meldiņš
meldiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | meldiņš | meldiņi |
| Ģen. | meldiņa | meldiņu |
| Dat. | meldiņam | meldiņiem |
| Akuz. | meldiņu | meldiņus |
| Lok. | meldiņā | meldiņos |
1.Melodija.
Stabili vārdu savienojumiLaist meldiņu vaļā.
- Laist meldiņu vaļā sarunvaloda, idioma — sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem)
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šobrīd tieši šo pašu meldiņu velk jaunie aicinātāji uz saulaino tāli.
- Man bija viena ļoti spējīga meitenīte, kas varēja noturēt meldiņu.
- Skella pat nebija droša, vai Leta kungs vispār tur meldiņu.
- Un laizīties uz putru un rāceņiem, klausoties iekšu spēlētajos meldiņos.
- Lai nomierinātu satraukto prātu, viņa mēģina atcerēties kādu baznīcas meldiņu.