Paplašinātā meklēšana

Meklējam Va.

Atrasts vārdos (512):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (7579):

ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
aizgrūstīt (Vairākkārt) aizgrūst aiz kaut kā.
aizkurstīt (Vairākkārt) mazliet iekurt.
aizdauzīt (Vairākkārt) sitot ieplēst.
pieložņāt (Vairākkārtīgi) pielīst klāt.
valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi).
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem.
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna; Nīgra.
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote.
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā.
Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā.
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā.
Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā.
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
Znotiņu ezers Aklais ezers Valles pagastā.
Indrānu ezers Aklais ezers Valles pagastā.
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā.
Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi.
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods.
Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
ASV Amerikas Savienotās Valstis.
štati Amerikas Savienotās Valstis.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Flioridas un Misisipi štatu.
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
Andora Andoras Firstiste - parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (kataloņu un angļu val. "Andorra"), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā.
Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā.
Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras.
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
Burtnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā.
Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs.
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā.
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā.
Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
Eicēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Ģūģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Lielmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Pinderes Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Rāmuļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Slaņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes.
Bieranti Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā.
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Alūnāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Baltgalvji Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Bauri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Deles Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Ķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Klīvmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Pogas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Žibukakts Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Zvīguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Pāpuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
Benkava Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Vadakstes pagastā.
Kuļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Lazdiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Lindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Gambija Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Klīve Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Lielsalas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Pobuži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Vecpūņas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Dārte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Iģene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Klāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Mazsārcene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Valgalciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Bregži apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
Košas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
Ķūķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
Silavnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
Šķirbas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
Struņķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
Lielbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
Vaiņodes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
Varķe apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
Vecbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
Staļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
Kalnstaldoti Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Ķeizarpurvs Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Bāci Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Lācupi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Kaģumciems Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Putras Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Vērsīši Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
Liepkalni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
Mazvalle apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
Tenteni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā.
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā.
Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā.
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Arakste Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas "Arras" teritorijā.
Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Blāķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Blanka Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
Bidzi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
Oliņas Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā.
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Cauči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Vaidavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Podzēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Pricēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Baužmala Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Annasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
Sipi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
Daliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
Maurāni apdzīvota vieta (mazciems) Varakļānu pagastā.
Ierniņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Kalngali apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Ķoderi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Leitāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Midzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Medņu Rubeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Sprukti apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Timsmales apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Trākši apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Ušāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Aizbalti Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Baltakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Rāmuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Sumburciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas un Valdgales pagastā.
Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Bites Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā.
Bulgārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Ercogmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Vāguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
Bileiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes.
Grošļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Ķempes Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Ķeņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Rudbārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Ūdrupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
Ģibzde Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Skreite Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Sniķeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Uguņciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Vecumvirsa Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Inikši apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Kokinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Krogasēta apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Kucini apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Maļinavka apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Motivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Meža Mackeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Lielie Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Zascenku Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Zascenku Čornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Priedes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Pirmie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Otrie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Mazie Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Liepu Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Lielie Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Petuniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Rukoniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Saušukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Stalidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Stiebriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Šuti apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Uglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Zabaltiški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Mežmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaives pagastā.
Jērcēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Punkales Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Sūbri Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
Žuldiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas pagastā.
Mežmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valles pagastā.
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Andruves Apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
Pankas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Peņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Puškari apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Baldieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem.
Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā.
Nuķis apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Ramatas pagastā.
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā.
Sārnas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Kokāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Pušči Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Seimuškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Vecumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Pauniņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
Piļpuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
Puisāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
Broki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Ceipinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Justi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Kārkliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Kazusala apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Kluši apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Kristakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Ļovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Matuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Stirnenes muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Mazie Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Mazie Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Lielie Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Robežveipi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Rokuli apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Skapstati apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Šķēles apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Smilšukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Stabulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Stradiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Višņevski apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Vutnāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Aizkalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Ciematnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
Irbessala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Jakstiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Rubeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Rugātnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Rusuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Sarķi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Spāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Uģēres apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Upsargas apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Zaļaci apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
Alieši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Bērzezers Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā.
Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā.
Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Valmieras pagastā.
Kaijas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
Līgotnes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
Līgotnes 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
Maļinova Apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
Cempi Apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā.
Rīdzene Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
Auguste Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā.
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
Antūži Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils.
Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
Tīreļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Vītoliņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Upesgrīva apdzīvota vieta (vidējciems) Mērsraga un Vandzenes pagastā.
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova.
Priedula Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Vadakstes pagastā.
Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
Grundzāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs.
Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
Cīruļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
Vandzenes skola apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Lādzere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
Krīvi apdzīvota vieta (vidējciems) Vaives pagastā.
Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
Vijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Omuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
Turna Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
Veckārķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Kārķu pagastā.
Lugaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Pedele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
Mierkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Stepi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
Taurkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valles pagastā 17 km no Valles.
Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs.
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras.
Vecate Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
Ramata Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs.
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs.
Jeri Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990-2009. g. - Valmieras rajonā) 40 km no Valmieras, pagasta centrs.
Vilpulka Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 56 km no Valmieras, pagasta centrs.
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs.
Jērcēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs.
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras.
Endzele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Jeru pagastā.
Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
Beites apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Eriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Ķoņu pagastā.
Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Jaunklidzis apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
Košķele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Vecates pagastā.
Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs.
Rūpnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā.
Murmastiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs.
Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
Puntuži apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā.
Stirniene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā.
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
Medņi apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā.
Plepji apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidurzemes novada Vaiņodes pagastā.
Stoķi apdzīvota vieta (viensēta) Vaidavas pagastā.
Kokši Apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Valkas pagastā.
Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā.
Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā.
Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā.
Muršas apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Ķoņu pagastā.
Andrecēni Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem.
Alksnīši apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Plāņu pagastā.
Atpiļi Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Trikātas pagastā.
Antoni Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
Rebeles apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vecates pagastā.
Sīmanēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras pagastā.
Klīve Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Aftona apdzīvota vieta ASV (_Afton_), Vaiomingas štata rietumos.
Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Vašingtonas štata ziemeļaustrumos.
Alpaina Apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Devenporta Apdzīvota vieta ASV ("Davenport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Daglasa Apdzīvota vieta ASV ("Douglas"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Īdena Apdzīvota vieta ASV ("Eden"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Efrata Apdzīvota vieta ASV ("Ephrata"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Longbīča Apdzīvota vieta ASV ("Long Beach"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mortona Apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ņūporta Apdzīvota vieta ASV ("Newport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Odesa Apdzīvota vieta ASV ("Odessa"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pālmveli Apdzīvota vieta ASV ("Palm Valley"), Floridas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Šeltona Apdzīvota vieta ASV ("Shelton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sautbenda Apdzīvota vieta ASV ("South Bend"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Springveli Apdzīvota vieta ASV ("Spring Valley"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
Toringtona Apdzīvota vieta ASV ("Torrington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vandeilija Apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vandeilija Apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Votervila Apdzīvota vieta ASV ("Waterville"), Vašingtona štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā.
Abdi apdzīvota vieta Čadā (_Abdi_), Vadaji reģionā.
Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī.
Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā.
Gulbene apdzīvota vieta Vaiņodes pagastā.
Bērzaine Apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs.
Sangaste Apdzīvota vieta, pils, pagasta centrs Igaunijā, \~25 km attālumā no Valgas.
Warkelen Apdzīvotās vietas "Varakļāni" nosaukums 15. gs. dokumentos.
Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā.
apvandīt Apmaisīt, izrakņāt. Vandot pavirzīt zem kā.
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka.
Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka.
Eiselmērs Ar 33 km garu dambi no Ziemeļjūras Vadenzē līča nodalītās un daļēji nosusinātās ūdenstilpes ziemeļu daļa.
trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Ečmiacina Armēnijas pilsētas Vagaršapatas (armēņu: Վաղարշապատ) nosaukums 1945.-1995. g. (armēņu: Էջմիածին).
Baršamins armēņu mitoloģijā - dievība, dievu un varoņu (Vahanga, Arama u. c.) pretinieks.
Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā.
Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
balderi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
balderiņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
balderjanis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
baldirjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
baldrians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
baldrijans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
baldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
baldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
balduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
bamberjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
blanderjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
boldarjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
bolderis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
bolderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
bolderjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
boldojāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
boldorjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
boldriaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
boldriāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
boldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
bulderene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
bulderiņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
bulderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
buldrene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
buldriāne Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
buldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
buldriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
buldurene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
bulduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
buldurīte Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
buldurītis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
buldurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
buldurjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
buldurs Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
bundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
burbuļjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
dundujāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
dundurjāniņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
dundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
miereklis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
nobalnīca Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
vaderjāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
valerians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
valeriāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
valerjaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
valerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
vaļerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
valerjans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu.
USD ASV dolārs; Amerikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - cents.
Kapitolijs ASV Kongresa ēka Vašingtonā.
Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība.
ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem.
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.).
Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zuudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15 gs.
Cēlēna dzirnavezers atradās tagadējā Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15 gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala.
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers.
Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park"), pie Artura pārkāpes (925 m vjl.), star Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
Frontālā grēda atrodas Klinšu kalnu austrumu daļā, ASV (Vaiomingā un Kolorādo), garums - 350 km, augstākā virsotne - Greisa smaile 4351 m.
Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km.
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas.
Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai.
Briežu ezers atrodas Vaidavas pagastā, platība — 4,5 ha.
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
Jeloustsonas nacionālais parks atrodas Vaiomingas, Montānas un Aidaho štatā, ASV, izveidots 1872. g., platība - 8991 km^2^, pasaulē pirmais nacionālais parks.
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases.
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi.
Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas).
Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
Olimpiskais nacionālais parks atrodas Vašingtonas štatā, ASV, izveidots 1938. g., platība - 3734 km^2^.
Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m.
Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums.
vaicēnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vaicēni" iedzīvotāji.
Vabali Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
Vabalis Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m.
Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums.
Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m.
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m).
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs.
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs.
Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs.
Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m.
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs.
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
Karaperamuns Augstākā būtne, ko Vanutu salu iedzīvotāji pielūdza pirms pievēršanas kristietībai.
Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m.
Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi.
Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā.
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Baltakrogs" nosaukuma variants.
Ceglinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ceglinieki" nosaukuma variants.
Dublinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants.
Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants.
Gajavā Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukuma variants.
Gailā Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukuma variants.
Gajavuo Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukums latgaliski.
orbidānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" iedzīvotāji.
Bortnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Osagols" bijušais nosaukums.
Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
Andenīši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" bijušais nosaukums.
Puokšāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski.
priednieki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji.
Prīdnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" nosaukuma variants.
pudānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" iedzīvotāji.
Pudāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants.
Zascenku Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Dublinieki" nosaukuma variants.
Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m.
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Vaišli Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
Vonogi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants.
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.).
Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos ("Regione Autonoma Valle d'Aosta"), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs.
Aviekne Avīkne, Vadakstes pieteka.
Avīkna Avīkne, Vadakstes pieteka.
Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km.
Iršu parka dzirnavu ezers Āžkalna ezers Valmierā.
Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha.
varkaļciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
varkalieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
balderiņš Baldriāns ("Valeriana officinalis").
balderis Baldriāns ("Valeriana officinalis").
balderjānis Baldriāns ("Valeriana officinalis").
balderjāns Baldriāns ("Valeriana officinalis").
baldrijānis Baldriāns ("Valeriana officinalis").
baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
zobainais baldriņš baldriņu suga ("Valerianella dentata"), Latvijā minēts literatūrā, bet trūkst apstiprinājuma.
dūnaugļu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella eriocarpa"), Latvijā adventīva.
salātu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella locusta"), Latvijā aizsargājama.
Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly.
Baltais ezers Baltezers Variešu pagastā.
Timsmales ezers Baltezers, ezers Variešu pagastā.
Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās.
Vaņķi Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Vaņki" nosaukuma variants.
Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants.
Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants.
Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
Bātes dzirnavu dīķis Bātas dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā.
pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
vallieši Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Valle" iedzīvotāji.
Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Valaki Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Valuhi" nosaukuma variants.
Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
Vana ezers beznoteces ezers Turcijas austrumos (turku val. "Van"), Armēnijas kalnienē 1646 m vjl., platība — 3713 kvadrātkilometru, garums — 120 km, platums — 80 km, dziļums — līdz 145 m.
Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste".
Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni.
Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava.
Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode.
Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena.
Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
Vageniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants.
Vageniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants.
Vageniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukums latgaliski.
Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus.
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem.
Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
BOB Boliviano; Bolīvijas Daudznāciju Valsts valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti.
Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
Lielais Brecišku ezers Brencišku ezers Vaboles pagastā.
Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km.
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km.
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā.
Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
brūkliņas Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea").
brūkline Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea").
brūlklenaji Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea").
galvenes Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea").
zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti.
brunejieši Brunejas Darusalas Valsts pamatiedzīvotāji.
BND Brunejas dolārs; Brunejas Darusalamas Valsts valūtas kods, sīknauda - sens.
bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
Bezdibenis Brūveru Bezdibens, ezers Vaiņodes pagastā.
Bezdibena ezers Brūveru Bezdibens, ezers Vaiņodes pagastā.
Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos.
jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
finansēšanas plāns budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.
dulburjānis Buldurjānis - ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km.
Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Burbuļstrauts Burbulis - Vadakstes pieteka Saldus novadā.
Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
rūpnieki Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji.
vairodzieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji.
viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji.
Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka.
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
CVORSC Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs.
Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha.
Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
ģūdzerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji.
ģūģerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji.
mežmalieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji.
rāmulieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rāmuļi" iedzīvotāji.
Pauči Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" bijušais nosaukums.
rīdzenieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" iedzīvotāji.
Kaķukrogs Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" bijušais nosaukums.
vaivēnieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" iedzīvotāji.
vaivieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" iedzīvotāji.
Veismaņu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" bijušais nosaukums.
veismanieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" iedzīvotāji.
Rāmuļu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas “Rāmuļmuiža” nosaukuma variants.
Veismanskaja Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Veisenstein Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Veismaņu pagasts Cēsu novada Vaives pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
Vabali Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
Vacumnieki Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
kagebešņiks Cilvēks, kura darbs ir bijis saistīts ar KGB jeb Valsts drošības komiteju (čeku).
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
valcenieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Valki" iedzīvotāji.
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem).
civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri.
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa.
Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu.
Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu.
Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram.
Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini.
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu.
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu.
Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi.
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte.
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene.
Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus.
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis").
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma.
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%.
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas.
Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes.
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha.
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi.
Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu.
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma.
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi.
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus.
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera.
Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji.
Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants.
Zascenku Dublinīki Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Dublinieki" nosaukuma variants.
Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē.
Skaņaiskalns dažkārt sastopams Valmmieras novada apdzīvotās vietas "Skaņkalne" nosaukums.
Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts".
Kaitangata Debesu dieviete maoru mitoloģijā, kas apprecēja kanibālu virsaiti Vatiri un dzemdēja Hemi, varoņa Tafaki tēvu.
Kalabutka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" bijušais nosaukums.
Munču ezers Dibena ezers Valkas pagastā.
Dibenu ezers Dibena ezers Valkas pagastā.
Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums.
11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena.
Elkazeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" bijušais nosaukums.
Elkuzeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" senāks nosaukums.
elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji.
dobeļnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" iedzīvotāji.
elkuzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
elkzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
Bāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Vaiņode" daļa, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvotā vieta.
CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
Vandzenes parka dīķis dīķis — atrodas Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 1,4 ha.
ANOVA dispersiju analīze (angļu "Analysis of Variance").
baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni.
Grūbes ūdenskritums divpakāpju ūdenskritums Vaidavā (augšpus Apes), kopējais augstums — 4,3 m, platums — 12 m, nostiprināts ar betonu.
vaidiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vaidiņi" iedzīvotāji.
darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
valahi Donavas kņazistes Valahijas iedzīvotāji.
gospodars Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā.
Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
Duckershof Dūķeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
valpenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Valpene" iedzīvotāji.
valpnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Valpene" iedzīvotāji.
vaidenieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" iedzīvotāji.
vaidnieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" iedzīvotāji.
Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā.
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
Kapupīte Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Veismaņu upe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Veismaņupe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
Dziļūksnietis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
Dziļūksnītis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
Dziļūkstis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
Dziļūksnītes ezers Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
Dziļūkstes ezers Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
zagss Dzimtsarakstu birojs jeb Valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļa (saīs. no krievu "zapis aktov graždanskogo sostojaņija"); zakss.
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
Pilsētas dzirnavezers Dzirnavu ezers Valmieras pilsētā.
Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja.
maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Pļaviņu dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
mellene Ēriku dzimtas ģints ("Vaccinium"), 3 sugas.
brūklene Ēriku dzimtas suga ("Vaccinium vitis-idaea", senāk "Rhodococcum vitis-idaea"), mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām.
parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas.
eritrejieši Eritrejas Valsts pamatiedzīvotāji.
Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru jārv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā.
Ezera Ezere, Vadakstes pieteka.
Ezerupe Ezere, Vadakstes pieteka.
Ezera ezers Ezeris, ezers Valmieras pagastā.
Ezeru ezers Ezeris, ezers Valmieras pagastā.
Vaišli Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
vaivodieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji.
Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
Vadzols Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers.
Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Orbidānu ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 1 ha.
Dublinieku ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 4,3 ha.
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers.
Baltezers Ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers.
Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune.
Aklais ezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu daļā, platība - 20 ha; Znotiņu ezers; Aklezers
Aklezers Ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops.
Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers.
Lambardu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha.
Vidus ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha.
Kapainītis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha.
Ezeriņu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1 ha.
Gala ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1 ha.
Dziļūksnis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis.
Kūlānu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,7 ha; Kuļānu ezers.
Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers.
Raunis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 2,2 ha; Raunas ezers; Rauņu ezers.
Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha.
Brūveru Bezdibens ezers Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 2 ha; Bezdibenis; Bezdibena ezers.
Gaucis ezers Drabešu un Vaives pagastā, platība - 11,2 ha; Gauču ezers.
Valdieris ezers Drustu pagastā, 177 m vjl., platība - 5,6 ha, garums - \~0,55 km, lielākais platums - \~0,35 km; Valdiera ezers; Valdieru ezers.
Čortoks ezers Grāveru pagastā, platība - 1,9 ha; Čertoks; Čertoka ezers; Valnezers; Velna ezers; Velnezers.
Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers.
Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
Dzeņezers ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, platība - 1 ha.
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers.
Baltezers Ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m.
Krivānu ezers ezers Kalupes pagastā, pie Vaboles pagasta robežas, platība — 11,8 ha; Aukštanu ezers.
Vārdenes ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 2,1 ha; Vardene; Vārdene; Vardenes ezers; Vardes ezers.
Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers.
Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe.
Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers.
Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers.
Vorslovu ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 7,8 ha; Varslavas ezers; Vārslavas ezers; Varslovas ezers.
Varzovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 5,7 ha; Klumstovas ezers; Varzavas-Klumstova ezers.
Vaboles ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purva austrumu daļā, platība — \~60 ha, dziļums — līdz 1,0 m; Vabulīts.
Mamrijs Ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu.
Ņegocins Ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha.
Burtnieks Ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers.
Stūriņezers Ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers.
Mazais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 2,1 ha.
Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers.
Purva ezers ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - <1 ha.
Iģene Ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 2 ha.
Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers.
Lisiņš Ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers.
Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers.
Timsiņu ezers ezers Timsiņu purva dienvidu daļā Variešu pagastā, platība — 1,2 ha, garums — \~180 m, lielākais platums — \~100 m; Timseņu ezers.
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers.
Varžezers Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 1 ha; Varžu ezers; Važu ezers.
Vaskaris Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers. Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers.
Pelieča ezers ezers Vaboles pagastā, platība - 4,8 ha; Pelēča ezers; Pelīča ezers.
Mazais Brecišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — <1 ha.
Brencišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 1,2 ha; Lielais Brencišku ezers.
Inikšu ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 2,8 ha.
Vaboles ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 9,5 ha, dziļums — līdz 3,3 m.
Seligers Ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu.
Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m.
Suķieris Ezers Valka novada Ērģemes pagastā, platība - 2,7 ha; Suķiera ezers.
Glēzeris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers.
Melnezers Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 1,3 ha.
Kurēlis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 7 ha; Kurelis; Kurēļa ezers; Kuriļu ezers.
Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers.
Andums Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m.
Vēršādiņa Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers.
Rūķis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers.
Sutainis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers.
Kukris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers.
Valdis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers.
Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers.
Bezdibenis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Kārķu purvā, platība - 15,2 ha; Bezdibena ezers; Bezdibens; Bezdibeņu ezers.
Jaungložu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 1 ha; Jāngložu ezers.
Cepšu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 25,3 ha; Cepsis.
Pelēdas ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers.
Purgaiļu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība — 2,2 ha.
Trūdis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~100 m; Trūdu ezers; Trūža ezers.
Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
Zāļu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m.
Dziļais ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m.
Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers.
Silezers Ezers Valkas novada Valkas pagastā, platība - 3,8 ha; Sila ezers.
Vēderis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers.
Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis.
Darvas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha.
Sētas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha.
Vadainis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers.
Līdacis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers.
Būdas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha; Būdu ezers.
Žūrenes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Žarenes ezers; Rogas ezers.
Bednes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — <1ha.
Cepurītes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — 9,3 ha.
Vāveres ezers ezers Valles pagastā, platība - 14,3 ha, dziļums - līdz 0,9 m, iztek Svētupe; Vāveru ezers.
Saules ezers ezers Valmieras novada Bērzaines pagastā, platība — 1,1 ha.
Budenbrokas ezers ezers Valmieras novada Dikļu pagastā, platība 1,7 ha
Paltītes ezers ezers Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība - <1 ha.
Pilicis ezers Valmieras novada Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Pilics; Pilicu ezers.
Palkaiņu ezers ezers Valmieras novada Trikātas pagastā, platība - 1,2 ha.
Vaidavas ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, 48,0 m vjl., platība — 80 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10 m.
Anuļu ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - \~1 ha.
Dzelves ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - <1 ha.
Rābuta ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - 10,1 ha; Rābuts.
Ezeris Ezers Valmieras novada Valmieras pagastā, platība - 5 ha; Ezera ezers; Ezeru ezers.
Žērbeles ezers ezers Valmieras novada Vecates pagastā, platība - <1 ha.
Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers.
Ungurmuižas ezers ezers Variešu pagastā, platība — 7,9 ha.
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls.
Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
Vāržums Ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Vāržuma ezers; Varžūns; Voržuma ezers.
Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha.
Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers.
Vasarāja ezers ezers Viesītes pagastā, platība - 22,2 ha, dziļums - līdz 1,4 m; Vasarāju ezers.
Vabulītis ezers Vietalvas pagastā, platība - 2,1 ha; Baltažu ezers; Baltāžu ezers; Vabulīša ezers.
Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers.
Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri.
Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis.
Kolumbijas distrikts federāls distrikts ASV (“District of Columbia”), administratīvais centrs — Vašingtona, platība — 177 kvadrātkilometri, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
paketēšana gabalkravas pakešu veidošanas operācija, sīkākas kravas vienības apvienojot lielākās. Vajadzības gadījumā lielinātās kravas vienības atsevišķi iesaiņo un nostiprina.
dzeltenā lapele gada nodokļu karte (dzeltenā krāsā, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta).
Cegeļņa Gajevā Cegeļņa - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
Gārdaunis Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Medīlas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Medilas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Gardaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Gardauņa ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Garzdanes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Garzdaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Gaudaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km.
Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Gauču ezers Gaucis Drabešu un Vaives pagastā.
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha.
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha.
Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha.
Vārpulīča atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,5 ha.
Lopu atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,7 ha.
Dziļā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība - 2,2 ha.
Jaunā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība — 2,6 ha.
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m.
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe.
Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km.
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m.
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km.
Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km.
Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā.
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā.
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha.
Alfeka Gemma, Ziemeļu Vainaga α.
Gnosa Gemma, Ziemeļu Vainaga α.
Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
valvāta Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Valvatidae").
Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība.
Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu.
apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā.
Uguņupe Grīva, tās paralēls nosaukums posmā pie Uguņciema Vandzenes pagastā.
Vilkaste Grīvas kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā.
Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā.
Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe.
vairodznieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji.
Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Grundzāles pagastā.
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats.
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada.
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts.
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava.
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti.
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu.
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni.
Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
Idwen Idus muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Idus pagastā.
Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe.
Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts.
Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā.
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās.
Vahšas ieleja ieleja Tadžikistānā, Vahšas upes vidustecē un lejtecē, garums — 110 km, platums — 7-25 km, veido 5 lēzenas terases.
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni.
algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī.
apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.).
Svaru strauts ietek Kalšu ezerā, tek pa Lietuvas robežu Vaiņodes pagastā.
Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
gelugpa Ievērojamākā no četrām galvenajām Vadžrajānas skolām, ko sauc arī par "Dzelteno cepurīšu sektu".
Igaunijas Republika Igaunija, valsts pilnais nosaukums ("Eesti Vabariik").
Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers.
Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers.
Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju.
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju.
Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju.
Iggen Iģenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā.
vangažnieki Inčukalna novada apdzīvotās vietas "Vangaži" iedzīvotāji.
nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
vaivodieši Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji.
Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos.
vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
Vabali Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai.
Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל‎, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ‎, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
Lelī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
valainieši Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta.
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime).
Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam.
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns.
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
Aičas dzirnavu ezers izveidots Buļļupes augštecē, Valmieras novada Rencēnu pagastā, \~2 km uz rietumiem no Rencēniem; Aiču dzirnavu ezers.
Brandeļu ezers izveidots uz Anuļas upes Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība — 19,9 ha; Kocēnu dzirnavezers.
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana.
LVK J. Vītola Latvijas Valsts konservatorija.
Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
Sahimoči japāņu mitoloģijā - dievība leģendārā jūras dzīvnieka Vani izskatā.
Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva.
Vatacumikuni japāņu mitoloģijā — jūras valdnieka Vatacumi valstība, kurā norisinās vairāku mītu darbība.
Neu-Wrangelshof Jaubrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Frauental Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
Neu-Ottenhof Jaunates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā.
Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā.
Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
tīreļnieki Jegavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
vandānieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" iedzīvotāji.
vagulānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vagulāni" iedzīvotāji.
Antuži Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" bijušais nosaukums.
Balgaļvi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltgalvji" nosaukuma variants.
Delles Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Deles" neprecīzs nosaukuma variants.
Ļūlākas Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Ļūļākas" nosaukuma variants.
Purmalspāģi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Spāģi" bijušais nosaukums.
Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā.
Valgunte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants.
Valgūte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants.
brūvernieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji.
Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
ērgļenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants.
Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums.
klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīve" iedzīvotāji.
klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīvmuiža" iedzīvotāji.
ķīšenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji.
meijenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
rapenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Rapas" iedzīvotāji.
valgūtnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Valgunde" iedzīvotāji.
vārpenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
vecbērzenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji.
vecbērznieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji.
vītoliņenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
vītoliņnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
vītolnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
volgondnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Volgonde" tagad "Valgunde" iedzīvotāji.
Vaļgundskaja Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wolgunde Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
valdeicnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Valdeikas" iedzīvotāji.
spīdolieši Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni.
Jeloustona Jeloustonas ("Yellowstone") nacionālais parks, kas atrodas Klinšu kalnos Vaiomingas štatā, ASV ziemeļrietumu daļā, platība - \~9000 kvadrātkilometru, dibināts 1872. g.
Jehrenhof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
Seyershof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā.
Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera.
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē.
Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti.
Jugorskijšars Jūras šaurums Krievijas ziemeļos, starp Vaigača salu un kontinentu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 46 km, platums - 3-13 km.
Karas Vārti jūras šaurums starp Novaja Zemļu un Vaigača salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 33 km, platums - līdz 45 km, lielākais dziļums - 119 m.
Rujen-Radenhof Juratas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
vaivarieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vaivari" iedzīvotāji.
Sarkanarmiešu ciems kā teritoriāla vienība pastāvēja tagadējā Kaplavas pagasta teritorijā 1945.-1979. g., administratīvais centrs atradās Varnavičos (no 1969. g.).
kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs.
Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta.
Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā.
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē.
Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā.
Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja.
Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers Valkas pagastā.
Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns.
Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m.
Jēkabkalns Kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m.
Kamparkalns Kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m.
Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā.
Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m.
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji.
Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs.
Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra.
Rencēnu laukakmens Kanču akmens Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Grandkuli kanjons kanjons ASV ("Grand Coulee"), Vašingtonas štatā, Kolumbijas plato ziemeļu daļā, garums - 70 km, platums - 2,5-7 km, dziļums - līdz 270 m.
Valē Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Valais", vācu "Wallis"), administratīvais centrs - Sjona, platība - 5224 kvadrātkilometri, 303200 iedzīvotāju (2009.).
Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.).
Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā).
Alexanderhof Kārķu muiža, kas atradās tagadējā Valkas novada Kārķu pagasta teritorijā.
Karlsbāde Karlovi Vari, pilsēta Čehijā.
QAR Kataras riāls; Kataras Valsts valūtas kods, sīknauda - dirhēms.
Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
katarieši Kataras Valsts iedzīvotāji.
kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats.
Kadfer Katvaru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
Katvaru-Vannišu Katvaru-Vannišu ezers - Katvaru ezers Katvaru pagastā.
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
Kaule Kaulu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
Vaišli Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā.
amerikānisms Kaut kas Amerikas Savienotajām Valstīm raksturīgs.
valātnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Valāta" iedzīvotāji.
vandzenieks Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs.
Kāzeru Kāzeru kalns - Ķoņu kalns Valmieras novada Ķoņu pagastā.
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe.
Inti kečvu mitoloģijā - solāra dievība, ko personificē saules disks, trīs šās dievības izpausmes - Apu I ("kungs saule"), Čuri I ("dēls saule") un Vake I ("brālis saule") veido trīsvienību.
Keysen Keisen - Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
PGK Kina; Papua-Jaungvinejas Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - toea.
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.).
Klabēķītis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
Klebeku Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vaives pagastā.
Klētene Klētenes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha.
Klētenes Klēteres ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 7,6 ha.
Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku.
Klumstova Klumstovas ezers - Varzovas ezers Rundēnu pagastā.
Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.).
briedēnieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji.
podzēmieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Podzēni" iedzīvotāji.
vārpieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
Kocēni Kocēnu novads - pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada dienvidrietumu daļā, ietvēra Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus.
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja.
Kokši Kokšu ezeri - Taču ezeri Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā.
Kokenhof Koku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā.
Kolberga Kolbergas pilskalns - Skaķalnes pilskalns Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā.
Vaid Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" nosaukums lībiski.
Vonogi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukums latgaliski.
aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ.
kongregacionālists kongregacionālisma reliģiskā virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs).
Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
kognāti Kopcilmes vārdi (piem., angļu "father", vācu "Vater". latīņu "pater").
CPVO Kopienas Augu šķirņu birojs ("Community Plant Variety Office").
Schreibershof Korneta muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
Korstenhof Korstes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
Korwenhof Korvas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
Osthof Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
Reizu grāvis Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā.
Reizu valks Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā.
vanadzieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji.
vaicuļevieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" iedzīvotāji.
Vaicuļova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" nosaukuma variants.
Valaiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukuma variants.
Valaineiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukuma variants.
veleinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" iedzīvotāji.
Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā.
varnavicieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" iedzīvotāji.
Vagali Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
Oldiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants latgaliski.
Vaļdiniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants.
Vaļdiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukums latgaliski.
Bļūduoni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums latgaliski.
Bļūdoņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums.
vainiškieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" iedzīvotāji.
Voiniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" nosaukuma variants.
Vaļteri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Valteri" nosaukuma variants.
17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
GOELRO Krievijas Valsts elektrifikācijas komisija (krievu "GOsudarstvennaja komissija ELektrifikacii ROssiji").
šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi.
independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs; kongregacionālisti.
Eons Kristietībā apzīmē gan mūžību, gan pasauli, kas ietver cilvēces garīgās attīstības laikmetu, kas sākas ar pasaulles radīšanu un beidzas ar tās iznīcināšanu un pārveidošanos par Dieva Valstību.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
Kristu purvs Kristpurs Valdgales pagastā.
anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana Vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana.
reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos.
kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1525.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
neokoms Krīta formācijas nodalījums, kas aptver šādus apakšējā krīta stāvus: Valanžas, Otrīvas ("Hauterive"), Barēmas un Apta.
Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka.
antuzieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" ("Antuži") iedzīvotāji.
bitēnieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Bites" iedzīvotāji.
laidieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Laides" iedzīvotāji.
mednieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
rusulieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rusuļi" iedzīvotāji.
valtaiķnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Valtaiķi" iedzīvotāji.
Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums.
Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi.
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
Kuļānu Kuļānu ezers - Kūlānu ezers Vaives pagastā.
Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī).
Cermate Kūrorts Šveices dienvidos, Valē kantonā, Materhorna un Monterozas piekājē 1620 m vjl., trosu dzelzceļš uz Gornergrati (3136 m vjl.).
KWD Kuveitas dinārs; Kuveitas Valsts valūtas kods, sīknauda - fils.
Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku.
Kuveita Kuveitas Valsts galvaspilsēta, atrodas Kuveitas līča dienvidu krastā, 67000 iedzīvotāju (2007. g.).
kuveitieši Kuveitas Valsts pamatiedzīvotāji.
Keisen Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
Mācītājkalns Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
Mācītājmuiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
valdlaucieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" iedzīvotāji.
vampēnieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vampēnieši" iedzīvotāji.
Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Kegeln Ķieģeļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
Eck Ķipēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pociema pagastā.
Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
Linupīte Ķires kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Akmene Ķires kreisā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe.
Kurpnieka ezers Ķiruma ezers Valmieras novada Vecates pagastā.
varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
samelis Ķīvīte ("Vanellus vanellus", senāk "Vanellus cristatus").
sāmala Ķīvīte ("Vanellus").
Koenigshof Ķoņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā.
Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi.
Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā.
Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
vandzenieks Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs.
Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes.
Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā.
Lasupīte Lašupīte, Valolas pieteka.
Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu.
Imera Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Jumāras baseinu Gaujas labajā krastā (tagadējo Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu).
Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā.
Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
LVB Latvijas (PSR) Valsts bibliotēka.
LCVVA Latvijas Centrālais Valsts vēstures arhīvs (spec.).
Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
CVORA Latvijas PSR Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas arhīvs.
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
LII Latvijas un Igaunijas institūts (Valkā).
LVFKI Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts.
LVI Latvijas Valsts izdevniecība.
ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos.
LVS Latvijas Valsts standarts.
LVU Latvijas Valsts universitāte -- Latvijas Universitātes nosaukums padomju varas gados.
Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
Lauri Lauru strauts - Vaidavas kreisā krasta pieteka.
Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
Vadaiņa grāvis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā; Vadainis.
Lielais Lazdiņš Lazdiņu ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants.
Micis Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otrs nosaukums.
Lēģerīšu Lēģerīšu atteka - Gaujas atteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha.
Leišu Leišu ezers - atrodas Valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
Lubušs Leišu ezers Valkas pagastā.
Lepšu ezers Leišu ezers Valkas pagastā.
Lubušu ezers Leišu ezers Valkas pagastā.
Lapšu ezers Leišu ezers Valkas pagastā.
Kļockys Leluos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lielās Kļockas" nosaukums latgaliski.
Velda Lētīžas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 7 km.
Kazbarupe Lētīžas labā krasta pieteka Vaiņodes pagastā.
Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m.
Bankšlavu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Baužklāvu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā.
admirālis lielais nātru raibenis ("Vanessa atlanta").
Kūtiņu ezeri Lielais un Mazais Kūtiņu ezeri - divi nelieli ezeri Valdgales pagastā.
Kļockas Lielās Kļockas - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Gross-Bahten Lielbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Admiraltibeja Lielbritānijas pētniecības stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā.
Mukoni Lielie Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Mukāni" nosaukuma variants.
Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas.
Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe.
Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe.
Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts.
Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
Lindenhof Liepājas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
LVPI Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts.
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka.
Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā "Liechtenstein"), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu.
Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā "Vaduz"), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.).
Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa.
vaikuļānieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" iedzīvotāji.
Vaikulīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" nosaukuma variants.
likuma izsludināšana likumdošanas procesa pēdējā, noslēdzošā stadija, tiesības uz kuru saskaņā ar Satversmes 69. pantu pieder Valsts prezidentam, un viņš to apliecina ar savu parakstu.
Lilijas ezers Liliju ezers Valgundes pagastā.
Vainizis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" bijušais nosaukums.
vainižnieki Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotāji.
muižgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs.
muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža.
korbgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs.
korbietis Limbažu novada Umurgas Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs; korbgalietis.
Limschen Limšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai.
Mukoni Līpas Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants.
Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
Mukoni Līpu Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants.
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts.
Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale.
liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
vanadzieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji.
Vonogsils Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukuma variants.
Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski.
Lisden Lizdēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
Metzkuell Lodes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
Vacumniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
vartulavieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vartulava" iedzīvotāji.
Lude Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
Luhde Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci.
Luttershof Lutera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti.
Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta.
artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā).
Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers.
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka.
Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā "Malta"), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
Valleta Maltas Republikas galvaspilsēta (maltiešu valodā "Valletta"), osta Maltas salas ziemeļaustrumu krastā, 6700 iedzīvotāju.
Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
Mahlup Mālupes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
vasiļovieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļova" iedzīvotāji.
Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
Lori Marza Armēnijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vanadzora.
MVU Maskavas Valsts universitāte.
ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
Banušlānu ezers Mazais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
Kļockas Mazās Kļockas - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
Ramatas Mazezers Mazezers Valmieras novada Ramatas pagastā.
Ratnieki Mazie Ratnieki - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Veipi Mazie Veipi - apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs Maztīrelis, purvs Valgundes pagastā.
Mazuma ezers Mazums, ezers Vaives pagastā.
Mazais ezers Mazums, ezers Vaives pagastā.
medību uzraudzība medību likuma, medību noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanas kontrole, ko veic Valsts mežu dienests.
Medilas Medilas ezers - Gardaunis Variešu pagastā.
Vaša Meģe Ungārijas rietumos ("Vas"), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju.
Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa.
Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša.
Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.).
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.).
Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.).
Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.).
Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.).
Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.).
Keretaro Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Keretaro Valsts ("Queretaro" / "Estado Libre y Soberano de Queretaro"), platība - 11658 kvadrātkilometri, 1598000 iedzīvotāju (2005. g.).
Kolima Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kolimas Valsts ("Colima" / "Estado Libre y Soberano de Colima"), platība - 5627 kvadrātkilometri, 711200 iedzīvotāju (2015. g.).
Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.).
Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.).
Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.).
Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.).
Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.).
Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.).
Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.).
Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.).
Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.).
Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.).
Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.).
Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.).
Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.).
Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.).
Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.).
Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.).
Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.).
MXN Meksikas peso; Meksikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka.
mellenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus"), melleņu cers; arī melleņu audze.
cūcenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
cūcene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
gailene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
glāzenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melines Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
mellanāji Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
mellanes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melleņi Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
mellenīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
mellenīte Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
mellenītes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melles Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
mellīga Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melline Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
mellines Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melmenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melmene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnenīca Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnenīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnīca Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnīce Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnīdza Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnīdzājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnīga Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnīgas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melniņas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnine Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melninis Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnis Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
melnīte Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
silene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
sustrenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
zilenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
zilene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
upis Melnuļu dzimtas Vaboļu ģints.
Mehrhof Mēra muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mēra pagastā.
Metakshof Mētaga muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
Westhof Meža muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā.
vaivodieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji.
Mežupīte Mežupe, Vadakstes pieteka.
Miežupe Mežupe, Vadakstes pieteka.
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe.
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati.
Palikira Mikronēzijas Federatīvo Valstu galvaspilsēta (angļu val. "Palikir"), atrodas Ponpejas salā, 7300 iedzīvotāju (2008. g.).
Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
Milzara Milzava, Valgales pieteka.
Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m.
Agartha Mistiskais apslēptais Zemes centrs, kurā slēpjas visu mūsu laikmeta cilvēku ciltstēva un likumdevēja Vaivasvati tiešo pēcnācēju mantojums.
Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā.
paralla Moldāvijas un Valahijas monēta līdz 2. pasaules karam; līdz 1867. g. vienāda ar 1/40 lejas, vēlāk 1/100 lejas.
Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru.
Kļockys Mozuos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Kļockas" nosaukuma variants.
Mojahn Mujānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mujānu pagastā.
Lielā Valahija Muntenija, Valahijas austrumu daļa.
Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā.
ekselence Mūsdienu Latvijā šo uzrunu piemēro Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un Latvijas vēstniekiem ārzemēs, kā arī ārvalstu vēstniekiem Latvijā.
Nabben Nabes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Nabes pagastā.
amerikāņi Nācija, Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāji; izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m.
NRC Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC "Vaivari").
ERN Nakfa; Eritrejas Valsts valūtas kods, sīknauda - cents.
Namīra Namīras province - viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.).
Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta.
nakfa Naudas vienība Eritrejas Valstī, sīknauda - cents.
kina Naudas vienība Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - toea.
tala Naudas vienība Samoa Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - sene.
Vasaraudziškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
Vasargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
Vasaraudziškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
Vasargeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
Vasargelišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
Lauku celtnieks Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Vasarnīcas” bijušais nosaukums.
Naukschen Naukšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā.
Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība.
vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga.
cetīdas Nepastāvīga meteoru plūsma ar radiantu Valzivs zvaigznājā.
Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā.
Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe.
varmsātnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Varmsāta" iedzīvotāji.
mafura No auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā.
sokoli No slāviem pārņemts vārds Vanagu organizācijai.
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju.
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu.
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
dasapelnīties Nopelnīt sev (ko) papildus. Vairākkārt izdarot pārkāpumus, nopelnīt sodu par tiem.
Finnmarka Norvēģijas filke, platība - 48618 kvadrātkilometru, 75200 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vadse.
belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā).
normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
meža neatļauta ciršana notiek, ja kokus un krūmus mežā cērt patvaļīgi, neizņemot koku ciršanas biļeti vai nesaskaņojot ciršanu ar Valsts meža dienestu.
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu.
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
Nurms Nurmu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā.
Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju.
vatarnieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Vatarne" iedzīvotāji.
vatrānieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Vatarne" iedzīvotāji.
Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums.
Okten Oktes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
Vaivadukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vaivadi" bijušais nosaukums.
Ohlershof Oleru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
Mazā Valahija Oltenija, Valahijas rietumu daļa.
Purupīte Oļas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā.
Homeln Omuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Omuļu pagastā.
gangsterisms Organizēta noziedzība, it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Konstitūcijas 18. labojuma pieņemšanas (1919), kas iedibināja prohibīciju jeb "sauso likumu" - aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus.
vanda Orhideju dzimtas ģints ("Vanda").
vaniļa Orhideju dzimtas suga ("Vanilla planifolia"), kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns.
Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
Vanua Levu otra lielākā Fidži sala (angļu val. "Vanua Levu"), Klusā okeāna dienvidrietumos, platība - 5500 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, augstums - līdz 1031 m.
Bostonas kalni Ozarka plato augstākā — dienvidu daļa (823 m, "Boston Mountains"), ASV Ārkanzasas štatā, stiepjas \~250 km starp Vaitriveru un Arkanzasu.
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
Lappier Ozolu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ozolu pagastā.
Ozolmuižas purvs Ozolu purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Valdivijas sēklis pacēlums Vaļu grēdā Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, dziļums — 892 m.
Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja.
Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā.
Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja.
Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu.
Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja.
Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja.
Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja.
Kurmenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Skaistkalnes, Bārbeles un Valles pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurmen, krieviski — Kurmenskaja.
Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja.
Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja.
Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu.
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja.
Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja.
Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja.
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja.
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja.
Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja.
Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu.
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja.
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
Valkas pagasta teritorija pagasts dibināts 1909. gadā atdalot tā teritoriju no toreizējā Lugažu pagasta un šādā 4910 ha platībā pastāvēja līdz 1949. g., atjaunojot pagastus 1990. g. Valkas pagasta teritorija izveidojusies 27984 ha platībā, pievienojot gandrīz visu pirmskara Lugažu pagasta teritoriju.
Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja.
Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja.
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja.
Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja.
Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā.
Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja.
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju.
Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja.
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja.
Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja.
Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
Braslavas pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Klāmaņos, robežojas ar Brīvzemnieku un Alojas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Breslau, krieviski — Braslavskaja.
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu.
Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja.
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja.
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja.
Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja.
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja.
Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts.
Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu.
Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu.
Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta.
Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja.
Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja.
Vadakstes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Rubas un Jaunauces pagastu, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waddax, krieviski — Vadakskaja.
Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja.
Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja.
Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja.
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja.
Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja.
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja.
Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja.
Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja.
Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu.
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja.
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja.
Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja.
Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu.
Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja.
Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne).
Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis.
Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja.
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja.
Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja.
Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja.
Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja.
Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja.
Kārķu pagasts pagasts Valkas novada rietumu daļā, robežojas ar Ērģemes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Karkell, krieviski — Karkeļskaja.
Ērģemes pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Kārķu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Ermeshoft, krieviski — Ermesskaja.
Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja.
Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja.
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja.
Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja.
Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja.
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja.
Zilākalna pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Bērzaines, Kocēnu un Dikļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara bijušā Mujānu pagasta ziemeļu daļā.
Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja.
Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja.
Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja.
Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja.
Vaidavas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Kocēnu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waidau, krieviski — Vaidauskaja.
Lodes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Metzkull, krieviski — Meckjuļskaja.
Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja.
Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja.
Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja.
Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja.
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja.
Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja.
Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja.
Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu.
Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja.
Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja.
Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja.
Murmastienes pagasts pagasts Varakļānu novadā, robežojas ar Varakļānu pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Barkavas un Varakļānu pagasta teritorijas.
Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja.
Paibs Paipes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
Seppkull Pāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā.
Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā.
Palzmar Palsmanes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
Panten Pantenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Plāteres pagastā.
Papenhof Pāpiņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts - valsts Okeānijā (angļu val. "Papua New Guinea"), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions, 1 galvaspilsētas apgabals.
varens Par augiem, to daļām, arī par augu kopumu. Varena liepa. Vareni kļavas zari.
vakarēdiens Parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks.
Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes.
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju.
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā.
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju.
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu.
Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu.
Līvu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Cēsu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Drabešu pagastā, neliela daļa Vaives pagastā un Cēsu pilsētā.
Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā.
Rāmuļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Vaives pagastā.
Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā.
Ungurmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Medņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Variešu un Mežāres pagastā.
Cīņas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Variešu pagastu (tagad Krustpils novadā).
Bātas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad teritorija pievienota Vaiņodes pagastam.
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā.
Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā.
Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā.
Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā.
Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā.
Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā.
Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā.
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā.
Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā.
Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Lugažu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā.
Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā.
Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
Mujānu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu un Zilākalna pagastā.
Vecbrenguļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brenguļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Brenguļu pagasta ziemeļu daļā.
Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā.
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā.
Skulberģa pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaņkalnes pagastu.
Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
Vecmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tūjas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Tūjas pagastā.
Umurgas-Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā.
Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
Imantas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Mujānu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Kocēnu un Zilākalna pagastā.
Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā.
Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā.
Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā.
Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā.
Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Pociema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Katvaru pagastā.
Lādes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Limbažu pagastā.
Stienes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Skultes, neliela daļa — Limbažu pagastā.
Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā.
Nabes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu pagastā.
Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā.
Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā.
Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā.
Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā.
Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā.
Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā.
Cēsu pagasts pastāvēja Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu, Vaives, Drabešu pagastā un Cēsu pilsētā.
Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts.
Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā.
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Arakstes pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Lodes pagastam.
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja.
Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers.
Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi.
Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka.
Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
Čivava Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Čivavas Valsts ("Chihuahua" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), platība - 247487 kvadrātkilometri, 3241400 iedzīvotāju (2005. g.).
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.).
Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.).
Durango Pavalsts Meksikā ("Durango"/ "Estado libre y Soberano de Durango" - Brīvā un Suverēnā Durango Valsts), platība - 123367 kvadrātkilometri, 1509100 iedzīvotāju (2005. g.).
Greitvelija Pazeminājums Dienvidapalaču vidusdaļā ("Great Valley"), starp Blūridžiem un Apalaču plato, ASV, garums - 950 km, platums - 40-60 km, augstums - līdz 1500 m vjl.
Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā.
Burtnieku pagasta teritorija pēc administratīvi teritoriālajiem pārkārtojumiem 1990. g. atjaunotajā Burtnieku pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Valmieras pagasta teritorijas.
apostolāts Pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas.
veckatolicisms Pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību.
Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe.
Ragīšupīte Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
Peddeln Pedeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
Pelēču ezers Pelēča ezers Vaboles pagastā.
Pelēča ezers Pelieča ezers Vaboles pagastā.
Pelīča ezers Pelieča ezers Vaboles pagastā.
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.).
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru.
policijas darbinieks persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības policijā un kurai ir piešķirta speciālā dienesta pakāpe.
probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi.
ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
brīvprātīgais probācijas darbinieks persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu.
Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
Didrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
Pentagons Piecstūraina ēka (ēku komplekss) Vašingtonā, kurā atrodas ASV Aizsardzības ministrija.
bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti.
adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā".
PK Piena kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras PK).
Bānūžu upe Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
Schlosshof Pils muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
Džermuka Pilsēta Armēnijā, Vajocdzora marzā, Arpas augšteces labajā krastā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.), kūrorts 2100 m vjl.
Vajka Pilsēta Armēnijā, Vajocdzoras marzā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
Jegegnadzora Pilsēta Armēnijā, Vajocdzoras marzā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
Aberdīna Pilsēta ASV (_Aberdeen_), Vašingtonas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleksandrija Pilsēta ASV ("Alexandria"), Virdžīnijas štatā, Vašingtonas piepilsēta, 150500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1695. g.
Anakortisa Pilsēta ASV ("Anacortes"), Vašingtonas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Eplveli Pilsēta ASV ("Apple Valley"), Kalifornijas štatā, 71600 iedzīvotāju (2014. g.).
Eplveli Pilsēta ASV ("Apple Valley"), Minesotas štatā, 50500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaspera Pilsēta ASV ("Appleton"), Vaiomingas štatā, 60100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Vašingtonas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Virdžīnijas štatā, ASV galvaspilsētas Vašingtonas pierobežā, 207600 iedzīvotāju (2010. g.).
Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Vašingtonas štatā, 76300 iedzīvotāju (2014. g.).
Beinbridžailenda Pilsēta ASV ("Bainbridge Island"), Vašingtonas štatā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Vašingtonas štatā, 136400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bilingema Pilsēta ASV ("Bellingham"), Vašingtonas štatā, 83400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bremertona Pilsēta ASV ("Bremerton"), Vašingtonas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentreilija Pilsēta ASV ("Centralia"), Vašingtonas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
Šaiena Pilsēta ASV ("Cheyenne"), Klinšu kalnu piekājē 1850 m vjl., Vaiomingas štata administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2014. g.).
Čeini Pilsēta ASV ("Cheney"), Vašingtonas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Činoveli Pilsēta ASV ("Chino Valley"), Arizonas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kavingtona Pilsēta ASV ("Covington"), Vašingtonas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
Demoina Pilsēta ASV ("Des Moines"), Vašingtonas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
Elkpleina Pilsēta ASV ("Elk Plain"), Vašingtonas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
Elensbērga Pilsēta ASV ("Ellensburg"), Vašingtonas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Evanstona Pilsēta ASV ("Evanston"), Vaiomingas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Evansvila Pilsēta ASV ("Evansville"), Vaiomingas štatā, 12190 iedzīvotāju (2014. g.).
Evreta Pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
Evereta Pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, Sietlas piepilsēta, osta Pjūdžeta līča krastā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
Federalveja Pilsēta ASV ("Federal Way"), Vašingtonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.).
Džileta Pilsēta ASV ("Gillette"), Vaiomingas štatā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
Goldenveli Pilsēta ASV ("Golden Valley"), Minesotas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Grandvjū Pilsēta ASV ("Grandview"), Vašingtonas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Grāsveli Pilsēta ASV ("Grass Valley"), Kalifornijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Grīnrivera Pilsēta ASV ("Green River"), Vaiomingas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
Grīnveli Pilsēta ASV ("Green Valley"), Arizonas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Hepiveli Pilsēta ASV ("Happy Valley"), Oregonas štatā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
Jakimo Pilsēta ASV ("Yakima"), Vašingtonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.).
Indianapolisa Pilsēta ASV ("Indianapolis"), Vaitriveras krastos, Indiānas štata administratīvais centrs, 848800 iedzīvotāju (2014. g.).
Jukaveli Pilsēta ASV ("Yucca Valley"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Džeksona Pilsēta ASV ("Jackson"), Vaiomingas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kelso Pilsēta ASV ("Kelso"), Vašingtonas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kenevika Pilsēta ASV ("Kennewick"), Vašingtonas štatā, 77400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kenta Pilsēta ASV ("Kent"), Vašingtonas štatā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.).
Leisi Pilsēta ASV ("Lacey"), Vašingtonas štatā, 45400 iedzīvotāju (2014. g.).
Leikvuda Pilsēta ASV ("Lakewood"), Vašingtonas štatā, 59600 iedzīvotāju (2014. g.).
Levenvērta Pilsēta ASV ("Leavenworth"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lerami Pilsēta ASV ("Leramie"), Vaiomingas štatā, 32100 iedzīvotāju (2014. g.).
Lindena Pilsēta ASV ("Lynden"), Vašingtonas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Longvjū Pilsēta ASV ("Longview"), Vašingtonas štatā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Vašingtonas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.).
Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Vašingtonas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Morenoveli Pilsēta ASV ("Moreno Valley"), Kalifornijas štatā, 203000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mozisleika Pilsēta ASV ("Moses Lake"), Vašingtonas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mauntvērnona Pilsēta ASV ("Mount Vernon"), Vašingtonas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūkāsla Pilsēta ASV ("Newcastle"), Vašingtonas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Okhārbora Pilsēta ASV ("Oak Harbor"), Vašingtonas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Olimpija Pilsēta ASV ("Olympia"), Vašingtonas štata administratīvais centrs, 49200 iedzīvotāju (2014. g.).
Oroveli Pilsēta ASV ("Oro Valley"), Arizonas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pesko Pilsēta ASV ("Pasco"), Vašingtonas štatā, 68600 iedzīvotāju (2014. g.).
Portendželesa Pilsēta ASV ("Porta Angeles"), Vašingtonas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pulmena Pilsēta ASV ("Pullman"), Vašingtonas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Redmonda Pilsēta ASV ("Redmond"), Vašingtonas štatā, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rentona Pilsēta ASV ("Renton"), Vašingtonas štatā, 98400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ričlenda Pilsēta ASV ("Richland"), Vašingtonas štatā, Kolumbijas krastos, 53000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rivertona Pilsēta ASV ("Riverton"), Vaiomingas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rokspringsa Pilsēta ASV ("Rock Springs"), Vaiomingas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sietla Pilsēta ASV ("Seattle"), Vašingtonas štatā, starp Pjūdžeta līci un Vašingtona ezeru, osta, 668000 iedīvotāju (2014. g.).
Šeridana Pilsēta ASV ("Sheridan"), Vaiomingas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Šorlaina Pilsēta ASV ("Shoreline"), Vašingtonas štatā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sauthila Pilsēta ASV ("South Hill"), Vašingtonas štatā, 53400 iedzīvotāju (2010. g.).
Sautveli Pilsēta ASV ("South Valley"), Ņūmeksikas štatā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.).
Spokena Pilsēta ASV ("Spokane"), Vašingtonas štatā, 212000 iedzīvotāju (2014. g.).
Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Nevadas štatā, 178400 iedzīvotāju (2010. g.).
Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Ņujorkas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanisaida Pilsēta ASV ("Sunnyside"), Vašingtonas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
Takoma Pilsēta ASV ("Tacoma"), Vašingtonas štatā, 205200 iedzīvotāju (2014. g.).
Teisveli Pilsēta ASV ("Teays Valley"), Rietumvirdžīnijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2010. g.).
Vekavila Pilsēta ASV ("Vacaville"), Kalifornijas štatā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.).
Veila Pilsēta ASV ("Vail"), Arizonas štatā, 10200 iedzīvotāju (2010. g.).
Valdosta Pilsēta ASV ("Valdosta"), Džordžijas štatā, 56600 iedzīvotāju (2014. g.).
Valeiho Pilsēta ASV ("Vallejo"), Kalifornijas štatā, 120200 iedzīvotāju (2014. g.).
Valparaiso Pilsēta ASV ("Valparaiso"), Indiānas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vanbjūrena Pilsēta ASV ("Van Buren"), Ārkanzasas štatā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vanvērta Pilsēta ASV ("Van Wert"), Ohaio štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vankūvera Pilsēta ASV ("Vancouver"), Vašingtonas štatā, 169300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vandeilija Pilsēta ASV ("Vandalia"), Ohaio štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
Vašona Pilsēta ASV ("Vashon"), Vašingtonas štatā, 10600 iedzīvotāju (2010. g.).
Greiema Pilsēta ASV ("Vašingtonas"), Vašingtonas štatā, 23500 iedzīvotāju (2010. g.).
Volavola Pilsēta ASV ("Walla Walla"), Vašingtonas štatā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
Venačī Pilsēta ASV ("Wenatchee"), Vašingtonas štatā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestvelisitija Pilsēta ASV ("West Valley City"), Jūtas štatā, 134500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanktvalentīna Pilsēta Austrijā ("Sankt Valentin"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Šarlruā Pilsēta Beļģijā ("Charleroi"), Valonijas reģiona Eno provincē, 203900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šalte Pilsēta Beļģijā ("Chatelet"), Valonijas reģiona Eno provincē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.).
Šievra Pilsēta Beļģijā ("Chievres"), Valonijas reģiona Eno provincē, 6670 iedzīvotāju (2013. g.).
Šimē Pilsēta Beļģijā ("Chimay"), Valonijas reģiona Eno provincē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Šinī Pilsēta Beļģijā ("Chiny"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sinē Pilsēta Beļģijā ("Ciney"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kuvena Pilsēta Beļģijā ("Couvin"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
Dināna Pilsēta Beļģijā ("Dinant"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Durbuī Pilsēta Beļģijā ("Durbuy"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Elpene Pilsēta Beļģijā ("Eupen"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
Flērusa Pilsēta Beļģijā ("Fleurus"), Valonijas reģiona Eno provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
Florenvila Pilsēta Beļģijā ("Florenville"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Fosa la Vila pilsēta Beļģijā ("Fosses-la-Ville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Herve Pilsēta Beļģijā ("Herve"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Laluvjēra Pilsēta Beļģijā ("La Louviere"), Valonijas reģiona Eno provincē, 78800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lerē Pilsēta Beļģijā ("Le Roeulx"), Valonijas reģiona Eno provincē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Lozē Eno pilsēta Beļģijā ("Leuze-en-Hainaut"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.).
Maršanfamena Pilsēta Beļģijā ("Marche-en-Famenne"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
Nefšato Pilsēta Beļģijā ("Neufchateau"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Otigni Lovena la Nove pilsēta Beļģijā ("Ottignies-Louvain-la-Neuve"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.).
Pēruvelza Pilsēta Beļģijā ("Peruwelz"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Filipvilla Pilsēta Beļģijā ("Philippeville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rošfora Pilsēta Beļģijā ("Rochefort"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Sintgilēna Pilsēta Beļģijā ("Saint-Ghislain"), Valonijas reģiona Eno provincē, 23000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sinthuberta Pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
Serēna Pilsēta Beļģijā ("Seraing"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 63600 iedzīvotāju (2013. g.).
Spā Pilsēta Beļģijā ("Spa"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Stavelote Pilsēta Beļģijā ("Stavelot"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
Tūna Pilsēta Beļģijā ("Thuin"), Valonijas reģiona Eno provincē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vervjē Pilsēta Beļģijā ("Verviers"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 55900 iedzīvotāju (2013. g.).
Virtona Pilsēta Beļģijā ("Virton"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Valkūra Pilsēta Beļģijā ("Walcourt"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
Laroša Ardēnos pilsēta Beļģijā (“La Roche-en-Ardenne”), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bomona Pilsēta Beļģijā (fr. "Beaumont"), Valonijas reģiona Eno provincē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
Borena Pilsēta Beļģijā (fr. "Beauraing"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Buijona Pilsēta Beļģijā (fr. "Bouillon"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ljēža Pilsēta Beļģijā (fr. "Liege", vācu "Luettich", nl. "Luik"), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 195600 iedzīvotāju (2013. g.).
Limburga Pilsēta Beļģijā (fr. "Limbourg", vācu, nl. "Limburg"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sintvita Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint Vith", nl., vācu "Sankt Vith"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 9450 iedzīvotāju (2013. g.).
Suaņi Pilsēta Beļģijā (fr. "Soignies", nl., vācu "Zinnik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
Engena Pilsēta Beļģijā (fr. un vācu "Enghien", nl. "Edingen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hufalize Pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Houffalize", vācu "Hohenfels"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
Malmedī Pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Malmedy", vācu "Malmuende"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Brena le Konte pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Braine-le-Comte", nl. "'s-Gravenbrakel"), Valonijas reģiona Eno provincē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
Komine-Varnetona Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Comines-Warneton", nl. "Komen-Waasten"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
Žamblū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Gembloux", nl. "Gembloers"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ženapa Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Genappe", nl. "Genepien"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hannū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Hannut", nl. "Hannuit"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
Huja Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Huy", nl. "Hoei"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Žoduāna Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Jodoigne", nl. "Geldenaken"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Lesīne Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Lessines", nl. "Lessen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
Muskrona Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Mouscron", nl. "Moeskroen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 56000 iedzīvotāju (2013. g.).
Namīra Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Namur", nl. "Namen"), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 110100 iedzīvotāju (2013. g.).
Nivele Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Nivelles", nl. "Nijvel"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.).
Turnē Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Tournai", nl. "Doornik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 69600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vizē Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Vise", nl., "Wezet"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
Vareme Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Waremme", nl. "Borgworm"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
Vavra Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Wavre", nl. "Waver"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.).
Fontene l Eveke pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ata Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
Benša Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
Antoinga Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bastoņa Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
Arlona Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.).
Andene Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kotorvaroša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vareša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Governadora Valadarisa pilsēta Brazīlijā ("Governador Valadares"), Minasžeraisas štatā, osta Dosi krastā, 245100 iedzīvotāju (2010. g.).
Aksakova Pilsēta Bulgārijā ("Aksakovo"), Varnas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
Beloslava Pilsēta Bulgārijā ("Beloslav"), Varnas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Bjala Pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.).
Dalgopole Pilsēta Bulgārijā ("Dalgopol"), Varnas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Provadija Pilsēta Bulgārijā ("Provadija"), Varnas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
Suvorova Pilsēta Bulgārijā ("Suvorovo"), Varnas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Valčedrama Pilsēta Bulgārijā ("Valčedram"), Montanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Valčidola Pilsēta Bulgārijā ("Valči dol"), Varnas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
Varbica Pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Varna Pilsēta Bulgārijā ("Varna"), apgabala administratīvais centrs, 348500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ignatieva Pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
Debņa Pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Bambari Pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidu daļā, Vakas prefektūras administratīvais centrs, 41400 iedzīvotāju (2003. g.).
Bosanga Pilsēta Centrālāfrikas Republikas ziemeļrietumu daļā ("Bossangoa"), Vamas krastos, Vamas prefektūras administratīvais centrs, 36500 iedzīvotāju (2003. g.).
Ade pilsēta Čadā (_Addé_), Vadaji reģiona austrumos, Sudānas pierobežā.
Adre pilsēta Čadā (_Adré_), Vadaji reģiona austrumos pie Sudānas robežas.
Abeše pilsēta Čadas austrumos (_Abéché_), Vadaji reģiona administratīvais centrs, 77400 iedzīvotāju (2010. g.).
Heba Pilsēta Čehijā ("Cheb"), Karlovi Varu apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2012. g.).
Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.).
Bečova pie Teplas pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.).
Abertami Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.).
Aša Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2012. g.).
Hodova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.).
Lāzne Kinžvarta pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
Ostrova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 17200 iedzīvotāju (2012. g.).
Hroznetīna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
Olovi Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.).
Skalna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1950 iedzīvotāju (2012. g.).
Bohova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.).
Boži Dara pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 210 iedzīvotāju (2012. g.).
Plesna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2012. g.).
Hranice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2012. g.).
Sokolova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 23880 iedzīvotāju (2012. g.).
Lubi Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
Žlutice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.).
Nove Sedlo pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2630 iedzīvotāju (2012. g.).
Bržezova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2750 iedzīvotāju (2012. g.).
Loketa Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
Tepla Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3130 iedzīvotāju (2012. g.).
Jāhimova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3390 iedzīvotāju (2012. g.).
Rotava Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.).
Toužima Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
Nova Role pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4140 iedzīvotāju (2012. g.).
Krasne Ūdoli pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 430 iedzīvotāju (2012. g.).
Habartova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.).
Kinšperka pie Ohržes pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Slavkova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
Hiše Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 580 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršebuza Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 75 iedzīvotāji (2012. g.).
Krasno Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 750 iedzīvotāju (2012. g.).
Nejdeka Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 8220 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Blatna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 840 iedzīvotāju (2012. g.).
Františkovi Lāzne pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Rūdu kalnu piekājē, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
Kraslice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Vācijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Vācijas pilsēta Klingentāle), 6950 iedzīvotāju (2012. g.).
Vinja del Mara pilsēta Čīlē ("Vina del Mar"), Valpariso provincē, 324800 iedzīvotāju (2012. g.).
Lambasa Pilsēta Fidži Republikā, Ziemeļu apgabala administratīvais centrs, Vanua Levu salā, 6490 iedzīvotāju (1996. g.).
Alforvila Pilsēta Francijā ("Alfortville"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.).
Aržanteija Pilsēta Francijā ("Argenteuil"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.).
Bezona Pilsēta Francijā ("Bezhon"), Ilderfansas reģiona Valduāzas departamentā, Parīzes piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
Bluā Pilsēta Francijā ("Blois"), Centra-Valdeluāra reģionā, Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs, Luāras labajā krastā, 46500 iedzīvotāju (2010. g.).
Kašana Pilsēta Francijā ("Cachan"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
Seržī Pilsēta Francijā ("Cergy"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 57000 iedzīvotāju (2010. g.).
Šampaņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Champigny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 75500 iedzīvotāju (2010. g.).
Šarantonlepona Pilsēta Francijā ("Charenton-le-Pont"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
Šartra Pilsēta Francijā ("Chartres"), Centra-Valdeluāras reģiona Ēras un Luāras departamentā, 38900 iedzīvotāju (2010. g.).
Šatorū Pilsēta Francijā ("Châteauroux"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras departamentā, 46100 iedzīvotāju (2010. g.).
Šuazīleruā Pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 40900 iedzīvotāju (2010. g.).
Korbēesona Pilsēta Francijā ("Corbeil-Essonnes"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.).
Kormeja an Parīzi pilsēta Francijā ("Cormeilles-en-Parisis"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.).
Krēteija Pilsēta Francijā ("Creteil"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 90000 iedzīvotāju (2010. g.).
Deilabāra Pilsēta Francijā ("Deuil-la-Barre"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.).
Drē Pilsēta Francijā ("Dreux"), Centra-Valdeulāras reģiona Ēras un Luāras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
Obona Pilsēta Francijā ("Eaubonne"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.).
Ermona Pilsēta Francijā ("Ermont"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 27400 iedzīvotāju (2010. g.).
Flerīlezorbe Pilsēta Francijā ("Fleury-les-Aubrais"), Centra-Valdeluāras reģiona Luarē departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.).
Fontenē pie Buā pilsēta Francijā ("Fontenay-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 53100 iedzīvotāju (2010. g.).
Frankovila Pilsēta Francijā ("Franconville"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 33100 iedzīvotāju (2010. g.).
Frena Pilsēta Francijā ("Fresnes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.).
Garžlegonese Pilsēta Francijā ("Garges-les-Gonesse"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.).
Gonesa Pilsēta Francijā ("Gonesse"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.).
Gusēnvila Pilsēta Francijā ("Goussainville"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
Erblē Pilsēta Francijā ("Herblay"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.).
Ivrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Ivry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, Parīzes dienvidu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 57700 iedzīvotāju (2010. g.).
Žuēletūra Pilsēta Francijā ("Joue-les-Tours"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.).
Laī le Roza pilsēta Francijā ("L'Haÿ-les-Roses"), Ildefransas reģiona Valdemarna departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.).
Laroša pie Jonas pilsēta Francijā ("La Roche-sur-Yon"), Luāras reģiona Vandejas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.).
Lekremlēna Bisertra pilsēta Francijā ("Le Kremlin-Bicetre"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.).
Leperē pie Marnas pilsēta Francijā ("Les Perreux-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.).
Monmoransī Pilsēta Francijā ("Montmorency"), Ildefransas reģiona Valduāza departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.).
Nožānsīrmarna Pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 31600 iedzīvotāju (2010. g.).
Orleāna Pilsēta Francijā ("Orléans"), Centra-Valdeulāra reģiona un Luarē departamenta administratīvais centrs, osta Luāras labajā krastā, 114100 iedzīvotāju (2010. g.).
Orlī Pilsēta Francijā ("Orly"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
Pontuāza Pilsēta Francijā ("Pontoise"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 29500 iedzīvotāju (2010. g.).
Sengratjēna Pilsēta Francijā ("Saint-Gratien"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmandē Pilsēta Francijā ("Saint-Mandé"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmordefosē Pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Fossés"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 74800 iedzīvotāju (2010. g.).
Senuāna l’Omona pilsēta Francijā ("Saint-Ouen-l'Aumône"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentuāna Pilsēta Francijā ("Saint-Ouen"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 47200 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanuā Pilsēta Francijā ("Sannois"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.).
Sarsele Pilsēta Francijā ("Sarcelles"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 58600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sjūsianbrī Pilsēta Francijā ("Sucy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.).
Tavernī Pilsēta Francijā ("Taverny"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.).
Tjē Pilsēta Francijā ("Thiais"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.).
Tūra Pilsēta Francijā ("Tours"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 134800 iedzīvotāju (2010. g.).
Vallorīsa Pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
Vandjevra pie Nansī pilsēta Francijā ("Vandoeuvre-lès-Nancy"), Lotringas reģiona Mertas un Mozeles departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
Vāna Pilsēta Francijā ("Vannes"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 52500 iedzīvotāju (2010. g.).
Vanva Pilsēta Francijā ("Vanves"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 27000 iedzīvotāju (2010. g.).
Voanvelīna Pilsēta Francijā ("Vaulx-en-Velin"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41400 iedzīvotāju (2010. g.).
Vjerzona Pilsēta Francijā ("Vierzon"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamentā, 26900 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilžuīfa Pilsēta Francijā ("Villejuif"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 55500 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilnēva Senžorža pilsēta Francijā ("Villeneuve-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.).
Viljē Lebēla pilsēta Francijā ("Villiers-le-Bel"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.).
Viljē pie Marnas pilsēta Francijā ("Villiers-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vensēna Pilsēta Francijā ("Vincennes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 48500 iedzīvotāju (2010. g.).
Vitrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vitry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.).
Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
Mezona Alfora pilsēta Francijā (“Maisons-Alfort”), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 52900 iedzīvotāju (2010. g.).
Burža Pilsēta Francijas centrālajā daļā ("Bourges"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamenta administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2010. g.).
Valansa Pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Valence"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 63400 iedzīvotāju (2010. g.).
Valansjēna Pilsēta Francijas ziemeļos ("Valenciennes"), Noras-Padekelē reģionā Noras departamentā, 43300 iedzīvotāju (2010. g.).
Ivaneca Pilsēta Horvātijā ("Ivanec"), Varaždinas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
Lepoglava Pilsēta Horvātijā ("Lepoglava"), Varaždinas županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
Ludbrega Pilsēta Horvātijā ("Ludbreg"), Varaždinas županijā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
Valpova Pilsēta Horvātijā ("Valpovo"), Osijekas-Baraņas županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
Varaždina Pilsēta Horvātijā ("Varaždin"), županijas administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (2012. g.).
Varaždinske Toplice pilsēta Horvātijā ("Varaždinske Toplice"), Varaždinas županijā, 6400 iedzīvotāju (2011. g.).
Otepē Pilsēta Igaunijā ("Otepää"), Valgas apriņķī, 2100 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Terva pilsēta Igaunijā ("Tõrva"), Valgas apriņķī, 2730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Marmagao Pilsēta Indijā ("Marmagao", "Vasco da Gama"), Goa štatā, Arābijas jūras piekrastē, 100000 iedzīvotāju (2011. g.).
Maduraja Pilsēta Indijas dienvidos (angļu val. "Madurai"), Tamilnādas štatā, Vaigaji krastā, 901000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vadodara Pilsēta Indijas rietumos (angļu val. "Vadodara"), Gudžarātas štatā, 1500000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1971. g. saucās Baroda.
Bālāghāta Pilsēta Indijas vidienē ("Balaghat"), Madhja Pradēšas štatā, Vaigangas kreisajā krastā, 84260 iedzīvotāju (2011. g.).
Bhandāra Pilsēta Indijas vidienē, Mahārāštras štatā, Vaingangas labajā krastā, 91850 iedzīvotāju (2011. g.).
Andžera Pilsēta Itālijā ("Angera"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kardāno al Kampo pilsēta Itālijā ("Cardano al Campo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
Karonno Pertuzella pilsēta Itālijā ("Caronno Pertusella"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastellanca Pilsēta Itālijā ("Castellanza"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
Šatijona Pilsēta Itālijā ("Chatillon"), Valle d'Aostas reģiona Valle d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolle di Vala d’Elsa pilsēta Itālijā ("Colle di Val d'Elsa"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Fanjāno Olona pilsēta Itālijā ("Fagnano Olona"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Filjīne Valdarno pilsēta Itālijā ("Figline Valdarno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
Filadelfija Pilsēta Itālijā ("Filadelfia"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 5550 iedzīvotāju (2014. g.).
Galarate Pilsēta Itālijā ("Gallarate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 51000 iedzīvotāju (2014. g.).
Gardone Valla Trompija pilsēta Itālijā ("Gardone Val Trompia"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Džifoni Valle Pjana pilsēta Itālijā ("Giffoni Valle Piana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Inčīza Vald’Arno pilsēta Itālijā ("Incisa in Val d'Arno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Induno Olona pilsēta Itālijā ("Induno Olona"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Lonate Pocolo pilsēta Itālijā ("Lonate Pozzolo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Luino Pilsēta Itālijā ("Luino"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
Malnate Pilsēta Itālijā ("Malnate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Madzāra del Vallo pilsēta Itālijā ("Mazara del Vallo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
Mileto Pilsēta Itālijā ("Mileto"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Nikotera Pilsēta Itālijā ("Nicotera"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pico Pilsēta Itālijā ("Pizzo"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentivinsenta Pilsēta Itālijā ("Saint-Vincent"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Samarate Pilsēta Itālijā ("Samarate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni Valdarno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Valdarno"), Toskānas reģiona Areco provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvalentīno Torio pilsēta Itālijā ("San Valentino Torio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Saronno Pilsēta Itālijā ("Saronno"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sāre Pilsēta Itālijā ("Sarre"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarre Pilsēta Itālijā ("Sarre"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sesto Kalende pilsēta Itālijā ("Sesto Calende"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Somma Lombardo pilsēta Itālijā ("Somma Lombardo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tradate Pilsēta Itālijā ("Tradate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
Tropeja Pilsēta Itālijā ("Tropea"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vajāno Pilsēta Itālijā ("Vaiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Valdanjo Pilsēta Itālijā ("Valdagno"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
Valderiče Pilsēta Itālijā ("Valderice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
Valdobjādene Pilsēta Itālijā ("Valdobbiadene"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Valenca Pilsēta Itālijā ("Valenza"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
Valencāno Pilsēta Itālijā ("Valenzano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
Valguarnera Karopepe pilsēta Itālijā ("Valguarnera Caropepe"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Vallo della Lukānija pilsēta Itālijā ("Vallo della Lucania"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Valmadrera Pilsēta Itālijā ("Valmadrera"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Valmontone Pilsēta Itālijā ("Valmontone"), Lacio reģiona Romas provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
Valverde Pilsēta Itālijā ("Valverde"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Varallo Sezija pilsēta Itālijā ("Varallo Sesia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
Varace Pilsēta Itālijā ("Varazze"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Varedo Pilsēta Itālijā ("Varedo"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Varēze Pilsēta Itālijā ("Varese"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 79300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vasto Pilsēta Itālijā ("Vasto"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vibo Valentija pilsēta Itālijā ("Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasāno Manjāgo pilsēta Itālijā (“Cassano Magnago”), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Oldžate Olona pilsēta Itālijā (“Olgiate Olona”), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
Aosta Pilsēta Itālijā, autonomā reģiona "Valle d'Aosta" administratīvais centrs, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
Busto Arsīcio pilsēta Itālijas ziemeļos (it. "Buso Arsizio"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kirjū Pilsēta Japānā ("Kiryū"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūrā, Vatarases krastos, 115000 iedzīvotāju (2015. g.).
Maidzuru Pilsēta Japānā ("Maizuru"), Honsju salā, Japāņu jūras Vakasas līča krastā, 84000 iedzīvotāju (2015. g.).
Hamiltona Pilsēta Jaunzēlandē ("Hamilton"), Ziemeļsalā, Vaikato reģiona administratīvais centrs, 155300 iedzīvotāju (2006. g.).
Taupo Pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā, Vaikato reģionā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļaustrumu krastā, 24500 iedzīvotāju (2017. g.).
Ričmonda Pilsēta Kanādā ("Richmond"), Britu Kolumbijā, Vankūveras piepilsēta, 174500 iedzīvotāju (2006. g.).
Sari Pilsēta Kanādā ("Surrey"), Vankūveras piepilsēta, 395000 iedzīvotāju (2006. g.).
Viktorija Pilsēta Kanādā ("Victoria"), Vankuveras salā, Britu Kolumbijas provinces administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2006. g.).
Bērnabija Pilsēta Kanādā, Vankūveras piepilsēta, 202800 iedzīvotāju (2006. g.).
Vankūvera Pilsēta Kanādas dienvidrietumos (Vancouver"), Britu Kolumbijā, osta Džordžijas šauruma krastā, pie Freizeras ietekas, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Valjedupara Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Valledupar"), Sesaras departamenta administratīvais centrs, 315400 iedzīvotāju (2007. g.).
Buenaventura Pilsēta Kolumbijas Republikā, Valje del Kaukas departamentā, 305300 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā Kolumbijas osta Klusā okeāna krastā.
Palmira Pilsēta Kolumbijas Republikas rietumos ("Palmira"), Valje del Kaukas departamentā, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1085 m vjl., 233300 iedzīvotāju (2007. g.).
Tulva Pilsēta Kolumbijas rietumos, Valje del Kaukas departamentā, 206600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šenkurska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Valuiki Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Valujas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
Valdaja Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Valdaja ezera krastā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
Severouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vagranas krastos, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
Zubcova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Aloja Pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes.
Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof).
Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
Smiltene Pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne.
Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
Limbaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 87 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1385. gada.
Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
Mazsalaca Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada.
Rūjiena Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā.
Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
Seda Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi.
Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
Alūksne Pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. - rajona centrs, 1783.-1949. - Valkas apriņķī) 200 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1920. gada, Pleskavas 2. hronikā pirmo reizi minēta 1285. gadā.
Ņūporta Pilsēta Lielbritānijā ("Newport"), Anglijas dienvidos, Vaitas salā, Vaitas salas grāfistes administratīvais centrs, 145700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sauthemptona Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Lamanša piekrastē, iepretī Vaita salai, 239100 iedzīvotāju (2005. g.).
Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Vabalninka pilsēta Lietuvā ("Vabalninkas"), Panevēžas apriņķa Biržu rajona pašvaldībā, 1030 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1795. g.
Varēna pilsēta Lietuvā ("Varėna"), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9080 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Varņi pilsēta Lietuvā ("Varniai"), Telšu apriņķī un Telšu rajona pašvaldībā, 1100 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
Ormi Pilsēta Maltā, Valletas piepilsēta, 17900 iedzīvotāju (1998. g.).
Birkirkara Pilsēta Maltā, Valletas piepilsēta, 21900 iedzīvotāju (2005. g.).
Hurībga Pilsēta Marokā ("Khouribga"), Šāvijas-Vardīgas reģionā, 166400 iedzīvotāju (2004. g.).
Muhammedīja Pilsēta Marokā ("Mohammadia"), Šāvījas-Vardīgas reģionā, Kasablankas piepilsēta, 188600 iedzīvotāju (2004. g.).
Satāta Pilsēta Marokas rietumos ("Settat"), Šāvījas-Vardīgas reģiona administratīvais centrs, 142200 iedzīvotāju (2015. g.).
Heldera Pilsēta Nīderlandē ("Den Helder"), Ziemeļholandes provincē, osta pie Marsdīpa jūras šauruma, kas savieno Ziemeļjūru ar Vadenzē līci, 56500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vālsa Pilsēta Nīderlandē ("Vaals"), Limburgas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
Valkensvārda Pilsēta Nīderlandē ("Valkenswaard"), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
Valtermonda Pilsēta Nīderlandē ("Valthermond"), Drentes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Varsevelda Pilsēta Nīderlandē ("Varsseveld"), Gelderlandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
Midelburga Pilsēta Nīderlandes rietumos ("Middelburg"), Valherenas salā, Zēlandes provinces administratīvais centrs, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hjirkenēse Pilsēta Norvēģijas ziemeļos ("Kirkenes"), Finmarkas filkē, osta Barenca jūras Varangerfjorda dienvidu krastā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Jungaja Pilsēta Peru ("Yungay"), Ankašas reģionā, Vaskarana kalna piekājē 2500 m vjl., \~10000 iedzīvotāju, 1970. g. zemestrīcē pilsēta tika aprakta dubļu straumē, uzcelta no jauna \~2 km uz ziemeļiem no iepriekšējās, kur izveidots memoriāls.
Varasa Pilsēta Peru, Ankašas reģiona administratīvais centrs, Vaskarana kalna piekājē, 100900 iedzīvotāju (2007. g.), 1970. g. zemestrīcē gandrīz pilnībā iznīcināta.
Valga Pilsēta pie Igaunijas dienvidu robežas, kur savienojas ar Valku Latvijā, Valgas apriņķa administratīvais centrs, 12260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1584. g.
Gožova Velkopolska pilsēta Polijā ("Gorzow Wielkopolski"), Lubušas vojevodistē, osta Vartas labajā krastā, 124600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Rucjane-Nida Pilsēta Polijā ("Ruciane-Nida"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Seradza Pilsēta Polijā ("Sieradz"), Lodzas vojevodistē, Vartas kreisajā krastā, 43700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1250. g.
Koņina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Vartas krastos, 77200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
Lubava Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
Dobre Mjasto pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1329. g.
Biskupeca Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
Nove Mjasto Lubavske pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
Vengoževo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1571. g.
Elblonga Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 123600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1246. g.
Paslenka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 12400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
Goldapa Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 13800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
Ņidzica Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
Moronga Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 14500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
Lidzbarka Varmiņska pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 16500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1308. g.
Olecko Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 16500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1560. g.
Bjala Piska pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1700 iedzīvotāju (2012. g.).
Braņevo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 17500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
Mlinari Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1335. g.
Piša Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1451.-1455. un kopš 1645. g.
Grabova pie Prosnas pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1970 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1416. g.
Sempopola Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Dzjaldovo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 21600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1344. g.
Kiselice Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1331. g.
Zalevo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2220 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1305. g.
Mrongovo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 22200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1444. g.
Milomlina Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības1335.-1945. g. un kopš 1998. g.
Fromborka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2460 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1310. g.
Bartošice Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 24700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1326. g.
Ščitno Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 24800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
Pasima Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1386.-1946. g. un kopš 1996. g.
Bištineka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
Milakovo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1490.-1945. g. un kopš 1998. g.
Tolkmicko Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1296. g.
Kentšina Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 28200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1357. g.
Rina Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1723. g.
Peņenžno Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1312. g.
Gižicko Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 30100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
Jezjorani Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 3330 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
Ilava Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 33400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1305. g.
Ostruda Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 34000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1329. g.
Mikolajki Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1726. g.
Gurovo Ilavecke pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1335. g.
Korše Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Rešela Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1337. g.
Suša Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1315. g.
Ožiša Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
Elka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 59600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1445. g.
Barčevo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 7300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
Olštineka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 7700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
Lidzbarka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 8200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
Orneta Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1313. g.
Olština Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes administratīvais centrs, 175000 iedzīvotāju (2012. g.).
Poznaņa Pilsēta Polijas rietumu daļā, Lielpolijas vojevodistes administratīvais centrs, osta Vartas krastos, 550700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
Valboma Pilsēta Portugālē ("Valbom"), Portu apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
Vali di Kambra pilsēta Portugālē ("Vale de Cambra"), Aveiru apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
Valensa Pilsēta Portugālē ("Valença"), Viana du Kaštelu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.).
Valongo Pilsēta Portugālē ("Valongo"), Portu apgabalā, 93900 iedzīvotāju (2011. g.).
Povoa di Varzina pilsēta Portugālē (“Povoa de Varzim”), Portu apgabalā, 63400 iedzīvotāju (2011. g.).
Huši Pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 26300 iedzīvotāju (2011. g.).
Murdženi Pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
Negrešti Pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 8400 iedzīvotāju (2011. g.).
Birlada Pilsēta Rumānijas austrumos, Vaslujas žudecā, Birladas labajā krastā, 55800 iedzīvotāju (2011. g.).
Tigranokerta Pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
Nova Varoša pilsēta Serbijā ("Nova Varoš"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
Vaļeva Pilsēta Serbijā ("Valjevo"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabala administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.).
Varkausa Pilsēta Somijā ("Varkaus"), Ziemeļsavo reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Nāntali Pilsēta Somijā, Varsinaisssuomi reģionā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Turku Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģiona administratīvais centrs, 182300 iedzīvotāju (2014. g.); Obu.
Paimio Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pargasa Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ūsikaupunki Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
Loimā Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Raisio Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
Karina Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Salo Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
Laitila Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
Somero Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Valkeakoski Pilsēta Somijas dienvidos ("Valkeakoski"), Pirkanmā reģionā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Alakuasa Pilsēta Spānijā ("Alacuas"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
Alboraja Pilsēta Spānijā ("Alboraya"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Alsira Pilsēta Spānijā ("Alcira"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
Aldaja Pilsēta Spānijā ("Aldaya"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
Alfafara Pilsēta Spānijā ("Alfafar"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alfasa del Pi pilsēta Spānijā ("Alfaz del Pi"), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alhemesi Pilsēta Spānijā ("Algemesi"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Almasora Pilsēta Spānijā ("Almassora"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
Altea Pilsēta Spānijā ("Altea"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
Aspe Pilsēta Spānijā ("Aspe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
Barbera del Valjesa pilsēta Spānijā ("Barbera del Vallesa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
Benikarlo Pilsēta Spānijā ("Benicarlo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
Benidorma Pilsēta Spānijā ("Benidorm"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
Betera Pilsēta Spānijā ("Betera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Burhasota Pilsēta Spānijā ("Burjasot"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
Burrjana Pilsēta Spānijā ("Burriana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalpe Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpa.
Kalpa Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpe.
Kampeljo Pilsēta Spānijā ("Campello"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
Karkaišenta Pilsēta Spānijā ("Carcaixent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasteljara del Valjesa pilsēta Spānijā ("Castellar del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasteljona de la Plana pilsēta Spānijā ("Castellon de la Plana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 173800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kataroha Pilsēta Spānijā ("Catarroja"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
Čirivelja Pilsēta Spānijā ("Chirivella"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kreviļenta Pilsēta Spānijā ("Crevillente"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kuarta de Pobleta pilsēta Spānijā ("Cuart de Poblet"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kuļera Pilsēta Spānijā ("Cullera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
Denja Pilsēta Spānijā ("Denia"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.).
Elda Pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.).
Elča Pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče.
Gandja Pilsēta Spānijā ("Gandia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 76500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ibi Pilsēta Spānijā ("Ibi"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Hativa Pilsēta Spānijā ("Jativa"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29500 iedzīvotāju (2014. g.).
Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
Laguna de Dvero pilsēta Spānijā ("Laguna de Duero"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Lirija Pilsēta Spānijā ("Liria"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
Manisesa Pilsēta Spānijā ("Manises"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mislata Pilsēta Spānijā ("Mislata"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
Moljeta de Vaļesa pilsēta Spānijā ("Mollet del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 51700 iedzīvotāju (2014. g.).
Monkada Pilsēta Spānijā ("Moncada"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
Mučamela Pilsēta Spānijā ("Muchamiel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
Novelda Pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Oliva Pilsēta Spānijā ("Oliva"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
Onda Pilsēta Spānijā ("Onda"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ontiņenta Pilsēta Spānijā ("Ontinyent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
Orivela Pilsēta Spānijā ("Orihuela"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 83400 iedzīvotāju (2014. g.).
Paiporta Pilsēta Spānijā ("Paiporta"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Paterna Pilsēta Spānijā ("Paterna"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 67200 iedzīvotāju (2014. g.).
Petrela Pilsēta Spānijā ("Petrel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pikasenta Pilsēta Spānijā ("Picasent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rekena Pilsēta Spānijā ("Requena"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
Rivasa-Vasiamadride Pilsēta Spānijā ("Rivas-Vaciamadrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 80500 iedzīvotāju (2014. g.).
Rohalesa Pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sagunta Pilsēta Spānijā ("Sagunt"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 65000 iedzīvotāju (2014. g.); Sagunto.
Sankugara del Valjesa pilsēta Spānijā ("San Cugat del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 87100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
Santapola Pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sardaņola del Vaļesa pilsēta Spānijā ("Sardañola del Vallés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sueka Pilsēta Spānijā ("Sueca"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Torenta Pilsēta Spānijā ("Torrente"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
Torrevjeha Pilsēta Spānijā ("Torrevieja"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 91400 iedzīvotāju (2014. g.).
Valdemoro Pilsēta Spānijā ("Valdemoro"), Madrides apgabala Madrides provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.).
Valdepenjasa Pilsēta Spānijā ("Valdepen~as"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
Valjadolida Pilsēta Spānijā ("Valladolid"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.).
Vaļsa Pilsēta Spānijā ("Valls"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
Villahojosa Pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vilareala Pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala.
Viljarreala Pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala.
Viljena Pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinarosa Pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alakanta Pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.).
Valensija pilsēta Spānijas austrumu daļā (spāņu valodā _Valencia_), autonomā apgabala administratīvais centrs, 786400 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkoja Pilsēta Spānijas dienvidaustrumos, Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.).
Burga-Senpjēre Pilsēta Šveicē ("Bourg-Saint-Pierre"), Valē kantonā, 200 iedzīvotāju (2013. g.).
Briga-Glīza Pilsēta Šveicē ("Brig-Glis"), Valē kantonā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kontē Pilsēta Šveicē ("Conthey"), Valē kantonā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Montē Pilsēta Šveicē ("Monthey"), Valē kantonā, 17100 iedzīvotāju (2013. g.).
Orsjēra Pilsēta Šveicē ("Orsieres"), Valē kantonā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sailona Pilsēta Šveicē ("Saillon"), Valē kantonā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
Senmorisa Pilsēta Šveicē ("Saint-Maurice"), Valē kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Sembranhere Pilsēta Šveicē ("Sembrancher"), Valē kantonā, 950 iedzīvotāju (2013. g.).
Valangīna Pilsēta Šveicē ("Valangin"), Neišateles kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.).
Leika Pilsēta Šveicē (fr. "Loeche-Ville", vācu, it. "Leuk"), Valē kantonā, 3720 iedzīvotāju (2013. g.).
Fispa Pilsēta Šveicē (fr. "Viege", vācu, it. "Visp"), Valē kantonā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Martiņī Pilsēta Šveicē (fr., it. "Martigny", vācu "Martinach"), Valē kantonā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sjēra Pilsēta Šveicē (fr., it. "Sierre", vācu "Siders"), Valē kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sjona Pilsēta Šveicē (fr., retoromāņu "Sion", vācu "Sitten", it. "Seduno"), Valē kantona administratīvais centrs, 32800 iedzīvotāju (2023.).
Siona Pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Sion", vācu "Sitten"), Ronas ielejā, Valē kantona administratīvais centrs, 29300 iedzīvotāju (2008. g.).
Noraka Pilsēta Tadžikistānas rietumos, Vahšas labajā krastā, 19000 iedzīvotāju (2009. g.).
Lampāna Pilsēta Taizemes ziemeļu daļā ("Lampang"), provinces administratīvais centrs, Vangas kreisajā krastā, 147800 iedzīvotāju (2000. g.).
Edremita Pilsēta Turcijā ("Edremit"), Vanas ilā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
Muradije Pilsēta Turcijā ("Muradiye"), Vanas ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
Saraja Pilsēta Turcijā ("Saray"), Vanas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vakfikebira Pilsēta Turcijā ("Vakfikebir"), Trabzonas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vana Pilsēta Turcijā ("Van"), ila administratīvais centrs, 370200 iedzīvotāju (2013. g.).
Varsaka Pilsēta Turcijā ("Varsak"), Antaljas ilā, 35900 iedzīvotāju (2013. g.).
Varto Pilsēta Turcijā ("Varto"), Mušas ilā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gevaša Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ezalpa Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
Baškale Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čaldirana Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bahčesaraja Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Girpinara Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čataka Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Erdžiša Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 81200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vahruševa Pilsēta Ukrainā ("Vakhrusheve"), Luhanskas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čeprega Pilsēta Ungārijā ("Csepreg"), Vašas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sombatheja Pilsēta Ungārijā ("Szombathely"), Vašas meģes administratīvais centrs, 77600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vaja Pilsēta Ungārijā ("Vaja"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Celldemekla Pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kermenda Pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kēsega Pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ērisentpētera Pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
Šārvāra Pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
Jānošhāza Pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
Rēpcelaka Pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vēpa Pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
Bika Pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Vašvāra Pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentgotthārda Pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Faha Pilsēta Vācijā ("Vacha"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Faihingene pie Encas pilsēta Vācijā ("Vaihingen an der Enz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
Fallendāra Pilsēta Vācijā ("Vallendar"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
Fārele Pilsēta Vācijā ("Varel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
Liganvila Pilsēta Vanuatu, Sanmas provinces administratīvais centrs, 10700 iedzīvotāju (1999. g.).
Lagvaira Pilsēta Venecuēlā ("La Guaira"), Vargasas štata administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2011. g.).
Valera Pilsēta Venecuēlā ("Valera"), Truhiljo štatā, 250000 iedzīvotāju (2016. g.).
Valensija Pilsēta Venecuēlā (spāņu valodā "Valencia"), Andos 482 m virs jūras līmeņa, Karabobo štata administratīvais centrs, 1,5 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
Negotina Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 13300 iedzīvotāju (2002. g.).
Sveti Nikole pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 13700 iedzīvotāju (2002. g.).
Kavadarci Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 29200 iedzīvotāju (2002. g.).
Velesa Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 43700 iedzīvotāju (2005. g.).
Demirkapija Pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardavas reģionā, 3300 iedzīvotāju (2002. g.).
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils.
Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach".
Karātavu kalns pilskalns Saldus novada Rubas pagastā, Vadakstes labajā krastā pie Latvijas un Lietuvas robežas savrups, garens (30 x 100 m) paugurs ar stāvām nogāzēm.
Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle".
Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši.
Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms.
Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu.
Ērģemes pilskalns pilskalns Valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem.
Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium").
Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns.
Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils.
Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils.
Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms.
Ainažu jūrskola pirmā jauna tipa latviešu jūrskola Latvijā, dibināta 1864. g. pēc K. Valdemāra iniciatīvas; pastāvēja līdz 2. pasaules karam, kad ēkas nodega; 1969. g. atjaunotājā jūrskolas ēkā atvērts Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs.
Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera.
agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu.
Varakļānu pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorija, kas bija gandrīz trīs reizes lielāka, ir iekļauta arī tagadējā Dekšāres, Murmastienes, Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastā, savukārt daļa bijušā Stirnienes pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Varakļānu pagasta teritorijā.
Planhof Plāņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Plāņu pagastā.
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross.
avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
makroglobulīns Plazmas globulīns ar lielu molekulmasu, piem., alfa2 makroglobulīns jeb IgM; atrodams asinīs Valdenstrema ("Waldenstrom") sindroma gadījumā.
kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids. Var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi.
Pleppen Plepju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Podsem Podzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
polismenis Policists (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Prāga Polijas galvaspilsētas Varšavas daļa Vislas labajā krastā, kas 1791. g. iekļauta Varšavā.
Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra.
trudoviki Politiska organizācija cariskajā Krievijā, deputātu frakcija I-IV Valsts domē (1906-17).
kolo Poļu nacionālistisko partiju pārstāvju apvienība cariskās Krievijas Valsts domē un ķeizariskās Vācijas un Austroungārijas parlamentos.
Mozī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Vaivodi" nosaukums latgaliski.
Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" bijušais nosaukums.
Ūtrī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" nosaukums latgaliski.
Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva.
Rozališku loks priekšpēdējais no Daugavas senlejas lokiem uz labo pusi, atrodas starp Naujenes un Vecsalienas pagastu; Vasargelišķu loks.
primārs ikterogēnais papilīts primāram stenotizējošam Fātera papillas ("papilla Vater-i") iekaisumam raksturīgu simptomu triāde: recidivējošs drudzis, žults kolikas, pārtraukumaina dzelte.
Tacis Programma "Tacis" - Eiropas Kopienas tehniskās palīdzības programma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, lai tajās izveidotu stabilu tirgus ekonomiku.
kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi.
Luksemburga province Beļģijā, Valonijas reģiona dienvidu daļā.
Varēze Province Itālijā ("Provincia di Varese"), Lombardijas reģionā, platība - 1199 kvadrātkilometri, 888800 iedzīvotāju (2012. g.).
Vibo Valentija province Itālijā ("Provincia di Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, platība - 1139 kvadrātkilometri, 165900 iedzīvotāju (2012. g.).
čekas maisi PSRS Valsts drošības komitejas arhīva daļa (čekas kartotēka), kas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas un PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanās Latvijas Republikas teritorijā nonāca Latvijas varas iestāžu pārziņā.
Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
Galantfeldt Pučurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
Puikeln Puikules muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Puikules pagastā.
Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri.
Madiešēnu purvs purvs Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 1881 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, zem kūdras līdz 2 m biezs sapropeļa slānis.
Teterkalna-Mucenieku purvs purvs Stalbes, Kocēnu un Vaidavas pagastā, platība - 1639 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,5 m, zem kūdras vietām līdz 2 m biezs sapropeļa slānis.
Kristpurs Purvs Talsu novada Valdgales pagastā, \~8 km uz ziemeļrietumiem no Talsiem, platība - 559 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 5 m, vietām zem kūdras sapropelis; Kristu purvs.
Idus purvs purvs Valmieras novadā, Salacas un Rūjas upstarpā, platība — 860 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta.
Purskulsdorf Pušenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
Vacumnieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
Rabuta Rabuta ezers - Rābuta ezers Vaidavas pagastā.
Rābuts Rābuta ezers Vaidavas pagastā.
Atēnu skola Rafaēla freska Vatikānā (angļu "The school of Athens"), kurā vienkopus attēloti dažādu laikmetu domātāji.
Raganiņas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Raganu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Rāmuļu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Raganas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
lielais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Vanessa atlanta"), saukts arī par admirāli.
RSPK Rajona sadzīves pakalpojumu kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras RSPK).
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks.
Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Ķīšupe Ramatas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, garums - 7 km; augštecē arī Oļļas upe.
hiperborejieši Rase, kas apdzīvo Rītāzijas un Vakaramerikas ziemeļus: jukagiri, jaki, čukči u. c.
Āžkalna upe Rātes upīte Valmieras novadā.
Rātsupīte Rātes upīte, Gaujas pieteka Valmierā.
Varīte Rātsupītes kreisā krasta pieteka Valmieras pagastā.
Raudenhof Raudiņas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Raunas ezers Raunis, ezers Vaives pagastā.
Rauņu ezers Raunis, ezers Vaives pagastā.
Mežmaļu grāvis Rauņa kreisā krasta pieteka Vaives pagastā.
Rausenhof Rauzas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Rauzas pagastā.
valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu.
vija Refrēns dažās dziesmās, kuras ļaudis dziedājuši ap Vasarsvētkiem.
mūža stipendija regulārs naudas pabalsts, ko piešķir Valsts kultūrkapitāla izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā.
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra.
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi.
Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
Ranzen Rencēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
Luthershof Rentmeistera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Rehsack Rēzakas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
Vabales Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants.
Vagali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
Vaičuli Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vaičuļi" nosaukums latgaliski.
vainovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vainova" iedzīvotāji.
Tīģeru grava rezervāts Tadžikistānā, Vahšas ielejā, platība - 522 kvadrātkilometri, dibināts 1938. g., lai saglabātu retus dzīvniekus un dabas kompleksus.
Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu.
vakarbuļļenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vakarbuļļi" iedzīvotāji.
Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi.
Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha.
Zālīši Rīgas Valda Zālīša pamatskola.
Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi.
Šķirmētu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Žukupe Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Ērģemes pagastā, iztek no Bērzu ezera, garums - 8 km.
Mauriņu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
Oļupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, garums - 5 km.
Gaumērupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Pudžurga Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Rīka strauts Rīkstrauts, Vadakstes pieteka.
Rodailenda Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts - štats ASV ("Rhode Island" / "State of Rhode Island and Providence Plantations"), administratīvais centrs - Providensa, platība 4002 kvadrātkilometri, 1055200 iedzīvotāju (2014. g.).
Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km.
Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km.
Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km.
valgalciemnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Valgalciems" iedzīvotāji.
pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva; pēc katoļu mācības, apustuļa Pētera pēctecis un Dieva vietnieks zemes virsū.
Vatikāna Pilsētvalsts Romas katoļu baznīcas reliģiski administratīvais, organizatoriskais centrs (itāliešu valodā "Vaticano"), teritoriāli niecīga absolūta teokrātiska monarhija, 826 iedzīvotāji (2009. g.).
Jānis XXIII Romas pāvests 1958.-1963. g. (Angelo Giuseppe Ronccalli; 1881.-1963. g.), reformējis baznīcas liturģiju, sasauca Otro Vatikāna koncilu.
Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies.
Rooperbeck Roperbeķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
Varneminde Rostokas (Vācijā) ziemeļrietumu priekšpilsēta, tās priekšosta Varnovas grīvā (keisajā krastā).
Koddiack Rozēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
Papendorf-Pastorat Rubenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
Wuerzenberg Ruckas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā.
Rudden Rudes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
Oļa Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, garums - 19 km, kritums - \~5 m; Ola; Ole.
Juldurga Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, lielāko daļu garuma ir Ķoņu un Naukšēnu pagasta robežupe, garums - 12 km, izteka Naukšēnu pagastā pie Igaunijas robežas; Juldruga.
Spilve Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā.
Raudava Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā, augštece Lodes pagastā, garums - 12 km.
Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe.
Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m.
Rujen-Grosshof Rūjienas Lielā muiža (Lielrūjene), kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
Lielrūjene Rūjienas Lielā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
vairodzieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji.
Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte.
Dakterišķe Ruņas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Lankupe; Lankupīte.
Augustupe Ruņas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, garums - 10 km.
Kauliņupe Ruņas labā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Kauliņa.
Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā.
Trikātas Rūtiņu kļava Rūtiņu kļava Valmieras novada Trikātas pagastā.
eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
radix Sakne, farmācijā lietots latīņu apzīmējums sakņu drogu nosaukumu veidošanai (piem., Rad. Valerianae - baldriāna sakne).
impanācija Sakramentāla Kristus miesas un Sv. Vakarēdiena maizes savienošanās.
Fēmarna Sala Baltijas jūras dienvidrietumos ("Fehmarn"), starp Ķīles un Mēklenburgas līci, platība - 185 kvadrātkilometri, dambis savieno ar Vagrīnas pussalu.
Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja.
Butona Sala Lielo Zunda salu grupā ("Buton"), uz dienvidaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, platība - \~4600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne - 1190 m (Vani kalns).
Ahtamara Sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas.
Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe.
Dambjupīte Salacas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, garums - 6 km.
Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km.
Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m.
Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Bileiķu sādža Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Bileiķi" bijušais nosaukums.
ģiltenieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Ģiltenes" iedzīvotāji.
ģiltinieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Ģiltenes" iedzīvotāji.
kalnamuižnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji.
kalniņnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalniņi" iedzīvotāji.
mazdaģnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdaģi" iedzīvotāji.
priedulnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Priedula" iedzīvotāji.
sacenieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Sakas" iedzīvotāji.
vadakstnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Vadakste" iedzīvotāji.
Vadakskaja Saldus novada Vadakstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Waddax Saldus novada Vadakstes pagasta bijušais nosaukums.
vareicieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vareiki" iedzīvotāji.
Benksa salas salu grupa Klusajā okeānā ("Banks Islands"), Jaunhebridu salu ziemeļos, platība — \~800 kvadrātkilometri, lielākās — Vanualava un Gaua.
Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu.
Apija Samoa Neatkarīgās Valsts galvaspilsēta ("Apia"), Upolu salas ziemeļos, Klusā okeāna krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.).
Apia Samoa Neatkarīgās Valsts galvaspilsētas "Apija" nosaukuma rakstība angļu valodā.
Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte.
Menkars sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,53, atrodas 1100 ly attālumā.
Deneb Kaitoss sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 2,0.
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Saulhof Sauļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
Abalemma sausgultne Nigērā (_Abalemma, Vallée d'_), Tahua reģionā un Agadesas reģiona rietumos.
Beatental Savariņa muiža, kas atradās Valmieras pilsētas lauku teritorijā.
US Savienotās Valstis (Amerikas; angļu "United States").
Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka.
Ērgļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, lejtecē arī robežupe ar Kārķu pagastu, iztek no Rūķa ezera, garums - \~2,5 km.
Diļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Vīķupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Rikanda Sedas labā krasta pieteka Valkas novadā, garums - 24 km, kritums - 30 m; Rikande; Rikarde; augštecē - Ērģeme.
Āžupīte Sedas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, izteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - \~5 km.
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe.
Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
Pantenes apmetne sena dzīvesvieta Valmieras novada Sēļu pagastā, Rūjas labajā krastā, atrasti krama un kvarca rīki un šķilas, kā arī ķemmes-bedrīšu keramikas trauku lauskas, domājams, ka bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
Trita senindiešu mitoloģijā - riši, kam ir veltīta Rigvēdas himna; viņam nav pēcnācēju, tāpēc viņš ir šausmās par to, ka viņa dzimta iznīkst, un lūdz palīdzību Agni un Varunam, un beidzot Brihaspati viņu atpestī.
Andžana senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Varunas zilonis, digadža, kas sargā rietumus.
Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas.
vārmieši Senprūšu cilts, kas līdz 12. gs. dzīvoja tagadējās Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļrietumos, 1243. g. pakļāva krustneši.
Pētera akmens sens robežakmens, kas uzstādīts 14. gs. 1. pusē uz arhibīskapa un viņa vasaļu valdījumu robežas, tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie vecā Rīgas-Daugavpils ceļa, mežmalā, netālu no Pļaviņu ūdenskrātuves, garums - 2,6 m, platums - 2 m, augstums - 1,9 m; Stukmaņu Pētera akmens; Vaiķu dižakmens.
Sergemiten Sermites muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
Seckenhof Sesku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
Sietiņš Sietiņiezis Vaidavas pagastā.
Vellala Sietiņieža Velnala Vaidavas pagastā.
toea Sīknauda Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, kinas simtdaļa.
sene Sīknauda Samoa Neatkarīgajā Valstī, talas simtdaļa.
Vaucluse Sikšņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
Silamitītes strauts Silamītes strauts, Vaidavas pieteka.
Sila ezers Silezers, ezers Valkas pagastā.
Varaža Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zviergža-Varaža" nosaukuma variants.
Sinohlen Sinoles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
Freija Skandināvu mitoloģijā - auglības un mīlestības dieviete, viena no vāniem, Freira māsa. Saukta arī par Vanadisu.
Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē.
einheriji Skandināvu mitoloģijā - kritušie varoņi, kurus dievs Odins aicina uz Vallahu savā karadraudzē.
Asgarda Skandināvu mitoloģijā - vieta, kur mīt dievi; tā sasniedzama pa tiltu, ko sauc par Bifrostu varavīksni (citā versijā tilts Bivrests - varavīksne vai Piena Ceļš); viena no viskrāšņākajām zālēm tur ir Valhalla.
Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte.
Schreiten Skreites muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
Kolberg Skulberģu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā.
kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija Amerikas Savienotajās Valstīs, kas dibināta Tenesijā 1867. g. ar nolūku saglabāt balto virskundzību pār melnādainajiem.
Vašleja Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 25 m; Vāšleja; Vašlejas strauts.
Pulkaiņa upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri.
Pulkaiņu upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri.
Pulkaine Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri.
Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Smilten Smiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
varinieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Variņi" iedzīvotāji.
ūdrupēnieši Smiltenes novada Variņu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrupe" iedzīvotāji.
Karpmena drāmas trīsstūris sociālās mijiedarbības modelis, kas atspoguļo specifiskas destruktīvu attiecību lomas (Vainotājs, Glābējs un Upuris).
Vaccaria pyramidata Spānijas vakārijas "Vaccaria hispanica" nosaukuma sinonīms.
Vasko Nunjess de Balvoja spāņu konkistadors (Vasco Nunez de Balboa; ap 1475.-1519. g.), kurš 1510. g. nodibināja pirmo pastāvīgo eiropiešu apmetni Amerikas kontinentā, 1513. g. šķērsoja Panamas zemes šaurumu un kā pirmais eropietis nonāca Klusā okeāna krastā.
tehniskā apskate spēkratu un citu mašīnu regulāra pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību lietošanas kārtībai. Valsts tehnisko apskati veic noteiktā termiņā, līdz kuram ir atļauta šo mašīnu dalība satiksmē. Traktortehnikas tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektori, automobiļu un to piekabju tehnisko apskati - inspektori Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijās.
Baiļi Sporta un slēpošanas centrs Valmieras novada Kauguru pagastā pie Valmieras pilsētas austrumu robežas.
Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
Zviergža-Varaža Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvērgža-Varaža" nosaukuma variants.
Eichenangern Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
Konstanzenhof Stantes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
Halmaheras jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (indonēziešu val. "Laut Halmahera"), Moluku salās, starp Halmaheru, Vaigeo, Jefama, Bū u. c. salām, platība — 75000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 747 m, lielākais dziļums — 2072 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,5 m.
Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka.
SDR Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienība (angļu "Special Drawing Rights" - speciālās aizņemšanās tiesības).
Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse.
Ulpisch Stienes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Stienes pagastā.
Stirnu purvs Stirnas purvs Valmieras novadā.
Baužupīte Strīķupes labā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā.
Sturmezers Stūriņezers Valdgales pagastā.
Stūrīšu ezers Stūriņezers, ezers Valdgales pagastā.
Stūriņu ezers Stūriņezers, ezers Valdgales pagastā.
luri Sudānas nēģeru cilts Ugandā starp Alberta ezeru un Vadelaju.
Lungas upīte Supučupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā; Lungupīte.
Susta Suste, Vadakstes pieteka.
Šustupīte Suste, Vadakstes pieteka.
Zioren Svenas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
vakariņļaudis Svētā Vakarēdiena dalībnieki.
Svētā Komūnija Svētais Vakarēdiens; piedalīšanās Svētajā Vakarēdienā.
Neu-Salis Svētciema (arī Sveiciema) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
Vāļupīte Svētes ezera pieteka Dobeles novadā; Valupīte; Vālupīte.
Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats.
Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem.
ILS Šekelis; Izraēlas Valsts valūtas kods, sīknauda - agora.
baldriāns Šīs dzimtas ģints ("Valeriana"), >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
valsa Šīs dzimtas ģints ("Valsa"), no kuras Latvijā konstatēts 13 sugu.
valvāta Šīs dzimtas ģints ("Valvata").
varāni Šīs dzimtas ģints ("Varanus").
mellene Šīs ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā mellene.
Ziemeļvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā.
Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
Schluckum Šļukuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
Karabobo Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Carabobo"), administratīvais centrs - Valensija, platība - 4650 kvadrātkilometru, 2331600 iedzīvotāju (2010. g.).
Miranda Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Miranda" / Mirandas Bolivāra Valsts - "Estado Bolivariano de Miranda"), administratīvais centrs - Lostekesa, platība - 7950 kvadrātkilometru, 2988000 iedzīvotāju (2010. g.).
Vargasa Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Vargas"), Karību jūras piekrastē, administratīvais centrs - Lagvaira, platība - 1496 kvadrātkilometri, 340300 iedzīvotāju (2010. g.).
episkopālisms Tā Savienotajās Valstīs dēvē Anglikāņu baznīcu savienību.
valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
vasare Tādas govs vārds, kas dzimusi Vasarsvētkos.
vainižniecisks Tāds, kas raksturīgs Vainižu izloksnei; tāds, kas saistīts ar Vainižu izloksni.
Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
Lāzberģa pagasts tagadējā Alūksnes novada Mārkalnes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Valkas apriņķī).
Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī.
Taurkalnes pagasts tagadējā Valles pagasta nosaukums 1925.-1949. g., tolaik Bauskas apriņķa sastāvā.
Ārlavas pagasta teritorija tagadējais Ārlavas pagasts aizņem pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta, savukārt bijušā Ārlavas pagasta ziemeļu daļā izveidots Lubes pagasts, bet ziemeļrietumu daļā - Īves pagasts, neliela daļa pievienota Valdgales pagastam.
Vandzenes pagasta teritorija tagadējam Vandzenes pagastam ir pievienota daļa no pirmskara Laidzes un Upesgrīvas pagasta (Uguņciems), bet neliela bijušā Vandzenes pagasta teritorija (Garlene, Okte) iekļauta Laucienas pagastā.
WST Tala; Samoa Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - sene.
Vaļgaļenskaja Talsu novada Abavas (Valgales) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
sabilnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Sabiles Valgale", tagad - "Valgale" iedzīvotāji.
valgalnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Valgale" iedzīvotāji.
sasmacnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Valdemārpils" (bijusī "Sasmaka") iedzīvotāji.
sasmaknieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Valdemārpils" (bijusī "Sasmaka") iedzīvotāji.
valdemārpilnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Valdemārpils" iedzīvotāji.
Krepliņi Talsu novada lielciema Vandzene daļa, kas līdz 20. gs. vidum bija atsevišķs ciems un dzelzceļa stacija.
biksiņnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Biksiņi" iedzīvotāji.
cīruļnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji.
dreimaņnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreimaņi" iedzīvotāji.
ģibzdenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ģibzde" iedzīvotāji.
lielsalenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielsalas" iedzīvotāji.
lielsalnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielsalas" iedzīvotāji.
limbužnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Limbuži" iedzīvotāji.
mazandrejnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazandreji" iedzīvotāji.
mellmežnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mellmeži" iedzīvotāji.
norenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
ozolnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji.
Pobužmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums.
Pobužumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums.
pobužnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" iedzīvotāji.
puķkalnenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Puķkalni" iedzīvotāji.
pūņenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūņas" iedzīvotāji.
pūņpilnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūņupils" iedzīvotāji.
valdgalnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Valdgale" iedzīvotāji.
Talsu Valgale Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Valdgale" senāk lietots nosaukums.
vārpenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
Pūņmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums.
Pūņumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums.
mežmuižnieki Talsu novada Valgales pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
Dārtes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dārte" bijušais nosaukums.
dārtnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dārte" iedzīvotāji.
gartiltnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Gartilti" iedzīvotāji.
iģenieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Iģene" iedzīvotāji.
klāņnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Klānas" iedzīvotāji.
Klānas Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Klāņi" nosaukuma variants.
ķīvīšnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīvīši" iedzīvotāji.
lādzernieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Lādzere" iedzīvotāji.
pašķenieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķi" iedzīvotāji.
pūņenieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūņas" iedzīvotāji.
sēļciemnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" iedzīvotāji.
sēļnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" iedzīvotāji.
sēnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Sēnes" iedzīvotāji.
silainieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silaine" iedzīvotāji.
skreitnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Skreites" iedzīvotāji.
skretenieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Skreites" iedzīvotāji.
uguņnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Uguņi" iedzīvotāji.
Vandzenes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums.
Vandzenes vidusskola Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums.
Vandzenskaja Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wandsen Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Talsu-Tukuma Talsu-Tukuma pauguraine - Vanemas pauguraine.
ķīvīte Tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Vanellus vanellus"), zaļganmelns atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas.
katalāņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Valensijā, Baleāru s-s; nedaudz arī Francijā, Andorā, Itālijā; runā katalāņu valodā, ticīgie - katoļi.
valahu sacelšanās tautas sacelšanās Donavas kņazistēs (Valahijā, Moldovā) 1821.
jagnobi Tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Kalifornijas ieleja tektoniska ieliece Kordiljeros (angļu val. “California Central Valley”), starp Piekrastes grēdu un Sjerranevadas kalniem, ASV, garums — 800 km, platums — līdz 80 km, 20-160 m vjl.
Nāves ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka Mohaves tuksneša ziemeļos (angļu val. "Death Valley"), Lielā Baseina kalnienes dienvidrietumos, ASV, garums - 250 km, platums - 24 km, viena tuksnesīgākajām bezūdens ieplakām uz Zemes, astotā dziļākā pasaules sauszemes ieleja - 86 m zjl. (dziļākā Ziemeļamerikā); Detvelija.
Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis.
launteniss Teniss, ko spēlē zāles laukumā (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
antropozofija Teozofijas paveids - mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju.
Rujen-Torney Ternejas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
Tegasch Tiegažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
Toernishof Torņa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
ciborijs Trauks ar vāciņu, kurā uzglabā Svētā Vakarēdiena sakramenta maizi un no kura to izdala.
Trikaten Trikātas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers.
Trinitatis Trīsvienības svētdiena, svētdiena pēc Vasarsvētkiem.
Kragenhof Tūjas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
Taubenhof Tūjas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
vascenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Vaski" iedzīvotāji.
valdeķnieki Tukuma novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdeķi" iedzīvotāji.
valātnieki Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Valāti" iedzīvotāji.
Turneshof Turnas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas.
Diedeņu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība - 6,9 ha.
Elkuzemes dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 4,2 ha; Elkuzemes dzirnavezers; Pļaviņu dzirnavezers; Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers; Vaiņodes dzirnavezers.
Vaives dzirnavezers ūdenskrātuve Vaives lejtecē, Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha, garums — 350 m, lielākais platums — 70 m, lielākais dziļums — 2,7 m.
Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
Zvirgzdupīte ūdenstece Kocēnu pagastā, ietek Vaidavas ezera ziemeļu galā, garums - 7 km; Zvirgzdupe.
Vārdupe Ūdenstece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, ietek Vilgāles ezerā; Vardupe.
Ančku strauts ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Apes pagastā, Vaidavas labā krasta pieteka; Anīku strauts.
Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte.
Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci.
Benkavas grāvis ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā Benaišu strauta kreisā krasta pieteka.
Benaišu strauts ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes labā krasta pieteka.
Aunupīte ūdenstece Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā.
Brīnumupe ūdenstece Valmieras novada Kocēnu un Vaidavas pagastā, ietek Vaidavas ezerā.
Baložupe Ūdenstece Valmieras novada Rencēnu pagastā, Sedas kreisā krasta pieteka, garums - 14 km; Baložu upe; Rencēnu upe; Rencēnupe; Gaspaža; Dzirnavupe.
Dūre ūdenstece Valmieras novada Rencēnu un Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 12 km; Kalla; Kulla.
Pižuka dīķis ūdenstilpe Vaiņodes pagastā, platība - 19 ha.
Eriņu dīķis ūdenstilpe Valmieras novada Ķoņu pagastā, pie Rūjienas pilsētas robežas, platība — 2,8 ha.
Valaiņi Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" nosaukuma variants.
Valaini Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" nosaukums latgaliski.
Uguņu dzirnavezers Uguņezers Vandzenes pagastā.
Ubbenorm Umurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
Ubbenorm-Sarum Umurgas Sāruma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
Umurgas-Sārumu Umurgas-Sārumu pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā.
Ibdenhof Ungershof - Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā.
Puerkeln Ungurpils muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
Ungershof Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Omuļu pagastā.
Gaznī upe Afganistānā, Gardīzas labā satekupe, Gaznī un Vardakas vilajetā.
Šaiena Upe ASV ("Cheyenne River"), Vaiomingas un Dienviddakotas štatā, Misūri labā krasta pieteka.
Šari Upe Centrālajā Āfrikā, CĀR, Čadā, lejtecē Čadas un Kamerūnas robežupe (fr. val. "Chari"), garums - \~1400 km (kopā ar Vamu), veidojas satekot Bamingi un Gribingi, ietekot Čada ezerā, kopā ar Logoni veido kopēju deltu.
Pandža Upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai.
Vāla Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vaal"), Oranžas labā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Drakonu kalnos.
Dņepra Upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā.
Aksja Upe Grieķijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
Aiju upe Igaunijā (_Rõuge_), Veru apriņķī, izteka Hānjas augstienē, ietek Vagulas ezerā.
Prānhita Upe Indijā ("Prānhita"), Godāvari kreisā krasta pieteka, Mahāraštras un Āhndra Pradēšas štata robežupe \~250 km garumā, izveidojas Mahāraštras štatā, satekot Vardhai un Pengangai.
Kavarava Upe Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Klūtas labā krasta pieteka, iztek no Vakatipa ezera.
Klūta Upe Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos ("Clutha"), garums - 322 km, sākas Dienvidalpos pie Aspairinga kalna, tek caur Vanakas ezeru, Otagas plato vietām aizā, ietek Klusajā okeānā.
Sentmērisa Upe Kanādā un ASV ("Saint Marys"), šo valstu robežupe, garums - 112 km, iztek no Augšezera Vaitfiša līča, ietek Hūrona ezra Nortčenela šaurumā.
Freizera Upe Kanādas rietumos (angļu val. "Fraser"), garums - 1310 km, sākas Klinšu kalnos, pie Vankūveras ietek Klusā okeāna Džordžijas šaurumā.
Ustja Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos.
Pola Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, garums - 267 km, sākas Valdajas ziemeļrietumu nogāzē (Tveras apgabalā), ietek Ilmeņa ezerā.
Tara Upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
Čižapka Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka.
Ņuroļka Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka.
Čertala Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka.
Jagiļjaha Upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka.
Agitka upe Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidu daļā, Vagajas labā krasta pieteka.
Parabeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai.
Msta Upe Krievijā, Tveras un Novgorodas apgabalā, garums - 445 km, iztek no Mstino ezera Valdaja augstienes ziemeļaustrumos, ietek Ilmeņa ezerā.
Nilga Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka.
Uva Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka.
Volga Upe Krievijas Eiropas daļā (garākā Eiropa), garums - 3530 km, sākas Valdaja augstienē, ietek Kaspijas jūrā.
Oma Upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska.
Koļikjegana Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
Kulinigola Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
Sabuna Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
Dursupe Upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva.
Ančupīte Upe Latvijā, Valmieras novada Ēveles pagastā, Šūnupes kreisā krasta pieteka.
Ārņupīte Upe Latvijā, Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas labā krasta pieteka.
Andrupe Upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte.
Glomma Upe Norvēģijas dienvidos, garums - 587 km, divi ūdenskritumi (Vammafoss - 31 m un Sarpfoss - 21 m), iztek no ezera Skandināvijas kalnos, ietek Skagerakā.
Lāčupīte Upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka.
Čarna Struga upe Polijā ("Czarna Struga"), Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka.
Lisvarta Upe Polijā ("Liswarta"), Silēzijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka.
Nera Upe Polijā ("Ner"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 126 km.
Noteca Upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru.
Obra Upe Polijā ("Obra"), Lielpolijas un Lubušas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 173 km.
Prosna Upe Polijā ("Prosna"), Opoles, Lodzas un Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 229 km.
Vidavka Upe Polijā ("Widawka"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 103 km.
Velna Upe Polijā, Lielpolijas un Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 117 km.
Ožica Upe Polijā, Mazovijas un Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka, garums - 146 km.
Omuleva Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Mazovijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka.
Pisa Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka.
Pisa Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Linas labā krasta pieteka.
Lina Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km.
Vengorapa Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe.
Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute.
Pčiņa Upe Serbijā un Ziemeļmaķedonijā ("Pčinja"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 122 km.
Kavrjela Upe Spānijā ("Cabriel"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka, garums - 218 km.
Magre Upe Spānijā ("Magre"), Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka.
Hukara Upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī.
Turija Upe Spānijas austrumos, garums - 243 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūrā pie Valensijas.
Varzoba Upe Tadžikistānā ("Varzob"), Kofarnihonas labā krasta pieteka.
Kizilsu Upe Tadžikistānā, Pjandžas labā krasta pieteka, garums - 235 km, sākas Vahšas grēdas dienvidu nogāzē.
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce.
Zala Upe Ungārijā ("Zala"), Vašas un Zalas meģē, ietek Mazajā Balatonā.
Hāfele Upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m.
Omuļupe Upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km.
Seda upe Valkas un Valmieras novadā, vidustecē nepilnu 18 km posmā ir šo novadu robežupe, garums - 62 km, kritums - \~8,5 m, sākas dumbrainā mežā \~4 km uz dienvidaustrumiem no Valkas, ietek Burtniekā.
Ēķinupe upe Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezera dienvidu galā, garums - 16 km; Eikinupe; Eiķenu upe; Ēķene; Eiķinupe; Ēķina.
Anuļa Upe Valmieras novada Kocēnu pagastā, Jumāras kreisā satekupe, garums - 16 km.
Rūja upe Valmieras novadā, iztek no Ruhijerva ezera Igaunijā, garums - 77 km, (Latvijā 72 km, 2 km Latvijas un Igaunijas robežupe), kritums - 40 m, ietek Burtniekā.
Amudarja Upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā.
Bregalnica Upe Ziemeļmaķedonijā ("Bregalnica"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 184 km.
Crna Upe Ziemeļmaķedonijā ("Crna reka"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 201 km.
Treska Upe Ziemeļmaķedonijā ("Treska"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 112 km.
Vardara Upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
Zasipka Upīte starp Krivoje un Varnaviču ezeru Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Vonogi Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants.
Orgishof Urgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā.
Čehovice Ursus - pilsēta Polijā, tās nosaukums līdz 1954. g., kopš 1977. g. tā ir Varšavas pilsētas rajons.
Uguņezers Uz Grīvas upes uzpludināts dzirnavezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 17,9 ha.
Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers.
Dārtes ezers uzpludināts uz Grīvas upes Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 6 ha; Dārtes dzirnavu ezers.
Dikļu dzirnavezers uzpludināts uz Mazbriedes upes Valmieras novada Dikļu pagastā, platība — 4,6 ha; Dzirnavu ezers.
Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers.
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers.
Vecpils dzirnavezers uzpludināts uz Vaipas upes Kazdangas pagastā, platība — 1,2 ha.
Īvandes dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ēdolē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 10 ha.
Ēdoles dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ventspils novada Ēdoles pagastā, platība — 9,3 ha; Ēdoles dzirnavu dīķis.
Mežzīles dzirnavezers uzpludināts uz Vardenes upes Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 13 ha; Mežzīļu dzirnavezers; Dzirnavezers.
Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers.
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks.
Siliņa Užavas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km; Siliņu upe; Valka.
Planīcas upe Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās augštecē.
Ēdole Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē.
Lanka Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē.
vabda Vaba - miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
starpiņš Vaba.
stāvpina Vaba.
Wabol Vabales muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
griezējs Vabole smecernieku dzimtā; vabolīte dēj oliņas ābeļu jaunos dzinumos, tos aizgraužot, kāpuri barojas no atmirušo dzinumu audiem.
silfīda Vabole, kas aprok savu barību - beigtu dzīvnieku līķus; kapracis (2).
bombardieris Vabole, kas pašaizsardzības nolūkā izšļāc kodīgu šķidrumu.
tēkainis Vabole, kukainis.
babulis Vabole.
bambala Vabole.
bambaļa Vabole.
bambale Vabole.
bambāle Vabole.
bambalis Vabole.
bambālis Vabole.
bambals Vabole.
bambele Vabole.
bambule Vabole.
bambulis Vabole.
bambuls Vabole.
degučnieks Vabole.
koleoptera Vabole.
svebele Vabole.
vabaļa Vabole.
vabale Vabole.
vabals Vabole.
vabele Vabole.
vābole Vabole.
vabolis Vabole.
vabule Vabole.
vabulis Vabole.
vagals Vabole.
vagolis Vabole.
vagulis Vabole.
vaguls Vabole.
vambale Vabole.
vambole Vabole.
vambulis Vabole.
vibaļa Vabole.
Vabulīts Vaboles ezers Murmastienes pagastā.
Osais Stiurs Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Asaisstūris" nosaukuma variants.
Osais Styurs Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Asaisstūris" nosaukums latgaliski.
Meža Skuķieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Inikši" bijušais nosaukums.
kļockieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" iedzīvotāji.
Mozie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums latgaliski.
Mazie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums.
Kokanīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokinišķi" nosaukuma variants.
Kuokanīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokinišķi" nosaukuma variants.
krogasētieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Krogasēta" iedzīvotāji.
Krūgasola Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Krogasēta" nosaukuma variants.
Kucyni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kucini" nosaukums latgaliski.
Kļocki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lielās Kļockas" nosaukuma variants.
Lielie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Vaideri" nosaukuma variants.
Lelī Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Vaideri" nosaukums latgaliski.
Malinavka Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Maļinavka" nosaukuma variants.
Kļocki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Kļockas" nosaukuma variants.
Zemļinski Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ratnieki" bijušais nosaukums.
motivānieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Motivāni" iedzīvotāji.
Muotyvāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Motivāni" nosaukums latgaliski.
Orbeidāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukuma variants.
Uorbeidāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukums latgaliski.
Ūtri Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vingri" nosaukums latgaliski.
Petiniški Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Petuniški" bijušais nosaukums.
Pyrmī Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vingri" nosaukums latgaliski.
Prīdes Sloboda Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priedes Sloboda" nosaukuma variants.
Prīdis Sloboda Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priedes Sloboda" nosaukums latgaliski.
Ignatāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" bijušais nosaukums.
Ritini Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" nosaukums latgaliski.
Rukuonīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukuma variants latgaliski.
Rukonīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukuma variants.
Rukuoniški Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukums latgaliski.
Sarkaņsola Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants.
Sarkani Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski.
Sauškolns Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Saušukalns" nosaukuma variants.
Seili Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski.
stalīdzānieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" iedzīvotāji.
Staleidzāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukuma variants.
Stībreņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stiebriņi" nosaukuma variants.
Stībreni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stiebriņi" nosaukums latgaliski.
stupinieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" iedzīvotāji.
Stūpeņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants.
Stūpeni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski.
Svieteņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
Svieteni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
Ūglinīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Uglinieki" nosaukuma variants.
vabolieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Vabole" iedzīvotāji.
Vabale Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Vabole" nosaukuma variants.
Zascenku Uorbeidāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Orbidāni" nosaukums latgaliski.
Lapsinīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaideri" bijušais nosaukums.
Zascenku Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaideri" bijušais nosaukums.
Zascenku Vaikulīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaikuļāni" bijušais nosaukums.
Lelī Mukuoni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mukāni” nosaukums latgaliski.
Līpys Mukuoni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Liepu Mukāni” nosaukums latgaliski.
Mazie Ratnīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Ratnieki” nosaukuma variants.
Mozī Ratnīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Ratnieki” nosaukums latgaliski.
Zascenku Orbeidāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Zascenku Orbidāni” nosaukuma variants.
coleoptera Vaboles.
ķirmeļi Vabolīšu dzimtas kukaiņi, 5-6 mm garu ķermeni, grauž koksni, labprātāk lapu koku, veido alas koksnē, arī mēbelēs.
grieta Vabolīte, mārīte.
grietiņa Vabolīte, mārīte.
macrochelidae Vaboļbērnu dzimta.
geholapsis Vaboļbērnu dzimtas ģints.
holostaspella Vaboļbērnu dzimtas ģints.
macrocheles Vaboļbērnu dzimtas ģints.
melnulis Vaboļu dzimta ("Tenebrionidae"), kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem, \~17000 sugu, Latvijā - \~30 sugu.
orchessidae Vaboļu dzimta, kurā dažkārt nodala piepjkaruļnieku ģinti.
šaurspārņi Vaboļu dzimta, pie kuras pieder garas, šauras, parasti spilgtas, vaboles ar mīkstiem, šauriem virsspārniem; šīs dzimtas vaboles.
melmeļi Vaboļu dzimta.
kalējiņš Vaboļu dzimtas "Elateridae" nosaukums tautā, \~7000 sugu; sprakšķis; knikšķis.
niedrskrējējs Vaboļu dzimtas ģints ("Odacantha"), Latvijā konstatēta 1 suga.
degunradzīši Vaboļu ģints, tēviņam vidū uz galvas līks atpakaļvērsts rags.
attagenus Vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints.
dermestes Vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints.
dīķeniece Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints ("Colymbetes").
peļķeniece Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints ("Laccophilus").
acilius Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints.
hygrotus Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints.
praulenis Vaboļu kārtas briežvaboļu dzimtas vairākas sugas.
mitriniece Vaboļu kārtas dīķvaboļu dzimtas ģints ("Hydrocus"), ko dažkārt iekļauj arī ūdensmīļu dzimtā.
dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns.
pūkdumbrene Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Eubria"), \~200 sugu, dažkārt to mēdz nodalīt atsevišķā dzimtā ("Eubriidae").
lēcējdumbrainis Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Scirtes"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis 3,0-3,5 mm garš, gandrīz apaļš, bieži sastopamas lielos baros uz ūdensaugiem.
trūdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Aderidae"), 700 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 2-3 mm garš, sastopamas zem trūdošām augu atliekām, zem koku mizas.
praulvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Alleculidae"), 7-15 mm garu, ovālu, plakanu ķermeni, krāsa - dzeltena līdz brūna un melna, 2400 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu.
ložņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Anthicidae"), 2900 sugas, Eiropā konstatētas 235 sugas, Latvijā maz pētīta, konstatētas \~9 sugas, vaboles ķermenis šaurs, cilindrisks vai plakans, 2-5 mm garš, galva ar izteiktu kakla pāreju, sastopamas trūdošās augu atliekās, zemsegā, zāģskaidās.
apions Vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae", pēc senākas klasifikācijas bija iekļauta smecernieku dzimtā kā āboliņu smecernieku ģints "Apion"), Latvijā maz pētīta, >60 sugu, līdz 5 mm garumā, bumbierveidīgas vaboles, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus, sēklas.
tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas.
piepjēdis Vaboļu kārtas dzimta ("Biphyllidae"), maz pētītas vaboles ar brūnganmelnu 3-3,3 mm garu ķermeni, kas blīvi klāts ar matiņiem.
aveņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Byturidae"), 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parasti ziemo augsnē zem aveņu krūmiem u. c., izlido pavasarī, dēj olas aveņu ziedos.
mizmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Boridae"), iegarens, tumšbrūns, spīdīgs ķermenis, sastopami zem dažādu koku mizas, Latvijā konstatēta 1 suga.
māņmizvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Bothrideridae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
krāšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Buprestidae"), metāliski mirdzoša vabole, >13000 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
koksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Cerambycidae"), kuru kāpuri pārtiek no koksnes, \~27000 sugu, Latvijā konstatētas 102 sugas; ūsaiņu dzimta.
mizvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Cerylonidae"), dzīvo zem koku mizas, 1,8-2,5 mm garš saplacināts ķermenis; Latvijā konstatētas 5 sugas.
gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā.
lapgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Chrysomelidae"), sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas, \~35000 sugu, Latvijā konstatēts \~340 sugu.
pundurspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Cybocephalidae"), 0,9-1,5 mm garas vaboles puslodveidīgu, kailu ķermeni, plēsīgas, pārtiek no bruņutīm, Latvijā atrasta 1 suga, iespējams, ka ir vēl 1-3 sugas.
ķirpis Vaboļu kārtas dzimta ("Ciidae syn. Cisidae"), >250 sugu, Latvijā 11 sugas, vaboļu ķermenis 1-3,5 mm garš, sastopami piepēs, dažreiz arī mizgraužu ejās.
rituļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Clambidae"), līdz 1 mm garas vaboles, kas spēj saritināties ritulī, >70 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
skudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Cleridae"), 3700 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu.
spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē.
plakņi Vaboļu kārtas dzimta ("Cucujidae"), kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu; plakaņi.
smecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Curulionidae"), kurā ietilpst sīki vai nelieli, retāk vidēji lieli augēdāji kukaiņi, kam ir raksturīgs smeceris, >50 tk sugu, Latvijā konstatētas >350 sugas, bet to skaits varētu būt divreiz lielāks, jo maz pētīta.
sakņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Dascillidae"), 250 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem.
ādgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Dermestidae"), kuras kāpuri pārtiek, piemēram, no ādas, vilnas, >1000 sugu, Latvijā vairāk nekā 20 sugu un to skaits gandrīz katru gadu palielinās.
airvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae"), ūdenskukainis, vaboles un kāpuri plēsīgi, pasaulē >3200 sugu, Eiropā 300 sugu, Latvijā varētu būt >120 sugu; ūdensvaboļu dzimta.
gliemežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Drilidae"), \~200 sugu, Eiropā konstatēts 18 sugu, Latvijā iespējams ir 1-2 sugas, ķermenis melns, izstiepts, maz hitinizēts, 4,5-11 mm garš, kāpuri attīstās gliemežos.
dīķnagaine Vaboļu kārtas dzimta ("Dryopidae syn. Parnidae"), nelielas, 1-9 mm garas vaboles, dzīvo stāvošu un tekošu ūdeņu piekrastes joslā starp ūdensaugiem, pārvietojas pieķeroties pie augiem ar nadziņiem, zināmas \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas; pieturniece.
sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu.
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
piepjmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Endomychdae"), dažādas krāsas vaboles 1-6 mm garumā, bieži plankumainas, >1400 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
piepjvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Erotylidae"), 2,2-6,5 mm garas vaboles zilu vai melnu virspusi ar sarkanīgiem plankumiem, segspārni ar gareniskām punktu rindām; >2300 sugu, Latvijā konstatētas >8 sugas.
māņsprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Euchnemidae syn. Melasidae"), maz pētīta, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas \~7 sugas, vaboļu ķermenis 4-9 mm garš, cilindrisks, gk. melns, attīstās gk. lapkoku koksnē un ar to arī barojas.
kūleņotājvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Eucinetidae"), 30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
krastvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Georyssidae"), 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
virpuļotājs Vaboļu kārtas dzimta ("Gyrinidae"), kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles, gk. tropos >820 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu; virpuļotājvabole.
peldvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Haliplidae"), dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, 185 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu.
dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš.
slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
strautvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydraenidae"), >900 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, iegarens vai plati ovāls, dzīvo dažādos ūdeņos, arī peļķēs un sāļūdeņos.
dīķvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrochidae"), vaboļu ķermenis iegarens 2-4 mm garš, uz segspārniem 10 gareniskas punktu rindas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, Latvijā maz pētītas, konstatētas 4 sugas; mitriniece.
ūdensmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrophilidae"), pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos; šīs dzimtas vaboles, >2200 sugu, Latvijā konstatētas >65 sugas.
strupvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Histeridae"), līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem, >3800 sugu, Latvijā konstatētas 53 sugas.
putekšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Kateretidae"), 1,5-2,8 mm garas vaboles, segspārni īsi, nenosedz vēdera galu, taustekļi ar divposmainu vai trīsposmainu vālīti, sastopamas uz augu ziediem, Latvijā konstatētas 9 sugas.
līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi.
sarvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lagriidae"), Latvijā konstatēta 1 suga; pūkainīšu dzimta.
spīdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lampyridae"), \~2000 sugu, vairākums no tām siltās zemēs; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas, no kurām vietām sastopams parastais jāņtārpiņš, retāk mazais jāņtārpiņš.
sēņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Lathridiidae"), vaboļu ķermenis 0,8-3 mm garš, plakans ar dziļām rievām, klāts ar matiņiem, visbiežāk tumšs, pārtiek gk. no dažādām sēnēm, biežāk no pelējumsēnēm vai piepēm, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
blusvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Leptinidae syn. Platypsyllidae"), pasaulē konstatēts 10 sugu, Eiropā - 4 sugas, Latvijā - 1 suga, vaboļu ķermenis saplacināts, 2-2,5 mm garš, dzeltenbrūns, galva ar sānu izaugumiem, uz pieres neliela dzelkšņu rinda, bebru parazīti.
sarkanspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Lycidae"), \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, plakans, melns, segspārni sarkanīgi.
kokurbis Vaboļu kārtas dzimta ("Lymexylonidae"), 75 sugas, Latvijā 3 sugas, vaboļu ķermenis 6-18 mm garš, maz hitinizēts, galva liela, segspārni bez epipleirām.
kailvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Liodidae syn. Anisotomidae"), \~500 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu, ķermenis ovāls vai apaļš, stipri izliekts, virspuse kaila, dzīvo sēnēs.
briežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lucanidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 10-80 mm) kukaiņi, >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem.
eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm.
māņīsspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Micropeplidae"), ķermenis šaurs 1,0-2,5 mm garš, satopamas trūdošās augu atliekās, trūdošā koksnē, dzīvnieku ekskrementos un citur, Latvijā maz pētītas, konstatētas 2-3 sugas.
skudrvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Monotomidae"), ķermenis neliels, izstiepts, 1,3-3 mm garš, sarkandzeltens līdz brūnmelns, dzīvo gk skudru pūžņos, Latvijā maz pētīta, konstatētas 3 sugas.
smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem.
spīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Nitidulidae"), neliela, 2-3 milimetrus gara, parasti spīdīga, vabole, \~2600 sugas, daudzas derīgas, jo pārtiek no kaitēkļu kāpuriem, kūniņām un oliņām, Latvijā konstatēts >80 sugu.
ezervabole Vaboļu kārtas dzimta ("Noteridae"), kas senāk bija iekļauta airvaboļu dzimtā kā ģints "Noterus", Latvijā konstatētas 2 sugas.
māņkoksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Oedemeridae"), 800 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis šaurs, garens, maz hitinizēts, sastopamas gk. uz ziediem; šaurspārņu dzimta.
trūdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Orthoperidae syn. Corylophidae"), pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un sēņotnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml., 425 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
asmalis Vaboļu kārtas dzimta ("Ostomidae syn. Peltidae"), plēsīgas vaboles, daudzas iznīcina mizgraužus un to kāpurus, Latvijā konstatētas \~6 sugas.
gludvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Phalacridae"), 550 sugas, Eiropā konstatēts 50 sugu, Latvijā - 10 sugu, vaboļu ķermenis stipri izliekts, ovāls, gluds, 1-3 mm garš, kāpuri attīstās ziedpumpuros vai sēklās.
ugunsvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pyrochroidae"), 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis plakans, pakaļgalā paplatināts, segspārni sarkani, kāpuri attīstās zem lapkoku mizas, trūdošā koksnē.
praulmīļi Vaboļu kārtas dzimta ("Pythidae"), Latvijā konstēta 1 suga ("Pytho depresus"), 7-16 mm garas vaboles ar plakanu, kailu ķermeni, segspārni ar rievām, melni, violeti vai rūsganbrūni, sastopami zem skuju koku mizas, izcirtumos un kokzāģētavās zem baļķiem.
vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē.
spalvspārnītis Vaboļu kārtas dzimta ("Ptiliidae"), \~600 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, mazākās Latvijas faunas vaboles, ķermenis 0,3-1,2 mm garš, sastopamas dažādās trūdvielām bagātās vietās, pārtiek no sēņu sporām.
zaglītis Vaboļu kārtas dzimta ("Ptinidae"), nelielas vaboles (ķermeņa garums - 1,5-5 mm), pārtiek no augu un dzīvnieku izcelsmes barības, bojā ādas, graudu izstrādājumus, drēbes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās.
māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās.
māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
smailvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scaphidiidae"), >50 ģinšu, >760 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 1-7 mm garš, kails, spīdīgs, zilganmelns vai brūnganmelns, dažām sugām ar oranžiem plankumiem, attīstās trūdošā koksnē, piepēs.
skarabejs Vaboļu kārtas dzimta ("Scarabaeidae"), kurā apvienotas vaboles, kam raksturīgi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plāksnīšveida vālīte, tiek iedalīta daudzās apakšdzimtās, >2000 sugu, Latvijā - 90 sugu (neskaitot mūmijvaboles, ko arī dažkārt iekļauj skarabeju dzimtā).
pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
gremzdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Scolytidae syn. Ipidae"); sīkas 2-4 mm garas vabolītes, kas zem koku mizas veido ejas un ir vienas no mežu lielākajiem postītājiem, >5000 sugu, Latvijā konstatētas 58 sugas.
karuļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scraptiidae syn. Anaspidae"), \~200 sugu, dažkārt iekļauj smailvēderu dzimtā kā ģinti "Anaspis", Latvijā konstatēta 1 suga.
kapračvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silphidae"), plakanas 4-40 mm garas vaboles, pārtiek no beigtiem dzīvniekiem, 350-500 sugu., Latvijā konstatēts \~20 sugu; līķvabole.
šaurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silvanidae"), ķermenis šaurs, garens, 2-4,5 mm garš, dzeltens līdz brūnmelns, Latvijā konstatētas 6 sugas.
dūņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Spercheidae"), 5 sugas, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga, vaboles ķermenis stipri izliekts, 5-7 mm garš, sastopamas stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu krastos, zem izskalojumiem vai mitrā augsnē.
punktvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu.
piepjgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Sphindiidae"), maz pētītas vaboles ar melnu vai tumšbrūnu ķermeni 1-2 mm garumā, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga - "Sphindus dubius".
īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta ("Staphylinidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni, \~30000 sugu, Latvijā maz pētīta, iespējams, ka varētu atrast \~400 sugu; šīs dzimtas vaboles.
piepjložņi Vaboļu kārtas dzimta ("Tetratomidae"), rūsganbrūnas 3-4 mm garas vaboles ar tumšbrūniem vai melniem segspārniem, Latvijā maz pētītas, konstatēta 1 suga, iespējams, ka ir vēl 1 suga.
lēcējvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Throscidae syn. Trixagidae"), 230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, 1,5-5 mm garš, sastopamas gk. mežos vecu koku stumbros un celmos, jūras krastā zem izskalojumiem, pārlidojumu laikā - zālē.
mūmijvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Trogidae"), vaboles ar melnu, ovālu, virspusē izliektu ķermeni, ap 5-13 mm garumā; Latvijā konstatētas 2 sugas.
māņasmalis Vaboļu kārtas dzimta ("Trogositidae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kapucķirmis Vaboļu kārtas dzimta (Bostrychidae"), \~500 sugu, Eiropā konstatēts 30 sugu, Latvijā - 1-2 sugas, vaboļu ķermenis cilindrisks, 4-5 mm garš, attīstība saistīta ar koku mizu.
limnichidae Vaboļu kārtas dzimta, kurā daži zinātnieki nodala ģintis "Limnicus" un "Pelochares" no apaļvaboļu dzimtas.
graudeņi Vaboļu kārtas dzimta, mazas, veiklas, labi lidojošas vabolītes, izplatītas Eiropā un Amerikā.
spalvspārņvabole Vaboļu kārtas dzimta, vismazākās vaboles (0,25-1,2 mm garas), pakaļspārni atgādina putna spalvu; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
ēnvaboles Vaboļu kārtas ēnmīļu dzimta ("Melandryidae syn. Serropalpidae"), 560 sugu, Latvijā konstatēts 18-20 sugu, tās samērā maz pētītas; vaboļu ķermenis iegarens, 2-16 mm garš, segspārni ar smalkiem matiņiem, bieži spīdīgi.
lūksngrauzis Vaboļu kārtas gremzdgraužu dzimtas 2 ģintis ("Tomicus" un "Hylesinus"), sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes, Latvijā konstatētas 2 sugas.
dižīsspārnis Vaboļu kārtas īsspārņu dzimtas ģints ("Emus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
aleochara Vaboļu kārtas īsspārņu dzimtas ģints.
bledius Vaboļu kārtas īsspārņu dzimtas ģints.
anisotomidae Vaboļu kārtas kailvaboļu dzimtas "Liodidae" nosaukuma sinonīms.
līķvabole Vaboļu kārtas kapračvaboļu dzimta ("Silphidae"), kukainis, kas parasti pārtiek no beigtiem dzīvniekiem; visā pasaulē, gk. mērenajā joslā >350 sugu, Latvijā 19 sugu.
anaspidae Vaboļu kārtas karuļvaboļu dzimtas "Scraptiidae" nosaukuma sinonīms.
stublājgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas 2 ģintis ("Agapanthia" un "Phytoecia").
celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas.
dižkoksngrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas grupa.
malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
aromia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints.
agapanthia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas viena no 2 stublājgraužu ģintīm.
anobiidae Vaboļu kārtas ķirmju dzimta.
anobium Vaboļu kārtas ķirmju dzimtas ģints.
spradzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Halticinae"), neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša vabole, kas spēj tālu lēkt, Latvijā konstatēts >110 sugu; zemes blusa.
kārklgrauzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints ("Phratora").
agelastica Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints.
kapracis Vaboļu kārtas līķvaboļu dzimtas ģints ("Nicrophorus"), pārtiek no kritušiem dzīvniekiem, bieži vien vispirms cenšoties tos ierakt zemē, Latvijā konstatētas 7 sugas.
anthicidae Vaboļu kārtas ložņvaboļu dzimta.
adalia Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints.
anatis Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints.
harmonya Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints.
semiadalia Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints.
subcoccinella Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints.
blaps Vaboļu kārtas melnuļu dzimtas ģints.
kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem.
anthribus Vaboļu kārtas platsmeceru dzimtas ģints.
platystomos Vaboļu kārtas platsmeceru dzimtas ģints.
alleculidae Vaboļu kārtas praulvaboļu dzimta.
acanthoscelides Vaboļu kārtas sēklgraužu dzimtas ("Bruchidae") ģints.
sīksarainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Cortiarina"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermenis 1,0-1,9 mm garš, iegarens, sastopami zemsegā, zālē, uz sēnēm.
sarainīši Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Corticaria"), vaboles ar iegarenu 1,5-3 mm garu brūnu vai melnu ķermeni, dzīvo uz piepēm u. c. sēnēm, pūstošos kokos, skudru pūžņos, Latvijā konstatētas 9 sugas.
krokainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Enicmus"), Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu kermenis 1,0-2,2 mm garš, plakans, brūns līdz brūnganmelns, sastopami uz piepēm u. c. sēnēm, putnu ligzdās, kūtīs (uz pūstošām organiskām atliekām).
bambals Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), vaboles ar neveiklu, stipri velvētu ķermeni, Latvijā konstatētas 6 sugas.
mēslenis Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Onthophagus"), plaši izplatītas rajonos ar siltu, sausu klimatu, Latvijā konstatētas 6 sugas, no kurām lielākā daļa ir ļoti reti sastopamas.
amphimallon Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints.
anomala Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints.
dynastes Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints.
zvīņvabole Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas rožvaboļu apakšdzimtas ģints ("Hoplia").
potosia Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas rožvaboļu apakšdzimtas ģints.
plākšņtaustekleņi Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas senāks nosaukums.
skrejvabolīte Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Bembidion"), gandrīz 1000 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu, plēsīgas, pārtiek no citiem kukaiņiem, to olām, kāpuriem.
laukskrējējs Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Harpalus"), zināms >350 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, 4,5-16 mm garš, sastopamas agrocenozēs, pļavās, mežos.
ķīļgalvis Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Notiophilus"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
natiophilus Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints.
apion Vaboļu kārtas smecernieku dzimtas āboliņu smecernieku ģints, kas pēc jaunākās klasifikācijas veido atsevišķu apionu dzimtu.
cryptorrhynchus Vaboļu kārtas smecernieku dzimtas ģints.
kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas.
ziedspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Meligethes"), vaboles ķermenis neliels, ieapaļš, melns vai melnbrūns, dažām sugā ar zaļganu spīdumu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
piepjspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Pocadius"), Latvijā konstatēta 1 suga.
agriotes Vaboļu kārtas sprakšķu dzimtas ģints.
ampedus Vaboļu kārtas sprakšķu dzimtas ģints.
bitoma Vaboļu kārtas spraugložņu dzimtas ģints.
ahasverus Vaboļu kārtas šaurvaboļu dzimtas ģints.
apoderus Vaboļu kārtas tinējsmecernieku dzimtas ģints.
aderidae Vaboļu kārtas trūdvaboļu dzimta.
aderus Vaboļu kārtas trūdvaboļu dzimtas ģints.
cigārtinēji Vaboļu kārtas, smecernieku dzimtas apakšdzimta ("Rhynchitinae") ar taisniem galvas taustekļiem un garu tievu smecerveidīgu galvu.
aphthona Vaboļu klases lapgraužu dzimtas spradžu apakšdzimtas ģints.
koleopterologs Vaboļu pētnieks.
Vabulīša Vabulīša ezers - Vabulītis Vietalvas pagastā.
Baltažu ezers Vabulītis, ezers Vietalvas pagastā.
Stasi Vācu "Staatssicherheitsdienst" (Valsts drošības dienests) -- bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības spēki, Padomju Savienības VDK analogs; StaSi.
ajoki Vačoki - tauta Angolā.
bačoki Vačoki - tauta Angolā.
ciboki Vačoki - tauta Angolā.
valveni Vačokvu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Angolas ziemeļaustrumos un vidienē, valoda pieder pie bantu saimes.
nodaļa Vada apakšvienība; atsevišķa organizēta cīnītāju (neliela) grupa.
Vada Vada ezers - Ruckas ezers Stalbes pagastā.
vadnieks Vada komandieris.
sprūksts Vada velkamā daļa, ko met ap striķi.
Vadaiņa Vadaiņa ezers - Vadainis Zvārtavas pagastā.
pārsavadāties Vadājot (iedzīvi), pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
ievadāt Vadājot ievilināt (kur iekšā).
ievadāt Vadājot ievingrināt iešanā (piemēram, kastrētu zirgu).
izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas daudzās vai visās vietās).
Vadakstis Vadakste, Ventas pieteka.
Waddax Vadakste.
Mežupe Vadakstes kreisā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes pagastā, augštece Lietuvā (Miežupis), lejtecē robežupe.
Līgotne Vadakstes kreisā satekupe Vītiņu pagastā, garums - 10 km.
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe.
Pestīle Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Zaņas pagastā, garums - 9 km.
Rīkststrauts Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, garums - 3 km; Rīka strauts.
Burbulis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 4 km; Burbuļstrauts; Burbuļu strauts.
Suste Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 17 km, kritums - 13 m; Susta; Šustupīte.
Ezere Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, tek caur Svētaiņu un Ķerkliņu ezeru, garums - 64 km, kritums - 63 m; Ezera; Ezerupe.
Bernātu grāvis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā.
Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna.
Dienvidkurzemes zemiene Vadakstes līdzenums, dabas apvidus Viduslatvijas zemienes galējos dienvidrietumos.
Waddax Vadakstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
identificēšana Vadāma objekta vai procesa modeļa izveidošana.
identifikācija Vadāma objekta vai procesa modeļa izveidošana.
handlings Vadāmība (angļu "handling").
paraglaiders Vadāms izpletņveida lidaparāts.
dirižabls Vadāms, stūrējams gaisa kuģis; dirižablis.
skibobs Vadāms, velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
algoritmizēšana Vadāmu procesu (domāšanas, ražošanas) matemātisko modeļu izstrādāšana.
vadināt Vadāt (1).
apvadāt Vadāt apkārt.
apvadīt Vadāt apkārt.
vazināt Vadāt, likt iet (kur, uz kādu vietu, kam līdzi).
vedalēt Vadāt.
vodot Vadāt.
vadāksnis Vadātājs (2).
vadāznis Vadātājs (2).
naģis Vadātājs jeb gars, kas maldina ceļinieku.
prozekutors Vadātājs, sūdzētājs.
blods Vadātājs.
blūds Vadātājs.
vadula Vadātājs.
vadulis Vadātājs.
vaduls Vadātājs.
traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
eistēle Vadaudu gredzens, kas sastāv no atsevišķiem vadu kūlīšiem.
vadāties Vadēties.
žultsvadi Vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā; žults izvadceļi.
rektorāts Vadība (augstākajā mācību iestādē), kuras priekšgalā ir rektors.
koleģialitāte Vadība, ko realizē kolēģija (1); attiecīgā vadības forma.
rokvadība Vadība, ko veic ar rokām; manuālā vadība.
duālvadība Vadība, kurā vadošajai iedarbei ir divējādi uzdevumi: vadības objektu pētīšana un to pārveidošana vajadzīgajā stāvoklī.
priekšsēdība Vadība, priekšsēdētāju kopums.
vadonība Vadība, vadības realizācija, parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi sabiedrībā.
priekšniecība Vadība, vadītāju kopums (iestādē, uzņēmumā).
virsība Vadība, valdība.
spice Vadība; vadītājs.
priekšgals Vadībā.
MIS Vadības informācijas sistēma (angļu "Managrenent Information System"; WHO MIS).
konsole Vadības pults.
rakstatgrieze Vadības rakstzīme, kas kursoram vai printerim dod rīkojumu atgriezties aplūkojamās rindiņas sākumā.
rindpadeve Vadības rakstzīme, kas ziņo printerim, ka tam jāpārvietojas uz nākamo rindiņu, neizmainot iepriekšējo kursora vai drukājošās galviņas pozīciju.
komanda Vadības signāls, kas iniciē noteiktas operācijas izpildi.
sadalītājs Vadības sistēmas ierīce, kas maina enerģijas nesēja (darba šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmas virzienu.
menedžments Vadībzinība; prasme, māka vadīt uzņēmumu, kas ietver plānošanu, organizēšanu, personāla veidošanu, stimulēšanu un kontroli.
vadule Vadīkla.
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
valdēt Vadīt (iestādi, uzņēmumu, saimniecību u. tml.).
nest Vadīt (kā) plūsmu noteiktā virzienā (piemēram, par vadiem, caurulēm, ūdenstilpju gultnēm).
tiesāt Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
pilotēt Vadīt (lidaparātu).
kamandavāt Vadīt (piemēram saimniecību); likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
komandēt Vadīt (piemēram, cilvēku grupu, ražošanas vienību, kādu darbību).
komandēt Vadīt (piemēram, karaspēka vienību, daļu, apakšvienību, militāru objektu).
izvadīt Vadīt (piemēram, saimniecību, uzņēmumu).
novaldīt Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti.
diriģēt Vadīt (skaņdarba izpildījumu).
trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
novadīt Vadīt (transportlīdzekli) un pabeigt vadīt lejā, nost, gar (ko).
dzīt Vadīt (transportlīdzekli), izmantojot maksimālās ātruma iespējas.
pilotēt Vadīt (ūdens vai sauszemes transportlīdzekli), parasti sarežģītā braucienā.
izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
vaģīties Vadīt bumbu (sporta spēlē); driblēt.
voģīties Vadīt bumbu (sporta spēlē); driblēt.
burāt Vadīt buru laivu, jahtu.
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
dalbēt Vadīt laivu ar ķekša palīdzību.
kučierēt Vadīt pajūgu.
diriģēt Vadīt skaņdarba izpildītājus (lielāku instrumentālo, vokālo, vokāli instrumentālo ansambli).
šoferēt Vadīt spēkratus (parasti automobili).
atvadīt Vadīt šurp.
novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (dzīvnieku kā, parasti jājot, braucot).
novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (transportlīdzekli kā).
apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (mašīnas, ierīces).
saimniekot Vadīt zemnieku saimniecību, arī veikt darbus tajā.
priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku.
rocināt Vadīt, glabāt, sargāt.
kavēt Vadīt, izmantot (laiku, laikposmu) nelietderīgi; tērēt.
mišāt Vadīt, lasīt misi, lai nolādētu ienaidnieku.
mišot Vadīt, lasīt misi, lai nolādētu ienaidnieku.
menedžēt Vadīt, organizēt.
stūrēt Vadīt, parasti ar stūres iekārtu (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
pārvaldīt Vadīt, pārzināt (kā, piemēram, uzņēmuma, ražošanas nozares) darbību; saimniekojot vadīt, pārzināt (piemēram, saimniecību).
stuidīt Vadīt, sargāt.
aizvest Vadīt, virzīt (cilvēka domas, pārdzīvojumus u. tml.) - par psihiskām norisēm.
jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
vedene Vadītāja.
kabīne Vadītājam vai pasažieriem iekārtota telpa (parasti transportlīdzeklī).
rektors Vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
priekšsēdētājs Vadītājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.).
direktors Vadītājs (uzņēmumā, iestādē).
vadonis Vadītājs (valstī, cilvēku grupā u. tml.), parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi.
principāls Vadītājs, priekšnieks (uzņēmumā, iestādē); arī (uzņēmuma) īpašnieks.
komandieris Vadītājs, priekšnieks.
fīreris Vadītājs, rīkotājs.
meisters Vadītājs; priekšnieks.
ceļvedis Vadītājs.
vadāklis Vadītājs.
wediks Vadītājs.
konduktance Vadītspēja.
vadāmība Vadītspēja.
pusmila Vadmala, kam viens velku pavediens ir vilnas, otrs - kokvilnas, audi - vilnas.
sukna Vadmala, tūks.
milna Vadmala.
vadmalnieks Vadmalas audējs.
vadmalnīcas Vadmalas bikses.
vadmalkārta Vadmalas uzvalks.
rukata Vadmalas velšanas aizgādne, gars.
leitmotīvs Vadmotīvs.
vadna Vadnis (1).
iekšvadnis Vadnis peldlīdzekļa iekšpusē virs priekšvadņa.
ūdensšķēlējs Vadņa priekšējā asā šķautne.
Baroda Vadodara - pilsēta Indijā, tās nosaukums līdz 1971. g.
duče Vadonis - šādā vārdā fašistiskajā Itālijā sauca diktatoru B. Musolīni (1883.-1945. g.).
barvedis Vadonis (kādā cilvēku grupā).
bāka Vadonis darbībai.
caudillo Vadonis, barvedis, galva.
duks Vadonis, hercogs.
dux Vadonis, hercogs.
hodēgētika Vadonis, nosacījumu krājums mācību gaitai augstākās skalās.
priekšgalnieks Vadonis, priekšnieks, tas, kas atrodas priekšgalā.
līderis Vadonis, vadītājs (piemēram, politiskā partijā, arodbiedrībā).
fīrers Vadonis; vadītājs; rīkotājs.
hodēgēts Vadonis.
phonagogus Vadonis.
vadons Vadonis.
hegemonija Vadošā (valsts, šķiras) loma (attiecībā pret citām valstīm, šķirām).
vadotne Vadošā daļa, vadošais elements.
karogs Vadošā ideja, kas vieno cilvēkus kopīgā darbībā, vienotā rīcībā.
hegemonija Vadošā nozīme; pārākums, pārsvars.
priekšpulks Vadošā, apzinīgākā (šķiras, sabiedrības grupas u. tml.) daļa; avangards (2).
virsotne Vadošā, visietekmīgākā (piemēram, sociālās grupas, organizācijas) daļa.
koncertmeistars Vadošais (kādas instrumentu grupas) mūziķis simfoniskajā orķestrī.
korifejs Vadošais dejotājs (kordebaletā).
Vaitbreds Vadošais izklaides industrijas uzņēmums Lielbritānijā "Witbread".
premjers Vadošais skatuves mākslinieks (teātrī, trupā), kas tēlo galvenās lomas.
VSKB Vadošais specializētais konstruktoru birojs.
plēnums Vadošās (partijas, valsts, sabiedriskas) organizācijas vēlētas institūcijas kolektīva pilnsapulce.
instrukcija Vadošs norādījums (kādai rīcībai, darbībai); priekšraksts.
uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vielas.
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
ieturēt Vadot (transporlīdzekli), panākt, ka (virziens, kurss) nemainās; tikt vadītam tā, ka (virziens, kurss) nemainās (par transporlīdzekli).
sagriezt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) izmaina virzienu.
virzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.).
pievadīt Vadot (transportlīdzekli), pievirzīt (to pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
pārvadīt Vadot atgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
ievadīt Vadot ievirzīt (kādā vietā, kursā u. tml. transportlīdzekli).
izvadīt Vadot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli).
izvadīt Vadot izvirzīt (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā).
nostādīt Vadot panākt, ka (transportlīdzeklis) ieņem noteiktu stāvokli.
novadīt Vadot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pārvadīt Vadot pārvirzīt (transportlīdzekli pāri kam, pār ko).
aizvirzīt Vadot, norādot virzienu, likt doties šai virzienā.
sēklvads Vads (piemēram, sējmašīnai), pa kuru plūst sēklas vai minerālmēsli.
vadus Vads 3.
gaisa vads Vads gaisa pārvadīšanai.
spiedvads Vads, pa ko (kas) tiek virzīts, izmantojot spiedienu.
pienvads Vads, pa kuru piens no slaukšanas aparāta nonāk kopējā piena tvertnē.
sūcējvads Vads, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
vadi Vads.
datu kopne vadu komplekts, kuru lieto paralēlai datu pārsūtīšanai starp datora funkcionālajiem blokiem. Vadu skaitu sauc par datu kopnes platumu. Katrs vads kalpo atsevišķa informācijas bita pārsūtīšanai. Datu kopnes platums parasti ir vienāds ar datorā izmantojamā vārda garumu.
dzīslojums Vadu kūlīšu veidojums (lapas plātnē).
bifilārs Vadu tinums no šāda vada, ko izmanto spolēs, pretestību magazinās utt., lai samazinātu to induktivitāti.
instalācija Vadu un ierīču kopums (piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
direktrisa Vadule, analītiskā ģeometrijā vispārīgi līnija, pret ko pastāvīgi jāatspiežas kādai citai līnijai (veidulei), lai veidotu zināmu virsmu.
knablis Vadzis sienā; āķis, drēbju pakaramais.
knāģeris Vadzis, āķis; knaģis.
knaģis Vadzis, āķis.
ķeģis Vadzis, ķīlis.
žabēklis Vadzis, puļķis.
Vadzola Vadzola ezers - Vadzols Lazdonas pagastā.
Vadzolas Vadzolas ezers - Vadzols Lazdonas pagastā.
čagi Vadžagi - tauta Tanzānijā.
džagi Vadžagi - tauta Tanzānijā.
tulku Vadžrajānas budisma rituālajā praksē cilvēks, kas atzīts par kāda garīgā līdera reinkarnāciju.
vira-daki Vadžrajānas mitolo;gijā būtnes, kas vienlaikus mīt gan "formas pasaulē" (cilvēku pasaulē), gan "bezveida pasaulē" (dievu un garu pasaulē).
karmakagju Vadžrajānas skola, kagjudpas atzars.
dakiņas Vadžrajānas tantriskajā praksē par dakiņu sauc sievieti lamu, kas iesvētīta par vangu.
Vadžupīte Vadžupe, Gaujas pieteka.
vafeļraksts Vafelēm raksturīgs rūtiņveida vai šūnveida raksts.
fifi Vafifi - tauta Tanzānijā.
membi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
rungi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
vaņamvangi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
atvaga Vaga ap uzartu lauku.
birze Vaga, atstatums starp divām vagām.
birzis Vaga, atstatums starp divām vagām.
birzs Vaga, atstatums starp divām vagām.
aizvaga Vaga, kas atrodas aiz citām vagām un ir dzīta citā virzienā.
apzobe Vaga, kas ir palikusi neapstādīta.
izdoba Vaga.
raika Vaga.
vāga Vaga.
Vagaduga Vagadugu - Burkinafaso galvaspilsēta.
Vogule Vagaļu strauts, Rēzeknes pieteka.
vagarība Vagara daba, raksturs, būtība.
jātnieks Vagara palīga šķiltera nosaukums dažos Latvijas vēstures avotos.
šķilters Vagara palīgs, kas uzraudzīja ļaudis muižas darbos; pagasta vecākā palīgs.
vagarene Vagara sieva.
vakarvēsums Vagara vēsums.
vaģars Vagaris.
vagārs Vagars - galvenais muižas darbu uzraugs.
pavaldnieks Vagars, uzraugs; pārvaldnieks.
šķilters Vagars.
starasta Vagars.
stārasts Vagars.
stroža Vagars.
vagasgals Vagas gals.
vagmala Vagas mala.
nolaidnes Vagas, grāvji ūdens notecei.
Vogavoga Vagavaga, pilsēta Austrālijā.
pesele Vagīna.
peža Vagīna.
pezele Vagīna.
pezelīte Vagīna.
pizda Vagīna.
šķirba Vagīna.
kolpīts Vaginīts - dzemdes kakla gļotādas iekaisums, ko izraisa patogēnie mikroorganismi.
Vaglānu Vaglānu ezers - Vāglānu ezers Kūku pagastā.
vagonbūvniecība Vagonbūve.
vagonbūvētājs Vagonbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts vagonbūve.
trule Vagonete.
trulis Vagonete.
saldētājvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorvagons.
refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
korobočka Vagons ar vienu izeju.
cisterna Vagons vai automobilis, uz kura platformas vai šasijas ir uzmontēta šāda tvertne.
motorvagons Vagons, kam ir motors.
majdans Vagons.
vāģis Vagons.
komercapskate Vagonu un vilcienu apskate ar mērķi noskaidrot vagonu derīgumu attiecīgās kravas pārvadāšanai un iespējas nodrošināt kravas saglabātību.
kasko Vagonu, cisternu u. c. transportlīdzekļu apdrošināšana.
izvagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
novagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
izvagot Vagot un pabeigt vagot (stādījumus).
novagāt Vagot un pabeigt vagot.
pārvagot Vagot vēlreiz, no jauna.
vādžot Vagot, veidot vagas.
vagāt Vagot.
vāgāt Vagot.
vāgot Vagot.
ezis Vagotājarkls (nezāļu izecēšanai no vagām).
plauža Vagotājs.
Lēļa ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā.
Leļu ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā.
Lēļu ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā.
Vagulis Vaguļu ezers Lejasciema pagastā.
vagveidīgs Vagveida.
vahabisms Vahābisms.
vaha-bīti Vahābītisma piekritēji.
vahabītisms Vahābītisms.
Jangibazara Vahdata - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
Ordžonikidzeabada Vahdata, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1991. g.
hehi Vahehi - tauta Tanzānijā.
vabeni Vahehu tautai tuvu radniecīga etnogrāfiska grupa Tanzānijas austrumos.
vapogori Vahehu tautai tuvu radniecīga etnogrāfiska grupa Tanzānijas austrumos.
Chenopodium vachelii Vahela balanda.
vahtmeistars Vahmistrs.
Surhoba Vahšas upes posms Tadžikistānā, starp Muksu un Obihingovas grīvām.
vei Vai 1.
voi Vai 1(1,3).
neba Vai 2; vai tad.
voi Vai 2.
vēlag Vai 2(4).
varig Vai ar, vai jel, vēl it.
adzi Vai dzirdi?
nāris Vai nu ..., vai.
vare Vai redzi?
vait Vai tad?
RUOK? Vai tev viss kārtībā? (angļu "are you OK?"; īsziņās).
RU Vai tu esi ... ? (angļu "are you?"; īsziņās).
vatare Vai tu redzi?
vature Vai tu redzi?
YTLKIN2ME? Vai tu runā ar mani? (angļu "you talking to me?"; īsziņās).
tuģi Vai tu?
vaizi Vai zini?
vadzinas Vai zini.
vazi Vai zini.
ossia Vai, arī; apzīmē pieļaujamu variantu, parasti atvieglinātu.
jebšu Vai, jeb vai.
eka Vai, kā!; lūk, kā!.
lib Vai; jeb (tas ir).
nag Vai; vai tad; varbūt.
naģ Vai; vai tad; varbūt.
neģ Vai; vai tad; varbūt.
neģi Vai; vai tad; varbūt.
velig Vai; vai tad; vēl arī.
velik Vai; vai tad; vēl arī.
ab Vai.
aba Vai.
jeb Vai.
kāšu Vai.
u Vai.
va Vai.
Kaķene Vaibiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagastā.
svaipīt Vaibīt, šķobīties.
ģieda Vaibsti, kustība.
ģiedums Vaibsti, kustība.
līnija Vaibsti.
pants Vaibsti.
vaiksti Vaibsti.
vaikstiens Vaibsti.
vaibstalnnieks Vaibstikis.
vaibstaļa Vaibstiķis.
vaibstīties Vaibstīt savu seju, tās daļas.
vaibīt Vaibstīt, šķobīt.
vaikstīt Vaibstīt; izlikties.
šņaibīt Vaibstīt.
vaibstot Vaibstīt.
vaibstuļoties Vaibstīties (1).
vaikstīties Vaibstīties, viebties.
baršķīties Vaibstīties; raudots savilkt seju.
šaipstīties Vaibstīties.
šņaibīties Vaibstīties.
svaibīties Vaibstīties.
švēplēties Vaibstīties.
vaipstīties Vaibstīties.
žaikstīties Vaibstīties.
žaipstīties Vaibstīties.
žnaibīt Vaibstīties.
žņaibīt Vaibstīties.
izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases).
savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
vaiksts Vaibsts.
pantomīmists Vaibstu mākslinieks.
minauderie Vaibstu spēle, cenšoties patikt, rotāšanās.
uztāpaļāt Vaicājot iztaujāt.
ekspromtvaicājums Vaicājums, ko izmanto kādam atsevišķam vai specifiskam nolūkam.
bilda Vaicājums.
vaicājiens Vaicājums.
pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, no jauna.
tīpenēt Vaicāt, taujāt, prašņāt.
Waidau Vaidava.
Melderupīte Vaidavas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā; Melderīšu upe.
Bēteru upīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 9 km, iztek no Bērtiņu ezera; Beķeru strauts; Bēteru strauts; Sušku upe.
Dedestiņu strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Melderupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Lūkumieša ezera; Lūkumiešu strauts.
Melnāpurva grāvis Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā pie Igaunijas robežas.
Maltaunieku strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Jašupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Apes pilsētā.
Lauru strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka.
Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts.
Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts.
Ilgāju strauts Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts.
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts.
Salu grāvis Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, iztek no Vītuma ezera.
Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts.
Waidau Vaidavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
Brežģi Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Bregži" nosaukuma variants.
vaidavieši Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Vaidava" iedzīvotāji.
veļķieši Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Veļķi" iedzīvotāji.
Vaidauskaja Vaidavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Waidau Vaidavas pagasta bijušais nosaukums.
vaidelaiši Vaideloši.
vaideļi Vaideloši.
vaidelaite Vaidelote.
Vecročupe Vaides dīķa notece uz Baltija jūru Kolkas pagastā, Vecroču upe.
vaida Vaidēšana, nelaime, posts.
novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt.
oikāt Vaidēt, stenēt, kunkstēt.
rūktoties Vaidēt, žēloties, dusmoties.
gaudāt Vaidēt, žēloties, skaļi raudāt.
vaidāt Vaidēt.
vaidas Vaidi.
vaimanas Vaidi.
vaidnieki Vaidnieks (1).
aizvaidēt Vaidot iekliegties, ievaidēties.
ievaidēties Vaidot ierunāties.
izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
vaidiens Vaids (1).
vaidiens Vaids (2).
vaidiens Vaids (3).
ievaida Vaids (īss).
melīts Vaiga iekaisums.
gnatoparalīze Vaiga muskuļu paralīze.
maloplastika Vaiga plastiskā operācija.
meloplastika Vaiga plastiskā operācija.
ģeniheiloplastika Vaiga un lūpas plastiska operācija.
geniheiloplastika Vaiga un lūpas plastiska.
gnatorāģija Vaiga vai žokļa gļotādas asiņošana.
žilma Vaigs, acs.
būds Vaigs.
veigs Vaigs.
bakenas Vaigu bārda, bakeni.
favori Vaigu bārda.
dobele Vaigu bedrīte.
dobteņa Vaigu bedrīte.
vaigvaigā Vaigu vaigā.
pakans Vaigubārda; spalvas vai bārda uz vaigiem vai pakaklē vistām vai cilvēkiem.
baciņas Vaigubārda.
bakas Vaigubārda.
bakenbārda Vaigubārda.
bakenes Vaigubārda.
baki Vaigubārda.
vaigbārda Vaigubārda.
vaigslis Vaikslis.
vaigstīt Vaikstīt.
vaigstīties Vaikstīties.
vaikstēt Vaikstīties.
vaigsts Vaiksts.
Pētera akmens Vaiķu akmens Vīpes pagastā.
Napoleona akmens Vaiķu akmens Vīpes pagastā.
vaiļums Vailums 1.
ievaimanāties Vaimanājot ierunāties.
novaimanāties Vaimanājot noteikt, pateikt.
savaimanāt Vaimanājot panākt vēlamo.
izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust.
piegaust Vaimanājot, gaužoties sasniegt, iegūt.
nosaukas Vaimanas, bēdas, skāde, posts.
vaidūkas Vaimanas, gaudas.
ņauda Vaimanas, kunkstēšana.
aimanas Vaimanas, žēlabas.
oimanas Vaimanas, žēlabas.
gvaltes Vaimanas.
vaimaņas Vaimanas.
vaimas Vaimanas.
novaimanāt Vaimanāt (visu laikposmu) un pārstāt vaimanāt.
gudāt Vaimanāt, dziedāt; žēloties, sūroties, skumt, raudāt.
gaudēties Vaimanāt, gausties; modināt žēlumu.
tūtot Vaimanāt, raudāt.
vaidēties Vaimanāt, stenēt.
gaudēt Vaimanāt, žēloties, kaukt.
paikstēt Vaimanāt, žēloties, raudāt.
aimanāt Vaimanāt, žēloties.
oimanāt Vaimanāt, žēloties.
sažēloties Vaimanāt, žēloties.
gaudot Vaimanāt; arī skaļi raudāt.
ņaugt Vaimanāt.
vaimaņāt Vaimanāt.
vaimanēt Vaimanāt.
vaimanot Vaimanāt.
nīkšis Vaimanātājs, raudulis, pinkšķis.
nīkšķis Vaimanātājs, raudulis, pinkšķis.
ņaudētājs Vaimanātājs.
raskata Vaina, grūtums, smags darbs.
rastaga Vaina, grūtums, smags darbs.
kaltība Vaina, noziegums.
vaiņa Vaina.
koronilīns Vainadzīšu indīgs glikozīds.
coronilla Vainadzītes.
virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam).
koronarīts Vainagartēriju iekaisums.
koronārskleroze Vainagartēriju skleroze.
krancbaļķis Vainagbaļķis; vainagkoks.
vaiņagkoks Vainagkoks.
ziedlapa Vainaglapa.
nadziņš Vainaglapas apakšējā šaurā kātveida daļa.
kronītis Vainaglapu kopums ziedam.
vainags Vainaglapu kopums ziedam.
apvaiņagot Vainagot, rotāt vainagiem.
kronēt Vainagot.
nokronēt Vainagot.
vainagāt Vainagot.
vaiņagot Vainagot.
vainakāt Vainagot.
vaiņakot Vainagot.
nokronoties Vainagoties, izpušķoties.
kronēties Vainagoties.
vaiņagoties Vainagoties.
vaiņukots Vainagots.
vainugs Vainags (1).
vainuks Vainags (1).
kronis Vainags (kokam).
rozainītis Vainags, vainadziņš.
krancis Vainags.
kronis Vainags.
vaiņags Vainags.
vainaks Vainags.
vaiņaks Vainags.
vaiņugs Vainags.
vaiņuks Vainags.
sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
phoronidae Vainagtaustekļaiņi.
tentaculata Vainagtaustekļaiņi.
kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella").
kronis Vainagveida vijums, pinums.
koronāls Vainagveida.
koronoīds Vainagveida.
vainagveidīgs Vainagveida.
Venganga Vainganga - upe Indijā.
grēkāzis Vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu.
grēkāzis Vainīgais; āzis, kuram izraēļi (3. Mozus, 16) uzlika tautas grēkus un tad izdzina tuksnesī.
gainīgs Vainīgs.
vainība Vainīgums.
vaininīca Vaininiece.
grēkdaris Vaininieks, grēcinieks.
vainenieks Vaininieks.
vainīgais Vaininieks.
Wainsel Vainiži.
pienāboļi Vainižos reģistrēts ābolu šķirnes nosaukums.
vainižnieciski Vainižu izloksnē.
Wainsel Vainižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vainižu pagastā.
siksnižnieks Vainižu pagasta vidusdaļas iedzīvotājs (starp Valmieras un Cēsu lielceļu).
nogrūst uz citu Vainot citu.
apzadzināt Vainot kādu zādzībā.
vaināt Vainot.
vaiņāt Vainot.
vaiņavāt Vainot.
vainēt Vainot.
vaiņot Vainot.
spītars Vaiņaga veids, kas rotāts ar brokātu un visādu krāsu zīlēm vai metāla ripiņām.
spīters Vaiņaga veids, kas rotāts ar brokātu un visādu krāsu zīlēm vai metāla ripiņām.
dandzis Vaiņags.
Wainoden Vaiņode.
Wainoden Vaiņodes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
dēselnieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dēsele" iedzīvotāji.
sepenieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Sepene" iedzīvotāji.
Amboten Vaiņodes novada Embūtes pagasta bijušais nosaukums.
plepenieki Vaiņodes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Plepji" iedzīvotāji.
ruņenieki Vaiņodes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Ruņas" iedzīvotāji.
veldenieki Vaiņodes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Velda" iedzīvotāji.
annenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" iedzīvotāji.
augustnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" iedzīvotāji.
bātenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Bāta" iedzīvotāji.
bendeļjāņnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Bendeļjāņi" iedzīvotāji.
gulbenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" iedzīvotāji.
Gulbena Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" senāks nosaukums.
kalnmuižnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji.
laņķenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Laņķene" iedzīvotāji.
mālkalnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalne" iedzīvotāji.
vaiņodnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Vaiņode" iedzīvotāji.
Vainodenskaja Vaiņodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Vaiņodes un Bātas pagasts Vaiņodes pagasta bijušais nosaukums.
Eocypselus rowei Vaiomingā (ASV) atrasta 50 mlj gadu veca putna fosilija, kas varētu būt mūsdienu kolibri un svīru izmiris brālēns.
Vaipe Vaipa, Alokstes pieteka.
izņerbināt Vairāk izrakņāt ēdienu nekā apēst.
politēlija Vairāk nekā divi krūtsgali.
multivalents Vairāk nekā divu konjugējošu hromosomu asociācija mejozes profāzē.
veckuilis Vairāk nekā gadu vecs kuilis; vepris, kurš ir kastrēts jau labu laiku pirms nokaušanas.
piegažam Vairāk nekā nepieciešams, pienācīgā veidā, turklāt.
izvirzīt Vairāk nekā parasti izveidojies (piemēram, uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
par daudz Vairāk nekā pieļaujams, pieņemams.
par daudz Vairāk nekā vajadzīgs.
ziemelīgs Vairāk no ziemeļiem nākošs.
lielāpus Vairāk par pusi.
visvairāk Vairāk par visu citu; galvenokārt.
drīz Vairāk ticami, iespējami; vairāk, labāk.
vairēt Vairāk tīkot, iekārot, alkt.
dienvidāk Vairāk uz dienvidiem.
imitēšana Vairāk vai mazāk apzināta parauga reproducēšana, atdarināšana.
bolus Vairāk vai mazāk tīri māli; atkarībā no dzelzs oksīda piemaisījuma krāsa dzeltena līdz brūnai.
pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams; arī ļoti daudz.
liku Vairāk, nekā vajadzīgs; pārpilnam.
oršāk Vairāk, spēcīgāk.
vairā Vairāk, vairs.
daudzāk Vairāk.
daudžāk Vairāk.
diktai Vairāk.
nezcik Vairāk.
piu Vairāk.
suitāk Vairāk.
vair Vairāk.
vairākeņ Vairāk.
vairāks Vairāk.
aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi apņemt (ap ko, kam apkārt).
aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptīt (ar ko).
ietuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt; ieģērbt (parasti pārāk siltā apģērbā).
notuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi notīt (parasti ķermeni, tā daļu); arī biezi saģērbt.
vairākkārt Vairākām kārtām, vairākkārtīgi.
kopmanta Vairākām vai daudzām personām, kolektīviem u. tml. piederoša manta; arī kopīpašums.
enkratīti Vairākas agrīno kristiešu grupas, kas piekopa pārmērīgu askēzi un kam bija herētiska mācība.
humiliāti Vairākas askētiskas savienības, kas parādījās Itālijā 12. gs., galveno vērību piegrieza grēku nožēlai un slimnieku kopšanai.
krors Vairākās Dienvidaustrumu Āzijas zemēs - vienība lielas rūpiju summas skaitīšanai (1 krors = 10 milj. rūpiju).
vīksna Vairākas gobu ģints ("Ulmus") sugas, vasarzaļi koki ar lielu vainagu, Latvijā brīvā dabā tikai 1 suga.
bambuss Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis ("Bambusa", "Fargesia" u. c.), līdz 35 m augsts kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos), \~80 sugu.
prosaugi Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis; viengadīgi kultūraugi; audzē Āzijā, Amerikā, Āfrikā pārtikai un lopbarībai.
vīstoklis Vairākās kārtās satīts, savīstīts veidojums; arī tīstoklis; arī sainis.
cūcenes Vairākas kazeņu ģints ("Rubus") sugas, daudzgadīgi krūmi, stumbri stāvi vai ložņājoši ar dzeloņiem.
ķēpāji Vairākas kopā salipušas sniegpārslas laikā, kad nāk sniegs kopā ar lietu.
garnele Vairākas peldvēžu apakškārtas dzimtas ("Crangodinae, Palaemonidae" u. c.), neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis, \~2000 sugu; krevete.
gurali Vairākas poļu etnogrāfiskās grupas, dzīvo kalnu apvidū Polijas dienvidos, saglabājuši dažas dialekta iezīmes, tradicionālās kultūras īpatnības (tautas tērpi un dejas, savdabīgas celtnes).
tužavinas Vairākas ratu sastāvdaļas (balsti, rīkstes, stutes).
bukets Vairākas reizē iededzinātas raķetes.
uzdrāztīt Vairākas reizes iesist.
vairākkārtīgs Vairākas reizes lielāks.
slēdzeļāt Vairākas reizes mēģināt slēgt.
slēdzelēt Vairākas reizes mēģināt slēgt.
apmutēt Vairākas reizes noskūpstīt.
noblankšķināt Vairākas reizes padobji noskanēt (piemēram, ejot pa dubļiem).
vairākreiz Vairākas reizes.
milžbruņurupuči Vairākas senas sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas, fitofāgi, oldējēji, vairākums iznīcināti (gaļas un olu ieguves dēļ), saglabājušās tikai 2 sugas.
mazdaisms Vairākas senirāņu reliģijas; pastāvēja no 9.-6. gs. p. m. ē. līdz mūsu ērai.
mīzene Vairākas sīku skudru sugas, melnīgsnējas un iesarkani dzeltenas.
klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā.
lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā.
li Vairākās Tālo Austrumu zemēs garuma mērvienība, svārstās starp mm daļām un 500 m.
tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi.
pirazoloni Vairākās tautomerās formās sastopami savienojumi, ko iegūst kondensējot acētetiķesteri ar arilhidrazīniem.
daudzkur Vairākās vai daudzās vietās.
bāna Vairākas viena otrai tuvu novietotas labības gubas (uz lauka).
bāne Vairākas viena otrai tuvu novietotas labības gubas (uz lauka).
aviogrupa Vairākas viena veida vai vairāku veidu aviācijas apakšvienības, daļas vai vienības, kas uz laiku apvienotas vecākā aviācijas priekšnieka vadībā noteikta kaujas uzdevuma izpildei.
atspraudīt Vairākās vietās vai vairākkārt, arī pavirši atspraust.
apkraustalēt Vairākās vietās, parasti nekārtīgi, kraujot, aizņemt, piepildīt (platību).
hormospora Vairākas zilaļģes sporas, kas ietvertas kopējā biezā apvalkā.
polikorija Vairākas zīlītes acī.
zebra Vairākas zirgu ģints sugas, savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšam svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu.
kaļķaļģes Vairākas, dažādām grupām piederīgas aļģes, kam šūnu apvalki satur no ūdens šķīduma ņemtu kaļķi, vai arī tas pārklāj aļģi no virsas.
korāļapstrādājums Vairākbalsīga kompozīcija, kuras pamatā kāda korāļa melodija, kas vai nu brīvi citu balsu apvīta, vai arī imitēta.
dubultķērieni Vairākbalsīga spēle uz viena un tā paša stīgu instrumenta.
končertato Vairākbalsīgas kompozīcijas atskaņotāju solistu sastāvs 17. gs. sākumā.
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
vairākbalsu Vairākbalsīgs (1).
vairākbalsu Vairākbalsīgs (2).
kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā.
pasaknis Vairākdaļīga dokumenta (čeka, kvīts, biļetes u. tml.) daļa, kas paliek šī dokumenta izdevējam.
disjunktīvs spriedums vairākdaļīgs (salikts) spriedums, kura atsevišķās daļas savstarpēji saista propozicionālā saitiņa, kuras funkcija atbilst šķiramā saikļa "vai" vai "vai nu..., vai" jēgai (piem., "Vai nu drīzumā uzlīs lietus, vai būs neraža").
mesa Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - katoļu liturģijas mūzikas daļa.
rekviēms Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - šādas mises mūzikas daļa.
vedējsekotājsistēma Vairākdatoru sistēma, kurā viens no datoriem izpilda vedējdatora funkcijas.
rallijreids Vairākdienu rallijs, kur dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un terminēti pārbraucieni.
neitrālpunkts Vairākfāžu elektroiekārtu (transformatoru, ģeneratoru, elektrodzinēju u. tml.) zvaigznē savienoto tinumu kopīgais punkts.
vairāk Vairāki (1).
līdzaizbildņi Vairāki aizbildņi, kuriem katram uzticēts pilnīgi atsevišķs darbības novads vai arī to atbildība ir solidāra.
palagzdenes Vairāki augi, kas parasti sastopami zem lazdām (vizbulīši, pipariņi).
kagals Vairāki cilvēki, dzīvnieki, kas atrodas tuvu cits pie cita.
grupējums Vairāki cilvēki, ko apvieno kopīgi mērķi, centieni.
neolamarkisms Vairāki evolūcijas mācības virzieni, kas attīsta Lamarka teorijas atzinumus vai arī šo teoriju izkropļo; pamatvirzieni: mehanolamarkisms un psiholamarkisms.
poligēni Vairāki gēni, kas organisma attīstību ietekmē vienā aspektā.
sunīši Vairāki kociņi pie nītīm, audeklu aužot.
gleinis Vairāki kopā sasieti baļķi plostā; plene (1).
gleins Vairāki kopā sasieti baļķi plostā.
bunte Vairāki kopā sasieti skali.
kopkreditori Vairāki kreditori, no kuriem var prasīt visu priekšmetu.
hipermastija Vairāki krūšu dziedzeri, kas nereti novērojami vienam cilvēkam.
līdzlegātāri Vairāki mantinieki, kam par labu mantojuma atstājējs devis legātu 2.
kopparādnieki Vairāki parādnieki, no kuriem katram ir pienākums visu izpildīt.
antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
čams Vairāki rieksti kopā (ja mazs, tad čamulis); čemurs.
termokolona Vairāki viens aiz otra pieslēgti termoelementi.
konvolūts Vairāki viens no otra neatkarīgi izdoti iespieddarbi vienā iesējumā.
vairākēji Vairāki.
iesvaidīt Vairākiem paņēmieniem (nekārtīgi) iesviest (kur iekšā).
bukņāt Vairākkārt (kādu) viegli grūst; vairākkārt (kādam) viegli sist; dunkāt.
buknēt Vairākkārt (kādu) viegli grūst; vairākkārt (kādam) viegli sist; dunkāt.
buknīt Vairākkārt (kādu) viegli pagrūst, vairākkārt (kādam) viegli iesist.
bāzelēt Vairākkārt (ko) bāzt.
bļinkstināt Vairākkārt (likt) zvanīt.
bikstīt Vairākkārt (mazliet) bīdīt (parasti ar ko asu, smailu).
kasīt Vairākkārt (piemēram, ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
klopēt Vairākkārt (stipri) sist (kādu); arī pērt.
izavesties Vairākkārt aicināt nākt līdzi.
aizdzīdināt Vairākkārt aizdzīt.
izliegties Vairākkārt aizliegt.
šmāžoties Vairākkārt aizliekties vai aizstāties gaismai priekšā.
aizlaistīt Vairākkārt aizliet (aizsniegt lejot).
aizlaistīt Vairākkārt aizliet aiz kaut kā.
aizzvaidīt Vairākkārt aizlipināt; aizziest.
sapičakāt Vairākkārt aizziest.
sapičakot Vairākkārt aizziest.
apgalvene Vairākkārt ap galvu aptīts lakats.
apgalvenis Vairākkārt ap galvu aptīts lakats.
atsakabināties Vairākkārt apkampties.
atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
izmīļot Vairākkārt apmīļot.
apskalināt Vairākkārt apskalot (kāda trauka iekšpusi, trauku grozot, kratot).
apslacināt Vairākkārt apslacīt.
aizraustīties Vairākkārt apstāties (runājot).
apšļakstināt Vairākkārt apšļakstīt.
aptīņāt Vairākkārt aptīt, aptīstīt (ap ko).
lēkt Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
bikstīt Vairākkārt ar ko smailu skart, piedurties; bakstīt, durstīt.
lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
dzelstīt Vairākkārt asi kairināt (par gaismu, krāsām).
skutalēt Vairākkārt atdalīt (piemēram, apmatojumu miecējamām ādām).
atšķurstīt Vairākkārt atdalīt vai daudzus nodalīt.
atjādelēt Vairākkārt atjāt (bez vajadzības).
ievesties Vairākkārt atkārtojoties, kļūt par ierastu.
ostinēt Vairākkārt atkārtot (melodiju, harmonisko secību, ritmu).
sakraukāt Vairākkārt atklepot siekalas, lai radītu pietiekamu siekalu masu mutē.
pūzdupūzdamās Vairākkārt atpūzdamās.
pūzdupūzdamies Vairākkārt atpūzdamies.
pūzdupūzdams Vairākkārt atpūzdamies.
mentēt Vairākkārt ātri kustināt (piemēram, rokas, kājas).
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem; par dzīvniekiem).
skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem).
bumsīties Vairākkārt atsisties (pret ko).
nospēlēt Vairākkārt atskaņojot, nolietot (parasti skaņuplati).
atsmalstīt Vairākkārt atsmelt; nosmalstīt.
vilkšņāt Vairākkārt atvērt un aizvērt (atvilktni).
kaukāt Vairākkārt aukaini pūst, radot nevienmērīgu stieptu skaņu (par vēju).
nokārstīt Vairākkārt bagātīgi apkārt.
aizbāzelēt Vairākkārt bāžot ko, piepildīt, aizdarīt, aizsprostot.
apbāzīt Vairākkārt bāžot, apņemt (ko).
piebāzalēt Vairākkārt bāžot, piepildīt.
izbērties Vairākkārt bērt.
vandīties Vairākkārt bezmērķīgi staigāt, braukāt u. tml.
klikučāt Vairākkārt bieži, īsi žagoties.
pasvātāt Vairākkārt bildināt.
blarkšināt Vairākkārt blarkšķēt.
blarkšķināt Vairākkārt blarkšķēt.
blaukšināt Vairākkārt blaukšķēt.
blaukšķināt Vairākkārt blaukšķēt.
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
dabraukalēt Vairākkārt braucot, ierasties kur.
iebraukāt Vairākkārt braucot, ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
izbraukt Vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt.
iebraukāt Vairākkārt braucot, noregulēt (transportlīdzekli); iebraukt.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
sasavadāties Vairākkārt braukt (kur, līdz kādai vietai).
iebrist Vairākkārt brienot, iemīt (piemēram, taku, pēdas).
bradāt Vairākkārt brist šurp un turp.
bradāties Vairākkārt brist šurp un turp.
bukšināties Vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni; bokšināties.
bokšināties Vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni.
tuncīt Vairākkārt burzīt, ņurcīt, spaidīt u. tml.
slaistīt Vairākkārt celt, arī kustināt (ķermeņa daļu).
calstīt Vairākkārt celt.
atsacilāties Vairākkārt celties augšā no guļus, sēdus stāvokļa.
aizcilāt Vairākkārt ceļot, pārvietot.
tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
tvārstīt Vairākkārt censties satvert, noķert.
sakapāt Vairākkārt cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
nokapāt Vairākkārt cērtot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru; mīdīties.
mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
iecilāt Vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas).
sadrillēt Vairākkārt darbinot, (nemākulīgi) regulējot, griežot u. tml., sabojāt.
dārdināt Vairākkārt dārdēt (1).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (2).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (3).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (4).
iedejoties Vairākkārt dejojot, iemācīties labi dejot; dejot, kamēr dejošana sāk labi veikties.
iedejot Vairākkārt dejojot, labi apgūt (piemēram, deju).
dimdināt Vairākkārt dimdēt (2).
dimdināt Vairākkārt dimdēt (3).
saskraidīt Vairākkārt dodoties uz kurieni, sasniegt (kādu rezultātu).
dostalēt Vairākkārt dot.
rūcelēt Vairākkārt ducināt (par pērkonu).
durstīt Vairākkārt durot, bakstot, radīt sāpes, ievainojumu.
durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
durstelēt Vairākkārt durstīt.
durstīt Vairākkārt durt, bakstīt, radot, piemēram, caurumu, bojājumu.
bakstēt Vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu.
bakstīt Vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu.
badēt Vairākkārt durt, durstīt, rakņāt.
badīt Vairākkārt durt, durstīt, rakņāt.
dzelstīt Vairākkārt dzelt (par augiem).
dzelstīt Vairākkārt dzelt (par kukaiņiem).
āderēt Vairākkārt dzelt, kost (par kukaiņiem).
iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt; dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
atdzanāt Vairākkārt dzīt (piemēram, cūku pie kuiļa).
piestaigalēt Vairākkārt ejot (kur, pēc kā), sasniegt, gūt vēlamo rezultātu.
ieieties Vairākkārt ejot (pa kādu vietu), pierast (pie tās).
iemīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas).
spārdīt Vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni; vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
gāzalēt Vairākkārt gāzt.
gāztīt Vairākkārt gāzt.
izgāzalēt Vairākkārt gāžot, izbirdināt, izkratīt.
glaustīt Vairākkārt glaust.
glaudīties Vairākkārt glausties.
izgodāt Vairākkārt godāt (kādu kā).
izgodēt Vairākkārt godāt (kādu kā).
izgodīt Vairākkārt godāt (kādu kā).
grabstināt Vairākkārt grābt (mazu daudzumu).
graizīt Vairākkārt griezt (ar ko asu), lai sasmalcinātu, sadalītu.
atgraizelēt Vairākkārt griežot notrulināt.
grozelēt Vairākkārt grozīt.
bukņīt Vairākkārt grūst ar roku vai dūri; bokņīt; buknīt.
bokņīt Vairākkārt grūst ar roku vai dūri; bukņīt.
grūstīties Vairākkārt grūstīt kādu, vienam otru vai citam citu.
grūstelēt Vairākkārt grūstīt.
grūstelēties Vairākkārt grūstīties.
piestaukāt Vairākkārt grūžot piebāzt.
apmurdzināt Vairākkārt gumzot, murdzot, padarīt inertu (šļauganu, bezspēcīgu).
maukalēt Vairākkārt ģērbt, aut.
sabuknīt Vairākkārt iebukņīt.
sabukņīt Vairākkārt iebukņīt.
miktāt Vairākkārt iedegties un nodzist (par gaismu).
sadunkāt Vairākkārt iedunkāt, parasti stipri.
sadunkot Vairākkārt iedunkāt, parasti stipri.
ostīt Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem); arī ost (1), parasti ilgāku laiku.
uzklaigāt Vairākkārt iekliegties.
aizplaisāt Vairākkārt ieplaisāt, līdz sāk veidoties plaisa.
pārsagriezties Vairākkārt ierasties kur.
sazilināt Vairākkārt iesist (pa ķermeņa daļu) tā, ka (tajā) rodas zilumi.
sapātagot Vairākkārt iesist ar pātagu, parasti stipri.
ieklaugāt Vairākkārt iesist dzīvniekam.
izpliķēt Vairākkārt iesist pliķi.
izpļaukāt Vairākkārt iesist pļauku.
nopātagāt Vairākkārt iesist, arī nopērt (ar pātagu).
savelēt Vairākkārt iesist, parasti stipri; arī sapērt.
sapluinīt Vairākkārt iesist, parasti stipri; arī stipri sakratīt (kādu).
sacirst Vairākkārt iesist, parasti stipri.
sagāzt Vairākkārt iesist, parasti stipri.
saplāt Vairākkārt iesist, parasti stipri.
sašaut Vairākkārt iesist, parasti stipri.
ieštaukāt Vairākkārt iesist; iekaustīt.
iekaut Vairākkārt iesist.
snauduļot Vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust.
iešķaidīt Vairākkārt iešķiest.
skraidīt Vairākkārt iet, staigāt.
aptiņāt Vairākkārt ietīt, ievīstīt.
nomērcēt Vairākkārt ievietot (ko) šķidrumā, lai piesūcinātu ar to.
rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām.
kaukalēt Vairākkārt īsi, aprauti kaukt.
izbiķēt Vairākkārt izbikstīt.
izšaudīt Vairākkārt izdāļāt, aizdot projām.
svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru); mētāties (2).
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
dasakrāties Vairākkārt izdarot pārkāpumus, nopelnīt sodu par tiem.
izkārdināties Vairākkārt izkārdināt (1).
izkārdināties Vairākkārt izkārdināt (2).
metālveidne Vairākkārt izmantojama (parasti tērauda, čuguna) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai; kokile.
kokile Vairākkārt izmantojama (parasti tērauda) veidne metāla (piemēram, alumīnija) izstrādājumu izliešanai.
uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu; vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
izplātīt Vairākkārt izplest.
spardalēt Vairākkārt izraisīt bojājumu, degšanu (priekšmetā) - par zibeni.
uzmākties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
uzplīties Vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
izrausalēt Vairākkārt izraust, izdabūt no kurienes.
izmalt Vairākkārt izstaigāt (1), izbraukāt (1).
izšņorgāties Vairākkārt izšņaukt; izšņaukāties.
izšņurgāties Vairākkārt izšņaukt; izšņaukāties.
rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko; arī rakņāties (1).
rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piemēram, zemi, sniegu, sūnu.
rušināties Vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu.
klaušināt Vairākkārt jautāt (kādam), lai uzzinātu ko.
jūdzelēt Vairākkārt jūgt.
jūgalāt Vairākkārt jūgt.
jūgaļāt Vairākkārt jūgt.
jūgalēt Vairākkārt jūgt.
jūgāt Vairākkārt jūgt.
ērsināties Vairākkārt kaitināt (suni), draudot ar koku.
ērcināties Vairākkārt kaitināt; ķircināties.
iekacināt Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
iekacināties Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
kalstīt Vairākkārt kalt; kalt.
kāpelēt Vairākkārt kāpt (1).
kāpelēt Vairākkārt kāpt (2).
kāpelēt Vairākkārt kāpt (3).
kāpelēt Vairākkārt kāpt (7).
karkšināt Vairākkārt karkšēt.
kārkšināt Vairākkārt kārkšēt.
karkšķināt Vairākkārt karkšķēt.
kārkšķināt Vairākkārt kārkšķēt.
izkārstīt Vairākkārt kārstīt (galvu, kaklu).
izkārstīties Vairākkārt kārstīties.
kārstīt Vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.); staipīt, snaikstīt.
nokasinēt Vairākkārt kasot, notīrīt.
klāstīt Vairākkārt klāt (ko); vairākkārt izplest (piemēram, palagu, audumu).
klaudzināt Vairākkārt klaudzēt (par mašīnām, mehānismiem).
klaigāt Vairākkārt kliegt; vairākkārt saukt; vairākkārt sasaukties.
klupinēt Vairākkārt klupt (1).
klupeņot Vairākkārt klupt.
klūpņāt Vairākkārt klupt.
knābāt Vairākkārt knābt (1).
ieknaibīt Vairākkārt knaibot, iebojāt.
aizknaibīt Vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko).
aizkņubināt Vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko).
aizkribināt Vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko).
knaibīt Vairākkārt kniebt (1).
knaibīties Vairākkārt kniebt (vienam otru, citam citu).
košļāt Vairākkārt kost (ko), piemēram, sasprindzinājumā, nervozējot; kodīt.
kodīt Vairākkārt kost (ko); košļāt.
kosties Vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
nokodīt Vairākkārt kožot, arī dzeļot, radīt koduma, dzēluma brūces.
izkodīt Vairākkārt kožot, izrobot.
sakodalēt Vairākkārt kožot, sasmalcināt.
lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru).
nokraustīt Vairākkārt kraujot, pārklāt (kā) virsu.
kraustīt Vairākkārt kraut (parasti nekārtīgi); pārcilāt.
krekšināt Vairākkārt krekšķēt (1).
krekšķināt Vairākkārt krekšķēt (1).
krekšināt Vairākkārt krekšķēt (2).
krekšķināt Vairākkārt krekšķēt (2).
kūleņot Vairākkārt krist, velties (parasti draiskuļojoties).
kurstīt Vairākkārt kurt.
šūpoties Vairākkārt kustēties lokveidīgi uz vienu un otru pusi, parasti, nemainot atrašanās vietu (par priekšmetiem ar lokveida pamatni).
klanīties Vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu).
locīt Vairākkārt kustināt (ko), veidojot (tajā) lokus.
locīt Vairākkārt kustināt dažādos virzienos (ķermeni, tā daļas).
kuļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
kuļņāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas), kūļāt.
kuļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
kuļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
kūļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
kulcinēt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
kulinēt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
šmudzināt Vairākkārt kustināt, cilāt (ausis) - parasti par zirgu, kad tas saspringti klausās.
staipīt Vairākkārt kustināt, iztaisnot (ķermeņa daļas), piemēram, lai vingrinātu (tās).
staipīties Vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni, piemēram, lai vingrinātu to.
klanīt Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
klanīties Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu.
kvekšināt Vairākkārt kvekšķēt.
kvekšķināt Vairākkārt kvekšķēt.
ķeksēties Vairākkārt ķeksēt; darboties (ar ķeksi).
kārkāt Vairākkārt ķērkt (par dažiem putniem).
kārkalot Vairākkārt ķērkt, kliegt.
laidalēt Vairākkārt laist (1).
pampari Vairākkārt lāpīts apģērbs.
nolauzelēt Vairākkārt lauzot, noliekt; nolauzīt.
lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
aizlaistīt Vairākkārt lejot, padarīt slapju.
lēkāt Vairākkārt lēkt (1).
lēkāt Vairākkārt lēkt (4).
aizkravāt Vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt.
šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (augus, to daļas).
škurstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (piemēram, apspalvojumu, zāli).
locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.); snaikstīties.
izstellēties Vairākkārt likt doties (kur, parasti kādā uzdevumā, pēc kā).
izdzanāt Vairākkārt likt doties no viena darba pie otra.
likalēt Vairākkārt likt, novietot.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
izlikties Vairākkārt likt.
pielocīt Vairākkārt lokot, mazliet pieliekt (parasti augus, to daļas).
padancināt Vairākkārt lūgt uz deju.
izspricēties Vairākkārt ļaut (sev) iešļircināt medikamentus.
mētāt Vairākkārt māt (ar rokām).
samaukalēt Vairākkārt maucot, savirzīt (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
iemazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu.
nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
apgraizelēt Vairākkārt mazliet apgriezt.
iesalasīties Vairākkārt mazliet ieēst.
pabuknīt Vairākkārt mazliet iesist, pagrūst.
pabukņīt Vairākkārt mazliet iesist, pagrūst.
paklapēt Vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru).
paklapēt Vairākkārt mazliet uzsist (pa priekšmetu).
paklapēt Vairākkārt mazliet uzsist ar roku (piemēram, pa plecu, pa muguru).
munstierēt Vairākkārt mēģinot, censties (ko) izdarīt.
iemeloties Vairākkārt melojot, iegūt prasmi melot; pierast melot.
skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
apmētāt Vairākkārt mest (kam) virsū.
mētāt Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt.
mētāties Vairākkārt mest (viens otram, cits citam).
laidīt Vairākkārt mest.
nomētāt Vairākkārt metot (ar ko), nonāvēt; arī apmētāt (1).
piemētāt Vairākkārt metot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi).
cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
izvedināties Vairākkārt mudināt, aicināt (doties kur, kam līdzi).
mūķerēties Vairākkārt mūķēt; darboties ar mūķi.
murdzulēties Vairākkārt murdzīt; rotaļāties, murdzot, ņurcot (kādu dzīvnieku, piemēram, kaķi).
murdzulēt Vairākkārt murdzīt.
atnesāt Vairākkārt nākot, katru reizi atnest.
iznākties Vairākkārt nākt (parasti veltīgi).
iekaustīt Vairākkārt ne sevišķi stipri iesist; arī iepērt (1).
izkaustelēt Vairākkārt ne sevišķi stipri sist un izbeigt sist; izkaustīt; izpērt.
kaustīt Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
lauzelēt Vairākkārt ne visai intensīvi lauzt, lauzīt.
šļirckāt Vairākkārt ne visai intensīvi šļākt (šķidrumu, piemēram, ar šļūteni).
šmurkstināt Vairākkārt ne visai intensīvi šļākt (šķidrumu).
švurkstināt Vairākkārt ne visai intensīvi šļākt (šķidrumu).
žvikstināt Vairākkārt ne visai stipri sist (ar rīksti, pātagu).
poinīt Vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst.
puinīt Vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst.
ielasīties Vairākkārt nedaudz ieēst.
apnēsāt Vairākkārt nesot (apkārt), piedāvāt, dot.
apnasāt Vairākkārt nesot apkārt, piedāvāt, iedot.
staipīties Vairākkārt nesot, ceļot u. tml., ļoti pūlēties.
pienasāt Vairākkārt nesot, piegādāt.
pienēsāt Vairākkārt nesot, piegādāt.
sanēsāt Vairākkārt nesot, savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vairākkārt nesot, savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
nasāties Vairākkārt nest; nest (kādu kopumu) pa daļām, vairākos paņēmienos.
pienasāt Vairākkārt nest.
izgaršoties Vairākkārt nogaršot.
pārglāstīt Vairākkārt noglāstīt.
nostaigalēt Vairākkārt noiet.
aizlauzīt Vairākkārt nolauzt (dažādās vietās vai no vairākiem objektiem).
kūznāties Vairākkārt noliekties un iztaisnoties; kūznīties.
kūznīties Vairākkārt noliekties un iztaisnoties.
nomētāt Vairākkārt nometot ko, piegružot (piemēram, grīdu, telpu); piemētāt.
izbučāt Vairākkārt noskūpstīt.
jamstelēt Vairākkārt ņemt un likt atpakaļ.
jamstalēt Vairākkārt ņemt.
pabikstīt Vairākkārt pabīdīt (parasti ar ko asu, smailu).
apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm); pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
izcilāt Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu un otru pusi (piemēram, ar transportlīdzekli).
pakšināt Vairākkārt pakšēt (parasti par lietus lāsēm).
pakšķināt Vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm).
uzlēkāt Vairākkārt palēkties; īsu brīdi lēkt, lēkāt.
palikalēt Vairākkārt palikt (apakšā).
izgrozīt Vairākkārt panākt, ka pagriežas uz vienu un otru pusi (piemēram, transportlīdzeklis).
mētāties Vairākkārt parādīties (par gaismu).
svaidīties Vairākkārt parādīties (par gaismu).
pārbēguļot Vairākkārt pārbēgt.
parkšināt Vairākkārt parkšķēt (1).
parkšķināt Vairākkārt parkšķēt (1).
parkšināt Vairākkārt parkšķēt (2).
parkšķināt Vairākkārt parkšķēt (2).
kūleņot Vairākkārt pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
atlauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm (parasti kaulus).
lauzīt Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm.
uzšķirstīt Vairākkārt pāršķirt grāmatas lapas, pārlapot grāmatu.
pārsaistīt Vairākkārt pārvietot un piesiet jaunās ganībās.
slidināties Vairākkārt pārvietoties pa ko slidenu (parasti rotaļājoties).
maldīties Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu.
klejot Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu.
nosnaicīties Vairākkārt pastiept roku.
nosnaikstīties Vairākkārt pastiept roku.
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
stigmatisms Vairākkārt pie sevišķi eksaltētām personām atzīmēta Kristus piecām krusta brūcēm atbilstošu zīmju (stigmatu) parādīšanās uz pieres, krūtīm, plaukstām un kāju pēdām.
izdāvāties Vairākkārt piedāvāt.
piegrūstīt Vairākkārt piegrūst.
līkāties Vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot); līkņāties.
līkņāties Vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot).
piedaudzināt Vairākkārt pieminēt.
danasāt Vairākkārt pienest (ko) pie kā.
izbikstīt Vairākkārt pieskaroties (parasti ar smailu priekšmetu) un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piemēram, ogles krāsnī).
izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt ogles (piemēram, krāsnī).
bakstīt Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst; arī durstīt.
bāzalēt Vairākkārt pildīt ar ko.
plakšināt Vairākkārt plakšēt.
plakšķināt Vairākkārt plakšķēt.
plātīt Vairākkārt plest (ķermeņa daļas, piemēram, rokas, pirkstus, spārnus).
plātīt Vairākkārt plest, arī plandīt (piemēram, audumu), parasti rādot, apskatot (to).
cīpāties Vairākkārt plūkāt, vilkt; plūkties.
iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut; pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
iepļaut Vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku).
pukšināt Vairākkārt pukšķēt (1).
pukšķināt Vairākkārt pukšķēt (1).
pukšināt Vairākkārt pukšķēt (2).
pukšķināt Vairākkārt pukšķēt (2).
purkšināt Vairākkārt purkšķēt (1).
purkšķināt Vairākkārt purkšķēt (1).
svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām.
pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
pļepēt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt.
pļerēt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt.
skraukšķināties Vairākkārt radīt kraukšķošu troksni.
ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem); dūkt (2).
ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu); atskanēt šādam troksnim.
guldzināt Vairākkārt radīt raksturīgas padobjas skaņas (par dažiem putniem).
trēsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt.
trāsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
rūcināt Vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem).
ieķīvēt Vairākkārt rājot, iebaidīt.
ierakstīties Vairākkārt rakstot, iemācīties labi rakstīt; rakstīt, kamēr rakstīšana sāk labi veikties.
lipaļāt Vairākkārt rāpties, kāpelēt.
apraustīt Vairākkārt raujot, atbrīvot (piemēram, izkulstītus linus no pakulām).
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
raustīt Vairākkārt raut (aiz kā).
raustīt Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām; vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
atrevēt Vairākkārt ravēt.
rībināt Vairākkārt rībēt (1).
rībināt Vairākkārt rībēt (2).
rībināt Vairākkārt rībēt (3).
rībināt Vairākkārt rībēt (4).
cuināties Vairākkārt rīdīt, sakot "cui!".
aizrīdināt Vairākkārt rīdot suni, aizdzīt (kādu).
atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) šurp.
ieplēsināt Vairākkārt rīdot, panākt, ka (suns) kļūst nikns.
tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
rokšināt Vairākkārt rukšķēt.
rokšināties Vairākkārt rukšķēt.
rukšināt Vairākkārt rukšķēt.
rukšķināt Vairākkārt rukšķēt.
rūcināt Vairākkārt rūkt (par dzīvniekiem).
sadzelstīt Vairākkārt sadzelt (1).
sadzelstīt Vairākkārt sadzelt (2).
sadzelstīt Vairākkārt sadzelt (3).
saķerstīt Vairākkārt saķert.
sasaukāties Vairākkārt sasaukties.
sabakstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīties (1).
sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus.
saplosīt Vairākkārt saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu); vairākkārt skarot, tiekot skartam, savainot (ķermeņa daļu) - par ko asu, smailu.
pļaukšināt Vairākkārt saspiežot un atlaižot (lūpas), radīt troksni.
sašūpināt Vairākkārt sašūpot.
uzurķēt Vairākkārt saucot, aicinot u. tml., uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklusu.
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
uzkaņģerēt Vairākkārt saucot, rīkojot u. tml., uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
uravāt Vairākkārt saukt "urā"; urravot (1).
uravot Vairākkārt saukt "urā"; urravot (1).
urravot Vairākkārt saukt "urrā"; uravot (1).
saukāt Vairākkārt saukt (1).
izasaukties Vairākkārt saukt.
sēkāt Vairākkārt sēkt (1).
sīcināt Vairākkārt sīkt 1.
dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
klopēt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atdalītu ko, atbrīvotu no kā; spēcīgi purināt.
klopēt Vairākkārt sist (ar kādu rīku), lai darītu plānu, mīkstu (parasti gaļu).
kapāt Vairākkārt sist (ar ko asu), lai radītu iedobumu.
dauzīt Vairākkārt sist (ko), lai sašķeltu, sadrupinātu.
pērt Vairākkārt sist (parasti pirtī, piemēram, ar pirtsslotu), mazgājot, sviedrējot, ārstējot.
nodauzīt Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
savelēt Vairākkārt sist, dauzīt, parasti spēcīgi (pa ko).
kuļāt Vairākkārt sist.
kūļāt Vairākkārt sist.
nopļaustīt Vairākkārt sist.
atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
kapāt Vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus; vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu).
pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem atdalīt (ko pielipušu).
pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzēst (ko degošu).
pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt.
atdauzīt Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atdalās, atšķeļas; sitot, dauzot atšķelt.
atsist Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atšķeļas, atdalās; atdauzīt.
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
sabungāt Vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas).
cirst Vairākkārt sitot, triecot (ar cirvi vai citu asu priekšmetu), veidot (iedobi, caurumu, spraugu).
šņaukāt Vairākkārt skali ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāties (2).
šņaukāties Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāt (2).
ūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
uzūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
aizbļaustīt Vairākkārt skaļi kliedzot aizdzīt.
aizbļaustīt Vairākkārt skaļi kliegt.
aizbrēkāt Vairākkārt skaļi kliegt.
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; arī kārpīt (1).
urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu).
kašņāt Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā; arī kārpīt (2).
dzelstīt Vairākkārt skarot, asi kairināt (par vēju, sniegu, lietu u. tml.).
graizīt Vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu).
ložņāt Vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) - par pirkstiem, roku.
glaudīt Vairākkārt skart ar slīdošu, arī maigu (rokas, pirkstu) kustību; arī glāstīt.
kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
bakstīties Vairākkārt skart; vairākkārt bakstīt kādu vai skart citam citu; grūstīties.
kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1).
skrāpēties Vairākkārt skarties pie kā ar ko asu, cietu.
skrāpēties Vairākkārt skrāpēt (2).
nomudīt Vairākkārt skubināt, mudināt.
šlacināt Vairākkārt slacīt, šļakstināt.
slacināt Vairākkārt slacīt.
slidināties Vairākkārt slīdēt (1).
izspricēties Vairākkārt smidzināt.
zvaigāt Vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi).
zvaigaļot Vairākkārt smieties.
nosasnaicities Vairākkārt sniegties pēc kā.
snaigstīties Vairākkārt sniegties, stiepties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
atsolīt Vairākkārt solīt, bet neiedot.
izsolīties Vairākkārt solīt.
pārburzīt Vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu).
tūkāt Vairākkārt spaidīt; burzīt (ko); arī spaidot blīvēt, bāzt (ko kur iekšā).
lauzīt Vairākkārt spēcīgi liekt, locīt.
piedauzīt Vairākkārt spēcīgi piesist, lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
kapāt Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko, piemēram, aiz dusmām, sajūsmas).
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
zvetēties Vairākkārt spēcīgi sist (vienam otru).
zvetēt Vairākkārt spēcīgi sist.
nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), savainot.
sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piemēram, ar rokām, kājām).
satrapināt Vairākkārt spert (ar kājām uz zemes, grīdas).
spārdīties Vairākkārt spert (par zibeni, pērkonu).
sperties Vairākkārt spert kādam, kam.
sperties Vairākkārt spert vienam otru, citam citu.
košļāt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem; kodīt.
kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
spaidīties Vairākkārt spiest vienam otru, citam citu.
maidzīt Vairākkārt spiest, mīt (pedāli).
mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot; mīdīt (1).
mīdīt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
atspaidīt Vairākkārt spiežot, grūžot, atvirzīt (iepriekšējā stāvoklī).
spļaudīties Vairākkārt spļaut; spļaudīt.
spļaudīt Vairākkārt spļaut; spļaudīties.
spurkšināt Vairākkārt sprauslāt (1).
spurkšķināt Vairākkārt sprauslāt (1).
purkšināt Vairākkārt sprauslāt.
purkšķināt Vairākkārt sprauslāt.
nospradzināt Vairākkārt spridzināt.
spurkšināt Vairākkārt spurgt (2).
spurkšķināt Vairākkārt spurgt (2).
iestaigāt Vairākkārt staigājot, iemīt (piemēram, taku).
izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus).
mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
mīņāt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piemēram, taku).
bradāt Vairākkārt staigāt šurp un turp (parasti ko bojājot, saminot).
staipīt Vairākkārt stiept (1).
snaikstīt Vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
sazvelēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt; sazveķēt.
sazveķēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt.
dauzīt Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.
mētāties Vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām).
svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām).
svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas); mētāt (5).
mētāt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas).
raustīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļu).
kuļāt Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt.
kūļāt Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem); vēcināt.
spurināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti savu ķermeņa daļu).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
svaidīties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
vicināt Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
vīcināt Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
mētāties Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
svaidīties Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu); skraidīt (3).
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
lēkāt Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.); skraidīt (2).
skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, kustēties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām u. tml.).
dauzīties Vairākkārt strauji sisties, triekties (pret ko).
raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu); izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
lēkāt Vairākkārt strauji šūpoties (parasti viļņos) - par ūdens transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem u. tml.
lēkāt Vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
raustīties Vairākkārt strauji virzīties šurpu turpu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sisties Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
tirināt Vairākkārt strauji, ar īsiem vēzieniem kustināt (ķermeņa daļu).
mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
spīrināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa dalās, parasti kājas).
spirināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa daļas, parasti kājas).
spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem.
spārdīt Vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to).
sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
stumdīt Vairākkārt stumt (vienā un tai pašā virzienā vai dažādos virzienos).
sūkāt Vairākkārt sūkt (pīpi, cigareti u. tml.).
atstumdīt Vairākkārt sūtīt no viena darba uz citu.
svaidelēt Vairākkārt svaidīt (ko).
svaidalēt Vairākkārt svaidīt, mētāt.
šūpoties Vairākkārt svārstīties, parasti samērā lēni, plaši, arī neregulāri.
pārsvārstīt Vairākkārt sverot, pārbaudīt.
ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
svaidīt Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā); mētāt (1).
svaidīties Vairākkārt sviest viens otram, cits citam; mētāties (1).
piesvaidīt Vairākkārt sviežot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi); piemētāt (2).
šaudīties Vairākkārt šaut (1); šaudīt (1).
šaudīt Vairākkārt šaut (1).
apšaudīt Vairākkārt šaut (pa kādu mērķi).
blaukšināt Vairākkārt šaut, šaudīt.
blaukšķināt Vairākkārt šaut, šaudīt.
šķaudēties Vairākkārt šķaudīt.
šķaudīties Vairākkārt šķaudīt.
šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
šķobīt Vairākkārt šķiebt.
šķaidīt Vairākkārt šķiest (1).
šķirstīt Vairākkārt šķirt (5).
šļakstināties Vairākkārt šļākstēt.
šļacināt Vairākkārt šļakstināt.
šļakstināt Vairākkārt šļakstīt.
šļakstināties Vairākkārt šļakstīties (1).
šļircināt Vairākkārt šļākt (šķidrumu), piemēram, ar šļirkstīnu.
šļirkstināties Vairākkārt šļākt (vienam uz otru, citam uz citu), piemēram, ar šļirkstīnu.
šļūcināties Vairākkārt šļūkt (1).
šņāpāt Vairākkārt šņāpt (1).
šņāpāt Vairākkārt šņāpt (2).
šņaukāties Vairākkārt šņaukt (1); šņaukāt (1).
šņaukāt Vairākkārt šņaukt (1); šņaukāties (1).
puņķāties Vairākkārt šņaukt degunu, no kura izdalās gļotains šķidrums; šņaukāties.
šņaucīt Vairākkārt šņaukt degunu.
šņorgāties Vairākkārt šņaukt, šņaukāties (parasti, ja ir iesnas).
šņurgāties Vairākkārt šņaukt, šņaukāties (parasti, ja ir iesnas).
atklausties Vairākkārt taujājot ceļu, atkulties.
aiztaujāties Vairākkārt taujājot ceļu, nonākt līdz kādai vietai.
taustīties Vairākkārt taustīt, parasti, ko meklējot, cenšoties ko satvert.
nūžāt Vairākkārt teikt "nūž", lai govs, kad to slauc, stāv mierīgi; arī tūļīgi, gausi slaukt.
nūžināt Vairākkārt teikt "nūž", lai panāktu, ka govs, kad to slauc, stāv mierīgi.
prusināt Vairākkārt teikt "prus!", liekot zirgam apstāties.
prusināties Vairākkārt teikt "prus!", liekot zirgam apstāties.
tprūjināt Vairākkārt teikt "tpr" vai "tprū", lai apstādinātu dzīvnieku, parasti zirgu.
tprusināt Vairākkārt teikt "tpru!", liekot zirgam apstāties.
knābāt Vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu.
pārzvanīt Vairākkārt teikt, aizrādīt.
tekalēt Vairākkārt tekāt.
snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem); lēkāt (2).
lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
iztincināties Vairākkārt tincināt, izjautāt.
tirkšināt Vairākkārt tirkšķēt (1).
tirkšķināt Vairākkārt tirkšķēt (1).
tirkšināt Vairākkārt tirkšķēt (2).
tirkšķināt Vairākkārt tirkšķēt (2).
tīņāt Vairākkārt tīt (1); tīstīt (2).
tīstīt Vairākkārt tīt (1).
tīņāt Vairākkārt tīt (2); tīstīt (1).
tīstīt Vairākkārt tīt (2).
urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
trenkāt Vairākkārt trenkt (1).
trenkāt Vairākkārt trenkt (2).
traukāties Vairākkārt trūkties.
tupuļāt Vairākkārt tupties; tupstīties.
tupuļot Vairākkārt tupties; tupstīties.
zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags.
zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija: zigzaglīnija.
tvarstīt Vairākkārt tvert (ar lūpām, zobiem u. tml.).
tvarstīt Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu); taustot (ko), censties satvert (to).
ujināties Vairākkārt ūjināt (sasaucoties, sazinoties).
izgudznāt Vairākkārt un diezgan nevienmērīgi salocīt (piemēram, stiepli vai drēbes).
klaigāt Vairākkārt un uzmācīgi paust (ko).
klaigas Vairākkārt un uzmācīgi pausti uzskati.
uzcalāt Vairākkārt uzcelt; sacilāt.
dakratīt Vairākkārt uzkaisīt (pakaišus).
uzkāpaļāt Vairākkārt uzkāpt, uzrāpties.
provēties Vairākkārt uzlaikot.
samīdīt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
samīņāt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
izsegalēt Vairākkārt uzsegt.
nēsāt Vairākkārt vai ilgāku laika nest (parasti dažādos virzienos).
vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi.
vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos).
vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku vest (cilvēkus, dzīvniekus, kravu) ar transportlīdzekli (parasti dažādos virzienos); vairākkārt vai ilgāku laiku pārvietot (cilvēkus vai dzīvniekus, parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekli.
braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
braukāt Vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekļiem.
staigāt Vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku.
jādalēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt (parasti dažādos virzienos).
jādelēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt (parasti dažādos virzienos).
krākāt Vairākkārt vai ilgstoši krākt (1).
krākāt Vairākkārt vai ilgstoši krākt (2).
krākāt Vairākkārt vai ilgstoši krākt (3).
kvakšināt Vairākkārt vai ilgstoši kvakšķēt.
kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši kvakšķēt.
kvakšināt Vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā).
laistīt Vairākkārt vai vairākos paņēmienos liet (šķidrumu).
kūkot Vairākkārt vaidēt vai pieminēt.
vārdoties Vairākkārt vārdot, lai ārstētu slimību, atvairītu ļaunumu.
izvārstīt Vairākkārt vārstīt cauri (kam), caur (ko).
vaukšināt Vairākkārt vaukšķēt.
vaukšķināt Vairākkārt vaukšķēt.
vēcināties Vairākkārt vēcināt, parasti rokas.
savadāt Vairākkārt vedot, novietot (ko vienkopus, kopā).
savadāt Vairākkārt vedot, piegādāt (vairākus, daudzus, priekšmetus, dzīvniekus); vairākkārt vedot, piegādāt (lielāku daudzumu priekšmetu, dzīvnieku).
pievadāt Vairākkārt vedot, piegādāt, sagādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; vairākkārt vedot, piegādāt sagādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
ievadāt Vairākkārt vedot, vadājot sev līdzi, pieradināt nākt (līdzi).
iepraktizēties Vairākkārt veicot (kādu darbību), iegūt zināšanas, prasmi, veiklību; ievingrināties.
statinēt Vairākkārt veidot (kā) statu.
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus); šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
iebraucīt Vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu).
staipīt Vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi; valstīt.
valstīt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
platīt Vairākkārt vērst plašumā; vairākkārt plest (vaļā); izklāt.
klauvēt Vairākkārt vērsties (pie kāda), parasti ar lūgumu, aicinājumu.
vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.); virināt.
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku).
vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
virāt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, knābi).
plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par durvīm, logu).
virāties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
vēzēt Vairākkārt vēzt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
pabukšināt Vairākkārt viegli (ar paklusu dobju troksni) sist.
bukņāt Vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt.
buknēt Vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt.
buknīt Vairākkārt viegli grūst ar galvu, pieri (par dzīvniekiem); viegli badīt.
piebikstīt Vairākkārt viegli pieskaroties, parušināt, pagrūstīt, pabīdīt (degošas ogles, pagales).
sitaļāt Vairākkārt viegli sist.
knibināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem (piemēram, burzot, grozot).
kribināt Vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem; knibināt.
izplikšināt Vairākkārt viegli uzsist, parasti apliecināt laipnību, pamudinājumu.
pļaustīties Vairākkārt vietumis pļaut.
izraustīt Vairākkārt vilkt (ko) vaļā; vilkt vaļā (citu pēc cita).
valkāt Vairākkārt vilkt (parasti šurp un turp, dažādos virzienos).
skrīpāties Vairākkārt vilkt svītras.
ievingrināt Vairākkārt vingrinot, arī ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst vēlamo veiklību.
ievingrināties Vairākkārt vingrinoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas; iegūt prasmi, veiklību (piemēram, veikt kādu darbu).
ievirināt Vairākkārt virinot, panākt, ka (durvis, logs) viegli veras.
šķirstīt Vairākkārt virzīt uz dažādām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
bāzalēt Vairākkārt virzīt, bāzt ārā no kurienes.
trenkāt Vairākkārt virzīt, raidīt (parasti bumbu), parasti dažādos virzienos; dzenāt (3).
iztricināt Vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt.
iztrīcināt Vairākkārt viscaur tricināt; tricinot viscaur izkustināt.
slāpuļāt Vairākkārt zaudēt samaņu.
zibņot Vairākkārt zibsnīt.
zvaigāt Vairākkārt zviegt (1).
zveignīt Vairākkārt zviegt (par zirgiem).
zveigznāt Vairākkārt zviegt (par zirgiem).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
dastaigāt Vairākkārt, arī bieži aiziet kur, pie kā.
dakopt Vairākkārt, arī bieži kopt (ko).
dapravīt Vairākkārt, arī bieži labot.
dalaistīt Vairākkārt, arī bieži laistīt.
dakolīt Vairākkārt, arī bieži lielīt (kādu).
dasakopties Vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā).
daplikšināt Vairākkārt, arī bieži plikšķināt; uzpliķēt (kādam uz pleca).
dapiļnavāt Vairākkārt, arī bieži uzmanīt, uzraudzīt.
davagāt Vairākkārt, arī bieži vagot.
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem; lodāt (2).
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas.
ložņāties Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt.
ķerstīt Vairākkārt, arī dažādos virzienos ķert; vairākkārt, arī dažādos virzienos gūstīt; tvarstīt.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem); lodāt (1).
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
lodalēt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni pie kādas virsmas, arī četrrāpus vai stipri salīkušam (parasti ko meklējot, vērojot, noklausoties).
knaibīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kniebt (2).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti); arī kūļāt (1).
izklemperoties Vairākkārt, arī ilgāku laiku ķert vēžus ar krītiņu - klemperi.
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku luncināt (asti), vēcināt (spārnus); arī kūļāt (1).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku pērt.
dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko pret ko).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (pa ko).
dauzīties Vairākkārt, arī ilgāku laiku sisties (pret ko), saskarties (ar ko).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
slānīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
dauzīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji skart (ko), sisties pret ko (parasti par priekšmetiem).
zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli ar pārtraukumiem zīst; arī sūkāt (ko).
svaidīt Vairākkārt, arī neapdomīgi teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; vairākkārt radīt (kādas skaņas); mētāt (3).
mētāt Vairākkārt, arī neapdomīgi, teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; vairākkārt radīt (kādas skaņas).
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
gramstīt Vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt.
spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
taujāties Vairākkārt, arī vairākiem jautāt.
pļaustīt Vairākkārt, arī vietumis pļaut.
dzīdināt Vairākkārt, atkārtoti dzīt.
izdoties Vairākkārt, daudz dot (ko ēst vai dzert, parasti bez vēlamā rezultāta).
izmaksāties Vairākkārt, daudz maksāt.
izstāstīties Vairākkārt, daudz stāstīt.
rāpaļāt Vairākkārt, dažādos virzienos rāpot.
kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
kramšināt Vairākkārt, ilgāku laiku krimst, grauzt.
kramšķināt Vairākkārt, ilgāku laiku krimst, grauzt.
kramstīt Vairākkārt, ilgāku laiku krimst.
šņākāt Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (1).
šņākāt Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (2).
šņākāt Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (3).
grebināt Vairākkārt, ilgāku laiku, arī lēni grebt.
urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu).
slavināt Vairākkārt, ilgu laiku slavēt.
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
izgorīt Vairākkārt, ļoti gorīt.
izgrūstīt Vairākkārt, ļoti grūstīt.
cērtāt Vairākkārt, ne visai intensīvi cirst; arī pļaustīt.
drāztelēt Vairākkārt, ne visai intensīvi drāzt.
valstelēt Vairākkārt, ne visai intensīvi valstīt, grozīt u. tml.
vārstelēt Vairākkārt, ne visai intensīvi vārstīt.
pokņīt Vairākkārt, ne visai stipri sist; arī dunkāt, kaustīt.
tincināt Vairākkārt, neatlaidīgi (kādam, ko) jautāt.
uzsmalstīt Vairākkārt, nelielos daudzumos smeļot, sasmelt.
aizcelāt Vairākkārt, pamazām aizcelt prom.
pērt Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
šķaidīt Vairākkārt, parasti daudz, šķiest (2).
grābstīt Vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas); grābāt (1).
grābāt Vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas); grābstīt (1).
smalstīt Vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt.
pieklabināt Vairākkārt, parasti viegli, piesist.
mītiņot Vairākkārt, regulāri piedalīties mītiņos; vairākkārt, regulāri rīkot mītiņus.
kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu).
purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par vēju.
purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu ko.
klausties Vairākkārt, vairākiem jautāt.
paklaušināt Vairākkārt, vairākiem pajautāt, lai uzzinātu (ko).
iešūstīt Vairākkārt, vairākos paņēmienos šujot, iestiprināt, piestiprināt.
apdrāstīt Vairākkārt, vietumis apdrāzt.
grauzalēt Vairākkārt.
policiēzija Vairākkārtēja grūtniecība.
repetīcija Vairākkārtēja, ātra vienas un tās pašas skaņas atkārtošana, sevišķi klavierspēlē.
iecirstīt Vairākkārtēji iecirst, iecirst vairākās vietās.
klaigas Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
klaigas Vairākkārtēji kliedzieni; vairākkārtēji saucieni; vairākkārtēja sasaukšanās.
staigājums Vairākkārtējs vai ilgstošs gājiens (1) (parasti dažādos virzienos).
klikucis Vairākkārtīgas biežas, īsas žagas.
rejas Vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas.
atgrūstīt Vairākkārtīgi (daudzus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt; vairākkārtīgi šurp un turp kustināt.
atgrūstelēt Vairākkārtīgi (daudzus vieglus objektus) stumdīt, grūstīt, pārbīdīt.
šļūkalēt Vairākkārtīgi (īsu brīdi) slidināties, šļūkāt.
uzcilāt Vairākkārtīgi (pa daļām) ceļot uzcelt (augšā) visu.
nonasāt Vairākkārtīgi (vai dažādus objektus) aiznest.
jukināt Vairākkārtīgi atkārtot "juk" bērnu uzjautrināšanai.
bāzīt Vairākkārtīgi bāzt, sabāzt, čubināt.
blūšķināt Vairākkārtīgi blūšķēt.
nobrīkšķēties Vairākkārtīgi brīkšķēt un apklust.
čiebāt Vairākkārtīgi čiepstēt.
izmīloties Vairākkārtīgi glāstīt, apmīļot.
pārgrūstīt Vairākkārtīgi grūstot pārgrūst.
piegrūstīt Vairākkārtīgi grūžot piepildīt.
uzgrūstīt Vairākkārtīgi grūžot uzgrūst.
iecērtāt Vairākkārtīgi iecirst.
ieložņāt Vairākkārtīgi ierāpot iekšā.
sazvalstīt Vairākkārtīgi iesist.
sazvilināt Vairākkārtīgi iesist.
uzmētāt Vairākkārtīgi iesist.
uzslaistīt Vairākkārtīgi izstiept uz augšu.
atšķobīt Vairākkārtīgi kustinot, gāzelējot pārvietot.
ieložņāt Vairākkārtīgi ložņājot radīt taciņu.
izgāzīt Vairākkārtīgi ļodzīt, sašķiebt.
puļīt Vairākkārtīgi mest lejup (kaut ko vieglu, lielākā apjomā).
žikstināt Vairākkārtīgi nesekmīgi kost.
sapaijāt Vairākkārtīgi noglāstīt.
pielīkāties Vairākkārtīgi noliekties.
iekraistīt Vairākkārtīgi nosmeļot krējumu (no piena) ievietot to citā traukā.
iekrejot Vairākkārtīgi nosmeļot krējumu (no piena) ievietot to citā traukā.
jimstelēt Vairākkārtīgi ņemt (kaut ko).
jemstelēt Vairākkārtīgi ņemt un likt atpakaļ.
bezdelēt Vairākkārtīgi palaist smakojošu vēdera gāzi.
uzglaudīt Vairākkārtīgi pieglaust, noglāstīt.
piemirkšķināt Vairākkārtīgi piemiegt.
nojēzēties Vairākkārtīgi piesaukt Jēzus vārdu (piemēram, irstot).
plūkšķināt Vairākkārtīgi radīt dobjus trokšņus.
saķarstīt Vairākkārtīgi saķert.
ūjagas Vairākkārtīgi saukt "ūja!".
knipot Vairākkārtīgi sist ar knipi.
nopīckāt Vairākkārtīgi sist ar pātagu.
piepliķēt Vairākkārtīgi sist ar plaukstu.
varažāt Vairākkārtīgi staigāt caur durvīm turp un atpakaļ.
sūkāties Vairākkārtīgi sūkt; sūkāt kaut ko šmakstinot; laizīties.
vākšot Vairākkārtīgi šausmīgi kliegt.
stopoties Vairākkārtīgi šaut ar loku, stopu.
šņūkāt Vairākkārtīgi šņaukt.
tinšķēt Vairākkārtīgi tinkšķēt.
tinuļāt Vairākkārtīgi tīstīt.
uzkraustīt Vairākkārtīgi uzkraut, sakraut.
uzsūkāt Vairākkārtīgi uzsūkt.
uzsūkstīt Vairākkārtīgi uzsūkt.
atraustīt Vairākkārtīgi vai daudzkārt raustīt.
brāžāt Vairākkārtīgi vai ilgāku laiku berzt, berzēt.
atgraizīt Vairākkārtīgi vai vairākus objektus griežot saīsināt, nolīdzināt.
zagstīt Vairākkārtīgi zagt, izdarīt noziegumus.
izmīlot Vairākkārtīgi, līdz apnikumam glāstīt, apmīļot.
sakritenis Vairākkrāsu iespieduma kvalitātes kritērijs, vienas krāsas iespieduma saskaņojums ar pārējo krāsu iespiedumiem, to sakritību.
polihromija Vairākkrāsu iespiedums.
vairākkrāsains Vairākkrāsu.
rokraksts Vairākos eksemplāros ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam), kam piemita grāmatas funkcijas un ārējās pazīmes.
brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu.
apbāzalēt Vairākos paņēmienos apbāzt visapkārt.
apbāzelēt Vairākos paņēmienos apbāzt visapkārt.
aizvārstīt Vairākos paņēmienos ievērt (diegu, dziju), lai veidotu rakstu, sapītu u. tml.
aizvadāt Vairākos paņēmienos vedot, aizgādāt (kur, uz kurieni).
vairākējādi Vairākos veidos, vairāku veidu.
apvēršana Vairākpakāpju apstrādes process, kura beigu posmā materiāla emulsijā rodas pozitīvais attēls.
kollēģija Vairākpersonīga institūcija valsts, pašvaldību vai baznīcas organizācijā.
vairākkārt Vairākreiz; atkārtoti.
iekštituls Vairāksējumu grāmatās bez ārējā vispārējā titula otrs iekšējais tituls.
izsolīt Vairāksolīšanā pārdot (ko); pakļaut izsolei, vairāksolīšanai.
vairāksolījums Vairāksolīšanas process, rezultāts.
blokmāja Vairākstāvu dzīvojamā māja ar atkārtoti sarindotām dzīvokļu sekcijām.
bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
obelisks Vairākšķautņu stabs (parasti piemineklis), kam augšdaļa ir tievāka par pamatni un kas beidzas ar piramidālu smaili.
kinoalmanahs Vairāku (parasti pēc temata, žanra tuvu) īsmetrāžas filmu apvienojums pilnmetrāžas filmā.
vilciens Vairāku (piemēram, trolejbusa) vagonu sakabes, kuras velk vilcējs vai motorvagons.
ģenerālabats Vairāku abatiju savienību (kongregācijas) vai pat vesela mūku ordeņa priekšnieks.
kopieslodzījums Vairāku apcietinātu vai notiesātu personu turēšana kopējās telpās.
kopapdrošināšana Vairāku apdrošinātāju vienošanās apdrošināt vienu un to pašu apdrošināšanas objektu viena apdrošināšanas līguma ietvaros.
Mesto Vairāku apdzīvoto vietu nosaukuma sastāvdaļa slāvu valodās.
Mjasto Vairāku apdzīvoto vietu nosaukuma sastāvdaļa slāvu valodās.
sindroma Vairāku apstākļu sagadīšanās.
sinanastomoze Vairāku asinsvadu anastomoze.
poliangīts Vairāku asinsvadu vai limfvadu iekaisums.
mīklenes Vairāku augļu un to augu nosaukumi: lācenāji, morus sugas, meža korintes, buburene; dažos apvidos arī blusenes un vistenes.
krēsliņš Vairāku augu sugu nosaukumu sastāvdaļa.
pauts Vairāku augu sugu, ar attiecīga veida ziedu formu, nosaukums.
polonīms Vairāku autoru sarakstīts darbs.
blastomatoze Vairāku blastomu veidošanās.
žuburs Vairāku ceļu, upes gultņu, alu u. tml. kopums, kas parasti sākas vienā un tai pašā vietā.
iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās, arī viesības ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
politendinits Vairāku cīpslu iekaisums.
politendinīts Vairāku cīpslu iekaisums.
politendinobursīts Vairāku cīpslu un buršu iekaisums.
klaščiņa Vairāku dalībnieku kopīgi organizētas viesības.
kopsaucējs Vairāku daļskaitļu kopīgais saucējs.
rokspiešana Vairāku datu apstrādes iekārtu darbības sinhronizācijas procedūra, kuras rezultātā iegūst apstiprinājumu, ka starp šīm iekārtām nodibināti vai pārtraukti sakari.
poliķīmijterapija Vairāku dažādu ķīmijterapeitisku līdzekļu vienlaikus lietošana.
krūmroze Vairāku dekoratīvu rožu šķirņu kopējs nosaukums.
debesskrāpis Vairāku desmitu stāvu augstceltne.
bloks Vairāku detaļu vai elementu apvienojums vienā sistēmā.
safari Vairāku dienu ilgs ceļojums, pārgājiens pa kādu Āfrikas apvidu (parasti medību nolūkā).
dievs Vairāku dievu kultā - viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā).
poliekrāns Vairāku ekrānu sistēma vai viens ekrāns savstarpēji saistītu filmas fragmentu vienlaicīgai demonstrēšanai.
pluridiskrinija Vairāku endokrīno dziedzeru funkcijas traucējums.
pluridiskrīnija Vairāku endokrīno dziedzeru funkcijas traucējums.
Zelta globuss vairāku festivālu (piemēram, Karlovi Varu kinofestivāla) un asociāciju (piemēram, Holivudas Ārzemju preses asociācijas) piešķirtā galvenā balva.
freons Vairāku fluoru saturošu ogļūdeņražu apzīmējums (sākotnēji preču zīme), izmanto par aukstuma aģentu ledusskapjos un saldētavās un kā aktīvo (izsmidzinošo) līdzekli aerosolu flakonos; izplūstot atmosfērā, freons veicina ozona slāņa noārdīšanos.
dietilparanitrofeniltiofosfāts Vairāku fosfororganisko preparātu, akaricīdu un insekticīdu (piemēram, tiofosa) iedarbīgā viela - (C2H5O)2PSOC6H4NO2.
salezieši Vairāku Fransua de Sala vārdā dibinātu kongregāciju (1) locekļi.
guzs Vairāku furunkulu saplūdums.
polisinusīts Vairāku gaisu saturošo sinusu vienlaicīgs iekaisums.
poligēnija Vairāku gēnu kombinācija, kas nosaka kādu multifaktoriālās iedzimtības fenotipa pazīmi.
polimorfisms Vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā.
sindroma Vairāku kaišu parādīšanās vienam slimniekam.
flote Vairāku kara kuģu vienību (piemēram, eskadru) apvienojums.
tvists Vairāku kārtu kokvilnas dzija; arī šādas dzijas audums.
kongregācija Vairāku klosteru apvienība ar noteiktu vadību.
sprādzienkļūda Vairāku kļūdainu blakussimbolu secība pārraidāmo datu masīvā.
savienošana Vairāku komandu vienlaicīga izpilde atsevišķos procesora blokos.
ripors Vairāku komponentu maisījums siltumizolācijas kārtas izveidošanai, logu bloku un paneļu šuvju hermetizēšanai.
eka-elementi Vairāku ķīmisko elementu nosaukumi, ko Mendeļejevs uzņēma savā ķīmisko elementu periodiskā sistēmā, iekams paši šie elementi vēl bij atrasti.
forele Vairāku lašu dzimtas saldūdens zivju sugu un šķirņu nosaukums.
neomicīns Vairāku līdzīgu antibiotiku maisījums, iegūts no "Streptomyces fradiae" kultūrām; aktīvs pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
antante Vairāku lielvalstu nolīgums un bloks; visvairāk pazīstama ir Lielbritānijas, Francijas un Krievijas Antante (Trejsabiedrība), kas izveidojās 1904.-1907. g. un 1. pasaules karā cīnījās pret Vāciju un tās sabiedrotajiem.
poliadenīts Vairāku limfmezglu iekaisums.
ieži Vairāku minerālu, retāk viena minerāla sakopojumi, kas atrodas Zemes vai cita debess ķermeņa garozā kā patstāvīgs masīvs.
ekonomija Vairāku muižu apvienojums vienā apsaimniekošanas kompleksā (feodālismā).
fascikulācija Vairāku muskuļa šķiedru spontāna kontrakcija, kuras inervē kopīgs motoriskais nervs.
orhēstrs Vairāku mūzikas instrumentu sakopojums kopējai spēlei.
neironīts Vairāku neironu iekaisums.
apslāga Vairāku nelaimes gadījumu sakritība.
multivalence Vairāku nozīmju vai vērtību koeksistence.
relācija Vairāku objektu saistības izpausme, kas attēlo tiem kopīgi piemītošo.
augu ziloņkauls Vairāku palmu ģinšu sēklu endosperms, ko izmanto ziloņkaula imitācijai (gatavo pogas, rotaslietas).
polimetrija Vairāku pantmēru apvienojums daiļdarbā.
kvarks Vairāku paveidu daļiņas, no kādām sastāv elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā.
līdzautorība Vairāku personu līdzdalība zinātniska, literāra, mākslas vai muzikāla darba radīšanā.
polilogs Vairāku personu saruna - runas forma, kurā visi sarunas dalībnieki ir vienādi aktīvi, periodiski nonākot adresanta, adresāta vai vērotāja lomā.
fotoplāns Vairāku pielāgotā mērogā samontētu aerofotogrāfiju kopums, kas izlabots, pārbaudīts un piesaistīts zemes orientieriem, lai precīzi attēlotu attālumu un virzienu.
Velkopolska Vairāku Polijas pilsētu nosaukuma sastāvdaļa.
remorkaža Vairāku prāmju vai plostu savienošana un pārvadāšana ar velkoni.
kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju.
nafazolīns Vairāku pretiesnu līdzekļu aktīvā viela.
loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju.
putvista Vairāku pūču sugu nosaukums tautā.
polipleirodiafragmotomija Vairāku ribu rezekcija un diafragmas pārgriešana, lai piekļūtu aknu augšējai virsmai.
sleja Vairāku rindu kopums (sējai vai stādīšanai).
poliptihs Vairāku saturā saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm.
pakete Vairāku savstarpēji saistītu likumdošanas aktu, normatīvu dokumentu, arī priekšlikumu kopums.
Amenemhets Vairāku Senās Ēģiptes faraonu vārds.
Amenhoteps Vairāku Senās Ēģiptes faraonu, kā arī dažu citu augstdzimušu personu vārds.
krimala Vairāku sēņu nosaukums.
krimilži Vairāku sēņu nosaukums.
polisinovīts Vairāku sinoviālo apvalku iekaisums.
harmonija Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības.
polihondrīts Vairāku skrimšļu iekaisums.
polispermija Vairāku spermatozoīdu vai spermiju iekļūšana olšūnā apaugļošanās brīdī.
Garezers Vairāku šauru (līdz 0,2 km platu) ezeru virkne 3,5 km garumā, 4,3 m vjl., Rīgas līča piekrastes kāpu aizmugurē starp Lilastes ezera noteku un Gaujas grīvu, Ādažu novada Carnikavas pagastā.
orda Vairāku tirku un mongoļu cilšu apvienība, ko vadīja hans; arī hana mītne.
konsolidācija Vairāku tūrisma uzņēmumu kopēja sadarbība, lai izveidotu ceļojuma grupu ar nepieciešamo dalībnieku skaitu grupu atlaižu ieguvei.
Aa Vairāku upju nosaukumi vācu valodā.
kopmetiens Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) metienu summa.
koptirāža Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) tirāžu summa.
kopapjoms Vairāku vai daudzu (kā) apjomu summa.
kopātrums Vairāku vai daudzu (kā) ātrumu summa.
kopgarums Vairāku vai daudzu (kā) garumu summa.
kopjauda Vairāku vai daudzu (kā) jaudu summa.
kopplatība Vairāku vai daudzu (kā) platību summa.
kopsvars Vairāku vai daudzu (kā) svaru summa; bruto svars.
koptilpums Vairāku vai daudzu (kā) tilpumu summa.
kopvērtība Vairāku vai daudzu (kā) vērtību summa.
koprezultāts Vairāku vai daudzu (piemēram, sacensību dalībnieku) rezultātu summa, apkopojums.
kopautorība Vairāku vai daudzu autoru sadarbība.
kopbūve Vairāku vai daudzu celtņu komplekss.
kopcikls Vairāku vai daudzu ciklu kopums.
kopdarbība Vairāku vai daudzu darbība, sadarbība.
koplaiks Vairāku vai daudzu laika sprīžu summa (parasti sporta sacensībās).
kopdevums Vairāku vai daudzu veikta darba produkts, rezultāts.
starplīmenis Vairāku valodas līmeņu vienlaicīga īstenošanās valodas sistēmā, kuri nav tieši novērojami, bet ir izsecināmi analizējot valodas lietojumu.
logofēts Vairāku valsts un baznīcas amata personu nosaukums Bizantijā.
zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums; šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis.
apceļojums Vairāku vietu apmeklējums vienā ceļojumā.
berberi Vairāku Ziemeļāfrikas tautu grupa - islāmticīgie, gk. zemkopji un pusnomadu vai nomadu lopkopji.
blakata Vairāku, cits citam sekojošu sitienu skaņa.
tālapkure Vairāku, daudzu objektu apkure no vienas siltumcentrāles.
kopmasa Vairāku, vai daudzu (kā) masu summa.
dēmons Vairākumā pasaules reliģiju ļauns gars, spēks vai sākotne, kas ir pretējs Augstākajā Dievībā iemiesotajam Absolūtajam Labajam.
majoritāte Vairākums (parasti vēlēšanās).
pluralitāte Vairākums, majoritāte, arī balsu vairākums.
lielākums Vairākums.
mažoritāte Vairākums.
vairums Vairākums.
majoritāte Vairākumtautība.
kūlainis Vairākus gadus nepļauta pļava, ko klāj kūla; ar kūlu un sūnām klāts izcirtums mežā.
kulms Vairākus simtus m bieza glūdaini smilšaina slānekļu rinda apakšējā akmeņogļu formācijā.
križuklis Vairākzaru dakšas vētīšanai.
daudzzilbīgs Vairākzilbīgs.
daudzzilbju Vairākzilbju.
vairīt Vairēt.
vairastība Vairība.
mizoponija Vairīšanās no darba.
fotaugiafobija Vairīšanās no spilgtas gaismas.
bēgulība Vairīšanās, slēpšanās, kautrība, bailība.
vairāt Vairīt, liegt, novērst.
vaidīt Vairīt.
sargāties Vairīties (ko darīt).
bēgt Vairīties (no cilvēkiem).
slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
bēgt Vairīties (no kā nepatīkama).
slapstīties Vairīties (no kā), slēpties.
griezt ceļu Vairīties (no kā).
dairēties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
dairīties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
vaidīties Vairīties, sargāties.
žilvīties Vairīties, sargāties.
bīties Vairīties; nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu).
bēgt Vairīties.
vairēties Vairīties.
vaizīties Vairīties.
atventēt Vairkkārt sist pretim.
androsace Vairodzene - prīmulu dzimtas ģints.
prīmulveida vairodzene Vairodzeņu suga ("Androsace primuloides"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
pentatomidae Vairogblakšu dzimta.
dolycoris Vairogblakšu dzimtas ģints.
eurydema Vairogblakšu dzimtas ģints.
picromerus Vairogblakšu dzimtas ģints.
notostraca Vairogčauļi - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta.
lepidurus Vairogčauļu apakškārtas ģints.
tireoma Vairogdziedzera audzējs, kurā ir koloīds un jods.
hipotireoīdisms Vairogdziedzera darbības pamazināšanās.
tireoaplāzija Vairogdziedzera defektīva attīstība ar nepietiekamu sekrēciju.
jodtireoidisms Vairogdziedzera funkcijas slimīga pastiprināšanās no joda pārmērīgas lietošanas.
tireokalcitonīns Vairogdziedzera hormons, kas veicina kalcija saistīšanos audos.
tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas, piemēram, regulē organisma vielmaiņu, augšanu, attīstību.
tireoidīts Vairogdziedzera iekaisums.
atireoidēmija Vairogdziedzera inkrēta trūkums asinīs.
peritireoidīts Vairogdziedzera kapsulas iekaisums.
atireoze Vairogdziedzera nefunkcionēšana; vairogdziedzera trūkums.
tireoidotomija Vairogdziedzera pārgriešana.
tireoglobulīns Vairogdziedzera sekretēts, jodu saturošs proteīns.
tireopātija Vairogdziedzera slimība.
tireoīdektomija Vairogdziedzera vai tā daļas izgriešana.
ektireoze Vairogdziedzera vai tā funkcijas trūkums.
tireotomija Vairogdziedzera vai vairogskrimšļa pārgriešana.
TSH Vairogdziedzeri stimulējošais hormons (angļu "thyroid-stimulating hormone").
hydrocotyle Vairoglapes.
Schildburg Vairogmiesta vāciskais nosaukums, 16. gs. apmetne tagadējās Bauskas pilsētas vietā.
aspidiaceae Vairogpaparžu dzimta.
dryopteridaceae Vairogpaparžu dzimtas "Aspidiaceae" nosaukuma sinonīms.
ozolpaparde Vairogpaparžu dzimtas otrs nosaukums.
vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos.
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
testudo Vairogs, kādu senie cilvēki lietoja aplenkumos.
aizsargvairogs Vairogs, kas paredzēts drošībai, aizsardzībai.
Sct Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Scutum Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
bruņogs Vairogs.
scudo Vairogs.
šķīda Vairogs.
tvarogs Vairogs.
tireohondrotomija Vairogskrimšļa pārgriešana.
cassida Vairogvaboles.
vairodziņš Vairogveida sūcējorgāns.
vairogveidīgs Vairogveida.
savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits, parasti ievērojami, palielinās.
aizviesties Vairojoties izplatīties un ieviesties šeit no citurienes.
aizviesties Vairojoties izplatīties, sazelt tālāk noteiktā virzienā (par augiem).
savairoties Vairojoties palielināties skaitā, parasti ievērojami (par dzīvniekiem, augiem).
selēšana Vairošana, selekcija.
blastoģenēze Vairošanās ar pumpurošanos.
repullulācija Vairošanās daloties vai pumpurojoties.
meroģenēze Vairošanās drostalojoties.
shizoģenēze Vairošanās drostalošanās ceļā.
spietot Vairošanās gaitā saimei daloties, grupēties ap māti un pārcelties uz citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
oviparija Vairošanās olu dēšanas ceļā.
ģenezistāze Vairošanas pārtraukšana, piem., ķīmisku vielu ietekmē.
eksogāmija Vairošanās tips, kam gk. raksturīga neradniecisku organismu pārošanās.
endogāmija Vairošanās tips, kam gk. raksturīga tuvradniecisku organismu pārošanās.
viviparācija Vairošanās veids: ola nobriest dzemdē.
propagācija Vairošanās, izplatīšanās.
strobilācija Vairošanās, ķermenim segmentējoties zooīdos (zarndobumaiņiem) vai proglotīdos (lenteņiem).
diģenēze Vairošanās, mainoties dzimuma un bezdzimuma paaudzēm.
selība Vairošanās; audzelība.
blasoģenēze Vairošnās ar pumpurošanos.
krāt Vairot (parasti darba, pūļu rezultātā).
krāt Vairot (spēkus), lieki neizšķiežot.
vairināt Vairot, pavairot.
vaislot Vairot, vairoties.
vaišļot Vairot, vairoties.
pieauglēt Vairot.
vairomāt Vairot.
plidīties Vairoties (gan par cilvēkiem, gan kukaiņiem un citu dzīvu radību); plidēties.
plidēties Vairoties (gan par cilvēkiem, gan kukaiņiem un citu dzīvu radību); plidīties.
aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
izvairīties Vairoties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara.
izvairīties Vairoties panākt, ka nesastopas (ar kādu); vairoties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
izvairīties Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
patverties Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā; arī noslēpties.
bēgt Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
mukt Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
vaisloties Vairoties, radot pēcnācējus (par dzīvniekiem).
slapstīties Vairoties, slēpjoties klaiņot (par dzīvniekiem).
pirināties Vairoties; atgūties, uzkrāt spēkus.
selēties Vairoties.
sugoties Vairoties.
veist Vairoties.
virties Vairoties.
vairis Vairs - ne.
atsacīties Vairs neizpildīt (kādas saistības); paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); atteikties.
MKgfS Vairs nelietojama fizikālo lielumu mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, spēka kilograms un sekunde. Sauc arī par tehn. mērvien. sist.
termija Vairs nelietojama siltuma daudzuma ārpussistēmas mērvienība; 1 th = 4,1855 MJ.
atsasacīties Vairs nerūpēties, negādāt par kādu.
vair Vairs.
vairam Vairs.
vaire Vairs.
vairš Vairs.
vais Vairs.
optom Vairumā; kopā.
gūrums Vairums, krājums.
guliņa Vairums, lielums.
lielums Vairums; lielākā daļa.
guļņa Vairums.
jegums Vairums.
mužurs Vairums.
visumpirkums Vairumtirdzniecības iepirkums.
lieltirgotava Vairumtirdzniecības uzņēmums, kas iepērk, pārdod un piegādā preces.
negociants Vairumtirdzniecības vidutājs, kas vada tirdzniecības lietas, galvenokārt ar citām valstīm.
vaisle Vaisla.
cūkmāte Vaislas cūka; cūcene.
tīršķirne Vaislas dzīvnieku augstākā šķirnības pakāpe, kad abi īpatņa vecāki vairākās paaudzēs pieder vienai un tai pašai šķirnei.
kontrolnobarošana Vaislas dzīvnieku pārbaude speciālās stacijās, kur pārbauda pēcnācēju ātraudzību, barības patēriņu produkcijas vienības ražošanai un kautķermeņa kvalitāti.
skurba Vaislas laiks.
genitālijas Vaislības orgāni.
vaikslīgs Vaislīgs, auglīgs.
vaisls Vaislīgs.
vaislinīca Vaisliniece.
vaislenieks Vaislinieks.
vaislis Vaislinieks.
vaišļoties Vaisloties, vairoties.
vaislāties Vaisloties.
vaislēties Vaisloties.
vaisji Vaišjas - trešā no četrām vārnām Senajā Indijā; pie šīs vārnas piederēja brīvie kopienu ļaudis (tirgotāji, zemkopji, lopkopji).
Polkas ezers Vaišļu ezers Kaunatas pagastā.
Baišaliņu ezers Vaišļu ezers Kaunatas pagastā.
Vaišlinskas ezers Vaišļu ezers Kaunatas pagastā.
Vaithola Vaithols.
vaivadija Vaivada (1) pārvaldīta administratīva teritorija; vojevodiste (1).
vaivada Vaivads.
bagani Vaivariņi ("Ledum palustre").
dzaivaraji Vaivariņi ("Ledum").
beguni Vaivariņi (Ledum palustre).
dzaivariņi Vaivariņi.
ledum Vaivariņi.
vaivarītes Vaivariņi.
vavars Vaivariņš.
vaivarājs Vaivariņu audze.
Vaivīte Vaive, Raunas pieteka.
Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte.
Kaķupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, iztek no Slaņķu dīķiem, garums - \~3 km.
Krīvupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Krievupīte.
Ķauķupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
Pelnupe Vaives kreisā satekupe.
Daukšupīte Vaives labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
Rīdzene Vaives labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
krist Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā).
dasaieties Vajadzēt; būt nepieciešamam.
ben Vajadzēt.
vaidzēt Vajadzēt.
podsos Vajadzība pēc smēķiem.
nedzela Vajadzība vai nevajadzība; iemesls vai bez iemesla.
makte Vajadzība, iegriba.
žīģis Vajadzība, iemesls.
note Vajadzība, nepieciešamība; arī steidzamība, neatliekamība.
nots Vajadzība, nepieciešamība.
dzela Vajadzība.
vajadze Vajadzība.
vajaga Vajadzība.
uzcirtīgs Vajadzības gadījumā rūpīgi sakopts.
eventueli Vajadzības gadījumā, varbūt.
atsargam Vajadzības gadījumam; krājumam.
debitīvs Vajadzības izteiksme - darbības vārda izteiksme, kas norāda uz nepieciešamu, obligāti īstenojamu darbību.
ankšu Vajadzīga lieta.
pašā (arī tieši) laikā Vajadzīgajā brīdī, momentā.
pašā (arī tieši) laikā, arī pašā reizē Vajadzīgajā brīdī, momentā.
pašā reizē Vajadzīgajā brīdī, momentā.
tieši (arī pašā) laikā Vajadzīgajā brīdī, momentā.
notīgs Vajadzīgs, nepieciešams; arī steidzams, neatliekams.
vaidzīgs Vajadzīgs.
vaig Vajag.
vāg Vajaga; vajag.
ievaijāt Vajājot iebaidīt.
izvajāt Vajājot izklīdināt (cilvēkus).
izvajāt Vajājot izklīdināt, izdzenāt (dzīvniekus).
uzvajāt Vajājot piespiest uzskriet, uzlēkt (kur augšā).
jao Vajao - tauta Malāvijā, Mozambikā un Tanzānijā.
pakaļdziņa Vajāšana.
nosekot Vajāt, izsekot.
vaijāt Vajāt.
vājāt Vajāt.
prosekutors Vajātājs, apsūdzētājs.
pakaļdzinējies Vajātājs, pakaļskrējējs.
pakaļdzinējs Vajātājs, pakaļskrējējs.
gallinasi Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē.
kono Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē.
terebendiuli Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē.
vu Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē.
vakamaļģes Vakame - japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria".
kollācija Vakanta baznīcas amata piešķiršana noderīgai personai.
brīvs Vakants (par štata vietu).
vakaraizvakar Vakar vai aizvakar.
gaišdien Vakar.
vakār Vakar.
nešpars Vakara dievkalpojums katoļu baznīcā.
vespers Vakara dievkalpojums katoļu baznīcā.
vespere Vakara dievkalpojums.
vakarīnas Vakara ēdienreize.
vakarēdiens Vakara ēdiens.
aizvakarēties Vakarā kaut kur aizkavēties par ilgu.
patalči Vakara saviesīgā daļa, kopā pasēdēšana pēc talkas.
pataļķi Vakara saviesīgā daļa, kopā pasēdēšana pēc talkas.
vesperis Vakara sprediķis.
vakarbrālis Vakara vadītājs (goda amats).
vakarvēsma Vakara vēsma.
suareja Vakara viesības (parasti ar dejām); arī vakara sarīkojums, izrāde.
bābiņa Vakara zvaigzne.
bābīna Vakara zvaigzne.
bābiņš Vakara zvaigzne.
tuksedo Vakara žakete.
vakarainīša Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
vakariene Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
vakarine Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
vakarīne Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
vakarīša Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
vakarnīca Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
vakarene Vakaraine - kāzās vedējmāte.
vakarainiete Vakaraine.
vakareine Vakaraine.
vakarenis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
vakarienis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
vakarinis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
vakartēvs Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
vakarīnis Vakarainis 2.
vakarīns Vakarainis 2.
rietablāzma Vakarblāzma - blāzma, kas rodas, saulei rietot; vakara blāzma.
sārtne Vakarblāzma.
vakardiene Vakardiena.
aplāgs Vakarēdiens, dievgalds.
vakarijs Vakarējs.
vakarins Vakarējs.
hesperis Vakarenes.
strigozella Vakarenīte - krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella").
strigosella Vakarenītes - krustziežu dzimtas ģints.
vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana.
supretkas Vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka.
vakarot Vakarēt.
pārvakari Vakari, starp kuriem ir divu diennakšu ilgs laikposms.
vaccaria Vakārijas.
Spānijas vakārija vakāriju suga ("Vaccaria hispanica").
naktslaunags Vakariņas (svinīgā atmosfērā).
pusvakariņas Vakariņas, kurās ēd nedaudz viegli sagremojama, ne visai sātīga ēdiena.
souper Vakariņas.
supē Vakariņas.
supper Vakariņas.
vakareņas Vakariņas.
vakarīnes Vakariņas.
vakariņi Vakariņas.
vakariņš Vakariņas.
vakareņāt Vakariņot.
vakariņāt Vakariņot.
vakariņgalds Vakariņu ēdienreizei servēts galds.
naktssakrēsla Vakarkrēsla.
pļera Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus").
pļergāns Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus").
pļeris Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus").
pļerra Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus").
lēpis Vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
vakarpļeris Vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
lelis Vakarlēpis, lēlis ("Caprimulgus europaeus").
lerpis Vakarlēpis.
ļerpis Vakarlēpis.
vakarlerpis Vakarlēpis.
vakarļerpis Vakarlēpis.
vakarnaktī Vakarnakt.
dūlēt Vakaros ilgi neiet gulēt.
vakarcēliens Vakarpuse, laiks pēc trijiem pēcpusdienā.
vakariene Vakarpuse, pievakare.
vakarpaukare Vakarpuse.
vakurs Vakars (1).
Jāņuvakars Vakars pirms Jāņudienas; Līgovakars.
bluķa vakars Vakars pirms Ziemassvētkiem.
bluķīšvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi.
bluķvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi.
fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki.
brīvvakars Vakars, kad skolēni nav aizņemti mācībās, izklaidējas, rotaļājas.
solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists.
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
vakarstunda Vakars; aptuvens, neilgs laikposms vakarā.
vokars Vakars.
vakarene Vakarskola.
vakarnieks Vakarskolnieks.
vakarvakarā Vakarvakar.
vakarvokarā Vakarvakar.
rieteklīts Vakarzvaigzne (Venēra).
rieteklis Vakarzvaigzne, Venera.
dzieša Vakarzvaigzne.
vakarspuļģis Vakarzvaigzne.
pentavakcīna Vakcīna pret piecām dažādām mikrobu sugām.
autovakcīna Vakcīna, kas gatavota no baktērijām, kuras izraisījušas saslimšanu tam pašam slimniekam, kura ārstēšanai vakcīna paredzēta.
tetravakcīna Vakcīna, kurā ir četri dažādi antigēni.
trivakcīna Vakcīna, kurā ir trīs dažādas nedzīvu patogēnu baktēriju (piem., vēdertīfa un A un B paratīfa) ierosinātāju kultūras.
ehidnovakcīna Vakcīna, pagatavota no karsētas (līdz 68 grādiem) odžu indes; lieto zirgu imunizācijai, lai iegūtu antiserumu.
vakcine Vakcīna.
vakcins Vakcīna.
klavelizācija Vakcinācija ar aitu baku vīrusu; ovinācija.
varicelācija Vakcinācija ar vējbaku vīrusu.
holerizācija Vakcinācija pret holēru.
kalmetizācija Vakcinācija pret tuberkulozi ar BCG vakcīnu (1927).
vakcinācija Vakcīnas ievadīšana (cilvēka vai dzīvnieka) organismā.
rinovakcinācija Vakcīnas ievadīšana degunā.
endovakcinācija Vakcīnas ievadīšana pa muti.
autovakcinācija Vakcīnas ievadīšana tam pašam cilvēkam, no kura mikrobiem tā pagatavota.
vakcinoprofilakse Vakcīnas lietošana profilakses nolūkā.
divakcīnas Vakcīnas, kuru sastāvā ir divu slimību ierosinātāji, piem., vēdera tīfa un dizentērijas ierosinātāji.
skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā.
uzpotēt Vakcinēt.
vakcinoterapija Vakcīnu lietošana infekcijas slimību ārstēšanā.
vakcīnterapija Vakcīnu lietošana infekcijas slimību ārstēšanai.
kingi Vakingi - tauta Tanzānijā, arī Zambijā un Malāvijā.
safvi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
vaņaķisi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
ndali Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas doienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
vamatengi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas doienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
pasēt Vaktēt, sargāt.
dobultiņi Vakuolas - šūnas organoīdi; dažāda lieluma un formas dobumi citoplazmā.
vakuolizācija Vakuolu veidošanās.
vakuumeļļa Vakuumateriāls, ko izmanto par darbšķidrumu vakuumsūkņos, par ziežmateriālu vakuumsūkņos, kā arī vakuummetros.
vakuummateriāli Vakuumiekārtās un vakuumaparātos lietotie materiāli ar zemu piesātinātā tvaika spiedienu darba temperatūrā, iespējami mazu gāzu izdalīšanos vakuumā un mazu gāzcaurlaidību.
vakuummanometrs Vakuummetrs - aparāts vakuuma (gāzes retinājuma) mērīšanai; atšķirībā no manometra, kas mērī gāzes spiedienu, vakuummetrs mēri starpību starp atmosfēras spiedienu un retinātās gāzes spiedienu.
vakūms Vakuums.
vakuumarmatūra Vakuumsistēmas palīgierīču komplekts, kas nodrošina savienojumu spiedienizturību un spiediena maiņas ierīces, kā krāni, aizvari, blīves u. c.
vakuumtehniķis Vakuumtehnikas speciālists.
forvaks Vakuumvirpuļtipa masas attīrītājs, kas aizvāc piemaisījumus un izvada gaisu no papīrmasas.
Valaama Valaama salas - atrodas Lādogas ezera ziemeļrietumu daļā, Krievijas Karēlijas Republikā, >50 salu (lielākā - Valaama sala), platība - 36 kvadrātkilometri, augstums - līdz 70 m.
valaknieks Valacnieks.
pogone Valahu laukuma mērs = 144 parščinas = 49,895 āri = 1,344 pūrvietas.
Wallaten Valātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
valacis Valbacis.
valbīties Valbīt acis; bolīties (2).
zvalbīt Valbīt, bolīt.
žvalbstīt Valbīt, bolīt.
bozties Valbīties, ja cilvēkam ir liela fiziska piepūle (par acīm).
izvalbīt Valbot izgrozīt, sagriezt (acis).
savalbīt Valbot sagriezt (acis).
ievalcēt Valcējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, caurumus, pacēlumus).
aizvalcēt Valcējot noslēgt.
izvalcēt Valcējot pilnīgi apstrādāt.
vaļci Valči (dzirnavās).
vērzelīgs Valdāms, paklausīgs.
valdātans Valdāms.
Waldeck Valdeķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
Sasmaka Valdemārpils nosaukums līdz 1926. g.
Sassmacken Valdemārpils.
Valdžene Valdemārpils.
valdieši Valdensi.
Waldegalen Valdgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā.
bundesrāts Valdība Šveicē.
kabinets Valdība, augstākā pārvaldes institūcija.
mazākumvaldība Valdība, kas pārstāv parlamenta mazākumu.
starpvaldība Valdība, kas uz neilgu laiku pārņēmusi valsts varu; arī laika sprīdis, kurā šāda valdība valda.
valdīšana Valdība.
ordenis Valdības apbalvojums par sevišķiem nopelniem.
kanclers Valdības galva Vācijā.
PNA Valdības informācijas aģentūra (Irānā; angļu Pars News Agencv).
senāts Valdības institūcija (Krievijā no 1711. gada līdz 1917. gadam), kas uzraudzīja valsts aparāta darbību un veica augstākās tiesas funkcijas.
tranzītkredīts Valdības kredīts, kas ar banku starpniecību tiek piešķirts uzņēmējiem konkrētu mērķu īstenošanai un kas netiek iekļauts bankas aktīvos, pret kuriem tiek vērsti kreditoru prasījumi bankas likvidācijas vai bankrota gadījumā.
ministrs Valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
kontrasignatūra Valdības vadītāja vai atsevišķa ministra paraksts blakus valsts galvas parakstam uz viņa izdotā akta.
premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs, premjers, ministru prezidents.
sodekspedīcija Valdības vai okupācijas varas norīkotas karaspēka daļas iekšējo nemieru apspiešanai ar ieročiem vai citiem terora līdzekļiem (kāršanu, pēršanu, deportēšanu, dedzināšanu).
Valdiera ezers Valdieris, ezers Drustu pagastā.
valdniecība Valdījums.
valdenīca Valdinīca.
valdnīca Valdinīca.
valdībnieks Valdiniesks.
Valžezers Valdis, ezers Ērģemes pagastā, Turnas.
Vadžu ezers Valdis, ezers Ērģemes pagastā.
Valža ezers Valdis, ezers Ērģemes pagastā.
Valžu ezers Valdis, ezers Ērģemes pagastā.
autarchija Valdīšana par sevi; valsts, kas pastāv no pašražotā un savām izejvielām.
protektorāts Valdīšanas forma Anglijā 1653.-1659. g., kad visa vara bija lordam protektoram.
monokrātija Valdīšanas forma, kad valsts priekšgalā ir viena persona.
turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
izredzināt Valdīt, pareģot.
vaļāt Valdīt, pievārēt, saturēt.
vaļot Valdīt, pievārēt, saturēt.
kungot Valdīt.
valdmeisters Valdmeistars.
karaliene Valdniece (dažās valstīs); šīs valdnieces tituls.
cariene Valdniece (Krievijā); šīs valdnieces tituls.
porfira Valdniecības simbols, gods, vara.
porfirogenets Valdnieka dēls, kas dzimis tēva valdīšanas laikā.
princese Valdnieka dinastijas locekle, kas neieņem troni; šādas dinastijas locekles tituls.
troņmantnieks Valdnieka dinastijas loceklis, kam ir tiesības mantot varu.
princis Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni; šāda dinastijas locekļa tituls.
sustentacija Valdnieka dzimtas locekļu uzturēšana.
galms Valdnieka dzīvesvieta; dižciltīgu cilvēku grupa, kas dzīvo šādā vietā.
palatīns Valdnieka galma, arī valsts ierēdnis viduslaikos.
tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā).
štathalters Valdnieka iecelts vietvaldis Nīderlandes vēsturiskajā novadā 14.-18. gs., Austrijas impērijai (no 1867. g. Austroungārija) pakļautajās zemēs 16. gs. -1918. g.
diadēms Valdnieka kronis; galvas rota vainaga veidā ar dārgakmeņiem.
regālija Valdnieka monopoltiesības uz noteiktiem ienākumiem (piemēram, no monētu kalšanas, tirgus nodevām, raktuvju ekspluatācijas).
mirza Valdnieka nama locekļu un vispār aristokrātijas tituls (dažām austrumu tautām); liekams aiz vārda.
maliks Valdnieka nosaukums vairākās Austrumu zemēs; arī viens no Allāha epitetiem.
parišads Valdnieka padomnieku, augstmaņu sapulce Senajā Indijā.
šerīfs Valdnieka tituls (Marokā); persona, kam ir šāds tituls.
kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki.
abhišekā Valdnieka vai priestera ceremoniāla apslacīšana, ieceļot viņu amatā.
maharādža Valdnieks (Indijā); šī valdnieka tituls.
kungs Valdnieks (piemēram, karalis), kam ir vienpersonīga vara.
faraons Valdnieks (senajā Ēģiptē).
tirāns Valdnieks tirānijā (1).
tirāns Valdnieks tirānijā (2).
varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
Nuds Valdnieks velsiešu mitoloģijā, radniecīgs ar romiešu Marsu, ko ķelti pielūdza kā aizsardzības dievu.
patvaldnieks Valdnieks, kam ir neierobežota vara.
vienvaldnieks Valdnieks, kam ir vienpersoniska vara (valstī, organizācijā).
potentāts Valdnieks, kronēta persona; augstmanis.
archonts Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona Senajā Grieķijā.
arhonti Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona sengrieķu polisās.
tēvs Valdnieks; diktators.
valdenieks Valdnieks.
valdībnieks Valdnieks.
valdonis Valdnieks.
Seleikīdi Valdnieku dinastija (312.-64. p. m. ē.), kuru valsts izveidojās pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukuma.
Hērodi Valdnieku dzimta Palestīnā romiešu laikos.
valdniekgājums Valdnieku dzimta, kārta; šīs dzimtas, kārtas piederīgie.
insignijas Valdnieku vai priesteru augstākās varas simboli (kronis, scepteris, zelta diadēma, ziloņkaula krēsls, tiāra, mitra, zizlis u. tml.).
ekomānija Valdonīga un augstprātīga izturēšanās pret ģimenes locekļiem, bet pazemība pret tiem, kam ir vara.
autokrāts Valdonīgs, diktatorisks cilvēks, kas necieš iebildumus.
diktatorisks Valdonīgs.
uzkundzīgs Valdonīgs.
valdons Valdonis.
Valdorfs Valdorfa skola - valdorfskola.
šteinerskola Valdorfskola - mācību iestāde, kas balstās uz Rūdolfa Šteinera pedagoģisko filozofiju.
gerontokrātija Valdošās aprindas, valdība, kurā ir ļoti daudz gados vecu cilvēku.
establišments Valdošās aprindas; institucionālā, profesionālā un politiskā elite, kas kopīgi simbolizē valsts varu un pastāvošo iekārtu; iedibinātā kārtība; isteblišments.
emīrs Valdošās personas, arī valdošās dzimtas piederīgā tituls (dažās musulmaņu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls.
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā - feoda īpašnieks; senjors, muižnieks, dzimtkungs.
isteblišments Valdošās, oficiālās aprindas; valdošā elite.
gars Valdošie uzskati, tendences (attiecīgajā laikā, laika posmā).
dominējošs Valdošs, piem., kreisā smadzeņu puslode, kas kontrolē labās rokas kustības labročiem un motorisko runas centru; dominantais gēns alēļu pārī.
novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) izturas noteiktā, vēlamā veidā.
pārvaldīt Valdot (kādā teritorijā), pakļaut (to) savai varai (piemēram, par monarhu).
Valdšūta-Tīngene Valdshūte-Tīngene - pilsēta Vācijā.
waldsteinia Valdšteinijas.
valdzenieks Valdzenis 1.
fascinācija Valdzinājums, burvība; apburtība, apmātība.
novaldzināt Valdzināt, apburt.
apvaldzināt Valdzināt, iepīt.
hetēra Valdzinoša sieviete ar izlaidīgu dzīves veidu.
apburošs Valdzinošs, burvīgs.
poēzija Valdzinošs, pievilcīgs skaistums.
kalpeni Valdziņi.
valdzenis Valdziņš (2).
pamatvaldziņš Valdziņš, ko veido adījuma sākumā.
cilpiņa Valdziņš.
Vaļeha Valeiho, pilsēta ASV, Kalifornijā.
vērtība Valence (1).
valēra Valērs.
Wohlfahrt Valfārtes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
pavaldzē Valgā, pie valga.
Galupīte Valgale, Abavas pieteka.
Jānīšgrāvis Valgale, Abavas pieteka.
Abavciems Valgale, apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Abavas pagastā.
Valgales muiža Valgales ciema agrākais nosaukums.
Milzava Valgales kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - \~4 km.
Walgalen Valgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
Valgals muiža Valgales muižas nosaukuma variants.
vingrs Valgans, drēgns.
valgns Valgans.
velgans Valgans.
velganums Valganums.
velga Valgme; arī ūdens (ūdenstilpē).
valgmājs Valgme.
velgme Valgme.
valgāt Valgot 1(1).
valga Valgs 1.
valgans Valgs 2.
valdzenis Valgs ar ko piesien sīklopus; valgs govij ap kaklu.
žnaulis Valgs cūkas purna saspiešanai.
metaklis Valgs, ar ko piejūdz arklu vai ecēšas pie sakām; meteklis.
piegriezenis Valgs, ar ko piestiprina (ragavu) ilksi pie mietnes.
savarga Valgs, kas savieno ilkšu galus ar ratu priekšasīm.
miemurs Valgs, kas savieno ratu priekšējās ass un ilkss galus.
vanga Valgs, saite; važas, spīles.
šeima Valgs, tauva.
šeime Valgs, tauva.
šeims Valgs, tauva.
valks Valgs, velgans, trekns.
dzeika Valgs.
ricugs Valgs.
špags Valgs.
strūga Valgs.
velgs Valgs.
režģe Valgu pinums siena nešanai.
režģene Valgu pinums siena nešanai.
režģine Valgu pinums siena nešanai.
sliepslenderis Valgu vijējs.
Valgums Valguma ezers Smārdes pagastā.
velgums Valgums.
valgundnieki Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Valgunde" iedzīvotāji.
valguntnieki Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Valgunde" iedzīvotāji.
Valgundes novads Valgundes pagasta nosaukums 2006.-2009. g., Jelgavas rajona sastāvā.
valgundieši valgundnieki - Valgundes pagasta apdzīvotās vietas “Valgunde” iedzīvotāji.
Wolgund Valguntes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Valgundes pagastā.
valiņš Valiņu mala - auduma ārējā gareniskā mala.
valzivs Valis (2).
Ērmihājfalva Valja lui Mihaja - pilsēta Rumānijā.
Vaļadolida Valjadolida, pilsēta Spānijā.
Vaļaga Valjaga, upe Peru.
Vaļedupara Valjedupara, pilsēta Kolumbijā.
Walk Valka.
noģīzgāt Valkājot (apģērbu) apbružāt, novalkāt, saplēst.
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
nomīt Valkājot nodeldēt, nošķiebt (parasti apavu papēžus).
izvalkāt Valkājot nolietot (drēbes, apavus); novalkāt.
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem.
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus).
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus).
valkns Valkans 1(1).
vijīgs Valkans, arī staipīgs (par masu, piemēram, mīklu).
viļgans Valkans.
valcēniešos Valkas apkārtnē.
valcēnieši Valkas novada apdzīvotās vietas "Valka" iedzīvotāji.
ērģemieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Ērģeme" iedzīvotāji.
omulieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Omuļi" iedzīvotāji.
turnaviešos Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna apkārtnē; šajā apdzīvotajā vietā.
turnēnieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotāji.
turnavietis Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Turnā.
Ermesskaja Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ermeshoft Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
ērģemieši Valkas novada Ērģemes pagastā.
jaunkārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Jaukārķi" (tagad - "Kārķu" ciema daļa) iedzīvotāji.
kārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Kārķi" apkārtnē; Kārķos.
kārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Kārķi" iedzīvotāji.
Karkeļskaja Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Karkell Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
burdzēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Burga" iedzīvotāji.
jaunmājēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmāja" iedzīvotāji.
liellugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Liellugaži" iedzīvotāji.
lipškalnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lipšukalns" iedzīvotāji.
lugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži apkārtnē; Lugažos.
luguziešos Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži apkārtnē; Lugažos.
Vārpa Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" bijušais nosaukums padomju laikā.
lugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" iedzīvotājs
pedelieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Pedele apkārtnē, teritorijā.
pedelieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Pedele" iedzīvotāji.
Lugaži Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
vārpēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
jaunjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Jaunjērcēni" iedzīvotāji.
Kairis Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Kairi" bijušais nosaukums.
Lāčupi Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Lācupi" nosaukuma variants.
mežmuizieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
mežmuižnieki Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
vecjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vecjērcēni" iedzīvotāji.
veckārķēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Veckārķi" iedzīvotāji.
vīciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vīciems" iedzīvotāji.
vijciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vijciems" iedzīvotāji.
Vijcemskaja Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wiezenhof Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
birzulieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Birzuļi" iedzīvotāji.
Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Cirgaļu mežniecība Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" nosaukuma variants.
kalnainieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaine" iedzīvotāji.
mierkalnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Mierkalns" iedzīvotāji.
Kalnaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepi" nosaukums padomju laikā.
stepēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepji" iedzīvotāji.
zaķēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji.
Svartskaja Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Adsel-Schwarzhof Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums.
saulēnieši Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Saule" iedzīvotāji.
tomēnieši Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Tomēni" iedzīvotāji.
Valkskaja Valkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Walksche Valkas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Pedele Valkas pilsētas nosaukums dažos 13. gs vēstures avotos.
Walco Valkas pilsētas nosaukums dažos 13.-15. gs. vēstures avotos.
Valk Valkas pilsētas nosaukums, kas minēts Novgorodas hronikā.
danasāt Valkāt (apģērbu, apavus), līdz (tie) pilnīgi nolietojas.
vazāt Valkāt (parasti jaunu, labu apģērbu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotā vietā, nepiemērotos apstākļos; lietot (parasti ko labu, vērtīgu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotos apstākļos.
noiet Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
nostaigāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
novalkāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
lakatāties Valkāt sliktu (vecu) apģērbu.
pārvalkāt Valkāt vēlreiz (to pašu).
nest Valkāt, nēsāt.
ģickāt Valkāt, plēst (par apaviem).
šļaukt Valkāt, valkājot apbružāt.
volkot Valkāt.
valkātne Valkata.
valkatnis Valkata.
valkātnis Valkata.
plūrēties Valkāties, bružāties.
kutot Valkāties, dilt.
nesties Valkāties; valkājot kļūt plānākam, cauram.
nēsāties Valkāties.
valkātne Valkāts apģērbs.
valkātnis Valkāts apģērbs.
valkyrja Valkīra.
Valledaosta Valle d'Aosta - autonoms reģions Itālijā.
Impatiens wallerana Vallera sprigane.
Wallhof Valles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
kārklenieki Valles pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji.
mežmuižnieki Valles pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji.
taurkalnieši Valles pagasta apdzīvotās vietas "Taurkalne" iedzīvotāji.
tentenieši Valles pagasta apdzīvotās vietas "Tenteni" iedzīvotāji.
Valgofskaja Valles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wallhof Valles pagasta bijušais nosaukums.
Lavalleta Valleta, Maltas galvaspilsēta.
Dryopteris wallichiana Valliha ozolpaparde.
pantenieši Vallmieras novada Sēļu pagasta apdzīvotās vietas "Pantene" iedzīvotāji.
Šanas biedrība Valmierā 1920. g. radusies neformāla biedrība, kas veicināja visus darbības veidus ar "-šana", pastāvēja līdz 1940. gadam.
Valmis Valmiera.
Wolmar Valmiera.
V11VKV Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskola (raj.).
V5.V Valmieras 5. vidusskola (raj.).
VGK Valmieras gaļas kombināts.
VMK Valmieras mēbeļu kombināts (rāj).
Wolmarshof Valmieras muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
Jaunjērcēni Valmieras novada apdzīvotās vietas "Jērcēni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems, bet tagad iekļauta Jērcēnu ciemā.
rūjēnieši Valmieras novada apdzīvotās vietas "Rūjiena" iedzīvotāji.
zilkalnieši Valmieras novada apdzīvotās vietas "Zilaiskalns" iedzīvotāji.
Novoburtņekskaja Valmieras novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Jaunburtnieki Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" bijušais nosaukums.
bērzainieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji.
jaunburtniecieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtnieki" iedzīvotāji.
jaunbrengulieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbrenguļi" iedzīvotāji.
jaunvālēnieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvāle" iedzīvotāji.
dūrieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji.
Dūres Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" nosaukuma variants.
ēķinieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēķins" iedzīvotāji.
Burtnieku vidusskola Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Penči" paralēls nosaukums.
pidriķieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķis" iedzīvotāji.
Pidriķi Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķis" nosaukuma variants.
daugulieši Valmieras novada Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" iedzīvotāji.
Dikeļnskaja Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dickeln Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums.
ēvelieši Valmieras novada Ēveles pagasta apdzīvotās vietas "Ēvele" apkārtnē; Ēvelē.
ēvelieši Valmieras novada Ēveles pagasta apdzīvotās vietas "Ēvele" iedzīvotāji.
Eveļskaja Valmieras novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
nuķieši Valmieras novada Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Nuķis" iedzīvotāji.
jērcēnieši Valmieras novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jērcēni" iedzīvotāji.
Jercenskaja Valmieras novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
jērcēnieši Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Jērcēnos.
endzelieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" iedzīvotāji.
jerieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" iedzīvotāji.
olerieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Oleri" iedzīvotāji.
jaunmuižnieki Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji.
kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kauguri" iedzīvotāji.
kļavēnieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji.
kļavieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji.
kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" (padomju laikā "Kaugurieši") iedzīvotāji.
Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
Kaugerskaja Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kaugershof Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums.
dūķerieši Valmieras novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dūķeri" iedzīvotāji.
Metzkuell Valmieras novada Lodes pagasta bijušais nosaukums.
pučurdzieši Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurga" iedzīvotāji.
Pučurga Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurgas" nosaukuma variants.
promultieši Valmieras novada Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Promulti" iedzīvotāji.
piksārietis Valmieras novada Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Piksāri" iedzīvotājs.
jaunklidzēnieši Valmieras novada Plāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunklidzis" iedzīvotāji.
Planskaja Valmieras novada Plāņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
ābolinieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji.
Nuķi Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Nuķis" nosaukuma variants.
ramatieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Ramata" iedzīvotāji.
bucieši Valmieras novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Buka" iedzīvotāji.
Ranzen Valmieras novada Rencēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
idvieši Valmieras novada Sēļu pagasta apdzīvotās vietas "Idus" iedzīvotāji.
apsieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apses" (agrāk - "Apse") iedzīvotāji.
jaunatnieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji.
jaunkažēnieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkažēni" iedzīvotāji.
Kolberg Valmieras novada Skaņkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
dutkēnieši Valmieras novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Dutka" iedzīvotāji.
podzēnieši Valmieras novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Podzēni" iedzīvotāji.
Gaidēni Valmieras novada Vaidavas pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Baužmala" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
jerieši Valmieras novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" iedzīvotāji.
austrumieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji.
Austrumi Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" bijušais nosaukums padomju laikā.
košķelieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" iedzīvotāji.
plāterieši Valmieras novada Vilpulkas pagasta apdzīvotās vietas "Plāteri" iedzīvotāji.
dālinieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji.
Kaija Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" nosaukuma variants.
pīlātieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Pīlāti" iedzīvotāji.
valmiermuizieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Valmiermuiža" iedzīvotāji.
Voļmargofskaja Valmieras pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wolmarshofsche Valmieras pagasta bijušais nosaukums vāciski.
VPK Valmieras piena kombināts.
valmierieši Valmieras pilsētas iedzīvotāji.
pārgaujieši Valmieras pilsētas labā krasta mikrorajona "Pārgauja" iedzīvotāji.
Pārgauja Valmieras pilsētas mikrorajons Gaujas kreisajā krastā.
VRCS Valmieras rajona centrālā slimnīca.
VRKN Valmieras rajona kultūras nams.
VRPBS Valmieras rajona patērētāju biedrību savienība.
VSŠ Valmieras stikla šķiedra.
VSŠR Valmieras stikla šķiedras rūpnīca.
VUIeR Valmieras ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīca.
Viesturene Valmieras Viestura vidusskola.
Lokno struktūra Valmieras-Lokno izcilnis.
Pleskavas-Valmieras valnis Valmieras-Lokno izcilnis.
Bauņu pagasts Valmiers novada Matīšu pagasta bijušais nosaukums, bet neliela daļa bijušā Bauņu pagasta teritorijas nonākusi Bērzaines pagastā.
valns Valna - aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
valnis Valna.
skanste Valnim līdzīgs (kā) veidojums.
skansts Valnim līdzīgs (kā) veidojums.
uzmetums Valnis (1).
vāle Valnis (1).
valne Valnis (1).
vale Valnis (piemēram, ap kapsētu, grāvju malās).
valvis Valnis 1.
skance Valnis, apcietinājums.
skanci Valnis, apcietinājums.
aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā).
apvalnis Valnis, uzbērums.
valle Valnis.
vallis Valnis.
valniņa Valnītis (2).
valnis Valnītis (2).
valna Valnītis, mala.
Volnanišku ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā.
Volnānišķu ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā.
Volnjanišku ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā.
Volnjanišķu ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā.
paugurvalnis Valņveidīga reljefa lielforma ar paugurainu virsmu.
palīgvaloda Valoda (parasti mākslīga), kas var veikt zināmas funkcijas (parasti starptautiskā) saziņas procesā.
ļerga Valodā izlaidīgs cilvēks.
intonācija Valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē).
bilā Valoda, bilsme.
svešvaloda Valoda, kas (kādam) nav dzimtā valoda; valsts līmenī - valoda, kam attiecīgās valsts teritorijā nav valsts valodas statusa.
starpniekvaloda Valoda, kas veic sazināšanās funkciju starp tautām ar atšķirīgām valodām.
oriģinālvaloda Valoda, kurā ir uzrakstīts (kāda teksta) oriģināls 1(1).
aizguvējvaloda Valoda, kura no citas valodas aizgūst kādu valodas vienību - vārdu, vārdu savienojumu, sintaktisku konstrukciju u. tml.
pamatvaloda Valoda, kurā runā kādas teritorijas pamatiedzīvotāji, valoda, kurā runā kādas teritorijas iedzīvotāju vairākums.
lomongo Valoda, kurā runā mongo tauta Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
ķinamvezi Valoda, kurā runā ņamvezi (vaņamvezi) tauta un radniecīgās ciltis Tanzānijā, pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
kiņanturu Valoda, kurā runā vaņaturi tauta un radniecīgās ciltis Tanzānijas vidienē, pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
kiņika Valoda, kurā runā vaņiki tauta un radniecīgās ciltis Kenijas dienvidaustrumos, pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
kišambala Valoda, kurā runā vašambali Tanzānijā, pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
mācībvaloda Valoda, kurā tiek apgūtas zināšanas izglītības sistēmas ietvaros.
mērķvaloda Valoda, kurā tiek translēti pirmprogrammas priekšraksti; objektvaloda.
cilmvaloda Valoda, kurā varētu būt radies vai ir pirmo reizi konstatēts vārds vai tā sastāvdaļa.
mašīnvaloda Valoda, kuru pazīst un kuras komandas izpilda datora centrālais procesors; tajā rakstītām programmām, nav nepieciešama iepriekšēja kompilēšana.
starpniekvaloda Valoda, no kuras tiek pārņemti kādas trešās valodas teksti tulkošanai savā valodā vai kuru izmanto, lai veidotu aizguvumus no kādas trešās valodas.
avotvaloda Valoda, no kuras tiek tulkots teksts.
čivenda Valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, tajā runā bavendi tauta, kas dzīvo Āfrikas dienvidu daļā abos Limpopo vidusteces krastos.
kiteke Valoda, pieder pie bantu saimes kongo grupas, runā gk. bateki.
kota Valoda, pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, tajā runā bakoti cilšu grupas bavumbi cilts, kas dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos.
mēle Valoda, runa; valodas spēja.
lingua Valoda.
valodas Valoda.
akcentuācija Valodas akcentu sistēma; akcentēšana.
konekcionisms Valodas apguves teorija, kas skaidro valodas un domāšanas attīstību, balstoties uz neironu savienojumiem (konekcijām), kuri, runas elementiem atkārtojoties, rodas galvas smadzenēs.
lingvodidaktika Valodas didaktika - valodniecības un pedagoģijas starpnozare, kurā pēta valodas apguves, mācīšanas un mācīšanās procesa teorētiskos pamatus, mērķus, uzdevumus, valodas mācību saturu, valodas mācību principus, pieejas, metodes, metodiskos paņēmienus, kā arī valodas mācību organizācijas formas un valodas mācīšanas un mācīšanās sasniegumu vērtēšanas sistēmu.
analoģija Valodas elementa (piemēram, vārda, vārdu savienojuma) veidošana vai maiņa pēc cita elementa parauga.
semantēma Valodas elements, kam piemīt patstāvīga nozīme un kas neveic nekādu gramatisku funkciju.
lingvokartogrāfija Valodas faktu ģeogrāfiskās izplatības attēlošana ar kartogrāfijas līdzekļiem.
politonisms Valodas fonoloģiskās sistēmas īpašība vārdu, vārdu formu, morfēmu diferencēšanā izmantot runas melodiju (intonāciju).
idiotikons Valodas idiotismu vārdnīca.
glotogonija Valodas izcelšanās un tās attīstība.
glotoģenēze Valodas izcelšanās.
suiti Valodas jaucēji, kas savā valodā iejauc citas valodas vārdus.
solecisms Valodas kļūda; nepareizs, attiecīgās valodas normām neatbilstošs vārdu savienojums (nosaukums cēlies no Solās - senās Atēnu kolonijas, kur grieķiski runāts visai nepareizi).
gramatizācija Valodas leksiskās sistēmas elementu pāreja gramatiskā sistēmā.
gramatizēšanās Valodas leksiskās sistēmas elementu pāreja gramatiskā sistēmā.
stils Valodas līdzekļu izmantošanas paņēmienu kopums (piemēram, tekstā, kāda cilvēka runā).
valodas ekspansija Valodas lietojuma robežu vai ietekmes sfēras un sociolingvistisko funkciju paplašināšana (parasti uz citas valodas rēķina).
joma Valodas lietojuma vide (vieta, objekti, dalībnieki), kas nosaka valodas līdzekļu izvēli un lietojumu.
atdevums Valodas lietojums, ko valodas apguvējs producēsaņemtā iedevuma apstrādes procesā, atbildot uz jautājumiem, vizuālo vai verbālo informāciju, instrukcijām, norādījumiem u. tml.
valene Valodas mācība; latviešu valoda (mācību priekšmets).
dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam (vai dialektiem).
žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam; arī žargonvārdi.
substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
akrolets Valodas paveids vai varietāte ar augstāko prestižu sabiedrībā.
dialekts Valodas paveids, kas raksturīgs kādai sociālajai grupai.
bazilekts Valodas paveids, kas tik tālu attālinājies no valodas prestižākās varietātes jeb akrolekta, ka kļuvis gandrīz par citu, patstāvīgu valodu.
argo Valodas paveids, ko lieto kāda sociāla vai profesionāla grupa; sākotnēji - noziedznieku žargons.
profesiolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta profesionāla grupa, un kam raksturīga savdabīga leksika un frazeoloģija, dažkārt arī savdabīgas sintakstiskas konstrukcijas.
sociolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta sociāla grupa un kam raksturīgi īpatnēji valodas līdzekļi (leksika, frazeoloģija, vārddarināšanas modeļi).
žargons Valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji; arī slengs (1).
prosodēma Valodas prosodijas pamatvienība ar noteiktām akustiskām īpašībām un funkciju (piemēram, akcents, garums).
tonēma Valodas prosodiskais funkcionālais elements, kas spēj mainīt zilbes vai vārda intonējumu.
apsikas Valodas raustīšana, stomīšanās.
antonīmija Valodas sistēmā nostiprinājies nozīmju pretstatījums.
adstrāts Valodas sistēmas parādības, kas radušās citas valodas ietekmē, abu valodu lietotājiem ilgstoši dzīvojot līdzās un uzturot pastāvīgus kontaktus.
endoglosija Valodas situācija, kad par valsts vai oficiālo valodu izvēlēta viena vai vairākas pamatiedzīvotāju valodas.
eksoglosija Valodas situācija, kad valstī, kur ir vairākas vietējās valodas, par valsts vai oficiālo valodu tiek izvēlēta bijušās metropoles valoda (kas šajā teritorijā nav vietējā) un, iespējams, vienlaicīgi arī viena vai vairākas vietējās valodas.
patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
iespraudums Valodas skaņas iestarpinājums vai izveidojums starp vārda skaņām.
diverģenti Valodas skaņas, kuras izrunā dažādi atkarībā no to stāvokļa vārdā.
intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura.
artikulācija Valodas skaņu veidošana, izruna.
bleģ-a-med Valodas spēle ar mājienu uz rupjību; interjekcijas nozīmē lieto kā situācijas raksturotāju.
sinhronija Valodas stāvoklis kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā.
metonīmija Valodas traucējums: pareizā vārda vietā slimnieks lieto ar to jēdzieniski saistītu nepareizu vārdu.
VLI Valodas un literatūras institūts.
deskriptors Valodas vārds vai vārdu grupa, ko izmanto informācijas klasificēšanai vai indeksēšanai.
atslēgvārds Valodas vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai; atslēgas vārds.
leksikostatistika Valodas vēsturisko pārmaiņu un radniecīgo valodu atdalīšanās pētniecības metode.
okazionālisms Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides u. tml. objektu.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds.
kontamināts Valodas vienība, kas radusies kontaminējoties, resp., savstarpēji mijiedarbojoties (krustojoties), strukturāli, funkcionāli vai asociatīvi saistītām valodas vienībām.
ekvivalents Valodas vienība, kura veic vai spēj veikt to pašu funkciju, ko cita valodas vienība.
apkaime Valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārdi, teikumi u. tml.), kas ir tieši pirms un aiz kādas valodas vienības.
kontaminēšanās Valodas vienības (parasti vārda vai izteiciena) formas vai nozīmes pārveidošanās, ko izraisījusi formu, funkciju vai asociāciju tuvība un mijiedarbība ar citu šī paša līmeņa valodas vienību.
desemantizēšanās Valodas vienības (parasti vārda vai morfēmas) sākotnējās nozīmes pilnīgs vai daļējs zudums.
intonēšana Valodas vienības (parasti zilbes) iezīmēšana ar toni (arī intensitāti, ilgumu).
semantika Valodas vienības (piemēram, morfēmas, vārda, vārdu savienojuma) nozīme, valodas vienību nozīmju kopums.
pakārtojums Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības; valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
konotācija Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
reference Valodas vienības attiecināšana uz noteiktu reāliju konkrētā tekstā.
denotācija Valodas vienības jēdzieniskā satura (nozīmes galvenā komponenta) izteikšana.
pozīcija Valodas vienības novietojums attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā).
palīguzsvars Valodas vienības sekundārs izcēlums, kas ir vājāks par galveno uzsvaru.
sintagma Valodas vienību (parasti vārdu, morfēmu) savienojums noteiktās attieksmēs.
rekcija Valodas vienību (parasti vārdu) saistījums, kurā viena no tām nosaka otras vienības formu.
sakārtojums Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
konstrukcija Valodas vienību (piemēram, vārdu) savienojums (runā, tekstā), kam ir noteiktas gramatiskās īpašības.
jēdzientelpa Valodas vienību (piemēram, vārdu) semantiskās saistības reprezentācija daudzdimensiju vektoru telpā.
transkripcija Valodas vienību (vārdu, tekstu u. tml.) skanējuma grafisks attēlojums ar noteiktu zīmju sistēmu.
kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piemēram, formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība; valodas vienība, kas radusies šādā veidā.
pareizruna Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); ortoepija.
ortoepija Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); pareizruna.
pārvaldījums Valodas vienību saistījums, kurā viena (neatkarīgā) valodas vienība nosaka citas (atkarīgās) valodas vienības formu; arī rekcija.
sintagmatika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
apzīmējošais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes materiālais apvalks, kas nesaraujami saistīts ar saturisko pusi jeb nozīmi.
apzīmējamais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes saturiskā puse jeb nozīme, kas nesaraujami saistīta ar materiālo apvalku jeb apzīmējošo.
valodains Valodīgs.
sineze Valodniecībā - vārdu sakārtojums tā, lai rastos zināma jēga.
glotoloģija Valodniecība.
pedolingvistika Valodniecības apakšnozare, kas pētī bērnu valodu.
ģeolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta dialektu parādības saistībā ar to ģeogrāfisko izplatību pasaulē un dialektu politisko, ekonomisko un kultūras statusu.
tulkojumzinātne Valodniecības apakšnozare, kurā pēta tulkošanas teorētiskos pamatus un praksi.
mikrolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas sistēmas un apakšsistēmu iekšējos procesus un sakarības, valodas vienību savstarpējās attieksmes, līdzīgo, sastatāmo un atšķirīgo, pretstatāmo u. tml.
valodas kultūra Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību.
metagrammatika Valodniecības filozofija; salīdzināma valodu zinātne.
ortoloģija Valodniecības nozare, kas izstrādā un precizē pareizas rakstu un runas valodas likumus, kā arī veido ortoloģiskās (pareizrakstības, pareizrunas) vārdnīcas.
terminoloģija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar terminu izstrādes teoriju un praksi.
leksikogrāfija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi.
akcentoloģija Valodniecības nozare, kas pētī akcentus (1) un to sistēmas; patstāvīga nozare to valodu pētījumos, kurās ir brīvais vārda akcents.
vārddarināšana Valodniecības nozare, kas pētī atvasinātus vārdus, to uzbūvi, vārddarināšanas līdzekļus un paņēmienus.
dialektoloģija Valodniecības nozare, kas pētī dialektus, izloksnes.
etnonīmika Valodniecības nozare, kas pētī etnonīmus, to izcelsmi, izplatību, struktūru, funkcionēšanu.
morfonoloģija Valodniecības nozare, kas pētī fonoloģijas līdzekļu izmantošanu morfoloģijas formu uzbūvē.
frazeoloģija Valodniecības nozare, kas pētī frazeoloģismus.
idiomātika Valodniecības nozare, kas pētī idiomas.
onomastika Valodniecības nozare, kas pētī īpašvārdus.
leksikosemantika Valodniecības nozare, kas pētī leksikas semantiskās īpatnības.
leksikoloģija Valodniecības nozare, kas pētī leksiku.
paralingvistika Valodniecības nozare, kas pētī nevalodiskus informācijas pārraides līdzekļus, kuri pavada, papildina izteikumu (piemēram, balss modulācijas, žestus, mīmiku, attēlus, šriftus).
interlingvistika Valodniecības nozare, kas pētī sazināšanās iespējas dažādvalodības apstākļos un starptautiskās valodas kā šādas sazināšanās līdzekli.
sinonīmika Valodniecības nozare, kas pētī sinonīmus.
grafēmika Valodniecības nozare, kas pētī valodas fonēmu attēlošanu ar rakstu zīmēm.
areāllingvistika Valodniecības nozare, kas pētī valodas parādību teritoriālo izplatību vai areālus.
fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju; skaņu mācība.
sociolingvistika Valodniecības nozare, kas pētī valodas sociālo raksturu, tās funkcijas sabiedrībā, sociālo parādību ietekmi valodā.
semantika Valodniecības nozare, kas pētī valodas vienību nozīmes; arī semasioloģija.
semasioloģija Valodniecības nozare, kas pētī vārdu nozīmes; arī semantika (2).
etimoloģija Valodniecības nozare, kas pētī vārdu un morfēmu izcelšanos un to attīstību.
gramatika Valodniecības nozare, kas pētī vārdu un teikumu uzbūvi.
toponīmika Valodniecības nozare, kas pētī vietvārdus; toponīmija (1).
toponīmija Valodniecības nozare, kas pētī vietvārdus; toponīmika (1).
makrolingvistika Valodniecības nozare, kurā pēta valodu plašā mērogā saistījumā ar tās lietotāju vidi.
onomasioloģija Valodniecības nozare, kurā pēta vārdus kā noteiktu lietu vai parādību nosaukumus.
valodnieks Valodniecības speciālists.
sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
etnolingvistika Valodniecības virziens, kas pētī attieksmes starp tautas valodu un kultūru un etnisko faktoru mijiedarbību valodas funkcionēšanā un attīstībā.
neolingvistika Valodniecības virziens, kas radies 20 gs. 20. gados Itālijā; pamatlicēji M. Bartoli un Pž. Bertoni eklektiski apvienoja vairākas V. fon Humbolta idejas, estētiskā ideālisma u. c. atziņas, uzskatīja valodu par individuālu garīgu darbību, māksliniecisko jaunradi.
deskriptīvisms Valodniecības virziens, kurā nodarbojas ar dažādu valodas parādību novērošanu, faktu reģistrāciju un, izmantojot iegūtos datus, - ar valodas likumsakarību aprakstīšanu.
neoloģija Valodniecības virziens, kurā pēta jaunradītos vārdus, resp., jaunvārdus jeb neoloģismus, un citas jaunas leksiskas vai frazeoloģiskas vienības, to veidošanas faktorus, modeļus, paņēmienus, tipus, jaunvārdu attieksmes ar okazionālismiem un potenciālismiem u. tml.
serbokroati Valodnieciskā ziņā vienību veidojoša slāvu tauta Dienvidslāvijā; horvāti (kroati) ir eiropeiskāki, katoļi ar latīņu rakstību; serbi vairāk austrumnieki, lielāko tiesu grieķu pareizticīgie ar kiriļicas rakstību.
dialektogrāfija Valodnieības nozare, kas pētī dialektu parādības ģeogrāfiskās izplatības sakarā.
Bābeles juceklis Valodu juceklis, kas radās, Dievam sodot cilvēkus, jo tie cēla Bābeles torni.
aizgūšana Valodu saskares ietekmēts process, kurā vienas valodas vienība tiek pārņemta un pakāpeniski iekļaujas citas valodas struktūrā, pakļaujoties šīs citas valodas izrunas un rakstības noteikumiem un gramatikas likumiem.
aizdaudzināt Valodu, baumu, slavas (par ko) izplatīšanās līdz zināmai vietai.
Ceplīšu upīte Valolas labā krasta pieteka Jumurdas pagastā, garums — \~6 km.
Valoņu reģions Valonija, viens no trijiem Beļgijas reģioniem.
valloņi Valoņi.
reksisti Valoņu fašistiskās partijas biedri Beļģijā 1935.-1944. g.
vallota Valotas.
krāšņā valota valotu suga ("Vallota speciosa").
Voložina Valožina - pilsēta Baltkrievijā.
Valparaisa Valparaiso, pilsēta Čīlē.
valsa Valsas.
koncertvalsis Valsis, kuru mēdz atskaņot koncertos un kuram ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma.
šļūcis Valsis.
valceris Valsis.
valcieris Valsis.
valcis Valsis.
valsoīds Valsoīda stroma - parazītiskas sēnes stroma, kurā iekļautas arī saimniekauga šūnas.
baznīca Valstī, pasaulē pastāvošo reliģisko institūtu kopums.
regnum Valstība.
lielvalstis Valstis, kam ir vadoša loma pasaules politikā un starptautiskajās attiecībās; pēc 2. pasaules kara saskaņā ar ANO Statūtiem šāds juridiskais statuss ir ASV, Francijai, Ķīnai, Lielbritānijai un PSRS, bet no 1992. g. pēdējās vietā tās tiesību pārmantotāja Krievija.
dienvidvalstis Valstis, kas atrodas dienvidos (parasti Rietumeiropā).
rietumvalstis Valstis, kas atrodas rietumos (parasti Rietumeiropā).
ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande).
VPPA Valstiskās un privātās partnerības asociācija.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas institūcijas piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm, republikām u. tml. ar vienu kopēju valdību.
vārtīt Valstīt (kādā vielā), lai pārklātu (ar to), tā ka pārklājas (ar to).
muļļāt Valstīt ēdienu mutē nespējot to norīt.
mekšināt Valstīt pa muti, gremot, zelēt.
muzlot Valstīt pa muti; neveikli, negribīgi ēst.
zalēt Valstīt pa muti.
vankarēt Valstīt šurp un turp.
miltināt Valstīt, kratīt (katlā tikko izvārītus sausus kartupeļus, lai tie kļūtu miltaināki).
žāvāt Valstīt, vālot, retināt (sienu, žāvējot).
vaļāt Valstīt, vāļāt.
muļināt Valstīt, viļāt pa rokām.
vāļināt Valstīt, viļāt.
valkstīt Valstīt.
velkstēt Valstīt.
velstīt Valstīt.
vuļināt Valstīt.
zvalstīt Valstīt.
šlaukstīties Valstīties gultā.
kalināties Valstīties pa gultu.
gleijāties Valstīties, atpūsties.
valkstīties Valstīties, ļodzīties.
kluncerēties Valstīties, svārstīties.
velstīties Valstīties; ļodzīties, šķobīties.
ķiļķeniski Valstīties.
vilāties Valstīties.
vuļināties Valstīties.
ievalstīt Valstot ievirzīt (kur iekšā).
apvalstīt Valstot ko (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu); apvārtīt, apviļāt.
ievalstīt Valstot panākt, ka sāk virzīties.
uzvalstīt Valstot šurp un turp uzvelt (kur augšā).
uzviļāt Valstot šurp un turp uzvelt.
savalstīt Valstoties (pa ko), sajaukt (to).
ieviļāt Valstoties iegulēt (kur iedobumu, bedri u. tml.).
apvalstīties Valstoties nosmērēties.
savataļāt Valstoties savandīt.
Taivāna Valsts "Ķīnas Republika", atrodas Taivānas salā, platība - 36190 kvadrātkilometru, 23138000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Taibeja, administratīvais iedalījums - 2 provinces, 2 pilsētas.
pūriņš Valsts (Latvijā 1918.-1940.), pašvaldības vai sabiedriskas organizācijas izsniegts pabalsts maziem bērniem.
atsavināšana Valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam.
mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai.
žandarmērija Valsts administratīva izpildinstitūcija sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā); policija; arī militārā policija.
policija Valsts administratīva izpildu institūcija sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai.
Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns.
Burkinafaso valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Burkina Faso"), platība - 274200 kvadrātkilometru, 15,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Vagadugu, adminmistratīvais iedalījums - 45 provinces, robežojas ar Mali, Nigēru, Beninu, Togo, Ganu un Kotdivuāru.
VA Valsts aģentūra.
sertifikāts Valsts aizņēmuma zīme.
zaims Valsts aizņēmums.
VAD Valsts aizsardzības departaments.
pašaizsardzība Valsts aizsardzības pasākumu sistēma.
padomnieks Valsts amatpersona, kam parasti ir konsultanta funkcijas (dažās valstīs).
prokurors Valsts amatpersona, kas īsteno uzraudzību pār likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina likuma pārkāpēju saukšanu pie atbildības un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
fiskāls Valsts amats Krievijā, ko Pēteris I nodibināja, lai varētu slepeni vērot, kā izpilda valsts rīkojumus, galvenokārt finansu un tieslietu jomā, un ziņot par pamanītām nepareizībām.
VAC Valsts apdegumu centrs.
VAPP Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde.
VAD Valsts apsardzes dienests.
pučs Valsts apvērsums, ko rīko neliela avantūristisku sazvērnieku grupa; arī sazvērestība.
kultūrvalsts Valsts ar augsti attīstītu kultūru.
pilsētvalsts Valsts ar nelielu teritoriju, kurā ir tikai pilsētas tipa apbūve.
VAUK Valsts atbalsta uzraudzības komisija.
partikulārisms Valsts atsevišķu daļu, apgabalu tiekšanās pēc iespējami lielākas neatkarības, pēc savu vietējo tiesību neaizskaramības.
nepievienošanās Valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam.
amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
VAAD Valsts augu aizsardzības dienests.
Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijeva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju.
VAF Valsts autoceļu fonds.
VAI Valsts autoinspekcija.
Japāna Valsts Āzijas austrumos(japāņu valodā "日本"), galvaspilsēta - Tokija, atrodas Klusā okeāna rietumu malā, gk. Japānas salās, administratīvais iedalījums - 47 prefektūras, nav sauszemes robežu.
kredītbiļete Valsts bankas vai valsts kases izdota īpaša naudas zīme.
VBTAC Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs.
karaspēks Valsts bruņotie spēki; bruņoto spēku daļa (ar noteiktu specializāciju, organizāciju, uzdevumu).
armija Valsts bruņotie spēki.
sedzējarmija Valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta valsts robežas nodrošinājumam pret pretinieka pēkšņu iebrukumu uz sauszemes, pa jūru un gaisu, kā arī militāras mobilizācijas veikšanai, valsts galveno spēku koncentrēšanai un izvēršanai.
šoguns Valsts bruņoto spēku virspavēlnieks un faktiskais valdnieks feodālajā Japānā, kura amats bija mantojams (1192.-1868. g.).
apropriācija Valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem.
Beliza Valsts Centrālamerikā (angļu val. "Belize"), Jukatanas pussalas dienvidaustrumos, platība – 22970 kvadrātkilometru, galvaspilsēta – Belmopana, administratīvais iedalījums – 6 distrikti, robežojas ar Gvatemalu un Meksiku, apskalo Karību jūra.
Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru.
Mongolija Valsts Centrālāzijā ("Mongol uls"), 1924.-1991. g. - Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība - 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Ulanbatora, administratīvais iedalījums - 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu.
VCS Valsts ciltslietu stacija.
VCB Valsts cilvēktiesību birojs.
VCP Valsts civildienesta pārvalde.
eksklāvs Valsts daļa, ko no valsts pārējās teritorijas atdala cita valsts vai valstis (piem., Krievijai eksklāvs ir Kaļiņingradas apgabals).
pavalsts Valsts daļa; apgabals, province, štats.
VDI Valsts darba inspekcija.
monopoļka Valsts degvīna tirgotavā (monopolā) pirkta dzēriena pudele.
manipolis Valsts degvīna veikals (ar monopoltiesībām).
karadienests Valsts dienesta veids: karaklausības pienākuma izpilde.
Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju.
Amons-Ra Valsts dievs ēģiptes Jaunās valsts laikā (16.-11. gs. p. m. ē.), kurā apvienojas Saules dievs Ra un Tēbu dievs Amons.
legācija Valsts diplomātiskā pārstāvība ārvalstī; arī vēstniecība.
KGB Valsts drošības komiteja - politiskā policija PSRS (krievu "Komitet Gosudarstvennoj Bezopasnosti").
VDK Valsts drošības komiteja.
Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra.
rekonversija Valsts ekonomikas pārkārtošana pēckara periodā mierlaika produkcijas ražošanai.
mobilizācija Valsts ekonomikas un bruņoto spēku pārkārtošana karalaika apstākļiem.
militarizācija Valsts ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana kara mērķiem, kara ekonomikas veidošana miera laikā; militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana, piem., kādā(s) saimniecības nozarē(s).
protekcionisms Valsts ekonomiskā politika, kas vērsta uz nacionālās ekonomikas aizsargāšanu pret ārvalstu konkurenci.
stagflācija Valsts ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga cenu paaugstināšanās, inflācija ražošanas, tirdzniecības saimniecisko procesu depresijas apstākļos.
VEF Valsts elektrotehniskā fabrika.
renteja Valsts finanšu pārvalde, šīs pārvaldes iestāde, nodaļa (gk. feodālismā).
teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
teokrātija Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā).
monarhija Valsts forma, kurā vara pieder vienai personai, kas parasti varu manto; valsts, kurā ir šāda valsts forma.
totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
landammanis Valsts galva Šveicē 5 tiešās tautvadības kantonos, ko ievēlēja tautas sapulce uz gadu.
kontrasignācija Valsts galvas akta līdzparakstīšana, ko izdara valdības vadītājs vai atsevišķs ministrs, ar to uzņemdamies juridisku un politisku atbildību.
manifests Valsts galvas vai augstākās institūcijas rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (parasti sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu).
inaugurācija Valsts galvas vai citas augstākās amatpersonas svinīga amatā stāšanās procedūra.
standarts Valsts galvas, karaspēka pavēlnieka, karaspēka vienības u. tml. četrstūrveida, parasti neliels, karogs.
VHMP Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde.
sankcija Valsts iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem.
pilsonība Valsts iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atradās starp aristrokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
debellācija Valsts iekarošana.
aristokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder dižciltīgajām dzimtām.
federālisms Valsts iekārtas sistēma, kas balstās uz federatīviem pamatiem; valsts organizatoriskā struktūra, kas pamatojas uz federācijas (2) principiem.
VITAB Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs.
adaptācija Valsts iekšējo spēkā esošo tiesību normu pielāgošana jaunām starptautiskām saistībām neizmainot valsts likumdošanu.
servisdienests Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta juridiska persona, kas veic kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu programmēšanu, uzstādīšanu un tehnisko apkopi, kā arī apmāca kasierus operatorus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātai programmai.
nodokļu (nodevu) administrācija Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu.
VID Valsts ieņēmumu dienests.
dīvāns Valsts iestāde dažās Austrumu zemēs, kura nodarbojas ar administratīvām un tiesu lietām vai ar līdzekļu vākšanu valsts kasei.
reģistrs Valsts iestāde, arī privāts uzņēmums, kas veic kuģu tehnisko pārbaudi, lai garantētu kuģniecības drošību, arī apdrošina kuģus; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, uzņēmums; kuģu reģistrs.
muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
palāta Valsts iestāde, kas vada kādu nozari.
komercreģistrs Valsts iestāde, kurā glabājas likumā paredzētās ziņas par komersantiem un komercdarbību.
orderis Valsts iestādes rakstveida pavēle, priekšraksts, rīkojums (piemēram, par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju).
VITA Valsts informācijas tīkla aģentūra.
VIAP Valsts inovatīvās attīstības politika.
pārstāvniecība Valsts institūcija federācijā, kura saskaņā ar tās konstitūciju pārstāv federācijas locekļa valdību un darbojas pie federācijas valdības.
pārstāvniecība Valsts institūcija, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti; valsts institūcija, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tās pilsoņu intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
prokuratūra Valsts institūcija, kas uzrauga likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina saukt pie atbildības likuma pārkāpējus un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
VIP Valsts investīciju programma.
domēne Valsts īpašums (parasti zeme, meži, raktuves).
kamerālīpašums Valsts īpašums Rietumeiropā viduslaikos, kurā iekļāva arī regālijas, muitas un valsts galvas privātos īpašumus.
VISC Valsts izglītības satura centrs.
valstskomanda Valsts izlase (kādā sporta veidā).
valstsvienība Valsts izlases komanda kādā sporta veidā.
VJIC Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs.
valstssvētki Valsts jubilejas svētki.
VK Valsts kanceleja.
arhikanclers Valsts kancelejas vadītājs viduslaikos romiešu-vācu valsts daļās, ko iecēla no augstāko garīdznieku vidus.
reis-efendi Valsts kanclers un ārlietu ministrs Turcijā.
reihskanclers Valsts kanclers, valdības galva Vācijā līdz 1945. g.
VKLT Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums.
garantētājs Valsts kapitālsabiedrība, kurai Ministru kabinets uzdevis veikt eksporta kredītu garantēšanas funkcijas.
fisks Valsts kase.
fiskāls Valsts kasei piederīgs.
VK Valsts kontrole.
VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
kreditorvalsts Valsts kuras ārējā kapitāla bilancē ir aktīva pārsniegums.
debitorvalsts Valsts kuras ārējā kapitāla bilancē ir pasīva pārsniegums.
sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība (saīsinājums no krievu "sovetskoje hozjaistvo").
vlt Valsts leļļu teātris.
VLT Valsts leļļu teātris.
dotācija Valsts līdzekļu asignējums (organizācijām vai uzņēmumiem) plānotā zaudējuma segšanai.
VLT Valsts Liepājas teātris.
palāta Valsts likumdošanas institūcijas sastāvdaļa.
inkorporēšana Valsts likumu sistematizēšana, to izvietošana noteiktā kārtībā publicēšanas procesā, nemainot pašu likumu saturu.
VMPI Valsts Meliorācijas projektēšanas institūts.
Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru.
Meža valsts reģistrs Valsts meža dienesta uzturēta informācijas sistēma par mežiem un saimnieciskajām darbībām tajos.
VMD Valsts meža dienests.
virsmežniecība Valsts mežu dienesta struktūrvienība, kas savā teritorijā nodrošina normatīvajos aktos noteikto funkciju vienotu izpildi, uzrauga meža apsaimniekošanu, izmantošanu un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu.
mežsaimniecība Valsts mežu fonda administratīvi saimnieciska vienība (līdz 1957. gadam).
LVM Valsts mežu pārvaldītājuzņēmums a/s "Latvijas valsts meži".
virsmežsargs Valsts mežu sardzes amats (starp mežsargu un mežzini - līdz 1959. gadam); cilvēks, kurš veic šo amatu un kura pārziņā ir aprēda.
mežsargs Valsts mežu sardzes zemākais amats mežsaimniecībās (līdz 1957. gadam); cilvēks, kas veic šo amatu.
iesaucams Valsts militārā dienesta pārvaldēs reģistrēta persona līdz iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā; pilsonis, ko iesauc karadienestā.
marīnisms Valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
reihsministrs Valsts ministrs (fašistiskajā Vācijā).
kroņinieks Valsts muižas zemnieks.
VNĪA Valsts nekustamā īpašuma aģentūra.
neitralitāte Valsts nepiedalīšanās, neiejaukšanās citu valstu konfliktā un miermīlīgu attiecību saglabāšana ar tām.
norma Valsts nodeva.
zīmogmarka Valsts nodevu marka.
bīskapija Valsts novads, kurā valdīja bīskaps ar zemes kunga tiesībām.
VNDPT Valsts nozīmes datu pārraides tikls.
VOVAA Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra.
Tuvalu Valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 26 kvadrātkilometri, 10472 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Vaiaku, administratīvais iedalījums - 9 distrikti.
Jaunzēlande Valsts Okeānijas dienvidrietumos (angļu val. "New Zealand", maoru val. "Aotearoa"), ietilpst 3 lielas salas (Ziemeļsala, Dienvidsala, Stjuarta sala) un vairākas nelielas salas un salu grupas, 270534 kvadrātkilometri, 4252270 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Velingtona, administratīvais iedalījums - 12 reģionu.
alimentācija Valsts pabalsts brīvcilvēku trūcīgajiem bērniem un bāreņiem Senajā Romā.
konsulta Valsts padome, sevišķi Itālijā un Spānijā.
mustešari Valsts padomnieki (iekšlietu un ārlietu ministrijā) agrākajā Turcijā.
valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes institūciju organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
satversme Valsts pamatlikums; konstitūcija.
izpildvara Valsts pārvalde (atšķirībā no likumdošanas un tiesu varas); institūcijas, ar kuru palīdzību tiek veikta valsts pārvaldīšana.
caurskatāmība Valsts pārvaldē un citās institūcijās pieņemamo lēmumu procedūras atklātība un iespējas šos procesus pārbaudīt; atklātums.
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi.
muhafsa Valsts pārvaldes apgabals Ēģiptē.
ministrija Valsts pārvaldes centrāla institūcija kādas nozares vadīšanai, koordinēšanai.
tirānija Valsts pārvaldes forma, kam raksturīga patvaļība, nežēlība, varmācība; arī despotija (1).
absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai - monarham; patvaldība.
patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; vienvaldība, monarhija, tirānija.
draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības robežām.
kambarkollēģija Valsts pārvaldes iestāde Krievijā 1718.-1785. g., kas uzraudzīja un pārvaldīja nodokļus u. c. valsts ienākumus; kamerkollēģija.
resors Valsts pārvaldes nozare; iestāžu sistēma vai iestāde, kas šo nozari pārzina, arī tās darbības nozare, joma.
direktorija Valsts pārvaldītāju kolēģija (Francijā no 1795. līdz 1799. gadam).
denonsācija Valsts paziņojums otrai valstij, ka starpvalstu līgums vai uzņemtās saistības ir spēkā neesošs, līguma oficiāla laušana.
D Valsts piederības apzīmējums uz transporta līdzekļu reģistrācijas numuriem Vācijā.
gosplāns Valsts plāna komisija pie tautas komisāru (vēlāk ministru) padomes Padomju savienībā, kas vadīja visu plānu saskaņošanu un kontrolēja izpildi.
VP Valsts policija.
VPIP Valsts policijas Izziņas pārvalde.
kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas.
iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar šķiru, sociālo grupu un nāciju savstarpējām attieksmēm valstī.
militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu; ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm.
režīms Valsts politiskā iekārta; valsts, arī kādas teritorijas valdīšanas metode, veids.
valsts vai pašvaldības iestāde Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes.
civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta.
gubernators Valsts prezidenta pārstāvis katrā no Krievijas apgabaliem.
prezidentūra Valsts prezidenta valdīšana, tā pilnvaru kopums, darbība.
valstsprezidents Valsts prezidents.
izvērtēšanas ziņojums Valsts probācijas dienesta sagatavota informācija, kas raksturo probācijas klientu.
civildienests Valsts profesionāli sagatavotu ierēdņu nepolitisks kopums, ar kura palīdzību tiek panākta uzdoto valsts funkciju un politisku lēmumu realizācija.
VRTC Valsts radio un televīzijas centrs.
VRES Valsts rajona elektrostacija.
prevencija Valsts realizēts pasākumu kopums, kas vērsts uz to, lai kavētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valstī vai kādā tās reģionā.
fiskālisms Valsts rīcība, kas pirmajā vietā liek ieņēmumu gūšanu valsts kasē un saimnieciskās intereses.
Īrija Valsts Rietumeiropā, Īrijas salā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), galvaspilsēta - Dublina, iedalās 29 grāfistēs un 5 pilsētās, robežojas ar Lielbritāniju (Ziemeļīriju); neatkarīga valsts no 1937. g., Lielbritānijas domīnija 1921.-1937. g. (dēvēta arī par Īrijas brīvvalsti), Lielbritānijas kolonija līdz 1921. g.
robežūdeņi Valsts robežai pieguļošie teritoriālie un iekšējie ūdeņi, robežupes, ezeri u. c.
robežapsardzība Valsts robežas apsardzība.
VRS Valsts robežsardze.
ekspansija Valsts robežu vai tās ietekmes, darbības sfēras paplašināšana.
VSI Valsts sanitārā inspekcija.
VSO Valsts simfoniskais orķestris.
kinocenzūra Valsts sistēma kinofilmu nozares pārraudzībai.
VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
VS Valsts standarts.
VSAA Valsts starpnozaru akcionāru apvienība.
bonifikācija Valsts subsīdiju piešķiršana kredītam, lai samazinātu kredīta procentus, kas jāmaksā aizņēmējiem, kuriem valsts tiecas palīdzēt.
VTMC Valsts Tautas mākslas centrs.
apgabals Valsts teritoriāla vienība, ko izveido speciālā nolūkā.
anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija (no šās citas valsts viedokļa).
demarkācija Valsts teritorijas robežas novilkšana un iezīmēšana dabā saskaņā ar starptautiskā līgumā noteikto šīs robežas delimitāciju.
redemarkācija Valsts teritorijas robežas pārbaude (parasti atjaunojot vai nomainot robežzīmes).
delimitācija Valsts teritorijas robežu apraksts saskaņā ar vienošanos starptautiskā līgumā, šīs teritorijas iezīmējums līgumam pievienotajās kartēs.
ombuds Valsts tiesībsargs; amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības; ombudsmanis, ombudsmens, ombudsmenis.
VŪI Valsts ūdensresursu izmantošanas un aizsardzības inspekcija.
VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
cezaropapisms Valsts un baznīcas attiecību forma, kur laicīgais valdnieks ir arī augstākais garīdznieku tiesību un pienākumu noteicējs.
ideokrātija Valsts un sabiedrības organizācija, kas konstruēta pēc iedomātas idejas, nerēķinoties ar faktiskiem sabiedriskiem apstākļiem.
arhīvniecība Valsts un sabiedriskās darbības nozare, kas aptver arhīva dokumentu glabāšanas un izmantošanas organizēšanu.
partikulārisms Valsts un tiesību sadrumstalotība, piem., feodālismā.
VU Valsts universitāte.
valstnieks Valsts uzņēmumos ražots degvīns.
v/u Valsts uzņēmums.
aizliegums Valsts vai administratīvas varas akts, ar kuru kas tiek aizliegts.
agrofirma Valsts vai kooperatīvs uzņēmums, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu vai pārstrādi.
spiegošana Valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valsti, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
ģenerālatornejs Valsts vai noteikta apgabala augstākā justīcijas amatpersona Anglijā un ASV.
būvinspektors Valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības.
sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
regulators Valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē pakalpojumu sniegšanu.
būvinspekcija Valsts vai pašvaldības institūcija, kas veic būvniecības kontroli.
monopoloīds Valsts vai pašvaldības monopols, kura uzdevums nav sagādāt ienākumus, bet gan nodrošināt stabilus pakalpojumus (piem., pasts, gāzes un ūdens piegāde u. c.).
privatizācija Valsts vai sabiedriskā īpašuma nodošana (pārņemšana) privātīpašumā.
izlaupīšana Valsts vai sabiedrisko organizāciju fondos esošās mantas noziedzīga iegūšana vai nodošana trešajām personām mantkārīgā nolūkā.
kvotēšana Valsts vai starptautisku institūciju ieviests ārējās ekonomiskās darbības regulēšanas pasākumu veids preču ražošanas, eksporta vai importa ierobežošanai.
VVC Valsts valodas centrs.
kronis Valsts vara, valdība (monarhistiskā valstī).
subditus Valsts varai pakļauta persona, viduslaikos zemnieka un pavalstnieka nosaukums.
kriminālspriedums Valsts varas akts, kuru tiesa kā jurisdikcijas realizēšanas institūcija taisa krimināllietā un pasludina valsts vārdā; jurisdikcijas akts, ar kuru tiesas sēdē tiesa izlemj celto apsūdzību, nosakot sodu, ja tiesājamā vainu atzīst par pieradītu.
likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
principāts Valsts varas forma, kas radās 1. gs. p. m. ē. Senajā Romā, kad republika pamazām pārveidojās par impēriju, ārēji saglabājoties republikāniskiem institūtiem, bet imperators, kas faktiski jau bija kļuvis par patvaldnieku, formāli tika atzīts tikai par pirmo no senatoriem.
sekvestrs Valsts varas iestāžu aizliegums vai ierobežojums valsts interesēs lietot kādu īpašumu vai rīkoties ar to.
hurāls Valsts varas institūcija Mongolijā.
prezidijs Valsts varas institūcija, kolektīvs valsts galvas institūts.
stāvoklis Valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās teritorijā).
parlamentārisms Valsts varas sistēma, kurā likumdevēja institūcija ir parlaments.
bezvaldība Valsts varas trūkums.
izpildkomiteja Valsts varas, centrālās, vietējās, izpildu un rīcības institūcija, kā arī starpvaldību organizācijas vai nevaldību organizācijas izpildinstitūcija.
VVD Valsts veterinārais dienests.
Barbadosa Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Barbados"), tāda paša nosaukuma salā (Mazo Antiļu salu grupā), platība - 431 kvadrātkilometrs, 281000 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Bridžtauna, administratīvais iedalījums - 11 kopienas.
Sentlūsija Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Saint Lucia"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Mazajās Antiļu salās, platība - 616 kvadrātkilometru, 160922 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kastrisa, administratīvais iedalījums - 11 rajonu.
Grenāda Valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās, netālu no Venecuēlas piekrastes, platība - 344 kvadrākilometri, 107800 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sentdžordžesa, administratīvais iedalījums - 6 pagasti un 1 valdījums.
VVBIS Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēma.
agrārbanka Valsts zemes banka 1922.-1940. g.
VZD Valsts zemes dienests.
haradžs Valsts zemes nodoklis Tuvajos un Vidējos Austrumos viduslaikos un jaunajos laikos.
Kanāda Valsts Ziemeļamerikā (angļu val. "Canada"), platība - 9984670 kvadrātkilometru, 34018950 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Otava, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 3 teritorijas, robežojas ar ASV, apskalo Klusais, Ziemeļu Ledus un Atlantijas okeāns.
Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (angļu valodā "United States of America", saīsināti - "USA"), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku.
VZP Valsts zivsaimniecības pārvalde.
robežvalsts Valsts, ar kuru ir kopēja robeža.
delegāts Valsts, iestādes, organizācijas, kolektīva pilnvarots pārstāvis.
kaimiņvalsts Valsts, kas atrodas blakus vai netālu.
locekļvalsts Valsts, kas ir kādas federācijas loceklis.
Israēla Valsts, kas izveidojās 922. gadā p. m. ē., sašķeļoties Zālamana valstij, un ko 722. gadā p. m. ē. iznīcināja asīrieši.
dalībvalsts Valsts, kas piedalās kādas starptautiskas apvienības, organizācijas u. tml. darbībā.
uzņēmējvalsts Valsts, kas pieņem spēkus/apgādi no sabiedrotajiem to izvietošanas, operāciju vai arī tranzīta laikā.
Austroungārija Valsts, kas sastāvēja no Austrijas impērijas un Ungārijas karalistes, pastāvēja 1867.-1918. g., daudznāciju dubultmonarhija, kopplatība - 1914. g. bija 676600 kvadrātkilometru, 52800000 iedzīvotāju.
donorvalsts Valsts, kas sniedz materiālu palīdzību citai valstij.
paraugvalsts Valsts, kas vienā vai vairākās jomās ir paraugs citām valstīm.
haniste Valsts, ko pārvalda hans.
agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
ekspluatantvalsts Valsts, kura ir ekspluatanta pamatdarbības vieta vai, ja tādas nav, viņa pastāvīgā atrašanās vieta.
autarķija Valsts, kurā ir šāda saimniecība.
autokrātija Valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
metropole Valsts, kurai pakļautas kolonijas.
reģistrētājvalsts Valsts, kuras reģistrātransporta līdzeklis ir reģistrēts.
kodolvalsts Valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči.
baņķieris Valsts, kuras rīcībā ir liels finansu kapitāls.
kaganāts Valsts, kuru pārvaldīja kagans.
virsbīskapija Valsts, novads, kurā valdīja virsbīskaps ar zemes kunga tiesībām.
zeme Valsts, pavalsts; teritorija, novads, apgabals.
depozitārijs Valsts, starptautiskā organizācija vai tās galvenā amatpersona, kam līgumslēdzējas puses nodod glabāšanā līguma vai cita svarīga dokumenta oriģināltekstu.
reģents Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu; pavaldonis.
pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu; reģents.
depozitāre Valsts, valdība, kas glabā starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus, pildot pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
kronis Valsts, valdība.
vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvija; arī dzimtene.
tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvzeme; arī dzimtene.
dzimtene Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
valšķu Valsts.
valste Valsts.
metalliques Valstspapīru zīmes, ko 1797. g. Francijā direktorija izdeva metāla naudas atvietošanai.
valstsvizīte Valstsvīra oficiāla vizīte citā valstī.
sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāra, mērķu sasniegšanu.
valstssacīkstes Valstu izlašu sacīkstes (kādā sporta veidā).
koptirgus Valstu savienība, kuras dalībnieku starpā atceltas visas tirdzniecības barjeras, ieviesta brīva darbaspēka un kapitāla kustība, saskaņota kopēja tirdzniecības politika attiecībā pret pārējo pasauli.
alianse Valstu, grupu, ģimeņu utt. savienība, kas noformēta ar līgumu stabiliem sakariem noteiktu interešu jomā.
līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
valsaceae Valsu dzimta.
cytophoma Valsu dzimtas ģints.
leucostoma Valsu dzimtas ģints.
valsella Valsu dzimtas ģints.
valkšķēt Valšķēt.
vaļšķēt Valšķēt.
valšķīt Valšķēt.
valškot Valšķēt.
valšķot Valšķēt.
valšķoties Valšķēt.
valkšķība Valšķība.
valšķis Valšķīgs cilvēks.
valkšķīgs Valšķīgs.
vaļšķīgs Valšķīgs.
valkšis Valšķis.
valkšķis Valšķis.
valškis Valšķis.
valšks Valšķs.
Neuhausen Valtaiķi.
Neuhausen Valtaiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
vīga Valte 3.
Mazsalacas muiža Valtenberģu muiža Mazsalacā.
Leucothoe walteri Valtera leikoteja.
Waltershof Valtera muiža, kas atradās Rīgas pilsētā.
Waltershof Valtera muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
balodžaši Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos.
luksagi Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos.
makangali Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos.
mulolučazi Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos.
valuimbi Valučazu tautai tuvu radniecīga cilts Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas.
devalvācija Valūtas (naudas) kursa pazemināšana attiecībā pret zeltu vai citu valūtu kursu.
forekss Valūtas birža (angļu "foreign-exchange market, forex") - starptautisks valūtas tirgus, kura dalībnieki pērk un pārdod valūtu, lai gūtu peļņu no valūtas kursu svārstībām vai ierobežotu ar šīm svārstībām saistīto risku.
frontofiss Valūtas darījumu telpa - komercbankas apakšnodaļa, ko veido darījumu telpa un iekārtas, kas tiek izmantotas informācijas saņemšanai, darījumu slēgšanai un valūtas pozīciju un limitu uzraudzībai.
valutēšana Valūtas ieskaitīšana saņēmēja kontā.
kambists Valūtas operāciju speciālists, kas nodarbojas ar efektīvāko metožu meklēšanu valūtas pārvedumiem pār robežu.
kambisms Valūtas operāciju stratēģija - efektīvāko metožu meklēšana valūtas pārvedumiem pār robežu.
hedžings Valūtas riska apdrošināšana; riska novēršana (angļu "hedging" - "aizsargāšana").
hedžēšana Valūtas riska apdrošināšana; riska novēršana; hedžings.
svings Valūtu un vērtspapīru kursa svārstības biržā.
paritāte Valūtu vērtības atbilstība attiecībā pret zeltu.
valvata Valvātas.
valvatidae Valvātu dzimta.
plakanā valvāta valvātu suga ("Valvata cristata"), kas mīt gk. upju, ezeru krastos, kā arī dīķos un peļķēs.
parastā valvāta valvātu suga ("Valvata piscinalis"), kas arī dzīvo gk. ezeros.
dūkstāja valvāta valvātu suga ("Valvata pulchella"), kas dzīvo gk. ezeros.
odobenus Valzirgi.
odobenidae Valzirgu dzimta.
Cet Valzivs, liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
Cetus Valzivs, liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
vaļē Vaļā (1).
vaļum Vaļā (1).
tapa Vaļa, pavaļa.
vale Vaļa.
vaļām Vaļā.
valienē Vaļā.
sāts Vaļas brīdis, brīdis.
iztapa Vaļas brīdis, brīvais laiks.
ievaļa Vaļas brīdis; brīvs laiks.
novaļa Vaļas brīdis.
nepatapa Vaļas trūkums.
sarabans Vaļēja ekipāža ar šķērsām iekārtotiem sēdekļiem vairākās rindās.
klabūnes Vaļēja mute (pļāpājot).
ļurzas Vaļēja mute.
klētspriekša Vaļēja telpa ar grīdu zem jumta pārlaiduma klēts ieejas pusē.
veranda Vaļēja vai stiklota mājas piebūve ar jumtu.
mjūles Vaļējas kurpes.
nospārnošana Vaļējas pludināšanas apstākļu uzlabošana upēs, lai novērstu pludināmo kokmateriālu aizķeršanos aiz dažādiem šķēršļiem, īpaši šaurās un līkumotās upēs, kā arī tur, kur upju krasti noauguši ar kokiem un krūmiem līdz pat ūdenslīmenim; izmanto garenvirzienā sasaistītus baļķus.
atmukas Vaļēji savērptas dzijas atsevišķas šķiedras, plūksnas.
šķiedainis Vaļēji sieviešu svārki.
vaļaini Vaļēji.
vaļains Vaļējs (1).
apotēcijs Vaļējs asku sēņu un asku ķērpju augļķermenis.
rodsters Vaļējs divvietīgs automobilis.
pusvagons Vaļējs dzelzceļa kravas vagons ar augstiem bortiem.
vaļums Vaļējs ūdens, neaizsalusi vieta ledussegā.
lēvars Vaļējs, apņemams apģērbs.
lēvere Vaļējs, apņemams apģērbs.
atdars Vaļējs, atvērts.
vaļī Vaļējs, brīvs.
atvars Vaļējs.
valējs Vaļējs.
valiņš Vaļējs.
vaļuvējs Vaļējs.
čākstiņa Vaļīga, mīksta kāpostgalviņa.
ļeriski Vaļīgi (siet, sasiet).
aizķibināt Vaļīgi aizāķēt.
aizķirināt Vaļīgi aizkārt vai pakārt priekšā.
aizraustīt Vaļīgi aizšūt (sadiegt).
applandīt Vaļīgi apmest.
apķibināt Vaļīgi aptīt, apsiet, apvīt.
ļakāties Vaļīgi karāties, šūpoties.
apdūrēt Vaļīgi piediegt (apvīlēt) visapkārt.
dūrēt Vaļīgi piediegt.
piedaidzīt Vaļīgi piešūt.
aizķerstīt Vaļīgi sašūt, sadiegt.
mūsāt Vaļīgi stāvot noskatīties.
novārčāt Vaļīgi šūt (lāpīt) vai (reti) aust.
nomegžināt Vaļīgi veidot (adījuma) valdziņus.
ievārstīt Vaļīgi, arī pavirši ievērt (auklu).
lemperēties Vaļīgi, brīvi kustēties.
brīvāi Vaļīgi, ērti (justies apģērbā).
ļentri Vaļīgi, ļengani.
mīkstai Vaļīgi, tā, ka nav blīvi (tīt dziju, arī adīt).
mīkšai Vaļīgi, tā, ka nav tik blīvi (tīt dziju, adīt, arī vīt).
ļeri Vaļīgi.
mīkšķi Vaļīgi.
mīšķi Vaļīgi.
šķīsti Vaļīgi.
vaļiski Vaļīgi.
vaļiskis Vaļīgi.
voļņai Vaļīgi.
ievaļīgs Vaļīgs (2).
voļņš Vaļīgs (par apģērbu, apaviem).
šuplaks Vaļīgs virsģērbs.
svalbs Vaļīgs, ērts, gļēvs.
svalms Vaļīgs, ērts, gļēvs.
šļūgans Vaļīgs, ērts.
žļebens Vaļīgs, izlaidīgs.
izgļurājis Vaļīgs, kļuvis vaļīgs.
izgļuris Vaļīgs, kļuvis vaļīgs.
kuļīgs Vaļīgs, kustīgs.
šļoks Vaļīgs, ļengans.
klidzens Vaļīgs, ļodzīgs (parasti par naža asmeni).
ļuburīgs Vaļīgs, ļodzīgs, gāzelīgs.
irds Vaļīgs, mīksts.
izļūpējis Vaļīgs, nepievienots, nokāries.
disolūts Vaļīgs, nesaistīts.
kuldurīgs Vaļīgs, nestabils, grabošs.
svalbans Vaļīgs, svabads.
uzcilus Vaļīgs, tāds, kas nav cieši piegulošs.
mīkšķis Vaļīgs, tāds, kas nav cieši sapīts.
šlungans Vaļīgs, vārgs, ļodzīgs.
cilens Vaļīgs, vēdināms (tāds, kas nav cieši sakrauts).
šļokans Vaļīgs; ļengans.
ļers Vaļīgs.
šļaubs Vaļīgs.
vaļš Vaļīgs.
ērtnība Vaļīgums, irdenums; palaidnība.
vaļniecene Vaļiniece.
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
novaļnieks Vaļinieks, iebūvietis.
gaņģis Vaļinieks, kas dzīvo pie viena saimnieka, bet iet strādāt arī pie citiem; dzērājs, kas krogū iet no viena pie otra, dzērienus diedelēdams.
budēlis Vaļinieks.
būdelis Vaļinieks.
savvaļnieks Vaļinieks.
vabulnieks Vaļinieks.
vabuļnieks Vaļinieks.
vaļenieks Vaļinieks.
vaļīgnieks Vaļinieks.
vaļnieks Vaļinieks.
vaļniekgājums Vaļinieku kārta; vaļinieki.
vaļniekpāris Vaļinieku pāris.
vaļijš Vaļīns.
Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m.
Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers.
selga Vaļņveida reljefa forma Karēlijā, Kolas pussalā, Somijā un Igaunijā.
vaļņveidīgs Vaļņveida.
vaļāties Vaļoties.
valoties Vaļoties.
atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību).
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
atklāt sevi Vaļsirdīgi pastāstīt par savām domām, jūtām u. tml.
ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.
candido Vaļsirdīgi, atklāti; sirsnīgi.
cetacea Vaļveidīgie.
tursiops Vaļveidīgo kārtas delfinu dzimtas ģints.
cūkdelfīns Vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Phocoena phocoena"), Latvijas piekrastē pēdējo reizi konstatēts 1974. g.; jūrascūka.
gludvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Balaenidae"), 5-20 m gari vaļi ar nelielu muguras spuru, 3 sugas - Grenlandes jeb ziemeļu valis, dienvidu valis, pundurvalis.
pelēkvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Eschrichtiidae"), tikai 1 suga - pelēkais valis, dzīvo Klusā okeāna ziemeļu daļā.
delfīnveidīgie Vaļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums 1,2-10 m, masa - no 20 kg līdz 8 t), dzīvo baros, 24 ģintis, >50 sugu.
joslvalis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums - līdz 33 m, masa - līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām - finvalis un kuprvalis - konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
delfīns Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Delphinidae"), zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi, 40 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 8 sugas, no kurām 2 sugas - afalīna un cūkdelfīns - ieklīst arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
narvalis Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Monodontidae"), ķermeņa garums - līdz 6 m, masa - līdz 2 t, mīt Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās, 2 ģintis, 2 sugas.
vambule Vambale.
Lamija Vampīri, kas skaistuļu veidā pievilināja jaunavas un jaunekļus un tiem izsūca asinis.
desmodontidae Vampīru dzimta.
desmodus Vampīru dzimtas ģints.
Drakula Vampīru karalis, Abrahama Stokera gotiskā romāna (1897) tēls, kura prototips ir 15. gadsimta rumāņu varonis Vlads Tepešs, cīnītājs pret otomāņu iebrucējiem.
vampiroloģija Vampīru pētniecība, vampīru studijas.
vamzēt Vamzāt (1).
vamzīt Vamzēt 1(2).
bezroķis Vamzis bez piedurknēm.
vambadži Vamzis, kamzolis, džemperis.
vambaži Vamzis, kamzolis, džemperis.
vambudži Vamzis, kamzolis, džemperis.
pufaika Vamzis.
vamze Vamzis.
vamzenis Vamzis.
vamzes Vamzis.
vatinis Vamzis.
vamzīt Vamzīt krāsni - samaisīt, apmaisīt ogles krāsnī.
V Vanādijs (ķīm. elements).
vanaģe Vanadzene.
Rudužu ezers Vanadziņš, ezers Mārcienas pagastā.
Vanagu ezers Vanadziņš, ezers Mārcienas pagastā.
Vanaga ezers Vanadziņš, ezers Mārcienas pagastā.
Kirovakana Vanadzora - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
Karaklisa Vanadzora, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1935. g.
vanadzēns Vanaga mazulis.
accipiter Vanagi - vanagputnu dzimtas ("Accipitridae") ģints.
vanags Vanagi.
aunradziņi Vanagnadziņi ("Lotus").
pākstāboliņš Vanagnadziņi ("Lotus").
vaiņaglīciņas Vanagnadziņi ("Lotus").
lotus Vanagnadziņi.
klaņķis Vanags.
kubucis Vanags.
lidenis Vanags.
vanaģelis Vanags.
vanagi Vanags.
varnags Vanags.
klijāns Vanagu dzimtas ģints ("Buteo"), vidēji liels putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem, 24 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas.
circaetus Vanagu dzimtas ģints.
haliaeetus Vanagu dzimtas ģints.
pernis Vanagu dzimtas ģints.
Egļu krauja Vanagu iezis Amatas ielejas pamatkrastā Drabešu pagastā.
Roču iezis Vanagu iezis Drabešu pagastā.
vanadzene Vanagu mātīte.
kūliens Vanagu suga; varžu vanags.
dedesiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
dedestiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lauklēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lauklēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēceklis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēces Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēciņa Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēciņas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēciņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēcīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirniņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirniņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
pļavlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
retējums Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadži Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadziņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadzis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadzīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadzīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanaģelis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanaģēlis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanagiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanaglēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanagzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanagzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vējzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vējzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vīka Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vīķis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vīķīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vīks Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnāji Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnēji Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirniški Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnītis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnuškas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
Vonogupeite Vanagupīte - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 9 km.
Vanaga Vanagupīte, Sarjankas pieteka.
Vonganuja Vananui - pilsēta Jaunzēlandē.
vanskare Vanckars (1).
vanskaris Vanckars (1).
zāpere Vanckars; sapere.
baltuns Vanckars.
lanckare Vanckars.
sapere Vanckars.
vanckare Vanckars.
vanckaris Vanckars.
vanckers Vanckars.
vanckulis Vanckars.
vanckuris Vanckars.
vanskulis Vanckars.
zāperis Vanckars.
zāpers Vanckars.
vanskāt Vanckāt.
vandalis Vandaļi.
vanda Vandas.
vandernieks Vanderzellis.
vanderzelle Vanderzellis.
pārvandīt Vandīt (ko) visu, viscaur; vandīt (ko) vēlreiz, no jauna.
kušķot Vandīt, ārdīt.
pļemināt Vandīt, ārdīt.
vandināt Vandīt, jaukt.
muļļāt Vandīt, maisīt, sajaukt.
kābāt Vandīt, plūkāt.
makarēt Vandīties, jaukt.
jukurēties Vandīties, rakņāties (ko meklējot).
ņagāties Vandīties, rakņāties, meklēt.
vandravāt Vandīties.
savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
izvandīt Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izvandīt Vandoties, jaucoties pilnīgi pārmeklēt.
izvandravāt Vandoties, jaucoties pilnīgi pārmeklēt.
zilā vanda vandu suga ("Vanda caerulea").
Sandera vanda vandu suga ("Vanda sanderiana").
Rotšilda vanda vandu suga ("Vanda x rotschildiana").
Tilgaļu milzakmens Vandzenes dižakmens Talsu novada Vandzenes pagastā.
Krauju akmens Vandzenes dižakmens Talsu novada Vandzenes pagastā.
Wandsen Vandzenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
vandzenieks Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzene" iedzīvotājs.
variebnieki Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Varieba" iedzīvotāji.
vangidae Vangačakstu dzimta.
euryceros Vangačakstu dzimtas ģints.
falcuela Vangačakstu dzimtas ģints.
hypositta Vangačakstu dzimtas ģints.
vanga Vangačakstu dzimtas ģints.
xenopirostris Vangačakstu dzimtas ģints.
āķknābja vangačakste vangačakstu dzimtas suga ("Vanga curvirostris").
vangalis Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
vangals Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
vanga Vangale.
Wangen Vangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
Oktobra ciemats Vangažu dzelzsbetona rūpnīcas celtnieku un strādnieku ciemata nosaukums 1957.-1961. g., kas tika iekļauts Vangažu pilsētciematā.
Wangasch Vangažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Inčukalna pagastā.
Wangaschhof Vangažu muižas vāciskais nosaukums, kas minēts zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos.
Spiraea x vanhouttei Vanhuta spireja.
vanilija Vaniļa.
vanilje Vaniļa.
vaniļļa Vaniļa.
vanilijs Vaniļas cukurs.
pele-mele Vaniļas krēms ar zemeņu vai jāņogu želejas un olbaltuma putām.
Bebriena Vanka, Užavas pieteka.
Mazupe Vanka, Užavas pieteka.
Suņupīte Vankas augšteces kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Sūnupīte Vankas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Īvandes pagastā, augštece Kurmāles pagastā.
vankšt Vankšēt (1).
vankšt Vankšēt (2).
džakuzi Vanna, kurā ar ūdens strūklām iespējams veikt ķermeņa masāžu.
vanne Vanna.
vannis Vanna.
žļorbenes Vannas čības.
bādistaba Vannas istaba.
pīpirte Vannasistaba.
vannūzis Vannasistaba.
tovītis Vannīte.
onsteps Vansteps.
uansteps Vansteps.
vantinieks Vanšu tilts Rīgā.
stengvantis Vantis, kas nāk no stengas topa.
topvantis Vantis, kas no masta topa pāri zāliņa nokam nāk no bortiem pie klāja.
stenvantis Vantis, kas no sāniem balsta stengu.
Vanualeva Vanua Levu, sala Fidži.
Vila Vanuatu galvaspilsēta (angļu val. "Vila"), atrodas Jaunhebridu salās, osta Klusā okeāna Efates salas dienvidu piekrastē, 38400 iedzīvotāju (2007. g.); Portvila.
Vanuatu Vanuatu Republika - valsts Okeānijā (Melanēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 12190 kvadrātkilometru, 221550 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vila, administratīvais iedalījums - 6 provinces.
VU Vanuatu, valsts divburtu kods.
Vanuatu Republika Vanuatu, valsts pilnais nosaukums.
VUT Vanuatu, valsts trīsburtu kods.
Vanuka Vanuko – pilsēta Peru.
konongi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā.
sukumi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā.
sumbvi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā.
munaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos.
ņaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos.
ovaņaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos.
arimi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē.
ņaturi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē.
turi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē.
vandzenieks Vaņģinieks, gūsteknis.
ņiki Vaņiki - tauta Kenijas dienvidaustrumos.
digo Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos.
durumi Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos.
girjami Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos.
rabaji Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos.
voņķis Vaņķis (2).
wapiti Vapiti, Kanādas briedis.
vaporimetris Vaporimetrs.
bulusviķis Var apzīmēt jebko neizprotamu.
argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks.
halkoze Vara daļiņu nogulsnēšanās audos, īpaši acs radzenē un lēcā.
del. Vara gravējumu parakstos - viņš (to) zīmējis (lat. "delineavit").
inv. Vara grebumos, kokgriezumos u. c. orīģināla autora vārds (latīņu "invenit").
kapargriezums Vara grebums.
akvaforts Vara griezums (gravīra), izdarīts ar stiprām skābēm.
hipokuprēmija Vara iztrūkums asinīs.
CDDI Vara kabeļu dalīto datu saskarne - standarta "FDDI" versija, kurā par datu nesēju izmanto vara kabeli.
kaparkalums Vara kalums.
kupriūrija Vara klātiene urīnā.
varains Vara krāsā.
follijs Vara monēta Senajā Romā, kalta pēc 293.-296. g. naudas reformas.
puls Vara monēta Vidusāzijas valstīs 18.-20. gs.
puls Vara monēta Zelta Ordas laikā 13.-15. gs.
runstike Vara monēta Zviedrijā (1776-1855), vienāda ar 1/12 šiliņa.
medzjaks Vara nauda Krievijā līdz 1917. gadam.
kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē.
bronza Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
kopels Vara sakausējums ar Ni (43%) un Mn (0,5%); kopā ar hromelu izmanto termopāros līdz 600 Celsija grādu temperaturā.
kaparnauda Vara sīknauda.
grišpals Vara sulfāts.
varšava Vara trauks.
veršava Vara trauks.
fosforbronza Vara un alvas sakausējums, ko iegūstot kā dezoksidētāju, izmantojot fosfora savienojumus.
tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
misiņš Vara un cinka sakausējums.
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās.
regales Vara vai misiņa skārda strēmeles ar kvadrātisku šķērsgriezumu, ko lieto stieples izgatavošanai.
spranckrīte Vara vitriols.
sprančkrīts Vara vitriols.
talmizelts Vara, cinka un alvas sakausējums; apzeltītu šo sakausējumu lieto rotas lietām.
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
kundzība Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu; stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
pretvara Vara, kas ir vērsta pret (ko); arī pretspēks (1).
atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas.
nikelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
niķelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
valte Vara, spēks.
varība Vara, spēks.
iespaids Vara.
valdība Vara.
vars Vara.
Warkland Varakļāni.
Warklany Varakļānu muiža, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Kokari.
kokarieši Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Kokari" iedzīvotāji.
Mūrmustīne Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Murmastiene" nosaukuma variants latgaliski.
Mūrmastīne Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Murmastiene" nosaukums latgaliski.
varakļānieši Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Varakļāni" iedzīvotāji.
caunieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" iedzīvotāji.
darvenieki Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Darvenieki" iedzīvotāji.
kancēnieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kanči" iedzīvotāji.
murmastienieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Murmastiene" iedzīvotāji.
puščānieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Puščas" iedzīvotāji.
seimušcieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Seimuškas" iedzīvotāji.
seimuškieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Seimuškas" iedzīvotāji.
Warkland Varakļānu novada nosaukums 15. gs. dokumentos.
garancieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
grozānieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Grozas" iedzīvotāji.
īdenieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Īdeņi" iedzīvotāji.
lielleimanieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Leimaņi" iedzīvotāji.
ļovānieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ļovāni" iedzīvotāji.
Pauneņi Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" bijušais nosaukums.
počānieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" iedzīvotāji.
pocieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" iedzīvotāji.
Puoči Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" nosaukums latgaliski.
puntuzieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" iedzīvotāji.
skapstatieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Skapstati" iedzīvotāji.
stirnieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniene" iedzīvotāji.
šķēlieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Šķēles" iedzīvotāji.
šķēlānieši Varakļānu novada Varkaļānu pagasta apdzīvotās vietas "Šķēle" iedzīvotāji.
aizkalnieši Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Aizkalnieši" iedzīvotāji.
Ceipinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ceipinieki" bijušais nosaukums.
Cīmotnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ciematnieki" bijušais nosaukums.
iudenieši Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Iudeņi" iedzīvotāji.
Kozusola Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Kazusala" nosaukums latgaliski.
Puntiuži Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" nosaukuma variants.
Puntyuži Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" nosaukums latgaliski.
robežveipieši Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Robežveipi" iedzīvotāji.
Rokuļi Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rokuli" nosaukuma variants.
Silinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski.
Skapstoti Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Skapstati" bijušais nosaukums.
Stabuļnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" bijušais nosaukums.
Muiža Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnenes muiža" bijušais nosaukums.
Stirniena Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniene" bijušais nosaukums.
vutnānieši Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Vutnāni" iedzīvotāji.
Varakļanskaja Varakļānu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
varrants Varants.
varanidae Varānu dzimta.
varanus Varānu dzimtas ģints.
Komodo varans varanu suga ("Varanus komodensis").
vardarbs Varas darbs.
cenzūra Varas iestāžu liegums tiražēt un izplatīt informāciju, kuru tās uzskata par nevēlamu.
varasvīrs Varas iestāžu pārstāvis, amatpersona.
varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
oksts Varas oksts - spēcīgs cilvēks.
gerontokrātija Varas sistēma, kurā noteicošā loma ir vecākajiem kopienas pārstāvjiem.
devolūcija Varas un pienākumu deleģēšana zemākiem līmeņiem.
centralizācija Varas, pilnvaru vai kādu līdzekļu savākšana pārvaldes sistēmas augstāko iestāžu rīcībā, vietējo organizāciju pakļaušana augstākstāvošām instancēm.
TPTB Varasvīri (angļu "the powers that be"; īsziņās).
dardadzis Varavīksne; dardacis.
dardace Varavīksne.
dardedze Varavīksne.
darva Varavīksne.
debesjosta Varavīksne.
dedess Varavīksne.
delvēdze Varavīksne.
delvēdzele Varavīksne.
delvērde Varavīksne.
delverdze Varavīksne.
delverdže Varavīksne.
delvērte Varavīksne.
derdedze Varavīksne.
dievajosta Varavīksne.
drīksna Varavīksne.
driksna Varavīksne.
driksne Varavīksne.
drīksne Varavīksne.
duga Varavīksne.
dzālvārts Varavīksne.
dzelvēdere Varavīksne.
dzelvēdze Varavīksne.
dzelvēdzere Varavīksne.
dzelvērde Varavīksne.
dzelvērdze Varavīksne.
dzelvērte Varavīksne.
dzērve Varavīksne.
dzervēdere Varavīksne.
dzervēdze Varavīksne.
dzervēdzele Varavīksne.
dzervelce Varavīksne.
dzirdedze Varavīksne.
gaļvēdzere Varavīksne.
gardadzaine Varavīksne.
gardadze Varavīksne.
gardedze Varavīksne.
gardēdze Varavīksne.
gārdedze Varavīksne.
gardedzis Varavīksne.
gardeidze Varavīksne.
gardvēdze Varavīksne.
garvēdze Varavīksne.
garvēdzele Varavīksne.
garvelce Varavīksne.
garvēlce Varavīksne.
garvēldzere Varavīksne.
garvērdze Varavīksne.
garvērdzele Varavīksne.
grāvsuška Varavīksne.
iris Varavīksne.
joslene Varavīksne.
kopls Varavīksne.
raudava Varavīksne.
riksna Varavīksne.
telvēdze Varavīksne.
telverdze Varavīksne.
telvērdze Varavīksne.
tēvajosta Varavīksne.
varalīkse Varavīksne.
vaŗariksna Varavīksne.
vararīkste Varavīksne.
vaŗavīksna Varavīksne.
varaviksne Varavīksne.
varavīksnis Varavīksne.
varavīkste Varavīksne.
vardedze Varavīksne.
varotne Varavīksne.
varotnis Varavīksne.
varvīkse Varavīksne.
varvīksna Varavīksne.
varvīksne Varavīksne.
varvīksnis Varavīksne.
varvīkste Varavīksne.
varviksts Varavīksne.
varvīsne Varavīksne.
velvēdze Varavīksne.
zaļvēdere Varavīksne.
zaļvērte Varavīksne.
acs Varavīksnene.
irīda Varavīksnene.
iridēmija Varavīksnenes asiņošana.
sfinkterolīze Varavīksnenes atbrīvošana no saaugumiem ar radzeni.
iridorekse Varavīksnenes atbrīvošana no saaugumiem.
iridavulsija Varavīksnenes atraušana no perifērijas.
iridodialīze Varavīksnenes atraušanās no starenes.
iridentropijs Varavīksnenes daļas iegriešanās uz iekšu.
iridektomija Varavīksnenes daļas izgriešana.
iridektropijs Varavīksnenes daļas izvērsums.
iridodēze Varavīksnenes daļas ligatūra caur griezumu radzenē.
irīts Varavīksnenes iekaisums.
iridocēle Varavīksnenes izspiešanās caur radzenes defektu.
iridokinēze Varavīksnenes kustības, kas sašaurina vai paplašina zīlīti.
iridotāze Varavīksnenes paplašināšana acs spiediena mazināšanai.
iridotomija Varavīksnenes pārgriešana, veidojot mākslīgu zīlīti.
iridorekse Varavīksnenes plīsums.
iridopātija Varavīksnenes saslimšana.
iridodonēze Varavīksnenes trīcēja lēca izņemta vai luksēta.
iridohorioidīts Varavīksnenes un dzīslenes iekaisums.
iridokeratīts Varavīksnenes un radzenes iekaisums.
iridociklektomija Varavīksnenes un starenes izgriešana.
dizadaptācija Varavīksnenes un tīklenes nespēja pielāgoties dažādām gaismas intensitātēm.
iridokorneosklērektomija Varavīksnenes, radzenes un sklēras daļas izgriešana glaukomā.
varavīkšņots Varavīkšņains.
varvīkšņains Varavīkšņains.
varagāt Varažāt, vārstīt.
Verbica Varbica - Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
moška Varbūt, iespējams, kas zina.
nok Varbūt, iespējams, taču.
mušeņ Varbūt, iespējams.
kažām Varbūt, rasi; gan.
kožāk Varbūt, rasi.
kožām Varbūt, rasi.
nasi Varbūt, rasi.
toļi Varbūt; iespējams, ka; vai nu.
kozi Varbūt; koz.
nek Varbūt; nak.
ala Varbūt.
bēst Varbūt.
best Varbūt.
jaču Varbūt.
jāču Varbūt.
jašu Varbūt.
jāšu Varbūt.
kaškārt Varbūt.
kasko Varbūt.
kāžāk Varbūt.
koz Varbūt.
kož Varbūt.
kozin Varbūt.
kuži Varbūt.
kuzin Varbūt.
moš Varbūt.
mošeņ Varbūt.
mošīt Varbūt.
mošk Varbūt.
mošku Varbūt.
mož Varbūt.
nak Varbūt.
noš Varbūt.
nož Varbūt.
rasi Varbūt.
tazi Varbūt.
metamorfotaksija Varbūtēja galvas smadzeņu kreisās puslodes (iespējams, kāša) bojājuma pazīme - pacientam šķiet, ka rokā paņemts priekšmets piepeši maina savu formu.
Baznīckalns Varbūtēja kulta vieta Ogres novada Ķeipenes pagastā, ovāls uzkalns, augstums - 3 m, garums - 20 m un platums - 17 m, atrodas 60 m uz ziemeļrietumiem no Šķērstēnu pilskalna.
rekonstrukcija Varbūtēja senāka valodas fakta izsecināšana.
minējums Varbūtējs pieņēmums (kādas parādības izskaidrošanai).
virtuāls Varbūtējs, iespējams; tāds, kas var parādīties vai kam noteiktos apstākļos jāparādās.
probabls Varbūtējs, šķietams.
ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
eventuālitāte Varbūtība, iespējamība.
albedo Varbūtība, ka neitrons, kas ir iekļuvis vidē caur noteiktu virsmu, atgriezīsies atpakaļ caur to pašu virsmu.
probabilitāte Varbūtība, šķietamība.
šance Varbūtība; izdevība.
LOD Varbūtību attiecības noteikšanas logaritms (angļu "logarithm of the odds ratio score").
konfidence Varbūtību joma.
sadalījumfunkcija Varbūtību teorijā - nepārtrauktam gadījumlielumam X atbilstošā funkcija F(x)=P(X
nevardarbība Vardarbības nelietošana kā princips vai prakse.
vjolensija Vardarbības periods Kolumbijā 20. gs. 40.-50. gados.
samīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīdīt (2).
samīdīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīt (2).
mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt.
lecis Varde ("Rana"), purva varde ("Rana arvalis").
poģis Varde (kā ēsma zvejā uz āķa); poģe.
poģe Varde (kā ēsma zvejā uz āķa); poģis.
kvacine Varde (liela).
vardeve Varde 1.
vardine Varde 1.
vardis Varde 1.
vardive Varde 1.
varduve Varde 1.
zoste Varde ēsmai (vēžojot).
jumprava Varde kā ēsma vēžojot.
ļempurs Varde kā ēsma vēžojot.
kapūna Varde kā ēsma.
kabe Varde uz āķa ēsmai.
lekmanis Varde, kā vēžu ēsma.
ķaupiņš Varde, krupis.
baltvēdere Varde.
baltvēderis Varde.
irbīte Varde.
kaupenis Varde.
kaupiņš Varde.
kaupītis Varde.
knaupe Varde.
knaupīte Varde.
kobušķis Varde.
konna Varde.
krāzītis Varde.
krulītis Varde.
kurcīte Varde.
kvancītis Varde.
lāpace Varde.
lecene Varde.
lecine Varde.
lēciņš Varde.
naģis Varde.
ulce Varde.
vārde Varde.
vargle Varde.
vārgle Varde.
varglis Varde.
varle Varde.
verdive Varde.
žaba Varde.
zaļvēdere Varde.
žurbīte Varde.
Mergava Vardene, Abavas pieteka.
Mežzīles upe Vardene, Abavas pieteka.
zemlēcīte Vardes iesauka.
bozgalvis Vardes mazulis, kurš vēl dzīvo ūdenī; kurkulis.
kunne Vardes nosaukums gar igauņu robežām; konne.
konne Vardes nosaukums Igaunijas pierobežā.
Verdukļa ezers Vardukļa ezers Mārcienas pagastā.
vidrīši Vardukšņaugi.
ūdensusnes Vardukšņaugu dzimtas ģints, sēdošām, ļoti lielām, plati lineālām, stīvām, dzeloņaini zobotām lapām rozetē, baltiem, 3-4 cm platiem ziediem.
sīklēpas Vardukšņaugu dzimtas ģints, ūdensaugi ar garkātainām peldlapām, sešām drīksnām; vardukšņi.
vardukšņi Vardukšņaugu ģints ar apaļām, sirdsveidīgām, garkātainām peldlapām.
naģēns Vardulēns.
naģulēns Vardulēns.
vardelēns Vardulēns.
varglēns Vardulēns.
varlene Vardulēns.
Igluma ezers Vardulis, ezers Straupes pagastā.
varēn Varen.
sadižoties Vareni salielīties, dižoties.
grandioso Vareni, pacilāti, diženi.
trakai Vareni; labi.
smaļi Vareni.
varīgs Varens (3).
mūdīgs Varens, iespaidīgs.
purins Varens, stalts puisis.
purens Varens, stalts, uzkopies puisis.
smērtīgs Varens, stiprs.
varans Varens.
varenīgs Varens.
varēns Varens.
vārens Varens.
variens Varens.
varins Varens.
varis Varens.
verens Varens.
varenīgums Varenums.
vareņiki Vareņiks.
vareņņiks Vareņiks.
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
pasavadāties Varēt atnesties.
paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt.
pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt.
pasanesties Varēt pavirzīties.
pariest Varēt riest (audeklu).
patemburkavāt Varēt tamborēt.
pavagāt Varēt vagot.
iznākt Varēt, būt iespējamam.
uzvīžot Varēt, gribēt.
ievaļāt Varēt, iespēt, izdarīt.
jaust Varēt, iespēt, spēt.
nožāt Varēt, iespēt, spēt.
matīt Varēt, iespēt.
izspēt Varēt, pārspēt.
pajaudēt Varēt, prast.
atspēt Varēt, spēt, iespēt.
varig Varēt, spēt; prast, mācēt.
gribēt Varēt, spēt.
noļāt Varēt, spēt.
pavarēt Varēt, spēt.
drīkstēt Varēt; būt iespējamam, vēlamam.
varfs Varfa.
zookumarīns Varfarīns - organisks zoocīds, pulverveida preparāts, plaši izmanto peļveidīgo grauzēju, īpaši žurku apkarošanai.
vārgans Vargans 3.
vargot Vargas 1 spēlēt.
partita Variācijas (ērģelēm) par korāļa tēmu.
ekstremāle Variāciju problēmas Eilera vienādojuma atrisinājums.
variācijveidīgs Variācijveida.
izvirtne Variants, versija.
Warriben Variebas (Varibes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
rubenieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
rubeņsalānieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņsala" iedzīvotāji.
rubeņsalieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņsala" iedzīvotāji.
sprukstieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Sprukti" iedzīvotāji.
variešnieki Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" iedzīvotāji.
Variešas Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" nosaukuma variants.
variēties Variēt (2).
varīg Varig.
varaktors Varikaps, ko superaugsto frekvenču diapazonā lieto signāla frekvences daudzkāršošanai.
cirsoftalmija Varikozā konjunktīvas asinsvadu paplašināšanās.
cirsektomija Varikozas vēnas izoperēšana.
varikotomija Varikozas vēnas pārgriešana.
cirsodēze Varikozas vēnas pārsiešana.
filovarikoze Varikozes attīstība uz nervšķiedras aksona.
varikosklerotizācija Varikozu vēnu ārstēšana, radot mākslīgu sklerozi.
varikoflebīts Varikozu vēnu iekaisums.
varikektomija Varikozu vēnu izgriešana.
varikogrāfija Varikozu vēnu pinuma rentgenogrāfija.
katlkalis Varkalis, katlu izgatavotājs.
Varkaļu pārrakums Varkaļu kanāls.
Vārkaļu pārrakums Varkaļu kanāls.
Warkan Varkavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
vanadzieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji.
varšķēt Varkšēt.
varkšķis Varkšis.
varšķis Varkšis.
varšķīties Varkšīties.
Warken Varķes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
patvarība Varmācība, despotiskums; arī patvaļa (2).
terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
piemiegt Varmācīgi (piemēram, spiežot, žņaudzot) pieveikt.
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
kolonizēt Varmācīgi pārvērst (valsti, apgabalu) par koloniju.
grinīgs Varmācīgs, cietsirdīgs.
patvarīgs Varmācīgs, despotisks; arī patvaļīgs (3).
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
varmācis Varmāka (1).
varmākslis Varmāka (2).
varmācis Varmāka (3).
vardarbis Varmāka.
vārmaka Varmāka.
Staļina Varna - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1949.-1956. g.
varnakas Varnakziežu ģints, ziedi sarkani vai bālgani violeti, sēklotne lineāla, auglis ar daudz sēklām, sēklas ar bieziem gariem matiņiem.
Tartaku-Varnaviču dzirnavezers Varnaviču dzirnavezers Kaplavas pagastā.
Ventas ezers Varnaviču ezers Kaplavas pagastā.
Vārkaviešu ezers Varnaviešu ezers Nīcgales pagastā.
Warnowiz Varnovicas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
Sphagnum warnstorfii Varnstorfa sfagns.
Matupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka.
Raudupe Vārnupīte, Vaidavas pieteka.
Raudupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka.
hēroīne Varone; varones lomas tēlotāja.
heroisms Varonība; heroika.
heroika Varonība; heroisms.
varonīgums Varonība.
heroisms Varonības attēlojums ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem (mākslas darbā).
varoņgars Varonības gars.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
bagatirs Varonīgs stiprinieks krievu biļinās.
lielvīrs Varonis (bieži ironiski).
Amadiss Varonis daudzos bruņinieku romānos; šķīsts un nelabojams ideālists.
Rata Varonis, kas darbojas maoru un citu Polinēzijas iedzīvotāju mītos.
varons Varonis.
varoņtēls Varoņa (1) tēls (literatūra, mākslā): spēcīgas, arī cildenas personības tēls (literatūrā, mākslā).
hēroons Varoņa kapa piemineklis, kas veidots kā mazs templis.
varoņnāve Varoņa nāve; nāve, veicot varoņdarbu.
antivaronis Varoņa pretstats, prozā un dzejā.
dīlaga Varoņdarbs.
varonis Varoņloma; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
Vaprinku ezers Varpinkas ezers Demenes pagastā.
Varpinka Varpinkas ezers Demenes pagastā.
varoatoze Varroatoze.
varroze Varroatoze.
varška Varska.
Cu Varš (ķīm. elements).
kuprēmija Varš asinīs.
varinis Varš, no vara izgatavots.
vars Varš; vara savienojums.
kapars Varš.
kapurs Varš.
kopars Varš.
kupurs Varš.
medze Varš.
rudvaris Varš.
varis Varš.
VLO Varšavas līguma organizācija.
Ursus Varšavas pilsētas rajons Polijā (viens no 18 galvaspilsētas rajoniem), kas līdz 1977. g. bija atsevišķa pilsēta, 47300 iedzīvotāju (2007. g.).
Alonsoa warscewicsii Varševiča alonsoja.
vārkšķis Varšķis.
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka.
hemokupreīns Varu saturošs proteīns dažu dzīvnieku erotricītos.
hepatokupreīns Varu saturošs proteīns, līdzīgs hemokupreīnam; izolēts no aknām.
kuprāti Varu saturošu elementorganisko savienojumu klase.
nosprazits Varu, arsēnu un kaļķi saturošs miglošanas līdzeklis, lietojams pret augu slimībām un grauzējiem kukaiņiem.
Varobka Varubka, Liepnas pieteka.
Vārupīte Varubka, Liepnas pieteka.
Vorobka Varubka, Liepnas pieteka.
vervērze Varvērze, mežonīgs cilvēks.
varvometrija Varvohronoloģija - slokšņu mālu gadskārtu (varvu) izmantošana tuvu atrodošos griezumu korelācijai.
varzot Varzāt (1).
varzoties Varzāties.
Varzavas-Klumstova ezers Varzovas ezers Rundēnu pagastā.
clavus Varžacis.
vārnači Varžacis.
hīneraugs Varžacs.
īneraugs Varžacs.
inraugs Varžacs.
kārpa Varžacs.
kunnacis Varžacs.
vardacis Varžacs.
vardacs Varžacs.
vardots Varžacs.
vistknēpa Varžacs.
Varžu ezers Varžezers, ezers Zentenes pagastā.
Važu ezers Varžezers, ezers Zentenes pagastā.
pelobatidae Varžkrupju dzimta.
kurķis Varžu dīķis.
vardukle Varžu dīķis.
ranidae Varžu dzimta.
rana Varžu dzimtas ģints.
varžakli Varžu ikri.
vardulis Varžu kurkulis; varžu mazulis.
gurklas Varžu kurkuļi; netiešā nozīmē mīksti priekšmeti.
gurcekli Varžu kurkuļi.
gurkļi Varžu kurkuļi.
krecumi Varžu kurkuļi.
rēkumi Varžu kurkuļi.
vardukšņi Varžu kurkuļi.
vargļēns Varžu mazulis.
gurcaklis Varžu oliņas ar gļotām; gurceklis.
gurkuļi Varžu oliņas ar gļotām; gurceklis.
gurceklis Varžu oliņas ar gļotām.
kurceklis Varžu oliņas; kuceklis.
kurcaklis Varžu oliņas; kurcaimi.
kurkles Varžu oliņas; kurcaimi.
kurkļi Varžu oliņas; kurcaimi.
kuceklis Varžu oliņas.
kurcaimi Varžu oliņas.
kurcekls Varžu, krupju kurkulis.
varžkrupis Varžukrupis.
pelobates Varžukrupju dzimtas ģints.
garvasa Vasa ar gariem posmiem.
īsvasa Vasa ar īsiem starpposmiem.
pievasa Vasa, kas izveidojas no papildu pumpuriem uz auga virszemes daļām.
vasabi Vasābi - japāņu virtuvē iecienīti mārrutki.
vasaļatkarība Vasaļa pienākumu komplekss attiecībā pret feodālo senioru, kas viņam bija jāveic, lai paturētu feodālo lēni.
mantāgs Vasaļu sanāksme (feodālismā; Latvijā 14.-16. gs.).
vasarlaiks Vasara, vasaras laiks.
vasarasgabals Vasara.
vasars Vasara.
vasura Vasara.
vosara Vasara.
vasar Vasarā.
Vasarāju ezers Vasarāja ezers Viesītes pagastā.
vasarāja Vasarāja labība - vasarāji.
baltālabība Vasarāja labība.
vasarāta Vasarāja labība.
vasarēja Vasarāja labība.
vasarats Vasarāji.
vasarāts Vasarāji.
šampāneris Vasaras (vai rudens) šķirnes ābols.
šampānis Vasaras (vai rudens) šķirnes ābols.
vasarnīce Vasaras ābele.
vasarnieki Vasaras āboli.
basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm.
atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām); silts, saulains laiks šai posmā.
parudenis Vasaras beigu posms, rudens sākums.
parudinis Vasaras beigu posms.
suņudienas Vasaras brīvdienas; suņu dienas.
vasarasdarbs Vasaras brīvlaikā veicams mācību uzdevums priekšmetā, kurā skolēns mācību gadā bijis nesekmīgs.
egle Vasaras egle - lapegle ("Larix").
vasarnieks Vasaras kalps.
basanožkas Vasaras kurpes, kuru virsa veidota no tievām kāda materiāla sloksnēm.
vasarība Vasaras labība, vasarāji.
gubmākoņi Vasaras mākoņi ar puķkāpostiem līdzīgu baltu augšpusi un tumšāku horizontālu apakšpusi.
dālderpuķe Vasaras mēnesene ("Lunaria annua").
pārts Vasaras pavards.
panama Vasaras platmale ar platu apmali.
teterraibumi Vasaras raibumi - sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā; šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas).
blasas Vasaras raibumi.
lāsumi Vasaras raibumi.
mūsa Vasaras raibumi.
putnraibumi Vasaras raibumi.
vasaraslāses Vasaras raibumi.
vasarraibumi Vasaras raibumi.
emakulācija Vasaras raibumu vai citu plankumu notīrīšana no sejas.
vasarenes Vasaras riepas.
adieņi Vasaras rudzi.
adieviņi Vasaras rudzi.
adiņi Vasaras rudzi.
atdieņi Vasaras rudzi.
vizmīgs Vasaras saulē it kā virmojošs.
groza Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
saulene Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
saulenes Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
saulespuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
saulespuķes Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
saulpuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
saulspuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
semečka Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
līgodziesma Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesma ar refrēnu "līgo".
līgo Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesmu refrēns.
līgosvētki Vasaras saulgriežu svētki.
bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
vidusvasara Vasaras vidus (no 24. jūnija līdz 24. jūlijam).
vidvasara Vasaras vidus.
etēsiji Vasarīgi Egejas jūras ziemeļvēji Grieķijā, kas pūš katru gadu noteiktā laikā un atnes skaidru sausu laiku.
vasarisks Vasarīgs.
šalē Vasarnīca Šveices stilā.
dača Vasarnīca; dārza māja.
dāča Vasarnīca; dārza māja.
Acone Vasarnīcu ciemats Salaspils novada Salaspils pagastā.
vasarnieks Vasarnieki.
bādnieks Vasarnieks, atpūtnieks (pie jūras, ūdeņiem).
vasarnieki Vasarnieks.
teterains Vasarraibumains.
Vasarassvētki Vasarsvētki.
Vasarsvēki Vasarsvētki.
pentakosti Vasarsvētku draudze; šīs draudzes locekļi; protestantisma paveids, kas 20. gs. sākumā radies ASV un kura ticības centrā ir Svētā Gara saņemšana Vasarsvētkos.
storaksi Vasarzaļi un mūžzaļi koki un krūmi ar ādainām lapām, ziedi parasti balti, smaržīgi ķekarā, auglis - kaulenis vai pogaļa; subtropos un tropos jūru piekrastēs \~130 sugu.
sānvasa Vasas dala, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas ass (stumbra).
īsvasa Vasas daļa (parasti zars vai lapains stublāja dzinums lapas žāklē) ar īsiem posmiem, kur lapa pie lapas ir ļoti cieši.
ziednesis Vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa.
sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
filoklādijs Vasas pārveidne, kuras stumbram ir lapas plātnes veids un lapas funkcijas.
vīte Vasas vai lapas pārveidne, ar ko augs piestiprinās pie balsta.
monopodijs Vasas žuburošanās veids augiem.
WR Vasermaņa reakcija (angļu "Wassermann reaction").
Jāņakrusta strauts Vasijas strauta labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā.
Varijas strauts Vasijas strauts, Lisiņas pieteka.
Vasiļjevka Vasiļivka, pilsēta Ukrainā.
Vasiļkova Vasiļkiva, pilsēta Ukrainā.
Vasjuganas līdzenums Vasjugaņje.
ņira Vaska atkritumi.
pimpolis Vaska lodīte zīlēšanai, kas piekārta sašķetinātā diegā brīvi griežas; pimpole; švirbusts.
švirbusts Vaska lodīte zīlēšanai; pimpole, pimpolis.
pimpole Vaska lodīte zīlēšanai; švirbusts; pimpolis.
imagines Vaska maskas ar senču attēliem, kas agustdzimušu romiešu ātrijos karājās mazos sienas skapjos un bija tā savienotas ar vijām, ka kopā veidoja ciltskoku.
aizvākojums Vaska segums bišu šūnām.
kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
vaskkāras Vaska šūnu kopas medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
ceroplastika Vaska tēlniecība.
grafitēšana Vaska, gutaperčas u. c. matricu pārklāšana ar grafītu (2).
klejonka Vaskadrāna.
kļejonka Vaskadrāna.
vakstūks Vaskadrāna.
vastūks Vaskadrāna.
vaštūks Vaskadrāna.
cerinthe Vaskainītes.
vaskots Vaskains (1).
Vaskalšu Vaskalšu ezers - Vaskaris Zentenes pagastā.
kutīns Vaskam līdzīga viela, kas kopā ar celulozi veido augu ādiņu.
ceroxylon Vaskapalmas.
Daskaris Vaskaris - ezers Zentenes pagastā.
Stulbais ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā.
Vaskaišu ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā.
Vaskara ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā.
Vaskaru ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā.
galleria Vaskasviļņu dzimtas ģints.
galleriidae Vaskasviļņu dzimtas ģints.
atvākojumi Vaski, kurus noņem no aizvākotā rāmīša (lai varētu medu izsviest vai iztecināt).
Balvoja Vasko Nunjess de Balvoja — spāņu konkistadors.
bonieris Vaskojums (uz parketa grīdas).
uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet.
novaskot Vaskot un pabeigt vaskot.
vaskāt Vaskot.
šūņas Vasks.
vaska Vasks.
vaski Vasks.
cera Vasku apzīmējums farmacijā.
vaskuloģenēze Vaskulārās sistēmas veidošanās.
kutikula Vaskveida plēve, kas pārklāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
cilindrūrija Vaskveida, epiteliālie, fibrīna vai hemoglobīna cilindri urīnā.
vaskveidīgs Vaskveida.
spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
ceroma Vaskveidīgi deģenerējies audzējs.
budēlis Vastlāvju maskā tērpies cilvēks; ķekatnieks.
miesmesis Vastlāvju svētdiena, meteņi.
šambali Vašambali - tauta Tanzānijā.
bondeji Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā.
kveri Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā.
zigvi Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā.
washingtonia Vašingtonijas.
Vaškovci Vaškivici, pilsēta Ukrainā.
Vāšleja Vašleja, Slocenes pieteka.
Viļņu strauts Vašlejas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, izteka Degoles pagastā.
Kūlu grāvis Vašlejas labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, augštece Smārdes pagastā.
Vašlovana nacionālais parks Vašlovani nacionālais parks Gruzijā.
Crataegus wattiana Vata vilkābele.
Vacatumi Vatacumi.
vatinis Vatainis.
vatuļot Vataļāt 1(1).
varte Vate.
vata Vate.
odervate Vatelīns.
vatalīns Vatelīns.
vatulis Vatelis.
piņčaks Vatenis (pirmā pasaules kara laikā).
pufaika Vatenis; bieza virsjaka.
pupainis Vatenis.
vatenieks Vatenis.
vatnieks Vatenis.
uateroklozets Vaterklozets.
uaterprūfs Vaterprufs - impregnēta auduma mētelis.
petušoks Vates gabaliņš, ko aptin apkārt adatai, lai izfiltrētu šķidrumu.
vatierēt Vatēt - iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā).
kaldra Vatēta sega.
salube Vatēts apmetnis ar lielu apkakli, bez piedurknēm; pusmētelis, arī villaine, kas bija pārmetama pār pleciem.
vatainis Vatēts mētelis.
ķolka Vatēts pusmētelis.
aļģērka Vatēts sieviešu mētelis.
burnass Vatēts sieviešu ziemas mētelis vai pusmētelis.
burnass Vatēts vīriešu vadmalas pusmētelis.
vatierēts Vatēts.
VA Vatikāns, valsts divburtu kods.
VAT Vatikāns, valsts trīsburtu kods.
Svētais krēsls Vatikāns.
vatmanis Vatmaņpapīrs.
Vatnajēkudls Vatnajēkidls, vulkānisks plato un ledājs Islandē.
Wattram Vatranes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā.
W Vats (jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība).
uats Vats.
vatts Vats.
W-h Vatstunda (mērvienība darba un enerģijas mērīšanai).
Wh Vatstunda.
VUV Vatu; Vanuatu Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota.
Vatutina Vatutine, pilsēta Ukrainā.
tutsi Vatutsi; āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā un Burundi.
vatveidīgs Vatveida.
vaučeris Vaučers.
cjaukāt Vaukšķēt.
ķanstēt Vaukšķēt.
kaukāt Vaukšķēt.
Volkoviska Vavkaviska - pilsēta Baltkrievijā.
Uezana Vazāna - pilsēta Marokā.
vazika Vazanka.
vazinka Vazanka.
važma Vazaņķe.
vazaklis Vazaņķis, tas, kas vazājas.
vazāknis Vazaņķis, tas, kas vazājas.
klenders Vazaņķis.
linaka Vazaņķis.
zalaņķis Vazaņķis.
dzalami Vazarami - tauta Tanzānijā.
zarami Vazarami - tauta Tanzānijā.
šļūkas Vazāšanās apkārt, meitās iešana.
vazot Vazāt (1).
venterēt Vazāties šurp un turp.
ķencelēties Vazāties visur līdzi.
šļeperēt Vazāties, klejot.
šķetīt Vazāties, slaistīties.
varzāties Vazāties, staigāt.
plivināties Vazāties; laiku kavēt.
jazgāties Vazāties.
laķāties Vazāties.
lemperēties Vazāties.
vanckāt Vazāties.
vaselīns Vazelīns.
vazelīne Vazelīns.
vazuliņš Vazelīns.
vazodepresija Vazomotoriskās funkcijas depresija, kolapss.
urohipertensīns Vazopresoriska viela, ko iegūst no urīna; ievadot vēnā, paaugstina asinsspiedienu.
važi Važa.
dzelži Važas.
ķēdes Važas.
vāžas Važas.
vožas Važas.
ļihačs Važonis ar greznu pajūgu un labu rikšotāju zirgu.
važs Važus 2.
Codex Vaticanus vecākais zināmais pergamenta Bībeles teksta manuskripts, kas uzrakstīts ap 350. gadu, kopš 1475. g. glabājas Vatikāna bibliotēkā.
Alt-Ottenhof Vecates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vecates pagastā.
Alt-Bahten Vecbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Alt-Bilskenshof Vecbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Alt-Vrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā.
Alt-Wrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā.
Alt-Karkel Veckārķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kārķu pagastā.
Tannenhof Vecmežmuiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Sussikas Vecmuiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salaspils pagastā.
Alt-Salis Vecsalacas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
krīcēnieši Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Krīči" iedzīvotāji.
Lāčplēša mežniecība Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Reizeni" bijušais nosaukums.
Vaiņagi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukuma variants.
Vainogi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukums latgaliski.
Vonagapierklis Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagperēklis" nosaukuma variants.
Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
Weissenstein Veismaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vaives pagastā.
Welden Veldes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
Lētīža Ventas kreisā krasta pieteka Vaiņodes un Skrundas novadā, garums - 32 km, kritums - 100 m, sākas Vaiņodes apkaimē; Leitiža; Leitīža; Letiža; Lētiža.
Mazupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, daļa augšteces arī Saldus novadā, garums - 14 km, kritums - 13 m; Mellupe; Melnupe; Kanneniekupe; augštecē Plāņupe un Vadžupe.
Zaņa Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 53 km, kritums - 75 m, gandrīz visā tecējumā ir Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma robežupe.
Vadakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Auces novadā, garums - 82 km, kritums - 54 m, sākas 5 km uz austrumiem no Auces, 67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Vadakstis.
Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi.
antiamerikānisks Vērsts pret Amerikas Savienoto Valstu ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks.
sirds antigēns vērša sirds audu spirta ekstrakts Vasermaņa reakcijai.
Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
Puatū Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Poitou"), Biskajas līča piekrastē, ietver Desevras, Vandejas, Vjennas departamentu, pārsvarā paugurains reljefs.
Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.).
Muntenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, Valahijas novada austrumu daļa; Lielā Valahija.
Oltenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidrietumos, Valahijas daļa; Mazā Valahija.
Sasuna Vēsturisks novads senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera (tag. Turcijas teritorija), no X gs. līdz Timura karagājieniem XIV gs. beigās - patstāvīga kņaziste.
Pannas ezers vidējais no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, garums - \~350 m, lielākais platums - \~140 m; Baļļas ezers.
Ljēža viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3844 kvadrātkilometri, 1034000 iedzīvotāju (2014. g.).
Namīras province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ljēžas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 3844 kvadrātkilometri, 1034000 iedzīvotāju (2014. g.).
Luksemburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 4443 kvadrātkilometri, 256000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Arlona.
Eno province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3800 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Monsa.
Valoņu Brabantes province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 1093 kvadrātkilometri, 347000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Vavra.
aškenazi Viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita.
kagjudpa Viena no ievērojamākajām vadžrajānas skolām, kuras katrs sekotājs savu guru uzskata par Vadžradhāri iemiesojumu.
Vanguna Viena no Jaundžordžijas salām ("Vangunu Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos.
Baznīcas ezers viens no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m; Mācītājmuižas ezers.
Dzūkija Viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
A3 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka).
Rietumkursas Pieventas nogāze viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidiem, robežojas ar Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaidas, Rietumkursas Pieventas nogāzes un Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaines ainavapvidu.
Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaida viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidu, robežojas ar Piejūras ainavzemi un 5 Rietumkursas ainavapvidiem (Ēdoles pauguraine, Rietumkursas Pieventas nogāze, Rietumkursas vidienes pauguraine, Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaine, Bārtas āru apvidus).
sarkanais Viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem.
Aičas viesu māja Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Aičas dzirnavu ezera, darbība pārtraukta 2019. g. janvārī.
Wiegandshof Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš.
Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe.
Daudzupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums 12 km.
Bācupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā.
Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis.
Wiezemhof Vijciema muiža, kas atradās Valkas apriņķa Vijciema pagastā.
Zarnau Vīķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
Portvila Vila, Vanuatu galvaspilsēta.
Bāmijāna Vilajets Afganistānas centrālajā daļā ("Bāmīān"), robežojas ar Samangānas, Baglānas, Parvānas, Vardakas, Gaznī, Dājkondī, Gouras un Sarepolas vilajetu.
Vilku grāvis Vilkates labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
Vilnīši Vilnīšu ezers - Varnaviču ezers Kaplavas pagastā.
Wilsenhof Vilzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā.
Wilkenhof Viļķenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā.
Wuerken Virķēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
virsmežzinis virsmežniecības vadītājs, valsts civildienesta ierēdnis, pakļauts Valsts mežu dienesta ģenerāldirektoram.
Adamsa kalns virsotne ASV (_Adams Mount_) Kaskāžu kaļnos, Vašingtonas štatā, augstums 3742 m.
Jerupaha Virsotne Rietumkordiljeru Andu grēdā ("Nevado Yerupaja"), Peru, uz Ankašas, Vanuko un Limas reģionu robežas, augstums - 6632 m.
Aitana virsotne Spānijā (_Aitana_), Valensijas autonomā apgabala Alakantas reģionā, augstums 1558 m.
trešās personas visas līgumā minētās personas, kas nav līdzēji (vecāki, aizbildņi, Valsts darba inspekcija), bet var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.
Wisikum Vīsikuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
Friedrichshof Vislas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
variablums Vispārināta īpašība --> variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme. Variabilitāte.
VVKI Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūts.
Vonogi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants.
Laki Vulkānu virkne Islandes dienvidos ("Laki"), uz dienvidrietumiem no Vatnajēlkuda ledāja, augstums - līdz 818 m, gar 25 km garo tektonisko plaisu atrodas 115 krāteru.
Wigantshof Wiegandshof - Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Zāģu ezers Zāģezers Valkas pagastā.
Dzirnavu ezers Zāģezers, ezers Valkas pagastā.
raibainais zāģgliemezis zāģgliemežu suga ("Vallonia costata").
gludais zāģgliemezis zāģgliemežu suga ("Vallonia pulchella").
Dannenhof Zaku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
Augustental Zaķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Burtnieku pagastā.
Sehlenhof Zāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte.
Seltingshof Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Selting Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zeltiņu pagastā.
Timsiņu purvs zemais purvs Ļaudonas un Variešu pagastā, platība - 807 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m, dienvidu galā līdz 5 m biezs sapropeļa slānis.
Laužēnu purvs zemais purvs Valkas novada ziemeļrietumos, \~2 km no Kārķiem, platība - 652 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3 m.
Melnais purvs zemais purvs Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība 545 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 3,8 m.
Lukstiņu pļavas zemais purvs Valmieras novadā, Burtnieka ezera austrumu malā, platība - 672 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,2 m, purvs iekultivēts, izveidots ceļu tīkls.
Krista purvs zemais purvs Varakļānu pagastā, platība — 542 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras līdz 0,7 m biezs sapropeļa slānis.
konstebls zemākā dienesta pakāpe policijā (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs); policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Dingsvalks Zemdegsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Austrumāfrikas lauzumzona Zemes garozas dziļlūzumu sistēma (angļu val. "Rift Valley"), kas stiepjas no Izraēlas (Jordānas ielejas) ziemeļos līdz Njasas ezeram dienvidos, \~5000 km garumā.
valmaņnieki Zemītes pagasta apdzīvotās vietas "Valmaņi" iedzīvotāji.
Ābeles Zemnieku saimniecība Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Skvovelija Ziemas sporta centrs ASV ("Squaw Valley"), Kalifornijā, Sjerranevadas kalnos 1889 m vjl., uz dienvidaustrumiem no Donera pārkāpes, šeit norisinājās VIII ziemas olimpiskās spēles 1960.g.
trīs lielie baznīcas svētki Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki.
pēdējdiena Ziemassvētku, Lieldienu vai Vasarsvētku pēdējā (trešā) diena; pēdēdiena.
pēdēdiena Ziemassvētku, Lieldienu vai Vasarsvētku pēdējā (trešā) diena; pēdējdiena.
Injans Ziemeļamaerikas indiāņu mitoloģijā - pasaules radītājs, viena no Vakantankas izpausmēm.
Vi Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - "saule", pasaules radītājs, viena no Vakantankas izpausmēm.
Maka Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - "zeme", pasaules radītāja, viena no Vakantankas izpausmēm.
augstākie dievi Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - četras pirmatnējās dievības (debesis, klints, zeme un saule), pirmās Vakantankas (lakotu mitoloģijā - pasaules radītājs) izpausmes.
Zeiderzē Ziemeļjūras līcis Nīderlandes piekrastē, no jūras to atdala Rietumfrīzu salas, dambis sadala Vadenzē līcī (ziemeļos) un Eiselmēras līcī (dienvidos).
Vārzgūne Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagastā, iztek no Vārzgūnes ezera, garums - 5 km; Vārsgūne; Varzgune; Vārzaubes strauts.
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē (norvēģu val. "Barentshavet"), starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m.
Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m.
CrB Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Corona Borealis Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Semmershof Ziemeru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
gailene Zilene ("Vaccinium uliginosum").
galvarška Zilene ("Vaccinium uliginosum").
galvārtine Zilene ("Vaccinium uliginosum").
galvine Zilene ("Vaccinium uliginosum").
ģirtene Zilene ("Vaccinium uliginosum").
ģirtine Zilene ("Vaccinium uliginosum").
zileņi Zilene ("Vaccinium uliginosum").
zilinis Zilene ("Vaccinium uliginosum").
zirdzenaji Zilene ("Vaccinium uliginosum").
zirdzene Zilene ("Vaccinium uliginosum").
žļebine Zilene ("Vaccinium uliginosum").
gailine Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
galvene Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
galvenes Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
galvvārša Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
galvvarteņa Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
galvvartene Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
galvvārtine Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
galvvārža Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
ģirtaukles Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
ģirtenes Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
ģirtines Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
ģirtokle Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
ģirtokles Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
ģirtūkles Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
glāzenāji Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
glāzenājs Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
glāzenes Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
pjaņicas Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
purogas Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
reibenes Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
reibines Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
reilines Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
silene Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
zilaine Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
zilaines Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
zilanāji Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
zilans Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
zilenāji Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
zilenājs Zilenes ("Vaccinium uliginosum").
pazīt savus papenheimerus zināt, ar ko ir darīšana - izteiciens no F. Šillera traģēdijas "Vallenšteina nāve".
Šķēdes meža novads zinātniskās izpētes mežu teritorija, atrodas Talsu novada Laidzes, Laucienas, Lībagu un Vandzenes pagastā.
Mira zvaigzne Valzivs zvaigznājā (o), pirmā zināmā maiņzvaigzne, tās vizuālais zvaigžņlielums mainās no 2 līdz 10,1, mainīguma periods vidēji 331,5 dienas, pulsējoša, sarkana milzu zvaigzne, attālums 250 ly.
Adsel-Schwarzhof Zvārtavas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
vangačakste Zvirbuļveidīgo putnu kārtas, zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vangidae"), gk. Madagaskarā un tuvējās salās, dzīvo mežos un krūmājos, ķermeņa garums - 12-30 cm, 9 ģintis, 13 sugu.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Va.