Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam lm.

Atrasts vārdos (460):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (5127):

gentelmenʽs agreement "džentelmeņu vienošanās", mutvārdu vienošanās, kur puses uzticas viena otrai.
aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.)
hirolokvija (Kurlmēmo) roku valoda
pāvals (Salmu) jumta kore, čokurs
luģe (Salmu) kaudze
luģis (Salmu) kaudze
šekts (Zābaka) stulms
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
"Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
lielformāta kinofilma 35 mm un platāka kinofilma.
pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas
āboļmaize Ābolmaize
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops
oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu
pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
leproftalmija Acu iekaisums lepras gadījumā; leproza oftalmija
Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā
Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita
aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija
mehmendars agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki
agha agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs
optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas
uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem
stirpu vedējs agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai
Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu
mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā
Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā
hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
pribaks Aizjūgs salmus velkot nost no mašīnas ar zirgu
aizstirāt Aizkaisīt (ar salmiem)
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā)
Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai
kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai
kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.)
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā
aktierfilma Aktierkino filma
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
araks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kokospalmu vai dateļpalmu sulas vai rīsa
almanach Almanahs
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa
Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā
Vernija Almati - pilsētas nosaukums 1885.-1921. g.
Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē
Alminas rags Alminas pussalas tālākais izvirzījums Alvoranas jūrā
mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas
reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā
APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System"
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls
referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele
Corozo oleifera Amerikas eļļaspalma
AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute")
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
amsalitris Amonija salpetris (minerālmēsli)
krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā
telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi
minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
bezkameras animācija animācija, kurā attēlu tieši uzzīmē vai uzdrukā uz filmas lentes
zīmētā animācija, multiplikācija animācija, kurā attēlu uzzīmē uz celuloīda pamatnes un to uzņem kā filmas kadru
siluetu animācija animācija, kurā kadru pa kadram uzņem filmā divdimensiju figūras un formas
leļļu animācija animācija, kurā uzņem filmā trīsdimensiju lelles, pirms katra kadra nedaudz mainot to stāvokli
pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast."
aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos
viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās
fastigium Antīkā celtniecībā frontons, zelminis
Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali
stuļpe apakšdelma kauls
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu
pusdilbs apakšdelma vidusdaļa
apužstilbs Apakšdelms
dilbs Apakšdelms
kulkšņa Apakšdelms
stilbuks Apakšdelms
tullīte Apakšdelms
apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls
špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm
diaskops aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai
oftalmostatometrs aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai
proptometrs aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai
kinoprojektors aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz kinoekrāna
kinokamera aparāts kinofilmu uzņemšanai
metabolimetrs aparāts pamatvielmaiņas noteikšanai
mikrogonioskops aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā
spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras
Laubere apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs
Vecružina apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
Burtnieki apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā
Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
Laļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Antonopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Baļucki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Belobabina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Jekimovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Karnopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Krasutina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Odumāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Ostrovski apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zahariha apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā
Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
Blāķi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Blanka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Bidzi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Oliņas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā
Baužmala apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Cauči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Vaidavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Podzēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Pricēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Annasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Daliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Sipi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolmuižas pagastā
Bumbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Dreijerovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Kozori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Ratinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Spundžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Tēviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Voronova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Agejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Beloglazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Bikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Bodrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Burlakovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Čulki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Danilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Deneliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Feklistovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Gasuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Groveriški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Gruzdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Gušči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Hatki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Ignatovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Indričāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Jaskina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Jaunružina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Kļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Kurteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Kvasovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Lisovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Losa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Māmulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Meža Juri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Teiruma Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Trūpu Zamoži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Losu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Meža Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Paramonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Paški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Patrejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Putni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Rubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Sopri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Špēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Sprinda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Šutovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Tarakanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zabolotje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zaikovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zakutajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zemski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zuji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Trūpu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā
Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā
Andruves apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Baldieši apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Pankas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Puškari apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā
Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem
Nuķis apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Ramatas pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā
Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā
Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Valmieras pagastā
Kaijas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
Līgotnes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
Līgotnes 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā
Ciecere apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes
Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
Silmala apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola)
Ozolmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Kruki apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Prezma apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Pustinka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Štikāni apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Tiskādi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Rogoviki apdzīvota vieta (vidējciems) Silmalas pagastā
Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras
Vecate apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs
Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
Ramata apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs
Jeri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990-2009. g. - Valmieras rajonā) 40 km no Valmieras, pagasta centrs
Vilpulka apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 56 km no Valmieras, pagasta centrs
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
Jērcēni apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras
Endzele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Jeru pagastā
Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
Beites apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Eriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Ķoņu pagastā
Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Jaunklidzis apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Košķele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Vecates pagastā
Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
Rūpnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs
Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā
Muršas apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Ķoņu pagastā
Andrecēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem
Alksnīši apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Plāņu pagastā
Atpiļi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Trikātas pagastā
Antoni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Rebeles apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vecates pagastā
Sīmanēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras pagastā
Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Bāgrāna apdzīvota vieta Afganistānā (_Bāghrān_), Helmandas vilajeta ziemeļos
Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.)
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Džordžijas štatā
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Kanzasas štatā
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Mičiganas štatā
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Nebraskas štatā
Almanora apdzīvota vieta ASV (_Almanor_), Kalifornijas štata ziemeļu daļā
Pālmsitija apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
Pālmhārbora apdzīvota vieta ASV ("Palm Harbor"), Floridas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmveli apdzīvota vieta ASV ("Palm Valley"), Floridas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Pangutarana apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Sulu jūras dievidos, Pangutaranas salā
Lupapula apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Sulu jūras Kagajansulu salā
Luuka apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Holo salas austrumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Lugusa apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Tapulas salās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Siasi apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Tapulas salās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Langujana apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi salā, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Tanngaha apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi salā, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Almonte apdzīvota vieta Kanādā (_Almonte_), Ontārio provinces austrumu daļā
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā
Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Almati apgabalā
Balatopara apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabalā
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā
Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā
Arteziana apdzīvota vieta Krievijā (_Artezian_), Kalmikijas Republikas dienvidaustrumos
Baga-Čonosa apdzīvota vieta Krievijā (_Baga-Čonos_), Kalmikijas Republikas rietumos
Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
Baruna apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
Gērloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļrietumu daļā, Litlminča jūras šauruma krastā
Āsa apdzīvota vieta Marokā (_Assa_), Gilmīma-Smāra reģionā
Enkheizena apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provinces austrumos, Eiselmēra rietumu krastā
Almirante apdzīvota vieta Panamā (_Almirante_), Bokasa del Toro provincē
Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā
Hirinsalmi apdzīvota vieta Somijā (_Hyrynsalmi_), Kainū reģionā
Suomusalmi apdzīvota vieta Somijā (_Suomussalmi_), Kainū reģionā
Alvoksa apdzīvota vieta Spānijā (_Albox_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē
Almaseļesa apdzīvota vieta Spānijā (_Almacelles_), Katalonijas autonomā apgabala rietumu pierobežā
Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos
Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē
Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē
Almudevara apdzīvota vieta Spānijā (_Almudévar_), Aragonas autonomā apgabala Veskas provinces rietumu daļā
Bērzaine apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs
Elmhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Älmhult_), Krūnuberjas lēnē
Ankašruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ankarsrum_), Kalmaras lēnē
Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē
Blomstermola apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Emmabūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Hēgsbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Hultsfrēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Kristdāla apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Lindsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Molilla apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Tūšosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Višeruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Grenhēgena apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas dienvidu daļā
Ferjerstādene apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
Mērbilonga apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
Bēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas ziemeļaustrumos
Mensterosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Kalmaras šauruma rietumu piekrastē
Gamlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnes ziemeļrietumu daļā
Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Kapelšēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Mešta apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Uplandes Vēsbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Nīkvarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Okešberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Rimbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Tumba apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Vallentūna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Vesterhaninge apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Halstavīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnes ziemeļaustrumos
Mēmele apdzīvotās vietas "Lielmēmele" daļa Mazzalves pagastā
Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā
nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
dominējošais pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, līdz minimumam samazinot tonālos kontrastus
vājināts pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, radot izteiksmīgu ēnu zīmējumu
pamatapgaismojums Apgaismojums visam filmēšanas laukumam
pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs
apkasīt Apgrābt visapkārt (siena vai salmu kaudzi, vezumu)
vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības
apserot Apklāt ar spaļu un mālu kārtu salmu jumta kori
stulpiķi Apliekami ādas stulmi
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
singoma Apskaidrības ceļa kulminācija singonismā
stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs
izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai
apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo
pievelmēt Apstrādāt ar velmēm
kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot
baznīcas mūzika aptver kora mūziku, piem., gregoriāņu dziedājumus (katoļu bazn. liturģiskā dziesma) un psalmus; arī instrumentālo mūziku, piem., kantātes, pasijas, oratorijas un ērģeļmūziku, piem., fūgas un korāļu apdares
A pārtinama kinofilma apzīmējums 16 mm kinofilmas perforācijas novietojumam; 16 mm kinofilmas perforācija novietota tikai vienā lentes malā, savukārt dažādiem kopētāju modeļiem ir dažāds pārtinējmehānisma novietojums
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.)
AIVD Apzināšanās (attieksme), interese, vēlme un darbība (angļu "attention, interest, desire, action")
krausīt ar dakšām graudus no salmiem izpurināt (piedarbā kuļot)
elektrolauznis ar elektrību darbināms rīks lopu stāvvietu, aizgaldu, pagalmu un ceļu vecās betona, asfalta vai cita materiāla segas uzlaušanai
attēluztverošā virsma ar emulsiju pārklātā filmas daļa
ēvelēt ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu)
fiksēt ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra
fotografēt ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates
fotopapīrs ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates
izkasas ar grābekli izgrābtais nevērtīgais siens, salmi
nosukāt ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos
krūce ar izaugumiem un celmiem bagāta vieta
kontaktkopija ar kontaktkopēšanas metodi iegūta fotokopija vai filmas kopija
mīdeknis ar kuļamo bluķi izkultas labības salmi
juceknis ar kuļmašīnu kultas labības salmi
juči ar kuļmašīnu kultas labības salmi
jukumi ar kuļmašīnu kultas labības salmi
jukumsalmi ar kuļmašīnu kultas labības salmi
jukaimi ar pelavām sajaukti salmi
izkužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam)
iskužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt
kartiņkaudze ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā)
cisinieks ar salmiem pildīts gultas maiss
salmu maiss ar salmiem pildīts maiss gulēšanai
kratekles ar salmiem sajaukts siens lopbarībai
kratenis ar salmiem sajaukts siens lopbarībai
kapsis ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka
kapšis ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka
kapča ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai)
bāka ar salmiem, mēsliem un zemi pārsegta kartupeļu vai sakņu kaudze uz lauka
trasas maiss ar sienu vai salmiem piebāzts maiss
apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem
vakuola ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas
hidrokūdra ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos
tanks ar vāku noslēdzams trauks fotofilmu attīstīšanai
filogēns ar vēsturisko cilmi saistīts
notars ar zāli apaudzis pagalms; nora
aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu
pītrāt Ārdīt (sienu, salmus)
salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības
optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros
pinangs Arekas palma
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini
estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību
mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai
dionīns Ārstniecības preparāts, morfīna (hlorūdeņraža etilmorfīna) atvasinājums; narkotisks līdzeklis un līdzeklis sāpju remdēšanai
lakača Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
lakače Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
lakači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
lakāči Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
laukači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
laukauši Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
medenes Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
plaušene Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
dehelmintizācija Ārstnieciski profilaktisku pasākumu komplekss parazītisko tārpu (helmintu) iznīcināšanai
spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai
viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
asfaltēšana Asfaltbetona segas ierīkošana lidlaukos, pagalmos, uz autoceļiem, ietvēm, rūpniecisko ēku grīdām, jumtiem u. c.
autoregulācija Asinsrites fizioloģijā orgāna un audu tieksme uzturēt nemainīgu asins plūsmu, par spīti arteriālā spiediena maiņai, vai arī asins plūsmas pielāgošanās orgāna vielmaiņas vajadzībām
faķīrs Askētisks musulmaņu mūks (Indijā)
C vitamīns askorbīnskābe – ūdenī šķīstošs vitamīns, kam liela nozīme vielmaiņas procesā
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem
astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās
Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā
ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam
Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera
Ašanti tradicionālās ēkas Ašanti civilizācijas tradicionālās ēkas (_Asante Traditional Buildings_) atrodas Ganā un ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā; ēkas veidotas (gk. 18. gadsimtā) no zemes, koka un salmiem, taču tās ir ļoti neaizsargātas no laikapstākļiem; saglabājušās 13 ēkas
atcelmot Atbrīvot no celmiem
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem
habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas
talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā
praulene Atmateņu (senāk - celmeņu) suga ("Agaricus mutabilis")
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu
Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
Cēlēna dzirnavezers atradās tagadējā Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
Heselbijas pils atrodas 13 km uz rietumiem no Stokholmas centra, celta 17. gs. 50. gados, kopš 1963. g. Ziemeļvalstu kultūras centrs
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs
Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas
Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m
Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi
Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
kinofilmas kustības ātrums ātrums, ar kādu k. kustas kamerā vai projektorā; mērvienība – kadri sekundē (kadri) vai metri minūtē (m/min); mēmās kinofilmas kustības ātrums 16 kadri (18,3 m/min 35 mm filmai; 7,3 m/min 16 mm filmai); skaņu kinofilmas kustības ātrums 24 kadri (27,5 m/min 35 mm filmai; 11 m/min 16 mm filmai)
projekcijas ātrums ātrums, kādā filma virzās cauri projektoram; mēmās filmas ātrums ir 16 kadri sekundē, skaņu filmās - 24 kadri sekundē
kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotofilmā, kinofilmā)
skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija
lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai
fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu
interlinjāža attālums starp salikuma rindu apakšējo un augšējo līniju, ko metāla salikumā maina, ievietojot kailmateriālus, bet datorsalikumā – izmantojot speciālu programmatūru vai komandas
spilgtuma amplitūda attiecība starp atstarotās gaismas daudzumu no filmējama objekta gaišākajām un tumšākajām daļām
diantebrahija Attīstības anomālija, ko raksturo apakšdelma divkāršošanās
hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki
celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis
hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām
iedzīvināt Atveidot (izrādē, kinofilmā)
spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi)
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
kvantitatīvā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē audzes kopējās krājas vidējais pieaugums
tehniskā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē noteiktu dimensiju un kvalitātes kokmateriālu vidējais pieaugums audzē
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām)
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem
priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos
pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe
ješiva Augstākā Talmūda skola zinātniekiem un rabīniem
grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
zelts augstākās kategorijas apbalvojums; no šī cēlmetāla darināta medaļa
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
filmu eksponētājs augstas izšķirtspējas iekārta, kas ar lāzera staru (visbiežāk) veido rastra attēlu uz filmas vai arī tieši uz iespiedformas
beguma Augstdzimušu indiešu sieviešu (musulmaņu) uzruna, īpaši attiecībā uz firstu mātēm vai atraitnēm
Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos)
Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā
staubenis Augsts celms, vai koks bez galotnes
maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis; vēlēta muižniecības amatpersona
duprs Augsts, apdrupis celms
belmontieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Belmonte" (arī "Belmonti") iedzīvotāji
monomiozīts Augšdelma divgalvainā muskuļa iekaisums, kas periodiski atkārtojas
trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā
tricepss Augšdelma trīsgalvainais muskulis
spruds Augšdelms
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu)
Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m
dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
sveķi augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu)
sakne augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus
himera augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus
izdalītājsistēma augu šūnas un audi, kuros vielmaiņas rezultātā veidojas sekrēti, kas uzkrājas tajos vai arī izdalās uz āru
potēšana augu veģetatīvās pavairošanas veids - viena auga daļas (potzara) pieaudzēšana otram augam (potcelmam)
Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.)
burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki)
koka kastītes austrumnieciskas cilmes sitaminstrumentu komplekts ar dobju, noslēpumainu, biedīgu skaņu no senajiem tempļiem
čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri
betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli
tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde
sējmašīnu autouzpildītājs automobilis ar ierīcēm sēklu un minerālmēslu iepildīšanai sējmašīnās; dažus no tiem var izmatot arī minerālmēslu sajaukšanai un sēklu kodināšanai
autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem
auzaimi Auzu salmi
auzājs Auzu salmi
Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km
Iršu parka dzirnavu ezers Āžkalna ezers Valmierā
ādere Bagātīga (cēlmetāla) atradne
afterītis ballīte, kas tiek rīkota pēc galvenā pasākuma, koncerta vai filmas pirmizrādes
Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā
Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti
salmanieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" iedzīvotāji
Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski
lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji
Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski
Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē
celmenieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Celmene" iedzīvotāji
videobārs bārs, kura apmeklētājiem tik demonstrātas videofilmas
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums
kamolbegonija Begoniju hibrīdcilmes suga ("Begonia x tuberhybrida")
Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
Howeia belmoreana Belmora hoveja
kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana
bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu
danīla Bērns vai mājlops, kas nepārtaukti pieprasa uzmanību un savu vēlmju izpildi
starpvelme Berzes velme
bērza vemekļi bērzu sulas izdalījumi uz celma vai iegriezuma vietā
Areca cathecu beteļpalma
ģipšbetons Betons, ko izgatavo no ģipša saistvielas, minerālām (galvenokārt porainām) un organiskām (zāģskaidām, salmu griezumiem u. c.) pildvielām
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns)
tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus
nefrīdijs bezmugurkaulnieku izvadorgāns, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
beznegatīva Beznegatīva filma - filma, kurā var iegūt pozitīvu attēlu tieši ar kameru
Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās
kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika
maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
Ružina Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle"
Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste"
Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni
Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
biopolimēri Biogēni lielmolekulāri savienojumi, kas ir dzīvo organismu materiālais pamats (piem., olbaltumvielas, nukleīnskābes) un piedalās svarīgākajos organisma dzīvības procesos
Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis
blokbasters Blokbāsters - grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā
Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru)
Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
bondiāna Bondiāde - filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds
Harmrarnes šaurums Borholmas šaurums Baltijas jūrā
Hamrarnes šaurums Bornholmas šaurums Baltijas jūrā
Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi
samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā
karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta
Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
Lipoptena cervi briežu kaulmuša
briežmuša Briežu kaulmuša ("Lipoptena cervi"), kaulmušu dzimtas suga
Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
brigāders Brigādes komandieris, dienesta pakāpe krievu armijā 18. gs., starp pulkvedi un ģenerālmajoru
Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā
sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu; pagalms
bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā
ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ
brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem
kurtuāzā literatūra bruņinieku un galma literatūra 12.-14. gs. R-Eiropā
komatveida bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Lepidosaphes ulmi")
maiņas enerģija bruto enerģijas fizioloģiski derīgā daļa barības līdzeklī; nonākusi dzīvnieka organismā, iesaistās vielmaiņas procesos; metaboliskā enerģija
Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju
lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm
Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto
nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu
trajastrinsa budisma mitoloģijā - otrā debesu pasaule "vēlmju sfērā" un tajā mītošās dievības, kas atrodas Meru kalna virsotnē
rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām
buphtalmum Buftalmas
vītollapu buftalma buftalmu suga ("Buphtalmum salicifolium")
Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km
Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā
ilmājnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Ilmāja" iedzīvotāji
bunostomatoze Bunostomu ierosināta helmitoze
fototeksts Burti un teksts, kas tiek veidoti strādājot ar datoru un gaismjutīgu filmu
Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
rūpnieki Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
vairodzieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji
viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji
anagramma Burtu pārstatījums, kas vienu vārdu pārveido citā (piemēram, palma - lampa)
kulminēt būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1)
kuplot būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
novecot būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes
novecoties būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1)
pārliecināt būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem)
tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma
rimeksolons C~24~H~34~O~3~, kortikosteroīds; lieto oftalmoloģijā pēcoperācijas iekaisuma ārstēšanai, kā arī uveīta gadījumā
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī
palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu
melisalkohols C31H63OH, atrodams bišu vaskos un karnaubvaskos, gk. palmitīnskābes estera veidā, ko pārziepojot viegli iegūstams
palmitīns C3H5(C16H31O2)3, glicerīna tripalmiāts, kas kopā ar stearīnu veido cieto tauku lielāko daļu
hidnokarpskābe C5H7(CH2)10-COOH, glicerīda veidā atrodama čolmugras eļļā
puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_
Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
rīrprojekcija Caurprojekcija - projicēšanas metode, kur attēlu projicē no vienas, bet aplūko no otras puses; to izmanto kombinēto kadru uzņemšanai, reālu objektu filmēšanai uz citu attēlu fona; televīzijas specefekts, ar ko attēlus kombinē no fona un priekšplāna attēlu signāliem
celmājs Celmaina vieta, izcirtums
celmiens Celmaina vieta, izcirtums, celmājs
celmots Celmains
celmaine Celmājs
celmainis Celmājs
celmāja Celmājs
celmoksne Celmājs
celmojs Celmājs; celmots
pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals
armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints
armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums
parastā celmene celmeņu suga ("Armillaria mellea"), sēne brūngani dzeltenā krāsā, aug biezos ceros uz dzīviem un atmirušiem kokiem
cēlmetalls Cēlmetāls
platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd)
dirhams Cēlmetālu svara vienība Ēģiptē un Sudānā (3,12 g)
dirhēms Cēlmetālu svara vienība Ēģiptē un Sudānā (3,12 g)
lepturinae Celmgraužu apakšdzimta
leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints
strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints
zaļais celmgrauzis celmgraužu suga ("Anoplodera virens")
sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
ceļlauzis Celmlauzis
celmlauzējs Celmlauzis
priekšcensonis Celmlauzis
priekšcīnītājs Celmlauzis
priekškarotājs Celmlauzis
laphria Celmmušas
dzeltenīgā celmmuša celmmušu suga ("Laphria flava")
svītrainā celmmuša celmmušu suga ("Laphria gibbosa")
celmotains Celmots
calms Celms
ķere Celms
stuba Celms
stubs Celms
stubulzns Celms
stuburkls Celms
štamms Celms (mikrobioloģijā)
kakaža Celms ar 2 saknēm, ko lieto kā celteņa balstu vai pamatu ceļot smagākus priekšmetus
čams Celms ar atvasēm (purvā)
ceceris Celms ar saknēm
žamburs Celms upē
tulms Celms, gals
neatvasināts celms celms, ko veido tikai sakne bez afiksiem
pirmatnīgs celms celms, ko veido tikai sakne, bez afiksiem; primārs celms
atvasināts celms celms, kurā ir sakne un viens vai vairāki afiksi (izņemot galotni)
salikts celms celms, kurā ir vismaz divas saknes
Celma ezers Celmu ezers Kalvenes pagastā
sveķelis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā
sviķis Celmu malka, ko lietoja darvas cepļa kurināšanā
kinokoncertzāle Celtne, telpas kinofilmu izrādēm un koncertiem
kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem
brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums
sētas puse celtnes aizmugure; celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms
pusģēvele Celtnes zelmiņa puse
salmu celuloze celuloze, ko ražo rajonos, kur nav koksnes, bet ir daudz salmu (Ukrainā, Pievolgā, Rietumeiropā, ASV)
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds
Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
spēkoties censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.); censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (slimību, kaiti)
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
tetelmindnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetelminde" iedzīvotāji
šļaumene Cepure (salmu) ar platām, nokarenām malām
Vilmota ceratostigma ceratostigmu suga ("Ceratostigma willmotianum")
bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma)
serjeants-at-arms Ceremoniju ierēdņi Anglijas karaļa galmā
Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu
didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
vīkšķis cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei
zibīte cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā
saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu
sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes
cika Cikadeju dzimtas ģints ("Cycas"), dekoratīvs augs ar palmveida lapām, ko mēdz audzēt telpās
spole cilindrisks priekšmets ar apaļām sānu plāksnēm kinofilmas uztīšanai
duktorvelme cilindrs, kas rotējot paņem iespiedkrāsu vai mitrināšanas šķīdumu no krāsu kastes vai mitrināšanas aparāta šķīduma kastes un padod uz padeves velmēm
rašanās Cilme
celms Cilme, izcelšanās; arī pamats (kādai norisei)
denaturalizēšana Cilmes zīmes noņemšana ražojumiem, lai saņēmējs nevarētu konstatēt, kur prece ražota
pirmiezis Cilmiezis
Gilmija Cilmija, Kujas pieteka
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi
koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
vairogdziedzeris cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas
fasciolopsidoze cilvēka vai cūku helmintoze, ko ierosina fasciolopses
inscenētājs cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai
dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu
šķelmis cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība
talmudists cilvēks, kam ir raksturīgs talmudisms (2)
brahikerks cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu
pionieris cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis
dublieris cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā); arī dublētājs (2)
fakirs cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks
attīstītājs cilvēks, kas attīsta (filmas, plates)
nesējs cilvēks, kas kulšanas laikā nes salmus un krauj tos kaudzē
diktors cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu
babelis cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis
babelmanis cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis
pretīņēmājs cilvēks, kas saņem pretī uzcelto siena, salmu u. tml. klēpi
spolētājs cilvēks, kas spolē tekstilmateriālus
salmenieks cilvēks, kas strādā ar salmiem
kaskadieris cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās)
kinodarbinieks cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu
filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos
fascioloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina sūcējtārpi; helmintoze
cestodozes Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimības - helmitozes, ko ierosina lenteņi (cestodes)
himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze
merkaptopurīns Ciostatisks pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises
finoze Cisticerkoze, helmitozes veids, ko izraisa lentes tārpu kāpuri
Cīšu Cīšu ezers - Salmejs, ezers Rušonas pagastā
collu mērs collmērs
collumērs Collmērs
colmērs Collmērs
pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā
arenga Cukurpalmas
cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs
jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes
izčakstināt Čakstinot pārmeklēt (sienu vai salmus)
čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele
čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula
gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium")
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
nošļaupts jumts četrslīpju jumts ar pilnām plaknēm visās četrās ēkas pusēs (bez zelmiņiem)
DX kods četru veidu kods uz kasetes un fotofilmas, no kuriem fotoaparāta, filmu procesora un fotoattēlu printeris automātiski nolasa gaismjutīgā materiāla parametrus
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
atvārīšana Dabisko šķiedru jēlmateriālu apdares process, kurā atdala dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus
fibroīns Dabisko zīdu veidojoša lielmolekulāra olbaltumviela
cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku)
sekumi Dakša (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sakumi
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sekumi
Geranium dalmaticum Dalmācijas gandrene
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
aizmizot daļēji nomizot (baļķus, kārtis, celmus u. tml.)
Galvaspilsētas reģions Dānijas Karalistes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kurā ietilpst Zēlandes salas austrumu daļa un Bornholmas sala Baltijas jūrā
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
servāģi Darba rati ar platu virsu sera (arī siena, salmu u. tml.) vešanai
gubvāģi Darba rati ar platu virsu siena, salmu vešanai
vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē
risinājums darbības, konflikta iznākums, rezultāts, attīstība (literārā darbā, filmā u. tml.)
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus
distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem
kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu
phoenix Dateļpalmas
datele Dateļpalmas auglis
Kanāriju dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix canariensis")
īstā dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix dactylifera")
Robelēna dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix robeleni")
datu stacija datoru tīkla terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārraides iekārtas un ar tām saistītā programmatūru
Kalmia polifolia daudzlapu kalmija
seriāls Daudzsēriju kinofilma
Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos
snaidas dažādi nederīgi, nomesti krāmi (lupatas, salmi,diegi u. tml.), kas pinas pa kājām vai rada nekārtīgu izskatu
navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī
principes Dažās augu sistēmās tā sauktas palmas kā īpaša augu rinda
firmans Dažās musulmaņu zemēs - sultāna, šaha vai cita valdnieka rīkojums, dekrēts
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company"
Skaņaiskalns dažkārt sastopams Valmmieras novada apdzīvotās vietas "Skaņkalne" nosaukums
maģistrs dažu amatpersonu tituls (senajā Romā); augsts galma tituls (Bizantijā); persona, kam ir šāds tituls
nefrīdiji dažu bezmugurkaulnieku izvadorgāni, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus, dažkārt arī dzimumproduktus
meridiānaugstums Debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī
miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze)
kalmijlapu deicija deiciju suga ("Deutzia x kalmiiflora")
priekšplāna dekorācija dekorācija, kas tiek novietota starp kameru un filmējamo objektu, uzņemot kombinētos kadrus
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu
miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās
pomponroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, piemērotas audzēšanai iekšējos pagalmos
delma Delms
delbs Delms - rokas daļa no pleca līdz plaukstai
skulduris Delms, stilbs
blāsnis Delveris, nebēdnis, šķelmis
celmelis dem. --> celms
celmiņš dem. --> celms
ķilmītis dem. --> ķilmis
pacelmiņš dem. --> pacelms
salmiņš dem. --> salms
černuha Depresīva satura daiļdarbs (parasti filma)
Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri)
krimiķis Detektīvfilma
heroīns diacetilmorfīns, stipra narkotiska viela (morfīna atvasinājums), ko nelieto medicīnā
skalārmatrica diagonālmatrica, kuras visi diagonāles elementi ir vienādi
protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls
caurprojekcija Diapozitīvu un filmu projicēšanas metode, kad attēlu projicē uz vienas, bet aplūko uz otras ekrāna puses
štalmeisters Dienesta pakāpe dažos pilsgalmos; zirgu pārzinis
vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska
krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus
pomelo Dienvidaustrumu Āzijas koku augļi, kas atgādina greipfrūtu, pampelmūzi
ozolnieki Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji
dižilmājenieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji
dižilmājnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji
badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu
sulfonals Diētilsulfondimetilmetāns, bezkrāsaini kristāli bez smakas un garšas, lieto kā miega līdzekli
digitālā krāsu korekcija digitāls process, kas kompensē krāsu atšķirības, demonstrējot filmu uz kinoekrāna un televīzijā
Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā
dilba Dilbs, rokas daļa no elkoņa līdz pirkstiem; zābaku, zeķu stulms
geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem
Helichrysum monstrosum dīvainā salmene
vaska palmas divas palmu rindas ģintis - vaskapalmas ("Ceroxilon") un kopernīcijas ("Copernicia")
halmaheri Divas tautību un cilšu grupas Halmaheras un tai tuvējās salās (Indonēzijā) - dienvidhalmaheri un ziemeļhalmaheri
glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē
daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas
goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas
bicepss divgalvainais augšdelma muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā
reduplicēts īpašvārds divkāršots īpašvārds - īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms
vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem
pārklājošā kopēšana, kombinējošā kopēšana divu attēlu kopēšana uz vienas tīrās filmas
savietošana Divu filmas posmu sastiprināšana montāžas vietā
zarene Divzaru koka dakša salmu vai siena kraušanai
dižciltis Dižciltnieks, lielmanis, dižvīrs
dižciltnieks Dižvīrs, lielmanis
Bites muiža Dobeles novada Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" bijušais nosaukums
tercels Dobīte, ko iecērt celmā sulām
kinoapraksts Dokumentāla (parasti informatīvi publicistiska) īsfilma
doķene dokumentālā filma
dokfilma Dokumentālā filma
kultūrfilma Dokumentāla kinofilma ar izglītojošu saturu
kultūrfilma Dokumentāla kinofilma par kultūras tematiem
kinodokuments Dokumentāli kinokadri; dokumentāla kinofilma
portretfilma Dokumentāra filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu
mikrofotokopēšana dokumentu, preses materiālu, rasējumu, rokrakstu un citu materiālu samazinātu precīzu kopiju iegūšana; mikrofilmēšana
hyphaena Dompalma
parādīt dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3)
draišķīgs Draisks, šķelmīgs
spindzelīgs draisķs, šķelmīgs
Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
drumstalošanās drukas defekts – divreizēja viena un tā paša elementa parādīšanās ar nobīdi gurķa formas veidolā, kuras iemesls var būt sprauga starp formas un cilindra zobratiem, nepareizs krāsas uzlikšanas velmju regulējums, nepareiza dekeļa izvēle u. c.
dublis Dubls - vairākkārtīgs (viena, un tā paša kinofilmas kadra) uzņēmums
Duckershof Dūķeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība
hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi
mežnieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmežs" iedzīvotāji
mazilmājnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazilmāja" iedzīvotāji
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu
DX DX kods - četru veidu kods uz kasetes un fotofilmas, no kuriem fotoaparāta, filmu procesora un fotoattēlu printeris automātiski nolasa gaismjutīgā materiāla parametrus
meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā
dzelmājs Dzelme
dzelmenis Dzelme
dzīle Dzelme
kurtums Dzelme
sietava Dzelme
zelme Dzelme
dzelms Dzelme (1)
dzelna Dzelme (1)
umma Dzelme upē, bedre
dzeltra Dzelme upē, ezerā
atpals Dzelme, atvars
dziliene Dzelme, dziļums
dzelve Dzelme, dziļums, akacis
puišiņš dzelmes puišiņš - akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
dziļumnieks Dzelmes, dziļumu apdzīvotājs
dzelmāts Dzelmjains
dzelvains Dzelmjains, akačains
kaķpēdiņa Dzeltenā kaķpēdiņa - dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
Helichrysum arenarium dzeltenā salmene
kaķa pēda dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
dzeltenā kaķpēdiņa dzeltenā salmene (“Helichrysum arenarium”)
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
Laphria flava dzeltenīgā celmmuša
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma
šerrikoblers Dzēriens no šerrija, cukura, citrona un ūdens, ko sūc ar salma stiebru
psalmot Dziedāt psalmus
klēpis Dzīle, dzelme
stāvbedre Dziļa bedre, kas piepildīta ar kartupeļiem un pārklāta ar salmiem.un zemes slāni
lielspuru kalmāri dziļjūras galvkāju klases kalmāru kārtas grupa (_Magnapinmidae_), novēroti tikai dažos eksemplāros - ar zemūdens kamerām nofilmēti pie urbšanas platformām
kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī
kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī
dziļoksnis Dziļums; biezoknis; dzelme
ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā; šo attiecību grafisks attēlojums
orgasms Dzimumaktā - apmierinājuma izjūta, seksuālas baudas kulminācija
celmatvases Dzinumi, kas attīstās no koku celmiem
Pilsētas dzirnavezers Dzirnavu ezers Valmieras pilsētā
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība)
akantocefaloze Dzīvnieku (mugurkaulnieku), retāk cilvēka helmintoze, ko izraisa dzelkņgalvji, kas parazitē zarnās
diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem
čašņi Dzīvnieku ēdiena atlikumi (siena un salmu sīkumi)
filikoze Dzīvnieku helmintozes veids
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks
bilančizmēģinājumi Dzīvnieku vielmaiņas pārbaude enerģijas, olbaltumvielu, ūdens u. c. vielu izmantošanas noteikšanai
ketoze Dzīvnieku vielmaiņas slimība
osteodistrofija Dzīvnieku vielmaiņas slimība, kuras izpausme ir patoloģiskas kaulu un kaulaudu pārmaiņas
Hāgalunda Dzīvojamais un rūpniecības rajons Solnā (Hagalund), uz ziemeļu no Stokholmas, agrākā strādnieku priekšpilsēta ar unikālu koka apbūvi
Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem
džentelbeņķis Džentlmenis
džentelmenis Džentlmenis
džentelmens Džentlmenis
džentlemanietis Džentlmenis
džentlemens Džentlmenis
džentlmens Džentlmenis
gentleman Džentlmenis
Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju
gazavats Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem
jihad Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem un islāma pretiniekiem
džihāda Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem, citu ticību pārstāvjiem
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas)
govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese
Habls Edvins Pauels Habls (1889.-1953. g.) - amerikāņu astronoms, galaktiku izpētes celmlauzis
Engelmaņa egle egļu suga ("Picea engelmanii")
makads Ēģiptes islāmiskā viesistaba ar kolonnu arkādu pret pagalmu
Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
goblapu eikomija eikomiju suga ("Eucommia ulmoides"), 15-20 m augsts vasarzaļš koks ar stipri eliptiskām lapām, Ķīnas centrālās un rietumu daļas kalnos
Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (Stokholmas konvencija)
Chamaerops humilis Eiropas pundurpalma
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra
platekrāns Ekrāns (kinofilmu projicēšanai), kura malu attiecība ir no 1 : 1,66 līdz 1 : 2,33
kinoekrāns Ekrāns, uz kura projicē kinofilmas
ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali
eksoftalmometrija Eksoftalma pakāpes noteikšana
attīstīšana eksponētās filmas apstrāde laboratorijā - attīstīšana, skalošana, fiksēšana, mazgāšana, žāvēšana, kuras rezultātā iegūst filmas oriģinālo negatīvu vai pozitīvu
ekspozimetrs Eksponometrs - ierīce ekspozīcijas laika noteikšanai fotografējot, fotokopējot vai filmējot
kriptobioze Ekstremāls anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma
Hizbolla Ekstrēmistisks šiītu musulmaņu grupējums, īpaši Libānā
kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski
debajs Elektriskā dipolmomenta ārpussistēmas mērvienība, ar ko mērī molekulu elektrisko dipolmomentu
atmosfēras elektrība elektriskās parādības un procesi atmosfērā; atmosfēras elektriskais lauks, tās jonizācija, atmosfēras elektrovadītspēja, mākoņu un nokrišņu lādiņi, atmosfēras elektriskās strāvas un izlādes (arī zibens; Elma ugunis)
vibromasažieris elektrisks aparāts, kas rada vibrāciju kādā ķermeņa iecirknī, lai stimulētu asinsriti un vielmaiņu
kvadrupolstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas kvadrupolmomentam mainoties laikā
platīnmetāli Elementu periodiskās sistēmas astotās grupas elementi (rutēnijs, rodijs, pallādijs, osmijs, irīdijs, platīns), grūti kūstoši plastiski metāli, kopā ar sudrabu un zeltu veido cēlmetālu grupu
Stepnoje Elista, pilsēta Krievijas Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
elaeis Eļļaspalmas
corozo Eļļaspalmu rindas ģints
Gvinejas eļļaspalma eļļaspalmu suga ("Elaeis guinensis")
orektisks Emocionāli impulsīvs, ar sakairinātām vēlmēm saistīts
Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Picea engelmaanii Engelmaņa egle
ephesia Ephesia fulminea - lentpūcīšu suga
Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti
kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos
Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
kontaktpagalms Erota centra pagalms, kur tiek nodibināti kontakti un norunāti noteikumi starp klientu un prostitūtu
seksene Erotiska filma
egoicisms Ētikas mācība, ka mēs meklējam tikai savu apgaismoto pašlabumu un ka visas mūsu vēlmes attiecas uz mums pašiem
kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā
Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja
ēveļmašīna Ēvelmašīna - mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele
šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā
šķērsēveļmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā
ēvelgrieznis Ēvelmašīnas asmens
ēvelnazis Ēvelmašīnas griezējinstruments, kas paredzēts finiera sloksnes nogriešanai no sagataves
Ezera ezers Ezeris, ezers Valmieras pagastā
Tulmenītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,3 ha; Tulmenes ezers; Tulmens; Tulmeņu ezers
Tīvgols ezers Andrupenes pagastā, platība - 8,1 ha; Dilmaņu ezers; Rakuskova ezers; Rakuskovas ezers
Almanoras ezers ezers ASV (_Almanor, Lake_), Kalifornijas štata ziemeļu daļā
Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers
Celmu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 3,9 ha; Celma ezers
Mežezeriņš ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,3 ha; Lielmeža ezers
Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Marī ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas ziemeļu daļā, netālu no Litlminča austrumu piekrastes
Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers
Poļivaru ezers ezers Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, stipri aizaudzis
Dupenu ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha
Dužņeva ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha
Gluhoje ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,2 ha
Sļepoje ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,5 ha; Slemoje ezers
Baļucku ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,8 ha
Javines ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,1 ha
Timseņš ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers
Veduščeje ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 7,6 ha
Prezmas ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 3 ha, dziļums — līdz 3,4 m; Prezmu ezers
Kondratjeva ezers ezers Silmalas pagastā, platība - 4,2 ha
Gluhoje ezers ezers Silmalas pagastā, platība — <1 ha
Lengelmevesi ezers Somijā (_Längelmävesi_), Pirkanmā reģionā
Burtnieks ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers
Saules ezers ezers Valmieras novada Bērzaines pagastā, platība — 1,1 ha
Budenbrokas ezers ezers Valmieras novada Dikļu pagastā, platība 1,7 ha
Paltītes ezers ezers Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība - <1 ha
Pilicis ezers Valmieras novada Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Pilics; Pilicu ezers
Palkaiņu ezers ezers Valmieras novada Trikātas pagastā, platība - 1,2 ha
Vaidavas ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, 48,0 m vjl., platība — 80 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10 m
Anuļu ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - \~1 ha
Dzelves ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - <1 ha
Rābuta ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - 10,1 ha; Rābuts
Ezeris ezers Valmieras novada Valmieras pagastā, platība - 5 ha; Ezera ezers; Ezeru ezers
Žērbeles ezers ezers Valmieras novada Vecates pagastā, platība - <1 ha
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers
Mēlarens ezers Zviedrijas vidienes austrumu daļā (zv. val. _Mälaren_), platība - 1120 km^2^, garums - 105 km, lielākais dziļums - 64 m, \~1200 salu, austrumu piekrastē - Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma
Ozolmuižas ezeri ezeru pāris Limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri
nepieķeršanās Ezoterismā atturība attiecībās ar naudu un mantu, atbrīvošanās no cilvēku vajājošām vēlmēm
sādhana Ezoterismā garīgi vingrinājumi, ko lieto lai atbrīvotos no vēlmēm, kaislībām un iekārēm
uparati Ezoterismā tas, pēc kā visiem jātiecas - visu personisko vēlmju beigas
almohadi Fanātiski noskaņotas musulmaņu ciltis Ziemeļāfrikā, kas 12. gs. iebruka Spānijā pēc kristiešu mēģinājuma atkarot Spāniju no musulmaņiem
pārklājējlīdzekļi Farmakoloģiski indiferenti lielmolekulāri savienojumi, kas, veidojot koloidālu šķīdumu, pārklāj gļotādu un pasargā to no kairinošo aģentu iedarbības
Fātimidi Fatimas radītā musulmaņu dinastija, kas nomainīja Aglabidus un valdīja Tunisijā no 909. līdz 1171. gadam
benzilspirts Fenilmetanols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu; lieto parfimērijas ražošanā
karboligāze ferments dzīvnieku un augu audos, kas katalizē pirovīnogskābes pārvēršanu par acetilmetilkarbinolu
enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu
ficene Filma
fiļčiks Filma
filene Filma
fiļimons Filma
films Filma
mordobojņiks Filma ar kautiņu skatiem
arhīva kadri filmā iekļautas epizodes, kas nav uzņemtas īpaši šās filmas vajadzībām, bet iegūtas no kinoarhīva vai citas speciālas glabātavas
trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam piemīt aizvien pieaugošs sasprindzinājums
sīkvels filma vai literārs darbs, kurš tapis kā autonoms sižetisks turpinājums kādam citam autonomam darbam un kurā darbojas vieni un tie paši galvenie tēli; turpinājums
vieglā pornogrāfija filma, grāmata vai glezna, kurā seksualitāte ir parādīta skaistā ietvarā ar skaistiem cilvēkiem un stila ziņā izturētā veidā
šaurfilma filma, kas šaurāka par 35 mm (8 mm, 16 mm un mūsdienās reti lietotās 9,5 mm, 17,5 mm, 28 mm filmas); šaurformāta filma
animācijas filma filma, kas uzņemta, izmantojot animācijas filmēšanas tehniku
kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns
videofilma Filma, kura uzņemta un paredzēta demonstrēšanai ar videoierīcēm
baletfilma Filma, kurā uzņemts balets
beznegatīva filma filma, kurā var iegūt pozitīvu attēlu tieši ar kameru
platfilma Filma, kuras kadrs ir samērā plats
snuff Filma, parasti pornogrāfiska vai spēcīgi erotiska, kuras gaitā notiek slepkavība (sekss, varmācība, asinis); "snuff movie"; "snuff film"
oriģinālnegatīvs Filma, uz kuras uzņemot tiek fiksēts negatīvais attēls
kamera Filmaparāts, fotoaparāts; filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa
projekcija filmas attēla demonstrēšana uz ekrāna
sinhronizācija filmas attēla un skaņas saskaņošana montāžas procesā
latentais attēls filmas emulsijā fiksētais attēls pirms filmas attīstīšanas
ekspozīcijas amplitūda filmas emulsijas kvalitātes rādītājs, kas nosaka iespējamās e–as ilguma variācijas, kādas iespējamas, neietekmējot attēla kvalitāti
atšķirtspēja Filmas emulsijas vai optiskās sistēmas spēja fiksēt attēlā sīkas detaļas
vizuālā montāža filmas kombinēšana no uzņemtu kadru kopuma, neizmantojot scenāriju
samontēta kopija filmas kopija pēc montāžas pabeigšanas, bet pirms dublāžas vai postsinhronizācijas
beznegatīva kopija filmas kopija uz beznegatīva filmas
eksportkopija Filmas kopija, kas īpaši sagatavota (ar dublāžu vai subtitriem) demonstrēšanai ārpus valsts, kurā tā uzņemta
izlaidumkopija Filmas kopija, kas paredzēta publiskai demonstrēšanai
reducētā kopija filmas kopija, kuras formāts kopēšanas procesā mainīts uz mazāku formātu
ekspreskopijas kontrolkadri filmas kopija, kuru attīsta 24 stundu laikā pēc uzņemšanas
ekspreskopija Filmas kopija, kuru attīsta 24 stundu laikā pēc uzņemšanas
kopēšana Filmas kopiju izgatavošana
intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību
bante Filmas lente
montētais negatīvs filmas negatīvs, kas sagatavots pozitīvo izlaidumkopiju izgatavošanai
atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā
apskaņotā kopija filmas pozitīva kopija, kurā ir gan attēls, gan skaņas celiņš
skaņas kopija filmas pozitīvkopija, kurai ir gan attēls, gan skaņas celiņš
ieskaņošana Filmas skaniskā satura ierakstīšana pēc filmas uzņemšanas īpašā ieraksta studijā
brīvā skaņa filmas skaņa, ko ieraksta neatkarīgi no attēla
dzīvā skaņa filmas skaņa, ko ieraksta vienlaikus ar attēlu
stroboskopiskā filmēšana filmas uzņemšana mirgojošā gaismā
backprojection Filmas uzņemšana paviljonā, kur aktieri darbojas uz dibenplāna ekrānā rādāmas filmas fona
rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem
abpusējs sānapgaismojums filmējamās ainas apgaismojums no abiem sāniem
kontrapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no aizmugures
apakšapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no apakšas
augšapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no augšas
jaukts apgaismojums filmējamās ainas apgaismojums no dažādām pusēm
sānapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no sāniem
makroplāns Filmējamās personas sīkas ķermeņa daļas (piem., auss, lūpu, pirkstu) vai cita sīka priekšmeta vai norises uzņēmums
perspektīvas pielāgošana filmējamo objektu proporciju un savstarpējo attālumu mainīšana uzņemtajā attēlā, izmantojot objektīvus ar ļoti lielu vai ļoti mazu fokusa garumu
izfilmēt Filmējot izlietot (filmu)
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu)
piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu); filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus)
tiešais apgaismojums filmējsmās ainas apgaismojums no priekšpuses
ātrfilmēšana Filmēšana ar ātrumu, kas lielāks par normālo filmas demonstrēšanas ātrumu (24 kadri/s)
mēmā kamera filmēšana bez skaņu ieraksta
slēptā kamera filmēšana, filmējamajam nezinot
akcentapgaismojums Filmēšanas laukuma daļas apgaismojums
tiešā sekošana fokusam filmēšanas paņēmiens – operators vēro filmējamo ainu caur objektīvu, ar kuru filmē
rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu
animācija Filmēšanas tehnika, uzņemot filmu kā statisku attēlu virkni, kurus projicējot, rada kustības ilūziju
izfilmēties Filmēt (daudzus objektus), vairākkārt filmēt (kādu objektu)
nofilmēt Filmēt un pabeigt filmēt
uzfilmēt Filmēt un pabeigt filmēt
pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna
sinematēka Filmotēka
CtF filmu eksponētājs
bondiāde Filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds; bondiāna
papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra
f/s Filmu studija (kopā ar nosaukumu: f/s "Rija")
road movie filmu žanrs, kurās sižets ir saistīts galvenokārt ar notikumiem ceļā
krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru
gaismas plūsma fizikāls lielums, kas raksturo to starojuma plūsmas daļu, kura iedarbojas uz cilvēka aci; mērv. lūmens (lm)
augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
diadinamoterapija Fizioterapijas veids - līdzstrāvas impulsveida iedarbība, kuras rezultātā uzlabojas perifērā asinsrite, vielmaiņa un mazinās sāpes
filmas producents fiziskā vai juridiskā persona, kura finansē un organizē filmas radīšanu un ir atbildīga par tās pabeigšanu
aniloksa cilindrs fleksogrāfijas krāsu aparāta sastāvdaļa – cilindrs vai krāsu velme, kuras virsmā iegravētas šūnas ar speciālu rastra struktūru (120–180 līnijas/cm), kas krāsas vai lakas slāni no krāsu kastes pārnes uz iespiedformas apdrukājamiem elementiem, kuri atrodas padziļinājumos
betametazons Fluorizēts kortikosteroīdu savienojums, sintezēts medikaments, kas ietekmē ogļhidrātmaiņu un olbaltumvielmaiņu
kinerentgenogrāfija Fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā
rīrekrāns Fona ekrāns, uz kā attēlu rāda no otras puses; to izmanto televīzijā un filmu uzņemšanā
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu)
tālmēra fotoaparāts fotoaparāts, kurā asumu iestāda ar tālmēru
digitālais fotoaparāts fotoaparāts, kurā fotofilmas vietā lieto pusvadītāju matricu, kas optisko attēlu pārveido elektroniskā formā un ieraksta atmiņas kartē
plonka Fotofilma
pļonka Fotofilma
pozitīvais attēls fotofilmas vai kinofilmas attēls, kura gaismas un ēnu laukumu attiecības atbilst to attiecībām uzņemtajā ainā
negatīvais attēls fotofilmas vai kinofilmas attēls, kura gaismas un ēnu laukumu attiecības ir pretējas to attiecībām uzņemtajā ainā
izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu)
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru); fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai)
mizanscēnas izkadrējums fotogrāfiju vai zīmētu attēlu virkne, kurā atspoguļota kadra kompozīcija epizodes vai visas filmas vēstījuma nozīmīgākajos momentos
izkadrējums Fotogrāfiju vai zīmētu attēlu virkne, kurā atspoguļota kadra kompozīcija epizodes vai visas filmas vēstījuma nozīmīgākajos momentos
dziļkodinājums Fotoķīmigrafijā trešās pakāpes kodinājums līdz dziļumam, ko velme nesniedz
infrahromatiski materiāli fotomateriāli (fotoplates, filmas, fotopapīrs), kas ir ne vien gaismjutīgi, bet reaģē arī uz infrasarkano starojumu
negatīvs fotoplate vai filma ar apgrieztu fotoattēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai
ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem
ministeriāli Franku valstī sākumā augstākās amatpersonas karaļa galmā, vēlāk karaļa pārvaldes un tiesas pārstāvji valsts novados
Pēlmana frīzeja frīzeju suga ("Vriesea x poelmanii")
fulmināti Fulmīnskābes (karbiloksīma C=N-OH) sāļi, toksiski, trieciena vai berzes ietekmē sprāgst
Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām
muharrams Gada pirmais mēnesis musulmaņu kalendārā
fiziskais vecums gadskārtu skaits celma augstumā, kam pieskaita 3–5 gadus, kas nepieciešami celma augstuma sasniegšanai
samans gaisā kaltēts, neapdedzināts māla ķieģelis ar grieztu salmu un dažkārt arī ar smilšu piemaisījumu; lieto kā būvmateriālu apvidos, kur nav mežu
gaismas avota energoefektivitāte gaismas atdeve, kas nosaka gaismas plūsmas attiecību pret patērēto jaudu, parādot, ar kādu efektivitāti patērētā elektriskā jauda pārvēršas gaismā; mērvienība – lūmens uz vatu (lm/W)
magazīnas kārba gaismas izolēta kārba ar divām spolēm (tīrajai filmai un eksponētajam filmas materiālam), ko pievieno kamerai
atspīdums Gaismas kūlis, kas rodas no spēcīga gaismas avota atstarošanas objektīva virsmā un veido apļus filmas attēlā
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, vienāda ar gaismas plūsmu, ko 1 steradiānu lielā telpas leņķī izstaro 1 kandelu (cd) stiprs punktveida gaismas avots; apzīmējums - lm
vezikulārie materiāli gaismjutīgi materiāli, kuros fotogrāfisko attēlu veido gaismu izkliedējoši gāzes mikroburbulīši termoplastiska polimēra kārtiņā; izmanto melnbalto kinofilmu kopiju iegūšanai, mikrofotogrāfijā, rentgenogrāfijā
fotomateriāls Gaismjutīgs materiāls (ar gaismjutīgiem slāņiem un starpslāņiem klāta filma, fotopapīrs un fotoplate), kuru izmanto fotogrāfiskā attēla iegūšanai
pretoreola odere gaismnecaurlaidīgs filmas pārklājums, kas novērš oreola efektu
collštoks Galdnieka collmērs
krusteja Galerija ap klostera pagalmu sakrālai procesijai un telpu savienošanai
negatīvs galīgais attēls (astronomijā, spektrogrāfijā, rentgenoloģijā); eksponēta un attīstīta kinofilma ar negatīvu attēlu
hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus
leibārsts Galma ārsts
maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās
kambarfreilene Galma dāma
senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks
hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību
aumeisters Galma meistars; audzinātājs, skolotājs
virshoftiesa Galma virstiesa - augstākā tiesa Kurzemes guberņā līdz 1889. g.
virshoftiesa Galma virstiesa - galma tiesas nosaukums Kurzemes un Zemgales hercogistē no 1715. g.
Gelma Gālma, pilsēta Alžīrijā
galmenieks Galminieks
kurtizānis Galminieks
kurtizāns Galminieks
kambarkungs galminieks cara Krievijā un dažās citās monarhistiskās valstīs
kamarilja Galminieku grupa, kliķe, kas ar intrigām valsts lietas ietekmē sev par labu
pilsgalms Galms
Gal-Muyža Galmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi
desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu
uncinarioze Gaļēdāju invāzijas slimība, ko ierosina nematode, helmintozes veids
Dalmācijas gandrene gandreņu suga ("Geranium dalmaticum")
likste Gara tieva kārts salmu kūlīšu nostiprināšanai salmu jumtā
garumi Garākās pelavas, garākās sasmalcinātas salmu daļas, spaļi u. tml.
pakājas Garāki salmu gali labības vai linu kūļa apakšā
kārestes gardums, vēlme pēc kaut kā garšīga
jarase Garena, četrstūraina salmu vai labības kaudze
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai
korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā
jaukalas Gari salmi
jaukulas Gari salmi
jekula Gari salmi
jēkula Gari salmi
jēkuļi Gari salmi
jēlkula Gari salmi
botforti Gari zābaki ar platiem stulmu galiem
garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem
garsalmi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem
kaļavas garie zābaki, stulmzābaki
kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas
garkula Garkūļu salmi
riseklis garkūļu salmu grīste kūļa siešanai
barabans Garkūļu salmu gatavošanas ierīces trumulis
jēkulis Garstiebru rudzu salmi, ko lietoja jumtu klāšanai
garstilbu Garstulmu
garstulmains Garstulmu
Dziļā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība - 2,2 ha
Jaunā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība — 2,6 ha
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula
Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe
Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā
Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha
Gauss Gauss Kārlis Fridrihs (1777.-1855. g.) - vācu fiziķis un astronoms, celmlauzis skaitļu teorijā, algebrā, ģeometrijā, potenciālu teorijā u. c.
gobu gialekta gialektu suga ("Gyalecta ulmi")
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju
falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas
vīksnaugs Gobu dzimta ("Ulmaceae")
Amerikas vīksna gobu suga ("Ulmus americana"), Latvijā introducēta, vietām audzē kā krāšņumaugu parkos
stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse
parastā vīksna gobu suga ("Ulmus laevis"), kas Latvijā sastopama gk. upju sanešu augsnēs
zemā goba gobu suga ("Ulmus pumila"), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
dermovakcīna Govju baku vīrusa celms; to iegūst no baku pustulām un saglabā ar ādas pasāžām
brahiogramma Grafiski reģistrēts augšdelma artērijas pulss
sintētiska forma gramatiskā forma, kurā, formas celmam saistoties ar vienu vai vairākiem formveidošanas afiksiem, izteiktas vairākas gramatiskās nozīmes
semantiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto dažādas saknes vai celmus vienas paradigmas robežās
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.)
čančis graudu siets ar lieliem caurumiem salmu atkritumu atdalīšanai no graudiem
Acorus gramineus graudzāļu kalme
bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs)
blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters
dispepsija Gremošanas traucējumi, cilvēku un dzīvnieku vielmaiņas slimība
stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete
Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās
Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā
Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju
pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni
driķāji Griķu salmi
drikājs Griķu salmi
griķāji Griķu salmi
kriķāji Griķu salmi
objektīva revolvergalva grozāma ierīce ar vairākiem dažāda fokusa garuma objektīviem, kurus var operatīvi apmainīt filmēšanas laikā
kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem
ingiloji Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Abhāzijas Republikā, lielākā daļa - musulmaņi (šiīti; kopš persiešu iebrukuma XVII gs. sākumā)
lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani
lāsa Gruzis, salms, atkritumi, netīrumi
lāsains Gružains, tāds, kur ir daudz salmu, atkritumu
gubens Gubenis - īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte
Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants
Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants
guļammaikss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā)
gultasmaikss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā)
gultasmaiss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā)
cisains Gulta ar salmu maisu
gumijas velmju uzbriešana gumijas velmju lokālā vai vispārējā biezuma palielināšanās, ko rada pārāk agresīva šķīdinātāja izmantošana un citi faktori
Elaeis guinensis Gvinejas eļļaspalma
ģenerāļprove Ģenerālmēģinājums
austrumu garums ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna)
rietumu garums ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna)
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. gadā
paviljons halles veida celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai
Džailola Halmahera - sala Moluku salu grupas ziemeļos, Indonēzijā
Harčonoks Harčenku ezers Silmalas pagastā
Harčonku ezers Harčenku ezers Silmalas pagastā
Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
helminthes Helminti
biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki
helmintologs Helmintoloģijas speciālists
helmintāze Helmintoze
helmintiaze Helmintoze
fenasāls Helmintoze (tenidoze), ko cilvēkam izraisa vēršu lentenis ("Taeniarhynchus saginatus")
makrakantorinhoze Helmintoze, ko cūkām tievajā zarnā ierosina dzelkņgalvis, kāpurus pārnēsā maivaboles un bronzas vaboles, ko cūkas apēd rakņājoties pa zemi
nekaforoze Helmintoze, ko ierosina "Necator" ģints nematodes
filarioze Helmintoze, ko ierosina filārijas
nematodoze Helmintoze, ko ierosina nematodes
ģeohelmintoze Helmintoze, kuras ierosinātāji attīstās bez saimniekorganisma maiņas
mansoneloze Helmintoze, kuras ierosinātājs ir "Mansonella ozzardi"
filaroidoze Helmintozes veids
liguloze Helmintozes veids
protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes
singamidoze Helmintozes veids, nematodu ierosināta vistu dzimtas mājputnu un savvaļas putnu slimība
milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija
biohelmitozes Helmintu ierosināto slimību grupa, kuru ierosinātāji attīstās, mainot saimnieku
drakunkuloze Helmitoze, ko ierosina "Dracunculus" ģints nematodes
Helms Helms J. - Rostokas mācītājs 17. gs., sarakstījis hroniku, par autoru ziņu maz
ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze
uzlādes spole hermētiski noslēgta 8 mm, 16 mm vai 35 mm filmas spole tīrās filmas glabāšanai un operatīvai kameras pārlādēšanai filmēšanas laukumā
purīns Heterociklisks savienojums, kas ir nukleīnskābju, dažu alkaloīdu (piem., kofeīna) sastāvdaļa, ir arī dzīvnieku vielmaiņas produktos (urīnskābē)
Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence)
veģetatīvie hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, potcelma genotipam ietekmējot potzara genotipu
sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot
adenohipofīze Hipofīzes (starpsmadzeņu daļas) priekšējā daiva, kuras hormoni ietekmē vielmaiņu, stimulē organisma attīstību un augšanu
pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; kopvaloda, pamatvaloda
kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; pirmvaloda, pamatvaloda
nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu
formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts
Hulma Holma - pilsēta Afganistānā
Taškurgana Holma - pilsēta Afganistānā
Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
kadru dalījumsvītra horizontāla līnija, kas atdala kadrus filmas lentē
ekstensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar daudzgadīgu augu audzēšanu (piem., kokospalmas vai banāni)
dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi
huoch Houčs - pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī
kentija hoveja - vēdekļpalmu ģints
Belmora hoveja hoveju suga ("Howeia belmoreana")
dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Idwen Idus muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Idus pagastā
bajārene Iecirtīga, lielmanīga sieviete
bajāriene Iecirtīga, lielmanīga sieviete
bajāriete Iecirtīga, lielmanīga sieviete
iedomātā rampa iedomāta līnija, kas norobežo filmēšanas vidi no kameras un ko kamera filmēšanas gaitā nedrīkst šķērsot
porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos
diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām
fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība
cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā
adoptēt iegūt potcelma īpašības
gaismas galds iekārta ar standartizētu un stabilizētu gaismas avotu un caurspīdīgu, plakanu virsmu, uz kuras novieto attēlu, fotoformu, novilkumu u. c. tā labākai novērtēšanai vai montē iespiedformu izgatavošanai paredzētas fotofilmas
reaktogrāfs Iekārta auditorijas reakcijas fiksēšanai filmas demonstrēšanas laikā
kopētājs iekārta filmas kopiju izgatavošanai; visbiežāk no oriģinālā negatīva izgatavo pozitīvu kopiju, kopēšanas laikā regulējot eksponējošās gaismas intensitāti
kopēšanas rāmis iekārta filmu kontaktkopēšanai uz iespiedformas
telekinoiekārta Iekārta kinofilmu demonstrēšanai televīzijā
telekinoprojektors Iekārta kinofilmu demonstrēšanai televīzijā
mikrofilmētājs iekārta mikrofilmēšanai
imidžseters Iekārta poligrāfisko filmu izgatavošanai, kuras savukārt izmanto iespiedformu izgatavošanai
spiede Iekārta siena, salmu u. tml. materiālu sablīvēšanai, šķidras sastāvdaļas atdalīšanai, arī granulēšanai
skaņas nolasītājs iekārta, ar ko montāžas procesā var dzirdēt ierakstu filmas skaņas celiņā
izvadiekārta iekārta, ar kuru attēls tiek pārnests uz materiāla (fotofilmas, caurspīdīgas plēves, kaļķa, papīra, formas plati u. c.), piemēram, printeris, fotoizvades ierīce, imidžseteris
aniloksa krāsu aparāts iekārta, kas padod iespiedkrāsu uz iespiedformas ar aniloksa cilindra vai velmes palīdzību
aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas
iekšpagalms Iekšējais pagalms
flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs
rentgenkimogrāfija Iekšējo orgānu kustību attēlojums ar rentgenstarojuma palīdzību uz filmas
pronators Iekšpusgriezējs muskulis, kas apakšdelmu pagriež uz iekšpusi
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus)
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu
krateklis ierīce (kuļmašīnā) salmu atdalīšanai no izkultiem graudiem un pelavām
izgaismotājs ierīce attīstītas fotofilmas, fotoplates izgaismošanai
bōbineica ierīce celmu izvilkšanai, lielu smagumu pacelšanai vai pāļu dzīšanai
kinetoskops ierīce filmu demonstrēšanai vienam skatītājam
reža ierīce galda veidā ar gareniski uzsistām (koka) restēm, ko lietoja salmu atšķiršanai no smalkumiem
cisinieks ierīce garkūļu salmu gatavošanai
cacis ierīce lopbarības smalcināšanai (dēlis ar tajā iedurtiem zariem, starp kuriem tiek pildīts siens vai salmi, ko pēc tam sagriež ar izkapti)
bābiņa ierīce smagumu (celmu, baļķu u. tml.) celšanai, vilkšanai; vinča
bābīna ierīce smagumu (celmu, baļķu u. tml.) celšanai, vilkšanai; vinča
bābiņš ierīce smagumu (celmu, baļķu u. tml.) celšanai, vilkšanai; vinča
datora izvaddatu mikrofilmētājs ierīce, kas ieraksta datora izvadinformāciju mikrofilmā
lāzertālmērs ierīce, kas izmanto lāzerenerģiju, lai noteiktu attālumu no ierīces līdz vietai vai objektam; aktīvā tipa gaismas tālmēra paveids
fotorakstlicis ierīce, kas uz gaismasjutīga papīra vai filmas var veidot augstas izšķirtspējas tekstu
savācējspiedne ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpas; savācējprese
savācējprese ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās; savācējspiedne
kratīklas ierīce, uz kuras piedarbā kratīja no metiena noņemtus salmus
ekrāns ierīce, uz kuras virsmas projicē, piemēram, kinofilmas, diapozitīvus
kinoiekārta Ierīču komplekss kinofilmu projicēšanai uz ekrāna
kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna
dublēt Ieskaņot (kinofilmas lomas) tekstu citā valodā
iedublēt Ieskaņot (kinofilmas vai kinofilmas lomas tekstu) citā valodā
dublēt ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā
ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas)
darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī
attīstīšanas amplitūda iespējamās filmas attīstīšanas ilguma variācijas, kas neietekmē attēla kvalitāti
elastīga iespiedforma iespiedforma, kuras iespiežamie un neiespiežamie elementi izvietoti uz elastīgas pamatnes – alumīnija vai fotopolimēru plates, papīra, filmas u. c.
mitrināšanas velme iespiedmašīnas mitrināšanas sistēmas velme, kas uzņem mitrināšanas šķīdumu no tvertnes
paraugnovilkums Iespieduma paraugs, kuru izgatavo no imidžsetera filmām; digitālajā procesā to izgatavo ar speciālu printeri
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas
Halandes lēne ietver Halandi, arī Hiltes komūnu Rietumsmolandē, platība - 5454 kvadrātkilometri, 269300 iedzīvotāju, admininstratīvais centrs Halmstāde, lēne izveidojusies 1719. g.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.)
biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.)
baznīcas dārzs iežogots baznīcas pagalms, ko senāk izmantoja par kapsētu un soda vietu
alohtoni Iežu masīvs, ko ģeoloģiski procesi pārvietojuši vairāku desmitu vai simtu kilometru attālumā no savas cilmvietas
kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus
Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā
neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi
izfilmēties ilgāku laiku, daudz filmēt
izfilmēties ilgāku laiku, daudz filmēties
atkratīt ilgāku laiku, daudz kratīt (piemēram, salmus)
pastilgt Ilgoties, izjust vēlmi
Ilmajen Ilmājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju
Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms
gandharvi Indiešu mitoloģijā - pusdievi, kas mājo gaisā un ūdeņos; indiešu klasiskajā mitoloģijā - tie ir debesu spēlmaņi un dziedoņi, apsaru pavadoņi
Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei
nāvabs Indijas musulmaņu valdnieku tituls 18. gs.
latentais homoseksuālists indivīds, kurš tic, ka viņam ir heteroseksuāla orientācija, bet kam tomēr piemīt neapzinātas vēlmes pēc erotiskas tuvības ar sava dzimuma pārstāvjiem
FIT Individuāls ārvalstu ceļojums (angļu "foreign independent tour") - ceļojumu biroja organizēts ārvalstu ceļojums, kas izstrādāts, pamatojoties uz tūrista izteiktajām vēlmēm un prasībām, neiekļaujot gida pakalpojumus
persieši Indoeiropiešu tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji, runā persiešu valodā, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
romāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir rietumu - ibēru (spāņu, portugāļu, galisiešu, katalāņu), gallu (franču, provansiešu), retoromāņu, sardīniešu - un austrumu (itāļu, rumāņu, mirusī dalmāciešu) valodas
azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts
mikrogrāfs instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā
velmis Instruments, ar kuru velmē loksnes un lentes, kā arī iegūst šķirņu velmējumus
endogenā intoksikācija intoksikācija ar indēm, kas radušās no infekcijas, vielmaiņas traucējumiem, starojuma iedarbības u. c.
ehinokokoze Invāzijas slimība, ko ierosina lenteņa ehinokoka kāpuri; viena no helmintozēm
difilobotrioze Invāzijas slimība; helminloze, to ierosina gk. platais lentenis ("Diphyllobothrium latum")
saundtreks īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš; soundtreks
skaņceliņš Īpašā albumā izdots filmas skaņu ieraksts
dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas un kustības forma, kam galvenokārt raksturīga vielmaiņa
gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus
perspektīvas kontroles fotoobjektīvs īpašas konstrukcijas fotoobjektīvs, kurā var mainīt optiskās ass stāvokli pret gaismjutīgā materiāla plakni, proti, kontrolēt perspektīvas deformāciju, kas rodas, ja uzņemamā objekta un filmas plaknes nav paralēlas
buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai
audiovizuālā ieraksta studija īpaši aprīkota (skaņas izolēta) un kontrolēta telpa, kurā notiek skaņu filmu uzņemšana
videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai
vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa
ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas
tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus)
divkāršots īpašvārds īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms
irākieši Irākas arābi, nācija; runā arābu valodā; ticīgie - musulmaņi (šiīti, sunnīti)
Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti
īksumi Īsākie salmi, linu šķiedras daļas u. tml.
šļaupsti Īsākie stāvkoki zelmiņa sienā; tas pats kas zelminis
jukums Īsi, ar sienu sajaukti salmi lopbarībai
neiroleptanalgēzija īslaicīga anestēzijas metode sāpju nomākšanai, kas netraucē vielmaiņas procesus
Dadžžāls Islāma mitoloģijā - kārdinātājs, viltus mesija, musulmaņu antikrists
Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem
Akrats Islāma mitoloģijā - mūžīgā dzīvošana, kas paredzēta tikai vīriešiem, lai gan musulmaņu paradīzē sievietēm atvēlēta hūriju loma
Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības
muhamedānis Islāma piekritējs; musulmanis
islāmticīgais Islāma reliģijas piekritējs; musulmanis
mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā
ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem
Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura
īsfilma Īsmetrāžas kinofilma
stumpis Īss kāda garena priekšmeta gals; celms
klips Īss kinofilmas fragments (sākotnēji); īsa muzikāla vai reklāmas filma, gk. demonstrēšanai televīzijā
Arenga pinnata īstā cukurpalma
Phoenix dacttylifera īstā dateļpalma
Metroxylon sagu īstā sāgopalma
tortellīni Itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu; tortelloni
kurante Itāļu cilmes galma deja, sākotnēji 2/4 vēlāk 3/4 taktsmērā
ravioli itāļu pelmeņi, nelieli, ar maltu gaļu pildīti makaronu mīklas spilventiņi, ko vāra ūdenī
Utleigons Itelmeņu (Kamčatka) mitoloģijā - gars radītājs, jūras saimnieks
opričņiki Ivana Bargā laikā jaunierīkotā galma galminieku nosaukums
pavedenija Izcelsme, cilme
akrotērijas Izcili izgreznojumi jumtu galos, palmu lapu vai cilvēku ģīmju veidā
imams Izcils musulmaņu zinātnieks
paradži Izciļņi briežveidīgo galvaskausa pieres daļā starp raga rozeti un galvaskausu; celmiņi
ekskrēcija Izdalīšana; dziedzeru un citu orgānu darbība, kuras rezultātā vielmaiņas galaprodukti atstāj organismu
čubatas Izkaltuša siena vai salmu atkritumi
klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis
kulsms Izkulta, nevētīta labība; izkultie salmi
kulāji Izkulti īsi salmi
kulsma Izkultie salmi
mīdeklis Izkultie salmi rijā pēc klājiena nomīdīšanas ar zirgiem
lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci
pārvālot Izlabot salmu jumta pirmo slāni
rentgenografēt Izmantojot rentgenstarojumu, iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
repetīcija Izrādes, koncerta, filmas kadra u. c. sagatavota priekšnesuma mēģinājums
demonstrēt Izrādīt (filmu), rādīt (tēlotājas mākslas darbu)
sakārināt izraisīt spēcīgu vēlmi, kārdinājumu
dzelt izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.)
fotogēniskums Izskata īpatnības, kas attiecīgās personas attēlu kinofilmā vai fotogrāfijā dara izskatīgāku, izteiksmīgāku vai iespaidīgāku
rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids
osmols Izšķīdušās vielas molekulmasa gramos, kura dalīta ar jonu vai daļiņu skaitu, kādās viela disociējusi šķīdumā
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt)
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu
datora izvades mikrofilmētājs izvades ierīce, kas ieraksta datorā veiktās datu apstrādes rezultātus mikrofilmā
izsnāji Izvazāti, nekātīgi guloši salmi
Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni)
samontēt izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m
kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā)
Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Aičas dzirnavu ezers izveidots Buļļupes augštecē, Valmieras novada Rencēnu pagastā, \~2 km uz rietumiem no Rencēniem; Aiču dzirnavu ezers
Brandeļu ezers izveidots uz Anuļas upes Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība — 19,9 ha; Kocēnu dzirnavezers
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju
kadrēt Izvēlēties kadru (2) epizodes detalizēšanai kinofilmā
vēders Izvirzīta vidus daļa (siena, salmu kaudzei, arī vezumam)
paceļamais gals jahtkluba ostas takelmasta blokā ievērts gals (trose), ar kuru paceļ un nolaiž mastus
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
jaunlielmāte Jaunā saimniece, kundze, pretstatā "veclielmāte"
Neu-Ottenhof Jaunates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā
Neu-Wrangelshof Jaunbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā
baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu
selekcija Jaunu augu un dzīvnieku šķirņu un mikroorganismu celmu veidošana un veco šķirņu uzlabošana ar krustošanu, eksperimentālo mutaģenēzi, izlasi u. c. metodēm nolūkā paaugstināt to saimniecisko vērtību
Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus
Dzineļu ezers Javines ezers Silmalas pagastā
medicīniskie dokumenti jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem
pārejkadri Jebkurš filmas materiāls, kas savieno vienas ainas divus dažādus kadrus
samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi
trofopātija Jebkurš trofikas vai vielmaiņas traucējums un tā seku slimība
Celmenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
Celminīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
Celminīki Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji
lēlmete Jēlmete, gļotains priekšmets
Jehrenhof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Seyershof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
bufons Jokdaris, komiķis; galma nerrs, kas uzjautrina valdnieku
jordānieši Jordānijas arābi - tauta, Jordānijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
karaīti Jūdaisma sektas locekļi, radās 8. gs. Babilonijā, neatzīst Talmudu un par dievišķu uzskata tikai Veco Derību
Gemāra Jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) otrā daļa (Mišnas komentāri)
Mišna jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) pamatdaļa, krājumā sakārtoti komentāri par rakstītajiem senebreju likumiem
rabīnisms Jūdaistu reliģiska sistēma, kas blakus svētajiem rakstiem atzīst arī tradīciju, kura noglabāta talmūdā un vēlākā rabīnu rakstniecībā
sela Jūdu mūzikas zīme psalmu nodalījumu beigās; pauze
mekše Jumiķa darbarīks, koka lāpstiņa ar ko izlīdzin salmu kūļus uz jumta
jumeklis Jumiķa dēlītis salmu kūlīšu novietošanai
brodiņš Jumiķa instruments, kas nepieciešams, lai segtu salmu jumtu
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
Lieljumprava Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelmes" bijušais nosaukums
antefikss Jumta augšējais vai apakšējais kārniņš ar plastisku vertikālu dekoratīvo elementu (palmetes vai fantastiska dzīvnieka veidā), ko izmanto jumta dzegas vai kores rotāšanai
pusšļaupta jumtgale jumta plakne ēkas galos virs nošķelta zelmiņa
pinakuls Jumta tornītis jeb fiale, arī sīks, izrotāts zelminis
lāčpakaļa Jumts, kam gali pārkaras pār zelmeni un kas īsāki kā sānos
norums Jūras forele ("Salmo trutta")
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
Almerijas līcis jūras līcis Spānijas dienvidos (_Almeria, Golfo de_), Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Alvoranas jūras ziemeļaustrumos
Kalmaras šaurums jūras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā (_Kalmarsund_), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m
Tapiantanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, savieno Sulu jūras dienvidaustrumus ar Mindanao jūru, ziemeļaustrumos norobežo Basilanana un Tapiantanas salas, bet dienvidrietumos Samalesas salas
Inera šaurums jūras šaurums Lielbritānijā, Litlminča austrumu daļā, kas, kopā ar Slītas šaurumu, atdala Skajas salu no pārējās Skotijas
dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
Rujen-Radenhof Juratas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
nāibs kāda priekšnieka vai garīgas personas vietnieks dažās musulmaņu valstīs; dažkārt - vietējās policijas priekšnieks vai ciema kopienas vecākais u. tml.
apoteoze kāda skaņdarba svinīga, gavilējoša kulminācijas epizode vai svinīgs noslēgums
valstsgriba kādas nācijas vēlme dibināt savu valsti
uzņemšana kādas norises fiksēšana filmā, kas pēc attīstīšanas un kopēšanas var tikt projicēta; filmēšana
zudusī kadra daļa kadra attēla daļa, kas paliek ārpus ekrāna, demonstrējot filmu televīzijā (reizēm zaudē līdz 12% attēla)
titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to)
kustīgs kadrs kadrs, kura uzņemšanas laikā kamera pārvietojas – maina savu attālumu no filmējamā objekta vai izseko tā kustībai
montāžas vieta kadru nomaiņas vieta kinofilmā
pesks kāds ar salmiem aplipušām pastalām kājās
ieģeida kāds, kurš ir apsēsts ar kādu vēlmi
stulpenieks kāds, kurš nēsā stulma zābakus
kinogramma kādu darbību, kustību, stāvokļu u. tml. sērija, kas reģistrēta kinofilmā
izčakstināties kādu laiku čaukstinot meklēt (sienā vai salmos)
Formica polyctena kailmuguras mežskudra
tiociānalils Kairinoša viela, kas reflektoriski uzlabo vielmaiņu un asinsriti iekšējos orgānos, atbrīvojoties uz ādas no ūdenī samērcēta sinepju plākstera
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē
kālijs Kālija minerālmēsli
kalijsālis Kālija minerālmēsli
Kalmarsunds Kalmaras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā
teuthoidea Kalmāri
ommastrephes Kalmāru apakškārtas ģints
kallis Kalme
kalviens Kalme
karveles Kalme
kolma Kalme
šķelbsne Kalme
kalvene Kalme - daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni
kalavajs Kalme ("Acorus calamus")
škalbis Kalme ("Acorus")
kolme Kalme; kolma
mauklis Kalmei līdzīgs augs, kas aug mitrās vietās
škalbi kalmes
skaļbis kalmes
āleri Kalmes
āļeri Kalmes
kalvenes Kalmes
kalvine Kalmes
acorus Kalmes - ārumu dzimtas ģints
skalbes Kalmes ("Acorus")
skalbji Kalmes ("Acorus")
skalpji Kalmes ("Acorus")
gotiņa Kalmes ziedvālīte
airas Kalmes, skalbes
kalmia Kalmijas
Deutzia x kalmiiflora kalmijlapu deicija
šaurlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia angustifolia")
platlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia latifolia")
daudzlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia polifolia")
kalmiks Kalmiki
kalmuki Kalmiki
oirati Kalmiki
Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.)
kalm. Kalmiku
smaržīgā kalme kalmju suga ("Acorus calamus"), kas brīvdabā sastopama arī Latvijā
graudzāļu kalme kalmju suga ("Acorus gramineus")
Kalmodu Kalmodu ezers - atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 23,0 ha; Janeļu; Kalmodu-Janeļu ezers
Janeļu ezers Kalmodu ezers Rankas pagastā
Kalmodu-Janeļu Kalmodu-Janeļu ezers - Kalmodu ezers Rankas pagastā
kalmuks Kalmuki
Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes
Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
Sulitjelma kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m
Jēkabkalns kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m
Bismarka grēda kalnu grēda Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 4509 m (Vilhelma kalns)
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
Bānī kalni kalnu masīvs Marokā, Gilmīma-Smāra un Sūsa-Māsa-Draa reģionā, augstākā virsotne - 1635 m (Fum Zgīda)
nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā
sinhronā audiokamera kamera attēla un skaņas vienlaicīgai fiksēšanai vienā kinolentē, paredzēta galvenokārt 16 mm filmām
ciparkamera Kamera, kas saglabā attēlus nevis filmā, bet gan ciparformā ierakstītus kameras atmiņā
spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj operatoram redzēt filmējamo vidi tieši caur uzņemšanas objektīvu
varavīksne kamerai pievienojama apertūra, kas regulē uz filmas emulsijas nonākošo gaismas daudzumu
kinofilmas daudzuma indikators kameras indikators, kas rāda jau eksponētās vai vēl eksponējamās kinofilmas daudzumu
Princeses Margrītas kanāls kanāls Nīderlandē, Frīzlandes un Groningenas provincē, savieno Eiselmēra līci ar Emsas līci
Phoenix canariensis Kanāriju dateļpalma
Rencēnu laukakmens Kanču akmens Valmieras novada Rencēnu pagastā
kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
kūlāji Kaņepju, linu, griķu, zirņu salmi; linu stiebri bez pogaļām
kulmāji Kaņepju, linu, griķu, zirņu salmi; linu stiebri bez pogaļām; kūlāji
kapaiņi Kapāti salmi vai āboliņš
kapellmeistars Kapelmeistars
kamerārijs Karaļa galma saimniecības pārvaldnieks
karaļgalms Karaļa galms
Hāga Karaļa pils un parks Solnā (Haga), uz ziemeļiem no Stokholmas, Gustava III paviljons (celts 1787.-1790. g.), vēlāk uzcelts Karalienes paviljons, ko parasti dēvē par Hāgas pili
ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi
sprāgstskābe Karbiloksims, brīvā veidā maz pazīstama skābe, ož pēc zilskābes un gandrīz arī tikpat indīga, veido ļoti viegli eksplodējošas sālis (fulminantus): sprāgstošo dzīvsudrabu, sprāgstsudrabu utt.
akata Kāre; alkas; vēlme
ulmanietis Kārļa Ulmaņa politikas piekritējs, realizētājs
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām
sveloņa karstgalvis; tāds, kas ātrs dusmās un savās vēlmēs
kalibrētais tērauds karsti velmēts tērauds ar precīziem šķērsgriezuma izmēriem
kvēlains Karsts, svelmains
svilonis Karstums, svelme
dvaša Karstums, svelme (no uguns)
kvēla Karstums, svelme, ko rada saule
kvēle Karstums, svelme, ko rada saule
plakēt Karstvelmēšanas procesā pārklāt metāla sloksnes ar plānu kāda cita metāla kārtu, kas ir izturīgāka pret koroziju
kārtažnieks Kāršu spēlmanis
kartižnieks Kāršu spēlmanis
kārtužnieks Kāršu spēlmanis
sķirogons Kāršu spēlmanis
gājums Kārta, dzimums; izcelšanās, cilme
glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju
skastiņš Kārtiņa jumtā, "adatiņa", ar ko salmus pievelk pie lielajām kārtīm
jelgaviņa Kārtiņa, ar ko jumjot sasien salmu jumtu
limpas Kārtis, ko sienu vai salmus vedot pārliek ratiem vai ragavām
rodele Kārts salmu jumtā
čalmene Kārts salmu nostiprināšanai jumta segumā
stiebre Kartupeļu (vai citu dārzeņu) kaudze uz lauka, pārklāta ar salmiem un zemi
sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem
stiebra kartupeļu vai salmu kaudze
ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi)
elektriskā videoieraksta kasete kasete, kurā attēls tiek fiksēts fotofilmā
super 8 kasete kasete, kurā attēls tiek fiksēts uz 8 mm platas noperforētas kinofilmas
graduāle Katoļu dievkalpojuma daļa pēc epistulas nolasīšanas, kad dzied t. s. graduālpsalmus, priesterim stāvot uz altāra kāpnēm
briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem
introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri
svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem
Kadfer Katvaru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
kaudzesgals Kaudzes (piemēram, siena, salmu krāvuma) sašaurinātā augšdaļa
Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem, runā lezgīnu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Kaulinka Kaulinka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers
Kauliņa Kauliņa ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kauliņi Kauliņu ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
briežu uts kaulmuša
hippoboscidae Kaulmušu dzimta
lipoptena Kaulmušu dzimtas ģints
briežu kaulmuša kaulmušu suga ("Lipoptena cervi"), ko tautā sauc par briežmušu
osteomalācija Kaulu atmiekšķēšanas, ko gk. rada vielmaiņas traucējumi
lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā
Kaupiņka Kaupiņka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
juciņi kaut kas sajaukts, piemēram, izkulti salmi
Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati
kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī
Kāzeru Kāzeru kalns - Ķoņu kalns Valmieras novada Ķoņu pagastā
šķipsnene Kazu bārda - krūmveidīgi sazarojušās bazīdiju sēnes, aug sevišķi uz veciem celmiem, bet arī tieši starp sūnām
mārtošana Kāzu kulminācijas brīdis, vaiņaga ritualizēta noņemšana un sievas galvas auta uzlikšana
Kažava Kaževa, Malmutas pieteka
Kažavka Kaževa, Malmutas pieteka
Kažauka Kaževa, Malmutes pieteka
varioskopiskais kino kinematogrāfa veids, kurā, demonstrējot filmu uz ekrāna, attēla izmēri un kadra malu attiecība mainās, ja pāriet no kopplāna uz vidējo plānu un tuvplānu
stereokinemafogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus stereokinofilmu ieguvei un projicēšanai
telekinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo; sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu
animācijas kino kinodarbi, kas veidoti, filmējot secīgi sakārtotus zīmējumus vai figūras tā, lai panāktu ilūziju , ka uzņemšanas brīdī nekustīgie objekti kustas; multiplikācijas kino
dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā
kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā
kiča Kinofilma
kina Kinofilma
kincis Kinofilma
kinčuks Kinofilma
kinītis Kinofilma
kinodarbs Kinofilma
kinolente Kinofilma
movie Kinofilma
mūvijs Kinofilma
ķinītis Kinofilma (parasti nevērtīga)
nitrātu kinofilma kinofilma ar celulozes nitrāta pamatni; ugunsnedroša
kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu; attiecīgais kinomākslas žanrs
mēmā kinofilma kinofilma bez fonogrammas
televīzijas filma kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm; televīzijas filma
kopija kinofilma, kas izgatavota ar kopētāju no oriģinālnegatīva vai citas kopijas
pozitīvkopija Kinofilma, kas izgatavota ar kopētāju no oriģinālnegatīva vai citas kopijas; kopija
beznegatīva kinofilma kinofilma, kas ļauj uzņemt pozitīvu attēlu tieši ar kameru, apejot attīstīšanas procesu
kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā
kinoepopeja Kinofilma, kurā attēloti nozīmīgi vēsturiski notikumi vai rādīta plaša, vispusīga sabiedriskās dzīves aina
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām)
operfilma Kinofilma, kurā ir uzņemta opera
kinoneveiksme Kinofilma, kura neizpelnās skatītāju uzmanību vai izpelnās nopēlumu
koncertfilma Kinofilma, kurā uzņemts koncerts vai kurā izmantoti koncerta elementi
platekrāna kinofilma kinofilma, kuras demonstrēšanai nepieciešams ekrāns ar formātu, kas lielāks par 1,33 : 1
multiplikācijas filma kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju
acetāta kinofilma kinofilma, kuras pamatne izgatavota no celulozes acetāta
triacetāta kinofilma kinofilma, kuras pamatne izgatavota no celulozes triacetāta
ķincis Kinofilma; kinofilmas izrāde
kinis Kinofilma; kinofilmas izrāde
ķinis Kinofilma; kinofilmas izrāde
ķinīts Kinofilma; kinoteātris
skaņa kinofilmas audiālā daļa
kinofilmas sagriešanās kinofilmas deformācija, sagriežoties paaugstinātas temperatūras, materiāla novecošanas vai izstaipīšanas ietekmē
attēls kinofilmas emulsijas slānī fiksētās ainas projekcija uz ekrāna
kinīts Kinofilmas izrāde
kinoizrāde Kinofilmas izrāde
kino kinofilmas izrāde; arī kinofilma
kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta)
dublikātnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un izmantota izlaidumkopiju izgatavošanai
oriģinālnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un tiek izmantota izlaidumnegatīvu izgatavošanai
filmu cenzūra kinofilmas novērtēšana, lai konstatētu, vai tā atbilst publiskas demonstrēšanas vajadzībām, un skatītāju vecuma robežu noteikšana
pārmontēšana televīzijai kinofilmas oriģināla garuma izmaiņa, pielāgojot demonstrēšanai televīzijā
telekonversija Kinofilmas pielāgošana demonstrēšanai televīzijā, palielinot tās kustības ātrumu no 24 uz 30 kadriem sekundē
oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai
kinoproducents Kinofilmas producents
kinorežisors Kinofilmas režisors
kinoscenārijs Kinofilmas scenārijs
komentārskaņas Kinofilmas skaņas, kuru avots netiek parādīts kadrā vai kā citādi saistīts ar reālo ekrāna darbību
kinoateljē Kinofilmas uzņemšanas paviljons
kinovaronis Kinofilmas varonis
attēls kinofilmas vizuālā daļa
montāža kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas; tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.)
seanss Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde; šim nolūkam paredzētais laika sprīdis
kinoražošana Kinofilmu ražošana
kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums; celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums
kinodramaturģija Kinofilmu scenāriju veidošana; attiecīgā daiļrades nozare
stereoskopiskais kino kinofilmu uzņemšanas un demonstrēšanas paņēmiens, kas nodrošina ekrānā redzamā attēla telpiskuma ilūziju
panorāmas kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kur uzņemšanu veica ar 3 nekustīgi saistītām kinokamerām, projicēšanu - ar 3 kinoprojektoriem uz izliekta lielizmēra ekrāna
poliekrāna kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kurā uz viena ekrāna vai vairākiem blakus novietotiem ekrāniem (poliekrāna) vienlaikus tiek demonstrēti vairāki tematiski saistīti attēli
trokšņizolētā kinokamera kinokamera ar īpašu apvalku, kas slāpē kinokameras radītos trokšņus, uzņemot filmu ar dzīvo skaņu
animācijas kinokamera kinokamera, kas uzņem attēlus animācijas filmām; katrā iedarbināšanas reizē uzņem vienu kadru
kinokameras ātrums kinokameras ātrums – kinolentes kustības ātrums kinokamerā, mērvienība – kadri sekundē; skaņu filmas kinokameras ātrums ir 24 kadri sekundē, mēmās filmas kinokameras ātrums – 16 kadri sekundē
kinokameras uzstādījums kinokameras pozīcija un novietojums konkrēta kadra uzņemšanai; attiecībā pret filmējamo objektu kinokameru var būt uzstādīta filmējamās personas acu augstumā, augstāk vai zemāk par filmējamo objektu
skaņas celiņš kinolentes daļa, kurā fiksēts filmas skaniskais saturs
skaņu kino kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu
mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas
šaurfilma Kinomākslas darbs, kas ir uzņemts uz šādas filmas
filma kinomākslas darbs; kinofilma
televīzijas kino kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu
kinodokumentālistika Kinomākslas nozare, kas specializēta dokumentālo kinofilmu veidošanai
kinooperators Kinomākslas speciālists, kas filmē
stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē stereokinofilmas
kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs; kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā)
plaukstveida kirengešoma kirengešomu suga ("Kirengeshoma palmata"), zied septembrī-oktobrī ar maigi dzelteniem nokareniem, zvanveida ziediem
Kišu Kišu ezers - Salmejs Rušonas pagastā
signāldēlis Klabata - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste
paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
tapsēt Klāt (kā, parasti priekšmeta) virsmu ar kādu materiālu (parasti ar tekstilmateriālu)
serot Klāt ar spaļu un mālu kārtu salmu jumta kori
karlisti Klerikālmonarhiskas politiskās kustības pārstāvji Spānijā 19. gs.
anonsa klips klips, ko demonstrē kā reklāmu pirms filmas parādīšanās uz ekrāniem
konventa ēka klostera dzīvojamā ēka; viduslaiku pils tips – četri pils korpusi ar torņiem aptver taisnstūrveida pagalmu
kluatrs Klostera pagalms, kam apkārt galerija
Ommastrephes sloanei pacificus Klusā okeāna kalmārs
Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m
Japānas kļava kļavu suga ("Acer palmatum")
sakuplot kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
Kocēni Kocēnu novads - pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada dienvidrietumu daļā, ietvēra Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
kodolmīna Kodolmunīcija, kas paredzēta, lai ierīkotu kodollādiņu šķēršļus gruntī un zem ūdens
neitronmunīcija Kodolmunīcijas paveids ar mazas jaudas kodollādiņu, kas atšķiras ar palielinātu neitronstarojumu, bet kodolsprādziena triecienvilnim un caurspiedīgajai radiācijai ir otršķirīga nozīme
stempis Koka celms
čagums Koka celms ar atsegtām saknēm
zeceris Koka celms, izrauts ar visām saknēm
cecere Koka celms; koka saknes krastā zem ūdens
stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals
stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1)
stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1)
stembuks koka celms; koks, kas zaudējis augšdaļu
stembis Koka celms; koks, kas zaudējis augšdaļu
norautne Koka daļa, kas paliek pie vienas celma malas pēc koka nozāģēšanas
ūdensdēlis Koka ēkās - konstruktīvs un arhitektonisks elements starp sienas augšdaļu un zelmiņa apakšdaļu, kas piesedz sienas plakni vai virspamatu pret lietusgāzēm; apšūtās ēkās arī virs cokola
braks Koka gabals, ko ievieto stulmzābakā formas saglabāšanai
sānkoki Koka kārtis, ko novieto uz ratiem vai ragavām, lai sienu vai salmus vedot paplašinātu virsmu
dasts Koka kārts ar āķveida galu salmu saišķu pacelšanai
kārtene Koka kārts ar salmu saišķi augšējā galā mērīšanai vai līnijas nospraušanai
stodere koka kārts ar salmu saišķi augšgalā, ko novieto lauka pretējā malā, lai arot varētu taisni veidot vagu
kazenis koki salmu jumta čukura nostiprināšanai
Cocos nucifera kokospalma
cocos Kokospalmas
kokosrieksts Kokospalmas auglis
gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine
šļaupsts Koks ar slīpi apcirstiem galiem, retāk šo koku sakopojums guļkoku zelmiņu uzbūvē vai pats zelminis
koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības
modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem
sasveķojums Koksnes parenhīmas un sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršanas rezultātā izveidojusies, ar sveķiem pildīta koksnes traheīdu zona stumbra vai celma daļā
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
Kokenhof Koku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā
Kolberga Kolbergas pilskalns - Skaķalnes pilskalns Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
koloidopeksija Koloīdu saistīšana organismā vielmaiņas procesā (aknām piedēvēta funkcija)
nitrofoska Kombinēti minerālmēsli, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
amofoska Kombinēti slāpekļa, fosfora, kālija minerālmēsli sakņaugu, dārzeņu u. c. intensīvu kultūru mēslošanai, kā arī siltumnīcās
ciparvideodisks Kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt pilnmetrāžas filmu (vismaz 4,7 gigabaitus); digitālais videodisks, DVD
nitroamofoska Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
nitroamofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
nitrofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
pilnpakalpojumu tīkls komunikāciju tīkls, kas nodrošina iepirkšanos, filmu skatīšanos, piekļuvi datu bāzēm un vēl daudz dažādu tiešsaistes (interaktīvu) pakalpojumu
blīva konstitūcija konstitūcija, kāda ir dzīvniekiem ar vāji attīstītiem saistaudiem un taukaudiem, spēcīgu, bet blīvu un sausu muskulatūru, plānu, blīvu ādu; dzīvnieki ir kustīgi un temperamentīgi, ar enerģisku vielmaiņu
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai)
civilliste Konstitucionālas monarhijas likumā noteikta summa, ko ik gadus izsniedz monarham personīgām vajadzībām un viņa galma uzturēšanai
dublikators Kontaktkopēšanas aparāts apertūrkartē esošā mikrofilmas kadra kopiju iegūšanai uz diazomateriāla vai verikulāra materiāla
konoss Konusveida kartupeļu kaudze, kas nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi kartupeļu uzglabāšanai ziemā; stirpa
krači Kopā sakratīti salmi un siens lopbarībai
kognāti Kopcilmes vārdi (piem., angļu "father", vācu "Vater". latīņu "pater")
A/B kopēšana kopēšanas metode, ko izmanto 16 mm filmu izlaidumkopiju izgatavošanai no beznegatīva filmas, izlaižot iznternegatīva procesu
kontaktkopētājs Kopētājs, kurā attēls no negatīva uz pozitīvu tiek pārnests, abām filmām atrodoties tiešā kontaktā
sekundārā kopija kopija, ko izgatavo no beznegatīva filmas primārās kopijas
kopplāns Kopskats (kinofilmas kadram)
Palmiras sala koraļļu atols Klusā okeāna centrā ("Palmyra Island"), Lainas salu ziemeļos, platība - 800 ha
Kapa koraļļu sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Laparana koraļļu sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Pērlbenka koraļļu sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
suberīns Korķvielas galvenā sastāvdaļa, lielmolekulāru taukskābju anhidrizēšanās un polimerizēšanās produkts
cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu
cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu
rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai
navigācijas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas pēc mērījumu datiem nosaka tā kustības parametrus; mērījumu veikšanai izmanto radiotālmērus, radioaltimetrus, dažus orientācijas devējus u. c. ierīces, apstrādei – borta datoru
lielā kosa kosu suga ("Equisetum telmateia syn. Equisetum maximum"), Latvijā aizsargājama
Osthof Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
kračas Krači - siena un salmu maisījums
Kirājhelmeca Krāļovski Hlmeca - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
dzeltenais filtrs krāsains fotoaparātu filtrs, ko lieto melnbaltajām filmām, lai slāpētu zilas un violetas gaismas iedarbību
jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas
Dilmaņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukuma variants
Dylmani Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukums latgaliski
vilmanieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" iedzīvotāji
Viļmani Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" nosaukuma variants
kvelda Krāsns svelme pirtī
īrisspiede krāsu druka ar vairākām krāsām, kas vienlaikus tiek padotas no vienas ar šķērssienām sadalītas krāskastes, izmantojot izvelmēšanas velmes ar nelielu aksiālu sānsoli
aditīvais process krāsu filmas pozitīvkopiju izgatavošanas metode - pamattoņu (sarkanā, zaļā, zilā) intensitāti regulē, papildus virzot attiecīgas krāsas gaismu uz filmas virsmu
hidrotipija Krāsu filmu pozitīvo kopiju iegūšanas metode ar subtraktīvo 3 krāsu sintēzi, kurā izmanto ūdenī šķīstošas krāsvielas; lieto gk. krāsu kinofilmu izgatavošanai lielā tirāžā
tehnoloģija "Technicolor" krāsu kinofilmu uzņemšanas tehnoloģija, izmantojot trīs atsevišķus negatīvus – zilu, sarkanu un dzeltenu
mononegatīvās tehnoloģijas krāsu kinofilmu uzņemšanas tehnoloģijas, kurās tiek izmantota viena filma ar trīsslāņu emulsiju
digitālais paraugnovilkums krāsu novilkums, ko izdrukā no datora, pirms tam neizgatavojot fotofilmas un/vai iespiedformas
krāsberzis Krāsu veltnis, krāsu ierīces tērauda, dzelzs vai misiņa daļa, kas pārnes uz pārējām velmēm griezeniskās kustības
ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā
putošā krava krava, kas, to pārvadājot vaļējā veidā, var intensīvi izdalīt putekļus, piemēram, cements vai minerālmēsli, tāpēc tos ir cieši un droši jānosedz
pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī)
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
Sadko Krievu biļinu mitoloģizēts varonis, kurš bija gusļu spēlmanis Novgorodā, vēlāk apprecēja jūras valdnieka meitu
vilkvālīšu kriksis krikšu suga ("Thelmatophilus typhae")
krimināluzraugs Kriminālmeklēšanas inspektors
fundamentālists Kristietis vai musulmanis, kas uzskata, ka Bībele vai Korāns jāsaprot burtiski
stambans Krituša koka stumbrs; celms
ķegumi Krustiski koki jumta korē un zelminī
Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija
amaurosoma kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mēslmušu dzimtas ģints
anoplodera kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints
almalnieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almale" (arī "Almāle") iedzīvotāji
Almale Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almāle" nosaukuma variants
augšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais
apakšējā kulminācija kulminācija, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vismazākais
piks Kulminācija, vislielākās aktivitātes brīdis (piem., darbā vai satiksmē)
Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
Centrālamerikas kultūra kultūra, kuras pamatlicēji bija olmeki, teotivakanieši un tolteki - maiju un acteku lielo kultūru priekšteči
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem
kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
Skansens Kultūrvēsturisks brīvdabas muzejs un zooloģiskais dārzs Stokholmā, atklāts 1891. g.
treska Kuļmašīnas piederums - kratītājs salmu atsijāšanai
kratīklis Kuļmašīnas sastāvdaļa, kas virza ārā salmus
demutizācija Kurlmēmo runas apmācība
mēmkurls Kurlmēms
kurlmēmība Kurlmēmums
piretri Kurvjziežu dzimtas augu ģints; no dažu šās ģints sugu - Dalmācijas un Kaukāza kumelīšu ziedkopām iegūst pulveri, ko lieto kaitīgu kukaiņu iznīcināšanai
buftalma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Buphtalmum"), dekoratīvas puķes ar spilgti dzeltenām ziedkopām, kas ir līdzīgas kā pīpenēm
oleārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Olearia"), dekoratīvi ziedaugi, brīvā dabā sastopami gk. Austrālijā, Eiropā audzē aizvējā un iekšējos pagalmos
konservatīvais jūdaisms kustība, kas tiecas ieņemt vidusceļu starp ortodoksālo un progresīvo jūdaismu, atzīst talmūdisko tradīciju, bet Toru interpretē atbilstoši mūsdienu prasībām
vilcējspole Kustīga kameras vai projektora mehānisma daļa, kuras zobi, iekļūstot filmas perforācijā, virza filmu
knužināt Kutināt (ar spalvu vai salmu u. tml.)
kvelmjains Kvelmains
kviešāji Kviešu salmi
kviesājs Kviešu salmi
kvietāji Kviešu salmi
pūrāji Kviešu salmi
komitāts Ķeizariskā Romā un karolingu laikā franku valsts ķeizara pavadoņu un galminieku, kā arī paša galma nosaukums
Kelme Ķelme - pilsēta Lietuvā
Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji
paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli
kinedensigrāfija Ķermeņa iekšējo struktūru kustību reģistrēšana kinofilmā, izmantojot rentgenstarojumu
kizjaks Ķieģeļu formā sapresēti lopu mēsli ar salmiem, ko dienvidos, bezmežu rajonos lieto kurināšanai un celtniecībai
Kegeln Ķieģeļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā
Ķilmeņupe Ķilmiņupe Rojas pagastā
sudrabs ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa
zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru
holmijs Ķīmiskais elements, lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 67. elements; simbols Ho (Holmium), atommasa - 164,9304, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve
papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras
izomērija ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības; molekulu izomērija
attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums, kura šķīdumā attīsta (filmas, plates)
Eck Ķipēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pociema pagastā
Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
Kurpnieka ezers Ķiruma ezers Valmieras novada Vecates pagastā
Koenigshof Ķoņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā
pia desideria labas vēlmes; labi nodomi
fotolaboratorija Laboratorija, kurā veic fotouzņēmumu un fotofilmu apdari
kinofotolaboratorija Laboratorija, kurā veic kinofilmu, fotouzņēmumu un fotofilmu apdari
Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
Kaspijska Lagaņa, pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1992. g.
zaķacs Lagoftalms - nepilnīga acs aizvēršanās
spastiskais lagoftalms lagoftalms kā acs kustību nerva kairinājuma sekas
paralītiskais lagoftalms lagoftalms kā sejas nerva paralīzes sekas
patiesā Saules diennakts laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Saules kulminācijām; patiesās Saules diennakts garums nav konstants
vidējā Saules diennakts laika intervāls starp divām sekojošām vienādām vidējās Saules kulminācijām
norises saskaņotība laika un telpas nepārprotams atspoguļojums, attēla virziena un kompozīcijas saskaņojums, kas ļauj skatītājam uztvert filmu kā loģisku tās satura izklāstu
šaurlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria angustifolia"), Latvijā aizsargājama
garlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria longifolia")
ārstniecības lakacis lakaču suga ("Pulmonaria obscura")
sarkanais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria rubra")
baltraibais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria saccharata")
jupiters Lampa ar lokizlādes spuldzi; to lieto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā
Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
plankumainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Chalmydera maculata")
digitālā impozīcija lappušu digitālā montāža pa loksnēm izvadei uz iespiedformām vai fotofilmām
Laspalmasa Laspalmasa de Grankanārija, pilsēta Spānijā, Kanāriju Salās
taimiņš Lašu dzimtas suga ("Salmo trutta"), zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem
latiņot Latāt, noklāt salmu jumtu ar šķeikstām
infekts Latīņu valodā - darbības vārda forma, kas tiek veidota no tagadnes celma un izsaka nepabeigtu darbību pretstatā perfektam
locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā
celma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā komponentā saglabāta vēsturiskā patskaņu celma forma, pēc kuras nomenus dalīja locīšanas sistēmās
Lielais Kristaps Latvijas nacionālā filmu skate, kā arī tajā piešķirtā balva — Lielā Kristapa statuete
Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību
Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
vējslota Laukos kā nezāle sastopams skarains salmaugs
ankilostomatoze Lauksaimniecības dzīvnieku slimība, gremošanas trakta helmintozes, strongilatozes paveids
slīdgrābeklis Lauksaimniecības mašīna, kas savāc sienu, salmus gubās un tās pārvieto, slidinot pa lauku; ierīce pie traktora siena, salmu savākšanai no vāla un to pārvietošanai, slīdinot pa lauku
bioloģiskā lauksaimniecība lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu
poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; daudzsievība; tagad vēl sastopama dažām musulmaņu tautām
Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
dalauzt Lauzt un pabeigt lauzt (piemēram, celmus)
lēcāji Lēcu, vīķu salmi
kinolekcija Lekcija, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus
skatoloģiskā leksika leksika, kas sarunvalodā raksturo (ar vielmaiņu saistītos) organisma fizioloģiskos procesus
vietvārdu vārdnīca Leksikogrāfiski sistematizēts vietvārdu un ar tiem saistītas papildinformācijas (visbiežāk precīzas lokalizācijas norāžu un cilmes skaidrojumu) apkopojums
salikta leksiska vienība leksiska vienība, kas veidota vismaz no diviem vārdiem (vai to celmiem)
kinolektorijs Lektorijs, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus
Skone Lēne Zviedrijā, platība - 11035 kvadrātkilometri, 1251200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Malme
hroniska nefroze lēni progresējoša nieru kanāliņu deģenerācija sakarā ar smagām vielmaiņas slimībām, piem., podagru vai diabētu
perforācija Lenšu, kartīšu caurumošana, ar kuru tajās iekodē informāciju; filmu, kinofilmu malu caurumošana vilcējmehānisma darbības nodrošināšanai; iegūto caurumiņu sistēma
daveneīdas lenteņu klases helminti; mājas un savvaļas vistveidīgo putnu zarnu parazīti
lībieši Lībijas arābi - nācija, Lībijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni
kruks Liekto stulmu zābaks
studijas kinokamera liela un sarežģīta kinokamera, ko galvenokārt izmanto filmēšanai studijā, sevišķi – ierakstot dialogus
Lielais Ozolezers Lielais Ozolmuižas ezers
Ozolmuižas ezers Lielais Ozolmuižas ezers Brīvzemnieku pagastā
formu saslēdzamie pildeņi lielāka izmēra kailmateriāli, kurus lieto tradicionālajā augstspiedē iespiedformu saslēgšanai un balto laukumu izveidošanai starp lappusēm
palielinošā kopēšana lielāka mēroga kopijas izgatavošana no mazāka mēroga filmas
palielināšana lielāka mēroga kopijas izgatavošana no mazāka mēroga filmas; palielinošā kopēšana
imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī
Equisetum maximum lielās kosas "Equisetum telmateia" nosaukuma sinonīms
BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts")
Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas
kurbetēt Lielmanīgi jāt, zirgu dancināt
lielmane Lielmanis
lielumnietis Lielmanis
Ķeikuru strauts Lielmaņstrauts, Zābakupes pieteka
lielamāte Lielmāte
lielmāma Lielmāte
lielpriors Lielmeistaram pakāpē sekojošs bruņinieku ordeņa amatvīrs
schoenoplectus Lielmeldri (dažkārt nodala no meldru ģints)
Gross-Memelshof Lielmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
grand-maitre Lielmestrs, ordeņa mestrs
fibrīns Lielmolekulāra nešķīstoša olbaltumviela, asins recekļa saistviela
fibrinogēns Lielmolekulāra ūdenī šķīstoša olbaltumviela, kas asins plazmā var pāriet nešķīstošajā fibrīnā, veidojot asins recekli
antigēns Lielmolekulāra viela (proteīns vai proteīna un polisaharīda komplekss), kas, parenterāli ievadīta organismā, spēj ierosināt specifisku globulīnu - antivielu veidošanos un savienoties ar tām
humīnskābes Lielmolekulāras organiskās vielas, kas rodas, sadaloties augu atliekām
makroradikāļi Lielmolekulāri aktīvie radikāļi
elementorganiskie polimēri lielmolekulāri elementorganiskie savienojumi, kuru lineāras, sazarotas vai telpiskas struktūras makromolekulās bez ogļūdeņražu grupām ir arī neorganiski atomi vai to grupējumi
pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem
polinukleotīdi Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no lineāri izvietotiem, noteiktā secībā sakārtotiem nukleotīdu atlikumiem, kurus sasaista fosfāta grupa
silikoni Lielmolekulāri organiskie savienojumi, kuru sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi
antigēni Lielmolekulāri savienojumi, kas, ievadīti organismā, izsauc antivielu rašanos, kuras ar antigēniem reaģē
neorganiskie polimēri lielmolekulāri savienojumi, kuru makromolekulu galvenās ķēdes ir neorganiskas un nesatur organiskas sāngrupas
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS
ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu
oligomēri lielmolekulāru savienojumu homoloģisko rindu zemākie locekļi; izejvielas polimēru sintēzei, ietilpst līmju sastāvā u. c.
dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē)
fulvoskābes lielmolekulāru, slāpekli saturošu organisko savienojumu grupa ar sarežģītu molekulāro uzbūvi; humusa sastāvdaļa
Essenhof Lielmuiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā
Gross-Niekratzen Lielmuiža, Krāces muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
gudrmutis Lielmutis
lojums Lielmutis, lielībnieks
mutavnieks Lielmutis, pļāpa
renommists Lielmutis; kauslis
kineangiogrāfija Lielo asinsvadu fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā
dižbļāvējs liels bļāvējs, lielmutis
dižbļāvulis liels bļāvējs, lielmutis
krateklis liels grābeklis, ar ko krata ārā graudus no izkultiem salmiem
žara liels karstums, svelme; suta
pulmans Liels, ērts pasažieru guļamvagons; Pulmana vagons
graudainība Lielu metāliskā sudraba daļiņu saskatāmība filmas attēlā, sevišķi raksturīga pirms 1930. g. ražotām filmām
Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts
Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis")
Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
interesanti lieto, lai izteiktu vēlmi ko uzzināt
locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna; šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.)
ķemburs Līks un zarains koks; koka žuburs; atkarens koka zars; koka celms ar jaunām atvasēm; žuburains celms
spiest likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi
klāt Likt, izvietot slānī (piemēram, linus, salmus)
blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus
dracēna Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Dracaena"), tropu augs (palmai līdzīgs koks vai krūms), kas Latvijā sastopams kā telpaugs
ilmacieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilmaki" iedzīvotāji
spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm
limfosarkoma Limfmezgla sarkoma; arī kaulu smadzeņu cilmes audzējs ar limfmezgla struktūru
Limschen Limšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē
dislipidēmija lipīdu vielmaiņas traucējumi
sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi
scenārijs Literārs darbs, kurā ir sīks uzņemamās kinofilmas dramatiskās darbības apraksts
Viļminīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" nosaukuma variants
vilmenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" iedzīvotāji
Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās
Lisden Lizdēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās; distrofiskais artrīts
Metzkuell Lodes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
pseidolipoma Lokalizēta neiropātiskas cilmes tūska, kas atgādina lipomu
kinoloma Loma kinofilmā
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai
kinoaktieris Lomas tēlotājs kinofilmā
Skotlendjards Londonas Galvaspilsētas policijas pārvalde; šīs pārvaldes kriminālmeklēšanas nodaļa
sausā barība lopbarība, kura ir izkaltēta, sausa (siens, salmi)
elpe Lopbarība; karaspēkā lietojamā zirgu barība: siens, auzas, salmi (arī pakaišiem), ko izsniedz pēc zināmām normām
precipitāts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu
ranča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos
renča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu
Čači Losu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā
Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Luttershof Lutera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
svelmīgs ļoti auksts; svelmains (2)
kvelmains ļoti karsts, svelmains; kvēlains
kveldīgs ļoti karsts, svelmīgs; kvelmains
kolienterīts ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem
membrāna ļoti plāna daļēji gaismcaurlaidīga plēve, kas noslāpē dubultos atspīdumus biezākas filmas pamatnes lietošanas gadījumā
pūka ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra; arī kāda tekstilmateriāla daļa
psihokibernētika mācība par psihes cilmi un vadību
daktiloģija mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām
daktiloloģija mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar žestu valodu
Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta
ulemi Mācītie musulmaņu teologi un tiesībnieki Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs
bulmeistarieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" iedzīvotāji
Bulmeisteri Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" nosaukuma variants
bulmeisterieši Madonas novada Barkvas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeisteri" iedzīvotāji
kuhs Magoņu salmiņi
Kuehneromyces mutabilis mainīgā pacelmene
neīstā pacelmene mainīgā pacelmene
memoriālmāja Māja, kurā izveidots memoriālmuzejs
sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret citas mājas pagalmu
dikrocelioze Mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku invāzijas slimība; helmitoze
celmu nauda maksājums par koku pārdošanu uz celma un koku ciršanas biļetes izsniegšanu
kinematogrāfija Māksla fiksēt kustīgus objektus gaismjutīgā filmā un projicēt iegūtos attēlus uz ekrāna
action Mākslas darba (filmas, stāsta, romāna u. c.) žanrs, kura galvenā iezīme ir spraiga darbība
pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piemēram, kinofilmas, lugas) radīšanai
plasts mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas
titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai
Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā
sagāznis Mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā, tā lai stumbrs būtu savienots ar celmu
režija Mākslinieciskā (lugas, muzikāli dramatiskā darba, uzveduma, koncerta sagatavošanas, kinofilmas uzņemšanas u. tml.) vadīšana
animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists
multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām
fāzētājs Mākslinieks, kas zīmē kadrus multiplikācijas filmai
animists Mākslinieks, kas zīmē, veido kadrus animācijas filmām; multiplikators
skaidīņs malkas sagatavošanas vieta pagalmā
Melmute Malmuta, Meirānu kanāla augštece
Malmute Malmuta, Meirānu kanāla pieteka
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka
Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte
Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra
Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km
Zeilmana mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria zeilmanniana")
Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas
palmona Margarīns no augu (kokosa palmu u. tml.) taukiem
Silamalas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" nosaukuma variants
celmu lauzējs mašīna celmu laušanai
drupinātājs mašīna dažādu gabalmateriālu drupināšanai; pēc iegūto gabalu lieluma izšķir drupinātājus rupjai (gabalu lielums līdz 300 mm), vidējai (līdz 100 mm) un smalkai (līdz 25 mm) drupināšanai
gubotājs Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās; ierīce pie kombaina, kura sakrāj salmus un izmet gubiņās
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai)
zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm
darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā
pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās
mēslošanas līdzekļi materiāls augsnes auglības palielināšanai (var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī). Ir organiskie mēsli, minerālmēsli, arī rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti, bakteriālie mēslošanas līdzekļi, organominerālmēsli (piemēram, amonizēta kūdra)
kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt
dinamiskais diapazons materiālu vai atveides iekārtu (skeneru, fotoaparātu, fotofilmu u. c.) raksturlielums, ko izsaka logaritmiskajā skalā kā attiecību starp gaišāko un tumšāko punktu
mazars mauzolejs, musulmaņu valdnieku vai svēto kapeņu virsbūve Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos
Mazais Ozolezers Mazais Ozolmuižas ezers
skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm
klīdinātājs Mazās krāsu berzējas velmes virs iekrāsojamām velmēm ātrspiedēs un vārstspiedēs
Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
Ramatas Mazezers Mazezers Valmieras novada Ramatas pagastā
ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu
gramšļi Mazi gabaliņi vai atkritumi no koksnes, žagariem, salmiem, siena vai citām lietām
vistiņi mazi garkula kūlīši, ar kuriem iesāk jumt salmu jumtus
pablēdīgs mazliet, nedaudz blēdīgs; šķelmīgs, nerātns
plaukstdators mazs dators, kas novietojams plaukstā (tā iespējas ir ierobežotas); barošanas avots parasti ir baterijas; palmdators, piezīmjdators
žūksnis mazs klēpītis siena vai salmu
spīdzene mazs salms
spudiņš mazs salmu saišķītis, ar ko iesāk jumtu jumt no apakšas
lielmēmelieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielmēmele" iedzīvotāji
metilprednizolons Medikaments, prednizona atvasinājums, kas ietekmē ogļhidrātmaiņu un olbaltumvielmaiņu
izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu)
velkzobu mehānisms mehānisms kamerā vai projektorā filmas intermitējošās kustības radīšanai
Maltas krusta mehānisms mehānisms kamerā vai projektorā, kas nodrošina filmas intermitējošu kustību
žalūzijas mehānisms kamerā vai projektorā, kas novieto necaurspīdīgu virsmu starp objektīvu un filmu laikā, kamēr jauns kadrs nonāk pozīcijā pretim objektīvam
vienkadra mehānisms mehānisms, kas ļauj eksponēt filmu kadru pa kadram, tā padarot iespējamu animācijas kino
Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša
tavafs Melnā akmens pielūgšanas rituāls, ko musulmaņu svētceļnieki izpilda hādža sākumā un beigās
panhromatiskā kinofilma melnbaltā kinofilma, kuras emulsija reaģē uz visām spektra krāsām
ortohromatiskā kinofilma melnbaltā kinofilma, kuras emulsija reaģē uz visu krāsu spektru, izņemot sarkano un oranžo daļu; izmanto pamatā speciālo efektu un melnbalto montāžas kopiju uzņemšanai
Melncelma kanāls Melncelma upe
Melncelma upe Melncelma upe - ietek Usmas ezera austrumu daļā, kuldīgas un Talsu novada teritorijā; Melncelma kanāls; Melncelmupīte
Melncelmupīte Melncelma upe, Usmas ezera pieteka
kisva Melns brokāta audums, ar ko pārklāta galvenā musulmaņu svētvieta - Kaabas templis Mekā
palmdaivu mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia palmatiloba")
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
nebils Mēms, kurlmēms
Tolmiea menziesii Menzesa tolmeja
sākummeridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; pēc starptautiskas vienošanās 1884. gadā par tādu pieņemts toreizējās Griničas observatorijas (Londonā) meridiāns; sākuma meridiāns; nulles meridiāns; nullmeridiāns, Griničas meridiāns; galvenais meridiāns
scatophagidae Mēslmušu dzimta
scatophaga Mēslmušu dzimtas ģints
lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām
kālija minerālmēsli mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir kālijs (K), veicina cukuru un cietes veidošanos un uzkrāšanos augos, vielmaiņu augu šūnās un olbaltumvielu uzkrāšanos, labību cerošanu un sakņaugu sakņu veidošanos
neosalvarsāns Metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetīlēnsulfoksilskābes nātrijs, dzeltens pulveris, ko lietoja sifilisa ārstniecībā
Metakshof Mētaga muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
metālvelmēšana Metāla apstrādāšana velmējot; metāla velmēšana
dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu
ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība
metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā
metalogrāfs Metālmācības speciālists
metālists Metālmākslinieks
dārgmetāls Metāls ar cēlmetāla īpašībām (piemēram, zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos
karstlūzens Metāls, kas sarkankvēlē nav kaļams un velmējams, bet sadrūp, kamēr aukstumā apstrādājams ļoti labi
šeipingmašīna Metālu apstrādes ēvelmašīna; šķērsēvelmašīna
promināls Metīetilfenīlmalonilkarbamids, bezkrāsaini kristāli, lieto kā antiepileptisku līdzekli pulveros un tabletēs
metilsistokss Metilmerkaptofoss
kodeīns metilmorfīns, alkaloīds ar narkotisku iedarbību; lieto medicīnā
metilmetionīns Metionīna S-metilatvasinājums, U vitamīns, piedalās organisma vielmaiņas metilēšanas reakcijās
dioptroskopija Metode acs refrakcijas noteikšanai ar oftalmoskopu
dinamiskā pielāgošana metode attēla izmēru un formas pielāgošanai kadra kompozīcijas vai filmas vēstījuma vajadzībām, nosedzot attēla daļu ar necaurspīdīgu maskētājslāni
auksanogrāfija Metode kāda mikroorganismu celma barotnes optimālā sastāva noteikšanai
fotosalikums Metode, ar kuru iespieddarbs tiek salikts tieši uz filmas vai fotopapīra
aizčagāt Metot pārklāt (ar salmiem, mēsliem)
sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija
dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža
Westhof Meža muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā
osu meži meži, kas veidojušies osu, kēmu vai citu glaciālas izcelsmes pauguru stāvās nogāzēs pārsvarā uz grantainas, karbonātiskas augsnes cilmiežiem
velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes
mīdeknes Mīdīti salmi zirgu barošanai
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
miežaimi Miežu salmi
miezājs Miežu salmi
mikipele Mikimauss - amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs
mikrografika Mikrofilmu un mikrofišu izveidošana, apstrāde un izmantošana
nanoftalmija Mikroftalmijas tips, nenormāli mazs acābols, orbīta un acs sprauga
mikroftalmija Mikroftalms, nenormāli mazi acāboli
mikrokinematogrāfs Mikroskopam pierīkots kinematogrāfs, kas var uzņemt filmā mikroskopā redzamo norisi
mikrokinematogrāfija Mikroskopisku objektu filmēšana
akulalions Mikrotelefonisks aparāts kurlmēmo runas apmācībai
dzeltenā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus kalmi")
kalandrēšana Mīkstu vai plastisku lokšņu (drānas, papīra u. tml.) gludināšana, spodrināšana vai velmēšana ar kalandru
brigādes ģenerālis militārā dienesta pakāpe starp pulkvedi un ģenerālmajoru dažu valstu bruņotajos spēkos
Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā
Minču šaurumi Minča un Litlminča senāks kopējs nosaukums
spesartins Minerāla almandīna pasuga, kurā dzelzs oksidula vietā pa daļai vai pilnīgi stājies mangāna oksiduls
leukoksens Minerāla titanīta īpatnējs izveidojums, kad tas ir par minerāla ilmenīta apvalku atdzisuma iežos
mākslīgie mēsli minerālmēsli
minerālmēslojums Minerālmēsli
skunstmēsli Minerālmēsli
škunstmēsli Minerālmēsli
kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas
fosformēsli Minerālmēsli, kas satur fosforskābes sālis
slāpeklis Minerālmēsli, kas satur šo ķīmisko elementu
superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus
amofoss Minerālmēsli, ko iegūst neitralizējot fosforskābi ar amonjaku
tomasmilti Minerālmēsli, ko iegūst, samaļot tomassārņus
slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kuros galvenais augu barības elements ir slāpeklis (N); biežāk lietotie slāpekļa m. ir urīnviela, amonija sulfāts, amonija hlorīds, amonija nitrāts, sašķidrināts amonjaks, amonjaka ūdens
mikromēsli Minerālmēsli, kuru darbīgā viela ir mikroelementi; ir bora, vara, molibdēna, cinka, mangāna, kobalta m., kā arī polimikromēsli, kuru sastāvā ietilpst divi vai vairāki mikroelementi
magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g
amonjakūdens Minerālmēslojums, amonjaka šķīdums ūdenī
fosfoģipsis Minerālmēslu (precipitāta, amofosa) rūpniecības blakusprodukts, pelēks vai gaiši pelēks smalks pulveris, ko izmanto kā mēslojumu gk. māla augsnēm
granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas
apofillīts Minerāls, kristalizējas plākšņainos tetragonālās sistēmas kristālos, kuru kvadrātiskajam pamatam ir perlamutra spīdums un īpatnēja gaisma; ihtioftalms
15. maija valsts apvērsums ministru prezidenta K. Ulmaņa vadītas Latvijas politiķu grupas un armijas un Latvijas aizsargu organizācijas vadības pārstāvju organizēts valsts apvērsums 1934. g. 15. maijā
paisīkles Mīstīklām līdzīga ietaise salmu kapāšanai liellopiem
mitrināšana mitrināšanas šķīduma padeve uz ofseta iespiedformu vai krāsu aparāta velmi, ja tiek izmantots mitrināšanas šķīdums uz spirta bāzes
Misilmeri Mizilmeri, pilsēta Itālijā
konculājs Mizoti pupu stublāji; auga stublājs bez lapām, arī linsēklu salmi
kombinētā sējmašīna mobila mašīna sēklu un minerālmēslu vienlaicīgai izsējai rindās un iestrādei vajadzīgajā dziļumā
vārddarināšanas modelis modelis, pēc kura izvēlas un noteiktās semantiskās un sintaktiskās attieksmēs saista un izkārto vārdus, to celmus un afiksus, darinot jaunus vārdus atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas tipiem
universālais montāžas galds moderna un sarežģīta montāžas iekārta, ar kuru var montēt skaņu un attēlu gan kopā, gan atsevišķi 8, 16, 35, 70 mm filmām
polimēra molekula molekula ar lielu molekulmasu; makromolekula
makromolekula Molekula ar lielu molekulmasu; polimēra molekula
molekulsvars Molekulmasa
molmasa Molekulmasa - molekulas masa, kas izteikta atommasas vienībās
sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs; šī monarha tituls
dajaki Mongoļu izcelsmes tautu grupa (klemantani, ibani u. c.) Indonēzijā, Malaizijā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi
sinhronizācijas numuri montāžas procesā 30 cm intervālos uz filmas un skaņas celiņa malām uzrakstītie numuri, kas montāžas režisoram ir orientieris attēla un skaņas sinhronizācijai
iemontēt montējot ievietot filmas lentē (kadrus)
dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas parasti seko attīstības augstākajam punktam, kulminācijai
polygonatum Mugurenes jeb melmeņu zāle
hidžra Muhameda un pirmo musulmaņu pārcelšanās 622. g. 16. jūlijā no Mekas uz Jasribu (Medīnu), kur tika dibināta pirmā musulmaņu kopiena
Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus
Mojahn Mujānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mujānu pagastā
cartoon Multiplikācijas filma
muļķene Multiplikācijas filma
muļķiks Multiplikācijas filma
multene Multiplikācijas filma
multfilma Multiplikācijas filma
leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem
Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
pagāns Mūsdienās cilvēks, kurš nav ne kristietis, ne jūdaists, ne musulmanis, arī neticīgais, bezdievis
hanuma Mūsdienās pieklājības forma - musulmaņu sievietes uzruna
musulmaniete Musulmanis
muslims Musulmanis, islāma piekritējs
moslemi Musulmaņi
moriski Musulmaņi, kas palika Pireneju pussalā pēc Granadas emirāta krišanas (1492. g.) un ar varu tika pievērsti kristietībai
uraza Musulmaņu 30 dienu gavēnis ramadāna mēnesī
medrese Musulmaņu augstākā garīgā skola, parasti izveidota pie mošejas un izvietota mošejas celtnes sānu ailā vai atsevišķā ēkā
imams Musulmaņu augstākā valdnieka tituls; valdnieks, kam ir šāds tituls
emirāts Musulmaņu Austrumu zemēs - feodāls valdījums vai valsts, kurā valda emīrs
zakjats Musulmaņu brīvprātīgi ziedojumi garīdzniecībai
zakāts Musulmaņu brīvprātīgi ziedojumi garīdzniecībai; žēlastības dāvanu došanu nabadzīgajiem
hutba Musulmaņu dievkalpojumā - sprediķis piektdienās un svētku dienās
hidžra Musulmaņu ēras nosaukums, kurā gadu skaitīšana sākas ar šo notikumu
bairams Musulmaņu galvenie svētki (notiek divreiz gadā)
imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu; galvenais mulla mošejā
mektebs Musulmaņu garīgā elementārskola zēniem
Umajādi Musulmaņu halīfu dinastija (661.-750. g.), kuru iedibināja Omeiju ģimene no Mekas, tās 11 halīfu valdīšanas laikā islāms izplatījās līdz Spānijai un Indijai
šaabāns Musulmaņu kalendāra astotais mēnesis
Rabi II musulmaņu kalendāra ceturtais mēnesis
šeuāls Musulmaņu kalendāra desmitais mēnesis
zullhidža Musulmaņu kalendāra divpadsmitais mēnesis, kas ir svētceļojumu mēnesis, šī mēneša laikā jāveic Lielais ceļojums hādžs uz Meku
džamāda Musulmaņu kalendāra divu mēnešu nosaukums
rabi Musulmaņu kalendāra divu mēnešu nosaukums
ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām
safars Musulmaņu kalendāra otrais mēnesis
Džamāda I musulmaņu kalendāra piektais mēnesis
radžabs Musulmaņu kalendāra septītais mēnesis
Džamāda II musulmaņu kalendāra sestais mēnesis
Rabi I musulmaņu kalendāra trešais mēnesis
zulkada Musulmaņu kalendāra vienpadsmitais mēnesis
džihādists Musulmaņu karotājs pret neticīgajiem, citu ticību pārstāvjiem
umma Musulmaņu kopiena; tie, kas caur Muhamedu ir saņēmuši Dieva atklāsmi un dzīvo saskaņā ar to
idžma Musulmaņu kopienas kopīgs viedoklis; tas ir ļoti nozīmīgs islāmiskās likumdošanas princips
nīka Musulmaņu laulības līgums ar kuru abi jaunlaulātie uzņemas savstarpējas juridiskas saistības dzīvot kopā saskaņā ar islāma mācību
hadīss Musulmaņu leģenda, kas balstās uz kādu notikumu Muhameda dzīvē vai uz viņa izteicienu
rakats Musulmaņu lūgšanu formulu cikls, ko norunā arābu valodā, izpildot noteiktas lūgšanu pozas un kustības
mābeins musulmaņu mājā telpa starp vīriešu dzīvokli (selamliku) un sieviešu dzīvokli (harēmu)
harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes; tur dzīvojošo sieviešu kopums
Īdalfitrs Musulmaņu mielasts, kas noslēdz Ramadāna gavēņa mēnesi
mirīds Musulmaņu mistiķu (sufiju) māceklis, kāda imama vai šeiha mācības piekritējs, ko audzina fanātiskā naidā pret citticībniekiem
ibliss Musulmaņu mitoloģijā - velns, sātans
dervišs musulmaņu mūks, kas klejo ubagodams
išans Musulmaņu mūku skolotājs un vadītājs
Hizbollah Musulmaņu organizācija Libānā (arābu "Dieva partija"), izveidota 1982. g., pazīstama ar savu pašnāvnieku uzbrukumiem Izraēlas okupācijas varai Libānas dienvidu daļā; apvidū, kurā darbojas, organizē slimnīcu aprūpi, skolas
hodža Musulmaņu pagodinājuma tituls, kas radies viduslaikos; tika piešķirts augsta ranga ierēdņiem, bagātiem tirgotājiem, augstākās garīdzniecības pārstāvjiem
basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem
burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš
himara Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, apļveida formas galvassega, kura nokarājoties sedz matus, kaklu un plecus
šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata
dupata Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; šaila
nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres
burkini Musulmaņu sievietes apģērba veids, visu ķermeni sedzošs peldkostīms, atstājot nenosegtu tikai seju
čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama
džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru
mudžtahids Musulmaņu skolotājs, kurš, pamatojoties uz savām zināšanām un autoritāti, pieņem juridiska rakstura lēmumu vai dod slēdzienu; liela autoritāte šiītu islāmā
marabuts Musulmaņu svētā apbedījuma vieta
džihāds Musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem; džihāda
Kaaba Musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta
marabuts Musulmaņu svētais; musulmaņu mūks vientuļnieks
īrāms Musulmaņu svētceļnieka tērps, kas sastāv no 2 četrstūrainiem baltiem kokvilnas lakatiem
hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem
Lailatulišvalmirādžs Musulmaņu svētki, kuros piemin pravieša Muhameda Nakts ceļojumu
ājatolla Musulmaņu šiītu darbinieks; augstākais tituls musulmaņu šiītu reliģiskajā hierarhijā
divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību
muftijs Musulmaņu teologs un tiesībnieks, kas var pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos
mutazilīti Musulmaņu teoloģijas racionālā virziena pārstāvji; kustība radās 8.-9. gs. Arābu kalifātā, tā atzina gribas brīvību, centās racionālo domu savienot ar Islāma principiem
Azhara Musulmaņu universitāte un mošeja Kairā, dib. 970. g., tiek uzskatīta par senāko universitāti pasaulē
sīdī Musulmaņu vadonis; tituls var būt mantots vai arī piešķirts par īpašiem nopelniem
Mogolu impērija musulmaņu valsts Indijā, ko nodibināja 1526. gadā, vēlāk izveidoja labas attiecības ar hinduistiem, bet tālāk pievērsās islāma puritānismam
džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā
fetva Musulmaņu zemēs - muftija slēdziens par kāda pasākuma vai darbības pieļaujamību no korāna vai šariata viedokļa
talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros"
lorbaka Mutīgs, lielmanīgs cilvēks
fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību
ikts Mūzikas formu analīzē apzīmējums uzsvaram motīvā, melodijas kulminācijā, stiprajai taktsdaļai vai kādai tēmai nozīmīgi iestājoties
Nabben Nabes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Nabes pagastā
rādžastāņi Nācija Indijā (gk. Rādžastānas štatā); valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti, daļa - musulmaņi, džainisti
gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi
sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti
malajali Nācija, Keralas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; runā malajalu valodā, ticīgie - hinduisti, kristieši, musulmaņi
libānieši Nācija, Libānas pamatiedzīvotāji (Libānas arābi); runā arābu valodā, ticīgie - kristieši, musulmaņi
Lībijas arābi nācija, Lībijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
marathi Nācija; dzīvo gk. Mahārāštras štatā (Indijā), runā marathu valodā, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - džainisti, musulmaņi, kristieši; marati
Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai
Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
Naglu dižozols Nāgelmuižas ozols Ropažu novadā
nesamdeķis Nātna sega ar saitēm stūros siena, salmu u. tml. nešanai
Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
soda nātrija karbonāts - balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris; formula: Na~2~CO~3~; molekulmasa: 105,9888 g/mol
gobaugi Nātru rindas dzimta ("Ulmaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi ar vienkāršām, veselām, asimetriskām lapām, ziedi viendzimuma, sīki, 16 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 1 ģints, 2 sugas
ašars Naturālais (dažreiz naudas) nodoklis musulmaņu zemēs; 20. gs. atcelts
Naukschen Naukšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā
parastais dārznieka nazis nazis, kas īpaši piemērots dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai
dārznieka naži naži, kas īpaši piemēroti darbiem dārzā: potnazis un acojamais nazis – acošanai, potēšanai ar zariņu; parastais dārznieka nazis – dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai
grebēsts Ne pārāk gara, tieva kārts; salmu jumta kārts
izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām)
simbolisms Neapzinātas vēlmes vai psihiskas sadursmes izraisīta netieša izpausme, kas parādās kā aizstājveidojums
selah Neatšifrēts ebrejisks piemetinājums vairākos psalmos, kas hipotētiski varētu norādīt, ka šajās vietās iespraužamas instrumentālas starpspēles
poriomania Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, shizofrēnijas gadījumā
poriomānija Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, šizofrēnijas gadījumā
neausts audums (arī drāna) neausts tekstilmateriāls
marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei
tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki
Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki
Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots
antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti
pacīnīties neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
pafilmēt neilgu laiku, mazliet filmēt
pafilmēties neilgu laiku, mazliet filmēties
seroloģiskā neiropātija neirāli traucējumi, ko novēro 2-8 dienu laikā pēc sveša, dzīvnieku izcelsmes proteīna (antiseruma vai antitoksina) ievadīšanas; rodas kraniālo vai augšdelma pinuma nervu bojājums; izpaužas ar lokālām sāpēm, jušanas traucējumiem un paralīzi
oligodendrocīts Neiroglijas šūna ar nelielu skaitu izaugumu, kas aptver neirona ķermeni; šīs šūnas piedalās neironu vielmaiņā un nervšķiedru apvalka veidošanā
erģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms
ērģis Nelīdzens, ragains vai zarains priekšmets, piemēram, zarains celms
serdenis neliela plastmasas vai metāla spole bez sānu plāksnēm kinolentes uztīšanai; biežāk lieto tikko attīstītas filmas uztīšanai, tā izvairoties no noberzumiem
Jumpravas sala neliela sala Daugavā (Ķeguma ūdenskrātuvē) iepretī Dzelmēm, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — 1-2 m, nav apdzīvota, bet tiek izmantota atpūtai
Pata neliela sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, starp Tapulas salām un Holo salu, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Sibutu neliela sala Sulu arhipelāga dienvidrietumos, Sulu jūras dienvidos un Sulavesi jūras jūras ziemeļrietumos, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Boaana neliela sala Sulu jūrā, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
lvo neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
ačoli neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
aluri neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
kumani neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
lango neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu
fokusa nobīde nelielas fokusa izmaiņas filmas projicēšanas laikā
kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu
peksis neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums
piksis neliels (piemēram, siena, salmu) daudzums
kumšķis neliels (piemēram, siena, salmu) kopums
irbīte neliels (salmu, klūgu u. tml.) saišķis, kūlis
čupata neliels daudzums (piemēram, siena, salmu)
bušķītis neliels kā (piemēram, siena, salmu) kopums
skatumeklētājs neliels optisks instruments, ar ko var aplūkot kadrā ietverto telpu atkarā no objektīva leņķa; kamerai pievienota optiska ierīce, ar ko var filmēšanas laikā redzēt kadrā ietverto telpu
kupella neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai
vistīna neliels salmu kūlis, ko izmanto par starpmateriālu jumtu segānai; viktīna
viktīna neliels salmu kūlis, ko izmanto par starpmateriālu jumtu segšanai
ķuneksis neliels siena vai salmu klēpis
vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis (1)
pundurkoks Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu
Ertholmene nelielu salu grupa Baltijas jūrā, \~20 km uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas, Dānijas teritorija
Aju salas nelielu slu grupa Klusā okeāna Halmaheras jūras ziemeļaustrumos (_Ayu, Kepulauan_), Indonēzijas Rietumpapua štatā
tīrā kinofilma nelietota filmlente
Stenodus leucichthys nelma
paraskaridoze Nematodes ierosināts zirgu helmintozes veids
delafondija nematožu klases helmints, zirgu, mūļu un zebru parazīts
menīza nemofila nemofilu suga ("Nemophila menziesii"), viengadīga puķe ar baltiem violeta dzīslojuma piltuvveida ziediem; skaistā zilmalīte
rajati Nemusulmaņu nosaukums Osmaņu impērijā no 18. gs.
unspieģelība Nenopietna izturēšanās, vēlme jokoties
jauktuve Nenopietns cilvēks, ampelmanis; draisks bērns
osfreziofilija Nenormāla vēlme sajust smaržas
disbolisms Nenormāla, īpatnēja, bet ne vienmēr patoloģiska vielmaiņa, piem., alkaptonūrija
mikroftalms Nenormāli mazi acāboli; mikroftalmija
paraproteins Nenormāls serumglobulins, kas sarec aukstumā un kam ir liela molekulmasa
sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē
bindžot nepārtraukti skatīties kādu seriālu vai filmu
metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
ādats Nerakstītas musulmaņu tautu paražtiesību normas, kuru pamatā ir ģints vecāko tiesvara un senas tradīcijas
trofiskais nervs nervs, kas regulē vielmaiņu un audu barošanu
lauza Nesakopta vieta: pagalms, mežs, dārzs utt.
gjaurs Neticīgais - tā musulmaņi nievājoši apzīmē citticībniekus, it īpaši kristiešus
klāņains Nevienādi, nelīdzeni noaudzis (par lauku, druvu, zelmeni)
Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā _Amsterdam_), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746000 iedzīvotāju (2007. g.)
Overeisela Nīderlandes province ("Overijssel"), Eiselmēras līča piekrastē, platība - 3233 km^2^, 1138600 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hāga
niekabīlis Niekkalbis; lielmutis, pļāpa
piedzimtā mezoblastiskā nefroma nieres audzējs, kas līdzīga Vilmsa audzējam ("tumor Wilmsi"); rodas agrā bērnībā, lielāka infiltrācija apkārtējos audos nekā klasiskajā Vilmsa audzēja gadījumā
nefrīdijs Nieru kanāliņš, pa kuru tiek izvadīti ūdenī izšķīdušie vielmaiņas gala produkti
Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā
Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
spuldzeņu nikandra nikandru suga ("Nicandra physaloides"), Latvijā reti sastopama sakņu dārzos, pagalmos, nezālienēs, audzē arī kā krāšņumaugu
kolicīns no "Escherichia coli" iegūts antibiotiks, kas ietekmē tās pašas sugas citus celmus
drēģi no 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai
regžines no auklām pīts tīkls siena vai salmu nešanai
celmu malka no celmu virszemes daļas un resnākajām saknēm sagatavotā malka
puzuris no dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols
dalmatika no Dalmācijas cēlies, romiešu tunikai līdzīgs tērps, ko lietoja Romā sākot ar 2. gs.; vēlāk katoļu garīdznieku amata tērpa daļa
noza no grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais
nozis no grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais
grezeļs no kārklu klūdziņām vai salmiem pīts grozs
kukns no kārtīm saslieta virtuve (pagalmā)
cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji
lignocelluloza no koka, džutas, salmiem vai bambusa iegūta celuloze, kas vēl satur lignīna paliekas
mežmateriāli no kokiem iegūstamie produkcijas veidi: kokmateriāli, sula un sveķi, celmi, miza, pumpuri, zalenis, zari, eglītes, meijas u. c. dekoratīvie materiāli
patraķi no kuļmašīnas izvadītie labības salmi
celmu atvases no lapkoku celmu snaudošiem, retāk papildu pumpuriem izaugušas, ātri augošas atvases, kas veido koku stumbrus
drošā kinofilmas pamatne no lēni degošā celulozes triacetāta izgatavota kinofilmas pamatne
pozitīvs no negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls
cietā kopija no personālā datora iegūstamas informācijas paliekoša izvades forma, piem., izdruka, filma, dokuments
organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs
introits no psalmu tekstiem veidots lasījums dievkalpojuma ievaddaļā
atskarba no salma gatavotas svilpītes mēlīte
atskarbe no salma gatavotas svilpītes mēlīte
stiebrs no salma izgriezts gabals dzērienu sūkšanai
atskārbala no salma taisītas svilpītes mēlīte
spīdzene no salma vai zoss spalvas taisīta stabulīte
dāne no salmiem austa sega, ko izmanto kūtsmēslu gultu vai logu pārklāšanai
salmdeķis no salmiem darināta sega
tatami no salmiem gatavots grīdas pārklājs (Japānā)
buturis no salmiem izgatavots istabas dekors
dūmeklis no salmiem savīstīts, gruzdošs, dūmojošs vīkšķis (bišu aizdzīšanai)
bāzekls no salmiem un lupatām pagatavots veidojums, piemēram, cauruma, plaisas piepildīšanai
virģele no salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas
vārkšļi no salmiem un papīra veidoti telpu rotājumi, puzuri u. tml.
klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas
antemijs no stāvus nostādītiem ziediem, lapām vai stilizētiem palmu zariņiem darināts izgreznojums antīkā arhitektūrā
monofilētisks no viena celma, no vienas cilts formas cēlies
liska no virvēm taisīts tīkls siena un salmu nešanai
priekšpils no visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms
ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja
bingalis Nodedzis pagales jeb mieta gals, kas mētājas pa pagalmu
stubene Nodeldēta slota; nolietota rīkste; celms
Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu
kinofikācija Nodrošināšana ar kinofilmu izrādēm nepieciešamo iekārtu
kinoficēt Nodrošināt (ko) ar kinofilmu izrādēm nepieciešamo iekārtu
iefilmēt Nofilmēt (ko) un iekļaut (kur)
nokast Nogrābt (piemēram, salmus, sienu)
stembs Nokaltuša un nolūzuša koka celms
arh- norāda uz galveno, pirmo; anatomijā un bioloģijā - uz pirmsākumu, cilmi
brahi- norāda uz roku vai augšdelmu
brahio- norāda uz roku vai augšdelmu
kino- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri
Otrais krusta karš norisa 1147.-1150. g., sankcionēja pāvests Eugēnijs III, lai atbrīvotu musulmaņu rokās kritušo Edesas grāfisti, bet krustneši cieta sakāvi Damaskā un nespēja atgūt Edesu
Trešais krusta karš norisa 1189.-1192. g., izcēlās kā atbilde uz Jeruzalemes ieņemšanu, ko īstenoja musulmaņu apvienotājs Saladīns, lai gan krustnešiem neizdevās atgūt Jeruzalemi, tomēr tika panākta vienošanās par piekļuvi pilsētai kristiešu svētceļojumu ietvaros
Ceturtais krusta karš norisa 1202.-1204. g., ar sākotnējo ieceri iekarot musulmaņu kontrolēto Jeruzalemi, bet finansiālu un loģistikas problēmu dēļ krustneši izlaupīja kristīgo Bizantijas impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli, nopietni vājinot vienu no galvenajiem kristietības bastioniem
telpne Norobežots laukums, iekšpagalms, nojume; arī telpa bez jumta
mulčēt Nosegt augsnes virskārtu, piemēram, ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
noša Nosis - pinums (pīta sega) siena un salmu nešanai
eksodeviācija Nosliece uz āru; oftalmoloģijā eksoforija
lintīt Nostiprināt vienu salmu slāni virs otra (jumtu klājot)
nosūnāt Nosūnot (parasti par salmu jumtu)
kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas
griezums Noteiktā garumā sagriezti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali; arī ekseļi
kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms
plāns Noteikts mērogs, kādā uzņem filmējamo objektu kinokadrā: kinokadra uzņēmums noteikta mēroga robežās
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
Nurms Nurmu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā
Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība
Dahla Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~180 km, platums - līdz 32 km), audzē dateļpalmas, eļļas augus, citrusus, graudaugus
Kufra Oāžu grupa Lībijas tuksneša vidienē, Lībijas dienvidaustrumos, autoceļš savieno ar Bengazi ostu, audzē dateļpalmas, graudaugus, dārzeņus, lielākā oāze - Džaufra
kinouzņemšana Objekta attēlu iegūšana uz kinofilmas
pārfokusēšana Objektīva fokusa mainīšana kadra uzņemšanas laikā, kuras rezultātā vienu filmējamo objektu attēla asums palielinās, citu - zūd
anamorfais objektīvs objektīvs, kas uzņemšanā samazina attēla augstumu; izmanto platekrāna filmu uzņemšanai
platleņķa objektīvs objektīvs, kura fokusa garums ir mazāks par vidējo un ar kuru var ietvert kadrā plašu filmējamās vides daļu
kodolobjekts Objekts, kurā tiek izmantoti kodolmateriāli
prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.)
oriģinālfilma Ofiģināla 2(1) kinofilma
sniega oftalmija oftalmija, ko izraisa ultravioletā starojuma iedarbība alpīnistiem
okulists Oftalmologs - acu slimību ārsts
dukcija Oftalmoloģijā acs kustība sāniski (abdukcija un adukcija), vertikāli (supradukcija un infradukcija) vai rotatoriski (ap priekšēji pakaļējo asi)
kontaktoloģija Oftalmoloģijas nozare, kas pētī kontaktlēcu izgatavošanu un pielāgošanu
neirooftalmoloģija Oftalmoloģijas nozare, kas pētī nervu sistēmas ietekmi uz acs funkcijām
oftalmologs Oftalmoloģijas speciālists
totālā oftalmoplēģija oftalmoplēģija, kā ārējo, tā iekšējo acs muskuļu paralīze
orbitālā oftalmoplēģija oftalmoplēģija, kas radusies no bojājuma orbītā
bazālā oftalmoplēģija oftalmoplēģija, kas radusies no bojājuma smadzeņu pamatā
fascikulārā oftalmoplēģija oftalmoplēģija, kas radusies no smadzeņu bojājuma tiltā
acs dibena skatīšana oftalmoskopija - acs dziļāko daļu izmeklēšana ar spoguli
cerebroskopija Oftalmoskopija smadzeņu slimību diagnostikai
netiešā oftalmoskopija oftalmoskopija, ar lēcu; acs dibens redzams apgrieztā veidā
tiešā oftalmoskopija oftalmoskopija, bez lēcas; acs dibens redzams neapgrieztā veidā
oftalmospektroskopija Oftalmoskopiska un spektroskopiska acs dibena pārbaude
oftalmometroskops Oftalmoskops ar ierīci refrakcijas noteikšanai
autooftalmoskops Oftalmoskops savas paša acs izmeklēšanai
gonioskops Oftalmoskops varavīksnenes un radzenes leņķa izmeklēšanai
binokulārais oftalmoskops oftalmoskops, ar ko caur diviem okulāriem novēro abu acu dibenu
molekulmasa oglekļa vienībās izteikta molekulas masa; molmasa
celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa
ogļhidrātmaiņa Ogļhidrātu bioķīmiskās pārvērtības organismā, kopējās vielmaiņas daļa, kas sedz organisma galveno enerģijas patēriņu
dzelmieši Ogres novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelmes" iedzīvotāji
kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā
leptīns Olbaltumviela, hormons, kas ietekmē ķermeņa svaru, regulē vielmaiņu un reproduktīvās funkcijas
Ohlershof Oleru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
forpolimēri Oligomēri, kuru molekulās ir funkcionālas grupas, kas spēj piedalīties virkņu augšanas reakcijās un veidot lielmolekulārus savienojumus
hogelmogels Olu dzeltenuma un cukura putojums, gogelmogels
Purupīte Oļas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā
umra Omra - musulmaņu svētceļojums uz Meku Ramadānā
ophiostoma Ophiostoma ulmi - ofiostomu dzimtas sugas "Ceratocystis ulmi" nosaukuma sinonīms
attēla asums optiskas sistēmas reproducēta vai filmā fiksēta asuma precizitāte, ko bieži izsaka ar izšķiramo līniju vai citu elementu skaitu laukuma vienā mm^2^
filmaparāts Optisks aparāts filmu uzņemšanai
kinoaparāts Optisks aparāts kinofilmu uzņemšanai
diaprojektors Optisks aparāts mazformāta un vidējā formāta diapozitīvu vai diafilmu projicēšanai uz ekrāna
pantotēnskābe Organiska viela (B~3~ vitamīns), kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā
askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā; arī C vitamīns; pārtikas piedeva E300
serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
bituminizācija Organiskas vielas sadalīšanās process, kurā palielinās lielmolekulāro savienojumu (parafīnu, naftēnu) daudzums
disimilācija Organisko vielu sairšana vielmaiņas procesā
olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm
termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru
humorālā regulācija organisma fizioloģisko funkciju regulācija, kuras pamatā ir šūnu vielmaiņas procesu atkarība no dažādām bioloģiski aktīvām vielām un to koncentrācijas organisma šķidrumos (asinīs, limfā, starpšūnu šķidrumā)
anabioze Organisma stāvoklis, kurā līdz minimumam palēninās vielmaiņa un izbeidzas dzīvības izpausmes, un spēja atkal atjaunot dzīvības procesus
trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo mehānismu kopums, kas nodrošina šūnu, audu un orgānu morfoloģisko struktūru un fizioloģiskās funkcijas
metabolisms Organisma vai atsevišķas šūnas vielmaiņa
homovanilīnskābe Organisma vielmaiņas produktu katelhamīnu noārdīšanās produkts, kas atrodams urīnā
rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu
musulmaņu līga organizācija, kas tika nodibināta 1906. gadā ar mērķi veicināt Indijas musulmaņu intereses un politiskos centienus
ģimenes plānošanas programmas organizētas darbības, ieskaitot ģimeņu nodrošināšanu ar kontracepcijas līdzekļiem un informatīviem materiāliem par ģimenes plānošanu, atbalstot personas viņu vēlmēs par vēlamo bērnu skaitu un to piedzimšanas laiku
placenta Orgāns, kas saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus
oriģinālnegatīva montāža oriģinālnegatīva montēšana, precīzi reproducējot pirms tam veikto pozitīva montāžas shēmu; no iegūtā montētā negatīva tiek gatavotas visas tālākās filmas kopijas
palmete Ornaments stilizētas palmas lapas veidā
Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
ozolcelms Ozola celms
Eckhof Ozolmuiža
Eichhof Ozolmuiža
Osolshof Ozolmuiža
Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
Ozolezeri Ozolmuižas ezeri Brīvzemnieku pagastā
Kozuori Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski
Krīveni Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveni" nosaukums latgaliski
Krīveņi Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukuma variants
skujieši Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji
slobodieši Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji
titelmindnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Titelminde" iedzīvotāji
Uzul-Muyža Ozolu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ozolmuižas pagastā
Lappier Ozolu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ozolu pagastā
Ozolmuižas purvs Ozolu purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
klimbu klimbām pa kalniem un lejām, pa celmiem un krūmiem
klimbur klamburiem pa kalniem un lejām, pa celmiem un krūmiem
pa klimbu klamburiem pa kalniem un lejām, pa celmiem un krūmiem
tahitrofisms Paātrināta vielmaiņa
kustības paātrinājums paātrinātas kustības iespaids, demonstrējot filmu normālā ātrumā; rodas, ja filma uzņemta ar palēninātu filmas kustības ātrumu
tetrils Paaugstinātas jaudas sprāgstviela (tetranitrofenilmetilnitroamīns), kristāliska viela gaiši dzeltenā krāsā; lieto detonatoros
panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem
stulmājs Paaugsts celms
izlaist pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi)
kuehneromyces Pacelmenes
pavasara pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces lignicola")
mainīgā pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces mutabilis")
panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā)
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu
istabaspriekša Pagalma daļa pie namadurvīm
sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2)
palmeņš Pagalmiņš
ovis Pagalms
pagulms Pagalms
priekšsēta Pagalms
sētiena Pagalms
sētiene Pagalms
sētplacis Pagalms
sētsēta Pagalms
jaudārzs Pagalms ap riju
jauj-dārzs Pagalms ap riju; jaudārzs
priekšpagalms Pagalms mājas priekšā
houčs Pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī
aizpagalms Pagalms vai tā daļa, kas atrodas aiz mājas vai cita norobežojuma
sētsrūme pagalms, lauku sēta
sētiens Pagalms; sētiena
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja
Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
Braslavas pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Klāmaņos, robežojas ar Brīvzemnieku un Alojas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Breslau, krieviski — Braslavskaja
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja
Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu
Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā
Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.)
Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja
Kārķu pagasts pagasts Valkas novada rietumu daļā, robežojas ar Ērģemes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Karkell, krieviski — Karkeļskaja
Ērģemes pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Kārķu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Ermeshoft, krieviski — Ermesskaja
Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja
Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
Zilākalna pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Bērzaines, Kocēnu un Dikļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara bijušā Mujānu pagasta ziemeļu daļā
Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja
Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja
Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja
Vaidavas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Kocēnu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waidau, krieviski — Vaidauskaja
Lodes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Metzkull, krieviski — Meckjuļskaja
Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja
Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja
Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja
Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja
Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu
Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja
hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta
hāfiss Pagodinājuma tituls musulmanim, kas zina no galvas Korānu
skūrda pagrabs vai būda (pārklāta ar salmiem, kas nosegti ar zemi) dārzeņu uzglabāšanai ziemā
Paibs Paipes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
rimeiks pakaļdarinājums, pārfilmējums; populāru dziesmu pārveidojums
lūgšanu paklājs paklājs, uz kura musulmaņi, pagriezušies pret Meku, izpilda savu lūgšanu
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5)
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5), uzmākt
uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai
kustības palēninājums palēninātas kustības iespaids, demonstrējot filmu normālā ātrumā; rodas, ja filma uzņemta ar paātrinātu filmas kustības ātrumu
Seppkull Pāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
Hamas Palestīniešu organizācija, izveidota 1988; pārstāv musulmaņu fundamentālismu un palestīniešu nacionālismu, darbojas Gazā un Rietumkrastā, organizē skolas, slimo aprūpi u. c.
orotacidūrija palielināts orotskābes daudzums urīnā dažu vielmaiņas traucējumu gadījumā vai pēc medikamentu lietošanas
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām
šķiedrpalma Palma, ko izmanto šķiedras (2) ieguvei
arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem
arecaceae Palmaugi
paradoxurus Palmciveta
parastā palmciveta palmcivetu suga ("Paradoxurus hermaphroditus"), sastopama Indijā, Šrilankā, Indonēzijā un Filipīnās
Dulus dominicus palmčivulis
dulus Palmčivuļi
dulidae Palmčivuļu dzimta
Ligularia x palmatiloba palmdaivu mēlziede
Avarau Palmerstona - sala Kuka Salās (_Avarau_)
palmirieši Palmiras pilsētas iedzīvotāji
Aglibols palmiriešu mēness dievs, kas tika attēlots kā romiešu karavīrs ar šķēpu labajā rokā un mēness disku ap galvu
palmitāti Palmitinskābes esteri; lieto ziepju un sveču ražošanā
palmitāts Palmitīnskābes sāls vai esteris
Rheum palmatum palmlapu rabarbers
palmae Palmu dzimta
corypha Palmu dzimtas ģints
lodoicea Palmu dzimtas ģints
phytelephas Palmu dzimtas ģints
pundurpalma Palmu dzimtas ģints ("Chamaerops"), neliela auguma palmu dzimtas augs ar starainām lapām
dateļpalma Palmu dzimtas ģints ("Phoenix"), tropu un subtropu koki un krūmi ar saldiem augļiem (15 sugas)
rafija Palmu dzimtas ģints ("Raphia"), tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām, sastopams Amazones baseinā
vašingtonija Palmu dzimtas ģints ("Washingtonia"), dekoratīvi telpaugi
dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā
cukurpalma Palmu dzimtas ģints, vienmājnieks, 7-12 m augsta palma, stumbrs 40-50 cm diametrā, lapas līdz 9 m garas; no Āzijas dienvidiem līdz Austrālijas ziemeļu daļai
pjasava Palmu dzimtas koks, no kura lūksnes izgatavo virves
rotangpalma Palmu dzimtas liānu ģints ("Calamus"), kuras garos, tievos un lokanos stublājus izmanto vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai
Seišeļu palma palmu dzimtas suga ("Lodoicea seychellanum"), kuras augļu masa sasniedz 25 kg
hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija
palmeļļa Palmu eļļa
Carex muskenguensis palmu grīslis
areka palmu ģints (_Areca_), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus
livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā
dompalma Palmu ģints tropiskā Āfrikā un Arabijā, gk. žuburoti augi stepēs, stepju krūmos un krūmmežos
sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās
ataleja Palmu ģints; atalejai ir lielas, plūksnotas lapas; aug Amerikas tropu rajonos; dažas sugas audzē oranžērijās
latānija Palmu ģints; istabas puķkopībā par latāniju nepareizi sauc palmu, kas pieder pie livistonu ģints; īstās latānijas istabā neaudzē
oreodoxa Palmu ģintsplūksnotām lapām, iedzelteniem ziediem, 6 sugas tropu Amerikā
arecidae Palmu jeb areku apakšklase
palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam
angioopteris Palmu paparde Indijā un Okeānijā, resnu stumbru un vairāk nekā 5 m gariem vēdekļiem
arecales Palmu rinda
vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu
eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Corozo")
eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga
beteļpalma Palmu suga Dienvidāzijā, sēklas lieto kā stimulējošu un narkotisku līdzekli
Thraupis palmarum palmu tangars
todus Palmu vīns
toddy Palmu vīns - raudzēta palmu sula ar 4-5% alkohola
lulovs Palmu zars, rudens pļaujas zīme, lietāts žīdu būdiņu svētkos
Ide Palmute, Rūjas pieteka
Palmaka Palmute, Rūjas pieteka
Palmuta Palmute, Rūjas pieteka
Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā
Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis
palmuzaglis Palmuvēzis
celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā; celmus apvieno sugās
pamirieši Pamiriešu tautas - tautību grupa, dzīvo augstkalnu ielejās Pamira rietumu daļā un austrumu nogāzēs, runā pamiriešu valodās, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
Citrus grandis pampelmūze
kinopanorāma Panorāmas kinofilma
Panten Pantenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Plāteres pagastā
daktoloģija Paņēmiens kā kurlmēmiem runu aizstāt ar pieņemtām zīmēm, ko rāda ar pirkstiem; pirkstu valoda
hiroloģija Paņēmiens kā kurlmēmiem runu aizstāt ar pieņemtām zīmēm, ko rāda ar pirkstiem; pirkstu valoda
anaglifiskais process paņēmiens stereoskopiska attēla iegūšanai, pārklājoši kopējot divas filmas kopijas, kuru attēli savstarpēji papildinās krāsu ziņā
aplika papīra, folijas, filmas vai cita materiāla loksne, kas satur atsevišķas nesastiprinātas iespieddarba sastāvdaļas vai komplektizdevumu, kuram ir atsevišķs pielikums
paraaglutinācija Parādība, kad imūnserums aglutinē ne tikai slimības ierosinātājus, bet arī tiem radniecisko mikrobu celmus
supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem
izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem
karaliskais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradisaea guilielmi")
palmaciti Pārakmeņojušās palmu atliekas, kas sastopamas terciārā laikmetā
svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana
Armilarria mellea parastā celmene
celmine Parastā celmene ("Armillara mellea")
gobe Parastā goba ("Ulmus glabra")
vīksna Parastā goba ("Ulmus glabra")
vīksnis Parastā goba ("Ulmus glabra")
skalbis parastā kalme ("Acorus calamus")
kalavājs Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalaveji Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalavijs Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalavīri Parastā kalme ("Acorus calamus")
kallas Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalma Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalmi Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalmis Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalmji Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalva Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalvars Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalve Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalvene Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalveri Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalves Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalvi Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalvis Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalvji Parastā kalme ("Acorus calamus")
karele Parastā kalme ("Acorus calamus")
kolmi Parastā kalme ("Acorus calamus")
ongusti Parastā kalme ("Acorus calamus")
skalbe Parastā kalme ("Acorus calamus")
škalbe Parastā kalme ("Acorus calamus")
skalbes Parastā kalme ("Acorus calamus")
škalbes Parastā kalme ("Acorus calamus")
skalbi Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķalbi Parastā kalme ("Acorus calamus")
skalbji Parastā kalme ("Acorus calamus")
skalpji Parastā kalme ("Acorus calamus")
skalps Parastā kalme ("Acorus calamus")
skāpes Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelbes Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelbi Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpa Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpas Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpes Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpi Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpis Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpji Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpsne Parastā kalme ("Acorus calamus")
Paradoxurus hermaphroditus parastā palmciveta
vigriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea filipendula")
vidgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vīdrieksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vigristgaila Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Spiraea ulmaria")
vigriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria", senāk "Ulmaria pentapetala")
leidzirknes parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieži parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
graizeszāle Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
lēdzirknīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
leidzirkne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
mātene Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
medonīca Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
pliderkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vedriekši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vedriekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīderksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
viderksnīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidgrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšnas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdirkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrēksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrēkšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidrēksnis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekša Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriekšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikšņas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrīksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrikšņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdrīkste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīdriži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirgsnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirkņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vidzirksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
viedrīkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrēkši Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrēsts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriešeņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriesis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriešļi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriestes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriests Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezene Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezīte Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezītis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriezne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieznes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežni Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriežņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrieznis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vigriezs Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīse Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriška Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriškas Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriški Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīss Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrista Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgristes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgristis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrists Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgriža Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrižņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīgrīzs Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriezes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriezne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgrieznes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vijgriežņi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīngrieži Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēkšķi Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīreksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksne Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksnes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksnis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekstes Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrekstis Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīreksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrēksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrieksta Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīriekste Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
vīrieksts Parastā vīgrieze ("Filipendula ulmaria")
blīgzna Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
šķetra Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
vīksnis Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
zalktenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum", senāk "Spiraea ulmaria")
Ulmus scabra parastās gobas "Ulmus glabra" nosaukuma sinonīms
stilbs parasti savienojumā "rokas stilbs": delms (parasti apakšdelms)
ķimpis Parazītiskas sēnes "Polyporus ignarius" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem
ķimpene Parazītiskas sēnes, ģints "Polyporus" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem
helminti Parazītiskie tārpi, kas cilvēku, dzīvnieku un augu organismā ierosina helmintozes
cenzēt Pārbaudīt (tekstu, filmu u. tml.), lai dotu atļauju (to) publicēt
katisma Pareizticīgajā baznīcā katra no divpadsmit daļām, kurās ir iedalīta psalmu grāmata
gurste Paresna saite no salmiem
linta Pārklājs; salmu sega lecekšu apklāšanai
platēt pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu
Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas
rogāt Pārkulstīt izkulto salmu rogas
pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai; pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
fakomatoze Pārmantota slimība, kuras gadījumā novēro multiplus neiroektodermālas cilmes audzējus centrālajā nervu sistēmā un tīklenē, piem., tuberozās sklerozes gadījumā, neirofibromatozes u. c. gadījumos
fosfātu diabēts pārmantota vielmaiņas slimība, kas attīstās, ja nieru kanāliņos ir traucēta fosfātu reabsorbcija (atpakaļuzsūkšanās)
pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu
retikulāra pigmentdermatoze pārmantotu dermatooftalmoloģisku anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): bez iepriekšēja iekaisuma rodas dažādas formas hiperpigmentēti plankumi, pārsvarā uz viduma un sejas ādas
konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts
hipercementoze Pārmērīga cementa veidošanās uz zoba saknes sakarā ar lokālu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējuma dēļ vispārējas osteopātijas gadījumā
celulīts Pārmērīga saistaudu ieaugšana ap tauku šūnām vielmaiņas traucējumu rezultātā
tabētiskā ciliārā neiralģija paroksismālas oftalmiskas krīzes dorsālā tabesa slimniekiem: stipras dedzinošas un durstošas lēkmjveida sāpes abās acīs (ciliārā neiralģija); acābola un plakstiņu hiperestēzija; fotofobija ar acs gredzenmuskuļa spazmām; stipra asarošana
flešbeks Pārrāvums vēstījumā (galvenokārt romānā vai stāstā, kā arī filmā), lai atgrieztos pie notikumiem, norisēm pagātnē
puante Pārsteiguma efekts; kulminācija (piemēram, darbībā, norisē)
E465 pārtikas uzlabotājs - etilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt gremošanas problēmas, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, caureju
E464 pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E434 pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas
E495 pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monopalmiāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām)
ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā; uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu)
granulēt Pārveidot granulās (1) (pulverveida masu, piemēram, minerālmēslus)
metabolizēt Pārvērst, sadalīt (ko) vielmaiņas procesā
sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē
kuļmašīna Pārvietojama vai stacionāra lauksaimniecības mašīna augu sēklu un graudu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām
ekseļmašīna Pārvietojama vai stacionāra lauksaimniecības mašīna salmu, siena, zāles sasmalcināšanai
kinofikācija Pasākumu sistēma, kas nodrošina regulāras kinofilmu izrādes
palodze Paslieksne salmu gubenī
jēlmines Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna; jēlmenes
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju
Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu
Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā
Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā
Slobodas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Ozolmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā
Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā
Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
Mujānu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu un Zilākalna pagastā
Vecbrenguļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brenguļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Brenguļu pagasta ziemeļu daļā
Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā
Skulberģa pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaņkalnes pagastu
Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
Vecmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tūjas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Tūjas pagastā
Umurgas–Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
Imantas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Mujānu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Kocēnu un Zilākalna pagastā
Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā
Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā
Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā
Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Pociema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Katvaru pagastā
Lādes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Limbažu pagastā
Stienes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Skultes, neliela daļa — Limbažu pagastā
Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
Nabes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu pagastā
Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā
Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā
Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā
Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā
Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā
Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā
Arakstes pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Lodes pagastam
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
spoilot pateikt priekšā (grāmatā vai filmā) paredzētu notikumu
patērnieciskums patērēšanas vēlme
gestoze Patoloģisks stāvoklis, kas dažreiz rodas grūtniecības laikā un kam raksturīgi vielmaiņas, neirohumorālās regulācijas un asinsrites sistēmas darbības traucējumi
pieprasīt paust vajadzību, vēlmi kaut ko saņemt, iegūt
pāvale Pāvals - (salmu) jumta kore, čokurs
pāvāle Pāvals - (salmu) jumta kore, čokurs
pāvāls Pāvals - (salmu) jumta kore, čokurs
pavāls Pāvals – (salmu) jumta kore, čokurs
ievelmējums paveikta darbība, rezultāts --> ievelmēt
piefilmējums paveikta darbība, rezultāts --> piefilmēt
tapsējums paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2); materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma
velmējums paveikta darbība, rezultāts --> velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets
Bērnu krusta karš pāvesta nesankcionēta kampaņa 1212. g., kad fanātiķi panāca, ka tūkstošiem maldinātu bērnu devās ceļojumā uz Svēto zemi, lai "miermīlīgi pievērstu musulmaņus kristietībai", lielākā daļa nesasniedza galamērķi, daudzi gāja bojā vai tika pārdoti verdzībā
Burtnieku pagasta teritorija pēc administratīvi teritoriālajiem pārkārtojumiem 1990. g. atjaunotajā Burtnieku pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Valmieras pagasta teritorijas
bokas pēc kulšanas un salmu noņemšanas pāri palikušas vārpas, sēnalas, graudu apvalki un akoti miežiem
blasts pēc monofilisma teorijas vismazāk diferencējusies asins šūna, kura attīstībā vēl nav sasniegusi cilmšūnas pakāpi un no kuras var attīstīties visu veidu asins šūnas
galīgā montāža pēdējā montāžas stadija, kurā tiek sagatavota filmas pasūtītāja kopija
čakstināt Pele čakstina salmos
Vriesea x poelmanii Pēlmana frīzeja
apertūrkarte Perfokarte ar taisnstūrveida izgriezumu, kurā ievietots mikrofilmas kadrs
bioloģiskā nāve periods, kad izbeidzas normāla vielmaiņa un sākas audu sairšana
producents persona, kas kontrolē uzņemamās kinofilmas, teātra izrādes vai koncerta organizatoriski finansiālo pusi
neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā)
fotorakstlicis persona, kas strādā ar datoru un gaismjutīgu filmu un gatavo iespiešanai tekstu
filmu ierakstītājs personālā datora izvadierīce, kas pārkopē attēlus no grafikas datnes uz fotofilmu
interešu izglītība personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības
frustrācija Personiska atstumtība; nespēja piepildīt savas vēlmes; dziņu bloķēšana
kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu
pollūcionisms Perversija, kas izpaužas uzmācīgā vēlmē ostīt, nogaršot, notraipīties uzglabāt sava vai pretējā dzimuma personas ķermeņa izdalījumus
Rangu tabula Pētera Pirmā izdots likumdošanas akts Krievijā 18.-20. gs., saskaņā ar kuru valsts dienests tika iedalīts trijos veidos (militārais, civilais un galma dienests) un 14 rangos: augstākais bija pirmais rangs
Baltijas institūts pētniecības centrs Stokholmā, Zviedrijā, Baltijas reģiona problēmu izpētei, dibināts 1931. g., no 1945. g. organizēja baltiešu zinātnieku lekcijas Stokholmas universitātē
tapers Pianists, kas spēlē klavieres kafejnīcās un bāros; spēlēja arī klavierpavadījumu mēmajām kinofilmām
Didrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu
galminieks Pie galma piederīgs dižciltīgais
garaimi Pie kulšanas pirmie salmi, kurus noņem no klājiena bez smalkumiem - tīrus
šalmene Pie spāres piesista kārts salmu jumtā
sačubāt Piebārstīt ar salmiem vai sienu
piečubāt Piebārstīt ar salmiem, sienu
piečubināt Piebārstīt ar salmiem, sienu
piebirzināt Piebārstīt, piekaisīt (piemēram, ar salmiem, pelavām)
pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu un pelavu glabāšanai)
gubenis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai); siena, salmu šķūnis
pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku)
blende Piederums (fotoaparāta, filmu uzņemšanas aparāta) objektīva pasargāšanai no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem
Lailatulbarāhs Piedošanas nakts, musulmaņu svētki divas nedēļas pirms ramadāna gavēņa sākuma; laiks, kad var lūgt piedošanu un piedot
īsterns Piedzīvojumu filma, kur darbība notiek Austrumeiropā, Krievijā vai Austrumos
kriminālfilma Piedzīvojumu filma, kuras sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana
vesterns Piedzīvojumu filmas žanrs, kurš izveidojās Ziemeļamerikas rietumu štatos 19. gadsimta beigās un kurā sākotnēji tēlota kovboju dzīve; šāda žanra filma
panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem
Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
PK Piena kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras PK)
ozolu piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Daedalea quercina"), kas aug uz ozolu bluķiem un celmiem
apmalotā piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis pinicola"), kas aug uz skuju koku un lapu koku celmiem, to augļķermeņi ar gaišu malu
čolmugras skābe piesātināta taukskābe čolmugras eļļā
pieviļāt Pievelmēt
iepotēt Pievienot potzaru (potcelmam); uzpotēt
iečepīt Pievienot potzaru (potcelmam); uzpotēt; ieacot
hromoģenēze Pigmentu vai krāsvielu rašanās, piem., baktēriju vielmaiņā
kailināt Pildīt ar kailmateriālu tās vietas, kas iespiedumā ir baltas
polimorfoze Pīlēm un zosīm sastopams helmintozes veids, ko ierosina "Polymorphidae" dzimtas dzelkņgalvji
atcelmošana Pilnīga vai daļēja nocirsto koku celmu novākšana ar celmu rāvēju un šķeldotāju mašīnām izcirtumos, lai atvieglotu meža atjaunošanas darbu mehanizēšanu
izlaidumnegatīvs pilnīgi samontēts filmas negatīvs, kuru var izmantot filmas izlaidumkopiju izgatavošanai
Cesvaines pils pils Cesvainē, Pils ielā 1, celta 1890.-1896. g., ir izcils eklektisma stila arhitektūras piemineklis, celta no kaltiem laukakmeņiem, sastāv no 3 savstarpēji savienotiem divstāvu korpusiem, kas izvietoti U veidā ap daļēji noslēgtu pagalmu, pie pils ir parks ar pilskalnu
pfalca Pils Karolingu impērijā (751.-987. g.); dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss ar svētvietu kapelu; tā uzdevums bija dot patvērumu un pārtiku valdniekam un viņa galmam
Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota
konventa pils pils tips viduslaikos, kur četri pils korpusi aptvēra taisnstūrveida pagalmu
Holma pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Kholm"), Balhas vilajetā, oāzē, ko apūdeņo Samanganas lejtece
Ain Ūlmāna pilsēta Alžīrijā (_Aïn Oulmene_), Satīfas vilājā
Gālma pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Guelma"), vilājas administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2012. g.); Gelma
Kilmesa pilsēta Argentīnā ("Quilmes"), Laplatas līča krastā, Buenosairesas piepilsēta, 230800 iedzīvotāju (2001. g.)
Felmuta pilsēta ASV (_Falmouth_), Meinas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalmena pilsēta ASV ("Cullman"), Alabamas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Elmaira pilsēta ASV ("Elmira"), Ņujorkas štatā, 28600 iedzīvotāju (2014. g.)
Filmora pilsēta ASV ("Fillmore"), Kalifornijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lapalma pilsēta ASV ("La Palma"), Kalifornijas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūalma pilsēta ASV ("New Ulm"), Minesotas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmbeja pilsēta ASV ("Palm Bay"), Floridas štatā, 105800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmbīčgārdensa pilsēta ASV ("Palm Beach Gardens"), Floridas štatā, 51900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmkosta pilsēta ASV ("Palm Coast"), Floridas štatā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmspringsa pilsēta ASV ("Palm Springs"), Floridas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmspringsa pilsēta ASV ("Palm Springs"), Kalifornijas štatā, 46800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmdeila pilsēta ASV ("Palmdale"), Kalifornijas štatā, 158000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmera pilsēta ASV ("Palmer"), Masačūsetsas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pulmena pilsēta ASV ("Pullman"), Vašingtonas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Selma pilsēta ASV ("Selma"), Alabamas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Selma pilsēta ASV ("Selma"), Kalifornijas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tilmenskornera pilsēta ASV ("Tillman's Corner"), Alabamas štatā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tventīnainpālmsa pilsēta ASV ("Twentynine Palms"), Kalifornijas štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestpālmbīča pilsēta ASV ("West Palm Beach"), Floridas štatā, Atlantijas okeāna krastā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilmara pilsēta ASV ("Willmar"), Minesotas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilmingtona pilsēta ASV ("Wilmington"), Delavēras štatā, 71800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Delavēras grīvā
Vilmingtona pilsēta ASV ("Wilmington"), Ohaio štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilmingtona pilsēta ASV ("Wilmington"), Ziemeļkarolīnas štatā, 113600 iedzīvotāju (2014. g.)
Dārvina pilsēta Austrālijā ("Darwin"), kontinenta ziemeļu piekrastē, Ziemeļu Teritorijas administratīvais centrs, 90500 iedzīvotāju (2006. g.), dibināta 1869. g. kā Palmerstona, pārdēvēta 1911. g.
Vilhelmsburga pilsēta Austrijā ("Wilhelmsburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Malmedī pilsēta Beļģijā (fr., nl. _Malmedy_, vācu _Malmuende_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Almasa pilsēta Brazīlijā (_Almas_), Tokantinsas štatā
Almeirima pilsēta Brazīlijā (_Almeirim_), Paras štatā pie Paru upes ietekas Amazonē
Almenara pilsēta Brazīlijā (_Almenara_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā
Palmasa pilsēta Brazīlijā ("Palmas"), Tokantinsas štata administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2014. g.)
Allinge-Sanvīga pilsēta Dānijā (_Allinge-Sandvig_), Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salā, 1630 iedzīvotāju (2014. g.)
Renne pilsēta Dānijā ("Renne"), Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Okirkebī pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salā, 2050 iedzīvotāju (2014. g.)
Neksē pilsēta Dānijā, Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salas austrumu piekrastē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Maluso pilsēta Filipīnās, Basilanas salas rietumu piekrastē, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Lamitana pilsēta Filipīnās, Basilanas salas ziemeļaustrumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Suuha pilsēta Filipīnās, Sulu arhipelāga Holo salā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Holo pilsēta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Holo salas ziemeļrietumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Kolmara pilsēta Francijā (_Colmar_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 67600 iedzīvotāju (2010. g.)
Rieijmalmezona pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 79400 iedzīvotāju (2010. g.)
Hvara pilsēta Horvātijā ("Hvar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Imotski pilsēta Horvātijā ("Imotski"), Splitas-Dalmācijas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kaštela pilsēta Horvātijā ("Kaštela"), Splitas-Dalmācijas županijā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.)
Komiža pilsēta Horvātijā ("Komiža"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.)
Makarska pilsēta Horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
Omiša pilsēta Horvātijā ("Omiš"), Splitas-Dalmācijas županijā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
Siņa pilsēta Horvātijā ("Sinj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.)
Solina pilsēta Horvātijā ("Solin"), Splitas-Dalmācijas županijā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.)
Splita pilsēta Horvātijā ("Split"), Splitas-Dalmācijas županijas administratīvais centrs, 178100 iedzīvotāju (2011. g.)
Stari Grada pilsēta Horvātijā ("Stari Grad"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Supetara pilsēta Horvātijā ("Supetar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
Triļa pilsēta Horvātijā ("Trilj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.)
Trogira pilsēta Horvātijā ("Trogir"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Visa pilsēta Horvātijā ("Vis"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrgoraca pilsēta Horvātijā ("Vrgorac"), Splitas-Dalmācijas županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrlika pilsēta Horvātijā ("Vrlika"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.)
Almora pilsēta Indijā (_Almora_), Utarakhandas štata dienvidaustrumu daļā
Templmora pilsēta Īrijā (_Templemore_), Nortiperēri grāfistē, 1940 iedzīvotāju (2011. g.), Tjamplmora
Valmadrēra pilsēta Itālijā (_Valmadrera_), Lombardijas reģiona Leko provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Belmonte Modzenjo pilsēta Itālijā ("Belmonte Mezzagno"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazalmadžore pilsēta Itālijā ("Casalmaggiore"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dalmīne pilsēta Itālijā ("Dalmine"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mizilmeri pilsēta Itālijā ("Misilmeri"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Palma di Montekjāro pilsēta Itālijā (“Palma di Montechiaro”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Palmanova pilsēta Itālijā ("Palmanova"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Palmaridži pilsēta Itālijā ("Palmariggi"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1550 iedzīvotāju (2014. g.)
Palmi pilsēta Itālijā ("Palmi"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rakalmuta pilsēta Itālijā ("Racalmuto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sulmona pilsēta Itālijā ("Sulmona"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolmeco pilsēta Itālijā ("Tolmezzo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Valmontone pilsēta Itālijā ("Valmontone"), Lacio reģiona Romas provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmerstonnorta pilsēta Jaunzēlandē ("Palmerston North"), Ziemeļsalā, Manavatū/Fananui reģiona administratīvais centrs, 76000 iedzīvotāju (2006. g.)
Alma pilsēta Kanādā (_Alma_), Kvebekas provincē, Senžana ezera austrumu piekrastē
Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos
Bakanasa pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā
Balpikbija pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā
Taldikorghana pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala administratīvais centrs, 135900 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
Išarala pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
Ištebe pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Tekeli pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Esika pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 38440 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Žarkenta pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 42800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1891. g.
Talghara pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
Sarkanta pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Kapšaghaja pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaskelena pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 64600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Palmira pilsēta Kolumbijas Republikas rietumos ("Palmira"), Valje del Kaukas departamentā, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1085 m vjl., 233300 iedzīvotāju (2007. g.)
Holma pilsēta Krievijā ("Holm"), Novgorodas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lagaņa pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorodovikovska pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Elista pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikas administratīvais centrs, 104000 iedzīvotāju (2014. g.)
Priozjorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma
Palmasorjano pilsēta Kubā (“Palma Soriano”), Santjago de Kubas provincē, 124600 iedzīvotāju (2006. g.)
Aloja pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes
Smiltene pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne
Ainaži pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems
Limbaži pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 87 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1385. gada
Staicele pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
Mazsalaca pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada
Rūjiena pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā
Strenči pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju
Seda pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi
Čelmsforda pilsēta Lielbritānijā (_Chelmsford_), Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Londonas, Eseksas grāfistes administratīvais centrs, 168300 iedzīvotāju (2011. g.)
Felmuta pilsēta Lielbritānijā (_Falmouth_), Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā, Lamanša krastā
Kilmārnoka pilsēta Lielbritānijā (_Kilmarnock_), Skotijas dienvidrietumos, 46350 iedzīvotāju (2011. g.)
Ķelme pilsēta Lietuvā (_Kelmė_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9060 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Užvente pilsēta Lietuvā ("Užventis"), Šauļu apriņķa Ķelmes rajona pašvaldībā, 790 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Akelmusa pilsēta Marokā (_Aguelmous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā
Aulmāsa pilsēta Marokā (_Oulmes_), Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģiona dienvidaustrumu daļā
Avtāt el Hādža pilsēta Marokā (_Outat El Haj_), Fēsa-Bulmāna reģiona austrumu daļā
Tāta pilsēta Marokā ("Tata"), Gilmīma-Smāra vilājā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fēsa pilsēta Marokas ziemeļos ("Fes"), Fēsas-Būlmānas reģiona administratīvais centrs, 920700 iedzīvotāju (2004. g.)
Gustavija pilsēta Mazo Antiļu salu Senbartelmī salā, Senbartelmī Kopienas administratīvais centrs, 5040 iedzīvotāju (2004. g.)
Almelo pilsēta Nīderlandē (_Almelo_), Overeiselas provincē, osta pie Overeiselas kanāla un Tventes kanāla atzara, 72500 iedzīvotāju (2014. g.)
Almere pilsēta Nīderlandē (_Almere_), Flevolandes provincē, 196300 iedzīvotāju (2014. g.)
Helmonda pilsēta Nīderlandē (_Helmond_), Ziemeļbrabantes provincē, 89500 iedzīvotāju (2014. g.)
Svalmena pilsēta Nīderlandē ("Swalmen"), Limburgas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Zūlmonda pilsēta Nīderlandē ("Zoelmond"), Gelderlandes provincē, 560 iedzīvotāju (2014. g.)
Tilburga pilsēta Nīderlandē, Ziemeļbrabantes provincē, Vilhelminas kanāla krastā, 210300 iedzīvotāju (2014. g.)
Almadžiri pilsēta Nigērijā (_Almajiri_), Kano štatā
Halīla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona
Almeirima pilsēta Portugālē (_Almeirim_), Santareimas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.)
Krāļovski Hlmeca pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.); Kirājhelmeca
Tolmina pilsēta Slovēnijā ("Tolmin"), Goriškas reģionā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gālkaghjo pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Galmudugas administratīvais centrs, 85300 iedzīvotāju (2001. g.)
Lapēnranta pilsēta Somijā (somu val. _Lappeenranta_, zviedru val. _Villmanstrand_), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimā ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.)
Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē
Almansa pilsēta Spānijā (_Almansa_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Almasora pilsēta Spānijā (_Almassora_), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Almasana pilsēta Spānijā (_Almazán_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala austrumu daļā
Almendraleho pilsēta Spānijā (_Almendralejo_), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Almonte pilsēta Spānijā (_Almonte_), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Almunjekara pilsēta Spānijā (_Almuñécar_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Arresife pilsēta Spānijā (_Arrecife_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.)
Arukasa pilsēta Spānijā (_Arucas_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.)
Adra pilsēta Spānijā ("Adra"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Aguimesa pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.)
Benalmadena pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolmenarvjeho pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.)
Elehido pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.)
Galdara pilsēta Spānijā ("Galdar"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
Inhenio pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
Laoliva pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.)
Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mogana pilsēta Spānijā ("Mogan"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Nihara pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pahara pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Palma pilsēta Spānijā ("Palma"), Baleāru salu autonomajā apgabalā, Maļorkas salā, 428000 iedzīvotāju (2014. g.)
Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tegise pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Telde pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tiasa pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vikara pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Almerija pilsēta Spānijas dienvidos (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas
Almusa pilsēta Turcijā ("Almus"), Tokatas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Elmali pilsēta Turcijā ("Elmali"), Antaljas ilā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Almada pilsēta un muncipilitāte Portugālē ("Almada"), Težu estuāra dienvidu krastā, iepretim Lisabonai, 174000 iedzīvotāju (2011. g.)
Pannonhalma pilsēta Ungārijā ("Pannonhalma"), Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Delmenhorsta pilsēta Vācijā (_Delmenhorst_), Lejassaksijas federālajā zemē, 74100 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīlmene pilsēta Vācijā (_Duelmen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilhelmshāfene pilsēta Vācijā (_Wilhelmshaven_), Lejassaksijas federālajā zemē, 75700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzodene-Zalminstere pilsēta Vācijā ("Bad Soden-Salmünster"), Hesenes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Elmshorna pilsēta Vācijā ("Elmshorn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 47700 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosalmerode pilsēta Vācijā ("Grossalmerode"), Hesenes federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Helmbrehtsa pilsēta Vācijā ("Helmbrechts"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Helmštete pilsēta Vācijā ("Helmstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilmenava pilsēta Vācijā ("Ilmenau"), Tīringenes federālajā zemē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kulmbaha pilsēta Vācijā ("Kulmbach"), Bavārijas federālajā zemē, 26200 iedzīvotāju (2013. g.)
Nekārzulma pilsēta Vācijā ("Neckarsulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Neiulma pilsēta Vācijā ("Neu-Ulm"), Bavārijas federālajā zemē, 55000 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt am Kulm"), Bavārijas federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdere-Olma pilsēta Vācijā ("Nieder-Olm"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Pfafenhofene pilsēta Vācijā ("Pfaffenhofen an der Ilm"), Bavārijas federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Švalmštate pilsēta Vācijā ("Schwalmstadt"), Hesenes federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Švelme pilsēta Vācijā ("Schwelm"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zelme pilsēta Vācijā ("Selm"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zolmsa pilsēta Vācijā ("Solms"), Hesenes federālajā zemē, 13250 iedzīvotāju (2013. g.)
Štadtilme pilsēta Vācijā ("Stadtilm"), Tīringenes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulma pilsēta Vācijā ("Ulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 118000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulmene pilsēta Vācijā ("Ulmen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Felmāra pilsēta Vācijā ("Vellmar"), Hesenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Volmirštete pilsēta Vācijā ("Wolmirstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Engelholma pilsēta Zviedrijā (_Ängelholm_), Skones lēnē, 42100 iedzīvotāju (2017. g.)
Halmstade pilsēta Zviedrijā (_Halmstad_), Hallandes lēnes administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2010. g.), osta (prāmju satiksme ar Dāniju), līdz 1645. g. piederēja Dānijai
Hesleholma pilsēta Zviedrijā (_Hässleholm_), Skones lēnes ziemeļu daļā, 18500 iedzīvotāju (2010. g.), novadpētniecības muzejs, izveidojās kā ciemats pie dienvidu virziena maģistrāles, pilsētas tiesības kopš 1914. g.
Lunda pilsēta Zviedrijā (_Lund_), Skones lēnē, Malmes piepilsēta, 82800 iedzīvotāju (2010. g.)
Oskašhamna pilsēta Zviedrijā (_Oskarshamn_), Kalmaras lēnē, 17200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sigtūna pilsēta Zviedrijā (_Sigtuna_), Stokholmas lēnē, 8400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tēbi pilsēta Zviedrijā (_Täby_), Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 65400 iedzīvotāju (2010. g.)
Nībru pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
Vestervīka pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 21100 iedzīvotāju (2010. g.)
Vimmerbī pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 7900 iedzīvotāju (2010. g.)
Borjholma pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē, 3070 iedzīvotāju (2010.g.)
Nīneshamna pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 13500 iedzīvotāju (2010. g.)
Nortelje pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 17300 iedzīvotāju (2010. g.)
Lidinge pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 31600 iedzīvotāju (2010. g.)
Naka pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 33000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sundbīberja pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 42600 iedzīvotāju (2010. g.)
Vaksholma pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 4850 iedzīvotāju (2010. g.)
Jūršholma pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 8800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sēdertelje pilsēta Zviedrijā, Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 64600 iedzīvotāju (2010. g.)
Eskilstūna pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā ("Eskilstuna"), Sēdermanlandes lēnē, starp Jelmarena un Mēlarena ezeru, 64700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kalmara pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumos, lēnes administratīvais centrs, osta Kalmaras šauruma krastā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.)
Īstade pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Ystad_), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
Malme pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Malme_), Skones lēnē, 303900 iedzīvotāju (2010. g.)
Spriņģu pilskalns pilskalns — atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, ir savrups, iegarens, 12-14 m augsts paugurs, ko apņem purvājs, plakums — \~60 x 35 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs.
Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni
Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils
Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils
Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms
porocekoze Pīļu helmintozes veids, slimo gk. jaunie pīlēni laikā no maija līdz jūlijam
nosis Pinums (pīta sega) siena un salmu nešanai
beteļpipars Piparu dzimtas augs, kura lapas kopā ar beteļpalmas riekstiem lieto kā stimulējošu un narkotisku līdzekli Dienvidāzijā
mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina
mauri Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos); šīs musulmaņu grupas piederīgais
pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm
pasūtītāja kopija pirmā filmas kopija, kas no laboratorijas tiek nosūtīta filmas pasūtītājam
"Kinemacolor" tehnoloģija pirmā komerciāli izmantotā krāsu kinofilmu uzņemšanas tehnoloģija, lietojot objektīva priekšā rotējošus zilus un sarkanus filtrus
testkopija Pirmā kopija no samontēta filmas izlaidumnegatīva
primārā kopija pirmā kopija, ko izgatavo no beznegatīva filmas oriģināla un izmanto sekundāro kopiju izgatavošanai
debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piemēram, sporta sacensībās)
primārs celms pirmatnīgs celms
formveidošanas celms pirmatnīgs, atvasināts vai salikts gramatiskās formas celms, ko izmanto par pamatu citu gramatisko formu veidošanai
vārddarināšanas celms pirmatnīgs, atvasināts vai salikts motivētājvārda celms, ko izmanto citu vārdu darināšanai
debitēt Pirmo reizi uzstāties (uz skatuves, filmā u. tml.), pirmo reizi piedalīties (piemēram, sporta sacensībās)
pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā un Rietumeiropas monarhijās - viszemākais galma amats
protovaloda Pirmvaloda - hipotētiska valoda, kas pastāvējusi pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās
merkšķis Pīta salmu sega lecektīm un logiem
meršķis Pīta salmu sega lecektīm un logiem
plakandzelzis Plakans dzelzs elements, detaļa, standartizēts velmēts profildzelzs elements
plakandzelzs Plakans dzelzs elements, detaļa, standartizēts velmēts profildzelzs elements
stiegrots stikls plākšņu stikls, kurā starp diviem stikla slāņiem ievelmēts metāla režģis; stikla plāksne no mehāniska trieciena saplaisā, neradot šķembas; armēts stikls
skārds Plāna vai sevišķi plāna velmēta metāla plāksne vai lente
filma plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjūtīgu virskārtu; fotofilma
kinolente Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, skaņu ierakstīšanai, filmu kopēšanai)
fotofilma Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai); filma
irka Plānas ādas sloksnes zābaku stulmu apmales veidojumam
izmaksu pārkārtošana plānoto izmaksu pieskaņošana tirgus prasībām un klientu vēlmēm, pateicoties jaunievedumu procesa pārkārtošanai, kas balstās uz atziņu, ka iespējamās izmaksas ir vieglāk un lētāk pieskaņot pieļaujamām izmaksām produkta radīšanas visagrīnākajā posmā
salmaugi Plaša viendīglapju augu dzimta, ar posmainu, mmezglainu, dobumainu stublāju (salms), linearām divrindu lapām, lielāko tiesu ar graudu par augli
Kalmia latifolia platlapu kalmija
parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
PADP Plaušu artērijas diastoliskais spiediens (angļu "pulmonary artery diastolic pressure")
PWP Plaušu artērijas ieķīlēšanās spiediens (angļu "pulmonary wedge pressure")
PVR Plaušu asinsvadu pretestība (angļu "pulmonary vascular resistance")
PE Plaušu embolija (angļu "pulmonary embolism")
PFT Plaušu funkcionālais tests (angļu "pulmonary function test")
PCWP Plaušu kapilāru ieķllēšanās spiediens (angļu "pulmonary capillary wedge pressure")
ķērpis Plaušu ķērpis - plaušķērpju suga ("Lobaria pulmonaria")
ļakauši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
lapaugši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
lapaukši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
lapauši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
laukausi Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
laukauši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
ļaukauši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
lobārija Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
seinoles Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
I transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti; veido kompleksu ar lielāko endogena kobalamīna daļu; tā trūkums pazemina kobalamīna līmeni serumā, bet nerada vielmaiņas traucējumus; koncentrācija ir palielināta mieloproliferatīvo traucējumu gadījumā
makroglobulīns Plazmas globulīns ar lielu molekulmasu, piem., alfa2 makroglobulīns jeb IgM; atrodams asinīs Valdenstrema ("Waldenstrom") sindroma gadījumā
Ceratostomella ulmi plektomicēšu klases asku sēņu sugas "Ceratocystis ulmi" nosaukuma sinonīms
vatelīns Plūksnains, porains tekstilmateriāls, ko izmanto šūtos apģērbos, lai palielinātu to siltumizolācijas spējas
teiklis pļāpa, lielmutis
klenkāt pļāpāt, "kult tukšus salmus"
ģikts Podagra - vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās, zemādā un citur
Podsem Podzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
podzolēšanās Podzola veidošanās - augsnes cilmiežu minerālu un organisko vielu noārdīšanās augsnes virsējos horizontos, ieskalošanās un nogulsnēšanās dziļāk
velēnu podzolētās augsnes podzolēto augšņu apakštips, raksturīgs brūnpelēks vai tumšpelēks trūda horizonts, zem tā gaišāks, pelēcīgs podzola horizonts, kas dziļāk pāriet rūsganbrūnā iluviālajā horizontā un augsnes cilmiezī
polikondensācija Polimēru sintēzes process, kurā reaģē monomēru funkcionālās grupas un rodas lielmolekulāri savienojumi
varavīksnes forele polimorfa lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus myksis syn. Salmo gairdneri, Salmo irideus"), kas ietver vairākas morfoekoloģiskas formas un selekcionētas šķirnes
plumbisms Polineirīts svina intoksikācijas gadījumā: simetriskas, šļauganas apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīzes; pirms paralīzēm bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas
polisorbāts Polisorbāts 40 - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts
porņaks Pornogrāfiska filma
porņiks Pornogrāfiska filma
porņuks Pornogrāfiska filma
porno Pornogrāfiska filma vai literatūra
pornofilma Pornogrāfiska rakstura filma
moviola Portatīva iekārta kinofilmu caurskatīšanai, ar kuru var demonstrēt attēla un skaņas ierakstus kopā vai atsevišķi
vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds
internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds
postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras satāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms); internacionālais postfiksoīds
celmiņš Potcelma apakšējā daļa, kas paliek pēc potcelma galotnes nogriešanas
mentors Potcelms
pacelms Potcelms
pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu
Rosa subcanina potcelmu roze
potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs)
potējamais materiāls potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs); potmateriāls
acošana Potēšanas veids - augļu un dekoratīvo kokaugu šķirņu pavairošana, pieaudzējot snaudpumpurus, augošus pumpurus vai ziedpumpurus potcelmam (potcelma mizas šķēlumā ievieto pavairojamā auga pumpuru)
starppote Potzars, potpumpurs, ko ievieto potcelma un pumpura vairodziņa starpā
interpozitīvkopija Pozitīvā filmas kopija, kas tiek izgatavota no samontētas filmas negatīvkopijas pēc tam, kad pasūtītāja kopija saņēmusi pozitīvu atsauksmi
violetā kopija pozitīvkopija, kas izgatavota uz speciālas filmas ar iekrāsotu pamatni un var tikt izmantota negatīvkopiju izgatavošanai
diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu
pythidae Praulmīļu dzimta
pytho Praulmīļu dzimtas ģints
hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu
aizstājējprece Prece, kuru iespējams izmantot citas preces vietā, lai apmierinātu vienu un to pašu patērētāja vēlmi
aizvietotājprece Prece, kuru iespējams izmantot citas preces vietā, lai apmierinātu vienu un to pašu patērētāja vēlmi
internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus
internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
cjukavāt Presēt (sienu, salmus u. tml.); arī likt ķīpās
kontražūrs pretgaisma; fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu
metotreksāts Pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises
azatioprīns Pretvēža preparāts, citostatisks līdzeklis no antimetabolītu grupas, kas kavē vielmaiņas norises
Prezmu ezers Prezmas ezers Silmalas pagastā
a- Priedēklis ar nolieguma nozīmi grieķu cilmes svešvārdos
klēpis Priekšmetu, masas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām (parasti, piespiežot viduklim); siena, salmu u. tml. daudzums, ko saņem ar darbarīku, parasti dakšām
nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, kas ir sakārtots, savienots tā, ka to var nest; siena, salmu u. tml. daudzums, kopums, ko var vienā reizē saņemt ar darbarīku (parasti ar dakšām)
pagalms Priekšpagalms
šablons primitīvas sietspiedes (trafaretdrukas) iespiedforma, kas izgatavota no filmas, papīra, skārda vai plastmasas, kurā izgriezti iespiedelementi
sasāļošanās process, kas noris galvenokārt sausa klimata apstākļos, palielinoties sāļu koncentrācijai cilmiežos
augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē
filmu montāža process, kurā filmas tiek atbilsoši samontētas iespiedformu izgatavošanai
afināža process, kurā iegūst ļoti tīrus cēlmetālus
sūba Province Indijas lielmogulu valstī
Almerija province Spānijā (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā
subadars Provinces pārvaldnieks Indijas lielmogulu valstī
salme Psalms
saļmys psalms, mirušo piemiņas dziesmu cikls katoļticīgo bērēs
foburdons Psalmu dziedājums vienā tonī, dažreiz arī vairākbalsīgi, vienmērīgā ritmā
psaltērijs Psalmu grāmata
psalmodija Psalmu rečitēšana, dziedāšana
psalmists Psalmu sacerētājs
Erota centri publiskie nami, kas nereti dod darba telpas daudzām prostitūtām, bet pārrunas ar klientiem notiek vai nu vaļējās istabas durvīs vai Erota centra iekšpagalmā
Galantfeldt Pučurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā
Puikeln Puikules muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Puikules pagastā
pneimonoloģija Pulmonoloģija - medicīnas nozare, kas pēta plaušu uzbūvi, funkcionēšanu un slimības, to izcelšanos, profilaksi un ārstēšanu
pulmonologs Pulmonoloģijas speciālists
chamaerops Pundurpalmas
Eiropas pundurpalma pundurpalmu suga ("Chamaerops humilis")
bumbieru pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon pyriforme"), augļķermeņi bumbierveidīgi (1,5-2,5 cm diametrā un 2-4 cm augstumā), aug puduros, sastopams ļoti bieži mežos uz augsnes, celmiem un kritalām
vahābītu kustība puritāniska musulmaņu kustība, ko Sauda Arābijā nodibināja Muhameds ibn Abdelvahābs (1703.-1792. g.); atzīst vienīgi Korāna un Sunnas autoritāti
Madiešēnu purvs purvs Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 1881 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, zem kūdras līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
Idus purvs purvs Valmieras novadā, Salacas un Rūjas upstarpā, platība — 860 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
tīreksnis purvs, kas iztīrīts siena pļaušanai; pļava, kas iztīrīta no pameža un koku celmiem
ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem
Delmarva Pussala ASV ("Delmarva"), starp Atlantijas okeānu un Česapīka līci, platība - 13500 kvadrātkilometru
Antarktīdas pussala pussala Rietumantarktīdā (_Antarctic Peninsula_), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, to veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns)
pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils
Purskulsdorf Pušenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
prostogonimoze Putnu helmintozes veids, gk. vistu, retāk tītaru uz zosu olvadu slimība
amidostomatoze Putnu helmintozes veids, gremošanas trakta parazītu izraisīta saslimšana
palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi
pastata Putnubiedēklis; salmu lelle; sniegavīrs
Tangūtijas rabarbers rabarberu suga ("Rheum palmatum var. tanguticum")
palmlapu rabarbers rabarberu suga ("Rheum palmatum")
starojuma pēcefekti radiācijas iniciētā polimerizācija (precīzāk, polimēra vidējās molekulmasas palielināšanās), kas turpinās pēc starošanas beigām
mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati
puantēt radīt (kā) pārsteiguma efektu, kulmināciju
kruķīt Rādīt kinofilmu
pirmizrādīt Rādīt pirmo reizi (piem., lugu, kinofilmu)
motivēt radīt vēlmi, rosināt, stimulēt
ambilineāra radniecība radniecības atzīšana, skaitot izcelmi gan pa sieviešu, gan pa vīriešu līniju
oftalmometrija Radzenes priekšējās virsmas izliekuma rādiusa mērīšana ar oftalmometru
RSPK Rajona sadzīves pakalpojumu kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras RSPK)
titrs Rakstītais teksts (parasti kinofilmas, televīzijas pārraides) kadrā
džentlmenisks Raksturīgs džentlmenim
kadri metros raksturlielums, kas atšķiras dažāda formāta filmām; 16 mm filmai tas ir 131, bet 35 mm filmai – 52; kadri/m
ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni
Ķīšupe Ramatas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, garums - 7 km; augštecē arī Oļļas upe
lāmica Rāmis ratu vai ragavu virsmas palielināšanai, vedot sienu, salmu, labības kūļus u. tml.
caurskata skatumeklētājs rāmjveida vai teleskopiskais skatumeklētājs, kas tālmēra fotoaparātos apvienots vienotā sistēmā ar tālmēra mehānismu
slaidais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla gracilis syn. Alchelmilla micans")
kalnu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla monticola syn. Alchelmilla pastoralis")
pantogrāfs Rasēšanā - kulmana lineālu paralēlās pārvietošanas mehānisms
izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; izcelšanās, cilme
Āžkalna upe Rātes upīte Valmieras novadā
Rātsupīte Rātes upīte, Gaujas pieteka Valmierā
Varīte Rātsupītes kreisā krasta pieteka Valmieras pagastā
dzenāt Raust; vākt (piemēram, sienu, salmus)
Razelms Razims, ezers Rumānijā ("Lacul Razelm")
negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls
pseidoglaukoma Redzes nerva atrofija bez intraokulārā spiediena paaugstināšanās, bet ar oftalmoskopiskiem simptomiem un redzes lauka defektiem, kādi pavada īsto glaukomu
Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra
eozinofilija Relatīva un absolūta eozinofilo leikocītu skaita palielināšanās asinīs mieloleikozes, skarlatīnas, helmintozes, bronhiālās astmas u. c. gadījumos
izbraukuma kinokamera relatīvi portatīva kinokamera brīvdabas filmēšanai bez trokšņslāpējošā apvalka
krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām
panislāmisms Reliģiski politiska ideoloģija, kuras pamatā ir nostādne, ka visas pasaules musulmaņiem jākļūst vienotiem un visām valstīm, kur valdošā reliģija ir islāms, jāsaliedējas
zakāts Reliģisks nodoklis musulmaņiem viduslaikos
seluni Relikta aborigēno cilšu grupa, dzīvo Birmas dienvidu piekrastē un Mjei arhipelāgā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi vai budisti
mehāniskā meliorācija reljefa nolīdzināšana, akmeņu, celmu, ciņu novākšana
apmierināt remdināt, novērst (vēlmi, tieksmi, vajadzību)
Ranzen Rencēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
fluorogrāfija Rentgenoloģiska pētīšanas metode - rentgenogrāfiskā attēla pārnešana no fluorescējoša ekrāna uz fotofilmas
Luthershof Rentmeistera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
pseidorahītiskā acidotiskā osteopātija reti sastopami osteopātiski un acidotiski vielmaiņas traucējumi ar pseidorahītu un raksturīgu fenotipu (iespējams, pārmantots enzīmu defekts)
Rodupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, garums - 10 km
Silamola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants
Silmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants
Sylmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski
ozulmuizieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozulmuiža" iedzīvotāji
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski
Avots Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" daļa
Dreiverovka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" nosaukuma variants
drejerovcieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Drejerovka" iedzīvotāji
drejerovkieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Drejerovka" iedzīvotāji
garancieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" ("Lielie Garanči" un "Mazie Garanči") iedzīvotāji
jaunsaimnieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotāji
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
kivkānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" iedzīvotāji
Krīvu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Sloboda" nosaukums latgaliski
Lali Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Laļi" nosaukums latgaliski
Latvīšu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Sloboda" nosaukums latgaliski
Gaišais ceļš Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" daļa
Lelī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" nosaukums latgaliski
ļaļānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji
ļalieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji
Mozī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Garanči" nosaukums latgaliski
slabadieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" (kas senāk saucās "Sloboda" un "Slabada") iedzīvotāji
ozolmuizieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
Ūzulmuiža Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" nosaukuma variants
Pauleni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski
Pauleņi Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukuma variants
Piliskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
Piļskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
platacieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji
ratinieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji
Ratinīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" nosaukuma variants
skujānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji
Skujis Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski
spundžānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Spundžāni" iedzīvotāji
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievināni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievynāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski
Varanova Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Voronova" nosaukuma variants
baļuckieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Baļucki" iedzīvotāji
Belobabino Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Belobabina" kļūdains nosaukuma variants
beloglazovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji
beloglazovkietis Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji
Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants
Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski
ciskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji
čulkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Čulki" iedzīvotāji
Daņilovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Danilovka" nosaukuma variants
Denelišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Deneliški" literarizēts nosaukuma variants
denelišķieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Denelišķi" iedzīvotāji
Dzeni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski
Fekļistovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Feklistovka" nosaukuma variants
gasulieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" iedzīvotāji
Gasuli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" nosaukums latgaliski
Gorņica Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gornica" nosaukuma variants
gorņicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gorņica" iedzīvotāji
Groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" kļūdains nosaukuma variants
Gruoveriški Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" nosaukums latgaliski
groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" iedzīvotāji
Gruzdeli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gruzdeļi" nosaukums latgaliski
Jaši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaskina" nosaukuma variants
jaunružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunružina" iedzīvotāji
Karnopoles Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukuma variants
Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski
krukānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kruki" iedzīvotāji
Kurtiņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" neprecīzs nosaukuma variants
Kurteni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" nosaukums latgaliski
Losi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants
Loši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants
Luosi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski
Luoši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski
Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants
Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski
ļisovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ļisovski" iedzīvotāji
Māmuļnīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Māmuļnieki" nosaukuma variants
Mežajuri Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Juri" nosaukuma variants
piegāznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Piegāžņi" iedzīvotāji
pīgoznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža pīgožņi" iedzīvotāji
Meža Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Pīgožņi" nosaukuma variants
mežajurieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežajuri" iedzīvotāji
ostrovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" iedzīvotāji
paramonovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Paramonovka" iedzīvotāji
prezmieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Prezma" iedzīvotāji
pustinkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" iedzīvotāji
Pustynka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" nosaukums latgaliski
putnieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Putni" iedzīvotāji
rogovicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rogoviki" iedzīvotāji
Rubini Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants
Rubyni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants latgaliski
ružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji
ružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji
silmalieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" iedzīvotāji
Sylamola Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski
sprindieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" iedzīvotāji
Sprynda Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" nosaukuma variants latgaliski
Špeļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" kļūdains nosaukuma variants
Špieļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukuma variants
Špieli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukums latgaliski
štikānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" iedzīvotāji
Štikoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukuma variants
Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski
Tīruma Pīgožņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Teiruma Pīgožņi" nosaukuma variants
Teiruma Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Teiruma Pīgožņi” nosaukuma variants
tiskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji
Ciskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
Tiskadi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
Cyskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukums latgaliski
Trūpi-Zamoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukuma variants
Trūpi-Zamuoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukums latgaliski
tūčenieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji
Tūči Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
vecružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji
vecružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji
Vacružina Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" nosaukuma variants
Zemskie Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukuma variants
Zemskī Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukums latgaliski
Dylmani Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Dilmaņi" nosaukums latgaliski
paramonovkieši Rēzkenes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Paramonovka" iedzīvotāji
Rī Rī Malmezona - Rieijmalmezona, pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison")
interkostobrahiāls Ribstarpu un augšdelma, piem., ādas nervi
Rī Malmenoza Rieijmalmezona, pilsēta Francijā (“Rueil-Malmaison”)
oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms)
Jarihbols Rietumsemītu mitoloģijā - saules dievs, ko pielūdza Palmīrā, bija Palmīras svētavota aizgādnis
Malakbels Rietumsemītu mitoloģijā - saules dievs, kuru pielūdza Palmīrā, līdzīgs grieķu Hēlijam
Zviedru augstskola Rīgas ekonomikas augstskola (_Stockholm School of Economics in Riga_)
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu
Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve)
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
kulasēta Rijas pagalms
salmenieks Rijas piebūve salmu novietošanai
pirkstainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia palmata"), Latvijā aizsargājama
rikmanis Rīkotājs, pavēlnieks; lielmanis
slota rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts
pakalpiņš Rīks stulma zābaku novilkšanai
savāre Rīkstīte salmu jumtu saistīšanai
pilsētmāja Rindu māja - savienotas vienģimenes ēkas ar privātu pagalmu aizmugurē
tahāra Rituāla apmazgāšanās, kas katram musulmanim jāizdara piecas reizes dienā pirms lūgšanās
transportribonukleīnskābe RNS ar samērā nelielu molekulmasu, kas pārnes (transportē) aminoskābes uz ribosomām un kodona - antikodona mijiedarbības rezultātā nodrošina aminoskābju ieslēgšanos sintezējamā olbaltumvielā atbilstoši ģenētiskajam kodam
Phoenix roebeleni Robelēna dateļpalma
delbs Roka starp plecu un elkoni; augšdelms
stelte Rokas augšdelms
elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa pie šīs locītavas
breviārs Romas katoļu baznīcā garīdznieku liturģiska grāmata ikdienas dievkalpojumu noturēšanai; tajā ietvertas lūgsnas, psalmi, izvilkumi no Bībeles
epikaustorijs Romas lielmaņu pilīs īpaša telpa, kur kvēpināja stipri smaržīgas vielas
ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa, slēgts iekšējais pagalms ar virsgaismu
Nāgeļmuiža Ropažu novada apdzīvotās vietas "Nāgelmuiža" neprecīzs nosaukuma variants
Rooperbeck Roperbeķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
calamus Rotangpalmas
Koddiack Rozēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
Papendorf-Pastorat Rubenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā
ozolmežnieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmežs" iedzīvotāji
Wuerzenberg Ruckas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā
ruču rauda rudulis ("Scardinius erythrophthalmus", senāk "Leuciscus erythrophtalmus")
rudausis rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
lapsprādze Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rucis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
ručrauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
ručurauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rūdulis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rūdulīte Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rudusis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rudzājs Rudzu salmi
ķirpata Rudzu salmi (vēl nenopļauti), kurus vējš samais;ijis un savijis kopā
griezne Rugājs, nopļauto salmu palikušie gali
akorīns Rūgts glikozīds kalmju zemesstumbrā
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira
Spilve Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā
Oļa Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, garums - 19 km, kritums - \~5 m; Ola; Ole
Juldurga Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, lielāko daļu garuma ir Ķoņu un Naukšēnu pagasta robežupe, garums - 12 km, izteka Naukšēnu pagastā pie Igaunijas robežas; Juldruga
Raudava Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā, augštece Lodes pagastā, garums - 12 km
Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide
Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe
Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m
Rujen-Grosshof Rūjienas Lielā muiža (Lielrūjene), kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
Lielrūjene Rūjienas Lielā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
starta kadri ruļļa sākumā pieķepēts (reizēm pielīmēts) lentes posms ar informāciju filmu demonstrējošajam kinomehāniķim
Metroxylon rumphii Rumfa sāgopalma
augšģērbs Rumpja augšdaļu, dažkārt arī delmus pilnīgi vai daļēji aptverošs plecģērbs, kas ir valkājams pārlaisti vai nepārlaisti kādam komplektējošam gurnģērbam
maša rupja materiāla (salmu, niedru) pinums, ko izmanto kā paklāju vai logu un durvju aizklāju
kratījumi Rupjās barības, parasti siena un salmu, maisījums salmu ēdamības uzlabošanai
kretuls Rupjš lūka slokšņu, auklu vai stiepļu siets rijas piedarbā, ar ko atdala graudus no salmu un rupjāku pelavu piejaukuma
kinorūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kinofilmu kopēšanu, kinotehnisko rūpniecību un kinolenšu ražošanu
Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā
Trikātas Rūtiņu kļava Rūtiņu kļava Valmieras novada Trikātas pagastā
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā
kinoteātris Sabiedriska celtne vai celtnes daļa kinofilmu izrādēm
illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus
lažāji Sadrupis siens vai salmi, kas lažās paliek neapēsts
vīstulīši Sagatavoti vienādu izmēru salmu saišķi jumta nosegšanai
dabiskais sāgo sāgo, ko iegūst no sāgopalmu vai maniokas cietes
metroxylon Sāgopalmas
grābšķi Sagrābtas siena, salmu u. tml. paliekas
grābšļi Sagrābtas siena, salmu u. tml. paliekas
brūze Saimniecības pagalms, arī mazgāšanas māja
vīstiņš Sainis, neliels salmu kūlis
duža Sainis, salmu kūlis
oftalmo- saistīts ar acu slimībām (piem., oftalmoloģija)
filmisks saistīts ar filmu (2) vai filmēšanu, raksturīgs filmai (2) vai filmēšanai; kinematogrāfisks
helmintoloģisks saistīts ar helmintoloģiju, tai raksturīgs
oftalmoloģisks saistīts ar oftalmoloģiju, tai raksturīgs
oftalmoskopisks saistīts ar oftalmoskopiju, tai raksturīgs
pulmonoloģisks saistīts ar pulmonoloģiju, tai raksturīgs
talmudisks saistīts ar talmuda priekšrakstiem, mācībām, tām raksturīgs
talmudistisks saistīts ar talmudismu (1), tam raksturīgs
talmudistisks saistīts ar talmudismu (2), tam raksturīgs
jucekņi Sajukušie īsie salmi, kas paliek pāri, savācot garos
Sēdi un attīsties! saka, lai izteiktu noraidījumu kāda vēlmei (piem., aktīvi darboties), lūgumam
kauls no (mūsu, viņu) kaula saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienādiem uzskatiem, vienu un to pašu cilmi
ulmalnieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ulmale" iedzīvotāji
krenis Sakne, celms, cieti saaudzis koks
smokings sākotnēji 19. gs. smēķētavā valkājama britu džentelmeņa virsjaka
aile Sakrauta (siena, salmu) sleja (šķūnī)
pauga Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem
silksts Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem; silksnis; pauga
Brača sala Adrijas jūras austrumu piekrastē ("Brač"), Dalmācijas salu dienvidu grupā (Horvātijā), platība - 396 kvadrātkilometri, augstums - līdz 778 m, apdzīvota
Cresa sala Adrijas jūras ziemeļaustrumos ("Cres"), Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 336 kvadrātkilometri, garums - 68 km, ziemeļos - klinšaina pussala (līdz 650 m vjl.)
Skaja sala Atlantijas okeānā ("Skye"), Hebridu salu arhipelāgā, Lielbritānijā, Skotijā, platība - 1656 kvadrātkilometri, 10000 iedzīvotāju (2013. g.); apskalo Litlminčs, Inera šaurums, Slītas šaurums un Hebridu jūra
Ēlande sala Baltijas jūrā (zviedru valodā _Oeland_), ietilpst Zviedrijas Kalmaras lēnē, atrodas pie Skandināvijas pussalas dienvidu daļas, no kuras to atdala Kalmaras šaurums, platība - 1342 kvadrātkilometri, garums - 137 km, lielākais platums - 16 km, 23000 iedzīvotāju (2005. g.), līdz 57 m augsts kaļķakmens plato
Svenska Hegarna sala Baltijas jūrā, iepretim Stokholmai
Muše sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
Orne sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
Ūte sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
Justere sala Baltijas jūrā, Zviedrijas teritorija, Stokholmas lēnē
Singe sala Baltijas jūras Botnijas līča dienvidrietumos, Olandshava šauruma ziemeļrietumos, Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Bornholma sala Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (angļu val. _Bornholm_), Dānijas Galvaspilsētas reģiona teritorija, platība - 588 kvadrātkilometri, 43200 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Renne, osta
Bjerke sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
Vede sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
Hvara sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Hvar"), Horvātijā, platība - 289 kvadrātkilometri, garums - 68 km, augstums - līdz 626 m vjl.
Mļeta sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Mljet"), Horvātijā, platība - 98 kvadrātkilometri, austrumu daļa klinšaina, augstums - līdz 514 m vjl.
Krka sala Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 408 kvadrātkilometri, austrumu daļa kalnaina, augstums - līdz 569 m
Holo sala Filipīnās, Sulu arhipelāga ziemeļaustrumu daļā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Damai sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Tapanas šauruma ziemeļrietumu daļā
Basilana sala Filipīnu dienvidu daļā, starp Sulu un Mindanao jūru, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, izņemot salas ziemeļu daļu ap Isabelas pilsētu, kas administratīvi ietilpst Zamboganas pussalas reģionā
Santaizabela sala Klusā okeāna rietumos ("Santa Isabel"), Zālamana Salu teritorija, platība - 4662 kvadrātkilometri, visā grumā (>200 km) vulkāniska grēda, augstākā virsotne - Mareska kalns, augstums - 2545 m, tropu meži, zemajā piekrastē - kokospalmu plantācijas
Halmahera sala Moluku salu grupas ziemeļos ("Halmahera"), Indonēzijā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 1635 m, darbīgs vulkāns - Gamkunors
Kagajansulu sala Sulu jūrā, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Kinapusana sala Sulu jūrā, Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Dasalana sala Sulu jūras dienvidaustrumos, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Tavitavi sala Sulu jūras dienvidos, Sulu arhipelāga dienvidrietumos, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe
Dambjupīte Salacas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, garums - 6 km
Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km
Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m
Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā
palmelīns Saldūdens aļģu "Palmella cruenta" sarkans pigments, kas atgādina hemoglobīnu
stalmaņnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stalmaņi" iedzīvotāji
Stalmaņi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stālmaņi" nosaukuma variants
tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm
diamofoss Salikti minerālmēsli, kurus, iegūst, neitralizējot fosforskābi ar amonjaku
kristalīns Salikto jaukto minerālmēslu granulas ar 4 veidu barības elementu attiecībām
rokas salikums salikums no atsevišķiem metāla elementiem, ko veido ar rokām, pēc oriģināla atlasot vajadzīgos burtus, kailmateriālus, līnijas u. c., un saliekot tos atbilstoši noteiktam formātam
strogulis Salma stiebrs
pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru
Salmu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā
Cīšu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā
Gailīšu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā
Ķīšu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā
salmu puķe salmene
salmine salmene
saulziede Salmene
helichrysum Salmenes
papīrnīcas Salmenes, sausziedes
dzeltenā salmene salmeņu suga ("Helichrysum arenarium"), ko dēvē arī par dzelteno kaķpēdiņu un izmanto ārstniecībā
seglapu salmene salmeņu suga ("Helichrysum bracteatum"), ko Larvijā mēdz audzēt kā viengadīgu krāšņumaugu
dīvainā salmene salmeņu suga ("Helichrysum monstrosum")
staipekļi Salmi u. tml., kas izkaisās pa tīrumu nesot
salmipeli Salmi un pelavas
jumtāji Salmi, ko klāj uz jumta
šapi Salmi, siens, zāles
cisas Salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu (gultā, uz grīdas u. tml.)
juceņi Salmi; pēc pļaušanas pārpalikušie labības stiebri
mīņa Salmiem klāta sakņu glabājamā bedre
mīna Salmiem segta bedre sakņu uzglabāšanai
mīne Salmiem segta bedre sakņu uzglabāšanai; mīna 3(3)
salmonella Salmonellas
ebertella Salmonellu ģints baktēriju agrākais nosaukums
Salmonella paratyphi salmonellu suga, kas ierosina A paratīfu
Salmonella schotmulleri salmonellu suga, kas ierosina B paratīfu
Salmonella enteritidis salmonellu suga, kas ierosina salmonelozi
Salmonella typhi salmonellu suga, kas ierosina vēdertīfu
šaps Salms
šķesta Salms
šķeste Salms
šķests Salms
šķiesta Salms
spīdzens Salms; salmiņš dzeršanai
brunči Salmu atbirumi
apkulas Salmu atliekas, kas radušās kulšanas laikā; linu spaļi
salmine salmu cepure
litena Salmu cepure vasarai
salmenīca Salmu cepure, parasti ar platām malām; salmene 2
salmene Salmu cepure, parasti ar platām malām; salmenīca
ķucs Salmu cepure, salmenīca
Calliergon stramineum salmu dumbrene
risakls Salmu grīste; saišķis
risekls Salmu grīste; saišķis
grīztēgs Salmu grīzte
čikums Salmu jumta augšējā galotne
pārvāls Salmu jumta čukurs, kore
cibītes Salmu jumta paši apakšējie salmu kūļi, kas līdzeni nopļauti ar izkapti
šķetrs salmu jumta stiprinājuma kārts
šķērstine salmu jumta šķērskoks
salmenis Salmu jumta virsa
žākars Salmu jumtiem pirmie, no čukura skaitot, pāri pārliktie klamburi
lāča pakaļa salmu jumts ēkām bez bēniņu logiem, kas vienādi apsedza visas četras sienas
sunīši salmu jumtu jumjot pažobelē liekami mazi, sasieti garsalmu kūlīši ar nolīdzinātiem resgaļiem
prāsls Salmu kārta (pants 2) šķūnī
pārvālis Salmu kārta, pārvāls (2)
klaviši Salmu krateklis kombainā
cisu kratītāja vāls salmu kratītājvārpsta
limsts Salmu kūlis salmu jumta jumšanai; slānis; vāls
limte Salmu kūlis salmu jumta jumšanai; slānis; vāls
limts Salmu kūlis salmu jumta jumšanai; slānis; vāls
maukli Salmu kūlīši jumta izveidei
kvaņķis Salmu maiss
cisinis Salmu maiss gultā
dāriņš salmu paklājiņš kā logu pārsegs siltuma saglabāšanai
blaķis Salmu paklājs
dāre Salmu paklājs koka rāmī lecekšu segšanai
derža Salmu palaga sasienamie valdziņi
dārģis Salmu pārklājs lecekšu segšanai
lumstes Salmu pinumi, ar ko apsegt lecektis
lumsti Salmu pinumi, ar ko apsegt lecektis
pletņa Salmu pinums ieklāšanai, apklāšanai
cisinīks salmu pinums logu siltumizolācijai no ārpuses ziemā
lumsts Salmu pinums, ko apsegt lecektis
lints Salmu pītenis lecekšu apsegšanai pret salnām
esītis Salmu rotaslietas istabas dekorēšanai
lāpis Salmu sega, ar ko apsegt lecektis pret salnām
lints Salmu sega, ar ko ziemu aizsedz logus pret aukstumu
limsts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām
limte Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām
limts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām
lints Salmu slānis (kūlis) salmu jumta jumšanai
trunkuli Salmu un čaumalu gabali graudos, kas palikuši pēc vētīšanas
trunķuļi Salmu un čaumalu gabali graudos, kas palikuši pēc vētīšanas
stāģene Salmu un pelavu gubenis
strēķis Salmu vai niedru jumta daļa, ko jumj vienā paņēmienā
irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm
kramšļi Salmu vai siena atbiras
selnieks Salmu vai siena gultas maiss
kalacis Salmu vai siena kaudzes sasalusī virskārta
čuba Salmu vai siena maiss gulēšanai
nozis Salmu vai siena nasta
grīslis Salmu vīšķis
vistiņa Salmu vīšķis jumta klājuma apakšējā malā
bāšķis Salmu vīšķis vai lupatas, ar kurām aizbāž logu spraugas
gubezis Salmu, arī siena šķūnis; piebūve pie rijas vai kūts
nozis Salmu, klūgu vai cita pinuma trauks, piemēram, maizes vai salvešu ievietošanai
dānis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai
dārnis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai
panta Salmu, siena, labības kārta (slānis) vai nodaļa šķūnī; pants 2
krakovjaks Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē; sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju
Ārējās Hebridu salas salu grupa Atlantijas okeānā, Hebridu salu ziemeļaustrumos (_Outer Hebrides_), aiz Hebridu jūras un Litlminča un Minča šaurumiem; Lielbritānijas teritorija
Tapulas salas salu grupa Filipīnās, Sulu arhipelāgā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Samalesas salas salu grupa Filipīnās, Sulu jūras dienvidaustrumos, Sulu arhipelāgā, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Tapiantanas salas salu grupa Mindanao jūras ziemeļrietumu daļā, dienvidos no Basilanas salas, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Pilasas salas salu grupa Sulu jūras dienvidaustrumos, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Pangutaranas salas salu grupa Sulu jūras dienvidu daļā, Filipīnu Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
rodiņš samērā tieva apdarināta kārts, ar ko piestiprina, piespiež salmus jumtam
dzeltējošā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus pulmonarius")
brahialģija Sāpes augšdelmā
epikondilalģija Sāpes augšdelma kaula virspaugura apvidū
cervikobrahialģija Sāpes kaklā un augšdelmā
mimogrāfija Saprašanās ar žestiem un zīmēm, kurlmēmo valoda
Leptura melanula sarkanais celmgrauzis
čabas Sarkanbrūni vai dzeltenbrūni zābaki ar platiem purniem un gariem stulmiem
asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas
vēdekļa sārtaine sārtaiņu suga ("Rhodotus palmatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug uz dzīviem vai kritušiem lapu kokiem
kakažiņa Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus
kakazis Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus
kakažnieks Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus
ekselēt Sasmalcināt gabalos (piemēram, salmus, sienu, zāli)
kāpinājums Sasprindzinājuma pieaugums, virzība uz kulmināciju (mākslas darbā)
plaukstveida sasa sasu suga ("Sasa palmata")
darvas tecināšana sasveķotas priežu celmu koksnes sausa pārtvaice, kurā iegūst priežu darvu, terpentīnu un kokogles
Berjelmirs Saturna pavadonis ("Bergelmir"), vidējais attālums no planētas – 19338000 km, izmēri – 6 km
pusnakts saules apakšējās kulminācijas moments novērotāja meridiānā jeb nakts vidus, laiks, kad saule atrodas viszemāk zem horizonta
patiesā pusnakts Saules apakšējās kulminācijas moments pēc patiesā Saules laika
vidējā pusnakts Saules apakšējās kulminācijas moments pēc vidējā Saules laika
patiesā pusdiena Saules augšējās kulminācijas moments
patiesais pusdienas laiks Saules patiesais augšējās kulminācijas moments, izteikts pēc patiesā vai vidējā laika, tad Saules augstums virs horizonta ir vislielākais un priekšmetu ēnas ir visīsākās
heliofils saulmīlis; dzīvs organisms, kas spēj virzīties pret Saules gaismu, heliofītu grupas augs
heliofīts Saulmīļi, augi, kuru attīstībai nepieciešams pilns saules apgaismojums
Saulhof Sauļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
soundtreks Saundtreks - īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš
pašarajs Sausā dzīvnieku barība, piemēram, siens, salmi, āboliņš
sausbarība Sausi dzīvnieku barības līdzekļi (piemēram, siens, salmi)
Tēlmaņa vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera tellmaniana")
palmuvēzis Sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas māņkrabju suga, ķermeņa garums - līdz 32 cm, dzīvo Indijas okeāna un Klusā okeāna R daļas salās (olas un kāpuri attīstās ūdenī), spēj rāpties kokos, ēd gk. palmu augļus, it īpaši kokosriekstus; palmuzaglis
Beatental Savariņa muiža, kas atradās Valmieras pilsētas lauku teritorijā
pamatmaiņa savienojumā "vielmaiņas pamatmaiņa": minimālais enerģijas daudzums, kas nepieciešams dzīvības pamatfunkciju uzturēšanai
bākšķis Savīts salmu kušķis
barkšķi Savītu salmu kušķi ar ko aizdrīvēt caurumus
sasaprasties Sazināties (par kurlmēmiem)
perforācijas joslas numerācija secīga numerācija 30 cm intervālos uz filmas negatīva perforācijas joslas tuvumā, orientieris filmas attīstīšanas, montāžas un demonstrēšanas procesā
Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka
Āžupīte Sedas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, izteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - \~5 km
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe
Helichrysum bracteatum seglapu salmene
Lodoicea seychellanum Seišeļu palma
sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai minerālmēslu vienmērīgai izkaisīšanai
Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
Pantenes apmetne sena dzīvesvieta Valmieras novada Sēļu pagastā, Rūjas labajā krastā, atrasti krama un kvarca rīki un šķilas, kā arī ķemmes-bedrīšu keramikas trauku lauskas, domājams, ka bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
blīgatas sena rotaļa, ko spēlējot pagalmā apzīmē četrstūri, kurā no zināma attāluma jāiemet sprungulītis, sitot pa to ar nūju; kačkus sist
blīkatas sena rotaļa, ko spēlējot pagalmā apzīmē četrstūri, kurā no zināma attāluma jāiemet sprungulītis, sitot pa to ar nūju; kačkus sist
trepaks sena ukraiņu cilmes deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
pasakalja Sena, lēna spāņu cilmes deja 3/4 vai 3/2 taktsmērā; šīs dejas mūzika
pavana Sena, svinīga pāru deja lēnā tempā; iespējams, ka cēlusies Spānijā, 16.-17. gs. bija izplatīta Francijas galma ceremonijās
ghorfa Senajos ciematos "ksar" Atlasa kalnos - graudu noliktava; cilindriskas telpas, būvētas ap pagalmu; vēlāk izmantotas par dzīvojamām istabām
Aureliāns Senās Romas imperators (Aurelian; 214.-275. g.); Palmiras karagājiena laikā viņa karavīri nodedzināja Aleksandrijas muzeju
Raksti Senebreju Bībeles trešā un noslēdzošā daļa, kurā ietilpst Gudrības literatūra (piemēram, Ījaba grāmata un Pamācības), Psalmi, vēlāka laika vēsturiskas hronikas un citi materiāli
rabijs senebreju skolotājs, vēlāk - Svēto Rakstu skaidrotājs, speciālists Talmūda jautājumos
Hermafrodīts Sengrieķu mitoloģijā - dievu ziņneša Hermeja un skaistuma dieves Afrodītes dēls, ko dievi bija savienojuši ar nimfu Salmakīdu tā, ka viņi bija kļuvuši par vienu ķermeni
Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni
prostaze Seno grieķu dzīvojamām ēkām raksturīga halle starp ēku un pagalmu
Palmira senpilsēta Sīrijas tusksneša oāzē ("Palmyra"), netālu no tagadējās Tadmoras, radusies I gt. p. m. ē., Palmiras valsts centrs līdz III gs. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi
auloss Sens (grieķu un romiešu) pūšaminstruments ar (dubult)mēlīti; viduslaikos pārtapa šalmejā un pommerā, bet XVII gs. pārdzima obojā
gļotsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Myxomycota"), bezhlorofila organismi, kas sastopami uz augsnes, sūnām, celmiem vai trūdošiem kokiem mitrās un tumšās vietās
krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu
Seckenhof Sesku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
sētdurvis Sētas durvis - durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu
sētaliņa Sētniece, kalpone, kas uzkopj pagalmu
sašļaucīt Sēžot, guļot sasmalcināt, saplacināt (piemēram, salmus, sienu)
pasērs Siena un salmu krājumi ziemai
sērs Siena un salmu ziemas krājumi
ķuks Siena vai salmu ķīpa
balle Siena vai salmu sainis
puzagi Siena, salmu atbirumi, smalkumi; gruži, saslaukas
pužagi Siena, salmu atbirumi, smalkumi; gruži, saslaukas; puzagi
pante Siena, salmu, labības kārta vai atsevišķs nodalījums šķūnī
risaklis Sienamais, saišķis; salmu saišķis, ar ko sien kūļus
sienssalmi Siens un salmi
apkasas Siens vai salmi, kas nokrituši zemē, apgrābjot siena vai salmu kaudzi, vezumu
ķists Siets izkulto salmu izkratīšanai
ičkara Sieviešu apdzīvotā daļa musulmaņu mājā
putnika sieviete, kas pagalmā uzrauga mājputnus
klabata Signāldēlis - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste
klangas signalizācijas dēlis (t. i. pagalmā izkārts dēlis vai metāla gabals, pa kuru sitot izziņoja darbu cēliena beigas)
čakumi Sīki salmu atkritumi
silmale Sila mala; silmala
kovaļovcieši Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļovka" iedzīvotāji
veltenis Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
shashi Silts vai svelmains siroko vējš
kinemātika Sinemātika - filmu depozitārijs, filmu arhīvs, filmu "bibliotēka"
postsinhronizācija Sinhronas skaņas ierakstīšana filmā agrāk uzņemtam attēlam
plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei
hloroprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki; hloroprēna homopolimēri vai kopolimēri ar stirolu, akrilnitrilu, metilmetakrilātu; h-u gumiju lieto līmes, apavu zoļu, dzensiksnu u. c. izgatavošanai
polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP
kardiaorta Sirdij vistuvākais aortas posms, sākot no izejas vietas līdz augšdelma un galvas stumbra (bezvārda artērijas) sākumam
telerentgenogrāfija Sirds rentgenuzņēmuma (telerentgenogrammas) iegūšanas metode, palielinot attālumu starp filmu un rentgenlampu
kinangiokardiogrāfija Sirds un lielo asinsvadu fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā
filmotēka Sistematizēts kinofilmu krājums, krātuve
pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku
retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā); vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem)
kriminālsižets Sižets (kinofilmā, daiļdarbā), kam pamatā ir nozieguma atklāšana
detektīvsižets Sižets (piedzīvojumu filmās, literatūrā), kam pamatā ir kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana
zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru
zobenājs Skalbe; īriss 1; kalme
skalmalka Skalu malka; šķila, skalu plēšanai; skalmaks
bautakmeņi Skandināvijas dienvidos un Bornholmas salās plaši izplatīti kapu pieminekļi no bronzas laikmeta līdz vikingu laikiem, rupji aptēsti akmens stabi
asinhronisms skaņas un attēla savienojums kinofilmā laika ziņā neatbilstoši realitātei
pirmsikts Skaņdarba attīstības posms, kas sagatavo dinamisko kulmināciju (arī reprīzi vai jaunas tēmas iestāšanos)
grāvējs Skaņdarbs, kinofilma, daiļdarbs, arī izrāde, kas (kādu laiku) iegūst lielu popularitāti
skaņufilma Skaņu filma - kinofilma ar fonogrammu
mēmais negatīvs skaņu filmas nnegatīvs, kuram nav piemontēts skaņas celiņš
dublāža Skaņu filmas teksta ieskaņošana citā valodā; filma ar citā valodā dublētu tekstu
kinetofons Skaņu filmu demonstrēšanas iekārta - kinetoskopa un fonogrāfa apvienojums
vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm
spīļniedra Skaraino salmaugu ģints, lapu mēlīte garena, drīksnas nekrāsotas, ārējā ziedplēksne 7 dzīslām, dzeloņzobaina, lapas ļoti raupjas
vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm
svētzāles Skaraino salmaugu ģints, sienā sakaltējot smaržīgas zāles, krūmāju augi ar brūnām spīdīgām vārpiņām
trijzobe Skaraino salmaugu ģints, skara šauri savilkusies kopā, ar 4-16 zaļām vārpiņām, 3-5 ziediem, ārējās ziedplēksnes galā 3 zobiņi
lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
izrāde skatuves mākslas darba, kinofilmas rādīšana skatītājiem
aktieris Skatuves mākslinieks - lomas tēlotājs teātra izrādēs, filmās u. tml.
tālmāči Skolēni, kas apgūst mācību vielu tālmācības veidā, parasti internetā
Sa'j Skrējiens starp uzkalniem, viens no svarīgākajiem musulmaņu hādža rituāliem, kas notiek tūlīt pēc pirmās Melnā akmens pielūgšanas, kad svētceļnieki iznāk no mošejas
mežskudra Skudru dzimtas ģints ("Formica"), Latvijā konstatēts 14 sugu, bet plaši izplatītas tikai divas - rūsganā un kailmuguras mežskudra
Kolberg Skulberģu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā
akrotērijs Skulpturāls rotājums ēku frontonu stūros vai virsotnē, gk. palmetes, volūtas un skulptūras veidā
koksne slāņains, porains lielmolekulārs savienojums starp koka mizu un serdi
blāķēt Slāņiem kraut kaudzē (piemēram, labību, sienu, salmus) blīvi sapakojot
slāpekļmēsli Slāpekļa minerālmēsli
nitrāti Slāpekļskābes sāļi vai esteri; amonija, kālija, kalcija un nātrija nitrātus sauc par salpetriem; dabā sastopami minerālu veidā; tos izmanto par minerālmēsliem, ārstniecības līdzekļu, sprāgstvielu ražošanā
meiningieši Slavena dramatiska trupa Meiningenes pils galma teātrī, kura lielāko vērību piegrieza pilnīgam ansamblim un vispārējam iespaidam
Apells Slavenākais sengrieķu gleznotājs (4. gs. p.m.ē.), bija Maķedonijas valdnieku galma gleznotājs
Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža
Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža
Holmenkollena Slēpošanas sporta centrs uz ziemeļrietumiem no Oslo ("Holmenkollen"), Norvēģijā, augstākais punkts 371 m vjl., kopš 1892. g. katru gadu notiek starptautiskas sacensības slēpošanā, slēpju muzejs, 1952. g. ziemas olimpisko spēļu norises vieta
hiperadrenālisms Slimība, ko izraisa virsnieru hiperfunkcija: sliecība uz bazālās vielmaiņas paaugstināšanos, pazemināta ogļhidrātu tolerance, glikozūrija; cēlonis - virsnieru hiperplāzija, virsnieru garozas audzēji
apogejs Slimības kulminācija
vielmaiņas slimības slimības, kam raksturīgi traucēti normālie vielmaiņas procesi organismā
letarģija slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa
Slabada Sloboda - Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" senāks nosaukums
purene Slota pagalma slaucīšanai
Slemoje ezers Sļepoje ezers Silmalas pagastā
piena trieka smaga, akūta govju, retāk kazu, aitu, cūku, vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām
sparrats Smags rats (disks) uz mašīnas vārpstas mehāniskās enerģijas uzkrāšanai kustības enerģijas veidā; kalpo kā izlīdzinātājs nevienmērīgai gaitai (motoros) vai arī nevienmērīgam enerģijas patēriņam (piem., velmju mašīnās); spararats
jukāji Smalkāki salmi, ko, rudzus kuļot, izpurina no garkulas
parestes Smalkāku salmu kārta, kas uzkrājas zem sieta (restēm)
samans Smalki sakapāti salmi
pulveris smalki sasmalcināta kristāliska vai amorfa viela (daļiņu izmēri 10^-8^ līdz 10^-3^ m); iegūst ar fizikālmehāniskām metodēm (cietu vielu maļ, saberž) un fizikālķīmiskām metodēm (izgulsnējot, sublimējot, elektrolizējot, izmantojot zemas temperatūras plazmu); lieto dažādu pastu izgatavošanai
mīdiknes Smalki sasmalcināti salmi lopbarībai
faberžē Smalki zelta un emaljas izstrādājumi, kādus 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā darināja Pēterburgā, galvenokārt galma vajadzībām
īsumi Smalkie jeb īsie salmi, ko atšķir ar režģi, kad piedarba klājiens jau nokults
juceknes Smalkie rudzu salmi lopbarībai
lameta Smalks metāla pavediens, ko iegūst, velmējot apzeltītas vai apsudrabotas stieplītes
parastā kalme smaržīgā kalme
Acorus calamus smaržīgā kalme
škalbs Smaržīgā kalme ("Acorus calamus")
nebrīvprātīgs klients sociālā darbinieka klients, kura iesaistīšanās sadarbībā ir pilnībā vai lielā mērā saistīta ar ārējo apstākļu spiedienu, piemēram, galējs trūkums, cita ģimenes locekļa lūgums pēc palīdzības, policijas vai bāriņtiesas ziņojums, nevis ar paša cilvēka vēlmi
solfedžo Solmizācija
delma garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no delma plecgala virsotnes līdz plaukstas locītavai (līdz īlai); virskreklu lielumu skalas vadmērs
rotangs Spāniešu niedra, izplatīta palmu ģints
patio Spānijā un Latīņamerikā – mājas iekšpagalms, uz kuru iziet dzīvojamās telpas
Baleāru Salas Spānijas autonomais apgabals Vidusjūrā, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka)
sedzējemulsija Speciāla emulsija, kas uzklāta uz filmas, lai novērstu dažu kadra daļu ekspozīciju
kontrolskala speciāla skala, ko piemontē filmām, lai veiktu mērījumus drukas kvalitātes objektīvai novērtēšanai; tā iekļauj vairākus elementus, lai novērtētu dažādus drukas kvalitāti raksturojošus rādītājus; kontroles skala
riteņpāra ritenis speciālas formas ritenis (vienlaidvelmēts vai sastāvošs no riteņa centra un bandāžas), kas uzstiprināts uz ass; riteņa velšanās loka diametrs ir no 950 mm (vagoniem) līdz 1250 mm (lokomotīvēm)
studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai
kombinētie kadri speciālie efekti, ko iegūst, uzņemšanas laikā filmējamajā vidē projicējot agrāk uzņemtu kadru
laboratorijas speciālie efekti speciālie efekti, ko realizē filmas attīstīšanas un kopēšanas laikā
montāžists Specialists, kas montē filmu, radioraidījumu, videoraidījumu
operators Speciālists, kas uzņem kinofilmu
fotokinoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem
fotoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem
tvertne Specifiska šūna, šādu šūnu grupa, starpšūnu telpa (auga) audos, kur uzkrājas vielmaiņas gala produkti
duze Spēcīgs, lielmanīgs, izveicīgs cilvēks
dūze Spēcīgs, lielmanīgs, izveicīgs cilvēks
diadohokinēze Spēja izdarīt ātrā secībā antagonistiskas kustības nosacītā kārtībā, piem., apakšdelma pronāciju un supināciju
iedzelt Spēji izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
kodolmagnētiskā spektroskopija spektroskopijas nozare, kas pamatojas uz atomu kodolmagnētisko rezonansi; lieto organisko vielu struktūras noteikšanā
spēlnieks Spēlmanis
velmēšana Spiedapstrādes veids - materiālu deformēšana starp diviem rotējošiem velmjiem
spieķakauls Spieķa kauls - apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē
rādiuss Spieķa kauls (apakšdelmā)
pundura spīgulīte spīgulīšu suga (“Psathyrella pygmaea"), kuras augļķermeņi veido lielas grupas ap veciem lapkoku celmiem
reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā); attiecīgais publicistikas žanrs
ķuslis Spilvens, ko paliek mīkstākai sēdēšanai ratos vai ragavās, arī ar salmiem piebāzts maiss gulēšanai
kastings Spiningošanas daudzcīņa - sacensības mērķī mešanā un tālmešanā ar spiningu un mākslīgās mušiņas makšķeri
goblapu spireja spireju suga ("Spiraea chamaedryfolia", senāk "Spirea ulmifolia")
izjaucamā spole spole, ko var izjaukt divās daļās, lai ērti izņemtu vai ievietotu uz serdeņa uztītu filmu
Baiļi sporta un slēpošanas centrs Valmieras novada Kauguru pagastā pie Valmieras pilsētas austrumu robežas
čigums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem
čugums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem
Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
stirāji Spuraini (dažu augu) salmi
Eichenangern Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
testfilma Standartizēta kinofilma kopēšanas aparātu un projektoru pārbaudei un regulēšanai
Konstanzenhof Stantes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
pildmateriāls Starpināmais materiāls, kailmateriāls
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
Halmaheras jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (indonēziešu val. "Laut Halmahera"), Moluku salās, starp Halmaheru, Vaigeo, Jefama, Bū u. c. salām, platība — 75000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 747 m, lielākais dziļums — 2072 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,5 m
hipotalāms Starpsmadzeņu apakšējā daļa, ietekmē emocijas un vada autonomas funkcijas (vielmaiņu, asinsspiedienu, slāpes, miegu u. c.)
ķists Statnis uz 4 kājām, uz kura pēdējo reizi tiek izbērti izkultie salmi
ektotermija stāvoklis, kad ķermeņa temperatūras regulācija ir vairāk atkarīga no ārējās vides apstākļiem nekā no endogenās vielmaiņas; saistībā ar temperatūras pārmaiņām novērojamas pārmaiņas organisma uzvedībā, proti, dzīvnieks meklē pēc iespējas siltāku vietu
dielektriskā polarizācija stāvoklis, kurā katram dielektriķa tilpuma elementam ir noteikts elektriskais dipolmoments
optimālais fokuss stāvoklis, kurā konkrētais objektīvs konkrētajā apertūrā ir visprecīzāk fokusēts attiecībā pret noteiktā attālumā esošo filmējamo objektu
stearīns stearīnskābes un palmitīnskābes maisījums, no kā gatavo sveces
Stempelhof Stempelmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
sausviedis Stepes goba ("Ulmus minor")
Ulmus campestre stepes gobas "Ulmus minor" nosaukuma sinonīms
Ulmus carpinifolia stepes gobas "Ulmus minor" nosaukuma sinonīms
stereokinofilma Stereoskopiska kinofilma
stereofilma Stereoskopiska kinofilma; stereokinofilma
lukstiņš Stiebrs, salms
luksts Stiebrs, salms
stubrājs Stiebrs, salms, kāts
Ulpisch Stienes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Stienes pagastā
smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam)
reduplikācija Stilistisks izteiksmes līdzeklis - vārda, vārda saknes vai celma atkārtojums
betele Stimulējošs līdzeklis, lieto Dienvidāzijā, sastāv no sasmalcinātām beteļpalmu sēklām, dzēstiem kaļķiem un dažādām piedevām, kā kanēlis, tabaka u. c., kas ietīts beteļpiparu lapā, krāso siekalas
kvelme Stiprs karstums, svelme
sviloņa Stiprs karstums; arī svelme
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas
Stirnu purvs Stirnas purvs Valmieras novadā
Holmia Stokholma
Sulna Stokholmas pilsētas daļa ("Solna"), kas agrāk bija atseviška pilsēta, 78600 iedzīvotāju (2017. g.)
Ārlanda Stokholmas starptautiskā lidosta (_Arlanda_), \~40 km no Stokholmas
panteniece Strādniece uz siena (āboliņa, salmu u. tml.) panta, kas piemīda (sapresē) sakrauto
sētnieks Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas
velmētājs Strādnieks, kas velmē, velmēšanas speciālists
Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā
baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā
Baužupīte Strīķupes labā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā
kompozīcija Struktūra, uzbūve (daiļdarbā, teātra mākslas darbā, kinofilmā)
kaļavaiņi Stulma zābaki
stulpenieks Stulma zābaks
stulpnieks Stulma zābaks
stilbains Stulmains; tāds, kam ir stulmi (par zābakiem)
šokte Stulms
stilbs Stulms
stulps Stulms
šektaiņi Stulmu zābaki
šohteņi Stulmu zābaki
šokti Stulmu zābaki
stilbzābaki Stulmu zābaki
stulpaiņi Stulmu zābaki
stulpu zābaki stulmu zābaki (zābaki, kas aptver kāju līdz celim)
šekte Stulmzābaki
šektenes Stulmzābaki
šekteņi Stulmzābaki
šektiņi Stulmzābaki
šektzābaki Stulmzābaki
šohtiņi Stulmzābaki
šoktaiņi Stulmzābaki
šokte Stulmzābaki
stulmaiņi Stulmzābaki
stulmeņi Stulmzābaki
šoktiņi Stulmzābaki; šektiņi
stulmenis Stulmzābaks
anulārā lipoatrofija subkutānās neirodistrofijas forma (iespējams, hereditāra): atrofisks panikulīts simetrisku gredzenu veidā uz augš- un apakšdelmiem
bromsudrabs Sudraba bromīds AgBr, viens no gaismjutīgajiem savienojumiem, kuru lieto filmu vai fotopapīru emulsijās
kupelēšana Sudraba un citu cēlmetālu atdalīšana no svina u. c. piejaukumiem
aga Sultāna Turcijā - janičāru un galma sulaiņu priekšnieka tituls
sunnīts Sunnisma piekritējs; musulmaņu grupa, kas atzina par valdniekiem arī tos kalifus, kuri nebija pravieša Muhameda pēcteči
molosi Suņu cilmes grupa; suņu šķirne senajā Romā
spione Suņu šķirne, Itālijas cilmes medību suns
Lungas upīte Supučupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā; Lungupīte
Kristacalms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukuma variants
Kristacelms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukuma variants
Krystacalms Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" nosaukums latgaliski
svečeļi sveķaini celmi iekuram
sveķeļi sveķaini celmi iekuram
sviķcelms sveķains koka celms
svelīgs Svelmains
svēls Svelmains
svēle Svelme
švelme Svelme
svelmonis Svelme
sutrainis Svelme, birga
gārmē Svelme, karstums
goze Svelme, kvēle; savienojumā ar "saule": saulgozis
sveldēt Svelmēt
svelmot Svelmēt
svelt Svelmēt
svelmināt Svelmēt (1)
svelmināt Svelmēt (2)
svelties Svelmēties
svilmīgs Svelmīgs
zelmināt Svelmināt
Zioren Svenas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
melnais akmens svētais objekts, kas atrodas musulmaņu svētnīcas Kaabas sienā, Mekā; svētceļojuma rituāla (hādža) laikā ticīgie cenšas to noskūpstīt vai pieskarties sienai
Neu-Salis Svētciema (arī Sveiciema) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
pūpolu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens)
palmu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokās; pūpolsvētdiena
pūpolsvētdiena Svētdiena pirms Lieldienām; Palmu svētdiena
Lailatulkadrs Svētlaimes nakts, musulmaņu svētki ramadāna beigās, kuros piemin korāna atklāšanu Muhamedam
Laphria gibbosa svītrainā celmmuša
tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana
kinoizmēģinājumi Šādas filmēšanas rezultātā iegūto kinokadru kopa
replika Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā; šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
maiss Šāds priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai
šahmatists Šaha spēlmanis
Šarlevila-Mezjēra Šarlevilmezjēra - pilsēta Francijā ("Charleville-Mézières")
Kalmia angustifolia šaurlapu kalmija
Kvarners Šaurums Adrijas jūrā, Horvātijas piekrastē, Dalmācijas salās, starp Istras pussalu un Cresnas salu, garums - \~50 km, platums - 5-20 km, dziļums - līdz 51 m, savieno Rijekas līci ar Adrijas jūru
Bornholmas šaurums šaurums Baltijas jūrā starp Bornholmas salu un Skandināvijas pussalas dienvidiem, platums — \~35 km, dziļums centrālajā daļā — līdz 70 m, atsevišķos sēkļos pie ieejas un izejas 12-17 m; Hamrarnes šaurums
baisene šausmu filma
šausmene Šausmu filma
užasņiks Šausmu filma
holmss Šerloks Holmss - detektīvs; bieži vien - par neprofesionāli, diletantu
šiīts Šiisma piekritējs; musulmanis, kas par kalifiem atzīst tikai pravieša noteiktos cilvēkus
lentpūcīte šīs apakšdzimtas suga ("Ephesia fulminea"), spārnu plētums - 52-68 mm, pakaļspārni ar divām brūnām joslām
goba šīs dzimtas ģints ("Ulmus"), kuras 2 sugas sauc arī par vīksnām, vasarzaļi koki, kas sasniedz >30 m augstumu un >4 m apkārtmēru, 45 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas (2 sugas sauc par vīksnām)
pīļzoss šīs dzimtas suga ("Anseranas semipalmatus"), kas sastopama Austrālijā un Jaungvinejā
beomicētes šīs dzimtas suga ("Icmadophila ericetorum") ir ķērpis ar gaišpelēku vai zilganu laponi un dzeltensārtiem apotēcijiem, kas aug augstajos purvos, slapjos mežos uz augu atliekām, kūdras, veciem celmiem un trupošas koksnes
akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte
lasis šīs dzimtas suga ("Salmo salar"), zivs ar zilgani pelēku, melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem
rudā zemesstērste šīs ģints suga ("Pipilo erythrophthalmus")
Holwaya mucida šīs ģints suga, kas aprakstīta kā stilbellu dzimtas sugas "Dendrostilbella ulmicola" anamorfa
Anthostomella starcii šīs ģints suga, kas Latvijā konstatēta siltumnīcā uz palmu lapām
palma šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē
ksilārija šīs rindas dzimta ("Xilariaceae"), saprofīti uz koku stumbriem, celmiem, zariem, koksnes, dzīvnieku ekstrementiem, Latvijā konstatēts 11 sugu
blēdīgs Šķelmīgs, viltīgs, nerātns
šķelva šķelmis
šķelvis šķelmis
kārdeiba Šķelmis, palaidnis
vembele Šķērskoks, ko novieto uz ragavām, vedot sienu salmus u. tml.
pretējā osmoze šķīdumu filtrācija zem spiediena (0,3–0,4 MPa) caur puscaurlaidīgu membrānu disociētu jonu līmenī (molekulmasa < 1000, daļiņu izmērs < 0,005 m)
mākslīgā šķiedra šķiedra, ko iegūst no dabiskiem lielmolekulāriem savienojumiem – celulozes (viskozes, acetāta, triacetāta, kupro, polinozās šķiedra) vai olbaltumvielām (kazeīna, zeīna, sojas pupu šķiedra)
šķilna Šķilmis, šķilvis, putnu gremojamais orgāns
Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
škļaupsti Šļaupsti - īsākie stāvkoki zelmiņa sienā; tas pats kas zelminis
šļaupstas Šļaupsti - īsākie stāvkoki zelmiņa sienā; tas pats kas zelminis
Tokantinsa Štats Brazīlijā ("Tocantins"), administratīvais centrs - Palmasa, platība - 277621 kvadrātkilometrs, 1292000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maranjaunas, Baijas, Gojasas, Matugrosu un Patras štatu
Ninhursaga Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - māte, kas svētlaimīgo salā Dilmunā izaudzēja astoņus brīnumainus augus
alostērija Šūnas vielmaiņas procesa kontroles un regulēšanas mehānisms
krops Šuvums, ar kādu piešuj stulmiem zābaku pēdas virsdaļu
atzeles Tā dažos apvidos sauca atvases, kas aug no auga augšējām daļām, ne no celma vai saknēm
Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu
seijids tāda musulmaņa goda tituls, kurš sevi uzskata par pravieša Muhameda pēcteci
krāsains tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas; tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu); pretstats: melnbalts
mainīgas masas ķermenis tāds masas ķermenis, kam kustības laikā mainās masa, piemēram, raķetes kustībā sadeg degviela, lidmašīnas kustībā var notikt apledojums, tekstilmašīnās tiek uztīts vai notīts audums vai diegi utt.
antagonistiskais muskulis tāds muskulis, kas darbojas pretēji citam muskulim, tā agonistam, piem., augšdelma trīsgalvainais muskulis, kas atliec roku elkoņa locītava, attiecībā pret augšdelma divgalvaino muskulis, kas saliec roku tai pašā locītavā
metabols tāds savienojums, kas rodas organisma šūnās vielmaiņas jeb metaboliskajās reakcijās un iesaistās tajās
tuvs tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju
tāls tāds, kā starpā ir maz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju
platformāta tāds, kā uzņemšanā un projicēšanā tiek izmantota filma, kuras platums ir no 50 līdz 70 milimetriem (parasti par kinofilmu); tāds, kas ir paredzēts šāda izmēra filmas uzņemšanai un projicēšanai
štulpēts tāds, kam ir augsti, atlokāmi stulmi
garaulains tāds, kam ir gari stulmi
garstulmu tāds, kam ir gari stulmi (par apaviem)
panhromatisks tāds, kam ir paaugstināts jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem (piemēram, par fotoplati, fotofilmu)
salmains tāds, kam ir salmu piejaukums
šektains tāds, kam ir stulmi (par zābakiem)
šektaiņš tāds, kam ir stulmi (par zābakiem)
stilbaiņš tāds, kam ir stulmi (par zābakiem)
stulmains tāds, kam ir stulms (par zābaku)
zelts tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa un spīdums; zeltains
sudrabs tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, raksturīgais spīdums; sudrabains
fotogēnisks tāds, kam piemīt īpašības, kuras sekmē atveidošanu uz fotogrāfijas vai kinofilmā
piedzīvojums tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu)
platstulmains tāds, kamir plati stulmi (par apaviem)
intrasegmentāls tāds, kas atrodas atsevišķā segmentā, piem., bronhopulmonārā vai spinālajā segmentā
fototrofisks tāds, kas attiecas uz autotrofisku baktēriju, kura spēj izmantot gaismas enerģiju savai vielmaiņai
interkostohumerāls tāds, kas attiecas uz ribstarpu spraugām un augšdelma kaulu
cisinis tāds, kas ir darināts, gatavots no salmiem
rudzinis tāds, kas ir iegūts no rudziem, to sēklām (parasti par salmiem, maizi)
sarkanjutīgs tāds, kas ir jutīgs pret sarkano gaismu (parasti par fotofilmām, fotoplatēm)
spriguļkults tāds, kas ir kults ar spriguli (par salmiem)
salmains tāds, kas ir līdzīgs salmiem
mutelnieks tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs
mutinieks tāds, kas ir lielmutīgs, runīgs, pļāpīgs
šaurfilma tāds, kas ir paredzēts filmēšanai, fotografēšanai ar šādu filmu; tāds, kas ir filmēts, fotografēts uz šādas filmas
roka tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem; tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm
platekrāns tāds, kas ir paredzēts projicēšanai uz šāda ekrāna (parasti par kinofilmu); tāds, kur atrodas šāds ekrāns (par telpām)
pašpieticīgs tāds, kas ir pieticīgs savos mērķos, vēlmēs u. tml.
svelmīgs tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1)
svelošs tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1)
abiogēnisks tāds, kas nav cēlies no dzīva organisma, tāds, kam ir neorganiska cilme
īsmetrāžas tāds, kas nav garāks par 1200-1500 metriem un kam nav vairāk kā 4 -5 daļas (par kinofilmu)
dzēlīgs tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
neausts tāds, ko iegūst, cauršujot vai līmējot orientētu šķiedru kopumu (par tekstilmateriālu)
prettārpu tāds, ko lieto parazītisko tārpu ierosinātu invāzijas slimību (helmintožu) ārstēšanai
celmains tāds, kur ir daudz celmu
čubatains tāds, kur ir daudz izkaltuša siena vai salmu atkritumu
kolmains tāds, kur ir kalmes
hronikāls tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu)
pilnmetrāžas tāds, kura garums ir vismaz piecas daļas (par dokumentālu kinofilmu), tāds, kura garums ir vismaz septiņas daļas (par mākslas kinofilmu)
supletīvs tāds, kura gramatiskās formas ir darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem
dzelmains tāds, kurā ir dzelmes
dzelmjains tāds, kurā ir dzelmes
labs tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām prasībām, vēlmēm, (kā) gaumei; tāds, kas izraisa patiku
agresīvs tāds, kurā izpaužas vēlme uzbrukt, naidīgums
čubains tāds, kurš aplipis ar salmiem vai sienu
Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā)
strauta forele taimiņa saldūdens forma ("Salmo trutta morpha fario"), druknāka par jūras foreli, sarkanām un melnām lāsēm sānos, kurām apkārt citādas krāsas gredzens
jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem
peristils Taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde
tallijs Tālmanis
telijs Tālmanis
tālmēris Tālmērs
talmi Talmijs
talmi-zelts Talmijs
hagāda Talmūdā ietvertas paskaidrojoša rakstura alegoriskas pamācības, leģendas u. tml.
talmudisms Talmuda priekšrakstu, mācību kopums
talmudists Talmuda priekšrakstu, mācību pazinējs, pētnieks, arī piekritējs
amorieši Talmūda rakstu mācītāji, kas dzīvoja laikā pēc Mišnas uzrakstīšanas
thalmud Talmuds
ozolnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
silmuižnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Silmuiža" iedzīvotāji
mellmežnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mellmeži" iedzīvotāji
palmu tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Thraupis palmarum")
tapieris Tapers - pianists, kas spēlē klavieres kafejnīcās un bāros; spēlēja arī klavierpavadījumu mēmajām kinofilmām
Tarakanova Tarakanova ezers - Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
Tarakanovka Tarakanovkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers; Tarakanova ezers; Tarakanovas ezers
Ludinkas ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
Ludzenkas ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
Ludziņa ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
zelts tas, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, spīdums
aizkadrs tas, kas atrodas, norisinās aiz (kinofilmas, TV raidījuma u. tml.) kadra un vizuāli nav redzams
sudrabs tas, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šim cēlmetālam
celmlauzis tas, kas sāk iekopt celmotu līdumu
dokuments tas, kas satur informāciju (piemēram, raksts, grāmata, attēls, kinofilma)
vilinātājs tas, pret ko izraisās patika, interese, vēlme pie tā nokļūt, būt u. tml.
zāģkode tauriņu kārtas dzimta ("Incurvariidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 7-19 mm), galva pūkaini apmatota, saulmīļi, lido pavasarī un vasaras 1. pusē, Latvijā konstatēts 13 sugu
apčupt Taustoties atrast salmos vai sienā
kalmiki tauta - Kalmikijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji
ēģiptieši tauta – Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā, ticīgie – musulmaņi
hazareji tauta Afganistānā, Irānā, runā hazareju valodā, kas tuva dari valodai, pieder pie irāņu valodām; ticīgie - musulmaņi
beludži tauta Beludžistānā (Pakistānas dienvidrietumos), Irānā, Afganistānā, arī Turkmēnijā, runā beludžu valodā, ticīgie – musulmaņi
bosnieši tauta Bosnijā un Hercegovinā, runā bosniešu (serbhorvātu) valodā, ticīgie - musulmaņi
mosi tauta Burkinafaso, Ganā, Kotdivuārā, Mali, pieder pie bantu saimes guru grupas, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - musulmaņi, kristieši
lobi tauta Burkinfaso dienvidu daļā, arī Kotdivuārā un Ganā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, saglabājušās stipras ģints kopienas paliekas, animistiski ticējumi, senču kults, daļa - musulmaņi vai kristīgie
dargani tauta Dagestānā (Krievijā), runā darganu valodā, ticīgie - musulmaņi
laki tauta Dagestānā (Krievijā); runā laku valodā, ticīgie -musulmaņi
rutuli tauta Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
tabasarani tauta Dagestānas Republikā (Krievijā), runā tabasaranu valodā, ticīgie - musulmaņi
gallasi tauta Etiopijā, Kenijā, Sudānā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi
gurmi tauta Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras austrumos, arī kaimiņrajonos Nigērā un Beninā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti)
sidami tauta grupa (kafiči, sidami, ometi, gimirri, mao, šinaši u. c.), dzīvo Etiopijas dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
kannadi tauta Indijas dienvidrietumos (gk. Karnatakas štatā), valoda pieder pie dravīdu saimes, ticīgie - hinduisti, daļa - džainisti, kristieši, musulmaņi
minangkabavi tauta Indonēzijā (gk. Sumatras salas vidienē), dzīvo arī Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, sadzīvē līdz XX gs. vidum saglābājās matriarhāta elementi, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
sasaki tauta Indonēzijā Lombokas salā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa - hinduisti
madurieši tauta Indonēzijā, dzīvo Javas austrumos un Maduras salā, valoda (tuva javiešu un sundu val.) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
sundi tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
solori tauta Indonēzijā, dzīvo Lomblenas u. c. salās, pieder pie ambontimoriešu tautām, animistiski ticējumi, daļa - musulmaņi
makasari tauta Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas dienvidrietumos, valoda pieder pie indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti), arī animistiski un hinduistiski ticējumi
bandžari tauta Indonēzijā, gk. Kalimantānas dienvidaustrumos, neliela daļa arī Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ači tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumu daļā, ticīgie - musulmaņi, \~2 mlj cilvēku; ačini
tati tauta Irānā, Azerbaidžānā, kā arī Dagestānas Republikā (Krievijā); ticīgie gk. musulmaņi
māzenderāni tauta Irānā, dzīvo valsts ziemeļu daļā, Māzenderānā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
gīlāni tauta Irānā, tuvu radniecīgi persiešiem; valoda pieder pie irāņu valodām; ticīgie - musulmaņi (šiīti)
tališi tauta Irānas Azerbaidžānas austrumos un Azerbaidžānas dienvidos; valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
maori tauta Jaunzēlandē, kuras senči ir šās zemes pirmiedzīvotāji, runā maoru valodā, ticīgie - musulmaņi
bamiliki tauta Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi
kulangi tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos, pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
andi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
baguli tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
čamali tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ginuhi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
godoberi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
gunzebi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
hvarši tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
karati tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
cezi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); didoji
bežti tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči
botlihi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi
ahvahi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas ziemeļrietumos, viena no andocezu tautām, pašnosaukums - ašvado, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
itelmeņi tauta Krievijas Tālajos Austrumos, dzīvo Kamčatkas novada ziemeļu daļā, runā itelmeņu valodā
šlehi tauta Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); šilhi
tamazigti tauta Marokā, Vidusatlasa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām, ticīgie - musulmaņi
rīfi tauta Marokas ziemeļu daļā Rīfa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām; ticīgie - musulmaņi
jorubi tauta Nigērijā, Beninā, Ganā, Togo, Kamerūnā, valoda pieder pie mandu Gvinejas grupas kva apakšgrupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
ekoji tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu
tivi tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu
čambi tauta Nigērijā, Kamerūnā; valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi
hausi tauta Nigērijā, Nigērā, Kamerūnā, Čadā, Ganā; runā hausu valodā, ticīgie - musulmaņi
anuaki tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
bori tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
buruni tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
lvo tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
mabani tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
šilluki tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
turi tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
pandžabi tauta Pakistānā un Indijā (gk. Pendžābas štatā), valoda pieder pie indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas, ticīgie - Pakistānā musulmaņi, Indijā - hinduisti, sikhi
fulbi tauta Rietumāfrikā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos ticējumus
volofi tauta Senegālā, dzīvo arī Mauritānijā, Gambijā, Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz kristiešu
mendi tauta Sjerraleonē, dzīvo arī Libērijā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši
bugi tauta Sulavesi salā (Indonēzijā), valoda (bugu) pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
svahili tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā; runā svahilu valodā, ticīgie - gk. musulmaņi
balkāri tauta Ziemeļkaukāzā, runā altajiešu saimes tjurku grupas karačaju-balkāru valodā (krievu alfabēts), ticīgie - musulmaņi
adigejieši tauta, Adigejas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji; ticīgie - musulmaņi
albāņi tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji; runā albāņu valodā, ticīgie - musulmaņi (70%), katoļi, pareizticīgie
baškīri tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
bihari tauta, Biharas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Nepālas dienvidos, Bangladešas centrālajā un ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - musulmaņi
kanuri tauta, dzīvo ap Čada ezeru, gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, arī Nigērā, Čadā un Kamerūnā, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
aromūni tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā)
foni tauta, dzīvo Beninas dienvidos, arī Togo, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa musulmaņi vai kristieši
barbi tauta, dzīvo Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumu malā, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
sani tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un Mali dienvidos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi
grusi tauta, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
zagavi tauta, dzīvo Čadas un Sudānas robežrajonā, Hovaras augšteces apvidū, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi
aguli tauta, dzīvo Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi
balanti tauta, dzīvo gk. Gvinejas-Bisavas rietumos, arī Zaļā raga salās, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti); bulandi; brasi
nogaji tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
kisi tauta, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Rietumatlantijas valodām, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
holontali tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; gorontali
gorontali tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; holontali
luri tauta, dzīvo Irānas rietumos (Zāgrosa kalnos), valoda pieder pie irāņu valodām, cēlušies, senajiem elamiešiem saplūstot ar irāņu ciltīm, tuvu radniecīgi kurdiem un bahtiariem, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
ibani tauta, dzīvo Kalimantānas salas rietumu daļā (Malaizijā un Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi, daļa - musulmaņi
dusuni tauta, dzīvo Kalimantānas ziemeļos (gk. Malaizijā, arī Indonēzijā un Brunejā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, pēc izcelsmes - dajaki, animistiskie ticējumi, daļa - musulmaņi
cahuri tauta, dzīvo Kaukāzā, Dagestānā (Krievijā) un Azerbaižānā, Samuras augšteces apvidū, valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
mano tauta, dzīvo Kotdivuārā un Libērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
senufi tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
abāzi tauta, dzīvo Krievijā Stavropoles novada Karačajas - Čerkesijas autonomā apgabala ziemeļu daļā, kā arī Turcijā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
dargi tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
lomi tauta, dzīvo Libērijas ziemeļos, Gvinejas dienvidaustrumos, arī Kotdivuāras rietumu daļā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - musulmaņi
makvi tauta, dzīvo Mozambikas ziemeļaustrumos, Malāvi dienvidu daļā, Tanzānijā, valoda pieder pie Konko-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši (katoļi) vai musulmaņi
mangi tauta, dzīvo Nigērā, Nigērijā un Čadā, valoda pieder pie Sahāras valodu nilotu saimes kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
moberi tauta, dzīvo Nigērā, Nigērijā un Čadā, valoda pieder pie Sahāras valodu nilotu saimes kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
songaji tauta, dzīvo Nigēras vidusteces krastos, gk. Nigērā un Mali, arī Burkinafaso ziemeļos, Nigērijas rietumos un Beninā, valoda pieder pie songaju grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
brahuji tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
palestīnieši tauta, dzīvo Palestīnā un kopš XX gs. vidus arī kaimiņzemēs, ir Palestīnas seno iedzīvotāju arabizētie pēcteči, runā arābu valodas dialektā, lielākā daļa - musulmaņi (sunnīti)
busi tauta, dzīvo Rietumāfrikā, Burkinfaso dienvidaustrumos, arī Nigēras un Beninas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, neliela daļa - musulmaņi
minahasi tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasas pussalas ziemeļaustrumos, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristīgie (protestanti, katoļi), daļa - musulmaņi, saglabājušies animistiski ticējumi
bagirmi tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
vahehi tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda (kihehe) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
makondi tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidaustrumos un Mozambikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodu saimes, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti)
temi tauta, dzīvo Togo vidienē, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, senie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
bedži tauta, dzīvo tuksnešainā teritorijā starp Sarkano jūru un Nīlu, Sudānas ziemeļaustrumos un kaimiņrajonos Etiopijā, Ēģiptē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi; bedauji; bedaviri
inguši tauta, dzīvo Ziemeļkaukāzā; runā ingušu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
kurdi tauta, etniski tuva irāņiem, Kurdistānas (aizņem daļu Turcijas, Irānas, Irākas, Sīrijas) pamatiedzīvotāji, runā kurdu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
kašmirieši tauta, Indijas Džammu un Kašmiras štata pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz - hinduisti
jemenieši tauta, Jemenas Republikas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Saūda Arābijā, runā arābu val., ticīgie ir musulmaņi (sunnīti, šiīti)
karačaji tauta, Karačaju-Čerkesu autonomā apgabala (Krievijā) iedzīvotāji; runā karačaju-balkāru valodā; ticīgie - musulmaņi
karakalpaki tauta, Karakalpakstānas Republikas (Uzbekistānā) pamatiedzīvotāji, runā karakalpaku valodā, ticīgie - musulmaņi
kirgīzi tauta, Kirgīzijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Uzbekijā, Tadžikijā, Ķīnā, Afganistānā, runā kirgīzu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
uiguri tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
marokāņi tauta, Marokas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi; marokas arābi
sīrieši tauta, Sīrijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (gk. sunnīti)
somālieši tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji; runā somāliešu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
sudānieši tauta, Sudānas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Čadā; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
nūbieši tauta, Sudānas ziemeļdaļas un Ēģiptes dienviddaļas pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
tadžiki tauta, Tadžikijas pamatiedzīvotāji; runā tadžiku valodā, ticīgie -musulmaņi
tunisieši tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmani (sunnīti)
turki tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji; runā turku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
turkmēņi tauta, Turkmēnijas pamatiedzīvotāji; runā turkmēņu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
uzbeki tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji; runā uzbeku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
osetīni tauta, Ziemeļosetijas (Krievijā) un Dienvidosetijas (Gruzijā) pamatiedzīvotāji; runā osetīnu valodā, ticīgie - gk. pareizticīgie, daļa - musulmaņi (sunnīti)
javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti)
mongoļi Tautas, kuru piederīgie runā mongoļu valodās (piemēram, mongoļi, burjati, kalmiki)
mundžani tautība Afganistānas ziemeļaustrumos, kā arī Pakistānas ziemeļos, viena no pamiriešu tautībām, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (šīīti ismailīti)
kumiki tautība Dagestānā (Krievijā); runā kumiku valodā, ticīgie - musulmaņi
čerkesi tautība Kaukāzā, kabardiešu-čerkesu valoda, ticīgie - musulmaņi
tindi tautība Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ternati tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
tidori tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
čečeni tautība Ziemeļkaukāzā (Krievijā), runā čečenu valodā, ticīgie - musulmaņi
buduhi tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļaustrumos (2 ciemos), valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
krizi tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
hinalugi tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
arči tautība, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, \~1000 cilvēku, valoda pieder pie dagestāņu grupas, saplūst ar avāriem, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
salari tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
jagnobi tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus
dienvidluo Tautu grupa (ačoli, lango, kumani, lvo, aluri), dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
mandingi Tautu grupa (bambari, malinki, diuli) R-Āfrikā (Gvinejā, Kotdivuārā, Mali, Senegālā, Gambijā), valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas valodām; ticīgie - gk. musulmaņi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
agavi Tautu grupa (bilini jeb bogosi, kamiri, kamti, kvari, kemanti, kaili, aviji), dzīvo gk. Etiopijas ziemeļrietumu daļā vairākos sīkos areālos (Tanas ezera ziemeļu krastā u. c.), >60000 cilvēku, valodas pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
toradži Tautu grupa (sadangi, poso, koro, pali) Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
malajieši Tautu grupa dienvidaustrumu Āzijā, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā, kā arī Malaizijā, Singapūrā, Brunejā); ticīgie - gk. musulmaņi
ziemeļluo Tautu grupa Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos (šilluki, anuaki, buruni, mabani, lvo, turi, bori), valodas pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
moro Tautu grupa Filipīnās, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, stipra arābu valodas ietekme, ticīgie - musulmaņi
bataki Tautu grupa, Sumatras (Indonēzijā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder malajiešu valodu grupai, ticīgie - musulmaņi, kristieši, daļa saglabājusi tradicionālos ticējumus
Grāpste Tebras kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, garums - 17 km, augštecē tā ir Cīravas un Lažas pagasta robežupe; Grābste; Grabste; Ilmade
materiālu mācība (arī zinātne) tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālmācība, materiālzinātne
materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai; materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība
kinotehnika Tehniskās ierīces, līdzekļi un paņēmieni, ko izmanto kinofilmu ražošanai un projicēšanai uz ekrāna; tehnikas nozare, kas saistīta ar kinofilmu ražošanu un projicēšanu uz ekrāna
minilaboratorija Tehnoloģiskā aprīkojuma komplekss automatizētai fotomateriālu apstrādei un fotoattēlu kopēšanai; sastāv no diviem patstāvīgiem blokiem - fotofilmu apstrādes procesora un fotoattēla kopēšanas ierīces (printera) un fotopapīra apstrādes procesora
ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni
ekzekvijas Teksti, kas sastāv no psalmiem ar antifonām un svēto rakstu daļām un kas tiek dziedāti bērēs un citās aizlūguma reizēs par mirušajiem gan mājās, gan baznīcā
tekstilnieks Tekstilmākslinieks
bruka Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā
rukata Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā
rukums Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā
lineārais blīvums tekstilmateriāla viena metra masa
platināšana tekstilmateriālu apstrāde speciālās iekārtās noteikta un vienmērīga platuma iegūšanai
Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis
smirdīgā kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora palmata")
Lonicera tellmaniana Tēlmaņa vīteņsausserdis
filmēties Tēlot kinofilmā; tikt uzņemtam kinofilmā
spolētava Telpa, celtne, arī cehs, kur spolē tekstilmateriālus
montāžas studija telpa, kurā notiek filmas montāža
ķiste Telpas rotājums - liels salmu puzuris, pie kura piekārti mazi puzuri
ķists Telpas rotājums - liels salmu puzuris, pie kura piekārti mazi puzuri
stereoizomērija Telpiskā izomērija - parādība, kad savienojumiem ir vienāds elementsastāvs un molekulmasa, bet atšķiras atomu sakārtojums telpā un tāpēc atšķiras to fizikālās vai ķīmiskās īpašības
Tjamplmora Templmora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_An Teampall Mor_)
profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma
veidtērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma
tēraudvelmēšana Tērauda velmēšana
salikts termins termins, kas darināts no diviem vai vairākiem celmiem (diviem vai vairākiem vārdiem)
silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.)
Rujen-Torney Ternejas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
ekstrakcijas terpentīns terpentīns, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus
zelmeņnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" iedzīvotāji
Tetelmuende Tetelmindes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
Tegasch Tiegažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
sasagulēties Tiekot izmantotam gulēšanai, sablīvēties (par salmiem, sienu)
gribēšana tieksme pēc seksa; vēlme mīlēties
gribulis Tieksme pēc seksa; vēlme mīlēties
kadī tiesnesis musulmaņu valstīs
kadijs Tiesnesis musulmaņu valstīs, kas vienpersoniski iztiesā lietas, vadoties pēc šariata
datora-plates tehnoloģija tieša iespiedplašu veidošana ar datoru, neizmantojot par starpposmu filmu
internegatīvs tieši no krāsu beznegatīva filmas izgatavota negatīva kopija
internegatīvkopija Tieši no krāsu beznegatīva filmas izgatavota negatīva kopija; internegatīvs
gņuta Tieva kārts salmu nostiprināšanai jumtu jumjot
kņuta Tieva kārts salmu nostiprināšanai jumtu jumjot
knutele Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jmta
knute Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jumta
knutiņa Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jumta
vilags Tieva kārts, ar ko nostiprina jumta salmu kārtu
sirds katetrizācija tieva katetra ievadīšana sirdī pa augšdelma vēnu un tālāk pa maģistrālajām vēnām
līkste Tieva, gara bērza vai alkšņa kārtiņa, ar ko jumjot piestiprina salmus
šķeteri Tievas kārtis salmu jumta nostiprināšanai
koktīkls Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāk nekā divi terminālmezgli un vismaz divi starpmezgli un kurā starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš
zvaigžņtopoloģija Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāki terminālmezgli un tikai viens starpmezgls
lineārs tīkls tīklu topoloģijas paveids, kurā ir tikai divi terminālmezgli, galīgs skaits starpmezglu un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš
ķešelis Tīklveida maiss ar ko nest sienu vai salmus
parādīties tikt izrādītam, parasti pirmo reizi (piemēram, par lugu, kinofilmu)
iet tikt rādītam (par kinofilmu, lugu)
Tilmannshof Tilmaņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā
Tomsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
Tumšņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
Timsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
Tumsiņa ezers Timseņš, ezers Silmalas pagastā
Timsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā
Tumsiņa Timseņš, ezers Silmalas pagastā
karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu
korns tīra cēlmetāla masa, ko satur monēta
akcepttests Tirgus pieprasījuma analīzes metode, kas palīdz noteikt testējamo personu vēlmi iegādāties noteiktu preci un šīs vēlmes līmeni
Ciskada ezers Tiskāda ezers Silmalas pagastā
dalma Tīteņi no maltās gaļas (parasti aitas gaļas), kas ietīti vīnogu lapās; dolma
galvas titri titri ar filmas nosaukumu un afišas titriem filmas sākumā
komentārtitri Titri, kas parādās filmas vidusdaļā un sniedz papildu informāciju
afišas titri titri, kuros uzskaitīti filmas veidošanā iesaistītie aktieri un tehniskie darbinieki
titultitrs Titrs, kas ietver (piemēram, kinofilmas, televīzijas pārraides) nosaukumu
beigu titrs titrs, kurā norādītas filmas beigas
komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks
tatāri Tjurku valodās runājošu mongoļu tautu grupa (piemēram, Pievolgā, Urālos, Krimā); runā tatāru valodā, ticīgie gk. musulmaņi
pagānisms To cilvēku reliģija un dievlūgšanas prakse, kuri nav ne kristieši, ne jūdaisti, ne musulmaņi
fizioloģiskā bilance to vielu uzņemšanas un patēriņa salīdzinājums, kuras piedalās organisma dzīvības procesos (īpaši vielmaiņā)
makrozamīns Toksisks glikozīds "Zamia" palmu ģints sēklās un lapās; neoplastiska iedarbība uz cilvēka aknām, nierēm, zarnām un plaušām; liellopiem izraisa letālus gastrointestinālus un aknu darbības traucējumus
tolmija Tolmeja
tolmiea Tolmejas
Menzesa tolmeja tolmeju suga ("Tolmiea menziesii")
melnbaltā tonālā gradācija tonālā gradācija starp absolūti melno un absolūti balto toni melnbaltajās filmās
Hina Tongiešu (Okeānija) mītos sieviete, kas izaudzēja pirmo kokospalmu
spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi
tonālā gradācija toņu intensitātes atšķirības kadrā atkāra no filmējamās ainas apgaismojuma pakāpes
minarets Tornis mošejas ēkas stūrī vai tai blakus, no kura saucējs (muedzins) piecreiz dienā izsauc musulmaņu ticības apliecinājumu (šahādu) un aicina musulmaņus uz lūgšanu (namazu); dievkalpojumu starplaikos daudzi minareti pieejami tūristiem, tie ir labs skatpunkts uz apkārtni
Toernishof Torņa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
tortelloni Tortellini - itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu
ortodoksālais jūdaisms tradicionālais jūdaisms, kas ir fundamentāli talmudisks gan ticējumos gan praksē
ventilatora smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē
dārza smidzinātājs traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (šķīduma, suspensijas, emulsijas, pesticīdu, minerālmēslu) sagatavošanai un izsmidzināšanai augļu koku un ogu krūmu lapotnē; ventilatora smidzinātājs
izkliedsējmašīna Traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna minerālmēslu nogādei uz lauka un vienmērīgai vienlaidu izsējai augsnes virspusē (vienlaikus vai vēlāk tos ar augsnes apstrādes mašīnu iestrādā augsnē); darba platums ir noteikts, nemainīgs
lauka smidzinātājs traktoram piekabināma, uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna darba šķidruma (pesticīdu, minerālmēslu šķīduma, suspensijas, emulsijas) sagatavošanai un izsmidzināšanai uz augsnes vai augiem; stieņa smidzinātājs
cukurbiešu sējmašīna traktoram uzkarināma mašīna precīzai kalibrētu viendīgsta cukurbiešu sēklu iesēšanai un vienlaicīgai minerālmēslu lokālai iestrādei rindās; sējot izveido arī izolējošu augsnes kārtiņu starp sēklām un mēslojumu, augsni uzirdina un pēc sējas pieveļ; rindu apstrādei ar herbicīdiem sējmašīnai pierīko slejsmidzinātājus
gubu vedējs traktoram uzkarināma mašīna siena un salmu gubu savešanai stirpās; lieto arī kūtsmēslu, skābbarības u. tml. kravu iekraušanai transportlīdzekļos; vestspēja līdz 1 t
vezelis Trauks, kas izgatavots no smalkiem vītolu zariem un salmiem
dobuma rezonators Trauks, kuru ar apkārtējo vidi savieno neliels caurums vai kakliņš; atrodoties ārējā skaņas laukā, tas pastiprina tikai noteiktas frekvences skaņas, tā dodot iespēju izdalīt harmoniskās komponentes; Helmholca rezonators
Galma aptieka trešā vecākā aptieka Latvijā, dibināta 1578. g. Jelgavas pilī Kurzemes hercoga un galminieku vajadzībām, darbojusies līdz 1993. g., no jauna atvērta 1651. g., līdz 1705. g. atradusies pilī, vēlāk Pasta ielā 16, ēka nodegusi 1944. g.
ftaleīni Trifenīlmetana krāsvielu grupa, ko dabū kondensējot ftalskābes anhidrīdu ar fenoliem
kinotriloģija Triju savstarpēji saistītu kinofilmu kopums
Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers
Čači Trūpu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
pasaluroze Trušu helmintozes veids, ko ierosina "Passalurus ambiguus" nematodes
Taubenhof Tūjas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes
ozolnieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
tulkotāja viltusdraugs tulkojuma saskarvalodās, resp., avotvalodā un mērķvalodā, lietots ārēji, formas ziņā līdzīgs kopīgas cilmes vārds ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet ar atšķirīgu nozīmi
viltusdraugs tulkojuma saskarvalodās, resp., avotvalodā un mērķvalodā, lietots ārēji, formas ziņā līdzīgs kopīgas cilmes vārds ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet ar atšķirīgu nozīmi
Tulmenes ezers Tulmenītis Aiviekstes pagastā
Tulmeņu ezers Tulmenītis Aiviekstes pagastā
Tulmens Tulmenītis, ezers Aiviekstes pagastā
hans Turcijā parasts būves veids, kas ap plašu pagalmu kārto arkādas ar galerijām, aiz arkādām zemesstāvā parasti iekārto tirgotavas, bet augšstāvu izmanto kā dzīvokli
radniecība Tuvība, līdzība (parādībām sabiedrībā), kas radusies no kopējas cilmes
acu atspīdums tuvplānos redzamais gaismas avota atspīdums filmētās personas acīs
birgains Tvanains, svelmīgs, dūmakains
aizdudzis Tveicīgs, svelmains
cietmēsli Tvirtie kūtsmēsli, kurus iegūst, lietojot pietiekamā daudzumā tādus pakaišu materiālus kā salmi, kūdra, zāģskaidas
virsmēslojums Ūdenī labi šķīstoši minerālmēsli, ko izkaisot, izsmidzinot papildus dod augiem (parasti, tos neiestrādājot augsnē)
Harčenku ezers ūdenskrātuve Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 11,8 ha; Harčonku ezers; Harčonoks
Almendras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Almendra, Embalse del_), uz Tormesas upes Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala rietumu daļā
Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
Stenlija ūdenskritumi ūdenskritumi Lualabas upē (Kongo augštece) augšpus Kisangani pilsētas, Kongo Demokrātiskajā Republikā, \~150 km garā posmā 7 ievērojamas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums — \~40 m, gar kreiso krastu dzelzceļš savieno kuģojamos posmus
ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem (piemēram, zvejniekiem)
filikoloze Ūdensputnu, galvenokārt pīļu helmintozes veids
Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte
Ķilmiņupe Ūdenstece Rojas pagastā pie Melnsila, ietek Rīgas jūras līcī; Ķilmeņupe
Aunupīte ūdenstece Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā
Brīnumupe ūdenstece Valmieras novada Kocēnu un Vaidavas pagastā, ietek Vaidavas ezerā
Baložupe Ūdenstece Valmieras novada Rencēnu pagastā, Sedas kreisā krasta pieteka, garums - 14 km; Baložu upe; Rencēnu upe; Rencēnupe; Gaspaža; Dzirnavupe
Dūre ūdenstece Valmieras novada Rencēnu un Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 12 km; Kalla; Kulla
Eriņu dīķis ūdenstilpe Valmieras novada Ķoņu pagastā, pie Rūjienas pilsētas robežas, platība — 2,8 ha
Ulmahlen Ulmales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
Ubbenorm Umurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Ubbenorm-Sarum Umurgas Sāruma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Umurgas-Sārumu Umurgas-Sārumu pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
Ibdenhof Ungershof - Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā
Puerkeln Ungurpils muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
Ungershof Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Omuļu pagastā
Argandāba upe Afganistānā (_Arghandāb, Rūd-e_), Helmandas kreisā krasta pieteka
Bātūra upe Afganistānā, Gaznī un Orūzgānas vilajetā, Helmandas kreisā krasta pieteka
Brazosa upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī
Almasa upe Brazīlijā (_Almas, Rio_), Gojasas štatā, Tokantinsas kreisā krasta pieteka, ietek Seras da Mesas ūdenskrātuvē
Tokantinsa upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru
Hilmenda upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros
Irghiza upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs
Tenteka upe Kazahstānā, Almati apgabala austrumos, iztek no Džungarijas Alatau, ietek Sasikkelā, lejtecē mēdz izsīkt
Aksu upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā
Ajageza upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā
Akšibaja upe Krievijā (_Akšibai_), Rostovas apgabalā un Kalmikijas Republikā, Karasalas kreisā krasta pieteka
Miasa upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu
Pola upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, garums - 267 km, sākas Valdajas ziemeļrietumu nogāzē (Tveras apgabalā), ietek Ilmeņa ezerā
Volhova upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, kritums - 13 m, iztek no Ilmeņa ezera, ietek Ladogas ezerā
Lovate upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, garums - 530 km, iztek no Lovateca ezera Baltkrievijā, ietek Ilmeņa ezerā
Šeloņa upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, ietek Ilmeņa ezerā
Ilovļa upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs
Kuma upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā un Dagestānas Republikā, garums 802 km, ietek Kaspijas jūrā
Msta upe Krievijā, Tveras un Novgorodas apgabalā, garums - 445 km, iztek no Mstino ezera Valdaja augstienes ziemeļaustrumos, ietek Ilmeņa ezerā
Alma upe Krimā (_Alma_), sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā Kalamitas līča dienvidos
Ančupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ēveles pagastā, Šūnupes kreisā krasta pieteka
Ārņupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas labā krasta pieteka
Andrupe upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte
Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā
Eisela upe Nīderlandē (_Ijssel_), Reinas lejteces labās attekas Lekas atzars uz ziemeļiem, garums 123 km, sākas pie Arnemas, ietek Eselmēra līcī
Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute
Almaša upe Rumānijā (_Almaṣa_), Somešas kreisā krasta pieteka Selažas žudecā
Someša upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
Almara upe Spānijā (_Almar_), Tormesas labā krasta pieteka Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, augštece Avilas provincē
Almonte upe Spānijā (_Almonte_), Taho kreisā krasta pieteka, ietek Alkantaras ūdenskrātuves augšgalā
Samoša upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
Ilme upe Vācijā ("Ilm"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 120 km
Ilmenava upe Vācijā ("Ilmenau"), Elbas kreisā krasta pieteka
Seda upe Valkas un Valmieras novadā, vidustecē nepilnu 18 km posmā ir šo novadu robežupe, garums - 62 km, kritums - \~8,5 m, sākas dumbrainā mežā \~4 km uz dienvidaustrumiem no Valkas, ietek Burtniekā
Ēķinupe upe Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezera dienvidu galā, garums - 16 km; Eikinupe; Eiķenu upe; Ēķene; Eiķinupe; Ēķina
Anuļa upe Valmieras novada Kocēnu pagastā, Jumāras kreisā satekupe, garums - 16 km
Rūja upe Valmieras novadā, iztek no Ruhijerva ezera Igaunijā, garums - 77 km, (Latvijā 72 km, 2 km Latvijas un Igaunijas robežupe), kritums - 40 m, ietek Burtniekā
Nisana upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Hallandes lēnē, ietek Kategata Laholmas līcī pie Halmstades
Emona upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Kalmaras lēnē, ietek Baltijas jūras Kalmaras šaurumā
Lāgana upe Zviedrijas dienvidos, Krūnuberjas un Hallandes lēnē, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā
līčenieki Upes dzelmes apdzīvotāji
urdu Urdu valoda - ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, Pakistānas valsts valoda, tajā runā arī musulmaņi Indijā, radniecīga hindi, daudzi persiešu un arābu aizguvumi; rakstība - arābu
Orgishof Urgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā
miglbildes uz ekrāna projicēti attēli; kinofilma
trīsslāņu emulsija uz vienas filmas pamatnes uzklāti trīs emulsijas slāņi, no kuriem katrs fiksē vienu gaismas krāsu spektra daļu - sarkano, zilo vai zaļo
rullis uz vienas spoles uztītās kinolentes apjoms, kas atbilst apm. 12 demonstrēšanas minūtēm - 300 m 35 mm filmai vai 120 m 16 mm filmai
vālenis uz zemes vai grīdas noklāta siena vai salmu kārta
uzdot uzcelt (parasti ar dakšām, sienu, salmus u. tml.) augšā (kam, arī kur)
reklāmklips Uzfilmēts klips^1^ (kā) reklamēšanai
labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne
nogribēt Uznākt spēcīgai vēlmei
apgaismojuma līmenis uzņemamās (filmēšanas) telpas vispārējās apgaismotības raksturlielums, ko nosaka filmējamo objektu dabiskā atstarošanas spēja salīdzinājumā ar kontrastainību attiecīgā apgaismojumā
attēls uzņemamās vides ainas fiksējums filmas emulsijas slānī
filmēšana Uzņemšana - kādas norises fiksēšana filmā, kas pēc attīstīšanas un kopēšanas var tikt projicēta
rimeikot Uzņemt jaunu filmu, kuras pamatā ir kāda reiz jau uzņemta filma
filmēt Uzņemt kinofilmā
darba kopija uzņemtā filmas materiāla pozitīva kopija, kuru montāžas režisors apstrādā un sinhronizē montāžas procesā
izplūdums Uzņemta punkta attēla lielums uz filmas emulsijas, filmējot ar noteiktu objektīvu; kvalitatīviem objektīviem tas ir mazāks
atgriezumi Uzņemti kadri vai dubli, kurus neiekļauj filmas pabeigtajā variantā
velmētava Uzņēmums vai tā daļa, kur velmē (ko)
supertuvplāns Uzņēmums, kurā ietilpst filmējamās personas sejas daļa starp lūpām un uzacīm
Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers
Dikļu dzirnavezers uzpludināts uz Mazbriedes upes Valmieras novada Dikļu pagastā, platība — 4,6 ha; Dzirnavu ezers
Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers
subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā (parasti teksta tulkojums)
antropomorfiskā teleoloģija uzskats, ka pasauli radījis un mērķtiecīgi iekārtojis Dievs, kam piemīt tāda pati domāšana, vēlmes un griba kā cilvēkam
uzčukurot Uztaisīt salmu jumta kori
aplikē Uzvelmētais sudrabs
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji
lēcējvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Throscidae syn. Trixagidae"), 230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, 1,5-5 mm garš, sastopamas gk. mežos vecu koku stumbros un celmos, jūras krastā zem izskalojumiem, pārlidojumu laikā - zālē
kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem
reinlenders Vācu cilmes sadzīves deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
sēklvads Vads (piemēram, sējmašīnai), pa kuru plūst sēklas vai minerālmēsli
Waidau Vaidavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
Wainsel Vainižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vainižu pagastā
siksnižnieks Vainižu pagasta vidusdaļas iedzīvotājs (starp Valmieras un Cēsu lielceļu)
vīksna Vairākas gobu ģints ("Ulmus") sugas, vasarzaļi koki ar lielu vainagu, Latvijā brīvā dabā tikai 1 suga
dublēt vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru)
kinoalmanahs Vairāku (parasti pēc temata, žanra tuvu) īsmetrāžas filmu apvienojums pilnmetrāžas filmā
poliekrāns Vairāku ekrānu sistēma vai viens ekrāns savstarpēji saistītu filmas fragmentu vienlaicīgai demonstrēšanai
augu ziloņkauls Vairāku palmu ģinšu sēklu endosperms, ko izmanto ziloņkaula imitācijai (gatavo pogas, rotaslietas)
tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas, piemēram, regulē organisma vielmaiņu, augšanu, attīstību
gribēšana vajadzība, vēlme, tieksme (pēc kā)
palatīns Valdnieka galma, arī valsts ierēdnis viduslaikos
emīrs Valdošās personas, arī valdošās dzimtas piederīgā tituls (dažās musulmaņu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls
pantenieši Vallmieras novada Sēļu pagasta apdzīvotās vietas "Pantene" iedzīvotāji
Valmis Valmiera
Wolmar Valmiera
Šanas biedrība Valmierā 1920. g. radusies neformāla biedrība, kas veicināja visus darbības veidus ar "-šana", pastāvēja līdz 1940. gadam
V11VKV Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskola (raj.)
V5.V Valmieras 5. vidusskola (raj.)
VGK Valmieras gaļas kombināts
VMK Valmieras mēbeļu kombināts (rāj)
Wolmarshof Valmieras muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
Jaunjērcēni Valmieras novada apdzīvotās vietas "Jērcēni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems, bet tagad iekļauta Jērcēnu ciemā
rūjēnieši Valmieras novada apdzīvotās vietas "Rūjiena" iedzīvotāji
zilkalnieši Valmieras novada apdzīvotās vietas "Zilaiskalns" iedzīvotāji
Novoburtņekskaja Valmieras novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jaunburtnieki Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" bijušais nosaukums
bērzainieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji
jaunburtniecieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtnieki" iedzīvotāji
jaunbrengulieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbrenguļi" iedzīvotāji
jaunvālēnieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvāle" iedzīvotāji
dūrieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji
Dūres Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" nosaukuma variants
ēķinieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēķins" iedzīvotāji
Burtnieku vidusskola Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Penči" paralēls nosaukums
pidriķieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķis" iedzīvotāji
Pidriķi Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķis" nosaukuma variants
daugulieši Valmieras novada Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" iedzīvotāji
Dickeln Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums
Dikeļnskaja Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
ēvelieši Valmieras novada Ēveles pagasta apdzīvotās vietas "Ēvele" apkārtnē; Ēvelē
ēvelieši Valmieras novada Ēveles pagasta apdzīvotās vietas "Ēvele" iedzīvotāji
Eveļskaja Valmieras novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums krieviski
nuķieši Valmieras novada Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Nuķis" iedzīvotāji
jērcēnieši Valmieras novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jērcēni" iedzīvotāji
Jercenskaja Valmieras novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
jērcēnieši Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Jērcēnos
endzelieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" iedzīvotāji
jerieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" iedzīvotāji
olerieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Oleri" iedzīvotāji
jaunmuižnieki Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji
kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kauguri" iedzīvotāji
kļavēnieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji
kļavieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji
kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" (padomju laikā "Kaugurieši") iedzīvotāji
Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
Kaugershof Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums
Kaugerskaja Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums krieviski
dūķerieši Valmieras novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dūķeri" iedzīvotāji
Metzkuell Valmieras novada Lodes pagasta bijušais nosaukums
pučurdzieši Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurga" iedzīvotāji
Pučurga Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurgas" nosaukuma variants
promultieši Valmieras novada Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Promulti" iedzīvotāji
piksārietis Valmieras novada Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Piksāri" iedzīvotājs
jaunklidzēnieši Valmieras novada Plāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunklidzis" iedzīvotāji
Planskaja Valmieras novada Plāņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
ābolinieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji
Nuķi Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Nuķis" nosaukuma variants
ramatieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Ramata" iedzīvotāji
bucieši Valmieras novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Buka" iedzīvotāji
Ranzen Valmieras novada Rencēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski
idvieši Valmieras novada Sēļu pagasta apdzīvotās vietas "Idus" iedzīvotāji
apsieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apses" (agrāk - "Apse") iedzīvotāji
jaunatnieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji
jaunkažēnieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkažēni" iedzīvotāji
Kolberg Valmieras novada Skaņkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
dutkēnieši Valmieras novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Dutka" iedzīvotāji
podzēnieši Valmieras novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Podzēni" iedzīvotāji
Gaidēni Valmieras novada Vaidavas pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Baužmala" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
jerieši Valmieras novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" iedzīvotāji
austrumieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji
Austrumi Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" bijušais nosaukums padomju laikā
košķelieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" iedzīvotāji
plāterieši Valmieras novada Vilpulkas pagasta apdzīvotās vietas "Plāteri" iedzīvotāji
dālinieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji
Kaija Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" nosaukuma variants
pīlātieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Pīlāti" iedzīvotāji
valmiermuizieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Valmiermuiža" iedzīvotāji
Voļmargofskaja Valmieras pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wolmarshofsche Valmieras pagasta bijušais nosaukums vāciski
VPK Valmieras piena kombināts
valmierieši Valmieras pilsētas iedzīvotāji
pārgaujieši Valmieras pilsētas labā krasta mikrorajona "Pārgauja" iedzīvotāji
Pārgauja Valmieras pilsētas mikrorajons Gaujas kreisajā krastā
VRCS Valmieras rajona centrālā slimnīca
VRKN Valmieras rajona kultūras nams
VRPBS Valmieras rajona patērētāju biedrību savienība
VSŠ Valmieras stikla šķiedra
VSŠR Valmieras stikla šķiedras rūpnīca
VUIeR Valmieras ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīca
Viesturene Valmieras Viestura vidusskola
Lokno struktūra Valmieras-Lokno izcilnis
Pleskavas-Valmieras valnis Valmieras-Lokno izcilnis
Bauņu pagasts Valmiers novada Matīšu pagasta bijušais nosaukums, bet neliela daļa bijušā Bauņu pagasta teritorijas nonākusi Bērzaines pagastā
leksikas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido vārdu un leksiski semantisko elementu un kategoriju kopums to savstarpējās (cilmes, lietojuma u. c.) attieksmēs un izpausmes veidos
vispārīgā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas būtību, funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā, valodas un domāšanas sakaru, valodu uzbūves universālās iezīmes, klasificē pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas metodes un paņēmienus
Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns
Beliza Valsts Centrālamerikā (angļu val. "Belize"), Jukatanas pussalas dienvidaustrumos, platība – 22970 kvadrātkilometru, galvaspilsēta – Belmopana, administratīvais iedalījums – 6 distrikti, robežojas ar Gvatemalu un Meksiku, apskalo Karību jūra
valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados
kinocenzūra Valsts sistēma kinofilmu nozares pārraudzībai
kinofilmas cilpa vaļīgais kinofilmas posms pirms pārtinējmehānisma, lai kinolente projektorā vai kamerā nebūtu stingri nostiepta, mazāk diltu un retāk trūktu
suņastes Vāpskaraino salmaugu ģints, vienpusīgu vārpskaru, daudz ziediem un sekstainu ietērpu vārpiņām, divām kausplēksnēm, īsu akotu zieda ārplēksnei
tautas etimoloģija vārda cilmes nezinātnisks skaidrojums, kas pamatojas uz skaidrojamā vārda skanisku līdzību kādam etimoloģiski neradniecīgam vārdam
etimoloģizācija Vārda cilmes noskaidrošana un aprakstīšana
galotne Vārda daļa, kas atrodas aiz celma un, vārdu lokot, mainās
iekšējā forma vārda morfoloģiskās struktūras saikne ar vārda celma morfēmu sākotnējo semantiku
afikss Vārda sastāvdaļa, ko pievieno saknei vai celmam (atvasinot jaunus vārdus)
personvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā apkopoti personvārdi, parasti dodot norādes par to izplatību, cilmi, etimoloģiju
svešvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā doti un skaidroti citvalodu cilmes vārdi, ko valodas lietotāju vairākums (pēc atsevišķām fonētiskām un/vai morfoloģiskām pazīmēm) uztver kā svešvārdus
etimoloģijas vārdnīca vārdnīca, kurā rādīta vārda cilme un sniegti komentāri par vārdu radniecību
hibrīdvārds Vārds ar dažādu valodu cilmes sastāvdaļām, piem., autoceltnis, televīzija
pirmatnīgs vārds vārds ar pirmatnīgu celmu
atvasināts vārds vārds, kam ir atvasināts celms un kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā
internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms
saliktenis Vārds, kas ir darināts, savienojot divu vai vairāku vārdu saknes, celmus vai arī divus vai vairākus vārdus
motivētājvārds Vārds, kurš nozīmes ziņā motivē atvasinātu vārdu un kura celms ir šī atvasinājuma pamatā
salikteņu darināšana vārdu darināšana, apvienojot vienā leksikas vienībā vārdu savienojuma (vārdkopas vai vārdrindas) vismaz divus patstāvīgus vārdus vai to celmus
atvasināšana Vārdu darināšana, vārda saknei vai celmam pievienojot afiksu - piedēkli, priedēkli vai derivatīvo galotni - atbilstoši valodas vārddarināšanas modeļiem
sintaktiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens, kurā tiek darināts saliktenis, apvienojot vārdu savienojuma divus vai vairākus vārdus resp. celmus
vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm)
pundurzāle Vārpainajiem salmaugiem piederīgs smiltāju augs, sīka, velēnīga, pavedienveidīga zāle; reti sastopams Kurzemē
ceroxylon Vaskapalmas
sturbulis Veca celma atlieka
pužeklis veca, sagruvusi ēkas daļa vai atsevišķa ēka; arī pavirši celta būda ar salmu, žagaru vai lapu jumtu, kur mitinās vai vistas
brigadieris Vecāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; Krievijā 18. gs. virsnieka tituls starp pulkvedi un ģenerālmajoru
exfestucatio Vecās vācu tiesībās ārēji attēlota atsavinātāja atteikšanās no pārdodamā nekustamā īpašuma, pasniedzot pircējam nūjiņu, vēlāk salmu
Alt-Ottenhof Vecates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vecates pagastā
Alt-Vrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā
Alt-Wrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā
čuži Veci salmi vai siens guļammaisā
Sussikas Vecmuiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salaspils pagastā
cenceris Vecs celms
cencers Vecs celms
capāns Vecs koka celms
vecsēta Vecsaimniecības ēkas kopā ar pagalmu
Alt-Salis Vecsalacas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai
trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos
Ahibudnaja vēdiskajā mitoloģijā - rāpuļveida dievība, plašākā nozīmē - jūras un pasaules okeāns; lai gan tradīcija saista šā čūskveidīgā mitoloģiskā radījuma dzīvesvietu ar ūdenstilpju dzelmēm, tā ietekmes sfērā ietilpst arī zeme, debesis, debesu spīdekļi, augi, dzīvnieki un kalni
trofohromatīns Veģetatīvais hromatīns, kas regulē šūnas vielmaiņu un funkcijas
simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā
sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek, piemēram, traukam, ķermeņa daļai, lai aizkavētu siltuma aizplūšanu no tās
sega Veidojums, parasti no tekstilmateriāla vai ādas, priekšmetu pārsegšanai
montēt veidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), grupējot gatavas sastāvdaļas; grupēt (gatavas sastāvdaļas), lai veidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
atvasināt veidot jaunu vārdu, kāda cita vārda saknei vai celmam pievienojot vienu vai vairākus afiksus — piedēkli, priedēkli vai galotni
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm
kartožneica Veikla kāršu spēlmane
kinoficēt veikt pasākumus, kas nodrošina regulāras kinofilmu izrādes
čančināt vējainā laikā ar sietu atdalīt graudus no pelavām un salmiem
dapifers Vēlā romiešu ķeizaru laikā galma ierēdnis, kas pārraudzīja ēdienus; viduslaikos galma virtuves un galda pārzinis (lat. "ēdienu nesējs")
rendzīna Velēnkarbonātu augsne - meža un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem
rendzīnas velēnkarbonātu augsnes – meža un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem
valce Velme
eternizācija Vēlme pagarināt savu zemes dzīvi (ļaužu atmiņās, nostāstos u. tml.) pāri nāves robežai
egutieris Velme ūdenszīmju iespiešanai papīrā, sevišķi vērtspapīriem
uima Vēlme, dziņa
tīkotne Vēlme, vēlēšanās, tieksme
aizvelmēt Velmējot aizdarīt, noslēgt
ievelmēt Velmējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, padziļinājumus)
uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko)
izvelmēt Velmējot izveidot
profilvelmējums Velmējums ar noteiktu šķērsgriezuma formu
desiderata vēlmes; grāmatas, priekšmeti, kas nepieciešami kādas bibliotēkas, kolekcijas u. tml. papildināšanai
velmēšanas stāvi velmēšanas iekārtas, kas sastāv no korpusa, rotējošiem velmjiem un to piedziņas mehānisma
velmji Velmēšanas stāva sastāvdaļas, ar ko velmējumiem veido vajadzīgo formu un izmērus; var būt gludi vai ar veidrievām, t. s. profiliem
slabings Velmēšanas stāvs slabu (tērauda lokšņu) izgatavošanai
sliede Velmēta īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi
velmētāja Velmētājs
iespiedmašīnas velmes velmju sistēma krāsas un (ofseta iespiedmašīnās) ūdens uzklāšanai iespiedformai
veltenis Veļot izgatavots veidojums, piemēram, tekstilmateriāls
silmalnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" iedzīvotāji
Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā
Holande Vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci
Pannas ezers vidējais no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, garums - \~350 m, lielākais platums - \~140 m; Baļļas ezers
vidējā pusdiena vidējās Saules augšējās kulminācijas moments
viģiks Videofilma
pornovideo Videofilmas ar pornogrāfisku saturu
videonoma Videofilmu noma
videoprogramma Videofilmu programma
videoseanss Videofilmu seanss
DVD-Video ciparvideodisks videoformāts pilnmetrāžas ciparfilmu izspīdināšanai displeja ekrānā
rumba Vidusamerikāņu cilmes ritmiski spraiga sarīkojumu deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā
luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
gazī viduslaikos - karotāji, kas piedalījās musulmaņu karagājienos pret "neticīgajiem"
domskola Viduslaikos katoļu valstīs īpaša mācību iestāde pie doma baznīcām, par klosteru skolām augstāka mācību iestāde, kurā gatavoja garīdzniekus, galma un pilsētu pašpārvalžu darbiniekus
marabuts viduslaikos Ziemeļāfrikā - musulmaņu mūks karotājs
truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā)
ninnezangs Viduslaiku lirika, kas bija svarīga 12. un 13. gs. bruņinieku un galma kultūras sastāvdaļa
kastelas tipa pils viduslaiku pils, kuras apkārtmūra aizsargātajā pagalmā pa perimetru izvietotas dažādas nozīmes ēkas
rabīniskais jūdaisms viduslaiku rabīnu reliģija; rabīni veica Talmūda interpretāciju un izveidoja autoritatīvus likumu, atbilžu, uzskatu un spriedumu kodeksus
Ulmales griezums viduspleistocēna jūras nogulumu stratotipiskais griezums (9. urbums) pie Ulmales Sakas pagastā, kvartāra nogulumu segas biezums — 78 m
Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā
pilstiesa Vidzemē zviedru laikos tiesa ar ierobežotu kriminālo jurisdikciju, kas izskatīja parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas, sākotnēji Rīgā Tērbatā un Koknesē, bet no 1639. g. tikai Rīgā, 17. gs. beigās likvidēta un tās funkcijas nodotas kārtības tiesai un galma tiesai
Lielais zviedru kadastrs Vidzemes 1688. g. arklu revīzijas materiālu apkopojums 14 sējumos (8 sējumi par Vidzemes daļu, 6 sējumi par igauņu daļu), kas glabājas arhīvos Rīgā, Tartu un Stokholmā
kobolds Viegla vārstspiede, darbināma ar kāju vai elektrību, ar šķīvju krāsas ierīci un divām iekrāsojamām velmēm
čadra Viegls plīvurs, kurā musulmaņu sievietes, izejot no mājas, ietinas, atstājot šauru spraugu acīm
esenciālais metabolīts viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai, piem., vitamīns
metabolīts viela, kas rodas organismā vielmaiņas procesā
sekrēts viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas
antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
grammolekula Vielas daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar tās relatīvo molekulmasu
destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana
antacīdie līdzekļi vielas, kas neitralizē kuņģa sulas sālsskābi (piemēram, almagels, magnēzijs)
lipotropās vielas vielas, kas regulē tauku vielmaiņu
patometabolisms Vielmaiņa slimības gadījumā
mikrometabolisms Vielmaiņa, ko var pētīt ar mikrometodēm
putnu tehnoloģiskās slimības vielmaiņas funkcionāli traucējumi, ko izraisa hipokinēze, kanibālisms, sprostnogurums, histērija, aptaukošanās, aknu taukainā deģenerācija
šlakvielas Vielmaiņas gala produkti
parahormons vielmaiņas galaprodukts, kas iedarbojas uz dažiem orgāniem tāpat kā hormons, piemēram, CO~2~
ekskrēts Vielmaiņas galaprodukts, kas tiek izvadīts no organisma
atkritumvielas Vielmaiņas procesā radušās vielas, ko organismā tālāk neizmanto
anabolisms Vielmaiņas procesi organismā, kuros no vienkāršākām vielām veidojas komplicētākas organiskās vielas
enerģētiskais metabolisms vielmaiņas procesi, kuros atbrīvojas enerģija
pamatvielmaiņa Vielmaiņas procesu kopums, kas nepieciešams, lai organismam saglabātos dzīvotspēja
alantoīns Vielmaiņas produkts, kas veidojas, oksidējoties urīnskābei
diabēts vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; cukurslimība; cukura diabēts
cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; diabēts
ketonvielas Vielmaiņas starpprodukti, kas veidojas gk. taukskābju maiņā; acetonvielas
acetonviela Vielmaiņas starpprodukts, kas veidojas galvenokārt taukskābju maiņā, ketonviela
patometabolisms Vielmaiņas traucējumi
dismetabolisms Vielmaiņas traucējums
tezaurismoze Vielmaiņas traucējums, kad dažas vielas uzkrājas organisma audos neparasti lielā daudzumā
cistinūrija Vielmaiņas traucējums, kas izpaužas kā cistīna izdale urīnā
ebulioskopija Vielu molekulmasas fizikālķīmiska noteikšanas metode, kas pamatojas uz vārīšanās temperatūru atšķirībām
fiksāža Vielu šķīdums, kas nostiprina attēlu, izšķīdinot no fotopapīra vai filmas nesadalījušos sudraba bromīdu
Čavinas kultūra viena no Andu kultūrām Dienvidamerikā, kuras reliģiskais centrs bija Čavina, iespējams, ka šī kultūra bija olmeku kultūras atzarojums
vieliskā atkarība viena no atkarību grupām, kas ietver ar psihoaktīvu vielu lietošanu saistītās atkarības; raksturīga nepārvarama (obsesīva vai kompulsīva) vēlme atkārtoti lietot vienu (monovielu lietošana) vai vairākas psihoaktīvās vielas (polivielu lietošana), lai gan ir zināms par nelabvēlīgām biopsihosociālām sekām
okoļņičijs viena no augstākajām dienesta pakāpēm un amatiem Krievijas galmā no 13. gs. līdz 18. gs. sākumam
hanafīti viena no četrām ortodoksālā islāma tiesību skolām; musulmaņu sunnītu reliģiskā novirziena pārstāvji
sērija viena no garas kinofilmas vai seriāla daļām
dioktofimoze viena no helmintozes formām
dipilidioze viena no helmintozes formām
islāms viena no izplatītākajām pasaules reliģijām, kuras piekritējus sauc par musulmaņiem; pēc arābu ticējumiem, to nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā
darbības samontēšana viena no montāžas procesa sastāvdaļām – divu filmas posmu izvēle, kuros uzņemta viena un tā pati darbība, un norises saskaņotības prasībām atbilstošākās montāžas vietas noteikšana
imamāts viena no musulmaņu teokrātijas formām
folo viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
gimini viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
karabori viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
kofoli viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
gimirri viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
kafiči viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
mao viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
ometi viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
šinaši viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
leikomaīns viena no slāpekli saturošām bāzēm, kas veidojas organismā normālā vielmaiņā atšķirībā no ptomaīna, kas veidojas pūšanas gaitā
dadari viena no Sudānā, Kordofanas plato dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
dairi viena no Sudānā, Kordofanas plato dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
vali viena no Sudānā, Kordofanas plato dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
karko viena no Sudānā, Kordofanas plato, dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
perforācija vienāda lieluma regulāri izvietoti caurumiņi filmas malās, kuros iekļūst pārtinējmehānisma zobi, virzot filmu cauri kamerai vai projektoram
arilmetānkrāsvielas Vienas no pirmajām sintētiskajām krāsvielām, difenilmetāna, un trifenilmetāna atvasinājumi ar oksigrupām un aminogrupām molekulā
dubultekspozīcija Vienas un tās pašas filmas eksponēšana divreiz, iegūstot divu attēlu pārklāšanos
monopods Vienbalsta fotostatīvs operatīvai fotografēšanai vai filmēšanai ierobežotā apgaismojumā
synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā
ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta
ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu
taro Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia")
kolokāzija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia"); taro 1
kokospalma Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas ģints ("Cocos"), kurā ir tikai 1 suga
korifa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Corypha")
nipa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Nipa")
ziloņkaulene Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Phytelephas")
kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska
pandāns Viendīgļlapju klases palmu apakšklases pandānu rindas dzimta ("Pandanaceae"), krūmi, liānas, koki ar cietām, šaurām, līdz 4 m garām lapām, kas sakārtotas pušķos zaru galā, ziedi vālītēs vai galviņās, kas sakārtotas skarās, 3 ģintis, \~900 sugu
ciklants Viendīgļlapju klases palmu apakšklases rinda ("Ciclantales"), 1 dzimta
pārtinējskatītājs Vienkārša ierīce filmas caurskatīšanai bez projicēšanas
krāsas izvelmēšana vienmērīga iespiedkrāsas sadalīšana pa iespiedaparāta krāsu velmēm un cilindriem
meža zīme vienota parauga dokuments – sveķu, sulu, celmu, mizu, zaru, zaleņa, eglīšu, meiju u. c. dekoratīvo materiālu un meža blakusizmantošanas produktu ieguves atļauja, arī nelikumīgi nocirsto koku izvešanas atļauja
Baznīcas ezers viens no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m; Mācītājmuižas ezers
elkoņa kauls viens no apakšdelma kauliem, kas atrodas mazā pirkstiņa pusē
Hebseds viens no centrālajiem notikumiem senēģiptiešu svētku kalendārā, svētki, ko pirmo reizi svinēja trīsdesmitajā faraona valdīšanas gadā, bet pēc tam ik pēc trim gadiem (dažreiz arī citā laikā), ar mērķi atjaunot faraona fiziskos un garīgos spēkus; svētku kulminācija bija faraona rituālās nāves imitācija
A3 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka)
somatotropīns viens no hipofīzes priekšējās daivas hormoniem, kas ietekmē vielmaiņas procesus un organisma augšanu
Dannenšterna nams viens no izcilākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā, celts 1694.-1696. g., Rīgā, Mārstaļu ielā 21, tam ir 3 savstarpēji savienoti korpusi (no tiem 2 pagalma korpusi), galvenais korpuss ir divstāvu mūra ēka ar atikas stāvu, pagrabu un jumtā izbūvētiem 5 bēniņu stāviem, ko izmantoja par noliktavām
aizkuņģa dziedzeris viens no mugurkaulnieku ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, cilvēkam atrodas aiz kuņģa, izdala gremošanas fermentus un piedalās vielmaiņas procesā
Steļmaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, platība - 6,2 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m: Stelmaka ezers; Strēlnieku ezers; Streļmuku ezers; Streļnieku ezers
vidusnervs viens no rokas nerviem, kas iet pa apakšdelma un plaukstas priekšējo virsmu
Bhudžju viens no senindiešu teiksmu personāžiem, kurš figurē kopš Rigvēdas laikiem pazīstamajā sižetā par Ašviniem, kas glābj no pazušanas jūras dzelmē ceļabiedru pamestu kuģinieku
ozolmuizieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
Aičas viesu māja Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Aičas dzirnavu ezera, darbība pārtraukta 2019. g. janvārī
caurbrauktuve vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri)
kurvis vieta virs piedarba (ko parasti izmanto salmu sakraušanai)
kolmājs vieta, kur aug kalmes
plaukstveida vīgrieze vīgriežu suga ("Filipendula palmata")
parastā vīgrieze vīgriežu suga ("Filipendula ulmaria")
Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš
staipikņi Vijīgi augi vai to salmi (zirnāji, kaņepāji, pakulas), kas nokarājas
berzeklis Vīkšķis (salmu, meldru utt.) trauku beršanai
Zarnau Vīķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
Kandahāra Vilajets Afganistānas dienvidu daļā, robežojas ar Helmandas, Orūgzānas un Zābolas vilajetu, kā arī ar Pakistānu
Ceratostigma willmottianum Vilmnota ceratostigma
adatnieks Viltīgi gudrs; jokupēteris, šķelmis
akotnieks Viltnieks, gudrinieks, jokupēteris, šķelmis
Wilsenhof Vilzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā
krustacelmieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" iedzīvotāji
Molmežnīki Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Malmežnieki" nosaukuma variants
Wilkenhof Viļķenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā
Karminuči pagrieziens vingrošanā uz līdztekām - pagrieziens par 360° no balsta priekšvēzienā, pārejot balstā uz augšdelmiem
Winkelmannshof Vinkelmaņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
Wuerken Virķēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
gailīši Virsējie salmu kūļi jumta segumā
Almass virsotne Brazīlijā (_Almas, Pico das_), Baijas štatā, Djamantinas augstienes dienvidu daļā, augstums - 1836 m
Almansors virsotne Spānijā (_Almazor, Pico_), Centrālajā Kordiljērā, agstums 2592 m
kibla Virziens, kādā musulmaņi pagriežas pirms lūgšanām, t. i. Mekas virziens, kas katrā mošejā ir iezīmēts ar nišu sienā
miksēšana Visa filmas skaņas materiāla (mūzikas, dialoga, trokšņu) apvienošana vienā skaņas celiņā
podagra vispārēji vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to nogulsnēšanos, piemēram, locītavās, zemādā; ģikts
celmainība vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
celmainums vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
lielmanība vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
lielmanīgums vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielmanība
lielmutība vispārināta īpašība --> lielmutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
naujums vispārināta īpašība --> naujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība, karsta vēlme
skolmeistariskums vispārināta īpašība --> skolmeistarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
svelmainums vispārināta īpašība --> svelmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
svelmainums vispārināta īpašība --> svelmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
svelmainība vispārināta īpašība --> svelmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
svelmīgums vispārināta īpašība --> svelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
šķelmība vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
šķelmīgums vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; šķelmība
leksiskā nozīme vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē
ASA Vispārpieņemts etalons filmas emulsijas reakcijas ātrumam dienasgaismā
drukas Viss, kas ir smalki sasmalcināts vai drupināts (piemēram, salmi, pelavas, zāle, būvgruži)
heterakidoze Vistu un ūdensputnu helmintoze, ko ierosina spalīši
grīzeklis Vītne no salmiem, siena vai koku zariem
Buphtalmum salicifolium vītollapu buftalma
kakls Zābaka daļa starp pēdu un stulmu
zābaka kakls zābaka daļa starp stulmu un zābaka galvu
zābaka stilbs zābaka stulms
avilis Zābaka stulms
kaļava Zābaka stulms
šekte Zābaka stulms
stulmenis Zābaka vai zeķes stulms
štulpzābaki Zābaki ar atsevišķi liekamu stulmu daļu
šekta zābaki zābaki ar gariem stulmiem
stulpiķi Zābaki ar pusgariem stulmiem
stulpiņi Zābaki ar pusgariem stulmiem
puszābaki Zābaki ar stulmiem, kas sniedzas mazliet augstāk par potītēm
stulmzābaki Zābaki, kam ir stulmi; stulmu zābaki
stulmu zābaki zābaki, kam ir stulmi; stulmzābaki
stopiņš Zābaks ar īsu stulmu
aule Zābaku stulms
štūgs Zābaku stulms
stulbs Zābaku stulms
zakjats Zakāts - reliģisks nodoklis musulmaņiem viduslaikos
kinozāle Zāle kinofilmu izrādēm
pužagas Zāle, siens, salmi, kas neder lopbarībai
virszāles Zāles, kas ir garākas, ziedu stiebriem un lapām bagātākas un aizņem zelmeņa virsējo daļu
apakšzāles Zāles, kas pastiprināti stīgo un aizņem zelmeņa apakšējo daļu
Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte
enterobacteriaceae Zarnu baktēriju dzimta, pie kuras pieder salmonellas un šigellas
enterotoksikācija Zarnu cilmes autointoksikācija
salmoneloze Zarnu infekcijas slimība ("salmonellosis"), ko izraisa salmonellas
koliinfekcija Zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznesti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni
klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem); pārklājamais vai paklājamais
Mammillaria zeilmanniana Zeilmana mamilārija
stupele Zeķes stulms, kuram nav pēdas
frontispice Zelmenis
zelgsnis Zelmenis
zelminis Zelmenis
jumtgale Zelminis - divslīpju jumtu noslēdzoša galasiena, kuru no sienas neatdala dzegas, kā frontonu
ģēvelis Zelminis, jumtgale
ģēvele Zelminis, jumtgale - divslīpju jumtu noslēdzošā galasiena
ģēvele Zelminis, jumtgale; ģēvelis
laškrāsas zeltpore zeltporu suga (Hapalopilus salmonicolor), kas sastopama ļoti reti
Lukstiņu pļavas zemais purvs Valmieras novadā, Burtnieka ezera austrumu malā, platība - 672 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,2 m, purvs iekultivēts, izveidots ceļu tīkls
kambarjunkurs zemākais galminieks cara Krievijā un dažās citās monarhistiskās valstīs
vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums
tropiskā josla zemeslodes karstākā josla abpus ekvatoram ar svelmainu, karstu klimatu, pasātiem un musoniem
Dūeode zemesrags Dānijā, Bornholmas salas dienvidaustrumos
valmaņnieki Zemītes pagasta apdzīvotās vietas "Valmaņi" iedzīvotāji
Ābeles Zemnieku saimniecība Valmieras novada Rencēnu pagastā
Pētera grasis ziedojums pāvesta galma valstij (pirmatnēji zināms nodoklis)
galeli Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
ibuāņi Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
lolodi Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
makjani Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
tobeli Ziemeļhalmaheru grupas cilts, dzīvo Indonēzijas austrumos, gk. Halmaheras salas ziemeļu piekrastē un Morotajas salā
Zeiderzē Ziemeļjūras līcis Nīderlandes piekrastē, no jūras to atdala Rietumfrīzu salas, dambis sadala Vadenzē līcī (ziemeļos) un Eiselmēras līcī (dienvidos)
āzi Ziemeļnieku mitoloģijā - kungu u. c. labiešu mirušās dvēseles (veļi); vēlāk arī Odina dievu galma locekļi
samtainā ziemene ziemeņu suga ("Flammulina velutipes syn. Collybia velutipes"), kas senāk saukta par ziemas celmeni
Oenanthe Leucopyga zilmelnā akmeņčakstīte
vētras signāli zīmes vētras brīdinājumu stacijas signālmastā, kas dienā ir dažādas ģeometriskas figūras melnā krāsā, naktī - baltas un sarkanas ugunis
čapakls Zirgu aploks ar krūmāju un celmiem
ēdoksnis Zirgu barības atliekas (siens, salmi)
delafondioze Zirgu helmintoze, ko ierosina "Delafondia vulgaris" kāpuri, kas lokalizējas apzarņa priekšējā artērijā un tās atzarojumos
habronematoze Zirgu helmintoze, kuras kāpurus pārnēsā mušas, veido audzējus zirga (arī mūļa vai ēzeļa) kuņģī, kā arī vasarā ādas vātīs
oksiuroze Zirgu helmintozes slimība, ko izraisa nemantadozes, kas lokalizējas zirgu gremošanas traktā
trihonematoze Zirgu helmintozes veids, ko ierosina "Trichonema" ģints tārpu kāpuri, kas lokalizējas loka un aklās zarnas sienā un ierosina zarnu iekaisumu
alfortioze Zirgu nematodes, helmintozes paveids, ko ierosina "Alfortia edentatus" kāpuri, kas lokalizējas gk. zem vēdera plēves serozā apvalka
klipiņu rīki zirgu saku veids - ar salmu silksni, bez ādas apšuvuma un ar auklas apsietām virām augšā
maršals Zirgu uzraugs karaļa galmā (viduslaiku Francijā)
dzirnāji Zirnāji, zirņu kāti (salmi)
daktilogiroze Zivju helmintozes veids, ko ierosina "Dactylogyrus" ģints sūcējtārpu vairākas sugas, kas parazitē gk. karpu žaunās
sangvinikoloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina "Sanguinicolidae" dzimtas sūcējtārpi, kuri lokalizējas karpu dzimtas zivju asinsvados
botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas
girodaktiloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina vairāku sugu sūcējtārpi, kas parazitē uz zivju ķermeņa virsmas, retāk žaunās
arguloze Zivju helmintozes veids, vēžveida parazīta "Argulus foliaceus" ierosināta zivju slimība, slimo karpu dzimtas zivis, visbiežāk vasarā, konstatēta arī asaru un zandartu mazsveida nobeigšanās
lasis Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Salmonidae"), pie kuras pieder, piemēram, laši, foreles, taimiņi
nelma Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus leucichthys nelma"), 1957. gadā ielaista Stropu ezerā, bet iedzīvošanās nav zināma
akmeņplekste zivju klases plekstveidīgo kārtas dzimta ("Scophthalmidae", daži zinātnieki to nodala kā dzimtas "Bothidae" apakšdzimtu), jūras zivs, 6 ģintis, 9 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
heksamitoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Hexamita salmonis")
alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama
kinofilmas velkrats zobrats, kura zobi izvietoti atbilstoši filmas perforācijai un kurš virza kinofilmu cauri kamerai vai projektoram
vietējais zvaigžņu laiks zvaigžņu laiks, ko jebkurai vietai var aprēķināt, Griničas zvaigžņu laikam pieskaitot vietas ģeogrāfisko garumu; vietējais zvaigžņu laiks skaitliski ir vienāds ar pavasara punkta stundu leņķi novērojumu vietā; izmanto, piemēram, debess spīdekļu stāvokļu un kulminācijas momentu noteikšanai
terapsīdi Zvērrāpuļi - izmirusi sinapsīdu apakšklases rāpuļu kārta, atzarojusies no kotilozauru celma paleozojā, karbona beigās; tipiski sauszemes dzīvnieki, izmiruši mezozojā, triasa periodā
Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra
Stokholma Zviedrijas Karalistes galvaspilsēta (zviedru valodā "Stockholm"), atrodas Nūrdstremas starptekas (savieno Mēlerena ezeru ar Baltijas jūru) krastos un salās, 910000 iedzīvotāju (2010. g.)
intimisti Zviedru mākslinieku grupa, t. sk., T. Palms, A. Munte, V. Akselsons, kuri 1917 kļuva ievērojami ar intīmi lirisku ainavu glezniecību
parastā zvīņpiepe zvīņpiepju suga ("Polyporus squamosus"), kas bieži sastopama uz lapu koku celmiem un stumbriem, augļķermeņi var sasniegt līdz 50 cm diametrā
kastradina Žāvētas gaļas nosaukums Dalmacijā un Melnkalnē
ķemburis Žuburains celms
klonorhoze Žults izvadsistēmas un aizkuņģa dziedzera izvadu helmintoze

Citās vārdnīcās nav šķirkļa lm.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: