Paplašinātā meklēšana
Meklējam siev..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2543):
- Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
- femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
- (sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti.
- pelēkā sieva 1. sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā; 2. divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- sivēne 6 - 7 mēnešus veca cūka; sieviešu dzimuma sivēns.
- abtese Abate - katoļu sieviešu klostera priekšniece.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla.
- Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze.
- Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva.
- šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu.
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
- muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa.
- uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem.
- mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
- ādmenīša Ādmiņa sieva.
- feronjēre Agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres.
- kadinas Agrāk turku sultāna 7 likumīgās sievas.
- uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1).
- bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
- uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
- aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
- aizpluskāt Aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
- plere Ākstīga, nenopietna sieviete.
- onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas.
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association").
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā).
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei.
- zaļmale Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām.
- dispareinija Apgrūtināts vai sāpīgs dzimumakts; arī vispārīgs sievietes seksuālo traucējumu apzīmējums.
- sabracēties Apģērbu saņemt uz augšu (par sievieti).
- spurdze Apiņu sievišķā ziedkopa.
- līžņa apkārt ložņājoša sieviete.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem.
- apcepurot Apmičot jaunu sievu.
- paņemt Apprecēt (parasti sievieti).
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- nosapirkties Apprecēt (sievu), samaksājot naudu.
- apjemt Apprecēt (sievu).
- pārprecēt Apprecēt sievu no cita pagasta vai valsts.
- apņemt sievu apprecēt sievu.
- atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
- iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
- saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
- iziet tautās apprecēties (par sievieti).
- iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
- (iz)iet tautās apprecēties (par sievieti).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem.
- apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
- apskrotēt Apšūt sieviešu svārku augšējo malu.
- aptikeriene Aptiekāra sieva.
- pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei.
- brizelaiņi Ar brizelēm krāsoti sieviešu svārki.
- krellaine Ar krellēm rotājusies sieviete.
- krellainīša Ar krellēm rotājusies sieviete.
- Saules meita ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
- seksaholiķis Ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu.
- uksorilokāls Ar sievas mājām saistīts.
- zīlotne Ar zīlēm rotāts sieviešu ņieburs; zīlene.
- zīlene Ar zīlēm rotāts sieviešu ņieburs.
- arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns.
- estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
- atgāzene Arī par sievieti.
- mātes vidējais vecums aritmētiskais vidējais vecums sievietēm bērnu dzimšanas laikā.
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
- ārstiene Ārsta sieva.
- uroterapija Ārstēšana ar urīnu, piem., gravidas sievietes urīna zemādas injekcijas hormonterapijas nolūkā.
- ginaikologs Ārsts, kas specializējies sieviešu slimībās.
- sievaslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no sievas puses.
- askogons Askomicēšu sievišķā dzimumorgāna paplašinātā apakšējā daļa; dažām askomicētēm - viss sievišķais dzimumorgāns.
- arhikarps Asku sēņu sievišķais dzimumorgāns.
- aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis).
- Njama Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - debesu dievs, demiurgs, viņa sieva ir zemes dieviete.
- Asase-Afua Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - zemes dieviete, debesu dieva sieva, no viņas atkarīga zemes auglība un raža.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
- atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
- atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
- mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes.
- deciduomatoze Atlobenes audu veidošanās sievietei, kas nav grūtniece.
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- pindzele Ātra, kustīga sieviete.
- zibenica Ātra, strauja sieviete.
- karčavnīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājas.
- karčaunīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājs.
- zēvelīte Ātras dabas, viegli sadusmojama sieviete.
- šķeterniece ātri runājoša sieviete.
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
- Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
- pals Atsevišķs auduma gabals sieviešu svārkos.
- primārās dzimumpazīmes atšķirības vīrišķo un sievišķo indivīdu dzimumorgānu uzbūvē.
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- homogametisks Attiecīgs uz dzimumu, kurā producē viena veida gametas ar viena veida dzimumhromosomām; cilvēka homogametiskais dzimums ir sieviete (visas gametas ar X dzimumhromosomu).
- atprecināt Atvest dēlam sievu no citas, parasti tālas vietas.
- pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei.
- angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma.
- vienmājas augi augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz viena indivīda; vienmājnieki.
- dižsporas Augiem ar divējādām sporām lielās sporas, kas attīstās makrosporangijos un dīgstot rada sievišķos pirmdīgļus; makrosporas.
- Izīda Auglības un veselības dieviete seno ēģiptiešu mitoloģijā, laulāto uzticības aizbildne, sievietes mātes aizgādne; vēlāk arī ūdens, vēju dieviete, kuģniecības aizbildne.
- jumaliņa Auglības veicinātāja Jumja sievas personificējums.
- jumalīte Auglības veicinātāja Jumja sievas personificējums.
- divmājnieks augs, kam ir tikai sievišķie vai vīrišķie ziedi; t. i. atšķirīgā dzimuma ziedi atrodas uz diviem dažādiem auga eksemplāriem.
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
- vīriešu mirstības pārsvars augstāka mirstība vīriešiem, salīdzinot ar mirstību sievietēm vienā un tanī pašā vecumā.
- mondaine augstākās sabiedrības sieviete.
- salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
- kursiste Augstāko sieviešu kursu audzēkne Krievijā (līdz 1917. g.).
- hanuma Augstdzimusi sieviete, hana sieva.
- beguma Augstdzimušu indiešu sieviešu (musulmaņu) uzruna, īpaši attiecībā uz firstu mātēm vai atraitnēm.
- špiļka Augsts, smails papēdis (sieviešu kurpēm).
- homotallisms Augu sugu īpašība, kad katram indivīdam veidojas kā vīrišķās, tā sievišķās gametas.
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju.
- Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu.
- serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms.
- ģeiba Auša, nenopietna sieviete.
- tāpene Aušīga sieviete.
- vējslota Aušīga, nenopietna, vieglprātīga sieviete.
- žeburkača Aušīga, pļāpīga sieviete; žaburkača.
- žaburkača Aušīga, pļāpīga sieviete.
- mežala Aušīga, runā un kustībās ātra sieviete.
- šļircka Aušīga, vieglprātīga sieviete.
- spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
- kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita.
- vējkaza Aušīoga, nenopietna, vieglprātīga sieviete, meitene.
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
- putnkrāpis babņiks, sieviešu pavedējs.
- bajārene Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
- bajāriene Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
- bajāriete Bagāta sieviete, bagāta saimniece.
- pjenterafobija Bailes no sievasmātes (vīramātes).
- ginaikofobija Bailes no sievietēm.
- ginofobija Bailes no sievietēm.
- bajāriene Bajāra sieva.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- WF Baltā sieviete (angļu "white female").
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
- leukorrēja Baltie ziedi sievietēm.
- bandiniece Bandinieka 2 sieva.
- baptistiene Baptistu konfesijai piederoša sieviete.
- pogoniāze Bārdas augšana sievietēm.
- gefrenss Bārkšveidīga sieviešu galvas rota 15. gs. otrā pusē.
- baronese Barona sieva vai meita.
- baroniete Barona sieva; arī barona vecāka radiniece.
- krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm.
- hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi.
- ārlaulības bērni bērni, kas piedzimuši nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimuši pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- atpīlis Bērns, kas dzimis sievietei vēlākos dzīves gados.
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- bērnotības koeficients bērnu skaita vecumā līdz 4 gadiem attiecība pret reproduktīvā vecuma sieviešu skaitu.
- ālava Bezbērnu sieviete.
- nahale Bezkauņa (sieviete).
- nahalka Bezkauņa (sieviete).
- aģīnija Bezsievība.
- Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis.
- Hagare Bībelē minēta kā Sāras verdzene un Ābrahama blakussieva.
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
- Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte.
- Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva.
- Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
- Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
- Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību.
- Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
- Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
- Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva.
- Rebeka Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Īzāka sieva.
- bieķu Bieķu baļļa - nicīgs apzīmējums sievietei.
- lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki.
- muncis Bieza pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
- jupķins Bieza sieviešu jaka.
- muncis Bieza, pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
- pamplīža Biezi saģērbusies, satuntuļojusies sieviete.
- maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts.
- bimbala Bieži raudoša sieviete.
- ķērka Bļaustīga sieviete.
- Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi.
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- brālēniete Brālēna sieva.
- brālēnīša Brālēna sieva.
- brāļamsieva Brāļa sieva; svaine.
- brālene Brāļa sieva; svaine.
- ietaļa Brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
- brālaitene Brāļa sieva.
- brāļasieva Brāļa sieva.
- mārša Brāļa sieva.
- māršņa Brāļa sieva.
- šveirene Brāļa sieva.
- švīrene Brāļa sieva.
- vedekla brāļasieva
- ieteres Brāļu sievas (savā starpā).
- Hurupari Brazīlijā mītošo tupu mītos saules dēls, kurš atņēma varu sievietēm.
- euraziāts Britānijas Indijā persona, kas dzimusi vietējās izcelsmes sievietei no eiropieša.
- manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas).
- Milda Brīvības piemineklis Rīgā; sievietes statuja šā pieminekļa virsotnē.
- brīvkundze Brīvkunga sieva.
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
- ļitars Brunči (sieviešu).
- rinduks Brunči, sieviešu svārki.
- kremle Brunču apakšējā mala; lieks piešuvums pie sieviešu brunčiem.
- kremele Brunču apakšējā mala; piešuvums pie sieviešu brunčiem.
- prādžņa Budisma dievības pastāvīga pavadone jeb "sieva", kas personificē dievības gudrības enerģiju.
- Tāra Budisma mitologijā - bodhisatva, sievišķā sargātājdievība - idams, bezgalīgas līdzcietības iemiesojums.
- Bhaišadžjaguru Budisma mitoloģijā - buda, kas mīt paradīzē, kurā viss sastāv no dārgakmeņiem, nav ciešanu un tur nedzīvo sievietes.
- pradžnja Budisma mitoloģijā - budu, bodhisatvu u. c. mitoloģisku personāžu sievišķā atbilsme.
- Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
- nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
- turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu).
- izmest līku kāju būt neuzticīgam, krāpt sievu.
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- cariene Cara sieva.
- olvadi Cauruļveida pāra sievišķais dzimumorgāns, pa kuru olšūna no olnīcas nonāk dzemdē.
- biparentāls Cēlies no diviem vecākiem (vīriešu un sieviešu dzimuma).
- ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
- Tonakasiutla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākā dieva Tonakatekutli sieva, kas piedalījās pasaules radīšanā.
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
- laivīna Cieši piegulošas izejamās sieviešu kurpes bez aizdares, ar palielu izgriezumu.
- kapri Cieši piegulošas trīsceturtdaļgaruma sieviešu bikses.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- dzimumcikls Cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
- sievsitis cilvēks, kas ir fiziski vardarbīgs pret sievietēm.
- vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds.
- pasieva Civilsieva; mīļākā.
- pussieva Civilsieva.
- grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā.
- cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
- jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes.
- Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos.
- almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes.
- sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine.
- Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja.
- mātenīte Čigāna sieva.
- Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu.
- daiļais Daiļais dzimums - sieviete, sievietes.
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār.
- darvdeģene Darvdeģa sieva.
- dārzniecene Dārznieka sieva.
- vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju.
- griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
- blakus sieva daudzsievībā - nepilntiesīga sieva
- oogonijs Daudzu aļģu un zemāko sēņu sievišķais dzimumorgāns.
- divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes.
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- laulību tirgus dažādu laulāties spējīgu vīriešu un sieviešu grupu skaitliskās attiecības.
- svīta Dažādu sieviešu apģērbu apzīmējums, dažviet arī vīriešu svārki.
- purda Dažu islāma un hinduisma tautu praktizētā sieviešu izolēšana.
- Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas.
- deģene Deģa sieva.
- dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- vedekla dēla sieva
- dēlasieva Dēla sieva; vedekla.
- vedekle Dēla sieva.
- auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
- sievuks dem. --> sieva.
- sieviņa Dem. --> sieva.
- beau dendijs; draugs (meitenei vai sievietei); _burtiski_: "skaists".
- tiāra diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
- Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve.
- Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
- Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi.
- dievaris Dieveris - svainis, sievas vai vīra brālis.
- Ea Dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- dzimumlomas Diferenciācija sociāli fiksētās normās, gaidīšanās un rituālos meitenēm un zēniem, vīriešiem un sievietēm.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- sieviešu konsultācija dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
- Svētas meitas divdabīgi sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģujā.
- ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
- daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas.
- pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete.
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna.
- divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses.
- demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos.
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
- partenomikse Divu sievišķo gamētu vai haploidālu šūnu saplūšana, kas izraisa somatisko partenoģenēzi.
- biandrija Divvīrība; laulības forma, kurā sievai ir divi vīri.
- gaspaža Dižciltīga sieva; kundze; laulāta draudzene.
- demoiselle Dižciltīga sieviete, jaunkundze.
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- dogarese Dodža sieva.
- jauktavnīca Draiska, pēc vīriešiem kāra sieviete.
- jauktuve Draiska, pēc vīriešiem kāra sieviete.
- jaukteve Draiskule, nerātne; pēc vīriešiem kāra sieviete.
- žepere Draiskulīga sieviete.
- boifrends Draugs (meitenei, sievietei).
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
- skrodelene drēbnieka sieva.
- skrauķiene Drēbnieka sieva.
- jauktā dubultspēle dubultspēle, kurā katrā pusē piedalās vīrietis un sieviete.
- billene Dulna sieviete.
- glumda Dumja, neveikla sieviete.
- glumza Dumja, neveikla sieviete.
- pūčka dusmīga sieviete.
- niknpūce Dusmīga sieviete.
- pūcene Dusmīga sieviete.
- švirķele Dusmīga sieviete.
- uzne Dusmīga sieviete.
- dusmpūce Dusmīga, īgna sieviete, meitene.
- ellenīca Dusmīga, ķildīga, nesaticīga sieviete.
- zmeja Dusmīga, nejauka sieviete.
- pūrce Dusmīgi ņurdoša sieviete.
- purcene Dusmīgi ņurdoša sieviete.
- akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos.
- endometrijs Dzemdes iekšējais slānis, kas sievietēm reproduktīvajā vecumā regulāri noārdās, proti, notiek menstruālā asiņošana.
- falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem.
- itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus).
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu un/vai muguras augšējo daļu.
- dzimstības līmenis dzimšanas gadījumu biežums iedzīvotāju kopumā, to nosaka kā dzimušo skaita attiecību pretreproduktīvā vecuma sievietēm (vai dažkārt pret visiem iedzīvotājiem).
- dzimstības intensitāte dzimšanas gadījumu biežums konkrēta vecuma sievietēm (precīzāk dzimstības intensitāti raksturo rādītāji laulībā sastāvošām sievietēm).
- sieviešu dzimte dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
- gonochronisms Dzimuma (kārtu) šķirtība, kad īpatnim ir tikai vai nu vīrišķie vai arī tikai sievišķie dzimuma dziedzeri.
- biseksuālisms dzimuma tieksme pret diviem dzimumiem, pret vīrieti un sievieti
- narvasadata Dzimumakta surogāta forma, koituss starp sievietes krūtīm.
- coitus a la vache dzimumakts no aizmugures, sievietei tupot uz ceļiem.
- ekvilīns Dzimumhormons grūsnu ķēvju urīnā, kas ietekmē sievietes dzimumorgānu augšanu un aktivitāti; no estrona atšķiras ar vienu papildu divkāršo saiti.
- lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti; sieviešu homoseksuālisms.
- lesbiskā mīlestība dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- lesbiānisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- frigiditāte Dzimumtieksmes samazināšanās vai zudums sievietei; arī nespēja sasniegt orgasmu.
- gonohorisms Dzimumu diferenciācija, vīriešu un sieviešu dzimuma indivīdu dzimuma pazīmju atšķirība, pretstatā hermafrodītismam.
- dzirnavniece Dzirnavnieka sieva; dzirnavu īpašniece.
- patmalnīciene Dzirnavnieka sieva.
- giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem.
- mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
- Enki Ea - dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- Zāra ebreju mitoloģijā - Sāra, vecākā patriarha Ābrahama sieva.
- Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem.
- Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā.
- Sāra Ebreju mitoloģijā - vecākā patriarha Ābrama sieva, kurai ilgstoši nebija bērnu, un kad viņi bija jau krietni gados, piedzima Īzāks.
- Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
- Muta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Amona sieva un dieva Honsa māte.
- Taurta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, sieviešu un bērnu aizstāve.
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Sešata Ēģiptiešu mitoloģijā - gudrības dieva Tota māsa, sieva vai meita, rakstības dieviete, celtniecības un zināšanu aizbildne, rakstīšanas un skaitļošanas mākas sekmētāja, rakstu sargātāja.
- Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte.
- Hatmehita Ēģiptiešu mitoloģijā - Mendesas pilsētas dieviete, kuru attēloja kā sievieti ar zivi uz galvas.
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Taverete Ēģiptiešu mitoloģijā - sieviešu un bērnu aizgādne, kas palīdzēja mirušajiem atdzimt Nuna pirmatnējos ūdeņos.
- Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
- ladinosi eiropiešu vīriešu unindiāņu sieviešu bērni Dienvidamerikā.
- gonadoģenēze Embrija gonādu attīstība, kuras raksturīgas vīriešu vai sieviešu dzimumam.
- žvikstele Enerģiska, veikla sieviete.
- ķerubs Eņģelis jūdaismā un kristietībā; Dieva troņa vai paradīzes vārtu sargi; spārnoti lauvas ar sievietes galvu.
- Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam.
- folikulīns Estrons - viens no sieviešu dzimumhormoniem, kas veidojas olnīcās.
- gaučo Etniska grupa Argentīnā un Urugvajā, radās 16.-17. gs. no spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācējiem.
- Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām.
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
- Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete.
- joginī Ezoterismā sieviete, kas praktizē jogu.
- gurubhāginī Ezoterismā sievietes, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja.
- faidešīns Fajs - vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai.
- feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību cīnītāja.
- feministu valoda feminismam raksturīgi centieni izskaust pieņēmumu, ka valodā un rakstībā labskanīgāka ir vīriešu un nevis sieviešu dzimte.
- firstiene Firsta sieva vai meita.
- postmenopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menopauzes.
- menopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menstruāciju izbeigšanās.
- Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem.
- merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem.
- Marianna Francijas, īpaši Francijas Republikas, simbols - jauna sieviete ar frīģiešu kapuci.
- klarises Franciskāņu ordeņa sieviešu atzars; klarisas.
- klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas.
- klarisas Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215. g. dibinājusi Asīzes Klāra.
- Zilbārdis Franču tautas pasaku varonis, bruņinieks, kas nogalinājis vienu pēc otras savas sešas sievas (to ziņkārības dēļ).
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
- speciālais dzimstības koeficients gada laikā dzimušo skaita attiecība pret kopējo sieviešu skaitu reproduktīvajā vecumā (parasti 15-49 gadu vecumā).
- sievietes impotence gadījums, kad dzimumorgānu sāpīguma dēļ sieviete nav spējīga dzimumaktam.
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- senele Gados vecāka sieviete.
- vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
- auts Galvassega, ko jaunajai sievai apsien noņemtā vainaga vietā.
- koiza Gara auguma neizskatīga sieviete.
- koizaka Gara auguma neizskatīga sieviete.
- koizika Gara auguma neizskatīga sieviete.
- škora Gara auguma sieviete.
- žeicka Gara auguma un tieva sieviete.
- slandzene gara auguma, kalsna sieviete.
- šķetra Gara kalsna sieviete.
- šāleja Gara sieviete.
- žalga Gara sieviete.
- žeiksts Gara, kalsna sieviete.
- toirene Gara, neglīta sieviete.
- žeiga Gara, neveikla sieviete.
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements.
- stols Gara, plata šalle, ko sievietes nēsā ap kaklu vai liek ap pleciem; plecu šalle.
- sleida Gara, tieva meitene vai sieviete.
- jaikstiņa Gara, tieva sieviete.
- šķesta Garas sievietes palama.
- nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
- jence Garīgi aprobežota, neveikla sieviete.
- raiška Garš lakats, ar ko sieviete sien ap galvu.
- grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam.
- talma Garš sieviešu apmetnis bez piedurknēm.
- linkaine Garš sieviešu galvas lakats.
- luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti).
- slieka Garš, tievs cilvēks (parasti sieviete).
- labunīte Glaimojamais vārds sievietes uzrunai; mīlule.
- šļencka Gļēva vai neveikla sieviete vai ķēve.
- spertene Govs vai ķēve, kas bieži sper; dusmīga sieva.
- grāfiene Grāfa sieva vai meita.
- graudniece Graudnieka sieva.
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
- peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
- Kora Grieķu dievietes Dēmetras meita, mītos un kultā identificēta ar Aīda sievu Persefoni.
- Ksantipe Grieķu filozofa Sokrata sieva, kuras vārds kļuvis par ļaunas un ķildīgas sievietes apzīmējumu.
- Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums.
- Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Adrasta meita, Īla sieva, Trojas valdnieka Lāomedonta māte.
- Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls.
- Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu.
- Alkione grieķu mitoloģijā - Aiola meita, tesāliešu valdnieka Kēika sieva, kas ielēca jūrā, un dievi viņu pārvērta par zivjdzenīti (gr. val. - alkione).
- Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
- Arsinoja grieķu mitoloģijā - Alfesiboja, Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva.
- Antiope Grieķu mitoloģijā - amazoņu karotāja, valdnieces Hipolites māsa, Tēseja sieva.
- Eirifīle Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Talaja meita un pareģa Amfiarāja sieva.
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā.
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja sieva, kas karā ar Eleisīnu atēniešu uzvaras dēļ upurēja savas meitas.
- Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu.
- Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs.
- Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva.
- Prokne Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, Trāķijas valdnieka Tēreja sieva.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
- Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni.
- Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona.
- Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte.
- Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos.
- Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās.
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte).
- Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta.
- Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
- Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem.
- Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru.
- Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās.
- Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu.
- Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos.
- Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
- Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
- Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Dione grieķu mitoloģijā - Gajas un Urāna meita vai viena no okeanīdām; Homēram viņa ir Zeva sieva un Afrodītes māte; arī viens no Afrodītes vārdiem.
- Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši.
- Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs).
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- Dorīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Okeāna un Tētijas meita, okeanīda, jūras dieva Nēreja sieva un māte 50 nereīdām.
- Pelijs Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un mirstīgās sievietes Tīro dēls, tesāliešu varonis, kas sagrāba varu Iolkā.
- Tetīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieve, Nēreja meita, mirstīgā Pēleja sieva un varoņa Ahilleja māte.
- Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte.
- Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva.
- Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā.
- Periboja grieķu mitoloģijā - korintiešu valdnieka Poliba sieva, kas pieņēma Edipu, izārstēja viņu un kļuva par viņa pamāti.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Lakedaimona un Spartas meita, Agrosas valdnieka Akrisija sieva, Danajas māte.
- Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
- Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
- Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu.
- Periboja grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieka Alkatoja meita, Telamona sieva un Ajanta māte; pēc kādas versijas, pēc Ajaka piedzimšanas viņa kļuva par Tēseja sievu.
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu.
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - najāda, atēniešu valdnieka Erihtonija sieva, Pandīona māte.
- Hēsione grieķu mitoloģijā - Nauplija sieva, Palamēda māte.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles).
- Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves.
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru.
- Periboja grieķu mitoloģijā - nimfa, Ikarija sieva, kas viņam dzemdēja vairākus dēlus un meitu Pēnelopi.
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
- Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
- Reja grieķu mitoloģijā - Olimpa dievu māte, titanīda, Gajas un Urāna meita, Krona sieva.
- Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja.
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
- Altaja grieķu mitoloģijā - pleironiešu valdnieka Testija meita, Kalidonas valdnieka Oineja sieva, Meleagra māte.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
- Pandora grieķu mitoloģijā - Prometeja brāļa sieva, kas, neievērodama aizliegumu, atver lādi, kur glabājas cilvēces nelaimes; tās izplatās pa visu pasauli.
- Hēsione grieķu mitoloģijā - Prometeja sieva, viena no okeanīdām.
- Alfesiboja grieķu mitoloģijā - Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva (citā mīta variantā - Arsinoja).
- Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte.
- Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi.
- harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
- Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte.
- Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu.
- Sterope grieķu mitoloģijā - Sterope, Aheloja sieva, sirēnu māte.
- Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
- Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte.
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
- Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta sieva.
- Megara grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta vecākā meita un Hērakla pirmā sieva.
- Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips.
- Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem.
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
- Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls.
- Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls.
- plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām.
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
- Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu.
- Teāno grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieka Kiseja meita, trojieša Antēnora sieva, kas labvēlīgi izturējās pret ahajiešiem.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Trāķijas dziedoņa Orfeja sieva, kas mira no čūskas kodiena neilgi pēc kāzām.
- Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols.
- Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte.
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
- Hēsione Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Lāomedonta sieva.
- Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas.
- Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
- Lāodameja grieķu mitoloģijā - valdnieka Akasta meita, Prtesilāja sieva.
- Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu.
- Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
- Tīdejs Grieķu mitoloģijā - varonis, Kalidonas valdnieka Oineja un viņa otrās sievas Peribojas dēls.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - viena no okeanīdām, Okeāna un Tētijas meita, Hrīsāora sieva, kas viņam dzemdējusi trīsgalvaino milzi Gērionu.
- Tētija grieķu mitoloģijā - viena no senākajām dievietēm, titanīda, Gajas un Urāna meita, sava brāļa Okeāna sieva, ar kuru kopā viņa radījusi visas upes un trīstūkstoš okeanīdu.
- Persefone grieķu mitoloģijā - zemes auglības dieviete, pazemes valdniece, Zeva un Dēmetres meita, Aīda sieva.
- Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis.
- Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā.
- Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci.
- Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
- Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā.
- kalathos Grieķu sieviešu darba grozs vilnas uzglabāšanai; arī līdzīgs māla trauks.
- nimfa grieķu un romiešu mitoloģijā - daudzas dabas dievības, jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- pirmslaulību grūtniecība grūtniecība sievietei, kuras laulība vēl nav noslēgta.
- grūtniecības koeficients grūtniecības iestāšanās skaita attiecība pret vidējo reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitu noteiktā laika periodā.
- akiēze Grūtniecības neiestāšanās, sievietes neauglība.
- aklēze Grūtniecības trūkums, sievietes neauglība.
- gūžu apkārtmērs gūžu lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; sieviešu plecģērbu un gurnģērbu lielumu skalas vadmērs.
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
- Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām.
- Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes.
- Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu.
- Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
- He He Sjaņgu - daoisma mitoloģijā - astotā no astoņiem nemirstīgajiem, vienīgā sieviete.
- hercogiene Hercoga sieva.
- Mukuru hereru mitoloģijā - ciltstēvs, kultūrvaronis un demiurgs, kurš ar sievu bijuši pirmie cilvēki pasaulē, kas kopā ar lopiem "izgājuši" no koka Omumborombonga, iedibinājis tabu, iniciācijas, upurēšanas u. c. rituālus un paražas.
- androgīnisms Hermafrodītisms; sievietēm pseidohermafrodītisms.
- ovogāmija Heterogāmijas variants, kad mazākā vīrišķā gameta piekļūst pie lielākās, nekustīgās sievišķās gametas un saplūst ar to.
- makrospora Heterosporaugu sievišķā gametofīta sākotnējā šūna; megaspora.
- homogāmija Hibrīda vīrišķo un sievišķo gametu līdzība pēc atsevišķiem gēniem vai to kombinācijām.
- Maja hindu mitoloģijā - asura celtnieks, viens no daitjām, Vipračiti un Diti dēls, kuru bija pametusi sieva.
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
- Rukminī Hindu mitoloģijā - dievietes Lakšmī avatāra (iemiesojums), viena no dieva Krišnas sievām - pirmā sieva.
- Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha.
- Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko.
- Mīnākšī Hindu mitoloģijā - karotāja dieviete, Šivas sieva.
- Rati Hindu mitoloģijā - mīlas kaisles dieviete, mīlas dieva Kāmas sieva.
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus.
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- Sīta Hindu mitoloģijā - Rāmas sieva, uzarta lauka dieviete.
- Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā.
- kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā.
- Mohinī Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnas avatārām, kad viņš iemiesojās daiļā sievietē.
- Durga Hindu mitoloģijā - viens no Šivas sievas daudzajiem vārdiem tās draudīgajā hipostāzē.
- kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki.
- Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva.
- Judhišthira Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - vecākais no brāļiem pāndaviem, valdnieka sievas Kuntī un dieva Brahmas dēls.
- Devī Hinduismā - Šivas sieva un arī viena no Šivas sievišķajām inkarnācijām.
- Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete.
- Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli.
- jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis.
- Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša.
- Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva.
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā.
- tribadija Homoseksuālisma paveids, sieviešu savstarpēja kopošanās; lesbisms.
- lesbisks Homoseksuāls (par sievieti), nosaukums pēc Lesbas salas, kurā dzīvoja grieķu dzejniece Sapfo.
- pretapaugļošanās tabletes hormonu preparāts sievietēm.
- dzimumhromosomas Hromosomu pāris, viens no 23 cilvēka hromosomu pāriem, kas ir atšķirīgs sievietēm (XX) un vīriešiem (XY).
- Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva.
- feminisms Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību (izveidojusies 18. gs.).
- bajārene Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
- bajāriene Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
- bajāriete Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
- bālā grēfiene iedomīga, lepna, arī vārga sieviete.
- grēfene Iedomīga, pretencioza sieviete.
- grēpene Iedomīga, pretencioza sieviete.
- grācija Iedomīga, uzpūtīga sieviete.
- iedzīvotāju vecuma piramīda iedzīvotāju dzimuma un vecuma sadalījums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām; informācija par vīriešiem un sievietēm tiek attēlota pretējos virzienos.
- dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās.
- uškurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
- uzkuris Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
- uzkurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
- nomakšķerēt Iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu.
- ļaupete Ielasmeita, netikla sieviete.
- ļaupetene Ielasmeita, netikla sieviete.
- falte Ieloce (sieviešu apģērbā); plisējums.
- dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
- kļeiķ kadri iepazīties ar sievietēm.
- pelvimetrs Ierīce sievietes iegurņa mērīšanai.
- ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
- darbeklis Iestrādāts sieviešu rokdarbs, adīklis.
- ieterene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere, ietrene.
- ietrene Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva; ietere.
- ietere Ietaļa - brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- ginopātija Ikviena sieviešu slimība.
- atvalkāt Ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti).
- nosalasities Ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru).
- Nirriti indiešu mitoloģijā - nāves dieviete, Adharmas sieva vai meita, personificēts sabrukums, iznīcība, nāve.
- dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones.
- Durodhāna Indiešu mitoloģijā - vecākais no brāļiem kauraviem, valdnieka Dhritaraštas un viņa sievas Gandharas dēls.
- šakti Indiešu tantrisma rituālajā praksē - vispagodinošākais tituls sievietei, kura piedalās tantriskajos rituālos.
- šrīmatī Indijā izplatīts uzrunas veids sieviešu dzimuma personai, gan jaunkundzei, gan kundzei.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- dzimumorientācija Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumievirze.
- dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija.
- androgīns Indivīds ar vīrišķām un sievišķām dzimumpazīmēm; divdzimumu.
- Mama Kilija inku (vēst. Peru, Bolīvija, Ekvadora) mitoloģijā - mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva.
- Mamakilja Inku (vēst., Dienvidamerika) mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva.
- Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- linkaitis Īpašs tautiskās galvassegas veids sievietēm, garš lakats; linkainis.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- kāsaiņi Īpatnēji austi un šūti sieviešu svārki ar izšuvumiem.
- Peri Irāņu mitoloģijā - ļauns dēmons sievietes izskatā, kurš spēja pārvērsties dažādos dzīvniekos; retāki ir nostāsti kuros viņa ir cilvēkam labvēlīga feja.
- pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas.
- Parendi Irāņu mitoloģijā - sieviešu pavēlniece, pārpilnības dāvātāja, dārgumu un apslēptas mantas sargātāja.
- rentniece īrnieka sieva.
- Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu.
- Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu.
- Figaro īsa brīva piegriezuma sieviešu jaciņa, ko velk virs kleitas vai blūzes.
- bruslaks Īsa sieviešu blūze bez piedurknēm.
- ikseņi Īsa, pieguloša sieviešu jaka.
- spenseris Īsa, šaura sieviešu jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis).
- neonatālā miastēnija īslaicīga (no nedēļas līdz mēnesim) jaundzimušo miastēnija, kas rodas miastēnisku sieviešu pēcnācējiem; raksturīga pazīme ir zīšanas un rīšanas grūtības.
- Hauva Islāma mitoloģijā - Ādama sieva, atbilst Bībeles Ievai.
- Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam).
- gūlas Islāma mitoloģijā - ļauni sieviešu kārtas džinni, kas mainīja savu izskatu, ievilināja cilvēkus vientuļās vietās, nogalināja un aprija.
- Asja Islāma mitoloģijā - Mozus laikā Ēģiptē valdošā faraona sieva.
- Akrats Islāma mitoloģijā - mūžīgā dzīvošana, kas paredzēta tikai vīriešiem, lai gan musulmaņu paradīzē sievietēm atvēlēta hūriju loma.
- sieviešu katetrs īss katetrs, piemērots sievietes urīnizvadkanālam.
- bobs Īss matu griezums sievietēm, kas nāca modē 1917. gadā.
- mantiļa Īss sieviešu apmetnis.
- vengerka Īss sieviešu zābaks.
- strūpene Īss un diezgan biezs priekšmets; diezgan resna maza auguma sieviete.
- blaža Izblīdusi, resna sieviete.
- matrilineārā izcelsme izcelsme pēc dzimtas turpinātājām sievietēm.
- zilzeķe Izglītota, bet garlaicīga sieviete.
- savaļnes izkulstītu linu sainis, ko saņēma lielās ģimenēs sievas, lai gatavotu apģērbu sev un bērniem.
- pasaules brūte izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
- šļura Izlaidīga sieviete; negatīvi vērtējama sieviete.
- grīztaka izlaidīga sieviete.
- dīde Izlaidīga sieviete.
- kulstuve Izlaidīga sieviete.
- maule Izlaidīga sieviete.
- saļeska Izlaidīga sieviete.
- šļancka Izlaidīga sieviete.
- šļaune Izlaidīga sieviete.
- šļocka Izlaidīga sieviete.
- šļure Izlaidīga sieviete.
- šterva Izlaidīga sieviete.
- sterve Izlaidīga sieviete.
- tenclava Izlaidīga sieviete.
- lampaža Izlaidīga, nekārtīga sieviete skrandainā apģērbā.
- ērzelnīca Izlaidīga, netikla sieviete.
- pļecka Izlaidīga, netikumīga sieviete.
- jauktave Izlaidīga, pēc vīriešiem kāra sieviete, arī izvirtis vīrietis.
- gruķemme Izliekta ķemme, ko sievietes sprauž matos.
- istabdirša Izlutināta jauniete, sieviete, kas vairāk mēdz uzturēties telpās, dzīvot pa māju.
- pāpaļa Izlutināta sieviete.
- kundzīte Izlutināta, slinka sieviete.
- izvazāt Izmantot, apkaunot (sievieti).
- mamma Izplūdusi sieviete.
- dabūt zem mices izprecināt (sievieti).
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot.
- uzkamiesis Izrakstītā sieviešu krekla pleca daļa.
- lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu).
- plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
- šķērdenīca Izšķērdīga sieviete.
- šeldere Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
- šeldernīca Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
- atlaulāties Izšķirties (ar vīru, sievu).
- feminitāte Izteiktas sievišķās sekundārās dzimumpazīmes; sievišķība.
- Mesalīna Izvirtusi sieviete.
- marihuāna Izžāvētas, no sievišķajiem augiem iegūtas sējas kaņepes ziedkopas, augšējās lapas un stublāju augšdaļas.
- macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus.
- Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks.
- Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks.
- Mijadzuhime Japāņu mitoloģijā - imperatora meita un varoņa Jamato Takeru sieva.
- Kusinada Hime japāņu mitoloģijā - vētras dieva sieva, kuras septiņas māsas bija aprijis astoņgalvainais pūķis.
- Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči.
- Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva.
- Kiberota Jaruru (Venecuēla) mitoloģijā - sieviešu kārtas ļaunais gars, pazemes valstības saimniece.
- Kuma Jaruru cilts indiāņu (Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete un saules sieva, kas radīja pasauli un pirmos cilvēkus.
- jauneve Jauna sieva.
- līgava Jauna sieva.
- mārtene Jaunā sieva.
- grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
- jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- tautumeita Jauna sieviete tautiskā tērpā.
- džude Jauna sieviete, džudīte, meitene.
- ballīškaza Jauna sieviete, meitene, kas mēdz (daudz, bieži) apmeklēt balles.
- džafrene Jauna sieviete.
- džofrene Jauna sieviete.
- džudīte Jauna sieviete.
- jaunuve Jauna sieviete.
- jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
- meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
- meita Jauna, neprecējusies sieviete.
- zeltene Jauna, neprecējusies sieviete.
- kundzene Jauna, neprecēta sieviete; jaunkundze.
- apmičot Jaunajai sievai uzlikt sievas aubi (mici).
- kulbenīca Jaunās sievas humoristisks apzīmējums, gadījumā, kad jaunais pāris brauc kulbā.
- ķerrakaza Jaunas sievietes nicīgs apzīmējums.
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- jumprava Jaunava, jaunkundze; neprecējusies sieviete.
- spintriji Jauni vīrieši un sievietes, kas piedalījās Senās Romas imperatora Tiberija rīkotajās orģijās.
- zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
- puisis Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai sievietei.
- senhorita jaunkundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin neprecētu sievieti Brazīlijā_).
- jaunsieva Jaunlaulātā, jaunā sieva.
- dzimumu jautājumi jautājumi par vīriešu un sieviešu attiecībām.
- dzīvīguma potenciāls jebkura vecuma vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums (potenciālajā demogrāfijā).
- Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti.
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts.
- purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
- jumala Jumja sieva.
- animus Junga teorijas arhetips. kas reprezentē vīrišķo pusi sievietē.
- pļečka Kāda, kas staigā iepletusies un zvalstīdamās (sieviete, vista, govs).
- valka Kāds (biežāk sieviete), kas staigā apkārt un daudz pļāpā.
- izbrūtēties Kādu laiku draudzēties, saieties, arī būt intīmās attiecībās (ar sievieti) un pārtraukt šīs attiecības.
- nočākstēt Kādu laiku skaļi sarunāties (par sievietēm).
- kārdinošs Kairinošs (parasti par sievieti, tās ķermeni).
- ūksts Kājstarpe; pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
- kalējene Kalēja sieva.
- kalējiene Kalēja sieva.
- kalējīša Kalēja sieva.
- kalviene Kalēja sieva.
- kalvine Kalēja sieva.
- kalpasieva Kalpa sieva.
- kalpene Kalpa sieva.
- pārinieku (arī pārinieka) puisis kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
- puišpārenieks Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar sievu.
- monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
- ņaipste Kalsna un vārga sieviete.
- šļicka Kalsna, gara auguma sieviete.
- dzēdzele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
- merdele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
- čura Kalsna, vāja sieviete.
- Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa).
- karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs.
- karaliene Karaļa sieva.
- kārele Kārīga sieviete.
- karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu).
- šatelēne Kastellāna sieva, pils īpašniece.
- magdalēnietes Katoļu sieviešu ordenis ar augustīniešu noteikumiem netiklībā kritušo sieviešu glābšanai un labošanai.
- redemptorietes Katoļu sieviešu ordenis, dib. 1750., pazīstams ar barbarisku askēzi.
- salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru.
- Jūnona Katras sievietes sargātājs gars, kas atbilda vīriešu ģēnijam.
- kaulniece Kaulaina sieviete.
- džundža Kaunuma sprauga, lamuvārds sievietēm.
- ņuņe Kautrīga sieviete, kura neuzdrīkstas runāt ar svešiniekiem.
- kazācīša Kazaciene, kazaka sieva.
- kazaciete Kazaka (1) sieva vai meita.
- kazaciete Kazaka (2) sieva vai meita.
- kazaciete Kazaka (4) sieva vai meita.
- kazaciene Kazaka (5) sieva.
- vakarvistas Kāzu dalībnieces sievietes no līgavas puses.
- mārtošana Kāzu kulminācijas brīdis, vaiņaga ritualizēta noņemšana un sievas galvas auta uzlikšana.
- mičotājs Kāzu procesijas dalībnieks, kurš noņem jaunlaulātajai sievai vainagu no galvas un nomaina to ar lakatu.
- atvadnieki Kāzu viesi, kas pavada jauno sievu no vīra mājas uz vecāku māju, kur tā atvadās no saviem radiem.
- Inkari Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - demiurgs, saules un mežonīgas sievietes dēls, kas radījis visu, kas ir uz zemes.
- kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina.
- Tepeva Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, pasaules radītāja, dieva Kukumaca sieva un palīdze.
- šļurka Klaidone, izlaidīga sieviete.
- kulstekle Klaidone, vieglas uzvedības sieviete.
- skriet pakaļ klaji, uzbāzīgi tiekties pēc pretējā dzimuma pārstāvja (biežāk sievietei pēc vīrieša).
- aleksandrietis Klasiskā dzejas forma, kas sastāv no divrindēm sešpēdu jambā ar cezūru rindas vidū un blakus atskaņām, mijoties vīrišķām un sievišķām atskaņām.
- sievaskleita Kleita, ko jaunā sieva velk (parasti nākamajā dienā) pēc laulībām.
- mūķene Klostera vai ordeņa sieviešu kārtas locekle.
- pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- kņaziene Kņaza sieva.
- ranija Kņaze Indijā, radžas sieva.
- Siversa kohija kohiju suga ("Kochia sieversiana").
- žāklīte Koķetīga sieviete.
- kombineja Kombinē - sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
- pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu".
- Mveela Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos mītošo kubu mītiskā ciltstēva Voota māsa un sieva.
- skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
- kopdzimuma Kopdzimuma organisms - organisms, kurā ir kā sievišķie, tā vīrišķie dzimumdziedzeri.
- pie sievas (arī vīra) sāniem kopdzīvē ar sievu (vīru).
- pie vīra (arī sievas) sāniem kopdzīvē ar vīru (sievu).
- hidžābs Korāna diktētā sieviešu izolācija.
- Jenorans Korejiešu mitoloģijā - simbolizē sauli, bet viņa sieva Seonē - mēnesi.
- jaukts koris koris, kas sastāv no vīriešu un sieviešu balsīm.
- babka Korpulenta, paresna (parasti paveca) sieviete.
- Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- Marija Magdalēna kristietības mitoloģijā sieviete no Galilejas, kuru bija apsēduši septiņi velni un kuru izdziedināja Jēzus Kristus.
- priore Kristīgā reliģiskā kopienā abates palīdze, kas atbild par disciplīnu; dažos katoļu ordeņos - sieviešu klostera priekšniece.
- krodzinieks Kroga īpašnieka sieva.
- ķermasa Krokaini sieviešu svārki.
- krokaine Krokaini sieviešu svārki.
- krokainīši Krokaini sieviešu svārki.
- mastalgijas Krūšu sāpes sievietēm.
- pups Krūtis (sievietēm).
- Ms. kundze (_lieto kopā ar uzvārdu_); šī uzrunas forma neatklāj, vai sieviete ir precējusies.
- senhora kundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin sievieti Portugālē un precētu sievieti Brazīlijā_).
- pane Kundze; pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
- gaspaža Kundziska sieviete.
- kunigaite Kunigaiša sieva.
- bruncis Kupli sieviešu svārki; brunči.
- kūrfirstiene Kūrfirsta sieva vai meita.
- kurpnīca Kurpnieka sieva.
- kurpniecīša Kurpnieka sieva.
- kaspins Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentas; ap galvu sienama lenta; matos pinamā lenta; kaspines.
- kaspine Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentes; ap galvu sienama lente; matos pinamā lente.
- feminisma teoloģija kustība, kas sākotnēji attīstījās ASV un kas par kristīgās domas, tradīcijas un prakses kritiska atspoguļojuma pamatu izmanto sieviešu dzīves pieredzi sabiedrībā, kurā valda vīrieši.
- žabele Kustīga un jautra sieviete.
- bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs).
- klitors Kuteklis, seksuāli uzbudināms orgāns sievietēm starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem.
- ķeizariene Ķeizara sieva.
- Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos.
- Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs.
- Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
- banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis.
- Ogma Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes īru karotājs, Dagdas un daniešu sievietes dēls.
- Oisins Ķeltu mitoloģijā - karotājs un dzejnieks, varoņa Finna un Citpasaules sievietes Sadbas dēls.
- Blodeuveda Ķeltu mitoloģijā - skaista sieviete, ko no ziediem radīja burvis Mats, Gvinedas valdnieks, un viņa māsasdēls Gvidions.
- Konla Ķeltu mitoloģijā - viens no varoņa Finna līdzgaitniekiem, ko nepazīstama sieviete aizvilināja uz Citpasauli.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne jaunas sievietes veidolā.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- iegurņa dobums ķermeņa dobums, ko norobežo iegurņa joslas skelets; tajā atrodas urīnpūslis un sievietes dzimumorgāni, caur to iet taisnā zarna un urīnizvadkanāls.
- kauša Ķildīga sieviete, arī vīrietis.
- lūputriece Ķildīga sieviete.
- Megera Ķildīga un ļauna sieviete.
- ragana Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- iņ Ķīniešu daoismā viens no diviem ("iņ un jaņ" arī "iņ un jan") viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
- jaņ Ķīniešu daoismā viens no diviem (iņ un jaņ) viens otru papildinošiem principiem: vīrietis un sieviete, debesis un zeme, siltums un aukstums.
- cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
- Ņui-Va Ķīniešu mitoloģijā - Lielā dieviete - māte, ko attēloja kā čūsku ar sievietes galvu.
- Hou-Tu Ķīniešu mitoloģijā - zemes dievība, kuru uzskatīja par Jaņ-Di pēcteci un aizkapa pasaules valdnieku; vēlāk šis tēls transformējās par sieviešu kārtas dievību.
- kuanjina Ķīniešu vārds, kas apzīmē lielo bdhisatvu Avalokitešvaru, īpaši tad, ja bodhisatva tiek attēlota sievišķā formā.
- lēdija Labi audzināta sieviete ar smalkām manierēm.
- ģeneratīvais vecums laika periods, kurā sievietes un vīrieši var radīt pēcnācējus.
- interģenētiskais intervāls laika posms sievietes dzīvē vai paaudzē starp secīgām dzemdībām.
- tarbača Lamuvārds (nekrietna, ķildīga sieviete).
- skrule lamuvārds cilvēkam; maza sieviete (nicinoši).
- žoža Lamuvārds neizveicīgai sievietei.
- krūka Lamuvārds resnai sievietei.
- storcka Lamuvārds sieviešu kārtas radībai.
- skverna Lamuvārds sievietei vai sieviešu dzimtes dzīvniekam.
- maitānīca Lamuvārds sievietei, maita 1(3).
- sutņu kule lamuvārds sievietei.
- sātanīca lamuvārds sievietei.
- skrudze lamuvārds sievietei.
- ģēda Lamuvārds sievietei.
- kņecka Lamuvārds sievietei.
- krīpša Lamuvārds sievietei.
- lemesnīca Lamuvārds sievietei.
- stucele Lamuvārds sievietei.
- stute Lamuvārds sievietei.
- vanadze Lamuvārds sievietei.
- vanadzene Lamuvārds sievietei.
- žļecka Lamuvārds sievietei.
- slaucene lamuvārds tikumiski pagrimušai sievietei vai kādam dzīvniekam.
- kurva Lamuvārds vecai sievietei vai govij, arī vistai.
- grička Lamuvārds vecai sievietei.
- ņurka Lamuvārds vecai sievietei.
- žeicka Lamuvārds vieglas uzvedības sievietei.
- kraņa Lamuvārds, attiecībā uz sievišķā dzimuma dzīvu būtni.
- Madaļa Latviešu mitoloģijā - (1) sieviešu kārtas gars; (2) dievietes Māras pavārds; arī Madaliena, Magdaliņa.
- Asins māte latviešu mitoloģijā - cilvēka asinīs iemiesots sieviešu kārtas gars.
- Bāba Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
- Baigi Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
- Baltā Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas meža, naudas vai mājas gars; Baltā sieva; Baltā mātīte; Baltā dāma.
- ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli.
- Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša.
- Sekšu māte latviešu mitoloģijā līdzīgi vairākām citām dievietēm un sieviešu kārtas gariem, ir vērpēja, kur vērpšana saistījās ar cilvēka likteņa veidošanu.
- Rijas māte latviešu mitoloģijā sieviešu gars, kas atbildīgs par veiksmi labības kulšanā.
- Mēra māte latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību.
- Raganu māte latviešu mitoloģijā sievietes gars, kas spēj pārvērsties dzīvniekā vai putnā.
- veca māte latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars.
- LNSL Latvijas Nacionālā sieviešu līga.
- lauksardzene Lauksarga sieva.
- vecs Laulātā sieva.
- laulību dzimstības koeficients laulībā dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo laulībā sastāvošo sieviešu skaitu noteiktā vecumā.
- morganātiska laulība laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā).
- poliandrija Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem; daudzvīrība.
- daudzvīrība Laulības forma - sievietes kopdzīve ar vairākiem vīriem; poliandrija.
- vienlaulība Laulības forma - viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; arī monogāmija.
- daudzsievība Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; arī poligāmija.
- poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; daudzsievība; tagad vēl sastopama dažām musulmaņu tautām.
- viensievība Laulības forma - vīrieša pastāvīga dzimumkopdzīve ar vienu sievieti; arī monogāmija.
- adelfogāmija Laulības forma, kurā brāļiem ir viena vai vairākas kopīgas sievas.
- pāra laulība laulības forma, kurā laulības partneri ir viens vīrietis un viena sieviete; vēsturiska laulības forma, kurā laulības partneri piederēja pie dažādām dzimtām.
- laulības atlikšana laulības noslēgšanas atlikšana uz noteiktu laiku, parasti sievietēm uz reproduktīvā perioda vidējo vai vēlīno posmu.
- concubinatus Legalizēta vīrieša un sievietes kopdzīve, pretstatā visiem gadījuma sakariem starp vīrieti un sievieti.
- kulstīkla Lempīga sieviete; netikla sieviete.
- čāčule Lempīga sieviete.
- pļucka Lempīga sieviete.
- stemple Lempīga, neveikla sieviete ar resnām kājām.
- moška Lempīga, neveikla sieviete.
- gausaliņa Lēna, gausa sieviete, meitene.
- luze Lēna, nevīžīga sieviete.
- dūdaļa Lēna, slinka meitene (sieviete).
- čūksle Lēnām runājoša sieviete.
- tops Lenčkrekliņš - divdaļīga sieviešu apģērba augšējā daļa: bezaizdares, bezpiedurkņu trikotāžas krekliņš ar lencītēm.
- birstbante Lente ar bārkstīm, kuru piešuj sieviešu svārku apakšmalā.
- šņīpstere Lepna sievieta, kas staigā degunu raukdama par visu.
- kā lielmāte lepni, bagāti, ļoti labi (saka par sievieti).
- tribade Lesbiede; arī onanismu piekopjoša sieviete.
- ginekofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz gados vecākām sievietēm.
- partenofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz jaunām sievietēm.
- graofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz vecākām sievietēm.
- rozā sekss lesbiešu sekss, seksuālas attiecības starp sievietēm.
- lazna Ležņa, slinka sieviete, kas mīl pagulēt.
- slumpe Līderīga (arī morāli), nevīžīga (apģērbā) sieviete.
- pļurža Līderīga sieviete, mauka.
- gristauka Līderīga sieviete.
- žoicka Līderīga sieviete.
- lamma Liela auguma sieviete.
- blese Liela auguma, dūšīga sieviete.
- milka Liela auguma, neveikla sieviete.
- strīmala Liela auguma, tieva sieviete.
- Mahādevī Lielā dieviete, hinduisma dieva Šivas sievas Šaktī tituls.
- šķotele Liela kabata sieviešu svārkiem.
- loicika Liela neglīta, neveikla sieviete.
- loicka Liela neglīta, neveikla sieviete.
- žoicka Liela, gara, kalsna sieviete.
- koicka Liela, neglīta, neveikla sieviete; koicele.
- koicele Liela, neglīta, neveikla sieviete.
- ploicene Liela, neglīta, neveikla sieviete.
- ploicka Liela, neglīta, neveikla sieviete.
- pienotava Lielas krūtis (sievietei).
- Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus.
- mausolejs Lielisks kapa piemineklis, nosaukts pēc Kārijas valdnieka, kas savai sievai tādu uzcēla.
- lielkņaziene Lielkņaza sieva.
- kumele Liels sieviešu dzimuma kumeļš.
- žāpurbānis Liels, resns cilvēks (parasti sieviete).
- trīsdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar trīs [vadmēriem]{s:1663}, piemēram, sieviešu virsdrēbju 100.–112.–160. lielums der figūrām, kuru krūšu apkārtmērs ir (100±2) cm, gūžu apkārtmērs – (112±3) cm un augums – (160±4) cm
- dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulību uzvārdu.
- čaviņa Lieto, sasveicinoties ar sievieti un atvadoties no sievietes.
- sirsniņa Lieto, sirsnīgi, maigi uzrunājot sievieti vai runājot par viņu.
- deive lietuviešu mitoloģijā - augstākā ranga sieviešu kārtas dieviete; sieviešu kārtas dievietes, vēlāk - gari (dievaiši).
- Austēja Lietuviešu mitoloģijā - bišu dieviete; precētu sieviešu un māšu aizgādne.
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus.
- laumes lietuviešu mitoloģijā - sievietēm līdzīgas ūdens dievietes, undīnes, dzimstības , zemes dievietes, parasti viņas ir skaistas (retāk nejaukas) sievietes gariem matiem, lielām krūtīm.
- sutartīne Lietuviešu seno tautasdziesmu, galvenokārt sieviešu darba dziesmu, veids.
- nekatra dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski norāda uz piederību dzimtei, kam ir viena vai vairākas locīšanas paradigmas un kas ir cita, nevis vīriešu vai sieviešu dzimte.
- dzimte Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu - arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām - sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei.
- kopdzimtes lietvārds lietvārds, kam ir sieviešu dzimtes forma un kas var apzīmēt gan sieviešu, gan vīriešu dzimtes būtnes.
- ļaudava Līgava; jauna sieva.
- jauniķe Līgava; meita precību gados; dēla sieva, vedekla; jaunive.
- līgača Līka, veca sieviete.
- līgāča Līka, veca, runātīga sieviete.
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- drābule Linaina plecu sega sievietēm.
- linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
- bančakļi Lindraki, sieviešu svārki.
- šamplešinis Linu svārki (sieviešu).
- angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- lēdija Lorda vai baroneta sievas tituls; lorda vai baroneta sieva.
- lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt (sievieti).
- lūku Lūku Mača - neizveicīga sieviete.
- Luedži Lundu (Āfrika, Angolas ziemeļaustrumi un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidrietumi) leģendārā valdniece, pirmatnējās čūskas Činavezi pēcnācēja un varoņa Čibindas Ilungas sieva.
- cilvēks Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums.
- ārsala Ļauna vai draiska sieviete; nikna govs.
- Megaira ļauna, ķildīga sieviete.
- horionepitelioma Ļaundabīgs sievietes dzimumorgānu audzējs.
- sukubs Ļauns gars, kas pēc māņticīgo ticējumiem naktīs nāk sievietes veidā pie vīriešiem un tos dažādi moka; miega dēmons sievietes izskatā.
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- ieķerties brunčos ļoti iemīlēties (sievietē).
- minisvārki Ļoti īsi sieviešu svārki.
- mērdele Ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
- mērdzele Ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
- valātive ļoti klačīga sieviete
- kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
- šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete; cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
- tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
- kā māsa ļoti tuva, palīdzīga, atsaucīga (sieviete).
- pleisa ļoti vieglas uzvedības sieviete.
- lauzt sirdis kā gripeles ļoti viegli savaldzināt sievietes.
- ginaikoloģija Mācība par sievieti.
- mācītājiene Mācītāja sieva.
- maharane Maharadžas galvenā sieva vai atraitne.
- mahārāni Maharādžas sieva vai atraitne; maharane.
- Iščela maiju mitoloģijā - mēness dieviete un Icamnas sieva, bērnu dzemdēšanas un audēju patronese.
- mamma Mājas saimniece, arī sieviete (parasti vecāka).
- baltene Mājdzīvnieku sievišķais īpatnis (govs, vista u. c.).
- makrosporoģenēze Makrosporu veidošanās; plašākā nozīmē - dīgļsomas, t. i., segsēkļu sievišķā gametofīta attīstība no arhesporija.
- gametogonija Malārijas parazīta vīrišķo un sievišķo gamretocītu attīstības fāze slimnieka asinīs.
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja.
- Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu.
- Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
- markgrāfiene Markgrāfa sieva vai meita.
- marķīze Marķīza (1) sieva vai meita.
- marķīze Marķīza (2) sieva vai meita.
- marķīze Marķīza (3) sieva vai meita.
- smārša mārša, brāļa sieva.
- švāgars Māsasvīrs; sievasbrālis; svainis.
- Elsholtzia ciliata matainā sievmētra.
- Elsholtzia patrinii matainās sievmētras "Elsholtzia ciliata" nosaukuma sinonīms.
- māma Māte, - draudzīga uzruna vecākai sievietei.
- kaunuma paugurs matiņiem apaugusi tauku kārtas velve sievietes vēdera lejasdaļā virs ārējiem dzimumorgāniem.
- matrilokāla laulība matriarhātā izplatīta paraža, pēc kuras vīrs pārgāja dzīvot sievas ģints kopienā.
- matriarchāts Matriarhāts - mātes, sievietes valdīšanas veids, iekārta, kurā māte ir noteicēja.
- mātainīte Maza auguma (pieaugusi) sieviete.
- čāpa Maza auguma paveca sieviete.
- pugaža Maza auguma sieviete; peguža.
- čabīte Maza auguma sieviete.
- peguža Maza auguma sieviete.
- piružīņa Maza auguma sieviete.
- špidrilka Maza auguma sieviete.
- strumpe Maza auguma sieviete.
- tuntulīte Maza auguma sieviete.
- džiekste Maza auguma, kalsna sieviete.
- džiekstene Maza auguma, kalsna sieviete.
- spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei.
- netārpa Maza sieviete.
- pugažiņa Maza sieviete.
- pekste maza sieviņa.
- kulaciņa Maza un resna sieviete; kulace.
- kulačkiņa Maza un resna sieviete; kulace.
- kulace Maza un resna sieviete.
- kulaža Maza un resna sieviete.
- petite maza un trausla (par sievieti).
- pempele maza, neveikla sieviete.
- pempaļa Maza, neveikla sieviete.
- toka Maza, pieguloša cepurīte, nēsājama zem īstās cepures; arī sevišķa sieviešu cepure.
- dučka Maza, resna sieviete; ducka.
- ducka Maza, resna sieviete.
- duncka Maza, resna sieviete.
- klukaziņa Maza, sīka sieviete; kugaža.
- kuguža Maza, sīka sieviete; kugaža.
- kugaža Maza, sīka sieviete.
- valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens.
- bikini Mazs, divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas sastāv no krūštura un šaurām biksītēm, nosaukums ieviesās 1947. g. pēc atombumbas sprādziena Bikini atolā.
- vecmāte Medicīnas darbiniece (ar profesionālo augstāko izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- dzemdniecība medicīnas nozare, kas pētī fizioloģiskās norises sievietes organismā dzemdību laikā, kā arī grūtniecības un pēcdzemdību periodā, sniedz arī medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
- tamoksifēns Medikaments, antiestrogēna viela, pretvēža līdzeklis, ko lieto sievietēm ar krūts vēzi menopauzes laikā.
- grūpija meitene vai sieviete, kas ceļo līdzi popmūziķiem no vienas uzstāšanās vietas uz citu cerībā tos satikt un nodibināt attiecības
- džūde Meitene, jauna sieviete.
- ķolka Meitene, jauna sieviete.
- māsiņa Meitene, jauna sieviete.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- dēlis Meitene, kam nav sievišķīgas figūras.
- tante Meitene, sieviete, draudzene.
- meituška Meitene, sieviete.
- bāba Meitene; jauna sieviete.
- dūdiņa Meitene; panaiva sieviete.
- džuse Meitene; sieviete.
- līzīte Meitene; vientiesīga sieviete; laucinieciska meitene, kas nepievērš uzmanību savam izskatam.
- meiteņkārta Meitenes (pretstatā jaunietēm, pieaugušām sievietēm).
- drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta.
- meituskīs Meituskīs darbs - sieviešu darbs.
- cherchez la femme! meklējiet sievieti!
- uipils Meksikas un citu Centrālamerikas reģionu iedzimmto tautu sieviešu tradicionālais tērps no diviem vai trim četrstūra drānas gabaliem, ko sastiprināja ar lentītēm.
- mellene Melnīgsnēja sieviete.
- melnišķe Melnīgsnēja sieviete.
- melnkrēte Melnmataina sieviete.
- Nikala Mēness dieviete ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, mēness dieva Jariha sieva.
- mēnopauza Mēnešreižu izbeigšanās sievietēm.
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus.
- šatelēne Metāla josta, pie kuras 16. gs. sievietes piekāra atslēgas, lūgšanu grāmatu, vēdekli u. c.
- deniņrota Metāla rota, visbiežāk grezns riņķis, ko sieviete ievija matos; radusies bronzas laikmetā, lietota arī viduslaikos.
- burnavs Mētelim līdzīgs sieviešu virsģērbs.
- bābiņa Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot.
- bābīna Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot.
- bābiņš Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot.
- dūkaņa Meža gars sievietes izskatā.
- mežsardzene Mežsarga sieva.
- cepurot Mičot jauno sievu.
- mārtot Mičot jauno sievu.
- miegaļa Miegaina, neizdarīga sieviete; miegule.
- Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- eiēmināts Mīkstčaulīgs, izlutināts, kļuvis sievietei līdzīgs.
- Argoss Milzis ar 100 acīm, kuru dieviete Hēra, Zeva sieva, pielika par sargu karaļmeitai Īo, Zeva mīļākai.
- žube Mīļvārdiņš neliela auguma sievietei.
- pīpučiņa Mīļvārdiņš sievietei.
- mirstības intensitāte miršanas gadījumu skaita biežums konkrētā vecuma vīriešiem un sievietēm.
- atradi Mirušā vīra vai sievas radi.
- Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
- ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
- nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
- Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā, kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
- Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu.
- čūska Mitoloģisks tēls teju vai visu tautu reliģijās, saistīta ar auglība, sievišķību, zemi, ūdeni, uguni, un citām parādībām un norisēm.
- raudzekne modele; sieviete. kas pozē māksliniekam.
- monoklīnisks Monoklīniski ziedi - ziedi, kuros sievišķie un vīrišķie orgāni atrodas vienā ziedā.
- izdzīvāt Morāli pagrimis (parasti par jaunu sievieti).
- izogametas Morfoloģiski vienādas vīrišķās un sievišķās gametas.
- sprudze Moža, jautra sieviete.
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
- ringa muiža, kurā sievietes darīja visu veidu saimnieciskos darbus.
- lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- habituss Mūka tērps; parasti sastāv no tunikas, jostas, apmetņa, skapulāra, kapuces (vīriešiem) vai plīvura (sievietēm), kā arī mēteļa, kas paredzēts pastaigām.
- teļaputra Muļķe; lamuvārds sievietei.
- pāķene Muļķe; nemākule; naiva sieviete.
- dūka Muļķīga, nekārtīga sieviete.
- dzose Muļķīga, vientiesīga sieviete.
- dzoss Muļķīga, vientiesīga sieviete.
- hanuma Mūsdienās pieklājības forma - musulmaņu sievietes uzruna.
- ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām.
- mābeins musulmaņu mājā telpa starp vīriešu dzīvokli (selamliku) un sieviešu dzīvokli (harēmu).
- harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes; tur dzīvojošo sieviešu kopums.
- hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem.
- burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
- himara Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, apļveida formas galvassega, kura nokarājoties sedz matus, kaklu un plecus.
- šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata.
- dupata Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; šaila.
- nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres.
- burkini Musulmaņu sievietes apģērba veids, visu ķermeni sedzošs peldkostīms, atstājot nenosegtu tikai seju.
- čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama.
- džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru.
- ērsalka Mutīga, nikna sieva.
- sievdienas Mūža posms, kad sieviete ir apprecējusies; sievasdienas.
- sievasdienas Mūža posms, kad sieviete ir apprecējusies.
- rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu.
- grietiņa Naiva meitene vai sieviete.
- aitīna Naiva, vientiesīga, neapķērīga, aprobežota meitene, sieviete.
- saimniece Nama īpašnieka, arī dzīvokļa valdītāja sieva; nama īpašniece, arī dzīvokļa valdītāja.
- kocinis Nātni sieviešu svārki.
- adatu nauda nauda, ko vīrs izsniedza sievai "kabatas izdevumiem un adatām".
- ķerstakla Ne pārāk uzticīga sieviete.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
- noska Neattapīga, netīrīga sieviete.
- zliņa Neattīstīta sieviete.
- draņķe Nederīga, nelietīga (lamuvārds sievietei un mājlopam).
- švarba Neglīta sieviete.
- babuliene Neglīta, nemoderni ģērbusies sieviete.
- grebēze Neglīta, veca sieviete.
- neglige Negližē - viegli sieviešu rītasvārki.
- velnauka Negodīga, nejauka sieviete.
- velnuška Negodīga, nejauka sieviete.
- kūka Neizskatīga, nesimpātiska, parasti paveca, sieviete.
- kukaža Neizskatīga, nevīžīgi ģērbusies sieviete.
- čāba Neizveicīga, neveikla sieviete.
- ellespagale Nejauka, nesaticīga sieviete.
- kulstavnīca Nekārtīga sieviete, kas kuļas ap vīriešiem.
- blozga Nekārtīga sieviete; nevīža.
- luza Nekārtīga sieviete.
- šlucka Nekārtīga sieviete.
- ļocka Nekārtīga, izlaidīga sieviete.
- elles vecene nekārtīga, netīrīga sieviete.
- plancka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ploiza Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ploncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- slocka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- sloncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- šļara Nekārtīgi ģērbusies sieviete.
- šļauna Nekārtīgi saģērbusies sieviete.
- pluncka Nekārtīgi saģērbusies un nobridusies meita; neuzvedīga, nekārtīga sieviete; nevīža.
- slonckāties Nekārtīgi uzvesties; arī vieglprātīgi, izlaidīgi uzvesties (parasti par sievieti).
- donžuānisms Nekautrīga sieviešu pavešana, patērētāja psiholoģijas izpausme.
- grecele Nekopta, izspūrusi, izlaidīga sieviete.
- čenkstere Neliela auguma sieviete.
- lieģine Neliela auguma slaida sieviete.
- stjuarta aube neliela sieviešu galvas sega ar apmali, kas sānos velvējas augšup spārnu veidā, bet virs pieres saiet smailē, ko valkāja 16. gs. beigās.
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- rokassomiņa Neliela sieviešu soma (piemēram, naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai).
- burste Neliela sieviešu veste.
- mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure.
- buduārs Neliela, grezna (bagātas sievietes) istaba tuvāko paziņu pieņemšanai.
- pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
- ķīlaks Neliels priekšauts virs sievietes svārkiem.
- mīstavnīca Nemierīga sieviete vai govs.
- skrabulene Nemierīga, trokšņaina sieviete.
- špidilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete.
- špidrilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete.
- galaktakrāzija Nenormāls sievietes piena sastāvs.
- nejauce Nepatīkama, riebīga sieviete.
- vītra Nepatstāvīgs vīrietis (arī šāda sieviete).
- stocka Nepieklājīga un netikimīga sieviete.
- dimma Nepieklājīga un rupji runājoša sieviete.
- runcka Nepieklājīga, nicināma sieva.
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
- jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
- pussieva Neprecējusies sieviete, kurai ir bērns.
- meitas bērns neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- atkakle Nerātne sieviete.
- bļauška Nesaticīga, bļaustīga sieviete.
- spertavnīca Nesaticīga, kašķīga sieviete.
- ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks.
- svilaste Nesavaldīga sieviete.
- veģma Nesimpātiska sieviete; neglīta sieviete.
- stalaža Nesimpātiska sieviete.
- vobla Nesimpātiska sieviete.
- klucka Nesimpātiska, uzbāzīga (biežāk veca) sieviete.
- nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
- čikaliņa Nesmalkjūtīgs apzīmējums meitenēm un sievietēm.
- kritusi sieviete netikla sieviete.
- maistuļa Netikla sieviete.
- maukaļa Netikla sieviete.
- slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
- mauka Netikla, izvirtusi sieviete; ielasmeita.
- plaska Netikla, izvirtusi sieviete; palama.
- sterva Netikumīga sieviete; prostitūta.
- slancka netikumīga un pļāpīga sieviete.
- slane Netikumīga un pļāpīga sieviete.
- izvalka Netikumiska sieviete.
- valstele Netikumiska sieviete.
- salope Netīra un izlaidīga sieviete.
- steme Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
- stemele Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
- slemete netīrīga sieviete.
- graule Netīrīga sieviete.
- ļapatka Netīrīga sieviete.
- lēkšķe Netīrīga sieviete.
- ļēpata Netīrīga sieviete.
- melluška Netīrīga sieviete.
- močka Netīrīga sieviete.
- šļecka Netīrīga sieviete.
- šņorka Netīrīga sieviete.
- snuotine Netīrīga sieviete.
- čočīna Netīrīga veca sieviete, kas nestrādā.
- bļecka Netīrīga, nekārtīga sieviete.
- bleska Netīrīga, nekārtīga sieviete.
- lešķene Netīrīga, nekārtīga sieviete.
- plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu).
- loska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
- ploska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
- sutra Netīrīga, nolaidīga sieviete; ilggulētāja.
- lupatlancka Netīrīga, skrandaina sieviete.
- piružīņa Neuzvedīga sieviete.
- žūla Neuzvedīga sieviete.
- tožiņa Neveikla (vecāka) sieviete.
- šļuncka Neveikla gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete; šļoncka.
- čūna Neveikla sieviete.
- kamsala Neveikla sieviete.
- šļoncka Neveikla, gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete.
- trīne Neveikla, neizdarīga sieviete.
- lebeze Neveikla, nekārtīga, slinka sieviete.
- čuža neveikla, netīrīga sieviete.
- toška Neveikla, tūļīga sieviete, kam neveicas darbi; arī nekārtīga sieviete; tūļa.
- čabata Neveikla, tūļīga sieviete.
- dūzene Neveikla, tūļīga sieviete.
- kleša Neveikla, tūļīga sieviete.
- buinis Neveikls, biezi saģērbies cilvēks, kuram tikko saredzamas acis (galvenokārt par sievietēm sacīts).
- nosacirsties Neveiksmīgi apprecēt (sievu, vīru).
- lataka neviesmīlīga, vēsa sieviete.
- čaba Nevīžīga sieviete; neveikls, lācīgs cilvēks.
- pļocka Nevīžīga sieviete.
- žalga Nevīžīga sieviete.
- mačka Nevīžīga, izlaidīga sieviete; prasta sieviete.
- slane Nevīžīga, nolaidīga, slinka sieviete.
- paslampa Nevīžīgi ģērbusies sieviete.
- Brunhilde Nībelungu teikas varone, ko Burgundijas karalis Gunters ar viltu ieguva par sievu pēc tam, kad Zigfrīds viņa vietā cīnījās un uzvarēja Brunhildi.
- kulašiņa Nicīga iesauka sievietei.
- kulašķena Nicīga iesauka sievietei.
- karažiņa nicīgs apzīmējums (vājai) jaunai sievietei.
- žākare Nicīgs apzīmējums sievietei; žākara.
- āslaka Nicīgs apzīmējums sievietei.
- čakažiņa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- čaučalīte Nicīgs apzīmējums sievietei.
- cucaliņa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- dūdaliņa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- karaža Nicīgs apzīmējums sievietei.
- ķikuzīte Nicīgs apzīmējums sievietei.
- kūlažiņa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- pampara Nicīgs apzīmējums sievietei.
- žākara Nicīgs apzīmējums sievietei.
- zapa Nicīgs apzīmējums sievietei.
- dūze Nicinoša iesauka sievietei.
- lužka Nicinoša palama sievietei.
- nurga Nicinoša palama sievietei.
- pļoza Nicinošs apzīmējums sievietei; pļorza.
- pļorza Nicinošs apzīmējums sievietei; pļoza.
- pupužiņa nicinošs apzīmējums sievietei.
- čunčelīte Nicinošs apzīmējums sievietei.
- ķikala Nicinošs apzīmējums sievietei.
- ķikalīte Nicinošs apzīmējums sievietei.
- vārna Nicinošs apzīmējums vecākai sievietei.
- labermane Nicinošs sievietes apzīmējums.
- instašmara nievājošs apzīmējums _Instagramā_ populārai sievietei un influencerei.
- činkaliņa Nievājošs apzīmējums sievietei.
- pusgove Nievājošs salīdzinājums sievietei.
- kluga Nievīgs apzīmējums sievietei vai govij.
- karva Nievīgs apzīmējums sievietei.
- Tairnands Nihvu (Sahalīna) mitoloģijā - jūras dievība, kas dzīvo zemūdens mītnē, bet netālu no viņa un viņa sievas atrodas ciems, kurā mīt visi noslīkušie cilvēki.
- grieztauka Nikna sieva.
- plēsauka Nikna sieva.
- šļebicka Nīkulīga sieviete.
- kanēfore No akmens taisīts sievietes tēls ar grozu virs galvas; antīkā arhitektūrā dažkārt atvieto kolonnu vai pīlāru.
- bružuruncis No bieza auduma izgatavota sieviešu jaka.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- matrona No brīviem vecākiem dzimusi, likumiskā laulībā esoša cienījama sieviete (senajā Romā).
- atšķirtnis No sievas atšķīries vīrs.
- kukažiņa No vecuma salīkusi sieviete; kukaža.
- kukaža No vecuma salīkusi sieviete; kukažiņa.
- pidžama no vieglas drānas šūtas platas bikses, ko valkā vīrieši un sievietes (Indijā, Irānā).
- veceņoties Nodarboties ar vecākām sievietēm.
- pļurza Nolaidīga sieva.
- irka Nolaidīga sieviete.
- služa Nolaidīga sieviete.
- pancka Nolaidīga, nekārtīga sieva.
- kurva Nolaidīga, nevīžīga sieviete; arī kā lamuvārds.
- bāboties Noņemties ar sievietēm.
- plucka Noplukusi sieviete.
- epizio- Norāda uz sievietes ārējiem dzimumorgāniem.
- gin- Norāda uz sievieti, sieviešu kārtu.
- gine- Norāda uz sievieti, sieviešu kārtu.
- gineko- Norāda uz sievieti, sieviešu kārtu.
- gino- Norāda uz sievieti, sieviešu kārtu.
- hipergāmija norma, saskaņā ar kuru tēvam jāizprecina sava meita vīrietim ar augstāku statusu (zemāka sociālā slāņa sievietes laulība ar vīrieti no augstāka sociālā slāņa).
- hipogāmija Norma, saskaņā ar kuru vīrietim jāstājas laulībā ar augstāka statusa sievieti.
- blūžga Nosmērējusies sieviete.
- blūzga Nosmulējusies sieviete; nepatīkams cilvēks.
- dzimstības tabulas noteiktā kārtībā izkārtota statistisko rādītāju sistēma par dzimstības intensitātes izmaiņām atkarībā no sieviešu vecuma.
- darba perioda tabulas noteikta vecuma vīriešu un sieviešu ekonomisko aktivitāti raksturojošu statistisko rādītāju sistēma.
- ģiltine Novājējusi sieviete (kā lamuvārds).
- dzimumu līdztiesība nozīmē vienlīdzīgas tiesības, iespējas un atbildību kā vīriešiem, tā sievietēm; arī abu dzimumu ieguldījums sabiedrības labā tiek atzīts par līdzvērtīgu.
- apprecēt Ņemt (kādu) par sievu, par vīru.
- ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids.
- olinīca Olnīca (sieviešu organisma dzimumdziedzeris, kur attīstās olšūnas).
- ovarioektomija Olnīcas ķirurģiska izņemšana ārstēšanas nolūkā vai sievišķo dzīvnieku kastrācija, lai tos ātrāk nobarotu.
- ovārijs Olnīcas, sievišķie dzimumdziedzeri.
- ovoģenēze Olšūnu (sievišķo dzimumšūnu) attīstības process.
- maigule Omulīga, apaļīga sieviete.
- onkoginekoloģija onkoloģijas nozare, kas pēta sieviešu dzimumorgānu un krūts audzējus, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
- gigantisms Organisma vai atsevišķu organisma daļu pārmērīga izaugšana; milža augums (vīriešiem >190 cm, sievietēm >180 cm).
- alternatīvie hermafrodīti organismi, kuriem vīrišķie un sievišķie dzimumorgāni attīstās dažādās dzīves cikla fāzēs.
- apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
- orgastiskā Orgastiskā aploce - iegurņa muskulis sievietēm, ar kuru viņas makstī esošo locekli var vienlaikus masēt un kaitināt, līdz ar to izraisīdamas spēcīgu baudas izjūtu kā sev, tā partnerim.
- ose Osa - sievas (vīra) māte.
- oši Osis; vīra un sievas vecāku savstarpējs apzīmējums.
- puerperālā osteomalācija osteomalācija sievietēm pēc dzemdībām vai laktācijas periodā, biežāk daudzdzemdētājām.
- pusburve pa pusei burve (ļauna sieviete).
- pusragana Pa pusei ragana, sieviete ar dažādām prasmēm, ko apkārtējie neizprata.
- bābot Padarīt gļēvu, sievišķīgu, bābisku.
- padišahiene Padišaha sieva.
- šķiedaine Pagari, priekšpusē vaļēji sieviešu svārki.
- pantaloni Pagarinātas, ar mežģīnēm apšūtas sieviešu apakšbikses.
- kazacene Pagasta ziņneša sieva.
- Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja.
- pākste Pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
- nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām.
- valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi.
- karāties brunčos pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
- kārties brunčos pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
- klampa Palaidnīga sieviete.
- žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks.
- mātīte Palaistuve; netikla, nekārtīga sieviete.
- šķērsts palama darbīgai sievietei.
- piricka Palama sievietei un aitai.
- plida Palama sievietei.
- pļirka Palama sievietei.
- bauka Palama vecai sievietei vai vecai govij.
- pļerra Palama vecākai sievietei.
- bābele Paliela meitene; arī sieviete, sieviņa.
- masturbācijas instrumenti palīglīdzekļi, ar kuriem tiek izdarīta pašapmierināšanās, kā piem., vibrators, ko sievietes ievada makstī dzimumlocekļa vietā.
- pane Pana 1(2) sieva.
- piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
- iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- iegūt roku panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
- uztaisīt bērnu panākt, ka (sieviete) nonāk grūtniecības stāvoklī.
- izprecināt Panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru).
- lauka Panīkusi sieviete.
- plurza Panīkusi sieviete.
- periorālais dermatīts papulāri izsitumi ar neskaidru izcelsmi, kas progresē par papulāru eritēmu; attīstās ap muti, vērojams jaunām sievietēm.
- pārdoties Par atlīdzību nodibināt intīmas attiecības (par sievieti).
- kā lelle par ļoti skaistu sievieti.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei
- krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm); krūts dziedzeris.
- androgīnija Parādība, kad indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni vai arī piemīt abu dzimumu pazīmes un īpašības.
- virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
- dihogāmija Parādība, kad viena un tā paša divdzimumu auga vīrišķie un sievišķie orgāni nogatavojas dažādā laikā; dihogāmijas dēļ nav iespējama auga pašapputeksnēšanās.
- paparde Parastā sievpaparde ("Anthyrium filix-fenina").
- Athyrium filix-femina parastā sievpaparde.
- veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm.
- uksorilokāla dzīvesvietas izvēle paraža, kur jaunais pāris pēc laulībām apmetas pie sievas tuviniekiem vai radiniekiem.
- patrilokālā laulība paraža, kur sieva pārgāja dzīvot pie vīra; radās laikā, kad notika pāreja no matriarhāta uz patriarhātu.
- sororāts Paraža, kur vīram pēc sievas nāves ir tiesības vai pienākums apprecēt viņas māsu.
- kuvāde Paraža, saskaņā ar kuru dzemdētājas sievietes vīrs ievēro vairākus rituālus aizliegumus un nereti imitē dzemdības.
- ambilokāla dzīvesvieta paraža, saskaņā ar kuru jaunais pāris pēc laulībām var apmesties vai nu pie vīra vai pie sievas vecākiem vai to tuvumā.
- pārsieviete Pārcilvēciska sieviete.
- lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve.
- feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
- klimaktērijs Pārejas vecums (izteiktāk izpaužas sievietēm 45-50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība; klimakss.
- stečka Paresna, maza auguma, neveikla sieviete,.
- debessbrūte Pārlieku reliģioza sieviete.
- steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm.
- fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos.
- dāmīte Pārspīlēti moderna meitene vai sieviete.
- aspartāms Pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais.
- hipermastija Pastiprināta krūšu dziedzeru attīstība sievietēm.
- mizogīnija Patoloģisks riebums pret sievietēm.
- eskortserviss Pavadoņserviss, nodrošina sievietei vai vīrietim attiecīga dzimuma pavadoni dažādu pasākumu apmeklēšanai u. tml.
- hemofilija Pavājināta asins recēšana, iedzimta slimība, ar ko slimo gandrīz tikai vīrieši, bet slimību uz nākamo paaudzi pārnes sievietes, kuras pašas parasti neslimo.
- buoba Paveca sieviete.
- čiekste Paveca, grumbaina sieviete.
- čiekstena Paveca, grumbaina sieviete.
- čiekstene Paveca, grumbaina sieviete.
- čieksta Paveca, vāja sieviete.
- ķoķa Pavecāka sieviete; tante.
- pusvecene pavecāka sieviete.
- ķotka Pavecāka sieviete.
- svempele Pavirši saģērbusies, netīrīga sieviete.
- supena Pazema, paresna sieva.
- piesmiet Pazemojot, vardarbīgi, arī krāpjot iesaistīt dzimumaktā (sievieti).
- dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
- dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
- tanta Pazīstama vai svešāka sieviete attieksmē pret bērniem (bērnu valodā, sarunā ar bērniem); tante.
- Noasa dēlu septiņi priekšraksti pēc jūdaisma mācībām pienākumi, kas attiecas uz visiem vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no rases vai ticības; tie paredz atteikšanos no elkdievības, zaimošanas, incesta, slepkavības, zagšanas unn dzīvas miesas ēšanas, kā arī prasību ievērot taisnīgumu.
- Berenīke Pēc teikas – Ēģiptes valdnieka Ptolemaja sieva, kuras skaistie mati bija novietoti Veneras templī; dieviete tos esot aiznesusi pie debesīm un pārvērtusi par zvaigznāju.
- tea-gown Pēcpusdienas tējas ("five o'clock tea") tērps sievietēm.
- šeraks Pelēka audekla sieviešu svārki.
- anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos.
- menstruācija Periodiska regulāra dzemdes asiņošana, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- kurtizāne Pērkama eleganta sieviete, kurai ir labvēļi augstākajā sabiedrībā.
- lorete Pērkama sieviete Parīzē, atšķiras ar zināmu eleganci un smalkāku uzvešanos.
- sarkano lukturu iela pērkamo sieviešu kvartāls; savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām bija izkārti sarkani lukturi.
- voyeur Persona, kas gūst seksuālo apmierinājumu, skatoties, kā citi nodarbojas ar seksu, novērojot, kā izģērbjas sievietes u. tml.; lūriķis.
- viraginitāte Pie sievietēm novērojamas vīriešu īpašības.
- cjocja Pieaugusi sieviete; tante (bērnu valodā).
- defeminācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums un mazināšanās.
- defeminizācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums vai mazināšanās.
- ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem.
- piedāvāties Piedāvāt sevi vīrietim (par sievieti).
- izjakarēt Piegulēt sievieti.
- dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
- jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijas augstākajās aprindās).
- senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- miss Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā (lieto vārda priekšā).
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
- maskulinizēties Pielīdzināties vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- pārvīrietiskoties Pielīdzināties vīrietim (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- cicis Piena dziedzeris sievietēm.
- piertekls Pierieteklis - sieviešu krekls, kuram apakšdaļa stiķēta no rupjākas drēbes.
- pierieteklis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
- pierietnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
- pierots Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
- pierotnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa.
- kremeļi Piešuvums pie sieviešu brunču apakšmalas; volāni.
- ciezedēma Pietūkums vai vietēja tūska dažām sievietēm grūtniecības laikā, sevišķi sejas pietūkums.
- belle laide pievilcīga neglīta sieviete.
- čokstere Pikta sieviete.
- spermogramma Pilna spermas analīze, nosakot fiziskās īpašības, ķīmisko un šūnu sastāvu u. c., kas ļauj novērtēt vīrieša spējas apaugļot sievišķo olšūnu.
- pumpure pilnībā neizaugusi (maza auguma) sieviete.
- zem sievas tupeles pilnīgā sievas pakļautībā, arī varā.
- alibidomija Pilnīgs seksuālās dziņas trūkums; visbiežāk sastopama sievietēm, to izraisa iedzimti vai iegūti endokrīno dziedzeru darbības vai psihiskie traucējumi.
- Pontasjeve Pilsēta Itālijā ("Pontassieve"), Toskānas reģiona Florences provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- pilskundze Pilskunga sieva.
- nīkolaīti Pirmā un otrā gadsimtenī sekta, kas mācīja, ka miesisku prasību apmierināšana ar sievietēm neesot nekāds grēks.
- PMS Pirmsmenstruālais sindroms - specifiska sievietes organisma reakcija, kas parādās apmēram piecas dienas pirms menstruācijām, kad strauji krītas estrogēna līmenis un strauji pieaug progesterona līmenis.
- pīzne Pīzda - sievišķais dzimumorgāns.
- žults maska plakstiņu pārmērīga pigmentācija, biežāk sievietēm.
- snātine Plāna (parasti pirkta) auduma sieviešu svārki vai cits apģērba gabals.
- snātane Plāna auduma sieviešu svārki.
- snāte Plāna auduma sieviešu svārki.
- snātene Plāna auduma sieviešu svārki.
- snātne Plāna auduma sieviešu svārki.
- ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
- pluduris Plāni sieviešu svārki.
- marote Plastisks sievietes galvas atdarinājums, ko izliek logā modistes, frizieri u. tml.
- arhegonālie augi plaša augu grupa, kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
- muliebrija Plašākā nozīmē - viss, kas attiecas uz sievietes fizioloģiju.
- Marija plaši izplatīts sievietes vārds.
- dolomāns Plata piegriezuma sieviešu kleita.
- šļuburjaka Plata sieviešu jaka.
- pluduris Plati sieviešu svārki.
- pluzuris Plati sieviešu svārki.
- pūslītis plēvjains grīšļa augšlapu saaugums, kurā ir sievišķais zieds un auglis.
- plančka Pļāpa, panīkusi sieviete.
- šķiltava Pļāpa; nenopietna sieviete.
- bābošana Pļāpāšana; tenkošana; arī sievietēm raksturīga rīkošanās, darbošanās.
- bābošanās Pļāpāšana; tenkošana; arī sievietēm raksturīga rīkošanās, darbošanās.
- svirka pļāpīga sieviete, tukša pļāpa.
- pasakķesele Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša.
- pasaktaša Pļāpīga sieviete; arī tenkotajā.
- kladzene Pļāpīga sieviete; pļāpa.
- ļerpata Pļāpīga sieviete; pļāpīgs cilvēks.
- badadzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- salašņdārta Pļāpīga sieviete; tenkotāja.
- bādmodere Pļāpīga sieviete.
- bāpmodere Pļāpīga sieviete.
- bezgale Pļāpīga sieviete.
- bluzga Pļāpīga sieviete.
- čība Pļāpīga sieviete.
- larba Pļāpīga sieviete.
- lauška Pļāpīga sieviete.
- leska Pļāpīga sieviete.
- ļeska Pļāpīga sieviete.
- plurica Pļāpīga sieviete.
- švipaste Pļāpīga sieviete.
- švipste Pļāpīga sieviete.
- tērkšķele Pļāpīga sieviete.
- tirgussieva Pļāpīga sieviete.
- skalene pļāpīga un kašķīga sieviete.
- tošņa Pļāpīga veca sieviete.
- kakaža Pļāpīga, neglīta, nekārtīgi ģērbusies sieviete.
- traiška pļāpīga, skaļa sieva.
- čabiņa Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
- kazveiks Polsterēts sieviešu mētelis ar nelielu stāvošu apkakli.
- popiene Popa 1 sieva.
- duņa Prasta sieviete.
- Hadidža Pravieša Muhameda pirmā sieva.
- Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali.
- puspārinieks Precējies kalps (lauku saimniecībā), kura sieva negāja saimnieka darbā.
- ģimenes cilvēks precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.
- vest Precēt (sievu).
- sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
- sievkārta Precētas sievietes stāvoklis; precētu sieviešu grupa.
- mātīši Precētas sievietes, mātes.
- sievgājums Precētas sievietes.
- ņemt vīru precēties (par sievieti).
- pārnieks Precēts kalps, kas kopā ar sievu kalpo saimniekam.
- dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva.
- dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.
- vīrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu: dzīvesbiedrs.
- pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
- proika precību starpniece, preču sieva.
- savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks (parasti savtīgs) vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
- izvadāt Precoties (par sievieti) aizvest.
- premonstrietes Premontriešu sieviešu ordenis.
- premontrietes Premontriešu sieviešu ordenis.
- tribadisms Pretdabiska dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- iečivināties Priecīgi, bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem, sievietēm).
- nočivināt Priecīgi, bezbēdīgi noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
- pačivināt Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- čivināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vīterēt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- kroņprincese Princese, kurai ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieci; kroņprinča sieva.
- apsēklošana Process, kurā notiek sievišķo un vīrišķo gametu kontaktēšanās.
- dzemdībpalīdzība Profilaktorisku un ārstniecisku pasākumu sistēma sievietes veselības aprūpei grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušo veselības aprūpei pirmajās dzīves dienās.
- šļuška prostitūta, slikta sieviete.
- mauķele Prostitūta; izlaidīga sieviete.
- šļuha Prostitūta; izlaidīga sieviete.
- šķirba Prostitūta; izlaidusies sieviete.
- anizogāmija Protozoju dzimumvairošanās, saplūstot divējādām dzimumšūnām - sievišķajām makrogametām un vīrišķajām mikrogametām.
- pseidogrūtniecība Psihiska, maldīga grūtniecības sajūta, kas parasti rodas histēriskām sievietēm pašiedvesmas rezultātā.
- evirācija Psihisks traucējums, kad vīrietim šķiet, ka viņš ir sieviete.
- fallocentrisms psihoanalīzes virziens, kas gan vīrieša, gan sievietes psihi tiecās skatīt caur vīrišķo dzimumdziņu prizmu; pārspīlēts uzsvars uz fallisko simboliku.
- madelonete Publiska sieviete, kas klosterī nožēlo savus grēkus.
- puisene Puiša (kalpa) sieva.
- prūsene Puķains sieviešu galvas lakats.
- prūsine Puķains sieviešu galvas lakats.
- punalua Punalua laulība - Havaju salās līdz 19. gs. pastāvējusi laulības forma, kas atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām.
- punaluāls Punaluālā laulība - poligāma laulība Havaju salās, kas pastāvēja līdz 19. gs., tā atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām.
- hiposomija Pundura augums (vīrietim zem 150 cm, sievietei zem 138 cm).
- dos Pūrs romiešu tiesībās, laulību noslēdzot no sievas puses vīram nodotais īpašums ģimenes izdevumu segšanai.
- golfa zeķes pusgaras (vīriešu vai sieviešu) zeķes līdz ceļiem.
- graudnīca Pusgraudnieka sieva.
- pusgraudniece Pusgraudnieka sieva.
- krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
- apaugļot Radīt sākumu jaunam organismam (saplūstot vīrišķai dzimumšūnai ar sievišķo dzimumšūnu).
- ambilineāra radniecība radniecības atzīšana, skaitot izcelmi gan pa sieviešu, gan pa vīriešu līniju.
- vellata Ragana; velna apsēsta sieviete, tāda, kas spēj pārvērsties, mainīt savu veidolu.
- pupurka Raibi sieviešu svārki.
- žardinjēre Raibs pušķis sieviešu cepurēm.
- jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
- pinkšķu līze raudulīga sieviete.
- naudene Raudulīga sieviete.
- mēnešziedi Regulāri ikmēneša asiņaini gļotaini izdalījumi no dzemdes sievietes dzimumbrieduma periodā; menstruācija.
- abortu līmenis reģistrēto abortu skaits uz 1000 sievietēm reproduktīvajā vecumā, parasti no 15 līdz 44 vai 49 gadiem kalendārā gada laikā.
- vāmačara Reliģiska ceremonija senāk austrumos, kurā izmantoja "vīnu, sievietes un dziesmas", lai iemācītu reliģijas sekotāju atbrīvoties no kaislībām.
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks.
- trēba Resna un slinka sieviete.
- beka Resna, izplūdusi sieviete.
- tramba Resna, neveikla sieviete.
- blauza Resna, nevingra sieviete.
- baļļa Resns cilvēks (parasti sieviete).
- dampis Resns cilvēks (parasti sieviete).
- Ginevra Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā karaļa Artura sieva, bruņinieka Lancelota iemīļotā.
- Izolde Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā Tristana iemīļotā un karaļa Marka sieva.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- Asirata Rietumsemītu mitoloģijā - dievu un cilvēku māte, dieva Ela sieva, auglības dieviete, bija saistīta arī ar ūdens stihiju, viņas kults bija saistīts ar sakrālo prostitūciju.
- boginkas Rietumslāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas būtnes, kas zaga vai apmainīja bērnus.
- Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes.
- morgengabe Rīta balva - dāvana, ko jaunais vīrs pasniedza savai sievai rītā pēc kāzu nakts kā atlīdzību par zaudēto jaunavību.
- argha Rituālais trauks, parasti sievietes ģenitāliju formā, ko izmanto upurēšanas rituālos, aplaistot svētos priekšmetus un attēlus.
- apgraizīšana Ritualizēta dzimumlocekļa priekšādiņas nogriešana vīriešiem vai iekšējo kaunuma lūpu apgriešana sievietēm.
- lūkas Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūkažas Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūki Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūkības Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- lūkošanās Ritualizēta nākamās sievas, vīra noskatīšana.
- durka Rokassomiņa (sieviešu).
- Mesalīna Romas imperatora Klaudija sieva, pazīstama ar savu varaskāri, viltību un izvirtību.
- Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai.
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru.
- Aka Lārentija romiešu mitoloģijā - gana sieva, Romula un Rema zīdītāja, divpadsmit dēlu māte.
- Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu.
- Fortūna Romiešu mitoloģijā - laimes, likteņa un veiksmes dieviete; to attēloja kā sievieti ar aizsietām acīm, pilnības ragu rokās.
- Ēgerija romiešu mitoloģijā - nāra, zīlniece un valdnieka Numas Pompilija sieva un labu padomu devēja.
- Matūta Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādne, dieve, kuras svētku - Matrāliju - laikā sievietes nesa uz templi savu māsu bērnus un aizlūdza par tiem.
- matrālijas Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādnei, dievei Matūtai veltīti svētki.
- Māter Mātūta romiešu mitoloģijā - sieviešu dieviete, kurai par godu 11. jūnijā tika svinēti Matrāliji, kuru laikā sievietes aizlūdza par savu māsu bērniem.
- Justīcija Romiešu mitoloģijā - taisnīguma dieviete ("Justitia"), parasti attēloja kā sievieti ar zobenu un svariem, vēlāk arī ar apsēju uz acīm.
- Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis.
- Lavīnija Romiešu mitoloģijā - valdnieka Latīna meita, Aineja otrā sieva, kuras vārdā tika nosaukta jaunuzcelta pilsēta.
- Amāta Romiešu mitoloģijā - valdnieka Latīna sieva, Lavīnijas māte, kura pretojās orākula spriedumam izdot meitu par sievu Ainejam.
- Hersilija Romiešu mitoloģijā - viena no nolaupītajām sabīnietēm, kas kļuva par Romas dibinātāja Romula sievu, un pierunāja sabīņus slēgt mieru ar romiešiem.
- eternitāte Romiešu mūžības personifikācija, bieži attēlota sievietes veidā.
- kognāti Romiešu tiesībās - vīriešu vai sieviešu līnijas asinsradinieki, kas nav pakļauti attiecīgās ģimenes galvas varai.
- minores Romiešu tiesībās personas, kas sasniegušas 14 g. (vīrieši) vai 12 g. (sievietes) vecumu, bet nav vēl 25 g. veci.
- paraferna Romiešu tiesībās visa sievas manta, ko viņa ienesusi laulībā, un arī tā, ko viņa ieguvusi laulības laikā, piem., ar savu darbu vai kā mantojumju.
- šaibrālis Runā minētās sievietes brālis; šās brālis.
- šaidēls Runā minētās sievietes dēls; šās dēls.
- šaibrūgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis; šaibrūtgāns.
- šaibrūtgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis.
- šaimāsa Runā minētās sievietes māsa; šās māsa.
- šaimāte Runā minētās sievietes māte; šās māte.
- šaimeita Runā minētās sievietes meita; šās meita.
- šaipuika Runā minētās sievietes puika; šās puika.
- šaireiza Runā minētās sievietes reize (ko darīt); šās reize.
- šaiskuķis Runā minētās sievietes skuķis; šās skuķis.
- šaitēvs Runā minētās sievietes tēvs; šās tēvs.
- šaiveči Runā minētās sievietes vecāki; šās vecāki.
- šaivīrs Runā minētās sievietes vīrs; šās vīrs.
- šāmbrālis Runā minēto sieviešu brālis; šo brālis.
- šāmmāte Runā minēto sieviešu māte; šo, viņu māte.
- šāmreize Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize; šāmreiza.
- šāmreiza Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize.
- šāmtēvs Runā minēto sieviešu tēvs; šo, viņu tēvs.
- bābot Runāt, pļāpāt (parasti par sievietēm).
- bāboties Runāt, pļāpāt (parasti par sievietēm).
- pieduri Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai.
- pieroti Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai.
- matriarhāts sabiedrības attīstības stadija, kur izcelsmi (radniecību) nosaka pēc mātes līnijas un sievietēm ir dominējošā loma.
- biarhāts Sabiedriskās iekārtas mūsdienu forma, kas nomainīja patriarhātu, raksturīga sievietes un vīrieša vienlīdzība sabiedrības un ģimenes dzīvē.
- sābrene Sābra (1) sieva.
- sābriene Sābra (1) sieva.
- greste Sačākstējusi, neizskatīga sieviete.
- grezele Sačākstējusi, neizskatīga sieviete.
- samāsēties sadraudzēties (par sievietēm).
- skābule saīgusi sieviete.
- viebaļa Saīgusi sieviete.
- saiminīca Saimniece (zemnieku saimniecībā); saimnieka sieva.
- matrilokāls Saistīts ar mātes (sievas) cilti, dzīvesvietu.
- poligāmisks Saistīts ar poligāmiju; tāds, kam raksturīga daudzvīrība, daudzsievība; tāds, kam ir tieksme uz daudzvīrību, daudzsievību; tāds, kas pārojas ar vairākiem pretējā dzimuma indivīdiem.
- bābisks Saistīts ar sievietēm, tām raksturīgs.
- sievietisks Saistīts ar sievieti, tai raksturīgs; sievišķīgs (1).
- sievišķīgs Saistīts ar sievieti, tai raksturīgs.
- liesaišķis Saite, ar kuru nostiprina sieviešu garās zeķes; lielsaišķis.
- kā piena kunkulis saka par apaļīgu jaunu sievieti ar gaišu ādas krāsu.
- kā lelle saka par īpaši skaisti apģērbušos, uzposušos sievieti.
- kā cielava saka par jaunu , veiklu sievieti (reti - par vīrieti) ar vieglu, ašu gaitu.
- kā brūklene saka par jaunu sievieti, kas ir mulsumā piesarkusi vai kam ir sārti vaigi.
- Ievas kostīmā saka par kailu sievieti.
- kā dēlis saka par kalsnu sievieti, par mazām, plakanām krūtīm.
- kā siena guba saka par ko apjomā ļoti lielu, pilnīgu (biežāk par sievieti).
- kā konfekte saka par ko ļoti skaistu, labu (biežāk par jaunu sievieti, māju).
- kā liepu lapa saka par ļoti laipnu, piemīlīgu sievieti.
- kā odze saka par ļoti niknu, sadusmotu sievieti.
- kā piesta saka par ļoti pilnīgu sievieti, par ko ļoti resnu.
- kā baļļa saka par ļoti pilnīgu sievieti.
- kā magone saka par manāmi nosarkušu, piesarkušu sievieti (reti par vīrieti).
- kā (veca) beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
- kā veca beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu.
- kā beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu.
- sutrājas kā tāda sutra saka par neizveicīgu sievieti, kura neko nevar izdarīt laikā.
- kā sviesta pika saka par pilnīgu, veselīgu sievieti.
- tupeļu varonis saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
- kā irbe saka par sievieti ar vieglu gaitu, arī par ļoti veiklu, čaklu sievieti.
- kā kudla saka par sievieti, kam ir nekārtīgi un nesukāti mati.
- dusmu pūce saka par sievieti, kas bieži un ātri dusmojas.
- guļ kā lācene saka par sievieti, kas daudz, ilgi guļ.
- kā magone saka par sievieti, kas ir skaista, izskatīga, ar sārtu sejas krāsu.
- (karājas) kā kule (pie kāda) saka par sievieti, kas uzbāzīgi, neatlaidīgi tiecas pēc vīriešiem.
- kā salmu atraikne saka par sievu, kuras dzīvesbiedrs atrodas pagaidu prombūtnē.
- balts kā piens saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu, par ko ļoti baltu.
- kā pienā mazgāts saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu.
- zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
- kā ērce saka par skarbu, naidīgu, ķildīgu cilvēku (biežāk par sievieti).
- kā liepa saka par staltu, skaistu jaunu sievieti.
- kā pīle saka par tuklu sievieti
- dulla muša saka par uzmācīgu, nesaprātīgu sievieti.
- azbesta vecene saka par uzņēmīgu, stipru sievieti.
- piens un asinis saka par veselīgu cilvēku; saka par veselīgu, sārtu sejas ādu (parasti sievietēm).
- gaisa kaza saka par vieglprātīgu, trakulīgu sievieti.
- iet meitās saka par vīrieša ciemošanos pie sievietes.
- viens otram (kā) radīti saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram.
- uzmest degunu saka, ja kāds (parasti sieviete) izrāda nepatiku, apvainojas, sadusmojas.
- kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
- ķerties ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
- krist ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
- nu ir aste zem bluķa saka, ja sieviete bērnu dēļ ir saistīta pie mājas, arī, ja kāds ir ļoti aizņemts, ir maz brīva laika.
- zviedz kā ķēve saka, ja sieviete ļoti skaļi smejas.
- apmārtot Sakārtot jaunlaulātās sievas matus pēc sievu modes un uzlikt cepuri (mici).
- kamana Salīkusi sieviete.
- fūrija Saniknota, ļauna sieviete.
- kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums.
- prādēne Saprātīga sieviete.
- sardzene sarga sieva.
- Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra.
- sabīniešu nolaupīšana saskaņā ar leģendu romieši kopējos svētkos atņēma sabīņiem viņu sievietes, tas izraisīja karu, kā rezultātā pakļāva sabīņus.
- buģene Satuntuļojusies sieviete.
- čavainīte Satuntuļots bērns vai veca sieviete.
- šifonjēra Savāda lāde sieviešu veļas un apģērbu uzglabāšanai.
- kordeljēra Savāds sieviešu kaklauts.
- ašķagals Savienojumā "ašķagala līgaviņa" raksturoja zemākas kārtas sievieti.
- ašķugals Savienojumā "ašķugala līgaviņa" raksturoja zemākas kārtas sievieti.
- atšķirgals Savienojumā "atšķirgala līgaviņa" izsaka noniecinošu attieksmi pret sievieti.
- ļeku Savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības.
- ļiku Savienojumā "ļiku ļeku" lieto, lai aprakstītu skrejošas sievietes krūšu kustības.
- morganātisks Savienojumā "morganātiska laulība": laulība starp sociālā stāvokļa ziņā nevienlīdzīgām personām, parasti starp augstas kārtas vīrieti un sievieti, kura neiegūst šīs kārtas privilēģijas (feodālismā).
- timpa Savienojumā ar "tampa" raksturo sievieti, kas radusi strādāt lauku darbus.
- segliniece Seglinieka sieva.
- kandaulisms Seksuāla novirze novirze, deviācija, kombinēta ekshibicionisma un vizionisma forma, kad vīrietis cenšas saasināt savu seksuālo pārdzīvojumu, demonstrējot citiem vīriešiem savas sievas vai partneres kailo ķermeni, partnerei to nezinot.
- metatropisms Seksuālās attiecības, kur sievietei aktīva, vīrietim pasīva loma.
- dzimumvēsums Seksuālās dziņas trūkums sievietēm; frigiditāte.
- seksbumba Seksuāli ļoti pievilcīga sieviete.
- hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem.
- virilizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem; androgenizācija; maskulinizācija.
- androgenizācija Sekundāro vīrišķo dzimumpazīmju rašanās meitenēm vai sievietēm, kā arī pāragra šo pazīmju veidošanās zēniem.
- talams Senā Grieķijā laulāto guļamistaba, arī sieviešu telpa.
- madonna Sena itāliešu sievietes uzrunas forma, arī cieņas izteikšanas forma.
- pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā.
- kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
- henerete Senajā Ēģiptē viena no sievietēm, kam pastāvīgi vajadzēja uzturēties dievu tempļos; galveno viņu priesterieni sauca par "dievišķo sievu".
- hetēra senajā Grieķijā - izglītota, neprecējusies sieviete ar neatkarīgu dzīvesveidu; kurtizāne vai prostitūta.
- pepls Senajā Grieķijā un Senajā Romā - krokots sieviešu virstērps no vieglas drānas, bez piedurknēm, to valkāja virs tunikas.
- stuprata Senajā Romā laulības pārkāpēja (sieviete).
- coemptio Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- koemcija Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- eumenīdas Senajiem grieķiem atriebējas sievietes, cits apzīmējums erīnijām.
- jaunavīte Senāk jaunlaulātas sievas, resp., vedeklas nosaukums; jaunava.
- gurgandine Senāk ņieburs; vēlāk - paklīdusi sieviete, ielas meita.
- Frea Senākā ģermāņu panteona galvenā dieviete un Vodana (Odina priekšteča) sieva.
- sfinksa Senās Grieķijas mitoloģijā - būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm.
- hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai.
- Maata Senēģiptiešu patiesības un taisnības dieviete, tiesnešu aizbildne, saules dieva Ra meita un gudrības dieva Tota sieva.
- salope Senējs sieviešu virsvalks, plats apmetnis.
- megars Sengrieķu mājas galvenā daļa, kas parasti noderēja kā virtuve, ēdamistaba un guļamistaba vīriešiem, plašākā nozīmē pie tā varēja pieskaitīt arī sieviešu istabu un tempļa svētāko daļu.
- ginekejs Sengrieķu mājas sieviešu puse.
- Amfitrīte Sengrieķu mitoloģijā - jūras dieviete, viena no nereīdām, jūras dieva Nēreja un okeanīdas Dorīdas meita, Poseidona sieva.
- amacone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- amazone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
- Oidips Sengrieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēls, kas, to nezinādams, nogalina savu tēvu un apprec savu māti; Edips.
- peploss Sengrieķu sieviešu virsapģērbs, ko sasprādzēja virs viena pleca, rokas tas atstāja svabadas.
- hitons Sengrieķu vīriešu un sieviešu kreklveida apģērbs no vilnas vai linu auduma.
- Nakula Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem.
- Sahadeva Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem.
- Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā.
- Satī Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita un Šivas sieva, kura sadedzinājās upurēšanas ugunī un vēlāk atdzima kā Pārvatī.
- Rodasī Senindiešu mitoloģijā - dieva Rudras sieva, marutu tuvākā draudzene, kas brauc viņu ratos un dāvā dažādas baudas.
- Prabha senindiešu mitoloģijā - personificēta gaisma (mirdzēšana) saules dieva sievas vai Kalpas sievas izskatā vai arī Durgas izskatā.
- Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu.
- Ahalja Senindiešu mitoloģijā - riši Guatamas sieva, gudra un askētiska sieviete.
- Mahī Senindiešu mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība, zemes personifikācija.
- Virādža senindiešu mitoloģijā - sievišķā radošā pirmsākuma personifikācija.
- Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums.
- Damajantī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Nalas sieva.
- Rohinī Senindiešu mitoloģijā - vairāki tēli - riši Kāsjapas meita, dieva Dakšas meita, dieva Krišnas sieva, Vāsudevas sieva, Hiranjakašipu meita, devītās nakšatras apzīmējums u. tml.
- Sarama senindiešu mitoloģijā - Vibhīšanas sieva, kas rūpējās par Sītu, kad tā atradās Rāvanas gūstā ("Rāmājana").
- Bhīma Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem.
- keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu.
- diakonisa Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
- jan Seno ķīniešu mitoloģijā - gaišā, vīrišķā sākotne, parasti savienojumā "iņ un jan", kur iņ - tumšā, sievišķā sākotne.
- iņ Seno ķīniešu mitoloģijā - tumšā, sievišķā sākotne.
- matronālijas seno romiešu sieviešu svētki 1. martā.
- burnuss Senos laikos – sieviešu virsdrēbju veids.
- kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura.
- hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules.
- kadina Sieva, sieviete; sultāna sieva.
- mačka Sieva; sieviete.
- dzīves (arī mūža) draudzene sieva.
- laulātā draudzene sieva.
- sievekle sieva.
- švagers sievas brālis.
- ietara Sievas brāļa sieva vai vīra brāļa sieva; brāļa sieva, svaine; ietaļa.
- māša Sievas brāļa sieva.
- īvedine sievas ierašanās pirmo reizi katoļu baznīcā pēc dzemdībām un ar to saistītās paražas (pēc 6 nedēļām).
- parafernālijas Sievas manta, kas nav ieskaitīta pūrā un ar ko sieva var rīkoties pēc pašas patikas.
- sororāts Sievas māsu piedalīšanās laulības dzīvē, kad atsevišķos gadījumos (īpaši svētkos) jaunākās māsas tiek uzskatītas par vecākās māsas vīra blakus sievām.
- svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
- svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
- svainiene Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
- biksītes sieviešu apakšbikses, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
- knapaugšiņa sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš (parasti bez piedurknēm); topiņš.
- topiņš sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš vai blūzīte (parasti bez piedurknēm).
- brunči sieviešu apģērba gabals - nestaklētais gurnģērbs, kas pilnīgi aptver vismaz iegurni un daļēji – arī abas kājas kopā, nesadaloties starās; svārki.
- mezzo soprano sieviešu balss, kas diapazona ziņā atrodas starp soprānu un kontraltu.
- garie cimdi sieviešu cimdi līdz elkonim vai augstāk.
- sieviešu kustība sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.
- femininum sieviešu dzimte.
- sievišķīgais dzimums sieviešu dzimums.
- dāmu salons sieviešu frizētava vai sieviešu nodaļa frizētavā.
- feminīns Sieviešu kārta; sieviešu kārtas vārds.
- Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā.
- Zilā jaunava sieviešu kārtas pārdabiska būtne, varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars.
- ūdens meita sieviešu kārtas ūdens gars, kas atgādina nāru, dažkārt tiek akcentēts zivs, dažkārt skaistas meitas veidols.
- Zemes sievas sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, dažkārt, ja minēti vienskaitļa formā, tuvi Zemes mātei.
- vestes brunči sieviešu kleitas veids.
- sievu koris sieviešu koris.
- pastaini sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla.
- pīrītnis sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla.
- pīrūti sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla.
- pastaiņi sieviešu krekla apakšdaļa no rupjāka, izturīgāka audekla.
- pusainis sieviešu krekls, kura augšdaļa izgatavota no audekla, bet apakšdaļa - no pakulu auduma
- puskrekls sieviešu krekls, līdzīgs vīriešu krekliem ar garām piedurknēm un apkakli, ko agrāk valkāja siena un labības pļaujas laikā.
- džalomba sieviešu linu svārki.
- topsiteils sieviešu matu sakārtojums _topsy tail_.
- lenču brunči sieviešu svārki ar lencēm.
- oderēti brunči sieviešu svārki ar oderi.
- riņķenieki sieviešu svārki ar riņķveida horizontālām svītrām.
- šķeltene sieviešu svārki ar šķēlumu aizmugurē.
- snōtine sieviešu svārki no liniem.
- rumbucis sieviešu svārki no ļoti rupjas vadmalas.
- virsbrunči Sieviešu svārki, ko valkā virs apakšsvārkiem; sieviešu svārki.
- šelderiņi sieviešu svārki.
- līdz puskājai sieviešu svārku garums.
- paslēptā ķeša sieviešu svārku iekšējā kabata.
- apdriksējušās lindroku stērbeles sieviešu svārku noskrandusī mala.
- šķira sieviešu svārku šķēlums.
- plisēti brunči sieviešu svārku veids (ar sīkām ielocēm).
- kloša brunči sieviešu svārku veids.
- nāmats Sieviešu tautastērpa piederums, iegarens, četrstūrains linauts, ko Rucavas novadā sievietes tin ap galvu.
- spanogīnija Sieviešu trūkums; sieviešu dzimstības samazināšanās.
- goržete sieviešu tualetes piederums, šaura kažokādas strēmele, ko valkā kā cieši piegulošu apkakli.
- dāmu istaba sieviešu tualetes telpa.
- sabo sieviešu vasaras sandales bez kapes.
- krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm.
- pārmači sieviešu virssvārki.
- pārmati sieviešu virssvārki.
- bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskās izglītības), kas palīdz dzemdībās.
- dāma sieviete (parasti eleganta, izskatīga).
- sure sieviete ar izspūrušiem, pinkainiem matiem.
- supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- grande dame sieviete ar smalkām, aristrokrātiskām manierēm un tādu pašu ārieni (parasti ieņem augstu stāvokli).
- Ievas meita sieviete kārdinātāja; sieviete.
- sieviska sieviete, arī ragana.
- šķeterniece sieviete, kas ar puišiem jaucas.
- pērkama sieviete sieviete, kas atdodas kādam par maksu.
- sprēgala sieviete, kas ātri satraucas un pauž emocijas skaļi uzvedoties.
- zakonneica sieviete, kas atteikusies no pasaulīgās dzīves.
- pidelaste sieviete, kas bieži skraida apkārt pa citu mājām.
- iznēsātājmāte Sieviete, kas iznēsā citas sievietes apaugļoto olšūnu; surogātmāte.
- saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē; arī sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); namamāte.
- mājsaimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē; sieviete, kas strādā algotu darbu mājsaimniecībā.
- markitante Sieviete, kas pavadīja armiju karagājienā tirgojoties ar sīkprecēm, kārtojot karavīru sadzīves jautājumus, pildot sievas pienākumus.
- modes dāma sieviete, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
- rauska sieviete, kas rauj, ko redz un kur tikai var.
- surogātmāte Sieviete, kas savā dzemdē iznēsā augli, kas attīstījies no citas sievietes olšūnas.
- dūla Sieviete, kas sniedz nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām.
- sardzene sieviete, kas strādā par sargu.
- kompanjons Sieviete, kas tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai.
- tirgus sieva sieviete, kas tirgojas tirgū.
- sabiedrības dāma sieviete, kura bieži mēdz būt augstākajās aprindās un ievēro šo aprindu uzvedības normas.
- vientuļā māte sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
- nedzemdējusi sieviete sieviete, kura nekad nav dzemdējusi bērnu.
- sēteniece sieviete, kura pārstāv prombūtnē esošo saimnieci.
- demi-mondaine sieviete, kurai ir apšaubāms sociālais stāvoklis un tikumība.
- saudekle sieviete, kurai patīk skraidīt šurpu turpu.
- smalcīte sieviete, kurai patīk smalkas manieres.
- rīku sieva sieviete, parasti kalpone, kas palīdz gatavot, piemēram, kādas viesības.
- meitiskis Sieviete, sievišķis.
- mātīte Sieviete; arī sieva.
- ķoķa moķa sieviete.
- sievieša cilvēks sieviete.
- dzemdību vēsture sievietei dzīvi un nedzīvi dzimušo bērnu reģistrs.
- vulvas kults sievietes ārējo dzimumorgānu kā auglības un dzīvības simbola godināšana.
- kumbitmaka Sievietes ārējo dzimumorgānu kairināšana ar lūpām un mēli, lai izraisītu sievietes orgasmu, kunilings.
- mindža sievietes dzimumorgāni.
- reproduktīvais periods sievietes dzīves laika posms, kurā viņai var dzimt bērni, parasti no 15 līdz 49 gadiem.
- aube Sievietes galvassega; precētu sieviešu cepure (mice).
- androidāls iegurnis sievietes iegurnis ar dziļāku un vairāk koniskas formas dobumu, ar ko tuvinās normālam vīrieša iegurnim.
- infantilais iegurnis sievietes iegurnis, kam ir bērna iegurņa forma.
- antropoīds iegurnis sievietes iegurnis, kura taisnais izmērs pārsniedz šķērsizmēru.
- pūce sievietes kaunums.
- pirteklis sievietes krekls, kas ir smalks augšpusē, bet rupja auduma apakšdaļā.
- in utero sievietes miesās; pirms dzimšanas.
- cervikālais orgasms sievietes orgasma forma, kas lokalizējas dzemdē.
- klitoriskais orgasms sievietes orgasma forma, kas lokalizējas klitorā un ap to.
- vaginālais orgasms sievietes orgasma forma, kas lokalizējas makstī.
- ginandrisim Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei.
- ginandrisms Sievietes pseidohermafrodītisms, vīrieša sekundārās dzimumpazīmes sievietei.
- caca sievietes tips, kuram raksturīga pārmērīga uzmanības pievēršana savam ārējam izskatam.
- meitas uzvārds sievietes uzvārds pirms laulībām.
- Kača sievietes vārda Kate, Katrīna u. tml. sarunvalodas forma.
- vārda māsas sievietes, kam ir vienāds vārds.
- auglība sievietes, vīrieša, pāra vai iedzīvotāju kopuma fizioloģiska spēja radīt pēcnācējus.
- skaistais (arī vājais, daiļais) dzimums sievietes.
- daiļais dzimums sievietes.
- vājais (arī skaistais, daiļais) dzimums sievietes.
- šakti Sievišķais princips hinduismā, purušas (Visuma dvēseles) sievišķā izpausme.
- feminizācija Sievišķības pazīmju, sievišķu īpašību attīstīšanās vīriešos.
- efeminēšana Sievišķošanās - sievietei raksturīgu īpašību attīstīšanās vīrietī.
- matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
- athyrium Sievpapardes - sievpaparžu dzimtas ģints.
- parastā sievpaparde sievpaparžu suga ("Athyrium filix-fenina"), kas sastopama bieži ēnainos lapkoku un skujkoku mežos (vērī, gāršā, slapjajā gāršā, dumbrājā) barības vielām bagātā, vāji skābā augsnē.
- ginekonoms Sievu uzraugs, Senajās Atēnās - īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
- ginaikonoms Sievu uzraugs, senās Atēnās īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
- luža Sīka auguma sieviete.
- granthī Sikhismā - vīrietis vai sieviete, kas dievkalpojumā lasa no svētās grāmatas "Gurugranthsahiba".
- bumbierenes Siltās sieviešu apakšbikses (parasti ar gumiju staras galā).
- mičošana Simbolisks rituāls latviešu kāzu tradīcijās, līgavas un līgavaiņa uzņemšana sievas un vīra kārtā.
- kadra Simpātiska sieviete.
- dietilstilbestrols Sintētisks preparāts, kam piemīt sieviešu dzimumhormona īpašības; lieto olnīcu disfunkcijas gadījumos.
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām.
- unilineāra izcelsme sistēma, kur radniecību atzīst tikai pa sieviešu vai tikai pa vīriešu līniju.
- pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku.
- gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem.
- apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ.
- negribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ.
- bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna.
- kļovaja Skaista (mašīna, sieviete).
- skaistule Skaista sieviete, daiļava.
- daiļava Skaista sieviete; skaistule.
- glītene Skaista, glīta sieviete.
- cacka Skaista, slinka sieviete.
- kraļa Skaista, slinka sieviete.
- daiļums Skaistas (sievietes) ķermeņa formas.
- krāšņums Skaistas (sievietes) ķermeņa formas.
- čitrīnija Skaistas sievietes apzīmējums indiešu literatūrā.
- skaistumkaraliene Skaistumkonkursa uzvarētāja; par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- Siva Skandināvu mitoloģijā - dieviete ar zelta matiem, dieva Tora sieva.
- Gēfjona Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dieva Odina dēla Skjelda sieva, auglības dieviete, jaunavu un viņu tikumības sargātāja.
- Siguna Skandināvu mitoloģijā - dieviete, ļaunā dieva Lokija sieva.
- Bors Skandināvu mitoloģijā - dievu priekšteča Buri dēls, kura sieva bija milža Valtorna meita Bestla, viņu bērni bija dievi Odins, Vilijs un Vē.
- Iduna Skandināvu mitoloģijā - dzejas dieva Bragi sieva, kuras pārziņā atrodas mūžīgās jaunības āboli.
- Gerda Skandināvu mitoloģijā - milža Gimera meita un dieva Freira sieva.
- Embla Skandināvu mitoloģijā - pirmā sieviete uz Zemes.
- Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums.
- Liva Skandināvu mitoloģijā - sieviete, kas kopā ar vīrieti Livtrasiru pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi.
- Asks Skandināvu mitoloģijā - viens no pirmajiem diviem cilvēkiem (otrs - viņa sieva Embla), kurus radīja dievi Odins, Lokijs un Hēnirs izveidoja no jūras krastā atrastiem kokiem, atdzīvināja un deva tiem vārdus.
- Livtrasirs Skandināvu mitoloģijā - vīrietis, kas kopā ar sievietu Livu, pasaules bojāejas - ragnarjoka laikā vienīgā paliek dzīvi.
- Bestla Skandināvu mitoloģijā – ļaunā milža Valtorna meita, Bora sieva un dievu Odina, Vilija un Vē māte.
- Rāna Skandināvu mitoloģijā jūras dieviete, kas ķērusi savos tīklos cilvēkus, Ēgira sieva.
- skauģene skaudīga sieviete; ragana, burve.
- Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju.
- skolene skolotāja sieva.
- skolotājene skolotāja sieva.
- rikauču māte skopa sieviete.
- duida Skopa sieviete.
- banši Skotu un īru folklorā sievišķs gars, kura gaudas ārā aiz mājas sienām vēsta, ka kādam mājiniekam jāmirst.
- krapčene Skrandaina sieviete, ubadze.
- drancka Skrandās ģērbusies sieviete.
- dranska Skrandās tērpusies sieviete.
- skroderiene Skrodera sieva.
- Galateja Skulptūra, ko izveidoja Kipras valdnieks Pigmalions un pats tajā iemīlējās; Afrodīte Galateju atdzīvināja, un viņa kļuva par Pigmaliona sievu.
- slaidā līnija slaidums, tievums (parasti sievietei).
- Kerets Slavens valdnieks ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, kura septiņas sievas visas nomira, neatstājot bērnus, bet astotā dāvāja astoņus dēlus.
- Mokoša Slāvu mitoloģijā - auglības, pārticības un valgmes dieviete, ko austrumslāvu tautas pielūdza auglības kultā, viņa bija arī sieviešu darba un jaunavu sargātāja.
- sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni.
- vīlas Slāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, daiļas jaunavas ar gariem, vaļā palaistiem matiem, kas bija mirušas nekristītas.
- Baba Jaga slāvu mitoloģijā — mežā dzīvojoša sieviete, burve, ragana.
- laiviņa Slēgtas, gludas sieviešu kurpes bez sprādzēm, ar padziļu ovālu izgriezumu priekšpusē.
- (uz)likt ragus slepeni (pie)vilt, (pie)krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- uzlikt ragus slepeni pievilt, piekrāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- androcentrisms Sliecība skaidrot lietas un parādības no vīriešu skatpunkta, neievērojot sieviešu skatījumu uz tām.
- kuce Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
- kuņa Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
- kobra Slikta sieviete.
- mačalka Slikta sieviete.
- mauka Slikta sieviete.
- prašmandene Slikta sieviete.
- sliktule Slikta sieviete.
- vellmāte Slikta, ļauna sieviete; sievasmāte; vīramāte.
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- galaktorrēja Slimīga piena iztecēšana no sievietes krūtīm.
- ņīkone Slimīga, nespēcīga sieviete.
- ginefobija Slimīgas bailes no sieviešu sabiedrības, sieviešu nīšana.
- ginekofobija Slimīgas bailes no sieviešu sabiedrības, sieviešu nīšana.
- nimfomānija Slimīgi kāpināta sievietes dzimumdziņa.
- zutne Slinka sieviete, kas daudz guļ.
- peloža slinka sieviete.
- gulene Slinka sieviete.
- mieze Slinka sieviete.
- netiklīca Slinka sieviete.
- nūžala Slinka sieviete.
- šļuka Slinka sieviete.
- utugoļa Slinka sieviete.
- prone Slinka un klīrīga sieviete.
- trasa Slinka, laiska sieviete.
- slane Slinka, nekārtīga sieva.
- sluncka Slinka, nekārtīga sieviete.
- slarpata slinka, netīrīga sieviete.
- nevīžule Slinka, nevīžīga sieviete.
- pese Slinka, nolaidīga, nevīžīga sieviete.
- ļaļa Slinka, parasti skaista sieviete.
- dauza Slinka, vieglprātīga sieviete.
- laīda Slinks cilvēks (parasti sieviete).
- laiska Slinks cilvēks, slinka sieviete.
- ķēžaiņi Smagi, divu dziju biezuma sieviešu lindraki.
- pompadūra Smalka darba kulīte sievietēm.
- kokote Smalka, eleganta un dārga prostitūta, vieglas uzvedības sieviete.
- žakonets Smalks kokvilnas audekls sieviešu uzvalkiem.
- mesalīns Smalks zīda audums sieviešu tērpiem.
- unsvatiņš Smalks, audekla, īss sieviešu krekls.
- dūlot Sniegt nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām.
- sieviešu jautājums sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
- apsolīt Solīt, ka atdos par sievu.
- solīties Solīt, ka kļūs par sievu (kādam).
- Ajata Somugru mitoloģijā - sieviešu kārtas ļauns gars.
- duenja Spānijā - mājas pārzine, ekonome; vecāka sieviete - jaunas meitenes pavadone.
- Krānas Spāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - fejas, kuras iztēlojās kā brīnumskaistas garmatainas maza auguma sievietes, kas dzīvoja alās un avotos.
- Leda Spartas valdnieka Tindareja sieva un Zeva mīļākā, kas vienlaikus kļuva grūta no Zeva un Tindareja un laida pasaulē dvīņu pārus Kastoru un Polluksu, kā arī Helēnu un Klitaimnestru.
- puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās.
- akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdību laikā un grūtniecības stāvoklī.
- amazone Speciāls garš sieviešu tērps jāšanai.
- amfierotisms Spēja iejusties vīrieša vai sievietes lomā vai abās vienā laikā.
- dāma Spēļu kārts ar sievietes attēlu.
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
- mormo Spoks (sievietes izskatā), ar ko grieķu mātes baidīja savus bērnus.
- duņa Spoks sievietes izskatā.
- staburadze Staburaga klintī iemiesojies sievietes gars; attēlota kā vērpēja.
- kulstoņa Staigule, izlaidīga sieviete.
- stārastene Stārasta sieva.
- SDSF Starptautiskā demokrātiskā sieviešu federācija.
- Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina.
- 8. marts Starptautiskā sieviešu diena.
- olimpiāde starptautiskās šaha federācijas rīkotās komandu sacensības šahā (vīriešiem kopš 1927. g., sievietēm kopš 1957. g.
- atraitnības koeficients statistiskais rādītājs, kurš atspoguļo atraitnības izplatību vīriešu un sieviešu kopumos.
- divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
- jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
- ksantomatoze Stāvoklis, kam raksturīgas multiplas ksantomas, biežāk sievietēm vidējos gados.
- progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons, ko izstrādā olnīcas dzeltenais ķermenis, nelielā daudzumā virsnieru garoza, bet grūtniecības periodā - arī placenta.
- stāvkocis Stingra auduma taisni sieviešu svārki.
- ciātijs Stipri reducēta ziedkopa, kurā ietilpst viens sievišķais zieds un reducēti (pa vienai putekšņlapai) vīrišķie ziedi.
- strādinīca Strādīga sieviete.
- žicka Strauja, trakulīga sieviete.
- kvēlainīte Straujas dabas sieviete (tautasdziesmās).
- zēvelnīca Straujš, dedzīgs, ātras dabas sievišķis.
- plerēze strausa spalvu rotājums uz sieviešu cepures.
- ērceša Strīdīgs cilvēks; ļoti strīdīga sieviete.
- serāls Sultāna pils, tās iekštelpas; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes.
- Manuk-Manuka Sumatras tautu mitoloģijā - gaišzilā kosmiskā vista, visas pasaules radītāja, augstākā dieva sieva, kas izdēja trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi - demiurgi, kas radīja trīs Visuma līmeņus - debesis, cilvēku pasauli un pazemes valstību.
- sumpurniene Sumpurņa sieva; sumpurnene.
- sumpurnīša Sumpurņa sieva; sumpurnene.
- arhegonijs Sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns.
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- salasnīcas Svārstīgas, nepastāvīgas sievietes.
- kusti Svētā josta, kura saskaņā ar Zaratustras norādījumiem jāvalkā katram pieaugušam zooastrietim - gan vīrietim, gan sievietei.
- purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību.
- debesbrūte Svētulīga sieviete.
- gruntnieks Šādas personas sieva.
- sakti Šakti - sievišķais princips hinduismā.
- colonka šaudīga, klačīga sieviete.
- apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
- sļoka Šķēlums sieviešu svārkos.
- šķerstele Šķēlums sieviešu svārku apakšmalā, arī vīriešu svārku aizmugurē.
- geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru.
- intersekss Šķirtdzimumu sugas īpatnis, kura dzimums ir starpforma starp vīrišķo un sievišķo tipu, kuras veidošanos nosaka novirzes no normālā, sugai raksturīgā līdzsvara starp vīrišķo un sievišķo dzimumu nosacītājiem gēniem un hromosomām.
- atšķirule Šķīrusies sieviete (ar nicīgu pieskaņu).
- birģeris Šrilankas birģeri - etniska grupa Šrilankā, eiropiešu ieceļotāju (portugāļu, holandiešu) un vietējo sieviešu (singāliešu, tamiliešu) pēcnācēji, runā angļu valodā (daļa - holandieš), lielākā daļa prot arī singāļu valodu.
- Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas.
- Gūla Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mitoloģijā dieviete - dziedniece, dievu Ningirsu un Ninurtas sieva.
- Ki Šumeru mitoloģijā - zemes dieviete, pirmatnējās jūras Nammu meita un augstākā dieva Ana (akadiešu Anu) sieva, kurus savienībā piedzima Enlils (akadiešu Eija) un Enki, kā arī citi šumeru panteona augstākie dievi.
- Uraša Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - debesu dieva Anu sieva, zemes dieviete, kas kopā ar dievu Anu radījusi Enlilu un Inannu.
- Damgalnūna Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki sieva, arī dieva Marduka māte, identiska ar dievieti Ninhursagu.
- Carpanitu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Marduka sieva, Babilonas pilsētas galvenā dieviete, kas palīdzēja sievietēm dzemdībās.
- Ningala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mēness dieva Nannas sieva, saules dieva māte.
- bābinīca Tā (katoļu) baznīcas daļa, kur mēdz sēdēt vecas sievas.
- velna ērcene tā Alūksnē dēvē ļaunu cilvēku, jo īpaši ļaunu sievieti.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- mītā Tā, ka brālis apprec māsasvīra māsu un māsa apprec brāļasievas brāli.
- drūmaliņa Tāda (meitene, sieviete), kas staigā noskumusi, drūma.
- lielpupaina Tāda (sieviete), kam ir lielas krūtis.
- pupaina Tāda (sieviete), kam ir lielas krūtis.
- pupīgs Tāda (sieviete), kam lielas krūtis.
- grūts Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī.
- pills Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī.
- puišīgs Tāda (sieviete), kas mēdz saieties ar puišiem.
- bārgaļa Tāda (sieviete), kas skaišas, dusmojas, ir barga.
- bargaliņa Tāda (sieviete), kas skaišas, dusmojas, ir barga.
- krūtaine Tāda (sieviete), kurai ir lielas krūtis.
- niebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu; ņiebule.
- ņiebule Tāda sieviete, kurai lūpas ierautas uz iekšu.
- dekoltēts Tāda, kas ģērbusies tērpā ar dekoltē (par sievieti).
- maskulinizēts Tāda, kas ir pielīdzinājusies vīriešiem (piemēram, uzvedībā) - par sievieti.
- vienmājas Tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi.
- divmāju Tāds (augs), kura vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas atsevišķi uz dažādiem īpatņiem.
- viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni.
- divdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt gan vīrišķās, gan sievišķās dzimumpazīmes.
- šķirtdzimuma Tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- šķirtdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- topless Tāds (sieviešu peldkostīms), kam nav augšdaļas; kailām krūtīm (par sievietēm).
- supergēns Tāds gēnu kopums hromosomā, kurā vairāki gēni ļoti cieši turas kopā un nesadalās, kad sievišķie un vīrišķie gēni sajaucas, attīstoties nākamajai paaudzei.
- krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
- sievišķīgs Tāds, kam piemīt sievietei raksturīgas pazīmes.
- monogins Tāds, kam viena sieva.
- grābsteklis Tāds, kas ap sievietēm grābstās.
- dankars Tāds, kas ap visām meitām lakstojas, glaimotājs, sievu mīlētājs.
- intīms Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes mīlestību, tuvību.
- meitisks Tāds, kas ir raksturīgs meitām, sievietēm; tāds, kas piemīt meitām, sievietēm.
- vecenīgs Tāds, kas ir raksturīgs vecai sievietei.
- pikants Tāds, kas izraisa erotisku, juteklīgu interesi, arī mazliet nepieklājīgs (parasti par sievieti).
- nukleopetāls Tāds, kas meklē kodolu; vīrišķā pirmkodola kustība sievišķā pirmkodola virzienā.
- uzmedots Tāds, kas neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt (kādu) par vīru (sievu), arī iegūt (kāda) draudzību.
- nesievišķīgs Tāds, kas nepiemīt, nav raksturīgs sievietei.
- čikatilisks Tāds, kas nogalina sievietes; pēc sērijslepkavas Čikatilo uzvārda.
- dāma Tāds, kas paredzēts sievietēm.
- hologīnisks Tāds, kas pārmantots tikai no sieviešu dzimuma; pārraidīts ar gēniem X hromosomās.
- brunčveidīgs Tāds, kas pēc izskata atgādina sieviešu svārkus.
- šajējs Tāds, kas pieder runā minētajai sievietei; tāds, kas ir saistīts ar minēto sievieti; šās.
- šāmējs Tāds, kas pieder runā minētajām sievietēm; tāds, kas ir saistīts ar runā minētajām sievietēm; šo, viņu.
- digametisks Tāds, kas producē divu tipu gametas - sievišķās (ovocītus) un vīrišķās (spermatozoīdus).
- teligēns Tāds, kas rada tikai sieviešu dzimuma pēcnācējus.
- vecenisks Tāds, kas raksturīgs vecai sievietei, vecenei.
- nepieejams Tāds, kas savu morālo īpašību dēļ nepieļauj vieglu iepazīšanos un tuvību ar pretējā dzimuma pārstāvi (parasti par sievieti).
- biksains Tāds, kas valkā garās bikses (par sievietēm).
- biksaiņš Tāds, kas valkā garās bikses (par sievietēm).
- sievišķs Tāds, ko veido divas zilbes, no kurām pirmā ir uzsvērta; sievisks.
- sievisks Tāds, ko veido divas zilbes, no kurām pirmā ir uzsvērta; sievišķs (4).
- viensievis Tāds, kuram ir viena sieva.
- kala Tantrismā spēcīga smalkā enerģija, ko sievietes organismā rada uzbudinājums un orgasms.
- Kujeravaperi Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - Lielā dieviete, visu dievu māte, dieva Kukrikaveri māsa un sieva, dieva Šaratangi māte.
- Taņa Tatjana -sievietes vārds.
- mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
- tavsieva Tava sieva; tevsieva.
- tevsieva Tava sieva.
- teatietes Teatiešu ordeņa sieviešu nozare.
- tele Teļš (sievišķais īpatnis); nepieaugusi govs.
- Khadžuraho Tempļu komplekss Indijā, Madhjapradešas štatā, kulta erotikas arhitektūras piemineklis, celts ap 1000 gadu, saglabājušies 20 (no 80) paraboliski tempļi, kuru sienas rotā skulpturālas joslas ar vīriešu un sieviešu attēliem visdažādākajās dzimumakta pozās un kombinācijās.
- tenkkule Tenkotāja; pļāpīga sieviete.
- uzvalks Tērps (sievietei).
- 10. bauslis Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.
- pamāte Tēva sieva attiecībā pret viņa agrākā laulībā dzimušiem bērniem (parasti, ja īstā māte ir mirusi).
- amfimikse Tēva un mātes pazīmju sajaukšanās, savienojoties vīrieša un sievietes gonādu kodoliem apaugļošanās procesā.
- dzjadziene Tēvabrāļa sieva.
- tanta Tēvamāsa vai mātesmāsa; tēvabrāļa vai mātesbrāļa sieva; tante.
- tante Tēvamāsa vai mātesmāsa; tēvabrāļa vai mātesbrāļa sieva.
- unkultanta Tēvoča sieva.
- La Tibetiešu mitoloģijā - cilvēka dzīvības spēks, kurš mēneša sākumā un beigās atrodas vīriešu kreisajā papēdī un sieviešu labajā papēdī.
- tirckene Tieva, gara auguma sieviete; arī nenopietna sieviete; tircka.
- tircka Tieva, gara auguma sieviete; arī nenopietna sieviete.
- torcka Tieva, gara sieviete.
- torckene Tieva, gara sieviete.
- slaikule Tieva, vāja sieviete.
- ginomerogonija Tikai sievišķo prokodolu saturošas, apaugļotas olšūnas attīstība.
- donna Tituls augstākās kārtas sievietei Itālijā (lieto vārda priekšā).
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
- Hina Tongiešu (Okeānija) mītos sieviete, kas izaudzēja pirmo kokospalmu.
- šakti Tradicionālajā indiešu mitoloģijā Šivas sieva, sievišķības iemiesojums.
- būnads Tradicionāls norvēģu tērps, ko īpašos gadījumos valkā kā sievietes, tā vīrieši.
- učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu.
- dakiņas Tradiconālajā hindu mitoloģijā dēmoniskas sievišķās būtnes dievietes Kālī svītā, kuras attēlo baismīgā un kroplīgā izskatā.
- trijmuduru Trijmuduru svārki - sieviešu svārki ar trīskārtīgām ielocēm viduklī.
- ménage à trois triju cilvēku kopdzīve (precēts pāris un vīra vai sievas mīļākais).
- gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā.
- spundīte Trīsstūrveida auduma gabaliņš, ko iešuj sieviešu krekla plecu daļā pie kakla.
- fula Trīsstūrveida tetovējums uz berberu sievietes zoda.
- šķetere Trokšņaina, ķildīga sieviete.
- cezarevna Troņmantnieka sievas tituls.
- epiziocēle Trūce sievietes kaunuma apvidū.
- pese Tukla, resna sieviete.
- žeiba Tukša, bezsatura sieviete.
- Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles.
- čopa Tūļīga sieviete, kurai neveicas darbs.
- gove Tūļīga, neaptēsta sieviete.
- govs Tūļīga, neaptēsta sieviete.
- pīča Tūļīga, neveikla sieviete.
- čāča Tūļīgs, gauss, neizdarīgs cilvēks (parasti sieviete).
- piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku.
- Ūdenīte Ūdens meita - sieviešu kārtas ūdens gars.
- ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā.
- Nambi Ugandas gandu mitoloģijā - sieviete, kuras vainas dēļ pasaulē parādījās nāve.
- Ašera Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - auglības dieviete, augstākā dieva Ela sieva, kanaāniešu panteona ciltsmāte, septiņdesmit dievu māte.
- mastodīnija Unilaterālas vai bilaterālas sāpes krūšu dziedzeros bez lokālām pārmaiņām; parasti novēro jaunām sievietēm, retāk - meitenēm pirms menstruāciju sākšanās, vēl retāk - vīriešiem.
- Batšeba Ūrija sieva, ko ķēniņš Dāvids ieraudzīja mazgājamies un apņēma par sievu, kad bija Ūriju licis nogalināt, Zālamana māte.
- kopdzimte uz personu attiecināts nosaukums, kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds
- jaktene Uz vīriešiem kāra sieviete.
- valkātne Uz vīriešiem kāra sieviete.
- vīrule Uz vīriešiem kāra sieviete.
- bāža Uzdzīvotāja, sieviete, kas vienmēr meklē izklaides un klaiņo apkārt.
- piesieties Uzmācīgi tuvoties (pretējā dzimuma cilvēkam, parasti sievietei).
- mičot Uzņemt (jaunlaulāto) sievas kārtā, saskaņā ar rituālu apmainot vainagu pret sievas galvassegu.
- saimniece Uzņēmuma (parasti neliela) īpašnieka vai nomnieka sieva; šāda uzņēmuma īpašniece vai nomniece.
- kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti; arī vecāku neprecētu sievieti); cieņas izteikšanas forma.
- blemža Uzšuve sieviešu lindrakiem gar apakšu.
- ģērdāties Uzvesties vieglprātīgi, trakulīgi, draiskuļot (par sievieti).
- Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms.
- dakiņas Vadžrajānas tantriskajā praksē par dakiņu sauc sievieti lamu, kas iesvētīta par vangu.
- vagarene Vagara sieva.
- žākle Vāja rakstura sieviete.
- krimpa Vāja sieviete (kā lamuvārds).
- giltine vāja sieviete.
- šķiemena Vāja, izdēdējusi sieviete.
- šķiemene Vāja, izdēdējusi sieviete.
- hetēra Valdzinoša sieviete ar izlaidīgu dzīves veidu.
- dzimumu līdztiesības politika valsts politika, kuras mērķis ir nostiprināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
- šķiedainis Vaļēji sieviešu svārki.
- dzilna Vārga, nespēcīga meitene, sieviete.
- aļģērka Vatēts sieviešu mētelis.
- angerka vatēts sieviešu pusmētelis.
- ligerka vatēts sieviešu pusmētelis.
- burnass Vatēts sieviešu ziemas mētelis vai pusmētelis.
- būska Veca sieva, vecene.
- boba Veca sieva.
- ķedele Veca sieva.
- resnlūpu vecene veca sieviete ar biezām lūpām.
- vectante Veca sieviete attiecība pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- oča Veca sieviete, kas lasa ogas mežā.
- babeņa Veca sieviete, vecenīte.
- babiņa Veca sieviete, vecenīte.
- vecene Veca sieviete; arī neglīta, ļauna sieviete.
- vecīte Veca sieviete; vecenīte.
- māmiņa veca sieviete.
- babuļa Veca sieviete.
- babuška Veca sieviete.
- grosīte Veca sieviete.
- mammiņa Veca sieviete.
- mammīte Veca sieviete.
- māmuļa Veca sieviete.
- māmuļene Veca sieviete.
- māmuliņa Veca sieviete.
- māmulīte Veca sieviete.
- mujažiņa Veca sieviete.
- ose Veca sieviete.
- pocka Veca sieviete.
- veča Veca sieviete.
- vecāmāte Veca sieviete.
- vece Veca sieviete.
- vecenīte Veca sieviete.
- večiņa Veca sieviete.
- večuka Veca sieviete.
- večukiņa Veca sieviete.
- vecukšņa Veca sieviete.
- vītene Veca sieviete.
- zebele Veca sieviete.
- grecele Veca, bezspēcīga sieviete.
- grebeža Veca, grumbaina sieviete.
- kabadze Veca, kalsna sieviete; vāja slikta govs vai aita.
- bādze Veca, kalsnēja sieviete.
- līkuža Veca, līka sieviete.
- būksna Veca, nemierīga sieviete.
- kārna Veca, nepatīkama, kalsna sieviete.
- veče Veca, precēta sieviete.
- meita Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākai sievietei.
- šaperons Vecāka persona, kas pavada un uzrauga jaunu sievieti.
- tantuža Vecāka radiniece; vecāka sieviete.
- drilka Vecāka sieviete; sieviete, kurai bijuši vairāki mīļākie.
- baba Vecāka sieviete.
- bāba Vecāka sieviete.
- grabaža Vecāka sieviete.
- memmele Vecāka sieviete.
- vecine Vecāka sieviete.
- vakaraiņi Vecāks vīrietis un sieviete (parasti krusttēvs un krustmāte), kas kāzās ved līgavu (tāpat līgavaini) baznīcā un sēž blakus kāzu mielasta laikā.
- grosis Vecāmāte vai vecvecmāte; arī paveca radiniece vai vispār veca sieviete.
- vecata Vecāmāte; arī veca sieviete.
- šlabraki Vecas drēbes, īpaši nekopti sieviešu svārki.
- vecāsmātes Vecas sievietes.
- pompaļa Vecās, skrandainās drēbēs ģērbusies sieviete.
- pompaža Vecās, skrandainās drēbēs ģērbusies sieviete.
- štagmice Vecmodīga sieviešu cepure ar ziediem un lentām.
- fertilais vecums vecums, kurā sieviete bioloģiski spēj dzemdēt bērnus, parasti 15-49 gadi.
- tāraša Vedēja sieva.
- dēlene Vedekla, dēla sieva.
- jauņuve Vedekla, dēla sieva.
- mārte Vedekla, dēla sieva.
- vestene Vedekla, jauna sieva.
- āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem.
- apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām.
- Prišni Vēdisma mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība govs izskatā, dieva Rudras sieva, kuru uzskatīja par auglības spēka iemiesojumu.
- Diti Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Dakšas vecākā meita, viena no Kāšjapas sievām, dēmonu asuru - daitju māte.
- Budha Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Somas un viņa sievas Rohinī vai Brihaspati sievas Tāras dēls, planētas Merkurs personifikācija.
- Lopāmudra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dižā riši Agastjas sieva, kuru viņš radīja, paņemot no katras dzīvās būtnes vislabāko.
- sakrunkāt Veidot krokas (sieviešu svārkiem).
- velnene Velna sieva.
- limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze.
- frigids Vēss dzimumattiecībās (gk. par sievietēm).
- diakonijas māsas vēsturisks termins, kas 19. gs. parādās Vācijā un tiek attiecināts uz nabago un slimo aprūpē iesaistītajām sievietēm; Latvijā 20. gs. starpkaru periodā nosaukumu nomainīja uz "žēlsirdīgās māsas".
- Siversa vībotne vībotņu suga ("Artemisia sieversiana").
- summārais dzimstības koeficients vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecumā saglabātos apskatāmā perioda līmenī.
- dzimstības vecumkoeficients vidējais dzimstības līmenis sievietēm konkrētā vecumā; parasti izteikts promilēs.
- summārais laulātības koeficients vidējais laulību skaits attiecīgās paaudzes vīriešiem un sievietēm viņu dzīves laikā.
- atražošanās bruto koeficients vidējais meiteņu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei reproduktīvajā vecumā, pastāvot attiecīgā perioda dzimstības līmenim.
- atražošanās neto koeficients vidējais meiteņu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei un nodzīvot līdz vidējam mātes vecumam, pastāvot attiecīgā perioda dzimstības un mirstības līmenim.
- mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu).
- fajs Vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai, faidešīns.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- čačvans Vidusāzijas sievietēm - tīkliņš no zirgu astriem, ar kuru aizsedza seju; čačvanu valkāja kopā ar parandžu.
- levantieši Vidusjūras austrumu daļas zemju iedzīvotāju (parasti sieviešu) un eiropiešu jaukto laulību pēcnācēji, kas bija eiropiešu kultūras un katoļu ticības galvenie priekšstāvji.
- kemnāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām; kemenāte.
- kemenāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām.
- gaisaviete Viegla tikuma sieviete.
- tafta Viegla zīda drāna sieviešu apģērbam un oderēm.
- liblaba Vieglas uzvedības jauna sieviete.
- dzeguze Vieglas uzvedības sieviete, kas savus bērnus atstāj citu audzināšanā.
- emka Vieglas uzvedības sieviete; prostitūta.
- emma Vieglas uzvedības sieviete; prostitūta.
- mōseņa (puišu) vieglas uzvedības sieviete.
- palaida vieglas uzvedības sieviete.
- palaide vieglas uzvedības sieviete.
- palaidine vieglas uzvedības sieviete.
- dāmīte Vieglas uzvedības sieviete.
- davalka Vieglas uzvedības sieviete.
- dolza Vieglas uzvedības sieviete.
- ķolka Vieglas uzvedības sieviete.
- lētā Vieglas uzvedības sieviete.
- šeļma Vieglas uzvedības sieviete.
- šersķ Vieglas uzvedības sieviete.
- škura Vieglas uzvedības sieviete.
- sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi.
- trilla Vieglprāte, auša; jautra, viegla rakstura sieviete; slinka sieviete.
- švipka Vieglprātīga sieva; švipaste.
- trakulene Vieglprātīga sieviete (rupjā nozīmē).
- jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās.
- puišmāsiņa Vieglprātīga sieviete, kas mēdz saieties ar puišiem.
- šverba Vieglprātīga sieviete, kas visur pļāpā.
- žebernīca Vieglprātīga sieviete; arī kā lamuvārds, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- griezaune Vieglprātīga sieviete; grieztaga.
- virska Vieglprātīga sieviete; padauza.
- ābengele Vieglprātīga sieviete.
- draiskule Vieglprātīga sieviete.
- froufrou Vieglprātīga sieviete.
- špindzele Vieglprātīga sieviete.
- svilpene Vieglprātīga sieviete.
- svipaste Vieglprātīga sieviete.
- trīnīte Vieglprātīga sieviete.
- žaika Vieglprātīga sieviete.
- vēja slota Vieglprātīga, arī izklaidīga, straujas dabas sieviete.
- šļarba Vieglprātīga, izlaidīga sieviete; šlarba.
- grēkpastala Vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- šlarba Vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- šļicka Vieglprātīga, neapdomīga sieviete.
- šļipata Vieglprātīga, neapdomīga sieviete.
- žvicka Vieglprātīga, nemierīga sieviete.
- švirce Vieglprātīga, nenopietna jauniete, sieviete.
- pidrilla Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene.
- plirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene.
- pļirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete; arī pļāpīga sieviete.
- žoldurkača Vieglprātīga, nenopietna sieviete; aušīga, nemierīga, draiskulīga sieviete.
- pindzele Vieglprātīga, nenopietna sieviete.
- vējaslota Vieglprātīga, nenopietna sieviete.
- šelderīša Vieglprātīga, neuzticama sieviete.
- svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
- ģērda Vieglprātīga, trakulīga sieviete; draiskule.
- čadra Viegls plīvurs, kurā musulmaņu sievietes, izejot no mājas, ietinas, atstājot šauru spraugu acīm.
- Liebfraumilch viegls Reinas apgabala baltvīns, ko sākotnēji ražoja sieviešu klosterī, kura aizbildne bija Jaunava Marija (_Liebfrau_)
- fata Viegls sieviešu apmetnis no tilla vai mežģīnēm.
- rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu).
- penoārs Viegls, plats sieviešu rīta apģērbs.
- ginekogēns Viela (sieviešu hormoni), kas ierosina vai veicina sievietei raksturīgo pazīmju attīstību.
- estrogēni Vielas, kuru iedarbība ir līdzīga sievišķajiem dzimumhormoniem estrioliem.
- Gelede Viena no ietekmīgākām Ekvatoriālās Āfrikas jorubu slepenajām organizācijām, kuras biedri bija vīrieši, taču vadību parasti uzticēja sievietēm.
- Aspasija Viena no ievērojamākajām sievietēm Senajās Atēnās (Aspasia; ap 470. g. - ap 400. g. p. m. ē.), Perikla draudzene, viņas mājās pulcējās mākslinieki, rakstnieki un filozofi.
- prākrits viena no senindiešu filozofijas kategorijām, kas apzīmē visu materiālo un garīgo lietu sievišķo sākotni.
- kabazahs Viena no tantriskās mīlas mākslas tehnikām, kur liela nozīme ir sievietes vaginālās muskulatūras attīstībai.
- pašapaugļošanās Viena un tā paša divdzimumu organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
- monogāmija Viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; vienlaulība; viensievība.
- pārošanās Vienas sugas vīrišķā un sievišķā īpatņa sadošanās dzimuma kopdzīvē uz īsāku vai visu laiku.
- dzimumdimorfisms Vienas sugas vīrišķo un sievišķo īpatņu pazīmju atšķirība.
- redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
- grieta Vienkārša, vientiesīga meitene vai sieviete.
- dzimums Viens no diviem pretējiem (vīrišķajiem un sievišķajiem) dzīvo organismu veidiem; kārta.
- kārta Viens no diviem pretējiem (vīrišķajiem vai sievišķajiem) dzīvo organismu veidiem; dzimums.
- ģēnijs Viens no māju dieviem senajā Romā, kas saistīts ar konkrētu personu (tikai vīrieti, sievietēm līdzīgā lomā bija Jūnona).
- otrā puse viens no partneriem attiecībās, piemēram, vīrs, arī sieva.
- lielā sieva viens no sieviešu kārtas Spoka pavārdiem; varmācīgā un priekšlaicīgā nāvē mirušas sievietes gars.
- monoginija Viensievība.
- dacīte Vientiesīga sieviete; naiva meitene.
- krūtaša Vieta starp sievietes krūtīm, kurā sabirst ēdiena paliekas, esot pusatsegtām krūtīm.
- bruņčapuža Vieta zem sieviešu svārkiem.
- vikontese Vikonta sieva vai meita.
- dieveris Vīra (sievas) brālis; svainis.
- jentere Vīra brāļa sieva.
- osa Vīra vai sievas māsa.
- osiene Vīra vai sievas māte.
- svainieši Vīra vai sievas tuvākie radinieki.
- kūkša Virēja, sieviete, kas gatavo ēdienu.
- ginandromorfisms Vīrieša un sievietes dzimumpazīmju apvienojums šķirtdzimuma sugas indivīdā, pie tam atsevišķām ķermeņa daļām ir vai nu tikai vīrišķs, vai tikai sievišķs raksturs.
- konkubināts Vīrieša un sievietes kopdzīve bez oficiālas laulības.
- ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
- civillaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nereģistrējot laulību.
- pseidoandronīms Vīrieša vārds, ko kā pseidonīmu izmanto sieviete.
- mindža vīriešu kāra sieviete.
- maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piemēram, ūsu, bārdas, zemas balss) veidošanās sievietēm.
- kundi Vīriešu un sieviešu dzimumorgānu vai to attēlu kopīgs nosaukums senindiešu tantrisma kultā.
- dzimumu proporcijas vīriešu un sieviešu skaita attiecība apskatāmā populācijā.
- palto Vīriešu un sieviešu virsdrēbes, mētelis.
- kopulatīvie orgāni vīrietim spermas ievadīšanas, sievietei - spermas saņemšanas un saglabāšanas orgāni, dzimumorgāni.
- puspārš vīrietis un sieviete (kā pāris), kas pieder dažādām reliģiskajām konfesijām.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūmas (2).
- krustbērns Vīrietis vai sieviete (parasti jaunietis vai jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas ievada viņu savā arodā, profesijā.
- partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru ir laulības attiecības, arī intīma tuvība.
- partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties.
- homofils Vīrietis vai sieviete, kas nododas homofilijai.
- babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
- meitu mednieks vīrietis, kas meklē piedzīvojumus ar sievietēm; donžuāns.
- tirliņš Vīrietis, kas pamazām kļūst līdzīgs sievietei, nēsā sieviešu rokassomiņas u. tml.
- mačo Vīrietis, kas pārāk demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un nevērību pret sievietēm (termins cēlies Latīņamerikā).
- bābietis Vīrietis, kas saietas (vai cenšas saieties) ar vairākām sievietēm.
- idiogamists Vīrietis, kas seksuāli potents tikai pret vienu vai nedaudzām sievietēm, bet impotents pret visām pārējām.
- mizogins Vīrietis, kuram nepatīk sievietes un kurš nespēj ar viņām kontaktēties.
- tartafons Vīrietis, kurš iekāro sievieti.
- siržu lauzējs vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- siržu zaglis (biežāk lauzējs) vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- žigolo vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
- atštaukas brūtgāns vīrietis, kuru citas sievietes atraidījušas.
- kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- izsaukuma zēns vīrišķā dzimuma prostitūta, kas piedāvā seksuālas dabas pakalpojumus vīriešiem un sievietēm.
- hermafrodītisms Vīrišķā un sievišķā dzimuma pazīmju apvienojums vienā organismā.
- gamofāgija Vīrišķā un sievišķā elementa izzušana vienšūnas organismu savienošanās aktā.
- apaugļošanās Vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas (gametas) saplūšana, tā rezultātā veidojas kvalitatīvi jauna šūna - zigota, no kuras attīstās jauns organisms.
- mikrogāmija Vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas saplūšana.
- azbesta vecene vīrišķīga sieviete - fiziski spēcīga, māk un pati veic tradicionālos vīriešu darbus.
- virilescence Vīrišķo īpašību pazīmes vecākām sievietēm.
- homogāmija Vīrišķo un sievišķo orgānu vienlaicīga nobriešana uz viena un tā paša divmāju auga.
- inkubs Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus.
- salmu atraitnis (arī atraitne) vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- maikats Vīrs (vai sieva), kas viesībās mājas tēva (mātes) vietā rūpējas par viesu mielošanu.
- mājkats Vīrs (vai sieva), kas viesībās mājas tēva (mātes) vietā rūpējas par viesu mielošanu.
- laulātais pāris vīrs un sieva, kuri noslēguši laulību valsts institūcijās vai baznīcā (to reģistrējuši atbilstoši likuma normām).
- laulātie draugi vīrs un sieva; dzīvesbiedri.
- pāra Vīrs un sieva; līgava un līgavainis; arī vīrietis un sieviete.
- laulāts Vīrs vai sieva (laulības attiecībās).
- labākā puse vīrs vai sieva.
- otra pusīte vīrs vai sieva.
- labākā pusīte vīrs vai sieva.
- ragnesis Vīrs, kuram ir neuzticīga sieva.
- cienīgs Vīrs, sieva.
- cienīts Vīrs, sieva.
- cienītais Vīrs; sieva.
- ovists Virziena pārstāvis, kurš uzskata, ka visu organisma pārmantoto īpašību nesēja ir sievišķā dzimumšūna.
- sievietība Vispārināta īpašība --> sievietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sievišķība (1).
- sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (1).
- sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (2).
- sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Lomonosova ģimnāzija vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde sievietēm, dibināta 1868. g. Rīgā, no 1871. g. atradās Troņmantnieka (tagadējā Raiņa) bulvārī 29, mācības notika krievu valodā, 1893./1894. mācību gadā bija 311 audzēkņu, I pasaules kara laikā tika evakuēta un Rīgā darbību vairs neatjaunoja.
- grūtniecību vēsture visu grūtniecību pieraksts, kuras ir piedzīvojusi sieviete.
- kontralts Viszemākā sieviešu balss.
- švirka Vīzdegune; aušīga sieviete.
- šnīpa Vīzdegunīga sieviete.
- momi Vjetnamiešu rituālās maizītes, kuru forma atgādina sieviešu ģenitālijas un tiek izmantotas reliģiskajos auglības rituālos.
- diskants vokālā partija, ko izpilda augstas bērnu vai sieviešu balsis.
- loa Vudū kultā - vīrišķs vai sievišķs gars.
- X X hromosoma - viena no divām dzimumhromosomām; sievietēm ir 2 X hromosomas, vīriešiem - 1 X hromosoma un 1 Y hromosoma.
- dzimumhromatīns X hromosomu veidoti ķermenīši, kas atrodas dažādu audu šūnu kodolā, parasti pie kodola apvalka, augstākajiem zīdītājiem un cilvēkiem tie sastopami tikai sievišķajiem īpatņiem vai ar'īpatņiem ar dzimumhromosomu skaita novirzēm.
- panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku.
- babuška Zem zoda sasienama sieviešu cepure.
- alts Zema sieviešu vai bērnu balss.
- stucka Zema, drukna, vecīga sieva.
- stučka Zema, drukna, vecīga sieva.
- tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kas māca, ka visums dalās sievišķajā un vīrišķajā spēkā; šo spēku mijiedarbība uztur visuma vienotību; raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
- zemnieksieva Zemnieka sieva; arī zemniece.
- muduri Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduraiņi.
- muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduri.
- saimniece Zemnieku saimniecības īpašnieka vai nomnieka sieva; zemnieku saimniecības īpašniece vai nomniece; sieviete, kas pārzina, vada, parasti sieviešu, darbu zemnieku saimniecībā.
- auglenieks Ziedaugiem sieviešu dzimuma orgāns; auglenīca.
- proteroginija Ziedu auglenīcu drīksnu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar putekšlapām vai vispār agrāka sieviešu dzimumorgānu nobriešana; parādība, kas ir pretēja protandrijai.
- gradzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas.
- gredzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas.
- Friga Ziemeļu tautu mitoloģijā - laulības un mātes aizstāve; Odina sieva.
- filgja ziemeļu tautu mitoloģijā - pārdabiska sieviešu dzimtes būtne dzīvnieka veidolā, sapratās ar cilvēkiem; labais gars.
- prošava Zīlēm izrakstīta vai citādi rotāta sieviešu krekla vai brunču apakšējā mala.
- hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
- zilumbrunči Zilgani sieviešu ikdienas svārki.
- ķīkājiņa Ziņkārīga, mazvērtīga sieviete.
- ķīkala Ziņkārīga, mazvērtīga sieviete.
- znotene Znota sieva.
- uškurs Znots, kas dzīvo pie sievas vecākiem.
- uzkuris Znots, kas dzīvo pie sievas vecākiem.
- ūzkurs Znots, kas dzīvo pie sievas vecākiem.
- uzkurs Znots, kas dzīvo pie sievas vecākiem.
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
- copula Zooloģijā apaugļošana, divu dažāda dzimuma dzīvnieku savienošanās sēklas ievadīšanai sievišķos dzimumorgānos.
- grelot Zvārgulis; saitē savērtas bumbiņas sieviešu apģērba rotāšanai.
- zvejnieksieva Zvejnieka sieva; arī zvejniece.
- līdztiesības tiesībsargs Zviedrijā 1980. gadā ieviests ierēdņa amats, kura pienākums raudzīties, lai tiktu ievērots 1979. gadā pieņemtais likums par sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz darbu; līdztiesības ombuds; līdztiesības ombudsmens.
- Hinseberga Zviedrijā vienīgais cietums sievietēm ("Hinseberg"), atrodas Frēvi Vestmanlandē.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa siev..