Paplašinātā meklēšana

Meklējam Me.

Atrasts vārdos (473):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (6150):

geļiks _Mercedes-Benz_ G klases auto.
egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
kabans "Mersedes" markas vieglā automašīna.
folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
mahalleks Abesīņu sudraba naudas vienība, 1/12 daļa no Menelika dāldera
abietināti abietīnskābes sāļi (C~19~H~29~COOMe) vai esteri (C~19~H~29~COOR), (Me - metāls, R - radikālis)
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva
Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis
Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju
Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu
Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete
Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis"
Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu
pavalsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Meksikā
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
Meirieļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants
Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski
Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai
Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki
Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus
Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs
Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede
litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji
Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums
rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji
baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus")
augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva
zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva
ārstniecības amoliņš amoliņu suga ("Melilotus officinalis")
Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
Garoza apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mežotnes pagastā
Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
Bērzkalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
Juneļi apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā
Papuļi apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā
Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā
Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā
Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Rumpļi apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Kščeva apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā
Vanagiški apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā
Ievkalni apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā
Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā
Gobiņas apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Gromalti apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Leišusils apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Taurupe apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Griudinīši apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā
Mežmala apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā
Meņģeles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Meņģeles pagastā
Biruliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Ēģipte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Ērgļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Pļaviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Ragauniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Aizgalīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Aizpurve apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Bahmatova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Bordova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Kļučniki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Loduma apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Olutova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Rači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ašisola apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Augstīkolni apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Bokši apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Dunduri apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Dzērves apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Padole apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Pusloči apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Rejeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Skūpova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Ūzulnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Meždibeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Mežāres pagastā
Beļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Buzdi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Ezernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Gadžiuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Jaudzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Jaunivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Klonešnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Kokori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Lakšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Plieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Ranči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Bronti apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Čudarīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Dagunova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Janapole apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Lāški apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Rogovski apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Skandīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Slotukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Tereškova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Viduči apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Vīksnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Zaiceva apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā
Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Ābeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Bruņinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Grendze apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Ilga apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Kamariški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Kļaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Kumpiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Kumpoti apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Mednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Mētras apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Līkais tilts apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Teteri apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Vasariški apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā
Kurcums apdzīvota vieta (skrajciems) Medumu pagastā, 8 km no Medumiem
Mucusala apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
Rimšas apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
Sīkstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
Stimbināja apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
Taurupturciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
Vectaurupe apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
Vilkāji apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
Zesersala apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
Zundāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
Annasmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Bringi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Brīži apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Goreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Jakulinski apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Janiki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Kaki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Kākuči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Kaprani apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Ķeiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Kopči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Kozuli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Masli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Meikulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Mežainčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Mikazāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Motori apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Otrie Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Otrie Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Rogukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Rulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Skūteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Stībrinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Volkova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
Meikaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Meikales; Meikali; Meikalis
Ozolaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Zelta kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medumu pagastā
Šķēde apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medzes pagastā
Zvirgzdusala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mežāres pagastā
Getliņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa
Rūķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
Ceplis apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
Jumprava apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
Strēlnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā
Mežvalde apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža
Degumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs
Tāši apdzīvota vieta (vidējciems) Medzes pagastā
Dandolka apdzīvota vieta ASV (_Dundalk_), Merilendas štatā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Linkolna apdzīvota vieta ASV (_Lincoln_), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Espenhila apdzīvota vieta ASV ("Aspen Hill"), Merilendas štatā, 48700 iedzīvotāju (2010. g.)
Bransvika apdzīvota vieta ASV ("Brunswick"), Meinas štatā, 20400 iedzīvotāji (2007. g.)
Fārmingtona apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medforda apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Ņujorkas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.)
Medforda apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Medforda apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Memfisa apdzīvota vieta ASV ("Memphis"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Memfisa apdzīvota vieta ASV ("Memphis"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meridiana apdzīvota vieta ASV ("Meridian"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meteiri apdzīvota vieta ASV ("Metairie"), Luiziānas štatā, 138500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ošenpainsa apdzīvota vieta ASV ("Ocean Pines"), Merilendas štatā, 11700 iedzīvotāju (2010. g.)
Pitsfīlda apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentčārlza apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Merilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bāta apdzīvota vieta ASV, Meinas štatā
Bārhārbora apdzīvota vieta ASV, Meinas štatā, Mauntdezertas salā Meinas līča ziemeļrietumu piekrastē
Belfāsta apdzīvota vieta ASV, Meinas štatā, Penobskolas līča krastā
Tula apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta rietumu daļā
Longijona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Longvī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Pjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Tukeņjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Vilripta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Žarnī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā
Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni
Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi
Anaklija apdzīvota vieta Gruzijā, Megrelijas-Augšsaventijas mhares rietumos, Melnās jūras piekrastē
Čerapundži apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos, Meghālajas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā
Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
Belihonisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Bengorerisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Čārlztauna apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Foksforda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Kilčimoka apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Klērmorisa apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Krosmolina apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Svinforda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Gobonhire apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Akilas salas rietumu piekrastē
Lūisboro apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Klū līča,dienvidu krastā
Ņūporta apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē; Balja Īiekoina
Belinrouba apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos
Kilala apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļaustrumos
Bēlonvērheda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumos, Malita pussalā
Reivarhebna apdzīvota vieta Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļaustrumos
Koubaskera apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Melrahkaslehta pussalas rietumu krastā
Arhāba apdzīvota vieta Jordānijā, Mefrakas muhāfazas rietumu daļā
Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē
Breja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Šetlendas salās, Meinlendas salas ziemeļrietumu daļā
Araka apdzīvota vieta Māršala Salās (_Arrak_), Madžuro/Mežro salu grupā
Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža
Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī
Alfredobonfila apdzīvota vieta Meksikā (_Alfredo Bonfil_), Tamaulipasas pavalstī
Glinvaina apdzīvota vieta Menas salā
Ņūtauna apdzīvota vieta Menas salā
Leksi apdzīvota vieta Menas salas austrumu daļā
Ončena apdzīvota vieta Menas salas austrumu daļā
Portiraina apdzīvota vieta Menas salas dienvidrietumu daļā
Portsentmeri apdzīvota vieta Menas salas dienvidrietumu daļā
Belasela apdzīvota vieta Menas salas dienvidu daļā
Kāsltauna apdzīvota vieta Menas salas dienvidu daļā
Belo apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā
Kirkmaikla apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā
Sentdžonsa apdzīvota vieta Menas salas rietumu daļā
Salbi apdzīvota vieta Menas salas ziemeļaustrumu daļā
Džarbi apdzīvota vieta Menas salas ziemeļrietumu daļā
Endriesa apdzīvota vieta Menas salas ziemeļu daļā
Kērkvola apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Stromnesa apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Sfintugeorge apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.)
Abū Rubeika apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Abū Rubayq_, _Abu Rubaiq_), Medīnas mintakā
Aisa apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ʻAys_), Medīnas mintakā
Merikarvia apdzīvota vieta Somijā (_Merikarvia_), Satakuntas reģionā
Alajora apdzīvota vieta Spānijā (_Alaior_), Baleāru salu Menorkas salā
Lērika apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas austrumu piekrastē
Sendviča apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas dienvidu izvirzījuma austrumu piekrastē
Vāsa apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas rietumu daļā
Skoloveja apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas rietumu piekrastē
Mosbenka apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas ziemeļaustrumos
Agva apdzīvota vieta Turcijā, Stambulas ila austrumos, Melnās jūras krastā
Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā
mucs Āpsis ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris")
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms
īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku
poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs
koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts
Bekana arheoloģisks piemineklis Meksikā, Kampečes pavalsts dienvidaustrumos, kas kalpojis kā aizsarggrāvis
Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā
mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā)
amals Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
amuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
bišāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
bišamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
ceļāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
ceļamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
mārābols Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
mārābuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
mellotnis Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
milzāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis")
perdelītes ārstniecības melisa ("Melissa officinalis")
bišumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis")
citroņumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis")
melismētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis")
citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs
bišu mētra ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), citronmelisa
citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu
menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga
melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
milžsalamandra Astaino abinieku kārtas segžauņu dzimtas ģints ("Megalobatrachus")
ekajods Astats; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 85. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā
Meņgi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Meņģi" nosaukums latgaliski
Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns
Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats
Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ
TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex
Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km
Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km
Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra Ukrainā (_Azovs'ke more_) un Krievijā (_Azovskoe more_), Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
DMA atmiņas tiešpiekļuve (angļu "Direct Memory Access")
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
Soltona ieplaka atrodas ASV un Meksikā, desmitā zemākā sauszemes ieplaka, lielākais dziļums - 72 m zjl.
Džordža sēklis atrodas Atlantijas okeānā, Ziemeļamerikas piekrastē, iepretī Meinas līcim, 50 m izobata ietver platību 80 x 180 km, ziemeļrietumu daļā dziļums <10 m
Priežu kalns atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, paugura garums - 0,4 km, platums - 0,2 km, absolūtais augstums - 165 m vjl., relatīvais augstums - 18-25 m
Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
Sonoras tuksnesis atrodas Kordiljeros, ASV un Meksikā (angļu val. "Sonora Desert"), platība — 311 kvadrātkilometru, erozijas saposmotas cilu tipa kalnu grēdas, augstums — līdz 1200 m
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu
Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m
Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m
Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums
Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga
Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m
Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi
Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. _Cordillera Iberica_), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
Koratas plato atrodas Taizemes austrumu daļā (angļu val. “Khorat Plateau”), platība — \~160000 kvadrātkilometru, augstums centrālajā daļā — \~150 m, nomalēs — līdz 500 m, gar ziemeļu un austrumu malu tek Mekonga
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins
Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus
Atvelas kanjons Atvelas upes ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm Argentīnā (_Atuel, Cañon del_), Mendosas provincē
Čerhova kalns augstākā virsotne Čehu Meža kalnu grēdā, augstums 1042 m
Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns
Popomanasijs Augstākā virsotne Gvadalkanalas salā Melanēzijā, augstums - 2439 m
Mārāns Augstākā virsotne Mekrānas kalnos, Pakistānā, augstums - 3277 m
Bolivara smaile augstākā virsotne Meridas Kordiljeru kalnu grēdā ziemeļrietumu Andos, Venecuēlas rietumos, augstums — 5007 m
Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m
meženieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
mežmuižnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
ēģiptieši Augšaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ēģipte" iedzīvotāji
Medums Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Medumi" nosaukuma variants
Purvmaļi Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviški" bijušais nosaukums
Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā
Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes
Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.)
Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili
uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum
sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
ASEM Āzijas un Eiropas samits (Asia-Europe Meeting")
mežārieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" iedzīvotāji
corridos Balādisks dziedāšanas stils ASV Meksikas pierobežā
mercendarbieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji
Mercendarbe Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mencendarbe" bijušais nosaukums
mencendarbieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji
mežvidieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji
Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks
Silene alba baltās spulgotnes "Melandrium album" nosaukuma sinonīms
Golgatas kapi Baltie krusti Meža kapos, Rīgā
mežupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežupe" iedzīvotāji
meirānieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji
aizgalinieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgaline" iedzīvotāji
aizpurvieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji
bahmatovieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bahmatova" iedzīvotāji
bakmatavieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bakmatava" iedzīvotāji
Buordova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Bordova" nosaukums latgaliski
Drebieji Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Drebēji" nosaukums latgaliski
Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski
Dzeni Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski
Kļučnīki Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Kļučniki" nosaukuma variants
lodumieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" iedzīvotāji
Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants
Olūtova Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Olutova" nosaukuma variants
Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski
rijieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji
Mežarejas Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" nosaukuma variants
Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants
Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants
Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
garoznieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji
jumpravieši Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Jumprava" iedzīvotāji
mežotnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežotne" iedzīvotāji
strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums
Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas
metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā
Bēlonaha Belina – pilsēta Īrijā, Mejo grāfistē, tās nosaukums īru valodā
Benimellala Benī Mellāla – pilsēta Marokā
Mellala Benī Mellāla, pilsēta Marokā
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne"
mežmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmala" iedzīvotāji
Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī; dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu
Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde
Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu
cērpa Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
drebulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
gailinis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
gailinīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
gailīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
jāņuzāle Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kādilas Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeila Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeilas Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeils Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodele Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeles Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeli Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodelis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodels Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodielis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kupaļa Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņārbule Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņārbulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
nārbulīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņārbuls Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
nārzbuļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
nārzbulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņērbules Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņērbuļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņērbulīts Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
silgalvīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
snaibule Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalve Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalviņi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvītes Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvītis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvji Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga
Lielmediševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants
Leluo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" nosaukums latgaliski
Mazmeduševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants
Mozuo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" nosaukums latgaliski
mediševieši Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mediševa" iedzīvotāji
Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem
Bolaņosa Bolanjosa - upe Meksikā
Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts
Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi
Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins
raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili
RAM Brīvpieejas atmiņas apzīmējums (angļu "Random - Acces Memory")
meijdaģnieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meijdaģi" iedzīvotāji
Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka
Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka
trajastrinsa budisma mitoloģijā - otrā debesu pasaule "vēlmju sfērā" un tajā mītošās dievības, kas atrodas Meru kalna virsotnē
mednenieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Medne" iedzīvotāji
hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram
pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam
Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
Novorosijskas līcis Cemesas līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos
mežmalnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmalnieki" iedzīvotāji
mežmalieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji
meļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meļņiki" iedzīvotāji
pueblo ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (gk. Meksikā un ASV dienvidrietumos)
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda
Ogreslīči Ciems padomju laikā Ogres rajonā, tagadējā Meņģeles pagasta teritorijā
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm
makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras
dubultplankumu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha bimaculata")
stepes cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha calandra")
melnais cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha yeltoniensis")
Mongolijas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha mongolica")
baltspārnu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha sibirica")
cryophytum Cryophytum crystallinum - kristālu pusdienziedes "Mesembryanthemaceae crystallinum" nosaukuma sinonīms
pušgalvis Cūkas galvas puse, parasts Meteņa ēdiens
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
Agavju ainava dabas parks Meksikā, Halisko štatā, netālu no Tekilas pilsētas
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Augšsvanetija dabas piemineklis un tūrisma objekts Gruzijā (_Upper Svaneti_), Mergelijas-Augšsvanetijas mhares ziemeļaustrumu daļā
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
platlapiņu dāldersēne dāldersēņu sēņu suga ("Megacollybia platyphylla", syn. "Oudemansiella platyphylla")
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
Dambjezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
Dampezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m)
Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties
Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi
CGM datorgrafikas metadatne (angļu "Computer Graphics Metafile")
CAMAC datorizēta mērīšana un kontrole (Computer-Aided Measurement And Control)
mentēnieši Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Mentas stacija" iedzīvotāji
vējkaņepe Daudzgadīgā kaņepene ("Mercurialis perennis")
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte
Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
kurcumieši Daugavpils novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kurcums" iedzīvotāji
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
Antjokija departaments Kolumbijā (_Antioquia_), administratīvais centrs - Medeljina
zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai
čubasko Dienvidrietumu vētras Meksikas piekrastē
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur")
dienvidu tropu loks dienvidu puslodes tropu loks jeb Mežāža trops 23°27' uz dienvidiem no ekvatora
kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai
argemone Divdīgļlapju augu ģints magoņu dzimtā Meksikā; vairākas sugas krāšņumaugi
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu
melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu
sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem
mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne
Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks)
Meženieki Dobeles novada Jaunbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" nosaukuma variants
meijerieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji
meijermuižnieki Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji
melturieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Melturi" iedzīvotāji
Druķi Druķu Vecumi - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Dumlu ezers Dunas ezers Medumu pagastā
mežausternieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mežaustere" iedzīvotāji
Duranga Durango - pavalsts Meksikā
Duranga Durango - pilsēta Meksikā
pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
mesiāde Dziesma par mesiju, reliģiskā epa "Messias" nosaukums
Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām
daudzšūņi Dzīvnieku valsts nodalījums ("Metazoa"), organismi, kuri sastāv no daudzām šūnām
Enohs ebreju mitoloģijā - Ādama pēctecis septītajā paaudzē, kas nodzīvojis 365 gadus, Metuzāla tēvs
Armils Ebreju viltus Mesija, ko viduslaikos gaidīja, kā īstā Mesijas priekšteci
Nefertums Ēģiptiešu mitoloģijā - augu valsts dievs, kuru pielūdza galvenokārt Memfisā
Hatmehita Ēģiptiešu mitoloģijā - Mendesas pilsētas dieviete, kuru attēloja kā sievieti ar zivi uz galvas
Tatenens Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, kura kulta centrs bija Memfisas pilsēta
Apsis Ēģiptiešu mitoloģijā auglības dievs vērša izskatā, pielūgts Memfisā
menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union")
bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti
EMEA Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products")
EFICS Eiropas Mežsaimniecības informācijas un saziņas sistēma ("European forestry information and communication system")
MEP Eiropas Parlamenta deputāts ("Member of the European Parliament")
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
EMA Eiropas Zāļu aģentūra (bijusī Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products"); EMEA)
megaelektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (MeV) fizikā - miljons elektronvoltu
Čiekurupe Engures ezera pietekas Melnupes nosaukums tās augštecē
serropalpidae Ēnvaboļu dzimtas "Melandryidae" nosaukuma sinonīms
Ermosiļa Ermosiljo - pilsēta Meksikā
Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.)
Ašnunnaka Ešnunna - senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā)
Tins etrusku mitoloģijā - debesu dievs un pērkona pavēlnieks, kas pavēl ar trim zibens kūļiem, kopā ar Uni un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe
Meistara ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2 ha; Meistaru ezers; Meistera ezers
Mudenieks ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers
Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
Melnezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers
Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers
Bezvārdis ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - \~1 ha
Bogdānu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 1,9 ha
Dunas ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 2 ha; Dumlu ezers
Ozerka ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība - 4,8 ha
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā, platība — 1,2 ha; Pabērzes ezers; Pabērzu ezers; Pabirzes ezers
Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers
Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers
Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers
Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
Škodras ezers ezers Balkānu pussalā ("Liqeni i Shkodrēs"), Melnkalnē un Albānijā, platība — 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos — līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums — 4-8 m (lielākais — 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta; Skadaras ezers
Raču ezers ezers Balvu novada Medņevas pagastā, platība - 1 ha
Mazais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 103 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - 0,2 km, Mežaja ezers; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers
Bebriņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagasta dienvidos, platība - 2,6 ha; Mežezers
Melnais ezers ezers Daudzeses pagastā, platība - 1,2 ha; Melnezers
Šķirsteņu ezers ezers Daugavpils novada Medumu pagastā, dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijā, platība - 26 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 300 m, lielākais dziļums - >7 m; Šķirstenes ezers; Šķirstiņu ezers
Cepļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 12 ha; Melnais ezers; Melnezers
Mezītis ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers
Konna ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistē
Karas ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistē
Māska ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes dienvidos, neliela daļa arī Golvejas grāfistē
Keroumoras ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumu daļā, noteka uz Bleksoda līci
Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā (_Lough Corrib_), Golvejas grāfistē, neliels ziemeļrietumu stūris - Mejo grāfistē, platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m
Mellezers ezers Jaunpils pagastā, Ēnavas purvā, platība - 6,5 ha; Melnezers
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība - <1 ha; Purvezers
Buntiku ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība — 6,3 ha
Gardaunis ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers
Meiruļa ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 10,9 ha; Meirlas ezers; Meirļa ezers; Mereļu ezers
Lāču ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 7,9 ha; Medvedka ezers
Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers
Mordaiķezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 6,8 ha; Medulāju ezers; Mordaiķu ezers
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci
Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers
Melnais ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 9,3 ha; Melnezers
Melnītis ezers Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Melnīts
Mazais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1 ha; Mazais Melnīšu ezers; Melnītis; Mazais Melnis
Lielais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha; Lielais Melnis; Lielais Melnīšu ezers
Lodumas ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 2,6 ha, garums — \~700 m, platums — līdz \~100 m; Loduma ezers; Lodumu ezers
Ilziņa ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 3,1 ha; Ilziņu ezers
Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers
Samaņkas ezers ezers Medumu pagasta dienvidos, pie Lietuvas robežas, 142,7 m vjl., garums — \~800 m, lielākais platums — \~400 m
Robežas ezers ezers Medumu pagastā un Lietuvā, 136,4 m vjl., kopējā platība 18,1 ha (Latvijā — 12,1 ha), dziļums — līdz 9,9 m; Rebeža ezers; Rebežu ezers; Riebežas ezers; Robežu ezers
Lielais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, kopējā platība - 14 ha; Kumpoči ezers; Kumpoču ezers; Kumpotu ezers; Kumpota ezers; Kumpoči I ezers
Mazais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, platība - 3,7 ha; Kampoči II ezers, Kumpoči ezers; Kumpoči II ezers
Ružu ezers ezers Medumu pagastā, platība - 1 ha
Golodovkas ezers ezers Medumu pagastā, platība - 1,7 ha; Galadovkas ezers
Kurcuma ezers ezers Medumu pagastā, platība - 12,1 ha; Kurcums
Līņu ezers ezers Medumu pagastā, platība - 3 ha; Linēnu ezers; Linu ezers
Grāveļu ezers ezers Medumu pagastā, platība - 4,8 ha
Grenzas ezers ezers Medumu pagastā, platība — 1,1 ha
Mazais Kumpinišķu ezers ezers Medumu pagastā, platība — 3,6 ha; Kampanišķu ezers; Mazais Kampanišķu ezers
Āsteres ezers ezers Metsepoles līdzenumā, 53 m virs jūras līmeņa, Viļķenes pagastā, platība - 84,9 ha, garums - 3,3 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,1 m, rietumu daļā 3 salas
Auziņu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 37,7 m vjl., platība — 56 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 14 m
Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers
Pabažu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Saulkrastu novada Sējas pagastā, 38,3 m vjl., platība — 38,2 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,55 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 12 m, aizaugums — 10%
Spiļvu ezers ezers Mežāres pagastā, platība - 5,6 ha
Raunaisis ezers Mežoles paugurainē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 206,6 m vjl., platība - 31,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, iztek Rauna; Raunaizis; Raunaiža ezers; Raunaižu ezers; Raunas ezers
Mazais Mežāku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — <1 ha; Mežāku ezers
Lielais Mežēku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha; Mežaku ezers; Mežāku ezers
Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers
Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m
Līduča ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers
Gaiļezers ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers
Dambjapurva ezers ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu, platība - 1,7 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~160 m, lielākais dziļums - 3 m, krasti smilšaini
Razims ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju
Meirauka ezers ezers Rušonas pagastā, platība - 5,2 ha; Meirišķu ezers; Meirovka ezers; Melaušu ezers; Melaužu ezers
Melnais ezers ezers Salienas pagastā, platība - 4,9 ha; Melnes ezers
Lielais Melnezers ezers Skaistkalnes pagastā, platība — 1 ha; Melnezers
Mellupezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 6,8 ha; Melnupezers; Melnupes ezers; Melnupu ezers
Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru
Liepsalas ezers ezers Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība — 35,4 ha, garums — 840 m, lielākais platums — 670 m, lielākais dziļums — 7,5 m, distrofs, bez noteces; Melnais ezers
Mellene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Melleņu ezers; Melnenes ezers; Melnenis
Aļibejs ezers Ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers
Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt")
Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas
ekacēzijs Francijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 87. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas
Fresniļa Fresniljo - pilsēta Meksikā
Krāčupe Ganekļupe, Mežezera (Kāņu ezera) pieteka
Ganeklis Ganekļupe, Mežezera pieteka
arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte
mazā gaura gauru suga ("Mergus albellus")
lielā gaura gauru suga ("Mergus merganser")
puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga
Gerrera Gerrero, štats Meksikā
Galadovkas ezers Golodovkas ezers Medumu pagastā
Gomespalasja Gomespalasio, pilsēta Meksikā
vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs
Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti
Golveja grāfiste Īrijas rietumos, robežojas ar Mejo, Roskomonas, Ofali, Nortiperēri un Klēras grāfisti; rietumos Atlantijas okeāns
Slaigo grāfiste Īrijas rietumu daļā, robežojas ar Kevanas, Litrimas, Roskomonas un Mejo grāfisti, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.)
Kenta Grāfiste Lielbritānijā ("Kent"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Meidstona, platība - 3544 kvadrātkilometru, 1554600 iedzīvotāju (2017. g.)
Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.)
pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
Meļenki Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Melenki" nosaukuma variants
Grendze Grendzes ezers - ezers Medumu pagastā, platība - 1,1 ha; Grendza ezers; Grendzas ezers; Grenza ezers; Grenzas ezers; Rebežas ezers
Rebežas ezers Grendzes ezers Medumu pagastā
Robežas ezers Grendzes ezers Medumu pagastā
Ehsarfjords Grenlandes jūras līcis Islandes ziemeļos, starp Tjerdnesu un Melrahkaslehtu
Grīdupīte Grīdupe, Melnupes pieteka
hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku
Korebs Grieķu mitoloģijā - Argas pilsētas iedzīvotājs, kurš uzvarēja milzu pūķi un kļuva par Megaras pilsētas dibinātāju
Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls
Harbida Grieķu mitoloģijā - briesmonis - milzīgs ūdens virpulis, kas apdraudēja kuģotājus Mesīnas šaurumā
Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā
Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls
Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu
Kelejs grieķu mitoloģijā - eleisīniešu valdnieks, autohtos ("zemes radītais"), Metinerais vīrs, kurš uzcēla Dēmetrai templi un upuraltāri
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs
Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte
Periboja grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieka Alkatoja meita, Telamona sieva un Ajanta māte; pēc kādas versijas, pēc Ajaka piedzimšanas viņa kļuva par Tēseja sievu
Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras
Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus
Abants grieķu mitoloģijā - Melampa dēls
Eirials grieķu mitoloģijā - Melana dēls, kuru kopā ar brāļiem nogalināja Tīdejs par to, ka viņam bija ļauni nodomi pret Tīdeja tēvu Oineju
Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas
Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā
Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei
Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru
Altaja grieķu mitoloģijā - pleironiešu valdnieka Testija meita, Kalidonas valdnieka Oineja sieva, Meleagra māte
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs
Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls
Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs
Hermione Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Menelāja un Helenas meita
Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju
plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām
Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības
Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu
gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī
Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai
Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs
Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas
Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus
Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus
Partenope Grieķu mitoloģijā - viena no sirēnām, Aheloja un mūzas Melpomenes meita
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis
Skīrons grieķu mitoloģijā (pēc cita mīta varianta) - Megaru valdnieka dēls, kas bija apprecējis valdnieka Pandīona meitu, kad tas atradās izsūtījumā Megarā
Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā
stirnciemnieki Grobiņas novada Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Stirnuciems" jeb "Stirnciems" iedzīvotāji
kolhi Gruzīnu ciltis, dzīvoja Melnās jūras DA un A piekrastē Kolhīdā, 6. gs. p. m. ē. tika izveidota Kolhīdas valsts
megreli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Megrēlijā un Abhāzijā, runā megrelu valodā
lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani
Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā
mežotnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežotnes" iedzīvotāji
mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
Gvaimasa Gvajmasa, pilsēta Meksikā
Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
ostgoti ģermāņu cilts, gotu austrumu atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras ziemeļu piekrastē, arī Krimā; 488. g. iebruka Itālijā un 493. g. tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554. g.
Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē
Medicago media hibrīdlucernas "Medicago x varia" nosaukuma sinonīms
melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju
svarga Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīze (Indraloka), kas atrodas svētā Meru kalna virsotnē
Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe
zemesskrāpis Hipotētisks projekts Mehiko pilsētā 65 stāvu būvei zem zemes
deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
Sjudadhvaresa Huaresa - pilsēta Meksikas ziemeļos
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs
Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
plantāciju meži ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes
Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā
meldernieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" iedzīvotāji
Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām
lineārais paātrinātājs iekārta elektronu paātrināšanai ar radiofrekvenču diapazona elektromagnētisko vilni līdz lielām enerģijām (1–10 MeV)
Kanādas lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums — 3810 m, gultnē mālainas dūņas
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Josemitu Nacionālais parks ietver Mersedas upes Josemitu ieleju u. c. aizas, platība - 3043,2 kvadrātkilometri, dibināts 1864. g., skujkoku meži (trīs mamutkoku audzes), bagāta fauna
Ziemeļvidzemes ģeobotāniskais rajons ietver Ziemeļvidzemes zemieni un Idumejas augstieni, kā arī Metsepoles līdzenumu, Ērģemes pauguraini, Aumeisteru paugurvalni un Gaujas senleju
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Tērners Ievērojams angļu gleznotājs Džozefs Melords Viljams Tērners ("Turner", 1775.-1851. g.)
Ovidijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas māksla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts
WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine")
Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra
Artvina ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Artvin_), Melnās jūras piekrastē, robežojas ar Ardahanas un Rizes ilu, kā arī ar Gruziju
Bartina ils Turcijas ziemeļu daļā, robežojas ar Kastamonu, Karabikas un Zenguldakas ilu, ziemeļrietumos apskalo Melnā jūra
Ilziņu ezers Ilziņa ezers Medņevas pagastā
Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā
puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs
totonaki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo Meksikas līča piekrastē, valoda pieder pie maijosoku saimes totonaku zara, XIV-XV gs. tos pakļāva acteki, reliģija - kristiānisms (katolicisms)
acteki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo vairākos areālos valsts centrālajā un dienvidu daļā
maiji Indiāņu tauta Meksikā, Jukatanas pussalā
sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi
mami Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas rietumos un Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisma un seno ticējumu sajaukums
otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu
cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas
celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas
mišteki Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidos, valoda pieder pie otomangu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi
taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi
Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone
tadžs Indijas islāma arhitektūrā - Mekas virziena rādītāja nišas ("mihrab") apdare
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, gēlu Skotijā, velsiešu, korniešu Kornvolā (mirusi 18. gs.), menksu Menas salā (mirusi 20. gs.), bretoņu valoda
meirānieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji
atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus
IMAP Interneta ziņojumpiekļuves protokols (angļu "Internet Messaging Access Protocol")
Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi
Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi
Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe
SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus
Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri
Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai)
Izraēlas Valsts Izraēla, valsts pilnais nosaukums ( מדינת ישראל Medīnat Yisrā'el; دولة إسرائيل Dawlat Isrā'īl )
Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam
Variešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, to veido daļa no pirmskara Krustpils, Ungurmuižas (1939. g. pārdēvēts par Medņu pagastu) un Aiviekstes pagasta teritorijas
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager")
draiveris EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager")
specifikācija EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification (EMS)")
EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification")
Mediņi J. Mediņa mūzikas skola (Rīgā)
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte
Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe
daimjo Japānas feodālā aristokrātija, kuras rokās līdz 1868. gada apvērsumam (t. sauc. Meidzi revolūcijai) atradās valsts vara
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē
Amacumara Japāņu mitoloģijā - dievība kalējs un spoguļu izgatavotāju ciltstēvs, dievietes Isikoridomes (Metāllējējas) tēvs
Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā
YMCA Jaunatnes kristīgā savienība (angļu "Young Men's Christian Association")
Jaunpomerānija Jaunbritānija, sala Melanēzijā, Papua-Jaungvinejā, tās nosaukums līdz 1920. gadam
Jaunmēklenburga Jaunīrija, sala Melanēzijā, tās nosaukums līdz 1920. gadam
melkaļnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Melkaļi" iedzīvotāji
mežavotnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Mežavoti" iedzīvotāji
meņķieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Meņķis" iedzīvotāji
mežgalieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji
bunticieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Buntiki" iedzīvotāji
Dūdursola Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Dudursala" nosaukums latgaliski
endžeļānieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji
endžeļieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji
Eņdželi Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski
Jaunieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Jauniešas" nosaukuma variants
Druvasnieki Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Mežāre" daļa
Rateites Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" nosaukuma variants
mežinieki Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji
mežciemnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji
mežciemnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežciemi" iedzīvotāji
meijenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
elšasaiti Jūdeokristiešu baptistu grupa 3. gs. Mezopotāmijā
ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju
Jugla Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, garums - 3 km, platums - līdz 100 m; Meldrupe
Megakleite Jupitera pavadonis ("Megaclite"), vidējais attālums no planētas - 23806000 km, izmēri - 6 km
Metīda Jupitera pavadonis ("Metis"), vidējais attālums no planētas - 128100 km, izmēri - 44 km
Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos
Apalaču līcis jūras līcis ASV (_Apalachee Bay_), Meksikas līča ziemeļaustrumos
Baratarijas līcis jūras līcis ASV, Luiziānas štata dienvidos, Misisipi deltā, Meksikas līča ziemeļos
Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
Greifsvaldes līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, starp Rīgenes salu un kontinentu, Vācijas Meklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
Bleksoda līcis jūras līcis Īrijā, Mejo grāfistes rietumos
Klū līcis jūras līcis Īrijas salas rietumu piekrastē, Mejo grāfistē
Trisdilfjords jūras līcis Islandes ziemeļrietumos, starp Melrahkaslehtu un Launganesu
Adaira līcis jūras līcis Kalifornijas līča ziemeļos, Meksikā, Sonoras štatā
Banderasa līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos, Meksikas Najaritas un Halisko pavalsts piekrastē
Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m
Kampečes līcis jūras līcis Meksikas līča dienvidu daļā (_Bahia de Campeche_), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m
Burgasas līcis jūras līcis Melnās jūras rietumu daļā, Bulgārijas piekrastē
Remzi līcis jūras līcis Menas salas ziemeļaustrumos, Īrijas jūras ziemeļu daļā
Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m
Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m
Barova šaurums jūras šaurums Kanādas ziemeļos, Nunavutā, Ziemeļu Ledus okeānā, starp Kornvolisa un Samerseta salu, savieno Vikonta Melvila un Lenkasteras šaurumu
Ekvatoriālais šaurums jūras šaurums Maldīvijas dienvidos, starp Medudekunu (Huvadu) un Dekunu (Fuamulaku) atolu
Kāfa šaurums jūras šaurums Menas salas dienvidos, kas atdala Kāfofmenas salu
Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m
Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km
Floridas šaurums jūras šaurums starp Floridas pussalu un Kubas un Bahamu salām, savieno Meksikas līci un Atlantijas okeānu, garums — 651 km, mazākais platums — 80 km
Jukatanas šaurums jūras šaurums starp Jukatanas pussalu un Kubu (sp. val. "Canal de Yucatan"), savieno Karību jūru un Meksikas līci, garums — 55 km, platums — 200-264 km, dziļums — līdz 3100 m
Baiama Mārtina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Karalienes Elizabetes salās, starp Melvila un Baiama Mārtina salu rietumos un Kamerona, Bārtesa u. c. salām austrumos
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri
apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē
mellužnieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Melluži" iedzīvotāji
Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus
mēdieši kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju
mandieši kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju
peijote Kaktusu dzimtas augs Meksikā un ASV dienvidrietumos, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu; meskals; pejotkaktuss
pejotkaktuss Kaktusu dzimtas augs, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu, aug Meksikā un ASV dienvidrietumos; meskals; peijote
meloņkaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Melocactus"), kas raksturojas ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru
tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē
Asfars kalna virsotne Jordānijā (_Așfar, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1073 m
Ašākifs kalna virsotne Jordānijā (_Ashāqif, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1049 m
Asuls kalna virsotne Meksikā (_Azul Cerro_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā, augstums - 2450 m
Ziemeļalbānijas Alpi kalni Dināru kalnienē, Albānijas ziemeļos, daļēji Kosovā, Melnkalnē un Serbijā, garums — \~100 km, augstākā virsotne — Jezerca (2694 m)
Rietumu Sjerramadre kalni Kordiljeros ("Sierra Madre Occidental"), Meksikas kalnienes rietumu malā, Meksikā, garums — 1300 km, platums — 80-200 km, augstums 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3150 m
Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. _Sierra Madre Orientals_), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m
Sjerramorena kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m
Grīnmauntinsi kalni Ziemeļapalačos ("Green Mountains"), ASV, garums - 300 km, sastāv no vairākiem kalniu masīviem, augstākā virsotne - Mensfīlda kalns (1338 m); Zaļie kalni
Meksikas kalniene kalniene Ziemeļamerikas Kordiljeros, Meksikā un ASV dienvidu daļā (sp. val. “Altiplanicie Mexicana”, angļu val. “Mexican Plateau”), platība — 1,2 mlj kvadrātkilometru, garums — 900 km, augstums — 1000-1200 m
Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja
Meduma kalns kalns Augšzemes augstienē, Sventes-Meduma paugurainē, Medumu pagastā, absolūtais augstums — 170 m vjl.
Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu
Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m
Arrē kalni kalnu grēda Francijā (_Arrée, Monts d’_), Bretaņas pussalā, augstums līdz 384 m (Menzkadors)
Arfaks kalnu grēda Indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo)
Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m
Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns)
Dienvidsjerramadre Kalnu grēda Kordiljeros (sp. val. "Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums 750 km, platums - līdz 150 km, lielākais augstums - 3703 m
Egrisas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, paralēla Galvenajai Kaukāza grēdai, Gruzijā, garums – 55 km, augstums – līdz 3173 m; Megrēlijas grēda
Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes
Akčali kalni kalnu grēda Turcijā (_Akçali Dağlari_), Mersinas ila dienvidrietumos
Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs
Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m
Durmitors Kalnu masīvs Dināru kalnienē ("Durmitor"), Melnkalnes ziemeļu daļā, starp Taras un Pivas upi, augstums līdz 2522 m
Frankenvalde Kalnu masīvs starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem Vācijā ("Frankenwald"), augstums - līdz 795 m
Bolovena plato kalnu plato Indoķīnas pussalā ("Plateau des Bolovens"), starp Mekongu rietumos un Kongu austrumos, Laosas dienvidos, augstums - līdz 1572 m, sastāv no 2 plato, ko norobežo stāvas (500-800 m un \~1200 m augstas) kāples
Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai
Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni
Agva del Sakate kalnu virsotne Meksikā (_Agua del Zacate, Cerro_), Sonoras štata dienvidaustrumu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnu ziemeļrietumos
Babinzubs kalnu virsotne Melnkalnē (_Babin zub_), augstums - 2277 m
Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka
Kaloriss Kalorisa zemiene - viens no lielākajiem krāteriem uz Merkura ("Caloris Planitia"), plata sekla 1300 km liela "bļoda"
Mendriki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mendriķi" nosaukuma variants
Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kampanišķu Kampanišķu ezers - Mazais Kumpinišku ezers Medumu pagastā
Kampanišķu Kampanišķu I ezers - Lielais Kumpinišku ezers Medumu pagastā
Kampoči Kampoči I ezers - Lielais Kumpotis Medumu pagastā
Kampoči Kampoči II ezers - Mazais Kumpotis Medumu pagastā
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms
meldernieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" iedzīvotāji
viengadīgā kaņepene kaņepeņu suga ("Mercurialis annua")
daudzgadīgā kaņepene kaņepeņu suga ("Mercurialis perennis")
Rudais akmens Kapsēdes Rudais akmens Medzes pagastā
Kāpu ezers Kapu dīķis Meirānu pagastā
Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m
annasmuizieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
Annysmuiža Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" nosaukums latgaliski
Ašysola Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukums latgaliski
Augstiekalni Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Augstīkolni" literarizēts nosaukuma variants
Bokšas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukuma variants
Bokšys Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bokši" nosaukums latgaliski
Bringas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants
dzērvieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" iedzīvotāji
Dzērvis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" nosaukums latgaliski
kaķānieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķi" iedzīvotāji
padolieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Padole" iedzīvotāji
Pusluoči Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Pusloči" nosaukums latgaliski
Rejeņas Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants
Rejenis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski
rejnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
rijieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji
rijnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
Kerča Kerčas pussala - Krimas pussalas austrumu daļa starp Azovas un Melno jūru, rietumos 17 km plats zemesšaurums savieno to ar Krimas pārējo daļu, platība - \~3000 kvadrātkilometru, augstuns līdz 189 m vjl.
Kerča Kerčas šaurums - atrodas starp Kerčas un Tamaņas pussala, savieno Melno un Azovas jūru, garums - 41 km, platums - 4-15 km
Tigraja Kilils Etiopijā ("Tigray"), administratīvais centrs - Mekele, platība - 50079 kvadrātkilometri, 4314500 iedzīvotāju (2007. g.)
Kinburna Kinburnas strēle - smilšaina pussala starp Dņepras un Jahorlikas limānu, garums - \~40 km, platums - 8-10 km, ietilpst Melnās jūras rezervātā
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
Kintriši Kintriši rezervāts - atrodas Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Meshetijas grēdas rietumu un ziemeļrietumu nogāzē, platība - 69 kvadrātkilometri, augstums - 450-2600 m, dibināts 1959. g., lai saglabātu Kolhīdas floru un faunu
Bušma Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novada Susāju un Medņevas pagastā, garums - \~8 km
Gurva Kiras kreisā krasta pieteka Susāju un Medņevas pagastā, garums - 8 km; Gurava; arī Gorova, Gavronka
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka
Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.)
Mēmele Klaipēdas pilsētas Lietuvā senāks nosaukums (vācu "Memel")
E Klase automašīnām (E klases Mercedes)
Klavišku Klavišku ezers - Kļavišķu ezers Medumu pagastā
Klavišķu Klavišķu ezers - Kļavišķu ezers Medumu pagastā
Mamaja Klimatoloģisks un dūņu dziedniecības kūrorts Rumānijā, Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Konstancas
Alihosu klintis klinšu grupa Klusajā okeānā (_Alijos, Rocas_), \~350 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, Meksikas teritorija
Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav
Kļaviški Kļavišku ezers - atrodas Medumu pagastā, platība - 2,4 ha; Klavišku ezers; Klavišķu ezers
Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs
Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs
Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka
kurantiņš kokteilis _Black Balsam Currant_, gāzēts alkoholisks kokteilis, kura sastāvs bagātināts ar _Rīgas Melno balzamu_ un upeņu sulu
setkrēzija Komelīnu dzimtas ģints ("Setcreasea"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem, dzimtene Meksika, Teksasa
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā
CD ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai (angļu "Read Only Memory")
maksimālā elongācija konfigurācija, kurā iekšējās planētas elongācija ir maksimāla; šai laikā planēta ir vislabāk saskatāma; Merkura maksimālā elongācija ir 18–28° robežās, Veneras – 45–47°
Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā
MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions")
Alberta Maiera rifs koraļlu salu grupa (_Albert Meyer Reef_), atrodas Klusajā okeānā, Tongas Karalistes teritorija
Bankočinčorro koraļļu rifi Karību jūrā, Meksikas Kintana Roo pavalsts austrumu piekrastē
Alakranesas rifs koraļļu rifs Meksikas līcī (_Alacránes, Arrecife_), biosfēras rezervāts, kas ir nozīmīgs patvērums apdraudētām un endēmiskām sugām
Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš
Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni
zaļā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum eyrei")
sarkanā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum haematospermum")
melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu
Čornoje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Melnā" bijušais nosaukums
Umbraškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Japini" otrs nosaukums
japinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Meža japiņi" iedzīvotāji
skābeņu-vīgriežu blakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Mesocerus marginatus")
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe
Sohsenhof Kroņa Zosēnu (Zosas) muiža, kuras teritorijā tagadējā Zosēnu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Melbārži
pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus
Meždibeni Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Meždibeņi" nosaukuma variants
ratītieši Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" iedzīvotāji
mednieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
rasieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežarasas" iedzīvotāji
melderieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Melderes" iedzīvotāji
krūzene Krūzmētra ("Mentha spicata", senāk "Mentha crispa")
krūzmātera Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmātere Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmētera Krūzmētra ("Mentha spicata")
krūzmēteres Krūzmētra ("Mentha spicata")
cūkmētras Krūzmētras ("Mentha crispata")
Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju
Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis
dzelkņcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus")
knābjgalvji kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
dūņene kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka
Nīkuri Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Medīlas" daļa, agrāk bija atsevišķs ciema
medulājnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Medulāji" iedzīvotāji
Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts
Melnavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots ar 1,5 m dziļu akaci un melnu nokrāsu, ko piešķir kūdras slānis
Mežamuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums
Mežmuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums
mežvaldnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" iedzīvotāji
mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji
Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte
Megaptera boops kuprvaļa "Megaptera novae-angliae" nosaukuma sinonīms
Megaptera nodosa kuprvaļa "Megaptera novae-angliae" nosaukuma sinonīms
Aragvi Kūras kreisā krasta pieteka Gruzijā, garums - 66 km, kritums - 2681 m, veidojas satekot Baltajai un Melnajai Aragvi
Kurcums Kurcuma ezers Medumu pagastā
Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī)
Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts
Adlera kūrorts Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, Soču pilsētas daļa
Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm
Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers
budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
Dzintari Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija
mellupieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" iedzīvotāji
mežinieki Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji
gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda
Meļkeri Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Meļķeri" nosaukums latgaliski
brūnspārnu ķērpjuts ķērpjutu suga ("Metylophorus nebulosus")
Tērupīte Ķerupīte, Melderupītes pieteka
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām
ķīmisko elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums
indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos
Šmerļupīte Ķīšezera pieteka Rīgā, izteka Biķernieku mežā pie Mežciema
Indijas lācis lāču suga ("Melursus ursinus")
Bakalaras lagūna lagūna Meksikā, Kintana Roo pavalsts dienvidu daļā
Vjentjana Laosas galvaspilsēta, provinces centrs, osta Mekongas krastā, 203000 iedzīvotāju (2007. g.)
dāldersēne Lapiņu sēņu ģints ("Megacollybia")
košlapīte lapiņu sēņu ģints ("Melanophyllum")
Jumalda Lapšupīte, Melnupes pieteka
mēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Meesiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
rožu-graudzāļu laputs laputu apakškārtas suga ("Metopolopium dirhodum")
Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe
Puntūžu strauts Lašupīte, Melnupes pieteka
Cesvaine latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, kurā ietilpa tagadējā Madonas rajona austrumu daļa (Dzelzavas, Lubānas, Meirānu, Barkavas apkaime) ar centru Cesvaines pilskalnā
Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi"
Krūma māte latviešu mitoloģijā ir vai nu Meža mātes pavārds, vai arī senāk bijusi kā atsevišķa krūmainas platības aizgādne, sargājot mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem
mehi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mehanizācijas fakultāte
mežs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežtehnikas fakultāte (tagad - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes meža un vides zinātņu fakultāte)
LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte)
LMAB Latvijas Medicīnas akadēmijas bibliotēka
LMMB Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrība
Medums Laucesas kreisā krasta pieteka Medumu pagastā, iztek no Meduma ezera
cūku bezds lauku mētra ("Mentha arvensis")
cūku mētra lauku mētra ("Mentha arvensis")
cūkmēta Lauku mētra ("Mentha arvensis")
cūkmētra Lauku mētra ("Mentha arvensis")
cūkmētras Lauku mētra ("Mentha arvensis")
mātra Lauku mētra ("Mentha arvensis")
smacene Lauku mētra ("Mentha arvensis")
Lilī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Meroni" nosaukums latgaliski
Mozī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Meroni" nosaukums latgaliski
Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California")
Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis
Mēklenburgas līcis līcis Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu val. _Mecklenburger Bucht_), pie Vācijas krastiem, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~50km, dziļums — līdz 27 m
Cemesas līcis līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos, Kaukāza ziemeļrietumu piekrastē, garums 15 km, platums pie ieejas 9 km, dziļums 21-27 m, ietek Cemesa, osta Novorosijska; Novorosijskas līcis
Feodosijas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, Krimas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē — 13 km, platums pie ieejas — 31 km, dziļums — 20-28 m
Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m
Foksa baseins līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Foxe Basin"), starp Bafina zemi un Melvina pussalu Kanādas piekrastē, garums - \~600 km, platums - 375 km, dziļums - līdz 110 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 9 m
Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos
Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē
kokpīle Lielā gaura ("Mergus merganser", senāk "Vulpanser rutila")
lielais lirastis lielā liraste ("Menura novaehollandiae")
Meandra Lielā Menderesa, upe Turcijā, tās senāks nosaukums
Ilzes ezers Lielais Ilgas ezers Medumu pagastā
Lielais Ilzes ezers Lielais Ilgas ezers Medumu pagastā
Kūriņu ezers Lielais Kiuriņš, ezers Medumu pagastā
Kumpīnišķu ezers Lielais Kumpinišku ezers Medumu pagastā
Svilišķu ezers Lielais Kumpinišķu ezers Medumu pagastā
Kampoči I ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā
Kumpota ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā
Kumpotu ezers Lielais Kumpotis Medumu pagastā
Kumpoču ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā
Kumpoči I ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā
Kumpoču I ezers Lielais Kumpotis, ezers Medumu pagastā
Melnezers Lielais Melnezers Skaistkalnes pagastā
Lielais Melnis Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā
Lielais Melnīšu ezers Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā
Mežaku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā
Mežāku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā
Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
Melvila sala lielākā sala Austrālijas ziemeļu piekrastē (angļu val. “Melville Island”), Timoras jūrā, pieder Austrālijai, platība — 5800 kvadrātkilometru, \~2000 iedzīvotāju (gk. aborigēni), augstums — līdz 258 m
Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "Sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru
Misisipi Lielākā upe Ziemeļamerikā, ASV (angļu val. "Mississippi"), garums - 3950 km, iztek no Aitaskas ezera Minesotas štata ziemeļu daļā 450 m vjl., ietek Meksikas līcī
Čapalas ezers lielākais ezers Meksikā ("Lago de Chapala"), atrodas Meksikas kalnienes dienvidu daļā 1500 m vjl., platība 1038 kvadrātkilometri, dziļums līdz 33 m
Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe
Gross-Berken Lielberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī
Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas
lielkājvistputni Lielkājvistu dzimta ("Megapodiidae")
Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
lieluma burtapzīmējums lieluma kodējums ar angļu vārdu iniciālsaīsinājumu burtiem, kas apzīmē vaļīgo un staipīgo ģērbu krūšapjomu paplašinātas derētspējas robežas (piemēram, XS – _eXtra Small_ papildu mazais, S – _Small_ mazais, M – _Medium_ vidējais, L – _Large_ lielais, XL – _eXtra Large_ papildu lielais)
Meža zars Lielupes labā krasta atzars Mārupes novada Salas pagastā, starp Zirgu salu un Mežzara salu
Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m
Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis
Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe
Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
mežciemieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji
Mētagmuiža Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" paralēls nosaukuma variants
Mētaka Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" paralēls nosaukuma variants
Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte
Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe
mednieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
Limbažu dārzkopis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas “Mežciems” un “Lidlauka ciems” bijušais nosaukums
melbārdieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Melbārži" iedzīvotāji
Linēnu ezers Līņu ezers Medumu pagastā
Linu ezers Līņu ezers Medumu pagastā
lirastis Liraste ("Menura")
mazā liraste lirastu suga ("Menura alnberti")
lielā liraste lirastu suga ("Menura novaehollandiae")
Lisena Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka
Lisene Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka
Lisina Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka
Lisinis Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka
Lisna Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka
medņaucieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji
medņavieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji
medņevcieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņava" iedzīvotāji
Medņauka Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Medņevka" nosaukuma variants
Znūteņu Onckuļi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Meža Onckuļi" otrs nosaukums
Bertolds Livonijas otrais bīskaps (Berthold of Hanover; ?–1198. g.), Sv. Meinarda pēctecis, nogalināts sadursmē ar vietējiem iedzīvotājiem
Loduma ezers Lodumas ezers Medņevas pagastā
Lodumu ezers Lodumas ezers Meņevas pagastā
LME Londonas Metālu birža ("London Metal Exchange")
katakombu kultūra lopkopju, zemkopju kultūra Melnās jūras ziemeļu piekrastē agrajā bronzas laikmetā
Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu
lucerne Lucerna ("Medicago")
gaiļāboliņš Lucernas ("Medicago")
gaiļuzirņi Lucernas ("Medicago")
Arābijas lucerna lucernu suga ("Medicago arabica")
ziemeļu lucerna lucernu suga ("Medicago borealys syn. Medicago procumbens")
zobainā lucerna lucernu suga ("Medicago denticulata")
sirpjveida lucerna lucernu suga ("Medicago falcata")
apiņveida lucerna lucernu suga ("Medicago lupulina")
mazā lucerna lucernu suga ("Medicago minima")
pieplakusī lucerna lucernu suga ("Medicago prostrata")
Rumānijas lucerna lucernu suga ("Medicago romanica")
sējas lucerna lucernu suga ("Medicago sativa")
Mieržova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Meržova" nosaukuma variants
Meļaški Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Meleški" nosaukuma variants
Ašusola Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ašisola" nosaukuma variants
Buzdas Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukuma variants
Buzdys Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Buzdi" nosaukums latgaliski
Gadživņi Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" kļūdains nosaukuma variants
Gadžiunes Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukuma variants
Gadžiunis Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" nosaukums latgaliski
Jaudzemli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski
jaundzelmieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzemļi" iedzīvotāji
Kokari Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kokori" neprecīzs nosaukuma variants
Keiseli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukums latgaliski
lakšinieki Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Lakšinieki" iedzīvotāji
rancieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ranči" iedzīvotāji
Meža Matveji Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Mežamatveji" nosaukuma variants
mirabs Lūgšanu niša mošejā, vērsta pret Meku
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci
Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
Ļaidas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušā nosaukuma variants
Ļaides Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušais nosaukums
mežrozieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mežrozes" iedzīvotāji
Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte
Ahaukins Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - saules dievs, kuram piemita vara gan pār dienu, gan pār nakti
bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei
Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis
Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi
Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi)
Maijapana Maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas ziemeļos, dibināta X gs., XII-XV gs. - maiju lielākā pilsēta, arhitektūras pieminekļi - tempļu un dzīvojamo māju drupas
Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas
meža maijvabole maijvaboļu suga ("Melolontha hippocastani")
lauka maijvabole maijvaboļu suga ("Melolontha melolontha")
Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu
Melmute Malmuta, Meirānu kanāla augštece
Malmute Malmuta, Meirānu kanāla pieteka
Mežinīki Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Mansaniļa Mansaniljo, pilsēta Meksikā
Mentona Mantona, pilsēta Francijā ("Menton")
meijenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
meijieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
Mēza Māsa, upe Francijas austrumos (fr. val. "Meuse"), Beļģijā un Nīderlandē
Matern Māteres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā
Vestindijas jūra maz izplatīts kopīgs Karību jūras un Meksikas līča nosaukums
Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļa, starp Melno jūru rietumos un Kūru austrumos, Gruzijā, garums — 150 km, augstums — līdz 2850 m
Mazais Ilzes ezers Mazais Ilgas ezers Medumu pagastā
Mazais Kampanišķu ezers Mazais Kumpinišķu ezers Medumu pagastā
Kampoči II ezers Mazais Kumpotis Medumu pagastā
Kumpoči II ezers Mazais Kumpotis, ezers Medumu pagastā
Kumpoču II ezers Mazais Kumpotis, ezers Medumu pagastā
Melnītis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā
Mazais Melnis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā
Mazais Melnīšu ezers Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā
Mežaku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā
Mežāku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā
omra Mazais svētceļojums uz Meku
Klein-Berken Mazberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Klein-Mesoten Mazmežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
mezentoderma Me-zodermas daļa, kas piedalās dažu gremošanas sistēmas orgānu veidošanā
metzgeria Mecgērijas
dakšveida mecgērija mecgēriju suga ("Metzgeria furcata"), kuras varietāte ("Metzgeria furcata var ulvula") konstatēta arī Latvijā
melato Medaini, saldeni
medīgs Medains
medaļons Medaljons
medālis Medaļa
medāls Medaļa
medaža Medaļa
medelis Medaļa
klunkurs Medaļa, ordenis
bļemba Medaļa, ordenis, rotas kareklis
bļembuks Medaļa, ordenis, rotas kareklis
bļenduks Medaļa, ordenis, rotas kareklis
pluksts Medaļa, piekars
plakete Medaļu mākslas darbs, kas no tradicionālās medaļas atšķiras ar taisnstūrveida formu
ratelis Medēdis
Medeļina Medeljina, pilsēta Kolumbijā
Meden-Muyža Medema muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
medenes Medene
briežpurns Medene - sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti
vanadzene Medene ("Sarcodon imbricatum")
govsmēle Medene (sēne)
Medden Medes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
medianta Mediante - toņkārtas 3. tonis
jakte Medības
jakts Medības
mede Medības
valksts Medībās - bars ko ielenc vienā dzinumā
ablava Medības ar dzinējiem
dzinējmedības Medības ar dzinējiem
dzīšana Medības ar dzinējiem
klaberjakts Medības ar dzinējiem
rīdības Medības ar suņiem
nomedījums Medībās iegūts medījamais dzīvnieks
lomēt Medībās ielenkt meža iecirkni
piesaut Medībās nošaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz
halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks
trīdēt Medībās skubināt suni
nelikumīgas medības medības, kuru laikā netiek ievērotas Medību likuma, Medību noteikumu vai citu medību normatīvo aktu prasības
jaktene Medību bise
jaktsplinte Medību bise
plinte Medību bise
strelba Medību bise
stucele Medību bise
stucene Medību bise
stucere Medību bise
pusčoks Medību bises stobra gala sašaurinājums par 0,25 līdz 0,50 milimetriem
bonitāte Medību iecirkņa vērtības rādītājs, ņemot vērā dzīvnieku dabiskās barības bāzes noderīgumu un labumu; medību platības pieņemts iedalīt 5 bonitātēs
jaktene Medību kuce
apmedīt Medību laikā (visus) nomedīt
medene Medību laiks
rīdīšana Medību paņēmiens, kad medījumam uzrīda dzinēju suņus
lenkums Medību platības daļa, kurā lencēji ar noslēgtu gājienu ir konstatējuši pēc pēdām vai citādi tajā atrodošos medījamos dzīvniekus un gatavojas tajā medīt
sabotieris Medību pretinieks Anglijā
aurnieks Medību raga pūtējs; medību taurētājs
aure Medību rags, govs rags
gončis Medību suns
jaktssuns Medību suns
spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne
gordonseters Medību suns ar melnu vai dzeltenbrūnu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas; attiecīgā suņu šķirne
dzinējsuns Medību suns, ko izmanto medībās par dzinēju
kneksis Medību suns, kveksis
CVn Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Canes Venatici Medību Suņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
pundurpinčeris Medību suņu pinčeru šķirne
mazpinčers Medību suņu pinčeru veids
skrauja Medību suņu rejas, kuri kopā ar dzinējiem dzen mastu
taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis
divstobrene Medību šautene ar diviem stobriem
bīstarags Medību šķēps
sīts Medību šķēps
drena Medicīnā - caurule šķidruma izvadīšanai no organisma dobuma
semiotika Medicīnā - mācība par slimību pazīmēm
borvazelīns Medicīnā lietojama ziede, kas satur borskābi
salpinx Medicīnā olvads
drastica Medicīnā stipri un mazās devās iedarbīgi caurejas līdzekļi
kontrāstimulisms Medicīnā vienas ķermeņa dalās uzbildināšana, lai kairinājumu novadītu no otras dalās projām
stria Medicīnā, svītra
scisura Medicīnā, šķēlums, plaisa (arī ar griezienu radīta)
MADEKKI Medicīnas aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija
internatūra Medicīnas augstskolu absolventu (ārstu) pēcdiploma stažēšanās forma klīnikās un slimnīcās
vecmāte Medicīnas darbiniece (ar profesionālo augstāko izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās
provizors Medicīnas darbinieks ar augstāko farmaceitisko izglītību; farmaceits
pusārsts Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris)
pusdokters Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris); pusārsts
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus)
MDA Medicīnas darbinieku arodbiedrība
slimnīca Medicīnas iestāde stacionārai slimnieku ārstēšanai
lupozorija Medicīnas iestāde, kur nodarbojas ar sejas ādas tuberkulozes (lupusa) profilaktiku, ārstēšanu un pētīšanu
māsiņa Medicīnas māsa
medmāsa Medicīnas māsa
sītoloģija Medicīnas nodaļa, nodarbojas ar barības līdzekļiem
jatroastroloģija Medicīnas novirziens, kurš slimību cēloņus meklēja ar astroloģiskām metodēm
dermatoneiroloģija Medicīnas nozare par ādas inervāciju un patoloģiskām pārmaiņām ādā nervu sistēmas slimību gadījumos
hemopatoloģija Medicīnas nozare par asins slimībām
angiopatoloģija Medicīnas nozare par asinsrites sistēmas slimībām
hemocitoloģija Medicīnas nozare par asinsšūnām
bronholoģija Medicīnas nozare par bronhiem, bronhu slimībām un to ārstēšanu
diploteratoloģija Medicīnas nozare par dvīņu kroplībām
cefaloloģija Medicīnas nozare par galvas orgānu un audu slimībām
laringootorinoloģija Medicīnas nozare par kakla, ausu un deguna slimībām
gastroloģija Medicīnas nozare par kuņģi, tā funkcijām un slimībām
emenoloģija Medicīnas nozare par menstruācijām
hipnoloģija Medicīnas nozare par miegu, hipnozi
helmintoloģija Medicīnas nozare par parazītiskajiem tārpiem
desmopatoloģija Medicīnas nozare par saišu slimībām
kardioangioloģija Medicīnas nozare par sirdi un asinsvadiem
kardiopatoloģija Medicīnas nozare par sirds slimībām
encefaloloģija Medicīnas nozare par smadzenēm; galvas smadzeņu anatomija, fizioloģija un patoloģija
traumatoloģija Medicīnas nozare, kas ietver traumu ārstēšanu un profilaksi
ciezioloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar grūtniecību
narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu
andriatrija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar vīrietim īpatnējām slimībām, sevišķi ar vīrieša dzimumorgānu slimībām
otolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pēta ausu un rīkles slimības
vertebroloģija Medicīnas nozare, kas pēta mugurkaula skriemeļus un ārstē ar tiem saistītās problēmas
nukleārmedicīna Medicīnas nozare, kas pēta radioaktīvo izotopu (radionuklīdu) izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā
oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pētī acs uzbūvi un funkcijas, acu slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi
dermatoveneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī ādas un venēriskās slimības, to profilaksi, attīstību un ārstēšanas iespējas
hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī aknu un žults ceļu uzbūvi un funkciju, kā arī aknu un žults ceļu slimību cēloņus, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu u. c.
alergoloģija Medicīnas nozare, kas pēti alerģisko slimību izcelsmi, norisi un ārstēšanas iespējas
leproloģija Medicīnas nozare, kas pētī ar lepras diagnostiku un ārstēšanu
higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību
algoloģija Medicīnas nozare, kas pētī asas un hroniskas sāpes, to patofizioloģiju, nocicepcijas un antinocicepcijas sistēmas, sāpju mazināšanas metodes, t.i. pretsāpju terapiju, analgētiķus un to darbības mehānismus
transfuzioloģija Medicīnas nozare, kas pētī asins pārliešanas metodes un ar asins pārliešanu saistīto iespējamo komplikāciju novēršanas iespējas, kā arī izstrādā jaunus asinsaizstājējus preparātus
trofodinamika Medicīnas nozare, kas pētī audu trofiku regulētājus faktorus
onkoloģija Medicīnas nozare, kas pētī audzējus, to rašanās cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi
otoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausi, tās uzbūvi, fizioloģiju un slimības
otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu uzbūvi, darbību un slimības
laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības; mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu
pediatrija Medicīnas nozare, kas pētī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi
biomedicīna Medicīnas nozare, kas pētī cilvēka ģenētisko uzbūvi, gēnu struktūru, iedzimtības informācijas nesēju veidošanās bioķīmiskos un molekulārbioloģiskos mehānismus
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē
fizioterapija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmatošanai ārstniecībā; arī fizioterapeitiskās procedūras
histeroloģija Medicīnas nozare, kas pētī dzemdes anatomiju, fizioloģiju un patoloģiju
seksoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dzimumdzīves un laulības problēmas
elektroradioloģija Medicīnas nozare, kas pēti elektrības un jonizējošā starojuma lietošanu diagnostikā un terapijā
refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību; refleksu terapija, adatu terapija
epileptoloģija Medicīnas nozare, kas pētī epilepsijas diagnostiku un ārstēšanu
gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pētī gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības
terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu
infektoloģija Medicīnas nozare, kas pētī infekcijas slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas
ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi
anestezioloģija Medicīnas nozare, kas pētī ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai
aeromedicīna Medicīnas nozare, kas pētī lidošanas fizisko iespaidu uz lidaparāta pasažieru organismu
limfoloģija Medicīnas nozare, kas pētī limfātisko sistēmu
refleksoterapija Medicīnas nozare, kas pētī masāžas, elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīvajiem punktiem un to ārstnieciskās izmantošanas iespējas; refleksoloģija, refleksterapija
stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi
tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī nāvi, tās tiešos cēloņus, miršanas klīniskās un morfoloģiskās pazīmes
neiroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, ka arī nervu sistēmas slimības un to ārstēšanu
neiropsihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī nervu un psihiskās slimības un to profilakses un ārstēšanas iespējas
nefroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nieru uzbūvi, darbību un slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai
osteoartropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patoloģiskas pārmaiņas kaulos un locītavās
ftiziatrija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanu
pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi
psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem
efeboloģija Medicīnas nozare, kas pētī pubertātes jautājumus
radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi
rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā
lalopatoloģija Medicīnas nozare, kas pēti runas traucējumus
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu
sifilidoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sifilisu un tā ārstēšanas metodes
kardiodinamika Medicīnas nozare, kas pētī sirds darbu un tajā patērēto enerģiju
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi
nozetioloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību cēloņus
meteoropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izcelšanās un norises atkarību no meteoroloģisko apstākļu ietekmes
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori; ģeogrāfiskā patoloģija
proktoloģija Medicīnas nozare, kas pētī taisnās zarnas un citu resnās zarnas daļu slimības
bronhoezofagoloģija Medicīnas nozare, kas pētī traheobronhiālo stumbru un barības vadu
transplantoloģija Medicīnas nozare, kas pētī transplantācijas problēmas
uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi
geriatrija Medicīnas nozare, kas pētī vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu
veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venērisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu
kardioķirurģija Medicīnas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības
zobārstniecība Medicīnas nozare, kas pievēršas zobu slimību ārstēšanai un profilaksei (no 20. gadsimta sākuma - stomatoloģijas sastāvdaļa); arī stomatoloģija
heirurģija Medicīnas nozare, kas slimības galvenā kārtā ārstē operatīvi, noņemot slimo locekli, izgriežot saslimušos audus utt.; ķirurģija
ķirurģija Medicīnas nozare, kas slimību ārstēšanā izmanto galvenokārt operatīvas metodes
artroloģija Medicīnas nozare, kurā pēta locītavu uzbūvi, darbību un slimības
perinatoloģija Medicīnas nozare, kuras interešu lokā ir bērns dzimšanas laikā un 10 dienu periodā pēc dzimšanas
MRC Medicīnas pētījumu padome (angļu "Medical Research Council")
kaducejs Medicīnas simbols, ko attēlo kā Asklēpija zizli, ap kuru apvijusies čūska (gudrības simbols)
mediķis Medicīnas speciālists
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā
grāns Medicīnas un aptiekas svaru mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,06220885 grami
medsanbats Medicīnas un sanitārā dienesta bataljons (padomju armijā)
MVM Medicīnas vēstures muzejs
eklekticisms Medicīnas virziens, kas no dažādām teorijām izvēlas noderīgākās ārstēšanas vajadzībām, sevišķu uzmanību pievēršot vietējiem dabas (augu) dziedniecības līdzekļiem
jatroloģija Medicīnas zinātne, ārstēšanas mācība
kontraceptoloģija Medicīnas zinātnes nozare, kas pēta kontracepcijas metodes, līdzekļus un paņēmienus
MZB Medicīnas zinātniskā bibliotēka
MZA Medicīnas zinātņu akadēmija
CIOMS Medicīnas zinātņu starptautisko organizāciju padome (angļu "Council for International Organizations of Medical Sciences")
ošeiņiks Medicīniskā apkakle (nēsājama pēc kakla skriemeļa lūzuma)
atskurbtuve Medicīniska iestāde, kurā atskurbina piedzērušos
izmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte
papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei
telemedicīna Medicīniskā uzraudzība un diagnostika no attāluma, veicot pacienta raksturlielumu mērījumus ar specializētu aparatūru un pārsūtot datus ārstam ar interneta starpniecību
ultrasonoskopija Medicīniskās diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu
klimatfizioloģija Medicīniskās klimatoloģijas apakšnozare, kas pēta klimatisko faktoru izraisītās fizioloģiskās reakcijas
klimatpatoloģija Medicīniskās klimatoloģijas apakšnozare, kas pēta klimatisko faktoru izraisītās patoloģiskās novirzes
klimatopatoloģija Medicīniskās klimatoloģijas nozare par klimatiskiem faktoriem, kas ietekmē saslimšanu
klimatofizioloģija Medicīniskās klimatoloģijas nozare par klimatiskiem faktoriem, kas regulē normālās fizioloģiskās organisma funkcijas
medpunkts Medicīniskās palīdzības punkts
bužī Medicīniski instrumenti, kurus lieto sašaurinātu kanālu paplašināšanai
lūkāt Medicīniski izmeklēt
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi); izklausīt
benzbromarons Medicīnisks līdzeklis, kas veicina urīnskābes izvadi no organisma
mehanurģija Medicīnisku rīku apraksts
medinīca Medīga kaķene
mednieks Medīgs dzīvnieks
gaide Medījamā dzīvnieka gaidīšana, medniekiem atrodoties slēptā vietā
pekaziņa Medījams putns, šņepju šķira; mērkaziņa; pērkona kaza
nomedīt Medījot iegūt
samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā; medījot iegūt (dzīvnieku lielāku daudzumu)
piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus)
izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā)
aizmedīt Medījot nonākt
parazitotropija Medikamenta afinitāte pret parazītiem
aktuīcija Medikamenta darbības pastiprināšana, piem., piejaucot kādas citas zāles
dielektrolīze Medikamenta elektrolīze, tam difundējot slimajā ķermeņa daļā; medikamentu iedarbības veicināšanas veids
kapsulācija Medikamenta ieslēgšana kapsulā
konkasācija Medikamenta sakratīšana pudelē
vagotropisms Medikamenta vai indes selektīva iedarbība uz klejotājnervu
sirdsdropes Medikamenti (parasti šķidrā veidā), ko lieto pret sirds slimībām
antipirētiķi Medikamenti pret drudzi un paaugstinātu temperatūru
kaliki Medikamenti tabletēs, apdullinošas vielas
cērmzāles Medikamenti, drogas, ko lieto cērmju izdzīšanai
gribamzāles Medikamenti, ko dod govīm, lai tās meklētos
aptēķerzāles Medikamenti, ko iegādājas aptiekā (pretstatā tautas ārstniecības līdzekļiem)
zoles Medikamenti, zāles
premedikācija Medikamentoza sagatavošana operācijai
viagra Medikamentozs līdzeklis vīriešu erektīvās disfunkcijas novēršanai
nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu; lieto par asinsvadu paplašinātāju
ripe Medikaments (tablete)
finalgons Medikaments ar atsāpinošu un asinsizplūduma uzsūkšanos veicinošu darbību
astmopents Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai
teofedrīns Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai
formoterols Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, brinhus paplašinošs līdzeklis ar ilgstošu darbību
beroduāls Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, kas var izsaukt pulsa pārsitienus
beroteks Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, kas var izsaukt pulsa pārsitienus
diflatils Medikaments pilienu un tablešu veidā, kas mazina gāzu uzkrāšanos zarnās un meteorismu
cisplatīns Medikaments, akilējošs citostatisks pretvēža līdzeklis
tiotepa Medikaments, alkilējošs ciostatisks pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru, visefektīvāk iedarbojas uz šūnām, kas ātri aug un dalās
ciklofosfamīds Medikaments, alkilējošs citostatisks pretvēža līdzeklis
fluoksetīns Medikaments, antidepresants, izmanto panikas lēkmju ilgstošai ārstēšanai
melipramīns Medikaments, antidepresants, lieto panikas lēkmju ilgtermiņa ārstniecībā
tamoksifēns Medikaments, antiestrogēna viela, pretvēža līdzeklis, ko lieto sievietēm ar krūts vēzi menopauzes laikā
levomepromazīns Medikaments, antipsihotisks līdzeklis ar vāju farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc CNS, neradot apziņas traucējumus un spēj mazināt psihožu simptomus
fenilefrīns Medikaments, asinsvadus sašaurinošs līdzeklis, ko izmanto arī alerģisku iesnu ārstēšanā
atenolols Medikaments, beta adrenoblokators, kas samazina pulsa biežumu
pioktanīns Medikaments, dezinficējošs šķīdums
deksametazons Medikaments, fluorizēts kortikosteroīdu savienojums
fluocinolons Medikaments, fluorizēts virsnieru garozas hormonu savienojums
fluokortolons Medikaments, fluorizēts virsnieru garozas hormonu savienojums
mezimforte Medikaments, gremošanas enzīms
cetirizīns Medikaments, histamīna receptoru blokators
cimetidīns Medikaments, histamīna receptoru blokators, kas pavājina skābes izdali kuņģī
vobemugoss Medikaments, imūnstimulators, kas nostiprina organisma dabisko pretestību
sevoflurāns Medikaments, inhalācijas narkozes līdzeklis, viegli gaistošs šķidrums
fitolizīns Medikaments, izmanto urātu akmeņu šķīdināšanai
verapamils Medikaments, kalcija antagonists, kavē kalcija piesaisti no šūnu iekšējām rezervēm, mazinot gludās muskulatūras ierosināmību un kontraktilitāti
diltiazēms Medikaments, kalcija antagonists, ko lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai
flunarizīns Medikaments, kalcija kanālu blokators, uzlabo asinsriti, lieto arī migrēnas profilaksē
panangīns Medikaments, kālija preparāts, ko izmanto, lai organismā ievadītu kālija jonus
espumizāns Medikaments, karminatīvs līdzeklis, kas pastiprina gremošanas trakta dziedzeru sekretorisko darbību
montelukasts Medikaments, kas bloķē dabisko mediatoru leikotriēnu receptorus un pastiprina medikamentu iedarbību, uzlabo astmas slimnieku vispārīgo stāvokli
progestīns Medikaments, kas ietekmē hipofīzes un olnīcu darbību, tiek izmantots kā kontraceptīvs līdzeklis
butilskopolamīns Medikaments, kas pārtrauc gludās muskulatūras spazmas, lieto kuņģa un zarnu trakta, žultsceļu, urīnceļu, bronhu, dzemdes muskulatūras atslābināšanai
karbamazepīns Medikaments, ko izmanto epilepsijas profilaksē un ārstēšanā, kā arī lieto maniakāli depresīvās psihozes ārstēšanā
vermokss Medikaments, ko izmanto kā prettārpu līdzekli, pret cērmēm un spalīšiem, arī pret matgalvjiem
verucīds Medikaments, ko izmanto kārpu ārstēšanai, satur salicilskābi un etiķskābi
nitrendipīns Medikaments, ko lieto asinsrites sistēmas slimību ārstēšanā
valproskābe Medikaments, ko lieto epilepsijas profilaksē un ārstēšanā
ksilokaīns Medikaments, ko lieto neliela virspusēja apdeguma gadījumā
mebendazols Medikaments, ko lieto pret cērmēm un spalīšiem
naftamons Medikaments, ko lieto pret cērmēm un spalīšiem
fenacetīns Medikaments, ko lieto temperatūras pazemināšanai, sāpju remdināšanai
flutikazons Medikaments, kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, lieto astmas ārstēšanā
fliksonāze Medikaments, kortikosteroīdu preparāts, ko lieto alerģisku iesnu ārstēšanai
nikoflekss Medikaments, krēms, ko lieto sasitumu ārstēšanai
lamisils Medikaments, krēmveida pretsēnīšu līdzeklis
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu
etilmorfīns Medikaments, morfīna pussintētisks atvasinājums, narkotisks pretsāpju līdzeklis, izmanto arī kā pretklepus līdzekli
pipamperons Medikaments, neiroleptisks līdzeklis ar vāju farmaceitisko aktivitāti
risperidons Medikaments, neiroleptisks līdzeklis, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus
flufenazīns Medikaments, neiroleptisks, antipsihotisks līdzeklis ar spēcīgu farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus
flupentiksols Medikaments, neiroleptisks, antipsihotisks līdzeklis ar spēcīgu farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus
fluspirilēns Medikaments, neiroleptisks, antipsihotisks līdzeklis ar spēcīgu farmakoloģisko aktivitāti, kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus
fenilbutazons Medikaments, nenarkotisks un nesteroidāls pretsāpju un pretiekaisuma līdzeklis
mecilināms Medikaments, piemērots multirezistentu mikroorganismu izraisītu infekciju ārstēšanai
metilprednizolons Medikaments, prednizona atvasinājums, kas ietekmē ogļhidrātmaiņu un olbaltumvielmaiņu
mirfulāns Medikaments, pretapdeguma līdzeklis, ziede
klaritīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis
loratadīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis, H1 receptoru blokators, ko izmanto alerģijas gadījumā, pret vemšanu u. c.
tavegils Medikaments, prethistamīna līdzeklis, histamīna receptoru blokators ar nomierinošu un miegu izraisošu darbību
suprastīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis, ko izmanto alerģijas gadījumos, pret vemšanu u. c.
libeksīns Medikaments, pretklepus līdzeklis, kas nenomāc elpošanas centrus un nevar izraisīt narkomāniju
primidons Medikaments, pretkrampju līdzeklis ko lieto atipisko lēkmju gadījumā un agrā bērnībā
etosuksimīds Medikaments, pretkrampju līdzeklis, ko izmanto gk. mazo lēkmju gadījumos
vigabatrīns Medikaments, pretkrampju līdzeklis, lieto epilepsijas profilaksē un ārstēšanā
fenkarols Medikaments, pretniezes līdzeklis, antihistamīns
fenistils Medikaments, pretniezes līdzeklis, kapsulas iekšķīgai lietošanai
levodopa Medikaments, pretparkinsonisma līdzeklis
pramipeksols Medikaments, pretparkinsonisma līdzeklis
selegilīns Medikaments, pretparkinsonisma līdzeklis
triheksifenidils Medikaments, pretparkinsonisma līdzeklis
nimezils Medikaments, pretsāpju līdzeklis
nitrofungīns Medikaments, pretsēnīšu līdzeklis
podefilīns Medikaments, pretsēnīšu līdzeklis
etionamīds Medikaments, prettuberkulozes līdzeklis, ko izmanto gk. kā otrās kārtas līdzekli, gadījumos, ja tuberkulozes izraisītājs ir kļuvis rezistents pret pirmās kārtas līdzekļiem
flutamīds Medikaments, pretvēža līdzeklis, antiandrogēns
fluoruracils Medikaments, pretvēža līdzeklis, antimetabolīts
formestāns Medikaments, pretvēža līdzeklis, aromatāzes blokators, ietekmē estrogēnu sintēzi
estramustīns Medikaments, pretvēža līdzeklis, sintētisks estrogēnu aizstājējs
fosfestrols Medikaments, pretvēža līdzeklis, sintētisks estrogēnu aizstājējs
fenilīns Medikaments, sintētisks pretrecēšanas līdzeklis, indāndiona atvasinājums
trigāns Medikaments, spazmolītisks līdzeklis
rifampicīns Medikaments, streptomicīna grupas preparāts, prettuberkulozes līdzeklis
monomicīns Medikaments, toksiska viela
dozimetrija Medikamentu devas kvantitatīva noteikšana
benzodiazepīni Medikamentu grupa, ko lieto kā pretkrampju līdzekļus atipisko lēkmju gadījumā un agrā bērnībā; lieto arī kā trankvilizatorus
patotropisms Medikamentu iedarbība uz slimajiem audiem
diadinamoforēze Medikamentu ievadīšana ar diadinamiskajām strāvām
fluktuorforēze Medikamentu ievadīšana ar fluktuorizējošām strāvām
induktoelektroforēze Medikamentu ievadīšana ar induktotermijas strāvām
fonoforēze Medikamentu ievadīšana organismā caur ādu, izmantojot ultraskaņu
jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību
aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai)
farmakodiagnostika Medikamentu lietošana diagnostikā
aerosolterapija Medikamentu un citu bioloģiski aktīvu vielu izmantošana ārstniecībā aerosolu veidā
grēns Medikamentu, dārgakmeņu un pērļu svars, dažādās sistēmās dažāds; Lielbritānijā zeltam 3,8879 g, dārgakmeņiem 0,0513 g, aptiekāru svaru sistēmā 64,799 mg, tirdzniecības svaru sistēmā 59,0615 mg
Medilas Medilas ezers - Gardaunis Variešu pagastā
Medina Medīna, pilsēta Saūda Arābijā
medinilla Medinillas
cēlā medinilla medinillu suga ("Medinilla magnifica")
Madisona Medisona, pilsēta ASV
ģēģerēt Medīt
jaktēt Medīt
harpunēt Medīt (lielus jūras dzīvniekus) ar harpūnu
ķert Medīt (par dzīvniekiem)
nomedīt Medīt (visu laikposmu) un pabeigt medīt
medināt Medīt 2
baurāt Medīt ar suņiem
briežot Medīt briežus
mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus
peļot Medīt peles (parasti par kaķi)
putināt Medīt pīles
vilkāt Medīt vilkus
zaķot Medīt zaķus
vaņģīt Medīt, gūstīt
seskot Medīt, ķert seskus
medenīca Medniece
aletes Mednieka sauciens
slēpnis Mednieka slēptuve gaides medībās
zebene Mednieka vai zvejnieka tarba
jaktsdesa Medniekdesiņa
jēģeri Mednieki
bestija Mednieki dažkārt tā sauc briežu govis, kas bieži pirmās sajūt mednieku un aizved baru no varbūtējām briesmām
rhagionidae Medniekmušu dzimta
atheris Medniekmušu dzimtas ģints
dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē
mantodea Medniekprusaku jeb dievlūdzēju kārta
mantis Medniekprusaku kārtas ģints
bisnieks Mednieks
ģēģeris Mednieks
ģēģers Mednieks
jaktenieks Mednieks
jaktnieks Mednieks
medeklis Mednieks
medenieks Mednieks
medinieks Mednieks
mednīks Mednieks
jēgers Mednieks - medību saimniecības algots darbinieks, atbildīgs par medniecības pasākumiem viņa uzraugāmajā teritorijā
lencējs Mednieks vai nemednieks, kurš apseko noteiktu teritoriju nolūkā konstatēt medījamā dzīvnieka atrašanās vietu
bisinieks Mednieks, ar bisi apbruņots cilvēks
stalkers Mednieks, dzinējs
vanadznieks Mednieks, kas medī ar vanaga palīdzību
pūdelētājs Mednieks, kas neprecīzi šauj, dzīvnieku neievainojot
jaktene Mednieku desiņa
švunkdesa Mednieku desiņa
medniekdesiņa Mednieku desiņa - tieva žāvēta neliela desa, ko parasti ēd izceptu uz uguns
ripā Mednieku lietots ļoti precīza šāviena raksturojums gadījumā, kad dzīvnieks krīt uz vietas pēc ātra skrējiena un inerces ietekmē it kā vēl ripo
šīstaša Mednieku soma
sīstaža Mednieku soma
zistaks Mednieku soma
MMB Mednieku un makšķernieku biedrība
bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji, runā bušmeņu un bantu valodās
sparassidae Medniekzirnekļu dzimta
micrommata Medniekzirnekļu dzimtas ģints
medenis Mednis
megnis Mednis
medisnīca Mednis; medenis
slīpēšana Medņa dziesmas otrā daļa (strofa), kas ilgst 3-4 sekundes un atgādina skaņu, kas rodas, piemēram, sērkociņu ātri berzējot pa kārbiņas virspusi
Cūkusola Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Cūkusala" nosaukums latgaliski
Čušli Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Čušļi" nosaukums latgaliski
Iļziņi Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukuma variants
Iļzini Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ilziņi" nosaukums latgaliski
janapolieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Janapole" iedzīvotāji
janopolieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Janapole" iedzīvotāji
medņevieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Medņeva" iedzīvotāji
Medņova Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Medņeva" nosaukuma variants
Rogovskie Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukuma variants
Rogovskī Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rogovski" nosaukums latgaliski
Semanova Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Semenova" nosaukuma variants
semjonovieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Semjonova" iedzīvotāji
slotukalnieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Slotukalns" iedzīvotāji
Slūtukolns Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Slotukalns" nosaukuma variants
tereškovieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Tereškova" iedzīvotāji
viducieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" iedzīvotāji
Vyduči Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" nosaukums latgaliski
Viksnīne Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnīne" nosaukuma variants
Zaicova Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" nosaukuma variants
mednis Medņu apakšdzimta - fazānu dzimtas putni ar druknu ķermeni, īsām, apspalvotām kājām, īsu kaklu un kailu, sarkanu laukumu virs acīm, 16 sugas, Latvijā sastopamas 4 sugas - rubenis, baltirbe, mednis un mežirbe
knipēšana Medņu gaiļa dziesmas pirmā daļa (strofa) riestošanas laikā, pēc kuras parasti seko, bet dažkārt arī neseko "korķis" un slīpēšana
medne Medņu mātīte
medniene Medņu mātīte
krākelgailis Medņu teteris, abu šo putnu krustojums
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts
Medoles strauts Medole, Ventas pieteka
MPA Medroksiprogesteronacetāts, metoksiprogesterona acetāts - hormons, kura klātbūtne pārtikā ir cilvēkam bīstama
medusviedis Medsviedne
medsviede Medsviedne - ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku
iemedot Medū mērkt, saldināt
lutēt Medu spiest
medots Medum līdzīgs, medus krāsā
Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža
Medumu ezers Meduma ezers Medumu pagastā
Medemhof Meduma muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kurcuma pagastā
Abeliški Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ābeliški" nosaukuma variants
ģirvišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ģirvišķi" iedzīvotāji
ildzieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Ilga" iedzīvotāji
krivinišķi Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Krivinišķi" iedzīvotāji
krivinišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Krivinišķi" iedzīvotāji
kščevieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kščeva" iedzīvotāji
kumpinišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kumpinišķi" iedzīvotāji
Greizais tilts Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Līkais tilts" nosaukuma variants
medumieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Medumi" iedzīvotāji
Markiški Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" bijušais nosaukums
svilpieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Svilpes" iedzīvotāji
švilpišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Švilpišķi" iedzīvotāji
vilkumiestieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkumiests" iedzīvotāji
Kurzum Medumu pagasta bijušais nosaukums
Kurcumskaja Medumu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kļon Medupe, Dubnas pieteka
Kļona Medupe, Dubnas pieteka
Kutka Medupe, Dubnas pieteka
Kutki Medupe, Dubnas pieteka
mads Medus
meds Medus
medze Medus
medzs Medus
mel Medus
ušbanis Medus alus, miestiņš
miests Medus alus, miestiņš 1
medēdis Medus āpsis ("Mellivora capensis"), līdzīgs āpsim, radniecīgs caunai, visai lempīgs laupītājs zvērs, Āfrikas dienvidaustrumos un Indijā
trops Medus daudzums, ko ienes bišu saime
medūnītis Medus dzēriens
melitisms Medus lietošana dziedniecībā
medmaize Medus maize
medusmaize Medus maize
Honighof Medus muiža, kuras teritorijā, tagadējā Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies apdzīvotā vieta "Spuņciems"
iekars Medus rāmītis bišu stropā
medenīca Medus vācēja
ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā
etiķmedus Medus, ūdens un etiķa maisījums
laelaptidae Medusbišu ērču dzimta
varroa Medusbišu ērču dzimtas ģints
medusrādītājs Medusputns (1)
medussūcējs Medusputns (2)
moho Medusputnu dzimtas ģints
myzomela Medusputnu dzimtas ģints
indicatoridae Medusputnu jeb medusrādītāju dzimta
meliphagidae Medusputnu jeb medussūcēju dzimta
holcus Meduszāles
Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
mezanīns Medzanīns
Medsen Medzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā
grīzupnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Grīzupes" iedzīvotāji
ievkalnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Ievkalni" iedzīvotāji
Kapsēda Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" bijušais nosaukums
kapsēdnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" iedzīvotāji
mātarnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Mātras" iedzīvotāji
medzenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medze" iedzīvotāji
Medze Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medzes muiža" nosaukuma variants
medzenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Medzesmuiža" iedzīvotāji
talsenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Talsi" iedzīvotāji
tāšenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Tāši" iedzīvotāji
Medzenskaja Medzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Medsen Medzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
mezzotinto Medzotinto
medžiliss Medžliss
madžliss Medžliss - Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā
MB Megabaits (angļu megabyte)
Mb Megabits
megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas
MeV Megaelektronvolts
cycadophytina Megafilie kailsēkļi
cycadiae Megafilo kailsēkļu "Cycadophytina" nosaukuma sinonīms
MFLOPS Megaflops - apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
Mcal Megakalorija
promegakariocīts Megakariocīta priekštecis
megakariocitoze Megakariocīti asinīs
megakarioftīze Megakariocītu trūkums kaulu smadzenēs, kas rada trombocitopēniju asinīs
Gantija Megalītisku tempļu komplekss Maltas arhipelāgā Gozo salā
Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs
Mpc Megaparseks
MW Megavats
MWh Megavatstunda
Megalaja Meghālaja, štats Indijās ziemeļaustrumos
megers Megommetrs, pārnesama ierīce lielas elektriskās pretestības (līdz 10 000 megomu) mērīšanai; to lieto sakaru tehnikā izolācijas pretestības noteikšanai
megreļi Megreli - gruzīnu etnogrāfiska grupa
mingreļi Megreli - gruzīnu etnogrāfiska grupa
Mingrēlija Megrēlija, vēsturisks novads Gruzijā
Megusen Meguzes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Hajdū-Bihara Meģe Ungārijas austrumos, platība - 6210,56 kvadrātkilometri, 541300 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Debrcena
Bēkēša Meģe Ungārijas dienvidaustrumos, platība - 5632 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Bēkēščaba
Čongrāda Meģe Ungārijas dienvidos ("Csongrad"), platība - 4263 kvadrātkilometri, 425800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Segeda
Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji
Zala Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Zalaegersega, Ungārijas galvenais naftas un gāzes ieguves rajons
Bāča-Kiškuna Meģe Ungārijas dienvidu daļā, Donavas un Tisas upstarpā, platība - 8445 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Kečkemēta
Fejēra Meģe Ungārijas vidienē, Donavas labajā krastā, platība - 4358 kvadrātkilometri
Boršoda-Abaūja-Zemplēna Meģe Ungārijas ziemeļaustrumos, platība - 7024 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Miškolca
Pešta Meģe Ungārijas ziemeļos, abpus Donavas
Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus
Mahallaelkubra Mehalla el Kubra, pilsēta Ēģiptē
mehānicists Mehānicisma piekritējs
regenerātors Mehānikā tā siltuma uzglabāšana, kas vēl atrodas jau savu darbu padarījušos tvaikos
aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību
kinemātika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustības ģeometriskas īpašības, neievērojot šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas
dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē
hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem
hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus
kinetostatika Mehānikas nozare, kurā ar analītiskām vai grafiskām statikas metodēm risina dinamikas uzdevumus
mehāniķis Mehānikas speciālists
mekaniks Mehāniķis
bortmehāniķis Mehāniķis - apkalpes loceklis, kas atbild par lidaparāta (lidmašīnas, helikoptera, dirižabļa) motoru un iekārtas stāvokli un darbību
enkurspilve Mehāniska ap vertikālu asi griežama ierīce enkurtroses ievilkšanai; sauc arī par ķepseli
patentšotklampa Mehāniska ierīce ar ekscentriem vai žokļiem, kas automātiski iespīlē (fiksē) šotes stāvokli
metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus
rēvers Mehāniska ierīce buru platības samazināšanai
enkurvinča Mehāniska ierīce enkurtroses uztīšanai, ko lieto, lai paceltu enkuru
planimetrs Mehāniska ierīce laukumu mērīšanai pēc kartēm, plāniem u. tml.
pantogrāfs Mehāniska ierīce līdzīgu plaknes figūru zīmēšanai
imprinteris Mehāniska ierīce maksājumu kartes nolasīšanai pie tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja
fonoautogrāfs Mehāniska ierīce skaņas ierakstīšanai, bet ne atskaņošanai
pistole Mehāniska ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce
gordiņš Mehāniska ierīce, ko iegūst, ieverot trosi nekustīgajā blokā (trīsī), to lieto, lai vēlamā virzienā novilktu šotes, un izmanto dažādās celšanas iekārtās
transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu
rahiolīze Mehāniska mugurkaula sānvirziena izliekuma labošana, kombinējot vilkšanu ar spiešanu
ēvelēšana Mehāniska nezāļu iznīcināšana laukā ar tīruma ēveli
saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze
aritmometrs Mehāniska skaitļošanas mašīna aritmētisko darbību izpildei
polarizācija Mehāniskā sprieguma veidošanās dielektriķos, kas ievietoti elektriskajā laukā
fibrillēšana Mehāniska šķiedru garenvirziena sadalīšana smalkākās šķiedrās
malšana Mehāniska šķiedru saīsināšana vai fibrillēšana ūdens suspensijā
koordinatogrāfs Mehāniska vai elektromehāniska ierīce punktu iezīmēšanai uz virsmas pēc dotajām taisnlenķa koordinātām
antirezonators Mehāniska vai elektroniska ierīce rezonanses efekta novēršanai
skarifikācija Mehāniska vai ķīmiska dažu augu sēklapvalku ievainošana, kas paātrina sēklu dīgšanu
MV Mehāniskā ventilācija (angļu "mechanical ventilation")
konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana
atgrūšana Mehāniskās darbības veids, kurā starp materiālajiem objektiem rodas atgrūšanās spēki
perspektīvinversori Mehāniskas ierīces fototransformatoros, kas nodrošina Šeimpfluga optiskā nosacījuma automātisku izpildi
atgriezējiekārtas Mehāniskas ierīces ritošā sastāva riteņa uzmalas un sliedes mijiedarbībā radušos horizontālo šķērsvirziena dinamisko slodžu samazināšanai
fonola Mehāniskas klavieres, kuru spēlē stipruma grādu un tempa ātrumu var regulēt pats spēlētājs
arhimēdes Mehāniskas rēķināmās mašīnas nosaukums, ko ražoja firma "Fischer & Poethig, Glashutte" 20. gs. 1. pusē
vibrostabilitāte Mehāniskas sistēmas vai tās elementu īpašība saglabāt vibroizturību
vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā)
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas
sairt Mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā, parasti pilnīgi, sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (parasti par priekšmetiem, vielām)
pārbīdīt Mehāniski iedarbojoties, pārvietot attiecībā pret ko
pazubrīties Mehāniski pamācīties
pazubrīt Mehāniski pamācīties (ko)
centrifugēt Mehāniski sadalīt sastāvdaļās (maisījumu) ar centrifūgu (1)
vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju)
krāsošana Mehāniski un fizikālķīmiski procesi, ar ko iegūst noturīgu materiālu krāsojumu
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums
noēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, iznīcināt
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām)
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; saēst (3)
iekārta Mehānisko, magnētisko, elektrisko un elektronisko ierīču kopums un atbilstošā programmatūra, kas var funkcionēt autonomi vai kā datu apstrādes sistēmas sastāvdaļa
oftalmotrops Mehānisks acs modelis, fantoms acu kustību demonstrēšanai
aerofons Mehānisks megafons - ierīce cilvēka balss pastiprināšanai un koncentrēšanai noteiktā virzienā
aristons Mehānisks mūzikas instruments kastes veidā
orķestrions Mehānisks mūzikas instruments, kas pēc izskata bija līdzīgs ērģelēm
neirotrauma Mehānisks nerva bojājums
viļņpārvads Mehānisks pārvads, kurā kustību pārnes deformācijas vilnis, kas rodas elastīgajā elementā
triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā
rēķinmašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas; rēķināmā mašīna
integrimetrs Mehānisks vai elektromehānisks integrators
pildzīmulis Mehānisks zīmulis, kura korpusā ievietojams kodols rakstīšanai
ātrummērītājs Mehānisks, elektromehānisks vai elektronisks aparāts lokomotīvju un motorvagonu ritošā sastāva kustības parametru (ceļa, ātruma un laika) mērīšanai, reģistrācijai un signalizācijai, kā arī bremzēšanas parametru, lokomotīves luksofora rādījumu un mašīnista modrības aparatūras darbības reģistrācijai
konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums
sasveķošanās Mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem
aizturmehānisms Mehānism, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu
švunkrats Mehānisma daļa - rats, kas darbina mašīnu, ierīci; spararats; dzinējrats
brīvgaita Mehānisma darbība, nedodot derīga darba rezultātu; tukšgaita
rulle Mehānisma, iekārtas u. tml. veltnis
atdalītājs Mehānisms (ietaise) detaļu vai sagatavju atdalīšanai no plūsmas pa vienai vai noteiktā komplektā
barotājs Mehānisms (ietaise), kas veic beramvielu un orientētu gabalobjektu (detaļu vai sagatavju) padošanu no bunkuriem, renēm un magazīnām automāta darba zonā
regulētājmehānisms Mehānisms (kā) regulēšanai
reģistrētājmehānisms Mehānisms (kā) reģistrēšanai
saspiedējmehānisms Mehānisms (kā) saspiedei (1)
saspiedējmehānisms Mehānisms (kā) saspiedei (2)
sprūdmehānisms Mehānisms ar sprūdiem (kā) bloķēšanai, sprostošanai
gliemežpārvads Mehānisms griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis šķērsojas
bīters Mehānisms kombaina vai kuļmašīnas kuļamā iekārtā; mehānisms zāles miltu agregātā
diferenciālis Mehānisms kustības pārnešanai no vienas vārpstas uz divām vārpstām
indeksācija Mehānisms periodiskai reālās darba algu vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu
cēlējmehānisms Mehānisms smagumu pacelšanai
sprūds Mehānisms šaujamierocī, kuru iedarbinot ar mēlīti, notiek šāviens
reversmehānisms Mehānisms, kam var mainīt kustību pretējā virzienā
pārvadmehānisms Mehānisms, kas (ko) pārvada (3)
slēgs Mehānisms, kas aptur stelles, ja atspole nav ievirzījusies kārbā līdz galam
servomehānisms Mehānisms, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu
pagruščiks Mehānisms, kas krauj sienu, labību automobilī
aktuators Mehānisms, kas nodrošina vajadzīgās iespējas mainīt kontrolvirsmu vai citu ar kontroli saistītu elementu
antiports Mehānisms, kas nosaka divu dažādu vielu pārnesi caur šūnas membrānu pretējos virzienos
palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu
pārvads Mehānisms, kas pārvada kustību ar spēka parametriem (spēku, griezes momentu) un attiecīgi izmaina kinemātisko parametru (leņķisko vai lineāro ātrumu)
parašuts Mehānisms, kas troses satrūkšanas gadījumā (liftā, šahtā) novērš ceļamās iekārtas krišanu
svirmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto sviras
zobmehānisms Mehānisms, kurā kustības pārnesei izmanto zobratu, zobpārvadu
šarnīrmehānisms Mehānisms, kura locekļi veido griezes kinemātiskos pārus - šarnīrus
pneimomehānisms Mehānisms, kura sastāvā ir kāda pneimoierīce, piem., pneimocilindrs
mehanografika Mehānismu glezniecība
kārtējais remonts Mehānismu nolietoto sīko elementu atjaunošana vai nomainīšana
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem
pirsts Mehānismu, ierīču tapveida, stieņveida detaļa
automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski
mehānisti Mehānistiskā materiālisma piekritēji
mehānicisks Mehānistisks
mehanolamarkisms Mehānistisks virziens mācībā par organiskās pasaules vēsturisko attīstību; par evolūcijas virzošajiem spēkiem tas atzīst organismu mainīgumu un iedzimtību
mehi Mehanizācijas fakultātes studenti
šķūris Mehanizēta ierīce zemes virskārtas, sniega u. tml. nolīdzināšanai, ceļa tīrīšanai
zāģmašīna Mehanizēta ierīce, mašīna dēļu zāģēšanai un apstrādāšanai
zāģmašiņš Mehanizēta ierīce, mašīna dēļu zāģēšanai un apstrādāšanai
rotors Mehanizēta ūdens sūknēšanas ierīce
Malina Mehelena, pilsēta Beļģijas vidienē, tās nosaukums no franču valodas "Malines"
Mehika Mehiko, Meksikas galvaspilsēta
Mehika Mehiko, Meksikas pavalsts
meibomīts Meiboma dziedzeru ("glandulae Meibomi") iekaisums
majordoms Meiers
meijers Meiers
meijas Meija
Meiershof Meijera (Meira) muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Līvu pagastā
Syringa meyeri Meijera ceriņš
Meimene Meimane, pilsēta Afganistānā
atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp; meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizmeimurot Meimurojot attālināties
atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
iemeimurot Meimurojot ieiet, ienākt (kur iekšā)
izmeimurot Meimurojot iziet, iznākt
nomeimurot Meimurojot noiet, nonākt
pameimurot Meimurojot paiet, panākt
pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml)
pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko)
piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
meimurniski Meimurojot, streipuļojot
atmeimurot Meimurot nost (sānis, atpakaļ)
aizmeimurot Meimurot prom; meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atmeimurot Meimurot šurp
meimerēt Meimurot, streipuļot
meimerot Meimurot, streipuļot
meimuļot Meimurot, streipuļot
Mena Meina, ASV štats
Moinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā
Muinaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā
Mujnaka Meinoka, pilsēta Uzbekistānā
Bērziņu ezers Meirānu ezers Bērzgales pagastā
Čumiņas ezers Meirānu ezers Bērzgales pagastā
Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa
Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša
Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija
Meiran Meirānu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Meirānu pagastā
Meirišķu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Meirovka ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Melaušu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Melaužu ezers Meirauka ezers Rušonas pagastā
Meirischken Meirišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
Meirlas ezers Meiruļa ezers Kastuļinas pagastā
Mereļu ezers Meiruļa ezers Kastuļinas pagastā
Meirļa ezers Meiruļa ezers Kastuļinas pagastā
Crocosmia masonorum Meisona montbrēcija
Meistaru ezers Meistara ezers Mārkalnes pagastā
Meistera ezers Meistara ezers Mārkalnes pagastā
meistarstiķis Meistardarbs (1)
meistarstiķis Meistardarbs (2)
meistariene Meistare (1)
meistariene Meistare (2)
meistariene Meistare (3)
meisterība Meistarība
meistarisks Meistarīgs
meisterisks Meistarīgs
meistardarbs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums
šedevrs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums
mākslas darbs Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums
meistarvienība Meistarkomanda
pārmeistarot Meistarojot pārveidot citādu, par ko citu
meisterēt Meistarot
masķers Meistars
mastaks Meistars cietuma ražotnē
šteigers Meistars, darbu vadītājs kalnraktuvēs
sliecenieks Meistars, kas izgatavo slieces
sliecnieks Meistars, kas izgatavo slieces
maestro Meistars, skolotājs
ķeners Meistars; atjautīgs, spējīgs cilvēks
meistarsacensības Meistarsacīkstes
meistarība Meistarsacīkstēs
doka Meita
dukte Meita
maita Meita
m. Meita (kopā ar tēva vārdu: Jāņa m.)
pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu
spertaļa Meita, kas ar puišiem neielaižas
ilgsēdīte Meita, kas ilgi paliek neprecēta, kas ir izvēlīga
mātes meita Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei
pamērdze Meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos
mātes meita Meita, kuras māte vēl ir dzīva
meitiens Meita, meitene
filia Meita, nodaļa
meitasbērns Meitas bērns; mazbērns
meitbērns Meitas bērns; mazbērns
meitasdēls Meitas dēls
meitenieks Meitās gājējs
meitiķis Meitās gājējs
hromatīde Meitas hromosoma, viens no diviem hromosomas gareniskās šķelšanās produktiem milozes anafāzē
izdeve Meitas izdošana pie vīra
izdevības Meitas izdošana pie vīra
izdeviņas Meitas izdošana pie vīra
izdotenes Meitas izdošana pie vīra
meitasmeita Meitas meita
znots Meitas vīrs
meitasvīrs Meitas vīrs; znots
meitgājums Meitas, jaunietes
bambučene Meitene
bēba Meitene
betija Meitene
biksa Meitene
čalene Meitene
cālis Meitene
čika Meitene
čiksa Meitene
čikse Meitene
čiksīte Meitene
čiksta Meitene
čomene Meitene
džafarene Meitene
džafarīte Meitene
džaga Meitene
džanga Meitene
džāpša Meitene
džāra Meitene
džāre Meitene
džekene Meitene
džīna Meitene
džūda Meitene
džulīte Meitene
džusene Meitene
džusīte Meitene
džuze Meitene
fifa Meitene
ģefka Meitene
gerla Meitene
ģevka Meitene
ģevuška Meitene
girla Meitene
klotilde Meitene
kroška Meitene
ļāļa Meitene
ļeļka Meitene
meička Meitene
meika Meitene
meikus Meitene
meitēnēns Meitene
meitenis Meitene
meitiķis Meitene
meitine Meitene
merdzele Meitene
merga Meitene
naiste Meitene
ovca Meitene
pacanka Meitene
princese Meitene
rauda Meitene
šikse Meitene
šircīte Meitene
šķeltna Meitene
skuķene Meitene
šmeteriņa Meitene
spengole Meitene
stirna Meitene
švirka Meitene
tekātnīte Meitene
truktele Meitene
urla Meitene
vecene Meitene
vīvaļa Meitene
vīvaļina Meitene
vīvaļiņa Meitene
zaķis Meitene
žubīte Meitene
meitēns Meitene (1)
skuķis Meitene (1); skuķe
skuķe Meitene (1); skuķis
meitēns Meitene (2)
šmīzīte Meitene (nievājošā nozīmē)
dočenka Meitene (parasti kā uzruna)
dočeņka Meitene (parasti kā uzruna)
sīcene Meitene (parasti maza)
dille Meitene (parasti negatīvi vērtēta)
šmara Meitene (parasti nepievilcīga)
lauce Meitene ar atpakaļ atsukātiem matiem
čupakobra Meitene ar brillēm
raudacīte Meitene ar brūnām acīm
čirka Meitene ar cirtainiem matiem
pčolka Meitene ar daudziem lētas bižutērijas rotājumiem
zeltene Meitene ar gaišiem matiem
naģe Meitene ar gariem nagiem
pūcgalviņa Meitene ar izspūrušiem matiem
cičinīca Meitene ar kuplām krūtīm
dzirkstacīte Meitene ar mirdzošām acīm
krēpala Meitene ar pinkainiem matiem
plinka Meitene ar pinkainiem matiem
skudractiņa Meitene ar rudām acīm
para Meitene ar sajukušiem, izlaistiem matiem
sarkangalvīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās
sarkanmicīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās
zeltsprodze Meitene ar zeltainas krāsas matiem
bezkūse Meitene bez kaunuma apmatojuma
bezpupe Meitene bez lielām (pilnīgām) krūtīm
Egle Meitene lietuviešu mitoloģijā, kuru izprecināja svēto dzīvnieku zalkšu karalim
konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus
pusaudze Meitene pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
džiburene Meitene, draudzene
vecs Meitene, draudzene
dūda Meitene, draudzene (mīļvārdiņš)
džūde Meitene, jauna sieviete
ķolka Meitene, jauna sieviete
māsiņa Meitene, jauna sieviete
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1)
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2)
ķobe Meitene, jautra meita
dēlis Meitene, kam nav sievišķīgas figūras
erska Meitene, kas ātri dusmojas
zemniekmeitene Meitene, kas aug zemnieku ģimenē; arī zemniekmeita
zvejniekmeitene Meitene, kas aug zvejnieku ģimenē
launadzīte Meitene, kas dzimusi launaga laikā
ciemmeita Meitene, kas dzīvo ciemā; meitene no kaimiņu ciema
žvigule Meitene, kas izlaidīgi smejas
tralla Meitene, kas labprāt dzied
bogule Meitene, kas mēdz bēguļot
žaukle Meitene, kas nemierīgi uzvedas
švikstene Meitene, kas skraida
smalkvērpīte Meitene, kas smalki vērpj
vezele Meitene, kas smejas, runā, joko, ātri kustas
žaustaka Meitene, kas uztur sakarus ar daudziem jauniešiem
pupucīte Meitene, kas vēl zīž mātes krūti
žārbikla Meitene, kurai patīk rāpties kokos
puikskuķis Meitene, kurai patīk uzturēties, rotaļāties kopā ar zēniem
marga Meitene, meita, jaunava
mērga Meitene, meita, jaunava
merģele Meitene, meita, jaunava
puella Meitene, meita; mīļākā
girl Meitene, sevišķi slaidais sporta tips; reviju dejotāja, kas uzstājas grupā
meituška Meitene, sieviete
tante Meitene, sieviete, draudzene
beibe Meitene, skuķe; glīta, pievilcīga jauniete
minna Meitene; draudzene
minniņa Meitene; draudzene
bāba Meitene; jauna sieviete
fida Meitene; jaunkundze
freilene Meitene; jaunkundze
dūdiņa Meitene; panaiva sieviete
džuse Meitene; sieviete
līzīte Meitene; vientiesīga sieviete; laucinieciska meitene, kas nepievērš uzmanību savam izskatam
beibīgs Meitenēm raksturīgs
babjo Meitenes
meiteņgājums Meitenes
meiteņkārta Meitenes (pretstatā jaunietēm, pieaugušām sievietēm)
skuķēnīgs Meitenīgs
bambucīte Meitenīte
bambučīte Meitenīte
meitainīte Meitenīte
meitanīte Meitenīte
drostaliņa Meitenīte, māsiņa
meitens Meitēns
introzīcija Meiteņu apgraizīšanas veids dažās Austrālijas ciltīs, varmācīgi ar roku vai akmens nazi atplēšot un paplašinot meitenes maksti un pēc tam veicot piespiedu dzimumaktu ar vairākiem vīriešiem
drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta
meitasšūna Meitšūna - jauna šūna, kas radusies šūnu dalīšanās procesā
jātaļnieks Meitu pavedējs
meitbukete Meitu pulks
meitbuķete Meitu pulks; meitbukete
meitulis Meitumednieks
meituskīs Meituskīs darbs - sieviešu darbs
monāde Mejozē katrs no elementiem tetrādē, kas veidojas, homoloģiskām hromosomām savienojoties un daloties
pahitēna Mejozes I profāzes stadija, kurā ar mikroskopu var saskatīt, ka bivalenti sastāv no četrām hromatīdām
leptotēnija Mejozes pirmās dalīšanās profāzes pirmā stadija, kurā hromosomām ir tievu pavedienu izskats
leptotēna Mejozes profāzes pirmā stadija, kuras laikā šūnas kodolā kļūst redzami smalki pavedieni - daļēji spiralīzējušās hromosomas
diplotēna Mejozes profāzes stadija, kuras laikā starp konjugējošajām homoloģiskajām hromosomām veidojas hiasmas, bet vietās starp hiasmām konjugējošās hromosomas sāk izšķirties un attālināties cita no citas
amfitēnija Mejozes stadija, kurā homologās hromosomas atrodas konjugācijas procesā
diplotēnija Mejozes stadija, kurā hromosomas šķeļas gareniski
strepsitēnija Mejozes stadija, kurā hromosomu pavedieni ir savijusies
ikss Meklējamā vai neatkarīgā mainīgā lieluma apzīmējums (parasti matemātikā)
sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt
uzmeklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt
pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus)
uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko)
sameklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to)
uzmeklēt Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to)
aizmakšķerēt Meklējot aiz pārskatīšanās aizķert
uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku
pārmeklēt Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) - par dzīvniekiem
nomeklēt Meklējot cītīgi, rūpīgi pārbaudīt (platību, teritoriju); izmeklēt
sameklēt Meklējot dabūt (darbu, iespēju u. tml.)
sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu)
uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt (1)
atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos)
izameklēties Meklējot izgādāt, izdabūt sev
izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt
sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu) uzdevuma, amata u. tml. veikšanai; meklējot izraudzīt (dzīvesbiedru)
izšāstīt Meklējot izstaigāt
taulēt Meklējot jautāt, izzināt
tauņāties Meklējot jautāt, izzināt
tautāt Meklējot jautāt, izzināt
tauvēt Meklējot jautāt, izzināt
sakārnīt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību
sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakņāt (2)
sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt (3)
rakties Meklējot ko, izskatīt, piemēram, daudzas grāmatas, žurnālus
gāzt māju apkārt Meklējot ko, izvandīt visas vietas
sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts
uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts
rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā, arī tuvumā
izčupinēt Meklējot pārbaudīt, iztaustīt; izčamdīt
pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt (visu vietu, telpu, teritoriju)
izsirst Meklējot pēc laupījuma izstaigāt svešu zemi, sevišķi kara gaitās
apriekstot Meklējot riekstus apmeklēt, apstaigāt
pārsavērties Meklējot rūpīgi, uzmanīgi izskatīt, rūpīgi pārskatīt
ievākt Meklējot sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu paraugus); savākt
uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku
luņģinēt Meklējot skraidīt šurp un turp
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu)
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo)
uzokšķerēt Meklējot, ostot atrast (par dzīvniekiem)
apokšķerēt Meklējot, pētījot sīki apskatīt (par cilvēkiem)
savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, laktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu)
lašņāties Meklējot, prasot vākt (ko)
pievurināt Meklējot, uzlasot (barību), paēst (par dzīvniekiem)
pievurinēt Meklējot, uzlasot (barību), paēst (par dzīvniekiem)
sadalīšanās Meklēšanā ar radaru - viena nepārtraukta atstarota signāla sadalīšanās vairākos atsevišķos atstarotos signālos, kas atbilst dažādiem objektiem vai struktūru grupējumiem
jakarēšana Meklēšana, jaukšanās, ņemšanās
estrs Meklēšanās - viena no zīdītājdzīvnieku dzimumcikla stadijām
vilkšņa Meklēšanās laiks (īpaši par suņiem)
vilkšņi Meklēšanās laiks suņiem
jaujas Meklēšanās, riesta laiks
bandēt Meklēt
dibaķ Meklēt
durbelēt Meklēt
gramšķīt Meklēt
gūņot Meklēt
ieskāt Meklēt
jaktēt Meklēt
koropčiķ Meklēt
lūkāt Meklēt
makšarēt Meklēt
šakarēt Meklēt
šuderēt Meklēt
sudīt Meklēt
šudīt Meklēt
šudīties Meklēt
šukāt Meklēt
ubīt Meklēt
vaicuot Meklēt
meklēties Meklēt (1)
kaimerēt Meklēt (kaut ko), rakņāties
taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību
slēpties Meklēt (kur) patvērumu, censties izsargāties (no kā)
nosukstīt Meklēt (ošņājot)
čamarēt Meklēt (paslepeni)
gūglēt Meklēt informāciju internetā, izmantojot meklēšanas programmu "Google"
sērfot Meklēt informāciju internetā, kibertelpā; klejot tīklā
uzkasīties Meklēt kašķi; uzbāzties
žvīnīties Meklēt kašķi; uzbāzties
meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) Meklēt ko grūti atrodamu
meklēt kā mazo nazīti Meklēt ko grūti atrodamu
meklēt kā mazo adatiņu Meklēt ko grūti atrodamu
rakties Meklēt ko starp citiem priekšmetiem, sajaucot tos, radot nekārtību
landžāt Meklēt kompromisu
seisnot Meklēt kopsakarības
sērcēties Meklēt ķildu, kašķēties
džākāt Meklēt labāko kumosu (par dzīvniekiem)
maižāt Meklēt maizi, ubagot
maižot Meklēt maizi, ubagot
izlusīties Meklēt paslēptuvi, izvairīties
kadriķ Meklēt prostitūtas
putnot Meklēt putnu ligzdas
taisnāties Meklēt taisnību
dūkurot Meklēt ūdenī
žangalēt Meklēt ūdenī (kaut ko ar kārti)
ganīties Meklēt un ēst augu barību (par lauksaimniecības dzīvniekiem)
ganīties Meklēt un ēst augu barību (par savvaļas dzīvniekiem)
apieskāt Meklēt utis; kāda matos meklēt utis
drizgāt Meklēt vainas, pelt (kaut ko ēdamu)
varašāt Meklēt vardes vēžu ēsmai
vārnot Meklēt vārnu mazuļus
ķert vīriešus Meklēt vīrieti, lai iepazītos, veidotu attiecības
lūkot Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu)
raudzīt Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu)
lūkoties Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); lūkot (2)
vaicāt Meklēt, dzīt pēdas
vaikāt Meklēt, dzīt pēdas
gaudīt Meklēt, gūstīt
dukurot Meklēt, izpētīt
tākaļāt Meklēt, jautāt, izzināt
blusāt Meklēt, ķert blusas (kam)
zukīt Meklēt, ķert, medīt
nugot Meklēt, lūgt, gādāt, lai būtu
lorēt Meklēt, lūkot
šmarīt Meklēt, okšķerēt
ūdurēt Meklēt, okšķerēt
ulznēt Meklēt, okšķerēt, nekautrīgi apskatīt (tukšā mājā)
urkatēt Meklēt, okšķerēt, rakņāties
šukstīt Meklēt, ostīt
šustīt Meklēt, ošņāt
žukurēt Meklēt, ošņāt
naskāties Meklēt, ošņāties, jaukties citu lietās
grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos
grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos; runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu
sakstīt Meklēt, pēdas dzīt, sekot
lupināt Meklēt, plūkt
ganīt Meklēt, saukt
nuskāt Meklēt, skatīt, izokšķerēt
nūskāt Meklēt, skatīt, izokšķerēt
brazdenēt Meklēt, taustīt, grābstīt
čukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties
šukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties
šņakarēt Meklēt; arī uzzināt, okšķerēt
lovīt Meklēt; ķert
šukurīt Meklēt; rakņāties
šakaris Meklētājs
sudiķis Meklētājs
fainders Meklētājs (datorprogrammā)
postulants Meklētājs, lūdzējs
zukars Meklētājs, muitnieks
zūķeris Meklētājs, muitnieks
zūkuris Meklētājs, muitnieks
zūkurs Meklētājs, muitnieks
zūneris Meklētājs, muitnieks
žukuris Meklētājs, okšķeris
dauzīties Meklēties
ķemerēt Meklēties
skūstīties Meklēties
šuderēties Meklēties
kuiļoties Meklēties (2) (par cūkām)
bukēties Meklēties (par aitām)
bulvjoties Meklēties (par aitām)
vērsināt Meklēties (par govi)
vēršoties Meklēties (par govi)
krētāt Meklēties (par govīm)
ērzeļoties Meklēties (par ķēvi)
jaukties Meklēties (par mājdzīvniekiem, parasti par govi)
māsenēties Meklēties, grābstīties
lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert
meknīt Mekņīt
Dzačhu Mekonga - upe Indoķīnas pussalā
Makrānas kalni Mekrānas kalni Irānas kalnienes dienvidu daļā
MX Meksika, valsts divburtu kods
Meksikas Savienotās Valstis Meksika, valsts pilnais nosaukums ("Estados Unidos Mexicanos")
MEX Meksika, valsts trīsburtu kods
tamales Meksikāņu ēdiens - kukurūzas vai banānu lapu tīteņi ar kukurūzas mīklas un vistas vai cūkgaļas pildījumu
fajita Meksikāņu ēdiens: strēmelēs sagriezta grilēta asa gaļa; dažkārt kopā ar dārzeņiem, sieru u. c. ierullēta mīkstajā meksikāņu pankūkā tortijā
kahlua Meksikāņu kafijas liķieris (26,5%), kam pievienotas dažādas zālītes un vaniļa
Amimitls Meksikāņu mitoloģijā - zvejniecības dievs
pulke Meksikāņu nacionālais dzēriens no raudzētas, saldinātas agaves sulas, viegli skābens, alkohola saturs 5-6%
enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens - krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi
gvakamole Meksikāņu virtuves ēdiens: mērce, kas gatavota uz majonēzes, skāba krējuma vai nesaldināta jogurta bāzes, pievienojot avokado un citas sastāvdaļas, kā arī garšvielas
meks. Meksikāņu-
octavo Meksikas 19. gs. vara monēta, 1/2 reāla
Ageratum houstonianum Meksikas agerāts
Amblystoma mexicanum Meksikas ambistoma
MASP Meksikas Apvienotā sociālistiskā partija
veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus
Physalis ixocarpa Meksikas fizālis
Mehiko Meksikas galvaspilsēta ("Mexico"), atrodas Meksikas kalnienē, Teskoko beznoteces ieplakā 2240 m vjl., kopā ar priekšpilsētām veido federālo distriktu, platība - 1485 kvadrātkilometri, 8841916 iedzīvotāji (2009. g.)
pulque Meksikas indiāņu iecienīts alkoholisks dzēriens, ko tie pagatavo no raudzētas agvju sulas
pelotīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii (Xemaire) Coult." alkaloīds; izraisa centrālās nervu sistēmas depresiju
anhalonīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloids; rada miegainību, reibumu, optiskas halucinācijas
Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm
Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.)
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.)
Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.)
Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.)
Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.)
Keretaro Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Keretaro Valsts ("Queretaro" / "Estado Libre y Soberano de Queretaro"), platība - 11658 kvadrātkilometri, 1598000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kolima Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kolimas Valsts ("Colima" / "Estado Libre y Soberano de Colima"), platība - 5627 kvadrātkilometri, 711200 iedzīvotāju (2015. g.)
Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.)
Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.)
Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.)
Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.)
Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.)
Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.)
Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.)
Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.)
Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.)
Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.)
Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.)
Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.)
Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.)
Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.)
Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.)
Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.)
MXN Meksikas peso; Meksikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - sentavo
Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns
uipils Meksikas un citu Centrālamerikas reģionu iedzimmto tautu sieviešu tradicionālais tērps no diviem vai trim četrstūra drānas gabaliem, ko sastiprināja ar lentītēm
quartillo Meksikas, Santdomingo un Kolumbijas 19. gs. vara monēta
mekšere Mekše - koka lāpstiņa, mieturis
Malaka Melaka, pilsēta Malaizijā
melampsoraceae Melampsoru dzimta
melampsora Melampsoru dzimtas ģints
filipisti Melanchtona piekritēji pretstatā stingriem luterāņiem
smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju
sarainā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia exasperata"), laponim kārpveida izaugumi
brūnmelnā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia fuliginosa"), kas Latvijā konstatēta 1971. g. Slīteres rezervātā uz granīta
olīvzaļā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia olivacea"), kas sastopama bieži uz kokiem, laponis ar labi attīstītiem apotēcijiem
sorediozā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia sorediata"), kas aug mežos uz laukakmeņiem
zeltenīgā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia subaurifera"), kas no pārējām sugām atšķiras ar dzeltenīgām sorēdijām
Tomina melanēlija melanēliju suga ("Melanelia tominii"), kas aug mežos uz laukakmeņiem
melanēzieši Melanēziešu rase - austrāliešu rases atzars, izplatīts Melanēzijas salās un Jaungvinejā, kur pie tā pieder melanēzieši un papuasi
Austrummelanēzija Melanēzijas austrumu daļa
melancholija Melanholija
melankolija Melanholija
hipomelanholija Melanholija vieglā formā
melancholiķis Melanholiķis
fado Melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis"); fadu
melancholiski Melanholiski
melancholisks Melanholisks
melanholiķis Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks
fimatorusīns Melanīna forma; matu un melanomu tumšais pigments
melanoģenēze Melanīna veidošanās
melanūrija Melanīns urīnā, piem., melanomas gadījumā; stāvot vaļējā traukā, urīns kļūst brūns vai melns
melanconiaceae Melankoniju dzimta
kabatiella Melankoniju dzimtas ģints
marssonina Melankoniju dzimtas ģints
phragmotichum Melankoniju dzimtas ģints
titaesporina Melankoniju dzimtas ģints
cryptosporiopsis Melankoniju dzimtas ģints, kas reizēm tiek pieskaitīta gleosporiju ģintij
colletotrichum Melankoniju dzimtas ģints, kuras vairāku sugu anamorfas aprakstītas kā gnomoniju dzimtas sugas, bet citas kā gleosporiju ģints
melanconiales Melankoniju rinda
MSH Melanocītus stimulējošais hormons (angļu "melanocyte-stimulating hormone")
sarkomelanīns Melanosarkomas melnais pigments
melanosporaceae Melanosporu dzimta
melanonihija Melanoza nagu pigmentācija
melass Melase
melasoma Melasoma populi - lielā apšu lapgrauža "Chrysomela populi" nosaukuma sinonīms
melastomataceae Melastomu dzimta
melastomaugi Melastomu dzimta ("Melastomataceae")
medinilla Melastomu dzimtas ģints ("Medinilla")
tibūčina Melastomu dzimtas ģints ("Tibouchina"), traukos audzējams dekoratīvs augs
hloazma Melazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņu likvidēšanas
Melburna Melberna - pilsēta ASV
melderene Melderiene
melders Melderis, dzirnavnieks
Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte
meldīns Meldija
doņi Meldri
maldas Meldri
pauži Meldri
scirpus Meldri
donis Meldri ("Scirpus")
ezerstobri Meldri ("Scirpus")
meldi Meldri ("Scirpus")
glīži Meldri, doņi
meldrājs Meldriem apaugusi vieta; meldru audze
blekte Meldru pinums saku mīkstās pamatnes izveidošanai
sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem
Merliņupīte Meldrupīte, Gaujas pieteka
Meldsern Meldzeres muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
meldzu Meldzu zāle - meldri
Melekeoka Melegeoka, Palau Republikas galvaspilsēta
melga Melga zāle - meldri
Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots
čuguns Meli
laiga Meli
laža Meli
mali Meli
malva Meli
mels Meli
pīlītes Meli
šņaga Meli
blēdība Meli, arī viltība
mānestība Meli, krāpšana
fuflogons Meli, melis
tufta Meli, nepatiesība, nieki
fufelis Meli; blēdība
fufels Meli; blēdība
fuflo Meli; blēdība
mošks Meli; nepatiesība
melkulīgs Melīgs
nieķelīgs Melīgs
melsoņa Melīgs cilvēks
mermelis Melīgs cilvēks
vāvulis Melīgs cilvēks
gvelsis Melīgs pļāpa
aprunīgs Melīgs, apmelojošs; tāds, kas citus aprunā
mīenīgs Melīgs, ķildīgs
melkulība Melīgums
melkulīgums Melīgums
partēnijas Melikas žanrs sengrieķu dzejā - jaunu meiteņu dziesmas, paredzētas izpildījumam korī
Meliljas autonomā pilsēta Melilja, Spānijas anklāvs Āfrikā ("Ciudad Autonoma de Melilla”)
Meliļa Melilja, Spānijas autonoma pilsēta Vidusjūras Āfrikas piekrastē
Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.)
pertīts Melinīts
lidīts Melinīts - sprāgstviela, pikrīnskābe
šimoza Melinīts - sprāgstviela, pikrīnskābe
ameliorācija Meliorācija, uzlabošana
MCP Meliorācijas celtniecības pārvalde
nosusināšana Meliorācijas pasākumu komplekss - liekā ūdens novadīšana no saimnieciskai darbībai izmantojamām zemes platībām; nosusinātā augsnē kultūraugu ražība ir lielāka
pasportizācija Meliorācijas sistēmu elementu uzskaite un plānu (karšu) izgatavošana
MSP Meliorācijas sistēmu pārvalde
melorēt Meliorēt
izmeliorēt Meliorēt un pabeigt meliorēt
nomeliorēt Meliorēt un pabeigt meliorēt
grāvjot Meliorēt, rakt grāvjus
baklans Melis
dirsējs Melis
dirslis Melis
fufeļ Melis
fufeļs Melis
fuflo Melis
kudlis Melis
laža Melis
liekša Melis
lieška Melis
liešķis Melis
melaģis Melis
melaiķis Melis
melavs Melis
melikis Melis
melkonis Melis
melkulis Melis
melkuna Melis
melkunis Melis
melotņa Melis
melstavis Melis
melstiķis Melis
svistuns Melis
zaļivalo Melis
Minhauzens Melis, fantazētājs
mendax Melis, liekulis
klimšķins Melis, melkulis
gauzis Melis, pļāpa
melsonis Melis, pļāpa
melsons Melis, pļāpa
meluķis Melis, pļāpa
melša Melis; arī pļāpa
melsis Melis; arī pļāpa
melška Melis; pļāpa
takalīte Melisa ("Melisa officinalis")
milīcis Melisa ("Melissa officinalis")
miricilalkohols Melisalkohols
melissa Melisas
melisa Melisas 1
melika Meliskā dzeja, grieķiskais lirikas nosaukums
mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma
pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas)
trilleris Melisms - divu skaņurindas blakus skaņu ātrs, vairākkārtējs atkārtojums
priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā
gruppetto Melismu veids; melodijas pamatskaņas un tās augšējo un apakšējo palīgskaņu mija; grupeto
ārstniecības melisa melisu suga ("Melissa officinalis"), garšaugs ar olveida lapām, dzeltenbaltiem vai gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu; citronmētra
rāze Melkulis
bauze Melkulis un pļāpa
meltenājs Mellenājs
melleņkārkls Mellenāju kārkls ("Salix myrtilloides")
mustene Mellene
Melnenis Mellene, ezers Sēmes pagastā
Melleņu ezers Mellene, ezers Sēmes pagastā
Melnenes ezers Mellene, ezers Sēmes pagastā
mellenājs Mellenēm apaugusi vieta
vaccinium Mellenes
cūcenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
cūcene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
gailene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
glāzenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melines Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellanāji Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellanes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melleņi Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellenīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellenīte Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellenītes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melles Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellīga Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melline Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellines Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melmenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melmene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnenīca Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnenīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīca Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīce Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīdza Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīdzājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīga Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīgas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melniņas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnine Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melninis Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnis Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīte Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
silene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
sustrenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
zilenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
zilene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus"), melleņu cers; arī melleņu audze
melnīca Mellenes oga
melnīdza Mellenes oga
melleņaudze Melleņu audze
melnāji Melleņu ceri
mellotņi Melleņu cers
krūmmellene Melleņu kultivētā, krūmveida forma
melnīcājs Melleņu mētra
melleņoga Melleņu oga
Mallavi Mellevī, pilsēta Ēģiptē ("Mallawi")
Melnezers Mellezers Jaunpils pagastā
Melīte Mellīte, Līgatnes pieteka
Mellīša ezers Mellītis, ezers Veclaicenes pagastā
Mellīšu ezers Mellītis, ezers Veclaicenes pagastā
Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā
Melnupīte Mellupe, Abavas pieteka
Melupe Mellupe, Abavas pieteka
Mellupīte Mellupe, Gaujas pieteka
Melnupe Mellupe, Gaujas pieteka Burtnieku novadā
Melnupe Mellupe, Pededzes pietekas Mugurupes labā satekupe
Melnupezers Mellupezers Ģibuļu pagastā
Melnupes ezers Mellupezers Ģibuļu pagastā
Melnupu ezers Mellupezers, ezers Ģibuļu pagastā
Mellupu grāvis Mellupīte, Jādekšas pieteka
Melnupīte Mellupīte, Rūjas pieteka
Melurga Mellurga, Spaļupes pieteka
Melurgupīte Mellurga, Spaļupes pieteka
Melluzis Mellūzis, ezers Launkalnes pagastā
Mellužu ezers Mellūzis, ezers Launkalnes pagastā
Karlsbad Melluži
Mellūzis Mellužu ezers Zvārtavas pagastā
vīļāda Melna āda kleitu apvīlēšanai
tavafs Melnā akmens pielūgšanas rituāls, ko musulmaņu svētceļnieki izpilda hādža sākumā un beigās
hakama Melna auduma bikšu svārki (aikido un kendo)
čaga Melnā bērzu piepe; tautas medicīnā lieto vēža ārstēšanai
daudzace Melnā daudzace - skropstiņtārpu klases planāriju kārtas suga ("Polycelis nigra")
dridzenes Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
dridži Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
dridžine Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
dridžiņi Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
driģine Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
jodene Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
labdarīte Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
vērmele Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
gobija Melnā gobija - zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas suga, melnais jūrasgrundulis ("Gobius niger")
mellene Melna govs
mellika Melna govs
melluža Melna govs
melne Melna govs
mustika Melna govs
micala Melna govs ar gaišāku galvu
vabule Melna govs; šādas govs vārds
upene Melnā jāņoga - akmeņlauzīšu dzimtas jāņogu ģints suga ("Ribes nigrum"), savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros
upenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum")
zustrenājs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum") jeb upenes, upeņu krūms, upeņu krūmu audze
ievoga Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upene
apenaji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
apenāji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
apenis Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
apīnis Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
bubere Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
buberene Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
buberenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
džustrenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
marodenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
smorūdeji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
šustaras Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
sustrenājs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
sustrene Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
šustrenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
upenaji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
upenāji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
upenajs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
upeņas Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
zonārs Melna josta, ko Turcijā nēsā kristīgie un žīdi atšķirībā no muhamedāņiem
melnumzāles Melna krāsviela
nigromantija Melnā maģija, burvība ar ļaunu garu palīdzību
cūkogas Melnā naktene ("Solanum nigrum")
kaķaaste Melnā naktene ("Solanum nigrum")
kaķastes Melnā naktene ("Solanum nigrum")
kaķene Melnā naktene ("Solanum nigrum")
kaķenes Melnā naktene ("Solanum nigrum")
miegazāle Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktenīca Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktenicas Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktinīca Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktskālis Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktspamaša Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktspamāte Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktsškādes Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktsskāte Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktsskātes Melnā naktene ("Solanum nigrum")
naktsskati Melnā naktene ("Solanum nigrum")
olenders Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
palmenes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
paparde Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
papardes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
paparkstes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
komedons Melnā pinne, matu folikula paplašināta atvere, pildīta ar tauku sekrētu un raga zvīņām tumši brūnā vai melnā krāsā un redzama melna punkta veidā; izspiežot izdalās tārpveida masa
tumsība Melnā tumsība - saskaņā ar tibetiešu un mongoļu pirmsbudisma pasaules radīšanas mītiem - melnā gaisma, ka kopā ar mirdzumu (balto gaismu) pastāvēja pasaules pirmsākumos
melne Melna vadmala; melle
blusiņas Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
vistenajs Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
vistenājs Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
vistenes Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
vistine Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
vistogas Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
melnacīgs Melnacains
melnacte Melnacis
melnais kungs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars
melnais vīrs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars
Melnezers Melnais ezers Daudzeses pagastā
Čornoje Melnais ezers Indras pagastā
Melnezers Melnais ezers Indras pagastā
Černojes ezers Melnais ezers Indras pagastā
Čornojes ezers Melnais ezers Indras pagastā
Melnezers Melnais ezers Lēdurgas pagastā
Melnes ezers Melnais ezers Salienas pagastā
melanīts Melnais granāts
pagale Melnais grauds
kazzobs Melnais grauds, vilkazobs
baribals Melnais lācis; mīt Ziemeļamerikas mežos
svelpīte Melnais meža strazds ("Turdus merula")
pleideri Melnais plūškoks
kliederis Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
pliedere Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
pliederes Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
pliederis Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
pliederkoks Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
plieders Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
plukšene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
plūksne Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
plūši Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
plūšķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
plušķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
pusirbene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
pušķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
prūšinieks Melnais prusaks
prūsaks Melnais prusaks ("Blatta orientalis")
tarakāns Melnais prusaks, virtuves prusaks
sakoks Melnais rudzu grauds
vilkzobs Melnais rudzu grauds
dzēse Melnais stārķis
dzēze Melnais stārķis
gandrs Melnais stārķis - stārķu dzimtas suga, liels putns ar garām kājām, garu kaklu un knābi, Latvijā ligzdo līdz 1000, iespējams, pat vairāk pāru, kas ziemo Āfrikā
preisis Melnais strazds
melnstrazds Melnais strazds ("Sturnus")
melstrazds Melnais strazds ("Sturnus")
prūsis Melnais vai virtuves prusaks
Melnais strauts Melnaisrūcis, Bolupes pieteka
melalksnis Melnalksnis
melelksnis Melnalksnis
mellalksnis Melnalksnis
mell-elksnis Melnalksnis
melmezis Melnalksnis
melmizis Melnalksnis
melnelksnis Melnalksnis
melnmizis Melnalksnis
mellelksnis Melnalksnis ("Alnus glutinosa")
melnalksnājs Melnalkšņu audze; melnalkšņiem apaugusi vieta
melt Melnam kļūt
nakča Melnas govs vārds
naktala Melnas govs vārds
šustarenes Melnās jāņogas ("Ribes nigrum")
šusteras Melnās jāņogas ("Ribes nigrum")
šusteres Melnās jāņogas ("Ribes nigrum")
šusteri Melnās jāņogas ("Ribes nigrum")
skoloti Melnās jūras piekrastē dzīvojušo skitu pašnosaukums
melle Melnas krāsas govs vārds
melnināšana Melnas oksīdu plēvītes (biezums - 6-8 mikrometri) iegūšana uz tērauda izstrādājuma virsmas, metālu oksidēšanas veids, ko veic, izstrādājumu iegremdējot izkausētos sāļos vai apstrādājot ar sārmu, skābju vai sāļu ūdensšķīdumiem
filicīns Melnās ozolpapardes ēterī šķīstošo skābo vielu maisījums
filiksskābe Melnās ozolpapardes sakneņos sastopama viela; paparžskābe
triāža Melnas sadauzītas kafijas pupiņas, kuras pārdod jau samaltas
sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām
blusenāji Melnās vistenes ("Empetrum nigrum"); blusenes
kontratipēšana Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla (parasti oriģinālā negatīva) dublikāta (kontratipa) izgatavošana ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi
kontratips Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla dublikāts, kas izgatavots ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi
melanoleuca Melnbaltenes
īskāta melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca brevipes")
parastā melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca melanoleuca")
stīvkātiņa melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca strictipes")
kārpainā melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca verrucipes")
deglītis Melnbalti plankumains sivēns
bomildrāna Melnbalti sīkrūtaina villaine ar sarkanām svītrām malās
vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem
termogrāfija Melnbalto zīmējumu un teksta pavairošanas veids, kurā izmanto siltumjutīgus matetiālus
termokopēšana Melnbalto zīmējumu un teksta pavairošanas veids, kurā izmanto siltumjutīgus matetiālus
monohroms Melnbalts; tāds, kura vienīgās tonālās gradācijas ir dažādas intensitātes tumšie un gaišie laukumi
melnbārzdains Melnbārdains
melnbārzdis Melnbārdis
dūkala Melnbrūnas govs vārds
melnbēris Melnbrūns zirgs
Melncelma kanāls Melncelma upe
Melncelma upe Melncelma upe - ietek Usmas ezera austrumu daļā, kuldīgas un Talsu novada teritorijā; Melncelma kanāls; Melncelmupīte
Melncelmupīte Melncelma upe, Usmas ezera pieteka
schoenus Melnceres
Tumšezers Melnezers Garkalnes novadā
Mielezers Melnezers Smārdes pagastā
Melnais ezers Melnezers, ezers Indras pagastā
Mūrīšu ezers Melnezers, ezers Naudītes pagastā
Melnais ezers Melnezers, ezers Praulienas pagastā
Melluma ezers Melnezers, ezers Raiskuma pagastā
Melnais ezers Melnezers, ezers Sventes pagastā
melngalve Melngalvis
melngalvis Melngalvji 1
melnīgs Melngans
dulumelns Melngans; melnīgsnējs
fotocinkotipija Melni balts fotogrāfijas augstkodinājums cinkā bez pustoņiem
pārdegas Melni laukumi, plankumi (linu vai labības laukā u. tml.)
melndebeši Melni mākoņi, padebeši
savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga
ote Melni punkti uz bērza mizas
melēna Melni, darvai līdzīgi izkārnījumi kuņģa vai zarnu asiņošanas gadījumā
plauki Melnie graudi
mellplauka Melnie graudi ("Claviceps purpurea ")
melnplauka Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
pēnezis Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
rudzuvilks Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
vilkzobi Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
zirgzobi Melnie graudi ("Claviceps purpurea")
pūlis Melnie graudi miežos
čaukas Melnie graudi, vilkazobi
pliktiņi Melnie graudi, vilkazobi
mellene Melnīgsnēja sieviete
melnišķe Melnīgsnēja sieviete
melnišķis Melnīgsnējas ādas krāsas cilvēks, brunets
mantale Melnīgsnējas govs vārds
ogra Melnīgsnējas govs vārds
vabale Melnīgsnējas govs vārds
pameļņot Melnīgsnēji atspīdēt, parādīties
meļņot Melnīgsnēji spīdēt
iemelnējs Melnīgsnējs
mellūksnējs Melnīgsnējs
melnains Melnīgsnējs
melnuksnējs Melnīgsnējs
melnūksnējs Melnīgsnējs
smulgans Melnīgsnējs
šmulgans Melnīgsnējs
smulgs Melnīgsnējs
čarvāns Melnīgsnējs cilvēks
kvēpiņš Melnīgsnējs cilvēks
melnējs Melnīgsnējs, ar tumšu ādas krāsu
bambala Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks
bambale Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks
melnis Melnīgsnējs, brunets
melnišķs Melnīgsnējs, brunets
brūnulis Melnīgsnējs, tumšiem matiem
melniškājs Melnīgsnējs, tumšmatains
dumans Melnīgsnējs, tumšs (par cilvēka ādu)
melnīt Melnināt
pārmelnināt Melnināt vēlreiz, no jauna
melnelis Melnis
melnkaite Melnkāja
karkaulis Melnkakla gārgale
kārkaulis Melnkakla gārgale ("Gavia arctica", senāk "Colymbus arcticus")
Montenegro Melnkalne
ME Melnkalne, valsts divburtu kods
MNE Melnkalne, valsts trīsburtu kods
perpers Melnkalnes naudas vienība 20. gs. sākumā; no 1909. g. kaltais sudraba perpers līdzinājās Austroungārijas sudraba kronai, no 1910. g. kaltas arī zelta 10, 20 un 100 perperu monētas
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.)
melnkrēte Melnmataina sieviete
melnmeža Melnmeža alksnis - melnalksnis
ergotoksīns Melno graudu alkaloīdu komplekss, kas sastāv no trim alkaloīdiem: ergokristīna, ergokarnīna un ergokriptīna
lija Melno jāņogu šķirne
bang-up Melno jāņogu, upeņu šķirne; spēcīga auguma, dod maz dzinumu, lielas ogas
černomets Melno metāllūžņu uzpirkšanas vieta
Pothens Melno taju (Laosa, Ziemeļvjetnama) mitoloģijā - debesu valdnieks un debesu garu - thenu pavēlnieks
Kē Melno taju (Laosa) mitoloģijā - meitene, kura kopā ar zēnu Kapu, izglābās pasaules plūdos
Kaps Melno taju (Laosa) mitoloģijā - zēns, kurš kopā ar meiteni Kē izglābās pasaules plūdos
perigora Melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā; perigē
baložguzna Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
plikstiņš Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
puliši Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
pusliši Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
pūslīši Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
silene Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
supoļi Melnodzene ("Cucubalus baccifer")
plikšķiņš Melnodzene ("Cucubalus")
cucubalus Melnodzenes
milnēt Melnot
melnoties Melnot (1)
melnoties Melnot (2)
kurmjpelīte Melnpelēkais mājas cirslītis
mellplauka Melnplauka
melnplauga Melnplauka
plaukas Melnplauka
krauli Melnplauka ("Tilletia caries")
kraulis Melnplauka ("Tilletia caries")
melplauka Melnplauka (rudzu slimība)
melnplaugains Melnplaukains
melnplaukšņi Melnplaukas
ustilaginales Melnplaukas sēnes
tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas
ustilāga Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Ustilaginaceae"), parazītiskas sēnes, kuru teliosporas attīstās no sporogēnajām hifām, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 44 sugas
entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
antrakoīdeja Melnplauku sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints ("Anthracoidea"), sori ar sporām veidojas gk. grīšļu ģints augu sēklotnē vai citā ziedkopas daļā; >30 sugu, Latvijā konstatēts >10 sugu
cintrakcijas Melnplauku sēņu ustilāgu dzimtas antrakoīdeju ģints sēņu grupa, kas senāk bija klasificēta kā atsevišķa ģints ("Cintractia")
syntomidae Melnraibeņu dzimta
ctenuchidae Melnraibeņu dzimtas "Syntomidae" nosaukuma sinonīms
syntomis Melnraibeņu dzimtas ģints
mellraibs Melnraibs
černoviks Melnraksts
commentarii Melnraksts, īpaša veida piezīmes, sagatavošanās darbi, runas uzmetums
melleņmelns Melns
mellens Melns
mells Melns
mels Melns
musts Melns
noir Melns
dūkanbērs Melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm un paslēpenēs
mustains Melns ar baltu; tāds kura apspalvojumā ir melni raibumi, laukumi
rūkains Melns ar dzeltenām svītrām (par krāsu)
rūkans Melns ar dzeltenu svītrots
dūkans Melns ar rūsganu nokrāsu
sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un melni krāsu laukumi
sudrabmelns Melns ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi
zaļganmelns Melns ar zaļganu nokrāsu
zilganmelns Melns ar zilganu nokrāsu
kisva Melns brokāta audums, ar ko pārklāta galvenā musulmaņu svētvieta - Kaabas templis Mekā
ķiris Melns bullēns ar baltu svītru pār muguru
kotka Melns dzīvnieks, putns; jūras vanags
morions Melns kvarca paveids; izmanto par pjezoelektriķi, arī juvelierizstrādājumiem
melle Melns lakats, melna vilnas drāna
gurlis Melns laucis ("Fulica atra")
piroksenīts Melns magmatisks iezis, kas galvenokārt sastāv no piroksēniem
africano Melns marmors baltām un sārtām šķiedrām un graudiem
reverenda Melns mētelis, ko lieto luterāņu mācītāji
ilmenīts Melns oksīdu grupas minerāls, kas satur titānu un dzelzi; titāna rūda
mustis Melns suns; vilku suns (melnām lūpām, mustains)
ķepastiņa Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē
ķepasts Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē
melnspīdīgs Melns un spīdīgs
zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu
zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu
loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus
biotīts Melns vai tumši brūns vizlu grupas iežveidotājs minerāls, tumšā vizla; izmanto ziežvielās, krāsvielās, elektroizolācijas materiālos
melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu
dūks Melns zirgs, kura spalva nav koši melna, bet atsit rūsganumu
šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai
magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām
šerls Melns, necaurspīdīgs minerāls, turmalīna paveids; satur daudz dzelzs oksīda
must Melns, netīrs
mellums Melns, tumšs plankums
kara- Melns; vietvārdos bieži sastopama nosaukuma daļa turku tautu apdzīvotās zemēs
skorcioneri Melnsakne
saldsakne Melnsakne ("Scorconera hispanica")
skorcionars Melnsakne ("Scorconera hispanica")
melnsaknis Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
skorzoneras Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
Melnsila Melnsilupe
Timatejupe Melnsilupes kreisā krasta pieteka Rojas pagastā
Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis
melnsimtniece Melnsimtnieks
melspalvains Melnspalvains
melnspārnains Melnspārnu
bezdelīgtārtiņš Melnspārnu bezdelīgtārtiņš - putnu klases tārtiņu dzimtas suga ("Glareola nordmanni")
ķilens Melnspārnu kaija ("Larus marinus", senāk "Larus maximus")
mellais Melnstrādnieks
melnais Melnstrādnieks
leibors Melnstrādnieks (angļu "labourer")
diahromija Melnu sudraba attēlu pārvēršana krāsainos
melanotus Melnule
tenebrionidae Melnuļu dzimta
opatrum Melnuļu dzimtas ģints
tenebrio Melnuļu dzimtas ģints
upis Melnuļu dzimtas Vaboļu ģints
Filipsa melnule melnuļu suga ("Melanotus phillipsii")
Melkupe Melnupe, Avīknes pieteka
Melnupīte Melnupe, Avīknes pieteka Vītiņu pagastā
Engure Melnupe, Engures ezera pieteka
Melnupīte Melnupe, Engures ezera pieteka
Mellupe Melnupe, Lilastes ezera pieteka
Pēterupe Melnupe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Alūksnes un Apes novadā
Mālupe Melnupe, Salacas pieteka
Pātraža grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km
Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis
Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā
Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km
Grīdupe Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā
Vosu grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe
Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene
Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km
Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru
Cukuriņu grāvis Melnupīte Dvietes un Dunavas pagastā
Melkupe Melnupīte, Īslīces pieteka
Pelečāre Melnupīte, Ošas pieteka
karva Melnzeme, degzeme
sodums Melnzeme; sodu zeme; arī purvs
tirsa Melnzemes tips Marokā
goņit Melo
meldeja Melodija
meldiņš Melodija
melde Melodija (1)
meldiens Melodija (1)
meldeņš Melodija (1), parasti dziesmai
meldija Melodija (1), parasti dziesmai
embatērija Melodija vai dziesma, ko fleitas pavadībā dziedāja spartieši, dodamies kaujā
fons Melodija vai pavadījums, uz kura izceļas galvenā tēma, melodija
motīvs Melodija, arī neliels melodisks skaņdarba fragments
piebalss Melodija, kas polifoniskā skaņdarbā tiek pievienota pamatmelodijai
kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaicīgi ar doto tēmu
laids Melodija, paraža
melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums
vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons
meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums
ornaments Melodijas izrotājums (piemēram, melisms, pasāža)
fioritūra Melodijas izrotājums (piemēram, trilleris, priekšskanis)
ornamentika Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā)
pamatskaņkārta Melodijas skaņu organizācijas galvenā skaņkārta
ostinato Melodijas, ritma vai harmoniskās secības vairākkārtējs atkārtojums
solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem - do-re-mi-fa-sol-la-si (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma)
dziedāšana Melodiska skanēšana (par mūzikas instrumentiem)
nodziedāt Melodiski noskanēt (par priekšmetiem)
dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem)
nodziedāt Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodēm
balsīgs Melodisks (par dziesmu)
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai
muzikāls Melodisks, labskanīgs
kantilēna Melodiskums, dziedošs plūdums (skaņdarbam)
muzikalitāte Melodiskums, labskanīgums
melodramatisms Melodrāmai (2) raksturīgs dramatisms
uzmelst Melojot apvainot, inkriminēt
izamelāties Melojot iegūt atļauju ko darīt
iemelot Melojot iestāstīt, iegalvot; melojot iedvest
nomelot Melojot izbārt, aprunāt, melīgi apsūdzēt
izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties
melināt Melojot mānīt, maldināt
nomelot Melojot noliegt
piemelot Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.)
melomaniaks Melomānijas apsēsts cilvēks
melo Melones
melokaktuss Meloņkaktuss
debeszilais meloņkaktuss meloņkaktusu suga ("Melovavtus azureus")
papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru
himopapaīns Meloņkoka "Carica papaya" sulas ferments, kas sarecina pienu
caricaceae Meloņkoki
kantalupe Meloņu šķirne - rievaini augļi ar biezu mizu un aromātisku mīkstumu
betonēt Melot
blāznīties Melot
bleķot Melot
bļevaķ Melot
flederēt Melot
gnuķ Melot
goroģiķ Melot
gruzīt Melot
ļečīt Melot
liekšt Melot
lieškāt Melot
liešķēt Melot
melāt Melot
meloties Melot
plītēt Melot
rzavoģiķ Melot
smērēt Melot
temņiķ Melot
topiķ Melot
traviķ Melot
trepaķ Melot
trezvoņiķ Melot
žuhaķ Melot
duranuķ Melot, apmānīt
česaķ lohmatovo Melot, apmānīt
gaunerēties Melot, izlocīties
melkšēt Melot, pļāpāt
likšķēt Melot, pļāpāt, glaimot
altāt Melot, pļāpāt, melst niekus
zaļivaķ Melot, stāstīt nepatiesību
zapravļaķ Melot, stāstīt nepatiesību
zvaņiķ Melot, stāstīt nepatiesību
laist burbuļus Melot, tukši runāt
melst Melot; arī pļāpāt
dakšot Melot; mānīt
mulst Melot; muldēt
dirsties Melot; runāt muļķības
fleitēt Melot; stāstīt (ko nepatiesu)
blatot Melot; stāstīt niekus
Mola Melova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Mala_)
melosira Melozīras
Lorumupe Melsnsilupes labā satekupe Dundagas un Rojas pagastā
melzt Melst 1
glamstīties Melst niekus, otru aprunāt
ēmuļoties Melst niekus; pļāpāt; muldēt
milzēt Melst, muldēt
gruzīties Melst, pļāpāt
melsin Melst, pļāpāt niekus
sladzināt Melst, runāt niekus, daudz runāt
sladzīt Melst, runāt niekus, daudz runāt
mārgot Melst, tukšu runāt
melsinis Melša
čapata Melša, niekablis
pļušķis Melša, niekablis
piemelst Melšot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.)
poligrāfs Melu detektors
melnesis Melu izplatītājs
Tdžapara Melvila un Batersta salā (Austrālijas ziemeļu piekraste) dzīvojošo tivu mitoloģijā - vīrs, kas kļuva par mēnesi
Purukupali Melvila un Batersta salās (Austrālijas ziemeļi) dzīvojošo tivu ticējumos - pirmsencis, kura vainas dēļ cilvēki ir mirstīgi
Meļķitāru muldakmens Meļķitāru Muldas akmens
Cielupe Meļļupe, Gaujas pieteka
Meļļupīte Meļļupe, Gaujas pieteka
Melnupe Meļļupe, Gaujas pieteka
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte
Melnupe Meļļupīte, Zaņas pieteka
Melnupīte Meļļupīte, Zaņas pieteka
pellikula Membrāna, kas apņem vienšūņu ķermeni
pamatmembrāna Membrāna, kas atdala epitēliju no saistaudiem
mezangijs Membrāna, kas balsta kapilāru cilpiņas nieru kamoliņos
trombocista Membrāna, kas ietver trombu
slēdzējmembrāna Membrāna, kas klāj gūžas kaula slēdzējatveri, kurai cauri iet slēdzējkanāls
telolemma Membrāna, kas sedz motoriskā nerva galu skeleta muskuļšķiedrā
MAC Membrānārdes komplekss (angļu "membrane attack complex")
eksocelārijs Membrānas, kura izklāj embrija ķermeņa dobumu, parietālais slānis
MPGN Membranoproliferatīvais glomerulonefrīts (angļu "membranoproliferative glomerulonephritis")
puscaurlaidīgums Membrānu spēja laist cauri šķidrumu, bet aizturēt tajā izšķīdušās lielās molekulas; semipermeabilitāte
permeabilitāte Membrānu spēja laist cauri šķidrumus un izšķīdušas vielas
leptonomorfoloģija Membrānu, apvalku morfoloģija
memmesdēliņš Memmes dēliņš - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunieti
memmesmeitiņa Memmes meitiņa - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti
mimmis Memmesdēliņš
jēlais Memmesdēliņš; gļēvs cilvēks
memo Memo konts - grāmatvedības ārpusbilances konts (angļu "off-balance memo account") iekšējai lietošanai, kas tiek izmantots riska kontrolēšanai un lēmumu pieņemšanai
ielādze Memorands
memorandums Memorands
Triumfa arka Memoriāla celtne, brīvi stāvoši vārti ar vienu vai trim ieejas ailām
Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā
stamba Memoriāls monolīts akmens stabs budisma mākslā
memuārists Memuāru autors
IMN Mena, teritorijas trīsburtu kods
Menama Menamčaopraja, upe Indoķīnas pussalā
IM Menas Sala, teritorijas divburtu kods
IMP Menas Salas mārciņa; Menas Salas valūtas kods, sīknauda - penss
dorša Menca
dorsis Menca
doršs Menca
durska Menca
īliķis Menca
mence Menca
mencis Menca
mencs Menca
mendza Menca
gadidae Mencu dzimta
gadus Mencu dzimtas ģints
lota Mencu dzimtas ģints
melanogrammus Mencu dzimtas ģints
merlangius Mencu dzimtas ģints
pollachius Mencu dzimtas ģints
merlūza Mencu dzimtas jūras zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli; biežāk sauc par heku (parastais heks, sudrabotais heks); gk. izplatīta Atlantijas okeānā
merlangs Mencu dzimtas zivju suga ("Merlangius merlangus"), sasniedz 55 cm garumu, zvejas objekts, sastopama Baltijas jūras dienvidu daļā līdz Gotlandei
heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa
ūdra Mencu makšķere, naktsšņore; āķis
jurītis Mencu zvejas āķis, kam kāta galā apliets svins zivtiņas veidā
gadiformes Mencveidīgo kārta
encheliopus Mencveidīgo kārtas ģints
pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs
menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta ("Gadidae"), pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca
vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs
Adi Ugri Mendefera, pilsēta Eritrejā, tās nosaukums tigrinjas valodā
Mendeļa Mendeļa likumi - mendelisms
Bondjužska Mendeļejevska - pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, šīs apdzīvotās vietas nosaukums līdz 1967. g.
Mendosa Mendosas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Mendoza" / "Provincia de Mendoza"), platība - 148827 kvadrātkilometri, 1765700 iedzīvotāju (2010. g.)
manažers Menedžeris
menadžers Menedžeris
menažers Menedžeris
menedžers Menedžeris
menežers Menedžeris
menidžeris Menedžeris
menegazzia Menegacija
caurumainā menegacija menegaciju suga ("Menegazzia terebrata")
Menemene Menemeni, pilsēta Grieķijā
mediķis Meniķis
meniņš Meniķis - slūžu dambis
miniķis Meniķis, slūžu aizvērtnis
pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes
meningisms Meningītam raksturīgi simptomi, kurus izraisa nevis iekaisums, bet cits kairinājums
encefalomeningīts Meningoencefalīts - vienlaicīgs galvas smadzeņu apvalku (meningīts) un galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts)
meningokokēmija Meningokoki asinīs
meningomielorāfija Meningomyeloceles reparatlva operācija
skaistā zilmalīte Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), ūdenslapju dzimtas suga
menoidium Menoīdijas
Menoidium falcatum menoīdiju sugas "Menoidium mediocanellatum" nosaukuma sinonīms
mēnorraģija Menorāģija
mēnesene Menstruācija
mēnešreize Menstruācija
mēnešstarpa Menstruācija
menoreja Menstruācija ar pārmērīgi stipru asiņošanu
mēnešdienas Menstruācijas
išomēnija Menstruācijas aizkavēšanās vai izpalikšana
menolipse Menstruācijas aizture vai trūkums
menostāze Menstruācijas trūkums
menostāze Menstruāciju izbeigšanās
haimagoga Menstruāciju pastiprinātāji zāļu līdzekļi
dismenoreja Menstruāciju traucējumi
menoūrija Menstruālā asiņošana caur urīnpūšļa fistulu
amenoreja Menstruālā cikla trūkums
kseromēnija Menstrualo asiņu nepietiekama izdalīšanās vai trūkums; "sausās mēnešreizes"
hematometra Menstruālo asiņu uzkrāšanās dzemdes dobumā
kriptomenoreja Menstrualo atdalījumu aizture, kuras cēlonis ir iedzimts vai iegūts maksts sašaurinājums
plurimenoreja Menstruālo periodu saīsināšanās
algomenoreja Mensturācija ar sāpēm
bromomenoreja Mensturācijas ar smirdīgiem izdalījumiem
Mansura Mensūra, pilsēta Ēģiptē
minima Mensūrālās notācijas mūzikas pierakstā apzīmēja tagadējo pusnoti
paukants Mensūras (1) cīnītājs
paukkomāns Mensūru kārtības noteikumi
psihedēlisks Mentālais stāvoklis, ko raksturo īpaši saasināta jutekliskā uztvere; tāds, kas tapis narkotisko vielu, halucinogēnu iespaidā; nedabisks (īpaši, runājot par krāsām, piemēram, ultraviolets, spilgti rozā u. tml.)
laipsta Mente
maisāmais Mente
maisīkla Mente
maišķiņš Mente
maišķis Mente
meltne Mente
menčka Mente
menkne Mente
mentene Mente
mentne Mente
mentra Mente
jaucamais Mente - neliela, parasti koka, lāpstiņa (kā maisīšanai)
menta Mente (1)
maistuļa Mente, lāpstiņa maisīšanai
tepeklis Mentīte ratu smērēšanai
minuetto Menuets
Ferivila Menzelburgība - pilsēta Tunisijā, tās senāks nosaukums
Tolmiea menziesii Menzesa tolmeja
Cibotium menziesii Menziesa cibotija
īvlapu duglāzija Menzisa duglāzija
Pseudotsuga menziesii Menzīsa duglāzija
Pseudotsuga douglasii Menzīsa duglāzijas "Pseudotsuga menziesii" nosaukuma sinonīms
pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme
zilganā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. glauca") ir dekoratīvs koks ar zilganām skujām
zaļā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. menziesii", saukta arī - Menzisa duglāzija) pieder pie pasaules lielākajiem kokiem (sasniedz 100 m augstumu), un arī Latvijā tā sasniedz 36 m augstumu
Nemophila menziesii Menzīsa nemofila
Penstemon menziesii Menzīsa penstemone
Meņdzižeca Meņdzižeca Podlaska - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
Altenwoga Meņģele
Altenwoga Meņģeles muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Meņģeles pagasta teritorijā
Meņķa strauts Meņķa upīte
Meņķis Meņķa upīte, Daugavas pieteka
Meņķu strauts Meņķa upīte, Daugavas pieteka
mazinieks Meņševiks
meņševiks Meņševisma piekritējs
dandariji Meotu cilšu grupa, kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja starp Kubaņas lejteci un Azovas jūru
sindi Meotu cilts Tamaņas pussalā un Melnās jūras ZA piekrastē 1. gt. p. m. ē.; m. ē. sākumā asimilējās ar sarmantiem
Merāna Merāno, pilsēta Itālijā
Merata Meratha - pilsēta Indijā ("Meerut")
Miruta Meratha, pilsēta Indijā
medene Mercpīle ("Anas platyrhynchos")
mergāt Mergot, sīki līņāt
Mērgupe Mergupe, Lielās Juglas satekupe
Būnēnu strauts Mergupes augštece no Būnēnu ezera līdz Ķēču dzirnavu ezeram
Jāņupīte Mergupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, garums - 9 km
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte
Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe
merģelēšana Merģeļa piegādāšana augsnei
degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus
mirne Merina aitu vilnas audums
infantado Merīnaitu šķirne
Merinkas ezers Merinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība -16,6 ha; Merinka ezers
Merinka ezers Merinkas ezers Feimaņu pagastā
merino Merins
merismopedia Merismopēdijas
merkantilists Merkantilisma (1) piekritējs
merkaptīds Merkaptāna atvasinājums, kurā -SH grupas ūdeņradis aizstāts ar metālu
tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav
merkaptali Merkaptānu kondensācijas produkti ar aldehidiem
jūras karte Merkatora projekcijas karte, kurā ietverti galvenokārt navigācijai nepieciešamie dati: dziļums, kuģuceļi, ugunis, ostas utt.
moerckia Merkijas
trīvijs Merkurija, kā ceļu un ceļinieku apsargātāja nosaukums
Merkurijs Merkurs, Saulei tuvākā planēta
Merla Merlo, upe Ukrainā
meromorfa Meromorfa funkcija - kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vienīgie singulārie punkti ir poli; piem., visas racionālās funkcijas, tg, gamma funkcija
mersis Mersedess - vācu firmas "Mercedes-Benz" ražota vieglā automašīna
mercerizācija Merserizācija
mertensia Mertensija
Āzijas mertensija mertensiju suga ("Mertensia asiatica")
Sibīrijas mertensija mertensiju suga ("Mertensia sibirica")
Virdžīnijas mertensija mertensiju suga ("Mertensia virginica")
Digitalis mertonensis Mertona uzpirkstīte
merulius Merulius domesticus - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms
merulius Merulius lacrymans - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms
merulius Merulius molluscus - konioforu dzimtas sugas "Leucogyrophana mollusca" nosaukuma sinonīms
Meročkas ezers Meruškas ezers Mākoņkalna pagastā
missa Mesa
fierra Mesa, gada tirgus
Gloria Mesas daļa, parasti ar svinīgu raksturu
missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu
Adžārijas-Ahalcihes grēda Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā
Adžārijas-Imerētijas grēda Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā
meshi Meshetijas turki, etniska grupa, Meshetijas novada Gruzijas DR pamatiedzīvotāji; runā turku valodā, arī gruzīnu valodā, reliģija - Islāms
mesidothea Mesidothea entomon - grēvju dzimtas sugas "Saduria entomon" nosaukuma sinonīms
mešļi Meslis
tribūts Mesls, ko viena valsts maksā otrai kā savam sizerēnam, vai arī uzvarēta tauta uzvarētajai
meslinieks Meslu devējs
burtsmetis Meslu metējs (zīlētājs)
sidērisms Mesmera paņēmiens slimniekus ārstēt ar peldēm, kurās ielikta magnetizēta dzelzs
mespilus Mespili
parastais mespils mespilu suga ("Mespilus germanica")
brikaķ Mest
brosīt Mest
kladēt Mest
kladīt Mest
krāmēt Mest
laist Mest
lidināt Mest
lingot Mest
mašāt Mest
mekst Mest
puļaķ Mest
vaļīt Mest
pikot Mest (kādam) ar sniega pikām
šļopnīt Mest (parasti uz zemes, grīdas)
bombardēt Mest (uz kādu objektu) aviobumbas; apšaudīt (kādu objektu) ar raķetēm
šautrēt Mest ar koka gabalu
lingāt Mest ar lingu
lingot Mest ar lingu
švirnīt Mest ārā, izmest
atspīdēt Mest atspīdumu (kur)
atvīdēt Mest blāvu atspīdumu (kur)
aizmest Mest ciet
aizēnot Mest ēnu (uz ko); apēnot
apēnot Mest ēnu (uz seju, acīm) - par matiem, skropstām
atkrēsloties Mest ēnu, atspoguļoties, rādīties
atriezties Mest galvu atpakaļ
kaulēt Mest kauliņus, piedalīties kauliņu spēlē, izšķirt ar lozi
piknīt Mest kopā kaudzē
puldelēt Mest kūleņus, kūleņot
sakūleņoties Mest kūleņus, kūleņot (neilgu laiku)
nokrēst Mest lejā (kaut ko smagu vai ar atvēzienu)
cilpot Mest lokus (piemēram, par upi)
pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu)
atmest Mest nost (sānis, atpakaļ)
aizmētāt Mest prom vairākkārt vai vairākus objektus
aizmest Mest prom; aizsviest
virmot Mest sīkus burbuļus (par šķidrumu īsi pirms vārīšanās)
saplukt Mest spalvas (par putniem)
nosērties Mest spalvu
sirt Mest spalvu
atspulgot Mest spulgojošu atspīdumu (kur)
atmest Mest šurp
nērt Mest tīklu
megzt Mest, darināt (tīklu)
spaļot Mest, dzīt ārā
vaņķīt Mest, grūst
gružot Mest, kaisīt, atstāt aiz sevis gružus
zlaņģēt Mest, likt, kraut
vaņķēt Mest, mētāt
čadīt Mest, sviest
veķēt Mest, sviest
zvaldīt Mest, sviest
leķēt Mest, sviest parasti ar ko lipīgu
purņīt Mest; dzīt
klānīši Mestavas (1)
aizmesties Mesties prom; aizlikties
krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam)
nosviesties Mesties zemē; mesties ceļos; nogulties
landmaršals Mestra vietnieks un kara lietu pārzinis Livonijā
Mestraudzes ezers Mestraudzes dzelve
Mazstrandzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā
Mazstraudes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā
Mazstraudzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā
bizins Mešanai domāts koka gabals
disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu
mešļavas Mešļi, nolikti burvju līdzekļi
neosalvarsāns Metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetīlēnsulfoksilskābes nātrijs, dzeltens pulveris, ko lietoja sifilisa ārstniecībā
metateātris Metadrāma - drāma par drāmu
metagnostika Metafizika
metafiziķis Metafizikas (1) piekritējs
metafiziķis Metafizikas (2) piekritējs
metaforizācija Metaforas veidošana; metaforu izmantošana
metafosfāts Metafosforskābes sāls
volutīns Metahromatiski nukleoproteīna graudiņi baktēriju un rauga protoplazmā
MIBG Metajodbenzilguanidīns (angļu "metaiodobenzylguanidine")
pseudosasa Metakes
metakrilāts Metakrilskābes sālis vai esteris
maždžurs Metāla (neliela) piesta
bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai
gravīra Metāla (parasti vara) grebums; viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli
burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; litera
šmartēšana Metāla (tērauda) troses cieša aptīšana ar impregnēta auduma strēmeli tās vijuma virzienā pirms kliedēšanas
šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli
mulda Metāla (vārāmais, sautējamais) trauks
šplints Metāla aizbīdnis
sklāsts Metāla aizbīdnis, aiztaisāmais mājas ārdurvīm
kruks Metāla āķis ilkss galā
enkuris Metāla āķis, kas satur kopā griestu siju un vainagbaļķi
apkala Metāla apkalums uz sliecēm vai ratu riteņiem
umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti
enkurlīze Metāla apkalums, kas pasargā jahtas vai kuģa klāja malas no berzēšanās ar enkurķēdi, to izlaižot vai ieņemot
pistuns Metāla aplis (apaviem) saišu ievēršanai; apavu āķis
šina Metāla aploce ap ratu riteņiem
rēpe Metāla aploce ratu riteņu apvilkšanai
pinekls Metāla aploce, riņķis ar ķēdi zirga kāju sasaistīšanai; pinekļi
metālvelmēšana Metāla apstrādāšana velmējot; metāla velmēšana
lāzerapstrāde Metāla atdalīšana, izmantojot augstas enerģijas lāzerstara izraisītus siltumefektus
balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai
aneroīds Metāla barometrs atmosfēras spiediena mērīšanai
šļomka Metāla bļodiņa
kirasas Metāla bruņas, kuras uzlika uz muguras un krūtīm, lai izsargātos no auksto ieroču triecieniem; 20. gs. sākumā kirasas vēl bija dažu armiju kavalērijā kā parādes formas tērpa piederums
ķīļbulta Metāla bulta, kas saista balastķīli pie peldlīdzekļa korpusa ķīļplankas
talrepe Metāla caurule, kuras abos galos ieskrūvēti stienīši ar gredzeniem; cauruli pagriežot, trosi pievelk vai atlaiž
meislis Metāla cērtamā cērte, kalts; meiselis
buksa Metāla čaula, kārba, kurā griežas ratu ass
bukse Metāla čaula, kārba, kurā griežas ratu ass
lodēšana Metāla daļu savienošana ar metāla palīdzību, kuram ir zemāka kušanas temperatūra nekā pamatmateriāliem
dakša Metāla darba rīks ar diviem vai vairākiem (parasti paralēliem) zariem (piemēram, siena, salmu uzņemšanai un pacelšanai) un pagaru kātu
apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai
raugasdzelze Metāla detaļa, kas piestiprināta pie raugas
metālvirpošana Metāla detaļu un sagatavju izgatavošana virpojot; metāla virpošana
tulka Metāla doba detaļa, kurā griežas ratu ass
limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai
bandāža Metāla gredzens uz mašīnu vai konstrukciju daļām nodilšanas samazināšanai un izturības palielināšanai
brūderis Metāla iekārta ar sildelementiem dzīvnieku mazuļu apsildīšanai pirmajās dzīves dienās
barbekjū Metāla iesms, uz kura tiek cepti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas
elektroķīmitipija Metāla iespieduma vai izciļņa plākšņu pagatavošana ar elektroķīmisku kodināšanu
dziļrūdāmība Metāla īpašība norūdīties līdz noteiktam dziļumam; atkarīga no materiāla ķīmiskā sastāva, kritiskā rūdīšanas ātruma
niellēt Metālā izgriezt zīmējumus un tos piepildīt ar melnu krāsu
aplikē Metāla izstrādājumi, kas pārklāti ar plānu sudraba kārtu
stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals
metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana (parasti lietišķajā mākslā), kaļot metālu
alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai
hromēšana Metāla izstrādājumu virsmas elektrolītiska pārklāšana (galvanostēģija) ar hromu, lai novērstu koroziju, palielinātu dilumizturību
plaķēt Metāla izstrādājumus pārklāt ar plānām cita metāla plātnēm
amalgamācija Metāla izšķīdināšana dzīvsudrabā, amalgamas iegūšanna
kofaktors Metāla jons vai organisks savienojums, kam nav peptīdu uzbūves un kas ir daudzu enzīmu komponents; nodrošina enzīmu bioloģisko aktivitāti
sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā
šatelēne Metāla josta, pie kuras 16. gs. sievietes piekāra atslēgas, lūgšanu grāmatu, vēdekli u. c.
kalums Metāla kalšanas veids, paņēmiens, tehnika; kaļamais materiāls
pakavs Metāla kalts lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas
metālkaltuve Metāla kaltuve
pistons Metāla kapsula, kas pildīta ar sprāgstvielu (pulvera lādiņa aizdedzināšanai)
galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu
bikss Metāla kastīte pārsienamā materiāla, ķirurģiskās veļas u. c. sterilizēšanai un uzglabāšanai
metālkausēšana Metāla kausēšana
trenze Metāla knaiblīte pie iemauktiem, ko ieliek zirgam mutē, lai to vieglāk varētu savaldīt
elektrogravīra Metāla kodinājumi izciļņa paņēmienā
elektrosols Metāla koloidāla dispersija, iegūta elektriskā ceļā
trikājis Metāla konstrukcija ar trīs kājām un vietu, kur novietot katlu virs ugunskura
metāllietuve Metāla lietuve
stilete Metāla lineāls (ar milimetru iedaļām un asu galu); līdz 1993. gadam lietoja speķa biezuma mērīšanai dzīvām cūkām
pīpīte Metāla luktura daļa, kurā tika likta svece
granulējums Metāla mākslinieciskās apdares paņēmiens, kad metāla plāksnei pielodē nelielas metāla lodītes, kārtotas dažādā rakstā
plomba Metāla masa cauru zobu piepildīšanai
atcilošana Metāla naudas neatļauta atdarināšana, ja atdarinātājam ir naudas kalšanas atļauja, bet viņš atdarina citu naudu
timpa Metāla naudas vienība; attiecīgā monēta
kokarde Metāla nozīme pie formas cepures
grāte Metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā
veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus
kausis Metāla pastiprinājums virves cilpai vietās, kur virvei nākas berzties gar dzelzi
stīgla Metāla pavediens, stīga
zvārgulis Metāla piekars, kas parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu
tālers Metāla plāksne ātrspiedēs un vārstspiedēs, uz kuras nostiprina iespiedformu
glockenspiel Metāla plāksnīšu sitamais mūzikas instruments; metalofons
ieloks Metāla plātņu savienojums, apliecot vienas plātnes malu ap otras malu
iezemētājs Metāla priekšmets, ko izmanto iezemēšanai
niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus
baritons Metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros)
trombons Metāla pūšamais instruments ar "U" veidā izliektu izbīdāmu kulisi; bazūne
bazūne Metāla pūšamais instruments ar divām U veida caurulēm, no kurām viena iebīdāma otrā
ottone Metāla pūšamie instrumenti
saksotromba Metāla pūšaminstruments, kas pēc savas skaņu caurules mensuras atrodas vidū starp sakshornu un mežragu
eifonijs Metāla pūšaminstruments, tubas paveids
eifonists Metāla pūšaminstrumentu tenora un baritona spēlētājs
ventilis Metāla pūšamo instrumentu mehānisms, kas regulē skaņas augstumu
atvars Metāla pūšamo instrumentu platais gals - pretējais piemutnim
magnetopretestība Metāla relatīvās īpatnējās elektriskās pretestības izmaiņa magnētiskajā laukā attiecībā pret tā īpatnējo elektrisko pretestību bez elektriskā lauka (ir gareniskā magnetopretestība un šķērsmagnetopretestība)
reohords Metāla reostats; ierīce, ar kuru var pakāpeniski mainīt elektrisko pretestību, par rezistīvo elementu izmantojot metāla stiepli
restes Metāla režģis krāsnī, grilā vai (gāzes, arī elektriskajā) plītī cepšanai
dzelis Metāla rīks (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai
abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
dedzītuvis Metāla rīks, ar kuru izdedzina caurumus koka priekšmetos
skrents Metāla riņķis līnijdroškas priekšējās ass regulēšanai
deniņrota Metāla rota, visbiežāk grezns riņķis, ko sieviete ievija matos; radusies bronzas laikmetā, lietota arī viduslaikos
metālrūda Metāla rūda
balvanka Metāla sagatave (parasti stieņveidīga); metāla stienis
ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība
amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu
grimzītis Metāla sīknaudas gabals
galvanotehnika Metāla slāņa elektrolītiska uzklāšana kāda priekšmeta virsmai
dzelzes Metāla slazdi (seskiem, lapsām)
padraza Metāla sliede zem ragavu koka sliecēm
rēpdzelze Metāla sloksne ratu riteņu aploces veidošanai
metālplasts Metāla sloksne, kas pārklāta ar polimēru segumu
stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā gatavo stīpas
cila Metāla sloksnīte salikuma rindas garumā ar pusapaļām austiņām abās pusēs, ko burtlicis lieto liknī rindas salikšanai
profils Metāla spiedapstrādē iegūta metāla sagatave un izstrādājums ar dažādu šķērsgriezuma konfigurāciju
nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana
apspaide Metāla spiedapstrādes veids, kas samazina sagataves šķērsgriezuma laukumu un palielina tās garumu
hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai
āķis Metāla stiegra ar asu, atliektu galu (zivju ķeršanai)
šķiene Metāla stienis
borstanga Metāla stienis ar caurumiņiem, ar kura palīdzību griež vītņu urbi
bulta Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai)
kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī
sekacis Metāla stienis izkapts asināšanai
sekačs Metāla stienis izkapts asināšanai
sekats Metāla stienis izkapts asināšanai; sekacis (2)
sekecis Metāla stienis izkapts asināšanai; sekacis (2)
tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju
elektrods Metāla stienītis elektrometināšanā, kas pievada strāvu un kūstot sametina
ķengurķeramais Metāla stieņu konstrukcija automašīnas (parasti džipa) motora priekšā
ķengursitamais Metāla stieņu konstrukcija automašīnas (parasti džipa) motora priekšā
varažošana Metāla stīgotu rakstu darinājums villainē
pakava Metāla stīpa ap apavu papēža ārējo malu
grebls Metāla suka mājdzīvnieku apmatojuma tīrīšanai
grunde Metāla svītrvilča detaļa - ķīlis svītrvilča regulēšanai
lada Metāla šķērslītis uz (dažu) stīginstrumentu grifa 2(1)
amalgamēšana Metāla šķīdināšana dzīvsudrabā, arī zelta un sudraba iegūšana ar amalgamas palīdzību
švorons Metāla tapa, kas savieno ratu priekšējo daļu ar asi
švorins Metāla tapa, kas savieno ratu priekšējo daļu ar asi; švorons
trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai
kamiņš Metāla trijkājis
trinožka Metāla trijkājis, piemēram, katla novietošanai uz uguns
smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis
galvanokauters Metāla uzgalis audu piededzināšanai, ko nokaitē ar galvanisko strāvu
breketes Metāla uzlikas, kas tiek cementētas uz zobiem; ortodontiskās skavas
kurpe Metāla uzmava ar āķi galā (ilkss piekabināšanai pie ratiem)
vads Metāla vadītājs (piemēram, stieple, stiepju kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai
naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai
rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā
bruņas Metāla vai cita materiāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā
skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); reglete
reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); starpenis
dībelis Metāla vai plastmasas stienis (nagla) ar vītņotu caurumu strupgalā
luķis Metāla veidojums (riņķis) pie sedulkas, caur kuru ver sedulkas siksnu
metālvirpotava Metāla virpotava
gumijošana Metāla, dzelzsbetona vai cita materiāla pārklāšana ar gumiju vai ebonītu, lai tos aizsargātu pret agresīvās vides iedarbību, koroziju, berzi
niēllo Metāla, īpaši sudraba, rotāšana ar emalju
slīpēšana Metāla, koksnes, akmens u. c. izstrādājumu apstrāde ar abrazīvajiem instrumentiem (slīpripām vai slīplentēm) un materiāliem, lai iegūtu gludas virsmas ar precīzu formu un izmēriem
superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām
viļņvads Metāla, vai no iekšpuses ar metālu pārklāta caurule, kuru izmanto, lai pārvadītu augstfrekvences elektromagnētiskos viļņus (centimetru un milimetru viļņus)
kloķprese Metālapstrādes mašīna, kuras darbierīci darbina kloķmehānisms
metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus
pantogrāfs Metālaptrādē - kopēšanas darbmašīnas mērogkopētājierīce
robežplatums Metālgriešanā - maksimāli pieļaujamais metāla griešanas platums, kas vēl nodrošina stabilu apstrādes procesu
rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei
metallisks Metālisks
metallizēt Metalizēt
metanīts Metalizēts diegs
cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā
apcirtējs Metālliešanas ceha darbinieks, kas apcērt jaunā lējuma liekās detaļas
metāllējums Metālliešanas procesā iegūts izstrādājums
platēšana Metallu apstrādāšanā - kāda metāla priekšmeta pārvilkšana ar cita metāla plānu skārdu tā, lai tie būtu pilnīgi saliedēti; arī divu vai vairāku dažādu metālu plāksnīšu sametināšana ar virsām kopā vienā plāksnē, kas tālākā apstrādāšanā vairs nesadalās atsevišķās plāksnēs
šrots Metāllūžņi (parasti par ļoti vecām automašīnām)
metalogrāfs Metālmācības speciālists
metālists Metālmākslinieks
buljonisms Metālnaudas teorija - ekonomikas teorija, kas naudu identificē ar dārgmetāliem, no kuriem tiek izgatavota nauda, aplūko metāla naudu kā nācijas bagātību
metālplastikāts Metālplasts
metallrūpniecība Metālrūpniecība
metālists Metālrūpniecības strādnieks
metallists Metālrūpniecības strādnieks vai ierēdnis
metālrūpnīca Metālrūpniecības uzņēmums
metalls Metāls
metal Metāls - mūzikas stils; atbilstošās subkultūras tips
MOP Metāls - oksīds - pusvadītājs
dārgmetāls Metāls ar cēlmetāla īpašībām (piemēram, zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos
tīrmetāls Metāls bez piemaisījumiem, tā saturs kādā izstrādājumā, monētā (zelta, sudraba), ko līdz 19. gs. mārīja mārkās
metaloīds Metāls, kam nepiemīt kāda no tipiskajām metālu īpašībām
cēlmetāls Metāls, kas gaisā neoksidējas un tikai ar grūtībām šķīst skābēs (piemēram, zelts, platīns)
karstlūzens Metāls, kas sarkankvēlē nav kaļams un velmējams, bet sadrūp, kamēr aukstumā apstrādājams ļoti labi
bleķis Metāls, metāla izstrādājums
lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode 2
superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties
toreutika Metālu apstrādāšana asiem instrumentiem
šeipingmašīna Metālu apstrādes ēvelmašīna; šķērsēvelmašīna
hidrometalurģija Metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem un ražošanas atkritumiem, tos apstrādājot ar ķīmisko reaģentu ūdensšķīdumiem
alumotermija Metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri
leģēšana Metālu īpašību uzlabošana, sakausējot tos ar citiem metāliem (arī citiem elementiem)
kontaktkorozija Metālu kontaktkorozija - peldlīdzekļu konstruktīvo elementu elektroķīmiskās korozijas (sairšanas) veids, saskaroties diviem metāliem, kam attiecīgajā korozīvajā vidē, kurā izšķīduši sāļi, skābes, sārmi, ir atšķirīgs elektropotenciāls
biokorozija Metālu korozija, kas noris, tajā piedaloties mikroorganismu atdalītiem produktiem
metallohromija Metālu krāsošana
metalloterapija Metālu lietošana ārstniecībā, kas bija pzīstama jau senajiem grieķiem un arābiem, bet nav guvusi apstiprinājumu mūsdienās; dažkārt uzskatīta par vienu no hipnozes veidiem
metālterapija Metālu lietošana terapijā, pieliekot metāla plāksnes pie miesas
elektrometināšana Metālu metināšana ar elektrisko strāvu
aluminotermija Metālu oksīdu reducēšana ar alumīnija palīdzību
metalotermija Metālu reducēšana no oksīdiem un citiem savienojumiem; attiecīgā metalurģijas metode
stiprināšana Metālu sagataves vai izstrādājuma stiprības paaugstināšana ar mehāniskām, termiskām, ķīmiski termiskām, termomehāniskām u. c. metodēm
novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri
stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli
neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta
reotans Metālu sakausējums ar lielu elektrisko pretestību, ko izmantoja reostatu izgatavošanai
metallīns Metālu sakausējums dažiem juveliera darbiem, sastāv no 35% kobalta, 30% vara un 10% dzelzs
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles
baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa
kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums
galvanīts Metālu sālis saturoša masa, kas noderīga metālu gludināšanai un spodrināšanai, ieberzējot ar mitru drēbi
monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā
metalīds Metālu savienojums; metālu un dažu nemetālu savienojums ar metāliskām īpašībām
intermetālisks Metālu savstarpējā mijiedarbība
savērpšana Metālu spiedapstrādes operācija, kurā sagataves vienu daļu attiecībā pret otru pagriež ap vertikālo simetrijas asi
veidošana Metālu spiedapstrādes veids, kurā sagatavi lokāli deformē, mainot tās formu, bet nemainot materiāla biezumu
veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas
kordēt Metālu tehnikā apstrādāt darba rīku rokturus, padarot tos grubuļainus, vieglāk noturamus
metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm
metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm; metālapstrāde (1)
pašrūdīšanās Metālu termiskās apstrādes veids, kad sakarsēto metālu rūda (atdzesē) gaisā
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī
vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem
vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot
sulfīdi Metālu un sēra savienojumi, sērūdeņražskābes sāļi; nozīmīgi krāsaino metālu rūdu minerāli
metallurgs Metalurgs
metallurģija Metalurģija
lejamkauss Metalurģijā - čuguna vai tērauda trauks, kas paredzēts izkausēta metāla, vara un svina akmens un sārņu īslaicīgai glabāšanai, transportēšanai un izliešanai
remedijs Metalurģijā atskaitījums no kausēšanai piegādājamās rūdas svara un raudzes par labu rūdas ceplim, lai segtu zudumus, kas rodas kausējot
metalurgs Metalurģijas (1) speciālists
metalurgs Metalurģijas (2) speciālists
metāltermija Metalurģijas metode - metālu iegūšana no oksīdiem, tos reducējot ar aktīvāku metālu vai citu vielu
elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze
konverters Metalurģisks agregāts, kurā iegūst tēraudu no izkausēta ķeta, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli
pudlingošana Metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī
metālveidīgs Metālveida
nažauka Metālzāģis
lansade Metamā šķēpa sviediens
kugriņš Metamā tīkla veids
linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai; šāda veida rotaļu rīks
harpūna Metamais ierocis lielu jūras dzīvnieku medīšanai
čakra Metamais ierocis senajā Indijā, metāla riņķis (12-15 cm diametrā) ar asu ārmalu, kuru uzmauca uz rokas vidējā pirksta, sagrieza un meta uz pretinieku
žeberis Metamais kauliņš
švīdris Metamais šķēps
dzītenis Metamais tīkls
metenis Metamais zvejas tīkls
mesmens Metamie stāvi, statnis (šķērkoki), uz kuriem uzvelk un nostiepj velkus
hastāti Metamiem šķēpiem apbruņotie; kaujā stāvēja romiešu karaspēka pirmajā rindā
metabazīti Metamorfizēti bāziskie magmatiskie ieži (metamorfizētie gabro, diabazi, bazalti, amfibolīti)
metamorfisks Metamorfizēts
prometabolija Metamorfo dzīvnieku attīstības stadija, kad vērojma kūniņas stadijas sākotnējā attīstība
hēmimetabolija Metamorfoze
metamorfoza Metamorfoze
greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas
eklogīts Metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no piroksēniem un granātiem
milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks
ragiezis Metamorfs iezis, kas veidojies kontaktmetamorfisma procesos magmas un apkārtējo iežu saskares zonā; sastāv no kvarca, laukšpatiem, vizlas, andaluzīta, granātiem, siliraanīta, kordierīta
migmatīts Metamorfs iezis, kurā mijas tipiska metamorfa ieža (gneisa, amfibolīta) un magmatiska ieža (granīta, sienīta) joslas
staurolīts Metamorfs iežveidotājs minerāls, dzelzs un alumīnija silikāts
marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties
gneiss Metamorfs, kārtains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla
dianabols Metandrostenolons - anaboliskais steroīds, palielina ķermeņa masu un spēku
metasequoia Metasekvojas
reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā
imūnlimfoscintigrāfija Metastātiska audzēja scintigrāfiskā noteikšana limfmezglos, izmantojot radioaktīvi iezīmētas monoklonālas antivielas vai antivielu fragmentus, kas ir specifiski pret audzēja antigēniem
piemīds Metastātisks ādas izsitums piēmijas gaitā
metastrongylus Metastrongili
metaloģika Metateorijas loģikas līdzekļi attiecībā pret objektteorijā izmantoto loģiku
metiņi Metenis, diena pirms pelnu trešdienas
metinis Metenis, diena pirms pelnu trešdienas
miesmetis Metenis, meteņi
mietnesis Metenis, miesmetis
aizgavēņi Meteņa vakars
budelis Meteņi
būdelis Meteņi
meteņdiena Meteņi
uzgavēnis Meteņi
lastavāgs Meteņi, vastlāvis
Budēļvakars Meteņu vakars
impakts Meteorīta nokrišanas vieta
aerolīts Meteorīts
meteorolits Meteorīts
mezosiderīts Meteorīts
mikrometeorīts Meteorīts, kam ir ļoti maza masa
troilīts Meteorītu minerāls, dzelzs sulfīds
sinoptika Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu; sinoptiskā meteoroloģija
anemometrija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar vēja mērīšanu
astrometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu ietekmi uz Zemes laikapstākļiem
aerobioloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī dzīvo organismu (mikroorganismu, dažu kukaiņu), kā arī sēklu, sporu sadalījumu atmosfērā un šī sadalījuma sekas, kas ir atkarīgs no vēja, konvekcijas un turbulences
aeroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā
radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī stratosfēras un troposfēras meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz radioviļņu izplatīšanos, kā arī pēc uztverto radiosignālu īpašībām nosaka meteoroloģiskās parādības atmosfērā
agrārmeteoroloģija Meteoroloģijas pielāgošana lauksaimniecībā
meteorologs Meteoroloģijas speciālists
radiozonde Meteoroloģiska ierīce, kas pacelta gaisā brīvi lidojošā balonā un pārraida informāciju par gaisa temperatūru, spiedienu un mitrumu
radioprognoze Meteoroloģiskā prognoze, ko pārraida pa radio
lidars Meteoroloģiskais lāzers
meteopavadonis Meteoroloģiskais mākslīgais planētas pavadonis
aerolits Meteors
geminīdas Meteoru plūsma ar radiantu Dvīņu zvaigznājā; maksimums 13.-14. decembrī
orionīdas Meteoru plūsma ar radiantu Oriona zvaigznājā; aktivitātes periods 18.-25. oktobrī, maksimums 22. oktobrī - vidēji 10-45 meteori stundā
drakonīdas Meteoru plūsma ar radiantu Pūķa zvaigznājā; novērojamas 7.-12. oktobrī; saistīta ar Džakobīni-Cinnera komētu
leonīdas Meteoru plūsma, kam radiants ir Lauvas zvaigznājā; aktivitātes periods 3.-27. novembrī, maksimums 17. novembrī - vidēji 8 meteori stundā
andromedīdas Meteoru plūsma, kas novērojama novembra otrajā pusē
akvarīdas Meteoru plūsmas ar radiantiem Ūdensvīra zvaigznājā, novērojamas ap 28. jūliju
methemoglobinēmija Methemoglobīns asinis, kas rada cianozi, reiboni, galvassāpes, caureju un mazasinību
methemoglobinūrija Methemoglobīns urīnā
ferihemoglobīns Methemoglobīns, kurā divvērtīgās dzelzs vietā ir trīsvērtīgā
metums Meti
šķērumi Meti
šķiedas Meti
izloki Meti (audekla)
apmesli Meti, velki
šķēriņi Meti, velki, šķēri
Mētida Metīda, Jupitera pavadonis
jumts Metiena bloķēšana no augšas (basketbolā)
vaisla Metiens (dzīvniekiem)
papildmetiens Metiens (iespieddarba izdevumam), ko laiž klajā papildus jau izlaistajam metienam
kulsms Metiens jeb klājiens, sagatavots kulšanai; kārta, daudzums
meteklis Metiens, klājiens
promināls Metīetilfenīlmalonilkarbamids, bezkrāsaini kristāli, lieto kā antiepileptisku līdzekli pulveros un tabletēs
MZN Metikals; Mozambikas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
izoleucīns Metīl-etīl-aminopropionskābe, viens no proteīnu noārdīšanas produktiem
juvenīns Metīlarsēnskābais johimbīns un strihnīns
metīlanols Metīlcikloheksanols
karbotions Metilditiokarbamīnskābes nātrija sāls 35-40% šķīdums ūdenī, tam ir nematocīdas, insekticīdas, herbicīdas un fungicīdas īpašības
tanoforms Metilēna tannāta aizsargāts nosaukums, to pagatavo, iedarbojoties uz taninu ar formaldehidu sālsskābes klātbūtnē
MDMA Metilēndioksimetamfetamīns -- narkotiska viela, halucinogēns; sintezēta 1914. gadā; ekstazī
metilēnzilā Metilēnzilais
metilēnzilums Metilēnzilais
cimols Metilizopropilbenzols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu, atrodams terpentīnā un daudzās ēteriskās eļļās
kokainidīns Metilkokaīns, kokas alkaloīds
metilsistokss Metilmerkaptofoss
heliantīns Metiloranžs - oranža krāsviela, ko izmanto kā jutīgu indikatoru šķīduma skābuma vai sārmainuma noteikšanai
digitaloze Metilpentoze; viens no cukuriem, ko iegūst, hidrolizējot dažus digitāla glikozīdus
kreozols Metilpirokatehīna monometilēteris, viena no galvenajām kreozota sastāvdaļām
hedonāls Metīlpropīlkarbinoluretāns, balts kristālisks pulveris, nevainīgs miega līdzeklis un pretinde kokaīnam
metanols Metilspirts
svarka Metināšana
spiedienmetināšana Metināšana (bez karsēšanas), izmantojot spiedienu
termītmetināšana Metināšana ar termītu 1
punktmetināšana Metināšana divu detaļu atsevišķās vietās, atsevišķos punktos
blāva Metināšanas (sakausēšanas) vieta divu metāla gabalu savienojumā
metinātājs Metināšanas aparāts
caurdegums Metināšanas procesa brāķis, kad savienojuma vietā izdedzināts metāls
svaitīt Metināt
šveibēt Metināt
šveisēt Metināt
virināt Metināt
pārmetināt Metināt (piemēram, karsējot) vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā
sveicēt Metināt metālu
sviedināt Metināt metālu, lodēt
šveicēt Metināt; savienot, parasti kaļot
sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi; metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi
aizmetināt Metinot aizpildīt (plaisu, atvērumu, caurumu)
iemetināt Metinot iestiprināt (kur iekšā)
piešveicēt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
piešveisēt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
uzmetināt Metinot piestiprināt (uz kā, kam)
davirināt Metinot pievienot
pievirināt Metinot pievienot
iešveicēt Metinot, lodējot iestiprināt, piestiprināt
iešveisēt Metinot, lodējot iestiprināt, piestiprināt
metilmetionīns Metionīna S-metilatvasinājums, U vitamīns, piedalās organisma vielmaiņas metilēšanas reakcijās
metoda Metode
tonometrija Metode acs iekšējā spiediena un acs ābola elastīguma mērīšanai
dioptroskopija Metode acs refrakcijas noteikšanai ar oftalmoskopu
diachromija Metode ar diapozitīvu palīdzību izgatavot bildes dabiskās krāsās
ekspresanalīze Metode ātrai analīzei; ātrā analīze
kampimetrija Metode centrālā redzes lauka defektu noteikšanai, lietojot kampimetru
autoradiogrāfija Metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju; radioautogrāfija
cistranstests Metode divu fenotipiski vienādu mutāciju alēliskuma noskaidrošanai; funkcionālais alēlisma tests
stereotaksija Metode elektrodu ievadīšanai noteiktos smadzeņu punktos
fistulogrāfija Metode fistulu rentgenoloģiskai izmeklēšanai ar kontrastvielu
katatermometrija Metode gaisa atdzesējošās iedarbības noteikšanai; lieto cilvēkam vispatīkamākās siltuma sajūtas higiēnisko normu noteikšanai
elektroencefalogrāfija Metode galvas smadzeņu darbības izmeklēšanai ar elektroencefalogrāfu
sfigmokardiogrāfija Metode grafiskai pulsa viļņu un sirds pukstienu reģistrēšanai
auksanogrāfija Metode kāda mikroorganismu celma barotnes optimālā sastāva noteikšanai
karaspēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes
kara spēle Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai - stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes; karaspēle (1)
Mesbauera spektroskopija metode kodolu mijiedarbības pētīšanai ar kodola apkārtnes radītiem elektriskajiem un magnētiskajiem laukiem, izmantojot Mesbauera efektu
zondēšana Metode ķermeņa dabisku un patoloģisku dobumu vai kanālu izmeklēšanai, izmantojot dažāda veida zondes
mikrorentgenogrāfija Metode ļoti mazu objektu rentgenattēlu iegūšanai un to aplūkošanai mikroskopā vairāku simtu reižu palielinājumā
arteriometrija Metode pārmaiņu noteikšanai artēriju lūmenā
sfigmobolometrija Metode pulsa viļņa stipruma mērīšanai ar sfigmobolometru
sfigmohronogrāfija Metode pulsa viļņu svārstību un ilguma reģistrēšanai
spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini
radiohologrāfija Metode radioviļņu ierakstei un pārvēršanai atbilstošos gaismas viļņos
lāzerskenēšana Metode reālu objektu trīsdimensiju modeļa izveidei - objekta virsmas skenēšana ar lāzera skeneri nosakot katra punkta attālumu no lāzera atskaites punkta
elektrokardiofonogrāfija Metode sirds toņu elektriskai reģistrēšanai, parasti līdztekus biostrāvu reģistrācijai
elektrokardiogrāfija Metode sirdsdarbības izmeklēšanai, sirds muskuļa elektrisko potenciālu pierakstīšana
atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m)
polikross Metode svešapputes augu līniju un šķirņu vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai
potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem
esteziometrija Metode taustes maņu jutīguma noteikšanai
cistogrāfija Metode urīnpūšļa rentgenoloģiskai izmeklēšanai ar šķidru vai gāzveida kontrastvielu
taktēšana Metode vairāku impulsu vai ciparu iekārtu vai to atsevišķo sastāvdaļu (trigeru, reģistru) sinhronas (vienlaicīgas) darbības nodrošināšanai
polarimetrija Metode vielu identificēšanai, izmantojot gaismas polarizācijas plaknes griešanu
hromatogrāfija Metode vielu identificēšanai, maisījumu sadalīšanai, izmantojot vielu dažādo adsorbciju
hipsometrija Metode Zemes virsmas reljefa attēlošanai ģeogrāfiskajās kartēs
polarogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu koncentrāciju, kā arī pētī ķīmisko procesu ātrumu un mehāniku u. c.
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu
radioencefalogrāfija Metode, ar ko pētī injicētu iezīmētu radioaktīvo izotopu plūsmu caur smadzeņu asinsvadiem, noteicot to ar ārēju scintilācijas skaitītāju
ekstrapolācija Metode, ar kuras palīdzību, ņemot vērā esošo situāciju un attīstības tendences, mēģina prognozēt nākotnes izredzes
pupinizācija Metode, ar kuru analogajās sakaru līnijās palielina raidījumu attālumu, līnijā ieslēdzot pašindukcijas spoles ik pēc 1,5-2 km
fotosalikums Metode, ar kuru iespieddarbs tiek salikts tieši uz filmas vai fotopapīra
spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti
silikotermija Metode, ar kuru metālus un sakausējumus iegūst no to savienojumiem, par reducētāju izmantojot silīciju
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus
gofrēšana Metode, ar kuru uz auduma vai papīra uzspiež reljefu rakstu
naprapati Metode, kā gk. ar roku palīdzību mazināt sāpes un citas kaites mugurkaulā, locītavās, audos un muskuļos; ārstēšanā ietilpst masāža, stiepšana un kustību terapija
imūnelektroforēze Metode, kas apvieno proteīnu elektroforēzi ar divkāršo imūndifūziju
stabilogrāfija Metode, ko izmanto bioloģiskos pētījumos, - stāvoša cilvēka ķermeņa svārstību reģistrācija, izmantojot oscilogrāfu
aptauja Metode, ko izmanto datoru tīklos, lai vadītu pieeju kopējai datu pārraides videi - centrālā stacija noteiktā kārtībā aptaujā datoru tīkla perifērijas stacijas
subtrakcija Metode, ko lieto neskaidru anatomisku struktūru rentgenogrāfiskā vai scintigrāfiskā attēla uzlabošanai; attēla negatīvu, kas iegūts pirms kontrastvielas vai radioizotopa ievadīšanas, datorizēti vai fotogrāfiski atdala no vēlāk iegūta attēla
decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām
majeitika Metode, ko strīdos lietojis Sokrāts; māka ar uzvedinošiem jautājumiem likt sarunu biedriem atrast un formulēt jaunas atziņas, atspēkot nepareizus meklējumus
tahometrija Metode, metožu kopums rotācijas frekvences mērīšanai
fotogrammetrija Metodes, ar kurām pēc objekta fotogrāfiskā attēla nosaka objekta formu, izmērus un stāvokli; izmanto kartogrāfijā, celtniecībā, mašīnbūvē, arhitektūrā un medicīnā
izlikšanās Metodes, ko izmanto nesankcionētai piekļuvei datoriem
jumpers Metodisti Velsā, kas Dievu lūdza lecot un dejojot pēc Dāvida parauga
naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma
redukcionisms Metodoloģisks princips, saskaņā ar kuru sarežģītus procesus pilnībā vajadzētu izskaidrot ar vienkāršu procesu likumsakarībām
sistēmanalīze Metodoloģisku līdzekļu kopums, ko izmanto sarežģītu problēmu risināšanas sagatavošanai un pamatošanai
plazmohīns Metoksihinolīna savienojuma sāls, iedzeltens, smalki graudains pulveris bez garšas, lietots pret malāriju
metons Metona cikls - 18 gadi, kas precīzi atbilst 125 Mēness mēnešiem pa 30 dienām un 110 pa 29 dienām
sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums
šaujampulveris Metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem)
uzmest Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.)
samest Metot (ko), izveidot (kaudzi, grēdu u. tml.)
piemest Metot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri); piesviest (2)
aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.); metot sasniegt zināmu rezultātu
uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas; arī uzmest (1)
izpukstēt Metot burbuļus, pakāpeniski izplūst
aizdzirkstīt Metot dzirkstis, attālināties
ielingoties Metot iepraktizēties un iemācīties
izmētāt Metot izkliedēt; nomest vairākās vietās
izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot
aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
apmest Metot novietot (ap ko)
aizmētāt Metot padzīt
piemest Metot papildināt (kā daudzumu); piesviest (3)
aizčagāt Metot pārklāt (ar salmiem, mēsliem)
savantēt Metot piepildīt (ar ko)
piemest Metot pievienot (pie kā, kam klāt)
aizskliest Metot prom, aizkaisīt
samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sasviest (1)
iemest Metot trāpīt (kur)
lāpsaniski Metot vienu kāju otrai it kā drusku pāri un priekšā (iet)
lāpseniski Metot vienu kāju otrai it kā drusku pāri un priekšā (iet)
trāpīt Metot, virzot ko, piemēram, ar roku, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, ievirzās objektā
psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai
masspektrometrija Metožu kopums izotopu masas, masas skaitļu un relatīvās izplatības noteikšanai ar masspektrometru vai masspektrogrāfu
akvametrija Metožu kopums ūdens kvantitatīvai noteikšanai neorganiskos un organiskos materiālos
rentgenogrāfija Metožu kopums, ar kurām informāciju par objektu iegūst, pētījot rentgenstarojuma un objekta mijiedarbību
radiomērījumi Metožu un līdzekļu kopums dažādu lielumu mērīšanai radiodiapazonā
korozijaizsardzība Metožu un līdzekļu kopums metāla konstrukciju un izstrādājumu aizsardzībai pret koroziju
stabilizācija Metožu un paņēmienu kopums, ko lieto, lai palielinātu materiālu izturību pret dažādu faktoru (temperatūras, gaismas, skābekļa u. c.) iedarbību pārstrādes, glabāšanas un ekspluatācijas laikā
etalonmetrs Metra etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
nanometrs Metra miljardā daļa
mikrometrs Metra miljonā daļa
cūkmentrs Mētras ("Mentha")
cūkmētra Mētras ("Mentha")
cūkmētras Mētras ("Mentha")
krūzmētra Mētras ("Mentha")
mātara Mētras ("Mentha")
mātaras Mētras ("Mentha")
mātra Mētras ("Mentha")
menters Mētras ("Mentha")
mentra Mētras ("Mentha")
mētara Mētras ("Mentha")
mētars Mētras ("Mentha")
mētera Mētras ("Mentha")
mēteres Mētras ("Mentha")
piparmētras Mētras ("Mentha")
metresa Metrese
m/s Metri sekundē
pirrihijs Metrikā pants ar divi īsām zilbēm
katalektika Metrikas nozare, kas pētī dzejas rindu nobeigumus
arūds Metriskā verifikācijas sistēma arābu un persiešu literatūrā; arūzs
arūzs Metriskā versifikācijas sistēma arābu un persiešu literatūrā; arūds
milli- Metriskajā mēru sistēmā apzīmē zināmā lieluma tūkstošo dalu, piem., milligramms - gramma tūkstošā dala
papilduzsvars Metriskajā shēmā noteiktā pozīcijā paredzēts uzsvars, kas nav attiecīgā vārda zilbē pēc valodas likumiem
monometrija Metriskās kompozīcijas veids, kad dzejolis pilnībā sacerēts tikai vienā metrā
deciars Metriskās sistēmas laukuma mērs, 0,1 ara
deci- Metrisko mērvienību salikto nosaukumu daļa, kas nozīmē desmitkārtēju samazinājumu, piem., decimetrs - 0,1 m, decigrams - 0,1 g.
kiliars Metrisks laukuma mērs, 1000 āru jeb 10 ha
andergraunds Metro
M. Metro (metropolitēns)
sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija
kvalimetrija Metroloģijas nozare, kurā pēta ražojumu kvalitātes skaitliskās novērtēšanas metodes, paņēmienus un līdzekļus
metrologs Metroloģijas speciālists
metrometrs Metronoms, rīks zināmu starpbrīžu izmērīšanai; mūzikā takts mērs
koloniālkaraspēks Metropoles karaspēks koloniju aizsardzībai
rezidents Metropoles pārstāvis protektorātā
koloniāltirdzniecība Metropoles tirdzniecība ar savu koloniju
metroceltniecība Metropolitēna celtniecība
metroceltnieks Metropolitēna celtnieks
metrobūvētājs Metropolitēna celtnieks, būvstrādnieks
metrolīnija Metropolitēna satiksmes līnija
metrostacija Metropolitēna stacija
metrovilciens Metropolitēna vilciens
mitropolits Metropolīts
metrāža Metros izteikts (kā) garums
metrotoms Metrotomijas instruments
metris Metrs
daļenieks Metrs toniskās vārsmošanas sistēmā, kur metriski neuzsvērto zilbju skaits starp uzsvērtajām nav stingri noteikts, bet mainās robežās no vienas līdz divām
MKS Metrs, kilograms, sekunde (mērvienību sistēma)
m/b Metru barjerskrējiens (sportā: 100 m/b)
ūdeņu mētra mētru suga ("Mentha aquatica")
tīruma mētra mētru suga ("Mentha arvensis")
krūzu mētra mētru suga ("Mentha crispa")
čurene Mētru suga ("Mentha crispata")
garlapu mētra mētru suga ("Mentha longifolia", arī "Mentha sylvestris")
piparmētra Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs
palejas mētra mētru suga ("Mentha pulegium")
krūzmētra Mētru suga ("Mentha spicata", arī "Mentha crispa" un "Mentha viridis"), ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām; mētru suga
mieturu mētra mētru suga ("Mentha verticillata")
gali Metu atliekas: krāsota vilnas dzija
šķelbete Metu uztinamais lustiņš
Metušala Metuzāls
mezangiocīts Mezangijšūna, mezangija šūna, kas spēj fagocitēt
endotelioblastoma Mezenhimāls audzējs no endotēlija šūnām
inoblasts Mezenhimas šūna, no kuras attīstās saistaudi
mezoadenīts Mezenteriālo limfmezglu iekaisums bērniem; var būt specifisks (tuberkuloze) vai nespecifisks (strutains limfadenīts)
muzgulis Mezglā sasiets sainis, nasta
muzguls Mezglā sasiets sainis, nasta
mezgleniski Mezgla veidā, mezglveidīgi
uruļi Mezglainā gaurenīte ("Sagina nodosa")
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus
sūrine Mezglainā sūrene ("Polygonum nodosum")
adenīma Mezglaini miesas audi
mimuri Mezglaini, bumbuļveida koka izaugumi; miemuri 1
čunkurains Mezglains
gumbains Mezglains
guņģains Mezglains
kunains Mezglains
mazgains Mezglains
mazglains Mezglains
mazguls Mezglains
mezglaiņš Mezglains
nazgains Mezglains
pineklots Mezglains
mezglots Mezglains (1)
mezglots Mezglains (2)
bubuļainis Mezglains (par dziju)
ģerkstelains Mezglains (parasti par grodu dziju)
grepstelains Mezglains (parasti par grodu dziju)
ķuņķains Mezglains, ar mezgliem bagātīgs
ķuņķots Mezglains, ar mezgliem bagātīgs
cemurains Mezglains, cerains
diderains Mezglains, grubuļains, nelīdzens
knupurains Mezglains, nelīdzens (par dziju vai audumu)
tuntuļains Mezglains, nelīdzens (par dziju)
kudzulmains Mezglains, sapinkojies
kudzulmojs Mezglains, sapinkojies
bubulains Mezglains, spurains, nelīdzens
bubuļains Mezglains, spurains, nelīdzens
guņģis Mezgli nevienādi savērptā dzjā
ģergzdele Mezgli un cilpas grodi vērptā dzijā
nodulus Mezgliņš; šūnu sakopojums
mazglot Mezglot
mazgot Mezglot
poņķāt Mezglot
vendžīt Mezglot
midžināt Mezglot, mudžināt
zarbia Mezgloti paklāji ar ģeometriskiem rakstiem sarkanu, zaļu un zilu toņu salikumā
ģerkstelēties Mezgloties
mazgoties Mezgloties
nazgoties Mezgloties
regžēties Mezgloties
varžģīties Mezgloties
čuņčurēt Mezgloties (par dziju)
čuņčurēties Mezgloties (par dziju)
čokuroties Mezgloties (par grodi savērptu dziju, diegu)
ģergzdelēties Mezgloties (par grodu dziju)
pentarēties Mezgloties, mudžināties
penterēties Mezgloties, mudžināties
tuntaļāties Mezgloties, mudžināties
cirsties Mezgloties, mudžināties (par grodu dziju, par diegu)
piņķelēties Mezgloties, režģīties
mazgojs Mezglots
knubulis Mezgls
mazga Mezgls
mazglis Mezgls
mazgls Mezgls
mazgs Mezgls
mezgs Mezgls
morķis Mezgls
nazga Mezgls
nazgs Mezgls
raiseklis Mezgls
stēks Mezgls 1(1)
knupurs Mezgls audumā
kurza Mezgls audumā, dzergzde, cirtas dzijā, pinkulis, kunkulis
kurzaka Mezgls audumā, skrudze
dzirkstele Mezgls dzijā
kungulis Mezgls dzijā
pumburis Mezgls dzijā vai audumā
cirpele Mezgls dzijā, diegā
pulksts Mezgls linos, pakulās vai dzijā
porte Mezgls rudzu stiebrā
ģerpste Mezgls vilnas pavedienā
ģerpsts Mezgls vilnas pavedienā; ģerpste
musings Mezgls zāļu trosē; rāpjoties pa trosi, izmanto par atbalstu
topmezgls Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī
topstēks Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī
rēvmezgls Mezgls, ar kuru sasien rēvceiziņus, ierēvējot buru
aizturstēks Mezgls, ar kuru tievāku trosi piesien resnākai gadījumā, ja tievākās troses slogojuma virziens apmēram sakrīt ar resnākās troses asi
bābiņa Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot
bābīna Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot
bābiņš Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot
termināļmezgls Mezgls, kas pieder tikai vienam zaram
starpmezgls Mezgls, kas pieder vairākiem zariem
šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas
pumpača Mezgls, nelīdzenums savērptā dzijā
pumpaiša Mezgls, nelīdzenums savērptā dzijā
pubulis Mezgls, paresninājums; dzijas rupjākās, resnākās vietas, kas rodas nelīdzeni vērpjot
nodus Mezgls, saite, kavēklis
curulis Mezgls, samezglojums
curzulis Mezgls, samezglojums
grencele Mezgls; (dziju, diegu) samezglojums, savijums
ganglioforms Mezglveida
mezglveidīgs Mezglveida
grummas Mezglveida iekaisuma perēkļi sifilisa trešajā stadijā, visbiežāk veidojas galvā, sejā, locekļu ādā, kaulos (tām sabrūkot, attīstās čūlas)
fliktēna Mezglveida infiltrāts vai pūslītis uz radzenes vai konjunktīvas
geloze Mezglveida sacietējums audos, piem., muskuļos
haimorroīdi Mezglveidīgi vēnu paplašinājumi taisnajā zarnā
mezidīns Mezitilēns
Mezīša ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā
Mežītes ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā
Mezīšu ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā
mezobiliviolīns Mezobilirubinogēna vai sterkobilinogēna oksidēšanās produkts; mezobilirodīna izomērs
dermoblasts Mezoblasta daļa, no kuras attīstās īstā āda
mezoderms Mezoderma
endomezoderma Mezoderma, kas attīstās no gastrulas primārās entodermas
ektomezoderma Mezoderma, kas rodas no gastrulas primārās ektodermas
somīts Mezodermas diferencēšanās segmentu centrālā daļa
mezentoderma Mezodermas entodermālā daļa
somatopleira Mezodermas parietālā lapa, kas veido daudzšūnu dzīvnieku sekundārā ķermeņa dobuma sienas iekšējo daļu
hemangioblasts Mezodermas šūna, no kuras rodas asinsvadu endotēlijs un blasti
mezoblastēma Mezodermas šūnu sakopojums, kas pēc tam veido orgānu; mezoderma kā vienots veselums
mezomorfija Mezodermas veidojumu (kaulu, muskuļu) relatīvs pārsvars somatotipā
mezomērs Mezodermas vidējā daļa starp epimēru un hipomēru
splanhnopleira Mezodermas viscerālā lapa, kas apņem daudzšūnu dzīvnieku iekšējos orgānus
mezoblasts Mezoderms
mezoglioma Mezoglijas audzējs
Ertebele Mezolīta un neolīta kultūra (5. gt. - 3. gt. sāk. p. m. ē.) Ziemeļeiropā
šarmonijs Mezoni ar slēpto šarmu - no šarmantā kvarka un antikvarka sastāvoša smago hadronu saime
Mezona Mezonlafita, pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte")
Mezona-Lafita Mezonlafita, pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte")
fotorašanās Mezonu un citu elementārdaļiņu rašanās, atomu kodoliem un nukloniem mijiedarbojoties ar augstas enerģijas fotoniem
Divupe Mezopotāmija - vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā
naūra Mezopotāmijā liels smeļamais rats zemes apūdeņošanai
tell Mezopotāmijā paugurs ar drupām, Alžīrijā kalnājs
mezoteliocīts Mezotēlijšūna, plakana, poligonāla šūna
mesotaeniaceae Mezotēniju dzimta
cylindrocystis Mezotēniju dzimtas ģints
mesotaenium Mezotēniju dzimtas ģints
netrium Mezotēniju dzimtas ģints
roya Mezotēniju dzimtas ģints
spirotaenia Mezotēniju dzimtas ģints
mesozoa Mezozoji
mežens Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds
mežāns Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds; mežens
mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā
ģērbums Meža apzīmējums
mežaugļi Mežā augoši augļi
bālotne Meža balodene ("Atriplex hastatum")
bālotnīte Meža balodene ("Atriplex hastatum")
kūmiņa Meža balodis
puspūrs Meža balodis
ūziķītis Meža balodis
balodas Meža balzamīne, "Impatiens noli tangere", balzamīnu dzimtas augs dzelteniem ziediem, bieži mitros mežos
skuta Meža biezoknis
tūksna Meža biezoknis
kuisiens Meža biezoknis, krūmu, meža biezums; čūkslājs; purvājs
kuits Meža biezoknis, krūmu, meža biezums; čūkslājs; purvājs
undžava Meža biezoknis, mūžamežs
kurmols Meža bišu šūnu kopa
umzas Meža ceļā iebrauktas grambas
civirksne Meža cirslis ("Sorex araneus")
dīriķis Meža cirslis ("Sorex araneus")
šnīcere Meža cirslis ("Sorex araneus")
mežacūka Meža cūka - cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), mājas cūkas priekštece, nometnieks, vērtīgs medījams dzīvnieks
kuilis Meža cūku tēviņš
mežkuilis Meža cūku tēviņš
lāčzirņi Meža dedestiņa ("Lathyrus sylvestris")
dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem
cebrs Meža dzīvnieks
mežzvērs Meža dzīvnieks
nastra Meža dzīvnieku pārošanās
nastrs Meža dzīvnieku pārošanās
onagrs Meža ēzelis
mežrozīte Meža gandrene ("Geranium silvaticum")
garziedis Meža gandrene ("Geranium sylvaticum")
dūkaņa Meža gars sievietes izskatā
nagaža Meža gars, mežainis; ķēms
kvadrāts Meža iedalījuma vienība mežniecības meža kopšanas, aizsardzības un izmantošanas darbiem
gāršinieks Meža iedzīvotājs
mežaks Meža iedzīvotājs
mežainis Meža iedzīvotājs, tāds, kuram māja ir meža vidū vai ielokā; arī tāds, kas dzīvo zemnīcā mežā
meženieks Meža iemītnieks, meža apdzīvotājs
mežnieks Meža iemītnieks, meža apdzīvotājs
mežānietis Meža iemītnieks, mežinieks
Iereni Meža Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukums latgaliski
atdaļa Mežā iestigota cirsma vai tās norobežota daļa īpašai vajadzībai
Inčuki Meža Inčuki - Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežainčuki" nosaukuma variants
mežsaimnieks Meža īpašnieks
mežturis Meža īpašnieks
leiširbe Meža irbe
blakusizmantošana Meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi
iestigošana Meža izmantošanai paredzētās platības norobežošana ar vizūrām, maikstēm vai krāsu, punktu virsotņu vietās iedzenot stabiņus, tos numurējot un ierokot cirsmas nosaukuma stabu
kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piemēram, baļķi, kluči)
mīkla Meža jāņoga bez skābes (hip.: Alpu vērene "Ribes alpinum")
smalkcirte Meža jaunaudžu (skujkoki līdz 20 g., lapkoki līdz 10 gadiem) retināšana
mežkaza Meža kaza, kalnu kaza
kalvene Meža klajums, neliela sausa pļaviņa, kur neaug liela zāle; sausa vieta purvā
kalviņa Meža klajums, neliela sausa pļaviņa, kur neaug liela zāle; sausa vieta purvā
Kocki Meža Kocki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
virsaugstums Meža kokaugu kopuma 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums
biškoks Meža koks, kurā iecirsta bišu dore
vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki
vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki
aerosēja Meža koku sēklu sēšana ar speciāliem sējaparātiem no lidmašīnām vai helikopteriem; izmanto reti - meža atjaunošanai lielos izdegumos
izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana
skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni
smalctīre Meža kopšanas cirte jaunaudžu (skujkoku līdz 20 gadiem, lapkoku līdz 10 gadiem) sastāva izveidošanai
mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi
mežmala Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu
mežmale Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu
alksnene Meža malva ("Malva sylvestris")
alksnīte Meža malva ("Malva sylvestris")
alksnītis Meža malva ("Malva sylvestris")
elksnene Meža malva ("Malva sylvestris")
kaķsierītes Meža malva ("Malva sylvestris")
rozītes Meža malva ("Malva sylvestris")
sauleslapa Meža malva ("Malva sylvestris")
sauleslapiņas Meža malva ("Malva sylvestris")
māņstrazds Meža māņstrazds - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Hylocichla mustelina")
Kapusils Meža masīvs Smiltenes novada Launkalnes pagastā
mežamāte Meža māte
mežmāmiņa Meža māte
dukņa Meža meita; lauma
maucekļi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
maucekņi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
maucikņi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mauciknis Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mauklaji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mauklājmeldri Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
maukleji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mauklēji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
maukļi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Klein-Buschhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagastā
Waldhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Grenzhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Westhof Meža muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā
nirda Meža nimfa
auklauzne Meža nogabals ar vētras izgāztiem un nolauztiem kokiem
audze Meža nogabals ar vienveidīgām bioloģiskām pazīmēm; mežaudze
sakrišņi Mežā nokrituši zari, koku stumbri
strādaba Mežā nolīsts un iekopts lauks
strādība Mežā nolīsts un iekopts lauks; strādaba
merka Meža pīle
mežpīle Meža pīle
mercene Meža pīle ("Anas platyrhynchos"), zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu
mežapīle Meža pīle (mercene) - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu
klīkāt Mežā pilnā kaklā kliegt
mežainums Meža platība procentos no attiecīgās teritorijas kopplatības
silava Meža pļava
grūžņas Meža pļavas, kas atrodas tālu no mājām
prīde Meža priede ("Pinus sylvestris")
prieds Meža priede ("Pinus sylvestris")
kursts Meža pudurītis
ērcietis Meža rožu krūms
dirsa Meža sāre ("Panicum silvestre")
čigānīca Meža sārmene ("Stachys sylvatica")
drumpetnes Meža sārmene ("Stachys sylvatica")
atēnošana Meža sastāva kopšanas cirtes veids 1-10 gadu vecos nepabeigtos apmežojumos un jaunaudzēs
sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
balzame Meža sprigane ("Impatiens noli-tangere")
bašļaciņš Meža sprigane ("Impatiens noli-tangere")
bašļiciņš Meža sprigane ("Impatiens noli-tangere")
čistaki Meža sprigane ("Impatiens noli-tangere")
salpija Meža sprigane ("Impatiens noli-tangere")
tarkšķenes Meža sprigane ("Impatiens noli-tangere")
tarkšķene Meža sprigane ("Impatiens noli-tangere"); viengadīgi lakstaugi, 30-100 cm gari, zied jūlijā un augustā, ziedi gaišdzelteni vai zeltdzelteni
baltzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar baltu plankumu zilā rīkles apvidus vidū
sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū
burkāns Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris", senāk arī "Chaerophyllum silvestre")
gosķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
kārvele Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
kārveles Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
ķerbelis Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
suņķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
svētas Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
svētes Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
mežaparks Meža teritorija, kas atrodas pilsētu, rūpniecības centru apkaimē un ir izmantojama atpūtai
bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs
priedeglājs Meža tips, kur vienādi labi spēj augt priede un egle
požņi Meža trūdi
meždega Meža ugunsgrēks
vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā deg arī koku vainagi
daļplāns Meža uzmērīšanas pamatdokuments ar robežām, kvartālu un vizūru tīklu un (neiekrāsotiem) meža nogabaliem mērogā 1:10 000
aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem
masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem
meženis Mežā vai mežam pieguļošā platībā savvaļā izaudzis koks, kas izmantojams par stādāmo materiālu meža atjaunošanai
zinātniskās izpētes meži Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā
apuriņš Meža vidū mazs klajums, bet laukā, pļavā mazs koku pudurs
meždega Meža vieta, kas ir daļēji vai pilnīgi izdegusi
blauznēji Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
dilumzāle Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
kaķpēdiņa Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
pelējumi Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
zaķpeciņa Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
zaķpekiņa Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
blauzneji Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium silvaticum"); puķe ar sausām ziedlapiņām
zaķakamols Meža zaķskābene ("Oxalis acetosella")
zaķkāpostiņi Meža zaķskābene ("Oxalis acetosella")
zaķkāposts Meža zaķskābene ("Oxalis acetosella")
zaķskārbiņa Meža zaķskābene ("Oxalis acetosella")
zaķuamols Meža zaķskābene ("Oxalis acetosella")
zaķukāposts Meža zaķskābene ("Oxalis acetosella")
Mežazars Meža zars, Lielupes atzars ap Zirgu salu
dzirksteles Meža zeltstarīte ("Gagea lutea")
saulstarīte Meža zeltstarīte ("Gagea lutea")
zeltstarītes Meža zeltstarīte ("Gagea lutea")
zosusīpols Meža zeltstarīte ("Gagea lutea")
sala Meža zeme, zemes gabals tālāk no mājām
zemneīca Meža zemene
meniedzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemanes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenāji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemeņi Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenīcas Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenīte Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenītes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemenoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemeņoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemetene Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemināji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemine Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemines Meža zemene ("Fragaria vesca")
zeminis Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemiņoga Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemlīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnāji Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīca Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīcājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīcas Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīdzājs Meža zemene ("Fragaria vesca")
zemnīdzes Meža zemene ("Fragaria vesca")
līdumošana Meža zemes atbrīvošana no kokiem, krūmiem un pārvēršana kultivētā zeme; līduma līšana
skrejuguns Meža zemsegas un pameža degšana
sungurķis Meža zirdzene ("Angelica silvestris")
dzirdzenāji Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
gārša Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
līčstiebri Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
līčstiebrs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
līčstriebulis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
saulessakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
saute Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
šaute Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
šautes Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
sautrene Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
šautrsakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
sautusakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
sente Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
smirdenes Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
stabuļlaksti Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
striebuļi Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
striebulis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
striebuļlaksti Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
svilpene Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
zirdzenājs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
zirdzinājs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
zirdzine Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
zirdzinis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
zirgstobri Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
zirgstobrs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži
mežazvērs Meža zvērs
luņķis Meža zvērs (vilks, lapsa); laupītājs
loms Meža zvēru aplenkšana
sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē; sanitārā cirte
Mjoža Meža, upe Krievijas Kostromas apgabalā
suņābele Mežābele
tēce Mežābele
laukābele Mežābele ("Malus sylvestris")
rūgtābele Mežābele ("Malus sylvestris")
splitābele Mežābele ("Malus sylvestris")
sūrābele Mežābele ("Malus sylvestris") - savvaļas ābele ar sūriem augļiem
ķīkste Mežābele ("Malus sylvestris"), arī tās auglis
ķikste Mežābele, mežābols
mežābols Mežābeles auglis
tēcis Mežābeles auglis
mežbite Mežabite
kokābulis Mežābols
meženis Mežābols
sūrābolis Mežābols
mežbrālis Mežabrālis
mežcūka Mežacūka
kabans Mežacūka, kuilis
čemodāns Mežacūkas jaunulis līdz 1 gada vecumam
mežakuilis Mežacūku tēviņš, medījams dzīvnieks
mežiens Mežaina vieta, meža masīvs, brikšņi
mežīgs Mežains
vēreje Mežains apvidus
vēriena Mežains apvidus
vēriene Mežains apvidus
vēriens Mežains apvidus
mežāja Mežājs
aedes Mežaodi
Mežiks Mežaparks (Rīgā)
Kaizervalde Mežaparks Rīgā
Rozessala Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Mežāre" daļa
Vecmežāre Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Mežāre" daļa
mežārieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Mežāre" iedzīvotāji
rozessalieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Rozessala" iedzīvotāji
Seikstuļi Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Sīkstuļi" nosaukuma variants
Seikstuli Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Sīkstuļi" nosaukums latgaliski
stimbinājieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Stimbināja" iedzīvotāji
vaivodieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji
Vylkōji Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukums vietējā izloksnē
turdus Mežastrazdi
turdinae Mežastrazdu apakšdzimta
chaimarrornis Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
erythropygia Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
grandala Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
hylocichla Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
irania Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
monticola Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
myadestes Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
myiophoneus Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
sialia Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte
rhyacornis Mežastrazdu dzimtas ģints
silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi
mežājs Mežaudze
mežotne Mežaudze
sēklaudze Mežaudze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei
kāršaudze Mežaudze, kurā koku lielākā daļa sasniedz kāršu izmērus
starpaudze Mežaudzes daļa, ko līdz zināmam vecumam izcērt starpcirtēs
beigizmantošana Mežaudzes nociršana izmantošanas vecumā, atšķirībā no t. s. starpizmantošanas jeb starpcirtes, ko sākot ar mežaudzes agro jaunību atkārto ik pēc 5-10 g. vienīgi kopšanas nolūkā
apmežošana Mežaudžu veidošana kā meža, tā nemeža zemēs, izmantojot meža atjaunošanas paņēmienus - sēšanu un stādīšanu vai dabiskās meža atjaunošanās veicināšanu
Cap Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
Capricornus Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs
mežadzose Mežazoss
Deneb-Algiedi Mežāža zvaigznāja spožākā zvaigzne (δ), vizuālais zvaigžņlielums 2,83
mežēnietis Meženieks
mežeņi Meženis
mežens Meženis, meža zvērs, mežonis
mežēns Meženis, meža zvērs, mežonis
Lielmeža ezers Mežezeriņš, ezers Jaunpiebalgas pagastā
Mežagaiļu ezers Mežgaiļu ezers Lendžu pagastā
mežģinas Mežģenes
knipele Mežģīne
špice Mežģīne
gipīrs Mežģīne ar asi konturētu rakstu
knipelīši Mežģīnes
kriezīte Mežģīnes
megžģina Mežģīnes
spice Mežģīnes
spicis Mežģīnes auduma rotāšanai
mežģenes Mežģīnes, ko izgatavo ar rokām, izšuvuma veidā
špices Mežģīnes; drēbes malas izrotājums
cakots Mežģīņains
sacakots Mežģīņains
spicīgs Mežģīņots
knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa
žabo Mežģīņu vai smalka auduma krokojums, ko izmanto tērpa rotāšanai tā krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma
mežģīņveidīgs Mežģīņveida
limēt Mežģīt
ļumēt Mežģīt
megzterēt Mežģīt
migžīt Mežģīt
mižģēt Mežģīt
nirināt Mežģīt
nižģēt Mežģīt
mudžīt Mežģīt, mudžināt
midzināt Mežģīt, saburzīt, izjaukt
limināt Mežģīt; limēt
ļimināt Mežģīt; limēt
ļumēties Mežģīties
mežģēties Mežģīties
mižģēties Mežģīties
kūdreņi Meži nosusinātās kūdras augsnēs
mežierīkotājs Mežierīcības speciālists
mežinieks Mežinieki
mežinieki Mežinieks
mežzemnieks Mežinieks
ciecere Mežiņš
sīkliņš Mežiņš
sīkliens Mežiņš, blīva jaunaudze
harvesters Mežizstrādes mašīna koku gāšanai, atzarošanai un sagarumošanai
paēnsugas Mežkopībā koku sugas, kas spējīgas attīstīties samērā vājā gaismā
mežķīmiķis Mežķīmijas speciālists
trillija Mežlilija - šīs dzimtas ģints ("Trillium")
trillium Mežlilijas
lakši Mežloki - sīpolu ģints suga, daudzgadīgi lakstaugi, ko lieto pārtikā; Latvijā reti
lakšas Mežloki, lakši
žagatiņa Mežloks ("Allium ursinum"), sīpolu suga
mežamala Mežmala
mežīnmala Mežmala
mežmāle Mežmala
silmalietis Mežmalas apdzīvotājs
mežapuža Mežmalas koku paēna
mežmalietis Mežmalieši
mežgalietis Mežmalietis
mežmalieši Mežmalietis
mežolietis Mežmalietis
Grenzhof Mežmuiža
Waldhof Mežmuiža
Grencgofskaja Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskā nosaukuma krieviskojums
Grenzhofsche Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskais nosaukums
Mežkunga ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā
Mežkungu ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā
Mežniecības ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā
Sloku ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā
Mežamuižas ezers Mežmuižas ezers Rendas pagastā
Mescheneeken Mežnieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
ģikijs Mežonīgs
mežonisks Mežonīgs
dziks Mežonīgs (par vietu, apkārtni)
varvērze Mežonīgs cilvēks
mežika Mežonīgs, izlaidies, neizglītots cilvēks
mežīgs Mežonīgs, nekultivēts
gaisēklis Mežonīgs, nevaldāms zirgs
gaisonis Mežonīgs, nevaldāms zirgs
mežmiķelis Mežonīgs, noplucis, apdauzījies, apjucis cilvēks
mežons Mežonis
mežulis Mežonis (kā lamuvārds, bet ar maigāku noskaņu nekā "mežonis")
tarzāns Mežonis, nekulturāls cilvēks
Mesothen Mežotne
Mesoten Mežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
Glāznieki Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Ceplis" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
mežragspēle Mežraga spēle
corno Mežrags
mežarags Mežrags
valdhorns Mežrags
horn Mežrags; rags
dricele Mežroze
mežaroze Mežroze
vilkdrīceklis Mežroze ("Rosa canina")
drīceklis Mežroze, mežrožu krūms
trīceklis Mežroze, mežrožu krūms
trīcene Mežroze, mežrožu krūms
driceklis Mežroze; drīceklis
vilkudrīcekle Mežroze; drīceklis
vilkudrīceklis Mežroze; drīceklis
būcenes Mežrozes
ērķes Mežrozīšu augļi
MR Mežrūpniecība (piem., Saldus MR)
MRS Mežrūpniecības saimniecība
MRA Mežrūpnieciskās ražošanas apvienība (raj., kopā ar nosaukumu: MRA "Kursa")
koknīca Mežs
korba Mežs
silva Mežs
mistrājs Mežs (auglīgās augsnēs), kurā aug galvenokārt platlapu koki
silains Mežs ar lieliem kokiem
arboreāls Mežs kā ekoloģiska dzīvesvieta
ārenis Mežs nosusinātās minerālaugsnēs un nosusināti slapjaiņu meži
senmežs Mežs, kas ir audzis kādā senākā laikmetā
svētmežs Mežs, kas ir izmantots par reliģiska kulta vietu
kūdrenis Mežs, kas izveidojies nosusinātā kūdras augsnē
jaunmežs Mežs, kas tikko vai nesen ir izveidojies
sīkmežs Mežs, ko veido nelieli koki; neliels meža puduris
slāpukšņa Mežs, kur priedes neaug, bet egles un bērzi vien
slaugzna Mežs, kur priedes neaug, bet egles un bērzi vien
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi
lapiene Mežs, kurā aug tikai lapkoki
lapsala Mežs, kurā aug tikai lapkoki
alenis Mežs, kurā daudz alu
dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība
cērtamība Mežsaimniecībā koka vai mežaudzes vecums, kādā tā iegūst vērtību, kas atbilst mežsaimnieciskiem apsvērumiem
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (Latvijā līdz 1959. gadam), kas bija nodota viena mežsarga uzraudzībā
aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs
iecirknis Mežsaimniecības un meža izstrādāšanas administratīvā vienība 1959.-1992. g. (vidēji ap 1000 ha meža)
agromežmeliorācija Mežsaimniecisku pasākumu komplekss aramzemes mitruma režīma uzlabošanai ierīkojot mežu joslas
mycelis Mežsalāti
mežsardziene Mežsardzene
mežsardzīša Mežsardzene
mežkungmuiža Mežsarga māja
mežsargmāja Mežsarga māja, mežsarga saimniecība
mežsardzene Mežsarga sieva
lesnieks Mežsargs
mežasargs Mežsargs
mežkungs Mežsargs
formica Mežskudras
mežastrādnieks Mežstrādnieks
mežavīrs Mežstrādnieks
meženieks Mežstrādnieks
mežinieks Mežstrādnieks
mežnieks Mežstrādnieks
sobiķis Mežstrādnieks
mežs Mežtehnikas fakultātes studenti
aizsargkoki Mežu atjaunošanā - lielie koki vai speciāla citas sugas audze, kas aizsrgā jaunos kociņus no salnas, karstuma, vēja un nezālēm
drāksns Mežu biezoknis
MĪKC Mežu īpašnieku konsultatīvais centrs
jēlhumus Mežu nedzīvā zemsedze un viršāju sausā kūdra
PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma
baltalksnājs Mežu tips ar baltalksni kā valdošo sugu, kas parasti rodas, kad egļu audzes, kur baltalksnis pamežā, izcērt kailcirsmā
reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs Ziemeļamerikā
Mežupīte Mežupe, Vadakstes pieteka
Miežupe Mežupe, Vadakstes pieteka
Mežawydy Mežvidu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā
Bryngi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski
Bryngys Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Bringi" nosaukuma variants latgaliski
Goreites Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Goreiši" nosaukuma variants
Goreitis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Goreiši" nosaukums latgaliski
Grivdinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" kļūdains nosaukuma variants
Gryudinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" nosaukums latgaliski
grivdenieši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Grivdenieši" iedzīvotāji
Kaķi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaki" kļūdains nosaukuma variants
Kaprāni Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaprani" bijušais nosaukums
Kuorklinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Korklinīki" nosaukums latgaliski
Kaiseļi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiseļi" nosaukuma variants
Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski
Meža Inčuki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežainčuki" nosaukuma variants
mežinčukieši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežinčuki" iedzīvotāji
mežvidieši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji
Mežavidi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" nosaukuma variants
Mežavydi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" nosaukums latgaliski
Martuzāni Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mortuzāni" nosaukuma variants
Ūtrī Lyuzinīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Liuzinīki" nosaukums latgaliski
Mežavidu muiža Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants
Mežavydu muiža Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants latgaliski
Ūtrī Mežavidi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Mežvidi” nosaukuma variants latgaliski
Reiņas Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants
Reinis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski
Rulani Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rulāni" nosaukuma variants
Rumpli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpļi" nosaukums latgaliski
Seili Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
Skūteles Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Skūteļi" nosaukuma variants
Skūtelis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Skūteļi" nosaukums latgaliski
Stapuli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski
Ūzuļnīki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ūzulnīki" nosaukuma variants
parthenocissus Mežvīni
mežavīns Mežvīns
klematis Mežvītenis
clematis Mežvīteņi
Dzirnavezers Mežzīles dzirnavezers Rendas pagastā
mežzinātnieks Mežzinātņu speciālists
junkurs Mežziņa palīgs
bastardmētra Mieturu mētra ("Mentha verticillata")
Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof
Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit
Meknesa Miknēsa, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Meknes")
Mīlgrāvis Milzgrāvis - Melnsilupes satekupe Dundagas un Rojas pagastā
Japānas milžsalamandra milžsalamandru suga ("Megalobatrachus japonicus"), kas ir lielākais (garums - līdz 180 cm un vairāk) mūsdienu abinieks
cirsmu piesliešanās laiks minimālais laiks gados (ieskaitot ciršanas gadu), pēc kura atļauts cirst izcirtumam blakusesošo cirsmu; tas parasti atbilst periodam, kad jaunais apmežojums sasniedzis Meža atjaunošanas noteikumu prasības
Bāha mintaka Saūda Arābijā (_Al Bāḩah_), robežojas ar Mekas un Asīras mintaku
rapānas Molusku dzimtas jūras vēderkāji, kas sastopami gk. Japāņu jūrā (ievesti arī Melnajā jūrā), iznīcina austeres
garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu
Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers
mihrabs Mošejas iekšpusē sienā izbūvēta vai iezīmēta, parasti grezni dekorēta pusapaļa niša, kas ticīgajiem norāda Mekas atrašanās virzienu, uz kuru jāvēršas lūgšanu laikā
lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg
Basra muhāfaza Irākas dienvidaustrumos, robežojas ar Mutannas, Dīkāras un Meisānas muhāfazu, kā arī ar Irānu un Kuveitu
nakts ceļojums Muhameda ceļojums no Mekas tempļa uz Jeruzalemes templi, kas aprakstīts Korānā, un no kura viņš atgriezās ar norādījumiem ticīgajiem
kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā
hidžra Muhameda un pirmo musulmaņu pārcelšanās 622. g. 16. jūlijā no Mekas uz Jasribu (Medīnu), kur tika dibināta pirmā musulmaņu kopiena
Semsem Muhamedāņu svētavots Mekā
MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio
Mustoja Mustjegi, Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Melnupe
Umajādi Musulmaņu halīfu dinastija (661.-750. g.), kuru iedibināja Omeiju ģimene no Mekas, tās 11 halīfu valdīšanas laikā islāms izplatījās līdz Spānijai un Indijai
zullhidža Musulmaņu kalendāra divpadsmitais mēnesis, kas ir svētceļojumu mēnesis, šī mēneša laikā jāveic Lielais ceļojums hādžs uz Meku
Kaaba Musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta
hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem
NLM Nacionālā Medicīnas bibliotēka (ASV) (angļu "National Medicine Library")
rebozo Nacionālais apģērbs Meksikā, kuru sievietes lieto kā galvas segu, apmetni, apģērba sastāvdaļu, kā saini dažādu lietu parnēsāšanai gan uz galvas, gan uz muguras, arī bērna pārnēsāšanai, kā šūpuļtīklu, arī kā segu vai galdautu
Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā
Akadijas nacionālais parks Nacionālais parks ASV (_Acadia National Park_), Meinas štata dienvidu daļā, Mauntdezerta salā Meinas līcī
Auroras memoriālais nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Aurora Memorial Park National Park_), Lusonas salas austrumu daļā, Auroras provincē
Alakranesas rifa nacionālais parks nacionālais parks Meksikā (_Arrecife Alacranes, Parque Nacional_), Meksikas līča dienvidaustrumu daļā
lampionaugs Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints; dažām sugām (Meksikas tomāti, zemeņtomāti) ir ēdami augļi
Silene noctiflora nakts spulgotnes "Melandrium noctiflorum" nosaukuma sinonīms
ņērbules Nārbuļi ("Melampyrum")
nērbuļi Nārbuļi ("Melampyrum")
ņērbuļi Nārbuļi ("Melampyrum")
sekstainais nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum crystatum"), Latvijā aizsargājama
birztalu nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum nemorosum")
Polijas nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum polonicum")
pļavas nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum pratense")
meža nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum sylvaticum")
peso Naudas vienība (piemēram, Argentīnā, Kubā, Meksikā); attiecīgā naudas zīme, monēta
grano Naudas vienība Meksikā 20. gs. 1. pusē
Melderiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Melderiškas" nosaukums latgaliski
Melderiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Melderiški" nosaukuma variants
ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt
Dumpa dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts uz Melnupes tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagastā pie Dumpju mājām
Kāfofmena neliela sala Īrijas jūrā, Menas salas dienvidrietumos, no kuras šķir Kāfa šaurums, Lielbritānijas kroņa zemes _Menas Sala_ teritorija
Arenasa neliela sala Meksikas līcī (_Arenas, Cayo_), Meksikas teritorija
feluka neliels buru kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā
feluka neliels motorizēts delfīnu zvejas kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā
šalanda neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā)
Arkasu salas nelielu salu grupa Kampečes līcī, Meksikas teritorija
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
spulgotne Neļķu dzimtas ģints ("Melandrium"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
metastrongils Nematožu klases ģints ("Metastrongylus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas cūku plaušās, starpsaimnieks - sliekas
melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu
Vīpe Neretas pietekas Odzes lejteces paralēls nosaukums Mežāres un Vīpes pagastā
olmeki Nezināma indiāņu cilts, pēc arheoloģiskiem izrakumiem (2. gt. p. m. ē. - m. ē. sāk.) Meksikā
hurrieši Nezināmas izcelsmes senas ciltis Tuvajos Austrumos; Mezopotāmijā nodibināja Mitannijas valsti 2000-1500 pr. Kr. bija vadošā lielvara Āzijā
kajeputeļļa no Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem
Kārsavas novads nodibināts 2009. g. bijušā Ludzas rajona ziemeļu daļā, ietvēra Kārsavas pilsētu, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m
jacigi Nomadi, kas dzīvoja stepē uz ziemeļiem no Melnās jūras un piederēja pie sarmantiem
Grobiņas novads novads Kurzemes rietumu daļā, pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Grobiņas pilsētu un Bārtas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu; 2021. g. reformā teritorija iekļauta Dienvidkurzemes novadā
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Nueva Nueva Rosita - pilsēta Meksikā ("Nueva Rosita"), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
Nuevo Lareda Nuevolaredo, pilsēta Meksikā
Nuevo Leona Nuevoleona, Meksikas pavalsts
Balja Īiekoina Ņūporta - apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē
Kangarupīte Ogres kreisā krasta pieteka Ogres novada Meņģeles pagastā
Sumulda Ogres kreisā krasta pieteka Sausnējas un Meņģeles pagastā, garums - 12 km
Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts
meņģelieši Ogres novada Meņģeles pagasta apdzīvotās vietas "Meņģele" iedzīvotāji
Altenwoga Ogres novada Meņģeles pagasta bijušais nosaukums
Altenvogskaja Ogres novada Meņģeles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Mēdemciems Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Medemciems" nosaukuma variants
mežziņnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Mežziņi" iedzīvotāji
umra Omra - musulmaņu svētceļojums uz Meku Ramadānā
Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus
odontoglossum Orhideju ģints ar kādām 150 sugām Amerikā no Bolīvijas līdz Meksikai
Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā
mežgalnieki Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji
Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m
Basaseačikas ūdenskritums otrs augstākais ūdenskritums Meksikā, atrodas Meksikas ziemeļrietumos, Čivavas štatā, augstums - 246 m
Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem
mežciemnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji
anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9
Pabērzu ezers Pabērzes ezers Medumu pagastā
Pabērzes ezers Pabēržu ezers Medumu pagastā
Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu
Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja
Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja
Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas
Šķilbēnu pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Baltinavas, Briežuciema, Lazdulejas, Medņevas un Vecumu pagastu, kā arī ar Krieviju
Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja
Codes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Mežotnes, Iecavas, Dāviņu un Vecsaules pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zohden, krieviski — Codenskaja
Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
Kalkūnes pagasts pagasts Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Laucesas, Medumu un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu
Grobiņas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kadiķos, aptver Grobiņas pilsētu, robežojas ar Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastu, kā arī ar Durbes un Nīcas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grobin, krieviski — Grobinskaja
Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja
Tadaiķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Lieģos, robežojas ar Dunalkas, Durbes, Bunkas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu, kā arī ar Durbes pilsētu; 2000.-2009. g. pagasts bija iekļauts Durbes novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība
Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja
Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja
Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā
Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri
Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja
Vīpes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Ābeļu, Kūku un Mežāres pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušais nosaukums Mežmuižas pagasts
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
Variešu pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Jēkabpils pilsētu, Mežāres, Kūku un Krustpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Madonas novadu
Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja
Malnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Goliševas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Kārsavas pagasta teritorijas lielāko daļu
Salnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Kārsavas pilsētu, Malnavas un Mežvidu pagastu, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Mērdzenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Malnavas, Goliševas, Blontu, Pušmucovas un Mežvidu pagastu; bijušie nosaukumi: Mihalovas pagasts, krieviski — Michalova
Pušmucovas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mērdzenes, Blontu, Zvirgzdenes un Mežvidu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Mērdzenes pagasta dienvidrietumu daļā
Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja
Ošupes pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Degumniekos, robežojas ar Barkavas un Indrānu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; līdz 2. pasaules karam teritorija ietilpa bijušajos Lubānas, Meirānu un Barkavas pagastos
Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja
Taurupes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Aderkaši, vāciski — Fistehlen, krieviski — Aderkasskaja
Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu
Lodes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Metzkull, krieviski — Meckjuļskaja
hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta
zikurāts Pakāpjveida tornis senajā Mezopotāmijā
lūgšanu paklājs paklājs, uz kura musulmaņi, pagriezušies pret Meku, izpilda savu lūgšanu
Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. _Belau_, angļu val. _Palau_), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu
Melegeoka Palau Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Melekeok"), atrodas Babeltuapas salas austrumu piekrastē, 208 iedzīvotāji (2007. g.)
mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas
specifikācija XMS paplašinātās atmiņas specifikācija (angļu "eXtended Memory Specification (XMS)")
XMS Paplašinātās atmiņas specifikācija (angļu "eXtended Memory Specification")
Malaveijovo Papuasu (Rietumu Melanēzija) mitoloģijā - nesātīgs cilvēkēdājs, kurš klaiņo pa salu un aprij visu, kas pagadās ceļā, salas iedzīvotāji viņam visur atstāj augļus, cerot, ka tā viņš aprīs mazāk cilvēku
peonāža Parādu verdzības, atkarības sistēma senāk (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs), īpaši Meksikā, kad pastāvīgi saņemdami algas avansus un atalgojumus precēs strādnieki kļuva par darba devēja mūžīgiem parādniekiem
lapseņu parazītvabole parazītvaboļu dzimtas suga ("Metoecus paradorus")
Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione
Baidaras vārti pārkāpe pār Krimas galveno grēdu no Baidaras ielejas uz Melnās jūras piekrasti, augstums - 503 m vjl.
Vērmanes dārzs parks Rīgā, starp Elizabetes, K. Barona, Merķeļa un Tērbatas ielu, platība 5 ha, atklāts 1817. g. (platība 0,8 ha), paplašināts 1859. g., parkā aug 10 vietējo un \~70 introducēto koku un krūmu taksoni
EPROM pārprogrammējamā lasāmatmiņa (angļu "Erasable Programmable Read-Only Memory")
VfFMH Pasaules Garīgās veselības federācija (angļu "World Federation for Mental Health")
drupa Pasaules ievērojamākā poligrāfijas izstāde, kas reizi četros gados notiek Diseldorfā (Vācija), to rīko viena no lielākajām Eiropas izstāžu sabiedrībām – _Messe Düsseldorf_
WAIMH Pasaules Jaundzimušo un zīdaiņu garīgās veselības asociācija (angļu "World Association for Infant Mental Health")
WADEM Pasaules Katastrofu un neatliekamās medicīnas asociācija (angļu "World Association for Disaster and Emergencv Medicine")
WMA Pasaules Medicīnas asociācija (angļu "World Medical Association")
WAME Pasaules Medicīnas redaktoru asociācija (angļu "World Association of Medical Editors")
WFNMB Pasaules Medicīniskās un bioloģiskās radioloģijas federācija (angļu "World Federation of Nuclear Medicine and Biology")
PMO Pasaules Meteorologu asociācija
WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health")
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu
Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā
Ungurmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Medņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Variešu un Mežāres pagastā
Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā
Kurcuma pagasts pastāvēja Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā
Kārsavas pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Malnavas, Salnavas, neliela daļa — Mežvidu pagastā
heautontīmorūmenos Pašmocītājs; kādas Menandra komēdijas nosaukums
Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra
Puniņupīte Pauniņupīte, Meļļupes pieteka
Čivava Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Čivavas Valsts ("Chihuahua" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), platība - 247487 kvadrātkilometri, 3241400 iedzīvotāju (2005. g.)
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.)
Durango Pavalsts Meksikā ("Durango"/ "Estado libre y Soberano de Durango" - Brīvā un Suverēnā Durango Valsts), platība - 123367 kvadrātkilometri, 1509100 iedzīvotāju (2005. g.)
Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi
Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte
Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve
mecēns persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā
pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku)
Solncedara Piejūras klimatoloģiskais kūrorts, Krievijas Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, bērnu sanatorija
Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km
Alahanas klosteris piektā gadsimta ēku komplekss (_Alahan Manastırı_) Taura kalnos Turcijā, Merinas ila ziemeļrietumos
Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota
Batopilasa pilsāta Meksikā, Čivavas pavalsts dienvidrietumu daļā
Adolfolopesa Mateosa pilsēt Meksikā (_Adolfo López Mateos_), Sinaloa štata ziemeļos
Picvunda pilsēta Abhāzijā, Melnās jūras krastā, piejūras klimatoloģiskais kūrorts, sanatorijas, pansionāti, 4200 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2007. g.
Gagra pilsēta Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, 10700 iedzīvotāju (2003. g.)
Meimane pilsēta Afganistānas ziemeļrietumos ("Meymaneh"), Baktrijas līdzenuma oāzē, Fārjābas vilajeta administratīvais centrs
Ain el Milha pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Melh_), Msīlas vilājas dienvidu daļā
Berāki pilsēta Alžirijā, Bū Merdāsas vilājā, Alžīras dienvidaustrumu piepilsēta
Agvaeskondida pilsēta Argentīnā (_Agua Escondida_), Mendosas provincē, pie Lapampas provinces rietumu robežas
Mendosa pilsēta Argentīnā ("Mendoza"), Andu piekājē 800 m vjl., provinces administratīvais centrs, 846900 iedzīvotāju (2005. g.)
Sanrafaela pilsēta Argentīnas rietumos ("San Rafael"), Andu piekājē 688 m vjl., Mendosas provincē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.)
Aberdīna pilsēta ASV (_Aberdeen_), Merilendas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bideforda pilsēta ASV (_Biddeford_), Meinas štatā, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
Felmuta pilsēta ASV (_Falmouth_), Meinas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jorka pilsēta ASV (_York_), Meinas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mesa pilsēta ASV (_Mesa_), Arizonas štatā, 464700 iedzīvotāju (2014. g.)
Velsa pilsēta ASV (_Wells_), Meinas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Galfšorsa pilsēta ASV ("Alabaster"), Alabamas štatā, Meksikas līča piekrastē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
Oburna pilsēta ASV ("Auburn"), Meinas štatā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ogasta pilsēta ASV ("Augusta"), Meinas štata administratīvais centrs, 18300 iedzīvotāju (2008. g.)
Bangora pilsēta ASV ("Bangor"), Meinas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Biloksi pilsēta ASV ("Biloxi"), Misisipi štatā, Meksikas līča krastā, 45000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1699. g.
Frederika pilsēta ASV ("Frederick"), Merilendas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorema pilsēta ASV ("Gorham"), Meinas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hjūstona pilsēta ASV ("Houston"), Teksasas štatā, 2239500 iedzīvotāju (2014. g.), 2. lielākā (aiz Ņujorkas) ASV jūras osta pie Hjūstonas kanāla (80 km), kas to savieno ar Meksikas līci
Kenebanka pilsēta ASV ("Kennebunk"), Meinas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lamīsa pilsēta ASV ("La Mesa"), Kalifornijas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.)
Luistona pilsēta ASV ("Lewiston"), Meinas štatā, 36300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mīdvila pilsēta ASV ("Meadville"), Pensilvānijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Medforda pilsēta ASV ("Medford"), Masačūsetsas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
Medforda pilsēta ASV ("Medford"), Oregonas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.)
Medīna pilsēta ASV ("Medina"), Ohaio štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Melberna pilsēta ASV ("Melbourne"), Floridas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.)
Melroza pilsēta ASV ("Melrose"), Masačūsetsas štatā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Menomonī pilsēta ASV ("Memomonie"), Viskonsinas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Memfisa pilsēta ASV ("Memphis"), Tenesī štatā, 656900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mendota pilsēta ASV ("Mendota"), Kalifornijas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mentora pilsēta ASV ("Mentor"), Ohaio štatā, 46900 iedzīvotāju (2014. g.)
Merseda pilsēta ASV ("Merced"), Kalifornijas štatā, 81700 iedzīvotāju (2014. g.)
Meridena pilsēta ASV ("Meriden"), Konnektikutas štatā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.)
Meridiana pilsēta ASV ("Meridian"), Aidaho štatā, 87700 iedzīvotāju (2014. g.)
Meridiana pilsēta ASV ("Meridian"), Misisipi štatā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.)
Meritailenda pilsēta ASV ("Merit Island"), Floridas štatā, 34700 iedzīvotāju (2010. g.)
Merimeka pilsēta ASV ("Merrimack"), Ņūhempšīras štatā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
Meskīta pilsēta ASV ("Mesquite"), Nevadas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Meskīta pilsēta ASV ("Mesquite"), Teksasas štatā, 144400 iedzīvotāju (2014. g.)
Meksiko pilsēta ASV ("Mexico"), Misūri štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mobila pilsēta ASV ("Mobile"), Alabamas štatā, osta Meksikas līča ziemeļos, 195100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūorleāna pilsēta ASV ("New Orleans"), Luiziānas štatā, osta Misisipi deltā, 175 km no ietekas Meksikas līcī, 384300 iedzīvotāju (2014. g.); Jaunorleāna
Orono pilsēta ASV ("Orono"), Meinas štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Portartura pilsēta ASV ("Port Arthur"), Teksasas štatā, jūras osta Sabinas ezera krastā, 24 km no Meksikas līča, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
Portlenda pilsēta ASV ("Portland"), Meinas štatā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
Soko pilsēta ASV ("Saco"), Meinas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandjego pilsēta ASV ("San Diego"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 24 km no Meksikas robežas, 1380000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanforda pilsēta ASV ("Sanford"), Meinas štatā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Skārboro pilsēta ASV ("Scarborough"), Meinas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Standiša pilsēta ASV ("Standish"), Meinas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tampa pilsēta ASV ("Tampa"), Floridas štatā, osta pie Meksikas līča, 358700 iedzīvotāju (2014. g.)
Votervila pilsēta ASV ("Waterville"), Meinas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestmemfisa pilsēta ASV ("West Memphis"), Ārkanzasas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestbrūka pilsēta ASV ("Westbrook"), Meinas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sarasota pilsēta ASV, Floridas štatā, Meksikas līča piekrastē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bārtleta pilsēta ASV, Tenesī štatā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.), Memfisas ziemeļaustrumu piepilsēta
Džīlonga pilsēta Austrālijā ("Geelong"), kontinenta dienvidu piekrastē, Viktorijas štatā, uz dienvidrietumiem no Melburnas, 137200 iedzīvotāju (2006. g.)
Balarata pilsēta Austrālijā, Viktorijas štatā, 105 km uz rietumiem no Melburnas, 96940 iedzīvotāju (2015. g.)
Benalla pilsēta Austrālijā, Viktorijas štatā, pie Melburnas-Sidnejas autoceļa
Melburna pilsēta Austrālijas dienvidaustrumos ("Melbourne"), pie Portfilipa līča, Viktorijas štata administratīvais centrs, otrā lielākā pilsēta Austrālijā (aiz Sidnejas), 3,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Bādene pilsēta Austrijā (_Baden_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 26 km uz dienvidiem no Vīnes, Vīnes Meža priekškalnēs, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
Zālfeldene pilsēta Austrijā (_Saalfelden am Steinernen Meer_), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
Melka pilsēta Austrijā ("Melk"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mehelena pilsēta Beļģijā (fr. _Malines_, nl. _Mechelen_, vācu _Mecheln_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 82300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mēnena pilsēta Beļģijā (fr. _Menin_, nl., vācu _Menen_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 32700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mesene pilsēta Beļģijā (fr. "Messines", Nl., vācu "Mesen"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 950 iedzīvotāju (2013. g.)
Prezidenti Medisi pilsēta Brazīlijā (“Presidente Medici”), Rondonijas štatā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.)
Bakabala pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Mearinas krastos
Burgasa pilsēta Bulgārijā ("Burgas"), apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.)
Melnika pilsēta Bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezdra pilsēta Bulgārijā ("Mezdra"), Vracas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Velke Meziržīči pilsēta Čehijā ("Velké Meziřiči"), Visočinas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2012. g.)
Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.)
Abā el Vakfa pilsēta Ēģiptē ("Abā al Waqf", أبا الوقف ), Minjas muhāfazas Megāgas markazā, Nīlas kreisā krasta zaļajā zonā
Mekele pilsēta Etiopejā ("Mek'elē"), Tigrajas kilila administratīvais centrs, 177000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bogo pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas ziemeļu daļā, nedaudz dienvidos no Medeljinas
Meca pilsēta Francijā (_Metz_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamenta administratīvais centrs, 120700 iedzīvotāju (2010. g.)
Bakara pilsēta Francijā ("Baccaratt"), Lotringas reģionā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Nansī, Mertas un Mozeles departamentā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.)
Kāņa pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.)
Laseina pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.)
Leblāna Menila pilsēta Francijā ("Le Blanc-Mesnil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.)
Mo pilsēta Francijā ("Meaux"), Sēnas un Marnas reģiona Ildefransas departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
Meizjē pilsēta Francijā ("Meyzieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.)
Melēna pilsēta Francijā ("Melun"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 39600 iedzīvotāju (2010. g.)
Mantona pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.)
Medona pilsēta Francijā ("Meudon"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 45000 iedzīvotāju (2010. g.)
Montiņī pie Mecas pilsēta Francijā (“Montigny-lès-Metz”), Lotringas reģiona Mozeles departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vandjevra pie Nansī pilsēta Francijā ("Vandoeuvre-lès-Nancy"), Lotringas reģiona Mertas un Mozeles departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Aržalē pilsēta Francijas dienvidos (_Argelěs-sur-Mer_; _Argelers_), Oksitānijas reģiona Austrumpireneju departamentā, Lionas līča rietumu krastā
Nansī pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Nancy_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta administratīvais centrs, 105400 iedzīvotāju (2010. g.)
Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Areopole pilsēta Grieķijā (_Aerópoli_), Peloponesas salas dienvidu daļā, Mesines līča austrumu krastā
Kalamata pilsēta Grieķijā ("Kalamata"), Peloponesas perifērijā, Mesines līča krastā, 70100 iedzīvotāju (2011. g.)
Gudauta pilsēta Gruzijā, Abhāzijas Republikā, Melnās jūras krastā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
Kobuleti pilsēta Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Melnās jūras krastā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ozurgeti pilsēta Gruzijā, Gurijas mharē, Meshetijas grēdas piekājē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Calendžiha pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čanisckali krastos, 9600 iedzīvotāju (2012. g.)
Senaki pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhidas zemienē, 28000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abaša pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Kolhīdas zemienē, rajona administratīvais centrs, 6100 iedzīvotāju (2007. g.)
Poti pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Melnās jūras piekrastē, 47000 iedzīvotāju (2007. g.)
Batumi pilsēta Gruzijā, Melnās jūras piekrastē, Adžāriijas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 122200 iedzīvotāju (2007. g.)
Zugdidi pilsēta Gruzijā, Mergerijas-Augšsvanetijas mhares administratīvais centrs, 69000 iedzīvotāju (2007. g.)
Metkoviča pilsēta Horvātijā ("Metkovič"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.)
Mursko Središče pilsēta Horvātijā ("Mursko Središče"), Medžimurjes županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Preloga pilsēta Horvātijā ("Prelog"), Medžimurjes županijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
Bāghmāra pilsēta Indijā (_Bāghmāra_), Meghālajas štata dienvidos
Tura pilsēta Indijā, Meghālajas štata rietumu daļā
Šilonga pilsēta Indijas austrumu daļā, 1525 m vjl., Meghālajas štata administratīvais centrs, 143200 iedzīvotāju (2011. g.)
Metūra pilsēta Indijas dienvidos ("Mettūr"), Tamilnādas štatā, 52800 iedzīvotāju (2011. g.)
Alahanpandžana pilsēta Indonēzijā (_Alahanpanjang_), Rietumsumatras štatā, Sumatras salas rietumu piekrastē pie Mentavai šauruma
Padana pilsēta Indonēzijā ("Padang"), Rietumsumatras provinces administratīvais centrs, osta Mentavaju šauruma krastā, 833600 iedzīvotāju (2010. g.)
Medana pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Medan"), Sumatras salas ziemeļaustrumos, 24 km no Indijas okeāna Malakas šauruma, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Alī el Garbī pilsēta Irākā (_‘Alī al Gharbī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
Amāra pilsēta Irākas dienvidaustrumos (_Al ‘Amārah_), Tigras kreisajā krastā, Meisānas muhāfazas administratīvais centrs, 344000 iedzīvotāju (2003. g.)
Belina pilsēta Īrijā (_Ballina_), Mejo grāfistes ziemeļaustrumu daļā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.); Bēlonaha
Kāslbāra pilsēta Īrijā (_Castlebar_), Mejo grāfistē, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vestporta pilsēta Īrijā (_Westport_), Mejo grāfistē, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
Merate pilsēta Itālijā (_Merate_), Lombardijas reģiona Leko provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Akvedolči pilsēta Itālijā ("Acquedolci"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Banjolo Mella pilsēta Itālijā ("Bagnolo Mella"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Belmonte Modzenjo pilsēta Itālijā ("Belmonte Mezzagno"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapo d'Orlando pilsēta Itālijā ("Capo d'Orlando"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Čelje Mesapīka pilsēta Itālijā ("Ceglie Messapica"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džoioza Marea pilsēta Itālijā ("Gioiosa Marea"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gonosfandidža pilsēta Itālijā ("Gonnosfanadiga"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Guspīni pilsēta Itālijā ("Guspini"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Meda pilsēta Itālijā ("Meda"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Medicīna pilsēta Itālijā ("Medicina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mela pilsēta Itālijā ("Mel"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Meldola pilsēta Itālijā ("Meldola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Melenjāno pilsēta Itālijā ("Melegnano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Meledunjo pilsēta Itālijā ("Melendugno"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Melfi pilsēta Itālijā ("Melfi"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Melilli pilsēta Itālijā ("Melilli"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Melisāno pilsēta Itālijā ("Melissano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Melito di Porto Salvo pilsēta Itālijā ("Melito di Porto Salvo"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Melpinjāno pilsēta Itālijā ("Melpignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
Melco pilsēta Itālijā ("Melzo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mendičīno pilsēta Itālijā ("Mendicino"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Menfi pilsēta Itālijā ("Menfi"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mentana pilsēta Itālijā ("Mentana"), Lacio reģiona Romas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Merāno pilsēta Itālijā ("Merano"), Trentīno-Alto Adidže reģiona Bolcāno provincē, 37800 iedzīvotāju (2014. g.)
Merkato Sanseverīno pilsēta Itālijā ("Mercato San Severino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Merkoljāno pilsēta Itālijā ("Mercogliano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezanje pilsēta Itālijā ("Mesagne"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 27600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezola pilsēta Itālijā ("Mesola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezoraka pilsēta Itālijā ("Mesoraca"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mestre pilsēta Itālijā ("Mestre"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 89400 iedzīvotāju (2014. g.)
Milaco pilsēta Itālijā ("Milazzo"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mistreta pilsēta Itālijā ("Mistretta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pati pilsēta Itālijā ("Patti"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rometa pilsēta Itālijā ("Rometta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfilipo del Mela pilsēta Itālijā ("San Filippo del Mela"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sangavīno Monreāle pilsēta Itālijā ("San Gavino Monreale"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanluri pilsēta Itālijā ("Sanluri"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santagata di Militello pilsēta Itālijā ("Sant'Ágata di Militello"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaterēza di Riva pilsēta Itālijā ("Santa Teresa di Riva"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Spadafora pilsēta Itālijā ("Spadafora"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Taormīna pilsēta Itālijā ("Taormina"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Terme Viljatore pilsēta Itālijā ("Terme Vigliatore"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Torregrota pilsēta Itālijā ("Torregrotta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tortoriči pilsēta Itālijā ("Tortorici"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Villačidro pilsēta Itālijā ("Villacidro"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Villafranka Tirēna pilsēta Itālijā ("Villafranca Tirrena"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Barčellona Poco di Goto pilsēta Itālijā, Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 41500 iedzīvotāju (2014. g.)
Belama pilsēta Jordānijā, Mefrakas muhāfazas rietumu daļā
Kamponķāma pilsēta Kambodžā ("Kampong Cham"), provinces administratīvais centrs, osta Mekongas labajā krastā, 118200 iedzīvotāju (2008. g.)
Medisinheta pilsēta Kanādā ("Medicine Hat"), Albertas provinces dienvidaustrumos, Sautsaskačevanas krastos, 63300 iedzīvotāju (2015. g.)
Akasiasa pilsēta Kolumbijā (_Acacías_), Metas departamenta ziemeļrietumu daļā
Medeljina pilsēta Kolumbijā (sp. val. "Medellin"), Centrālajā Kordiljerā 1525 m vjl., Antjokijas departamenta centrs, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Itagvi pilsēta Kolumbijas Republikā, Medeljinas piepilsēta, 216800 iedzīvotāju (2007. g.)
Beljo pilsēta Kolumbijas Republikā, Medeljinas piepilsēta, 370800 iedzīvotāju (2007. g.)
Viljavisensio pilsēta Kolumbijas Republikā, Metas departamenta administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2007. g.)
Anapa pilsēta Krievijā (_Anapa_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, 66700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1846. g.
Atkarska pilsēta Krievijā (_Atkarsk_), Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
Mediņa pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Medinkas krastos, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Novorosijska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 256600 iedzīvotāju (2014. g.), osta Melnās jūras Cemesas līča krastā
Gelendžika pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
Soči pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, osta Melnās jūras krastā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.)
Petrovska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas krastos, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
Menzeļinska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Menzeļas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dimitrovgrada pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa
Žirnovska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļos, Medvedicas kreisajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Marjanao pilsēta Kubā ("Marianao"), Meksikas līča krastā, senāk Havanas piepilsēta, tagad municipalitāte Havanas dienvidrietumos, 138000 iedzīvotāju (2004. g.)
Marjela pilsēta Kubā ("Mariel"), Havanas provincē, osta Meksikas līča krastā, 42500 iedzīvotāju (2004. g.)
Čhamdo pilsēta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā, Dzačhu (Mekongas) krastos, 3230 m vjl., 715300 iedzīvotāju (2011. g.)
Khammūana pilsēta Laosā ("Muang Khammouan"), osta Mekongas kreisajā krastā, provinces administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2012. g.); Thākhēka; Takeka
Savannakhēta pilsēta Laosā ("Savannakhet"), provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 124000 iedzīvotāju (1996. g.)
Pāksē pilsēta Laosas dienvidos, Čampāsaka provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 73200 iedzīvotāju (2000. g.)
Luangprabanga pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru
Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
Gilingema pilsēta Lielbritānijā (_Gillingham_), Anglijas dienvidaustrumos, Medvejas grīvlīča krastā, 104200 iedzīvotāju (2012. g.)
Meidenheda pilsēta Lielbritānijā (_Maidenhead_), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu
Tanbridža pilsēta Lielbritānijā (_Tonbridge_), Anglijā, Kentas grāfistē, Medvejas upes krastos
Četema pilsēta Lielbritānijā ("Chatham"), Anglijas dienvidaustrumos, osta pie Medvejas grīvas, 76800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vindzora pilsēta Lielbritānijā ("Windsor"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 32200 iedzīvotāju (2016. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Meidenhedu ("Maidenhead")
Meidstona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kentas grāfistes ziemeļos Medvejas upes krastos
Mērtirtidvila pilsēta Lielbritānijā, Velsas dienvidos (_Merthyr Tydfil_), 69900 iedzīvotāju (2014. g.)
Melaka pilsēta Malaizijā ("Melaka"), štata administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2000. g.)
Āit Mellūla pilsēta Marokā (_Aït Melloul_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Ajūn Sīdī Melluka pilsēta Marokā (_El Aioun Sidi Mellouk_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā
Abasolo pilsēta Meksikā (_Abasolo_), Gvanahvato pavalstī, 79100 iedzīvotāju (2005. g.)
Abasolo pilsēta Meksikā (_Abasolo_), Tamaulipasas pavalstī, 11900 iedzīvotāju (2010. g.)
Akajukana pilsēta Meksikā (_Acayucan_), Verakrusa de Ignasio de la Ljave pavalstī
Akala pilsēta Meksikā (_Acala_), Čjapasas pavalstī
Akambaro pilsēta Meksikā (_Acámbaro_), Gvanahvato pavalsts dienvidos
Akankeha pilsēta Meksikā (_Acanceh_), Jukatanas pavalsts rietumu daļā
Akaponeta pilsēta Meksikā (_Acaponeta_), Najaritas pavalsts ziemeļu daļā
Akapulko pilsēta Meksikā (_Acapulco_), Gerrero pavalstī, Klusā okeāna piekrastē, 658600 iedzīvotāju (2020. g.), kūrorts
Akatlana pilsēta Meksikā (_Acatlán_), Pueblas pavalsts dienvidu daļā
Akacingo pilsēta Meksikā (_Acatzingo_), Pueblas pavalstī
Akonči pilsēta Meksikā (_Aconchi_), Sonoras pavalstī
Aktopana pilsēta Meksikā (_Actopan_), Idalgo pavalstī
Akunja pilsēta Meksikā (_Acuña_), Koavila de Saragosa pavalsts ziemeļaustrumos pie ASV robežas, Riobravo krastā
Adolforuisa Kortinesa pilsēta Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines_), Sinaloa štata ziemeļu daļā
Agvadulse pilsēta Meksikā (_Agua Dulce_), Verakrusas de Ignasio de la Lavje pavalsts austrumu pierobežā
Agvaprjeta pilsēta Meksikā (_Agua Prieta_), Sonoras pavalsts ziemeļaustrumos, pie ASV robežas
Agililja pilsēta Meksikā (_Aguililla_), Mičoakana de Okampo pavalsts rietumu daļā, Dienvidu Sjerramadres kalnos
Ajutla pilsēta Meksikā (_Ayutla_), Gerrero pavalsts dienvidaustrumu daļā
Ajutla pilsēta Meksikā (_Ayutla_), Halisko pavalstī
Ahalpana pilsēta Meksikā (_Ajalpan_), Pueblas pavalsts dienvidaustrumu daļā
Alamo pilsēta Meksikā (_Álamo_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts ziemeļu daļā
Alamosa pilsēta Meksikā (_Alamos_), Sonoras pavalsts dienvidos
Albertoalvarado Aramburo pilsēta Meksikā (_Alberto Alvarado Arámburo_), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
Albertoovjedomota pilsēta Meksikā (_Alberto Oviedo Mota_), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, Kolorādo lejteces labajā krastā
Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Čivavas pavalstī
Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Tamaulipasas pavalstī
Aljende pilsēta Meksikā (_Allende_), Koavila de Saragosas pavalstī
Aljende pilsēta Meksikā (_Allende_), Nuevoleonas pavalstī
Altamira pilsēta Meksikā (_Altamira_), Tamaulipasas pavalsts dienvidaustrumos
Altamirano pilsēta Meksikā (_Altamirano_), Gerrero pavalsts ziemeļrietumu daļā
Altara pilsēta Meksikā (_Altar_), Sonoras pavalstī
Altotonga pilsēta Meksikā (_Altotonga_), Verakrusas de Ignasio de la Ljave pavalstī
Alvarado pilsēta Meksikā (_Alvarado_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, Kampečes līča krastā
Alvaroobregona pilsēta Meksikā (_Álvaro Obregón_), Sonoras pavalsts ziemeļrietumu daļā
Ameka pilsēta Meksikā (_Ameca_), Halisko pavalstī
Anavaka pilsēta Meksikā (_Anáhuac_), Nuevoleonas pavalsts ziemeļu daļā
Anavaka pilsēta Meksikā (_Anáhuac_), Tamaulipasas pavalsts ziemeļu daļā
Antigvomorelosa pilsēta Meksikā (_Antiguo Morelos_), Tamaulipasas pavalsts dienvidrietumos
Antonioamaro pilsēta Meksikā (_Antonio Amaro_), Durango pavalstī
Apacingana pilsēta Meksikā (_Apatzingán_), Mičoakana de Okampo pavalstī
Aramberri pilsēta Meksikā (_Aramberri_), Nuevoleonas pavalsts dienvidu daļā
Arandasa pilsēta Meksikā (_Arandas_), Halisko pavalstī
Arselija pilsēta Meksikā (_Arcelia_), Gerrero pavalsts ziemeļu daļā
Ario pilsēta Meksikā (_Ario_), Mičoakanas de Okampo pavalstī
Ariveči pilsēta Meksikā (_Arivechi_), Sonoras pavalsts austrumu daļā
Arispe pilsēta Meksikā (_Arizpe_), Sonoras pavalstī
Armerija pilsēta Meksikā (_Armería_), Kolimas pavalstī
Arrjaga pilsēta Meksikā (_Arriaga_), Čjapasas provinces dienvidrietumos
Arteaga pilsēta Meksikā (_Arteaga_), Mičoakana de Okampo pavalstī
Asensjona pilsēta Meksikā (_Ascensión_), Čivavas pavalsts ziemeļrietumu daļā
Asunjona Nočistlana pilsēta Meksikā (_Asunción Nochixtlán_), Oahakas pavalstī
Atila pilsēta Meksikā (_Atil_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā
Atlisko pilsēta Meksikā (_Atlixco_), Pueblas pavalstīs rietumu daļā
Atojaka pilsēta Meksikā (_Atoyac_), Gerrero pavalstī
Autlana pilsēta Meksikā (_Autlán_), Halisko pavalstī
Astla de Terrasasa pilsēta Meksikā (_Axtla de Terrazas_), Sanluisa Potosi pavalsts dienvidu daļā
Baborigame pilsēta Meksikā (_Baborigame_), Čivavas pavalsts dienvidrietumu daļā
Bačiniva pilsēta Meksikā (_Bachíniva_), Čivavas pavalstī
Badiragvato pilsēta Meksikā (_Badiragvato_), Sinaloas pavalstī
Kampeče pilsēta Meksikā ("Campeche"), pavalsts administratīvais centrs, osta Meksikas līča krastā, 211700 iedzīvotāju (2007. g.)
Kankuna pilsēta Meksikā ("Cancun"), Kintanas Roo pavalstī, Karību jūras piekrastē, 526700 iedzīvotāju (2005. g.)
Četumala pilsēta Meksikā ("Chetumal"), Kintana Roo pavalsts administratīvais centrs, 151200 iedzīvotāju (2010. g.)
Čivava pilsēta Meksikā ("Chihuahua"), pavalsts administratīvais centrs 1423 m vjl., 748500 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dib. 1954. g.)
Sjudadmadera pilsēta Meksikā ("Ciudad Madero"), Tamaulipasas pavalstī, pie Panukas ietekas Meksikas līcī, 197200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjudadovregona pilsēta Meksikā ("Ciudad Obregon"), Sonoras pavalstī, 433000 iedzīvotāju (2015. g.)
Sjudadviktorija pilsēta Meksikā ("Ciudad Victoria"), Tamaulipasas štata administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2008. g.)
Koacakoalkosa pilsēta Meksikā ("Coatzacoalcos"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts, osta Meksikas līča krastā, 305300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kordova pilsēta Meksikā ("Cordoba"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, 218100 iedzīvotāju (2015. g.)
Kvernavaka pilsēta Meksikā ("Cuernavaca"), Vulkāniskās grēdas dienvidu piekājē 1540 m vjl., Morelosas pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.)
Kuljakana pilsēta Meksikā ("Culiacan"), Sinaloas pavalsts administratīvais centrs, 605300 iedzīvotāju (2005. g.)
Durango pilsēta Meksikā ("Durango"), pavalsts administratīvais centrs, 463800 iedzīvotāju (2005. g.)
Ekatepeka pilsēta Meksikā ("Ecatepec"), Mehiko pavalstī, 1687500 iedzīvotāju (2005. g.)
Ensenada pilsēta Meksikā ("Ensenada"), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, osta Klusā okeāna krastā, 519800 iedzīvotāju (2015. g.)
Fresniljo pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
Gomespalasio pilsēta Meksikā ("Gomez Palacio"), Durango pavalstī, 257400 iedzīvotāju (2010. g.)
Gvadalahara pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Gvajmasa pilsēta Meksikā ("Guaymas"), Sonoras štatā, osta Kalifornijas līča krastā, 134200 iedzīvotāju (2006. g.)
Gvanahvato pilsēta Meksikā ("Guanajuato"), pavalsts administratīvais centrs, 171700 iedzīvotāju (2005. g.)
Ermosiljo pilsēta Meksikā ("Hermosillo"), Sonoras pavalsts administratīvais centrs, 641800 iedzīvotāju (2005. g.)
Irapvato pilsēta Meksikā ("Irapuato"), Gvanahvato pavalstī, Meksikas kalnienē 1710 m vjl., 342600 iedzīvotāju (2005. g.)
Lapasa pilsēta Meksikā ("La Paz"), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 189200 iedzīvotāju (2005. g.)
Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Ensenadas municipalitātē, 16300 iedzīvotāju (2010. g.)
Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Sankintinas municipalitātē, 15000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Mičoakanas de Okampo pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, Balsasas grīvā, 178800 iedzīvotāju (2010. g.)
Leona pilsēta Meksikā ("Leon"), Gvanahvatas pavalstī, Meksikas kalnienē 1890 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju
Mansaniljo pilsēta Meksikā ("Manzanillo"), Kolimas pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, 184500 iedzīvotāju (2015. g.)
Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 48500 iedzīvotāju
Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Tamaulipasas pavalstī, 422700 iedzīvotāju (2005. g.)
Merida pilsēta Meksikā ("Merida"), Jukatanas pavalsts administratīvais centrs, 734200 iedzīvotāju (2005. g.)
Mehikali pilsēta Meksikā ("Mexicali"), Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.)
Minatitlana pilsēta Meksikā ("Minatitlan"), Verakrusa de Ignaso de la Ljave pavalstī, Koacakoalkosas krastos, 157800 iedzīvotāju (2010. g.)
Monklova pilsēta Meksikā ("Monclova"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 231100 iedzīvotāju (2015. g.)
Morelija pilsēta Meksikā ("Morelia"), Meksikas kalnienē 1880 m vjl., Mičoakanas de Okampo pavalsts administratīvais centrs, 608000 iedzīvotāju (2005. g.)
Nesavalkojotla pilsēta Meksikā ("Nezahualcoyotl"), Mehiko piepilsēta, 1136300 iedzīvotāju (2005. g.)
Nueva Rosita pilsēta Meksikā (“Nueva Rosita”), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
Nuevolaredo pilsēta Meksikā ("Nuevo Laredo"), Tamaulipasas pavalstī, 348400 iedzīvotāju (2005. g.)
Orisaba pilsēta Meksikā ("Orizaba"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves štatā 1280 m vjl., 120800 iedzīvotāju (2010. g.)
Pačuka pilsēta Meksikā ("Pachuca"), Meksikas kalnienē 2450 m vjl., Idalgo pavalsts administratīvais centrs, 267800 iedzīvotāju (2005. g.)
Palenke pilsēta Meksikā ("Palenque"), Čjapasas štatā, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
Pjedrasnegrasa pilsēta Meksikā ("Piedras Negras"), Koavilas štatā pie ASV robežas, Riobravo (Riograndes) labajā krastā (pretējā krastā - ASV pilsēta Īglpāsa), 150200 iedzīvotāju (2011. g.)
Posarika pilsēta Meksikā ("Poza Rica"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves štatā, Meksikas līča zemienē, 185200 iedzīvotāju (2010. g.)
Puebla pilsēta Meksikā ("Puebla"), Meksikas kalnienes dienvidu daļā 2150 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Keretaro pilsēta Meksikā ("Queretaro"), atrodas Meksikas kalnienē 1813 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.)
Rejnosa pilsēta Meksikā ("Reynosa"), Tamaulipasas pavalstī, Riobravo kreisajā krastā, 508000 iedzīvotāju (2005. g.)
Salamanka pilsēta Meksikā ("Salamanca"), Gvanahvato štatā, Lermas krastos, 143800 iedzīvotāju (2007. g.)
Saltiljo pilsēta Meksikā ("Saltillo"), Koavila de Saragosas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.)
Sanluisa Potosi pilsēta Meksikā ("San Luis Potosi"), pavalsts administratīvais centrs, 722800 iedzīvotāju (2010. g.)
Tampiko pilsēta Meksikā ("Tampico"), Tamaulipasas pavalstī, Meksikas līča piekrastē, 297300 iedzīvotāju (2010. g.)
Tepika pilsēta Meksikā ("Tepic"), Meksikas kalnienē 950 m vjl., Najaritas pavalsts administratīvais centrs, 295200 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlaskala pilsēta Meksikā ("Tlaxcala"), pavalsts administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2005. g.)
Toluka pilsēta Meksikā ("Toluca"), Meksikas kalnienē 2640 m vjl., Mehiko pavalsts administratīvais centrs, 467700 iedzīvotāju (2005. g.)
Torreona pilsēta Meksikā ("Torreon"), Koavila de Saragosa pavalstī, Meksikas kalnienē 1130 m vjl., 548700 iedzīvotāju (2005. g.)
Tula pilsēta Meksikā ("Tula"), Idalgo pavalstī, 103900 iedzīvotāju (2011. g.)
Tustlagutjerresa pilsēta Meksikā ("Tuxtla Gutierrez"), Čjapasas pavalsts administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2005. g.)
Urvapana pilsēta Meksikā ("Uruapan"), Mičoakanas de Okampo pavalstī 1620 m vjl., 315350 iedzīvotāju (2010. g.)
Verakrusa pilsēta Meksikā ("Veracruz"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, 573900 iedzīvotāju (2005. g.)
Viktorija pilsēta Meksikā ("Victoria"), Tamaulipasas pavalsts administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2007.g.)
Viljaermosa pilsēta Meksikā ("Villahermosa"), Tabasko pavalsts administratīvais centrs, osta Grihalvas kreisajā krastā, 335800 iedzīvotāju (2005. g.)
Halapa pilsēta Meksikā ("Xalapa"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts administratīvais centrs, 387900 iedzīvotāju (2005. g.)
Sapopana pilsēta Meksikā ("Zapopan"), Halisko pavalstī, Gvadalaharas piepilsēta, 1026500 iedzīvotāju (2005. g.)
Monterreja pilsēta Meksikā (sp. val. "Monterrey"), Austrumu Sjerramadres kalnu piekājē 490-640 m vjl., Nuevoleonas pavalsts administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Baljesa pilsēta Meksikā, Čivavas pavalstī
Benitohuaresa pilsēta Meksikā, Čivavas pavalsts ziemeļu daļā
Benemerito de las Amerikasa pilsēta Meksikā, Čjapasas štata austrumos pie Lakantunas un Salinasas satekas, kur izveidojas Usumasinta
Bajaasunsjona pilsēta Meksikā, Dienvidu Lejaskalifornijas pavalstī, Viskaino pussalas rietumu piekrastē
Tonala pilsēta Meksikā, Gvadalaharas piepilsēta, 374300 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlakepake pilsēta Meksikā, Gvadalaharas piepilsēta, 542100 iedzīvotāju (2005. g.)
Selaja pilsēta Meksikā, Gvanahvato pavalstī, 310400 iedzīvotāju (2005. g.)
Bakalara pilsēta Meksikā, Kintana Roo pavalsts dienvidu daļā
Baja de los Anhelesa pilsēta Meksikā, Lejaskalifornijas pavalstī, Kalifornijas pussalas austrumu piekrastē
Batakesa pilsēta Meksikā, Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
Naukalpana pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 1136300 iedzīvotāju (2005. g.)
Hiko pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 331300 iedzīvotāju (2005. g.)
Kvautitlaniskalji pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 477900 iedzīvotāju (2005. g.)
Čimalvakana pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 524200 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlalnepantla pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 674400 iedzīvotāju (2005. g.)
Apodaka pilsēta Meksikā, Nuevoleonas pavalstī, Monterrejas piepilsēta, 393200 iedzīvotāju (2005. g.)
Gvadalupe pilsēta Meksikā, Nuevoleonas pavalstī, Monterrejas piepilsēta, 691400 iedzīvotāju (2005. g.)
Masatlana pilsēta Meksikā, Sinaloas pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, 352500 iedzīvotāju (2005. g.)
Banamiči pilsēta Meksikā, Sonoras pavalstī
Bavjakora pilsēta Meksikā, Sonoras pavalstī
Bavispe pilsēta Meksikā, Sonoras pavalsts austrumos
Bakadevači pilsēta Meksikā, Sonoras pavalsts austrumu daļā
Bakoači pilsēta Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļu daļā
Benhaminilja pilsēta Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļu daļā
Baja de Kino pilsēta Meksikā, Sonoras štata rietumu daļā, Kalifornijas līča piekrastē
Balankana pilsēta Meksikā, Tabasko pavalsts austrumu daļā
Čilpansingo pilsēta Meksikas dienvidrietumos ("Chilpancingo"), Gerrero pavalsts administratīvais centrs, 187250 iedzīvotāju (2010. g.)
Tuspana pilsēta Meksikas Halisko pavalstī ("Tuxpan"), 33700 iedzīvotāju (2007. g.)
Tuspana pilsēta Meksikas Najaritas pavalstī ("Tuxpan"), 28500 iedzīvotāju (2006. g.)
Kolima pilsēta Meksikas rietumos ("Colima"), pavalsts administratīvais centrs, 137400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tuspana pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī ("Tuxpan", arī "Tuxpam de Rodriguez Cano"), osta Tuspanas lejteces apvidū, 78500 iedzīvotāju (2005. g.)
Agvaskaljentesa pilsēta Meksikas vidienē ("Aguascalientes"), pavalsts administratīvais centrs, 722300 iedzīvotāju (2013. g.)
Oahaka pilsēta Meksikas vidienē ("Oaxaca"), Dienvidu Sjerramadres kalnos 1550 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 258000 iedzīvotāju (2005. g.)
Sakatekasa pilsēta Meksikas vidienē ("Zacatecas"), Meksikas kalnienē 2248 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1219000 iedzīvotāju (2010. g.)
Huaresa pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Tihuana pilsēta Meksikas ziemeļrietumos (sp. val. "Tijuana"), Lejaskalifornijas pavalstī, 5 km no Klusā okeāna, pie ASV robežas, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Slatina pilsēta Melnkalnē, Andrijevicas kopienā, 400 iedzīvotāju (2003. g.)
Tomba pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1100 iedzīvotāju (2003. g.)
Čeluga pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1400 iedzīvotāju (2003. g.)
Bjeliši pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1420 iedzīvotāju (2003. g.)
Poļe pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1530 iedzīvotāju (2003. g.)
Sutomore pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1800 iedzīvotāju (2003. g.)
Stari Bara pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1900 iedzīvotāju (2003. g.)
Šušaņa pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 2200 iedzīvotāju (2003. g.)
Burtaiši pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 3000 iedzīvotāju (2003. g.)
Virpazara pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 330 iedzīvotāju (2003. g.)
Buče pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1000 iedzīvotāju (2003. g.)
Dolaca pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1300 iedzīvotāju (2003. g.)
Berana Selo pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1480 iedzīvotāju (2003. g.)
Budimļa pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1700 iedzīvotāju (2003. g.)
Pešca pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1720 iedzīvotāju (2003. g.)
Doņe Luge pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1860 iedzīvotāju (2003. g.)
Ļesniča pilsēta Melnkalnē, Bijelo Poļes kopienā, 12700 iedzīvotāju (2003. g.)
Pokrajci pilsēta Melnkalnē, Bijelo Poļes kopienā, 1900 iedzīvotāju (2003. g.)
Nedakusi pilsēta Melnkalnē, Bijelo Poļes kopienā, 2300 iedzīvotāju (2003. g.)
Resnika pilsēta Melnkalnē, Bijelo Poļes kopienā, 2700 iedzīvotāju (2003. g.)
Petrovaca pilsēta Melnkalnē, Budvas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Sveti Stefana pilsēta Melnkalnē, Budvas kopienā, 400 iedzīvotāju (2003. g.)
Bečiči pilsēta Melnkalnē, Budvas kopienā, 770 iedzīvotāju (2003. g.)
Rijeka Crnojeviča pilsēta Melnkalnē, Cetiņes kopienā, 220 iedzīvotāju (2003. g.)
Spuža pilsēta Melnkalnē, Danilovgradas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Meļine pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1120 iedzīvotāju (2003. g.)
Podi pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1200 iedzīvotāju (2003. g.)
Dženoviči pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1270 iedzīvotāju (2003. g.)
Zelenika pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1800 iedzīvotāju (2003. g.)
Bijela pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 3750 iedzīvotāju (2003. g.)
Igalo pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 3750 iedzīvotāju (2003. g.)
Kumbora pilsēta Melnkalnē, Hrcegnovi kopienā, 1100 iedzīvotāju (2003. g.)
Smajlagiča Poļe pilsēta Melnkalnē, Kolašinas kopienā, 940 iedzīvotāju (2003. g.)
Andrijevica pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 1070 iedzīvotāju (2003. g.)
Ulciņa pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 10800 iedzīvotāju (2003. g.)
Budva pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 10900 iedzīvotāju (2003. g.)
Berane pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 11800 iedzīvotāju (2003. g.)
Hercegnovi pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 12700 iedzīvotāju (2003. g.)
Bara pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2003. g.)
Plužine pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Cetiņe pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 15100 iedzīvotāju (2003. g.), valsts vēsturiskā galvaspilsēta (no XV gs. līdz 1946. g.) un valsts prezidenta rezidence
Bijelo Poļe pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 15900 iedzīvotāju (2003. g.)
Žabļaka pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 1940 iedzīvotāju (2003. g.)
Pļevļa pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 21400 iedzīvotāju (2003. g.)
Kolašina pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 3000 iedzīvotāju (2003. g.)
Plava pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 3600 iedzīvotāju (2003. g.)
Mojkovaca pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2003. g.)
Danilovgrada pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 5200 iedzīvotāju (2003. g.)
Šavnika pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 570 iedzīvotāju (2003. g.)
Nikšiča pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 58200 iedzīvotāju (2003. g.)
Tivata pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2003. g.)
Rožaje pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 9600 iedzīvotāju (2003. g.)
Prčana pilsēta Melnkalnē, Kotoras kopienā, 1240 iedzīvotāju (2003. g.)
Risana pilsēta Melnkalnē, Kotoras kopienā, 2100 iedzīvotāju (2003. g.)
Perasta pilsēta Melnkalnē, Kotoras kopienā, 230 iedzīvotāju (2003. g.)
Škaļari pilsēta Melnkalnē, Kotoras kopienā, 4000 iedzīvotāju (2003. g.)
Dobrota pilsēta Melnkalnē, Kotoras kopienā, 8200 iedzīvotāju (2003. g.)
Poļa pilsēta Melnkalnē, Mojkovacas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Rastovica pilsēta Melnkalnē, Nikšičas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Ozriniči pilsēta Melnkalnē, Nikšičas kopienā, 2000 iedzīvotāju (2003. g.)
Gusiņe pilsēta Melnkalnē, Plavas kopienā, 1700 iedzīvotāju (2003. g.)
Goransko pilsēta Melnkalnē, Plužines kopienā, 330 iedzīvotāju (2003. g.)
Gradaca pilsēta Melnkalnē, Pļevļas kopienā, 360 iedzīvotāju (2003. g.)
Židoviči pilsēta Melnkalnē, Pļevļas kopienā, 650 iedzīvotāju (2003. g.)
Tuzi pilsēta Melnkalnē, Podgoricas kopienā, 3800 iedzīvotāju (2003. g.)
Goričani pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1200 iedzīvotāju (2003. g.)
Mahala pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1230 iedzīvotāju (2003. g.)
Mataguži pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1300 iedzīvotāju (2003. g.)
Mojanoviči pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1850 iedzīvotāju (2003. g.)
Golubovci pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 2870 iedzīvotāju (2003. g.)
Ibaraca pilsēta Melnkalnē, Rožajes kopienā, 2900 iedzīvotāju (2003. g.)
Bare pilsēta Melnkalnē, Šavnikas kopienā, 300 iedzīvotāju (2003. g.)
Mrčevaca pilsēta Melnkalnē, Tivatas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Doņa Lastva pilsēta Melnkalnē, Tivatas kopienā, 730 iedzīvotāju (2003. g.)
Kodre pilsēta Melnkalnē, Ulciņas kopienā, 880 iedzīvotāju (2003. g.)
Ņegovudža pilsēta Melnkalnē, Žabļakas kopienā, 230 iedzīvotāju (2003. g.)
Kotora pilsēta Melnkalnes dienvidrietumos ("Kotor"), osta Adrijas jūras Kotoras līča krastā, kopienas administratīvais centrs, 5300 iedzīvotāju
Daglasa pilsēta Menas Salā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 26200 iedzīvotāju (2006. g.)
Pīla pilsēta Menas salas rietumu piekrastē, 12900 iedzīvotāju (2001. g.)
Medemblika pilsēta Nīderlandē (_Medemblik_), Ziemeļholandes provincē, 43400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mepela pilsēta Nīderlandē (_Meppel_), Drentes provincē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērkerka pilsēta Nīderlandē ("Meerkerk"), Dienvidholandes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Meijela pilsēta Nīderlandē ("Meijel"), Limburgas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mealjada pilsēta Portugālē ("Mealhada"), Aveiru apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2011. g.)
Meda pilsēta Portugālē ("Meda"), Gvardas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.)
Konstanca pilsēta Rumānijā (_Constanta_), Melnās jūras piekrastē, žudeca administratīvais centrs, 283900 iedzīvotāju (2014. g.)
Eforije pilsēta Rumānijā ("Eforie"), Konstancas žudecā, Melnās jūras krastā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
Drobeta-Turnuseverina pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudeca administratīvais centrs, 92600 iedzīvotāju (2011. g.)
Oršova pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Strehaja pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Vinžumare pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Baja de Arame pilsēta Rumānijā, Mehedincu žudecā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
Sulina pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, pie Donavas deltas vidējā atzara ietekas Melnajā jūrā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Galaca pilsēta Rumānijas austrumos ("Galati"), žudeca administratīvais centrs, atrodas Donavas kreisajā krastā, 150 km no Melnās jūras, osta pieejama jūras kuģiem, 249400 iedzīvotāju (2007. g.)
Bedr Huneina pilsēta Saūda Arābijā, Medīnas mintakas rietumu daļā
Havija pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 132100 iedzīvotāju (2004. g.)
Behra pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 188400 iedzīvotāju (2004. g.)
Tāifa pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 521300 iedzīvotāju (2004. g.)
Medīna pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba
Medvode pilsēta Slovēnijā ("Medvode"), Centrālslovēnijas reģionā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Mengeša pilsēta Slovēnijā ("Mengeš"), Centrālslovēnijas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Metlika pilsēta Slovēnijā ("Metlika"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
Mežica pilsēta Slovēnijā ("Mežica"), Karintijas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mehorada del Kampo pilsēta Spānijā ("Mejorada del Campo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Merida pilsēta Spānijā ("Merida"), Estremaduras autonomā apgabala administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mendrīzio pilsēta Šveicē (_Mendrisio_), Tičīno kantona dienvidos, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Meilene pilsēta Šveicē ("Meilen"), Cīrihes kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mērina pilsēta Šveicē ("Meyrin"), Ženēvas kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Mellingene pilsēta Šveicē ("Mellingen"), Ārgavas kantonā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Menzelburgība pilsēta Tunisijas ziemeļos ("Menzel Bourguiba"), Binzartas vilājā, Binzartas ezera dienvidu krastā, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ajdinčika pilsēta Turcijā (_Aydıncık_), Mersinas ilā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Akčakodža pilsēta Turcijā (_Akçakoca_), Dizdžes ilā, Melnās jūras piekrastē, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
Arslankeja pilsēta Turcijā (_Arslanköy_), Mersinas ilā
Muta pilsēta Turcijā (_Mut_), Mersinas ilā, 29100 iedzīvotāju (2013. g.)
Amasra pilsēta Turcijā ("Amasra"), Bartinas ilā, Melnās jūras piekrastē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Anamura pilsēta Turcijā ("Anamur"), Mersinas ilā, 35100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozjazi pilsēta Turcijā ("Bozyazi"), Mersinas ilā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
Erdemli pilsēta Turcijā ("Erdemli"), Mersinas ilā, 50200 iedzīvotāju (2013. g.)
Eregli pilsēta Turcijā ("Eregli"), osta Melnās jūras krastā, 98700 (2012. g.)
Melikgazi pilsēta Turcijā ("Melikgazi"), Kajseri ilā, 505900 iedzīvotāju (2013. g.)
Menderesa pilsēta Turcijā ("Menderes"), Izmiras ilā, 59300 iedzīvotāju (2013. g.)
Menemena pilsēta Turcijā ("Menemen"), Izmiras ilā, 126000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mengena pilsēta Turcijā ("Mengen"), Bolu ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Merama pilsēta Turcijā ("Meram"), Konjas ilā, 311300 iedzīvotāju (2013. g.)
Merzifona pilsēta Turcijā ("Merzifon"), Amasjas ilā, 54700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mesudije pilsēta Turcijā ("Mesudiye"), Ordu ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Silifke pilsēta Turcijā ("Silifke"), Mersinas ilā, 55500 iedzīvotāju (2013. g.)
Čamlijajla pilsēta Turcijā, Mersinas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gilnara pilsēta Turcijā, Mersinas ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Karasu pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, Melnās jūras piekrastē, 30700 iedzīvotāju (2012.g.)
Mersina pilsēta Turcijas dienvidos (_Mersin_), ila administratīvais centrs, 624000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tarsusa pilsēta Turcijas dienvidos ("Tarsus"), Mersinas ilā, 245700 iedzīvotāju (2013. g.)
Nazilli pilsēta Turcijas dienvidrietumos ("Nazilli"), Ajdinas ilā, Menderesas upes ielejā, 111300 iedzīvotāju (2013. g.)
Samsuna pilsēta Turcijas Republikā ("Samsun"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 605300 iedzīvotāju (2013. g.)
Trabzona pilsēta Turcijas Republikas ziemeļaustrumos, ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 1254400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sinopa pilsēta Turcijas ziemeļos ("Sinop"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 38600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bohoduhiva pilsēta Ukrainā, iapgabalā, Merlo upes krastos, rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1681. g.
Mikolajiva pilsēta Ukrainā, jūras un upes osta Melnās jūras Bugas limāna krastā, apgabala administratīvais centrs, 496200 iedzīvotāju (2013. g.)
Iļjičivska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Melnās jūras krastā (26 km uz dienvidiem no Odesas)
Odesa pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, osta Melnās jūras ziemeļrietumu krastā, apgabala administratīvais centrs, 1016000 iedzīvotāju (2013. g.)
Verdena pilsēta un cietoksnis Francijas ziemeļaustrumos pie Mēzas upes ("Verdun-sur-Meuse"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Komlo pilsēta Ungārijā ("Komlo"), Baraņas meģē, Mečeka masīva ziemeļu nogāzē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bādmergentheima pilsēta Vācijā (_Bad Mergentheim_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22500 iedzīvotāju (2013. g.)
Meldorfa pilsēta Vācijā (_Meldorf_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mendene pilsēta Vācijā (_Menden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53400 iedzīvotāju (2013. g.)
Mepene pilsēta Vācijā (_Meppen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.)
Koburga pilsēta Vācijā ("Coburg"), Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Tīringenes Meža, 41000 iedzīvotāju (2013. g.)
Horna-Bādmeinberga pilsēta Vācijā ("Horn-Bad Meinberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Meherniha pilsēta Vācijā ("Mechernich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mekenheima pilsēta Vācijā ("Meckenheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
Medebaha pilsēta Vācijā ("Medebach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mērane pilsēta Vācijā ("Meerane"), Saksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mērbuša pilsēta Vācijā ("Meerbusch"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54400 iedzīvotāju (2013. g.)
Mērsburga pilsēta Vācijā ("Meersburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mejenburga pilsēta Vācijā ("Meyenburg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Meinerchāgene pilsēta Vācijā ("Meinerzhagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Meiningene pilsēta Vācijā ("Meiningen"), Tīringenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Meizenheima pilsēta Vācijā ("Meisenheim"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Meisene pilsēta Vācijā ("Meissen"), Saksijas federālajā zemē, Elbas krastos, 27100 iedzīvotāju (2013. g.)
Melle pilsēta Vācijā ("Melle"), Lejassaksijas federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mellrihštate pilsēta Vācijā ("Mellrichstadt"), Bavārijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Melzungene pilsēta Vācijā ("Melsungen"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Memmingene pilsēta Vācijā ("Memmingen"), Bavārijas federālajā zemē, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mendiga pilsēta Vācijā ("Mendig"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mengene pilsēta Vācijā ("Mengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Merkendorfa pilsēta Vācijā ("Merkendorf"), Bavārijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Merzeburga pilsēta Vācijā ("Merseburg am Saale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Merciga pilsēta Vācijā ("Merzig"), Zāras federālajā zemē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mešede pilsēta Vācijā ("Meschede"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
Meskirhe pilsēta Vācijā ("Messkirch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8150 iedzīvotāju (2013. g.)
Mestetene pilsēta Vācijā ("Messstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Metmanna pilsēta Vācijā ("Mettmann"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mecingene pilsēta Vācijā ("Metzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Meizelvica pilsēta Vācijā ("Meuselwitz"), Tīringenes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Cella-Melisa pilsēta Vācijā ("Zella-Mehlis"), Tīringenes federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Barinasa pilsēta Venecuālā, Meridas Kordiljeras piekājē, štata administratīvais centrs, 307400 iedzīvotāju (2009. g.)
Merida pilsēta Venecuēlā ("Merida"), štata administratīvais centrs, 230000 iedzīvotāju (2000. g.)
Barkisimeto pilsēta Venecuēlas ziemeļos, Merida Kordiljerā 522 m vjl., Laras štata administratīvais centrs, 844100 iedzīvotāju (2000. g.), dibināta 1552. g., stipri cietusi zemestrīcā 1812. g.
Kontho pilsēta Vjetnamā ("Can Tho"), valsts dienvidu daļā, osta Mekongas deltā, Basakas labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 255100 iedzīvotāju (2004. g.)
Mito pilsēta Vjetnamā ("My Tho"), osta Mekongas deltā, provinces administratīvais centrs, 220000 iedzīvotāju (2012. g.)
Benče pilsēta Vjetnamā, provinces administratīvais centrs, Mekongas atzara grīvlīča krastā
Viņlona pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā, Kontho provincē, Mekongas labajā krastā, 147000 iedzīvotāju (2009. g.)
Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms
Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m
Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums
Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta
Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni
Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils
Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils
tumšā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Melanitta fusca")
melnā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Melanitta nigra")
garknābja gaura pīļu dzimtas gauru ģints suga ("Mergus serrator"), putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi
pepermencis Piparmētra ("Mentha piperita")
dārzmētra Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
fefermince Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
mentra Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pefermente Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pepermence Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pepermenes Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pepermente Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pepermentes Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pepermince Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
piparmence Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
piparments Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
piparmētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pipermences Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pipermētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
pipermince Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
saltmētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
upesmētra Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
upmētras Piparmētra ("Mentha piperita"), mētru suga
Hubāls Pirmsislāma arābu mitoloģijā - Mekā dzīvojošas kureišu cilts - no tās cēlies arī Muhameds - dievs
Bolsona de Mapini plakankalne Meksikas kalnienes ziemeļos, Meksikā, augstums - 900-1200 m, virsotnes >2500 m
rīta zvaigzne planēta Venera, kad tā redzama rītos; tāpat arī Merkurs, bet tas ir grūtāk ieraugāms
Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati
Pardaosa Plato Gvajānas plakankalnes rietumos ("Mesa de Pardaos"), Kolumbijā, augstums - līdz 910 m, smilšakmeņi un konglomerāti, mitrie tropu meži
Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi)
Fogtlande Plato Vācijā ("Vogtland"), Tīringenē un Saksijā, starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem
lipīgā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene viscosa", arī "Melendrium viscosum" un "Elisanthe viscosa")
glosa plekstu pasugas zivis, kas dzīvo Melnajā un Azovas jūrā
grumbuļbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Melittidae"), Latvijā konstatētas 6 sugas
plikstiņš pļavas nārbulis ("Melampyrum pratense")
ceļteku pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Melitaea didyma")
parastais pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Mellicta athalia")
Titograda Podgorica - Melnkalnes galvaspilsēta ("Titograd"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
Pontas kalni Pontijas kalni Melnās jūras dienvidu piekrastē
Austrumpontijas kalni Pontijas kalnu austrumu daļa (_Doğu Karadeniz Dağları_), starp Meletas un Čorohas upi, Turcijā, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - līdz 3937 m (Kačkara kalns)
Džanika grēda Pontijas kalnu vidusdaļa starp Kizilirmakas un Meletas ieleju, Turcijas ziemeļos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - 2062 m
quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta
hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu
Meža Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Daukšti" nosaukuma variants
duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā
maģiskie skaitļi protonu vai neitronu skaits atomu kodolos, vienāds ar 2, 8, 20, 28, 50, 82, 126 (neitroniem); kodolos ar maģisko nuklonu skaitu (maģiskajos kodolos) nukloni saistīti sevišķi cieši, to īpatnējā saites enerģija ir par 0,5–1 megaelektronvoltu (MeV) lielāka nekā blakus esošajiem kodoliem
Mesīna Province Itālijā ("Provincia di Messina"), Sicīlijas reģionā, platība - 3247 kvadrātkilometri, 651900 iedzīvotāju (2012. g.)
Benče province Vjetnamas dienvidos, Dienvidķīnas jūras krastā un starp Mekongas grīvas atzariem
DSM Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (angļu _Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders_)
Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts Puebla, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Puebla”)
Puevla Puebla, pavalsts Meksikā
Puevla Puebla, pilsēta Meksikā
skropstainā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica ciliata")
nokarenā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica mutans"), kas sastopama arī Latvijā
vienzieda pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica uniflora")
puplakši Puplaksis ("Menyanthes")
trejlapu puplaksis puplakšu suga ("Menyanthes trifoliata")
metasekvoja Purvciprešu dzimtas ģints ("Metasequoia"), vasarzaļi vienmājas skuju koki, līdzīgi sekvojām un mamutkokiem
Ploču purvs purvs Dienvidkurzemes novada Vērgales un Medzes pagastā, platība - 557 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 5,6 m, iegūst pakaišu kūdru; Ploča purvs
Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs
vēlā pusdienziede pusdienziežu suga ("Carpanthea pomeridiana syn. Mesembryanthemaceae pomeridianum")
mārpuķīšu pusdienziede pusdienziežu suga ("Dorotheanthus bellidiformis syn. Mesembryanthemaceae criniflorum, Dorotheanthus criniflorus")
zālainā pusdienziede pusdienziežu suga ("Dorotheanthus gramineus syn. Mesembryanthemaceae pyropaeum")
kristālu pusdienziede pusdienziežu suga ("Mesembryanthemaceae crystallinum syn. Cryophytum crystallinum")
kimri Pusleģendāra klejotāju tauta Melnās jūras piekrastē, kas tur esot dzīvojusi pirms skitiem
Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa
Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas
Krima Pussala Eiropas dienvidaustrumos, starp Melno un Azovas jūru, platība - 27000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1545 m
Balkānu pussala pussala Eiropas dienvidaustrumu daļā, ko apskalo Adrijas, Jonijas, Egejas un Melnā jūra, platība - 505000 kvadrātkilometru
Malita pussala pussala Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumu daļā, tās izvirzījums Atlantijas okeānā
Melvila pussala pussala Kanādas ziemeļu daļā (“Melville Peninsula”), starp Foksa baseinu un Komiti līci, platība — 63000 kvadrātkilometru, pauguraina (augstums — līdz 558 m)
Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m
Paragvana Pussala Venecuēlas ziemeļos, starp Karību jūru un Venecuēlas līci, ar kontinentu to savieno Medanosa zemesšaurums, platība - 2400 kvadrātkilometru, virsa pauguraina (augstums - līdz 853 m)
Floridas pussala pussala Ziemeļamerikas austrumos, starp Atlantijas okeānu un Meksikas līci, platība — 115000 kvadrātkilometru
mežernieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Mežernieki" iedzīvotāji
viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga
lirastputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Menuridae"), 2 dzimtas, abas tikai Austrālijā
liraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta ("Menuridae"), 1 ģints, 2 sugas
medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta
audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
ceļteku raibenis raibeņu dzimtas suga ("Melitaea didyma"), Latvijā aizsargājama
ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
rančero Rančo īpašnieks (gk. Meksikā)
Ačafalaja Redriveras notece tās lejtecē (_Atchafalaya_) uz Meksikas līci, ASV, Luiziānas štatā
Reinosa Rejnosa, pilsēta Meksikā
kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus
mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā
mežvidenieki Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji
eka-ekamangāns Rēnijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 75. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas
Mežarejas Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukuma variants
Mežāri Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukuma variants
Mežarejis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukums latgaliski
Medeņmuiža Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants
Medņovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants
meirānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji
Meirani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" nosaukuma variants
Malnais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukuma variants
Malnais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukums latgaliski
Mežori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukuma variants
Mežuori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukums latgaliski
Melderi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" literarizēts nosaukuma variants
Meļderes Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukuma variants
Meļderis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukums latgaliski
Meļteņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Melteņi" nosaukuma variants
Meļteni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Melteņi" nosaukums latgaliski
mašānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Mešāni" iedzīvotāji
Meikales Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants
Meikali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski
Meikalis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski
medinskieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Medinski" iedzīvotāji
Meža Lovnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants
Meža Lounīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants
Mežajuri Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Juri" nosaukuma variants
piegāznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Piegāžņi" iedzīvotāji
pīgoznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža pīgožņi" iedzīvotāji
Meža Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Pīgožņi" nosaukuma variants
mežajurieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežajuri" iedzīvotāji
meļņavieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņava" iedzīvotāji
meļņevieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņeva" iedzīvotāji
Meļņeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņova" kļūdains nosaukuma variants
Mežagaili Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Mežagaiļi" nosaukums latgaliski
trūpieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meža Trūpi" iedzīvotāji
Medvednīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Medvednieki" nosaukuma variants
Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu
Melnās jūras Kaukāzs Rietumkaukāza vidēji augstie (līdz 2000 m) kroku kalni Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļrietumiem no Fišta kalna (2867 m), Krievijas Krasnodaras novadā, garums - >150 km
WJM Rietumu Medicīnas Žurnāls (angļu "Western Journal of Medicine")
RMI Rīgas Medicīnas institūts
mežaparcieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mežaparks" iedzīvotāji
mežaparcnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mežaparks" iedzīvotāji
mežaparknieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mežaparks" iedzīvotāji
mežciemieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji
Purvciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas, robežojas ar Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Pļavnieku, Dārzciema un Grīziņkalna apkaimēm
Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm
Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā
Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi
Ķeizarvalde Rīgas pilsētas daļas _Mežaparks_ nosaukums līdz 1923. g.
Ķeizarmežs Rīgas pilsētas daļas "Mežaparks" nosaukums līdz 1923. g., kas cēlies no tā, ka 1621. g., Rīgas ieņemšanas laikā, Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šajā apkārtnē ierīkoja sava karaspēka nometni
Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha
Riobravo Riogrande, ASV un Meksikas robežupes nosaukums Meksikā
Janiku strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Mežvidu pagastā
Lendzeišu strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Mežvidu pagastā; Lendzīšu strauts
Boltānu strauts Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Pušmucovas pagastā
Rebežu ezers Robežas ezers Medumu pagastā
Riebežas ezers Robežas ezers Medumu pagastā
Robežu ezers Robežas ezers Medumu pagastā un Lietuvā
Jūrenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā; lejtecē saucas arī Mellvēvervalks
melnsilnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Melnsils" iedzīvotāji
Mellsils Rojas novada apdzīvotās vietas "Melnsils" nosaukuma variants
Mustanum Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Melnsils" nosaukuma variants lībiski
Mustānum Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Melnsils" nosaukuma variants lībiski
Romeškalns Romeškalna ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju
Merkurs Romiešu mitoloģijā - tirdzniecības dievs; dievu vēstnesis un kalps; maģijas un astroloģijas zinātājs; arī Merkurijs
mespils Rožu dzimtas ģints ("Mespilus"), koks vai krūms ar ēdamiem augļiem (Krimā, Kaukāzā)
meirišķnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Meirišķe" iedzīvotāji
Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte
mednieši Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
Melnielīdumi Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Melnlīdumi" nosaukuma variants
Medni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" nosaukums latgaliski
Melnīleidumi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Melnlīdumi" nosaukums latgaliski
priežu-apšu rūsa rūsas sēnes ("Melampsora pinitorqua") izraisīta slimība, kas bojā līdz 10 g. vecu priežu galotnes un jaunos sāndzinumus; inficētie dzinumi deformējas un izliecas burta S veidā; priežu galotņu griezējs
melampsora Rūsas sēņu rindas dzimta ("Melampsoraceae"), teleitosporām (ziemas sporām) nav kātiņa, saaugot tās veido teleitostabiņus vai teleitogaroziņas, Latvijā konstatēta 1 ģints, \~20 sugu
Medjukovski Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Medikovski" nosaukuma variants
mandēji Sabiešu reliģiskas sektas atliekas; haldeju pāgānības sajaukums ar bībeles sajēgumiem; ap 20000 askētu, kas dzīvoja Mesopotamijā
Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas")
pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu
ziemeļu sakņu pangnematode sakņu pangnematožu suga ("Meloidogyne hapla"), kas parazitē gan kultūraugu (burkānu, gurķu, salātu), gan savvaļas augu saknēs
Iništērka sala Atlantijas okeāna Īrijas piekrastē, Mejo grāfistē
Mena sala Īrijas jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām (angļu val. _Isle of Man_), platība - 572 kvadrātkilometri, 76000 iedzīvotāju (2007. g.), Lielbritānijas teritorija ar plašām pašpārvaldes tiesībām, administratīvais centrs - Daglasa; Menas sala
Akila sala Īrijas rietumos (_Achill_), Mejo (Muijo) grāfistē
Klēra sala Īrijas rietumos, Mejo grāfistē, Klū līča ieejā
Anhela de la Gvarda sala Kalifornijas līcī (_Ángel de la Guarda, Isla_), Meksikas Lejaskalifornijas štata teritorija, augstākā virsotne - 1315 m
Greitmērkjuri sala Klusā okeāna Fidži jūras dienvidos (_Great Mercury Island_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē; Ahuahu
Gvadalupe sala Klusajā okeānā ("Guadalupe"), Meksikas teritorija, \~1000 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, platība - 264 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1372 m, aizsargā roņus
Gvadalkanala sala Melanēzijā ("Guadalcanal"), lielākā no Zālamana salām, platība - 6470 kvadrātkilometru, paralēli dienvidu krastam šķērso vulkāniskas grēdas, augstākā virsotne - 2439 m (Popomanasijs)
Jaunbritānija sala Melanēzijā (angļu val. "New Britain"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 36519 kvadrātkilometri, garums - 575 km, lielākais platums - \~100 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās Jaunpomerānija
Jaunīrija sala Melanēzijā (angļu val. "New Ireland"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 8600 kvadrātkilometru, 140000 iedzīvotāju (2007. g.), sala izstiepta starp Kluso okeānu un Jaungvinejas jūru, garums - \~400 km, lielākais platums - \~40 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās - Jaunmēklenburga
Klarjona sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Clarion"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~1100 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
Rokapartida sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Roca Partida"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~800 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
Sanbenedikto sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla San Benedicto"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
Sokorro sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Socorro"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes), augstums - līdz 1050 m
Menorka sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts
Baiama Mārtina sala sala Ziemeļu Ledus okeāna Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļā, starp Baiama Mārtina un Vikonta Melvina šaurumu, Kanādas Nuavutas teritorijā
Riosalada Salado, upe Meksikā
Revijahihedo salas salas Klusā okeāna austrumu daļā ("Islas Revillagigedo"), Meksikas teritorija (~700-1100 km uz rietumiem Kolimas pavalsts piekrastes), 4 vulkāniskas salas, platība - 829 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1050 m
mežmalnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji
mežmaļnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji
meldzernieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Meldzere" iedzīvotāji
mežgalnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji
mežgaļnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji
mežvidnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji
mežvidnieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji
Mežarijas Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" nosaukuma variants
Mežarejis Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" nosaukums latgaliski
Saltiļa Saltiljo, pilsēta Meksikā
Jaundžordžijas salas salu grupa Melanēzijā ("New Georgia Group"), Zālamana salu rietumos, platība — 3400 kvadrātkilometru
Anautojes salas salu grupa Mjei (Mergui) arhipelāgā (_Anauktawyet Kyungyi_), Andamanu jūrā, Mjanmas teritorija
Jaunhebridu salas salu grupa Okeānijas dienvidrietumos, Melanēzijā, platība - 12190 kvadrātkilometru, >800 km meridionālā virzienā izstiepta kalnainu salu grupa, >80 salas, augstākā virsotne - 1810 m
Dānijas arhipelāgs salu grupa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru — Zēlande, Fīna, Lollanna, Langelanna, Falstera, Mena, Alsa
Sasiks Sāļezers Krimas pussalā 0,6 m zjl. ("ozero Sasyk"), platība -75,3 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1,2 m, lagūnas ezers, smilšu sēre to atdala no Melnās jūras
Sasiks Sāļūdens limāns Melnās jūras ziemeļrietumos ("ozero Sasyk"), Ukrainā, Odesas apgabalā, platība - 210 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2,7 m, platums - 3-12 km
Samaņkas Samaņkas ezers - atrodas Medumu pagasta dienvidos, pie Lietuvas robežas, 142,7 m vjl., garums - \~800 m, lielākais platums - \~400 m; Samankas ezers; Samaņku ezers
Samaņkas Samaņkas kalns - atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums - 1,1 km, platums - līdz 0,6 km, absolūtais augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja; Samaņku kalns
medikopters Sanitārais helikopters; vārds apritē ienācis pēc vācu un austriešu seriāla "Medikopters 117"
Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts Sanluisa Potosi, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi")
sapatisti Sapatas Nacionālā atbrīvošanās armija (EZLN) - sadumpojušies indiāņi Meksikas dienvidu štatā Čjapasā; dumpis sākās 1994. g. janvārī, mērķis - indiāņu pilsoņu tiesības
Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām
Pitao Kosobi sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kukurūzas dievs
Kosiho Pitao sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - lietus un zibens dievs, līdzīgs acteku Tlalokam
Pitao Šoo sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā — jaguārs, zemestrīču dievs
Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja
Sarreiken Saraiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā
filofora Sarkana jūras aļģe, kas lielos daudzumos aug Melnās jūras dibenā
Melandrium sylvestre sarkanās spulgotnes " Melandrium dioicum" nosaukuma sinonīms
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
Metone Saturna pavadonis ("Methone"), vidējais attālums no planētas - 194000 km, izmēri - 3 km
medību noteikumi savvaļas zvēru un putnu iegūšanas noteikumi, kas ietverti Medību likumā u. c. normatīvajos aktos
lucernis Sējas lucerna ("Medicago sativa")
akadieši Semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās
aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju
lullubieši sena etniska grupa, kas 3. gt. - 1. gt. pirmajos gadsimtos p. m. ē. dzīvoja kalnos uz A no Mezopotāmijas
tolteki sena indiāņu tauta, kas 8. gs. iebruka Centrālajā Meksikā un 9. gs. izveidoja valsti; 12. gs. šo civilizāciju sagrāva no ziemeļiem iebrukušās ciltis
Čičenica sena pilsēta Meksikā ("Chichen Itza"), Jukatanas pavalstī, ko ap 534. g. nodibināja maiju cilts ici; ap 980. g. pilsētu iekaroja tolteki un no 11. gs. tā bija tolteku galvaspilsēta, bet 1178. g. to sagrāva
reāls sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē)
Babilonija sena valsts Mezopotāmijā ap Tigru un Eifratu
unce sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā)
kerketi sena ZR Kaukāza cilts, adigu senči, līdz 3.-4. gs. dzīvojuši Melnās jūras piekrastē
elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks)
akadiešu valoda senākā zināmā semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda Mezopotāmijā 3.-1. gt. p. m. ē.
skiti Senas ciltis, kas dzīvoja Melnās jūras ziemeļu piekrastē (no 7. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam), valoda piederēja pie ziemeļirāņu valodu grupas
megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem)
megariķi Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem)
amacone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā)
amazone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā)
mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija)
brahmāloka Senindiešu mitoloģijā - augšējā paradīze jeb septītās debesis, dieva Brahmas mājoklis, kas atrodas Meru kalnā
Baltijas ledus ezera senkrasts senkrasts Liepājas - Ventspils lielceļa labajā pusē redzams visa Medzes pagasta garumā - turpat 12 km, dažviet tas sasniedz pat 30 metru augstumu
Manāta Seno arābu mitoloģijā - likteņa un atriebes dieviete; pazemes valstības un kapa miera sargātāja; apbedījumu aizgādne; Medinas pilsētas aizgādne
Ašūra senpilsēta Irākā (_Ash-Sharqāt_), Mezopotāmijas ziemeļos, Tigras labajā krastā, izveidojusies IV gt. p. m. ē., Asīrijas pirmā galvaspilsēta (15.-9. gs. p. m. ē.), iznīcināja babilonieši
Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi
Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas
Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu
Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma
Ušmala Senpilsēta Meksikā ("Uxmal"), Jukatanas pavalstī, X-XIII gs. - maiju un tolteku politiskais centrs, vairāku piļu un citu celtņu drupas tiek restaurētas
Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka
Ūra senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), Eifratas labajā krastā, radusies IV gs. p. m. ē., šumeru reliģiskais centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz daiļamatniecības un juvelieru izstrādājumu
Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas
Nipura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), seno šumeru cilšu savienības centrs (sākot ar IV gt. p. m. ē.), tagad drupu pakalns
Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu
Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda)
Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas
Duršarrukina Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos ("Dur Sharrukin"), Irakā, celta Asīrijas valdnieka Sargona II laikā 713.-707. g. p. m. ē., pēc viņa nāves (705. g. p. m. ē.) atstāta
Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas
Meroe Senpilsēta Sudānā, Nūbijas tuksneša dienvidu daļā, Nīlas labā krasta salā, kas no VI gs. p. m. ē. līdz IV gs. vidū m. ē. bija kušītu Meroes valsts galvaspilsēta, tagad tempļu un piļu drupas
ausu tīrāmā karotīte sens higiēnas un medicīnas instruments, kas izmantots arī kā rotaslieta, radusies Mezopotāmijā ap 3. gt. p. m. ē., tautu staigāšanas laikā lietota arī Ziemeļeiropā, konstatēta arī 11.-12. gs. lībiešu dzīvesvietās
spints Sens tilpuma mērs Ziemeļvācijā, kura lielums gandrīz katram apvidum savs, piem., Brēmenē - 4,631 l, Hamburgā - 6,870 l, Hanoverē - 7,788 l, Meklenburgā - 2,409 l un Šlezvigā-Holšteinā - 8,695 l
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
āpsis Sermuļu dzimtas suga ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris"), vidēji liels plēsējs ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu, visēdājs, Latvijā dzīvo 5-10 tūkstoši indivīdu
protokols SMB serveru ziņojumu bloka protokols (angļu "Server Message Bplock protocol")
Baranka del Kobre sešu atšķirīgu kanjonu grupa Rietumu Sjerramadres kalnos, Čivavas štata dienvidrietumu daļā Meksikas ziemeļrietumos, aizņem 65000 km^2^ teritoriju
Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe
melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2
dižsikspārnis Sikspārņu kārtas apakškārta ("Megachiroptera"), 1 dzimta, \~175 sugas, Latvijā nav konstatēta
Floridas straume silta jūras straume, kas sākas Meksikas līcī un caur Floridas šaurumu ieplūst Atlantijas okeānā; ātrums līdz 1,5 m/s
Mežiereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukuma variants
Meža Iereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukuma variants
gaiļāboliņš Sirpjveida lucerna ("Medicago falcata")
gaiļuzirņi Sirpjveida lucerna ("Medicago falcata")
purvu sisenis siseņu apakškārtas suga ("Mecostethus grossus")
zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru
tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu
maijvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Melolontha"), vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem, Latvijā konstatētas 2 bieži sastopamas sugas
mertensija Skarblapju dzimtas ģints ("Mertensia"), dekoratīvas puķes, līdzīgas neaizmirstulēm, ar intensīvi ziliem ziediem
Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār
Artimpasa Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, viena no skitu dievu panteona septiņām dievībām, kuru godāja kā materiālās pasaules bagātības personifikāciju
Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju
alazoni Skitu ciltis Melnās jūras Ziemeļu piekrastē, galvenokārt zemkopji
Sa'j Skrējiens starp uzkalniem, viens no svarīgākajiem musulmaņu hādža rituāliem, kas notiek tūlīt pēc pirmās Melnā akmens pielūgšanas, kad svētceļnieki iznāk no mošejas
mēzsētnieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Mežsētas" iedzīvotāji
meiningieši Slavena dramatiska trupa Meiningenes pils galma teātrī, kura lielāko vērību piegrieza pilnīgam ansamblim un vispārējam iespaidam
metagonimoze Slimība, ko ierosina trematode "Metagonimus yokogawai", kas parasti parazitē cilvēka tievajā zarnā, sastopama gk. Tālajos Austrumos un Japānā; rada caureju
Laukesas ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smelina ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smelīnes ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smeļina ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smeļīnes ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Smieliņas ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Lauces ezers Smelines ezers Medumu pagastā
Laucesas ezers Smelines ezers Medumu pagastā
mestrēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Mestru muiža" iedzīvotāji
Mežakokti Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Mežkokti" nosaukuma variants
Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts Sonora, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Sonora”)
vistu spalvgrauzis spalvgraužu suga ("Menopon gallinae")
Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte
legua Spāniešu jūdze, 5,573 km; Portugālē un Argentīnā 5 km, Meksikā 4,11 km
Estremaduras autonomais apgabals Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs — Merida, platība — 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.)
Madride Spānijas Karalistes galvaspilsēta (spāņu valodā "Madrid") un autonomā apgabala administratīvais centrs, atrodas Spānijas centrālajā daļā, Mesetas plakankalnē (~650 m virs jūras līmeņa), 3,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
tālārijas Spārnotas kurpes Merkūrijam
sjuimitaņ Speciāls altāris, kas simbolizēja Meru kalnu ķīniešu čaņbudistu klosteros
norters Spēcīgs vējš Meksikas līča rajonā, arī pie Austrālijas krastiem
Spilves ezers Spiļvu ezers Mežāres pagastā
Kārļa Sirds spožākā zvaigzne Medību Suņu zvaigznājā, dubultzvaigzne, atrodas 110 ly attālumā, zvaigžņlielums 2,84
baltā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium album")
sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas
nakts spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium noctiflorum")
melnais stabuļputns stabuļputnu apakšdzimtas suga ("Melampitta lugubris")
MOPR Starptautiskā organizācija palīdzības sniegšanai revolucionāriem (1922.-1947. g.; krievu "Meždunarodnaja orgaņizacija pomošči borcam revoļucii"), saukta arī "Starptautiskā sarkanā palīdzība"
asociācija PCMCIA starptautiskā personālo datoru atmiņas karšu asociācija (angļu "Personal Computer Memory Card International Association")
IUTAM Starptautiskā teorētiskās un lietišķās mehānikas savienība (angļu "International Union of Theoretical and Applied Mechanics")
SRAM atmiņa statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory")
SRAM statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory")
Sūnu ezers Sūnu ezers - Suklades Melnais ezers Salienas pagastā
čivava Suņu šķirne (angļu val. "Chihuahua"), ļoti mazs īsspalvains sunītis; dzimtene - Meksika
paleja Sūrenes ("Mentha pulegium")
meiravieši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Meirava" iedzīvotāji
meiroviešu Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Meirava" iedzīvotāji
Meirava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Meirova" nosaukuma variants
Mežareja Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" nosaukums latgaliski
šekelis Svara mērvienība senajā Mezopotāmijā, \~11 grami, kas vēlāk kļuvusi par naudas mērvienību
Meža Ruskuļova Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Meža Ruskuļeva" nosaukuma variants
Melāni Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Melāņi" nosaukuma variants
Zamzams Svētā aka, kas atrodas līdzās Kaabai Mekas galvenās mošejas teritorijā, tās ūdenim piedēvētas brīnišķīgas spējas: tas dziedina slimos, remdē izsalkumu
melnais akmens svētais objekts, kas atrodas musulmaņu svētnīcas Kaabas sienā, Mekā; svētceļojuma rituāla (hādža) laikā ticīgie cenšas to noskūpstīt vai pieskarties sienai
aizgavēnis Svētdiena pēc Meteņiem
Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas
Benī Valīda šebīja Lībijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Misrātas, Sidras, Mizdas un Terhūna un Messellāta šebīju
mēzija šīs dzimtas ģints ("Meesia"), 4 sugas, Latvijā visas aizsargājamas
melampsora šīs dzimtas ģints ("Melampsora")
puplaksis šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga
lielais apšu lapgrauzis šīs dzimtas suga ("Chrysomela populi syn. Melasoma populi")
muzikālais medusputns šīs dzimtas suga ("Meliphaga virescens")
Melampsorella cerastii šīs ģints sugas "Melampsorella caryophyllacearum" nosaukuma sinonīms
zemespūpēdis šīs rindas dzimta ("Melanogasteraceae"), 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
Škodra Škodras ezers - atrodas Balkānu pussalā, Melnkalnē un Albānijā, platība - 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos - līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums - 4-8 m (lielākais - 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta
Skadaras ezers Škodras ezers Melnkalnē un Albānijā ("Skadarsko jezero")
Meļderi Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" nosaukuma variants
Meļderiškas Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" nosaukuma variants
Šķirstenes ezers Šķirsteņu ezers Medumu pagastā
Šķirstiņu ezers Šķirsteņu ezers Medumu pagastā
Ziemeļinilčeks Šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garums - 38,2 km
Dienvidinilčeks Šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garums - 59,5 km, platība - >800 kvadrātkilometru
Meina Štats ASV ("Maine"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, Jaunanglijas reģionā, administratīvais centrs - Ogasta, platība - 91647 kvadrātkilometri, 1330100 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Ņūhempširas štatu un Kanādu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns; Mena
Ņūhempšīra Štats ASV ("New Hampshire"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Konkorda, platība - 24216 kvadrātkilometri, 1326800 iedzīvotāji (2014. g.), robežojas ar Meinu, Masačūsetsu un Vērmontu, kā arī ar Kanādu
Ņūmeksika Štats ASV ("New Mexico"), administratīvais centrs - Santafē, platība - 314914 kvadrātkilommetri, 2085600 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Arizonu, Jūtu, Kolorādo, Oklahomu un Teksasu, kā arī ar Meksiku
Viskonsina Štats ASV ("Wisconsin"), administratīvais centrs - Medisona, platība - 169639 kvadrātkilometri, 5757600 iedzīvotāju (2014. g.)
Luiziāna Štats ASV (angļu val. "Louisiana", fr. "Louisiane"), atrodas valsts dienvidos pie Meksikas līča, administratīvais centrs - Batonrūža, platība - 134265 kvadrātkilometri, 4650000 iedzīvotāju (2014. g.)
Viktorija Štats Austrālijas dienvidaustrumos ("Victoria"), administratīvais centrs - Melburna, platība - 227415 kvadrātkilometru, 54964000 iedzīvotāju (2010. g.)
Melaka Štats Malaizijā ("Melaka"), Malajas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Melaka, platība - 1650 kvadrātkilometru, 8972900 iedzīvotāju (2015. g.)
Merida Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Merida"), platība - 11300 kvadrātkilometru, 892000 iedzīvotāju (2010. g.)
Geštinanna šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dieviete, dieva Dumuzi mīļotā māsa, sapņu tulkotāja un rakstu zīmju zinātāja
Zu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - Babilonas vētras dievs, ko parasti attēloja kā milzu putnu
Dilmuna Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - cilvēces svētlaimīgā "zelta laikmeta" zeme, civilizācijas šūpulis
Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja
Acalluhi Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki dēls, cilvēku aizstāvis
Nanše Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki meita, Lagašas pilsētas dieviete, pareģojumu dieviete un sapņu tulkotāja
Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas
Tiamata Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete, kas personificē pirmatnējo sāļo okeānu
me Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievišķie noslēpumainie spēki, kas pārvalda pasauli
Lāma Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - labā dieviete, sargātāja un aizgādne, sargā cilvēka personību
Gūla Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mitoloģijā dieviete - dziedniece, dievu Ningirsu un Ninurtas sieva
Ningišzids Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieva dēls, kas sargā ļaunos dēmonus, kuri nosūtīti uz pazemes valstību
Ninazu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, dievietes Ereškigalas dēls
Utu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dievs, mēness dieva Nannas dēls, dievietes Inannas brālis
Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus
Lahamas Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdenī mītoši dēmoni, puscilvēki, puszvēri, kurus radījis dievs Enki vairāk nekā 50 dažādos veidos
Lahars Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Ašnana) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
Sargons Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) leģendu varonis
Bau Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dievība, dieva Anu un dievietes Hatumdugas meita, Lagašas pilsētas dieviete
Uraša Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - debesu dieva Anu sieva, zemes dieviete, kas kopā ar dievu Anu radījusi Enlilu un Inannu
Damgalnūna Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki sieva, arī dieva Marduka māte, identiska ar dievieti Ninhursagu
Carpanitu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Marduka sieva, Babilonas pilsētas galvenā dieviete, kas palīdzēja sievietēm dzemdībās
Ninhursaga Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - māte, kas svētlaimīgo salā Dilmunā izaudzēja astoņus brīnumainus augus
Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja
Ninmaha Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs - varonis, Enlila dēls, augu valsts, auglības un kara dievs
Sumukans Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs, savvaļas dzīvnieku un lopu aizgādnis un sargātājs, kalnu valdnieks
Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs
Enkidu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mednieks un karotājs, varoņeposā sākotnēji Gilgameša kalps, bet vēlāk līdzgaitnieks un tuvākais draugs
Ningala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mēness dieva Nannas sieva, saules dieva māte
Labu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - milzīga lauva, kas nolaidās no debesīm, kur to bija uzzīmējis dievs Enlils
Ereškigala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotamija) mitoloģijā - mirušo, pazemes valstības Kuras valdniece, dievietes Inannas vecākā māsa un ļaunākā ienaidniece
Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs
Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija
Oanness Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pirmais cilvēks, pa pusei zivs, pa pusei cilvēks, kultūrvaronis
Nisaba Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ražas dieviete, vēlāk arī rakstu mākslas, skaitļu, zinātņu, arhitektūras un astronomijas dieviete
Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis
Etana Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varoņmītā leģendārais Kišas pilsētvalsts pirmais valdnieks, sākotnēji gans
Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls
Tavaska Tabasko - Meksikas pavalsts
Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu
Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas
Bangkoka Taizemes galvaspilsēta, osta Menamčaoprajas deltā, provinces centrs, 4,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Krungtepa
mellmežnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mellmeži" iedzīvotāji
mežmuižnieki Talsu novada Valgales pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
meijenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
meijnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
Kujeravaperi Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - Lielā dieviete, visu dievu māte, dieva Kukrikaveri māsa un sieva, dieva Šaratangi māte
Šaratanga Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - mēnesss, zemes, ražas, bērnu dzimstības dieviete
Kurikaveri Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - saules un uguns dievs, pats varenākais un dāsnākais dievs, pēc kura gribas cilvēki dzīvo un iegūst visu dzīvei nepieciešamo
pļavraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas 3 ģintis ("Euphydryas, Melitea, Mellicta"), tauriņu spārnu plētums - 25-50 mm, spārni parasti ar melnrūsganu tīklveida zīmējumu, Latvijā konstatētas 8 sugas
lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
amoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Melilotus"), augs ar sīkiem, baltiem vai dzelteniem, smaržīgiem ziediem un no 3 lapiņām saliktām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 3 adventīvas
garo tauta, dzīvo Indijā, Meghālajas štata rietumu daļā, kalnos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibertmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, stipras ģints iekārtas (sevišķi matriarhāta) paliekas, vietējie tradicionālie cilšu ticējumi, svēto akmeņu kults
kasi tauta, dzīvo Indijas austrumos, Meghālajas štatā, arī Bangladešas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi ar dažām vedoīdu iezīmēm
mentavaji tauta, dzīvo Mentavaju salās, uz rietumiem no Sumatras, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipras pirmatnējās kopienas paliekas, animistiski ticējumi
meksikāņi tauta, Meksikas pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi
melnkalnieši tauta, Melnkalnes pamatiedzīvotāji, runā serbhorvātu valodas štokaviešu dialektā, ticīgie - pareizticīgie
čami tautība, dzīvo Mekongas ielejā Vjetnamā un Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi malajiešiem, reliģija - islāms (ar hinduisma elementu piejaukumu); tjami
melanēzieši Tautu grupas, kas apdzīvo lielāko Melanēzijas daļu, runā melanēziešu valodās, kas ir radniecīgas indonēziešu un polinēziešu valodām
ekamangāns Tehnēcijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 43. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas
Teiča Teicija, Meirānu kanāla pieteka
Teicēja Teicija, Meirānu kanāla pieteka
Teiša Teicija, Meirānu kanāla pieteka
Lejaskalifornijas ieleja tektoniska ieliece Koldiljeros, pie Kalifornijas līča, ASV un Meksikā, augstums — no 81 m zjl. (Soltonsī ezera līmenis) līdz 200 m vjl.
Marakaibo zemiene tektoniskas izcelsmes ieplaka Ziemeļrietumu Andos, starp Perihas grēdu un Meridas Kordiljeru, Venecuēlā (neliela daļa Kolumbijā), ar Marakaibo ezeru centrālajā daļā
Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km
Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola
Kaukāzs Teritorija starp Melno un Azovas jūru rietumos un Kaspijas jūru austrumos, platība - 440000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 5642 m
mežmalnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmalnieki" iedzīvotāji
kriptokalvīnisti Tie Melanchtona piekritēji, kas nepievienojās luteriskai svētvakarēdiena mācībai, ka ar maizi un vīnu pasniedz Kristus miesu un asinis, bet, līdzīgi kalvīnistiem, uzlūkoja maizi un vīnu par Kristus miesas un asiņu simbolu
laivknābja tirānputns tirānputnu suga ("Megarhynchus pitangua")
ņarbuli Tīrumu nārbulis ("Melampyrum arvense")
tīrumnērbulis Tīrumu nārbulis ("Melampyrum arvense")
Ziemeļamerikas tītars tītaru suga ("Melegaris gallopavo"), kas domesticēts 16. gs.
Centrālais Tjanšans Tjanšana daļa (Kirgizstānā) starp Terskejalatava austrumu daļu ziemeļos, Kokšaltavu dienvidos, Meridionālo grēdu austrumos, Akšijraku un Borkoldoja austrumu daļu rietumos, platība \~1300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 7439 m
Timlera grāvis Tosmares ezera pieteka tā ziemeļu daļā, Liepājā, augštece Grobiņas novada Medzes pagastā
greimene Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
kuplaški Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupači Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupēji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplači Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pūplaks Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplākši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplakšķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplakšķis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplaksti Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplapas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplaškes Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplēkši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulaji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulākša Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulakšas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulākši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulakšķis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulapas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulašks Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulēkši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulekšņi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulēšņi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupurlakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupurlašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupurlaukši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trejlapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trijlapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trijlapji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trilapi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trīslapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trīslapis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trīslapji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata"), ilggadīgs savvaļas ārstniecības augs, sastopams slapjās pļavās, strautu iztekās, ezeru, dīķu malās
gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā
pithecolobium Tropu koku ģints pākšaugu dzimtā, kādas 110 sugas, vairākas svarīgas tautsaimniecībā no Meksikas līdz Brazīlijai, dažas dod augļus lopbarībai, Javas sugas (djenkols) audzē ēdamo sēklu dēļ
Altara tuksnesis tuksnesis Meksikā (_Altar, Desierto de_), Sonoras pavalsts zimeļrietumos
Daigones skola Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Meiniķi" bijušais nosaukums
Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra
Tuspama Tuspana - pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī
Tustla Tustla Gutjerresa - Tustlagutjerresa, pilsēta Meksikā
upesmētra Ūdens mētra ("Mentha aquatica")
duncka Ūdens putns, mazā gaura ("Mergus albellus"), gauru suga
A. L. Mateosa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo López Mateos, Presa_), Sinaloas pavalstī, uzpludināta uz Remedjosas upes
A. R. Kortinesa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines, Presa_), Sonoras pavalsts dienvidu daļā, uzpludināta uz Majo upes
A. Obregona ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Alvaro Obregón, Presa_), Sonoras štatā, uzpludināta uz Jaki upes
Angosturas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Angostura, Presa la_), Čjapasas štatā
Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā)
Kona ūdenskritums ūdenskritums Mekongas upē ("Khone"), uz Kambodžas un Vjetnamas robežas, augstums - 21 m, platums - līdz 1,7 km
Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe
Annas upīte ūdenstece Latvijā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, lejtecē arī Medzes pagasta robežupe, ietek Baltijas jūrā
Grīzupe ūdenstece Medzes pagastā, ietek Tosmares ezerā
Ķilmiņupe Ūdenstece Rojas pagastā pie Melnsila, ietek Rīgas jūras līcī; Ķilmeņupe
Bērzupurva grāvis ūdenstece Smiltenes novada Apes pagastā un Igaunijā, Melnupes labā krasta pieteka Igaunijā
Maņģenes dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 5,5 ha; Maņģeņu dīķis; Meņģenu dīķis
Kapu dīķis ūdenstilpe Madonas novada Meirānu pagastā, platība - 5,4 ha; Kāpu ezers; Visagala ezers
kaķumētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
strumpmētaras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
ūdeņmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
ūdensmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
upesmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
upmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
upsmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
upsmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
valkmētras Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica")
ūdensmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica"), tautas medicīnā lapas lieto pret zarnu gāzēm
Emsa upe (_Ems_) Vācijas ziemeļrietumos, garums - 371 km, izteka Teitoburgas Meža dienvidu nogāzē netālu no Pāderbornas, ietek Ziemeļjūrā, veidojot estuāru
Volta upe Āfrikā, Ganā (angļu val. "Volta"), veidojas satekot Baltajai un Melnajai Voltai, kas abas sākas Burkinfaso teritorijā, garums - 1600 km (kopā ar Melno Voltu), ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī
Araba upe Alžīrijā (_El Arab, Oued_), ietek Merlhīra sālsezerā
Atvela upe Argentīnā (_Atuel, Rio_), Mendosas un Lapampas provincē, Salado labā krasta pieteka
Alagaša upe ASV (_Allagash River_), Menas štata ziemeļos, Sentdžonas labā krasta pieteka
Androskogina upe ASV (_Androscoggin River_), Meinas un Vērmontas štatā, Konektikutas kreisā krasta pieteka
Redrivera upe ASV (_Red River_), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2050 km, sākas Ljano Estakado plato, lejtecē sadalās Oldriverā (ietek Misisipi) un Ačafalajā (ietek Meksikas līcī)
Triniti upe ASV ("Trinity"), Teksasas štatā, garums - 820 km, ietek Meksikas līča Galvestonas līcī
Brazosa upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī
Kolorādo upe ASV (angļu val. "Colorado"), Teksasas štatā, garums - 1450 km, sākas Ljano-Estakado plato, ietek Meksikas līcī; Austrumkolorādo
Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai
Hīla upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla
Sanpedro upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas kreisā krasta pieteka, augštece Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļos
Arūstuka upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē (_Aroostook River_), Sentdžonas labā krasta pieteka
Sentdžona upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī
Kolorādo upe ASV un Meksikā (angļu val. "Colorado"), garums - 2740 km, sākas Klinšu kalnu Priekšējā grēdā, ietek Klusā okeāna Kalifornijas līcī, šķērsojot Kolorādo plato veido kanjonus; Rietumkolorādo
Riogrande upe ASV un Meksikā (angļu val. "Rio Grande", sp. val. "Rio Bravo"), gk. robežupe, garums - 3034 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Meksikas līcī; Riobravo
Nečisa upe ASV, Teksasas štatā, ietek Meksikas līcī
Bērzene upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene
Megna upe Bangladešā ("Meghna"), Gangas un Bramaputras kopējās deltas austrumu daļas atteka, veidojas satekot vienai no Bramaputras austrumu attekām un Surmai, garums \~240 km, saplūstot ar deltas galveno atteku (Padma), veido līdz 60 km platu estuāru
Almasa upe Brazīlijā (_Almas, Rio_), Gojasas štatā, Tokantinsas kreisā krasta pieteka, ietek Seras da Mesas ūdenskrātuvē
Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km
Mesta upe Bulgārijā ("Mesta"), lejtece Grieķijā, kur saucas - Nesta, kopējais garums - 273 km, sākas Rilas masīvā, tek starp Pirina un Rodopu kalniem, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā
Kamčija upe Bulgārijas austrumos, garums - 244 km (kopā ar Goļama Kamčiju), sākas Staraplaninā, lejtece (40 km) pārplūstošajā Longoza zemienē (sanešiem aizpildīts limāns), ietek Melnajā jūrā
Marica upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu
Dņepra upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā
Dņestra upe Eiropas dienvidaustrumos, Ukrainā un Moldovā (moldāvu val. "Nistru"), garums - 1352 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē \~900 m vjl., ietek Melnajā jūrā
Mē upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka
Māsa upe Francijas austrumos, Beļģijā un Nīderlandē (fr. val. _Meuse_, flāmu val. _Maas_), garums - 925 km, sākas Langras plato 384 m vjl., ietek Reinas deltas kreisajā atzarā - Vālā; Mēza
Nesta upe Grieķijā, augštece Bulgārijā, kur saucas - Mesta, kopējais garums - 273 km, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā
Inguri upe Gruzijā, garums - 213 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ledājos 2614 m vjl., lejtece Kolhīdas zemienē, ietek Melnajā jūrā
Rioni upe Gruzijā, garums - 327 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzes ledājos, Kolhidas zemienē sadalās attekās, veido salas, vecupes un Melnajā jūrā ietek pa divām attekām
Usumasinta upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu
Sanpedro upe Gvatemalā un Meksikas Tabasko pavalstī ("Rio San Pedro"), Usumasintas labā krasta pieteka
Mekonga upe Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mekong"), Ķīnā, Laosā, Kambodžā un Vjetnamā (daļēji arī Laosas, Mjanmas un Taizemes robežupe), garums - \~4500 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdā \~6500 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūrā; Dzačhu
Menamčaopraja upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama
Moja upe Īrijā, Mejo grāfistē, Konna ezera noteka uz Atlantijas okeānu
Barova upe Kanādā, Nunavutā, Melvila pussalas austrumu daļā, ietek Foksa baseinā
Ariporo upe Kolumbijā (_Ariporo, Rio_), Kasanares departamentā, Metas kreisā krasta pieteka, izceļas Austrumkordiljeras kalnos
Beli Drima upe Kosovā, izteka Ziemeļalbānijas Alpos pie Melnkalnes robežas, lejtece Albānijā, kur satakot ar Drini Zi izveido Drini upi, kas ietek Adrijas jūras Drini līcī
Atkara upe Krievijā (_Atkara_), Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
Kima upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
Peza upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai
Vaška upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas kreisā krasta pieteka, garums - 605 km
Idolga upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
Karamiša upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
Balanda upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
Arčeda upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
Mezeņas Pižma upe Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
Tersa upe Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
Alma upe Krimā (_Alma_), sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā Kalamitas līča dienvidos
Kača upe Krimā, sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā pussalas rietumu krastā, \~20 km uz ziemeļiem no Sevastopoles
Aļma upe Krimas pussalas dienvidu daļā, sākas Krimas kalnos, ietek Melnās jūras Kalamitas līcī
Banhjena upe Laosā, Savannakhētas provincē, Mekongas kreisā krasta pieteka
Bena upe Laosā, Udomsai provincē, Mekongas kreisā krasta pieteka
Rītupe upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja
Ālande upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande
Merķe upe Lietuvā (_Merkys_), Nemunas labā krasta pieteka, izteka Baltkrievijā, Ašmjanu augstienes rietumu daļā, garums - 226 km
Verseka upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka
Šaļča upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izteka uz Baltkrievijas robežas
Ūla upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izveidojas pie Dubičiem satekot Katrai un Peļasai no Baltkrievijas
Lukna upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka
Varēne upe Lietuvā, Merķes labā krasta pieteka
Apozole upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts
Amakusaka upe Meksikā (_Amacuzac, Rio_), Meskalas labā krasta pieteka Gerreto pavalstī, izteka un augštece Mehiko pavalstī, šķērso Morelosas pavalsti
Ameka upe Meksikā (_Ameca, Rio_), Halisko pavalsts ziemeļos, lielāko daļu tecējuma (izņemot augšteces posmu) ir Halisko un Najaritas pavalsts robežupe, ietek Klusā okeāna Banderasa līcī
Armerija upe Meksikā (_Armeria, Río_), Halisko un Kolimas pavalstī, ietek Klusajā okeānā
Arosa upe Meksikā (_Aros, Río_), Sonoras pavalstī, Jaki kreisā satekupe
Asunsjona upe Meksikā (_Asunción, Río_), Sonoras pavalstī, Konsepsjonas kreisā krasta pieteka
Atengo upe Meksikā (_Atengo, Rio_), Najaritas pavalstī, Riograndes labā krasta pieteka
Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Gerrero pavalstī, ietek Klusajā okeānā
Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Oahakas pavalstī, Verdes kreisā krasta pieteka
Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Pueblas pavalstī, Meskalas labā krasta pieteka
Bolanjosa upe Meksikā ("Rio Bolaņos"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
Končosa upe Meksikā ("Rio Conchos"), Čivavas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
Riogrande de Santjago upe Meksikā (“Rio Grande de Santiago”), garums — 965 km, sākas Vulkāniskajā grēdā (agštece līdz Čapalas ezeram saucas — Lerma), ietek Klusajā okeānā, krāčaina
Grihalva upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu
Hučipila upe Meksikā ("Rio Juchipila"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
Lerma upe Meksikā ("Rio Lerma"), Riograndes de Santjago augštece līdz Čapalas ezeram, garums - 510 km
Salado upe Meksikā ("Rio Salado"), Koavila de Saragosas, Nuevoteonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
Sanhuana upe Meksikā ("Rio San Juan"), Nuevoleonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
Verde upe Meksikā ("Rio Verde"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
Beliza upe Meksikā un Belizā, izceļas Maiju kalnu rietumu daļā, ietek Karību jūrā
Baljesa upe Meksikā, Končosas labā krasta pieteka Čivavas pavalstī, augšteces neliels posms arī Durango pavalstī un zemāk nelielā posmā šo pavalstu robežupe
Balsasa upe Meksikā, Meskalas un Kucamalas satekupe, visā garumā ir Gerrero un Mičoakana de Okampo pavalsts robežupe, ietek Klusajā okeānā
Bavispe upe Meksikā, Sonoras pavalstī, satekot ar Arosu veido Jaki, kas ietek Kalifornijas līcī
Lakantuna upe Meksikas Čjapasas pavalstī, Usumasintas kreisā krasta pieteka
Tuspana upe Meksikas Verakrusas pavalstī, izveidojas, satekot Vinasko un Pantepekai, ietek Meksikas līcī
Piva upe Melnkalnē, Drinas kreisā satekupe
Tara upe Melnkalnē, Drinas labā satekupe, garums 140 km
Ibara upe Melnkalnē, Kosovā un Serbijā ("Ibar"), Zapadna Moravas labā krasta pieteka, garums - 241 km
Lima upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km
Dū upe Menas salā, Glesas labā krasta pieteka
Glesa upe Menas salā, ietek Īrijas jūrā dienvidos no Daglasas
Niba upe Menas salā, ietek Īrijas jūrā pie Pīlas
Salbi upe Menas salā, ietek Īrijas jūras Remzi līcī
Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute
Melnsilupe upe Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Melnsila, garums - 2,2 km, veidojas satekot Milzgrāvim un Lorumupei; Melnsila
Akčaja upe Turcijā (_Akçay_), Lielās Menderesas kreisā krasta pieteka Ajdinas ilā
Aslankeja upe Turcijā (_Aslanköy Deresi_), Mersinas ilā, ietek Vidusjūrā
Čoruha upe Turcijā un Gruzijā, garums 438 km, ietek Melnajā jūrā pie Batumi, Gruzijā tikai lejteces 26 km
Seihana upe Turcijā, Adanas ilā, lejtecē Adanas un Mersinas ila robežupe, izteka Taura kalnos, ietek Vidusjūrā
Kizilirmaka upe Turcijas ziemeļos ("Kizilirmak"), garums - 1151 km, sākas Tedžeras kalnu grēdā, šķērso Anatolijas plakankalni, ietek Melnajā jūrā
Sakarja upe Turcijas ziemeļrietumos ("Sakaraya"), garums - \~790 km, sākas Anatolijas plakankalnē, ietek Melnajā jūrā
Dienvidbuga upe Ukrainā, garums 806 km, sākas Podolijas augstienē, caur Dņepras limānu ietek Melnajā jūrā
Tiļihula upe Ukrainā, Odesas apgabala ziemeļaustrumos, ietek Melnajā jūrā, veido limānu \~60 km garumā
Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka
Agvanavala upe un sausgultne Meksikas vidienē (_Aguanaval, Rio_), Durango pavalsts austrumu pierobežā, daļēji arī robežupe ar Kovila de Saragosas pavalsti
Alkaļija upe un sausgultne Ukrainā (_Alkaliia_), Odesas apgabala dienvidu daļā, lietus periodā ietek Aļibeja ezerā pie Melnās jūras
Lipe upe Vācijā ("Lippe"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 237 km, sākas Teitoburgas Meža dienvidaustrumos
Vera upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m
Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
Malnzeme Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Melnā Zeme" nosaukuma variants
Malnuo Zeme Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Melnā Zeme" nosaukuma variants
Zeltiņu dzirnavezers uzpludināta ūdenskrātuve uz Melnupes Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3 ha; Lejas dzirnavezers; Lejasdzirnavu ezers
Dūres ezers uzpludināts uz Dūres upes Valmieras novada Burtnieku pagastā, platība — 1,6 ha; Dūres dzirnavezers; Melderīšu dzirnavezers
Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers
Augstkalnes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Augstkalnes pagastā, platība — 17 ha; Mežmuižas dzirnavezers
Mežzīles dzirnavezers uzpludināts uz Vardenes upes Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 13 ha; Mežzīļu dzirnavezers; Dzirnavezers
Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers
Margava Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, garums - 6 km; Margova; Mergava
eļļas vaboles vaboļu (augēdāju) kārtas dzimta ("Meloidae") ar 2300 sugām, no tām Latvijā sastopamas 4 sugas
māņsprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Euchnemidae syn. Melasidae"), maz pētīta, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas \~7 sugas, vaboļu ķermenis 4-9 mm garš, cilindrisks, gk. melns, attīstās gk. lapkoku koksnē un ar to arī barojas
māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem
eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu
ēnvaboles Vaboļu kārtas ēnmīļu dzimta ("Melandryidae syn. Serropalpidae"), 560 sugu, Latvijā konstatēts 18-20 sugu, tās samērā maz pētītas; vaboļu ķermenis iegarens, 2-16 mm garš, segspārni ar smalkiem matiņiem, bieži spīdīgi
ziedspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Meligethes"), vaboles ķermenis neliels, ieapaļš, melns vai melnbrūns, dažām sugā ar zaļganu spīdumu, Latvijā konstatēts >30 sugu
Mēklenburga-Priekšpomerānija Vācijas federālā zeme ("Mecklenburg-Vorpommern"), platība - 23174 kvadrātkilometri, 1720000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Šverīne
mersedess Vācu firmas "Mercedes-Benz" ražota vieglā automašīna
sinerģisms Vācu teologa F. Melanthona (1497.-1560. g.) mācība par cilvēka līdzdalību Dieva žēlastības un glābšanas iegūšanā
Melderupīte Vaidavas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā; Melderīšu upe
eka-elementi Vairāku ķīmisko elementu nosaukumi, ko Mendeļejevs uzņēma savā ķīmisko elementu periodiskā sistēmā, iekams paši šie elementi vēl bij atrasti
Budēļu vakars vakars, kad notiek masku gājieni (no Mārtiņiem līdz Meteņiem)
mežmuizieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
mežmuižnieki Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
mežmuižnieki Valles pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
Bahamas valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. _The Bahamas_), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.)
Beliza Valsts Centrālamerikā (angļu val. "Belize"), Jukatanas pussalas dienvidaustrumos, platība – 22970 kvadrātkilometru, galvaspilsēta – Belmopana, administratīvais iedalījums – 6 distrikti, robežojas ar Gvatemalu un Meksiku, apskalo Karību jūra
Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra
Albānija valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. _Shqipëria_, angļu val. _Albania_), platība - 28748 km^2^, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra
VMPI Valsts Meliorācijas projektēšanas institūts
Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru
Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals
Senā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2800. g. p. m. ē. un nomainīja Agro valsti; tās galvaspilsēta bija Memfisa; sākās piramīdu celtniecība
Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (ASV; angļu valodā _United States of America_, saīsināti - _USA_), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku
Vanuatu Vanuatu Republika - valsts Okeānijā (Melanēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 12190 kvadrātkilometru, 221550 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vila, administratīvais iedalījums - 6 provinces
metonomazija Vārda grozījums vai kāda īpašvārda pārcēlums svešā valodā, piem., Švarcerta vietā Melanchtoms
rejieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
rejnieki Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
rijieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
rijnieki Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
Aše vasarnīcu ciemats Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē
trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos
Budha Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Somas un viņa sievas Rohinī vai Brihaspati sievas Tāras dēls, planētas Merkurs personifikācija
fālands Velns, Mefistofeļa nosaukums Gētes Faustā
mefistofels Velns; gars, kas visu nicina, par visu smejas un visu nolaigo; Mefistofelis
kalnmagone Velsas kalnmagone - zilo magoņu suga ("Meconopsis cambrica")
rītazvaigzne Venēra (dažreiz Merkurs), kad tā no rītiem redzama debesīs A pusē; auseklis; spuļģis
Medole Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums - 6 km; Kozlovska grāvis (lejtecē); Medala; Medalas upīte; Medoles strauts; Medoles upīte
Mazupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, daļa augšteces arī Saldus novadā, garums - 14 km, kritums - 13 m; Mellupe; Melnupe; Kanneniekupe; augštecē Plāņupe un Vadžupe
Rioverde Verde, upe Meksikā
Vērgale Vērgales pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski - Wirginahlen, krieviski - Virgenskaja
Lotringa vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos (_Lorraine_), no 2016. g. iekļauta Lielo Austrumu reģionā, ietvēra Mertas un Mozeles, Vogēzu, Mēzas departamentu
Aplokciems Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera krastā, apkaimes "Mīlgrāvis" austrumu daļa, starp Mežaparku un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, tā ziemeļu daļā atrodas Latvijā lielākais golfa klubs "Ozo Golf Club"
Armēnija Vēsturiska teritorija Āzijas dienvidrietumu daļā, starp Melno un Kaspijas jūru, ko apdzīvoja gk. armēņi, turki un kurdi, politiski sadalīta Armēnijā, Turcijā un Irānā
Pomorje Vēsturisks novads (XV-XVII gs.) Baltās jūras un Oņegas ezera piekrastē, Oņegas, Severnaja Dvinas, Mezeņas, Pečoras, Kamas, Vjatkas baseinā (līdz Urāliem)
Kolhīda Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Melnās jūras austrumu piekraste, kur no VI gs. p. m. ē. radās grieķu kolonijas, VI-II gs. p. m. ē. pastāvēja Kolhīdas valsts, kas vēlāk ietilpa dažādās Gruzijas valstīs
Imeretija Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Rioni vidusteces rajonā, no XV gs. beigām valsts (galvaspilsēta — Kutaisi), kas apvienoja Mergēliju, Gūriju, Abhāziju un Saventiju, 1811. - 1990. g. bija iekļauta Krievijas un Padomju Savienības sastāvā
Šumera Vēsturisks novads Mezopotāmijas dienvidos, tagadējās Irākas teritorijā starp Tigru un Eifratu, pirmās šumeru pilsētvalstis izveidojās 27.-23. gs. p. m. ē., beidza pastāvēt kā valsts 21. gs. beigās p. m. ē.
Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru
olenellus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Mesonacidae", vadfosīlija apakšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā
MAC apakšslānis vides piekļuves vadības apakšslānis (angļu "Medium Access Control sublayer")
MAC protokols vides piekļuves vadības protokols (angļu "Medium Access Control protocol")
saskarne MCI vides vadības saskarne (angļu "Media Control Interface")
MCI vides vadības saskarne (angļu "Media Control Interface"); saskarne MCI
Latīņamerika Vidusamerika un Dienvidamerika, aptver 33 neatkarīgas valstis, uz dienvidiem no Riograndes upes (Meksikas ziemeļu robeža)
Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
Visuma vidējais blīvums vielas daudzums Metagalaktikā, kas attiecināts uz tās tilpumu
Hoda viena no četrām zefirotām, kas veido Kosmiskā koka apakšējo daļu, atbilst Merkuram
Kolombangara viena no Jaundžordžijas salām ("Kolombangara Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos
Rendova viena no Jaundžordžijas salām ("Rendova"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos
Vanguna viena no Jaundžordžijas salām ("Vangunu Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos
Veļalaveļa viena no Jaundžordžijas salām ("Vella Lavella Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos
medūsa viena no trim gorgonām; Medūza
vienādkāji vienādkājvēži ("Isopoda"), augstāko vēžu kārta; tipiskākie pārstāvji ir grēvji (_Mesidothea entomon_), ūdensmērītāji, mitrenes u. c.
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs)
A13 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi)
A8 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene)
Austrumeiropas līdzenums viens no lielākajiem līdzenumiem pasaulē (_Vostočno-Evropejskaja ravnina_), ietver teritoriju starp Barenca un Balto jūru ziemeļos, Melno jūru, Kaukāzu un Kaspijas jūru dienvidos, Karpatiem, Centrāleiropas un Skandināvijas kalniem, rietumu-austrumu virzienā stiepjas 3000 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā - 2750 km, vidējais augstums - 170 m vjl., lielākais augstums Hibīnos (Kolas pussalā) - 1191 m vjl.
Kujaļnikas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
Tiļihulas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā
ajolots viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka
celnovokaīns Vietējās anestēzijas līdzeklis, novokaīna un karboksimetilcelulozes savienojums, darbojas ilgāk nekā novokaīns; sintezēts Latvijas ZA Koksnes ķīmijas institūtā, izpētīts Rīgas Medicīnas institūtā
Kamalda Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā (atsevišķi posmos arī Valmieras novada Plāņu pagastā, un šo pagastu un novadu robežupe) garums - 18 km, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, uz austrumiem no Smiltenes; Kamaldiņa; Kamaldiņš
Bādža vilāja Tunisijā (_Bājah_), valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Binzertas, Menūbas, Zegvānas, Siljānas un Džundūbas vilāju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
Ben Arūsa vilāja Tunisijā, robežojas ar Nābulas, Zagvānas, Bādžas un Menūbas vilāju, kā arī ar galvaspilsētu Tunisu, ziemeļaustrumos apskalo Tunisas līcis
Viļaermosa Viljaermosa - pilsēta Meksikā
Wolfshof Vilku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
kozlovieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Kozlova" iedzīvotāji
ladumieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ladums" iedzīvotāji
racieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rači" iedzīvotāji
mešķānieši Viļānu novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Mešķi" iedzīvotāji
mešķieši Viļānu novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Mešķi" iedzīvotāji
Meža Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Meža Tuči" nosaukuma variants
Saliņupīte Viļumupe, Mergupes pieteka
Mežarasas Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Meža Rasas" bijušais nosaukums
mežmuizieši Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
mežmuižnieki Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
Sitlaltepetls Virsotne Kordiljeru kalnu sistēmā Meksikā (sp. val. "Cilaltepetl"), augstākā virsotne Meksikā un trešā augstākā Ziemeļamerikā - 5610 m vjl.; Orisaba; Orisava
Aipetri virsotne Krimas kalnu Galvenajā grēdā (_Ai-Petri, hora / Ay Petri_), Krimas pussalā, augstums - 1233 m, kaļķakmeņi, Melnās jūras krastā stāva krauja
Agila virsotne Meksikā (_Águila, Cerro_), Sjerramadres kalnu austrumu daļā, Oahakas pavalstī, augstums 3376 m
Arko virsotne Meksikā (_Arco, Cerro_), Čivavas pavalsts dienvidu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnos, augstums - 2835 m
Barahass virsotne Meksikā, Durango pavalsts ziemeļos, Rietumu Sjerramadres kalnos, augstums - 3315 m
Beida virsotne Saūda Arābijā, Medīnas mintakā, augstums - 1780 m
kibla Virziens, kādā musulmaņi pagriežas pirms lūgšanām, t. i. Mekas virziens, kas katrā mošejā ir iezīmēts ar nišu sienā
tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja
Meža Kūrsīši Višķu pagasta apdzīvotās vietas “Meža Kurtiši” nosaukuma variants
Mežinīki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" nosaukuma variants
Kira Vjadas labā krasta pieteka Krievijā, augštece Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 59 km (Latvijā 33 km), kritums - 58 m, sākas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, uz dienvidiem no Viļakas
Takana Vulkāniska virsotne Kordiljeros, Meksikas dienvidaustrumos, 4092 m vjl., Čjapasas Sjerramadres un Centrālamerikas Vulkāniskās grēdas saskare
Kolima Vulkāns Vulkāniskajā grēdā, Meksikā, sastāv no 2 konusiem: aprimušais vulkāns "Nevada de Kolima", augstums - 4205 m, un darbīgais vulkāns "Volkandekolima", augstums - 3846 m
mezotēnija Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Mesotaeniaceae"), tajā apvienotas vienkāršākās konjugātu klases aļģes, tās dzīvo pa vienai, retumis apvienotas viegli sairstošos pavedienos, 8 ģintis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu
Meļļupīte Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, garums - 9 km; Melnupe; Melnupīte
Tendrovas strēle zema smilšaina sala Melnās jūras ziemeļu piekrastē, uz dienvidiem no Odesas, Ukrainā, garums - 65 km, platums - līdz 1,8 km
šaubīgais zemespūpēdis zemespūpēžu suga ("Melanogaster ambigus")
raibais zemespūpēdis zemespūpēžu suga ("Melanogaster variegatus")
Daunpatrika rags zemesrags Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļos
Erisheds zemesrags Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumos, Malita pussalas ziemeļos
Hreinhabnardaungi zemesrags Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļaustrumos
Reidinuburs zemesrags Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļrietumos
Bandas rags zemesrags Kalifornijas pussalas ziemeļrietumos, Meksikas Lejaskalifornijas pavalstī
Bahas rags zemesrags Kalifornijas pussalas ziemeļritumu daļā (_Baja, Punta_), Meksikas Lejaskalifornijas pavalstī
Abreohosa rags zemesrags Meksikā (_Abreojos, Punta_), Dienvidu Lejaskalifornijas štatā, Kalifornijas pussalas vidusdaļas rietumu piekrastē
Antonlisardo rags zemesrags Meksikā (_Antón Lizardo, Punta de_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, Kampečes līča krastā
Baljenas rags zemesrags Meksikā, Lejaskalifornijas pavalsts dienvidu daļā, Kalifornijas pussalas austrumu piekrastes izvirzījums Kalifornijas līcī
Moholdheds zemesrags Menas salas rietumos
Eiras rags zemesrags Menas salas ziemeļos, šīs salas tālākais ziemeļu izvirzījums
Artruča rags zemesrags Spānijā (_Artrutx, Cap d’_), Baleāru Salās, Menorkas salas dienvidrietumos
Samboroheds zemesrags Šetlendas salās, Meinendas salas izvirzījums, tās dienvidu galā
Bafras rags zemesrags Turcijā (_Bafra Burnu_), Samsuna ilā, Melnās jūras dienvidu piekrastē
Adžijaska rags zemesrags Ukrainā (_Adzhyiasʾk, mys_), Nikolajevas apgabalā, Melnās jūras ziemeļu piekrastē
Tevantepekas zemesšaurums zemesšaurums starp Atlantijas un Kluso okeānu Meksikā ("Istmo de Tehuantepec"), mazākais platums — 215 km, Centrālamerikas ziemeļu robeža
Perekopa zemesšaurums zemesšaurums, kas savieno Krimas pussalu ar kontinentu starp Melnās jūras Karkinitas līci un Sivašu, garums - 30 km, platums - 8-23 km, augstums - līdz 20 m, jūras krasti stāvi (augstums - līdz 5 m)
Mezopotāmijas zemiene zemiene Rietumāzijā (angļu val. “Mesopotamia”), Eifratas un Tigras vidusteces un lejteces baseinā, to veido upju aluviālie nogulumi, virsa pārsvarā līdzena, garums — > 1000 km, platums, — \~400 km, augstums — līdz 100 m vjl.
Meščora Zemiene starp Kļazmu - ziemeļos, Maskavu - dienvidrietumos, Oku - dienvidos, Sudogu un Kolpu - austrumos, Krievijā, Maskavas, Vladimiras un Rjazaņas apgabalā, vidējais augstums dienvidos - 80-100 m, ziemeļos - 120-130 m, daudz ezeru, purvu; Meščoras zemiene
skudrlācis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas zīdītāju dzimta ("Myrmecophagidae"), ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli, sastopami Meksikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, 4 sugas, vienīgo mazuli nēsā uz muguras
krustziežu ziedspīdulis ziedspīduļu suga ("Meligethes aeneus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
kūķi Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, ka gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala; kūčas
kūčas Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, kas gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala
NAFTA Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums starp Kanādu, ASV un Meksiku (angļu "North American Free Trade Agreement")
kandelila Ziemeļamerikas dienvidu daļā, gk. Meksikā, augošs krūms, no kura iegūst augu vasku
Vidusamerika Ziemeļamerikas dienvidu daļa, platība - 2730000 kvadrātkilometru, ietver Meksiku, Centrālameriku un Vestindiju
Kanādas mēnešsēkļi Ziemeļamerikas izcelsmes kokveida liāna ("Menispermum canadense"), kāpelē 4-5 m augstu, kāts lapas malā, jaunie dzinumi pūkaini
Centrālamerika Ziemeļamerikas kontinenta sašaurinātā dienvidu daļa uz dienvidiem no Balsasas upes ielejas, ietilpst Meksikas dienvidaustrumu daļa, Gvatemala, Beliza, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama
Perija jūra Ziemeļu Ledus okeāna starpsalu jūra, tā sauca šaurumu sistēmu Kanādas Arktiskajā arhipelāgā starp Elsmīru, Devonu, Batersta un Melvila salu
Medicago procumbens ziemeļu lucernas "Medicago borealys" nosaukuma sinonīms
subarieši Ziemeļu Mezopotāmijas pirmssemītu laikmeta iedzīvotāju nosaukums ķīļu rakstu pieminekļos
magone Zilā magone - šīs dzimtas ģints ("Meconopsis"), dekoratīvi augi, ar neparasti ziedu toni, kas pārziemošanai Latvijā parasti glabājami telpās
merismopēdija Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Merismopedia"), kolonijas mikroskopiskas, līdzīgas taisnstūra plāksnītēm, dažreiz neregulāras, biežāk sastopamas ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni, 14 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
Himalaju zilā magone zilo magoņu suga ("Meconopsis betonicifolia")
asirioloģija zinātne, kas pētī seno Mezopotāmijas tautu (šumeru, babiloniešu, asīriešu u. c.) vēsturi, valodu un rakstu (ķīļu rakstu)
saskarne MAPI ziņojumapmaiņas lietojumprogrammu saskarne (angļu "Messaging Application Programming Interface")
čūskzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas adatzivju dzimtas suga ("Nerophis ophidion"), garums - 25-30 cm, planktonofāga, Atlantijas okeānā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā, arī Baltijas jūrā, bet Latvijas piekrastē reti
Malva Zizmas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 9 km
Sidrabe Zizmas labā krasta pieteka Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 7 km
zilais zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Melanotis caerulescens")
melbārdēni Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melbārži" iedzīvotāji
melbārdēnieši Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melbārži" iedzīvotāji
Melbārži Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melnbārži" bijušais nosaukums
Gaujaslīči Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melnbārži" bijušais nosaukums padomju laikā
gaura Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas ģints ("Mergus"), liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi; 7 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
Galds zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā (latīņu "Mensa", saīsinājums "Phe"), tajā iesniedzas daļa no Lielā Magelāna Mākoņa; spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav novērojams
aizklāšanās Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Veneras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums
Meņģeles dzirnavezers Zvanezers, dzirnavezers Meņģeles pagastā
Zviedrupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka
Zviedzupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka
kastradina Žāvētas gaļas nosaukums Dalmacijā un Melnkalnē

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Me.