Paplašinātā meklēšana

Meklējam Va.

Atrasts vārdos (420):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (6900):

ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
aizgrūstīt (Vairākkārt) aizgrūst aiz kaut kā
aizkurstīt (Vairākkārt) mazliet iekurt
aizdauzīt (Vairākkārt) sitot ieplēst
pieložņāt (Vairākkārtīgi) pielīst klāt
valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē
VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā
Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā
Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji
Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski
Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
Znotiņu ezers Aklais ezers Valles pagastā
Indrānu ezers Aklais ezers Valles pagastā
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā
Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka
Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka
Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji
Amerika Amerikas Savienotās Valstis
ASV Amerikas Savienotās Valstis
štati Amerikas Savienotās Valstis
USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija
Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.)
kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis
Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski
Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē)
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā
Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā
Veismaņi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā
Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
Variņi apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs
Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
Burtnieki apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā
Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Eicēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Ģūģeri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Lielmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Pinderes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Rāmuļmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Slaņķi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes
Bieranti apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā
Alūnāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Baltgalvji apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Bauri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Deles apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ķīši apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Klīvmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Pogas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Žibukakts apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Zvīguļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Pāpuļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā
Benkava apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Vadakstes pagastā
Kuļķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Lazdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Lindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Gambija apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Klīve apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Lielsalas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Pobuži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Vecpūņas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Dārte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Iģene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Klāņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Mazsārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Valgalciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Bregži apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Košas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Ķūķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Silavnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Šķirbas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Struņķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Lielbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Vaiņodes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Varķe apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Vecbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Staļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā
Kalnstaldoti apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā
Ķeizarpurvs apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā
Saule apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā
Bāci apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Lācupi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Kaģumciems apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Vērsīši apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā
Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā
Liepkalni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Mazvalle apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Tenteni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā
Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
Blāķi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Blanka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Bidzi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Oliņas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā
Baužmala apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Cauči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Vaidavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Podzēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Pricēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Annasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Daliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Sipi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Maurāni apdzīvota vieta (mazciems) Varakļānu pagastā
Ierniņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Kalngali apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Ķoderi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Leitāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Midzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Medņu Rubeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Sprukti apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Timsmales apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Trākši apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Ušāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Aizbalti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Baltakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Rāmuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Sumburciems apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas un Valdgales pagastā
Bites apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā
Bulgārija apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Ercogmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Vāguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā
Bileiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
Grošļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ķempes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ķeņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Rudbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ūdrupe apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Ģibzde apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Skreite apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Sniķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Uguņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Vecumvirsa apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Inikši apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Kokinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Krogasēta apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Kucini apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Maļinavka apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Motivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Meža Mackeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Lielie Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Zascenku Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Zascenku Čornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Priedes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Pirmie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Otrie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Mazie Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Liepu Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Lielie Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Petuniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Rukoniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Saušukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Stalidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Stiebriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Šuti apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Uglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Zabaltiški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Mežmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaives pagastā
Jērcēni apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Punkales apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Sūbri apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Žuldiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valles pagastā
Andruves apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Baldieši apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Pankas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Puškari apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā
Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem
Nuķis apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Ramatas pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā
Kokāji apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Pušči apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Sārnas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Seimuškas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Vecumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Pauniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā
Piļpuki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā
Puisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā
Aizkalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Broki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Ceipinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Ciematnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Justi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Kārkliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Kazusala apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Kluši apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Kristakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Ļovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Matuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Stirnenes muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Mazie Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Mazie Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Lielie Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Robežveipi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Rokuli apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Skapstati apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Šķēles apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Smilšukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Stabulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Stradiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Višņevski apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Vutnāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
Irbessala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Jakstiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Rubeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Rugātnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Rusuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Sarķi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Spāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Uģēres apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Upsargas apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Zaļaci apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Alieši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā
Bērzezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā
Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā
Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Valmieras pagastā
Kaijas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
Līgotnes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
Līgotnes 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
Maļinova apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
Rīdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Auguste apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Antūži apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils
Valgunde apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte
Tīreļi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Vītoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Upesgrīva apdzīvota vieta (vidējciems) Mērsraga un Vandzenes pagastā
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
Priedula apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Vadakstes pagastā
Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
Grundzāle apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs
Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
Cīruļi apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Lādzere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Vandzenes skola apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Krīvi apdzīvota vieta (vidējciems) Vaives pagastā
Ērģeme apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs
Vijciems apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs
Omuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā
Turna apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā
Veckārķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Kārķu pagastā
Lugaži apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā
Pedele apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā
Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā
Mierkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Stepi apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Taurkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valles pagastā 17 km no Valles
Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras
Vecate apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs
Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
Ramata apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs
Jeri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990-2009. g. - Valmieras rajonā) 40 km no Valmieras, pagasta centrs
Vilpulka apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 56 km no Valmieras, pagasta centrs
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
Jērcēni apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras
Endzele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Jeru pagastā
Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
Beites apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Eriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Ķoņu pagastā
Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Jaunklidzis apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Košķele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Vecates pagastā
Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
Rūpnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs
Murmastiene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs
Kokari apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs
Puntuži apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā
Stirniene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā
Medņi apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa
Plepji apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidurzemes novada Vaiņodes pagastā
Stoķi apdzīvota vieta (viensēta) Vaidavas pagastā
Kokši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Valkas pagastā
Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā
Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā
Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā
Muršas apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Ķoņu pagastā
Andrecēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem
Alksnīši apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Plāņu pagastā
Atpiļi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Trikātas pagastā
Antoni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Rebeles apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vecates pagastā
Sīmanēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras pagastā
Klīve apdzīvota vieta (viensētu grupa) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Alija apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Alia_), Varglas vilājas ziemeļu daļā
Areni apdzīvota vieta Armēnijā, Vajocdzoras marzā
Ahavnadzora apdzīvota vieta Armēnijā, Vajocdzoras marza dienvidrietumu daļā
Aftona apdzīvota vieta ASV (_Afton_), Vaiomingas štata rietumos
Antilopveli-Krestvjū apdzīvota vieta ASV (_Antelope Valley-Crestview_), Vaiomingas štata ziemeļaustrumu daļā
Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Vaiomingas štatā
Asotina apdzīvota vieta ASV (_Asotin_), Vašingtonas štata dienvidaustrumos, pie Aidaho štata robežas
Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Vašingtonas štata ziemeļaustrumos
Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aptona apdzīvota vieta ASV (_Upton_), Vaiomingas štata ziemeļaustrumu daļā
Votervila apdzīvota vieta ASV (_Waterville_), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Alpaina apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bafalo apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlingtona apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Devenporta apdzīvota vieta ASV ("Davenport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Daglasa apdzīvota vieta ASV ("Douglas"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Īdena apdzīvota vieta ASV ("Eden"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Efrata apdzīvota vieta ASV ("Ephrata"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Longbīča apdzīvota vieta ASV ("Long Beach"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mortona apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūkāsla apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Odesa apdzīvota vieta ASV ("Odessa"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmveli apdzīvota vieta ASV ("Palm Valley"), Floridas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Kvinsi apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šeltona apdzīvota vieta ASV ("Shelton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sautbenda apdzīvota vieta ASV ("South Bend"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Springveli apdzīvota vieta ASV ("Spring Valley"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.)
Toringtona apdzīvota vieta ASV ("Torrington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vandeilija apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vandeilija apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Begsa apdzīvota vieta ASV, Vaiomingas štata dienvidos, Litlsneikas krastos
Beisina apdzīvota vieta ASV, Vaiomingas štata ziemeļu daļā
Bairona apdzīvota vieta ASV, Vaiomongas štata ziemeļu daļā
Beisinsitija apdzīvota vieta ASV, Vašingtonas štatā
Vaterlo apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei
Flerī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Framrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Kursela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Lesīna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Lēza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Pērivelza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Šatlē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Sengislēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Tiēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē
Amē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Esnē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Evaja apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Flēmale apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Iī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Sanktfita apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Vēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē; Veismesa
Eipene apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā
Velkenrāta apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā
Varemma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļrietumu daļā
Ansa apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā
Erstāla apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā
Abēļanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Bertrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Floranvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Larošanardēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Libēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Libramonševiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Obanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Otona apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Sentibēra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Ufalīza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Vjēsalma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces austrumu daļā
Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā
Velēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumos
Bravo apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces ziemeļos
Andena apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Andēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Anē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Avlanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Borēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Filipvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Ivuāra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Kuvēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Sambrvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Žedina apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Žēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē
Brēnlalē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Nivela apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Otiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē
Abdi apdzīvota vieta Čadā (_Abdi_), Vadaji reģionā
Ākre apdzīvota vieta Igaunijā (_Aakre_), Valgas apriņķa ziemeļu daļā
Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī
Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā
Alameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Alamõisa_), Valgas apriņķī
Arula apdzīvota vieta Igaunijā (_Arula_), Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Lillemē apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa austrumu daļā
Sihva apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa austrumu daļā
Hargla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa dienvidaustrumos
Helme apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa rietumu daļā
Linna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa rietumu daļā
Hellenume apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Rīdaja apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Pikasilla apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļu daļā
Puka apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļu daļā
Eru apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Kēni apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Lātre apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Tsirgulīna apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī
Sangaste apdzīvota vieta Igaunijā, Valgas apriņķī, pils, pagasta centrs
Kastiljone Olona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
Lavēna Ponte Treza apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, pie Šveices robežas
Gavirate apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Varēzes ezera ziemeļrietumu krastā
Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
Bezoco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumu daļā
Breija-Servinija apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Donā apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Ertrubla apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Gresāna apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Gresonē-Senžana apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Koņa apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Latuila apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Moržē apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Nī apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Pakjē apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Ponsenmartēna apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Šampolika-Šamplāna apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Šefljē apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Senpjēra apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Senvensāna apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Valpelina apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Verē apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā
Kūrmēra apdzīvota vieta Itālijā, Valles d'Aostas reģionā, Monblāna tuneļa galapunkts
Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā
Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Builth Wells_), Velsā, Vajas upes labajā krastā
Raida apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaita salas rietumos
Kausa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaitas salas ziemeļos
Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos
Balēbāta apdzīvota vieta Mikronēzijā, Japas / Vaabas salas austrumu piekrastē
Bērlevoga apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļos
Botsfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļu daļā
Baranovo apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē
Bemovo Piske apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes austrumu daļā
Baņe Mazurske apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā
Barcjani apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļu daļā
Matavai apdzīvota vieta Samoa Neatkarīgajā Valstī, Samoa salu Savaii salas ziemeļu piekrastē
Alastaro apdzīvota vieta Somijā (_Alastaro_), Varsinaissuomi reģiona ziemeļu daļā
Valtimo apdzīvota vieta Somijā (_Valtimo_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Ajora apdzīvota vieta Spānijā (_Ayora_), Valensijas autonomajā apgabalā
Vuvrī apdzīvota vieta Šveicē, Valē (Vallisa) kantonā, Ronas augšteces kreisajā krastā
Briga apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Eremānsa apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Evolēna apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Filī apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Fiša apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Fisperterminene apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Grēhene apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Grimanca apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Montana apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Rarona apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Saksona apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Šamperī apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Sanktniklausa apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Teša apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Verbjē apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Vetroza apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Zāsa-Fē apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantonā
Lida apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantona dienvidu daļā
Monteja apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantona rietumu daļā
Minstere apdzīvota vieta Šveicē, Valē kantona ziemeļaustrumu daļā
Ašagisagmalli apdzīvota vieta Turcijā (_Așağısağmallı_), Vanas ila austrumu daļā
Aksorguča apdzīvota vieta Turcijā, Vanas ilā
Gulbene apdzīvota vieta Vaiņodes pagastā
Bērzaine apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs
Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē
Araiki apdzīvota vieta Zālamana Salu Šuazelas provincē (_Araiki_), Vaginas salā
Warkelen Apdzīvotās vietas "Varakļāni" nosaukums 15. gs. dokumentos
Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka
Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka
Eiselmērs ar 33 km garu dambi no Ziemeļjūras Vadenzē līča nodalītās un daļēji nosusinātās ūdenstilpes ziemeļu daļa
trinitāte ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai
valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs)
Ečmiacina Armēnijas pilsētas Vagaršapatas (armēņu: Վաղարշապատ) nosaukums 1945.-1995. g. (armēņu: Էջմիածին)
Baršamins armēņu mitoloģijā - dievība, dievu un varoņu (Vahanga, Arama u. c.) pretinieks
Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā
Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā
Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem
balderi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderiņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderjanis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldirjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldrians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldrijans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
balduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bamberjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
blanderjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
boldarjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bolderis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bolderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bolderjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
boldojāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
boldorjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
boldriaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
boldriāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
boldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bulderene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bulderiņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bulderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldrene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldriāne Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bulduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurīte Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurītis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
buldurs Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
bundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
burbuļjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
dundujāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
dundurjāniņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
dundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
miereklis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
nobalnīca Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
vaderjāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
valerians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
valeriāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
valerjaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
valerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
vaļerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
valerjans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu
USD ASV dolārs; Amerikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - cents
Kapitolijs ASV Kongresa ēka Vašingtonā
Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns
Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats
Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība
Āta Ata - pilsēta Beļģijā, Valonijā
ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī
Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.)
Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
Cēlēna dzirnavezers atradās tagadējā Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
Frontālā grēda atrodas Klinšu kalnu austrumu daļā, ASV (Vaiomingā un Kolorādo), garums - 350 km, augstākā virsotne - Greisa smaile 4351 m
Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.)
Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
Briežu ezers atrodas Vaidavas pagastā, platība — 4,5 ha
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
Jeloustsonas nacionālais parks atrodas Vaiomingas, Montānas un Aidaho štatā, ASV, izveidots 1872. g., platība - 8991 km^2^, pasaulē pirmais nacionālais parks
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi
Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
Olimpiskais nacionālais parks atrodas Vašingtonas štatā, ASV, izveidots 1938. g., platība - 3734 km^2^
Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums
vaicēnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vaicēni" iedzīvotāji
Vabali Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski
Vabalis Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m
Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu
Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos
Karaperamuns Augstākā būtne, ko Vanutu salu iedzīvotāji pielūdza pirms pievēršanas kristietībai
Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m
Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi
Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Baltakrogs" nosaukuma variants
Ceglinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ceglinieki" nosaukuma variants
Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants
orbidānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" iedzīvotāji
Bortnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Osagols" bijušais nosaukums
Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
Andenīši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" bijušais nosaukums
Puokšāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski
priednieki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji
Prīdnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" nosaukuma variants
pudānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" iedzīvotāji
Pudāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
Vaišli Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski
Vonogi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.)
Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos (_Regione Autonoma Valle d'Aosta_), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs
Aviekne Avīkne, Vadakstes pieteka
Avīkna Avīkne, Vadakstes pieteka
Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km
Iršu parka dzirnavu ezers Āžkalna ezers Valmierā
Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha
varkaļciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji
varkalieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
balderiņš Baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderis Baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderjānis Baldriāns ("Valeriana officinalis")
balderjāns Baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldrijānis Baldriāns ("Valeriana officinalis")
baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu
kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu
ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā
zobainais baldriņš baldriņu suga ("Valerianella dentata"), Latvijā minēts literatūrā, bet trūkst apstiprinājuma
dūnaugļu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella eriocarpa"), Latvijā adventīva
salātu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella locusta"), Latvijā aizsargājama
Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā
Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly
Baltais ezers Baltezers Variešu pagastā
Timsmales ezers Baltezers, ezers Variešu pagastā
Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās
Vaņķi Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Vaņki" nosaukuma variants
Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants
Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants
Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini
Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava
Bātes dzirnavu dīķis Bātas dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
vallieši Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Valle" iedzīvotāji
Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Valaki Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Valuhi" nosaukuma variants
Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka
Vana ezers beznoteces ezers Turcijas austrumos (turku val. "Van"), Armēnijas kalnienē 1646 m vjl., platība — 3713 kvadrātkilometru, garums — 120 km, platums — 80 km, dziļums — līdz 145 m
Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste"
Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni
Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava
Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode
Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena
Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
Vageniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants
Vageniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants
Vageniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukums latgaliski
Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem
Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā)
BOB Boliviano; Bolīvijas Daudznāciju Valsts valūtas kods, sīknauda - sentavo
Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti
Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
Lielais Brecišku ezers Brencišku ezers Vaboles pagastā
Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā
Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā
Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe
Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā
Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
brūkliņas Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea")
brūkline Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea")
brūlklenaji Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea")
galvenes Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea")
zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene
Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti
brunejieši Brunejas Darusalas Valsts pamatiedzīvotāji
BND Brunejas dolārs; Brunejas Darusalamas Valsts valūtas kods, sīknauda - sens
Bezdibenis Brūveru Bezdibens, ezers Vaiņodes pagastā
Bezdibena ezers Brūveru Bezdibens, ezers Vaiņodes pagastā
Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju
lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos
jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis
finansēšanas plāns budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu
dulburjānis Buldurjānis - ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis")
Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km
Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā
Burbuļstrauts Burbulis - Vadakstes pieteka Saldus novadā
Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
rūpnieki Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
vairodzieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji
viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji
Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā
Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
CVORSC Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs
Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha
Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
ģūdzerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji
ģūģerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji
mežmalieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji
rāmulieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rāmuļi" iedzīvotāji
Rāmuļu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas “Rāmuļmuiža” nosaukuma variants
Pauči Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" bijušais nosaukums
rīdzenieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" iedzīvotāji
Kaķukrogs Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" bijušais nosaukums
vaivēnieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" iedzīvotāji
vaivieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" iedzīvotāji
Veismaņu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" bijušais nosaukums
veismanieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" iedzīvotāji
Veismanskaja Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums krieviski
Veisenstein Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums vāciski
Veismaņu pagasts Cēsu novada Vaives pagasta nosaukums līdz 1925. gadam
Vabali Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski
Vacumnieki Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants
kagebešņiks cilvēks, kura darbs ir bijis saistīts ar KGB jeb Valsts drošības komiteju (čeku)
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs)
valcenieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Valki" iedzīvotāji
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri
Oudaudahreina dabas apgabals Islandē, uz ziemeļiem no Vahdnajegidla ledāja, starp ziemeļu virzienā tekošām upēm
Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu
Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē)
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte
Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera
Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji
Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants
Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē
Skaņaiskalns dažkārt sastopams Valmmieras novada apdzīvotās vietas "Skaņkalne" nosaukums
Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
Kaitangata Debesu dieviete maoru mitoloģijā, kas apprecēja kanibālu virsaiti Vatiri un dzemdēja Hemi, varoņa Tafaki tēvu
Kalabutka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" bijušais nosaukums
Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru
Munču ezers Dibena ezers Valkas pagastā
Dibenu ezers Dibena ezers Valkas pagastā
Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums
11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku
Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena
Elkazeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" bijušais nosaukums
Elkuzeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" senāks nosaukums
elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji
dobeļnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" iedzīvotāji
elkuzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji
elkzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji
Bāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Vaiņode" daļa, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvotā vieta
CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā
Vandzenes parka dīķis dīķis — atrodas Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 1,4 ha
ANOVA dispersiju analīze (angļu "Analysis of Variance")
baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni
Grūbes ūdenskritums divpakāpju ūdenskritums Vaidavā (augšpus Apes), kopējais augstums — 4,3 m, platums — 12 m, nostiprināts ar betonu
vaidiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vaidiņi" iedzīvotāji
darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu; kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu
valahi Donavas kņazistes Valahijas iedzīvotāji
gospodars Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā
Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
Duckershof Dūķeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
valpenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Valpene" iedzīvotāji
valpnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Valpene" iedzīvotāji
vaidenieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" iedzīvotāji
vaidnieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" iedzīvotāji
Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka
Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā
Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
Kapupīte Dzeņupīte, Vaives pieteka
Veismaņu upe Dzeņupīte, Vaives pieteka
Veismaņupe Dzeņupīte, Vaives pieteka
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
Dziļūksnietis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā
Dziļūksnītis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā
Dziļūkstis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā
Dziļūksnītes ezers Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā
Dziļūkstes ezers Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā
zagss Dzimtsarakstu birojs jeb Valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļa (saīs. no krievu "zapis aktov graždanskogo sostojaņija"); zakss
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
Pilsētas dzirnavezers Dzirnavu ezers Valmieras pilsētā
Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja
maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis")
Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā
Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
Pļaviņu dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā
Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
mellene Ēriku dzimtas ģints ("Vaccinium"), 3 sugas
brūklene Ēriku dzimtas suga ("Vaccinium vitis-idaea", senāk "Rhodococcum vitis-idaea"), mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām
parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums
Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas
eritrejieši Eritrejas Valsts pamatiedzīvotāji
Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu
Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā
Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja
Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru järv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā
Ezera Ezere, Vadakstes pieteka
Ezerupe Ezere, Vadakstes pieteka
Ezera ezers Ezeris, ezers Valmieras pagastā
Vaišli Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski
vaivodieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji
Lūkumietis ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers
Vadzols ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers
Vanadziņš ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
Benska ezers ezers ASV, Vašingtonas štatā
Orbidānu ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 1 ha
Dublinieku ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 4,3 ha
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
Aklais ezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu daļā, platība - 20 ha; Znotiņu ezers; Aklezers
Aklezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops
Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers
Kapainītis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha
Lambardu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha
Vidus ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha
Ezeriņu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1 ha
Gala ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1 ha
Dziļūksnis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis
Kūlānu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,7 ha; Kuļānu ezers
Klebēķītis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers
Raunis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 2,2 ha; Raunas ezers; Rauņu ezers
Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha
Brūveru Bezdibens ezers Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 2 ha; Bezdibenis; Bezdibena ezers
Gaucis ezers Drabešu un Vaives pagastā, platība - 11,2 ha; Gauču ezers
Valdieris ezers Drustu pagastā, 177 m vjl., platība - 5,6 ha, garums - \~0,55 km, lielākais platums - \~0,35 km; Valdiera ezers; Valdieru ezers
Čortoks ezers Grāveru pagastā, platība - 1,9 ha; Čertoks; Čertoka ezers; Valnezers; Velna ezers; Velnezers
Ehijervs ezers Igaunijā, uz Valgas un Veru apriņķa robežas
Pihajervs ezers Igaunijā, Valgas apriņķa ziemeļaustrumu daļā, iztek Emajegi
Varēzes ezers ezers Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers
Gardaunis ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers
Dzeņezers ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, platība - 1 ha
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers
Baltezers ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m
Krivānu ezers ezers Kalupes pagastā, pie Vaboles pagasta robežas, platība — 11,8 ha; Aukštanu ezers
Vārdenes ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 2,1 ha; Vardene; Vārdene; Vardenes ezers; Vardes ezers
Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers
Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe
Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers
Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
Vorslovu ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 7,8 ha; Varslavas ezers; Vārslavas ezers; Varslovas ezers
Varzovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 5,7 ha; Klumstovas ezers; Varzavas-Klumstova ezers
Vaboles ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purva austrumu daļā, platība — \~60 ha, dziļums — līdz 1,0 m; Vabulīts
Mamrijs ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu
Ņegocins ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha
Ožišs ezers Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē
Vanajavesi ezers Somijā (_Vanajavesi_), Pirkanmā un Kantaheme reģionā
Burtnieks ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers
Stūriņezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers
Mazais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 2,1 ha
Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers
Purva ezers ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - <1 ha
Iģene ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 2 ha
Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers
Lisiņš ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers
Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers
Timsiņu ezers ezers Timsiņu purva dienvidu daļā Variešu pagastā, platība — 1,2 ha, garums — \~180 m, lielākais platums — \~100 m; Timseņu ezers
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers
Varžezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 1 ha; Varžu ezers; Važu ezers
Vaskaris ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers
Pelieča ezers ezers Vaboles pagastā, platība - 4,8 ha; Pelēča ezers; Pelīča ezers
Mazais Brecišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — <1 ha
Brencišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 1,2 ha; Lielais Brencišku ezers
Inikšu ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 2,8 ha
Vaboles ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 9,5 ha, dziļums — līdz 3,3 m
Seligers ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu
Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m
Suķieris ezers Valka novada Ērģemes pagastā, platība - 2,7 ha; Suķiera ezers
Glēzeris ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers
Melnezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 1,3 ha
Kurēlis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 7 ha; Kurelis; Kurēļa ezers; Kuriļu ezers
Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers
Andums ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m
Vēršādiņa ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers
Rūķis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers
Sutainis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers
Kukris ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers
Valdis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers
Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers
Bezdibenis ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Kārķu purvā, platība - 15,2 ha; Bezdibena ezers; Bezdibens; Bezdibeņu ezers
Jaungložu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 1 ha; Jāngložu ezers
Cepšu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 25,3 ha; Cepsis
Pelēdas ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers
Purgaiļu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība — 2,2 ha
Trūdis ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~100 m; Trūdu ezers; Trūža ezers
Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
Zāļu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m
Dziļais ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m
Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers
Silezers ezers Valkas novada Valkas pagastā, platība - 3,8 ha; Sila ezers
Vēderis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers
Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis
Darvas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha
Sētas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha
Vadainis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers
Līdacis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
Būdas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha; Būdu ezers
Žūrenes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Rogas ezers
Bednes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — <1ha
Cepurītes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — 9,3 ha
Vāveres ezers ezers Valles pagastā, platība - 14,3 ha, dziļums - līdz 0,9 m, iztek Svētupe; Vāveru ezers
Saules ezers ezers Valmieras novada Bērzaines pagastā, platība — 1,1 ha
Budenbrokas ezers ezers Valmieras novada Dikļu pagastā, platība 1,7 ha
Paltītes ezers ezers Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība - <1 ha
Pilicis ezers Valmieras novada Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Pilics; Pilicu ezers
Palkaiņu ezers ezers Valmieras novada Trikātas pagastā, platība - 1,2 ha
Vaidavas ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, 48,0 m vjl., platība — 80 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10 m
Anuļu ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - \~1 ha
Dzelves ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - <1 ha
Rābuta ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - 10,1 ha; Rābuts
Ezeris ezers Valmieras novada Valmieras pagastā, platība - 5 ha; Ezera ezers; Ezeru ezers
Žērbeles ezers ezers Valmieras novada Vecates pagastā, platība - <1 ha
Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers
Ungurmuižas ezers ezers Variešu pagastā, platība — 7,9 ha
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
Mazums ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers
Vāržums ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Vāržuma ezers; Varžūns; Voržuma ezers
Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha
Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
Vasarāja ezers ezers Viesītes pagastā, platība - 22,2 ha, dziļums - līdz 1,4 m; Vasarāju ezers
Vabulītis ezers Vietalvas pagastā, platība - 2,1 ha; Baltažu ezers; Baltāžu ezers; Vabulīša ezers
Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers
Salainis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri
Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis
Kolumbijas distrikts federāls distrikts ASV (“District of Columbia”), administratīvais centrs — Vašingtona, platība — 177 kvadrātkilometri, 658900 iedzīvotāju (2014. g.)
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi
kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu
ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā
Tanafjords fjords Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, starp Varangeres un Nordkina pussalu
paketēšana gabalkravas pakešu veidošanas operācija, sīkākas kravas vienības apvienojot lielākās. Vajadzības gadījumā lielinātās kravas vienības atsevišķi iesaiņo un nostiprina
dzeltenā lapele gada nodokļu karte (dzeltenā krāsā, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta)
Cegeļņa Gajevā Cegeļņa - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Gārdaunis Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Medīlas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Medilas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Gardaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Garzdanes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Gaudaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā
Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km
Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā
Gauču ezers Gaucis Drabešu un Vaives pagastā
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha
Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha
Vārpulīča atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,5 ha
Lopu atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,7 ha
Dziļā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība - 2,2 ha
Jaunā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība — 2,6 ha
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe
Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe
Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava)
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā
Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha
Alfeka Gemma, Ziemeļu Vainaga α
Gnosa Gemma, Ziemeļu Vainaga α
Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
valvāta Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Valvatidae")
Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu
apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā
Uguņupe Grīva, tās paralēls nosaukums posmā pie Uguņciema Vandzenes pagastā
Vilkaste Grīvas kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā
Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā
Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe
vairodznieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji
Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Grundzāles pagastā
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala
Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni
Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums
Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus
Idwen Idus muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Idus pagastā
Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe
Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte
Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā
Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts
Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km
Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi
vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās
Avašas lejteces ieleja ieleja Etiopijā (_Lower Valley of the Āwash_), Afaras kililā, kur atrastas senākās cilvēku apmetne pēdas
Vahšas ieleja ieleja Tadžikistānā, Vahšas upes vidustecē un lejtecē, garums — 110 km, platums — 7-25 km, veido 5 lēzenas terases
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni
algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu
elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs)
darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī
apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.)
Svaru strauts ietek Kalšu ezerā, tek pa Lietuvas robežu Vaiņodes pagastā
Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
gelugpa Ievērojamākā no četrām galvenajām Vadžrajānas skolām, ko sauc arī par "Dzelteno cepurīšu sektu"
Igaunijas Republika Igaunija, valsts pilnais nosaukums ("Eesti Vabariik")
Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers
Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers
Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju
Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju
Iggen Iģenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju
Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā
vangažnieki Inčukalna novada apdzīvotās vietas "Vangaži" iedzīvotāji
nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei
mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem)
vaivodieši Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji
Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs)
Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos
vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms
Vabali Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski
Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs)
Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai
Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל‎, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ‎, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts
Lelī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukums latgaliski
Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski
valainieši Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji
Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime)
Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
Aičas dzirnavu ezers izveidots Buļļupes augštecē, Valmieras novada Rencēnu pagastā, \~2 km uz rietumiem no Rencēniem; Aiču dzirnavu ezers
Brandeļu ezers izveidots uz Anuļas upes Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība — 19,9 ha; Kocēnu dzirnavezers
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
LVK J. Vītola Latvijas Valsts konservatorija
Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
Sahimoči japāņu mitoloģijā - dievība leģendārā jūras dzīvnieka Vani izskatā
Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva
Vatacumikuni japāņu mitoloģijā — jūras valdnieka Vatacumi valstība, kurā norisinās vairāku mītu darbība
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Frauental Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
Neu-Ottenhof Jaunates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā
Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Neu-Wrangelshof Jaunbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā
Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
tīreļnieki Jegavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji
Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā
vandānieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" iedzīvotāji
vagulānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vagulāni" iedzīvotāji
Antuži Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" bijušais nosaukums
Balgaļvi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltgalvji" nosaukuma variants
Delles Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Deles" neprecīzs nosaukuma variants
Ļūlākas Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Ļūļākas" nosaukuma variants
Purmalspāģi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Spāģi" bijušais nosaukums
Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā
Valgunte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants
Valgūte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants
brūvernieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji
Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums
ērgļenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji
Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants
Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums
klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīve" iedzīvotāji
klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīvmuiža" iedzīvotāji
ķīšenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji
meijenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
rapenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Rapas" iedzīvotāji
valgūtnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Valgunde" iedzīvotāji
vārpenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji
vecbērzenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji
vecbērznieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji
vītoliņenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji
vītoliņnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji
vītolnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji
volgondnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Volgonde" tagad "Valgunde" iedzīvotāji
Vaļgundskaja Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wolgunde Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums vāciski
valdeicnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Valdeikas" iedzīvotāji
spīdolieši Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni
Jeloustona Jeloustonas ("Yellowstone") nacionālais parks, kas atrodas Klinšu kalnos Vaiomingas štatā, ASV ziemeļrietumu daļā, platība - \~9000 kvadrātkilometru, dibināts 1872. g.
Jehrenhof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Seyershof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā
Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē
Ārdli jūras līcis Antarktīdā (_Ardley Bay_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidrietumu daļā
Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti
Rietumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Valherena un Dienvidbevelandes pussalas
Austrumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, starp Shauvenas-Deivelandes salu ziemeļos un Valherena un Dienvidbevelandes salu dienvidos
Jugorskijšars Jūras šaurums Krievijas ziemeļos, starp Vaigača salu un kontinentu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 46 km, platums - 3-13 km
Karas Vārti jūras šaurums starp Novaja Zemļu un Vaigača salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 33 km, platums - līdz 45 km, lielākais dziļums - 119 m
Bellsunns jūras šaurums Svalbārā, Grenlandes jūrā, Špicbergenas salas rietumos, veido ieeju Vanjemifjordā
Rujen-Radenhof Juratas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
vaivarieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vaivari" iedzīvotāji
Sarkanarmiešu ciems kā teritoriāla vienība pastāvēja tagadējā Kaplavas pagasta teritorijā 1945.-1979. g., administratīvais centrs atradās Varnavičos (no 1969. g.)
kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs
Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta
Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē
Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā
Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Baurdarbunga kalna virsotne Islandē, Vahdnajegidla ledāja ziemeļrietumu daļā, augstums - 2000 m
Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja
Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers Valkas pagastā
Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
Palteskalns kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m
Jēkabkalns kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m
Kamparkalns kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m
Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā
Aulkrīkas kalni kalnu grēda ASV (_Owl Creek Mountains_), Vaiomingas štatā, augstākā virsotne - 3010 m
Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
Aladaglars kalnu grēda Turcijā (_Aladağlar_), Agri un Vanas ilā
Austrumtaurs kalnu sistēma Turcijas austrumos (_Doğu Toroslar_), no Malatajas ila līdz Vana ezeram
Baškaledags kalnu virsotne Turcijā, Vanas ila dienvidaustrumu daļā, augstums - 3668 m
Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs
Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra
Rencēnu laukakmens Kanču akmens Valmieras novada Rencēnu pagastā
Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Grandkuli kanjons kanjons ASV ("Grand Coulee"), Vašingtonas štatā, Kolumbijas plato ziemeļu daļā, garums - 70 km, platums - 2,5-7 km, dziļums - līdz 270 m
Valē kantons Šveices Konfederācijā (fr. _Valais_, vācu _Wallis_), administratīvais centrs - Sjona, platība - 5224 kvadrātkilometri, 303200 iedzīvotāju (2009.)
Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.)
Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā)
Alexanderhof Kārķu muiža, kas atradās tagadējā Valkas novada Kārķu pagasta teritorijā
Karlsbāde Karlovi Vari, pilsēta Čehijā
QAR Kataras riāls; Kataras Valsts valūtas kods, sīknauda - dirhēms
Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
katarieši Kataras Valsts iedzīvotāji
kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats
Kadfer Katvaru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
Katvaru-Vannišu Katvaru-Vannišu ezers - Katvaru ezers Katvaru pagastā
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
Kaule Kaulu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā
Vaišli Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski
Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā
amerikānisms kaut kas Amerikas Savienotajām Valstīm raksturīgs
valātnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Valāta" iedzīvotāji
vandzenieks Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs
Kāzeru Kāzeru kalns - Ķoņu kalns Valmieras novada Ķoņu pagastā
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe
Inti kečvu mitoloģijā - solāra dievība, ko personificē saules disks, trīs šās dievības izpausmes - Apu I ("kungs saule"), Čuri I ("dēls saule") un Vake I ("brālis saule") veido trīsvienību
Keysen Keisen - Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā
PGK Kina; Papua-Jaungvinejas Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - toea
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
Klabēķītis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā
Klebēķis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā
Klebeku Klebēķītis, ezers Vaives pagastā
Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vaives pagastā
Klētene Klētenes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha
Klētenes Klēteres ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 7,6 ha
Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku
Klumstova Klumstovas ezers - Varzovas ezers Rundēnu pagastā
Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
briedēnieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
podzēmieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Podzēni" iedzīvotāji
vārpieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji
Kocēni Kocēnu novads - pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada dienvidrietumu daļā, ietvēra Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
Kokši Kokšu ezeri - Taču ezeri Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā
Kokenhof Koku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā
Kolberga Kolbergas pilskalns - Skaķalnes pilskalns Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā
Vaid Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" nosaukums lībiski
Vonogi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukums latgaliski
aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ
kongregacionālists kongregacionālisma reliģiskā virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs)
Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus
kognāti Kopcilmes vārdi (piem., angļu "father", vācu "Vater". latīņu "pater")
CPVO Kopienas Augu šķirņu birojs ("Community Plant Variety Office")
Schreibershof Korneta muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā
Korstenhof Korstes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
Korwenhof Korvas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā
Osthof Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
Reizu grāvis Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā
Reizu valks Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā
vanadzieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji
vaicuļevieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" iedzīvotāji
Vaicuļova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" nosaukuma variants
Valaiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukuma variants
Valaineiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukuma variants
veleinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" iedzīvotāji
Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā
varnavicieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" iedzīvotāji
Vagali Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski
Vaļdiniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants
Oldiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants latgaliski
Vaļdiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukums latgaliski
Bļūdoņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums
Bļūduoni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums latgaliski
vainiškieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" iedzīvotāji
Voiniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" nosaukuma variants
Vaļteri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Valteri" nosaukuma variants
17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti
domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls
GOELRO Krievijas Valsts elektrifikācijas komisija (krievu "GOsudarstvennaja komissija ELektrifikacii ROssiji")
Belinshauzena Krievijas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā, Maksvela līča piekrastē
šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi
independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs; kongregacionālisti
Eons Kristietībā apzīmē gan mūžību, gan pasauli, kas ietver cilvēces garīgās attīstības laikmetu, kas sākas ar pasaulles radīšanu un beidzas ar tās iznīcināšanu un pārveidošanos par Dieva Valstību
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
Kristu purvs Kristpurs Valdgales pagastā
anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana Vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana
reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos
kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā
neokoms Krīta formācijas nodalījums, kas aptver šādus apakšējā krīta stāvus: Valanžas, Otrīvas ("Hauterive"), Barēmas un Apta
Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka
antuzieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" ("Antuži") iedzīvotāji
bitēnieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Bites" iedzīvotāji
laidieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Laides" iedzīvotāji
mednieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
rusulieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rusuļi" iedzīvotāji
valtaiķnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Valtaiķi" iedzīvotāji
Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums
Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
Kuļānu Kuļānu ezers - Kūlānu ezers Vaives pagastā
Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī)
Cermate Kūrorts Šveices dienvidos, Valē kantonā, Materhorna un Monterozas piekājē 1620 m vjl., trosu dzelzceļš uz Gornergrati (3136 m vjl.)
KWD Kuveitas dinārs; Kuveitas Valsts valūtas kods, sīknauda - fils
Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku
Kuveita Kuveitas Valsts galvaspilsēta, atrodas Kuveitas līča dienvidu krastā, 67000 iedzīvotāju (2007. g.)
kuveitieši Kuveitas Valsts pamatiedzīvotāji
Keisen Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā
Mācītājkalns Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums
Mācītājmuiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums
valdlaucieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" iedzīvotāji
vampēnieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vampēnieši" iedzīvotāji
Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā
Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā
Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Kegeln Ķieģeļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā
Eck Ķipēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pociema pagastā
Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
Linupīte Ķires kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
Akmene Ķires kreisā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe
Kurpnieka ezers Ķiruma ezers Valmieras novada Vecates pagastā
varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā
samelis Ķīvīte ("Vanellus vanellus", senāk "Vanellus cristatus")
sāmala Ķīvīte ("Vanellus")
Koenigshof Ķoņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā
Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā
Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi
Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā
Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā
vandzenieks Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs
Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes
Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā
Lasupīte Lašupīte, Valolas pieteka
Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu
Imera Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Jumāras baseinu Gaujas labajā krastā (tagadējo Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu)
Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā
Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā
padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem
LVB Latvijas (PSR) Valsts bibliotēka
LCVVA Latvijas Centrālais Valsts vēstures arhīvs (spec.)
Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu
CVORA Latvijas PSR Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas arhīvs
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
LII Latvijas un Igaunijas institūts (Valkā)
LVFKI Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts
LVI Latvijas Valsts izdevniecība
ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos
LVS Latvijas Valsts standarts
LVU Latvijas Valsts universitāte -- Latvijas Universitātes nosaukums padomju varas gados
Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas
rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos)
Lauri Lauru strauts - Vaidavas kreisā krasta pieteka
Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
Vadaiņa grāvis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā; Vadainis
Lielais Lazdiņš Lazdiņu ezers Drabešu un Vaives pagastā
Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
Ašera glečers ledājs Antarktīdā (_Usher Glacier_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļaustrumos, Litvina līča piekrastē
Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants
Micis Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otrs nosaukums
Arctovska leduslauks leduslauks Antarktīdā (_Arctowski lcefield_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salā
Lēģerīšu Lēģerīšu atteka - Gaujas atteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha
Leišu Leišu ezers - atrodas Valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
Lubušs Leišu ezers Valkas pagastā
Lepšu ezers Leišu ezers Valkas pagastā
Lubušu ezers Leišu ezers Valkas pagastā
Lapšu ezers Leišu ezers Valkas pagastā
Kļockys Leluos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lielās Kļockas" nosaukums latgaliski
Velda Lētīžas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 7 km
Kazbarupe Lētīžas labā krasta pieteka Vaiņodes pagastā
Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m
Bankšlavu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā
Baužklāvu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā
admirālis lielais nātru raibenis ("Vanessa atlanta")
Kūtiņu ezeri Lielais un Mazais Kūtiņu ezeri - divi nelieli ezeri Valdgales pagastā
Kļockas Lielās Kļockas - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Gross-Bahten Lielbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Admiraltibeja Lielbritānijas pētniecības stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā
Mukoni Lielie Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Mukāni" nosaukuma variants
Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas
Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe
Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe
Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts
Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
Lindenhof Liepājas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā
LVPI Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka
Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
eka lieto, lai norādītu uz izbrīnu; "Vai, kā!", "Lūk, kā!"
Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā _Liechtenstein_), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu
Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā _Vaduz_), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.)
Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa
vaikuļānieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" iedzīvotāji
Vaikulīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" nosaukuma variants
likuma izsludināšana likumdošanas procesa pēdējā, noslēdzošā stadija, tiesības uz kuru saskaņā ar Satversmes 69. pantu pieder Valsts prezidentam, un viņš to apliecina ar savu parakstu
Lilijas ezers Liliju ezers Valgundes pagastā
Vainizis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" bijušais nosaukums
vainižnieki Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotāji
muižgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs
muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža
korbgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs
korbietis Limbažu novada Umurgas Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs; korbgalietis
Limschen Limšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai
Mukoni Līpas Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants
Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
Mukoni Līpu Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts
Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale
liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks
vanadzieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji
Vonogsils Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukuma variants
Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski
Lisden Lizdēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
Metzkuell Lodes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
Vacumniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants
vartulavieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vartulava" iedzīvotāji
Lude Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
Luhde Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci
Luttershof Lutera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti
Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta
artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā)
Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka
Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes
Valleta Maltas Republikas galvaspilsēta (maltiešu valodā "Valletta"), osta Maltas salas ziemeļaustrumu krastā, 6700 iedzīvotāju
Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā
Mahlup Mālupes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā
vasiļovieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļova" iedzīvotāji
Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā
Lori Marza Armēnijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vanadzora
MVU Maskavas Valsts universitāte
ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām
Banušlānu ezers Mazais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli"
Kļockas Mazās Kļockas - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
Ramatas Mazezers Mazezers Valmieras novada Ramatas pagastā
Ratnieki Mazie Ratnieki - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Veipi Mazie Veipi - apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji
valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji
Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs Maztīrelis, purvs Valgundes pagastā
Mazuma ezers Mazums, ezers Vaives pagastā
Mazais ezers Mazums, ezers Vaives pagastā
medību uzraudzība medību likuma, medību noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanas kontrole, ko veic Valsts mežu dienests
Medilas Medilas ezers - Gardaunis Variešu pagastā
Vaša meģe Ungārijas rietumos (_Vas_), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju
Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa
Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša
Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.)
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.)
Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.)
Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.)
Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.)
Keretaro Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Keretaro Valsts ("Queretaro" / "Estado Libre y Soberano de Queretaro"), platība - 11658 kvadrātkilometri, 1598000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kolima Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kolimas Valsts ("Colima" / "Estado Libre y Soberano de Colima"), platība - 5627 kvadrātkilometri, 711200 iedzīvotāju (2015. g.)
Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.)
Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.)
Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.)
Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.)
Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.)
Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.)
Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.)
Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.)
Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.)
Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.)
Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.)
Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.)
Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.)
Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.)
Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.)
Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.)
MXN Meksikas peso; Meksikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - sentavo
Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns
Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka
cūcenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
cūcene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
gailene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
glāzenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melines Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellanāji Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellanes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melleņi Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellenīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellenīte Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellenītes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melles Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellīga Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melline Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellines Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melmenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melmene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnenīca Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnenīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīca Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīce Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīdza Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīdzājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīga Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīgas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melniņas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnine Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melninis Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnis Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīte Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
silene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
sustrenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
zilenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
zilene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus"), melleņu cers; arī melleņu audze
upis Melnuļu dzimtas Vaboļu ģints
Mehrhof Mēra muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mēra pagastā
Metakshof Mētaga muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
Westhof Meža muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā
vaivodieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji
Mežupīte Mežupe, Vadakstes pieteka
Miežupe Mežupe, Vadakstes pieteka
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati
Palikira Mikronēzijas Federatīvo Valstu galvaspilsēta (angļu val. "Palikir"), atrodas Ponpejas salā, 7300 iedzīvotāju (2008. g.)
Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā
Milzara Milzava, Valgales pieteka
Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m
Agartha Mistiskais apslēptais Zemes centrs, kurā slēpjas visu mūsu laikmeta cilvēku ciltstēva un likumdevēja Vaivasvati tiešo pēcnācēju mantojums
Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā
paralla Moldāvijas un Valahijas monēta līdz 2. pasaules karam; līdz 1867. g. vienāda ar 1/40 lejas, vēlāk 1/100 lejas
Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru
Kļockys Mozuos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Kļockas" nosaukuma variants
Mojahn Mujānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mujānu pagastā
Lielā Valahija Muntenija, Valahijas austrumu daļa
Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā
ekselence Mūsdienu Latvijā šo uzrunu piemēro Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un Latvijas vēstniekiem ārzemēs, kā arī ārvalstu vēstniekiem Latvijā
Nabben Nabes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Nabes pagastā
amerikāņi Nācija, Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāji; izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem
Andrē-Feliksa nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā (_André-Félix, Parc National_), Vakagas provinces austrumu daļā
Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m
NRC Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC "Vaivari")
ERN Nakfa; Eritrejas Valsts valūtas kods, sīknauda - cents
Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta
nakfa Naudas vienība Eritrejas Valstī, sīknauda - cents
kina Naudas vienība Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - toea
tala Naudas vienība Samoa Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - sene
Vasaraudziškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants
Vasargeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants
Vasargelišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants
Vasaraudziškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski
Vasargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski
Lauku celtnieks Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Vasarnīcas” bijušais nosaukums
Naukschen Naukšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā
Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu
NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība
Atertona neliela sala Antarktīdā (_Atherton Island_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļrietumu piekrastē
Jēgilsardlouns neliels ezers Islandes dienvidaustrumos, starp Atlantijas okeāna piekrasti un Vahdnajegidlu
vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga
cetīdas Nepastāvīga meteoru plūsma ar radiantu Valzivs zvaigznājā
Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā
Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
varmsātnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Varmsāta" iedzīvotāji
mafura no auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā
sokoli no slāviem pārņemts vārds Vanagu organizācijai
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
Finnmarka Norvēģijas filke, platība - 48618 kvadrātkilometru, 75200 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vadse; oficiālā valoda - sāmu
belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā)
normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti
meža neatļauta ciršana notiek, ja kokus un krūmus mežā cērt patvaļīgi, neizņemot koku ciršanas biļeti vai nesaskaņojot ciršanu ar Valsts meža dienestu
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
Nurms Nurmu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā
Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju
vatarnieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Vatarne" iedzīvotāji
vatrānieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Vatarne" iedzīvotāji
Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums
Okten Oktes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
Vaivadukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vaivadi" bijušais nosaukums
Ohlershof Oleru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Mazā Valahija Oltenija, Valahijas rietumu daļa
Purupīte Oļas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā
Homeln Omuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Omuļu pagastā
gangsterisms Organizēta noziedzība, it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Konstitūcijas 18. labojuma pieņemšanas (1919), kas iedibināja prohibīciju jeb "sauso likumu" - aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus
vanda Orhideju dzimtas ģints ("Vanda")
vaniļa Orhideju dzimtas suga ("Vanilla planifolia"), kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns
Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
Vanua Levu otra lielākā Fidži sala (angļu val. "Vanua Levu"), Klusā okeāna dienvidrietumos, platība - 5500 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, augstums - līdz 1031 m
Bostonas kalni Ozarka plato augstākā — dienvidu daļa (823 m, "Boston Mountains"), ASV Ārkanzasas štatā, stiepjas \~250 km starp Vaitriveru un Arkanzasu
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā
Lappier Ozolu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ozolu pagastā
Ozolmuižas purvs Ozolu purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Valdivijas sēklis pacēlums Vaļu grēdā Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, dziļums — 892 m
Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja
Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā
Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu
Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja
Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja
Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
Kurmenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Skaistkalnes, Bārbeles un Valles pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurmen, krieviski — Kurmenskaja
Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja
Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja
Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja
Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
Valkas pagasta teritorija pagasts dibināts 1909. gadā atdalot tā teritoriju no toreizējā Lugažu pagasta un šādā 4910 ha platībā pastāvēja līdz 1949. g., atjaunojot pagastus 1990. g. Valkas pagasta teritorija izveidojusies 27984 ha platībā, pievienojot gandrīz visu pirmskara Lugažu pagasta teritoriju
Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja
Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja
Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja
Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā
Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja
Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta
Braslavas pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Klāmaņos, robežojas ar Brīvzemnieku un Alojas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Breslau, krieviski — Braslavskaja
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja
Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja
Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts
Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu
Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu
Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta
Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja
Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja
Vadakstes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Rubas un Jaunauces pagastu, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waddax, krieviski — Vadakskaja
Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja
Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja
Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu
Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja
Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne)
Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis
Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja
Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja
Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja
Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
Kārķu pagasts pagasts Valkas novada rietumu daļā, robežojas ar Ērģemes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Karkell, krieviski — Karkeļskaja
Ērģemes pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Kārķu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Ermeshoft, krieviski — Ermesskaja
Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja
Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
Zilākalna pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Bērzaines, Kocēnu un Dikļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara bijušā Mujānu pagasta ziemeļu daļā
Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja
Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja
Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja
Vaidavas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Kocēnu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waidau, krieviski — Vaidauskaja
Lodes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Metzkull, krieviski — Meckjuļskaja
Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja
Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja
Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja
Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja
Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu
Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja
Murmastienes pagasts pagasts Varakļānu novadā, robežojas ar Varakļānu pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Barkavas un Varakļānu pagasta teritorijas
Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja
Paibs Paipes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
Seppkull Pāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā
Palzmar Palsmanes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā
Panten Pantenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Plāteres pagastā
Papenhof Pāpiņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
varens par augiem, to daļām, arī par augu kopumu. Varena liepa. Vareni kļavas zari
vakarēdiens parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā
Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks
Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes
Andora parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (katalāņu un angļu val. _Andorra_ arī _Principat d'Andora_), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu
Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu
Līvu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Cēsu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Drabešu pagastā, neliela daļa Vaives pagastā un Cēsu pilsētā
Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā
Rāmuļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Vaives pagastā
Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā
Ungurmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Medņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Variešu un Mežāres pagastā
Cīņas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Variešu pagastu (tagad Krustpils novadā)
Bātas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad teritorija pievienota Vaiņodes pagastam
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā
Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā
Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā
Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā
Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā
Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā
Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā
Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Lugažu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā
Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā
Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā
Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
Mujānu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu un Zilākalna pagastā
Vecbrenguļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brenguļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Brenguļu pagasta ziemeļu daļā
Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā
Skulberģa pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaņkalnes pagastu
Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
Vecmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tūjas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Tūjas pagastā
Umurgas–Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
Imantas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Mujānu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Kocēnu un Zilākalna pagastā
Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā
Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā
Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā
Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Pociema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Katvaru pagastā
Lādes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Limbažu pagastā
Stienes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Skultes, neliela daļa — Limbažu pagastā
Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
Nabes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu pagastā
Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā
Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā
Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā
Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā
Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā
Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā
Cēsu pagasts pastāvēja Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu, Vaives, Drabešu pagastā un Cēsu pilsētā
Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts
Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Arakstes pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Lodes pagastam
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers
Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi
Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka
Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
Čivava Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Čivavas Valsts ("Chihuahua" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), platība - 247487 kvadrātkilometri, 3241400 iedzīvotāju (2005. g.)
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.)
Durango Pavalsts Meksikā ("Durango"/ "Estado libre y Soberano de Durango" - Brīvā un Suverēnā Durango Valsts), platība - 123367 kvadrātkilometri, 1509100 iedzīvotāju (2005. g.)
Greitvelija Pazeminājums Dienvidapalaču vidusdaļā ("Great Valley"), starp Blūridžiem un Apalaču plato, ASV, garums - 950 km, platums - 40-60 km, augstums - līdz 1500 m vjl.
Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā
Burtnieku pagasta teritorija pēc administratīvi teritoriālajiem pārkārtojumiem 1990. g. atjaunotajā Burtnieku pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Valmieras pagasta teritorijas
apostolāts pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas
veckatolicisms pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību
Ragīšupīte Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novadā
Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe
Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe
Peddeln Pedeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
Pelēču ezers Pelēča ezers Vaboles pagastā
Pelēča ezers Pelieča ezers Vaboles pagastā
Pelīča ezers Pelieča ezers Vaboles pagastā
Azūma periodiski izsīkstoša ūdenstece Čadā (_Azoum, Bahr_), Vadaji un Salamatas reģionā
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
policijas darbinieks persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības policijā un kurai ir piešķirta speciālā dienesta pakāpe
probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi
ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā
brīvprātīgais probācijas darbinieks persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu
Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā
Didrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
Pentagons Piecstūraina ēka (ēku komplekss) Vašingtonā, kurā atrodas ASV Aizsardzības ministrija
bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti
adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā)
Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā"
PK Piena kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras PK)
Bānūžu upe Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
Schlosshof Pils muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
Behsūda pilsēta Afganistānā, Vardakas vilajeta rietumu daļā
Džermuka pilsēta Armēnijā, Vajocdzora marzā, Arpas augšteces labajā krastā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.), kūrorts 2100 m vjl.
Vajka pilsēta Armēnijā, Vajocdzoras marzā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.)
Jegegnadzora pilsēta Armēnijā, Vajocdzoras marzā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.)
Aberdīna pilsēta ASV (_Aberdeen_), Vašingtonas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Aleksandrija pilsēta ASV (_Alexandria_), Virdžīnijas štatā, Vašingtonas piepilsēta, 150500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1695. g.
Kelso pilsēta ASV (_Kelso_), Vašingtonas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Anakortisa pilsēta ASV ("Anacortes"), Vašingtonas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Eplveli pilsēta ASV ("Apple Valley"), Kalifornijas štatā, 71600 iedzīvotāju (2014. g.)
Eplveli pilsēta ASV ("Apple Valley"), Minesotas štatā, 50500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaspera pilsēta ASV ("Appleton"), Vaiomingas štatā, 60100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārlingtona pilsēta ASV ("Arlington"), Vašingtonas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārlingtona pilsēta ASV ("Arlington"), Virdžīnijas štatā, ASV galvaspilsētas Vašingtonas pierobežā, 207600 iedzīvotāju (2010. g.)
Oburna pilsēta ASV ("Auburn"), Vašingtonas štatā, 76300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bilingema pilsēta ASV ("Bellingham"), Vašingtonas štatā, 83400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bremertona pilsēta ASV ("Bremerton"), Vašingtonas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentreilija pilsēta ASV ("Centralia"), Vašingtonas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Šaiena pilsēta ASV ("Cheyenne"), Klinšu kalnu piekājē 1850 m vjl., Vaiomingas štata administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čeini pilsēta ASV ("Cheney"), Vašingtonas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Činoveli pilsēta ASV ("Chino Valley"), Arizonas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavingtona pilsēta ASV ("Covington"), Vašingtonas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
Demoina pilsēta ASV ("Des Moines"), Vašingtonas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.)
Elkpleina pilsēta ASV ("Elk Plain"), Vašingtonas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Elensbērga pilsēta ASV ("Ellensburg"), Vašingtonas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Evanstona pilsēta ASV ("Evanston"), Vaiomingas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Evansvila pilsēta ASV ("Evansville"), Vaiomingas štatā, 12190 iedzīvotāju (2014. g.)
Evreta pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.)
Evereta pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, Sietlas piepilsēta, osta Pjūdžeta līča krastā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.)
Federalveja pilsēta ASV ("Federal Way"), Vašingtonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.)
Džileta pilsēta ASV ("Gillette"), Vaiomingas štatā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
Goldenveli pilsēta ASV ("Golden Valley"), Minesotas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Grandvjū pilsēta ASV ("Grandview"), Vašingtonas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Grāsveli pilsēta ASV ("Grass Valley"), Kalifornijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīnrivera pilsēta ASV ("Green River"), Vaiomingas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīnveli pilsēta ASV ("Green Valley"), Arizonas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hepiveli pilsēta ASV ("Happy Valley"), Oregonas štatā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jakimo pilsēta ASV ("Yakima"), Vašingtonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.)
Indianapolisa pilsēta ASV ("Indianapolis"), Vaitriveras krastos, Indiānas štata administratīvais centrs, 848800 iedzīvotāju (2014. g.)
Jukaveli pilsēta ASV ("Yucca Valley"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksona pilsēta ASV ("Jackson"), Vaiomingas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kenevika pilsēta ASV ("Kennewick"), Vašingtonas štatā, 77400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kenta pilsēta ASV ("Kent"), Vašingtonas štatā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.)
Leisi pilsēta ASV ("Lacey"), Vašingtonas štatā, 45400 iedzīvotāju (2014. g.)
Leikvuda pilsēta ASV ("Lakewood"), Vašingtonas štatā, 59600 iedzīvotāju (2014. g.)
Levenvērta pilsēta ASV ("Leavenworth"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lerami pilsēta ASV ("Leramie"), Vaiomingas štatā, 32100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lindena pilsēta ASV ("Lynden"), Vašingtonas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Longvjū pilsēta ASV ("Longview"), Vašingtonas štatā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērisvila pilsēta ASV ("Marysville"), Vašingtonas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
Monro pilsēta ASV ("Monroe"), Vašingtonas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Morenoveli pilsēta ASV ("Moreno Valley"), Kalifornijas štatā, 203000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mozisleika pilsēta ASV ("Moses Lake"), Vašingtonas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mauntvērnona pilsēta ASV ("Mount Vernon"), Vašingtonas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūkāsla pilsēta ASV ("Newcastle"), Vašingtonas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Okhārbora pilsēta ASV ("Oak Harbor"), Vašingtonas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Olimpija pilsēta ASV ("Olympia"), Vašingtonas štata administratīvais centrs, 49200 iedzīvotāju (2014. g.)
Oroveli pilsēta ASV ("Oro Valley"), Arizonas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pesko pilsēta ASV ("Pasco"), Vašingtonas štatā, 68600 iedzīvotāju (2014. g.)
Portendželesa pilsēta ASV ("Porta Angeles"), Vašingtonas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pulmena pilsēta ASV ("Pullman"), Vašingtonas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Redmonda pilsēta ASV ("Redmond"), Vašingtonas štatā, 59300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rentona pilsēta ASV ("Renton"), Vašingtonas štatā, 98400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ričlenda pilsēta ASV ("Richland"), Vašingtonas štatā, Kolumbijas krastos, 53000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rivertona pilsēta ASV ("Riverton"), Vaiomingas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokspringsa pilsēta ASV ("Rock Springs"), Vaiomingas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sietla pilsēta ASV ("Seattle"), Vašingtonas štatā, starp Pjūdžeta līci un Vašingtona ezeru, osta, 668000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šeridana pilsēta ASV ("Sheridan"), Vaiomingas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Šorlaina pilsēta ASV ("Shoreline"), Vašingtonas štatā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sauthila pilsēta ASV ("South Hill"), Vašingtonas štatā, 53400 iedzīvotāju (2010. g.)
Sautveli pilsēta ASV ("South Valley"), Ņūmeksikas štatā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
Spokena pilsēta ASV ("Spokane"), Vašingtonas štatā, 212000 iedzīvotāju (2014. g.)
Springveli pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Springveli pilsēta ASV ("Spring Valley"), Nevadas štatā, 178400 iedzīvotāju (2010. g.)
Springveli pilsēta ASV ("Spring Valley"), Ņujorkas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanisaida pilsēta ASV ("Sunnyside"), Vašingtonas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Takoma pilsēta ASV ("Tacoma"), Vašingtonas štatā, 205200 iedzīvotāju (2014. g.)
Teisveli pilsēta ASV ("Teays Valley"), Rietumvirdžīnijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vekavila pilsēta ASV ("Vacaville"), Kalifornijas štatā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
Veila pilsēta ASV ("Vail"), Arizonas štatā, 10200 iedzīvotāju (2010. g.)
Valdosta pilsēta ASV ("Valdosta"), Džordžijas štatā, 56600 iedzīvotāju (2014. g.)
Valeiho pilsēta ASV ("Vallejo"), Kalifornijas štatā, 120200 iedzīvotāju (2014. g.)
Valparaiso pilsēta ASV ("Valparaiso"), Indiānas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vanbjūrena pilsēta ASV ("Van Buren"), Ārkanzasas štatā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vanvērta pilsēta ASV ("Van Wert"), Ohaio štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vankūvera pilsēta ASV ("Vancouver"), Vašingtonas štatā, 169300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vandeilija pilsēta ASV ("Vandalia"), Ohaio štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vašona pilsēta ASV ("Vashon"), Vašingtonas štatā, 10600 iedzīvotāju (2010. g.)
Greiema pilsēta ASV ("Vašingtonas"), Vašingtonas štatā, 23500 iedzīvotāju (2010. g.)
Volavola pilsēta ASV ("Walla Walla"), Vašingtonas štatā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
Venačī pilsēta ASV ("Wenatchee"), Vašingtonas štatā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestvelisitija pilsēta ASV ("West Valley City"), Jūtas štatā, 134500 iedzīvotāju (2014. g.)
Belvjū pilsēta ASV, Vašingtonas štatā, 136400 iedzīvotāju (2014. g.)
Beinbridžailenda pilsēta ASV, Vašingtonas štatā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanktvalentīna pilsēta Austrijā ("Sankt Valentin"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Arlona pilsēta Beļģijā (_Arlon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 28300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ata pilsēta Beļģijā (_Ath_), Valonijas reģiona Eno provincē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.); Āta
Sinē pilsēta Beļģijā (_Ciney_), Valonijas reģiona Namīras provincē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Dināna pilsēta Beļģijā (_Dinant_), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Maršanfamena pilsēta Beļģijā (_Marche-en-Famenne_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Nefšato pilsēta Beļģijā (_Neufchateau_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rošfora pilsēta Beļģijā (_Rochefort_), Valonijas reģiona Namīras provincē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Serēna pilsēta Beļģijā (_Seraing_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 63600 iedzīvotāju (2013. g.)
Spā pilsēta Beļģijā (_Spa_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tūna pilsēta Beļģijā (_Thuin_), Valonijas reģiona Eno provincē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vervjē pilsēta Beļģijā (_Verviers_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 55900 iedzīvotāju (2013. g.)
Virtona pilsēta Beļģijā (_Virton_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šarlruā pilsēta Beļģijā ("Charleroi"), Valonijas reģiona Eno provincē, 203900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šalte pilsēta Beļģijā ("Chatelet"), Valonijas reģiona Eno provincē, 36200 iedzīvotāju (2013. g.)
Šievra pilsēta Beļģijā ("Chievres"), Valonijas reģiona Eno provincē, 6670 iedzīvotāju (2013. g.)
Šimē pilsēta Beļģijā ("Chimay"), Valonijas reģiona Eno provincē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šinī pilsēta Beļģijā ("Chiny"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kuvena pilsēta Beļģijā ("Couvin"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Durbuī pilsēta Beļģijā ("Durbuy"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Elpene pilsēta Beļģijā ("Eupen"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
Flērusa pilsēta Beļģijā ("Fleurus"), Valonijas reģiona Eno provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Florenvila pilsēta Beļģijā ("Florenville"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Fosa la Vila pilsēta Beļģijā ("Fosses-la-Ville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Herve pilsēta Beļģijā ("Herve"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Laluvjēra pilsēta Beļģijā ("La Louviere"), Valonijas reģiona Eno provincē, 78800 iedzīvotāju (2013. g.)
Laroša Ardēnos pilsēta Beļģijā (“La Roche-en-Ardenne”), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lerē pilsēta Beļģijā ("Le Roeulx"), Valonijas reģiona Eno provincē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lozē Eno pilsēta Beļģijā ("Leuze-en-Hainaut"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.)
Otigni Lovena la Nove pilsēta Beļģijā ("Ottignies-Louvain-la-Neuve"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
Pēruvelza pilsēta Beļģijā ("Peruwelz"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Filipvilla pilsēta Beļģijā ("Philippeville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sintgilēna pilsēta Beļģijā ("Saint-Ghislain"), Valonijas reģiona Eno provincē, 23000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sinthuberta pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.)
Stavelote pilsēta Beļģijā ("Stavelot"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Valkūra pilsēta Beļģijā ("Walcourt"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bomona pilsēta Beļģijā (fr. _Beaumont_), Valonijas reģiona Eno provincē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Buijona pilsēta Beļģijā (fr. _Bouillon_), Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumu pierobežā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ljēža pilsēta Beļģijā (fr. _Liege_, vācu _Luettich_, nl. _Luik_), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 195600 iedzīvotāju (2013. g.)
Limburga pilsēta Beļģijā (fr. _Limbourg_, vācu, nl. _Limburg_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Borena pilsēta Beļģijā (fr. "Beauraing"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sintvita pilsēta Beļģijā (fr. "Saint Vith", nl., vācu "Sankt Vith"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 9450 iedzīvotāju (2013. g.)
Suaņi pilsēta Beļģijā (fr. "Soignies", nl., vācu "Zinnik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Engena pilsēta Beļģijā (fr. un vācu "Enghien", nl. "Edingen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Malmedī pilsēta Beļģijā (fr., nl. _Malmedy_, vācu _Malmuende_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hufalize pilsēta Beļģijā (fr., nl. "Houffalize", vācu "Hohenfels"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Muskrona pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Mouscron_, nl. _Moeskroen_), Valonijas reģiona Eno provincē, 56000 iedzīvotāju (2013. g.)
Namīra pilsēta Beļģijā (fr., vācu _Namur_, nl. _Namen_), Valonijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 110100 iedzīvotāju (2013. g.)
Brena le Konte pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Braine-le-Comte", nl. "'s-Gravenbrakel"), Valonijas reģiona Eno provincē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Komine-Varnetona pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Comines-Warneton", nl. "Komen-Waasten"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Žamblū pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Gembloux", nl. "Gembloers"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 24200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ženapa pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Genappe", nl. "Genepien"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hannū pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Hannut", nl. "Hannuit"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Huja pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Huy", nl. "Hoei"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Žoduāna pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Jodoigne", nl. "Geldenaken"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lesīne pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Lessines", nl. "Lessen"), Valonijas reģiona Eno provincē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Nivele pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Nivelles", nl. "Nijvel"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
Turnē pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Tournai", nl. "Doornik"), Valonijas reģiona Eno provincē, 69600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vizē pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Vise", nl., "Wezet"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vareme pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Waremme", nl. "Borgworm"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vavra pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Wavre", nl. "Waver"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 33200 iedzīvotāju (2013. g.)
Fontene l Eveke pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Benše pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Antoinga pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Eno provincē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bastoņa pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Andene pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kotorvaroša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vareša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Governadora Valadarisa pilsēta Brazīlijā ("Governador Valadares"), Minasžeraisas štatā, osta Dosi krastā, 245100 iedzīvotāju (2010. g.)
Aksakova pilsēta Bulgārijā ("Aksakovo"), Varnas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjala pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.)
Dalgopole pilsēta Bulgārijā ("Dalgopol"), Varnas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Provadija pilsēta Bulgārijā ("Provadija"), Varnas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Suvorova pilsēta Bulgārijā ("Suvorovo"), Varnas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Valčedrama pilsēta Bulgārijā ("Valčedram"), Montanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Valčidola pilsēta Bulgārijā ("Valči dol"), Varnas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Varbica pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Varna pilsēta Bulgārijā ("Varna"), apgabala administratīvais centrs, 348500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ignatieva pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Beloslava pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Debņa pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Batangafo pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Vamas prefektūrā
Bambari pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidu daļā, Vakas prefektūras administratīvais centrs, 41400 iedzīvotāju (2003. g.)
Bosanga pilsēta Centrālāfrikas Republikas ziemeļrietumu daļā ("Bossangoa"), Vamas krastos, Vamas prefektūras administratīvais centrs, 36500 iedzīvotāju (2003. g.)
Ade pilsēta Čadā (_Addé_), Vadaji reģiona austrumos, Sudānas pierobežā
Adre pilsēta Čadā (_Adré_), Vadaji reģiona austrumos pie Sudānas robežas
Amdama pilsēta Čadā (_Am Dam_), Vadaji reģiona rietumos
Abeše pilsēta Čadas austrumos (_Abéché_), Vadaji reģiona administratīvais centrs, 77400 iedzīvotāju (2010. g.)
Heba pilsēta Čehijā ("Cheb"), Karlovi Varu apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2012. g.)
Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.)
Bečova pie Teplas pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.)
Abertami pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.)
Aša pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2012. g.)
Hodova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.)
Lāzne Kinžvarta pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
Ostrova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 17200 iedzīvotāju (2012. g.)
Hroznetīna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
Olovi pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.)
Skalna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1950 iedzīvotāju (2012. g.)
Bohova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.)
Boži Dara pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 210 iedzīvotāju (2012. g.)
Plesna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2012. g.)
Hranice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2012. g.)
Sokolova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 23880 iedzīvotāju (2012. g.)
Lubi pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
Žlutice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Sedlo pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2630 iedzīvotāju (2012. g.)
Bržezova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2750 iedzīvotāju (2012. g.)
Loketa pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
Tepla pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3130 iedzīvotāju (2012. g.)
Jāhimova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3390 iedzīvotāju (2012. g.)
Rotava pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.)
Toužima pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
Nova Role pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4140 iedzīvotāju (2012. g.)
Krasne Ūdoli pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 430 iedzīvotāju (2012. g.)
Habartova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.)
Kinšperka pie Ohržes pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Slavkova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
Hiše pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 580 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršebuza pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 75 iedzīvotāji (2012. g.)
Krasno pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 750 iedzīvotāju (2012. g.)
Nejdeka pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 8220 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Blatna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 840 iedzīvotāju (2012. g.)
Františkovi Lāzne pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Rūdu kalnu piekājē, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
Kraslice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Vācijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Vācijas pilsēta Klingentāle), 6950 iedzīvotāju (2012. g.)
Vinja del Mara pilsēta Čīlē ("Vina del Mar"), Valpariso provincē, 324800 iedzīvotāju (2012. g.)
Amandelbelta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amandelbult_), Limpopo provinces Vatērbērhas distrikta dienvidu daļā
Bentiu pilsēta Dienvidsudānā, Vahdas (Rietumu Augšnīlas) vilājas administratīvais centrs
Lambasa pilsēta Fidži Republikā, Ziemeļu apgabala administratīvais centrs, Vanua Levu salā, 6490 iedzīvotāju (1996. g.)
Aržanteija pilsēta Francijā (_Argenteuil_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.)
Seržī pilsēta Francijā (_Cergy_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 57000 iedzīvotāju (2010. g.)
Laī le Roza pilsēta Francijā (_L'Haÿ-les-Roses_), Ildefransas reģiona Valdemarna departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Orleāna pilsēta Francijā (_Orléans_), Centra-Valdeulāra reģiona un Luarē departamenta administratīvais centrs, osta Luāras labajā krastā, 114100 iedzīvotāju (2010. g.)
Tūra pilsēta Francijā (_Tours_), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 134800 iedzīvotāju (2010. g.)
Alforvila pilsēta Francijā ("Alfortville"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.)
Bezona pilsēta Francijā ("Bezhon"), Ilderfansas reģiona Valduāzas departamentā, Parīzes piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bluā pilsēta Francijā ("Blois"), Centra-Valdeluāra reģionā, Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs, Luāras labajā krastā, 46500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kašana pilsēta Francijā ("Cachan"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Šampaņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Champigny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 75500 iedzīvotāju (2010. g.)
Šarantonlepona pilsēta Francijā ("Charenton-le-Pont"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatorū pilsēta Francijā ("Châteauroux"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras departamentā, 46100 iedzīvotāju (2010. g.)
Šuazīleruā pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 40900 iedzīvotāju (2010. g.)
Korbēesona pilsēta Francijā ("Corbeil-Essonnes"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.)
Kormeja an Parīzi pilsēta Francijā ("Cormeilles-en-Parisis"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
Krēteija pilsēta Francijā ("Creteil"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 90000 iedzīvotāju (2010. g.)
Deilabāra pilsēta Francijā ("Deuil-la-Barre"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Obona pilsēta Francijā ("Eaubonne"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.)
Ermona pilsēta Francijā ("Ermont"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 27400 iedzīvotāju (2010. g.)
Flerīlezorbe pilsēta Francijā ("Fleury-les-Aubrais"), Centra-Valdeluāras reģiona Luarē departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.)
Fontenē pie Buā pilsēta Francijā ("Fontenay-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 53100 iedzīvotāju (2010. g.)
Frankovila pilsēta Francijā ("Franconville"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 33100 iedzīvotāju (2010. g.)
Frena pilsēta Francijā ("Fresnes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.)
Garžlegonese pilsēta Francijā ("Garges-les-Gonesse"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Gonesa pilsēta Francijā ("Gonesse"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Gusēnvila pilsēta Francijā ("Goussainville"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Erblē pilsēta Francijā ("Herblay"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Ivrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Ivry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, Parīzes dienvidu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 57700 iedzīvotāju (2010. g.)
Žuēletūra pilsēta Francijā ("Joue-les-Tours"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
Laroša pie Jonas pilsēta Francijā ("La Roche-sur-Yon"), Luāras reģiona Vandejas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.)
Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Lekremlēna Bisertra pilsēta Francijā ("Le Kremlin-Bicetre"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Leperē pie Marnas pilsēta Francijā ("Les Perreux-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.)
Mezona Alfora pilsēta Francijā (“Maisons-Alfort”), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 52900 iedzīvotāju (2010. g.)
Monmoransī pilsēta Francijā ("Montmorency"), Ildefransas reģiona Valduāza departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.)
Nožānsīrmarna pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 31600 iedzīvotāju (2010. g.)
Orlī pilsēta Francijā ("Orly"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Pontuāza pilsēta Francijā ("Pontoise"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 29500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sengratjēna pilsēta Francijā ("Saint-Gratien"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmandē pilsēta Francijā ("Saint-Mandé"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmordefosē pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Fossés"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 74800 iedzīvotāju (2010. g.)
Senuāna l’Omona pilsēta Francijā ("Saint-Ouen-l'Aumône"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentuāna pilsēta Francijā ("Saint-Ouen"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 47200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanuā pilsēta Francijā ("Sannois"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
Sarsele pilsēta Francijā ("Sarcelles"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 58600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjūsianbrī pilsēta Francijā ("Sucy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.)
Tavernī pilsēta Francijā ("Taverny"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
Tjē pilsēta Francijā ("Thiais"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.)
Vallorīsa pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vandjevra pie Nansī pilsēta Francijā ("Vandoeuvre-lès-Nancy"), Lotringas reģiona Mertas un Mozeles departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vāna pilsēta Francijā ("Vannes"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 52500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vanva pilsēta Francijā ("Vanves"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 27000 iedzīvotāju (2010. g.)
Voanvelīna pilsēta Francijā ("Vaulx-en-Velin"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vjerzona pilsēta Francijā ("Vierzon"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamentā, 26900 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilžuīfa pilsēta Francijā ("Villejuif"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 55500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva Senžorža pilsēta Francijā ("Villeneuve-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Viljē Lebēla pilsēta Francijā ("Villiers-le-Bel"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.)
Viljē pie Marnas pilsēta Francijā ("Villiers-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vensēna pilsēta Francijā ("Vincennes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 48500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vitry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.)
Burža pilsēta Francijas centrālajā daļā ("Bourges"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamenta administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2010. g.)
Valansa pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Valence"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 63400 iedzīvotāju (2010. g.)
Valansjēna pilsēta Francijas ziemeļos (_Valenciennes_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekelē) reģionā Noras departamentā, 43300 iedzīvotāju (2010. g.)
Ivaneca pilsēta Horvātijā ("Ivanec"), Varaždinas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
Lepoglava pilsēta Horvātijā ("Lepoglava"), Varaždinas županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Ludbrega pilsēta Horvātijā ("Ludbreg"), Varaždinas županijā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Valpova pilsēta Horvātijā ("Valpovo"), Osijekas-Baraņas županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
Varaždina pilsēta Horvātijā ("Varaždin"), županijas administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (2012. g.)
Varaždinske Toplice pilsēta Horvātijā ("Varaždinske Toplice"), Varaždinas županijā, 6400 iedzīvotāju (2011. g.)
Otepē pilsēta Igaunijā ("Otepää"), Valgas apriņķī, 2100 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Terva pilsēta Igaunijā ("Tõrva"), Valgas apriņķī, 2730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Marmagao pilsēta Indijā ("Marmagao", "Vasco da Gama"), Goa štatā, Arābijas jūras piekrastē, 100000 iedzīvotāju (2011. g.)
Maduraja pilsēta Indijas dienvidos, Tamilnādas štatā, Vaigaji krastā, 1561000 iedzīvotāju (2015. g.)
Bālāghāta pilsēta Indijas vidienē, Madhja Pradēšas štatā, Vaingangas kreisajā krastā, 84260 iedzīvotāju (2011. g.)
Bhandāra pilsēta Indijas vidienē, Mahārāštras štatā, Vaingangas labajā krastā, 91850 iedzīvotāju (2011. g.)
Andžera pilsēta Itālijā (_Angera_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aosta pilsēta Itālijā (_Aosta_), autonomā reģiona _Valle d'Aosta_ administratīvais centrs, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasāno Manjago pilsēta Itālijā (_Cassano Magnago_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šatijona pilsēta Itālijā (_Chatillon_), Valle d'Aostas reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Gallarate pilsēta Itālijā (_Gallarate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 51000 iedzīvotāju (2014. g.)
Induno Olona pilsēta Itālijā (_Induno Olona_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Luino pilsēta Itālijā (_Luino_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Lago Madžores ezera austrumu krastā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Malnate pilsēta Itālijā (_Malnate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Saronno pilsēta Itālijā (_Saronno_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Somma Lombardo pilsēta Itālijā (_Somma Lombardo_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tradate pilsēta Itālijā (_Tradate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Valmadrēra pilsēta Itālijā (_Valmadrera_), Lombardijas reģiona Leko provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kardāno al Kampo pilsēta Itālijā ("Cardano al Campo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Karonno Pertuzella pilsēta Itālijā ("Caronno Pertusella"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastellanca pilsēta Itālijā ("Castellanza"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolle di Vala d’Elsa pilsēta Itālijā ("Colle di Val d'Elsa"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fanjāno Olona pilsēta Itālijā ("Fagnano Olona"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Filjīne Valdarno pilsēta Itālijā ("Figline Valdarno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Filadelfija pilsēta Itālijā ("Filadelfia"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 5550 iedzīvotāju (2014. g.)
Gardone Valla Trompija pilsēta Itālijā ("Gardone Val Trompia"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Džifoni Valle Pjana pilsēta Itālijā ("Giffoni Valle Piana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Inčīza Vald’Arno pilsēta Itālijā ("Incisa in Val d'Arno"), Toskānas reģiona Florences provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lonate Pocolo pilsēta Itālijā ("Lonate Pozzolo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Madzāra del Vallo pilsēta Itālijā ("Mazara del Vallo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mileto pilsēta Itālijā ("Mileto"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikotera pilsēta Itālijā ("Nicotera"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Oldžate Olona pilsēta Itālijā (“Olgiate Olona”), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pico pilsēta Itālijā ("Pizzo"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentivinsenta pilsēta Itālijā ("Saint-Vincent"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Samarate pilsēta Itālijā ("Samarate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžovanni Valdarno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Valdarno"), Toskānas reģiona Areco provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvalentīno Torio pilsēta Itālijā ("San Valentino Torio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sāre pilsēta Itālijā ("Sarre"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarre pilsēta Itālijā ("Sarre"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sesto Kalende pilsēta Itālijā ("Sesto Calende"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tropeja pilsēta Itālijā ("Tropea"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vajāno pilsēta Itālijā ("Vaiano"), Toskānas reģiona Prato provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Valdanjo pilsēta Itālijā ("Valdagno"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Valderiče pilsēta Itālijā ("Valderice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Valdobjādene pilsēta Itālijā ("Valdobbiadene"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Valenca pilsēta Itālijā ("Valenza"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Valencāno pilsēta Itālijā ("Valenzano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Valguarnera Karopepe pilsēta Itālijā ("Valguarnera Caropepe"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vallo della Lukānija pilsēta Itālijā ("Vallo della Lucania"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Valmontone pilsēta Itālijā ("Valmontone"), Lacio reģiona Romas provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Valverde pilsēta Itālijā ("Valverde"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Varallo Sezija pilsēta Itālijā ("Varallo Sesia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Varace pilsēta Itālijā ("Varazze"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Varedo pilsēta Itālijā ("Varedo"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Varēze pilsēta Itālijā ("Varese"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 79300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vasto pilsēta Itālijā ("Vasto"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vibo Valentija pilsēta Itālijā ("Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
Busto Arsīcio pilsēta Itālijas ziemeļos (it. _Buso Arsizio_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 80000 iedzīvotāju (2014. g.)
Arida pilsēta Japānā (_Arida_), Vakajamas prefektūrā
Kirjū pilsēta Japānā ("Kiryū"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūrā, Vatarases krastos, 115000 iedzīvotāju (2015. g.)
Maidzuru pilsēta Japānā ("Maizuru"), Honsju salā, Japāņu jūras Vakasas līča krastā, 84000 iedzīvotāju (2015. g.)
Aroha pilsēta Jaunzēlandē (_Te Aroha_), Ziemeļsalā, Vaikato reģionā
Avamutu pilsēta Jaunzēlandē (_Te Awamutu_), Vaikato reģionā, Ziemeļsalas vidusdaļā
Hamiltona pilsēta Jaunzēlandē ("Hamilton"), Ziemeļsalā, Vaikato reģiona administratīvais centrs, 155300 iedzīvotāju (2006. g.)
Taupo pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā, Vaikato reģionā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļaustrumu krastā, 24500 iedzīvotāju (2017. g.)
Ričmonda pilsēta Kanādā ("Richmond"), Britu Kolumbijā, Vankūveras piepilsēta, 174500 iedzīvotāju (2006. g.)
Sari pilsēta Kanādā ("Surrey"), Vankūveras piepilsēta, 395000 iedzīvotāju (2006. g.)
Viktorija pilsēta Kanādā ("Victoria"), Vankuveras salā, Britu Kolumbijas provinces administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2006. g.)
Bērnabija pilsēta Kanādā, Vankūveras piepilsēta, 202800 iedzīvotāju (2006. g.)
Bemfīlda pilsēta Kanādā, Vankūveras salas rietumu piekrastē
Vankūvera pilsēta Kanādas dienvidrietumos (Vancouver"), Britu Kolumbijā, osta Džordžijas šauruma krastā, pie Freizeras ietekas, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Valjedupara pilsēta Kolumbijas Republikā ("Valledupar"), Sesaras departamenta administratīvais centrs, 315400 iedzīvotāju (2007. g.)
Buenaventura pilsēta Kolumbijas Republikā, Valje del Kaukas departamentā, 305300 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā Kolumbijas osta Klusā okeāna krastā
Palmira pilsēta Kolumbijas Republikas rietumos ("Palmira"), Valje del Kaukas departamentā, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1085 m vjl., 233300 iedzīvotāju (2007. g.)
Tulva pilsēta Kolumbijas rietumos, Valje del Kaukas departamentā, 206600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šenkurska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Valuiki pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Valujas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Valdaja pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Valdaja ezera krastā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Severouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vagranas krastos, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Zubcova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aloja pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes
Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof)
Sigulda pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele"
Smiltene pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne
Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
Ainaži pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems
Limbaži pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 87 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1385. gada
Ape pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums)
Staicele pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
Mazsalaca pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada
Rūjiena pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā
Strenči pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju
Seda pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi
Bauska pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg)
Alūksne pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. - rajona centrs, 1783.-1949. - Valkas apriņķī) 200 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1920. gada, Pleskavas 2. hronikā pirmo reizi minēta 1285. gadā
Ņūporta pilsēta Lielbritānijā (_Newport_), Anglijas dienvidos, Vaitas salā, Vaitas salas grāfistes administratīvais centrs, 145700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sauthemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Lamanša piekrastē, iepretī Vaita salai, 239100 iedzīvotāju (2005. g.)
Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Vabalninka pilsēta Lietuvā ("Vabalninkas"), Panevēžas apriņķa Biržu rajona pašvaldībā, 1030 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1795. g.
Varēna pilsēta Lietuvā ("Varėna"), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9080 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Varņi pilsēta Lietuvā ("Varniai"), Telšu apriņķī un Telšu rajona pašvaldībā, 1100 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
Ormi pilsēta Maltā, Valletas piepilsēta, 17900 iedzīvotāju (1998. g.)
Birkirkara pilsēta Maltā, Valletas piepilsēta, 21900 iedzīvotāju (2005. g.)
Aulād Abū pilsēta Marokā (_Oulad Abū_), Šāvijas-Vardīgas reģionā
Aulād Saīda pilsēta Marokā (_Oulad Said_), Šāvījas-Vardīgas reģionā
Hurībga pilsēta Marokā ("Khouribga"), Šāvijas-Vardīgas reģionā, 166400 iedzīvotāju (2004. g.)
Muhammedīja pilsēta Marokā ("Mohammadia"), Šāvījas-Vardīgas reģionā, Kasablankas piepilsēta, 188600 iedzīvotāju (2004. g.)
Ben Slīmāna pilsēta Marokā, Šāvīja-Vardīga reģiona ziemeļu daļā
Ben Ahmeda pilsēta Marokā, Šāvījas-Vardīgas reģionā
Satāta pilsēta Marokas rietumos ("Settat"), Šāvījas-Vardīgas reģiona administratīvais centrs, 142200 iedzīvotāju (2015. g.)
Heldera pilsēta Nīderlandē (_Den Helder_), Ziemeļholandes provincē, osta pie Marsdīpa jūras šauruma, kas savieno Ziemeļjūru ar Vadenzē līci, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
Valkensvārde pilsēta Nīderlandē (_Valkenswaard_), Ziemeļbrabantes provincē, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vālsa pilsēta Nīderlandē ("Vaals"), Limburgas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Valtermonda pilsēta Nīderlandē ("Valthermond"), Drentes provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Varsevelda pilsēta Nīderlandē ("Varsseveld"), Gelderlandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Midelburga pilsēta Nīderlandes rietumos (_Middelburg_), Valherenas salā, Zēlandes provinces administratīvais centrs, 47600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vadse pilsēta Norvēģijā, Finnmarkas filkes administratīvais centrs, Varangeres pussalas dienvidos, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hjirkenēse pilsēta Norvēģijas ziemeļos (_Kirkenes_), Finmarkas filkē, osta Barenca jūras Varangerfjorda dienvidu krastā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ambo pilsēta Peru (_Ambo_), Vanuko reģiona dienvidu daļā
Aukajaku pilsēta Peru (_Aucayacu_), Vanuko reģionā
Jungaja pilsēta Peru ("Yungay"), Ankašas reģionā, Vaskarana kalna piekājē 2500 m vjl., \~10000 iedzīvotāju, 1970. g. zemestrīcē pilsēta tika aprakta dubļu straumē, uzcelta no jauna \~2 km uz ziemeļiem no iepriekšējās, kur izveidots memoriāls
Varasa pilsēta Peru, Ankašas reģiona administratīvais centrs, Vaskarana kalna piekājē, 100900 iedzīvotāju (2007. g.), 1970. g. zemestrīcē gandrīz pilnībā iznīcināta
Valga pilsēta pie Igaunijas dienvidu robežas, kur savienojas ar Valku Latvijā, Valgas apriņķa administratīvais centrs, 12260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1584. g.
Gožova Velkopolska pilsēta Polijā ("Gorzow Wielkopolski"), Lubušas vojevodistē, osta Vartas labajā krastā, 124600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Rucjane-Nida pilsēta Polijā ("Ruciane-Nida"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Seradza pilsēta Polijā ("Sieradz"), Lodzas vojevodistē, Vartas kreisajā krastā, 43700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1250. g.
Koņina pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Vartas krastos, 77200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
Lubava pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
Dobre Mjasto pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1329. g.
Biskupeca pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
Nove Mjasto Lubavske pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
Vengoževo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1571. g.
Elblonga pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 123600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1246. g.
Paslenka pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 12400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
Goldapa pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 13800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
Ņidzica pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
Moronga pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 14500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
Lidzbarka Varmiņska pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 16500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1308. g.
Olecko pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 16500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1560. g.
Bjala Piska pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1700 iedzīvotāju (2012. g.)
Braņevo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 17500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
Mlinari pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1335. g.
Piša pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1451.-1455. un kopš 1645. g.
Grabova pie Prosnas pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1970 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1416. g.
Sempopola pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Dzjaldovo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 21600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1344. g.
Kiselice pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1331. g.
Zalevo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2220 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1305. g.
Mrongovo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 22200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1444. g.
Milomlina pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības1335.-1945. g. un kopš 1998. g.
Fromborka pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2460 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1310. g.
Bartošice pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 24700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1326. g.
Ščitno pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 24800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
Pasima pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1386.-1946. g. un kopš 1996. g.
Bištineka pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
Milakovo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1490.-1945. g. un kopš 1998. g.
Tolkmicko pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1296. g.
Kentšina pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 28200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1357. g.
Rina pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1723. g.
Peņenžno pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1312. g.
Gižicko pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 30100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
Jezjorani pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 3330 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
Ilava pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 33400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1305. g.
Ostruda pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 34000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1329. g.
Mikolajki pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1726. g.
Gurovo Ilavecke pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1335. g.
Korše pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Rešela pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1337. g.
Suša pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1315. g.
Ožiša pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
Elka pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 59600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1445. g.
Barčevo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 7300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
Olštineka pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 7700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
Lidzbarka pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 8200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
Orneta pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1313. g.
Olština pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes administratīvais centrs, 175000 iedzīvotāju (2012. g.)
Poznaņa pilsēta Polijas rietumu daļā, Lielpolijas vojevodistes administratīvais centrs, osta Vartas krastos, 550700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
Povoa di Varzina pilsēta Portugālē (“Povoa de Varzim”), Portu apgabalā, 63400 iedzīvotāju (2011. g.)
Valboma pilsēta Portugālē ("Valbom"), Portu apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.)
Vali di Kambra pilsēta Portugālē ("Vale de Cambra"), Aveiru apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.)
Valensa pilsēta Portugālē ("Valença"), Viana du Kaštelu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.)
Valongo pilsēta Portugālē ("Valongo"), Portu apgabalā, 93900 iedzīvotāju (2011. g.)
Bekešti pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudeca ziemeļrietumos
Huši pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 26300 iedzīvotāju (2011. g.)
Murdženi pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Negrešti pilsēta Rumānijā, Vaslujas žudecā, 8400 iedzīvotāju (2011. g.)
Birlada pilsēta Rumānijas austrumos, Vaslujas žudecā, Birladas labajā krastā, 55800 iedzīvotāju (2011. g.)
Tigranokerta pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
Nova Varoša pilsēta Serbijā ("Nova Varoš"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vaļeva pilsēta Serbijā ("Valjevo"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabala administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.)
Aura pilsēta Somijā (_Aura_), Varsinaissuomi reģionā
Laitila pilsēta Somijā (_Laitila_), Varsinaissuomi reģionā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
Loimā pilsēta Somijā (_Loimaa_), Varsinaissuomi reģionā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pargasa pilsēta Somijā (_Pargas_, _Parainen_), Varsinaissuomi reģionā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Somero pilsēta Somijā (_Somero_), Varsinaissuomi reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ūsikaupunki pilsēta Somijā (_Ūsikaupunki_), Varsinaissuomi reģionā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vantā pilsēta Somijā (_Vanta_), Helsinku piepilsēta, 208300 iedzīvotāju (2014. g.)
Varkausa pilsēta Somijā (_Varkaus_), Ziemeļsavo reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Nāntali pilsēta Somijā, Varsinaisssuomi reģionā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Turku pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģiona administratīvais centrs, 182300 iedzīvotāju (2014. g.); Obu
Paimio pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Raisio pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
Karina pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Salo pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.)
Valkeakoski pilsēta Somijas dienvidos (_Valkeakoski_), Pirkanmā reģionā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Alakuasa pilsēta Spānijā (_Alacuas_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Alboraja pilsēta Spānijā (_Alboraya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alsira pilsēta Spānijā (_Alcira_), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Aldaja pilsēta Spānijā (_Aldaya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alfafara pilsēta Spānijā (_Alfafar_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alfasa del Pi pilsēta Spānijā (_Alfaz del Pi_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alhemesi pilsēta Spānijā (_Algemesi_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alžemezi pilsēta Spānijā (_Algemesí_), Valensijas autonomajā apgabala Valensijas provincē
Almasora pilsēta Spānijā (_Almassora_), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Altea pilsēta Spānijā (_Altea_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Alzira pilsēta Spānijā (_Alzira_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas provincē
Arrojo de la Enkomjenda pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Encomienda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē
Aspe pilsēta Spānijā (_Aspe_), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Valjadolida pilsēta Spānijā (_Valladolid_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.)
Barbera del Valjesa pilsēta Spānijā ("Barbera del Vallesa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
Betera pilsēta Spānijā ("Betera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Burhasota pilsēta Spānijā ("Burjasot"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
Burrjana pilsēta Spānijā ("Burriana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalpe pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpa
Kalpa pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpe
Kampeljo pilsēta Spānijā ("Campello"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Karkaišenta pilsēta Spānijā ("Carcaixent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasteljara del Valjesa pilsēta Spānijā ("Castellar del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasteljona de la Plana pilsēta Spānijā ("Castellon de la Plana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 173800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kataroha pilsēta Spānijā ("Catarroja"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čirivelja pilsēta Spānijā ("Chirivella"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kreviļenta pilsēta Spānijā ("Crevillente"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuarta de Pobleta pilsēta Spānijā ("Cuart de Poblet"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuļera pilsēta Spānijā ("Cullera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Denja pilsēta Spānijā ("Denia"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.)
Elda pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.)
Elča pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče
Gandja pilsēta Spānijā ("Gandia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 76500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ibi pilsēta Spānijā ("Ibi"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hativa pilsēta Spānijā ("Jativa"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29500 iedzīvotāju (2014. g.)
Havea pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja
Laguna de Dvero pilsēta Spānijā ("Laguna de Duero"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lirija pilsēta Spānijā ("Liria"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Manisesa pilsēta Spānijā ("Manises"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mislata pilsēta Spānijā ("Mislata"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
Moljeta de Vaļesa pilsēta Spānijā ("Mollet del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 51700 iedzīvotāju (2014. g.)
Monkada pilsēta Spānijā ("Moncada"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mučamela pilsēta Spānijā ("Muchamiel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Novelda pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Oliva pilsēta Spānijā ("Oliva"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.)
Onda pilsēta Spānijā ("Onda"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ontiņenta pilsēta Spānijā ("Ontinyent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
Orivela pilsēta Spānijā ("Orihuela"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 83400 iedzīvotāju (2014. g.)
Paiporta pilsēta Spānijā ("Paiporta"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Paterna pilsēta Spānijā ("Paterna"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 67200 iedzīvotāju (2014. g.)
Petrela pilsēta Spānijā ("Petrel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pikasenta pilsēta Spānijā ("Picasent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rekena pilsēta Spānijā ("Requena"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Rivasa-Vasiamadride pilsēta Spānijā ("Rivas-Vaciamadrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 80500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rohalesa pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sagunta pilsēta Spānijā ("Sagunt"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 65000 iedzīvotāju (2014. g.); Sagunto
Sankugara del Valjesa pilsēta Spānijā ("San Cugat del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 87100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
Santapola pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sardaņola del Vaļesa pilsēta Spānijā ("Sardañola del Vallés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sueka pilsēta Spānijā ("Sueca"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Torenta pilsēta Spānijā ("Torrente"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrevjeha pilsēta Spānijā ("Torrevieja"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 91400 iedzīvotāju (2014. g.)
Valdemoro pilsēta Spānijā ("Valdemoro"), Madrides apgabala Madrides provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.)
Valdepenjasa pilsēta Spānijā ("Valdepen~as"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaļsa pilsēta Spānijā ("Valls"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Villahojosa pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilareala pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala
Viljarreala pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala
Viljena pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinarosa pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šabja pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea
Benidorma pilsēta Spānijā, Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.)
Benikarlo pilsēta Spānijā, Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alakanta pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.)
Benifajo pilsēta Spānijā, Valensijas autonomā apgabala Valensijas provincē
Valensija pilsēta Spānijas austrumu daļā (spāņu valodā _Valencia_), autonomā apgabala administratīvais centrs, 786400 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkoja pilsēta Spānijas dienvidaustrumos (_Alcoy_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
Orsjēra pilsēta Šveicē (_Orsieres_), Valē kantonā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Senmorisa pilsēta Šveicē (_Saint-Maurice_), Valē kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Burga-Senpjēre pilsēta Šveicē ("Bourg-Saint-Pierre"), Valē kantonā, 200 iedzīvotāju (2013. g.)
Briga-Glīza pilsēta Šveicē ("Brig-Glis"), Valē kantonā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kontē pilsēta Šveicē ("Conthey"), Valē kantonā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Montē pilsēta Šveicē ("Monthey"), Valē kantonā, 17100 iedzīvotāju (2013. g.)
Sailona pilsēta Šveicē ("Saillon"), Valē kantonā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sembranhere pilsēta Šveicē ("Sembrancher"), Valē kantonā, 950 iedzīvotāju (2013. g.)
Valangīna pilsēta Šveicē ("Valangin"), Neišateles kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.)
Leika pilsēta Šveicē (fr. _Loeche-Ville_, vācu, it. _Leuk_), Valē kantonā, 3720 iedzīvotāju (2013. g.)
Fispa pilsēta Šveicē (fr. _Viege_, vācu, it. _Visp_), Valē kantonā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Martiņī pilsēta Šveicē (fr., it. _Martigny_, vācu _Martinach_), Valē kantonā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Sjēra pilsēta Šveicē (fr., it. _Sierre_, vācu _Siders_), Valē kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sjona pilsēta Šveicē (fr., retoromāņu _Sion_, vācu _Sitten_, it. _Seduno_), Valē kantona administratīvais centrs, 32800 iedzīvotāju (2023.)
Siona pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Sion", vācu "Sitten"), Ronas ielejā, Valē kantona administratīvais centrs, 29300 iedzīvotāju (2008. g.)
Noraka pilsēta Tadžikistānas rietumos, Vahšas labajā krastā, 19000 iedzīvotāju (2009. g.)
Lampāna pilsēta Taizemes ziemeļu daļā ("Lampang"), provinces administratīvais centrs, Vangas kreisajā krastā, 147800 iedzīvotāju (2000. g.)
Albajraka pilsēta Turcijā (_Albayrak_), Vanas ila dienvidaustrumos
Edremita pilsēta Turcijā ("Edremit"), Vanas ilā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Muradije pilsēta Turcijā ("Muradiye"), Vanas ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
Saraja pilsēta Turcijā ("Saray"), Vanas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vakfikebira pilsēta Turcijā ("Vakfikebir"), Trabzonas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vana pilsēta Turcijā ("Van"), ila administratīvais centrs, 370200 iedzīvotāju (2013. g.)
Varsaka pilsēta Turcijā ("Varsak"), Antaljas ilā, 35900 iedzīvotāju (2013. g.)
Varto pilsēta Turcijā ("Varto"), Mušas ilā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gevaša pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ezalpa pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Baškale pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čaldirana pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bahčesaraja pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Girpinara pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čataka pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Erdžiša pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 81200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vahruševa pilsēta Ukrainā ("Vakhrusheve"), Luhanskas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaja pilsēta Ungārijā (_Vaja_), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Čeprega pilsēta Ungārijā ("Csepreg"), Vašas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sombatheja pilsēta Ungārijā ("Szombathely"), Vašas meģes administratīvais centrs, 77600 iedzīvotāju (2014. g.)
Celldemekla pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kermenda pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kēsega pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ērisentpētera pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
Šārvāra pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Jānošhāza pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rēpcelaka pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vēpa pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bika pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vašvāra pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentgotthārda pilsēta Ungārijā, Vašas meģē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fārele pilsēta Vācijā (_Varel_), Lejassaksijas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
Faha pilsēta Vācijā ("Vacha"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Faihingene pie Encas pilsēta Vācijā ("Vaihingen an der Enz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
Fallendāra pilsēta Vācijā ("Vallendar"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
Liganvila pilsēta Vanuatu, Sanmas provinces administratīvais centrs, 10700 iedzīvotāju (1999. g.)
Lagvaira pilsēta Venecuēlā ("La Guaira"), Vargasas štata administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2011. g.)
Valera pilsēta Venecuēlā ("Valera"), Truhiljo štatā, 250000 iedzīvotāju (2016. g.)
Valensija pilsēta Venecuēlā (spāņu valodā "Valencia"), Andos 482 m virs jūras līmeņa, Karabobo štata administratīvais centrs, 1,5 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Negotina pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 13300 iedzīvotāju (2002. g.)
Sveti Nikole pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 13700 iedzīvotāju (2002. g.)
Kavadarci pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 29200 iedzīvotāju (2002. g.)
Velesa pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardaras reģionā, 43700 iedzīvotāju (2005. g.)
Demirkapija pilsēta Ziemeļmaķedonijā, Vardavas reģionā, 3300 iedzīvotāju (2002. g.)
Vārberja pilsēta Zviedrijā (_Varberg_), Hallandes lēnē, 27600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils
Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach"
Karātavu kalns pilskalns Saldus novada Rubas pagastā, Vadakstes labajā krastā pie Latvijas un Lietuvas robežas savrups, garens (30 x 100 m) paugurs ar stāvām nogāzēm
Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle"
Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši
Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms
Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu
Ērģemes pilskalns pilskalns Valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem
Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium")
Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils
Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils
Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms
Kvadnadalshnjugirs piramidāla smaile Ēraifajēkitla vulkāna kalderas ziemeļrietumu malā, Islandes augstākā virsotne, valsts dienvidaustrumos Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā Vahdnajēgidla nacionālajā parkā; augstums - 2119 m, klinšaina, izolēta lavas virsotne, nunataks
Ainažu jūrskola pirmā jauna tipa latviešu jūrskola Latvijā, dibināta 1864. g. pēc K. Valdemāra iniciatīvas; pastāvēja līdz 2. pasaules karam, kad ēkas nodega; 1969. g. atjaunotājā jūrskolas ēkā atvērts Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs
Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera
agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu
Varakļānu pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorija, kas bija gandrīz trīs reizes lielāka, ir iekļauta arī tagadējā Dekšāres, Murmastienes, Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastā, savukārt daļa bijušā Stirnienes pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Varakļānu pagasta teritorijā
Planhof Plāņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Plāņu pagastā
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross
avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs)
makroglobulīns Plazmas globulīns ar lielu molekulmasu, piem., alfa2 makroglobulīns jeb IgM; atrodams asinīs Valdenstrema ("Waldenstrom") sindroma gadījumā
Pleppen Plepju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Podsem Podzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
polismenis Policists (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs)
Prāga Polijas galvaspilsētas Varšavas daļa Vislas labajā krastā, kas 1791. g. iekļauta Varšavā
Arctovski Polijas pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Arctowski_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas Potera pussalā
Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra
trudoviki Politiska organizācija cariskajā Krievijā, deputātu frakcija I-IV Valsts domē (1906-17)
kolo Poļu nacionālistisko partiju pārstāvju apvienība cariskās Krievijas Valsts domē un ķeizariskās Vācijas un Austroungārijas parlamentos
Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria
Bamingi-Bangorana prefektūra Centrālāfrikas Republikā, administrtīvais centrs - Ndele, robežojas ar Vakagas, Augškoto, Vakas un Nana-Grebizi prefektūru, kā arā ar Čadas Republiku
Mozī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Vaivodi" nosaukums latgaliski
Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" bijušais nosaukums
Ūtrī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" nosaukums latgaliski
Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva
Rozališku loks priekšpēdējais no Daugavas senlejas lokiem uz labo pusi, atrodas starp Naujenes un Vecsalienas pagastu; Vasargelišķu loks
primārs ikterogēnais papilīts primāram stenotizējošam Fātera papillas ("papilla Vater-i") iekaisumam raksturīgu simptomu triāde: recidivējošs drudzis, žults kolikas, pārtraukumaina dzelte
Tacis Programma "Tacis" - Eiropas Kopienas tehniskās palīdzības programma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, lai tajās izveidotu stabilu tirgus ekonomiku
kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi
Luksemburga province Beļģijā, Valonijas reģiona dienvidu daļā
Varēze Province Itālijā ("Provincia di Varese"), Lombardijas reģionā, platība - 1199 kvadrātkilometri, 888800 iedzīvotāju (2012. g.)
Vibo Valentija province Itālijā ("Provincia di Vibo Valentia"), Kalabrijas reģionā, platība - 1139 kvadrātkilometri, 165900 iedzīvotāju (2012. g.)
Alakanta province Spānijā (_Alacant_), Valensijas apgabala dienvidos
čekas maisi PSRS Valsts drošības komitejas arhīva daļa (čekas kartotēka), kas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas un PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanās Latvijas Republikas teritorijā nonāca Latvijas varas iestāžu pārziņā
Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
Galantfeldt Pučurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā
Puikeln Puikules muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Puikules pagastā
Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri
Madiešēnu purvs purvs Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 1881 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, zem kūdras līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
Teterkalna-Mucenieku purvs purvs Stalbes, Kocēnu un Vaidavas pagastā, platība - 1639 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,5 m, zem kūdras vietām līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
Kristpurs Purvs Talsu novada Valdgales pagastā, \~8 km uz ziemeļrietumiem no Talsiem, platība - 559 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 5 m, vietām zem kūdras sapropelis; Kristu purvs
Idus purvs purvs Valmieras novadā, Salacas un Rūjas upstarpā, platība — 860 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
Bārtona pussala pussala Antarktīdā, Dienvidšetlendas salu Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Potera un Maksvela līci
Varangeres pussala pussala Norvēģijas ziemeļaustrumos, iesniedzas Barenca jūrā, dienvidos - Varangerfjords, ziemeļrietumos - Tānafjords
Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta
Purskulsdorf Pušenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
Vacumnieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants
Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
Rabuta Rabuta ezers - Rābuta ezers Vaidavas pagastā
Rābuts Rābuta ezers Vaidavas pagastā
Atēnu skola Rafaēla freska Vatikānā (angļu "The school of Athens"), kurā vienkopus attēloti dažādu laikmetu domātāji
Raganiņas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā
Raganu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā
Rāmuļu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā
Raganas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā
lielais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Vanessa atlanta"), saukts arī par admirāli
RSPK Rajona sadzīves pakalpojumu kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras RSPK)
Alītas rajons rajons Lietuvā (_Alytaus rajonas_), Alītas apriņķa sastāvā, robežojas ar Varēnas un Lazdiju rajonu, kā arī ar Kauņas un Viļņas apriņķi
Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks
Ķīšupe Ramatas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, garums - 7 km; augštecē arī Oļļas upe
hiperborejieši Rase, kas apdzīvo Rītāzijas un Vakaramerikas ziemeļus: jukagiri, jaki, čukči u. c.
Āžkalna upe Rātes upīte Valmieras novadā
Rātsupīte Rātes upīte, Gaujas pieteka Valmierā
Varīte Rātsupītes kreisā krasta pieteka Valmieras pagastā
Raudenhof Raudiņas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Raunas ezers Raunis, ezers Vaives pagastā
Rauņu ezers Raunis, ezers Vaives pagastā
Mežmaļu grāvis Rauņa kreisā krasta pieteka Vaives pagastā
Rausenhof Rauzas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Rauzas pagastā
valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu
vija Refrēns dažās dziesmās, kuras ļaudis dziedājuši ap Vasarsvētkiem
mūža stipendija regulārs naudas pabalsts, ko piešķir Valsts kultūrkapitāla izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā
Bata reģions Čadā, robežojas ar Borku-Ennedi-Tībestī, Vādī Fira, Vadaji, Gera, Adžēra-Lamī un Kanema reģionu, administratīvais centrs - Ati
Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici
Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici
Bejofplenti reģions Jaunzēlandē, Ziemeļsalas Plenti līča piekrastē, robežojas ar Gisbornas, Hoksbejas un Vaikato reģionu
mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi
Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
Ranzen Rencēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
Luthershof Rentmeistera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Rehsack Rēzakas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā
Vabales Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants
Vagali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski
Vaičuli Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vaičuļi" nosaukums latgaliski
vainovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vainova" iedzīvotāji
Tīģeru grava rezervāts Tadžikistānā, Vahšas ielejā, platība - 522 kvadrātkilometri, dibināts 1938. g., lai saglabātu retus dzīvniekus un dabas kompleksus
Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu
vakarbuļļenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vakarbuļļi" iedzīvotāji
Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi
Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha
Zālīši Rīgas Valda Zālīša pamatskola
Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi
Mauriņu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novadā
Šķirmētu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā
Žukupe Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Ērģemes pagastā, iztek no Bērzu ezera, garums - 8 km
Gaumērupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā
Pudžurga Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā
Oļupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, garums - 5 km
Rīka strauts Rīkstrauts, Vadakstes pieteka
Rodailenda Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts - štats ASV ("Rhode Island" / "State of Rhode Island and Providence Plantations"), administratīvais centrs - Providensa, platība 4002 kvadrātkilometri, 1055200 iedzīvotāju (2014. g.)
Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km
Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km
Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km
valgalciemnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Valgalciems" iedzīvotāji
pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva; pēc katoļu mācības, apustuļa Pētera pēctecis un Dieva vietnieks zemes virsū
Vatikāna Pilsētvalsts Romas katoļu baznīcas reliģiski administratīvais, organizatoriskais centrs (itāliešu valodā "Vaticano"), teritoriāli niecīga absolūta teokrātiska monarhija, 826 iedzīvotāji (2009. g.)
Jānis XXIII Romas pāvests 1958.-1963. g. (Angelo Giuseppe Ronccalli; 1881.-1963. g.), reformējis baznīcas liturģiju, sasauca Otro Vatikāna koncilu
Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies
Rooperbeck Roperbeķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Varneminde Rostokas (Vācijā) ziemeļrietumu priekšpilsēta, tās priekšosta Varnovas grīvā (keisajā krastā)
Koddiack Rozēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
Papendorf-Pastorat Rubenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā
Wuerzenberg Ruckas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā
Rudden Rudes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira
Spilve Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā
Oļa Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, garums - 19 km, kritums - \~5 m; Ola; Ole
Juldurga Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, lielāko daļu garuma ir Ķoņu un Naukšēnu pagasta robežupe, garums - 12 km, izteka Naukšēnu pagastā pie Igaunijas robežas; Juldruga
Raudava Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā, augštece Lodes pagastā, garums - 12 km
Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide
Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe
Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m
Rujen-Grosshof Rūjienas Lielā muiža (Lielrūjene), kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
Lielrūjene Rūjienas Lielā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
vairodzieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji
Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte
Dakterišķe Ruņas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Lankupe; Lankupīte
Augustupe Ruņas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, garums - 10 km
Kauliņupe Ruņas labā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Kauliņa
Ruessel Rustužu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā
Trikātas Rūtiņu kļava Rūtiņu kļava Valmieras novada Trikātas pagastā
eiroatlantisks saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
radix Sakne, farmācijā lietots latīņu apzīmējums sakņu drogu nosaukumu veidošanai (piem., Rad. Valerianae - baldriāna sakne)
impanācija Sakramentāla Kristus miesas un Sv. Vakarēdiena maizes savienošanās
Uivištadžeša sala Ārējās Hebridu salās, starp Pjennafīgla salu ziemeļos un Varraja salu dienvidos
Kimitoēna sala Baltijas jūrā (_Kimitoon_), Somijas teriorija, Varsinaissuomi reģionā
Korpo sala Baltijas jūrā (_Korpo_), Somijas teritorija, Varsinaissuomi reģionā
Fēmarna sala Baltijas jūras dienvidrietumos ("Fehmarn"), starp Ķīles un Mēklenburgas līci, platība - 185 kvadrātkilometri, dambis savieno ar Vagrīnas pussalu
Alutoka sala Grenlandes rietumu piekrastē (_Aluttoq_), dienvidos un dienvidrietumos apskalo Kekertarsūpas līcis, ziemeļrietumos Vargata šaurums
Aoba sala Jaunhebridu salās Klusajā okeānā, Vanuatu Republikas Penamas provinces rietumu daļā
Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja
Aore sala Klusā okeāna Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas Sanmas provinces dienvidu daļā
Aniva sala Klusā okeāna Jaunhebridu salu dienvidu daļā (_Aniwa_), Vanutu Republikas Tafea provincē
Ambrima sala Klusajā okeānā (_Ambrym_), Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas teritorija
Aneitjuma sala Klusajā okeānā (_Aneityum_), Jaunhebridu salu dienvidu daļā, Vanuatu Republikas teritorija
Butona sala Lielo Zunda salu grupā ("Buton"), uz dienvidaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, platība - \~4600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne - 1190 m (Vani kalns)
Ahtamara sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas
Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe
Dambjupīte Salacas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, garums - 6 km
Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km
Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m
Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Bileiķu sādža Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Bileiķi" bijušais nosaukums
ģiltenieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Ģiltenes" iedzīvotāji
ģiltinieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Ģiltenes" iedzīvotāji
kalnamuižnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji
kalniņnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalniņi" iedzīvotāji
mazdaģnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdaģi" iedzīvotāji
priedulnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Priedula" iedzīvotāji
sacenieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Sakas" iedzīvotāji
vadakstnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Vadakste" iedzīvotāji
Waddax Saldus novada Vadakstes pagasta bijušais nosaukums
Vadakskaja Saldus novada Vadakstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
vareicieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vareiki" iedzīvotāji
Benksa salas salu grupa Klusajā okeānā, Jaunhebridu salu ziemeļos, Vanuatu teritorija, platība — \~800 kvadrātkilometri, lielākās — Vanualava un Gaua
Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu
Apija Samoa Neatkarīgās Valsts galvaspilsēta (_Āpia_), Upolu salas ziemeļos, Klusā okeāna krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.)
Apia Samoa Neatkarīgās Valsts galvaspilsētas "Apija" nosaukuma rakstība angļu valodā
Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte
Menkars sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,53, atrodas 1100 ly attālumā
Deneb Kaitoss sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 2,0
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
Saulhof Sauļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā
Ātars sausgultne Alžīrijā (_Attar, Oued El_), Džilfas un Varglas vilājā
Azavaka sausgultne Mali un Nigērā (_Azouak, Vallée de l'_)
Abalemma sausgultne Nigērā (_Abalemma, Vallée d'_), Tahua reģionā un Agadesas reģiona rietumos
Azara sausgultne Nigērā (_Ahzar, Vallée de l'_), Tahua un Tilaberi reģionā, kā arī robeža ar Mali
Beatental Savariņa muiža, kas atradās Valmieras pilsētas lauku teritorijā
US Savienotās Valstis (Amerikas; angļu "United States")
Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka
Diļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā
Vīķupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā
Ērgļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, lejtecē arī robežupe ar Kārķu pagastu, iztek no Rūķa ezera, garums - \~2,5 km
Rikanda Sedas labā krasta pieteka Valkas novadā, garums - 24 km, kritums - 30 m; Rikande; Rikarde; augštecē - Ērģeme
Āžupīte Sedas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, izteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - \~5 km
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe
Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā
Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā
Pantenes apmetne sena dzīvesvieta Valmieras novada Sēļu pagastā, Rūjas labajā krastā, atrasti krama un kvarca rīki un šķilas, kā arī ķemmes-bedrīšu keramikas trauku lauskas, domājams, ka bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
Trita senindiešu mitoloģijā - riši, kam ir veltīta Rigvēdas himna; viņam nav pēcnācēju, tāpēc viņš ir šausmās par to, ka viņa dzimta iznīkst, un lūdz palīdzību Agni un Varunam, un beidzot Brihaspati viņu atpestī
Andžana senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Varunas zilonis, digadža, kas sargā rietumus
Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas
vārmieši Senprūšu cilts, kas līdz 12. gs. dzīvoja tagadējās Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļrietumos, 1243. g. pakļāva krustneši
Pētera akmens sens robežakmens, kas uzstādīts 14. gs. 1. pusē uz arhibīskapa un viņa vasaļu valdījumu robežas, tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie vecā Rīgas-Daugavpils ceļa, mežmalā, netālu no Pļaviņu ūdenskrātuves, garums - 2,6 m, platums - 2 m, augstums - 1,9 m; Stukmaņu Pētera akmens; Vaiķu dižakmens
Sergemiten Sermites muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
Seckenhof Sesku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Bata sezonāli izsīkstoš upe Čadā, Vadaji un Bata reģionā, lietus periodā ietek Fitri ezerā
Sietiņš Sietiņiezis Vaidavas pagastā
Vellala Sietiņieža Velnala Vaidavas pagastā
toea Sīknauda Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, kinas simtdaļa
sene Sīknauda Samoa Neatkarīgajā Valstī, talas simtdaļa
Vaucluse Sikšņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
Silamitītes strauts Silamītes strauts, Vaidavas pieteka
Sila ezers Silezers, ezers Valkas pagastā
Varaža Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zviergža-Varaža" nosaukuma variants
Sinohlen Sinoles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā
Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
Freija Skandināvu mitoloģijā - auglības un mīlestības dieviete, viena no vāniem, Freira māsa; saukta arī par Vanadisu
Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē
einheriji Skandināvu mitoloģijā - kritušie varoņi, kurus dievs Odins aicina uz Vallahu savā karadraudzē
Asgarda Skandināvu mitoloģijā - vieta, kur mīt dievi; tā sasniedzama pa tiltu, ko sauc par Bifrostu varavīksni (citā versijā tilts Bivrests - varavīksne vai Piena Ceļš); viena no viskrāšņākajām zālēm tur ir Valhalla
Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte
Schreiten Skreites muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
Kolberg Skulberģu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā
kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija Amerikas Savienotajās Valstīs, kas dibināta Tenesijā 1867. g. ar nolūku saglabāt balto virskundzību pār melnādainajiem
Vašleja Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 25 m; Vāšleja; Vašlejas strauts
Pulkaiņa upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri
Pulkaiņu upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri
Pulkaine Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri
Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Smilten Smiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
varinieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Variņi" iedzīvotāji
ūdrupēnieši Smiltenes novada Variņu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrupe" iedzīvotāji
Karpmena drāmas trīsstūris sociālās mijiedarbības modelis, kas atspoguļo specifiskas destruktīvu attiecību lomas (Vainotājs, Glābējs un Upuris)
Vaccaria pyramidata Spānijas vakārijas "Vaccaria hispanica" nosaukuma sinonīms
Vasko Nunjess de Balvoja spāņu konkistadors (Vasco Nunez de Balboa; ap 1475.-1519. g.), kurš 1510. g. nodibināja pirmo pastāvīgo eiropiešu apmetni Amerikas kontinentā, 1513. g. šķērsoja Panamas zemes šaurumu un kā pirmais eropietis nonāca Klusā okeāna krastā
tehniskā apskate spēkratu un citu mašīnu regulāra pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību lietošanas kārtībai. Valsts tehnisko apskati veic noteiktā termiņā, līdz kuram ir atļauta šo mašīnu dalība satiksmē. Traktortehnikas tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektori, automobiļu un to piekabju tehnisko apskati - inspektori Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijās
Baiļi sporta un slēpošanas centrs Valmieras novada Kauguru pagastā pie Valmieras pilsētas austrumu robežas
Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
Zviergža-Varaža Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvērgža-Varaža" nosaukuma variants
Eichenangern Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
Konstanzenhof Stantes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
Halmaheras jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (indonēziešu val. "Laut Halmahera"), Moluku salās, starp Halmaheru, Vaigeo, Jefama, Bū u. c. salām, platība — 75000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 747 m, lielākais dziļums — 2072 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,5 m
Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka
SDR Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienība (angļu "Special Drawing Rights" - speciālās aizņemšanās tiesības)
Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse
Ulpisch Stienes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Stienes pagastā
Stirnu purvs Stirnas purvs Valmieras novadā
Baužupīte Strīķupes labā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā
Sturmezers Stūriņezers Valdgales pagastā
Stūrīšu ezers Stūriņezers, ezers Valdgales pagastā
Stūriņu ezers Stūriņezers, ezers Valdgales pagastā
luri Sudānas nēģeru cilts Ugandā starp Alberta ezeru un Vadelaju
Lungas upīte Supučupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā; Lungupīte
Susta Suste, Vadakstes pieteka
Šustupīte Suste, Vadakstes pieteka
Zioren Svenas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
vakariņļaudis Svētā Vakarēdiena dalībnieki
Svētā Komūnija Svētais Vakarēdiens; piedalīšanās Svētajā Vakarēdienā
Neu-Salis Svētciema (arī Sveiciema) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā
Vāļupīte Svētes ezera pieteka Dobeles novadā; Valupīte; Vālupīte
Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats
visu svēto diena svētku diena, kas Romas Katoļu baznīcā tiek svinēta 1. novembrī, bet austrumu baznīcās - pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem
Kapupe Svitenes labā krasta pieteka Viesturu pagastā, caurtek Svitenes pagastu, sākas kā grāvis Roču mežā Lietuvā, \~2 km no Latvijas robežas, garums - 17 km, kritums - 19 m, ieteka pie Vairogiem
baldriāns šīs dzimtas ģints ("Valeriana"), >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
valsa šīs dzimtas ģints ("Valsa"), no kuras Latvijā konstatēts 13 sugu
valvāta šīs dzimtas ģints ("Valvata")
varāni šīs dzimtas ģints ("Varanus")
mellene šīs ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā mellene
Ziemeļvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā
Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
Schluckum Šļukuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā
Nordenšelda Zeme Špicbergenas salas josla starp Īsfjordu un Vanmijenfjordu, no Grenlandes jūras līdz Stūrfjordam
Karabobo Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Carabobo"), administratīvais centrs - Valensija, platība - 4650 kvadrātkilometru, 2331600 iedzīvotāju (2010. g.)
Miranda Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Miranda" / Mirandas Bolivāra Valsts - "Estado Bolivariano de Miranda"), administratīvais centrs - Lostekesa, platība - 7950 kvadrātkilometru, 2988000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vargasa Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Vargas"), Karību jūras piekrastē, administratīvais centrs - Lagvaira, platība - 1496 kvadrātkilometri, 340300 iedzīvotāju (2010. g.)
episkopālisms Tā Savienotajās Valstīs dēvē Anglikāņu baznīcu savienību
valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās
vasare Tādas govs vārds, kas dzimusi Vasarsvētkos
vainižniecisks tāds, kas raksturīgs Vainižu izloksnei; tāds, kas saistīts ar Vainižu izloksni
Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Lāzberģa pagasts tagadējā Alūksnes novada Mārkalnes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Valkas apriņķī)
Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī
Taurkalnes pagasts tagadējā Valles pagasta nosaukums 1925.-1949. g., tolaik Bauskas apriņķa sastāvā
Ārlavas pagasta teritorija tagadējais Ārlavas pagasts aizņem pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta, savukārt bijušā Ārlavas pagasta ziemeļu daļā izveidots Lubes pagasts, bet ziemeļrietumu daļā - Īves pagasts, neliela daļa pievienota Valdgales pagastam
Vandzenes pagasta teritorija tagadējam Vandzenes pagastam ir pievienota daļa no pirmskara Laidzes un Upesgrīvas pagasta (Uguņciems), bet neliela bijušā Vandzenes pagasta teritorija (Garlene, Okte) iekļauta Laucienas pagastā
WST Tala; Samoa Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - sene
Vaļgaļenskaja Talsu novada Abavas (Valgales) pagasta bijušais nosaukums krieviski
sabilnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Sabiles Valgale", tagad - "Valgale" iedzīvotāji
valgalnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Valgale" iedzīvotāji
sasmacnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Valdemārpils" (bijusī "Sasmaka") iedzīvotāji
sasmaknieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Valdemārpils" (bijusī "Sasmaka") iedzīvotāji
valdemārpilnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Valdemārpils" iedzīvotāji
Krepliņi Talsu novada lielciema Vandzene daļa, kas līdz 20. gs. vidum bija atsevišķs ciems un dzelzceļa stacija
biksiņnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Biksiņi" iedzīvotāji
cīruļnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji
dreimaņnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreimaņi" iedzīvotāji
ģibzdenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ģibzde" iedzīvotāji
lielsalenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielsalas" iedzīvotāji
lielsalnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielsalas" iedzīvotāji
limbužnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Limbuži" iedzīvotāji
mazandrejnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazandreji" iedzīvotāji
mellmežnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mellmeži" iedzīvotāji
norenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
ozolnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji
Pobužmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums
Pobužumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums
pobužnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" iedzīvotāji
puķkalnenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Puķkalni" iedzīvotāji
pūņenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūņas" iedzīvotāji
pūņpilnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūņupils" iedzīvotāji
valdgalnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Valdgale" iedzīvotāji
Talsu Valgale Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Valdgale" senāk lietots nosaukums
vārpenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji
Pūņmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums
Pūņumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums
mežmuižnieki Talsu novada Valgales pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
Dārtes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dārte" bijušais nosaukums
dārtnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dārte" iedzīvotāji
gartiltnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Gartilti" iedzīvotāji
iģenieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Iģene" iedzīvotāji
klāņnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Klānas" iedzīvotāji
Klānas Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Klāņi" nosaukuma variants
ķīvīšnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīvīši" iedzīvotāji
lādzernieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Lādzere" iedzīvotāji
pašķenieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķi" iedzīvotāji
pūņenieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūņas" iedzīvotāji
sēļciemnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" iedzīvotāji
sēļnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" iedzīvotāji
sēnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Sēnes" iedzīvotāji
silainieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silaine" iedzīvotāji
skreitnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Skreites" iedzīvotāji
skretenieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Skreites" iedzīvotāji
uguņnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Uguņi" iedzīvotāji
Vandzenes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums
Vandzenes vidusskola Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums
Vandzenskaja Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wandsen Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Talsu-Tukuma Talsu-Tukuma pauguraine - Vanemas pauguraine
ķīvīte Tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Vanellus vanellus"), zaļganmelns atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas
katalāņi tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Valensijā, Baleāru s-s; nedaudz arī Francijā, Andorā, Itālijā; runā katalāņu valodā, ticīgie - katoļi
valahu sacelšanās tautas sacelšanās Donavas kņazistēs (Valahijā, Moldovā) 1821
jagnobi tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Kalifornijas ieleja tektoniska ieliece Kordiljeros (angļu val. “California Central Valley”), starp Piekrastes grēdu un Sjerranevadas kalniem, ASV, garums — 800 km, platums — līdz 80 km, 20-160 m vjl.
Nāves ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka Mohaves tuksneša ziemeļos (angļu val. "Death Valley"), Lielā Baseina kalnienes dienvidrietumos, ASV, garums - 250 km, platums - 24 km, viena tuksnesīgākajām bezūdens ieplakām uz Zemes, astotā dziļākā pasaules sauszemes ieleja - 86 m zjl. (dziļākā Ziemeļamerikā); Detvelija
Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis
launteniss Teniss, ko spēlē zāles laukumā (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā)
antropozofija Teozofijas paveids - mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju
Vēdela-Jarlsberga Zeme teritorija Špicbergenas salas dienvidu daļā, uz dienvidiem uz Vanjimenfjorda līdz Hurnsunnam
Rujen-Torney Ternejas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
Tegasch Tiegažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
Witkop Tiepeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi
Toernishof Torņa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā
ciborijs Trauks ar vāciņu, kurā uzglabā Svētā Vakarēdiena sakramenta maizi un no kura to izdala
Trikaten Trikātas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers
Trinitatis Trīsvienības svētdiena, svētdiena pēc Vasarsvētkiem
Kragenhof Tūjas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā
Taubenhof Tūjas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
Atšans tuksnesis Alžīrijā (_Atchane, Hamadet el_), Varglas vilājas dienvidrietumu daļā
vascenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Vaski" iedzīvotāji
valdeķnieki Tukuma novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdeķi" iedzīvotāji
valātnieki Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Valāti" iedzīvotāji
Turneshof Turnas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā
Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas
Balbinas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā, Amazonasas štata austrumu daļā, uz Vatumanas upes
Diedeņu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība - 6,9 ha
Elkuzemes dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 4,2 ha; Elkuzemes dzirnavezers; Pļaviņu dzirnavezers; Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers; Vaiņodes dzirnavezers
Vaives dzirnavezers ūdenskrātuve Vaives lejtecē, Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha, garums — 350 m, lielākais platums — 70 m, lielākais dziļums — 2,7 m
Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
Zvirgzdupīte ūdenstece Kocēnu pagastā, ietek Vaidavas ezera ziemeļu galā, garums - 7 km; Zvirgzdupe
Vārdupe Ūdenstece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, ietek Vilgāles ezerā; Vardupe
Ančku strauts ūdenstece Latvijā, Smiltenes novada Apes pagastā, Vaidavas labā krasta pieteka; Anīku strauts
Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte
Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci
Benkavas grāvis ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā Benaišu strauta kreisā krasta pieteka
Benaišu strauts ūdenstece Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes labā krasta pieteka
Aunupīte ūdenstece Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā
Brīnumupe ūdenstece Valmieras novada Kocēnu un Vaidavas pagastā, ietek Vaidavas ezerā
Baložupe Ūdenstece Valmieras novada Rencēnu pagastā, Sedas kreisā krasta pieteka, garums - 14 km; Baložu upe; Rencēnu upe; Rencēnupe; Gaspaža; Dzirnavupe
Dūre ūdenstece Valmieras novada Rencēnu un Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 12 km; Kalla; Kulla
Pižuka dīķis ūdenstilpe Vaiņodes pagastā, platība - 19 ha
Eriņu dīķis ūdenstilpe Valmieras novada Ķoņu pagastā, pie Rūjienas pilsētas robežas, platība — 2,8 ha
Valaiņi Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" nosaukuma variants
Valaini Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" nosaukums latgaliski
Uguņu dzirnavezers Uguņezers Vandzenes pagastā
Ubbenorm Umurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Ubbenorm-Sarum Umurgas Sāruma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
Umurgas-Sārumu Umurgas-Sārumu pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
Ibdenhof Ungershof - Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mazsalacas pagastā
Puerkeln Ungurpils muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
Ungershof Unguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Omuļu pagastā
Gaznī upe Afganistānā, Gardīzas labā satekupe, Gaznī un Vardakas vilajetā
Arinsala upe Andorā (_Arinsal_), Valiras labā krasta pieteka
Bafalo upe ASV (_Buffalo River_), Ārkanzasas štatā, Vaitriveras labā krasta pieteka
Šaiena upe ASV ("Cheyenne River"), Vaiomingas un Dienviddakotas štatā, Misūri labā krasta pieteka
Baiudevjū upe ASV, Ārkanzasas štatā, Vaitriveras kreisā krasta pieteka
Bēra upe ASV, Jūtas, Vaiomingas un Aidaho štatā, izceļas Jūintas kalnos un tek uz ziemeļiem līdz apliec Vosiča grēdas ziemeļu galu, pagriežas uz dienvidiem un gar šīs grēdas rietumu malu ietek Lielajā Sālsezerā
Baba upe Centrālāfrikas Republikā (_Baba_), Vamas labā krasta pieteka
Šari upe Centrālajā Āfrikā, CĀR, Čadā, lejtecē Čadas un Kamerūnas robežupe (fr. val. "Chari"), garums - \~1400 km (kopā ar Vamu), veidojas satekot Bamingi un Gribingi, ietekot Čada ezerā, kopā ar Logoni veido kopēju deltu
Pandža upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai
Arno upe Dānijā (_Arnå_), Dienviddānijas reģiona dienvidos, ietek Ziemeļjūrā, dienvidos no Vadehaveta šauruma
Vāla upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vaal"), Oranžas labā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Drakonu kalnos
Dņepra upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā
Barama upe Gajānā, Barima Vaini reģionā, ietek Atlantijas okeānā
Barima upe Gajānā, Barima/Vaini reģionā, lejtece Venecuēlā, ietek Orinoko deltas lejtecē un Atlantijas okeānā
Aksja upe Grieķijā (_Axiós_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī
Bedņa upe Horvātijā, Varaždinas županijā, Dravas labā krasta pieteka
Aiju upe Igaunijā (_Rõuge_), Veru apriņķī, izteka Hānjas augstienē, ietek Vagulas ezerā
Emajegi upe Igaunijā, iztek no Pihajerva Valgas apriņķī, Otepes augstienē, caurtek Vertsjervu, ietek Peipusa ezerā, garums - \~250 km
Vehandu upe Igaunijā, iztek no Vagulas ezera Veru apriņķī, līkumojot šķērso Pelvas apriņķi, ietek Lemmejerva dienvidu galā
Bāgha upe Indijā (_Bāgh_), Mahārāštras štata austrumos, Vaigangas kreisā krasta pieteka
Prānhita upe Indijā ("Prānhita"), Godāvari kreisā krasta pieteka, Mahāraštras un Āhndra Pradēšas štata robežupe \~250 km garumā, izveidojas Mahāraštras štatā, satekot Vardhai un Pengangai
Lāgarbljouta upe Islandē, Austrumu Zemē, iztek no neliela ezera, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no Vahdnajegidla
Kverfisbljouta upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla dienvidrietumu malas un ietek Atlantijas okeānā
Djūpau upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla uz dienvidiem un ietek Atlantijas okeānā
Nūfsau upe Islandē, Dienvidu Zemes rietumos, iztek no Vahdnajegidla uz dienvidiem un ietek Atlantijas okeānā
Jēgilsau au Dāla upe Islandē, iztek no Vahdnajegidla, ietek Norvēģu jūras Hjēradsbloui līcī
Krehpa upe Islandē, Jēgilsau au Fjedlimas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla
Jēgilsau au Fjedlima upe Islandē, Ziemeļu Zemes austrumu daļā, iztek no Vahdnajegidla, ietek Ehsarfjordā
Ķeldiau upe Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla ledāja
Skafdau upe Islandes dienvidos, iztek no Vahdnajegidla rietumu malas, ietek Atlantijas okeānā
Sģaulfandabljouta upe Islandes Ziemeļu Zemē, iztek no Vahdnajegidla ledāja, ietek Grenlandes jūras Sģaulfandi līcī
Kavarava upe Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Klūtas labā krasta pieteka, iztek no Vakatipa ezera
Klūta upe Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos ("Clutha"), garums - 322 km, sākas Dienvidalpos pie Aspairinga kalna, tek caur Vanakas ezeru, Otagas plato vietām aizā, ietek Klusajā okeānā
Sentmērisa upe Kanādā un ASV ("Saint Marys"), šo valstu robežupe, garums - 112 km, iztek no Augšezera Vaitfiša līča, ietek Hūrona ezra Nortčenela šaurumā
Freizera upe Kanādas rietumos (angļu val. "Fraser"), garums - 1310 km, sākas Klinšu kalnos, pie Vankūveras ietek Klusā okeāna Džordžijas šaurumā
Ašlika upe Krievijā (_Ašlyk_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas pietekas Vagajas kreisā krasta pieteka
Ustja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos
Pola upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, garums - 267 km, sākas Valdajas ziemeļrietumu nogāzē (Tveras apgabalā), ietek Ilmeņa ezerā
Tara upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu
Čižapka upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka
Ņuroļka upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas kreisā krasta pieteka
Čertala upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka
Jagiļjaha upe Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenumā, Vasjuganas labā krasta pieteka
Balahļeja upe Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidu daļā, Irtišas pietekas Vagajas labā krasta pieteka
Agitka upe Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidu daļā, Vagajas labā krasta pieteka
Parabeļa upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai
Msta upe Krievijā, Tveras un Novgorodas apgabalā, garums - 445 km, iztek no Mstino ezera Valdaja augstienes ziemeļaustrumos, ietek Ilmeņa ezerā
Nilga upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka
Uva upe Krievijā, Udmurtijas Republikā, Valas labā krasta pieteka
Volga upe Krievijas Eiropas daļā (garākā Eiropā), garums - 3530 km, sākas Valdaja augstienē, ietek Kaspijas jūrā
Oma upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska
Koļikjegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
Kulinigola upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
Sabuna upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
Dursupe upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva
Ančupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ēveles pagastā, Šūnupes kreisā krasta pieteka
Ārņupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas labā krasta pieteka
Andrupe upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte
Glomma upe Norvēģijas dienvidos, garums - 587 km, divi ūdenskritumi (Vammafoss - 31 m un Sarpfoss - 21 m), iztek no ezera Skandināvijas kalnos, ietek Skagerakā
Lāčupīte upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka
Obra upe Polijā (_Obra_), Lielpolijas un Lubušas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 173 km
Čarna Struga upe Polijā ("Czarna Struga"), Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka
Lisvarta upe Polijā ("Liswarta"), Silēzijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka
Nera upe Polijā ("Ner"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 126 km
Noteca upe Polijā ("Notec"), Vartas labā krasta pieteka, garums - 361 km, divas iztekas: austrumu zars - no Brdovas ezeriem Kujāvijā tek caur Goplo ezeru un rietumu - no Skožencinskes ezera caur Pakoscas ezeru
Prosna upe Polijā ("Prosna"), Opoles, Lodzas un Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 229 km
Vidavka upe Polijā ("Widawka"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 103 km
Velna upe Polijā, Lielpolijas un Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 117 km
Ožica upe Polijā, Mazovijas un Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka, garums - 146 km
Omuleva upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Mazovijas vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka
Pisa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas un Podlases vojevodistē, Narevas labā krasta pieteka
Pisa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Linas labā krasta pieteka
Lina upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km
Vengorapa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe
Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute
Pčiņa upe Serbijā un Ziemeļmaķedonijā ("Pčinja"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 122 km
Aurajoki upe Somijā (_Aurajoki_), Varsinaissuomi reģionā, ietek Baltijas jūrā pie Turku
Kavrjela upe Spānijā ("Cabriel"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka, garums - 218 km
Magre upe Spānijā ("Magre"), Valensijā, Hukaras kreisā krasta pieteka
Hukara upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī
Turija upe Spānijas austrumos, garums - 243 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūrā pie Valensijas
Varzoba upe Tadžikistānā ("Varzob"), Kofarnihonas labā krasta pieteka
Kizilsu upe Tadžikistānā, Pjandžas labā krasta pieteka, garums - 235 km, sākas Vahšas grēdas dienvidu nogāzē
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
Zala upe Ungārijā ("Zala"), Vašas un Zalas meģē, ietek Mazajā Balatonā
Hāfele upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m
Omuļupe upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km
Seda upe Valkas un Valmieras novadā, vidustecē nepilnu 18 km posmā ir šo novadu robežupe, garums - 62 km, kritums - \~8,5 m, sākas dumbrainā mežā \~4 km uz dienvidaustrumiem no Valkas, ietek Burtniekā
Ēķinupe upe Valmieras novada Burtnieku pagastā, ietek Burtnieku ezera dienvidu galā, garums - 16 km; Eikinupe; Eiķenu upe; Ēķene; Eiķinupe; Ēķina
Anuļa upe Valmieras novada Kocēnu pagastā, Jumāras kreisā satekupe, garums - 16 km
Rūja upe Valmieras novadā, iztek no Ruhijerva ezera Igaunijā, garums - 77 km, (Latvijā 72 km, 2 km Latvijas un Igaunijas robežupe), kritums - 40 m, ietek Burtniekā
Amudarja upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā
Bregalnica upe Ziemeļmaķedonijā ("Bregalnica"), Vardaras kreisā krasta pieteka, garums - 184 km
Crna upe Ziemeļmaķedonijā ("Crna reka"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 201 km
Treska upe Ziemeļmaķedonijā ("Treska"), Vardaras labā krasta pieteka, garums - 112 km
Vardara upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī
Zasipka Upīte starp Krivoje un Varnaviču ezeru Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Vonogi Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants
Orgishof Urgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā
Čehovice Ursus - pilsēta Polijā, tās nosaukums līdz 1954. g., kopš 1977. g. tā ir Varšavas pilsētas rajons
Artigasa Urugvajas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Artigas_), Karaļa Džodža (Vaterlo) salas rietumu daļā
Uguņezers uz Grīvas upes uzpludināts dzirnavezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 17,9 ha
Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers
Dārtes ezers uzpludināts uz Grīvas upes Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 6 ha; Dārtes dzirnavu ezers
Dikļu dzirnavezers uzpludināts uz Mazbriedes upes Valmieras novada Dikļu pagastā, platība — 4,6 ha; Dzirnavu ezers
Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Rātes upītes Valmieras pilsētas teritorijā, platība - 3 ha; Dzirnavu ezeriņš; Pilsētas dzirnavezers
Vecpils dzirnavezers uzpludināts uz Vaipas upes Kazdangas pagastā, platība — 1,2 ha
Īvandes dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ēdolē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 10 ha
Ēdoles dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ventspils novada Ēdoles pagastā, platība — 9,3 ha; Ēdoles dzirnavu dīķis
Mežzīles dzirnavezers uzpludināts uz Vardenes upes Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 13 ha; Mežzīļu dzirnavezers; Dzirnavezers
Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks
Siliņa Užavas kreisā krasta pieteka, garums - 7 km; Siliņu upe; Valka
Planīcas upe Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās augštecē
Ēdole Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē
Lanka Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē
starpiņš Vaba
stāvpina Vaba
vabda Vaba - miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai
Wabol Vabales muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
babulis Vabole
bambala Vabole
bambaļa Vabole
bambale Vabole
bambāle Vabole
bambalis Vabole
bambālis Vabole
bambals Vabole
bambele Vabole
bambule Vabole
bambulis Vabole
bambuls Vabole
degučnieks Vabole
koleoptera Vabole
svebele Vabole
vabaļa Vabole
vabale Vabole
vabals Vabole
vabele Vabole
vābole Vabole
vabolis Vabole
vabule Vabole
vabulis Vabole
vagals Vabole
vagolis Vabole
vagulis Vabole
vaguls Vabole
vambale Vabole
vambole Vabole
vambulis Vabole
vibaļa Vabole
griezējs Vabole smecernieku dzimtā; vabolīte dēj oliņas ābeļu jaunos dzinumos, tos aizgraužot, kāpuri barojas no atmirušo dzinumu audiem
silfīda Vabole, kas aprok savu barību - beigtu dzīvnieku līķus; kapracis (2)
bombardieris Vabole, kas pašaizsardzības nolūkā izšļāc kodīgu šķidrumu
tēkainis Vabole, kukainis
coleoptera Vaboles
Vabulīts Vaboles ezers Murmastienes pagastā
Osais Stiurs Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Asaisstūris" nosaukuma variants
Osais Styurs Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Asaisstūris" nosaukums latgaliski
Meža Skuķieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Inikši" bijušais nosaukums
kļockieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" iedzīvotāji
Mazie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums
Mozie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums latgaliski
Kokanīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokinišķi" nosaukuma variants
Kuokanīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokinišķi" nosaukuma variants
krogasētieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Krogasēta" iedzīvotāji
Krūgasola Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Krogasēta" nosaukuma variants
Kucyni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kucini" nosaukums latgaliski
Kļocki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lielās Kļockas" nosaukuma variants
Lielie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Vaideri" nosaukuma variants
Lelī Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Vaideri" nosaukums latgaliski
Lelī Mukuoni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Mukāni” nosaukums latgaliski
Līpys Mukuoni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Liepu Mukāni” nosaukums latgaliski
Malinavka Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Maļinavka" nosaukuma variants
Kļocki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Kļockas" nosaukuma variants
Zemļinski Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ratnieki" bijušais nosaukums
Mazie Ratnīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Ratnieki” nosaukuma variants
Mozī Ratnīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Ratnieki” nosaukums latgaliski
motivānieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Motivāni" iedzīvotāji
Muotyvāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Motivāni" nosaukums latgaliski
Orbeidāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukuma variants
Uorbeidāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukums latgaliski
Ūtri Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vingri" nosaukums latgaliski
Petiniški Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Petuniški" bijušais nosaukums
Pyrmī Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vingri" nosaukums latgaliski
Prīdes Sloboda Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priedes Sloboda" nosaukuma variants
Prīdis Sloboda Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priedes Sloboda" nosaukums latgaliski
Ignatāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" bijušais nosaukums
Ritini Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" nosaukums latgaliski
Rukonīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukuma variants
Rukuonīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukuma variants latgaliski
Rukuoniški Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Rukoniški" nosaukums latgaliski
Sarkaņsola Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants
Sarkani Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski
Sauškolns Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Saušukalns" nosaukuma variants
Seili Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
stalīdzānieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" iedzīvotāji
Staleidzāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukuma variants
Stībreņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stiebriņi" nosaukuma variants
Stībreni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stiebriņi" nosaukums latgaliski
stupinieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" iedzīvotāji
Stūpeņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants
Stūpeni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski
Svieteņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants
Svieteni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski
Ūglinīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Uglinieki" nosaukuma variants
vabolieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Vabole" iedzīvotāji
Vabale Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Vabole" nosaukuma variants
Lapsinīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaideri" bijušais nosaukums
Zascenku Vaikulīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaikuļāni" bijušais nosaukums
ķirmeļi Vabolīšu dzimtas kukaiņi, 5-6 mm garu ķermeni, grauž koksni, labprātāk lapu koku, veido alas koksnē, arī mēbelēs
grieta Vabolīte, mārīte
grietiņa Vabolīte, mārīte
macrochelidae Vaboļbērnu dzimta
geholapsis Vaboļbērnu dzimtas ģints
holostaspella Vaboļbērnu dzimtas ģints
macrocheles Vaboļbērnu dzimtas ģints
melmeļi Vaboļu dzimta
melnulis Vaboļu dzimta ("Tenebrionidae"), kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem, \~17000 sugu, Latvijā - \~30 sugu
orchessidae Vaboļu dzimta, kurā dažkārt nodala piepjkaruļnieku ģinti
šaurspārņi Vaboļu dzimta, pie kuras pieder garas, šauras, parasti spilgtas, vaboles ar mīkstiem, šauriem virsspārniem; šīs dzimtas vaboles
kalējiņš Vaboļu dzimtas "Elateridae" nosaukums tautā, \~7000 sugu; sprakšķis; knikšķis
niedrskrējējs Vaboļu dzimtas ģints ("Odacantha"), Latvijā konstatēta 1 suga
degunradzīši Vaboļu ģints, tēviņam vidū uz galvas līks atpakaļvērsts rags
attagenus Vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints
dermestes Vaboļu kārtas ādgraužu dzimtas ģints
acilius Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints
hygrotus Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints
dīķeniece Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints ("Colymbetes")
peļķeniece Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints ("Laccophilus")
praulenis Vaboļu kārtas briežvaboļu dzimtas vairākas sugas
mitriniece Vaboļu kārtas dīķvaboļu dzimtas ģints ("Hydrocus"), ko dažkārt iekļauj arī ūdensmīļu dzimtā
dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns
pūkdumbrene Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Eubria"), \~200 sugu, dažkārt to mēdz nodalīt atsevišķā dzimtā ("Eubriidae")
lēcējdumbrainis Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Scirtes"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis 3,0-3,5 mm garš, gandrīz apaļš, bieži sastopamas lielos baros uz ūdensaugiem
trūdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Aderidae"), 700 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 2-3 mm garš, sastopamas zem trūdošām augu atliekām, zem koku mizas
praulvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Alleculidae"), 7-15 mm garu, ovālu, plakanu ķermeni, krāsa - dzeltena līdz brūna un melna, 2400 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu
ložņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Anthicidae"), 2900 sugas, Eiropā konstatētas 235 sugas, Latvijā maz pētīta, konstatētas \~9 sugas, vaboles ķermenis šaurs, cilindrisks vai plakans, 2-5 mm garš, galva ar izteiktu kakla pāreju, sastopamas trūdošās augu atliekās, zemsegā, zāģskaidās
apions Vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae", pēc senākas klasifikācijas bija iekļauta smecernieku dzimtā kā āboliņu smecernieku ģints "Apion"), Latvijā maz pētīta, >60 sugu, līdz 5 mm garumā, bumbierveidīgas vaboles, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus, sēklas
tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas
piepjēdis Vaboļu kārtas dzimta ("Biphyllidae"), maz pētītas vaboles ar brūnganmelnu 3-3,3 mm garu ķermeni, kas blīvi klāts ar matiņiem
aveņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Byturidae"), 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parasti ziemo augsnē zem aveņu krūmiem u. c., izlido pavasarī, dēj olas aveņu ziedos
mizmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Boridae"), iegarens, tumšbrūns, spīdīgs ķermenis, sastopami zem dažādu koku mizas, Latvijā konstatēta 1 suga
māņmizvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Bothrideridae"), Latvijā konstatēta 1 suga
sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu
krāšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Buprestidae"), metāliski mirdzoša vabole, >13000 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas
koksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Cerambycidae"), kuru kāpuri pārtiek no koksnes, \~27000 sugu, Latvijā konstatētas 102 sugas; ūsaiņu dzimta
mizvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Cerylonidae"), dzīvo zem koku mizas, 1,8-2,5 mm garš saplacināts ķermenis; Latvijā konstatētas 5 sugas
gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā
lapgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Chrysomelidae"), sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas, \~35000 sugu, Latvijā konstatēts \~340 sugu
pundurspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Cybocephalidae"), 0,9-1,5 mm garas vaboles puslodveidīgu, kailu ķermeni, plēsīgas, pārtiek no bruņutīm, Latvijā atrasta 1 suga, iespējams, ka ir vēl 1-3 sugas
ķirpis Vaboļu kārtas dzimta ("Ciidae syn. Cisidae"), >250 sugu, Latvijā 11 sugas, vaboļu ķermenis 1-3,5 mm garš, sastopami piepēs, dažreiz arī mizgraužu ejās
rituļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Clambidae"), līdz 1 mm garas vaboles, kas spēj saritināties ritulī, >70 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
skudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Cleridae"), 3700 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu
spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē
plakņi Vaboļu kārtas dzimta ("Cucujidae"), kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu; plakaņi
smecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Curulionidae"), kurā ietilpst sīki vai nelieli, retāk vidēji lieli augēdāji kukaiņi, kam ir raksturīgs smeceris, >50 tk sugu, Latvijā konstatētas >350 sugas, bet to skaits varētu būt divreiz lielāks, jo maz pētīta
sakņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Dascillidae"), 250 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem
ādgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Dermestidae"), kuras kāpuri pārtiek, piemēram, no ādas, vilnas, >1000 sugu, Latvijā vairāk nekā 20 sugu un to skaits gandrīz katru gadu palielinās
airvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae"), ūdenskukainis, vaboles un kāpuri plēsīgi, pasaulē >3200 sugu, Eiropā 300 sugu, Latvijā varētu būt >120 sugu; ūdensvaboļu dzimta
gliemežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Drilidae"), \~200 sugu, Eiropā konstatēts 18 sugu, Latvijā iespējams ir 1-2 sugas, ķermenis melns, izstiepts, maz hitinizēts, 4,5-11 mm garš, kāpuri attīstās gliemežos
dīķnagaine Vaboļu kārtas dzimta ("Dryopidae syn. Parnidae"), nelielas, 1-9 mm garas vaboles, dzīvo stāvošu un tekošu ūdeņu piekrastes joslā starp ūdensaugiem, pārvietojas pieķeroties pie augiem ar nadziņiem, zināmas \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas; pieturniece
sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji
piepjmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Endomychdae"), dažādas krāsas vaboles 1-6 mm garumā, bieži plankumainas, >1400 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
piepjvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Erotylidae"), 2,2-6,5 mm garas vaboles zilu vai melnu virspusi ar sarkanīgiem plankumiem, segspārni ar gareniskām punktu rindām; >2300 sugu, Latvijā konstatētas >8 sugas
māņsprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Euchnemidae syn. Melasidae"), maz pētīta, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas \~7 sugas, vaboļu ķermenis 4-9 mm garš, cilindrisks, gk. melns, attīstās gk. lapkoku koksnē un ar to arī barojas
kūleņotājvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Eucinetidae"), 30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
krastvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Georyssidae"), 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
virpuļotājs Vaboļu kārtas dzimta ("Gyrinidae"), kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles, gk. tropos >820 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu; virpuļotājvabole
peldvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Haliplidae"), dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, 185 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu
dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš
slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros
strautvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydraenidae"), >900 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, iegarens vai plati ovāls, dzīvo dažādos ūdeņos, arī peļķēs un sāļūdeņos
dīķvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrochidae"), vaboļu ķermenis iegarens 2-4 mm garš, uz segspārniem 10 gareniskas punktu rindas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, Latvijā maz pētītas, konstatētas 4 sugas; mitriniece
ūdensmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrophilidae"), pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos; šīs dzimtas vaboles, >2200 sugu, Latvijā konstatētas >65 sugas
strupvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Histeridae"), līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem, >3800 sugu, Latvijā konstatētas 53 sugas
putekšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Kateretidae"), 1,5-2,8 mm garas vaboles, segspārni īsi, nenosedz vēdera galu, taustekļi ar divposmainu vai trīsposmainu vālīti, sastopamas uz augu ziediem, Latvijā konstatētas 9 sugas
līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi
sarvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lagriidae"), Latvijā konstatēta 1 suga; pūkainīšu dzimta
spīdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lampyridae"), \~2000 sugu, vairākums no tām siltās zemēs; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas, no kurām vietām sastopams parastais jāņtārpiņš, retāk mazais jāņtārpiņš
sēņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Lathridiidae"), vaboļu ķermenis 0,8-3 mm garš, plakans ar dziļām rievām, klāts ar matiņiem, visbiežāk tumšs, pārtiek gk. no dažādām sēnēm, biežāk no pelējumsēnēm vai piepēm, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
blusvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Leptinidae syn. Platypsyllidae"), pasaulē konstatēts 10 sugu, Eiropā - 4 sugas, Latvijā - 1 suga, vaboļu ķermenis saplacināts, 2-2,5 mm garš, dzeltenbrūns, galva ar sānu izaugumiem, uz pieres neliela dzelkšņu rinda, bebru parazīti
sarkanspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Lycidae"), \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, plakans, melns, segspārni sarkanīgi
kokurbis Vaboļu kārtas dzimta ("Lymexylonidae"), 75 sugas, Latvijā 3 sugas, vaboļu ķermenis 6-18 mm garš, maz hitinizēts, galva liela, segspārni bez epipleirām
kailvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Liodidae syn. Anisotomidae"), \~500 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu, ķermenis ovāls vai apaļš, stipri izliekts, virspuse kaila, dzīvo sēnēs
briežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lucanidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 10-80 mm) kukaiņi, >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem
eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu
sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm
māņīsspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Micropeplidae"), ķermenis šaurs 1,0-2,5 mm garš, satopamas trūdošās augu atliekās, trūdošā koksnē, dzīvnieku ekskrementos un citur, Latvijā maz pētītas, konstatētas 2-3 sugas
skudrvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Monotomidae"), ķermenis neliels, izstiepts, 1,3-3 mm garš, sarkandzeltens līdz brūnmelns, dzīvo gk skudru pūžņos, Latvijā maz pētīta, konstatētas 3 sugas
smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem
spīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Nitidulidae"), neliela, 2-3 milimetrus gara, parasti spīdīga, vabole, \~2600 sugas, daudzas derīgas, jo pārtiek no kaitēkļu kāpuriem, kūniņām un oliņām, Latvijā konstatēts >80 sugu
ezervabole Vaboļu kārtas dzimta ("Noteridae"), kas senāk bija iekļauta airvaboļu dzimtā kā ģints "Noterus", Latvijā konstatētas 2 sugas
māņkoksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Oedemeridae"), 800 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis šaurs, garens, maz hitinizēts, sastopamas gk. uz ziediem; šaurspārņu dzimta
trūdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Orthoperidae syn. Corylophidae"), pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un sēņotnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml., 425 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
asmalis Vaboļu kārtas dzimta ("Ostomidae syn. Peltidae"), plēsīgas vaboles, daudzas iznīcina mizgraužus un to kāpurus, Latvijā konstatētas \~6 sugas
gludvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Phalacridae"), 550 sugas, Eiropā konstatēts 50 sugu, Latvijā - 10 sugu, vaboļu ķermenis stipri izliekts, ovāls, gluds, 1-3 mm garš, kāpuri attīstās ziedpumpuros vai sēklās
ugunsvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pyrochroidae"), 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis plakans, pakaļgalā paplatināts, segspārni sarkani, kāpuri attīstās zem lapkoku mizas, trūdošā koksnē
praulmīļi Vaboļu kārtas dzimta ("Pythidae"), Latvijā konstēta 1 suga ("Pytho depresus"), 7-16 mm garas vaboles ar plakanu, kailu ķermeni, segspārni ar rievām, melni, violeti vai rūsganbrūni, sastopami zem skuju koku mizas, izcirtumos un kokzāģētavās zem baļķiem
vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē
spalvspārnītis Vaboļu kārtas dzimta ("Ptiliidae"), \~600 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, mazākās Latvijas faunas vaboles, ķermenis 0,3-1,2 mm garš, sastopamas dažādās trūdvielām bagātās vietās, pārtiek no sēņu sporām
zaglītis Vaboļu kārtas dzimta ("Ptinidae"), nelielas vaboles (ķermeņa garums - 1,5-5 mm), pārtiek no augu un dzīvnieku izcelsmes barības, bojā ādas, graudu izstrādājumus, drēbes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās
māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās
māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
smailvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scaphidiidae"), >50 ģinšu, >760 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 1-7 mm garš, kails, spīdīgs, zilganmelns vai brūnganmelns, dažām sugām ar oranžiem plankumiem, attīstās trūdošā koksnē, piepēs
skarabejs Vaboļu kārtas dzimta ("Scarabaeidae"), kurā apvienotas vaboles, kam raksturīgi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plāksnīšveida vālīte, tiek iedalīta daudzās apakšdzimtās, >2000 sugu, Latvijā - 90 sugu (neskaitot mūmijvaboles, ko arī dažkārt iekļauj skarabeju dzimtā)
pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
gremzdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Scolytidae syn. Ipidae"); sīkas 2-4 mm garas vabolītes, kas zem koku mizas veido ejas un ir vienas no mežu lielākajiem postītājiem, >5000 sugu, Latvijā konstatētas 58 sugas
karuļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scraptiidae syn. Anaspidae"), \~200 sugu, dažkārt iekļauj smailvēderu dzimtā kā ģinti "Anaspis", Latvijā konstatēta 1 suga
kapračvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silphidae"), plakanas 4-40 mm garas vaboles, pārtiek no beigtiem dzīvniekiem, 350-500 sugu., Latvijā konstatēts \~20 sugu; līķvabole
šaurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silvanidae"), ķermenis šaurs, garens, 2-4,5 mm garš, dzeltens līdz brūnmelns, Latvijā konstatētas 6 sugas
dūņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Spercheidae"), 5 sugas, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga, vaboles ķermenis stipri izliekts, 5-7 mm garš, sastopamas stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu krastos, zem izskalojumiem vai mitrā augsnē
punktvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu
piepjgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Sphindiidae"), maz pētītas vaboles ar melnu vai tumšbrūnu ķermeni 1-2 mm garumā, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga - "Sphindus dubius"
īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta ("Staphylinidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni, \~30000 sugu, Latvijā maz pētīta, iespējams, ka varētu atrast \~400 sugu; šīs dzimtas vaboles
piepjložņi Vaboļu kārtas dzimta ("Tetratomidae"), rūsganbrūnas 3-4 mm garas vaboles ar tumšbrūniem vai melniem segspārniem, Latvijā maz pētītas, konstatēta 1 suga, iespējams, ka ir vēl 1 suga
lēcējvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Throscidae syn. Trixagidae"), 230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, 1,5-5 mm garš, sastopamas gk. mežos vecu koku stumbros un celmos, jūras krastā zem izskalojumiem, pārlidojumu laikā - zālē
mūmijvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Trogidae"), vaboles ar melnu, ovālu, virspusē izliektu ķermeni, ap 5-13 mm garumā; Latvijā konstatētas 2 sugas
māņasmalis Vaboļu kārtas dzimta ("Trogositidae"), Latvijā konstatēta 1 suga
kapucķirmis Vaboļu kārtas dzimta (Bostrychidae"), \~500 sugu, Eiropā konstatēts 30 sugu, Latvijā - 1-2 sugas, vaboļu ķermenis cilindrisks, 4-5 mm garš, attīstība saistīta ar koku mizu
limnichidae Vaboļu kārtas dzimta, kurā daži zinātnieki nodala ģintis "Limnicus" un "Pelochares" no apaļvaboļu dzimtas
graudeņi Vaboļu kārtas dzimta, mazas, veiklas, labi lidojošas vabolītes, izplatītas Eiropā un Amerikā
spalvspārņvabole Vaboļu kārtas dzimta, vismazākās vaboles (0,25-1,2 mm garas), pakaļspārni atgādina putna spalvu; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas
ēnvaboles Vaboļu kārtas ēnmīļu dzimta ("Melandryidae syn. Serropalpidae"), 560 sugu, Latvijā konstatēts 18-20 sugu, tās samērā maz pētītas; vaboļu ķermenis iegarens, 2-16 mm garš, segspārni ar smalkiem matiņiem, bieži spīdīgi
lūksngrauzis Vaboļu kārtas gremzdgraužu dzimtas 2 ģintis ("Tomicus" un "Hylesinus"), sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes, Latvijā konstatētas 2 sugas
aleochara Vaboļu kārtas īsspārņu dzimtas ģints
bledius Vaboļu kārtas īsspārņu dzimtas ģints
dižīsspārnis Vaboļu kārtas īsspārņu dzimtas ģints ("Emus"), Latvijā konstatēta 1 suga
anisotomidae Vaboļu kārtas kailvaboļu dzimtas "Liodidae" nosaukuma sinonīms
līķvabole Vaboļu kārtas kapračvaboļu dzimta ("Silphidae"), kukainis, kas parasti pārtiek no beigtiem dzīvniekiem; visā pasaulē, gk. mērenajā joslā >350 sugu, Latvijā 19 sugu
anaspidae Vaboļu kārtas karuļvaboļu dzimtas "Scraptiidae" nosaukuma sinonīms
stublājgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas 2 ģintis ("Agapanthia" un "Phytoecia")
celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas
dižkoksngrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas grupa
aromia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints
malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas
agapanthia Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas viena no 2 stublājgraužu ģintīm
anobiidae Vaboļu kārtas ķirmju dzimta
anobium Vaboļu kārtas ķirmju dzimtas ģints
spradzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Halticinae"), neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša vabole, kas spēj tālu lēkt, Latvijā konstatēts >110 sugu; zemes blusa
agelastica Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints
kārklgrauzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas ģints ("Phratora")
kapracis Vaboļu kārtas līķvaboļu dzimtas ģints ("Nicrophorus"), pārtiek no kritušiem dzīvniekiem, bieži vien vispirms cenšoties tos ierakt zemē, Latvijā konstatētas 7 sugas
anthicidae Vaboļu kārtas ložņvaboļu dzimta
adalia Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints
anatis Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints
harmonya Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints
semiadalia Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints
subcoccinella Vaboļu kārtas mārīšu dzimtas ģints
blaps Vaboļu kārtas melnuļu dzimtas ģints
kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem
anthribus Vaboļu kārtas platsmeceru dzimtas ģints
platystomos Vaboļu kārtas platsmeceru dzimtas ģints
alleculidae Vaboļu kārtas praulvaboļu dzimta
acanthoscelides Vaboļu kārtas sēklgraužu dzimtas ("Bruchidae") ģints
sīksarainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Cortiarina"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermenis 1,0-1,9 mm garš, iegarens, sastopami zemsegā, zālē, uz sēnēm
sarainīši Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Corticaria"), vaboles ar iegarenu 1,5-3 mm garu brūnu vai melnu ķermeni, dzīvo uz piepēm u. c. sēnēm, pūstošos kokos, skudru pūžņos, Latvijā konstatētas 9 sugas
krokainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Enicmus"), Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu kermenis 1,0-2,2 mm garš, plakans, brūns līdz brūnganmelns, sastopami uz piepēm u. c. sēnēm, putnu ligzdās, kūtīs (uz pūstošām organiskām atliekām)
bambals Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), vaboles ar neveiklu, stipri velvētu ķermeni, Latvijā konstatētas 6 sugas
amphimallon Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints
anomala Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints
dynastes Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints
mēslenis Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Onthophagus"), plaši izplatītas rajonos ar siltu, sausu klimatu, Latvijā konstatētas 6 sugas, no kurām lielākā daļa ir ļoti reti sastopamas
potosia Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas rožvaboļu apakšdzimtas ģints
zvīņvabole Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas rožvaboļu apakšdzimtas ģints ("Hoplia")
plākšņtaustekleņi Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas senāks nosaukums
natiophilus Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints
skrejvabolīte Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Bembidion"), gandrīz 1000 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu, plēsīgas, pārtiek no citiem kukaiņiem, to olām, kāpuriem
laukskrējējs Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Harpalus"), zināms >350 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, 4,5-16 mm garš, sastopamas agrocenozēs, pļavās, mežos
ķīļgalvis Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Notiophilus"), Latvijā konstatētas 8 sugas
apion Vaboļu kārtas smecernieku dzimtas āboliņu smecernieku ģints, kas pēc jaunākās klasifikācijas veido atsevišķu apionu dzimtu
cryptorrhynchus Vaboļu kārtas smecernieku dzimtas ģints
kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas
ziedspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Meligethes"), vaboles ķermenis neliels, ieapaļš, melns vai melnbrūns, dažām sugā ar zaļganu spīdumu, Latvijā konstatēts >30 sugu
piepjspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Pocadius"), Latvijā konstatēta 1 suga
agriotes Vaboļu kārtas sprakšķu dzimtas ģints
ampedus Vaboļu kārtas sprakšķu dzimtas ģints
bitoma Vaboļu kārtas spraugložņu dzimtas ģints
ahasverus Vaboļu kārtas šaurvaboļu dzimtas ģints
apoderus Vaboļu kārtas tinējsmecernieku dzimtas ģints
aderidae Vaboļu kārtas trūdvaboļu dzimta
aderus Vaboļu kārtas trūdvaboļu dzimtas ģints
cigārtinēji Vaboļu kārtas, smecernieku dzimtas apakšdzimta ("Rhynchitinae") ar taisniem galvas taustekļiem un garu tievu smecerveidīgu galvu
aphthona Vaboļu klases lapgraužu dzimtas spradžu apakšdzimtas ģints
koleopterologs Vaboļu pētnieks
Vabulīša Vabulīša ezers - Vabulītis Vietalvas pagastā
Baltažu ezers Vabulītis, ezers Vietalvas pagastā
Stasi Vācu "Staatssicherheitsdienst" (Valsts drošības dienests) -- bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības spēki, Padomju Savienības VDK analogs; StaSi
ajoki Vačoki - tauta Angolā
bačoki Vačoki - tauta Angolā
ciboki Vačoki - tauta Angolā
valveni Vačokvu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Angolas ziemeļaustrumos un vidienē, valoda pieder pie bantu saimes
nodaļa Vada apakšvienība; atsevišķa organizēta cīnītāju (neliela) grupa
Vada Vada ezers - Ruckas ezers Stalbes pagastā
vadnieks Vada komandieris
sprūksts Vada velkamā daļa, ko met ap striķi
Vadaiņa Vadaiņa ezers - Vadainis Zvārtavas pagastā
pārsavadāties Vadājot (iedzīvi), pārcelties (uz citu dzīvesvietu)
ievadāt Vadājot ievilināt (kur iekšā)
ievadāt Vadājot ievingrināt iešanā (piemēram, kastrētu zirgu)
izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas daudzās vai visās vietās)
Waddax Vadakste
Vadakstis Vadakste, Ventas pieteka
Mežupe Vadakstes kreisā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes pagastā, augštece Lietuvā (Miežupis), lejtecē robežupe
Līgotne Vadakstes kreisā satekupe Vītiņu pagastā, garums - 10 km
Bernātu grāvis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā
Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe
Pestīle Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Zaņas pagastā, garums - 9 km
Rīkststrauts Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, garums - 3 km; Rīka strauts
Burbulis Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 4 km; Burbuļstrauts; Burbuļu strauts
Suste Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 17 km, kritums - 13 m; Susta; Šustupīte
Ezere Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novadā, tek caur Svētaiņu un Ķerkliņu ezeru, garums - 64 km, kritums - 63 m; Ezera; Ezerupe
Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna
Dienvidkurzemes zemiene Vadakstes līdzenums, dabas apvidus Viduslatvijas zemienes galējos dienvidrietumos
Waddax Vadakstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
identificēšana Vadāma objekta vai procesa modeļa izveidošana
identifikācija Vadāma objekta vai procesa modeļa izveidošana
handlings Vadāmība (angļu "handling")
paraglaiders Vadāms izpletņveida lidaparāts
dirižabls Vadāms, stūrējams gaisa kuģis; dirižablis
skibobs Vadāms, velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi
algoritmizēšana Vadāmu procesu (domāšanas, ražošanas) matemātisko modeļu izstrādāšana
vedalēt Vadāt
vodot Vadāt
vadināt Vadāt (1)
apvadāt Vadāt apkārt
apvadīt Vadāt apkārt
vazināt Vadāt, likt iet (kur, uz kādu vietu, kam līdzi)
blods Vadātājs
blūds Vadātājs
vadula Vadātājs
vadulis Vadātājs
vaduls Vadātājs
vadāksnis Vadātājs (2)
vadāznis Vadātājs (2)
naģis Vadātājs jeb gars, kas maldina ceļinieku
prozekutors Vadātājs, sūdzētājs
traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem
traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes
eistēle Vadaudu gredzens, kas sastāv no atsevišķiem vadu kūlīšiem
vadāties Vadēties
žultsvadi Vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā; žults izvadceļi
priekšgals Vadībā
rektorāts Vadība (augstākajā mācību iestādē), kuras priekšgalā ir rektors
koleģialitāte Vadība, ko realizē kolēģija (1); attiecīgā vadības forma
rokvadība Vadība, ko veic ar rokām; manuālā vadība
duālvadība Vadība, kurā vadošajai iedarbei ir divējādi uzdevumi: vadības objektu pētīšana un to pārveidošana vajadzīgajā stāvoklī
priekšsēdība Vadība, priekšsēdētāju kopums
vadonība Vadība, vadības realizācija, parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi sabiedrībā
priekšniecība Vadība, vadītāju kopums (iestādē, uzņēmumā)
virsība Vadība, valdība
spice Vadība; vadītājs
MIS Vadības informācijas sistēma (angļu "Managrenent Information System"; WHO MIS)
konsole Vadības pults
rakstatgrieze Vadības rakstzīme, kas kursoram vai printerim dod rīkojumu atgriezties aplūkojamās rindiņas sākumā
rindpadeve Vadības rakstzīme, kas ziņo printerim, ka tam jāpārvietojas uz nākamo rindiņu, neizmainot iepriekšējo kursora vai drukājošās galviņas pozīciju
komanda Vadības signāls, kas iniciē noteiktas operācijas izpildi
sadalītājs Vadības sistēmas ierīce, kas maina enerģijas nesēja (darba šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmas virzienu
menedžments Vadībzinība; prasme, māka vadīt uzņēmumu, kas ietver plānošanu, organizēšanu, personāla veidošanu, stimulēšanu un kontroli
vadule Vadīkla
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas
valdēt Vadīt (iestādi, uzņēmumu, saimniecību u. tml.)
nest Vadīt (kā) plūsmu noteiktā virzienā (piemēram, par vadiem, caurulēm, ūdenstilpju gultnēm)
tiesāt Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus
pilotēt Vadīt (lidaparātu)
kamandavāt Vadīt (piemēram saimniecību); likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot
komandēt Vadīt (piemēram, cilvēku grupu, ražošanas vienību, kādu darbību)
komandēt Vadīt (piemēram, karaspēka vienību, daļu, apakšvienību, militāru objektu)
izvadīt Vadīt (piemēram, saimniecību, uzņēmumu)
novaldīt Vadīt (piemēram, saimniecību), parasti labi, pārdomāti
diriģēt Vadīt (skaņdarba izpildījumu)
trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā
triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā
novadīt Vadīt (transportlīdzekli) un pabeigt vadīt lejā, nost, gar (ko)
dzīt Vadīt (transportlīdzekli), izmantojot maksimālās ātruma iespējas
pilotēt Vadīt (ūdens vai sauszemes transportlīdzekli), parasti sarežģītā braucienā
izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju
vaģīties Vadīt bumbu (sporta spēlē); driblēt
voģīties Vadīt bumbu (sporta spēlē); driblēt
burāt Vadīt buru laivu, jahtu
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko
dalbēt Vadīt laivu ar ķekša palīdzību
kučierēt Vadīt pajūgu
diriģēt Vadīt skaņdarba izpildītājus (lielāku instrumentālo, vokālo, vokāli instrumentālo ansambli)
šoferēt Vadīt spēkratus (parasti automobili)
atvadīt Vadīt šurp
novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (dzīvnieku kā, parasti jājot, braucot)
novadīt Vadīt un pabeigt vadīt (transportlīdzekli kā)
apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (mašīnas, ierīces)
saimniekot Vadīt zemnieku saimniecību, arī veikt darbus tajā
priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku
rocināt Vadīt, glabāt, sargāt
kavēt Vadīt, izmantot (laiku, laikposmu) nelietderīgi; tērēt
mišāt Vadīt, lasīt misi, lai nolādētu ienaidnieku
mišot Vadīt, lasīt misi, lai nolādētu ienaidnieku
menedžēt Vadīt, organizēt
stūrēt Vadīt, parasti ar stūres iekārtu (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā
pārvaldīt Vadīt, pārzināt (kā, piemēram, uzņēmuma, ražošanas nozares) darbību; saimniekojot vadīt, pārzināt (piemēram, saimniecību)
stuidīt Vadīt, sargāt
aizvest Vadīt, virzīt (cilvēka domas, pārdzīvojumus u. tml.) - par psihiskām norisēm
jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā
vedene Vadītāja
kabīne Vadītājam vai pasažieriem iekārtota telpa (parasti transportlīdzeklī)
ceļvedis Vadītājs
vadāklis Vadītājs
wediks Vadītājs
rektors Vadītājs (augstākajā mācību iestādē)
priekšsēdētājs Vadītājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.)
direktors Vadītājs (uzņēmumā, iestādē)
vadonis Vadītājs (valstī, cilvēku grupā u. tml.), parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi
komandieris Vadītājs, priekšnieks
principāls Vadītājs, priekšnieks (uzņēmumā, iestādē); arī (uzņēmuma) īpašnieks
fīreris Vadītājs, rīkotājs
meisters Vadītājs; priekšnieks
konduktance Vadītspēja
vadāmība Vadītspēja
milna Vadmala
pusmila Vadmala, kam viens velku pavediens ir vilnas, otrs - kokvilnas, audi - vilnas
sukna Vadmala, tūks
vadmalnieks Vadmalas audējs
vadmalnīcas Vadmalas bikses
vadmalkārta Vadmalas uzvalks
rukata Vadmalas velšanas aizgādne, gars
leitmotīvs Vadmotīvs
vadna Vadnis (1)
iekšvadnis Vadnis peldlīdzekļa iekšpusē virs priekšvadņa
ūdensšķēlējs Vadņa priekšējā asā šķautne
Baroda Vadodara - pilsēta Indijā, tās nosaukums līdz 1971. g.
hodēgēts Vadonis
phonagogus Vadonis
vadons Vadonis
duče Vadonis - šādā vārdā fašistiskajā Itālijā sauca diktatoru B. Musolīni (1883.-1945. g.)
barvedis Vadonis (kādā cilvēku grupā)
bāka Vadonis darbībai
caudillo Vadonis, barvedis, galva
duks Vadonis, hercogs
dux Vadonis, hercogs
hodēgētika Vadonis, nosacījumu krājums mācību gaitai augstākās skalās
priekšgalnieks Vadonis, priekšnieks, tas, kas atrodas priekšgalā
līderis Vadonis, vadītājs (piemēram, politiskā partijā, arodbiedrībā)
fīrers Vadonis; vadītājs; rīkotājs
hegemonija Vadošā (valsts, šķiras) loma (attiecībā pret citām valstīm, šķirām)
vadotne Vadošā daļa, vadošais elements
karogs Vadošā ideja, kas vieno cilvēkus kopīgā darbībā, vienotā rīcībā
hegemonija Vadošā nozīme; pārākums, pārsvars
priekšpulks Vadošā, apzinīgākā (šķiras, sabiedrības grupas u. tml.) daļa; avangards (2)
virsotne Vadošā, visietekmīgākā (piemēram, sociālās grupas, organizācijas) daļa
koncertmeistars Vadošais (kādas instrumentu grupas) mūziķis simfoniskajā orķestrī
korifejs Vadošais dejotājs (kordebaletā)
Vaitbreds Vadošais izklaides industrijas uzņēmums Lielbritānijā "Witbread"
premjers Vadošais skatuves mākslinieks (teātrī, trupā), kas tēlo galvenās lomas
VSKB Vadošais specializētais konstruktoru birojs
plēnums Vadošās (partijas, valsts, sabiedriskas) organizācijas vēlētas institūcijas kolektīva pilnsapulce
instrukcija Vadošs norādījums (kādai rīcībai, darbībai); priekšraksts
uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vielas
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam)
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
ieturēt Vadot (transporlīdzekli), panākt, ka (virziens, kurss) nemainās; tikt vadītam tā, ka (virziens, kurss) nemainās (par transporlīdzekli)
sagriezt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) izmaina virzienu
virzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā)
novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.)
pievadīt Vadot (transportlīdzekli), pievirzīt (to pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas
pārvadīt Vadot atgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
ievadīt Vadot ievirzīt (kādā vietā, kursā u. tml. transportlīdzekli)
izvadīt Vadot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli)
izvadīt Vadot izvirzīt (transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko)
padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā)
nostādīt Vadot panākt, ka (transportlīdzeklis) ieņem noteiktu stāvokli
novadīt Vadot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pārvadīt Vadot pārvirzīt (transportlīdzekli pāri kam, pār ko)
aizvirzīt Vadot, norādot virzienu, likt doties šai virzienā
vadi Vads
sēklvads Vads (piemēram, sējmašīnai), pa kuru plūst sēklas vai minerālmēsli
vadus Vads 3
gaisa vads Vads gaisa pārvadīšanai
spiedvads Vads, pa ko (kas) tiek virzīts, izmantojot spiedienu
pienvads Vads, pa kuru piens no slaukšanas aparāta nonāk kopējā piena tvertnē
sūcējvads Vads, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā
datu kopne vadu komplekts, kuru lieto paralēlai datu pārsūtīšanai starp datora funkcionālajiem blokiem. Vadu skaitu sauc par datu kopnes platumu. Katrs vads kalpo atsevišķa informācijas bita pārsūtīšanai. Datu kopnes platums parasti ir vienāds ar datorā izmantojamā vārda garumu
dzīslojums Vadu kūlīšu veidojums (lapas plātnē)
bifilārs Vadu tinums no šāda vada, ko izmanto spolēs, pretestību magazinās utt., lai samazinātu to induktivitāti
instalācija Vadu un ierīču kopums (piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā)
direktrisa Vadule, analītiskā ģeometrijā vispārīgi līnija, pret ko pastāvīgi jāatspiežas kādai citai līnijai (veidulei), lai veidotu zināmu virsmu
knablis Vadzis sienā; āķis, drēbju pakaramais
knaģis Vadzis, āķis
knāģeris Vadzis, āķis; knaģis
ķeģis Vadzis, ķīlis
žabēklis Vadzis, puļķis
Vadzola Vadzola ezers - Vadzols Lazdonas pagastā
Vadzolas Vadzolas ezers - Vadzols Lazdonas pagastā
čagi Vadžagi - tauta Tanzānijā
džagi Vadžagi - tauta Tanzānijā
tulku Vadžrajānas budisma rituālajā praksē cilvēks, kas atzīts par kāda garīgā līdera reinkarnāciju
vira-daki Vadžrajānas mitolo;gijā būtnes, kas vienlaikus mīt gan "formas pasaulē" (cilvēku pasaulē), gan "bezveida pasaulē" (dievu un garu pasaulē)
karmakagju Vadžrajānas skola, kagjudpas atzars
dakiņas Vadžrajānas tantriskajā praksē par dakiņu sauc sievieti lamu, kas iesvētīta par vangu
Vadžupīte Vadžupe, Gaujas pieteka
vafeļraksts Vafelēm raksturīgs rūtiņveida vai šūnveida raksts
fifi Vafifi - tauta Tanzānijā
membi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
rungi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
vaņamvangi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
izdoba Vaga
raika Vaga
vāga Vaga
atvaga Vaga ap uzartu lauku
birze Vaga, atstatums starp divām vagām
birzis Vaga, atstatums starp divām vagām
birzs Vaga, atstatums starp divām vagām
aizvaga Vaga, kas atrodas aiz citām vagām un ir dzīta citā virzienā
apzobe Vaga, kas ir palikusi neapstādīta
Vagaduga Vagadugu - Burkinafaso galvaspilsēta
Vogule Vagaļu strauts, Rēzeknes pieteka
vagarība Vagara daba, raksturs, būtība
jātnieks Vagara palīga šķiltera nosaukums dažos Latvijas vēstures avotos
šķilters Vagara palīgs, kas uzraudzīja ļaudis muižas darbos; pagasta vecākā palīgs
vagarene Vagara sieva
vakarvēsums Vagara vēsums
vaģars Vagaris
šķilters Vagars
starasta Vagars
stārasts Vagars
stroža Vagars
vagārs Vagars - galvenais muižas darbu uzraugs
pavaldnieks Vagars, uzraugs; pārvaldnieks
vagasgals Vagas gals
vagmala Vagas mala
nolaidnes Vagas, grāvji ūdens notecei
Vogavoga Vagavaga, pilsēta Austrālijā
pesele Vagīna
peža Vagīna
pezele Vagīna
pezelīte Vagīna
pizda Vagīna
šķirba Vagīna
kolpīts Vaginīts - dzemdes kakla gļotādas iekaisums, ko izraisa patogēnie mikroorganismi
Vaglānu Vaglānu ezers - Vāglānu ezers Kūku pagastā
vagonbūvniecība Vagonbūve
vagonbūvētājs Vagonbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts vagonbūve
trule Vagonete
trulis Vagonete
majdans Vagons
vāģis Vagons
refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas
saldētājvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorvagons
korobočka Vagons ar vienu izeju
cisterna Vagons vai automobilis, uz kura platformas vai šasijas ir uzmontēta šāda tvertne
motorvagons Vagons, kam ir motors
komercapskate Vagonu un vilcienu apskate ar mērķi noskaidrot vagonu derīgumu attiecīgās kravas pārvadāšanai un iespējas nodrošināt kravas saglabātību
kasko Vagonu, cisternu u. c. transportlīdzekļu apdrošināšana
vagāt Vagot
vāgāt Vagot
vāgot Vagot
novagāt Vagot un pabeigt vagot
izvagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu)
novagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu)
izvagot Vagot un pabeigt vagot (stādījumus)
pārvagot Vagot vēlreiz, no jauna
vādžot Vagot, veidot vagas
ezis Vagotājarkls (nezāļu izecēšanai no vagām)
plauža Vagotājs
Lēļa ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
Leļu ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
Lēļu ezers Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
Vagulis Vaguļu ezers Lejasciema pagastā
vagveidīgs Vagveida
vahabisms Vahābisms
vahabītisms Vahābītisms
Jangibazara Vahdata - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
Ordžonikidzeabada Vahdata, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1991. g.
hehi Vahehi - tauta Tanzānijā
vabeni Vahehu tautai tuvu radniecīga etnogrāfiska grupa Tanzānijas austrumos
vapogori Vahehu tautai tuvu radniecīga etnogrāfiska grupa Tanzānijas austrumos
Chenopodium vachelii Vahela balanda
vahtmeistars Vahmistrs
Surhoba Vahšas upes posms Tadžikistānā, starp Muksu un Obihingovas grīvām
vei Vai 1
voi Vai 1(1,3)
voi Vai 2
neba Vai 2; vai tad
vēlag Vai 2(4)
adzi Vai dzirdi?
nāris Vai nu ..., vai
vare Vai redzi?
vait Vai tad?
RUOK? Vai tev viss kārtībā? (angļu "are you OK?"; īsziņās)
RU Vai tu esi ... ? (angļu "are you?"; īsziņās)
vatare Vai tu redzi?
vature Vai tu redzi?
YTLKIN2ME? Vai tu runā ar mani? (angļu "you talking to me?"; īsziņās)
tuģi Vai tu?
vadzinas Vai zini
vazi Vai zini
vaizi Vai zini?
ossia Vai, arī; apzīmē pieļaujamu variantu, parasti atvieglinātu
jebšu Vai, jeb vai
lib Vai; jeb (tas ir)
nag Vai; vai tad; varbūt
naģ Vai; vai tad; varbūt
neģ Vai; vai tad; varbūt
neģi Vai; vai tad; varbūt
velig Vai; vai tad; vēl arī
velik Vai; vai tad; vēl arī
Kaķene Vaibiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagastā
svaipīt Vaibīt, šķobīties
līnija Vaibsti
pants Vaibsti
vaiksti Vaibsti
vaikstiens Vaibsti
ģieda Vaibsti, kustība
ģiedums Vaibsti, kustība
vaibstalnieks Vaibstikis
vaibstaļa Vaibstiķis
šņaibīt Vaibstīt
vaibstot Vaibstīt
vaibstīties Vaibstīt savu seju, tās daļas
vaibīt Vaibstīt, šķobīt
vaikstīt Vaibstīt; izlikties
šaipstīties Vaibstīties
šņaibīties Vaibstīties
svaibīties Vaibstīties
švēplēties Vaibstīties
vaipstīties Vaibstīties
žaikstīties Vaibstīties
žaipstīties Vaibstīties
žnaibīt Vaibstīties
žņaibīt Vaibstīties
vaibstuļoties Vaibstīties (1)
vaikstīties Vaibstīties, viebties
baršķīties Vaibstīties; raudots savilkt seju
izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases)
savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi)
vaiksts Vaibsts
pantomīmists Vaibstu mākslinieks
minauderie Vaibstu spēle, cenšoties patikt, rotāšanās
uztāpaļāt Vaicājot iztaujāt
bilda Vaicājums
vaicājiens Vaicājums
ekspromtvaicājums Vaicājums, ko izmanto kādam atsevišķam vai specifiskam nolūkam
pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, no jauna
tīpenēt Vaicāt, taujāt, prašņāt
Waidau Vaidava
Melderupīte Vaidavas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā; Melderīšu upe
Lauru strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka
Dedestiņu strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Bēteru upīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 9 km, iztek no Bērtiņu ezera; Beķeru strauts; Bēteru strauts; Sušku upe
Melderupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Lūkumieša ezera; Lūkumiešu strauts
Maltaunieku strauts Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā
Melnāpurva grāvis Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā pie Igaunijas robežas
Jašupīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Apes pilsētā
Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts
Ilgāju strauts Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā
Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts
Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts
Salu grāvis Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, iztek no Vītuma ezera
Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts
Waidau Vaidavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
Brežģi Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Bregži" nosaukuma variants
vaidavieši Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Vaidava" iedzīvotāji
veļķieši Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Veļķi" iedzīvotāji
Waidau Vaidavas pagasta bijušais nosaukums
Vaidauskaja Vaidavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
vaidelaiši Vaideloši
vaideļi Vaideloši
vaidelaite Vaidelote
Vecročupe Vaides dīķa notece uz Baltija jūru Kolkas pagastā, Vecroču upe
vaida Vaidēšana, nelaime, posts
vaidāt Vaidēt
novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt
oikāt Vaidēt, stenēt, kunkstēt
rūktoties Vaidēt, žēloties, dusmoties
gaudāt Vaidēt, žēloties, skaļi raudāt
vaidas Vaidi
vaimanas Vaidi
vaidnieki Vaidnieks (1)
aizvaidēt Vaidot iekliegties, ievaidēties
ievaidēties Vaidot ierunāties
izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust
vaidiens Vaids (1)
vaidiens Vaids (2)
vaidiens Vaids (3)
ievaida Vaids (īss)
melīts Vaiga iekaisums
gnatoparalīze Vaiga muskuļu paralīze
maloplastika Vaiga plastiskā operācija
meloplastika Vaiga plastiskā operācija
geniheiloplastika Vaiga un lūpas plastiska
ģeniheiloplastika Vaiga un lūpas plastiska operācija
gnatorāģija Vaiga vai žokļa gļotādas asiņošana
būds Vaigs
veigs Vaigs
žilma Vaigs, acs
favori Vaigu bārda
bakenas Vaigu bārda, bakeni
dobele Vaigu bedrīte
dobteņa Vaigu bedrīte
vaigvaigā Vaigu vaigā
baciņas Vaigubārda
bakas Vaigubārda
bakenbārda Vaigubārda
bakenes Vaigubārda
baki Vaigubārda
vaigbārda Vaigubārda
pakans Vaigubārda; spalvas vai bārda uz vaigiem vai pakaklē vistām vai cilvēkiem
vaigslis Vaikslis
vaigstīt Vaikstīt
vaigstīties Vaikstīties
vaikstēt Vaikstīties
vaigsts Vaiksts
Pētera akmens Vaiķu akmens Vīpes pagastā
Napoleona akmens Vaiķu akmens Vīpes pagastā
vaiļums Vailums 1
ievaimanāties Vaimanājot ierunāties
novaimanāties Vaimanājot noteikt, pateikt
savaimanāt Vaimanājot panākt vēlamo
izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust
piegaust Vaimanājot, gaužoties sasniegt, iegūt
gvaltes Vaimanas
vaimaņas Vaimanas
vaimas Vaimanas
nosaukas Vaimanas, bēdas, skāde, posts
vaidūkas Vaimanas, gaudas
ņauda Vaimanas, kunkstēšana
aimanas Vaimanas, žēlabas
oimanas Vaimanas, žēlabas
ņaugt Vaimanāt
vaimaņāt Vaimanāt
vaimanēt Vaimanāt
vaimanot Vaimanāt
novaimanāt Vaimanāt (visu laikposmu) un pārstāt vaimanāt
gudāt Vaimanāt, dziedāt; žēloties, sūroties, skumt, raudāt
gaudēties Vaimanāt, gausties; modināt žēlumu
tūtot Vaimanāt, raudāt
vaidēties Vaimanāt, stenēt
aimanāt Vaimanāt, žēloties
oimanāt Vaimanāt, žēloties
sažēloties Vaimanāt, žēloties
gaudēt Vaimanāt, žēloties, kaukt
paikstēt Vaimanāt, žēloties, raudāt
gaudot Vaimanāt; arī skaļi raudāt
ņaudētājs Vaimanātājs
nīkšis Vaimanātājs, raudulis, pinkšķis
nīkšķis Vaimanātājs, raudulis, pinkšķis
vaiņa Vaina
raskata Vaina, grūtums, smags darbs
rastaga Vaina, grūtums, smags darbs
kaltība Vaina, noziegums
koronilīns Vainadzīšu indīgs glikozīds
coronilla Vainadzītes
virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1)
galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam)
koronarīts Vainagartēriju iekaisums
koronārskleroze Vainagartēriju skleroze
krancbaļķis Vainagbaļķis; vainagkoks
vaiņagkoks Vainagkoks
ziedlapa Vainaglapa
nadziņš Vainaglapas apakšējā šaurā kātveida daļa
kronītis Vainaglapu kopums ziedam
vainags Vainaglapu kopums ziedam
kronēt Vainagot
nokronēt Vainagot
vainagāt Vainagot
vaiņagot Vainagot
vainakāt Vainagot
vaiņakot Vainagot
apvaiņagot Vainagot, rotāt vainagiem
kronēties Vainagoties
vaiņagoties Vainagoties
nokronoties Vainagoties, izpušķoties
vaiņukots Vainagots
krancis Vainags
kronis Vainags
vaiņags Vainags
vainaks Vainags
vaiņaks Vainags
vaiņugs Vainags
vaiņuks Vainags
vainugs Vainags (1)
vainuks Vainags (1)
kronis Vainags (kokam)
rozainītis Vainags, vainadziņš
sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji
phoronidae Vainagtaustekļaiņi
tentaculata Vainagtaustekļaiņi
kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella")
koronāls Vainagveida
koronoīds Vainagveida
vainagveidīgs Vainagveida
kronis Vainagveida vijums, pinums
Venganga Vainganga - upe Indijā
grēkāzis Vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu
grēkāzis Vainīgais; āzis, kuram izraēļi (3. Mozus, 16) uzlika tautas grēkus un tad izdzina tuksnesī
gainīgs Vainīgs
vainība Vainīgums
vaininīca Vaininiece
vainenieks Vaininieks
vainīgais Vaininieks
grēkdaris Vaininieks, grēcinieks
Wainsel Vainiži
pienāboļi Vainižos reģistrēts ābolu šķirnes nosaukums
vainižnieciski Vainižu izloksnē
Wainsel Vainižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vainižu pagastā
siksnižnieks Vainižu pagasta vidusdaļas iedzīvotājs (starp Valmieras un Cēsu lielceļu)
vaināt Vainot
vaiņāt Vainot
vaiņavāt Vainot
vainēt Vainot
vaiņot Vainot
nogrūst uz citu Vainot citu
apzadzināt Vainot kādu zādzībā
spītars Vaiņaga veids, kas rotāts ar brokātu un visādu krāsu zīlēm vai metāla ripiņām
spīters Vaiņaga veids, kas rotāts ar brokātu un visādu krāsu zīlēm vai metāla ripiņām
dandzis Vaiņags
Wainoden Vaiņode
Wainoden Vaiņodes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
dēselnieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dēsele" iedzīvotāji
sepenieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Sepene" iedzīvotāji
Amboten Vaiņodes novada Embūtes pagasta bijušais nosaukums
plepenieki Vaiņodes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Plepji" iedzīvotāji
ruņenieki Vaiņodes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Ruņas" iedzīvotāji
veldenieki Vaiņodes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Velda" iedzīvotāji
annenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" iedzīvotāji
augustnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" iedzīvotāji
bātenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Bāta" iedzīvotāji
bendeļjāņnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Bendeļjāņi" iedzīvotāji
gulbenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" iedzīvotāji
Gulbena Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" senāks nosaukums
kalnmuižnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji
laņķenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Laņķene" iedzīvotāji
mālkalnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalne" iedzīvotāji
vaiņodnieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Vaiņode" iedzīvotāji
Vaiņodes un Bātas pagasts Vaiņodes pagasta bijušais nosaukums
Vainodenskaja Vaiņodes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Eocypselus rowei Vaiomingā (ASV) atrasta 50 mlj gadu veca putna fosilija, kas varētu būt mūsdienu kolibri un svīru izmiris brālēns
Vaipe Vaipa, Alokstes pieteka
daudzāk Vairāk
daudžāk Vairāk
diktai Vairāk
nezcik Vairāk
piu Vairāk
suitāk Vairāk
vair Vairāk
vairākeņ Vairāk
vairāks Vairāk
izņerbināt Vairāk izrakņāt ēdienu nekā apēst
politēlija Vairāk nekā divi krūtsgali
multivalents Vairāk nekā divu konjugējošu hromosomu asociācija mejozes profāzē
veckuilis Vairāk nekā gadu vecs kuilis; vepris, kurš ir kastrēts jau labu laiku pirms nokaušanas
piegažam Vairāk nekā nepieciešams, pienācīgā veidā, turklāt
izvirzīt Vairāk nekā parasti izveidojies (piemēram, uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām
par daudz Vairāk nekā pieļaujams, pieņemams
par daudz Vairāk nekā vajadzīgs
ziemelīgs Vairāk no ziemeļiem nākošs
lielāpus Vairāk par pusi
visvairāk Vairāk par visu citu; galvenokārt
drīz Vairāk ticami, iespējami; vairāk, labāk
vairēt Vairāk tīkot, iekārot, alkt
dienvidāk Vairāk uz dienvidiem
imitēšana Vairāk vai mazāk apzināta parauga reproducēšana, atdarināšana
bolus Vairāk vai mazāk tīri māli; atkarībā no dzelzs oksīda piemaisījuma krāsa dzeltena līdz brūnai
pārpārēm Vairāk, nekā ir nepieciešams; arī ļoti daudz
liku Vairāk, nekā vajadzīgs; pārpilnam
oršāk Vairāk, spēcīgāk
vairā Vairāk, vairs
aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi apņemt (ap ko, kam apkārt)
aptuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptīt (ar ko)
ietuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt; ieģērbt (parasti pārāk siltā apģērbā)
notuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi notīt (parasti ķermeni, tā daļu); arī biezi saģērbt
vairākkārt Vairākām kārtām, vairākkārtīgi
kopmanta Vairākām vai daudzām personām, kolektīviem u. tml. piederoša manta; arī kopīpašums
enkratīti Vairākas agrīno kristiešu grupas, kas piekopa pārmērīgu askēzi un kam bija herētiska mācība
humiliāti Vairākas askētiskas savienības, kas parādījās Itālijā 12. gs., galveno vērību piegrieza grēku nožēlai un slimnieku kopšanai
krors Vairākās Dienvidaustrumu Āzijas zemēs - vienība lielas rūpiju summas skaitīšanai (1 krors = 10 milj. rūpiju)
vīksna Vairākas gobu ģints ("Ulmus") sugas, vasarzaļi koki ar lielu vainagu, Latvijā brīvā dabā tikai 1 suga
bambuss Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis ("Bambusa", "Fargesia" u. c.), līdz 35 m augsts kokveida augs ar posmainiem, dobiem stiebriem (tropos, subtropos), \~80 sugu
prosaugi Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis; viengadīgi kultūraugi; audzē Āzijā, Amerikā, Āfrikā pārtikai un lopbarībai
vīstoklis Vairākās kārtās satīts, savīstīts veidojums; arī tīstoklis; arī sainis
cūcenes Vairākas kazeņu ģints ("Rubus") sugas, daudzgadīgi krūmi, stumbri stāvi vai ložņājoši ar dzeloņiem
ķēpāji Vairākas kopā salipušas sniegpārslas laikā, kad nāk sniegs kopā ar lietu
garnele Vairākas peldvēžu apakškārtas dzimtas ("Crangodinae, Palaemonidae" u. c.), neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis, \~2000 sugu; krevete
gurali Vairākas poļu etnogrāfiskās grupas, dzīvo kalnu apvidū Polijas dienvidos, saglabājuši dažas dialekta iezīmes, tradicionālās kultūras īpatnības (tautas tērpi un dejas, savdabīgas celtnes)
tužavinas Vairākas ratu sastāvdaļas (balsti, rīkstes, stutes)
bukets Vairākas reizē iededzinātas raķetes
vairākreiz Vairākas reizes
uzdrāztīt Vairākas reizes iesist
vairākkārtīgs Vairākas reizes lielāks
slēdzeļāt Vairākas reizes mēģināt slēgt
slēdzelēt Vairākas reizes mēģināt slēgt
apmutēt Vairākas reizes noskūpstīt
noblankšķināt Vairākas reizes padobji noskanēt (piemēram, ejot pa dubļiem)
milžbruņurupuči Vairākas senas sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas, fitofāgi, oldējēji, vairākums iznīcināti (gaļas un olu ieguves dēļ), saglabājušās tikai 2 sugas
mazdaisms Vairākas senirāņu reliģijas; pastāvēja no 9.-6. gs. p. m. ē. līdz mūsu ērai
klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā
lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā
li Vairākās Tālo Austrumu zemēs garuma mērvienība, svārstās starp mm daļām un 500 m
tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi
pirazoloni Vairākās tautomerās formās sastopami savienojumi, ko iegūst kondensējot acētetiķesteri ar arilhidrazīniem
daudzkur Vairākās vai daudzās vietās
bāna Vairākas viena otrai tuvu novietotas labības gubas (uz lauka)
bāne Vairākas viena otrai tuvu novietotas labības gubas (uz lauka)
aviogrupa Vairākas viena veida vai vairāku veidu aviācijas apakšvienības, daļas vai vienības, kas uz laiku apvienotas vecākā aviācijas priekšnieka vadībā noteikta kaujas uzdevuma izpildei
atspraudīt Vairākās vietās vai vairākkārt, arī pavirši atspraust
apkraustalēt Vairākās vietās, parasti nekārtīgi, kraujot, aizņemt, piepildīt (platību)
hormospora Vairākas zilaļģes sporas, kas ietvertas kopējā biezā apvalkā
polikorija Vairākas zīlītes acī
zebra Vairākas zirgu ģints sugas, savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšam svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu
kaļķaļģes Vairākas, dažādām grupām piederīgas aļģes, kam šūnu apvalki satur no ūdens šķīduma ņemtu kaļķi, vai arī tas pārklāj aļģi no virsas
korāļapstrādājums Vairākbalsīga kompozīcija, kuras pamatā kāda korāļa melodija, kas vai nu brīvi citu balsu apvīta, vai arī imitēta
dubultķērieni Vairākbalsīga spēle uz viena un tā paša stīgu instrumenta
končertato Vairākbalsīgas kompozīcijas atskaņotāju solistu sastāvs 17. gs. sākumā
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma
vairākbalsu Vairākbalsīgs (1)
vairākbalsu Vairākbalsīgs (2)
kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā
pasaknis Vairākdaļīga dokumenta (čeka, kvīts, biļetes u. tml.) daļa, kas paliek šī dokumenta izdevējam
disjunktīvs spriedums vairākdaļīgs (salikts) spriedums, kura atsevišķās daļas savstarpēji saista propozicionālā saitiņa, kuras funkcija atbilst šķiramā saikļa "vai" vai "vai nu..., vai" jēgai (piem., "Vai nu drīzumā uzlīs lietus, vai būs neraža")
mesa Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - katoļu liturģijas mūzikas daļa
rekviēms Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - šādas mises mūzikas daļa
vedējsekotājsistēma Vairākdatoru sistēma, kurā viens no datoriem izpilda vedējdatora funkcijas
rallijreids Vairākdienu rallijs, kur dalībniekiem jāveic liela attāluma ātrumposmi un terminēti pārbraucieni
neitrālpunkts Vairākfāžu elektroiekārtu (transformatoru, ģeneratoru, elektrodzinēju u. tml.) zvaigznē savienoto tinumu kopīgais punkts
vairākēji Vairāki
vairāk Vairāki (1)
līdzaizbildņi Vairāki aizbildņi, kuriem katram uzticēts pilnīgi atsevišķs darbības novads vai arī to atbildība ir solidāra
palagzdenes Vairāki augi, kas parasti sastopami zem lazdām (vizbulīši, pipariņi)
kagals Vairāki cilvēki, dzīvnieki, kas atrodas tuvu cits pie cita
grupējums Vairāki cilvēki, ko apvieno kopīgi mērķi, centieni
neolamarkisms Vairāki evolūcijas mācības virzieni, kas attīsta Lamarka teorijas atzinumus vai arī šo teoriju izkropļo; pamatvirzieni: mehanolamarkisms un psiholamarkisms
poligēni Vairāki gēni, kas organisma attīstību ietekmē vienā aspektā
sunīši Vairāki kociņi pie nītīm, audeklu aužot
gleins Vairāki kopā sasieti baļķi plostā
gleinis Vairāki kopā sasieti baļķi plostā; plene (1)
bunte Vairāki kopā sasieti skali
kopkreditori Vairāki kreditori, no kuriem var prasīt visu priekšmetu
hipermastija Vairāki krūšu dziedzeri, kas nereti novērojami vienam cilvēkam
līdzlegātāri Vairāki mantinieki, kam par labu mantojuma atstājējs devis legātu 2
kopparādnieki Vairāki parādnieki, no kuriem katram ir pienākums visu izpildīt
antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
čams Vairāki rieksti kopā (ja mazs, tad čamulis); čemurs
termokolona Vairāki viens aiz otra pieslēgti termoelementi
konvolūts Vairāki viens no otra neatkarīgi izdoti iespieddarbi vienā iesējumā
iesvaidīt Vairākiem paņēmieniem (nekārtīgi) iesviest (kur iekšā)
vairākkrāsains Vairākkrāsu
polihromija Vairākkrāsu iespiedums
rokraksts Vairākos eksemplāros ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam), kam piemita grāmatas funkcijas un ārējās pazīmes
brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu
apbāzalēt Vairākos paņēmienos apbāzt visapkārt
apbāzelēt Vairākos paņēmienos apbāzt visapkārt
aizvārstīt Vairākos paņēmienos ievērt (diegu, dziju), lai veidotu rakstu, sapītu u. tml.
aizvadāt Vairākos paņēmienos vedot, aizgādāt (kur, uz kurieni)
vairākējādi Vairākos veidos, vairāku veidu
apvēršana Vairākpakāpju apstrādes process, kura beigu posmā materiāla emulsijā rodas pozitīvais attēls
kollēģija Vairākpersonīga institūcija valsts, pašvaldību vai baznīcas organizācijā
vairākkārt Vairākreiz; atkārtoti
iekštituls Vairāksējumu grāmatās bez ārējā vispārējā titula otrs iekšējais tituls
izsolīt Vairāksolīšanā pārdot (ko); pakļaut izsolei, vairāksolīšanai
vairāksolījums Vairāksolīšanas process, rezultāts
blokmāja Vairākstāvu dzīvojamā māja ar atkārtoti sarindotām dzīvokļu sekcijām
bajonete Vairākšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis
obelisks Vairākšķautņu stabs (parasti piemineklis), kam augšdaļa ir tievāka par pamatni un kas beidzas ar piramidālu smaili
kinoalmanahs Vairāku (parasti pēc temata, žanra tuvu) īsmetrāžas filmu apvienojums pilnmetrāžas filmā
vilciens Vairāku (piemēram, trolejbusa) vagonu sakabes, kuras velk vilcējs vai motorvagons
ģenerālabats Vairāku abatiju savienību (kongregācijas) vai pat vesela mūku ordeņa priekšnieks
kopieslodzījums Vairāku apcietinātu vai notiesātu personu turēšana kopējās telpās
kopapdrošināšana Vairāku apdrošinātāju vienošanās apdrošināt vienu un to pašu apdrošināšanas objektu viena apdrošināšanas līguma ietvaros
Mesto Vairāku apdzīvoto vietu nosaukuma sastāvdaļa slāvu valodās
Mjasto Vairāku apdzīvoto vietu nosaukuma sastāvdaļa slāvu valodās
sindroma Vairāku apstākļu sagadīšanās
sinanastomoze Vairāku asinsvadu anastomoze
poliangīts Vairāku asinsvadu vai limfvadu iekaisums
mīklenes Vairāku augļu un to augu nosaukumi: lācenāji, morus sugas, meža korintes, buburene; dažos apvidos arī blusenes un vistenes
krēsliņš Vairāku augu sugu nosaukumu sastāvdaļa
pauts Vairāku augu sugu, ar attiecīga veida ziedu formu, nosaukums
polonīms Vairāku autoru sarakstīts darbs
blastomatoze Vairāku blastomu veidošanās
žuburs Vairāku ceļu, upes gultņu, alu u. tml. kopums, kas parasti sākas vienā un tai pašā vietā
iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās, arī viesības ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus
politendinits Vairāku cīpslu iekaisums
politendinīts Vairāku cīpslu iekaisums
politendinobursīts Vairāku cīpslu un buršu iekaisums
klaščiņa Vairāku dalībnieku kopīgi organizētas viesības
kopsaucējs Vairāku daļskaitļu kopīgais saucējs
rokspiešana Vairāku datu apstrādes iekārtu darbības sinhronizācijas procedūra, kuras rezultātā iegūst apstiprinājumu, ka starp šīm iekārtām nodibināti vai pārtraukti sakari
poliķīmijterapija Vairāku dažādu ķīmijterapeitisku līdzekļu vienlaikus lietošana
krūmroze Vairāku dekoratīvu rožu šķirņu kopējs nosaukums
debesskrāpis Vairāku desmitu stāvu augstceltne
bloks Vairāku detaļu vai elementu apvienojums vienā sistēmā
safari Vairāku dienu ilgs ceļojums, pārgājiens pa kādu Āfrikas apvidu (parasti medību nolūkā)
dievs Vairāku dievu kultā - viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā)
poliekrāns Vairāku ekrānu sistēma vai viens ekrāns savstarpēji saistītu filmas fragmentu vienlaicīgai demonstrēšanai
pluridiskrinija Vairāku endokrīno dziedzeru funkcijas traucējums
pluridiskrīnija Vairāku endokrīno dziedzeru funkcijas traucējums
Zelta globuss vairāku festivālu (piemēram, Karlovi Varu kinofestivāla) un asociāciju (piemēram, Holivudas Ārzemju preses asociācijas) piešķirtā galvenā balva
freons Vairāku fluoru saturošu ogļūdeņražu apzīmējums (sākotnēji preču zīme), izmanto par aukstuma aģentu ledusskapjos un saldētavās un kā aktīvo (izsmidzinošo) līdzekli aerosolu flakonos; izplūstot atmosfērā, freons veicina ozona slāņa noārdīšanos
dietilparanitrofeniltiofosfāts Vairāku fosfororganisko preparātu, akaricīdu un insekticīdu (piemēram, tiofosa) iedarbīgā viela - (C2H5O)2PSOC6H4NO2
salezieši Vairāku Fransua de Sala vārdā dibinātu kongregāciju (1) locekļi
guzs Vairāku furunkulu saplūdums
polisinusīts Vairāku gaisu saturošo sinusu vienlaicīgs iekaisums
poligēnija Vairāku gēnu kombinācija, kas nosaka kādu multifaktoriālās iedzimtības fenotipa pazīmi
polimorfisms Vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā
sindroma Vairāku kaišu parādīšanās vienam slimniekam
flote Vairāku kara kuģu vienību (piemēram, eskadru) apvienojums
tvists Vairāku kārtu kokvilnas dzija; arī šādas dzijas audums
kongregācija Vairāku klosteru apvienība ar noteiktu vadību
sprādzienkļūda Vairāku kļūdainu blakussimbolu secība pārraidāmo datu masīvā
savienošana Vairāku komandu vienlaicīga izpilde atsevišķos procesora blokos
ripors Vairāku komponentu maisījums siltumizolācijas kārtas izveidošanai, logu bloku un paneļu šuvju hermetizēšanai
eka-elementi Vairāku ķīmisko elementu nosaukumi, ko Mendeļejevs uzņēma savā ķīmisko elementu periodiskā sistēmā, iekams paši šie elementi vēl bij atrasti
forele Vairāku lašu dzimtas saldūdens zivju sugu un šķirņu nosaukums
neomicīns Vairāku līdzīgu antibiotiku maisījums, iegūts no "Streptomyces fradiae" kultūrām; aktīvs pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
antante Vairāku lielvalstu nolīgums un bloks; visvairāk pazīstama ir Lielbritānijas, Francijas un Krievijas Antante (Trejsabiedrība), kas izveidojās 1904.-1907. g. un 1. pasaules karā cīnījās pret Vāciju un tās sabiedrotajiem
poliadenīts Vairāku limfmezglu iekaisums
ieži Vairāku minerālu, retāk viena minerāla sakopojumi, kas atrodas Zemes vai cita debess ķermeņa garozā kā patstāvīgs masīvs
fascikulācija Vairāku muskuļa šķiedru spontāna kontrakcija, kuras inervē kopīgs motoriskais nervs
orhēstrs Vairāku mūzikas instrumentu sakopojums kopējai spēlei
neironīts Vairāku neironu iekaisums
apslāga Vairāku nelaimes gadījumu sakritība
multivalence Vairāku nozīmju vai vērtību koeksistence
relācija Vairāku objektu saistības izpausme, kas attēlo tiem kopīgi piemītošo
augu ziloņkauls Vairāku palmu ģinšu sēklu endosperms, ko izmanto ziloņkaula imitācijai (gatavo pogas, rotaslietas)
polimetrija Vairāku pantmēru apvienojums daiļdarbā
kvarks Vairāku paveidu daļiņas, no kādām sastāv elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā
līdzautorība Vairāku personu līdzdalība zinātniska, literāra, mākslas vai muzikāla darba radīšanā
polilogs Vairāku personu saruna - runas forma, kurā visi sarunas dalībnieki ir vienādi aktīvi, periodiski nonākot adresanta, adresāta vai vērotāja lomā
fotoplāns Vairāku pielāgotā mērogā samontētu aerofotogrāfiju kopums, kas izlabots, pārbaudīts un piesaistīts zemes orientieriem, lai precīzi attēlotu attālumu un virzienu
Velkopolska Vairāku Polijas pilsētu nosaukuma sastāvdaļa
remorkaža Vairāku prāmju vai plostu savienošana un pārvadāšana ar velkoni
kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju
nafazolīns Vairāku pretiesnu līdzekļu aktīvā viela
loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju
putvista Vairāku pūču sugu nosaukums tautā
polipleirodiafragmotomija Vairāku ribu rezekcija un diafragmas pārgriešana, lai piekļūtu aknu augšējai virsmai
sleja Vairāku rindu kopums (sējai vai stādīšanai)
poliptihs Vairāku saturā saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm
pakete Vairāku savstarpēji saistītu likumdošanas aktu, normatīvu dokumentu, arī priekšlikumu kopums
Amenemhets Vairāku Senās Ēģiptes faraonu vārds
Amenhoteps Vairāku Senās Ēģiptes faraonu, kā arī dažu citu augstdzimušu personu vārds
krimala Vairāku sēņu nosaukums
krimilži Vairāku sēņu nosaukums
polisinovīts Vairāku sinoviālo apvalku iekaisums
harmonija Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības
polihondrīts Vairāku skrimšļu iekaisums
polispermija Vairāku spermatozoīdu vai spermiju iekļūšana olšūnā apaugļošanās brīdī
Garezers Vairāku šauru (līdz 0,2 km platu) ezeru virkne 3,5 km garumā, 4,3 m vjl., Rīgas līča piekrastes kāpu aizmugurē starp Lilastes ezera noteku un Gaujas grīvu, Ādažu novada Carnikavas pagastā
orda Vairāku tirku un mongoļu cilšu apvienība, ko vadīja hans; arī hana mītne
konsolidācija Vairāku tūrisma uzņēmumu kopēja sadarbība, lai izveidotu ceļojuma grupu ar nepieciešamo dalībnieku skaitu grupu atlaižu ieguvei
Aa Vairāku upju nosaukumi vācu valodā
kopmetiens Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) metienu summa
koptirāža Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) tirāžu summa
kopapjoms Vairāku vai daudzu (kā) apjomu summa
kopātrums Vairāku vai daudzu (kā) ātrumu summa
kopgarums Vairāku vai daudzu (kā) garumu summa
kopjauda Vairāku vai daudzu (kā) jaudu summa
kopplatība Vairāku vai daudzu (kā) platību summa
kopsvars Vairāku vai daudzu (kā) svaru summa; bruto svars
koptilpums Vairāku vai daudzu (kā) tilpumu summa
kopvērtība Vairāku vai daudzu (kā) vērtību summa
koprezultāts Vairāku vai daudzu (piemēram, sacensību dalībnieku) rezultātu summa, apkopojums
kopautorība Vairāku vai daudzu autoru sadarbība
kopbūve Vairāku vai daudzu celtņu komplekss
kopcikls Vairāku vai daudzu ciklu kopums
kopdarbība Vairāku vai daudzu darbība, sadarbība
koplaiks Vairāku vai daudzu laika sprīžu summa (parasti sporta sacensībās)
kopdevums Vairāku vai daudzu veikta darba produkts, rezultāts
starplīmenis Vairāku valodas līmeņu vienlaicīga īstenošanās valodas sistēmā, kuri nav tieši novērojami, bet ir izsecināmi analizējot valodas lietojumu
logofēts Vairāku valsts un baznīcas amata personu nosaukums Bizantijā
zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums; šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis
apceļojums Vairāku vietu apmeklējums vienā ceļojumā
berberi Vairāku Ziemeļāfrikas tautu grupa - islāmticīgie, gk. zemkopji un pusnomadu vai nomadu lopkopji
blakata Vairāku, cits citam sekojošu sitienu skaņa
tālapkure Vairāku, daudzu objektu apkure no vienas siltumcentrāles
kopmasa Vairāku, vai daudzu (kā) masu summa
dēmons Vairākumā pasaules reliģiju ļauns gars, spēks vai sākotne, kas ir pretējs Augstākajā Dievībā iemiesotajam Absolūtajam Labajam
lielākums Vairākums
mažoritāte Vairākums
vairums Vairākums
majoritāte Vairākums (parasti vēlēšanās)
pluralitāte Vairākums, majoritāte, arī balsu vairākums
majoritāte Vairākumtautība
kūlainis Vairākus gadus nepļauta pļava, ko klāj kūla; ar kūlu un sūnām klāts izcirtums mežā
kulms Vairākus simtus m bieza glūdaini smilšaina slānekļu rinda apakšējā akmeņogļu formācijā
križuklis Vairākzaru dakšas vētīšanai
daudzzilbīgs Vairākzilbīgs
daudzzilbju Vairākzilbju
vairīt Vairēt
vairastība Vairība
mizoponija Vairīšanās no darba
fotaugiafobija Vairīšanās no spilgtas gaismas
bēgulība Vairīšanās, slēpšanās, kautrība, bailība
vaidīt Vairīt
vairāt Vairīt, liegt, novērst
bēgt Vairīties
vairēties Vairīties
vaizīties Vairīties
sargāties Vairīties (ko darīt)
bēgt Vairīties (no cilvēkiem)
slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam
bēgt Vairīties (no kā nepatīkama)
griezt ceļu Vairīties (no kā)
slapstīties Vairīties (no kā), slēpties
dairēties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm)
dairīties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm)
vaidīties Vairīties, sargāties
žilvīties Vairīties, sargāties
bīties Vairīties; nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu)
atventēt Vairkkārt sist pretim
androsace Vairodzene - prīmulu dzimtas ģints
prīmulveida vairodzene Vairodzeņu suga ("Androsace primuloides"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
pentatomidae Vairogblakšu dzimta
dolycoris Vairogblakšu dzimtas ģints
eurydema Vairogblakšu dzimtas ģints
picromerus Vairogblakšu dzimtas ģints
notostraca Vairogčauļi - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta
lepidurus Vairogčauļu apakškārtas ģints
tireoma Vairogdziedzera audzējs, kurā ir koloīds un jods
hipotireoīdisms Vairogdziedzera darbības pamazināšanās
tireoaplāzija Vairogdziedzera defektīva attīstība ar nepietiekamu sekrēciju
jodtireoidisms Vairogdziedzera funkcijas slimīga pastiprināšanās no joda pārmērīgas lietošanas
tireokalcitonīns Vairogdziedzera hormons, kas veicina kalcija saistīšanos audos
tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas, piemēram, regulē organisma vielmaiņu, augšanu, attīstību
tireoidīts Vairogdziedzera iekaisums
atireoidēmija Vairogdziedzera inkrēta trūkums asinīs
peritireoidīts Vairogdziedzera kapsulas iekaisums
atireoze Vairogdziedzera nefunkcionēšana; vairogdziedzera trūkums
tireoidotomija Vairogdziedzera pārgriešana
tireoglobulīns Vairogdziedzera sekretēts, jodu saturošs proteīns
tireopātija Vairogdziedzera slimība
tireoīdektomija Vairogdziedzera vai tā daļas izgriešana
ektireoze Vairogdziedzera vai tā funkcijas trūkums
tireotomija Vairogdziedzera vai vairogskrimšļa pārgriešana
TSH Vairogdziedzeri stimulējošais hormons (angļu "thyroid-stimulating hormone")
hydrocotyle Vairoglapes
Schildburg Vairogmiesta vāciskais nosaukums, 16. gs. apmetne tagadējās Bauskas pilsētas vietā
aspidiaceae Vairogpaparžu dzimta
dryopteridaceae Vairogpaparžu dzimtas "Aspidiaceae" nosaukuma sinonīms
ozolpaparde Vairogpaparžu dzimtas otrs nosaukums
vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
bruņogs Vairogs
scudo Vairogs
šķīda Vairogs
tvarogs Vairogs
testudo Vairogs, kādu senie cilvēki lietoja aplenkumos
aizsargvairogs Vairogs, kas paredzēts drošībai, aizsardzībai
Sct Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Scutum Vairogs, mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs
tireohondrotomija Vairogskrimšļa pārgriešana
cassida Vairogvaboles
vairogveidīgs Vairogveida
vairodziņš Vairogveida sūcējorgāns
savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits, parasti ievērojami, palielinās
aizviesties Vairojoties izplatīties un ieviesties šeit no citurienes
aizviesties Vairojoties izplatīties, sazelt tālāk noteiktā virzienā (par augiem)
savairoties Vairojoties palielināties skaitā, parasti ievērojami (par dzīvniekiem, augiem)
selēšana Vairošana, selekcija
blastoģenēze Vairošanās ar pumpurošanos
repullulācija Vairošanās daloties vai pumpurojoties
meroģenēze Vairošanās drostalojoties
shizoģenēze Vairošanās drostalošanās ceļā
spietot Vairošanās gaitā saimei daloties, grupēties ap māti un pārcelties uz citu mitekli (parasti par mājas bitēm)
oviparija Vairošanās olu dēšanas ceļā
ģenezistāze Vairošanas pārtraukšana, piem., ķīmisku vielu ietekmē
eksogāmija Vairošanās tips, kam gk. raksturīga neradniecisku organismu pārošanās
endogāmija Vairošanās tips, kam gk. raksturīga tuvradniecisku organismu pārošanās
viviparācija Vairošanās veids: ola nobriest dzemdē
propagācija Vairošanās, izplatīšanās
strobilācija Vairošanās, ķermenim segmentējoties zooīdos (zarndobumaiņiem) vai proglotīdos (lenteņiem)
diģenēze Vairošanās, mainoties dzimuma un bezdzimuma paaudzēm
selība Vairošanās; audzelība
blasoģenēze Vairošnās ar pumpurošanos
pieauglēt Vairot
vairomāt Vairot
krāt Vairot (parasti darba, pūļu rezultātā)
krāt Vairot (spēkus), lieki neizšķiežot
vairināt Vairot, pavairot
vaislot Vairot, vairoties
vaišļot Vairot, vairoties
selēties Vairoties
sugoties Vairoties
veist Vairoties
virties Vairoties
plidīties Vairoties (gan par cilvēkiem, gan kukaiņiem un citu dzīvu radību); plidēties
plidēties Vairoties (gan par cilvēkiem, gan kukaiņiem un citu dzīvu radību); plidīties
aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet
pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem)
izvairīties Vairoties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara
izvairīties Vairoties panākt, ka nesastopas (ar kādu); vairoties panākt, ka nenotiek (sastapšanās)
izvairīties Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras
patverties Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā; arī noslēpties
bēgt Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom
mukt Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom
vaisloties Vairoties, radot pēcnācējus (par dzīvniekiem)
slapstīties Vairoties, slēpjoties klaiņot (par dzīvniekiem)
pirināties Vairoties; atgūties, uzkrāt spēkus
vair Vairs
vairam Vairs
vaire Vairs
vairš Vairs
vais Vairs
vairis Vairs - ne
atsacīties Vairs neizpildīt (kādas saistības); paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); atteikties
termija Vairs nelietojama siltuma daudzuma ārpussistēmas mērvienība; 1 th = 4,1855 MJ
atsasacīties Vairs nerūpēties, negādāt par kādu
optom Vairumā; kopā
guļņa Vairums
jegums Vairums
mužurs Vairums
gūrums Vairums, krājums
guliņa Vairums, lielums
lielums Vairums; lielākā daļa
visumpirkums Vairumtirdzniecības iepirkums
lieltirgotava Vairumtirdzniecības uzņēmums, kas iepērk, pārdod un piegādā preces
negociants Vairumtirdzniecības vidutājs, kas vada tirdzniecības lietas, galvenokārt ar citām valstīm
vaisle Vaisla
cūkmāte Vaislas cūka; cūcene
tīršķirne Vaislas dzīvnieku augstākā šķirnības pakāpe, kad abi īpatņa vecāki vairākās paaudzēs pieder vienai un tai pašai šķirnei
kontrolnobarošana Vaislas dzīvnieku pārbaude speciālās stacijās, kur pārbauda pēcnācēju ātraudzību, barības patēriņu produkcijas vienības ražošanai un kautķermeņa kvalitāti
skurba Vaislas laiks
genitālijas Vaislības orgāni
vaisls Vaislīgs
vaikslīgs Vaislīgs, auglīgs
vaislinīca Vaisliniece
vaislenieks Vaislinieks
vaislis Vaislinieks
vaislāties Vaisloties
vaislēties Vaisloties
vaišļoties Vaisloties, vairoties
vaisji Vaišjas - trešā no četrām vārnām Senajā Indijā; pie šīs vārnas piederēja brīvie kopienu ļaudis (tirgotāji, zemkopji, lopkopji)
Polkas ezers Vaišļu ezers Kaunatas pagastā
Baišaliņu ezers Vaišļu ezers Kaunatas pagastā
Vaišlinskas ezers Vaišļu ezers Kaunatas pagastā
Vaithola Vaithols
vaivadija Vaivada (1) pārvaldīta administratīva teritorija; vojevodiste (1)
vaivada Vaivads
dzaivariņi Vaivariņi
ledum Vaivariņi
vaivarītes Vaivariņi
bagani Vaivariņi ("Ledum palustre")
dzaivaraji Vaivariņi ("Ledum")
beguni Vaivariņi (Ledum palustre)
vavars Vaivariņš
vaivarājs Vaivariņu audze
Vaivīte Vaive, Raunas pieteka
Ķauķupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte
Kaķupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, iztek no Slaņķu dīķiem, garums - \~3 km
Krīvupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Krievupīte
Pelnupe Vaives kreisā satekupe
Daukšupīte Vaives labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
Rīdzene Vaives labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
ben Vajadzēt
vaidzēt Vajadzēt
krist Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā)
dasaieties Vajadzēt; būt nepieciešamam
dzela Vajadzība
vajadze Vajadzība
vajaga Vajadzība
podsos Vajadzība pēc smēķiem
nedzela Vajadzība vai nevajadzība; iemesls vai bez iemesla
makte Vajadzība, iegriba
žīģis Vajadzība, iemesls
nots Vajadzība, nepieciešamība
note Vajadzība, nepieciešamība; arī steidzamība, neatliekamība
uzcirtīgs Vajadzības gadījumā rūpīgi sakopts
eventueli Vajadzības gadījumā, varbūt
atsargam Vajadzības gadījumam; krājumam
debitīvs Vajadzības izteiksme - darbības vārda izteiksme, kas norāda uz nepieciešamu, obligāti īstenojamu darbību
ankšu Vajadzīga lieta
pašā (arī tieši) laikā Vajadzīgajā brīdī, momentā
pašā (arī tieši) laikā, arī pašā reizē Vajadzīgajā brīdī, momentā
pašā reizē Vajadzīgajā brīdī, momentā
tieši (arī pašā) laikā Vajadzīgajā brīdī, momentā
vaidzīgs Vajadzīgs
notīgs Vajadzīgs, nepieciešams; arī steidzams, neatliekams
vaig Vajag
vāg Vajaga; vajag
ievaijāt Vajājot iebaidīt
izvajāt Vajājot izklīdināt (cilvēkus)
izvajāt Vajājot izklīdināt, izdzenāt (dzīvniekus)
uzvajāt Vajājot piespiest uzskriet, uzlēkt (kur augšā)
jao Vajao - tauta Malāvijā, Mozambikā un Tanzānijā
pakaļdziņa Vajāšana
vaijāt Vajāt
vājāt Vajāt
nosekot Vajāt, izsekot
prosekutors Vajātājs, apsūdzētājs
pakaļdzinējies Vajātājs, pakaļskrējējs
pakaļdzinējs Vajātājs, pakaļskrējējs
gallinasi Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē
kono Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē
terebendiuli Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē
vu Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē
vakamaļģes Vakame - japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"
kollācija Vakanta baznīcas amata piešķiršana noderīgai personai
brīvs Vakants (par štata vietu)
gaišdien Vakar
vakār Vakar
vakaraizvakar Vakar vai aizvakar
vespere Vakara dievkalpojums
nešpars Vakara dievkalpojums katoļu baznīcā
vespers Vakara dievkalpojums katoļu baznīcā
vakarīnas Vakara ēdienreize
vakarēdiens Vakara ēdiens
aizvakarēties Vakarā kaut kur aizkavēties par ilgu
patalči Vakara saviesīgā daļa, kopā pasēdēšana pēc talkas
pataļķi Vakara saviesīgā daļa, kopā pasēdēšana pēc talkas
vesperis Vakara sprediķis
vakarbrālis Vakara vadītājs (goda amats)
vakarvēsma Vakara vēsma
suareja Vakara viesības (parasti ar dejām); arī vakara sarīkojums, izrāde
bābiņa Vakara zvaigzne
bābīna Vakara zvaigzne
bābiņš Vakara zvaigzne
tuksedo Vakara žakete
vakarainiete Vakaraine
vakareine Vakaraine
vakarene Vakaraine - kāzās vedējmāte
vakarainīša Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte
vakariene Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte
vakarine Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte
vakarīne Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte
vakarīša Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte
vakarnīca Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte
vakarenis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
vakarienis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
vakarinis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
vakartēvs Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
vakarīnis Vakarainis 2
vakarīns Vakarainis 2
sārtne Vakarblāzma
rietablāzma Vakarblāzma - blāzma, kas rodas, saulei rietot; vakara blāzma
vakardiene Vakardiena
aplāgs Vakarēdiens, dievgalds
vakarijs Vakarējs
vakarins Vakarējs
hesperis Vakarenes
strigozella Vakarenīte - krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella")
strigosella Vakarenītes - krustziežu dzimtas ģints
vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana
supretkas Vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka
vakarot Vakarēt
pārvakari Vakari, starp kuriem ir divu diennakšu ilgs laikposms
vaccaria Vakārijas
Spānijas vakārija vakāriju suga ("Vaccaria hispanica")
souper Vakariņas
supē Vakariņas
supper Vakariņas
vakareņas Vakariņas
vakarīnes Vakariņas
vakariņi Vakariņas
vakariņš Vakariņas
naktslaunags Vakariņas (svinīgā atmosfērā)
pusvakariņas Vakariņas, kurās ēd nedaudz viegli sagremojama, ne visai sātīga ēdiena
vakareņāt Vakariņot
vakariņāt Vakariņot
vakariņgalds Vakariņu ēdienreizei servēts galds
naktssakrēsla Vakarkrēsla
lerpis Vakarlēpis
ļerpis Vakarlēpis
vakarlerpis Vakarlēpis
vakarļerpis Vakarlēpis
pļera Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus")
pļergāns Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus")
pļeris Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus")
pļerra Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus")
lēpis Vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
vakarpļeris Vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
lelis Vakarlēpis, lēlis ("Caprimulgus europaeus")
vakarnaktī Vakarnakt
dūlēt Vakaros ilgi neiet gulēt
vakarpaukare Vakarpuse
vakarcēliens Vakarpuse, laiks pēc trijiem pēcpusdienā
vakariene Vakarpuse, pievakare
vokars Vakars
vakurs Vakars (1)
Jāņuvakars Vakars pirms Jāņudienas; Līgovakars
bluķa vakars Vakars pirms Ziemassvētkiem
bluķīšvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi
bluķvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi
fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki
brīvvakars Vakars, kad skolēni nav aizņemti mācībās, izklaidējas, rotaļājas
solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā
vakarstunda Vakars; aptuvens, neilgs laikposms vakarā
vakarene Vakarskola
vakarnieks Vakarskolnieks
vakarvakarā Vakarvakar
vakarvokarā Vakarvakar
dzieša Vakarzvaigzne
vakarspuļģis Vakarzvaigzne
rieteklīts Vakarzvaigzne (Venēra)
rieteklis Vakarzvaigzne, Venera
vakcine Vakcīna
vakcins Vakcīna
pentavakcīna Vakcīna pret piecām dažādām mikrobu sugām
autovakcīna Vakcīna, kas gatavota no baktērijām, kuras izraisījušas saslimšanu tam pašam slimniekam, kura ārstēšanai vakcīna paredzēta
tetravakcīna Vakcīna, kurā ir četri dažādi antigēni
trivakcīna Vakcīna, kurā ir trīs dažādas nedzīvu patogēnu baktēriju (piem., vēdertīfa un A un B paratīfa) ierosinātāju kultūras
ehidnovakcīna Vakcīna, pagatavota no karsētas (līdz 68 grādiem) odžu indes; lieto zirgu imunizācijai, lai iegūtu antiserumu
klavelizācija Vakcinācija ar aitu baku vīrusu; ovinācija
varicelācija Vakcinācija ar vējbaku vīrusu
holerizācija Vakcinācija pret holēru
kalmetizācija Vakcinācija pret tuberkulozi ar BCG vakcīnu (1927)
vakcinācija Vakcīnas ievadīšana (cilvēka vai dzīvnieka) organismā
rinovakcinācija Vakcīnas ievadīšana degunā
endovakcinācija Vakcīnas ievadīšana pa muti
autovakcinācija Vakcīnas ievadīšana tam pašam cilvēkam, no kura mikrobiem tā pagatavota
vakcinoprofilakse Vakcīnas lietošana profilakses nolūkā
divakcīnas Vakcīnas, kuru sastāvā ir divu slimību ierosinātāji, piem., vēdera tīfa un dizentērijas ierosinātāji
skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā
uzpotēt Vakcinēt
vakcinoterapija Vakcīnu lietošana infekcijas slimību ārstēšanā
vakcīnterapija Vakcīnu lietošana infekcijas slimību ārstēšanai
kingi Vakingi - tauta Tanzānijā, arī Zambijā un Malāvijā
safvi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
vaņaķisi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
ndali Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas doienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
vamatengi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas doienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
pasēt Vaktēt, sargāt
dobultiņi Vakuolas - šūnas organoīdi; dažāda lieluma un formas dobumi citoplazmā
vakuolizācija Vakuolu veidošanās
vakuumeļļa Vakuumateriāls, ko izmanto par darbšķidrumu vakuumsūkņos, par ziežmateriālu vakuumsūkņos, kā arī vakuummetros
vakuummateriāli Vakuumiekārtās un vakuumaparātos lietotie materiāli ar zemu piesātinātā tvaika spiedienu darba temperatūrā, iespējami mazu gāzu izdalīšanos vakuumā un mazu gāzcaurlaidību
vakuummanometrs Vakuummetrs - aparāts vakuuma (gāzes retinājuma) mērīšanai; atšķirībā no manometra, kas mērī gāzes spiedienu, vakuummetrs mēri starpību starp atmosfēras spiedienu un retinātās gāzes spiedienu
vakūms Vakuums
vakuumarmatūra Vakuumsistēmas palīgierīču komplekts, kas nodrošina savienojumu spiedienizturību un spiediena maiņas ierīces, kā krāni, aizvari, blīves u. c.
vakuumtehniķis Vakuumtehnikas speciālists
forvaks Vakuumvirpuļtipa masas attīrītājs, kas aizvāc piemaisījumus un izvada gaisu no papīrmasas
Valaama Valaama salas - atrodas Lādogas ezera ziemeļrietumu daļā, Krievijas Karēlijas Republikā, >50 salu (lielākā - Valaama sala), platība - 36 kvadrātkilometri, augstums - līdz 70 m
valaknieks Valacnieks
pogone Valahu laukuma mērs = 144 parščinas = 49,895 āri = 1,344 pūrvietas
Wallaten Valātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
valacis Valbacis
valbīties Valbīt acis; bolīties (2)
zvalbīt Valbīt, bolīt
žvalbstīt Valbīt, bolīt
bozties Valbīties, ja cilvēkam ir liela fiziska piepūle (par acīm)
izvalbīt Valbot izgrozīt, sagriezt (acis)
savalbīt Valbot sagriezt (acis)
ievalcēt Valcējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, caurumus, pacēlumus)
aizvalcēt Valcējot noslēgt
izvalcēt Valcējot pilnīgi apstrādāt
vaļci Valči (dzirnavās)
valdātans Valdāms
vērzelīgs Valdāms, paklausīgs
Waldeck Valdeķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Sassmacken Valdemārpils
Valdžene Valdemārpils
Sasmaka Valdemārpils nosaukums līdz 1926. g.
valdieši Valdensi
Waldegalen Valdgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
valdīšana Valdība
bundesrāts Valdība Šveicē
kabinets Valdība, augstākā pārvaldes institūcija
mazākumvaldība Valdība, kas pārstāv parlamenta mazākumu
starpvaldība Valdība, kas uz neilgu laiku pārņēmusi valsts varu; arī laika sprīdis, kurā šāda valdība valda
ordenis Valdības apbalvojums par sevišķiem nopelniem
kanclers Valdības galva Vācijā
PNA Valdības informācijas aģentūra (Irānā; angļu Pars News Agencv)
senāts Valdības institūcija (Krievijā no 1711. gada līdz 1917. gadam), kas uzraudzīja valsts aparāta darbību un veica augstākās tiesas funkcijas
tranzītkredīts Valdības kredīts, kas ar banku starpniecību tiek piešķirts uzņēmējiem konkrētu mērķu īstenošanai un kas netiek iekļauts bankas aktīvos, pret kuriem tiek vērsti kreditoru prasījumi bankas likvidācijas vai bankrota gadījumā
ministrs Valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām
kontrasignatūra Valdības vadītāja vai atsevišķa ministra paraksts blakus valsts galvas parakstam uz viņa izdotā akta
premjerministrs Valdības vadītājs, valdības galva, ministru kabineta vadītājs, premjers, ministru prezidents
sodekspedīcija Valdības vai okupācijas varas norīkotas karaspēka daļas iekšējo nemieru apspiešanai ar ieročiem vai citiem terora līdzekļiem (kāršanu, pēršanu, deportēšanu, dedzināšanu)
Valdiera ezers Valdieris, ezers Drustu pagastā
valdniecība Valdījums
valdenīca Valdinīca
valdnīca Valdinīca
valdībnieks Valdiniesks
Vadžu ezers Valdis, ezers Ērģemes pagastā
Valža ezers Valdis, ezers Ērģemes pagastā
Valžezers Valdis, ezers Ērģemes pagastā, Turnas
autarchija Valdīšana par sevi; valsts, kas pastāv no pašražotā un savām izejvielām
protektorāts Valdīšanas forma Anglijā 1653.-1659. g., kad visa vara bija lordam protektoram
monokrātija Valdīšanas forma, kad valsts priekšgalā ir viena persona
kungot Valdīt
turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi)
izredzināt Valdīt, pareģot
vaļāt Valdīt, pievārēt, saturēt
vaļot Valdīt, pievārēt, saturēt
valdmeisters Valdmeistars
karaliene Valdniece (dažās valstīs); šīs valdnieces tituls
cariene Valdniece (Krievijā); šīs valdnieces tituls
porfira Valdniecības simbols, gods, vara
porfirogenets Valdnieka dēls, kas dzimis tēva valdīšanas laikā
princese Valdnieka dinastijas locekle, kas neieņem troni; šādas dinastijas locekles tituls
troņmantnieks Valdnieka dinastijas loceklis, kam ir tiesības mantot varu
princis Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni; šāda dinastijas locekļa tituls
sustentacija Valdnieka dzimtas locekļu uzturēšana
galms Valdnieka dzīvesvieta; dižciltīgu cilvēku grupa, kas dzīvo šādā vietā
palatīns Valdnieka galma, arī valsts ierēdnis viduslaikos
tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā)
štathalters Valdnieka iecelts vietvaldis Nīderlandes vēsturiskajā novadā 14.-18. gs., Austrijas impērijai (no 1867. g. Austroungārija) pakļautajās zemēs 16. gs. -1918. g.
diadēms Valdnieka kronis; galvas rota vainaga veidā ar dārgakmeņiem
regālija Valdnieka monopoltiesības uz noteiktiem ienākumiem (piemēram, no monētu kalšanas, tirgus nodevām, raktuvju ekspluatācijas)
mirza Valdnieka nama locekļu un vispār aristokrātijas tituls (dažām austrumu tautām); liekams aiz vārda
maliks Valdnieka nosaukums vairākās Austrumu zemēs; arī viens no Allāha epitetiem
parišads Valdnieka padomnieku, augstmaņu sapulce Senajā Indijā
šerīfs Valdnieka tituls (Marokā); persona, kam ir šāds tituls
kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki
abhišekā Valdnieka vai priestera ceremoniāla apslacīšana, ieceļot viņu amatā
valdenieks Valdnieks
valdībnieks Valdnieks
valdonis Valdnieks
maharādža Valdnieks (Indijā); šī valdnieka tituls
kungs Valdnieks (piemēram, karalis), kam ir vienpersonīga vara
faraons Valdnieks (senajā Ēģiptē)
tirāns Valdnieks tirānijā (1)
tirāns Valdnieks tirānijā (2)
varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1)
Nuds Valdnieks velsiešu mitoloģijā, radniecīgs ar romiešu Marsu, ko ķelti pielūdza kā aizsardzības dievu
patvaldnieks Valdnieks, kam ir neierobežota vara
vienvaldnieks Valdnieks, kam ir vienpersoniska vara (valstī, organizācijā)
potentāts Valdnieks, kronēta persona; augstmanis
archonts Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona Senajā Grieķijā
arhonti Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona sengrieķu polisās
tēvs Valdnieks; diktators
Seleikīdi Valdnieku dinastija (312.-64. p. m. ē.), kuru valsts izveidojās pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukuma
Hērodi Valdnieku dzimta Palestīnā romiešu laikos
valdniekgājums Valdnieku dzimta, kārta; šīs dzimtas, kārtas piederīgie
insignijas Valdnieku vai priesteru augstākās varas simboli (kronis, scepteris, zelta diadēma, ziloņkaula krēsls, tiāra, mitra, zizlis u. tml.)
ekomānija Valdonīga un augstprātīga izturēšanās pret ģimenes locekļiem, bet pazemība pret tiem, kam ir vara
diktatorisks Valdonīgs
uzkundzīgs Valdonīgs
autokrāts Valdonīgs, diktatorisks cilvēks, kas necieš iebildumus
valdons Valdonis
Valdorfs Valdorfa skola - valdorfskola
šteinerskola Valdorfskola - mācību iestāde, kas balstās uz Rūdolfa Šteinera pedagoģisko filozofiju
gerontokrātija Valdošās aprindas, valdība, kurā ir ļoti daudz gados vecu cilvēku
establišments Valdošās aprindas; institucionālā, profesionālā un politiskā elite, kas kopīgi simbolizē valsts varu un pastāvošo iekārtu; iedibinātā kārtība; isteblišments
emīrs Valdošās personas, arī valdošās dzimtas piederīgā tituls (dažās musulmaņu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā - feoda īpašnieks; senjors, muižnieks, dzimtkungs
isteblišments Valdošās, oficiālās aprindas; valdošā elite
gars Valdošie uzskati, tendences (attiecīgajā laikā, laika posmā)
dominējošs Valdošs, piem., kreisā smadzeņu puslode, kas kontrolē labās rokas kustības labročiem un motorisko runas centru; dominantais gēns alēļu pārī
novaldīt Valdot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) izturas noteiktā, vēlamā veidā
pārvaldīt Valdot (kādā teritorijā), pakļaut (to) savai varai (piemēram, par monarhu)
Valdšūta-Tīngene Valdshūte-Tīngene - pilsēta Vācijā
waldsteinia Valdšteinijas
valdzenieks Valdzenis 1
fascinācija Valdzinājums, burvība; apburtība, apmātība
novaldzināt Valdzināt, apburt
apvaldzināt Valdzināt, iepīt
hetēra Valdzinoša sieviete ar izlaidīgu dzīves veidu
apburošs Valdzinošs, burvīgs
poēzija Valdzinošs, pievilcīgs skaistums
kalpeni Valdziņi
cilpiņa Valdziņš
valdzenis Valdziņš (2)
pamatvaldziņš Valdziņš, ko veido adījuma sākumā
Vaļeha Valeiho, pilsēta ASV, Kalifornijā
vērtība Valence (1)
valēra Valērs
Wohlfahrt Valfārtes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
pavaldzē Valgā, pie valga
Galupīte Valgale, Abavas pieteka
Jānīšgrāvis Valgale, Abavas pieteka
Abavciems Valgale, apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Abavas pagastā
Valgales muiža Valgales ciema agrākais nosaukums
Milzava Valgales kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - \~4 km
Walgalen Valgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
Valgals muiža Valgales muižas nosaukuma variants
valgns Valgans
velgans Valgans
vingrs Valgans, drēgns
velganums Valganums
valgmājs Valgme
velgme Valgme
velga Valgme; arī ūdens (ūdenstilpē)
valgāt Valgot 1(1)
dzeika Valgs
ricugs Valgs
špags Valgs
strūga Valgs
velgs Valgs
valga Valgs 1
valgans Valgs 2
valdzenis Valgs ar ko piesien sīklopus; valgs govij ap kaklu
žnaulis Valgs cūkas purna saspiešanai
metaklis Valgs, ar ko piejūdz arklu vai ecēšas pie sakām; meteklis
piegriezenis Valgs, ar ko piestiprina (ragavu) ilksi pie mietnes
savarga Valgs, kas savieno ilkšu galus ar ratu priekšasīm
miemurs Valgs, kas savieno ratu priekšējās ass un ilkss galus
vanga Valgs, saite; važas, spīles
šeima Valgs, tauva
šeime Valgs, tauva
šeims Valgs, tauva
valks Valgs, velgans, trekns
režģe Valgu pinums siena nešanai
režģene Valgu pinums siena nešanai
režģine Valgu pinums siena nešanai
sliepslenderis Valgu vijējs
Valgums Valguma ezers Smārdes pagastā
velgums Valgums
valgundnieki Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Valgunde" iedzīvotāji
valguntnieki Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Valgunde" iedzīvotāji
Valgundes novads Valgundes pagasta nosaukums 2006.-2009. g., Jelgavas rajona sastāvā
valgundieši valgundnieki - Valgundes pagasta apdzīvotās vietas “Valgunde” iedzīvotāji
Wolgund Valguntes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Valgundes pagastā
valiņš Valiņu mala - auduma ārējā gareniskā mala
valzivs Valis (2)
Ērmihājfalva Valja lui Mihaja - pilsēta Rumānijā
Vaļadolida Valjadolida, pilsēta Spānijā
Vaļaga Valjaga, upe Peru
Vaļedupara Valjedupara, pilsēta Kolumbijā
Walk Valka
noģīzgāt Valkājot (apģērbu) apbružāt, novalkāt, saplēst
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni tam, ka izspiežas (4)
nomīt Valkājot nodeldēt, nošķiebt (parasti apavu papēžus)
izvalkāt Valkājot nolietot (drēbes, apavus); novalkāt
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu
ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus)
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu)
apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus)
viļgans Valkans
valkns Valkans 1(1)
vijīgs Valkans, arī staipīgs (par masu, piemēram, mīklu)
valcēniešos Valkas apkārtnē
valcēnieši Valkas novada apdzīvotās vietas "Valka" iedzīvotāji
ērģemieši Valkas novada Ērģemes pagastā
ērģemieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Ērģeme" iedzīvotāji
omulieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Omuļi" iedzīvotāji
turnavietis Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" apkārtnē; šajā apdzīvotajā vietā
turnēnieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotāji
turnavietis Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Turnā
Ermesskaja Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ermeshoft Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums vāciski
jaunkārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Jaukārķi" (tagad - "Kārķu" ciema daļa) iedzīvotāji
kārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Kārķi" apkārtnē; Kārķos
kārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Kārķi" iedzīvotāji
Karkeļskaja Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Karkell Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums vāciski
burdzēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Burga" iedzīvotāji
jaunmājēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmāja" iedzīvotāji
liellugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Liellugaži" iedzīvotāji
lipškalnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lipšukalns" iedzīvotāji
lugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži apkārtnē; Lugažos
luguziešos Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži apkārtnē; Lugažos
Vārpa Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" bijušais nosaukums padomju laikā
lugazieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" iedzīvotājs
pedelieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Pedele apkārtnē, teritorijā
pedelieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Pedele" iedzīvotāji
Lugaži Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" bijušais nosaukums padomju laikā
vārpēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji
jaunjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Jaunjērcēni" iedzīvotāji
Kairis Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Kairi" bijušais nosaukums
Lāčupi Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Lācupi" nosaukuma variants
mežmuizieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
mežmuižnieki Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
vecjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vecjērcēni" iedzīvotāji
veckārķēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Veckārķi" iedzīvotāji
vīciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vīciems" iedzīvotāji
vijciemieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Vijciems" iedzīvotāji
Vijcemskaja Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wiezenhof Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums vāciski
birzulieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Birzuļi" iedzīvotāji
Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā
Cirgaļu mežniecība Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" nosaukuma variants
kalnainieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaine" iedzīvotāji
mierkalnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Mierkalns" iedzīvotāji
Kalnaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepi" nosaukums padomju laikā
stepēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepji" iedzīvotāji
zaķēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji
Adsel-Schwarzhof Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums
Svartskaja Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
saulēnieši Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Saule" iedzīvotāji
tomēnieši Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Tomēni" iedzīvotāji
Valkskaja Valkas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Walksche Valkas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Pedele Valkas pilsētas nosaukums dažos 13. gs vēstures avotos
Walco Valkas pilsētas nosaukums dažos 13.-15. gs. vēstures avotos
Valk Valkas pilsētas nosaukums, kas minēts Novgorodas hronikā
volkot Valkāt
danasāt Valkāt (apģērbu, apavus), līdz (tie) pilnīgi nolietojas
vazāt Valkāt (parasti jaunu, labu apģērbu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotā vietā, nepiemērotos apstākļos; lietot (parasti ko labu, vērtīgu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotos apstākļos
noiet Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt
nostaigāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt
novalkāt Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt
lakatāties Valkāt sliktu (vecu) apģērbu
pārvalkāt Valkāt vēlreiz (to pašu)
nest Valkāt, nēsāt
ģickāt Valkāt, plēst (par apaviem)
šļaukt Valkāt, valkājot apbružāt
valkātne Valkata
valkatnis Valkata
valkātnis Valkata
nēsāties Valkāties
plūrēties Valkāties, bružāties
kutot Valkāties, dilt
nesties Valkāties; valkājot kļūt plānākam, cauram
valkātne Valkāts apģērbs
valkātnis Valkāts apģērbs
valkyrja Valkīra
Valledaosta Valle d'Aosta - autonoms reģions Itālijā
Impatiens wallerana Vallera sprigane
Wallhof Valles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
kārklenieki Valles pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji
mežmuižnieki Valles pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
taurkalnieši Valles pagasta apdzīvotās vietas "Taurkalne" iedzīvotāji
tentenieši Valles pagasta apdzīvotās vietas "Tenteni" iedzīvotāji
Wallhof Valles pagasta bijušais nosaukums
Valgofskaja Valles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lavalleta Valleta, Maltas galvaspilsēta
Dryopteris wallichiana Valliha ozolpaparde
pantenieši Vallmieras novada Sēļu pagasta apdzīvotās vietas "Pantene" iedzīvotāji
Valmis Valmiera
Wolmar Valmiera
Šanas biedrība Valmierā 1920. g. radusies neformāla biedrība, kas veicināja visus darbības veidus ar "-šana", pastāvēja līdz 1940. gadam
V11VKV Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskola (raj.)
V5.V Valmieras 5. vidusskola (raj.)
VGK Valmieras gaļas kombināts
VMK Valmieras mēbeļu kombināts (rāj)
Wolmarshof Valmieras muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
Jaunjērcēni Valmieras novada apdzīvotās vietas "Jērcēni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems, bet tagad iekļauta Jērcēnu ciemā
rūjēnieši Valmieras novada apdzīvotās vietas "Rūjiena" iedzīvotāji
zilkalnieši Valmieras novada apdzīvotās vietas "Zilaiskalns" iedzīvotāji
Novoburtņekskaja Valmieras novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jaunburtnieki Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" bijušais nosaukums
bērzainieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji
jaunburtniecieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtnieki" iedzīvotāji
jaunbrengulieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbrenguļi" iedzīvotāji
jaunvālēnieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvāle" iedzīvotāji
dūrieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji
Dūres Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" nosaukuma variants
ēķinieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēķins" iedzīvotāji
Burtnieku vidusskola Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Penči" paralēls nosaukums
pidriķieši Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķis" iedzīvotāji
Pidriķi Valmieras novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķis" nosaukuma variants
daugulieši Valmieras novada Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" iedzīvotāji
Dickeln Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums
Dikeļnskaja Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
ēvelieši Valmieras novada Ēveles pagasta apdzīvotās vietas "Ēvele" apkārtnē; Ēvelē
ēvelieši Valmieras novada Ēveles pagasta apdzīvotās vietas "Ēvele" iedzīvotāji
Eveļskaja Valmieras novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums krieviski
nuķieši Valmieras novada Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Nuķis" iedzīvotāji
jērcēnieši Valmieras novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jērcēni" iedzīvotāji
Jercenskaja Valmieras novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
jērcēnieši Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Jērcēnos
endzelieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" iedzīvotāji
jerieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" iedzīvotāji
olerieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Oleri" iedzīvotāji
jaunmuižnieki Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji
kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kauguri" iedzīvotāji
kļavēnieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji
kļavieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji
kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" (padomju laikā "Kaugurieši") iedzīvotāji
Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
Kaugershof Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums
Kaugerskaja Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums krieviski
dūķerieši Valmieras novada Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dūķeri" iedzīvotāji
Metzkuell Valmieras novada Lodes pagasta bijušais nosaukums
pučurdzieši Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurga" iedzīvotāji
Pučurga Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurgas" nosaukuma variants
promultieši Valmieras novada Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Promulti" iedzīvotāji
piksārietis Valmieras novada Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Piksāri" iedzīvotājs
jaunklidzēnieši Valmieras novada Plāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunklidzis" iedzīvotāji
Planskaja Valmieras novada Plāņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
ābolinieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji
Nuķi Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Nuķis" nosaukuma variants
ramatieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Ramata" iedzīvotāji
bucieši Valmieras novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Buka" iedzīvotāji
Ranzen Valmieras novada Rencēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski
idvieši Valmieras novada Sēļu pagasta apdzīvotās vietas "Idus" iedzīvotāji
apsieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apses" (agrāk - "Apse") iedzīvotāji
jaunatnieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji
jaunkažēnieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkažēni" iedzīvotāji
Kolberg Valmieras novada Skaņkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
dutkēnieši Valmieras novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Dutka" iedzīvotāji
podzēnieši Valmieras novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Podzēni" iedzīvotāji
Gaidēni Valmieras novada Vaidavas pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Baužmala" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
jerieši Valmieras novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" iedzīvotāji
austrumieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji
Austrumi Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" bijušais nosaukums padomju laikā
košķelieši Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" iedzīvotāji
plāterieši Valmieras novada Vilpulkas pagasta apdzīvotās vietas "Plāteri" iedzīvotāji
dālinieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji
Kaija Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" nosaukuma variants
pīlātieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Pīlāti" iedzīvotāji
valmiermuizieši Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Valmiermuiža" iedzīvotāji
Voļmargofskaja Valmieras pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wolmarshofsche Valmieras pagasta bijušais nosaukums vāciski
VPK Valmieras piena kombināts
valmierieši Valmieras pilsētas iedzīvotāji
pārgaujieši Valmieras pilsētas labā krasta mikrorajona "Pārgauja" iedzīvotāji
Pārgauja Valmieras pilsētas mikrorajons Gaujas kreisajā krastā
VRCS Valmieras rajona centrālā slimnīca
VRKN Valmieras rajona kultūras nams
VRPBS Valmieras rajona patērētāju biedrību savienība
VSŠ Valmieras stikla šķiedra
VSŠR Valmieras stikla šķiedras rūpnīca
VUIeR Valmieras ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīca
Viesturene Valmieras Viestura vidusskola
Lokno struktūra Valmieras-Lokno izcilnis
Pleskavas-Valmieras valnis Valmieras-Lokno izcilnis
Bauņu pagasts Valmiers novada Matīšu pagasta bijušais nosaukums, bet neliela daļa bijušā Bauņu pagasta teritorijas nonākusi Bērzaines pagastā
valnis Valna
valns Valna - aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
skanste Valnim līdzīgs (kā) veidojums
skansts Valnim līdzīgs (kā) veidojums
valle Valnis
vallis Valnis
uzmetums Valnis (1)
vāle Valnis (1)
valne Valnis (1)
vale Valnis (piemēram, ap kapsētu, grāvju malās)
valvis Valnis 1
skance Valnis, apcietinājums
skanci Valnis, apcietinājums
aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā)
apvalnis Valnis, uzbērums
valniņa Valnītis (2)
valnis Valnītis (2)
valna Valnītis, mala
Volnanišku ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā
Volnānišķu ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā
Volnjanišku ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā
Volnjanišķu ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā
paugurvalnis Valņveidīga reljefa lielforma ar paugurainu virsmu
lingua Valoda
valodas Valoda
palīgvaloda Valoda (parasti mākslīga), kas var veikt zināmas funkcijas (parasti starptautiskā) saziņas procesā
ļerga Valodā izlaidīgs cilvēks
intonācija Valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē)
bilā Valoda, bilsme
svešvaloda Valoda, kas (kādam) nav dzimtā valoda; valsts līmenī - valoda, kam attiecīgās valsts teritorijā nav valsts valodas statusa
starpniekvaloda Valoda, kas veic sazināšanās funkciju starp tautām ar atšķirīgām valodām
oriģinālvaloda Valoda, kurā ir uzrakstīts (kāda teksta) oriģināls 1(1)
aizguvējvaloda Valoda, kura no citas valodas aizgūst kādu valodas vienību - vārdu, vārdu savienojumu, sintaktisku konstrukciju u. tml.
pamatvaloda Valoda, kurā runā kādas teritorijas pamatiedzīvotāji, valoda, kurā runā kādas teritorijas iedzīvotāju vairākums
lomongo Valoda, kurā runā mongo tauta Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā)
ķinamvezi Valoda, kurā runā ņamvezi (vaņamvezi) tauta un radniecīgās ciltis Tanzānijā, pieder pie bantu saimes austrumu grupas
kiņanturu Valoda, kurā runā vaņaturi tauta un radniecīgās ciltis Tanzānijas vidienē, pieder pie bantu saimes austrumu grupas
kiņika Valoda, kurā runā vaņiki tauta un radniecīgās ciltis Kenijas dienvidaustrumos, pieder pie bantu saimes austrumu grupas
kišambala Valoda, kurā runā vašambali Tanzānijā, pieder pie bantu saimes austrumu grupas
mācībvaloda Valoda, kurā tiek apgūtas zināšanas izglītības sistēmas ietvaros
mērķvaloda Valoda, kurā tiek translēti pirmprogrammas priekšraksti; objektvaloda
cilmvaloda Valoda, kurā varētu būt radies vai ir pirmo reizi konstatēts vārds vai tā sastāvdaļa
mašīnvaloda Valoda, kuru pazīst un kuras komandas izpilda datora centrālais procesors; tajā rakstītām programmām, nav nepieciešama iepriekšēja kompilēšana
starpniekvaloda Valoda, no kuras tiek pārņemti kādas trešās valodas teksti tulkošanai savā valodā vai kuru izmanto, lai veidotu aizguvumus no kādas trešās valodas
avotvaloda Valoda, no kuras tiek tulkots teksts
čivenda Valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, tajā runā bavendi tauta, kas dzīvo Āfrikas dienvidu daļā abos Limpopo vidusteces krastos
kiteke Valoda, pieder pie bantu saimes kongo grupas, runā gk. bateki
kota Valoda, pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, tajā runā bakoti cilšu grupas bavumbi cilts, kas dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos
mēle Valoda, runa; valodas spēja
akcentuācija Valodas akcentu sistēma; akcentēšana
konekcionisms Valodas apguves teorija, kas skaidro valodas un domāšanas attīstību, balstoties uz neironu savienojumiem (konekcijām), kuri, runas elementiem atkārtojoties, rodas galvas smadzenēs
lingvodidaktika Valodas didaktika - valodniecības un pedagoģijas starpnozare, kurā pēta valodas apguves, mācīšanas un mācīšanās procesa teorētiskos pamatus, mērķus, uzdevumus, valodas mācību saturu, valodas mācību principus, pieejas, metodes, metodiskos paņēmienus, kā arī valodas mācību organizācijas formas un valodas mācīšanas un mācīšanās sasniegumu vērtēšanas sistēmu
analoģija Valodas elementa (piemēram, vārda, vārdu savienojuma) veidošana vai maiņa pēc cita elementa parauga
semantēma Valodas elements, kam piemīt patstāvīga nozīme un kas neveic nekādu gramatisku funkciju
lingvokartogrāfija Valodas faktu ģeogrāfiskās izplatības attēlošana ar kartogrāfijas līdzekļiem
politonisms Valodas fonoloģiskās sistēmas īpašība vārdu, vārdu formu, morfēmu diferencēšanā izmantot runas melodiju (intonāciju)
idiotikons Valodas idiotismu vārdnīca
glotoģenēze Valodas izcelšanās
glotogonija Valodas izcelšanās un tās attīstība
suiti Valodas jaucēji, kas savā valodā iejauc citas valodas vārdus
solecisms Valodas kļūda; nepareizs, attiecīgās valodas normām neatbilstošs vārdu savienojums (nosaukums cēlies no Solās - senās Atēnu kolonijas, kur grieķiski runāts visai nepareizi)
gramatizācija Valodas leksiskās sistēmas elementu pāreja gramatiskā sistēmā
gramatizēšanās Valodas leksiskās sistēmas elementu pāreja gramatiskā sistēmā
stils Valodas līdzekļu izmantošanas paņēmienu kopums (piemēram, tekstā, kāda cilvēka runā)
valodas ekspansija Valodas lietojuma robežu vai ietekmes sfēras un sociolingvistisko funkciju paplašināšana (parasti uz citas valodas rēķina)
joma Valodas lietojuma vide (vieta, objekti, dalībnieki), kas nosaka valodas līdzekļu izvēli un lietojumu
atdevums Valodas lietojums, ko valodas apguvējs producēsaņemtā iedevuma apstrādes procesā, atbildot uz jautājumiem, vizuālo vai verbālo informāciju, instrukcijām, norādījumiem u. tml.
valene Valodas mācība; latviešu valoda (mācību priekšmets)
dialektisms Valodas parādība, īpatnība, kas raksturīga kādam dialektam (vai dialektiem)
žargonisms Valodas parādība, īpatnība, parasti vārds, izteiciens, kas raksturīgs kādam žargonam; arī žargonvārdi
substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē
akrolets Valodas paveids vai varietāte ar augstāko prestižu sabiedrībā
dialekts Valodas paveids, kas raksturīgs kādai sociālajai grupai
bazilekts Valodas paveids, kas tik tālu attālinājies no valodas prestižākās varietātes jeb akrolekta, ka kļuvis gandrīz par citu, patstāvīgu valodu
argo Valodas paveids, ko lieto kāda sociāla vai profesionāla grupa; sākotnēji - noziedznieku žargons
profesiolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta profesionāla grupa, un kam raksturīga savdabīga leksika un frazeoloģija, dažkārt arī savdabīgas sintakstiskas konstrukcijas
sociolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta sociāla grupa un kam raksturīgi īpatnēji valodas līdzekļi (leksika, frazeoloģija, vārddarināšanas modeļi)
žargons Valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji; arī slengs (1)
prosodēma Valodas prosodijas pamatvienība ar noteiktām akustiskām īpašībām un funkciju (piemēram, akcents, garums)
tonēma Valodas prosodiskais funkcionālais elements, kas spēj mainīt zilbes vai vārda intonējumu
apsikas Valodas raustīšana, stomīšanās
antonīmija Valodas sistēmā nostiprinājies nozīmju pretstatījums
adstrāts Valodas sistēmas parādības, kas radušās citas valodas ietekmē, abu valodu lietotājiem ilgstoši dzīvojot līdzās un uzturot pastāvīgus kontaktus
endoglosija Valodas situācija, kad par valsts vai oficiālo valodu izvēlēta viena vai vairākas pamatiedzīvotāju valodas
eksoglosija Valodas situācija, kad valstī, kur ir vairākas vietējās valodas, par valsts vai oficiālo valodu tiek izvēlēta bijušās metropoles valoda (kas šajā teritorijā nav vietējā) un, iespējams, vienlaicīgi arī viena vai vairākas vietējās valodas
patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs
līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība
iespraudums Valodas skaņas iestarpinājums vai izveidojums starp vārda skaņām
diverģenti Valodas skaņas, kuras izrunā dažādi atkarībā no to stāvokļa vārdā
intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura
artikulācija Valodas skaņu veidošana, izruna
bleģ-a-med Valodas spēle ar mājienu uz rupjību; interjekcijas nozīmē lieto kā situācijas raksturotāju
sinhronija Valodas stāvoklis kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā
metonīmija Valodas traucējums: pareizā vārda vietā slimnieks lieto ar to jēdzieniski saistītu nepareizu vārdu
VLI Valodas un literatūras institūts
deskriptors Valodas vārds vai vārdu grupa, ko izmanto informācijas klasificēšanai vai indeksēšanai
atslēgvārds Valodas vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai; atslēgas vārds
leksikostatistika Valodas vēsturisko pārmaiņu un radniecīgo valodu atdalīšanās pētniecības metode
okazionālisms Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā
lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides u. tml. objektu
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds
kontamināts Valodas vienība, kas radusies kontaminējoties, resp., savstarpēji mijiedarbojoties (krustojoties), strukturāli, funkcionāli vai asociatīvi saistītām valodas vienībām
ekvivalents Valodas vienība, kura veic vai spēj veikt to pašu funkciju, ko cita valodas vienība
apkaime Valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārdi, teikumi u. tml.), kas ir tieši pirms un aiz kādas valodas vienības
kontaminēšanās Valodas vienības (parasti vārda vai izteiciena) formas vai nozīmes pārveidošanās, ko izraisījusi formu, funkciju vai asociāciju tuvība un mijiedarbība ar citu šī paša līmeņa valodas vienību
desemantizēšanās Valodas vienības (parasti vārda vai morfēmas) sākotnējās nozīmes pilnīgs vai daļējs zudums
intonēšana Valodas vienības (parasti zilbes) iezīmēšana ar toni (arī intensitāti, ilgumu)
semantika Valodas vienības (piemēram, morfēmas, vārda, vārdu savienojuma) nozīme, valodas vienību nozīmju kopums
pakārtojums Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības; valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība
konotācija Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas
reference Valodas vienības attiecināšana uz noteiktu reāliju konkrētā tekstā
denotācija Valodas vienības jēdzieniskā satura (nozīmes galvenā komponenta) izteikšana
pozīcija Valodas vienības novietojums attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā)
palīguzsvars Valodas vienības sekundārs izcēlums, kas ir vājāks par galveno uzsvaru
sintagma Valodas vienību (parasti vārdu, morfēmu) savienojums noteiktās attieksmēs
rekcija Valodas vienību (parasti vārdu) saistījums, kurā viena no tām nosaka otras vienības formu
sakārtojums Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums
konstrukcija Valodas vienību (piemēram, vārdu) savienojums (runā, tekstā), kam ir noteiktas gramatiskās īpašības
jēdzientelpa Valodas vienību (piemēram, vārdu) semantiskās saistības reprezentācija daudzdimensiju vektoru telpā
transkripcija Valodas vienību (vārdu, tekstu u. tml.) skanējuma grafisks attēlojums ar noteiktu zīmju sistēmu
kontaminācija Valodas vienību mijiedarbība (piemēram, formu, nozīmju tuvības dēļ), kurā rodas jauna valodas vienība; valodas vienība, kas radusies šādā veidā
pareizruna Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); ortoepija
ortoepija Valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); pareizruna
pārvaldījums Valodas vienību saistījums, kurā viena (neatkarīgā) valodas vienība nosaka citas (atkarīgās) valodas vienības formu; arī rekcija
sintagmatika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs
apzīmējošais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes materiālais apvalks, kas nesaraujami saistīts ar saturisko pusi jeb nozīmi
apzīmējamais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes saturiskā puse jeb nozīme, kas nesaraujami saistīta ar materiālo apvalku jeb apzīmējošo
valodains Valodīgs
glotoloģija Valodniecība
sineze Valodniecībā - vārdu sakārtojums tā, lai rastos zināma jēga
pedolingvistika Valodniecības apakšnozare, kas pētī bērnu valodu
ģeolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta dialektu parādības saistībā ar to ģeogrāfisko izplatību pasaulē un dialektu politisko, ekonomisko un kultūras statusu
mikrolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas sistēmas un apakšsistēmu iekšējos procesus un sakarības, valodas vienību savstarpējās attieksmes, līdzīgo, sastatāmo un atšķirīgo, pretstatāmo u. tml.
valodas kultūra Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību
metagrammatika Valodniecības filozofija; salīdzināma valodu zinātne
ortoloģija Valodniecības nozare, kas izstrādā un precizē pareizas rakstu un runas valodas likumus, kā arī veido ortoloģiskās (pareizrakstības, pareizrunas) vārdnīcas
terminoloģija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar terminu izstrādes teoriju un praksi
leksikogrāfija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi
akcentoloģija Valodniecības nozare, kas pētī akcentus (1) un to sistēmas; patstāvīga nozare to valodu pētījumos, kurās ir brīvais vārda akcents
vārddarināšana Valodniecības nozare, kas pētī atvasinātus vārdus, to uzbūvi, vārddarināšanas līdzekļus un paņēmienus
dialektoloģija Valodniecības nozare, kas pētī dialektus, izloksnes
etnonīmika Valodniecības nozare, kas pētī etnonīmus, to izcelsmi, izplatību, struktūru, funkcionēšanu
morfonoloģija Valodniecības nozare, kas pētī fonoloģijas līdzekļu izmantošanu morfoloģijas formu uzbūvē
frazeoloģija Valodniecības nozare, kas pētī frazeoloģismus
idiomātika Valodniecības nozare, kas pētī idiomas
onomastika Valodniecības nozare, kas pētī īpašvārdus
leksikosemantika Valodniecības nozare, kas pētī leksikas semantiskās īpatnības
leksikoloģija Valodniecības nozare, kas pētī leksiku
paralingvistika Valodniecības nozare, kas pētī nevalodiskus informācijas pārraides līdzekļus, kuri pavada, papildina izteikumu (piemēram, balss modulācijas, žestus, mīmiku, attēlus, šriftus)
interlingvistika Valodniecības nozare, kas pētī sazināšanās iespējas dažādvalodības apstākļos un starptautiskās valodas kā šādas sazināšanās līdzekli
sinonīmika Valodniecības nozare, kas pētī sinonīmus
grafēmika Valodniecības nozare, kas pētī valodas fonēmu attēlošanu ar rakstu zīmēm
areāllingvistika Valodniecības nozare, kas pētī valodas parādību teritoriālo izplatību vai areālus
fonētika Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju; skaņu mācība
sociolingvistika Valodniecības nozare, kas pētī valodas sociālo raksturu, tās funkcijas sabiedrībā, sociālo parādību ietekmi valodā
semantika Valodniecības nozare, kas pētī valodas vienību nozīmes; arī semasioloģija
semasioloģija Valodniecības nozare, kas pētī vārdu nozīmes; arī semantika (2)
etimoloģija Valodniecības nozare, kas pētī vārdu un morfēmu izcelšanos un to attīstību
gramatika Valodniecības nozare, kas pētī vārdu un teikumu uzbūvi
toponīmika Valodniecības nozare, kas pētī vietvārdus; toponīmija (1)
toponīmija Valodniecības nozare, kas pētī vietvārdus; toponīmika (1)
makrolingvistika Valodniecības nozare, kurā pēta valodu plašā mērogā saistījumā ar tās lietotāju vidi
onomasioloģija Valodniecības nozare, kurā pēta vārdus kā noteiktu lietu vai parādību nosaukumus
valodnieks Valodniecības speciālists
sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus
etnolingvistika Valodniecības virziens, kas pētī attieksmes starp tautas valodu un kultūru un etnisko faktoru mijiedarbību valodas funkcionēšanā un attīstībā
neolingvistika Valodniecības virziens, kas radies 20. gs. 20. gados Itālijā; pamatlicēji M. Bartoli un Pž. Bertoni eklektiski apvienoja vairākas V. fon Humbolta idejas, estētiskā ideālisma u. c. atziņas, uzskatīja valodu par individuālu garīgu darbību, māksliniecisko jaunradi
deskriptīvisms Valodniecības virziens, kurā nodarbojas ar dažādu valodas parādību novērošanu, faktu reģistrāciju un, izmantojot iegūtos datus, - ar valodas likumsakarību aprakstīšanu
neoloģija Valodniecības virziens, kurā pēta jaunradītos vārdus, resp., jaunvārdus jeb neoloģismus, un citas jaunas leksiskas vai frazeoloģiskas vienības, to veidošanas faktorus, modeļus, paņēmienus, tipus, jaunvārdu attieksmes ar okazionālismiem un potenciālismiem u. tml.
serbokroati Valodnieciskā ziņā vienību veidojoša slāvu tauta Dienvidslāvijā; horvāti (kroati) ir eiropeiskāki, katoļi ar latīņu rakstību; serbi vairāk austrumnieki, lielāko tiesu grieķu pareizticīgie ar kiriļicas rakstību
dialektogrāfija Valodnieības nozare, kas pētī dialektu parādības ģeogrāfiskās izplatības sakarā
Bābeles juceklis Valodu juceklis, kas radās, Dievam sodot cilvēkus, jo tie cēla Bābeles torni
aizgūšana Valodu saskares ietekmēts process, kurā vienas valodas vienība tiek pārņemta un pakāpeniski iekļaujas citas valodas struktūrā, pakļaujoties šīs citas valodas izrunas un rakstības noteikumiem un gramatikas likumiem
aizdaudzināt Valodu, baumu, slavas (par ko) izplatīšanās līdz zināmai vietai
Ceplīšu upīte Valolas labā krasta pieteka Jumurdas pagastā, garums — \~6 km
Valoņu reģions Valonija, viens no trijiem Beļgijas reģioniem
valloņi Valoņi
reksisti Valoņu fašistiskās partijas biedri Beļģijā 1935.-1944. g.
vallota Valotas
krāšņā valota valotu suga ("Vallota speciosa")
Voložina Valožina - pilsēta Baltkrievijā
Valparaisa Valparaiso, pilsēta Čīlē
valsa Valsas
šļūcis Valsis
valceris Valsis
valcieris Valsis
valcis Valsis
koncertvalsis Valsis, kuru mēdz atskaņot koncertos un kuram ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma
valsoīds Valsoīda stroma - parazītiskas sēnes stroma, kurā iekļautas arī saimniekauga šūnas
baznīca Valstī, pasaulē pastāvošo reliģisko institūtu kopums
regnum Valstība
lielvalstis Valstis, kam ir vadoša loma pasaules politikā un starptautiskajās attiecībās; pēc 2. pasaules kara saskaņā ar ANO Statūtiem šāds juridiskais statuss ir ASV, Francijai, Ķīnai, Lielbritānijai un PSRS, bet no 1992. g. pēdējās vietā tās tiesību pārmantotāja Krievija
dienvidvalstis Valstis, kas atrodas dienvidos (parasti Rietumeiropā)
rietumvalstis Valstis, kas atrodas rietumos (parasti Rietumeiropā)
ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande)
VPPA Valstiskās un privātās partnerības asociācija
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas institūcijas piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu
savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm, republikām u. tml. ar vienu kopēju valdību
valkstīt Valstīt
velkstēt Valstīt
velstīt Valstīt
vuļināt Valstīt
zvalstīt Valstīt
vārtīt Valstīt (kādā vielā), lai pārklātu (ar to), tā ka pārklājas (ar to)
muļļāt Valstīt ēdienu mutē nespējot to norīt
zalēt Valstīt pa muti
mekšināt Valstīt pa muti, gremot, zelēt
muzlot Valstīt pa muti; neveikli, negribīgi ēst
vankarēt Valstīt šurp un turp
miltināt Valstīt, kratīt (katlā tikko izvārītus sausus kartupeļus, lai tie kļūtu miltaināki)
žāvāt Valstīt, vālot, retināt (sienu, žāvējot)
vaļāt Valstīt, vāļāt
vāļināt Valstīt, viļāt
muļināt Valstīt, viļāt pa rokām
ķiļķeniski Valstīties
vilāties Valstīties
vuļināties Valstīties
šlaukstīties Valstīties gultā
kalināties Valstīties pa gultu
gleijāties Valstīties, atpūsties
valkstīties Valstīties, ļodzīties
kluncerēties Valstīties, svārstīties
velstīties Valstīties; ļodzīties, šķobīties
ievalstīt Valstot ievirzīt (kur iekšā)
apvalstīt Valstot ko (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu); apvārtīt, apviļāt
ievalstīt Valstot panākt, ka sāk virzīties
uzviļāt Valstot šurp un turp uzvelt
uzvalstīt Valstot šurp un turp uzvelt (kur augšā)
savalstīt Valstoties (pa ko), sajaukt (to)
ieviļāt Valstoties iegulēt (kur iedobumu, bedri u. tml.)
apvalstīties Valstoties nosmērēties
savataļāt Valstoties savandīt
valšķu Valsts
valste Valsts
pūriņš Valsts (Latvijā 1918.-1940.), pašvaldības vai sabiedriskas organizācijas izsniegts pabalsts maziem bērniem
atsavināšana Valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam
mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai
žandarmērija Valsts administratīva izpildinstitūcija sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā); policija; arī militārā policija
policija Valsts administratīva izpildu institūcija sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai
Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns
Burkinafaso valsts Āfrikas rietumos (angļu val. _Burkina Faso_), platība - 274200 kvadrātkilometru, 15,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Vagadugu, adminmistratīvais iedalījums - 13 reģioni, robežojas ar Mali, Nigēru, Beninu, Togo, Ganu un Kotdivuāru
VA Valsts aģentūra
sertifikāts Valsts aizņēmuma zīme
zaims Valsts aizņēmums
VAD Valsts aizsardzības departaments
pašaizsardzība Valsts aizsardzības pasākumu sistēma
padomnieks Valsts amatpersona, kam parasti ir konsultanta funkcijas (dažās valstīs)
prokurors Valsts amatpersona, kas īsteno uzraudzību pār likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina likuma pārkāpēju saukšanu pie atbildības un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā
tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis
fiskāls Valsts amats Krievijā, ko Pēteris I nodibināja, lai varētu slepeni vērot, kā izpilda valsts rīkojumus, galvenokārt finansu un tieslietu jomā, un ziņot par pamanītām nepareizībām
VAC Valsts apdegumu centrs
VAPP Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde
VAD Valsts apsardzes dienests
pučs Valsts apvērsums, ko rīko neliela avantūristisku sazvērnieku grupa; arī sazvērestība
kultūrvalsts Valsts ar augsti attīstītu kultūru
pilsētvalsts Valsts ar nelielu teritoriju, kurā ir tikai pilsētas tipa apbūve
VAUK Valsts atbalsta uzraudzības komisija
partikulārisms Valsts atsevišķu daļu, apgabalu tiekšanās pēc iespējami lielākas neatkarības, pēc savu vietējo tiesību neaizskaramības
nepievienošanās Valsts atteikšanās miera laikā pievienoties jebkādam militāram blokam
amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām
VAAD Valsts augu aizsardzības dienests
Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijiva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju
VAF Valsts autoceļu fonds
VAI Valsts autoinspekcija
Japāna Valsts Āzijas austrumos(japāņu valodā "日本"), galvaspilsēta - Tokija, atrodas Klusā okeāna rietumu malā, gk. Japānas salās, administratīvais iedalījums - 47 prefektūras, nav sauszemes robežu
kredītbiļete Valsts bankas vai valsts kases izdota īpaša naudas zīme
VBTAC Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs
armija Valsts bruņotie spēki
karaspēks Valsts bruņotie spēki; bruņoto spēku daļa (ar noteiktu specializāciju, organizāciju, uzdevumu)
sedzējarmija Valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta valsts robežas nodrošinājumam pret pretinieka pēkšņu iebrukumu uz sauszemes, pa jūru un gaisu, kā arī militāras mobilizācijas veikšanai, valsts galveno spēku koncentrēšanai un izvēršanai
šoguns Valsts bruņoto spēku virspavēlnieks un faktiskais valdnieks feodālajā Japānā, kura amats bija mantojams (1192.-1868. g.)
apropriācija Valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem
Beliza Valsts Centrālamerikā (angļu val. "Belize"), Jukatanas pussalas dienvidaustrumos, platība – 22970 kvadrātkilometru, galvaspilsēta – Belmopana, administratīvais iedalījums – 6 distrikti, robežojas ar Gvatemalu un Meksiku, apskalo Karību jūra
Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru
Mongolija Valsts Centrālāzijā ("Mongol uls"), 1924.-1991. g. - Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība - 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Ulanbatora, administratīvais iedalījums - 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu
VCS Valsts ciltslietu stacija
VCB Valsts cilvēktiesību birojs
VCP Valsts civildienesta pārvalde
eksklāvs Valsts daļa, ko no valsts pārējās teritorijas atdala cita valsts vai valstis (piem., Krievijai eksklāvs ir Kaļiņingradas apgabals)
pavalsts Valsts daļa; apgabals, province, štats
VDI Valsts darba inspekcija
monopoļka Valsts degvīna tirgotavā (monopolā) pirkta dzēriena pudele
manipolis Valsts degvīna veikals (ar monopoltiesībām)
karadienests Valsts dienesta veids: karaklausības pienākuma izpilde
Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju
Amons-Ra Valsts dievs ēģiptes Jaunās valsts laikā (16.-11. gs. p. m. ē.), kurā apvienojas Saules dievs Ra un Tēbu dievs Amons
legācija Valsts diplomātiskā pārstāvība ārvalstī; arī vēstniecība
VDK Valsts drošības komiteja
KGB Valsts drošības komiteja - politiskā policija PSRS (krievu "Komitet Gosudarstvennoj Bezopasnosti")
Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra
rekonversija Valsts ekonomikas pārkārtošana pēckara periodā mierlaika produkcijas ražošanai
mobilizācija Valsts ekonomikas un bruņoto spēku pārkārtošana karalaika apstākļiem
militarizācija Valsts ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana kara mērķiem, kara ekonomikas veidošana miera laikā; militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana, piem., kādā(s) saimniecības nozarē(s)
protekcionisms Valsts ekonomiskā politika, kas vērsta uz nacionālās ekonomikas aizsargāšanu pret ārvalstu konkurenci
stagflācija Valsts ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga cenu paaugstināšanās, inflācija ražošanas, tirdzniecības saimniecisko procesu depresijas apstākļos
VEF Valsts elektrotehniskā fabrika
renteja Valsts finanšu pārvalde, šīs pārvaldes iestāde, nodaļa (gk. feodālismā)
teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs
teokrātija Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā)
monarhija Valsts forma, kurā vara pieder vienai personai, kas parasti varu manto; valsts, kurā ir šāda valsts forma
totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma
landammanis Valsts galva Šveicē 5 tiešās tautvadības kantonos, ko ievēlēja tautas sapulce uz gadu
kontrasignācija Valsts galvas akta līdzparakstīšana, ko izdara valdības vadītājs vai atsevišķs ministrs, ar to uzņemdamies juridisku un politisku atbildību
manifests Valsts galvas vai augstākās institūcijas rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (parasti sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu)
inaugurācija Valsts galvas vai citas augstākās amatpersonas svinīga amatā stāšanās procedūra
standarts Valsts galvas, karaspēka pavēlnieka, karaspēka vienības u. tml. četrstūrveida, parasti neliels, karogs
VHMP Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde
sankcija Valsts iedarbības līdzeklis, arī kriminālsods, ko piemēro noteiktu normu un noteikumu pārkāpējiem
pilsonība Valsts iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atradās starp aristrokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija
debellācija Valsts iekarošana
aristokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder dižciltīgajām dzimtām
federālisms Valsts iekārtas sistēma, kas balstās uz federatīviem pamatiem; valsts organizatoriskā struktūra, kas pamatojas uz federācijas (2) principiem
VITAB Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs
adaptācija Valsts iekšējo spēkā esošo tiesību normu pielāgošana jaunām starptautiskām saistībām neizmainot valsts likumdošanu
servisdienests Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta juridiska persona, kas veic kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu programmēšanu, uzstādīšanu un tehnisko apkopi, kā arī apmāca kasierus operatorus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātai programmai
VIDs Valsts ieņēmumu dienests
nodokļu (nodevu) administrācija Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu
dīvāns Valsts iestāde dažās Austrumu zemēs, kura nodarbojas ar administratīvām un tiesu lietām vai ar līdzekļu vākšanu valsts kasei
reģistrs Valsts iestāde, arī privāts uzņēmums, kas veic kuģu tehnisko pārbaudi, lai garantētu kuģniecības drošību, arī apdrošina kuģus; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, uzņēmums; kuģu reģistrs
muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde
palāta Valsts iestāde, kas vada kādu nozari
komercreģistrs Valsts iestāde, kurā glabājas likumā paredzētās ziņas par komersantiem un komercdarbību
orderis Valsts iestādes rakstveida pavēle, priekšraksts, rīkojums (piemēram, par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju)
VITA Valsts informācijas tīkla aģentūra
VIAP Valsts inovatīvās attīstības politika
pārstāvniecība Valsts institūcija federācijā, kura saskaņā ar tās konstitūciju pārstāv federācijas locekļa valdību un darbojas pie federācijas valdības
pārstāvniecība Valsts institūcija, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti; valsts institūcija, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tās pilsoņu intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām
prokuratūra Valsts institūcija, kas uzrauga likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina saukt pie atbildības likuma pārkāpējus un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā
VIP Valsts investīciju programma
domēne Valsts īpašums (parasti zeme, meži, raktuves)
kamerālīpašums Valsts īpašums Rietumeiropā viduslaikos, kurā iekļāva arī regālijas, muitas un valsts galvas privātos īpašumus
VISC Valsts izglītības satura centrs
valstskomanda Valsts izlase (kādā sporta veidā)
valstsvienība Valsts izlases komanda kādā sporta veidā
VJIC Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs
valstssvētki Valsts jubilejas svētki
VK Valsts kanceleja
arhikanclers Valsts kancelejas vadītājs viduslaikos romiešu-vācu valsts daļās, ko iecēla no augstāko garīdznieku vidus
reis-efendi Valsts kanclers un ārlietu ministrs Turcijā
reihskanclers Valsts kanclers, valdības galva Vācijā līdz 1945. g.
VKLT Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums
garantētājs Valsts kapitālsabiedrība, kurai Ministru kabinets uzdevis veikt eksporta kredītu garantēšanas funkcijas
fisks Valsts kase
fiskāls Valsts kasei piederīgs
VK Valsts kontrole
VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
kreditorvalsts Valsts kuras ārējā kapitāla bilancē ir aktīva pārsniegums
debitorvalsts Valsts kuras ārējā kapitāla bilancē ir pasīva pārsniegums
sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība (saīsinājums no krievu "sovetskoje hozjaistvo")
vlt Valsts leļļu teātris
VLT Valsts leļļu teātris
dotācija Valsts līdzekļu asignējums (organizācijām vai uzņēmumiem) plānotā zaudējuma segšanai
VLT Valsts Liepājas teātris
palāta Valsts likumdošanas institūcijas sastāvdaļa
inkorporēšana Valsts likumu sistematizēšana, to izvietošana noteiktā kārtībā publicēšanas procesā, nemainot pašu likumu saturu
VMPI Valsts Meliorācijas projektēšanas institūts
Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru
Meža valsts reģistrs Valsts meža dienesta uzturēta informācijas sistēma par mežiem un saimnieciskajām darbībām tajos
VMD Valsts meža dienests
virsmežniecība Valsts mežu dienesta struktūrvienība, kas savā teritorijā nodrošina normatīvajos aktos noteikto funkciju vienotu izpildi, uzrauga meža apsaimniekošanu, izmantošanu un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu
mežsaimniecība Valsts mežu fonda administratīvi saimnieciska vienība (līdz 1957. gadam)
LVM Valsts mežu pārvaldītājuzņēmums a/s "Latvijas valsts meži"
virsmežsargs Valsts mežu sardzes amats (starp mežsargu un mežzini - līdz 1959. gadam); cilvēks, kurš veic šo amatu un kura pārziņā ir aprēda
mežsargs Valsts mežu sardzes zemākais amats mežsaimniecībās (līdz 1957. gadam); cilvēks, kas veic šo amatu
iesaucams Valsts militārā dienesta pārvaldēs reģistrēta persona līdz iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā; pilsonis, ko iesauc karadienestā
marīnisms Valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras
reihsministrs Valsts ministrs (fašistiskajā Vācijā)
kroņinieks Valsts muižas zemnieks
VNĪA Valsts nekustamā īpašuma aģentūra
neitralitāte Valsts nepiedalīšanās, neiejaukšanās citu valstu konfliktā un miermīlīgu attiecību saglabāšana ar tām
norma Valsts nodeva
zīmogmarka Valsts nodevu marka
bīskapija Valsts novads, kurā valdīja bīskaps ar zemes kunga tiesībām
VNDPT Valsts nozīmes datu pārraides tikls
VOVAA Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra
Tuvalu Valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 26 kvadrātkilometri, 10472 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Vaiaku, administratīvais iedalījums - 9 distrikti
alimentācija Valsts pabalsts brīvcilvēku trūcīgajiem bērniem un bāreņiem Senajā Romā
konsulta Valsts padome, sevišķi Itālijā un Spānijā
mustešari Valsts padomnieki (iekšlietu un ārlietu ministrijā) agrākajā Turcijā
valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes institūciju organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus
satversme Valsts pamatlikums; konstitūcija
izpildvara Valsts pārvalde (atšķirībā no likumdošanas un tiesu varas); institūcijas, ar kuru palīdzību tiek veikta valsts pārvaldīšana
caurskatāmība Valsts pārvaldē un citās institūcijās pieņemamo lēmumu procedūras atklātība un iespējas šos procesus pārbaudīt; atklātums
tautvaldība Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi
muhafsa Valsts pārvaldes apgabals Ēģiptē
ministrija Valsts pārvaldes centrāla institūcija kādas nozares vadīšanai, koordinēšanai
tirānija Valsts pārvaldes forma, kam raksturīga patvaļība, nežēlība, varmācība; arī despotija (1)
absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai - monarham; patvaldība
patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; vienvaldība, monarhija, tirānija
draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības robežām
kambarkollēģija Valsts pārvaldes iestāde Krievijā 1718.-1785. g., kas uzraudzīja un pārvaldīja nodokļus u. c. valsts ienākumus; kamerkollēģija
resors Valsts pārvaldes nozare; iestāžu sistēma vai iestāde, kas šo nozari pārzina, arī tās darbības nozare, joma
direktorija Valsts pārvaldītāju kolēģija (Francijā no 1795. līdz 1799. gadam)
denonsācija Valsts paziņojums otrai valstij, ka starpvalstu līgums vai uzņemtās saistības ir spēkā neesošs, līguma oficiāla laušana
D Valsts piederības apzīmējums uz transporta līdzekļu reģistrācijas numuriem Vācijā
gosplāns Valsts plāna komisija pie tautas komisāru (vēlāk ministru) padomes Padomju savienībā, kas vadīja visu plānu saskaņošanu un kontrolēja izpildi
VP Valsts policija
VPIP Valsts policijas Izziņas pārvalde
kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas
iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar šķiru, sociālo grupu un nāciju savstarpējām attieksmēm valstī
militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu; ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm
režīms Valsts politiskā iekārta; valsts, arī kādas teritorijas valdīšanas metode, veids
valsts vai pašvaldības iestāde Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes
civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta
gubernators Valsts prezidenta pārstāvis katrā no Krievijas apgabaliem
prezidentūra Valsts prezidenta valdīšana, tā pilnvaru kopums, darbība
valstsprezidents Valsts prezidents
izvērtēšanas ziņojums Valsts probācijas dienesta sagatavota informācija, kas raksturo probācijas klientu
civildienests Valsts profesionāli sagatavotu ierēdņu nepolitisks kopums, ar kura palīdzību tiek panākta uzdoto valsts funkciju un politisku lēmumu realizācija
VRTC Valsts radio un televīzijas centrs
VRES Valsts rajona elektrostacija
prevencija Valsts realizēts pasākumu kopums, kas vērsts uz to, lai kavētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu valstī vai kādā tās reģionā
fiskālisms Valsts rīcība, kas pirmajā vietā liek ieņēmumu gūšanu valsts kasē un saimnieciskās intereses
Īrija Valsts Rietumeiropā, Īrijas salā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), galvaspilsēta - Dublina, iedalās 29 grāfistēs un 5 pilsētās, robežojas ar Lielbritāniju (Ziemeļīriju); neatkarīga valsts no 1937. g., Lielbritānijas domīnija 1921.-1937. g. (dēvēta arī par Īrijas brīvvalsti), Lielbritānijas kolonija līdz 1921. g.
robežūdeņi Valsts robežai pieguļošie teritoriālie un iekšējie ūdeņi, robežupes, ezeri u. c.
robežapsardzība Valsts robežas apsardzība
VRS Valsts robežsardze
ekspansija Valsts robežu vai tās ietekmes, darbības sfēras paplašināšana
VSI Valsts sanitārā inspekcija
VSO Valsts simfoniskais orķestris
kinocenzūra Valsts sistēma kinofilmu nozares pārraudzībai
VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
VS Valsts standarts
VSAA Valsts starpnozaru akcionāru apvienība
bonifikācija Valsts subsīdiju piešķiršana kredītam, lai samazinātu kredīta procentus, kas jāmaksā aizņēmējiem, kuriem valsts tiecas palīdzēt
VTMC Valsts Tautas mākslas centrs
apgabals Valsts teritoriāla vienība, ko izveido speciālā nolūkā
anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija (no šās citas valsts viedokļa)
demarkācija Valsts teritorijas robežas novilkšana un iezīmēšana dabā saskaņā ar starptautiskā līgumā noteikto šīs robežas delimitāciju
redemarkācija Valsts teritorijas robežas pārbaude (parasti atjaunojot vai nomainot robežzīmes)
delimitācija Valsts teritorijas robežu apraksts saskaņā ar vienošanos starptautiskā līgumā, šīs teritorijas iezīmējums līgumam pievienotajās kartēs
ombuds Valsts tiesībsargs; amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības; ombudsmanis, ombudsmens, ombudsmenis
VŪI Valsts ūdensresursu izmantošanas un aizsardzības inspekcija
VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
cezaropapisms Valsts un baznīcas attiecību forma, kur laicīgais valdnieks ir arī augstākais garīdznieku tiesību un pienākumu noteicējs
ideokrātija Valsts un sabiedrības organizācija, kas konstruēta pēc iedomātas idejas, nerēķinoties ar faktiskiem sabiedriskiem apstākļiem
arhīvniecība Valsts un sabiedriskās darbības nozare, kas aptver arhīva dokumentu glabāšanas un izmantošanas organizēšanu
partikulārisms Valsts un tiesību sadrumstalotība, piem., feodālismā
VU Valsts universitāte
valstnieks Valsts uzņēmumos ražots degvīns
v/u Valsts uzņēmums
aizliegums Valsts vai administratīvas varas akts, ar kuru kas tiek aizliegts
agrofirma Valsts vai kooperatīvs uzņēmums, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu vai pārstrādi
spiegošana Valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valsti, citas valsts izlūkošanas organizācijai
ģenerālatornejs Valsts vai noteikta apgabala augstākā justīcijas amatpersona Anglijā un ASV
būvinspektors Valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības
sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
regulators Valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē pakalpojumu sniegšanu
būvinspekcija Valsts vai pašvaldības institūcija, kas veic būvniecības kontroli
monopoloīds Valsts vai pašvaldības monopols, kura uzdevums nav sagādāt ienākumus, bet gan nodrošināt stabilus pakalpojumus (piem., pasts, gāzes un ūdens piegāde u. c.)
privatizācija Valsts vai sabiedriskā īpašuma nodošana (pārņemšana) privātīpašumā
izlaupīšana Valsts vai sabiedrisko organizāciju fondos esošās mantas noziedzīga iegūšana vai nodošana trešajām personām mantkārīgā nolūkā
kvotēšana Valsts vai starptautisku institūciju ieviests ārējās ekonomiskās darbības regulēšanas pasākumu veids preču ražošanas, eksporta vai importa ierobežošanai
VVC Valsts valodas centrs
kronis Valsts vara, valdība (monarhistiskā valstī)
subditus Valsts varai pakļauta persona, viduslaikos zemnieka un pavalstnieka nosaukums
kriminālspriedums Valsts varas akts, kuru tiesa kā jurisdikcijas realizēšanas institūcija taisa krimināllietā un pasludina valsts vārdā; jurisdikcijas akts, ar kuru tiesas sēdē tiesa izlemj celto apsūdzību, nosakot sodu, ja tiesājamā vainu atzīst par pieradītu
likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē
principāts Valsts varas forma, kas radās 1. gs. p. m. ē. Senajā Romā, kad republika pamazām pārveidojās par impēriju, ārēji saglabājoties republikāniskiem institūtiem, bet imperators, kas faktiski jau bija kļuvis par patvaldnieku, formāli tika atzīts tikai par pirmo no senatoriem
sekvestrs Valsts varas iestāžu aizliegums vai ierobežojums valsts interesēs lietot kādu īpašumu vai rīkoties ar to
hurāls Valsts varas institūcija Mongolijā
prezidijs Valsts varas institūcija, kolektīvs valsts galvas institūts
stāvoklis Valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās teritorijā)
parlamentārisms Valsts varas sistēma, kurā likumdevēja institūcija ir parlaments
bezvaldība Valsts varas trūkums
izpildkomiteja Valsts varas, centrālās, vietējās, izpildu un rīcības institūcija, kā arī starpvaldību organizācijas vai nevaldību organizācijas izpildinstitūcija
VVD Valsts veterinārais dienests
Barbadosa Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Barbados"), tāda paša nosaukuma salā (Mazo Antiļu salu grupā), platība - 431 kvadrātkilometrs, 281000 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Bridžtauna, administratīvais iedalījums - 11 kopienas
Sentlūsija Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Saint Lucia"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Mazajās Antiļu salās, platība - 616 kvadrātkilometru, 160922 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kastrisa, administratīvais iedalījums - 11 rajonu
Grenāda Valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās, netālu no Venecuēlas piekrastes, platība - 344 kvadrākilometri, 107800 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sentdžordžesa, administratīvais iedalījums - 6 pagasti un 1 valdījums
VVBIS Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēma
agrārbanka Valsts zemes banka 1922.-1940. g.
VZD Valsts zemes dienests
haradžs Valsts zemes nodoklis Tuvajos un Vidējos Austrumos viduslaikos un jaunajos laikos
Kanāda Valsts Ziemeļamerikā (angļu val. "Canada"), platība - 9984670 kvadrātkilometru, 34018950 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Otava, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 3 teritorijas, robežojas ar ASV, apskalo Klusais, Ziemeļu Ledus un Atlantijas okeāns
Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (ASV; angļu valodā _United States of America_, saīsināti - _USA_), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku
VZP Valsts zivsaimniecības pārvalde
robežvalsts Valsts, ar kuru ir kopēja robeža
delegāts Valsts, iestādes, organizācijas, kolektīva pilnvarots pārstāvis
kaimiņvalsts Valsts, kas atrodas blakus vai netālu
locekļvalsts Valsts, kas ir kādas federācijas loceklis
Israēla Valsts, kas izveidojās 922. gadā p. m. ē., sašķeļoties Zālamana valstij, un ko 722. gadā p. m. ē. iznīcināja asīrieši
dalībvalsts Valsts, kas piedalās kādas starptautiskas apvienības, organizācijas u. tml. darbībā
uzņēmējvalsts Valsts, kas pieņem spēkus/apgādi no sabiedrotajiem to izvietošanas, operāciju vai arī tranzīta laikā
Austroungārija Valsts, kas sastāvēja no Austrijas impērijas un Ungārijas karalistes, pastāvēja 1867.-1918. g., daudznāciju dubultmonarhija, kopplatība - 1914. g. bija 676600 kvadrātkilometru, 52800000 iedzīvotāju
donorvalsts Valsts, kas sniedz materiālu palīdzību citai valstij
paraugvalsts Valsts, kas vienā vai vairākās jomās ir paraugs citām valstīm
haniste Valsts, ko pārvalda hans
agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību
ekspluatantvalsts Valsts, kura ir ekspluatanta pamatdarbības vieta vai, ja tādas nav, viņa pastāvīgā atrašanās vieta
autarķija Valsts, kurā ir šāda saimniecība
autokrātija Valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma
vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts
metropole Valsts, kurai pakļautas kolonijas
reģistrētājvalsts Valsts, kuras reģistrātransporta līdzeklis ir reģistrēts
kodolvalsts Valsts, kuras rīcībā ir kodolieroči
baņķieris Valsts, kuras rīcībā ir liels finansu kapitāls
kaganāts Valsts, kuru pārvaldīja kagans
virsbīskapija Valsts, novads, kurā valdīja virsbīskaps ar zemes kunga tiesībām
zeme Valsts, pavalsts; teritorija, novads, apgabals
depozitārijs Valsts, starptautiskā organizācija vai tās galvenā amatpersona, kam līgumslēdzējas puses nodod glabāšanā līguma vai cita svarīga dokumenta oriģināltekstu
reģents Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu; pavaldonis
pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu; reģents
kronis Valsts, valdība
depozitāre Valsts, valdība, kas glabā starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus, pildot pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām
vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums
tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvija; arī dzimtene
tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvzeme; arī dzimtene
dzimtene Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis
metalliques Valstspapīru zīmes, ko 1797. g. Francijā direktorija izdeva metāla naudas atvietošanai
valstsvizīte Valstsvīra oficiāla vizīte citā valstī
sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāra, mērķu sasniegšanu
valstssacīkstes Valstu izlašu sacīkstes (kādā sporta veidā)
koptirgus Valstu savienība, kuras dalībnieku starpā atceltas visas tirdzniecības barjeras, ieviesta brīva darbaspēka un kapitāla kustība, saskaņota kopēja tirdzniecības politika attiecībā pret pārējo pasauli
alianse Valstu, grupu, ģimeņu utt. savienība, kas noformēta ar līgumu stabiliem sakariem noteiktu interešu jomā
līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem
valsaceae Valsu dzimta
cytophoma Valsu dzimtas ģints
leucostoma Valsu dzimtas ģints
valsella Valsu dzimtas ģints
valkšķēt Valšķēt
vaļšķēt Valšķēt
valšķīt Valšķēt
valškot Valšķēt
valšķot Valšķēt
valšķoties Valšķēt
valkšķība Valšķība
valkšķīgs Valšķīgs
vaļšķīgs Valšķīgs
valšķis Valšķīgs cilvēks
valkšis Valšķis
valkšķis Valšķis
valškis Valšķis
valšks Valšķs
Neuhausen Valtaiķi
Neuhausen Valtaiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā
vīga Valte 3
Mazsalacas muiža Valtenberģu muiža Mazsalacā
Leucothoe walteri Valtera leikoteja
Waltershof Valtera muiža, kas atradās Rīgas pilsētā
Waltershof Valtera muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
balodžaši Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos
luksagi Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos
makangali Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos
mulolučazi Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos
valuimbi Valučazu tautai tuvu radniecīga cilts Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas
devalvācija Valūtas (naudas) kursa pazemināšana attiecībā pret zeltu vai citu valūtu kursu
forekss Valūtas birža (angļu "foreign-exchange market, forex") - starptautisks valūtas tirgus, kura dalībnieki pērk un pārdod valūtu, lai gūtu peļņu no valūtas kursu svārstībām vai ierobežotu ar šīm svārstībām saistīto risku
frontofiss Valūtas darījumu telpa - komercbankas apakšnodaļa, ko veido darījumu telpa un iekārtas, kas tiek izmantotas informācijas saņemšanai, darījumu slēgšanai un valūtas pozīciju un limitu uzraudzībai
valutēšana Valūtas ieskaitīšana saņēmēja kontā
kambists Valūtas operāciju speciālists, kas nodarbojas ar efektīvāko metožu meklēšanu valūtas pārvedumiem pār robežu
kambisms Valūtas operāciju stratēģija - efektīvāko metožu meklēšana valūtas pārvedumiem pār robežu
hedžings Valūtas riska apdrošināšana; riska novēršana (angļu "hedging" - "aizsargāšana")
hedžēšana Valūtas riska apdrošināšana; riska novēršana; hedžings
svings Valūtu un vērtspapīru kursa svārstības biržā
paritāte Valūtu vērtības atbilstība attiecībā pret zeltu
valvata Valvātas
valvatidae Valvātu dzimta
plakanā valvāta valvātu suga ("Valvata cristata"), kas mīt gk. upju, ezeru krastos, kā arī dīķos un peļķēs
parastā valvāta valvātu suga ("Valvata piscinalis"), kas arī dzīvo gk. ezeros
dūkstāja valvāta valvātu suga ("Valvata pulchella"), kas dzīvo gk. ezeros
odobenus Valzirgi
odobenidae Valzirgu dzimta
Cet Valzivs, liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā
Cetus Valzivs, liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā
vale Vaļa
vaļām Vaļā
valienē Vaļā
vaļē Vaļā (1)
vaļum Vaļā (1)
tapa Vaļa, pavaļa
novaļa Vaļas brīdis
sāts Vaļas brīdis, brīdis
iztapa Vaļas brīdis, brīvais laiks
ievaļa Vaļas brīdis; brīvs laiks
nepatapa Vaļas trūkums
sarabans Vaļēja ekipāža ar šķērsām iekārtotiem sēdekļiem vairākās rindās
ļurzas Vaļēja mute
klabūnes Vaļēja mute (pļāpājot)
klētspriekša Vaļēja telpa ar grīdu zem jumta pārlaiduma klēts ieejas pusē
veranda Vaļēja vai stiklota mājas piebūve ar jumtu
mjūles Vaļējas kurpes
nospārnošana Vaļējas pludināšanas apstākļu uzlabošana upēs, lai novērstu pludināmo kokmateriālu aizķeršanos aiz dažādiem šķēršļiem, īpaši šaurās un līkumotās upēs, kā arī tur, kur upju krasti noauguši ar kokiem un krūmiem līdz pat ūdenslīmenim; izmanto garenvirzienā sasaistītus baļķus
vaļaini Vaļēji
atmukas Vaļēji savērptas dzijas atsevišķas šķiedras, plūksnas
šķiedainis Vaļēji sieviešu svārki
atvars Vaļējs
valējs Vaļējs
valiņš Vaļējs
vaļuvējs Vaļējs
vaļains Vaļējs (1)
apotēcijs Vaļējs asku sēņu un asku ķērpju augļķermenis
pusvagons Vaļējs dzelzceļa kravas vagons ar augstiem bortiem
vaļums Vaļējs ūdens, neaizsalusi vieta ledussegā
lēvars Vaļējs, apņemams apģērbs
lēvere Vaļējs, apņemams apģērbs
atdars Vaļējs, atvērts
vaļī Vaļējs, brīvs
čākstiņa Vaļīga, mīksta kāpostgalviņa
ļeri Vaļīgi
mīkšķi Vaļīgi
mīšķi Vaļīgi
šķīsti Vaļīgi
vaļiski Vaļīgi
vaļiskis Vaļīgi
voļņai Vaļīgi
ļeriski Vaļīgi (siet, sasiet)
aizķibināt Vaļīgi aizāķēt
aizķirināt Vaļīgi aizkārt vai pakārt priekšā
aizraustīt Vaļīgi aizšūt (sadiegt)
applandīt Vaļīgi apmest
apķibināt Vaļīgi aptīt, apsiet, apvīt
ļakāties Vaļīgi karāties, šūpoties
dūrēt Vaļīgi piediegt
apdūrēt Vaļīgi piediegt (apvīlēt) visapkārt
piedaidzīt Vaļīgi piešūt
aizķerstīt Vaļīgi sašūt, sadiegt
mūsāt Vaļīgi stāvot noskatīties
novārčāt Vaļīgi šūt (lāpīt) vai (reti) aust
nomegžināt Vaļīgi veidot (adījuma) valdziņus
ievārstīt Vaļīgi, arī pavirši ievērt (auklu)
lemperēties Vaļīgi, brīvi kustēties
brīvāi Vaļīgi, ērti (justies apģērbā)
ļentri Vaļīgi, ļengani
mīkstai Vaļīgi, tā, ka nav blīvi (tīt dziju, arī adīt)
mīkšai Vaļīgi, tā, ka nav tik blīvi (tīt dziju, adīt, arī vīt)
ļers Vaļīgs
šļaubs Vaļīgs
vaļš Vaļīgs
ievaļīgs Vaļīgs (2)
voļņš Vaļīgs (par apģērbu, apaviem)
šuplaks Vaļīgs virsģērbs
šļūgans Vaļīgs, ērts
svalbs Vaļīgs, ērts, gļēvs
svalms Vaļīgs, ērts, gļēvs
žļebens Vaļīgs, izlaidīgs
izgļurājis Vaļīgs, kļuvis vaļīgs
izgļuris Vaļīgs, kļuvis vaļīgs
kuļīgs Vaļīgs, kustīgs
šļoks Vaļīgs, ļengans
klidzens Vaļīgs, ļodzīgs (parasti par naža asmeni)
ļuburīgs Vaļīgs, ļodzīgs, gāzelīgs
irds Vaļīgs, mīksts
izļūpējis Vaļīgs, nepievienots, nokāries
disolūts Vaļīgs, nesaistīts
kuldurīgs Vaļīgs, nestabils, grabošs
svalbans Vaļīgs, svabads
uzcilus Vaļīgs, tāds, kas nav cieši piegulošs
mīkšķis Vaļīgs, tāds, kas nav cieši sapīts
šlungans Vaļīgs, vārgs, ļodzīgs
cilens Vaļīgs, vēdināms (tāds, kas nav cieši sakrauts)
šļokans Vaļīgs; ļengans
ērtnība Vaļīgums, irdenums; palaidnība
vaļniecene Vaļiniece
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti
budēlis Vaļinieks
būdelis Vaļinieks
savvaļnieks Vaļinieks
vabulnieks Vaļinieks
vabuļnieks Vaļinieks
vaļenieks Vaļinieks
vaļīgnieks Vaļinieks
vaļnieks Vaļinieks
novaļnieks Vaļinieks, iebūvietis
gaņģis Vaļinieks, kas dzīvo pie viena saimnieka, bet iet strādāt arī pie citiem; dzērājs, kas krogū iet no viena pie otra, dzērienus diedelēdams
vaļniekgājums Vaļinieku kārta; vaļinieki
vaļniekpāris Vaļinieku pāris
vaļijš Vaļīns
vaļņveidīgs Vaļņveida
Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m
Krūškalns Vaļņveida oss Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma dienvidrietumu malā, 4 km uz dienvidiem no Bēnes, garums - 7,5 km austrumu-rietumu virzienā, platums - 150-175 m, relatīvais augstums - 10 m, augstākā virsotne - 89 m vjl.
oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers
selga Vaļņveida reljefa forma Karēlijā, Kolas pussalā, Somijā un Igaunijā
vaļāties Vaļoties
valoties Vaļoties
atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas
atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību)
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu
atklāt sevi Vaļsirdīgi pastāstīt par savām domām, jūtām u. tml.
ļaut sirdij vaļu Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi
candido Vaļsirdīgi, atklāti; sirsnīgi
cetacea Vaļveidīgie
tursiops Vaļveidīgo kārtas delfinu dzimtas ģints
cūkdelfīns Vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Phocoena phocoena"), Latvijas piekrastē pēdējo reizi konstatēts 1974. g.; jūrascūka
gludvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Balaenidae"), 5-20 m gari vaļi ar nelielu muguras spuru, 3 sugas - Grenlandes jeb ziemeļu valis, dienvidu valis, pundurvalis
pelēkvalis Vaļveidīgo kārtas dzimta ("Eschrichtiidae"), tikai 1 suga - pelēkais valis, dzīvo Klusā okeāna ziemeļu daļā
delfīnveidīgie Vaļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums 1,2-10 m, masa - no 20 kg līdz 8 t), dzīvo baros, 24 ģintis, >50 sugu
joslvalis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums - līdz 33 m, masa - līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām - finvalis un kuprvalis - konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos
delfīns Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Delphinidae"), zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi, 40 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 8 sugas, no kurām 2 sugas - afalīna un cūkdelfīns - ieklīst arī Latvijas piekrastes ūdeņos
narvalis Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Monodontidae"), ķermeņa garums - līdz 6 m, masa - līdz 2 t, mīt Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās, 2 ģintis, 2 sugas
vambule Vambale
Lamija Vampīri, kas skaistuļu veidā pievilināja jaunavas un jaunekļus un tiem izsūca asinis
desmodontidae Vampīru dzimta
desmodus Vampīru dzimtas ģints
Drakula Vampīru karalis, Abrahama Stokera gotiskā romāna (1897) tēls, kura prototips ir 15. gadsimta rumāņu varonis Vlads Tepešs, cīnītājs pret otomāņu iebrucējiem
vampiroloģija Vampīru pētniecība, vampīru studijas
vamzēt Vamzāt (1)
vamzīt Vamzēt 1(2)
pufaika Vamzis
vamze Vamzis
vamzenis Vamzis
vamzes Vamzis
vatinis Vamzis
bezroķis Vamzis bez piedurknēm
vambadži Vamzis, kamzolis, džemperis
vambaži Vamzis, kamzolis, džemperis
vambudži Vamzis, kamzolis, džemperis
vamzīt Vamzīt krāsni - samaisīt, apmaisīt ogles krāsnī
vanaģe Vanadzene
Rudužu ezers Vanadziņš, ezers Mārcienas pagastā
Vanagu ezers Vanadziņš, ezers Mārcienas pagastā
Vanaga ezers Vanadziņš, ezers Mārcienas pagastā
Kirovakana Vanadzora - pilsēta Armēnijā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
Karaklisa Vanadzora, pilsēta Armēnijā, tās nosaukums līdz 1935. g.
vanadzēns Vanaga mazulis
vanags Vanagi
accipiter Vanagi - vanagputnu dzimtas ("Accipitridae") ģints
lotus Vanagnadziņi
aunradziņi Vanagnadziņi ("Lotus")
pākstāboliņš Vanagnadziņi ("Lotus")
vaiņaglīciņas Vanagnadziņi ("Lotus")
klaņķis Vanags
kubucis Vanags
lidenis Vanags
vanaģelis Vanags
vanagi Vanags
varnags Vanags
circaetus Vanagu dzimtas ģints
haliaeetus Vanagu dzimtas ģints
pernis Vanagu dzimtas ģints
klijāns Vanagu dzimtas ģints ("Buteo"), vidēji liels putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem, 24 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas
Egļu krauja Vanagu iezis Amatas ielejas pamatkrastā Drabešu pagastā
Roču iezis Vanagu iezis Drabešu pagastā
vanadzene Vanagu mātīte
kūliens Vanagu suga; varžu vanags
dedesiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
dedestiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lauklēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lauklēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēceklis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēces Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēciņa Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēciņas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēciņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēcīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirniņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirniņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
pļavlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
retējums Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadži Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadziņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadzis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadzīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadzīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanaģelis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanaģēlis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanagiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanaglēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanagzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanagzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vējzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vējzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vīka Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vīķis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vīķīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vīks Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnāji Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnēji Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirniški Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnītis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnuškas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
Vonogupeite Vanagupīte - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 9 km
Vanaga Vanagupīte, Sarjankas pieteka
Vonganuja Vananui - pilsēta Jaunzēlandē
baltuns Vanckars
lanckare Vanckars
sapere Vanckars
vanckare Vanckars
vanckaris Vanckars
vanckers Vanckars
vanckulis Vanckars
vanckuris Vanckars
vanskulis Vanckars
zāperis Vanckars
zāpers Vanckars
vanskare Vanckars (1)
vanskaris Vanckars (1)
zāpere Vanckars; sapere
vanskāt Vanckāt
vandalis Vandaļi
vanda Vandas
vandernieks Vanderzellis
vanderzelle Vanderzellis
pārvandīt Vandīt (ko) visu, viscaur; vandīt (ko) vēlreiz, no jauna
kušķot Vandīt, ārdīt
pļemināt Vandīt, ārdīt
vandināt Vandīt, jaukt
muļļāt Vandīt, maisīt, sajaukt
kābāt Vandīt, plūkāt
vandravāt Vandīties
makarēt Vandīties, jaukt
jukurēties Vandīties, rakņāties (ko meklējot)
ņagāties Vandīties, rakņāties, meklēt
savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi
izvandīt Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izvandīt Vandoties, jaucoties pilnīgi pārmeklēt
izvandravāt Vandoties, jaucoties pilnīgi pārmeklēt
zilā vanda vandu suga ("Vanda caerulea")
Sandera vanda vandu suga ("Vanda sanderiana")
Rotšilda vanda vandu suga ("Vanda x rotschildiana")
Tilgaļu milzakmens Vandzenes dižakmens Talsu novada Vandzenes pagastā
Krauju akmens Vandzenes dižakmens Talsu novada Vandzenes pagastā
Wandsen Vandzenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
vandzenieks Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzene" iedzīvotājs
variebnieki Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Varieba" iedzīvotāji
vangidae Vangačakstu dzimta
euryceros Vangačakstu dzimtas ģints
falcuela Vangačakstu dzimtas ģints
hypositta Vangačakstu dzimtas ģints
vanga Vangačakstu dzimtas ģints
xenopirostris Vangačakstu dzimtas ģints
āķknābja vangačakste vangačakstu dzimtas suga ("Vanga curvirostris")
vanga Vangale
vangalis Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu
vangals Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu
Wangen Vangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
Oktobra ciemats Vangažu dzelzsbetona rūpnīcas celtnieku un strādnieku ciemata nosaukums 1957.-1961. g., kas tika iekļauts Vangažu pilsētciematā
Wangasch Vangažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Inčukalna pagastā
Wangaschhof Vangažu muižas vāciskais nosaukums, kas minēts zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos
Spiraea x vanhouttei Vanhuta spireja
vanilija Vaniļa
vanilje Vaniļa
vaniļļa Vaniļa
vanilijs Vaniļas cukurs
pele-mele Vaniļas krēms ar zemeņu vai jāņogu želejas un olbaltuma putām
Bebriena Vanka, Užavas pieteka
Mazupe Vanka, Užavas pieteka
Suņupīte Vankas augšteces kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Sūnupīte Vankas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Īvandes pagastā, augštece Kurmāles pagastā
vankšt Vankšēt (1)
vankšt Vankšēt (2)
vanne Vanna
vannis Vanna
džakuzi Vanna, kurā ar ūdens strūklām iespējams veikt ķermeņa masāžu
žļorbenes Vannas čības
bādistaba Vannas istaba
pīpirte Vannasistaba
vannūzis Vannasistaba
tovītis Vannīte
onsteps Vansteps
uansteps Vansteps
vantinieks Vanšu tilts Rīgā
stengvantis Vantis, kas nāk no stengas topa
topvantis Vantis, kas no masta topa pāri zāliņa nokam nāk no bortiem pie klāja
stenvantis Vantis, kas no sāniem balsta stengu
Vanualeva Vanua Levu, sala Fidži
Vila Vanuatu galvaspilsēta (angļu val. _Vila_), atrodas Jaunhebridu salās, osta Klusā okeāna Efates salas dienvidu piekrastē, 38400 iedzīvotāju (2007. g.); Portvila
Vanuatu Vanuatu Republika - valsts Okeānijā (Melanēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 12190 kvadrātkilometru, 221550 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vila, administratīvais iedalījums - 6 provinces
VU Vanuatu, valsts divburtu kods
Vanuatu Republika Vanuatu, valsts pilnais nosaukums
VUT Vanuatu, valsts trīsburtu kods
Vanuka Vanuko – pilsēta Peru
konongi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā
sukumi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā
sumbvi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā
munaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos
ņaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos
ovaņaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos
arimi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē
ņaturi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē
turi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē
vandzenieks Vaņģinieks, gūsteknis
ņiki Vaņiki - tauta Kenijas dienvidaustrumos
digo Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos
durumi Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos
girjami Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos
rabaji Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos
voņķis Vaņķis (2)
wapiti Vapiti, Kanādas briedis
vaporimetris Vaporimetrs
bulusviķis Var apzīmēt jebko neizprotamu
valdība Vara
vars Vara
argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks
halkoze Vara daļiņu nogulsnēšanās audos, īpaši acs radzenē un lēcā
del. Vara gravējumu parakstos - viņš (to) zīmējis (lat. "delineavit")
inv. Vara grebumos, kokgriezumos u. c. orīģināla autora vārds (latīņu "invenit")
kapargriezums Vara grebums
akvaforts Vara griezums (gravīra), izdarīts ar stiprām skābēm
hipokuprēmija Vara iztrūkums asinīs
CDDI Vara kabeļu dalīto datu saskarne - standarta "FDDI" versija, kurā par datu nesēju izmanto vara kabeli
kaparkalums Vara kalums
kupriūrija Vara klātiene urīnā
varains Vara krāsā
follijs Vara monēta Senajā Romā, kalta pēc 293.-296. g. naudas reformas
puls Vara monēta Vidusāzijas valstīs 18.-20. gs.
puls Vara monēta Zelta Ordas laikā 13.-15. gs.
runstike Vara monēta Zviedrijā (1776-1855), vienāda ar 1/12 šiliņa
medzjaks Vara nauda Krievijā līdz 1917. gadam
kunials Vara sakausējumi ar niķeli (5-15%) un alumīniju (1-3%), raksturīga korozijizturība, augsta stiprība, labas elektriskās īpašības; izmanto par konstrukcijas materiālu kuģubūvē un aparātbūvē
bronza Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu)
kopels Vara sakausējums ar Ni (43%) un Mn (0,5%); kopā ar hromelu izmanto termopāros līdz 600 Celsija grādu temperaturā
kaparnauda Vara sīknauda
grišpals Vara sulfāts
varšava Vara trauks
veršava Vara trauks
fosforbronza Vara un alvas sakausējums, ko iegūstot kā dezoksidētāju, izmantojot fosfora savienojumus
misiņš Vara un cinka sakausējums
tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu
patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās
regales Vara vai misiņa skārda strēmeles ar kvadrātisku šķērsgriezumu, ko lieto stieples izgatavošanai
spranckrīte Vara vitriols
sprančkrīts Vara vitriols
talmizelts Vara, cinka un alvas sakausējums; apzeltītu šo sakausējumu lieto rotas lietām
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu
kundzība Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu; stāvoklis, kam raksturīga šāda vara
pretvara Vara, kas ir vērsta pret (ko); arī pretspēks (1)
atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas
nikelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums
niķelīns Vara, niķeļa un mangāna sakausējums
valte Vara, spēks
varība Vara, spēks
Warkland Varakļāni
Warklany Varakļānu muiža, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Kokari
kokarieši Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Kokari" iedzīvotāji
Mūrmustīne Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Murmastiene" nosaukuma variants latgaliski
Mūrmastīne Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Murmastiene" nosaukums latgaliski
varakļānieši Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Varakļāni" iedzīvotāji
caunieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" iedzīvotāji
darvenieki Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Darvenieki" iedzīvotāji
kancēnieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kanči" iedzīvotāji
murmastienieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Murmastiene" iedzīvotāji
puščānieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Puščas" iedzīvotāji
seimušcieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Seimuškas" iedzīvotāji
seimuškieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Seimuškas" iedzīvotāji
Warkland Varakļānu novada nosaukums 15. gs. dokumentos
garancieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji
grozānieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Grozas" iedzīvotāji
īdenieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Īdeņi" iedzīvotāji
lielleimanieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Leimaņi" iedzīvotāji
ļovānieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ļovāni" iedzīvotāji
Pauneņi Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" bijušais nosaukums
počānieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" iedzīvotāji
pocieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" iedzīvotāji
Puoči Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" nosaukums latgaliski
puntuzieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" iedzīvotāji
skapstatieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Skapstati" iedzīvotāji
stirnieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniene" iedzīvotāji
šķēlieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Šķēles" iedzīvotāji
šķēlānieši Varakļānu novada Varkaļānu pagasta apdzīvotās vietas "Šķēle" iedzīvotāji
aizkalnieši Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Aizkalnieši" iedzīvotāji
Ceipinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ceipinieki" bijušais nosaukums
Cīmotnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ciematnieki" bijušais nosaukums
iudenieši Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Iudeņi" iedzīvotāji
Kozusola Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Kazusala" nosaukums latgaliski
Puntiuži Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" nosaukuma variants
Puntyuži Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" nosaukums latgaliski
robežveipieši Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Robežveipi" iedzīvotāji
Rokuļi Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rokuli" nosaukuma variants
Silinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski
Skapstoti Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Skapstati" bijušais nosaukums
Stabuļnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" bijušais nosaukums
Muiža Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnenes muiža" bijušais nosaukums
Stirniena Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniene" bijušais nosaukums
vutnānieši Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Vutnāni" iedzīvotāji
Varakļanskaja Varakļānu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Vārņārga Varangeres pussalas nosaukums norvēģu valodā
varrants Varants
varanidae Varānu dzimta
varanus Varānu dzimtas ģints
Komodo varans varanu suga ("Varanus komodensis")
vardarbs Varas darbs
cenzūra Varas iestāžu liegums tiražēt un izplatīt informāciju, kuru tās uzskata par nevēlamu
varasvīrs Varas iestāžu pārstāvis, amatpersona
varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība
oksts Varas oksts - spēcīgs cilvēks
gerontokrātija Varas sistēma, kurā noteicošā loma ir vecākajiem kopienas pārstāvjiem
devolūcija Varas un pienākumu deleģēšana zemākiem līmeņiem
centralizācija Varas, pilnvaru vai kādu līdzekļu savākšana pārvaldes sistēmas augstāko iestāžu rīcībā, vietējo organizāciju pakļaušana augstākstāvošām instancēm
TPTB Varasvīri (angļu "the powers that be"; īsziņās)
dardace Varavīksne
dardedze Varavīksne
darva Varavīksne
debesjosta Varavīksne
dedess Varavīksne
delvēdze Varavīksne
delvēdzele Varavīksne
delvērde Varavīksne
delverdze Varavīksne
delverdže Varavīksne
delvērte Varavīksne
derdedze Varavīksne
dievajosta Varavīksne
drīksna Varavīksne
driksna Varavīksne
driksne Varavīksne
drīksne Varavīksne
duga Varavīksne
dzālvārts Varavīksne
dzelvēdere Varavīksne
dzelvēdze Varavīksne
dzelvēdzere Varavīksne
dzelvērde Varavīksne
dzelvērdze Varavīksne
dzelvērte Varavīksne
dzērve Varavīksne
dzervēdere Varavīksne
dzervēdze Varavīksne
dzervēdzele Varavīksne
dzervelce Varavīksne
dzirdedze Varavīksne
gaļvēdzere Varavīksne
gardadzaine Varavīksne
gardadze Varavīksne
gardedze Varavīksne
gardēdze Varavīksne
gārdedze Varavīksne
gardedzis Varavīksne
gardeidze Varavīksne
gardvēdze Varavīksne
garvēdze Varavīksne
garvēdzele Varavīksne
garvelce Varavīksne
garvēlce Varavīksne
garvēldzere Varavīksne
garvērdze Varavīksne
garvērdzele Varavīksne
grāvsuška Varavīksne
iris Varavīksne
joslene Varavīksne
kopls Varavīksne
raudava Varavīksne
riksna Varavīksne
telvēdze Varavīksne
telverdze Varavīksne
telvērdze Varavīksne
tēvajosta Varavīksne
varalīkse Varavīksne
vaŗariksna Varavīksne
vararīkste Varavīksne
vaŗavīksna Varavīksne
varaviksne Varavīksne
varavīksnis Varavīksne
varavīkste Varavīksne
vardedze Varavīksne
varotne Varavīksne
varotnis Varavīksne
varvīkse Varavīksne
varvīksna Varavīksne
varvīksne Varavīksne
varvīksnis Varavīksne
varvīkste Varavīksne
varviksts Varavīksne
varvīsne Varavīksne
velvēdze Varavīksne
zaļvēdere Varavīksne
zaļvērte Varavīksne
dardadzis Varavīksne; dardacis
acs Varavīksnene
irīda Varavīksnene
iridēmija Varavīksnenes asiņošana
iridorekse Varavīksnenes atbrīvošana no saaugumiem
sfinkterolīze Varavīksnenes atbrīvošana no saaugumiem ar radzeni
iridavulsija Varavīksnenes atraušana no perifērijas
iridodialīze Varavīksnenes atraušanās no starenes
iridentropijs Varavīksnenes daļas iegriešanās uz iekšu
iridektomija Varavīksnenes daļas izgriešana
iridektropijs Varavīksnenes daļas izvērsums
iridodēze Varavīksnenes daļas ligatūra caur griezumu radzenē
irīts Varavīksnenes iekaisums
iridocēle Varavīksnenes izspiešanās caur radzenes defektu
iridokinēze Varavīksnenes kustības, kas sašaurina vai paplašina zīlīti
iridotāze Varavīksnenes paplašināšana acs spiediena mazināšanai
iridotomija Varavīksnenes pārgriešana, veidojot mākslīgu zīlīti
iridorekse Varavīksnenes plīsums
iridopātija Varavīksnenes saslimšana
iridodonēze Varavīksnenes trīcēja lēca izņemta vai luksēta
iridohorioidīts Varavīksnenes un dzīslenes iekaisums
iridokeratīts Varavīksnenes un radzenes iekaisums
iridociklektomija Varavīksnenes un starenes izgriešana
dizadaptācija Varavīksnenes un tīklenes nespēja pielāgoties dažādām gaismas intensitātēm
iridokorneosklērektomija Varavīksnenes, radzenes un sklēras daļas izgriešana glaukomā
varavīkšņots Varavīkšņains
varvīkšņains Varavīkšņains
varagāt Varažāt, vārstīt
Verbica Varbica - Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos
ala Varbūt
bēst Varbūt
best Varbūt
jaču Varbūt
jāču Varbūt
jašu Varbūt
jāšu Varbūt
kaškārt Varbūt
kasko Varbūt
kāžāk Varbūt
koz Varbūt
kož Varbūt
kozin Varbūt
kuži Varbūt
kuzin Varbūt
moš Varbūt
mošeņ Varbūt
mošīt Varbūt
mošk Varbūt
mošku Varbūt
mož Varbūt
nak Varbūt
noš Varbūt
nož Varbūt
rasi Varbūt
tazi Varbūt
mušeņ Varbūt, iespējams
moška Varbūt, iespējams, kas zina
nok Varbūt, iespējams, taču
kožāk Varbūt, rasi
kožām Varbūt, rasi
nasi Varbūt, rasi
kažām Varbūt, rasi; gan
toļi Varbūt; iespējams, ka; vai nu
kozi Varbūt; koz
nek Varbūt; nak
metamorfotaksija Varbūtēja galvas smadzeņu kreisās puslodes (iespējams, kāša) bojājuma pazīme - pacientam šķiet, ka rokā paņemts priekšmets piepeši maina savu formu
Baznīckalns Varbūtēja kulta vieta Ogres novada Ķeipenes pagastā, ovāls uzkalns, augstums - 3 m, garums - 20 m un platums - 17 m, atrodas 60 m uz ziemeļrietumiem no Šķērstēnu pilskalna
rekonstrukcija Varbūtēja senāka valodas fakta izsecināšana
minējums Varbūtējs pieņēmums (kādas parādības izskaidrošanai)
virtuāls Varbūtējs, iespējams; tāds, kas var parādīties vai kam noteiktos apstākļos jāparādās
probabls Varbūtējs, šķietams
eventuālitāte Varbūtība, iespējamība
ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai
albedo Varbūtība, ka neitrons, kas ir iekļuvis vidē caur noteiktu virsmu, atgriezīsies atpakaļ caur to pašu virsmu
probabilitāte Varbūtība, šķietamība
šance Varbūtība; izdevība
LOD Varbūtību attiecības noteikšanas logaritms (angļu "logarithm of the odds ratio score")
konfidence Varbūtību joma
sadalījumfunkcija Varbūtību teorijā - nepārtrauktam gadījumlielumam X atbilstošā funkcija F(x)=P(X
nevardarbība Vardarbības nelietošana kā princips vai prakse
vjolensija Vardarbības periods Kolumbijā 20. gs. 40.-50. gados
samīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīdīt (2)
samīdīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīt (2)
mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt
baltvēdere Varde
baltvēderis Varde
irbīte Varde
kaupenis Varde
kaupiņš Varde
kaupītis Varde
knaupe Varde
knaupīte Varde
kobušķis Varde
konna Varde
krāzītis Varde
krulītis Varde
kurcīte Varde
kvancītis Varde
lāpace Varde
lecene Varde
lecine Varde
lēciņš Varde
naģis Varde
ulce Varde
vārde Varde
vargle Varde
vārgle Varde
varglis Varde
varle Varde
verdive Varde
žaba Varde
zaļvēdere Varde
žurbīte Varde
lecis Varde ("Rana"), purva varde ("Rana arvalis")
poģis Varde (kā ēsma zvejā uz āķa); poģe
poģe Varde (kā ēsma zvejā uz āķa); poģis
kvacine Varde (liela)
vardeve Varde 1
vardine Varde 1
vardis Varde 1
vardive Varde 1
varduve Varde 1
zoste Varde ēsmai (vēžojot)
kapūna Varde kā ēsma
jumprava Varde kā ēsma vēžojot
ļempurs Varde kā ēsma vēžojot
kabe Varde uz āķa ēsmai
lekmanis Varde, kā vēžu ēsma
ķaupiņš Varde, krupis
Mergava Vardene, Abavas pieteka
Mežzīles upe Vardene, Abavas pieteka
zemlēcīte Vardes iesauka
bozgalvis Vardes mazulis, kurš vēl dzīvo ūdenī; kurkulis
kunne Vardes nosaukums gar igauņu robežām; konne
konne Vardes nosaukums Igaunijas pierobežā
Verdukļa ezers Vardukļa ezers Mārcienas pagastā
vidrīši Vardukšņaugi
ūdensusnes Vardukšņaugu dzimtas ģints, sēdošām, ļoti lielām, plati lineālām, stīvām, dzeloņaini zobotām lapām rozetē, baltiem, 3-4 cm platiem ziediem
sīklēpas Vardukšņaugu dzimtas ģints, ūdensaugi ar garkātainām peldlapām, sešām drīksnām; vardukšņi
vardukšņi Vardukšņaugu ģints ar apaļām, sirdsveidīgām, garkātainām peldlapām
naģēns Vardulēns
naģulēns Vardulēns
vardelēns Vardulēns
varglēns Vardulēns
varlene Vardulēns
Igluma ezers Vardulis, ezers Straupes pagastā
varēn Varen
smaļi Vareni
sadižoties Vareni salielīties, dižoties
grandioso Vareni, pacilāti, diženi
trakai Vareni; labi
varans Varens
varenīgs Varens
varēns Varens
vārens Varens
variens Varens
varins Varens
varis Varens
verens Varens
varīgs Varens (3)
mūdīgs Varens, iespaidīgs
purins Varens, stalts puisis
purens Varens, stalts, uzkopies puisis
smērtīgs Varens, stiprs
varenīgums Varenums
vareņiki Vareņiks
vareņņiks Vareņiks
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības
pasavadāties Varēt atnesties
paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt
pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt
pasanesties Varēt pavirzīties
pariest Varēt riest (audeklu)
patemburkavāt Varēt tamborēt
pavagāt Varēt vagot
iznākt Varēt, būt iespējamam
uzvīžot Varēt, gribēt
matīt Varēt, iespēt
ievaļāt Varēt, iespēt, izdarīt
jaust Varēt, iespēt, spēt
nožāt Varēt, iespēt, spēt
izspēt Varēt, pārspēt
pajaudēt Varēt, prast
gribēt Varēt, spēt
noļāt Varēt, spēt
pavarēt Varēt, spēt
atspēt Varēt, spēt, iespēt
varig Varēt, spēt; prast, mācēt
drīkstēt Varēt; būt iespējamam, vēlamam
varfs Varfa
zookumarīns Varfarīns - organisks zoocīds, pulverveida preparāts, plaši izmanto peļveidīgo grauzēju, īpaši žurku apkarošanai
vārgans Vargans 3
vargot Vargas 1 spēlēt
partita Variācijas (ērģelēm) par korāļa tēmu
ekstremāle Variāciju problēmas Eilera vienādojuma atrisinājums
variācijveidīgs Variācijveida
izvirtne Variants, versija
Warriben Variebas (Varibes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
rubenieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
rubeņsalānieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņsala" iedzīvotāji
rubeņsalieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņsala" iedzīvotāji
sprukstieši Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Sprukti" iedzīvotāji
variešnieki Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" iedzīvotāji
Variešas Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" nosaukuma variants
variēties Variēt (2)
varīg Varig
varaktors Varikaps, ko superaugsto frekvenču diapazonā lieto signāla frekvences daudzkāršošanai
cirsoftalmija Varikozā konjunktīvas asinsvadu paplašināšanās
cirsektomija Varikozas vēnas izoperēšana
varikotomija Varikozas vēnas pārgriešana
cirsodēze Varikozas vēnas pārsiešana
filovarikoze Varikozes attīstība uz nervšķiedras aksona
varikosklerotizācija Varikozu vēnu ārstēšana, radot mākslīgu sklerozi
varikoflebīts Varikozu vēnu iekaisums
varikektomija Varikozu vēnu izgriešana
varikogrāfija Varikozu vēnu pinuma rentgenogrāfija
katlkalis Varkalis, katlu izgatavotājs
Vārkaļi Varkaļi, apdzīvota vieta Mārupes novada Salas pagastā
Varkaļu pārrakums Varkaļu kanāls
Vārkaļu pārrakums Varkaļu kanāls
Warkan Varkavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
vanadzieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji
varšķēt Varkšēt
varkšķis Varkšis
varšķis Varkšis
varšķīties Varkšīties
Warken Varķes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
patvarība Varmācība, despotiskums; arī patvaļa (2)
terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē
piemiegt Varmācīgi (piemēram, spiežot, žņaudzot) pieveikt
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē
kolonizēt Varmācīgi pārvērst (valsti, apgabalu) par koloniju
grinīgs Varmācīgs, cietsirdīgs
patvarīgs Varmācīgs, despotisks; arī patvaļīgs (3)
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt
vardarbis Varmāka
vārmaka Varmāka
varmācis Varmāka (1)
varmākslis Varmāka (2)
varmācis Varmāka (3)
Staļina Varna - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1949.-1956. g.
varnakas Varnakziežu ģints, ziedi sarkani vai bālgani violeti, sēklotne lineāla, auglis ar daudz sēklām, sēklas ar bieziem gariem matiņiem
Tartaku-Varnaviču dzirnavezers Varnaviču dzirnavezers Kaplavas pagastā
Ventas ezers Varnaviču ezers Kaplavas pagastā
Vārkaviešu ezers Varnaviešu ezers Nīcgales pagastā
Warnowiz Varnovicas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā
Sphagnum warnstorfii Varnstorfa sfagns
Matupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka
Raudupe Vārnupīte, Vaidavas pieteka
Raudupīte Vārnupīte, Vaidavas pieteka
hēroīne Varone; varones lomas tēlotāja
varonīgums Varonība
heroisms Varonība; heroika
heroika Varonība; heroisms
heroisms Varonības attēlojums ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem (mākslas darbā)
varoņgars Varonības gars
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības
bagatirs Varonīgs stiprinieks krievu biļinās
varons Varonis
lielvīrs Varonis (bieži ironiski)
Amadiss Varonis daudzos bruņinieku romānos; šķīsts un nelabojams ideālists
Rata Varonis, kas darbojas maoru un citu Polinēzijas iedzīvotāju mītos
varoņtēls Varoņa (1) tēls (literatūra, mākslā): spēcīgas, arī cildenas personības tēls (literatūrā, mākslā)
hēroons Varoņa kapa piemineklis, kas veidots kā mazs templis
varoņnāve Varoņa nāve; nāve, veicot varoņdarbu
antivaronis Varoņa pretstats, prozā un dzejā
dīlaga Varoņdarbs
varonis Varoņloma; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai
Vaprinka ezers Varpinkas ezers Demenes pagastā
Varpinka Varpinkas ezers Demenes pagastā
varoatoze Varroatoze
varroze Varroatoze
varška Varska
kapars Varš
kapurs Varš
kopars Varš
kupurs Varš
medze Varš
rudvaris Varš
varis Varš
kuprēmija Varš asinīs
varinis Varš, no vara izgatavots
vars Varš; vara savienojums
VLO Varšavas līguma organizācija
Ursus Varšavas pilsētas rajons Polijā (viens no 18 galvaspilsētas rajoniem), kas līdz 1977. g. bija atsevišķa pilsēta, 47300 iedzīvotāju (2007. g.)
Alonsoa warscewicsii Varševiča alonsoja
vārkšķis Varšķis
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka
hemokupreīns Varu saturošs proteīns dažu dzīvnieku erotricītos
hepatokupreīns Varu saturošs proteīns, līdzīgs hemokupreīnam; izolēts no aknām
kuprāti Varu saturošu elementorganisko savienojumu klase
nosprazits Varu, arsēnu un kaļķi saturošs miglošanas līdzeklis, lietojams pret augu slimībām un grauzējiem kukaiņiem
Varobka Varubka, Liepnas pieteka
Vārupīte Varubka, Liepnas pieteka
Vorobka Varubka, Liepnas pieteka
vervērze Varvērze, mežonīgs cilvēks
varvometrija Varvohronoloģija - slokšņu mālu gadskārtu (varvu) izmantošana tuvu atrodošos griezumu korelācijai
varzot Varzāt (1)
varzoties Varzāties
Varzavas–Klumstova ezers Varzovas ezers Rundēnu pagastā
clavus Varžacis
vārnači Varžacis
hīneraugs Varžacs
īneraugs Varžacs
inraugs Varžacs
kārpa Varžacs
kunnacis Varžacs
vardacis Varžacs
vardacs Varžacs
vardots Varžacs
vistknēpa Varžacs
Varžu ezers Varžezers, ezers Zentenes pagastā
Važu ezers Varžezers, ezers Zentenes pagastā
pelobatidae Varžkrupju dzimta
kurķis Varžu dīķis
vardukle Varžu dīķis
ranidae Varžu dzimta
rana Varžu dzimtas ģints
varžakli Varžu ikri
vardulis Varžu kurkulis; varžu mazulis
gurcekli Varžu kurkuļi
gurkļi Varžu kurkuļi
krecumi Varžu kurkuļi
rēkumi Varžu kurkuļi
vardukšņi Varžu kurkuļi
gurklas Varžu kurkuļi; netiešā nozīmē mīksti priekšmeti
vargļēns Varžu mazulis
kuceklis Varžu oliņas
kurcaimi Varžu oliņas
gurceklis Varžu oliņas ar gļotām
gurcaklis Varžu oliņas ar gļotām; gurceklis
gurkuļi Varžu oliņas ar gļotām; gurceklis
kurceklis Varžu oliņas; kuceklis
kurcaklis Varžu oliņas; kurcaimi
kurkles Varžu oliņas; kurcaimi
kurkļi Varžu oliņas; kurcaimi
kurcekls Varžu, krupju kurkulis
varžkrupis Varžukrupis
pelobates Varžukrupju dzimtas ģints
garvasa Vasa ar gariem posmiem
īsvasa Vasa ar īsiem starpposmiem
pievasa Vasa, kas izveidojas no papildu pumpuriem uz auga virszemes daļām
vasabi Vasābi - japāņu virtuvē iecienīti mārrutki
vasaļatkarība Vasaļa pienākumu komplekss attiecībā pret feodālo senioru, kas viņam bija jāveic, lai paturētu feodālo lēni
mantāgs Vasaļu sanāksme (feodālismā; Latvijā 14.-16. gs.)
vasarasgabals Vasara
vasars Vasara
vasura Vasara
vosara Vasara
vasar Vasarā
vasarlaiks Vasara, vasaras laiks
Vasarāju ezers Vasarāja ezers Viesītes pagastā
baltālabība Vasarāja labība
vasarāta Vasarāja labība
vasarēja Vasarāja labība
vasarāja Vasarāja labība - vasarāji
vasarats Vasarāji
vasarāts Vasarāji
šampāneris Vasaras (vai rudens) šķirnes ābols
šampānis Vasaras (vai rudens) šķirnes ābols
vasarnīce Vasaras ābele
vasarnieki Vasaras āboli
basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm
parudinis Vasaras beigu posms
atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām); silts, saulains laiks šai posmā
parudenis Vasaras beigu posms, rudens sākums
suņudienas Vasaras brīvdienas; suņu dienas
vasarasdarbs Vasaras brīvlaikā veicams mācību uzdevums priekšmetā, kurā skolēns mācību gadā bijis nesekmīgs
egle Vasaras egle - lapegle ("Larix")
vasarnieks Vasaras kalps
basanožkas Vasaras kurpes, kuru virsa veidota no tievām kāda materiāla sloksnēm
vasarība Vasaras labība, vasarāji
gubmākoņi Vasaras mākoņi ar puķkāpostiem līdzīgu baltu augšpusi un tumšāku horizontālu apakšpusi
dālderpuķe Vasaras mēnesene ("Lunaria annua")
pārts Vasaras pavards
panama Vasaras platmale ar platu apmali
blasas Vasaras raibumi
lāsumi Vasaras raibumi
mūsa Vasaras raibumi
putnraibumi Vasaras raibumi
vasaraslāses Vasaras raibumi
vasarraibumi Vasaras raibumi
teterraibumi Vasaras raibumi - sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā; šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas)
emakulācija Vasaras raibumu vai citu plankumu notīrīšana no sejas
vasarenes Vasaras riepas
adieņi Vasaras rudzi
adieviņi Vasaras rudzi
adiņi Vasaras rudzi
atdieņi Vasaras rudzi
vizmīgs Vasaras saulē it kā virmojošs
groza Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulene Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulenes Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulespuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulespuķes Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulpuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulspuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
semečka Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma
līgodziesma Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesma ar refrēnu "līgo"
līgo Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesmu refrēns
līgosvētki Vasaras saulgriežu svētki
bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
vidvasara Vasaras vidus
vidusvasara Vasaras vidus (no 24. jūnija līdz 24. jūlijam)
etēsiji Vasarīgi Egejas jūras ziemeļvēji Grieķijā, kas pūš katru gadu noteiktā laikā un atnes skaidru sausu laiku
vasarisks Vasarīgs
šalē Vasarnīca Šveices stilā
dača Vasarnīca; dārza māja
dāča Vasarnīca; dārza māja
Acone Vasarnīcu ciemats Salaspils novada Salaspils pagastā
vasarnieks Vasarnieki
vasarnieki Vasarnieks
bādnieks Vasarnieks, atpūtnieks (pie jūras, ūdeņiem)
teterains Vasarraibumains
Vasarassvētki Vasarsvētki
pentakosti Vasarsvētku draudze; šīs draudzes locekļi; protestantisma paveids, kas 20. gs. sākumā radies ASV un kura ticības centrā ir Svētā Gara saņemšana Vasarsvētkos
storaksi Vasarzaļi un mūžzaļi koki un krūmi ar ādainām lapām, ziedi parasti balti, smaržīgi ķekarā, auglis - kaulenis vai pogaļa; subtropos un tropos jūru piekrastēs \~130 sugu
sānvasa Vasas dala, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas ass (stumbra)
īsvasa Vasas daļa (parasti zars vai lapains stublāja dzinums lapas žāklē) ar īsiem posmiem, kur lapa pie lapas ir ļoti cieši
ziednesis Vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa
sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves
filoklādijs Vasas pārveidne, kuras stumbram ir lapas plātnes veids un lapas funkcijas
vīte Vasas vai lapas pārveidne, ar ko augs piestiprinās pie balsta
monopodijs Vasas žuburošanās veids augiem
WR Vasermaņa reakcija (angļu "Wassermann reaction")
Jāņakrusta strauts Vasijas strauta labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā
Varijas strauts Vasijas strauts, Lisiņas pieteka
Vasiļjevka Vasiļivka, pilsēta Ukrainā
Vasiļkova Vasiļkiva, pilsēta Ukrainā
Vasjuganas līdzenums Vasjugaņje
ņira Vaska atkritumi
pimpolis Vaska lodīte zīlēšanai, kas piekārta sašķetinātā diegā brīvi griežas; pimpole; švirbusts
švirbusts Vaska lodīte zīlēšanai; pimpole, pimpolis
pimpole Vaska lodīte zīlēšanai; švirbusts; pimpolis
imagines Vaska maskas ar senču attēliem, kas agustdzimušu romiešu ātrijos karājās mazos sienas skapjos un bija tā savienotas ar vijām, ka kopā veidoja ciltskoku
aizvākojums Vaska segums bišu šūnām
kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
vaskkāras Vaska šūnu kopas medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
ceroplastika Vaska tēlniecība
grafitēšana Vaska, gutaperčas u. c. matricu pārklāšana ar grafītu (2)
klejonka Vaskadrāna
kļejonka Vaskadrāna
vakstūks Vaskadrāna
vastūks Vaskadrāna
vaštūks Vaskadrāna
cerinthe Vaskainītes
Vaskalšu Vaskalšu ezers - Vaskaris Zentenes pagastā
kutīns Vaskam līdzīga viela, kas kopā ar celulozi veido augu ādiņu
ceroxylon Vaskapalmas
Daskaris Vaskaris - ezers Zentenes pagastā
Stulbais ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā
Vaskaišu ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā
Vaskara ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā
Vaskaru ezers Vaskaris, ezers Zentenes pagastā
galleria Vaskasviļņu dzimtas ģints
galleriidae Vaskasviļņu dzimtas ģints
atvākojumi Vaski, kurus noņem no aizvākotā rāmīša (lai varētu medu izsviest vai iztecināt)
Balvoja Vasko Nunjess de Balvoja — spāņu konkistadors
bonieris Vaskojums (uz parketa grīdas)
vaskāt Vaskot
novaskot Vaskot un pabeigt vaskot
uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet
šūņas Vasks
vaska Vasks
vaski Vasks
cera Vasku apzīmējums farmacijā
vaskuloģenēze Vaskulārās sistēmas veidošanās
vaskveidīgs Vaskveida
kutikula Vaskveida plēve, kas pārklāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu
cilindrūrija Vaskveida, epiteliālie, fibrīna vai hemoglobīna cilindri urīnā
spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā
ceroma Vaskveidīgi deģenerējies audzējs
miesmesis Vastlāvju svētdiena, meteņi
šambali Vašambali - tauta Tanzānijā
bondeji Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā
kveri Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā
zigvi Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā
washingtonia Vašingtonijas
Vaškovci Vaškivici, pilsēta Ukrainā
Vāšleja Vašleja, Slocenes pieteka
Viļņu strauts Vašlejas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, izteka Degoles pagastā
Kūlu grāvis Vašlejas labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, augštece Smārdes pagastā
Vašlovana nacionālais parks Vašlovani nacionālais parks Gruzijā
Crataegus wattiana Vata vilkābele
Vacatumi Vatacumi
vatinis Vatainis
vatuļot Vataļāt 1(1)
varte Vate
vata Vate
odervate Vatelīns
vatalīns Vatelīns
vatulis Vatelis
pupainis Vatenis
vatenieks Vatenis
vatnieks Vatenis
piņčaks Vatenis (pirmā pasaules kara laikā)
pufaika Vatenis; bieza virsjaka
uateroklozets Vaterklozets
uaterprūfs Vaterprufs - impregnēta auduma mētelis
petušoks Vates gabaliņš, ko aptin apkārt adatai, lai izfiltrētu šķidrumu
vatierēt Vatēt - iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā)
kaldra Vatēta sega
vatierēts Vatēts
salube Vatēts apmetnis ar lielu apkakli, bez piedurknēm; pusmētelis, arī villaine, kas bija pārmetama pār pleciem
vatainis Vatēts mētelis
ķolka Vatēts pusmētelis
aļģērka Vatēts sieviešu mētelis
burnass Vatēts sieviešu ziemas mētelis vai pusmētelis
burnass Vatēts vīriešu vadmalas pusmētelis
Svētais krēsls Vatikāns
VA Vatikāns, valsts divburtu kods
VAT Vatikāns, valsts trīsburtu kods
vatmanis Vatmaņpapīrs
Vatnajēkudls Vatnajēkidls, vulkānisks plato un ledājs Islandē
Wattram Vatranes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā
uats Vats
vatts Vats
W Vats (jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība)
Wh Vatstunda
W-h Vatstunda (mērvienība darba un enerģijas mērīšanai)
VUV Vatu; Vanuatu Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota
Vatutina Vatutine, pilsēta Ukrainā
tutsi Vatutsi; āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā un Burundi
vatveidīgs Vatveida
vaučeris Vaučers
cjaukāt Vaukšķēt
ķanstēt Vaukšķēt
kaukāt Vaukšķēt
Volkoviska Vavkaviska - pilsēta Baltkrievijā
Uezana Vazāna - pilsēta Marokā
vazika Vazanka
vazinka Vazanka
važma Vazaņķe
klenders Vazaņķis
linaka Vazaņķis
zalaņķis Vazaņķis
vazaklis Vazaņķis, tas, kas vazājas
vazāknis Vazaņķis, tas, kas vazājas
dzalami Vazarami - tauta Tanzānijā
zarami Vazarami - tauta Tanzānijā
šļūkas Vazāšanās apkārt, meitās iešana
vazot Vazāt (1)
jazgāties Vazāties
laķāties Vazāties
lemperēties Vazāties
vanckāt Vazāties
venterēt Vazāties šurp un turp
ķencelēties Vazāties visur līdzi
šļeperēt Vazāties, klejot
šķetīt Vazāties, slaistīties
varzāties Vazāties, staigāt
plivināties Vazāties; laiku kavēt
vaselīns Vazelīns
vazelīne Vazelīns
vazuliņš Vazelīns
vazodepresija Vazomotoriskās funkcijas depresija, kolapss
urohipertensīns Vazopresoriska viela, ko iegūst no urīna; ievadot vēnā, paaugstina asinsspiedienu
važi Važa
dzelži Važas
ķēdes Važas
vāžas Važas
vožas Važas
ļihačs Važonis ar greznu pajūgu un labu rikšotāju zirgu
važs Važus 2
Codex Vaticanus vecākais zināmais pergamenta Bībeles teksta manuskripts, kas uzrakstīts ap 350. gadu, kopš 1475. g. glabājas Vatikāna bibliotēkā
Alt-Ottenhof Vecates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vecates pagastā
Alt-Bahten Vecbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Alt-Bilskenshof Vecbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Alt-Vrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā
Alt-Wrangelhof Vecbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Brenguļu pagastā
Alt-Karkel Veckārķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kārķu pagastā
Tannenhof Vecmežmuiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Sussikas Vecmuiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salaspils pagastā
Alt-Salis Vecsalacas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
krīcēnieši Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Krīči" iedzīvotāji
Lāčplēša mežniecība Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Reizeni" bijušais nosaukums
Vaiņagi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukuma variants
Vainogi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukums latgaliski
Vonagapierklis Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagperēklis" nosaukuma variants
Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
Weissenstein Veismaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vaives pagastā
Welden Veldes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs)
Jehovas liecinieki vēlīnā protestantisma novirziens, kas 19. gs. radies Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV)
Veismesa Vēna - pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Lētīža Ventas kreisā krasta pieteka Vaiņodes un Skrundas novadā, garums - 32 km, kritums - 100 m, sākas Vaiņodes apkaimē; Leitiža; Leitīža; Letiža; Lētiža
Mazupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, daļa augšteces arī Saldus novadā, garums - 14 km, kritums - 13 m; Mellupe; Melnupe; Kanneniekupe; augštecē Plāņupe un Vadžupe
Zaņa Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 53 km, kritums - 75 m, gandrīz visā tecējumā ir Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma un Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma robežupe
Vadakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Auces novadā, garums - 82 km, kritums - 54 m, sākas 5 km uz austrumiem no Auces, 67 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Vadakstis
Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi
antiamerikānisks Vērsts pret Amerikas Savienoto Valstu ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks
sirds antigēns vērša sirds audu spirta ekstrakts Vasermaņa reakcijai
Wehske Vēskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
Puatū Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Poitou"), Biskajas līča piekrastē, ietver Desevras, Vandejas, Vjennas departamentu, pārsvarā paugurains reljefs
Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.)
Muntenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, Valahijas novada austrumu daļa; Lielā Valahija
Oltenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidrietumos, Valahijas daļa; Mazā Valahija
Sasuna Vēsturisks novads senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera (tag. Turcijas teritorija), no X gs. līdz Timura karagājieniem XIV gs. beigās - patstāvīga kņaziste
Pannas ezers vidējais no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, garums - \~350 m, lielākais platums - \~140 m; Baļļas ezers
Namīras province viena no Beļgijas provincēm Valonijas reģionā, platība — 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ljēža viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3844 kvadrātkilometri, 1034000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ljēžas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 3844 kvadrātkilometri, 1034000 iedzīvotāju (2014. g.)
Luksemburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 4443 kvadrātkilometri, 256000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Arlona
Eno province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3800 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Monsa
Valoņu Brabantes province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 1093 kvadrātkilometri, 347000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Vavra
aškenazi viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita
kagjudpa viena no ievērojamākajām vadžrajānas skolām, kuras katrs sekotājs savu guru uzskata par Vadžradhāri iemiesojumu
Vanguna viena no Jaundžordžijas salām ("Vangunu Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos
Baznīcas ezers viens no 3 Dutkas ezeriem Valmieras novada Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m; Mācītājmuižas ezers
Dzūkija viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju
A3 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka)
Rietumkursas Pieventas nogāze viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidiem, robežojas ar Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaidas, Rietumkursas Pieventas nogāzes un Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaines ainavapvidu
Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaida viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidu, robežojas ar Piejūras ainavzemi un 5 Rietumkursas ainavapvidiem (Ēdoles pauguraine, Rietumkursas Pieventas nogāze, Rietumkursas vidienes pauguraine, Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaine, Bārtas āru apvidus)
sarkanais viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem
Aičas viesu māja Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Aičas dzirnavu ezera, darbība pārtraukta 2019. g. janvārī
Wiegandshof Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā
Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš
Bācupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā
Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe
Daudzupīte Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums 12 km
Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis
Wiezemhof Vijciema muiža, kas atradās Valkas apriņķa Vijciema pagastā
Zarnau Vīķu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā
Portvila Vila, Vanuatu galvaspilsēta
Bāmijāna vilajets Afganistānas centrālajā daļā, robežojas ar Samangānas, Baglānas, Parvānas, Vardakas, Gaznī, Dājkondī, Gouras un Sarepolas vilajetu
Vilku grāvis Vilkates labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā
Vilnīši Vilnīšu ezers - Varnaviču ezers Kaplavas pagastā
Wilsenhof Vilzēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vilzēnu pagastā
Wilkenhof Viļķenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Viļķenes pagastā
Wuerken Virķēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
virsmežzinis virsmežniecības vadītājs, valsts civildienesta ierēdnis, pakļauts Valsts mežu dienesta ģenerāldirektoram
Adamsa kalns virsotne ASV (_Adams Mount_) Kaskāžu kaļnos, Vašingtonas štatā, augstums 3742 m
Beikera kalns virsotne ASV, Vašingtonas štata ziemeļritimu daļā, augstums - 3285 m
Jerupaha Virsotne Rietumkordiljeru Andu grēdā ("Nevado Yerupaja"), Peru, uz Ankašas, Vanuko un Limas reģionu robežas, augstums - 6632 m
Aitana virsotne Spānijā (_Aitana_), Valensijas autonomā apgabala Alakantas reģionā, augstums 1558 m
trešās personas visas līgumā minētās personas, kas nav līdzēji (vecāki, aizbildņi, Valsts darba inspekcija), bet var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību
Wisikum Vīsikuma muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
Friedrichshof Vislas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā
variablums vispārināta īpašība --> variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme. Variabilitāte
vampīrkalmārs vispazīstamākais dziļjūras galvkājis (_Vampyroteuthis infernalis_) ar lielām spīdīgām acīm un dzeloņainiem taustekļiem, kas kopā ar drūmo, tumšbrūno ādu veido mantiju; savu vārdu tas ir ieguvis tikai biedējošā izskata dēļ, bet neizsūc medījuma asinis
VVKI Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūts
Vonogi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants
Laki Vulkānu virkne Islandes dienvidos ("Laki"), uz dienvidrietumiem no Vatnajēlkuda ledāja, augstums - līdz 818 m, gar 25 km garo tektonisko plaisu atrodas 115 krāteru
Wigantshof Wiegandshof - Vīgantu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā
Zāģu ezers Zāģezers Valkas pagastā
Dzirnavu ezers Zāģezers, ezers Valkas pagastā
raibainais zāģgliemezis zāģgliemežu suga ("Vallonia costata")
gludais zāģgliemezis zāģgliemežu suga ("Vallonia pulchella")
Dannenhof Zaku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
Augustental Zaķu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Burtnieku pagastā
Sehlenhof Zāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā
Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte
Seltingshof Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Selting Zeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zeltiņu pagastā
Timsiņu purvs zemais purvs Ļaudonas un Variešu pagastā, platība - 807 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m, dienvidu galā līdz 5 m biezs sapropeļa slānis
Laužēnu purvs zemais purvs Valkas novada ziemeļrietumos, \~2 km no Kārķiem, platība - 652 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3 m
Melnais purvs zemais purvs Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība 545 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 3,8 m
Lukstiņu pļavas zemais purvs Valmieras novadā, Burtnieka ezera austrumu malā, platība - 672 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,2 m, purvs iekultivēts, izveidots ceļu tīkls
Krista purvs zemais purvs Varakļānu pagastā, platība — 542 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras līdz 0,7 m biezs sapropeļa slānis
konstebls zemākā dienesta pakāpe policijā (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs); policists, kam ir šāda dienesta pakāpe
Dingsvalks Zemdegsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Austrumāfrikas lauzumzona Zemes garozas dziļlūzumu sistēma (angļu val. "Rift Valley"), kas stiepjas no Izraēlas (Jordānas ielejas) ziemeļos līdz Njasas ezeram dienvidos, \~5000 km garumā
Alavas rags zemesrags ASV (_Alava, Cape_), Vašingtonas štata ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā
valmaņnieki Zemītes pagasta apdzīvotās vietas "Valmaņi" iedzīvotāji
Ābeles Zemnieku saimniecība Valmieras novada Rencēnu pagastā
Skvovelija Ziemas sporta centrs ASV ("Squaw Valley"), Kalifornijā, Sjerranevadas kalnos 1889 m vjl., uz dienvidaustrumiem no Donera pārkāpes, šeit norisinājās VIII ziemas olimpiskās spēles 1960. g.
trīs lielie baznīcas svētki Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki
pēdējdiena Ziemassvētku, Lieldienu vai Vasarsvētku pēdējā (trešā) diena; pēdēdiena
pēdēdiena Ziemassvētku, Lieldienu vai Vasarsvētku pēdējā (trešā) diena; pēdējdiena
Injans Ziemeļamaerikas indiāņu mitoloģijā - pasaules radītājs, viena no Vakantankas izpausmēm
Vi Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - "saule", pasaules radītājs, viena no Vakantankas izpausmēm
Maka Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - "zeme", pasaules radītāja, viena no Vakantankas izpausmēm
augstākie dievi Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - četras pirmatnējās dievības (debesis, klints, zeme un saule), pirmās Vakantankas (lakotu mitoloģijā - pasaules radītājs) izpausmes
Zeiderzē Ziemeļjūras līcis Nīderlandes piekrastē, no jūras to atdala Rietumfrīzu salas, dambis sadala Vadenzē līcī (ziemeļos) un Eiselmēras līcī (dienvidos)
Vārzgūne Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagastā, iztek no Vārzgūnes ezera, garums - 5 km; Vārsgūne; Varzgune; Vārzaubes strauts
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē, starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m
Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
CrB Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Corona Borealis Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Semmershof Ziemeru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā
gailene Zilene ("Vaccinium uliginosum")
galvarška Zilene ("Vaccinium uliginosum")
galvārtine Zilene ("Vaccinium uliginosum")
galvine Zilene ("Vaccinium uliginosum")
ģirtene Zilene ("Vaccinium uliginosum")
ģirtine Zilene ("Vaccinium uliginosum")
zileņi Zilene ("Vaccinium uliginosum")
zilinis Zilene ("Vaccinium uliginosum")
zirdzenaji Zilene ("Vaccinium uliginosum")
zirdzene Zilene ("Vaccinium uliginosum")
žļebine Zilene ("Vaccinium uliginosum")
galvārška zilenes (_Vaccinium uliginosum_)
garmētru ogas zilenes (_Vaccinium uliginosum_)
gailine Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
galvene Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
galvenes Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
galvvārša Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
galvvarteņa Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
galvvartene Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
galvvārtine Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
galvvārža Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
ģirtaukles Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
ģirtenes Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
ģirtines Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
ģirtokle Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
ģirtokles Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
ģirtūkles Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
glāzenāji Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
glāzenājs Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
glāzenes Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
pjaņicas Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
purogas Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
reibenes Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
reibines Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
reilines Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
silene Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
zilaine Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
zilaines Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
zilanāji Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
zilans Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
zilenāji Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
zilenājs Zilenes ("Vaccinium uliginosum")
pazīt savus papenheimerus zināt, ar ko ir darīšana - izteiciens no F. Šillera traģēdijas "Vallenšteina nāve"
Šķēdes meža novads zinātniskās izpētes mežu teritorija, atrodas Talsu novada Laidzes, Laucienas, Lībagu un Vandzenes pagastā
Mira zvaigzne Valzivs zvaigznājā (o), pirmā zināmā maiņzvaigzne, tās vizuālais zvaigžņlielums mainās no 2 līdz 10,1, mainīguma periods vidēji 331,5 dienas, pulsējoša, sarkana milzu zvaigzne, attālums 250 ly
Adsel-Schwarzhof Zvārtavas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
vangačakste Zvirbuļveidīgo putnu kārtas, zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vangidae"), gk. Madagaskarā un tuvējās salās, dzīvo mežos un krūmājos, ķermeņa garums - 12-30 cm, 9 ģintis, 13 sugu
Bakeu žudecs Rumānijas austrumu daļā, robežojas ar Vasluja, Galaca, Vranča, Kovasna, Hargita un Njamca žudecu

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Va.