Paplašinātā meklēšana
Meklējam darboties.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (710):
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta.
- degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
- kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
- kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
- iejaukties Aktīvi darboties līdzi, piedalīties (kur).
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
- trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
- lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
- aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties
- pāžļoties Ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties.
- pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- nižģēties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- nižģināties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- nižģīt Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- dzīgot Ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu).
- šļurāties Ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties.
- dūderēt Ar kaut ko nodarboties.
- atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
- ķarzāties Ar niekiem nodarboties.
- zorģēties Ar pūlēm darboties, rīkoties.
- atsatamīties Ar pūlēm, grūtībām nodarboties ar ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
- notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
- piespiest Ar spiedienu iedarboties (uz ko).
- izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem).
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- privātadvokāts Ārpus zvērināto advokātu saimes stāvošs advokāts, kam kāda tiesa atļāvusi nodarboties ar svešu lietu vešanu.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- laist pie šprices atļaut darboties
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
- mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
- diekt Ātri darboties.
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
- lejupsaderība Attīstītas sistēmas spēja sadarboties ar mazāk attīstītu sistēmu.
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā
- šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
- slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.)
- palikt mierā Beigt darboties.
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- murzāties Bez panākumiem ap ko darboties.
- grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
- veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu.
- volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
- čepeslāties Burties, nodarboties ar buršanu.
- pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
- pacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
- sacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
- celties kā spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
- niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
- valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
- vādīt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
- vādzēt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
- mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- stāvēt ar abām kājām uz zemes būt reāli domājošam, darboties, ievērojot reālās iespējas
- klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties.
- starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties.
- vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- rūķēt Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties.
- spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs
- ūķis Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
- jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
- kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās.
- rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties
- strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
- pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3).
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2).
- tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma
- Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
- noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār.
- mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu
- liet ūdeni uz kāda dzirnavām darboties kāda labā, palīdzēt kādam
- piedalīties darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.)
- likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem
- turēties līnijā darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem
- iet roku rokā darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti
- bīdīt zinātni darboties zinātnē; studēt
- vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju
- smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
- šurīt Darboties, uzdarboties.
- kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu)
- šeptēt Darīt (ko), nodarboties (ar ko); veikli, izmanīgi rīkoties, darboties.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus
- darīties Darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko).
- mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
- čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
- badēties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- badīties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- aparatūrsaderība Datora spēja sadarboties ar citam datoram paredzētām ierīcēm.
- multiprogrammu sistēma dators vai datoru sistēma, kas var darboties multiprogrammu režīmā un izpildīt vairākus darbus vienlaicīgi
- zaļais personālais dators datorus sistēma, kas izstrādāta, lai varētu darboties energoekonomijas režīmā
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
- asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām
- ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
- elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo
- atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
- atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties
- gaņģēties Dedzīgi strādāt, darboties ar rokām un kājām.
- ar atrotītām piedurknēm dedzīgi, ar pilnu atdevi (strādāt, darboties)
- izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
- pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties
- ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
- sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
- dzīvot vienai dienai dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni
- divkāršas barošanas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas var darboties no līdzstrāvas vai maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā ir līdzstrāvas elektromotori
- spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā
- nominālā frekvence energosistēmas ierīces vai ietaises darba frekvence, ar kuru tā ilgstoši var darboties
- grazot Enerģiski darboties.
- dragāt vaļā Enerģiski darboties.
- ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko)
- šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos.
- valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu
- ActiveX tehnoloģija firmas "Microsoft" izstrādāta tehnoloģija, kas nodrošina tādu programmatūras komponentu izstrādāšanu, kas datoru tīklā var sadarboties, neņemot vērā programmēšanas valodu, kura izmantota to izveidei
- momentslēdzējs Fotoaparāta gaismas slēdzis, kas dod iespēju ļaut gaismai iedarboties tikai 1/25-1/3000 sekundes daļu.
- šmorēties Gatavot sautētu gaļu, cepeti; darboties (pa virtuvi), cepot, sautējot (gaļu).
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- tamīties Grūtos, nepiemērotos apstākļos darboties.
- tikt Gūt iespēju piedalīties, strādāt, mācīties, ko izmantot vai ar ko darboties.
- štirīt iedarboties
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
- termalizēt Iedarboties (uz ko) ar siltumu.
- šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) dalās, parasti divās, daļās; šādā veidā iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
- kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
- stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
- ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai).
- ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
- izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml).
- atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
- mačīt Iedarboties uz ko, ietekmēt.
- iedirbt Iedarboties.
- mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- patentmaksa Iedzīvotāju ienākuma nodokļa veids - ikgadējs maksājums par tiesībām nodarboties ar atsevišķa veida saimniecisko darbību (individuālo darbu).
- piekļūt pie šprices, arī tikt pie šprices iegūt iespēju darboties; iegūt vadošu amatu
- uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli; sākt darboties.
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- pamparāties Ielaisties (nodarboties).
- kašerēties Ielaisties, nodarboties.
- dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties; dzinulis.
- sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
- iedarboties Iesākt darboties (par mehānismu, ierīci).
- pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- aizasākties Iesākt nodarboties (ar ko).
- iepērt iespaidot, emocionāli spēcīgi iedarboties
- spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.)
- loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem).
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- temelēties Ilgāku laiku ap kaut ko nodarboties.
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
- nojēgties Ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties.
- moļļāties Ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas).
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- pīties Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
- knotēties Ilgāku laiku darboties, parasti bez steigas, laiski.
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
- iztrakoties Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- satillēt Ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski.
- nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties.
- nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties.
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties.
- noņemties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu).
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- izdarboties Ilgāku laiku, daudz darboties.
- atsajemties Ilgāku laiku, daudz noņemties, nodarboties ar ko.
- cīnīties Ilgi darboties (ap ko), pārvarot grūtības.
- virčaptēt Ilgi darboties, strādāt.
- sažulināties ilgi kaut ko vārīt vai ap kaut ko nodarboties
- ūzāties Ilgstoši ar kaut ko nodarboties (par bērniem).
- glizināt Ilgstoši ar kaut ko nodarboties.
- ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu.
- mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- kārnīties Intensīvi darboties, sērtot kokus, līžot līdumu, arot zemi.
- mesties Interesēties (par ko); nodarboties (ar ko).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- saderība Īpašību komplekss, kas ļauj darboties vienotā sistēmā dažādu datu apstrādes sistēmu objektiem.
- raženot Izaicināt, ar centību, panākumiem darboties.
- izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
- izaslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci).
- pasašiverēties Izdarīgi, čakli padarboties, pastrādāt.
- kruķīties Izmanīgi darboties.
- apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
- fungēt Izpildīt (amatu), veikt, darboties.
- funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; arī darboties.
- aktiermāksla Izpildītājmākslas veids, prasme radīt skatuves vai kino tēlu un darboties tā vārdā.
- tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
- svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) - par siltumu.
- skart Izplatoties iedarboties (uz maņu orgāniem, uztveri u. tml.) - piemēram, par skaņām, smaržām.
- iejusties lomā izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu
- ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
- pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot; arī piereģistrēties.
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- celt Izvirzīt un likt darboties (atbildīgā amatā).
- darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem
- amfolīti Jonīti, kas atkarībā no apstākļiem var darboties gan kā anjonīti, gan kā katjonīti.
- pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.).
- pačopties Kādu brīdi nodarboties (nicīgi).
- noklabināties Kādu laiku klabināt, nodarboties ar klabināšanu.
- nostāvēt Kādu laiku nodarboties (ar ko).
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- krist Kaitīgi iedarboties uz kādu orgānu.
- torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut
- smagkļūda Kļūda, ko radījusi aparatūras kļūme vai kam cēlonis bijis mēģinājums sadarboties ar nesaderīgu aparatūru.
- čupinīties Knibināties; nodarboties ar niekiem.
- zināties Kopīgi darboties, rīkoties; arī sazināties.
- sadarboties kopīgi darboties; savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt
- cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu
- pseidolabrocis Kreilis, kurš spiests darboties ar labo roku.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- trimēt Kustēties; darboties.
- trimt Kustēties; darboties.
- ķimperēties Ķēpāties; nodarboties ar ko apgrūtinošu.
- Suņ-Vukoņs Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kam dievi bija likuši darboties debesīs, lai viņu varētu pieskatīt.
- darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
- čabināties Lēnām darboties, rīkoties (ko gatavojot, labojot u. tml.); lēni darīt.
- tūkstīties Lēnām darboties, tūļāties.
- utoties Lēni darboties.
- pīties Lēni, arī nemākulīgi darboties (ar ko, ap ko).
- mīcīties Lēni, bez steigas, arī tūļīgi, neveikli darboties.
- ķollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, darboties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- mīstīties Lēni, tūļīgi darboties, rīkoties; kavēties (kur, parasti traucējot kādu).
- dairēties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
- dairīties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
- licences darbības zona licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs
- lidsagatavotība Lidotāja (lidsastāva) sagatavotības līmenis pilotāžas tehnikā, lidmašīnas vadīšanā, spēja darboties grupā.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- lietojumprogrammu komplekts lietojumprogrammu kopa, kas izstrādāta kopējai sadarbībai, bet katra programma var darboties arī atsevišķi
- izmantot likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda)
- izmantot Likt (kādam) izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
- komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
- rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
- spiest Ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli).
- disteleoloģija Mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam).
- beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem.
- demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
- paskalot Mazliet, daļēji iedarboties ārdoši uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem).
- pašiverēt Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
- pašiverēties Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
- paknūzāties Mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties.
- burmaņot Māžoties, nodarboties ar burvju mākslu, acu apmānīšanu.
- pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem.
- močkāties Mīdīties (pa dubļiem); darboties (ap ko slapju, dubļainu).
- vaislas kondīcija miesas stāvoklis, kad ķermenī uzkrāts tik daudz barības vielu, ka organisms var enerģiski darboties, bet ir pasargāts no aptaukošanās
- jaktēties Mīlēties; nodarboties ar seksu.
- daudzdegvielu motors motors, kas bez īpašām izmaiņām var darboties ar dažādām degvielām (piemēram, ar benzīnu un gāzi)
- nanoinstruments Nanoizmēru instruments ko var darbināt nanorobots, kurš var būt ieprogrammēts darboties patstāvīgi, vai arī tiek vadīts no attāluma.
- stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
- gļukot Nefunkcionēt; darboties kļūdaini.
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- patrakot Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- pasēdēt Neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
- paņemties Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko).
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
- atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
- jākarēties nemākulīgi strādāt, neveiksmīgi darboties
- nesmulēties Nenodarboties ar nepatīkamu darbu.
- klusēt Neradīt skaņas (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml.); nedarboties (par ierīcēm, aparātiem, mašīnām u. tml., kas rada skaņas).
- lekecinēt Neritmiski darboties (par sirdi).
- atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- vādžot Neveikli darboties.
- čuknīties Neveikli, lempīgi ar kaut ko nodarboties.
- pačammāties Neveikli, tūļīgi parīkoties, padarboties.
- pieveikt Nevēlami iedarboties (uz ko), arī iznīcināt (ko) - par parādībām dabā.
- pārķert Nevēlami iedarboties (uz sakarsušu cilvēku, tā ķermeņa daļu) - par vēju.
- kaitēt Nevēlami iedarboties uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
- mušķīties Niekoties, velti darboties.
- jēgties Nodarboties (ar ko nepatīkamu).
- šeptēties Nodarboties (ar ko).
- piekopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu), piedalīties (kādā pasākumā).
- kopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu).
- nužināt Nodarboties ar (kaut ko).
- nužināties Nodarboties ar (kaut ko).
- bandāties Nodarboties ar algā saņemto lauku (bandu) apsēšanu.
- amatot Nodarboties ar amatu.
- amatoties Nodarboties ar amatu.
- mokšķēties Nodarboties ar buršanu.
- bakšķīties Nodarboties ar burvestībām; burties.
- bakšķoties Nodarboties ar burvestībām; burties.
- bakšoties Nodarboties ar burvestībām; burties.
- mokškoties Nodarboties ar burvestībām.
- mokšķoties Nodarboties ar burvestībām.
- čiki briki nodarboties ar dzimumdzīvi, veikt dzimumaktu
- kāršāties nodarboties ar izkāršanu (žāvēšanai)
- metināties Nodarboties ar izšūšanu, sastiprināt.
- jogot Nodarboties ar jogu.
- kņīdzgāties Nodarboties ar kaut ko ilgu laiku bez panākumiem.
- nosakasīties Nodarboties ar ko maznozīmīgu.
- smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
- aizajemties Nodarboties ar ko.
- nosajemties Nodarboties ar ko.
- ķīķēties Nodarboties ar ķidāšanu.
- kāmerēt Nodarboties ar lāpīšanas un labošanas darbiem.
- panckarāties Nodarboties ar lupatām, ietīties lupatās.
- masturbēt Nodarboties ar masturbāciju; onanēt.
- muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot; atskaņot skaņdarbu.
- studināt Nodarboties ar nevajadzīgām lietām, novilkt laiku atliekot darbu.
- puņķēties nodarboties ar niekiem
- noblēņoties nodarboties ar niekiem, blēņām
- blatovaķ Nodarboties ar noziedzīgu dzīvesveidu.
- onanēt Nodarboties ar onānismu.
- moderēt Nodarboties ar piena nozari.
- propāgēt Nodarboties ar propagandu; izplatīt.
- maukot Nodarboties ar prostitūciju; uzvesties izlaidīgi.
- bļatovaķ Nodarboties ar prostitūciju.
- pūšļoties Nodarboties ar pūšļošanu, vārdošanu.
- raftingot Nodarboties ar raftingu - braukt ar plostu pa straujām, trakojošām kalnu upēm.
- dangāties nodarboties ar seksu
- krāmēties nodarboties ar seksu
- iemērkt galu nodarboties ar seksu
- izšaut kuli nodarboties ar seksu
- nolaist nodarboties ar seksu
- bietēt Nodarboties ar seksu.
- birstēt Nodarboties ar seksu.
- čikāties Nodarboties ar seksu.
- izrambāt Nodarboties ar seksu.
- ņemties Nodarboties ar seksu.
- seksoties Nodarboties ar seksu.
- vālēties Nodarboties ar seksu.
- pleckāties Nodarboties ar sīkumiem, darīt vienkāršu darbu.
- grabināties Nodarboties ar sīkumiem.
- ķirmināt Nodarboties ar sīkumiem.
- skautot nodarboties ar skautu vingrinājumiem, piedalīties skautu vienībā
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
- spekulēties Nodarboties ar spekulāciju.
- sportāt Nodarboties ar sportu.
- sportot Nodarboties ar sportu.
- kraustīties Nodarboties ar šo to (nesvarīgu, nekonkrētu).
- tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību; uzturēt tirdznieciskus sakarus.
- varžāt Nodarboties ar varžu sagādi (parasti vēžošanai).
- veceņoties Nodarboties ar vecākām sievietēm.
- dziedāt nodarboties ar vokālo mākslu
- kabelēties Nodarboties, nodoties.
- noļauties Nodarboties, nodoties.
- pečerāties Nodarboties, saimniekot.
- pečerēties Nodarboties, saimniekot.
- vēzāt Nodarboties, sist ar rungu.
- žojoties Nodarboties, spēlēties (par bērniem).
- piņķoties nodarboties, tikt galā ar sīkumiem
- kankalēties Nodarboties.
- nosadarbāties Nodarboties.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- ne dzīvs, ne miris nomākts, bez dzīvesprieka, darboties nespējīgs
- karžāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties; karažāties.
- karazāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties.
- karažāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties.
- uzrunāt Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu).
- burties ņemties, darboties (gar kaut ko)
- viedie objekti objekti, kuros ir integrētas informācijas tehnoloģijas un kuriem tādējādi ir papildu spējas; tie spēj apkopot, apstrādāt un saglabāt datus, kā arī mijiedarboties ar ārpasauli
- gaisa vannas organisma norūdīšana, ļaujot uz to iedarboties gaisam
- gaisa peldes organisma norūdīšana, ļaujot uz to iedarboties gaisam
- maldināšana Organizatoriska vai tehniska rakstura pasākumi, dažādu darbību kopums, kuru mērķis ir maldināt pretinieku un mudināt to darboties pretēji savām interesēm.
- automātisms Orgānu spēja darboties tādu stimulu ietekmē, kuri rodas pašā orgānā.
- pasaimniekot Padarboties, parīkoties.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
- pagasta magazīna pagasta labības krātuve neražas gadiem, ko sāka dibināt 1799. g.; beidza darboties 1917. g.
- pakustēties Paiet, pastaigāt; arī padarboties, pastrādāt.
- nolaist rokas pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties
- krabināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- kribināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- krubināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties; arī iznīcināt (cilvēku).
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot; iejūsmināt.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (cita darba vietā, kolektīvā u. tml.).
- padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
- likvidēt Panākt, ka (kas, piemēram, organizācija, uzņēmums) pārstāj, beidz darboties.
- izkustināt Panākt, ka (parasti ķermeņa daļas) sāk kustēties, darboties.
- darbināt Panākt, ka darbojas (mehānisms, ierīce), arī ļaut darboties (mehānismam, ierīcei).
- iedarbināt Panākt, ka sāk darboties (piemēram, mehānisms, ierīce).
- parādīties pie apvāršņa parādīties noteiktā sabiedrībā, ierasties, sākt kur darboties
- durbuļāt Parāk ilgi nodarboties ar kādu lietu.
- celties Parasti savienojumā "celties kājās" vai "celties augšā"; sākt aktīvi darboties.
- kaut Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- zīlēties Pareģot, nodarboties ar zīlēšanu.
- datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora.
- mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- pakārties Pārstāt darboties (par datoru).
- apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju).
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru); kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
- nomirt Pārstāt darboties (par ierīcēm).
- nostāt Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.); nostāties.
- nostāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.).
- apstāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām).
- apstāties Pārstāt darboties (par organismu, tā daļām).
- nozust Pārstāt darboties (piemēram, kādā nozarē).
- saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; mitēties.
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
- nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
- notecēt Pārstāt darboties, izbeidzoties nepieciešamajam atsperes saspriegumam (parasti par pulksteni).
- stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku; darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā).
- nobrukt Pārstāt darboties, pārstāt funkcionēt.
- nozust no skatuves pārstāt darboties, piedalīties kur.
- izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.).
- pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- aizgūties Pārstāt darboties; darboties ar pārtraukumiem.
- likties uz auss pārstāt rosīgi darboties, beigt strādāt
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
- pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību); pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku).
- nolikt ieročus pārtraukt cīņu, padoties, pārstāt darboties, darīt ko.
- pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- uzkārties Pārtraukt darboties; sabojāties (parasti par datoru).
- mest kaktā pārtraukt nodarboties (ar ko)
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko)
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko)
- (uz)griezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml).
- mājot Pastāvīgi atrasties, darboties (kur).
- pamatīgi Pastiprināti, intensīvi, lielā mērā (iedarboties uz ko) - piemēram, par norisi, stāvokli.
- dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties.
- liešķēt Pavirši, neveikli darboties, strādāt.
- rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- aizrīties Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
- sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
- sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piemēram, par smaržu, gaismu, skaņu).
- sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām
- burstelēt Pesteļot, pūšļot, nodarboties ar buršanu.
- figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur); tikt nosauktam, pieminētam.
- iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- paralīze pilnīgas bezpalīdzības stāvoklis; nespēja aktīvi darboties
- diskrecionārā vara pilnvaras piešķiršana institūcijai vai amatpersonai darboties pēc sava ieskata likuma robežās
- Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīkls ARPANET pirmais pakešu komutācijas tīkls, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātās firmas, sāka darboties 1969. g.
- mahinēt Plānot (mahinācijas, blēdības); nodarboties ar mahinācijām.
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā; kooperēties (1).
- kooperēties Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- plosīt Postoši iedarboties (parasti par vēju, vētru).
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) - par parādībām sabiedrībā.
- sargeņģelis Potenciāls kapitālieguldītājs, kas meklē iespēju ieguldīt līdz 500000 latu un aktīvi darboties uzņēmuma pārvaldē, nebūdams tā izpilddirektors.
- kā spārnos priecīgā satraukumā, lielā sajūsmā aktīvi darboties, pacilāti
- vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt un darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles pārsūtīt informāciju.
- nesaderība Programmatūras un aparatūras nespēja darboties vienotā sistēmā.
- propīnācija Propīnācijas tiesība - kādas iedzīvotāju grupas vai valsts priekšrocība nodarboties ar reibinošu dzērienu pārdošanu.
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām; suģestēt.
- suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
- dūlēt Pūlēties, nesekmīgi darboties.
- vējot Pūšot iedarboties (uz ko) - par vēju.
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- ņemties Rīkoties, darboties (ar kādu, ap kādu), apkopjot, aprūpējot (to); mācīt (kādu), parasti ilgstoši, ar grūtībām.
- ķellāties Rīkoties, darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- ķemmāties Rīkoties, darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- knīpāties Rīkoties, darboties (ar pirkstiem vācot, raisot, šķirojot u. tml. ko mazu, sīku); knibināties.
- roidāties Rīkoties, darboties (ko) tīrot, kārtojot; veikt dažādus (parasti ar tīrīšanu, kārtošanu saistītus) saimniecības darbus.
- urkņāties Rīkoties, darboties (piemēram, kopjot, apstrādājot zemi, sējumus); rušināties.
- knībāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, škirojot ko mazu, sīku); knibināties.
- knirbāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku).
- knorbāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku).
- izpildīt Rīkoties, darboties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml).
- žurgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot); žorgāties.
- žorgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot).
- žampāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
- žompāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
- žolgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni, pa ūdeni (piemēram, mazgāt ko, plunčāties u. tml.).
- iet kopā rīkoties, darboties kopīgi
- riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu); pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi.
- bagarēties Rīkoties, darboties, grozīties; kravāties.
- palīdzēt Rīkoties, darboties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
- uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu.
- gnīdoties Rīkoties, darboties, piemēram, vācot kopā, lasot ko mazu, sīku.
- utīties Rīkoties, darboties, piemēram, vācot kopā, šķirojot ko mazu, sīku.
- ķibelēties Rīkoties, darboties, veicot ko sarežģītu, saistītu ar grūtībām, neveiksmēm.
- počkāties Rīkoties, darboties, veicot, parasti sīkus, darbietilpīgus, arī nepatīkamus, darbus; arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
- aizklīst Risināties, darboties (kādā virzienā) - par domām, iztēli u. tml.
- pulsēt Ritmiski, periodiski darboties (par ierīcēm, mehānismiem).
- vikot Rosīgi strādāt, darboties.
- darbīgs Rosīgs, enerģisks, vienmēr gatavs darboties, rīkoties (par cilvēku).
- celt kājās Rosināt darbībai, likt darboties.
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- šiverēties Rosīties, veikli darboties.
- ševelēties rotaļāties, ar sevi nodarboties (parasti par bērniem)
- rapatāties Rūpēties; raizēties; rūpējoties, gādājot (par ko), darboties, rīkoties.
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
- braukt vienos ratos sadarboties
- sučitsja Sadarboties ar policiju.
- turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
- saštimmēt Sadarboties; saskaņot, saprasties.
- kolaborēt Sadarboties.
- pusdzīvs, pusmiris saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt
- gaisma iedegas saka, ja gaismas avots sāk darboties
- rokas nolaižas saka, ja grūtā situācijā kāds pārstāj aktīvi darboties, pakļaujas pesimismam, bezcerībai
- kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
- kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties
- (un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
- Sēdi un attīsties! saka, lai izteiktu noraidījumu kāda vēlmei (piem., aktīvi darboties), lūgumam
- celties kājās (arī augšā) sākt aktīvi darboties
- celties spārnos sākt aktīvi darboties
- parādīties uz skatuves sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli
- atdzīvoties Sākt atkal darboties (par mehānismu).
- celties kājās sākt cīnīties, aktīvi darboties
- stāties (kam) klāt sākt darboties (ap ko), sākt apstrādāt (ko)
- (at)vērt durvis sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm)
- vērt durvis Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- vērties Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).
- ienākt Sākt darboties (parasti mākslā).
- spert pirmo soli sākt darboties jaunā nozarē
- noiet pagrīdē sākt darboties nelegāli
- ķerties Sākt darboties, rīkoties (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.).
- sarosīties Sākt darboties, rīkoties, arī sākt klāt iedarbīgam.
- stāties Sākt darboties, rīkoties, strādāt (ar kādu darbarīku, ierīci u. tml.).
- nodalīties Sākt eksistēt, darboties savrup, atsevišķi, patstāvīgi.
- pielikt spēku sākt iedarboties ar spēku (uz ko)
- ķerties Sākt izgatavot, veidot, apstrādāt (ko), sākt rīkoties, darboties (ap ko).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko); pieķerties (kam).
- iesasākties Sākt ko darīt; nodarboties ar ko.
- likties kopā sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt
- izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
- pacelt galvu Sākt no jauna darboties, kļūt rosīgam, aktīvam.
- piegriezties Sākt nodarboties (ar ko).
- iziet uz ledus Sākt nodarboties ar slidošanu (piemēram, sezonas sākumā)
- sacelties kājās Sākt rīkoties, darboties (par vairākiem, daudziem).
- satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) - piemēram, - par aukstumu.
- satvert Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
- gūņāties Salīkušam ar kaut ko nodarboties.
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
- paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
- izgrasīties Savā nodabā darboties, pajokot, padauzīties.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- staigāt Savienojumā ar "ceļu": darboties, parasti ilgstoši (kādā jomā, nozarē u. tml.).
- palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.)
- karstā pārnešana sistēmas komponenta atvienošana no sistēmas un pievienošana citai sistēmai, piemēram, datoram, laikā, kad komponents nav atslēgts un turpina darboties
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
- pieskarties Skarot (ko), iedarboties (uz to), arī pārveidot (to).
- trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
- sliekāties Slinki strādāt, darboties.
- olīties Slinkot, nodarboties ar niekiem.
- zloķoties Slinkot, nolaidīgi strādāt, nodarboties ar niekiem.
- nelabi Smagi, grūti (dzīvot, darboties).
- glābšanas komanda speciāli apmācīta un vissliktākajos laikapstākļos darboties spējīga cilvēku grupa glābšanas darbiem
- konflikta vadīšana specifisku darbību kopums konflikta risināšanas procesā, kad kādas grupas dalībniekiem palīdz noteikt un raksturot savstarpējās attiecības, atkarības sfēras, novērst komunikācijas barjeras, precizēt problēmas un resursus, darboties kopā specifisko problēmu risināšanā
- iedvesma Spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- ķerties Spēcīgi ietekmēt, iedarboties (piemēram, par sauli, vēju, aukstumu).
- plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
- iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu); iesisties (3).
- iesisties Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- spars Spēja darboties (ķermenim, tā daļām).
- rezistence Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām); pretestība (1).
- pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
- kultūras kompetence spēja ētiski un efektīvi mijiedarboties starpkultūru saskarsmē personiskā un/vai profesionālā līmenī
- sociālās prasmes spēja komunicēt un mijiedarboties ar citām personām dažādos sociālajos kontekstos un dažādā sociālajā vidē
- ambidekstija Spēja vienlīdz veikli darboties ar abām rokām.
- atpūšanās spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties; [atpūta]{s:2360}
- atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko).
- rauties Spraigi, intensīvi darīt ko, darboties.
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
- radioklusēšna Stāvoklis, kurā netiek iedarbināta visa vai arī nozīmīga daļa darboties spējīgās radioaparatūras.
- rullēt Steigā, pavirši darīt (ko), darboties.
- dribināties Steigšus, bet bez panākumiem ar kaut ko nodarboties.
- budžināties Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle); darboties ar ko sīku, nenozīmīgu.
- tūlēties Strādāt lēnām, nesteidzīgi; nodarboties ar sīkumiem, nevajadzīgām lietām.
- muities Strādāt, darboties (bez redzama rezultāta).
- plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
- plēst Strādāt, darboties strauji, arī ar pūlēm.
- turēties strīpā strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem
- turēties strīpā (arī līnijā) strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem
- jemties Strādāt, darboties, pūlēties, parasti enerģiski.
- ķīpāties Strādāt, darboties, velkot, ceļot, nesot (ko smagu).
- kustēt Strādāt, darboties.
- kustēties Strādāt, darboties.
- ražāt Strādāt; darboties.
- ielauzties Strauji parādīties, ieviesties, iedarboties (par parādībām sabiedrībā).
- atvērtā sistēma tāda sistēma, kurai piemīt spēja sadarboties ar apkārtējo vidi - cilvēku, informācijas avotu, citām sistēmām, kā arī paplašināties. Šaurākā nozīmē šo terminu izmanto, lai apzīmētu reālas atvērtās sistēmas modeli, kas atspoguļo tos reālās atvērtās sistēmas aspektus, kas attiecas uz atvērto sistēmu sadarbību
- aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
- suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- vazotropisks Tāds, kam ir tieksme iedarboties uz asinsvadiem.
- svaigs Tāds, kam ir vēl neizmantotas, arī atjaunotas spējas darboties (parasti par cilvēku grupu).
- akonatīvs Tāds, kam nav vēlēšanās darboties, bez iniciatīvas, inerts.
- darbīgs Tāds, kas darbojas vai (jebkurā brīdī) var sākt darboties (par parādībām dabā).
- aktīvs Tāds, kas darbojas vai ir gatavs darboties, reaģēt.
- spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
- pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika; tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
- urdīgs Tāds, kas izraisa nemieru, vēlēšanos darboties (piemēram, par laika apstākļiem).
- pasīvs Tāds, kas nedarbojas vai nav gatavs darboties, reaģēt.
- ūķīgs Tāds, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī tāds, kas mēdz izkalpināt.
- neizveicīgs Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri strādāt, darboties.
- jaunzemnieks Tāds, kas nesen atguvis senču zemi vai saimniecību un uzsācis nodarboties ar lauksaimniecību.
- darbspējīgs Tāds, kas spēj darboties, veikt paredzētos uzdevumus.
- spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) - par cilvēkiem, to grupām.
- izturīgs Tāds, kas spēj ilgi bez traucējumiem darboties, funkcionēt (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- ražīgs Tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi (parasti par māksliniekiem).
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- ambifunkcionāls Tāds, kas var darboties (funkcionēt) divējādi.
- leskans Tāds, kas vienmēr gatavs (darboties, piedalīties), labprāt (iesaistās).
- spēcīgs tāds, kura spējas darboties ir īpaši izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu
- spītīgs Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- munštierēt Taisīt; darboties (ko taisot vai labojot).
- tačikava Tantriska budisma skola, kas 11., 12. gs. atdalījās no japāņu sektas singona un centās atjaunot sākotnējo hindu tantrismu ar tam raksturīgajiem seksuālajiem rituāliem, oficiāli tika aizliegta, taču turpināja darboties līdz 1689. g.
- pārtapt Tēlojot lomu, domāt, pārdzīvot, darboties atbilstoši šai lomai.
- tvaika un gāzes elektrostacija termoelektrostacija, kurā uzstādīta tvaika gāzturbīnas iekārta; var darboties gan kā kondensācijas elektrostacija (KES), gan kā termoelektrocentrāle (TEC)
- krist Tikt strauji virzītam lejup ar mērķi iedarboties uz kaut ko.
- Apvienotā Amerikas baltiešu komiteja trimdas baltiešu organizācija ASV, izveidoja 1961. g. aprīlī Amerikas latviešu apvienība, Igauņu nacionālā padome un Lietuviešu nacionālā padome, tās mērķis ir sadarboties ar ASV valdību un likumdošanas iestādēm, informēt tās par situāciju Baltijas valstīs, veicināt Baltijas valstu uzņemšanu NATO.
- ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt.
- grāvēties Trokšņaini darboties; arī ālēties.
- gūrāties Tūļājoties un vilcinoties ar kaut ko nodarboties.
- čammoties Tūļāties, nekārtīgi darboties.
- pļurināties Tūļāties; bezmērķīgi darboties.
- čammāties Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi rīkoties, darboties; tūļāties.
- čommāties Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi rīkoties, darboties; tūļāties.
- rūpes Turpmākā darbība, turpmāko (parasti neatliekamu, nozīmīgu) darbība kopums, kuru veikšanai nepieciešams sagatavoties, aktīvi darboties.
- ūdens agresivitāte ūdens spēja ķīmiskās reakcijās ārdoši iedarboties uz iežiem, kā arī dažādām būvēm
- pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
- ārstniecības iestāde uzņēmējsabiedrība, kam ir likumīgas tiesības nodarboties ar ārstniecību, to var izveidot valsts institūcija, pašvaldība, fiziska vai juridiska persona, ja ir saņemta akreditācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- pieņemt Uzsākt (militāra pretdarbību, cīņu), parasti pretinieka radītajā situācijā; darboties (sacensībās) atbilstoši pretinieka radītajai situācijai.
- aiziet Uzsākt darboties (piem., par motoru).
- pievērst uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- (pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- veltīt uzmanību (arī vērību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- (pie)vērst(arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un intensīvi nodarboties (ar to).
- vīties Uzturēties (kāda) tuvumā, darboties (ap kādu), izradot sevišķu interesi, uzmanību.
- impulsivitāte Uzvedības netīšums, tieksme darboties ātri, reaktīvi, vadoties no pēkšņas ierosmes, impulsa, neapzināti, bez refleksijas.
- kamandavāt Vadīt (piemēram saimniecību); likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
- ķeksēties Vairākkārt ķeksēt; darboties (ar ķeksi).
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
- skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
- mūķerēties Vairākkārt mūķēt; darboties ar mūķi.
- leģitimācija valdošās varas atzīšana no tiem, kam jāpakļaujas šai varai; piekrišana tās mērķiem un darbībai, uzticēšanās tai, gatavība sadarboties ar to.
- piektā kolonna valsts pilsoņi un iedzīvotāji, kas kara gadījumā ir gatavi sadarboties ar ienaidnieku; valsts, tautas nodevēji
- licence valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās)
- ķepašļāt Vārdot, nodarboties ar buršanu.
- žonglēt Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
- živerēties Veikli, enerģiski (ko) darīt rīkoties, darboties.
- pisties Veikt dzimumaktu; nodarboties ar seksu.
- kārtāt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, rezultātu.
- kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
- dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi
- tecēt Vienmērīgi virzīties (par iekārtas, ierīces u. tml. detaļām); darboties bez traucējumiem (par iekārtu, ierīci).
- veikparks Vieta, kas iekārtota, lai varētu nodarboties ar veikbordu.
- dzīves vieta vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties
- šļugurēt Vīkšķīties, darboties gar bērnu.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur).
- izometriskie vingrojumi vingrojumi, kuros muskuļiem liek darboties vienam pret otru vai pret nekustīgu virsmu
- stringoties Vingrot, nodarboties ar fizkultūras vai sporta vingrinājumiem.
- metaverss virtuālās realitātes telpa, kurā lietotāji var mijiedarboties ar virtuālo vidi un citiem lietotājiem
- Aleksandra ģimnāzija vispārizglītojoša mācību iestāde zēniem, dibināta 1868. g., no 1873. g. atradās Suvorova (tagadējā Kr. Barona) ielā 1, viena no pirmajām krievu vidējām mācību iestādēm Rīgā, 1911.-1912. g. bija lielākā vidējā mācību iestāde Rīgā (960 skolnieku), beidza darboties 1. pasaules kara laikā
- lietotāja saskarne visu programmā vai datorā paredzēto līdzekļu kopums, kas nosaka, kā lietotājs var sadarboties ar datoru; lietotāja saskarni veido, piemēram, izvēļņu kombinācijas, ekrāna plānojums, tastatūras komandas, komandvaloda, kā arī dažādas ievadizvades ierīces
- noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli; pārtraukt darboties.
- dentists Zobārstniecības speciālists, kam ir tiesības nodarboties ar zobu ārstēšanu un protezēšanu.
- dupeņot Zvejojot darboties ar dukuru.
darboties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV