Paplašinātā meklēšana
Meklējam izvirzīt.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (688):
- punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu).
- izairēt Airējot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizkustēties Aiziet, aizvirzīties.
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizaijāt Aizšūpot; šūpojot aizvirzīt.
- aizlaist Aizvirzīt (aiz kā).
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu).
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt.
- aizvalstīt Aizvirzīt veļot.
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm).
- aizvietot Aizvirzīt, novietot attālākā vietā.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
- aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni).
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz.
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa.
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- izmakarēt Ar grūtībām izvirzīt no kurienes (ko aizkritušu, iekritušu).
- uzgorīt Ar grūtībām, negribīgi izvirzīt uz augšu.
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
- aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1).
- izmest Ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
- aizšņakstināt Ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties.
- iztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur).
- izskrapāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur).
- izkošņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
- izkušņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
- izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- izmest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu).
- izsviest Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest.
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1).
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- aiztriekt Ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izskalāt Ar ūdens plūsmu tikt izvirzītam krastā.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
- aizvēdīt Ar vieglu pūsmu aizvirzīt prom.
- izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
- izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2).
- izmesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- buferis automobiļa priekšpusē un aizmugurē izvirzīta detaļa, kas uzņem un samazina šķēršļa iedarbību.
- jeté baletā - lēciens, kurā viena kāja izvirzīta uz priekšu, bet otra izstiepta atpakaļ.
- kronšteins balstenis, trijstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
- konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
- izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- pārbāzt Bāžot izvirzīt cauri.
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
- izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizčokāt Bikstot, bīdot aizvirzīt.
- aizčukāt Bikstot, bīdot aizvirzīt.
- izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties.
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izbraukt Braucot izvirzīt (transportlīdzekli).
- izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburkšēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- modiljons Burtam S līdzīga konsole, kas balsta dzegu vai kādu citu izvirzītu arhitektonisku elementu.
- kattakelējums Buru laiva ar vienu, stipri uz priekšu izvirzītu mastu un bez priekšburas.
- spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
- izvērst Būt izvirzītam (uz āru, sānis).
- izvelties Būt izvirzītam no parastā stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
- bozties Būt izvirzītam uz ārpusi (par krāvumu).
- izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
- izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - ķermeņa daļām.
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt.
- izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- izcelt Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu.
- izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
- puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izčāpāt Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- terminologs dažādu speciālo nozaru speciālists, kurš izstrādā savas nozaresterminoloģiju atbilstoši teorētiskajā terminzinātnē izvirzītajiem principiem; terminoloģijas speciālists.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- Hornas rags Dienvidamerikas visvairāk uz dienvidiem izvirzītais punkts (sp. val. "Cabo de Hornos"), kas atrodas Hornas salā Ugunszemes arhipelāgā Čīlē.
- izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- sistēmas dokumentācija dokumentu kopums, kurā aprakstītas informācijas apstrādes sistēmai izvirzītās prasības, sistēmas funkcionālās iespējas un ierobežojumi, tās uzbūve, darbināšana un uzturēšana.
- aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
- izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
- izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizdurt durot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- aizadzīties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
- aizalaisties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
- izadzīties Dzenot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem.
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
- iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- erkers Ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve ar logiem, kas nesniedzas līdz zemei.
- balstenis Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu, konsole.
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizgrābt Grābjot aizvirzīt.
- izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izgrimt Grimstot izvirzīties cauri.
- aizgrūstelēt Grūstot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdīvelēt Grūstot, bīdot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrūst Grūžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizgraudāt Grūžot pavirzīt uz priekšu, aizvirzīt aiz kā.
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju.
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
- nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā); izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5).
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
- sociālās rehabilitācijas centrs institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta.
- izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1).
- izirt Irot izvirzīt (piemēram, laivu) cauri (kam), caur (ko).
- aizirt Irot, airējot aizvirzīt.
- izirties Iroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izairēties (2).
- izirties Iroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizirt Irt prom; irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizairēt.
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- izdēzt Izgāzt, izvirzīt (uz priekšu).
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.).
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
- izpērties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām.
- knupjš Izliekts uz labo pusi (par bojātu cirvi); ar pārāk tālu uz augšu izvirzītu galu (par izkapti).
- izmēru ķēde izmēru kopa, kas veido noslēgtu kontūru un ir tieši iesaistīta izvirzītā uzdevuma atrisināšanā.
- izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot.
- izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī izstiept.
- izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- čūrināt Izstiept, izvirzīt.
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- nostādīt (kāda) priekšā izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu).
- izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu); augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
- spraust (par) mērķi (arī uzdevumu) izvirzīt mērķi, uzdevumu, apņemties.
- izgāzt vēderu izvirzīt vēdera sienu uz priekšu.
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām; būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
- iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli; izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- izjāt Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izjāt Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- atbilstības novērtēšana (akreditācija) jebkura darbība, kuras mērķis ir tieši vai netieši noteikt, vai izvirzītās prasības ir izpildītas.
- sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim.
- izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas.
- pajumts Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas.
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
- aklamācija Kāda sapulcē izvirzīta priekšlikuma apstiprināšana vai neapstiprināšana ar sapulces dalībnieku izsaucieniem, bez balsu skaitīšanas.
- agremāns Kādas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī.
- nominants Kāds, kura kandidatūra ir izvirzīta (nosaukta) amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis.
- izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkāpt Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1).
- izkarpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkārpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizkašņāt Kašņājot, kārpot aizvirzīt.
- izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izklupt Klupšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izklupt Klupšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- fokusēt koncentrēt uzmanību; izvirzīt centrā.
- izkost Kožot izvirzīt zobus cauri (kam), caur (ko).
- mezognatisks Kraniometrijā tāds, kam apakšžoklis mēreni izvirzīti uz priekšu (žokļa indekss 98-103).
- izkratīt Kratot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izkratīt Kratot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izkraut Kraujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izkravāt Kravājot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizlaipot Laipojot aiziet, aizvirzīties.
- izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos.
- izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- redāns Lauka nocietinājums, kam ir izvirzīta leņķa forma.
- izlēkt Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
- izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- aizgubāties Lēni, neveikli ar pūlēm aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- izlidināties Lidinoties izvirzīties.
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- aizliekt Liecot aizvirzīt, aizbīdīt (aiz kā, kam priekšā).
- izliekt Liecot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, ķermeņa daļu).
- izliekt Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru).
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
- izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlīgāt Līgojoties izvirzīties no kurienes.
- aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā).
- uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu); likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
- izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
- izlocīties Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlocīties Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlīt Līstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
- aizlodāt Lodājot aizvirzīties.
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
- izlocīt Lokot izvirzīt (detaļu uz augšu, uz āru), atlocīt (sānis).
- izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu).
- noviņģot Lokoties ātri aizvirzīties (par čūsku vai zivi).
- aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- izlocīties Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlocīties Lokoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izalocīties Lokoties izvirzīties, izkļūt.
- aizložņāt Ložņājot aizvirzīties.
- izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko); izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
- aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz kā), parasti slēpjoties.
- aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
- izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
- aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.); metot sasniegt zināmu rezultātu.
- izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot.
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu).
- izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iznākt Nākot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- paķirka Neliela piebūve, telpas paplašinājums zem izvirzīta jumta.
- knibucis Neliels izcilnis, uz priekšu izvirzīta maza daļa (priekšmetam).
- aizlīcis Neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi.
- izspīlētas acis neparasti uz priekšu izvirzīti acu āboli.
- iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- iznest Nesot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
- izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
- iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izzvelties Neveikli, smagi izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizkulcenēt Nevienādiem soļiem aiziet, aizvirzīties (prom).
- notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties.
- izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu.
- izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
- aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
- stahanovietis Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus.
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
- palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- izdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka izkļūst, izvirzās cauri (kam), caur (ko); izvirzīt cauri (kam), caur (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- racionalizēšanās Pāreja no spontānas, subjektīvas, tradicionālas darbības uz organizētu darbību saskaņā ar racionāli izvirzītiem noteikumiem.
- atstāt ēnā (kādu, kaut ko) pārspēt, neļaut izvirzīties.
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties.
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku.
- iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
- izlavīties Paslepus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlavīties Paslepus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izstiept Pastiepjot izvirzīt (piemēram, roku).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (3).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (6).
- izvirzījums Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (7).
- ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
- laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni).
- izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izpeldēt Peldot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai apbalvošanai.
- kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai ievēlēšanai.
- kandidatūra Persona, kas izvirzīta par kandidātu (1).
- apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu.
- bastions Piecstūrains, uz priekšu izvirzīts nocietinājums (cietokšņa mūra stūros); mūra daļa, kas izvirzīta uz priekšu.
- pretpiemērs Piemērs matemātikā vai loģikā, kas demonstrē kādas hipotēzes aplamību vai nepamatotību, norādot konkrētu objektu, kuram agrāk izvirzītais hipotēzes apgalvojums nav piemērojams.
- aizpilināt Pilinot aizvirzīt (aiz kā, kam garām u. tml.).
- izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. šķidrumu).
- izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
- plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
- spārns Plākšņveidīgi izvirzīta detaļa, elements.
- tenija Plata josla, arī no sienas laida nedaudz izvirzīta plātne, piemēram, doriskā atablementā virs arhitrāva.
- aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
- izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izplūst Plūstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
- izpogāt Pogājot izvirzīt cauri (pogu pogcaurumam).
- ditons Pozitronijs; nosaukums izvirzīts kā hipotēze aptuveni 20 gadus pirms pozitronija atklāšanas.
- pamats Priekšmeta visaugstākajai, visizvirzītākajai vai vissmailākajai daļai pretējā daļa.
- izvirze Process, rezultāts --> izvirzīt (6); izvirzījums (2).
- radze profilēts stienītis riepas protektorā, kura gals ir izvirzīts virs protektora virsmas un uzlabo riepas saķeri ar ceļa virsmu
- aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- izpurināt Purinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
- apsīda Pusapļa vai daudzstūra veidā izvirzīta ēkas daļa, kam ir pašai savs pārsegums; baznīcās parasti altārtelpas daļa.
- aizpūst Pūst prom; pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizpūst Pūšot attālināt, aizvirzīt.
- izpūst Pūšot izvirzīt (no mutes, piemēram, gaisu).
- izpūst Pūšot izvirzīt (piemēram, gāzi, dūmus) - par mehānismu, ierīci.
- izpūst Pūšot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- īkšķrats Rādītājierīces korpusā iemontēts ritenis, daļa no kura ir izvirzīta korpusa ārpusē.
- aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties.
- izjoksīt Rakņājot, vandot u. tml. izvirzīt (no kurienes, kur).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izrāpot Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpot Rāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā).
- izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
- izraut Raujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izraust Raušot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izraust Raušot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izrausties Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslieties Refl. --> izsliet (3); būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu); pacelties (kam pāri).
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (1); tikt izvirzītam.
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (3); tikt izvirzītam.
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- izrībināt Rībinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībināt Rībinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izrībināt Rībinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībināt Rībinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izrībēt Rībot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībēt Rībot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- platspārnis Rija ar plati izvirzītu jumtu.
- izrikšot Rikšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izrikšot Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizripināt Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- izripināt Ripinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizripināties Ripinoties aizvirzīties projām.
- izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izripot Ripojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizripot Ripot prom; ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- aizritināt Ritināt prom; ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizripināt.
- aizritināt Ritinot aizvirzīt.
- izritināt Ritinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izritināt Ritinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izritēt Ritot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izrīvēt Rīvējot izvirzīt mūri (kam), caur (ko); izberzt.
- izrakties Rokot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
- akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
- būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
- snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
- izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļas).
- pussala Sauszemes daļa, kura tālu iestiepjas jūrā vai ezerā un kurai ir asi izvirzīti krasti.
- laponoīds Savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- negroīds Savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase.
- ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla).
- prognātisms Sejas profils, kam raksturīgs uz priekšu izvirzīts žoklis.
- pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- izsijāt Sijājot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izdzīt Sitot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izdzīt Sitot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- lomu konflikts situācija, kurā pastāv sadursme starp prasībām, kas tiek izvirzītas viena cilvēka divām vai vairākām lomām.
- izskalot Skalojot izvirzīt (no augsnes) - par palu vai lietus ūdeņiem.
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, aiznest.
- izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izskrūvēt Skrūvējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizslaukt Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizslēpot Slēpot prom; slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.).
- aizslidināt Slidināt prom; slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdināt Slīdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izslidināt Slidinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izslīdināt Slīdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izslidot Slidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizlidot Slīdoši aizvirzīties (par viegliem priekšmetiem, ko nes gaisa plūsma).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (no kāda stāvokļa).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- izslaistīt Slienot izvirzīt uz augšu.
- izsmelt Smeļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto.
- izsoļot Soļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsoļot Soļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizspert Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izspietot Spietojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izspiest Spiežot (no iekšpuses), izvirzīt (piemēram, uz sāniem, uz ārpusi).
- izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izspiest Spiežot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izspindzēt Spindzot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izspindzēt Spindzot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizsprauslāt Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izsprauslot Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izspraust Spraužot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izstaigāt Staigājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- pārkare Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei.
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizsteigties steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā; nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā (pāri kam, pār ko).
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst taisns, tiek saspriegts.
- sastiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, taisns, tiek, parasti pilnīgi, saspriegts.
- nostiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus; stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko).
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus.
- apoptosija Stoiķu mācībā - to gadījumu zināšana, kad vai nu vajag izteikt un izvirzīt vai arī noliegt viņu mācībā īpatnējo "saskaņu".
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izvirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties.
- noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā; strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
- aizšaut Strauji aizvirzīt (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju).
- noskriet Strauji aizvirzīties, aizplūst (par putekļiem, gāzēm u. tml.); strauji aizvirzīties (par mākoņiem).
- atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
- izmest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izsviest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par dzīvniekiem.
- izšaut Strauji izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
- izmest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā.
- izsviest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm.
- izlēkt Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām.
- izskriet Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- izsisties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsperties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par priekšmetiem.
- izsperties Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlauzties Strauji izvirzīties, izplūst (par vēju, gāzi).
- aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par cilvēku pūli.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par baru, pūli.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par baru, pūli.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izstumdīt Stumdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumdīt Stumdot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumt Stumjot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- aizstūrēt Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt.
- izstūrēt Stūrējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
- izstūrēt Stūrējot izvirzīt (parasti transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- aizstūrēt Stūrēt prom; stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
- izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml).
- izšaut Šaujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- cauršaut Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko).
- cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) - par lodi, šāviņu.
- vēlēšanu sistēma šaurākā nozīmē - lieto daudzskaitlī un ar to apzīmē deputātu mandātu sadalīšanas paņēmienus starp izvirzītajiem kandidātiem atkarībā no vēlētāju un citu pilnvarotu personu balsošanas rezultātiem.
- aizšauties Šauties prom; ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- šautin Šautin aizšaut - ļoti ātri kur nokļūt, strauji aizvirzīties, aizskriet.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem).
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļākt Šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt.
- izšļākt Šļācot, ar šalti izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizšļākt Šļākt prom; šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšūt Šujot izvirzīt adatu ar diegu cauri (kam), caur (ko).
- izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izšūpoties Šūpojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšūpoties Šūpojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas sastāvdaļas, asi gali.
- izvelvēts Tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā.
- izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidojies (uz priekšu, uz āru u. tml) - par ķermeņa daļu.
- prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības (piemēram, pret kāda, arī savu, darbību, izturēšanos, īpašībām).
- ložens Tāds, ko viegli izvirzīt cauri, gluds.
- aiztaustīties Taustoties aizvirzīties.
- iztecēt Teciņus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztecēt Teciņus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
- iztenterēt Tenterējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztenterēt Tenterējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- saimniecību formas teorētisks koku sugu vai to grupu dalījums pēc ekonomiskiem, dabas un vēsturiskiem apstākļiem; realizējot mežsaimniecības pasākumus, šis iedalījums konkrētos apstākļos dod iespēju veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus.
- mononīmiskums Terminoloģijā - viena no terminam izvirzītajām pamatprasībām katras konkrētas nozares ietvaros: "viens jēdziens - viens termins", resp., konkrēta jēdziena izteikšanai - tikai viens noteikts termins.
- izaarties Tiekot artam, atsegties, arī izvirzīties uz augšu.
- izarušināties Tiekot rušinātam, izvirzīties.
- izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu).
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu).
- attaisnošana Tiesājamā atzīšana par nevainīgu pret viņu izvirzītajā apsūdzībā.
- izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu; tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).
- izaspriesties Tikt, būt izvirzītam, piemēram, uz priekšu, uz sāniem, uz ārpusi (par ķermeņa daļām).
- iztipināt Tipinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztipināt Tipinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iztrakāt Trakojot izvirzīties (no kurienes).
- aiztrenkt Trenkt prom; trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aiztriekt.
- aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to).
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izurķēt Urķējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
- pakārties Uz īsu brīdi izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - parasti par galvu.
- proģēnija Uz priekšu izvirzīts apakšžoklis, patoloģiska sakodiena veids.
- prognātija Uz priekšu izvirzīts augšžoklis, patoloģiska sakodiena veids.
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
- pakare Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
- izvadīt Vadot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
- izvadīt Vadot izvirzīt (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- reāllaika valoda valoda, ko izmanto tādu reāllaika sistēmu programmēšanā, kurās kā galvenā prasība tiek izvirzīta ātra datora reakcija uz pienākošajiem signāliem.
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izavadāties Vedot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem.
- izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- izvest Vedot izvirzīt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekli.
- izvilkt Velkot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvilkt Velkot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izvelt Veļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvelt Veļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izvelties Veļoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izvemt Vemjot izvirzīt no kuņģa (ko).
- aizvērt Verot aizvirzīt aiz kā, kam cauri.
- izvērt Verot izvirzīt (pavedienu, auklu u. tml.) cauri (kam), caur (ko).
- pārvērt Verot izvirzīt cauri.
- nākt Vērsties (pie kāda, piemēram, ar sūdzību); izvirzīt (piemēram, priekšlikumu).
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos).
- kontekstneatkarība Viena no terminam izvirzītajām zinātniskajām prasībām, kas paredz, ka terminam jābūt ar noteiktu konkrētā nozarē fiksētu saturu (resp. termina nozīmi) jebkurā kontekstā.
- agrements Vienas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidāta iecelšanai par diplomātisko pārstāvi šajā valstī.
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); vijot cauraust.
- aizvīties Vijoties aizvirzīties; viļoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izvīties Vijoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izvīties Vijoties izvirzīties (par augiem).
- izvīties Vijoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izviļņot Viļņojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) - par upi, straumi.
- izvirmot Virmojot izvirzīties.
- aizvirpināt Virpināt prom; virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izvirpināt Virpinot izvirzīt.
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizvirpuļot Virpuļot prom; virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- kapturis Virs krāsns kurtuves izvirzīta dūmu eja taisnstūra veidā.
- galotne Visaugstākā, visizvirzītākā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- virsotne Visaugstākā, visvairāk izvirzītā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
- izzagties Zagšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izzagties Zagšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- mahairods Zobenzobu tīģeris, liels izmiris kaķu dzimtas zīdītājs (plēsoņa) ar milzīgiem, no mutes izvirzītiem augšējiem ilkņiem.
izvirzīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV