meldēt
meldēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | meldēju | meldējam | meldēju | meldējām | meldēšu | meldēsim |
| 2. pers. | meldē | meldējat | meldēji | meldējāt | meldēsi | meldēsiet, meldēsit |
| 3. pers. | meldē | meldēja | meldēs | |||
Pavēles izteiksme: meldē (vsk. 2. pers.), meldējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: meldējot (tag.), meldēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: meldētu
Vajadzības izteiksme: jāmeldē
Ziņot, sacīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toties viņš prot feini meldēt, parunāties ar klīni par laika apstākļiem, nu tādā garā.
- Brīvos brīžos viņi bieži bija redzami kopā, taču ciemā un pat aiz Rīgas nocietinājumiem par to meldēt atturējās – lai arī aizgājusi no tēva nama, Kaija joprojām bija un palika augstdzimusi priesteriene, bez kuras labās ziņas un svētības daudzi baidījās palikt.
- Tu tak normals džeks(vecis) nu un ka tu pretojies meldēt visas tās Dieva pazineju valodu.