skūt
skūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skuju | skujam | skuvu | skuvām | skūšu | skūsim |
| 2. pers. | skuj | skujat | skuvi | skuvāt | skūsi | skūsiet, skūsit |
| 3. pers. | skuj | skuva | skūs | |||
Pavēles izteiksme: skuj (vsk. 2. pers.), skujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skujot (tag.), skūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skūtu
Vajadzības izteiksme: jāskuj
škūt apvidvārds
1.Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
2.Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
Stabili vārdu savienojumiGludi skūt.
- Gludi skūt kolokācija — rūpīgi skūt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paldies Dr. Linardam Skujam par apmācību darbā ar rentgenstaru fluorescences spektroskopu.
- Īsa auguma vīrietis, skūtu galvu paņēma sievieti un iegrūda ezerā.
- Viņām sekoja plecīgs, izteikti nemīlīga paskata tēvainis ar skūtu galvu.
- Notiesātais ir 180 centimetrus garš, atlētiska auguma ar skūtu galvu.
- 9. Čehija: Vorāčeks bija pārsteigts par Malkina gludi skūtajiem vaigiem.