varonīgums
varonīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | varonīgums | varonīgumi |
| Ģen. | varonīguma | varonīgumu |
| Dat. | varonīgumam | varonīgumiem |
| Akuz. | varonīgumu | varonīgumus |
| Lok. | varonīgumā | varonīgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es mēģināju viņas kategoriskumu noapaļot, centos pierādīt, ka dzīvē ir vieta arī varonīgumam, misijai un cēlākiem mērķiem par vairošanos.
- “Latvijas karavīru drosme un varonīgums ļāva izcīnīt uzvaru pār Bermonta karaspēku, kas garantēja mūsu valsts brīvības un neatkarības nostiprināšanos un jau vēlāk – pilnvērtīgu starptautisko atzīšanu.
- Vētra, kurš Vītiņu visādi citādi cildināja un dēvēja par " nazi, ne vīru", apbrīnodams viņa varonīgumu karalaukā, uzskatīja, ka pats viņš būtu bijis labāks Šenjē. "
- Galu galā, es − varbūt aiz viegla izmisuma, kas piemeklē cilvēku izšķirošās situācijās, bet varbūt aiz viltota varonīguma – nolēmu uzņemties atbildību par notiekošo, būt par atbildīgu cilvēku, kā to pirmīt mācīja skolotāja, un pielikt punktu mūsu spēlei.
- Viņi savu varonīgumu valkā kā izejamo uzvalku, kuram daudzi gribētu uzspļaut, taču baidās, jo pastāv varonīguma mitoloģija — visi tic varonīguma mītam, un, ja to piepeši sagrausi, pasaulē paliks viena vienīga draņķu, gļēvuļu, dirsālīdēju un nodevēju banda.