Paplašinātā meklēšana

Meklējam bēt.

Atrasts vārdos (444):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1326):

plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā
nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus
desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta
elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem
spriest aizdambēt
aizdambrēt Aizdambēt
aizprodīt Aizdambēt
nodambēt Aizdambēt
aizadambēties Aizdambēties
nodambēties Aizdambēties
nodurties Aizdambēties
aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1)
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā
alfabetigi Alfabēta kārtībā
majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā)
majuskuļi Alfabēta lielie burti
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus
autorkatalogs Alfabētiskais katalogs
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti
vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem
alfabete Alfabēts
alfis Alfabēts
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts
burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu
turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu
hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts
tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts
evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
galvenieks Analfabēts
rakstnepratējs Analfabēts, lasīt un rakstīt nepratējs
dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai
palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā
apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt
aizmilzt Apsūbēt
apskrapstēt Apsūbēt
apsūpēt Apsūbēt
ieskrabēt Apsūbēt
pablūst Apsūbēt
zalēt Apsūbēt
aizsērēt Apsūbēt (par stiklu)
ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu
sakrēslēties apsūbēt, zaudēt spīdumu
apsvīnīties Apsvīst, apsūbēt
apšķibēt Apšķebēt
apšebēties Apšķebēties
apžebēties Apšķebēties
acidofils ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts
piegrūsties ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti
glumstīties ar grūtībām norīt, gribēt vemt
sadedzināties ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti
noķert uz makšķeres (kādu) ar viltīgiem paņēmieniem panākt gribēto
aizridēt ar visādām grabažām aizbāzt, aizdambēt, aizsprostot
aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem)
atbļurbt Atbļurbēt
rībenēt atkārtoti rībēt (par pērkonu)
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam
izņemt ieročus no rokām (kādam) atņemt iespēju būt opozīcijā, neļaut realizēt gribēto
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli)
apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt
atžibēt Atzibēt
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas
drūdzēt Aukstumā trīcēt, drebēt
vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts
tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts)
malagasu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Madagaskarā (līdzās fr. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
indonēziešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Indonēzijā; rakstības pamatā latīņu alfabēts
kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā
kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus; šīs baļļas saturs
secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
vēlams bērns bērns, kas ir gribēts un kura piedzimšana parasti ir plānota
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko)
bēta starojums bēta daļiņu plūsma
bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums
bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss
bēta spektrogrāfs bēta spektrometrs, kas uz fotoplates vienlaikus attēlo visu dotā elementa bēta daļiņu spektru
bēta stari bēta starojums
bēta programmatūra bēta testa programmatūra, kas tiek nodota lietotājiem pirms programmatūras galīgās versijas izstrādes pabeigšanas
papildkartīte Bibliotēkas alfabētiskā kataloga kartīte ar papildaprakstu
priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to)
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to)
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti
dorkstēt Brikšķēt, rībēt, grabēt
žvakstīt Brīkšķēt, rībēt, švitkstēt, spurkšķēt
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā
ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu)
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai
būt ar rokām kājām pretī būt kategoriski kam pretī, nepiekrist, ļoti negribēt, lai kas notiktu
domāt būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt)
sakratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc
kļebačāties būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt
metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā
tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai
jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.)
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā
cukurslimnieks cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis
hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi
grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā
glikozūrija Cukura izdalīšanās ar urīnu, visbiežāk cukura diabēta pazīme
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
čibēt Čabēt, švīkstēt
čaugstēt Čaukstēt, čabēt
čabāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet
čabot Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet
čūbāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet; čabāt
čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet
čākstēt Čaukstēt, šalkt, čabēt, gurkstēt
kņirkšēt Čirkstēt, grabēt
skrimšķēt Čirkstēt, spraukšķēt, grabēt
čukču valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda, rakstības pamatā no 1936. g. krievu alfabēts (1931.-1936. g. - latīņu); luoravetlanu valoda
korjaku valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
aizdambēt Dambēt ciet
dambrēt Dambēt ciet
subskripcija darbība --> subskribēt
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko
resorbēšana darbība, process --> resorbēt
sūbe darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt
barkšēt Dārdēt, rībēt
duņot Dārdēt, rībēt
tindēt Dārdēt, rībēt
skrēdāt Dārdēt, rībēt, sprakstēt
sadārdēt dārdēt, rībēt; iedārdēties
dundināt Dārdēt, skanēt, grabēt
simulatīvs darījums darījums, kas nopietni gribēts, bet aizslēpts aiz cita darījuma
burtciparu dati dati, kuru pierakstam izmantotas kāda alfabēta rakstzīmes: burti, cipari vai citi simboli
burtciparu printeris datora izvadierīce alfabēta rakstzīmju rindveida izdrukai
polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
dihroisms dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā
pleohroisms dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu
glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums
diabetogēns Diabēta radīts
diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks
diplomelitūrija Diabētiska un nediabētiska glikozūrija vienlaikus vai pārmaiņus
horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi
burēt Dimdēt, rībēt
dinkšēt Dimdēt, rībēt
dinkšķēt Dimdēt, rībēt
sadrimēt Dobji nodrebēt, nodunēt
absorbētā doza doza, kas ir vienāda ar vielas masas vienībā absorbēto enerģijas daudzumu (mērvienība _grejs_)
ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_)
drabēt Drebēt
drebināties Drebēt
drebt Drebēt
drebuļāt Drebēt
drebuļoties Drebēt
driegt Drebēt
drudēt Drebēt
šermināties Drebēt
šukt Drebēt
žerbināt Drebēt
ļumdēt Drebēt kā receklis
ļundēt Drebēt kā receklis
atdrebēt Drebēt pretī (priekšmeta sekundāra drebēšana, vai iedrebēšanās kaut kā ietekmē)
didilāt Drebēt salā
didilēt Drebēt salā
tresīt Drebēt, bailēs trīcēt
drūzēt Drebēt, drebināties
dirbinēt Drebēt, trīcēt
drabinēt Drebēt, trīcēt
drebulēt Drebēt, trīcēt
drebuļot Drebēt, trīcēt
spirinēt Drebēt, trīcēt
trimēt Drebēt, trīcēt
trimt Drebēt, trīcēt
dripēt Drebēt, trīcēt, dārdēt
dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt
didelēt Drebēt; drebināties
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults
yod Ebreju alfabēta 10. burts
kāf Ebreju alfabēta 11. burts
lamēd Ebreju alfabēta 12. burts
mēm Ebreju alfabēta 13. burts
nūn Ebreju alfabēta 14. burts
samek Ebreju alfabēta 15. burts
ayin Ebreju alfabēta 16. burts
pē Ebreju alfabēta 17. burts
cadī Ebreju alfabēta 18. burts
quof Ebreju alfabēta 19. burts
rēš Ebreju alfabēta 20. burts
šīn Ebreju alfabēta 21. (priekšpēdējais) burts
tāv Ebreju alfabēta 22. (pēdējais) burts
gimels Ebreju alfabēta 3. burts, atbilst eiropiešu "g"
vāv Ebreju alfabēta 6. burts
zain Ebreju alfabēta 7. burts
hēt Ebreju alfabēta 8. burts
tēt Ebreju alfabēta 9. burts
dālet Ebreju alfabēta ceturtais burts
bēt Ebreju alfabēta otrais burts
he Ebreju alfabēta piektais burts
alef Ebreju alfabēta pirmais burts
gīmel Ebreju alfabēta trešais burts
atsaēsties Ēdot (ko garšīgu), gribēt vēl (to)
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
reostatu bremzes elektriskās bremzes, kas darbojas ar dīzeļlokomotīvju vai gāzturbīnu lokomotīvju elektromotoru izstrādāto enerģiju, kura tiek absorbēta īpašos reostatos
bēta daļiņas elektroni vai pozitroni, kurus izstaro radioaktīvas vielas bēta sabrukšanas procesā
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā
ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā
fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā
antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta
eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem)
jod Feniķiešu alfabēta rakstu zīme, kas aptuveni atbilst burtam j
absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus
noblenzēt Gar acīm nozibēt
abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā
krabēt Grabēt
skrabšēt Grabēt
varkšēt Grabēt
varkšķēt Grabēt
brūkšināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
brukšķēt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
brukšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
brūkšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt
skripšķēties Grabēt, čirkstēt, svirkstēt
skrebēt grabēt, skrapstēt; čaukstēt
skrabēt Grabēt, skrapstēt; pļāpāt
aizridēt Grāvi vai purvu aizsprostot vai aizdambēt
bidzēt Gribēt (bērnu valodā)
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās)
notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt
aizgribēt Gribēt aiziet prom
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot
siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot
sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt
vouloir cʽest pouvoir gribēt nozīmē varēt
piegribēt Gribēt vairāk, nekā spēj
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta
omāt Gribēt, varēt
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt)
prasīties Gribēties
sigma grieķu alfabēta astoņpadsmitais burts (Σ, σ)
tēta Grieķu alfabēta astotais burts (Θ, ϑ)
ipsils Grieķu alfabēta burts "y"; ipsilons
delta Grieķu alfabēta ceturtais burts (Δ, δ)
ksī grieķu alfabēta četrapadsmitais burts (Ξ, ξ)
kapa Grieķu alfabēta desmitais burts (Κ, κ)
tau grieķu alfabēta deviņpadsmitais burts (Τ, τ)
jota grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι)
omega Grieķu alfabēta divdesmit ceturtais (pēdējais) burts (Ω, ω)
hī grieķu alfabēta divdesmit otrais burts (Χ, χ)
fī grieķu alfabēta divdesmit pirmas burts (Φ, ϕ)
psī grieķu alfabēta divdesmit trešais (priekšpēdējais) burts (Ψ, ψ)
ipsilons grieķu alfabēta divdesmitais burts (Υ, υ)
mī grieķu alfabēta divpadsmitais burts (Μ, μ)
bēta grieķu alfabēta otrais burts (Β, β)
omikrons grieķu alfabēta piecpadsmitais burts (Ο, ο), apzīmē īsu un šauru o skaņu
epsilons Grieķu alfabēta piektais burts (Ε, ε)
alfa grieķu alfabēta pirmais burts (Α, α)
ro grieķu alfabēta septiņpadsmitais burts (Ρ, ρ)
ēta grieķu alfabēta septītais burts (Η, η)
zēta Grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ)
dzeta grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ); zeta, zēta
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts
pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π)
gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Г, γ)
nī grieķu alfabēta trīspadsmitais burts (Ν, ν)
lambda grieķu alfabēta vienpadsmitais burts (Λ, λ)
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot
jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts
korejiešu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, ko runā gk. abās Korejas valstīs; rakstība: alfabētisks skaņu raksts
basku valoda ģenealoģiski izolēta valoda, oficiālā valoda Basku zemē, Spānijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
nivhu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, rakstība no 1932. g. latīņu alfabētā, no 1937. g. - pamatā krievu alfabēts
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas
zviedru valoda ģermāņu valodu grupas ziemeļģermāņu austrumu atzara valoda; senākie rakstu pieminekļi - rūnu raksti; kopš 13. gs. rakstības pamatā latīņu alfabēts
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti
nīderlandiešu valoda holandiešu valoda - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts
dāņu valoda ide val. saimes ģermāņu val. grupas valoda, ofic. val. Dānijā, rakstības pamatā lat. alfabēts
rumāņu valoda ide val. saimes romāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 16. gs. kirilicā, no 19. gs. 2. p. rakstības pamatā lat. alfabēts
venetu valoda ide valodu saimes atzars, saglabājušies \~200 uzraksti no 5.-1. gs. p. m. ē.; rakstības pamatā grieķu alfabēts
lietuviešu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; valsts valoda Lietuvā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
norvēģu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā \~4 mij cilvēku Norvēģijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts
islandiešu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Islandē; rakstības pamatā latīņu alfabēts
kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts)
tatu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
osetīnu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 10. gs. grieķu rakstā, mūsdienu rakstības pamatā krievu alfabēts
tadžiku valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi no 9. gs. 2. p.; rakstības pamatā arābu, no 1940. g. krievu alfabēts
skotu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, lieto modificētu latīņu alfabētu
īru valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Īrijā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
velsiešu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda; rakstība pastāv kopš 8. gs., tās pamatā latīņu alfabēts
itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts
čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts
slovēņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
sorbu valodas ide valodu saimes slāvu valodu grupas valodas; ir 2 lit. val.: augšsorbu val. un lejassorbu val.; rakstības pamatā latīņu alfabēts
albāņu valoda ide valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts
senitāļu valodas ide valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mirusī latīņu, osku, umbru u. c. valodas; senākie rakstu pieminekļi (neskaitot latīņu valodu) no 6. gs. p. m. ē. saglabājušies \~300 uzrakstu, vietvārdu; rakstības pamatā grieķu, etrusku un latīņu alfabēts
ieskrabēt Iebrikšķēties, iegrabēties
domāts Iecerēts, gribēts
sačabēt Iečabēties
iekrabēties Iegrabēties
iekāmēties Iegribēties
iesadomāties Iegribēties
iesagribēties Iegribēties
ietīkoties Iegribēties
ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt)
skumēties Iegribēties, iekāroties
paiet zem ūdens iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem; arī noslīkt
iesamīties Iekāpt, iebrist, parasti neviļus, negribēti
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs
ierībenēties Ierībēties (par pērkonu)
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt
aizdudzēt Ierībēties, nodārdēt
iečabēties iesākt čabēt un tūlīt pārstāt
aizčabēties iesākt čabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečabēties
iečabēt iesākt čabēt uz īsu brīdi
aizdrebēt iesākt drebēt
iedrebēties iesākt drebēt (par priekšmetiem); īsu brīdi drebēt
iedrebēties iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties
aizdrebēties iesākt drebēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedrebēties
iegrabēties iesākt grabēt un tūlīt pārstāt
aizgrabēties iesākt grabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegrabēties
ieklabēties iesākt klabēt un tūlīt pārstāt
aizklabēties iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties
ieņirbēties iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt
uzņirbēt iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt
uzņirbt iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt
aizrībēt iesākt rībēt
ierībēties iesākt rībēt un tūlīt pārstāt
aizrībēties iesākt rībēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierībēties
ierībināties iesākt rībēt, nodārdēt
ieskrabēties iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt
ieskrapēties iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt
iezibēties iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu
iezibēties iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zibēt
iezibēties iesākt zibēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu
uzzibēt iesākt zibēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt
ieskābināt Ieskābēt
saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā; ieskābēt (kā lielāku daudzumu)
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā
skābā putra ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā; skābputra
skābulis Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem
aizklimstēt Ieskanēties, ierībēties
saskrabēt Ieskrabēties
skrapēt Ieskrabēties
iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti
sažvadzēt Iešķindēties, iegrabēties
aizterkšķēties Ietarkšķēties, ieklabēties uz īsu mirkli
iedrebināties Ietrīsēties, sākt drebēt
iezibēt Iezibēties
iežibēties Iezibēties
iezibinēt Iezibēties
iežibt Iežibēties
iks Ikss - latīņu alfabēta trešais burts no beigām
insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam
saskrabināt ilgāku laiku grabēt, rībēt
nogribēties ilgāku laiku ļoti gribēt (ko); izgribēties
lerkšēt ilgāku laiku riet, arī maut, bēt u. tml.
izdrebēties ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties
izdrebināties ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties
izgribēties ilgāku laiku, ļoti gribēt
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt
klakatāt Ilgstoši klabēt (kā kuļmašīnai strādājot)
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti
čabināties Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4)
čaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt
graboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1)
klaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5)
ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā
siū Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
apsaroki Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
asinibioni Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
osedži Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi
latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
puštu Indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Afganistānā (līdzās dari); rakstības pamatā arābu alfabēts
baltkrievu valoda indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupas (austrumslāvu apakšgrupa) valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
NIDDM Insulīnneatkarigais cukura diabēts (angļu "non-insulin-dependent diabetes mellitus")
nozotoksikoze Intoksikācijas stāvoklis kā kādas slimības sekas vai blakusparādlba, piem., acidoze kā diabēta komplikācija
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai
gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem
latinizācija Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes
latinizēšana Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes
koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst
visas durvis ir vaļā (kādam) ir labvēlīgi apstākļi, labvēlīga attieksme, lai ko veiktu, iespēja panākt gribēto
rībiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4)
izņirbēt Īslaicīgi ņirbēt, izstarot ņirbošu gaismu
klabiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5)
nočākstēties īsu brīdi čaukstēt, čabēt (par apģērbu)
uzdārdēt īsu brīdi dārdēt, rībēt
nodrebuļoties īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt
nodrebēt īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt
paņirbēt īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu)
paņirbt īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu)
noņirbēt īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt
noņirbt īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt
pazibēt īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu)
nozibēt īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt
nočabēt īsu brīdi, vienu reizi čabēt
nograbēt īsu brīdi, vienu reizi grabēt
nobrikstēt īsu brīdi, vienu reizi grabēt, knakšķēt, brīkšķēt
noklabēt īsu brīdi, vienu reizi klabēt
norībēt īsu brīdi, vienu reizi rībēt
izbļurbēt Izburbēt
izburbulēt Izburbēt
izburbt Izburbēt (1)
izburbt Izburbēt (2)
izčaukstēt Izburbēt, kurtēt
izšūnoties Izburbēt, kurtēt
izčubēt izčibēt
izspilēt izčibēt
izšķibēt Izčibēt
ķibēt Izčibēt, iet zudumā
izčīkstēt Izgrabēt, izļodzīties
izkārēt Izgribēt
aizalkties Izgribēties
izkārēties Izgribēties
izvairoties Izgribēties
izpukstēt Izjukt, izčibēt, izgaist
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, tiekties; gribēt (1)
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti)
izalieties Izlieties, parasti neviļus, negribēti
atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti)
atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti)
apgribēt Izrīkot pēc savas gribas, daudz gribēt
izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti)
izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti
naivīties Izvairīties, negribēt
atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
izzibt Izzibēt
katakana Japāņu zilbju alfabēts, ko galvenokārt izmanto svešvārdu rakstībai
kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai
sterilizējošā doza jonizējošā starojuma absorbētā doza (25–50 kGy), kas garantē apstarotā objekta sterilitāti; pārtikas produktiem pieļaujamā doza ir līdz 10 kGy
grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg)
kilogrejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienības greja 1000 vienības
rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas ārpussistēmas mērvienība; 1 rads atbilst tādai starojuma dozai, kurai absorbējoties 1 kilogramā vielas, izdalās 0,01 džouls enerģijas; rad; rd
radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas
vēlēties just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt)
transliterācija kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem
psihoritmija kādas garīgas darbības (domas, atmiņas) automātiska, negribēta atkārtošanās
pačabēties kādu brīdi čabēt
padrebēties kādu brīdi drebēt
padidelēt kādu laiku drebēt salā, drebēt salā
padidināt kādu laiku drebēt salā, drebēt salā
saklaudzēt kādu laiku klabēt, klauvēt
paplāvāties kādu laiku ņirbēt
iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur)
pircīgs Kārs uz pirkšanu, pirkt gribētājs
bitka Kāršu spēlē bēte
palīgkartīte Kartīte, kas ielikta alfabētiskajā katalogā, lai atvieglotu vajadzīgā iespieddarba sameklēšanu
autorkatalogs Katalogs, kas sastāv no alfabētiskā secībā sakārtotiem grāmatu aprakstiem pēc autoriem, redaktoriem, tulkotājiem u. c. perswonām, kas piedalījušās grāmatas tapšanā
nominālkatalogs Katalogs, kurā grāmatu vai citu materiālu apraksti sakārtoti nevis pēc satura, bet gan autoru vai nosaukumu alfabētiskā secībā
kabardiešu-čerkesu valoda kaukāziešu val. saimes abhāzu-adigu val. gr. valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
lezgīnu valoda kaukāziešu val. saimes nahu-dagestāniešu val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
adigejiešu valoda kaukāziešu valodu saimes abhāzu-adigu valodu grupas valoda, rakstības pamatā no 1938. g. krievu alfabēts (1918.-1927. g. arābu, 1927.-1938. g. latīņu)
tabasaranu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
čečenu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
darganu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
ingušu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
laku valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
zvaukšēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt
zvaukšķēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt
kleberēt kaut kas izdilis, kas lietojot kleberējas; klabēt
Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu
slaukšēt klabēt
snabēt Klabēt
šukt Klabēt
blārkšēt Klabēt, grabēt
klicēt Klabēt, klabināt
saklabēt klabēt, klauvēt, atskanēt
klebēt klabēt, klikšķēt
žvargzdēt Klabēt, švīkstēt, plinkšķināt
staukšēt Klabēt, tarkšķēt, rībēt
blūkšīt Klabēt, trokšņot
žvaršķināt Klabināt (zvadzēt, grabēt)
alfabētiskais rādītājs klasifikācijas tabulu palīgaparāts – priekšmetu rubriku un tām atbilstošo klasifikācijas indeksu alfabētisks uzskaitījums, kas vispārināti un adekvāti atspoguļo klasifikācijas tabulu saturu un atvieglo iespieddarbu un citu dokumentu klasificēšanu
klidzināt Klaudzēt, grabēt, trokšņot
kludzēt Klaudzēt, klabēt
ļencerēt Klaudzēt, klabēt
klabstēt Klaudzēt, neritmiski klabēt
ieskapstēt kļūt mazliet nespodram, tumšākam (piemēram, par metāla priekšmetu); apsūbēt
skapstēt kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt
apskapstēt kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt
noskapstēt kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt
nosūpēt kļūt netīram, apsūbēt
laukšēt Knakšķēt, kraukšķēt, brīkšķēt, rībēt
laukšķēt Knakšķēt, kraukšķēt, brīkšķēt, rībēt
knoderēt Knibēt 1
bēta spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī bēta spektrus
binārais kods kods, kura alfabētu veido simboli 0 un 1
koksnes triecienstigrība koksnes spēja absorbēt triecienlieces enerģiju svārsta triecienpārbaudes iekārtā
komiešu valoda komiešu-zirjāņu valoda, somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
svahilu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts
psoralēns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no augiem), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, smaržās, arī kā vitiligo ārstēšanas līdzekli, var radīt fotodermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
oksibenzons Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no izopropanola), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta alerģiju un hronisku aktīnisku dermatītu
glicerilpaba Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var izraisīt kontakta dermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
cinoksāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsaglīdzekļos, smaržās, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas
drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme
metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
homosalats Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var veicināt endokrīnu noārdīšanu, ir zināmi saindēšanās gadījumi, ja uzsūcies caur ādu
oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu
meksenons Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt fotoalerģiju, nātreni, kontakta alerģiju, hronisku aktīnisku dermatītu, var saasināt slimības
amildimetil-PABA Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt sensibilizāciju, pastiprināt krūts vēža šūnu dalīšanos
dibenzoilmetāni Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas
benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
benzilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, var izraisīt ādas izsitumus un uztūkumu, ja atrodas saulē
benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
krūkšēt Krakšķēt, grabētt
pelēks ķermenis ķermenis, kura absorbētspēja ir <1 un nav atkarīga no gaismas viļņa garuma un ķermeņa temperatūras
volumometrija Ķīmiskas analīzes metodes, kuras dibinās uz izlietota reaģenta vai izdalījušās un absorbētas gāzes tilpuma mērīšanu
ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas
w Latīņu alfabēta burts "dubultvē"
igrek Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju)
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju)
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x)
x Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x)
minuskulis Latīņu un grieķu rakstībā - alfabēta mazais burts
l latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
ē latviešu alfabēta astotais burts
c latviešu alfabēta ceturtais burts
ī latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
g latviešu alfabēta desmitais burts
ļ latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
f latviešu alfabēta devītais burts
t latviešu alfabēta divdesmit astotais burts
p latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
u latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
ņ latviešu alfabēta divdesmit otrais burts
r latviešu alfabēta divdesmit piektais burts
n latviešu alfabēta divdesmit pirmais burts
š latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
s latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
o latviešu alfabēta divdesmit trešais burts
m latviešu alfabēta divdesmitais burts
h latviešu alfabēta divpadsmitais burts
ā latviešu alfabēta otrais burts
j latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
č latviešu alfabēta piektais burts
a latviešu alfabēta pirmais burts
ķ latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
e latviešu alfabēta septītais burts
d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
k latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
b latviešu alfabēta trešais burts
z latviešu alfabēta trīsdesmit otrais burts
v latviešu alfabēta trīsdesmit pirmais burts
ž latviešu alfabēta trīsdesmit trešais burts
ū latviešu alfabēta trīsdesmitais burts
i latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
ģ latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko)
noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
hroniska nefroze lēni progresējoša nieru kanāliņu deģenerācija sakarā ar smagām vielmaiņas slimībām, piem., podagru vai diabētu
atlaigoties Liegties (ko darīt), negribēt
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
L lielais latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
Ē lielais latviešu alfabēta astotais burts
C lielais latviešu alfabēta ceturtais burts
Ī lielais latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
G lielais latviešu alfabēta desmitais burts
Ļ lielais latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
F lielais latviešu alfabēta devītais burts
T lielais latviešu alfabēta divdesmit astotais burts
P lielais latviešu alfabēta divdesmit ceturtais burts
U lielais latviešu alfabēta divdesmit devītais burts
Ņ lielais latviešu alfabēta divdesmit otrais burts
R lielais latviešu alfabēta divdesmit piektais burts
N lielais latviešu alfabēta divdesmit pirmais burts
Š lielais latviešu alfabēta divdesmit septītais burts
S lielais latviešu alfabēta divdesmit sestais burts
O lielais latviešu alfabēta divdesmit trešais burts
M lielais latviešu alfabēta divdesmitais burts
H lielais latviešu alfabēta divpadsmitais burts
Ā lielais latviešu alfabēta otrais burts
J lielais latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
Č lielais latviešu alfabēta piektais burts
A lielais latviešu alfabēta pirmais burts
Ķ lielais latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
E lielais latviešu alfabēta septītais burts
D lielais latviešu alfabēta sestais burts
K lielais latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
B lielais latviešu alfabēta trešais burts
Z lielais latviešu alfabēta trīsdesmit otrais burts
V lielais latviešu alfabēta trīsdesmit pirmais burts
Ž lielais latviešu alfabēta trīsdesmit trešais burts
Ū lielais latviešu alfabēta trīsdesmitais burts
I lielais latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
Ģ lielais latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
še lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu
apgrabināt likt grabēt, klabēt, žvadzēt (visam objektu kopumam)
aizņirbināt Likta aizņirbēt
rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes
dzeni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
lami Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
lani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
liņi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
nevi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
nopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
pjani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
šoni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
vopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi
izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto)
izlūgties Lūgties, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto)
uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu
knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt
klidzēt Ļodzīties, klabēt
aizzibsnīt ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu); aizzibēt
lēkt laukā no biksēm ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt
gribēt kā ēst ļoti gribēt
ņirbēt ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt
ņirbt ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt
kārot ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt)
kāroties ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2)
tīkot ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības)
pseidodiabēts Mainīta glikozes tolerance subkliniska cukura diabēta gadījumā
esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma
ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
droņīt masturbēt
dračīt Masturbēt, onanēt
dročiķ Masturbēt, onanēt
dročīt Masturbēt, onanēt
dročeris masturbētājs
termohroisms materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt
pagribēties mazliet gribēties
diznēt mazliet salt, drebēt
dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā)
heterotelija Mērķu rašanās no blakus, nereti negaidītiem apstākļiem, pie kam šie mērķi sākumā ir negaidīti un negribēti
molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā)
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu)
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
blizēt Mirdzēt, zibēt
namčuvangdan Mistiska tibetiešu formula (tibetiešu - desmit spēku valdnieks), kas sastāv no alfabēta zilbēm un simboliskām zīmēm - mistiska monogramma un ļoti spēcīgs amulets
Morzes kods Morzes alfabēts, īsu un garu signālu kombināciju sistēma burtu un ciparu pārraidei
Morzes ābece Morzes sistēmas telegrāfa zīmju kopums; Morzes alfabēts
ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes
avāru valoda nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi arābu valodā, 1927.-1938. g. latīņu alfabēts, kopš 1938. g. - krievu alfabēts
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam
šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt
pazvadzēt Nedaudz, mazliet klabēt vai žvadzēt
zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus
diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai
ņerkāties Negribēt ēst pasniegto ēdienu (par bērnu)
palingrāfija Negribēta patoloģiska vārdu vai burtu atkārtošana rakstā
novērotāja vai eksperimentētāja sistemātiskā nosliece (novirze) negribēta tieksme reaģēt atbilstoši saviem priekšstatiem, kas var novest pie atkāpšanās no objektivitātes
vilka pase negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums
pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko)
pačabēt neilgu laiku, mazliet čabēt
padrebēt neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt
pagrabēt neilgu laiku, mazliet grabēt
paklabēt neilgu laiku, mazliet klabēt
parībēt neilgu laiku, mazliet rībēt
paskābēt neilgu laiku, mazliet skābēt
paslīdēt neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
aizgriezties nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts)
uzsacīties nejauši vai negribēti pārāk stingri pateikt
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam)
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam)
neviļus Nejauši, negribēti
iesakulties Nejauši, negribēti nonākt nevēlamā stāvoklī
uzsvērties Nejauši, negribēti nosvērt vairāk
uzpilēties Nejauši, negribēti uzpilēt
oligakiūrija Nenormāli reta urinēšana, piem., tabētiķiem
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt)
ne acu galā negribēt redzēt nepavisam negribēt redzēt; neieredzēt, nevarēt ciest
garkāposti Neskābēti, garos gredzenos vārīšanai sagriezti kāposti
nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts
pārlabošana Nevēlamu un negribētu valodas izteiksmes līdzekļu un formu aizstāšana ar vēlamiem, kas var notikt sinhroni runā vai asinhroni tekstā
piezagties Nevijas, negribēti izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli)
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.)
piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi
iegriezties Neviļus, negribēti iegriezt
iesagriezties Neviļus, negribēti iegriezt
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāļu, roku)
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu
iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā)
nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt
nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt
izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izslacīt
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem)
noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu)
iezagties Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli)
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur)
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
iezagties Neviļus, negribēti parādīties (piemēram, sejā, acīs) - par psihiska stāvokļa izpausmi
sadedzināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) sadeg 1(1)
saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst
sacirsties Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) tiek sacirsts (1)
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai)
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt
izsviest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt; izmest (6)
novilties Neviļus, negribēti pieļaut, ka rodas kļūda
izvilties Neviļus, negribēti pieļaut, ka rodas kļūda; vilties
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to)
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to)
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
aizmaldīties Neviļus, negribēti pievērsties (par skatienu)
pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums
zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs)
zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli)
pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.)
izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem)
sazagties Neviļus, negribēti sariesties (par asarām)
nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā)
ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam
ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam
iedoties Neviļus, negribēti tikt iedotam
iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā)
iesagrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam
iegrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam (1)
iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam
iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam
izravēties Neviļus, negribēti tikt izravētam
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties (2)
izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu)
izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2)
atsadrāzties Neviļus, negribēti tikt nodrāztam
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz)
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2)
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.)
sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.)
uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam
uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam
uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam
uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam
uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1)
songaju valoda Nīlas-Sahāras valodu saimes valoda, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu, rakstības pamatā latīņu alfabēts
alfabētzīmju virkne no dotā alfabēta rakstzīmēm sastāvoša virkne
aramiešu alfabēts no fēniķiešu alfabēta cēlies raksts, ko sastop papirusa tīstokļos blakus vadžu rakstiem arābu apdzīvotos apgabalos
nolaukšēties Nobrīkšķēt, norībēt
sadripēt nodrebēt
nodrabēt Nodrebēt
nodrebināties Nodrebēt
nopurēt Nodrebēt
sadrimt Nodrebēt
izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt
nodripēt Nodrebēt, satrūkties
nokrēsties Nodrebēt, satrūkties
novantarēties Nodrebēt, satrūkties
satricēt Nodrebēt, satrūkties
satricēties Nodrebēt, satrūkties
nograbēties Nograbēt
nokrabēt Nograbēt
noskrabēt Nograbēt
novarkšēt Nograbēt
noklabēties Noklabēt
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti
nokņust Noknubt, noknūbēt
negribēts nolieguma divd. --> gribēt
negribot nolieguma divdabis --> gribēt
sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačabēt
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt
uz- norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam)
sa- norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti
noderkstēt Norībēt
noreidzēt Norībēt
noribēt Norībēt
norībināt Norībēt (1)
temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu
novirināties Notrīcēt, nodrebēt
novirmot Nozibēt
nožibēt Nozibēt
nozvaigznīt Nozibēt
nozvigot Nozibēt
nozvīgot Nozibēt
nožvikstēt Nozibēt (ātri kustoties)
zvildzēt Nozibēt (par ātru kustību)
apšķīst Nozibēt, nomirdzēt (ap ko)
nožvidzēt Nozibēt, nospindzēt
ņibrēt Ņirbēt
virbēt Ņirbēt
ņirbināties Ņirbēt (1)
ņirbināties Ņirbēt (2)
ņirbināties Ņirbēt (3)
mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem
truhaķ Onanēt (masturbēt)
spektrotelegrāfs Optiska signalizācija ar Morzes alfabētu, kas tika izmēģināta jūrniecībā 19. gs. beigās, bet neguva plašāku pielietojumu
aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs
ozona caurums ozona slāņa ievērojama sarukšana, kā rezultātā tas vairs nespēj pienācīgi absorbēt ultravioleto starojumu un šī starojuma intensitāte uz Zemes pieaug
hiperfiltrācija Paātrināta glomerulārā filtrācija; parasti agrīna insulīnatkarīgā cukura diabēta pazīme
sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā
klabinājums pabeigta darbība, rezultāts --> klabēt
lipidēmija palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā
papildapraksts Pamatapraksta papildināšanai sastādīts palīgapraksts, lai iespieddarbu varētu vieglāk sameklēt alfabētiskajā katalogā
panākt savu panākt iecerēto, gribēto
notecināt panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
uzpilināt panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam)
uztecināt panākt, ka (kas) uztek 1 virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam)
apskābēt panākt, ka mazliet ieskābst; saskābēt (daudz vai visu)
iedrebināt panākt, ka sāk drebēt
paņirbināties Paņirbēt
pārsagribēties Pār gribēties
pārcensties pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu
pārskābt pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti
baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
pārtīkāties Pārgribēties
uzsūbēt pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam); arī nosūbēt
pāršļukt pārslīdēt (nejauši, negribēti)
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās
E421 pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse
izļurbt Pārvārīties; izļurbēt
nozibiņot Paspīdēt, pazibēt
nozibsnēt Paspīdēt, pazibēt
sazibinēt Paspīdēt, pazibēt
ņemt kājas apakšā pašam gribēt, censties, spēt ko darīt
piņjiņs Pašreiz lietotā ķīniešu hieroglifu atveides sistēma ar latīņu alfabēta burtiem
čiedīt patikt, mīlēt, gribēt
aizdambējums paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt
sadambējums paveikta darbība, rezultāts --> sadambēties
skābējums paveikta darbība, rezultāts --> skābēt
sūbējums paveikta darbība, rezultāts --> sūbēt
nolipēt Pazibēt
pažibēt Pazibēt
pažibstēt Pazibēt
pazibt Pazibēt
pažibt Pazibēt
reklāmdatne Paziņojumu datne, sakārtota produktu vai firmu nosaukumu alfabētiskā secībā
reklāmkartotēka Paziņojumu kartotēka, sakārtota produktu vai firmu nosaukumu alfabētiskā secībā
urokrīze Pēkšņa, stipra diurēze kādas slimības gaitā, piem., hipertensijas, diabēta, histērijas, akūtas infekcijas gadījumā
ieklaukšēties pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt)
sprukt pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu)
sagribēt pēkšņi sākt gribēt, vēlēties
uzgribēt pēkšņi sākt gribēt, vēlēties; sagribēt
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt čabēt, čaukstēt, grabēt
aizdūcināt Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt
aizgrabēties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu)
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu)
aizgraust Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu)
segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem
kamēt Pelēt, būbēt
kūpt Pelēt, būbēt
subēt Pelēt, būbēt
prosopogrāfija Personu apraksts, alfabētisks kāda laikmeta personu saraksts
kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults
ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā
piemērcēt Pieskābēt
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbēt (1)
pietauvošanās polers pietauvošanās bētiņš
pietauvošanās slīdrags pietauvošanās bētiņš
soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. tml.
ķurpt Pildīties ar netīrumiem, sākt dambēties
nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu
blommēt Plombēt
blombēt Plombēt (zobus)
aizplombēt Plombēt ciet
pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot
versālis Poligrāfijā - alfabēta lielais burts
sešpadsmitnieku [skaitīšanas] sistēma pozicionāla skaitīšanas sistēma ar bāzi 16, kuras alfabētu veido cipari no 0 līdz 9 un burti A,B,C,D,E,F
binārā skaitīšanas sistēma pozicionālā skaitīšanas sistēma ar bāzi 2, kuras alfabētu veido cipari 0 un 1; to izmanto datu un programmu attēlošanai datora atmiņā
glinīdi Pretdiabēta līdzekļu preparātu grupa, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera
absorbcija process --> absorbēt; vielu uzsūkšana no šķidruma vai gāzu maisījuma absorbenta (cietvielas vai šķidruma) tilpumā; absorbēšana
ņirboņa process, arī darbība --> ņirbēt (1); ņirba (1)
ņirba process, arī darbība --> ņirbēt (1); ņirboņa (1)
ņirboņa process, arī darbība --> ņirbēt (2); ņirba (2)
ņirba process, arī darbība --> ņirbēt (2); ņirboņa (2)
ņirboņa process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirba (3); kņudoņa; arī trīsas
ņirba process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirboņa (3); kņudoņa; arī trīsas, drebuļi
fizikālā adsorbcija process, kurā adsorbēto vielu (adsorbātu) uz virsmas saista starpmolekulārie spēki
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma)
bēta radioaktivitāte radioaktivitāte, kurā tiek izstaroti bēta stari
analfabētisks Raksturīgs analfabētismam, analfabētam
pusanalfabētisks Raksturīgs pusanalfabētismam, pusanalfabētam
iekava rakstzīme ( ) ), ko lieto aiz arābu cipariem vai atsevišķiem alfabēta burtiem, lai norādītu, ka šie cipari vai burti apzīmē secību, piemēram, _1), a)_
alfabētzīme rakstzīme, ko izmanto alfabētā
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.)
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
aizdambēties refl. --> aizdambēt; aizsprostoties
iebāzties refl. --> iebāzt; tikt iebāztam (parasti neviļus, negribēti)
ieberzties refl. --> ieberzt (1); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti)
ieberzties refl. --> ieberzt (3); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti)
ielieties refl. --> ieliet; tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti)
ielikties refl. --> ielikt (1); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti)
ielikties refl. --> ielikt (2); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrambāties refl. --> ieskrambāt (1); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrambāties refl. --> ieskrambāt (2); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrāpēties refl. --> ieskrāpēt (1); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti)
ieskrāpēties refl. --> ieskrāpēt(2); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti)
ieslacīties refl. --> ieslacīt (1); tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti)
iešņāpties refl. --> iešņāpt (1); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti)
iešņāpties refl. --> iešņāpt (2); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti)
iešņīpāties refl. --> iešņīpāt (2); tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti)
ievērpties refl. --> ievērpt (2); tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti)
ievērties refl. --> ievērt (2); tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti)
izberzēties refl. --> izberzēt (3); tikt izberzētam (parasti neviļus, negribēti)
izlieties refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti)
izvērties refl. --> izvērt (2); tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti)
nosisties refl. --> nosist (2); tikt nosistam (parasti neviļus, negribēti)
pārmalties refl. --> pārmalt (2); tikt pārmaltam, parasti neviļus, negribēti
pārplēsties refl. --> pārplēst; tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti
pāršļakstināties refl. --> pāršļakstināt (2); tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti
pāršļakstīties refl. --> pāršļakstīt (2); tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti
piebārstīties refl. --> piebārstīt(1); tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti
piebērties refl. --> piebērt(1); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti
piebērties refl. --> piebērt(2); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti
piebērties refl. --> piebērt(4); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti
piedauzīties refl. --> piedauzīt(2); tikt piedauzītam, parasti neviļus, negribēti
pielaistīties refl. --> pielaistīt; tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti
pielieties refl. --> pieliet (2); tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti
pielipināties refl. --> pielipināt(1); tikt pielipinātam, parasti neviļus, negribēti
piemaisīties refl. --> piemaisīt; tikt piemaisītam, parasti neviļus, negribēti
piemesties refl. --> piemest(4); tikt piemestam, parasti neviļus, negribēti
piepīties refl. --> piepīt(2); tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti
piesēties refl. --> piesēt (1); tikt piesētam, parasti neviļus, negribēti
piesviesties refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5)
piešūties refl. --> piešūt(1); tikt piešūtam, parasti neviļus, negribēti
pietašķīties refl. --> pietašķīt; tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti
pievārīties refl. --> pievārīt(4); tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti
pievērties refl. --> pievērt (1); tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti
skābēties refl. --> skābēt; tikt skābētam
uzšķiesties refl. --> uzšķiest (1); neviļus, negribēti tikt uzšķiestam
uzšļakstināties refl. --> uzšļakstināt (1); neviļus, negribēti tiki uzšļakstinātam
uzšļakstīties refl. --> uzšļakstīt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam
uzšļākties refl. --> uzšļākt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļāktam
uztašķīties refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam
rezorbēt Resorbēt
steroidālais diabēts reta cukura diabēta forma, kas attīstās, ja organismā ir palielināts virsnieru garozas hormonu kortikosteroīdu daudzums
somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā
apsūbējums rezultāts --> apsūbēt; oksīda, putekļu u. tml. kārta
nosūbējums rezultāts --> nosūbēt
uzsūbējums rezultāts --> uzsūbēt
ziba rezultāts --> zibēt (1)
ziba rezultāts --> zibēt (2)
ribēt Rībēt
brakšķēties Rībēt, brakšķēt
braikšķēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt
braikšēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt; braikšķēt
braišķēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt; braikšķēt
dardzēt Rībēt, dārdēt
dārdzēt Rībēt, dārdēt
nodibēt Rībēt, dārdēt
nodindēt Rībēt, dārdēt, brīkšķēt, kraukšķēt
nodindēties Rībēt, dārdēt, brīkšķēt, kraukšķēt
uzgraut Rībēt, ducināt
laršķēt Rībēt, grabēt
reidzēt Rībēt, skanēt
šļerkstēt Rībēt, tarkšķēt, šķindēt
poļu valoda rietumslāvu valoda, kurā runā Polijas iedzīvotāju vairākums; rakstības pamatā latīņu alfabēts
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1)
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām)
portugāļu valoda romāņu valoda, kas radniecīga latīņu valodai, tuva spāņu valodai; rakstības pamatā latīņu alfabēts
zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi
derkšķēt Rūkt, dārdēt, rībēt
derkstēt Rūkt, dārdēt, rībēt
dūzenēt Rūkt, rībēt
gruduļāt Rūkt, rībēt
gulkšķēt Rūkt, rībēt, dārdēt
heterolālija runas traucējums, kurā lieto citādus vārdus, nekā gribēts; heterofāzija
futharks Rūnu alfabēts, rūnu raksts (vārds izveidots no rūnu raksta pirmajiem sešiem burtiem)
futarks Rūnu alfabēts, tā saukts pēc pirmajām sešām alfabēta zīmēm
sačurkstēt Saburbēt
saburbt Saburbēt (1)
saburbt Saburbēt (2)
sadrebēties Sadrebēt
sadrebt Sadrebēt
sadrūzēt Sadrebēt, sadrebināties
sarumbēt Sadzīt, saaugt; sarumbēties
sagribēties Sagribēt, parasti ļoti
aizgribēties Sagribēties
uzgribēties Sagribēties
diabētisks saistīts ar diabētu, tam raksturīgs
nedod dievs saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties
būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša
mētāt kā skaidu saka, ja kāda dzīvē ir daudz neparedzēta, negribēta, ko grūti pārvarēt
sist nost saka, ja kādu nav iespējams ietekmēt, lai arī kā to gribētos
kā nabags saka, ja kādu viegli pieveic, bez kādas žēlastības panāk gribēto, bez lielām pūlēm ko izdara
kā ēst saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, ļoti vajadzīgs, ļoti gribēts
še tev nu bija saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts
trāpīt naglai uz galvas saka, ja kas sasniedz mērķi, atbilst iecerētajam, gribētajam
ne čiku, ne grabu saka, ja nav gribētā rezultāta, ja nenotiek vēlamais
zaķis pārskrien pār ceļu saka, ja neizdodas gribētais, ja kas negaidīti traucē sasniegt iecerēto
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma)
nedabūt ne paostīt saka, ja no kaut kā gribēta, kārota neko nedabū
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.)
pamest ar roku (kādam) saka, ja pietiek ar niecīgu mājienu, netiešu aicinājumu, lai panāktu gribēto
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu
vēders (pie) prasa savu (tiesu) saka, ja sāk gribēties ēst
velti mīlēts saka, uzsverot, ka nenotiks tā kā gribēts, iecerēts
sekvencveida sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā
alfabētizēt Sakārtot pēc alfabēta
apperēties sākt gribēt perēt
aizklabēt sākt klabēt, ieklabēties
aizducinēt sākt mazliet rībēt, dārdēt (par pērkona negaisu)
ieskapstēt sākt pelēt, būbēt
sadipēt sākt rībēt, ierībēties
sadrebēt Sākt, parasti pēkšņi, drebēt; īsu brīdi drebēt
latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908. gadā
drūgt Salt un drebēt
diedelēt Salt, trīcēt, drebēt
sadusināt Sapelēt, sabūbēt
sablombēt Saplombēt
urorozeīns Sārts pigments, kas atrodas urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos, piem., diabēta, vēdertīfa u. c. gadījumos
aizūbēt Sarūsēt, apsūbēt
aizskapstēt Sarūsēt; kļūt nespodram, blāvam, apsūbēt
samērkt Sasālīt, arī saskābēt
ķīselis Saskābētu auzu miltu putra
apmierināt saskanēt (ar prasībām, normām, vajadzībām); rīkoties tā, ka notiek vēlamais, gribētais
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu
uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas dalu)
sastebīt Sastebēt (3)
izrust Satrunēt, izburbēt
izčarkstēt Satrunēt, izburbēt, izčākstēt
drebens savienojumā ar "drebēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
zibin savienojumā ar "zibēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts)
somāliešu valoda semitu-hamitu valodu saimes kušītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Somālijā (līdzās arābu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
maltiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Maltā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
atbašs Senebreju teksta šifrēšanas kods: alfabēta pirmais burts tiek samainīts ar pēdējo, otrais ar pirmspēdējo utt.
prūšu valoda senprūšu valoda - indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda; izmirusi 17. gs. b. - 18. gs. sāk., prūšiem pārvācojoties; senākais rakstu piemineklis sarakstīts ap 1400. g.; rakstībā izmantoja latīņu alfabētu
kirilica Senslāvu alfabēts, kas kļuvis par krievu alfabēta pamatu
glagolica senslāvu rakstībā izmantots raksta veids, kas pēc alfabēta sastāva (40 burtu), burtu izkārtojuma, skaniskās nozīmes līdzīgs kirilicai, bet atšķiras burtu forma
gaurīties Sev vairāk gribēt, par citu nelikties ne zinis
Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem)
alfabētiskais rādītājs sistemātiskā kataloga palīgaparāts – priekšmetu (zinātņu nozaru, jēdzienu, sabiedriskās dzīves parādību, atsevišķu jautājumu u. tml.) nosaukumu un tiem atbilstošu kataloga daļu vai apakšnodaļu alfabētiska kartotēka, kas atbilst pieņemtās klasifikācijas darba tabulām un metodisko lēmumu kartotēkai
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
žaurēt Skābēt
kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru
skābi gurķi skābēti gurķi
skābi kāposti skābēti kāposti
kisļaks Skābēti kāposti
rošols Skābētu kāpostu un biešu sula
breikšķināt skaļi sprēgāt, spraukšķēt, grabēt; radīt šādus trokšņus
spārdzēt Skanēt, grabēt
žvārkstēt Skanēt, grabēt, čirkstēt, šķindēt
švārkstēt Skanēt, grabēt, šķindēt
narkšēt Skanēt, rībēt, it kā neskaidri runājot, kaut ko spiežot vai velkot
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot
prediabēts Slēpta ogļhidrātmaiņas traucējuma stāvoklis; latents diabēts
noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu)
pseidotabess Slimība, kas simptomatoloģiski atgādina tabesu; piem., alkohola, arsēna vai cukura diabēta izraisīts polineirīts
bazofobija Slimīgas bailes iet vai stāvēt bez atbalsta; tabētiķu uzmanīgā gaita
diabetofobija Slimīgas bailes saslimt ar diabētu
uztecināties Slīpējot par daudz, negribēti izveidot pārasmeni
ņirbeklis Smalks rokdarbs, uz kuru skatoties acis sāk ņirbēt
sāmu valoda somugru valodu grupas valoda ar vairākiem variantiem, rakstības pamatā latīņu alfabēts (Kolas pussalas sāmiem - kiriļca)
lībiešu valoda somugru valodu saimes Baltijas jūras grupas valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts
somu valoda somugru valodu saimes Baltijas jūras valodu grupas valoda; oficiālā valoda Somljā (līdzās zviedru val.), rakstības pamatā latīņu alfabēts
komiešu-permiešu valoda somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
udmurtu valoda somugru valodu saimes Permas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
mansu valoda somugru valodu saimes ugru grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
hantu valoda somugru valodu saimes ugru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
ungāru valoda somugru valodu saimes valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
mariešu valoda somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
mordviešu valodas somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valodas, rakstības pamatā krievu alfabēts
hemosorbcija Sorbcijas process, kurā adsorbenta un tā adsorbētās vielas daļiņas veido ķīmisku savienojumu
lužiciešu valodas sorbu valodas - slāvu valodu grupas valodas, runā Vācijā Drēzdenes un Kotbusas apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts
aktīvā ogle speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas
nodrebēties Spēcīgi nodrebēt
kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
absorbcijas spēja spēja absorbēt; fizikāls lielums, kas rāda kāda daļa monohromatiskā starojuma plūsmas, kas krīt uz ķermeni, tiek tajā absorbēta
ņakšēt Spraukšķēt, grabēt
zeņķēt Sprostot, dambēt, blīvēt
IPA Starptautiskais fonētiskais alfabēts (angļu "International Phonetic Alphabet")
purināties stipri drebēt
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
aizšauties strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām)
skapstot sūbēt, oksidēšanās dēļ un pārklājoties ar putekļiem pakāpeniski mainīt krāsu
bēta defektoskopija svešķermeņu konstatēšana ļoti plānos metāla izstrādājumos (piem., folijās 1), to izdara ar bēta staru palīdzību
Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
šķibēt šķebēt
šebēties šķebēties, kļūt nelabi
piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti
pinocitoze Šūnas membrānas spēja absorbēt šķidruma pilienus ar tajā izšķīdušajām organiskajām vielām
daudzfotonu tāds process, kur katrā elementāraktā tiek izstaroti vai absorbēti vairāki fotoni
pašskābēts tāds, kas ir skābēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
skābs tāds, kas ir skābēts, raudzēts
diabetogēns tāds, kas izraisa diabētu
alfabētisks tāds, kas sakārtots pēc alfabēta; tāds, kas saistīts ar alfabētu
darkšēt Tarkšķēt, grabēt
darkšķēt Tarkšķēt, grabēt
lipacidēmija Taukskābes asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā)
lipoksēmija Taukskābju daudzuma pieaugums asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā)
madurieši tauta Indonēzijā, dzīvo Javas austrumos un Maduras salā, valoda (tuva javiešu un sundu val.) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
sundi tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
makasari tauta Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas dienvidrietumos, valoda pieder pie indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti), arī animistiski un hinduistiski ticējumi
duni tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē, Hunaņas provincē un Guansji-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, senču kults
džuani tauta Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Juņnaņas provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā); ticīgie - daoisti
balkāri tauta Ziemeļkaukāzā, runā altajiešu saimes tjurku grupas karačaju-balkāru valodā (krievu alfabēts), ticīgie - musulmaņi
bečuāni tauta, dzīvo Bostvānas austrumos, Dienvidāfrikas Republikas ziemeļu daļā, arī Zimbabves dienvidrietumos, valoda (secvana) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, daļēji saglabājies cilšu dalījums, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults, totēmisma paliekas), daļa - kristīgie; cvani; čuani
bangali tauta, dzīvo gk. Kongo vidusteces apvidū, valoda (lingala) pieder pie bantu saimes Kongo grupas (rakstība latīņu alfabētā), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi
nogaji tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
balubi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi
dargi tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
lisi tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, pēc kultūras tuvi kačiniem, animistiski ticējumi, daļa kristīgie
lahi tauta, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Juņnaņas provincē, arī Mjanmas (Birmas) un Taizemes ziemeļu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
basuto tauta, dzīvo Lesoto un Dienvidāfrikas Republikas vidienē, valoda (sesuto) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas (rakstība latīņu alfabētā), ticīgie gk. katoļi un protestanti, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
kareni tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) dienvidaustrumos, kā arī Taizemes rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. (birmiešu alfabēts), ticīgie - budisti, kristieši (daļēji baptisti), daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
kačini tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) ziemeļos, arī Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. beigām (latīņu alfabēts), animistiski ticējumi, senču kults, neliela daļa - kristīgie vai budisti
havajieši tauta, Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (protestantisms, katolicisms)
samoāņi tauta, Samoa salu pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā un pēc kultūras īpatnībām - polinēzieši, saglabājušies ģints iekārtas elementi, reliģija - kristiānisms (protestantisms, arī katolicisms)
taitieši tauta, Taiti u. c. Biedrības salu (Klusajā okeānā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā - polinēzieši, reliģija - gk. kristiānisms (kalvinisms, arī katolicisms)
haņi tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms
malāvi Tautu grupa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
korpuss Tekstu un transkribētas runas krājums mašīnlasāmā formā
bēta Termina sastāvdaļa, kas norāda, ka termina nozīme saistāma ar bēta daļiņām
thēta Tēta - grieķu alfabēta 8. burts
lungs Tibetas tantristu tradīcijā iesvētīšana zemākajā pakāpē, kas nepieciešama, gatavojoties jebkurai garīgai attīstībai, sākot ar alfabēta mācīšanos vai reliģiskas grāmatas lasīšanu, līdz mantru runāšanai un meditācijai
diabētiskā retinopātija tīklenes pārmaiņas diabēta gadījumā - sīki punktveida asinsizplūdumi, mikroaneirismas, asi norobežoti punktveida eksudāti un atslāņošanās
ulseknēt Tīkot, gribēt, skatīties, bet neko nedarīt
absorbēties tikt absorbētam
nosieties tikt apsietam ap ko (kā), parasti neviļus, negribēti
izkrist tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo
iesabērties tikt iebērtam, parasti neviļus, negribēti
iecirsties tikt iecirstam (kur iekšā, parasti neviļus, negribēti) - piemēram, par cirvi, kapli
iesacirstiēs tikt iecirstam, parasti neviļus, negribēti
iesadoties tikt iedotam, parasti neviļus, negribēti
iesagrābties tikt iegrābtam, parasti neviļus, negribēti
ierakstīties tikt ierakstītam (parasti neviļus, negribēti)
iesarakstities tikt ierakstītam, parasti neviļus, negribēti
iesarausties tikt ieraustam, parasti neviļus, negribēti
iesasmelties tikt iesmeltam kopā ar kādu šķidrumu, parasti neviļus, negribēti
iesmelties tikt iesmeltam, kopa ar kādu šķidrumu (parasti neviļus, negribēti)
iesagraudāties tikt ievirzītam, parasti neviļus, negribēti (parasti par priekšmetu)
ievīties tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti
izdzerties tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti)
izēsties tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti)
izarausties tikt izraustām, parasti neviļus, negribēti
izaraustīties tikt izraustītam, parasti neviļus, negribēti
izarauties tikt izrautam, parasti neviļus, negribēti
izasviesties tikt izsviestam, parasti neviļus, negribēti
izvērpties tikt izvērptam (parasti neviļus, negribēti)
izavērties tikt izvērtam, parasti neviļus, negribēti
piesmērēties tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti
aizsviesties tikt neviļus, negribēti aizsviestam
izslīdēt pār lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam
pārsprukt pār (arī pāri) lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam
nobirt tikt neviļus, negribēti nobērtam (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
nolīt tikt neviļus, negribēti nolietam (kur, uz kā, garām kam)
nopilēt tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
notecēt tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
nogriezties tikt nogrieztam (1) (2), parasti neviļus, negribēti
nogriezties tikt nogrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti
nokosties tikt nokostam (1), parasti neviļus, negribēti
nolieties tikt nolietam nost, parasti neviļus, negribēti
nolieties tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti
nolikties tikt noliktam, parasti neviļus, negribēti
pagriezties tikt pagrieztam, parasti neviļus, negribēti
paķerties tikt paķertam, parasti neviļus, negribēti
paņemties tikt paņemtam (parasti neviļus, negribēti)
pārlieties tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti
paiet tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā; neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu)
piegrābties tikt piegrābtam (1), parasti neviļus, negribēti
piegriezties tikt piegrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti
piegriezties tikt piegrieztam 2(2), parasti neviļus, negribēti
piegružoties tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti
pielikties tikt pieliktam (3), parasti neviļus, negribēti
piemīcīties tikt piemīcītam, parasti neviļus, negribēti
piesieties tikt piesaistītam, parasti neviļus, negribēti
dasasieties tikt piesietam nejauši, negribēti
piesisties tikt piesistam (5), parasti neviļus, negribēti
piesvērties tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti
sadzeldēties tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti
sadzeldīties tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti
sadzelstīties tikt sadzelstītam (2), parasti neviļus, negribēti
sadzelties tikt sadzeltam (2), parasti neviļus, negribēti
sasieties tikt sasietam (1), parasti neviļus, negribēti
saspiesties tikt saspiestam (5), parasti neviļus, negribēti
iecirsties tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti); strauji pieskarties (par to, ar ko sit)
piešauties tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti
uzsisties tikt uzsistam (1) (uz kā), parasti neviļus, negribēti
turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts
ķerties riteņiem spieķos traucēt, kavēt, gribēt ko apturēt
stāties ceļā (kādam, kaut kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto
spīrinēt trīcēt, drebēt
dirbelēt Trīcēt, drebēt
drebeņāt Trīcēt, drebēt
drebenēt Trīcēt, drebēt
lecinēt Trīcēt, drebēt
lekecinēt Trīcēt, drebēt
lidēt Trīcēt, drebēt
pirināt Trīcēt, drebēt
šūkt Trīcēt, drebēt
virpēt Trīcēt, drebēt
žirbēt Trīcēt, drebēt
purēt Trīcēt, drebēt, purināties
virināties Trīcēt, drebēt; drebināties
brāzdēt Trokšņot, šņākt, krākt, žvīkstēt, brīkšķēt, rībēt
rust trunēt, burbēt
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām
selkupu valoda urāliešu valodu saimes samodiešu grupas valoda, rakstība no 1932. g. latīņu valodā, kopš 1937. g. - uz krievu alfabēta pamata
ņencu valoda urāliešu valodu saimes samodiešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
ķerties pie rīkles uzbrukt kādam, gribēt kādu piekaut, nogalināt; nežēlīgi prasīt no kāda kaut ko
grābt aiz rīkles uzbrukt, varmācīgi panākt gribēto
adsorbāts Uzsūktā, adsorbētā viela
dirbuļot Uztraukumā drebēt
uzzibinēt Uzzibēt
rībināt vairākkārt rībēt (1)
rībināt vairākkārt rībēt (2)
rībināt vairākkārt rībēt (3)
rībināt vairākkārt rībēt (4)
rakstu valoda valodas rakstveida attēlojums, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu
inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdus izkārto alfabēta secībā, sākot ar pēdējo burtu un parasti nolīdzinot pēc labās puses
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata
uzvīžot Varēt, gribēt
lakači vārīti, neskābēti kāposti
gubāties veidot kaudzi; gubēties
skraidīt Veikli, ātri kustēties (par ķermeņa daļām); ņirbēt
vīdēties Vēlēties, gribēt, varēt
vēļoties Vēlēties, vienmēr gribēt labāk
uzkņotēties Vēlreiz ieēst, lai ilgāku laiku negribētos ēst
ļumēt Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām)
trīzuļot Viegli trīcēt, drebēt
aizvainojums Viegls, negribēts apvainojums
glikemīns Viela diabētiķu asinīs, ko atdala aknas; antagonistiski ietekmē insulīnu, kavējot glukozes saistīšanu eritrocītos
krāsa viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus
enhīma viela, kas rodas no absorbētajām barības vielām, jaunveidojamo audu materiāls
depolarizators viela, ko izmanto, lai no ķīmisko strāvas avotu elektrodiem tiktu absorbētas gāzes
radiohroisms Vielas īpašība absorbēt radioaktīvo starojumu un rentgenstarojumu
diabēts vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; cukurslimība; cukura diabēts
cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; diabēts
manipuri viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi
bambari viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu
diuli viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu
diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes
autortabula viena no speciālām tabulām grāmatu novietošanai bibliotēku plauktos alfabētiskā secībā
heteroaglutinācija Vienas sugas antigēnu (adsorbētu uz šūnām vai inertām nesējdaļiņām) aglutinācija ar aglutinīniem, ko producējis citas sugas organisms
atomlaiks vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci
drikāt Vienmuļīgi klabēt, klikšķēt
vērt Virzīt (ko), parasti neviļus, negribēti, (kā) spraugā, kas sašaurinās
analfabētiskums vispārināta īpašība --> analfabētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
mīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem, gurķiem)
nomīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem)
nomīkšt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem)
cerebrālā mukormikoze zibenīga mukormikozes forma, ko izraisa "Mucorales" rindas sēnes, biežāk novēro diabēta vai leikozes slimniekiem, kas saņēmuši imūnsupresīvu terapiju
stikšēt Zibēt
zibelēt Zibēt
žibēt Zibēt
zibt Zibēt
žvikstēt Zibēt
zvilēt Zibēt
zibināt Zibēt (par acīm)
izzibēt Zibēt un pabeigt zibēt
dzalkstīt Zibēt, laistīties
atzibēt Zibot atspīdēt; pazibēt
odžibvi Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, dzīvo dažādos rezervātos ASV ziemeļu daļā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes (rakstība latīņu alfabētā)
devanagari zilbju raksta zīmes, uz kurām pamatojas lielākā daļa no mūsdienu Ziemeļindijas valodu burtu rakstiem; to sākums meklējams senindiešu brahmi zilbju alfabētā
enciklopēdija Zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski
bačiņa Zupa no (skābētām) bietēm vai runkuļiem
skulbināt Zvanīt; skulbēt
žvakšķēt žvadzēt, klabēt, klaudzēt
zvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
žvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
zvakšķēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
zvakšķināt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
zvakstēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt

bēt citās vārdnīcās:

MEV

bêt