ozolbluķis
ozolbluķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ozolbluķis | ozolbluķi |
| Ģen. | ozolbluķa | ozolbluķu |
| Dat. | ozolbluķim | ozolbluķiem |
| Akuz. | ozolbluķi | ozolbluķus |
| Lok. | ozolbluķī | ozolbluķos |
Ozolkoka bluķis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Melnais lietusmētelis ar kapuci, acis ar lāsumiņiem, ozolbluķis padusē – tīra ragana.