankas u. c.), kas likumā noteiktā kārtībā pieņem noguldījumus no iedzīvotājiem.
- konstitucionālisms institucionāla teorija par konkrētas valsts konstitucionāli tiesisko praksi, varas pilnvaru un darbības konstitucionāli tiesisko reglamentāciju zemēs, kur reāla, funkcionējoša konstitūcija aktīvi ietekmē cilvēka un sabiedrības dzīvi, tiesības, likumdošanu, vēlēšanu kārtību, valsts dzīvi.
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
- impīčments Īpaša tiesvedības kārtība, kādā parlaments izskata lietas par augstas amatpersonas (prezidenta, ministra) noziegumiem (ASV un dažās citās valstīs).
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
- tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- Sraoša Irāņu mitoloģijā - reliģiskās padevības un kārtības gars.
- Lukmans Islāma mitoloģijā - gudrais, kurš pirmsislāma arābu kultūrā bijis pazīstams kā kultūras varonis, kas nodzīvojis ārkārtīgi ilgu mūžu.
- akurat Īsti, kārtīgi.
- piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- izkārtojums Izbūve, izveidojums noteiktā kārtībā, veidā.
- izkārtot Izbūvēt noteiktā kārtībā, noteiktā veidā.
- izēdaļāt Izēst (parasti nekārtīgi, izmeklējot labāko barību, izrakņājot u. tml.).
- mācību priekšmeta vai kursa programma izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu.
- dvars Izjaucami vārti, kas sastāv no stabos vai starp mietiem iebīdāmām kārtīm.
- lupurs Izklaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- lampaža Izlaidīga, nekārtīga sieviete skrandainā apģērbā.
- izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību).
- notiesātā atbrīvošana no soda izņemot amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā.
- izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā.
- izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- izķirnīt Izrakņāt, nekārtīgi izēst.
- izcūkāties Izrīkoties nevīžīgi, nekārtīgi, ko sajaucot, sabojājot u. tml.
- pārsaukāt Izsaukt (noteiktā kārtībā).
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
- šeldere Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
- šeldernīca Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
- šelderis Izšķērdīgs, vieglprātīgs, nekārtīgs cilvēks.
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
- mankēt Iztrūkt, kļūdīties, nekārtīgi izpildīt savu pienākumu, palaist garām gadījumu.
- nonkonformisms Izturēšanās stils, kuram raksturīga jebkura citu piedāvāta viedokļa un pastāvošās kārtības noliegšana, autoritāšu neatzīšana, nepiekāpība diskusijās.
- apmaurāt Izturēties nekārtīgi, nolaidīgi (pret darbu).
- izavāļāties Izvāļāties, izvārtīties.
- vāļa Izvārtīta vieta zālē vai labībā.
- izavārtīties Izvārtīties.
- izaviļāties Izvārtīties.
- izvaļāties Izvārtīties.
- izvāļoties Izvārtīties.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
- sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml., kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznot, izrotāt (kādu).
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
- saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznoties, izrotāties.
- iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas; apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot (2).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs izveidoties noteiktā kārtībā.
- ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs izveidoties noteiktā kārtībā.
- ievirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs izveidoties noteiktā kārtībā.
- ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) parastajās sliedēs izveidoties parastajā kārtībā.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- iekārtot Izvietot (kur) noteiktā kārtībā.
- izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
- izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā; kārtot (kādu vietu, telpu).
- kārtāt Izvietot noteiktā veidā, kārtībā (telpā); šādā veidā izvietot (priekšmetus).
- pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izlikt kārtis izzīlēt pēc kārtīm.
- izmest kārtis Izzīlēt pēc kārtīm.
- nojukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs.
- oksers Jāšanas sportā - plats šķērslis, kas sastāv no divām paralēlām kārtīm ar dzīvžogu vidū.
- mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
- potļavāt jaukt; nekārtīgi darīt.
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls.
- dzimšanas reģistrācija jaundzimuša bērna dzimšanas notikuma reģistrācija likumdošanā noteiktā kārtībā.
- tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus.
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
- smagā modernitāte jēdziens, ko lieto, lai raksturotu sabiedrību klasiskā kapitālisma laikmetā; tas nozīmē kontrolējamu un paredzamu kārtību un struktūru sabiedrībā, kas balstās uz stabilām, grūti maināmām sociālajām lomām un statusu.
- koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
- juču Juču juči - nekārtība, sajukums.
- sajuksme Jukas, apjukums; nekārtības.
- grebestāt Jumtu klājot nostiprināt kārtis; apsist ar kārtīm.
- sistēmas dalībnieks juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.
- valsts informācijas sistēmas datu subjekts juridiska vai fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz datus par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem juridiski dokumentētiem objektiem.
- valsts informācijas sistēmas lietotājs juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas pārzini par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas pārziņa vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu.
- kā nākas kā vajag, kā pieklājas, arī kārtīgi, pamatīgi.
- kārta Kā vieta (rindā, secībā), kā tiesības (rīkoties) saskaņā ar noteikto kārtību, secību.
- desuetudo Kādas ieraduma tiesību normas aizstāšana ar citu, ieraduma tiesību kārtībā.
- ķerulis Kāds ar pinkainiem, nekārtīgiem matiem.
- čamāns Kāds, kas ir nekārtīgi apģērbies (cieši satinies).
- zamba Kāds, kas ir nekārtīgi ģērbies, saplēstās drēbēs.
- kaukala Kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus.
- pužuls Kāds, kas lēnām un nekārtīgi ģērbjas.
- potlis kāds, kas nekārtīgi dzīvo; laulības pārkāpējs.
- plorga Kāds, kas nekārtīgi strādā.
- kārnēklis Kāds, kas rada nekārtību, sajukumu; kūdītājs.
- krecelis Kāds, kurš nevienu darbu kārtīgi neprot.
- lorģis Kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs.
- ļorums Kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs.
- sveicēt kaltēt uz rijas ārdīm, parasti vairākkārtīgi.
- vīksts Kamols (nekārtīgi satīts).
- izsludinātais pamatkapitāls kapitāls, uz kuru akciju sabiedrība izsludina parakstīšanos, lai noteiktā kārtībā palielinātu savu pamatkapitālu.
- kāravene Kārava dāma (kārtīs).
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā; dažreiz to izmanto zīlēšanai.
- bakara Kāršu spēle ar 104 kārtīm, kurā piedalās bankas turētājs un vēl divi spēlētāji.
- bridžs Kāršu spēle ar 52 kārtīm, kurā notiek solīšana.
- lombrs Kāršu spēle ar lielu variāciju dažādību, spēlē 3 personas ar 40 kārtīm.
- rome Kāršu spēle neierobežotam dalībnieku skaitam ar 53 kārtīm (52 bridža kārti + džokers) vai 2 šādiem komplektiem.
- rommē Kāršu spēle neierobežotam dalībnieku skaitam ar 53 kārtīm (52 bridža kārti + džokers) vai 2 šādiem komplektiem.
- mistigiri Kāršu spēle starp 3-6 dalībniekiem, ko spēlē vai nu ar 32 vai 52 kārtīm.
- klāri bumāgi Kārtībā esoši dokumenti.
- vienmantošana Kārtība, kad īpašumu drīkst nodot tikai vienam mantiniekam.
- iekārtojums Kārtība, kādā (kas) ievietots (kur).
- cirsmu piesliešanās veids kārtība, kādā cirsmas meža nogabalā seko cita citai; ir 4 veidi: tiešais, starpjoslu, kulišu un šahveida.
- minums Kārtība, kādā jānomin paminas audumu aužot ar stellēm.
- procedūra Kārtība, kādā veic secīgus pasākumus, darbības; secīgu darbību, pasākumu kopums.
- drausme Kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, stingru audzināšanu.
- rungas (arī nūjas) disciplīna kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, varmācību.
- nūjas (arī rungas) disciplīna kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, varmācību.
- favorītisms Kārtība, kur visu nosaka mīluļi, favorīti.
- sistēma kārtība, metode.
- ordo Kārtība, rinda.
- erogs Kārtība, sakārtojums.
- čikinieks Kārtība, sakārtotība; atbilstība prasībām.
- rēds kārtība, secība.
- kosms Kārtība, skaistums, saskaņa.
- gantums Kārtība, tikumiskums.
- iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
- rikte Kārtība; iekārta.
- čista Kārtībā; labi.
- riktīgi Kārtībā; pareizi.
- laibais Kārtībā!
- lāgadība Kārtība.
- ordnungs Kārtība.
- rieda Kārtība.
- strēķis Kārtība.
- nekārtībnieks Kārtības jaucējs, grāvējs.
- piekopība Kārtības mīlestība.
- anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
- šucmanis Kārtības policists Vācijā līdz 2. pasaules karam; Latvijā 2. pasaules kara laikā tā dēvēja personas, kas dienēja kārtības dienesta bataljonos un kārtības palīgpolicijā.
- tautas milicija kārtības sargāšanas institūcija Latvijā 1940. gadā, kas radās pārdēvējot Kārtības policiju 1940. g. 25. jūlijā, bet 1940. g. septembrī tā tika pārveidota par LPSR Strādnieku un zemnieku miliciju.
- kārtībnieks Kārtības sargātājs, uzturētājs.
- kārtībassargs Kārtības sargs.
- bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa.
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās.
- anarhija Kārtības, organizētības, vadības trūkums; nekārtība, stihiskums, haoss.
- iregularitāte Kārtības, secības, vienmērības traucējums.
- kāravs Kārtībnieks, policists.
- tikle Kārtīga, darbīga, pieklājīga un godīga meitene.
- pagodīt Kārtīgi (darbu) padarīt.
- novaldzināt Kārtīgi apslapināt.
- sadrāztīt Kārtīgi izbārt.
- nopampties Kārtīgi izgulēties.
- izsveilēt Kārtīgi izkurināt.
- izliķēt Kārtīgi izlaizīt.
- nogāzīt Kārtīgi izlamāt.
- sagreznoties kārtīgi izrotāties.
- izsveidēties Kārtīgi izsvīst.
- sastreijāt kārtīgi nokaisīt.
- sabungāt kārtīgi nopērt.
- nobleivēt Kārtīgi nopērt.
- noblietēt Kārtīgi nopērt.
- nodrātēt Kārtīgi nopērt.
- noskost Kārtīgi nopērt.
- samickot Kārtīgi nopērt.
- sagodēt Kārtīgi pacienāt.
- nozolēt Kārtīgi pazolēt.
- sazoņķēties kārtīgi pieēsties.
- saklecēties Kārtīgi saēsties, sadzerties.
- sapļuncināt Kārtīgi sakratīt (trauku ar šķidrumu).
- sapļundzināt Kārtīgi sakratīt (trauku ar šķidrumu).
- nopļaukāt Kārtīgi sapliķēt, sapļaukāt.
- izšķibēt Kārtīgi uzrakt, iztīrīt.
- gadīgi Kārtīgi, godīgi, mēreni (garīgos rakstos).
- ķeitri Kārtīgi, pienācīgi.
- riktīgai Kārtīgi, rūpīgi.
- liedeņi Kārtīgi; normāli.
- kantīgi Kārtīgi.
- ķītri Kārtīgi.
- ķeska Kārtīgs ēdējs.
- reizīgs kārtīgs, labs, krietns.
- ontelīgs Kārtīgs, pamatīgs.
- štendīgs Kārtīgs, pastāvīgs.
- liedeņš Kārtīgs, patīkams (par darbību, procesu).
- anštentīgs Kārtīgs, pieklājīgs.
- akurāts Kārtīgs, rūpīgs; precīzs.
- apkopīgs Kārtīgs, sakārtots, tīrs.
- gantīgs Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- gants Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- gruntīgs Kārtīgs; arī sātīgs (ēdiens).
- ontelīgi Kārtīgs; pamatīgs; labs.
- ordentlīgs Kārtīgs; pamatīgs; labs.
- lāgans Kārtīgs.
- piekopīgs Kārtīgs.
- skastiņš Kārtiņa jumtā, "adatiņa", ar ko salmus pievelk pie lielajām kārtīm.
- ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
- piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu); piekārtot (1).
- saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
- kārtošana pēc birkām kārtošanas procedūra, kurā atslēglauki tiek izvēlēti tā, lai izveidotu noteiktu kārtību, un faktiskie datu ieraksti tiek sakārtoti atbilstoši šīs kārtības prasībām.
- ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- šņibis Kas nekārtīgi griež.
- Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus).
- plaucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plūcis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plunce Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts.
- lompata Kaut kas nekārtīgs, ļodzīgs.
- britks Kaut kas riebīgs, ārkārtīgi nepatīkams.
- šņibīt Kaut ko nekārtīgi graizīt.
- šņibīties Kaut ko nekārtīgi graizīt.
- sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
- dasalaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam.
- sazešķēt Kļūt netīram, savārtīties.
- sazešķēties Kļūt netīram, savārtīties.
- izļudzēt Kļūt nolaidīgam, nevīžīgam, nekārtīgam.
- celtniecības lietkoki kokmateriāli, kas atbilst prasībām, kādas valsts standarts nosaka zāģbaļķiem, stabiem, kārtīm, mietiem.
- interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā.
- setlments Koloniju (2) vai puskoloniju pilsētās nodalīta ārzemnieku apmešanās vieta ar priekšrocībām vai neatkarību pārvaldībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā u. tml.
- valststiesības Konstitucionālas tiesību normas, kas, īstenotas valststiesību attiecībās, regulē s-bas politisko sistēmu, noteic valsts pārvaldes formu, administratīvi teritoriālo iekārtojumu, valsts institūciju konstruēšanas kārtību, sistēmu, kompetenci un pilsoņu tiesisko stāvokli.
- peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības peļņas (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā - pārpalikuma) daļa, kuru Kooperatīvo sabiedrību likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā izmaksā sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam.
- rita Kosmiskās kārtības izpratne hinduistu vēdās.
- nagāt Krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot.
- kloniski krampji krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
- čārterpartija kravas jūras pārvadājuma līgums, kas nosaka līgumslēdzēju savstarpējās tiesības un pienākumus, tiesību pāreju, atbildību, kravas pārvadājuma nosacījumus un iespējamo strīdu noregulēšanas kārtību; čārters.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- kreicene Kreiča dāma (kārtīs).
- jestīgs Krietns, kārtīgs; labs; patīkams.
- kantīgs Krietns, spēcīgs; kārtīgs, centīgs.
- ontlīgs Krietns; kārtīgs; pamatīgs.
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- bandītisms Kriminālās vai politiskās darbības metode; bandu darbības izplatība teritorijā vai valstī kā tiesiskās kārtības trūkuma pazīme.
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
- reālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- ideālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- neatkarīgie Kristieši, kuri atbalsta savas vietējās baznīcas autoritāti un neatkarību, apgalvojot, ka šāda sistēma atbilst agrīnajai baznīcu kārtībai; kongregacionālisti.
- deviņas eņģeļu kārtas kristīgajā mitoloģijā — eņģeļu hierarhijas pakāpes, ko veido trīs triādes, ko skaita (no augšas uz leju) šādā kārtībā: pirmā triāde — serafi, ķerubi un troņi; otrā triāde — kundzības, spēki, varas; trešā triāde — pirmspēki, erceņģeļi, eņģeļi (vārda šaurākā nozīmē).
- pāršķērsīt krusteniski ar koka kārtīm norobežot.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (parasti sīku priekšmetu) kopums.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
- čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
- čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
- čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt.
- nūška Kūtrs un nekārtīgs cilvēks, tūļa.
- amorfs ķermenis ķermenis, kurā pretstatā kristālam atomi, molekulas vai citas daļiņas izvietotas bez jebkādas kārtības.
- terglis Ķildīgs nemiera cēlājs, nepastāvīgs, nekārtīgs cilvēks.
- disprozijs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 66. elements, lantanoīdu grupas metāls; simbols Dy; atommasa - 162,50; zināmi 19 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; nosaukums radies tādēļ, ka elementu ārkārtīgi grūti atdalīt no citiem.
- speciālie līdzekļi ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči.
- Mendzi Ķīniešu filozofs (ap 371.-289. g. p. m. ē.), kurš paplašināja un attīstīja Konfūcija mācību, uzskatīja, ka pasaules pamatā ir morāla kārtība un zināšanas par šo kārtību var iegūt meditācijas ceļā.
- madžongs Ķīniešu galda spēle 4 dalībniekiem ar 144 kauliņiem vai kārtīm; radniecīga domino, taču daudz komplicētāka.
- mah-džongs Ķīniešu nacionāla spēle ar īpašiem kauliņiem vai kārtīm, radniecisks domino, tikai stipri grūtāks un interesantāks.
- okay Labi, viss kārtībā; piekrītu.
- OK Labi; kārtībā.
- okē Labi; kārtībā.
- okei Labi; kārtībā.
- okej Labi; kārtībā.
- okibai Labi; kārtībā.
- okidoki Labi; kārtībā.
- olrait Labi; kārtībā.
- olreit Labi; kārtībā.
- all right labi; lai notiek; viss kārtībā.
- čiki briki labi; viss kārtībā.
- oki-doki Labi; viss kārtībā.
- pasers Labība, kas (rijā) izlikta žāvēšanai uz tievām kārtīm blakus krāsnij (nevis uz cepļa sijām).
- pareizīgs Labs, īsts, kārtīgs, arī taisnīgs.
- darba laiks laika sprīdis, kurā darbiniekam saskaņā ar darba līgumu un iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumiem jāveic savi darba pienākumi un jāatrodas darba devēja rīcībā.
- Svētais laiks laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības
- terzele Lamuvārds kādam, kas ir nekārtīgs, lempīgs.
- izava Lamuvārds nekārtīgi saģērbtam cilvēkam.
- lakšot Lāpīt, ar kārtīm apsist (apnaglot).
- darba aizsardzības normatīvie akti Latvijas Rebublikas likumdošanā noteiktā kārtībā apstiprinātie standarti, normatīvi un normas, noteikumi, instrukcijas un citi dokumenti.
- izložu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība un atsevišķos gadījumos arī biedrība vai reliģiskā organizācija, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences izložu organizēšanai.
- azartspēļu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences azartspēļu organizēšanai.
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos.
- krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā.
- krimināllietu departaments Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata spriedumus krimināllietās kasācijas kārtībā.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- ārsēja Lauks, kas apsēts ārpus augu sekā paredzētās kārtības.
- apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam.
- reģistrētā laulība laulība, kas noslēgta valsts likumos noteiktajā kārtībā, to reģistrējot attiecīgajās institūcijās.
- šķirta laulība laulība, kuras šķiršana ir reģistrēta likumos noteiktā kārtībā.
- laulības reģistrācija laulības noslēgšanas notikuma reģistrēšana attiecīgā iestādē valsts likumos noteiktajā kārtībā.
- leiku Leiku leikām - līgojoties, grļojoties, bez noteiktas kārtības.
- pužulēties Lēnām un nekārtīgi ģērbties.
- sačaunāt Līderīgi, nekārtīgi gatavot (kādu rokdarbu).
- kučkučiski Līderīgi, nekārtīgi samest vienā kaudzē.
- dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdzekļi, kurus valsts budžeta institūcijas vai pašvaldības saņem no centralizētā kārtībā valsts budžeta ieņēmumos iemaksātiem nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem ar norādītu (iezīmētu) mērķi vai bez tā.
- pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1).
- izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, pārklāt (parasti grīdu, sienas); liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
- kā klājiens lielā daudzumā, blīvi; lielā nekārtībā.
- juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
- baraklo Liela nekārtība.
- bardaks Liela nekārtība.
- ļure Liela nekārtība.
- kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
- slažna liela, plata, nekārtīga gulta.
- sausas dusmas lielas, ārkārtīgas dusmas, tādas, ka vārds gaisā uzšvirkst kā uguns liesma un tam sekojoša darbība ir neaprēķināma.
- tīterbiksis Lielībnieks; lielīgs, nekārtīgs cilvēks.
- tip top lieliski, vislabākajā kārtībā, "uz goda", “pa pirmo”.
- tip-top Lieliski, vislabākajā kārtībā, uz goda, "pa pirmo"; vislabākais; augstākā pakāpe.
- vērpete Liels (ka, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- blūza Liels nekārtīgs kopojums.
- mužgums Liels, nekārtīgs dzijas nobrukums no vērpjamās spoles; dzijas vīkšķis.
- žņargle Liesa cūka, kas negrib kārtīgi ēst.
- kliukstēt Lieto lai raksturotu vairākkārtīgus īsu klaudzienu skaņas.
- maitmuguris Lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks.
- licelēt Likt (atkārtoti, vairākkārtīgi).
- izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai 2; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- litavāt Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- vārtināt Likt, ļaut (dzīvniekiem) vārtīties.
- liktajs Likteņa noteiktā kārtība.
- pierakstīties Likumā (piem. Padomju Savienībā) paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
- atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- tiesas piesēdētājs likumā noteiktā kārtībā ievēlēti tautas pārstāvji, kurus aicina piedalīties lietu koleģiālā izskatīšanā pirmās instances tiesā.
- mantojuma apsardzība likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- muitošana Likumā noteiktā kārtība, kādā precēm tiek piemērota noteikta muitas procedūra.
- dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
- pietiesāt Likumā paredzētajā kārtībā piespriest (maksāt, atdot ko u. tml.).
- datiesāt Likumā paredzētajā kārtībā piespriest (sodu).
- pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
- formalitāte Likuma vai tradīcijas noteiktās kārtības ārējā forma.
- aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā.
- civilprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- kriminālprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- demonetizēt Likumdošanas kārtībā atņemt monētām naudas funkcijas.
- agrārlikumi Likumi, kas noteica Romas publisko zemju sadalīšanas un lietošanas kārtību 486.-111. g. p. m. ē.
- īpašs nodokļu režīms likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu.
- nomos Likums, kārtība, ieradums.
- komutatīvais likums likums, saskaņā ar kuru summa vai reizinājums nav atkarīgs no saskaitāmo vai reizinātāju kārtības.
- franču balāde lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
- falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda.
- darba kārtības noteikumi lokāls tiesību akts, kas 2 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem darba devējam kopīgi ar arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem, kas nosaka darba kārtību.
- pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt.
- megakolons Lokzarnas vai tās daļas (sevišķi S veida zarnas) ārkārtīgs paplašinājums; var būt iedzimts vai iegūts.
- izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
- jembasts Ļembasts; nekārtība, troksnis.
- kā līdums ļoti daudz, no vienas vietas; nekārtībā.
- kā pa drāti ļoti disciplinēti, pedantiski, kārtīgi.
- nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
- pikopello Ļoti labi; viss kārtībā.
- cūku būšana ļoti liela netīrība, nekārtība
- cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
- šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūtas.
- nāvots Ļoti liels, ārkārtīgs; nāvotīgs.
- bezmēra Ļoti liels, ārkārtīgs.
- nāvīgs Ļoti liels, ārkārtīgs.
- nāvotīgs Ļoti liels, ārkārtīgs.
- satriecošs Ļoti liels, ārkārtīgs.
- bezprātīgs Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
- zvērs Ļoti liels; arī ārkārtīgs; zvērīgs (2).
- drausmīgs Ļoti liels; arī ārkārtīgs.
- zvērīgs Ļoti liels; arī ārkārtīgs.
- briesmīgs Ļoti liels; ārkārtīgs.
- neģēlīgs Ļoti liels; ārkārtīgs.
- skaudīgs Ļoti liels; ārkārtīgs.
- kā kūtspakaļa ļoti netīrs, notraipīts, notraipījies; nekārtīgs.
- salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot.
- kunkulēt Ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
- tuntuļot Ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu).
- satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
- aptuntuļoties Ļoti silti saģērbties; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt sev apkārt; aptīstīties.
- sabambuļot ļoti silti un nekārtīgi apģērbt.
- milzum Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi; milzīgs (8), milzu (8).
- milzu Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi; milzīgs (8).
- milzīgs Ļoti, arī ļoti lielā mērā; ārkārtīgi.
- svelotīgi Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts) sveloti.
- sveloti Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts).
- kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti).
- kā (arī ka) biezs ļoti, ārkārtīgi daudz.
- varenliels Ļoti, ārkārtīgi liels.
- varens Ļoti, ārkārtīgi, varen.
- kā traks, arī pēc traka, arī ka vai traks ļoti, ārkārtīgi; arī ļoti spēcīgi, intensīvi.
- mežonīgs Ļoti, ārkārtīgi; neciešami.
- trakisks Ļoti, ārkārtīgi; trakots (2).
- apsaļ Ļoti, ārkārtīgi.
- bezgalīgs Ļoti, ārkārtīgi.
- bez (sava) gala Ļoti, ārkārtīgi.
- bez gala un bez mēra Ļoti, ārkārtīgi.
- sasodīti Ļoti, ārkārtīgi.
- trakots Ļoti, ārkārtīgi.
- traks Ļoti, ārkārtīgi.
- līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu, biežāk par ārkārtīgu nogurumu, pārbīli, apnikumu).
- bezgala Ļoti, sevišķi, ārkārtīgi; bezgalīgi.
- nāvot Ļoti; ārkārtīgi; nāvotīgi.
- nāvotīgi Ļoti; ārkārtīgi.
- neģēlīgi Ļoti; ārkārtīgi.
- varen Ļoti; ārkārtīgi.
- trakotīgās Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē; ārkārtīgi; trakotās.
- trakotās Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē; ārkārtīgi.
- rituālistika Mācība par baznīcas ceremoniju kārtību.
- topika Mācība par pierādījumu sameklēšanu un retorisku sakārtošanu kādai tēzei; mācība par vārdu kārtību teikumā.
- mierizlīgums Maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.
- bankrots Maksātnespējas stāvokļa risinājums: maksātnespējīgas komercsabiedrības likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā.
- bankrotētājs Maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā; bankrotējušais.
- ābeces māksla mākslas virziens (galvenokārt tēlniecībā un mūzikā), kuram raksturīga ārkārtīgi vienkāršota kompozīcija; minimālā māksla.
- likumiskā mantošana mantojuma pāreja mantiniekam likumā paredzētajā kārtībā, ja nav mantojuma līguma vai testamenta vai ja tie nav spēkā, vai arī, ja ar testamentu vai mantojuma līgumu novēlēta mantojuma daļa.
- sukcesīvā kārtība mantojuma pārejas kārtība.
- testamentārā mantošana mantošanas kārtība, kas noteikta ar mantojuma atstājēja likumā paredzētajā kārtībā taisītu testamentu.
- līgumiskā mantošana mantošanas kārtība, ko nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs (domāts nākotnē mantojuma atstājējs) otram (domātam nākotnē mantiniekam) vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu.
- intestātkodicils Mantošanas kārtības likumi un noteikumi, gadījumiem, kad nav atstāts testaments.
- ab intestato mantot, likumiska mantošanas kārtība, bez testamenta vai līguma.
- Markomāņu karš markomāņu, kvadu u. c. cilšu karš ar Romu 166.-180. g., ciltis vairākkārtīgi iebruka Itālijas ziemeļu daļā.
- ādogs Mazgājamā (beržamā) lupata, ko šuva no rupja auduma divkārtīgi; lietojot ielika ziepes vidū.
- sūneklis Mazkustīgs, nekārtīgs cilvēks.
- paķīlēt Mazliet padauzīt, viegli iesist (vairākkārtīgi).
- amuzītis Mazliet vientiesīgs, prātā paviegls vai nekārtīgs cilvēks.
- paskribelēt Mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi).
- sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakņāt (2).
- sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt (3).
- sakārnīt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību.
- rakties Meklēt ko starp citiem priekšmetiem, sajaucot tos, radot nekārtību.
- paukkomāns Mensūru kārtības noteikumi.
- slaņķēt mest, sviest (nekārtīgi).
- nomētāt Mētājot novārtīt.
- vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs.
- aptauja Metode, ko izmanto datoru tīklos, lai vadītu pieeju kopējai datu pārraides videi - centrālā stacija noteiktā kārtībā aptaujā datoru tīkla perifērijas stacijas.
- mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu.
- murkāt Mīcīt, vārtīt.
- murkāties Mīcīties, vārtīties.
- žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt.
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
- patruļdienests Militāru pasākumu sistēma kādu militāru objektu vai karaspēka pārvietošanās maršrutu pastiprinātai apsardzei, arī kārtības uzturēšanai.
- patruļa Militāru, bruņotu vai civilu cilvēku grupa, kas uztur kārtību vai apsargā kādu teritoriju veicot tās apgaitu.
- morgāties Mocīties nekārtīgi strādājot.
- ņoga Mudžeklis, sajukums, jukas, nekārtības.
- ņorga Mudžeklis, sajukums, jukas, nekārtības.
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
- dūka Muļķīga, nekārtīga sieviete.
- fingerzacs Mūzikā pirkstu lietošanas kārtība.
- demonetizācija Naudas funkcijas atņemšana monētām; izdara valsts likumdošanas ceļā vai administratīvā kārtībā; saistīta ar naudas sistēmas maiņu vai politiskiem apsvērumiem.
- atpirkuma summa naudas summa, kuras lielums vai aprēķināšanas kārtība noteikta dzīvības apdrošināšanas līgumā un kuru izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, ja pēc viņa iniciatīvas apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms termiņa.
- dvinuķ Neatdot kārtīs nospēlēto.
- nebūšanas Negadījumi; arī nekārtības.
- nejēdzība Negadījumi; arī nekārtības.
- peižāt neglīti rakstīt, vilkt nekārtīgas līnijas.
- knubucis Neglīti vai nekārtīgi iesaiņots sainis.
- neizgrabns Neglīti, nekārtīgi apģērbies.
- atkāpties Neievērot (normu, parasto kārtību).
- pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
- pavārtīt Neilgu laiku, mazliet vārtīt.
- pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
- sociālais konflikts neizbēgama parādība sabiedrībā, ko raksturo sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu interešu sadursme jautājumos, kas skar sociālo attīstību, sociālo kārtību, sabiedrības funkcionēšanu un stabilitāti.
- sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
- hajs Nekārtība, haoss.
- desordre Nekārtība, jukas.
- šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza.
- sapluskums Nekārtība, sajukums.
- mese Nekārtība; netīrība.
- bardacība Nekārtība; nevīžība; nekārtīgs dzīvesveids.
- besporjadoks Nekārtība.
- bezkārtība Nekārtība.
- borģele Nekārtība.
- ķuza Nekārtība.
- umats Nekārtība.
- zavaruha Nekārtība.
- lanzes Nekārtības, dzīres.
- jukas Nekārtības, sajukums (parasti sabiedrības dzīvē).
- nelādzība Nekārtības, trūkumi.
- ērzekls Nekārtīga (pakulu) kodeļa.
- čuslis Nekārtīga istaba, kur daudzas lietas nekārtībā samestas.
- brāža Nekārtīga kaudze.
- lama Nekārtīga kaudze.
- lauznis Nekārtīga nesakārtota vieta.
- verza Nekārtīga rinda.
- kulstavnīca Nekārtīga sieviete, kas kuļas ap vīriešiem.
- blozga Nekārtīga sieviete; nevīža.
- luza Nekārtīga sieviete.
- šlucka Nekārtīga sieviete.
- borģele Nekārtīga telpa.
- ļocka Nekārtīga, izlaidīga sieviete.
- haotiska kustība nekārtīga, jucekliska kustība; piemīt, piemēram, gāzes un šķidruma daļiņām (turbulentā kustībā).
- cemeris Nekārtīga, nekopta istaba.
- elles vecene nekārtīga, netīrīga sieviete.
- plancka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ploiza Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ploncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- slocka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- sloncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- abusus Nekārtīga, noziedzīga vai nodevīga izlietošana.
- čustūzis Nekārtīga, piemēslota vieta.
- midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
- angioataksija Nekārtīgas, spazmatiskas artēriju tonusa maiņas.
- lēvarīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi; lēverīgi.
- lēverīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi.
- aizčuknīt Nekārtīgi aizbāzt, piebāzt.
- aizpiņķerēt Nekārtīgi aizpīt, aizlāpīt.
- apsnāt Nekārtīgi apcirst.
- jumala Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- ļēļūzis Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- lēvars Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- lēvere Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- brutulis Nekārtīgi apģērbies vai darbā nolaidīgs cilvēks.
- sapeižāt nekārtīgi aprakstīt, sasvītruot.
- nošvikstināt Nekārtīgi apsēt.
- apgumbāt Nekārtīgi apsiet, aptīt.
- izzambot Nekārtīgi apstrādāt, padarīt nelīdzenu.
- sapuņķēties Nekārtīgi aptīt.
- aprežģīties Nekārtīgi aptīties.
- nožilīt Nekārtīgi asināt (nazi).
- atdirknīt Nekārtīgi atplēst.
- smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu).
- izsmurgāt Nekārtīgi ēdot, izbojāt (ēdienu).
- saķeckāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu); samaisīt, sajaukt.
- sasmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu).
- sasmurkāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu).
- apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu).
- pļammāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
- pļemmāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
- draņķēt Nekārtīgi ēst.
- ļorgāt Nekārtīgi ēst.
- pļurgāties Nekārtīgi ēst.
- šļurgāt Nekārtīgi ēst.
- izņukāt Nekārtīgi griežot sarobot.
- lauris Nekārtīgi ģērbies cilvēks, nesukātiem matiem.
- bruceklis Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- brucekls Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- brukums Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- jukna Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- mežaks Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- pāneklis Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- bandžalis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- bandžolis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- bandžulis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- šļara Nekārtīgi ģērbusies sieviete.
- iečamdīt Nekārtīgi ielikt.
- ieļodzīt Nekārtīgi iepīt, ievīt.
- iepenterēt Nekārtīgi iesākt.
- izļorgāt Nekārtīgi izēst.
- iztraikšķīt Nekārtīgi izlaistīt.
- iztraišķīt Nekārtīgi izlaistīt.
- iztraikšķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt.
- iztraišķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt.
- izdraiķīt Nekārtīgi izmētājot izrakņāt.
- čapāt Nekārtīgi izmētāt.
- izklastīt Nekārtīgi izplatīt.
- iztrašķīt Nekārtīgi izslacīt.
- pačabināties Nekārtīgi kaut ko izdarīt.
- kudzums Nekārtīgi kopā samestas lietas.
- zlāģēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē).
- zlāķēt Nekārtīgi kraut, gāzt (kaudzē).
- makacēt Nekārtīgi kustēties, it kā bez kādas vadības.
- ņudzelīgs Nekārtīgi kustīgs, ņudzeklīgs.
- plerēt Nekārtīgi lidināties.
- žulgāt Nekārtīgi mazgāt, skalot.
- žuļgāt Nekārtīgi mazgāt, skalot.
- lēkšt Nekārtīgi mest, sviest.
- aizbuinīt Nekārtīgi nogriezt (ar trulu nazi).
- apsnāpt Nekārtīgi nogriezt.
- žurbīt Nekārtīgi nogriezt.
- sažļiebt Nekārtīgi nolikt, samest.
- sazvalstīt Nekārtīgi nomest vai atbalstīt.
- pleknēt Nekārtīgi nomest, nosviest.
- nodraizēt Nekārtīgi nomizot.
- glizināt Nekārtīgi noslaucīt (netīru galdu) ar lupatu.
- saķaulāt Nekārtīgi padarīt (rokdarbu).
- apvarzāt Nekārtīgi padarīt kādu darbu.
- jēmēkls Nekārtīgi padarīts darbs.
- ieķerlāt Nekārtīgi paņemt un pamest; nekārtīgi iesākt darbu un nepabeigt; iesaistīt.
- pieņurkāt Nekārtīgi piebāzt, piepildīt.
- aizvandīt Nekārtīgi piemētāt ar dažādiem objektiem.
- piezlanīt Nekārtīgi piemētāt, piekraut.
- pierizgāt Nekārtīgi piemētāt, piemēslot.
- pieņukāt Nekārtīgi piepildīt, piebāzt.
- pļurināt Nekārtīgi runāt.
- aizgumzāt Nekārtīgi saburzot, aizlikt aiz kaut kā.
- šlicka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
- šļicka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
- šļucka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
- šļauna Nekārtīgi saģērbusies sieviete.
- pluncka Nekārtīgi saģērbusies un nobridusies meita; neuzvedīga, nekārtīga sieviete; nevīža.
- sažļurgāt nekārtīgi sajaukt (ēdienu).
- samočkāt Nekārtīgi sajaukt, samaisīt; samīcīt, sašķaidīt.
- pieridāt Nekārtīgi sakrāmēt.
- sazlāģēt Nekārtīgi sakraut, sagāzt (kaudzē).
- sazlanīt Nekārtīgi sakraut, saslānīt.
- saspraislot Nekārtīgi sakraut.
- uzridāt Nekārtīgi sakraut.
- dēļblāķis Nekārtīgi sakrauta dēļu grēda.
- sapičīt Nekārtīgi salikt, sabāzt (tā, ka saburzās, saņurcās).
- savīkšīt nekārtīgi salocīt.
- nuķis Nekārtīgi salocīts, saburzīts papīra gabaliņš.
- salēkšt Nekārtīgi samest, sasviest.
- saslaņķēt Nekārtīgi samest, sasviest.
- saslānīt nekārtīgi samest.
- sablaizīt Nekārtīgi samest.
- sastrēdzināt Nekārtīgi samest.
- peizums Nekārtīgi samesta kaudze.
- sašāstīt nekārtīgi samētāt.
- samiļļāt nekārtīgi samīcīt.
- saķeparāt nekārtīgi saspārdīt.
- izņēgāt Nekārtīgi sasviest (drēbes).
- savalēt Nekārtīgi sasviest.
- žukurs Nekārtīgi sasviestu žagaru kaudze.
- sačamurāt nekārtīgi satīstīt, savīstīt.
- pumpurains Nekārtīgi savārstīts.
- sadraicīties nekārtīgi savīties, sakrist, samudžināties.
- iegrābstīt Nekārtīgi sēklu iestrādāt zemē.
- morgāt Nekārtīgi strādāt (bez atpūtas un bez panākumiem strādāt).
- ķemburēties Nekārtīgi strādāt.
- ņergāt Nekārtīgi strādāt.
- podzināties nekārtīgi un biezi ietīties vecās drēbēs.
- nomuļāt Nekārtīgi un neglīti pagatavot.
- uzgumbāt Nekārtīgi uzsiet.
- slonckāties Nekārtīgi uzvesties; arī vieglprātīgi, izlaidīgi uzvesties (parasti par sievieti).
- plūderēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu); plūrēt.
- plūrēt Nekārtīgi valkāt, lietot, bružāt (apģērbu).
- čollāt Nekārtīgi, ar niecīgām sekmēm strādāt.
- šņergāties Nekārtīgi, izlaidīgi ēst.
- veproties Nekārtīgi, izlaidīgi pie galda ēst.
- kļēpāt Nekārtīgi, izrakņājot ēdienu ēst.
- nevērīgs Nekārtīgi, kā pagadās.
- sačukstīt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt; sačukāt.
- sačukāt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt.
- iešņīpāt Nekārtīgi, neglīti ierakstīt.
- pļurkāties Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt, rīkoties (ar ko, ap ko).
- pļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt.
- sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko).
- sažeļināt Nekārtīgi, nepietiekoši izmazgāt.
- promiskuitāte Nekārtīgi, nereglamentēti dzimumsakari.
- cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu).
- loraks Nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies cilvēks.
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt.
- samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- losku loskiem nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēmelēm (iet, staigāt).
- meterēt Nekārtīgi, pa galvu pa kaklu iet vai strādāt.
- aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
- beiselēt Nekārtīgi, pavirši rakstīt (parasti steigā).
- kričāt Nekārtīgi, pavirši vērpt.
- izkļēpāt Nekārtīgi, rakņājoties ēst.
- saperņīt Nekārtīgi, steigā sasviest.
- jūklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
- mudžeklis Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
- juceklis Nekārtīgs (piemēram, dažādu priekšmetu) apvienojums, sajaukums.
- negližē nekārtīgs apģērbs, nekārtīgs izskats.
- plunka Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm.
- plunkata Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm.
- nosvaida Nekārtīgs cilvēks, kas izsvaida savas mantas.
- brukūzis Nekārtīgs cilvēks, kas staigā nobrukušām zeķēm vai biksēm.
- lumpurs Nekārtīgs cilvēks; arī dzērājs, pļēgurs.
- pļurka Nekārtīgs cilvēks; arī vieglprātīgs, ātrs, nenopietns cilvēks.
- bez šķiemeņa nekārtīgs cilvēks.
- lebeze Nekārtīgs cilvēks.
- lēkša Nekārtīgs cilvēks.
- lēkše Nekārtīgs cilvēks.
- lēkšņa Nekārtīgs cilvēks.
- grāvelis Nekārtīgs grāvis, renstele.
- lupatnieks Nekārtīgs, arī nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- lēverzaķis Nekārtīgs, arī nenopietns cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- šļenderīgs Nekārtīgs, bezatbildīgs darbā un uzvedībā.
- purvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks; purvvells.
- purvvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks.
- leška Nekārtīgs, izspūris cilvēks.
- šķeists nekārtīgs, nelādzīgs cilvēks.
- ļurļaks Nekārtīgs, nenopietns cilvēks.
- neražans Nekārtīgs, neskaists, niecīgs.
- neražens Nekārtīgs, neskaists, niecīgs.
- čoka Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- cūcinieks Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- čukna Nekārtīgs, netīrīgs, arī neizglītots tumsonīgs cilvēks.
- leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks.
- čampa Nekārtīgs, netīrīgs, tāds, kas bez vajadzības iet pa netīrumiem un piemēslo visur.
- kalbaks Nekārtīgs, neuzvedīgs cilvēks.
- kadaks Nekārtīgs, neuzvedīgs, parasti dzērājs, vīrietis.
- čamma Nekārtīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
- čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis.
- lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt.
- čuža Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; tūļīgs, neveikls, arī nemākulīgs cilvēks.
- čuburis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lompuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lopuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- ļurba Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- ļurkbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- šļuduris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- diegbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- diegadirsa Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
- diegadirša Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
- mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus).
- čapa Nekārtīgs, nevīžīgs, netīrīgs cilvēks.
- lamzakīgs Nekārtīgs, nevīžīgs, nolaidīgs.
- lanckaris Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks.
- lupatnesis Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks.
- nomērglis Nekārtīgs, nevīžīgs, novājējis cilvēks vai dzīvnieks, vārgulis.
- čuburīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī kūtrs.
- čūčalīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī tūļīgs, slinks.
- lopurīgs Nekārtīgs, nevīžīgs.
- ļubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs.
- lideris Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- liderjānis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- pluncis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža.
- linaka Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
- linausis Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
- čučalata Nekārtīgs, nolaidīgs, neizskatīgs cilvēks.
- streba Nekārtīgs, paviršs cilvēks.
- strebums Nekārtīgs, paviršs cilvēks.
- juceklains Nekārtīgs, sajaukts.
- jucisks Nekārtīgs, sajaukts.
- lupatbunte Nekārtīgs, skrandainās drēbēs ģērbies cilvēks; trūcīgs cilvēks.
- ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- jēmēkls Nekārtīgs, tūļīgs cilvēks.
- nošļuris Nekārtīgs; noplucis.
- nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem.
- negadīgs Nelāgs, nekārtīgs, netikumīgs.
- pikets Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
- ieķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā).
- izķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi paveikt.
- sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- ķemulīgs Nemākulīgs, nekārtīgs, neveikls.
- šalderis Nemierīgs, nekārtīgs cilvēks.
- rizga Nemiers, nekārtība, ķeza.
- piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1).
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- jūkļains Neorganizēts, nekārtīgs, haotisks.
- vienkāršs grafs neorientēts grafs bez cilpām (virsotņu pašsavienojumiem) un vairākkārtīgām šķautnēm.
- diskriminācija nepamatoti atšķirīga attieksme; tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm); no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- ārprātīgs Neparasti liels, spēcīgs; ārkārtīgs.
- pasakains Neparasti, ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu).
- nedzirdēts Neparasts; arī ārkārtīgs.
- neredzēts Neparasts; arī ārkārtīgs.
- nojukt Nespēt turpināt darbību (parasti precīzi, kārtīgi).
- drēģi Nestuves, ko darina no 2 kārtīm, iepinot starp tām kārklu klūdziņas.
- lēkša Netīrība, nekārtība.
- lēkše Netīrība, nekārtība.
- lēkšņa Netīrība, nekārtība.
- cūkausis Netīrību un nekārtību raksturojošs lamu vārds.
- šļerpe Netīrīga, nekārtīga meitene.
- bļecka Netīrīga, nekārtīga sieviete.
- bleska Netīrīga, nekārtīga sieviete.
- lešķene Netīrīga, nekārtīga sieviete.
- mūrguļa Netīrīgs un nekārtīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar darbu.
- slauksnis netīrīgs un nekārtīgs cilvēks.
- šļecuks Netīrīgs, nekārtīgs bērns.
- blagūzis Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks; nevīža.
- časka Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks.
- čoska Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks.
- šļerpa Netīrīgs, nekārtīgs radījums.
- ļedāks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
- ļedēks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
- tošķis Netīrs, nekārtīgs cilvēks.
- čampīgs Netīrs, nekārtīgs.
- cūcisks Netīrs, nekārtīgs.
- ķepsis Netīrs, novārtījies cilvēks (parasti bērns).
- pleksteris Neuzticams, nekārtīgs cilvēks.
- pleksters Neuzticams, nekārtīgs cilvēks.
- leins Neuzvedīgs, nekārtīgs cilvēks.
- aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi.
- šļuncka Neveikla gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete; šļoncka.
- šļoncka Neveikla, gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete.
- mačalka Neveikla, nekārtīga meitene.
- lebeze Neveikla, nekārtīga, slinka sieviete.
- toška Neveikla, tūļīga sieviete, kam neveicas darbi; arī nekārtīga sieviete; tūļa.
- pļurgāties Neveikli, nekārtīgi strādāt.
- luitars Neveikls cilvēks; arī nemākulīgs vai nekārtīgs (kāda darba) darītājs.
- sačammāt Nevērīgi, nekārtīgi ko darot, saburzīt, saņurcīt, saspaidīt u. tml.
- aizvārčāt Nevērīgi, nekārtīgi salabot (aizpīt) žagaru (zedeņu) žogu (ar žagariem).
- nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
- loderība Nevīžība, nekārtība, nevērība; arī izlaidība.
- liderība Nevīžība; nekārtība.
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
- mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- sasačunčulāties Nevīžīgi, nekārtīgi saģērbties.
- skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt, kricelēt.
- kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt.
- krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; kricelēt.
- uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
- uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
- uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.
- uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzskricelēt.
- uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt: uzkrecelēt, uzkricelēt.
- buģīt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti, slikti rakstīt.
- loderīgi Nevīžīgi, nekārtīgi, nevērīgi; arī izlaidīgi.
- šabraks Nevīžīgs, nekārtīgi ģērbies vīrietis.
- čāpaklis Nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- lidermanis Nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs, kricelīgs.
- kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); kricelīgs.
- loderis Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs cilvēks; arī izlaidīgs cilvēks.
- loderīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs; arī izlaidīgs.
- šļūteris Nevīžīgs, nolaidīgs, nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- liderīgs Nevīžīgs; nekārtīgs.
- rēčka Nicināms, nekārtīgs, ņerkšķīgs radījums.
- stellītes Nīšu stellītes - ierīce nīšu izgatavošanai (siešanai), statīve ar trim horizontālām kārtīm noteiktos attālumos.
- drēģi No 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai.
- siksnaukla No ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu).
- jerzika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
- ježika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
- riķis No egļu zariem pīts žogs starp 3 guleniski noliktām kārtīm.
- pusģērētas pastalas no kārtīgi neizģērētas ādas gatavotas pastalas.
- namīns No kārtīm saslieta celtne, kur vasarā vārīja ēdienu.
- kukns No kārtīm saslieta virtuve (pagalmā).
- kraģis No kārtīm veidota konstrukcija siena (āboliņu, zirņu u. tml. žāvēšanai).
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- skrājas No krusteniski sastiprinātiem dēļiem, kārtīm veidots paliktnis, statīvs.
- skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu.
- laids noaustā auduma posms, ko var noaust vienā paņēmienā, bez pārtīšanas.
- nodrīksnāt Nobrāzt, nekārtīgi nomizot.
- nereģistrētā nodarbinātība nodarbinātība, kas nav reģistrēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un par kuru nav informētas attiecīgās valsts iestādes (piemēram, darba inspekcija, ieņēmumu dienests).
- uzticības persona nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.
- Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā.
- muitas maksājumi nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes.
- virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā); nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā).
- norodelēt Noklāt (jumtu) ar kārtīm.
- kāršot Noklāt ar kārtīm (klēti, riju).
- apkāršāt Noklāt ar kārtīm.
- kārtīt Noklāt ar kārtīm.
- nokāršot Noklāt ar kārtīm.
- nokārtīt Noklāt ar kārtīm.
- nokārtot Noklāt ar kārtīm.
- pancka Nolaidīga, nekārtīga sieva.
- ģemba Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- žmulis Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- lēvuris Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- levurs Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- izmētāt Nolikt nekārtīgi, nenolikt vietā.
- piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- liedeņš Nopietns, kārtīgs, labs (par cilvēkiem).
- pravīt Norādīt, noteikt kārtību.
- adjūstēt Noregulēt vai savest kārtībā kādu instrumentu.
- inkaso Norēķinu kārtība, kad banka uzņemas izpildīt preču piegādātāja pieprasījumu - saņemt maksājumu no preču saņēmēja.
- sakamandavāt Norīkot; ieviest, nodibināt kārtību.
- kalntiesības Normas, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību derīgo izrakteņu ieguvei.
- statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību.
- drošības noteikumi nosaka zināmu kārtību, ierobežojumus un pat aizliegumus cilvēkiem, kuri pakļauti šiem noteikumiem.
- lancka Noskrandis, nekārtīgs cilvēks.
- lanckars Noskrandis, nekārtīgs cilvēks.
- nosadairīties Noslaistīties; kārtīgi nestrādāt.
- traikšķīt Nosmulēt, novārtīt.
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
- uzraksts notariāls apliecinājums, ko izdara uz notariālā kārtībā taisītiem aktiem un citiem notariāli apliecināmiem dokumentiem, tā saturs ir atkarīgs no notariālā akta vai apliecinājuma rakstura un veida.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem.
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
- kārta Noteikta kārtība (kā) secībā.
- normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
- izziņas izdarītājs noteiktā kārtībā iecelta amatpersona izziņas iestādē, kura veic likumā noteiktās procesuālās un operatīvās darbības, lai atklātu noziegumu un savāktu pierādījumus personas saukšanai pie kriminālatbildības.
- dzimstības tabulas noteiktā kārtībā izkārtota statistisko rādītāju sistēma par dzimstības intensitātes izmaiņām atkarībā no sieviešu vecuma.
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
- noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā).
- noņemt no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- noņemties no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- grēda Noteiktā kārtībā veidots (kokmateriālu) krāvums.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums.
- parāds Noteikta kārtība, noteikts priekšmetu sakārtojums.
- savu reizi Noteiktā kārtībā, tad, kad ir reize (3), kārta (2).
- pierobežas zona noteikta zemes platība gar valsts robežu, kurā var noteikt pierobežas režīmu, kas paredz īpašu iebraukšanas, atrašanās un saimniecisko darbu veikšanas kārtību šajā teritorijā.
- rekte Noteikta, iedibināta kārtība; arī tiesība.
- secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
- licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
- disciplinārreglaments Noteikumu kopojums par disciplināru pārkāpumu un sodu būtību un uzlikšanas kārtību (kara un tiesu resoram).
- robežrežīms Noteikumu un normu sistēma, kas nosaka iebraukšanas, pagaidu uzturēšanās, dzīvošanas, pārvietošanās un darbu veikšanas kārtību pierobežas zonā (joslā).
- notuntuļot Notīt nost (ko vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptītu).
- šļurgāties Notraipīties, nekārtīgi ēst.
- noviļināt Novārtīt, nosmērēt.
- sušķēt novārtīt.
- appērties Novārtīties, aplipt.
- nojaukties Novārtīties.
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- kombinēt Novietot (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
- izvietot Novietot priekšmetus, elementus noteiktā kārtībā, veidā.
- nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
- izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
- kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā; stāties ierindā.
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
- atkāpe Novirzīšanās (no normas, parastās kārtības); atkāpšanās, atvirze.
- noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt.
- noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
- apkāršot Nožogot (no visām pusēm) ar kārtīm.
- kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
- prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību.
- ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise; svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
- ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība (svinīgā pieņemšanā, gājienā u. tml.).
- protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
- vekseļa protests oficiāls notariālā kārtībā rakstīts paziņojums, ka vekselis nav laikā samaksāts.
- protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
- nužģināt Okšķerēt, rakņāt, radīt nekārtību.
- vadības programma operētājsistēmas galvenais komponents, kas sadala datu apstrādes sistēmas resursus, nosaka darbu izpildes kārtību, koordinē ievadizvades funkcijas, analizē un apstrādā visus iespējamos sistēmas stāvokļus.
- ordeņa statūti ordeņa apraksts, ka arī priekšraksts par to, kādā kārtība ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
- sociālā dezorganizācija organizācijas pretstats; apstākļi sabiedrībā, kuru ietekmē sociālās vērtības un normas kļūst pretrunīgas, sabiedrisko kārtību un organizāciju traucējošas.
- dezorganizācija Organizētības trūkums; kārtības jaukšana, disciplīnas neievērošana; nesaskaņotība, sajukums.
- atkreiliski Otrādā, pretējā kārtībā.
- atgriezenisks Otrāds, pretējs (piemēram, par kārtību, secību); apgriezts.
- sažulināt pa pirkstiem savārtīt, neveikli izmazgāt.
- hiperpsihoze Paātrināta domāšana; ārkārtīga garīgā aktivitāte.
- izklesināt Pabarot līdz sātam, kārtīgi pacienāt.
- zaļais koridors pacientu apkalpošanas princips, kas gadījumos, kad ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, paredz nodrošināt izmeklējumus paātrinātā kārtībā (10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu)
- apglītināt Padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt).
- piecūkot Padarīt ļoti nekārtīgu.
- piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
- izžļidzināt Padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt.
- izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
- sajoksīt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt.
- pievārtīt Padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt.
- sašmullēt Padarīt netīru; notraipīt, savārtīt.
- sasmuļļāt Padarīt netīru; notraipīt; savārtīt.
- atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību).
- sašņurgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt.
- sasmurguļot Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņorgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sašņurkāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
- sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
- regulēt Pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, arī režīmam, panākt, ka (tam) rodas vēlamās īpašības, ka (tas) norisinās vēlamā veidā.
- hierarhija pakļautības kārtība dzīvnieku grupā, kurā indivīdu savstarpējās attiecības tiek stingri regulētas, t. i., vieni grupā dominē, citi – pakļaujas.
- nezolīds Palaidnīgs, nekārtīgs.
- šēperis Palaidnis, nevaldāms puisēns; nekārtīgs strādnieks.
- mātīte Palaistuve; netikla, nekārtīga sieviete.
- barotājmehānisms Palīgmehānisms, kas vajadzīgajā kārtībā piegādā galvenajam mehānismam apstrādājamos materiālus.
- blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt.
- štauni Pamatīgi, kārtīgi; glauni, stalti, lepni.
- ontlīgi Pamatīgi; kārtīgi.
- ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādas) sliedēs panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
- sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
- sakārtot Panākt, ka (kas) ir, parasti pilnīgā, lietošanas kārtībā.
- izkārtot Panākt, ka (parasti transportlīdzekļi) tiek izvietoti noteiktā kārtībā.
- savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- deviņrinde Pantforma, kura sastāv vai nu no noteiktā kārtībā izvietotām atskaņām, vai arī no noteikta pantu izkārtojuma.
- oktāva Pants, kas sastāv no astoņām rindām un kam parasti ir noteikta atskaņu kārtība.
- regulētājs Parādība, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē); regulators (3).
- regulators Parādība, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē); regulētājs (5).
- parafrāzija Parafāzijas veids, raksturīga nesakarīgu teikumu veidošana, nekārtīgi saliekot vārdus.
- hipercenestēzija Pārāk liela labsajūta, ārkārtīga pacilātība, vērojama maniakālā stāvoklī.
- Gratia supernaturalis pārdabiska (ārpus dabas kārtības esoša) žēlastība.
- reizīgi pareizā secībā, kārtīgi.
- labiski Pareizi, kārtīgi.
- ikls Pareizs, pienācīgs, kārtīgs.
- pārkārstīt Pārkārt (vairākkārtīgi).
- apkāršot Pārklāt ar kārtīm (parasti spāres).
- pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- pārrakstīties Pārmainīt (uzvārdu, vārdu) likumā paredzētajā kārtībā.
- pārsarakstīties Pārmainīt uzvārdu likumā noteiktajā kārtībā.
- sajaukt Pārmainīt, parasti pilnīgi, iepriekšējo kārtību.
- jukas Pārmaiņus, kopā (ar ko citu), arī nekārtīgi.
- apgriezt Pārmeklēt (parasti, radot nekārtību); izvandīt.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- bez sava gala pārmērīgi, ārkārtīgi; ļoti intensīvi, bieži, ilgi, daudz.
- skundiņš pārmetums, pārdzīvojums, ka kaut kas nav kārtībā.
- pārpucēt Pārtīrīt.
- pāržagarāt Pārtīt bērna (zīdaiņa) autiņus.
- saivēt Pārtīt dziju (aušanas saivai).
- saivot Pārtīt dziju (aušanas saivai).
- hiāts Pārtraukums nogulumu kārtībā, viena vai vairāku slāņu iztrūkums zināmā nogulumu sērijā.
- izvedums Pārveidojumu virkne, ar kuru no dotajiem izteikumiem (premisām) pāriet uz galaslēdzienu (secinājumu) saskaņā ar loģikas likumiem un pieņemto darbību izpildes kārtību.
- hiperskaņas ātrums pārvietošanās ātrums, kas lielāks nekā pieckārtīgs skaņas ātrums attiecīgajā vidē.
- jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
- dienas kārtība pasākuma vai darba plānotā kārtība, gaita.
- iekšējais dienests pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- grāmatvedības kontrole pasākumi, metodes un paņēmieni, ar kuru palīdzību uzrauga uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu, saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaites informācijas pareizību.
- tao Pasaules kārtība, likumība vai absolūtā jēga, atbilstoši ķīniešu reliģiskajiem priekšstatiem.
- kosmocentrisms Pasaules skatījums, kurā par galveno uzskata kosmosu un tajā valdošo kārtību, pieņemot, ka dievi gan pastāv, taču, tāpat kā cilvēki ir pakļauti kosmosā valdošajai kārtībai, padoti tā likumiem.
- prolakšiķ Paspēlēt kārtīs.
- pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties.
- pārspolēšana Pavediena pārtīšana no vienas uztinuma formas uz citu uztinuma formu.
- nostrādāt Paveikt (darbu), parasti labi, kārtīgi.
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- sapīņāt Pavirši vai nekārtīgi sapīt.
- iemuļļāt Pavirši, nekārtīgi (ko) izdarīt (piemēram, iesēt).
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- izmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt.
- uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
- pa langvīzi pavirši, nekārtīgi, nevīžīgi.
- centralizēts eksāmens pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā.
- prasījumu un saistību dzēšana pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra.
- dresūra Pedantiska (cilvēku) mācīšana stingrā un noteiktā kārtībā.
- iedresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā iemācīt (cilvēku).
- izdresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā izmācīt (cilvēku).
- dresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā mācīt (cilvēku).
- tehniskā stāvokļa pārbaude periodiski izpildāmu pārbaudes operāciju kopums, ko veic, lai izzinātu spēkratu vai citu mašīnu un to sistēmu faktisko tehnisko stāvokli. Spēkratu tehniskā stāvokļa pārbaudi regulāri, piemēram, pirms ikdienas darba uzsākšanas, izdara vadītājs vai cita kompetenta persona, lai vajadzības gadījumā veiktu iespējamos preventīvos pasākumus tehniskās kārtības uzturēšanai.
- tehniskā apkope periodiski izpildāmu profilaktisku darbību komplekss, ko veic, lai samazinātu spēkratu un citu mašīnu un to sistēmu nolietošanās intensitāti. Regulāras tehniskās apkopes novērš avāriju rašanos un nodrošina mašīnu un to daļu uzturēšanu tehniskā kārtībā.
- liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
- apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
- liecinieks krimināllietā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā pirmstiesas izmeklēšanā vai tiesā aicināta dot liecības vai kas tiek nopratināta kā liecinieks tā atrašanās vietā.
- likumīgais pārstāvis persona, kura likumā paredzētajā kārtībā uzstājas visās, t. sk. tiesas, ietādēs, aizsargājot nerīcībspējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo vai to rīcībspējīgo, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ (slimības, vecuma u. tml.) nevar personīgi realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības un likumīgās intereses.
- persona ar invaliditāti persona, kurai _Invaliditātes likumā_ paredzētā kārtībā ir noteikta invaliditāte.
- likumiskie pārstāvji personas, kas likuma noteiktajā kārtībā krimināllietās un civillietās pārstāv nepilngadīgos, rīcībnespējīgos un ierobežoti rīcībspējīgos.
- civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpe personas, kurām attiecīgās aviācijas institūcijas noteiktajā kārtībā uzdots gaisa kuģa lidojuma laikā veikt tā ekspluatāciju.
- vecāki personas, kuras bioloģiski vai adopcijas kārtībā ir bērnu tēvs un māte.
- reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā.
- ātrumu rinda pieaugošā kārtībā sakārtota iespējamo ātruma pakāpju kopa.
- pieckārt Piecām kārtām, pieckārtīgi.
- pieckāršs Piecas reizes lielāks; pieckārtīgs (1).
- anštendīgs Pieklājīgs; solīds, kārtīgs.
- piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
- blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
- regresanta pienākums pienākums iepriekš paziņot regresātam parčeka vai vekseļa samaksāšanu ar tiesas starpniecību likumā noteiktajā termiņā un kārtībā.
- izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- piedirbt Piestiprināt (nekārtīgi).
- pīķene Pīķa dāma (kārtīs).
- izkratīt Pilnīgi pārmeklēt (ar likumu noteiktā kārtībā).
- haoss Pilnīgs sistēmas trūkums; liela nekārtība, juceklis.
- ievēlēšana Pilnvaru piešķiršana vai nodošana likumā noteiktajā kārtībā kādai personai balsošanas ceļā, lai tā ieņemtu valsts vai sabiedrisko amatu un veiktu tam atbilstošus pienākumus; vēlējot, balsojot izveidot cilvēku grupu, komisiju, komiteju utt., kāda uzdevuma veikšanai.
- otrais pilots pilots, kam izsniegta attiecīga apliecība un kas veic pilota funkcijas, izņemot gaisa kuģa kapteiņa funkcijas; izņēmums ir pilots, kas atrodas gaisa kuģī mācību nolūkā, vai pilots, kas lidojuma laikā noteiktā kārtībā pārņem gaisa kuģa kapteiņa tiesības un pilda viņa pienākumus, ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ tos nevar pildīt.
- namnieku runas pilsētu iekšējās kārtības noteikumi viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, kas bija papildinājums pilsētas statūtos noteiktajām tiesībām, un tajās tika ietvertas administratīvo tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas.
- prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība.
- pizna Piznu piznās - maziem gabaliņiem nekārtīgi samētāts.
- kombinēt Plānot, organizēt noteiktā kārtībā (piemēram, darbu).
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- mīžka Plātīgs, melīgs, nekārtīgs, nemierīgs cilvēks.
- pledēksnis Plats, izplūdis priekšmets vai dzīvnieks; nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- plosku Plosku ploskiem - nekārtīgi, nevīžīgi, piemēram, šķaidot, šļakstot dubļus, plīvojot apģērba strēbelēm (iet, staigāt).
- kakaža Pļāpīga, neglīta, nekārtīgi ģērbusies sieviete.
- apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
- kārtībnieks Policists, kas uzrauga kārtības un drošības noteikumu ievērošanu sabiedriskā vietā.
- stendīgs Prātīgs, kārtīgs.
- režīms Precīzi, stingri noteikta (darbības, izturēšanās) kārtība, sadalījums laikā.
- darba izpildītājs pretendents, kas likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības veikt darbus vai sniegt pakalpojumus un noslēdzis par to valsts pašvaldības pasūtījuma līgumu.
- defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās.
- putnu biedēklis priekšmets (visbiežāk no veca apģērba, lupatām un kārtīm darināts cilvēka atveidojums), ar ko cenšas atbaidīt putnus.
- izvietošana Priekšmetu novietošana noteiktā vietā, kārtībā.
- izvietojums Priekšmetu, elementu izkārtojums noteiktā veidā, kārtībā.
- izkārtojums Priekšmetu, to daļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- sadursmju nepieļaušana process CSMA/CA tīklos, kura izpildes gaitā ar vides piekļuves vadības protokolu palīdzību starp stacijām tiek saskaņota pārraides vides izmantošanas kārtība.
- tiesas sēde process, kurā kompetenta tiesa, piedaloties citām likumā noteiktām personām, likumā noteiktajā kārtībā izmeklē tās izspriešanai nodotos faktus un materiālus par kādu notikumu vai apstrīdamu darījumu un izlemj to atbilstību likumībai un taisnīgumam.
- administratīvais process procesuāli tiesiska kārtība, kādā tiek izlemtas individuālas lietas valsts pārvaldes jomā.
- filtrs programma, piemēram, kārtošanas palīgprogramma, kas maina elementu kārtību datu sekvencēs, vai pārvēršanas palīgprogramma, kas datus, tekstu vai grafiku pārvērš no viena formāta citā.
- deklaratīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā ir uzdotas attieksmes starp objektiem un lielumiem, bet nav noteikta darbību izpildes kārtība, piemēram, aprakstot datus un to savstarpējās attieksmes datu bāzēs.
- agende Protestantu garīdznieku rokasgrāmata; dienas kārtība; agenda.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- grupēties Pulcēties (kur, ap ko), izvietoties (noteiktā kārtībā).
- radiokontrole Radiosakaru noteiktās kārtības kontrole, lai pārbaudītu karaspēka daļas un savienojumu slēpto vadību, darbības režīmus, radiomaskēšanos, iekārtu tehniskās ekspluatācijas prasību un radiosakaru noteikumu izpildi.
- terglīt Radīt nekārtību, saburzīt (apģērbu).
- ļurkšķināt Radīt vairākkārtīgus padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
- kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
- valdīšanas forma raksturo augstāko valsts varas iestāžu organizāciju t. i. to struktūru, nodibināšanas kārtību, kompetenci, iedzīvotāju piedalīšanās pakāpi to veidošanā - valsts varas juridisko avotu, pamatveidi: monarhija un republika.
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām.
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- apvārtīties Refl. --> apvārtīt; tikt apvārtītam.
- novārtīties Refl. --> novārtīt (1); tikt novārtītam.
- savārtīties Refl. --> savārtīt; tikt savārtītam.
- rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
- virspārdots lidojums regulārs lidojums, uz kuru pārdoto biļešu skaits pārsniedz gaisa kuģī izmantojamo vietu skaitu - pārvadātājam ir pienākums noteikumos noteiktajā kārtībā aviopasažierim izsniegt kompensāciju.
- metabola Retorikas figūra, ar ko atkārto iepriekš teiktos vārdus, bet citā kārtībā.
- izokolons Retoriska figūra - teikuma daļu izvietojums vienādā kārtībā, pilnīgs paralēlisms.
- Jammu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras, ūdens stihijas, pazemes un haosa spēku personifikācija, arī kārtības un taisnības dievs.
- Šapaša Rietumsemītu mitoloģijā - saules dieviete, kas dievu cīņā par varu pasaulē cīnās dzīvības, kārtības un labestības pusē.
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu.
- kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- iekārtot Rīkoties tā, ka izveidojas vēlamā kārtība, apstākļi; nokārtot.
- nokārtot formalitātes rīkoties un pabeigt rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām); ievērot (piemēram, kārtību).
- kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
- post Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
- rindas pārvaldība rindošanas disciplīnas realizācijas veids, kas ar speciālas vadības programmas palīdzību nosaka kārtību, kādā klienti pievienojami rindai vai kādā veidā rindā esošie klienti apkalpojami.
- rindošanas disciplīna rindošanas sistēmā noteiktā kārtība, kādā tiek apmierināti rindā stāvošie pieprasījumi.
- ritēt (kādās) sliedēs risināties līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
- apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
- raudzīties Rūpēties, gādāt (piemēram, par kārtību).
- šanavāt Rūpēties, turēt kārtībā (piemēram, darbarīkus).
- lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
- samaknīt Sabāzt, sapakot (kārtīgi saspiežot).
- juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
- družiņņiks Sabiedriskais kārtības sargs.
- ekscess Sabiedriskās kārtības patvarīgs traucējums; arī vardarbība.
- huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
- ekoloģiskie noziegumi sabiedriski bīstami prettiesiski nodarījumi, kas apdraud noteikto ekoloģisko tiesību kārtību un sabiedrības ekoloģisko drošību, nodarot kaitējumu videi un cilvēku veselībai.
- SKS Sabiedriskie kārtības sargi.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības sabiedrisko organizāciju no 1988. g. veidotas vienības sabiedriskās kārtības uzturēšanai; 1990. g. 30. maijā Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma šīs organizācijas vienotu nolikumu.
- saņagāt sabojāt ēdienu (nekārtīgi ēdot).
- šifonēt Saburzīt, izmētāt, radīt nekārtību.
- saņukāt Saburzīt, nekārtīgi nolikt.
- sačamarēt Saburzīt, nekārtīgi savīstīt, savilkt čumurā.
- pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā).
- nemiers Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību).
- kartelis Sacīkšu kārtība viduslaiku bruņinieku turnīros.
- izkārtot Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem; izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā).
- izkārtāt Sadalīt noteiktā kārtībā (laiku).
- izkārtot Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku).
- sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
- šķetīties Sadumpoties, radīt nekārtības, trakot.
- sapamparoties Saģērbties vecā, nekārtīgā un saplēstā apģerbā.
- piemoļļāt Sajaukt kārtību.
- samisīt Sajaukt kārtību.
- jundēt Sajaukt, nekārtību radīt.
- murģelis Sajukums, nekārtība.
- kā (arī gatavais) putnu biedēklis saka par ākstīgi ģērbušos cilvēku, arī tādu, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- (iet) kā ellenieks saka par ārkārtīgi kustīgu, grūti valdāmu dzīvu būtni.
- pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
- kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- gatavais (arī kā) putnu biedēklis saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- kā cūku rakums saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu.
- uz zaķa saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
- (viss) spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
- (viss) mirdz (arī spīd) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
- viss spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
- trūkst tikai tēva un mātes saka par lielu jucekli, nekārtību.
- kā leitēne saka par nekārtīgu, nevīžīgu, nolaidīgu cilvēku.
- kā lēkša saka par nekārtīgu, nevīžīgu, notraipījušos cilvēku.
- kā aizbāšķis saka par nekārtīgu, notraipījušos cilvēku.
- cūku kūts saka par netīru, nekārtīgu (dzīves) vietu.
- kā kudla saka par sievieti, kam ir nekārtīgi un nesukāti mati.
- kā lācis saka, ja kāds ir ļoti netīrs, nekārtīgs.
- kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis.
- izvadāt lāci saka, vēloties novērst nekārtības, trūkumus, strīdus.
- apolīt Sakārtot (savest kārtībā) māju, dzīvokli.
- sekvencveida sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- apkopt Sakārtot un uzturēt tīru un kārtīgu (saimniecību, telpas).
- tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība.
- uzčačot Sakraut āboliņu kaltēšanai zarainās kārtīs.
- apsnāt Sakraut nekārtīgi, nelīdzeni.
- saplainīties sākt nekārtīgi runāt vai rīkoties.
- aplāpīt Salāpīt un sakārtot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu).
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā.
- sarūmēt Salikt, novietot kārtīgi, blīvi, izmantojot lietderīgi rīcībā esošo vietu, telpu.
- lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.).
- salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm.
- puskābaks Samērā mantkārīgs, paskops cilvēks; arī panabadzīgs, nekārtīgs cilvēks.
- stunda Samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
- veža Sāmu mājoklis - pārnēsājama koniska telts no kārtīm, ko vasarā pārklāj ar buru audeklu, bet ziemā - ar biezu filcu; kota.
- kota Sāmu mājoklis - pārnēsājama koniska telts no kārtīm, ko vasarā pārklāj ar buru audeklu, bet ziemā - ar biezu filcu.
- sasmērēt Sarakstīt, sazīmēt, parasti nevajadzīgi, arī nekārtīgi.
- dienaskārtība Saraksts par ziņojumu, atskaišu un priekšlasījumu kārtību sapulcē.
- aptaujas saraksts saraksts vai tabula, kas nosaka kārtību, kādā veicama datu apstrādes sistēmas ierīču vai datoru tīklu staciju aptauja.
- rekombinācija sastāvdaļu savienošanās citā kārtībā.
- izkārtojums Sastāvdaļu, elementu iekļāvums, izvietojums noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- sastērstīt sastērstīt vezumu - nostiprināt vezumu ar kārtīm.
- samuskulēt Satīstīt (dziju) nekārtīgā, samudžinātā kamolā.
- samoškāt savārtīt, sasmērēt.
- sasvīnīties Savārtīties; sasviedrēties.
- saklaustīt Savest kārtībā, salabot.
- pavīkšt Savest kārtībā.
- skaitlis Savienojumā "skaitļa vārds": vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- šaldu Savienojumā "šaldu, baldu" raksturo nekārtīgu darbību virkni, sajukumu.
- šļampu Savienojumā "šļampu šļampām iet" raksturo nevīžīgu, nekārtīgu iešanu.
- štedi Savienojumā "štedi redi" - kārtībā; vienmēr gatavs.
- bez Savienojumā ar adj. vai apst.: ļoti, ārkārtīgi.
- kombinācija Savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā (savstarpēji nosacītiem, parasti viendabīgiem, priekšmetiem, parādībām, to sastāvdaļām).
- savisks Savs, paša, mājas kārtībā.
- hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam; secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
- aile Secība; rindas kārtība.
- vardarbības cikls secīgu darbību kopums, kas regulāri atkārtojas noteiktā uzvedības modelī un atspoguļo vardarbības dinamiku; šo ciklu raksturo piecas fāzes: notikumi, kas izraisa spriedzes rašanos, vardarbības akts, izlīgšana, atlabšana, viss šķietamā kārtībā.
- izlikšana Sekas, kad likumā paredzētajos gadījumos tiesas kārtībā tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, kad īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās labprātīgi atbrīvot izīrēto dzīvojamo telpu.
- pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- leuterācija Senāk civilprocesā un kriminālprocesā paredzēta kārtība, kā apturēt sprieduma spēkā stāšanos vai to pārsūdzēt revīzijas kārtībā.
- Dušara Senarābu (vēst. Nabatejas valsts) mitoloģijā - augstākā dievība, kosmiskā dievība, pasaules harmonijas un kārtības ierīkotājs, pasaules valdnieks.
- Varuna senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, kurš iedibināja kosmisko kārtību un tika uzskatīts par debesu valdnieku un likumdevēju, kā arī par morāles aizstāvi uz zemes.
- āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki.
- kavi Senindiešu priesteris, poētisku tekstu radītājs, salicējs un pareģis, kas prot gan pareizā secībā salikt kopā sakrālos tekstus, gan pareizā kārtībā upurēt.
- invecta Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla); illata.
- illata Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla).
- urasa Sens jakutu vasaras mājoklis no koka stabiem un kārtīm, apļveida ar pavardu vidū; lietoja līdz pat 20. gs. sākumam.
- septiņkārt Septiņām kārtām, septiņkārtīgi.
- seškārt Sešām kārtām; seškārtīgi.
- cīlavas Siena nesamā ierīce ar 2 kopā sastiprinātām garām kārtīm.
- aizlīmsiers Siera veids, kas izgatavots vairākkārtīgu uzlējumu ceļā.
- simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs.
- ercis Sirds (spēļu kārtīs).
- ercs Sirds (spēļu kārtīs).
- ercene Sirds dāma (spēļu kārtīs).
- zventēt Sist (vairākkārtīgi, stipri).
- zventīt Sist (vairākkārtīgi, stipri).
- izkārtojums Sistēmas izveidojums, iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
- klārungs Skaidrība; saprašana; kārtība.
- raženīte Skaista un kārtīga meitene.
- determinante Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
- determinants Skaitlis, ko iegūst, saskaitot noteiktā kārtībā izveidotus kvadrātiskas tabulas skaitļu reizinājumus.
- transfinītie skaitļi skaitļi, kas apzīmē pilnīgi sakārtotu kopu kārtības tipu.
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks.
- ragnarjoks skandināvu mitoloģijā - pasaules un dievu bojāeja, pēc kuras sāksies jauna kārtība (senislandiešu "ragnarök" - dievu liktenis (bojāeja).
- šņakas Skaņa, kas rodas vairākkārtīgi ne sevišķi stipri sitot (dzīvniekam vai cilvēkam).
- čuslis Skrandains, nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- pieslaucīt Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu).
- griļot Slidināties uz riņķi ar kārtī piestiprinātām ragavām.
- grīļot Slidināties uz riņķi ar kārtī piestiprinātām ragavām.
- apskubīt Slikti (nekārtīgi) apgriezt (matus), nekārtīgi nopļaut.
- zieķis Slikti un nekārtīgi paveikts krāsošanas darbs, saķēpājums.
- plorgāt Slikti, nekārtīgi strādāt.
- sūdteteris Slikts (nevīžīgs, nekārtīgs, slinks u. tml.) cilvēks.
- maitgabals Slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks; maitasgabals.
- bezcukura diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
- slane Slinka, nekārtīga sieva.
- sluncka Slinka, nekārtīga sieviete.
- vīžņa Sliņķis, kas nekārtīgi strādā.
- darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
- disciplinārsods Sods padotības kārtībā (bez tiesas) saskaņā ar likumu.
- disciplinārsods sods, kuru darba devējs vai pilnvarota amatpersona uzliek darbiniekam par nodarījumiem pret noteikto darba kārtību vai darba devēja rīkojumiem, kas izpaužas to nepildīšanā vai nekārtīgā un nolaidīgā izpildīšanā.
- kompetents speciālists speciālists, kurš ir kompetents veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
- diadohokinēze Spēja izdarīt ātrā secībā antagonistiskas kustības nosacītā kārtībā, piem., apakšdelma pronāciju un supināciju.
- tehniskā apskate spēkratu un citu mašīnu regulāra pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību lietošanas kārtībai. Valsts tehnisko apskati veic noteiktā termiņā, līdz kuram ir atļauta šo mašīnu dalība satiksmē. Traktortehnikas tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektori, automobiļu un to piekabju tehnisko apskati - inspektori Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijās.
- ārējā apskate spēkratu vai citu mašīnu parkā ietilpstošo mašīnu un to daļu ārējā izskata pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību normālam izskatam un/vai darba kārtībai.
- loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli.
- treils Spēļu kārtīs krusts.
- sperināt Spert ar kāju (vairākkārtīgi).
- pārspolēt Spolējot pārtīt (ko uztītu uz citas spoles).
- riņķis sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām; [aplis]{s:459}
- aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
- krokets Sporta spēle, kurā ar koka āmuriem vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
- Akrukss spožākā zvaigzne Dienvidu Krusta zvaigznājā (α, latīņu "Acrux"), balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri, kopējais zvaigžņlielums 0,79, atrodas 321 ly attālumā.
- Polārzvaigzne spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (α), kas atrodas <1 grāda attālumā no debess Ziemeļpola, tā ir pieckārtīga zvaigzne, kuras vizuālais zveigžņlielums 1,94-2,05, attālums \~650 ly; Kinosura.
- lemt Spriežot, domājot pieņemt lēmumu likuma noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- kā uz drātīm vērts stājā, gaitā sasaistīts; pedantiski kārtīgs.
- atbildības ierobežojumi starptautiskās tiesībās līgumos noteiktās materiālās atbildības summu robežas, ko ir jāizmaksā kompensācijas kārtībā starptautisko attiecību subjektam, kuram ir radušies zaudējumi.
- terorisms Starptautiski neatzītu cilvēku vai cilvēku grupu noziedzīga darbība, kas grauj starptautisko kārtību, starptautisko attiecību stabilitāti, apdraud valsti, atsevišķu personu vai kādu cilvēku kopu.
- starptautiskās jūras tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starpvaldību organizāciju) attiecības pasaules jūru un okeānu izmantošanā starptautisko tiesību atļautajās robežās un noteiktajā kārtībā.
- starptautiskās gaisa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē valstu un to aviosabiedrību, arī starptautisko organizāciju darbu gaisa telpā, nosaka gaisa telpu tiesisko režīmu, starptautisko lidojumu kārtību, gaisa transporta darbības tehniskos standartus utt.
- ranžēšana Statistikas un cita veida informācijas sakārtošana kvantitatīvā vai kvalitatīvā nozīmīguma ziņā noteiktā, parasti augošā kārtībā (tiešais ranžējums) vai dilstošā kārtībā (ačgārnais ranžējums).
- kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs; pretstats: nekārtība.
- šausmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams; ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
- sagatavotība Stāvoklis, kad (ierīce, iekārta u. tml.) ir lietošanas, izmantošanas kārtībā.
- sajukums Stāvoklis, kad (kādā norisē, procesā, arī sistēmā) nav ierastās, paredzētās kārtības.
- nesakārtotība Stāvoklis, kad (kam) nav radīta noteikta kārtība, kad (kas) nav sakārtots.
- sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
- termohiperalgēzija Stāvoklis, kad mērens siltums izraisa ārkārtīgi stipras sāpes.
- nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā); kārtības trūkums; pretstats: kārtība.
- aizkārt Steigā (nekārtīgi) iejūgt zirgu.
- apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
- hiasms stilistiska figūra, viens no sintaktiskā paralēlisma veidiem: frāzes vienā daļā attiecīgo vārdu kārtība ir pretēja nekā otrā, sintaktiski tai līdzīgā daļā, piemēram, _Karstā vasarā un ziemā aukstā_.
- forma Stingri noteikta (rīcības, darbības u. tml.) kārtība.
- disciplīna Stingri noteikta likumīga kārtība, kas ir obligāta kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības ievērošana.
- slāpekļskābe stipra vienvārtīga skābe HNO~3~, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- negants Stipri, ļoti, ārkārtīgi.
- blaizīties Strādājot daudzkārtīgi noliekties vai staipīties.
- sētnieks Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas.
- klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu saraušanos).
- sonets Strofa, kuru veido divas četrrindes un divas trīsrindes un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
- sociālā kārtība strukturēts cilvēku savstarpējo attiecību kopums sabiedrībā; pretstats sociālajam haosam vai nekārtībai un attiecas uz stabilu sabiedrības stāvokli, kurā tās locekļi pieņem un uztur esošo sociālo struktūru.
- sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību; valsts iekšējās lietas.
- valsts iekšējās lietas suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu, sociālo un kultūras sistēmu un tiesisko kārtību
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- kopējās (summārās) šķērssvārstības svārtības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot sāniski pret viļņiem un veidojas no horizontālo šķērssvārstību, kā arī no sānisko un vertikālo svārstību summas.
- takso- Svešvārdos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu; taksi-.
- taksa- Svešvārdu salikteņos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu; taksi.
- taksi- Svešvārdu salikteņos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu.
- perikopas Svēto rakstu gabali, ko nolasa noteiktos laikos un kārtībā dievkalpojumos.
- svītings Sviedrēšanas sistēma - termins, ko lieto raksturojot ārkārtīgi grūtus darba apstākļus.
- piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- jukjukām Šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības; juku jukām.
- juku jukām Šā tā, kā pagadās, bez noteiktas kārtības.
- nomaisīties Šā tā, ne visai kārtīgi dzīvot.
- panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
- lēkšķe Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
- lēkšķis Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
- arbitrs Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas prāvnieki vai ko ieceļ valsts likumā paredzētajā kārtībā.
- Ningirsu Šumeru pilsētvalsts un Lagašas pilsētas galvenais dievs, valdnieka personīgais dievs, kas gādā par labklājību, nodrošina kārtību un likumību.
- krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- krustu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- kā pienākas tā, kā ir vajadzīgs; labi, kārtīgi.
- ritīgi Tā, kā jābūt; rūpīgi, kārtīgi.
- pareizās sliedēs tā, ka kas izveidojas noteiktā kārtībā.
- kārtīgs Tā, kā vajadzīgs, atbilstoši (kādām prasībām), saskaņā ar pieņemto kārtību.
- pienācīgs Tā, kā vajag; labi, kārtīgi.
- tiesiskā kārtība tāda sabiedrisko attiecību kārtība, kas izveidojas likumības īstenošanas rezultātā.
- neļaudiete Tāda, kas nav no īstiem (kārtīgiem) ļaudīm.
- bezgalīgs Tāds (pārdzīvojums), kas noris ļoti intensīvi; ārkārtīgs.
- liedeņš Tāds, kā vajadzīgs; labs; kārtīgs, derīgs (par priekšmetiem).
- makrosmātisks Tāds, kam ārkārtīgi attīstīta ožas maņa.
- raibs Tāds, kam ir mainīta, jaukta kārtība.
- kristālisks Tāds, kam ir raksturīga atomu un molekulu stingri noteikta, regulāra kārtība (par vielas uzbūvi, tās stāvokli).
- ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
- riktīgs Tāds, kam piemīt vēlamas, pozitīvas īpašības (piemēram, kārtīgums, saprātīgums, arī saimnieciskums).
- pagānīgs tāds, kas (ārkārtīgi) nesaudzīgi izmanto, lieto vai ir mānīgs.
- nevīžīgs Tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); nolaidīgs, nekārtīgs.
- labējs Tāds, kas aizstāv līdzšinējo kārtību, ir mērens, izvairās no galējībām (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
- šaušalīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
- šausmīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
- noplucis Tāds, kas ģērbies nekārtīgās, apvalkātās, apdilušās drēbēs.
- disciplinēts Tāds, kas ievēro disciplīnu 2; tāds kas pieradis pie noteiktas kārtības.
- pietiesīgs Tāds, kas ievēro tiesisko kārtību un likumus.
- sniegains Tāds, kas ir aplipis, novārtījies ar sniegu.
- rūpīgs Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumiem.
- pedantisks Tāds, kas ir ļoti kārtīgs, rūpīgs, arī, parasti pārmērīgi, sīkumains.
- mudžekļains Tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.); tāds, kas ir samudžināts, sajaukts.
- neglīts Tāds, kas ir nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies.
- neizsakāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos; arī ārkārtīgs.
- neaprakstāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami attēlot, aprakstīt (parasti par psihisku stāvokli); arī ārkārtīgs.
- neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi); arī ārkārtīgs.
- neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert; arī ārkārtīgs.
- spodrs Tāds, kas ir tīri, kārtīgi ģērbies, arī uzposies.
- pielaizīts Tāds, kas ir uzkrītoši sapucējies, ļoti kārtīgs; atbilstošs sabiedrībā gaidītajam.
- neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt; arī ārkārtīgs.
- šaušalīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs; šausmīgs (4).
- šausmīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu); ļoti liels, ārkārtīgs.
- paviršs Tāds, kas ko dara, veic nolaidīgi, nekārtīgi, nevīžīgi.
- nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots; nebijis; arī ārkārtīgs.
- nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis; arī ārkārtīgs.
- pļēgurīgs Tāds, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus, ir nekārtīgs, nevīžīgs.
- nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
- ļurka Tāds, kas nekārtīgi strādā.
- ļurkabikse Tāds, kas nekārtīgi strādā.
- pladācis Tāds, kas nekārtīgs savos darbos.
- saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
- kārtējs Tāds, kas norisinās regulāri, noteiktā kārtībā.
- ārkārtas tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības; izņēmuma gadījums.
- daiļš Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
- reglamentēts Tāds, kas pakļauts noteikumiem, iepriekš noteiktai kārtībai.
- svešs Tāds, kas pieder citai sistēmai, atbilst citai kārtībai.
- regulatīvs Tāds, kas rada, uztur kārtību, plānveidību (kādā nozarē).
- homeohronisks Tāds, kas rodas noteiktā kārtībā un secībā.
- nom- Tāds, kas saistīts ar noteikumiem, likumiem, kārtību, zinību.
- nomo- Tāds, kas saistīts ar noteikumiem, likumiem, kārtību, zinību.
- četrkāršs Tāds, kas sastāv no četrām kārtām; četrkārtīgs (2).
- divkāršs Tāds, kas sastāv no divām kārtām; divkārtīgs (2).
- pieckāršs Tāds, kas sastāv no piecām kārtām; pieckārtīgs (2).
- trīskāršs Tāds, kas sastāv no trim kārtām; trīskārtīgs (2).
- neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls, ka tam ir grūti vai neiespējami ticēt; arī ārkārtīgs.
- nolaidīgs Tāds, kas veic ko nekārtīgi, nevīžīgi; tāds, kas ir nekārtīgs, nevīžīgs, slinks.
- četrkāršu Tāds, kas veidots no četrām kārtīm.
- nepārsūdzams Tāds, ko nevar parastā procesuālā kārtībā pārsūdzēt.
- secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
- kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
- nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība; tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
- juceklīgs Tāds, kurā nav noteiktas kārtības, sistēmas.
- saraustīts Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
- haotisks Tāds, kurā trūkst sistēmas; arī nekārtīgs, juceklīgs.
- pirmatnējās reliģijas tādu cilšu reliģijas, kam nav literārās tradīcijas; tās raksturo ticība dažādiem dabas parādībām piemītošiem garīgiem spēkiem, senču godināšana un kompakta sociālā sistēma, kurā pastāvošā kārtība ir aprakstīta un sankcionēta mītā.
- jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem.
- pasaules naba tas, kas ir ārkārtīgi, ļoti nozīmīgs.
- šļabraks Tas, kas nekārtīgi ģērbjas; nolaidīgs cilvēks.
- plūznis Tas, kas staigā apkārt nekārtīgi apģērbts.
- mehānika Tehnikas nozare, kas ietver ierīču, ietaišu, mašīnu, iekārtu elementu, detaļu izgatavošanu, salikšanu un šo ierīču, ietaišu, mašīnu, iekārtu uzturēšanu kārtībā.
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.).
- mīties Tiekot nekārtīgi valkātam, virzīties (uz āru) - par apavu daļām.
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; kara tiesa.
- kara tiesa tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; karatiesa.
- abolīcija Tiesas lietas izbeigšana apžēlošanas kārtībā.
- piedzīšana Tiesas nolēmumu piespiedu izpildīšanas līdzeklis, ko izmanto tādu tiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ar kuriem apmierinātas piespriešanas vai izpildīšanas prasības, izpildot šādus tiesas nolēmumus piespiedu kārtībā piedziņu vērš: uz parādnieka naudas summām un mantu, uzliekot tai arestu un to pārdodot komisijām vai izsolē, uz parādnieka naudas summām un mantu, kas atrodas pie citām, trešajām personām, uz parādnieka darba algu, pensiju, stipendiju un citiem ienākumu veidiem.
- civilprocess Tiesāšanas kārtība civillietās.
- inventāra tiesība tiesības prasīt sastādīt mantojuma inventāra sarakstu Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā nolūkā ierobežot mantinieka atbildību par mantojuma atstājēja saistībām mantojuma masas vērtības apmērā.
- apdrošināšana bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.
- kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām.
- iekšējais normatīvais akts tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.).
- sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību.
- nodokļu tiesības tiesību normu kopums (finansu tiesību institūts), kas nosaka nodokļu veidus dotajā valstī, to ieņēmuma kārtību un regulē attiecības nodokļu saistību rašanās, izmaiņu un izbeigšanās jomā.
- administratīvās tiesības tiesību nozare, kas nosaka un regulē valsts iestāžu sistēmas uzbūvi, šo iestāžu pienākumus un tiesības, to savstarpējās attiecības un darbības kārtību, kā arī to attiecības ar privāto tiesību subjektiem.
- kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu.
- kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanas, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- civilprocesuālās tiesības tiesību nozare, kuras normas nosaka civillietu izskatīšanas kārtību tiesā; tiesu lēmumu izpildes kārtību; tiesu izpildītāju un procesa pušu darbību.
- augstāka iestāde tiesību subjekts (institūcija, struktūrvienība vai amatpersona), kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu.
- kriminālprocesa zinātne tiesību zinātņu nozare, kuras priekšmets ir kriminālprocesuālās tiesības un procesuālā kārtība un kas pēta kriminālprocesuālo likumu, kompetentu valsts iestāžu, amatpersonu un personu darbību to piemērošanā un izpildē, kā arī tiesiskās attiecības, kas rodas kriminālprocesuālās darbības norisē.
- ārkārtējā situācija tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldības institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
- izkārtoties Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā) - par sastāvdaļām, elementiem.
- sakārtoties Tikt izvietotam noteiktā kārtībā (piemēram, par transportlīdzekļiem).
- izkārtoties Tikt izvietotiem noteiktā kārtībā (piemēram, par transportlīdzekļiem).
- kārtoties Tikt kārtotam, izvietotam noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā) - par sastāvdaļām, elementiem.
- izasvaidīties Tikt noliktam nekārtīgi, tikt izmētātam.
- nojukt Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu); sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi; izjukt (2).
- sajukt Tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu); nerealizēties (par ieceri, nodomu).
- nākt Tikt veiktam, notikt, arī ierindoties, sekot (kādā kārtībā, secībā).
- tīrai Tīri, bez netīrumiem, arī kārtīgi.
- glītība Tīrība, kārtīgums.
- uzkopīgs Tīrīgs, kārtīgs.
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (cilvēka ķermeni, tā daļas), ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus.
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (piemēram, telpas, ēku apkārtni).
- kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.).
- appost Tīrīt, notīrīt, ieviest kārtību.
- ļezga Tracis, skandāls; sajukums; nekārtība; troksnis.
- počkāt Traipīt, vārtīt, triept, ziest.
- pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par noteikumiem atbilstošo kārtību transportlīdzeklī (parasti vilcienā).
- dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko); radīt nekārtības.
- trevēji Trejādi, trīskārtīgi.
- treniņsacīkstes Treniņsacensības - vingrinājuma brauciens kopā ar konkurentiem, lai radītu regates atmosfēru un noteiktu vietu kārtību finišā.
- trijmuduru Trijmuduru svārki - sieviešu svārki ar trīskārtīgām ielocēm viduklī.
- trīskārt Trim kārtām, trīskārtīgi.
- trīskārtām Trim kārtām, trīskārtīgi.
- trīskārtēm Trim kārtām, trīskārtīgi.
- trīskāršs Trīs reizes lielāks; trīskārtīgs (1).
- trejēji Trīskārtīgi, trejādi.
- trijēji Trīskārtīgi.
- trejējs Trīskārtīgs; trejāds.
- tercīna Trīsrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- bruzda Troksnis, tāds kārtīgs burziņš jeb tusiņš, kur iet "brizdu, brazdu".
- plēderis Troksnis; nekārtība.
- trobelis Troksnis; nekārtības.
- millenārisms Tūkstošgadu miera valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids, ticība pārdabiskiem spēkiem, kas izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā; hiliasms.
- milenārisms Tūkstošgadu valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids: tās dalībnieki tic, ka kādi pārdabiski spēki izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā.
- tūkstošains Tūkstoškārtīgs.
- čammoties Tūļāties, nekārtīgi darboties.
- čommāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi (ko) darīt; nekārtīgi (ko) likt, novietot (tā, ka saburzās, saspaidās u. tml.).
- čammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darīt; nevīžīgi vākt (piemēram, ko kopā).
- izčammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darot, izbojāt.
- čammāties Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi rīkoties, darboties; tūļāties.
- čommāties Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi rīkoties, darboties; tūļāties.
- čomma Tūļīgs, neveikls, arī nekārtīgs cilvēks.
- čammīgs Tūļīgs, neveikls, arī nekārtīgs.
- izlecināt Turot bērnu stāvus to vairākkārtīgi pacelt uz augšu un novietot atpakaļ.
- braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.
- nosērt Uz (rijas) ārdiem kārtīgi izlikt labību kaltēšanai.
- izpildu dokuments uz tiesas vai citu institūciju (amatpersonu) nolēmumu pamata piedzinējam izdots noteiktas formas un satura procesuāls dokuments attiecīgo nolēmumu izpildei piespiedu kārtībā.
- ārstniecības iestāde uzņēmējsabiedrība, kam ir likumīgas tiesības nodarboties ar ārstniecību, to var izveidot valsts institūcija, pašvaldība, fiziska vai juridiska persona, ja ir saņemta akreditācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- darba aizsardzības speciālists uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- ražošanas pamatlīdzekļi uzņēmuma līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā.
- ražošanas pamatlīdzekli uzņēmuma līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā.
- darba kārtība uzņēmumā to nosaka darba kārtības noteikumi, darba koplīgums, darba līgums un darba devēja rīkojumi.
- apsaimniekošana uzturēšana kārtībā; pārvaldīšana.
- noturēt Uzturēt (piemēram, kārtību); panākt, ka (kāds) paliek noteiktā stāvoklī, situācijā.
- sakrīžāt uzvilkt (ieskrāpēt) nekārtīgas līnijas.
- apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (mašīnas, ierīces).
- RUOK? Vai tev viss kārtībā? (angļu "are you OK?"; īsziņās).
- aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi apņemt (ap ko, kam apkārt).
- aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptīt (ar ko).
- ietuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt; ieģērbt (parasti pārāk siltā apģērbā).
- notuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi notīt (parasti ķermeni, tā daļu); arī biezi saģērbt.
- vairākkārt Vairākām kārtām, vairākkārtīgi.
- apkraustalēt Vairākās vietās, parasti nekārtīgi, kraujot, aizņemt, piepildīt (platību).
- iesvaidīt Vairākiem paņēmieniem (nekārtīgi) iesviest (kur iekšā).
- kraustīt Vairākkārt kraut (parasti nekārtīgi); pārcilāt.
- Rīgels vairākkārtīga zvaigžņu sistēma Oriona zvaigznājā (β); galvenais komponents - balts pārmilzis, summārais zvaigžņlielums 0,13, atrodas 770 ly attālumā. un tā virsas temperatūra ir 12000 °C.
- klikucis Vairākkārtīgas biežas, īsas žagas.
- rejas Vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas.
- atgrūstīt Vairākkārtīgi (daudzus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt; vairākkārtīgi šurp un turp kustināt.
- atgrūstelēt Vairākkārtīgi (daudzus vieglus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt.
- šļūkalēt Vairākkārtīgi (īsu brīdi) slidināties, šļūkāt.
- uzcilāt Vairākkārtīgi (pa daļām) ceļot uzcelt (augšā) visu.
- sazagļot vairākkārtīgi (pa daļām) zogot, iegūt.
- nonasāt Vairākkārtīgi (vai dažādus objektus) aiznest.
- pārprecēt vairākkārtīgi apprecēt vienu pēc otras.
- jukināt Vairākkārtīgi atkārtot "juk" bērnu uzjautrināšanai.
- bāzīt Vairākkārtīgi bāzt, sabāzt, čubināt.
- blūšķināt Vairākkārtīgi blūšķēt.
- nobrīkšķēties Vairākkārtīgi brīkšķēt un apklust.
- čiebāt Vairākkārtīgi čiepstēt.
- izmīloties Vairākkārtīgi glāstīt, apmīļot.
- pārgrūstīt Vairākkārtīgi grūstot pārgrūst.
- piegrūstīt Vairākkārtīgi grūžot piepildīt.
- uzgrūstīt Vairākkārtīgi grūžot uzgrūst.
- iecērtāt Vairākkārtīgi iecirst.
- ieložņāt Vairākkārtīgi ierāpot iekšā.
- sapleičkāt vairākkārtīgi iesist (ar rīksti vai pātagu).
- sazvalstīt Vairākkārtīgi iesist.
- sazvilināt Vairākkārtīgi iesist.
- uzmētāt Vairākkārtīgi iesist.
- uzslaistīt Vairākkārtīgi izstiept uz augšu.
- atšķobīt Vairākkārtīgi kustinot, gāzelējot pārvietot.
- ieložņāt Vairākkārtīgi ložņājot radīt taciņu.
- izgāzīt Vairākkārtīgi ļodzīt, sašķiebt.
- puļīt Vairākkārtīgi mest lejup (kaut ko vieglu, lielākā apjomā).
- pasnaicīties vairākkārtīgi nedaudz pastiepjoties un izstiepjoties, mēģināt kaut ko aizsniegt.
- žikstināt Vairākkārtīgi nesekmīgi kost.
- sapaijāt Vairākkārtīgi noglāstīt.
- pielīkāties Vairākkārtīgi noliekties.
- sapaļāt vairākkārtīgi nomelnot, nokritizēt.
- iekraistīt Vairākkārtīgi nosmeļot krējumu (no piena) ievietot to citā traukā.
- iekrejot Vairākkārtīgi nosmeļot krējumu (no piena) ievietot to citā traukā.
- jimstelēt Vairākkārtīgi ņemt (kaut ko).
- jemstelēt Vairākkārtīgi ņemt un likt atpakaļ.
- bezdelēt Vairākkārtīgi palaist smakojošu vēdera gāzi.
- snaidzīties vairākkārtīgi pēc kaut kā sniegties.
- uzglaudīt Vairākkārtīgi pieglaust, noglāstīt.
- piemirkšķināt Vairākkārtīgi piemiegt.
- nojēzēties Vairākkārtīgi piesaukt Jēzus vārdu (piemēram, irstot).
- plūkšķināt Vairākkārtīgi radīt dobjus trokšņus.
- saķarstīt Vairākkārtīgi saķert.
- sasukināt vairākkārtīgi saucot "suk!, suk!" aicināt.
- saurināt vairākkārtīgi saucot "urr" aicināt cūkas mājās no ganībām.
- ūjagas Vairākkārtīgi saukt "ūja!".
- knipot Vairākkārtīgi sist ar knipi.
- nopīckāt Vairākkārtīgi sist ar pātagu.
- piepliķēt Vairākkārtīgi sist ar plaukstu.
- bīdelēt vairākkārtīgi spaidīt, kratīt.
- varažāt Vairākkārtīgi staigāt caur durvīm turp un atpakaļ.
- sūkāties Vairākkārtīgi sūkt; sūkāt kaut ko šmakstinot; laizīties.
- vākšot Vairākkārtīgi šausmīgi kliegt.
- stopoties Vairākkārtīgi šaut ar loku, stopu.
- šņūkāt Vairākkārtīgi šņaukt.
- tinšķēt Vairākkārtīgi tinkšķēt.
- tinuļāt Vairākkārtīgi tīstīt.
- uzkraustīt Vairākkārtīgi uzkraut, sakraut.
- uzsūkāt Vairākkārtīgi uzsūkt.
- uzsūkstīt Vairākkārtīgi uzsūkt.
- atraustīt Vairākkārtīgi vai daudzkārt raustīt.
- brāžāt Vairākkārtīgi vai ilgāku laiku berzt, berzēt.
- atgraizīt Vairākkārtīgi vai vairākus objektus griežot saīsināt, nolīdzināt.
- zagstīt Vairākkārtīgi zagt, izdarīt noziegumus.
- izmīlot Vairākkārtīgi, līdz apnikumam glāstīt, apmīļot.
- sakāpelēt vairākkārtīgi, līdz pagurumam kāpt augšup un lejup.
- multiplekss vairākkārtīgs, daudzkārtīgs.
- ļebināties Vāji, bez spēka (ko) darīt, strādāt; nekārtīgi strādāt.
- establišments Valdošās aprindas; institucionālā, profesionālā un politiskā elite, kas kopīgi simbolizē valsts varu un pastāvošo iekārtu; iedibinātā kārtība; isteblišments.
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas institūcijas piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
- apvalstīt Valstot ko (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu); apvārtīt, apviļāt.
- žandarmērija Valsts administratīva izpildinstitūcija sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā); policija; arī militārā policija.
- tautas policija valsts administratīva izpildu institūcija sabiedriskās kārtības sargāšanai.
- policija Valsts administratīva izpildu institūcija sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai.
- centrālā valsts iestāde valsts budžeta iestāde, kurai gadskārtējā valsts budžeta likumā budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā.
- tiesību aizsardzības iestādes valsts iestādes vai sabiedriski formējumi, kuru darbībā saskaņā ar likumu kā galvenā un noteicošā funkcija ir likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšana, personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, tiesībpārkāpumu novēršana un valsts piespiedu līdzekļu vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļu piemērošana tiesību pārkāpējiem.
- valsts informācijas sistēmas pārzinis valsts institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts informācijas sistēmas darbību.
- tiesa valsts institūcija, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas.
- ģeoloģiskā kontrole valsts institūciju darbība, kas nodrošina, lai visas ministrijas u. c. valsts iestādes, pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas ievērotu zemes dzīļu lietošanas kārtību, izpildītu savus pienākumus zemes dzīļu aizsardzībā un vides aizsardzībā, iegūstot derīgos izrakteņus un izmantojot pazemes ūdeņus (gruntsūdeņus).
- mācību priekšmeta vai kursa standarts valsts izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību.
- laulības šķiršana valsts likumos paredzētajā kārtībā spēkā stājies lēmums par laulības šķiršanu; process, kura rezultāts ir laulības izbeigšana.
- inkorporēšana Valsts likumu sistematizēšana, to izvietošana noteiktā kārtībā publicēšanas procesā, nemainot pašu likumu saturu.
- Iekšlietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto politiku cīņā pret noziedzību, sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī personu tiesību un likumisko interešu sargāšanā un valsts drošības aizsardzībā.
- masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem.
- stāvoklis Valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās teritorijā).
- profesiju klasifikators valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, kurā grupētas profesijas starptautiski atzītā kārtībā, aptverot visas valsts tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas, un noteiktas profesiju kvalifikācijas pamata (minimuma) prasības.
- institucionālā vardarbība vardarbības veids, kas tiek veikts institūcijās un ir saistīts ar emocionāli vai fiziski pazemojošu, degradējošu vai aizskarošu konkrētās institūcijas organizatorisko ietvaru un iekšējo kārtību.
- numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; skaitļa vārds.
- skaitļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
- regresija Vārdu savienojumu lietojums pretējā kārtībā.
- vārstaļa Vārti, kas pastāv no 3-4 izceļamām apaļkoka kārtīm.
- vārstuļi Vārti, kas pastāv no izceļamām 3-4 guleniskām kārtīm.
- izvārtīt Vārtīt un pabeigt vārtīt.
- purzāties Vārtīties (par cūku).
- ROF Vārtīties pa grīdu (angļu "rolling on the floor"; īsziņās).
- ROFL Vārtīties pa grīdu smieklos (angļu "rolling on the floor laughing"; īsziņās).
- ROFTL Vārtīties pa grīdu smieklos (angļu "rolling on the floor laughing"; īsziņās).
- guļāties Vārtīties pa gultu (slinkojot).
- parkas Vecas vai nekārtīgi nomestas jaunas drēbes; arī veci apavi, skrandas.
- pļurzaki Veci kankari; nekārtīgas drēbes.
- veižōns vecīgs, nestalts, nekārtīgs gājējs.
- klemberis Vecs un nekārtīgs cilvēks, kustonis vai kāda lieta.
- palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai.
- post Veidot (apģērbam ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
- kārtot Veidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
- kārtot Veidot, dibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- iekārtojums Veids, kārtība, kādā (kas) ierīkots, izbūvēts.
- iekārtojums Veids, kārtība, kādā (kas) izveidots.
- edikts Vēlāk - ārkārtīgi svarīgs imperatoru un karaļu rīkojums, pavēle.
- edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās.
- sprungulēties Velties, vārtīties.
- sēta Vertikāls veidojums, parasti no dēļiem, kārtīm, stieplēm (kā) norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
- virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis.
- herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis; kārtības uzturētājs ceremonijās; pavēļu, rīkojumu izsaucējs.
- pilstiesa Vidzemē zviedru laikos tiesa ar ierobežotu kriminālo jurisdikciju, kas izskatīja parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas, sākotnēji Rīgā Tērbatā un Koknesē, bet no 1639. g. tikai Rīgā, 17. gs. beigās likvidēta un tās funkcijas nodotas kārtības tiesai un galma tiesai.
- bruģatiesa Vidzemes kārtības tiesas (1671.-1889. g.) nosaukums tautā, jo šīs tiesas uzdevums bija arī uzraudzīt lauku ceļu un tiltu turēšanu kārtībā.
- šelderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; nekārtīgs.
- kondensēts stāvoklis viela cietā vai šķidrā stāvoklī, kam raksturīga pastāvīga mijiedarbība starp daļiņām (atomiem, joniem, molekulām) un struktūras tuvā un tālā kārtība.
- mezomorfs Vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma īpašības (plūstamība), gan kristāliskas cietvielas īpašības (noteikta kārtība daļiņu izvietojumā, fizikālo īpašību anizotropija).
- vienkārt Vienā kārtā; vienkārtīgi.
- ilkss viena no divām kārtīm, kas piestiprinātas pie ratiem, ragavām u. tml., zirga iejūgšanai.
- justīckolēģija Viena no Krievijas kolēģijām 18. gs., kas pastāvēja 1718.-1786. g. un izpildīja nevien tagadējo tieslietu ministriju pienākumus, bet tai pašā laikā bija arī senātam pakļauta tiesas instance, kas izsprieda lietas apelācijas un revīzijas kārtībā.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
- kā pagadās vienalga, kā, bez noteiktas kārtības.
- dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā.
- sapludināšana Vienas sakārtotas datnes izveidošana no divām vai vairākām līdzīgi sakārtotām datnēm, nemainot elementu kārtību datnēs.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- monopavediens Vienkārtīgs, garenvirzienā nesadalāms pavediens; monofilaments.
- atruna Vienpusējs viena daudzpusēja starptautiska līguma dalībnieka oficiāls paziņojums par nodomu noteikt citu kārtību līguma atsevišķos noteikumos attiecībās ar citām līguma dalībvalstīm, nekā tas līgumā noteikts.
- lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
- Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša.
- stiklveida stāvoklis viens no vielas amorfajiem stāvokļiem, kam raksturīgs struktūras viendabīgums un atomu telpiskā izvietojuma tuvā kārtība.
- amorfs stāvoklis viens no vielas kondensētā stāvokļa veidiem, kurā vielām nav daļiņu sakārtojuma tālās kārtības un noteiktas kušanas temperatūras.
- grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze.
- apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.).
- virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; veidojas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsmai un iesūc dažādus priekšmetus un ūdeni; tornādo; smerčs.
- vilāknis Vieta (pļavā), kur zirgs vārtījies.
- čamburis Vieta, kur dažādas lietas ir nekārtīgi samestas.
- bordelis Vieta, kurā nav kārtības.
- kūtspakaļa Vieta, tuvākā apkārtne aiz kūts (parasti netīra, nekārtīga).
- izviļāt Viļāt un pabeigt viļāt; arī izvārtīt (2).
- līdztekas Vingrošanas rīks ar paralēlām kārtīm.
- būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus.
- kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekārtība (3).
- nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- O.K. Viss kārtībā (angļu "okay"); amerikāņu izteiciens: pareizi; jā; protams; ar mieru.
- pa gostiem viss kārtībā; atbilstoši standartam, prasībām.
- džingā-bringā Viss kārtībā!
- kārtībnieks Viss kārtībā!
- viss pa štokiem, arī viss štokos viss kārtībā.
- viss ir gucci viss kārtībā.
- viss ir bumbās viss kārtībā.
- ažūr Viss kārtībā.
- ažūrs Viss kārtībā.
- ņišķak Viss kārtībā.
- kontu plāns visu tekošās grāmatvedības kontu sistematizēts saraksts, kas šifrēts noteiktā kārtībā.
- līdzvērtīgi zemesgabali zemesgabali, kuru lietošanas mērķis un veids ir vienāds un kuru vērtība, ko nosaka atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, neatšķiras vairāk kā par 20 procentiem.
- flašērija Zīdtauriņu mēris, ļoti kaitīga un plaši izplatīta zīdtauriņu kāpuru slimība, ārkārtīgi lipīga un ātri aptver visu audzētavu.
- ķellēt Ziest (ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī tašķīt, traipīt.
- kartomantija Zīlēšana, pareģošana pēc spēļu kārtīm vai īpašām kārtīm.
- likt kārtis zīlēt pēc kārtīm.
- epistēma Zināšanu kopējā telpa, kārtības eksistences fiksēšanas veids, no tiešā vērojuma apslēpts attiecību tīkls starp vārdiem un lietām, uz kura tiek būvēti dažādiem laikmetiem raksturīgie uztvēruma, prakses un izziņas kodi, rodas atsevišķas idejas un koncepcijas.
- paroptika Zinātne par redzes nekārtībām.
- femtoķīmija Zinātnes nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas ārkārtīgi īsos laika sprīžos, kuri atbilst sekundes miljardās daļas miljondaļām jeb femtosekundēm.
- aizvārtīt Zirgs vārtoties izvārtījis (iespiedis, izveidojis) bedri.
- drug Zoroastrisma mācībā pasaules Ļaunums - meli, nekārtība, haoss, tumsa u. t. jpr.; pilnīgi pretējs princips Patiesībai - Ašai.
- Aša Zoroastrismā patiesības, taisnības un kārtības princips, kas pārvalda pasauli; dabas likums, kas nodrošina saules vienmērīgu kustību, gadalaiku maiņu, tādējādi gādājot par kārtību pasaulē.
- Alamaks zvaigzne Andromedas zvaigznājā (Andromedas γ), kas ir trīskārtīga zvaigzne.
- Kastors zvaigzne Dvīņu zvaigznājā (Dvīņu α), dzeltena seškārtīga zvaigzne, ko veido 3 spektrālas dubultzvaigznes; totālais vizuālais zvaigžņlielums 1,58, attālums 44 ly.
- neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums; izveidojas no pārmilzu zvaigznes kodola gravitācijas kolapsa rezultātā, ja zvaigznes kodola masa ir 1,4 līdz 2–3 Saules masu robežās.
- Algols zvaigzne Perseja zvaigznājā (β), pirmā atklātā aptumsuma maiņzvaigzne (trīskārtīga zvaigzne), vizuālais zvaigžņlielums 2,12-3,39, atrodas 90 ly attālumā.
- starojuma pārneses zona zvaigznes zona, kurā enerģijas pārnesi nodrošina elektromagnētiskā starojuma daudzkārtīga absorbcija un izstarošana.
- tvāra Žogs ar horizontālām kārtīm.
- nīšu žogs žogs, ko gatavoja iepinot nodarinātus, bet nemizotus paegļu vai egļu (retāk cita koka) zarus starp trīs horizontāli novietotām kārtīm, kuras abos galos piestiprinātas stabiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ārtī.