Paplašinātā meklēšana
Meklējam koka.
Atrasts vārdos (69):
- koka:2
- koka:1
- kokals:1
- kokaļa:1
- kokami:1
- kokasu:1
- oškoka:1
- ukokaķ:1
- kokains:1
- kokaīns:1
- kokalis:1
- kokarda:1
- kokarde:1
- kokards:1
- kokaugi:1
- Morkoka:1
- penkoka:1
- puskoka:1
- kokakola:1
- kokalīts:1
- kokamīdu:1
- kokapuža:1
- kokaudze:1
- Bangkoka:1
- vienkoka:1
- ekokarte:1
- skokarjs:1
- koka-kola:1
- kokainība:1
- kokainums:1
- kokaļains:1
- kokarieši:1
- kokarozes:1
- priežkoka:1
- sarkokoka:1
- kokagabals:1
- kokaīnaugs:1
- kokaīnisms:1
- kokaīnists:1
- kokapauris:1
- kokaplasts:1
- kokasnieki:1
- akokantēra:1
- vīnkokaugi:1
- zīdkokaugi:1
- kokainidīns:1
- kokaīnkrūmi:1
- kokaīnkrūms:1
- kokapstrāde:1
- kokarovieši:1
- kokaudzētava:1
- akokanterīns:1
- mikokalīcija:1
- kokainizācija:1
- kokainomānija:1
- kokarcinogēns:1
- ekokartupelis:1
- mistakokarīdi:1
- ostrakokarīdi:1
- puskokalēcējs:1
- kokamatniecība:1
- kokarboksilāze:1
- torakokaustika:1
- kokapstrādāšana:1
- frankokanādieši:1
- kokakolonizācija:1
- kokamidopropilbetaīns:1
- kokamidopropildimetilamīns:1
- kokamidopropilhidroksisultaīns:1
Atrasts vārdu savienojumos (39):
- būt no viena koka
- kā koka dievs
- koka (arī kokzaru) dakšas
- koka (arī ledus) gabals
- koka amatnieks
- koka arhitektūra
- koka darva
- koka dieviņš
- koka egļi
- koka fitomasa
- koka gabals
- koka galva
- koka grāmatas
- koka iekāršanās
- koka kāja
- koka kājas
- koka kastītes
- koka mālšpiks
- koka metallizācija
- koka milti
- koka ogles
- koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti
- koka pūšamie instrumenti
- koka siena
- koka spirts
- koka tupeles
- koka veseris
- koka vītināšana
- koksnes (arī koka) milti
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana
- ledus (arī koka) gabals
- masīvās koka plātnes
- nedot mieru ne koka šķirbā
- no viena koka
- paliktņa koka metode
- savienotā koka algoritms
- taisnais koka irbulis
- viens kā koka dievs
- zars koka vainagā
Atrasts skaidrojumos (2069):
- apakškoks [koka]{s:8} atzarojums, kas pats veido kokveida struktūru
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- plaiksna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- plaisma Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- plaisna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai.
- Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms.
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
- spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek.
- vārstalas Aizbīdāmi vārti ar 3-4 apaļkoka kārtīm.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
- mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
- syrūbi akas koka grodi, vaiņagi.
- trisīņs akas koka grodi, vaiņagi.
- pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu.
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības.
- fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- tummaks Alkšņa miza, koka miza, no kuras gatavo turzas.
- angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments.
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
- namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- banderis Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- banders Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- kocnieks Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- traukmeisters Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- kuģa namdaris amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- koka amatnieks amatnieks, kas strādā ar koku, gatavo koka priekšmetus.
- gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne.
- grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne.
- anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.).
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
- ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
- flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei.
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- kosuls Apaļkoka strazdu būris.
- ķozars Apaļkoka strazdu būris.
- ķozeris Apaļkoka strazdu būris.
- ķozis Apaļkoka strazdu būris.
- kozuls Apaļkoka strazdu būris.
- kūzuls Apaļkoka strazdu būris.
- kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis.
- špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
- boļa Apaļš (koka) priekšmets, priekšmeta detaļa vai rotājums.
- pimpuris Apaļš izaugums uz koka.
- rulis Apaļš koka gabals.
- rungulis Apaļš koka gabals.
- bluķis Apaļš koka klucis kalēja laktas novietošanai.
- stukurnīca Apaļš koka klucis.
- stukurnīce Apaļš koka klucis.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai.
- tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
- kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti.
- tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai.
- bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai.
- strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes.
- tīne Apaļš koka trauks.
- bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
- trikājis Apaļš vai ovāls koka trauks ar trim kājām.
- tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku.
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos.
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
- tupule Apavs ar koka zoli un virsu bez kapes.
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
- izdarināt Apcirst (kokam zarus).
- trumpēt Apcirst koka galotni.
- apdzenāt Apcirst koka zarus.
- apdzenēt Apcirst koka zarus.
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
- kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
- Tonburi Apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta.
- neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
- novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt.
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
- kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
- grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai.
- rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai.
- rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
- ciklēt Apstrādāt, līdzināt koka virsmu ar īpašu instrumentu (ciklu).
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
- aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem.
- sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
- dzenēt Ar cirvi nodzenāt kokam zarus.
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
- kapināt Ar dobu kaltu izlīdzināt koka dobuma iekšpusi.
- ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
- šķilināt Ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti.
- kalteniski Ar kaltu perpendikulāri koka šķiedrai.
- kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- sipnīce Ar koka dēļiem norobežots apcirknis klētī.
- dakāt Ar koka gabalu spaidīt, spiest.
- lasēt Ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas.
- virbināt Ar koka nūjiņu urbt (lielāku caurumu).
- aizvadžot Ar koka tapu (vadzi) aiztaisīt, aizbāzt.
- aizpulkāt Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
- aizpuļķot Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
- atķīlēt Ar ķīli atdauzīt kokam mizu.
- sprunguļceļš Ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš.
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
- vienirbu Ar vienu (koka) adāmadatu adīt.
- pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
- opobalzams Arābijā augoša koka sula; lieto par ārstniecības līdzekli un smaržvielu.
- gludbūve Ārējās apšuves veids koka kuģiem, kur viena planka piegulst otrai.
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11 gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā.
- kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
- zeņģele Arkla koka daļa, kur striķi piesien.
- vārsta Arkla koka detaļa.
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai.
- mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2).
- rinks Asfaltēts vai ar koka segumu klāts laukums slidošanai ar skrituļslidām.
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- smalkne Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
- nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
- apausīt Atdzesēt, smeļot un lejot atpakaļ ar koka karoti.
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
- susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
- inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu.
- stunguris Atlikusī daļa (par nocirstu pirkstu vai koka zaru).
- kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām.
- kraupa Atrāvusies koka miza.
- kraupes Atrāvusies koka miza.
- tērkt Ātri un atkārtoti ar knābi kaļot koka stumbru, radīt noteiktas skaņas.
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss.
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
- Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
- Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu.
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
- Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas).
- kokagabals Atsevišķa daļa no koka.
- stipens Atslēgas slēdzene, koka sprungulis.
- apaļkoks Atzarots koka stumbrs vai tā nogrieznis.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
- Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m.
- Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos.
- Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols.
- Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
- Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī.
- Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m.
- Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums.
- Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m.
- Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
- Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena.
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas").
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
- Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā.
- Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols.
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums.
- Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums.
- Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
- Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m.
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
- Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
- Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m.
- kamlis Auga (vai koka) apakšējais, resnākais gals.
- cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls.
- stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai.
- saussāns augoša koka stumbra atmirusī virsma, kas radusies mizas bojājuma vietā.
- celma nauda augoša koka tirgus cena, par kuru var pirkt vai pārdot atsevišķus vai visus cirsmas kokus.
- koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt.
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
- saussāni Augošam kokam atmiruši stumbra virsma, kas radusies mizas nobrāzuma vai dziļāka ievainojuma vietā.
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
- ķencele Augšā un apakšā vienādi plats koka trauks ar divi osiņām.
- liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums.
- lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
- liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
- liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2).
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku un noteces caurumiņu apakšmalā.
- margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste.
- amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens.
- haimatoksilīns Augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum".
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu.
- ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu.
- čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni.
- Virijs Austrumslāvu mitoloģijā - sens paradīzes un paradīzes pasaules koka nosaukums.
- milins Aušanas steļļu (koka) detaļa.
- zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
- ausles Aužamo stāvu koka detaļas, starp kurām ievieto aužamo šķietu.
- ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin.
- nunčaks Aziātu ierocis - divas koka nūjiņas, kas savienotas ar auklu vai ķēdi.
- skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem.
- stadiņš Balsts augošam kokam vai tā atsevišķam zaram.
- miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī.
- kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni.
- kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- balustrs Balustrādes elements - koka, mūra vai metāla stabiņš (bieži vien vāzes formā).
- bdellijs Balzama sveķi no atsevišķām balzamkoka sugām Āfrikā un Indijā.
- kakažneica baļķis koka guļbūvē zem spārēm (kakažām).
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- bandaris Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- bandars Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk.
- benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi.
- bergamots Bergamote – bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, no kura mizas iegūst ēterisku eļļu.
- bērzaugi Bērzu rindas dzimta, kokaugi ar vienkāršām lapām, 6 ģintis, \~130 sugu.
- dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais.
- saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
- margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
- koka darva biezs šķidrums, ko iegūst koka sausās pārtvaices rezultātā; lieto koka impregnēšanai.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- bicis Biķis - koka stampa kāpostu stampāšanai.
- audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus.
- kūks (bišu) bišu guļstrops vai stāvstrops no viena koka.
- spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu.
- stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
- kuzavs bišu strops koka dobumā.
- kozals Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
- ķozars Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
- ķozeris Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
- ķozis Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
- kozuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
- kūzuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa.
- božnieks Bitenieks, kas nocērt bišu kokam galotni.
- ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām.
- pabluķis Bluķveida koka pamatne.
- skutulis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks; koka bļoda.
- punes Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
- puni Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
- ņidre Bojāta koka serde.
- dendroloģija botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
- dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
- tuktys brangas, gatavotas no koka saknēm.
- toptimberss Brangu augšējais gals (uz koka kuģa).
- brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas.
- semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā.
- bistrs Brūngana krāsviela, ko iegūst no dedzināta koka sodrējiem.
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
- mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija.
- miemurs Bumbulis pie koka; aizauguša zara vieta.
- donis Bundulis, koka sviesta trauks.
- mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu.
- stāvburtene Burtene atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
- burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
- guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- sabudavāt Būvēt (koka celtni), aizpildot baļķu gropes.
- cirtināt Būvēt (koka celtni).
- budavāt Būvēt (parasti koka celtni guļbūvē).
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis.
- skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
- sambunigrīns C~14~H~17~NO~6~, cianogēns, indīgs glikozīds melnā plūškoka lapās.
- laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam.
- sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
- igvarts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- igvāte Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- cēlkoksne Cēlkoka koksne.
- pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals.
- cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
- pildrežģu ēkas celtnes ar koka karkasu, kas pildīts ar ķieģeļu vai akmeņu mūri vai arī ar citu materiālu.
- skaidu plātne celtniecības plātne, ko izgatavo no koka skaidām, kuras sajauc ar līmi un siltumā sapresē
- metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts.
- metilalkohols CH~3~OH, metanols, koka spirts, vienkāršākais no spirtiem.
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
- līdzulis Cieta koka, malās rievots kluģis, formu nolīdzināšanai; augšmala, pa kuru dauza ar veseri, apsista ar ādu.
- karburizators Cieta, gāzveidīga vai šķidra viela, kuras sastāvā ir ogleklis un kura spēj to atdot citai vielai; to plaši lieto mazoglekļa tērauda apogļošanai (cementēšanai); visizplatītākais karburizators ir koka ogļu un oglekļa sāļu maisījums; ar to apber cementējamo izstrādājumu.
- ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu.
- retes cietākas koksnes pumpas, kokam ar cietu koksni.
- cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai.
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
- muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
- znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti.
- cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
- puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- kocnieks Cilvēks, kas spēlē koka pūšamo instrumentu.
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- šķibot Cirst (parasti nelielus) zarus nozāģētam kokam.
- darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus).
- pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze.
- meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana.
- joslu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzes nociršanai slejās, kuru platums nepārsniedz vidējā koka augstumu.
- bergamote Citrusauga bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, bāldzeltens, apaļš vai olveida, skābs, no augļu mizām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā; bergamots.
- laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis.
- makdonaldizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; disnejifikācija.
- disnejifikācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; makdonaldizācija.
- dzāslons četrkantīgs koka vai metāla (pieslienams) panelis krāsns atveres aizvēršanai.
- lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
- kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki.
- kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
- baidara Čukču, korjaku un eskimosu airu laiva, sastāv no koka karkasa, kas apvilkts ar vaļa ādu.
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka.
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
- kračis Dakšām līdzīgs koka rīks, ar ko izkultos graudus ber rijas sietā.
- krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas.
- lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
- lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
- ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai.
- ķibis Darba rīks, ar ko izgatavo koka karotes.
- līksnis Darbarīks (greblis), ar ko gludina gatavojamo koka trauku iekšpusi.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
- dakšas darbarīks ar diviem vai vairākiem zariem, parasti no tērauda ar koka kātu.
- skrapsts Darbarīks koka izstrādājumu grebšanai.
- dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes.
- braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi.
- pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa.
- kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls).
- kombinētā kokapstrādes darbmašīna darbmašīna, kurā uz vienas statnes ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli, parasti ar kopēju piedziņu.
- liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
- cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
- vēķis Daudzzaru koka dakšas ar ko rijā labību ceļ uz vētīšanas sieta.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze.
- gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā.
- sānkoki dažādu koka kosntrukciju (kūtī vai šķūnī u. tml.) sānsienu kārtis.
- krists Dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi.
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
- guldēlis Dēlis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- sklida dēlis, vai cits koka gabals, kas tiek pabīdīts zem smaga priekšmeta, lai to varētu vieglāk pārvietot.
- cimteļļa Destilējot no cimta koka iegūta eļļa.
- vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis.
- angostura Dienvidamerikas koka "Galipea cusparia" miza.
- bebeerīns Dienvidamerikas koka "Nectandra rodiaei" mizas alkaloīds.
- čolmugra Dienvidāzijas koka "Taraktogenos kurzii" sēklas, no kurām iegūst eļļu lepras ārstēšanai.
- dvīņserde Divas (retāk vairākas) serdes vienā koka stumbrā.
- žautavas Divas koka kārtis uz stabiem, kur izkārt zvejas tīklu žāvēšanai.
- sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos.
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā.
- minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos.
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
- pimenta Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, vienmēr zaļi kokaugi, 5 sugas Karaibu jūras zemēs.
- serjania Divdīgļlapju augu ģints, koka liānas Dienvidamerikas tropos, kādas 170 sugas, vairākas dod vietējiem iedzīvotājiem zivju indi.
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
- dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
- kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai.
- kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu.
- tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu.
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
- kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu.
- vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
- avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis.
- hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu.
- segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu.
- sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu.
- akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
- spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā.
- vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu.
- gulsnis divsliežu ceļa (koka, dzelzsbetona vai metāla) balsts, kas uzņem slodzi no sliedēm un novada balastam, un nostiprina sliedes nemainīgā attālumā vienu no otras.
- enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata.
- kama Divu vai četru airu abrveida laiva no viena koka ar malā piesistiem dēļiem.
- koku gāžamā dakša divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
- zarene Divzaru koka dakša salmu vai siena kraušanai.
- šacis divzaru koka dakšas.
- delba Divzaru koka dakšas.
- delbis Divzaru koka dakšas.
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
- Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums.
- Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā.
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
- stiebs Dobs koka stumbrs.
- dalba Dobums koka serdē.
- dalbs Dobums koka serdē.
- kalšana kokapstrādē dobumu, gropju, rievu veidošana, kā arī virsmas apstrāde, fāzīšu nogriešana u. c. koka detaļu apstrāde, ko veic ar kaltu.
- došķins Dokšķins - neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks.
- fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām.
- durzakls Duramais; koka dakšas.
- piedursavienojums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu; piedursajūgums.
- piedursajūgums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu.
- plakandzelis Dzelis koka, vara un nošu grebšanai ar platu grebuma virsu un šauru muguru.
- brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
- hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā.
- kastuvis Dzelzs darbarīks koka priekšmetu grebšanai; greblis.
- ķekselis Dzelzs kāsis ar koka kātu.
- kvati Dzelzs konstrukcija ar diviem koka rokturiem, ko izmanto verdoša katla nocelšanai no ugunskura (vai plīts).
- venga Dzelzs lāpsta ar koka kātu.
- poduškas dzelzs plāksnes zem ratu koka asīm.
- dējala Dzelzs rīks tāda koka izdobšanai.
- zeņģis Dzelzs, kas savieno arklu ar to koka daļu (zveņģi), uz kuras uzmauktas dzenaukšas.
- dzenīt Dzenēt - ar cirvi nocirst kokam zarus.
- svirloks Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
- virlaps Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
- virlups Dzeramais trauks, šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
- Arbor vitae dzīvības koks; tā sauc mazās smadzenes, kas šķērsgriezumā izskatās pēc koka.
- Hāgalunda Dzīvojamais un rūpniecības rajons Solnā (Hagalund), uz ziemeļu no Stokholmas, agrākā strādnieku priekšpilsēta ar unikālu koka apbūvi.
- tapaine Ecēšas ar koka zariem.
- tapainis Ecēšas ar koka zariem.
- sokle egle, kam koka kārtas vienā pusē rupjākas, otrā - smalkas.
- anha Ēģiptiešu krusts - senēģiptiešu simbols (atvasināts no sandalkoka vienkāršākās formas), kas nozīmē mūžīgo dzīvi.
- manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
- bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
- pildrežģis Ēkas sienas konstrukcija, kurai koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
- dendrotrons Eksperimentāla iekārta kokaugu dzīvības norišu pētīšanai maināmā vidē.
- eksportbaļķis Eksportam noderīga koka stumbra (parsti priežu, egļu) labākā apakšējā daļa, garumā sākot no 5,5 m.
- baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām.
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- lievenis Ēnaina vieta zem koka.
- stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
- bergamoteļļa Ēteriska eļļa, ko iegūst no bergamotkoka augļiem, pielietota smaržu un liķieru rūpniecībā.
- kanēļeļļa Ēteriskā eļļa, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
- kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
- garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
- ēveļmašīna Ēvelmašīna - mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele.
- ēveļsols Ēvelsols - kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas.
- šļukas Filca vai koka apavi bez kapes.
- firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā.
- kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
- salamuri Flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, ko darina no niedres vai koka.
- kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
- veidnēts saplāksnis formēts saplāksnis, kurš iegūts, ieliektā vai izliektā veidnē kārtu pa kārtai salīmējot plānas koka sloksnes, katrā kārtā mainot šķiedru virzienu par 90 grādiem.
- gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- rata gadskārtu gredzens (kāda koka stumbra šķērsgriezumā).
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti.
- masta riņķis gafeltakelētas jahtas mastam uzvērti koka riņķi buru piešūšanai.
- vanki galdiņi koka trauka veidošanai.
- skalds Galdiņš koka traukiem.
- būvgaldniecība Galdniecības nozare - koka būvdetaļu izgatavošana.
- nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
- nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
- Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs.
- Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
- kokaīnaugs Gandreņu rindas dzimta ("Erythroxylaceae"), koki un krūmi Dienvidamerikā, kuru lapas satur kokaīnu; šīs dzimtas augi.
- spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
- karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties.
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
- biezummašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna brusveida vai vairogveida sagatavju precīza biezuma iegūšanai (kalibrēšanai biezumā).
- taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas.
- čiekstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī.
- ķikstene Gareniska šķirba koka sienas baļķī.
- nomala Gareniski zāģēta baļķa malējais dēlis, kam vienā pusē atstāts koka tievgaļa apaļums; nomalis.
- vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
- šautrs Garens koka gabals.
- abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai; mulda.
- žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- plāka Garenvirzienā šķelta koka daļa, ko senāk lietoja dēļu vietā.
- izlicējs Gari koka skali pie ātrspiedēm iespiesto lokšņu uzķeršanai un izmešanai uz metiena galda; izmetējs.
- dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
- dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
- koka iekāršanās gāšanas laikā koka ieķeršanās blakus esošo koku vainagos (iekāries koks).
- patilināt Gatavojot svilpi dauzīt koka mizu, līdz to var noņemt.
- nijāt Gatavot sviestu ar koka karoti vai lāpstiņu kuļot krējumu.
- nepārzāģētā josla gāžamā koka stumbrā iepretī aizzāģējumam atstātā josla, kas nodrošina koka krišanu vēlamā virzienā.
- Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem.
- urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos).
- atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
- krāsmente Grāmatu spiestuvēs koka rokturī iestiprināts, uz apakšu plats nazis krāsu maisīšanai un izberšanai pirms iespiešanas.
- granāts Granātkoka auglis.
- čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē).
- līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
- līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
- līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai.
- izgrebt Grebjot izņemt (vidu kokam).
- skripste Greblis (koka karošu izgatavošanai).
- seklais greblis greblis koka vai vara grebšanai ar platu virsu un šauru muguru, arī nošu grebšanai.
- kašukls Greblis, koka grebjamais rīks; kašuks (1).
- kašuks Greblis, koka grebjamais rīks.
- grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast.
- galeniskais grebums grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
- gulsnis grīdas elements – koka brusa, dēlis, daļēji apzāģēts apaļkoks grīdas seguma atbalstīšanai un nostiprināšanai.
- parkets Grīdas seguma materiāls - plāni koka dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
- Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā.
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
- hamadriāda Grieķu mitoloģijā - koka nimfa, rodas reizē ar koku, dzīvo tā lapotnē un nomirst reizē ar to.
- Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā.
- Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību.
- Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu.
- Epejs Grieķu mitoloģijā - Trojas kara dalībnieks, koka zirga izgatavotājs.
- uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
- uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
- māte Grope, rieva koka detaļu savienošanai.
- škindeli gropēti koka dēlīši jumta segumam.
- kocele Grozs no koka mizas.
- sikmers Grozu pinēja koka vāle.
- krušs Grumbulis, parasti koka virsmā.
- čeveris Grumbuļains izaugums uz koka stumbra.
- slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes.
- gvaiaks Gvajaka koka sveķi.
- baritonoboja hekelfons, koka pūšaminstruments.
- Mukuru hereru mitoloģijā - ciltstēvs, kultūrvaronis un demiurgs, kurš ar sievu bijuši pirmie cilvēki pasaulē, kas kopā ar lopiem "izgājuši" no koka Omumborombonga, iedibinājis tabu, iniciācijas, upurēšanas u. c. rituālus un paražas.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- kački Hokejam līdzīga bērnu spēle ar koka ripu un nūjām.
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
- auklis Iegarens koka klucītis.
- ķūmītis Iegarens koka trauks (lielāks par cibu).
- apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
- aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
- ķīmenes Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- ķīmeni Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- ķimeņi Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- ķimines Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- ķimini Iegriezumi, rievas (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- dūnas iegriezums koka traukam dibena ielikšanai.
- ķimene Iegriezums, rieva (koka traukiem) dibena ielikšanai.
- sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai).
- iekandavāt Iekalt cilvēka kājas koka klučos.
- hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
- slūpe Ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus.
- reža Ierīce galda veidā ar gareniski uzsistām (koka) restēm, ko lietoja salmu atšķiršanai no smalkumiem.
- mīlis Ierīce koka pārogļošanai.
- lenktuve Ierīce koka riteņu un zirga loku liekšanai.
- beņķis Ierīce kokasu ratu riteņu rumbu virpošanai.
- karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
- liektuve Ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai.
- sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- špaiļāt Iesist negliņveida koka tapiņas (gatavojot zābakus).
- apstādīt Iestādīt zem kā (piemēram, zem koka, krūma).
- kliškāt Iet ar lielām koka tupelēm.
- aizkangot Iet uz koka kājām (ķekatām).
- vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
- bagete Ietvarlīste, koka līste (nokrāsota vai apzeltīta) gleznu ietvaru izgatavošanai; no bagetes var veidot dzegu, to piesit pie griestiem vai sienas kā rotājumu savienojuma vietās.
- dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
- pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā.
- pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans.
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
- drāsts Instruments koka grebšanai, izgriešanai.
- drāzts Instruments koka grebšanai, izgriešanai.
- ķimeņgrauzis Instruments, ar ko izgriež rievas koka trauka dibena ielikšanai.
- ehinokokoze Invāzijas slimība, ko ierosina lenteņa ehinokoka kāpuri; viena no helmintozēm.
- muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm.
- zābaku beņķītis īpaši darināts koka rīks zābaku novilkšanai.
- jumstiņš īpaši izveidots koka dēlītis (jumta segumam), ar rievu vienā malā un nosmailinātu otru malu.
- čača Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
- čākars Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- timpuls Īsa koka kārts.
- brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
- strembelis Īss koka gabals.
- strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks.
- piza Īss un resns koka gabals.
- piziks Īss un resns koka gabals.
- knupults Īss, bet diezgan resns koka gabals.
- buzdiķis Īss, paresns koka gabals; nūja.
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
- krums Izaugums (mezgls) uz koka stumbra.
- dupis Izaugums (pumpa) koka koka stumbrā.
- punte Izaugums pie koka.
- ķīla Izaugums uz koka stumbra.
- punums Izaugums uz koka.
- trumele Izaugums uz koka.
- kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- ķumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
- ķunis Izaugums, bumburs uz koka.
- plānotipija Izcilspieduma paņēmiens, iededzinot zīmējumu koka plātnē, no kuras pagatavo iespiežamo formu.
- dori dēt izcirst dori (koka dobumā), dobt
- atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
- razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut.
- braģis Izliekts koka zars starp laivas tēviņu un stīpu.
- grabis Izliekts nazis vai kalts ar ko grebj, piemēram, koka karotes.
- šļecēns Izmircis koka bluķis.
- šmacāns Izmircis koka gabals, bluķis.
- melznis Izmircis, iepuvis koka gabals.
- stabans Izmircis, sapuvis koka gabals.
- sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā.
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm.
- izurķēt Izrakņāt ar nelielu mietu, (koka) iesmu.
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
- atmiet Izvietot mietus augļu koka zaru atbalstam.
- strūpenis Izžuvis koka gabals, sprungulis (kurināšanai).
- plankojums Jahtas ārējā koka apšuve.
- kompozītblīve Jahtu un kuģu būves veids, izmantojot divus vai vairākus atšķirīgus materiālus (sastāvdaļas, kompozītus), piemēram, korpusam ir koka apšuve un metāla brangas.
- Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai.
- plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
- mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m.
- pampars Jauna, cieta koka daļa, kas izaug koka ievainojuma vietā.
- stādmateriāls jauni kokaugi, kas ir paredzēti meža kultūru ierīkošanai; izmanto sējeņus, stādus, spraudeņstādus, mežeņus, kā arī pēc audu kultūru metodes iegūtu stādmateriālu (stādeņus).
- paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
- gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
- matasens Joku deja ar koka zobeniem.
- mekše Jumiķa darbarīks, koka lāpstiņa ar ko izlīdzin salmu kūļus uz jumta.
- šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš.
- drōneica jumta skaida, plēsta no koka (apmēram 1,5 m gara).
- lašiņa Jūrniecībā - divu apaļkoku (vai pārlūzuša apaļkoka daļu) sastiprinājums ar virvi.
- šmugumi Kāda koka nelieli zari, kas nokrituši vai nodarināti.
- spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
- dzeltiņš Kāda neliela koka nosaukums.
- čikle Kāda sapotu dzimtas koka sacietējusi piensula, ko izmanto kožļājamās gumijas ražošanā.
- terkšele Kāda spēle ar koka rotaļlietu, kas rada troksni.
- kokkājis Kāds ar koka kāju.
- pekša Kāds koka pūšamais instruments.
- trunte Kāds pieaugums pie augoša koka.
- klumpāns Kāds, kam ir lielas koka tupeles.
- tupelnieks Kāds, kas izgatavo koka apavus; kurpnieks.
- tupeļnieks Kāds, kas izgatavo koka apavus; kurpnieks.
- paslepēt Kādu brīdi šļūkt (ar koka kurpēm vai veciem zābakiem).
- izkarāties Kādu laiku turoties koka zarā šūpoties šurp un turp.
- pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
- moka Kafijas koka vai krūma šķirne; šīs šķirnes koks vai krūms.
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
- staiga Kāja, sevišķi koka kāja.
- kakao pupas kakaokoka sēklas.
- izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
- muskatziedi Kaltēti muskatkoka sēklu apvalki.
- kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
- kamīlis Kamiens, noplēsta koka miza.
- kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā.
- skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas.
- ceiba Kapoks - šķiedra, ko iegūst no vairākiem kapoku dzimtas kokiem, galvenokārt no kapokkoka (aug visās tropu zemēs); kapoku lieto kā glābšanas jostu un glābšanas riņķu pildmateriālu, skaņas izolācijai utt.
- stempe Kāpuostu grūžamā stampa (koka vāle).
- hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos.
- špurkstiķis Kārts galā piestiprināts koka vai bleķa kurmju biedēklis.
- lokne Kas lokans, izliekts; koka galotne.
- lāde Kaste (parasti koka) dažādu mantu glabāšanai.
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
- tiešais cirsmu piesliešanās veids katru jaunu cirsmu paredz blakus iepriekšējai (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs).
- rēzīna Kaučuka koka sveķi.
- tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas.
- bidulis Kaula vai koka irbulis, ko lietoja pagatavojot vīzes.
- stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils.
- kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
- klaba Kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles).
- kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- ķencis Kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
- kurceknis Kaut kas pāraudzis, kokains, porains.
- klipināt Klabināt (piemēram, koka tupeles).
- šandekels Klāja apmale kuģiem, kā koka, tā dzelzs, iet paralēli kuģa sāniem un parasti biezāka par pārējo klāja segumu.
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- kliedāmurs Kliedēšanā lietots apaļš koka āmurs ar troses diametram atbilstošu rievu.
- antifella Klinšu kapu vieta Likijā ar akmenī kaltām koka materiāla formām; kapeņu pretskatos sastopamas arī joniskās formas.
- samešanās Klišeju pakājeņu koka deformēšanās nepilnīgas izžāvēšanas rezultātā.
- stupure Klucis, īss koka gabals.
- stupuris Klucis, īss koka gabals.
- stupurs Klucis, īss koka gabals.
- kastīšslēdzene Klucīšslēdzene - no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem.
- virba Klūga, arī neliels koka vai metāla stienis.
- sasakļauties Kļūt greizam, saliekties (par koka priekšmetu).
- izkalst Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
- izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
- piesmadzēt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
- piesmagt Kļūt smagam, piesūcoties ar šķidrumu (piemēram, par koka priekšmetu).
- ločka Koce - vienkoča laiva no egles vai apses koka.
- kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija.
- grīzeklis Koka aizšaujamais; sens atslēgas veids, izgriezts no garena koka klucīša, ko aizgrieza ciet, lai durvis nevar attaisīt.
- klipšu kanna koka alus kauss ar vāku.
- slāģis koka āmurs mietu iesišanai (piesienot zirgus).
- sabo Koka apavi (fr. "sabot"), kas pagatavoti no vienlaidu koka, modelējot pēdas formu un zoles izliekumu.
- koka tupeles koka apavi, ko valkā, veicot saimniecības darbus (parasti slapjā vietā).
- bloks koka brusu paliktņi, uz kuriem novieto būvējamo kuģi; paliktņi, uz kuriem novieto laivas uz kuģa klāja, kā arī mazos kuģus krastā.
- cecere Koka celms; koka saknes krastā zem ūdens.
- stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
- stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
- stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
- divstaru dakšas koka dakšas ar diviem zariem.
- trīsstaru dakšas koka dakšas ar trīs zariem siena mešanai kaudzē.
- norautne Koka daļa, kas paliek pie vienas celma malas pēc koka nozāģēšanas.
- darvas eļļa koka darvas destilācijas produkts, kura galvenie komponenti ir fenoli (nosacīts nosaukums).
- kalpiņš Koka dēlis ar ieloku vienā galā un nelielu koka paliktni garo zābaku novilkšanai.
- masta ailas pastiprinājums koka detaļu pildījums starp masta ailas malām, klāja šķērssijām un klāja garensijām.
- šautava koka durvju aizbīdnis.
- dzelzs tapu egļi koka ecēšas ar dzelzs tapām.
- koka egļi koka ecēšas ar koka tapām.
- sveņģis koka ecēšu šķērskoks ar ko sastiprināti zarainie koki.
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
- skaitāmais koks koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai.
- vainaga veidošana koka galotnes un sānu dzinumu saīsināšana, lai atvieglinātu ražas novākšanu.
- resgaļa ieplīsums koka gāšanas laikā radusies plaisa; gāšanas plaisa, kas redzama stumbra resgaļa virsmā un turpinās garenvirzienā; tā rodas, ja lieto nepareizus koka nozāģēšanas paņēmienus.
- buras līķa apaļspleise koka gredzens, kas paredzēts kaušas iestiprināšanai.
- klabatas Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai.
- snieggāze koka izgāšana ar saknēm sniega masas ietekmē.
- kopturis koka jumta nesošās konstrukcijas nostiprinošs elements.
- mekše Koka karote, koka lāpstiņa.
- mekšķis Koka karote, koka lāpstiņa.
- stodere koka kārts ar salmu saišķi augšgalā, ko novieto lauka pretējā malā, lai arot varētu taisni veidot vagu.
- pūrenieks koka kastīte pūra graudu nomērīšanai.
- garcs koka kauss alus dzeršanai (3 vai 1,5 litri).
- zara kanna koka kauss ar zarveida snīpi.
- klapētavas Koka klaudzināmā ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja signalizācijai zvana vietā.
- kvulīņs koka klucis baļķu vešanai uz ragavām.
- plōcs koka klucis ragavās baļķu vešanai.
- masta ķīļi koka ķīļi, ar kuriem fiksē masta stāvoklī attiecībā pret masta ailas apmali.
- lobas laiks koka mizas lobīšanās laiks
- lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
- koka metallizācija koka piesūcināšana ar dzelzs vitriolu vai sodu, lai to izsargātu no pūšanas.
- nedzīvais koks koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās.
- razvaļņas koka rāmis, kas piestiprināts ragavām, lai varētu vairāk iekraut.
- aizzāģējums koka resgalī izzāģēts trijstūrveida robs koka gāšanas virziena pusē, kas sekmē tā krišanu vēlamajā virzienā un novērš resgaļa plīsumu; tieviem kokiem to izdara ar seklu iezāģējumu.
- pakverķis Koka režģu konstrukcija; būves veids, kurā izmantota koka režģu konstrukcija.
- patverķis Koka režģu konstrukcija; būves veids, kurā izmantota koka režģu konstrukcija.
- požaks koka rīks, ar ko audējs izvelk dzijas caur šķietu; smails kociņš ar noasinātu galu, ar ko savalkā nītis cauri šķietam.
- ratcīknis koka ripa, ko izmanto metāla stīpas uzlikšanai ratu ritenim.
- sālskoks koka sālstrauks ar rokturi.
- galdnieku starpsiena koka siena, kuras augšdaļā ir stikloti vairogi.
- saliktas sijas koka sijas, ko veido, sanaglojot dēļus dubultā T veidā, kastveidā vai citā kombinācijā (tādējādi vienmērīgāk noslogo koksni un ietaupa kokmateriālus).
- koka arhitektūra koka stumbra un zaru biometrija (raksturīgie struktūras elementi).
- stimbīns Koka stumbrs bez galotnes; koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa.
- delba Koka stumbrs vai dobums koka serdē.
- nomelis Koka sveķainā daļa starp mizu un koka stumbru.
- svičs koka tapa alus mucas sānos (starp spundi un tapas galu) gaisa ieplūdumam.
- desu bāžamais koka tapa desu pildīšanai zarnās.
- šipka koka tapa, ar ko būvniecības laikā nostiprina sienas siju savienojumu.
- toveris Koka trauks ar diviem gredzenveida rokturiem, caur kuriem varēja izbāzt kārti nešanai divatā; liela koka baļļa.
- ģelda Koka trauks putraimiem, zirņiem; koka mulda.
- garcs koka trauks.
- raška koka trauks.
- kūcinīki koka tupeles.
- pulcens Kokā uzkarams, vēlāk arī uz zemes novietots bišu strops no koka mizas.
- avalis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
- avele Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
- avelis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
- aulis Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai.
- Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma.
- signāls koka vai metāla tornis, ko uzceļ triangulācijas punktā un kas paredzēts ģeodēzisko instrumentu uzstādīšanai un vizēšanai no citiem punktiem.
- masta krēsla vaigi koka vai metāla vertikāli veidotas masta krēsla sānmalas, starp kurām iestiprināta nolaižamā masta pēda.
- vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus.
- stumbris Koka vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- koksnes vēzis koka virsmas brūce ar pakāpienveidīgi paplašinātu sānu virsmu un grubuļainiem koksnes saaugumiem gar brūces malām vai sveķu izplūdumiem.
- šķibene koka zars vai galotne pēršanai.
- kokaīnkrūms Kokaīnaugu dzimtas suga ("Erythroxylon coca"), Dienvidamerikā sastopams krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu.
- Erythroxylon coca kokaīnkrūms, no kura lapām iegūst kokaīnu.
- koka kokaīnkrūms.
- koksis kokaīns.
- koliniece kokakola.
- parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas.
- slaidais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma gracilis").
- dendroīds Kokam līdzīgs; kokam līdzīgi sazarojies.
- četrpusējā garenfrēzēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna brusveida sagatavju apstrādei vienlaikus no visām četrām pusēm, iegūstot vēlamo šķērsgriezuma profilu un izmērus.
- zāģēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna dažādu koksnes materiālu sadalīšanai ar zāģēšanu; tas var būt gateris, lentzāģmašīna vai ripzāģmašīna; specifisku darbu veikšanai izmanto arī mašinas, kas izveidotas ķēdes zāģu bāzes.
- brusošanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna divskaldņu un daudzskaldņu brusu iegūšanai, atdalīto baļķa daļu pārvēršot šķeldās.
- finiera drāšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna drāztā finiera ražošanai.
- tapošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna koka detaļu tapsavienojumu tapu un tapu rievu (ligzdu) veidošanai ar frēzēšanas paņēmieniem.
- finieršķēres kokapstrādes darbmašīna lobītā un drāztā finiera sagriešanai vajadzīgajā platumā un garumā.
- šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs.
- apmalošanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna neapmalotu zāģmateriālu apmalošanai kokzāģēšanas plūsmā.
- kopēšanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna sarežģītu profilētu izliektu vai ieliektu (arī telpisku) virsmu frēzēšanai, izmantojot kopēšanas paņēmienu.
- skaidošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna speciālu skaidu iegūšanai no koksnes.
- ķēždobšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna taisnstūrveida dobumu iestrādei.
- frēzēšanas un zāģēšanas agregātiekārta kokapstrādes darbmašīna, kurā frēžēšanas iekārta baļķu brusošanai apvienota ar zāģēšanas un neapmalotu zāģmateriālu apmalošanas mezgliem.
- universālā kokapstrādes darbmašīna kokapstrādes darbmašīna, kurā uz vienas universālās darbvārpstas, lietojot speciālas palīgierīces, var nostiprināt dažādus griezējinstrumentus.
- dobšanas ķēde kokapstrādes griezējinstruments ar atsevišķiem šarnīrveidā (ar asīm) savienotiem posmiem (locekļiem).
- defibrators kokapstrādes iekārta, kurā sašķiedro nomizotu papīrmalku.
- meža atjaunošana kokaudzes atjaunošana, lai nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamās koksnes ražošanu un vides aizsardzību.
- produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija).
- cirtes intensitāte kokaudzes izretināšanas pakāpe vienā cirtes paņēmienā; parasti mērī m^3^/ha.
- vainagu slēgums kokaudzes koku vainagu horizontālās projekcijas laukumu summas (neņemot vērā vainagu savstarpējo pārklāšanos) un audzes kopējās platības attiecība.
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
- agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām.
- bonitēšana kokaudžu ražības novērtēšana noteiktos augšanas apstākļos.
- ēncietīgi augi kokaugi, mežu lakstaugi un siltumnīcu augi, kas pacieš apēnojumu.
- defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja.
- sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā.
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju.
- dendrobionti kokaugu stāvā mītoši organismi (putni, kā arī daudzi kukaiņi, zirnekļveidīgie u. c. bezmugurkaulnieki).
- klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals.
- krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai.
- karambola Koks ("Averrhoa carambola"), aug Dienvidaustrumāzijā un Vestindijā; šī koka auglis.
- mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
- apserde Koksne ap koka serdi.
- reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli.
- smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi.
- koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai.
- gadrieva Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periodā; gadskārta.
- gadriņķis Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periopdā; gadskārta; gadrieva.
- gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
- defibrēšana Koksnes šķiedru iegūšana, beržot koka šķilas defibrerā ūdens klātbūtnē.
- kokapstrādes rūpniecība koksnes un koka izstrādājumu ražošana.
- koksnes mehāniskie bojājumi koksnes vainas un defekti, kas radušies koka ciršanas, sagarumošanas vai transportēšanas laikā.
- juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā.
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
- kolas rieksts kolas koka sēkla.
- lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas).
- krikets Komandu sporta spēle, kurā ar īpašu koka āmuru cenšas ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
- urbšnas-dobšanas mašīna kombinētā kokapstrādes darbmašīna urbšanai horizontālā plaknē un iegarenu gropju frēzēšanai.
- baksterotipija Kombinēts asējuma un koka grebuma iespiedums, kurā vispirms iespiež asējumu kā zīmējumu un virs tā koka grebumu kā pakrāsu plāksni.
- enkura kurpe konkrētam enkuram paredzēta koka ligzda uz klāja jahtas priekšgalā, kas novērš enkura pārvietošanos.
- sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus.
- millepori Koraļļu sugas, kuru kolonijas līdzīgas kokam lapai vai mizai.
- plūkste Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti.
- plūkstis Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti.
- plūksts Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti.
- plūksnas Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld.
- plūksni Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld.
- plūksti Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld.
- laidiņi korķa vai koka pludiņi, lai makšķeres āķis nenogrimtu.
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve.
- akrila krāsa krāsa, kuras pamatā ir akrilskābes sāļi; izmanto koka virsmu krāsošanai.
- metahromotipija Krāsainu litogrāfisku zīmējumu pārvešana no papīra uz stikla, metāla, koka utt.
- maļavāt Krāsot (koka vai metāla izstrādājumus).
- hematoksilīns Krāsviela, ko iegūst no kampeškoka un lieto mikroskopijā šūnu kodolu nokrāsošanai sarkanvioletā krāsā.
- ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā.
- Cornus florida krāšņā suņkoka "Benthamidia florida" nosaukuma sinonīms.
- kručināt Kratīt augļus (no koka).
- slūpe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos būvēts koka kuģis; liela laiva.
- domra Krievu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar apaļu koka korpusu (ar divām, trim vai četrām stīgām).
- čaksnis kritis koka stumbrs ar saknēm; zemē atstātās nopļautās, nozāģētās vai nolauztās pameža paliekas.
- pulverveida pildvielas krīts, talks, kaolīns, kvēpi, metālu pulveri, koka milti u. c. ar daļiņu lielumu līdz 500 mikrometriem.
- stambans Krituša koka stumbrs; celms.
- raušķis krūmu nazis (ap 20 cm garu asmeni un koka rokturi).
- pāršķērsīt krusteniski ar koka kārtīm norobežot.
- skrādzis krustveida koka konstrukcija, kas balsta (parasti apaļa) galda kāju.
- standals Krūze (dzeramais trauks) no kadiķu koka.
- metallofons Ksilofonam līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm koka plāksnīšu vietā.
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz gluda garenšķiedras koka plātnes.
- kokgrebums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes.
- kubuls Kubls - liels, apaļš, uz augšu nedaudz sašaurināts koka trauks.
- korcenis Kubuls, kas izdobts no izkurtējuša koka.
- kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos).
- kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
- ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
- benzosveķi Kvēpināmie sveķi, ko iegūst no īpaša koka Dienvidaustrumāzijā, lieto parfimērijā laku izgatavošanai.
- līkmežs Ķeburmežs - kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem.
- spieta kamols ķekarveidīgs kamols, ko bites izveido pirms izlidošanas uz jauno mitekli, salidojot uz tuvumā augoša koka.
- ķemurs Ķērne, koka trauks sviesta kulšanai.
- poļa Ķīlis koka sašķelšanai.
- sfenofillaļi Ķīļlapainie, izmirušu paparžaugu grupa, krūma vai koka veida augi ar slaidu rievotu, posmos sadalītu stumbru, \~12 sugas, gk. karbonā.
- klinšu ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum saxicolum"), atrasta liekņā uz trupoša koka.
- grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
- pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus).
- fanza Ķīnā un Korejā - neliela māja uz koka stabu karkasa.
- rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes).
- erhu Ķīniešu tradicionāls stīgu instruments: tam ir dobts koka korpuss, garš grifs un divas stīgas un to spēlē ar lociņu.
- ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- ķiba Ķipis; koka trauks piena raudzēšanai; arī sviesta glabājamais trauks.
- čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai.
- kīvis Ķīvenis - koka trauks; baļļa alus raudzēšanai, kubuls.
- bluķis Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs.
- spals Laide, rokas šaujamā ieroča koka daļa.
- laidījums Laidenis - koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
- lobu laiks laika posms pavasarī, kad kokam viegli atdalās miza.
- lapkritis laikposms, kad kokaugiem nobirst lapas, parasti rudenī
- cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas.
- duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord").
- klucis Laivas malai piestiprināts koka gabals, kurā iedzendzelzs bultas, starp kurām ieliek airus.
- anders Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus.
- andra Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus.
- andrs Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus.
- andrus Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa.
- landžu Landžu riteņi - no viena koka gabala liekti ratu riteņi.
- jumiķa lāpsta lāpstai līdzīgs, no koka darināts jumiķa darbarīks ar ko pielīdzina jumta skaliņus.
- krička Lāpstveida koka dakšas vētīšanai.
- lapotne Lapu kopums (parasti kokam, krūmam).
- blende Laterna raktuves apgaismošanai (koka laterna, kas no iekšpuses izsista ar skārdu).
- koklīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum").
- auzupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kaukaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kaukoļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kiukuči Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kiukuļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kokaļa Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kokālīši Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kokālītis Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kokals Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kokuls Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kolīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kūkalas Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kūkaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kūkolis Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kviešpuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- miežupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- naksnenītes Lauka kokalis ("Agrostemma githago").
- kūkols Lauku kokalis ("Agrostemma githago").
- laurlapa Lauru koka lapa.
- lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals.
- atsveķošanas brūces atjaunošanas leņķis leņķis starp abiem slīpajiem iegriezumiem (atsveķošanas sāntekām) atsveķojamā koka stumbrā.
- kapača Lēzens koka trauks, kurā kapā, piemēram gaļu, kartupeļus.
- lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m.
- pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera).
- klambens Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
- klambins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
- klamburs Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
- klimbins Līdzeklis govju piesiešanai kūtī, gatavots no koka ar diviem gariem puslokiem.
- mikantīns Līdzeklis koka konservēšanai, dinitrolfenolnatrija un sulfīta atsārma maisījums.
- diplokoīds Līdzīgs diplokokam.
- boga Liekts koka gabals, ko lieto kā paliktni, mūrējot velves.
- pavārnīca Liela (parasti koka) karote ēdiena maisīšanai, smelšanai.
- vabulaķis Liela koka karote, pavārnīca.
- kaņavāle Liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle.
- kanuvāle Liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle.
- kanavāle Liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu.
- šķeldars Liela skabarga, koka šķemba.
- lamžas Lielas koka tupeles.
- kliškas Lielas kokam tupeles.
- krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi.
- panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
- boss Liels koka āmurs, ko lieto būvniecībā, sasaistot guļbūvē baļķus; borsts.
- borsts Liels koka āmurs, ko lieto būvniecībā, sasaistot guļbūvē baļķus.
- mārtiņš Liels koka āmurs, ko lieto būvniecībā.
- borska Liels koka āmurs.
- kubuls liels koka toveris alus brūvēšanai vai kāpostu skābēšanai.
- ķīne Liels koka trauks ar paplašinātu apakšdaļu.
- plucināmā vanne liels koka trauks, kurā plucina nokauto cūku.
- mārcis Liels koka veseris.
- kubls Liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku.
- sapodilla Liels mūžzaļš koks, kas aug Amerikas tropu joslā; ražo ēdamus augļus, tiek izmantota arī šī koka sula.
- toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu.
- veidskaitlis lielums koka tilpuma aprēķināšanai - attiecība starp koka stumbra un tāda paša augstuma cilindra tilpumu, ja par cilindra pamata laukumu pieņem stumbra krūšaugstuma caurmēra laukumu.
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m.
- vācele Liepas koka kaste, liepas lūku trauks.
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
- zliukš Lieto, lai aprakstītu skaņu, kas rodas krītot kādam koka priekšmetam.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brīks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- skript Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- kniuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt.
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt.
- brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- trimits Lietuviešu tautas pūšaminstruments, koka taures veids.
- birbīne Lietuviešu tautas pūšaminstruments, līdzīgs klarnetei, no koka.
- grebeklis Līks dzelzs daikts, nazis, ar ko grebj koka karotes.
- klorģis Līks koka gabals.
- krumulds Līks koka gabals.
- skrube Līks nazis koka grebšanai.
- skrubele Līks nazis koka grebšanai.
- skribinis līks nazis koka trauku un karošu grebšanai.
- ķemburs Līks un zarains koks; koka žuburs; atkarens koka zars; koka celms ar jaunām atvasēm; žuburains celms.
- blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus.
- beblis Līkumains koka gabals ar liekumu pie saknes.
- galdnieka līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai.
- galdnieku līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko lieto koka priekšmetu salīmēšanai.
- spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
- galdnieku plātnes līmētie lokšņu materiāli, ko iegūst, salīmējot savā starpā koka līstītes un pēc tam aplīmējot ar lobīto finieri.
- masīvās koka plātnes līmētie lokšņu materiāli, ko iegūst, salīmējot savā starpā koka līstītes.
- plese Linu suka ar koka vai dzelzs zariem.
- plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā.
- mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai.
- Heiligenberga Livonijas ordeņa koka pils, kas 1285.-1290. g. atradās Zviedru kalnā Tērvetes novada Tērvetes pagastā.
- slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi.
- aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- dikaīns Lokālās anestēzijas līdzeklis, iedarbīgāks un toksiskāks par novokaīnu un kokaīnu.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- abrazīvi materiāli ļoti cieti materiāli, ko izmanto koka, metāla, stikla u. c. virsmu mehāniskai apstrādei.
- spēle Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- spēles Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- pūpolot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
- pūpoļot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
- redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem.
- atstatums starp grāvjiem maksimāli pieļaujamais attālums, kas jāievēro, lai kokaudzes bonitāte visā teritorijā starp grāvjiem nenoslīdētu vairāk kā par vienu klasi salīdzinājumā ar bonitāti 15 m attālumā no grāvja; tādējādi visā starpgrāvju platībā veidojas viens meža tips.
- ksilogrāfija Mākslas vai poligrāfijas nozare, kurā attēlu (retāk tekstu) iegrebj koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
- karboleins Mākslīga degviela - koka vai ogļu putekļu un darvas maisījums.
- voblers Mākslīgā ēsma, māneklis, kas līdzinās dabiskam zivju barošanās objektam; gatavo no koka, plastmasas vai metāla un izmanto zivju pievilināšanai.
- ķuncis Māla pods vai koka spainis.
- rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu.
- nomizošana Malkai paredzēta sazāģēta koka bluķa apstrāde pirms sašķelšanas pagalēs - mizas atdalīšana.
- strupis Malkas pagale, koka gabals.
- taisnais koka irbulis mālšpiks - cieta koka vai metāla ķīļveida irbulis takelāžas darbiem, piemēram, špleisēšanai.
- malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- mandeļrieksts Mandeļkoka sēklas kodols.
- ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele.
- maulains Maulaini rati - vecmodīgs auto ar koka riteņiem bez riepām.
- špilkums Maza bļoda; neliela, krāsota koka bļoda.
- abrumaišķis Maza koka lāpstiņa mīklas apmaisīšanai.
- kroķis Maza koka pīpe.
- zuzuļķis Maza koka pīpīte, puļķis.
- būka Mazā plūme ("Prunus insitita"); šī augļu koka auglis.
- būķele Mazā plūme; šī augļu koka auglis.
- ripele Maza, apaļa koka ripa.
- mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
- padacka Mazs dzelzs stienītis zem ratu koka ass, kas piestiprināts, lai braucot ass nedilst.
- flažolets Mazs koka pūšamais mūzikas instruments.
- spriks Mazs koka sprungulītis.
- mekšere Mekše - koka lāpstiņa, mieturis.
- papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru.
- himopapaīns Meloņkoka "Carica papaya" sulas ferments, kas sarecina pienu.
- jaucamais Mente - neliela, parasti koka, lāpstiņa (kā maisīšanai).
- šautrēt Mest ar koka gabalu.
- bizins Mešanai domāts koka gabals.
- litera metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; burtstabiņš.
- burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; litera.
- dzelis Metāla rīks (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
- dedzītuvis Metāla rīks, ar kuru izdedzina caurumus koka priekšmetos.
- padraza Metāla sliede zem ragavu koka sliecēm.
- kokainidīns Metilkokaīns, kokas alkaloīds.
- hedonāls Metīlpropīlkarbinoluretāns, balts kristālisks pulveris, nevainīgs miega līdzeklis un pretinde kokaīnam.
- augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu.
- metriskais koks metriskajā fonoloģijā - grafiska shēma, kurā vārda dalījums pēdās ir attēlots simboliska koka veidā.
- mimuri Mezglaini, bumbuļveida koka izaugumi; miemuri 1.
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
- dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
- virsaugstums Meža kokaugu kopuma 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
- sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās.
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā.
- tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa.
- veleklis mežizstrādes rokas instruments kokmateriālu velšanai un celšanai, kas sastāv no metāla kāša ar ieliektu gala asmeni un koka kāta.
- cērtamība Mežsaimniecībā koka vai mežaudzes vecums, kādā tā iegūst vērtību, kas atbilst mežsaimnieciskiem apsvērumiem.
- pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana.
- puleņģis Mieta vai tapas veidā apstrādāts koka gabals.
- pīlādžmiets Miets no pīlādža koka.
- mycocalicium Mikokalīcijas.
- mycocaliciaceae Mikokalīciju dzimta.
- chaenothecopsis Mikokalīciju dzimtas ģints.
- Calicium subtile mikokalīciju dzimtas sugas "Mycocalicium parietinum" nosaukuma sinonīms.
- Mycocalicium parietinum mikokalīciju suga.
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
- necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu.
- gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna.
- vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš.
- mystacocarida Mistakokarīdi.
- sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris; krātiņš.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; sprosts; krātiņš.
- krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; sprosts; būris.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- zuntēga Mitrs koka gabals, kas slikti deg.
- banceklis Mucinieka knaibles; rīks stīpu uzvilkšanai koka traukam.
- duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis.
- duidibenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem).
- dujdubens Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai; duidubenis.
- duidubenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai.
- remesis muižas koka darbu amatnieks, kas savus ražojumus gatavoja tikai naglojot (bet ne līmējot).
- zokolants Mūks basām kājām vai koka tupelēs.
- necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai.
- trumelis Mūzikas instruments no egles koka ar misiņa piekariņiem.
- kanēļkoks Mūžzaļš Lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis.
- špailes Nagliņveida koka tapiņas, ar ko piesita zābaku zoles.
- lāpienis Nakts zveja sveķaina koka lāpas gaismā.
- barsonis Namdara koka veseris.
- džanks Narkomāni, kas lieto kokaīnu un heroīnu.
- kokaīnists Narkomāns, kas lieto kokaīnu.
- kreks Narkotiska viela, ko iegūst no kokaīna; smēķē vai iešņauc.
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi; stimulē centrālo nervu sistēmu, rada eiforiju, halucinācijas.
- zīdkokaugi Nātru rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi kokaugi ar piensulu, retāk lakstaugi, lapas dažādas pat vienā kokā, ar pielapēm, 60 ģinšu, >1500 sugu.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piemēram, keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai, vienkoču izdobšanai vai koka trauku iekšpuses nogludināšanai).
- ranste ne pārāk īss, nogriezts vai nozāģēts (koka, desas vai siļķes) gabals.
- bomkante Neapdarināta dēļa slīpā mala, kam saglabāts koka (tievgaļa) apaļums.
- bakans Nederīgs koka malkas gabals.
- rupulis Nederīgs, rupjš koka gabals.
- rupuls Nederīgs, rupjš koka gabals.
- rupults Nederīgs, rupjš koka gabals.
- klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis.
- klurģis Negluds koka gabals; puļķis, koka tapa.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
- izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
- bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
- krustnagliņas Neizplaukuši žāvēti nagliņkoka ziedu pumpuri ar raksturīgu smaržu un garšu.
- stuburkls Nelīdzens, zarains koka gabals.
- namelis Neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja.
- retinīca neliela bļoda, kas izgatavota no koka piepes.
- laiška Neliela koka lāpsta labības šķirošanai sviežot.
- lipsītis Neliela koka lāpstiņa ar ko apziež plāceni pirms ievietošanas krāsnī.
- ļempe Neliela koka lāpstiņa šķidrumu maisīšanai.
- mente Neliela koka liekšķere kartupeļu rakšanai.
- truksis Neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa.
- truksnis Neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa.
- ķurmulis Neliela koka pīpe.
- mangale Neliela koka stampa (virtuves piederums).
- biķītis Neliela koka stampiņa desu masas iepildīšanai zarnās.
- pare Neliela telpa (koka) riteņu loka sutināšanai.
- špeilis Neliela tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
- bunga Neliela, apaļa koka vāle ar kātu (dažādu saimniecības darbu veikšanai).
- mente Neliela, parasti koka, lāpstiņa (piemēram, kā maisīšanai).
- špēle Neliela, tieva koka tapa apavu zoles piestiprināšanai.
- namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
- nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
- spīla nelielas koka dakšas.
- strunkulis Neliele (un netīrs) koka gabals.
- čurbuļi Nelieli sapuvuši koka gabali.
- lenticelas Nelieli, irdeni šūnu sakopojumi kokaugu peridermā.
- kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
- ķocis Neliels (parasti koka, māla) trauks.
- kākucis Neliels ciets palielinājums uz kādas virsmas vai koka zariem.
- svirlītis Neliels koka bezmērs.
- būcenis Neliels koka bluķis sēdēšanai vai kā pamats jebkuram objektam.
- bringuls Neliels koka gabals mešanai.
- kaba Neliels koka gabals, ko izmanto lai nostiprinātu solu pie laivas bortiem.
- strumpuls Neliels koka gabals, sprungulis.
- puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
- boļa Neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis.
- polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
- traucenis Neliels koka spainis.
- brungulītis Neliels koka sprungulis.
- strumpals Neliels koka sprungulis.
- kacēns Neliels koka stumbrs.
- napītis Neliels koka trauks, bļodiņa.
- staņģis Neliels koka trauks, parasti ar sašaurinātu augšdaļu.
- baņģis Neliels koka vai māla trauks.
- virbe Neliels koka vai metāla stienis.
- poģelis Neliels māla vai koka podiņš.
- kocis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis; maisiņš.
- čočis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis.
- ķocele Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa; ķocis.
- ķozis Neliels trauciņš; koka mizas kārbiņa.
- ķimpuls Neliels, apaļš koka gabals; īsa kārts.
- ķimpulis Neliels, apaļš koka gabals.
- skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu.
- kārpa Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai); apaļa ciba.
- sviestkubliņš Neliels, apaļš koka trauks (sviesta, biezpiena ievietošanai).
- sviestkārpa Neliels, apaļš koka trauks sviesta ievietošanai; apaļa ciba sviesta ievietošanai.
- krinītis Neliels, četrstūrains, tītaviņām līdzīgs koka darinājums.
- dokšķins Neliels, izgrebts koka trauks, sālstrauks.
- pimpuris Neliels, no koka izgatavots aplis.
- libītis Neliels, tievs koka stumbra gabals ar izgebtu gropi (sulu tecināšanai).
- staņģelis Neliels, vertikāls koka trauks, ko lietoja, kā spaini, ķipi u. tml.
- plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija.
- balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs.
- kā olekti norijis neparasti, nedabiski taisni, stīvi, kokaini.
- klambas Nepatīkami klabošas koka tupeles.
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
- paklambāt Neveikli iet (kādu brīdi); kādu brīdi staigāt koka tupelēs.
- klabāns Neveikls, ļengans vīrietis, kurš staigā koka tupelēs.
- progresējošs osificējošais miozīts nevienmērīga, apikokaudāli progresējoša šķērssvītrotās muskulatūras, fasciju, cīpslu un aponeirožu pārkaulošanās ar stīvumu, kustību ierobežojumu un ķermeņa piespiedu stāvokli.
- stāvkocis No apaļa koka izdobts trauks.
- bišu koks no apaļkoka bluķa darināts bišu strops.
- vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
- atplīsums no apaļkoka gala sākusies caurejoša sānu plaisa; rodas mežmateriālu sagatavošanas un sagarumošanas gaitā.
- pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
- mēršavs No augstvērtīga koka darināta pīpe.
- kajeputeļļa No Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem.
- koka mālšpiks no cieta koka izgatavots darbarīks - irbulis augu vai sintētisko šķiedru trošu spleisēšanai.
- batuta No dažādiem materiāliem (koka, zelta u. c.) izgatavota nūjiņa, ko 15.-18. gs. izmantoja ansambļa spēles vai kora dziedājuma laikā, mājot taktis.
- lieves No dēļiem gatavotas koka kāpnes, kāpņu telpa.
- būrītis No dēļiem izgatavota vai koka klucī izdobta neliela putnu mītne.
- būris No dēļiem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
- kanēlis No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
- šķedārnis No koka bluķa atskaldīta malkas šķila.
- kulcenis No koka bluķa gatavota strazdu māja.
- Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā.
- bulens No koka darināts putna (parasti pīles) atveidojums šo putnu pievilināšanai (medībās).
- klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
- puliņģis No koka gabala izveidots puļķis vai tapa.
- klucīšslēdzene No koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem; kā arī sarežģītākas konstrukcijas koka slēdzenes.
- buncis No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
- bunka No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
- buņķis No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
- trebušē No koka izgatavota akmeņu metamā iekārta (Ķīnā no 4. gs., Eiropā 12.-15. gs.), kas līdz 100 kg smagu akmeni varēja aizmest 400 metru attālumā; vienas iekārtas uzbūvēšanai vajadzēja 20 ozolu, transportēšanai - 20 vēršu.
- veliņš No koka izgatavota ratu riteņa apaļās daļas piektdaļa.
- kokāmurs no koka izgatavots āmurs, ko parasti lieto skārda virsmu izlīdzināšanai un skārda mezglu (piemēram, durvju) deformēšanai to izmēru un formas pielāgošanas nolūkā.
- klakstīns No koka izgrebts rīks ar iekšā ievietotiem akmentiņiem trokšņa radīšanai.
- dore No koka izgrebts trauks, kurā glabā medu un sviestu.
- cūbele No koka mizas darināts trauks ogošanai.
- ļepstere No koka mizas gatavota stabule.
- čāska No koka mizas gatavota turza, tūta (ogošanai).
- cobele No koka mizas gatavota vācele ogošanai.
- ogturza No koka mizas gatavots trauks, kārba (ogu ievietošanai).
- tummaks No koka mizas izgatavota turza.
- pludi No koka mizas pagatavoti pludiņi zvejas tīklam.
- kurza No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
- ķurza No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
- ķurze No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
- vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
- čikudus No koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- pune No koka saauguma izgrebta bļodiņa.
- puns No koka saauguma izgrebta bļodiņa.
- kasines no koka saknes izgatavotas (neliektas) ragavu slieces.
- sieksta No koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai.
- pēlis no koka stumbra izdobta laiva ar plakanu apakšu.
- zars koka vainagā no koka stumbra novirzīts pārkoksnējies sānu dzinums.
- stuga No koka stumbra pagatavots atbalsts krastā izvilktai laivai.
- krabiķis No koka taisīts daikts ar 3 kājām, ar ko atbalsta malā izvilktas zvejas laivas.
- ugunscepure No koka un māliem izgatavots velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda; rovis.
- žagari No koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari.
- laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
- krātiņš No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
- krāts No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
- lignocelluloza No koka, džutas, salmiem vai bambusa iegūta celuloze, kas vēl satur lignīna paliekas.
- staņģe No koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu.
- kvasīns No kvasijas koka koksnes iegūstama inde.
- kvasols No kvasijas koka koksnes iegūstama inde.
- diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
- kreozots no lapkoku darvas iegūts šķidrums ar kodīgu smaku; lieto koka izstrādājumu piesūcināšanai pret pūšanu.
- būrīšslazdi No metāla režģū būrīša vai koka kastes darināts slazds.
- saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
- kvēlviela No sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles.
- kapoks no šī koka iegūtā šķiedra, ko lieto kā pildīšanas un skaņizolācijas materiālu (šķiedras nemirkst un nesalīp).
- kosuls No tāss pagatavots bišu strops; strops no koka mizas vai bluķa.
- leģene No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- lēģere No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- leģeris No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- leģile No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- leģele No viena koka gabala taisīta muciņa.
- zlaukts no viena koka izdobts trauks mājalus tecināšanai.
- sēklu partija no viena noteikta koka, kokaudzes vai sēklu plantācijas ievāktais sēklu materiāls, kas apzīmēts ar atsevišķu numuru jeb kodu.
- kanoe No viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva.
- krāģarkls No zaraina koka izgatavots arkls.
- koka (arī kokzaru) dakšas no žuburaina koka izveidotas dakšas.
- kokzaru dakšas no žuburaina koka izveidotas dakšas.
- parva nobrāzums koka mizā; noberzta vieta kokam.
- nošķibīt Nocirst (kokam zarus).
- nošķibot Nocirst (parasti nelielus) zarus (nozāģētam kokam); atzarot.
- apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
- notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam.
- notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam.
- nodzenēt Nocirst kokam (zarus); nodarināt (skujas, zarus).
- božēt Nocirst kokam galotni iekārtojot bišu koku.
- sadzenēt nocirst kokam noteiktu daudzumu zaru.
- nodarināt Nocirst, nozāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta koka zarus).
- šņārka Nocirstam kokam pie resgaļa iecirtuma pusē palikusī garākā mala.
- šķenēt Nodarināt kokam zarus.
- apaļais kokmateriāls nogāzts, atzarots koka stumbrs bez galotnes, ko parasti var sadalīt īsākos nogriežņos (lietkoksnes sortimentos); apaļkoksne.
- stukāji Nogrieztu zaru paliekas, kas palikušas uz koka stumbra.
- sausāns Nokaltuša koka gabals.
- stembs Nokaltuša un nolūzuša koka celms.
- piekručināt Nokratīt augļus (no koka) pietiekošā daudzumā.
- aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. visapkārt, pa virsu).
- tuņķis Nolauzta koka stumbrs; koka stumbrs bez lapotnes.
- Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs.
- strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals.
- tuļītis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets.
- tuļķis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets.
- noūbēt Nomelnēt (parasti par koka priekšmetiem).
- lozme Nomizots koka gabals.
- driksna Noplēsta vai nomizota koka miza.
- stebēns Nopuvis koka stumbrs; sapuvis bluķēns; truls neveikls cilvēks.
- dendr- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
- dendri- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
- čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos.
- nobungāt Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu.
- nobungot Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu.
- aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses.
- sprundzelēt Nostiprināt, aizsiet ar koka sprunguli, sprūdu.
- blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks.
- šķadārnis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķederna Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķedernis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķeders Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai.
- pieaugums noteiktā laika periodā izveidojies koka vai audzes augstuma, caurmēra, šķērslaukuma vai krājas palielinājums (kokam, audzei) vai samazinājums (audzei).
- starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai.
- brucynōt notraukt, noberzt kokam lapas.
- datraukt Notraukt, nokratīt (piemēram, ābolu no koka).
- izmaukt Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli).
- stauberis Nozāģēts koka stumbrs.
- baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots (resns) koka stumbrs.
- lāksts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem.
- lāsts nožogojums, aizgalds; koka nojume ligzdām zosīm, pīlēm, baložiem.
- ķeija Nūja ar zaru, uz kā uzkāpuši zēni ar nūju staigā kā ar koka kājām.
- stibiķis Nūja, runga; izmests, nelietojams koka gabals.
- kāpt Ņemt, grābt; piem., medu no bišu koka, mēslus no vezuma.
- akokantēra Oleandru dzimtas augu ģints Āfrikā, lapās ir ubaīnam līdzīgs glikozīds akokanterīns.
- rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā.
- olīve Olīva (3), olīvkoka auglis.
- olīva Olīvkoka auglis.
- ekgonīns Organisks savienojums ar diezgan komplicētu struktūru, no kura atvasināma lielākā daļa kokaīnaugos esošo alkaloīdu.
- treljāža Ornamentāli dekoratīvs elements, kas atdarina režģveida konstrukciju no koka līstēm; no koka līstēm veidots režģis, ko bieži izmanto parku arhitektūrā un apaudzē ar zaļumiem.
- enkurs ovāla koka muciņa dzeramā ūdens uzglabāšanai glābšanas laivā.
- ozolbluķis Ozolkoka bluķis.
- ozoldurvis Ozolkoka durvis.
- ozolmuca Ozolkoka muca.
- ozolvārti Ozolkoka vārti.
- pabruki Pabroķi - koka atspaidi, ko liek apkārt kaudzei, kā arī jaunbūves stūros līdz pamatu ielikšanai.
- aizkārtne Paceļama (koka vai metāla) barjera ceļa slēgšanai.
- padarināt Pacirst, pazāģēt (koka daļas).
- padzenēt Pacirst, pazāģēt (koka daļas).
- kaba Paegles koka āķis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
- kabe Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
- kabis Paegles koka āķītis biezputras un ķīseļa maisīšanai.
- balziens Paegļa (vai cita lokana koka) rīkste plosta posmu savienošanai.
- pabruķis Pagaidu pamatu veids (būves stūros salikti koka kluči, kurus novāc, kad liek īstos pamatus).
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
- strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
- fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja.
- kokainizācija Pakļaušana kokaīna ietekmei.
- sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos.
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- zāģēšanas sile palīgierīce koka sagatavju šķērszāģēšanai noteiktā leņķī pret tās garenvirsmu.
- palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam.
- stabveida pamati pamati, kas veidojas no atsevišķiem stabiem, kam noteikti jābūt ēkas stūros, sienu krustojuma vietās, zem ēkas karkasa statņiem, zem smagām nesošām ailstarpu konstrukcijām un sijām; ierīko zem koka un karkasa ēkām.
- padzenāt Pamizot (mizu kokam).
- lecināt Panākt (parasti, viegli sitot), ka atdalās (piemēram, miza no koka).
- slīpēšana Papīra fabrikācijā koka šķiedrošana ar slīpējamiem akmeņiem, kas griežas.
- uzspiedums Papīra, auduma, koka vai cita priekšmeta apdruka.
- pārklājumu papīrs attēlu pārnešanai papīrs, ko lieto uz tā attēloto zīmējumu pārnešanai uz porcelāna, koka, stikla vai papīra virsmām, kā arī novelkamo bildīšu izgatavošanai.
- lapkritis parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas
- kaukoliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
- kaukols Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
- kaukoltiņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis.
- kaukolis Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum").
- kūkuliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago").
- naktszvaigznīte Parastais kokalis ("Agrostemma githago").
- lauka kokalis parastais kokalis.
- Agrostemma githago parastais kokalis.
- kurceknains Pāraudzis, kokains, porains.
- līkāns Paresna koka kārts, ar ko saspiež siena vezumu no pļavas.
- resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- klucis paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts).
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
- boms Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
- plakēt pārklāt metāla izstrādājumus ar plānām cita metāla plāksnītēm vai vienkārša koka izstrādājumus - ar vērtīgas koksnes plāksnītēm.
- koka ogles pārogļojusies koksne, iegūst koka sausās pārtvaices procesā krāvumos vai krāsnī; agrāk plaši lietoja dzelzs apstrādē.
- pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma.
- jurta Pārvietojams mājoklis tjurku un mongoļu klejotājtautām; sastāv no koka karkasa un filca pārklājuma.
- drāztinis Pātagas koka kāts.
- ķīļbloks Pēc peldlīdzekļa zemūdens daļas profila izzāģēti divi koka paliktņi, uz kuriem novieto švertlaivas.
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku; pārnestā nozīmē - mānīga rīcība, kas maskēta ar labdarību.
- veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
- lieste Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā.
- vējineica pēdējais šķērsbaļķis koka guļbūvē.
- pekans Pekanriekstkoks - valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; Ilinoisas kārija.
- masta kurpe peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā balstās masta pēda.
- masta ligzda peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā iebalstās masta pēda.
- saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās.
- čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
- bakas Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
- vaigs Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
- ripe Pie aužamo stāvu riestuves piestiprināta koka ripa (velku sākotnējā stāvokļa saglabāšanai).
- veca vīra bārda pie koka augošs ķērpju čemurs.
- latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai).
- klabate Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
- klaburis Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
- bra Pie sienas uzkarams svečturis vairākām svecēm, mākslinieciski izveidots 17.-19. gs. valdošo (baroka, rokoka, ampīra) stilu gaumē.
- kokaudzes ražība pieaugušas kokaudzes koku stumbru krāja (m3/ha).
- pieskaidināt Piebārstīt ar koka skaidām.
- križa Pieczarainas koka dakšas, kas līdzīgas lāpstai.
- sopens Piemircis koka gabals.
- slapjsvars Piemirkuša koka peldlīdzekļa svars.
- ķempe Piepe (koka; "Polyporus igniarius").
- ķempene Piepe (koka).
- ķempis Piepe (koka).
- bubkas Piepes, kas saaugušas uz koka.
- lenzites Piepju ģints "Polyporaceae" dzimtā ar pusriņķveidīgiem vai garozas veidojošiem augļķermeņiem korķa vai koka konsistencē, sēņotne koksnē rosina puvi.
- pieksta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- piests Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- spiesta Piesta - no koka bluķa izgrebts, liela kausa veidā taisīts trauks kaņepju, labības graudu u. c. smalcināšanai jeb grūšanai; stampa.
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- piešpēlēt Piestiprināt ar nelielām koka tapām (zoles).
- atsaitēt Piestiprināt, nostiprināt ar saiti (piemēram, koka zaru).
- sabriedināt Piesūcināt (koka izstrādājumus).
- piesmadzēt Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem).
- piesmagt Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem).
- piemetināt Pievienot, piestiprināt (būvkoka galu pie kā, kam klāt).
- pīkanna Pijkanna - koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
- pīpkanna Pijkanna - koka kanna ar izurbtu caurumu sānos.
- pildklucis Pildiņš - koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās.
- Alapajevska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
- Čonburī Pilsēta Taizemē ("Chon Buri"), osta Bangkokas līča austrumu krastā, 180000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ajuthaja Pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija.
- Čhonburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas līča austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 183300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Khlonluana Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 106300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Mīnburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 110600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Thanjaburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 113800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Lātkrabana Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 128200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Pākreta Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 142200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bānkapi Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 159000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Phrapradēna Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 171500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nonthaburī Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Samutprākāna Pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Jū Pilsēta Zviedrijā ("Hjo"), Vesterjētlandes lēnē, pie Veterna ezera, 6100 iedzīvotāju (2010. g.), zema koka apbūve, 19. gs. bija kūrorts, pilsētas privilēģijas, domājams, no 15. gs.
- Hudiksvalla Pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve.
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu.
- sandalas Pirmatnēji seno grieķu un romiešu apavi: koka, korķa vai ādas zoli piestiprināja pie kājas siksnām.
- pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
- mastika Pistācijas koka ("Pistacia lentiscus L.") sveķi; koloidāla šķīduma veidā lieto muguras smadzeņu šķidruma izmeklēšanai neirosifilisa diagnostikā.
- šķerve plaisa koka mizā.
- gredzenplaisa Plaisa, kas iet starp gadskārtām un rodas augoša koka kodolā, plaisa palielinās, nocirstajam kokam žūstot; kokmateriālu galos tā ir lokveida un gredzenveida plaisa, bet uz sānvirsmām - garenplaisa.
- koksnes plaisas plaisas, kas veidojas augošam vai nocirstam kokam, darbojoties nevienmērīgai spiedei žūšanas laikā, strauji mainoties temperatūrai ziemas apstākļos vai iedarbojoties citiem faktoriem; plaisas pazemina stiprību un veicina trupes rašanos.
- lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
- mente Plakana koka lāpsta kā airis.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
- paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai.
- slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
- apdares finieris plāna parasti augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
- šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
- baļļa Plats - apaļš vai iegarens - koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
- baļge Plats, parasti apaļš, koka trauks; baļļa.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi.
- pomerancis Pomeranču koka auglis.
- Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam.
- acošana Potēšanas veids - augļu un dekoratīvo kokaugu šķirņu pavairošana, pieaudzējot snaudpumpurus, augošus pumpurus vai ziedpumpurus potcelmam (potcelma mizas šķēlumā ievieto pavairojamā auga pumpuru).
- steblis Prauls, satrūdējis, sapuvis koka gabals, šķidruma piesūcies koka gabals; stablis.
- reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzē js.
- bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā.
- stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu; divžuburains miets.
- stirkšis Priekšmets, kas stirkš; koka ierīce, ko mednieki izmantoja zaķu izdzīšanai no meža.
- stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam.
- zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- raktas primitīvas koka ragavas (sastāv no 2 sliecēm, kas savienotas ar šķērskokiem).
- bārzduki Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - rūķi, dieva Puškaiša palīgi, kas dzīvo zem zemes un saistīti ar bagātību, zem koka vīņi tur maizi, alu un citu ēdamo.
- repes Pumpas (kokam).
- māzerpuns Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam); māzers 1.
- māzers Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam).
- pūralāde Pūra lāde - kastveidīga koka tvertne ar vāku.
- pūrlāde Pūra lāde - kastveidīga koka tvertne ar vāku.
- zemais purvs purvs, kurš veidojas ieplakās, upju ielejās, kur pieplūst gruntsūdeņi vai upju ūdeņi, kā arī aizaugot ezeriem; pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi; zemais purvs
- zemais (arī zāļu) purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- pusairu Pusairu īrējs - puskoka lēcējs.
- atturlīste Pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem.
- puskoks Puse no koka.
- apalis Puse no pāršķelta koka kluča.
- puspūrs Puse pūra 1; šāda tilpuma četrstūrains koka mērtrauks.
- strūbēt Pūst koka tauri.
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- zīderis Putnu biedēklis, koka krusts ar vecu žaketi vai mēteli un cepuri.
- hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem.
- idris Puvuma vieta kokam.
- raceknes Racenes - ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
- spriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kas lūst vai plaisā); atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
- brikšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
- brikšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
- braukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, stublājiem, koka priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- klakšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
- klikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- knikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- breikšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim; brīkšķēt.
- brakšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- brākšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- brākšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- brīkšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- brīkšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
- kridzināt Radīt troksni ar koka grabekli.
- pēkstēt Radīt troksni ar svilpi no akācijas koka (pēksti 2).
- kuražas Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
- kuraži Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
- padēkls Ragavu koka sastāvdaļa, ko ar tapām piestiprina zem slieces, lai tā tik ātri nenodilst.
- racenes Ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
- galdainis Rati ar koka asi un sēdvirsmu.
- kocenes Rati ar koka asīm.
- kokasnieki Rati ar koka asīm.
- skribas Ratos un ragavās iesedzams koka pinums.
- asaka Ratu detaļa (koka), kas savieno priekšējo un aizmugurējo asi.
- kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
- kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
- balata Recējoša piena sula, kuru iegūst no tropu auga - balatas koka, kas pieder pie sapotu dzimtas augiem un aug Dienvidamerikā, lieto dzensiksnu un bumbu izgatavošanai.
- lielšķiedra Resna šķiedra (piemēram, liniem, kaņepēm, kokam).
- kumzurs Resnākā vieta kokam.
- resgalis Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals.
- bluķis Resns, ne visai garš koka stumbra vai baļķa gabals.
- šperģis Rēta uz koka stumbra nolauzta zara vietā.
- perve Rēta, kas veidojas augošam kokam noplēšot gabalu mizas.
- zarojums Rezultāts --> zarot (1), zaroties (1); zaru kopums (augam, parasti kokam, krūmam).
- rieksts Riekstkoka koksne.
- donas Rieva koka trauka apakšmalā (lai varētu ielikt traukam dibenu).
- čora Rievas, ievainojuma vietas koka mizā; aizaugusi nocirsta zara vieta.
- kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos.
- dējele Rīks bišu koka izdobšanai.
- dējols Rīks bišu koka izdobšanai.
- rakete Rīks bumbas raidīšanai un atvairīšanai galda tenisa spēlē - ovāla koka plāksne ar rokturi.
- ķimeņgriezis Rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu.
- grebnis Rīks koka karotes grebšanai.
- skripta Rīks siles izdobšanai u. c. koka izstrādājumu grebšanai.
- skrybyns rīks, ar ko grebj koka karotes.
- skreipsts rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; grabtivs.
- grabtivs rīks, ar ko izgrebj koka karotes, pavārnīcas; skreipsts.
- gredzenot Riņķveidā apziest (koka stumbru) vai apsiet ar speciālu apsēju, lai cīnītos pret kaitēkļiem.
- stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
- robainīte Robota lapa (kokam).
- ķaule Robusta, rupji izgatavota koka karote.
- vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai.
- milīns Rokas dzirnavu detaļa - koka stienis, ko satver, lai grieztu dzirnakmeni.
- knaģis Rokturis (parasti koka).
- āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
- izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- antependijs Romas katoļu baznīcā - altāra priekšpuses apšuvums ar greznu audumu vai dekoratīvām koka vai metāla plāksnēm.
- inkrustācija Rotājums (piemēram, no koka, metāla, dzintara), kas iestrādāts priekšmeta virsmā un ir vienā līmenī ar to; šādi veidots mākslas darbs.
- marketrija Rotājums, ko veido no nelieliem metāla, koka vai cita materiāla gabaliem, tos uzlīmējot uz priekšmeta.
- trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju.
- ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem; koka kājas.
- rutulis rungulis, apaļš koka gabals.
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
- gatavpāļi Rūpnīcā ražoti (dzelzsbetona, tērauda, koka vai kombinēti) pāļi, ko būvvietā iegremdē gruntī ar speciāliem mehānismiem (pāļu gremdēšanas iekārtām).
- papīra rūpniecība rūpniecības nozare, kas aptver celulozes, koka masas, papīra un kartona ražošanas uzņēmumus.
- samiekšēt Sabriedināt (koka traukus).
- virulis Sacietējušu sveķu gabals uz koka.
- reģenerācija saglabājamā genofonda (atsevišķa koka, klonu kolekciju vai kokaudžu) atjaunināšana.
- sprūdzins Sagriezta aukliņa pie koka lociņa.
- metīlisms Saindēšanās ar koka spirtu (metīlalkoholu).
- gitagisms Saindēšanās ar kokaļu ("Agrostemma githago L.") sēklām.
- capot Saistīt, sastiprināt ar capām (koka detaļas).
- bērzs latviešu mitoloģijā saistīts ar debesu dievībām un ir viens no kosmiskā koka ekvivalentiem, atspoguļo vai nu pasaules vertikālo iedalījumu 3 daļās (pagātne, tagadne, nākotne), vai arī horizontālo iedalījumu 4 debespusēs.
- riskobizness Saistīts ar kapitāla (riskokapitāls) ieguldīšanu novatoriskā ražošanā vai citā ekonomiskā pasākumā.
- kā slotas kātu norijis saka par cilvēku (parasti par vīrieti), kas iet vai stāv ļoti taisni, ir kokains, neatraisīts.
- lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- lausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- lausks spārdās (arī spārda, sper, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- lausks sprēgā saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- sakarnis Sakārnis - koka stumbra daļa ar zariem un saknēm.
- kroda Saknes, koka gabali.
- sakļaustīt Salabot, sanaglot (parasti koka priekšmetus).
- sakolāties Saliekties, sagriezties (par dēļiem, koka detaļām, kas žūstot ieliecas vai izliecas).
- dāre Salmu paklājs koka rāmī lecekšu segšanai.
- irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm.
- nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs.
- puļķis Samērā īss stieņveida, parasti koka, priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
- sile Samērā sekls, garens (koka, cementa, metāla u. tml.) trauks dzīvnieku barošanai.
- smalksnājs samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- smalce Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- smalksne Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- miets Samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu.
- rīkste Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
- vica Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
- stablis Samircis koka gabals; satrūdējis, sapuvis koka gabals.
- smacenis Samircis koka gabals.
- smacēns Samircis koka gabals.
- smadzens Samircis koka gabals.
- smadzēns Samircis koka gabals.
- klikata Sandale ar divdaļīgu koka zoli un ādas vai drānas virsu.
- kraulis Sapuvis koka gabals, saknes gabals.
- krūlis Sapuvis koka gabals.
- praulums Sapuvusi koka daļa.
- idra Sapuvusi koka serde.
- mehāniskā traktūra sarežģīta vienu divus milimetrus biezu koka skaliņu, leņķīšu un sīku metāla detaļu sistēma.
- santalīns Sarkana kristāliska krāsviela, ko iegūst no sarkanā santalkoka "Pterocarpus santalinus" serdes.
- santali Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no baltā santalkoka, perambukkoka un kampeškoka.
- sandals Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no pernambukkoka, kampeškoka un sandalkoka koksnes.
- gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
- kamala Sarkans pulveris no "Mallotus phillippinensis" koka mizas dziedzerīšiem un matiņiem.
- sarcococca Sarkokokas.
- sastrūgāt Sasiet ar koka klūgu.
- pieskambāt Sasmalcināt koka pagales, cērtot sīkos, plānos gabalos.
- lēkšņa Sasmalcināts gabals (akmens, augsnes vai koka).
- trapjš Satrupējis koka gabals; sauss, ātri lūstošs koks.
- trapans Satrupējis koka gabals.
- trupeknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupeksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēns Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju.
- sausēns Sausenis (1); nokaltuša koka gabals.
- skangalis Sauss skals; skala, koka plāns gabals.
- terramaras Sauszemē uz pāļiem celtas bronzas laikmeta apmetnes Ziemeļitālijā (2. gt. p. m. ē.), kuras apjoza aizsargvaļņi ar koka konstrukcijām, plati grāvji.
- apauga Savainota un pēc tam apaugusi vieta kokam.
- savāres Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- savāri Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- savires Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- sovari Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- puskoka Savienojumā "puskoka lēcējs": cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
- vads Savienojumā "vada zars": koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vadzars.
- saldūksnes Savvaļas plūškoka ogas.
- stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; arī šādi izveidots koka priekšmets; stakle (1).
- bluķis Sēdēšanai paredzēts resns koka baļķis.
- pasedlis Sega, ko klāja uz zirga muguras zem segliem, kas sākotnēji bija izgatavoti no koka.
- seije Seija - koka trauks alus tecināšanai alus darīšanas laikā.
- pārskološana Sējeņu pārstādīšana retākā izvietojuma kokaudzētavās lielāku stādu izaudzēšanai.
- sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās).
- sēklu nobiršana sēklu vai augļu atdalīšanās no koka tūlīt pēc nogatavošanās (bērziem, ozoliem, vīksnām, gobām), ziemā (liepām, ošiem, kļavām) vai pavasarī (priedēm, eglēm, alkšņiem).
- lagsektors Sektorveidīgs (60-90 grādu) koka dēlītis ar \~15 cm rādiusu, lagas sastāvdaļa.
- Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē.
- gorodki Sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.
- Liezēres ezermītne sena latgaļu dzīvesvieta, atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Akmeņsalā, Liezēra ziemeļu daļā, koka konstrukciju paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā.
- akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- danaji Senākās grieķu ciltis Argosā; Homēra eposā "Iliāda" - grieķi, kas ieņēma Troju, izmantojot koka zirgu.
- čērne Senākos laikos krējuma glabāšanai, raudzēšanai un sviesta kulšanai paredzēts konusveida koka vai māla trauks ar paplatinātu lejas daļu un ar vāku augšdaļā; ķērne.
- ķidulis Senāku steļļu piederums, viens no diviem apmēram 17 cm gariem pirksta resnuma kociņiem, kas vidū apņemti ar auklu, karājas pie steļļu šķērskoka trizuļu vietā un pār tiem slīd nīšu auklas.
- petalisms Senējās Sirākūzās pilsoņa iztremšana, to izbalsojot ar eļļas koka lapām.
- piksīda Sengrieķu kārbiņa (izgatavota no keramikas, koka, metāla) kosmētikas glabāšanai; raksturīga cilindriska forma ar izliektām, ieliektām vai taisnām malām, virsma apgleznota.
- Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza.
- hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass.
- proskēnijs Sengrieķu teātrī skēnas koka fasāde vai īpaša dekoratīva siena skēnas priekšā; arī skēnas akmens piebūve.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.
- makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes.
- ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai.
- gorīts seno grieķu un skitu futrālis no koka un ādas lokam un bultām.
- rebab Sens arābu stīgu lociņinstruments ar 1-3 stīgām pār koka korpusu.
- klodzens Sens atslēgas veids, no koka izgriezts garens koka klucītis.
- kloģis Sens atslēgas veids, no koka izgriezts garens koka klucītis.
- surna sens Austrumslāvu pūšamais instruments - gara koka taure; obojas paveids.
- pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali).
- urasa Sens jakutu vasaras mājoklis no koka stabiem un kārtīm, apļveida ar pavardu vidū; lietoja līdz pat 20. gs. sākumam.
- šalmeja Sens koka pūšaminstruments ar dubultmēlīti, diskanta un soprāna paveids.
- pommers Sens koka pūšaminstrumentu (alta, tenora un baritona) paveids.
- tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
- krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu.
- Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m.
- abruķis Siena kaudzes centrālā koka kārts, balsts.
- knauķis Siena nešanai paredzēts virves galā piesiets koka gabals.
- apšūta karkasa siena siena no koka karkasa ar abpusēju vai vienpusēju dēļu apšuvumu un siltumizolācijas materiāla pildījumu starp karkasu un apšuvumu.
- karkasu starpsiena siena no koka karkasa, aizpildījuma un apšuvuma; statņus veido no latām vai dēļiem, apšuvumam izmanto dēļus, kokskaidu vai kokšķiedru plātnes, sausā apmetuma loksnes, aizpildījumam – izdedžus, zāģskaidu un pulverkaļķu maisījumu, izdedžbetonu, skaidbetonu, minerālvati.
- vairogu siena siena no koka vairogiem, kas veidoti no latu ietvara, siltumizolācijas materiāla pildījuma un abpusēja dēļu apšuvuma; vairogus sastiprina ar naglām un salaiduma vietu nosedz ar segdēli.
- remplis Sīksts koka resgalis.
- repelis Sīksts, koka resgalis.
- rīksile Sile, kurā mazgā, berž koka traukus.
- buline Silei līdzīga laiva, kas izgrebta no kokas stumbra.
- psikaīns Sintētiski iegūstama kokaīna skābā vīnskābes sāls ar kokaīnam līdzīgu, stiprāku iedarbību, bet organismā ātrāk šķeļas un tādēļ mazāk indīgs.
- vantēt Sist ar smagu koka sitamo.
- depāt Sist, pērt ar koka gabalu.
- marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes.
- kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina.
- bunga Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
- bungas Sitamais mūzikas instruments – koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
- zvaniņi Sitaminstruments, kas sastāv no metāla plāksnītēm, kas izvietotas 2 rindās (kā klaviatūras melnie un baltie taustiņi) un kuras sit ar metāla vai koka āmuriņiem.
- timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis.
- strembele Skaida (koka).
- čīpsla Skaida pie nelīdzeni saskaldīta koka gabala.
- ēveļskaidas Skaidas, kas veidojas, ēvelējot koka vai metāla virsmu.
- nomizis Skals, kas atdalīts no skalu koka ārējās malas.
- lāps Skalu koka pagale.
- Mīmirs skandināvu mitoloģijā - milzis, kas sargā gudrības avotu, kas tek gar pasaules koka Igdrasila saknēm.
- stoņģis Skārda bundža, koka trauks, nicinošs nosaukums jebkuram (vecam) traukam.
- spilventiņš Skuju koka mizas izcilnis, pie kura ir skuja.
- skujotne Skuju kopums, arī skuju un zaru kopums (kokam).
- Agrostemma gracilis slaidais kokalis.
- koksne slāņains, porains lielmolekulārs savienojums starp koka mizu un serdi.
- žļadzēns Slapjš koka gabals.
- Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
- kocene Slidas ar koka spaliem.
- svilis slikti degoša koka pagale.
- vēja slota slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- vējslota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- kokainomānija Slimīga tieksme pēc kokaīna.
- transporta tekne slīpi nostiprināts koka, dzelzsbetona, stiklplasta vai cita materiāla elements ar bortiem vai bez tiem dažādu materiālu transportēšanai virzienā uz leju.
- sklaudums slīps (koka) nocirtums.
- atsveķošanas sānteka slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu.
- sānteka Slīps iegriezums koka mizā, lūksnē un koksnē, lai panāktu sveķu iztecēšanu.
- baldaveška Smags (koka) āmurs.
- bāba Smags koka klucis pāļu dzīšanai.
- smaile Smaila galotne (kokam).
- nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu.
- pīmags Smalki diegi, linu šķiedra; koka šķiedra.
- kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem.
- plakāža Smalku dārgu dēlīšu uzlikšana uz lētāka koka.
- muskatrieksts Smaržīgā muskata ("Myristica fragrans") koka sēkla, ko lieto par garšvielu, kā arī parfimērijā.
- tolubalsams Smaržīga viela, ko iegūst no Dienvidamerikas koka "Myroxylon toluifera" un lieto parfimērijā un medicīnā.
- tonkas pupas smaržigas melnas mandeļveidīgas sēklas, ko iegūst no Dienvidamerikas tropiskajā joslā augošā "Dypterix" ģints koka, galvenokārt no "Dypterix odorata".
- smirna Smaržīgi sveķi, ko iegūst no Arābijas koka "Balsamo-dendron Myrrha".
- trupkāt Smēķēt (koka pīpi).
- klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai.
- meteoroloģiskā būdiņa speciālas konstrukcijas būdiņa ar koka žalūziju sienām un durvīm uz ziemeļiem, tā novietota meteoroloģiskajā laukumā 2 m virs zemes, un tajā atrodas psihrometrs, mata higrometrs, maksimuma un minimuma termometri un pašrakstītāji.
- brākšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- boča Spēle brīvā dabā ar dažādu krāsu koka bumbām, tiek izmesta maza bumbiņa, un spēlētāji ar savām bumbām mēģina nokļūt tai pēc iespējas tuvāk.
- boulings Spēle telpās ar cietu plastikāta bumbu (maks. masa - 7,25 kg), kurai trīs padziļinājumi satveršanai, un tā tiek ripināta pret 10 trīsstūrveidā nostādītiem koka ķegļiem.
- snūkers spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas - 15 sarkanas un 6 bumbām dažādās krāsās; snukers.
- snukers Spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas (kopskaitā divdesmit vienu - 15 sarkanas un 6 citās krāsās); snūkers.
- kačkus sist spēlēt hokejam līdzīgu komandas spēli, kurā sit koka ripu
- sprudiķis Spīla, koka tapa starp arkla ilksīm.
- kokaīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kokaīnu.
- lemesnīca Spīļarkla centrālā koka daļa uz kuras uzdzen vai kurai pieskrūvē dzelzs lemešus.
- lemesnīce Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus.
- lemesniece Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus.
- skrituļdēlis Sporta rīks - koka, plastmasas vai stiklšķiedras dēlis (60-70 cm garš, 18-20 cm plats) ar diviem skrituļu pāriem; skeitbords.
- kārts Sporta rīks - tievs koka vai cita materiāla stienis, ko izmanto par atbalstu augstlēkšanā.
- krokets Sporta spēle, kurā ar koka āmuriem vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
- slidburāšana Sporta veids, slidošana ar buru (maks. 8,8 m2), kuras khverkoks balstās uz slidotāja pleciem, slidotājam turoties pie rājas un klīverkoka. Sacensības notiek trīsstūrveida trasē, veicot 2 vai 3 pilnus lokus, kopā 10 000 m.
- perdīts Sprāgstviela, kas sastāv no 72% amonija nitrāta, 10% kālija perhlorāta, 15%trinitrotoluola ub=n dinitrotoluola maisījuma un 3% koka miltu.
- nitrolīts Sprāgstviela, sastāv no amonija nitrāta, koka miltiem, nitroglicerīna un trotila.
- virbs Spraislis, trepju pakāpiens no apaļkoka.
- svītrainais sprakšķis sprakšķu suga ("Agriotes lineatus"), kas var kaitēt kokaudzētavās.
- gelignīts Spridzināma viela, sastāv no 54-64% nitroglicerīna, 3-6% spridzināmās kokvilnas, 24-34% kālija nitrāta, 6-10% koka miltu.
- stripenis Sprungulis, koka gabals; metamais.
- stripens Sprungulis, koka gabals; metamais.
- balksne Stabule (taure, trompete) no koka mizas.
- lepstere Stabule, kas gatavota no koka mizas ar šķībi nogrieztu pūšamo galu.
- zurna Stabulei līdzīgs pūšamais mūzikas instruments, kas izgatavots no koka un kam ir 8 vai 9 caurumi un atvars; izplatīts Kaukāzā.
- ķeģēt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot.
- ķeģīt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot.
- ķeģot Staigāt ar kruķiem, koka kājām.
- klušāt Staigāt koka tupelēs, kājas velkot.
- kangot Staigāt uz koka kājām (ķekatām).
- estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- spurģis Staraina kokarde.
- tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
- starpjoslu cirsmu piesliešanās veids starp iepriekšējo un nākamo cirsmu atstāj vienu cirsmu necirstu (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs, izņemot egļu un bērzu audzes).
- limins Steļļu detaļa (koka).
- kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis.
- ķīvenis Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež.
- uznaglošana Stereotipu, galvano un klišeju piestiprināšana koka kājenei līdz burta augstumam.
- acefalocista Sterils (bez parazīta galviņas) ehinokoka pūslis.
- šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti.
- špeiļot Stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles); špeilēt, tapiņot.
- špēlēt Stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles).
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
- vīna Strinkšķināms indiešu stīgu instruments ar ieapaļu izgrebta koka vai kaltēta ķirbja korpusu, kas savienots ar masīvu un garu kaklu; instrumentam ir maigs, nokrāsām bagāts skanējuma tembrs.
- stubeķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa.
- stubuķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa.
- aizciršana Stumbra ieciršana koka resgalī, lai to nogāztu vēlamā virzienā un novērstu resgaļa plīsumu.
- ksiloterapija Suģestijterapijas veids, pieliekot slimnieka ķermenim noteiktas sugas koka koksni.
- urbe Sunim kaklā iekārts zvaniņš vai koka grabeklis.
- drauza Sūnu kārta ap koka (sevišķi ābeles) stumbru un zariem.
- sviķcelms sveķains koka celms.
- smaļaks Sveķains koka gabals, sveķaina pagale.
- sviķelis Sveķains koka gabals.
- smens Sveķains koks, sveķaina koka gabals.
- smelācis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- smelis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- smels Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- sveķis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- darvākslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darvekslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darveksnis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darvokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- derokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- spoga Sveķu aplis uz koka virsmas.
- pēkstiņš svilpe no akācijas koka.
- pēkste Svilpe no akācijas koka.
- asenzabas Sviras, saites, kas satur arkla lemeša koka dakšu ar ilksīm.
- balsa Šā koka koksne.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- zars Šāda veidojuma sākuma vieta (koka stumbrā, no tā pagatavotajā dēli).
- čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
- žuža Šalkoņa, šalkšana (koka).
- slokšņu dzelzs šaura, gara metāla sloksne peldlīdzekļa koka vadņu apkalšanai, lai pasargātu tos no bojājumiem.
- piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
- brauktuve Šaurs koka dēlītis ar rokturi, ko lieto linu kulstīšanai; braukts.
- stoķis Šaurs un augsts koka trauks uz trim kājām.
- šaustrs Šautrs, koka gabals.
- krūklītis Šī augļu koka auglis.
- ķirsis Šī augļu koka vai krūma auglis.
- plūme Šī augļu koka vai krūma auglis.
- ķirsēns Šī koka auglis (parasti neliels).
- līčija šī koka auglis, plūmes lielumā, ar ļoti cietu, bet nolobāmu mizu un saldu sulīgu mīkstumu.
- mandele Šī koka auglis, sēkla.
- valrieksts Šī koka auglis, sēkla.
- pampelmūze Šī koka auglis; greipfrūts (2).
- mango Šī koka auglis; tā sēklas lieto pret cērmēm, bet mizu par savilcēju līdzekli.
- apelsīns Šī koka auglis.
- aprikoze Šī koka auglis.
- čerimoija Šī koka auglis.
- citrons Šī koka auglis.
- dateļplūme Šī koka auglis.
- greipfrūts Šī koka auglis.
- hurma Šī koka auglis.
- mandarīns Šī koka auglis.
- mangostāns Šī koka auglis.
- mirabele Šī koka auglis.
- persiks Šī koka auglis.
- mirre Šī koka izdalītie aromātiskie sveķi, eļļas, ko lieto medicīnā un reliģiskos rituālos kvēpināšanai.
- osis Šī koka koksne, kas ir grūti apstrādājama, bet stiprības un izturības dēļ to lieto kuģu brangu izgatavošanai.
- bērzs Šī koka koksne.
- melnkoks Šī koka koksne.
- priede Šī koka koksne.
- riekstkoks Šī koka koksne.
- kakao Šī koka sēklas (pupas); pārtikas produkts - pulverī samaltas šī koka sēklas.
- mespils Šī koka vai krūma auglis.
- pistācija Šī koka vai krūma auglis.
- pomerance Šī koka vai krūma auglis.
- vīģe Šī koka vai krūma auglis.
- ieva Šī koka vai krūma ziedu ķekari vai zari ar ziedu ķekariem.
- paeglis Šī krūma (koka) koksne.
- cidonija Šī krūma vai koka auglis.
- vītols Šīs dzimtas ģints ("Salix"), ātraudzīgs divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem, koki un krūmi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, krūmus Latvijā sauc par kārkliem.
- genciāna Šīs rindas dzimta ("Gentianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retumis kokaugi, 80 ģinšu, \~900 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, 4 ģintis, 8 sugas.
- palma Šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
- moka Šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas); attiecīgais pārtikas produkts.
- līmenis Šķautņu skaits no koka virsotnes līdz tā saknei.
- klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu.
- pinne Šķērskoks, kas jaunu koka piebūvi satur pie vecas koka ēkas, pie pakša.
- šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, baļķis, dēlis u. tml., parasti (kā) detaļa, elements.
- antifungīns Šķidrums ēkas koka daļu pasargāšanai no pūšanas, ko izraisa ēku piepe.
- rezols Šķidrums, kas sastāv no koka darvas, spirta un kodīgā kālija; lieto atkritumu bedru dezinfekcijai.
- tress šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte.
- triste šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte.
- trists šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte.
- vente Šķila, 1/4 daļa no apaļa koka gabala.
- minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
- koksēt Šņaukt kokaīnu.
- šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē.
- gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni.
- malka Tā, ka var izmantot par kurināmo (piemēram, koka priekšmetus).
- bomkantains Tāds (dēlis), kam malās saglabāts koka apaļums.
- šekumains Tāds (koka stumbrs vai zars), kas ir sazarojies divos žuburos.
- stakļains Tāds (koka stumbrs vai zars), kas ir sazarojis divos žuburos.
- staklains Tāds (koka stumbrs vai zars), kas sazarojas divos žuburos.
- staklaiņš Tāds (koka stumbrs vai zars), kas sazarojas divos žuburos.
- pakāpeniskā izlases cirte tāds galvenās cirtes veids, ka kokaudzi parasti nocērt 3 paņēmienos 10-20 gadu laikā; to lieto, lai nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos.
- izlases cirtes tāds galvenās cirtes veids, kad kokaudze tiek nocirsta vairākos paņēmienos ilgākā laikā.
- kokveida Tāds, kam ir koka (1) forma, veids.
- kokasu Tāds, kam ir koka asis (par transportlīdzekli).
- kokzaru Tāds, kam ir koka zari (par darbarīku).
- skujains Tāds, kam ir skujas (par kokaugiem, to daļām).
- skujveida Tāds, kam ir skujkoka skuju, to kārtojuma forma, veids.
- vienkoča Tāds, kas darināts no viena koka (par laivu, trauku, šķirstu u. tml.): vienkoka.
- vienkoka Tāds, kas darināts no viena koka (par laivu, trauku, šķirstu u. tml.).
- serdēknis Tāds, kas gatavots no koka serdes.
- vienkocinis Tāds, kas ir darināts, izdobjot vienu koka gabalu.
- slaids Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
- pazaļš Tāds, kas ir iegūts no samērā nesen nozāģēta, nocirsta augoša koka, krūma (par malku, arī kokmateriāliem).
- morķīgs Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; tāds, kam ir izaugumi (par koka stumbra gabalu).
- krist Tāds, kas pēc bojājuma vai nogatavošanās ir atdalījies no augļu koka (par augli).
- sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
- kokaļains Tāds, kurā ir kokaļu sēklas (parasti par miltiem, maizi).
- spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem.
- čoki Taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis.
- Krungtepa Taizemes galvaspilsētas Bangkokas nosaukums taizemiešu valodā "Krung Thep".
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
- špeilēt Tapiņot; stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles).
- capa Tapveida izvirzījums (koka detaļai), ko ievieto otras detaļas padziļinājumā (lai sastiprinātu šīs detaļas).
- skeletveidotājs Tas (tāds), uz kura skeletzariem ir uzpotēti cita augļu koka zari (par augļu kokiem).
- argirestīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Argyresthiidae"), sīki tauriņi, spārnu plētums 6-15 mm, kāpuri dzīvo tīmekļu ligzdās kokaugu pumpuros, ziedos, augļos, dzinumos, lapās; Latvijā konstatētas 24 sugas; tīklkodes.
- vērpējs Tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- makstneši tauriņu kārtas dzimta ("Psychidae"), vidēji lieli tauriņi, kāpuri dzīvo no augu daļām vai smiltīm veidotā makstī uz dažādiem augiem, koka ēku sienām, akmeņiem, 800 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- tinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Tortricidae"), kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 368 sugas.
- palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni; šī koka koksne.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
- panelis telpas sienas apakšējās daļas apdare (piemēram, koka plātņu apšuvums); arī plātnes šādai apdarei.
- cikliņš tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cikliņnazis.
- cīliņķis Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cīkliņš.
- cīkliņš Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis.
- koka veseris tērauda trošu spleisēšanā lietots cieta koka (ozola, bērza) āmurs.
- buiburti Tēraudalumīnija burti, piemēroti rupju, graudainu papīru, maisu, ādas, koka u. c. materiālu apdrukāšanai.
- savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas.
- kokmala Tēstiem un zāģētiem materiāliem cirvja vai zāģa neskārtā koka stumbra apaļā ārējā mala.
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
- biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu.
- bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
- šmaugs Tievs un (parasti) garš, taisns (par kokaugiem, to daļām); arī slaids 1(2).
- šķeists tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars, rīkste.
- šķeista Tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars.
- plode Tīkla pludiņš, agrāk no priedes mizas vai koka.
- izatecināties Tikt izvirpotam (par koka priekšmetiem).
- aizsarglīste Tipogrāfijas salikuma saglabāšanai piestiprināmās koka līstes.
- stoveris Toveris - koka trauks ar diviem gredzenveida rokturiem, caur kuriem varēja izbāzt kārti nešanai divatā; koka baļļa.
- matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta: no izdobta koka darinātas lellītes, kas ieliekamas cita citā.
- didžeridū Tradicionāls Austrālijas aborigēnu pūšaminstruments, atgādina flautu, tiek uzskatīts par pasaulē vecāko koka pūšaminstrumentu.
- tanbau Tradicionāls vjetnamiešu mūzikas instruments: tam ir koka vai bambusa pamatne, viena stīga; spēlē strinkšķinot.
- čora Trauciņš no koka mizām ogu glabāšanai.
- čore Trauciņš no koka mizām ogu glabāšanai.
- kora Trauciņš no koka mizām ogu glabāšanai.
- kore Trauciņš no koka mizām ogu glabāšanai.
- kristāmtrauks Trauks bērnu kristīšanai, parasti no akmens, metāla, koka vai stikla.
- vienkoks Trauks no liepas vai alkšņa koka bez zariem.
- standžs trauks no viena koka.
- staņgis trauks no viena koka.
- trašķīt Traukt (augļus no koka vai krūma), purinot nolasīt.
- duziens Trieciena sekas, izliekums uz pulēta koka.
- igvartis Trijstūraina caurumota koka kaste zivju glabāšanai ūdenī; igvāts.
- krāģis Trīsstūrveida koka statīvs, kas, piestiprināts pie tīkla, kalpo kā balsts laternai nakts makšķerēšanas laikā.
- kaņējums Trīsstūrveida vai ieapaļš tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā vai augšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala.
- kaķējums Trīsstūrveida vai ieapaļš, tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala.
- trijkoks Trīsžuburains koka stumbrs, kas nolikts žāvēties.
- ņūškas Troksnis, kāds rodas (kokam vai ledum) lūstot.
- plerkšis Troksnis, kas ceļas ja kādu skambu pie koka atvelk un laiž vaļā.
- tārkšis Troksnis, kas rodas, kad kāds zars vai cits koka gabals iesprūst braucošu ratu ritenī.
- kaskarilla Tropiskās Amerikas koka "Croton eluteria Benn." kaltēta miza; lieto kā tonizētāju un gremošanu veicinātāju līdzekli.
- kino tropu koka "Pterocarpus marsupium Roxb." stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai.
- kokaīnkrūmi Tropu koki un krūmi, aug Peru un Bolīvijā, lapas satur kokaīnu, indiāņi tās košļā kā stimulantus; lapu ekstraktu, kas atbrīvots no kokaīna, lieto kā sastāvdaļu kokakolas dzērienā.
- kolas koki tropu koks Āfrikā, ko audzē sēklu - kolas riekstu dēļ; tie ir lieli, balti vai sarkani, satur kofeīnu, tos košļā kā tonizējošu līdzekli, sēklu pulveri vai ekstraktu lieto atspirdzinošos dzērienos (kokakolā u. c.) un šokolādē.
- sarkankoks Tropu koks ar dekoratīvu sarkanīgu, brūnu, cietu koksni (piemēram, sekvoja, mahagonijs); šī koka koksne.
- pikotāža Tubingu izķīlēšana ar koka un tērauda ķīļiem, lai nodrošinātu šahtu nostiprinājumu ūdensnecaurlaidību.
- dobums tukšums, kas radies, sairstot augoša koka vai resna zara kodolkoksnei; parasti attīstās pāraugušu vecu koku stumbru vai zaru sānu virsmā sēņu vai baktēriju iedarbībā.
- sekstūrisms Tūrisma veids, kurā tūristu ceļojuma nolūks ir izmantot seksa pakalpojumus, izplatīts Taizemē (Bangkoka) un Nīderlandē (Amsterdamas sarkano lukturu kvartāli).
- kurze Turza - tūta no koka mizas ogu lasīšanai.
- turpiņa Tūta meža ogām no koka mizas; tūta.
- turpiņš Tūta meža ogām no koka mizas; tūta.
- čubuls Tūta no koka mizas ogu lasīšanai; čubule.
- čobele Tūta no koka mizas ogu lasīšanai.
- čubule Tūta no koka mizas ogu lasīšanai.
- čūbuls Tūta no koka mizas ogu lasīšanai.
- dorožka Uz gludas virsmas (spoguļa, stikla, spēļu kārts) uzbērta kokaīna porcija.
- deidvuds Uz koka kuģiem - vadņu pildklucis, novietots starp priekšvadni un pakaļvadni un ķīli.
- dendrogrāfs Uz koka stumbra stiprināms aparāts, kas reģistrē stumbra caurmēra izmaiņas augšanas gaitā mitruma vai temperatūras svārstību ietekmē.
- lielās bungas uz pamatnes vertikāli novietotas bungas, ko spēlē ar koka vālīti, kuras gals apvilkts ar tūbu vai gumiju.
- lešuka Uz ragavām uzliekama koka konstrukcija ērtākai sēdēšanai; leša.
- leša Uz ragavām uzliekama koka konstrukcija ērtākai sēdēšanai.
- sasliet Uzcelt (kādu, parasti koka, celtni), parasti primitīvi, arī pavirši.
- stakles Uztinamo tītavu detaļa - krusteniski sastiprinātas koka līstītes.
- rulo Uztinams priekškars no auduma vai šauriem ar aukliņām saistītiem koka spieķīšiem.
- virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
- galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam).
- kronis Vainags (kokam).
- pseidogadskārta Vāji iezīmējies un nepilnīgi izveidojies otrs gadskārtu slānis pēc koka vainaga (salnas, kukaiņu, uguns u. c.) bojājuma.
- vangalis Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
- vangals Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
- vaniļa vanilīns - garšviela, ko iegūst no šā koka pākšveida augļiem.
- pralka Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- sprēslīce Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- vārstaļa Vārti, kas pastāv no 3-4 izceļamām apaļkoka kārtīm.
- budūksnis Veca, pussabrukusi koka ēka.
- vārša Vecas koka durvis.
- kaška Veclaiku būvēs, kur dzelzi nelietoja, stenderē iedzīts koka kāsis, uz kura durvju eņģes jeb pakari uzmaukti.
- ragolis Vecs koka arkls.
- ragolītis Vecs koka arkls.
- capāns Vecs koka celms.
- buncis Vēderīgs koka trauciņš.
- ašvatha Vēdisma un hindu mitoloģijā - svētais vīģeskoks, kas iemiesoja pasaules koka ideju.
- kabināt Veidot iecirtumus visapkārt kokam (lai nocirstu).
- dobt Veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu).
- plūksnas Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
- plūksniņi Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
- plūsni Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
- vējenice Vēju locīta koka galotne.
- birzēt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- birzīt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- kaseklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
- kašklis Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar ko piestiprina kodaļu.
- spicīns Vērpjamā ratiņa detaļa - metāla vai koka irbulis, ar kuru piestiprina kodaļu.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- standa Vertikāls trauks, toveris, kas izgatavots no viena koka gabala.
- koka grāmatas viduslaiku grāmatas, kurām lapas izgatavotas no koka plāksnītēm, bet attēli un teksts izgriezti kā kokgriezumā.
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga.
- dūbums viena koka krēsls.
- mežabite Viena no bitēm, kas kopā ar savu saimi dzīvo mežā koka dobumā.
- Hoda Viena no četrām zefirotām, kas veido Kosmiskā koka apakšējo daļu, atbilst Merkuram.
- sakaskoks Viena no divām saku lokveida koka detaļām ap kurām augšdaļā nostiprināts polsterējums, bet apakšā izcilņi saku savilkuma nostiprināšanai.
- sakkoks Viena no divām simetriskām saku sastāvdaļām - lokveida koka detaļa, ko novieto pie darba dzīvnieka kakla.
- vidēja vecuma audze viena no piecām kokaudzes vecumgrupām, no jaunaudzes vecuma beigām līdz briestaudzes vecuma sākumam.
- Hokma Viena no trim augšējām zefirotām, kas veido Kosmiskā koka intelekta apvidu, atbilst divpadsmit zodiaka zīmēm.
- Heseda Viena no trim vidējām zefirotām, kas veido kosmiskā koka garīgo sfēru.
- tifereta Viena no trim vidējām zefirotām, kas veido kosmiskā koka garīgo sfēru.
- šķindeļi Vienā sānā rievotas skaidiņas jumtu segšanai, garums - 50-70 cm, platums parasti - 17,5 cm, biezums - 13 mm, labākie no egļu koka, bet gatavoja arī no priedes un apses; jumstiņi.
- kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska.
- klumbas Vienīgi no koka taisītas tupeles.
- ķuļķītis Vienkārša koka pīpe.
- teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju.
- čoliņa Vienkocis, laiviņa no izdobta koka.
- ločiks Vienkocis, laiviņa no izdobta koka.
- bozītis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai.
- būzis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai.
- būzītis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai.
- bullis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām; bullītis.
- vērtene Vienkoča laiva no apses koka.
- koce Vienkoča laiva no egles vai apses koka.
- vienkocene Vienkoka laiva; vienkoce; vienkocis (1).
- vienkocis Vienkoka laiva; vienkoce.
- vienkoce Vienkoka laiva; vienkocis (1).
- vienkocis Vienkoka trauks, šķirsts u. tml.
- vienkoku Vienkoka.
- liekti līmētas sagataves vienlaikus liektas un līmētas koka sagataves no finieriem.
- pazare Viens no (koka vai krūma) apakšējiem zariem.
- skeletzars Viens no galvenajiem zariem, kas veido (augļu koka, ogulāja) vainagu.
- vainagzars Viens no zariem, kas veido koka vainagu.
- kokpakaļa Vieta aiz koka (kokiem).
- pakāje Vieta pie kā samērā augsta (piemēram, kalna, koka) pamatnes; kā augsta (piemēram, kalna nogāzes) apakšējā daļa.
- pacere Vieta zem (izgāzta vai daļēji izgāzta koka, krūma) saknēm, (krūma) apakšējiem zariem.
- sakarņa bedre vieta zem koka saknēm.
- zarapuža Vieta zem koka zariem.
- kokapuža Vieta zem koka.
- žāklums Vieta, kur koka galotne sadalās divās daļās.
- pārdzenāt Vietumis, ne visai rūpīgi atdalīt (mizu kokam ar īpašu lāpstiņu).
- vijoga Vīģes koka auglis, vīģe.
- pelekšņi vilnai līdzīga kārta, kas rodas jaunam nolobītam kokam vasaras saulē un lietū no grebzdiem.
- rēte Viļņveida izaugums uz koka mizas.
- vīnoga Vīnkoka auglis.
- vīnstīgas Vīnkoka zari.
- vitaceae Vīnkokaugi.
- līja Vīnkokaugu dzimtas ģints ("Leea").
- hionantīns Virdžīnijas sniegpārslu koka ("Chionanthus virginicus") saknes mizas glikozīds.
- virlaks Virloks - dzeramais vai šķidruma smeļamais koka trauks ar garu rokturi.
- sporineica virsējais sānu baļķis koka guļbūvē spāru uzlikšanai.
- mizaklis Virspuse priedes kokam, kam miza noplēsta.
- fallrēpe Virvju kāpnes ar koka pakāpieniem, ko nolaiž peldlīdzekļa (kuģa) borta ārpusē.
- nošpēlēt Viscaur piesaistīt, nostiprināt (zoles) ar nelielām koka tapām.
- daudzgadīgi augi visi kokaugi un lakstaugi, kas veģetē ilgāk nekā divus gadus.
- reproduktīvais materiāls visi meža atjaunošanai izmantojamie kokaugu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas izejmateriāli: sēklas, sējeņi, stādi, dižstādi, spraudeņi, mietņi, stādeņi.
- kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kokainība (1).
- kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (3); kokainība (2).
- koka fitomasa visu koka daļu masa, izteikta masas mērvienībās, parasti nosaka absolūti sausu organisko vielu masu kopā ar koka šūnās ietilpstošajām minerālvielām.
- noki Visu slīpo un horizontālo rangoutu koka daļu gali.
- Viestura dārzs visvecākais Rīgas publiskais parks, atrodas starp Eksporta, Hanzas un Rūpniecības ielu, platība 7,6 ha, ierīkots 1721. g., mūsu dienās aug 15 vietējie un >55 introducēto kokaugu taksoni; Forburgas dārzs; Pētersalas dārzs; Pirmais Ķeizardārzs; Ķeizardārzs; Pilsētas dārzs; Dziesmu svētku parks.
- melnapse Vītolu dzimtas lapu koks ar pelēku mizu, kas, kokam izaugot, melnē.
- tobogans vizināšanās nolūkam, kā arī ātrumsacensībām nobraucienos no kalna paredzētas koka kamanas.
- divizorijs Vizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa un norāda saliekamo teksta rindu.
- vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi.
- daņdžu zābaki zābaki ar koka zolēm.
- izzāģēt Zāģējot atdalīt (piemēram, koka zarus); nozāģēt no kāda kopuma (piemēram, kokus mežā).
- batensi Zāģēti koka materiāli 2-3 collu biezumā un parasti 4-8 collu platumā.
- konstrukciju zāģmateriāli zāģmateriāli ar noteiktiem, garantētiem stiprības rādītājiem nesošo (slogoto) koka konstrukciju elementu izgatavošanai.
- žaikstis Zarainas koka kārtis zirnāju atbalstam.
- žerbuļi Zarainas koka kārtis zirņu atbalstam.
- šuslas Zaraini izaugumi uz koka.
- dumburis Zarains koka gabals kopā ar saknēm un atvasēm.
- ragālis Zarains koka stumbrs.
- zumburs Zarains koks; izaugums, pumpa uz koka.
- morķaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra; morčaks.
- morčaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra.
- murmulis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals; mormolis.
- morķis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
- mormolis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
- arboroīds Zarots, kokam līdzīgs, piem., protozoju kolonija.
- pārzarošana zaru atlikušo daļu nociršana, lai sortimentu kvalitāte atbilstu standarta prasībām: to veic, ja pēc koka nogāšanas stumbra apakšējie zari ir iespiesti zemē un tos nevar atzarot, tad to izdara pēc stumbru sagarumošanas sortimentos.
- vainags Zaru kopums kokam.
- apdarināšana Zaru nociršana vai nogriešana kokam; lapu nošķīšana stādam.
- fagots Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments ar vārstuļu sistēmu un divkāršu mēlīšu iemutni.
- Sarcococca humilis zemā sarkokoka.
- bemberis Zems, kropls koks ar mezglainiem zariem, vai izaugums koka stumbrā.
- zibens plaisa zibens pāršķelta koka vai kokmateriāla sānu virsma.
- moroga Zīdkoka oga.
- žņaudzējkoks Zīdkokaugu dzimtas fikusu ģints suga, liānas, kas ar saviem stumbriem tik blīvi apvij nesējkoku, ka tas iet bojā.
- beicēt Ziest (parasti ar pernicu koka detaļas); ziest, dezinficēt (ar medikamentiem).
- hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
- dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba.
- dunkurs Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai).
- pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu.
- raķis Zvejas piederums - koka krusti, kuri stiepj tīklu un velk tā galus ar straumi uz leju.
- klotiņš Zvejas rīku pludiņš; viens no tīklam gar malu piesietiem iegareniem koka (egļu) kociņiem.
- ķēriņš Zvejas tīkla koka pludiņš.
- kallis Zvejniecībā pusapaļš zaļa koka paliktnis ar rokturi, pabāžams zem laivas, uzvelkot to krastā vai nolaižot ūdenī.
- knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe.
- knūģe Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis.
- knūģis Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis.
- drakons Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas agāmu dzimtas ģints ("Draco"), mīt kokos, ķirzaka ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku, Dienvidaustrumu Āzijā, 15-20 sugu.
- žeisteris Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- zlauts Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
- stāvžogs Žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem.
- nīšu žogs žogs, ko gatavoja iepinot nodarinātus, bet nemizotus paegļu vai egļu (retāk cita koka) zarus starp trīs horizontāli novietotām kārtīm, kuras abos galos piestiprinātas stabiem.
koka citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV