skuta
skuta apvidvārds
1.Meža biezoknis.
2.Sīku koku mežs.
Avoti: EH, LE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāliem ceļojumiem labi piemērots bija arī tāds vikingu kuģa tips kā skuta.
- Citi skutā slēpjas…
- Par visai drošu pamatu var uzskatīt aprobētas skaidrojošās vārdnīcas ( ME, LLVV), kurās apelatīvam dota arī topogrāfiskā nozīme – arī tādos gadījumos, ja vietvārdos var atrast tikai dažus piemērus ( sal., piemēram, Rùožu skuts paka Lubejā, « skuc – nelìels mežìņč, tác skutìņč», 1960, Seņkeviča skuts me Dagdā, 1962, Jundziškis // Jungu skuta me Dignājā, 1961 un skuta ‘(neliels) jauns, biezs priežu mežs)’ ME III 7, EH II 516–517), kā arī tad, ja šos piemērus var atrast tikai onomastiskajās leksēmās ( sal., piemēram, Paeglājs apara Naukšēnos, skv, ga Rencēnos skv, pļ Vainižos, « m a s# pļaviņč, oûg paîgļ», 1957, un paeglājs ‘paegļiem apaugusi vieta’ EH II 130).
- Citu starpā tika godam un ar pateicību minēti arī Biezbārda pētījumi par seniem latviešiem; siltu sirdi Biezbārdis esot izrādījis, bet viņa uzskati esot pa daļai savādi, tikai viņa domām par Hērodota « skutiem» runātājs vietām piekrita, aprādīdams ar teiku par arklu, kas no debesīm nokritis, skutu sakaru ar leišiem, pie kuriem vēl tagad esot gluži tāda pat teika.
- Jaaskuj paduses , jo skutas paduses tik loti nesviist