Paplašinātā meklēšana

Meklējam uša.

Atrasts vārdos (276):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Konša pie Ušas

Atrasts skaidrojumos (5089):

ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
nometekls "Otrā puse" jaundzimušajam, placenta.
in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās
dioptometrija Acs akomodācijas un staru laušanas spēju mērīšana
tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas
brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes
brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes
braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai)
Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums
Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums
Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums
Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums
Delia brassicae agrā kāpostu muša
kādreizējais Agrākais, bijušais
stirpu vedējs agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai
aizaizpērn Aizaizpagājušajā gadā; pirms trim gadiem
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
palēne Aizauguša ezera virskārta
palēpene Aizauguša ezera virskārta
palēpne Aizauguša ezera virskārta
palēsts Aizauguša ezera virskārta
aizkumuļot aiziet saliekušamies, streipuļojot
Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums
Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā
Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums
Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski
ofīcijs Aizlūgums par mirušajiem
aizizgājušais Aizpagājušais
aizviņā Aizpagājušajā (dienā, nedēļā u. tml.)
aizpagājušgad Aizpagājušajā gadā
aizpagāšgad Aizpagājušajā gadā
aizpērn Aizpagājušajā gadā
aizpagājušmēnes Aizpagājušajā mēnesī
aizpagāšmēnes Aizpagājušajā mēnesī
aizpagājušnakt Aizpagājušajā naktī
aizpagājušonakti Aizpagājušajā naktī
aizpagāšnakt Aizpagājušajā naktī
aizpagājušnedēļ Aizpagājušajā nedēļā
aizpagāšnedeļ Aizpagājušajā nedēļā
aizpagājušpavasar Aizpagājušajā pavasarī
aizpagāšpavasar Aizpagājušajā pavasarī
aizpagājušreiz Aizpagājušajā reizē
aizpagāšreiz Aizpagājušajā reizē
aizpagājušruden Aizpagājušajā rudenī
aizpagāšruden Aizpagājušajā rudenī
aizruden Aizpagājušajā rudenī
aizpagājušsestdien Aizpagājušajā sestdienā
aizvakarvakarā Aizpagājušajā vakarā
aizpagājušvasar Aizpagājušajā vasarā
aizpagāšvasar Aizpagājušajā vasarā
aizpagājušziem Aizpagājušajā ziemā
aizpagāšziem Aizpagājušajā ziemā
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums
Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums
Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums
Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam)
paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms
saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku
kaite Aizraušanās, nodošanās
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam
Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna
Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums
akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju
aksotomija Aksona pārgriešana vai noraušana
žauklis Āksts, auša; plātīga, mutīga persona
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam
Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums
Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski
Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem
Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums
Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums
Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski
Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums
Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā
Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums
Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā
Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums
Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums
Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums
Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski
Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums
Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums
Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums
Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums
Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums
Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski
Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums
Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums
Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums
Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski
Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums
Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums
Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski
Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums
Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā
Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski
Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums
Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums
Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums
Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums
Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums
Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
anaklāze Ankilozes pārlaušana
Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums
epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
Anušavans Anušavans Sosanvers
Sosanvers Anušavans Sosanvers
plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām
osteoklasts aparāts kaula pārlaušanai
fakometrs aparāts lēcas laušanas spējas noteikšanai
oftalmofakometrs aparāts lēcas laušanas spējas vai rādiusa noteikšanai
torpēdaparāts aparāts torpēdu izšaušanai
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē
apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam)
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Dāviņi apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes
Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
Gardene apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
Balbiši apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine
Kalnapededze apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze
Vaive apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
Adzes apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Pušas pagastā
Akmenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Balda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Butleri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dītlovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dorotpole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Gulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kirkiliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kristceļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Lazareva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Liuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Ostrovīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Parma apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Peirāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Šauriški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Siugaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Stolbovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Svātova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Virbuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Vocīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Žagari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Žierkļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kalncempji apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji
Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
Bērzkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums)
Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
Zebrene apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe
Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
Sesava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
Andzeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs
Turlava apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi
Mežvalde apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža
Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
Rožupe apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe
Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
Upmala apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava
Bērzgale apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.)
Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
Degole apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā
Satiķi apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi
Arcvaberda apdzīvota vieta Armēnijā, Tavušas marzas austrumos
Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā
Purvmala apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī
Leikplesida apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
Bruņi apdzīvotās vietas "Babīte" bijušais nosaukums
Mežvidi apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums
Spilve apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums
Tolkova Apdzīvotās vietas "Linava" ("Linovo") Krievijā bijušais nosaukums
Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem
Ribiniški Apdzīvotās vietas "Riebiņi" bijušais nosaukums
Paurupe Apdzīvotās vietas "Rucava" bijušais nosaukums
Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā
Šenberga apdzīvotās vietas "Skaistkalne" bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā
Kandavas stacija apdzīvotās vietas Bebrupe, Kandavas pagastā, bijušais nosaukums
Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās
onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā
Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
apkamsāt Aprīt ļoti izsalkušam
fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas)
privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis
mērķis apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem
šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss
zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss
puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes
zvemperis apzīmējums kādam, kurš ir pārāk jauns, lai darītu visu, kas ir atļauts pieaugušajiem
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība
vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu
emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam
zaveklīgs ar buršanu, noskaušanu saistīts
duškabīne ar durvīm vai starpsienām norobežota telpas daļa, kurā iekšā atrodas duša un ūdens noteces vieta; parasti vannasistabas daļa
elektrolauznis ar elektrību darbināms rīks lopu stāvvietu, aizgaldu, pagalmu un ceļu vecās betona, asfalta vai cita materiāla segas uzlaušanai
traumatopnoja ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas
lauce ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm
saklidzināt ar raudāšanu vai bļaušanu pamudināt
grautiņš ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas
agonistiska uzvedība ar tieksmi uz kaušanos saistīta uzvedība
krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi
kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
parudze ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā)
šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm)
inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem
Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā
bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles"
lēgitimācija Ārlaulībā dzimuša bērna pieņemšana par likumīgu
aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos
Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas
Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas
saarties arot kļūt nogurušam
izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā
atomartilērija Artilērija, kas paredzēta šaušanai ar atomšāviņiem uz virszemes un virsūdens mērķiem
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai
direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.)
virsuguns Artilērijas šaušana ar augstu trajektoriju pie pacēlumleņķa 20-45 grādi
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri
zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj
repatriācija Ārvalstīs dzīvojošu citas valsts pilsoņu atgriešanās savā valstī pēc līguma, ko savstarpēji noslēgušas attiecīgās valstis
Asernskaja Asares pagasta bijušais nosaukums krieviski
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū
uzbrukšana asas, naidīgas, kritikas, nosodījuma paušana
miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū
ekstravazāts Asinis, kas no asinsvadiem iekļuvušas apkārtējos audos
pseidohemoptīze Asins spļaušana, kuras nenāk no plaušām
odontorāģija Asiņošana no zoba ligzdiņas pēc zoba izraušanas
hemoptoja Asiņu atkrēpošana, asiņu spļaušana
sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_
bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās
ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu
Nacionālais zinātnes fonds ASV valdības fonds, kas atbalsta zinātniskos pētījumus, kā arī veicina universitāšu datoru tīklu attīstību un iekļaušanos internetā
atzala Atāls - pēc nopļaušanas ataugusi zāle
atausma Ataušana, uzaušana
atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas
nosalšana Atdzišanas izraisīta dzīvībai svarīgu organisma funkciju pavājināšanās līdz pat to pilnīgai izzušanai
atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma)
atdzimšana atjaunošanās, izpaušanās ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.)
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde
rieri Atkārtojumā izmanto slaucot pienu no piebrieduša tesmeņa
rieru Atkārtojumā izmanto slaucot pienu no piebrieduša tesmeņa
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas
osteopalinklāzija Atkārtota kaula pārlaušana deformācijas izlabošanai
rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā
uzsējība Atkārtota sēja tīrumā, kur pirmā sējuma sēklas nav izdīgušas
atkrusīties atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
atzīšanās atklāta izpaušana (par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu)
otricalovka Atklāta nepakļaušanās cietuma administrācijai
atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas
soliflukcija atkusušas, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs; kriosoliflukcija
eklāze Atlaušana, piem., kaula gabala atlaušana
padbors Atlekušas bumbas iegūšana, pārtveršana (sporta spēlē)
gandarījums Atlīdzība (cietušajam)
kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas
paliekais Atlikušais
beidzamais Atlikušais, pēdējais; arī viss
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa)
licencēšana atļaušana; atzīšana
pravilo Atmaskota nodevēja piekaušana
tolkovišče Atmaskota nodevēja piekaušana
frontolīze Atmosfēras frontes izzušana
nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā)
satori Atmošanās dzenbudismā - pēkšņi uznākušas apskaidrības piedzīvošana
retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
abrupcija Atraušana, pārraušana, nolaušana
gūrot ātri iet, salīkušam uz priekšu
Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms
Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas
Glušika ezers atrodas Bebrenes pagastā, platība - <1 ha; Glušaku ezers
Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
ātršauja Ātršaušana
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām)
aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības
manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ
atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos
strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm)
franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā
iniofaciāls attiecīgs uz pakauša pauguru un ģīmi
inioglabellārs attiecīgs uz pakauša pauguru un mediālo līniju
monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu
batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem
adultisms Attīstības stāvoklis, kāds raksturīgs pieaugušam cilvēkam; pāragra attīstība
platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam
Ihlensche Auces novada Īles pagasta bijušais nosaukums vāciski
Gros-Aucskaja Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gross-Autzsche Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums vāciski
kauce Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai
čauča Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai; kauce
rarefakcija Audu struktūrelementu izzušana
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā
tekstil- Audumu, aušanas
delitescence Audzēja vai bojājuma pazīmju izzušana
hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī
iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū
ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā
tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu
treniņš augoša vai nobrieduša zirga organisma mērķtiecīga sagatavošana paredzamai izmantošanai
patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā
humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām
ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham)
atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
Mežamuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums
Mežmuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums; arī Augstkalnes muiža
Vilkašu muiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" bijušais nosaukums
augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā
Šlosberga Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Pilskalne" bijušais nosaukums
Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums
Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums
Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums
Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums
Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums
Pustoškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" bijušais nosaukums
Salonāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" bijušais nosaukums
Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums
Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Fabijanovka Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums
Labetiški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" bijušais nosaukums
Ancāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludiniški" bijušais nosaukums
Dvetenskaja Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Dweeten Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums
Audzariškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums
Kolupskaja Augšdaugavas novada Kalupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums
Dranciški Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" bijušais nosaukums
Jaunā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunā Zeļonovka” bijušais nosaukums
Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski
Vecā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Vecā Zeļonovka” bijušais nosaukums
Purvmaļi Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviški" bijušais nosaukums
Sila Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums
Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski
Lāči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums
Osmani Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
Maļinovskaja Augšdaugavas novada Naujenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums
Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums
Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums
Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums
Bortnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Osagols" bijušais nosaukums
Andenīši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" bijušais nosaukums
Dirvoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums
Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām)
pelde augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot
plankumainība augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām
pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses
Auermjundskaja Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums krieviski
Auerminde Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums vācu valodā
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem)
orientālisms Austrumu zemju pētīšana; aizraušanās ar šo zemju kultūru
aušis Auša
aušķis Auša
gaisiklis Auša
derža Auša, aplamnieks
dendis Auša, aušīgs cilvēks
oņera Auša, blēņdaris, draiskulis
oņeris Auša, blēņdaris, draiskulis
plunca Auša, draiskulis
ģeiba Auša, nenopietna sieviete
aumaļa Auša, trakulis, nerātnis
jaušs Auša, vēja grābslis
šķiemiņš Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai
šķīmenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai
šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam
armīra Aušanā - pinums ar sīkiem austiem rakstiem; lieto, izgatavojot apģērbu drānas, lakatus, dvieļus, galdsegas u. c.
šķeiniņi aušanā — dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai
loma Aušanā metu garums starp diviem mestuvju posmiem jeb viena ceturtdaļa riņķa jeb līkuma
daiļaušana Aušana, kā daiļamatniecības jeb lietišķās mākslas veids
čaucīte Aušanai satīta spolīte
mestavas Aušanai satītas dzijas
sasasisties Aušanas gaitā sablīvēties, cieši savienoties
šķieds aušanas ķemmes zobi
apaudas Aušanas nobeigums
riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis
stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā
pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties
drellis Aušanas paņēmiens, kur auduma pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums
trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1)
laidiņi aušanas piederumi, nīšu koki
saudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
šaudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
šaudeklis Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
šautuva Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm
ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm
lumstiņš Aušanas piederums - velku lāpstiņa
pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai
auža aušanas procesā esošie audi
milins Aušanas steļļu (koka) detaļa
distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos
rūsumaiņas auzas auzas, kas vēl nav pilnībā nogatavojušās (tur, kur dažas vārpas ir nogatavojušās, citas vēl nav nobriedušas)
Oscinella frit auzu melnā stiebrmuša
zviedru muša auzu melnā stiebrmuša (“Oscinella pusilla”)
pakaļbomis Aužamo stāvu bomis, uz kura pirms aušanas tiek uztīti meti jeb velki
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki
žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805)
atmukas Aužot atmukušas un atkritušas šķiedras
Kohibaba Babas grēda Hindukuša kalnu sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē
Kalnciema fonds Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" bijušais nosaukums
Holmhof Babītes novada Salas pagasta bijušais nosaukums
sumkāslis Badakāsis, izsalkušais
Pektusans Baitoušans - darbīgs vulkāns uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas
Mercendarbe Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mencendarbe" bijušais nosaukums
Baldonskaja Baldones pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts
baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
Baltinovskaja Baltinavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Taureskalns Balvu novada apdzīvotās vietas "Bērzkalne" bijušais nosaukums
Kokoreva Balvu novada apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums līdz 1925. g.
Perdunova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuzņecova" bijušais nosaukums
Naudišova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums
Naudušaeva Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums
Domopoļskaja Balvu novada Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums
Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums
Tiļža Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums
Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Vectiļža Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" bijušais nosaukums
Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas
naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī
vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē
NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā
cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām
Oberbatau Bārtas pagasta bijušais nosaukums
doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību
Birzes Bauskas novada apdzīvotās vietas "Dāviņi" bijušais nosaukums
Īslīce Bauskas novada apdzīvotās vietas "Rītausmas" bijušais nosaukums
Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums
Barbern Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums
Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Klicnere Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums
Sarkanpanemūne Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums
Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā
Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā
Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā
Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums
Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā
Bornsmuende Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums
Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bornsmindes pagasts Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums
Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums
Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums
Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums
Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums
Alt-Rahden Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums
Alt-Radenskaja Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums krieviski
Danienfelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušais nosaukums
Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums
Bewern Bebrenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopa virs šīs vietas
miega slimība beri-beri - infekcijas slimība, ko pārnēsā cecemušas; beriberi
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais)
atgalis Bērns, ar ko pieaugušajiem tīk jokoties
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts
turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem
asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu
Zaltiņi Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtbnieku skola" bijušais nosaukums
Kuļņevskaja Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu
asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana
jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās
antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme
bidetta Bideta - neliela duša
spogotājs Biedēklis, ķēms; miruša cilvēka gars
Pegomyia hyoscyami biešu muša
kucināties Biezi saģērbtam salīkušam sēdēt
sakucināties Biezi saģērbtam sēdēt salīkušam
drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana
neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā attīstītās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko ietekmi
Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums
Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums
ex- bijušais
prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās"
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
eksčempions Bijušais čempions
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā
ekskaralis Bijušais karalis
Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes
Britu Somālija bijušais Lielbritānijas protektorāts Austrumāfrikā, kopš 1960. gada iekļauta tagadējā Somālijā
Basutolenda bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā, kopš 1966. g. - Lesoto
eksministrs Bijušais ministrs
Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde"
eksprezidents Bijušais prezidents
Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva
Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa
karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē
pirmītējais bijušais, iepriekšējais
honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai
trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu
Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša
Upesmuiža Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" bijušais nosaukums
Bikstenskaja Bikstu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Biļskenskaja Bilskas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bilskenshof Bilskas pagasta bijušais nosaukums vāciski
bildžas Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
bilge Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
Lindes muiža Birzgales pagasta apdzīvotās vietas “Linde” bijušais nosaukums
Lindenskaja Birzgales pagasta bijušais nosaukums krieviski
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
bišuts Bišmuša
dzeltenas biksītes bišu kājiņas, aplipušas ar ziedputekšņiem
brauloze Bišu slimība, ko ierosina bišmuša jeb bišuts
Lielblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Blīdene" bijušais nosaukums
Mazblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazblīdene" bijušais nosaukums
Stūru muiža Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" bijušais nosaukums
Blīdenes–Stūru pagasts Blīdenes pagasta bijušais nosaukums
Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts Blīdenes pagasta bijušais nosaukums
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals
māsiņa Blīvs auduma raksts, ko izmantoja maisu drēbes aušanā
Blumenhof Blomes pagasta bijušais nosaukums
Blumenskaja Blomes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Čodarāni Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Čodorāni" bijušais nosaukums
Škinči Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Skiņči" bijušais nosaukums
bļāva Bļaušana, kliedziens
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
Breslau Braslavas pagasta bijušais nosaukums
Braslavskaja Braslavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Vrangelhof Brenguļu pagasta bijušais nosaukums
Staro-Brangeļskaja Brenguļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi
Lipoptena cervi briežu kaulmuša
briežmuša Briežu kaulmuša ("Lipoptena cervi"), kaulmušu dzimtas suga
submisija Brīvprātīga pakļaušanās
Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā
oktogēns Brizanta sprāgstviela, kas pēc sprāgstamības un jutības tuva heksogēna, ar kušanas temperatūru ap 280 Celsija grādiem
Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
Remten Brocēnu novada Remtes pagasta bijušais nosaukums
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
Šāriputra Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kuram, pēc nostāstiem, piemitušas izcilas saprašanas spējas
Fockenhof Bukaišu muižas un pagasta bijušais nosaukums
blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam
miemurs Bumbulis pie koka; aizauguša zara vieta
buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša
Alt-Wohlfahrt Burtnieku novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums
Alt-Ottenhof Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums
Staro-Ottenskaja Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zamok-Burtņekskaja Burtnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
būt (retāk nākt) (krietnā, retāk labā, varenā) dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam
došlo būt (ko) sapratušam, apjēgušam
gulēt būt aizmigušam
gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam
apmulsā būt apjukušam, apmulsušam
nākt būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas)
saldi gulēt būt cieši aizmigušam
gulēt saldā miegā būt cieši aizmigušam
gulēt saldu miegu būt cieši aizmigušam
pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
pazibēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību)
pļauties būt derīgam pļaušanai (par izkapti, pļaujmašīnu)
celties būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā); piederēt (pie kādas šķiras, kārtas)
būt šmigā būt iedzērušam, alkohola reibumā; žūpot
ķirsī būt iedzērušam, būt alkohola reibumā
būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā
pazīt būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.)
pazinēt būt iepazinušam, izjutušam (kādu stāvokli, situāciju u. tml.)
(būt) jautrā prātā būt iereibušam
būt kunga prātā būt iereibušam
būt dūšā būt iereibušam, piedzērušam
aizkaist būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes
izslāpt būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izsalkt būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku)
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt
bēdāt būt izmisušam, nelaimīgam
alkt būt izsalkušam, izslāpušam
atskalēties būt izsalkušam, stipri kārot pēc kaut kā
zalēties būt izsalkušam, taupot uz ēšanu
viedēties būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam
austies būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.)
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies
būt līdz kaklam būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies
spļaut zilu zēveli būt ļoti dusmīgam, sašutušam, saniknotam
tikko turēties uz kājām (arī kājās) būt ļoti nogurušam
gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) būt ļoti nogurušam
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam
nejaudāt (arī nevarēt) pār lūpu (arī lūpām, mēli) pārspļaudīt būt ļoti nogurušam, pārgurušam
nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam
nespēt (arī nevarēt) pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam
nevar pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt
nevarēt pakustināt ne pirkstiņa būt ļoti novārgušam
nespēt pakustināt ne pirkstiņa būt ļoti novārgušam
būt vīrā būt materiāli nodrošinātam, sasniegušam panākumus, augstu stāvokli
dusēt būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā)
gulēt būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā)
atspūsties būt mirušam
gulēt (dieva) mierā būt mirušam
nebūt (vairs šajā) pasaulē būt mirušam
būt dieva priekšā būt mirušam
nedziedāt būt mirušam
nepīkstēt būt mirušam
būt zem velēnām būt mirušam, apglabātam
būt zem zemes būt mirušam, apglabātam
stāvēt vaļā būt neaizsalušam (par ūdenstilpi)
spļaut piķi un zēveli būt neapmierinātam, sašutušam
vīdēt būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
apsmurst būt nogurušam, pārgurušam
izklausīties būt nojaušamam (pēc kādām skaņām)
būt murdā būt nokļuvušam nevēlamos, bīstamos apstākļos, bezizejas situācijā
lanckāt būt noplīsušam, noskrandušam (par cilvēku)
noskrandāties būt noskarandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs
nokankarēt būt noskrandušam
nokankarēties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nokankaroties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nolanckaroties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nolanckāties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nolupatāties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
noskrandoties būt noskrandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs
guģoties būt noskumušam
drūmoties būt noskumušam, skumt
būt ar bārdu būt novecojušam, visiem zināmam, nodeldētam
kņupši būt paklupušam
zaparitsja būt pārgurušam
krist no kājām būt pārgurušam, ļoti novārgušam
būt pālī būt piedzērušam
nezināt ne rīta, ne vakara būt pilnīgi zaudējušam sajēgu (_parasti_ dzērumā)
gremžāt būt saīgušam, kurnēt, ņurdēt
lepot būt saīgušam, sapīkušam
apknidis būt sākušam viscaur kņudēt, niezēt (no netīrības)
jukt ārā būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem)
gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
būt pilnās zēģelēs būt stipri iereibušam
nosataisīties būt stipri noreibušam
saburzīt būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata)
izklausīties būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu)
būt uz kājām būt veselam; būt atspirgušam (no slimības)
peldēt būt zaudējušam reakcijas asumu
gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā ka jāatrodas guļus stāvoklī
svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību
ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā
midatoksīns C~6~H~13~NO~2~, indīgs ptomaīns, kas izdalīts no sapuvušas gaļas
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
Līlaste Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas
siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu
lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju
Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela
glossina Cecemušas
vira Cel augšā! velc augšā! - komanda kraušanas operācijās
laphria Celmmušas
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes
Spartaks Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Āne" bijušais nosaukums padomju laikā
Tetelminde Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums
Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins"
Jaunpils Cēsu novada apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums
Āraišu mācītājmuiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" bijušais nosaukums
Billes manufaktūra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" bijušais nosaukums
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas
Rāceņu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" bijušais nosaukums
Auļu muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" bijušais nosaukums
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums
Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums
Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē
Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums
Auciema muiža Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" bijušais nosaukums
Raiskum Cēsu novada Raiskuma pagasta bijušais nosaukums
Pilsskujenes pagasts Cēsu novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums
Noetkenshof Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums
Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Pauči Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" bijušais nosaukums
Kaķukrogs Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" bijušais nosaukums
Veismaņu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" bijušais nosaukums
Veismanskaja Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums krieviski
Veisenstein Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums vāciski
Annenhof Cēsu novada Zaubes pagasta Annas muižas bijušais nosaukums vāciski
Annas muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" bijušais nosaukums
Bērzmuiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" bijušais nosaukums
Kliģenes muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģene" bijušais nosaukums
Jaunpils muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums
Juergensburg Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums
Jaunpiļskaja Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Sesswegen Cesvaines pagasta bijušais nosaukums
Cesvanskaja Cesvaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā
Zezern Cieceres pagasta bijušais nosaukums
palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C
disolūcija Cietu ķermeņu izšķīšana, izkušana
zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību
zeks Cietumnieks; bijušais cietumnieks
gauneris Cietušais
ķerpila Cietušais
ļeha Cietušais ir laucinieks
pacients cietušais kabatzādzībā vai citā noziegumā
katoda izputināšana cietvielu sagraušana, apšaudot virsmu ar atomiem, joniem un neitroniem
cīkstiņš Cīkstēšanās; arī kaušanās, plēšanās
znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti
znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs
snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja
snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja
pārejas vecums (arī laiks) cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu
aspirants cilvēks, kas mācās aspirantūrā (bijušajā PSRS, Latvijā līdz 1992. g.)
žaburis cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis
žeburis cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis
liecinieks cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas
audējs cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists
kāvējs cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu
pārkāsnieks cilvēks, kas piedalās norūguša alus pārliešanā no kubla mucās
darbinieks cilvēks, kas pilda klaušas
klaušinieks cilvēks, kas pilda klaušas
darbenieks cilvēks, kas pilda klaušas - darbinieks
enkurnieks cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.)
krāvējs cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā)
saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus
teleportācija Cilvēku un priekšmetu pārvietošana, pazušana un materializēšanās medija ietekmes rezultātā
Ciravskaja Cīravas pagasta bijušais nosaukums krieviski
vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri
cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu
baroklis Cūka, ko nobaro kaušanai
baroknis Cūka, ko nobaro kaušanai
ārenieks Cūka, ko pa vasaru tur laukā un nenobaro kaušanai
āracūka Cūka, kuru nebaro kaušanai
ārascūka Cūka, kuru nebaro kaušanai
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas
cūku bēres cūku kaušana un sekojošais mielasts
cūkbēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts
nopūtas Cūku liekumi (aknas, plaušas)
cemere Čumurs, čemur; mati pakauša daļā
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega
spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu
ķeburītis Dakšains bērza zars mīklas iejaušanai
lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē
hipopigmentācija Daļēja pigmentācijas izzušana
pagaļgals daļēji sadegušas pagales gals
sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais
ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma)
lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu
dēlītis Darbarīks tīklu aušanai
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam
uzlaušana darbība, kas saistīta ar ielaušanos datoru sistēmā
piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti
saliktā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē
saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē
znikšēt darbības vārds, kas apzīmē zaru griešanas vai laušanas skaņu
uzkums darbs darbs, kuru darot visu laiku jābūt salīkušam
teksta redaktors datora programma, ko izmanto teksta datņu veidošanai un rediģēšanai. Atšķirībā no tekstprocesora teksta redaktors nenodrošina vārdu aplaušanas vai formatēšanas funkcijas
datu manipulēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - tādu datu bāzu manipulēšanas pamatoperāciju kā datu dzēšana, datu iespraušana, datu modificēšana un datu izgūšana izpilde
atmīties daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu)
divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes
neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku
somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu
polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos
Sallonay Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums
Sallonaiskaja Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Vecsaliena Daugavpils novada apdzīvotās vietas "Červonka" bijušais nosaukums
Demenskaja Daugavpils novada Demenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums
Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums
Skrundaļinskaja Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Skrundalina Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums
Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums
Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
brāzeklis dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā; vīšķis
aizkapa pasaule dažādās mitoloģijās - mirušo vai to dvēseļu mājvieta, uz kuru mirušajam jāveic grūts un bīstams ceļojums (tāpēc kapā lika dažādas lietas, kas varētu to atvieglot)
paugurbūvnieki Dažādas Ziemeļamerikas indiāņu ciltis, kas aptuveni no 300. g. p. m. ē. cēlušas zemes uzkalnus gan māju būvei, gan tempļiem, gan apbedījumiem
adata dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai
teokrāsija Dažādu pagānisku dievu sakušana jeb reliģisks sinkrētisms
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem
ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem
pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
papildbarošanās dažu kukaiņa attīstības stadija pēc jaunā īpatņa izkūņošanās no kūniņas līdz pieauguša īpatņa stadijas sasniegšanai, kad tas kļūst nobriedis dzimumdzīvei
ballistosporas dažu sēņu sporas, kas nobriedušas tiek aizsviestas samērā tālu no tās veidojošiem orgāniem
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās; aizrautība, dedzība
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai
ar mežu neapklātas zemes degumi, iznīkušas audzes, vējgāzes, vējlauzas, izcirtumi un lauces
rinenhīze Deguna skalošana, deguna duša
halisterēze Dekalcinācija, kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem (osteomalācijā, rahītā)
gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml) aušanas tehnika
ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas
Laringova Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums
aušiņa dem. --> auša
mušele dem. --> muša
mušiņa dem. --> muša
plaušiņas dem. --> plaušas
ušuks dem. --> uša (cūka)
Upesmuiža Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Behova" bijušais nosaukums
Taržaks Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" bijušais nosaukums
Janovka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums
Kumbele Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" bijušais nosaukums
Kalabutka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" bijušais nosaukums
Demmen Demenes pagasta bijušais nosaukums
frenikoekserēze Diafragmas nerva izraušana, pēc kuras rodas diafragmas paralīze; kolapsterapijas veids plaušu tuberkulozes ārstēšanai
sprādzienpiltuve Diatrēma - dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus
diecības Dīcības, klaušas
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties)
Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums
Gaviezne Dienvidkurzemes novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1919.-1927. g.
Funkenhof Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums
Funkengofskaja Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Dzērves muiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves skola" bijušais nosaukums
Dubenalken Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums
Dubenaļkenskaja Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kalleten Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta bijušais nosaukums
Tāšu Padure Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas “Kalvene” bijušais nosaukums
Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums
Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums
Baechhof Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums
Aiztere Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums
Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā
Elkazeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" bijušais nosaukums
Dižlāņi Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums
Altenburgskaja Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Altenburg Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums vāciski
Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
multiplais ataktiskais neirīts difterijas slimniekam vērojams simptomu komplekss, kas atgādina dorsālo tabesu: ataksija un dziļās jušanas traucējumi
brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
atšķirīgas attieksmes aizliegums diskriminācijas nepieļaušana, pamatojoties uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību, politisko pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, citiem apstākļiem
mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene
ķeimars Divas kopā saaugušas ogas
kommoriēnti Divas vai vairāk personas, kas mirušas nedabiskā nāvē kādā nelaimē, piem., kaujā, kuģa vai lidmašīnas katastrofā u. tml.
kuoseits divdaļīga līkste, ierīce pie izkapts rudzu pļaušanai
sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja
stilidiaceja Divdīgļlapju augu dzimta kampanulatu rindā, ar zigomorfiem ziediem, kur to 2-3 putekšlapas saaugušas ar irbuli, lakstaugi un puskrūmi, kādas 120 sugas Austrālijā
kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā
spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā
disdiaklāze Divkārša staru laušana
dipteri Divspārņi - kukaiņu kārta, kuriem attīstīts tikai pirmais spārnu pāris (odi, mušas, moskīti u. c.)
gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas
kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas
cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību
enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata
sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise; divu vai vairāku apstākļu, laktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana
eutektiks Divu vielu maisījums tādās attiecībās, ka maisījuma kušanas temperatūra uzrāda vislielāko iespējamo minimumu
zarene Divzaru koka dakša salmu vai siena kraušanai
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams
Ausātu muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" bijušais nosaukums
Slagūnas muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums
Slagūnes muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums
Annenhof Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums
Annengofskaja Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Grundmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums
Gruntmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums
Reņģe Dobeles novada apdzīvotās vietas "Zebrene" bijušais nosaukums
Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā
Behnen Dobeles novada Bēnes pagasta bijušais nosaukums
Bērzesmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums
Bērzsmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums
Bērzaine Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums padomju laikā
Miltiņu muiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas “Miltiņi” bijušais nosaukums
Runci Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums
Runči Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums
Bershof Dobeles novada Bērzes pagasta bijušās Bērzes muižas (arī Bērzmuižas) bijušais nosaukums
Bikstu muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" bijušais nosaukums
Mazbikstene Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" bijušais nosaukums
Bixten Dobeles novada Bikstu pagasta bijušais nosaukums vāciski
Jaunās mājas Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas “Bitenieki” bijušais nosaukums
Ilenskaja Dobeles novada Īles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Audzu muiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" bijušais nosaukums
Apgultes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums
Apgultnes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums
Lielabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lielapgulde" bijušais nosaukums
Lielapguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas “Lielapgulde” bijušais nosaukums
Vecabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas Apgulde bijušais nosaukums
Nauditenskaja Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Nauditten Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Baldūnas Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Baldonas" bijušais nosaukums
Pankelhof Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums
Pankeļgofskaja Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku
Bites muiža Dobeles novada Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" bijušais nosaukums
Gala muiža Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" bijušais nosaukums
Rengenhof Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums
Rengengofskaja Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
antiperistaltika Dobo orgānu (zarnu, urīnvada u. c.) viļņveidīga saraušanās virzienā, kas pretējs parastajai
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā
liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais
kontrolsaraksts Dokuments, kurā precīzi fiksēti iekraušanas-izkraušanas darbi ārējās tirdzniecības jūras pārvadājumiem
svāpinēt Domās nogrimušam, bezmērķīgi klaiņot
Kārļu muiža Drabešu pagasta apdzīvotās vietas “Kārļi” bijušais nosaukums
Zahari Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zakari" bijušais nosaukums
Dricēnu pagasts Dricānu pagasta bijušais nosaukums
ceļa trasēšana drošas satiksmes kustības prasībām atbilstoša autoceļa mērķtiecīga iekļaušana apkārtnes ainavā
parazītelements drukas defekts, kad sīki papīra gabaliņi, sažuvušas krāsas plēksnītes, nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas (dekeļa), uz novilkuma rada liekus, vizuāli pamanāmus elementus, kas pazemina iespieddarba kvalitāti
emotikons Drukas zīmīte emociju vai attieksmes paušanai
cīpsteles drupatas, kas palikušas no izkausētiem taukiem
virga Drūzma, burzma, ņudzeklis, kaušanās, plosīšanās; kauslis
ķoza Dubļi, netīrumi; sabiezējušas, sasalušas taukvielas
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā
Rāvas muiža Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas “Rāva” bijušais nosaukums
Dundanga Dundagas bijušais nosaukums
Kaļķmuiža Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" bijušais nosaukums
Dondangen Dundagas pagasta bijušais nosaukums
Dondangenskaja Dundagas pagasta bijušais nosaukums krieviski
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
duse Duša
šļāce Duša
spurce Duša
strūklis Duša
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu
Staļinabada Dušanbe - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1929.-1961. g.
Djušambe Dušanbe pilsētas nosaukums līdz 1929. g.
bakste Dzēlīga muša
Laphria flava dzeltenīgā celmmuša
makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
Zerbenskaja Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības
kracis Dzijas uztīšanas rīks, kuru izmantoja, lai sagatavotu dziju aušanai, pirms dzijas tīšanas uz tītavām
respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei
līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā)
batiestēzija Dziļā jutība; dziļo ķermeņa daļu (muskuļu, locītavu, cīpslu u. c.) sajušana
pievilkt Dziļi elpojot, piepildīt (plaušas ar gaisu)
diatrēma Dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
deseksualizācija Dzimumspēju vai pazīmju atņemšana vai izzušana
galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos
atsacījums Dziņas pakļaušana
cimenis Dzīvnieka apspalvojums pie pakauša
pļunduris Dzīvnieka plaušas
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata
lutausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis
lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks
šahats Dzīvnieku kaušanas rituāls jūdaistiem
dibuka Ebreju folklorā - miruša grēkotāja dvēsele, kas iemājojusi dzīva cilvēka ķermenī
Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem
gremži Ēdiena atliekas, kas katla dibenā piedegušas
košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli
grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
ramans ēdiens, uzrūgušas maizes iejava putra
Lašmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" bijušais nosaukums
Lassen Eglaines pagasta bijušais nosaukums
Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem
Taverete Ēģiptiešu mitoloģijā - sieviešu un bērnu aizgādne, kas palīdzēja mirušajiem atdzimt Nuna pirmatnējos ūdeņos
osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos
kapitāliekārtas Ēkas un sistēmas, kas prasījušas nopietnus ieguldījumus
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
dielektriķa depolarizācija elektriskās polarizācijas izzušana dielektriķī
kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai
elektroerozīvā apstrāde elektrovadošu materiālu elektrofizikālās apstrādes metodes, kur izmanto apstrādājamā materiāla virsmas lokālu sagraušanu elektriskās strāvas impulsizlādes iedarbībā
žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss
zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša
homoģenēze Embrionālās attīstības process, kurā auglis atkārto tās pašas pārvērtības, kādas bijušas vecākiem
Eckendorf Engures novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums
Angern Engures pagasta bijušais nosaukums
Angernskaja Engures pagasta bijušais nosaukums krieviski
Katriņa Ērgļu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Katrīna" bijušais nosaukums
Ergeļskaja Ērgļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Erlaa Ērgļu pagasta bijušais nosaukums vāciski
evakuants Ērģeļu ventilis, kas spēli beidzot, dod izeju plēšās atlikušajam gaisam
Ešpargoša Ešparguša - pilsēta Kaboverdes Republikā
kušīti Etiopijas (Kušas) iedzīvotāji
orošori Etnogrāfiska grupa, ko pieskaita pie rušaniem (viena no pamiriešu tautībām), dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā
asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam
Jākupeņi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" bijušais nosaukums
Glušenis ezers Andzeļu pagastā, plaatība - 1,7 ha; Glušaks; Gluhoje ezers; Mamonu ezers
Glušaks ezers Asūnes pagastā, platība - 2,4 ha; Fermas ezers; Ferma ezers; Glušaka ezers; Glušoka ezers
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
Glušaks ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,7 ha; Glušaka ezers
Kāšūns ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,7 ha; Kaušanu ezers; Kaušaņu ezers
Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
Ālauša ezers ezers Lietuvā (_Alaušas_), Utenas apriņķa Utenas rajonā
Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers
Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers
Krūdziņa ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - <1 ha
Purišs ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 10,1 ha; Puraša ezers; Puriša ezers; Pūriša ezers; Pūrīšu ezers; Puroša ezers; Purša ezers; Puršu ezers
Svātavas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 133,3 ha, dziļums - līdz - 6,1 m; Svatavas ezers; Svatovas ezers
Žierkleits ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis
Ošura ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 22 ha
Čerstogas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 27,4 ha
Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers
Misuncu ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 2,8 ha; Glušaku ezers; Glušanka III ezers; Glušanku III ezers
brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem
fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis
vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks
firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus
dibinātāji Fiziskas vai juridiskas personas, kuras parakstījušas sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem
kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka
faktiskais standarts formāti, valodas vai protokoli, kas pilda standartu funkcijas nevis tāpēc, ka tos būtu apstiprinājušas standartizēšanas organizācijas, bet gan tāpēc, ka tos plaši izmanto un atzīst par standartiem ražotāji
Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta
ugunsbūve Fortifikācijas būve šaušanai, parasti aprīkota ar lielgabaliem, ložmetējiem u. c. iznīcināšanas līdzekļiem
ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti)
parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā
fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam
estezioneiroze Funkcionāli jušanas traucējumi
gadījumnotikums Gadījuma rakstura (nejauša) parādība, kuras realizācija dotajos apstākļos nav droši paredzama; fiksētā kopā katru no tiem raksturo ar tā varbūtību
Vecsatiķi Gaiķu pagasta aapdzīvotās vietas "Satiķi" bijušais nosaukums
Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums
gaisa grābeklis gaisa grābslis, auša, gaisonis
aviācijas negadījums gaisakuģa nepareiza funkcionēšana no brīža, kad kāda persona ierodas uz tā ar nodomu veikt lidojumu, līdz momentam, kad visas personas, kas piedalījušās lidojuma, ir izkāpušas no gaisakuģa
kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā
anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās
gaismas dispersija gaismas fāzes ātruma (vides laušanas koeficienta) atkarība no gaismas viļņa garuma (frekvences)
gaismas refrakcija gaismas laušana
anaklāze Gaismas laušana
Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta)
optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā
gaismas depolarizēšana gaismas polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana
Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n
eksponēšana gaismjutīga materiāla (fotoemulsijas) pakļaušana gaismas ietekmei, lai pārnestu attēlu
Barkals galda kalns Sudānas ziemeļdaļā, Nīlas labajā krastā, Nūbijas reģionā; 104 metrus augstajam Barkalam bija reliģiska nozīme Kušas valstī; ap Barkalu atrodas senās Napatas pilsētas atliekas ar vairākām piramīdām
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis
atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu
Vydsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" bijušais nosaukums latgaliski
Goļanskaja Galēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
kaluska Galoša; kaluša
tulmis Gals, atlikušais gabals
papildnervs Galvas smadzeņu nervs, kas nodrošina skaņas veidošanu balsenē, muskuļu jušanu, galvas un plecu kustības
notencefalocēle Galvas smadzeņu trūce pakauša daļā
encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas
sētas gaļa gaļa pie plēves, kas atdala plaušas no kuņģa
autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem
rudiments Gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas
komisurālā mielotomija garenisks grieziens muguras smadzenēs, lai pārgrieztu jušanas šķiedras un panāktu lokālu analgēziju
žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai
ailis Gari koki ratu sānos vezumu kraušanai
bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam
vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos
Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums
VEF Ozoli Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas “Skuķīši” bijušais nosaukums
lancene Garkātaina izkapts, ko izmanto zāles pļaušanai lankās
Vilaniški Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalni" bijušais nosaukums
Garssen Gārsenes pagasta bijušais nosaukums
Garsenskaja Gārsenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties
Adzeļskaja Gaujienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
blurbas Gaušanās, kurnēšana, šķendēšanās
bļurbas Gaušanās, kurnēšana, šķendēšanās
Gavezenskaja Gaviezes pagasta bijušais nosaukums krieviski
naftas pavadgāzes gāzes, kas izšķīdušas jēlnaftā un atdalās no tās: vieglie ogļūdeņraži metāns, etāns, propāns, butāns, kā arī oglekļa dioksīds, sērūdeņradis, dažreiz cēlgāze hēlijs
glacigēniskie nogulumi glaciālie nogulumi, kas veidojušies bez aktīvas kušanas ūdeņu līdzdalības
glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām
strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām
starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties
Ferma ezers Glušaks, ezers Asūnes pagastā
Glušaka ezers Glušaks, ezers Kastuļinas pagastā
Glušanku Glušanku I - Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā
Glušanku Glušanku II - Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā
Glušanku Glušanku III - Misuncu ezers Skrudalienas pagastā
salūtācija Goda došana priekšniecībai, ar zobenu un karoga cilāšanu, šaušanu
bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam
bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem
Gramsden Gramzdas pagasta bijušais nosaukums
Gramzdenskaja Gramzdas pagasta bijušais nosaukums krieviski
agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana
pārlīkāt Greizi, nolīkušam pāriet pāri
hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls
Nausikaja Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka meita, kas atrada un sniedza palīdzību vētrā cietušajam Odisejam
Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu
Args Grieķu mitoloģijā - milzis ar simt acīm, kuras nekad nebija aizmigušas vienlaikus
Karpo grieķu mitoloģijā - nobrieduša augļa dievība
Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli
Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
Akamants grieķu mitoloģijā - Trojas kara laikā trojiešiem palīgā atnākušais trāķiešu vadonis, slavens ar savu drosmi un ātro skrējienu
faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē
grūta griešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas griešanai nepieciešamā spēka palielināšanās virs normālā; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir nodilušas nevienmērīgi vai arī ja eļļošana bijusi nepietiekama vai nekvalitatīva
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni
Gawiesen Grobiņas novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1904.-1919. g.
Gawesen Grobiņas novada Gaviezes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Iļģu muiža Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Iļģi" bijušais nosaukums
Grobin Grobiņas pagasta bijušais nosaukums
Grobinskaja Grobiņas pagasta bijušais nosaukums krieviski
grupdomāšana Grupas locekļu vairākuma nekritiska pakļaušanās autoritātei un atsacīšanās no rūpīgas lemjamo jautājumu analīzes
kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas
puliņi gruzdušas lupatas kā šķiltavu deglis
Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums
Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums
Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums
Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums
Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums
Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Druween Gulbenes novada Druvienas muižas bijušais nosaukums
Druvenskaja Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Druwen Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums
Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums
Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Novoguļbenskaja Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neuschwaneburgsche Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums
Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums
Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums
Ramkau Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums
Ramkauskaja Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums
Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zamok-Tirzenskaja Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schloss-Tirsen Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Gvaruļusa Gvaruļuša
Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
pēdelis Ģimenē pēdējais piedzimušais bērns
salikta ģimene ģimenes modelis, kas veidojas atkārtotu partnerattiecību gadījumā; tā ir ģimene ar tēvu vai māti un patēvu vai pamāti un viņu bērniem no iepriekšējām attiecībām un jaunajās attiecībās dzimušajiem bērniem
ātršāvējhaubice Haubice ar palielinātu šaušanas ātrumu, un parasti var veikt līdz 6 šāvieniem minūtē
ekoīds Hemoglobīnu zaudējuša eritrocīta stroma, fantomķermenītis
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
kuģa lūka hermētiski aizdarāma atvere kuģa klājā kravas iekraušanai un izkraušanai, arī iekļūšanai tilpnē un tās apgaismošanai
dehermetizācija Hermētiskuma izjaukšana vai zušana
Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums
izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei
Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis")
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais"
Alambuša hindu un budisma mitoloģijā - asinskārs asura, kura kaujas ratos esot bijušas iejūgtas vairākas mitoloģiskas būtnes
Tiričmirs Hindukuša augstākā virsotne Pakistānas ziemeļos, augstums - 7708 m, nogāzēs šļūdoņi un firna lauki
oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos
hromosomas fragments hromosomas pavediena pārraušanas produkts
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs
urartu valoda hurriešu-urartu valodu saimes valoda, pieder pie Priekšāzijas mirušajām valodām; saglabājušies rakstu pieminekļi ķīlu rakstā no 9.-6. gs. p. m. ē.
tohāru valodas ide valodu saimes atzars; 2 tuvu radniecīgas mirušas valodas, rakstu pieminekļi brāhmī rakstā
pamiriešu valodas ide valodu saimes irāņu valodu grupas valodas, pie kurām pieder vahanu, iškašimu, jazgulemu, šugnanu, rušanu u. c. valodas
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā
Grienvalde Iecavas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Zālīte" bijušais nosaukums
pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna
funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā
notancefālija Iedzimts galvaskausa pakauša daļas trūkums
simpodija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā
simelija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā; simpodija
drumi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas
drumliņi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas
pelvifiksācija Iegurņa noslīdējuša orgāna nostiprināšana
uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo)
grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu
vagonu apgāzējs iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu
interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi
vilkt audeklu iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai
uzvilkt audeklu iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai
reintegrācija iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.)
inkulturācija Iekļaušanās kādā kultūrā
integrācija Iekļaušanās kādā organizācijā, savienībā u. tml.
vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai
tvērējiekrāvējs Iekraušanas ierīce ar tvērēju (2)
plaucis Iekšas, zarnas, plaušas
plucis Iekšas, zarnas, plaušas
plūcis Iekšas, zarnas, plaušas
plunce Iekšas, zarnas, plaušas
kabe ņizom ielaušanās caur grīdu
kabe Ielaušanās caur griestiem
ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes
a tempo iepriekšējā tempā (pēc notikušas tempa maiņas)
vakarnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī
pērnājais Iepriekšējais, pagājušais (par laiku, laika posmu)
šiupāļa nauda ieradums dāvāt naudu jaunpiedzimušajam krustabās pirms pēdējā ēdiena "ūluokņa"; "ūluokņa" izpirkšana
duzot Iereibušam klīst apkārt un traucēt citus
cēlājs ierīce (kā) izcelšanai, izraušanai
baļķgāzis ierīce kokmateriālu izkraušanai no kokvedējām automašīnām un platformām uz krautuves estakādēm
krāvējierice ierīce kravu iekraušanai un izkraušanai
kuvēze ierīce priekšlaikus dzimuša bērna novietošanai
iekrāvējs ierīce vai mašīna kravu satveršanai, pārvietošanai un iekraušanai transportlīdzeklī, bērumos un krāvumos
rāvējs ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai
lauzējs ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei
tīklāķis ierīce, uz kuras aušanas laikā tiek uztīts tīkls
arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni
heders Ierīču sistēma pļaušanai (labības kombainā)
tālšaujams Ierocis tālai šaušanai
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi
aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās
iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās
aizkaut iesākt kaušanu, bet nepabeigt
risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem
tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam, novārgušam
duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot
duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot
līkiski iet iet sakņupušam, salīkušam
gūbot Iet smagiem soļiem, lēnām un salīkušam, līkņāt
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu)
gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas); ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu)
piešaušana Ievainota dzīvnieka nošaušana medībās
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts
Dorpat Igaunijas pilsētas Tartu bijušais nosaukums vāciski
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts
Ikskjuļskaja Ikšķiles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Uexkuellsche Ikšķiles pagasta bijušais nosaukums vāciski
dermatomiāze Ikviena ādas slimība, ko izraisījušas mušas
Stirnas muiža Īles pagasta apdzīvotās vietas "Stirnas" bijušais nosaukums
virsāji Ilgāk stāvējuša sviesta virskārta
izgāmēties ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam
izgalēties ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam; izbadoties
atkalksnīt ilgāku laiku būt neēdušam (par dzīvnieku)
nobadēties ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu
klenčēt ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā
izskumstēties ilgāku laiku, daudz, līdz apnikumam dīkt, būt saīgušam
nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta; vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties
invaliditāte ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā
ilgošanās ilgu izjušana
izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1)
Batmana ils Turcijas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mušas, Bitlisas, Siirtas, Mardinas un Dijarbakiras ilu
Šlosbergskaja Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Prodenskaja Ilūkstes apriņķa Prodes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lassenskaja Ilūkstes novada Eglaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schlossberg Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums
Subates pilsētas lauku teritorija Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums 1959.-2009. g.
Prohden Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums vāciski
miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai
Griķukrogs Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" bijušais nosaukums
Hincenbergskaja Inčukalna pagasta bijušais nosaukums krieviski
Hincenberg Inčukalna pagasta bijušais nosaukums vāciski
tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem
difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku
konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā
konformitāte Indivīda sociālpsiholoģiskā pakļaušanās grupas ietekmei
etniskā asimilācija indivīdu un etnosu iekļaušanās citā etnosā, pārņemot tā valodu un kultūru
grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem
Liedesmala Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Piekalnes" bijušais nosaukums
liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā
Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā
sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību
tahinārijs Insektārijs, kurā audzē lauksaimniecībā un mežkopībā derīgas tahīnas, kāpuru mušas
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju
pantometrs instruments 90, 45 un 135 grādu leņķu nospraušanai dabā, kā arī leņķu mērīšanai un virzienu noteikšanai
ploters instruments artilērijas šaušanas datu grafiskai aprēķināšanai
genuklasts instruments ceļa locītavas saaugumu pārlaušanai
omfalosotors instruments izkritušas nabassaites reponēšanai
lapa gusinaja instruments seifa uzlaušanai
spoguļvizieris instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā
nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas
stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā
kušanas temperatūras intervāls intervāls starp kušanas sākuma un beigu temperatūru
terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās)
kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai
Ippik Ipiķu muižas bijušais nosaukums
Ippikskaja Ipiķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ippick Ipiķu pagasta bijušais nosaukums vāciski
Irlow Irlavas muižas bijušais nosaukums
bizmaņi Ironisks nosaukums, ko 19. gs. 2. pusē jaunlatvieši attiecināja uz Baltijas vāciešiem, kas mēģināja latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas
Giršengofskaja Iršu pagasta bijušais nosaukums krieviski
galkode Īsa izkapts, linu sēklu galviņu nopļaušanai
linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā)
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim
pavira īslaicīga un nejauša atvēršana
atziema īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas
mortieris īss lielgabals, šaušanai gandrīz stāvus gaisā
Musca domestica istabas muša
izkrankāt Izbadoties, kļūt izsalkušam
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā
slēdzene Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai
izdzenāt Izgaiņāt (piemēram, odus, mušas)
izdzenāties Izgaiņāties (piemēram, odus, mušas)
kompensācija Izjukuša psihisko un psihofizioloģisko procesu līdzsvara daļēja atjaunošanās, izveidojoties pretējas virzības impulsiem vai reakcijām
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam
čubatas Izkaltuša siena vai salmu atkritumi
rausteve izkaptij līdzīgs ravēšanas rīks sakņu saraušanai
garkāts Izkapts ar garu kātu zāles pļaušanai; garkāte
īkskāts Izkapts ar īsu kātu labības pļaušanai; vienroce
īskāts Izkapts ar īsu kātu labības pļaušanai: vienroce
lielgabalnīca Izkapts lielu gabalu pļaušanai
trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai
izkrāvējs Izkraušanas ierīce
omfalotakse Izkritušas nabassaites reponēšana
delikvescence Izkušana; izplūšana, saistot ūdeni no gaisa
izgarēties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti)
izgaroties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti)
audrums Izlaists, palaidnīgs, rupjš bērns; arī tāds pieaugušais
priheritsja Izlikties piedzērušam, guļošam
apstūkņīties Izlikties samulsušam kā mazam bērnam
antenatālā diagnostika izmeklējumi, ko veic, lai noteiktu iespējamu vēl nedzimuša bērna slimību vai kroplību
izminas izmīdītas un nodilušas vietas
cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis
oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks
ceratosauri Izmirušas ķirzakas no triasa laikmeta
krāsmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta
krāšmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta
krāsmeta Iznīkušas ēkas krāsns vieta
krāsnmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta
ekserēze Izņemšana, izraušana, piem., diafragmas nerva izraušana kolapsterapijas nolūkā
izolētājuzliktnis Izolācijas materiāla uzliktnis, kas paredzēts spriegumam pieslēgtu vai zemētu elektroietaises daļu nosegšanai, lai izvairītos no nejaušas personāla pieskaršanās šīm daļām
publiskošana izpaušana; parādīšana
koksnes mehāniskās īpašības izpaužas, ja uz koksni iedarbojas ārējie spēki, kas var izraisīt koksnes deformāciju vai sagraušanu
praestanda Izpildījumi, pienācīgās klaušas un nodevas
drellēt Izpildīt klaušas; atstrādāt parādu par zemu taksi
Lobaria linita izplūdušais plaušķērpis
saraut izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību)
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā
evulsija Izraušana
eradikācija Izraušana ar saknēm, izskaušana
avulsija Izraušana, piem., nerva izraušana
pļukš izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu
pļuks izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu
ķemsīt Izsalkušam ēst
ķemst Izsalkušam ēst
ķemzāt Izsalkušam ēst
ķemzēt Izsalkušam ēst
bruks Izsauksmes vārds laušanas, brukšanas vai grabēšanas skaņu raksturošanai
izpļekāt Izsist (ar pletni, parasti mušas)
deflorescence Izsitumu izzušana
nerādīt dzīvības zīmes izskatīties mirušam, arī būt mirušam
izsālīšana Izšķīdušas vielas izgulsnēšana šķīdumā, pieliekot kādu citu vielu, kas mazina izdalāmās vielas šķīdību
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums
cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi)
iztikt ar pusvēderu iztikt ar pusi vai nelielu daļu no nepieciešamās pārtikas, ēdiena daudzuma; dzīvot daļēji paēdušam
izkratīties Iztukšoties, būt ļoti izsalkušam
Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā
Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
Stoļerovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tagadējā Stoļerovas pagasta ziemeļu daļa ietilpa pirmskara Rēznas pagastā, bet dienvidu daļa bijušajā Kaunatas pagastā
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
ekstrakcija Izvilkšana, izraušana
nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā)
nokulēt Izžūt un kļūt savītušam
Ižaru ezers Ižors, ezers Pušas pagastā
Ižoru Ižoru ezers - atrodas Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 17,8 ha; Ižaru ezers; Ižors; Užaru ezers
Ižors Ižoru ezers Pušas pagastā
ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas
Periboriva Janomanu (Dienvidamerika) mitoloģijā - mēness gars no kura asins lāsēm, kas nopilējušas uz zemes, radusies niknā un kareivīgā janomanu cilts
akmens krāvuma kaps jaunākā akmens laikmeta kaps, kuram gar malām izliktas akmens plāksnes, paredzēts vairākiem mirušajiem
pirtica Jaundzimuša bērna apmazgāšana
pirtice Jaundzimuša bērna apmazgāšana
dzimšanas reģistrācija jaundzimuša bērna dzimšanas notikuma reģistrācija likumdošanā noteiktā kārtībā
NB Jaundzimušais (angļu "newborn")
jaunbērns Jaundzimušais (līdz kristībām)
jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns
jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis
Setcenskaja Jaunjelgavas novada Seces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Pebalg Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums
Novo-Pebaļgskaja Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Skujumuiža Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele " bijušais nosaukums
Strutele Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Struteles muiža" bijušais nosaukums
Neienburgskaja Jaunpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neuenburg Jaunpils pagasta bijušais nosaukums vāciski
Neu-Rosensche Jaunrozes (tagad Apes) pagasta bijušais nosaukums vāciski
apauga Jauns mežs bijušajā aramzemē; mežiņš starp tīrumiem
pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus
Novovalenskaja Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Sackenhof Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums vāciski
kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā
subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus
borelioze jebkura slimība, ko izraisījušas borēliju ģints baktērijas; plašāk zināmās no tām ir Laimas slimība un atguļas tīfs
personas datu apstrāde jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu
ar aizsietām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi
ar aizvērtām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi
ar aizmiegtām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi
motoceptors Jebkurš muskuļa jušanas receptors
tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē
atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās
Ausekļi Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" bijušais nosaukums
Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā
Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā
Dubenaskaja Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Dubena Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Dunova Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Dunava" bijušais nosaukums
Tadaine Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" bijušais nosaukums
Dzenīši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" bijušais nosaukums
Ellern Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums
Ellernskaja Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums
Dēļudruvas Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Dēļdruvas" bijušais nosaukums
Jaunāmuiža Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" bijušais nosaukums
Druvas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi bijušais nosaukums padomju laikā
Rubenskaja Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Rubinen Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Miķelāni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bogmaļi" bijušais nosaukums
Ņerpāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums
Alināni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bisenieki" bijušais nosaukums
Jaunsēlpils muiža Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" bijušais nosaukums
Stablitene Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums
Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā
Antuži Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" bijušais nosaukums
Purmalspāģi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Spāģi" bijušais nosaukums
Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā
Mežgaļi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" bijušais nosaukums
Zoss Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" bijušais nosaukums
Weessen Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums
Zasenskaja Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga
Elēja Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" bijušais nosaukums
Vecplatone Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Platone" bijušais nosaukums
Seseve Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sesava" bijušais nosaukums
Ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Birzītes" bijušais nosaukums
Volfārte Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" bijušais nosaukums
Elleiskaja Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Elley Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Ģiboti Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ģībotkalns" bijušais nosaukums
Kažemeri Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
Kažmēre Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
Brambergas pagasts Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums
Brandenburgskaja Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Brandenburg Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Vecsvirlaukas muiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums
Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums
Neibergfridskaja Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neubergfrid Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Plostmuiža Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķis" bijušais nosaukums
Kaļnecemskaja Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kalnzeemsche Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums vāciski
Gros-Platonskaja Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gross-Platon Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums vāciski
Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums
Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums
Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums
Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Jaunplatones muiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" bijušais nosaukums
Pētermuiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" bijušais nosaukums
Platonskaja Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums krieviski
Platon Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums vāciski
Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
Lielseseve Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" bijušais nosaukums
Lielsesavas pagasts Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
Sessau Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
Sessauskaja Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums
Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums
Cūcēnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" bijušais nosaukums
Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums
Lielsvēte Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" bijušais nosaukums
Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums
Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums
Švedgofskaja Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schwethofsche Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums
Vaļgundskaja Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wolgunde Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Blankenfeltes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums
Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā
Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums
Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums
Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums
Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums
Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums
Wilzen Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums
Viļcenskaja Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums
Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums
Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums
Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums
Zaļā muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" bijušais nosaukums
Grjungovskaja Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gruenhofsche Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski
Straume Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" bijušais nosaukums padomju laikā
Ģeri Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" bijušais nosaukums
Seijershof Jeru pagasta bijušais nosaukums vāciski
idišs Jidišs - ģermāņu valodu grupas valoda, ko stipri ietekmējušas citas valodas; tajā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā
pigornieks Jokdaris; arī auša
ālmanis Joku, izlēcienu taisītājs, muļķis, auša, tas, kas nemierīgi uzvedas
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas
šķeternieks Jukušais, vājprātīgais
Lieljumprava Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelmes" bijušais nosaukums
Lieljumpravas pagasts Jumpravas pagasta bijušais nosaukums
guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas
guļdienas Jūras tiesībās dienās aprēķinātais laiks preču kraušanai un izkraušanai, kas paredzēts čarterpartijās
lašiņa Jūrniecībā - divu apaļkoku (vai pārlūzuša apaļkoka daļu) sastiprinājums ar virvi
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt
jusms Jušana
eksteroreceptors Jušanas galaorgāns, kairinājumu uztvērējs, kuri ietekmē organismu no ārienes
proprioreceptors Jušanas nerva galaaparāts, kas uztver kairinājumus no muskuļiem, cīpslām un labirinta un kontrolē ķermeņa stāvokli
sensoparalīze Jušanas nerva paralīze
receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu
akroparestēzija Jušanas traucējumi (tirpšana, kņudēšana) rokās, retāk kājās
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā)
atpazīšana kāda agrāk uztvertā objekta noteikšana lieciniekam, cietušajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam
zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā
interference Kādā hromosomas rajonā notikušas krustmijas izraisīta krustmijas traucēšana blakus rajonos (pozitīvā interference)
citēšana kāda iepriekšsaņemta pasta elektroniskā sūtījuma daļas iekļaušana atbildes sūtījumā
todien Kādā no pagājušajām dienām
todienu Kādā no pagājušajām dienām
tonedēļ Kādā no pagājušajām nedēļām
tosestdien Kādā no pagājušajām sestdienām
tosvētdien Kādā no pagājušajām svētdienām
tovasar Kādā no pagājušajām vasarām
toziem Kādā no pagājušajām ziemām
tobrīd Kādā no pagājušajiem brīžiem, neilgiem laikposmiem
togad Kādā no pagājušajiem gadiem
tolaik Kādā no pagājušajiem laikposmiem
tomēnes Kādā no pagājušajiem mēnešiem
topavasar Kādā no pagājušajiem pavasariem
toruden Kādā no pagājušajiem rudeņiem
toreiz Kādā no samērā sen pagājušajiem laikposmiem, laika momentiem
šajās dienās Kādā no tikko pagājušajām dienām
sodīšana kāda pakļaušana juridiskam sodam
sodīšana kāda pakļaušana morālam vai fiziskam sodam
aizliegšana kādas darbības neatļaušana; (kā) lietošanas, veicināšanas u. tml. atzīšana par pretlikumīgu
kreve kādas masas sakaltušais ārējais slānis
apdraudējums kādas personas pakļaušana briesmām, bīstama, nedroša stāvokļa radīšana
ligzdošana kādas struktūras iekļaušana citā struktūrā, tādējādi veidojot ligzdtabulas, ligzdprocedūras vai ligzdierakstus
ligzdstruktūra kādas struktūras iekļaušana citā struktūrā, tādējādi veidojot ligzdtabulas, ligzdprocedūras vai ligzdierakstus
izmiršana kādas sugas pilnīga izzušana
nočēkstēt kādu laiku aizsmakušam šņācoši elpot
noposties kādu laiku tīrot un uzkopjot kļūt nogurušam
resocializēšanās kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana
passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas
Kaives muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas “Kaive” bijušais nosaukums
Leimaņu muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" bijušais nosaukums
āviens Kāju apaušana
dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā
Kaletenskaja Kalētu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Medņi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" bijušais nosaukums
Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes
Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis
Bābas grēda kalnu grēda Hindukuša sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē, garums - \~250 km, augstums - līdz 5143 m; Kohibaba
Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu)
Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas
lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus
lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus
lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus
Saušinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums
Latgale Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" bijušais nosaukums padomju laikā
Kolup Kalupes pagasta bijušais nosaukums
Tāšu-Padure Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" bijušais nosaukums
Krusātdroga Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Krusāta" bijušais nosaukums
Taš-Paddernskaja Kalvenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Tasch-Padderen Kalvenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā
Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
Candowe Kandavas bijušais nosaukums, kas minēts kuršu un krustnešu līgumā 1230. gadā
Kandavmuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" bijušais nosaukums
Celciems Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" bijušais nosaukums
Kandau Kandavas pagasta bijušais nosaukums
Kandavskaja Kandavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā
kenotafs Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais
tahinidae Kāpuru mušas
tahīnas Kāpuru mušas, divspārnaini, radniecīgi gaļas mušām, kukaiņi, dēj oliņas uz citu kukaiņu kāpuriem un kūniņām un uz to barības, kāpuri iznīcina kukaiņus; izmatoja kaitēkļu apkarošanai
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējnieks
granātmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējs (2)
ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju
mīnmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar mīnmetēju
stopnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar stopu
guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā
Bozauka Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" bijušais nosaukums
Grabēžova Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabežova" bijušais nosaukums
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij
fumarola karstu vulkānisko gāzu (virs 200 ⁰C) un tvaiku strūkla, kas izplūst no vulkāna vai pa vēl neatdzisušas lavas plaisām
turku pupas kāršu pupu nosaukums bijušajā Krievijas impērijā, kur tās sākotnēji (18. gs.) ieveda no Turcijas
Korwenhof Karvas pagasta bijušais nosaukums
Gurecka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogurecka" bijušais nosaukums
kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam
grenči Katla dibenā cietā kārtiņa no piedeguša ēdiena
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
katodizpute Katoda sagraušana ar pozitīvo jonu plūsmu elektriskajā gāzizlādē
rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija
Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā
čahohbili Kaukāziešu ēdiens - sautēti vistas (vai jēra, truša) gabaliņi ar tomātu mērci un sīpoliem
osteolīze Kaula atmiekšķēšanās un resorbcija; kalcija sāļu izzušana no kaula
diaklāze Kaula ķirurģiska pārlaušana
osteohalisterēze Kaula minerālvielu izzušana
kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā
iegurņa joslas skelets kauli, kas kājas pievieno rumpim; pieaugušam cilvēkam sastāv no diviem gūžas kauliem
briežu uts kaulmuša
nigļi Kaulu zivju dzimta, zivs ar garu, tievu zuša veida ķermeni ar sīkām apaļām zvīņām
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka
gauša Kauša 3
Kauša Kauša ezers - Kovšu ezers Rēzeknes pilsētā
ģiska Kaušanās
verzelēšanās Kaušanās, kautiņš
kauta Kaušanās, plūkšanās
kavums Kaušanas, sišanas rezultāts
kāvums Kaušanas, sišanas rezultāts
Kaušanu Kaušanu ezers - Kāšūns Ezernieku pagastā
Kaušaņu Kaušaņu ezers - Kāšūns Ezernieku pagastā
gremzda kaut kas piededzis, piem., piedegušas biezputras kārta katlā
mordobojs Kautiņš, kaušanās
gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes)
Katzdangen Kazdangas pagasta bijušais nosaukums
Kazdangenskaja Kazdangas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem)
limnokēmi Kēmi no stāvošu kušanas ūdeņu uzkrāta materiāla
propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos
Klampis Klampja ciems - Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Klampjuciems" bijušais nosaukums
brīvdarbi Klaušas
darbs Klaušas
klausa Klaušas
klause Klaušas
klausi Klaušas
klauši Klaušas
klausība Klaušas
noklausas Klaušas
rieža Klaušas (gabaldarba veidā)
derža Klaušas, kurās jāpiedalās ar savu zirgu
dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības)
dīcības Klaušu laikos dīkās nedēļas vai vispār ārkārtējas klaušas
Vērsēni Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" bijušais nosaukums
Vecsturti Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Skaistlejas" bijušais nosaukums
Razbuksala Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Zemlejas" bijušais nosaukums
Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
īdas Klusa maušana
klusuciešana Klusēšana; neteikšana, neizpaušana
krecēt kļūt aizsmakušam
sasmakt kļūt aizsmakušam
noplukt kļūt apdilušam, neizskatīgam, izbalējušam
nopluskāt kļūt apdriskātam, apdilušam
aizreibt kļūt apreibušam, apskurbušam
nošvurkt kļūt bēdīgam, sašļukušam
izgurt kļūt čaganam pēc sasaluma atkušanas
pārsakļauties kļūt greizam, salīkušam (parasti ejot)
noļekstēt kļūt gurdenam, nogurušam
saskurbt kļūt iereibušam
pārlept kļūt izlepušam
izgarēt kļūt izsalkušam
izkarnēt kļūt izsalkušam, badoties, novājēt
izpaurēties kļūt izsalkušam, izbadēties
ieslāpt kļūt izslāpušam
saslāpt kļūt izslāpušam
appērties kļūt izspūrušam
izpurēt kļūt izspūrušam
spurt kļūt izspūrušam, arī spurainam
bozīties kļūt izspūrušam, bozties
pūrt kļūt izspūrušam, nelīdzenam
purt kļūt izspūrušam, spurainam
izžūt kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
sačulnot kļūt ļoti izburbējušam (par ledu)
aizkāmēt kļūt ļoti izsalkušam
izgalināties kļūt ļoti izsalkušam
izkurēties kļūt ļoti izsalkušam
izkurināties kļūt ļoti izsalkušam
iesadzerties kļūt manāmi apreibušam
aizskurbt kļūt mazliet apskurbušam, iereibušam
pamirkt kļūt mazliet ieskābušam (par gurķiem)
paplukt kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam
saskurbt kļūt nedaudz ieskābušam
iesmirkt kļūt nedaudz samirkušam
uzsmakt kļūt nedaudz sasmakušam, iepuvušam, iepelējušam
uzvīst kļūt nedaudz savītušam
izļurkāties kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu
izļurkt kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļukt
izļukt kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļurkt
novīkšēties kļūt netīram, noskrandušam
novīkšķēties kļūt netīram, noskrandušam
piekust kļūt nogurušam, nespēcīgam (par ķermeni, tā daļām)
piekust kļūt nogurušam, nespēcīgam pēc piepūles
aizkvēpēt kļūt nokvēpušam, apkvēpt
nokakarēties kļūt noplīsušam, saplēstām drēbēm
apskurbelēties kļūt noskrandušam
noskart kļūt noskrandušam
nosērties kļūt noskrandušam (par cilvēku)
noplūkāt kļūt noskrandušam, apdilušam; nodriskāties
noplūkāties kļūt noskrandušam, apdilušam; nodriskāties
atkaltēt kļūt notirpušam
atdabūties kļūt paēdušam
patvāpt kļūt pagurušam no negulēšanas
pieslīkt kļūt pilnīgi samirkušam
sakurkt kļūt porainam, izkaltušam, dobam
kraupēt kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt
krebulēt kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt
krepēt kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt
krēpēt kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt
krobulēt kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt
krubulēt kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt
nolīkt kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām)
pārlīkt kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
uzlīkt kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
līkt kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
pažūt kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku)
drupēt kļūt satrunējušam
izvīst kļūt savītušam, izkaltušam
apmākties kļūt skumjam, drūmam, arī saīgušam, dusmīgam
noķinkt kļūt slapjam un nosalušam
izspurāties kļūt spurainam; kļūt izspūrušam
nosterbelēt kļūt stērbeļainam, noskrandušam
nosterbelēties kļūt stērbeļainam, noskrandušam
atslapt kļūt stipri izmirkušam
atspurdzēties kļūt šķiedrainam, izspūrušam pinkainam
izgarināties kļūt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, arī pirti)
aptrakt kļūt trakam, arī neprātīgam, apdullušam
pausties kļūt uztveramam, arī nojaušamam (piemēram, par kādu informāciju)
panīkt kļūt vājam, noliesējušam (par dzīvniekiem)
panīkt kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušam, arī nabadzīgam, trūcīgam
izburbēt kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām)
saskrabt kļūt viscaur netīram, saskretušam (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
splīnēties kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam
saspurāties kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu)
saspuroties kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu)
ķigulis Kniebes veļas piespraušanai pie žāvējamās auklas
kustūne Knišļi, mušas, odi
masalas Knišļi, sīkas mušas
Sternhof Kocēnu novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums
Kokenhof Kocēnu pagasta bijušais nosaukums
Kokengofskaja Kocēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas; šāda daļa kopā ar saknēm
buras līķa apaļspleise koka gredzens, kas paredzēts kaušas iestiprināšanai
kārtene Koka kārts ar salmu saišķi augšējā galā mērīšanai vai līnijas nospraušanai
žaustēklis Koka kārts veļas izžaušanai
krumuldi Koka palīgierīce pie cūku kaušanas
krumulti Koka palīgierīce pie cūku kaušanas
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai
krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai
kokmateriālu krautuve kokmateriālu uzkrāšanas vieta pie ceļa, rūpnīcā vai pārkraušanas vietā no viena veida transportlīdzekļa cita veida transportlīdzeklī
Hirschenhof Kokneses novada Iršu pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kokenhusen Kokneses pagasta bijušais nosaukums
Kokenguzenskaja Kokneses pagasta bijušais nosaukums krieviski
pašlencējošs kokpits kokpits, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek pa speciālām caurulēm
pašnoteces kokpits kokpits, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek pa speciālām caurulēm
veļdine koks auduma saturēšanai pirms ietīšanas audums veltnī aušanas sākumā un velku saturēšanai, aušanu beidzot
tīrēvele Koksnes apstrādes ēvele, kuras nazim ir pretnazis skaidu laušanai
koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā
koksnes stiprība koksnes spēja pretoties sagraušanai mehānisko slodžu ietekmē
Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
Maģiere Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums
Maģirve Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā
komētas kodols komētas centrālā daļa, ko veido cietas daļiņas, ledus un saslušas gāzes
betona masas sagatavošana komponentu dozēšana, to iepildīšana maisītājā, samaisīšana, betona masas izkraušana pieņemšanas bunkurā vai transportlīdzeklī un palīgoperācijas
motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā); attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā)
atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo
Siverhofa Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums
Sivermuiža Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums
konstrukcijas sagrūšana konstrukcijas slogošanas noslēguma stadija, kad sagraujošas slodzes iedarbībā ir notikušas neatgriezeniskas formas izmaiņas un zūd konstrukcijas darbspējas
beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai
denonsācija Kontraģenta paziņojums par agrāk noslēgtā līguma laušanu
denonsēšana Kontraģenta paziņojums par agrāk noslēgtā līguma laušanu
vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piemetām, zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai
internacionāle Koordinējoša institūcija, ko dibinājušas strādnieciskas (leiboristiskas) un sociālistiskas organizācijas
koplapas Kopā saaugušas vainaglapas
simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā
tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā
etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa
angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi
toniski krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās
toniskie krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu, saraušanās
kloniski krampji krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās
uretrospazma Krampjveidīga urīnizvadkanāla sfinkteru saraušanās
bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts
inions Kraniometrijā pakauša ārējā paugura virsotne
opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes
Foļvarki Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" bijušais nosaukums
Olovecs Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Oloveca" bijušais nosaukums
Piruškas Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" bijušais nosaukums
Andrepenskaja Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Andrepen Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Auļi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Auleja" bijušais nosaukums
Bukmuiža Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums
Geibi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Skaista" bijušais nosaukums
Egļi Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļova" bijušais nosaukums
Eseļmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Esenmuiža" bijušais nosaukums
Bukumuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums
Jaundome Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums
Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski
Bukmuižskaja Krāslavas novada Ezernieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Beloje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Baltā" bijušais nosaukums
Daiļidova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Dailidova" bijušais nosaukums
Čornoje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Melnā" bijušais nosaukums
Užvaldskaja Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Uschwalden Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Gribuliški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" bijušais nosaukums
Šterenbergs Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" bijušais nosaukums
Pauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulinova" bijušais nosaukums
Silavi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" bijušais nosaukums
Tresciški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trestiški" bijušaisnosaukums
Zacišje Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Zatišje" bijušais nosaukums
Dvorišče Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorišči" bijušais nosaukums
Ksaverina Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Saulkrasti" bijušais nosaukums
Upmaļi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmale" bijušais nosaukums
Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā
Altborne Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" bijušais nosaukums
Vecā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Veckaplava” bijušais nosaukums
Bornskaja Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Born Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Dombrova Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" bijušais nosaukums
Jadlovieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" bijušais nosaukums
Ķezberi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kebzeri" bijušais nosaukums
Balticu ūdensdzirnavas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" bijušais nosaukums
Pastari Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums
Ezerkalni Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums padomju laikā
Ošupe Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" bijušais nosaukums padomju laikā
Pridruiskaja Krāslavas novada Piedrujas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krumāni" bijušais nosaukums
Ksaverova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kseverova" bijušais nosaukums
Ļumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļumāni" bijušais nosaukums
Pļeiki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" bijušais nosaukums
Pļitarova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Plitarova" bijušais nosaukums
Pareči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Poreči" bijušais nosaukums
Konstantinopole Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Leiši" bijušais nosaukums
Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums
Zukuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" bijušais nosaukums
Zukuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvoto vietu "Pirmie Zukuliški" un "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums latgaliski
Izabieļinskaja Krāslavas novada Skaistas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ljanskoronskaja Krāslavas novada Šķaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ploņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazuliški" bijušais nosaukums
Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums
Ļudvikova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ludvikova" bijušais nosaukums
krāva Kraušana
mekse Kraušana, ņemšana (ar kādu rīku)
cif-cena Kraušanas darījuma cena, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija
cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas
krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce
pirmtransportieris Kraušanas transportieris, kas pārņem preces krāvēja krastmalā, tās pārvadā pa savu ceļa posmu un pārkrauj nākošā posma transporta līdzeklī
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi
kravas terminālis kravas automobiļu novietnes teritorija, kas aprīkota ar preču iekraušanas, uzglabāšanas un izkraušanas iekārtām
puskravā Kravas kraušanas laika vidū
iekraušana kravas pārvietošana no tās īslaicīgas vai ilgstošas glabāšanas vietas transportlīdzeklī, ko veic, izmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus vai arī bez tiem
izkraušana kravas pārvietošana, kraujot ārā no transportlīdzekļa; kravas glabāšana izkraušanas vietā var notikt gan īslaicīgi, gan ilgstoši (noliktavā)
konteinersūtījums Kravas sūtījums konteinerā bez pārkraušanas no nosūtītāja līdz saņēmēja noliktavai
transporta izmaksas kravu (dzelzceļa, gaisa, upju, jūras transporta) un pasažieru pārvadāšanas izmaksas, kurās jāiekļauj arī iekraušanas, kravas, kravas pārvešanas darbu izmaksas (samaksu, sociālo nodokli utt.) un taras izmaksas (izdevumus)
skrēdumi kreveles uz saplaisājušas ādas, īpaši uz kājām, kas bieži bijušas slapjas
doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu
Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi
liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs
kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa
daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana
soda veids Krimināllikuma noteikts konkrēts piespiedu līdzeklis, ko tiesa piemēro noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai
Centrs Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā
Krimulda Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā
Kremon Krimuldas pagasta bijušais nosaukums
Kremonskaja Krimuldas pagasta bijušais nosaukums krieviski
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži
stambans Krituša koka stumbrs; celms
iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
ciklencefāls Kroplis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā
bigne Krūmi, aizaugušas, neiztīrītas vietas; biežņa
bruksla Krūmiem apaugušas ganības
brukslājs Krūmiem apaugušas ganības
arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis
nevienādā krustmija krustmija, kurā homoloģisko hromosomu hromatīdu pārraušana notiek neidentiskās vietās, tāpēc rodas neidentisku iecirkņu apmaiņa un vienā no krustmijā iesaistītajām hromosomām veidojas duplikācija, bet otrā - delēcija
Kreuzburg Krustpils pagasta bijušais nosaukums
Kreicburgskaja Krustpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
korcenis Kubuls, kas izdobts no izkurtējuša koka
satece Kuģa iekšienē dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļas u. c.
kravas iekārta kuģa ierīču kopums kravas iekraušanai un izkraušanai
stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs; štauers
varfa Kuģu piestātne (kravu iekraušanai un izkraušanai)
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene)
laupītājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas
līķmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
samtmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta
divspārņi kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu
Sūņi Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Sūnas" bijušais nosaukums
Sūņu Palejas Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Sūnu Paleja" bijušais nosaukums
kukulsnītis Kukurznis - sacietējušas zemes pika, gabals
Dižīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums
Lielīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums
Kormale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums
Kūrmale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums
Wormensate Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums, kas minēts rakstos 1461. gadā
Planīca Kuldīgas novada apdzīvotās vietas (mazciema) "Alejas" bijušais nosaukums
Edvaļenskaja Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums
Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot
Gudenekenskaja Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Guddeneeken Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski
Iwanden Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums
Ivandenskaja Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kabillen Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums
Kjabiļenskaja Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Smiltnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Upīškalns" bijušais nosaukums
Vilgāle Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecvilgāle" bijušais nosaukums
Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums
Kūrmales pagasts Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums
Kurmaļenskaja Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kurmahlen Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums vāciski
Sermite Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermīte" bijušais nosaukums
Diždzelda Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" bijušais nosaukums
Dižvormsāte Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" bijušais nosaukums
Paddern Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums
Paddernskaja Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums krieviski
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija
Ranken Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums
Rankenskaja Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Mežkungmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" bijušais nosaukums
Ozolmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" bijušais nosaukums
Lielrenda Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" bijušais nosaukums
Rennenskaja Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Roennensche Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Grenču krogs Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums
Zaļā muiža Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumi" bijušais nosaukums
Rudbarenskaja Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums
Mežamuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums
Mežmuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums
Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums
Veldze Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" bijušais nosaukums
Veldzes ciems Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" bijušais nosaukums
Goldingen Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums
Goldingenskaja Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums
Šnepelnskaja Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski
Torlova Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums
Turlava Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums
Lipaiķi Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" bijušais nosaukums
Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums
Turlauskaja Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Turlausche Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Vārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums
Vecvārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vecvārme" bijušais nosaukums
Wormen Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums
Vormenskaja Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
monsieur kungs, pieklājības tituls katram pieaugušam vīrietim Francijā
pilorospazma Kuņģa vārtnieka pārejoša saraušanās, kas neļauj kuņģim iztukšoties
bruņukupols Kupolveida bruņu konstrukcija ar šaujamlūkām un spraugām novērošanai un šaušanai
Oncorhynchus gorbuscha kuprlasis jeb gorbuša
Kurmenskaja Kurmenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kurmen Kurmenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
kollikvācija Kušana, iziršana, izšķīšana
noplūdenis Kušanas, lietus vai gruntsūdeņiem piesātināts plāns grunts slānis (līdz 1,5 m biezs), kas gravitācijas ietekmē pārvietojas lejup pa nogāzi
refraktometriskā analīze kvantitatīvā analīze, kurā mēra pētāmās vielas gaismas laušanas koeficientu
Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
Fossenberg Ķēču pagasta bijušais nosaukums vāciski
Līve Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" bijušais nosaukums
Djungob-Brambergskaja Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums krieviski
Duenhob-Brambergshof Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums vāciski
Dzelzkaļi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" bijušais nosaukums
Dzērumcelmi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērumi" bijušais nosaukums
Kaziķukalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" bijušais nosaukums
Jenču pļavas Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" bijušais nosaukums
Plakaņi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" bijušais nosaukums
Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija
Daugavkrasti Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vimbukrogs" bijušais nosaukums
Ramas muiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas “Rāmava” bijušais nosaukums
Mācītājkalns Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums
Mācītājmuiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums
Ziedoņi Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedonis" bijušais nosaukums
Dahlen Ķekavas pagasta bijušais nosaukums
Daļenskaja Ķekavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Nemaina Ķeltu mitoloģijā - "ārprātīgā", īru mitoloģijā kara dieviete, kura iedvesa karotājiem paniskas bailes ar šaušalīgu gaudošanu
spraužamā ķemme ķemme matusaspraušanai
sirenomēlija Ķermeņa apakšdaļas attīstības anomālija, viena nepilnīgi attīstīta apakšējā ekstremitāte vai kopā saaugušas kājas
unilkvadijs Ķīmiskā elementa rezerfordija starptautiski pieņemtais nosaukums līdz 1997. gadam; bijušajā PSRS to dēvēja par kurčatoviju
ķēdes reakcija ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā ģenerējas jauni reakcijas aktīvie centri (brīvie radikāļi vai joni), kas izraisa nākamo reakcijas aktu; reakcija apstājas tikai tad, kad visas ķēdes ir pārtrūkušas – sistēmā esošie aktīvie centri ir izzuduši savstarpējās rekombinācijas reakcijās
kongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana bez sadalīšanās
inkongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana sadaloties; piemēram, galvenais cementa minerāls 3CaO·SiO~2~ kūst inkongruenti 2070°C, sadaloties par 2CaO·SiO~2~+CaO
gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili
platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru, periodiskās sistēmas 78. elements, Pt, atommasa - 195,09, zināmi 17 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C
ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos
Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_)
Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību
Rhagoletis cerasa ķiršu muša
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā
replantācija ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā
Keņigskaja Ķoņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
iečopīties Labi iedzīvoties, kļūt pārtikušam
actains Labības lauks, kurā vietām ir neizdīgušas labības laukumi (acis)
Chlorops pumilionis labības stiebrmuša
Leptohylemyia coarctata labību muša
maina Laid lejā!, (laid) zemāk! (komanda kraušanas operācijās)
ķermelis Laika apstākļi (ziemas beigās), kad sniega pārslas nokrīt uz izmirkušas zemes un drīz atkal pazūd
pārbaudes stāžs laika posms, kurā darbu uzsākušais gūst pieredzi un profesijā nepieciešamās iemaņas, bet darba devējs novērtē viņa spējas
kumeļa gadi laiks, kad vēl nav pieauguša cilvēka rūpju; pusaudža gadi, agra jaunība
kramausis lamuvārds cilvēkam un novājējušam lopam
utēlis lamuvārds noskrandušam ubagam
stirku bikse lamuvārds spēkus zaudējušam cilvēkam
slaucene lamuvārds tikumiski pagrimušai sievietei vai kādam dzīvniekam
divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
Indijas laptauriņš laptauriņu suga ("Kallima inachus"), kas izcili maskējas sakaltušas lapas izskatā
Laschen Laschen und Paddern-Hasenpoht - Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
kuprlasis Lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus gorbuscha"), zivs ar smalkām zvīņām (Klusā okeāna ziemeļu daļā); gorbuša
Maikats Latviešu mitoloģijā - mājas gars, mājas sargs, mirušais pirmsencis, arī Maikata
ēns Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars, kas spokojas pa naktīm un vajā ceļiniekus
Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās
Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē
Zemes māte latviešu mitoloģijā zemes auglības un ražības pārzine un gādniece par mirušajiem; Zemesmāte
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā
garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT
Kalkunskaja Laucesas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kalkuhnen Laucesas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Gumeņica Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Gumineica" bijušais nosaukums
Rudova Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdovi" bijušais nosaukums
rugainis lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji)
rugaine Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji)
jaunlopi Lauksaimniecības dzīvnieki no dzimšanas līdz iekļaušanai pamatganāmpulkā
smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, smalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī
pļaujmašīna lauksaimniecības mašīna zāles vai labības pļaušanai
Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē
šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs)
Mazdzērves Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums
Mazdzērves muiža Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums
optiskais stiprums lēcas (lēcu sistēmas) fokusa attālumam apgriezti proporcionāls fizikāls lielums, kas raksturo lēcas vai lēcu sistēmas gaismas viļņu laušanas spēju; mēra dioptrijās
limnoglaciālais reljefs ledāja kušanas ūdeņu baseinu akumulācijas un abrāzijas procesu izveidotu reljefa formu kopums
kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm
glacioakvāls Ledāja kušanas ūdeņu radīts vai nosacīts
glaciofluviāls Ledāja kušanas ūdeņu straumju radīts (attiecas uz nogulumiem un reljefa formām)
ledāja komplekss ledāja un tā kušanas ūdeņu veidoto nogulumu un reljefa formu sakopojums šļūdoņu un kontinenta segledāju malās
buks Ledgriezis - ierīce pie tilta ledus laušanai
Loddigerskaja Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lodiger Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski
nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu
sniega kristāli ledus kristāli, kas veidojas, ūdens tvaikiem sublimējoties uz mākoņu un miglas sasalušajiem pilieniņiem un pēc tam izkrītot uz zemes
seraki Ledus smailes un zobi, kas leduskritumu vietās izveidojušies uz ledāja virsmas ledus mēles nevienmērīgas kušanas rezultātā; prizmatisku ledus izciļņu joslas, kas rodas, saspieduma plaisām šķērsojot firna lauku
uzledojums ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim
vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi
karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C)
leidenieks Leidinieks - zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā
Kļockys Leluos Kļockys - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums latgaliski
veižot Lēnām, nogurušam iet
Zabolotje Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zabalatje" bijušais nosaukums
radiācijas mielopātija lēni progresējoša mielopātija pusgadu vai ilgāk pēc muguras smadzeņu pakļaušanas jonizējošam starojumam, parasti staru terapijas sekas
krožāt Lēni un salīkušam staigāt
lēcienleņķis Leņķis starp izsviedes līniju un šaušanas līmeni
kritienleņķis Leņķis starp trajektorijas pieskari kritienpunktā un šaušanas līmeni
gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā
Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja
redāns Lidlaivas korpusa vai hidroplāna pludiņa apakšā - pakāpienveida iedobums ūdens plūsmas atraušanai, resp., ūdens pretestības samazināšanai
perons Lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu izvietošanai, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas vai pasta iekraušanu un izkraušanu, gaisa kuģu stāvēšanu, tehnisko apkopi un degvielas uzpildi
pacelšanās Lidmašīnas pacelšanās - lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu
ieskrējiens Lidmašīnas pacelšanās posms, kad tiek sasniegts atraušanās ātrums un sākas vadāms lidojums
lidmašīnas pacelšanās lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu
kollimātors Lidotāja optiskais mērķeklis šaušanai
Zabolotje Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums
audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe
maksāšanas līdzeklis līdzeklis (atsevišķi vai kopā ar citu maksāšanas līdzekli), kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas, saņemt vai veikt maksājumus, dot rīkojumu naudas līdzekļu pārvedumam vai apstiprināt naudas līdzekļu pārvedumu un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli
inženierbruņojums Līdzekļi sprāgstošu šķēršļu un eju ierīkošanai mīnulaukos ar spridzināšanu, kā arī objektu sagraušanai
fanošana līdzjušana
kumpt Liekties, liekt muguru; būt salīkušam (par cilvēku); līkt (par muguru)
gubāties Liekties, locīties; salīkušam iet
banga liela muša
piekaušana Lielāka skaita sitienu izdarīšana nolūkā cietušajam sagādāt fiziskas sāpes
Kļockas Lielās Kļockas - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums
Mazā Muša Lielās Mušas kreisā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Ambeļu un Biķernieku pagastā
mesls Lielas tītavas, kur uztin metus aušanai
Britu impērija Lielbritānija kopā ar tās bijušajām kolonijām
kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām
atomlielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai
kodollielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai
aplenkuma artilērija lielkalibra artilērijas ieroči pretinieka nocietinājumu graušanai, tajos izvietotās kara tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai
pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem
španners liels metāla uzbāznis pirkstiem (kaušanās nolūkā)
špannriņķis liels metāla uzbāznis pirkstiem (kaušanās nolūkā)
lakolīts liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns
Lielsesava Lielsesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
Jumpravmuiža Lielvārdes novada apdzīvotās vietas "Jumprava" bijušais nosaukums
Gross-Jungfernhof Lielvārdes novada Jumpravas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Oberbatauskaja Liepājas apriņķa Bārtas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ambotenskaja Liepājas apriņķa Embūtes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krotenskaja Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums krieviski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā
Kroten Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums vāciski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā
Lindenhof Liepas pagasta un muižas bijušais nosaukums
liet laimes (laimi) liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī)
sūdirallā lieto dažādu emociju izpaušanai
maķ lieto negatīvu emociju izpaušanai, aizstājot lamuvārdu
matj lieto negatīvu emociju izpaušanai, aizstājot lamuvārdu
čort lieto negatīvu emociju paušanai
raugi lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam
pazemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa augsnes un iežu slāņiem
virszemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa zemes virsu
Līgate Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" bijušais nosaukums
Rūpnieki Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķopas" bijušais nosaukums padomju laikā
Ramas muiža Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ramas" bijušais nosaukums
Paltemalskaja Līgatnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Paltemal Līgatnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
mantojuma atteikšanās līgums līgums, ar ko viena puse (iespējamais mantinieks) atsakās no mantošanas tiesībām, kas tai būtu piederējušas pēc otras puses (mantojuma atstājēja) nāves
atjaunošana Līgumsaistību atkārtota stāšanās spēkā, ja tās uz laiku bijušas pārtrauktas
Mežagols Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" bijušais nosaukums
Lopsu Slabadeņa Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums
Rybuoku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums latgaliski
Teneissola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" bijušais nosaukums
Tiltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums
Tyltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums latgaliski
Ļiksņenskaja Līksnas pagasta bijušais nosaukums krieviski
juridiskie fakti likumos paredzētie pilnīgi reālie notikumi un darbības, kas patiešām ir notikušas (vai bezdarbības), kas kļūst par pamatu konkrētām tiesiskām attiecībām, izmaiņām tajās vai to izbeigšanai
hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu
Veskulte Limbažu novada apdzīvotās vietas "Skulte" bijušais nosaukums padomju laikā
Schloss Hochrosen Limbažu novada Augstrozes muižas bijušais nosaukums vāciski
Kadfer Limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums
Katverskaja Limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums krieviski
Pernigeles pagasts Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums
Pernigeļskaja Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ausmas Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" bijušais nosaukums padomju laikā
Sepkuell Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums
Sepkuļskaja Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Skulte Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vieta Mandegas bijušais nosaukums padomju laikā
Skuļtskaja Limbažu novada Skultes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Adiamuende Limbažu novada Skultes pagasta un muižas bijušais nosaukums vāciski
Koddiak Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums
Kodjakskaja Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Limbažu dārzkopis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas “Mežciems” un “Lidlauka ciems” bijušais nosaukums
Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Oliņi" bijušais nosaukums padomju laikā
Vainizis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" bijušais nosaukums
Ubbenorm-Sarumskaja Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ubbenorm-Saarum Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Vidrižskaja Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Widrisch Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums vāciski
Blomes muiža Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums
Wilkenhof Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums
Viļkenskaja Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lemzaļskaja Limbažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lemsal Limbažu pagasta un muižas bijušais nosaukums
pigmentēto pārklājumu papīra pamatne līmēts papīrs ar normētu raušanas pretestību; lieto vaskadrānas izgatavošanai un papīra izstrādājumu aplīmēšanai
divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai
iegrava Lineāri izstiepts siles veida padziļinājums, ko veido īslaicīgi tekošie lietusgāžu vai sniega kušanas ūdeņi
Pokelsa efekts lineārs elektrooptisks efekts – refrakcijas koeficienta izmaiņa kristālos, ja tiem uzliek ārēju elektrisko lauku, kas izpaužas kā gaismas dubultlaušana; novērojams vienīgi segnetoelektriķos; izmanto koherenta optiskā starojuma vadīšanai
folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju
Rožanova Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" bijušais nosaukums
Nadežda Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nadzežda" bijušais nosaukums
Rudzatskaja Līvānu novada Rudzātu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krivacnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Krivoki" bijušais nosaukums
Reutova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" bijušais nosaukums
Tiltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums
Tyltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums latgaliski
Znūteņmuiža Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" bijušais nosaukums
Duenhof Līvesmuižas bijušais nosaukums Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu
obdormīcija Locekļa notirpšana, kas rodas pēc spiediena uz jušanas nervu
akroagnoze Locekļu, sevišķi to galu nejušana
kondiloklāzija Locītavpaugura laušanas operācija, lai izlabotu kāju stāvokli "genu varum" (O veida kāju) gadījumā
šāviņš Lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izšauti no ieroča (Ieroču aprites likums)
Meckjuļskaja Lodes pagasta bijušais nosaukums krieviski
cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus
ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo; atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam; vispārināšana
abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana
savāces maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vairākos punktos, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vienā
izdales maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vienā punktā, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vairākos
tālšaušana loka šaušanā - šaušana tālā distancē
šķērstuves Lopu iekšējie orgāni (zarnas, plaušas u. c.)
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu
Marošludaša Luduša, pilsēta Rumānijā
Posiņa Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" bijušais nosaukums
Zvirgzdiene Ludzas novada apdzīvotās vietas "Zvirgzdene" bijušais nosaukums
Aizgārša Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" bijušais nosaukums
Istrskaja Ludzas novada Istras pagasta bijušais nosaukums krieviski
Istrasche Ludzas novada Istras pagasta bijušais nosaukums vāciski
Rasimāni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņiki" bijušais nosaukums
Kolna Makleri Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas “Sjaksti” bijušais nosaukums
Nerzenskaja Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Nersensche Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kūrma Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" bijušais nosaukums
Pildenskaja Ludzas novada Pildas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lielā Maļinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" bijušais nosaukums
Jačmeņišče Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" bijušais nosaukums
Rundanskaja Ludzas novada Rundēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Azarsola Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" bijušais nosaukums
ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas
izstarojuma osteosarkoma ļaundabīgs kaulu audzējs, ko izraisa organismā iekļuvušas radioaktīvas vielas, kas fiksējas kaulos
netārpa Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam
netārps Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam
pārdošana ļaušana izmantot (piemēram, savu darbaspēku, prasmes) par atlīdzību
atbrīvošana Ļaušana nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt
turbācija Ļaušanās satraukumam
flišs ļoti bieza ritmiski slāņotas uzbūves terigēno nogulumu slāņkopa, ko veidojušas suspensiju plūsmas dziļūdens ieliecēs
punduraugums ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem)
kakari ļoti novalkātas, noskrandušas drēbes
kost sev pirkstos ļoti nožēlot izdarīto, būt izmisušam, dusmoties
plēne ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis
kaislība ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās; spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme
azarts ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība
knisls ļoti tuvu viena otrai uzdīgušas sēklas
preformācijas teorija mācība, ka dzimumšūnā ir veidojums, kas visā pilnībā nosaka, kā attīstīsies dīglis un kādas pazīmes būs no tā izaugušajam organismam; preformisms
tradukcionisms Mācība, ka visas dvēseles jau iepriekš pastāvējušas cilvēces cilts tēvā un savu individuālo dzīvību dabūjušas no saviem tiešiem; vecākiem, fiziskam dīglim ierodoties
Sarkanmuiža Madonas novada apdzīvotās vietas "Sarkaņi" bijušais nosaukums
Barkavas muiža Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums
Bersohn Madonas novada Bērzaunes muižas un pagasta bijušais nosaukums
Berzonskaja Madonas novada Bērzaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ļaides Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušais nosaukums
Selsau Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums
Zeļzavskaja Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jumurdskaja Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jummerden Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kalzenau Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums
Kaļcenovskaja Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lazdonskaja Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lasdohn Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums; arī muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies Lazdona
Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums
Liezēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" bijušais nosaukums
Lezerskaja Madonas novada Liezēres pagasta bijušais nosaukums krieviski
Loesern Madonas novada Liezēres pagasta un muižas bijušais nosaukums
Laudonskaja Madonas novada Ļaudonas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums
Martzenhof Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums
Marcenskaja Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ļaudonas Odziena Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas “Mētriena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
Ļaudon-Odzenskaja Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Laudon-Odsen Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums
Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums
Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Klaucāni Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Klaucēni" bijušais nosaukums
Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums
Festen Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums
Festenskaja Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
mineralizētāji Magmā izšķīdušas gāzes (fluors, hlors u. c.) un ūdens tvaiki, kas sekmē minerālu kristalizāciju izvirduma iežos un rūdās, gan paši kļūdami par veidojošos minerālu sastāvdaļu, gan būdami par katalizatoriem
efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai
pašatmagnetizēšanās Magnētisma izzušana, kuras cēlonis ir magnētisko dipolu (molekulāro magnētu) pievilkšanās pie magnēta pretējiem poliem
Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi
priekštelpas plēvainie maisiņi maisiņi iekšējā ausī, kuros ir matainās jušanas šūnas ar kaļķa kristāliem, kas saistītas ar līdzsvara nervu šķiedrām
blieķis Maize no neizrūgušas mīklas
tēva mājas mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam; dzimtās mājas
gaļaslops Mājdzīvnieks, ko audzē nokaušanai un izmantošanai pārtikā
plunci Mājdzīvnieku plaušas; iekšas, zarnas
jaunputni Mājputni no izšķilšanās līdz to iekļaušanai pieaugušo putnu grupā
bankrotētājs Maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā; bankrotējušais
izturības robežspriegums maksimālais spriegums, kurā notiek materiāla sagraušana
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā
kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium)
rezerfordijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, pussabrukšanas periods \~13 stundas; līdz 1997. g. tā starptautiski pieņemtais nosaukums bija "unilkvadijs", bet bijušajā PSRS - "kurčatovijs"
dūmošana Mākslīgu dūmu vai miglas mākoņa radīšana, traucējot pretiniekam novērošanu, tēmētu šaušanu vai bombardēšanu, noslēpjot savējokaraspēka, lidmašīnu vai kuģu darbību
gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu aušanu; gobelēnu aušanas speciālists
Njasalenda Malāvijas bijušais nosaukums (līdz 1964. g.), kad tā bija Lielbritānijas protektorāts ("Nyasaland")
dagušavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dagušava" iedzīvotāji
Schloss-Lemburg Mālpils novada (pagasta līdz 2009. g.) bijušais nosaukums vāciski
Rikteres muiža Mālpils novada apdzīvotās vietas “Sidgunda” bijušais nosaukums
Malpiļskaja Mālpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka
abads maltīte (kas sastāv no cūkgaļas un kāpostiem) pēc cūku kaušanas, uz kuru aicināti arī kaimiņi
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m
neatraidāmie mantinieki mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad arī tuvākās pakāpes augšupējie, kas manto likumā noteikto neatņemamo daļu neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteiktajiem novēlējumiem vai dāvinājumiem, viņam dzīvam esot
rokiekraušana manuāla kravas pārvietošana no kravas īslaicīgās vai ilgstošās glabāšanas vietas uz transportlīdzekli, neizmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem
Marzenhof Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums
Marsņenskaja Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
pirmā atvērtā īsākā ceļa protokols maršrutēšanas protokols, kam, salīdzinājumā ar protokolu _RIP_, parasti dod priekšroku lielākos autonomos tīklos, jo šis protokols pārsūtīšanu veic tikai tad, ja ir kas mainīts, un tas ļauj pārsūtīt tikai to maršrutēšanas tabulas daļu, ko skārušas notikušās izmaiņas
Kļavas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums
Spuņņciems Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums
Salaskaja Mārupes novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Maskačka Maskavas priekšpilsēta Rīgā (bijušais Maskavas rajons, arī Latgales priekšpilsēta)
fuzijāde Masu apšaušana
celmu lauzējs mašīna celmu laušanai
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā
heders Mašīna īsstiebru labības pļaušanai
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi
pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai; pļaujmašīna
sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm
ablācija materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos
salizturība materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem
mākslīgais šīferis materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām
azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis
slēgmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā) ciešai savienošanai, sakļaušanai
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris)
ofiāze Matu izkrišana, kas no pakauša joslveidīgi pāriet uz pieri
depilācija Matu noiešana, izraušana
Fannia canicularis mazā istabas muša
skrotis Mazas svina lodītes (lieto šaušanai ar medību ieročiem, piem., bisi)
apbarāt mazliet uzbarot (lauksaimniecības dzīvniekus) kaušanai
greblis mazs grābeklītis, ar īsu kātu, ko lietoja labības pļaušanai
ķīnis mazs knislis vai muša, kas ganībās uzklūp zirgam
Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā
Ungurmuiža Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums
Salisburg Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums
Zalisburgskaja Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums krieviski
sportings medību sporta veids, šaušana ar medību gludstobra ieročiem pa kustīgiem mērķiem
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi); izklausīt
Markiški Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" bijušais nosaukums
Kurzum Medumu pagasta bijušais nosaukums
Kurcumskaja Medumu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kapsēda Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" bijušais nosaukums
Medzenskaja Medzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Medsen Medzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas
modēt Mēgt; būt paradušam
konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana
triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā
Oriolus chinensis melnpakauša vālodze
permeabilitāte Membrānu spēja laist cauri šķidrumus un izšķīdušas vielas
Michalova Mērdzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
darba terapija mērķtiecīga dažādu darba procesu izmantošana terapeitiskā nolūkā un sociālo prasmju apgūšana, lai veicinātu sociālo iekļaušanos normālā dzīvē
sūdu mūsa mēslu muša
sūdmusis Mēslu muša
sūdmūsa Mēslu muša; sūdmusis
kāplis Mēslu raušamās līkzaru dakšas ar garu kātu
lodēšana Metāla daļu savienošana ar metāla palīdzību, kuram ir zemāka kušanas temperatūra nekā pamatmateriāliem
presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem
vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C)
nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām
viršu kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc purvāja vai priedēm apauguša augstā purva nosusināšanas
meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.)
tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa
velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes
Kaprāni Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaprani" bijušais nosaukums
Mgas Mgas jūra - vēlā pleistocēna starpleduslaikmetā Somu jūras līča un Baltijas jūras ieplakā pastāvējušais baseins; Ēmas jūra
garas acis miegainas, nogurušas acis
stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem
Oscinella pusilla miežu melnā stiebrmuša
Hydrellia griseola miežu muša
starpkultūru komunikācija mijiedarbības process starp kultūrām, ko izmanto visās sociālā darba un sociālās pedagoģijas jomās, lai veicinātu cilvēku sociālo iekļaušanu un līdzdalību
piekasis Mīklas klaipiņš, kas izveidots no muldai pielipušajām un izkasītajām mīklas atliekām
miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni
iegalvītis Mīksta galvas kausa daļa jaunpiedzimušajiem
smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm
iegalvis Mīkstas galvaskausa daļas starp kauliem jaunpiedzimušajiem
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa)
aizbars Milti, ko uzber uzrūgušai mīklai abrā, pirms maizi laiž krāsnī
ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem
pneimatolīze Minerālu veidošanās procesi, kurus ierosinājušas no magmas izdalījušās karstās gāzes
nelaiķis Miris cilvēks; mirušais
defunctus Miris, mirušais
mironis miruša cilvēka ķermenis
beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju
beatificēšana Miruša cilvēka pieskaitīšana pie katoļu baznīcas svētlaimīgajiem; pirmais solis uz kanonizēšanu
pēcnāves maska miruša cilvēka sejas lējums (parasti ģipsī)
sirds transplantācija miruša cilvēka sirds ieoperēšana pacientam, kuram ir dzīvībai bīstama sirds slimība
mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ)
līķis Miruša cilvēka vai dzīvnieka ķermenis
gribētājs Mirušā gars, kas dara ļaunu dzīvajiem, vai nu aiz skaudīgā rakstura dzīves laikā, vai arī tāpēc, ka netikušas ņemtas vērā nomirēja vēlēšanās
aizgājušais Mirušais
izmirējs Mirušais, nelaiķis
zīdaiņu mirstības koeficients mirušo zīdaiņu skaita attiecība pret kopējo dzimušo skaitu noteiktā laika periodā; parasti izsaka ar mirušo zīdaiņu skaitu uz 1000 jaundzimušajiem
mīksteklis mistīklas, rīks linu šķiedru salaušanai
lelis Mistisks personāžs, kas saistīts ar kapiem un mirušajiem
Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs
prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā
priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns
skābbarības kombains mobils agregāts skābbarības kultūraugu pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī – sastāvdaļas: griezējaparāts, masas sasmalcinātājtrumulis un izvadcaurule
pentatlons modernā pieccīņa (jāšana, paukošana, šaušana, peldēšana, vieglatlētikas kross)
hloretiķskābes Monohloretiķskābe CH2ClCOOH (kušanas temperatūra 63 C) un trihloetiķskābe CCl3COOH (kušanas temperatūra 57,5 C) ir bezkrāsaini higroskopiski kristāli, dihloretiķskābe CHCl2COOH - bezkrāsains šķidrums, viršanas temperatūra 194 C
monofilaments Monopavediens - pavediens, ko bez sagraušanas nevar sadalīt garenvirzienā vairākos citos pavedienos, bet ko var izmantot tekstilizstrādājumu izgatavošanai
lokālmorēna Morēna, kurā daudz vietējo pamatiežu materiāla, kas nogulsnēts netālu no atraušanas vietas
jušanas saknītes muguras smadzeņu saknītes, kas rodas no muguras smadzeņu nervu mezglu jušanas neironu izaugumiem un ieiet muguras smadzenēs
bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā
Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau
mukormikoze Mukoru ierosināta mikoze, kas parasti skar plaušas
resursu apmaiņas datnes formāts multivides datu formāts, ko kopīgi izstrādājušas firmas _IBM_ un _Microsoft_ un kas nodrošina datņu apmaiņu starp dažādām aparatūras platformām
Arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" bijušais nosaukums
Darvinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" bijušais nosaukums
Teicējnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicejnieki" bijušais nosaukums
Tiltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" bijušais nosaukums
Mazie Tropi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tropi" bijušais nosaukums
Vacumnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" bijušais nosaukums
Vidsala Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" bijušais nosaukums
miozīns Muskuļšķiedru olbaltumviela, viela, kas nodrošina muskuļu saraušanos
mousa Muša
mūsa Muša
Mus Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Musca Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
musis Muša; mūsa
Mukša ezers Mušas ezers Kastuļinas pagastā
Dunsku ezers Mušas ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas
kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
denacionalizācija nacionālo īpatnību (valodas, kultūras utt.) zušana
platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis)
paredze Nākamās zilbes iedarbošanās uz iepriekšējo zilbi, nākamās skaņas paredzēšana (nojaušana) iepriekšējās skaņas laikā
vāķēšana Nakts pavadīšana nomodā pie miruša cilvēka
zieda (arī ziedu) nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem)
demonetizēšana Naudas iekārtas atraušana no saistības ar konkrētu metālu
Hoftenberga Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" bijušais nosaukums
Luoči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums latgaliski
Svetafors Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Luksofors" bijušais nosaukums
Liukiniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" bijušais nosaukums
Ļumeniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
Ļuminiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
Neiciškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Nitiši" bijušais nosaukums
Lauku celtnieks Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Vasarnīcas” bijušais nosaukums
Koenigshof Naukšēnu novada Ķoņu pagasta bijušais nosaukums
Naukschen Naukšēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Naukšenskaja Naukšēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
nebūt dieva raugu mutē ņēmušam nebūt ne drusciņas, ne kripatiņas ēdušam
nebūt vēl (šajā) pasaulē nebūt vēl piedzimušam
paskurbt Nedaudz, mazliet kļūt apreibušam, krist ģībonī
eksartikulācija Nedziedējami dragāta vai saslimuša locekļa ķirurģiska noņemšana locītavā
tautas augstskola neformāla interešu un profesionālās pilnveidošanās iestāde pieaugušajiem
negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša
tvāpt Negulējušam būt, alkt pēc miega
pagulēt neilgu laiku būt aizmigušam
seroloģiskā neiropātija neirāli traucējumi, ko novēro 2-8 dienu laikā pēc sveša, dzīvnieku izcelsmes proteīna (antiseruma vai antitoksina) ievadīšanas; rodas kraniālo vai augšdelma pinuma nervu bojājums; izpaužas ar lokālām sāpēm, jušanas traucējumiem un paralīzi
starpneirons Neirons, kas saista jušanas un kustību neironus
jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas
mulss Neizteikts, neskaidri jaušams (parasti par emocionālu stāvokli)
fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko)
tikšanās nejauša sastapšanās vai norunāta satikšanās
cūkas laime nejauša, negaidīta veiksme
iebiedēšana Nelabvēlīgs mijiedarbības stils, kas izpaužas gan attiecībās starp pieaugušajiem, gan arī attiecībās starp bērniem un pieaugušajiem
kniepadata neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai
bideta neliela duša, novietota uz sienas atbalsta; bidetta
strauts neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem
maidavas Nelielas tītavas dzijas satīšanai spolītēs aušanas laikā
kraķis Nelielas tītavas dziju sagatavošanai aušanai
lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem
laiskumbedre neliels iedobums kakla mugurpusē zem pakauša
saiva neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.)
šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai
spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai
noslāņošana Nelikumīgā ceļā iegūto ienākumu atraušana no to avotiem, izmantojot sarežģītu finanšu operāciju virkni, lai nomaskētu pārbaudāmās šo ienākumu veidošanās pēdas
nebaudīt ne putraimu nemaz neēst, nebūt neko ēdušam
plāces Nenobriedušas zirņu un pupu pākstis
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ)
kriptorhidektomija Nenoslīdējuša sēklinieka izoperēšana
kriptorhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka nostiprināšana sēklinieku maisiņā
orhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka novietošana sēklinieku maisiņā un nostiprināšana tur
nokrist kā no debesīm neorientēties apstākļos, neko nezināt; būt apmulsušam, apjukušam
pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai); spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam)
katram gadījumam neparedzētam, nejaušam gadījumam
disģenēze Nepareiza attīstība, reprodukcijas spēju vājināšanās vai izzušana
refraktūra Nepareizi saauguša lauzta kaula atkārtotas laušanas operācija
zirgveidīgie Nepārnadžu kārtas dzimta, kas evolūcijas gaitā parādījusies pirms 50 miljoniem gadu un vēstures gaitā bijušas vairākas ģintis, bet mūsdienās sastopama 1 ģints ar 4 sugām: īstie zirgi, ēzeļi, pusēzeļi un zebras
krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle
caurais maiss nepieēdināms, tāds, kas daudz ēd, bet kam ēdiens neiet labumā; negauša
marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums
cirpslis Nepilnīgi nopļautā zāle, kas palikusi pēc zāles pļaušanas ar izkapti
orhidocelioplastika Nepilnīgi noslīdējuša sēklinieka repozīcijas operācija vēdera dobumā
Gerbergenskaja Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums krieviski
Herbergen Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums vāciski
Zolva Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
Sulainiškas Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Neretaslauki" bijušais nosaukums
Nerftskaja Neretas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Niederbartauskaja Neretas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Nerftsche Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Niederbartan Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski
neirekserēze Nerva izraušana, lai pārtrauktu tā funkciju
neirorekse Nerva izraušana, piem., neiralģijas ārstēšanai
aferentācija Nervu impulsu plūšana no receptoriem pa jušanas jeb aferentajiem nerviem uz galvas smadzenēm
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās
atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās
CSMA/CD metode nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve
CSMA/CD nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Detection)
CSMA/CA metode nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve
CSMA/CA nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Avoidance)
aizgājējs Nesen mirušais
atēna Neskaidrs atspoguļojums; tikko jaušama ēna
blāvauti Nespodras, noplukušas krāsas drēbes
piespiešana Nevardarbīgās cīņas metode - pārmaiņu uzspiešana vai nepieļaušana pretēji pretinieku gribai
anizometropija Nevienāda staru laušanas spēja abās acīs
ravēšana Nezāļu izraušana ar rokām, cērtot ar kapli, vai citiem instrumentiem
Ngorongors Ngorongoro, aprimuša vulkāna krāteris Tanzānijā
Jaunosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums
Jaunuosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums latgaliski
Keiši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Keiri" bijušais nosaukums
Līpkolni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Liepkalni" bijušais nosaukums
Moļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālgals" bijušais nosaukums
Saksonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums
Saksuonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums latgaliski
knāsis Nicinošs apzīmējums greizam, salīkušam cilvēkam
Brinkenskaja Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Briņķu pagasts Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums līdz 1920. gadam
Brinkenhof Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums vāciski
maukli Nīšu cilpiņas aušanā
Zosuļi Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzosuļi" bijušais nosaukums
Tēviņēni Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" bijušais nosaukums
drēģi no 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai
paļķis no abrā pielipušajām pēdējām mīklas atliekām cepts kukulītis
sporogonijs no apaugļotas sūnu olšūniņas izaugušais auglis ar sporām
holofāns no caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani
aviobumba no gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas)
vemšana no gribas neatkarīga kuņģa satura izgrūšana pa muti. A izraisa kuņģa, diafragmas u. c. muskuļu spazmatiska saraušanās
celmu atvases no lapkoku celmu snaudošiem, retāk papildu pumpuriem izaugušas, ātri augošas atvases, kas veido koku stumbrus
zemsega no meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu
kraiška no nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums
kraiški no nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums
kraišks no nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums
noslempties no rasas vai lietus kļūt slapjam un pagurušam
noslempēties no rasas, lietus u. tml. kļūt slapjam un pagurušam
iejavine no rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu
iejavs no rūgušas mīklas vārīta putra
sūkala no sarūguša piena atdalīts šķidrums
ledus no sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām)
diedziņš no tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai)
terrigeni no zemes dzimušas būtnes (mītisks sajēgums)
pļautanā Nobriedis, gatavs pļaušanai
pļautonī Nobriedis, gatavs pļaušanai
perisperma Nobriedušas sēklas barojošie rezerves audi, kurus dīglis izmanto dīgstot
slīde nobrista, iepļauta robeža pļavā pirms pļaušanas
skangals nodeguša skala gals; priežu skala gabaliņš
prēstandi Nodevas un klaušas
nodzenāt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas)
nodzīt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas)
sasprādzināt Nogalināt daudzus (odus, mušas u. tml.)
stukāji Nogrieztu zaru paliekas, kas palikušas uz koka stumbra
deluviālās nogulas nogulas, kas uzkrājušās kalnu un augstieņu nogāzēs no sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām
delūvijs nogulumi, kas uzkrājušies nogāžu pakājē no lietus vai sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām; deluviālās nogulas
slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos
ledāja kušanas ūdeņu nogulumi nogulumu komplekss, kas ietver ledāja kušanas ūdeņu straumju gultnēs uzkrājušos fluvioglaciālos nogulumus un ledāja kušanas ūdeņu baseinos nogulsnējušos limoglaciālos nogulumus
glaciokarsts Nogulumu sākotnējā saguluma traucējumi un noslēgtu katliežveida ieplaku veidošanās, izkūstot aprimuša ledāja ledus blāķiem
aizgurt Nogurt, kļūt nogurušam
klumpēt Nogurušam iet uz priekšu (par zirgu)
viedamība Nojaušamība
nogodāt Nokalpot klaušas
sausāns Nokaltuša koka gabals
stembs Nokaltuša un nolūzuša koka celms
zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē
brukšņi Nokaltušas saknes, zari, lapas, krūmu atkrišņi
atkrisnis Nokritušais, atkritumi
kaīka Nolaistas, paputējušas saimniecības īpašnieks
lielais vīrs nomiruša burvja gars, kas ik pa laikam kaitē dzīvajiem, izlienot no zārka
nomirējs Nomirušais cilvēks; mirušais
kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa
noļenkarāties Nonēsāties, kļūt noskrandušam
pārkraistīt Noņemt, nosmelt (krējumu no sarūguša piena virsas)
notrepēt Noplīst, kļūt saplīsušam
sēks nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem
estezio- norāda uz jušanu
mēgt norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt)
pus- norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes
-māns norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns)
ej bekot noraidījums ar nozīmi "netraucē"; liec mani mierā; lieto arī dažādu emociju izpaušanai
preskriptīvas laulības norma, saskaņā ar kuru katram cilvēkam, jau tikko piedzimušam, nosaka, ar kuru no radiniekiem viņam būs jāstājas laulībā
autentiskā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic kompetentas valsts iestādes, kas ir izdevušas iztulkojamo normu
dzelzsdivīzija Nosaukums, ko 1. pasaules kara laikā un agrāk gandrīz katrā armijā dažas karaspēka daļas ieguvušas par lieliem nopelniem
banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians
kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu
brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums
slarpatāt Noskrandušam staigāt
nošņaukāties Noskumušam (bēdīgam) kļūt
indiskrēcija Noslēpumu izpaušana (it īpaši tādu noslēpumu izpaušana, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); nesmalkjūtība
diskrēcija noslēpumu neizpaušana (it īpaši tādu, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); smalkjūtība
gastropeksija Noslīdējuša kuņģa piestiprināšana normālā stāvoklī, parasti piešujot to pie vēdera sienas
eksohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes dibena piestiprināšana vēdera sienai ārpus vēderplēves, zem fascijas
miohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes piestiprināšana pie intraabdominālajiem muskuļiem
kolofiksācija Noslīdējušas lokzarnas nostiprināšana
kolporektopeksija Noslīdējušas taisnas zarnas piešūšana pie maksts sienas
nefropeksija Noslīdējušas vai kustīgas nieres nostiprināšana
nonemt Nosmelt krējumu no sarūguša piena virsmas
nomuļoties nosmērēties; mocīties uz piemirkuša lauka
raksts Nospiedumi, ko izveidojušas, piemēram, pēdas, riteņi
miršanas vieta noteikta administratīva teritorija, kurā mirušais reģistrēts; statistiskajās atskaitēs parasti tiek norādīta mirušās personas dzīves vieta
matadata Noteiktā veidā saliekts tievs stienis matu saspraušanai, arī rotāšanai
lidlauks Noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.)
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem
nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma
nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties
izkutot Novalkāties, kļūt izdilušam
pievārgt Novārgt, kļūt nogurušam
derogācija novecojuša likuma daļēja atcelšana
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā
pupalājs novītis pupiņu kāts, kura pupiņas jau ir izaugušas
pupalajs novītušais pupu kātiņš, no kura pupiņas jau ir novāktas
puntoles Noziedējušas lēpas (ezerrozes)
krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas
mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām
Negeša Nuguša, upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidu daļā
valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem)
uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm
uzteikums oficiāls paziņojums par kāda atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu
Jungferskaja Ogres novada Jumpravas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krappenskaja Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krappenhof Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kaipen Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums
Jaunķeipenes pagasts Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums
Keipenskaja Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Laubern Ogres novada Lauberes pagasta bijušais nosaukums
Lauber-Ozoļskaja Ogres novada Lauberes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ledemannshof Ogres novada Lēdmanes pagasta bijušais nosaukums
Ledemanskaja Ogres novada Lēdmanes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lelaskaja Ogres novada Madlienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Esenhof Ogres novada Madlienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Ogerhof Ogres novada Mazozolu pagasta bijušais nosaukums
Ogerskaja Ogres novada Mazozolu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Altenwoga Ogres novada Meņģeles pagasta bijušais nosaukums
Altenvogskaja Ogres novada Meņģeles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kastrāne Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Upespils" bijušais nosaukums
Sunceļskaja Ogres novada Suntažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Sunzeln Ogres novada Suntažu pagasta bijušais nosaukums vāciski
Fistehlen Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums
Aderkasskaja Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bērzu muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" bijušais nosaukums
Dāvukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Dāvi" bijušais nosaukums
Olaine Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunolaine" bijušais nosaukums
Rājumu pļavas Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Rājumi" bijušais nosaukums
Vaivadukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vaivadi" bijušais nosaukums
Grēnes muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" bijušais nosaukums
Olai Olaines pagasta bijušais nosaukums
Olaiskaja Olaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
lobostomija Operācija plaušas daivas ārējai drenāžai
datņturis Operētājsistēmās _MS-DOS_, _OS/2_ un _Windows NT_ lietots skaitlis, kurā sistēmas pārvērtušas datnes vārdu, ko tās izmanto, lai realizētu piekļuvi datnei
polarizācija Optikā - gaismas viļņa svārstību simetrijas izzušana attiecībā pret gaismas izplatīšanās virzienu
refraktometrija optikas nozare, kas pētī dažādu vielas refrakcijas (gaismas laušanas) koeficienta mērīšanas iespējas
staru (arī ģeometriskā) optika optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu
kronstikls optiskais stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu, kura sastāvā nav vai gandrīz nav svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcās, spoguļos)
flintstikls Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem)
notekūdeņu radiolītiskā attīrīšana organisko piesārņojumu sagraušana līdz CO~2~ un H~2~O, izmantojot jonizējošā starojuma netiešo iedarbību uz organisko piesārņojumu
sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem; gitija
gaisa tilts organizēta liela mēroga gaisa satiksme uz vietām, kas kara vai dabas katastrofas dēļ nonākušas izolācijā
provizorisks orgāns orgāns, ko organisma attīstības gaitā nomaina pieaugušam īpatnim raksturīgs orgāns
izvadorgānu sistēma orgānu sistēma, kas nodrošina lieko vielu izvadīšanu no organisma; tajā ietilpst urīnorgānu sistēma, āda, plaušas un gremošanas orgānu sistēma
eskers Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs, kas sastāv no smilts, grants un oļiem, ko ledāja plaisā vai tunelī noguldījuši ledājkušanas ūdeņi; Latvijā - arī kangars
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai; viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā; avanports
Kauša Otrā Kauša - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai)
Lielupe Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" bijušais nosaukums padomju laikā
Pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpēternieki" bijušais nosaukums padomju laikā
Progress Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums padomju laikā
Paulsgnadskaja Ozolnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Paulsgnade Ozolnieku pagasta bijušais nosaukums vāciski
mirāt Pa jokam izlikties mirušam
dubultvārpa Pa pārim kopā saaugušas vārpas; jumala
pabalsts apgādnieka nāves gadījumā pabalsts, kas tiek nodrošināts mirušās personas pārdzīvojušajiem, kuras ir apgādājusi mirusī persona
dariest pabeigt riest (kā) daļu (aušanas procesā)
dīvāns Padomdevēja institūcija (bijušajā sultānu Turcijā)
grota Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi
grote Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi
izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma)
viņdiena Pagājusī diena, kāda no tuvākajām pagājušajām dienām
viņnakts Pagājusī nakts, kāda no tuvākajām pagājušajām naktīm
aizritējušais Pagājušais
aizvadītais Pagājušais
viņreizējais Pagājušais
izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
izgāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
pagāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
pērnais gads pagājušais gads
Vecais gads pagājušais gads
pērngads pagājušais gads
izgājušgads Pagājušais gads
izgāšgads Pagājušais gads
vecgads Pagājušais gads
viņgads Pagājušais gads, kāds no tuvākajiem pagājušajiem gadiem
viņlaiki Pagājušais laikposms; arī samērā sens laikposms
izgājušgad Pagājušajā gadā
izgāšgad Pagājušajā gadā
pagājšgad Pagājušajā gadā
pagājušgad Pagājušajā gadā
pagājušogad Pagājušajā gadā
pagāšgad Pagājušajā gadā
pērn Pagājušajā gadā
a. p. pagājušajā gadā (lat. "anni praeteriti")
viņgad Pagājušajā gadā; arī togad
pērngad Pagājušajā gadā; pērn
izgājušmēnes Pagājušajā mēnesī
izgāšmēnes Pagājušajā mēnesī
pagājšmēnesi Pagājušajā mēnesī
viņmēnes Pagājušajā mēnesī
izgājušnakt Pagājušajā naktī
izgāšnakt Pagājušajā naktī
pagājšnakt Pagājušajā naktī
pagājušnakt Pagājušajā naktī
pagājušonakt Pagājušajā naktī
pagāšnakt Pagājušajā naktī
gaiš[u] nakt[i] pagājušajā naktī (tāmnieku izloksnē)
viņnakt Pagājušajā naktī; arī tonakt
gaišnedeļ Pagājušajā nedēļā
izgājušnedēļ Pagājušajā nedēļā
izgāšnedēļ Pagājušajā nedēļā
pagājšnedēļ Pagājušajā nedēļā
pagājušnedēļ Pagājušajā nedēļā
pagājušonedēļ Pagājušajā nedēļā
pagāšnedēļ Pagājušajā nedēļā
viņnedēļ Pagājušajā nedēļā; arī tonedēļ
izgājušpavasar Pagājušajā pavasarī
izgāšpavasar Pagājušajā pavasarī
pagājšpavasar Pagājušajā pavasarī
pagājušopavasar Pagājušajā pavasarī
pagājušpausar Pagājušajā pavasarī
pagājušpavasar Pagājušajā pavasarī
pagāšpausar Pagājušajā pavasarī
viņpavasar Pagājušajā pavasarī; arī topavasar
izgājušreiz Pagājušajā reizē
izgāšreiz Pagājušajā reizē
viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; arī toreiz
izgājušruden Pagājušajā rudenī
izgāšruden Pagājušajā rudenī
pagājšruden Pagājušajā rudenī
pagājušoruden Pagājušajā rudenī
pagājušruden Pagājušajā rudenī
pagāšruden Pagājušajā rudenī
viņruden Pagājušajā rudenī; arī toruden
izgājušsesdien Pagājušajā sestdienā
izgājušsestdien Pagājušajā sestdienā
izgāšsesdien Pagājušajā sestdienā
izgāšsestdien Pagājušajā sestdienā
pagājušsesdien Pagājušajā sestdienā
pagājušsestdien Pagājušajā sestdienā
pagāšsesdien Pagājušajā sestdienā
pagāšsestdien Pagājušajā sestdienā
viņsesdien Pagājušajā sestdienā
viņsestdien Pagājušajā sestdienā; arī tosestdien
izgājušsvēdien Pagājušajā svētdienā
izgājušsvētdien Pagājušajā svētdienā
izgāšsvēdien Pagājušajā svētdienā
izgāšsvētdien Pagājušajā svētdienā
pagājšsvētdien Pagājušajā svētdienā
pagājušosvētdien Pagājušajā svētdienā
pagājušsvēdien Pagājušajā svētdienā
pagājušsvētdien Pagājušajā svētdienā
pagāšsvēdien Pagājušajā svētdienā
pagāšsvētdien Pagājušajā svētdienā
viņsvēdien Pagājušajā svētdienā
viņsvētdien Pagājušajā svētdienā; arī tosvētdien
viņtresdien Pagājušajā trešdienā
izgājušvakar Pagājušajā vakarā
izgāšvakar Pagājušajā vakarā
izgājušvasar Pagājušajā vasarā
izgāšvasar Pagājušajā vasarā
pagājšvasar Pagājušajā vasarā
pagājušovasar Pagājušajā vasarā
pagājušvasar Pagājušajā vasarā
pagāšvasar Pagājušajā vasarā
viņvasar Pagājušajā vasarā; arī tovasar
izgājušziem Pagājušajā ziemā
izgāšziem Pagājušajā ziemā
pagājšziem Pagājušajā ziemā
pagājušoziem Pagājušajā ziemā
pagājušziem Pagājušajā ziemā
pagāšziem Pagājušajā ziemā
viņziem Pagājušajā ziema; arī toziem
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem)
Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā
ceļu klaušas pagasta saimniecību sabiedriskās klaušas ceļu un tiltu būvēšanai un uzturēšanai 19. gs.
novadas Pagasta uzliktas ceļu un citas klaušas
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja
Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja
Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja
Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai
Bruknas pagasts pagasts bijušajā Bauskas apriņķī, pastāvēja līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dāviņu, Vecsaules un Skaistkalnes pagastā
Aisteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Aizteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja
Aizupes pagasts pagasts bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorijas lielākā daļa mūsu dienās ietilpst Vānes pagastā un neliela daļa - Zantes pagastā
Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts
Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts
Jaunjelgavas pagasts pagasts Jaunjelgavas novadā ar administratīvo centru Jaujelgavas pilsētā, robežojas ar Jaunjelgavas pilsētu, Sērenes pagastu un Ogres novadu; bijušais nosaukums — Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija
Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja
Vīpes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Ābeļu, Kūku un Mežāres pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušais nosaukums Mežmuižas pagasts
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus
Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja
Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja
Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.)
Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja
Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja
Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja
Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts
Pasienes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Istras un Zaļesjes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu, Krieviju un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Posiņskaja
Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada
Ošupes pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Degumniekos, robežojas ar Barkavas un Indrānu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; līdz 2. pasaules karam teritorija ietilpa bijušajos Lubānas, Meirānu un Barkavas pagastos
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja
Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja
Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.)
Silajāņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rušonas, Riebiņu un Galēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Silionskaja
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts
Bērzgales pagasts pagasts Rēzeknes novada austrumu daļā, robežojas ar Lendžu, Vērēnu un Ilzeskalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Kuļņevskaja
Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu
Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja
Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.)
Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts
Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts
Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja
lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2)
lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2)
hipohromatisms Pakāpeniska hromatīna izzušana no šūnas kodola
amnioklepse Pakāpeniska, nemanāma augļa ūdens izzušana
hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana
padžekste Pakauša daļa pie kakla
kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms
opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
pakaušgals Pakauša virsējā daļa
mest skatienu (arī skatu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota
mest skatu atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota)
subjekcija Pakļaušana
kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs stāvoklis (pār kādu)
ideoloģizācija pakļaušana kādas ideoloģijas ietekmei
kokainizācija Pakļaušana kokaīna ietekmei
dispečerizācija Pakļaušana operatīvai vadībai, ko veic dispečers
koercija Pakļaušana, piespiešana un ierobežošana
mesli Pakļaušanās, padošanās, arī piekāpšanās (kam)
nokraistas Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
nokrejas Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
pakraistes Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
pakraistiņi Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
pakraistīši Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
žablis Palaidnis, auša
alveris Palaidnis, auša; muļķīgs
nuņņa Palama lempīgam, apmulsušam cilvēkam
bradikardija palēnināta sirdsdarbība, pulsa biežums pieaugušajam mazāks par 60 reizēm minūtē
pirmā palīdzība palīdzība cietušajam (saslimušajam) dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, kuru savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma
iesprudzināties Palikt iesprūdušam
klienēt Palikt nepaēdušam (par mājlopiem ganībās)
čurēt Palikt salīkušam
zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus
pamatu deformācijas pamatu sēšanās, pamatu izspiešanās grunts kūkumošanās dēļ, pamatu augšdaļas atraušanās un izspiešanās, pamatu nobīde uz sāniem grunts sānspiediena dēļ
mumificēt panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd
pieplacināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā)
atgaisot panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss
vēdināt panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ panākt, ka atkal iestājas bijušais laika, dzīves posms
izņekt Panīkušam, neskaistam izaugt (par koku)
čečeres priedes panīkušas priedes
nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem
de mortuis aut bene, aut nihil par nirušajiem vajag runāt vai nu labu, vai neko
gaismas atstarošana parādība, kas novērojama, ja gaisma krīt uz robežvirsmas starp divām vidēm, kurām ir dažādi laušanas koeficienti
atvadīties Parādīt pēdējo godu (mirušajam)
regresa prasība parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību
pārbadoties pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu
organopeksija pārāk kustīga vai noslīdējuša orgāna nostiprināšanas operācija tā normālajā atrašanās vietā
aušanas pamatne paralēlu šķēru pavedienu uztinums, ko novieto steļļu aizmugurē un no kā aušanas laikā tiek padoti šķēri uz auduma veidošanas zonu
efemera Parastā viendienas muša
pāršpļaut parasti savienojumā "nevarēt pār lūpu pāršpļaut" - būt ļoti nogurušam
piesnaust parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur"; lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks
koriģēt parasti savienojumā ar "uguni": šaušanas laikā konstatēt tēmēšanas kļūdas un labot šaušanas datus
iepaise Pārbaude uz pārraušanu
migranta adaptācija pārceļojušas personas pielāgošanās vides un sociālajiem mērķiem
sociālā revolūcija pāreja no savu laiku nokalpojušas sociāli ekonomiskas iekārtas uz progresīvāku; dziļas pārmaiņas sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā
Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
Pastes Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Vējkrogs" bijušais nosaukums
Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums
kolpoperineorāfija Pārgrieztas vai plīsušas maksts un starpenes sašūšana
pārvēkšties pārkliegties, nogurt no bļaušanas un raudāšanas
erotografomānija Pārliecīga aizraušanās ar pornogrāfiskiem tēliem mākslā un sadzīvē
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies
ciparmānija pārmērīga aizraušanās ar cipariem un skaitļiem jebkurā darbības jomā, tieksme jebko izteikt ar skaitļiem
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt
bazuka Pārnēsājama palīgierīce mazkalibra raķešu šaušanai, kuru parasti apkalpo divi cilvēki
pārkāzas Pārpalikušais alus (pildot alu mucās)
noberbelēties Pārplīst, kļūt noplīsušam
bezstruktūras augsne pārputekļota vai smilts augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā
divulsija Pārraušana uz pusēm
izlīgums ar starpnieka palīdzību pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu
deflokulācija Pārslu izšķīdināšana; šķīduma attīrīšana no pārslām; pārslu izzušana
appļaut Pārspēt pļaušanā, pļaujot tikt kādam garām
naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā
kalcija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E227, konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumus, ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi
E210 pārtikas uzlabotājs - benzoskābe, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzvedības problēmas, alerģijas, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas
E320 pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts
E227 pārtikas uzlabotājs - kalcija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, var ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi
E425 pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana
E211 pārtikas uzlabotājs - nātrija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes un ādas kairinājums, hiperaktivitāte, anafilakse, kontakta dermatīts, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas, savienojumā ar askorbīnskābi var būt kancerogēns
saivēt Pārtīt dziju (aušanas saivai)
saivot Pārtīt dziju (aušanas saivai)
progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums
zvīņlapas Pārveidojušas auga pirmās zvīņveida lapas brūnganā vai dzeltenīgā krāsā
palete pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai; paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai; palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus; palešu izmēri ir standartizēti
metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai
postpenitenciārā palīdzība pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē
sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā
eiststiskas svārstības Pasaules okeāna līmeņa maiņas, kas rodas sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, jūras nogulu uzkrāšanos, kā arī citiem netektoniskiem cēloņiem
Kalnačova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Kolnačova" Bijušais nosaukums
Sapotņi Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Sapatņi" bijušais nosaukums
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai
Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts
Kacēnu pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad tika pievienots Krievijai
Upmales pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī 1936.-1944. g.; teritorija 1936. g. izdalīta no Kacēnu pagasta, 1944. g. pievienota Krievijai
Gauru pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī līdz 1944. gadam, kad teritorija pievienota Krievijai
Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Pilsberģes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Jūrkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Alšvangas pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. g., 1991. g. atjaunots ar nosaukumu - Alsungas pagasts
Dzērves pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cīravas, Aizputes un Lažas pagastā
Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Valtaiķu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Laidu pagastā
Siekstātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Meijera pagasts pastāvēja bijušajā Alūksnes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Jaunannas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Panemunes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g. un 1990. g., 1991. g. pārdēvēts par Brunavas pagastu; līdz 1925. g. saucās — Budbergas pagasts
Zālītes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. — Grienvaldes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Iecavas pagastā un Ķekavas novada Baldones pagastā
Šenbergas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaistkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Skaistkalnes pagastā
Grienvaldes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zālītes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Iecavas un Baldones pagastā
Misas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Dāviņu, Vecumnieku un Iecavas pagastā
Jaunsaules pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Vecsaules un Skaistkalnes pagastā
Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā
Pāvītes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1936. g.; līdz 1925. g. saucās Briņģu pagasts, 1936. g. pievienots Vecpiebalgas pagastam
Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā
Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā
Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā
Līvu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Cēsu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Drabešu pagastā, neliela daļa Vaives pagastā un Cēsu pilsētā
Cirstu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1936. gadam, kad tas pievienots Jumurdas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Inešu un Jumurdas pagastā
Kosas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Amatas, Skujenes un Kaives pagastā
Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā
Rāmuļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Vaives pagastā
Kārļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Drabešu pagastā
Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā
Jaunraunas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu pagastā
Lenču pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma pagastā
Baižkalna pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raunas pagastā
Gatartas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Drustu pagastā
Mazstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
Lielstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
Veļķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vecpiebalgas un Liezēres pagastā
Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vīpes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Jāsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1930. gadam, kad pārdēvēts par Aizkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkalnes, Pelēču un Rušonas pagastā
Pustiņas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Robežnieku pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastā
Ungurmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Medņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Variešu un Mežāres pagastā
Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā
Silenes pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g saucās Borovkas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Skrudalienas, Demenes un Salienas pagastā
Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Stelles pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Raudas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Šēderes pagastā
Salanājas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Salienas un Vecsalienas pagastā
Borovkas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Silenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugavpils novada Demenes, Salienas un Skrudalienas pagastā
Susējas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aknīstes un Asares pagastā
Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā
Višgorodas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Augšpils pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
Tolkovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Linavas pagastu; mūsdienās Krievijas teritorijā
Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā
Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
Eķengrāves pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Viesītes pagastu
Mēmeles pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagastā
Slates pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā
Lones pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Saukas pagastu
Cīņas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Variešu pagastu (tagad Krustpils novadā)
Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā
Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā
Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā
Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā
Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā
Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā
Vecsvirlaukas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā
Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā
Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā
Griķu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1928. gadam, kad pievienots Kuldīgas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Planīcas pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā
Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Tāšu-Padures pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kalvenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kalvenes un Kazdangas pagastā
Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Bātas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad teritorija pievienota Vaiņodes pagastam
Krotes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bunkas pagastā un neliela daļa Kalvenes pagastā
Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Rāvas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dunalkas pagastā
Pērkones pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Nīcas pagastā
Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā
Eversmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Ciblas pagastu
Posiņas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pasienes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Pasienes un Zaļesjes pagastā, daļa Ludzas novada Istras pagastā
Landskoronas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Šķaunes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Mihalovas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mērdzenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērdzenes pagastā
Miglinieku pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas rajonā 1990.-1998. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Pērses pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1946. g.; līdz 1925. g. un 1946.-1949. g. saucās Iršu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
Vietalvas-Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Odzienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Oļu–Apeltienes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Oļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā
Grašu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Kraukļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Kārzdabas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Vējavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jumurdas pagastā
Lubānas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Lubānas novada Indrānu pagastā un Lubānas pilsētā, kā arī Madonas novada Ošupes pagastā
Kusas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas pagastā
Grostonas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Bērzaunes pagastā
Lubejas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā
Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā
Meirānu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, neliela daļa Praulienas un Barkavas pagastā
Mēdzūlas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Liezēres pagastā
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā
Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā
Pamatu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Mētrienas pagastu
Rauniešu pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1991. g., pārdēvēts par Sutru pagastu
Upenieku pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1992. g., pārdēvēts par Sīļukalna pagastu; teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu
Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Biržgaļa pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Labvāržu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā
Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā
Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā
Slobodas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Ozolmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Radopoles pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā, bet tā paša gada beigās pārdēvēts par Viļānu pagastu
Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā
Sidgundas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rikteres pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā un neliela daļa — Allažu pagastā
Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve
Vildogas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam un 1927.-1949. g.; 1925.-1927. g. bija pārdēvēts par Nurmižu pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā
Līves-Bramberģes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Daugmales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugmales pagastā
Paltmales pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Līgatnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā
Stukmaņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pļaviņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, kā arī Pļaviņu pilsētā, bet Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve
Rikteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Sidgundas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā, neliela daļa — Allažu pagastā
Jaunpils pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zaubes pagastu (tagad Cēsu novadā)
Ķempju pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Līgatnes pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā
Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā
Mangaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Carnikavas pagastā un Rīgas pilsētā
Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā
Turaidas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā
Katlakalna pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
Kastrānes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastā
Plāteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Madlienas un Taurupes pagastā
Pabažu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saulkrastu pilsētā, Saulkrastu un Sējas pagastā, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagastā
Dreiliņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Stopiņu novadā un Rīgas pilsētā
Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā
Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā
Nogales pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ārlavas pagastā un Rojas novadā, kā arī neliela daļa Talsu novada Lubes pagastā
Pastendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Talsu pilsētā
Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā
Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā
Lubezeres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lubes, Rojas un Ārlavas pagastā
Milzkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā
Slokenbekas pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Milzkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā
Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu
Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā
Praviņu pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Degoles un Slampes pagastā
Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā
Vecmoku pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Sēmes un Tumes pagastā
Dzirciema pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Zentenes un Pūres pagastā
Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā
Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā
Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā
Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā
Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Lugažu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā
Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā
Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā
Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
Mujānu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu un Zilākalna pagastā
Vecbrenguļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brenguļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Brenguļu pagasta ziemeļu daļā
Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā
Skulberģa pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaņkalnes pagastu
Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
Vecmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tūjas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Tūjas pagastā
Umurgas–Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
Imantas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Mujānu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Kocēnu un Zilākalna pagastā
Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā
Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā
Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā
Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Pociema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Katvaru pagastā
Lādes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Limbažu pagastā
Stienes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Skultes, neliela daļa — Limbažu pagastā
Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā
Nabes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu pagastā
Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā
Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā
Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā
Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā
Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā
Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā
Sarkanmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Ventas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales pagastā
Zūru pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Piltenes, Vārves un neliela daļa — Ziru pagastā
Ventas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales un Vārves pagastā un Ventspils pilsētā
Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā
feodālā rente pastāvot feodālajam zemes īpašumam, zemniekiem par viņu rīcībā atstāto zemi bija jāmaksā nodevas (naturālā vai naudas rente) un jāpilda klaušas (atstrādāšanas jeb klaušu rente)
cukurbiešu sakņu racējs pašgājēja 6 rindu mašīna atlapotu cukurbiešu izcelšanai, notīrīšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; izmanto kopā ar 6 rindu cukurbiešu lapu griezēju
žokļveida iekrāvējs pašgājēja mašīna ar žokļveida kokmateriālu satvērēju, kas paredzēta baļķu un citu apaļo sortimentu kraušanai grēdās vai iekraušanai mašīnās; izveido gan uz riteņtraktora, gan uz kāpurķēžu traktora bāzes
ekskavators pašgājēja mašīna zemes rakšanai un kraušanai transportlīdzekļos vai atbērtnē
zāles pļaujmašīna pašgājēja, traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna sēto un dabisko zāļu pļaušanai; galvenā darbīgā daļa ir griezējaparāts
autokrāvējs Pašgājējs kravas transportlīdzeklis ar maināmām iekārtām kravu iekraušanai, izkraušanai un pārvietošanai nelielā attālumā
Patmalnieki Patmalnieku ezers - Umaņu ezers Pušas pagastā
atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes
sniegšana paušana mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaušana (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būšana tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
pausme Paušana; arī izpausme
dzirksnis Pavasara rītos par ledu sasalušais ūdens, kas dienā saulē izkusis
Wirginahlen Pāvilostas novada Vērgales pagasta bijušais nosaukums
izkniebšana Pazarīšu, pumpuru, vasu izlaušana krāšņumaugiem, dārzeņiem, augļu kokiem; pincēšana
virssasalumslāņa ūdens pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma rajonos, kas veidojas vasarā 1–4,5 metru dziļumā; daļa šā ūdens atrodas zem upēm un ezeriem
infiltrācijas ūdeņi pazemes ūdeņi, kas veidojas, virszemes ūdeņiem, atmosfēras nokrišņiem un sniega kušanas ūdeņiem iesūcoties zemē; vadozie ūdeņi
zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
ablava Pazuduša cilvēka vai mājdzīvnieka meklēšana (parasti mežā)
cēlības Pazudušas lietas atradēja atalgojums
gaišana Pazušana, iznīkšana
Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā
pārcelšana citā darbā pēc ārsta atzinuma saņemšanas darba devējam ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai novērstu viņas pakļaušanu jebkādam riskam, kas var negatīvi ietekmēt viņas drošību vai veselību
aizpīlis pēc atkušņa pārklāts ar sasaluša ūdens kārtu
Vecbārta pēc Bārtas lejteces iztaisnošanas atlikušais vecais upes lejteces posms, kurā ietek Tosele
izdaras pēc dzijas vai audumu krāsošanas palikušais šķidrums
bokas pēc kulšanas un salmu noņemšanas pāri palikušas vārpas, sēnalas, graudu apvalki un akoti miežiem
limbo pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā
apjumības Pēdējā tīruma pļaušana
pedelis pēdējais dzimušais bērns
lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana
grifons pēkšņa apakšzemes ūdens izplūde no ūdenssaturoša ieža vai gāzes izlaušanās no urbuma
apgādnieka zaudējuma pensija pensija, ko izmaksā pārdzīvojušajam ģimenes loceklim, parasti atraitnei(-im) vai bārenim
konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos
dekubācija Periods infekcijas slimības gaitā no simptomu mazināšanās līdz slimības ierosinātāju izzušanai
Pernigele Pernigeles pagasts - Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums
kravņemis persona, kas kravas saņēmēja uzdevumā izpilda izkraušanas darbu komerciālo pusi
stauers persona, kas pārzina kravas iekraušanu un izkraušanu ārzemju ostās
štauers persona, kas pārzina kuģu kravas iekraušanu un izkraušanu; stividors
dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs
baltās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst; ētiskie hakeri
melnās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto nelegāliem vai ētiski nepieņemamiem mērķiem, piemēram, lai atrastu drošības robus un tādā veidā programmatūru izmantotu noziedzīgām darbībām
ilgdzīvotājs personas, kuras ir nodzīvojušas parasti 80 vai 90 un vairāk gadu
paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem
naturālnodevas Personīgā darbā vai zināmos darba produktos (ražojumos) pastāvošas nodevas, resp., klaušas, šķūtis
filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata
pāžisms Perversitāte, sadomazohisma paveids, kas piekopj verdzisku bezierunu pakļaušanos aktīvajam partnerim - libertēnam
smīnēt ūsās pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt
neauglība pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus; grūtniecības neveidošanās, dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas ilgāk nekā vienu gadu
neauglība Pieauguša (dzīvnieka) organisma nespēja radīt pēcnācējus
speciālā izlases cirte pieauguša un pārauguša vecuma koku daļēja izciršana aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli
liels cilvēks Pieaugušais
pieaugusī Pieaugušais
pieaugušie Pieaugušais
strobila Pieaugušais lentenis visā garumā (galva, kakls un posmi)
blēņdaris Pieaugušais, kas dara ko nelietderīgu, niekojas
rakaris Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu
sēklkopības grupa pieaugušas audzes selekcijas novērtējums, iedalot četrās grupās: A – izcila audze, B – sēklaudze, C – normāla audze un D – mīnusaudze
kokaudzes ražība pieaugušas kokaudzes koku stumbru krāja (m3/ha)
defeminācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums un mazināšanās
defeminizācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums vai mazināšanās
modernā pieccīņa pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā
pieskurbt Piedzerties, kļūt iereibušam
ķomka Piekaušana, iepriekš ietinot upurim galvu segā
mufta Piekaušana, ietinot upurim galvu segā
pietaļa Piektdienā dzimušas govs vārds
umštroms Pieledāja ledājkušanas ūdeņu noteces ieleja, kas stiepjas paralēli kādreizējai ledāja malai; pradolina
ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi
slapjsvars Piemirkuša koka peldlīdzekļa svars
piena aizture piena atdeves pārtraukšana dažādu negatīvu faktoru ietekmē; process saistīts ar hormona adrenalīna nonākšanu asinīs un vēlāk tesmenī (adrenalīns izraisa piena eju un slēdzējmuskuļa saraušanos)
bubkas Piepes, kas saaugušas uz koka
abrupts Piepeša apklušana
pieslīkt Piepildīties (ar noslīkušajiem kukaiņiem)
kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes
izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm)
spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta
Zatišje Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zaciši" bijušais nosaukums
liecīt Pildīt ārpuskārtas klaušas
iet klaušās pildīt klaušas
iet darbos pildīt klaušas
iet gaitās pildīt klaušas
atklausīt Pildīt klaušas
klaušinēt Pildīt klaušas
iet (arī braukt) kārtā (arī kārtās) pildīt klaušas (muižā)
anihilācija Pilnīga iznīcināšana vai izzušana
gadījumiztvērums pilnīgi nejauša personu izvēle eksperimentam
veltņošana pilnīgi nožuvušas krāsotas virsmas apstrādāšana ar dažādu rakstu veltnīšiem, lai uzlabotu izskatu un nosegtu nelielus apmetuma defektus
Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
Čārīkāra pilsēta Afganistānas austrumos ("Chārīkār"), Hindukuša kalnu dienvidrietumu ielejā >5000 m vjl., Parvānas vilajeta administratīvais centrs
Ačadžura pilsēta Armēnijā (_Achajur_, Աչաջուր), Tavušas marzā
Idževana pilsēta Armēnijā ("Ijevan"), Tavušas marzas administratīvais centrs, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
Dilidžana pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 15600 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajruma pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
Nojemberjana pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
Berda pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bābola pilsēta Irānas ziemeļos (_Bābol_), Māzenderānas ostānā, netālu no Kaspijas jūras, 219500 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 16. gs., līdz 1930. g. saucās Barforuša
Novosiļa pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs
Piltene pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumu daļā, Ventspils novadā (1950.-2009. Ventspils rajonā, 1819.-1949. g. Ventspils apriņķī) 173 km no Rīgas un 22 km no Ventspils, pilsētas tiesības kopš 1557. g., no 1234. g. Kurzemes bīskapijas rezidence, bet no 1309. g. bīskapijas administratīvais centrs; bijušais nosaukums vāciski - Pilten
Gožova Velkopolska pilsēta Polijā ("Gorzow Wielkopolski"), Lubušas vojevodistē, osta Vartas labajā krastā, 124600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Gubina pilsēta Polijā ("Gubin"), Lubušas vojevodistes rietumos, Odras (Oderas) labajā krastā (pretējā krastā Vācijas pilsēta Gūbene), 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
Kostšina pie Odras pilsēta Polijā ("Kostrzyn nad Odrą"), Lubušas vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
Krosno Odžaņske pilsēta Polijā ("Krosno Odrzańskie"), Lubušas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1238. g.
Vshova pilsēta Polijā, Lubušaas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1273. g.
Suleņcina pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1244. g.
Drezdenko pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.)
Zelona Gura pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
Šprotava pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 12400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
Šlihtingova pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 1340 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1644. g.
Lubsko pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 14600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
Slubice pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Sulehova pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 17700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
Koština pie Odras pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
Mendzižeča pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1248. g.
Svebodzina pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 22100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
Tšcela pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1394. g.
Lenkņica pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
Tožima pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1375.-1945. g. un kopš 1993. g.
Žagaņa pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 26700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1280. g.
Cibinka pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2830 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Nove Mjastečko pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2880 iedzīvotāju (2012. g.)
Dobegņeva pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
Gozdņica pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3330 iedzīvotāju (2012. g.)
Malomice pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Kargova pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3730 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1655. g.
Osno Lubuske pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
Žari pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 39100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
Slava pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.)
Ilova pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1679.-1830. g. un kopš 1962. g.
Babimosta pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
Nova Sola pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 40000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1743. g.
Červeņska pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1550. g.
Jaseņa pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
Bitoma Odžaņska pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
Zbonšineka pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Novogroda Bobžaņska pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 5150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1314.-1945. g. un kopš 1988. g.
Žepina pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.)
Vitņica pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 7000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
Kožuhova pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 9700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1273. g.
Skvežina pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 9900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1295. g.
Bulanika pilsēta Turcijā ("Bulanik"), Mušas ilā, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Korkuta pilsēta Turcijā ("Korkut"), Mušas ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Malazgirta pilsēta Turcijā ("Malazgirt"), Mušas ilā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
Varto pilsēta Turcijā ("Varto"), Mušas ilā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Haskeja pilsēta Turcijā, Mušas ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Palana Pilsētciemats Krievijas Kamčatkas novadā, bijušais Korjaku autonomā apgabala administratīvais centrs, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.)
Kapličas kalns pilskalns Aizputes pagastā, 500 m uz ziemeļaustrumiem no Ievades, ar mežu apauguša paugura dienvidu daļa, ko atdala puslokveida valnis (garums - 25 m, augstums - 1,5 m) un \~8 m plats grāvis, plakumu (~65 m diametrā) no visām pusēm aptver \~3 m augsts valnis ar \~3 m pārrakumu dienvidu pusē; 18. gs. uzcelta kapliča, kas nav saglabājusies
Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m
Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms
Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns
Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava
Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
renaturalizācija Pilsonības vai pavalstniecības atjaunošana personām, kas to zaudējušas
Pilten Piltenes pilsētas bijušais nosaukums vāciski
cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle
ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja
triholabs Pincete matu izraušanai
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu
strelcis Pirmajā gadā izaugušais sīpola zieds
mancka Pirmdienā dzimušas govs vārds
maņčka Pirmdienā dzimušas govs vārds
maņdža Pirmdienā dzimušas govs vārds
pirmuļa Pirmdienā dzimušas govs vārds
pirmuža Pirmdienā dziumušas govs vārds
sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts
somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna
raķešpistole Pistole raķešu (2) izšaušanai
raķešu pistole pistole raķešu (2) šaušanai
pīsuļu Pīsuļu egles - lielā mežā augušas egles ar gludu mizu un smalkiem gada riņķiem
trūkāt Plaisāt, kļūt saplaisājušam (par ādu)
sprēgt plaisāt, sprēgāt, kļūt saplaisājušam
pakrējums Plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas
zlaugzna Plāna ledus kārta virs sasaluša uzplūduša ūdens
zlaugzne Plāna ledus kārta virs sasaluša uzplūduša ūdens
draugzna Plāna ledus kārtiņa, sevišķi virs pārplūduša ledus
garass Plāna, spoža dzija atlasa auduma aušanai
čalgas Plāni, sadrupuša ledus gabaliņi
leptocīts Plāns eritrocīts ar samazinātu tilpumu salīdzinājumā ar diametru; tā izskats atgādina šaušanas mērķi - hemoglobinēta perifērijas līnija apjož gaišu laukumu ar pigmentētu centru
knislis Plašākā nozīmē sīks kukainis, kā odi, mušas u. c., kas, savairojušies lielos baros, traucē cilvēka un dzīvnieka mieru
sociālā attīstība plašas un plānotas sociālas pārmaiņas, kas uzlabo cilvēku labklājību un sociālo iekļaušanu, nodrošinot iespējas indivīdam, grupām un kopienām pilnībā īstenot savu spēju potenciālu
segmembrāna Plata fibroza saite starp pakauša kaula pamatdaļu un otrā un trešā skriemeļa ķermeņa mugurējo virsmu
aparele Platformas vai rampas veida nolaidens uzbērums tehnikas iekraušanai (izkraušanai) dzelzceļa sastāvā vai citā transporta (pārcelšanās vai pārvietošanas) līdzeklī
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi
pulmo Plauša
dihalo Plaušas
dihlo Plaušas
plauces Plaušas
plaukšas Plaušas
pļaukšas Plaušas
plaukši Plaušas
plaukšnas Plaušas
plaukšņas Plaušas
plauksni Plaušas
plaukšņi Plaušas
plauša Plaušas
pļaušas Plaušas
plauši Plaušas
plausis Plaušas
plauškas Plaušas
pļauskas Plaušas
plaušņas Plaušas
plaušņi Plaušas
plaužas Plaušas
plauži Plaušas
plēšas Plaušas
plunces Plaušas
pneumon Plaušas
pulmones Plaušas
vieglienes Plaušas
krūts Plaušas (cilvēkam)
pluncas Plaušas (parasti dzīvniekiem)
pluņči Plaušas (parasti dzīvniekiem); pluncas
pneimonolīze Plaušas atbrīvošana no saaugumiem ar krūšu sienu, lai lietotu kolapsa terapiju plaušu tuberkulozes gadījumā
lobīts Plaušas daivas iekaisums
plaušas pamatne plaušas daļa, kas pieguļ diafragmai
kostopneimopeksija Plaušas ķirurģiska piestiprināšana ribai
pneimopeksija Plaušas piestiprināšana pie krūšu sienas
pneimorāfija Plaušas sašūšana
plaucas Plaušas; plauces
pneimonektomija Plaušaudu izoperēšana
pneimatocēle Plaušaudu trūce
sētmalis Plēve, kas atdala plaušas no kuņģa
krevēt Plīst, plaisāt, kļūt saplaisājušam
virga Plūkšanās, kaušanās
čabiņš pļāpa, auša
gvelgža pļāpa, auša
pļorka pļāpa, auša
pļurka pļāpa, auša
blakšis pļāpa, pļāpātājs, auša
pļāps pļāpa, pļāpātājs, auša
varmala pļāpa, pļāpātājs, auša
blākšis pļāpa, pļāpātājs, auša; blakšis
labības pļaujmašīna pļaujmašīna labības pļaušanai; ir vālu pļaujmšīnas (nopļauto labību uz lauka noklāj nepārtrauktā vālā), kūlīšu sējēji (nopļauto labību ar kūlīšu sienamo aparātu sasien kūlīšos) un pašnometējas labības pļaujmašīnas (labību uz lauka nomet kopiņās)
mašīnpļaušana Pļaušana ar pļaujmašīnu
iesapļauties Pļaušanā tikt ievainotam
Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
dorseti Polārie mednieki, kas apdzīvoja Kanādas austrumu daļas arktisko krastu gandrīz 2000 gadu līdz neizskaidrotai izzušanai 14. gs. beigās
deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā
kordeljeri Politiskā kluba "Cilvēka un pilsoņa tiesību draugi", kurš atradās bijušajā kordeljeru klosterī, biedri 18. gs. beigu franču revolūcijas laikā
bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī
Pommusch Pomušas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
gēnu dreifs populācijas ģenētiskās struktūras nejaušas pārmaiņas, ko rada indivīdu grupas izolācija no kopējās populācijas
Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju
ekers Portatīvs ģeodēziskais instruments taisna leņķa nospraušanai dabā vai situācijas uzmērīšanai
poroze Poru vai dobumu veidošanās; struktūrelementu izzušana, sevišķi kaulā
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas)
eksportosta Preču iekraušanai kuģos un tirdzniecībai ar ārzemēm paredzēta osta
Jaunciems Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums
Džeriņi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Džeriņi" bijušais nosaukums
Raudovka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudauka" bijušais nosaukums
Jasmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" bijušais nosaukums
Jāsmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" bijušais nosaukums
Solujuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums latgaliski
kausieši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kauša" iedzīvotāji
Ūtruo Kauša Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Kauša" nosaukums latgaliski
Randauka Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" bijušais nosaukums
Gailīši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums
Gaļmuiža Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums
Prīkuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" bijušais nosaukums
Ļadi Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" bijušais nosaukums
Dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" bijušais nosaukums padomju laikā
Maskaveņa Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Moskvina" bijušais nosaukums
Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" bijušais nosaukums
Preiļskaja Preiļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
forbiāts Preparāts augsnē sastopamo augu kaitēkļu (nematodu, kāpostu mušas olu un kāpuru u. c.) apkarošanai, satur 20% dimetilditiokarbamīnskābes metilesteri
privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas
enantiodromija Pretēja efekta iegūšana, izdarot suģestīvas pakļaušanas mēģinājumu
uzvarēšana pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē)
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts
attīrīšana Pretinieka pretošanās palieku iznīcināšana aplenktā vai izolētā zonā, vai zonā kurai, pilnībā visu aktīvo pretošanos neiznīcinot, pāri gājušas citas sabiedroto vienības
ugunsuzdevums Pretinieka ugunslīdzekļu, dzīvā spēka, artilērijas, mīnmetēju bateriju un tehnikas iznīcināšana vai nomākšana, tā aizsargbūvju sagraušana, manevra liegšana, objektu atjaunošanas nepieļaušana u. c.
apsveikšana prieka, atzinības izpaušana, parasti izsakot kādu novēlējumu
saspraude Priekšmets matu saspraušanai
sasprauds Priekšmets matu saspraušanai
arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem
proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs
Wirgen Priekules novada Virgas pagasta bijušais nosaukums
Liesmas Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" bijušais nosaukums
Preekuln Priekules pagasta bijušais nosaukums
Prekuļnskaja Priekules pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lindengofskaja Priekuļu novada Liepas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Priekuļu muiža Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" bijušais nosaukums
Lubiņas Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bušugrava" bijušais nosaukums
Jāņamuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" bijušais nosaukums
Annasmuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
Freudenberg Priekuļu pagasta bijušais nosaukums
Prekuļskaja Priekuļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
veldenīce prievīšu aušanas rīks
veldene Prievīšu aušanas rīks
veldenīca Prievīšu aušanas rīks; veldene
eldene Prievīšu aušanas rīks; veldene (2)
estērijas Primitīvi lapkājvēži, Latvijā devona nogulumos atrodamas no dažiem milimetriem līdz 3 cm lielas fosīlijas, dzīvojušas iesāļūdeņos vai saldūdeņos
pūšamā caurule primitīvs medību un cīņas ierocis šaušanai ar mazām bultām, parasti saindētām; līdz \~40 m, lieto Amerikā un DA-Āzijā
sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu
dzīvotspēja procentos izteikta izdzīvojušo dzīvnieku attiecība pret visiem dzimušajiem
kautiznākums procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas; Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%
anatocisms Procentu ņemšana no procentiem, procentu aprēķināšana ne vien no sākotnējās summas, bet arī no attiecīgajā periodā klāt nākušajiem procentiem; augļu augļi
atkārtota viktimizācija process, kad vardarbībā cietušais atkārtoti kļūst par upuri vardarbībai vai noziegumam
sociālā izslēgtība process, kurā indivīdi vai grupas tiek pilnīgi vai daļēji izslēgti no iekļaušanās sabiedrībā, kurā tie dzīvo
siešana process, kurā izstrādātās aušanas pamatnes šķēru galus sasien ar jaunās aušanas pamatnes šķēru galiem un mezglus izvelk cauri lamelēm, nītīm un šķietam
nītīšana process, kurā pirms aušanas katru šķēru izvelk cauri lamelei, nītij un šķieta zobam
Indrāne Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" bijušais nosaukums
programmu uzturēšana programmu verificēšanas un modificēšanas process, kura rezultātā tiek novērstas kļūdas un trūkumi, pilnveidotas programmu iespējas atbilstoši izmainītām prasībām, kā arī tās pasargātas no nejaušas vai apzinātas bojāšanas
traumatiskās psihozes psihiski traucējumi, ko radījušas galvas smadzeņu traumas: astēnija, traumatiskā encefalopātija
atrofija Psihisko īpašību, spēju panīkšana, notrulināšanās, arī zušana
pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu
Puroša ezers Purišs Pušas pagastā
Puraša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā
Puriša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā
Pūriša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā
Pūrīšu ezers Purišs, ezers Pušas pagastā
Purša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā
Puršu ezers Purišs, ezers Pušas pagastā
lēmene Purvaina krastmala aizaugušam ezeram
tīreksnis purvs, kas iztīrīts siena pļaušanai; pļava, kas iztīrīta no pameža un koku celmiem
mitrājs Purvs, mitrs mežs, sekls ezers un aizaugušas piekrastes ūdeņi līdz 6 m dziļumam
lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā
pusjumītis Puse no jumja - tā jumi saukuši pie rudzu pļaušanas beigām
Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.)
Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas
burkānu novācējs pusuzkarināma lauksaimniecības mašīna līdz 10 cm platas burkānu vai galda biešu rindas izplūkšanai, atlakstošanai un iekraušanai transportlīdzeklī
pušumains Pušains
pušins pušains, caurs
pušīns pušains, caurs
Pušenkas ezers Pušankas ezers Maltas un Pušas pagastā
Pušenka Pušankas ezers Maltas un Pušas pagastā
Kristceļnieki Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" kļūdains nosaukuma variants
strodieši Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
pušausu Pušausu gaismiņa - rīta ausmas sākuma gaisma
paslauka putas (gk. alus); nenorūguša alus peliekas; alus atliekas
havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas)
piekasas Putras katlam vai maizes muldai pielipušas ēdiena vai mīklas atliekas
lēkumi Radības, dzemdības; arī tikko dzimušais bērns
avārijas radiosakari radiosakari starp sakaru dienestiem krastā un kuģu radiostacijām to dzirdamības robežās; uztvērušas signālus SOS un pa radiotelefonu MAYDAY, visas radiostacijas pārtrauc citas pārraides un seko avarējošā kuģa informācijai
maurāt radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku)
maukt radīt sablīvējumu audumā aušanas procesā
žļadzēt radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai
Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas
raibspārņmuša Raibspārnmuša
Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.)
Kūdummuiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Kūdums" bijušais nosaukums
Ungurmuiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums
Raiskumskaja Raiskuma pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bermudu trijstūris rajons Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Bermudu salām, Puertoriko un Floridas pussalu, kur notikusi kuģu un lidmašīnu nozušana bez konstatējamām avārijas pazīmēm
mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam
koksnes nodilumizturība raksturo koksnes spēju pretoties virsmas slāņa sagraušanai mehāniskā spēka (parasti berzes) iedarbībā
nīšstāvs Rāmis ar nītīm, caur kurām izvilkti šķēri, ko aušanas laikā vienlaikus paceļ un nolaiž saskaņā ar auduma pinumu
Gaujaslīči Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" bijušais nosaukums padomju laikā
piltuvspalva Rasēšanas spalva ar piltuvveida tvertni tušas iepildīšanai
krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās (ķermenī, tā daļās)
šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā
šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā
rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai
Briņģu muiža Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" bijušais nosaukums
Cimzas muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Cimza" bijušais nosaukums
Marijkalna muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Marijkalns" bijušais nosaukums
Rozes muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" bijušais nosaukums
Zamok Ronenburgskaja Raunas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schloss-Ronnenburg Raunas pagasta bijušais nosaukums vāciski
villenes Rauplapju ģints ar zilu, riteņveidīgu, smaildaļainu, kādu puscentimetru paltu vainadziņu un no tā izkārušamies putekšlapām
viciņš Raušanās
raustiņš raušanās; daudz darba
pļaujamsvētki Ražas ievākšanas jeb pļaušanas darbu pabeigšanas svētki
prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu
paliopsija Redzes attēla atkārtošanās pēc stimula izzušanas
tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās
reciproka inervācija reflektorisks mehānisms, kas nodrošina inervāciju savstarpēji saistītām skeleta muskuļu grupām, kuras piedalās sarežģītu kustību (piemēram, skriešanas, iešanas) veikšanā, kad vienas grupas muskuļu saraušanās pavada citas grupas muskuļu atslābums
anabaptists Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu
refraktivitāte Refrakcijas spēja; gaismas laušanas koeficients
psiholoģiskā vardarbība regulāras, tīšas darbības un tādas apzinātas attieksmes paušana, kas upurim kropļo realitātes izjūtu; mērķis ir pārliecināt upuri par tā psihes problēmām vai nekompetenci
morfalakse Reģenerācijas veids, šūnu pārkārtošanās pēc traumas, atjaunojoties orgānam no tā atlikušas daļas
stūbt Reibt, kļūt apreibušam
iedarbes laiks relejam - laika posms no impulsa saņemšanas momenta līdz kontaktu pārslēgšanas brīdim; kūstošajam drošinātājam - laika sprīdis no īsslēguma (pārslodzes) strāvas iestāšanās brīža līdz ieliktņa izkušanai
totalitāra sekta reliģiska sekta, kas uz saviem piekritējiem iedarbojas ar psiholoģiska spiediena (dažkārt - zombēšanas) metodēm un prasa no viņiem pilnīgu pakļaušanos sektas interesēm
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus
fluvioglaciālā delta reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņu straumēm akumulējot smiltis un granti iekšledāja vai pieledāja baseinā
fluviālais reljefs reljefa formas un tipi, ko izveidojušas pastāvīgās gultnēs plūstošas ūdens straumes (upju ielejas, terases, aluviālie līdzenumi), periodiskās gultnēs plūstošas ūdens straumes (gravas, sengravas, proluviālie un izneses konusi) vai abu veidu ūdens straumes, darbojoties kādā noteiktā teritorijā (proluviāli aluviālie līdzenumi)
fluvioglaciālais reljefs reljefa formas vai to kompleksi, ko veidojuši tekoši ledāja kušanas ūdeņi
marginālais reljefs reljefa formu kopums, kas izveidojies segledāju vai kalnu ledāju malas zonā glaciotektoniskos un glaciogēnos vai ledāja kušanas ūdeņu (retāk erozijas) procesos
Ringmundshof Rembates pagasta bijušais nosaukums
Rembatskaja Rembates pagasta bijušais nosaukums krieviski
Smuku muiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums
Smukmuiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums
Remtenskaja Remtes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Rencenskaja Rencēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
dona Renīte, ko ieliek aužamo stāvu mustavās, ja tās izdilušas vai šķiets par mazu
padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes
retušētājs Retušas speciālists
retušieris Retušas speciālists; retušētājs
Vīmani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" bijušais nosaukums, kas minēts 1752. g. draudzes dokumentos
Nautrēni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Rogovka" bijušais nosaukums
Lielais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" bijušais nosaukums
Mozais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” bijušais nosaukums
Bondari Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bandari" bijušais nosaukums
Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" bijušais nosaukums
Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" bijušais nosaukums
Tilieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" bijušais nosaukums
Eleonora Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums
Dricēni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" bijušais nosaukums
Zakari Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zahari" bijušais nosaukums
Dricanskaja Rēzeknes novada Dricānu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lieperi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leperi" bijušais nosaukums
Pirmā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" bijušais nosaukums
Otrā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums
Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums
Rušyuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums latgaliski
Bikovskaja Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Šļahotski Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotska" bijušais nosaukums
Mazie Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums
Mozī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums latgaliski
Malukšta Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Astici" bijušais nosaukums
Astici Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Asticu muiža" bijušais nosaukums
Novaja Sloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsloboda" bijušais nosaukums
Nameti Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Namjoti" bijušais nosaukums
Staraja Sloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsloboda" bijušais nosaukums
Kaunatskaja Rēzeknes novada Kaunatas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Beiži Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Biži" bijušais nosaukuma variants
Pušbārni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pušbāri" bijušais nosaukums
Biržgeļi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bereznīki" bijušais nosaukums
Ļipuški Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" bijušais nosaukums
Jaunā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas “Novaja” bijušais nosaukums
Vecā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Staraja" bijušais nosaukums
Dupāni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" bijušais nosaukums
Zementova Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzementova" bijušais nosaukums
Jevcišovka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jevtišovka" bijušais nosaukums
Rozentovskaja Rēzeknes novada Maltas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ozolaine Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" bijušais nosaukums
Pūpoli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" bijušais nosaukums
Uzulmuižskaja Rēzeknes novada Ozolaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
babrieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Babri" iedzīvotāji
Dekšni Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
dietlavieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dietlavi" iedzīvotāji
dītlovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dītlovi" iedzīvotāji
dorotpolieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dorotpole" iedzīvotāji
Guļinova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Gulinova" nosaukuma variants
Kirkiliškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukuma variants
Kirkiliškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukums latgaliski
Krisceļnīki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" nosaukuma variants
lācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lāci" iedzīvotāji
Lazarova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazareva" nosaukuma variants
lazerevieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazereva" iedzīvotāji
Lyuki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Liuki" nosaukums latgaliski
locieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" iedzīvotāji
Luoci Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski
Patmalnieki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļnīki" literarizēts nosaukuma variants
pīrādzieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji
pušānieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Puša" iedzīvotāji
Sivgaļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" kļūdains nosaukuma variants
Syugali Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" nosaukums latgaliski
stradieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
svātovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" iedzīvotāji
Svatova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" kļūdains nosaukuma variants
Šauriškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukuma variants
Šauriškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukums latgaliski
vācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vācieši" iedzīvotāji
Vyrbuli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Virbuli" nosaukums latgaliski
vocieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" iedzīvotāji
Vociši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" neprecīzs nosaukuma variants
Vuocīši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" nosaukums latgaliski
Šņukuti Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Zambari" bijušais nosaukums
žerklieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žerkļi" iedzīvotāji
Žērkļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" kļūdains nosaukuma variants
Žierkli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" nosaukums latgaliski
Sakstigoļskaja Rēzeknes novada Sakstagala pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ostroņa Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Ustroņi" bijušais nosaukums
Rezenmuiža Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozeļmuiža" bijušais nosaukums
Odumova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" bijušais nosaukums
Dzjogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" bijušais nosaukums
Gajeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gajova" bijušais nosaukums
Jūškāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Juškāni" bijušais nosaukums
Rudzi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdzes" bijušais nosaukums
Makašēni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas (skrajciema) "Iugulova" bijušais nosaukums
apmulsums rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana
Agenda 21 rīcības programma 21. gadsimtam, kas izstrādāta 1992. gadā Riodežaneiro notikušajā Pasaules vides konferencē
kaušnieks Riebiņu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kauša" iedzīvotājs
ziemas riepa riepa ar tādu protektora zīmējumu (apzīmējums R+S), kas nodrošina labu saķeri ar sniegaina, apledojuša, slapja, dubļaina vai irdena seguma ceļiem
goblini Rietumeiropas mitoloģijā - senākās ciltis, kas dzīvojušas uz zemes aizvēsturiskos laikos, vēlāk mežos, reizēm bija arī ļaunprātīgi, kroplīgi rūķi, ļauni gari, dēmoni
Raudu mūris rietumnieku apzīmējums mūra atliekām, kas palikušas no izraēliešu tempļa Jeruzalemē; ebreji to sauc par Rietumu mūri un uzskata to par savu ievērojamāko svētvietu, kur viņi pulcējās, lai apraudātu tempļa izpostīšanu
Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā
kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos
vitrometrs Rīks, ar ko izmēra gaismas staru laušanu stiklā
mīstīklas rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai
mīstīkles rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai
mīstītavas rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai
Cīruļmuiža Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" bijušais nosaukums
Ceiruļa muiža Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" bijušais nosaukums
Susseigofskaja Rites pagasta bijušais nosaukums krieviski
Susējas-Kroņa pagasts Rites pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam, tolaik Jēkabpils apriņķī
Susseyhof Rites pagasta bijušais nosaukums vāciski
sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados
kremajēri Robaini izgriezumi cietokšņa valnī, lai būtu ērtāka šaušana sāniski
demarkācijas līnija robeža starp veselajiem un atmirušajiem audiem, piemēram, gangrēnas gadījumā
sniega līnija robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu)
styčka robežzīme pļavā pirms pļaušanas, parasti kārts ar zāles kušķi galā
krāģis Robots dzelzs rats aušanas stellēm
palīgdarbu robots robots, kas veic tikai objektu pārcelšanas darbības: iekraušanu, izkraušanu un pārvietošanu
sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst
Ģibka Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" bijušais nosaukums
Ģibks Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" bijušais nosaukums
Rudesmuiža Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" bijušais nosaukums
Rudsmuiža Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" bijušais nosaukums
Žociems Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Žocene" bijušais nosaukums
loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru
stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām - uz laides nostiprināts loks
granātnieks Rokas prettanku granātmetēja apkalpes 1. numurs, kas veic šaušanu ar granātmetēju
izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta
justitium Romā tiesas un visas citas sabiedriskas darbības pārtraukums, ko noteica senāts vai maģistrāts nelaimju, briesmu vai juku laikos un atcēla, kad briesmas bija pagājušas
angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā
parentālijas Romiešiem ziedojumi un svinības par piemiņu nomirušajiem vecākiem
minores Romiešu tiesībās personas, kas sasniegušas 14 g. (vīrieši) vai 12 g. (sievietes) vecumu, bet nav vēl 25 g. veci
functio Romiešu tiesībās valsts gaitas (klaušas), kas bija sevišķi izplatītas absolūtās monarhijas laikā
Ūlupi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Ūlupji" bijušais nosaukums
Zaķi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķumuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
Vecmuiža Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Gaidas" bijušais nosaukums
Rodenpois Ropažu pagasta bijušais nosaukums
Rodenpoiskaja Ropažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa
sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai
Nidasciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" bijušais nosaukums
Papes Ķoņuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Ķoņu ciems" bijušais nosaukums
Rutzau Rucavas pagasta bijušais nosaukums
Rutcavskaja Rucavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Valtaiķu pansionāts Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums
Kalnmuiža Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Sieksāte" bijušais nosaukums
apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī
ciklopiskā anoftalmija rudimentāras, kopā saplūdušas acis un orbītas
proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu
Jerreskaja Rūjienas novada Jeru pagasta bijušais nosaukums krieviski
divkāršs slēgums runas orgānu vienlaicīga sakļaušanās divās pozīcijās, uz īsāku vai ilgāku laiku dubulti noslēdzot gaisa plūsmu
ģēļot runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt
ģēļoties runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt
Rundāles skola Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecrundāle" bijušais nosaukums padomju laikā
Liepas Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" bijušais nosaukums padomju laikā
Bornsminde Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" bijušais nosaukums
Ruentaļskaja Rundāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ruhental Rundāles pagasta bijušais nosaukums vāciski
koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm
tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2)
tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2)
rušni Rušani - viena no pamiriešu tautībām
Mariampole Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Marianpole" bijušais nosaukums
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā
artroklāzija Saaugumu pārraušana ankilotiskā locītavā
lēss Saaugušas, savijušās augu saknes virs ūdens
personālsabiedrība Sabiedrība, kuru dibinājušas divas vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību un sasniegtu kopējus mērķus, izmantojot kopīgu firmu; tai var būt divi veidi - pilnsabiedrība un komanditsabiedrība
deboļševizācija Sabiedrības, valsts iekārtas atbrīvošanās no komunistiskās partijas un komunistiskās ideoloģijas ietekmes, no bijušajiem kompartijas funkcionāriem
izglītības biedrības sabiedriskas organizācijas, kas tika dibinātas, lai veicinātu izglītību un kultūru; pirmās Latvijā radās 19. gs. 80. gados, aktīvi darbojās līdz 1. pasaules karam, pēc tā bija viena no Latvijas Universitātes dibināšanas iniciatorēm, pastāvēja arī vēl 20. gs. 20. un 30. gados, taču savu agrāko nozīmi tās bija zaudējušas
pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu
sačukstināt Sabikstīt (piemēram, apdegušas pagales, ogles)
izbozelēties Sabozties, kļūt izspūrušam, sakuplot
dzērves zābaki sabristas, vējā, mitrumā un aukstumā sasprēgājušas kājas
nocietas Sacietējušas atliekas
ķaķis Sacietējušas strutas vai sarecējis asins receklis uz čūlas vai brūces
iecirkņa stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru un kravu tranzītvilcienu pieņemšana un aizlaišana, lokomotīvju un vagonu remonts, kravu iekraušana un izkraušana, uzņēmumu pievedceļu apkalpošana
starpstacija sadales punkts, kurā notiek vilcienu izmaiņa, apdzīšana un caurlaišana, kravu iekraušana un izkraušana, pasažieru iekāpšana un izkāpšana, bagāžas pieņemšana, uzglabāšana un izsniegšana
atkāpšanās Sadursmē iekļuvuša kadra atkārtotas pārraides novilcināšana lokālajā tīklā
diabroze Saēšana, sagraušana; perforējoša čūla
nītēt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus)
nītīt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus)
izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu
veclaiku saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs
tolaiku saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs
limnoglaciāls saistīts ar procesiem ledāju kušanas ūdeņu baseinos, šiem procesiem raksturīgs
vienpusēja saite saite, kas pieļauj kontakta izzušanu kustības laikā starp objektu un ierobežojumu; saites vienādojumi ir vienādības un nevienādības
divpusēja saite saite, kuras saites vienādojumam visos gadījumos jābūt vienādībai (nepieļaujot atraušanos kontakta punktos)
sajūga raustīšanās sajūga defekts, kas izpaužas kā nevienmērīga darbība, saslēgšanās ar pārtraukumiem, ko visbiežāk rada nodilušas vai izdrupušas uzlikas, kuru nodiluma dēļ diski saslēdzas šķībi, bet notikt arī nekvalitatīvas vadīšanas dēļ
estēzija Sajūta, jušana, maņa
raikains Saka par audumu ar daudzām aušanas kļūdām
kā plēšas saka par ko ļoti pozitīvi vērtējamu, spēcīgu, veselu (_savienojumā ar lietvārdu, parasti_ plaušas)
kā ikri saka par lieliem labi augušas labības graudiem
graudi kā siļķes saka par lieliem labi augušas labības graudiem
no kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai)
pūst ragā saka, ietiepīgi ko noraidot, paužot nepakļaušanos, arī bezspēcību
kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi)
raibas acis saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas
acis ir raibas saka, ja acis ir pārgurušas, ja kāds ir pārguris
ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums
sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas
apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties
āda zārdā saka, kad gaidāmas vai notikušas kādas nepatikšanas
būt nāvei parādā saka, par cilvēku, kas ir ļoti vecs, novājējis, slims, kam labāk būt mirušam
miers kāda pīšļiem saka, vēlot mierīgu dusu mirušajam, aicinot neaizskart mirušā piemiņu, nerunāt par viņu sliktu
noguruma līkne sakarība starp sprieguma amplitūdu un ciklu skaitu simetriskā ciklā, kurā notiek materiāla sagraušana
Ķonenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums
Ķoninieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums
Turaidas Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums
Upesmuiža Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" bijušais nosaukums
Saļienas muiža Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" bijušais nosaukums
Upesmuižas pagasts Sakas pagasta bijušais nosaukums
mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra
knūbāties Sakņupušam (un tūļīgi) strādāt; tūļāties
luksēt Sakņupušam iet
bezlaicība Sākotnējais haoss, pasaules vai cilvēka atgriešanās sākotnējā haosa situācijā; laika sajūtas izzušana
aizburbēt sākt palikt porainam, izburbējušam, sākt pūt, trupēt
pacelt galvu sākt pieauguša cilvēka dzīvi
pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam)
čurknēt Sakupušam, salīkušam sēdēt, tupēt
sintekse Sakušana; izdilšana
Lucavsala sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu
Svejciems Salacgrīvas novada apdzīvotās vietas "Svētciems" bijušais nosaukums
Pernigel Salacgrīvas novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums
Lielsalacas pagasts Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums
Vecsalacas pagasts Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums
Starosalackaja Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Sales Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Goļmgofskaja Salas novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Selburg Salas novada Sēlpils pagasta bijušais nosaukums
Kirchholm Salaspils pagasta bijušais nosaukums
Salaspiļskaja Salaspils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Novadnieki Saldus novada apdzīvotās vietas "Draudzība" bijušais nosaukums, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
Lielezere Saldus novada apdzīvotās vietas "Ezere" bijušais nosaukums
Nīgranda Saldus novada apdzīvotās vietas "Nīgrande" bijušais nosaukums
Blīdiene Saldus novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Blīdene" bijušais nosaukums
Pilsblīdiene Saldus novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pilsblīdene" bijušais nosaukums
Bērzi Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" bijušais nosaukums padomju laikā
Cerenskaja Saldus novada Cieceres pagasta bijušais nosaukums krieviski
Amberģe Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Amberģis" bijušais nosaukums
Marijas skola Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas “Grieze” bijušais nosaukums
Marijas Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas muiža" bijušais nosaukums
Šarlotes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" bijušais nosaukums
Gross-Essern Saldus novada Ezeres pagasta bijušais nosaukums
Gros-Ezerskaja Saldus novada Ezeres pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gaiken Saldus novada Gaiķu pagasta bijušais nosaukums
Gaikenskaja Saldus novada Gaiķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jaunmuiža Saldus novada Jaunalutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" bijušais nosaukums
Gāle Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropmuiža" bijušais nosaukums
Nei-Autckaja Saldus novada Jaunauces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Autzsche Saldus novada Jaunauces pagasta bijušais nosaukums vāciski
Pļurumuiža Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pļuras" bijušais nosaukums
Kursiten Saldus novada Kursīšu pagasta bijušais nosaukums
Kursitenskaja Saldus novada Kursīšu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lašupes mežniecība Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas “Līči” bijušais nosaukums
Lutringenskaja Saldus novada Lutriņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Luttringen Saldus novada Lutriņu pagasta un muižas bijušais nosaukums
Ratnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" bijušais nosaukums
Nīgrandas pagasts Saldus novada Nīgrandes pagasta bijušais nosaukums
Priežkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sātiņi" bijušais nosaukums
Kaulacas Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" bijušais nosaukums
Reņģes muiža Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas “Rubas skola” bijušais nosaukums
Ringen Saldus novada Rubas pagasta bijušais nosaukums
Ringenskaja Saldus novada Rubas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bileiķu sādža Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Bileiķi" bijušais nosaukums
Waddax Saldus novada Vadakstes pagasta bijušais nosaukums
Vadakskaja Saldus novada Vadakstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Centība Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ābari" bijušais nosaukums padomju laikā
Nākotne Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Bukupe" bijušais nosaukums padomju laikā
Bērzi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā
Kurzeme Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā
Zierņu muiža Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Zirņi" bijušais nosaukums
Schwarden Saldus novada Zvārdes pagasta bijušais nosaukums
Švardenskaja Saldus novada Zvārdes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kumbri Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Druva" bijušais nosaukums
Stelpes pagasta teritorija salīdzinot ar pirmskara pagasta teritoriju ir nedaudz samazinājusies (no 7040 ha uz 6837,9 ha) robežu izmaiņu rezultātā, kas nav skārušas ciemu tipa apdzīvotās vietas
kņūpt Saliekušam gulēt (uz vēdera), čokurā
autotropisms Saliekušos vai noliekušos augu spēja iztaisnoties (piem., veldrē sagulušas graudzāles pacelšanās)
Lauku muiža Salienas pagasta apdzīvotās vietas “Faļtopi” bijušais nosaukums
Neiborne Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunborne" bijušais nosaukums
Grosborna Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" bijušais nosaukums
klāzija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz laušanu vai sadrupšanu
eks- Salikteņu pirmā sastāvdaļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdam "bijušais", piem., eksčempions - bijušais čempions
sakurnēties salīkušam apsēsties pie krāsns, vai uz mūrīša, lai sasildītos
gūņāties Salīkušam ar kaut ko nodarboties
iekumpāt Salīkušam ieiet, ienākt
iekuprēt Salīkušam ieiet, ienākt
gubāt Salīkušam iet
aizgūbāt salīkušam iet projām, attālināties
kumpāties Salīkušam iet, līkņāt
pakņubt Salīkušam nokrist
pielīkot Salīkušam pienākt
pielīkāt Salīkušam pietuvoties
kukurēt Salīkušam sēdēt, snaust
gūbāt Salīkušam smagi iet
gūboties Salīkušam smagi iet
gūbrot Salīkušam smagi iet
kumurēties Salīkušam strādāt; lēnām iet
kuzāt Salīkušam, lēnām, balstoties uz spieķi iet
juceņi Salmi; pēc pļaušanas pārpalikušie labības stiebri
Žurilova Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Žurlova" bijušais nosaukums
Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā
lāsteka samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušai un lejup tekošai vielai; samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma
puskaīka samērā trūcīgs paputējušas saimniecības īpašnieks; paskops saimniekotājs
saplēšanās Sanaidošanās; sakaušanās
derivācija Sāniska (lodes, šāviņa) novirzīšanās no šaušanas plaknes (to) griešanās virzienā
sanmezgls Sanitārais mezgls - tualete, dušas telpa, vannas istaba
pakauša neiralģija sāpes pakauša lielā nerva sazarojuma apvidū
īgties Sapīkušam būt
analģija Sāpju nejušana, sāpju sajūtas zudums
noskrēdāt Saplīst, kļūt saplaisājušam
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu
vēss saprāts saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību
gurta Sapuvušas zivju vai varžu oliņu paliekas (Latgalē)
stīgra sarecējušas asinis
repecis Sarepējušas, sasprēgājušas rokas vai kājas
repucis Sarepējušas, sasprēgājušas rokas vai kājas
tiremēze Sarūguša piena atrīšana, vērojama zīdaiņiem
ledusgabals Sasaluša ūdens (atsevišķs) gabals; ledus gabals
krivasi Sasalušas zemes kukuržņi
skabiņas saskābuša alus paliekas mucā
apskrēdāt Sasprēgāt, kļūt saplaisājušam netīrības vai asa vēja iedarbības dēļ
sakraķēt Satīt dziju uz speciālām tītavām sagatavojot aušanai
plukšņi Satrūkušas linu šķiedras, kas rodas pārāk ilgi balinot
prauls Satrupējusi koksne, satrupējušas koksnes gabals
Saukenskaja Saukas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Sauken Saukas pagasta bijušais nosaukums vāciski
fākela Saules fotosfēras lāpa; fotosfēras lāpas ir tās rajoni ar pastiprinātu spožumu, kas parasti parādās aktīvajos apgabalos agrāk par plankumiem un pazūd pēc to izzušanas
knitāji Sausās kaņepes, kad tās jau sakritušas zemē
čauki Sausas, nokaltušas lapas
sausēns Sausenis (1); nokaltuša koka gabals
treilerkuģis Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai; rolkeris
rolkeris Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai; rorokuģis; roro; ro-ro
Saussen Sausnējas pagasta bijušais nosaukums
Sausenskaja Sausnējas pagasta bijušais nosaukums krieviski
sanītēt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus)
sanītīt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus)
sēža Savienojamo elementu, detaļu virsmu savstarpējās piekļaušanās atbilstība
cece savienojumā "cece muša": Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piemēram, miega slimības izraisītājus
mušveida savienojumā "mušveida divspārņi"; divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi
plekstveidīgs savienojumā "plekstveidīgās zivis": zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda)
starpsasaluma savienojumā "starpsasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi starp sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma zonā
vanteļu savienojumā "vinteļu vanteļu" raksturo iereibuša cilvēka gaitu
vinteļu savienojumā "vinteļu vanteļu" raksturo iereibuša cilvēka gaitu
virssasaluma savienojumā "virssasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā
zemsasaluma Savienojuma "zemsasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi zem sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā
striuku savienojumā ar "strauku" lietoja siena pļaušanas skaņu atdarināšanai
vintaru savienojumā ar "vantaru" raksturo iereibuša cilvēka soļus
vantaru savienojumā ar "vintaru" raksturo iereibuša cilvēka soļus
kontrakcija Savilkšanās, saraušanās (piemēram, muskuļiem, locekļiem, orgāniem)
aizstīpāt Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas
aizstīpot Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas
aktivizācijas politika savstarpēji atbalstošu politiku kopums, kas attiecas uz tādiem darba tirgus un sociālās iekļaušanas pasākumiem, kam raksturīga materiālā atbalsta saistīšana ar nodarbinātību un sociālo līdzdalību (piemēram, līdzdalība sabiedriskajos darbos vai apmācībā ir nosacījums cita atbalsta saņemšanai)
kukurži sažuvušas māla pikas tīrumā
kukuži sažuvušas māla pikas tīrumā
senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087)
Setzen Seces pagasta bijušais nosaukums
bleknēt Sēdēt sakumpušam un nogurušam
zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai
kopziedlapains Segsēkļu ziedaugs, kam ziedlapas saaugušas savā starpā kopā; kopvainaglapis
amīmija Sejas mīmikas traucējumi vai izzušana
starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri
Zoegenhof Sējas pagasta bijušais nosaukums
Cegenskaja Sējas pagasta bijušais nosaukums krieviski
sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās)
retināšana Sējumu un stādījumu atbrīvošana no liekajiem augiem, lai palikušajiem būtu vairāk vietas attīstībai
mezorhijs Sēklinieka tēne, embrionālā apzarņa daļa, kas ietver sēklinieku; pieaugušam indivīdam to aizstāj kroka starp sēklinieku un tā piedēkli
dranks sēks^1^ - nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem
Viesītes Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums
Ķēniņi Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Gretes" bijušais nosaukums
Līkummuiža Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums
Naudīdzānkalns Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Naudīdzāni" bijušais nosaukums
Mežmuiža Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Riesti" bijušais nosaukums
Sērpils Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecsēlpils" bijušais nosaukums
Zaķāni Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Zaķēni" bijušais nosaukums
Zeļburgskaja Sēlpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Sehlen Sēļu pagasta bijušais nosaukums
Zelenskaja Sēļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
nerviji sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu
zobu nauda sena krustību rituāla sastāvdaļa - sudraba naudas dāvināšana jaundzimušajam, kurai bija jānodrošina, lai bērnam aug stipri, veseli zobi
Ugarita sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju
senleja sena upes ieleja vai ielejveida forma; ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja; senieleja
senieleja sena upes ieleja vai ielejveida forma; ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja; senleja
feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus
prokonsuls Senajā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju
propretors Senajā Romā - bijušais pretors, kas iecelts par provinces pārvaldītāju
triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam
kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas
ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām
ķeltibēri Senas ciltis ZA Spānijā, cēlušies 6.-3. gs. p. m. ē., ieceļojušajiem ķeltiem sajaucoties ar vietējām ibēru ciltīm; 2. gs. p. m. ē. pakļāva romieši
marginālie kanāli senas erozijas iegultnes, ko kontinentālā ledāja malās izveidojuši tekošie kušanas ūdeņi
darmašastras Senās Indijas reliģisku un tiesisku nolikumu (bez likuma spēka) krājumi, ko radījušas dažādas reliģiskās skolas vēdu ietekmē
Mirušo grāmata senēģiptiešu reliģisko un maģisko rakstu krājums, kuros doti norādījumi, lūgsnas u. c., kā mirušajam izkļūt caur pazemi un nonākt līdz nemirstībai; rakstīta ap 6. gs. p. m. ē.
konistērijs Sengrieķu ģimnāzijās smiltīm nokaisīts laukums, kur notika gk. laušanās vingrinājumi; arī telpa, kur apputekšņoja cīkstoņus pēc ādas ieeļļošanas
Arguss Sengrieķu mitoloģijā - daudzacains milzis sargs, kura visas acis nekad nebija aizmigušas vienlaikus
Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids
Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā
aitiops Sengrieķu nosaukums nēģeriem - "saulē iedegušais"
pentātls Sengrieķu pieccīņa, kurā ietilpa lēkšana, skriešana, diska un šķēpa mešana un laušanās
guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru
compositio Seno romiešu sodu sistēmā atlīdzība, ko vainīgajam un viņa dzimtai jāmaksā cietušajam vai viņa dzimtai
Balha senpilsēta Afganistānas ziemeļos (netālu no tagadējās Balhas pilsētas), senās Baktras (Baktrijas galvaspilsētas) un viduslaiku Balhas drupas, apmetne dibināta VI-IV gs. p. m. ē., III-II gs. p. m. ē. bijusi Grieķu Baktrijas, vēlāk Kušanas valsts galvaspilsēta, vairāki XV-XVI gs. arhitektūras pieminekļi
Napata Senpilsēta Nūbijā, Nīlas labajā krastā, starp 3. un 4. krāci, Sudānā, VIII-VI gs. p. m. ē. Kušas (Napatas) valsts galvaspilsēta, vēlāk reliģiskais centrs, nopostījuši romieši 24. g. p. m. ē.
Frīģija sens novads Mazāzijas ziemeļrietumu daļā, ko apdzīvoja indoeiropeiskās frīģiešu zemnieku ciltis, kas bija ienākušas no Maķedonijas vai Trāķijas (15. - 13. gs p. m. ē.)
Aizvējiņi Sens vietvārds (mājas izzudušas) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti
pienēde Sēņu izraisīta slimība, kam raksturīgi balti, sarecējušam pienam līdzīgi aplikumi uz gļotādām
kolisepse Sepse, ko ierosinājušas zarnu nūjiņas
Septoria callae septoriju suga, kas parazitē uz purv cūkauša
Serenskaja Sērenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Seren Sērenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
antiglobulīna serums serums, ko iegūst no truša, kuram atkārtoti ievada cilvēka serumglobulīnu; lieto cirkulējošo antigēnu noteikšanai hemolītiskās anēmijas gadījumā
pustaļa Sestdienā dzimušas govs vārds
seska Sestdienā dzimušas govs vārds
stērste Seši ratu koki ar žākļiem vezuma kraušanai
vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas
pielūgšana sevišķas cieņas un mīlestības izjušana un izpaušana (pret kādu, ko)
sezonālais sasalums sezonāla iežu horizontu vai augšņu sasalšana un periodiska to atkušana siltajā sezonā
sasalums Sezonāla iežu slāņu vai augsnes sasalšana un to periodiska atkušana siltajā sezonā
Garoze Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" bijušais nosaukums
Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem
Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā
Zilā jaunava sieviešu kārtas pārdabiska būtne, varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars
kazaciete sieviete, kas dzimusi kādā no bijušajiem kazaku karaspēka apgabaliem
kraiška sieviete, kas nosmalstīja ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena
šakti Sievišķais princips hinduismā, purušas (Visuma dvēseles) sievišķā izpausme
Ausmas Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
Draudzība Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Egļupe" bijušais nosaukums
Akenstakas muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" bijušais nosaukums
Eglene Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums
Eglēnu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums
Kārtūžu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" bijušais nosaukums
Moritzberg Siguldas novada Mores pagasta bijušais nosaukums
Moreskaja Siguldas novada Mores pagasta bijušais nosaukums krieviski
Beites Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnabeites" bijušais nosaukums
Segewold Siguldas pagasta bijušais nosaukums
Zegevoļdskaja Siguldas pagasta bijušais nosaukums krieviski
kravas lielināšana sīkāku kravas vienību apvienošana lielākās, veidojot kraušanai un transportēšanai piemērotas paketes (parasti uz paletēm), kas atvieglo un paātrina gabalkravu kraušanas darbus un samazina to izmaksas
smalkumi Sīkas sadrupušas, sabirzušas (kā) daļas
ziedīni Sīkas, sarecējuša olbaltuma daļas pienā
smūdži Sīki, mazi kukaiņi (piem., mušas, odi, knišļi)
musināt Sīkt (kā mušai vai odam)
Zaltakolns Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" bijušais nosaukums
Kačanova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums
Kačinova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums
Silionskaja Silajāņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses
pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība
simtgrādu Simtgrādu skala - temperatūras skala, kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu un ūdens viršanas punktu sadalīts 100 vienādās daļās
Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
fianīti Sintētiski kristāli uz cirkonija, hafnija, retzemju elementu u. c. oksīdu bāzes, tiem piemīt liela cietība, blīvums, augsta kušanas temperatūra utt., izmanto konstrukciju materiālos, lēcās, lāzermateriālos
Chortophila antiqua sīpolu muša
sīpolracējs Sīpolu racējs - mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
Eumerus strigatus sīpolu ziedmuša
asistolija Sirds muskuļa saraušanās vājums, kas izraisa sirdsdarbības atslābumu
sirds grūdiens sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā
pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās
miokardija sirds saraušanās sistolē; Contr. auxocardia
cirpe Sirpis - sens pļaušanas rīks; kaut kas, kam sirpjveidīga forma
Stomoxys calcitrans sīvā muša
Schoenberg Skaistkalnes pagasta bijušais nosaukums
Šenbergskaja Skaistkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
kliegšana skaļa neapmierinātības paušana, protestēšana
vaimanas Skaļa, pārmērīga gaušanās, žēlošanās
Heimdals skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, Odina dēls, ko viņam dzemdējušas deviņas māsas, dievu sargs, kurš dzīvo pie tilta, kas savieno debesis ar zemi
Nāgelfars Skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas būvēts no miroņu nagiem, tajā no veļu valstības Hēlas atbrauks mirušie un piedalīsies kaujā ar dieviem un kritušajiem varoņiem einherijiem
skunguls skangals, nodeguša skala gals
audioretuša skaņas celiņa salaidumu montāžas vietu retuša, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu
illiterāti Skaņas, ko nevar precīzi atveidot, tāpēc tās vai nu tiek vienkārši attēlotas ar daudzpunktes palīdzību (klusums), vai arī nosacīti, piem., nospļaušanās ("tfu"), šķaudīšana ("apčī"), smiekli ("ha-ha") u. tml.
Koļbergskaja Skaņkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
panorpa Skorpijmušas
ņērbt Skrandainam, noplīsušam kļūt
Romershof Skrīveru pagasta bijušais nosaukums krieviski
Skriverskaja Skrīveru pagasta bijušais nosaukums krieviski
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu tipa klase ("Suctoria"), vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi, dzīvo piestiprinājušie pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
Tukuma muiža Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukums" bijušais nosaukums
Rudbahren Skrundas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums
Schrunden Skrundas pagasta bijušais nosaukums
Šrundenskaja Skrundas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zeezern Skrundas pagasta Cieceres muižas bijušais nosaukums vāciski
Sērmūkšu muiža Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" bijušais nosaukums
VEF-Dunte Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dunte 96" bijušais nosaukums
smuidrauziņa Slaidi izaugušas auzas
vīlas Slāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, daiļas jaunavas ar gariem, vaļā palaistiem matiem, kas bija mirušas nekristītas
konfidencialitāte Slepenība; noslēpuma neizpaušana
planēt Slēpošanā - virzīties pa gaisu pēc atraušanās no tramplīna
glīzdains Slikti izcepis, arī cepts no slikti izrūgušas mīklas (par maizi)
jeka Slikti izcepusies maize, kas sastāv no vairākiem salipušas mīklas gabaliem un neturas kopā
narkolepsija Slimība, kam raksturīgs pēkšņs, nepārvarams īslaicīgs lēkmjveida miegs un muskuļu tonusa izzušana
ankilostomidoze Slimība, ko izraisa cilvēka vai dzīvnieka organismā iekļuvušas ankilostomas
inficēšana Slimības ierosināšana; inficēšana ar venērisku slimību ir krimināli sodāma, ja persona zinājusi, ka viņa slimo ar venērisku slimību un apzināti izdarījusi darbības, kas inficējušas citu personu
patolīze Slimības izzušana
delitescence Slimības simptomu pēkšņa izzušana
kverulācija Slimīga sūdzēšanās, žēlošanās, gaušanās
faneromānija Slimīga uzmanības pievēršana ķermeņa ārējām daļām, piem., nagu graušana, ūsu plūkāšana
nekromānija Slimīgi kāpināta interese par nāvi un mirušajiem
kraišķēt Smalstīt ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena
zaļganīte Smaragdmuša - kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae")
Šlokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušais nosaukums
Ozolnieku pagasts Smārdes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
smidzeklis smidzinātājs; duša
bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija
Blomi Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums
Blommuiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums
Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof
Palsmanis Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Palsmane" bijušais nosaukums
Vecbilska Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bilska" bijušais nosaukums
Birzuļi Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēri" bijušais nosaukums no 1939. g. un padomju laikā
Zeltiņš Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums
Mēris Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Mēri" bijušais nosaukums
Lapsiņas Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jeberi" bijušais nosaukums padomju laikā
Vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" bijušais nosaukums
Auļukalna muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" bijušais nosaukums
Jaundrustu muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" bijušais nosaukums
Drostenhof Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums
Drostenskaja Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schloss-Adsel Smiltenes novada Gaujienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Aumeisteris Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" bijušais nosaukums
Grundsahl Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums
Grundzaļskaja Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Dāmis Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dāmi" bijušais nosaukums
Brantskaja Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Palzmar Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums
Palcmarskaja Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Brutulis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" bijušais nosaukums
Lūķis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Lūķi" bijušais nosaukums
Bormanskaja Smiltenes novada Trapenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Smilten Smiltenes pagasta bijušais nosaukums
Smiļtenskaja Smiltenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
smitēšana Smites uzklāšana uz šķēriem pirms aušanas, lai samazinātu šķēru berzi lamelēs, nītīs un šķietā un palielinātu to stiprību
dormitācija Snaušana
sniega kušana sniega segas un tajā esošā ledus pārvēršanās ūdenī; process norisinās 2 fāzēs: 1) sniegs sablīvējas, un mainās tā struktūra; kūstošā sniega ūdens nekrājas uz augsnes virsas; 2) sniega sega ir piesātināta ar kušanas ūdeni, un sākas tā notece
barankoss sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē; vulkāngrava
ablācija Sniegāja vai ledāja masas samazināšanās kušanas, iztvaikošanas, vēja vai citu faktoru mehāniskās iedarbības ietekmē
sociālais darbs probācijā sociālā darba joma, kuras mērķis ir veicināt probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, kā arī spēju apzināties savas domāšanas, attieksmes un uzvedības ietekmi, tādējādi mazinot atkārtotas pārkāpuma veikšanas risku
sociālais darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālā darba specializācija, kas ietver darbu ar cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem vai psihiskām slimībām, kuras ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi sevi aprūpēt, apgrūtina viņu iekļaušanos sabiedrībā un palielina sociālās atstumtības risku
sociālais rehabilitētājs sociālās drošības sistēmā nodarbināts sociālā darba speciālists, kurš veicina indivīdu iekļaušanos sabiedrībā, plāno, vada un organizē indivīdu sociālās aktivizēšanas darbu
sociālais darbs ar bijušajiem likumpārkāpējiem sociālās iekļaušanās un nodarbinātības veicināšana personām, kuras veikušas likumpārkāpumus, un šis darbs tiek veikts pēc soda izciešanas vai soda izciešanas laikā
lumpenis Sociāli atstumtais, regulāru iztikas avotu zaudējušais
Sodu-Sesava Sodu-Sesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
Garuša Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Garjuša" nosaukuma variants
Švedeļi Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" bijušais nosaukums
solidarizācija Solidaritātes paušana, izpausme
oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā
Lytta vesicatoria spāniešu muša jeb zaļā eļļasvabole
spausme Spaušanās - sparīgums, spēks kaut ko darot
treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces
balerīna Speciāla ierīce seifu uzlaušanai
ložmetējligzda Speciāli iekārtota pozīcija šaušanai ar ložmetēju
stends speciāli iekārtots laukums sporta šaušanai uz lidojošiem mērķiem
neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros
osmoreceptors Specializēti jušanas nervgaļi, kas uztver osmotiskā spiediena pārmaiņas apkārtējā vidē
nervgaļi Specializēti nervu šķiedru galaveidojumi, izšķir jušanas jeb receptoriskos un kustību jeb efektoriskos
mehanoreceptors Specializēts jušanas nervgalis, kas uztver mehāniskus kairinājumus, piem., taustes receptors, proprioreceptors u. c.
termoreceptors Specializēts jušanas nervu galaparāts orgānos un audos, kas spēj reaģēt uz temperatūras maiņām
konteinervedējs automobilis specializēts kravas automobilis konteineru vešanai, parasti ar celtni konteineru iekraušanai un izkraušanai
dumpkārs Specializēts kravas pašizkrāvējvagons rūdas un birstošu celtniecības materiālu pārvadāšanai; aprīkots ar automātiski atvāžamiem bortiem kravu izkraušanai
hopers Specializēts segts kravas vagons ar grīdā atveramām lūkām beramkravas pārvadāšanai un ātrai izkraušanai
fotokinoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem
fotoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem
penitenciārā pedagoģija specifiska izglītības darba prakse, kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt ieslodzītās personas pašizaugsmes iespējas un sekmēt iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas
ķimiorezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska aģenta iedarbību
ķīmijrezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska reaģenta iedarbību
militārrūpnieciskais komplekss specifiska savienība, kas ietver militārās produkcijas ražošanā specializējušos resorus un tiem pakļautos lielos uzņēmumus vai korporācijas, kas saņēmušas militāros pasūtījumus, kā arī bruņoto spēku pārstāvjus, daļu valsts administratīvā aparāta, militārās zinātnes pārstāvjus
mitiņš Spēkošamās, laušanās
spļautuve Spļaujamais; trauks spļaušanai
GDA sporta normatīvs jaunatnei bijušajā Padomju savienībā "Gatavs darbam un PSRS aizsardzībai"
ložu šaušana sporta veids - šaušana ar lodēm
stenda šaušana sporta veids - šaušana lidojošos mērķos speciāli iekārtotos laukumos (stendos)
šaušana sporta veids - šaušana mērķī ar rokas šaujamieroci, loku
loka šāvējs sportists, kas specializējies loka šaušanā
šāvējs Sportists, kas specializējies šaušanā (2)
snaiperis Sportists, kas specializējies šaušanas sportā
koksnes bīdes robežstiprība spriegums, kādā notiek koksnes parauga sagraušana bīdē
koksnes spiedes stiprības robeža spriegums, kādā notiek koksnes parauga sagraušana spiedē
koksnes stiepes robežstiprība spriegums, kādā notiek koksnes parauga sagraušana stiepē
pieledāja baseins sprostezers, ledāja kušanas ūdeņu ūdenstilpe, kas radusies leduslaikmeta beigu posmā, ūdeņiem sastājoties ledāja malas priekšā
zmaudzenis Sprungulis, ko ievieto cūkai mutē pirms kaušanas
Vīgante Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" bijušais nosaukums
mīstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna linu un kaņepāju stiebru saspiešanai, salaušanai un šķiedras atdalīšanai no koksnes
velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu
stageirīts Stageiras pilsētā dzimušais, Aristoteļa pievārds
Vīķu muiža Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" bijušais nosaukums
kuprēt Staigāt salīkušam
līkāt Staigāt salīkušam
lēmenis Staignājs, purvaina krastmala aizaugušam ezeram
Daibes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" bijušais nosaukums
Vienotnes Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" bijušais nosaukums padomju laikā
Stalbes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" bijušais nosaukums
Stolben Stalbes pagasta bijušais nosaukums
Stolbenskaja Stalbes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kara kalns Stalidzānu svilušais kalns Andrupenes pagastā
Sarkanā grāmata standartu kopums, ko izstrādājušas firmas _Sony_ un _Philips_ un kas nosaka kompaktdiska _CD-DA_ celiņu skaitu, kuros ierakstīti diskrētie audiodati, kā arī izmantojamos kļūdu labošanas līdzekļus, kas ierakstīšanas procesā nodrošina skaņas iespējami labāku saglabāšanu
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
dispersija Starojumu viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences)
interglaciāls Starpleduslaikmets; siltāks laikposms starp diviem apledojumiem ar ledus kušanu un ledāja atkāpšanos
jaunatnes politika starpnozaru politika, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos
17. oktobris Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena
Romas klubs starptautiska organizācija, izveidota Romā 1968. gadā, pazīstama ar tās aizbildniecībā tapušajiem nākotnes attīstības modeļiem, globālo problēmu analīzi
starptautiskā arbitrāža starptautiskā šķīrējtiesa, kas miera ceļā nokārto strīdus starp valstīm, kuras strīda jautājumus nodevušas izskatīšanai arbitrāžā
paralēlā jurisdikcija starptautisko krimināltiesību institūts, saskaņā ar kuru nacionālām un starptautiskām tiesām ir kriminālvajāšanas tiesības, ko tās var piemērotattiecībā pret personām, kuras ir pastrādājušas kara noziegumus un noziegumus pret starptautiskām humanitārām tiesībām
mūža dusa stāvoklis, kad mirušais ir apbedīts, apglabāts
jaunavība stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības
limnoglaciālie nogulumi stāvošo ledāja kušanas ūdeņu akumulatīvie veidojumi
Stelpes pienotava Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums padomju laikā
Stelpenhof Stelpes pagasta bijušais nosaukums
Steļpengovskaja Stelpes pagasta bijušais nosaukums krieviski
saķepināšana Stingas telpiskas struktūras veidošana, uzsildot dispersus, birstošus materiālus līdz temperatūrai, kas ir zemāka par materiālu kušanas temperatūru
virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu)
virpeles stipri nodzīta un sasvīduša zirga apspalvojuma izskats
buru izgatavošanas piederumi stiprības lentes, gāķeni, kaušas u. c. piederumi
griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu
Škinči Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" bijušais nosaukums
Stopinskaja Stopiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kurtenhof Stopiņu pagasta bijušais nosaukums vāciski
līksts Stops bultu šaušanai
stopa Stops šaušanai
līkstīties Strādāt salīkušam, locīties
sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu
klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu saraušanos)
Rāvlicas muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" bijušais nosaukums
Šņores muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" bijušais nosaukums
Neu-Wohlfahrt Strenču novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski
Planhof Strenču novada Plāņu pagasta bijušais nosaukums
Stockmannshof Stukmaņu muižas bijušais nosaukums, uz kuras zemes izveidojās apdzīvotā vieta un pilsēta "Pļaviņas"
optiskais neiromielīts subakūta encefalomielopātija ar izteiktu redzes nervu un muguras smadzeņu demielinizāciju: akūts slimības sākums ar aklumu; akūts transversāls mielīts ar di- vai tetraplēģiju; slimības sākumā nereti disociēti jušanas traucējumi
sakņu griezējs sulīgās barības sagatavošanas iekārta, sastāv no iekraušanas tvertnes, diviem diskiem ar nažiem un lāpstiņām, smalcinātājkurvja, izsviedējdiska un piedziņas
tiesas izdevumi summas, kas izmaksātas vai izmaksājamas cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem, speciālistiem, tulkiem, pieaicinātajiem
Sonnakstskaja Sunākstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Sonnaxtsche Sunākstes pagasta bijušais nosaukums vāciski
klasiskā divcīņa svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas
klasiskā trīscīņa svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas spiešanas, abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas
Svatavas ezers Svātovas ezers Pušas pagastā
Svatovas ezers Svātovas ezers Pušas pagastā
Sventas pagasts Sventes pagasta bijušais nosaukums
Swenten Sventes pagasta bijušais nosaukums
Sventenskaja Sventes pagasta bijušais nosaukums krieviski
kusti Svētā josta, kura saskaņā ar Zaratustras norādījumiem jāvalkā katram pieaugušam zooastrietim - gan vīrietim, gan sievietei
ikonoklasts Svētbilžu graušanas kustības dalībnieks (Bizantijas baznīcā 8.-9. gs.); ikonoklasma piekritējs
svēcka Svētdienā dzimušas govs vārds
svētala Svētdienā dzimušas govs vārds
svētaļa Svētdienā dzimušas govs vārds
svētuļa Svētdienā dzimušas govs vārds
svētuža Svētdienā dzimušas govs vārds
purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību
Schwitten Svitenes pagasta bijušais nosaukums
Švitenskaja Svitenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Laphria gibbosa svītrainā celmmuša
ķemme šāda (parasti izliekta) plāksne matu saspraušanai, arī rotāšanai
dubļi Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta)
salkas Šalkas, šaušalas
salki Šalkas, šaušalas
skrotenīca šaujamierocis (parasti bise) šaušanai ar skrotīm
obturācija Šaujamieroča stobra kanāla hermetizācija šaušanas brīdī, kas novērš šaujampulvera gāzu izlaušanos atpakaļ
čaugiņi Šaušalas, drebuļi
čugiņi Šaušalas, drebuļi
tirpiens Šaušalas, drebuļi
dirbņa Šaušalas, drebuļi, drausmība
žēlkaņas Šaušalas, drebuļi, trīsas
šaušalains Šaušalīgs
drūmains Šaušalīgs, baismīgs
loka šaušana šaušana ar loku
kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā
klaiduguns Šaušana ar mākslīgo izkliedi noteiktās robežās vai izkliedes laukumā vai ar uzdoto izvērses leņķi, ko izmanto, šaujot ar ložmetējiem uz platiem un dziļiem mērķiem vai telpas sektoru (zenītieročiem)
bezliesmas šāviens šaušana ar pavājinātu liesmu no ugunsieroču stobrgala
metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku
ātršaušana Šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei
sānuguns Šaušana ar strēlnieku ieročiem un lielgabaliem leņķī, kas ir tuvu 45 grādiem attiecībā pret mērķa fronti
savrupšaušana Šaušana atsevišķiem (savrupiem) šāvieniem ar šaujamieročiem
flanguguns Šaušana pa mērķa flangu (paralēli tā frontei)
stāvuguns Šaušana pa trajektoriju, kam ir stāva beigu daļa
stroste Šaušana ugunsuzdevuma izpildei
ugunsstroste Šaušana ugunsuzdevuma izpildei
uguns Šaušana, apšaude; raidīto šāviņu, ložu kopums
fustigācija Šaušana, pēršana
ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās); šaujamlūka
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās); ambrazūra
atgriezējatspere Šaušanas mehānisma sastāvdaļa, kas gādā par tā daļu un mehānismu atgriešanu iepriekšējā stāvoklī
šķīvītis Šaušanas sacensībās - lidojošs mērķis, ko izmet speciāla ierīce
pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu)
magazīnas šautenes šautenes kurās ierīkota ietaise, kur stāv patronas, sauktas arī par ātršāvējām, jo ikreiz pēc izšaušanas nav atkal jālādē
Grīnvalde Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" bijušais nosaukums
šalkanas Šermuļi, auksti drebuļi, šaušalas
mušmire šīs dzimtas ģints ("Amanita"), Latvijā konstatēts 11 sugu, pēc jaunākās sistemātikas pie mušmirēm pieskaita arī makstsēnes (bijušais ģints nosaukums "Amanitopsis")
īsvācelīte šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
dioneja šīs ģints suga ("Dionea muscipula"), kas aug purvainās vietās Ziemeļamerikā, kukaiņēdājs augs ar lapām, kas gar malām apaugušas sariņiem, kurus aiztiekot lapas aizveras
šinšilla šīs šķirnes truša āda (parasti kažokāda)
Lelī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" bijušais nosaukums latgaliski
Narkauski Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Marhileviči" bijušais nosaukums
Mazie Briuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums
Mozī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums latgaliski
lenšu šķērēšana šķērēšana, kurā šķērus pa daļām, nepieciešamā secībā, lentveidā uztin uz īpaša ribveltņa un pēc tam visus kopā pārtin uz aušanas pamatnes; šķēru blīvums lentē tāds pats kā uz aušanas pamatnes, bet šķēru skaits tik reižu mazāks, cik lenšu tiek uztīts
partiju šķērēšana šķērēšana, kurā visus auduma šķērus sadala n partijās un paralēli uztin uz speciāla šķēru veltņa, pēc tam no visiem šķēru veltņiem satin kopā uz aušanas pamatnes; šķēru skaits un blīvums uz šķēru veltņa ir n reižu mazāks nekā uz aušanas pamatnes
šķērēšana Šķēru pavedienu uztīšana uz aušanas pamatnes paralēli
duļķes Šķidrumā neizšķīdušas nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi
peldēšana Šķidrumā vai gāzē daļēji vai pilnīgi iegrimuša cieta ķermeņa hidrostatiskais līdzsvara stāvoklis
nogulsnes Šķīdumā neizšķīdušas vielas kopums
šķaidiņi šķiedes - apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
izkodināšana Šķiedras vai krāsvielas ķīmiska sagraušana speciālu efektu iegūšanai
birdi Šķiets jostu aušanai
šķietiņš Šķiets lentu un jostu aušanai
Zelči Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" bijušais nosaukums
podvoda Šķūtis, transporta klaušas
pinocitoze Šūnas membrānas spēja absorbēt šķidruma pilienus ar tajā izšķīdušajām organiskajām vielām
ekonomiskā vardarbība tāda apzināta darbība, kas vērsta uz cita indivīda ietekmēšanu un pakļaušanu, izmantojot naudas līdzekļu ierobežošanu (piemēram, ienākumu slēpšana, naudas līdzekļu atņemšana, ienākumu gūšanas avotu ierobežošana, līdzekļu ierobežošana pamatvajadzībām (ēdienam, apģērbam, izglītībai))
valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm
garlīns Tāda vieta upē, kur biezi saaugušas ūdensaugu saknes
šķīstule Tāda, kurai vēl nav bijušas dzimumattiecības
Latvlauktehnika Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums padomju laikā
Vārva Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vārve" bijušais nosaukums
galīgs tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi
kaujams tāds (mājlops), kas paredzēts nokaušanai
iejūtīgs tāds (mākslas darbs), kurā izpaužas mākslinieka iejušanās spēja
bekaiņš tāds (neizmazgāts trauks), kurā ir bijušas (ēšanai sagatavotas) bekas
koplapains tāds (vainags), kam vainaglapas saaugušas kopā
kopkrava tāds beramu vai šķidru preču sūtījums, kurā transportieris sajauc vairākām personām piederošas vienas kvalitātes preces, lai ietaupītu kraušanas izdevumus
eitektika tāds vairāku vielu maisījums, kam sacietējot, sastāvdaļas no kausējuma izkristalizējas vienlaikus - temperatūrā, kas zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem
eitektisks maisījums tāds vairāku vielu maisījums, kurā ar šķidru fāzi līdzsvarotas cietas fāzes un kura sastāvdaļas vienlaikus sacietē (kristalizējas) noteiktā temparatūrā, kas ir zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem
izbijis tāds, kā vairs nav; bijušais
bezlapots tāds, kad nav izplaukušas lapas; tāds, kad ir nobirušas lapas
stings tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām)
pakrūtains tāds, kam ir mazliet slimas plaušas; tāds, kas mazliet slimo ar kādu plaušu slimību
noplīsis tāds, kam ir novalkātas, saplīsušas drēbes un apavi
stīvs tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
plēkstains tāds, kam ir plānas, nepiebriedušas pākstis (parasti par zirņiem)
bezatspoļu tāds, kam nav atspoļu (par aušanas iekārtām)
lankausis tāds, kam noļukušas ausis
lutausains tāds, kam noļukušas ausis (par dzīvniekiem)
galaktobolisks tāds, kam piemīt neirohipofīzes izdalīto peptīdu īpašība veicināt piena dziedzeru muskulatūras saraušanos, kura izraisa piena izšļākšanos
šķirtlapains tāds, kam vainaglapas nav saaugušas kopā
nevainīgs tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības
šķīsts tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības; tāds, kas atturas no dzimumattiecībām
parokcipitāls tāds, kas atrodas blakus pakauša kaulam
mastookcipitāls tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un pakauša kaulu
atlantookcipitāls tāds, kas attiecas uz atlantu un pakauša kaulu
petrookcipitāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula piramīdu un pakauša kaulu
veclaicīgs tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes
okcipitotalāmisks tāds, kas attiecas uz pakauša daivu un redzes uzkalnu
iniomeziāls tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un mediālo līniju
inioglabelārs tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un virsdeguni
parietookcipitāls tāds, kas attiecas uz paura un pakauša kaulu vai daivu
iridomotorisks tāds, kas attiecas uz varavīksnenes kustībām, kuras izraisa zīlītes saraušanos vai paplašināšanos
viņsestdienējs tāds, kas gādāts, sagatavots pagājušajā sestdienā
pagājušgada tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem)
pagājušgadējais tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem)
pagāšgada tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem)
pagāšgadējais tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem)
pērnājais tāds, kas ienācies, nobriedis, sagatavots u. tml. pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem)
pirmītējs tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā
pirmītējs tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā
pērns tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušajā gadā
bijušais tāds, kas ir bijis, noticis; pagājušais
aizgājušais tāds, kas ir bijis,noticis agrāk; pagājušais
zutinis tāds, kas ir darināts, gatavots no zuša ādas
tamlīdzīgs tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam, minētam
mušveida tāds, kas ir līdzīgs mušai
siļķains tāds, kas ir notriepts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas, parasti sālītas, siļķes (piemēram, par trauku)
saspraužams tāds, kas ir paredzēts (kā) saspraušanai
pirmītējs tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā
nepieaudzis tāds, kas nav sasniedzis pieauguša īpatņa vecumu
jaunpiegriezts tāds, kas no jauna pievērsies kādai ticībai; 19. gs. Latvijā - pareizticībā pārgājušais
pirmskaušanas tāds, kas pastāv, noris pirms kaušanas
grauzējtipa tāds, kas pielāgots barības graušanai (par kukaiņu mutes orgāniem)
glaciolimnisks tāds, kas radies stāvoša ledājkušanas ūdens vai ledājkušanas ūdens baseinu un sprostezeru darbības rezultātā, tiem piemītošs; limnoglaciāls
izgājušgadējs tāds, kas ražots, sagatavots, ievākts u. tml. pagājušajā gadā
izgāšgadējs tāds, kas ražots, sagatavots, ievākts u. tml. pagājušajā gadā
fluvioglaciāls tāds, kas saistīts ar ledāja kušanas tekošiem ūdeņiem; nogulas, ko ledājiem kūstot, ūdens sanesis zemāk par ledāja malu
metempīrisks tāds, kas tieši neizriet no pieredzes, bet ir izsecināms vai nojaušams uz pieredzes pamata
intruzīvs tāds, kas veidojies no dzīlēs sacietējušas magmas
efuzīvs tāds, kas veidojies no Zemes virspusē izplūdušas lavas
fluidāls tāds, kas veidojies, atdziestot izvirdušai magmai, lavas straumēm
pēcpļaujas tāds, ko audzē pēc iepriekšējā auga nopļaušanas
toksigēns tāds, ko izraisījušas indes
šaujams tāds, ko lieto šaušanai
liepinis tāds, kur aug vai ir augušas liepas
čubatains tāds, kur ir daudz izkaltuša siena vai salmu atkritumu
pašlencējošs tāds, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek
pašnoteces tāds, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek
raudulīgs tāds, kurā izpaužas gaušanās, žēlošanās; arī žēlabains
verdzisks tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās
grūtkūstošs tāds, kura kušanas temperatūra pārsniedz 1500 Celsija grādus
lāstekains tāds, pie kā ir piesalušas lāstekas (1)
atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem
algoritmiskā redundance tādu papildelementu iekļaušana algoritmos, kas neiespaido algoritma ikzpildes rezultātu
ritualizācija Tādu signālu veidošanās, kas katrs saistīti ar noteiktu situāciju un apveltīti ar kādu noteiktu nozīmi (draudi, pakļaušanās, miera līgšana utt.)
Dušanbe Tadžikistānas galvaspilsēta, atrodas Hisaras ielejā, seismiskā apvidū 750-930 m vjl., 533000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1929. g. saucās Djušambe, 1929.-1961. g. - Staļinabada
Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu
Linden tagadējā Birzgales pagasta bijušais nosaukums
Linde-Birzgale Tagadējā Birzgales pagasta bijušais nosaukums
Bechgofskaja tagadējā Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Assern tagadējā Jēkabpils novada Asares pagasta bijušais nosaukums
Edwahlen Tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums
Baldones muiža tagadējā Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" bijušais nosaukums
Dalbes pagasts tagadējā Olaines pagasta bijušais nosaukums
Livengofskaja Tagadējā Rožupes (pirmskara Līvānu) pagasta bijušais nosaukums krieviski
Blīdienas pagasts tagadējā Saldus novada Blīdenes pagasta bijušais nosaukums
Zamok Šujen tagadējā Skujenes pagasta (agrāk Pilsskujenes pagasts) bijušais nosaukums krieviski
Horstenhof Tagadējā Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
Bormaņu muiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" bijušais nosaukums
Raunas pilsmuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas “Rauna” bijušais nosaukums
Stalbes pagasta teritorija tagadējā teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauts viss bijušais Rozulas (Rozbeķu) pagasts, Kūduma pagasta ziemeļu daļa, Ķieģeļu pagasta dienvidrietumu stūris un Dauguļu pagasta dienvidu daļa
Vaļgaļenskaja Talsu novada Abavas (Valgales) pagasta bijušais nosaukums krieviski
Pidole Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Pedvāle" bijušais nosaukums
Walgahlen Talsu novada Abavas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Īvesmuiža Talsu novada apdzīvotās vietas "Īve" bijušais nosaukums
Virbi Talsu novada apdzīvotās vietas "Jaunpagasts" bijušais nosaukums
Sasmakas muiža Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Dižliepas" bijušais nosaukums
Īlenciems Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Riepaldciems" bijušais nosaukums
Valdemārpils pilsētas lauku teritorija Talsu novada Ārlavas pagasta bijušais nosaukums 1956.-2009. g.
Valdemārpils lauku teritorija Talsu novada Ārlavas pagasta bijušais nosaukums 2009.-2010. g.
Mazdursupe Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Tiltnieki" bijušais nosaukums
Alakstciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Alakste" bijušais nosaukums
Āžmuiža Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Āži" bijušais nosaukums
Bērtmejciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Plintiņi" bijušais nosaukums
Mazgavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums
Uzvara Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums padomju laikā
Kalešmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" bijušais nosaukums
Ģibuļi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums
Ģibuļmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums
Jaunmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" bijušais nosaukums
Spārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" bijušais nosaukums
Spārnesmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums
Spārnsmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums
Dzelzciems Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Talsciems" bijušais nosaukums
Ķurbesciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums
Ķurbesmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums
Ķurbsciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums
Ķurbsmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums
Tiņģeres muiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" bijušais nosaukums
Tiņģers muiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" bijušais nosaukums
Stūriņi Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums
Waldegalen Talsu novada Laidzes pagasta bijušais nosaukums
Vaļdegaļenskaja Talsu novada Laidzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Nūrmuiža Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Lauciene" bijušais nosaukums
Vecokte Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Okte" bijušais nosaukums
Nurmguzenskaja Talsu novada Laucienes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Normhusen Talsu novada Laucienes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Stends muiža Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" bijušais nosaukums
Stendes muiža Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" bijušais nosaukums
Lipstguzenskaja Talsu novada Lībagu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lipsthusen Talsu novada Lībagu pagasta un muižas bijušais nosaukums
Lubesmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lube" bijušais nosaukums
Lubsmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lube" bijušais nosaukums
Oši Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Ošciems" bijušais nosaukums
Ošmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Ošciems" bijušais nosaukums
Sārkastes muiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sākraste" bijušais nosaukums
Sārkasts muiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sārkaste" bijušais nosaukums
Strasden Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums
Strazdenskaja Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Pobužmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums
Pobužumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums
Pūņmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums
Pūņumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums
Dārtes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dārte" bijušais nosaukums
Vandzenes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums
Vandzenes vidusskola Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums
Vandzenskaja Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wandsen Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Nejvakenskaja Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neuvaken Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums vāciski
Dekšņciems Talsu novada Virbu pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums
šatkarma Tantristu cīņas maģija, ko drīkst pielietot tikai sevišķas nepieciešamības gadījumos; tajā ietilpst: kāda cita cilvēka apziņas kontrole, kāda cita cilvēka kustību paralizēšana, sagraušana, nogalināšana, divu būtņu sanaidošana, izdzīšana
pašiekrāvējs tas (tāds), kam ir iekārta kravas iekraušanai (parasti par transportlīdzekli)
pašizkrāvējs tas (tāds), kam ir iekārta kravas izkraušanai (parasti par transportlīdzekli)
paškrāvējs tas (tāds), kam ir iekārta kravas kraušanai (parasti par transportlīdzekli)
kaujams tas ar ko kauj; kaušanas instruments
zemteksts tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu
slāpsts tas, kam slāpst, izslāpušais
aizaizgājušais tas, kas bija pirms pagājušā; aizpagājušais
dzīvs tas, kas dzīvo (1); pretstats: mirušais
pagājušais tas, kas ir pagājis, izbeidzies; bijušais
ēns tas, kas vāji līdzinās (bijušam, iepriekšējam)
Kudiņu muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" bijušais nosaukums
Brežģa krogs Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Brežģis" bijušais nosaukums
Lodes muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas “Lode” bijušais nosaukums
sviļņkode tauriņu kārtas dzimta ("Ethmiidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 13-34 mm), galva gluda, uz pakauša atstāvošu zvīņu pušķīši, >200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
Aegilops tauschii Tauša egilopss
buriški tauta, dzīvo Karakoruma augstkalnu ielejās (Kašmiras ziemeļos), apdzīvotās vietas līdz 5000 m vjl., runā savrupajā burušaski valodā, reliģija - islāms (ismailīti, šiīti); buruši; veršiki
lešana Tautastērpa krekla rakstu ieaušana
Kordofanas tautas tautību un cilšu grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato austrumos un dienvidos, runā t. s. Kordofanas valodās, pēc izcelsmes Sudānas seniedzīvotāju pēcteči, ko XI-XIV gs. arābu ciltis atspiedušas kalnos
dekolāža Tehnisks paņēmiens jaunākajā avangarda mākslā, kas izpaužas kā uzlīmēta papīra atraušana, atplēšana, kā darbība, kas ir pretēja kolāžai
atkrāsošana Tehnoloģiska operācija, ar ko panāk apstrādājamā materiāla krāsas izzušanu, piem., dzelzs savienojumu piemaisījumu radītās nevēlamās stikla krāsainības novēršanu
fluvioglaciālie nogulumi tekošu ledāja kušanas ūdeņu akumulatīvie veidojumi, glaciālo nogulumu tips
kanonizēšana Teksta iekļaušana kādas ticības Svēto rakstu kopumā
ielīmēt Teksta, grafikas, datu bāzes ieraksta vai cita informācijas bloka iespraušana dokumentā, ko veic, šo bloku iepriekš izgriežot no teksta vai nokopējot starpliktuvē un pēc tam ievietojot noteiktā gatavojamā dokumenta vietā
ekzekvijas Teksti, kas sastāv no psalmiem ar antifonām un svēto rakstu daļām un kas tiek dziedāti bērēs un citās aizlūguma reizēs par mirušajiem gan mājās, gan baznīcā
platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
mūsdienu tektoniskās kustības tektoniskās kustības, kas notikušas vēsturiskajā laikā vai notiek mūsdienās
bilža telpa zem laivas vai jahtas grīdas, kur satek ieplūdušais ūdens
šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām
Celsija skala temperatūras mērīšanas skala (simbols °C), kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu (pieņemts par 0 grādu) un ūdens viršanas punktu (pieņemts par 100 grādu) sadalīts vienādās daļās, kas nosauktas par Celsija grādu
Reomīra skala temperatūras skala, kurā pie normāla spiediena ledus kušanas punkts ir 0 grādu, bet ūdens vārīšanās punkts pieņemts par 80 grādu
aizlūgumu templis templis Senajā Ēģiptē, kurā notika mirušajam veltītās ceremonijas
laringāļu teorija teorija, ar kuru vēsturiskajā valodniecībā skaidro vokālisma un konsonantisma vēsturi indoeiropiešu valodās, uzskatot, ka indoeiropiešu pirmvalodā bijušas rīkles skaņas laringāļi, kuru izzušana ietekmējusi patskaņu un līdzskaņu kvalitāti un kvantitāti dažādās indoeiropiešu valodās
kultūrtrēģerisms Teorija, kas kolonizēto zemju pakļaušanu attaisno kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā
Vidusāzija Teritorija no Kaspijas jūras rietumos līdz Pamira un Altaja kalniem austrumos, no Arāla jūras un Irtišas ūdensšķirtnes ziemeļos līdz Hindukušam un Irānas kalnienei dienvidos
nostauvēšana Termins jūrniecībā kuģa kravas nokraušanai
uzpūsts perlīts termiski apstrādāts (1000–1200 °C) perlīts – porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus (piemēram, vieglbetonu), un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai
polikarbonāti Termoplastiski polimēri [-ORO-CO-O-R-]n (R - radikālis); raksturīga augsta kušanas temperatūra un ļoti liela triecienizturība, fizioloģisks inertums, caurspīdīgums; lieto aparātbūve precīzu detaļu izgatavošanai, protēzēm, lokšņu, plēvju, cauruļu ražošanai
Fokkengofskaja Tērvetes novada Bukaišu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Hofzumberge Tērvetes pagasta bijušais nosaukums
Gofcumbergskaja Tērvetes pagasta bijušais nosaukums krieviski
kā vakardienu meklēdams tiekties pēc kā neiespējama; būt apjukušam, mieru zaudējušam
blakuslēmums Tiesas nolēmums, ar kuru tiesa paziņo kompetentām valsts pārvaldes vai tiesībsargājošām institūcijām jeb amatpersonām, par civillietas vai krimināllietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas atsevišķas amatpersonas, juridiskas vai fiziskas personas, kā arī par būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbā
konkurss tiesas process, kreditoru sapulce, kurā izskata maksāt nespējīga bankrotējuša parādnieka lietu, lai maksimāli apmierinātu kreditoru pretenzijas pret parādnieku
apdrošināšana bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs
pozitīvās tiesības tiesības, kas ir spēkā dotā laikā un izmainās pēc likumdevēja gribas sakarā ar izmaiņām dzīvē; ar to apzīmē esošās tiesību normas un izmanto šo normu atšķiršanai no atceltām vai normām, kas faktiski zaudējušas spēku, kā arī - no priekšstatiem par normām, kas vēl nav pieņemtas, bet ir vēlamas (likumprojektiem, tiesību idejām utt.)
krimināltiesību zinātne tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai
bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa)
šautra tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai); metamais ierocis
maigle Tieva, taisna kārts, ko vertikāli iesprauž zemē aptuveni 30 m attālumā no ugunspozīcijas (parasti šaušanas virzienā) un izmanto tēmēšanai, šaujot ar mīnmetējiem un citiem artilērijas ieročiem no aizklātām ugunspozīcijām
tigrolīze Tigroīdās substances izzušana no nervu šūnas
ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām
ieblenst Tikko nojaušams (tumsā)
beidzamais Tikko pagājušais (laika posms); tāds (laika posms), kas vēl turpinās līdz šim brīdim
gaisīgs Tikko uztverams, jaušams (piemēram, par krāsām)
pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā; agrāk; iepriekš
sasapļauties tikt sapļautam; pļaušanas gaitā tikt izveidotam (par vālu)
Amaurosoma flavipes timotiņa muša, šīs ģints suga
bulings tiranizēšana; iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem, īpaši pusaudžu un bērnu vidē
kargadieris Tirgotāja vietnieks uz kuģa; persona, kas agrākos laikos gādāja par preču kraušanu, novietošanu kuģī, apsargāšanu un izkraušanu
Delphinium consolida tīruma zilauša "Consolida regalis" nosaukuma sinonīms
bomēt Tīt šķērus jeb velkus uz aušanas stāvu veltņa jeb bomja
dīkās dienas to saimnieku (kuru saimniecība nebija lielāka par 3/8 arkla) brīvās dienas, kas muižai deva klaušas tikai dažas dienas nedēļā
dīkā nedēļa to saimnieku brīvnedēļa, kas muižai deva klaušas tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
Tomes muiža Tomes pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums
spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi
kliests Tracis, dumpis ar kaušanos
traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu
kritienpunkts Trajektorijas krustpunkts ar šaušanas līmeni (horizontālu plakni, kas iet caur izlidošanas punktu)
cukurbiešu lapu griezējs traktoram piekabināma mašīna neizceltu cukurbiešu lapu nogriešanai, savākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī
dziļirdinātājs Traktoram piekabināma vai pašgājēja zemes darbu mašīna blīvas, akmeņainas, sasalušas vai klinšainas grunts irdināšanai; sastāv no traktora un paceļamas (nolaižamas) darbierīces, ko veido 1, 2 vai 3 zobi ar nodilumizturīgiem uzgaļiem; lieto kanālu un tranšeju ierīkošanai, ceļa seguma remontam, karjeru atsegšanai
gubu vedējs traktoram uzkarināma mašīna siena un salmu gubu savešanai stirpās; lieto arī kūtsmēslu, skābbarības u. tml. kravu iekraušanai transportlīdzekļos; vestspēja līdz 1 t
krūmu arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai
šķūtis Transporta klaušas
iekraušanas dīkstāves laiks transportlīdzekļa iekraušanas dīkstāves ilgums, kas ir atkarīgs no kravas rakstura un veida, transportlīdzekļa piemērotības iekraušanai un iekraušanas darbu mehanizācijas pakāpes
izkraušanas dīkstāves laiks transportlīdzekļa izkraušanas dīkstāves ilgums, kas ir atkarīgs no kravas rakstura un veida, transportlīdzekļa piemērotības izkraušanai un izkraušanas darbu mehanizācijas pakāpes
manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas
Treppenhof Trapenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
trasēšana Trases iezīmēšana, nospraušana
avis-klauzula Tratas nejauša sastāvdaļa, ar kuru trasants paziņo maksātājam, ka viņam jāizdara samaksa pēc speciāla paziņojuma saņemšanas, vai arī, ka samaksa jāizdara, nesaņemot paziņojumu
spļaujamtrauks Trauks (kā) iespļaušanai vai krēpu savākšanai
asāks trekna pļaviņa māju tuvumā sēka pļaušanai
trijdeksnis Trijzaru dakša siena vai labības kraušanai
Trikaten Trikātas pagasta bijušais nosaukums
Trikatenskaja Trikātas pagasta bijušais nosaukums krieviski
amfibiotika Trīs pirmspārņu kukaiņu dzimtas (viendienas mušas un spāres) kuru kāpuri dzīvo ūdenī un elpo ar žaunām
mazais iegalvītis trīsstūraina mīksta galvaskausa daļa starp pakauša un paura kauliem
drace Trokšņaina uzdzīve ar kaušanos; tracis
herniotomija Trūces gredzena pāršķelšana iesprūdušas cirkšņa trūces gadījumā (pirmsaseptikas ķirurģijā)
intercalatio Trūkstošā laika iespraušana, lai izlīdzinātu laika skaitīšanu starp dažādiem kalendāriem
trušāda Truša āda (parasti kažokāda)
zaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī kaķa gads
Kaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads
sanitārais mezgls tualete, dušas telpa, vannas istaba
Mazais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas centrālajā daļā (Saūda Arābijā), savieno Lielo Nefūda un Rubalhālī tuksnesi, stiepjas pa izžuvušas upes gultni 1200 km garumā un 20 km platumā, augstums - 400-500 m
Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras
atvarša Tukšā telpa jaunpiedzimušam bērnam galvaskausa augšā, kas vēlāk aizaug
pakakts Tukšais, ar matiem neapaugušais laukums pieres sānu daļā
Viesati Tukuma novada apdzīvotās vietas "Viesatas" bijušais nosaukums
Zaļie Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķunduri" bijušais nosaukums
Lanciņi Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Lancenieki" bijušais nosaukums
Žukstskaja-Penauskaja Tukuma novada Džūkstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Siukst-Poenau Tukuma novada Džūkstes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Pluģi Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums
Prūšeni Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums
Videnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums
Irmlau Tukuma novada Irlavas pagasta bijušais nosaukums
Irmlavskaja Tukuma novada Irlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bebrupe Tukuma novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kandavas stacija" bijušais nosaukums
Lestenskaja Tukuma novada Lestenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lesten Tukuma novada Lestenes pagasta un muižas bijušais nosaukums
Daigones skola Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Meiniķi" bijušais nosaukums
Puhren Tukuma novada Pūres pagasta bijušais nosaukums
Purenskaja Tukuma novada Pūres pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kulvēni Tukuma novada Sēmas pagasta apdzīvotās vietas "Sēme" bijušais nosaukums
Sehmen Tukuma novada Sēmes pagasta bijušais nosaukums
Semenskaja Tukuma novada Sēmes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schlampen Tukuma novada Slampes pagasta bijušais nosaukums
Šlampenskaja Tukuma novada Slampes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ekendorfskaja Tukuma novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Tummen Tukuma novada Tumes pagasta bijušais nosaukums
Tummenskaja Tukuma novada Tumes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Senten Tukuma novada Zentenes pagasta bijušais nosaukums
Zentenskaja Tukuma novada Zentenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
gaļas mušas tumšas krāsas mušas, kuru kāpuri attīstās gaļā, līķos, mēslos
Turkmēnija Turkmenistānas bijušais nosaukums padomju laikā
Rumēlija Turku nosaukums (lietots līdz 1866. g. - "Rumeli") Balkānu pussalas zemēm pēc to pakļaušanas Osmaņu impērijai
tušas mazgājums tuša, ko uzklāj ar ūdenī samitrinātu otu, tad ar otu pārklāj spalvas vai cita instrumenta ievilktās līnijas, veidojot toņu nianses
plintgals Tuvs mērķis šaušanai
bunkurs Tvertne beramu materiālu (piemēram, ogļu, kūdras, smilts, labības) neilgai uzglabāšanai vai pārkraušanai
pali Ūdens līmeņa paaugstinājums ūdenstilpē un tās pārplūdums sniega kušanas rezultātā
krāteru ezers ūdens piepildīts apdzisuša vulkāna krāteris
vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām)
sniegūdens Ūdens, kas ir radies sniega, arī ledus kušanas rezultātā
ledusūdens Ūdens, kas radies ledus kušanas rezultātā
ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals
Dunsku strauts ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, ietek Mušas ezerā
Pušica Ūdenstece Rēzeknes novada Pušas pagastā, ietek Rušona ezerā, iztek no Pušas ezera, garums - 11 km; Puša; Pušvča
hidrēšana ūdeņraža pievienošana, piemēram, šķidrajām augu eļļām vai taukiem (dubultsaišu vietās), lai paaugstinātu to kušanas temperatūru un palielinātu cietību; hidrogenēšana
apdeģis Ugunsgrēkā cietušais
Ukru muiža Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Ukri" bijušais nosaukums
Patmalnieku ezers Umaņu ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā
Umurgas-Sārumu Umurgas-Sārumu pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā
Pjurkeļskaja Ungurpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
autoiekrāvējs Universāla pašgājējmašīna iekraušanas un transportēšanas darbiem ar maināmām darba ierīcēm
rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis
Kabula upe Afganistānā un Pakistānā ("Kabul"), Indas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Hindukuša Babas grēdā
Bāmijāna upe Afganistānā, izceļas Hindukuša Bābas grēdā, izsīkst tuksnesī
Draa upe Āfrikas ziemeļrietumos, Marokā, garums 1150 km, sākas Augstā Atlasa dienvidu nogāzē, pastāvīga tece 200 km (gandrīz visu ūdeni izmanto apūdeņošanai), Atlantijas okeānu sasniedz tikai kalnu sniega kušanas periodā
Hilmenda upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros
Jaiva upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 303 km, sākas Kvarkuša grēdas dienvidrietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
Jaludzjana upe Ķīnā ("Yalu Jiang"), robežupe ar Ziemeļkoreju, kur saucas - Amnokgana, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī
Obra upe Polijā (_Obra_), Lielpolijas un Lubušas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 173 km
Langa upe Rīgā un Carnikavas pagastā, ietek Ķīšezerā (senāk savienoja Ķīšezeru ar jūru, bet to laika gaitā nosprostojušas ceļojošās kāpas), garums - 8 km, kritums - 0,6 m; Garupe; Laņģe; Laņķa
Begeja upe Serbijā, savieno Donavas-Tisas-Donavas kanālu ar Tisu, bijušais Begejas upes lejteces posms, pirms kanāla izbūves
upes barošanās upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem
Vecvārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" bijušais nosaukums
Vārkavas muiža Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums
Vorkovas muiža Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums
Otrā Vārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā
Vecvārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā
Baldas dzirnavu ezers uz Baldas upes uzpludināta ūdenskrātuve Rēzeknes novada Pušas pagastā
pirmais Faradeja likums uz elektroda elektroķīmiski izreaģējušas vielas masa (m) ir proporcionāla caur elektrolītu izplūdušajam elektrības daudzumam
skritēlis uz pakauša riņķī sagriezušies mati
vižņi uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus, kas veidojas tekošā pārdzesētā ūdenī, kā arī no ūdenī iekrituša sniega un malasledus atlūzām
uztaucēt Uzbarot, lai būtu vairāk tauku (par cūku, ko nobaro kaušanai)
Uzbekija Uzbekistānas bijušais nosaukums padomju laikā
laupīšana Uzbrukums cietušajam nolūkā iegūt svešu mantu, ja uzbrukums saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu
uzledus Uzledojums - ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim
stividors uzņēmums, kas veic kuģu iekraušanas un izkraušanas darbus
stividorkompānija Uzņēmums, kas veic kuģu iekraušanas un izkraušanas darbus
diskreditācija Uzticības mazināšana; autoritātes, cieņas graušana
uzbomēt Uztīt dzijas uz steļļu bomja pirms aušanas
matījums Uztvere, izjūta, sajušana
pamanīšana Uztveršana vai sajušana ar maņu orgāniem
krančoties Uzvesties kā piedzērušam
Užaru Užaru ezers - Ižoru ezers Pušas pagastā
Meža Skuķieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Inikši" bijušais nosaukums
Mazie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums
Mozie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums latgaliski
Zemļinski Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ratnieki" bijušais nosaukums
Petiniški Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Petuniški" bijušais nosaukums
Ignatāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" bijušais nosaukums
Lapsinīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaideri" bijušais nosaukums
Zascenku Vaikulīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaikuļāni" bijušais nosaukums
māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
anšluss Vācijas politika, kas bija vērsta uz Austrijas iekļaušanu Vācijas valstī; pati šī iekļaušana 1938. gadā
padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā)
mahāsidhas vadžrajānas budisma mitoloģijā - pusmītiskas personas, kas sasniegušas pilnību ar jogas prakses palīdzību; tiek uzskatīts, ka tādu bijuši 84, kas dzīvojuši Indijā no 7. līdz 11. gadsimtam
Waidau Vaidavas pagasta bijušais nosaukums
Vaidauskaja Vaidavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Amboten Vaiņodes novada Embūtes pagasta bijušais nosaukums
Vaiņodes un Bātas pagasts Vaiņodes pagasta bijušais nosaukums
Vainodenskaja Vaiņodes pagasta bijušais nosaukums krieviski
veckuilis Vairāk nekā gadu vecs kuilis; vepris, kurš ir kastrēts jau labu laiku pirms nokaušanas
ķēpāji Vairākas kopā salipušas sniegpārslas laikā, kad nāk sniegs kopā ar lietu
iepļauties vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut; pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties
iepļaut vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku)
lodāt vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam
ložņāt vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam
lodalēt vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni pie kādas virsmas, arī četrrāpus vai stipri salīkušam (parasti ko meklējot, vērojot, noklausoties)
līdzinieču metode vaislinieka meitu salīdzināšana ar citu vaislinieku meitām, kuras ir vienāda vecuma un ir augušas un ražo līdzīgos apstākļos
bronhofonija Vāji dzirdama, no bronhiem izejoša balss skaņa, ko dzird, auskultējot plaušas
autovakcīna Vakcīna, kas gatavota no baktērijām, kuras izraisījušas saslimšanu tam pašam slimniekam, kura ārstēšanai vakcīna paredzēta
pārkrievošana valdības politika, kas vērsta uz nekrievu tautību piespiedu [asimilāciju]{e:57060}; pakļaušana krievu valodas vai kultūras ietekmei
Ermesskaja Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ermeshoft Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Karkeļskaja Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Karkell Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums vāciski
Vārpa Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" bijušais nosaukums padomju laikā
Lugaži Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" bijušais nosaukums padomju laikā
Kairis Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Kairi" bijušais nosaukums
Vijcemskaja Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wiezenhof Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums vāciski
Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā
Adsel-Schwarzhof Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums
Svartskaja Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Valkskaja Valkas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Walksche Valkas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Wallhof Valles pagasta bijušais nosaukums
Valgofskaja Valles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Novoburtņekskaja Valmieras novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jaunburtnieki Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" bijušais nosaukums
Dickeln Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums
Dikeļnskaja Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Eveļskaja Valmieras novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jercenskaja Valmieras novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
Kaugershof Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums
Kaugerskaja Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums krieviski
Metzkuell Valmieras novada Lodes pagasta bijušais nosaukums
Planskaja Valmieras novada Plāņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ranzen Valmieras novada Rencēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kolberg Valmieras novada Skaņkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Austrumi Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" bijušais nosaukums padomju laikā
Voļmargofskaja Valmieras pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wolmarshofsche Valmieras pagasta bijušais nosaukums vāciski
Bauņu pagasts Valmiers novada Matīšu pagasta bijušais nosaukums, bet neliela daļa bijušā Bauņu pagasta teritorijas nonākusi Bērzaines pagastā
sistēmiskā atbilsme valodas vienības semantiska un formāla iekļaušanās valodas sistēmā, atbilsme valodas sistēmai un struktūrai, likumībām modeļiem
militarizācija Valsts ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana kara mērķiem, kara ekonomikas veidošana miera laikā; militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana, piem., kādā(s) saimniecības nozarē(s)
integrācija valsts iedzīvotāju konsolidēšanās, minoritāšu iekļaušanās sabiedrībā, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus, pārliecību un apgūstot valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru
administratīvā atbildība valsts noteikts piespiedu līdzeklis, ko piemēro par mazāksvarīgiem tiesībpārkāpumiem, kurus izdarījušas fiziskas vai juridiskas personas
Ārlietu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kura izstrādā un realoizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas ārējās ekonomikas politikas veidošanā un kuras uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajaistabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē
denonsācija Valsts paziņojums otrai valstij, ka starpvalstu līgums vai uzņemtās saistības ir spēkā neesošs, līguma oficiāla laušana
kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas
īpašuma kompensācijas sertifikāti valsts sertifikāti, ko likumā paredzētos gadījumos piešķir nacionalizētā un citādi nelikumīgi atņemtā īpašuma bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem to nevar atdot vai ja viņi atsakās no īpašuma tiesībām un tā vietā vēlas saņemt kompensāciju
Nāciju Sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti
oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers
atklāšana vaļsirdīga izpaušana; darbība
Wahnen Vānes pagasta bijušais nosaukums
Vanenskaja Vānes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Pauneņi Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" bijušais nosaukums
Ceipinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ceipinieki" bijušais nosaukums
Cīmotnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ciematnieki" bijušais nosaukums
Skapstoti Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Skapstati" bijušais nosaukums
Stabuļnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" bijušais nosaukums
Muiža Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnenes muiža" bijušais nosaukums
Stirniena Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniene" bijušais nosaukums
Varakļanskaja Varakļānu pagasta bijušais nosaukums krieviski
centralizācija Varas, pilnvaru vai kādu līdzekļu savākšana pārvaldes sistēmas augstāko iestāžu rīcībā, vietējo organizāciju pakļaušana augstākstāvošām instancēm
iridavulsija Varavīksnenes atraušana no perifērijas
iridodialīze Varavīksnenes atraušanās no starenes
sinaireze Vārdā divu vokālu sakušana par vienu
zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu
ķurnēt Vārgt, nīkuļot, būt bēdīgam, noskumušam
Vuorkovys muiža Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums latgaliski
Sitņagi Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sitnīki" bijušais nosaukums
Pirmā Vārkava Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā
Vārkava I Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā
Šusts Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" bijušais nosaukums
Vorkovas pagasts Vārkavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Vorkovskaja Vārkavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē
svešs vīrs varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka -- gara -- pavārds
parastais kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu
pievirt Vāroties pieņemt neparedzētu piegaršu, parasti dēļ nejauša piemaisījuma
ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās
peternes Vecas, dažās vietās saplīsušas pastalas
lenckari Vecas, saplīsušas drānas, apģērbu gabali
kratas Vecas, saplīsušas drēbes
Alt-Autz Vecauces muižas un pagasta bijušais nosaukums
Aļt-Aucskaja Vecauces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schloss-Serben Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Staro-Pebaļgskaja Vecpiebalgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Pebalg-Orrishof Vecpiebalgas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Vecsalaca Vecsalacas pagasts - Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums
nedēļa Vecuma skaitīšanas vienība (parasti jaundzimušajiem) - septiņas diennaktis
Gross-Barbern Vecumnieku novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" bijušais nosaukums
Lāčplēša mežniecība Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Reizeni" bijušais nosaukums
Neugut Vecumnieku pagasta bijušais nosaukums
Neigutskaja Vecumnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
mediālais mūža ilgums vecums, kuru sasniedz puse no attiecīgās paaudzes jaundzimušajiem; pusei no jaundzimušo kohortas mūža ilgums ir mazāks un pusei - lielāks par mediālo
Kozine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kozīne" bijušais nosaukums
limnoglaciālās formas veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos, kur nogulsnējušies smilšaini un mālaini saneši; visvairāk izplatītās formas ir limnoglaciālie līdzenumi
stīgāt Veidoties pavedienam līdzīgām daļēji sarecējušas līmveida vielas daļām
vējgrieznis Vēja grābslis, auša
vēja grābeķis vēja grābslis, auša, gaisonis
ķerstlaka Vēja grābslis, auša, neuzticama persona
dzērvjzābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas
dzērvzābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas
iepriekšēja revīzija vēl nenotikušas saimnieciskās darbības revīzija uz projekta vai atļaujošā dokumenta pamata; projekts vai atļaujošais dokuments netiek vērtēti no lietderības viedokļa
Ēmas jūra vēlā pleistocēna starpleduslaikmetā Ziemeļjūras un Baltijas jūras ieplakā eksistējušais baseins
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši)
velonis Velis - miruša cilvēka gars, dvēsele
pūreņš Veļas komplekts jaundzimušajam
pūriņš Veļas komplekts jaundzimušajam
Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem
Kapušani Veļke Kapušani - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.)
flebekserēze Vēnas izraušana
Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše)
Ancenskaja Ventspils novada Ances pagasta bijušais nosaukums krieviski
Feliksberga Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušais nosaukums
Pilsberga Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušais nosaukums
Feliksbergskaja Ventspils novada Jūrkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Piļtenskaja Ventspils novada Piltenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Landgemeinde Pilten Ventspils novada Piltenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Popenskaja Ventspils novada Popes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Popensche Ventspils novada Popes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Puzenskaja Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Pussen Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Diždēnavas Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" bijušais nosaukums
Rothof Ventspils novada Tārgales pagasta bijušais nosaukums
Rotgofskaja Ventspils novada Tārgales pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ugahlen Ventspils novada Ugāles pagasta bijušais nosaukums
Ugaļenskaja Ventspils novada Ugāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Usmaiten Ventspils novada Usmas pagasta bijušais nosaukums
Usmaitenskaja Ventspils novada Usmas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Medoles Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Grigaļciems" bijušais nosaukums
Warwen Ventspils novada Vārves pagasta bijušais nosaukums
Varvenskaja Ventspils novada Vārves pagasta bijušais nosaukums krieviski
Sirgen Ventspils novada Ziru pagasta bijušais nosaukums
Zirenskaja Ventspils novada Ziru pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schleck Ventspils novada Zlēku pagasta bijušais nosaukums
Šlekenskaja Ventspils novada Zlēku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Vecbebe Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" bijušais nosaukums
Vērgali Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums
Vērgaļi Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums
Vērgaļu pagasts Vērgales pagasta bijušais nosaukums
Virgenskaja Vērgales pagasta bijušais nosaukums krieviski
nullifikācija Vērtību zaudējušas papīrnaudas izsludināšana par nederīgu; var sakrist ar devalvāciju
Veselavas muiža Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" bijušais nosaukums
Veselauska Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" bijušais nosaukums
Wesselshof Veselavas pagasta bijušais nosaukums
Veselovskaja Veselavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Trešais reihs vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933. līdz 1945. gadam oficiālā nosaukuma Vācijas Impērija (1933—1943) un Lielvācijas Impērija (1943—1945) vietā; lai apzīmētu šo periodu Vācijas vēsturē, izmanto arī terminus "fašistiskā Vācija", "nacistiskā Vācija", "Hitlera Vācija" un "hitleriskā Vācija"; terminu 'fašisms' lietoja Padomju Savienībā un lieto tās bijušajās republikās, tomēr Vācijai faktiski atbilst 'nacisms' jeb 'nacionālsociālisms'
Krajina Vēsturiski ģeogrāfiski novadi bijušajā Dienvidslāvijā
ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu
vidussvars Vidējā svara kategorija smagatlētikā, pie svaru celšanas un laušanās 67,5-75 kg, boksā 66,7-72,5 kg
ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2
glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu
Vuda sakausējums viegli kūstošs (kušanas temperatūra 68 °C) metālu sakausējums, kas sastāv no bismuta (50%), svina (25%), alvas (12,5%) un kadmija (12,5%); lieto konstantas augstas temperatūras nodrošināšanai dažādiem eksperimentiem laboratorijās
putuplasta materiāli viegli, ar gāzi piepildīti materiāli, kas atgādina sacietējušas putas; lieto aviobūvē plānsienu konstrukciju piepildīšanai, lai palielinātu to stingrību un siltumizolāciju
trilla Vieglprāte, auša; jautra, viegla rakstura sieviete; slinka sieviete
absorbētājs viela, ko pievieno kosmētikas līdzekļiem un kas uzņem ūdenī vai eļļā izšķīdušas vai smalki disperģētas vielas
imersijas metode vielas laušanas koeficienta noteikšanas metode iegremdējot pētāmās vielas sīkus gabaliņus šķidrumos ar zināmu laušanas koeficientu un ar mikroskopu nosakot divus tuvākos
kušana Vielas pāreja no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī, kas saistīta ar enerģijas patēriņu, kuru raksturo kušanas siltums
amorfa viela vielas stāvoklis, kam raksturīga īpašību izotropija un kam nav noteiktas kušanas temperatūras; nav stingras periodiskas struktūras
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem
vieglkūstošs Vielas, kuru kušanas temperatūra ir pietiekoši zema
eiteksija Vielu maisījums tādās proporcijās, ka tā kušanas punkts ir zemāks nekā jebkuram citam to pašu vielu maisījumam
hermētisms viena no modernās dzejas pazīmēm: apzināta atraušanās no realitātes, abstrahētu subjektīvu pārdzīvojumu atklāsme ar sarežģītiem tēliem, individuālām asociācijām
mikoplanktons viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, planktona sēnes, kas barojas no atmiruša organiskā materiāla, vai dzīvo kā parazīti citos planktona masas organismos, pamazām apēdot to ķermeņa substanci
vārsne viena no saaugušajām augļlapām auglī (piemēram, pākstīm), kas, sēklām nogatavojoties, atdalās no citam augļlapām to saauguma vietās
diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes
uz pieaugušo centrētā pieeja viena no sociālā darba pieejām, kurā sociālā darbinieka intervences centrā ir pieaugušais
surogātpasta izplatīšana viena un tā paša ziņojuma kopijas nosūtīšana vairākām interneta lietotāju intereškopām, kuras tās nav pieprasījušas un kuru tematikai neatbilst ziņojumu saturs
inkorporācija Vienas valsts iekļaušana citas valsts sastāvā
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm)
šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums; vienfāzes sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja
ketu valoda vienīgā dzīvā Jeņisejas valodu saimes valoda, pārējās šās saimes valodas izmirušas 18.-19. gs., rakstības nav
glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos
vienkārtis Vienkāršākais aušanas paņēmiens, pēc kura auduma pamatu un rakstu veido ar divām nīšu kārtām; šādi austs audums
pleiropneimonija Vienlaicīgs plaušas un pleiras iekaisums
Helsinku konvencija vienošanās par Baltijas jūras aizsardzību pret piesārņošanu no krasta un kuģiem, stājās spēkā 1980. g. parakstījušas visas Baltijas jūras valstis
pamatlielgabals viens no baterijas lielgabaliem (parasti vidējais) izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām
Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā
autozīts viens no dvīņu kropļiem, kas attīstās pareizi un kuram piestiprināts otrs - attīstībā atpalikušais parazīts
vabiņa viens no mietiem tīklu žaušanai
liģeris viens no Rīgas latviešu amatiem 14.-18. gs.; nodarbojās ar ievesto preču (it īpaši labības) izkraušanu, svēršanu, novietošanu, arī eksporta preču apstrādi; šim amatam piederīgie
Bhudžju viens no senindiešu teiksmu personāžiem, kurš figurē kopš Rigvēdas laikiem pazīstamajā sižetā par Ašviniem, kas glābj no pazušanas jūras dzelmē ceļabiedru pamestu kuģinieku
lielā sieva viens no sieviešu kārtas Spoka pavārdiem; varmācīgā un priekšlaicīgā nāvē mirušas sievietes gars
teraspēle viens no spēļu terapijas veidiem, kas attīsta bērnā drošu piesaisti vecākiem (vai citiem nozīmīgajiem pieaugušajiem)
politiskā atbildība viens no starptautiski tiesiskās atbildības veidiem, kas izpaužas apliecinājumos cietušajai pusei, ka tiesību pārkāpumi neatkārtosies, atvainojumos, nožēlas izpausmēs, konkrēto tiesībpārkāpumos vainojamo personu sodīšanā, citās morālā gandarījuma došanas formās cietušai pusei
amorfs stāvoklis viens no vielas kondensētā stāvokļa veidiem, kurā vielām nav daļiņu sakārtojuma tālās kārtības un noteiktas kušanas temperatūras
nejēgs Vientiesis, muļķis, auša; vārgulis, nīkulis
Vecsaukas Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Sauka" bijušais nosaukums
Vārenbroka Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Vārnava" bijušais nosaukums
Ekengrafskaja Viesītes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ekengraf Viesītes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Lielbērstele Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" bijušais nosaukums
izkrautuve vieta (parasti pie dzelzceļa), kur izkrauj (kokmateriālus vai citus materiālus) pārsūtīšanai; izkraušanas punkts
osta vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai
grēdiena vieta malkas sakraušanai
kurvis vieta virs piedarba (ko parasti izmanto salmu sakraušanai)
žautuve vieta žaušanai
postaža vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas
kautuve vieta, kur kauj dzīvniekus, vieta, ko izmanto dzīvnieku kaušanai
Vetalvskaja Vietalvas pagasta bijušais nosaukums krieviski
kompradors Vietējais tirgotājs Austrumu koloniālajās un ekonomiski atpalikušajās valstīs, kas ir starpnieks starp ārvalstu firmām un vietējo tirgu
Ausmas ciems Vilces pagasta bijušais nosaukums padomju laikā
vilnas matiņa serdes kārta vilnas matiņa centrālā daļa, kas sastāv no pārragotām, savā starpā irdeni sakārtotām šūnām, starp kurām ir gaiss; serdes kārta ir akotmatiem, mirušajiem matiem un dažreiz arī pārejas vilnas matiem
vilnas stiprums vilnas matiņu spēja pretoties pārraušanai
plučvilna Vilnas šķiedra, ko iegūst, saplucinot nolietotus vilnas audumus, adījumus, auduma atgriezumus, vērpšanas, aušanas, adīšanas atlikās utt.
kukla Viltotas naudas vai sagriezta papīra paka, kas cietušajam tiek iemānīta kā nauda
pseidomorfoze Viltus kristāls, kura forma neatbilst attiecīgā minerāla kristāliskā režģa uzbūvei, bet ir pārmantota no cita aizvietota vai izšķīduša kristāla
Perdunova Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums
Viļēnu pagasts Viļānu pagasta bijušais nosaukums
Veļionskaja Viļānu pagasta bijušais nosaukums krieviski
viļņu depolarizēšana viļņu polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana
Mežarasas Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Meža Rasas" bijušais nosaukums
Kroņvircavas muiža Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Vircava” bijušais nosaukums
Vircavas muiža Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Vircava” bijušais nosaukums
Sikšņu muiža Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" bijušais nosaukums
Virgenskaja Virgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
bizmanis Vīrietis ar bizi - simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco, atpalikušo
kazaks Vīrietis, kas dzimis kādā no šādiem bijušajiem apgabaliem
atštaukas brūtgāns vīrietis, kuru citas sievietes atraidījušas
gamofāgija Vīrišķā un sievišķā elementa izzušana vienšūnas organismu savienošanās aktā
inkubs Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus
atpīle Virs ledus sadzītais un atkal sasalušais ūdens
Akdogans virsotne Turcijā (_Akdoğan Daği_), uz Mušas un Erzuruma ila robežas, augstums - 2879 m
bumbmetējs Virsūdens kuģu iekārta šaušanai ar dziļumbumbām uz zemūdenēm, kas atrodas zemūdens stāvoklī
tunelēšanas divpunktu protokols virtuālu privātu tīklu izveidošanas tehnoloģija, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _U. S. Robotics_. Tā kā internets ir atvērts tīkls, protokolu _PPTP_ lieto, lai nodrošinātu ziņojumu pārraidi starp _VPN_ tīkla mezgliem
optiskā ass virziens dubultlauzošā kristālā; ja gaismas stars izplatās gar šo asi, to neskar dubultlaušana un pēc iziešanas caur optisko sistēmu tas nemaina savu virzienu
kristāla optiskā ass virziens kristālā, kurā, gaismai izplatoties, nenotiek gaismas dubultlaušana
līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem; virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam
pleiroparietopeksija Viscerālās pleiras fiksācija pie parietālās, fiksējot plaušas pie krūškurvja sienas
viļķinīca Viscietākā zāle pļavā (pļaušanas laikā)
kaujasspēja Visi iznīcināšanas un/vai sagraušanas potenciāla līdzekļi, ko militārā vienība vai formējums kādā konkrētā laikā var vērst pret pretinieku
krāsainie metāli visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C)
panhipopituitārisms Vispārēja hopofīzes mazspēja, kas izraisa dzimumdziedzeru atrofiju, vairogdziedzera un virsnieru mazspēju; novēro augšanas aizkavēšanos, sekundāro dzimumpazīmju un dzimumtieksmes izzušanu, novājēšanu, hipotensiju, bradikardiju, depresiju u. c.
iedrošināšana vispārīgā nozīmē ir veids, kā indivīdi komunikācijas procesā cits citam izsaka vai izrāda atbalstu; tā ir apliecinājuma izpaušana ar valodas vai citu izteiksmes līdzekļu palīdzību, lai stiprinātu neatlaidību, drosmi, pārliecību vai cerību cilvēkā, apzinoties iespējamās situācijas izmaiņas vai potenciālu
atbalsta centrs vispārīgs apzīmējums pakalpojumu sniegšanas vietai, kurā nodrošināti vairāki pakalpojumu veidi un tiek sniegts sociāls, emocionāls, informatīvs un praktisks atbalsts dažādām mērķa grupām (ģimenēm, bērniem, pieaugušajiem un senioriem)
šaušalība vispārināta īpašība --> šaušalīgs
šaušalīgums vispārināta īpašība --> šaušalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās
transseksualitāte Visvairāk izteiktā dzimuma identitātes traucējuma izpausme pieaugušajiem, ilgstoša pastāvīga vēlēšanās atbrīvoties no savām primārajām un sekundārajām dzimumpazīmēm un iegūt cita dzimuma īpašības; īpaši raksturīga cilvēkiem, kas mēģina kļūt par pretējā dzimuma pārstāvjiem ar ģērbšanos, hormonterapiju vai ķirurģisku operāciju
Gigeļi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Kurtiši" bijušais nosaukums
Lukna Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vīganti" bijušais nosaukums
Višķu stacija Višķu pagasta apdzīvotās vietas “Višku stacija” bijušais nosaukums
Višķu tehnikums Višķu pagasta apdzīvotās vietas “Višku tehnikums” bijušais nosaukums
Viškovskaja Višķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Vītiņu muiža Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas “Vītiņi” bijušais nosaukums
priekšķīlis Vītne galvas smadzeņu paura daivas mediālajā virsmā, pakauša daivas ķīļa priekšpusē
Tonkina Vjetnamas ziemeļu daļas, kas 1884.-1945. g. ietilpa bijušajā Francijas kolonijā, t. s. Franču Indķīnā, agrākais nosaukums
baranko Vulkāngrava - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē
Vatnajēkidls Vulkānisks plato Islandē, 1500-2000 m augstumā tajā atrodas lielākais šīs salas ledājs (platība - 8100 kvadrātkilometru), ledāja vidējais biezums - 400 m, maksimālais - >1000 m, zem ledāja atrodas vairāki vulkāni, kuru izvirdumi rada intensīvu ledus kušanu un katastrofālus plūdus
Kolima Vulkāns Vulkāniskajā grēdā, Meksikā, sastāv no 2 konusiem: aprimušais vulkāns "Nevada de Kolima", augstums - 4205 m, un darbīgais vulkāns "Volkandekolima", augstums - 3846 m
mediatizācija XIX gs. sākumā - daudzu neatkarīgu vācu firstu - patstāvīgu un tiešu vācu ķeizarvalsts savienības locekļu pakļaušana kādai citai - lielākai vācu valstij, kas arī ietilpa ķeizarvalsts savienībā
binbers Zagļu lauznītis durvju uzlaušanai
Solas muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas" bijušais nosaukums
Lielsuseja Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Suseja" bijušais nosaukums
Lielsusejas muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Suseja" bijušais nosaukums
Mācītāja muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" bijušais nosaukums
Lielzolva Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
Zalva Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
Gross-Salwen Zalves pagasta bijušais nosaukums
Groszaļvenskaja Zalves pagasta bijušais nosaukums krieviski
Santen Zantes pagasta bijušais nosaukums
Zantenskaja Zantes pagasta bijušais nosaukums krieviski
žubeklis Zarains stumburs, ko izmanto izžuvušas labības, āboliņa u. tml. sakraušanai
žubērklis Zarains stumburs, ko izmanto izžuvušas labības, āboliņa u. tml. sakraušanai; žubeklis 1(1)
Dryococelus australis zarkukaiņu suga, kas nebija redzēta kopš 1920. g. bet 2001. g. 24 īpatņi atrasti uz vientuļas klints Klusajā okeānā, 23 km attālumā no Lorda salas, kas bija to dzīvesvieta līdz 1918. g., kad no avarējuša kuģa šajā salā nokļuva žurkas
izkritušais zars zars, kam nav saauguma ar apkārtējo koksni un kas turas tajā neblīvi; pie izkritušajiem zariem pieskaita arī izkritušo zaru caurumu
atzarošana zaru nociršana, nozāģēšana vai nolaušana no koku stumbriem
Mežmuiža Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" bijušais nosaukums
maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds
hostelis Zemākās kategorijas tūristu mītnes veids, kas piedāvā izmitināšanas pakalpojumus jauniešiem, parasti istabās ar 2-6 vietām ar kopēju virtuvi, tualetes un dušas telpām; darbība bieži tiek organizēta kā pašapkalpošanās uzņēmumā un pakalpojumu cenu līmenis ir salīdzinoši zems
aprušināšana Zemes pieraušana tuvāk augam
megacikls Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas
Nemunas zemiene zemiene Nemunas augšteces un vidusteces baseinā, gk. Baltkrievijas Grodņas apgabalā, augstums 90-150 m, ledāja kušanas ūdeņu un upju nogulumi
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā); leidenieks
leidas vīrs zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā; leidinieks
adnaličniks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi, maksājot naudu, kā arī pildot klaušas
servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas
zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju
šinē Zīda audums atlasa sējumā, kam meti pirms aušanas iespiežot raibi izkrāsoti
dobradži zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), pie kuras pieder pārnadži ar dobiem ragiem, 43 ģintis, \~125 sugas, Latvijā senāk bijušas 2 ģintis, 2 sugas - sumbrs un taurs
kopvainaglapji Ziedaugi ar koplapainu zieda vainagu, ko veido stobriņā saaugušas vainaglapas
galviņa Ziedkopa, kurā uz sarukušas ass cieši cits pie cita ir sēdoši vai gandrīz sēdoši ziedi
biatlons Ziemas sporta veids - stafetes slēpojums un šaušana mērķī
mēslu muša zila vai zaļa muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, līķos, mēslos (piemēram, gaļas muša, līķu muša)
Pitta nipalensis zilpakauša pita
Posiņskaja Zilupes novada Pasienes pagasta bijušais nosaukums krieviski
pārzināt Zināt (par ko visu kopumā); būt pilnīgi apguvušam (ko visu kopumā)
paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos
aspirantūra zinātnieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma (gk. bijušajā PSRS; Latvijā līdz 1992. g., vēlāk - doktorantūra)
goda doktors zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds
akadēmija Zinātniskās pētniecības iestāžu apvienība (bijušajā PSRS)
dzīvnieku pirmskaušanas apskate zinātniski atzīta nokaujamo dzīvnieku izmeklēšana, lai pieņemtu lēmumu par dzīvnieka nokaušanu
habronematoze Zirgu helmintoze, kuras kāpurus pārnēsā mušas, veido audzējus zirga (arī mūļa vai ēzeļa) kuņģī, kā arī vasarā ādas vātīs
tanis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), galvkrūtis saaugušas kopā ar vēderu, ķermeņa garums - 1-22 mm, 8 kājas, kas 3-5 reizes, dažreiz pat 40 reižu garākas par ķermeni, \~3000 sugu; māņzirnekļi
alveolīts Zoba alveolas iekaisums pēc zoba izraušanas
eksodontija Zoba izraušana
Melbārži Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melnbārži" bijušais nosaukums
Gaujaslīči Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melnbārži" bijušais nosaukums padomju laikā
zušaukla Zuša āda, kas izmantota kā aukla (piemēram, savienojot spriguļa vāli ar kātu)
zušauklis Zuša āda, kas izmantota kā aukla (piemēram, savienojot spriguļa vāli ar kātu)
stikla zutis zuša mazulis, gandrīz caurspīdīgs
Zjuzi Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Zuzeiši" bijušais nosaukums
Zvirgzdienes pagasts Zvirgzdenes pagasta bijušais nosaukums
Zvirgzdinskaja Zvirgzdenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Žerkļu ezers Žierkleits, ezers Pušas pagastā
Žerklis Žierkleits, ezers Pušas pagastā
Žirklītis Žierkleits, ezers Pušas pagastā

uša citās vārdnīcās:

MEV

uša