Paplašinātā meklēšana

Meklējam bēt.

Atrasts vārdos (441):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1283):

plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu.
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā.
nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta.
elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā.
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem.
spriest aizdambēt.
aizdambrēt Aizdambēt.
aizprodīt Aizdambēt.
nodambēt Aizdambēt.
aizblīvēties Aizdambēties, aizsērēt.
aizadambēties Aizdambēties.
nodambēties Aizdambēties.
nodurties Aizdambēties.
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt.
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
j Alfabēta 15. burts.
ķ Alfabēta 17. burts.
l Alfabēta 18. burts.
t Alfabēta 28. burts.
u Alfabēta 29. burts.
ū Alfabēta 30. burts.
v Alfabēta 31. burts.
z Alfabēta 32. burts.
ē Alfabēta astotais burts.
c Alfabēta ceturtais burts.
ī Alfabēta četrpadsmitais burts.
g Alfabēta desmitais burts.
ļ Alfabēta deviņpadsmitais burts.
f Alfabēta devītais burts.
p Alfabēta divdesmit ceturtais burts.
ņ Alfabēta divdesmit otrais burts.
r Alfabēta divdesmit piektais burts; sonora skaņa, plūdenis, ko veido mēles priekšgalam virmojot pret augšējo zobu iekšējās puses alveolām.
n Alfabēta divdesmit pirmais burts.
š Alfabēta divdesmit septītais burts.
s Alfabēta divdesmit sestais burts.
o Alfabēta divdesmit trešais burts.
m Alfabēta divdesmitais burts.
h Alfabēta divpadsmitais burts.
alfabetigi Alfabēta kārtībā.
majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā).
majuskuļi Alfabēta lielie burti.
ā Alfabēta otrais burts.
č Alfabēta piektais burts.
a Alfabēta pirmais burts.
e Alfabēta septītais burts.
d Alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās.
k Alfabēta sešpadsmitais burts.
ž Alfabēta trīsdesmit trešais burts.
i Alfabēta trīspadsmitais burts.
ģ Alfabēta vienpadsmitais burts.
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus.
autorkatalogs Alfabētiskais katalogs.
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti.
vārdene Alfabētisks vārdu krājums ar skaidrojumiem.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
alfabete Alfabēts.
alfis Alfabēts.
kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts.
burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu.
turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu.
hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts.
tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts.
evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
rakstnepratējs Analfabēts, lasīt un rakstīt nepratējs.
galvenieks Analfabēts.
dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas.
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai.
palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā.
apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt.
aizsērēt Apsūbēt (par stiklu).
ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu.
sakrēslēties apsūbēt, zaudēt spīdumu.
aizmilzt Apsūbēt.
apskrapstēt Apsūbēt.
apsūpēt Apsūbēt.
ieskrabēt Apsūbēt.
pablūst Apsūbēt.
zalēt Apsūbēt.
apsvīnīties Apsvīst, apsūbēt.
apšķibēt Apšķebēt.
apšebēties Apšķebēties.
apžebēties Apšķebēties.
acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
glumstīties Ar grūtībām norīt, gribēt vemt.
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
noķert uz makšķeres (kādu) ar viltīgiem paņēmieniem panākt gribēto.
aizridēt Ar visādām grabažām aizbāzt, aizdambēt, aizsprostot.
aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem).
atbļurbt Atbļurbēt.
rībenēt Atkārtoti rībēt (par pērkonu).
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
izņemt ieročus no rokām (kādam) atņemt iespēju būt opozīcijā, neļaut realizēt gribēto.
iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa.
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt.
atžibēt Atzibēt.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
drūdzēt Aukstumā trīcēt, drebēt.
vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts.
tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts).
malagasu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Madagaskarā (līdzās fr. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
indonēziešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Indonēzijā; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā.
kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus; šīs baļļas saturs.
secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
vēlams bērns bērns, kas ir gribēts un kura piedzimšana parasti ir plānota.
nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
bēta starojums bēta daļiņu plūsma.
bēta spektrs bēta radioaktīvo atomu izsviesto bēta daļiņu enerģētiskais sadalījums.
bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss.
bēta spektrogrāfs bēta spektrometrs, kas uz fotoplates vienlaikus attēlo visu dotā elementa bēta daļiņu spektru.
bēta stari bēta starojums.
bēta programmatūra bēta testa programmatūra, kas tiek nodota lietotājiem pirms programmatūras galīgās versijas izstrādes pabeigšanas.
beta Bēta, grieķu alfabēta otrais burts.
papildkartīte Bibliotēkas alfabētiskā kataloga kartīte ar papildaprakstu.
priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to).
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
dorkstēt Brikšķēt, rībēt, grabēt.
žvakstīt Brīkšķēt, rībēt, švitkstēt, spurkšķēt.
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu).
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
iespiedburti Burtstabiņu komplekts kāda alfabēta burtu, kā arī tam piederīgo zīmju reproducēšanai.
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
kļebačāties Būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt.
metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā.
tolbutamīds C12Hl8N2O3S, sulfonilurīnvielas savienojums, hipoglikēmisks līdzeklis; lieto insulīnneatkarīgā cukura diabēta ārstēšanai.
jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.).
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi.
grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā.
glikozūrija Cukura izdalīšanās ar urīnu, visbiežāk cukura diabēta pazīme.
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā.
čibēt Čabēt, švīkstēt.
čūbāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet; čabāt.
čabāt Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
čabot Čaukstēt, čabēt; (neveikli) iet.
čābāt Čaukstēt, čabēt; neveikli, lēnām iet.
čaugstēt Čaukstēt, čabēt.
čākstēt Čaukstēt, šalkt, čabēt, gurkstēt.
kņirkšēt Čirkstēt, grabēt.
skrimšķēt Čirkstēt, spraukšķēt, grabēt.
čukču valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda, rakstības pamatā no 1936. g. krievu alfabēts (1931.-1936. g. - latīņu); luoravetlanu valoda.
korjaku valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
aizdambēt Dambēt ciet.
dambrēt Dambēt ciet.
subskripcija Darbība --> subskribēt.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
resorbēšana Darbība, process --> resorbēt.
sūbe Darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt.
skrēdāt Dārdēt, rībēt, sprakstēt.
sadārdēt dārdēt, rībēt; iedārdēties.
barkšēt Dārdēt, rībēt.
duņot Dārdēt, rībēt.
tindēt Dārdēt, rībēt.
dundināt Dārdēt, skanēt, grabēt.
simulatīvs darījums darījums, kas nopietni gribēts, bet aizslēpts aiz cita darījuma.
burtciparu dati dati, kuru pierakstam izmantotas kāda alfabēta rakstzīmes: burti, cipari vai citi simboli.
burtciparu printeris datora izvadierīce alfabēta rakstzīmju rindveida izdrukai.
polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
glikopoliūrija Diabēta forma, kurā cukura daudzuma palielināšanās urīnā ir mērena, bet ievērojami palielinās urīnskābes daudzums.
diabetogēns Diabēta radīts.
diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
diplomelitūrija Diabētiska un nediabētiska glikozūrija vienlaikus vai pārmaiņus.
horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi.
burēt Dimdēt, rībēt.
dinkšēt Dimdēt, rībēt.
dinkšķēt Dimdēt, rībēt.
sadrimēt Dobji nodrebēt, nodunēt.
absorbētā doza doza, kas ir vienāda ar vielas masas vienībā absorbēto enerģijas daudzumu (mērvienība _grejs_).
ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_).
ļumdēt Drebēt kā receklis.
ļundēt Drebēt kā receklis.
atdrebēt Drebēt pretī (priekšmeta sekundāra drebēšana, vai iedrebēšanās kaut kā ietekmē).
didilāt Drebēt salā.
didilēt Drebēt salā.
tresīt Drebēt, bailēs trīcēt.
drūzēt Drebēt, drebināties.
dripēt Drebēt, trīcēt, dārdēt.
dirbinēt Drebēt, trīcēt.
drabinēt Drebēt, trīcēt.
drebulēt Drebēt, trīcēt.
drebuļot Drebēt, trīcēt.
spirinēt Drebēt, trīcēt.
trimēt Drebēt, trīcēt.
trimt Drebēt, trīcēt.
dirbēt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
dirbināt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
dirbt Drebēt, tricināt, tricināties, trīsēt; raustīt; smalki līņāt.
didelēt Drebēt; drebināties.
drabēt Drebēt.
drebināties Drebēt.
drebt Drebēt.
drebuļāt Drebēt.
drebuļoties Drebēt.
driegt Drebēt.
drudēt Drebēt.
šermināties Drebēt.
šukt Drebēt.
žerbināt Drebēt.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
yod Ebreju alfabēta 10. burts.
kāf Ebreju alfabēta 11. burts.
lamēd Ebreju alfabēta 12. burts.
mēm Ebreju alfabēta 13. burts.
nūn Ebreju alfabēta 14. burts.
samek Ebreju alfabēta 15. burts.
ayin Ebreju alfabēta 16. burts.
pē Ebreju alfabēta 17. burts.
cadī Ebreju alfabēta 18. burts.
quof Ebreju alfabēta 19. burts.
rēš Ebreju alfabēta 20. burts.
šīn Ebreju alfabēta 21. (priekšpēdējais) burts.
tāv Ebreju alfabēta 22. (pēdējais) burts.
gimels Ebreju alfabēta 3. burts, atbilst eiropiešu "g".
vāv Ebreju alfabēta 6. burts.
zain Ebreju alfabēta 7. burts.
hēt Ebreju alfabēta 8. burts.
tēt Ebreju alfabēta 9. burts.
dālet Ebreju alfabēta ceturtais burts.
bēt Ebreju alfabēta otrais burts.
he Ebreju alfabēta piektais burts.
alef Ebreju alfabēta pirmais burts.
gīmel Ebreju alfabēta trešais burts.
atsaēsties Ēdot (ko garšīgu), gribēt vēl (to).
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
reostatu bremzes elektriskās bremzes, kas darbojas ar dīzeļlokomotīvju vai gāzturbīnu lokomotīvju elektromotoru izstrādāto enerģiju, kura tiek absorbēta īpašos reostatos.
bēta daļiņas elektroni vai pozitroni, kurus izstaro radioaktīvas vielas bēta sabrukšanas procesā.
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā.
fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā.
antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta.
eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem).
jod Feniķiešu alfabēta rakstu zīme, kas aptuveni atbilst burtam j.
absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās.
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
noblenzēt Gar acīm nozibēt.
abecedārijs Garīgas dziesmas, kuru panti sākas ar burtiem alfabēta kārtībā.
brūkšināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt.
brukšķēt Grabēt, brīkšķēt, rībēt.
brukšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt.
brūkšķināt Grabēt, brīkšķēt, rībēt.
skripšķēties Grabēt, čirkstēt, svirkstēt.
skrebēt grabēt, skrapstēt; čaukstēt.
skrabēt Grabēt, skrapstēt; pļāpāt.
krabēt Grabēt.
skrabšēt Grabēt.
varkšēt Grabēt.
varkšķēt Grabēt.
aizridēt Grāvi vai purvu aizsprostot vai aizdambēt.
Gy grejs (jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība).
bidzēt Gribēt (bērnu valodā).
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās).
notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt.
aizgribēt Gribēt aiziet prom.
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust.
siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot.
sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt.
vouloir cʽest pouvoir gribēt nozīmē varēt.
piegribēt Gribēt vairāk, nekā spēj.
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
omāt Gribēt, varēt.
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt).
prasīties Gribēties.
sigma grieķu alfabēta astoņpadsmitais burts (Σ, σ).
tēta Grieķu alfabēta astotais burts (Θ, ϑ).
ipsils Grieķu alfabēta burts "y"; ipsilons.
delta Grieķu alfabēta ceturtais burts (Δ, δ).
ksī grieķu alfabēta četrapadsmitais burts (Ξ, ξ).
kapa Grieķu alfabēta desmitais burts (Κ, κ).
tau grieķu alfabēta deviņpadsmitais burts (Τ, τ).
jota grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
omega Grieķu alfabēta divdesmit ceturtais (pēdējais) burts (Ω, ω).
hī grieķu alfabēta divdesmit otrais burts (Χ, χ).
fī grieķu alfabēta divdesmit pirmas burts (Φ, ϕ).
psī grieķu alfabēta divdesmit trešais (priekšpēdējais) burts (Ψ, ψ).
ipsilons grieķu alfabēta divdesmitais burts (Υ, υ).
mī grieķu alfabēta divpadsmitais burts (Μ, μ).
bēta grieķu alfabēta otrais burts (Β, β).
omikrons grieķu alfabēta piecpadsmitais burts (Ο, ο), apzīmē īsu un šauru o skaņu.
epsilons Grieķu alfabēta piektais burts (Ε, ε).
alfa grieķu alfabēta pirmais burts (Α, α).
ro grieķu alfabēta septiņpadsmitais burts (Ρ, ρ).
ēta grieķu alfabēta septītais burts (Η, η).
dzeta grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ); zeta, zēta.
zēta Grieķu alfabēta sestais burts (Ζ, ζ).
pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts.
gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Г, γ).
nī grieķu alfabēta trīspadsmitais burts (Ν, ν).
lambda grieķu alfabēta vienpadsmitais burts (Λ, λ).
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts.
korejiešu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, ko runā gk. abās Korejas valstīs; rakstība: alfabētisks skaņu raksts.
basku valoda ģenealoģiski izolēta valoda, oficiālā valoda Basku zemē, Spānijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
nivhu valoda ģenealoģiski izolēta valoda, rakstība no 1932. g. latīņu alfabētā, no 1937. g. - pamatā krievu alfabēts.
lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
zviedru valoda ģermāņu valodu grupas ziemeļģermāņu austrumu atzara valoda; senākie rakstu pieminekļi - rūnu raksti; kopš 13. gs. rakstības pamatā latīņu alfabēts.
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti.
nīderlandiešu valoda holandiešu valoda, ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
dāņu valoda ide val. saimes ģermāņu val. grupas valoda, ofic. val. Dānijā, rakstības pamatā lat. alfabēts.
rumāņu valoda ide val. saimes romāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 16. gs. kirilicā, no 19. gs. 2. p. rakstības pamatā lat. alfabēts.
venetu valoda ide valodu saimes atzars, saglabājušies \~200 uzraksti no 5.-1. gs. p. m. ē.; rakstības pamatā grieķu alfabēts.
lietuviešu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; valsts valoda Lietuvā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
norvēģu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā \~4 mij cilv. Norvēģijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts.
islandiešu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Islandē; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts).
tatu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
osetīnu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 10. gs. grieķu rakstā, mūsdienu rakstības pamatā krievu alfabēts.
tadžiku valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi no 9. gs. 2. p.; rakstības pamatā arābu, no 1940. g. krievu alfabēts.
skotu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, lieto modificētu latīņu alfabētu.
īru valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Īrijā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
velsiešu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda; rakstība pastāv kopš 8. gs., tās pamatā latīņu alfabēts.
itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
slovēņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
sorbu valodas ide valodu saimes slāvu valodu grupas valodas; ir 2 lit. val.: augšsorbu val. un lejassorbu val.; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
albāņu valoda ide valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
senitāļu valodas ide valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mirusī latīņu, osku, umbru u. c. valodas; senākie rakstu pieminekļi (neskaitot latīņu valodu) no 6. gs. p. m. ē. saglabājušies \~300 uzrakstu, vietvārdu; rakstības pamatā grieķu, etrusku un latīņu alfabēts.
ieskrabēt Iebrikšķēties, iegrabēties.
domāts Iecerēts, gribēts.
sačabēt Iečabēties.
iekrabēties Iegrabēties.
ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
skumēties Iegribēties, iekāroties.
iekāmēties Iegribēties.
iesadomāties Iegribēties.
iesagribēties Iegribēties.
ietīkoties Iegribēties.
paiet zem ūdens iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem; arī noslīkt.
iesamīties Iekāpt, iebrist, parasti neviļus, negribēti.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
ierībenēties Ierībēties (par pērkonu).
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt.
aizdudzēt Ierībēties, nodārdēt.
aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iečabēties.
iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
iečabēt Iesākt čabēt uz īsu brīdi.
iedrebēties Iesākt drebēt (par priekšmetiem); īsu brīdi drebēt.
iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties.
aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iedrebēties.
aizdrebēt Iesākt drebēt.
aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iegrabēties.
iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties.
ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
ieņirbēties Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
uzņirbt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ierībēties.
ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
ierībināties Iesākt rībēt, nodārdēt.
aizrībēt Iesākt rībēt.
ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
iezibēties Iesākt zibēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zibēt.
iezibēties Iesākt zibēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi zibēt, atstarojot gaismu.
uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt.
saskābēt Ieskābēt (ko) lielākā daudzumā; ieskābēt (kā lielāku daudzumu).
ieskābināt Ieskābēt.
skābā putra ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā; skābputra.
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
skābulis Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem.
aizklimstēt Ieskanēties, ierībēties.
saskrabēt Ieskrabēties.
skrapēt Ieskrabēties.
iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti.
sažvadzēt Iešķindēties, iegrabēties.
aizterkšķēties Ietarkšķēties, ieklabēties uz īsu mirkli.
iedrebināties Ietrīsēties, sākt drebēt.
iezibēt Iezibēties.
iežibēties Iezibēties.
iezibinēt Iezibēties.
iežibt Iežibēties.
iks Ikss - latīņu alfabēta trešais burts no beigām.
insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam.
saskrabināt Ilgāku laiku grabēt, rībēt.
nogribēties Ilgāku laiku ļoti gribēt (ko); izgribēties.
lerkšēt Ilgāku laiku riet, arī maut, bēt u. tml.
izdrebēties Ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties.
izdrebināties Ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties.
izgribēties Ilgāku laiku, ļoti gribēt.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
klakatāt Ilgstoši klabēt (kā kuļmašīnai strādājot).
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
čabināties Ilgstoši, intensīvi čabēt (par ko vieglu, sausu).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4).
čaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt.
graboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1).
klaboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3).
rīboņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5).
ksantodermija Imbibīcijas dermatoze, difūza dzeltena ādas krāsa, piem., ko rada karotīna pārmērīga lietošana vai arī palielināts holesterīna daudzums organismā, piem., diabēta gadījumā.
siu Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
apsaroki Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
asinibioni Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
osedži Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
puštu Indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Afganistānā (līdzās dari); rakstības pamatā arābu alfabēts.
baltkrievu valoda indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupas (austrumslāvu apakšgrupa) valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
NIDDM Insulīnneatkarigais cukura diabēts (angļu "non-insulin-dependent diabetes mellitus").
nozotoksikoze Intoksikācijas stāvoklis kā kādas slimības sekas vai blakusparādlba, piem., acidoze kā diabēta komplikācija.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem.
latinizācija Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
latinizēšana Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
visas durvis ir vaļā (kādam) ir labvēlīgi apstākļi, labvēlīga attieksme, lai ko veiktu, iespēja panākt gribēto.
rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
izņirbēt Īslaicīgi ņirbēt, izstarot ņirbošu gaismu.
klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
nočākstēties Īsu brīdi čaukstēt, čabēt (par apģērbu).
uzdārdēt Īsu brīdi dārdēt, rībēt.
nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
nodrebuļoties Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt.
paņirbēt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
paņirbt Īsu brīdi ņirbēt (piemēram, par gaismu, gaismas avotu).
noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt.
noņirbt Īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt.
pazibēt Īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu).
nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
nočabēt Īsu brīdi, vienu reizi čabēt.
nobrikstēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt, knakšķēt, brīkšķēt.
nograbēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt.
noklabēt Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
norībēt Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
izburbt Izburbēt (1).
izburbt Izburbēt (2).
izčaukstēt Izburbēt, kurtēt.
izšūnoties Izburbēt, kurtēt.
izbļurbēt Izburbēt.
izburbulēt Izburbēt.
ķibēt Izčibēt, iet zudumā.
izšķibēt Izčibēt.
izčīkstēt Izgrabēt, izļodzīties.
izkārēt Izgribēt.
aizalkties Izgribēties.
izkārēties Izgribēties.
izvairoties Izgribēties.
izpukstēt Izjukt, izčibēt, izgaist.
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, tiekties; gribēt (1).
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti).
izalieties Izlieties, parasti neviļus, negribēti.
atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
apgribēt Izrīkot pēc savas gribas, daudz gribēt.
izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti.
naivīties Izvairīties, negribēt.
atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
izzibt Izzibēt.
katakana Japāņu zilbju alfabēts, ko galvenokārt izmanto svešvārdu rakstībai.
kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai.
sterilizējošā doza jonizējošā starojuma absorbētā doza (25–50 kGy), kas garantē apstarotā objekta sterilitāti; pārtikas produktiem pieļaujamā doza ir līdz 10 kGy.
grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg).
kilogrejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienības greja 1000 vienības
rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas ārpussistēmas mērvienība; 1 rads atbilst tādai starojuma dozai, kurai absorbējoties 1 kilogramā vielas, izdalās 0,01 džouls enerģijas; rad; rd.
radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas.
vēlēties just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt)
transliterācija Kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem.
psihoritmija Kādas garīgas darbības (domas, atmiņas) automātiska, negribēta atkārtošanās.
pačabēties Kādu brīdi čabēt.
padrebēties Kādu brīdi drebēt.
padidelēt Kādu laiku drebēt salā, drebēt salā.
padidināt Kādu laiku drebēt salā, drebēt salā.
saklaudzēt kādu laiku klabēt, klauvēt.
paplāvāties Kādu laiku ņirbēt.
iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
pircīgs Kārs uz pirkšanu, pirkt gribētājs.
bitka Kāršu spēlē bēte.
palīgkartīte Kartīte, kas ielikta alfabētiskajā katalogā, lai atvieglotu vajadzīgā iespieddarba sameklēšanu.
autorkatalogs Katalogs, kas sastāv no alfabētiskā secībā sakārtotiem grāmatu aprakstiem pēc autoriem, redaktoriem, tulkotājiem u. c. perswonām, kas piedalījušās grāmatas tapšanā.
nominālkatalogs Katalogs, kurā grāmatu vai citu materiālu apraksti sakārtoti nevis pēc satura, bet gan autoru vai nosaukumu alfabētiskā secībā.
kabardiešu-čerkesu valoda kaukāziešu val. saimes abhāzu-adigu val. gr. valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
lezgīnu valoda kaukāziešu val. saimes nahu-dagestāniešu val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
adigejiešu valoda kaukāziešu valodu saimes abhāzu-adigu valodu grupas valoda, rakstības pamatā no 1938. g. krievu alfabēts (1918.-1927. g. arābu, 1927.-1938. g. latīņu).
tabasaranu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
čečenu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
darganu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
ingušu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
laku valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
zvaukšēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt.
zvaukšķēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt.
kleberēt Kaut kas izdilis, kas lietojot kleberējas; klabēt.
Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu.
kGy kilogrejs (jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība, 1000 greju).
blārkšēt Klabēt, grabēt.
klicēt Klabēt, klabināt.
saklabēt klabēt, klauvēt, atskanēt.
žvargzdēt Klabēt, švīkstēt, plinkšķināt.
staukšēt Klabēt, tarkšķēt, rībēt.
blūkšīt Klabēt, trokšņot.
slaukšēt klabēt.
snabēt Klabēt.
šukt Klabēt.
žvaršķināt Klabināt (zvadzēt, grabēt).
klidzināt Klaudzēt, grabēt, trokšņot.
kludzēt Klaudzēt, klabēt.
ļencerēt Klaudzēt, klabēt.
klabstēt Klaudzēt, neritmiski klabēt.
ieskapstēt Kļūt mazliet nespodram, tumšākam (piemēram, par metāla priekšmetu); apsūbēt.
skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt.
apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt.
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt.
nosūpēt Kļūt netīram, apsūbēt.
laukšēt Knakšķēt, kraukšķēt, brīkšķēt, rībēt.
laukšķēt Knakšķēt, kraukšķēt, brīkšķēt, rībēt.
knoderēt Knibēt 1.
bēta spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī bēta spektrus.
binārais kods kods, kura alfabētu veido simboli 0 un 1.
koksnes triecienstigrība koksnes spēja absorbēt triecienlieces enerģiju svārsta triecienpārbaudes iekārtā.
komiešu valoda komiešu-zirjāņu valoda, somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
svahilu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts.
psoralēns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no augiem), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, smaržās, arī kā vitiligo ārstēšanas līdzekli, var radīt fotodermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
oksibenzons Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no izopropanola), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta alerģiju un hronisku aktīnisku dermatītu.
glicerilpaba Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var izraisīt kontakta dermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
cinoksāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsaglīdzekļos, smaržās, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas.
drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme.
metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
homosalats Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var veicināt endokrīnu noārdīšanu, ir zināmi saindēšanās gadījumi, ja uzsūcies caur ādu.
oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu.
meksenons Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt fotoalerģiju, nātreni, kontakta alerģiju, hronisku aktīnisku dermatītu, var saasināt slimības.
amildimetil-PABA Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt sensibilizāciju, pastiprināt krūts vēža šūnu dalīšanos.
dibenzoilmetāni Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas.
benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
benzilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, var izraisīt ādas izsitumus un uztūkumu, ja atrodas saulē.
benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
krūkšēt Krakšķēt, grabētt.
pelēks ķermenis ķermenis, kura absorbētspēja ir <1 un nav atkarīga no gaismas viļņa garuma un ķermeņa temperatūras.
volumometrija Ķīmiskas analīzes metodes, kuras dibinās uz izlietota reaģenta vai izdalījušās un absorbētas gāzes tilpuma mērīšanu.
ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
w Latīņu alfabēta burts "dubultvē".
igrek Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju).
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju).
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x).
x Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x).
minuskulis Latīņu un grieķu rakstībā - alfabēta mazais burts.
pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
hroniska nefroze lēni progresējoša nieru kanāliņu deģenerācija sakarā ar smagām vielmaiņas slimībām, piem., podagru vai diabētu
b Līdzskanis, trešais burts alfabētā.
atlaigoties Liegties (ko darīt), negribēt.
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
apgrabināt Likt grabēt, klabēt, žvadzēt (visam objektu kopumam).
aizņirbināt Likta aizņirbēt.
rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes.
dzeni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
lami Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
lani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
liņi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
nevi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
nopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
pjani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
šoni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
vopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
izlūgties Lūgties, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu.
knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt.
klidzēt Ļodzīties, klabēt.
aizzibsnīt Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu); aizzibēt.
lēkt laukā no biksēm ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
gribēt kā ēst ļoti gribēt.
ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
ņirbt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
pseidodiabēts Mainīta glikozes tolerance subkliniska cukura diabēta gadījumā.
esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma.
ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
dračīt Masturbēt, onanēt.
dročiķ Masturbēt, onanēt.
dročīt Masturbēt, onanēt.
droņīt masturbēt.
dročeris masturbētājs.
termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
pagribēties Mazliet gribēties.
diznēt Mazliet salt, drebēt.
dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā).
heterotelija Mērķu rašanās no blakus, nereti negaidītiem apstākļiem, pie kam šie mērķi sākumā ir negaidīti un negribēti.
molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā).
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
blizēt Mirdzēt, zibēt.
namčuvangdan Mistiska tibetiešu formula (tibetiešu - desmit spēku valdnieks), kas sastāv no alfabēta zilbēm un simboliskām zīmēm - mistiska monogramma un ļoti spēcīgs amulets.
Morzes kods Morzes alfabēts, īsu un garu signālu kombināciju sistēma burtu un ciparu pārraidei.
Morzes ābece Morzes sistēmas telegrāfa zīmju kopums; Morzes alfabēts.
ādas mukormikoze mukormikoze, kas parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; infekcijas izraisītāji parasti ir "Rhizopus" ģints sēnes.
avāru valoda nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi arābu valodā, 1927.-1938. g. latīņu alfabēts, kopš 1938. g. - krievu alfabēts.
uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam.
šķērsu Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; arī aplam.
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
pazvadzēt Nedaudz, mazliet klabēt vai žvadzēt.
zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus.
diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai.
ņerkāties Negribēt ēst pasniegto ēdienu (par bērnu).
palingrāfija Negribēta patoloģiska vārdu vai burtu atkārtošana rakstā.
novērotāja vai eksperimentētāja sistemātiskā nosliece (novirze) negribēta tieksme reaģēt atbilstoši saviem priekšstatiem, kas var novest pie atkāpšanās no objektivitātes.
vilka pase negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
pārteikšanās Negribēts izteikums, mutvārdu runas kļūda, kas rodas automatizētā valodas procesā un nav saistīts ar zināšanu vai prasmju trūkumu.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
pačabēt Neilgu laiku, mazliet čabēt.
padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt.
pagrabēt Neilgu laiku, mazliet grabēt.
paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
parībēt Neilgu laiku, mazliet rībēt.
paskābēt Neilgu laiku, mazliet skābēt.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
uzsacīties Nejauši vai negribēti pārāk stingri pateikt.
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
iesakulties Nejauši, negribēti nonākt nevēlamā stāvoklī.
uzsvērties Nejauši, negribēti nosvērt vairāk.
uzpilēties Nejauši, negribēti uzpilēt.
neviļus Nejauši, negribēti.
oligakiūrija Nenormāli reta urinēšana, piem., tabētiķiem.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt nepavisam negribēt redzēt; neieredzēt, nevarēt ciest.
garkāposti Neskābēti, garos gredzenos vārīšanai sagriezti kāposti.
nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts.
pārlabošana Nevēlamu un negribētu valodas izteiksmes līdzekļu un formu aizstāšana ar vēlamiem, kas var notikt sinhroni runā vai asinhroni tekstā.
piezagties Nevijas, negribēti izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi.
iegriezties Neviļus, negribēti iegriezt.
iesagriezties Neviļus, negribēti iegriezt.
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāļu, roku).
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izslacīt.
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu).
iezagties Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
iezagties Neviļus, negribēti parādīties (piemēram, sejā, acīs) - par psihiska stāvokļa izpausmi.
sadedzināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) sadeg 1(1).
saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst.
sacirsties Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) tiek sacirsts (1).
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
izsviest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt; izmest (6).
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
izvilties Neviļus, negribēti pieļaut, ka rodas kļūda; vilties.
novilties Neviļus, negribēti pieļaut, ka rodas kļūda.
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aizmaldīties Neviļus, negribēti pievērsties (par skatienu).
pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs).
zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
sazagties Neviļus, negribēti sariesties (par asarām).
nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
iedoties Neviļus, negribēti tikt iedotam.
iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā).
iegrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam (1).
iesagrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam.
iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam.
iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam.
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
izravēties Neviļus, negribēti tikt izravētam.
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties (2).
izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu).
izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam.
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2).
atsadrāzties Neviļus, negribēti tikt nodrāztam.
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2).
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam.
uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1).
songaju valoda Nīlas-Sahāras valodu saimes valoda, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
alfabētzīmju virkne no dotā alfabēta rakstzīmēm sastāvoša virkne.
aramiešu alfabēts no fēniķiešu alfabēta cēlies raksts, ko sastop papirusa tīstokļos blakus vadžu rakstiem arābu apdzīvotos apgabalos.
nolaukšēties Nobrīkšķēt, norībēt.
izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt.
nodripēt Nodrebēt, satrūkties.
nokrēsties Nodrebēt, satrūkties.
novantarēties Nodrebēt, satrūkties.
satricēt Nodrebēt, satrūkties.
satricēties Nodrebēt, satrūkties.
sadripēt nodrebēt.
nodrabēt Nodrebēt.
nodrebināties Nodrebēt.
nopurēt Nodrebēt.
sadrimt Nodrebēt.
nograbēties Nograbēt.
nokrabēt Nograbēt.
noskrabēt Nograbēt.
novarkšēt Nograbēt.
noklabēties Noklabēt.
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
nokņust Noknubt, noknūbēt.
negribēts Nolieguma divd. --> gribēt.
negribot Nolieguma divdabis --> gribēt.
sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačabēt.
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
norībināt Norībēt (1).
noderkstēt Norībēt.
noreidzēt Norībēt.
noribēt Norībēt.
temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu.
novirināties Notrīcēt, nodrebēt.
nožvikstēt Nozibēt (ātri kustoties).
zvildzēt Nozibēt (par ātru kustību).
apšķīst Nozibēt, nomirdzēt (ap ko).
nožvidzēt Nozibēt, nospindzēt.
novirmot Nozibēt.
nožibēt Nozibēt.
nozvaigznīt Nozibēt.
nozvigot Nozibēt.
nozvīgot Nozibēt.
ņirbināties Ņirbēt (1).
ņirbināties Ņirbēt (2).
ņirbināties Ņirbēt (3).
ņibrēt Ņirbēt.
virbēt Ņirbēt.
mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
truhaķ Onanēt (masturbēt).
spektrotelegrāfs Optiska signalizācija ar Morzes alfabētu, kas tika izmēģināta jūrniecībā 19. gs. beigās, bet neguva plašāku pielietojumu.
aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs.
ozona caurums ozona slāņa ievērojama sarukšana, kā rezultātā tas vairs nespēj pienācīgi absorbēt ultravioleto starojumu un šī starojuma intensitāte uz Zemes pieaug.
hiperfiltrācija Paātrināta glomerulārā filtrācija; parasti agrīna insulīnatkarīgā cukura diabēta pazīme.
sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā.
klabinājums Pabeigta darbība, rezultāts --> klabēt.
lipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā.
papildapraksts Pamatapraksta papildināšanai sastādīts palīgapraksts, lai iespieddarbu varētu vieglāk sameklēt alfabētiskajā katalogā.
panākt savu panākt iecerēto, gribēto.
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
uztecināt Panākt, ka (kas) uztek 1 virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
apskābēt Panākt, ka mazliet ieskābst; saskābēt (daudz vai visu).
iedrebināt Panākt, ka sāk drebēt.
paņirbināties Paņirbēt.
pārsagribēties Pār gribēties.
pārcensties Pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
pārtīkāties Pārgribēties.
uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam); arī nosūbēt.
pāršļukt pārslīdēt (nejauši, negribēti).
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
E421 Pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse.
izļurbt Pārvārīties; izļurbēt.
nozibiņot Paspīdēt, pazibēt.
nozibsnēt Paspīdēt, pazibēt.
sazibinēt Paspīdēt, pazibēt.
ņemt kājas apakšā pašam gribēt, censties, spēt ko darīt.
piņjiņs Pašreiz lietotā ķīniešu hieroglifu atveides sistēma ar latīņu alfabēta burtiem.
aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt.
sadambējums Paveikta darbība, rezultāts --> sadambēties.
skābējums Paveikta darbība, rezultāts --> skābēt.
sūbējums Paveikta darbība, rezultāts --> sūbēt.
nolipēt Pazibēt.
pažibēt Pazibēt.
pažibstēt Pazibēt.
pazibt Pazibēt.
pažibt Pazibēt.
reklāmdatne Paziņojumu datne, sakārtota produktu vai firmu nosaukumu alfabētiskā secībā.
reklāmkartotēka Paziņojumu kartotēka, sakārtota produktu vai firmu nosaukumu alfabētiskā secībā.
urokrīze Pēkšņa, stipra diurēze kādas slimības gaitā, piem., hipertensijas, diabēta, histērijas, akūtas infekcijas gadījumā.
ieklaukšēties Pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt).
sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties; sagribēt.
sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties.
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt čabēt, čaukstēt, grabēt.
aizgrabēties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
aizgraust Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
aizdūcināt Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt.
segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem.
kamēt Pelēt, būbēt.
kūpt Pelēt, būbēt.
subēt Pelēt, būbēt.
prosopogrāfija Personu apraksts, alfabētisks kāda laikmeta personu saraksts.
kavi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults.
ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
piemērcēt Pieskābēt.
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā; kļūt irdenam, porainam; piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam; uzburbēt (1).
pietauvošanās polers pietauvošanās bētiņš.
pietauvošanās slīdrags pietauvošanās bētiņš.
soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. tml.
ķurpt Pildīties ar netīrumiem, sākt dambēties.
nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu.
blombēt Plombēt (zobus).
aizplombēt Plombēt ciet.
blommēt Plombēt.
pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot.
versālis Poligrāfijā - alfabēta lielais burts.
sešpadsmitnieku [skaitīšanas] sistēma pozicionāla skaitīšanas sistēma ar bāzi 16, kuras alfabētu veido cipari no 0 līdz 9 un burti A,B,C,D,E,F.
binārā skaitīšanas sistēma pozicionālā skaitīšanas sistēma ar bāzi 2, kuras alfabētu veido cipari 0 un 1; to izmanto datu un programmu attēlošanai datora atmiņā.
glinīdi Pretdiabēta līdzekļu preparātu grupa, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera.
absorbcija Process --> absorbēt; vielu uzsūkšana no šķidruma vai gāzu maisījuma absorbenta (cietvielas vai šķidruma) tilpumā; absorbēšana.
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (1); ņirba (1).
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (1); ņirboņa (1).
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (2); ņirba (2).
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (2); ņirboņa (2).
ņirboņa Process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirba (3); kņudoņa; arī trīsas.
ņirba Process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirboņa (3); kņudoņa; arī trīsas, drebuļi.
fizikālā adsorbcija process, kurā adsorbēto vielu (adsorbātu) uz virsmas saista starpmolekulārie spēki.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
bēta radioaktivitāte radioaktivitāte, kurā tiek izstaroti bēta stari.
rd Rads (ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai); rad.
rad Rads (ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai); rd.
analfabētisks Raksturīgs analfabētismam, analfabētam.
pusanalfabētisks Raksturīgs pusanalfabētismam, pusanalfabētam.
iekava rakstzīme ( ) ), ko lieto aiz arābu cipariem vai atsevišķiem alfabēta burtiem, lai norādītu, ka šie sipari vai burti apzīmē secību, piemēram, _1), a)_.
alfabētzīme rakstzīme, ko izmanto alfabētā.
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aizdambēties Refl. --> aizdambēt; aizsprostoties.
iebāzties Refl. --> iebāzt; tikt iebāztam (parasti neviļus, negribēti).
ieberzties Refl. --> ieberzt (1); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
ieberzties Refl. --> ieberzt (3); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
ielieties Refl. --> ieliet; tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti).
ielikties Refl. --> ielikt (1); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
ielikties Refl. --> ielikt (2); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (1); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (2); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt (1); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt(2); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
ieslacīties Refl. --> ieslacīt (1); tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
iešņāpties Refl. --> iešņāpt (1); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
iešņāpties Refl. --> iešņāpt (2); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
iešņīpāties Refl. --> iešņīpāt (2); tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti).
ievērpties Refl. --> ievērpt (2); tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti).
ievērties Refl. --> ievērt (2); tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti).
izberzēties Refl. --> izberzēt (3); tikt izberzētam (parasti neviļus, negribēti).
izlieties Refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
izvērties Refl. --> izvērt (2); tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti).
nosisties Refl. --> nosist (2); tikt nosistam (parasti neviļus, negribēti).
pārmalties Refl. --> pārmalt (2); tikt pārmaltam, parasti neviļus, negribēti.
pārplēsties Refl. --> pārplēst; tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstināties Refl. --> pāršļakstināt (2); tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstīties Refl. --> pāršļakstīt (2); tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti.
piebārstīties Refl. --> piebārstīt(1); tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt(1); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt(2); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt(4); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piedauzīties Refl. --> piedauzīt(2); tikt piedauzītam, parasti neviļus, negribēti.
pielaistīties Refl. --> pielaistīt; tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti.
pielieties Refl. --> pieliet (2); tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti.
pielipināties Refl. --> pielipināt(1); tikt pielipinātam, parasti neviļus, negribēti.
piemaisīties Refl. --> piemaisīt; tikt piemaisītam, parasti neviļus, negribēti.
piemesties Refl. --> piemest(4); tikt piemestam, parasti neviļus, negribēti.
piepīties Refl. --> piepīt(2); tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti.
piesēties Refl. --> piesēt (1); tikt piesētam, parasti neviļus, negribēti.
piesviesties Refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5).
piešūties Refl. --> piešūt(1); tikt piešūtam, parasti neviļus, negribēti.
pietašķīties Refl. --> pietašķīt; tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti.
pievārīties Refl. --> pievārīt(4); tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti.
pievērties Refl. --> pievērt (1); tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti.
skābēties Refl. --> skābēt; tikt skābētam.
uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (1); neviļus, negribēti tikt uzšķiestam.
uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (1); neviļus, negribēti tiki uzšļakstinātam.
uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
uzšļākties Refl. --> uzšļākt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļāktam.
uztašķīties Refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
rezorbēt Resorbēt.
steroidālais diabēts reta cukura diabēta forma, kas attīstās, ja organismā ir palielināts virsnieru garozas hormonu kortikosteroīdu daudzums.
somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
apsūbējums Rezultāts --> apsūbēt; oksīda, putekļu u. tml. kārta.
nosūbējums Rezultāts --> nosūbēt.
uzsūbējums Rezultāts --> uzsūbēt.
ziba Rezultāts --> zibēt (1).
ziba Rezultāts --> zibēt (2).
brakšķēties Rībēt, brakšķēt.
braikšēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt; braikšķēt.
braišķēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt; braikšķēt.
braikšķēt Rībēt, brīkšķēt, kraukšķēt, tirkšķēt, žvadzēt.
nodindēt Rībēt, dārdēt, brīkšķēt, kraukšķēt.
nodindēties Rībēt, dārdēt, brīkšķēt, kraukšķēt.
dardzēt Rībēt, dārdēt.
dārdzēt Rībēt, dārdēt.
nodibēt Rībēt, dārdēt.
uzgraut Rībēt, ducināt.
laršķēt Rībēt, grabēt.
reidzēt Rībēt, skanēt.
šļerkstēt Rībēt, tarkšķēt, šķindēt.
ribēt Rībēt.
poļu valoda rietumslāvu valoda, kurā runā Polijas iedzīvotāju vairākums; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt.
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1).
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
portugāļu valoda romāņu valoda, kas radniecīga latīņu valodai, tuva spāņu valodai; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi.
derkšķēt Rūkt, dārdēt, rībēt.
derkstēt Rūkt, dārdēt, rībēt.
gulkšķēt Rūkt, rībēt, dārdēt.
dūzenēt Rūkt, rībēt.
gruduļāt Rūkt, rībēt.
heterolālija runas traucējums, kurā lieto citādus vārdus, nekā gribēts; heterofāzija.
futharks Rūnu alfabēts, rūnu raksts (vārds izveidots no rūnu raksta pirmajiem sešiem burtiem).
futarks Rūnu alfabēts, tā saukts pēc pirmajām sešām alfabēta zīmēm.
saburbt Saburbēt (1).
saburbt Saburbēt (2).
sačurkstēt Saburbēt.
sadrūzēt Sadrebēt, sadrebināties.
sadrebēties Sadrebēt.
sadrebt Sadrebēt.
sarumbēt Sadzīt, saaugt; sarumbēties.
sagribēties Sagribēt, parasti ļoti.
aizgribēties Sagribēties.
uzgribēties Sagribēties.
diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
sist nost saka, ja kādu nav iespējams ietekmēt, lai arī kā to gribētos.
kā nabags saka, ja kādu viegli pieveic, bez kādas žēlastības panāk gribēto, bez lielām pūlēm ko izdara.
kā ēst saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, ļoti vajadzīgs, ļoti gribēts.
še (arī te) tev nu bija! arī še tev! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
trāpīt naglai uz galvas saka, ja kas sasniedz mērķi, atbilst iecerētajam, gribētajam.
ne čiku, ne grabu saka, ja nav gribētā rezultāta, ja nenotiek vēlamais.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
nedabūt ne paostīt saka, ja no kaut kā gribēta, kārota neko nedabū.
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.).
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
vēders (pie) prasa savu (tiesu) saka, ja sāk gribēties ēst.
sekvencveida sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
alfabētizēt Sakārtot pēc alfabēta.
apperēties Sākt gribēt perēt.
aizklabēt Sākt klabēt, ieklabēties.
aizducinēt Sākt mazliet rībēt, dārdēt (par pērkona negaisu).
ieskapstēt Sākt pelēt, būbēt.
sadipēt Sākt rībēt, ierībēties.
sadrebēt Sākt, parasti pēkšņi, drebēt; īsu brīdi drebēt.
latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908.
drūgt Salt un drebēt.
diedelēt Salt, trīcēt, drebēt.
sadusināt Sapelēt, sabūbēt.
sablombēt Saplombēt.
urorozeīns Sārts pigments, kas atrodas urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos, piem., diabēta, vēdertīfa u. c. gadījumos.
aizūbēt Sarūsēt, apsūbēt.
aizskapstēt Sarūsēt; kļūt nespodram, blāvam, apsūbēt.
samērkt Sasālīt, arī saskābēt.
ķīselis Saskābētu auzu miltu putra.
apmierināt saskanēt (ar prasībām, normām, vajadzībām); rīkoties tā, ka notiek vēlamais, gribētais.
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas dalu).
sastebīt Sastebēt (3).
izčarkstēt Satrunēt, izburbēt, izčākstēt.
izrust Satrunēt, izburbēt.
drebens Savienojumā ar "drebēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
zibin Savienojumā ar "zibēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts).
somāliešu valoda semitu-hamitu valodu saimes kušītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Somālijā (līdzās arābu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
maltiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Maltā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
atbašs Senebreju teksta šifrēšanas kods: alfabēta pirmais burts tiek samainīts ar pēdējo, otrais ar pirmspēdējo utt.
prūšu valoda senprūšu valoda - indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda; izmirusi 17. gs. b. - 18. gs. sāk., prūšiem pārvācojoties; senākais rakstu piemineklis sarakstīts ap 1400. g.; rakstībā izmantoja latīņu alfabētu.
kirilica Senslāvu alfabēts, kas kļuvis par krievu alfabēta pamatu.
glagolica senslāvu rakstībā izmantots raksta veids, kas pēc alfabēta sastāva (40 burtu), burtu izkārtojuma, skaniskās nozīmes līdzīgs kirilicai, bet atšķiras burtu forma.
gaurīties Sev vairāk gribēt, par citu nelikties ne zinis.
Peltjē efekts siltuma izdalīšanās vai absorbēšana (atkarībā no strāvas virziena), kas notiek, ja elektriskā strāva plūst caur divu dažādu vadītāju (metālu un pusvadītāju) kontaktsavienojumu; izdalītā vai absorbētā siltuma daudzums ir proporcionāls strāvas stiprumam, kas plūst caur kontaktsavienojumu (sevišķi izteikti pusvadītājiem).
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
žaurēt Skābēt.
kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
skābi gurķi skābēti gurķi.
skābi kāposti skābēti kāposti.
kisļaks Skābēti kāposti.
rošols Skābētu kāpostu un biešu sula.
breikšķināt Skaļi sprēgāt, spraukšķēt, grabēt; radīt šādus trokšņus.
žvārkstēt Skanēt, grabēt, čirkstēt, šķindēt.
švārkstēt Skanēt, grabēt, šķindēt.
spārdzēt Skanēt, grabēt.
narkšēt Skanēt, rībēt, it kā neskaidri runājot, kaut ko spiežot vai velkot.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
prediabēts Slēpta ogļhidrātmaiņas traucējuma stāvoklis; latents diabēts.
noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu).
pseidotabess Slimība, kas simptomatoloģiski atgādina tabesu; piem., alkohola, arsēna vai cukura diabēta izraisīts polineirīts.
bazofobija Slimīgas bailes iet vai stāvēt bez atbalsta; tabētiķu uzmanīgā gaita.
diabetofobija Slimīgas bailes saslimt ar diabētu.
uztecināties Slīpējot par daudz, negribēti izveidot pārasmeni.
ņirbeklis Smalks rokdarbs, uz kuru skatoties acis sāk ņirbēt.
sāmu valoda somugru valodu grupas valoda ar vairākiem variantiem, rakstības pamatā latīņu alfabēts (Kolas pussalas sāmiem - kiriļca).
lībiešu valoda somugru valodu saimes Baltijas jūras grupas valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
somu valoda somugru valodu saimes Baltijas jūras valodu grupas valoda; oficiālā valoda Somljā (līdzās zviedru val.), rakstības pamatā latīņu alfabēts.
komiešu-permiešu valoda somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
udmurtu valoda somugru valodu saimes Permas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
mansu valoda somugru valodu saimes ugru grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
hantu valoda somugru valodu saimes ugru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
ungāru valoda somugru valodu saimes valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
mariešu valoda somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
mordviešu valodas somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valodas, rakstības pamatā krievu alfabēts.
hemosorbcija Sorbcijas process, kurā adsorbenta un tā adsorbētās vielas daļiņas veido ķīmisku savienojumu.
lužiciešu valodas sorbu valodas - slāvu valodu grupas valodas, runā Vācijā Drēzdenes un Kotbusas apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
aktīvā (arī aktivētā, medicīniskā) ogle speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
aktīvā ogle speciāli apstrādāta kokogle, kas spēj adsorbēt dažādas vielas.
nodrebēties Spēcīgi nodrebēt.
kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
absorbcijas spēja spēja absorbēt; fizikāls lielums, kas rāda kāda daļa monohromatiskā starojuma plūsmas, kas krīt uz ķermeni, tiek tajā absorbēta.
ņakšēt Spraukšķēt, grabēt.
zeņķēt Sprostot, dambēt, blīvēt.
IPA Starptautiskais fonētiskais alfabēts (angļu "International Phonetic Alphabet").
purināties Stipri drebēt.
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
skapstot sūbēt, oksidēšanās dēļ un pārklājoties ar putekļiem pakāpeniski mainīt krāsu.
bēta defektoskopija svešķermeņu konstatēšana ļoti plānos metāla izstrādājumos (piem., folijās 1), to izdara ar bēta staru palīdzību.
Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe.
šķibēt šķebēt.
šebēties šķebēties, kļūt nelabi.
piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti.
pinocitoze Šūnas membrānas spēja absorbēt šķidruma pilienus ar tajā izšķīdušajām organiskajām vielām.
daudzfotonu Tāds process, kur katrā elementāraktā tiek izstaroti vai absorbēti vairāki fotoni.
pašskābēts Tāds, kas ir skābēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
skābs Tāds, kas ir skābēts, raudzēts.
diabetogēns Tāds, kas izraisa diabētu.
alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta; tāds, kas saistīts ar alfabētu.
darkšēt Tarkšķēt, grabēt.
darkšķēt Tarkšķēt, grabēt.
lipacidēmija Taukskābes asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā).
lipoksēmija Taukskābju daudzuma pieaugums asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā).
madurieši Tauta Indonēzijā, dzīvo Javas austrumos un Maduras salā, valoda (tuva javiešu un sundu val.) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
sundi Tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
makasari Tauta Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas dienvidrietumos, valoda pieder pie indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti), arī animistiski un hinduistiski ticējumi.
duni Tauta Ķīnā, dzīvo Guidžou provincē, Hunaņas provincē un Guansji-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, senču kults.
džuani Tauta Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Juņnaņas provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā); ticīgie - daoisti.
balkāri Tauta Ziemeļkaukāzā, runā altajiešu saimes tjurku grupas karačaju-balkāru valodā (krievu alfabēts), ticīgie - musulmaņi.
bečuāni Tauta, dzīvo Bostvānas austrumos, Dienvidāfrikas Republikas ziemeļu daļā, arī Zimbabves dienvidrietumos, valoda (secvana) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, daļēji saglabājies cilšu dalījums, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults, totēmisma paliekas), daļa - kristīgie; cvani; čuani.
bangali Tauta, dzīvo gk. Kongo vidusteces apvidū, valoda (lingala) pieder pie bantu saimes Kongo grupas (rakstība latīņu alfabētā), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi.
nogaji Tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
balubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidos, valoda (kiluba vai čiluba) pieder pie bantu saimes centrālās grupas, latīņu alfabēts, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku un senču kults; lubi.
dargi Tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
lisi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, pēc kultūras tuvi kačiniem, animistiski ticējumi, daļa kristīgie.
lahi Tauta, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Juņnaņas provincē, arī Mjanmas (Birmas) un Taizemes ziemeļu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
basuto Tauta, dzīvo Lesoto un Dienvidāfrikas Republikas vidienē, valoda (sesuto) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas (rakstība latīņu alfabētā), ticīgie gk. katoļi un protestanti, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
kareni Tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) dienvidaustrumos, kā arī Taizemes rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. (birmiešu alfabēts), ticīgie - budisti, kristieši (daļēji baptisti), daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
kačini Tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) ziemeļos, arī Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. beigām (latīņu alfabēts), animistiski ticējumi, senču kults, neliela daļa - kristīgie vai budisti.
havajieši Tauta, Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (protestantisms, katolicisms).
samoāņi Tauta, Samoa salu pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā un pēc kultūras īpatnībām - polinēzieši, saglabājušies ģints iekārtas elementi, reliģija - kristiānisms (protestantisms, arī katolicisms).
taitieši Tauta, Taiti u. c. Biedrības salu (Klusajā okeānā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā - polinēzieši, reliģija - gk. kristiānisms (kalvinisms, arī katolicisms).
haņi Tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms.
malāvi Tautu grupa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
korpuss Tekstu un transkribētas runas krājums mašīnlasāmā formā.
bēta Termina sastāvdaļa, kas norāda, ka termina nozīme saistāma ar bēta daļiņām.
thēta Tēta - grieķu alfabēta 8. burts.
lungs Tibetas tantristu tradīcijā iesvētīšana zemākajā pakāpē, kas nepieciešama, gatavojoties jebkurai garīgai attīstībai, sākot ar alfabēta mācīšanos vai reliģiskas grāmatas lasīšanu, līdz mantru runāšanai un meditācijai.
diabētiskā retinopātija tīklenes pārmaiņas diabēta gadījumā - sīki punktveida asinsizplūdumi, mikroaneirismas, asi norobežoti punktveida eksudāti un atslāņošanās.
ulseknēt Tīkot, gribēt, skatīties, bet neko nedarīt.
absorbēties tikt absorbētam
nosieties Tikt apsietam ap ko (kā), parasti neviļus, negribēti.
izkrist Tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo.
iesabērties Tikt iebērtam, parasti neviļus, negribēti.
iecirsties Tikt iecirstam (kur iekšā, parasti neviļus, negribēti) - piemēram, par cirvi, kapli.
iesacirstiēs Tikt iecirstam, parasti neviļus, negribēti.
iesadoties Tikt iedotam, parasti neviļus, negribēti.
iesagrābties Tikt iegrābtam, parasti neviļus, negribēti.
ierakstīties Tikt ierakstītam (parasti neviļus, negribēti).
iesarakstities Tikt ierakstītam, parasti neviļus, negribēti.
iesarausties Tikt ieraustam, parasti neviļus, negribēti.
iesasmelties Tikt iesmeltam kopā ar kādu šķidrumu, parasti neviļus, negribēti.
iesmelties Tikt iesmeltam, kopa ar kādu šķidrumu (parasti neviļus, negribēti).
iesagraudāties Tikt ievirzītam, parasti neviļus, negribēti (parasti par priekšmetu).
ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti.
izdzerties Tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti).
izēsties Tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti).
izarausties Tikt izraustām, parasti neviļus, negribēti.
izaraustīties Tikt izraustītam, parasti neviļus, negribēti.
izarauties Tikt izrautam, parasti neviļus, negribēti.
izasviesties Tikt izsviestam, parasti neviļus, negribēti.
izvērpties Tikt izvērptam (parasti neviļus, negribēti).
izavērties Tikt izvērtam, parasti neviļus, negribēti.
piesmērēties Tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti.
aizsviesties Tikt neviļus, negribēti aizsviestam.
pārsprukt pār (arī pāri) lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
izslīdēt pār lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam.
nobirt Tikt neviļus, negribēti nobērtam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam (kur, uz kā, garām kam).
nopilēt Tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nogriezties Tikt nogrieztam (1) (2), parasti neviļus, negribēti.
nogriezties Tikt nogrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti.
nokosties Tikt nokostam (1), parasti neviļus, negribēti.
nolieties Tikt nolietam nost, parasti neviļus, negribēti.
nolieties Tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti.
nolikties Tikt noliktam, parasti neviļus, negribēti.
pagriezties Tikt pagrieztam, parasti neviļus, negribēti.
paķerties Tikt paķertam, parasti neviļus, negribēti.
paņemties Tikt paņemtam (parasti neviļus, negribēti).
pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
paiet Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā; neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
piegrābties Tikt piegrābtam (1), parasti neviļus, negribēti.
piegriezties Tikt piegrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti.
piegriezties Tikt piegrieztam 2(2), parasti neviļus, negribēti.
piegružoties Tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti.
pielikties Tikt pieliktam (3), parasti neviļus, negribēti.
piemīcīties Tikt piemīcītam, parasti neviļus, negribēti.
piesieties Tikt piesaistītam, parasti neviļus, negribēti.
dasasieties Tikt piesietam nejauši, negribēti.
piesisties Tikt piesistam (5), parasti neviļus, negribēti.
piesvērties Tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzeldēties Tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzeldīties Tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzelstīties Tikt sadzelstītam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzelties Tikt sadzeltam (2), parasti neviļus, negribēti.
sasieties Tikt sasietam (1), parasti neviļus, negribēti.
saspiesties Tikt saspiestam (5), parasti neviļus, negribēti.
iecirsties Tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti); strauji pieskarties (par to, ar ko sit).
piešauties Tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
uzsisties Tikt uzsistam (1) (uz kā), parasti neviļus, negribēti.
turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts.
stāties ceļā (kādam, kaut kam) traucēt, kavēt, neļaut sasniegt gribēto.
purēt Trīcēt, drebēt, purināties.
virināties Trīcēt, drebēt; drebināties.
dirbelēt Trīcēt, drebēt.
drebeņāt Trīcēt, drebēt.
drebenēt Trīcēt, drebēt.
lecinēt Trīcēt, drebēt.
lekecinēt Trīcēt, drebēt.
lidēt Trīcēt, drebēt.
pirināt Trīcēt, drebēt.
šūkt Trīcēt, drebēt.
virpēt Trīcēt, drebēt.
žirbēt Trīcēt, drebēt.
brāzdēt Trokšņot, šņākt, krākt, žvīkstēt, brīkšķēt, rībēt.
rust trunēt, burbēt.
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
selkupu valoda urāliešu valodu saimes samodiešu grupas valoda, rakstība no 1932. g. latīņu valodā, kopš 1937. g. - uz krievu alfabēta pamata.
ņencu valoda urāliešu valodu saimes samodiešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
adsorbāts Uzsūktā, adsorbētā viela.
dirbuļot Uztraukumā drebēt.
uzzibinēt Uzzibēt.
rībināt Vairākkārt rībēt (1).
rībināt Vairākkārt rībēt (2).
rībināt Vairākkārt rībēt (3).
rībināt Vairākkārt rībēt (4).
rakstu valoda valodas rakstveida attēlojums, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu
inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdus izkārto alfabēta secībā, sākot ar pēdējo burtu un parasti nolīdzinot pēc labās puses.
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
uzvīžot Varēt, gribēt.
lakači vārīti, neskābēti kāposti.
gubāties Veidot kaudzi; gubēties.
skraidīt Veikli, ātri kustēties (par ķermeņa daļām); ņirbēt.
vīdēties Vēlēties, gribēt, varēt.
vēļoties Vēlēties, vienmēr gribēt labāk.
uzkņotēties Vēlreiz ieēst, lai ilgāku laiku negribētos ēst.
ļumēt Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
trīzuļot Viegli trīcēt, drebēt.
aizvainojums Viegls, negribēts apvainojums.
glikemīns Viela diabētiķu asinīs, ko atdala aknas; antagonistiski ietekmē insulīnu, kavējot glukozes saistīšanu eritrocītos.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
enhīma Viela, kas rodas no absorbētajām barības vielām, jaunveidojamo audu materiāls.
depolarizators Viela, ko izmanto, lai no ķīmisko strāvas avotu elektrodiem tiktu absorbētas gāzes.
radiohroisms Vielas īpašība absorbēt radioaktīvo starojumu un rentgenstarojumu.
diabēts vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; cukurslimība; cukura diabēts.
cukurslimība Vielmaiņas regulācijas traucējumu izraisīta slimība, kuras pamatā ir aizkuņģa dziedzera nepietiekama darbība; diabēts.
manipuri Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi.
bambari Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
diuli Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes.
autortabula Viena no speciālām tabulām grāmatu novietošanai bibliotēku plauktos alfabētiskā secībā.
heteroaglutinācija Vienas sugas antigēnu (adsorbētu uz šūnām vai inertām nesējdaļiņām) aglutinācija ar aglutinīniem, ko producējis citas sugas organisms.
atomlaiks Vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci.
drikāt Vienmuļīgi klabēt, klikšķēt.
vērt Virzīt (ko), parasti neviļus, negribēti, (kā) spraugā, kas sašaurinās.
analfabētiskums Vispārināta īpašība --> analfabētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem, gurķiem).
nomīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem).
nomīkšt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem).
cerebrālā mukormikoze zibenīga mukormikozes forma, ko izraisa "Mucorales" rindas sēnes, biežāk novēro diabēta vai leikozes slimniekiem, kas saņēmuši imūnsupresīvu terapiju.
zibināt Zibēt (par acīm).
izzibēt Zibēt un pabeigt zibēt.
dzalkstīt Zibēt, laistīties.
stikšēt Zibēt.
zibelēt Zibēt.
žibēt Zibēt.
zibt Zibēt.
žvikstēt Zibēt.
zvilēt Zibēt.
atzibēt Zibot atspīdēt; pazibēt.
odžibvi Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, dzīvo dažādos rezervātos ASV ziemeļu daļā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes (rakstība latīņu alfabētā).
devanagari zilbju raksta zīmes, uz kurām pamatojas lielākā daļa no mūsdienu Ziemeļindijas valodu burtu rakstiem; to sākums meklējams senindiešu brahmi zilbju alfabētā.
enciklopēdija Zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski.
bačiņa Zupa no (skābētām) bietēm vai runkuļiem.
skulbināt Zvanīt; skulbēt.
zvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
žvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakšķēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakšķināt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakstēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa bēt.