Paplašinātā meklēšana

Meklējam uša.

Atrasts vārdos (266):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (5054):

ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
nometekls "Otrā puse" jaundzimušajam, placenta.
in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai.
svešs vīrs 1. pasakās lietots velna segvārds; 2. varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka - gara pavārds.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā.
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni.
abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās.
dioptometrija Acs akomodācijas un staru laušanas spēju mērīšana.
tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu.
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas.
braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas.
brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai).
Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums.
Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts.
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu.
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas.
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas.
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta.
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums.
Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums.
Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums.
Delia brassicae agrā kāpostu muša.
kādreizējais Agrākais, bijušais.
stirpu vedējs agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai.
aizaizpērn Aizaizpagājušajā gadā; pirms trim gadiem.
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
palēne Aizauguša ezera virskārta.
palēpene Aizauguša ezera virskārta.
palēpne Aizauguša ezera virskārta.
palēsts Aizauguša ezera virskārta.
aizkumuļot Aiziet saliekušamies, streipuļojot.
Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums.
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums.
pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums.
Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums.
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums.
ofīcijs Aizlūgums par mirušajiem.
aizizgājušais Aizpagājušais.
aizviņā Aizpagājušajā (dienā, nedēļā u. tml.).
aizpagājušgad Aizpagājušajā gadā.
aizpagāšgad Aizpagājušajā gadā.
aizpērn Aizpagājušajā gadā.
aizpagājušmēnes Aizpagājušajā mēnesī.
aizpagāšmēnes Aizpagājušajā mēnesī.
aizpagājušnakt Aizpagājušajā naktī.
aizpagājušonakti Aizpagājušajā naktī.
aizpagāšnakt Aizpagājušajā naktī.
aizpagājušnedēļ Aizpagājušajā nedēļā.
aizpagāšnedeļ Aizpagājušajā nedēļā.
aizpagājušpavasar Aizpagājušajā pavasarī.
aizpagāšpavasar Aizpagājušajā pavasarī.
aizpagājušreiz Aizpagājušajā reizē.
aizpagāšreiz Aizpagājušajā reizē.
aizpagājušruden Aizpagājušajā rudenī.
aizpagāšruden Aizpagājušajā rudenī.
aizruden Aizpagājušajā rudenī.
aizpagājušsestdien Aizpagājušajā sestdienā.
aizvakarvakarā Aizpagājušajā vakarā.
aizpagājušvasar Aizpagājušajā vasarā.
aizpagāšvasar Aizpagājušajā vasarā.
aizpagājušziem Aizpagājušajā ziemā.
aizpagāšziem Aizpagājušajā ziemā.
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums.
Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku.
kaite Aizraušanās, nodošanās.
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam.
Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna.
Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums.
akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
aksotomija Aksona pārgriešana vai noraušana.
žauklis Āksts, auša; plātīga, mutīga persona.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana.
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam.
Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums.
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums.
Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā.
Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums.
Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums.
Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā.
Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums.
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants.
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums.
Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums.
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums.
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums.
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums.
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums.
Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums.
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums.
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums.
Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums.
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums.
Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums.
Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums.
Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums.
Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski.
Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums.
Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski.
Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums.
Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums.
Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums.
Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums.
Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums.
Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
anaklāze Ankilozes pārlaušana.
Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums.
epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts.
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
Anušavans Anušavans Sosanvers.
Sosanvers Anušavans Sosanvers.
plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām.
osteoklasts Aparāts kaula pārlaušanai.
fakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas noteikšanai.
oftalmofakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas vai rādiusa noteikšanai.
torpēdaparāts Aparāts torpēdu izšaušanai.
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē.
apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam).
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene.
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
Dāviņi Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes.
Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
Gardene Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2".
Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve.
Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
Dundaga Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga.
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
Balbiši Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine.
Kalnapededze Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze.
Vaive Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs.
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
Adzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze.
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Pušas pagastā.
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Akmenka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Balda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Butleri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Dītlovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Dorotpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Gulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Kirkiliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Kristceļnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Lazareva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Liuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Loci Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Ostrovīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Parma Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Peirāgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Šauriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Siugaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Stolbovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Svātova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Virbuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Vocīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Žagari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Žierkļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Kalncempji Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks.
Bērzkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums).
Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress.
Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens.
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči.
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
Bērze Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine.
Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
Daukstes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā.
Galgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši.
Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Turlava Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi.
Mežvalde Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža.
Cibla Apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs.
Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
Brigi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža.
Upmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava.
Bērzgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.).
Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
Degole Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā.
Satiķi Apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi.
Augšpils Apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad "Vyšgorodok" Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas.
Purvmala Apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī.
Leikplesida Apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
Bruņi apdzīvotās vietas "Babīte" bijušais nosaukums.
Tolkova Apdzīvotās vietas "Linava" ("Linovo") Krievijā bijušais nosaukums.
Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem.
Ribiniški Apdzīvotās vietas "Riebiņi" bijušais nosaukums.
Paurupe Apdzīvotās vietas "Rucava" bijušais nosaukums.
Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā.
Šenberga apdzīvotās vietas "Skaistkalne" bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā.
Mežvidi apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums.
Spilve apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums.
Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās.
onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā.
Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
apkamsāt Aprīt ļoti izsalkušam.
fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu.
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis.
mērķis apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem.
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu.
emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam.
zaveklīgs Ar buršanu, noskaušanu saistīts.
elektrolauznis Ar elektrību darbināms rīks lopu stāvvietu, aizgaldu, pagalmu un ceļu vecās betona, asfalta vai cita materiāla segas uzlaušanai.
traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
saklidzināt Ar raudāšanu vai bļaušanu pamudināt.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
agonistiska uzvedība ar tieksmi uz kaušanos saistīta uzvedība.
krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi.
kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
parudze Ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā).
šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā.
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem.
Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā.
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles".
lēgitimācija Ārlaulībā dzimuša bērna pieņemšana par likumīgu.
aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem.
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos.
Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas.
Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
saarties arot kļūt nogurušam.
izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā.
atomartilērija Artilērija, kas paredzēta šaušanai ar atomšāviņiem uz virszemes un virsūdens mērķiem.
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.).
virsuguns Artilērijas šaušana ar augstu trajektoriju pie pacēlumleņķa 20-45 grādi.
stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj.
repatriācija Ārvalstīs dzīvojošu citas valsts pilsoņu atgriešanās savā valstī pēc līguma, ko savstarpēji noslēgušas attiecīgās valstis.
Asernskaja Asares pagasta bijušais nosaukums krieviski.
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
uzbrukšana asas, naidīgas, kritikas, nosodījuma paušana
miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū.
ekstravazāts Asinis, kas no asinsvadiem iekļuvušas apkārtējos audos.
pseidohemoptīze Asins spļaušana, kuras nenāk no plaušām.
odontorāģija Asiņošana no zoba ligzdiņas pēc zoba izraušanas.
hemoptoja Asiņu atkrēpošana, asiņu spļaušana.
sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās.
ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
Nacionālais zinātnes fonds ASV valdības fonds, kas atbalsta zinātniskos pētījumus, kā arī veicina universitāšu datoru tīklu attīstību un iekļaušanos internetā.
atzala Atāls - pēc nopļaušanas ataugusi zāle.
atausma Ataušana, uzaušana.
atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas.
nosalšana Atdzišanas izraisīta dzīvībai svarīgu organisma funkciju pavājināšanās līdz pat to pilnīgai izzušanai.
atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
rieri Atkārtojumā izmanto slaucot pienu no piebrieduša tesmeņa.
rieru Atkārtojumā izmanto slaucot pienu no piebrieduša tesmeņa.
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
osteopalinklāzija Atkārtota kaula pārlaušana deformācijas izlabošanai.
rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā.
uzsējība Atkārtota sēja tīrumā, kur pirmā sējuma sēklas nav izdīgušas.
atkrusīties Atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā.
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību).
sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process.
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
atzīšanās atklāta izpaušana (par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
otricalovka Atklāta nepakļaušanās cietuma administrācijai.
atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas.
soliflukcija atkusušas, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs; kriosoliflukcija.
eklāze Atlaušana, piem., kaula gabala atlaušana.
padbors Atlekušas bumbas iegūšana, pārtveršana (sporta spēlē).
gandarījums Atlīdzība (cietušajam).
kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
beidzamais Atlikušais, pēdējais; arī viss.
paliekais Atlikušais.
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
licencēšana atļaušana; atzīšana.
pravilo Atmaskota nodevēja piekaušana.
tolkovišče Atmaskota nodevēja piekaušana.
frontolīze Atmosfēras frontes izzušana.
nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā).
satori Atmošanās dzenbudismā - pēkšņi uznākušas apskaidrības piedzīvošana.
retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
abrupcija Atraušana, pārraušana, nolaušana.
gūrot Ātri iet, salīkušam uz priekšu.
Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms.
Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes.
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
Glušika ezers atrodas Bebrenes pagastā, platība - <1 ha; Glušaku ezers.
Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms.
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers.
Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni.
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla.
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos.
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu.
Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas.
Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
ātršauja Ātršaušana.
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības.
manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos.
atstumtība atsvešinātība; jušanās atstumtam.
strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei.
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm).
franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā.
atlanto-okcipitāls Attiecīgs uz atlantu un pakauša kaulu.
iniofaciāls Attiecīgs uz pakauša pauguru un ģīmi.
inioglabellārs Attiecīgs uz pakauša pauguru un mediālo līniju.
monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu.
batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
adultisms Attīstības stāvoklis, kāds raksturīgs pieaugušam cilvēkam; pāragra attīstība.
platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
Ihlensche Auces novada Īles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Gros-Aucskaja Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gross-Autzsche Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
čauča Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai; kauce.
kauce Audēju spolīte jeb niedra, uz kuras tin dziju vai diegus aušanai.
rarefakcija Audu struktūrelementu izzušana.
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā.
tekstil- Audumu, aušanas.
delitescence Audzēja vai bojājuma pazīmju izzušana.
hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī.
iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū.
ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā.
tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu.
treniņš augoša vai nobrieduša zirga organisma mērķtiecīga sagatavošana paredzamai izmantošanai.
patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām.
ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham).
atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
Mežmuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums; arī Augstkalnes muiža.
Mežamuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums.
Vilkašu muiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" bijušais nosaukums.
augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā.
Šlosberga Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Pilskalne" bijušais nosaukums.
Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums.
Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums.
Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums.
Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums.
Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums.
Pustoškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" bijušais nosaukums.
Salonāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" bijušais nosaukums.
Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums.
Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Fabijanovka Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums.
Labetiški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" bijušais nosaukums.
Ancāni Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Sludiniški" bijušais nosaukums.
Dvetenskaja Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dweeten Augšdaugavas novada Dvietes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums.
Audzariškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums.
Kolupskaja Augšdaugavas novada Kalupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums.
Dranciški Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" bijušais nosaukums.
Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski.
Jaunā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
Vecā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Vecā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
Purvmaļi Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviški" bijušais nosaukums.
Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski.
Sila Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums.
Lāči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums.
Osmani Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
Maļinovskaja Augšdaugavas novada Naujenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Buļvīši Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Buivīši" bijušais nosaukums.
Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums.
Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums.
Bortnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Osagols" bijušais nosaukums.
Andenīši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" bijušais nosaukums.
Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski.
Dirvoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums.
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām).
pelde Augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses.
Auermjundskaja Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Auerminde Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums vācu valodā.
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
orientālisms Austrumu zemju pētīšana; aizraušanās ar šo zemju kultūru.
derža Auša, aplamnieks.
dendis Auša, aušīgs cilvēks.
oņera Auša, blēņdaris, draiskulis.
oņeris Auša, blēņdaris, draiskulis.
plunca Auša, draiskulis.
ģeiba Auša, nenopietna sieviete.
aumaļa Auša, trakulis, nerātnis.
jaušs Auša, vēja grābslis.
aušis Auša.
aušķis Auša.
gaisiklis Auša.
šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam.
šķiemiņš Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
šķīmenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
armīra Aušanā - pinums ar sīkiem austiem rakstiem; lieto, izgatavojot apģērbu drānas, lakatus, dvieļus, galdsegas u. c.
šķeiniņi aušanā — dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
loma Aušanā metu garums starp diviem mestuvju posmiem jeb viena ceturtdaļa riņķa jeb līkuma.
daiļaušana Aušana, kā daiļamatniecības jeb lietišķās mākslas veids.
čaucīte Aušanai satīta spolīte.
mestavas Aušanai satītas dzijas.
sasasisties Aušanas gaitā sablīvēties, cieši savienoties.
apaudas Aušanas nobeigums.
riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos.
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties.
drellis Aušanas paņēmiens, kur auduma pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1).
laidiņi aušanas piederumi, nīšu koki.
saudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
šaudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
šaudeklis Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
šautuva Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos.
ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm.
ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm.
lumstiņš Aušanas piederums - velku lāpstiņa.
pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai.
milins Aušanas steļļu (koka) detaļa.
distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos.
rūsumaiņas auzas auzas, kas vēl nav pilnībā nogatavojušās (tur, kur dažas vārpas ir nogatavojušās, citas vēl nav nobriedušas).
zviedru muša auzu melnā stiebrmuša (“Oscinella pusilla”).
Oscinella frit auzu melnā stiebrmuša.
pakaļbomis Aužamo stāvu bomis, uz kura pirms aušanas tiek uztīti meti jeb velki.
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki.
žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
atmukas Aužot atmukušas un atkritušas šķiedras.
Kohibaba Babas grēda Hindukuša kalnu sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē.
Kalnciema fonds Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" bijušais nosaukums.
Holmhof Babītes novada Salas pagasta bijušais nosaukums.
sumkāslis Badakāsis, izsalkušais.
Pektusans Baitoušans, darbīgs vulkāns uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas.
Balda Baldas dzirnavu ezers - uzpludināts uz Baldas upes Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Mercendarbe Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mencendarbe" bijušais nosaukums.
Baldonskaja Baldones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts.
baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas.
Baltinovskaja Baltinavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Taureskalns Balvu novada apdzīvotās vietas "Bērzkalne" bijušais nosaukums.
Kokoreva Balvu novada apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums līdz 1925. g.
Perdunova Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuzņecova" bijušais nosaukums.
Naudišova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
Naudušaeva Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums.
Domopoļskaja Balvu novada Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums.
Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums.
Tiļža Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums.
Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Vectiļža Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" bijušais nosaukums.
Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas.
naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī.
vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē.
NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
Oberbatau Bārtas pagasta bijušais nosaukums.
doks Baseins kuģu piekraušanai un izkraušanai ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
Birzes Bauskas novada apdzīvotās vietas "Dāviņi" bijušais nosaukums.
Īslīce Bauskas novada apdzīvotās vietas "Rītausmas" bijušais nosaukums.
Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums.
Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Barbern Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums.
Klicnere Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
Sarkanpanemūne Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums.
Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā.
Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā.
Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā.
Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums.
Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bornsmindes pagasts Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
Bornsmuende Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums.
Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums.
Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums.
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums.
Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums.
Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums.
Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums.
Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums.
Alt-Radenskaja Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Rahden Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums.
Danienfelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušais nosaukums.
Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums.
Bewern Bebrenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopa virs šīs vietas.
miega slimība beri-beri - infekcijas slimība, ko pārnēsā cecemušas; beriberi.
ārlaulības bērni bērni, kas piedzimuši nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimuši pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais).
atgalis Bērns, ar ko pieaugušajiem tīk jokoties.
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem.
asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
Zaltiņi Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtbnieku skola" bijušais nosaukums.
Kuļņevskaja Bērzpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu.
asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās.
antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme.
bidetta Bideta - neliela duša.
spogotājs Biedēklis, ķēms; miruša cilvēka gars.
Pegomyia hyoscyami biešu muša.
kucināties Biezi saģērbtam salīkušam sēdēt.
sakucināties Biezi saģērbtam sēdēt salīkušam.
drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana.
neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā attīstītās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko ietekmi.
Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums.
Planetzen Bijušā Kuldīgas apriņķa Planicas pagasta bijušais nosaukums.
prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās".
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienē; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
eksčempions Bijušais čempions.
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
ekskaralis Bijušais karalis.
Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes.
Britu Somālija bijušais Lielbritānijas protektorāts Austrumāfrikā, kopš 1960. gada iekļauta tagadējā Somālijā.
Basutolenda Bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā ("Basutoland"), kopš 1966. g. - Lesoto.
eksministrs Bijušais ministrs.
Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde".
eksprezidents Bijušais prezidents.
Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa.
karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē.
ex- bijušais.
honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai.
trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu.
Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums.
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša.
Upesmuiža Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" bijušais nosaukums.
Bikstenskaja Bikstu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Biļskenskaja Bilskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bilskenshof Bilskas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bildžas Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
bilge Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
Lindes muiža Birzgales pagasta apdzīvotās vietas “Linde” bijušais nosaukums.
Lindenskaja Birzgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
bišuts Bišmuša.
dzeltenas biksītes bišu kājiņas, aplipušas ar ziedputekšņiem.
brauloze Bišu slimība, ko ierosina bišmuša jeb bišuts.
Lielblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Blīdene" bijušais nosaukums.
Mazblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazblīdene" bijušais nosaukums.
Stūru muiža Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" bijušais nosaukums.
Blīdenes-Stūru pagasts Blīdenes pagasta bijušais nosaukums.
Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts Blīdenes pagasta bijušais nosaukums.
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
māsiņa Blīvs auduma raksts, ko izmantoja maisu drēbes aušanā.
Blumenskaja Blomes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Blumenhof Blomes pagasta bijušais nosaukums.
Čodarāni Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Čodorāni" bijušais nosaukums.
Škinči Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Skiņči" bijušais nosaukums.
bļāva Bļaušana, kliedziens.
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
Braslavskaja Braslavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Breslau Braslavas pagasta bijušais nosaukums.
Staro-Brangeļskaja Brenguļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Vrangelhof Brenguļu pagasta bijušais nosaukums.
Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi.
briežmuša Briežu kaulmuša ("Lipoptena cervi"), kaulmušu dzimtas suga.
Lipoptena cervi briežu kaulmuša.
submisija Brīvprātīga pakļaušanās.
Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā.
oktogēns Brizanta sprāgstviela, kas pēc sprāgstamības un jutības tuva heksogēna, ar kušanas temperatūru ap 280 Celsija grādiem.
Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
Remten Brocēnu novada Remtes pagasta bijušais nosaukums.
Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
Šāriputra Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kuram, pēc nostāstiem, piemitušas izcilas saprašanas spējas.
Fockenhof Bukaišu muižas un pagasta bijušais nosaukums.
blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam.
šautra Bulta (šaušanai); metamais ierocis.
miemurs Bumbulis pie koka; aizauguša zara vieta.
buras piestiprināšanas gredzens buras stūrī līķī iespleisēts gredzens, kurā iestiprināta nerūsoša metāla kauša.
Alt-Wohlfahrt Burtnieku novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums.
Staro-Ottenskaja Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Ottenhof Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums.
Zamok-Burtņekskaja Burtnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
došlo Būt (ko) sapratušam, apjēgušam.
gulēt Būt aizmigušam.
gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
apmulsā Būt apjukušam, apmulsušam.
nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
saldi gulēt būt cieši aizmigušam.
gulēt saldā miegā būt cieši aizmigušam.
gulēt saldu miegu būt cieši aizmigušam.
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
pļauties Būt derīgam pļaušanai (par izkapti, pļaujmašīnu).
celties Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā); piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
būt šmigā būt iedzērušam, alkohola reibumā; žūpot.
ķirsī Būt iedzērušam, būt alkohola reibumā.
būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā.
pazīt Būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
pazinēt Būt iepazinušam, izjutušam (kādu stāvokli, situāciju u. tml.).
būt dūšā būt iereibušam, piedzērušam.
(būt) jautrā prātā būt iereibušam.
būt kunga prātā būt iereibušam.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
aizkaist Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes.
izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
bēdāt Būt izmisušam, nelaimīgam.
alkt Būt izsalkušam, izslāpušam.
atskalēties Būt izsalkušam, stipri kārot pēc kaut kā.
zalēties Būt izsalkušam, taupot uz ēšanu.
viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
būt līdz kaklam būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
nevar pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
nejaudāt (arī nevarēt) pār lūpu (arī lūpām, mēli) pārspļaudīt būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
nespēt (arī nevarēt) pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
tikko turēties uz kājām (arī kājās) Būt ļoti nogurušam.
gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) Būt ļoti nogurušam.
nevarēt pakustināt ne pirkstiņa būt ļoti novārgušam.
nespēt pakustināt ne pirkstiņa būt ļoti novārgušam.
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
gulēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
būt zem zemes (retāk zemēm) būt mirušam un apglabātam.
gulēt (dieva) mierā būt mirušam.
nebūt (vairs šajā) pasaulē būt mirušam.
būt dieva priekšā būt mirušam.
atspūsties Būt mirušam.
nedziedāt Būt mirušam.
nepīkstēt Būt mirušam.
stāvēt vaļā būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
spļaut piķi un zēveli būt neapmierinātam, sašutušam.
spļaut piķi un zēveli, retāk spļaut zēveli būt neapmierinātam, sašutušam.
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
apsmurst Būt nogurušam, pārgurušam.
izklausīties Būt nojaušamam (pēc kādām skaņām).
būt murdā būt nokļuvušam nevēlamos, bīstamos apstākļos, bezizejas situācijā.
lanckāt Būt noplīsušam, noskrandušam (par cilvēku).
noskrandāties Būt noskarandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
nokankarēties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
nokankaroties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
nolanckaroties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
nolanckāties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
nolupatāties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
noskrandoties Būt noskrandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
nokankarēt Būt noskrandušam.
drūmoties Būt noskumušam, skumt.
guģoties Būt noskumušam.
būt ar bārdu būt novecojušam, visiem zināmam, nodeldētam.
kņupši Būt paklupušam.
krist no kājām būt pārgurušam, ļoti novārgušam.
zaparitsja Būt pārgurušam.
būt pālī būt piedzērušam.
gremžāt Būt saīgušam, kurnēt, ņurdēt.
lepot Būt saīgušam, sapīkušam.
apknidis Būt sākušam viscaur kņudēt, niezēt (no netīrības).
jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem).
gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
nosataisīties Būt stipri noreibušam.
saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
būt uz kājām Būt veselam; būt atspirgušam (no slimības).
peldēt Būt zaudējušam reakcijas asumu.
gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā ka jāatrodas guļus stāvoklī.
svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā.
midatoksīns C~6~H~13~NO~2~, indīgs ptomaīns, kas izdalīts no sapuvušas gaļas.
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
Līlaste Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums.
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela.
glossina Cecemušas.
vira Cel augšā! velc augšā! - komanda kraušanas operācijās.
laphria Celmmušas.
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
Spartaks Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Āne" bijušais nosaukums padomju laikā.
Tetelminde Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums.
Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins".
Jaunpils Cēsu novada apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums.
Āraišu mācītājmuiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" bijušais nosaukums.
Billes manufaktūra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" bijušais nosaukums.
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
Rāceņu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" bijušais nosaukums.
Auļu muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" bijušais nosaukums.
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums.
Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums.
Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums.
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums.
Auciema muiža Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" bijušais nosaukums.
Raiskum Cēsu novada Raiskuma pagasta bijušais nosaukums.
Pilsskujenes pagasts Cēsu novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums.
Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Noetkenshof Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums.
Pauči Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" bijušais nosaukums.
Kaķukrogs Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" bijušais nosaukums.
Veismaņu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" bijušais nosaukums.
Veismanskaja Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Veisenstein Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Annenhof Cēsu novada Zaubes pagasta Annas muižas bijušais nosaukums vāciski.
Annas muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annas" bijušais nosaukums.
Bērzmuiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" bijušais nosaukums.
Kliģenes muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģene" bijušais nosaukums.
Jaunpils muiža Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Zaube" bijušais nosaukums.
Jaunpiļskaja Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Juergensburg Cēsu novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
Cesvanskaja Cesvaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sesswegen Cesvaines pagasta bijušais nosaukums.
Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā.
Zezern Cieceres pagasta bijušais nosaukums.
palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai.
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C.
disolūcija Cietu ķermeņu izšķīšana, izkušana.
zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību.
zeks Cietumnieks; bijušais cietumnieks.
ļeha Cietušais ir laucinieks.
pacients cietušais kabatzādzībā vai citā noziegumā.
gauneris Cietušais.
ķerpila Cietušais.
katoda izputināšana cietvielu sagraušana, apšaudot virsmu ar atomiem, joniem un neitroniem.
cīkstiņš Cīkstēšanās; arī kaušanās, plēšanās.
znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti.
pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (bijušajā PSRS, Latvijā līdz 1992. g.).
žeburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis.
žaburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis.
liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
pārkāsnieks Cilvēks, kas piedalās norūguša alus pārliešanā no kubla mucās.
darbenieks Cilvēks, kas pilda klaušas - darbinieks.
darbinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.).
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju.
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
teleportācija Cilvēku un priekšmetu pārvietošana, pazušana un materializēšanās medija ietekmes rezultātā.
Ciravskaja Cīravas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri.
cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks.
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
baroklis Cūka, ko nobaro kaušanai.
baroknis Cūka, ko nobaro kaušanai.
ārenieks Cūka, ko pa vasaru tur laukā un nenobaro kaušanai.
āracūka Cūka, kuru nebaro kaušanai.
ārascūka Cūka, kuru nebaro kaušanai.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
cūku bēres cūku kaušana un sekojošais mielasts.
cūkbēres Cūku kaušana un sekojošais mielasts.
nopūtas Cūku liekumi (aknas, plaušas).
cemere Čumurs, čemur; mati pakauša daļā.
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni.
Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē.
pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu.
ķeburītis Dakšains bērza zars mīklas iejaušanai.
lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē.
hipopigmentācija Daļēja pigmentācijas izzušana.
pagaļgals Daļēji sadegušas pagales gals.
sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais.
ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma).
lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu.
dēlītis Darbarīks tīklu aušanai.
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam.
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam.
uzlaušana Darbība, kas saistīta ar ielaušanos datoru sistēmā.
piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī.
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
saliktā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē.
saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē.
uzkums darbs darbs, kuru darot visu laiku jābūt salīkušam.
teksta redaktors datora programma, ko izmanto teksta datņu veidošanai un rediģēšanai. Atšķirībā no tekstprocesora teksta redaktors nenodrošina vārdu aplaušanas vai formatēšanas funkcijas.
datu manipulēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - tādu datu bāzu manipulēšanas pamatoperāciju kā datu dzēšana, datu iespraušana, datu modificēšana un datu izgūšana izpilde.
atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes.
neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku.
somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu.
polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos.
Sallonaiskaja Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sallonay Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums.
Vecsaliena Daugavpils novada apdzīvotās vietas "Červonka" bijušais nosaukums.
Demenskaja Daugavpils novada Demenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums.
Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums.
Skrundaļinskaja Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Skrundalina Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums.
Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums.
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
brāzeklis Dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā.
aizkapa pasaule dažādās mitoloģijās - mirušo vai to dvēseļu mājvieta, uz kuru mirušajam jāveic grūts un bīstams ceļojums (tāpēc kapā lika dažādas lietas, kas varētu to atvieglot).
paugurbūvnieki Dažādas Ziemeļamerikas indiāņu ciltis, kas aptuveni no 300. g. p. m. ē. cēlušas zemes uzkalnus gan māju būvei, gan tempļiem, gan apbedījumiem.
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
teokrāsija Dažādu pagānisku dievu sakušana jeb reliģisks sinkrētisms.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai.
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
papildbarošanās Dažu kukaiņa attīstības stadija pēc jaunā īpatņa izkūņošanās no kūniņas līdz pieauguša īpatņa stadijas sasniegšanai, kad tas kļūst nobriedis dzimumdzīvei.
ballistosporas Dažu sēņu sporas, kas nobriedušas tiek aizsviestas samērā tālu no tās veidojošiem orgāniem.
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne.
degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās; aizrautība, dedzība.
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
ar mežu neapklātas zemes degumi, iznīkušas audzes, vējgāzes, vējlauzas, izcirtumi un lauces.
rinenhīze Deguna skalošana, deguna duša.
halisterēze Dekalcinācija, kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem (osteomalācijā, rahītā).
gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml) aušanas tehnika.
ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
Laringova Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums.
aušiņa Dem. --> auša.
mušele Dem. --> muša.
mušiņa Dem. --> muša.
plaušiņas Dem. --> plaušas.
ušuks Dem. --> uša (cūka).
Upesmuiža Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Behova" bijušais nosaukums.
Taržaks Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" bijušais nosaukums.
Janovka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums.
Kumbele Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" bijušais nosaukums.
Kalabutka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" bijušais nosaukums.
Demmen Demenes pagasta bijušais nosaukums.
frenikoekserēze Diafragmas nerva izraušana, pēc kuras rodas diafragmas paralīze; kolapsterapijas veids plaušu tuberkulozes ārstēšanai.
sprādzienpiltuve Diatrēma - dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus.
diecības Dīcības, klaušas.
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums.
Gaviezne Dienvidkurzemes novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1919.-1927. g.
Funkengofskaja Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Funkenhof Dienvidkurzemes novada Bunkas pagasta bijušais nosaukums.
Dzērves muiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves skola" bijušais nosaukums.
Dubenaļkenskaja Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dubenalken Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta bijušais nosaukums.
Kalleten Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta bijušais nosaukums.
Tāšu Padure Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas “Kalvene” bijušais nosaukums.
Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums.
Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums.
Baechhof Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums.
Aiztere Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums.
Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Elkazeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" bijušais nosaukums.
Dižlāņi Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums.
Altenburgskaja Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Altenburg Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
multiplais ataktiskais neirīts difterijas slimniekam vērojams simptomu komplekss, kas atgādina dorsālo tabesu: ataksija un dziļās jušanas traucējumi.
brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu.
atšķirīgas attieksmes aizliegums diskriminācijas nepieļaušana, pamatojoties uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību, politisko pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, citiem apstākļiem.
mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
ķeimars Divas kopā saaugušas ogas.
kommoriēnti Divas vai vairāk personas, kas mirušas nedabiskā nāvē kādā nelaimē, piem., kaujā, kuģa vai lidmašīnas katastrofā u. tml.
kōseits divdaļīga līkste, ierīce pie izkapts rudzu pļaušanai.
sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
stilidiaceja Divdīgļlapju augu dzimta kampanulatu rindā, ar zigomorfiem ziediem, kur to 2-3 putekšlapas saaugušas ar irbuli, lakstaugi un puskrūmi, kādas 120 sugas Austrālijā.
kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā.
spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā.
disdiaklāze Divkārša staru laušana.
dipteri Divspārņi - kukaiņu kārta, kuriem attīstīts tikai pirmais spārnu pāris (odi, mušas, moskīti u. c.).
gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas.
kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas.
cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību.
enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata.
sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise; divu vai vairāku apstākļu, laktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
eutektiks Divu vielu maisījums tādās attiecībās, ka maisījuma kušanas temperatūra uzrāda vislielāko iespējamo minimumu.
zarene Divzaru koka dakša salmu vai siena kraušanai.
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams.
Ausātu muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ausātas" bijušais nosaukums.
Slagūnas muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums.
Slagūnes muiža Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Slagūne" bijušais nosaukums.
Annengofskaja Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Annenhof Dobeles novada Annenieku pagasta bijušais nosaukums.
Grundmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums.
Gruntmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums.
Reņģe Dobeles novada apdzīvotās vietas "Zebrene" bijušais nosaukums.
Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā.
Behnen Dobeles novada Bēnes pagasta bijušais nosaukums.
Bērzaine Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums padomju laikā.
Bērzesmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums.
Bērzsmuiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums.
Runci Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums.
Runči Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Prinči" bijušais nosaukums.
Miltiņu muiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas “Miltiņi” bijušais nosaukums.
Bershof Dobeles novada Bērzes pagasta bijušās Bērzes muižas (arī Bērzmuižas) bijušais nosaukums.
Bikstu muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" bijušais nosaukums.
Mazbikstene Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" bijušais nosaukums.
Bixten Dobeles novada Bikstu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Jaunās mājas Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas “Bitenieki” bijušais nosaukums.
Ilenskaja Dobeles novada Īles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Audzu muiža Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Akācijas" bijušais nosaukums.
Apgultes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums.
Apgultnes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Apgulde" bijušais nosaukums.
Lielabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lielapgulde" bijušais nosaukums.
Lielapguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas “Lielapgulde” bijušais nosaukums.
Vecabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas Apgulde bijušais nosaukums.
Nauditenskaja Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Nauditten Dobeles novada Naudītes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Baldūnas Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Baldonas" bijušais nosaukums.
Pankeļgofskaja Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
Pankelhof Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums.
Bites muiža Dobeles novada Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Zelmeņi" bijušais nosaukums.
Gala muiža Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" bijušais nosaukums.
Rengengofskaja Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rengenhof Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums.
antiperistaltika Dobo orgānu (zarnu, urīnvada u. c.) viļņveidīga saraušanās virzienā, kas pretējs parastajai.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
kontrolsaraksts Dokuments, kurā precīzi fiksēti iekraušanas-izkraušanas darbi ārējās tirdzniecības jūras pārvadājumiem.
svāpinēt Domās nogrimušam, bezmērķīgi klaiņot.
Kārļu muiža Drabešu pagasta apdzīvotās vietas “Kārļi” bijušais nosaukums.
Zahari Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zakari" bijušais nosaukums.
Dricēnu pagasts Dricānu pagasta bijušais nosaukums.
ceļa trasēšana drošas satiksmes kustības prasībām atbilstoša autoceļa mērķtiecīga iekļaušana apkārtnes ainavā.
emotikons Drukas zīmīte emociju vai attieksmes paušanai.
virga Drūzma, burzma, ņudzeklis, kaušanās, plosīšanās; kauslis.
ķoza Dubļi, netīrumi; sabiezējušas, sasalušas taukvielas.
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
Rāvas muiža Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas “Rāva” bijušais nosaukums.
Dundanga Dundagas bijušais nosaukums.
Kaļķmuiža Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" bijušais nosaukums.
Dondangenskaja Dundagas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dondangen Dundagas pagasta bijušais nosaukums.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
duse Duša.
šļāce Duša.
spurce Duša.
strūklis Duša.
Staļinabada Dušanbe - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1929.-1961. g.
Djušambe Dušanbe pilsētas nosaukums līdz 1929. g.
bakste Dzēlīga muša.
Laphria flava dzeltenīgā celmmuša.
makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai.
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
Zerbenskaja Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem.
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
kracis Dzijas uztīšanas rīks, kuru izmantoja, lai sagatavotu dziju aušanai, pirms dzijas tīšanas uz tītavām.
respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei.
līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
batiestēzija Dziļā jutība; dziļo ķermeņa daļu (muskuļu, locītavu, cīpslu u. c.) sajušana.
pievilkt Dziļi elpojot, piepildīt (plaušas ar gaisu).
diatrēma Dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus.
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
deseksualizācija Dzimumspēju vai pazīmju atņemšana vai izzušana.
galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos.
atsacījums Dziņas pakļaušana.
cimenis Dzīvnieka apspalvojums pie pakauša.
pļunduris Dzīvnieka plaušas.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks.
lutausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis.
šahats Dzīvnieku kaušanas rituāls jūdaistiem.
dibuka Ebreju folklorā - miruša grēkotāja dvēsele, kas iemājojusi dzīva cilvēka ķermenī.
Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem.
gremži Ēdiena atliekas, kas katla dibenā piedegušas.
košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli.
grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
ramans ēdiens, uzrūgušas maizes iejava putra.
Lašmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" bijušais nosaukums.
Lassen Eglaines pagasta bijušais nosaukums.
Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
Taverete Ēģiptiešu mitoloģijā - sieviešu un bērnu aizgādne, kas palīdzēja mirušajiem atdzimt Nuna pirmatnējos ūdeņos.
osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
kapitāliekārtas Ēkas un sistēmas, kas prasījušas nopietnus ieguldījumus.
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos.
dielektriķa depolarizācija elektriskās polarizācijas izzušana dielektriķī.
kabeļu papīrs elektroizolācijas papīrs ar lielu raušanas pretestību; lieto augstsprieguma kabeļu izolācijai un to armatūras izgatavošanai.
elektroerozīvā apstrāde elektrovadošu materiālu elektrofizikālās apstrādes metodes, kur izmanto apstrādājamā materiāla virsmas lokālu sagraušanu elektriskās strāvas impulsizlādes iedarbībā.
žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss.
zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša.
homoģenēze Embrionālās attīstības process, kurā auglis atkārto tās pašas pārvērtības, kādas bijušas vecākiem.
Eckendorf Engures novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums.
Angernskaja Engures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Angern Engures pagasta bijušais nosaukums.
Katriņa Ērgļu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Katrīna" bijušais nosaukums.
Ergeļskaja Ērgļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Erlaa Ērgļu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
evakuants Ērģeļu ventilis, kas spēli beidzot, dod izeju plēšās atlikušajam gaisam.
Ešpargoša Ešparguša - pilsēta Kaboverdes Republikā.
kušīti Etiopijas (Kušas) iedzīvotāji.
orošori Etnogrāfiska grupa, ko pieskaita pie rušaniem (viena no pamiriešu tautībām), dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā.
asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
Jākupeņi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" bijušais nosaukums.
Glušenis ezers Andzeļu pagastā, plaatība - 1,7 ha; Glušaks; Gluhoje ezers; Mamonu ezers.
Glušaks ezers Asūnes pagastā, platība - 2,4 ha; Fermas ezers; Ferma ezers; Glušaka ezers; Glušoka ezers.
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers.
Glušaks ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,7 ha; Glušaka ezers.
Kāšūns Ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,7 ha; Kaušanu ezers; Kaušaņu ezers.
Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša.
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers.
Gailumu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 24,4 ha; Gailuma ezers; Gailuša ezers.
Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers.
Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers.
Krūdziņa ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - <1 ha.
Purišs Ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 10,1 ha; Puraša ezers; Puriša ezers; Pūriša ezers; Pūrīšu ezers; Puroša ezers; Purša ezers; Puršu ezers.
Svātavas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 133,3 ha, dziļums - līdz - 6,1 m; Svatavas ezers; Svatovas ezers.
Žierkleits Ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis.
Ošura ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 22 ha; Ošara ezers; Ošuru ezers.
Čerstogas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 27,4 ha.
Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers.
Misuncu ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 2,8 ha; Glušaku ezers; Glušanka III ezers; Glušanku III ezers.
brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem.
fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās.
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis.
vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks.
Fermas ezers Ferma ezers jeb Glušaks Asūnes pagastā.
firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem.
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
dibinātāji Fiziskas vai juridiskas personas, kuras parakstījušas sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus.
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
faktiskais standarts formāti, valodas vai protokoli, kas pilda standartu funkcijas nevis tāpēc, ka tos būtu apstiprinājušas standartizēšanas organizācijas, bet gan tāpēc, ka tos plaši izmanto un atzīst par standartiem ražotāji.
Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta.
ugunsbūve Fortifikācijas būve šaušanai, parasti aprīkota ar lielgabaliem, ložmetējiem u. c. iznīcināšanas līdzekļiem.
ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti).
parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā.
fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam.
estezioneiroze Funkcionāli jušanas traucējumi.
gadījumnotikums Gadījuma rakstura (nejauša) parādība, kuras realizācija dotajos apstākļos nav droši paredzama; fiksētā kopā katru no tiem raksturo ar tā varbūtību.
Vecsatiķi Gaiķu pagasta aapdzīvotās vietas "Satiķi" bijušais nosaukums.
Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums.
gaisa grābeķis gaisa grābslis, auša, gaisonis.
aviācijas negadījums gaisakuģa nepareiza funkcionēšana no brīža, kad kāda persona ierodas uz tā ar nodomu veikt lidojumu, līdz momentam, kad visas personas, kas piedalījušās lidojuma, ir izkāpušas no gaisakuģa.
kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā.
anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās.
gaismas dispersija gaismas fāzes ātruma (vides laušanas koeficienta) atkarība no gaismas viļņa garuma (frekvences).
gaismas refrakcija gaismas laušana.
anaklāze Gaismas laušana.
Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā.
gaismas depolarizēšana gaismas polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana.
Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n.
atmosfēras refrakcija gaismas staru laušana atmosfērā.
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums; celu dēlītis.
atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu.
Vydsmuiža Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Galēni" bijušais nosaukums latgaliski.
Goļanskaja Galēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
kaluska Galoša; kaluša.
tulmis Gals, atlikušais gabals.
papildnervs Galvas smadzeņu nervs, kas nodrošina skaņas veidošanu balsenē, muskuļu jušanu, galvas un plecu kustības.
notencefalocēle Galvas smadzeņu trūce pakauša daļā.
encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
sētas gaļa gaļa pie plēves, kas atdala plaušas no kuņģa.
autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem.
rudiments Gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas.
komisurālā mielotomija garenisks grieziens muguras smadzenēs, lai pārgrieztu jušanas šķiedras un panāktu lokālu analgēziju.
žeperis Garens zārds, kas veidots no vairākām, vienā rindā iedzītām kārtīm, pie kurām piestiprināti šķērskoki āboliņa, labības uzkraušanai.
ailis Gari koki ratu sānos vezumu kraušanai.
bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam.
vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos.
Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums.
VEF Ozoli Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas “Skuķīši” bijušais nosaukums.
lancene Garkātaina izkapts, ko izmanto zāles pļaušanai lankās.
Vilaniški Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalni" bijušais nosaukums.
Garsenskaja Gārsenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Garssen Gārsenes pagasta bijušais nosaukums.
grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
Adzeļskaja Gaujienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
blurbas Gaušanās, kurnēšana, šķendēšanās.
bļurbas Gaušanās, kurnēšana, šķendēšanās.
Gavezenskaja Gaviezes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
naftas pavadgāzes gāzes, kas izšķīdušas jēlnaftā un atdalās no tās: vieglie ogļūdeņraži metāns, etāns, propāns, butāns, kā arī oglekļa dioksīds, sērūdeņradis, dažreiz cēlgāze hēlijs.
glacigēniskie nogulumi glaciālie nogulumi, kas veidojušies bez aktīvas kušanas ūdeņu līdzdalības.
glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību.
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām.
strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām.
starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
Ferma ezers Glušaks, ezers Asūnes pagastā.
Glušaka ezers Glušaks, ezers Kastuļinas pagastā.
Glušanku Glušanku I - Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
Glušanku Glušanku II - Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā.
Glušanku Glušanku III - Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
salūtācija Goda došana priekšniecībai, ar zobenu un karoga cilāšanu, šaušanu.
bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
Gramzdenskaja Gramzdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gramsden Gramzdas pagasta bijušais nosaukums.
agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana.
pārlīkāt Greizi, nolīkušam pāriet pāri.
hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls.
Nausikaja Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka meita, kas atrada un sniedza palīdzību vētrā cietušajam Odisejam.
Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
Args Grieķu mitoloģijā - milzis ar simt acīm, kuras nekad nebija aizmigušas vienlaikus.
Karpo grieķu mitoloģijā - nobrieduša augļa dievība.
Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli.
Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu.
Akamants grieķu mitoloģijā - Trojas kara laikā trojiešiem palīgā atnākušais trāķiešu vadonis, slavens ar savu drosmi un ātro skrējienu
faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē.
grūta griešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas griešanai nepieciešamā spēka palielināšanās virs normālā; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir nodilušas nevienmērīgi vai arī ja eļļošana bijusi nepietiekama vai nekvalitatīva.
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
Gawiesen Grobiņas novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1904.-1919. g.
Gawesen Grobiņas novada Gaviezes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Iļģu muiža Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Iļģi" bijušais nosaukums.
Grobinskaja Grobiņas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Grobin Grobiņas pagasta bijušais nosaukums.
grupdomāšana Grupas locekļu vairākuma nekritiska pakļaušanās autoritātei un atsacīšanās no rūpīgas lemjamo jautājumu analīzes.
kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums.
Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums.
Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums.
Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums.
Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums.
Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Druween Gulbenes novada Druvienas muižas bijušais nosaukums.
Druvenskaja Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Druwen Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums.
Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums.
Novoguļbenskaja Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neuschwaneburgsche Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums.
Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums.
Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums.
Ramkauskaja Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ramkau Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums.
Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums.
Zamok-Tirzenskaja Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schloss-Tirsen Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Gvaruļusa Gvaruļuša.
Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens.
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem.
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
pēdelis Ģimenē pēdējais piedzimušais bērns.
salikta ģimene ģimenes modelis, kas veidojas atkārtotu partnerattiecību gadījumā; tā ir ģimene ar tēvu vai māti un patēvu vai pamāti un viņu bērniem no iepriekšējām attiecībām un jaunajās attiecībās dzimušajiem bērniem.
ātršāvējhaubice Haubice ar palielinātu šaušanas ātrumu, un parasti var veikt līdz 6 šāvieniem minūtē.
ekoīds Hemoglobīnu zaudējuša eritrocīta stroma, fantomķermenītis.
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
kuģa lūka hermētiski aizdarāma atvere kuģa klājā kravas iekraušanai un izkraušanai, arī iekļūšanai tilpnē un tās apgaismošanai.
dehermetizācija Hermētiskuma izjaukšana vai zušana.
Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei.
Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis".
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis").
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais".
Alambuša hindu un budisma mitoloģijā - asinskārs asura, kura kaujas ratos esot bijušas iejūgtas vairākas mitoloģiskas būtnes.
Tiričmirs Hindukuša augstākā virsotne Pakistānas ziemeļos, augstums - 7708 m, nogāzēs šļūdoņi un firna lauki.
oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos.
hromosomas fragments hromosomas pavediena pārraušanas produkts.
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs.
urartu valoda hurriešu-urartu valodu saimes valoda, pieder pie Priekšāzijas mirušajām valodām; saglabājušies rakstu pieminekļi ķīlu rakstā no 9.-6. gs. p. m. ē.
tohāru valodas ide valodu saimes atzars; 2 tuvu radniecīgas mirušas valodas, rakstu pieminekļi brāhmī rakstā.
pamiriešu valodas ide valodu saimes irāņu valodu grupas valodas, pie kurām pieder vahanu, iškašimu, jazgulemu, šugnanu, rušanu u. c. valodas.
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
Grienvalde Iecavas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Zālīte" bijušais nosaukums.
pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
notancefālija Iedzimts galvaskausa pakauša daļas trūkums.
simelija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā; simpodija.
simpodija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā.
drumi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas.
drumliņi Iegareni, izstiepti pauguri, ko izveidojušas ledāju nogulas.
pelvifiksācija Iegurņa noslīdējuša orgāna nostiprināšana.
uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo).
grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu.
vagonu apgāzējs iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu.
interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu.
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
vilkt audeklu iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
uzvilkt audeklu iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
reintegrācija iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
inkulturācija Iekļaušanās kādā kultūrā.
integrācija Iekļaušanās kādā organizācijā, savienībā u. tml.
vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai.
tvērējiekrāvējs Iekraušanas ierīce ar tvērēju (2).
plaucis Iekšas, zarnas, plaušas.
plucis Iekšas, zarnas, plaušas.
plūcis Iekšas, zarnas, plaušas.
plunce Iekšas, zarnas, plaušas.
kabe ņizom ielaušanās caur grīdu.
kabe Ielaušanās caur griestiem.
ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
a tempo iepriekšējā tempā (pēc notikušas tempa maiņas).
vakarnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī.
pērnājais Iepriekšējais, pagājušais (par laiku, laika posmu).
šiupāļa nauda ieradums dāvāt naudu jaunpiedzimušajam krustabās pirms pēdējā ēdiena "ūluokņa"; "ūluokņa" izpirkšana.
duzot Iereibušam klīst apkārt un traucēt citus.
cēlājs Ierīce (kā) izcelšanai, izraušanai.
baļķgāzis Ierīce kokmateriālu izkraušanai no kokvedējām automašīnām un platformām uz krautuves estakādēm.
krāvējierice Ierīce kravu iekraušanai un izkraušanai.
kuvēze Ierīce priekšlaikus dzimuša bērna novietošanai.
iekrāvējs ierīce vai mašīna kravu satveršanai, pārvietošanai un iekraušanai transportlīdzeklī, bērumos un krāvumos.
rāvējs Ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai.
lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni.
heders Ierīču sistēma pļaušanai (labības kombainā).
tālšaujams Ierocis tālai šaušanai.
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
aizkaut Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem.
tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam, novārgušam.
duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
līkiski iet iet sakņupušam, salīkušam.
gūbot Iet smagiem soļiem, lēnām un salīkušam, līkņāt.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas); ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu).
piešaušana Ievainota dzīvnieka nošaušana medībās.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts.
Dorpat Igaunijas pilsētas Tartu bijušais nosaukums vāciski.
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
Ikskjuļskaja Ikšķiles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Uexkuellsche Ikšķiles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
dermatomiāze Ikviena ādas slimība, ko izraisījušas mušas.
Stirnas muiža Īles pagasta apdzīvotās vietas "Stirnas" bijušais nosaukums.
virsāji Ilgāk stāvējuša sviesta virskārta.
izgalēties Ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam; izbadoties.
izgāmēties Ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam.
atkalksnīt Ilgāku laiku būt neēdušam (par dzīvnieku).
nobadēties Ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu.
klenčēt Ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā.
izskumstēties Ilgāku laiku, daudz, līdz apnikumam dīkt, būt saīgušam.
nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta; vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē.
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties.
ilgošanās ilgu izjušana
izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1).
Šlosbergskaja Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Prodenskaja Ilūkstes apriņķa Prodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lassenskaja Ilūkstes novada Eglaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schlossberg Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums.
Subates pilsētas lauku teritorija Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums 1959.-2009. g.
Prohden Ilūkstes novada Prodes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai.
Griķukrogs Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" bijušais nosaukums.
Hincenbergskaja Inčukalna pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Hincenberg Inčukalna pagasta bijušais nosaukums vāciski.
tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem.
difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā.
konformitāte Indivīda sociālpsiholoģiskā pakļaušanās grupas ietekmei.
etniskā asimilācija indivīdu un etnosu iekļaušanās citā etnosā, pārņemot tā valodu un kultūru.
grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm.
medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
Liedesmala Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Piekalnes" bijušais nosaukums.
liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību.
tahinārijs Insektārijs, kurā audzē lauksaimniecībā un mežkopībā derīgas tahīnas, kāpuru mušas.
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
pantometrs Instruments 90, 45 un 135 grādu leņķu nospraušanai dabā, kā arī leņķu mērīšanai un virzienu noteikšanai.
ploters Instruments artilērijas šaušanas datu grafiskai aprēķināšanai.
genuklasts Instruments ceļa locītavas saaugumu pārlaušanai.
omfalosotors Instruments izkritušas nabassaites reponēšanai.
lapa gusinaja instruments seifa uzlaušanai.
spoguļvizieris Instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā.
nepilnā rūdīšana instrumentu tēraudu karsēšana virs 780 °C temperatūrai, saglabājot neizšķīdušas karbīda daļiņas.
stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā.
kušanas temperatūras intervāls intervāls starp kušanas sākuma un beigu temperatūru.
terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
Ippik Ipiķu muižas bijušais nosaukums.
Ippikskaja Ipiķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ippick Ipiķu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Irlow Irlavas muižas bijušais nosaukums.
bizmaņi Ironisks nosaukums, ko 19. gs. 2. pusē jaunlatvieši attiecināja uz Baltijas vāciešiem, kas mēģināja latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas.
Giršengofskaja Iršu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
galkode Īsa izkapts, linu sēklu galviņu nopļaušanai.
linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā).
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
pavira Īslaicīga un nejauša atvēršana.
atziema Īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas.
mortieris Īss lielgabals, šaušanai gandrīz stāvus gaisos.
Musca domestica istabas muša.
izkrankāt Izbadoties, kļūt izsalkušam.
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
slēdzene Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai.
izdzenāt Izgaiņāt (piemēram, odus, mušas).
izdzenāties Izgaiņāties (piemēram, odus, mušas).
kompensācija Izjukuša psihisko un psihofizioloģisko procesu līdzsvara daļēja atjaunošanās, izveidojoties pretējas virzības impulsiem vai reakcijām.
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
čubatas Izkaltuša siena vai salmu atkritumi.
rausteve izkaptij līdzīgs ravēšanas rīks sakņu saraušanai.
garkāts Izkapts ar garu kātu zāles pļaušanai; garkāte.
īkskāts Izkapts ar īsu kātu labības pļaušanai; vienroce.
īskāts Izkapts ar īsu kātu labības pļaušanai: vienroce.
lielgabalnīca Izkapts lielu gabalu pļaušanai.
trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai.
izkrāvējs Izkraušanas ierīce.
omfalotakse Izkritušas nabassaites reponēšana.
delikvescence Izkušana; izplūšana, saistot ūdeni no gaisa.
izgarēties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
izgaroties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
audrums Izlaists, palaidnīgs, rupjš bērns; arī tāds pieaugušais.
priheritsja Izlikties piedzērušam, guļošam.
apstūkņīties Izlikties samulsušam kā mazam bērnam.
antenatālā diagnostika izmeklējumi, ko veic, lai noteiktu iespējamu vēl nedzimuša bērna slimību vai kroplību.
cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis.
oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
ceratosauri Izmirušas ķirzakas no triasa laikmeta.
krāsmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta.
krāšmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta.
krāsmeta Iznīkušas ēkas krāsns vieta.
krāsnmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta.
ekserēze Izņemšana, izraušana, piem., diafragmas nerva izraušana kolapsterapijas nolūkā.
izolētājuzliktnis Izolācijas materiāla uzliktnis, kas paredzēts spriegumam pieslēgtu vai zemētu elektroietaises daļu nosegšanai, lai izvairītos no nejaušas personāla pieskaršanās šīm daļām.
publiskošana izpaušana; parādīšana.
koksnes mehāniskās īpašības izpaužas, ja uz koksni iedarbojas ārējie spēki, kas var izraisīt koksnes deformāciju vai sagraušanu.
praestanda Izpildījumi, pienācīgās klaušas un nodevas.
drellēt Izpildīt klaušas; atstrādāt parādu par zemu taksi.
Lobaria linita izplūdušais plaušķērpis.
saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
eradikācija Izraušana ar saknēm, izskaušana.
avulsija Izraušana, piem., nerva izraušana.
evulsija Izraušana.
pļuks Izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu.
ķemsīt Izsalkušam ēst.
ķemst Izsalkušam ēst.
ķemzāt Izsalkušam ēst.
ķemzēt Izsalkušam ēst.
bruks Izsauksmes vārds laušanas, brukšanas vai grabēšanas skaņu raksturošanai.
izpļekāt Izsist (ar pletni, parasti mušas).
deflorescence Izsitumu izzušana.
nerādīt dzīvības zīmes izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
izsālīšana Izšķīdušas vielas izgulsnēšana šķīdumā, pieliekot kādu citu vielu, kas mazina izdalāmās vielas šķīdību.
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi).
iztikt ar pusvēderu iztikt ar pusi vai nelielu daļu no nepieciešamās pārtikas, ēdiena daudzuma; dzīvot daļēji paēdušam.
izkratīties Iztukšoties, būt ļoti izsalkušam.
Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā.
Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
Stoļerovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tagadējā Stoļerovas pagasta ziemeļu daļa ietilpa pirmskara Rēznas pagastā, bet dienvidu daļa bijušajā Kaunatas pagastā.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
ekstrakcija Izvilkšana, izraušana.
nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).
nokulēt Izžūt un kļūt savītušam.
Ižaru ezers Ižors, ezers Pušas pagastā.
Ižoru Ižoru ezers - atrodas Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 17,8 ha; Ižaru ezers; Ižors; Užaru ezers.
Ižors Ižoru ezers Pušas pagastā.
ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas.
Periboriva Janomanu (Dienvidamerika) mitoloģijā - mēness gars no kura asins lāsēm, kas nopilējušas uz zemes, radusies niknā un kareivīgā janomanu cilts.
akmens krāvuma kaps jaunākā akmens laikmeta kaps, kuram gar malām izliktas akmens plāksnes, paredzēts vairākiem mirušajiem.
pirtica Jaundzimuša bērna apmazgāšana.
pirtice Jaundzimuša bērna apmazgāšana.
dzimšanas reģistrācija jaundzimuša bērna dzimšanas notikuma reģistrācija likumdošanā noteiktā kārtībā.
NB Jaundzimušais (angļu "newborn").
jaunbērns Jaundzimušais (līdz kristībām).
jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns.
jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis.
Setcenskaja Jaunjelgavas novada Seces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Novo-Pebaļgskaja Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neu-Pebalg Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums.
Skujumuiža Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele " bijušais nosaukums.
Strutele Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Struteles muiža" bijušais nosaukums.
Neienburgskaja Jaunpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neuenburg Jaunpils pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Neu-Rosensche Jaunrozes (tagad Apes) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
apauga Jauns mežs bijušajā aramzemē; mežiņš starp tīrumiem.
pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus.
Novovalenskaja Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neu-Sackenhof Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
borelioze jebkura slimība, ko izraisījušas borēliju ģints baktērijas; plašāk zināmās no tām ir Laimas slimība un atguļas tīfs.
personas datu apstrāde jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.
ar aizsietām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi.
ar aizvērtām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi.
ar aizmiegtām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi.
motoceptors Jebkurš muskuļa jušanas receptors.
tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē.
atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās.
Ausekļi Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" bijušais nosaukums.
Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
Dubenaskaja Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dubena Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Dunova Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Dunava" bijušais nosaukums.
Tadaine Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" bijušais nosaukums.
Dzenīši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" bijušais nosaukums.
Ellernskaja Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ellern Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums.
Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums.
Dēļudruvas Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Dēļdruvas" bijušais nosaukums.
Jaunāmuiža Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" bijušais nosaukums.
Druvas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi bijušais nosaukums padomju laikā.
Rubenskaja Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rubinen Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Miķelāni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bogmaļi" bijušais nosaukums.
Ņerpāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
Alināni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bisenieki" bijušais nosaukums.
Jaunsēlpils muiža Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" bijušais nosaukums.
Stablitene Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums.
Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
Antuži Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" bijušais nosaukums.
Purmalspāģi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Spāģi" bijušais nosaukums.
Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā.
Mežgaļi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" bijušais nosaukums.
Zoss Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" bijušais nosaukums.
Zasenskaja Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Weessen Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums.
Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga.
Elēja Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" bijušais nosaukums.
Vecplatone Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Platone" bijušais nosaukums.
Seseve Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sesava" bijušais nosaukums.
Ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Birzītes" bijušais nosaukums.
Volfārte Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" bijušais nosaukums.
Elleiskaja Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Elley Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Ģiboti Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ģībotkalns" bijušais nosaukums.
Kažemeri Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
Kažmēre Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
Brandenburgskaja Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Brandenburg Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Brambergas pagasts Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums.
Vecsvirlaukas muiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums.
Neibergfridskaja Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neubergfrid Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Plostmuiža Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķis" bijušais nosaukums.
Kaļnecemskaja Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalnzeemsche Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Gros-Platonskaja Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gross-Platon Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums.
Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums.
Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums.
Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Jaunplatones muiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" bijušais nosaukums.
Pētermuiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" bijušais nosaukums.
Platonskaja Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Platon Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
Lielseseve Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" bijušais nosaukums.
Sessauskaja Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lielsesavas pagasts Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
Sessau Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
Cūcēnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" bijušais nosaukums.
Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums.
Lielsvēte Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" bijušais nosaukums.
Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums.
Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums.
Švedgofskaja Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schwethofsche Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
Vaļgundskaja Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wolgunde Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā.
Blankenfeltes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums.
Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums.
Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums.
Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums.
Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums.
Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums.
Viļcenskaja Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wilzen Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums.
Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums.
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums.
Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums.
Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums.
Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums.
Zaļā muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" bijušais nosaukums.
Grjungovskaja Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gruenhofsche Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Straume Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" bijušais nosaukums padomju laikā.
Ģeri Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" bijušais nosaukums.
Seijershof Jeru pagasta bijušais nosaukums vāciski.
idišs Jidišs - ģermāņu valodu grupas valoda, ko stipri ietekmējušas citas valodas; tajā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā.
pigornieks Jokdaris; arī auša.
ālmanis Joku, izlēcienu taisītājs, muļķis, auša, tas, kas nemierīgi uzvedas.
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas.
šķeternieks Jukušais, vājprātīgais.
Lieljumprava Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelmes" bijušais nosaukums.
Lieljumpravas pagasts Jumpravas pagasta bijušais nosaukums.
guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas.
guļdienas Jūras tiesībās dienās aprēķinātais laiks preču kraušanai un izkraušanai, kas paredzēts čarterpartijās.
lašiņa Jūrniecībā - divu apaļkoku (vai pārlūzuša apaļkoka daļu) sastiprinājums ar virvi.
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt.
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
jusms Jušana.
eksteroreceptors Jušanas galaorgāns, kairinājumu uztvērējs, kuri ietekmē organismu no ārienes.
proprioreceptors Jušanas nerva galaaparāts, kas uztver kairinājumus no muskuļiem, cīpslām un labirinta un kontrolē ķermeņa stāvokli.
sensoparalīze Jušanas nerva paralīze.
receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
akroparestēzija Jušanas traucējumi (tirpšana, kņudēšana) rokās, retāk kājās.
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
atpazīšana Kāda agrāk uztvertā objekta noteikšana lieciniekam, cietušajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.
zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā.
interference Kādā hromosomas rajonā notikušas krustmijas izraisīta krustmijas traucēšana blakus rajonos (pozitīvā interference).
citēšana kāda iepriekšsaņemta pasta elektroniskā sūtījuma daļas iekļaušana atbildes sūtījumā.
todien Kādā no pagājušajām dienām.
todienu Kādā no pagājušajām dienām.
tonedēļ Kādā no pagājušajām nedēļām.
tosestdien Kādā no pagājušajām sestdienām.
tosvētdien Kādā no pagājušajām svētdienām.
tovasar Kādā no pagājušajām vasarām.
toziem Kādā no pagājušajām ziemām.
tobrīd Kādā no pagājušajiem brīžiem, neilgiem laikposmiem.
togad Kādā no pagājušajiem gadiem.
tolaik Kādā no pagājušajiem laikposmiem.
tomēnes Kādā no pagājušajiem mēnešiem.
topavasar Kādā no pagājušajiem pavasariem.
toruden Kādā no pagājušajiem rudeņiem.
toreiz Kādā no samērā sen pagājušajiem laikposmiem, laika momentiem.
šajās dienās Kādā no tikko pagājušajām dienām.
sodīšana Kāda pakļaušana juridiskam sodam.
sodīšana Kāda pakļaušana morālam vai fiziskam sodam.
aizliegšana kādas darbības neatļaušana; (kā) lietošanas, veicināšanas u. tml. atzīšana par pretlikumīgu
kreve Kādas masas sakaltušais ārējais slānis.
apdraudējums Kādas personas pakļaušana briesmām, bīstama, nedroša stāvokļa radīšana.
ligzdošana Kādas struktūras iekļaušana citā struktūrā, tādējādi veidojot ligzdtabulas, ligzdprocedūras vai ligzdierakstus.
ligzdstruktūra Kādas struktūras iekļaušana citā struktūrā, tādējādi veidojot ligzdtabulas, ligzdprocedūras vai ligzdierakstus.
izmiršana Kādas sugas pilnīga izzušana.
noposties Kādu laiku tīrot un uzkopjot kļūt nogurušam.
resocializēšanās Kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana.
passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas.
Leimaņu muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" bijušais nosaukums.
Kaives muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas “Kaive” bijušais nosaukums.
āviens Kāju apaušana.
dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā.
Kaletenskaja Kalētu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Medņi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" bijušais nosaukums.
Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes.
Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis.
Babas grēda kalnu grēda Hindukuša sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē, garums - \~250 km, augstums - līdz 5143 m; Kohibaba.
Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu).
Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem.
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas.
lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
Saušinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums.
Latgale Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Kolup Kalupes pagasta bijušais nosaukums.
Tāšu-Padure Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" bijušais nosaukums.
Krusātdroga Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Krusāta" bijušais nosaukums.
Taš-Paddernskaja Kalvenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Tasch-Padderen Kalvenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā.
Candowe Kandavas bijušais nosaukums, kas minēts kuršu un krustnešu līgumā 1230. gadā.
Kandavmuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" bijušais nosaukums.
Celciems Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" bijušais nosaukums.
Kandavskaja Kandavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kandau Kandavas pagasta bijušais nosaukums.
Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
kenotafs Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
tahīnas Kāpuru mušas, divspārnaini, radniecīgi gaļas mušām, kukaiņi, dēj oliņas uz citu kukaiņu kāpuriem un kūniņām un uz to barības, kāpuri iznīcina kukaiņus; izmatoja kaitēkļu apkarošanai.
tahinidae Kāpuru mušas.
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējnieks.
granātmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējs (2).
ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
mīnmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar mīnmetēju.
stopnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar stopu.
guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā.
Bozauka Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" bijušais nosaukums.
Grabēžova Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabežova" bijušais nosaukums.
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
fumarola karstu vulkānisko gāzu (virs 200 ⁰C) un tvaiku strūkla, kas izplūst no vulkāna vai pa vēl neatdzisušas lavas plaisām.
turku pupas kāršu pupu nosaukums bijušajā Krievijas impērijā, kur tās sākotnēji (18. gs.) ieveda no Turcijas.
Korwenhof Karvas pagasta bijušais nosaukums.
Gurecka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogurecka" bijušais nosaukums.
kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam.
grenči Katla dibenā cietā kārtiņa no piedeguša ēdiena.
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
katodizpute Katoda sagraušana ar pozitīvo jonu plūsmu elektriskajā gāzizlādē.
rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija.
Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums.
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
čahohbili Kaukāziešu ēdiens - sautēti vistas (vai jēra, truša) gabaliņi ar tomātu mērci un sīpoliem.
osteolīze Kaula atmiekšķēšanās un resorbcija; kalcija sāļu izzušana no kaula.
diaklāze Kaula ķirurģiska pārlaušana.
osteohalisterēze Kaula minerālvielu izzušana.
kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
iegurņa joslas skelets kauli, kas kājas pievieno rumpim; pieaugušam cilvēkam sastāv no diviem gūžas kauliem.
briežu uts kaulmuša.
nigļi Kaulu zivju dzimta, zivs ar garu, tievu zuša veida ķermeni ar sīkām apaļām zvīņām.
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
gauša Kauša 3.
Kauša Kauša ezers - Kovšu ezers Rēzeknes pilsētā.
verzelēšanās Kaušanās, kautiņš.
kauta Kaušanās, plūkšanās.
kavums Kaušanas, sišanas rezultāts.
kāvums Kaušanas, sišanas rezultāts.
ģiska Kaušanās.
Kaušanu Kaušanu ezers - Kāšūns Ezernieku pagastā.
Kaušaņu Kaušaņu ezers - Kāšūns Ezernieku pagastā.
gremzda Kaut kas piededzis, piem., piedegušas biezputras kārta katlā.
mordobojs Kautiņš, kaušanās.
gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes).
Kazdangenskaja Kazdangas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Katzdangen Kazdangas pagasta bijušais nosaukums.
Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem).
limnokēmi Kēmi no stāvošu kušanas ūdeņu uzkrāta materiāla.
propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos.
Klampis Klampja ciems - Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Klampjuciems" bijušais nosaukums.
rieža Klaušas (gabaldarba veidā).
derža Klaušas, kurās jāpiedalās ar savu zirgu.
brīvdarbi Klaušas.
darbs Klaušas.
klausa Klaušas.
klause Klaušas.
klausi Klaušas.
klauši Klaušas.
klausība Klaušas.
noklausas Klaušas.
dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības).
dīcības Klaušu laikos dīkās nedēļas vai vispār ārkārtējas klaušas.
Vērsēni Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" bijušais nosaukums.
Vecsturti Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Skaistlejas" bijušais nosaukums.
Razbuksala Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Zemlejas" bijušais nosaukums.
Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
īdas Klusa maušana.
klusuciešana Klusēšana; neteikšana, neizpaušana.
krecēt Kļūt aizsmakušam.
sasmakt Kļūt aizsmakušam.
noplukt Kļūt apdilušam, neizskatīgam, izbalējušam.
nopluskāt Kļūt apdriskātam, apdilušam.
aizreibt Kļūt apreibušam, apskurbušam.
nošvurkt Kļūt bēdīgam, sašļukušam.
izgurt Kļūt čaganam pēc sasaluma atkušanas.
pārsakļauties Kļūt greizam, salīkušam (parasti ejot).
noļekstēt Kļūt gurdenam, nogurušam.
saskurbt Kļūt iereibušam.
pārlept Kļūt izlepušam.
izkarnēt Kļūt izsalkušam, badoties, novājēt.
izpaurēties Kļūt izsalkušam, izbadēties.
izgarēt Kļūt izsalkušam.
ieslāpt Kļūt izslāpušam.
saslāpt Kļūt izslāpušam.
spurt Kļūt izspūrušam, arī spurainam.
bozīties Kļūt izspūrušam, bozties.
pūrt Kļūt izspūrušam, nelīdzenam.
purt Kļūt izspūrušam, spurainam.
appērties Kļūt izspūrušam.
izpurēt Kļūt izspūrušam.
izžūt Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
sačulnot Kļūt ļoti izburbējušam (par ledu).
aizkāmēt Kļūt ļoti izsalkušam.
izgalināties Kļūt ļoti izsalkušam.
izkurēties Kļūt ļoti izsalkušam.
izkurināties Kļūt ļoti izsalkušam.
iesadzerties Kļūt manāmi apreibušam.
aizskurbt Kļūt mazliet apskurbušam, iereibušam.
pamirkt Kļūt mazliet ieskābušam (par gurķiem).
paplukt Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
saskurbt Kļūt nedaudz ieskābušam.
iesmirkt Kļūt nedaudz samirkušam.
uzsmakt Kļūt nedaudz sasmakušam, iepuvušam, iepelējušam.
uzvīst Kļūt nedaudz savītušam.
izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļukt.
izļukt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļurkt.
izļurkāties Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
novīkšēties Kļūt netīram, noskrandušam.
novīkšķēties Kļūt netīram, noskrandušam.
piekust Kļūt nogurušam, nespēcīgam (par ķermeni, tā daļām).
piekust Kļūt nogurušam, nespēcīgam pēc piepūles.
aizkvēpēt Kļūt nokvēpušam, apkvēpt.
nokakarēties Kļūt noplīsušam, saplēstām drēbēm.
nosērties Kļūt noskrandušam (par cilvēku).
noplūkāt Kļūt noskrandušam, apdilušam; nodriskāties.
noplūkāties Kļūt noskrandušam, apdilušam; nodriskāties.
apskurbelēties Kļūt noskrandušam.
noskart Kļūt noskrandušam.
atkaltēt Kļūt notirpušam.
atdabūties Kļūt paēdušam.
patvāpt Kļūt pagurušam no negulēšanas.
pieslīkt Kļūt pilnīgi samirkušam.
sakurkt Kļūt porainam, izkaltušam, dobam.
kraupēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krebulēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krepēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krēpēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krobulēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krubulēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
pārlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
drupēt Kļūt satrunējušam.
izvīst Kļūt savītušam, izkaltušam.
apmākties Kļūt skumjam, drūmam, arī saīgušam, dusmīgam.
noķinkt Kļūt slapjam un nosalušam.
izspurāties Kļūt spurainam; kļūt izspūrušam.
nosterbelēt Kļūt stērbeļainam, noskrandušam.
nosterbelēties Kļūt stērbeļainam, noskrandušam.
atslapt Kļūt stipri izmirkušam.
atspurdzēties Kļūt šķiedrainam, izspūrušam pinkainam.
izgarināties Kļūt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, arī pirti).
aptrakt Kļūt trakam, arī neprātīgam, apdullušam.
pausties Kļūt uztveramam, arī nojaušamam (piemēram, par kādu informāciju).
panīkt Kļūt vājam, noliesējušam (par dzīvniekiem).
panīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušam, arī nabadzīgam, trūcīgam.
izburbēt Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
saskrabt Kļūt viscaur netīram, saskretušam (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam.
saspurāties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
saspuroties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
ķigulis Kniebes veļas piespraušanai pie žāvējamās auklas.
kustūne Knišļi, mušas, odi.
masalas Knišļi, sīkas mušas.
Sternhof Kocēnu novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums.
Kokengofskaja Kocēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kokenhof Kocēnu pagasta bijušais nosaukums.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas; šāda daļa kopā ar saknēm.
buras līķa apaļspleise koka gredzens, kas paredzēts kaušas iestiprināšanai.
kārtene Koka kārts ar salmu saišķi augšējā galā mērīšanai vai līnijas nospraušanai.
žaustēklis Koka kārts veļas izžaušanai.
krumuldi Koka palīgierīce pie cūku kaušanas.
krumulti Koka palīgierīce pie cūku kaušanas.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai.
kokmateriālu krautuve kokmateriālu uzkrāšanas vieta pie ceļa, rūpnīcā vai pārkraušanas vietā no viena veida transportlīdzekļa cita veida transportlīdzeklī.
Hirschenhof Kokneses novada Iršu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kokenguzenskaja Kokneses pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kokenhusen Kokneses pagasta bijušais nosaukums.
pašlencējošs kokpits kokpits, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek pa speciālām caurulēm.
pašnoteces kokpits kokpits, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek pa speciālām caurulēm.
veļdine koks auduma saturēšanai pirms ietīšanas audums veltnī aušanas sākumā un velku saturēšanai, aušanu beidzot.
tīrēvele Koksnes apstrādes ēvele, kuras nazim ir pretnazis skaidu laušanai.
koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā.
koksnes stiprība koksnes spēja pretoties sagraušanai mehānisko slodžu ietekmē.
Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā.
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā.
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
Maģiere Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums.
Maģirve Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums.
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
komētas kodols komētas centrālā daļa, ko veido cietas daļiņas, ledus un saslušas gāzes.
betona masas sagatavošana komponentu dozēšana, to iepildīšana maisītājā, samaisīšana, betona masas izkraušana pieņemšanas bunkurā vai transportlīdzeklī un palīgoperācijas.
motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā); attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo.
Siverhofa Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums.
Sivermuiža Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Sivergala" bijušais nosaukums.
konstrukcijas sagrūšana konstrukcijas slogošanas noslēguma stadija, kad sagraujošas slodzes iedarbībā ir notikušas neatgriezeniskas formas izmaiņas un zūd konstrukcijas darbspējas.
beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai.
denonsācija Kontraģenta paziņojums par agrāk noslēgtā līguma laušanu.
denonsēšana Kontraģenta paziņojums par agrāk noslēgtā līguma laušanu.
vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piemetām, zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
internacionāle Koordinējoša institūcija, ko dibinājušas strādnieciskas (leiboristiskas) un sociālistiskas organizācijas.
koplapas Kopā saaugušas vainaglapas.
simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā.
tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā.
etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa.
angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
toniski krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
toniskie krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu, saraušanās.
kloniski krampji krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
uretrospazma Krampjveidīga urīnizvadkanāla sfinkteru saraušanās.
bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts.
inions Kraniometrijā pakauša ārējā paugura virsotne.
opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi.
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes.
Foļvarki Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" bijušais nosaukums.
Olovecs Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Oloveca" bijušais nosaukums.
Piruškas Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" bijušais nosaukums.
Andrepenskaja Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Andrepen Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Auļi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Auleja" bijušais nosaukums.
Bukmuiža Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums.
Geibi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Skaista" bijušais nosaukums.
Egļi Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļova" bijušais nosaukums.
Eseļmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Esenmuiža" bijušais nosaukums.
Bukumuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums.
Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski.
Jaundome Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums.
Bukmuižskaja Krāslavas novada Ezernieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Beloje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Baltā" bijušais nosaukums.
Daiļidova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Dailidova" bijušais nosaukums.
Čornoje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Melnā" bijušais nosaukums.
Užvaldskaja Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Uschwalden Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Gribuliški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" bijušais nosaukums.
Šterenbergs Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" bijušais nosaukums.
Pauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulinova" bijušais nosaukums.
Silavi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" bijušais nosaukums.
Tresciški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trestiški" bijušaisnosaukums.
Zacišje Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Zatišje" bijušais nosaukums.
Dvorišče Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorišči" bijušais nosaukums.
Ksaverina Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Saulkrasti" bijušais nosaukums.
Upmaļi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmale" bijušais nosaukums.
Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā.
Altborne Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" bijušais nosaukums.
Vecā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Veckaplava” bijušais nosaukums.
Bornskaja Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Born Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Dombrova Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" bijušais nosaukums.
Jadlovieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" bijušais nosaukums.
Ķezberi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kebzeri" bijušais nosaukums.
Balticu ūdensdzirnavas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" bijušais nosaukums.
Ezerkalni Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums padomju laikā.
Pastari Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums.
Ošupe Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
Pridruiskaja Krāslavas novada Piedrujas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Krumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krumāni" bijušais nosaukums.
Ksaverova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kseverova" bijušais nosaukums.
Ļumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļumāni" bijušais nosaukums.
Pļeiki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" bijušais nosaukums.
Pļitarova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Plitarova" bijušais nosaukums.
Pareči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Poreči" bijušais nosaukums.
Konstantinopole Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Leiši" bijušais nosaukums.
Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums.
Zukuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" bijušais nosaukums.
Zukuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvoto vietu "Pirmie Zukuliški" un "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums latgaliski.
Izabieļinskaja Krāslavas novada Skaistas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ljanskoronskaja Krāslavas novada Šķaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ploņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazuliški" bijušais nosaukums.
Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums.
Ļudvikova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ludvikova" bijušais nosaukums.
mekse Kraušana, ņemšana (ar kādu rīku).
krāva Kraušana.
cif-cena Kraušanas darījuma cena, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija.
cf-darījums Kraušanas darījumu paveids, kas raksturīgs ar to, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas.
krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce.
pirmtransportieris Kraušanas transportieris, kas pārņem preces krāvēja krastmalā, tās pārvadā pa savu ceļa posmu un pārkrauj nākošā posma transporta līdzeklī.
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
kravas terminālis kravas automobiļu novietnes teritorija, kas aprīkota ar preču iekraušanas, uzglabāšanas un izkraušanas iekārtām.
puskravā Kravas kraušanas laika vidū.
iekraušana kravas pārvietošana no tās īslaicīgas vai ilgstošas glabāšanas vietas transportlīdzeklī, ko veic, izmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus vai arī bez tiem.
izkraušana kravas pārvietošana, kraujot ārā no transportlīdzekļa; kravas glabāšana izkraušanas vietā var notikt gan īslaicīgi, gan ilgstoši (noliktavā).
konteinersūtījums Kravas sūtījums konteinerā bez pārkraušanas no nosūtītāja līdz saņēmēja noliktavai.
transporta izmaksas kravu (dzelzceļa, gaisa, upju, jūras transporta) un pasažieru pārvadāšanas izmaksas, kurās jāiekļauj arī iekraušanas, kravas, kravas pārvešanas darbu izmaksas (samaksu, sociālo nodokli utt.) un taras izmaksas (izdevumus).
skrēdumi kreveles uz saplaisājušas ādas, īpaši uz kājām, kas bieži bijušas slapjas.
doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu.
Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs.
kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana.
soda veids Krimināllikuma noteikts konkrēts piespiedu līdzeklis, ko tiesa piemēro noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai.
Centrs Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā.
Krimulda Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā.
Kremonskaja Krimuldas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kremon Krimuldas pagasta bijušais nosaukums.
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži.
stambans Krituša koka stumbrs; celms.
iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
ciklencefāls Kroplis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā.
bigne Krūmi, aizaugušas, neiztīrītas vietas; biežņa.
bruksla Krūmiem apaugušas ganības.
brukslājs Krūmiem apaugušas ganības.
arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis.
nevienādā krustmija krustmija, kurā homoloģisko hromosomu hromatīdu pārraušana notiek neidentiskās vietās, tāpēc rodas neidentisku iecirkņu apmaiņa un vienā no krustmijā iesaistītajām hromosomām veidojas duplikācija, bet otrā - delēcija.
Kreicburgskaja Krustpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kreuzburg Krustpils pagasta bijušais nosaukums.
korcenis Kubuls, kas izdobts no izkurtējuša koka.
satece Kuģa iekšienē dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļas u. c.
kravas iekārta kuģa ierīču kopums kravas iekraušanai un izkraušanai.
stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs; štauers.
varfa Kuģu piestātne (kravu iekraušanai un izkraušanai).
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
laupītājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas.
līķmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
samtmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta.
divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
Sūņi Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Sūnas" bijušais nosaukums.
Sūņu Palejas Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Sūnu Paleja" bijušais nosaukums.
kukulsnītis Kukurznis - sacietējušas zemes pika, gabals.
Dižīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums.
Lielīvande Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Īvande" bijušais nosaukums.
Kormale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums.
Kūrmale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums.
Wormensate Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums, kas minēts rakstos 1461. gadā.
Planīca Kuldīgas novada apdzīvotās vietas (mazciema) "Alejas" bijušais nosaukums.
Edvaļenskaja Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot.
Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums.
Gudenekenskaja Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Guddeneeken Kuldīgas novada Gudenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Ivandenskaja Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Iwanden Kuldīgas novada Īvandes pagasta bijušais nosaukums.
Kjabiļenskaja Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kabillen Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums.
Smiltnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Upīškalns" bijušais nosaukums.
Vilgāle Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecvilgāle" bijušais nosaukums.
Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums.
Kurmaļenskaja Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kurmahlen Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kūrmales pagasts Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums.
Sermite Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermīte" bijušais nosaukums.
Diždzelda Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelda" bijušais nosaukums.
Dižvormsāte Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" bijušais nosaukums.
Paddernskaja Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Paddern Kuldīgas novada Padures pagasta bijušais nosaukums.
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija.
Rankenskaja Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ranken Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums.
Mežkungmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeri" bijušais nosaukums.
Ozolmuiža Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" bijušais nosaukums.
Lielrenda Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Renda" bijušais nosaukums.
Rennenskaja Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Roennensche Kuldīgas novada Rendas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Grenču krogs Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums.
Zaļā muiža Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumi" bijušais nosaukums.
Rudbarenskaja Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums.
Mežamuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
Mežmuiža Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Mežvalde" bijušais nosaukums.
Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums.
Veldze Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbenieki" bijušais nosaukums.
Veldzes ciems Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" bijušais nosaukums.
Goldingenskaja Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Goldingen Kuldīgas novada Rumbas pagasta bijušais nosaukums.
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
Šnepelnskaja Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Torlova Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
Turlava Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
Lipaiķi Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" bijušais nosaukums.
Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums.
Turlauskaja Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Turlausche Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Vārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums.
Vecvārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vecvārme" bijušais nosaukums.
Vormenskaja Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wormen Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums.
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies.
monsieur kungs, pieklājības tituls katram pieaugušam vīrietim Francijā.
pilorospazma Kuņģa vārtnieka pārejoša saraušanās, kas neļauj kuņģim iztukšoties.
bruņukupols Kupolveida bruņu konstrukcija ar šaujamlūkām un spraugām novērošanai un šaušanai.
Oncorhynchus gorbuscha kuprlasis jeb gorbuša.
Ku Kurčatovijs, ķīmiskā elementa rezerfordija simbols, kas tika lietots bijušajā PSRS līdz 1997. gadam.
Kurmenskaja Kurmenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kurmen Kurmenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
kollikvācija Kušana, iziršana, izšķīšana.
noplūdenis Kušanas, lietus vai gruntsūdeņiem piesātināts plāns grunts slānis (līdz 1,5 m biezs), kas gravitācijas ietekmē pārvietojas lejup pa nogāzi.
refraktometriskā analīze kvantitatīvā analīze, kurā mēra pētāmās vielas gaismas laušanas koeficientu.
Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
Fossenberg Ķēču pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Līve Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" bijušais nosaukums.
Djungob-Brambergskaja Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Duenhob-Brambergshof Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Dzelzkaļi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" bijušais nosaukums.
Dzērumcelmi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērumi" bijušais nosaukums.
Kaziķukalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" bijušais nosaukums.
Jenču pļavas Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" bijušais nosaukums.
Plakaņi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" bijušais nosaukums.
Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
Daugavkrasti Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vimbukrogs" bijušais nosaukums.
Mācītājkalns Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
Mācītājmuiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
Ziedoņi Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedonis" bijušais nosaukums.
Ramas muiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas “Rāmava” bijušais nosaukums.
Daļenskaja Ķekavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dahlen Ķekavas pagasta bijušais nosaukums.
Nemaina Ķeltu mitoloģijā - "ārprātīgā", īru mitoloģijā kara dieviete, kura iedvesa karotājiem paniskas bailes ar šaušalīgu gaudošanu.
spraužamā ķemme ķemme matusaspraušanai.
sirenomēlija Ķermeņa apakšdaļas attīstības anomālija, viena nepilnīgi attīstīta apakšējā ekstremitāte vai kopā saaugušas kājas.
unilkvadijs Ķīmiskā elementa rezerfordija starptautiski pieņemtais nosaukums līdz 1997. gadam; bijušajā PSRS to dēvēja par kurčatoviju.
ķēdes reakcija ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā ģenerējas jauni reakcijas aktīvie centri (brīvie radikāļi vai joni), kas izraisa nākamo reakcijas aktu; reakcija apstājas tikai tad, kad visas ķēdes ir pārtrūkušas – sistēmā esošie aktīvie centri ir izzuduši savstarpējās rekombinācijas reakcijās.
kongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana bez sadalīšanās.
inkongruenta kušana ķīmiskā savienojuma kušana sadaloties; piemēram, galvenais cementa minerāls 3CaO·SiO~2~ kūst inkongruenti 2070°C, sadaloties par 2CaO·SiO~2~+CaO.
gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili.
platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru, periodiskās sistēmas 78. elements, Pt, atommasa - 195,09, zināmi 17 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C.
ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības.
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos.
Amnokgana Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana.
Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību.
Rhagoletis cerasa ķiršu muša.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
replantācija ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
Keņigskaja Ķoņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
iečopīties Labi iedzīvoties, kļūt pārtikušam.
actains Labības lauks, kurā vietām ir neizdīgušas labības laukumi (acis).
Chlorops pumilionis labības stiebrmuša.
Leptohylemyia coarctata labību muša.
maina Laid lejā!, (laid) zemāk! (komanda kraušanas operācijās).
ķermelis Laika apstākļi (ziemas beigās), kad sniega pārslas nokrīt uz izmirkušas zemes un drīz atkal pazūd.
pārbaudes stāžs laika posms, kurā darbu uzsākušais gūst pieredzi un profesijā nepieciešamās iemaņas, bet darba devējs novērtē viņa spējas.
kumeļa gadi laiks, kad vēl nav pieauguša cilvēka rūpju; pusaudža gadi, agra jaunība.
kramausis Lamuvārds cilvēkam un novājējušam lopam.
utēlis Lamuvārds noskrandušam ubagam.
stirku bikse lamuvārds spēkus zaudējušam cilvēkam.
slaucene lamuvārds tikumiski pagrimušai sievietei vai kādam dzīvniekam.
divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
Indijas laptauriņš laptauriņu suga ("Kallima inachus"), kas izcili maskējas sakaltušas lapas izskatā.
Laschen Laschen und Paddern-Hasenpoht - Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums.
kuprlasis Lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus gorbuscha"), zivs ar smalkām zvīņām (Klusā okeāna ziemeļu daļā); gorbuša.
Maikats Latviešu mitoloģijā - mājas gars, mājas sargs, mirušais pirmsencis, arī Maikata.
ēns Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars, kas spokojas pa naktīm un vajā ceļiniekus.
Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās.
Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
Zemes māte latviešu mitoloģijā zemes auglības un ražības pārzine un gādniece par mirušajiem; Zemesmāte.
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
Kalkunskaja Laucesas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalkuhnen Laucesas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Gumeņica Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Gumineica" bijušais nosaukums.
Rudova Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdovi" bijušais nosaukums.
rugainis lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
rugaine Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
jaunlopi Lauksaimniecības dzīvnieki no dzimšanas līdz iekļaušanai pamatganāmpulkā.
smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, smalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
pļaujmašīna lauksaimniecības mašīna zāles vai labības pļaušanai.
Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē.
šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām.
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
Mazdzērves Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums.
Mazdzērves muiža Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums.
optiskais stiprums lēcas (lēcu sistēmas) fokusa attālumam apgriezti proporcionāls fizikāls lielums, kas raksturo lēcas vai lēcu sistēmas gaismas viļņu laušanas spēju; mēra dioptrijās.
limnoglaciālais reljefs ledāja kušanas ūdeņu baseinu akumulācijas un abrāzijas procesu izveidotu reljefa formu kopums.
kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
glacioakvāls Ledāja kušanas ūdeņu radīts vai nosacīts.
glaciofluviāls Ledāja kušanas ūdeņu straumju radīts (attiecas uz nogulumiem un reljefa formām).
ledāja komplekss ledāja un tā kušanas ūdeņu veidoto nogulumu un reljefa formu sakopojums šļūdoņu un kontinenta segledāju malās.
buks Ledgriezis - ierīce pie tilta ledus laušanai.
Loddigerskaja Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lodiger Lēdurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
sniega kristāli ledus kristāli, kas veidojas, ūdens tvaikiem sublimējoties uz mākoņu un miglas sasalušajiem pilieniņiem un pēc tam izkrītot uz zemes.
seraki Ledus smailes un zobi, kas leduskritumu vietās izveidojušies uz ledāja virsmas ledus mēles nevienmērīgas kušanas rezultātā; prizmatisku ledus izciļņu joslas, kas rodas, saspieduma plaisām šķērsojot firna lauku.
uzledojums ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi.
karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C).
leidenieks Leidinieks - zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā.
Kļockys Leluos Kļockys - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums latgaliski.
veižot Lēnām, nogurušam iet.
Zabolotje Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zabalatje" bijušais nosaukums.
radiācijas mielopātija lēni progresējoša mielopātija pusgadu vai ilgāk pēc muguras smadzeņu pakļaušanas jonizējošam starojumam, parasti staru terapijas sekas.
krožāt Lēni un salīkušam staigāt.
lēcienleņķis Leņķis starp izsviedes līniju un šaušanas līmeni.
kritienleņķis Leņķis starp trajektorijas pieskari kritienpunktā un šaušanas līmeni.
gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā.
Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja.
redāns Lidlaivas korpusa vai hidroplāna pludiņa apakšā - pakāpienveida iedobums ūdens plūsmas atraušanai, resp., ūdens pretestības samazināšanai.
perons Lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu izvietošanai, lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas vai pasta iekraušanu un izkraušanu, gaisa kuģu stāvēšanu, tehnisko apkopi un degvielas uzpildi.
pacelšanās Lidmašīnas pacelšanās - lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu.
ieskrējiens Lidmašīnas pacelšanās posms, kad tiek sasniegts atraušanās ātrums un sākas vadāms lidojums.
lidmašīnas pacelšanās lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu.
kollimātors Lidotāja optiskais mērķeklis šaušanai.
Zabolotje Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums.
audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe.
maksāšanas līdzeklis līdzeklis (atsevišķi vai kopā ar citu maksāšanas līdzekli), kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas, saņemt vai veikt maksājumus, dot rīkojumu naudas līdzekļu pārvedumam vai apstiprināt naudas līdzekļu pārvedumu un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli.
inženierbruņojums Līdzekļi sprāgstošu šķēršļu un eju ierīkošanai mīnulaukos ar spridzināšanu, kā arī objektu sagraušanai.
fanošana līdzjušana.
kumpt Liekties, liekt muguru; būt salīkušam (par cilvēku); līkt (par muguru).
gubāties Liekties, locīties; salīkušam iet.
banga Liela muša.
piekaušana Lielāka skaita sitienu izdarīšana nolūkā cietušajam sagādāt fiziskas sāpes.
Kļockas Lielās Kļockas - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums.
Mazā Muša Lielās Mušas kreisā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Ambeļu un Biķernieku pagastā.
mesls Lielas tītavas, kur uztin metus aušanai.
Britu impērija Lielbritānija kopā ar tās bijušajām kolonijām.
kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
atomlielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
kodollielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
aplenkuma artilērija lielkalibra artilērijas ieroči pretinieka nocietinājumu graušanai, tajos izvietotās kara tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai.
pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem.
španners Liels metāla uzbāznis pirkstiem (kaušanās nolūkā).
špannriņķis Liels metāla uzbāznis pirkstiem (kaušanās nolūkā).
lakolīts Liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns.
Lielsesava Lielsesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
Jumpravmuiža Lielvārdes novada apdzīvotās vietas "Jumprava" bijušais nosaukums.
Gross-Jungfernhof Lielvārdes novada Jumpravas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Oberbatauskaja Liepājas apriņķa Bārtas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ambotenskaja Liepājas apriņķa Embūtes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Krotenskaja Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums krieviski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā.
Kroten Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums vāciski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā.
Lindenhof Liepas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
liet laimes liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
sūdirallā Lieto dažādu emociju izpaušanai.
maķ Lieto negatīvu emociju izpaušanai, aizstājot lamuvārdu.
matj Lieto negatīvu emociju izpaušanai, aizstājot lamuvārdu.
čort Lieto negatīvu emociju paušanai.
raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
pazemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa augsnes un iežu slāņiem.
virszemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa zemes virsu.
Līgate Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" bijušais nosaukums.
Rūpnieki Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķopas" bijušais nosaukums padomju laikā.
Ramas muiža Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ramas" bijušais nosaukums.
Paltemalskaja Līgatnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Paltemal Līgatnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
mantojuma atteikšanās līgums līgums, ar ko viena puse (iespējamais mantinieks) atsakās no mantošanas tiesībām, kas tai būtu piederējušas pēc otras puses (mantojuma atstājēja) nāves.
atjaunošana Līgumsaistību atkārtota stāšanās spēkā, ja tās uz laiku bijušas pārtrauktas.
Mežagols Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" bijušais nosaukums.
Rybuoku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums latgaliski.
Lopsu Slabadeņa Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums.
Teneissola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" bijušais nosaukums.
Tyltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums latgaliski.
Tiltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums.
Ļiksņenskaja Līksnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
juridiskie fakti likumos paredzētie pilnīgi reālie notikumi un darbības, kas patiešām ir notikušas (vai bezdarbības), kas kļūst par pamatu konkrētām tiesiskām attiecībām, izmaiņām tajās vai to izbeigšanai.
hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
Veskulte Limbažu novada apdzīvotās vietas "Skulte" bijušais nosaukums padomju laikā.
Schloss Hochrosen Limbažu novada Augstrozes muižas bijušais nosaukums vāciski.
Katverskaja Limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kadfer Limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums.
Pernigeļskaja Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Pernigeles pagasts Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums.
Ausmas Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" bijušais nosaukums padomju laikā.
Sepkuļskaja Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sepkuell Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums.
Skulte Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vieta Mandegas bijušais nosaukums padomju laikā.
Skuļtskaja Limbažu novada Skultes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Adiamuende Limbažu novada Skultes pagasta un muižas bijušais nosaukums vāciski.
Kodjakskaja Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Koddiak Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums.
Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Oliņi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Vainizis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" bijušais nosaukums.
Limbažu dārzkopis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas “Mežciems” un “Lidlauka ciems” bijušais nosaukums.
Ubbenorm-Sarumskaja Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ubbenorm-Saarum Limbažu novada Umurgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Vidrižskaja Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Widrisch Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Blomes muiža Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums.
Viļkenskaja Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wilkenhof Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums.
Lemzaļskaja Limbažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lemsal Limbažu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
pigmentēto pārklājumu papīra pamatne līmēts papīrs ar normētu raušanas pretestību; lieto vaskadrānas izgatavošanai un papīra izstrādājumu aplīmēšanai.
divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai.
iegrava Lineāri izstiepts siles veida padziļinājums, ko veido īslaicīgi tekošie lietusgāžu vai sniega kušanas ūdeņi.
Pokelsa efekts lineārs elektrooptisks efekts – refrakcijas koeficienta izmaiņa kristālos, ja tiem uzliek ārēju elektrisko lauku, kas izpaužas kā gaismas dubultlaušana; novērojams vienīgi segnetoelektriķos; izmanto koherenta optiskā starojuma vadīšanai.
folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju.
Rožanova Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" bijušais nosaukums.
Nadežda Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Nadzežda" bijušais nosaukums.
Rudzatskaja Līvānu novada Rudzātu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Krivacnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Krivoki" bijušais nosaukums.
Reutova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" bijušais nosaukums.
Tyltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums latgaliski.
Tiltavīta Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Tiltova" bijušais nosaukums.
Znūteņmuiža Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" bijušais nosaukums.
Duenhof Līvesmuižas bijušais nosaukums Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
obdormīcija Locekļa notirpšana, kas rodas pēc spiediena uz jušanas nervu.
akroagnoze Locekļu, sevišķi to galu nejušana.
kondiloklāzija Locītavpaugura laušanas operācija, lai izlabotu kāju stāvokli "genu varum" (O veida kāju) gadījumā.
šāviņš Lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izšauti no ieroča (Ieroču aprites likums).
Meckjuļskaja Lodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus.
ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo; atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam; vispārināšana.
abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana.
savāces maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vairākos punktos, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vienā.
izdales maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vienā punktā, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vairākos.
šķērstuves Lopu iekšējie orgāni (zarnas, plaušas u. c.).
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu.
Marošludaša Luduša, pilsēta Rumānijā.
Posiņa Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pasiene" bijušais nosaukums.
Zvirgzdiene Ludzas novada apdzīvotās vietas "Zvirgzdene" bijušais nosaukums.
Aizgārša Ludzas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" bijušais nosaukums.
Istrskaja Ludzas novada Istras pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Istrasche Ludzas novada Istras pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Rasimāni Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņiki" bijušais nosaukums.
Kolna Makleri Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas “Sjaksti” bijušais nosaukums.
Nerzenskaja Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Nersensche Ludzas novada Nirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kūrma Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Kurma" bijušais nosaukums.
Pildenskaja Ludzas novada Pildas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lielā Maļinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" bijušais nosaukums.
Jačmeņišče Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mīzaiņi" bijušais nosaukums.
Rundanskaja Ludzas novada Rundēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Azarsola Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" bijušais nosaukums.
ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
izstarojuma osteosarkoma ļaundabīgs kaulu audzējs, ko izraisa organismā iekļuvušas radioaktīvas vielas, kas fiksējas kaulos.
netārpa Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam.
netārps Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam.
pārdošana ļaušana izmantot (piemēram, savu darbaspēku, prasmes) par atlīdzību
atbrīvošana Ļaušana nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
turbācija Ļaušanās satraukumam.
flišs Ļoti bieza ritmiski slāņotas uzbūves terigēno nogulumu slāņkopa, ko veidojušas suspensiju plūsmas dziļūdens ieliecēs.
punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
kakari Ļoti novalkātas, noskrandušas drēbes.
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās; spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
knisls Ļoti tuvu viena otrai uzdīgušas sēklas.
preformācijas teorija mācība, ka dzimumšūnā ir veidojums, kas visā pilnībā nosaka, kā attīstīsies dīglis un kādas pazīmes būs no tā izaugušajam organismam; preformisms.
tradukcionisms Mācība, ka visas dvēseles jau iepriekš pastāvējušas cilvēces cilts tēvā un savu individuālo dzīvību dabūjušas no saviem tiešiem; vecākiem, fiziskam dīglim ierodoties.
Sarkanmuiža Madonas novada apdzīvotās vietas "Sarkaņi" bijušais nosaukums.
Barkavas muiža Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums.
Bersohn Madonas novada Bērzaunes muižas un pagasta bijušais nosaukums.
Berzonskaja Madonas novada Bērzaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ļaides Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušais nosaukums.
Zeļzavskaja Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Selsau Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums.
Jumurdskaja Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Jummerden Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kaļcenovskaja Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalzenau Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums.
Lazdonskaja Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lasdohn Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums; arī muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies Lazdona.
Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums.
Liezēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" bijušais nosaukums.
Lezerskaja Madonas novada Liezēres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Loesern Madonas novada Liezēres pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Laudonskaja Madonas novada Ļaudonas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Marcenskaja Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Martzenhof Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums.
Ļaudonas Odziena Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas “Mētriena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
Ļaudon-Odzenskaja Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laudon-Odsen Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums.
Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums.
Klaucāni Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Klaucēni" bijušais nosaukums.
Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums.
Festenskaja Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Festen Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums.
mineralizētāji Magmā izšķīdušas gāzes (fluors, hlors u. c.) un ūdens tvaiki, kas sekmē minerālu kristalizāciju izvirduma iežos un rūdās, gan paši kļūdami par veidojošos minerālu sastāvdaļu, gan būdami par katalizatoriem.
efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai.
pašatmagnetizēšanās Magnētisma izzušana, kuras cēlonis ir magnētisko dipolu (molekulāro magnētu) pievilkšanās pie magnēta pretējiem poliem.
Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi.
priekštelpas plēvainie maisiņi maisiņi iekšējā ausī, kuros ir matainās jušanas šūnas ar kaļķa kristāliem, kas saistītas ar līdzsvara nervu šķiedrām.
blieķis Maize no neizrūgušas mīklas.
tēva mājas mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam; dzimtās mājas.
gaļaslops Mājdzīvnieks, ko audzē nokaušanai un izmantošanai pārtikā.
plunci Mājdzīvnieku plaušas; iekšas, zarnas.
jaunputni Mājputni no izšķilšanās līdz to iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
bankrotētājs Maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā; bankrotējušais.
izturības robežspriegums maksimālais spriegums, kurā notiek materiāla sagraušana.
keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium).
rezerfordijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, pussabrukšanas periods \~13 stundas; līdz 1997. g. tā starptautiski pieņemtais nosaukums bija "unilkvadijs", bet bijušajā PSRS - "kurčatovijs".
dūmošana Mākslīgu dūmu vai miglas mākoņa radīšana, traucējot pretiniekam novērošanu, tēmētu šaušanu vai bombardēšanu, noslēpjot savējokaraspēka, lidmašīnu vai kuģu darbību.
gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu aušanu; gobelēnu aušanas speciālists.
Njasalenda Malāvijas bijušais nosaukums (līdz 1964. g.), kad tā bija Lielbritānijas protektorāts ("Nyasaland").
dagušavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dagušava" iedzīvotāji.
Schloss-Lemburg Mālpils novada (pagasta līdz 2009. g.) bijušais nosaukums vāciski.
Rikteres muiža Mālpils novada apdzīvotās vietas “Sidgunda” bijušais nosaukums.
Malpiļskaja Mālpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums.
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m.
neatraidāmie mantinieki mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad arī tuvākās pakāpes augšupējie, kas manto likumā noteikto neatņemamo daļu neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteiktajiem novēlējumiem vai dāvinājumiem, viņam dzīvam esot.
rokiekraušana manuāla kravas pārvietošana no kravas īslaicīgās vai ilgstošās glabāšanas vietas uz transportlīdzekli, neizmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus.
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
Marsņenskaja Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Marzenhof Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums.
pirmā atvērtā īsākā ceļa protokols maršrutēšanas protokols, kam, salīdzinājumā ar protokolu _RIP_, parasti dod priekšroku lielākos autonomos tīklos, jo šis protokols pārsūtīšanu veic tikai tad, ja ir kas mainīts, un tas ļauj pārsūtīt tikai to maršrutēšanas tabulas daļu, ko skārušas notikušās izmaiņas.
Kļavas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
Spuņņciems Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
Salaskaja Mārupes novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Maskačka Maskavas priekšpilsēta Rīgā (bijušais Maskavas rajons, arī Latgales priekšpilsēta).
fuzijāde Masu apšaušana.
celmu lauzējs mašīna celmu laušanai.
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
heders Mašīna īsstiebru labības pļaušanai.
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi.
pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai; pļaujmašīna.
sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī.
zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm.
ablācija Materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos.
salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis.
mākslīgais šīferis materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām.
slēgmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā) ciešai savienošanai, sakļaušanai.
patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
ofiāze Matu izkrišana, kas no pakauša joslveidīgi pāriet uz pieri.
depilācija Matu noiešana, izraušana.
Fannia canicularis mazā istabas muša.
skrotis Mazas svina lodītes (lieto šaušanai ar medību ieročiem, piem., bisi).
apbarāt Mazliet uzbarot (lauksaimniecības dzīvniekus) kaušanai.
greblis Mazs grābeklītis, ar īsu kātu, ko lietoja labības pļaušanai.
ķīnis Mazs knislis vai muša, kas ganībās uzklūp zirgam.
Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā.
Ungurmuiža Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums.
Zalisburgskaja Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Salisburg Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums.
sportings medību sporta veids, šaušana ar medību gludstobra ieročiem pa kustīgiem mērķiem.
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi); izklausīt.
Markiški Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" bijušais nosaukums.
Kurcumskaja Medumu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kurzum Medumu pagasta bijušais nosaukums.
Kapsēda Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" bijušais nosaukums.
Medzenskaja Medzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Medsen Medzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
modēt Mēgt; būt paradušam.
konglomerācija Mehāniska, nejauša (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienošana, savienošana.
triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā.
Oriolus chinensis melnpakauša vālodze.
permeabilitāte Membrānu spēja laist cauri šķidrumus un izšķīdušas vielas.
Michalova Mērdzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
darba terapija mērķtiecīga dažādu darba procesu izmantošana terapeitiskā nolūkā un sociālo prasmju apgūšana, lai veicinātu sociālo iekļaušanos normālā dzīvē.
sūdmūsa Mēslu muša; sūdmusis.
sūdu mūsa mēslu muša.
sūdmusis Mēslu muša.
kāplis Mēslu raušamās līkzaru dakšas ar garu kātu.
lodēšana Metāla daļu savienošana ar metāla palīdzību, kuram ir zemāka kušanas temperatūra nekā pamatmateriāliem.
presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša.
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem.
vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C).
nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu.
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām.
viršu kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc purvāja vai priedēm apauguša augstā purva nosusināšanas.
meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.).
tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa.
velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes.
Kaprāni Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaprani" bijušais nosaukums.
Mgas Mgas jūra - vēlā pleistocēna starpleduslaikmetā Somu jūras līča un Baltijas jūras ieplakā pastāvējušais baseins; Ēmas jūra.
garas acis miegainas, nogurušas acis.
ar vēsu (arī aukstu) prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām. saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
Oscinella pusilla miežu melnā stiebrmuša.
Hydrellia griseola miežu muša.
starpkultūru komunikācija mijiedarbības process starp kultūrām, ko izmanto visās sociālā darba un sociālās pedagoģijas jomās, lai veicinātu cilvēku sociālo iekļaušanu un līdzdalību.
piekasis Mīklas klaipiņš, kas izveidots no muldai pielipušajām un izkasītajām mīklas atliekām.
miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni.
iegalvītis Mīksta galvas kausa daļa jaunpiedzimušajiem.
smērdesas Mīkstas desas, pagatavotas no cauraugušas, atcīpslotas cūkas gaļas, ko lieto smērēšanai uz sviestmaizēm.
iegalvis Mīkstas galvaskausa daļas starp kauliem jaunpiedzimušajiem.
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa).
aizbars Milti, ko uzber uzrūgušai mīklai abrā, pirms maizi laiž krāsnī.
ugunsizturīgie minerāli minerāli ar augstu kušanas temperatūru (piemēram, kianīts, andaluzīts, grafīts, korunds), kurus var izmantot ugunsizturīgiem materiāliem.
pneimatolīze Minerālu veidošanās procesi, kurus ierosinājušas no magmas izdalījušās karstās gāzes.
nelaiķis Miris cilvēks; mirušais.
defunctus Miris, mirušais.
velis miruša cilvēka dvēsele vai pazemes gars, kas dzīvo aizsaulē.
mironis Miruša cilvēka ķermenis; līķis.
beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
beatificēšana Miruša cilvēka pieskaitīšana pie katoļu baznīcas svētlaimīgajiem; pirmais solis uz kanonizēšanu.
pēcnāves maska miruša cilvēka sejas lējums (parasti ģipsī).
sirds transplantācija miruša cilvēka sirds ieoperēšana pacientam, kuram ir dzīvībai bīstama sirds slimība.
mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
līķis Miruša cilvēka vai dzīvnieka ķermenis.
gribētājs Mirušā gars, kas dara ļaunu dzīvajiem, vai nu aiz skaudīgā rakstura dzīves laikā, vai arī tāpēc, ka netikušas ņemtas vērā nomirēja vēlēšanās.
izmirējs Mirušais, nelaiķis.
aizgājušais Mirušais.
zīdaiņu mirstības koeficients mirušo zīdaiņu skaita attiecība pret kopējo dzimušo skaitu noteiktā laika periodā; parasti izsaka ar mirušo zīdaiņu skaitu uz 1000 jaundzimušajiem.
mīksteklis mistīklas, rīks linu šķiedru salaušanai.
lelis Mistisks personāžs, kas saistīts ar kapiem un mirušajiem.
Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā.
priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns.
skābbarības kombains mobils agregāts skābbarības kultūraugu pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī – sastāvdaļas: griezējaparāts, masas sasmalcinātājtrumulis un izvadcaurule.
pentatlons modernā pieccīņa (jāšana, paukošana, šaušana, peldēšana, vieglatlētikas kross).
hloretiķskābes Monohloretiķskābe CH2ClCOOH (kušanas temperatūra 63 C) un trihloetiķskābe CCl3COOH (kušanas temperatūra 57,5 C) ir bezkrāsaini higroskopiski kristāli, dihloretiķskābe CHCl2COOH - bezkrāsains šķidrums, viršanas temperatūra 194 C.
monofilaments Monopavediens - pavediens, ko bez sagraušanas nevar sadalīt garenvirzienā vairākos citos pavedienos, bet ko var izmantot tekstilizstrādājumu izgatavošanai.
lokālmorēna Morēna, kurā daudz vietējo pamatiežu materiāla, kas nogulsnēts netālu no atraušanas vietas.
jušanas saknītes muguras smadzeņu saknītes, kas rodas no muguras smadzeņu nervu mezglu jušanas neironu izaugumiem un ieiet muguras smadzenēs.
bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau.
mukormikoze Mukoru ierosināta mikoze, kas parasti skar plaušas.
resursu apmaiņas datnes formāts multivides datu formāts, ko kopīgi izstrādājušas firmas _IBM_ un _Microsoft_ un kas nodrošina datņu apmaiņu starp dažādām aparatūras platformām.
Arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" bijušais nosaukums.
Darvinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" bijušais nosaukums.
Teicējnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicejnieki" bijušais nosaukums.
Tiltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" bijušais nosaukums.
Mazie Tropi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tropi" bijušais nosaukums.
Vacumnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" bijušais nosaukums.
Vidsala Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" bijušais nosaukums.
miozīns Muskuļšķiedru olbaltumviela, viela, kas nodrošina muskuļu saraušanos.
Mus Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Musca Muša, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
musis Muša; mūsa.
mousa Muša.
mūsa Muša.
Mukša ezers Mušas ezers Kastuļinas pagastā.
Dunsku ezers Mušas ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas.
kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
denacionalizācija nacionālo īpatnību (valodas, kultūras utt.) zušana.
platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis).
paredze Nākamās zilbes iedarbošanās uz iepriekšējo zilbi, nākamās skaņas paredzēšana (nojaušana) iepriekšējās skaņas laikā.
vāķēšana Nakts pavadīšana nomodā pie miruša cilvēka.
zieda (arī ziedu) nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
demonetizēšana Naudas iekārtas atraušana no saistības ar konkrētu metālu.
Hoftenberga Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" bijušais nosaukums.
Luoči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums latgaliski.
Svetafors Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Luksofors" bijušais nosaukums.
Liukiniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļukeniški" bijušais nosaukums.
Ļumeniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
Ļuminiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums.
Neiciškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Nitiši" bijušais nosaukums.
Lauku celtnieks Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Vasarnīcas” bijušais nosaukums.
Koenigshof Naukšēnu novada Ķoņu pagasta bijušais nosaukums.
Naukschen Naukšēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Naukšenskaja Naukšēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
nebūt vēl (šajā) pasaulē nebūt vēl piedzimušam.
paskurbt Nedaudz, mazliet kļūt apreibušam, krist ģībonī.
eksartikulācija Nedziedējami dragāta vai saslimuša locekļa ķirurģiska noņemšana locītavā.
tautas augstskola neformāla interešu un profesionālās pilnveidošanās iestāde pieaugušajiem.
negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša.
tvāpt Negulējušam būt, alkt pēc miega.
pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam.
seroloģiskā neiropātija neirāli traucējumi, ko novēro 2-8 dienu laikā pēc sveša, dzīvnieku izcelsmes proteīna (antiseruma vai antitoksina) ievadīšanas; rodas kraniālo vai augšdelma pinuma nervu bojājums; izpaužas ar lokālām sāpēm, jušanas traucējumiem un paralīzi.
starpneirons Neirons, kas saista jušanas un kustību neironus.
jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas.
mulss Neizteikts, neskaidri jaušams (parasti par emocionālu stāvokli).
fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
tikšanās nejauša sastapšanās vai norunāta satikšanās.
cūkas laime nejauša, negaidīta veiksme.
iebiedēšana Nelabvēlīgs mijiedarbības stils, kas izpaužas gan attiecībās starp pieaugušajiem, gan arī attiecībās starp bērniem un pieaugušajiem.
kniepadata Neliela adata ar apaļu galviņu (kā) piespraušanai vai saspraušanai.
bideta Neliela duša, novietota uz sienas atbalsta; bidetta.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
maidavas Nelielas tītavas dzijas satīšanai spolītēs aušanas laikā.
kraķis Nelielas tītavas dziju sagatavošanai aušanai.
lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem.
laiskumbedre Neliels iedobums kakla mugurpusē zem pakauša.
saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.).
šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai.
spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
noslāņošana Nelikumīgā ceļā iegūto ienākumu atraušana no to avotiem, izmantojot sarežģītu finanšu operāciju virkni, lai nomaskētu pārbaudāmās šo ienākumu veidošanās pēdas.
plāces Nenobriedušas zirņu un pupu pākstis.
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
kriptorhidektomija Nenoslīdējuša sēklinieka izoperēšana.
kriptorhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka nostiprināšana sēklinieku maisiņā.
orhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka novietošana sēklinieku maisiņā un nostiprināšana tur.
nokrist kā no debesīm neorientēties apstākļos, neko nezināt; būt apmulsušam, apjukušam.
pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai); spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
katram gadījumam neparedzētam, nejaušam gadījumam.
disģenēze Nepareiza attīstība, reprodukcijas spēju vājināšanās vai izzušana.
refraktūra Nepareizi saauguša lauzta kaula atkārtotas laušanas operācija.
zirgveidīgie Nepārnadžu kārtas dzimta, kas evolūcijas gaitā parādījusies pirms 50 miljoniem gadu un vēstures gaitā bijušas vairākas ģintis, bet mūsdienās sastopama 1 ģints ar 4 sugām: īstie zirgi, ēzeļi, pusēzeļi un zebras.
krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
caurais maiss nepieēdināms, tāds, kas daudz ēd, bet kam ēdiens neiet labumā; negauša.
marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums.
cirpslis Nepilnīgi nopļautā zāle, kas palikusi pēc zāles pļaušanas ar izkapti.
orhidocelioplastika Nepilnīgi noslīdējuša sēklinieka repozīcijas operācija vēdera dobumā.
Gerbergenskaja Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Herbergen Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Zolva Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
Sulainiškas Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Neretaslauki" bijušais nosaukums.
Nerftskaja Neretas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Niederbartauskaja Neretas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Nerftsche Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Niederbartan Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
neirekserēze Nerva izraušana, lai pārtrauktu tā funkciju.
neirorekse Nerva izraušana, piem., neiralģijas ārstēšanai.
aferentācija Nervu impulsu plūšana no receptoriem pa jušanas jeb aferentajiem nerviem uz galvas smadzenēm.
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās.
CSMA/CD nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Detection).
CSMA/CD metode nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve.
CSMA/CA nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Avoidance).
CSMA/CA metode nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve.
aizgājējs Nesen mirušais.
atēna Neskaidrs atspoguļojums; tikko jaušama ēna.
blāvauti Nespodras, noplukušas krāsas drēbes.
piespiešana Nevardarbīgās cīņas metode - pārmaiņu uzspiešana vai nepieļaušana pretēji pretinieku gribai.
anizometropija Nevienāda staru laušanas spēja abās acīs.
ravēšana Nezāļu izraušana ar rokām, cērtot ar kapli, vai citiem instrumentiem.
Ngorongors Ngorongoro, aprimuša vulkāna krāteris Tanzānijā.
Jaunuosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums latgaliski.
Jaunosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums.
Keiši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Keiri" bijušais nosaukums.
Līpkolni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Liepkalni" bijušais nosaukums.
Moļagols Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Mālgals" bijušais nosaukums.
Saksuonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums latgaliski.
Saksonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums.
knāsis Nicinošs apzīmējums greizam, salīkušam cilvēkam.
Brinkenskaja Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Briņķu pagasts Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums līdz 1920. gadam.
Brinkenhof Nīkrāces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
maukli Nīšu cilpiņas aušanā.
Zosuļi Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzosuļi" bijušais nosaukums.
Tēviņēni Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" bijušais nosaukums.
drēģi No 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai.
paļķis No abrā pielipušajām pēdējām mīklas atliekām cepts kukulītis.
sporogonijs No apaugļotas sūnu olšūniņas izaugušais auglis ar sporām.
holofāns No caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani.
aviobumba No gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas).
vemšana No gribas neatkarīga kuņģa satura izgrūšana pa muti. A izraisa kuņģa, diafragmas u. c. muskuļu spazmatiska saraušanās.
celmu atvases no lapkoku celmu snaudošiem, retāk papildu pumpuriem izaugušas, ātri augošas atvases, kas veido koku stumbrus.
zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
kraiška No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
kraiški No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
kraišks No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
noslempties No rasas vai lietus kļūt slapjam un pagurušam.
noslempēties No rasas, lietus u. tml. kļūt slapjam un pagurušam.
iejavine No rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu.
iejavs No rūgušas mīklas vārīta putra.
sūkala No sarūguša piena atdalīts šķidrums.
ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai).
terrigeni No zemes dzimušas būtnes (mītisks sajēgums).
pļautanā Nobriedis, gatavs pļaušanai.
pļautonī Nobriedis, gatavs pļaušanai.
perisperma Nobriedušas sēklas barojošie rezerves audi, kurus dīglis izmanto dīgstot.
slīde nobrista, iepļauta robeža pļavā pirms pļaušanas.
skangals nodeguša skala gals; priežu skala gabaliņš.
prēstandi Nodevas un klaušas.
nodzenāt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
nodzīt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
sasprādzināt Nogalināt daudzus (odus, mušas u. tml.).
stukāji Nogrieztu zaru paliekas, kas palikušas uz koka stumbra.
deluviālās nogulas nogulas, kas uzkrājušās kalnu un augstieņu nogāzēs no sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām.
delūvijs nogulumi, kas uzkrājušies nogāžu pakājē no lietus vai sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām; deluviālās nogulas.
slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos.
ledāja kušanas ūdeņu nogulumi nogulumu komplekss, kas ietver ledāja kušanas ūdeņu straumju gultnēs uzkrājušos fluvioglaciālos nogulumus un ledāja kušanas ūdeņu baseinos nogulsnējušos limoglaciālos nogulumus.
glaciokarsts Nogulumu sākotnējā saguluma traucējumi un noslēgtu katliežveida ieplaku veidošanās, izkūstot aprimuša ledāja ledus blāķiem.
aizgurt Nogurt, kļūt nogurušam.
klumpēt Nogurušam iet uz priekšu (par zirgu).
viedamība Nojaušamība.
nogodāt Nokalpot klaušas.
sausāns Nokaltuša koka gabals.
stembs Nokaltuša un nolūzuša koka celms.
zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē.
brukšņi Nokaltušas saknes, zari, lapas, krūmu atkrišņi.
atkrisnis Nokritušais, atkritumi.
kaīka Nolaistas, paputējušas saimniecības īpašnieks.
lielais vīrs nomiruša burvja gars, kas ik pa laikam kaitē dzīvajiem, izlienot no zārka
nomirējs Nomirušais cilvēks; mirušais.
kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
noļenkarāties Nonēsāties, kļūt noskrandušam.
pārkraistīt Noņemt, nosmelt (krējumu no sarūguša piena virsas).
notrepēt Noplīst, kļūt saplīsušam.
sēks Nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
estezio- Norāda uz jušanu.
mēgt Norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt).
pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.
-māns Norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns).
ej bekot noraidījums ar nozīmi "netraucē"; liec mani mierā; lieto arī dažādu emociju izpaušanai.
preskriptīvas laulības norma, saskaņā ar kuru katram cilvēkam, jau tikko piedzimušam, nosaka, ar kuru no radiniekiem viņam būs jāstājas laulībā.
autentiskā iztulkošana normatīvās iztulkošanas paveids, ko veic kompetentas valsts iestādes, kas ir izdevušas iztulkojamo normu.
dzelzsdivīzija Nosaukums, ko 1. pasaules kara laikā un agrāk gandrīz katrā armijā dažas karaspēka daļas ieguvušas par lieliem nopelniem.
banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians.
kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu.
brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
slarpatāt Noskrandušam staigāt.
nošņaukāties Noskumušam (bēdīgam) kļūt.
indiskrēcija Noslēpumu izpaušana (it īpaši tādu noslēpumu izpaušana, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); nesmalkjūtība.
diskrēcija noslēpumu neizpaušana (it īpaši tādu, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); smalkjūtība.
gastropeksija Noslīdējuša kuņģa piestiprināšana normālā stāvoklī, parasti piešujot to pie vēdera sienas.
eksohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes dibena piestiprināšana vēdera sienai ārpus vēderplēves, zem fascijas.
miohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes piestiprināšana pie intraabdominālajiem muskuļiem.
kolofiksācija Noslīdējušas lokzarnas nostiprināšana.
kolporektopeksija Noslīdējušas taisnas zarnas piešūšana pie maksts sienas.
nefropeksija Noslīdējušas vai kustīgas nieres nostiprināšana.
nonemt Nosmelt krējumu no sarūguša piena virsmas.
raksts Nospiedumi, ko izveidojušas, piemēram, pēdas, riteņi.
miršanas vieta noteikta administratīva teritorija, kurā mirušais reģistrēts; statistiskajās atskaitēs parasti tiek norādīta mirušās personas dzīves vieta.
matadata Noteiktā veidā saliekts tievs stienis matu saspraušanai, arī rotāšanai.
lidlauks Noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.).
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt.
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem.
nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties.
nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma.
izkutot Novalkāties, kļūt izdilušam.
pievārgt Novārgt, kļūt nogurušam.
derogācija novecojuša likuma daļēja atcelšana.
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā.
pupalajs novītušais pupu kātiņš, no kura pupiņas jau ir novāktas.
puntoles Noziedējušas lēpas (ezerrozes).
krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām.
Negeša Nuguša, upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidu daļā.
valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
Jungferskaja Ogres novada Jumpravas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Krappenskaja Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Krappenhof Ogres novada Krapes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Keipenskaja Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kaipen Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums.
Jaunķeipenes pagasts Ogres novada Ķeipenes pagasta bijušais nosaukums.
Lauber-Ozoļskaja Ogres novada Lauberes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Laubern Ogres novada Lauberes pagasta bijušais nosaukums.
Ledemanskaja Ogres novada Lēdmanes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ledemannshof Ogres novada Lēdmanes pagasta bijušais nosaukums.
Lelaskaja Ogres novada Madlienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Esenhof Ogres novada Madlienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Ogerskaja Ogres novada Mazozolu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ogerhof Ogres novada Mazozolu pagasta bijušais nosaukums.
Altenvogskaja Ogres novada Meņģeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Altenwoga Ogres novada Meņģeles pagasta bijušais nosaukums.
Kastrāne Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Upespils" bijušais nosaukums.
Sunceļskaja Ogres novada Suntažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sunzeln Ogres novada Suntažu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Aderkasskaja Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Fistehlen Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums.
Bērzu muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" bijušais nosaukums.
Dāvukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Dāvi" bijušais nosaukums.
Olaine Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunolaine" bijušais nosaukums.
Rājumu pļavas Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Rājumi" bijušais nosaukums.
Vaivadukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vaivadi" bijušais nosaukums.
Grēnes muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" bijušais nosaukums.
Olaiskaja Olaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Olai Olaines pagasta bijušais nosaukums.
lobostomija Operācija plaušas daivas ārējai drenāžai.
datņturis Operētājsistēmās _MS-DOS_, _OS/2_ un _Windows NT_ lietots skaitlis, kurā sistēmas pārvērtušas datnes vārdu, ko tās izmanto, lai realizētu piekļuvi datnei.
polarizācija Optikā - gaismas viļņa svārstību simetrijas izzušana attiecībā pret gaismas izplatīšanās virzienu.
refraktometrija optikas nozare, kas pētī dažādu vielas refrakcijas (gaismas laušanas) koeficienta mērīšanas iespējas.
staru (arī ģeometriskā) optika optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
kronstikls optiskais stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu, kura sastāvā nav vai gandrīz nav svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcās, spoguļos).
flintstikls Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem).
notekūdeņu radiolītiskā attīrīšana organisko piesārņojumu sagraušana līdz CO~2~ un H~2~O, izmantojot jonizējošā starojuma netiešo iedarbību uz organisko piesārņojumu.
sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem; gitija.
gaisa tilts organizēta liela mēroga gaisa satiksme uz vietām, kas kara vai dabas katastrofas dēļ nonākušas izolācijā.
provizorisks orgāns orgāns, ko organisma attīstības gaitā nomaina pieaugušam īpatnim raksturīgs orgāns.
izvadorgānu sistēma orgānu sistēma, kas nodrošina lieko vielu izvadīšanu no organisma; tajā ietilpst urīnorgānu sistēma, āda, plaušas un gremošanas orgānu sistēma.
eskers Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs, kas sastāv no smilts, grants un oļiem, ko ledāja plaisā vai tunelī noguldījuši ledājkušanas ūdeņi; Latvijā - arī kangars.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai; viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā; avanports.
Ošara ezers Ošura ezers Pušas pagastā.
Ošuru ezers Ošura ezers Pušas pagastā.
Kauša Otrā Kauša - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai).
Lielupe Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" bijušais nosaukums padomju laikā.
Pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpēternieki" bijušais nosaukums padomju laikā.
Progress Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums padomju laikā.
Paulsgnadskaja Ozolnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Paulsgnade Ozolnieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
mirāt Pa jokam izlikties mirušam.
dubultvārpa Pa pārim kopā saaugušas vārpas; jumala.
pabalsts apgādnieka nāves gadījumā pabalsts, kas tiek nodrošināts mirušās personas pārdzīvojušajiem, kuras ir apgādājusi mirusī persona.
dariest Pabeigt riest (kā) daļu (aušanas procesā).
dīvāns Padomdevēja institūcija (bijušajā sultānu Turcijā).
grota Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi.
grote Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi.
izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma).
viņdiena Pagājusī diena, kāda no tuvākajām pagājušajām dienām.
viņnakts Pagājusī nakts, kāda no tuvākajām pagājušajām naktīm.
izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
izgāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
pagāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
viņgads Pagājušais gads, kāds no tuvākajiem pagājušajiem gadiem.
pērnais gads pagājušais gads.
Vecais gads pagājušais gads.
pērngads pagājušais gads.
izgājušgads Pagājušais gads.
izgāšgads Pagājušais gads.
vecgads Pagājušais gads.
viņlaiki Pagājušais laikposms; arī samērā sens laikposms.
aizritējušais Pagājušais.
aizvadītais Pagājušais.
viņreizējais Pagājušais.
a. p. pagājušajā gadā (lat. "anni praeteriti").
viņgad Pagājušajā gadā; arī togad.
pērngad Pagājušajā gadā; pērn.
izgājušgad Pagājušajā gadā.
izgāšgad Pagājušajā gadā.
pagājšgad Pagājušajā gadā.
pagājušgad Pagājušajā gadā.
pagājušogad Pagājušajā gadā.
pagāšgad Pagājušajā gadā.
pērn Pagājušajā gadā.
izgājušmēnes Pagājušajā mēnesī.
izgāšmēnes Pagājušajā mēnesī.
pagājšmēnesi Pagājušajā mēnesī.
viņmēnes Pagājušajā mēnesī.
viņnakt Pagājušajā naktī; arī tonakt.
izgājušnakt Pagājušajā naktī.
izgāšnakt Pagājušajā naktī.
pagājšnakt Pagājušajā naktī.
pagājušnakt Pagājušajā naktī.
pagājušonakt Pagājušajā naktī.
pagāšnakt Pagājušajā naktī.
viņnedēļ Pagājušajā nedēļā; arī tonedēļ.
gaišnedeļ Pagājušajā nedēļā.
izgājušnedēļ Pagājušajā nedēļā.
izgāšnedēļ Pagājušajā nedēļā.
pagājšnedēļ Pagājušajā nedēļā.
pagājušnedēļ Pagājušajā nedēļā.
pagājušonedēļ Pagājušajā nedēļā.
pagāšnedēļ Pagājušajā nedēļā.
viņpavasar Pagājušajā pavasarī; arī topavasar.
izgājušpavasar Pagājušajā pavasarī.
izgāšpavasar Pagājušajā pavasarī.
pagājšpavasar Pagājušajā pavasarī.
pagājušopavasar Pagājušajā pavasarī.
pagājušpausar Pagājušajā pavasarī.
pagājušpavasar Pagājušajā pavasarī.
pagāšpausar Pagājušajā pavasarī.
viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; arī toreiz.
izgājušreiz Pagājušajā reizē.
izgāšreiz Pagājušajā reizē.
viņruden Pagājušajā rudenī; arī toruden.
izgājušruden Pagājušajā rudenī.
izgāšruden Pagājušajā rudenī.
pagājšruden Pagājušajā rudenī.
pagājušoruden Pagājušajā rudenī.
pagājušruden Pagājušajā rudenī.
pagāšruden Pagājušajā rudenī.
viņsestdien Pagājušajā sestdienā; arī tosestdien.
izgājušsesdien Pagājušajā sestdienā.
izgājušsestdien Pagājušajā sestdienā.
izgāšsesdien Pagājušajā sestdienā.
izgāšsestdien Pagājušajā sestdienā.
pagājušsesdien Pagājušajā sestdienā.
pagājušsestdien Pagājušajā sestdienā.
pagāšsesdien Pagājušajā sestdienā.
pagāšsestdien Pagājušajā sestdienā.
viņsesdien Pagājušajā sestdienā.
viņsvētdien Pagājušajā svētdienā; arī tosvētdien.
izgājušsvēdien Pagājušajā svētdienā.
izgājušsvētdien Pagājušajā svētdienā.
izgāšsvēdien Pagājušajā svētdienā.
izgāšsvētdien Pagājušajā svētdienā.
pagājšsvētdien Pagājušajā svētdienā.
pagājušosvētdien Pagājušajā svētdienā.
pagājušsvēdien Pagājušajā svētdienā.
pagājušsvētdien Pagājušajā svētdienā.
pagāšsvēdien Pagājušajā svētdienā.
pagāšsvētdien Pagājušajā svētdienā.
viņsvēdien Pagājušajā svētdienā.
viņtresdien Pagājušajā trešdienā.
izgājušvakar Pagājušajā vakarā.
izgāšvakar Pagājušajā vakarā.
viņvasar Pagājušajā vasarā; arī tovasar.
izgājušvasar Pagājušajā vasarā.
izgāšvasar Pagājušajā vasarā.
pagājšvasar Pagājušajā vasarā.
pagājušovasar Pagājušajā vasarā.
pagājušvasar Pagājušajā vasarā.
pagāšvasar Pagājušajā vasarā.
viņziem Pagājušajā ziema; arī toziem.
izgājušziem Pagājušajā ziemā.
izgāšziem Pagājušajā ziemā.
pagājšziem Pagājušajā ziemā.
pagājušoziem Pagājušajā ziemā.
pagājušziem Pagājušajā ziemā.
pagāšziem Pagājušajā ziemā.
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā.
ceļu klaušas pagasta saimniecību sabiedriskās klaušas ceļu un tiltu būvēšanai un uzturēšanai 19. gs.
novadas Pagasta uzliktas ceļu un citas klaušas.
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja.
Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja.
Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja.
Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja.
Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā.
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja.
Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja.
Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai.
Bruknas pagasts pagasts bijušajā Bauskas apriņķī, pastāvēja līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dāviņu, Vecsaules un Skaistkalnes pagastā.
Aisteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
Aizteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja.
Aizupes pagasts pagasts bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorijas lielākā daļa mūsu dienās ietilpst Vānes pagastā un neliela daļa - Zantes pagastā.
Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts.
Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts.
Jaunjelgavas pagasts pagasts Jaunjelgavas novadā ar administratīvo centru Jaujelgavas pilsētā, robežojas ar Jaunjelgavas pilsētu, Sērenes pagastu un Ogres novadu; bijušais nosaukums — Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija.
Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja.
Vīpes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Ābeļu, Kūku un Mežāres pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušais nosaukums Mežmuižas pagasts.
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus.
Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja.
Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja.
Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.).
Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja.
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja.
Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja.
Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja.
Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts.
Pasienes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Istras un Zaļesjes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu, Krieviju un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Posiņskaja.
Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada.
Ošupes pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Degumniekos, robežojas ar Barkavas un Indrānu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; līdz 2. pasaules karam teritorija ietilpa bijušajos Lubānas, Meirānu un Barkavas pagastos.
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja.
Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā.
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja.
Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.).
Silajāņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rušonas, Riebiņu un Galēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Silionskaja.
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā.
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
Bērzgales pagasts pagasts Rēzeknes novada austrumu daļā, robežojas ar Lendžu, Vērēnu un Ilzeskalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Kuļņevskaja.
Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu.
Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja.
Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts.
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja.
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja.
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.).
Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts.
Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts.
Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums.
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja.
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen.
lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja.
lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2).
lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2).
hipohromatisms Pakāpeniska hromatīna izzušana no šūnas kodola.
amnioklepse Pakāpeniska, nemanāma augļa ūdens izzušana.
hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana.
padžekste Pakauša daļa pie kakla.
kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms.
opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
pakaušgals Pakauša virsējā daļa.
mest skatu (arī skatienu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domas) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
mest skatienu (arī skatu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs stāvoklis (pār kādu).
ideoloģizācija pakļaušana kādas ideoloģijas ietekmei.
kokainizācija Pakļaušana kokaīna ietekmei.
dispečerizācija Pakļaušana operatīvai vadībai, ko veic dispečers.
koercija Pakļaušana, piespiešana un ierobežošana.
subjekcija Pakļaušana.
mesli Pakļaušanās, padošanās, arī piekāpšanās (kam).
nokraistas Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
nokrejas Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
pakraistes Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
pakraistiņi Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
pakraistīši Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
alveris Palaidnis, auša; muļķīgs.
žablis Palaidnis, auša.
nuņņa Palama lempīgam, apmulsušam cilvēkam.
pirmā palīdzība palīdzība cietušajam (saslimušajam) dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, kuru savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.
iesprudzināties Palikt iesprūdušam.
klienēt Palikt nepaēdušam (par mājlopiem ganībās).
čurēt Palikt salīkušam.
zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus.
pamatu deformācijas pamatu sēšanās, pamatu izspiešanās grunts kūkumošanās dēļ, pamatu augšdaļas atraušanās un izspiešanās, pamatu nobīde uz sāniem grunts sānspiediena dēļ.
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
pieplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā).
atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ panākt, ka atkal iestājas bijušais laika, dzīves posms.
izņekt Panīkušam, neskaistam izaugt (par koku).
nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem.
de mortuis aut bene, aut nihil par nirušajiem vajag runāt vai nu labu, vai neko.
gaismas atstarošana parādība, kas novērojama, ja gaisma krīt uz robežvirsmas starp divām vidēm, kurām ir dažādi laušanas koeficienti.
atvadīties Parādīt pēdējo godu (mirušajam).
regresa prasība parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu.
organopeksija Pārāk kustīga vai noslīdējuša orgāna nostiprināšanas operācija tā normālajā atrašanās vietā.
aušanas pamatne paralēlu šķēru pavedienu uztinums, ko novieto steļļu aizmugurē un no kā aušanas laikā tiek padoti šķēri uz auduma veidošanas zonu.
efemera Parastā viendienas muša.
pāršpļaut Parasti savienojumā "nevarēt pār lūpu pāršpļaut" - būt ļoti nogurušam.
piesnaust Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur"; lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
koriģēt Parasti savienojumā ar "uguni": šaušanas laikā konstatēt tēmēšanas kļūdas un labot šaušanas datus.
iepaise Pārbaude uz pārraušanu.
migranta adaptācija pārceļojušas personas pielāgošanās vides un sociālajiem mērķiem.
sociālā revolūcija pāreja no savu laiku nokalpojušas sociāli ekonomiskas iekārtas uz progresīvāku; dziļas pārmaiņas sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā.
Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
Pastes Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Vējkrogs" bijušais nosaukums.
Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums.
kolpoperineorāfija Pārgrieztas vai plīsušas maksts un starpenes sašūšana.
pārvēkšties pārkliegties, nogurt no bļaušanas un raudāšanas.
erotografomānija Pārliecīga aizraušanās ar pornogrāfiskiem tēliem mākslā un sadzīvē.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (augu un dzīvnieku hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
ciparmānija pārmērīga aizraušanās ar cipariem un skaitļiem jebkurā darbības jomā, tieksme jebko izteikt ar skaitļiem.
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
bazuka Pārnēsājama palīgierīce mazkalibra raķešu šaušanai, kuru parasti apkalpo divi cilvēki.
pārkāzas Pārpalikušais alus (pildot alu mucās).
noberbelēties Pārplīst, kļūt noplīsušam.
bezstruktūras augsne pārputekļota vai smilts augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā.
divulsija Pārraušana uz pusēm.
izlīgums ar starpnieka palīdzību pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu.
deflokulācija Pārslu izšķīdināšana; šķīduma attīrīšana no pārslām; pārslu izzušana.
appļaut Pārspēt pļaušanā, pļaujot tikt kādam garām.
naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā.
kalcija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E227, konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumus, ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi.
E210 Pārtikas uzlabotājs - benzoskābe, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzvedības problēmas, alerģijas, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas.
E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
E227 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, var ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi.
E425 Pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana.
E211 Pārtikas uzlabotājs - nātrija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes un ādas kairinājums, hiperaktivitāte, anafilakse, kontakta dermatīts, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas, savienojumā ar askorbīnskābi var būt kancerogēns.
saivēt Pārtīt dziju (aušanas saivai).
saivot Pārtīt dziju (aušanas saivai).
progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
zvīņlapas Pārveidojušas auga pirmās zvīņveida lapas brūnganā vai dzeltenīgā krāsā.
palete Pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai. Paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai. Palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus. Palešu izmēri ir standartizēti.
metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai.
postpenitenciārā palīdzība pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē.
sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
eiststiskas svārstības Pasaules okeāna līmeņa maiņas, kas rodas sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, jūras nogulu uzkrāšanos, kā arī citiem netektoniskiem cēloņiem.
Kalnačova Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Kolnačova" Bijušais nosaukums.
Sapotņi Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Sapatņi" bijušais nosaukums.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai.
Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts.
Kacēnu pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad tika pievienots Krievijai.
Upmales pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī 1936.-1944. g.; teritorija 1936. g. izdalīta no Kacēnu pagasta, 1944. g. pievienota Krievijai.
Gauru pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī līdz 1944. gadam, kad teritorija pievienota Krievijai.
Ulmales-Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Pilsberģes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Jūrkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Alšvangas pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. g., 1991. g. atjaunots ar nosaukumu - Alsungas pagasts.
Dzērves pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cīravas, Aizputes un Lažas pagastā.
Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
Valtaiķu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Siekstātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
Meijera pagasts pastāvēja bijušajā Alūksnes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Jaunannas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Panemunes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g. un 1990. g., 1991. g. pārdēvēts par Brunavas pagastu; līdz 1925. g. saucās — Budbergas pagasts.
Zālītes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. — Grienvaldes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Iecavas pagastā un Ķekavas novada Baldones pagastā.
Šenbergas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaistkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Skaistkalnes pagastā.
Grienvaldes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zālītes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Iecavas un Baldones pagastā.
Misas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Dāviņu, Vecumnieku un Iecavas pagastā.
Jaunsaules pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Vecsaules un Skaistkalnes pagastā.
Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā.
Pāvītes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1936. g.; līdz 1925. g. saucās Briņģu pagasts, 1936. g. pievienots Vecpiebalgas pagastam.
Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā.
Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā.
Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā.
Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā.
Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā.
Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā.
Līvu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Cēsu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Drabešu pagastā, neliela daļa Vaives pagastā un Cēsu pilsētā.
Cirstu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1936. gadam, kad tas pievienots Jumurdas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Inešu un Jumurdas pagastā.
Kosas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Amatas, Skujenes un Kaives pagastā.
Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā.
Rāmuļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Vaives pagastā.
Kārļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Drabešu pagastā.
Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā.
Jaunraunas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu pagastā.
Lenču pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma pagastā.
Baižkalna pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raunas pagastā.
Gatartas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Drustu pagastā.
Mazstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā.
Lielstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā.
Veļķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vecpiebalgas un Liezēres pagastā.
Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā.
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vīpes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Jāsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1930. gadam, kad pārdēvēts par Aizkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkalnes, Pelēču un Rušonas pagastā.
Pustiņas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Robežnieku pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastā.
Ungurmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Medņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Variešu un Mežāres pagastā.
Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Silenes pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g saucās Borovkas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Skrudalienas, Demenes un Salienas pagastā.
Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
Stelles pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Raudas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Šēderes pagastā.
Salanājas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Salienas un Vecsalienas pagastā.
Borovkas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Silenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugavpils novada Demenes, Salienas un Skrudalienas pagastā.
Susējas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aknīstes un Asares pagastā.
Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā.
Višgorodas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Augšpils pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
Tolkovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Linavas pagastu; mūsdienās Krievijas teritorijā.
Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā.
Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
Eķengrāves pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Viesītes pagastu.
Mēmeles pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagastā.
Slates pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā.
Lones pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Saukas pagastu.
Cīņas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Variešu pagastu (tagad Krustpils novadā).
Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā.
Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā.
Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu.
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā.
Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā.
Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā.
Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā.
Vecsvirlaukas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā.
Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā.
Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā.
Griķu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1928. gadam, kad pievienots Kuldīgas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Planīcas pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā.
Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
Tāšu-Padures pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kalvenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kalvenes un Kazdangas pagastā.
Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
Bātas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad teritorija pievienota Vaiņodes pagastam.
Krotes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bunkas pagastā un neliela daļa Kalvenes pagastā.
Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
Rāvas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dunalkas pagastā.
Pērkones pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Nīcas pagastā.
Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā.
Eversmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Ciblas pagastu.
Posiņas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pasienes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Pasienes un Zaļesjes pagastā, daļa Ludzas novada Istras pagastā.
Landskoronas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Šķaunes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
Mihalovas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mērdzenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērdzenes pagastā.
Miglinieku pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas rajonā 1990.-1998. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā.
Pērses pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1946. g.; līdz 1925. g. un 1946.-1949. g. saucās Iršu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā.
Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā.
Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā.
Vietalvas-Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Odzienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
Oļu-Apeltienes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Oļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā.
Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā.
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā.
Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā.
Grašu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā.
Kraukļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā.
Kārzdabas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā.
Vējavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jumurdas pagastā.
Lubānas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Lubānas novada Indrānu pagastā un Lubānas pilsētā, kā arī Madonas novada Ošupes pagastā.
Kusas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas pagastā.
Grostonas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Bērzaunes pagastā.
Lubejas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā.
Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā.
Meirānu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, neliela daļa Praulienas un Barkavas pagastā.
Mēdzūlas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Liezēres pagastā.
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā.
Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā.
Pamatu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Mētrienas pagastu.
Rauniešu pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1991. g., pārdēvēts par Sutru pagastu.
Upenieku pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1992. g., pārdēvēts par Sīļukalna pagastu; teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu.
Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā.
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
Biržgaļa pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Labvāržu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā.
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā.
Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā.
Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā.
Slobodas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Ozolmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
Radopoles pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā, bet tā paša gada beigās pārdēvēts par Viļānu pagastu.
Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
Sidgundas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rikteres pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā un neliela daļa — Allažu pagastā.
Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
Vildogas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam un 1927.-1949. g.; 1925.-1927. g. bija pārdēvēts par Nurmižu pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
Līves-Bramberģes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Daugmales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugmales pagastā.
Paltmales pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Līgatnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Stukmaņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pļaviņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, kā arī Pļaviņu pilsētā, bet Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
Rikteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Sidgundas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā, neliela daļa — Allažu pagastā.
Jaunpils pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zaubes pagastu (tagad Cēsu novadā).
Ķempju pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Līgatnes pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā.
Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā.
Mangaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Carnikavas pagastā un Rīgas pilsētā.
Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā.
Turaidas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā.
Katlakalna pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
Kastrānes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastā.
Plāteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Madlienas un Taurupes pagastā.
Pabažu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saulkrastu pilsētā, Saulkrastu un Sējas pagastā, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Dreiliņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Stopiņu novadā un Rīgas pilsētā.
Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā.
Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā.
Nogales pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ārlavas pagastā un Rojas novadā, kā arī neliela daļa Talsu novada Lubes pagastā.
Pastendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Talsu pilsētā.
Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā.
Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā.
Lubezeres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lubes, Rojas un Ārlavas pagastā.
Milzkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā.
Slokenbekas pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Milzkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā.
Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu.
Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā.
Praviņu pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Degoles un Slampes pagastā.
Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā.
Vecmoku pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Sēmes un Tumes pagastā.
Dzirciema pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Zentenes un Pūres pagastā.
Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā.
Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā.
Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā.
Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā.
Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā.
Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā.
Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
Lugažu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā.
Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā.
Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
Mujānu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu un Zilākalna pagastā.
Vecbrenguļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brenguļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Brenguļu pagasta ziemeļu daļā.
Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā.
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā.
Skulberģa pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaņkalnes pagastu.
Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
Vecmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tūjas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Tūjas pagastā.
Umurgas-Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā.
Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
Imantas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Mujānu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Kocēnu un Zilākalna pagastā.
Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā.
Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā.
Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā.
Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā.
Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
Pociema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Katvaru pagastā.
Lādes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Limbažu pagastā.
Stienes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Skultes, neliela daļa — Limbažu pagastā.
Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā.
Nabes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu pagastā.
Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā.
Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā.
Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā.
Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā.
Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā.
Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā.
Sarkanmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Ventas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales pagastā.
Zūru pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Piltenes, Vārves un neliela daļa — Ziru pagastā.
Ventas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales un Vārves pagastā un Ventspils pilsētā.
Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
feodālā rente pastāvot feodālajam zemes īpašumam, zemniekiem par viņu rīcībā atstāto zemi bija jāmaksā nodevas (naturālā vai naudas rente) un jāpilda klaušas (atstrādāšanas jeb klaušu rente).
cukurbiešu sakņu racējs pašgājēja 6 rindu mašīna atlapotu cukurbiešu izcelšanai, notīrīšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; izmanto kopā ar 6 rindu cukurbiešu lapu griezēju.
žokļveida iekrāvējs pašgājēja mašīna ar žokļveida kokmateriālu satvērēju, kas paredzēta baļķu un citu apaļo sortimentu kraušanai grēdās vai iekraušanai mašīnās; izveido gan uz riteņtraktora, gan uz kāpurķēžu traktora bāzes.
ekskavators pašgājēja mašīna zemes rakšanai un kraušanai transportlīdzekļos vai atbērtnē.
zāles pļaujmašīna pašgājēja, traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna sēto un dabisko zāļu pļaušanai; galvenā darbīgā daļa ir griezējaparāts.
autokrāvējs Pašgājējs kravas transportlīdzeklis ar maināmām iekārtām kravu iekraušanai, izkraušanai un pārvietošanai nelielā attālumā.
Patmalnieki Patmalnieku ezers - Umaņu ezers Pušas pagastā.
atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes.
sniegšana paušana mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaušana (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būšana tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
pausme Paušana; arī izpausme.
dzirksnis Pavasara rītos par ledu sasalušais ūdens, kas dienā saulē izkusis.
Wirginahlen Pāvilostas novada Vērgales pagasta bijušais nosaukums.
izkniebšana Pazarīšu, pumpuru, vasu izlaušana krāšņumaugiem, dārzeņiem, augļu kokiem; pincēšana.
virssasalumslāņa ūdens pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma rajonos, kas veidojas vasarā 1–4,5 metru dziļumā; daļa šā ūdens atrodas zem upēm un ezeriem.
infiltrācijas ūdeņi pazemes ūdeņi, kas veidojas, virszemes ūdeņiem, atmosfēras nokrišņiem un sniega kušanas ūdeņiem iesūcoties zemē; vadozie ūdeņi.
zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
ablava Pazuduša cilvēka vai mājdzīvnieka meklēšana (parasti mežā).
cēlības Pazudušas lietas atradēja atalgojums.
gaišana Pazušana, iznīkšana.
Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā.
pārcelšana citā darbā pēc ārsta atzinuma saņemšanas darba devējam ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai novērstu viņas pakļaušanu jebkādam riskam, kas var negatīvi ietekmēt viņas drošību vai veselību.
aizpīlis Pēc atkušņa pārklāts ar sasaluša ūdens kārtu.
Vecbārta Pēc Bārtas lejteces iztaisnošanas atlikušais vecais upes lejteces posms, kurā ietek Tosele.
izdaras Pēc dzijas vai audumu krāsošanas palikušais šķidrums.
bokas Pēc kulšanas un salmu noņemšanas pāri palikušas vārpas, sēnalas, graudu apvalki un akoti miežiem.
limbo Pēc Romas katoļu baznīcas doktrīnas vieta, kur mājo nekristīto bērnu dvēseles, kas nav nonākušas paradīzē, bet nav nonākušas arī ellē vai šķīstītavā.
apjumības Pēdējā tīruma pļaušana.
lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana.
grifons pēkšņa apakšzemes ūdens izplūde no ūdenssaturoša ieža vai gāzes izlaušanās no urbuma.
apgādnieka zaudējuma pensija pensija, ko izmaksā pārdzīvojušajam ģimenes loceklim, parasti atraitnei(-im) vai bārenim.
konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos.
dekubācija Periods infekcijas slimības gaitā no simptomu mazināšanās līdz slimības ierosinātāju izzušanai.
Pernigele Pernigeles pagasts - Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums.
kravņemis Persona, kas kravas saņēmēja uzdevumā izpilda izkraušanas darbu komerciālo pusi.
stauers Persona, kas pārzina kravas iekraušanu un izkraušanu ārzemju ostās.
štauers Persona, kas pārzina kuģu kravas iekraušanu un izkraušanu; stividors.
dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs.
baltās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst; ētiskie hakeri.
melnās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto nelegāliem vai ētiski nepieņemamiem mērķiem, piemēram, lai atrastu drošības robus un tādā veidā programmatūru izmantotu noziedzīgām darbībām.
ilgdzīvotājs personas, kuras ir nodzīvojušas parasti 80 vai 90 un vairāk gadu.
paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
naturālnodevas Personīgā darbā vai zināmos darba produktos (ražojumos) pastāvošas nodevas, resp., klaušas, šķūtis.
filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
pāžisms Perversitāte, sadomazohisma paveids, kas piekopj verdzisku bezierunu pakļaušanos aktīvajam partnerim - libertēnam.
smīnēt ūsās pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
neauglība pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus; grūtniecības neveidošanās, dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas ilgāk nekā vienu gadu.
neauglība Pieauguša (dzīvnieka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
speciālā izlases cirte pieauguša un pārauguša vecuma koku daļēja izciršana aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli.
strobila Pieaugušais lentenis visā garumā (galva, kakls un posmi).
blēņdaris Pieaugušais, kas dara ko nelietderīgu, niekojas.
rakaris Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu.
liels cilvēks Pieaugušais.
pieaugusī Pieaugušais.
pieaugušie Pieaugušais.
sēklkopības grupa pieaugušas audzes selekcijas novērtējums, iedalot četrās grupās: A – izcila audze, B – sēklaudze, C – normāla audze un D – mīnusaudze.
kokaudzes ražība pieaugušas kokaudzes koku stumbru krāja (m3/ha).
defeminācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums un mazināšanās.
defeminizācija Pieaugušas un attīstītas sievietes sekundāro dzimumpazīmju zudums vai mazināšanās.
modernā pieccīņa pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
pieskurbt Piedzerties, kļūt iereibušam.
ķomka Piekaušana, iepriekš ietinot upurim galvu segā.
mufta Piekaušana, ietinot upurim galvu segā.
pietaļa Piektdienā dzimušas govs vārds.
umštroms Pieledāja ledājkušanas ūdeņu noteces ieleja, kas stiepjas paralēli kādreizējai ledāja malai; pradolina.
ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi.
slapjsvars Piemirkuša koka peldlīdzekļa svars.
piena aizture piena atdeves pārtraukšana dažādu negatīvu faktoru ietekmē; process saistīts ar hormona adrenalīna nonākšanu asinīs un vēlāk tesmenī (adrenalīns izraisa piena eju un slēdzējmuskuļa saraušanos).
bubkas Piepes, kas saaugušas uz koka.
abrupts Piepeša apklušana.
pieslīkt Piepildīties (ar noslīkušajiem kukaiņiem).
kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes.
izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu.
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
Zatišje Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zaciši" bijušais nosaukums.
liecīt Pildīt ārpuskārtas klaušas.
iet (arī braukt) kārtā (arī kārtās) pildīt klaušas (muižā).
iet klaušās pildīt klaušas.
iet darbos (retāk darbiniekos) pildīt klaušas.
iet gaitās pildīt klaušas.
atklausīt Pildīt klaušas.
klaušinēt Pildīt klaušas.
anihilācija Pilnīga iznīcināšana vai izzušana.
gadījumiztvērums Pilnīgi nejauša personu izvēle eksperimentam.
veltņošana Pilnīgi nožuvušas krāsotas virsmas apstrādāšana ar dažādu rakstu veltnīšiem, lai uzlabotu izskatu un nosegtu nelielus apmetuma defektus.
Bāmijāna Pilsēta Afganistānā ("Bāmīān"), Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki.
Čārīkāra Pilsēta Afganistānas austrumos ("Chārīkār"), Hindukuša kalnu dienvidrietumu ielejā >5000 m vjl., Parvānas vilajeta administratīvais centrs.
Ačadžura pilsēta Armēnijā (_Achajur_, Աչաջուր), Tavušas marzā.
Idževana Pilsēta Armēnijā ("Ijevan"), Tavušas marzas administratīvais centrs, 21100 iedzīvotāju (2011. g.).
Dilidžana Pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 15600 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajruma Pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
Nojemberjana Pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.).
Berda Pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.).
Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bābola Pilsēta Irānas ziemeļos, Māzenderānas ostānā, netālu no Kaspijas jūras, 219500 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 16. gs., līdz 1930. g. saucās Barforuša.
Novosiļa Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs.
Piltene Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumu daļā, Ventspils novadā (1950.-2009. Ventspils rajonā, 1819.-1949. g. Ventspils apriņķī) 173 km no Rīgas un 22 km no Ventspils, pilsētas tiesības kopš 1557. g., no 1234. g. Kurzemes bīskapijas rezidence, bet no 1309. g. bīskapijas administratīvais centrs; bijušais nosaukums vāciski - Pilten.
Gožova Velkopolska pilsēta Polijā ("Gorzow Wielkopolski"), Lubušas vojevodistē, osta Vartas labajā krastā, 124600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Gubina Pilsēta Polijā ("Gubin"), Lubušas vojevodistes rietumos, Odras (Oderas) labajā krastā (pretējā krastā Vācijas pilsēta Gūbene), 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
Kostšina pie Odras pilsēta Polijā ("Kostrzyn nad Odrą"), Lubušas vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
Krosno Odžaņske pilsēta Polijā ("Krosno Odrzańskie"), Lubušas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1238. g.
Vshova Pilsēta Polijā, Lubušaas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1273. g.
Suleņcina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1244. g.
Drezdenko Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.).
Zelona Gura pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
Šprotava Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 12400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
Šlihtingova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 1340 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1644. g.
Lubsko Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 14600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
Slubice Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Sulehova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 17700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
Koština pie Odras pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
Mendzižeča Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1248. g.
Svebodzina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 22100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
Tšcela Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1394. g.
Tožima Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1375.-1945. g. un kopš 1993. g.
Lenkņica Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
Žagaņa Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 26700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1280. g.
Cibinka Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2830 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Nove Mjastečko pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2880 iedzīvotāju (2012. g.).
Dobegņeva Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
Gozdņica Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3330 iedzīvotāju (2012. g.).
Malomice Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Kargova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3730 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1655. g.
Osno Lubuske pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
Žari Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 39100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
Ilova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1679.-1830. g. un kopš 1962. g.
Babimosta Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
Slava Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
Nova Sola pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 40000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1743. g.
Červeņska Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1550. g.
Jaseņa Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
Bitoma Odžaņska pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
Zbonšineka Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Novogroda Bobžaņska pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 5150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1314.-1945. g. un kopš 1988. g.
Žepina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.).
Vitņica Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 7000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
Kožuhova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 9700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1273. g.
Skvežina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 9900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1295. g.
Bulanika Pilsēta Turcijā ("Bulanik"), Mušas ilā, 24400 iedzīvotāju (2013. g.).
Korkuta Pilsēta Turcijā ("Korkut"), Mušas ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Malazgirta Pilsēta Turcijā ("Malazgirt"), Mušas ilā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.).
Varto Pilsēta Turcijā ("Varto"), Mušas ilā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Haskeja Pilsēta Turcijā, Mušas ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Palana Pilsētciemats Krievijas Kamčatkas novadā, bijušais Korjaku autonomā apgabala administratīvais centrs, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
Avotiņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, šaurākais un lēzenākais dienvidaustrumu gals pārrakts ar 3 grāvjiem, un starp tiem uzbērti divi \~2 m augsti vaļņi, pilskalna kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.).
Kapličas kalns pilskalns Aizputes pagastā, 500 m uz ziemeļaustrumiem no Ievades, ar mežu apauguša paugura dienvidu daļa, ko atdala puslokveida valnis (garums - 25 m, augstums - 1,5 m) un \~8 m plats grāvis, plakumu (~65 m diametrā) no visām pusēm aptver \~3 m augsts valnis ar \~3 m pārrakumu dienvidu pusē; 18. gs. uzcelta kapliča, kas nav saglabājusies.
Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m.
Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms.
Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns.
Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava.
Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
renaturalizācija Pilsonības vai pavalstniecības atjaunošana personām, kas to zaudējušas.
Pilten Piltenes pilsētas bijušais nosaukums vāciski.
cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle.
ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja.
triholabs Pincete matu izraušanai.
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
strelcis Pirmajā gadā izaugušais sīpola zieds.
mancka Pirmdienā dzimušas govs vārds.
maņčka Pirmdienā dzimušas govs vārds.
maņdža Pirmdienā dzimušas govs vārds.
pirmuļa Pirmdienā dzimušas govs vārds.
pirmuža Pirmdienā dziumušas govs vārds.
sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts.
somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna.
raķešpistole Pistole raķešu (2) izšaušanai.
raķešu pistole pistole raķešu (2) šaušanai.
pīsuļu Pīsuļu egles - lielā mežā augušas egles ar gludu mizu un smalkiem gada riņķiem.
trūkāt Plaisāt, kļūt saplaisājušam (par ādu).
sprēgt plaisāt, sprēgāt, kļūt saplaisājušam.
pakrējums Plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
zlaugzna Plāna ledus kārta virs sasaluša uzplūduša ūdens.
zlaugzne Plāna ledus kārta virs sasaluša uzplūduša ūdens.
draugzna Plāna ledus kārtiņa, sevišķi virs pārplūduša ledus.
garass Plāna, spoža dzija atlasa auduma aušanai.
čalgas Plāni, sadrupuša ledus gabaliņi.
leptocīts Plāns eritrocīts ar samazinātu tilpumu salīdzinājumā ar diametru; tā izskats atgādina šaušanas mērķi - hemoglobinēta perifērijas līnija apjož gaišu laukumu ar pigmentētu centru.
knislis Plašākā nozīmē sīks kukainis, kā odi, mušas u. c., kas, savairojušies lielos baros, traucē cilvēka un dzīvnieka mieru.
sociālā attīstība plašas un plānotas sociālas pārmaiņas, kas uzlabo cilvēku labklājību un sociālo iekļaušanu, nodrošinot iespējas indivīdam, grupām un kopienām pilnībā īstenot savu spēju potenciālu.
segmembrāna Plata fibroza saite starp pakauša kaula pamatdaļu un otrā un trešā skriemeļa ķermeņa mugurējo virsmu.
aparele Platformas vai rampas veida nolaidens uzbērums tehnikas iekraušanai (izkraušanai) dzelzceļa sastāvā vai citā transporta (pārcelšanās vai pārvietošanas) līdzeklī.
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
pulmo Plauša.
krūts Plaušas (cilvēkam).
pluņči Plaušas (parasti dzīvniekiem); pluncas.
pluncas Plaušas (parasti dzīvniekiem).
pneimonolīze Plaušas atbrīvošana no saaugumiem ar krūšu sienu, lai lietotu kolapsa terapiju plaušu tuberkulozes gadījumā.
lobīts Plaušas daivas iekaisums.
plaušas pamatne plaušas daļa, kas pieguļ diafragmai.
kostopneimopeksija Plaušas ķirurģiska piestiprināšana ribai.
pneimopeksija Plaušas piestiprināšana pie krūšu sienas.
pneimorāfija Plaušas sašūšana.
plaucas Plaušas; plauces.
dihalo Plaušas.
dihlo Plaušas.
plauces Plaušas.
plaukšas Plaušas.
pļaukšas Plaušas.
plaukši Plaušas.
plaukšnas Plaušas.
plaukšņas Plaušas.
plauksni Plaušas.
plaukšņi Plaušas.
plauša Plaušas.
pļaušas Plaušas.
plauši Plaušas.
plausis Plaušas.
plauškas Plaušas.
pļauskas Plaušas.
plaušņas Plaušas.
plaušņi Plaušas.
plaužas Plaušas.
plauži Plaušas.
plēšas Plaušas.
plunces Plaušas.
pneumon Plaušas.
pulmones Plaušas.
vieglienes Plaušas.
pneimonektomija Plaušaudu izoperēšana.
pneimatocēle Plaušaudu trūce.
sētmalis Plēve, kas atdala plaušas no kuņģa.
krevēt Plīst, plaisāt, kļūt saplaisājušam.
virga Plūkšanās, kaušanās.
čabiņš Pļāpa, auša.
gvelgža Pļāpa, auša.
pļorka Pļāpa, auša.
pļurka Pļāpa, auša.
blākšis Pļāpa, pļāpātājs, auša; blakšis.
blakšis Pļāpa, pļāpātājs, auša.
pļāps Pļāpa, pļāpātājs, auša.
varmala Pļāpa, pļāpātājs, auša.
labības pļaujmašīna pļaujmašīna labības pļaušanai; ir vālu pļaujmšīnas (nopļauto labību uz lauka noklāj nepārtrauktā vālā), kūlīšu sējēji (nopļauto labību ar kūlīšu sienamo aparātu sasien kūlīšos) un pašnometējas labības pļaujmašīnas (labību uz lauka nomet kopiņās).
mašīnpļaušana Pļaušana ar pļaujmašīnu.
iesapļauties Pļaušanā tikt ievainotam.
Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m.
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
dorseti Polārie mednieki, kas apdzīvoja Kanādas austrumu daļas arktisko krastu gandrīz 2000 gadu līdz neizskaidrotai izzušanai 14. gs. beigās.
deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
kordeljeri Politiskā kluba "Cilvēka un pilsoņa tiesību draugi", kurš atradās bijušajā kordeljeru klosterī, biedri 18. gs. beigu franču revolūcijas laikā.
bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
Pommusch Pomušas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā.
gēnu dreifs populācijas ģenētiskās struktūras nejaušas pārmaiņas, ko rada indivīdu grupas izolācija no kopējās populācijas.
Jaunais laikmets populāra reliģiska kustība, kas sākās 20. gs. 80. gados Kalifornijā, to raksturo holistiska orientācija, garīgā līdzsvara meklējumi sevī un apkārtējā pasaulē, dabas pielūgsme, pievēršanās Austrumu kultūrai un reliģijām, aizraušanās ar okultismu un parapsiholoģiju.
ekers Portatīvs ģeodēziskais instruments taisna leņķa nospraušanai dabā vai situācijas uzmērīšanai.
poroze Poru vai dobumu veidošanās; struktūrelementu izzušana, sevišķi kaulā.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
eksportosta Preču iekraušanai kuģos un tirdzniecībai ar ārzemēm paredzēta osta.
Jaunciems Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
Džeriņi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Džeriņi" bijušais nosaukums.
Raudovka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudauka" bijušais nosaukums.
Jasmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" bijušais nosaukums.
Jāsmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" bijušais nosaukums.
Solujuoni Preiļu novada apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums latgaliski.
kausieši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kauša" iedzīvotāji.
Ūtruo Kauša Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Kauša" nosaukums latgaliski.
Randauka Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" bijušais nosaukums.
Gailīši Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums.
Gaļmuiža Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļmuiža" bijušais nosaukums.
Prīkuļi Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Prīkuļi" bijušais nosaukums.
Ļadi Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" bijušais nosaukums.
Dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" bijušais nosaukums padomju laikā.
Maskaveņa Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Moskvina" bijušais nosaukums.
Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vaivodi" bijušais nosaukums.
Preiļskaja Preiļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
forbiāts Preparāts augsnē sastopamo augu kaitēkļu (nematodu, kāpostu mušas olu un kāpuru u. c.) apkarošanai, satur 20% dimetilditiokarbamīnskābes metilesteri.
privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas.
enantiodromija Pretēja efekta iegūšana, izdarot suģestīvas pakļaušanas mēģinājumu.
uzvarēšana pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē)
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
attīrīšana Pretinieka pretošanās palieku iznīcināšana aplenktā vai izolētā zonā, vai zonā kurai, pilnībā visu aktīvo pretošanos neiznīcinot, pāri gājušas citas sabiedroto vienības.
ugunsuzdevums Pretinieka ugunslīdzekļu, dzīvā spēka, artilērijas, mīnmetēju bateriju un tehnikas iznīcināšana vai nomākšana, tā aizsargbūvju sagraušana, manevra liegšana, objektu atjaunošanas nepieļaušana u. c.
apsveikšana prieka, atzinības izpaušana, parasti izsakot kādu novēlējumu
saspraude Priekšmets matu saspraušanai.
sasprauds Priekšmets matu saspraušanai.
arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem.
proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
Wirgen Priekules novada Virgas pagasta bijušais nosaukums.
Liesmas Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" bijušais nosaukums.
Prekuļnskaja Priekules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Preekuln Priekules pagasta bijušais nosaukums.
Lindengofskaja Priekuļu novada Liepas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Priekuļu muiža Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Priekuļi" bijušais nosaukums.
Lubiņas Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bušugrava" bijušais nosaukums.
Jāņamuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" bijušais nosaukums.
Annasmuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums.
Prekuļskaja Priekuļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Freudenberg Priekuļu pagasta bijušais nosaukums.
eldene Prievīšu aušanas rīks; veldene (2).
veldenīca Prievīšu aušanas rīks; veldene.
veldene Prievīšu aušanas rīks.
estērijas Primitīvi lapkājvēži, Latvijā devona nogulumos atrodamas no dažiem milimetriem līdz 3 cm lielas fosīlijas, dzīvojušas iesāļūdeņos vai saldūdeņos.
pūšamā caurule primitīvs medību un cīņas ierocis šaušanai ar mazām bultām, parasti saindētām; līdz \~40 m, lieto Amerikā un DA-Āzijā.
sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu.
dzīvotspēja procentos izteikta izdzīvojušo dzīvnieku attiecība pret visiem dzimušajiem.
kautiznākums Procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas. Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%.
anatocisms Procentu ņemšana no procentiem, procentu aprēķināšana ne vien no sākotnējās summas, bet arī no attiecīgajā periodā klāt nākušajiem procentiem; augļu augļi.
atkārtota viktimizācija process, kad vardarbībā cietušais atkārtoti kļūst par upuri vardarbībai vai noziegumam.
sociālā izslēgtība process, kurā indivīdi vai grupas tiek pilnīgi vai daļēji izslēgti no iekļaušanās sabiedrībā, kurā tie dzīvo.
siešana Process, kurā izstrādātās aušanas pamatnes šķēru galus sasien ar jaunās aušanas pamatnes šķēru galiem un mezglus izvelk cauri lamelēm, nītīm un šķietam.
nītīšana Process, kurā pirms aušanas katru šķēru izvelk cauri lamelei, nītij un šķieta zobam.
Indrāne Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" bijušais nosaukums.
programmu uzturēšana programmu verificēšanas un modificēšanas process, kura rezultātā tiek novērstas kļūdas un trūkumi, pilnveidotas programmu iespējas atbilstoši izmainītām prasībām, kā arī tās pasargātas no nejaušas vai apzinātas bojāšanas.
traumatiskās psihozes psihiski traucējumi, ko radījušas galvas smadzeņu traumas: astēnija, traumatiskā encefalopātija.
atrofija Psihisko īpašību, spēju panīkšana, notrulināšanās, arī zušana.
pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
Puroša ezers Purišs Pušas pagastā.
Puraša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
Puriša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
Pūriša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
Pūrīšu ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
Purša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
Puršu ezers Purišs, ezers Pušas pagastā.
lēmene Purvaina krastmala aizaugušam ezeram.
mitrājs Purvs, mitrs mežs, sekls ezers un aizaugušas piekrastes ūdeņi līdz 6 m dziļumam.
lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
pusjumītis Puse no jumja - tā jumi saukuši pie rudzu pļaušanas beigām.
Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.).
Darsa-Cingste Pussala Baltijas jūras dienvidos ("Darss-Zingst"), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
burkānu novācējs pusuzkarināma lauksaimniecības mašīna līdz 10 cm platas burkānu vai galda biešu rindas izplūkšanai, atlakstošanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
pušins pušains, caurs.
pušīns pušains, caurs.
pušumains Pušains.
Pušenkas ezers Pušankas ezers Maltas un Pušas pagastā.
Pušenka Pušankas ezers Maltas un Pušas pagastā.
Kristceļnieki Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" kļūdains nosaukuma variants.
strodieši Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
pušausu Pušausu gaismiņa - rīta ausmas sākuma gaisma.
paslauka putas (gk. alus); nenorūguša alus peliekas; alus atliekas.
havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas).
piekasas Putras katlam vai maizes muldai pielipušas ēdiena vai mīklas atliekas.
lēkumi Radības, dzemdības; arī tikko dzimušais bērns.
avārijas radiosakari radiosakari starp sakaru dienestiem krastā un kuģu radiostacijām to dzirdamības robežās; uztvērušas signālus SOS un pa radiotelefonu MAYDAY, visas radiostacijas pārtrauc citas pārraides un seko avarējošā kuģa informācijai.
maurāt Radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku).
maukt Radīt sablīvējumu audumā aušanas procesā.
žļadzēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai.
Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas.
raibspārņmuša Raibspārnmuša.
Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.).
Kūdummuiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Kūdums" bijušais nosaukums.
Ungurmuiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums.
Raiskumskaja Raiskuma pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Bermudu trijstūris rajons Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Bermudu salām, Puertoriko un Floridas pussalu, kur notikusi kuģu un lidmašīnu nozušana bez konstatējamām avārijas pazīmēm.
mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
koksnes nodilumizturība raksturo koksnes spēju pretoties virsmas slāņa sagraušanai mehāniskā spēka (parasti berzes) iedarbībā.
nīšstāvs Rāmis ar nītīm, caur kurām izvilkti šķēri, ko aušanas laikā vienlaikus paceļ un nolaiž saskaņā ar auduma pinumu.
Gaujaslīči Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
piltuvspalva Rasēšanas spalva ar piltuvveida tvertni tušas iepildīšanai.
krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās (ķermenī, tā daļās).
šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai.
Briņģu muiža Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" bijušais nosaukums.
Cimzas muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Cimza" bijušais nosaukums.
Marijkalna muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Marijkalns" bijušais nosaukums.
Rozes muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" bijušais nosaukums.
Zamok Ronenburgskaja Raunas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schloss-Ronnenburg Raunas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
villenes Rauplapju ģints ar zilu, riteņveidīgu, smaildaļainu, kādu puscentimetru paltu vainadziņu un no tā izkārušamies putekšlapām.
raustiņš raušanās; daudz darba.
viciņš Raušanās.
pļaujamsvētki Ražas ievākšanas jeb pļaušanas darbu pabeigšanas svētki.
prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu.
paliopsija Redzes attēla atkārtošanās pēc stimula izzušanas.
tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
reciproka inervācija reflektorisks mehānisms, kas nodrošina inervāciju savstarpēji saistītām skeleta muskuļu grupām, kuras piedalās sarežģītu kustību (piemēram, skriešanas, iešanas) veikšanā, kad vienas grupas muskuļu saraušanās pavada citas grupas muskuļu atslābums.
anabaptists Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
refraktivitāte Refrakcijas spēja; gaismas laušanas koeficients.
psiholoģiskā vardarbība regulāras, tīšas darbības un tādas apzinātas attieksmes paušana, kas upurim kropļo realitātes izjūtu; mērķis ir pārliecināt upuri par tā psihes problēmām vai nekompetenci.
morfalakse Reģenerācijas veids, šūnu pārkārtošanās pēc traumas, atjaunojoties orgānam no tā atlikušas daļas.
stūbt Reibt, kļūt apreibušam.
iedarbes laiks relejam - laika posms no impulsa saņemšanas momenta līdz kontaktu pārslēgšanas brīdim; kūstošajam drošinātājam - laika sprīdis no īsslēguma (pārslodzes) strāvas iestāšanās brīža līdz ieliktņa izkušanai.
totalitāra sekta reliģiska sekta, kas uz saviem piekritējiem iedarbojas ar psiholoģiska spiediena (dažkārt - zombēšanas) metodēm un prasa no viņiem pilnīgu pakļaušanos sektas interesēm.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus.
fluvioglaciālā delta reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņu straumēm akumulējot smiltis un granti iekšledāja vai pieledāja baseinā.
fluviālais reljefs reljefa formas un tipi, ko izveidojušas pastāvīgās gultnēs plūstošas ūdens straumes (upju ielejas, terases, aluviālie līdzenumi), periodiskās gultnēs plūstošas ūdens straumes (gravas, sengravas, proluviālie un izneses konusi) vai abu veidu ūdens straumes, darbojoties kādā noteiktā teritorijā (proluviāli aluviālie līdzenumi).
fluvioglaciālais reljefs reljefa formas vai to kompleksi, ko veidojuši tekoši ledāja kušanas ūdeņi.
marginālais reljefs reljefa formu kopums, kas izveidojies segledāju vai kalnu ledāju malas zonā glaciotektoniskos un glaciogēnos vai ledāja kušanas ūdeņu (retāk erozijas) procesos.
Rembatskaja Rembates pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ringmundshof Rembates pagasta bijušais nosaukums.
Smuku muiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums.
Smukmuiža Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Smukas" bijušais nosaukums.
Remtenskaja Remtes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rencenskaja Rencēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
dona Renīte, ko ieliek aužamo stāvu mustavās, ja tās izdilušas vai šķiets par mazu.
padēls Resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes.
retušieris Retušas speciālists; retušētājs.
retušētājs Retušas speciālists.
Vīmani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" bijušais nosaukums, kas minēts 1752. g. draudzes dokumentos.
Nautrēni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Rogovka" bijušais nosaukums.
Lielais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" bijušais nosaukums.
Mozais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” bijušais nosaukums.
Bondari Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bandari" bijušais nosaukums.
Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" bijušais nosaukums.
Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" bijušais nosaukums.
Tilieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" bijušais nosaukums.
Eleonora Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums.
Dricēni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" bijušais nosaukums.
Zakari Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zahari" bijušais nosaukums.
Dricanskaja Rēzeknes novada Dricānu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lieperi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leperi" bijušais nosaukums.
Pirmā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" bijušais nosaukums.
Rušyuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums latgaliski.
Otrā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums.
Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums.
Bikovskaja Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Šļahotski Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotska" bijušais nosaukums.
Mozī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums latgaliski.
Mazie Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums.
Malukšta Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Astici" bijušais nosaukums.
Astici Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Asticu muiža" bijušais nosaukums.
Novaja Sloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsloboda" bijušais nosaukums.
Nameti Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Namjoti" bijušais nosaukums.
Staraja Sloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsloboda" bijušais nosaukums.
Kaunatskaja Rēzeknes novada Kaunatas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Beiži Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Biži" bijušais nosaukuma variants.
Pušbārni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pušbāri" bijušais nosaukums.
Biržgeļi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bereznīki" bijušais nosaukums.
Ļipuški Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" bijušais nosaukums.
Vecā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Staraja" bijušais nosaukums.
Jaunā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas “Novaja” bijušais nosaukums.
Dupāni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" bijušais nosaukums.
Zementova Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzementova" bijušais nosaukums.
Jevcišovka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jevtišovka" bijušais nosaukums.
Rozentovskaja Rēzeknes novada Maltas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ozolaine Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" bijušais nosaukums.
Pūpoli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" bijušais nosaukums.
Uzulmuižskaja Rēzeknes novada Ozolaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
babrieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Babri" iedzīvotāji.
Dekšni Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski.
dietlavieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dietlavi" iedzīvotāji.
dītlovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dītlovi" iedzīvotāji.
dorotpolieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dorotpole" iedzīvotāji.
Guļinova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Gulinova" nosaukuma variants.
Kirkiliškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukuma variants.
Kirkiliškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukums latgaliski.
Krisceļnīki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" nosaukuma variants.
lācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lāci" iedzīvotāji.
Lazarova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazareva" nosaukuma variants.
lazerevieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazereva" iedzīvotāji.
Lyuki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Liuki" nosaukums latgaliski.
locieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" iedzīvotāji.
Luoci Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
Patmalnieki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļnīki" literarizēts nosaukuma variants.
pīrādzieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji.
pušānieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Puša" iedzīvotāji.
Sivgaļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" kļūdains nosaukuma variants.
Syugali Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" nosaukums latgaliski.
stradieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
svātovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" iedzīvotāji.
Svatova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" kļūdains nosaukuma variants.
Šauriškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukuma variants.
Šauriškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukums latgaliski.
vācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vācieši" iedzīvotāji.
Vyrbuli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Virbuli" nosaukums latgaliski.
vocieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" iedzīvotāji.
Vociši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" neprecīzs nosaukuma variants.
Vuocīši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" nosaukums latgaliski.
Šņukuti Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Zambari" bijušais nosaukums.
žerklieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žerkļi" iedzīvotāji.
Žērkļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" kļūdains nosaukuma variants.
Žierkli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" nosaukums latgaliski.
Sakstigoļskaja Rēzeknes novada Sakstagala pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ostroņa Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Ustroņi" bijušais nosaukums.
Rezenmuiža Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozeļmuiža" bijušais nosaukums.
Odumova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" bijušais nosaukums.
Dzjogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" bijušais nosaukums.
Gajeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gajova" bijušais nosaukums.
Jūškāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Juškāni" bijušais nosaukums.
Rudzi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdzes" bijušais nosaukums.
Makašēni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas (skrajciema) "Iugulova" bijušais nosaukums.
apmulsums Rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
Agenda 21 rīcības programma 21. gadsimtam, kas izstrādāta 1992. gadā Riodežaneiro notikušajā Pasaules vides konferencē.
kaušnieks Riebiņu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kauša" iedzīvotājs.
ziemas riepa riepa ar tādu protektora zīmējumu (apzīmējums R+S), kas nodrošina labu saķeri ar sniegaina, apledojuša, slapja, dubļaina vai irdena seguma ceļiem.
goblini Rietumeiropas mitoloģijā - senākās ciltis, kas dzīvojušas uz zemes aizvēsturiskos laikos, vēlāk mežos, reizēm bija arī ļaunprātīgi, kroplīgi rūķi, ļauni gari, dēmoni.
Raudu mūris rietumnieku apzīmējums mūra atliekām, kas palikušas no izraēliešu tempļa Jeruzalemē; ebreji to sauc par Rietumu mūri un uzskata to par savu ievērojamāko svētvietu, kur viņi pulcējās, lai apraudātu tempļa izpostīšanu.
Centrālā ieplaka Rīgas līča lielākā daļa, dziļums nedaudz pārsniedz 40 m; lielākie dziļumi ir 66 m Mērsraga muldā un 56 m ziemeļaustrumu daļā, dibena reljefs līdzens, to veido biezas slokšņu māla un pēcleduslaikmeta jūras nogulu slāņkopas, kas izlīdzinājušas morēnu virsmas nelīdzenumus.
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos.
vitrometrs Rīks, ar ko izmēra gaismas staru laušanu stiklā.
mīstīklas Rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai.
Cīruļmuiža Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" bijušais nosaukums.
Ceiruļa muiža Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" bijušais nosaukums.
Susseigofskaja Rites pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Susējas-Kroņa pagasts Rites pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam, tolaik Jēkabpils apriņķī.
Susseyhof Rites pagasta bijušais nosaukums vāciski.
sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
kremajēri Robaini izgriezumi cietokšņa valnī, lai būtu ērtāka šaušana sāniski.
demarkācijas līnija robeža starp veselajiem un atmirušajiem audiem, piemēram, gangrēnas gadījumā.
sniega līnija robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
styčka robežzīme pļavā pirms pļaušanas, parasti kārts ar zāles kušķi galā.
krāģis Robots dzelzs rats aušanas stellēm.
palīgdarbu robots robots, kas veic tikai objektu pārcelšanas darbības: iekraušanu, izkraušanu un pārvietošanu.
sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst.
Ģibka Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" bijušais nosaukums.
Ģibks Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Ģipka" bijušais nosaukums.
Rudesmuiža Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" bijušais nosaukums.
Rudsmuiža Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Rude" bijušais nosaukums.
Žociems Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Žocene" bijušais nosaukums.
loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru.
stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām - uz laides nostiprināts loks.
granātnieks Rokas prettanku granātmetēja apkalpes 1. numurs, kas veic šaušanu ar granātmetēju.
izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
justitium Romā tiesas un visas citas sabiedriskas darbības pārtraukums, ko noteica senāts vai maģistrāts nelaimju, briesmu vai juku laikos un atcēla, kad briesmas bija pagājušas.
angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
parentālijas Romiešiem ziedojumi un svinības par piemiņu nomirušajiem vecākiem.
minores Romiešu tiesībās personas, kas sasniegušas 14 g. (vīrieši) vai 12 g. (sievietes) vecumu, bet nav vēl 25 g. veci.
functio Romiešu tiesībās valsts gaitas (klaušas), kas bija sevišķi izplatītas absolūtās monarhijas laikā.
Ūlupi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Ūlupji" bijušais nosaukums.
Zaķi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķumuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
Vecmuiža Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Gaidas" bijušais nosaukums.
Rodenpoiskaja Ropažu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rodenpois Ropažu pagasta bijušais nosaukums.
broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa.
sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai.
Nidasciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" bijušais nosaukums.
Papes Ķoņuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Ķoņu ciems" bijušais nosaukums.
Rutcavskaja Rucavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rutzau Rucavas pagasta bijušais nosaukums.
Valtaiķu pansionāts Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Pansionāts" bijušais nosaukums.
Kalnmuiža Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Sieksāte" bijušais nosaukums.
apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī.
ciklopiskā anoftalmija rudimentāras, kopā saplūdušas acis un orbītas.
proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu.
Jerreskaja Rūjienas novada Jeru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
divkāršs slēgums runas orgānu vienlaicīga sakļaušanās divās pozīcijās, uz īsāku vai ilgāku laiku dubulti noslēdzot gaisa plūsmu.
ģēļot Runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt.
ģēļoties Runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt.
Rundāles skola Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecrundāle" bijušais nosaukums padomju laikā.
Liepas Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" bijušais nosaukums padomju laikā.
Bornsminde Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" bijušais nosaukums.
Ruentaļskaja Rundāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ruhental Rundāles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties.
tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm.
rušni Rušani - viena no pamiriešu tautībām.
Mariampole Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Marianpole" bijušais nosaukums.
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā.
artroklāzija Saaugumu pārraušana ankilotiskā locītavā.
lēss Saaugušas, savijušās augu saknes virs ūdens.
personālsabiedrība Sabiedrība, kuru dibinājušas divas vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību un sasniegtu kopējus mērķus, izmantojot kopīgu firmu; tai var būt divi veidi - pilnsabiedrība un komanditsabiedrība.
deboļševizācija Sabiedrības, valsts iekārtas atbrīvošanās no komunistiskās partijas un komunistiskās ideoloģijas ietekmes, no bijušajiem kompartijas funkcionāriem.
izglītības biedrības sabiedriskas organizācijas, kas tika dibinātas, lai veicinātu izglītību un kultūru; pirmās Latvijā radās 19. gs. 80. gados, aktīvi darbojās līdz 1. pasaules karam, pēc tā bija viena no Latvijas Universitātes dibināšanas iniciatorēm, pastāvēja arī vēl 20. gs. 20. un 30. gados, taču savu agrāko nozīmi tās bija zaudējušas.
pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu.
sačukstināt Sabikstīt (piemēram, apdegušas pagales, ogles).
izbozelēties Sabozties, kļūt izspūrušam, sakuplot.
nocietas Sacietējušas atliekas.
ķaķis Sacietējušas strutas vai sarecējis asins receklis uz čūlas vai brūces.
iecirkņa stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru un kravu tranzītvilcienu pieņemšana un aizlaišana, lokomotīvju un vagonu remonts, kravu iekraušana un izkraušana, uzņēmumu pievedceļu apkalpošana.
starpstacija sadales punkts, kurā notiek vilcienu izmaiņa, apdzīšana un caurlaišana, kravu iekraušana un izkraušana, pasažieru iekāpšana un izkāpšana, bagāžas pieņemšana, uzglabāšana un izsniegšana.
atkāpšanās Sadursmē iekļuvuša kadra atkārtotas pārraides novilcināšana lokālajā tīklā.
diabroze Saēšana, sagraušana; perforējoša čūla.
nītēt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
nītīt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu.
veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
tolaiku Saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs.
limnoglaciāls Saistīts ar procesiem ledāju kušanas ūdeņu baseinos, šiem procesiem raksturīgs.
vienpusēja saite saite, kas pieļauj kontakta izzušanu kustības laikā starp objektu un ierobežojumu; saites vienādojumi ir vienādības un nevienādības.
divpusēja saite saite, kuras saites vienādojumam visos gadījumos jābūt vienādībai (nepieļaujot atraušanos kontakta punktos).
sajūga raustīšanās sajūga defekts, kas izpaužas kā nevienmērīga darbība, saslēgšanās ar pārtraukumiem, ko visbiežāk rada nodilušas vai izdrupušas uzlikas, kuru nodiluma dēļ diski saslēdzas šķībi, bet notikt arī nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
estēzija Sajūta, jušana, maņa.
raikains Saka par audumu ar daudzām aušanas kļūdām.
kā ikri saka par lieliem labi augušas labības graudiem.
no kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi).
raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
acis ir raibas saka, ja acis ir pārgurušas, ja kāds ir pārguris.
ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums.
sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties.
āda zārdā saka, kad gaidāmas vai notikušas kādas nepatikšanas.
būt nāvei parādā saka, par cilvēku, kas ir ļoti vecs, novājējis, slims, kam labāk būt mirušam.
miers kāda pīšļiem saka, vēlot mierīgu dusu mirušajam, aicinot neaizskart mirušā piemiņu, nerunāt par viņu sliktu.
noguruma līkne sakarība starp sprieguma amplitūdu un ciklu skaitu simetriskā ciklā, kurā notiek materiāla sagraušana.
Ķonenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums.
Ķoninieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums.
Turaidas Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums.
Upesmuiža Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" bijušais nosaukums.
Saļienas muiža Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" bijušais nosaukums.
Upesmuižas pagasts Sakas pagasta bijušais nosaukums.
mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra.
knūbāties Sakņupušam (un tūļīgi) strādāt; tūļāties.
luksēt Sakņupušam iet.
bezlaicība Sākotnējais haoss, pasaules vai cilvēka atgriešanās sākotnējā haosa situācijā; laika sajūtas izzušana.
aizburbēt Sākt palikt porainam, izburbējušam, sākt pūt, trupēt.
pacelt galvu sākt pieauguša cilvēka dzīvi.
pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
čurknēt Sakupušam, salīkušam sēdēt, tupēt.
sintekse Sakušana; izdilšana.
Lucavsala Sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu.
Svejciems Salacgrīvas novada apdzīvotās vietas "Svētciems" bijušais nosaukums.
Pernigel Salacgrīvas novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums.
Starosalackaja Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Sales Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Lielsalacas pagasts Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums.
Vecsalacas pagasts Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums.
Goļmgofskaja Salas novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Selburg Salas novada Sēlpils pagasta bijušais nosaukums.
Salaspiļskaja Salaspils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kirchholm Salaspils pagasta bijušais nosaukums.
Novadnieki Saldus novada apdzīvotās vietas "Draudzība" bijušais nosaukums, Novadnieku pagasta administratīvais centrs.
Lielezere Saldus novada apdzīvotās vietas "Ezere" bijušais nosaukums.
Nīgranda Saldus novada apdzīvotās vietas "Nīgrande" bijušais nosaukums.
Blīdiene Saldus novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Blīdene" bijušais nosaukums.
Pilsblīdiene Saldus novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pilsblīdene" bijušais nosaukums.
Bērzi Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" bijušais nosaukums padomju laikā.
Cerenskaja Saldus novada Cieceres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Amberģe Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Amberģis" bijušais nosaukums.
Marijas Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas muiža" bijušais nosaukums.
Šarlotes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" bijušais nosaukums.
Marijas skola Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas “Grieze” bijušais nosaukums.
Gros-Ezerskaja Saldus novada Ezeres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gross-Essern Saldus novada Ezeres pagasta bijušais nosaukums.
Gaikenskaja Saldus novada Gaiķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gaiken Saldus novada Gaiķu pagasta bijušais nosaukums.
Jaunmuiža Saldus novada Jaunalutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" bijušais nosaukums.
Gāle Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropmuiža" bijušais nosaukums.
Nei-Autckaja Saldus novada Jaunauces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neu-Autzsche Saldus novada Jaunauces pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Pļurumuiža Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pļuras" bijušais nosaukums.
Kursitenskaja Saldus novada Kursīšu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kursiten Saldus novada Kursīšu pagasta bijušais nosaukums.
Lašupes mežniecība Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas “Līči” bijušais nosaukums.
Lutringenskaja Saldus novada Lutriņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Luttringen Saldus novada Lutriņu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Ratnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" bijušais nosaukums.
Nīgrandas pagasts Saldus novada Nīgrandes pagasta bijušais nosaukums.
Priežkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sātiņi" bijušais nosaukums.
Kaulacas Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" bijušais nosaukums.
Reņģes muiža Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas “Rubas skola” bijušais nosaukums.
Ringenskaja Saldus novada Rubas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ringen Saldus novada Rubas pagasta bijušais nosaukums.
Bileiķu sādža Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Bileiķi" bijušais nosaukums.
Vadakskaja Saldus novada Vadakstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Waddax Saldus novada Vadakstes pagasta bijušais nosaukums.
Centība Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ābari" bijušais nosaukums padomju laikā.
Nākotne Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Bukupe" bijušais nosaukums padomju laikā.
Bērzi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā.
Kurzeme Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā.
Zierņu muiža Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Zirņi" bijušais nosaukums.
Švardenskaja Saldus novada Zvārdes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schwarden Saldus novada Zvārdes pagasta bijušais nosaukums.
Kumbri Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Druva" bijušais nosaukums.
Stelpes pagasta teritorija salīdzinot ar pirmskara pagasta teritoriju ir nedaudz samazinājusies (no 7040 ha uz 6837,9 ha) robežu izmaiņu rezultātā, kas nav skārušas ciemu tipa apdzīvotās vietas.
kņūpt Saliekušam gulēt (uz vēdera), čokurā.
autotropisms Saliekušos vai noliekušos augu spēja iztaisnoties (piem., veldrē sagulušas graudzāles pacelšanās).
Neiborne Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunborne" bijušais nosaukums.
Grosborna Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" bijušais nosaukums.
Lauku muiža Salienas pagasta apdzīvotās vietas “Faļtopi” bijušais nosaukums.
klāzija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz laušanu vai sadrupšanu.
eks- Salikteņu pirmā sastāvdaļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdam "bijušais", piem., eksčempions - bijušais čempions.
sakurnēties salīkušam apsēsties pie krāsns, vai uz mūrīša, lai sasildītos.
gūņāties Salīkušam ar kaut ko nodarboties.
iekumpāt Salīkušam ieiet, ienākt.
iekuprēt Salīkušam ieiet, ienākt.
kumpāties Salīkušam iet, līkņāt.
gubāt Salīkušam iet.
pakņubt Salīkušam nokrist.
pielīkot Salīkušam pienākt.
pielīkāt Salīkušam pietuvoties.
kukurēt Salīkušam sēdēt, snaust.
gūbāt Salīkušam smagi iet.
gūboties Salīkušam smagi iet.
gūbrot Salīkušam smagi iet.
kumurēties Salīkušam strādāt; lēnām iet.
kuzāt Salīkušam, lēnām, balstoties uz spieķi iet.
juceņi Salmi; pēc pļaušanas pārpalikušie labības stiebri.
Žurilova Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Žurlova" bijušais nosaukums.
Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā.
lāsteka Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušai un lejup tekošai vielai; samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
puskaīka Samērā trūcīgs paputējušas saimniecības īpašnieks; paskops saimniekotājs.
saplēšanās Sanaidošanās; sakaušanās.
derivācija Sāniska (lodes, šāviņa) novirzīšanās no šaušanas plaknes (to) griešanās virzienā.
sanmezgls Sanitārais mezgls - tualete, dušas telpa, vannas istaba.
pakauša neiralģija sāpes pakauša lielā nerva sazarojuma apvidū.
īgties Sapīkušam būt.
analģija Sāpju nejušana, sāpju sajūtas zudums.
noskrēdāt Saplīst, kļūt saplaisājušam.
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
vēss saprāts saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību.
gurta Sapuvušas zivju vai varžu oliņu paliekas (Latgalē).
repecis Sarepējušas, sasprēgājušas rokas vai kājas.
repucis Sarepējušas, sasprēgājušas rokas vai kājas.
tiremēze Sarūguša piena atrīšana, vērojama zīdaiņiem.
ledusgabals Sasaluša ūdens (atsevišķs) gabals; ledus gabals.
krivasi Sasalušas zemes kukuržņi.
skabiņas saskābuša alus paliekas mucā.
apskrēdāt Sasprēgāt, kļūt saplaisājušam netīrības vai asa vēja iedarbības dēļ.
sakraķēt Satīt dziju uz speciālām tītavām sagatavojot aušanai.
plukšņi Satrūkušas linu šķiedras, kas rodas pārāk ilgi balinot.
prauls Satrupējusi koksne, satrupējušas koksnes gabals.
Saukenskaja Saukas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sauken Saukas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
fākela Saules fotosfēras lāpa; fotosfēras lāpas ir tās rajoni ar pastiprinātu spožumu, kas parasti parādās aktīvajos apgabalos agrāk par plankumiem un pazūd pēc to izzušanas.
knitāji Sausās kaņepes, kad tās jau sakritušas zemē.
čauki Sausas, nokaltušas lapas.
sausēns Sausenis (1); nokaltuša koka gabals.
treilerkuģis Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai; rolkeris.
rolkeris Sauskravas kuģis, kas paredzēts horizontālai kravas iekraušanai un izkraušanai; rorokuģis; roro; ro-ro.
Sausenskaja Sausnējas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Saussen Sausnējas pagasta bijušais nosaukums.
sanītēt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
sanītīt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
sēža Savienojamo elementu, detaļu virsmu savstarpējās piekļaušanās atbilstība.
cece Savienojumā "cece muša": Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piemēram, miega slimības izraisītājus.
mušveida Savienojumā "mušveida divspārņi"; divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
plekstveidīgs Savienojumā "plekstveidīgās zivis": zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
starpsasaluma Savienojumā "starpsasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi starp sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma zonā.
vanteļu Savienojumā "vinteļu vanteļu" raksturo iereibuša cilvēka gaitu.
vinteļu Savienojumā "vinteļu vanteļu" raksturo iereibuša cilvēka gaitu.
virssasaluma Savienojumā "virssasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
zemsasaluma Savienojuma "zemsasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi zem sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
striuku Savienojumā ar "strauku" lietoja siena pļaušanas skaņu atdarināšanai.
vintaru Savienojumā ar "vantaru" raksturo iereibuša cilvēka soļus.
vantaru Savienojumā ar "vintaru" raksturo iereibuša cilvēka soļus.
kontrakcija Savilkšanās, saraušanās (piemēram, muskuļiem, locekļiem, orgāniem).
aizstīpāt Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas.
aizstīpot Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas.
aktivizācijas politika savstarpēji atbalstošu politiku kopums, kas attiecas uz tādiem darba tirgus un sociālās iekļaušanas pasākumiem, kam raksturīga materiālā atbalsta saistīšana ar nodarbinātību un sociālo līdzdalību (piemēram, līdzdalība sabiedriskajos darbos vai apmācībā ir nosacījums cita atbalsta saņemšanai).
kukurži sažuvušas māla pikas tīrumā.
kukuži sažuvušas māla pikas tīrumā.
senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087).
Setzen Seces pagasta bijušais nosaukums.
bleknēt Sēdēt sakumpušam un nogurušam.
zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
kopziedlapains Segsēkļu ziedaugs, kam ziedlapas saaugušas savā starpā kopā; kopvainaglapis.
amīmija Sejas mīmikas traucējumi vai izzušana.
starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
Cegenskaja Sējas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zoegenhof Sējas pagasta bijušais nosaukums.
sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās).
retināšana Sējumu un stādījumu atbrīvošana no liekajiem augiem, lai palikušajiem būtu vairāk vietas attīstībai.
mezorhijs Sēklinieka tēne, embrionālā apzarņa daļa, kas ietver sēklinieku; pieaugušam indivīdam to aizstāj kroka starp sēklinieku un tā piedēkli.
Viesītes Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums.
Ķēniņi Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Gretes" bijušais nosaukums.
Līkummuiža Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums.
Naudīdzānkalns Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Naudīdzāni" bijušais nosaukums.
Mežmuiža Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Riesti" bijušais nosaukums.
Sēļpils Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecsēlpils" bijušais nosaukums.
Sērpils Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecsēlpils" bijušais nosaukums.
Zaķāni Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Zaķēni" bijušais nosaukums.
Zeļburgskaja Sēlpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zelenskaja Sēļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sehlen Sēļu pagasta bijušais nosaukums.
Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
nerviji Sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu.
zobu nauda sena krustību rituāla sastāvdaļa - sudraba naudas dāvināšana jaundzimušajam, kurai bija jānodrošina, lai bērnam aug stipri, veseli zobi.
Ugarita Sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju.
senleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma; ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja; senieleja.
senieleja Sena upes ieleja vai ielejveida forma; ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja; senleja.
feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus.
prokonsuls Senajā Romā - bijušais konsuls, kas bija iecelts par kādas tās provinces pārvaldītāju.
propretors Senajā Romā - bijušais pretors, kas iecelts par provinces pārvaldītāju.
triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam.
kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas.
ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām.
ķeltibēri Senas ciltis ZA Spānijā, cēlušies 6.-3. gs. p. m. ē., ieceļojušajiem ķeltiem sajaucoties ar vietējām ibēru ciltīm; 2. gs. p. m. ē. pakļāva romieši.
marginālie kanāli senas erozijas iegultnes, ko kontinentālā ledāja malās izveidojuši tekošie kušanas ūdeņi.
darmašastras Senās Indijas reliģisku un tiesisku nolikumu (bez likuma spēka) krājumi, ko radījušas dažādas reliģiskās skolas vēdu ietekmē.
Mirušo grāmata senēģiptiešu reliģisko un maģisko rakstu krājums, kuros doti norādījumi, lūgsnas u. c., kā mirušajam izkļūt caur pazemi un nonākt līdz nemirstībai; rakstīta ap 6. gs. p. m. ē.
konistērijs Sengrieķu ģimnāzijās smiltīm nokaisīts laukums, kur notika gk. laušanās vingrinājumi; arī telpa, kur apputekšņoja cīkstoņus pēc ādas ieeļļošanas.
Arguss Sengrieķu mitoloģijā - daudzacains milzis sargs, kura visas acis nekad nebija aizmigušas vienlaikus.
Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids.
Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā.
aitiops Sengrieķu nosaukums nēģeriem - "saulē iedegušais".
pentātls Sengrieķu pieccīņa, kurā ietilpa lēkšana, skriešana, diska un šķēpa mešana un laušanās.
guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais.
upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru.
compositio Seno romiešu sodu sistēmā atlīdzība, ko vainīgajam un viņa dzimtai jāmaksā cietušajam vai viņa dzimtai.
Balha Senpilsēta Afganistānas ziemeļos (netālu no tagadējās Balhas pilsētas), senās Baktras (Baktrijas galvaspilsētas) un viduslaiku Balhas drupas, apmetne dibināta VI-IV gs. p. m. ē., III-II gs. p. m. ē. bijusi Grieķu Baktrijas, vēlāk Kušanas valsts galvaspilsēta, vairāki XV-XVI gs. arhitektūras pieminekļi.
Napata Senpilsēta Nūbijā, Nīlas labajā krastā, starp 3. un 4. krāci, Sudānā, VIII-VI gs. p. m. ē. Kušas (Napatas) valsts galvaspilsēta, vēlāk reliģiskais centrs, nopostījuši romieši 24. g. p. m. ē.
Frīģija sens novads Mazāzijas ziemeļrietumu daļā, ko apdzīvoja indoeiropeiskās frīģiešu zemnieku ciltis, kas bija ienākušas no Maķedonijas vai Trāķijas (15. - 13. gs p. m. ē.).
Aizvējiņi Sens vietvārds (mājas izzudušas) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti.
pienēde Sēņu izraisīta slimība, kam raksturīgi balti, sarecējušam pienam līdzīgi aplikumi uz gļotādām.
kolisepse Sepse, ko ierosinājušas zarnu nūjiņas.
Septoria callae septoriju suga, kas parazitē uz purv cūkauša.
Serenskaja Sērenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Seren Sērenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
antiglobulīna serums serums, ko iegūst no truša, kuram atkārtoti ievada cilvēka serumglobulīnu; lieto cirkulējošo antigēnu noteikšanai hemolītiskās anēmijas gadījumā.
pustaļa Sestdienā dzimušas govs vārds.
seska Sestdienā dzimušas govs vārds.
stērste Seši ratu koki ar žākļiem vezuma kraušanai.
vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); arī tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
pielūgšana sevišķas cieņas un mīlestības izjušana un izpaušana (pret kādu, ko)
sezonālais sasalums sezonāla iežu horizontu vai augšņu sasalšana un periodiska to atkušana siltajā sezonā.
sasalums Sezonāla iežu slāņu vai augsnes sasalšana un to periodiska atkušana siltajā sezonā.
Garoze Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" bijušais nosaukums.
Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem.
Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā.
Zilā jaunava sieviešu kārtas pārdabiska būtne, varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars.
kazaciete Sieviete, kas dzimusi kādā no bijušajiem kazaku karaspēka apgabaliem.
kraiška Sieviete, kas nosmalstīja ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
šakti Sievišķais princips hinduismā, purušas (Visuma dvēseles) sievišķā izpausme.
Ausmas Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
Draudzība Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Egļupe" bijušais nosaukums.
Akenstakas muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" bijušais nosaukums.
Eglene Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums.
Eglēnu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums.
Kārtūžu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Kārtūži" bijušais nosaukums.
Moreskaja Siguldas novada Mores pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Moritzberg Siguldas novada Mores pagasta bijušais nosaukums.
Beites Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnabeites" bijušais nosaukums.
Zegevoļdskaja Siguldas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Segewold Siguldas pagasta bijušais nosaukums.
kravas lielināšana sīkāku kravas vienību apvienošana lielākās, veidojot kraušanai un transportēšanai piemērotas paketes (parasti uz paletēm), kas atvieglo un paātrina gabalkravu kraušanas darbus un samazina to izmaksas.
smalkumi Sīkas sadrupušas, sabirzušas (kā) daļas.
ziedīni Sīkas, sarecējuša olbaltuma daļas pienā.
smūdži Sīki, mazi kukaiņi (piem., mušas, odi, knišļi).
musināt Sīkt (kā mušai vai odam).
Zaltakolns Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" bijušais nosaukums.
Kačanova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums.
Kačinova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums.
Silionskaja Silajāņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses.
pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība.
simtgrādu Simtgrādu skala - temperatūras skala, kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu un ūdens viršanas punktu sadalīts 100 vienādās daļās.
Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
fianīti Sintētiski kristāli uz cirkonija, hafnija, retzemju elementu u. c. oksīdu bāzes, tiem piemīt liela cietība, blīvums, augsta kušanas temperatūra utt., izmanto konstrukciju materiālos, lēcās, lāzermateriālos.
Chortophila antiqua sīpolu muša.
sīpolracējs Sīpolu racējs - mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī.
Eumerus strigatus sīpolu ziedmuša.
asistolija Sirds muskuļa saraušanās vājums, kas izraisa sirdsdarbības atslābumu.
sirds grūdiens sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
miokardija Sirds saraušanās sistolē. Contr. auxocardia.
cirpe Sirpis - sens pļaušanas rīks; kaut kas, kam sirpjveidīga forma.
Stomoxys calcitrans sīvā muša.
Šenbergskaja Skaistkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schoenberg Skaistkalnes pagasta bijušais nosaukums.
kliegšana skaļa neapmierinātības paušana, protestēšana
vaimanas Skaļa, pārmērīga gaušanās, žēlošanās.
Heimdals skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, Odina dēls, ko viņam dzemdējušas deviņas māsas, dievu sargs, kurš dzīvo pie tilta, kas savieno debesis ar zemi.
Nāgelfars Skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas būvēts no miroņu nagiem, tajā no veļu valstības Hēlas atbrauks mirušie un piedalīsies kaujā ar dieviem un kritušajiem varoņiem einherijiem.
audioretuša Skaņas celiņa salaidumu montāžas vietu retuša, tā novēršot nevēlamu skaņas efektu.
illiterāti Skaņas, ko nevar precīzi atveidot, tāpēc tās vai nu tiek vienkārši attēlotas ar daudzpunktes palīdzību (klusums), vai arī nosacīti, piem., nospļaušanās ("tfu"), šķaudīšana ("apčī"), smiekli ("ha-ha") u. tml.
Koļbergskaja Skaņkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
panorpa Skorpijmušas.
ņērbt Skrandainam, noplīsušam kļūt.
Romershof Skrīveru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Skriverskaja Skrīveru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu tipa klase ("Suctoria"), vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi, dzīvo piestiprinājušie pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Tukuma muiža Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukums" bijušais nosaukums.
Rudbahren Skrundas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums.
Šrundenskaja Skrundas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schrunden Skrundas pagasta bijušais nosaukums.
Zeezern Skrundas pagasta Cieceres muižas bijušais nosaukums vāciski.
Sērmūkšu muiža Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" bijušais nosaukums.
VEF-Dunte Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Dunte 96" bijušais nosaukums.
smuidrauziņa Slaidi izaugušas auzas.
vīlas Slāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, daiļas jaunavas ar gariem, vaļā palaistiem matiem, kas bija mirušas nekristītas.
konfidencialitāte Slepenība; noslēpuma neizpaušana.
planēt Slēpošanā - virzīties pa gaisu pēc atraušanās no tramplīna.
glīzdains Slikti izcepis, arī cepts no slikti izrūgušas mīklas (par maizi).
jeka Slikti izcepusies maize, kas sastāv no vairākiem salipušas mīklas gabaliem un neturas kopā.
narkolepsija Slimība, kam raksturīgs pēkšņs, nepārvarams īslaicīgs lēkmjveida miegs un muskuļu tonusa izzušana.
ankilostomidoze Slimība, ko izraisa cilvēka vai dzīvnieka organismā iekļuvušas ankilostomas.
inficēšana Slimības ierosināšana; inficēšana ar venērisku slimību ir krimināli sodāma, ja persona zinājusi, ka viņa slimo ar venērisku slimību un apzināti izdarījusi darbības, kas inficējušas citu personu.
patolīze Slimības izzušana.
delitescence Slimības simptomu pēkšņa izzušana.
funkcionālais traucējums slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā.
kverulācija Slimīga sūdzēšanās, žēlošanās, gaušanās.
faneromānija Slimīga uzmanības pievēršana ķermeņa ārējām daļām, piem., nagu graušana, ūsu plūkāšana.
nekromānija Slimīgi kāpināta interese par nāvi un mirušajiem.
kraišķēt Smalstīt ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
zaļganīte Smaragdmuša - kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae").
Šlokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušais nosaukums.
Ozolnieku pagasts Smārdes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam.
smidzeklis smidzinātājs; duša.
bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija.
Blomi Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums.
Blommuiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums.
Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof.
Palsmanis Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Palsmane" bijušais nosaukums.
Vecbilska Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Bilska" bijušais nosaukums.
Birzuļi Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēri" bijušais nosaukums no 1939. g. un padomju laikā.
Zeltiņš Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
Mēris Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas (vidējciema) "Mēri" bijušais nosaukums.
Lapsiņas Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jeberi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Vārtnieki Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Vidzeme" bijušais nosaukums.
Auļukalna muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" bijušais nosaukums.
Jaundrustu muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" bijušais nosaukums.
Drostenskaja Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Drostenhof Smiltenes novada Drustu pagasta bijušais nosaukums.
Schloss-Adsel Smiltenes novada Gaujienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Aumeisteris Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" bijušais nosaukums.
Grundzaļskaja Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Grundsahl Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums.
Dāmis Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dāmi" bijušais nosaukums.
Brantskaja Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Palcmarskaja Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Palzmar Smiltenes novada Palsmanes pagasta bijušais nosaukums.
Brutulis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Brutuļi" bijušais nosaukums.
Lūķis Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Lūķi" bijušais nosaukums.
Bormanskaja Smiltenes novada Trapenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Smiļtenskaja Smiltenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Smilten Smiltenes pagasta bijušais nosaukums.
smitēšana Smites uzklāšana uz šķēriem pirms aušanas, lai samazinātu šķēru berzi lamelēs, nītīs un šķietā un palielinātu to stiprību.
dormitācija Snaušana.
sniega kušana sniega segas un tajā esošā ledus pārvēršanās ūdenī; process norisinās 2 fāzēs: 1) sniegs sablīvējas, un mainās tā struktūra; kūstošā sniega ūdens nekrājas uz augsnes virsas; 2) sniega sega ir piesātināta ar kušanas ūdeni, un sākas tā notece.
barankoss sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē; vulkāngrava.
ablācija Sniegāja vai ledāja masas samazināšanās kušanas, iztvaikošanas, vēja vai citu faktoru mehāniskās iedarbības ietekmē.
sociālais darbs probācijā sociālā darba joma, kuras mērķis ir veicināt probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, kā arī spēju apzināties savas domāšanas, attieksmes un uzvedības ietekmi, tādējādi mazinot atkārtotas pārkāpuma veikšanas risku.
sociālais darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālā darba specializācija, kas ietver darbu ar cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem vai psihiskām slimībām, kuras ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi sevi aprūpēt, apgrūtina viņu iekļaušanos sabiedrībā un palielina sociālās atstumtības risku.
sociālais rehabilitētājs sociālās drošības sistēmā nodarbināts sociālā darba speciālists, kurš veicina indivīdu iekļaušanos sabiedrībā, plāno, vada un organizē indivīdu sociālās aktivizēšanas darbu.
sociālais darbs ar bijušajiem likumpārkāpējiem sociālās iekļaušanās un nodarbinātības veicināšana personām, kuras veikušas likumpārkāpumus, un šis darbs tiek veikts pēc soda izciešanas vai soda izciešanas laikā.
lumpenis Sociāli atstumtais, regulāru iztikas avotu zaudējušais.
Sodu-Sesava Sodu-Sesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
Garuša Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Garjuša" nosaukuma variants.
Švedeļi Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" bijušais nosaukums.
solidarizācija Solidaritātes paušana, izpausme.
oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā.
Lytta vesicatoria spāniešu muša jeb zaļā eļļasvabole.
spausme Spaušanās - sparīgums, spēks kaut ko darot.
treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces.
balerīna Speciāla ierīce seifu uzlaušanai.
ložmetējligzda Speciāli iekārtota pozīcija šaušanai ar ložmetēju.
stends speciāli iekārtots laukums sporta šaušanai uz lidojošiem mērķiem.
neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros.
osmoreceptors Specializēti jušanas nervgaļi, kas uztver osmotiskā spiediena pārmaiņas apkārtējā vidē.
nervgaļi Specializēti nervu šķiedru galaveidojumi, izšķir jušanas jeb receptoriskos un kustību jeb efektoriskos.
mehanoreceptors Specializēts jušanas nervgalis, kas uztver mehāniskus kairinājumus, piem., taustes receptors, proprioreceptors u. c.
termoreceptors Specializēts jušanas nervu galaparāts orgānos un audos, kas spēj reaģēt uz temperatūras maiņām.
konteinervedējs automobilis specializēts kravas automobilis konteineru vešanai, parasti ar celtni konteineru iekraušanai un izkraušanai.
dumpkārs Specializēts kravas pašizkrāvējvagons rūdas un birstošu celtniecības materiālu pārvadāšanai; aprīkots ar automātiski atvāžamiem bortiem kravu izkraušanai.
hopers Specializēts segts kravas vagons ar grīdā atveramām lūkām beramkravas pārvadāšanai un ātrai izkraušanai.
fotokinoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem.
fotoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem.
penitenciārā pedagoģija specifiska izglītības darba prakse, kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt ieslodzītās personas pašizaugsmes iespējas un sekmēt iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.
ķimiorezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska aģenta iedarbību.
ķīmijrezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska reaģenta iedarbību.
militārrūpnieciskais komplekss specifiska savienība, kas ietver militārās produkcijas ražošanā specializējušos resorus un tiem pakļautos lielos uzņēmumus vai korporācijas, kas saņēmušas militāros pasūtījumus, kā arī bruņoto spēku pārstāvjus, daļu valsts administratīvā aparāta, militārās zinātnes pārstāvjus.
mitiņš Spēkošamās, laušanās.
spļautuve Spļaujamais; trauks spļaušanai.
GDA Sporta normatīvs jaunatnei bijušajā Padomju savienībā "Gatavs darbam un PSRS aizsardzībai".
ložu šaušana sporta veids - šaušana ar lodēm.
stenda šaušana sporta veids - šaušana lidojošos mērķos speciāli iekārtotos laukumos (stendos).
šaušana Sporta veids - šaušana mērķī ar rokas šaujamieroci, loku.
loka šāvējs sportists, kas specializējies loka šaušanā.
šāvējs Sportists, kas specializējies šaušanā (2).
snaiperis Sportists, kas specializējies šaušanas sportā.
koksnes bīdes robežstiprība spriegums, kādā notiek koksnes parauga sagraušana bīdē.
koksnes spiedes stiprības robeža spriegums, kādā notiek koksnes parauga sagraušana spiedē.
koksnes stiepes robežstiprība spriegums, kādā notiek koksnes parauga sagraušana stiepē.
pieledāja baseins sprostezers, ledāja kušanas ūdeņu ūdenstilpe, kas radusies leduslaikmeta beigu posmā, ūdeņiem sastājoties ledāja malas priekšā.
zmaudzenis Sprungulis, ko ievieto cūkai mutē pirms kaušanas.
Vīgante Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" bijušais nosaukums.
mīstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna linu un kaņepāju stiebru saspiešanai, salaušanai un šķiedras atdalīšanai no koksnes.
velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu.
stageirīts Stageiras pilsētā dzimušais, Aristoteļa pievārds.
Vīķu muiža Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" bijušais nosaukums.
kuprēt Staigāt salīkušam.
līkāt Staigāt salīkušam.
lēmenis Staignājs, purvaina krastmala aizaugušam ezeram.
Daibes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" bijušais nosaukums.
Vienotnes Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" bijušais nosaukums padomju laikā.
Stalbes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" bijušais nosaukums.
Stolbenskaja Stalbes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Stolben Stalbes pagasta bijušais nosaukums.
Kara kalns Stalidzānu svilušais kalns Andrupenes pagastā.
Sarkanā grāmata standartu kopums, ko izstrādājušas firmas _Sony_ un _Philips_ un kas nosaka kompaktdiska _CD-DA_ celiņu skaitu, kuros ierakstīti diskrētie audiodati, kā arī izmantojamos kļūdu labošanas līdzekļus, kas ierakstīšanas procesā nodrošina skaņas iespējami labāku saglabāšanu.
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
dispersija Starojumu viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences).
interglaciāls Starpleduslaikmets; siltāks laikposms starp diviem apledojumiem ar ledus kušanu un ledāja atkāpšanos.
jaunatnes politika starpnozaru politika, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
17. oktobris Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena.
Romas klubs starptautiska organizācija, izveidota Romā 1968. gadā, pazīstama ar tās aizbildniecībā tapušajiem nākotnes attīstības modeļiem, globālo problēmu analīzi.
starptautiskā arbitrāža starptautiskā šķīrējtiesa, kas miera ceļā nokārto strīdus starp valstīm, kuras strīda jautājumus nodevušas izskatīšanai arbitrāžā.
paralēlā jurisdikcija starptautisko krimināltiesību institūts, saskaņā ar kuru nacionālām un starptautiskām tiesām ir kriminālvajāšanas tiesības, ko tās var piemērotattiecībā pret personām, kuras ir pastrādājušas kara noziegumus un noziegumus pret starptautiskām humanitārām tiesībām.
mūža dusa Stāvoklis, kad mirušais ir apbedīts, apglabāts.
jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
limnoglaciālie nogulumi stāvošo ledāja kušanas ūdeņu akumulatīvie veidojumi.
Stelpes pienotava Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Steļpengovskaja Stelpes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Stelpenhof Stelpes pagasta bijušais nosaukums.
saķepināšana Stingas telpiskas struktūras veidošana, uzsildot dispersus, birstošus materiālus līdz temperatūrai, kas ir zemāka par materiālu kušanas temperatūru.
virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
virpeles Stipri nodzīta un sasvīduša zirga apspalvojuma izskats.
buru izgatavošanas piederumi stiprības lentes, gāķeni, kaušas u. c. piederumi.
griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu.
Škinči Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" bijušais nosaukums.
Stopinskaja Stopiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kurtenhof Stopiņu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
līksts Stops bultu šaušanai.
stopa Stops šaušanai.
līkstīties Strādāt salīkušam, locīties.
sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu.
klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu saraušanos).
Rāvlicas muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" bijušais nosaukums.
Šņores muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" bijušais nosaukums.
Neu-Wohlfahrt Strenču novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Planhof Strenču novada Plāņu pagasta bijušais nosaukums.
Stockmannshof Stukmaņu muižas bijušais nosaukums, uz kuras zemes izveidojās apdzīvotā vieta un pilsēta "Pļaviņas".
optiskais neiromielīts subakūta encefalomielopātija ar izteiktu redzes nervu un muguras smadzeņu demielinizāciju: akūts slimības sākums ar aklumu; akūts transversāls mielīts ar di- vai tetraplēģiju; slimības sākumā nereti disociēti jušanas traucējumi.
sakņu griezējs sulīgās barības sagatavošanas iekārta, sastāv no iekraušanas tvertnes, diviem diskiem ar nažiem un lāpstiņām, smalcinātājkurvja, izsviedējdiska un piedziņas.
tiesas izdevumi summas, kas izmaksātas vai izmaksājamas cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem, speciālistiem, tulkiem, pieaicinātajiem.
Sonnakstskaja Sunākstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sonnaxtsche Sunākstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
klasiskā divcīņa svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
klasiskā trīscīņa svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas spiešanas, abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
Svatavas ezers Svātovas ezers Pušas pagastā.
Svatovas ezers Svātovas ezers Pušas pagastā.
Sventenskaja Sventes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sventas pagasts Sventes pagasta bijušais nosaukums.
Swenten Sventes pagasta bijušais nosaukums.
kusti Svētā josta, kura saskaņā ar Zaratustras norādījumiem jāvalkā katram pieaugušam zooastrietim - gan vīrietim, gan sievietei.
ikonoklasts Svētbilžu graušanas kustības dalībnieks (Bizantijas baznīcā 8.-9. gs.); ikonoklasma piekritējs.
svēcka Svētdienā dzimušas govs vārds.
svētala Svētdienā dzimušas govs vārds.
svētaļa Svētdienā dzimušas govs vārds.
svētuļa Svētdienā dzimušas govs vārds.
svētuža Svētdienā dzimušas govs vārds.
purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību.
Švitenskaja Svitenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schwitten Svitenes pagasta bijušais nosaukums.
Laphria gibbosa svītrainā celmmuša.
ķemme Šāda (parasti izliekta) plāksne matu saspraušanai, arī rotāšanai.
dubļi Šādas slapjas, izmirkušas zemes pikas, daļiņas (uz kāda priekšmeta).
salkas Šalkas, šaušalas.
salki Šalkas, šaušalas.
skrotenīca šaujamierocis (parasti bise) šaušanai ar skrotīm.
obturācija Šaujamieroča stobra kanāla hermetizācija šaušanas brīdī, kas novērš šaujampulvera gāzu izlaušanos atpakaļ.
dirbņa Šaušalas, drebuļi, drausmība.
žēlkaņas Šaušalas, drebuļi, trīsas.
čaugiņi Šaušalas, drebuļi.
čugiņi Šaušalas, drebuļi.
tirpiens Šaušalas, drebuļi.
drūmains Šaušalīgs, baismīgs.
šaušalains Šaušalīgs.
loka šaušana šaušana ar loku.
kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā.
klaiduguns Šaušana ar mākslīgo izkliedi noteiktās robežās vai izkliedes laukumā vai ar uzdoto izvērses leņķi, ko izmanto, šaujot ar ložmetējiem uz platiem un dziļiem mērķiem vai telpas sektoru (zenītieročiem).
bezliesmas šāviens šaušana ar pavājinātu liesmu no ugunsieroču stobrgala.
metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku.
ātršaušana Šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
sānuguns Šaušana ar strēlnieku ieročiem un lielgabaliem leņķī, kas ir tuvu 45 grādiem attiecībā pret mērķa fronti.
savrupšaušana Šaušana atsevišķiem (savrupiem) šāvieniem ar šaujamieročiem.
flanguguns Šaušana pa mērķa flangu (paralēli tā frontei).
stāvuguns Šaušana pa trajektoriju, kam ir stāva beigu daļa.
stroste Šaušana ugunsuzdevuma izpildei.
ugunsstroste Šaušana ugunsuzdevuma izpildei.
uguns Šaušana, apšaude; raidīto šāviņu, ložu kopums.
fustigācija Šaušana, pēršana.
ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās); šaujamlūka.
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās); ambrazūra.
atgriezējatspere Šaušanas mehānisma sastāvdaļa, kas gādā par tā daļu un mehānismu atgriešanu iepriekšējā stāvoklī.
šķīvītis Šaušanas sacensībās - lidojošs mērķis, ko izmet speciāla ierīce.
pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
magazīnas šautenes šautenes kurās ierīkota ietaise, kur stāv patronas, sauktas arī par ātršāvējām, jo ikreiz pēc izšaušanas nav atkal jālādē.
Grīnvalde Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" bijušais nosaukums.
šalkanas Šermuļi, auksti drebuļi, šaušalas.
mušmire Šīs dzimtas ģints ("Amanita"), Latvijā konstatēts 11 sugu, pēc jaunākās sistemātikas pie mušmirēm pieskaita arī makstsēnes (bijušais ģints nosaukums "Amanitopsis").
īsvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
dioneja Šīs ģints suga ("Dionea muscipula"), kas aug purvainās vietās Ziemeļamerikā, kukaiņēdājs augs ar lapām, kas gar malām apaugušas sariņiem, kurus aiztiekot lapas aizveras.
šinšilla Šīs šķirnes truša āda (parasti kažokāda).
Lelī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" bijušais nosaukums latgaliski.
Narkauski Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Marhileviči" bijušais nosaukums.
Mozī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums latgaliski.
Mazie Briuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums.
lenšu šķērēšana šķērēšana, kurā šķērus pa daļām, nepieciešamā secībā, lentveidā uztin uz īpaša ribveltņa un pēc tam visus kopā pārtin uz aušanas pamatnes; šķēru blīvums lentē tāds pats kā uz aušanas pamatnes, bet šķēru skaits tik reižu mazāks, cik lenšu tiek uztīts.
partiju šķērēšana šķērēšana, kurā visus auduma šķērus sadala n partijās un paralēli uztin uz speciāla šķēru veltņa, pēc tam no visiem šķēru veltņiem satin kopā uz aušanas pamatnes; šķēru skaits un blīvums uz šķēru veltņa ir n reižu mazāks nekā uz aušanas pamatnes.
šķērēšana Šķēru pavedienu uztīšana uz aušanas pamatnes paralēli.
peldēšana Šķidrumā vai gāzē daļēji vai pilnīgi iegrimuša cieta ķermeņa hidrostatiskais līdzsvara stāvoklis.
nogulsnes Šķīdumā neizšķīdušas vielas kopums.
šķaidiņi šķiedes - apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem.
izkodināšana Šķiedras vai krāsvielas ķīmiska sagraušana speciālu efektu iegūšanai.
birdi Šķiets jostu aušanai.
šķietiņš Šķiets lentu un jostu aušanai.
Zelči Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļči" bijušais nosaukums.
podvoda Šķūtis, transporta klaušas.
pinocitoze Šūnas membrānas spēja absorbēt šķidruma pilienus ar tajā izšķīdušajām organiskajām vielām.
ekonomiskā vardarbība tāda apzināta darbība, kas vērsta uz cita indivīda ietekmēšanu un pakļaušanu, izmantojot naudas līdzekļu ierobežošanu (piemēram, ienākumu slēpšana, naudas līdzekļu atņemšana, ienākumu gūšanas avotu ierobežošana, līdzekļu ierobežošana pamatvajadzībām (ēdienam, apģērbam, izglītībai)).
valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
garlīns Tāda vieta upē, kur biezi saaugušas ūdensaugu saknes.
šķīstule Tāda, kurai vēl nav bijušas dzimumattiecības.
Latvlauktehnika Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums padomju laikā.
Vārva Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vārve" bijušais nosaukums.
dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīga tieksme (uz ko), aizraušanās (ar ko).
galīgs Tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
kaujams Tāds (mājlops), kas paredzēts nokaušanai.
iejūtīgs Tāds (mākslas darbs), kurā izpaužas mākslinieka iejušanās spēja.
bekaiņš Tāds (neizmazgāts trauks), kurā ir bijušas (ēšanai sagatavotas) bekas.
koplapains Tāds (vainags), kam vainaglapas saaugušas kopā.
kopkrava Tāds beramu vai šķidru preču sūtījums, kurā transportieris sajauc vairākām personām piederošas vienas kvalitātes preces, lai ietaupītu kraušanas izdevumus.
eitektika Tāds vairāku vielu maisījums, kam sacietējot, sastāvdaļas no kausējuma izkristalizējas vienlaikus - temperatūrā, kas zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem.
eitektisks maisījums tāds vairāku vielu maisījums, kurā ar šķidru fāzi līdzsvarotas cietas fāzes un kura sastāvdaļas vienlaikus sacietē (kristalizējas) noteiktā temparatūrā, kas ir zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem.
izbijis Tāds, kā vairs nav; bijušais.
bezlapots Tāds, kad nav izplaukušas lapas; tāds, kad ir nobirušas lapas.
stings Tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
pakrūtains Tāds, kam ir mazliet slimas plaušas; tāds, kas mazliet slimo ar kādu plaušu slimību.
noplīsis Tāds, kam ir novalkātas, saplīsušas drēbes un apavi.
stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
plēkstains Tāds, kam ir plānas, nepiebriedušas pākstis (parasti par zirņiem).
bezatspoļu Tāds, kam nav atspoļu (par aušanas iekārtām).
lutausains Tāds, kam noļukušas ausis (par dzīvniekiem).
lankausis Tāds, kam noļukušas ausis.
galaktobolisks Tāds, kam piemīt neirohipofīzes izdalīto peptīdu īpašība veicināt piena dziedzeru muskulatūras saraušanos, kura izraisa piena izšļākšanos.
šķirtlapains Tāds, kam vainaglapas nav saaugušas kopā.
šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības; tāds, kas atturas no dzimumattiecībām.
nevainīgs Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības.
parokcipitāls Tāds, kas atrodas blakus pakauša kaulam.
mastookcipitāls Tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un pakauša kaulu.
atlantookcipitāls Tāds, kas attiecas uz atlantu un pakauša kaulu.
petrookcipitāls Tāds, kas attiecas uz deniņu kaula piramīdu un pakauša kaulu.
veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
okcipitotalāmisks Tāds, kas attiecas uz pakauša daivu un redzes uzkalnu.
iniomeziāls Tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un mediālo līniju.
inioglabelārs Tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un virsdeguni.
parietookcipitāls Tāds, kas attiecas uz paura un pakauša kaulu vai daivu.
iridomotorisks Tāds, kas attiecas uz varavīksnenes kustībām, kuras izraisa zīlītes saraušanos vai paplašināšanos.
viņsestdienējs Tāds, kas gādāts, sagatavots pagājušajā sestdienā.
pagājušgada Tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem).
pagājušgadējais Tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem).
pagāšgada Tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem).
pagāšgadējais Tāds, kas ienācies, nobriedis pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem).
pērnājais Tāds, kas ienācies, nobriedis, sagatavots u. tml. pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem).
pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
pērns Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušajā gadā.
bijušais Tāds, kas ir bijis, noticis; pagājušais.
aizgājušais Tāds, kas ir bijis,noticis agrāk; pagājušais.
zutinis Tāds, kas ir darināts, gatavots no zuša ādas.
tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam, minētam.
mušveida Tāds, kas ir līdzīgs mušai.
siļķains Tāds, kas ir notriepts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas, parasti sālītas, siļķes (piemēram, par trauku).
saspraužams Tāds, kas ir paredzēts (kā) saspraušanai.
pirmītējs Tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
nepieaudzis Tāds, kas nav sasniedzis pieauguša īpatņa vecumu.
jaunpiegriezts Tāds, kas no jauna pievērsies kādai ticībai; 19. gs. Latvijā - pareizticībā pārgājušais.
pirmskaušanas Tāds, kas pastāv, noris pirms kaušanas.
grauzējtipa Tāds, kas pielāgots barības graušanai (par kukaiņu mutes orgāniem).
glaciolimnisks Tāds, kas radies stāvoša ledājkušanas ūdens vai ledājkušanas ūdens baseinu un sprostezeru darbības rezultātā, tiem piemītošs; limnoglaciāls.
izgājušgadējs Tāds, kas ražots, sagatavots, ievākts u. tml. pagājušajā gadā.
izgāšgadējs Tāds, kas ražots, sagatavots, ievākts u. tml. pagājušajā gadā.
fluvioglaciāls Tāds, kas saistīts ar ledāja kušanas tekošiem ūdeņiem; nogulas, ko ledājiem kūstot, ūdens sanesis zemāk par ledāja malu.
metempīrisks Tāds, kas tieši neizriet no pieredzes, bet ir izsecināms vai nojaušams uz pieredzes pamata.
intruzīvs Tāds, kas veidojies no dzīlēs sacietējušas magmas.
efuzīvs tāds, kas veidojies no Zemes virspusē izplūdušas lavas.
fluidāls Tāds, kas veidojies, atdziestot izvirdušai magmai, lavas straumēm.
pēcpļaujas Tāds, ko audzē pēc iepriekšējā auga nopļaušanas.
toksigēns Tāds, ko izraisījušas indes.
šaujams Tāds, ko lieto šaušanai.
liepinis Tāds, kur aug vai ir augušas liepas.
čubatains Tāds, kur ir daudz izkaltuša siena vai salmu atkritumu.
pašlencējošs Tāds, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek.
pašnoteces Tāds, kurā ieplūdušais ūdens pats iztek.
raudulīgs Tāds, kurā izpaužas gaušanās, žēlošanās; arī žēlabains.
verdzisks Tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās.
grūtkūstošs Tāds, kura kušanas temperatūra pārsniedz 1500 Celsija grādus.
lāstekains Tāds, pie kā ir piesalušas lāstekas (1).
atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju parādīšanās, kādas bijušas raksturīgas tāliem priekštečiem.
algoritmiskā redundance tādu papildelementu iekļaušana algoritmos, kas neiespaido algoritma ikzpildes rezultātu.
ritualizācija Tādu signālu veidošanās, kas katrs saistīti ar noteiktu situāciju un apveltīti ar kādu noteiktu nozīmi (draudi, pakļaušanās, miera līgšana utt.).
Dušanbe Tadžikistānas galvaspilsēta, atrodas Hisaras ielejā, seismiskā apvidū 750-930 m vjl., 533000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1929. g. saucās Djušambe, 1929.-1961. g. - Staļinabada.
Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu.
Linden tagadējā Birzgales pagasta bijušais nosaukums.
Linde-Birzgale Tagadējā Birzgales pagasta bijušais nosaukums.
Bechgofskaja tagadējā Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Assern tagadējā Jēkabpils novada Asares pagasta bijušais nosaukums.
Edwahlen Tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums.
Baldones muiža tagadējā Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" bijušais nosaukums.
Dalbes pagasts tagadējā Olaines pagasta bijušais nosaukums.
Livengofskaja Tagadējā Rožupes (pirmskara Līvānu) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Blīdienas pagasts tagadējā Saldus novada Blīdenes pagasta bijušais nosaukums.
Zamok Šujen tagadējā Skujenes pagasta (agrāk Pilsskujenes pagasts) bijušais nosaukums krieviski.
Horstenhof Tagadējā Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums.
Bormaņu nuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" bijušais nosaukums.
Raunas pilsmuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas “Rauna” bijušais nosaukums.
Stalbes pagasta teritorija tagadējā teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauts viss bijušais Rozulas (Rozbeķu) pagasts, Kūduma pagasta ziemeļu daļa, Ķieģeļu pagasta dienvidrietumu stūris un Dauguļu pagasta dienvidu daļa.
Vaļgaļenskaja Talsu novada Abavas (Valgales) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Pidole Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Pedvāle" bijušais nosaukums.
Walgahlen Talsu novada Abavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Īvesmuiža Talsu novada apdzīvotās vietas "Īve" bijušais nosaukums.
Virbi Talsu novada apdzīvotās vietas "Jaunpagasts" bijušais nosaukums.
Sasmakas muiža Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Dižliepas" bijušais nosaukums.
Īlenciems Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Riepaldciems" bijušais nosaukums.
Valdemārpils pilsētas lauku teritorija Talsu novada Ārlavas pagasta bijušais nosaukums 1956.-2009. g.
Valdemārpils lauku teritorija Talsu novada Ārlavas pagasta bijušais nosaukums 2009.-2010. g.
Mazdursupe Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Tiltnieki" bijušais nosaukums.
Alakstciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Alakste" bijušais nosaukums.
Āžmuiža Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Āži" bijušais nosaukums.
Bērtmejciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Plintiņi" bijušais nosaukums.
Uzvara Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums padomju laikā.
Mazgavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums.
Kalešmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" bijušais nosaukums.
Ģibuļi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums.
Ģibuļmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums.
Jaunmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" bijušais nosaukums.
Spārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" bijušais nosaukums.
Spārnesmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
Spārnsmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums.
Dzelzciems Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Talsciems" bijušais nosaukums.
Ķurbesciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
Ķurbesmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
Ķurbsciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
Ķurbsmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums.
Tiņģeres muiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" bijušais nosaukums.
Tiņģers muiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" bijušais nosaukums.
Stūriņi Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums.
Vaļdegaļenskaja Talsu novada Laidzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Waldegalen Talsu novada Laidzes pagasta bijušais nosaukums.
Nūrmuiža Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Lauciene" bijušais nosaukums.
Vecokte Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Okte" bijušais nosaukums.
Nurmguzenskaja Talsu novada Laucienes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Normhusen Talsu novada Laucienes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Stends muiža Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" bijušais nosaukums.
Stendes muiža Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" bijušais nosaukums.
Lipstguzenskaja Talsu novada Lībagu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lipsthusen Talsu novada Lībagu pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Lubesmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lube" bijušais nosaukums.
Lubsmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lube" bijušais nosaukums.
Oši Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Ošciems" bijušais nosaukums.
Ošmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Ošciems" bijušais nosaukums.
Sārkastes muiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sākraste" bijušais nosaukums.
Sārkasts muiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sārkaste" bijušais nosaukums.
Strazdenskaja Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Strasden Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums.
Pobužmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums.
Pobužumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums.
Pūņmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums.
Pūņumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums.
Dārtes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dārte" bijušais nosaukums.
Vandzenes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums.
Vandzenes vidusskola Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums.
Vandzenskaja Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wandsen Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Nejvakenskaja Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neuvaken Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Dekšņciems Talsu novada Virbu pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums.
šatkarma Tantristu cīņas maģija, ko drīkst pielietot tikai sevišķas nepieciešamības gadījumos; tajā ietilpst: kāda cita cilvēka apziņas kontrole, kāda cita cilvēka kustību paralizēšana, sagraušana, nogalināšana, divu būtņu sanaidošana, izdzīšana.
pašiekrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas iekraušanai (parasti par transportlīdzekli).
pašizkrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas izkraušanai (parasti par transportlīdzekli).
paškrāvējs Tas (tāds), kam ir iekārta kravas kraušanai (parasti par transportlīdzekli).
kaujams Tas ar ko kauj; kaušanas instruments.
zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
slāpsts Tas, kam slāpst, izslāpušais.
aizaizgājušais Tas, kas bija pirms pagājušā; aizpagājušais.
dzīvs Tas, kas dzīvo (1); pretstats: mirušais.
pagājušais Tas, kas ir pagājis, izbeidzies; bijušais.
ēns Tas, kas vāji līdzinās (bijušam, iepriekšējam).
Kudiņu muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" bijušais nosaukums.
Brežģa krogs Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Brežģis" bijušais nosaukums.
Lodes muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas “Lode” bijušais nosaukums.
sviļņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Ethmiidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 13-34 mm), galva gluda, uz pakauša atstāvošu zvīņu pušķīši, >200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Aegilops tauschii Tauša egilopss.
buriški Tauta, dzīvo Karakoruma augstkalnu ielejās (Kašmiras ziemeļos), apdzīvotās vietas līdz 5000 m vjl., runā savrupajā burušaski valodā, reliģija - islāms (ismailīti, šiīti); buruši; veršiki.
lešana Tautastērpa krekla rakstu ieaušana.
Kordofanas tautas tautību un cilšu grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato austrumos un dienvidos, runā t. s. Kordofanas valodās, pēc izcelsmes Sudānas seniedzīvotāju pēcteči, ko XI-XIV gs. arābu ciltis atspiedušas kalnos.
dekolāža Tehnisks paņēmiens jaunākajā avangarda mākslā, kas izpaužas kā uzlīmēta papīra atraušana, atplēšana, kā darbība, kas ir pretēja kolāžai.
atkrāsošana Tehnoloģiska operācija, ar ko panāk apstrādājamā materiāla krāsas izzušanu, piem., dzelzs savienojumu piemaisījumu radītās nevēlamās stikla krāsainības novēršanu.
fluvioglaciālie nogulumi tekošu ledāja kušanas ūdeņu akumulatīvie veidojumi, glaciālo nogulumu tips.
kanonizēšana Teksta iekļaušana kādas ticības Svēto rakstu kopumā.
ielīmēt Teksta, grafikas, datu bāzes ieraksta vai cita informācijas bloka iespraušana dokumentā, ko veic, šo bloku iepriekš izgriežot no teksta vai nokopējot starpliktuvē un pēc tam ievietojot noteiktā gatavojamā dokumenta vietā.
ekzekvijas Teksti, kas sastāv no psalmiem ar antifonām un svēto rakstu daļām un kas tiek dziedāti bērēs un citās aizlūguma reizēs par mirušajiem gan mājās, gan baznīcā.
platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
mūsdienu tektoniskās kustības tektoniskās kustības, kas notikušas vēsturiskajā laikā vai notiek mūsdienās.
bilža Telpa zem laivas vai jahtas grīdas, kur satek ieplūdušais ūdens.
šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
Celsija skala temperatūras mērīšanas skala (simbols °C), kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu (pieņemts par 0 grādu) un ūdens viršanas punktu (pieņemts par 100 grādu) sadalīts vienādās daļās, kas nosauktas par Celsija grādu.
Reomīra skala temperatūras skala, kurā pie normāla spiediena ledus kušanas punkts ir 0 grādu, bet ūdens vārīšanās punkts pieņemts par 80 grādu.
aizlūgumu templis templis Senajā Ēģiptē, kurā notika mirušajam veltītās ceremonijas.
laringāļu teorija teorija, ar kuru vēsturiskajā valodniecībā skaidro vokālisma un konsonantisma vēsturi indoeiropiešu valodās, uzskatot, ka indoeiropiešu pirmvalodā bijušas rīkles skaņas laringāļi, kuru izzušana ietekmējusi patskaņu un līdzskaņu kvalitāti un kvantitāti dažādās indoeiropiešu valodās.
kultūrtrēģerisms Teorija, kas kolonizēto zemju pakļaušanu attaisno kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
Vidusāzija Teritorija no Kaspijas jūras rietumos līdz Pamira un Altaja kalniem austrumos, no Arāla jūras un Irtišas ūdensšķirtnes ziemeļos līdz Hindukušam un Irānas kalnienei dienvidos.
nostauvēšana Termins jūrniecībā kuģa kravas nokraušanai.
uzpūsts perlīts termiski apstrādāts (1000–1200 °C) perlīts – porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus (piemēram, vieglbetonu), un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
polikarbonāti Termoplastiski polimēri [-ORO-CO-O-R-]n (R - radikālis); raksturīga augsta kušanas temperatūra un ļoti liela triecienizturība, fizioloģisks inertums, caurspīdīgums; lieto aparātbūve precīzu detaļu izgatavošanai, protēzēm, lokšņu, plēvju, cauruļu ražošanai.
Fokkengofskaja Tērvetes novada Bukaišu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gofcumbergskaja Tērvetes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Hofzumberge Tērvetes pagasta bijušais nosaukums.
blakuslēmums Tiesas nolēmums, ar kuru tiesa paziņo kompetentām valsts pārvaldes vai tiesībsargājošām institūcijām jeb amatpersonām, par civillietas vai krimināllietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas atsevišķas amatpersonas, juridiskas vai fiziskas personas, kā arī par būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbā.
konkurss tiesas process, kreditoru sapulce, kurā izskata maksāt nespējīga bankrotējuša parādnieka lietu, lai maksimāli apmierinātu kreditoru pretenzijas pret parādnieku.
apdrošināšana bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.
pozitīvās tiesības tiesības, kas ir spēkā dotā laikā un izmainās pēc likumdevēja gribas sakarā ar izmaiņām dzīvē; ar to apzīmē esošās tiesību normas un izmanto šo normu atšķiršanai no atceltām vai normām, kas faktiski zaudējušas spēku, kā arī - no priekšstatiem par normām, kas vēl nav pieņemtas, bet ir vēlamas (likumprojektiem, tiesību idejām utt.).
krimināltiesību zinātne tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai.
bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
maigle Tieva, taisna kārts, ko vertikāli iesprauž zemē aptuveni 30 m attālumā no ugunspozīcijas (parasti šaušanas virzienā) un izmanto tēmēšanai, šaujot ar mīnmetējiem un citiem artilērijas ieročiem no aizklātām ugunspozīcijām.
tigrolīze Tigroīdās substances izzušana no nervu šūnas.
ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
ieblenst Tikko nojaušams (tumsā).
beidzamais Tikko pagājušais (laika posms); tāds (laika posms), kas vēl turpinās līdz šim brīdim.
gaisīgs Tikko uztverams, jaušams (piemēram, par krāsām).
pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā; agrāk; iepriekš.
sasapļauties Tikt sapļautam; pļaušanas gaitā tikt izveidotam (par vālu).
Amaurosoma flavipes timotiņa muša, šīs ģints suga.
bulings tiranizēšana; iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem, īpaši pusaudžu un bērnu vidē.
kargadieris Tirgotāja vietnieks uz kuģa; persona, kas agrākos laikos gādāja par preču kraušanu, novietošanu kuģī, apsargāšanu un izkraušanu.
Delphinium consolida tīruma zilauša "Consolida regalis" nosaukuma sinonīms.
bomēt Tīt šķērus jeb velkus uz aušanas stāvu veltņa jeb bomja.
dīkās dienas to saimnieku (kuru saimniecība nebija lielāka par 3/8 arkla) brīvās dienas, kas muižai deva klaušas tikai dažas dienas nedēļā.
dīkā nedēļa to saimnieku brīvnedēļa, kas muižai deva klaušas tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
Tomes muiža Tomes pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums.
spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi.
kliests Tracis, dumpis ar kaušanos.
traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu.
kritienpunkts Trajektorijas krustpunkts ar šaušanas līmeni (horizontālu plakni, kas iet caur izlidošanas punktu).
cukurbiešu lapu griezējs traktoram piekabināma mašīna neizceltu cukurbiešu lapu nogriešanai, savākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
dziļirdinātājs Traktoram piekabināma vai pašgājēja zemes darbu mašīna blīvas, akmeņainas, sasalušas vai klinšainas grunts irdināšanai; sastāv no traktora un paceļamas (nolaižamas) darbierīces, ko veido 1, 2 vai 3 zobi ar nodilumizturīgiem uzgaļiem; lieto kanālu un tranšeju ierīkošanai, ceļa seguma remontam, karjeru atsegšanai.
gubu vedējs traktoram uzkarināma mašīna siena un salmu gubu savešanai stirpās; lieto arī kūtsmēslu, skābbarības u. tml. kravu iekraušanai transportlīdzekļos; vestspēja līdz 1 t.
krūmāju (arī plēsuma) arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
plēsuma (arī krūmāju, retāk krūmu) arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
šķūtis Transporta klaušas.
iekraušanas dīkstāves laiks transportlīdzekļa iekraušanas dīkstāves ilgums, kas ir atkarīgs no kravas rakstura un veida, transportlīdzekļa piemērotības iekraušanai un iekraušanas darbu mehanizācijas pakāpes.
izkraušanas dīkstāves laiks transportlīdzekļa izkraušanas dīkstāves ilgums, kas ir atkarīgs no kravas rakstura un veida, transportlīdzekļa piemērotības izkraušanai un izkraušanas darbu mehanizācijas pakāpes.
manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas.
Treppenhof Trapenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
trasēšana Trases iezīmēšana, nospraušana.
avis-klauzula Tratas nejauša sastāvdaļa, ar kuru trasants paziņo maksātājam, ka viņam jāizdara samaksa pēc speciāla paziņojuma saņemšanas, vai arī, ka samaksa jāizdara, nesaņemot paziņojumu.
spļaujamtrauks Trauks (kā) iespļaušanai vai krēpu savākšanai.
asāks trekna pļaviņa māju tuvumā sēka pļaušanai.
trijdeksnis Trijzaru dakša siena vai labības kraušanai.
Trikatenskaja Trikātas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Trikaten Trikātas pagasta bijušais nosaukums.
amfibiotika Trīs pirmspārņu kukaiņu dzimtas (viendienas mušas un spāres) kuru kāpuri dzīvo ūdenī un elpo ar žaunām.
mazais iegalvītis trīsstūraina mīksta galvaskausa daļa starp pakauša un paura kauliem.
drace Trokšņaina uzdzīve ar kaušanos; tracis.
herniotomija Trūces gredzena pāršķelšana iesprūdušas cirkšņa trūces gadījumā (pirmsaseptikas ķirurģijā).
intercalatio Trūkstošā laika iespraušana, lai izlīdzinātu laika skaitīšanu starp dažādiem kalendāriem.
trušāda Truša āda (parasti kažokāda).
zaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī kaķa gads.
Kaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads.
sanitārais mezgls tualete, dušas telpa, vannas istaba.
Mazais Nefūds tuksnesis Arābijas pussalas centrālajā daļā (Saūda Arābijā), savieno Lielo Nefūda un Rubalhālī tuksnesi, stiepjas pa izžuvušas upes gultni 1200 km garumā un 20 km platumā, augstums - 400-500 m.
Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras.
atvārša Tukšā telpa jaunpiedzimušam bērnam galvaskausa augšā, kas vēlāk aizaug.
pakakts Tukšais, ar matiem neapaugušais laukums pieres sānu daļā.
Viesati Tukuma novada apdzīvotās vietas "Viesatas" bijušais nosaukums.
Zaļie Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķunduri" bijušais nosaukums.
Lanciņi Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Lancenieki" bijušais nosaukums.
Žukstskaja-Penauskaja Tukuma novada Džūkstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Siukst-Poenau Tukuma novada Džūkstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Pluģi Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
Prūšeni Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
Videnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
Irmlavskaja Tukuma novada Irlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Irmlau Tukuma novada Irlavas pagasta bijušais nosaukums.
Bebrupe Tukuma novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kandavas stacija" bijušais nosaukums.
Lestenskaja Tukuma novada Lestenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lesten Tukuma novada Lestenes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
Daigones skola Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Meiniķi" bijušais nosaukums.
Purenskaja Tukuma novada Pūres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Puhren Tukuma novada Pūres pagasta bijušais nosaukums.
Kulvēni Tukuma novada Sēmas pagasta apdzīvotās vietas "Sēme" bijušais nosaukums.
Semenskaja Tukuma novada Sēmes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sehmen Tukuma novada Sēmes pagasta bijušais nosaukums.
Šlampenskaja Tukuma novada Slampes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schlampen Tukuma novada Slampes pagasta bijušais nosaukums.
Ekendorfskaja Tukuma novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Tummenskaja Tukuma novada Tumes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Tummen Tukuma novada Tumes pagasta bijušais nosaukums.
Zentenskaja Tukuma novada Zentenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Senten Tukuma novada Zentenes pagasta bijušais nosaukums.
gaļas mušas tumšas krāsas mušas, kuru kāpuri attīstās gaļā, līķos, mēslos.
Turkmēnija Turkmenistānas bijušais nosaukums padomju laikā.
Rumēlija Turku nosaukums (lietots līdz 1866. g. - "Rumeli") Balkānu pussalas zemēm pēc to pakļaušanas Osmaņu impērijai.
tušas mazgājums tuša, ko uzklāj ar ūdenī samitrinātu otu, tad ar otu pārklāj spalvas vai cita instrumenta ievilktās līnijas, veidojot toņu nianses.
plintgals Tuvs mērķis šaušanai.
bunkurs Tvertne beramu materiālu (piemēram, ogļu, kūdras, smilts, labības) neilgai uzglabāšanai vai pārkraušanai.
pali Ūdens līmeņa paaugstinājums ūdenstilpē un tās pārplūdums sniega kušanas rezultātā.
krāteru ezers ūdens piepildīts apdzisuša vulkāna krāteris.
vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
sniegūdens Ūdens, kas ir radies sniega, arī ledus kušanas rezultātā.
ledusūdens Ūdens, kas radies ledus kušanas rezultātā.
ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
Dunsku strauts ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, ietek Mušas ezerā.
Pušica Ūdenstece Rēzeknes novada Pušas pagastā, ietek Rušona ezerā, iztek no Pušas ezera, garums - 11 km; Puša; Pušvča.
hidrēšana ūdeņraža pievienošana, piemēram, šķidrajām augu eļļām vai taukiem (dubultsaišu vietās), lai paaugstinātu to kušanas temperatūru un palielinātu cietību; hidrogenēšana.
apdeģis Ugunsgrēkā cietušais.
Ukru muiža Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Ukri" bijušais nosaukums.
Patmalnieku ezers Umaņu ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Umurgas-Sārumu Umurgas-Sārumu pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā.
Pjurkeļskaja Ungurpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
autoiekrāvējs Universāla pašgājējmašīna iekraušanas un transportēšanas darbiem ar maināmām darba ierīcēm.
rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis.
Kabula Upe Afganistānā un Pakistānā ("Kabul"), Indas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Hindukuša Babas grēdā.
Draa Upe Āfrikas ziemeļrietumos, Marokā, garums 1150 km, sākas Augstā Atlasa dienvidu nogāzē, pastāvīga tece 200 km (gandrīz visu ūdeni izmanto apūdeņošanai), Atlantijas okeānu sasniedz tikai kalnu sniega kušanas periodā.
Hilmenda Upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros.
Jaiva Upe Krievijā, Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 303 km, sākas Kvarkuša grēdas dienvidrietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
Jaludzjana Upe Ķīnā ("Yalu Jiang"), robežupe ar Ziemeļkoreju, kur saucas - Amnokgana, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī.
Obra Upe Polijā ("Obra"), Lielpolijas un Lubušas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 173 km.
Langa Upe Rīgā un Carnikavas pagastā, ietek Ķīšezerā (senāk savienoja Ķīšezeru ar jūru, bet to laika gaitā nosprostojušas ceļojošās kāpas), garums - 8 km, kritums - 0,6 m; Garupe; Laņģe; Laņķa.
Begeja Upe Serbijā ("Begej"), savieno Donavas-Tisas-Donavas kanālu ar Tisu, bijušais Begejas upes lejteces posms, pirms kanāla izbūves.
upes barošanās upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem.
Vecvārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Upmala" bijušais nosaukums.
Otrā Vārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā.
Vecvārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā.
Vārkavas muiža Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums.
Vorkovas muiža Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums.
Baldas dzirnavu ezers uz Baldas upes uzpludināta ūdenskrātuve Rēzeknes novada Pušas pagastā.
pirmais Faradeja likums uz elektroda elektroķīmiski izreaģējušas vielas masa (m) ir proporcionāla caur elektrolītu izplūdušajam elektrības daudzumam.
skritēlis uz pakauša riņķī sagriezušies mati.
vižņi Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus, kas veidojas tekošā pārdzesētā ūdenī, kā arī no ūdenī iekrituša sniega un malasledus atlūzām.
uztaucēt Uzbarot, lai būtu vairāk tauku (par cūku, ko nobaro kaušanai).
Uzbekija Uzbekistānas bijušais nosaukums padomju laikā.
laupīšana Uzbrukums cietušajam nolūkā iegūt svešu mantu, ja uzbrukums saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.
uzledus Uzledojums - ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
stividors uzņēmums, kas veic kuģu iekraušanas un izkraušanas darbus.
stividorkompānija Uzņēmums, kas veic kuģu iekraušanas un izkraušanas darbus.
diskreditācija Uzticības mazināšana; autoritātes, cieņas graušana.
uzbomēt Uztīt dzijas uz steļļu bomja pirms aušanas.
matījums Uztvere, izjūta, sajušana.
pamanīšana Uztveršana vai sajušana ar maņu orgāniem.
krančoties Uzvesties kā piedzērušam.
Užaru Užaru ezers - Ižoru ezers Pušas pagastā.
Meža Skuķieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Inikši" bijušais nosaukums.
Mozie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums latgaliski.
Mazie Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Kokanīši" bijušais nosaukums.
Zemļinski Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ratnieki" bijušais nosaukums.
Petiniški Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Petuniški" bijušais nosaukums.
Ignatāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" bijušais nosaukums.
Lapsinīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaideri" bijušais nosaukums.
Zascenku Vaiderīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaideri" bijušais nosaukums.
Zascenku Vaikulīši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Vaikuļāni" bijušais nosaukums.
māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
anšluss Vācijas politika, kas bija vērsta uz Austrijas iekļaušanu Vācijas valstī; pati šī iekļaušana 1938. gadā.
padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā).
mahāsidhas vadžrajānas budisma mitoloģijā - pusmītiskas personas, kas sasniegušas pilnību ar jogas prakses palīdzību; tiek uzskatīts, ka tādu bijuši 84, kas dzīvojuši Indijā no 7. līdz 11. gadsimtam.
Vaidauskaja Vaidavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Waidau Vaidavas pagasta bijušais nosaukums.
Amboten Vaiņodes novada Embūtes pagasta bijušais nosaukums.
Vainodenskaja Vaiņodes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Vaiņodes un Bātas pagasts Vaiņodes pagasta bijušais nosaukums.
veckuilis Vairāk nekā gadu vecs kuilis; vepris, kurš ir kastrēts jau labu laiku pirms nokaušanas.
ķēpāji Vairākas kopā salipušas sniegpārslas laikā, kad nāk sniegs kopā ar lietu.
iepļauties Vairākkārt pļaujot, iemācīties labi pļaut; pļaut, kamēr pļaušana sāk labi veikties.
iepļaut Vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku).
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam.
lodalēt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni pie kādas virsmas, arī četrrāpus vai stipri salīkušam (parasti ko meklējot, vērojot, noklausoties).
līdzinieču metode vaislinieka meitu salīdzināšana ar citu vaislinieku meitām, kuras ir vienāda vecuma un ir augušas un ražo līdzīgos apstākļos.
bronhofonija Vāji dzirdama, no bronhiem izejoša balss skaņa, ko dzird, auskultējot plaušas.
autovakcīna Vakcīna, kas gatavota no baktērijām, kuras izraisījušas saslimšanu tam pašam slimniekam, kura ārstēšanai vakcīna paredzēta.
Ermesskaja Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ermeshoft Valkas novada Ērģemes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Karkeļskaja Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Karkell Valkas novada Kārķu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Vārpa Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" bijušais nosaukums padomju laikā.
Lugaži Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Kairis Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Kairi" bijušais nosaukums.
Vijcemskaja Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wiezenhof Valkas novada Vijciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Svartskaja Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Adsel-Schwarzhof Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums.
Valkskaja Valkas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Walksche Valkas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Valgofskaja Valles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wallhof Valles pagasta bijušais nosaukums.
Novoburtņekskaja Valmieras novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Jaunburtnieki Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" bijušais nosaukums.
Dikeļnskaja Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dickeln Valmieras novada Dikļu pagasta bijušais nosaukums.
Eveļskaja Valmieras novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Jercenskaja Valmieras novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā.
Kaugerskaja Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kaugershof Valmieras novada Kauguru pagasta bijušais nosaukums.
Metzkuell Valmieras novada Lodes pagasta bijušais nosaukums.
Planskaja Valmieras novada Plāņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ranzen Valmieras novada Rencēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kolberg Valmieras novada Skaņkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Austrumi Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" bijušais nosaukums padomju laikā.
Voļmargofskaja Valmieras pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wolmarshofsche Valmieras pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Bauņu pagasts Valmiers novada Matīšu pagasta bijušais nosaukums, bet neliela daļa bijušā Bauņu pagasta teritorijas nonākusi Bērzaines pagastā.
sistēmiskā atbilsme valodas vienības semantiska un formāla iekļaušanās valodas sistēmā, atbilsme valodas sistēmai un struktūrai, likumībām modeļiem.
militarizācija Valsts ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana kara mērķiem, kara ekonomikas veidošana miera laikā; militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana, piem., kādā(s) saimniecības nozarē(s).
integrācija valsts iedzīvotāju konsolidēšanās, minoritāšu iekļaušanās sabiedrībā, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus, pārliecību un apgūstot valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru.
administratīvā atbildība valsts noteikts piespiedu līdzeklis, ko piemēro par mazāksvarīgiem tiesībpārkāpumiem, kurus izdarījušas fiziskas vai juridiskas personas.
Ārlietu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kura izstrādā un realoizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas ārējās ekonomikas politikas veidošanā un kuras uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajaistabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē.
denonsācija Valsts paziņojums otrai valstij, ka starpvalstu līgums vai uzņemtās saistības ir spēkā neesošs, līguma oficiāla laušana.
kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas.
īpašuma kompensācijas sertifikāti valsts sertifikāti, ko likumā paredzētos gadījumos piešķir nacionalizētā un citādi nelikumīgi atņemtā īpašuma bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem to nevar atdot vai ja viņi atsakās no īpašuma tiesībām un tā vietā vēlas saņemt kompensāciju.
Nāciju Sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers.
atklāšana vaļsirdīga izpaušana; darbība.
Vanenskaja Vānes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wahnen Vānes pagasta bijušais nosaukums.
Pauneņi Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" bijušais nosaukums.
Ceipinīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ceipinieki" bijušais nosaukums.
Cīmotnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ciematnieki" bijušais nosaukums.
Skapstoti Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Skapstati" bijušais nosaukums.
Stabuļnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" bijušais nosaukums.
Muiža Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnenes muiža" bijušais nosaukums.
Stirniena Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniene" bijušais nosaukums.
Varakļanskaja Varakļānu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
centralizācija Varas, pilnvaru vai kādu līdzekļu savākšana pārvaldes sistēmas augstāko iestāžu rīcībā, vietējo organizāciju pakļaušana augstākstāvošām instancēm.
iridavulsija Varavīksnenes atraušana no perifērijas.
iridodialīze Varavīksnenes atraušanās no starenes.
sinaireze Vārdā divu vokālu sakušana par vienu.
zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu.
ķurnēt Vārgt, nīkuļot, būt bēdīgam, noskumušam.
Vuorkovys muiža Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums latgaliski.
Sitņagi Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sitnīki" bijušais nosaukums.
Pirmā Vārkava Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā.
Vārkava I Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā.
Šusts Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķīši" bijušais nosaukums.
Vorkovas pagasts Vārkavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Vorkovskaja Vārkavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
parastais kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu.
pievirt Vāroties pieņemt neparedzētu piegaršu, parasti dēļ nejauša piemaisījuma.
ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās.
peternes Vecas, dažās vietās saplīsušas pastalas.
lenckari Vecas, saplīsušas drānas, apģērbu gabali.
kratas Vecas, saplīsušas drēbes.
Alt-Autz Vecauces muižas un pagasta bijušais nosaukums.
Aļt-Aucskaja Vecauces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schloss-Serben Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Staro-Pebaļgskaja Vecpiebalgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Pebalg-Orrishof Vecpiebalgas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Vecsalaca Vecsalacas pagasts - Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums.
nedēļa Vecuma skaitīšanas vienība (parasti jaundzimušajiem) - septiņas diennaktis.
Gross-Barbern Vecumnieku novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" bijušais nosaukums.
Lāčplēša mežniecība Vecumnieku novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Reizeni" bijušais nosaukums.
Neigutskaja Vecumnieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neugut Vecumnieku pagasta bijušais nosaukums.
mediālais mūža ilgums vecums, kuru sasniedz puse no attiecīgās paaudzes jaundzimušajiem; pusei no jaundzimušo kohortas mūža ilgums ir mazāks un pusei - lielāks par mediālo.
Kozine Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kozīne" bijušais nosaukums.
limnoglaciālās formas veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos, kur nogulsnējušies smilšaini un mālaini saneši; visvairāk izplatītās formas ir limnoglaciālie līdzenumi.
stīgāt Veidoties pavedienam līdzīgām daļēji sarecējušas līmveida vielas daļām.
vēja grābeķis vēja grābslis, auša, gaisonis.
ķerstlaka Vēja grābslis, auša, neuzticama persona.
vējgrieznis Vēja grābslis, auša.
dzērves zābaki vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
dzērvjzābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
dzērvzābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
iepriekšēja revīzija vēl nenotikušas saimnieciskās darbības revīzija uz projekta vai atļaujošā dokumenta pamata; projekts vai atļaujošais dokuments netiek vērtēti no lietderības viedokļa.
Ēmas jūra vēlā pleistocēna starpleduslaikmetā Ziemeļjūras un Baltijas jūras ieplakā eksistējušais baseins.
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši).
velonis Velis - miruša cilvēka gars, dvēsele.
pūreņš Veļas komplekts jaundzimušajam.
pūriņš Veļas komplekts jaundzimušajam.
Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem.
Kapušani Veļke Kapušani - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.).
flebekserēze Vēnas izraušana.
Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše).
Ancenskaja Ventspils novada Ances pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Feliksberga Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušais nosaukums.
Pilsberga Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušais nosaukums.
Feliksbergskaja Ventspils novada Jūrkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lagzdiene Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Lagzdiena" bijušais nosaukums.
Piļtenskaja Ventspils novada Piltenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Landgemeinde Pilten Ventspils novada Piltenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Popenskaja Ventspils novada Popes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Popensche Ventspils novada Popes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Puzenskaja Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Pussen Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Diždēnavas Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" bijušais nosaukums.
Rotgofskaja Ventspils novada Tārgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rothof Ventspils novada Tārgales pagasta bijušais nosaukums.
Ugaļenskaja Ventspils novada Ugāles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ugahlen Ventspils novada Ugāles pagasta bijušais nosaukums.
Usmaitenskaja Ventspils novada Usmas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Usmaiten Ventspils novada Usmas pagasta bijušais nosaukums.
Medoles Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Grigaļciems" bijušais nosaukums.
Varvenskaja Ventspils novada Vārves pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Warwen Ventspils novada Vārves pagasta bijušais nosaukums.
Zirenskaja Ventspils novada Ziru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sirgen Ventspils novada Ziru pagasta bijušais nosaukums.
Šlekenskaja Ventspils novada Zlēku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schleck Ventspils novada Zlēku pagasta bijušais nosaukums.
Vecbebe Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" bijušais nosaukums.
Vērgali Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums.
Vērgaļi Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Vērgale" bijušais nosaukums.
Virgenskaja Vērgales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Vērgaļu pagasts Vērgales pagasta bijušais nosaukums.
nullifikācija Vērtību zaudējušas papīrnaudas izsludināšana par nederīgu; var sakrist ar devalvāciju.
Veselavas muiža Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" bijušais nosaukums.
Veselauska Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" bijušais nosaukums.
Veselovskaja Veselavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Wesselshof Veselavas pagasta bijušais nosaukums.
Trešais reihs vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933. līdz 1945. gadam oficiālā nosaukuma Vācijas Impērija (1933—1943) un Lielvācijas Impērija (1943—1945) vietā; lai apzīmētu šo periodu Vācijas vēsturē, izmanto arī terminus "fašistiskā Vācija", "nacistiskā Vācija", "Hitlera Vācija" un "hitleriskā Vācija"; terminu 'fašisms' lietoja Padomju Savienībā un lieto tās bijušajās republikās, tomēr Vācijai faktiski atbilst 'nacisms' jeb 'nacionālsociālisms'
Krajina Vēsturiski ģeogrāfiski novadi bijušajā Dienvidslāvijā.
ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu.
vidussvars Vidējā svara kategorija smagatlētikā, pie svaru celšanas un laušanās 67,5-75 kg, boksā 66,7-72,5 kg.
ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2.
glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu.
Vuda sakausējums viegli kūstošs (kušanas temperatūra 68 °C) metālu sakausējums, kas sastāv no bismuta (50%), svina (25%), alvas (12,5%) un kadmija (12,5%); lieto konstantas augstas temperatūras nodrošināšanai dažādiem eksperimentiem laboratorijās.
putuplasta materiāli viegli, ar gāzi piepildīti materiāli, kas atgādina sacietējušas putas; lieto aviobūvē plānsienu konstrukciju piepildīšanai, lai palielinātu to stingrību un siltumizolāciju.
trilla Vieglprāte, auša; jautra, viegla rakstura sieviete; slinka sieviete.
absorbētājs viela, ko pievieno kosmētikas līdzekļiem un kas uzņem ūdenī vai eļļā izšķīdušas vai smalki disperģētas vielas
imersijas metode vielas laušanas koeficienta noteikšanas metode iegremdējot pētāmās vielas sīkus gabaliņus šķidrumos ar zināmu laušanas koeficientu un ar mikroskopu nosakot divus tuvākos.
kušana Vielas pāreja no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī, kas saistīta ar enerģijas patēriņu, kuru raksturo kušanas siltums.
amorfa viela vielas stāvoklis, kam raksturīga īpašību izotropija un kam nav noteiktas kušanas temperatūras; nav stingras periodiskas struktūras.
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
vieglkūstošs Vielas, kuru kušanas temperatūra ir pietiekoši zema.
eiteksija Vielu maisījums tādās proporcijās, ka tā kušanas punkts ir zemāks nekā jebkuram citam to pašu vielu maisījumam.
hermētisms Viena no modernās dzejas pazīmēm: apzināta atraušanās no realitātes, abstrahētu subjektīvu pārdzīvojumu atklāsme ar sarežģītiem tēliem, individuālām asociācijām.
mikoplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošām organismu grupām, planktona sēnes, kas barojas no atmiruša organiskā materiāla, vai dzīvo kā parazīti citos planktona masas organismos, pamazām apēdot to ķermeņa substanci.
vārsne Viena no saaugušajām augļlapām auglī (piemēram, pākstīm), kas, sēklām nogatavojoties, atdalās no citam augļlapām to saauguma vietās.
diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes.
uz pieaugušo centrētā pieeja viena no sociālā darba pieejām, kurā sociālā darbinieka intervences centrā ir pieaugušais.
surogātpasta izplatīšana viena un tā paša ziņojuma kopijas nosūtīšana vairākām interneta lietotāju intereškopām, kuras tās nav pieprasījušas un kuru tematikai neatbilst ziņojumu saturs.
inkorporācija Vienas valsts iekļaušana citas valsts sastāvā.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums; vienfāzes sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja.
ketu valoda vienīgā dzīvā Jeņisejas valodu saimes valoda, pārējās šās saimes valodas izmirušas 18.-19. gs., rakstības nav.
glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
vienkārtis Vienkāršākais aušanas paņēmiens, pēc kura auduma pamatu un rakstu veido ar divām nīšu kārtām; šādi austs audums.
pleiropneimonija Vienlaicīgs plaušas un pleiras iekaisums.
Helsinku konvencija vienošanās par Baltijas jūras aizsardzību pret piesārņošanu no krasta un kuģiem, stājās spēkā 1980. g. parakstījušas visas Baltijas jūras valstis.
pamatlielgabals Viens no baterijas lielgabaliem (parasti vidējais) izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā.
autozīts Viens no dvīņu kropļiem, kas attīstās pareizi un kuram piestiprināts otrs - attīstībā atpalikušais parazīts.
vabiņa Viens no mietiem tīklu žaušanai.
liģeris Viens no Rīgas latviešu amatiem 14.-18. gs.; nodarbojās ar ievesto preču (it īpaši labības) izkraušanu, svēršanu, novietošanu, arī eksporta preču apstrādi; šim amatam piederīgie.
Bhudžju viens no senindiešu teiksmu personāžiem, kurš figurē kopš Rigvēdas laikiem pazīstamajā sižetā par Ašviniem, kas glābj no pazušanas jūras dzelmē ceļabiedru pamestu kuģinieku.
lielā sieva viens no sieviešu kārtas Spoka pavārdiem; varmācīgā un priekšlaicīgā nāvē mirušas sievietes gars.
teraspēle viens no spēļu terapijas veidiem, kas attīsta bērnā drošu piesaisti vecākiem (vai citiem nozīmīgajiem pieaugušajiem).
politiskā atbildība viens no starptautiski tiesiskās atbildības veidiem, kas izpaužas apliecinājumos cietušajai pusei, ka tiesību pārkāpumi neatkārtosies, atvainojumos, nožēlas izpausmēs, konkrēto tiesībpārkāpumos vainojamo personu sodīšanā, citās morālā gandarījuma došanas formās cietušai pusei.
amorfs stāvoklis viens no vielas kondensētā stāvokļa veidiem, kurā vielām nav daļiņu sakārtojuma tālās kārtības un noteiktas kušanas temperatūras.
nejēgs Vientiesis, muļķis, auša; vārgulis, nīkulis.
Vecsaukas Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Sauka" bijušais nosaukums.
Vārenbroka Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Vārnava" bijušais nosaukums.
Ekengrafskaja Viesītes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ekengraf Viesītes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Lielbērstele Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" bijušais nosaukums.
izkrautuve Vieta (parasti pie dzelzceļa), kur izkrauj (kokmateriālus vai citus materiālus) pārsūtīšanai; izkraušanas punkts.
osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
grēdiena Vieta malkas sakraušanai.
kurvis Vieta virs piedarba (ko parasti izmanto salmu sakraušanai).
žautuve Vieta žaušanai.
postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
kautuve Vieta, kur kauj dzīvniekus, vieta, ko izmanto dzīvnieku kaušanai.
Vetalvskaja Vietalvas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
kompradors Vietējais tirgotājs Austrumu koloniālajās un ekonomiski atpalikušajās valstīs, kas ir starpnieks starp ārvalstu firmām un vietējo tirgu.
Ausmas ciems Vilces pagasta bijušais nosaukums padomju laikā.
vilnas matiņa serdes kārta vilnas matiņa centrālā daļa, kas sastāv no pārragotām, savā starpā irdeni sakārtotām šūnām, starp kurām ir gaiss; serdes kārta ir akotmatiem, mirušajiem matiem un dažreiz arī pārejas vilnas matiem.
vilnas stiprums vilnas matiņu spēja pretoties pārraušanai.
plučvilna Vilnas šķiedra, ko iegūst, saplucinot nolietotus vilnas audumus, adījumus, auduma atgriezumus, vērpšanas, aušanas, adīšanas atlikās utt.
kukla Viltotas naudas vai sagriezta papīra paka, kas cietušajam tiek iemānīta kā nauda.
pseidomorfoze Viltus kristāls, kura forma neatbilst attiecīgā minerāla kristāliskā režģa uzbūvei, bet ir pārmantota no cita aizvietota vai izšķīduša kristāla.
Perdunova Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums.
Veļionskaja Viļānu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Viļēnu pagasts Viļānu pagasta bijušais nosaukums.
viļņu depolarizēšana viļņu polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana.
Mežarasas Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Meža Rasas" bijušais nosaukums.
Kroņvircavas muiža Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Vircava” bijušais nosaukums.
Vircavas muiža Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Vircava” bijušais nosaukums.
Sikšņu muiža Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" bijušais nosaukums.
Virgenskaja Virgas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
bizmanis Vīrietis ar bizi - simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco, atpalikušo.
kazaks Vīrietis, kas dzimis kādā no šādiem bijušajiem apgabaliem.
atštaukas brūtgāns vīrietis, kuru citas sievietes atraidījušas.
gamofāgija Vīrišķā un sievišķā elementa izzušana vienšūnas organismu savienošanās aktā.
inkubs Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus.
atpīle Virs ledus sadzītais un atkal sasalušais ūdens.
bumbmetējs Virsūdens kuģu iekārta šaušanai ar dziļumbumbām uz zemūdenēm, kas atrodas zemūdens stāvoklī.
tunelēšanas divpunktu protokols virtuālu privātu tīklu izveidošanas tehnoloģija, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _U. S. Robotics_. Tā kā internets ir atvērts tīkls, protokolu _PPTP_ lieto, lai nodrošinātu ziņojumu pārraidi starp _VPN_ tīkla mezgliem.
optiskā ass virziens dubultlauzošā kristālā; ja gaismas stars izplatās gar šo asi, to neskar dubultlaušana un pēc iziešanas caur optisko sistēmu tas nemaina savu virzienu.
kristāla optiskā ass virziens kristālā, kurā, gaismai izplatoties, nenotiek gaismas dubultlaušana.
līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem; virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
pleiroparietopeksija Viscerālās pleiras fiksācija pie parietālās, fiksējot plaušas pie krūškurvja sienas.
viļķinīca Viscietākā zāle pļavā (pļaušanas laikā).
kaujasspēja Visi iznīcināšanas un/vai sagraušanas potenciāla līdzekļi, ko militārā vienība vai formējums kādā konkrētā laikā var vērst pret pretinieku.
krāsainie metāli visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C).
panhipopituitārisms Vispārēja hopofīzes mazspēja, kas izraisa dzimumdziedzeru atrofiju, vairogdziedzera un virsnieru mazspēju; novēro augšanas aizkavēšanos, sekundāro dzimumpazīmju un dzimumtieksmes izzušanu, novājēšanu, hipotensiju, bradikardiju, depresiju u. c.
iedrošināšana vispārīgā nozīmē ir veids, kā indivīdi komunikācijas procesā cits citam izsaka vai izrāda atbalstu; tā ir apliecinājuma izpaušana ar valodas vai citu izteiksmes līdzekļu palīdzību, lai stiprinātu neatlaidību, drosmi, pārliecību vai cerību cilvēkā, apzinoties iespējamās situācijas izmaiņas vai potenciālu.
atbalsta centrs vispārīgs apzīmējums pakalpojumu sniegšanas vietai, kurā nodrošināti vairāki pakalpojumu veidi un tiek sniegts sociāls, emocionāls, informatīvs un praktisks atbalsts dažādām mērķa grupām (ģimenēm, bērniem, pieaugušajiem un senioriem).
šaušalīgums Vispārināta īpašība --> šaušalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
šaušalība Vispārināta īpašība --> šaušalīgs.
slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās.
transseksualitāte Visvairāk izteiktā dzimuma identitātes traucējuma izpausme pieaugušajiem, ilgstoša pastāvīga vēlēšanās atbrīvoties no savām primārajām un sekundārajām dzimumpazīmēm un iegūt cita dzimuma īpašības; īpaši raksturīga cilvēkiem, kas mēģina kļūt par pretējā dzimuma pārstāvjiem ar ģērbšanos, hormonterapiju vai ķirurģisku operāciju.
Gigeļi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Kurtiši" bijušais nosaukums.
Lukna Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vīganti" bijušais nosaukums.
Višķu stacija Višķu pagasta apdzīvotās vietas “Višku stacija” bijušais nosaukums.
Višķu tehnikums Višķu pagasta apdzīvotās vietas “Višku tehnikums” bijušais nosaukums.
Viškovskaja Višķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Vītiņu muiža Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas “Vītiņi” bijušais nosaukums.
priekšķīlis Vītne galvas smadzeņu paura daivas mediālajā virsmā, pakauša daivas ķīļa priekšpusē.
Tonkina Vjetnamas ziemeļu daļas, kas 1884.-1945. g. ietilpa bijušajā Francijas kolonijā, t. s. Franču Indķīnā, agrākais nosaukums.
baranko Vulkāngrava - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē.
Vatnajēkidls Vulkānisks plato Islandē, 1500-2000 m augstumā tajā atrodas lielākais šīs salas ledājs (platība - 8100 kvadrātkilometru), ledāja vidējais biezums - 400 m, maksimālais - >1000 m, zem ledāja atrodas vairāki vulkāni, kuru izvirdumi rada intensīvu ledus kušanu un katastrofālus plūdus.
Kolima Vulkāns Vulkāniskajā grēdā, Meksikā, sastāv no 2 konusiem: aprimušais vulkāns "Nevada de Kolima", augstums - 4205 m, un darbīgais vulkāns "Volkandekolima", augstums - 3846 m.
mediatizācija XIX gs. sākumā - daudzu neatkarīgu vācu firstu - patstāvīgu un tiešu vācu ķeizarvalsts savienības locekļu pakļaušana kādai citai - lielākai vācu valstij, kas arī ietilpa ķeizarvalsts savienībā.
binbers Zagļu lauznītis durvju uzlaušanai.
Solas muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Salas" bijušais nosaukums.
Lielsuseja Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Suseja" bijušais nosaukums.
Lielsusejas muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Suseja" bijušais nosaukums.
Mācītāja muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" bijušais nosaukums.
Lielzolva Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
Zalva Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
Groszaļvenskaja Zalves pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Gross-Salwen Zalves pagasta bijušais nosaukums.
Zantenskaja Zantes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Santen Zantes pagasta bijušais nosaukums.
žubērklis Zarains stumburs, ko izmanto izžuvušas labības, āboliņa u. tml. sakraušanai; žubeklis 1(1).
žubeklis Zarains stumburs, ko izmanto izžuvušas labības, āboliņa u. tml. sakraušanai.
Dryococelus australis zarkukaiņu suga, kas nebija redzēta kopš 1920. g. bet 2001. g. 24 īpatņi atrasti uz vientuļas klints Klusajā okeānā, 23 km attālumā no Lorda salas, kas bija to dzīvesvieta līdz 1918. g., kad no avarējuša kuģa šajā salā nokļuva žurkas.
izkritušais zars zars, kam nav saauguma ar apkārtējo koksni un kas turas tajā neblīvi; pie izkritušajiem zariem pieskaita arī izkritušo zaru caurumu.
atzarošana zaru nociršana, nozāģēšana vai nolaušana no koku stumbriem.
Mežmuiža Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" bijušais nosaukums.
maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds.
hostelis Zemākās kategorijas tūristu mītnes veids, kas piedāvā izmitināšanas pakalpojumus jauniešiem, parasti istabās ar 2-6 vietām ar kopēju virtuvi, tualetes un dušas telpām; darbība bieži tiek organizēta kā pašapkalpošanās uzņēmumā un pakalpojumu cenu līmenis ir salīdzinoši zems.
aprušināšana Zemes pieraušana tuvāk augam.
megacikls Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
Nemunas zemiene zemiene Nemunas augšteces un vidusteces baseinā, gk. Baltkrievijas Grodņas apgabalā, augstums 90-150 m, ledāja kušanas ūdeņu un upju nogulumi.
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā); leidenieks.
leidas vīrs zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā; leidinieks.
adnaličniks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi, maksājot naudu, kā arī pildot klaušas.
servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas.
zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju.
šinē Zīda audums atlasa sējumā, kam meti pirms aušanas iespiežot raibi izkrāsoti.
dobradži zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), pie kuras pieder pārnadži ar dobiem ragiem, 43 ģintis, \~125 sugas, Latvijā senāk bijušas 2 ģintis, 2 sugas - sumbrs un taurs.
kopvainaglapji Ziedaugi ar koplapainu zieda vainagu, ko veido stobriņā saaugušas vainaglapas.
galviņa Ziedkopa, kurā uz sarukušas ass cieši cits pie cita ir sēdoši vai gandrīz sēdoši ziedi.
biatlons Ziemas sporta veids - stafetes slēpojums un šaušana mērķī.
mēslu muša zila vai zaļa muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, līķos, mēslos (piemēram, gaļas muša, līķu muša).
laime Zīlēšanā (parasti Jaungada naktī) - nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja ielej izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī.
Pitta nipalensis zilpakauša pita.
Posiņskaja Zilupes novada Pasienes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
pārzināt Zināt (par ko visu kopumā); būt pilnīgi apguvušam (ko visu kopumā).
paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos.
aspirantūra zinātnieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma (gk. bijušajā PSRS; Latvijā līdz 1992. g., vēlāk - doktorantūra).
goda doktors zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds.
akadēmija Zinātniskās pētniecības iestāžu apvienība (bijušajā PSRS).
dzīvnieku pirmskaušanas apskate zinātniski atzīta nokaujamo dzīvnieku izmeklēšana, lai pieņemtu lēmumu par dzīvnieka nokaušanu.
habronematoze Zirgu helmintoze, kuras kāpurus pārnēsā mušas, veido audzējus zirga (arī mūļa vai ēzeļa) kuņģī, kā arī vasarā ādas vātīs.
tanis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), galvkrūtis saaugušas kopā ar vēderu, ķermeņa garums - 1-22 mm, 8 kājas, kas 3-5 reizes, dažreiz pat 40 reižu garākas par ķermeni, \~3000 sugu; māņzirnekļi.
alveolīts Zoba alveolas iekaisums pēc zoba izraušanas.
eksodontija Zoba izraušana.
Gaujaslīči Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melnbārži" bijušais nosaukums padomju laikā.
Melbārži Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melnbārži" bijušais nosaukums.
zušaukla Zuša āda, kas izmantota kā aukla (piemēram, savienojot spriguļa vāli ar kātu).
zušauklis Zuša āda, kas izmantota kā aukla (piemēram, savienojot spriguļa vāli ar kātu).
stikla zutis zuša mazulis, gandrīz caurspīdīgs.
Zjuzi Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Zuzeiši" bijušais nosaukums.
Zvirgzdinskaja Zvirgzdenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zvirgzdienes pagasts Zvirgzdenes pagasta bijušais nosaukums.
Žerkļu ezers Žierkleits, ezers Pušas pagastā.
Žerklis Žierkleits, ezers Pušas pagastā.
Žirklītis Žierkleits, ezers Pušas pagastā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa uša.