Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam uka.

Atrasts vārdos (662):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3275):

(pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
sīļukalnieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" iedzīvotāji
vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka
gumija pret gumiju abpusējas vienlaicīgas drukas tehnoloģija, ko nodrošina atbilstoša ofseta ruļļu iespiedmašīnas sekciju konstrukcija
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā
acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi
pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
lidlauka bāka aeronavigācijas bāka, ko izmanto lidlauka atrašanās vietas noteikšanai no gaisa
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
suselnieks agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
dihlofoss agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto
Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā
murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka
nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību)
nodzanāt Aizgaiņāt (kukaiņus)
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem)
aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.)
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
akrims Akmens, erātiskais laukakmens
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā
apskaņošana Akustiskā lauka radīšana laukumā, telpā vai kādā tās daļā
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai
apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji
ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
džingo Angļu (sākotnēji) un amerikāņu urāpatriotu un šovinistu iesauka
Frankenšteina ēdiens antiglobālistu dota iesauka ģenētiski modificētiem produktiem
salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums
anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints
dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes
iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums
sienamaparāts aparāts linu vai labības kūlīšu sasiešanai uz lauka
perimetrs aparāts perifēriskā redzes lauka mērīšanai
shemogrāfs aparāts redzes lauka kontūru attēlošanai, lietojot perimetru
cikloskops aparāts redzes lauka mērīšanai
diopsimetrs aparāts redzes lauka mērīšanai
kampimetrs aparāts redzes lauka mērīšanai vai uzzīmēšanai
inklinators aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai
magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā
fluorescējoša apdruka apdruka, kas nav redzama parastā gaismā, bet kas fluorescē (t. i., kļūst redzama) UV gaismā
dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas
Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Medne apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Rociņas apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Viesulēni apdzīvota vieta (mazciems) Inčukalna pagastā
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Bitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Īslīcas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Pakuļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Smedēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Broki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Kapenieki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Opolie apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Sprukstini apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Aiztilte apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Šalkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunsvirlaukas pagastā
Pauļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Cirtums apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Kapūne apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Lekste apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Lesnicova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Liepari apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Liepnīte apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Mastarīga apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Lielie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Mazie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Roznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Rūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Saipetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Skubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Skujetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Slavīti apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Tutani apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Vidussala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Vīksnenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Zirgusala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Aizpurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Ereļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Jaungaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Meža Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Bojāru Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Bankova apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā
Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā
Brokas apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Čaunāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Grāveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Grigi apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Ičaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Kapinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Kassalieši apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Madžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Pelšu Zlemeši apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Teilāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Zviergža-Varaža apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Kārļzemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inčukalna pagastā
Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā
Kļavas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Inčukalna pagastā
Apekalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 21 km no Alūksnes, 500 iedzīvotāju (2001. g.); Apukalns
Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; šī pagasta administratīvais centrs
Griķi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā
Meža miers apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā
Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte"
Mežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunsvirlaukas pagastā
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
Blukas apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Dzirnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Kārniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Vecsvirlauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Ārdava apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā
Sīļukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Sīļukalna pagastā 35 km no Preiļiem, pagasta centrs
Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Skosas apdzīvota vieta (viensēta) Saukas pagastā
Aiuka apdzīvota vieta ASV (_Iuka_), Misisipi štata ziemeļaustrumos
Alabuka apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Alabuka_), Džalalabadas apgabala dienvidrietumu daļā
Apuka apdzīvota vieta Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Beringa jūras Oļutoras līča austrumu piekrastē
Arutana apdzīvota vieta Kuka Salās (_Arutanga_), Dienvidu Kuka salu Aitutaki salā
Jūka apdzīvota vieta Somijā (_Juuka_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Ruka apdzīvota vieta Somijā (_Ruka_), Ziemeļpohjanmā reģiona ziemeļaustrumos
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis
laidars Aploks uz lauka
lauklaidars Aploks uz lauka
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
cikadoris Apmetums, štukatūra
kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi
izķauzt Aprīt jebkuru biezu putru (no trauka)
geješons Apsauka
kekers Apsauka
krupis Apsauka
lommis Apsauka
makarācija Apsauka
marmelāde Apsauka
mauka Apsauka
orangutāns Apsauka
susla Apsauka
trusis Apsauka
tūplis Apsauka
nariki Apsauka (jaunāko klašu skolēni)
duzs Apsauka, civēkam, ko viegli izmantot
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks
virspusējā pašteces apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni pa apūdeņojamā lauka virsmu sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem
pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei
ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds
riska apvainojoša palama, iesauka
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā
ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība
ciklogramma ar cikloskopu iegūts redzes lauka attēlojums
akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka
izpļaukstināt ar plaukstu sitot izšļākt (kādu šķidrumu no trauka)
kapsis ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka
kapšis ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka
bāka ar salmiem, mēsliem un zemi pārsegta kartupeļu vai sakņu kaudze uz lauka
adipozā pseidofakija ar taukaudiem aizstāta acs lēca
uz acīm ar trauka dibenu uz augšu
aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai
ar skaudzi ar uzviju, uzberot (pilnam traukam) virsū nelielu paaugstinājumu
apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus
pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums
eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
apkārtaršana Aršanas veids, kurā vagas dzen apkārt laukam, līdztekus tā malām
kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas
vairākātrumu asinhrondzinējs asinhrondzinējs, ar kuru, mainot statora tinumu slēgumu (savienojumu), iespējams iegūt dažādas magnētiskā griežlauka rotācijas frekvences un līdz ar to dažādus rotora griešanās ātrumus
kodējs Asinssūcējs kukainis (piemēram, dundurs, ods)
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus
dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis)
dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra)
jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas
janki ASV pilsoņu iesauka
tēvocis Sems ASV valdības iesauka, kas radusies 19. gs. sākumā; onkulis Sems
atara Atarums - citā virzienā uzarta lauka mala, kas grāvju, žogu vai citu šķēršļu dēļ palikusi nearta, iepriekšējā virzienā arot
atslaukas Atbirumi, saslaukas
atšmuka Atbruka
plauksnāt Atdalīt, mest plaukas
atdzanāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus)
atdzenāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus)
slaumes Atkritumi, saslaukas
slaumi Atkritumi, saslaukas
šubraki Atkritumi, saslaukas, nevajadzīgi nieki
bruncis Atkritumi, saslaukas; pakaiši
atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
atskriet Atlidot (par putniem, kukaiņiem)
izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem)
asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros
Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts
Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu
Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas
Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
atčāpāt Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem)
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem)
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns
Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.)
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti
Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
Brīdāgu upe atrodas Viesītes novadā, ietek Saukas ezerā
laukābele Atsevišķi, uz lauka augoša ābele
kalva Atsevišķs laukakmeņu sakopojums vai grēda
hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas
digitālais konverters attēla standarta pārveidotājs, kurā izvērses lauka un (vai) rindu konversija notiek tikai ar digitāliem līdzekļiem
rakstlicis Attēllicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas attēlu izvadei
fibroadipozs attiecīgs uz fibroziem audiem un taukaudiem
locījuma atzīme atzīmes, ko pirmsdrukas sagatavošanas procesā saliek uz loksnes, lai atvieglotu locīšanu
adenolipoma Audzējs, kas sastāv no dziedzeraudiem un taukaudiem
osteofibrolipoma Audzējs, kas sastāv no kaulaudiem, saistaudiem un taukaudiem
lipomiksoma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un gļotaudiem
lipomioma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un muskuļaudiem
Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
lappuses aprakstvaloda augsta līmeņa valoda printera izdrukas aprakstīšanai, kas ļauj ievērojamu printera izvada veidošanas darba apjomu pārnest no datora uz printeri
franklinizācija Augsta sprieguma līdzstrāvas elektriskā lauka izmantošana dažu galvas slimību ārstēšanā
Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m
mērmikrofons Augstas kvalitātes mikrofons, ko izmanto precīzai akustiskā lauka mērīšanai un par etalonu citu mikrofonu relatīvās jutības noteikšanai
sveķi augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu)
baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās
melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas
baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi
lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi
baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu
briežauka Auka briežu nārsta laikā
aukains Aukai līdzīgs; brāzmains
Auku ezers Aukas ezers Murmastienes pagastā
Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
forficulidae Auslīžņi, plaši izplatīta kukaiņu dzimta ādspārņu kārtā
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju
divtonis autotipijas drukas veids, kuru izmanto, lai no melnbaltiem pustoņu oriģināliem iegūtu attēlu, kas nodrukāts ar divām iespiedkrāsām, no kurām pamatkrāsa parasti ir melna; duplekss (5)
auzumala Auzu lauka mala
Nebo Babiloniešu rakstības dievs, Marduka dēls
entomofobija Bailes no kukaiņiem
entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu
riekstkalnieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Riekstukalns" iedzīvotāji
aleurodea Baltblusiņas - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos
pazlaukieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Pazlauka" iedzīvotāji
Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski
Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē
benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji
Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
dreimanavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanava" iedzīvotāji
dreimanovieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanova" iedzīvotāji
Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē
Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski
Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums
Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants
Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants
Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Pilskalni Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Piļskolni" nosaukuma variants
Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants
Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski
kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji
Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums
egļkalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji
egļukalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji
Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants
dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji
bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda
bazuks Bazuka - amerikāņu prettanku granātmetējs
sprauka Bēdas, apjukums, sprukas
lali Bembu tautas cilts Zambijā; bukandi
Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka
mīzelis Bērns, kas bieži urinē, arī iesauka
pārbārstīt Bērt no viena trauka citā
skrule Beržamā suka; birste
šrubis Beržamais; beržamā suka
akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām
divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā
fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
kolembola bezspārnu kukaiņu kārta ("Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu; šīs kārtas kukaiņi, >4000 sugu, Latvijā konstatēts \~150 sugu; lēcējaste
apterigoti Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase ("Apterygota")
apterygota Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase, pēc senāka iedalījuma
bezspārneņi Bezspārņi ("Apterygota"), kukaiņu apakšklase pēc senāka iedalījuma
Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību
bidža Bidze; muļķīga cilvēka iesauka
ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka
nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā
Hinzenberg Bijušās Inčukalna muižas nosaukums
Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
biršts Birste, suka
pūlenes Bišu dzimtas kukaiņi, kas dzīvo pūžņos
vaskadziedzeri bišu dzimtas kukaiņu orgāns, kurā notiek vaska izstrāde
mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū
peres Bišu u. c. kukaiņu oliņas, arī kāpuri; peri
apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā
kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga
Merops apiaster bišudzenis jeb Eiropas kukaiņdzenis
durine Bitei līdzīgs kukainis, kas dzeļ dzīvniekiem
sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas; šīs dzimtas kukaiņi
plakte Blakts - parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka)
buturis Blīvs bars (kukaiņu)
kustiņa Blīvs kukaiņu bars, mudžeklis
ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei)
biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums)
aphaniptera Blusas - kukaiņu klases kārta
suņu blusa blusu suga ("Ctenocephalides canis"), tumšbrūns, spīdīgs, 2-4 mm garš kukainis, kas lec līdz 40 cm tālu
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
bļauska Bļauka
bļausta Bļauka
tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri
izčomerēts Bojāts, kukaiņu izēsts
Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
Posms Bolupes lejteces kreisais, Aiviekstē ietekošais zars Balvu novada Lazdukalna pagstā, garums - 3,5 km
Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalna pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem
braukaļāt Braukalēt
jakalēties Braukalēt
braukulēt Braukaļāt
biuas Brēkulis, brēķis, bļauka, bļāvējs, bļauris
kumba Bruka (slimība)
svīpelēta pele brūna lauka pele ar melnu svītru pāri mugurai
tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām
Buhdeskaln Budukalna muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
buks Buka alus - tumšs alus
buks Buka audekls - kokvilnas audums
dūduls Buka vai vērša rags pūšanai, dūdas, dūkas
Fockenhof Bukaišu muižas un pagasta bijušais nosaukums
jānaišnieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Jānaiši" iedzīvotāji
mednenieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Medne" iedzīvotāji
ručenieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Ruči" iedzīvotāji
Bukas dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils novadā
Lejasjaunzemju dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils pagastā
Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā
Kostermanvila Bukavu pilsētas (Kongo Demokrātiskajā Republikā) senāks nosaukums
kulkstēt Burbuļot pa šauru spraugu no trauka, mutuļot
kulkt Burbuļot pa šauru spraugu no trauka, mutuļot
pūnacis Burvja, vārdotāja, kas skatās apvārdojamajam cieši acīs, iesauka
karāties būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā)
divinils Butadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis, gāze, mākslīgā kaučuka izejviela
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
pimeloreja Caureja ar taukainiem izkārnījumiem
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem
dējeklis Cauruļveida orgāns olu dēšanai (zivīm, kukaiņiem)
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem)
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
kruncis Cietāks zemes kunkulis uz lauka
elitras Cieti, hitinizēti kukaiņu priekšspārni, pārvērsti par aizsargspārniem
saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem
iespiedcilindrs cilindrs lokšņu drukas iespiedmašīnā, kas satver apdrukājamo materiālu un visām rotācijas iespiedmašīnām rada spiedienu un nostiprina apdrukājamo materiālu drukas laikā, nodrošinot iespiedkrāsas pāriešanu no formas vai starpmezgla uz apdrukājamo materiālu
eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
bajārs cilvēks ar ļoti gaišiem (blondiem) matiem; iesauka zēnam ar blondiem matiem
dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina
mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām
cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
vīrulis Cīruļa iesauka
sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem
zilvēdaris Citu pagastu ļaužu dota iesauka, palama augstroziešiem
melldirsietis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka, palama rozuliešiem
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
izšķilas Čaulu vai citu kādu segu paliekas pēc cāļu, kukaiņu izšķilšanās
kontrollente Čeka, dienas finansiālā pārskata un kontroles izdrukas (izņemot virsrakstu) informācijas precīzs atveids uz lentes, kura paliek kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā elektroniskajā ierīcē vai iekārtā
līkaža Čūskas iesauka
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu
pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā)
hemianopsija Daļējs redzes zudums: cilvēks ar katru aci redz tikai pusi redzes lauka
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
kārstuve darbarīks, sukai līdzīga ierīce (šķiedras) kāršanai
kārstuves darbarīks, sukai līdzīga ierīce (šķiedras) kāršanai
potenciālu starpība darbs, ko padara elektriskā lauka spēki, pārvietojot pozitīvu vienības lādiņu starp diviem lauka punktiem
drukdarbu rinda datņu saraksts, kas ar drukas spolētāja starpniecību tiek izdrukāts kā fona darbs tajā laikā, kad dators izpilda citus, priekšplāna darbus
burtciparu printeris datora izvadierīce alfabēta rakstzīmju rindveida izdrukai
domēns datu bāzes izstrādes un pārvaldības jomā ar šo terminu apzīmē kāda konkrēta lauka (atribūta) nozīmīgo vērtību kopu
PostScript datu formāts, programmēšanas valoda, kuru izmantoja grafiskā attēla aprakstīšanai un novirzīšanai no maketēšanas programmām uz printeriem vai pirmsdrukas iekārtām; mūsdienās to aizstāj PDF formāts
ieraksta izkārtojums datu ieraksta formāts, kurā uzrādīts katra ieraksta lauka nosaukums, tips un izmērs
rasterizācija Datu konvertēšana no vektorformāta uz rastra formātu; fona rasterizācijas process notiek arī nosūtot vektoru karti uz rastra drukas iekārtu - printeri vai ploteri
lauka tips datu lauka paveids, ko nosaka tajā ierakstāmo datu tips
kukaiņēdājs augs daudzgadīgs lakstaugs, kam papildu barība ir kukaiņi, piem., rasene, pūslene, kreimule
druka uz mitra daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes klāj uzreiz bez laika intervāla, kas nepieciešams iepriekšējās iespiedkrāsas pilnīgai vai daļējai nožūšanai
druka uz sausa daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes uzklāj pēc iepriekšējās krāsas nožūšanas; parasti šādu drukas veidu izmanto, drukājot krāsu darbus uz vienkrāsu iespiedmašīnām vairākos caurgājienos
polipteri Daudzspārnaini kukaiņi
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe
Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
samukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Samukakts" iedzīvotāji
somukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Somukakts" iedzīvotāji
baraucieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (tagad - "Silene") iedzīvotāji
akrīdas dažādi siseņu dzimtas kukaiņi
dabiskie sveķi dažādu augu un kukaiņu dzīvības procesu produkti, kurus izmanto laku un krāsu rūpniecībā un citur
impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā
Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā
magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā
papildbarošanās dažu kukaiņa attīstības stadija pēc jaunā īpatņa izkūņošanās no kūniņas līdz pieauguša īpatņa stadijas sasniegšanai, kad tas kļūst nobriedis dzimumdzīvei
hipermetamorfoze dažu kukaiņu attīstība, kuras gaitā dažāda vecuma kāpuri stipri atšķiras gan pēc izskata, gan dzīvesveida
timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa
maksts dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem
skeletēšana dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas
pūznis dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne
plūksnošanās defekts, kas rodas, ja drukas laikā krāsas lipīguma dēļ no papīra atdalās atsevišķas šķiedras
papīra atslāņošanās defekts, kura dēļ vairākslāņu papīrs sadalās atsevišķos slāņos un tādējādi kļūst nepiemērots drukai
snucis Deguns; snīpis (traukam)
lupatdancis deja, kuru izpilda lupatās tērpies vīrietis; tāds, kas staigā skrandās, plukata
konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus
Laringova Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums
Styukys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Stiukas" nosaukums latgaliski
čaukaliņa Dem. - čaukala
buciņa dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes
bukiņa dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes
čukiņa dem. --> čuka (2)
kančiklīte dem. --> kančuka
kančučiņa dem. --> kančuka
kančukiņa dem. --> kančuka
kukainītis dem. --> kukainis
nuciņa dem. --> nuka
suciņa dem. --> suka
Arauka departaments Kolumbijā (_Arauka_), robežojas ar Vičadas, Kasanares un Bojakas departamentu, kā arī ar Venecuēlu
magnētiskā rezonanse diagnostikas metode, kas ar spēcīga magnētiskā lauka palīdzību iegūst orgānu un audu attēlus vairākās plaknēs
salašņi Diedelnieki, plukatas, pūlis
dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties
elektrokaloriskais efekts dielektriķa temperatūras izmaiņa ārējā elektriskā lauka ietekmē; piroelektriķos temperatūras izmaiņa ir proporcionāla elektriskā lauka intensitātes izmaiņai
dindārzs Diendārzs - laidas lopiem uz lauka
gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos
Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve
Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka
lampata Dīkdienis, slaists, plukata
divaste Diplūra - kukaiņu klases kārta ("Diplura")
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas
nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta
tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām)
labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
ķirķis Divspārnu un citu kukaiņu kāpurs, kad tie vēl ir mazs un bez kājām
dipteri Divspārņi - kukaiņu kārta, kuriem attīstīts tikai pirmais spārnu pāris (odi, mušas, moskīti u. c.)
dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods); šīs dzimtas kukaiņi
ūdensodi Divspārņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir raksturīgi ūdenī dzīvojoši bezkrāsaini, caurspīdīgi kāpuri; šīs dzimtas kukaiņi
aitu dundurs divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē aitās, gk. nāsīs
stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu
ādspindele Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hypodermatidae"), vidēji lieli (garums - 11-15 mm) kukaiņi
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
drozofila Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas ģints ("Drosophila"), kukainis, kas gk. pārtiek no augu sulas, \~1000 sugu
duplekss divtonis - autotipijas drukas veids
ārdeklis Divzarainas mēslu dakšas, ar ko uz lauka ārda mēslojumu
pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt
kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula
ļucenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļukas" iedzīvotāji
bukaišnieki Dobeles novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Bukaiši" iedzīvotāji
zaļais Dolārs, iesauka iegūta banknošu zaļās krāsas dēļ
Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā
Vāļi Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Vāļukalns" otrs nosaukums
ruļļu druka druka ar iespiedmašīnām, kuras apdrukā papīra lenti, kas drukas laikā tiek attīta no ruļļa
druka ar apmešanu druka divos laidienos - nodrukā loksnes A pusi, tad novilkumus apmet, mainot priekšējā greifera malu, pēc tam drukā B pusi
druka ar apvēršanu druka nortiek divos laidienos, no diviem iespiedformu komplektiem - vispirms nodrukā A pusi, tad novilkumu apvērš, mainot sānu malas, un otrajā laidienā drukā B pusi
driķe Druka; rakstība
akcidentdarbi drukas darbi (pārsvarā mākslinieciski) – veidlapas, sludinājumi, afišas, vizītkartes, ielūgumi, diplomi u. c., kuru dizains veidots tā, lai ne tikai sniegtu informāciju, bet arī būtu vizuāli izteiksmīgs
drumstalošanās drukas defekts – divreizēja viena un tā paša elementa parādīšanās ar nobīdi gurķa formas veidolā, kuras iemesls var būt sprauga starp formas un cilindra zobratiem, nepareizs krāsas uzlikšanas velmju regulējums, nepareiza dekeļa izvēle u. c.
dubultošanās drukas defekts – viena un tā paša elementa attēlošanās ar nelielu nobīdi, kas maina krāsu raksturlielumus, samazina attēla asumu, tādējādi ietekmējot attēla kvalitāti
tonēšana drukas defekts ofseta tehnoloģijā, kurā smalkas iespiedkrāsas daļiņas nonāk uz iespiedformas un pēc tam uz novilkuma
ēnošanās drukas defekts, kad iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma emulģēšanās dēļ uz iespiedloksnes novilkuma parādās viegla vispārēja krāsu ēna
parazītelements drukas defekts, kad sīki papīra gabaliņi, sažuvušas krāsas plēksnītes, nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas (dekeļa), uz novilkuma rada liekus, vizuāli pamanāmus elementus, kas pazemina iespieddarba kvalitāti
oreola veidošanās drukas defekts, kas izpaužas kā gaiša apļa veidošanās apkārt nodrukātā attēla elementiem
dublēšanās drukas defekts, kas līdzīgs iespiedelementu dubultošanās defektam uz iespiedloksnes; tā cēlonis ir pārāk liels spiediens starp ofseta un drukas cilindru, kā rezultātā iespiedelementi uz novilkuma veidojas dubulti ar nelielu novirzi deformējoties un izsmērējoties (gurķa formā)
joslošanās Drukas defekts, kas rodas iespiešanas laikā, – pamanāmas, parasti drukas virzienam perpendikulāras joslas uz novilkuma
atspiešanās drukas defekts, kas rodas, iespiedkrāsai, uzreiz pēc uzklāšanas, no novilkuma apdrukātās puses pārejot uz nākamās loksnes otru pusi
druķene drukas kļūda
piekārtošanas krusti drukas kvalitātes kontroles zīmes uz fotoformas vai iespiedformas divu īsu, taisnā leņķī sakrustotu līniju veidā; tās paredzētas, lai novērtētu piekārtošanas precizitāti uz iespiedloksnes un kontrolētu krāsu savstarpējo savietošanu drukas laikā
krāsu sakritība drukas kvalitātes rādītājs, ko nosaka, kontrolējot uz novilkuma nodrukātos sakritības krustus – smalkas perpendikulāras krusteniskas līnijas; jo mazāks ar dažādām krāsām iespiesto krustu izkliedējums, jo precīzāka ir iespiesto krāsu sakritība
Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
CMYK druka drukas process, kurā tiek izmantotas četras poligrāfijas pamatkrāsas (CMYK)
druka ar apvēršanu drukas tehnoloģija, kad uz vienas formu plates kopē drukas darba A un B pusi; druka notiek divos laidienos bez iespiedformu maiņas, pēc pirmā laidienaloksnes apvērš, mainot sānu malas, tad veic otro laidienu
tradicionālā ofseta druka drukas tehnoloģija, kurā izmanto ūdens, ūdens un spirta vai ūdens un skābju šķīdumu, ko pirms iespiešanas uzklāj uz neiespiežamajiem elementiem (mitrināšana)
tradicionālie drukas veidi drukas veidi, kuros izmanto nemainīgu iespiedformu (ofsets, fleksogrāfija, dobspiede, sietspiede)
digitālā druka drukas veids, kurā informācija no datora tiek novadīta uz iespiedmašīnu un uzreiz nonāk uz papīra līdzīgi tam, kā tas notiek, lietojot printeri; katrs novilkums tiek veidots no jauna, tādēļ tajā ir iespējams izdarīt izmaiņas
emotikons Drukas zīmīte emociju vai attieksmes paušanai
rakstzīmju optiskā pazīšana drukātu rakstzīmju atpazīšana datorā, parasti mašīnraksta, tipogrāfiski iespiestus vai datora izdrukas fontus, un tiek attīstītas arī ar roku rakstītu tekstu atpazīšanas sistēmas
konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu
mudžoņa Drūzma, jukas, mudžeklis
mudžums Drūzma, jukas, mudžeklis
mudžurs Drūzma, jukas, mudžeklis
pizis Drūzma, mudžeklis, jukas
atdūkt Dūcot atkļūt šurp (par dažiem kukaiņiem)
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem
Saliņu ezers Dukanu ezers Cirmas pagastā
dūlēģis Dūmeklis bišu vai citu kukaiņu apdūmošanai; dūlājs
dūlis Dūmeklis, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
megaloptera Dūņenes - kukaiņu klases kārta
Skosupīte Dūņupes kreisā krasta pieteka Saukas pagastā
anoplura Dūrējutis - kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm
dzelt Durt ar dzeloni (par kukaiņiem)
zmeja Dusmīga, nejauka sieviete
rokslaukāmais Dvielis, drānas gabals, kur slauka rokas
rokuslaukāmais Dvielis, neliels drānas gabals, arī lupata, kur slauka rokas
Zesere Dviete, Berezaukas satekupe
malārijas ods dzēlējodu dzimtas kukainis, malārijas plazmodiju pārnesējs; malārijods
malārijas odi dzēlējodu dzimtas kukaiņi, malārijas plazmodiju pārnēsāji
durt Dzelt (par kukaiņiem)
knellēt Dzelt (par kukaiņiem)
kost Dzelt (par kukaiņiem)
ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem)
Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Hinzenberg Dzelzceļa stacijas "Inčukalns" nosaukums 1889.-1919. g.
feroelektriķi Dzelzi saturošas vielas, kam piemīt elektriskā polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka
magnētiskā histerēze dzelzs vai tērauda magnētiskā stāvokļa pārmaiņu atpalikšana no to izraisītājām ārējā magnētiskā lauka pārmaiņām
iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem)
nodzelt Dzeļot nonāvēt (par kukaiņiem)
sadzelt Dzeļot savainot (par kukaiņiem)
zaļsvārcis Dzenis (iesauka)
zaļsvārķis Dzenis (iesauka)
iekšu tauki dzīvnieka kautķermeņa dobumā un ap nierēm nogulsnētie taukaudi
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs
kaitēklis Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu
kaitnieks Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu; kaitēkļi
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata
giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem
izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas
riba dzīvnieku lokveida krūškurvja kauls kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem, ko izmanto uzturam
gaļa Dzīvnieku muskuļaudi un taukaudi
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam
aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem); džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.)
Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli
čirpatiņas Ēdiens, kas satur izkausētas taukas gaļas pārpalikumus pēc tauku noliešanas
aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem)
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km
bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti
krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.)
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām
Gausa teorēma elektrostatikā elektriskā lauka intensitātes vektora pilnā plūsma caur jebkuru noslēgtu virsmu ir proporcionāla šās virsmas norobežotajā tilpumā esošo lādiņu algebriskai summai
Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam
kapacitatīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, lai ņemtu vērā objekta elektriskā lauka iespaidu
induktīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, lai ņemtu vērā objekta magnētiskā lauka iespaidu
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas
enkura reakcija elektriskās mašīnas enkurā inducētās strāvas magnētiskā lauka atgriezeniskā iedarbība uz induktora magnētisko lauku, piemēram, līdzstrāvas mašīnās enkura reakcijas rezultāts ir fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles
elektrokinētika Elektriskās strāvas un tās magnētiskā lauka kinētiskās un elektrodinamiskās parādības
elektroterapija Elektriskās strāvas vai elektriskā un magnētiska lauka izmantošana ārstniecībā
lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu
spriegums elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem
mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts
mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana
elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības
Bio–Savāra likums elektrodinamiskas likums, kas nosaka strāvas magnētiskā lauka indukciju brīvi izraudzītā telpas punktā
emiters Elektrods, kas ārēju apstākļu (sasilšanas, elektriskā lauka utt.) iedarbībā kļūst par elektronu avotu
elektromagnētiskā indukcija elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā
karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
elektroindukcija Elektromagnētiskā indukcija -elektriskā lauka rašanās ap mainīgu magnētisku lauku
elektromagnētiskā lauka impulss elektromagnētiskā lauka kustības raksturlielums, kas vienāds ar vides dotajā tilpumā esošā elektriskā lauka enerģijas attiecību pret gaismas ātrumu šai vidē
elektromagnētiskā lauka enerģija elektromagnētiskā laukā lokalizēta enerģija, kuru mainīga lauka gadījumā pārnes elektromagnētiskie viļņi
elektrodinamiskie potenciāli elektromagnētiskā lauka raksturlielumi, koordinātu un laika skalāra vai vektoriāla funkcija
relatīvistiskā elektrodinamika elektromagnētiskā lauka teorijas četrdimensiju formulējums, ievērojot speciālās relativitātes teorijas principus
inducētais starojums elektromagnētiskie viļņi (fotonu plūsma), ko izstaro kvantu sistēma ārējā elektromagnētiskā lauka (starojuma) ietekmē
elektromagnētiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir mērāmajam lielumam proporcionālas strāvas magnētiskā lauka iedarbība uz feromagnētiska materiāla enkuru (ampērmetri, voltmetri, fazometri un hercmetri)
krioelektronika Elektronikas virziens, kas aptver pētījumus par elektriskā un magnētiskā lauka mijiedarbību ar elektroniem cietā vielā kriogēnā temperatūrā un elektronierīču izveidošanu uz šo pētījumu bāzes
sensorslēdzis Elektronisks slēdzis, kura darbības pamatā ir slēdža sensorlauka skaršanas radīta kapacitātes maiņa svārstību kontūrā
elektroforēze Elektroterapijas veids, kad elektriskā lauka iespaidā organismā caur ādu ievada medikamentu jonus
jonu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar jonu pārvietošanos vielā elektriskā lauka iedarbībā
ekranējošs aizsargtērps elektrovadoša materiāla tērps, kas paredzēts strādājošā aizsardzībai pret elektriskā lauka iedarbību
menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā
faktiss Eļļas kaučuks, kaučuka surogāts
emulgēšanās emulsijas veidošanās drukas laikā (eļļa ūdenī vai ūdens eļļā) iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma mijiedarbības rezultātā
darbs termodinamikā enerģija, ko termodinamiskā sistēma atdod apkārtējiem ķermeņiem vai saņem no tiem, mainoties tās ārējiem parametriem, piemēram, stāvoklim telpā, tilpumam, elektriskajam laukam utt.
insektoloģija Entomoloģija, mācība par kukaiņiem
matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem
dievvērsiņš Ērču sugas kukainis, dieva vērsiņš
grauzt Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem)
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem)
Ļukas ezers ezers Amatas novada Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha; Jaunlukas ezers
Dervanišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, 120,4 m vjl., platība — 68,7 ha, garums 2,2 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, aizaugums — \~13%; Ustankas ezers; Ustaukas ezers
Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers
Daugupes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 1,2 ha
Lagažs ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 8,2 ha; Lagaža ezers; Lagažu ezers
Nāvītes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — <1 ha
Lagažu ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā; Lagažs
Lukašu ezers ezers Balvu novada Susāju pagastā, platība - 6,5 ha, garums - \~500 m; Lubaša ezers; Lukači ezers; Lukaža ezers
Mazais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, \~94 m vjl., platība - 19,9 ha, garums - \~1,1 km, platums - 0,2 km; Klauces ezers; Klauces II ezers
Lielais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, 92,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 1,5 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 22,6 m; Klauces I ezers; Klauces ezers
Pukaki ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā ("Lake Pukaki"), Kenterberijas reģionā, platība - 70 kvadrātkilometru
Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers
Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā, platība - 1,5 ha; Indrānu ezers
Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši
Amaģuaks ezers Kanādā (_Amadjuak Lake_), Nunavutas teritorijā, Bafina salas (Kikiktālukas) dienvidu daļā
Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
Grūžņu ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība - 12,5 ha; Grūžnis; Gružnis; Velnamārka ezers; Velnamorka ezers
Kapūnes ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība — 10,2 ha; Kapūnas ezers; Kopunes ezers; Kopūnes ezers
Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers
Piegāzes ezers ezers Preiļu novada Sīļukalna pagastā, platība - 6,6 ha; Aklais ezers; Oklais ezers; Teilānu ezers
Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers
Saukas ezers ezers Saukas pagastā, dabas parka "Sauka" teritorijā, 78,7 m vjl., platība — 771 ha, garums — 6,2 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais — 9,5 m
Ābelītes ezers ezers Sventes pagastā, Egļukalna rietumu nogāzē, platība mazāka par 1 ha
almohadi Fanātiski noskaņotas musulmaņu ciltis Ziemeļāfrikā, kas 12. gs. iebruka Spānijā pēc kristiešu mēģinājuma atkarot Spāniju no musulmaņiem
entomofauna Faunas daļa, ko veido kukaiņi
sinhrociklotrons Fazotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci
paliekošā indukcija feromagnētiķa magnētiskā lauka indukcija pēc magnetodzinējspēka izslēgšanas
koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei
fibrolipoma Fibroma, kurā ir taukaudi
tehnoloģija TrueType firmu _Apple_ un _Microsoft_ fontu veidošanas tehnoloģija, kas nodrošina mērogojamu kontūrfontu attēlošanu displeja ekrānā un nodošanu printeriem firmas _Apple_ operētājsistēmu un operētājsistēmas _Mocrosoft Windows_ vidēs; šo fontu izdruka ir identiska to attēlojumam displeja ekrānā
psauoskopija Fizikāla izmeklēšanas metode: ar rādītājpirksta spilventiņu viegli brauka pa slimo vietu, virs kuras manāma ādas pretestība
Junga modulis fizikāls lielums – proporcionalitātes koeficients E, kas raksturo sakarību starp mehānisko stiepes–spiedes spriegumu σ un relatīvo deformāciju ε Huka likumā: σ=Eε
īpatnējā elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas vienāds ar vielas īpatnējās pretestības inverso lielumu, proti, strāvas blīvuma attiecība pret elektriskā lauka intensitāti vielā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss uz metru (S/m)
magnetizēšana Fizikāls process, kas norisinās magnētiķī, ja to ievieto arēja magnētiskajā laukā un tādējādi panāk feromagnētiķa summārās magnetizācijas palielināšanos ārējā lauka magnētiskās indukcijas virzienā
pilnās strāvas likums fizikas likums, kas noteic, ka magnētiskā lauka intensitātes vektora cirkulācija pa kontūru, kurš aptver strāvu, ir vienāda ar to neatkarīgi no vielas, kas ir telpā ap šo strāvu
pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas)
fotopanorāma Fotogrāfija ar lielu redzes lauka leņķi horizontālā virzienā
rakstlicis Fotorakstlicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas pustoņu attēlu un tekstu izvadei
Lārmora frekvence frekvence, ar kādu ap ārējā magnētiskā lauka virzienu precesē elektrona orbitālās kustības daudzuma moments (leņķiskais moments); precesija ir saistīta ar magnētiskā lauka mijiedarbību ar magnētiskā dipola momentu, kas vienmēr ir paralēls, bet vērsts pretēji elektrona orbitālās kustības mehāniskajam momentam
nucka Gabals (maizes), ņuka
šmatrs Gabals, ņuka
šmats Gabals, ņuka
ņūkštis Gabals, ņuka (1)
gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers
manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu
Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā
gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri
vanki galdiņi koka trauka veidošanai
ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus
ķimiņgriezis Galdnieka darbarīks, ar kuru izgriež traukam ķimiņus
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem)
amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā
grafikas formāti galvenie poligrāfijā lietojamie formāti (TIFF, PDF, JPEG u. c.), ko izmanto datu (attēlu) sagatavošanā drukai
līķēži Gaļēži kukaiņi, kas pārtiek no kritušiem, pūstošiem dzīvnieku ķermeņiem
vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas
Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe
Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā
propelents Gāze (freoni, propāns un butāns u. tml.), kas no aerosola trauka izspiež pildījumu un tad strauji iztvaiko
glacimarīns glacimarīnie nogulumi - jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.)
plauks Gļēvs cilvēks, plukata
dolkata Govs vārds vai iesauka
Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2)
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas
pakasas Graudu atbirumi uz lauka un vedot uz ceļa
matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem
ķirmelēt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem, kāpuriem)
ķirmeņot Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem)
urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem)
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem
gravimetriskais punkts gravimetriskā tīkla punkts ar zināmām koordinātām, kurā mēra Zemes gravitācijas lauka parametrus
gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali
gravitons Gravitācijas lauka kvants, kura masa un elektriskais lādiņš ir vienādi ar nulli un spins 2; saskaņā ar gravitācijas kvantu teoriju nosaka gravitācijas mijiedarbību
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
Bellerofonts Grieķu mitoloģijā – Korintas valdnieka Glauka dēls un Sīsifa mazdēls, varonis, kas nonāvēja nezvēru Himeru
pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā
daikši Gruži, atbiras, saslaukas
bruģis Gruži, atkritumi, saslaukas
gruižļi Gruži, saslaukas
žogas Gruži, saslaukas
žogi Gruži, saslaukas
ruida gruži, saslaukas, netīrumi
roida Gruži, saslaukas, netīrumi
roiska Gruži, saslaukas, netīrumi
rūsis Gruži, saslaukas, netīrumi, atkritumi, kas sabērti kaudzē
Gružnis Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā
Grūžnis Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā
Velnamārka ezers Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā
Velnamorka ezers Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā
lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu
jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts
astronomiskā ģeodēzija ģeodēzijas nozare, kurā aplūko ģeodēzijas problēmas, kas saistītas ar Zemi kā planētu, - astronomiski ģeodēzisko tīklu veidošanu, Zemes veida un lieluma noteikšanu, gravitācijas lauka pētīšanu
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri
teitoņi Ģermāņu ciltis, kas 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos; šo cilšu piederīgie
ostgoti ģermāņu cilts, gotu austrumu atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras ziemeļu piekrastē, arī Krimā; 488. g. iebruka Itālijā un 493. g. tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554. g.
langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais)
tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka Gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars
artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka
krāns Hidrauliska ierīce no ūdensvada, kāda trauka u. tml. plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai
Sīta Hindu mitoloģijā - Rāmas sieva, uzarta lauka dieviete
partoni Hipotētiskas daļiņas kvantiskajā lauka teorijā, hadronu sastāvdaļa
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu
galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē
elektriskā izturība homogēna elektriskā lauka minimālā intensitāte, kas izraisa dielektriķa caursiti
osteolipohondroma Hondroma, kurā ir kaulaudi un taukaudi
glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos
rabelis humoristiski nicinoša iesauka gailim, kurš daudz laika velta savām vistām, kā arī meitu medniekam
Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune
Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba
dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot)
nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem
iecirst Iedzelt (par kukaiņiem)
iekost Iedzelt (par kukaiņiem)
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem
iegoznis Iedziļinājums lauka vidū
dermolipoma Iedzimts dzeltens taukains audzējs zem konjunktīvas
dūnas iegriezums koka traukam dibena ielikšanai
piedabūties iegūt (ko nevēlamu, piemēram, kukaiņus, slimības)
greiferis iekārta lokšņu iespiedmašīnās precīzai, izlīdzinātai lokšņu padevei no padeves galda uz padeves vai drukas cilindra satvērējiem, vienlaikus piešķirot tām vienmērīgu paātrinājumu
lokšņu iespiedmašīna iekārta, kas paredzēta vienkrāsu vai daudzkrāsu drukai uz atsevišķām apdrukājamā materiāla (papīra, kartona, plastikātu, skārda u. c.) loksnēm
galda izdevniecības sistēma iekārtu un grafikas programu komplekss (piemēram, _Page Maker_, _QuarkXpress_, _Illustrator_, _Freehand_, _Photoshop_) pirmsdrukas procesu veikšanai – salikšanai, rediģēšanai un maketēšanai
segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā
iesalaisties Ielaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
ielipinēt Ielidot (par kukaiņiem, parasti par tauriņiem)
iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem)
piepanavāt Ieperināties (lielā vairumā) - parasti par kukaiņiem
kollektors ierīce elektriskā potenciāla konstatēšanai un mērīšanai zemes elektriskā lauka kādā punktā (salīdzinot ar zemes virsu)
teslametrs ierīce magnētiskā lauka indukcijas vai sprieguma mērīšanai nemagnētiskā vidē
mušķērājs ierīce mušu, arī dažu citu kukaiņu ķeršanai
periskops ierīce redzeslauka pārbaudei
manodetanders ierīce saspiestas gāzes spiediena samazināšanai, liekot gāzei plūst no viena trauka (balona) otrā; lieto gk. metināšanā
magnetometrs ierīce smadzeņu magnētiskā lauka pārmaiņu noteikšanai; lieto epilepsijas, paralīzes un kurluma diagnostikai
aeromagnetometrs ierīce Zemes magnētiskā lauka mērīšanai no lidaparāta
ferometrs ierīce, ar ko feromagnētiskos materiālos noteic magnētiskā lauka indukciju un intensitāti
elektromagnētiskais sūknis ierīce, ar kuru pārsūknē šķidrus metālus un elektrolītus, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu
savācējspiedne ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpas; savācējprese
savācējprese ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās; savācējspiedne
dzineklis ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos
induktivitātes spole ierīce, ko veido spolē satīts izolēts vads un kas paredzēta magnētiska lauka un ar tā izmaiņām saistīto parādību radīšanai elektriskajā ķēdē
elektromagnētiskā bremze ierīce, kurā bremzēšanu panāk ar elektromagnētiskā lauka inducētu strāvu
iedīkties iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem)
iedūkties iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); iesākt dūkt un tūlīt pārstāt
iedziedāties iesākt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); iesākt radīt raksturīgas skaņas un tūlīt apklust
kļička Iesauka
kļikons Iesauka
pogoņalo Iesauka
mīzele Iesauka (meitenei)
mīžka Iesauka (meitenei)
seimes vārds iesauka (saimes vārds, laikā pirms uzvārdu ieviešanas)
bundzis Iesauka bullim
rušainīte Iesauka cūkai
rušuliņa Iesauka cūkai
rušulīte Iesauka cūkai
čaladriki Iesauka čigāniem
Daucis iesauka Dāvidam, bet ne kā mīļvārdiņš
kāģerieši iesauka imigrantiem
sikiņš iesauka jēriem (īpaši skaistam jēriņam)
blikata Iesauka kādam, kurš klaiņo bez darba
seime Iesauka mājas saimei
strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird"
grieči Iesauka meitenei
murmulis Iesauka nekaunīgam cilvēkam
informācijas lielceļš iesauka sistēmai, kas sevī apvieno ziņojumdēļa pakalpojumus, tiešsaistes un vēl citus pakalpojumus, kuri ļauj lietotājiem iegūt informāciju no telekomunikāciju tīkliem
lielspēcītis Iesauka spēcīgam zirgam
sabalītis Iesauka sunim
buršs Iesauka vecāko kursu studentiem Vācijā
korkšķe Iesauka vistai
svipastis Iesauka zīlītei
lielnaudiņš Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas
lielnaudītis Iesauka zirgam, par kuru samaksāts daudz naudas; lielnaudiņš
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu
sikiņa iesauka, mīlināmais vārds aitai
prizvaļa Iesauka, palama
miltubārdis Iesauka, sirmbārdis
sapļaukāt Iesist vairākas, daudzas pļaukas
adaptācija iespieddarba pielāgošana konkrētai drukas tehnoloģijai
īsā iespiedkrāsa iespiedkrāsa ar mazām kohēzijas (iekšējās sasaistīšanās) spējām, kas pārāk ātri tiek sarauta drukas laikā
greifera mala iespiedloksnes priekšējā mala (apm. 10 mm), kas atrodas ārpus apdrukājamā laukuma un paredzēta loksnes paņemšanai ar satvērējiem un tālākai virzīšanai caur iespiedmašīnu drukas procesa laikā
etiķešu līnija iespiedmašīna ar ruļļu padevi, visbiežāk fleksogrāfijas, taču tajā var būt arī ofseta, augstspiedes, sietspiedes, dobspieddes, karstspiedes un izciršanas sekcijas vai to kombinācija, ko izmanto etiķešu drukai
avīžu iespiedmašīna iespiedmašīna, kas paredzēta speciāli avīžu drukai, kurā apdrukātā papīra lente, izmantojot vadruļļu sistēmu, tiek novadīta uz iekārtu, kura papīru sacērt loksnēs un saloka, veidojot produktu – avīzi
hibrīdiespiedmašīna iespiedmašīna, kura sastāv no vairākām sekcijām un kurā tiek izmantotas dažādas drukas tehnoloģijas (piemēram, lokšņu ofseta iespiedmašīna ar fleksogrāfijas un sietspiedes sekcijām)
pretspiediena cilindrs iespiedmašīnas cilindrs, kas uztver gumijas cilindra radīto spiedienu; drukas laikā papīrs atrodas starp gumijas cilindru un pretspiediena cilindru
lokšņu izvadierīce iespiedmašīnas mezgls, kurš paredzēts novilkumu saņemšanai pēc drukas un to novietošanai rīsē
drukas defekti iespiedprodukcijas trūkumi, kas radušies rašošanas procesā; Tos iedala trīs grupās: 1) tehnoloģiski defekti, ko rada nepareiza materiālu un palīgmateriālu izvēle vai uzglabāšana, operāciju kārtības neievērošana un kļūdaina darba organizācija; 2) iekārtas radīti defekti, kas saistīti ar mehāniskiem bojājumiem vai nepietiekamu apkopi; 3) defekti, kas radušies drukas procesā
drukas datne iespiešanai sagatavots datu kopums (datne), kas sakārtots saskaņā ar konkrētiem noteikumiem atbilstošajai drukas tehnoloģijai
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
insekcēt Ieviesties (kādā teritorijā) - par kukaiņiem
iesamesties Ieviesties (parasti par kukaiņiem, kāpuriem)
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem)
iesakosties Ievirzīties ķermeņa daļā (par kukaini)
apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis
magnetizējamība Iežu spēja magnetizēlies Zemes magnētiskā lauka ielekmē
kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka
sakaukāt ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju)
lidināties ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
atbraukalēt ilgāku laiku, daudz braukalēt
izabraukalēties ilgāku laiku, daudz braukalēt
izlidoties ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
tiodāns Ilgstošas iedarbības pieskares un zarnu insekticīds un akaricīds, apkaro grauzējus, sūcējus kukaiņus un ērces, nav kumulatīvs
iesamelsties Ilgstoši riņķot kādu tuvumā (par kukaini)
vangažnieki Inčukalna novada apdzīvotās vietas "Vangaži" iedzīvotāji
gaujaslīcieši Inčukalna novada Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
gaujēnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji
gaujieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji
gaujslīcieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
Griķukrogs Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" bijušais nosaukums
Straujupes Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" otrs nosaukums
inčkalnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Inčukalns" iedzīvotāji
inčukalnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Inčukalns" iedzīvotāji
indrānieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Indrāni" iedzīvotāji
krustinieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji
Sēnīte Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" otrs nosaukums
Hincenbergskaja Inčukalna pagasta bijušais nosaukums krieviski
Hincenberg Inčukalna pagasta bijušais nosaukums vāciski
Hinzenberg Inčukalns
dabas piesārņojums indes, kuru izplatīšanai dabā ir neparedzēta sun nevēlamas sekas, piemēram, rūpniecības atkritumi, automašīnu izplūdes gāzes, kukaiņu apkarošanas līdzekļi
tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
maiji Indiāņu tauta Meksikā, Jukatanas pussalā
musonu kultūra indiešu-arābu-afrikāņu tirdzniecības sakari, kas uzplauka 900.-1500. g. pateicoties regulārajiem musonu vējiem Indijas okeānā
difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku
agnomens Individuāla iesauka, ko varēja fakultatīvi pievienot cilvēka vārdam Senajā Romā
transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces
ķimeņgrauzis Instruments, ar ko izgriež rievas koka trauka dibena ielikšanai
gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus
miāzes invāzijas slimības, ko ierosina mušu, dunduru u. c. kukaiņu kāpuri
arahnoentomozes Invāzijas slimības, ko izraisa posmkāji - ērces un kukaiņi
skrāpe Īpaša suka zirgu un liellopu spalvu tīrīšanai
lidosta īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm
ligzda Īpaši veidots (kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis
iespieduma gaismas necaurlaidība īpašība, kas nosaka to, kā drukas laikā mainās papīra gaismas necaurlaidība
tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus)
mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai
taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas
Džons Buls ironiska Anglijas vai tipiska angļa personifikācija, arī iesauka
paddijs Īrs, īra iesauka (gk. ārpus Īrijas)
padijs Īrs, īra iesauka (gk. ārpus Īrijas)
padis Īrs, īra iesauka (gk. ārpus Īrijas)
pedijs Īrs, īra iesauka (gk. ārpus Īrijas)
nočirkstināt īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem)
saurzāties īsu brīdi sapurināties (salstot vai sajūtot kādu kukaini)
nočirkstēt īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem)
nodūkt īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem)
melnkrekli Itāļu fašistu iesauka
Imeņu ezers Itenis, ezers Lazdukalna pagastā, nosusināts
izurbināt Izalot, izgrauzt (par kukaiņiem)
izbraukuļāt Izbraukalēt
prints Izdruka
činkatas Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli
cirkulīši Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli
izplatīt Izklāt (linus uz lauka)
iztilināt Izklāt, izstādīt (uz lauka linus), lai tie (žūstot, balojot) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi
izlidāt Izlidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā
šņepis Izliekums trauka malā, snībis
sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2)
kodolmagnētiskā rezonanse izmeklēšanas metode, kurā ar magnētiskā lauka un radioviļņu palīdzību izmeklē iekšējos orgānus, smadzenes
orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos
senspārņi izmirusi kukaiņu kārta (_Paleodictyoptera_)
pirmspāres Izmirusi kukaiņu kārta, primitīvi, spārēm līdzīgi paleozoja kukaiņi
izčampāt Izņemt visu no trauka
hidrostatiskais paradokss izpaužas tādējādi, ka spēks, ar kādu traukā ieliets šķidrums spiež uz trauka pamatu, var atšķirties no šā šķidruma smaguma spēka
aplaist Izplatīt (kukaiņus, slimību, miegu u. tml.)
vokš izsauksmes vārds, ar kuru cūkas sauc mājās no lauka uz barošanas nojumi
ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra)
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
izzvejot Izvilkt, izsmelt (no trauka)
elektromagnētiskās indukcijas likums ja magnētiskā laukā perpendikulāri tā spēka līnijām pārvieto vadītāju, tad vadītājā inducējas elektrodzinējspēks, kura lielums proporcionāls lauka indukcijas un vada ātruma reizinājumam
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistas pagastā
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
Asuka Japānas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Asuka_), netālu no Rīsera-Larsena jūras piekrastes, slēgta
kago Japāņu nestuves vai nesamais krēsls, sastāv no bambuka sēdekļa, ko uz kārts nesa divi vīri
ihneimons Jātnieciņu grupas kukaiņu ģints, to kāpuri parazitē uz citu kukaiņu kāpuriem
kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros)
luča Jauka dzīve
luķis Jauka dzīve
viča Jauka dzīve; luča
angiolipoma Jaukts audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un taukaudiem
Neu-Sauken Jaunsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā
Neu-Bergfried Jaunsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau
Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.)
fona druka jebkādā drukas tehnoloģijā atveidota gaiša pakrāsa, fona siets vai sižeti, uz kuriem pēc tam uzdrukā tekstu vai ilustrācijas; izmanto vērtspapīru izgatavošanā, kā arī kā dekoratīvu iespieddarba noformējuma elementu
tērmanis Jebkurš kukainis, kas patērē produktus vai labību (īpaši klētī)
absorbcijas miglājs jebkurš miglājs, kura tuvumā vai iekšienē nav spožas zvaigznes, kas to apgaismotu, tāpēc tas pie debess redzams kā tumšs veidojums uz gaišo miglāju vai blīva zvaigžņu lauka fona; tumšais miglājs
ķiguris Jebkurš sīks kukainis, kas traucē cilvēkam vai dzīvniekam pie ūdenskrātuvēm
Sīļu kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" nosaukuma variants
Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants
Vecsvirlaukas muiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums
Vecie Dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bitēni" otrs nosaukums
blucenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Blukas" iedzīvotāji
bomjenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bomji" iedzīvotāji
Vimbas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" otrs nosaukums
dzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji
dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji
Īslīces Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīcas" nosaukuma variants
īslīcnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīces" iedzīvotāji
jaunsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji
jaunsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji
Ģelbji Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Kārniņi" daļa
ķilenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji
laimenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
pakuļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pakuļi" iedzīvotāji
Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums
rekstelnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Rekstele" iedzīvotāji
Pēterkalne Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" daļa
vecdzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdzirenieki" iedzīvotāji
vecsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji
vecsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji
Neibergfridskaja Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neubergfrid Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums vāciski
jonvadītspēja Jonu vadītspēja - elektrovadītspēja, kas saistīta ar jonu pārvietošanos vielā elektriskā lauka iedarbībā
vediens Josla, svītra, ko apstrādā vienā gājienā pāri laukam
Jukagiras plakankalne Jukagiru plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos
haoss Jukas
jukums Jukas (1)
yucca Jukas 2
sajuksme Jukas, apjukums; nekārtības
jegums Jukas, mudžeklis, haoss
juki Jukas, sajukums
lebedika Jukas, sajukums, troksnis
Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti
Kampečes līcis jūras līcis Meksikas līča dienvidu daļā (_Bahia de Campeche_), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m
Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos
glacimarīnie nogulumi jūras nogulumi, kuriem piejaukušās dažāda lieluma erātiskās atlūzas (laukakmeņi, oļi u. c.)
Initvana šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Mindanao salas ziemeļaustrumu malu un Dinagatas un Lielo Bukasa salu
Jukatanas šaurums jūras šaurums starp Jukatanas pussalu un Kubu (sp. val. "Canal de Yucatan"), savieno Karību jūru un Meksikas līci, garums — 55 km, platums — 200-264 km, dziļums — līdz 3100 m
supravadošais magnetometrs jutīgākā pazīstamā ierīce magnētiskā lauka intensitātes mērīšanai, balstīta uz Džozefsona efekta izmantošanu
vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa
Rugāju novads kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu
buciski Kā auns vai āzis, vai līdzīgi bukam
neekranēts kabelis kabelis, kas nav aizsargāts ar metalizētu ekrānu pret ārējā elektromagnētiskā lauka nevēlamu ietekmi
ekranēts kabelis kabelis, ko pret ārējā elektromagnētiskā lauka nevēlamu ietekmi aizsargā, izmantojot metalizētu ekrānu
vederes kāda kaitīgu kukaiņu suga, kas sastopama vasaras karstajā laikā
dakšastis kāda kukaiņu suga
miģe kāda kukaiņu suga
ķikste kāda puķe uz lauka, kurai lapas čīkst, ja viņu burza ar pirkstiem
dona kāda trauka mala
done kāda trauka vai laivas sāni
pulksteniņš kāds bezspārnu kukainis
žmūdzis kāds kukainis
kniģelis kāds mazs kukainis, mūdzis
knauzulis kāds zināms kukainis
leišute kāds zināms kukainis
knikulis kāds zināms mazs kukainis
līkastītis kāds, kam ir līka saste, iesauka kaķim
kaukala kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus
mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis); dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu
mošķis Kaitīgs, nevēlams kukainis
kājslaukamais Kājslauķis; kājslaukams
kājslauks Kājslauķis; kājslaukams
paslauķis Kāju slaucīšanas paklājs; paslauka (2)
tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus
Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes
Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns
Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka
Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma
Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis
atkantēšanas dēlītis kalpo komandas locekļu darbības lauka pārnešanai ārpus švertlaivas, tā panākot dzīvā un pārvietojamā balasta maksimālu izmantošanu
kaltine Kančuka - resna ādas pātaga
Kapūnas ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā
Kopunes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā
Kopūnes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā
cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav
kūtars Kāpurs, kukaiņu kūniņa, dundura kāpurs
tahīnas Kāpuru mušas, divspārnaini, radniecīgi gaļas mušām, kukaiņi, dēj oliņas uz citu kukaiņu kāpuriem un kūniņām un uz to barības, kāpuri iznīcina kukaiņus; izmatoja kaitēkļu apkarošanai
drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes
dikarbetoksietildimetilditiofosfāts Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem
malations Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem
kazukalnieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalni" iedzīvotāji
izodinama Kartē novilkta līnija, kas savieno Zemes punktus ar vienādu magnētiskā lauka intensitāti
ciparkarte Karte, kuras satura informācija tiek veidota, glabāta un lietota datorizētas informācijas formātā; tās izmantošanai nepieciešams dators ar attiecīgo programmnodrošinājumu, tāpēc lauka apstākļos ērtāk lietojamas ir analogās kartes; digitālā karte
dukurītis Kartupelis (iesauka)
stiebre Kartupeļu (vai citu dārzeņu) kaudze uz lauka, pārklāta ar salmiem un zemi
miroņu bedre kartupeļu kaudze, ko ieziemo uz lauka
karpeļmala Kartupeļu lauka mala
kartupeļmala Kartupeļu lauka mala
nekrišķāns Kaslis, suka
kolapss Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē
kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm)
magnētiskais pols katra no divām magnēta virsmas vietām, kur novērojama vislielākā magnētiskā lauka indukcija
kaucene Kaučuka bumbiņa
rēzīna Kaučuka koka sveķi
elastīgā ligatūra kaučuka saite, lietota hemoroīdu vai audzēju nosiešanai uz kāta
cementīns Kaučuka vai celiloīda šķīdumi kaučuka un celuloīda priekšmetu salīmēšanai
gumijas līme kaučuka vai gumijas šķīdums organiskos šķīdinātajos (benzīna); līmējumam piemīt pietiekama elastība
gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula
latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju
ķempa Kaudze, mudžeklis, jukas
kaukaža Kauka 2
kaukins Kaukainis
caucalis Kaukales
platā kaukale kaukaļu suga ("Caucalis radians")
atslēgas kauls kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšukaulu
ļevens kaut kas taukaini ļumīgs; tauks, nobarojies
Kenaja Kenajas līcis - Kuka līcis Aļaskas pussalas dienvidu daļā
Kikaukas Kikaukas azars - Plošu ezers Vīpes pagastā
Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji
tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem)
Klauce Klauces ezeri - ezeru pāris Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, uz austrumiem no Saukas
Pinus contorta var. latifolia Klinšukalnu priede
pārtaukoties kļūt pārāk taukainam
saplaukāt kļūt plaukainam
saplaukāties kļūt plaukainam
tukt kļūt slimīgi taukam (par vistu)
taucēties kļūt taukainam
taukoties kļūt taukainam (parasti par matiem, ādu)
sablinst kļūt taukam, resnam
knazerēt Knābāt; arī dzelt, kost (par kukaiņiem)
skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem
muģis Knislis, smūdzis, kukainis
Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis
barcs Koka āmurs (ar dzelzs apkalumu), ar ko smalcināja zemes kukuržņus uz lauka
stodere koka kārts ar salmu saišķi augšgalā, ko novieto lauka pretējā malā, lai arot varētu taisni veidot vagu
paķimene Koka trauka daļa, kas atrodas zem ķimenes 2
pakalnesis Koka trauks ar lokveida rokturi šķidra ēdiena nešanai strādniekiem uz lauka
dendrobionti kokaugu stāvā mītoši organismi (putni, kā arī daudzi kukaiņi, zirnekļveidīgie u. c. bezmugurkaulnieki)
ķirmelis Kokgrauzējs kukainis
strīķis Koks ar ko nolīdzina iebērtos graudus, līdzeni ar trauka malu
apkarojošā apstrāde koksnes bioloģisko bojātāju (kukaiņu un koksnes sēņu) iznīcināšana inficētā koksnē
bioloģiskie aģenti koksnes saārdīšanās bioloģiskas izcelsmes aģenti: baktērijas, sēnes, kukaiņi, moluski un vēži
kolka Koku, parasti bērzu, puduris lauka vidū
lēcaste Kolembola ("Collembola") - kukainis, augu kaitēklis
niobīts Kolumbīts, minerāls, kas ieaudzis lauka špatā
viļņu pretestība kompleksās elektriskā un magnētiskā lauka intensitātes attiecība elektromagnētiskajam šķērsvilnim vidē
Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.)
blīva konstitūcija konstitūcija, kāda ir dzīvniekiem ar vāji attīstītiem saistaudiem un taukaudiem, spēcīgu, bet blīvu un sausu muskulatūru, plānu, blīvu ādu; dzīvnieki ir kustīgi un temperamentīgi, ar enerģisku vielmaiņu
rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai)
bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu
pirmmasīvs Konverģento ledusšķirtņu zonu glaciostruktūras mezoreljefa tips, kas raksturīgs akumulatīvajām salveida augstienēm; Latvijā raksturīgākie ir Gaiziņkalna, Dēliņkalna un L. Liepukalna apkārtnes
bronidoks Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampunos, skropstu tušā, acu dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt ādas un acukairinājumu, var izdalīties formaldehīds, var veidot nitrozamīnus
pomāde Kosmētisks līdzeklis - smaržīga, taukaina ziede (piemēram, matiem, lūpām)
knarbāt Kost, durt (par kukaiņiem)
knuzināt Kost, dzelt (par kukaiņiem)
klagācis Košs lauka vai meža gabals
pauļukalnieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" iedzīvotāji
Pauļukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
Pauņukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
baraucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (arī "Borovka") iedzīvotāji
simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali
hemiahromatopsija Krāsu aklums redzes lauka vienā pusē
īrisspiede krāsu druka ar vairākām krāsām, kas vienlaikus tiek padotas no vienas ar šķērssienām sadalītas krāskastes, izmantojot izvelmēšanas velmes ar nelielu aksiālu sānsoli
automātiska piekārtošana krāsu sakritības uz novilkuma automātiska kontrole un vadība daudzkrāsu iespiedmašīnās, kas notiek tirāžas drukas laikā bez mašīnas apstādināšanas
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
kraupes Kraukas
parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
Radiņkalns Krievukalns, kalns Embūtes pagastā
kļikuha Krimināliesauka
boga Krūmiem vai kokiem apaudzis gabals uz lauka, apaļa koku grupa
nokaisītā ksantoparmēlija ksantoparmēliju suga ("Xanthoparmelia conspersa"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug mežos, mežmalās gaišākās vietās uz laukakmeņiem, laponis dzeltenzaļš, tā virspusē daudz koraļļveida izīdiju
frēzkūdra Kūdra, ko iegūst ar frēzēšanas metodi, noņemot kūdras lauka virsējo slāni 11-20 mm biezumā
CK Kuka Salas, teritorijas divburtu kods
COK Kuka salas, teritorijas trīsburtu kods
Inocybe cookei Kuka šķiedrgalvīte
platysteira Kukaiķērāju dzimtas ģints
knausis Kukainis
knauslis Kukainis
rāpainis Kukainis
vaguls Kukainis
četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm
krābu kukainis kukainis ar garām kājām, kas lēnām pārvietojas
ragana Kukainis ar gariem ragiem
garsprāklis Kukainis ar gariem spārniem, kuru var atrast pie ūdens; spāre
kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī
gnīdlaiža Kukainis, arī spindele
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene)
dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos
bulbite kukainis, kas ilgi plivinās dūkdams vienā vietā un tad pēkšņi aizlido
racējkukainis Kukainis, kas rok zemē alas, ejas
dikstīns Kukainis, kas uzmācas zirgiem
saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts
bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām
insekts Kukainis, mūdzis
moška Kukainis, parasti kāds no lakstaugu kaitēkļiem
zvimbulis Kukainis, vabole
košenije Kukainītis, no kura pagatavo sarkanu krāsu; pati šī krāsa; košenile
iekūņošanās Kukaiņa kāpura pārvēršanās kūniņā
kūnis Kukaiņa kūniņa
okstonis Kukaiņa tausteklis (antena)
meropidae Kukaiņdzeņu dzimta
merops Kukaiņdzeņu dzimtas ģints
insectivora Kukaiņēdāji - lakstaugi, kam papildu barības avots ir kukaiņi
insectivora Kukaiņēdāji - zīdītāju klases kārta
entomofāgi Kukaiņēdāji dzīvnieki un augi, kuru pamatbarība ir kukaiņi
kukaiņēdējs Kukaiņēdājs
kukaiņēži Kukaiņēdājs
gaļēdājs Kukaiņēdājs (par augiem)
Dyaphorophyia castanea kukaiņēdāju apakšdzimtas sugas "Platysteira castanea" nosaukuma sinonīms
ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām
ciršļi Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), pelei līdzīgs ķermenis un aste, biezs apmatojums, garš purns; cirslis
ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas
ciršļveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 3,5-18 cm, masa - 2-35 g) ar pagaru purnu, \~290 sugu, Latvijā 3 sugas
kurmjveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 5-23 cm, masa - 9-170 g), kas mīt augsnē pašraktās alās, 22 sugas, Latvijā 1 suga
melnrīkles kukaiņēdājs kukaiņēdāju suga ("Platysteira peltata")
ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru
daikti Kukaiņi
insecta Kukaiņi
insekti Kukaiņi
kustoņa Kukaiņi
smicenes Kukaiņi (utis, blusas u. tml.)
ametaboli Kukaiņi, kas attīstās tieši no olas, bez metamorfozes
grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni
laupītājkukaiņi Kukaiņi, kas uzbrūk citiem kukaiņiem un no tiem pārtiek
kolis Kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku; arī ķirmji
sūcējkukaiņi Kukaiņi, kuru mutes orgāni ir piemēroti sūkšanai
platysteirinae Kukaiņķērāju apakšdzimta
dyaphorophyia Kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints "Platysteira" nosaukuma sinonīms
bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta
entomophthora Kukaiņpelējumi
entomophthoraceae Kukaiņpelējumu dzimta
empusa Kukaiņpelējumu dzimtas ģints
entomophthorales Kukaiņpelējumu rinda
Empusa musca kukaiņpelējumu suga
Entomophthora aphidis kukaiņpelējumu suga
Entomophthora muscae kukaiņpelējumu suga
Entomophthora sphaerosperma kukaiņpelējumu suga
Entomophthora thaxteriana kukaiņpelējumu suga
kukaiņpelējums Kukaiņpelējumu suga ("Empusa musca")
dirsums kukaiņu (piemēram, blusu, mušu) traips
entofagi kukaiņu apakškārta, dēj oliņas augos, lapās, saknēs vai stublājos, kur attīstoties kāpuriem rodas pangas
piretrs kukaiņu apkarošanas līdzeklis, ko ražo no dažu Āfrikas augu žāvētiem ziediem, sastāvā ir piretrīni un cinerīni, kas ātri sadalās un ir nekaitīgi zīdītajiem
entomografija kukaiņu aprakstīšana
kūniņa kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pilnīgi attīstītu īpatni), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā
imagine kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi; kukainis šādā attīstības stadijā
imago kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi; kukainis šādā attīstības stadijā
ūdenskukaiņi kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdeni vai uz tā virsmas; šīs grupas kukaiņi
dezinsekcija kukaiņu iznīcināšana
entomozes kukaiņu izraisītas cilvēka un dzīvnieku slimības
parazitoīdi kukaiņu kāpuri, kas attīstības sākumstadijās ir parazīti, bet vēlāk kļūst par plēsējiem
alošana kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas
tārpeja kukaiņu kāpuru radīta eja koksnē
viendienīte kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu
termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās
makstene kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas
putekļu utis kukaiņu kārta ar 25 zināmām sugām Latvijā, dzīvo sūnās, sausā koksnē; pārtiek no trūdvielām, koksnes sairumiem, sūnām un ķērpjiem; vairākas sugas uzturas arī slēgtās putekļainās telpās kā grāmatu utis
zarkukaiņi kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni
medniekprusaki kukaiņu kārta, 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs
zemesutis kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu
audējkāji kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās
vienādspārņi kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi
pseudorhynchota kukaiņu kārta, pie kuras pieder utis un spalvgrauži
circeņprusaki kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā
pseudoneuroptera kukaiņu kārta, spāres, neīstie tīklspārņi
cietspārņi kukaiņu kārta, vaboles
laptauriņš kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos
forficula kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints
labia kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints
labidura kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints
āržokleņi kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas; kailžokleņi
iekšžokleņi kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā; segžokleņi
laputs kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta ("Aphidodea"), pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts \~390 sugu
laccifer kukaiņu klases augutu kārtas bruņutu apakškārtas ģints
asinsblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts
ūdensmērītājs kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
zemesblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu
mīkstblaktis kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas
mugurpelde kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
vairogblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Pentatomidae"), \~4000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, sīki līdz vidēji lieli (5-17 mm) kukaiņi ar piecposmainiem taustekļiem, samērā lielu vairodziņu un trīsposmainām pēdām, dzīvo uz augiem, retāk uz zemes
adelphocoris kukaiņu klases blakšu kārtas mīkstblakšu dzimtas ģints
archaeopsylla kukaiņu klases blusu kārtas ģints
achilidae kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta
putcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
cikādīte kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu
tīklcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas
piešcikādes kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas
dzelkņcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus")
aphrophora kukaiņu klases cikāžu kārtas putcikāžu dzimtas ģints
campodea kukaiņu klases diplūru kārtas ģints
mušveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi
odveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi
moskīts kukaiņu klases divspārņu kārtas dzimta ("Phlebotomidae"), sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos), >500 sugu
agathomya kukaiņu klases divspārņu kārtas ģints
pūkmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega
agromyziidae kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas alotājmušu dzimta
acroceridae kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta
zirnekļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas
alotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu
pamuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Anthomyidae"), sīki vai vidēji lieli (3-8 mm) tumšas krāsas mušveidīgi kukaiņi
laupītājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas
līķmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
utumuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
smaragdmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte
augļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs
dejotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas
krastmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta
kuņģspindele kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas
trūdmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Lauxaniidae"), nelieli (ķermeņa garums - 2,5-5 mm), dzeltenīgi mušveidīgie, Latvijā konstatētas 35 sugas
muša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta
degunspindeles kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas
kuprmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas
cikāžmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas
burkānmušas kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas
medniekmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem
gaļasmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
mēslmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās
skudrmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji
puvummuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
dundurs kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
raibspārnmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta
samtmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta
zeltači kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas
apocephalus kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas kuprmušu dzimtas ģints
amaurosoma kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mēslmušu dzimtas ģints
anthomyidae kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas pamušu dzimta
mežaods kukaiņu klases divspārņu kārtas odu apakšdzimtas odu dzimtas ģints ("Aedes"), Latvijā konstatēts 16 sugu
dižods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti
pangodiņš kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas
trīsuļods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu
odu dzimta kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
odi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), pārtiek no sulām un nektāra; pirms oliņu produkcijas mātītes lūko iegūt asinis
abiniekodi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Dixidae"), sīki kukaiņi, kuru kāpuru ķermeņa daļa vienmēr atrodas ūdenī, bet daļa ārpus tā
miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
trauslkāji kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu
kožodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti
krastods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta
trūdodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas
knislis kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
ziemasods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti
anopheles kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas odu dzimtas ģints
sialidae kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimta
sialis kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimtas "Sialidae" ģints
dūrējutis kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
uts kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu (iespējams, ka ir \~20 sugu)
jātnieciņš kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu
cratichneumon kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
lissonota kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
spārneņi kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi
prusaks kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās)
cikāde kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes
vabole kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu
ādspārņi kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes
diplūra kukaiņu klases kārta ("Diplura") - bezspārnu kukaiņi, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē; divaste
divspārņi kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu
blakts kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās
plēvspārņi kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu
tauriņš kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis
knābjgalvji kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
dūņene kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros
tīklspārņi kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas
spāre kukaiņu klases kārta ("Odonata"), kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri
taisnspārņi kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem
dzīvniekutis kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis
strautene kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu
protūra kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis
ķērpjutis kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
kamielītis kukaiņu klases kārta ("Raphidioptera"), kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
auguts kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu
tripsis kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu
zvīņene kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
boreidae kukaiņu klases knābjgalvju kārtas dzimta
anabolia kukaiņu klases maksteņu kārtas dīķmaksteņu dzimtas ģints
agrypnia kukaiņu klases maksteņu kārtas dižmaksteņu dzimtas ģints
pundurmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu
slaidmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas
dīķmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas
dižmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu
plēsējmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas
agraylea kukaiņu klases maksteņu kārtas pundurmaksteņu dzimtas ģints
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība
anthophoridae kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta
iežmauglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu
auglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu
ragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas
māņragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas
arge kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints
dryinidae kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta
pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
māņjātnieciņš kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes
spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
prusaklapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas
tievvēderlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi
pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
racējlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu
puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
anthocopa kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints
apanteles kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints
ancistrocerus kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints
ammophila kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints
klejotājskudra kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido
trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu
anisoptera kukaiņu klases spāru kārtas dažādspārnu spāru apakškārta
dziedātājsienāzis kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
anthocharis kukaiņu klases tauriņu kārtas balteņu dzimtas ģints
skudrlauva kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām
aeolothtrips kukaiņu klases tripšu kārtas ģints
arhostemāti kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Archostemata")
miksofāgi kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Myxophaga")
ķirmis kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas
vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas
anoplodera kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints
anthochomus kukaiņu klases vaboļu kārtas māņmīkstspārņu dzimtas ģints
goliātvabole kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas
herkulesvabole kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā
anthonomus kukaiņu klases vaboļu kārtas smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints
baetopus kukaiņu klases viendienīšu kārtas betīdu dzimtas ģints
betīds kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu
ekdionurīda kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte
vairogviendienīte kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama
lēcējzvīņene kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai
skrējējzvīņene kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs
ietīklojums kukaiņu kūniņu veidojums
Falco vespertinus vespertinus kukaiņu piekūna pasuga, kas izplatīta Eirāzijā un reizēm sastopama arī Latvijā
Falco vespertinus amurensis kukaiņu piekūna pasuga, kas sastopama Tālajos Austrumos
Falco vespertinus kukaiņu piekūns
kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos)
izčirmināts kukaiņu sagrauzts
stridulācijas orgāni kukaiņu skaņas radošie orgāni
entomofāgas baktērijas kukaiņu slimību ierosinātāji, specializēti parazīti, nekaitīgi cilvēkiem un mājdzīvniekiem
nervātūra kukaiņu spārnu un augu lapu dzīslojums
stiebrs kukaiņu sūcamās mutes daļa
tārps kukaiņu tārpveida kāpurs
oksts kukaiņu tausteklis
okstoņi kukaiņu taustekļi (antenas)
cerkas kukaiņu tēviņu un mātīšu vēdera pēdējā posma piedēkļi
nimfa kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas; kukainis, ērce šādā attīstības stadijā
ķikuris Kukaiņu, sevišķi odu kāpurs
ķikurs Kukaiņu, sevišķi odu kāpurs
cirmuļains Kukaiņu, tārpu izēsts (koks)
čupurs Kukaragas
kukeragas Kukaragas
kunkurprece Kukaragas
kupalači Kukaragas
kupaprece Kukaragas
pečpauna Kukaragas
picīpauna Kukaragas
picpauna Kukaragas
pikāpauna Kukaragas
ušavi Kukaragas
čikrigās Kukaragās
ķikaragos Kukaragās
ķiķerēs Kukaragās
ķikuragos Kukaragās
ķikuros Kukaragās
kukačās Kukaragās
kukalzēs Kukaragās
kukaprecē Kukaragās
kukaragos Kukaragās
kukaredzēs Kukaragās
kukarēs Kukaragās
kukargā Kukaragās
kukargos Kukaragās
kukarigās Kukaragās
kukarzēs Kukaragās
kukažās Kukaragās
kukurakā Kukaragās
kukurē Kukaragās
kukurēs Kukaragās
kukurlādē Kukaragās
kukurzās Kukaragās
kumbračās Kukaragās
kupačās Kukaragās
picāpaunā Kukaragās
uzkunkurēt Kukaragās uznest
kukuržās Kukaragās; kukurzās
kukurzēs Kukaragās; kukurzās
kulmāji Kukuržņi uz lauka aršanas un ecēšanas laikā
Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis
traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos
hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs
piretri Kurvjziežu dzimtas augu ģints; no dažu šās ģints sugu - Dalmācijas un Kaukāza kumelīšu ziedkopām iegūst pulveri, ko lieto kaitīgu kukaiņu iznīcināšanai
pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
pārkūsēt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
pārkūsot Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu)
urināt Kustēties, ložņāt (par kukaiņiem, parasti utīm)
urināties Kustēties, ložņāt (par kukaiņiem, parasti utīm)
kvadrupolmoments Kvadrupola kvantitatīvais raksturojums, kas raksturo kvadrupola elektriskā lauka un ārējā elektriskā lauka mijiedarbības potenciālo enerģiju
digitālās drukas operators kvalificēts drukas nozares speciālists, kas datorā sagatavo drukas failus, nepieciešamības gadījumā veicot to personalizāciju, un tiražē iespieddarbus digitālās drukas tehnoloģijā
kvants Kvantēta fizikāla lauka struktūras elements, kas ir šā lauka īpašību nesējs; kāda fizikāla lieluma (kas var pieņemt tikai diskrētas vērtības) minimālā deva
lādiņu konjugēšana kvantu lauka teorijas operācija, kurā visas sistēmā ietilpstošās elementārdaļiņas tiek aizstātas ar tām atbilstošajām antidaļiņām
fizikālais vakuums kvantu lauka teorijas pamatjēdziens, kas raksturo šī lauka viszemāko enerģētisko līmeni
fonons Kvazidaļiņa, kondensētas vides elastisko svārstību lauka kvants, bozons ar nulles spinu, kas atbilst kristāla atomu kolektīvu elastisko svārstību vilnim ar enerģiju E=hv un kvaziimpulsu p=hn/l (h - Planka konstante, v - svārstību frekvence, n - viļņu izplatīšanās ātrums, l - viļņu garums)
galati Ķeltu ciltis, kas 278. g. p. m. ē. caur Balkānu pussalu iebruka Mazāzijā un 46 gadus postīja tās rietumu daļu
Nehalennija Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - Nīderlandes piekrastes apgabalu jūras dieviete, kuras kults uzplauka 3. gs.
suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem
skāte Ķemme, matu suka
grebines Ķemme; matu suka
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
lipoatrofija Ķermeņa taukaudu atrofija
putekļuts Ķērpjutu kārtas dzimta ("Trogiidae"), sīki (1,2-2 mm) kukaiņi ar reducētiem, bezdzīslotiem zvīņveida priekšspārniem vai vispār bez spārniem, sastopamas dzīvokļos putekļainās vietās
grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās
grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus)
hemosterilanti ķīmiski preparāti, kas padara kukaiņus vairoties nespējīgus
mitrināšanas šķīdums ķīmisks šķīdums, kuru izmanto ofseta drukas tehnoloģijā, lai samitrinātu iespiedformas neapdrukājamos elementus
Jeršovka Ķīšukalns - pilskalns Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Ķīšu pilskalns Ķīšukalns, pilskalns Zvirgzdenes pagastā
angiolipoleiomioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no asinsvadu, taukaudu un gludās muskulatūras elementiem
lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos
runiņa Labības kūļu sastatījums uz lauka
nažģi Labības saslaukas
sabārstas Labības saslaukas
nopost Labību no lauka ievest
brīvie lādiņi lādiņi, kas elektriskā lauka iespaidā var brīvi pārvietoties (piemēram, elektroni metālos un vakuumā, joni gāzēs un elektrolītos)
HAND Lai tev jauka diena (angļu "have nice day"; īsziņās)
diendārzs Laidars lopiem uz lauka
uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
Neuhof Laimes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
atlaisties Laižoties atkļūt šurp (par putniem, kukaiņiem)
ielaisties Laižoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem
izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem
pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; laižoties uzvirzīties uz kādas vietas
nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem
aizlaisties Laižoties, lidojot attālināties (par putniem un kukaiņiem)
latukas Laktuka, dārza salāti ("Lactuca sativa")
žalva lamuvārds - mauka
vērzaka lamuvārds garam, nejaukam cilvēkam
nomauka lamuvārds: maukas bērns
psyllidae Lapblusiņas - augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi
valoda PostScript lappušu aprakstvaloda kvalitatīvai tekstu un grafikas drukāšanai, izmantojot lāzerprinterus vai citas drukas iekārtas ar augstu izšķirtspēju. To parasti lieto datorizdevniecībā
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
Lapskaln Lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
kallima Laptauriņš - kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu
lapkaktuss Lapukaktuss
aphidodea Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta
aphis Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene
ļuturi Latgaļu iesauka pārējiem latviešiem
Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV
Boga Latviešu mitoloģijā - divdabīgs mājas, lauka gars
Bogs Latviešu mitoloģijā - divdabīgs mājas, lauka gars
organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana
late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals
laukmala Lauka 1(1) tuvākā apkārtne; lauka (1) malējā daļa
laukmale Lauka 1(1) tuvākā apkārtne; lauka (1) malējā daļa
neķerlauks Lauka aizsegta daļa, kurā pa doto trajektoriju nevar sašaut mērķi
atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas
pašgājējlielgabals Lauka artilērijas kaujas mašīna, kas veidota uz tanka, bruņumašīnas vai speciāla pašgājēja bāzes
Agaricus campester lauka atmatene
kremelde Lauka atmatene ("Agaricus campester")
Columba palumbus lauka balodis
Gryllus gryllus lauka circenis
laukdurvis Lauka durvis, ārdurvis
apsējas Lauka gabaliņš, kas kļūdas pēc palicis neapsēts; pēc māņticējumiem tā ir slikta zīme, kas norāda uz nāves gadījumu saimē
hoki Lauka hokejs
hokijs Lauka hokejs
Vicia faba lauka jeb cūku pupa
dirva Lauka josla, strēmele
Bombus agrorum lauka kamene
Acer campestre lauka kļava
kokolis lauka kokalis (_Agrostemma githago_)
koklīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum")
auzupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kaukaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kaukoļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kiukuči Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kiukuļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokaļa Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokālīši Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokālītis Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokals Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokuls Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kolīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kūkalas Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kūkaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kūkolis Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kviešpuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
miežupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
naksnenītes Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kumele Lauka kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
ķermuše Lauka ķiploks
Circus cyaneus lauka lija
pastāvīgie redzamie signāli lauka luksofori, ko novieto noteiktās dzelzceļa līnijas vietās, un lokomotīvju luksofori
Papaver dubium lauka magone
Melolontha melolontha lauka maijvabole
ārzāle Lauka malā augoša zāle, pļavas zāle
novālis Lauka mala, eža
Neufeld Lauka muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Dianthus campestris lauka neļķe
redāns Lauka nocietinājums, kam ir izvirzīta leņķa forma
skanste Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī
skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī
atsēja Lauka otrreizēja apsēšana tai pašā gadā
Falco tinnunculus lauka piekūns
Clitocybe dealbata lauka piltuvene
Polycnemum arvense lauka poliknēms jeb lauka skrimslene
laukpuķe Lauka puķe, lauku puķe
Faba bona lauka pupa jeb cūku pupa
lopu rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopbarības rācenis jeb turnepsis
lopbarības rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopu rācenis jeb turnepsis
Brassica campestris lauka rācenis jeb lauka kāposts
lopbarības rāceņi lauka rāceņi jeb turnepši
ramuleņi Lauka ramuleņi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
Potentilla rupestris lauka retējs
romuļi Lauka romuļi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
krusti Lauka sadalījums, stādot kartupeļus krustveidā
Odontites verna lauka sārtžibulītis
Carabus cancellatus lauka skrejvabole
Aphanes arvensis lauka skrēteliņš
skrimslene Lauka skrimslene - lauka poliknēms ("Polycnemum arvense"), balandu suga
stieņa smidzinātājs lauka smidzinātājs
petanks Lauka spēle ar bumbiņu mešanu
Microtus arvalis lauka strupaste
galenis lauka vai pļavas gabals tā tālākajā (vistālākajā) galā
Veronica agrestis lauka veronika
pautainīte Lauka veronika ("Veronica agrestis")
Artemisia campestris lauka vībotne
bīvotes lauka vībotne (_Artemisia campestris_), arī parastā vībotne (_Artemisia vulgaris_)
vērmele Lauka vībotne ("Artemisia campestris")
vīputne Lauka vībotne ("Artemisia campestris"), arī parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
bīvote lauka vībotne, arī parastā vībotne (_Artemisia campestris_; _Artemisia vulgaris_)
barpšķis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
embute Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibutnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veipales Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veipaļi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veiputna Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vērmeles Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaki Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībanda Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībante Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībanti Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībants Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībate Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatene Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaukša Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboknes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokņi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnājs Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboktes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībolte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboltenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboltes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībolts Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībonte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībosne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībota Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībotenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūce Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībuķīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībuķītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīburnīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīburnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībutins Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībutne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūtnīte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīdotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
viejapka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīpata Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas
biržošana Lauka virsmas sadalīšana slejās, taisnstūros un kvadrātos
Luzula campestris lauka zemzālīte
Luzula subpilosa lauka zemzālītes "Luzula campestris" nosaukuma sinonīms
pelušķis Lauka zirnis
feldžandarmērija Lauka žandarmērija
pelēkais dārgakmens laukakmens
fasešu laukakmeņi laukakmeņi ar ledāja noslīpētām malām
paviļas laukakmeņi ēku stūros pamatiem būvēšanas laikā
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā
vadakmeņi Laukakmeņi, par kuriem ir zināma to precīza veidošanās vieta un pēc kuriem var noteikt ledāju plūsmas virzienu
pamaki Laukakmeņu pamati (kādai celtnei, tās daļai)
kalvas Laukakmeņu sakopojumi un grēdas Kurzemes piekrastē
tīrumaugi Laukaugi
elektromagnētiskais lauks lauks, kurā realizējas elektrisko lādiņu mijiedarbība; viens no fizikālā lauka veidiem
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi
Laurenhof Lauru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
suķe Lauska, sasista trauka gabals
suķis Lauska, sasista trauka gabals
Ciertums Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Cirtums" nosaukuma variants
Kopiune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukuma variants
Kopyune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukums latgaliski
lazdakalnieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
lazdukalnieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
Lilī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Meroni" nosaukums latgaliski
lieparieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji
Līpori Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" nosaukuma variants
liepnītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" iedzīvotāji
Līkneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants
Līpneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants
mastarīdzieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" iedzīvotāji
Mastareiga Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" nosaukuma variants
Mozī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Meroni" nosaukums latgaliski
Uobulderi Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Obulderi" nosaukums latgaliski
Ūsa Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Osa" nosaukuma variants
Ūzuļnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" nosaukuma variants
Rūzinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukuma variants
Rūzenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski
rubānieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" iedzīvotāji
Rūboni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rūbāni" nosaukuma variants
Saipetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Saipetnieki" nosaukuma variants
Silinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants
Silenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski
Skubynova Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skubinova" nosaukums latgaliski
skujetnieki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skujetnieki" iedzīvotāji
Skujetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skujetnieki" nosaukuma variants
slavītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavītes" (arī "Slavīti") iedzīvotāji
Slaveiti Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavīti" nosaukuma variants
Stongas Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stangas" nosaukuma variants
Tutini Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukuma variants
Tutyni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukums latgaliski
Vidussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukuma variants
Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski
Veiksnenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants
Veiksninīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants
Zalmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants
Zaļmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants
Zirgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukuma variants
Zyrgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukums latgaliski
Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā
punktāllēca Lēca, kas koriģē astigmatismu visos redzes lauka virzienos
archaeognatha Lēcējzvīņenes - kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta
erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā
noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā
atdancināt kumeļu no lauka uz māju lēkājošu un spriņģojošu kumeļu garā valgā atvest mājā no lauka
kaltveida lemesis lemesis smagu augšņu aršanai; lemeša smaile noliekta uz leju un uz neartā lauka pusi
strucināt lēnām iet pāri trauka malai (par alu)
čāpot Lēni pārvietoties, rāpot (piemēram, par gliemežiem, vēžiem, kukaiņiem)
doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā)
pļurža Līderīga sieviete, mauka
lipinēt Lidināties (parasti par kukaiņiem)
plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (parasti par putniem, kukaiņiem)
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem; lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas
nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
lidlauka manevrēšanas teritorija lidlauka daļa, izņemot peronu, kas paredzēts gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas vajadzībām
perons Lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu izvietošanai, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas vai pasta iekraušanu un izkraušanu, gaisa kuģu stāvēšanu, tehnisko apkopi un degvielas uzpildi
rezerves lidlauks lidlauks, kurā gaisakuģiem nosēsties gadījumos, kad nav iespējams vai nav mērķtiecīgi turpināt lidojumu līdz plānotās nosēšanās lidlaukam
iņi lidojoši kukaiņu kāpuri, kas mājo zirgu zarnu traktā
atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem); lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atlaisties
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu, piemēram, uzturēšanās, barošanās, vietu) - parasti par putniem, kukaiņiem
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas
nolidot Lidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - parasti par putniem, kukaiņiem
nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem; nolaisties
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem
aizlidot Lidojot, laižoties attālināties (par putniem un kukaiņiem)
skrējiens lidojums – parasti par putniem un kukaiņiem
lidlauka kontrolējamā zona lidostas ēkas daļa un lidlauka teritorija, kurā iekļūšana tiek kontrolēta
laisties Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
skriet Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
nolidot Lidot (visu laikposmu) un pabeigt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
nākt Lidot šurp (parasti par putniem, kukaiņiem)
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (parasti par putniem, kukaiņiem)
skudrīte Līdz 3 milimetriem garš skudru dzimtu grupas kukainis
larvicīdi Līdzeklis, kas iznīcina kukaiņu kūniņas un kāpurus
morionotipija Līdzenu keramisku priekšmetu iespiešana no kaučuka plātnēm, gaismas iespieduma paņēmienā
strīķēt Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām
strīķeris Līdzinātājs (mērot graudu daudzumu līdz ar trauka malām)
dermolipektomija Liekās ādas un taukaudu izgriešana, parasti vēdera apvidū
Tonareva Lielākais atols Kuka salu ziemeļu grupā ("Tongareva"), Klusajā okeānā, Jaunzēlandes teritorija, lagūna - 279 kvadrātkilometri, salas - 9,8 kvadrātkilometri
dzīvsudraba ventilis lielas jaudas gāzpildīta elektroniska ierīce, kurā elektriskā strāva rodas, veidojoties elektriskajam laukam dzīvsudraba tvaikos starp anodu (anodiem) un dzīvsudraba katodu
bāriskās sistēmas lieli atmosfēras bāriskā lauka apgabali ar tipisku atmosfēras spiediena sadalījumu, zema un augsta spiediena apgabali - cikloni, anticikloni, sedlienes, atzari, vaļņi
pūlis liels (dzīvnieku, parasti kukaiņu) kopums; bars
avilis liels kukaiņu, parasti mušu, kopums
sirsinis liels lapseņu virsdzimtas kukainis ("Vespa crabro")
ziks liels melns kukainis, kas veikli skrien pa grīdu
britans liels suns, tauka cūka; netiešā nozīmē liels cilvēks vai priekšmets
milkāns Liels, izkāmējis dzīvnieks (kā iesauka)
spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem
lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu
krāsu pielaide lielums, kas nosaka pieļaujamo atkāpi no ofseta drukas standarta vai pasūtītāja prasībām katrā konkrētā gadījumā
magnētiskā caurlaidība lielums, kas rāda, cik reižu magnētiskā indukcija vielā ir lielāka par ārējā magnetizējošā magnētiskā lauka intensitāti; mērvienība - henriji uz metru (H/m)
atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem); lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem)
ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem
izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem
izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem
pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem
čira lieto savienojumā "čira čiri", lai atdarinātu atsevišķu putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas
čir lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas
veu lieto, lai atdarinātu stirnu buka balss skaņas
klunkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidrumam strauji izplūstot no trauka, spēcīgi šļakstotie traukā u. tml.
čiri lieto, parasti savienojumā "čira, čiri", lai atdarinātu, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas
laumes lietuviešu mitoloģijā - sievietēm līdzīgas ūdens dievietes, undīnes, dzimstības , zemes dievietes, parasti viņas ir skaistas (retāk nejaukas) sievietes gariem matiem, lielām krūtīm
magnetizēšanas raksturlīkne līkne, kas raksturo feromagnētisku materiālu – magnētiskās indukcijas (B) atkarību no magnētiskā lauka intensitātes (H)
stīpot Likt, vilkt (parasti traukam) stīpu
labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu
kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu
biešvabole Līķvaboļu dzimtas ģints ("Aclypea"), vidēji lieli kukaiņi, fitofāgi, ēd biešu un citu augu dīgstus un jaunas lapas; Latvijā 2 sugas; biešu kapracis
Limbažu dārzkopis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas “Mežciems” un “Lidlauka ciems” bijušais nosaukums
gala efekts lineārās elektriskās mašīnās – magnētiskā skrejlauka sadalījuma īpatnības magnētvada sākuma un gala zonā
krēsliņš Linu kaudze (statiņš) uz lauka (parasti satur desmit saujas noplūkto linu)
bars Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks
plese Linu suka ar koka vai dzelzs zariem
lēpāt Līst, rāpot (par kukaiņiem)
Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē
Cīlauka Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Cielauka" nosaukuma variants
tībija Loceklītis kukaiņu kājās
progresējošā lipomatozā makrodistrofija locekļu daļējs gigantisms ar taukaudu pārmērīgu proliferāciju
lipoartrīts Locītavas taukaudu iekaisums
kombinētais lodziņš lodziņš, kas apvieno ievadlauka un sarakstlodziņa iespējas
biofizikālā anomālija lokāla josla ar atšķirīgu fizikālo lauku parametru kopumu un to lokālo neviendabīgumu (elektriskā lauka intensitātes, Zemes magnētiskā lauka komponentu, temperatūras, elektrostatiskā lauka atšķirība, gaisa jonu sadalījums) salīdzinājumā ar tai blakusesošo teritoriju, ko tautā sauc par ūdens āderēm
Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta
insulīna lipodistrofija lokāls taukaudu zudums insulīna ievadīšanas vietā
kontrolloksne loksne, kuru izņem no iespiedmašīnas tirāžas drukas laikā, lai novērtētu un kontrolētu drukas kvalitātes parametrus
piekārtošana loksnes pirmās puses iespiedformu savietošana pret otrās puses iespiedformām abpusējai drukai
cockney Londonas dialekts; nievājoša to Londonas iedz. iesauka, kuri runā šajā dialektā
Lonen Loņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā
ārlaidars Lopu aploks uz lauka
Pyukaini Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Piukaini" nosaukums latgaliski
Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski
Lucken Lukas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
Lubaša ezers Lukašu ezers Susāju pagastā
Lukači ezers Lukašu ezers Susāju pagastā
Lukaža ezers Lukašu ezers Susāju pagastā
lempars Lupata, plukata
aplaisties Ļaut sevi pārņemt (kukaiņiem, slimībām); inficēties, aplipt (ar ko)
dižakmeņi ļoti lieli laukakmeņi, aizsargājamu dabas pieminekļu kategorija
pluska ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks; plukata (1)
aukāt ļoti stipri, aukaini pūst (par vēju)
Jaunlukas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā
lukausis ļukausis
jāņkalnieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāņukalns" iedzīvotāji
sinhronais ātrums magnētiskā griežlauka ātrums, kas atkarīgs no elektriskās strāvas frekvences un statora polu pāru skaita
ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība CGS mērvienību sistēmā; saīs. - Oe; 1 Oe ir magnētiskā lauka intensitāte, kas rodas 2 cm attālumā no bezgalīgi gara, taisna vada, ja pa to plūst 10 A stipra strāva; 1 Oe = 79,5775 A/m
aeromagnētisks Magnētiskā lauka pētījumi no lidaparātiem
fototermomagnētisms Magnētiskā lauka un tā virzienam perpendikulāra elektromagnētiskā starojuma iedarbība uz pusvadītāju vai vadītāju
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, T; magnētiskā lauka indukcija ir 1 T, ja lauka izraisītā magnētiskā plūsma caur tam perpendikulāri novietotas virsmas 1 m^2^ ir 1 vēbers
paliekošā magnetizācija magnetizācija, kas paliek feromagnētiķī pēc ārējā magnētiskā lauka noņemšanas
Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte
Ahaukins Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - saules dievs, kuram piemita vara gan pār dienu, gan pār nakti
bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei
Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis
Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi
Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi)
Maijapana Maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas ziemeļos, dibināta X gs., XII-XV gs. - maiju lielākā pilsēta, arhitektūras pieminekļi - tempļu un dzīvojamo māju drupas
sinhrondzinējs Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotora griešanās ātrums ir vienāds ar magnētiskā lauka griešanās ātrumu statorā
sinhronā rotācijas frekvence maiņstrāvas elektrisko mašīnu magnētiskā griežlauka apgriezienu skaits minūtē
asinhrons dzinējs maiņstrāvas elektrodzinējs, kura rotora griešanās ātrums (pretstatā sinhronam elektrodzinējam) nav vienāds ar statora magnētiska lauka griešanas ātrumu
asinhrondzinējs Maiņstrāvas elektrodzinējs, kura rotora rotācijas frekvence nav vienāda ar magnētiskā griežlauka (sk. lauks) rotācijas frekvenci
sinhronmotors Maiņstrāvas elektromotors, pa kura magnētiskā lauka tinumiem plūst no ārēja strāvas avota nākoša līdzstrāva
izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis
izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis
metīlkaučuks Mākslīgā kaučuka veids, ko 1. pasaules kara laikā ražoja Vācijā no dimetīlbutaiēna, izlietoja gk. smago automašīnu riepām
Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs
pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam
immerītis Māla trauks ar rokturi, kurā uz lauka tiek ņemts līdzi šķidrs ēdiens
Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka
bucenieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Bukas" iedzīvotāji
Manukava Manukau, pilsēta Jaunzēlandē
Markomāņu karš markomāņu, kvadu u. c. cilšu karš ar Romu 166.-180. g., ciltis vairākkārtīgi iebruka Itālijas ziemeļu daļā
mērruka Mārrutks; mārruka
sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
krāsu telpa matemātiskais modelis, kas apraksta krāsas, kuras spēj atveidot viens vai otrs drukas process
suseklītis Matu suka no stingriem cūku sariem
suķis matu suka, ķemme
suceklis Matu suka, ķemme; arī linu suka
izmauka Mauka
skura Mauka
škvorka Mauka
žauka Mauka
maukaļāt Maukalēt
maukaris Maukars
mauris Maurotājs (iesauka vērsim)
Mazā Baranovska Mazā Baranauka
paknazerēt mazliet, neilgu laiku dzelt (par kukaiņiem)
pūšļkājis mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām
bambucis mazs kukainis, maza vabole
bambucītis mazs kukainis, maza vabole
mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus
dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē
slotukalnieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Slotukalns" iedzīvotāji
Slūtukolns Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Slotukalns" nosaukuma variants
Alestēnara megalīta piemineklis Zviedrijas dienvidos (_Ales stenar_), Skanijā, no akmeņiem veidota kuģa kontūra 67 m garumā, ko veido 59 lieli laukakmeņi, kas katrs sver līdz 5 tonnām, un akmeņi katrā galā ir ievērojami lielāki par pārējiem
apmešanas iekārta mehānisms lokšņu iespiedmašīnās, kurš novietots starp iespiedsekcijām un paredzēts, lai apgrieztu iespiedloksni tās abu pušu apdrukai
Meirišķu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Meirovka ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Melaušu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Melaužu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.)
sorediozā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia sorediata"), kas aug mežos uz laukakmeņiem
Tomina melanēlija melanēliju suga ("Melanelia tominii"), kas aug mežos uz laukakmeņiem
mellplauka Melnplauka
melnplauga Melnplauka
plaukas Melnplauka
krauli Melnplauka ("Tilletia caries")
kraulis Melnplauka ("Tilletia caries")
melplauka Melnplauka (rudzu slimība)
putošā melnplauka melnplauka, kurā grauda vietā vārpā rodas melna miltaina viela
cietā melnplauka melnplauka, kurā grauds piepildās ar melnu miltainu vielu
pelnplaukains melnplaukains
melnplaugains Melnplaukains
melnplaukšņi Melnplaukas
ustilaginales Melnplaukas sēnes
melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas
ustilāga Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Ustilaginaceae"), parazītiskas sēnes, kuru teliosporas attīstās no sporogēnajām hifām, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 44 sugas
entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
Platysteira peltata melnrīkles kukaiņēdājs
piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu
masmini Mēness gravitācijas lauka samazināšanās apgabali virs vairākiem Mēness krāteriem
magnetometrs Mēraparāts, ar kuru mērī magnētiskā lauka intensitāti
krāsu vadības sistēma mērķtiecīgu darbību kopums, kas, pārrēķinot krāsu vērtības, panāk pēc iespējas precīzāku krāsu atveidi dažādās ierīcēs vai drukas veidos
muižļi Mēsli, gruži, saslaukas
lūzna Mēsli, saslaukas
mūžļi Mēsli, saslaukas
paslaukas Mēsli, saslaukas
dražava Mēsli, saslaukas, gruži
magnetopretestība Metāla relatīvās īpatnējās elektriskās pretestības izmaiņa magnētiskajā laukā attiecībā pret tā īpatnējo elektrisko pretestību bez elektriskā lauka (ir gareniskā magnetopretestība un šķērsmagnetopretestība)
satvērējmehānisms metāla saspiedējs lokšņu iespiedmašīnā, kas transportē apdrukājamā materiāla loksni līdz iespiešanas sekcijai vai piespiež loksnes malu drukas cilindram
grebls Metāla suka mājdzīvnieku apmatojuma tīrīšanai
skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai
aerobioloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī dzīvo organismu (mikroorganismu, dažu kukaiņu), kā arī sēklu, sporu sadalījumu atmosfērā un šī sadalījuma sekas, kas ir atkarīgs no vēja, konvekcijas un turbulences
kampimetrija Metode centrālā redzes lauka defektu noteikšanai, lietojot kampimetru
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus
Iereni Meža Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukums latgaliski
instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte
sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu
masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem
sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē
sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē; sanitārā cirte
sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte
acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā
feroce mežonīgi, aukaini, neapvaldīti
jumala Miesās pilnīga meita, arī tauka govs
migloņi Miglas vāli virs lauka
Gorbijs Mihaila Gorbačova (dz. 1931), Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra (1985.-1991. g.) un Padomju Savienības prezidenta (1990.-1991. g.), iesauka Rietumos
lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā
amplifikācija Mikroskopijā redzes lauka paplašināšana; palielinājums
animalkuls Mikroskopisks dzīvnieka organisms; Lēvenhuka nosaukums viņa atklātajiem spermatozoīdiem
lancene Mīksta, jauka zāle, kas aug lankās (leknās pļavās)
sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm
ļocmenis Mīksts, taukains gaļas gabals
sazarotā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps polyarthra"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
irbuļu milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps stylophora"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
cabe Mīļvārds (mīlinoša iesauka)
Mindaugas ezers Mindaugas ezers - atrodas Teiču purva ziemeļu daļā, Murmastienes pagastā, platība - 36 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4,1 m, distrofs, bez aizauguma; Mindaukas ezers
stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās
kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls; lieto lauka kultūraugu mēslošanai
Lugalbanda Mītisks šumeru varonis, pirmās Urukas dinastijas valdnieks, valdījis apmēram 27. gs. p. m. ē.
bleņģis Mitra, pielijusi vieta uz lauka vai ceļa
Čīksereda Mjerkurjačuka - pilsēta Rumānijā
svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums
izkliedētājs mobila mašīna mēslojuma pievešanai uz lauka un vienlaidu izkliedēšanai joslās, kuru platums ir lielāks par izkliedētāja konstruktīvo platumu
banceklis Mucinieka knaibles; rīks stīpu uzvilkšanai koka traukam
ņoga Mudžeklis, sajukums, jukas, nekārtības
ņorga Mudžeklis, sajukums, jukas, nekārtības
notonectidae Mugurpeldes - kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta
notonecta Mugurpeldes - kukaiņu klases blakšu kārtas mugurpelžu dzimtas ģints
Mukačeva Mukačeve, pilsēta Ukrainā
Muhausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukaušu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukavšu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukažaji Mukažai, upe Brazīlijā
murce Murcauka
murcovka Murcauka
muskardinoze Muskardīnas izraisīta kukaiņu slimība
miodēmija Muskuļaudu taukaina deģenerācija
intramuskulārie tauki muskuļos, starp muskuļaudu kūļiem un muskuļu šķiedrām nogulsnētie taukaudi
dziedāšana Muzikālu, melodisku skaņu veidošana ar balsi (par putniem, kukaiņiem)
Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā (_Azovo-Syvas’kyi natsional’nyi pryrodnyi park_), Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas
klancis Neapaudzis lauka gabals
pterostigma Necaurspīdīgs laukumiņš pie kukaiņu spārnu galotnes
velnauka Negodīga, nejauka sieviete
velnuška Negodīga, nejauka sieviete
uzdziedāt neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem)
pagrauzt neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem)
porcka Nejauka krāsa, ziede
porģis Nejauka krāsa, ziede
poriķis Nejauka krāsa, ziede
porķis Nejauka krāsa; ziede
ellespagale Nejauka, nesaticīga sieviete
nejaucība Nejauks notikums, gadījums; nejauka, negodīga rīcība
desordre Nekārtība, jukas
piedravas lauks nektāraugu kultivēšanai ne tālāk kā 0,5 km no dravas ārpus saimniecības laukaugu un lopbarības augu sekām iedalīts zemes gabals, kur audzē nektāraugus
magnetotropisms Nekustīgu organismu augšana magnētiskā lauka iedarbībā
vagols Nelidojošs (piemēram, vaboļu kārtas) kukainis
Kaselaide neliela sala Rīgas līcī, austrumos no Abrukas salas, Igaunijas teritorija
Vahaze neliela sala Rīgas līcī, rietumos no Abrukas salas, Igaunijas teritorija
iestūris neliels (parasti meža, lauka) stūris
valaga neliels nenopļautas labības gabals uz lauka
iekaudze neliels paaugstinājums uz piepildīta mērtrauka, kas pāri mēram; uzvija; virsmēra tiesa
parazītlapsene neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu
tauklarpa neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals
tauklerpa neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa
tauklorpa neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa
lomzis Neliels, piemēram, lauka, pļavas gabals; lemzis
sagatavju druka nemainīgas informācijas sagatavju iespiešana ofsetā, kam seko mainīgo datu iespiešana digitālās drukas iekārtā
bunti Nemieri; jukas
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem)
raštāns Nepatīkama, nejauka dzīva būtne
spiediena regulēšana nepieciešamā spiediena radīšana dekeļa (ofseta gumijas, tampona) kontakta zonā ar iespiedformu un papīru (ofsetā) vai iespiedformas kontakta zonā ar papīru (citās kontaktdrukas tehnoloģijās)
butadiēns nepiesātinātais ogļūdeņradis; bezkrāsas gāze ar nepatīkamu smaku; to iegūst no naftas gāzēm vai spirta un izmanto sintētiskā kaučuka ražošanā, divinils
nanodruka neredzama druka; uzdrukāti elementi, kuru lasīšanai vajadzīgs mikroskopa palielinājums
viņaucieši Neretas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Viņaukas" iedzīvotāji
kunkurot Nest kukaragās
putēšana nevēlama parādība, kad sīkas papīra daļiņas atdalās no papīra virsmas, piemēram, drukas laikā
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai)
meškus Nicīga iesauka lempīgam cilvēkam vai dzīvniekam
kulašiņa Nicīga iesauka sievietei
kulašķena Nicīga iesauka sievietei
krebis Nicīga iesauka vecam cilvēkam
kaivele Nicīga iesauka zirgam vai ķēvei
ļēpsna Nicīgs apzīmējums kādai personai - plukata
vārkatlis Nicinoša iesauka kādam pļāpīgam cilvēkam
kroblaks Nicinoša iesauka mazam puikam
dūze Nicinoša iesauka sievietei
sbīrs nicinoša polcijas aģenta iesauka
dago Nicinoša spāņu, itāliešu, portugāļu vai latīņamerikāņu iesauka, gk. ASV
krēklis Nicinpoša iesauka bērnam, kurš bieži kliedz, klaigā
činkurs Nievājoša iesauka cilvēkam
pupausis Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird
pupauss Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird; pupausis
lunets no aizmugures pieejams lauka nocietinājums
suseklis no cūku sariem darināta matu suka
magnētiskā ķēde no feromagnētiskiem materiāliem veidota elektrotehniskas ierīces daļa magnētiskās plūsmas radīšanai, koncentrēšanai un virzīšanai noteiktā virzienā; ķēdē var būt arī nelielas gaisa spraugas, kurās dažkārt ievieto objektu, uz kuru jāiedarbojas magnētiskajam laukam; tām ir nelineārs raksturs
ola no organismiem ārējā vidē izvadīta olšūna ar ārējiem apvalkiem (tārpiem, gliemjiem, kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un dējējzīdītājiem)
cietā kopija no personālā datora iegūstamas informācijas paliekoša izvades forma, piem., izdruka, filma, dokuments
laisma no trauka lietā ūdens strūkla
kukažiņa no vecuma salīkusi sieviete; kukaža
kukaža no vecuma salīkusi sieviete; kukažiņa
attaukošana Nodīrātās medījuma zvērādas atbrīvošana no taukaudiem pirms apstrādes ar sāli vai žāvēšanas
nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
nosalaisties Nolaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem
notupties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
nosēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (uz kā, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu
nostrīķēt Nolīdzināt ko beramu līdz ar (trauka) malām
dekantēt Noliet šķidrumu no nogulsnēm, kas nosēdušās trauka dibenā
nomūki Nomauka
zomauka Nomauka - čūskas āda, ko tā nomet
zomauska Nomauka - čūskas āda, ko tā nomet
velka Nomauka, brauna
nomaukna Nomaukta egles miza; nomauka
piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka)
saplaukāt nomocīties attīrot plaukas no linu šķiedrām
atpļaut Nopļaut (no malas); appļaut (lauka malas)
ar norāda uz (piemēram, trauka) saturu
paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk
lidlauka kontrolpunkts nosacīts punkts, pēc kura konstatē lidlauka ģeogrāfisko atrašanās vietu (koordinātas)
Ampēra teorēma nosaka, ka ļoti plāna, plakana magnēta magnētiskais lauks ir ekvivalents tādas lineāras strāvas magnētiskajam laukam, kura plūst pa magnētu ierobežojušo kontūru
nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm)
danga Noslēgts putras trauks; cieši aiztaisāma muciņa, kuras abi gali izskatās vienādi, putras nešanai uz lauka
nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam); nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot
nomuļoties nosmērēties; mocīties uz piemirkuša lauka
nošukas Nosukas
Egļezers Nosusināts ezers, atradās Balvu novada Lazdukalna pagastā; Egļa ezers; Egļu ezers
formāts noteikta informācijas izkārtojuma struktūra, ko izmanto informācijas apstrādei, ierakstīšanai datu vidē, attēlošanai displeja ekrānā vai izdrukai
manevrēšanas ceļš noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas paredzēts gaisakuģu manevrēšanai un vienas lidlauka vietas savienošanai ar otru
šķelvinis noteikts daudzums šķidruma, kas izšļakstījās no trauka to pārvadājot
lidlauka satiksmes zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kas atrodas virs lidlaukam blakus esošās teritorijas un ir paredzēta lidlauka satiksmes drošības garantēšanai
notaukot Notraipīt ar ko taukainu
saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu)
nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu
nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nospeķoties Notraipīties, parasti ar ko taukainu
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
dekalkomānija novelkamo un pārnesamo attēlu druka, ko izmanto attēlu iespiešanai kādā virsmā ar temperatūru un spiedienu
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem)
nomauks Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka
nomuka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka
nomaukša Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka (1)
repis Nukas grāmata - bieza, šaura, augsta (vecā dziesmu grāmata)
nuks Ņuka
ods Odiskais spēks - metafizisks termins, kas apzīmē mistisku spēku, ko varot sajust tikai sevišķi jūtīgi cilvēki; "odiskā lauka" teoriju pētīja 20. gs. trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados gk. Vācijā
izoprēns Ogļūdeņradis, ko gk. izmanto kaučuka ražošanā
Viršukalns Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Viršņukalns" nosaukuma variants
blucenieki Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Blukas" iedzīvotāji
piešķire Operācija, kas maina vērtību šādiem elementiem: mainīgajam, reģistram, masīva elementam, ieraksta laukam
elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām
densitometriskās drukas normas optiskā blīvuma rādītājs uz novilkuma normālā drukas procesā, kas ir atkarīgs no krāsas slāņa biezuma uz novilkuma un izmantojamās iespiedkrāsas intensitātes
hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967. gada
vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā
elektrotaksija Organisma vai tā daļu pārvietošanās elektriskā lauka ietekmē
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi
Lečija Ošas labā krasta pieteka Sīļukalna un Stabulnieku pagastā, garums - 10 km
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai; neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas; par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu
nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem
pārtaukot padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu
nospīdināt padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu
sataucēt padarīt taukainu, taukaināku
klunkšēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim
klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim
klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām
padzanāt Pagaiņāt (piemēram, kukaiņus)
Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja
Vectilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Bērzkalnes, Lazdulejas, Tilžas, Lazdukalna un Rugāju pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, bijušā Tilžas pagasta ziemeļrietumu daļā
Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
Tilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vectilžas, Lazdulejas, Briežciema, Baltinavas, Krišjānu, Bērzpils un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Kokorevas pagasts, krieviski — Kokorevskaja
Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
Penkules pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Naudītes, Auru, Tērvetes, Bukaišu un Būnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pankelhof, krieviski — Pankeļgofskaja
Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja
Ukru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Vītiņu, Bēnes un Bukaišu pagastu, kā arī ar Lietuvu
Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja
Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja
Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja
Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”
Stabulnieku pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Sīļukalna, Galēnu, Riebiņu, Saunas un Rudzātu pagastu
Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja
Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja
Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja
Allažu pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Siguldas, Inčukalna un Mālpils pagastu, kā arī ar Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Allasch, krieviski - Allažskaja
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
vadības pakete pakete datoru tīklos, kurai nav datu lauka, bet kura satur tīkla vadībai nepieciešamo informāciju; izšķir savienojumu nodibināšanas, pārtraukšanas, plūsmas vadības, diagnostikas un kļūdu apstrādes paketes
Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte
nenošs Palama (cilvēkam ar kašķi vai kukaiņiem)
palame palama, iesauka
piedēve Palama, iesauka, epitets
magnētiskā inversija paleomagnētiskajos mērījumos konstatētā Zemes magnētiskā lauka virzienu maiņa par 180 grādiem
atmagnetizācija Paliekošās magnetizācijas samazināšanās feromagnētiķī pēc ārējā magnētiskā lauka noņemšanas; pilnīgu a-u panāk, uzsildot magnētiķi virs Kirī punkta
kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku)
biezēt Palielinoties kļūt ciešākam, blīvākam (par kukaiņu pūli, baru)
Avarau Palmerstona - sala Kuka Salās (_Avarau_)
dibendaļa Pamatne, apakšējā daļa (traukam)
sataukot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains
nodzīt panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa)
pieara Papildus uzarts zemes gabals pie esošā lauka
apdrukājamība papīra (kartona) spēja normālos drukas apstākļos nodrošināt tirāžai nepieciešamo novilkumu kvalitāti, precīzi atveidojot iespiedformas smalkākās detaļas
papīra abrazivitāte papīra (kartona) virsmas spēja savstarpējā kontaktā samazināt cita ķermeņa (piemēram, iespiedformas) virsmas gludumu drukas laikā
uzspiedums Papīra, auduma, koka vai cita priekšmeta apdruka
iečirkstēties par dažiem kukaiņiem
padziedāt par dažiem kukaiņiem
dzinkstēt par lidojošiem kukaiņiem
slīdēt par putniem, kukaiņiem, sikspārņiem
eļļa par ūdeni vieglāks un tajā nešķīstošs taukains šķidrums, ko iegūst no dažiem augiem vai derīgajiem izrakteņiem
arenotokija Parādība, kas novērojama pie dažiem kukaiņiem partenoģenēzes gadījumā - pēcnācējos parādās tikai tēviņi
serijs parasti arī krimināliesauka, ja vārds ir Sergejs
rudakmenis Parasts laukakmens
rudakmens Parasts laukakmens
partizāns parazītelements - drukas defekts, ko rada sīki svešķermeņi nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas
muskardīna Parazītiska sēne, kas izraisa kukaiņu saslimšanas
kustoņi Parazītiski kukaiņi
blakts Parazītisks asinssūcējs kukainis ar asu, nepatīkamu smaku
kustonis Parazītisks kukainis
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi
arahnoentomoloģija Parazitoloģijas nozare, kas pētī ērces un kukaiņus
satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem)
pārkrēst Pārliet (kaut ko pusšķidru no viena trauka otrā)
pārlaistīt Pārliet (pāri trauka malai)
pārskaloties Pārlieties (pāri trauka malām)
steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm
pāriet Pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu
ķēpāt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām
ķēpt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām
lidošana pārvietošanās gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību – parasti par putniem, kukaiņiem
lidojums pārvietošanās gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem)
likt (nost) sienu pārvietot sienu no lauka telpās
lidot pārvietoties gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem)
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Lones pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Saukas pagastu
Vecsvirlaukas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Upenieku pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1992. g., pārdēvēts par Sīļukalna pagastu; teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu
Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā
Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā
magnētterapija Pastāvīga vai mainīga zemfrekvences magnētiskā lauka izmantošana ārstniecībā
jaunveidojums Patoloģiski šūnu izaugumi - pangas - uz augu lapām, lapu kātiņiem, dzinumiem, ziedpumpuriem, kurus izraisa kukaiņi, ērces, baktērijas, vīrusi vai auga attīstības traucējumi
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.)
paslava Pavārds, iesauka, palama
dīkt Pazemu sīkt (par dažiem kukaiņiem)
sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula
bezspārņi pēc senāka iedalījuma - kukaiņu apakšklase ("Apterygota"), kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni; šīs apakškārtas kukaiņi
ieapaļš stūrītis pēcdrukas process, kurā iespieddarba stūriem ar īpašu aprīkojumu tiek piešķirta noapaļota forma (visbiežāk 3–5 mm rādiusā)
Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča
ievkalnieki Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Ievukalni" iedzīvotāji
peldorgāns Peldēšanai nepieciešams orgāns (piemēram, zivīm, vēžiem, medūzām, ūdenī dzīvojošiem kukaiņiem)
sirmenītis Pelēka zirga vai pelēkas cūkas iesauka
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
pelni Pelēku, sīku kukaiņu suga
azerīns Pepsīnam analogs ferments kukaiņēdājos augos (rasenē)
perimetrija Perifēriskā redzes lauka mērīšana ar perimetru
perioptometrija Perifēriskās redzes asuma vai redzes lauka robežu noteikšana
sinhrotrons Periodiskas darbības elektronu paātrinātājs ar mainīgu magnētisko lauku un pastāvīgu elektriskā lauka frekvenci
grāmatžurnāls Periodisks, brošēts izdevums vairāk nekā 48. lpp. apjomā; bukazīns
arhaiskais periods periods Senās Grieķijas vēsturē (7.-6. gs. p. m. ē.), kas sekoja pirmsarhaiskajam periodam un pārgāja klasiskajā periodā; šajā periodā radās un uzplauka pilsētvalstis jeb polisas
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
matronīms Personvārds (parasti iesauka vai uzvārds), kas darināts no mātes vārda, iesaukas vai cita veida apzīmējuma
antroponīms Personvārds; cilvēka vārds (priekšvārds), uzvārds, pseidonīms, iesauka u. tml.
knipelēt Pērt, sist, dzelt (par kukaini)
pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas
ovicīdi Pesticīdi kaitīgo kukaiņu olu iznīcināšanai
piedegas Piedegušās vielas kārta, kas atrodas pie trauka dibena, sienām
piedirst Piedēt (olas) - par kukaiņiem
pieņemt Pieēst (ko), ņemot (to, parasti no kāda trauka)
Oklais ezers Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā
Teilānu ezers Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā
piesēsties Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) - parasti par putniem, kukaiņiem
aptaukot Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi
pieslīkt Piepildīties (ar noslīkušajiem kukaiņiem)
piecirmeņot Piepildīties ar tārpiem, kukaiņu kāpuriem
dieldrīns Pieskares inde, insekticīds, lieto lauka kultūru apmiglošanai
cerebīt Pieskaroties kairināt (parasti par kukaiņiem)
Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa
gumēt piesūcināt jeb impregnēt ar kaučuka šķīdumu, lai iegūtu materiālu, kas nelaiž cauri ūdeni, gāzes u. c.
iezīsties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā) - par dēlēm, dažiem kukaiņiem
piezīsties Piesūkties (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem)
pārpilināt Pilinot pārvietot šķidrumu no viena trauka citā
Meisnera efekts pilnīga magnētiskā lauka izspiešana no metāliska vadītāja, kad tas, pazeminoties temperatūrai un magnētiskajam laukam zem kritiskajām skaitliskajām vērtībām, kļūst supravadošs
Cesvaines pils pils Cesvainē, Pils ielā 1, celta 1890.-1896. g., ir izcils eklektisma stila arhitektūras piemineklis, celta no kaltiem laukakmeņiem, sastāv no 3 savstarpēji savienotiem divstāvu korpusiem, kas izvietoti U veidā ap daļēji noslēgtu pagalmu, pie pils ir parks ar pilskalnu
Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris
Dubica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kostajnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelinaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gradiška pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kneževa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kotorvaroša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Laktaši pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lukavaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mrkoņičgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
Prijedora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.)
Prņavora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.)
Srbaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šipova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Tesliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čhunčhona pilsēta Dienvidkorejas ziemeļos ("Chunchon"), netālu no Sojanganas ietekas Pukanganā, Kanvondo provinces administratīvais centrs, 277400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sokorro pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Lielajā Bukasa salā
Auka pilsēta Hondurasā (_Auka_), Grasjasadjosas departamenta dienvidrietumu daļā
Avasa pilsēta Hondurasā, Grasjasadjosas departamentā, Parukas labajā krastā
Barga pilsēta Itālijā ("Barga"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamaiore pilsēta Itālijā ("Camaiore"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapanori pilsēta Itālijā ("Capannori"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 45500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelnuovo di Garfanjāna pilsēta Itālijā (“Castelnuovo di Garfagnana”), Toskānas reģiona Lukas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Masaroza pilsēta Itālijā ("Massarosa"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjetrasanta pilsēta Itālijā ("Pietrasanta"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Seraveca pilsēta Itālijā ("Seravezza"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Viaredžo pilsēta Itālijā ("Viareggio"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hiracuka pilsēta Japānā ("Hiratsuka"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, 260800 iedzīvotāju (2010. g.)
Jokosuka pilsēta Japānā ("Yokosuka"), Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 418300 iedzīvotāju (2010. g.)
Sudzuka pilsēta Japānā ("Suzuka"), Honsju salā, uz rietumiem no Ises līča, Mie prefektūrā, 196400 iedzīvotāju (2015. g.)
Manukau pilsēta Jaunzēlandē ("Manukau"), Oklendas dienvidu piepilsēta, osta Tasmāna jūras Manukau līča krastā, 374000 iedzīvotāju (2006. g.)
Mangeri pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta
Manurevu pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta
Mukella pilsēta Jemenā ("Al Mukallā"), Hadramautas muhāfazas administratīvais centrs, 198700 iedzīvotāju (2004. g.)
Araukita pilsēta Kolumbijā (_Arauquita_), Araukas departamentā
Floridablanka pilsēta Kolumbijas Republikā, Bukaramangas piepilsēta, 251800 iedzīvotāju (2007. g.)
Buenaventura pilsēta Kolumbijas Republikā, Valje del Kaukas departamentā, 305300 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā Kolumbijas osta Klusā okeāna krastā
Popajana pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1760 m vjl., Kaukas departamenta administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2007. g.)
Palmira pilsēta Kolumbijas Republikas rietumos ("Palmira"), Valje del Kaukas departamentā, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1085 m vjl., 233300 iedzīvotāju (2007. g.)
Kali pilsēta Kolumbijas rietumos (sp. val. "Santiago de Cali"), Andu Rietumkordiljeras austrumu piekājē 1014 m vjl., Kaukas ielejā, 2,5 mlj iedzīvotāju
Tulva pilsēta Kolumbijas rietumos, Valje del Kaukas departamentā, 206600 iedzīvotāju (2013. g.)
Poronaiska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka
Zavodoukovska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Novoaņņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof)
Sidra pilsēta Lībijā ("As Sidrah"), naftas izvedosta Sidras līča krastā, naftas vadi no Mabrukas un Dahras atradnēm, 9200 iedzīvotāju (1995. g.)
Adema pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos (_Al ʻAdam_), uz dienvidiem no Tubrukas
Beida pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos, pie Bengazi-Tobrukas autoceļa, Džebelelahdaras šebījas administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2004. g.)
Belurana pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Labukas līča krastā
Akankeha pilsēta Meksikā (_Acanceh_), Jukatanas pavalsts rietumu daļā
Sjudadmadera pilsēta Meksikā ("Ciudad Madero"), Tamaulipasas pavalstī, pie Panukas ietekas Meksikas līcī, 197200 iedzīvotāju (2010. g.)
Merida pilsēta Meksikā ("Merida"), Jukatanas pavalsts administratīvais centrs, 734200 iedzīvotāju (2005. g.)
Oniča pilsēta Nigērijas dienvidos ("Onitsha"), Aukas štatā, upes osta Nigēras kreisajā krastā, 484200 iedzīvotāju (2005. g.)
Rjūkana pilsēta Norvēģijas dienvidu daļā (_Rjukan_), Tēlemarkas filkē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Arorani pilsēta Okeānijā (_Arorangi_), Kuka Salās, 2380 iedzīvotāju (2001. g.)
Avarua pilsēta Okeānijā (_Avarua_), Kuka Salās, ar Jaunzēlandi brīvi asociētās valsts administratīvais centrs, 4590 iedzīvotāju (2001. g.), osta Rarotongas ziemeļu krastā
Titikaveka pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, 1050 iedzīvotāju (2001. g.)
Meka pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs
Abū Kemāla pilsēta Sīrijā (_Abū Kamāl_, arī _Al Bukamal_, البو كمال), Deir ez Zoras muhāfazas dienvidaustrumos, Eifrātas labajā krastā, netālu no Irākas robežas
Andidžona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, vilajeta administratīvais centrs, 321600 iedzīvotāju (2007. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta IX gs. kā Andukana
Neikālene pilsēta Vācijā ("Neukalen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš
Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms
Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases
Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns
Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns
izklājuma veidošana pirmsdrukas process, kurā iespieddarba lappuses uz loksnēm tiek sakārtotas tā, lai pēc salocīšanas sekotu cita citai pareizā secībā
anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos
ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas
Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns)
knislis Plašākā nozīmē sīks kukainis, kā odi, mušas u. c., kas, savairojušies lielos baros, traucē cilvēka un dzīvnieka mieru
Caucalis platycarpos platā kaukale
plūves Plaukas
pentamerus Pleckāju ģints ar stipri izliektu ventrālo vāku, kas ar šķērssienu sadalīts 2 daļās, Latvijā bieži atrodami ledus laikmeta laukakmeņos
taukplēve Plēves ietverta noslāņojusies taukaudu kārta
stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas
krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas
skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros
smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas
sfeksi Plēvspārņu kārtas kukaiņu grupa, radnieciska lapsenēm, ar vairāk nekā 1200 sugām
panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
plēvspārns Plēvveida spārns (kukaiņiem)
ķezis Pliķis, pļauka
lupatlasis Plukata
pliskata Plukata
plukats Plukata
pluksna Plukata
lupatkrancis Plukata, diedelnieks
lumpis Plukata, lempis, sliņķis, klaidonis
draska Plukata, lupata
lāpsna Plukata, nelietis
ņerba Plukata, nelietis
ņerma Plukata, nelietis
ņermala Plukata, nelietis
ņerms Plukata, nelietis
suska Plukata, nolaidies cilvēks
plukatnieks Plukata, plukats
plūma Plūma tauki - iekšas tauki (dzīvnieku taukaudi, kas atrodas nieru apvidū)
plutka Pluska, plukata
pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku)
nākt pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu, masu; būt piepildītam ar šķidrumu, masu tā, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku)
iet pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu; būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku)
bēgt Plūst pāri trauka malai (par ko verdošu); kūsāt
vārsteklis pļāpīgs cilvēks (nicinoša apsauka)
labības pļaujmašīna pļaujmašīna labības pļaušanai; ir vālu pļaujmšīnas (nopļauto labību uz lauka noklāj nepārtrauktā vālā), kūlīšu sējēji (nopļauto labību ar kūlīšu sienamo aparātu sasien kūlīšos) un pašnometējas labības pļaujmašīnas (labību uz lauka nomet kopiņās)
novākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml. iegūt un aizgādāt projām no lauka, dārza (kā ražu)
siļķe ar piecām astēm pļauka
plājiens Pļauka
pliķe Pļauka
pliuka Pļauka
pļiuka Pļauka
pļuka Pļauka
blenze Pļauka, pliķis
bars Pļavas vai lauka josla, ko apstrādā vienā paņēmienā - pļāvējs nopļauj vienā gājienā, linu plūcējs noplūc, sējējs apber vienā gājumā
Babiloniešu radīšanas eposs poēma par dieva Marduka cīņu ar pirmatnējo ūdeņu personifikāciju - jūras briesmoni Tiamatu
sbirs Policijas aģenta iesauka
bobbi Policista iesauka Anglijā
bobbijs Policista iesauka Anglijā
lauka poliknēms poliknēmu suga ("Polycnemum arvense"), ko dēvē arī par lauka skrimsleni
šļakša Poļu muižnieku nicīga iesauka (pārveidojot vārdu "šļahta")
šļakšuķis Poļu muižnieku nicīga iesauka (pārveidojot vārdu "šļahta")
artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē
traheāti posmkāju tipa apakštips (_Tracheata_), pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase; šī apakštipa dzīvnieki
spēka funkcija potenciālā spēka lauka skalāra funkcija, kuras parciālie atvasinājumi pēc koordinātām x, y un z ir vienādi ar spēka projekcijām attiecīgajās asīs
Frank-Sessau Prankas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Raudovka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudauka" bijušais nosaukums
Aizpūrieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants
Aizpūrīši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants
Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants
Bojori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
Bojoru Eriņi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
Bojuori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Erieļi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukuma variants
Erieli Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukums latgaliski
Grozu Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukuma variants
Jaungaili Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jaungaiļi" nosaukums latgaliski
Kazsalīši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kassalieši" nosaukuma variants
apalieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Opolie" iedzīvotāji
Opolī Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Opolie" nosaukums latgaliski
Peļšu Zlēmeši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas “Pelšu Zlemeši” nosaukuma variants
bernānieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvoto vietu "Lielie Bernāri" un "Mazie Bernāni" iedzīvotāji
nedrēbnis Pretīgs un kaitīgs kukainis
priekšspārns Priekšējais spārns (kukaiņiem)
aizbāznis Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (trauka vai caurules) atvērumu
tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi
ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
punktacis Primitīvas acis ar lēcu (zirnekļiem un daļai kukaiņu)
šablons primitīvas sietspiedes (trafaretdrukas) iespiedforma, kas izgatavota no filmas, papīra, skārda vai plastmasas, kurā izgriezti iespiedelementi
aptaukošanās process --> aptaukoties; slimīgs stāvoklis, kad organismā pastiprināti veidojas taukaudi
akumulatoru baterijas uzlāde process, kurā akumulatora platēs (sekcijās) tiek uzkrāta elektriskā lauka enerģija; akumulatoru uzlādē no līdzsprieguma avota, kam uzlādes procesā uzlādējamā baterija ir slodze
pārmagnetizēšana process, kurā ferimagnētiska vai feromagnētiska parauga magnetizācijas virzienu maina uz pretējo ārējā magnētiskā lauka iedarbībā
grafikas redaktors programmatūra, kas paredzēta darbam ar grafisku informāciju (vektoru un rastra attēliem) iespieddarba drukas maketa veidošanai, kā arī rastra un vektoru gafikas izveidei un krāsu dalīšanai
bīdes modulis proporcionalitātes koeficients Huka likumā bīdes deformācijas gadījumā (piemēram, tēraudiem tas mainās robežās (7,9-8,9)10^10^ Pa)
nekārtība Protesta izpausmes; nemieri; jukas
beztausteklenis Protūra - kukaiņu klases kārta ("Protura")
zvīņēde Psoriāze - hroniska nelipīga ādas slimība, kam raksturīgas taukainas zvīņas gk. uz elkoņu un ceļu locītavām un galvas matainajā daļā
trīna Pudelei līdzīgs trīslitru degvīna trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
trīne Pudelei līdzīgs trīslitru degvīna trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
Pukaļpa Pukalpja, pilsēta Peru
mazākais nodrukājamais punkts punkts, kas raksturo drukas procesa vai poligrāfijas sistēmas reālo izšķirtspēju
Gaiļupe Puntouka, Daugavas pieteka
Puntovkas grāvis Puntouka, Daugavas pieteka
pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus
Šņitkas purvs purvs Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — 3699 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5 m, zem kūdras sapropelis; Lagažu-Šņitku purvs; ziemeļu daļu sauc par Raganu purvu, austrumu — par Motokli
Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs
Aklais purvs purvs Sīļukalna pagastā, platība - 2277 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums 4,3 m, lielākais dziļums 7 m, kopējie kūdras krājumi 40900000 kubikmetru
gūžainis Pusaugu puika kā piektais ar četriem lielākiem vīriem lauka darbos
pusāra Puse no brīvā lauka
pusāres Puse no brīvā lauka
puslauka Puse no lauka
puslauks Puse no lauka
pusrudzi Puse no rudzu lauka garuma
kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
pusplaukumā pusplaucis, pusplauka
Meksikas līcis pusslēgtā jūra Atlantijas okeāna rietumos, Ziemeļamerikas dienvidaustrumu piekrastē, starp Floridas un Jukatanas pussalu un Kubas salu, platība — 1,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3822 m
magnetorezistors Pusvadītāju ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās (parasti palielinās) ārējā magnētiskā lauka ietekmē
aphrophoridae Putcikādes - kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta
šķilva Putniem guza, dažu dzīvnieku, piem., putnu un kukaiņu maisveidīgs rīkles un priekškuņģa paplašinājums, kur tie pagaidām uzņem barību; šķilvis
krāšņvārnveidīgie Putnu kārta ("Coraciiformes"), gk. tropos; 10 dzimtu, 45 ģintis, 198 sugas; Latvijā 4 dzimtas: zivjdzenīšu, kukaiņdzeņu, krāšņvārnu, pupuķu dzimta
medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta
kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu
kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira")
bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku
marķiera radiobāka radiobāka, kas atrodas noteiktā attālumā no lidlauka uz skrejceļa ass un raida radiosignālus vertikālā plaknē, pēc kuriem pilots var noteikt attālumu līdz lidlaukam
sanēt radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
zuzēt radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
zimzēt radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
dūkt radīt pazemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem)
sisināt radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem)
čirkstēt radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); sisināt
spurkšēt radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem
spurkšķēt radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem
sīkt radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
spindzēt radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
zizināt radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
rūkt radīt zemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); arī dūkt (1)
parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns
rajonnieks Rajona (2) iedzīvotājs; arī lauka iedzīvotājs
apdrukājums Raksts, ornaments (parasti uz auduma); apdruka
spurkšķis Raksturīgs (parasti putnu, kukaiņu) spārnu vēzienu troksnis
atstarpes rakstzīme rakstzīme, kuru ievada datorā, izmantojot atstarpēšanas taustiņu, un kā rezultātā veidojas atstarpe, drukas vai ekrāna pozīcijai pavirzoties par vienu vietu uz priekšu
rāpus Rāpojot (par dažiem dzīvniekiem, kukaiņiem)
uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas
čāpāt Rāpot (par kukaiņiem)
hiperborejieši Rase, kas apdzīvo Rītāzijas un Vakaramerikas ziemeļus: jukagiri, jaki, čukči u. c.
pelēkā balanss rastra elementu attiecības uz trim krāsu dalījuma fotoformām vai iespiedformām (C, M, Y), kas ļauj uz novilkuma iegūt neitrālu pelēko toni standartizētā drukas procesā
auļkalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji
auļukalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji
halteri reducēti spārni kukaiņiem: aizmugurējie spārni divspārņiem vai vidējie spārni vēdekļspārņiem
pseidoglaukoma Redzes nerva atrofija bez intraokulārā spiediena paaugstināšanās, bet ar oftalmoskopiskiem simptomiem un redzes lauka defektiem, kādi pavada īsto glaukomu
tetartanopsija Redzes zudums katras acs redzes lauka homonīmā kvadrantā
Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra
barometriskais augstums relatīvais lidojuma augstums, kuru nosaka no noteikta (lidlauka vai jūras standarta) līmeņa
dielektriķa caursite relatīvi lielas strāvas plūšana caur dielektriķi elektriskā lauka iespaidā
kvantu lauka teorija relatīvistiska elementārdaļiņu un to mijiedarbības teorija, kas katram fizikālajam laukam piekārto noteiktas elementārdaļiņas, ko panāk ar attiecīgā lauka kvantēšanu
vakuumpolarizācija Relatīvistiskās kvantu mehānikas parādība; izpaužas kā elektriski lādēto virtuālo daļiņu un antidaļiņu pāru rašanās no vakuuma elektromagnētiskā lauka iedarbībā
kontrmatrica reljefa, paaugstināta, tieši pretēji padziļinātai matricai izgatavota forma, ko izmanto drukai vai reljefspiedumam, kā arī matricu izgatavošanai
Smuku muiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums
Smukmuiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums
rastra reprodukcija reprodukcija ar rastra struktūru, kura sastāv no rastra elementiem un ir iegūta rastra drukas tehnoloģijā
mielolipoma Rets labdabīgs virsnieru audzējs, kas sastāv no taukaudiem, limfocītiem un primitīvām mieloīdām šūnām
hibernoma Rets zemādas audzējs, kas attīstās no starplāpstiņu vai sēžas taukaudiem
atspukieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" ("Atspuki") iedzīvotāji
Eleonora Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums
Bukateni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bukateņi" nosaukums latgaliski
brocieši Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" iedzīvotāji
erelieši Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" iedzīvotāji
kapenieks Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapenieki" iedzīvotājs
sprukstinieši Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Sprukstiņi" iedzīvotāji
čaunānieši Riebiņu novada Sīļukana pagasta apdzīvotās vietas "Čaunāni" iedzīvotāji
Riekstu kalns Riekstukalns Baldones pagastā
Smugaušu kalns Riekstukalns, kalns Baldones pagastā
donas Rieva koka trauka apakšmalā (lai varētu ielikt traukam dibenu)
berklāviņš Rīgā ražotā degvīna "Kristāldzidrais" iesauka tautā, 1950. gadu otrajā pusē
Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm
Šampēteris Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļas centrā, robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm
ķimeņgriezis Rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu
stīpdzinis Rīks stīpu uzdzīšanai uz trauka
šļūce Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai
vīties Riņķot (ap ko, kādu) - par dzīvniekiem, piemēram, putniem, lidojošiem kukaiņiem
piesamelsties Riņķot, lidot apkārt (par kukaiņiem)
Rīsa māte rīsa sargātāja, ko katra Bali iedzīvotāju ģimene izveido no rīsa steibriem un piekar rīsa lauka tuvumā, lai nodrošinātu labu ražu, bet līdz ar ražu to novieto klētī
robotkukainis Robots, kas ārēji atgādina kādu kukaini un spēj pārvietoties līdzīgi tam
šņibis Robveida padziļinājums vai (izliekts) cauruļveida veidojums (trauka malā, sānos šķidruma liešanai, pilināšanai)
lūpa Robveida padziļinājums, izliekums trauka vienā malā liešanai
risogrāfija rotācijas digitālā trafaretdruka, kurā tiek izmantotas iespiedformas ar tajās izdedzinātām mikroatverēm iespiežamo elementu radīšanai
pāraršana Rudenī arta lauka otrreizēja aršana pavasarī
rudzmala Rudzu lauka mala
rudzmale Rudzu lauka mala
rudzumala Rudzu lauka mala
Ūzuļnes Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnes" nosaukuma variants
pilsnieki Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" iedzīvotāji
Rūbani Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rūbāni" nosaukuma variants
vidssalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidssala" iedzīvotāji
vidussalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" iedzīvotāji
Rugāji Rugāju novads - kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu
Līpukolns Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Liepukalns" nosaukums latgaliski
Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku)
ruķelīte Rukainīte
tūbenieks Rukata
ruka Rukata - vadmalas velšanas aizgādne, gars
rukats rukata (1)
falcaparāts ruļļu drukas iespiedmašīnas palīgiekārta, kas nodrošina papīra loksnes vadīšanu
Ruļļu valnis Ruļļukalns, kalns Svētes pagastā
perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā
eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki)
sakodīt Sadzelt (par dažiem kukaiņiem)
noknazerēt Sadzelt (par kukaiņiem, piemēram, blusām)
sakost Sadzelt (par kukaiņiem)
saknarbāt sadzelt, sakost (no kukaiņiem)
pārlaide sagatavojot darbu drukai, ir jāņem vērā ražošanas procesa īpatnības, proti, lai gatavā izstrādājumā attēls būtu līdz pašām lappuses malām, maketā jāizveido pārlaide – attēlam jāiet pāri malām aptuveni par 3–5 mm
ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam
tirmauš saīsinājums no _tīrumā uš_ - uzsauciens cūkām, kuras dzen uz lauka
taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti
lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas
galvanomagnētisks saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām
deranžēt Sajaukt, sacelt jukas, traucēt
kriša pajehala sajuka prātā; traks palika
dūgot Saka par baloža, bet arī kukaiņu rūcošām balss skaņām
cizēt Saka par sienāža vai kāda cita kukaiņa radītām skaņām; arī par vēja vai augu vējā radītām skaņām
kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi)
mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām
histerēzes cilpa sakarība starp polarizāciju un elektriskā lauka intensitāti dielektriķos; sakarība starp magnētiskā lauka indukciju un intensitāti magnētiķos
dresēt Sakārtot ēdienus uz šķīvja vai cita trauka acīm tīkamā formā
saglaust Sakļaut (spārnus) - parasti par putniem, kukaiņiem
pulksts Saknes, nezāles vai zemes pika, kas ecējot rodas uz lauka
saknellēt Sakost, sadzelt (par kukaiņiem)
sastapot sakraut kaudzē (labību uz lauka)
sagriezties sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem)
Aitutaki sala Klusajā okeānā (_Aitutaki_), Dienvidu Kuka salu ziemeļos
Aranuka sala Klusajā okeānā (_Aranuka_), Kiribati (Gilberta) salās, Kiribati Republikas teritorija
Ātiu sala Klusajā okeānā (_Ātiu_), Kuka Salās, Dienvidu Kuka salu grupas Nāpūtoru salās
Rarotonga sala Klusajā okeānā ("Rarotonga"), lielākā no Kuka salām, to dienvidu grupā, Jaunzēlandes teritorija, platība - 66 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m
medus rasa salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis)
medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bišu un lapseņu dzimtas kukaiņi
Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē
puķkalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
puķukalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
puķukalnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
Puķkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" nosaukuma variants
luķenieki Saldus novada Pampāļu pagasta apdzīvotās vietas "Lukas" iedzīvotāji
Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
sanākt Salidot (parasti par putniem, kukaiņiem); sapeldēt, parasti nārstošanas vietās (parasti par zivīm)
oliņa samērā neliela (parasti kukaiņu, zivju) ola
džinkstēt Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem)
mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai)
plečiņas dabūt saņemt pļaukas
nokodīt Saņemt vairāku (parasti kukaiņu) kodienus
raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
zivtiņa Sarastaino kukaiņu dzimta, bezspārnaini, sīki kukainīši ar gariem taustekļiem un ar 3 sariņiem pakaļgalā
rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem
liposarkoma Sarkoma, kurā ir taukaudi
borstele Saru suka
kruveši Sasaluši, arī sacietējuši dubļi (piemēram, uz ceļa, lauka); sasalušu, arī sacietējušu dubļu gabali
lauska Sasista priekšmeta (parasti māla vai stikla trauka) gabals
slaukulis saslaukas
slaukas Saslaukas
slauki Saslaukas
slaukumi Saslaukas
slaukums Saslaukas
šuja Saslaukas
Sesslauken Saslaukas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
čampas saslaukas, atkritumi
mudes Saslaukas, atkritumi
noslaukas Saslaukas, atkritumi
muiži Saslaukas, gruži
čuža Saslaukas, gruži, dažādi atkritumi
notilāties Sasniegt noteiktu gatavības pakāpi, kad šķiedra kļūst elastīga un atdalās (par noplūktiem, uz lauka izklātiem liniem)
izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem)
saukaļāt Saukalēt
saucieši Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Sauka" iedzīvotāji
Saukenskaja Saukas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Sauken Saukas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Siena purvs Saukas purvs Viesītes novadā
sublimēts Sausas destillācijas produkts, kas nogulstas trauka augšgalā
kaukolis Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals; kaukals
pievilkt Sava fizikālā lauka iedarbības rezultātā pievirzīt (pie sevis, sev klāt) - piemēram, par ko magnetizētu, elektrizētu
pieplidīties Savairoties (par kukaiņiem)
piekūņoties Savairoties lielā daudzumā (par kukaiņiem)
ņāma Saviebts ģīmis, nejauka seja
lapsenīte savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi
pols savienojumā "magnētiskais pols": pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiska lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols)
mušveida savienojumā "mušveida divspārņi"; divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi
odveida savienojumā "odveida divspārņi" -, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi; šīs apakškārtas kukaiņi
viržu savienojumā "viržu varžu" raksturo jukas, darbošanos vai runāšanu juku jukām
ļipiņa savienojumā ar "auss"; ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi
vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
aizstīpāt Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas
aizstīpot Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas
brauna Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem
brauņas Sega vai čaumala, kas paliek izlienot kukaiņiem no kūniņas vai izšķiļoties cāļiem
ķerlauks Segta lauka daļa, kurā ar frontālu uguni iespējams, mērķi sašaut
niks Segvārds, iesauka
krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi - šķērsvirzienā
pārsēt sējot šķērsot robežu un iesēt ārpus sava lauka
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā
mikrolauciņi Selekcijas darbā šķirņu salīdzināšanai u. c. jautājumu skaidrošanai iekārtotie vismazākie lauka izmēģinājuma lauciņi (kopplatībā 1-5 kvadrātmetri)
Ķipi Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Ķipukalns" nosaukuma variants
diferenciālā sēma sēma, kas atšķir vienas leksiski semantiskās grupas vai semantiskā lauka vienības citu no citas
tolteki sena indiāņu tauta, kas 8. gs. iebruka Centrālajā Meksikā un 9. gs. izveidoja valsti; 12. gs. šo civilizāciju sagrāva no ziemeļiem iebrukušās ciltis
amaleķieši sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
kacaps sena nomelnojoša krievu iesauka, ko lietojuši ukraiņi un poļi
Čičenica sena pilsēta Meksikā ("Chichen Itza"), Jukatanas pavalstī, ko ap 534. g. nodibināja maiju cilts ici; ap 980. g. pilsētu iekaroja tolteki un no 11. gs. tā bija tolteku galvaspilsēta, bet 1178. g. to sagrāva
Akitu senās Divupes iedzīvotāju kalendārie Jaungada svētki, kas ilgst 11 dienas, no 1. līdz 11. nisannu (martā un aprīlī pēc mūsu kalendāra), galvenās svinības notiek Babilonā (Bābelē) dieva Marduka tempļos
Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas
Ušmala Senpilsēta Meksikā ("Uxmal"), Jukatanas pavalstī, X-XIII gs. - maiju un tolteku politiskais centrs, vairāku piļu un citu celtņu drupas tiek restaurētas
anilīndruka sens fleksogrāfijas drukas tehnoloģijas nosaukums, kas cēlies no sākotnēji drukas procesā izmantotās anilīna iespiedkrāsas
šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra
šens Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra
mērotāji Sens Rīgas latviešu amats, sāls nesēju un viņu priekšteču krāvēju amata turpinājums, kas plauka līdz 1870. g., kad rāte atļāva lietot firmām savus svarus, pastāvēja kā svērāju amats līdz pat 1940. g.
asins sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena haematopoda var, haematopus"), Latvijā reta, atrasta Inčukalnā
hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu
klimerši Sēņu suga - lauka atmatene ("Agaricus campester", senāk "Agaricus campestris")
mesties Sēsties (kur, uz kā u. tml.) - par kukaiņiem, putniem
hexapoda Seškājainie kukaiņi
džinkste Sīcošs kukainis
atsīkt Sīcot atlidot šurp (parasti par kukaiņiem)
aizsīkt Sīcot attālināties (parasti par kukaiņiem)
tupucis Siena guba, siena kaudze; labības kaudze, stirpa (uz lauka); statiņš
truka Siena smalkumi, atliekas, saslaukas
puzagi Siena, salmu atbirumi, smalkumi; gruži, saslaukas
pužagi Siena, salmu atbirumi, smalkumi; gruži, saslaukas; puzagi
spoks Sienāzim un sisenim līdzīgs kukainis tropiskās zemēs, kas pēc izskata un krāsas atgādina augu lapas, zarus vai citas augu daļas
Kaeshof Sieru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
Draudzība Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Egļupe" bijušais nosaukums
brūnzobītis Sīkais brūnzobītis - zīdītāju klases kukaiņādāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Sorex munitissimus")
spalvgrauži Sīki bezspārnu kukaiņi ar grauzēja tipa mutes orgāniem, putnu ektoparazīti, grauzējutu grupa, \~3000 sugu, Latvijā konstatēta 61 suga (iespējams, ka varētu būt \~200 sugu)
zīlīšveidīgie Sīki dziedātāju putni, kukaiņēdāji
mudži Sīki kukaiņi
bārkšspārņi Sīki, 1-4 mm gari kukaiņi ar samērā slaidu ķermeni, pārtiek no augu sulām, sēņu sporām
smūdži Sīki, mazi kukaiņi (piem., mušas, odi, knišļi)
smidži Sīki, uz dzīvniekiem parazitējoši kukaiņi (tautas nosaukums); arī citi sīki insekti
ods Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis
smidzenis sīks kukainis
knizītis Sīks kukainis
smicenis Sīks kukainis
spridzis Sīks, kustīgs kukainis
mazsikspārņi Sikspārņu dzimtas ģints, kukaiņēdāji, līdz 10 cm gari dzīvnieki
augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas
Bojoru Iereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
Broki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Bruoki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Bruokys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Otrās Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruoki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruokys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Pirmās Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Grāveli Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" nosaukums latgaliski
grigānieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grigi" iedzīvotāji
Grozas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukuma variants
Grozys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukums latgaliski
Ičaunīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ičaunieki" nosaukuma variants
Kapinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapenieki" nosaukums latgaliski
Kapinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapinieki" nosaukums latgaliski
Madžuli Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski
Mežiereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukuma variants
Meža Iereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukuma variants
Salinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
Seili Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
sīļukalnieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" iedzīvotāji
Seiļukolns Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" nosaukuma variants
sondorieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Sondori" iedzīvotāji
stikānieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" iedzīvotāji
Stikoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
Stykuoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
teilānieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Teilāni" iedzīvotāji
Upinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
Varaža Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zviergža-Varaža" nosaukuma variants
fazotrons Sinhrociklotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci
tiokoli sintētiskā kaučuka veids, ko lieto šuvju hermetizācijai
sintētiskais kaučuks sintētiski polimēri, ko izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai; sintētiskā kaučuka dispersijas izmanto laku un krāsu materiālu ražošanā
sīpolracējs Sīpolu racējs - mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
kardiotopometrija Sirds apslāpējuma lauka mērīšana
kardiomiolipoze Sirds muskuļa taukainā deģenerācija
kančaka Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka
kančuklis Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka
pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļauka
kaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus)
nokaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus)
siuķis Sivēns; siuka
Puasona koeficients skaitlis, kas raksturo materiāla elastību – absolūtā vērtība (ν) taisna stieņa relatīvās šķērsdeformācijas (ε') attiecībai pret relatīvo garendeformāciju (ε) stiepes vai spiedes deformācijā, ja ir spēkā Huka likums
magnētiskā plūsma skalārs lielums magnētiskā lauka integrālai raksturošanai – magnētiskās indukcijas vektora B plūsma caur aplūkojamo virsmas laukumu; apzīmējums - Ф; mērvienība SI mērvienību sistēmā – vēbers (Wb)
skalārais magnētiskais potenciāls skalārs lielums magnētiskā lauka raksturošanai; mērvienība SI mērvienību sistēmā – volts (V)
diverģence Skalārs lielums, kas raksturo vektoru izkliedi - plūsmas maiņu katrā vektoru lauka punktā
dziesma Skaņu kopums, ko rada kukaiņi
stoņģis Skārda bundža, koka trauks, nicinošs nosaukums jebkuram (vecam) traukam
plukainis Skrandainis, plukata
lumpenis Skrandainis, plukata, degradējies cilvēks
kaikaris Skrandains, pinkains cilvēks, plukata, plikadīda
racējskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Scaritinae"), sastopama dažādos biotopos, gk. ūdeņu tuvumā, pārtiek no sīkiem kukaiņiem; >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 15 sugu
krastskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Elaphrus"), Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 6-10 mm garš, bronzas krāsā, ar zaļganu spīdumu, stridulācijas laukumi segspārnu galos, sastopami ūdeņu krastos, kur aktīvi medī citus kukaiņus
bizot Skriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm)
Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale
bilineirīns Slāpekli saturoša viela, kas atrodas visos orgānos, B vitamīnu kompleksa sastāvdaļa, viens no savienojumiem, kuru trūkums uzturā veicina neitrālo tauku uzkrāšanos aknās un aknu taukainās deģenerācijas attīstību; holīns
murds Slazds, lamatas; sprukas
nosēja Slikti apsēts lauks, vai lauka daļa kas palikusi neapsēta
švabraks Slikts cilvēks, plukata
švabrons Slikts cilvēks, plukata
švonders Slikts cilvēks, plukata
kantariāze Slimība, ko ierosina kukaiņu oliņu vai kāpuru iekļūšana ķermenī
kokons Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi
zaļganīte Smaragdmuša - kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae")
sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
Auļukalna muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" bijušais nosaukums
šņībis Snīpis (traukam)
šņuķis Snuķis (kukaiņiem)
oposums Somaiņu kārtas dzimta ("Didelphidae") - mazs primitīvs gaļēdājs vai kukaiņēdājs, parasti ar garu tvērējasti, Amerikā dzīvojošs grauzējs
cukuroposums Somaiņu kārtas oposumu dzimtas suga, neliels dzīvnieciņš (līdz 160 g), ar lidplēvi, naktīs medī kukaiņus, pa dienu guļ, sastopams tropos, gk. Austrālijā un Indonēzijā
divdibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka
divdibins Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens
duidibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens
daduns Spāre (kukainis)
odonata Spāres, kukaiņu kārta
attēllicis Speciāla drukas ierīce, ar kuras starpniecību uz gaismas jutīga materiāla iespējams izvadīt no datora augstas izšķirtspējas attēlus
kontrolskala speciāla skala, ko piemontē filmām, lai veiktu mērījumus drukas kvalitātes objektīvai novērtēšanai; tā iekļauj vairākus elementus, lai novērtētu dažādus drukas kvalitāti raksturojošus rādītājus; kontroles skala
bioelektromagnetologs Speciālists, kas pētī elektromagnētiskā lauka (EML) iedarbību uz dzīvo dabu
māņattēls specifisks drukas defekts – tumšāku laukumu parādīšanās uz vienas no drukas loksnes pusēm attēla viendabīgā tumšā toņa vietās uzreiz pēc nodrukāšanas
svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari
saejošu spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēku darbības taisnes krustojas viena punktā (piemēram, gravitācijas lauka spēki tālā mijiedarbībā)
magnētimpulsapstrāde Spiedapstrādes veids, kurā izmanto spēcīga magnētiskā lauka impulsa un metāla sagatavē inducētās elektriskās strāvas mijiedarbības radīto mehānisko spēku
košenile Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no šīm kukaiņu sugām; karmīns
karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām
ziņģēt Spindzēt (par kukaiņiem)
spiegt Spindzēt, sisināt (par kukaiņiem)
Saulgriežu kalns Spirukalns Madonas novada Vestienas pagastā
Dzērves kalns Spirukalns Madonas novada Vestienas pagastā
ampērvijumi Spolē plūstošās elektriskās strāvas stipruma reizinājums ar spoles vijumu skaitu; raksturo strāvas radītā magnētiskā lauka intensitāti
plakanais spraugložņa spraugložņu dzimtas suga ("Bitoma crenata"), Latvijā bieži sastopama vabole, mīt zem koku mizas kreves plēksnēm un to spraugās, kur medī sīkākus kukaiņus, ēd to kāpurus un olas
robežspriegums sprieguma vērtība uz noteiktas slogojuma robežas; stiepes slogojumā Huka likuma derīgumu nosaka proporcionalitātes robeža
spruciens Sprukas
spruga Sprukas
sprukstis Sprukas
spruksts Sprukas
stulpenieks Stabiem ierobežots lauka gabals
pievadstacija stacijā (kā) pievadīšanai; parasti gaiskuģa pievadīšanai lidlaukam
Stalgen Staļģenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
intermuskulārie tauki starp muskuļiem nogulsnētie taukaudi
paronīts Starpliku lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot azbesta šķiedras, kaučuka un pildvielu maisījumu
EUROSCALE starptautisks krāsu standarts četrkrāsu drukai
miglāju fizika starpzvaigžņu vides fizikas nozare, kurā pēta miglāju izcelšanos, uzbūvi un tajos norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver miglāju elektromagnētiskā starojuma un magnētiskā lauka novērojumus
apgultiņa Stāvošs ūdens, sevišķi uz lauka
svilpsprāklītis Stērstu suga, kārklu zvirbulis, uzturas krūmājos niedrainu ūdeņu malās, gājputns, ierodas aprīļa beigās, perē maijā, ligzda ļoti noslēpta piekrastes krūmājos, pārtiek no kukaiņiem, arī sēklām, aizceļo septembrī uz Dienvideiropu
karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāzni (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
apsastāvēties stipri sažūt, ilgi atrodoties uz lauka (par sienu, labību)
kapačnieks Strādnieks, kurš izved uz lauka mēslus un tur izlīdzina
deja strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana vai (parasti kukaiņu) lidināšanās
magnētiskā vētra straujas Zemes magnētiskā lauka virziena un stipruma izmaiņas, kas ilgst no dažām stundām līdz vairākām diennaktīm un aptver visu zemeslodi; rodas, Saules uzliesmojuma izsviestajam kosmiskajam starojumam sasniedzot Zemi un ietekmējot Zemes magnetosfēru
ieskriet strauji ielidot (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem
izskriet strauji izlidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
izskriet strauji izlidot cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
uzskriedināt strauji karsējot (šķidrumu) ļaut tam iet pāri trauka malām
diet strauji lidināties (parasti par kukaiņiem)
nokrist strauji nolaisties, parasti vertikāli, lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml) - par putniem, kukaiņiem
paskriet strauji palidot (kur, kādā virzienā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
paskriet strauji palidot garām (kam), arī gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem
uzšauties strauji uzlidot - par putniem, kukaiņiem
Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā
nobīdes strāva strāva, kas raksturo laikā mainīga elektriskā lauka radīto magnētisko virpuļlauku
Holla devējs strāvas vadītājs, kuru ievietojot magnētiskā laukā, starp vadītāja pretējām sānu virsmām rodas potenciālu staipība, kas ir proporcionāla strāvas stiprumam vadītājā un magnētiskā lauka indukcijai
Austrumeiropas strupaste strupastu ģints suga ("Microtus rossiaemeridionalis syn. Microtus subarvalis"), kas klasifikācijā 1972. g. nodalīta no lauka strupastes kā patstāvīga suga
putlūriņš stulbs cilvēks; niekkalbis; nicinoša iesauka
sūcējs Sūcējkukainis
zīsties Sūcot (parasti ar piesūcekņiem) spiesties (kur iekšā) - piemēram, par dažiem kukaiņiem, parazītiem
piezīsties Sūcot uzņemt (šķidrumu) pietiekamā, arī lielākā daudzumā; sūcot piepildīt sevi ar šķidrumu (piemēram, par dēlēm, dažiem kukaiņiem)
piesūkties Sūcot uzņemt barību lielākā daudzumā (parasti par kukaiņiem)
čotka Suka
ščotka Suka
skātnis Suka
sukas Suka
birste Suka - rīks (dažādu priekšmetu) tīrīšanai, spodrināšanai, kurš sastāv no pamata un tajā biezi iestiprinātiem sariem, stiepļu, plastmasas vai citiem sarveida gabaliņiem
metālsuka Suka ar metāla stiepļu sariem
suseklis Suka izkulstītu linu, kaņepāju u. tml. sukāšanai
biršķis Suka, suseklis
šūbastiņš Suka, suseklis
Sukarno Sukarno kalns - Maokes kalnu Džajas virsotnes nosaukums 1965.-1969. g.
pašdzidrināšanās Sulā nešķīstošo augļu daļiņu kārtaina nosēšanās uz trauka pamatnes augļu pārstrādē
Liepu-Sūnākļu purvs Sūnāklis, purvs Saukas un Viesītes pagastā
pakans Suņa iesauka
Superintendentenhof Supardentu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
Mucukolns Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Mucukalns" nosaukuma variants
binduzis Sv. Benedikta diena 21. martā; arī kustoņu diena, jo tad pamostas kukaiņi
Speilukolns Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Spilukalns" nosaukuma variants
gumilaka Sveķaina viela, kas sariešas uz dažu tropu augu zariem kukaiņu koduma vietās; lieto zīmoglakas, šellakas un izolācijas laku izgatavošanai
šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi; viela, materiāls, kas satur šādus sveķus; pārtikas piedeva E904, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt ādas kairinājumu un alerģisku kontakta dermatītu
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai
Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
maska šablons, ko novieto kameras objektīva priekšā, lai nosegtu daļu kameras redzeslauka
diagonālā krustsēja šāda sēja pa lauka diagonālēm
puslitrs šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu (parasti ar degvīnu); šāda trauka, saturs (parasti degvīns)
kortelītis šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
pusstops šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
pusstops šāda tilpuma vai puslitra trauks kopā ar tā saturu, parasti degvīnu; šāda trauka saturs, parasti degvīns
burka šāda trauka saturs
katls šāda trauka saturs
šķīvis šāda trauka saturs
transportkanna šāda trauka saturs
kanna šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
krūze šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
krūzīte šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
mēriņš šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
panna šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
pudele šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
tase šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā
muca šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums
spainis šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums
ķipis šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums
glāze šāda trauka saturs; šāds trauks kopā ar tā saturu
kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam)
kauss Šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu
strīmers Šaurs mirdzošs kanāls, kas elektriskā lauka ietekmē izveidojas gāzē
bļoda šī trauka saturs
kizilbaši Šiītu iesauka pēc sarkanās galvassegas, kāda bija viņu karavīriem reliģiskajos karos ar sunnītiem 16. gs.
rasene šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
mārīte šīs dzimtas kukainis
smecernieks šīs dzimtas kukainis
zīdtauriņš šīs dzimtas kukainis
dioneja šīs ģints suga ("Dionea muscipula"), kas aug purvainās vietās Ziemeļamerikā, kukaiņēdājs augs ar lapām, kas gar malām apaugušas sariņiem, kurus aiztiekot lapas aizveras
tauriņš šīs kārtas kukainis
termīts šīs kārtas kukainis
vabole šīs kārtas kukainis
vāleņstromsēne šīs rindas dzimta ("Clavicipitaceae"), augu, sēņu un kukaiņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
kukaiņpelējums šīs rindas dzimta ("Entomophthoraceae"), sēņu micēlijs sairst t. s. hifu ķermeņos, kas vairojas daloties, kukaiņu, nematožu, vienšūņu, retāk sēņu, paparžu protalliju un aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas
aizara Šķērsvaga lauka galā
elektroosmoze Šķīdinātāja pāreja caur membrānu elektriskā lauka ietekmē; izmanto šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai
slapināšana Šķidruma izplūšana pa cietķermeņa virsmu, ko nosaka vielu daļiņu mijiedarbība uz robežvirsmas; ja šķidrums cietķermeņa virsmu slapina, tad notiek tā pacelšanās pie trauka sienām (sk. menisks)
plūvains Šķiedrains, plaukains
Yucca filamentosa šķiedru juka
pašķīvis Šķīvis (vai tase), kas atrodas apakšā (zem trauka ar dzērienu vai ēdienu)
šnaukalas Šņaukalas
Motoklis Šņitkas purva austrumu daļa Lazdukalna pagastā
Raganu purvs Šņitkas purva ziemeļu daļa Balvu novada Lazdukalna pagastā
ķirpis Šo kukaiņu sagrauztā koksnes smelte
Anambra štats Nigērijā (_Anambra_), administratīvais centrs - Auka, platība - 4844 kvadrātkilometri, 4182000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Damgalnūna Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki sieva, arī dieva Marduka māte, identiska ar dievieti Ninhursagu
Carpanitu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Marduka sieva, Babilonas pilsētas galvenā dieviete, kas palīdzēja sievietēm dzemdībās
pičpaunā tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas; kukaragās
gaisakuģa manevrēšana tāda gaisakuģa, kas paceļas vai nolaižas vertikāli, pārvietošanās nelielā augstumā virs lidlauka, parasti Zemes virsmas efekta iedarbības apstākļos ar mazu ātrumu
telitokija Tāda partenoģenēzē vērojama parādība, ka dažam kukaiņu sugām pēcnācēji ir tikai mātītes
zaļspurīte Tāda, kam ir zaļas spuras (līdakas iesauka)
zaļspārnīte Tāda, kam ir zaļi spārni, spuras (līdakas iesauka)
knābjains tāds (piemēram, kukainis), kam ir knābim līdzīgs veidojums
bezspārnu tāds (putns, kukainis), kam nav spārnu
aukains tāds, kad (kur) plosās aukas; vējains
garspārnis tāds, kam ir gari spārni; kukainis ar gariem spārniem
melnplaukains tāds, kam ir melnplauka
aptaukots tāds, kam ir pārmērīgi daudz taukaudu; tāds, ko pārklāj tauki
uzpūst tāds, kam ir raksturīga apaļīga, izteikti palielināta ķermeņa vidusdaļa (piemēram, par kukaiņiem); tāds, kas ir apaļīgs, izteikti palielināts (par ķermeņa daļu)
tukls tāds, kam ir samērā biezs taukaudu slānis (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
taukastains tāds, kam ir tauka aste
entomofils tāds, kam patīk kukaiņi
punktots tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par augiem, dzīvniekiem, parasti kukaiņiem)
punktains tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par dažiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, arī par dažiem augiem)
labiāls tāds, kas atgādina lūpas (piemēram, kukaiņu labiālie maņu orgāni)
kreiss tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu
labs tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (par ceļa, lauka u. tml. daļām); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu
sabiedrisks tāds, kas dzīvo savas sugas īpatņu grupā (parasti par kukaiņiem)
korpulents tāds, kas ir tukls; tāds, kam ķermenī ir pārmērīgi daudz taukaudu
lipotropisks tāds, kas pasargā aknas no taukainās infiltrācijas vai distrofijas
grauzējtipa tāds, kas pielāgots barības graušanai (par kukaiņu mutes orgāniem)
laizītājsūcējtipa tāds, kas pielāgots barības laizīšanai un sūkšanai (par kukaiņu mutes orgāniem)
lēcējtipa tāds, kas pielāgots lēkšanai (par kukaiņu kājām)
dūrējsūcējtipa tāds, kas pielāgots virsmas pārduršanai un šķidras barības sūkšanai (par kukaiņu, piemēram, odu, blusu, mutes orgāniem)
entomogēnisks tāds, kas radies no kukaiņa koduma; kas radies kukainī
entomogēns tāds, kas radies no kukaiņa koduma; kas radies kukainī
sudanofils tāds, kas saista sudānu, piem., leikocīts taukainās distrofijas gadījumā
elektrokinētisks tāds, kas saistīts ar divu fāžu savstarpējām kustībām elektriskā lauka iedarbībā
tārpains tāds, ko ir sabojājuši kukaiņu tārpveida kāpuri
gaļīgs tāds, kur ir daudz muskuļaudu un taukaudu, tāds, ap ko ir daudz muskuļaudu un taukaudu (par ķermeņa daļām)
roidīgs tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; gružains
roidains tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; piegružots, netīrs
roidaiņš tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; piegružots, netīrs
magnetoelektrisks tāds, kurā magnētiskā lauka radīšanai izmantoti pastāvīgi magnēti
Siguldas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts gandrīz viss pirmskara Siguldas pagasts, izņemot nelielu platību rietumu malā, kas pievienota Allažu un Inčukalna pagastu un Siguldas pilsētai, tagadējā pagasta ziemeļaustrumu daļā iekļauta daļa no bijušā Vildogas pagasta
Ukru pagasta teritorija tagadējā Ukru pagasta dienvidu daļa līdz 1920. gadam bija Lietuvas teritorijā, 1921.-1949. g. Ukru pagasts bija tikai šajā, no Lietuvas pievienotajā teritorijā; 1990. g. atjaunotajā Ukru pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Sniķeres pagasta un bijušā Bukaišu pagasta rietumu daļa
vāzt Taisīt, vērt (kārbu, trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas); taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.)
taisnspārnainie kukaiņi taisnspārņi, kukaiņu klases kārta
sisenis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Acridodea"), kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem, >10000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
circenis Taisnspārņu kārtas apakškārtas virsdzimta ("Gryllodea"), drukni, 17-50 mm gari kukaiņi ar cilindrisku ķermeni, \~2000 sugu
zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis
mikroskopiskās sēnes taksonomiski daudzveidīga sēņu grupa, kurām nav makroskopisku augļķermeņu; tās ir gan saprofītiski, gan parazītiski organismi, kas mīt augsnē, uz augiem, kukaiņiem, uz augu un dzīvnieku atliekām
saslauknieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Saslaukas" iedzīvotāji
tampondrukas atvērtā krāsu sistēma tampondrukas paņēmiens, kurā krāsa atrodas mazā krāsas vannā, tamponam pārvietojoties uz apdrukājamo priekšmetu, noteikts krāsas daudzums no vannas ar darba raķeli tiek uzklāts uz klišejas
tampondrukas aizvērtā krāsu sistēma tampondrukas paņēmiens, kurā tiek izmantota cilindriska krāsu tilpne (rakeļa gredzens) ar līdzenām malām no cieta metāla, kas veic rakeļa funkciju
spradzis tārps, kukainis
garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi
lidotājs tas (parasti putns, kukainis), kas ar lidplēves, spārnu palīdzību pārvietojas gaisā, [lido]{s:630}
kukaiņēdājs tas (tāds), kas barībai izmanto kukaiņu organisma slāpekļa savienojumus, kukaiņus ķerot ar pārveidotām lapām (par augiem)
kukaiņēdājs tas (tāds), kura galvenā barība ir kukaiņi (piemēram, par sikspārņiem, putniem, rāpuļiem)
Krimuldas viduslaiku pils tās atliekas atrodas Siguldā pie tagadējā rehabilitācijas centra "Krimulda", celta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, būvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem vietā, no kuras labi pārredzama apkārtne, 16. gs. beigu revīzijas materiālos celtnes minētas jau kā drupas
izslaukas tas, kas ir izslaucīts (no kurienes, kur u. tml.); saslaukas
padibene tas, kas palicis no kāda šķidruma vai cita kā trauka dibenā
padibenis tas, kas palicis no kāda šķidruma vai cita kā trauka dibenā
padibens tas, kas palicis no kāda šķidruma vai cita kā trauka dibenā
padibins tas, kas palicis no kāda šķidruma vai cita kā trauka dibenā
padubenis tas, kas palicis no kāda šķidruma vai cita kā trauka dibenā
padubenes tas, kas palicis trauka dibenā no kāda šķidruma vai kā cita
lidonis tas, kas spēj lidot (parasti putns, kukainis)
skribuns tas, kurš pēdējais vakarā mēslu talkas laikā uz lauka izkaisa mēslojumu
taukaste Tauka aste
lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas
meslis Tauka, resna dzīva radība
steatoze Taukainā deģenerācija; tauku infiltrācija; pārtaukošanās
mielinoze Taukainās deģenerācijas forma ar mielīna veidošanos
taukaiņš Taukains
taukājs Taukains
taukijs Taukains
tauknijs Taukains
taukots Taukains
lipohondroma Taukains un skrimšļains audzējs
adipozs Taukains, aptaukojies, tukls
leķe Taukains, eļļains traips
taukulība Taukainums, treknums
apaugošā taukaine taukaiņu ģints suga ("Sebacina incrustans")
taukļipis Taukaste
fibromiksolipoma Taukaudu audzējs ar fibrozo audu un gļotaudu piejaukumu
lipomatoze Taukaudu audzējveida uzkrāšanās atsevišķās noteiktās ķermeņa vietās
adipopeksija Taukaudu fiksēšanas operācija
pimelīts Taukaudu iekaisums
lipektomija Taukaudu izgriešana
taukkārta Taukaudu kārta, slānis
liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā
odere Tauku kārta pie trauka sienām
zvīņspārnis Tauriņš - kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), spārnu plētums - no 3 mm līdz 30 cm, Latvijā sastopamajām sugām - līdz 13 cm, izplatīti visā pasaulē (izņemot Antarktīdu), \~140 tk sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu
vērpējs tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
pūcīte tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm)
kode tauriņu kārtas dzimta ("Tineidae"), kurā ietilpst kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku, >2000 sugu, Latvijā konstatētas 43 sugas
zīdtauriņš tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena
tentākuli Taustekļi kukaiņiem
jukagiri tauta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā; runā jukagiru valodā
morumangbeti Tautu grupa (mori, madi, logo, lugbari, avukaji, mangbeti, mamzi, mangbuti, lendi) Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valodas pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
līkņošana teksta (burtu, simbolu utt.) pārvēršana vektoru objektos, ko veic ar drukas failiem, lai nodrošinātos pret fontu aizvietošanu, izskata un izvietojuma maiņu un nodrošinātu teksta atbilstību sākotnējam dizainam
tabulēšanas pietura teksta rindiņas pozīcija, kurā nonāk kursors vai drukas galviņa pēc tabulēšanas rakstzīmes saņemšanas; parasti attālums starp šīm pieturām operētājsistēmai _DOS_ ir 8 pozīcijas, grafiskajos teksta redaktoros tas parasti ir 1/2 collas, bet lietotājs to var arī mainīt
teksta formatēšana teksta sagatavošana veidā, kas piemērots dažādām izdrukas formām, piemēram, rindkopu veidošana, virsrakstu centrēšana, sadalīšana lappusēs
Inčukalna struktūra tektonisks kristāliskā pamatklintāja un nogulumiežu segas kupolveida pacēlums, garums - 80 km, platums - 10-12 km, kembrija un ordovika iežos 1968. g. ierīkota Inčukalna pazemes gāzes krātuve
insektārijs Telpa, kas iekārtota kukaiņu audzēšanai un novērošanai
atbrīvošana Telpas, trauka u.c. iztukšošana
drifta teorija teorija, kas skaidro laukakmeņu izplatīšanos ar aisbergiem pa hipotētisku jūru, kas kvartārā klāja Ziemeļeiropu
vispārīgā relativitātes teorija teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības
magnetohidrodinamiskā elektrostacija termoelektrostacija, kurā elektroenerģiju iegūst, elektromagnētiskajam laukam iedarbojoties uz plazmas plūsmu
Cērpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Bukaišu un Ukru pagastā, garums - 17 km, kritums - 23 m
Svēpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Ukru pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, garums - 26 km, kritums - 48 m; Svepane; Svēpene
bērtulaišnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Bērtulaiši" iedzīvotāji
nesavnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Nesava" iedzīvotāji
šerlatnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Šerlates muiža" iedzīvotāji
Fokkengofskaja Tērvetes novada Bukaišu pagasta bijušais nosaukums krieviski
tedions Tetradifons - akaricīds, pieskares inde, nonāvē olas, kāpurus un pieaugušos īpatņus, nav indīgs bitēm u. c. derīgiem kukaiņiem, izmanto kā sastāvdaļu dūmu svecēs
čortena Tibetas budistu svētnīca, ko veido uz kvadrātveida pamata novietots konusveidīgs kupols ar disku tā smailē, visbiežāk celtas ceļmalās, alejās, uz lauka
unitārieši Ticīgie, kas tic Dievam un Jēzum Kristum kā augstākajām dievībām, bet noliedz Trīsvienības doktrīnu; draudzes radās Eiropā 16.-17. gadsimtā, uzplauka ASV 19.-20. gadsimtā
zeltactiņa Tīklspārņu kārtas ģints ("Chrysopa"), zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā, Latvijā konstatēts 10 sugu
skudru lauva tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām; skudrulauva
Euphorbia tirucalli Tirukali eiforbija
tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
Penrina Tonareva, atols Kuka salu ziemeļu grupā Klusajā okeānā
linu kombains traktoram piekabināma lauksaimniecības mašīna linu noplūkšanai, atpogaļošanai un noklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos
izkliedsējmašīna Traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna minerālmēslu nogādei uz lauka un vienmērīgai vienlaidu izsējai augsnes virspusē (vienlaikus vai vēlāk tos ar augsnes apstrādes mašīnu iestrādā augsnē); darba platums ir noteikts, nemainīgs
linu lentes apvērsējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna lentē uz lauka noklātu linu apvēršanai, lai paātrinātu to kalšanu
linu plūcējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna linu plūkšanai un noklāšanai uz lauka; ar linu plūcēju arī sagatavo lauku darbam ar linu kombainu – applūc lauka malas un sadala lauku slejās
linu savācējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna uz lauka lentē noklātu linu savākšanai un sasiešanai kūlos vai nesasietu linu savākšanai kopiņās; sastāv no savācējtrumuļa, stiebriņu piespiedēja, stiebriņu galu nolīdzinātajā un kūlīšu sienamaparāta
kartupeļu racējs traktoram uzkarināta mašīna kartupeļu izrakšanai un izkliedēšanai uz lauka
aplīciene Trauka ārsiena
kroķītis Trauka osa
skripšķis traukam ielūzis robs; no kā vesela nosists gabals
papīrgrozs Traukam vai kastei līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas) veidojums nevajadzīgu papīru ievietošanai
grozs Traukam vai kastei līdzīgs pinums no klūgām, skaliem u. tml. (kā) uzglabāšanai, pārnešanai
amfibiotika Trīs pirmspārņu kukaiņu dzimtas (viendienas mušas un spāres) kuru kāpuri dzīvo ūdenī un elpo ar žaunām
trejogs Troksnis, drūzma, jukas
kaučuka koki tropu koki (retāk krūmi), no kuriem iegūst piensulu kaučuka ražošanai
betoji Tukani - indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā
korpulence Tuklība; pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī
overprints tumšākas krāsas (pārsvarā melnās) pārklāšanās pār gaišāku krāsu. To lieto, mazinot krāsu nesakritības problēmas pie drukas tipogrāfijā
Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira
mākties Tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem)
ūdens kukaiņi ūdenī un uz ūdens dzīvojoši kukaini
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
ūdensšļukums Ūdensbruka
fresks Ūdenskrāsu gleznojums uz mitrām, svaigam sienam, kur stukatura iesūc krāsvielas un kopā sacietē
Alarkonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alarcón, Embalse de_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, izveidota uz Hukaras upes
grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso
Tasmana upe ūdenstece Jaunzēlandes Dienvidsalā, izceļas no Tasmana šļūdoņa 717 m vjl., ietek Pukaki ezerā
Bataru strauts ūdenstece Ludzas novadā, Pūdnīku ezera noteka uz Dukanu ezeru, augštece Pureņu pagastā, lejtecē Pureņu un Cirmas pagasta robežupe
robežugunis Ugunis, ar ko apzīmē, parasti lidlauka, robežas
akustoelektronu mijiedarbība ultraskaņas viļņu (ar frekvenci 10^7^–10^13^ Hz) mijiedarbība ar vadāmības elektroniem metālā vai pusvadītājā; cēlonis ir iekšējā kristāliskā lauka izmaiņas, ultraskaņai periodiski deformējot kristālisko režģi
lauka vārds unikāls vārds, kas palīdz lietotājam noteikt lauka saturu un ko datu bāzes vadības programma izmanto, lai identificētu noteiktu datu lauku
Alatna upe ASV (_Alatna River_), Aļaskas ziemeļu daļā, Kajukukas labā krasta pieteka
Avatera upe Jaunzēlandē (_Awatera_), Dienvidsalas ziemeļaustrumu daļā, ietek Kuka šaurumā
Klauce upe Jēkabpils novadā, garums \~20 km, tek caur abiem Klauces ezeriem un Bukūža ezeru, ietek Saukas ezerā; Grabažānu upe
Alabuka upe Kirgizstānā (_Ala-Buka_), Narinas apgabala dienvidrietumos, Narinas kreisā krasta pieteka
Arpa upe Kirgizstānā (_Arpa_), Narinas apgabala rietumos, Alabukas augštece
Neči upe Kolumbijā ("Rio Nechi"), Kaukas labā krasta pieteka, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā
Apuka upe Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, izceļas Korjaku kalnienē, ietek Beringa jūras Oļutoras līcī
Kučuka upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kučuka ezerā
Ullukama upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja
Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā
Labuka upe Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, ietek Labukas līcī
Kavrjela upe Spānijā ("Cabriel"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka, garums - 218 km
Magre upe Spānijā ("Magre"), Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka
Hardina upe Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomā reģiona dienvidrietumu daļā, Hukaras labā krasta pieteka
Tjasmina upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Viļšanka upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Supija upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Sula upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē, grīvā plašs līcis
Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
leukoplasts uz kretona vai audekla uzziests lipīgais kaučuka plāksteris, ko lieto ķirurģijā nelieliem pārsējumiem
rugāji uz lauka palikušās nopļautās labības, parasti rudzu, nenogrieztās daļas
rugājs uz lauka palikušās nopļautās labības, parasti rudzu, nenogrieztās daļas
knitāji uz lauka salasītas vārpatas, kas tiek sadedzinātas
vēteklis uz lauka vējā no vārpām izbirušie graudi
čigrigās uz muguras, kukaragās
beleksis uz slimīgiem cilvēkiem attiecināma iesauka
vircas laistītājs uz traktorpiekabes vai automobiļa uzmontēta cisterna vircas, arī citu šķidrumu iesūknēšanai, transportēšanai un izkliedēšanai uz lauka
kapurna Uzkalns, kapukalns, kapsēta
uzskriet Uzlidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
dasamesties Uzmesties (par kukaiņiem, putniem)
apgult Uzmesties (parasti par kukaiņiem)
uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem)
sēsties Uzmesties (uz kā, kur u. tml.), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem)
sasamesties Uzmesties, nosēsties (par putniem, kukaiņiem)
Bukas dīķis uzpludināts Siguldas novada Mālpils pagastā uz Sudas upes, platība — 4,5 ha; Bukas dzirnavezers; Lejasjaunzemju dzirnavezers
Krauju dzirnavezers uzpludināts uz Skujaines upes Bukaišu pagastā, platība - <1 ha
pacelties spārnos uzsākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
tēkainis Vabole, kukainis
Sauškolns Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Saušukalns" nosaukuma variants
ķirmeļi Vabolīšu dzimtas kukaiņi, 5-6 mm garu ķermeni, grauž koksni, labprātāk lapu koku, veido alas koksnē, arī mēbelēs
melnulis Vaboļu dzimta ("Tenebrionidae"), kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem, \~17000 sugu, Latvijā - \~30 sugu
mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu
smecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Curulionidae"), kurā ietilpst sīki vai nelieli, retāk vidēji lieli augēdāji kukaiņi, kam ir raksturīgs smeceris, >50 tk sugu, Latvijā konstatētas >350 sugas, bet to skaits varētu būt divreiz lielāks, jo maz pētīta
airvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae"), ūdenskukainis, vaboles un kāpuri plēsīgi, pasaulē >3200 sugu, Eiropā 300 sugu, Latvijā varētu būt >120 sugu; ūdensvaboļu dzimta
sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu
strupvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Histeridae"), līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem, >3800 sugu, Latvijā konstatētas 53 sugas
briežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lucanidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 10-80 mm) kukaiņi, >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
līķvabole Vaboļu kārtas kapračvaboļu dzimta ("Silphidae"), kukainis, kas parasti pārtiek no beigtiem dzīvniekiem; visā pasaulē, gk. mērenajā joslā >350 sugu, Latvijā 19 sugu
skrejvabolīte Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Bembidion"), gandrīz 1000 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu, plēsīgas, pārtiek no citiem kukaiņiem, to olām, kāpuriem
sakņu kaitēkļi vaboļu, divspārņu, taisnspārņu un tauriņu kārtas kukaiņi, kuru kāpuri dzīvo augsnē un bojā augu saknes
Barbarosa Vācu-romiešu imperatora Fridriha I iesauka (sarkanbārdis)
tabulēšanas rakstzīme vadības rakstzīme, ko vairums teksta redaktoru uztver kā komandu pārvietot kursoru vai drukas galviņu par noteiktu pozīciju skaitu, parasti līdz nākošajai tabulēšanas pieturai
pašindukcijas elektrodzinējspēks vadītājā plūstošās strāvas magnētiskā lauka inducētais elektrodzinējspēks pašā vadītājā
bāna Vairākas viena otrai tuvu novietotas labības gubas (uz lauka)
bāne Vairākas viena otrai tuvu novietotas labības gubas (uz lauka)
apskalināt vairākkārt apskalot (kāda trauka iekšpusi, trauku grozot, kratot)
kaukāt vairākkārt aukaini pūst, radot nevienmērīgu stieptu skaņu (par vēju)
dzelstīt vairākkārt dzelt (par kukaiņiem)
āderēt vairākkārt dzelt, kost (par kukaiņiem)
plidīties Vairoties (gan par cilvēkiem, gan kukaiņiem un citu dzīvu radību); plidēties
plidēties Vairoties (gan par cilvēkiem, gan kukaiņiem un citu dzīvu radību); plidīties
pseidogadskārta Vāji iezīmējies un nepilnīgi izveidojies otrs gadskārtu slānis pēc koka vainaga (salnas, kukaiņu, uguns u. c.) bojājuma
neīstā gadskārta vāji iezīmējusies un nepilnīgi izveidojusies gadskārta kokiem ar vainaga bojājumiem veģetācijas sezonā (kukaiņu nograuztas lapas vai skujas, apgriezts vai apdedzis vainags); pseidogadskārta
lipškalnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lipšukalns" iedzīvotāji
bucieši Valmieras novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Buka" iedzīvotāji
Beliza Valsts Centrālamerikā (angļu val. "Belize"), Jukatanas pussalas dienvidaustrumos, platība – 22970 kvadrātkilometru, galvaspilsēta – Belmopana, administratīvais iedalījums – 6 distrikti, robežojas ar Gvatemalu un Meksiku, apskalo Karību jūra
Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra
Tērbatas bīskapija valsts Livonijā, dibināta 1224. g., platība \~9600 km^2^, aizņēma tagadējo Igaunijas dienvidaustrumu daļu - bijušo Ugaunijas zemi un dažas kaimiņteritorijas, tās centrs atradās Tērbatā (tagadējā Tartu), pārvaldīja bīskaps un domkapituls; beidza pastāvēt Livonijas kara sākumā 1558. g., kad iebruka Krievijas karaspēks
Zālamana salas valsts Okeānijas rietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), ietver Zālamana salas (izņemot Bugenvila un Buka salu), Santakrusas salas, kā arī dažas tālākas salas un salu grupas, platība — 27556 kvadrātkilometru, 609800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Honiara, administratīvais iedalījums — 9 provinces un 1 galvaspilsētas teritorija
Vidējā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2050. g. p. m. ē. un nomainīja Seno valsti; tās galvaspilsēta bija Tēbas; pārtrauca lielo piramīdu celtniecību; 18. gs. p. m. ē. valstī iebruka hiksi tā saira
Wangasch Vangažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Inčukalna pagastā
zemlēcīte Vardes iesauka
palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi); iesauka
pavārds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi); arī uzvārds, iesauka, palama
randauciešos Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" apkārtnē
randauciete Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotāja
randaucieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotāji
randaucietis Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotājs
Šaripovka Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaripauka" nosaukuma variants
Vieverauka Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vēverauka" nosaukuma variants
bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs
iet ugunī vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu)
dadegt Vāroties, cepoties pielipt, parasti pie trauka dibena
nosprazits Varu, arsēnu un kaļķi saturošs miglošanas līdzeklis, lietojams pret augu slimībām un grauzējiem kukaiņiem
astatiskais vatmetrs vatmetrs ar lielu precizitāti, kur mērsistēma aizsargāta pret ārējā magnētiskā lauka iedarbību; paredzēts mērījumiem līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēdēs
gerodermija Veca cilvēka āda, kas atrofējusies, zaudējusi taukaudus un elastību; krunkaina, novītusi āda sakarā ar endokrīniem traucējumiem
klucka Veca, nejauka vista
Alt-Sauken Vecsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā
Alt-Bergfried Vecsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
Kozukolns Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" nosaukuma variants
sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek, piemēram, traukam, ķermeņa daļai, lai aizkavētu siltuma aizplūšanu no tās
dziedāt veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (parasti par dažiem putniem, kukaiņiem)
nodziedāt veidot un pārstāt veidot raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem)
bariņš Veids, kā uz lauka izvietoja labības statiņus, lai vezums ir vienuviet
dejot veikli, rotaļīgi kustēties (par dzīvniekiem); strauji lidināties (par kukaiņiem)
11 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 28,5-32,6 m/s, auka, vējš nodara lielus postījumus, nolauž telegrāfa stabus
vektoru lauks vektorfunkcijas vērtību kopa dotajā plaknes vai telpas apgabalā; vektoru lauka teorijā izmanto matemātisko analīzi
magnētiskā indukcija vektoriāls lielums (B), kas raksturo magnētisko lauku vielā, kuras magnētiskā caurlaidība µ ir: B=µ~0~H (H– magnētiskā lauka intensitāte); mērvienība SI mērvienību sistēmā – tesla (T)
elektriskā lauka intensitāte vektoriāls lielums, kas raksturo elektriskā lauka lielumu un virzienu noteiktā punktā
elektriskā indukcija vektoriāls lielums, kas raksturo lādiņu elektrisko lauku neatkarīgi no dielektriķa, kurš aizņem lauka telpu; apzīmējums D; mērvienība kulons uz kvadrātmetru (C/m^2^)
Lagažas apmetne vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Lazdukalna pagastā, 300 m no Lagaža ietekas Aiviekstē, platība >1 ha, atklāta 1964. g., atsegtas stāvkoku celtņu paliekas
vulins Veltnis uzarta lauka apstrādei un kulšanai rijā
matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti
siena Vertikālā sānu daļa (dobām traukam, priekšmetam u. tml.)
autotipiskais attēla rastrēšanas paņēmiens vēsturiski viena no agrīnajām fotomehāniskajām rastrēšanas tehnoloģijām augstspiedes drukas procesā
megalapsis Vēžu trilobītu ģints ar lieliem galvas un astes vairogiem, gk. Augšsilūrā, Latvijā laukakmeņos
mandibula Vēžu, daudzkāju un kukaiņu pirmais žokļu pāris
krūts Vidējais no trijiem nodalījumiem kukaiņu ķermenī
spindele Vidēji liels vai liels divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri ir zīdītāju parazīti
Glaudānu sala vidussēres sala Daugavā lejpus Berezaukas ietekas, iepretim Dvietes pamatkrasta izcilnim, garums - līdz 1 km, platums - līdz 0,3 km, neapdzīvota, zema, akumulatīva, applūstoša smilšu sēre, apaugusi ar zāli un krūmiem
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
pieskandināt Viegli piesist (parasti pie kāda trauka), lai radītu skaņu
repelents viela, kas atbaida dzīvniekus (parasti kukaiņus)
insekticīds viela, kas iznīcina kukaiņus
insektoakaricīds viela, ko lieto kukaiņu un ērču apkarošanai vienlaicīgi
insektofungicīds viela, ko lieto kukaiņu un slimību izraisītāju sēņu vienlaicīgai iznīcināšanai
diamagnētiķis viela, kura ārējā magnētiskajā laukā magnetizējas pretēji ārējā lauka virzienam (piemēram, bismuts, zelts, sudrabs, varš)
elektriskais vadītājs viela, kurā elektroni nav saistīti ar saviem kristālisko režģi veidojošiem atomiem, – elektroni elektriskā lauka ietekmē var brīvi pārvietoties, radot elektrisko strāvu
segnetoelektriķis viela, kurai noteiktā temperatūru intervālā piemīt polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka
antiferomagnētiķis viela, kurai piemīt antiferomagnētisms un nav paliekošas magnetizācijas, ja nav ārējā lauka
elektrovadītspēja vielas īpašība – spēja laist cauri (vadīt) elektrisko strāvu elektriskā lauka iedarbībā
putnu tehnoloģiskās slimības vielmaiņas funkcionāli traucējumi, ko izraisa hipokinēze, kanibālisms, sprostnogurums, histērija, aptaukošanās, aknu taukainā deģenerācija
Apekalns viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, 235 m virs jūras līmeņa, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, absolūtais augstums — 235 m vjl. (relatīvais augstums — 35 m), garums — 1,5 km, platums — 1 km, kalna galā Apukalna baznīca (celta 1774.-1779. g., arhitektūras piemineklis)
elektromagnētiskā mijiedarbība viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām fizikā, kas nosaka elektronu savstarpējo un elektronu un kodolu mijiedarbību atomā; realizējas ar elektromagnētiskā lauka (kvantu fizikā fotonu) starpniecību
eolieši viena no galvenām sengrieķu ciltīm, kas pēc teikas nostāsta cēlusies no Deukaliona dēla Eola (Aiola)
tauriņi viena no kukaiņu kārtām (_Lepidoptere_)
magnētiskā konstante viena no SI mērvienību sistēmas pamatkonstantēm, proporcionalitātes koeficients, kas saista magnētisko indukciju B un magnētiskā lauka intensitāti H; apzīmējums μ~0~; μ~0~=4π·10^-7^=12,566370614·10^–7^ N·A^-2^
lāsumainība vienādtoņa laukuma apdrukas nevienmērība, raibums, plankumainība utt., kas, rūpīgi ieskatoties 100% tīras krāsas pārklājumā, bieži vien redzama pat ar neapbruņotu aci
tausts vienkārša stienīšveida kontroles ierīce šķidruma līmeņa noteikšanai, parasti ar divām atzīmēm, kas norāda minimālo un maksimālo pieļaujamo līmeni; kontrolējot šķidruma (parasti - eļļas) līmeni, spēkratiem jāatrodas horizontāli; taustu izņem, noslauka un ievieto tam paredzētajā vietā līdz galam; izņemot taustu vēlreiz, pēc tā saslapšanas līmeņa konstatē šķidruma līmeni tvertnē un tā atbilstību atzīmēm
piekārtošana vienpusīgai drukai krāsdalīto iespiedformu precīza savietošana vienai pret otru uz iespiedloksnes (sauc arī par krāsu savietošanu drukas laikā)
segspārns viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu
Ampēra likums viens no elektrodinamikas pamatlikumiem, kas nosaka elektrisko strāvu magnētisko mijiedarbību: nosaka mehāniskā spēka lielumu, ar ko magnētiskais lauks darbojas uz vadu, pa kuru plūst elektriskā strāva, divu vadu mehānisko mijiedarbību, ja pa tiem plūst elektriskā strāva, un sakarību starp strāvas virzienu vadā un tā radītā magnētiskā lauka virzienu
magnētiskais lauks viens no elektromagnētiskā lauka izpausmes veidiem, kas raksturīgs ar savu spēka darbību uz magnētiskiem dipoliem un kustībā esošajiem elektriskajiem lādiņiem
A3 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka)
spārns viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem)
vākšana viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai
briedieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
dzērvieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" iedzīvotāji
lonieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Lone" iedzīvotāji
ozolinieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji
ozolmuizieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
Vecsaukas Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Sauka" bijušais nosaukums
magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās
rezervācija vieta, kur uz pagaidu laiku (sakarā ar attiecīgu attīstības ciklu) sapulcējas dažu dzīvnieku, piemēram, kaitīgu kukaiņu (siseņu, ogu un labības vairogblakšu) bari
rūsājs vieta, kur var atrast kādam nevajadzīgus vai nederīgus priekšmetus, arī gružus un saslaukas
perēklis vieta, kurā lielā daudzumā ir ieviesušies un (parasti) no kurienes izplatās nevēlami dzīvnieki (parasti kukaiņi) vai augi
Apšukolns Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Apšukalns" nosaukuma variants
vecbrālis Vilka iesauka
atspucieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Aļņi" (agrāk "Atspuka", "Atspuki") iedzīvotāju retāk lietots nosaukums; atspukieši
Vīņaukas ezers Viņaukas ezers Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Viņauku ezers Viņaukas ezers Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Minjaukas ezers Viņaukas ezers Rites pagastā
Miņaukas ezers Viņaukas ezers Rites pagastā
brīvais virpulis virpulis, kura stāvokli nosaka ātruma lauka sadalījums
bišveidīgie Virsdzimta plēvspārņu kārtā, kurā ietilpst, piemēram, bites; šīs virsdzimtas kukaiņi
elektromagnētiskā viļņa fronte virsma, kuras punktos elektriskā un magnētiskā lauka intensitāšu vektoru fāze ir nemainīga
ekvipotenciāla virsma virsma, kuras visos punktos elektriskā lauka potenciāls ir vienāds
apdrukājamā virsma virsma, uz kuru drukas procesa laikā tiek pārnesta iespiedkrāsa
Amagoi virsotne Japānā (_Amagoi-dake_), Šigas prefektūras austrumu pierobežā, Sudzukas grēdā
Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns
polšķis virve kā trauka rokturis
radio pievadstacija virzienu zemo un vidējo radioviļņu frekvenču diapazona radiostacija, ko izmanto gaisakuģa pievadīšanai lidlaukam; parasti tās darbības rādiuss ir 20–50 km; virzienu nosaka ar automātisko radiokompasu
rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) - par kukaiņiem
izmete Visa atmiņas satura vai tā daļas pārrakstīšana citā datu vidē vai tā izdruka, lai nodrošinātos pret informācijas zudumiem iespējamu bojājumu vai avāriju gadījumā
lidlauka satiksme visa kustība lidlauka manevrēšanas laukumā, kā arī gaisa kuģu lidojumi virs lidlaukam blakus esošās teritorijas
pirmsdruka visi poligrāfijas tehnoloģiskie posmi, kas saistīti ar iespieddarbu sagatavošanu drukai (teksta salikums, krāsu dalījums, tekstuālā un ilustratīvā materiāla apstrāde (maketēšana), impozīcija (elektroniskā montāža))
analogā druka visi tradicionālie iespiešanas veidi, kuros tiek izmantota pastāvīga iespiedforma, atšķirībā no digitālās drukas, kurā iespiedforma pastāv tikai virtuāli
argals vislielākā un smagākā savvaļas kalnu aitu pasuga Altajā ("Ovis ammon ammon"); no tās cēlušās kurdjukaitas
pierīkošana vispārējs apzīmējums dažādiem iespiedmašīnas sagatavošanas darbiem pirms ofseta drukas – iespiedformu un atsevišķu iespiedmašīnas mezglu sagatavošana, iespiedformu ievietošana iespiedmašīnā, krāsu sakritības nodrošināšana daudzkrāsu drukā u. c.
senie laiki vispārīgās vēstures periods, kas sekoja aizvēstures posmam un ilga aptuveni no rakstības rašanās brīža 4. un 3. g. t. mijā p. m. ē. līdz 1. g. t. vidum m. ē., kad sabruka Rietumromas impērija (476.g.) un nomira imperiators Justiniāns I (565.g.)
taukainums vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme; taukainība
taukainība vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme; taukainums
arhisēma vispārināta sēma, kas apvieno vienas leksiski semantiskās grupas vai semantiskā lauka vienības
dziļās ēnas vistumšākie attēla apgabali, kuros vēl izšķiramas detaļas un kuri atbilst vislielākajam rastra elementu laukumam, ko var nodrošināt konkrētā drukas tehnoloģija
gaisa satiksme visu to gaisa kuģu kustība, kuri atrodas gaisā vai pārvietojas lidlauka manevrēšanas laukumā
Vuordauka Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vordauka" nosaukums latgaliski
grafikas dizains vizuālās komunikācijas māksla, kuras uzdevumi ir vizuālu, grafisku problēmu risināšana vai vizuāla stilizēšana, izmantojot mākslinieciskās iespējas, ko sniedz tipografika, dažādas drukas vai attēla apstrādes tehnikas, digitālas, mehāniskas vai manuālas metodes, ar mērķi radīt grafisku dizaina darbu
magnētelektriskais voltmetrs voltmetrs līdzsprieguma mērīšanai; spēka momentu rada pastāvīgā magnēta magnētiskā lauka iedarbība uz vadu rāmīti; skala sadalīta vienmērīgi
elektromagnētiskais voltmetrs voltmetrs, kurā spēka momentu rada spoles magnētiskā lauka iedarbība uz metāla plāksnīti; skala sadalīta nevienmērīgi – var mērīt gan līdzspriegumu, gan maiņspriegumu
zābaku birste zābaku spodrināmā suka
Zalvītes strauts Zalvītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, garums - 8 km, iztek no Saukas purva Jēkabpils novada Viesītes pagastā; Zalve
zeltgalvis Zaļgandzeltens putns, uz spārniem tumšākas un gaišākas svītras, dzīvo skujkoku mežos, iznīcina kukaiņus, to oliņas un kāpurus
zāmauksts Zamauka
zamaukts Zamauka
zāmauts Zamauka
phasmodae Zarkukaiņi
dryococelus Zarkukaiņu kārtas ģints
Dryococelus australis zarkukaiņu suga, kas nebija redzēta kopš 1920. g. bet 2001. g. 24 īpatņi atrasti uz vientuļas klints Klusajā okeānā, 23 km attālumā no Lorda salas, kas bija to dzīvesvieta līdz 1918. g., kad no avarējuša kuģa šajā salā nokļuva žurkas
Zeiļi Zeiļu strauts - Dukanu ezera noteka uz Zeiļu ezeru Cirmas un Isnaudas pagastā
Zeltapses dižakmens Zeltapses laukakmens
Upsīts Zeltapses laukakmens - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā
Rūnu akmens Zeltapses laukakmens Dundagas pagastā
tēcs Zema un mitra vieta uz lauka vai mežā, kur ūdens uzkrājas
adipozīts Zemādas taukaudu iekaisums
LWC papīrs zemas gramāžas krītpapīrs, ko visbiežāk izmanto žurnālu drukai
magnētiskā kartografēšana Zemes magnētiskā lauka elementu vērtību mērīšana un fiksēšana kartē
aeromagnētiskā uzmērīšana Zemes magnētiskā lauka izpētes metode ar aeromagnetometru no lidaparātiem, lidojot virs pētāmās teritorijas
aeromagnētiskā kartēšana Zemes magnētiskā lauka pētīšana no lidaparāta
magnētiskais meridiāns Zemes magnētiskā lauka spēka līniju projekcija uz Zemes starp magnētiskajiem poliem
magnētiskais Dienvidpols Zemes virsmas apgabals, kurā ieiet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas
magnētiskais Ziemeļpols Zemes virsmas apgabals, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas
magnētiskie poli Zemes virsmas apgabalu, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas, sauc par magnētisko Ziemeļpolu, apgabalu, kurā spēka līnijas ieiet, – par magnētisko Dienvidpolu
Ahilleona rags zemesrags Azovas jūras dienvidos, Krievijā, apskalo Kerčas šaurums un Temrjukas līcis
racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis
Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils
Piekarību zemiene zemiene Kolumbijā, Magdalenas, Kaukas un Sinu lejtecē, daudz atteku un ezeru, purvi, vietām pauguraini Andu atzari (augstums - līdz 800 m vjl.)
Kolimas zemiene zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums
pundurcirslītis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Suncus etruscus")
cirslis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), mazs zīdītājs, līdzīgs pelēm, garu, smailu galvu, pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem u. c., līdz 4 cm garš, 21 ģints, \~290 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
kurmis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Talpidae"), 12-18 ģinšu, 19-31 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
entomofilija Ziedu svešappute ar kukaiņu starpniecību
teliosporas Ziemojošas melnplaukas sēņu sporas
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
ģeodēzija zinātne par metodēm Zemes formas, izmēru, gravitācijas lauka noteikšanai, kā arī Zemes virsas vai tās daļu mērīšanai, attēlošanai plānos un kartēs
magnetohidrodinamika zinātne, kurā pēta elektromagnētiskā lauka iedarbību uz elektrovadošām un magnētiskām kustīgām šķidrām un gāzveida vielām
paleomagnētisms Zinātnes nozare, kas pētī Zemes magnētiskā lauka pārmaiņas; Zemes iežu dabiskā paliekošā magnetizētība
magnētbioloģija Zinātnes nozare, kas pētī Zemes magnētisko lauku un mākslīgi radīta magnētiskā lauka ietekmi uz dzīvām sistēmām, kā arī magnētisko lauku, ko rada dzīvās struktūras; magnetobioloģija
staipīkli Zirnekļa tīkli uz lauka
staipekļi Zirnekļa tīkls uz lauka
putnzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Aviculariidae"), 600 sugas, kas dzīvo siltajās zemēs, 1-10 cm gari, parasti tumši brūni vai melni, mataini; dažas sugas ir indīgas; pārtiek no kukaiņiem, taču var nogalināt arī sīkākus mugurkaulniekus
staipīklas Zirnekļu tīkli uz lauka
ķērpi Zirņu kārtis, ko sasprauž uz lauka, lai zirnājiem būtu ap ko vīties uz augšu
zobu birste zobu suka
entomoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī kukaiņus
hrafstra Zoroastrisma mitoloģijā nikni un ļauni gari, kas mīt dažādos kukaiņos, krupjos, plēsīgajos putnos un citās kaitīgās un pretīgās būtnēs, tāpēc reliģijas likums liek tās iznīdēt
histerēzes zudumi zudumi feromagnētiskajās serdēs, ko izraisa domēnu magnētiskā lauka lēcienveida virziena maiņa
zvaigžņu dinamika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā pēta gravitācijas lauka ietekmi uz zvaigžņu kustību un Galaktikas evolūciju
lepisma Zvīņenes - kukaiņu kārtas ģints
lepismachilis Zvīņenes - kukaiņu kārtas ģints
thysanura Zvīņenes - kukaiņu klases kārta
mizložņputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki putni (masa - 7-15 g) ar tievu, palīku knābi, barojas ar kukaiņiem, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā sastopama 1 suga; mizložņas
bezdelīgputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli putni (garums - 10-23 cm, masa - 10-60 g), barojas ar kukaiņiem, ko ķer lidojumā, 17 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; bezdelīgas
zīdastputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-22 cm, masa - 60-70 g), barojas ar kukaiņiem un ogām, 5 ģintis, 8 sugas
zīlīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki putni (garums - 10-20 cm, masa - 7-25 g), barojas ar kukaiņiem, arī sēklām, 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 7 sugas
paceplīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 9,5-22 cm), astīti bieži tur paceltu stāvus uz augšu, barojas ar kukaiņiem, izplatīti Amerikā, 15 ģinšu, \~60 sugu, Eirāzijā, arī Latvijā konstatēta tikai 1 suga
ķauķputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, sīki un nelieli putni (masa - 5-40 g), barojas ar kukaiņiem, retāk ēd ogas, 58 ģintis, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 23 sugas
skudrķērājs Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Formicariidae"), neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem, 51 ģints, 228 sugas
tiloties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem liniem); tilāties
tilāties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem, liniem)

uka citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: