mičot
mičot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: etnogrāfijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mičoju | mičojam | mičoju | mičojām | mičošu | mičosim |
| 2. pers. | mičo | mičojat | mičoji | mičojāt | mičosi | mičosiet, mičosit |
| 3. pers. | mičo | mičoja | mičos | |||
Pavēles izteiksme: mičo (vsk. 2. pers.), mičojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mičojot (tag.), mičošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mičotu
Vajadzības izteiksme: jāmičo
Uzņemt (jaunlaulāto) sievas kārtā, saskaņā ar rituālu apmainot vainagu pret sievas galvassegu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir pelnījis atzīšanu," sacīja Bijeļinas mērs Mičo Mičičs.
- Kad brūti mičoja, tad spēlēja “ Nu jau mani mičos, nu jau mani mičos”.
- Labprāt mičotu savējos
- Īpašo rituālu izpildījušas Valmieras muzeja darbinieces, kurā esot nopietna pieredze latvisko rituālu atdzīvināšanā, gan laulājot, gan mičojot un rīkojot krustības.
- ASV iepazinos ar makrobiotikas autoritāti - Mičo Kušī ( Micho Kushi), pie viņa dzīvoju un mācījos institūtā.