dūdiņa
dūdiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūdiņa | dūdiņas |
| Ģen. | dūdiņas | dūdiņu |
| Dat. | dūdiņai | dūdiņām |
| Akuz. | dūdiņu | dūdiņas |
| Lok. | dūdiņā | dūdiņās |
Meitene; panaiva sieviete.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Muguru taisnu un līksmu, laipnu smaidu sejā, dūdiņ!
- Šis tak knapi paplāti noturēja, kad dūdiņa lika lietā savu sārto mēlīti!
- saka: dūdiņ, vai neaiziet uz veikalu?
- „Neraudi, dūdiņ,” viņš mierināja.
- Paga, dūdiņ, kaut kā nav labi.