Paplašinātā meklēšana
Meklējam tālin.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (441):
- aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu).
- aizairēties Airējoties attālināties.
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
- aizstorēt Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
- aizkulcināt Aizlāčot, aizčāpot, attālināties.
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
- aiztāpļāt Aizlīst, aizrāpot, lēnām attālināties.
- atvairot Aiznest, attālināt.
- nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
- aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties.
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- aizvējot Ar gaisa plūsmu attālināties.
- aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- aizmest Ar metienu attālināt.
- aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspert Ar spērienu attālināt.
- aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
- atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis).
- aizsviest Ar sviedienu attālināt.
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
- attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- aiztriekt Ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele.
- Habla likums ārpusgalaktikas objektu attālināšanās radiālais ātrums ir lineāri proporcionāls attālumam līdz šiem objektiem.
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts; nost.
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties.
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot).
- aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- aizņirbt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- aiztraukt Ātri attālināties; aizjoņot, aizdrāzties.
- aizgunīt Ātri attālināties.
- aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt.
- aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
- slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
- decentrācija Attālināšana no centra.
- atšķelt Attālināt, atsvešināt.
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- aizsmaidīt Attālināt, likt pazust ar glāstiem un glaimiemm.
- attāļināt Attālināt.
- tālināt Attālināt.
- tāļināt Attālināt.
- vairināt Attālināt.
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
- Carex distans attālinātais grīslis.
- aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
- atsarauties Attālināties (par nāvi).
- aizgurdzēt Attālināties ar burbuļojošām skaņām.
- aizgrabināt Attālināties ar graboņu, rīboņu.
- aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā).
- aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
- aizgubāt Attālināties ar sagubušu muguru.
- aizžvīkstēt Attālināties ar troksni, aizlidot.
- aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām; aizviļņot.
- aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
- aizzuzēt Attālināties ar zuzošu skaņu.
- aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem.
- aizčirkstēt Attālināties čirkstot, švīkstot, gurkstot.
- aizčivināt Attālināties čivinot, čiepstot.
- aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot.
- aizgaudot Attālināties gaudojot, vaimanājot.
- aizgavilēt Attālināties gavilējot.
- aizbarkšēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
- aizbarkšķēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
- aizdrasēt Attālināties jāšus.
- aizklaigāt Attālināties kliedzot.
- aizmudžēt Attālināties mudžot.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- aizdūdot Attālināties raudot, činkstot.
- aizsmirdēt Attālināties smirdot.
- aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot.
- atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- aizelsāt Attālināties, aiziet tušot.
- atcelties Attālināties, aiziet.
- aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
- aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizčirkstināt Attālināties, čirkstot, švīkstot, gurkstot.
- aizdungāt Attālināties, dungājot, dūcot (melodiju).
- aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem).
- aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
- aizdīžāties Attālināties, nemierīgi dīžājoties, cilājot kājas.
- aizdūcināt Attālināties, rībot, dārdot, ducinot.
- aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- aizgausties Attālināties, vaimanājot, žēlojoties.
- nokustēt Attālināties, virzīties projām.
- aizmiegt Attālināties; ātri aizskriet.
- aizkopties Attālināties.
- zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
- pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
- atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
- pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
- šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
- aizaulekšot Aulekšojot attālināties.
- aizauļot Auļojot attālināties.
- atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbaidīt.
- aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbiedēt.
- aizbaurot Baurojot attālināties.
- aizbēdāt Bēdājoties attālināt, aizmirst bēdu.
- aizbēgt Bēgot attālināties.
- atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- aizbezdēt Bezdējot attālināt vai norobežot.
- aizbīdīt Bīdot attālināt.
- nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt.
- atbiedēt Biedējot panākt, ka attālinās; atbaidīt (1).
- aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties.
- aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom.
- aizbrist Brienot attālināties; brist prom.
- aizbrākšēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties.
- aizbrākšķēt Brīkšķot, trokšņojot attālināties.
- aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izraibīt Burot, vārdojot attālināt, novērst.
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt.
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem).
- aizčabēt Čabot attālināties.
- aizčaukstēt Čaukstot attālināties.
- aizčīgāt Čīgājot attālināties.
- aizčīkstēt Čīkstot attālināties.
- atķuidīt Dabūt prom, attālināt.
- aizdārdēt Dārdot attālināties.
- augšupielāde datu pārsūtīšana internetā no lietotāja datora vai citas digitālas ierīces uz attālinātu datoru
- aizdimdināt Dimdinot attālināties.
- aizdimdēt Dimdot attālināties.
- aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem).
- pretkustība Divu vai vairāku balsu attālināšanās pretējā virzienā.
- aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
- aizducināt Ducinot attālināties.
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās.
- aizdzirkstelēt Dzirkstelēm sprēgājot attālināties.
- aizdzirksteļot Dzirkstelēm sprēgājot attālināties.
- aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aiziet Ejot attālināties.
- termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence.
- aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās.
- aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- aizčāpāt Gausiem soļiem ejot, attālināties.
- aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties.
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizģemberēt Gāzelējoties, grīļojoties attālināties, aiziet.
- aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizblākšķināt Grabot attālināties.
- aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
- aizgrīļoties Grīļojoties attālināties.
- aizgumzāt Grīļojoties neveikli attālināties.
- aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- aizgurkstēt Gurkstot attālināties.
- satekpunkts Iedomāts punkts, uz kuru dabā šķietami tiecas horizontālas paralēlās līnijas, kuras it kā attālinās no skatītāja.
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
- teleapstrāde Informācijas apstrāde uz attālināta lieljaudas datora, izmantojot datu pārraidi.
- virtuālā organizācija institūcija (firma, korporācija, iestāde utt.), kuras darbinieki ir viens no otra ģeogrāfiski attālināti, bet strādā apmainoties ar informāciju interneta vidē.
- interneta banka internetbanka - attālinātais bankas pakalpojums.
- aizirties Iroties attālināties.
- lūsinēt Izraisīt nenoteiktu attālinātu troksni.
- pašķirties Izšķirties, attālinoties citam no cita.
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
- atrāviens Izvirzīšanās priekšā un attālināšanās no pārējiem (sacensības dalībniekiem distancē).
- aizjāt Jājot attālināties.
- sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības.
- aizjoņot Joņojot attālināties.
- šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
- aizkaukt Kaucot attālināties.
- aizklabināt Klabinot attālināties.
- aizklabēt Klabot attālināties.
- aizskrauktēt Klabot attālināties.
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakstēt Klakstot attālināties.
- aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklaudzēt Klaudzot attālināties.
- aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklibot Klibojot attālināties, aiziet.
- aizklīst Klīstot attālināties.
- izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt (par skaņu).
- pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt.
- izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- nozust Kļūt nesaskatāmam, attālinoties vai ievirzoties (tumsā, miglā u. tml.).
- izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
- gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
- aizknakšķēt Knakšķot attālināties.
- aizknikšināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkūleņot Kūleņojot attālināties.
- aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust, izgaist; izkūpēt.
- aizlaisties Laižoties, lidojot attālināties (par putniem un kukaiņiem).
- aizlēkt Lecot attālināties.
- aizlēkāt Lēkājot attālināties; lēkājot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aizlēkšot Lēkšiem attālināties; lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizauļot.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet.
- aizkleberēt Lempīgi, trokšņaini attālināties, doties projām.
- aizvilkties Lēnā gaitā attālināties, aiziet.
- aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizorēt Lēnām attālināties.
- aizlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties; lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- aizpeldēt Lēni, slīdoši attālināties (par mākoņiem).
- aizlidināt Lidinot attālināt; lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlidināties Lidinoties attālināties.
- aizlidot Lidojot, laižoties attālināties (par putniem un kukaiņiem).
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst; lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
- prom lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā attālināties (parasti par cilvēkiem).
- aizlīgot Līgojoties attālināties.
- aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
- aizzibsnīt Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu); aizzibēt.
- aizšauties Ļoti ātri attālināties.
- aizzibēt Ļoti ātri attālināties.
- aizmeimurot Meimurojot attālināties.
- diplotēna Mejozes profāzes stadija, kuras laikā starp konjugējošajām homoloģiskajām hromosomām veidojas hiasmas, bet vietās starp hiasmām konjugējošās hromosomas sāk izšķirties un attālināties cita no citas.
- telemetrija metodes un tehniskie līdzekļi meteoroloģiskās informācijas attālinātai iegūšanai.
- aizdzirkstīt Metot dzirkstis, attālināties.
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- hemotakse Mikroorganismu tuvošanās ķīmiskam stimulam vai attālināšanās no tā.
- ķimiotakse Mikroorganismu tuvošanās ķīmiskam stimulam vai attālināšanās no tā.
- aizmirdzēt Mirdzot attālināties; aizmirgot.
- aizmirgot Mirgojot attālināties.
- apotanāzija Nāves attālināšana; dzīvības pagarināšana.
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- aiznest Nesot attālināt.
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
- aizļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
- aizļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslempties Neveikli aiziet, attālināties.
- aiznirt Nirstot attālināties; nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- prom norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā), ir attālinājies, attālināts (no kā).
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā); norāda uz stāvokli, kad (kas) ir attālinājies, attālināts (no kā).
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
- prom norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
- projām Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
- nost Norāda, ka (kas) ko noņem, attālina no sevis.
- prom norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- nostin Norāda, ka kas attālinās no kā.
- seklūzija Nošķirtība no pārējiem cilvēkiem, attālināšanas, norobežošanās.
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
- atvairīt Panākt (ar savu izturēšanos, ar vārdiem), ka netuvojas, attālinās.
- gaiņāt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- gainīt Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
- vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- aizblīžģēt Par attālinošos skaņu, kuras cēlonis ir brišana vai braukšana pa dubļiem.
- miodiastāze Pārgriezta vai pārrauta muskuļa galu attālināšanās; muskuļa traumatisks bojājums kā pārstiepšanas sekas.
- atrauties Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās).
- sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
- pacelt Pavirzīt, arī pavērst uz augšu (ķermeņa daļu); pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), attālinot (to) no kā.
- aizpeldēt Peldot attālināties.
- nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- aizlaist Pieļaut, ka aizvirzās garām, attālinās.
- spirāle Plaknes līkne, kas apriņķo vienu punktu vai vairākus punktus, tiem tuvodamās vai no tiem attālinādamās.
- aizplanēt Planējot attālināties.
- aizplivināt Plivinot attālināt (par vēju).
- aizplivināt Plivinot spārnus, attālināties; aizplivināties.
- aizplivināties Plivinoties attālināties.
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt.
- distanczondēšana procesu un īpašību izpēte ar attālinātām metodēm.
- zondēšana procesu un īpašību izpēte ar attālinātām metodēm.
- aizpokšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
- aizpukšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt.
- aizpūst Pūst prom; pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizpūst Pūšot attālināt, aizvirzīt.
- aizputeņot Puteņojot attālināties.
- aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties.
- aizrāpot Rāpojot attālināties.
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties attālināties.
- aizraudāt Raudot attālināt (novērst).
- aizčūlāt Raudot attālināties.
- aizraut Raujot attālināt.
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aizrauties Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties.
- aizraust Raušot attālināt.
- aizrausties Raušoties attālināties.
- attālināties Refl. --> attālināt (1); tikt attālinātam.
- aizrībināt Rībinot attālināties.
- aizrībēt Rībot attālināties.
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem attālināties.
- noriņķot Riņķojot novērst, attālināt, pamest.
- aizripināt Ripinot attālināt.
- aizripāt Ripojot attālināties.
- aizripēt Ripojot attālināties.
- aizripot Ripojot attālināties.
- aizritēt Ritot attālināties.
- aizrakties Rokoties attālināties.
- aizrūcināt Rūcinot attālināties.
- aizrūkt Rūcot attālināties.
- sekularizācija Sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
- aizsanēt Sanot attālināties.
- aizridēt Savas grabažas (ridas) aiznest, nogādāt prom, attālināties vispār, runājot par nepatīkamiem viesiem.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda darbības attālināšanos vai darbības virzību, kas saistīta ar noteiktu galapunktu, mērķi.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- aizsīkt Sīcot attālināties (parasti par kukaiņiem).
- aizbimbāt Skaļi raudot attālināties, aiziet līdz noteiktam punktam.
- aizbazūnēt Skaļi raudot attālināties.
- aizskanēt Skanot attālināties.
- aizskraidīt Skraidot attālināties, aizklīst.
- aizskriet Skrienot attālināties.
- aizslēpot Slēpojot attālināties.
- aizglūnēt Slepus (klusām) attālināties.
- aizblēdīt Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- aizblēdīties Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- aizslidināt Slidinot attālināt.
- aizslidot Slidojot attālināties.
- aizslīdēt Slīdot attālināties; slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem attālināties.
- atkūpināt Smēķējot vai kūpinot attālināt.
- aizsoļot Soļojot attālināties.
- aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisā, attālināties (par putniem).
- atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem; pacelties gaisā (par lidaparātiem).
- centrifugālais spēks spēks, kas tiecas attālināties no vidus punkta.
- aizspindzēt Spindzot attālināties, aizlidot.
- aizsprakstēt Sprakstot attālināties.
- aizsprakšēt Sprakšķot attālināties.
- aizsprakšķēt Sprakšķot attālināties.
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties; spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- osteodiastāze Sprauga starp diviem pāra kauliem attīstības anomālijas gadījumā; patoloģiska divu kaulu attālināšanās.
- aizsprauslāt Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- aizsprauslot Sprauslājot aizvirzīt, attālināt.
- aizspurgt Spurdzot attālināties; spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem.
- eksciklotropija Stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni attālinās no apakšas uz augšu.
- ekscikloforija Stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni ir paralēli, ja acis ir vaļā; acis aizverot, to augšējie gali sliecas attālināties.
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties.
- aizpost Steidzīgi kurp doties, attālināties.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt.
- aizstenēt Stenot, vaidot attālināties vai sasniegt.
- hiperbatons Stilistiska figūra - vārdu pārstatījums, tādu vārdu attālināšana, kuriem dabiskajā vārdkārtā jāatrodas līdzās.
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
- aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu).
- atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
- atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
- aizdzīties Strauji, pārvarot grūtības, attālināties.
- aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- aizstreipuļot Streipuļojot attālināties.
- aizstumt Stumjot attālināt.
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko); stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
- nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
- aizšķindēt Šķindot attālināties.
- aizšķīst Šķīstot, šķiežoties attālināties.
- aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties.
- aizšūpot Šūpojot attālināt.
- pacili Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- pacilu Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- pacilus Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- hibrīddarba režīms tāds darba izpildes veids, kad darbinieks darba pienākumus daļēji veic darba devēja uzņēmumā un daļēji – attālināti.
- distanciāls Tāds, kas attālināts (no kā).
- abnervāls Tāds, kas attālināts no nerva.
- aiztarkšķēt Tarkšķot attālināties; aiztarkšēt.
- aizteršķēt Tarkšķot attālināties.
- aiztaurēt Taurējot attālināties.
- aiztecēt Teciņus attālināties.
- aiztecēt Tekot, plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi).
- aiztenterēt Tenterējot attālināties.
- klastera kontrolieris termināļu grupas vadības ierīce, kas saņem komandas no resursdatora un nodot tās attālinātiem termināļiem, kā arī vada datu apmaiņu starp termināļiem un resursdatoru.
- zust Tiekot aizsegtam, piemēram, miglā, tumsā, arī šķietami virzoties, attālinoties, kļūt nesaskatāmam.
- aiztinkšēt Tinkšķot attālināties.
- aiztinkšķēt Tinkšķot attālināties.
- aiztipināt Tipinot attālināties.
- aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg; aizbiedēt, aizbaidīt.
- attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); attriekt (2).
- aiztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās.
- attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); atdzīt.
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aiztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās.
- tālkonferencēšana Triju vai vairāku lietotāju komunikācijas seanss, kuri visi ir ģeogrāfiski attālināti viens no otra.
- aiztrīsēt Trīsot attālināties.
- aizlemperēt Trokšņaini, smagi attālināties.
- aizlempēt Trokšņaini, smagi attālināties.
- bazilekts Valodas paveids, kas tik tālu attālinājies no valodas prestižākās varietātes jeb akrolekta, ka kļuvis gandrīz par citu, patstāvīgu valodu.
- aizvedināt Vedinot panākt, ka attālinās.
- aizvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt; vedot (ar transportlīdzekli), aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvest Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt.
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aizvilkt Velkot attālināt.
- aizvelt Veļot attālināt.
- aizvirzīties Vienmērīgi attālināties (noteiktā virzienā).
- aizpātarot Vienmuļīgi skaitot lūgšanas (apvārdojot), novērst (novākt, attālināt).
- tiešsaistes supervīzija viens no supervīzijas norises veidiem, kas notiek attālināti, izmantojot tiešsaistes nodrošinājuma programmas; visbiežāk tiek izmantota individuālajā supervīzijā, bet to var praktizēt arī grupas supervīzijā.
- mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā), kas ir attālināta no (tās) centra; arī puse.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas; vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.
- novilcināt Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- aizvilināt Vilinot attālināt.
- aizvirmot Virmojot attālināties; aizvirpuļot.
- aizvirpināt Virpinot attālināt.
- aizvirpuļot Virpuļojot attālināt.
- aizvirpuļot Virpuļojot attālināties.
- tāļāk Virzienā uz priekšu (iet, braukt), attālinoties no kā, kāda.
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
- aizvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt.
- aiznest Virzot, raujot sev līdzi, attālināt (par straumi, vēju u. tml.).
- apo- Vistālākais, attālināts (piem., apocentrs); neesošs, klāt neesošs; cēlies no (piem., apomikse).
- Habla konstante Visuma izplešanās koeficients, galaktiku attālināšanās ātrums ir proporcionāls to atstatumam.
- aizvīterot Vīterojot attālināties (par putniem).
- aizvizmot Vizmojot attālināties (parasti par gaismu); aizvizēt.
- aizvizēt Vizot attālināties, izzust (par gaismu, par ko spožu, gaišu).
- aizzagties Zagšus attālināties.
- aizzeltīties Zeltā mirdzot attālināties.
- aukstās krāsas zilā, debeszilā un zaļā krāsa, kas rada priekšstatu par aukstumu un nekustīgumu, šķietami attālina objektu no skatītājiem.
- aizžvadzēt Žvadzot attālināties.
- aizžvinkstēt Žvinkstot attālināties.
tālin citās vārdnīcās:
MEV