kašukls
kašukls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kašukls | kašukli |
| Ģen. | kašukla | kašuklu |
| Dat. | kašuklam | kašukliem |
| Akuz. | kašuklu | kašuklus |
| Lok. | kašuklā | kašuklos |
1.Greblis, koka grebjamais rīks; kašuks1.
2.Ģelzis, ar ko abru kasa; kašuks2.
Avoti: TlV