Paplašinātā meklēšana

Meklējam Va.

Atrasts vārdos (621):

Atrasts etimoloģijās (14):

Atrasts normatīvajos komentāros (16):

2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itālieši)
Upes nosaukumu Ukrainas teritorijā tiek rosināts atveidot atbilstoši ukraiņu valodas izrunai līdzīgi kā apdzīvotās vietas nosaukumu *Dnipro* (varianti *Dņipra*, *Dņipro*), bet, cik zināms Tēzaura izstrādātājiem, uz 2023. gada vasaras versiju šāds lēmums Valsts valodas centrā vēl nav pieņemts. (šķirklī Dņepra)
Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī ministru prezidents)
Vārds *pašreiz* darināts no vārdiem *[šajā] pašā reizē*. Valodas praksē bieži sastopamais variants *patreiz*, iespējams, radies kontaminācijā no vārdiem *patlaban* un *pašreiz*. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds *pašreiz*. (šķirklī pašreiz)
Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī valsts prezidents)
Vairākiem rakstības variantiem trūkst informācijas par vienskaitļa formu lietojumu. (šķirklī vastlāvji)
Valodas praksē bieži sastopama šāda rakstība, tomēr pēc pareizrakstības normām vārdi rakstāmi atsevišķi: _vēl viens_. (šķirklī vēlviens)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: _adiabāta_. (šķirklī adiabāta)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrācija_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrācija_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrācija_. (šķirklī reemigrācija)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. (šķirklī čija)
Vārds _apmācības_, ja tas lietots vārda _mācības_ vietā, latviešu valodā tiek uztverts kā kalks, valodas kultūras teorijā ieteikts no tā izvairīties. Tomēr valodas (it īpaši tulkošanas) praksē šis vārds ir nepieciešams un pieļaujams, bet tikai gadījumos, kad runa ir par militāru vai citādi ar dresūru, fiziskiem, praktiskiem vingrinājumiem saistītu apmācību (parasti vienskaitļa formā). Ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām (vispārīgās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs) vai par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, vajadzētu lietot vārdu _mācības_. Tātad vārdam “apmācība” ir ierobežots lietojums, turklāt šis vārds galvenokārt lietojams vienskaitlī. (Sk. arī Baldunčiks, Juris. 2017. Daži mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmgadījumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 12. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 71-87.) (šķirklī apmācība)
2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itāliešu valoda)
2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itāļi)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrācija_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrācija_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrācija_, līdz ar to arī tā atvasinājumus _remigrants_ un _remigrante_. (šķirklī reemigrants)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrēt_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrēt_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrēt_. (šķirklī reemigrēt)

Atrasts vārdu savienojumos (369):

Atrasts skaidrojumos (400):

Atrasts piemēros (61):

pamanīties - Par spīti visām mūsu pūlēm,- papildināja Valksna,- viņš pamanījās izvairīties no nekustamā īpašuma konfiskācijas un gan jau vēl no kaut kā...
izcīnīt - Tās būs smagas, neizsakāmi smagas un asiņainas kaujas, ko tev nāksies izcīnīt, Valter,- klusu murmināja vecais vīrs,- Bet nebēdā nenieka.
pazīt - Vai bez naida un atriebības tu pazini arī citas jūtas?
pieredzēt - Vai es to pieredzēšu?
mēģināt - Vai esat mēģinājusi kādu laiku — kaut vai mēnesi, vai nedēļu — dzīvot pilnīgi viena?
valsts - Vai esat tauta bez savas valsts?
tēma - Vai gribi, lai par šo tēmu nolasu akadēmisku lekciju?
deja - Vai jūs neatteiktos no dejas?
īsi - Vai jūs varētu īsi raksturot bijušo darbadevēju?
degt - Vai kāds var saglabāt azotē uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes?
gulēt - Vai naktīs labi guli?
aicināt - Vai neaicināsi iekšā?
aizmirst - Vai neesi aizmirsusi — šodien taču ir "Pavasara" atklāšana!
apmeklēt - Vai skolu apmeklē?
talants - Vai tad mākslai ir kāds sakars ar talantu, vismaz mūsdienās?
televīzija - Vai tad tu nekad dzīvē neesi redzējis nevienu televīzijas interviju?
galvenais - Vai tas ir galvenais iemesls?!
dienests - Vai tie tev ir bijuši dienesta komandējumi?
atlikt - Vai to nevar atlikt uz rītu?
piedalīties - Vai tu arī piedalies šais strīdos?
spēt - Vai tu pats spēj būt labs pret visiem?
dalībnieks - Vai tu priecājies, ka iepazīsies ar mūsu realitātes šova dalībniekiem?
brīdinājums - Vai viņš atnāca bez brīdinājuma?
svarīgs - Vai viņš te būtu vissvarīgākā persona?
pasaule - Vai, tavuprāt, detektīvu rakstīšana ir atriebība pasaulei?
iekārta - Vainīga ir mūsu valsts iekārta,- Jēkabs iebilda.
nopirkt - Varbūt aiziet uz tirgu kaut ko nopirkt?
skaidrs - Varbūt kļūsi skaidrāks!
pagaidām - Varbūt pagaidām, varbūt vienmēr.
nafta - Varbūt viņi pielējuši to pilnu ar naftu?
just - Varēja just, ka svešais ir pārsteigts.
ceļojums – Iedomājieties, Holmss un Vatsons dodas kājām ceļojumā.
personāls – Vai astoņas mārciņas rozīņu un šokolādes stienīši arī pieder personālai higiēnai?
piederēt – Vai astoņas mārciņas rozīņu un šokolādes stienīši arī pieder personālai higiēnai?
ierobežojums – Vai ir kādi garuma ierobežojumi?
garšot – Vai jums ķiļķēni garšo?
dzīve – Vai jums tīkama tāda vientuļnieka dzīve?
esi tik laipns – Vai jūs būtu tik laipns un ar vienu pirkstu pieskartos manam snīpītim?
izāzēt – Vai jūs nemēģināt mani izāzēt?
atrasties – Vai jūsu kaķītis atradās?
iesniegums – Vai mans iesniegums par piekaušanu tiks izskatīts?
dejot – Vai mums tagad būs jāmācās dejot?
vienalga – Vai nav vienalga?
ticība – Vai protat tēvreizi, ticības apliecinājumu?
vērtējums – Vai sabiedrības vērtējums jums nemaz nav svarīgs?
elektrība – Vai sirsniņmājiņā pie pirts ir elektrība?
padarīt – Vai tad nepietiek, ka jūs viņus aplaupījāt un padarījāt par nabagiem?
vispirms – Vai tad tu neredzi, ka viņi vispirms šauj un tikai pēc tam jautā?
noslēpumains – Vai tev jābūt tik noslēpumainam?
draudzene – Vai tev tagad ir draudzene?
lietot – Vai tik te nav lietoti alkoholiski dzērieni?
sarakstīties – Vai tu ar tēti saraksties internetā?
papīrs – Vai tu vari paskatīties pie saviem kolēģiem mūsu dzīvokļa papīrus?
gluži – Vai zini, patiesībā viņa ir gluži laba meitene.
vai – Vai, vai, kā niez!
komanda – Vajadzēs tādu lielāku kuģi, varbūt pat vidēju barku, lai var paņemt kārtīgu komandu...
gluži – Varat bez rūpēm celties kājās, mans kungs, – nepārtraucot cīņu, gluži mierīgā balsī teica Cvībaks.
varēt – Varat mest mieru, – viņš, plati smaidīdams, paziņoja.
aperitīvs – Varbūt iedzeram kādu aperitīvu tepat un vakariņas paēdam restorānā?
mīkla – Varbūt paminēsim mīklas?
dārgs — Dārgo Eduard Vasiļjevič, mēs taču norunājām!

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Va.

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies