ozoldēls
ozoldēls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ozoldēls | ozoldēli |
| Ģen. | ozoldēla | ozoldēlu |
| Dat. | ozoldēlam | ozoldēliem |
| Akuz. | ozoldēlu | ozoldēlus |
| Lok. | ozoldēlā | ozoldēlos |
Spēcīgs jaunietis.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā tagad īsts ozoldēls runāt sāk
- Īsts ozoldēls prieka jandālā lēks:
- Gan literatūrā, gan sadzīvē šādi jauni jautājumi nau vairs izbēgami un noliedzami, ne ozoldēli, ne liepu meitas nevar vairs apmierināties tikai ar līgošanu, tautīgumu un citādu vecu mantu krāšanu; arī zeltenītēm būs jānoliek ziņģu grāmatiņas un jāņem rokā nopietnākas.
- Tu, mīļais, turies stipris un spirgts kā jau daždien ozoldēls - , cik sen, kopš par visu jokots, - to liecina nupat atkal ozola « Atvases», bet mēs, malenieši, brāls un māsa, čīkstam vien, neizturam.
- Latvijas ozolos , bet sievietes liepās un attaisnotu tagad tik neizprotamo ozoldēlu un liepu meitu apzīmējumu